Latvijas Universitāte

Kultūru dialogs un lasītprasmes attīstīšana Baltijas jūras valstu Kultūru dialogs un lasītprasmes attīstīšana Baltijas jūras valstu reģionāreģionā

2008. gada 31. jūlijā2008. gada 31. jūlijā

Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes

dekānsprof. Andris Kangro

Starptautiskie pētījumi lasītprasmes Starptautiskie pētījumi lasītprasmes jomā Latvijājomā Latvijā

Latvija starptautiskajos Latvija starptautiskajos salīdzinošajos salīdzinošajos

izglītības pētījumosizglītības pētījumos

COMPED/ IEA

2009200820072006200520042003200220012000199919981997199619951994199319921991

Ar bultiņām norādīts laiks, kad tiek pārtraukts IZM finansējums

PISA 2000 PISA 2003 PISA 2006 PISA 2009

RLS/IEA

SITES/IEA

TIMSS/IEA

LES/IEA

CIVIC/ICCS/IEA

PISA/OECD(SSNP) Laiks, kad līdzdalību

pētījumā sāk Latvija

PIRLS/ IEA

??

??

??

Starptautisko pētījumu cikli un to Starptautisko pētījumu cikli un to organizētājiorganizētāji

OECD Starptautiskā skolēnu novērtēšanas OECD Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma (SSNPprogramma (SSNP) – OECD Programme for International Student Assessment (PISA)

2000. - 2003. - 2006. – 2009.....

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija -Organisation for Economic Co-operation and Development (OECD)

Starptautiskais lasītprasmes novērtēšanas pētījums – Starptautiskais lasītprasmes novērtēšanas pētījums – Progress in Reading Literacy Study (PIRLS)

1991. – 2001. – 2006. – 2011.....

Starptautiskā izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācija - International Association for the Evaluation of Educational Achievement (IEA)

OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (SSNP) cikliprogrammas (SSNP) cikli

1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

SSNP SSNP 20032003

SSNP SSNP 20002000

SSNP SSNP 20062006

SSNP SSNP 20092009

Pamatpētījuma datu savākšanas gadi

OECD SSNP 2006 dalībvalstu karteOECD SSNP 2006 dalībvalstu karte

OECD SSNP pētījuma galvenās OECD SSNP pētījuma galvenās iezīmesiezīmes

Satura jomas – dabaszinātnes; lasīšana; matemātika.

Metodika – uzdevumi skolēniem; skolēnu aptauja; skolu direktoru aptauja.

Uzdevumi – atbilžu izvēles un brīvo atbilžu uzdevumi, kas saistīti ar noteiktu

reālās dzīves vidi.

Dalībnieki – 15 gadus veci (SSNP 2006) 1990.dz.g. jaunieši no visa veida

mācību iestādēm. Latvijā – 4719 skolēni no 177 mācību iestādēm.

Rezultāti – skolēnu kompetenču novērtējums; kontekstuālie indikatori; skolēnu attieksmju pret dabaszinātnēm novērtējums; sasniegumu maiņa SSNP 2000 –

SSNP 2003 – 2006.

Turpmākie pētījumi – SSNP 2009 galvenā satura joma – lasīšana;

SSNP 2012 galvenā satura joma – matemātika.

Skolēnu lasīšanas sasniegumu Skolēnu lasīšanas sasniegumu sadalījums SSNP 2003sadalījums SSNP 2003

200

250

300

350

400

450

500

550

600

650

700

Som

ijaK

orej

aK

anād

aA

ustr

ālija

Liht

enšt

eina

Jaun

zēla

nde

Īrija

Zvie

drija

Nīd

erla

nde

Hon

kong

aB

eļģi

jaN

orvē

ģija

Šve

ice

Japā

naM

akao

(Ķīn

a)P

olija

Fran

cija

AS

VD

ānija

Isla

nde

Vāc

ijaA

ustr

ijaLa

tvija

Čeh

ijaU

ngār

ijaS

pāni

jaLu

ksem

burg

aP

ortu

gāle

Itālij

aG

rieķ

ijaS

lovā

kija

Kri

evija

Turc

ijaU

rugv

aja

Taiz

eme

Ser

bija

Bra

zīlij

aM

eksi

kaIn

donē

zija

Tuni

sija

14. – 25.

Vidējie skolēnu sasniegumi lasīšanas Vidējie skolēnu sasniegumi lasīšanas kompetencē 2006kompetencē 2006

Valsts

Vidējie sasniegumi un

to standartkļūda

Skolēnu skaits (%) lasīšanas kompetences līmeņos

Zem 1. līmeņa

1. līmenis 2. līmenis 3. līmenis 4. līmenis 5. līmenis

Koreja 556 (3,8) ▲ 1 4 13 27 33 22

Somija 547 (2,1) ▲ 1 4 16 31 32 17

Honkonga (Ķīna) 536 (2,4) ▲ 1 6 17 32 32 13

Jaunzēlande, Īrija, Austrālija, Lihtenšteina, Polija, Zviedrija, Nīderlande

Igaunija 501 (2,9) ▲ 3 10 24 34 22 6

Šveice, Japāna, Taivāna, Anglija, Vācija, Dānija, Slovēnija, Makao (Ķīna)

OECD vid. 492 (0,6) ▲ 7 13 23 28 21 9

Austrija 490 (4,1) -  8 13 22 26 21 9

Francija 488 (4,1) -  8 13 21 28 22 7

Islande 484 (1,9) -  7 13 25 30 19 6

Norvēģija 484 (3,2) -  8 14 23 28 19 8

Čehija 483 (4,2) -  10 15 22 24 19 9

Ungārija 482 (3,3) -  7 14 25 31 19 5

Latvija 479 (3,7) -  6 15 28 30 17 5

Luksemburga 479 (1,3) -  9 14 25 28 19 6

Horvātija 477 (2,8) -  6 15 28 31 17 4

Portugāle 472 (3,6) -  6 16 25 28 17 5

Lietuva 470 (3,0) ▼ 9 17 27 27 16 4

Itālija, Slovākija, Grieķija, Turcija, Čīle, Itālija, Slovākija

Krievija 440 (4,3) ▼ 14 22 30 24 9 2

Izraēla, Taizeme, Urugvaja, Meksika, Bulgārija, Serbija, Jordānija, Rumānija, Indonēzija, Brazīlija, Melnkalne, Kolumbija, Tunisija, Argentīna, Azerbaidžāna, Katara, Kirgizstāna

Skolēnu skaits procentos lasīšanas Skolēnu skaits procentos lasīšanas kompetences līmeņos SSNP 2006kompetences līmeņos SSNP 2006

0%

20%

40%

60%

80%

100%

So

mij

aK

ore

jaH

on

ko

ng

a (

Ķīn

a)

Ka

nā

da

Īrij

aM

ak

ao

(Ķ

īna

)A

us

trā

lija

Iga

un

ija

Lih

ten

šte

ina

Ja

un

zēla

nd

eN

īde

rla

nd

eZ

vie

dri

jaT

aiv

ān

a (

Ķīn

a)

Dā

nij

aP

oli

jaŠ

ve

ice

Slo

vē

nij

aJ

ap

ān

aA

ng

lija

Be

ļģij

aV

āc

ija

Isla

nd

eU

ng

āri

jaL

atv

ija

Au

str

ija

Ho

rvā

tija

Fra

nc

ija

No

rvē

ģij

aL

uk

se

mb

urg

aČ

eh

ija

Po

rtu

gā

leL

ietu

va

Sp

ān

ija

Itā

lija

Gri

eķ

ija

Slo

vā

kij

aT

urc

ija

Kri

ev

ija

Čīl

eIz

raē

laT

aiz

em

eU

ng

āri

jaM

ek

sik

aJ

ord

ān

ija

Bu

lgā

rija

Se

rbij

aR

um

ān

ija

Bra

zīli

jaK

olu

mb

ija

Me

lnk

aln

eA

rge

ntī

na

Ind

on

ēzi

jaT

un

isij

aA

zerb

aid

žān

aK

ata

raK

irg

izs

tān

a

Zem 1. līmeņa 1.līmenis 2. līmenis 3. līmenis 4. līmenis 5. līmenis

Skolēnu ar zemu lasīšanas Skolēnu ar zemu lasīšanas kompetenci relatīvais skaits (%)kompetenci relatīvais skaits (%)

Zem 1. līmeņa

(mazāk par 335 p-tiem)

1. līmenis (335 – 467 p-

ti)

1. Līmenī un zemāk

SSNP 2000

Latvija 12,7 17,9 30,6

OECD vidējais

6,0 11,9 17,9

SSNP 2003

Latvija 5,0 13,0 18,0

OECD vidējais

6,7 12,4 19,1

SSNP 2006

Latvija 6,0 15,0 21,0

OECD vidējais

7,0 13,0 20,0

Latvijas skolēnu vidējo Latvijas skolēnu vidējo sasniegumu lasīšanā un sasniegumu lasīšanā un

matemātikā maiņa matemātikā maiņa SSNP 2000 – SSNP 2003 – SSNP SSNP 2000 – SSNP 2003 – SSNP

20062006

440 450 460 470 480 490 500

Lasīšanaskompetence

Matemātikaskompetence

SSNP 2006

SSNP 2003

SSNP 2000

Valstis, kurās vidējo sasniegumu Valstis, kurās vidējo sasniegumu maiņa lasīšanā ir statistiski nozīmīga,maiņa lasīšanā ir statistiski nozīmīga,

(SSNP 2000 – SSNP 2003)(SSNP 2000 – SSNP 2003)

▲ pieaugums ▼ pazeminājums

Vidēji visiem skolēniem

Polija, Latvija, Lihtenšteina

Austrija, Islande, Īrija, Itālija, Japāna, Meksika, Spānija, Honkonga (Ķīna) Krievija

Skolēni ar augstu kompetences līmeni

Koreja, Brazīlija, Latvija, Lihtenšteina

Kanāda, Dānija, Somija, Īrija, Honkonga (Ķīna), Krievija

Skolēni ar zemu kompetences līmeni

Polija, Latvija, Lihtenšteina

Austrija, Itālija, Islande, Japāna, Meksika, Spānija, Brazīlija, Krievija

Valstis ar vislielāko sasniegumu pieaugumu

Sasniegumu starpība (2003.g.-2000.g.),

punktos

Lasīšana

Lihtenšteina 43

Latvija 32

Polija 17

Indonēzija 11

Koreja 9

Algebra

Brazīlija 71

Lihtenšteina 37

Latvija 37

Polija 33

Čehija 30

Valstis ar vislielāko sasniegumu pieaugumu

Sasniegumu starpība (2003.g.-2000.g.),

punktos

Ģeometrija

Brazīlija 49

Latvija 34

Indonēzija 28

Beļģija 28

Polija 20

Dabaszinātnes

Lihtenšteina 49

Latvija 29

Krievija 29

Grieķija 20

Šveice 17

Skolēnu vidējo sasniegumu Skolēnu vidējo sasniegumu pieaugumspieaugums OECD SSNP OECD SSNP

Decrease of low achievers in Decrease of low achievers in reading literacyreading literacy

PROGRESS TOWARDS THE LISBON OBJECTIVES IN EDUCATION AND TRAINING Report based on indicators and benchmarks, Report 2006

Meiteņu un zēnu vidējo Meiteņu un zēnu vidējo sasniegumusasniegumu

atšķirības lasīšanā (SSNP 2006) atšķirības lasīšanā (SSNP 2006)

0

10

20

30

40

50

60

70

Kat

ara

Bu

lgār

ija

Gri

eķij

aJo

rdān

ija

Tai

zem

eA

rgen

tīn

aS

lovē

nij

aL

ietu

vaK

irg

izst

āna

So

mij

aL

atvi

jaH

orv

ātij

aĪs

lan

de

No

rvēģ

ija

Igau

nij

aČ

ehij

aU

rug

vaja

Mel

nka

lne

Lih

ten

štei

na

Au

stri

jaR

um

ānij

aT

urc

ija

Izra

ēla

Vāc

ija

Slo

vāki

jaS

erb

ija

Itāl

ija

Zvi

edri

jaP

oli

jaB

eļģ

ija

Un

gār

ija

Kri

evij

aT

un

isij

aJa

un

zēla

nd

eA

ust

rāli

jaS

pān

ija

Ko

reja

Fra

nci

jaĪr

ija

Mek

sika

Po

rtu

gāl

eK

anād

aB

razī

lija

Lu

ksem

bu

rga

Ho

nko

ng

aŠ

veic

eJa

pān

aD

ānij

aA

ng

lija

Mak

ao (

Ķīn

a)N

īder

lan

de

Tai

vān

aA

zerb

aid

žān

aK

olu

mb

ija

Ind

on

ēzij

aČ

īle

Meiteņu un zēnu sasniegumu Meiteņu un zēnu sasniegumu atšķirības Latvijā SSNP 2006 satura atšķirības Latvijā SSNP 2006 satura

jomāsjomās

420 430 440 450 460 470 480 490 500 510

Lasīšana

Matemātika

Dabaszinātnes

Zēni

Meitenes

Latvijas skolēnu vidējie Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi atkarībā no skolas sasniegumi atkarībā no skolas atrašanās vietas (SSNP 2006)atrašanās vietas (SSNP 2006)

440 450 460 470 480 490 500 510

Lasīšana

Matemātika

Dabaszinātnes

Rīgas skolas

Pārējo pilsētu skolas

Lauku skolas

Latvijas skolēnu (7. – 8. – 9. kl.) Latvijas skolēnu (7. – 8. – 9. kl.) vidējie sasniegumi atkarībā no vidējie sasniegumi atkarībā no

skolas tipa (SSNP 2006)skolas tipa (SSNP 2006)

420 440 460 480 500 520 540

Lasīšana

Matemātika

Dabaszinātnes

Ģimnāzijas

Vidusskolas

Pamatskolas

Latvijas skolēnu vidējie Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi atkarībā no skolas sasniegumi atkarībā no skolas mācību valodas (SSNP 2006)mācību valodas (SSNP 2006)

410 420 430 440 450 460 470 480 490 500

Lasīšana

Matemātika

Dabaszinātnes

Skolas ar latviešu mācību valodu

Skolas ar krievu mācību valodu

Divplūsmu skolas

Vai mācību darbu skolā ietekmē bibliotēkas Vai mācību darbu skolā ietekmē bibliotēkas resursu trūkums?resursu trūkums?

Skolu direktoru atbilžu biežums procentos Skolu direktoru atbilžu biežums procentos 20032003

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

Tu

rcij

aK

riev

ija

Lu

ksem

bu

rga

Lat

vija

Po

lija

Slo

vāki

jaN

orv

ēģij

aS

om

ija

Īrij

aG

rieķ

ija

Jap

āna

Mek

sika

Kan

āda

Čeh

ija

An

gli

jaO

EC

D v

id.

Itāl

ija

Dān

ija

Ko

reja

Po

rtu

gāl

eS

pān

ija

Vāc

ija

Jau

nzē

lan

de

Beļ

ģij

aZ

vied

rija

Un

gār

ija

Au

strā

lija

AS

VŠ

veic

eIs

lan

de

Nīd

erla

nd

eA

ust

rija

Ļoti (%)Zināmā mērā (%)Pavisam nedaudz (%)

PIRLS 2006 rezultātiPIRLS 2006 rezultāti1. Zviedrija 1. Krievija

2. Nīderlande 2. Honkonga

3. Anglija 3. Singapūra

4. Bulgārija 4. Luksemburga

5. Latvija 5. Itālija

6. Kanāda 6. Ungārija

7. Lietuva 7. Zviedrija

8. Ungārija 8. Vācija

9. ASV 9. Nīderlande

10. Itālija 10. Beļģija (flāmu)

11. Vācija 11. Bulgārija

12. Čehija 12. Dānija

13. Jaunzēlande 13. Latvija

14. Skotija 14. ASV

15. Singapūra 15. Anglija

16. Krievija 16. Austrija

17. Honkonga 17. Lietuva

Lisabonas stratēģijas 29 izglītības Lisabonas stratēģijas 29 izglītības indikatoriindikatori

5. 15 gadus veco skolēnu ar zemu lasīšanas kompetenci (1. līmenī un zemāk OECD SSNP skalā) skaits procentos.

6. Katras valsts 15 gadus veco skolēnu vidējie sasniegumi lasīšanā un to sadalījums OECD SSNP skalā.

7. Katras valsts 15 gadus veco skolēnu vidējie sasniegumi matemātikā un to sadalījums OECD SSNP skalā.

8. Katras valsts 15 gadus veco skolēnu vidējie sasniegumi dabaszinātnēs un to sadalījums OECD SSNP skalā.

Pieci atskaites rādītāji Lisabonas Pieci atskaites rādītāji Lisabonas stratēģijai izglītībāstratēģijai izglītībā

4. Līdz 2010. gadam ES 15 gadus veco skolēnu ar zemu lasīšanas kompetenci relatīvajam skaitam jāsamazinās par vismaz 20% salīdzinājumā ar 2000. gadu (t.i. sasniedzot 15,5%)

Skolēni ar zemu lasīšanas kompetenci:• ES valstīs – 2000. gadā - 19,4% skolēnu,

2003. gadā - 19,8% skolēnu.• Latvijā - 2000. gadā - 30,6% skolēnu,

2003. gadā - 18,0% skolēnu, 2006.gadā – 21,0% skolēnu.

Progress towards meeting the 5 Progress towards meeting the 5 benchmarks (EU average)benchmarks (EU average)

Draft 2008 joint progress report of the Council and the Commission on the implementation of the 'Education & Training 2010' work programme "Delivering lifelong learning for knowledge, creativity and innovation"

SecinājumiSecinājumi

Skolēnu lasītprasme ir starptautisko izglītības pētījumu un starptautisko organizāciju (OECD, ES) uzmanības centrā.

Latvijas sākumskolēnu (4.kl.) lasītprasme ir augstāka par vidējo līmeni starptautiskajos pētījumos.

Latvijas pamatskolas beigu vecuma (15 g. vecu) skolēnu lasītprasme ir gandrīz vidējā līmenī pasaules attīstītāko valstu (OECD, ES) vidū.

Pēdējos gados vairs neturpinās Latvijas izglītības kvalitātes izaugsme, kura iepriekš bija viena no lielākajām starptautiskajā salīdzinājumā.

Interese par lasīšanu Latvijas 4.klases skolēniem ir relatīvi zemā līmenī.

Latvijas meitenes salīdzinoši vairāk nekā daudzās citās valstīs pārspēj zēnus lasītprasmē.

Rīgas skolēnu lasītprasme ievērojami pārsniedz Latvijas lauku skolēnu lasītprasmi.

Latvijas 15 gadus veco skolēnu sasniegumu atkarība no ģimenes labklājības, mājās pieejamajiem izglītības un kultūras resursiem ir mazāka nekā daudzās citās valstīs. Tātad Latvijas izglītības iestādes zināmā mērā spēj kompensēt nelabvēlīgo faktoru ietekmi.

IeteikumiIeteikumi

Jāpanāk Latvijas pamatizglītības kvalitātes uzlabošanās kopumā (skolēnu kompetences lasīšanā, dabaszinātnēs, matemātikā).

Īpaša uzmanība jāpievērš izglītības kvalitātei laukos un zināmā daļā pamatskolu un divplūsmu skolu (arī saistībā ar reģionālo reformu un skolu tīkla optimizāciju).

Jāpēta izglītības kvalitātes samazināšanās cēloņi 5.-9.klasēs, salīdzinot ar 1.-4.klašu posmu.

Jācenšas palielināt sākumskolēnu pozitīvo attieksmi pret lasīšanu.

Jānovērš skolotāju trūkums un jāpalielina jaunu talantīgu pedagogu relatīvais skaits.