ii. daļa teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi · līvānu novada saistošo noteikumu...

Līvānu novada saistošo noteikumu Nr. 4 „Par Līvānu novada teritorijas plānojumu” 1.pielikums

Apstiprināts 2006.gada 30.martā (prot. Nr.7-31) Līvānos

Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods

Līvānu novada teritorijas plānojums 2006-2018

II. daļa

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Pasūtītājs: Līvānu novada dome Izpildītājs: SIA “Grupa 93”

Līvāni, 2006

Līvānu novada teritorijas plānojums 2006 -2018 2.daļa. Līvānu novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

2

Saturs

1. JĒDZIENI.......................................................................................................................................................... 4

2. PAMATNOSTĀDNES UN SKAIDROJUMI ............................................................................................... 11

2.1. Darbības lauks.................................................................................................................................................... 11

2.2. Nolūks ................................................................................................................................................................. 11

2.3. Pārkāpumi un sodi............................................................................................................................................. 11

2.4. Spēkā stāšanās kārtība ...................................................................................................................................... 12

2.5. Zemes vienības neatbilstoša izmantošanas statuss.......................................................................................... 12

2.6. Grozīšana............................................................................................................................................................ 12

3. ATĻAUTĀS (PLĀNOTĀS) IZMANTOŠANAS TERITORIJU VEIDI (ZONĒJUMS)........................... 13

4. VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI................................................................. 15

4.1. Visā novada teritorijā aizliegtā izmantošana .................................................................................................. 15

4.2. Zemes vienību veidošana (sadalīšana, apvienošana)....................................................................................... 15

4.3. Nojaukšana ......................................................................................................................................................... 16

4.4. Piekļūšanas noteikumi ....................................................................................................................................... 16

4.5. Apbūves parametri ............................................................................................................................................ 17

4.6. Būvju izvietojums attiecībā pret zemes vienības robežām. Būvlaide. ........................................................... 18

4.7. Redzamības nodrošināšana............................................................................................................................... 19

4.8. Attālumi starp ēkām un būvēm........................................................................................................................ 19

4.9. Priekšpagalms .................................................................................................................................................... 20

4.10. Prasības žogiem un prettrokšņa sienām ........................................................................................................ 20

4.11. Prasības ēku un būvju elementiem................................................................................................................. 20 4.11.1. Fasādes un jumti ................................................................................................................................. 21 4.11.2. Pagrabu ieejas un pagrabstāvu logi ..................................................................................................... 21 4.11.3. Apgaismojums .................................................................................................................................... 21 4.11.4. Reklāmas objekti un izkārtnes ............................................................................................................ 22 4.11.5. Kioski, nojumes un citi ārtelpas elementi ........................................................................................... 22

4.12. Prasības degvielas uzpildes stacijām un gāzes apgādes stacijām................................................................. 23

4.13. Prasības apstādījumu ierīkošanai un uzturēšanai ........................................................................................ 23

4.14. Prasības reljefa, augsnes virskārtas, koplietošanas grāvju un dabīgo noteču aizsardzībai....................... 24

4.15. Prasības inženierkomunikācijām ................................................................................................................... 24


3

4.15.1. Vispārīgās prasības inženiertehniskajai apgādei ................................................................................. 24 4.15.2. Prasības ūdensapgādei, notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai ............................................................ 24 4.15.3. Prasības siltumapgādei ........................................................................................................................ 25 4.15.4. Prasības gāzapgādei ............................................................................................................................ 25 4.15.5. Prasības elektrolīniju būvniecībai un uzturēšanai ............................................................................... 26 4.15.6. Prasības telekomunikāciju izbūvei un uzturēšanai .............................................................................. 26

4.16. Prasības atkritumu apsaimniekošanai ........................................................................................................... 26

4.17. Prasības automašīnu un velosipēdu novietošanai ......................................................................................... 26

4.18. Prasības saimniecības ēkām un būvēm mājlopiem....................................................................................... 27 4.18.1. Prasības Līvānu pilsētā........................................................................................................................ 27 4.18.2. Prasības lauku teritorijā....................................................................................................................... 27

4.19. Ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasības............................................................................................ 28

4.20. Prasības detālplānojumiem............................................................................................................................. 29

5. PRASĪBAS ATSEVIŠĶU TERITORIJU IZMANTOŠANAI..................................................................... 30

5.1. Dzīvojamās apbūves teritorijas......................................................................................................................... 30 5.1.1. Savrupmāju apbūves teritorijas................................................................................................................ 30 5.1.2. Daudzdzīvokļu ēku apbūves teritorijas.................................................................................................... 31 5.1.3. Mežaparka apbūves teritorijas ................................................................................................................ 33 5.1.4. Lauku apbūves teritorijas......................................................................................................................... 34 5.1.5. Jauktas dzīvojamās, darījumu un sabiedrisko objektu apbūves teritorijas............................................... 35

5.2. Publiskās apbūves teritorijas ............................................................................................................................ 37 5.2.1. Centra apbūves teritorija.......................................................................................................................... 37 5.2.2. Sabiedrisko objektu apbūves teritorijas ................................................................................................... 38 5.2.3. Darījumu objektu apbūves teritorijas....................................................................................................... 39

5.3. Ražošanas objektu apbūves teritorijas ............................................................................................................ 40 5.3.1. Ražošanas, darījumu un tehnisko objektu apbūves teritorijas.................................................................. 41 5.3.2. Ražošanas un darījumu objektu apbūves teritorijas ................................................................................. 42 5.3.3. Ražošanas un tehnisko objektu apbūves teritorijas.................................................................................. 42 5.3.4. Tehnisko objektu apbūves teritorijas ....................................................................................................... 43 5.3.5. Tehnisko līnijbūvju teritorijas.................................................................................................................. 44

5.4. Satiksmes infrastruktūras teritorijas ............................................................................................................... 45 5.4.1. Autoceļi un ielas ...................................................................................................................................... 45 5.4.2. Dzelzceļš.................................................................................................................................................. 50 5.4.3. Lidlauks ................................................................................................................................................... 51

5.5. Neapbūvētas teritorijas vai teritorijas ar zemu apbūves blīvumu................................................................. 52 5.5.1. Mežsaimnieciskās teritorijas.................................................................................................................... 52 5.5.2. Virszemes ūdensobjektu teritorijas .......................................................................................................... 53 5.5.3. Lauksaimnieciskās teritorijas................................................................................................................... 54 5.5.4. Derīgo izrakteņu atradņu teritorijas ......................................................................................................... 56 5.5.5. Mazdārziņu teritorijas .............................................................................................................................. 57 5.5.6. Dabas teritorijas ....................................................................................................................................... 58 5.5.7. Labiekārtotu apstādījumu teritorijas ........................................................................................................ 59 5.5.8. Kapsētu teritorijas.................................................................................................................................... 62

5.6. Papildus prasības teritoriju izmantošanai ....................................................................................................... 62 5.6.1. Turpmākās izpētes teritorijas ................................................................................................................... 63 5.6.2. Apdzīvoto vietu robeža............................................................................................................................ 63 5.6.3. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas........................................................................................................ 63


4

5.6.4. Prasības vēsturiskajām ēkām un apbūvei vēsturisko ēku tuvumā............................................................ 64 5.6.5. Kultūras pieminekļu teritorijas ................................................................................................................ 64 5.6.6. Potenciāli piesārņotās vietas .................................................................................................................... 65 5.6.7. Būvniecībai nelabvēlīgās teritorijas......................................................................................................... 65

6. BŪVTIESĪBU ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA.................................................................................................. 67

PIELIKUMS ............................................................................................................................................................. 67

Detālplānojumi.......................................................................................................................................................... 67

1. Jēdzieni Aizmugures pagalms - zemes vienības daļa starp zemes vienības sānpagalmiem no zemes vienības aizmugures robežas līdz tuvākajai galvenās būves aizmugures fasādes sienai. Aizsargjosla - noteikta platība, kuras uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes. Ja šajos noteikumos, vai detālplānojumā, ja tāds tiek izstrādāts, nav noteikts savādāk, ap objektiem un teritorijām ir spēkā aizsargjoslu platumi un aprobežojumi saskaņā ar normatīvo aktu prasībām1. Apbūves blīvums - ir apbūves teritorijas apbūvētā laukuma attiecība pret kopplatību, izteikta procentos. Apbūves blīvumā papildus ieskaita labiekārtojuma platību (celiņus, kāpnes piebraucamos ceļus, pagalmus), ja tie ir ierīkoti no vienlaidus ūdensnecaurlaidīgiem materiāliem (piemēram, betona vai asfalta) un labiekārtojuma elementu platības (terases, atklātu peldbaseinu platības, ja to sienu virszemes daļas izbūvētas augstāk par 1 metru virs zemes. Apbūves intensitāte – būves (parasti– ēkas) stāvu kopējās platības attiecība pret zemes vienības platību izteikta procentos. Apbūves līnija – attālums no apbūves līdz kaimiņu zemes vienības robežai. Apbūvi var izvietot tuvāk par šajos noteikumos noteikto apbūves līniju, ja tam piekrīt kaimiņa zemes vienības īpašnieks. Apbūves laukums – visas apbūvētās platības summa, izņemot pazemes būves, piebraucamos ceļus un labiekārtojumu. Applūstošās teritorijas — sauszemes teritorija, kura, palielinoties ūdens pieplūdumam ūdenstilpē vai ūdens caurplūdumam ūdenstecē, uz neilgu laikposmu tiek applūdināta. Ārējais sānpagalms – sānpagalms, kas tieši robežojas ar ielu. Atklāta uzglabāšana - teritorijas izmantošana (parasti palīgizmantošana) preču, būvmateriālu un citu priekšmetu uzglabāšanai ārpus ēkām (būvēm). Atpūtas vieta pie ūdens – labiekārtota atpūtas vieta dabā, kur paredzēta atpūtas infrastruktūra, piebraucamais ceļš. Atpūtas vietā var būt izveidotas arī peldvietas.

1 LR 11.03.1997 likums „Aizsargjoslu likums”, aizsargjoslu noteikšanas metodikas, Ministru kabineta 22.07.2003 noteikumi Nr. 415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, LR 12.04.1995 likums „Zvejniecības likums”.


5

Autostāvvieta – teritorija automašīnu novietošanai uz laiku. Šajā teritorijā ietilpst arī stāvvietas piebraucamie ceļi un vertikālās komunikācijas. Blīvas apbūves teritorija – apbūves teritorija, kur atļautā minimālā zemes vienības platība ir 2500 m2 vai mazāka. Brīvās (zaļās) teritorijas rādītājs – apbūves teritorijas neapbūvētās platības, no kuras atskaitīta autostāvvietu un piebraucamo ceļu platība, attiecība pret zemes vienības kopējo platību, izteikta procentos. Būvatļauja – vispārīgajos būvnoteikumos2 noteiktajā kārtībā izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības veikt būvdarbus. Būvdarbi – darbi un procesi, kas tiek veikti būvlaukumā būvniecības procesā. Būve – arhitektonisks, tehnisks vai konstruktīvs virszemes, pazemes vai zemūdens darinājums, kā arī attiecīgās tehniskās iekārtas. Būves mets – būves formas pirmsprojekta materiāls, kas uzskatāmi ilustrē būvniecības ieceri. Būves lietotājs – fiziska vai juridiska persona, kura ir tieši atbildīga par būves lietošanu. Būvētājs – fiziska vai juridiskā persona (nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks vai lietotājs), kas veic būvniecību saviem spēkiem. Būvinspektors – amatpersona, kas kontrolē likumu un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu būvniecības procesā. Būvlaide – minimālais attālums no ielas sarkanās līnijas vai ceļa zemes nodalījuma joslas robežas līdz jebkurai virszemes būvei zemes vienības iekšpusē; detālplānojumā būvlaidi iezīmē ar līniju, kas parasti atrodas paralēli ielas sarkanajai līnijai vai ceļa zemes nodalījuma joslas robežai. Būvlaukums - atbilstoši būvprojektam dabā nosprausta teritorija, kurā notiek būvdarbi. Būvniecība — visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi, tai skaitā būvju rekonstrukcija un renovācija. Būvniecībai nelabvēlīgas teritorijas – teritorijas, kas nav piemērotas apbūvei vai kur nepieciešama papildus inženiertehniskā sagatavošana dabas apstākļu dēļ. Būvprojekta akcepts – rakstisks lēmums uzskatīt būvprojektu par pieņemtu, ko izdevusi Līvānu būvvalde vai attiecīgā ministrija, kuras pārraudzībā ir specializētā būvniecība. Būvprojekta autors – sertificēta fiziskā persona vai licencēta juridiska persona, kas atbilstoši projektēšanas uzdevumam izstrādājusi pasūtītāja akceptētu būves pamatideju. Būvprojekta ģenerālplāns - uz topogrāfiskā plāna pamatnes izstrādāts projektējamās teritorijas vispārīgais plāns būvprojekta sastāvā ar būvju, labiekārtojuma elementu un inženierkomunikāciju izvietojumu Būvprojekts - būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešamo dokumentu, rasējumu un teksta materiālu kopums, kas nosaka būves arhitektonisko risinājumu, inženierkomunikāciju risinājumu, kā arī tās būvniecību. Būvtiesības – ar teritorijas plānojumu noteiktas fizisko un juridisko personu tiesības veikt izbūvi. Būvuzņēmējs – fiziska vai juridiska persona, kas uz līguma vai vienošanās pamata ar apbūvētāju uzņemas būvēt realizāciju pēc noteiktā kārtībā apstiprināta projekta. Ciems - Lauku apdzīvotā vieta, kura ir vai vēsturiski radusies un/vai kurā ir plānota koncentrēta apbūve un pastāvīgie iedzīvotāji. Teritorijas plānojumā ciemam noteikta robeža.

2 Ministru kabineta 01.07.1999 noteikumi Nr. 112 „Vispārīgie būvnoteikumi”.


6

Dabas piemineklis - atsevišķs, savrups dabas veidojums: koks, ala, avots, grava, klints, ūdenskritums, akmens un cits dabas retums, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība; lai nodrošinātu dabas veidojuma saglabāšanu un tā apskates iespēju, dabas piemineklim un tā tuvākajai apkārtnei tiesību akti un šie noteikumi nosaka īpašas aizsardzības un izmantošanas prasības. Darījumu iestāde - banka, apdrošināšanas sabiedrība, viesnīca, motelis, birojs, gadatirgus, izstāde un citas komerciāla rakstura iestādes un uzņēmumi, izņemot rūpniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumus. Degvielas (gāzes) uzpildes stacija - degvielas (arī gāzes), eļļas un smērvielu tirdzniecības uzņēmums; šīs teritorijas vai būves palīgizmantošanas parasti ir mazumtirdzniecība, automašīnu mazgāšana un citi pakalpojumi. Detālplānojums (detaļplānojums) – novada teritorijas daļas plānojums, kas atbilstoši teritorijas plānojumā atļautajai izmantošanai detalizē zemes vienību izmantošanas un apbūves nosacījumus – prasības apbūvei, inženierapgādei un labiekārtojumam. Divu ģimeņu dzīvojamā māja – zeme un ēka, kas plānota, izmantota vai paredzēta divu ģimeņu dzīvošanai (divām mājsaimniecībām). Dvīņu māja - divas bloķētas vienas ģimenes dzīvojamās mājas, parasti izvietotas katra uz savas zemes vienības. Ēku un citu būvju laukums - būvju aizņemtā platība, ko mēra pa celtņu ārējo kontūru (ieskaitot caurbrauktuvju un pārkaru laukumus), pieskaitot ēkas izvirzīto daļu, kas atrodas zem jumta (verandas, lieveņi, portiki, galerijas, nojumes, lapenes un līdzīgus objektus), platības mērot pa nesošo elementu ārējo kontūru. Ēkas augstums - ēkas jumta kores (savietotajiem jumtiem – jumta dzegas) augstākais punkts, mērot no būves pamatu vidējās projektētās zemes augstuma atzīmes. Ekspluatācijas aizsargjosla – teritorija, kas noteikta kā josla gar transporta līnijām, elektronisko sakaru tīkliem un citu komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību. Ekspluatācijas aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas. Ezers - dabiska ūdenstilpe sauszemes padziļinājumā (ezerdobē) ar palēninātu ūdens apmaiņu.3 Ferma - atsevišķa specializēta, rūpnieciska rakstura lopkopības (govju, cūku, zirgu, putnu u.c.) saimniecība. Fermas teritorijā ietver arī lopu pastaigu laukumus, bet neietver ganības. atsevišķa specializēta, rūpnieciska rakstura lopkopības (govju, cūku, zirgu, putnu u.c.) saimniecība. Fermas teritorijā ietver arī lopu pastaigu laukumus, bet neietver ganības. Teritorijas plānojums definē prasības ēkām mājlopiem, un ja mājsaimniecībā ir 10 un vairāk dzīvnieku vienību, - prasības dzīvnieku novietnēm. Galvenā būve - teritorijas (zemes vienības) galvenajai izmantošanai paredzētā būve, parasti- ēka. Garāža - būve vai tās daļa mehānisko transporta līdzekļu pastāvīgai novietošanai. Ar šo jēdzienu neapzīmē privātu garāžu - telpu, kas atrodas dzīvojamā vai saimniecības ēkā. Hidrotehniska būve – būve virszemes ūdensobjekta krastmalu nostiprināšanai, caurteces regulēšanai, laivu piestātnēm un līdzīgām izmantošanām, izņemot meliorācijas būves. Iedibināta būvlaide – esošas apbūves veidota līnija, ja uz tās izvietota vismaz puse esošo būvju, parasti galveno ēku. Iekšējais sānpagalms - sānpagalms, kas nerobežojas ar ielu. Inženierbūves - būves, kas nepieciešamas enerģētisko resursu piegādei, siltumapgādei, ūdensapgādei, telekomunikāciju, kanalizācijas un lietus ūdens kanalizācijas sistēmas darbībai un atkritumu apsaimniekošanai.

3 LR 01.10.2002 likums „Ūdens apsaimniekošanas likums”


7

Inženierkomunikācijas - gāzapgādes, siltumapgādes, ūdensapgādes, kanalizācijas, drenāžas, ārējie pneimatiskie atkritumu cauruļvadi, telekomunikāciju līnijas, elektroapgādes līnijas un iekārtas4. Īslaicīgas lietošanas būve – pēc kapitalitātes iedalījuma V-VI grupas būve (LBN 401.), kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par pieciem gadiem un kas jānojauc līdz minētā termiņa beigām. Jaunbūve – atsevišķa būvobjekta celtniecība jaunā būvlaukumā vai nojauktās būves vietā, kā arī jaunu inženiertīklu izbūve. Jaunveidojamā zemes vienība - zemes īpašuma daļa, ko paredzēts atdalīt vai apvienot ar citu zemes vienību vai tās daļu un pēc robežu uzmērīšanas dabā reģistrēt kadastrā kā atsevišķu zemes vienību. Kabeļu līnijas ass — nosacīta līnija, kas iet caur katra kabeļa diametra viduspunktu. Kabeļa līnijas ass nosaka šā kabeļa aizsargjoslas novietojumu. Karjers- teritorija derīgo izrakteņu (kūdras, smilts, grants u.c.) ieguvei ar atklāto paņēmienu. Kultūras iestāde - kultūras centrs (nams), kinoteātris, koncertzāle, kultūras pasākumiem izmantojama zāle, klubs, muzejs, bibliotēka, izstāžu, mēdiju centrs un līdzīgas iestādes. Kultūras piemineklis – arheoloģiskais piemineklis (pilskalns, senās kulta vietas), arhitektūras un pilsētbūvniecības piemineklis, mākslas piemineklis, industriālais piemineklis vai vēsturiska notikumu vieta, kurai ir noteikta valsts vai vietējas nozīmes kultūrvēsturiska vērtība; kultūras pieminekļi ir saglabājami. Kapitālais remonts – būves nolietoto nesošo konstrukciju, elementu un inženierietaišu ierīkošana no jauna, ar pieslēguma tīkliem no maģistrāliem tīkliem līdz ievadam būvē, nemainot ēkas funkciju. Kosmētiskais remonts – apdares remonts vai apdares maiņa. Konservācija – pasākumu komplekss, kas aizsargā objektu no tālākas bojāšanās. Nodrošina tā konstrukciju un dekoratīvo elementu nostiprināšanu un aizsardzību. Īpaši pielietojams arhitektūras pieminekļos. Labiekārtotas apstādījumu teritorijas - apzaļumotas un labiekārtotas teritorijas, kas ir paredzētas atpūtai, dzīves vides kvalitātes, estētiskās vērtības paaugstināšanai vai sabiedriskai funkcijai, piemēram, parki, dārzi, mežaparki, skvēri, bulvāri, aleju, ielu un ceļu apstādījumi. Lietderīgā platība – ēkas vai būves visu izmantojamo telpu kopējā neto platība. Līvānu būvvalde - pašvaldības institūcija, kas pārzina un kontrolē būvniecību Līvānu novada administratīvajā teritorijā. Maģistrālā iela - iela, kas nodrošina transporta un gājēju sakarus starp pilsētas daļām un transporta izvadīšanu uz valsts autoceļiem. Maģistrālām ielām raksturīga augsta satiksmes intensitāte. Maģistrālā iela ietver teritoriju ielas sarkanajās līnijās un krustojumus ar galvenajām un vietējām ielām. Maģistrālās inženierkomunikācijas - valsts vai pašvaldības galvenās inženierkomunikācijas, arī maģistrālie transportvadi un līdzīgas būves, kas nodrošina lielas teritorijas apgādi ar izejvielām, sakariem, enerģētiskajiem un citiem resursiem, arī notekūdeņu slēgtu novadīšanu; no maģistrālajām inženierkomunikācijām atzarojas inženierkomunikācijas, ka apkalpo mazākas teritorijas un konkrētus patērētājus. Mazēka - vienstāva ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2. Mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts - uzņēmums preču pārdošanai tieši patērētājam; sadzīves un citu pakalpojumu sniedzējs, tirdzniecības centrs, tirgus, veikals, salons, aptieka, restorāns, bārs, kafejnīca, pakalpojumu darbnīca, citi uzņēmumi, kas neveic rūpniecisku ražošanu, montēšanu, pārstrādi vai vairumtirdzniecību.

4 LR Būvniecības likums (ar grozījumiem 20.04.2004)


8

Meliorācijas būves un ierīces – koplietošanas (valsts un pašvaldības) un viena īpašnieka grāvji (meliorācijas sistēmas) un hidrotehniskās būves, kas nepieciešamas ūdens režīma regulēšanai augsnē, to nosusinot vai apūdeņojot, kā arī augsnes erozijas novēršanai. Meža zemes transformācija - procesuāla darbība, lai mainītu zemes sākotnējo lietošanas veidu un atlīdzinātu par dabiskās meža vides iznīcināšanu. Atļauju meža zemes transformācijai izsniedz Valsts meža dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Mežs – ekosistēma visās tās attīstības stadijās; tajā dominē koki. Noliktava - teritorija (būve), materiālu, vielu, lietu un preču uzkrāšanai, uzglabāšanai un saglabāšanai (piemēram, saldēšanai). Paaugstināta riska objekts - teritorija vai būve, kuras izmantošanas veids rada paaugstinātu iespējamību radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai un īpašumam. Pagaidu būve – būvdarbu veikšanai nepieciešama būve, kas jānojauc pirms būvobjekta nodošanas ekspluatācijā (par pagaidu būvēm netiek uzskatītas īslaicīgas lietošanas būves). Tās neietver sezonas būves. Pagalms - ēku, būvju vai stādījumu ierobežots laukums. Apbūves teritorijās pilsētā un citās apdzīvotās vietās šis jēdziens izmantots arī zemes vienības daļu apzīmēšanai, piemēram, priekšpagalms (priekšdārzs), iekšējais vai ārējais sānpagalms, aizmugures pagalms. Paredzētā darbība - aprīkojuma un tehnoloģijas ieviešana, papildināšana vai maiņa, būvniecība, dabas resursu ieguve vai izmantošana, kā arī citas darbības, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi. Pārbūve – 1) esošo ēku paplašināšana uz piebūvju vai virsbūvju un bēniņu izbūves rēķina, jaunas būves celšana uz nojauktas būves pamatiem, celtniecības darbi, kas izsauc pamatu konfigurācijas maiņu; 2) nolietoto ēkas pamat konstrukciju - pamatu, nesošo sienu, pārsegumu, kāpņu, jumta konstrukciju nomaiņa; 3) ēkas funkcijas maiņa vai nozīmīga tās uzlabošana, paredzot telpu pārplānošanu vai fasādes izmaiņas ierīkojot jaunas, paplašinot vai samazinot esošās ailas, ierīkojot lodžijas, balkonus u. tml. Pašvaldības ceļš – ceļš, kas nodrošina transporta un gājēju sakarus starp pašvaldības teritorijas daļām, arī starp blīvi apdzīvotām vietām, kā arī nodrošina izeju uz valsts autoceļiem. Pašvaldības ceļš ietver teritoriju ceļa zemes nodalījuma joslas platumā, bet neietver krustojumus ar valsts autoceļiem. Patvaļīga būvniecība – būvdarbi, kas tiek veikti bez akceptēta būvprojekta vai būvatļaujas, vai neatbilst projektam. Pārvaldes iestāde – nekomerciāla iestāde valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai. Piesārņojums – tāda tieša vai netieša emisijas ietekme uz vidi, kas var apdraudēt cilvēku veselību, nodarīt kaitējumu īpašumam, rada vai var radīt kaitējumu videi, tai skaitā ekosistēmām, traucēt dabas resursu izmantošanu vai citādi traucēt likumīgu vides izmantošanu5. Plānošanas un arhitektūras uzdevums – būvvaldes izsniegts dokuments, kas ir pamats būvprojekta izstrādāšanai un kurā noteiktas prasības zemes vienības plānojumam un apbūvei. Potenciāli piesārņota vieta - augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kuri, pēc nepārbaudītas informācijas, satur vai var saturēt piesārņojošas vielas6. Priekšpagalma dziļums - mazākais horizontālais attālums starp zemes vienības fronti (sarkano līniju) un tuvāko galvenās būves sienu. Priekšpagalms (priekšdārzs) - zemes vienības daļa visā tās platumā no sarkanās līnijas līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves galvenās fasādes sienai (būvlaidei).

5 LR likums “Par piesārņojumu” ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2004.gada 7.janvārim 6 LR likums “Par piesārņojumu” ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2004.gada 7.janvārim


9

Reliģiska iestāde - teritorija vai būve reģistrētas reliģiskas kopienas darbības veikšanai, arī kulta ēka. Reklāma – ar saimniecisku vai profesionālu darbību saistīts jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem.7 Šajos Noteikumos ar reklāmu tiek saprasts materiāli priekšmeti, kas tiek piestiprināti pie ēkām, izvietoti skatlogos vai atsevišķi brīvā dabā. Rekonstrukcija – būves pārbūve, izmainot tās apjomu un izmainot vai saglabājot tās funkcijas. Renovācija – būves remonts (kapitālais remonts), kas tiek veikts, lai to atjaunotu, nomainot nolietotos nesošos elementus vai konstrukcijas, kā arī mērķtiecīgu funkcionālu vai tehnisku uzlabojumu ieviešanu būvē, nemainot tās apjomu. Restaurācija – būves vēsturiskā veidola atjaunošana, pamatojoties uz vēsturiskās informācijas zinātnisku izpēti. Rindu māja – vertikāli trīs un vairākos dzīvokļos sadalīta ēka ar atsevišķām izejām uz priekšpagalmu un aizmugures pagalmu, kas cieši piekļaujas katra dzīvokļa priekšējai un aizmugures sienai. Saimniecības ēka – ēka var ietvert privātu garāžu, nojumi automašīnas novietošanai, darbnīcu, siltumnīcu, kā arī dārza inventāra, materiālu un sadzīves priekšmetu glabāšanu u.c. Ja šāda ēka piebūvēta vai iebūvēta galvenajā būvē, to uzskata par daļu no galvenās būves, nevis par saimniecības ēku. Sanitārā aizsargjosla – teritorija, kas noteikta kā josla ap objektiem ar paaugstinātām sanitārām prasībām. Tās galvenais uzdevums ir sanitāro prasību nodrošināšana. Sānpagalma platums - mazākais horizontālais attālums starp zemes vienības sānu robežu un tuvāko galvenās būves sienu. Sānpagalms – zemes vienības daļa no priekšpagalma līdz tās aizmugures robežai un no zemes vienības sānu robežas līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves sānu fasādes sienai. Sarkanā līnija – teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas. Savrupmāja - brīvstāvoša vienas vai divu ģimeņu (mājsaimniecību) dzīvojamā māja. Skatu vieta - vieta teritorijā, no kuras paveras interesanta, šai teritorijai unikāla vai raksturīga ainava. Sporta un atpūtas (rekreācijas) objekts - teritorija, būve vai tās daļa, ko izmanto sporta spēļu, fizisku nodarbību vai izklaidēšanās nolūkā (var ietvert arī sporta klubu, sacīkšu zirgu un suņu audzētavu, suņu un citu dzīvnieku dresēšanu un citu rekreatīvu darbību, kā arī tādas sporta būves, kas kalpo kā palīgizmantošana). Stāvu platība - būves, parasti ēkas, visu stāvu, izņemot pagrabstāvus, platību summa; stāva platība ir platība, ko ierobežo ēkas ārējā kontūra, ietverot ēkas iekšējās un ārējās sienas. Stāvu skaits - ēkas visu virszemes stāvu skaits. Stāvu skaitā ietver pagrabstāvu, ja vairāk kā puse no pagraba augstuma starp pabeigtām griestu un grīdas virsmām ir virs pieguļošās teritorijas virsmas (pagalma ēkai – virs pagalma virsmas) projektētā vidējā līmeņa ēkas vidū ielas vai ceļa pusē. Stāvu skaitā ieskaita arī atļautās izmantošanas vajadzībām izbūvētu jumta stāvu, ja jumta izbūves platība ar 2,5 m un lielāku augstumu pārsniedz 50% no ēkas apbūves laukuma. Tauvas josla - sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām8. Teritorijas atļautā izmantošana – zemes un būvju kopums, kuru izmantošana atļauta teritorijā (zonā) un nav pretrunā ar teritorijas izmantošanas veidu (veidiem).

7 Likuma „Reklāmas likums” 1.pants 8 LR likums 12.04.1995 „Zvejniecības likums”


10

Teritorijas galvenā izmantošana – veids, kādā zemes, ēkas, būves, vai tās daļas izmantojamas galvenokārt. Daudzfunkcionālās teritorijās paralēli pastāv vairāki veidi. Teritorijas palīgizmantošana – zemes, ēkas, būves, vai tās daļas izmantošana, kas ir pakārtota galvenajai izmantošanai un papildina to. Palīgizmantošana nepārsniedz 5% no zemes vienības platības. Ugunsdrošība - atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz ugunsgrēku novēršanu, sekmīgu dzēšanu un to seku mazināšanu9. Vairumtirdzniecība - preču komplektēšana, iesaiņošana, uzkrāšana, uzglabāšana un tirdzniecība vairumā. Valsts autoceļš – Valsts galvenais, 1.šķiras un 2.šķiras valsts autoceļš. Valsts autoceļa teritorijā ietver ceļa zemes nodalījuma joslu un krustojumus ar pašvaldības ceļiem un ielām. Vēsturiska ēka – dzīvojamā, sabiedriska vai darījumu rakstura būve, kas vecāka par 50 gadiem. Vides un dabas resursu aizsargjosla – nozīmē teritoriju, kas noteikta kā josla ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. To galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas. Virszemes ūdensobjekta baseins — zemes platība (teritorija), no kuras visi virszemes noteces ūdeņi pa strautiem, upēm un ezeriem nonāk upes grīvā, grīvlīcī (estuārā) vai deltā un ietek jūrā.10 Virszemes ūdensobjekts — nodalīts un nozīmīgs virszemes ūdens hidrogrāfiskā tīkla elements: ūdenstece (upe, strauts, kanāls vai to daļa), ūdenstilpe (ezers, dīķis, ūdenskrātuve vai to daļa), kā arī pārejas ūdeņi vai piekrastes ūdeņu posms.11 Vienas ģimenes dzīvojamā māja – zeme un ēka, kas plānota, izmantota vai paredzēta vienas ģimenes dzīvošanai (vienai mājsaimniecībai). Viensēta – Savrupa kompakta ēku grupa Līvānu novada lauku teritorijā, kurā ir vismaz viena dzīvojamā ēka un vairākas saimniecības ēkas. Vietējās nozīmes iela – iela, kas nodrošina transporta izvadīšanu uz maģistrālajām ielām. Vietējās nozīmes ielā ietver teritoriju ielas sarkanajās līnijās, bet neietver krustojumus ar maģistrālajām ielām. Vispārīgā rūpniecība - rūpnieciskā ražošana, montēšana, pārstrādāšana, remontēšana, materiālu un iekārtu, kā arī jebkādu citu preču, vielu un lietu glabāšana, uzkrāšana, komplektēšana, iesaiņošana un nosūtīšana. Zemes vienība - teritorijas pamatvienība (nekustamais īpašums, lietojums vai tā daļa) ar piešķirtu kadastra apzīmējumu (numuru). Zemes vienības sadalīšanas (apvienošanas) veidi – procesuāla kārtība, kādā Līvānu novada dome izskata un lemj par zemes vienības sadalīšanu vai apvienošanu ar citu zemes vienību. Šie Noteikumi paredz trīs veidus, kādā veicama zemes vienības sadalīšana (apvienošana). Tie piemērojami ar mērķi, lai, nepieciešamības gadījumā, detalizētu plānoto (atļauto) izmantošanu jaunveidojamā zemes vienībā:

1) Zemes vienības sadalīšanas (apvienošanas) priekšlikums – uz zemes vienības robežu plāna kopijas brīvā formā uzskicēts sadalīšanas priekšlikums vai, izmantojot citus plānus, brīvā formā uzskicēts apvienošanas priekšlikums. 2) Zemes vienības sadalīšanas (apvienošanas) projekts – zemes vienības sadalīšanas (apvienošanas) plāns, kurā uz zemes vienības robežu plāna kopijas brīvā formā uzskicētas zemes vienību robežas, parādīti apgrūtinājumi, ja tādi ir, detalizēta zemes vienību plānotā (atļautā) izmantošana un zemes vienību lietošanas mērķi, piedāvāts piekļūšanas risinājums līdz katrai jaunveidojamai zemes vienībai un inženiertehniskās apgādes principiālais risinājums.

9 LR 24.10.2002 likuma „Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums” 2.pants 10 LR 01.10.2002 likums „Ūdens apsaimniekošanas likums” 11 LR 01.10.2002 likums „Ūdens apsaimniekošanas likums”


11

3) Detālplānojums – Līvānu novada teritorijas daļas plānojums, ko izstrādā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai, atbilstoši teritorijas plānojumam un šiem Noteikumiem, precizētu un detalizētu plānoto (atļauto) izmantošanu un aprobežojumus.

Zemes vienības dziļums - horizontāls attālums starp zemes vienības fronti un aizmugures robežu. Tur, kur šīs robežas nav paralēlas, zemes vienības dziļums nozīmē taisnas līnijas garumu, kas savieno zemes vienības frontes un zemes vienības aizmugures robežas viduspunktus. Ja nav zemes vienības aizmugures robežas, zemes vienības dziļums nozīmē taisnas līnijas garumu, kas savieno zemes vienības frontes viduspunktu ar trīsstūra virsotni, ko veido zemes vienības sānu robežas. Zemes vienības fronte - horizontālais attālums pa ielas sarkano līniju starp zemes vienības sānu robežām. Žoga caurredzamība – žoga materiāla virsmas (žoga vertikālajā plaknē, perpendikulāri tās virsmai) attiecība pret kopējo žoga vertikālo plakni, izteikta procentos.

2. Pamatnostādnes un skaidrojumi

2.1. Darbības lauks 1) Līvānu novada teritorijas plānojuma II. daļā „Līvānu novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – noteikumi) ir noteiktas Līvānu novada domes prasības apbūvei, saimnieciskajai darbībai un cita veida izmantošanai visā Līvānu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā un atsevišķās tās daļās (zonās). 2) Citas prasības un aprobežojumi, kas jāievēro, veicot zemes vienības apbūvi un cita veida izmantošanu, ir noteiktas likumos un Ministru kabineta noteikumos. Ērtības labad šie noteikumi ietver sevī atsevišķas likumu un Ministra kabinetu normatīvo aktu normas (atsauce ietverta piezīmēs lappuses apakšā), kas ir spēkā uz 01.08.2005. Šo normu maiņa nav Līvānu teritorijas plānojuma grozījumi. 3) Līvānu novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi ir saistoši visām fiziskām un juridiskām personām, kam pieder vai ir valdījumā, vai ir lietojumā nekustamais īpašums Līvānu novadā. 4) Objektu projektēšanu, celtniecība un nodošanu ekspluatācijā veic atbilstoši Būvniecības likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu prasībām.

2.2. Nolūks 1) Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi izdoti, lai Līvānu novada dome ar savu institūciju palīdzību varētu plānot, regulēt un kontrolēt visu būvniecības procesu pašvaldībā, sākot ar zemes vienību veidošanu, būvniecību līdz būves nodošanai ekspluatācijā, kā arī ekspluatāciju. 2) To uzdevums ir nodrošināt, lai būvobjekti neradītu traucējumus, ierobežojumus vai bīstamību blakus esošo māju un inženierbūvju īpašniekiem, neaizskartu kopējās iedzīvotāju intereses, nepasliktinātu ekoloģisko situāciju, neradītu transporta kustības traucējumus. 3) Būves īpašnieks ir personīgi atbildīgs par saistošo noteikumu, kā arī citu būvnormatīvu ievērošanu, ja ar līgumu vai juridiski apstiprinātu pilnvaru visa vai daļēja atbildība nav nodota citai fiziskai vai juridiskai personai.

2.3. Pārkāpumi un sodi 1) Aizliegts izsniegt pašvaldības institūciju atļaujas vai licences, ja ar to tiek pārkāpti jebkādi šī teritorijas

plānojuma punkti. 2) Ja ēka vai būve tiek būvēta vai jau ir uzbūvēta bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētam būvprojektam,

Līvānu būvvaldes amatpersonas par minēto pārkāpumu sastāda administratīvo pārkāpumu protokolu un iesniedz to izskatīšanai Līvānu novada domē. Līvānu novada dome lemj par nelikumīgās būves nojaukšanu vai, izņēmuma gadījumos, par iespēju turpināt būvniecību.

3) Jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kura pārkāpj Noteikumus, ir vainīga šajā pārkāpumā un ir administratīvi sodāma saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

4) Vainīgās personas pienākums ir novērst šo noteikumu pārkāpumu.


12

5) Ja vainīgā persona pārkāpumu noteiktajā laikā nav novērsusi, tai uzliekams atkārtots naudas sods. 6) Par šo noteikumu pārkāpumiem administratīvos protokolus ir tiesīgas sastādīt Līvānu novada domes un

būvvaldes atbildīgās amatpersonas. 7) Līvānu novada domes lēmumu atbilstību Noteikumiem, kā arī būvprojekta akceptēšanu var pārsūdzēt

attiecīgi LR Ekonomikas ministrijas būvniecības departamentā vai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā. Ja ministrijas sūdzību noraida, jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības griezties tiesā.

2.4. Spēkā stāšanās kārtība 1) Noteikumi stājas spēkā līdz ar lēmuma par to apstiprināšanu publicēšanu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” 2) Līdz ar Noteikumu stāšanos spēkā zaudē spēku Līvānu novada domes 26.02.2004. saistošie noteikumi Nr.3-

2 „Par Līvānu novada teritorijas apbūvi”. 3) Attiecībā uz atsevišķu zemes vienību, noteikumi stājas spēkā pie sekojošiem nosacījumiem:

a) Jauna būvniecība; b) Zemes transformācija; c) Nekustamā īpašuma īpašnieka maiņa; d) Jauna saimnieciskā darbība; e) Nekustamā īpašuma sadalīšana un apvienošana; f) Nekustamā īpašuma rekonstrukcija, renovācija, restaurācija; g) Nekustamā īpašuma ekspluatācija, izņemot 2.5.punktā noteiktos gadījumus.

2.5. Zemes vienības neatbilstoša izmantošanas statuss 1) Ja zemes vienībai, kuras izmantošana likumīgi iesākta, teritorijas plānojumā ir noteikta cita plānotā (atļautā) izmantošana vai citas prasības, kurām šī zemes vienība vai tajā esošās būves neatbilst, attiecīgajai zemes vienībai ir neatbilstoša izmantojuma statuss. Šīs zemes vienības īpašnieks (lietotājs) ir tiesīgs turpināt likumīgi iesākto izmantošanu, bet jebkura jauna izmantošana jāuzsāk un jāveic atbilstoši teritorijas plānojuma prasībām. 2) Līdz teritorijas plānojumu spēkā stāšanās dienai akceptēta būvprojekta pārstrādāšana, saskaņojot to ar teritorijas plānojuma prasībām, nav obligāta, ja būvprojekts atbilst normatīvo aktu un Līvānu būvvaldes izdotā plānošanas un arhitektūras uzdevuma prasībām. 3) Īpašnieks, kura nekustamajam īpašumam (zemes vienībai) līdz ar teritorijas plānojuma stāšanos spēkā ir neatbilstošas izmantošanas statuss, ir tiesīgs turpināt līdz teritorijas plānojuma spēkā stāšanās dienai likumīgi uzsāktus būvdarbus. 4) Īpašnieks ir tiesīgs atjaunot ugunsgrēka vai dabas stihijas rezultātā nopostītu vai daļēji nopostītu likumīgi uzbūvētu būvi iepriekšējā apjomā un izskatā arī tad, ja šī būve neatbilst teritorijas plānojuma prasībām.

2.6. Grozīšana 1) Līvānu novada teritorijas plānojuma grozījumi ir Līvānu novada teritorijas daļas plānotās (atļautās) izmantošanas un/vai izmantošanas aprobežojumu izmaiņas, un tos izstrādā normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā12. 2) Līvānu novada teritorijas plānojuma grozījumus var ierosināt kārtībā, kā to paredz Līvānu novada domes nolikums, gadījumos, kad grozījumi skar ne mazāk kā 10% no Līvānu novada lauku teritorijas, vai 10% no Līvānu pilsētas teritorijas, vai ja tie nepieciešami būtisku attīstības projektu realizācijai.

12 Ministru kabineta 19.19.2004 noteikumu Nr. 883 „Vietējās pašvaldības plānošanas noteikumi” 5.p.


13

3. Atļautās (plānotās) izmantošanas teritoriju veidi (zonējums) 1) Līvānu novada administratīvajā teritorijā noteiktas šādas teritorijas ar atšķirīgiem aprobežojumiem izmantošanai un apbūvei.

Teritoriju grupa Teritorija (galvenā

izmantošana) Atrašanās Apzīmējums kartē Aizsargjosla

Savrupmāju apbūves teritorijas

Visā Līvānu novadā

-

Daudzdzīvokļu ēku apbūves teritorijas

Tikai Līvānu pilsētā un ciemos

-

Jauktas savrupmāju, sabiedrisko un darījumu objektu apbūves teritorijas

Tikai Līvānu pilsētā

-

Mežaparka apbūves teritorijas


-

Dzīvojamās apbūves teritorijas

Lauku apbūves teritorijas

Tikai lauku teritorijā

-

Centra apbūves teritorijas


-

Sabiedrisko objektu apbūves teritorijas


- Publiskās apbūves teritorijas

Darījumu objektu apbūves teritorijas


-

Ražošanas, darījumu un tehnisko objektu apbūves teritorijas

Ārpus Līvānu pilsētas

RDT

-

Ražošanas un darījumu apbūves teritorijas


-

Ražošanas un tehnisko objektu apbūves teritorijas


-

Tehnisko objektu apbūves teritorijas


Aizsargjosla ap NAI

Ražošanas apbūves teritorijas

Tehnisko līnijbūvju teritorijas:


Apzīmējumi attēloti 5.3.5. punktā

Lauksaimnieciskās teritorijas

Lauku teritorijā

-

Mežsaimnieciskās teritorijas

Lauku teritorijā

-

Neapbūvētas teritorijas un

teritorijas ar zemu apbūves intensitāti

Derīgo izrakteņu atradņu teritorijas

Lauku teritorijā

-


14

Teritoriju grupa Teritorija (galvenā

izmantošana) Atrašanās Apzīmējums kartē Aizsargjosla

Dabas teritorijas Tikai Līvānu pilsētā un ciemos

-

Labiekārtotu apstādījumu teritorijas

Tikai Līvānu pilsētā un ciemos

-

Kapsēta Visā Līvānu novadā

Turpmākās izpētes teritorija

Lauku teritorijā

-

Apdzīvotās vietas, to robežas


-

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un objekti


-

Kultūras pieminekļi un kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti


Papildus prasības

Potenciāli piesārņotas vietas


-

2) Ja rodas neskaidrības par plānojuma kartē attēlotajām teritoriju robežām, tad jāievēro, ka teritoriju (zonējuma) robežas noteiktas pa ielu, ceļu, zemes vienības robežu, grāvja malu, virszemes ūdensobjekta krasta līniju vai citu dabā skaidri nolasāmu objektu robežām.


15

4. Vispārīgās prasības teritorijas izmantošanai

4.1. Visā novada teritorijā aizliegtā izmantošana 1) Aizliegts izmantot teritoriju veidos, kas pārkāpj normatīvo aktu prasības. 2) Aizliegts ierīkot karjerus būvmateriālu un augsnes iegūšanai, izņemot vietas, kur tas atļauts saskaņā ar

teritorijas plānojumu un šo noteikumu 5.5.4.punktu. 1) Aizliegta ierīkot atkritumu izgāztuves, patvaļīgi izvietot un uzkrāt atkritumus. 3) Aizliegts vākt un uzkrāt metāllūžņus, nolietotu tehniku (tostarp, automašīnas) un būvgružus, ja vien šim

nolūkam izmantotā zeme nav projektēta un ierīkota to savāktuvei. Šī prasība neattiecas uz atkritumu savākšanu īpašās noteikta parauga atkritumu tvertnēs, kas ir ierīkotas saskaņā ar 4.16.punkta prasībām.

4) Aizliegts izmantot teritorijas plānojumā atļautajām izmantošanām (arī palīgizmantošanām) kravas automašīnu, autobusu un vagonu korpusus vai to daļas.

5) Kā dzīvojamās telpas aizliegts izmantot ceļojumu treilerus, vagoniņus, saliekamas konstrukcijas, kas nav speciāli projektētas kā dzīvojamās ēkas vai telpas (arī ēdamtelpas un guļamtelpas) ilgstošai lietošanai (vairāk par 3 mēnešiem), izņemot būvlaukumus un tūristu izmitināšanai paredzētās teritorijas, kurās atļauts šāds izmantošanas veids.

4.2. Zemes vienību veidošana (sadalīšana, apvienošana) 1) Nekustamā īpašuma sadalīšanu vai apvienošanu atļauts veikt tikai zemesgrāmatā nostiprinātiem

nekustamiem īpašumiem. 2) Nekustamo īpašumu (zemes vienību) drīkst sadalīt vai apvienot ar kādu citu nekustamo īpašumu (zemes

vienību), ja jaunveidojamās zemes vienības atbilst šo noteikumu prasībām un plānotās (atļautās) teritorijas izmantošanas kartē attēlotajām prasībām.

3) Aizliegts sadalīt zemes vienību, ja kāda no jaunizveidojamām zemes vienībām ir mazāka par konkrētajā Līvānu novada teritorijas daļā (zonējumā) noteikto minimālo zemes vienības platību.

4) Lai sadalītu (apvienotu) nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma īpašnieks iesniedz Līvānu novada domei iesniegumu, kam pievieno: zemesgrāmatas apliecības kopiju, zemes vienības robežu plānu (-s), nekustamā īpašuma sadalīšanas (apvienošanas) priekšlikumu.

5) Izskatot nekustamā īpašuma sadalīšanas (apvienošanas) priekšlikumu, Līvānu novada dome pieņem vienu no lēmumiem: a) Atļaut sadalīt nekustamo īpašumu, pamatojoties tikai uz iesniegumu un zemes vienību robežu plānu, ja

esošā zemes vienība atrodas pie ielas (ceļa), to ir iespējams nodrošināt ar inženierkomunikācijām un katras atsevišķās jaunveidojamās zemes vienības platība un konfigurācija atbilst teritorijas plānojuma prasībām;

a) Atļaut apvienot nekustamo īpašumu, pamatojoties tikai uz iesniegumu un zemes vienības robežu plānu, ja jaunveidojamā zemes vienība atrodas pie ielas (ceļa), to ir iespējams nodrošināt ar inženierkomunikācijām un tās platība un konfigurācija atbilst teritorijas plānojuma prasībām;

b) Uzdot īpašniekam izstrādāt nekustamā īpašuma sadalīšanas (apvienošanas) projektu saskaņā ar 4.2. punkta 6.apakšpunkta prasībām un pieņemt lēmumu pēc tā izstrādes;

c) Uzdot izstrādāt detālplānojumu saskaņā ar šo noteikumu 4.20.punktu; d) Atteikt sadalīt (apvienot) zemes vienību (-as) un sagatavot atteikuma pamatojumu.

6) Dome ir tiesīga atļaut sadalīt (apvienot) īpašumu, nepieprasot detālplānojuma izstrādi, pamatojoties uz iesniegumu un vienkāršotu sadalīšanas projektu (priekšlikumu), ja nekustamā īpašuma sadalīšanas (apvienošanas) priekšlikumā ir noteikts un atzīmēts atbilstoši teritorijas plānojuma prasībām: a) daudzfunkcionālās (jauktas izmantošanas) teritorijās – teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana (vai

izmantošanas); b) ēku stāvu skaits un būvju augstums; c) piebraucamie ceļi un ielas, paredzot piekļūšanu katram zemes gabalam atbilstoši šo noteikumu 1.4.

sadaļas “Piekļūšanas noteikumi” prasībām; d) ielu sarkanās līnijas un ceļu zemes nodalījuma joslu robežas inženiertehnisko komunikāciju

izvietošanai; e) būvlaides, apbūves līnijas; f) inženierapgādes principiālais risinājums, kas parāda:

i) pieslēguma iespējas maģistrālajam ūdensvadam, kanalizācijas vadam vai citu ūdensapgādes un kanalizācijas notekūdeņu savākšanas un aizvadīšanas risinājumu, kas atbilst normatīvo aktu


16

prasībām; ii) ja iespējams, arī – pieslēguma iespējas maģistrālajam gāzes vadam, siltuma trasei; iii) plānotai savrupmāju apbūvei (4 un vairāk māju kompaktai grupai) – lokālās attīrīšanas iekārtas,

paredzot videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanu un kopēju ūdens ņemšanas vietu (urbumu); iv) Ja jaunveidojamā zemes vienībā atrodas kāda no maģistrālajām inženierkomunikācijām vai tās

aizsargjosla, dome ir tiesīga pieprasīt iesniegt ar attiecīgajiem komunikāciju turētājiem saskaņotu nekustamā īpašuma sadalīšanas (apvienošanas) projektu, un tikai pēc tam pieņemt lēmumu.

7) Pirms lēmuma par zemes vienības sadalīšanu (apvienošanu) dome ir tiesīga pieprasīt veikt zemes ierīcības projektu, ja priekšlikums, projekts vai detālplānojums nepietiekami detalizē jaunveidojamo zemes vienību platības, apgrūtinājumus vai tas robežojas ar valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu

8) Divu nedēļu laikā no nekustamā īpašuma sadalīšanas (apvienošanas) projekta akceptēšanas vai detālplānojuma apstiprināšanas nekustamā īpašuma īpašniekam Līvānu novada dome izsniedz domes sēdes protokola izrakstu ar šādu informāciju: a) atļauju atdalīt (pievienot) nekustamo īpašumu; b) piešķirtā adrese jaunizveidotajiem nekustamajiem īpašumiem (-am); c) noteiktais nekustamā īpašuma lietošanas mērķis; nekustamā īpašuma aprobežojumi, ja tādi rodas pēc

īpašuma sadalīšanas vai apvienošanas (piemēram, servitūti vai aizsargjoslas). 9) Pēc pozitīva lēmuma (domes sēdes protokola izraksta) saņemšanas nekustamā īpašuma īpašnieks veic

pasūtījumu licencētai organizācijai vai zvērinātam mērniekam par uzmērīšanu un zemes robežu plānu izgatavošanu jaunizveidotajiem zemes īpašumiem saskaņā ar izstrādāto projektu.

4.3. Nojaukšana 1) Īpašniekiem, kuru ēkas vai būves kļuvušas nelietojamas, tās ir jāsaved kārtībā vai jānojauc. 2) Būves nelietojamību vai tās atjaunošanas vai nojaukšanas termiņu nosaka būvvaldes izveidota komisija,

izdarot slēdzienus. Ja ēka iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā vai ir vecāka par 50 gadiem, lēmumu par būves nojaukšanu ir jāsaskaņo ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

3) Nojaukto ēku un citu būvju vietas pilnīgi jānotīra un jānolīdzina.

4.4. Piekļūšanas noteikumi 1) Jebkurai zemes vienībai nodrošina piebraukšanu līdz valsts vai pašvaldības ceļam vai ielai. 2) Servitūtus nosaka normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, papildus ņemot vērā:

a) jaunveidojamām zemes vienībām ar piebraukšanu saistīto servitūtu apgrūtinājumus norāda nekustamā īpašuma sadalīšanas projektā, ko izstrādā saskaņā ar 4.2. punkta 6.apakšpunktu, vai norāda detālplānojumā, ņemot vērā piekļūšanas iespējas apkārtējām zemes vienībām.

b) Esošai lietojumā piešķirtai zemes vienībai pirms īpašuma reģistrācijas Zemesgrāmatā lietotājs panāk vienošanos ar apkārtējo zemes īpašumu īpašniekiem (lietotājiem) un saņem servitūta apstiprinājumu Līvānu būvvaldē (izziņu).

3) Teritorijās, kur atļauta apbūve, paredz normatīviem atbilstošas piebrauktuves vai caurbrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai atbilstoši attiecīgo būvju projektēšanas būvnormatīviem saskaņā ar LBN 100,3.1. punktu, 4. tabulu un 1. pielikumu.

4) Piebrauktuvju un caurbrauktuvju pieslēgums pie maģistrālo ielu brauktuvēm pieļaujams ne tuvāk par 50 m no krustojuma. Dzīvojamo ēku grupām, iestādēm, tirdzniecības un apkalpes centriem piebrauktuves jāparedz ar divām kustības joslām un ietvi, bet savrup izvietotajām ēkām – ar vienu kustības joslu un ietvi.

5) Plānojot jaunas vai rekonstruējot esošās ielas un koplietošanas piebrauktuves, ja iela vai piebrauktuve veido strupceļu, to noslēdz ar apgriešanās laukumu.

6) Publiskās teritorijās, sabiedriskās un darījumu iestādēs nodrošina vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Optimālais uzbrauktuves slīpums garenvirzienā ir 1:20 (5%), bet maksimālais atļautais slīpums ir 1:8 (12%).

7) Jaunu ēku un būvju projektos, kas funkcionāli ir domātas apmeklētājiem, un esošo publisko ēku un telpu rekonstrukcijas vai kapitālo remontu projektos paredz vides pieejamības pasākumus, lai tajās ērti un droši varētu pārvietoties cilvēki ar invaliditāti tostarp, cilvēki ar kustību traucējumiem, ar dzirdes invaliditāti un ar redzes invaliditāti.

8) Esošās sabiedriskajās ēkās, kurās tehniski nav iespējams nodrošināt iekļūšanu personām ar īpašām vajadzībām, nodrošina iespēju attiecīgās iestādes pakalpojumus saņemt citā veidā.


17

4.5. Apbūves parametri 1) Apbūves parametrus aprēķina atbilstoši 1.attēlā un 1.tabulā sniegtajam piemēram.

1.attēls. Apbūves parametru aprēķināšana


18

1.tabula. Apbūves parametru aprēķināšanas metode (atbilstoši 1.attēlam)

Nr. attēlā Nosaukums Platība m2 % Apbūves teritorija (50x45)= 2250 100 1.2. Būves, ēkas 10x15 + 10x12= 270 12 3 Terase 8x15 =120 4 Baseins 10x6 =60 5 Grantēti celiņi 3x6+3x7+2x17+2x6= 75 7 Piebraucamais ceļš, celiņš,

stāvvietas (asfaltēti) 7x16+10x14+4x6+ 288

8 Grantēta autostāvvieta 6x6=36 1.,2.,3.,7 Apbūves blīvums 270+120+288= 768 30 1-8 Teritorijas kopējais apbūvētais

laukums 270+120+60+75+288+36=849 38

9 Brīvā (zaļā) teritorija 2250 – 849=1401 62

4.6. Būvju izvietojums attiecībā pret zemes vienības robežām. Būvlaide. 1) Būvju novietojumu pret ielu (ceļu) nosaka būvlaide. Zemes gabala daļu starp būvlaidi un ielas sarkano

līniju nedrīkst apbūvēt, uz tās nedrīkst atrasties ēkas vai to daļas. Ēkas vai citas būves daļa nedrīkst projicēties ārpus zemes vienības robežas, izņemot, ja: a) būvlaide sakrīt ar sarkano līniju, būves daļa drīkst projicēties ārpus zemes vienības robežas uz ielas

pusi, bet ne vairāk kā 0,5 m aiz sarkanās līnijas un ne zemāk kā 3,0 m virs ietves; b) būve ir žogs starp zemes vienībām; c) kaimiņu zemes vienības īpašnieks tam piekrīt.

2) Ielai tuvāk novieto galveno ēku. Atbilstoši zemes vienības izmantošanas veidam, tā ir dzīvojamā māja, sabiedriskā ēka, darījuma iestādes ēka vai ražotnes administratīvā ēka. Palīgēkas novieto aiz galvenās ēkas zemes vienības dziļumā.

3) Apbūves teritorijās, kur eksistē iedibināta būvlaide, galveno ēku izvieto tā, lai tās pret ielu vērstās fasādes vertikālā projekcija sakristu ar būvlaidi.

2.attēls. Būvju izvietojuma varianti zemes vienībā.


19

4.7. Redzamības nodrošināšana 1) Apbūvējot zemes vienību, kas piekļaujas ielām, ievēro normatīvajos aktos noteikto pārredzamības zonu, ko

nedrīkst apbūvēt (skat. 3.attēlu). 3.attēls. Redzamības trijstūri ielu un ceļu krustojumos

2) SIA “Latvijas valsts ceļi” teritoriālā nodaļa nosaka 3.attēlā A un B norādītos attālumus. 3) Ja būves pasūtītājs vēlas izvietot būvi tuvāk ielu krustojumam un risinājums nav pretrunā ar teritorijas

plānojumu, būves pasūtītājs nodrošina gājēju un transporta kustības drošību ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskām ierīcēm.

4) Prasības redzamības nodrošināšanai dzelzceļa pārbrauktuvēs nosaka saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem13.

4.8. Attālumi starp ēkām un būvēm 1) Attālumi starp ēkām jāizvēlas atbilstoši būvnormatīviem, ugunsdrošības un sanitārajām normām. Papildus

prasības lauksaimnieciskajās teritorijās noteiktas 5.5.3.punktā. 2) Ēkas attālumam no ēku un būvju robežām jābūt vismaz 4 m. Šo attālumu var samazināt saimniecības ēkām

līdz 1 metram, ja projektējamā būve nenoēno kaimiņu zemes gabalu un ir saņemta kaimiņa rakstiska piekrišana uz zemes gabala plānojuma lapas un tikai tad, ja tiek ievērotas ugunsdrošības un sanitārās normas. Ja, ievērojot minētos nosacījumus, ēkas tiek būvētas uz gruntsgabala robežas, tad tai ēkas sienai, kas izvietojas uz robežas, jābūt veidotai kā pretuguns mūrim, bet jumta slīpums jāparedz uz sava gruntsgabala pusi.

3) Ugunsdrošajām sienām jābūt augstākām par jumta segumu vismaz par 60 cm, ja kaut viens no savienotā jumta elementiem (izņemot jumta segumu) būvēts no degošiem materiāliem, un vismaz par 30 cm, ja jumta elementi (izņemot jumta segumu) būvēti no grūti degošiem materiāliem. Ugunsdrošās sienas var nebūt augstākas par jumta segumu, ja visi jumta vai savienotā jumta elementi (izņemot jumta segumu) būvēti no nedegošiem materiāliem. (LBN 201-96,3.2.5.p.).

4) Horizontālie attālumi no tuvākajām inženierkomunikācijām līdz ēkām un būvēm jāpieņem pēc LBN 100. (LBN 100, 8.23.p.).

5) Horizontālie attālumi starp paralēlām blakus izvietotām pazemes inženierkomunikācijām jāpieņem pēc LBN 100. Ja blakus izvietotu cauruļvadu dziļumam starpība ir lielāka par 0,4 m, tad LBN 100 11.tabulā norādītie attālumi jāpalielina, ņemot vērā tranšeju nogāžu stāvumu, bet tiem jābūt ne mazākiem par tranšejas dziļumu. 10. un 11. tabulā norādītos attālumus var samazināt, ja tas ir tehniski pamatots. (LBN 100, 8.23.p.)

13 1998.gada LR MK noteikumi Nr.392 „Dzelzceļa pārbrauktuvju un pāreju ierīkošanas, apkalpošanas un slēgšanas noteikumi”


20

4.9. Priekšpagalms 1) Būves zemes vienībā izvieto, veidojot vienu vai vairākus pagalmus – priekšpagalmu, sānpagalmu,

aizmugures pagalmu (būvju izvietojums Līvānu pilsētas, ciemu un lauku apbūves teritorijās sniegts 2.attēlā).

2) Pagalmus uztur kārtībā, tīrus un sausus, nodrošina lietus ūdens novadīšanu no tiem. 3) Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā aizliegts veidot jebkādas krautnes (būvmateriālu, kurināmā un citu

materiālu vai priekšmetu) ilgstošai (vairāk mēnesi) atklātai uzglabāšanai. 4) Priekšpagalmu (priekšdārzu) aizliegts apbūvēt, uz tā nedrīkst atrasties ēkas vai citas virszemes būves vai to

daļas, izņemot: a) dekoratīvos stādījumus, labiekārtojuma elementus un vides dizaina objektus, piemēram, saulessargus,

markīzes, strūklakas un reklāmas objektus, skulptūras, soliņus, žogus, iesegtus celiņus, laukumus, piebraucamos ceļus un apgaismes ķermeņus;

b) arhitektoniskas detaļas un veidojumus, tostarp, sliekšņus, skursteņus, teknes, kāpnes, erkerus, balkonus, segtas un atklātas terases, kas no ārsienas izvirzītas ne vairāk kā 2,5m.

5) Daudzdzīvokļu māju pagalmus uztur kārtībā un aprīko ar bērnu rotaļu laukumiem un rotaļu ierīcēm, soliņiem, atkritumu urnām, autostāvvietām un teritorijas labiekārtojuma elementiem. Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku teritorijās atkritumu tvertnes izvieto īpaši šim nolūkam iekārtotās vietās.

4.10. Prasības žogiem un prettrokšņa sienām 1) Prettrokšņa sienas nepieciešamību pamato tehniskajā projektā. Īpašos gadījumos par prettrokšņa sienu

drīkst izmantot žogu. Prettrokšņa sienas ierīko: a) Ražošanas un tehnisko objektu apbūves teritorijām; b) Dzelzceļam Līvānu pilsētas teritorijā.

2) Žogus izvieto: a) ielas vai ceļa pusē – pa ielas sarkano līniju vai ceļa nodalījuma joslas robežu; b) stūra zemesgabalos – pa redzamības trīsstūra līniju; c) gar ūdens objektiem – ne tuvāk ūdens objektam par tauvas joslas robežu; d) funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē – pēc nepieciešamības; e) pārējos gadījumos – pa zemes vienības robežām vai viensētas pagalma robežām.

3) Ražošanas un tehniskajiem objektiem atļauts būvēt blīvus žogus, pārējiem objektiem jāievēro žogu minimālā caurredzamība atkarībā no žoga augstuma:

a. līdz 1 m augstam žogam - bez ierobežojumiem; b. no 1 līdz 1,45 m augstam žogam- 30 %; c. no 1,45 m līdz 1,60 m augstam žogam- 50 %.

4) Žoga augstums nedrīkst pārsniegt 1,6 m, izņemot dzīvžogu, un izņemot gadījumus, kad tas ir saskaņots ar Līvānu būvvaldi un nepieciešams funkcionāli (piem., ražošanas teritorijas nožogošanas vai prettrokšņa sienas funkcijas)

5) Ja kaimiņi nevar vienoties par robežžoga veidu un augstumu, to ar lēmumu nosaka Līvānu būvvalde. 6) Žogu un vārtu augstumu, caurspīdīgumu, krāsu un materiālu saskaņo ar ēku stilu un vēlams arī ar blakus

esošajiem žogiem. Tas var būt koka, metāla, dekoratīva kaluma, stiepļu žogs, dzīvžogs. Aizliegts krāsot dabisko akmeni, keramiku un cēlapmetumu žogos. Aizliegta dzeloņstiepļu un surogātmateriālu (piemēram, metāllūžņu vai plastmasas atgriezumu) izmantošana žogu būvniecībā.

7) Žogu stabu atbalstus aizliegts izvietot ielu, ceļu un laukumu teritorijā. 8) Ikkatra ēkas vai zemesgabala īpašnieka pienākums ir uzturēt labā stāvoklī savā īpašumā esošo žogu. 9) Aizliegts nožogot esošo daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo namu koplietošanas pagalmu teritorijas. 10) Upju un ūdenstilpnes krasta līnijai jābūt brīvi pieejamai bez žogiem un būvēm, nodrošinot upju un ūdens

tilpņu piekrastes joslu tauvas joslas platumā.

4.11. Prasības ēku un būvju elementiem


21

4.11.1. Fasādes un jumti 1) Ēkas īpašniekam (lietotājam) ir pienākums uzturēt kārtībā ēkas fasādes, jumtu un lietus ūdens novadīšanas

sistēmu. 2) Jumtus izbūvē tā, lai lietus ūdens no tiem netecētu uz kaimiņu zemes vienības. 3) Ja ēka novietota uz ielas sarkanās līnijas, to vismaz ielas pusē aprīko ar lietus ūdens novadīšanas sistēmu.

Lai notekcaurules netraucētu gājēju kustību un lietus ūdens nebojātu ēkas sienas, notekcauruļu galus izvieto ne augstāk kā 15 cm virs ietves un ne tālāk kā 25 cm no ārsienas.

4) Fasādes krāsošanu veic atbilstoši akceptētā būvprojektā noteiktai krāsai, vai ēkas renovācijas gadījumā, - saskaņā ar būvvaldē akceptētu izstrādātu krāsojuma toņu un izmantoto materiālu projektu.

5) Sabiedrisko ēku un daudzdzīvokļu ēku siltināšanai (vismaz 2 m augstumā no zemes virsmas) nodrošina siltumizolācijas un apdares slāņa mehānisko izturību spiedē.

6) Satelītantenas atļauts izvietot pie ēku galvenajām (ielas) fasādēm, ja saņemts Līvānu būvvaldes akcepts. 7) Daudzdzīvokļu ēkās satelītantenu uzstādīšanu saskaņo ar ēkas apsaimniekotāju un Līvānu būvvaldi. Nav

atļauta patvaļīga satelītantenu novietošana uz jumtiem un balkoniem, virs erkeriem vai to piestiprināšana vai to piestiprināšana pie ēku fasādēm, ja tas apdraud cilvēku drošību un bojā ēku fasāžu kopskatu. Atbildību par satelītantenas uzstādīšanas tehnisko risinājumu nes uzstādītājfirma vai īpašnieks, kas to apliecina ar savu parakstu.

8) Logu dalījumu, aiļu lielumu un augstumu izmaiņu veic pēc izstrādāta un būvvaldē akceptēta vienota projekta visai ēkai.

9) Lodžiju un balkonu pārbūvēšana un aizstiklošana ir būvniecība, to veic atbilstoši Līvānu būvvaldē akceptētam projektam.

10) Jaunu skatlogu un ieejas durvju izbūvēšanu fasādēs veic atbilstoši Līvānu būvvaldē akceptētam fasādes projektam.

11) Markīzes (pie sienas piestiprinātus sauljumus) izvieto tā, lai tās netraucē gājēju un transporta kustību ielās: ne tuvāk kā 0,5 m no brauktuves un ne zemāk kā 2,2 m virs ietves. Ielas pusē markīzes izvietojumu, formu, krāsu un materiālu saskaņo Līvānu būvvaldē.

12) Jaunu ēku jumtu segumos vai rekonstruējot esošo ēku jumtu segumus, aizliegts pielietot azbestcementa loksnes. Rīgas ielas māju fasādēs aizliegts lietot plastmasas materiālus.

4.11.2. Pagrabu ieejas un pagrabstāvu logi 1) Jebkuru būvniecību ielas vai ceļa nodalījuma joslā (ieejas, lūkas, gaismas šahtas) saskaņo ielas (ceļa)

apsaimniekotāju. 2) Ieejas laukumu darījuma iestāžu pagrabstāvā nodrošina ar lietus ūdens savākšanas aprīkojumu. 3) Pie pagrabstāvu logiem atļauts ierīkot gaismas šahtas, kas ievirzās ietvē ne vairāk kā 0,5m. Ja gaismas

šahtas pārsegums ir vienā līmenī ar ietvi, tam aizliegts izmantot slidenu materiālu un tajā nedrīkst būt spraugas, kas platākas par 1,5 cm.

4) Pie ietves izvietotus atklātus (vaļējus) pagrabstāvu logus un ieejas kāpnes norobežo ar 0,9m augstām metāla margām ar caurspīdīgumu vismaz 50%.

5) Minimālais ietves platums pēc pagrabstāva ieejas vai gaismas šahtas izbūves ietves pusē ir 0,9 m. Ietves paplašināšanu veic izbūves pasūtītājs.

1.

4.11.3. Apgaismojums 1) Dzīvojamo ēku, sabiedrisko un darījumu iestāžu ieejas, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku koplietošanas

pagalmus un citas sabiedriskas teritorijas nodrošina ar apgaismojumu. 2) Ielas, krustojumus un gājēju pārejas nodrošina ar apgaismojumu. 3) Ielu apgaismošanai izmanto pie stabiem piestiprinātus vai virs ielām iekārtus apgaismes ķermeņus. 10 m

platās un šaurākās ielās vai piebrauktuvēs atļauts izmantot arī pie būvju fasādēm piestiprinātus apgaismes ķermeņus.

4) Laukumu un skvēru apgaismošanai atļauts izmantot apgaismes ķermeņus uz stabiem. Atļauts dažāds stabu augstums un apgaismes ķermeņu veids, bet tam jābūt saskanīgam katra laukuma vai skvēra robežās.

5) Apgaismes ķermeņus pēc iespējas pieslēdz pazemes kabeļiem vai kabeļiem būvju sienās. Kabeļi nedrīkst būt redzami būvju fasādēs.

6) Izvietojot apgaismes ķermeņus sabiedriskās vietās, ievēro, lai to novietojums netraucē satiksmes kustības drošību un nepasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus.

2.


22

4.11.4. Reklāmas objekti un izkārtnes 1) Līvānu novada teritorijā pie juridisko personu administratīvajām ēkām, tirdzniecības un pakalpojumu

sniegšanas punktiem izvieto izkārtni, kas ietver uzņēmuma vai iestādes nosaukumu un objekta īpašnieku, ja tas atšķiras. Pakalpojumu vai tirdzniecības punktiem norāda darba laiku.

2) Visa veida reklāmām un izkārtnēm jāatbilst funkcionālajām un estētiskajām prasībām, lai tās iekļautos Līvānu novada raksturīgajā arhitektūrā un ainavā.

3) Skatlogu noformēšana uzskatāma par reklāmu, ja reklāma aizņem vairāk kā pusi no skatloga. 4) Līvānu pilsētā Rīgas ielā un sabiedriskajā centrā skatlogus, reklāmas un izkārtnes izgaismo. 5) Pie fasādes plakaniski piestiprinātām reklāmām un izkārtnēm visā apmērā jāpieguļ pie sienas vai plaknes,

reklāmas laukumam ir jābūt proporcionālam fasādei. Pie ēku izvirzītajām daļām ar noapaļotu formu (kolonnas, balkoni, u.c.) nedrīkst piestiprināt plakaniskas reklāmas un izkārtnes. Tās jāpiemēro ēkas arhitektūrai.

6) Izkārtnes un reklāmas un citus vizuālās informācijas objektus Līvānu pilsētā izvieto atbilstoši Līvānu būvvaldē akceptētam vides dizaina projektam un normatīvajiem aktiem14: a) Reklāmas izvietotājs iesniedz Līvānu būvvaldē reklāmas vai izkārtnes metu, kurā ir uzrādīta detalizēta

skice, materiāli, izmēri, šrifta nosaukums un norādīta atrašanās vieta ēkas fasādē, atsevišķi stāvošam reklāmas objektam – situācijas plāns;

b) Reklāmas izvietotājam Līvānu būvvalde izsniedz reklāmas vai izkārtnes pasi, saskaņā ar kuru reklāmas izvietotājs uzstāda reklāmu un iesniedz Līvānu būvvaldē fotofiksācijas ar izvietoto izkārtni vai reklāmas objektu. Reklāmas pases izsniegšana ir maksas pakalpojums.

c) Ja izkārtni (reklāmu) ir nepieciešams uzstādīt atkārtoti, reklāmas izvietotājs to dara saskaņā ar pasi, ja saturiski un vizuāli netiek veiktas izmaiņas. Izmaiņu gadījumā nepieciešama atkārtota reklāmas meta iesniegšana Līvānu būvvaldē un jaunas pases sagatavošana.

d) Par atsevišķi stāvoša reklāmas objekta izvietošanu paredzēta eksponēšanas maksa. 7) Reklāmas un vides informācijas objekti pie valsts ceļiem izvietojami ārpus ceļa aizsargjoslas, ja VAS

„Latvijas valsts ceļi” Preiļu nodaļa nenosaka savādāk. 8) Reklāmas izvietotāja pienākums ir izkārtņu, reklāmas un vides dizaina objektu uzturēšana kārtībā,

atjaunošana, ja nepieciešams, - nomaiņa. Reklāmas un izkārtnes jāizvieto tikai uz sakoptas ēkas fasādes; atsevišķi stāvoša reklāmas objekta apkārtni vismaz 2 metru rādiusā uztur kārtībā reklāmas izvietotājs.

9) Pie ēkas fasādes piestiprinātām reklāmām un izkārtnēm jābūt nostiprinātām drošā veidā. To apakšējā mala nedrīkst atrasties zemāk par 2,50 m virs ietves (ceļa).

10) Sludinājumus Līvānu novadā atļauts izvietot tikai šim nolūkam paredzētās vietās – uz sludinājumu dēļiem. Sludinājumu dēļu izvietojumu pilsētā apstiprina Līvānu būvvalde.

11) Līvānu novada teritorijā aizliegta tabakas, alkoholisko dzērienu, narkotiku, pornogrāfijas un vardarbības reklāma.

12) Politiskā reklāma izvietojama Līvānu domes speciāli tam norādītās vietās saskaņā ar normatīvo aktu prasībām15. Par politiskās reklāmas izvietošanu un novākšanu atbildīga attiecīgā politiskā apvienība. Politisko reklāmu novāc 5 darba dienu laikā pēc vēlēšanām.

4.11.5. Kioski, nojumes un citi ārtelpas elementi 1) Sezonas rakstura būves un īslaicīgas lietošanas ēkas (kioski, nojumes, nelieli tirdzniecības paviljoni un

tamlīdzīgi objekti) būvē atbilstoši izstrādātam būvprojektam vai novieto gatavus atbilstoši Līvānu būvvaldē saskaņotam novietnes plānam uz būvvaldē akceptēto laiku (termiņu). Ja ēka ir mazēka, nepieciešams tikai novietnes plāns. Ja minētie objekti robežojas ar ielas sarkano līniju vai atrodas ielas sarkanajās līnijās (ceļa nodalījuma joslā), nepieciešams arī VAS „Latvijas valsts ceļi” Latgales reģiona Preiļu nodaļas akcepts.

2) Pēc termiņa beigām 1.apakšpunktā minētos objektus nojauc vai aizvāc būves īpašnieks. 3) Pie katras ēkas galvenās ieejas uz sienas piestiprina plāksnīti ar īpašuma adresi, kas satur ielas (laukuma)

nosaukumu, mājas numuru (nosaukumu). Plāksnīti piestiprina pie galvenās ēkas fasādes 2,5-3 metru augstumā no zemes un 0,1 - 1 metra attālumā no ēkas stūra. Ja tā nav skaidri saskatāma no ietves, otru plāksnīti piestiprina pie žoga pie ieejas vārtiņiem. Stūra zemesgabalā uz ēkas vai žoga stūra piestiprina abu ielu nosaukumu plāksnītes.

14 Ministru kabineta 05.06.2005 noteikumi Nr.402 „Noteikumi par reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, kā arī kārtību, kādā saskaņojama reklāmas objektu un informācijas objektu izvietošana”. 15 LR 31.03.1009 likums „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām” un 09.08.1995 likums „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”; Ministru kabineta 05.06.2005 noteikumi Nr.402 „Noteikumi par reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, kā arī kārtību, kādā saskaņojama reklāmas objektu un informācijas objektu izvietošana”


23

4) Pie katras zemes vienības galvenās ēkas ielas puses fasādes piestiprina karoga turētāju. Lauku apbūves savrupmāju un lauksaimniecisko teritoriju viensētu pagalmos atļauts uzstādīt brīvi stāvošu, balti krāsotu karoga mastu, kas nav augstāks par 6 metriem.

5) Pie mazumtirdzniecības un pakalpojumu objektiem, kā arī sabiedrisko un darījumu iestāžu ieejām to īpašnieki vai lietotāji izvieto atkritumu urnas.

6) Ielu tirdzniecība atļauta tikai attiecīgi šim nolūkam paredzētajās vietās pēc tirdzniecības atļaujas saņemšanas Līvānu novada domē.

7) Saskaņojot ar ēkas vai būves īpašnieku vai lietotāju, pie būvju sienām Līvānu novada dome vai tās pilnvarota institūcija ir tiesīga izvietot stiprinājumus teritorijas rotāšanai, satiksmes regulēšanai un teritorijas rotāšanai. Par to uzstādīšanu un uzturēšanu kārtībā atbildīga Līvānu novada dome vai tās pilnvarotā institūcija.

4.12. Prasības degvielas uzpildes stacijām un gāzes apgādes stacijām 1) DUS un GUS būvniecība atļauta tikai Līvānu novada teritorijas plānojumā atļautajās vietās un atbilstoši

detālplānojumam, papildus ņemot vērā, ka DUS un GUS celtniecība aizliegta16: a) Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās 10 metru platā joslā; b) Aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām; c) Aizsargjoslās ap kultūras pieminekļiem; d) Aizsargjoslās ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm; e) Aizsargjoslās ap dzelzceļu; f) 25 metru aizsargjoslā ap virszemes siltumvadu, kuras diametrs ir 400 m un lielāks

8) Gāzapgādes iekārtas un būves, gāzes noliktavas un krātuves izvieto saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un attiecīgajām aizsargjoslu noteikšanas metodikām, ievērojot minimālos attālumus ekspluatācijas un drošības aizsargjoslām17, drošības pasākumus (nožogojums, attīrīšana no krūmiem, informācija) un attālumus līdz dzīvojamai un publiskai apbūvei.

9) Projektējot DUS un GUS, izstrādā pasākumu shēmu avāriju un to seku likvidācijai, paredz nepieciešamo tehniku, personālu un naftas produktu savākšanas līdzekļu (sorbentu) pieejamību avārijas gadījumā.

10) Gāzes noliktavu un krātuvju būvniecībā ir pieļaujamas tikai plastificētas pazemes tvertnes. Tvertņu atrašanās daļēji vai pilnīgi virs zemes pieļaujama tikai atsevišķos gadījumos, ja nav iespējami citi risinājumi. Šādos gadījumos nepieciešams veikt īpašus drošību pastiprinošus pasākumus, kuri pirms projektēšanas tiek noteikti īpaši.

11) Degvielas uzpildes stacijām jābūt nodrošinātām ar izstrādātās degvielas un lietus notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtām, kā arī ar gruntsūdens novērošanas aku tīklu pazemes ūdeņu un grunts kvalitātes kontrolei. Degvielas uzpildes staciju tvertņu pārbaudi periodiski jāveic licencētai firmai, lai novērstu degvielas noplūdes.

12) Ierīkojot DUS un GUS ievēro valdošo vēju virzienu un nodrošina gaisa kvalitātes normatīvu un citu vides prasību ievērošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām18. Kaitīgo vielu izmešu piezemes koncentrācijas jebkādos tehnoloģiskos procesos uz teritorijas robežas un ārpus tās nedrīkst pārsniegt šo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas apdzīvotās vietās.

13) DUS un GUS teritorijās nodrošina sabiedriskās tualetes un publiski pieejamus taksofonus. 3.

4.13. Prasības apstādījumu ierīkošanai un uzturēšanai 1) Šī punkta prasības attiecas uz apstādījumiem „Labiekārtotu apstādījumu” teritorijās, kas plānotās (atļautās)

izmantošanas kartē noteiktas ar atsevišķu krāsu un burtu apzīmējumu (LA) un tiek regulētas saskaņā ar šo noteikumu 5.5.7. punktu, un apstādījumiem apdzīvotajās vietās gar ietvēm, ceļiem, infrastruktūras objektiem un kuri uz kartes attēloti vai nu iekļaujot galvenajā izmantošanā, vai attēloti ar bālgani zaļu krāsu.

2) Līvānu pilsētas sabiedrisko apstādījumu ierīkošanu, kopšanu un uzraudzību veic SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība”, saskaņā ar līgumu starp uzņēmumu un Līvānu novada pašvaldību.

16 Saskaņā ar LR 11.03.1997 likumu „Aizsargjoslu likums”. 17 Ministru kabineta 28.12.2004 noteikumi Nr.1069 „Noteikumi par ārējo inženierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku teritorijās” 18 atbilstoši Ministru kabineta 2002. gada 2. jūlija noteikumiem Nr. 286 „Noteikumi par gaisa kvalitāti”; Ministru kabineta 03.08.1999. noteikumiem Nr.269 „Noteikumi par vides kvalitātes normatīviem degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām”.


24

Apsaimniekojamās teritorijas tiek nodotas apsaimniekošanai ar aktu, norādot robežas topogrāfiskajā plānā. Ciemu sabiedriskos apstādījumus ierīko, kopj un uzrauga pagastu pārvaldes vai ar līgumu nodod šīs funkcijas juridiskai vai fiziskai personai.

3) Par uzņēmumu vai privāto apstādījumu ierīkošanu un kopšanu zemes vienībā līdz sarkanajām līnijām vai ceļa nodalījuma joslas robežai ir atbildīgs nekustamā īpašuma īpašnieks vai to pilnvarotā persona.

4) Par apstādījumu atjaunošanu pēc būvdarbu veikšanas atbildīgs būvētājs. 5) Īpašnieks par saviem līdzekļiem apstādījumus uztur kārtībā:

a) Nepieļauj aizaugšanu ar nezālēm; b) Nodrošina laistīšanu; c) Tīra savā īpašumā esošās dabīgās vai mākslīgās ūdenstilpes un teces un to krastus, nepieļauj

apstādījumu pārpurvošanos un noplūdināšanu; prasība neattiecas uz pieupju applūstošajām teritorijām; d) Ja nepieciešams, - nodrošina stādījumu ieziemošanu un ziemošanas materiālu novākšanu pavasarī; e) Nepieļauj apstādījumu piegružošanu ar sadzīves, ražošanas un celtniecības atkritumiem, notekūdeņiem,

augiem un videi kaitīgām vielām; neierīko materiālu glabātavas, izņemot gadījumus, ja vieta tam speciāli projektēta.

f) nepieļauj apstādījumu izmīdīšanu un izbraukāšanu, smilšu, sniega un ledus uzkrāšanu apstādījumos, izņemot speciāli tam paredzētas vietas.

4.14. Prasības reljefa, augsnes virskārtas, koplietošanas grāvju un dabīgo

noteču aizsardzībai 1) Veicot būvniecību un teritorijas cita veida izmantošanu, pēc iespējas saglabā reljefu un dabīgo augsnes

virskārtu. Pēc būvniecības pabeigšanas augsnes virskārtu atjauno. Ja būvniecība notiek 1 % applūstošajās teritorijās, pieļaujamas ir būvniecībai nepieciešamās inženiertehniskās sagatavošanas rezultātā radītās reljefa izmaiņas, kas jāpamato detālplānojumā.

2) Būvprojekta sastāvā izstrādā projekta vertikālā plānojuma daļu. 3) Lai novērstu gruntsūdeņu līmeņa celšanos, saglabā esošos grāvjus un dabīgās noteces, ja detālplānojumā vai

būvprojektā nav izstrādāts cits ūdens noteces risinājums. 4) Visu veidu savrupmāju apbūves teritorijās virszemes būves, izņemot ielas, ceļus un inženierkomunikācijas,

izvieto ne mazāk kā 3 metru attālumā no grāvja augšmalas. Citās teritorijās žogus izvieto ne mazāk kā 3 m, bet citas virszemes būves, izņemot ielas, ceļus un inženierkomunikācijas, – ne mazāk kā 10 m no grāvja augšmalas.

5) Grāvju attālumu no ielu un ceļu klātnes un inženierkomunikācijām nosaka atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

6) Zemes gabala īpašniekam ir obligāta visu viņam piederošajā zemes vienībā esošo grāvju, caurteku, dabīgo ūdensnoteku saglabāšana, nodrošinot ūdens novadīšanu pa tām.

4.15. Prasības inženierkomunikācijām

4.15.1. Vispārīgās prasības inženiertehniskajai apgādei 1) Visās apbūves teritorijās nodrošina objektu inženiertehnisko apgādi saskaņā ar teritorijas plānojumu, (ja

izstrādāts detālplānojums, saskaņā ar to) un institūciju izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem. 2) Jaunas inženierkomunikācijas izvieto galvenokārt joslā starp ielu sarkanajām līnijām vai ceļa nodalījuma

joslas robežām ar detālplānojumu noteiktos inženierkomunikāciju koridoros. Gadījumos, kad sarkano līniju platums esošās apbūves dēļ ir nepietiekams, pieļaujama inženierkomunikāciju izvietošana joslā starp ielas sarkano līniju un būvlaidi.

3) Galvenos objektus inženiertehniskās apgādes nodrošināšanai (inženierbūves un ēkas) izvieto tehnisko objektu apbūves un jauktas ražošanas un tehnisko objektu apbūves teritorijās.

4) Inženierkomunikāciju būvniecības darbos ietilpst teritorijas sakārtošana un ceļa, ielas un ietves seguma, augsnes virskārtas un apstādījumu atjaunošana.

4.15.2. Prasības ūdensapgādei, notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai 1) Teritorijās, kur iespējams pieslēgties centralizētai ūdensapgādes un centralizētai kanalizācijas sistēmai,

jaunbūvējamas ēkas būvprojektā ietver šo pieslēgumu risinājumus. Šī prasība attiecas uz objektiem, kam


25

nepieciešama ūdensapgāde un kanalizācija. 2) Esošajās apbūves teritorijās, kur nav izbūvēta centralizēta ūdensapgādes un centralizēta kanalizācijas

sistēma, to izbūvē, maģistrālās komunikācijas izvietojot ielu sarkanajās līnijās. Prioritāri centralizēta kanalizācijas un ūdensapgādes sistēma izbūvējama, realizējot ūdenssaimniecības projektus Līvānu pilsētā, Rožupes un Turku ciemos, kā arī perspektīvē izbūvējot centralizētu kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmu Līvānu pilsētas individuālo dzīvojamo māju rajonos.

3) Teritorijās, kur nav centralizētas ūdensapgādes, pieļaujama lokālu artēzisko urbumu un aku ierīkošana, šīs būves būvē saskaņā ar vides aizsardzības un vides veselības normatīviem. To būvniecību saskaņo attiecīgajās valsts institūcijās un Līvānu būvvaldē. Jaunu ārējo ūdensapgādes sistēmu projektēšanu vai esošo sistēmu rekonstrukciju veic atbilstoši Latvijas būvnormatīvu un citu normatīvo aktu prasībām.

4) Apbūves teritorijās, vietās, kur nav izbūvēti maģistrālie kanalizācijas kolektori, pieļaujama hermētisko izsmeļamo kanalizācijas bedru vai lokālu bioloģisko attīrīšanas iekārtu izbūve (šīs sadaļas risinājums obligāti iekļaujams būvprojekta sastāvā). Šīs būves būvē saskaņā ar vides aizsardzības un vides veselības normatīviem, to būvniecību saskaņo attiecīgajās valsts institūcijās un Līvānu būvvaldē.

5) Ūdensvadu iekārtu (rezervuāru, ūdenstorņu, nostādinātāju, tīklu) dezinfekciju inženierkomunikāciju turētājs veic pēc avārijas, remonta un profilaktiski, ne retāk kā 2 reizes gadā, kā arī, ja notikusi piesārņošana19. Ar VA “Sabiedrības veselības aģentūra” filiāli saskaņo dzeramā ūdens laboratorisko izmeklējumu programmu par piegādes sistēmas dezinfekcijā lietoto ķīmisko reaģentu atlieku klātbūtni20.

6) Pārtikas uzņēmumi, izņemot tirdzniecības uzņēmumi, saskaņo dzeramā ūdens auditmonitoringa un kārtējā monitoringa programmu ar VA “Sabiedrības veselības aģentūra” filiāli un Pārtikas un veterināro dienestu.

7) Neekspluatējamiem un pamestiem dziļurbumiem īpašnieks veic atbilstošos aizsardzības pasākumus – konservēšanu vai tamponēšanu.

4.15.3. Prasības siltumapgādei 1) Jaunbūvējamas sabiedriskas ēkas, daudzdzīvokļu ēkas, centra apbūves teritorijās vēlams arī savrupmājas

centra apbūves teritorijās, kas tiek būvētas 50 m attālumā no jau izbūvētas centralizētas siltumtrases, pieslēdz centralizētai siltumapgādes sistēmai.

2) Lokālās katlu mājas aizliegts izvietot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā. 3) Dzīvojamo māju apkurei jāizmanto videi draudzīgs kurināmais. Jaunbūvējamās dzīvojamās mājās, kā arī

darījumu un sabiedriskiem objektos apkurei ieteicams izvēlēties gāzi.

4.15.4. Prasības gāzapgādei 1) Ap maģistrālo gāzes vadu Rīga – Daugavpils (Dn=500 mm) noteikta drošības aizsargjosla 150 m un gāzes

regulēšanas staciju „Līvāni” (Dn = 219 mm) – 100 metru drošības aizsargjosla. 2) Ēku un inženierbūvju celtniecību un jaunu gāzes pieslēgumu ierīkošanu jāveic saskaņā ar normatīvo aktu

prasībām21 un AS “Latvijas Gāze” tehniskajiem noteikumiem. 3) Minimālais drošības attālums no maģistrālā gāzes vada līdz:

a) atsevišķi stāvošām celtnēm, kurās notiek masveida pasākumi, un pilsētām – 200 metri; b) I. un II. kategorijas ceļiem un atsevišķi stāvošām vienģimenes un divģimeņu mājām – 150 metri; c) saimniecības ēkām, autostāvvietām (līdz 20 automašīnu novietošana), III. un IV. kategorijas ceļiem –

100 m. 4) Lai nodrošinātu gāzes apgādi perspektīvajiem rūpnieciskajiem, komunālajiem un individuālajiem

patērētājiem Līvānu novada teritorijā, veicot autoceļu un ielu rekonstrukciju, projektējot jaunus autoceļus un ielas, kā arī esošo valsts autoceļu un pašvaldības autoceļu nodalījumu joslās un esošo ielu sarkanajās līnijās, paredz novietni iespējamā augstā vai vidējā spiediena sadales gāzesvadam saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un citiem normatīvajiem aktiem22.

19 saskaņā ar MK 01.02.2000 noteikumu Nr.38. “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN-22-99 “Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves”” 6.2.nodaļā noteiktajām prasībām 20 Atbilstoši MK 29.04.2003. noteikumu Nr.235 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma normas un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība” 18.p. 21 Ministru kabineta 29.10.2002 noteikumi Nr. 485 “Par Latvijas būvnormatīvu LBN 242-02 “Gāzes sadales un lietotāju ārējie tīkli” 22 Ministru kabineta 28.12.2004 noteikumi Nr. 1069 „Noteikumi par ārējo inženierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku teritorijās”


26

4.15.5. Prasības elektrolīniju būvniecībai un uzturēšanai 1) Izbūvējot jaunas vai rekonstruējot vecās elektroapgādes sistēmas, trases pēc iespējas iebūvē pazemes

kabeļlīnijās. 2) Izbūvējot jaunu vai rekonstruējot esošo ielu apgaismojuma tīklu, gaisa vadu līnijas pēc iespējas nomaina

pret pazemes kabeļiem. 3) Jaunu elektrolīniju izbūvi VAS “Latvenergo” veic pēc elektroenerģijas lietotāju pieprasījuma par

elektroenerģijas jaudas ievērojamu paaugstināšanu un jauniem pieslēgumiem. 4) Zemes īpašniekiem ir jāievēro aprobežojumi ekspluatācijas aizsargjoslās gar elektrolīnijām saskaņā ar

Aizsargjoslu likumu.

4.15.6. Prasības telekomunikāciju izbūvei un uzturēšanai 1) Izbūvējot jaunus vai rekonstruējot esošos telekomunikāciju tīklus, gaisvadu līnijas nomaina pret pazemes

kabeļiem Līvānu pilsētas maģistrālajās un galvenajās ielās, pēc iespējas – arī vietējās nozīmes ielās. 2) Privātos telekomunikāciju tīklus pieslēdz Lattelekom SIA publiskajam tīklam, atbilstoši Sabiedrisko

pakalpojumu regulēšanas komisijas tehniskajiem noteikumiem, kuros norādīti tīklu savienošanas nosacījumi.

3) Ja ar privāta tīkla īpašnieku noslēgts līgums “Par telekomunikāciju tīkla robežu”, tad iekšējos telpu un teritoriju telefonizācijas darbus veic ēkas vai teritorijas apsaimniekotājs, saskaņā ar šo noslēgto robežlīgumu.

4) Lielos uzņēmumos sakaru iekārtām vēlams ierīkot atsevišķu telpu. 5) Privātie un publiskie telekomunikāciju tīkli iekārtojami un izbūvējami atbilstoši Ministru kabineta

apstiprinātajiem telekomunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības noteikumiem un ievērojot Aizsargjoslu likuma un ekspluatācijas aizsargjoslu gar telekomunikāciju tīklu līnijām noteikšanas metodikas prasības.

6) Publiskā mobilo elektronisko sakaru tīkla iekārtas un ar to saistītās inženierkomunikācijas iespēju robežās izvietojamas esošo komunikāciju, elektroapgādes tīklu, autoceļu un maģistrālo ielu tuvumā (sarkano līniju robežās).

4.16. Prasības atkritumu apsaimniekošanai 1) Atkritumu savākšanu veic atkritumu apsaimniekotāj organizācija saskaņā ar līgumu ar nekustamā īpašuma

īpašnieku. 2) Cieto sadzīves atkritumu savākšanai uz betonētas pamatnes novieto konteinerus un tvertnes, lai savāktu

atkritumus saskaņā ar šo noteikumu 5.1.2.p. „Daudzdzīvokļu ēku apbūves teritorijas” 6.ap. b daļas, 5.5.7.p. „Labiekārtotu apstādījumu teritorijas” 7ap. a daļas, 5.5.8.p. „Kapsētas” 5.ap. c daļas un 411.5.p. „Kioski, nojumes, paviljoni un citi ārtelpas elementi” 5.ap. prasībām.

3) Atkritumu apsaimniekošanā vadās pēc Līvānu novada domes 2002. gada 19.decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 9 „Līvānu novada sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi” un LR normatīvajiem aktiem23.

4) Dzīvnieku izcelsmes atkritumu utilizāciju veic, noslēdzot attiecīgu līgumu ar atkritumu apsaimniekošanas organizāciju vai tos apglabājot dzīvnieku kapsētā, kas ir ierīkota saskaņā ar 5.5.8.p. 2.ap.

4.17. Prasības automašīnu un velosipēdu novietošanai 1) Pašreiz darbojošos uzņēmumus, sabiedriskās iestādes un rekreācijas objektus triju gadu laikā pēc teritorijas

plānojuma spēkā stāšanās nodrošina ar labiekārtotām autostāvvietām, paredzot arī velosipēdu novietošanu. 2) Atsevišķos objektos autostāvvietu skaitu nosaka, ievērojot šādus autostāvvietu skaita vietējos normatīvus:

a) tirdzniecības objektā uz 15 m2 tirdzniecības zāles un izstāžu platības – 1 autostāvvieta; b) pie sabiedriskās ēdināšanas objekta uz 10 apmeklētājiem – 1 autostāvvieta; c) pie sporta būves uz 20 skatītāju vietām – 1 autostāvvieta; d) pie kultūras iestādes uz 15 skatītāju vietām vai uz vienlaikus 15 apmeklētājiem –1 autostāvvieta; e) atpūtas zonās uz vienlaikus 20 apmeklētājiem – 1 autostāvvieta; f) īslaicīgas atpūtas objektā uz 10 apmeklētājiem – 1 autostāvvieta;

23 Likums „Atkritumu apsaimniekošanas likums”


27

g) tirgū uz 4 tirdzniecības vietām – 1 autostāvvieta. 3) Ja būve vai zemes vienība ietver vairāk kā vienu atļauto izmantošanu, tad kopējo nepieciešamo

autostāvvietu skaitu nosaka, summējot katrai izmantošanai nepieciešamo autostāvvietu skaitu. 4) Nepieciešamo autostāvvietu skaitu un to izvietojumu ražošanas objektu un tehnisko objektu apbūves

teritorijās nosaka atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai vai detālplānojumā. 5) Autostāvvietas izvieto tajā zemes vienībā vai būvē, kam šīs autostāvvietas paredzētas, ja vien

detālplānojumā vai būvprojektā nav noteikts citādi. 6) Pie sabiedriskām un darījumu iestādēm izvieto atbilstoši aprīkotas velosipēdu stāvvietas. 7) Autostāvvietas, kas nepieciešamas attiecīgā objekta izmantošanai, izbūvē un nodod ekspluatācijā reizē ar šo

objektu. 8) Atklātām iežogotām stāvvietām:

a) pirms vārtiem izveido priekšlaukumu vismaz 6 m platumā; b) lai norobežotu no dzīvojamām teritorijām, ierīko apstādījumu joslu.

9) Autostāvvietu iesegumos, kur tas iespējams, vēlams izmantot šķembzāli, zāles klāju ar ģeotekstila stiprinājumu vai caurumotu betona plākšņu un zālāja kombinācijas.

10) Minimālais autostāvvietu un garāžu piebraucamo ceļu platums ir 3,0 m.

4.18. Prasības saimniecības ēkām un būvēm mājlopiem

4.18.1. Prasības Līvānu pilsētā 1) Līvānu pilsētā, izņemot centra apbūves teritorijās un jauktās savrupmāju, darījumu un sabiedrisko objektu

apbūves teritorijās, atļauta ēku būvniecība ne vairāk kā vienas govs, vai viena zirga, vai divu cūku, vai 10 mājputnu turēšanai.

2) Saimniecības ēkas un būves mājlopiem aizliegts novietot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā. 3) Saimniecības ēkas un būves mājlopiem zemes vienībā izvieto atbilstoši veterinārajām prasībām un sanitāri

higiēniskajām normām24, tostarp paredzot šādus minimālos attālumus: a) 10 m no zemes vienības sānu vai aizmugures robežas; b) Ar kaimiņu zemesgabalu īpašnieku rakstisku piekrišanu, ko viņi apliecina ar parakstu uz zemes gabala

plānojuma lapas, minimālo attālumu drīkst samazināt vai būvēt uz robežas ar noteikumu, ja attālums līdz dzīvojamo telpu logiem kaimiņu zemesgabalos ir ne mazāks kā 8 metri25.

c) Minimālie attālumi no dzīvojamām un sabiedriskām ēkām līdz ražošanas ēkām un saimniecības ēkām jāparedz ne mazāki par 10 m.

4.

4.18.2. Prasības lauku teritorijā 1) Līvānu novada lauku teritorijā mājlopiem paredzētas būves 10 un vairāk dzīvnieku vienību turēšanai

aizliegts ierīkot: a) Minimālie attālumi no dzīvojamām un sabiedriskām ēkām līdz ražošanas ēkām un saimniecības ēkām

jāparedz ne mazāki par 10 m; b) līdz tūrisma un atpūtas objektu teritorijām un atpūtas vietām pie ūdeņiem – 1000 metri c) līdz valsts autoceļam – ceļa aizsargjoslas platums, kā tas noteikts 5.4.1.punkta 6.apakšpunkta q daļā un

2.tabulā, ja Latvijas valsts ceļi Preiļu nodaļa nenosaka savādāk; d) līdz pašvaldības ceļiem – 30 metri; e) ārpus virszemes ūdensobjektu aizsargjoslām, bet ne tuvāk kā līdz Daugavai – 500 metri un ne tuvāk kā

30 metri līdz upes, strauta, grāvja; f) līdz virszemes ūdensobjektiem un valsts meliorācijas grāvjiem – 50 metri, g) līdz koplietošanas un viena īpašnieka grāvim – 20 metri h) līdz meliorācijas sistēmu akai vai dzeramā ūdens akai mājsaimniecības vajadzībām – 30 metri; i) līdz centralizētās ūdens apgādes urbumam – 295 metri (ķīmiskās aizsargjoslas platībā) un līdz pārējiem

dziļurbumiem – 30 metri; 2) ja esošās dzīvnieku novietnes atrodas šī punkta 1.apakšpunktā minētajās platībās, to turpmākā pastāvēšana

ir atļauta, aizliegta jaunu ražošanas ēku būvniecība un esošo paplašināšana.

24 Ministru kabineta 27.07.2004. noteikumi Nr.629 „Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs”. 25 LBN 100, 3.4.p.


28

3) Zemes vienībās, kur atrodas saimniecības ēkas vai būves mājlopiem, ierīko mēslu krātuves ar noslēgtu betonētu pamatni. Mēslu krātuvēm ievēro šī punkta 3. un 4.apakšpunktā noteiktos attālumus.

4) Citas prasības būvju mājlopiem būvniecībai noteiktas šo noteikumu 5.5.3.punktā „Lauksaimnieciskās teritorijas”.

5) Jaunai dzīvojamai apbūvei, sabiedriskam, darījumu vai rekreācijas objektam pret jau esošu dzīvnieku novietni zemes vienību sadalīšanas (apvienošanas) priekšlikumā, projektā vai detālplānojumā paredz šī punkta 1.apakšpunktā noteiktos minimālos attālumus vai, paredzot aizsardzības pasākumus pret iespējamo vides un/vai vizuālo piesārņojošo ietekmi, tos samazina, bet ne vairāk kā apbūves līnija.

4.19. Ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasības

1) Līvānu novada teritorijā noteiktas ūdens ņemšanas vietas un Līvānu pilsētā ierīkoti hidranti ugunsdzēsības vajadzībām.

Hidranti Līvānu pilsētā

Hidranti lauku teritorijā Apzīmējums kartē

Vietas pie virszemes ūdensobjektiem, speciāli aprīkotas ūdens ņemšanai ugunsdzēsības vajadzībām

2) Jaunai dzīvojamās apbūves teritorijai nodrošina ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi - ierīko jaunas ūdens ņemšanas vietas saskaņā ar LBN 222-99 „Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves" prasībām un ņemot vērā minimālos ugunsdrošības attālumus, kas noteikti Latvijas būvnormatīva LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas". 3) Būvprojektēšanā jāņem vērā esošo normatīvo aktu prasības par ugunsdrošības atstarpēm starp dažādu ugunsdrošības pakāpju un funkcionālas nozīmes ēkām un būvēm. 4) Pie māju ceļiem uz dzīvojamām mājām un citiem objektiem lauku teritorijā uzstāda norādījuma zīmes ar attiecīgā objekta vai ēkas nosaukumu, lai atvieglotu civilās aizsardzības sistēmas reaģēšanas spēku ātrāku nokļūšanu negadījuma vietā. 5) Veidojot perspektīvo ceļu vai ielu shēmas, ņem vērā LBN 201-96 'Ugunsdrošības normas", kā arī citu normatīvo aktu prasības piebrauktuvēm un caurbrauktuvēm ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai (brauktuves minimālais platums – 3 m). 6) Lai nodrošinātu ugunsdzēsības un glābšanas dienesta savlaicīgu ierašanos ugunsgrēku, avāriju un glābšanas darbu vietā, Līvānu novada teritorijā darbojas ugunsdzēsības depo – Preiļu brigādes Līvānu postenis (Celtniecības iela 10, Līvāni). 7) Iedzīvotāju apziņošanas sistēmu avārijas vai ārkārtējo situāciju gadījumā veido Līvānu novada pašvaldības atbalsts VUGD Preiļu brigādei ar pašvaldības un tās iestāžu transportu. 8) Iedzīvotāju apziņošanai Līvānu pilsētā uzstāda trauksmes sirēnu. Trauksmes signāla nodrošināšanai var tikt izvēlēts viens no diviem sekojošiem variantiem:

a) 2 sirēnas. Sirēnas var tikt uzstādītas uz Līvānu posteņa ēkas un vienas no ēkām ražošanas teritorijā Baznīcas ielā;

b) 1 sirēna. Sirēna var tikt uzstādīta uz viena no ūdenstorņiem Biedrības ielā. 9) Ārkārtēju situāciju gadījumos rīkojas saskaņā ar Līvānu novada domes 2004.gada 24.februārī apstiprināto plānu „Civilās aizsardzības plāns ārkārtēju situāciju gadījumos Līvānu novadā”. 10) Ap dzelzceļu, autoceļu, gāzes vadu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, ap aizsprostiem, ap gāzes regulēšanas stacijām, automobiļu gāzes uzpildes stacijām, rūpniecības uzņēmumiem, kas pārstrādā un pārkrauj bīstamas vielas, ir spēkā drošības aizsargjoslas saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un atbilstošo metodiku. 11) Plānojot lielu rūpniecisku objektu būvniecību ar sprādzienbīstamu vidi un objektus, kur vienlaikus var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem (izņemot dzīvojamās mājas), izstrādā civilās aizsardzības pasākumu plānu un paredz cilvēku evakuācija saskaņā ar Latvijas valsts standartu 446. 12) Uzņēmumiem, kuru saimnieciskajā darbībā ir iesaistītas vai tiek ražotas bīstamās vielas, jābūt atbildīgai personai, kas izstrādā un veic rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumus.


29

4.20. Prasības detālplānojumiem 1) Detālplānojumos, ņemot vērā teritorijas plānojuma prasības, precizē:

a) daudzfunkcionālās (jauktas izmantošanas) teritorijās – teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu (-as); b) zemes vienību un viensētu pagalmu proporcijas, izmērus un robežas, arī ielu sarkanās līnijas un ceļu

zemes nodalījuma joslu robežas; c) zemes vienību apbūves blīvuma vai apbūves intensitātes un brīvās (zaļās) teritorijas rādītājus; d) būvlaides un pagalmu teritorijas; e) ēku stāvu skaitu un būvju augstumu; f) inženiertehnisko komunikāciju izvietojumu; g) piebraucamos ceļus un ielas, uzņēmumu ceļus un māju ceļus, automašīnu apstāšanās un stāvēšanas

vietas, autostāvvietas; h) aizsargjoslas; i) citas prasības detālplānojuma izstrādāšanai nosaka darba uzdevumā.

2) Līvānu novadā, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir spēkā detālplānojums, atbilstoši pielikumam „Detālplānojumi”. Nākamos detālplānojumus iekļauj šajā pielikumā. Šie papildinājumi nav teritorijas plānojuma grozījumi. 3) Gadījumi, kad nepieciešama detālplānojuma izstrāde:

a) pirms DUS un GUS būvniecības, kā tas noteikts šo noteikumu 4.12. p. 1.ap.; b) pirms jaunas apbūves savrupmāju, mežaparka, darījumu, centra apbūves un sabiedrisko objektu

apbūves teritorijās, ja būvniecība tiek veikta atsevišķā zemes vienībā un zemes vienības sadalīšanas (apvienošanas) projekts nav izstrādāts atbilstoši šo noteikumu 4.2.p. 6.ap. prasībām;

c) ja jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība noteikta mazāka kā 5000 m2 lauku apbūves teritorijās saskaņā ar šo noteikumu 5.1.4.p. 5.ap. a. daļu;

d) pirms jaunas būvniecības jauktas ražošanas, darījumu un tehnisko objektu apbūves teritorijā, ja tiek piemērotas šo noteikumu 5.3.1.punkta 5.apakšpunkta f daļas prasības un tehnisko objektu apbūves teritorijā, ja tiek piemērotas šo noteikumu 5.3.2.punkta 5.apakšpunkta b daļas prasības.

e) jaunu jebkuras nozīmes ielu (ceļu) izbūvei izstrādā detālplānojumu (sarkano līniju projektu vai ceļa zemes nodalījuma joslas projektu), kā tas noteikts šo noteikumu 5.4.1.punkta 5.apakšpunkta a daļā;

f) ja publiska rakstura apbūve tiek plānota virszemes ūdensobjekta aizsargjoslā (pirms būvniecības individuālajām vajadzībām detālplānojuma izstrāde nav nepieciešama);

g) bijušās Līvānu bioķīmiskās rūpnīcas teritorijai. h) Līvānu novada dome var pieprasīt detālplānojuma izstrādi arī citos gadījumos, ja tas nepieciešams, lai

pieņemtu pamatotu lēmumu par jaunas būvniecības uzsākšanu, zemes vienību sadalīšanu vai apvienošanu.


30

5. Prasības atsevišķu teritoriju izmantošanai

5.1. Dzīvojamās apbūves teritorijas 1) Dzīvojamās apbūves teritorijās aizliegts būvēt ražošanas objektus. 2) Par dzīvojamās apbūves teritorijām aizliegts transformēt esošās un bijušās ražošanas, tehniskās objektu un lauksaimniecības teritorijas, kurās ir konstatējami cilvēka veselībai un apkārtējai videi kaitīgi faktori (piemēram, piesārņotās vai potenciāli piesārņotās vietas), kamēr netiek veikti preventīvi pasākumi kaitīgās ietekmes novēršanai.

5.1.1. Savrupmāju apbūves teritorijas Apzīmējums kartē

Burtu apzīmējums kartē DzS

1) Galvenā izmantošana Savrupmāju apbūve

2) Galvenais NĪLM un kods Vienģimenes, divģimeņu dzīvojamo māju apbūve (0601)

3) Atļautā izmantošana

Savrupmāja, dvīņu māja (divas bloķētas vienas ģimenes dzīvojamās mājas), rindu mājas, tuvākās teritorijas apkalpošanai paredzēts sabiedrisks un darījumu objekts: ārstniecības iestāde, sociālās aprūpes iestāde, pirmsskolas bērnu iestāde, mazumtirdzniecības vai pakalpojumu objekts; augļu dārzs; ciemu teritorijās – siltumnīca.

4) Palīgizmantošana Vienā zemes vienībā līdz divām saimniecības ēkām (palīgēkām), kas ir vai nu sporta būve ģimenes vajadzībām vai telpas individuālā darba vajadzībām, vai garāža (25m2). Ciemu teritorijās un Līvānu pilsētā ārpus centra apbūves teritorijām un jauktām savrupmāju, darījumu un apbūves teritorijām – būve mājlopiem.

5) Prasības zemes vienības izmantošanai

a) Minimālā jaunveidojamā zemes vienības platība

1200 m2, ja ar detālplānojumu nav noteikts savādāk, bet ne mazāk kā 1000m2.

b) Apbūves blīvums 30%

c) Minimālā brīvā teritorija

50%

d) Būvju maksimālais augstums

9 metri

e) Ēku stāvu skaits 2 stāvi un mansards vai 2,5 stāvi.


31

f) Maksimālā apbūves intensitāte

100%

g) Minimālā zemes vienības fronte

Savrupmājai: 20 metri; Dvīņu mājai – 30 metri (2 zemes vienības).

h) Būvlaide 6 metri

i) Apbūves līnija 4 metri

6) Citas prasības savrupmāju apbūves teritorijas izmantošanai

a) Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu savrupmāju ar divām saimniecības ēkām, vai vienu dvīņu mājas daļu ar vienu saimniecības ēku;

b) Dzīvojamās ēkas galveno fasādi izvieto uz būvlaides; c) Ēku un būvju fasādes krāsojums, apdares materiāli un jumta segums saskaņojams ar būvvaldi vai

nosakāms detālplānojumā; d) Minimālais vietu skaits vieglo automašīnu novietošanai zemes vienībā: 2 vietas.

7) Prasības jaunu savrupmāju apbūves teritoriju plānošanai un būvniecībai.

a) Jaunas savrupmāju apbūves teritorijai izstrādā detālplānojumu, ja, izstrādājot zemes vienības sadalīšanas (apvienošanas) projektu, nav iespējams izpildīt 4.daļas 4.2.punkta 5.vai 6.apakšpunkta prasības.

b) Ēku būvdarbus atļauts uzsākt pēc ielu (ceļu) 1.kārtas un galveno inženierkomunikāciju izbūves. Ielas (ceļus) un maģistrālās inženierkomunikācijas izbūvē zemes vienības īpašnieks par saviem līdzekļiem. Pašvaldība ielas (ceļus) var pārņemt savā apsaimniekošanā pēc to nodošanas ekspluatācijā, vienojoties ar ielas (ceļa) īpašnieku.

c) Ja ar detālplānojumu vai VAS „Latvijas valsts ceļi” Latgales reģiona Preiļu nodaļas saskaņojumu nav noteikts savādāk, nosakot jaunas dzīvojamās mājas būvvietu attiecībā pret ceļiem, ievēro šādus attālumus, : i) ne tuvāk par 100 m no valsts galvenā autoceļa „Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas

robeža (Pāternieki) (Līvānu pilsētā – Rīgas ielas) ass, ii) ne tuvāk par 60 metriem no 1.šķiras valsts autoceļa P 63 „Līvāni – Preiļi” ass; iii) ne tuvāk par 30 metri no valsts 2.šķiras un pašvaldības ceļu ass. iv) Pārējās teritorijās apbūve plānojama ārpus sarkanajām līnijām vai ceļa zemes nodalījuma

joslas robežām. d) Ja detālplānojumā nav noteikts savādāk, jaubūvējamu ēku izvietojumam attiecībā pret virszemes

ūdensobjektiem ievēro šādus attālumus: i) 10 metri no krasta līnijas; ii) Pie Daugavas upes - 20 metri no krasta līnijas.

e) Attālumi starp ēkām un būvēm jāizvēlas atbilstoši būvnormatīviem, ugunsdrošības un sanitārajām normām.

5.1.2. Daudzdzīvokļu ēku apbūves teritorijas Apzīmējums kartē

Burtu apzīmējums kartē DzD

1) Galvenā izmantošana Daudzdzīvokļu ēku apbūve

2) Galvenais NĪLM un kods

Trīs, četru un piecu stāvu daudzdzīvokļu un pagaidu uzturēšanās māju apbūve (0702)


32

3) Atļautā izmantošana Daudzstāvu daudzdzīvokļu nams. Mazstāvu daudzdzīvokļu nams (līdz 3 stāviem) Vietējas nozīmes pārvaldes iestāde, tirdzniecības, pakalpojumu objekts, sporta būve; Savrupmāja, rindu māja; Labiekārtotas apstādījumu teritorijas.

4) Palīgizmantošana Saimniecības ēka; Autostāvvieta; Inženierapgādes objekts.



75 m2 uz vienu dzīvokli.

b) Apbūves blīvums Daudzdzīvokļu mājas apbūvei - 40%, pārvaldes, tirdzniecības un/vai pakalpojumu iestādei - 40%, sporta būvēm – 20%.

c) Apbūves intensitāte

110% - 3 stāvu mājām; 120% - 4 stāvu mājām; 130% - 5 stāvu mājām; 140% - 6 stāvu mājām, tikai detālplānojumā; 150% - 7 stāvu mājām, tikai detālplānojumā; 190% - 8 un 9 stāvu mājām, tikai detālplānojumā. Ja ar detālplānojumu pamatots, šo rādītāju drīkst palielināt, bet ne vairāk kā par 20%.

d) Minimālā brīvā teritorija

40% Minimālo brīvo teritorijas rādītāju drīkst samazināt detālplānojumā, bet noteikt ne mazāku kā 30%.

e) Minimālā zemes vienības fronte

20 metri

f) Būvju maksimālais augstums

20 metri

g) Ēku stāvu skaits 5 stāvi, ja Līvānu pilsētā ar detālplānojumu nav noteikts citādi, bet ne vairāk kā 9 stāvi.


i) Apbūves līnija 10 metri Līdz savrupmājām – 15 metri

6) Citas prasības daudzdzīvokļu ēku apbūves teritoriju izmantošanai

a) Zemes vienībā jāparedz vieta automašīnas novietošanai (stāvvieta vai garāža) vismaz vienai automašīnai uz katru dzīvokli.

b) Teritorijā jāparedz atkritumu konteineru novietne un 3 m plats ceļš piekļūšanai līdz tai. c) Daudzdzīvokļu ēku pagalmos izstrādā apstādījumu un labiekārtošanas projektu.


33

d) Tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts drīkst atrasties atsevišķā zemes vienībā vai daudzdzīvokļu ēkas pirmajā stāvā, ja iespējams tam nodrošināt atsevišķu ieeju un ja tas netraucē mājas iemītniekiem (troksnis, sabiedriskās kārtības pastiprināta traucēšana). Atļauts objekta vajadzībām izmantot zem tā esošo pagrabstāvu.

e) Sabiedriskā objekta turētājs nodrošina pagalma daļas pie ieejas uzturēšanu kārtībā. f) Daudzdzīvokļu ēkās, sabiedriskos tirdzniecības un pakalpojumu objektos nodrošina pieslēgumu

centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tīklam. g) Fasādes pārbūvē un atjauno atbilstoši 4.11.1.punkta prasībām.

5.1.3. Mežaparka apbūves teritorijas Apzīmējums kartē

Burtu apzīmējums kartē DzM

1) Galvenā izmantošana Savrupmāju, dvīņu māju un to palīgēku apbūve


Vienģimenes, divģimeņu dzīvojamo māju apbūve (0601)

3) Atļautā izmantošana Savrupmāja Tuvākās teritorijas apkalpošanai paredzēts sabiedrisks un darījumu objekts: ārstniecības iestāde, sociālās aprūpes iestāde, sporta būve, atpūtas un rekreācijas objekts.

4) Palīgizmantošana Saimniecības ēkas (ne vairāk kā 2 vienā zemes vienībā), telpas individuālā darba vajadzībām, garāža, inženierapgādes objekts.



4000 m2


c) Maksimālā apbūves intensitāte

110%


85%

e) Būvju maksimālais augstums

9 metri

f) Ēku stāvu skaits 2,5 stāvi jeb 2 stāvi un mansards

g) Minimālā zemes vienības fronte

Savrupmājai:20 metri; dvīņu mājai – 30 metri (2 zemes vienības).



6) Prasības jaunu mežaparka apbūves teritoriju plānošanai un būvniecībai

a) Jaunas apbūves teritorijas izbūvei izstrādā detālplānojumu, ja, izstrādājot zemes vienības


34

sadalīšanas projektu, nav iespējams izpildīt 4.daļas 4.2.punkta 5.vai 6.apakšpunkta prasības. b) Ēku būvdarbus atļauts uzsākt pēc ielu (ceļu) un inženierkomunikāciju izbūves. Ielas (ceļus) un

maģistrālās inženierkomunikācijas izbūvē zemes gabala īpašnieks par saviem līdzekļiem. Pašvaldība ielas (ceļus) var pārņemt savā apsaimniekošanā pēc to nodošanas ekspluatācijā, vienojoties ar ielas (ceļa) īpašnieku.

c) Būvniecība veicama, maksimāli saglabājot kokus, zemsedzi un reljefu un ārpus aizsargājamiem biotopiem.

d) Ēku un būvju fasādes krāsojums, apdares materiāli un jumta segums saskaņojams ar būvvaldi vai nosakāms detālplānojumā.

e) Minimālais vietu skaits vieglo automašīnu novietošanai zemes vienībā: 2 vietas. f) Meliorācija paredzama, ņemot vērā iepriekšizveidotās sistēmas. g) Aizliegts ierīkot augļudārzus, brīvstāvošas siltumnīcas un lecektis.

5.1.4. Lauku apbūves teritorijas Apzīmējums kartē

Burtu apzīmējums kartē DzL 1) Lauku apbūves noteiktas, lai paredzētu jaunu dzīvojamo un darījuma apbūvi ārpus apdzīvotām vietām, ar

augstāku apbūves intensitāti kā viensētu izvietojums lauksaimniecības zemēs, lielāku brīvo (zaļo) zonu, maksimāli saglabājot kokus, zemsedzi, upes vai ezera ekosistēmu un dabisko reljefu un, kur tas iespējams, - kompakti (māju grupās) izbūvējot inženierkomunikācijas komunikācijas.

2) Galvenā izmantošana Savrupmāju apbūve

3) Galvenais NĪLM un kods Vienģimenes, divģimeņu dzīvojamo māju apbūve (0601)


Vienģimenes, divģimeņu dzīvojamo māju apbūve; Dvīņu māja; Viensēta; Augļu dārzs; Darījumu un komerciāla rakstura objekts, tūrisma objekts.

Sabiedrisks objekts: ārstniecības iestāde, sociālās aprūpes iestāde Sporta būve; Siltumnīca;

Inženierkomunikāciju objekts (sakaru tornis u.tml.), ceļš un citas komunikācijas

5) Palīgizmantošana Dzīvojamai apbūves teritorijai – vienā zemes vienībā līdz divām saimniecības ēkām (palīgēkām), kas ir vai nu sporta būve ģimenes vajadzībām vai telpas individuālā darba vajadzībām, vai garāža (25m2), inženierapgādes objekts. Darījumu un sabiedriskam objektam – attiecīgi 5.2.2.punktā un 5.2.3.punktā noteiktās palīgizmantošanas.



5000 m2

ar detālplānojumu – 2400 m2 Inženierkomunikāciju objektam – atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai.

b) Apbūves blīvums 5000 m2 zemes gabalā - 20% 2400 m2 zemes gabalā – 30%

c) Maksimālā apbūves intensitāte

100%


35


70% vai saskaņā ar detālplānojumu

e) Minimālā zeme vienības fronte

20 metri


12 metri

g) Ēku stāvu skaits 2,5 stāvi vai 2 stāvi un mansards



7) Citas prasības zemes vienības izmantošanai lauku apbūves teritorijā

a) Jaunas apbūves teritorijas izbūvei izstrādā detālplānojumu, ja, izstrādājot zemes vienības sadalīšanas projektu, nav iespējams izpildīt 4.daļas 4.2.punkta 5.vai 6.apakšpunkta prasības.

b) Ēku būvdarbus atļauts uzsākt pēc ielu (ceļu) pirmās kārtas un galveno inženierkomunikāciju izbūves. Ceļus (ielas) un maģistrālās inženierkomunikācijas izbūvē zemes gabala īpašnieks par saviem līdzekļiem. Pašvaldība ceļus (ielas) var pārņemt savā apsaimniekošanā pēc to nodošanas ekspluatācijā, vienojoties ar ceļa (ielas) īpašnieku.

c) Ēku un būvju fasādes krāsojums, apdares materiāli un jumta segums saskaņojams ar būvvaldi vai nosakāms detālplānojumā.

d) Minimālais vietu skaits vieglo automašīnu novietošanai zemes vienībā: 2 vietas. e) Meliorācija paredzama, ņemot vērā iepriekšizveidotās sistēmas un dabīgās noteces. f) Būvniecība veicama, maksimāli saglabājot reljefu, zemsedzi un kokus. f) Ja ar detālplānojumu vai VAS „Latvijas valsts ceļi” Latgales reģiona Preiļu nodaļas saskaņojumu nav

noteikts savādāk, nosakot jaunas dzīvojamās mājas būvvietu attiecībā pret ceļiem, ievēro šādus attālumus: i) ne tuvāk par 100 m no valsts galvenā autoceļa „Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža

(Pāternieki) ass, ii) ne tuvāk par 60 metriem no 1.šķiras valsts autoceļa P 63 „Līvāni – Preiļi” ass; iii) ne tuvāk par 30 metri no valsts 2.šķiras un pašvaldības ceļu ass. iv) Pārējās teritorijās apbūve plānojama ārpus ceļa zemes nodalījuma joslas robežām.

g) Publiskiem objektiem būvprojekta sastāvā izstrādā teritorijas labiekārtojuma projektu saskaņā ar 5.5.7.p. 6.ap. e daļas prasībām;

h) Lauku apbūve atļauta esošajās lauksaimniecības zemēs. Zemes transformāciju apbūvei veic LR normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā, saņemot Lauku atbalsta dienesta Dienvidlatgales lauksaimniecības pārvaldes atļauju.

5.1.5. Jauktas dzīvojamās, darījumu un sabiedrisko objektu apbūves teritorijas Apzīmējums kartē

Burtu apzīmējums kartē DzSDS 1) Teritorija tiek noteikta Līvānu pilsētā gar Rīgas ielu piegulošajām zemes vienībām.

2) Galvenās izmantošanas Dzīvojamā savrupmāju un daudzdzīvokļu ēku apbūve, darījumu un sabiedrisko objektu apbūve


Darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūve (0801); Sabiedriskās nozīmes objekti un to apbūve (09), izņemot Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta (0907);


36

Trīs, četru un piecu stāvu daudzdzīvokļu un pagaidu uzturēšanās māju apbūve (0702); Mazstāvu (trīs un vairāk dzīvokļu) namu apbūve (vienstāva un divstāvu) (0701); Vienģimenes, divģimeņu dzīvojamo māju apbūve (0601).

4) Atļautā izmantošana Daudzstāvu daudzdzīvokļu nams. Mazstāvu daudzdzīvokļu nams (līdz 2 stāviem) Pārvaldes iestāde, tirdzniecības, pakalpojumu objekts, sporta būve; Savrupmāja, rindu māja, dvīņu māja; Labiekārtotas apstādījumu teritorijas; Autostāvvieta; Inženierapgādes objekts, iela, komunikācijas.

5) Palīgizmantošana Saimniecības ēka



1000 m2 savrupmājai; Atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai.

b) Apbūves blīvums Daudzdzīvokļu mājas apbūvei - 40%, pārvaldes, tirdzniecības un/vai pakalpojumu iestādei - 40%, sporta būvēm – 20%.

c) Apbūves intensitāte 90% - 2 stāvu mājām; 110% - 3 stāvu mājām; 120% - 4 stāvu mājām; 130% - 5 stāvu mājām. Ja ar detālplānojumu pamatots, šo rādītāju drīkst palielināt, bet ne vairāk kā par 20%.


30%, ja normatīvajos aktos vai detālplānojumā nav noteikts citādi, bet ne mazāk kā 15%.


20 metri

f) Ēku stāvu skaits 5 stāvi

g) Būvlaide 6 metri

h) Apbūves līnija 4 metri, Daudzdzīvokļu ēkām (3 un vairāk stāvu mājām) - 10 metri

7) Citas prasības teritorijas izmantošanai

a) Jaunas teritorijas izbūvei izstrādā detālplānojumu, ja, izstrādājot zemes vienības sadalīšanas projektu, nav iespējams izpildīt 4.daļas 4.2.punkta 5.vai 6.apakšpunkta prasības.

b) Ēku un būvju fasādes krāsojums, apdares materiāli un jumta segums saskaņojams ar Līvānu būvvaldi vai nosakāms detālplānojumā.

c) Piebraucamās ielas (ceļa) brauktuvei minimālais platums ir 3 metri. d) Minimālais vietu skaits transportlīdzekļu novietošanai vienā zemes vienībā savrupmāju apbūvei: 1 vieta,

citos gadījumos – atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai un šo noteikumu 1.12. punktā noteiktajām prasībām.

e) Jaunai apbūvei veido pieslēgumu centrālajai notekūdeņu savākšanas, ūdensapgādes sistēmai, un ja nav iespējams nodrošināt videi draudzīgu kurināmā risinājumu – arī centralizētai siltumapgādes sistēmai.

f) Veidojot jaunu apbūvi, jāparedz apstādījumi, kas neietilpst apbūvētajās teritorijās. Būvprojekta sastāvā jāizstrādā teritorijas labiekārtojuma projekts saskaņā ar 5.5.7.p. 6.ap. e daļas prasībām.

g) Daudzdzīvokļu ēku ielu frontes apbūvē un apsaimniekošanā jāievēro šādas prasības: i) Atļauts mainīt daudzdzīvokļu ēku pirmā stāva funkciju uz publisku izmantošanu (sabiedrisku iestādi,


37

darījumu un mazumtirdzniecības uzņēmumu). ii) Galvenās ieejas publiskas izmantošanas telpās izvieto ēkas ielas fasādē, ja ēka novietota paralēli ielai. iii) Reklāmas un izkārtnes izgaismo.

5.2. Publiskās apbūves teritorijas

5.2.1. Centra apbūves teritorija Apzīmējums kartē

Burtu apzīmējums kartē C Sabiedriskā centra robeža

1) Centra apbūves teritorija plānota, lai veidotu daudzfunkcionālu jauktu savrupmāju, darījumu un sabiedrisko

objektu apbūvi Līvānu centrā, veicinātu pilsētas sabiedriskā un administratīvā centra funkcionālo organizāciju, uzlabotu arhitektoniski telpisko kompozīciju, publiskās telpas, pilsētainavas un būvvides kvalitāti.

2) Galvenās izmantošanas Savrupmājas, darījumu objekti, sabiedriskie objekti

3) Galvenie NĪLM un kodi Darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūve (0801); Sabiedriskās nozīmes objekti un to apbūve (09), izņemot Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta (0907); Trīs, četru un piecu stāvu daudzdzīvokļu un pagaidu uzturēšanās māju apbūve (0702); Mazstāvu (trīs un vairāk dzīvokļu) namu apbūve (vienstāva un divstāvu) (0701); Vienģimenes, divģimeņu dzīvojamo māju apbūve (0601).


Savrupmāju, dvīņu māju, rindu māju apbūve, Daudzstāvu un mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku apbūve, darījumu objektu apbūve, sabiedrisko objektu apbūve, tūrisma un rekreācijas objektu apbūve, Inženierapgādes objekts, iela, laukums, komunikācijas. Apstādījumi. Stāvvietas

5) Palīgizmantošana Atbilstoši attiecīgās teritorijas palīgizmantošanas veidam.

6) Aizliegtā izmantošana Ražošanas objektu apbūve, Degvielas uzpildes un gāzes uzpildes staciju, autoservisu un automazgātavu būvniecība, Ēkas mājlopiem būvniecība un ēku vai to daļu izmantošana mājlopu turēšanai.



1000 m2 - savrupmājai; Atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai – darījumu objektam, sabiedriskam objektam, komunikāciju vai atsevišķu pakalpojumu punktu (piem. bankomātu) izvietošanai.

b) Apbūves blīvums 30% - savrupmājai 60% - darījumu objektam, sabiedriskam objektam.

c) Apbūves intensitāte 60 –150%. Apbūves intensitāti precizē būvobjekta ģenerālplānā vai detālplānojumā


38

atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai.


30%, ja normatīvajos aktos vai detālplānojumā nav noteikts citādi, bet ne mazāk kā 15%.


20 metri. Būvju augstumu iespējams palielināt, ja tas pamatots skiču projektā vai detālplānojumā, bet ne vairāk kā 28 metri.

f) Ēku stāvu skaits 5 stāvi

g) Būvlaide 6 metri. Ja ielai ir iedibināta būvlaide, ēku novieto uz tās.

h) Apbūves līnija 4 metri

8) Citas prasības centra apbūves teritorijas izmantošanai

a) Jaunas teritorijas izbūvei izstrādā detālplānojumu, ja, izstrādājot zemes vienības sadalīšanas projektu, nav iespējams izpildīt 4.daļas 4.2.punkta 5.vai 6.apakšpunkta prasības.

b) Ēku un būvju fasādes krāsojums, apdares materiāli un jumta segums saskaņojams ar Līvānu būvvaldi vai nosakāms detālplānojumā.

c) Piebraucamās ielas (ceļa) brauktuvei minimālais platums ir 3 metri. d) Minimālais vietu skaits transportlīdzekļu novietošanai vienā zemes vienībā savrupmāju apbūvei: 1 vieta,

citos gadījumos – atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai un šo noteikumu 1.12. punktā noteiktajām prasībām.

e) Jaunai apbūvei veido pieslēgumu centrālajai notekūdeņu savākšanas, ūdensapgādes un ieteicams – arī centralizētai siltumapgādes sistēmai.

f) Veidojot jaunu apbūvi, jāparedz apstādījumi, kas neietilpst apbūvētajās teritorijās. Būvprojekta sastāvā jāizstrādā teritorijas labiekārtojuma projekts saskaņā ar 5.5.7.p. 6.ap. e daļas prasībām.

g) Būvniecība veicama, respektējot esošo kultūrvēsturisko apbūvi saskaņā ar 5.6.4.punkta prasībām. h) Daudzdzīvokļu ēku ielu frontes apbūvē un apsaimniekošanā jāievēro šādas prasības:

i) Atļauts mainīt daudzdzīvokļu ēku pirmā stāva funkciju uz publisku izmantošanu (sabiedrisku iestādi, darījumu un mazumtirdzniecības uzņēmumu).

ii) Galvenās ieejas publiskas izmantošanas telpās izvieto ēkas ielas fasādē, ja ēka novietota paralēli ielai. iii) Viena ielas kvartāla vai daudzdzīvokļu ēku pagalma robežās publisko ēku ieejas mezglus (ēkas fasādes

apdari, logus, durvis, ieejas kāpnes, nojumes virs ieejas durvīm, izkārtnes un citus vides dizaina elementus) veido vienotā stilā; fasādes un ieejas mezgla risinājumam izstrādā skiču projektu (fasādes projektu).

5.2.2. Sabiedrisko objektu apbūves teritorijas Apzīmējums kartē

Burtu apzīmējums kartē PS

1) Galvenā izmantošana Pārvaldes iestāžu un cita nekomerciāla rakstura objektu apbūvei, kas kalpo sociāliem nolūkiem.

2) Galvenais NĪLM un kods Sabiedriskas nozīmes objekti (09), izņemot Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta (0907)


Valsts vai pašvaldības pārvaldes iestāde; reliģiska iestāde; izglītības iestāde; kultūras iestāde; veselības aprūpes iestāde; sociālās aprūpes iestāde; sporta būve; ugunsdzēsēju depo;


39

valsts aizsardzības un drošības iestāde; tirdzniecības vai pakalpojumu objekts, administrācijas ēka, birojs

4) Palīgizmantošana Vienģimeņu, divģimeņu dzīvojamā māja, dzīvoklis;

saimniecības ēka; garāža, autostāvvieta Inženierkomunikāciju objekts, piebraucamais ceļš, komunikācijas



Atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai.

b) Apbūves intensitāte 60 –150%


20%, ja normatīvajos aktos vai detālplānojumā nav noteikts citādi.


20 metri

e) Ēku stāvu skaits 5 stāvi

f) Būvlaide 6 metri. Ja ielai ir iedibināta būvlaide, ēku novieto uz tās.

g) Apbūves līnija 4 metri

6) Citas prasības zemes vienības izmantošanai

a) Jaunas apbūves teritorijas izbūvei izstrādā detālplānojumu, ja, izstrādājot zemes vienības sadalīšanas projektu, nav iespējams izpildīt 4.daļas 4.2.punkta 5.vai 6.apakšpunkta prasības

b) Būvprojekta sastāvā jāizstrādā teritorijas labiekārtojuma projekts saskaņā ar šo noteikumu 5.5.7.p. 6.ap. e daļas prasībām,

c) Teritorijas aizliegts nožogot, izņemot būves, kam to nosaka būvnormatīvi, vai teritorijas labiekārtojuma projektā paredzēts dekoratīvs žodziņš ne augstāks par 1 metru.

d) Jānodrošina vides pieejamības prasības cilvēkiem ar invaliditāti atbilstoši šo noteikumu 4.4. punktam.

e) Dzīvojamo ēku apbūvē jāievēro 5.1.1. punkta prasības noteikumi un darījumu objektu apbūvē – 5.2.3.punkta prasības.

5.2.3. Darījumu objektu apbūves teritorijas Apzīmējums kartē

Burtu apzīmējums kartē DS

1) Galvenās izmantošanas Komerciāla rakstura darījumu iestāžu, objektu apbūvei un to darbības nodrošināšanai Līvānu pilsētas teritorijā.

2) Galvenais NĪLM un kods Darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūve (08).


Darījumu un komerciāla rakstura objekts: tirdzniecības vai pakalpojumu objekts, tūrisma objekts, motelis, kempings, viesnīca, sporta objekts, kultūras iestāde,


40

pārvaldes iestāde, vieglās ražošanas uzņēmums, servisa uzņēmums, izņemot DUS, GUS.

4) Palīgizmantošana Dzīvoklis, vienas un divģimeņu dzīvojamā māja, saimniecības ēka, garāža, Inženierkomunikāciju objekts, piebrauktuve, komunikācijas.




b) Apbūves intensitāte 60 –150%


20%, ja normatīvajos aktos vai detālplānojumā nav noteikts citādi, bet ne mazāk kā 10%


20 metri.

e) Ēku stāvu skaits 5 stāvi

f) Būvlaide 6 metri. Ja ielai ir iedibināta būvlaide, ēku novieto uz tās.

g) Apbūves līnija 4 metri

6) Citas prasības zemes vienības izmantošanai

a) Jaunas apbūves teritorijas izbūvei izstrādā detālplānojumu, ja, izstrādājot zemes vienības sadalīšanas projektu, nav iespējams izpildīt 4.daļas 4.2.punkta 5.vai 6.apakšpunkta prasības.

b) Ēku būvdarbus atļauts uzsākt pēc ielu (ceļu) un inženierkomunikāciju izbūves. Ceļus (ielas) un maģistrālās inženierkomunikācijas izbūvē zemes gabala īpašnieks par saviem līdzekļiem. Pašvaldība ielas (ceļus) var pārņemt savā apsaimniekošanā pēc to izbūves, vienojoties ar ielas (ceļa) īpašnieku.

c) Būvprojekta sastāvā jāizstrādā teritorijas labiekārtojuma projekts saskaņā ar šo noteikumu 5.5.7.p. 6.ap. e daļas prasībām,

d) Teritorijas aizliegts nožogot, izņemot būves, kam to nosaka būvnormatīvi, e) Dzīvojamo ēku apbūvē jāievēro 5.1.1. punkta prasības noteikumi un sabiedrisko objektu apbūvē -

5.2.2.punkta prasības.

5.3. Ražošanas objektu apbūves teritorijas 1) Jāveic teritoriju sakārtošana atbilstoši katra konkrētā objekta situācijai (teritorijas sakopšana, vides

piesārņojuma novēršana, bīstamo objektu nojaukšana u.tml.) un saskaņā ar vides aizsardzības institūciju nosacījumiem.

2) Lineāro būvju (vadu, kabeļu, kanalizācijas) teritorijas nosaka, atbilstoši attiecīgo aizsargjoslu platumam, citām būvēm nepieciešamās teritorijas nosaka, atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai, ņemot vērā aizsargjoslas.

3) Pie ielām un ceļiem izvietotu iekārtu un ēku teritorijās priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā aizliegti atklāti uzglabāšanas laukumi, ja teritorija nav norobežota ar blīvu žogu.

4) Jaunveidojamai zemes vienībai īpašnieks iesniedz Līvānu novada domē zemes vienības sadalīšanas (apvienošanas) projektu, kurā papildus 4.daļas 4.2.punkta 5.vai 6.apakšpunkta prasībām, ir parādīta jaunveidojamās zemes vienības platība, minimālais platums gar ielu un, ja nepieciešams, - risinājumi zemes vienību ārpus ražošanas apbūves teritorijām aizsardzībai pret trokšņiem un cita veida piesārņojumu.

5) Dome ir tiesīga uzdot izstrādāt detālplānojumu šādos gadījumos:


41

a) ja nav izpildītas šī punkta 4.apakšpunkta prasības; b) ja uz teritoriju ir attiecināmas papildus dabas un vides aizsardzības prasības; c) ja uz teritoriju ir attiecināmas kultūrvēsturiskās apbūves prasības.

6) Ražošanas teritorijas atļauts nožogot ar blīvu žogu. 7) Plānojot ražošanas objektus, ievēro valdošo vēju virzienu un nodrošina gaisa kvalitātes normatīvus

atbilstoši normatīvo aktu prasībām26. 8) Pakalpojumu sniegšanas un administrācijas telpas jāizvieto galvenajā ēkā. 9) Vismaz 5 % no zemes vienības platības jāparedz apstādījumiem. 10) Vietās, kur teritorijas plānojumā starp ielu un ražošanas teritoriju nav paredzēta dabas vai labiekārtotas

apstādījumu teritorija, ražotnes īpašnieks izveido aizsargstādījumus gar ielas fronti.

5.3.1. Ražošanas, darījumu un tehnisko objektu apbūves teritorijas Apzīmējums kartē

Burtu apzīmējums kartē RDT

1) Galvenās izmantošanas Teritorijas paredzētas rūpnieciskās ražošanas, komercapbūves objektu attīstībai kompleksā ar tehnisko objektu apbūvi ciemu un lauku teritorijās.

2) Galvenie NĪLM un kodi Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (1001); Darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūve (0801); Noliktavu apbūve (1002).


Ražošanas uzņēmums (vispārīgās rūpniecības uzņēmums); Lauksaimniecības ražošanas uzņēmums; Mežsaimnieciskās ražošanas uzņēmums. Degvielas uzpildes un gāzes uzpildes stacija; Vairumtirdzniecības iestāde; Katlu māja, ūdens urbums, rezervuārs, notekūdeņu savākšanas attīrīšanas iekārtas, elektroapgādes un sakaru sadales tīkli Noliktavas, garāžas, stāvvietas, atklātas uzglabāšanas laukumi; Darījumu iestāde; Mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts; Sporta, tūrisma un rekreācijas objekts; Birojs, administratīvā ēka; Sabiedriska iestāde; Viensēta, savrupmāja.




b) Apbūves intensitāte 50-150%, atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai.

c) Minimālā brīvā teritorija 20%


20 metri, ja augstumu nenosaka ražošanas tehnoloģiskā procesa īpatnības vai detālplānojuma prasības.

e) Ēku stāvu skaits Netiek noteikts

f) Būvlaide Nepārkāpjot iedibināto būvlaidi.

g) Apbūves līnija 4 metri, ja normatīvo aktu prasības to nenosaka citādi.

26 atbilstoši Ministru kabineta 2002. gada 2. jūlija noteikumiem Nr. 286 „Noteikumi par gaisa kvalitāti”


42

5.3.2. Ražošanas un darījumu objektu apbūves teritorijas Apzīmējums kartē

Burtu apzīmējums kartē RD

1) Galvenās izmantošanas Teritorijas paredzētas komercdarbības un ražošanas uzņēmumu attīstībai Līvānu pilsētā.

2) Galvenie NĪLM un kodi Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (1001); Darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūve (0801).


Ražošanas uzņēmums (vispārīgās rūpniecības uzņēmums); Vairumtirdzniecības iestāde; Mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts; Darījumu iestāde; Sporta, tūrisma un rekreācijas objekts; Noliktavas, garāžas, stāvvietas, atklātas uzglabāšanas laukumi, inženierbūves.

4) Palīgizmantošana Dzīvoklis Biroja administratīvā ēka.











6) Citas prasības zemes vienību apbūvei un apsaimniekošanai: Pirms bijušās Līvānu bioķīmiskās rūpnīcas teritorijas apbūves izstrādā detālplānojumu.

5.3.3. Ražošanas un tehnisko objektu apbūves teritorijas Apzīmējums kartē

Burtu apzīmējums kartē RRT Aizsargjosla ap naftas produktu krātuvēm

1) Galvenās izmantošanas Teritorijas paredzētas ražošanas un tehnisko objektu izvietošanai Līvānu pilsētā.

2) Galvenie NĪLM un kodi Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (1001); Noliktavu apbūve (1002); Satiksmes infrastruktūras objekti (11), izņemot lidlauku apbūve (1105) un daudzstāvu autostāvvietu apbūve (1108).


43


Ražošanas uzņēmums (vispārīgās rūpniecības uzņēmums); Degvielas uzpildes stacija; Autoservisa pakalpojumu objekts; Katlu māja, artēziskais urbums, rezervuārs, notekūdeņu savākšanas attīrīšanas iekārtas, elektroapgādes un sakaru sadales tīkli, komunālo pakalpojumu uzņēmumi. Noliktava, atklātas uzglabāšanas laukums, garāža, stāvvieta, ilglaicīgas uzturēšanās auto stāvlaukumi, lietotu auto tirdzniecības vietas; Inženierkomunikāciju objekts (inženierkomunikācija, inženierbūve); Darījumu iestāde, Mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts.

4) Palīgizmantošana Dzīvoklis, biroju un administratīvā ēka.

5) Prasības zemes vienības izmantošanai:










5.3.4. Tehnisko objektu apbūves teritorijas Apzīmējums kartē

Burtu apzīmējums kartē RT Aizsargjosla ap notekūdeņu

attīrīšanas iekārtām.

1) Galvenās izmantošanas Teritorijas paredzētas tehnisko objektu izvietošanai. Tehnisko objektu apbūves teritoriju primārā funkcija ir inženierapgādes, komunālo pakalpojumu, satiksmes infrastruktūras un ražošanas nodrošināšana.

2) Galvenie NĪLM un kodi Noliktavu apbūve (1002); Satiksmes infrastruktūras objekti (11), izņemot lidlauku apbūve (1105) un daudzstāvu autostāvvietu apbūve (1108).


Katlu māja, ūdens urbums, rezervuārs, notekūdeņu savākšanas attīrīšanas iekārtas, elektroapgādes un sakaru sadales tīkli, komunālo pakalpojumu uzņēmumi. Noliktava, atklātas uzglabāšanas laukums, garāža, stāvvieta, ilglaicīgas uzturēšanās auto stāvlaukumi, lietotu auto tirdzniecības vietas; Inženierkomunikāciju objekts (inženierkomunikācija, inženierbūve).

4) Prasības zemes vienības izmantošanai:

a) Minimālā jaunveidojamā Atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai.


44

zemes vienības platība





e) Būvlaide Nepārkāpjot iedibināto būvlaidi.

f) Apbūves līnija 4 metri, ja normatīvo aktu prasības to nenosaka citādi.

5.3.5. Tehnisko līnijbūvju teritorijas Līnijbūve Līnijbūves apzīmējums Līnijbūves aizsargjoslas apzīmējums Ūdensvads

Urbums

Kanalizācijas vads Siltumtrase

Elektronisko sakaru kabeļi Elektronisko sakaru gaisvadu līnijas

Elektrolīnijas, transformatori

-

20 kV elektrolīnijas

110 kV elektrolīnijas

Gāzes vads Līvānu pilsētā

Gāzes vads lauku teritorijā

1) Galvenās izmantošanas Elektroapgādes, siltumapgādes, gāzapgādes, ūdensapgādes, kanalizācijas, elektronisko sakaru maģistrālo tīklu un citu ar šīm inženierkomunikācijām saistīto tehnisko būvju izvietošanai.

2) Galvenais NĪLM un kods Inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti (12)


Inženierkomunikāciju objekts (maģistrālais ūdensvads, kanalizācijas vads, gāzes vads, sakaru vai elektroapgādes gaisvads vai kabelis) ar līnijbūvēm saistītie objekti (elektroapgādes transformatori, sakaru starpcentrāļu stacijas, kanalizācijas akas, urbumi, gāzes regulēšanas stacijas u.c.))

4) Palīgizmantošana Būves un citi izmantošanas veidi, kas nodrošina galveno izmantošanu - inženierapgādi un inženierkomunikāciju teritoriju apsaimniekošanu.

5) Prasības zemes vienību izmantošanai


Lineāro būvju teritorijas nosaka atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai, ņemot vērā aizsargjoslas.

b) Apbūves blīvums Atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai un normatīvo aktu prasībām


45

c) Apbūves intensitāte Atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai un normatīvo aktu prasībām


Lineārajām būvēm - atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai un normatīvo aktu prasībām; iekārtu un ēku izvietojumam: - 20%.

e) Minimālā zeme vienības fronte

Atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai



6) Citas prasības tehnisko līnijbūvju teritoriju izmantošanai

a) Pie ielām un ceļiem izvietotu iekārtu un ēku teritorijās priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā aizliegti atklāti uzglabāšanas laukumi. Vismaz 5 % no apbūves platības paredz apstādījumiem.

b) Koka sakņu sistēmas rajonā kabeļi un cauruļvadi jāiegulda, nepārcērtot koku saknes, ja projektā paredzēta koku saglabāšana.

c) Prasības telekomunikāciju izbūvei un uzturēšanai noteiktas šo noteikumu 4.15.6. punktā. d) Prasības ūdensapgādei un notekūdeņu savākšanai noteiktas šo noteikumu 4.15.2.punktā. e) Prasības elektrolīniju būvniecībai un uzturēšanai noteiktas šo noteikumu 4.15.5.punktā. f) Prasības siltumapgādei noteiktas šo noteikumu 4.15.3. punktā. g) Prasības gāzes apgādei noteiktas šo noteikumu 4.15.4. punktā.

5.4. Satiksmes infrastruktūras teritorijas Satiksmes infrastruktūra Apzīmējums Aizsargjoslas apzīmējums Dzelzceļš

Valsts galvenais, 1. un 2.šķiras autoceļi

Pašvaldības ceļi Turku un Rožupes pagastos

VAS „Latvijas valsts meži” ceļi

-

Plānotais pašvaldības ceļš

-

Ielu sarkanās līnijas Līvānu pilsētā

-

Iela ciemā

-

Plānotā iela ciemā - Plānotā iela Līvānu pilsētā

-

Plānotā autostāvvieta ciemā

-

Plānotais gājēju tilts ciemā

-

Lidlauks un tā ekspluatācijas josla

Gājēju pāreja pār dzelzceļu Līvānu pilsētā

-

Autotransporta pārvads pār dzelzceļu Līvānu pilsētā

-

5.4.1. Autoceļi un ielas

1) Galvenās izmantošanas a) Teritorijas izmantojamas ceļiem, ielām, ar satiksmi saistītas


46

infrastruktūras (tilti, pārvadi automašīnu stāvvietas, sabiedriskā transporta pieturas) izbūvei, uzturēšanai, satiksmes infrastruktūras darbības nodrošināšanai un attīstībai. b) Ielu sarkano līniju robežās un ceļu zemes nodalījuma joslās izvieto arī inženierkomunikācijas.

2) Galvenais nekustamo īpašumu lietošanas mērķu grupa un kods

Satiksmes infrastruktūras objekti (11), izņemot lidlauku apbūve (1105) un daudzstāvu autostāvvietu apbūve (1108).

3) Atļautā izmantošana Autotransporta, velosipēdu un gājēju satiksmes un satiksmes apkalpes būves: ielas, valsts un pašvaldības ceļi, gājēju un velosipēdistu ceļi, autoostas, autobusu pieturas, īslaicīgas apstāšanās stāvlaukumi. Maģistrālās inženierkomunikācijas (izvieto galvenokārt starp brauktuvi un sarkano līniju vai ceļa zemes nodalījuma joslas robežu).

4) Palīgizmantošana Ar ceļu funkciju saistīti pakalpojumu objekti.



Atbilstoši normatīvo aktu prasībām, precizē skiču vai tehniskajā projektā, bet ja nepieciešams – detālplānojumā.

b) Apbūves blīvums Nosaka skiču vai tehniskajā projektā, ja nepieciešams – detālplānojumā

6) Prasības ielu (ceļu) izbūvei un rekonstrukcijai

a) Jaunas jebkuras nozīmes ielas būvniecībai izstrādā detālplānojumu (sarkano līniju projektu). Jaunu ielu izbūvei ieteicamais veidot 4.attēlā redzamo ielu šķērsprofilu.

b) Pamata attālumus starp ielu sarkanajām līnijām nosaka atbilstoši ielu klasifikācijai un saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, t.sk. LBN 201-96 “Ugunsdrošības normas” piebrauktuvēm un caurbrauktuvēm ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai.

c) Ielām, kurām veikta kompleksa pazemes komunikāciju un virszemes seguma rekonstrukcija, aizliegta atkārtota virszemes seguma pārrakšana vismaz 5 gadus pēc rekonstrukcijas veikšanas, izņemot avārijas novēršanas gadījumus. Pēc avārijas novēršanas, ielas virszemes segums pilnībā atjaunojams.

d) Zemes īpašumu īpašniekiem atļauts izbūvēt grāvjus ūdens novadīšanai un caurvadīšanai sava zemes īpašuma robežās saskaņā ar Līvānu būvvaldes izdotajiem tehniskajiem noteikumiem.

e) Pašvaldības pilnvarotai institūcijai ir tiesības pārbūvēt un ierīkot maģistrālos pašvaldības grāvjus privātos zemes īpašumos saskaņā ar detālplānojumu, kā arī veikt to apkopi, savlaicīgi informējot par to zemes īpašuma īpašnieku.

f) Ielas un ielu pārejas projektē un izbūvē tā, lai nodrošinātu vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

g) Jaunu atsevišķu objektu un apbūves teritoriju sasaisti ar valsts autoceļiem jāveido, ievērojot “pakāpeniskuma” principu, - plānojot šo teritoriju piesaisti vispirms pašvaldības autoceļiem ar turpmāku izeju uz valsts autoceļiem.

h) Jaunus ielu pieslēgumus vēlams veidot tikai pie tādas pašas kategorijas ielas vai ielas, kas ir vienu kategoriju augstāka vai zemāka, atbilstoši teritorijas plānojumā dotajai ielu klasifikācijai atbilstoši šī punkta 7. un 8. apakšpunktam.

i) Gadījumos, kad jāveido pieslēgumi valsts galvenajiem un 1.šķiras autoceļiem, vēlams veidot tiem paralēlus ceļus (ielas) ar pieslēguma iespējām pie zemākas kategorijas ceļa.

j) Jaunbūvējamiem apkalpes objektiem vēlams izveidot apvienotu piebrauktuvi, lai samazinātu krustojumu skaitu.

k) Visām ielām ierīko ielu, krustojumu un gājēju pāreju apgaismojumu. l) Izstrādājot detālplānojumus un būvprojektus, par pamatu jāņem šādi ceļu zemes nodalījuma joslu

platumi:


47

i) savienojošiem ceļiem: 15,5 m, ii) pievedceļiem: no12,5 m līdz 14,5 m.

m) Izstrādājot detālplānojumus un būvprojektus, kā arī rekonstruējot esošās ielas (ceļus), applūstošajās teritorijās pie Daugavas un Dubnas upēm ielas (ceļa) trase jānosaka virs 89,50 metru augstuma atzīmes.

n) Jebkuras nozīmes ielu, kā arī laukumu, atklātu autostāvvietu un ietvju klātnes iesedz ar cieto segumu.

o) Servisa objektus drīkst būvēt tikai pie ceļiem, kur noteikts ātruma ierobežojums 50km/h, bez tiešiem pieslēgumiem valsts galvenajam autoceļam un 1.šķiras autoceļam. Ārpus šādiem ātruma ierobežojumiem servisa objektu būvniecība jāsaskaņo ar Satiksmes ministriju.

p) Maģistrālās inženierkomunikācijas būvē pēc detālplānojuma un labiekārtošanas projekta izstrādes. q) Jauna dzīvojamā apbūve lauku teritorijās veidojama ne tuvāk kā 100 metriem no valsts galvenā un

1.šķiras ceļa un 30 metri no valsts 2.šķiras ceļa un pašvaldības ceļa, ja VAS „Latvijas valsts ceļi” nenosaka savādāk. Sabiedriskiem, ražošanas un darījumu objektiem attālumu iespējams samazināt uz pusi, saskaņojot ar VAS „Latvijas valsts ceļi”. Teritoriju izmantošanā un apbūvē pie valsts ceļiem jāievēro ceļu aizsargjoslas un nodalījuma joslas saskaņā ar 2.tabulu.

2.tabula. Valsts ceļi

Autoceļa nosaukums Minimālā ceļa

zemes nodalījuma josla (m)

Aizsargjosla no ceļa ass (m)

Minimālā apbūves līnija no ceļa ass

(m) A6 Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Pāternieki)

31 100 100

P63 Līvāni-Preiļi 27 60 60 V757 Grīva-Stari 19 30 30 V759 Rožupe-Švirksti 19 30 30 V761 Rožupe-Varakļāni 22 30 30 V678 Līksna-Kalupe-Upmala-Rožupe 19 30 30 V682 Špogi- Ārendole- Upmala -Sīļi 19 30 30 V752 Preiļi-Raunieši-Rožupe 19 30 30 V753 Līvāni-Steķi 19 30 30 V754 Līvāni-Gavartiena-Steķi 19 30 30 V755 Turki-Mežāre 19 30 30

7) Prasības teritorijas uzturēšanai

a) Pašvaldības pilnvarota institūcija uztur kārtībā ielu, ceļu brauktuves un laukumus, kā arī kopējo lietus ūdens kanalizācijas sistēmu.

b) Īpašnieki uztur kārtībā ielu, māju piebraucamo ceļu un laukumu brauktuves un lietus ūdens kanalizācijas sistēmu privātajā īpašumā, kā arī jaunās apbūves teritorijās ielu, piebraucamo ceļu un laukumu brauktuves, kamēr to nav pārņēmusi pašvaldība.

8) Ielu klasifikācija un sarkanās līnijas Līvānu pilsētā ir:

a) Maģistrālās ielas Nr. Nosaukums Sarkanā līnija (m)

5. Rīgas iela Posmā no pilsētas robežas līdz Vecskolas ielai Posmā no Vecskolas ielas līdz Smilšu ielai Posmā no Smilšu ielas līdz Rūpniecības ielai (nobrauktuve uz Domes ielu atbilstoši detālplānojumam) Posmā no Rūpniecības ielai līdz tiltam Posmā no tilta līdz robežai

20 22 20 24 28

6. Stacijas iela Posmā no Rīgas ielas līdz dzelzceļa pārbrauktuvei Posmā no dzelzceļa pārbrauktuves līdz pilsētas robežai

14 20

b) Galvenās ielas

Nr. Nosaukums Sarkanā līnija (m)


48

7. Celtniecības iela 16 8. Domes iela 19 9. Dzirnavu iela

Posmā no Rīgas ielas līdz dzelzceļa pārbrauktuvei Posmā no dzelzceļa pārbrauktuves līdz pilsētas robežai Plānotajā posmā no Rīgas ielas līdz ražošanas un tehnisko objektu apbūves teritorijām

12 16 16

10. Fabrikas iela Posmā no Dubnas upes līdz Stacijas ielai Posmā no Stacijas ielas līdz Celtniecības ielai

12 22

11. Rūpniecības iela 20 12. Saules iela 14 13. Zaļā iela

Posmā no Avotu ielas līdz Biedrības ielai Posmā no Biedrības ielas līdz Domes ielai

14 16

c) Vietējās ielas

Nr. Nosaukums Sarkanā līnija (m) 14. 10. Avotu iela 10 15. 11. Alejas iela 10 16. 12. Atpūtas iela 10 17. 13. Ausekļa iela 7 18. 14. Biedrības iela 12 19. 15. Baznīcas iela 10 20. 16. Brīvības iela 10 21. 17. Blaumaņa iela 12 22. 18. Daugavas iela 12 23. 19. Daugavpils iela 10 24. 20. Dzelzceļa iela 14 25. 21. Draudzības iela 9 26. 22. Dubnas iela 9 27. 23. Ezera iela 9 28. 24. Celtuves iela 12 29. 25. Grīvas iela 12 30. 26. Kr. Valdemāra iela 12 31. 27. Krustpils iela

Posmā no Oškalna ielas līdz Kurzemes ielai Posmā no Kurzemes ielas līdz Sofijas ielai

8 12

32. 28. Kuldīgas iela 7 33. 29. Kurzemes iela 7 34. 30. Kalnu iela 12 35. 31. Latgales iela 12 36. 32. Lauku iela 8 37. 33. Līvānu iela 10 38. 34. Lāčplēša iela 12 39. 35. Liepu iela 9 40. 36. Līču iela 9 41. 37. Meža iela 10 42. 38. Oškalnu iela 7 43. 39. Parka iela

Posmā no Dubnas upes līdz Preiļu ielai Posmā no Preiļu ielas līdz Stacijas ielai

10 12

44. 40. Puķu iela 8 45. 41. Preiļu iela 12 46. 42. Pumpura iela 10 47. 43. Raiņa iela 8 48. 44. Rēzeknes iela 8 49. 45. Robežu iela 12


49

Nr. Nosaukums Sarkanā līnija (m) 50. 46. Rožu iela 6 51. 47. Rožupes iela 16 52. 48. Rudzutaka iela (Jāņa Rudzutaka iela) 16 53. 49. Sofijas iela 8 54. 50. Siguldas iela 10 55. 51. Siladieviņa iela 14 56. 52. Smilšu iela 6 57. 53. Sporta iela 10 58. 54. Stadiona iela 12 59. 55. Strēlnieku iela 7 60. 56. Strazdu iela 6 61. 57. Tranšejas iela 6 62. 58. Turku iela 12 63. 59. Uzvaras iela 12 64. 60. Upes iela 10 65. 61. Upmalas iela 10 66. 62. Jelgavas iela 8 67. 63. Jersikas iela 9 68. 64. Jaunā iela 9 69. 65. Jāņa iela 16 70. 66. Vecticībnieku iela 10 71. 67. Vecbaznīcas iela 10 72. 68. Vecskolas iela 9 73. 69. Vidzemes iela 10 74. 70. Zemgales iela 14 75. 71. Perspektīvā plānojamās ielas (piešķirti nosacītie apzīmējumi ar

numuriem līdz nosaukuma piešķiršanai): 1) Nr.1. Iela gar HES un skolu, kas savieno Rīgas ielu un Vecticībnieku ielu; 2) Nr.2. Domes ielas pagarinājums, labiekārtojot pussalu (attēlā redzams skolēnu veidots makets); 3) Mazā Fabrikas iela, kas pievienojas Fabrikas ielai, plānota starp parku, „Latvijas valsts meži” zemes vienību, līdz ražošanas teritorijām. 4) Rožu ielas turpinājums no Liepu ielas līdz Dubnai, tālāk gar Dubnas krastu, šķērsojot dzelzceļu, pieslēdzas Fabrikas ielai. 5) Nr.3. Iela Lettglas dzelzceļa uzbēruma vietā.

12 14 12 12 14

d) Pārējie ceļi atbilstoši to piederībai, klasificējami kā uzņēmumu ceļi un māju ceļi.

9) Ielu klasifikācija un sarkanās līnijas Rožupes ciemā ir

a) Maģistrālā iela – valsts 1.šķiras autoceļš „Līvāni – Preiļi” (P 63); b) Galvenās ielas ir – valsts 2.šķiras valsts autoceļi V678 Līksna-Kalupe-Upmala-Rožupe un V682

Špogi- Ārendole- Upmala –Sīļi; c) Vietējās ielas (ielām sarkanā līnija – 12m) ir:

i) Bērzu iela; ii) Dārza iela; iii) Liepu iela; iv) Parka iela; v) Skolas iela; vi) Upes iela; vii) Brīvības iela; viii) Draudzības laukums.

10) Ielu klasifikācija un sarkanās līnijas Jaunsilavas ciemā ir: a) Maģistrālā iela ir V753 Līvāni-Steķi; b) Vietējās ielas nosakāmas ar Līvānu novada domes lēmumu, sarkano līniju platumu izvēloties ne

mazāku kā 12 metri. 11) Ielu klasifikācija un sarkanās līnijas Turku ciemā ir:


50

a) Maģistrālās ielas ir V753 Līvāni-Steķi un V755 Turki-Mežāre; b) Vietējās ielas nosakāmas ar Līvānu novada domes lēmumu, sarkano līniju platumu izvēloties ne

mazāku kā 12 metri. 12) Projektējot ielu (ceļu) segas atjaunošanu vai rekonstrukciju, vadās pēc 4.attēlā noteiktā ielu šķērsprofila un

paredz velosipēdu celiņu ierīkošanu sekojošos maršrutos: a) No Jaunsilavas ciema līdz ceļam „A6 Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Pāternieki)”; b) ceļš „A6 Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Pāternieki)” posmā no pagrieziena uz

Turkiem līdz Līvānu pilsētas robežai; c) Rīgas iela; d) Vecbaznīcas iela posmā no Rīgas līdz Baznīcas ielai; e) Baznīcas iela posmā no Vecbaznīcas ielas līdz Daugavas upei; f) Daugavpils iela posmā no Rīgas ielas līdz plānotajai velo stāvvietai pie skolas; g) Kurzemes iela, gājēju tilts pār Dubnu līdz Zaļai ielai; h) Baznīcas iela i) Perspektīvā iela no Kurzemes līdz Rīgas ielai; j) Rīgas iela posmā no Domes ielas līdz Zemgales ielai; k) Zaļā iela; l) Saules iela; m) Domes iela; n) Lāčplēša iela; o) Dzelzceļa iela līdz Stacijas ielai; p) Rīgas iela posmā no Lāčplēša ielas līdz pilsētas D robežai; q) Fabrikas iela posmā no Stacijas ielas līdz Celtniecības ielai; r) Celtniecības iela; s) Stacijas iela posmā no pārbrauktuves līdz pilsētas robežai (tālāk pa ceļu „Līvāni – Preiļi” līdz Rožupei,

tālāk Jersikas virzienā); t) Zemgales iela; u) Meža iela; v) Dzirnavu iela un tālāk pa ceļu līdz Stikāniem; w) Ceļš no Stikāniem līdz „Līvāni – Preiļi”; x) Vidzemes iela; y) Latgales iela posmā no Vidzemes ielas līdz Stadiona ielai. z) Sofijas iela; aa) Uzvaras iela.

4.attēls. Perspektīvais ielu šķērsprofils projektējamām ielām

5.4.2. Dzelzceļš 1) VAS „Latvijas dzelzceļš” piederošās teritorijas izdalītas kā satiksmes infrastruktūras - dzelzceļa teritorijas un apzīmētas ar pelēku krāsu. Pārējie sliežu ceļi un ar tiem saistītā infrastruktūra iekļauta ražošanas, darījumu un tehniskās apbūves teritorijās.


51

2) Galvenā izmantošana Teritorija izmantojama dzelzceļa pārvadājumiem un ar dzelzceļu saistītai infrastruktūrai.

3) Galvenais NĪLM un kods Satiksmes infrastruktūras objekti (11), izņemot lidlauku apbūve (1105) un izņemot daudzstāvu autostāvvietu apbūve (1108).


Valsts dzelzceļa satiksmes infrastruktūra un dzelzceļa satiksmes apkalpes būves: noliktavas, laukumi, peroni, estakādes, signālierīces u.c. Inženierkomunikācijas, tikai saskaņojot ar VAS „Latvijas dzelzceļš”

5) Palīgizmantošana Ar dzelzceļa funkciju saistīti pakalpojumu objekti, administratīvās ēkas.

6) Prasības dzelzceļa teritorijas šķērsošanai

a) Gar dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ārējām malām izveido mineralizētu pretuguns joslu ne mazāk kā 1,5 metru platumā, un to ik gadu atjauno. Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ugunsdrošā stāvoklī uztur publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

b) Ja rodas nepieciešamība šķērsot dzelzceļu ar inženierkomunikācijām, jāsaņem tehniskie noteikumi. Atbilstošie projekti jāsaskaņo ar Jelgavas ceļu distanci un VAS “Latvijas dzelzceļš” projektu saskaņošanas komisiju.

c) Līvānu novada dome, VAS „Latvijas dzelzceļš”, VAS „Latvijas valsts ceļi” un citi iesaistītie uzņēmumi un institūcijas risina: i) Pazemes tuneļa izbūves iespēju izpēte teritorijā no Dubnas upes līdz Stacijas ielai; ii) Prettrokšņa sienas izbūvi visā pilsētas teritorijā, prioritāri – no Stacijas līdz Celtniecības ielai. iii) Gājēju pārejas (kāpņu) izbūvi no Celtniecības ielas uz Lāčplēša ielu, izmantojot virszemes

siltuma trases pārvadu; iv) Auto pārvada pār dzelzceļu izbūves iespējas no Rīgas ielas (esošā sliežu uzbēruma vietā).

7) Jauna dzīvojamā apbūve veidojama ne tuvāk kā drošības aizsargjosla jeb 35 metri no dzelzceļa ārējās sliedes Līvānu pilsētas teritorijā un 100 metri no ārējās dzelzceļa sliedes lauku teritorijā. Ražošanas, darījumu un sabiedriskiem objektiem lauku teritorijā drošības aizsargjosla var tikt samazināta, ja to saskaņo vides aizsardzības institūcijas. 8) Izmantojot vai apbūvējot jebkuru zemesgabalu, kas piekļaujas dzelzceļam, ievēro normatīvajos aktos noteikto pārredzamības zonu, ko nedrīkst apbūvēt, un šo noteikumu 4.7.punkta „redzamības nodrošināšana” prasības, kā arī meža īpašnieki savlaicīgi izcērt kokus, kas krītot var sabojāt sliežu ceļus, gaisa energoapgādes un sakaru līnijas.

5.4.3. Lidlauks 1) Civilā lidlauka vajadzībām tiek rezervēta bijušā lauksaimniecības lidlauka „Vilmenieši” teritorija Rožupes pagastā.

2) Galvenā izmantošana Civilais lidlauks (privātpersonu un komerclidojumu mērķiem)

3) Galvenais NĪLM un kods Lidlauku apbūve (1105).


Skrejceļš un ar civilo aviāciju saistītās būves; Inženierkomunikācijas, tikai saskaņojot ar Līvānu būvvaldi un SM Civilās aviācijas administrāciju.

5) Palīgizmantošana Ar civilā lidlauka funkciju saistīti pakalpojumu objekti, administratīvās ēkas.

6) Prasības teritorijas izmantošanai

Līdz lidlauka darbības uzsākšanai, atļauta esošā saimnieciskā darbība bez patstāvīgu ēku būvniecības.


52

5.5. Neapbūvētas teritorijas vai teritorijas ar zemu apbūves blīvumu

5.5.1. Mežsaimnieciskās teritorijas 1) Teritorijas plānojumā kā mežsaimnieciskās teritorijas ir noteiktas mežu, krūmāju, jaunaudžu un izcirtumu

teritorijas, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, mežā ietilpstoši un tam piegulošie pārplūstošie klajumi, purvi un lauces27. Mežsaimnieciskās teritorijas ir noteiktas tikai Līvānu lauku teritorijā.

Teritorija Apzīmējums Mežsaimnieciskā teritorija (topogrāfiskie apzīmējumi)

Meža aizsargjosla ap Līvānu pilsētu - Aizsargjoslas ap purviem

2) Galvenā izmantošana Mežsaimnieciskās teritorijas izmantojamas meža apsaimniekošanai un kokmate-riālu sagatavošanai, medniecībai, ar mežsaimniecību un kokmateriālu sagatavošanu saistītu pakalpojumu sniegšanai, kā arī rekreācijai (ogošana, sēņošana, pastaigas) un dabas aizsardzībai. Šajā kategorijā ietilpst arī apmežojamās teritorijas pēc zemju transformācijas.

3) Galvenais NĪLM un kods Mežsaimniecība (02)

4) Atļautā izmantošana Mežsaimniecība, kokmateriālu sagatavošana, medniecība, ar mežsaimniecību un kokmateriālu sagatavošanu saistītie pakalpojumi; rekreācija (ogošana, sēņošana, pastaigas) un dabas aizsardzība.

5) Palīgizmantošana Izmantošanas veidi, kas nodrošina primāro izmantošanu (tostarp ceļu, meliorācijas grāvju, inženierkomunikāciju izbūve). Atpūtas un rekreācijas vietas infrastruktūra (stāvlaukums u.c.)

6) Minimālā jaunveidojamā zemes vienības platība

0,5 ha Meža zemēs ar aizsardzības statusu – 2 ha, ja normatīvie akti nenosaka savādāk.

7) Citi teritorijas izmantošanas nosacījumi a. Teritorijas izmantojamas saskaņā ar meža nozares normatīvajiem aktiem, dabas aizsardzības plāniem

un individuālajiem meža apsaimniekošanas plāniem. b. Meža zemju transformācija atļauta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā28. Meža zemes transformēt citā

izmantošanas veidā var tikai ar ikreizēju Valsts meža dienesta izsniegtu atļauju; pēc iespējas nepieļaujot meža zemju sadrumstalošanu (jaunveidojamas zemes vienības minimālā nesadalāmā platība 2 ha). Meža zemes atļauts transformēt uz citu izmantošanas veidu pašvaldības lauku teritorijā, izņemot aizsargājamās teritorijās. Meža zemes transformēšana nebūs plānojuma grozījumi, ja transformējamās teritorijas platība nepārsniedz 0,5 ha. Pilsētā meža zemes atļauts transformēt citai izmantošanai tikai saskaņā ar grafiskajā daļā noteikto plānoto izmantošanu.

c. Īpaši aizsargājamo mežu teritorijas apsaimniekojamas saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem29 un primāri izmantojamas rekreatīviem mērķiem.

27 Saskaņā ar 29.04.2005 likumu “Meža likums” 28 Ministru kabineta 28.09.2004 noteikumi Nr. 806 „Meža zemes transformācijas noteikumi”. 29 Ministru kabineta 08.05.2001 noteikumi Nr.189 “Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā” 30 Aprobežojumi noteikti Ministri kabineta 22.07.2003 noteikumu Nr.415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 26.punktā. 31 Aizsargjoslu likuma 11.punkts; Ministru kabineta 04.02.2003 noteikumi Nr. 63 “Meža aizsargjoslu ap pilsētām noteikšanas metodika”.


53

d. Ap dabas pieminekļiem - dižkokiem noteiktajās aizsargjoslu teritorijās ir spēkā aprobežojumi30. e. Meža zemēs, kas iekļautas meža aizsargjoslā ap Līvāniem aizliegta kailcirte, kā arī spēkā ir citi nosacījumi

saskaņā ar normatīvajiem aktiem31 Ja aizsargjoslas robežas tiek mainītas, Līvānu novada dome informē meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju un Valsts zemes dienestu par precizētajām aizsargjoslas robežām.

f. Aizsargjoslu ap purviem precizē un meža apsaimniekošanas pasākumus nosaka saskaņā ar Valsts meža dienesta ieteikumiem.

5.5.2. Virszemes ūdensobjektu teritorijas Teritorija Apzīmējums Aizsargjoslas apzīmējums Virszemes ūdensobjekts

Tauvas josla

Applūstoša teritorija laukos

Applūstoša teritorija Līvānu pilsētā

Dabiska palieņu pļava

HES aizsargjosla

Valsts nozīmes monitoringa punkts

1) Galvenā izmantošana Teritorijas izmantojamas ūdenssaimniecības, zivsaimniecības un rekreatīviem mērķiem (makšķerēšanai, atpūtai pie ūdens u.tml.)

2) Galvenais NĪLM un kods Ūdenssaimniecība (03); Zvejniecība un zivsaimniecība, t.sk. zivjaudzētavas (05)

3) Atļautā izmantošana Ūdenssaimniecība; Zivsaimniecība Ūdens uzkrāšana; Ūdens novadīšana; Sporta nodarbības; Rekreācija, atpūta, peldvietas; Makšķerēšana; Ar ūdeņu teritoriju izmantošanu saistītām transporta, rekreācijas, virszemes ūdeņu noteces būvēm u.c. infrastruktūru, kas saistīta ar attiecīgā ūdensobjekta izmantošanu (laivu piestātnes, peldētavas u.c.) un uzturēšanu (slūžas, dambji, tilti, laipas u.c. hidrotehniskas būves).

4) Palīgizmantošana Teritoriju izmantošana izriet no šo teritoriju īpatnībām un nepieciešamības, piemēram, tilti, aizsprosti, laivu piestātnes, peldētavu laipas un citas hidrotehniskas būves.

5) Prasības būvēm ūdensteču un ūdenstilpju teritorijās



b) Būvju maksimālais augstums

7 metri, ja to nenosaka funkcionālā nepieciešamība


54

c) Ēku stāvu skaits 1,5 stāvi

d) Būvlaide Ja to nenosaka normatīvo aktu prasības, atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai, bet nepārkāpjot iedibināto būvlaidi.

e) Apbūves līnija Ja to nenosaka normatīvo aktu prasības, atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai.

6) Prasības virszemes ūdensobjektu apsaimniekošanai

1. Virszemes ūdensobjektu apkārtne plānota kā publiska ārtelpa, ar iespēju cilvēkiem brīvi pārvietoties gar krastu (tauvas josla), ja ūdensobjekts neatrodas viena īpašnieka privātā īpašumā.

2. Publisku ūdensobjektu krasta līniju drīkst izmainīt tikai krastu nostiprināšanai, lai novērstu to tālāku eroziju.

3. Ūdensobjekta gultnes izmaiņa ir pieļaujama tikai aizsērējušo ūdensobjektu iztīrīšanai un ņemot vērā normatīvos aktus32.

4. Ap virszemes ūdensobjektiem noteiktas aizsargjoslas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, Daugavai Līvānu pilsētas teritorijā – 20 metri. Daugavas, Dubnas, Feimankas un Ošas aizsargjoslas precizētas, ņemot vērā applūstošās teritorijas, dabiskās palieņu pļavas, ceļu infrastruktūru. Aprobežojumi applūstošajās teritorijās noteikti 5.6.7.punktā.

5. Sabiedriska, komerciāla vai ražošanas un tehnisko objektu apbūve virszemes ūdensobjekta aizsargjoslā veicama pēc detālplānojuma izstrādes.

6. Peldvietas ierīkošana ieteicama Daugavā (Līvānu pilsētā, Baznīcas ielas galā), Turku pagastā Garajā ezerā un divās vietās Dubnas upē Rožupes ciemā, kā arī tās var paredzēt arī citās vietās pie virszemes ūdensobjektiem ar izmantošanas mērķi peldūdeņi. Peldvietas ierīko atbilstoši LR normatīvajiem aktiem33.

7. Uz Dubnas, Feimankas, Ošas aizliegta jaunu HES būvniecība. 8. Izmantošanas mērķi virszemes ūdensobjektiem:

f) Daugava – ūdenstransports, rūpnieciskā zveja, makšķe-rēšana - amatierzveja, rekreācija; g) Dubnai – hidrotehnisko būvju ekspluatācija, makšķerēšana - amatierzveja, rekreācija; h) Garais ezers – rekreācija, sapropeļa ieguve, makšķerēšana – amatierzveja, un ūdenssports; i) Pārējie virszemes ūdensobjekti – rekreācija un makšķerēšana - amatierzveja.

5.5.3. Lauksaimnieciskās teritorijas Teritorija Apzīmējums Lauksaimnieciskās teritorijas

Valsts un koplietošanas meliorācijas grāvji un aizsargjoslas

Ošas poldera dambji

1) Galvenā izmantošana Teritorijas izmantojamas lauksaimniecībai un ar lauksaimniekošanu saistītai apbūvei.

32 Ministru kabineta 17.02.2004 noteikumi Nr. 80 “Virszemes ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas kārtība” 33 Ministru kabineta 1998.gada 11.augusta noteikumi Nr. 300 “Peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumi” ar grozījumiem, kas pieņemti līdz 28.10.2003.


55

2) Galvenā NĪLM un kods Lauksaimniecība (01)

3) Atļautā izmantošana augkopība, lopkopība un cita lauksaimniecības produkcijas ražošana, lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmums, viensētas apbūve ar vienu dzīvojamo māju (2 zemes vienībās – līdz 2 dzīvojamām mājām) un nepieciešamajām palīgēkām: saimniecības ēkām, būvēm mājlopiem, dzīvnieku novietnēm;, šķūņiem, nojumēm, siltumnīcām, pagrabiem, komposta sagatavošana, kokaudzētava, dīķu saimniecība, pansija, viesu māja, pirts, tūrisma un atpūtas objekts, sporta būve, tirdzniecības un pakalpojumu objekts, mežsaimnieciskā izmantošana, kokapstrādes ražošanas uzņēmums. vieglās ražošanas uzņēmums, inženierapgādes uzņēmums, piebrauktuve, māju un uzņēmumu ceļš.

4) Palīgizmantošana Viensētā atklāta uzglabāšana, inženierkomunikāciju mezgls .



2 ha


c) Būvju maksimālais augstums

12 metri, izņemot būves, kam augstumu nosaka to funkcija.

d) Ēku stāvu skaits 2,5 stāvi, vai atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai

e) Būvlaide 10 metri

f) Apbūves līnija 10 metri


56

6) Citas prasības būvju izvietojumam un lauksaimniecisko teritoriju izmantošanai a) Vienā zemes vienībā:

i) atļauts būvēt vienu viensētu; ii) Ēkas pagalmos izvieto iespējami kompaktās grupās, pēc iespējas ņemot vērā Latgales

novadam raksturīgos (vēsturiskos) ēku izvietojuma principus. b) Lauku teritorijā mājlopiem paredzētas būves 10 un vairāk dzīvnieku vienību turēšanai (dzīvnieku

novietnes, fermas) izvieto tā, lai tie ar savu ražošanas specifiku nemazinātu apkārtējo īpašumu vērtību un atbilstoši veterinārajām prasībām un sanitāri higiēniskajām normām, tostarp ievēro vides prasības34 un paredz šādus minimālos attālumus: i) līdz valsts autoceļiem 200 m, ii) līdz pašvaldības ceļiem 50 m, iii) līdz dzīvojamajai apbūvei blakus esošā zemes vienībā - ne mazāk par 300 m.

c) Pie lopkopības fermām un kūtīm jāparedz vieta dzīvnieku pastaigu aplokiem, palīgēkām, veterinārajiem objektiem un barības noliktavām.

d) Ceļu ierīkošana, remonts vai cita rakstura būvniecība, kā arī saimnieciskā darbība nedrīkst izjaukt meliorācijas sistēmu darbību un bojāt valsts un koplietošanas meliorācijas būves un ierīces.

e) Teritorijas izmantojamas saskaņā ar lauksaimniecības nozares normatīvo aktu prasībām. f) Atļauta zemju transformācija dzīvojamai apbūvei, sabiedrisku, darījuma objektu apbūvei,

mežsaimniecībai vai virszemes ūdensobjektu teritorijām; ja saņemta derīgo izrakteņu izstrādes atļauja, – derīgo izrakteņu atradņu teritorijā. Lauksaimniecībā izmantojamo zemju transformēša-na veicama normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

g) Ja ar detālplānojumu vai VAS „Latvijas valsts ceļi” Latgales reģiona Preiļu nodaļas saskaņojumu nav noteikts savādāk, nosakot jaunas viensētas dzīvojamās mājas būvvietu attiecībā pret ceļiem, ievēro šādus attālumus, : i) ne tuvāk par 100 m no valsts galvenā autoceļa „Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža

(Pāternieki) ass, ii) ne tuvāk par 60 metriem no 1.šķiras valsts autoceļa P 63 „Līvāni – Preiļi” ass; iii) ne tuvāk par 30 metri no valsts 2.šķiras un pašvaldības ceļu ass. iv) Pārējās teritorijās apbūve plānojama ārpus sarkanajām līnijām vai ceļa zemes nodalījuma joslas

robežām. h) Ja detālplānojumā nav noteikts savādāk, jaubūvējamu ēku izvietojumam attiecībā pret virszemes

ūdensobjektiem ievēro šādus attālumus: i) 10 metri no krasta līnijas; ii) Pie Daugavas upes - 20 metri no krasta līnijas.

5.5.4. Derīgo izrakteņu atradņu teritorijas Apzīmējums

1) Derīgo izrakteņu atradnes Līvānu novada teritorijas plānojumā ir noteiktas derīgo izrakteņu teritorijas, izņemot Gaiņu purva teritoriju. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta tikai saskaņā ar Latvijas vides, ģeoloģijas un metroloģijas aģentūras atļauju.

2) Galvenā izmantošana Teritorijas paredzētas derīgo izrakteņu ieguvei

3) Galvenā NĪLM un kods Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (04)

34 Ministru kabineta 27.07.2004 noteikumi Nr.628 „Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs”


57

4) Atļautā izmantošana Izrakteņu ieguves karjers ar palīgbūvēm.

5) Palīgizmantošana Dienesta telpas personālam.



Ne mazāk kā 5000 m2.

b) Apbūves blīvums Atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai.





e) Būvlaide Atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai un normatīvo aktu prasībām.

f) Apbūves līnija Atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai un normatīvo aktu prasībām.

7) Prasības saimnieciskās darbības veikšanai un teritorijas rekultivēšanai pēc karjera izstrādes: a) Derīgo izrakteņu ieguvi atļauts uzsākt atbilstoši LR normatīvajiem aktiem35. b) Līdz ieguves uzsākšanai, atļauta esošā saimnieciskā darbība bez patstāvīgu ēku būvniecības. c) Pēc derīgo izrakteņu izstrādes teritorija rekultivējama. Rekultivācijas projektā nosaka teritorijas

turpmāko izmantošanu, izvēloties vienu no sekojošiem veidiem: i) Lauksaimniecības teritorijas, ii) Mežsaimnieciskās teritorijas, iii) Virszemes ūdensobjektu teritorijas, iv) Darījumu objektu apbūves teritorijas.

5.5.5. Mazdārziņu teritorijas Apzīmējums

Burtu apzīmējums M 1) Mazdārziņu teritorijas plānotas esošo mazdārziņu vietā, ja tām plānotajā izmantošanā nav noteikts cits

izmantošanas veids.

2) Galvenā izmantošana Dārzkopība, lauksaimnieciskās produkcijas audzēšana ģimenes vajadzībām un nedzīvojamo dārza māju apbūve.

3) Galvenais NĪLM un kods Dārzkopības sabiedrību (individuālo augļu dārzu) ēku apbūve (0603).

4) Atļautā izmantošana Dārzs; Siltumnīca; Mazēka- darbarīku novietne; Dārzeņu glabātava (t.sk. pagrabs).

5) Palīgizmantošana

35 Likums “Par zemes dzīlēm”, Ministru kabineta 21.06.2005 noteikumi Nr.449 „Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas, kā arī ģeoloģiskās informācijas izmantošanas vispārīgā kārtība”


58

Tuvākās teritorijas apkalpošanai paredzēts tirdzniecības vai pakalpojumu objekts. Telpa teritorijas apsardzes personālam.



600 m2

b) Apbūves blīvums 30%. Apbūves blīvumā neskaita lecektis un sezonas siltumnīcas.


3 metri

d) Ēku stāvu skaits 1 stāvi

e) Būvlaide 3 metri


7) Citas prasības zemes vienības izmantošanai a) Sanitāro, civilās aizsardzības un satiksmes drošības prasību nodrošināšanai mazdārziņu teritorijās

pašvaldībai ir tiesības paplašināt piebraucamo ceļa zemes nodalījuma joslas platumu (minimālais – 6 m (brauktuve – 3 metri)), vienojoties ar zemes īpašniekiem;

b) Esošās zemes vienības aizliegts sadalīt; c) Dārza ēkas un būves aizliegts izmantot un plānot pastāvīgai dzīvošanai; d) Minimālais vietu skaits vieglo automašīnu pastāvīgai novietošanai zemes vienībā: 1; e) Īpašnieks nodrošina meliorācijas būvju stāvokļa nepasliktināšanos. f) Teritorijas var būt nožogotas saskaņā ar 4.10.punkta prasībām.

5.5.6. Dabas teritorijas Apzīmējums Dabas teritorijas Līvānu pilsētā

Dabas teritorijas ciemos

1) Kā dabas teritorijas Līvānu novada teritorijas plānojumā ir noteikti Līvānu pilsētā un ciemos esošie meži,

pļavas, upju krasti tauvas joslas platumā, mitrāji un citas neapbūvētas un neapbūvējamas vietas ar daļēju vai pilnīgi dabisku veģetāciju. Tās netiek intensīvi koptas, labiekārtotas un apsaimniekotas.

2) Galvenā izmantošana Atļauta teritoriju izmantošana, kas saistīta ar ekstensīvu brīvdabas atpūtu, dabas izziņas tūrismu un dabas aizsardzību.

3) Galvenie NĪLM un kodi Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta (0907); Mežsaimniecība (02); Ūdenssaimniecība (03); Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, parku, skvēru, meža parku, aleju, pludmaļu, krastmalu un citu koplietošanas un rekreācijas nozīmes objektu teritorijas, ja tajās atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma pie kāda cita klasifikatorā norādīta lietošanas mērķa (0908)


59

4) Atļautā izmantošana Dabas aizsardzība, mikroklimata uzlabošana, atpūta, izziņas un dabas tūrisms. Atpūtas vietas, informācijas, gājēju infrastruktūras (takas, soli u.tml.) un sporta infrastruktūras (slēpošanas trases iekārtas u.tml.) izvietošana.

5) Palīgizmantošana Sezonas rakstura būves (piemēram, ģērbtuves, tualetes); Autostāvvieta

6) Teritorijas izmantošanas nosacījumi a) Infrastruktūras izveide dabas teritorijā atļauta, izstrādājot labiekārtošanas projektu, ja nosaka

Līvānu novada dome – izstrādājot detālplānojumu. b) Pie atpūtas vietām izvieto atkritumu tvertnes.

5.5.7. Labiekārtotu apstādījumu teritorijas 1) Labiekārtotu apstādījumu teritorijā ietilpst apdzīvotajās vietās esošie mežaparki, parki, skvēri,

apzaļumoti laukumi, joslas gar ceļiem, ielām, līnijbūvēm un virszemes ūdensobjektiem un citi apstādījumi (izņemot kapsētu teritorijas), kuri tiek kopti un apsaimniekoti. Kā sabiedriskie apstādījumi Līvānu pilsētā noteiktas arī 3.tabulā norādītās teritorijas:

3.tabula. Sabiedriskie apstādījumi

Nr. kartē Teritorijas atrašanās Līvānu pilsētā 1 Skvērs pie autobusu stacijas un sadalošā josla Rūpniecības ielā. 2 Skvērs pie Līvānu novada domes Rīgas ielā 77 3 Saliņas pie Dubnas ietekas Daugavā 4 Pie Dubnas Rīgas ielā 120 abās pusēs tiltam pāri Dubnai 5 Skvērs Raiņa un Rīgas ielu krustojumā 6 Apstādījumi Rīgas ielā 128 un pie skolas 7 Apstādījumi Rīgas ielā 136 8 Apstādījumi Sofijas, Krustpils un Rīgas ielu krustojumā 9 Apstādījumi Dubnas un Draudzības ielu krustojumā

Apzīmējums kartē

Burtu apzīmējums LA

2) Galvenā izmantošana Brīvdabas telpas labiekārtošanai, brīvdabas atpūtas organizēšanai, teritorijas vizuālās kvalitātes un mikroklimata uzlabošanai.

3) Galvenais NĪLM un kods Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, parku, skvēru, meža parku, aleju, pludmaļu, krastmalu un citu koplietošanas un rekreācijas nozīmes objektu teritorijas, ja tajās atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma pie kāda cita klasifikatorā norādīta lietošanas mērķa (0908). Mežsaimniecība (02); Ūdenssaimniecība (03).


Parki, skvēri, mežaparki; Apstādījumi, zaļās joslas; Labiekārtotas atpūtas vietas pie ūdens un atpūtai dabā; Āra izklaides un atpūtas pasākumu iestāžu (atrakciju parku, brīvdabas estrāžu, sporta laukumu) apbūve; Sezonāla rakstura kafejnīcu un līdzīgu apkalpes uzņēmumu būves.

5) Palīgizmantošana


60

Sabiedriskās auto stāvvietas Piemiņas vietas un objekti.

6) Prasības zemes vienību izmantošanai





7 metri, ja detālplānojumā nav pamatots savādāk (bet ne augstāk kā 12 m)

d) Ēku stāvu skaits 1,5 stāvi, ja detālplānojumā nav pamatots savādāk (bet ne vairāk kā 3 stāvi)

e) Būvlaide 6 metri, bet nepārkāpjot iedibināto būvlaidi.


7) Prasības labiekārtotu stādījumu teritoriju veidošanai un apsaimniekošanai a) Aizliegts pārveidot sabiedriskas apstādījumu teritorijas par privātas vai ierobežotas pieejas

teritorijām. b) Zālāju (apstādījumu bez kokiem) kopšanu veic šo noteikumu 4.13.p. 5.ap. kārtībā. c) Apstādījumu ar kokiem kopšanu veic, ievērojot sekojošas prasības:

i) Stādījumu un labiekārtojuma risinājumiem pēc iespējas izmanto dabisko reljefu un veģetāciju;

ii) Koki ēku tuvumā nedrīkst traucēt dzīvojamo un sabiedrisko telpu insolāciju un izgais-mošanu;

iii) koku stumbrs 2,5 m augstumā jāapliek ar dēļu vairogu, koka sakņu sistēmas rajonā jāuzber 20 cm biezs grants vai šķembu slānis, kurš lielu slodžu gadījumā jānosedz ar tērauda plāksnēm;

iv) ēku pamatu izbūvēšana koka sakņu sistēmas rajonā nav pieļaujama; v) ja kokam apkārtējais grunts tiek būtiski (sākot no 0,30 m) paaugstināts vai pazemināts,

visapkārt kokam jāveido reljefa maiņas atbalstsieniņa; i) veidojot koka sakņu sistēmas rajonā cieto materiālu segumu, atstarpēm starp seguma elementiem

jābūt vismaz 5% no kopējā seguma laukuma; vi) Būvobjektu pievadceļu ierīkošana jāveic ārpus sabiedriskiem apstādījumiem. Ja tas nav iespējams, tad

pēc darbu veikšanas jāveic apstādījumu atjaunošana. vii) Augošu koku izciršanu vai vainagu veidošanu, ja koka diametrs 1,3 metru augstumā no

zemes ir lielāks par 8 cm, atļauts veikt: (1) Līvānu pilsētā pēc SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” apzaļumošanas

iecirkņa speciālista un Daugavpils reģionālās vides pārvaldes inspektora slēdziena un koku ciršanas apsekošanas akta saņemšanas Līvānu būvvaldē;

(2) Ciemos pēc saskaņošanas ar pagastu pārvaldēm. (3) kultūras pieminekļu teritorijās un to aizsardzības zonās pēc saskaņošanas ar Valsts kultūras

pieminekļu aizsardzības inspekciju; (4) valsts ceļu zemes nodalījuma joslā pēc saskaņošanas ar VAS „Latvijas valsts ceļi” Latgales ceļi

Preiļu nodaļu. d) Koku saglabāšanai Līvānu pilsētā ievēro 4.tabulā norādītos attālumus līdz citiem objektiem.

4.tabula. Attālumi no būvēm līdz saglabājamam krūmiem un kokiem Līvānu pilsētā un ciemos

Ēkas, būves, inženiertīkli, labiekārtojuma elementi

Attālums līdz koka stumbram (m)

Attālums līdz krūma vidum

(m) Ēkas un būves ārsiena. 5,00 1,50 Ietves un gājēju celiņa mala. 0,70 0,30 Ielas brauktuves, ceļa nostiprinātās apmales mala vai grāvju augšmala.

2,00 1,00


61

Tilta, estakādes apgaismojuma balsts vai stabs. 4,00 - Nogāzes, terases pamata pēda. 1,00 0,50 Pazemes komunikācijas:

gāzes vads, siltumtrase (no trases ārējā gabarīta) ūdensvads, kanalizācija strāvas un sakaru kabelis

1,50 2,00 2,00 1,50 2,00

- 1,00 1,00 1,00 1,00

Atbalsta sieniņas pamata pēda vai iekšējā mala. 3,00 1,00

e) Apstādījumu labiekārtošana un izbūve atļauta saskaņā ar Līvānu būvvaldē apstiprinātu labiekārtošanas projektu. i) Teritorijas labiekārtojuma projektā nosaka:

(1) teritorijas funkcionālo zonējumu (saimniecisko, atpūtas, priekšdārzu, u.c. zonu izvietojumu);

(2) teritorijas labiekārtojuma kopējo koncepciju (pamatideja, labiekārtojuma veidi, stils, dizaina pamatprincipi);

(3) ceļu un laukumu izvietojumu vai to variantus (pieslēgumi ielai, iekšējās pastaigu takas un laukumi, atpūtas un sporta vietas, terases u.c.);

(4) ceļu un laukumu seguma materiālus; (5) apgaismojuma izvietojuma koncepciju un shēmu (izgaismošanas veida un gaismas

ķermeņu dizaina izvēli); (6) ūdensobjektu izvietojumu un risinājuma variantus (dīķus, baseinus, strautus, kaskādes); (7) ūdensobjektu krastu un reljefa nogāžu stiprinājumu variantus; (8) stādījumu koncepciju (izvietojuma un dizaina variantus); (9) mazo arhitektūras formu (dārza mēbeļu, pergolu, laipu, dārza kamīnu, skulptūru u.tml.

objektu) izvietojuma un dizaina variantus; (10) horizontālo un vertikālo piesaistes plānu (horizontālos attālumus un augstuma

atzīmes); (11) ja nepieciešams- ūdens savākšanas un sistēmas automātiskās laistīšanas shēmu; (12) norādījumus labiekārtotās teritorijas kopšanai.

ii) Teritorijas labiekārtojuma projektus izstrādā ar mēroga noteiktību 1:100, 1:200 vai 1:500. Detālos plānus (segumu, ceļu, laukumu, ūdens elementu, mazo arhitektūras formu, stādījumu detālos risinājumus, griezumus, tehnoloģiskos un konstruktīvos risinājumus ar mēroga noteiktību 1:50, 1:20 vai 1:10. Plānos norāda nosaukumu, objekta adresi, mērogu, lietotos apzīmējumus un izstrādātāju un izstrādāšanas laiku.

iii) Citas prasības labiekārtojuma projekta izstrādāšanai nosaka darba uzdevumā.

8) Papildus prasības brīvdabas atpūtas vietām un teritorijām, kur paredzama pastāvīga apmeklētāju plūsma.

a) nodrošina ar nepieciešamajām publiskajām tualetēm, atkritumu tvertnēm u.c. labiekārtojuma elementiem.

b) Gājēju celiņu parametri nosakāmi saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, minimālais celiņa platums 0,75 m. Veloceliņu minimālais platums – 0,95 m. Jāievēro vides pieejamības prasības saskaņā ar 4.4.punktu.

c) Sezonas rakstura būves nojauc vai aizved no teritorijas īpašnieks d) Sabiedriskajos apstādījumos krūmu izciršanu, dzīvžogu, puķu un citu apstādījumu un

labiekārtojuma elementu veidošanu, atļauts veikt tikai pēc apzaļumošanas un labiekārtošanas projekta saskaņošanas Līvānu būvvaldē, ja apstādījumu teritorija atrodas: i) Līvānu centra apbūves teritorijā, ii) maģistrālajās ielās (Līvānu novada Rīgas, Stacijas ielas, valsts ceļi, kas šķērso ciemu

teritorijas) iii) Līvānu daudzdzīvokļu māju pagalmos;


62

iv) Ja tiek labiekārtota dabas teritorija.

5.5.8. Kapsētu teritorijas 1) Kā kapsētu teritorijas ir noteiktas Līvānu novada teritorijā esošie kapi. Jaunu kapsētu ierīkošana nav

paredzēta. 2) Dzīvnieku kapsētu atļauts ierīkot saskaņā ar normatīvajiem aktiem36 zemes vienībā Krauklenīca. Teritorija un burtu apzīmējums Apzīmējums Aizsargjoslas apzīmējums Kapsētas

Dzīvnieku kapsēta (Kdz)

3) Galvenā izmantošana Teritorijas paredzētas apbedījumu ierīkošanai, atbilstošo ceremoniālo ēku apbūvei un labiekārtojuma ierīkošanai.

4) Galvenais NĪLM un kods Kapsētu teritorijas un ar tām saistīto ceremoniālo ēku un krematoriju apbūve (0909)

5) Atļautā izmantošana Apbedījumu ierīkošana un uzturēšana Apbedīšanas ceremoniālo ēku apbūve.

6) Palīgizmantošana labiekārtojuma infrastruktūra (soliņi, ietves, autostāvvieta, atkritumu tvertnes)

7) Prasības ceremoniālo ēku apbūvei

a) Būvju maksimālais augstums 12 metri, izņemot būves, kam augstumu nosaka to funkcija.

b) Ēku stāvu skaits Atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai

c) Būvlaide 10 metri

d) Apbūves līnija 15 metri

7) Prasības teritoriju labiekārtošanai a) Lai veiktu apbedīšanas ceremoniālo ēku apbūvi, ieteicams izstrādāt labiekārtojuma projektu saskaņā ar

5.5.6.punkta 6.apakšpunkta e daļas prasībām. b) Teritorijas atļauts nožogot ar līdz 1 metram augstu žogu. c) Kapsētu teritorijām jāparedz piebraucamo ceļu ierīkošana saskaņā ar 4.4. punktu.

5.6. Papildus prasības teritoriju izmantošanai Papildus teritorijas zonējumam noteiktas īpašas prasības atsevišķu objektu tuvumā (vai aizsargjoslā, ja to paredz aizsargjoslu normatīvie akti) .

36 Ministru kabineta 27.07.2004 noteikumi Nr. 632 „Dzīvnieku kapsētu ierīkošanas un uzturēšanas noteikumi”, Ministru kabineta 22.06.1999 noteikumi Nr. 225 „Aizsargjoslu ap dzīvnieku kapsētām noteikšanas metodika”.


63

5.6.1. Turpmākās izpētes teritorijas Apzīmējums

Burtu apzīmējums T 1) Turpmākās izpētes teritorija noteikta, lai rezervētu teritoriju Līvānu pilsētas apvedceļa izbūvei un ar

satiksmes infrastruktūru saistītiem nepieciešamiem objektiem. Turpmākās izpētes teritorija ir 300 metru iecerētās trases un aizsargjoslu platumā.

2) Līdz izpētes veikšanai, atļauta esošā saimnieciskā darbība bez jaunu pastāvīgu ēku apbūves. 3) Zemes vienībās, kas atrodas turpmākās izpētes teritorijā vai tās tiešā tuvumā, pirms jaunas darbības

uzsākšanas, sadalīšanas, apvienošanas vai apbūves, attiecīgās institūcijas (Satiksmes ministrija un tai padotībā esošās institūcijas) precizē maģistrāles trasi un turpmākās izpētes teritoriju.

5.6.2. Apdzīvoto vietu robeža Līvānu pilsētas robežas apzīmējums

Ciema robežas apzīmējums

1) Līvānu novadā noteiktas blīvi apdzīvotās vietas – Līvānu pilsēta, Rožupes ciems, Turku ciems, Jaunsilavas

ciems – un to robežas, kur ir spēkā teritorijas plānojuma prasības apdzīvotajām vietām. Pārējās teritorijās, tai skaitā vēsturiskajos ciemos, ir spēkā teritorijas plānojuma prasības lauku teritorijai.

2) Blīvi apdzīvotajām vietām noteiktās robežas neizjauc iedibināto adresācijas kārtību līdz robežu apstiprināšanai Valsts zemes dienestā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Pēc robežu apstiprināšanas pārskata un sakārto adresāciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām37.

5.6.3. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Dabas lieguma „Gaiņu purvs” teritorijas apzīmējums

Dabas lieguma „Gaiņu purvs” teritorijas robežas apzīmējums

Mikrolieguma robežas apzīmējums

Mikrolieguma buferzonas robežas apzīmējums

Dižkoks

1) Galvenā izmantošana Dabas aizsardzības režīma nodrošināšana dabas lieguma „Gaiņu purvs”, mikroliegumu un dižkoku aizsardzības joslu teritorijās.


Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta (0907)

3) Prasības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un objektu izmantošanai a) Teritoriju izmantošanā jāņem vērā dabas aizsardzību regulējošie normatīvie akti38 un dabas lieguma „Gaiņu

purvs” dabas aizsardzības plāns un individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kad tādi tiks apstiprināti.

b) Mikroliegumu teritorijas nedrīkst transformēt citā izmantošanas veidā. Dabas lieguma teritoriju atļauts transformēt citā izmantošanas veidā, tikai ja to pieļauj dabas aizsardzības plāns.

c) Dižkokiem 10 m no vainaga projekcijas malas ir noteikta aizsargjosla.

37 LR likums „Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu ; Ministru kabineta 27.08.2002 noteikumi Nr. 384 „Adresācijas noteikumi”.


64

5.6.4. Prasības vēsturiskajām ēkām un apbūvei vēsturisko ēku tuvumā 1) Lai saglabātu Līvānu pilsētai raksturīgās un vēsturiskās ēkas (arī tās, kurām nav valsts aizsargājama

kultūras pieminekļa statuss), respektētu pilsētas plānojuma struktūru un apbūves mērogu, tradicionālās būvformas un materiālus, Līvānu būvvalde var izvirzīt prasības ēku atjaunošanai sabiedriskajā centrā (centra apbūves teritorijā): a) Pārbūvējot vai remontējot ēkas, aizliegts vienkāršot fasāžu risinājumus, iznīcināt vai pārbūvēt

arhitektoniskās detaļas un veidojumus (portālus, logu apmales, dzegas, fasāžu apdares elementus, oriģinālos dūmeņus un citas ēku daļas un detaļas).

b) Jaunas piebūves projektē un būvē, respektējot vēsturisko ēku arhitektūru un būvapjomus. c) Aizliegts nojaukt ēkas, izņemot gadījumus, kad ēku tehniski nav iespējams saglabāt. Šajā gadījumā

lēmumu par ēkas nojaukšanu pieņem Līvānu novada dome. Īpašniekam jāiesniedz Līvānu būvvaldē fotofiksācijas un ēkas uzmērījumi, ko veic sertificēts arhitekts.

d) Vēsturisko ēku oriģinālie logi, durvis un kāpnes ir restaurējamas, izņemot nelabojami bojātos, ko aizstāj ar analogiem risinājumiem.

e) Vēsturiskajās ēkās aizliegts iebūvēt plastmasas vai metāla konstrukcijas logus un durvis. Fasāžu apdari veic ar vēsturiskajām tradīcijām atbilstošiem materiāliem un faktūru.

f) Jumtus segumu nosaka būvvalde; vēlams pielietot vēsturiski izmantotos segumus. g) Atkāpes atļautas gadījumos, ja risinājums pamatots, izstrādājot būvprojekta skiču projektu un veicot tā

publisko apspriešanu vai ja projekts ir izvēlēts arhitektūras konkursa rezultātā. 2) Vēsturisko ēku galvenajās (ielas) fasādēs aizliegts ierīkot satelītantenas, elektrosadales, elektrouzskaites,

sakaru iekārtas, vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtas. Citās fasādēs iepriekšminētās iekārtas uzstāda, pēc iespējas nebojājot ēkas fasādes izskatu un pilsētvides ainavu.

5.6.5. Kultūras pieminekļu teritorijas

Valsts aizsargājamā kultūras piemineklis, kultūrvēsturiski nozīmīga objekts un to kārtas numuri.

Aizsargjosla (aizsardzības zona) ap kultūras pieminekli

1) Kultūras pieminekļu un kultūrvēsturiski nozīmīgu būvju aizsardzības prasības ir spēkā attiecībā uz 5. un

6.tabulā norādīto pieminekļiem un to aizsardzības joslām.

5.tabula. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi

Nr. kartē

Valsts aizs. numurs

Pieminekļu vērtības grupa

Pieminekļu veids

Pieminekļa nosaukums

Pieminekļa atrašanās vieta

1. 1941 Valsts nozīmes Arheoloģija Ģedušu (Gavartines) kapi

Preiļu raj., Turku pagasta Ģedušos

2. 1942 Vietējās nozīmes

Arheoloģija Lāču senkapi Preiļu raj., Turku pagastā, pie Lāčiem


Arheoloģija Steķu senkapi Preiļu raj., Turku pagasta Steķos

4. 1944 Valsts nozīmes Arheoloģija Veiguru senkapi (Vecie kapi)

Preiļu raj., Turku pagasta Veiguros pie Zepiem


Arheoloģija Zepu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)

Preiļu raj., Turku pagasta Zepos


Arheoloģija Zundānu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)

Preiļu raj., Turku pagasta Zundānos

7. 1922 Valsts nozīmes Arheoloģija Muktupāvelu senkapi Preiļu raj., Rožupes pagasta Muktu-pāvelos, Dubnas upes kreisajā krastā

38 LR likums “Par īpaši aizsargājamām teritorijām”, Ministru kabineta 22.07.2003 noteikumi Nr.415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, Ministru kabineta 30.01.2001 noteikumi Nr.45 “Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi” un citi ar ĪADT aizsardzību saistītie normatīvie akti, kā arī prasības, kas attiecināmas uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās teritoriju (Natura 2000).


65

Nr. kartē

Valsts aizs. numurs

Pieminekļu vērtības grupa

Pieminekļu veids

Pieminekļa nosaukums

Pieminekļa atrašanās vieta

8. 1923 Valsts nozīmes Arheoloģija Oškalniešu senkapi Preiļu raj., Rožupes pagasta Oškalniešos

6.tabula. Kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti

Nr. kartē

Objekta nosaukums Adrese Pieminekļu veids

9. Līvānu luterāņu baznīca Zaļā iela 5, Līvāni Arhitektūra 10. Līvānu muižas klēts Domes iela 1, Līvānu (Līvānu mākslas un amatniecības centrs) Arhitektūra 11. Līvānu katoļu baznīca Baznīcas iela 19, Līvāni Arhitektūra 12. Līvānu komercskola Stacijas iela 1 (veikali) Arhitektūra 2) Ierobežojumus valsts kultūras pieminekļu aizsardzības zonā un zonas platību nosaka atbilstoši normatīvo

aktu prasībām, kas regulē kultūras pieminekļu aizsardzību un izmantošanu. 3) Individuālās aizsardzības zonas ap nekustamajiem kultūras pieminekļiem izstrādā saskaņā ar kultūras

pieminekļu aizsargjoslas (aizsardzība zonas) noteikšanas metodiku39. Līdz konkrētā kultūras pieminekļa individuālās aizsardzības un izmantošanas zonas noteikšanai valsts kultūras pieminekļiem noteiktas aizsargjoslas atbilstoši Aizsargjoslu likumam – 500 metri. Līvānu pilsētā atrodas kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti, kuriem nav paredzētas aizsargjoslas.

4) Teritorijās ap valsts aizsargājamie kultūras pieminekļiem un kultūrvēsturiski nozīmīgiem objektiem: a) aizliegts aizsegt skatu uz pieminekļiem un objektiem no ielas un citiem raksturīgiem skatu punktiem; b) aizliegts izvietot reklāmas, sludinājumu dēļus un citu vizuālu informāciju tuvāk par 20 metriem no

pieminekļa un objekta bez saskaņošanas ar Līvānu būvvaldi. c) apbūvi tiešā kultūras pieminekļu un kultūrvēsturisko objektu tuvākajā apkārtnē stilistiski saskaņo ar

vēsturisko ēku kompozīciju un arhitektūru (mērogu, izvietojumu ielas vidē, būvapjomiem, siluetu, fasāžu dalījumu, ēku daļu formu un materiāliem, teritorijas labiekārtojumu).

d) Atļautie ēku fasāžu apdares materiāli ir sarkanā ķieģeļa mūris, dabīgā akmens mūris, apmetums, koka dēlīšu apšuvums.

e) Ēku fasāžu apdarē aizliegtie materiāli ir plastmasas apšuvums, apaļkoku guļbaļķi.

5.6.6. Potenciāli piesārņotās vietas Potenciāli piesārņotas vietas un tā kārtas Nr. apzīmējums

1) Potenciāli piesārņotajās vietās pirms jaunas darbības uzsākšanas veic augsnes un gruntsūdeņu piesārņojuma

analīzi40. Ja tiek konstatēts piesārņojums, bez tā novēršanas zemes īpašniekam nav tiesību to apbūvēt vai uzsākt jaunu (atšķirīgu no līdzšinējās) saimniecisko darbību vai saskaņā ar 5.1.p. 2.ap. - būvēt dzīvojamo māju.

2) Augsnes un gruntsūdeņu piesārņojumu novērš saskaņā ar vides aizsardzības institūciju nosacījumiem un normatīvo aktu noteiktā kārtībā.

3) Plānotā izmantošana pēc sadzīves atkritumu izgāztuves teritorijas rekultivācijas ir mežsaimnieciskā izmantošana. Plānotā izmantošana citām potenciāli piesārņotajām vietām ir saskaņā ar teritorijas plānojumu.

5.6.7. Būvniecībai nelabvēlīgās teritorijas Applūstoša teritorija laukos

Applūstoša teritorija Līvānu pilsētā

1) Pārmitras teritorijas, purvi, applūstošas teritorijas ar plūdu iespējamību 10% Līvānu novadā noteiktas kā būvniecībai nelabvēlīgas teritorijas. Tās apsaimnieko atbilstoši noteiktajam teritorijas izmantošanas veidam, kas

39 Ministru kabineta 2003.07.15 noteikumi Nr.392 40 Ministru kabineta 2003.07.15 noteikumi Nr.388 „Noteikumi par vides kvalitātes normatīviem augsnei”


66

attiecīgi var būt dabas teritorija, derīgo izrakteņu teritorija, mežsaimnieciska teritorija vai labiekārtotu apstādījumu teritorija. 2) Applūstošajās teritorijās ar plūdu iespējamību 1% un 5% pirms būvniecības jāveic izpēti un attiecīgu papildus inženiertehnisko sagatavošanu. Informācija par applūstošajām teritorijām un inženiertehniskās sagatavošanas darbi iekļaujami detālplānojumā vai būvprojektā. 3) Pamatojoties uz sarežģīto teritorijas ģeoloģisko stāvokli, Līvānu būvvaldei ir tiesības pieprasīt izvērtēt grunts izpētes un papildus inženiertehniskās sagatavošanas nepieciešamību jebkurai jaunai būvniecībai Līvānu novada teritorijā.


67

6. Būvtiesību īstenošanas kārtība Būvatļaujas saņemšana, būvniecību un to nodošanu ekspluatācijā veic saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.

7. Pielikums

7.1. Detālplānojumi 1) Detālplānojums teritorijai Līvānu pilsētā starp Domes ielu un Dubnas upi posmā no gājēju tilta līdz autotiltam (kadastra Nr. Nr.7611-004-0202, Nr.7611-004-0201, Nr.7611-004-0205, Nr.7611-004-0207), apstiprināts 2005.gada 24.februārī ar Līvānu novada saistošiem noteikumiem lēmums Nr. 3-32.

ii. daļa teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi · līvānu novada saistošo noteikumu...

Documents