izvērtējuma rezultātu prezentācija - finanšu ministrija · 2015-08-28 · izvĒrtĒjuma...

ES SF IEGULDĪJUMA IZVĒRTĒŠANA IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES ATBALSTAM 2004.-2006. GADA PLĀNOŠANAS PERIODĀ UN IEGULDĪJUMU IETEKMES NOTEIKŠANA

Izvērtējuma rezultāti

IS Consulting SIA

PriceWaterhouseCoopers SIA 11.05.2010.

1

KONTEKSTS UN PREZENTĀCIJAS MĒRĶI IS Consulting SIA kopā ar

PriceWaterhouseCoopers SIA pēc Finanšu ministrijas pasūtījuma ir veikuši ES SF ieguldījumu izglītības un zinātnes jomā ietekmes 2004.-2006.gada plānošanas periodā izvērtēšanu (gala ziņojums akceptēšanas stadijā)

Prezentācijas mērķi

Informēt par galvenajām izvērtējuma atziņām

Rosināt ieinteresēto pušu diskusiju par ES SF intervences jautājumiem (no nozares problemātikas, kā arī intervences plānošanas/ izvērtēšanas aspektiem

2

SATURS

Izvērtējuma pieeja

Nozares tendences 2004.-2009. gadā

ES SF ieguldījums izglītības un zinātnes jomā

ES SF ieguldījuma ietekmes izvērtējuma rezultāti

Būtiskākie secinājumi

3

IZVĒRTĒJUMA SOĻI

0. posmsIevadziņojuma

saatavo-šana

1. posmsSektora

attīstības tendenču

analīze, loģiskā modeļa izstrāde

2. posmsLoģiskā modeļa bāzētā ietekmes

izvērtēšana

3. posmsDetalizētā ietekmes

izvērtēšana

4. posmsAktivitāšu

efektivitātes (izmaksu-ieguvumu)

analīze

5. posmsĀrvalstu pieredzes analīze

6. posmsIzvērtējuma

ziņojuma sagatavošana

4

IZVĒRTĒJUMA LOĢISKAIS MODELIS

Vajadzības

Mērķi ResursiIznākumi(outputs)

Politikas rezultāti(outcomes)

Efekts uz sabiedrību(impacts)

SabiedrībaVide

Programma

IzvērtējumsNozīmīgums

LietderībaIlgtspēja

Ieguldījumu atdeve

Rezultativitāte

Nozīmīgums

Nozīmīgums (Relevance): Vai izvirzītie mērķi ir bijuši nozīmīgi politikas jomas vajadzību un problēmu kontekstā? Vai realizētas «pareizās» aktivitātes un vai darbības rezultāti (outputs) veicina vēlamās politikas rezultātu (outcomes) izmaiņas?

Rezultativitāte (Effectiveness): Vai īstenotas aktivitātes radīja plānoto efektu uz izglītības un zinātnes jomu (programmas mērķu kontekstā)? Vai ir sasniegti plānotie aktivitāšu īstenošanas un politikas rezultāti (outcomes)?

Ieguldījumu atdeve (Efficiency): Kāda ir intervences aktivitāšu ieguldījumu atdeve monetārā vērtējumā?

Lietderība (Utility): Kāda ir aktivitāšu ietekme uz izglītības un zinātnes jomu kopumā?

Ilgtspēja (Sustainability): Vai programmas radītais efekts saglabāsies, ja nebūs pieejams papildus ES finansējums?

5

IZVĒRTĒJUMA METODOLOĢIJA (1)

Konceptuālās kartes izveide (Concept mapping)

Izglītības un zinātnes attīstības mērķi

AKM.1. KVALITĀTE

Paaugstināt izglītības kvalitāti visās izglītības pakāpēs un veidos atbilstoši sabiedrības un

tautsaimniecības attīstības vajadzībām

AKM.2. PIEEJAMĪBA: Nodrošināt izglītības pieejamību Latvijas

iedzīvotājiem mūžizglītības kontekstā

AKM.3. IZMAKSU EFEKTIVITĀTE

Paaugstināt izglītības izmaksu efektivitāti visās izglītības

pakāpēs un veidos

Rīcības virzieni

AKR1.1. Vispārējās

pamata un vidējās

izglītības satura un

mācību sasniegumu

vērtēšanas sistēmas

reformas

pabeigšana

AKR1.3.

Profesionālās

izglītības kvalitātes

nodrošināšana

atbilstoši darba

tirgus

pieprasījumam

AKR.1.7.

Zinātniskā un

akadēmiskā

personāla

atjaunināšana

AKR.2.1. Pirmsskolas

izglītības sistēmas

pilnveidošana

AKR.1.6.

Pedagogu darba

samaksas

reformas

turpināšana

AKR.1.5. Vienotas

izglītības

kvalitātes

novērtēšanas

sistēmas

izveidošana

AKR1.2.

Pedagogu

izglītības un

tālākizglītības

sistēmas

pilnveidošana

AKR.1.8.

Starptautiski

salīdzināmu

izglītības

indikatoru

sistēmas

ieviešana

AKR.2.3.

Profesionālās

izglītības

pieejamības

paplašināšana

AKR.2.2. Atšķirību

samazināšana

kvalitatīvas vispārējās

izglītības pieejamībā

AKR.1.9. Izglītības

sistēmas

informatizācijas

nodrošināšana

AKR.2.4. Pieaugušo

izglītības iespēju

paplašināšana,

nodrošinot profesionāli

orientētas

mūžizglītības

piedāvājumu

AKR.2.5.

Interešu

izglītības

pieejamības

palielināšana

AKR2.6. Izglītojamo ar

speciālām vajadzībām

integrācijas vispārējās,

profesionālās, augstākās

un interešu izglītības

programmās veicināšana

AKR.3.1. Vispārējās

izglītības iestāžu

tīkla optimizēšana


iestāžu uzturēšanas

izmaksu

efektivitātes

paaugstināšana

AKR.3.3. Vienotas

izglītības sistēmas

vadības

nodrošināšana


finansēšanas

normatīvo principu

attīstīšana un

līdzekļu izlietojuma

pārskatāmības

nodrošināšana

AKR.3.5. Augstākās

izglītības

finansēšanas

sistēmas attīstības

nodrošināšana

Izvērtējuma jomas (DU)

DU.1.

Uzlaboto augstākās izglītības

studiju programmu atbilstība

darba tirgum laika posmā no

2004. – 2009. gadam un to

atbilstība vidējā un ilgtermiņa

darba spēka pieprasījuma

prognozēm

DU.9.

Subsidētu

prakses vietu

realizēšana

uzņēmumos

DU.3.

Inovatīvu produktu

izstrādņu radīšana

un ieviešana

DU.8.

Mūžizglītības

veicināšana

Eiropas

Nodarbinātības

stratēģijas mērķu

sasniegšanā

DU.7.

Mūžizglītības

kapacitātes

palielināšana izglītības

sistēmā un tās ietekme

iedzīvotāju

ekonomiskās aktivitātes

veicināšanai

DU.2.

Zinātnes

potenciālā

attīstība

DU.6.

Mūžizglītības

sistēmas ieviešana

DU.11.

Izglītības

pieejamības

nodrošināšana

personām ar

funkcionāliem

traucējumiem

DU.5.

Doktorantūras un

pēc doktorantūras

studiju ilgtspēja un

nozīme

tautsaimniecībā

DU.10.

Izglītības

kvalitātes

uzlabošana un

apmācību sistēmu

kapacitātes

stiprināšana

DU.4.

Augstākās izglītības

un zinātnisko

institūciju

starptautiskas

konkurētspējas un

eksportspējas

sekmēšanai

ES SF aktivitātes

1.3.

Informācijas

un sakaru

tehnoloģiju

attīstība

1.4.

Izglītības,

veselības

aprūpes un

sociālās

infrastruktūras

attīstība

2.2. Uzņēmēj-

darbības un

infrastruktūras

attīstība

2.3.

Atbalsts mazās

un vidējās

uzņēmēj-

darbības

attīstības

veicināšanai

2.5.

Atbalsts

lietišķās

zinātnes

attīstībai valsts

zinātniskajās

institūcijās

3.1.

Nodarbinā-

tības

veicināšana

3.2.

Izglītības un

tālāk-

izglītības

attīstība

3.3.

Sociālās

atstumtības

mazināšana

4.4.

Lauku

teritoriju

pārveidošanās

un attīstības

veicināšana

4.6.

Vietējo rīcību

attīstība

(iniciatīvas

"LEADER +"

veida

pasākums)

4.7.

Apmācības

5.2. Citi

tehniskās

palīdzības

pasākumi

(ERAF)

5.3. Atbalsts

ESF

programmas

vadībai

4.11.

Piekrastes

zvejas attīstība,

sociāli

ekonomiskie

pasākumi,

jaunu noieta

tirgu apgūšanas

veicināšana un

atbalsts

ražotāju

organizācijām

5. Tehniskā palīdzība4. Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana3. Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības

veicināšana

2. Uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana1. Ilgtspējīgas attīstības

veicināšana

AKR1.4. Augstākās

izglītības kvalitātes

nodrošināšana

atbilstoši darba

tirgus pieprasījumam

AKR.1.10.

Sabiedrības

izpratnes

veicināšana par

izglītības

attīstības

procesiem

1.3.1.

1.3.3.

1.3.2. 1.4.4.

1.4.5. 2.5.2.2.2.2. 2.3.2.

2.5.1.

3.1.5.

3.1.4.

3.1.3.

3.1.2.

3.1.1.

3.2.5.

3.2.4.

3.2.3.

3.2.2.

3.2.1.

3.2.7.

3.2.6.

3.3.5.

3.3.4.

3.3.3.

3.3.2.

3.3.1.

3.3.7.

3.3.6.

4.4.6. 4.6.1. 4.7.1. 4.11.2. 5.2.3.

5.2.1.

5.3.1.

Aktivitātes ietekme uz izvērtējuma jomu

Izvērtējuma jomas sasaiste ar

izglītības/zinātnes nozares mērķiem

Aktivitātes ietekme uz izglītības mērķiem

Apzīmējumi

DU.X. Izvērtējuma jautājums atbilstoši darba uzdevumam

AKM.X.

AKR.X.

Izglītības attīstības koncepcijas mērķis (2002.-2005.g.)

Izglītības attīstības koncepcijas rīcības virziens (2002.-2005.g.)

Zinātnes

attīstībs mērķi:

NAV

2.1. Atbalsts

inovāciju

attīstībai

2.1.2.

6


Loģiskā modeļa bāzētā ietekmes izvērtēšana (Theory based evaluation):

5 modeļi: vispārējā, profesionālā, augstākā, mūžizglītība, zinātne

Uz modeļa pamata definētas hipotēzes, indikatori hipotēžu pārbaudei un metodes indikatoru analīzei

Piemēram,

Aktivitāte Hipotēze Indikators Metode

3.3.7. Jauniešu ar speciālām vajadzībām integrēšana izglītības sistēmā

Aktivitāte veicinājusi jauniešu ar speciālām vajadzībām ātrāko integrēšanos izglītības sistēmā

Izglītojamo skaita (vai %) ar speciālām vajadzībām dinamika kopējā izglītības sistēmā

Propensity Score Matching metode

7


Aptaujas Veiktas 3 aptaujas:

Profesionālo skolu izglītības programmu kvalitāte

Akadēmiskā personāla tālākizglītība IKT nozarē

Pēcdoktorantūras pētījumi

Ekspertu paneļi Diskusiju joma: Mūžizglītības joma; Zinātnes joma; Apmācības

rehabilitācijas un sociālās integrācijas jomā; Tehniskā palīdzības NVO un pašvaldības kapacitātes stiprināšanā ESF pasākumu ieviešanai

Dalībnieki: Ministrijas un to padotības iestādes; Plānošanas reģioni; Apvienības un NVO; Universitātes; Mācību centri.

Ieguldījumu un ieguvumu analīze Veikta 4 blokos: Vispārējā izglītība; Profesionālā izglītība;

Augstākā izglītība; Mūžizglītība (ārpus formālās izglītības pasākumiem).

8

SATURS






9

IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES JOMAS ATTĪSTĪBAS TENDENCES 2004. – 2009. GADĀ

0

100000

200000

300000

400000

500000

600000

2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009

Augstākā izglītība

Profesionālā vidējā izglītība

Vidējā izglītība (10.-12.klase)

Vispārējā izglītība (7.-9.klase)

Pamatizglītība (1.-6.klase)

Izglītojamo skaita dinamika izglītības līmeņu sadalījumā

(mācību gada sākumā)

10

LATVIJAS IZGLĪTĪBA UZ EIROPAS FONA (1)

11

Izglītojamo skaits uz 1 pedagogu

0

2

4

6

8

10

12

14

16

18

2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008

Īrija Latvija Lietuva Portugāle Igaunija

Izglītojamo īpatsvars ar vidējo izglītību

12

Inovāciju indekss

Izdevumi pētniecības un attīstības darbībai, % no IKP

SATURS






13

ES SF IEGULDĪJUMS IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES ATTĪSTĪBĀ 2004.-2006. GADA PLĀNOŠANAS PERIODĀ

9% 6%

17%

41%

28%

Vispārējā izglītība

Profesionālāizglītība

Augstākā izglītība

Mūžizglītība

Zinātne uninovācijas

Izglītība un zinātne:

Zinātne 28%

Vispārējā un profesionālā izglītība – 15%

ES SF finansējums uz 1 izglītojamo – 264 lati

Finansējuma avoti:

ERAF + ESF = 72%

VBF = 25%

Privātais = 0.5%

ES SF finansējuma sadalījums starp izglītības

veidiem un zinātni

41,749,081 (24%)

81,896,161 (48%)

3,258,882 (2%)

43,106,827 (25%)

1,017,493 (1%)

798,263 (0.5%) ERAF

ESF

ELVGF

VBF

Cits publiskaisfinansējumsPrivātais finansējums

Izglītības un zinātnes atbalsts finansējuma

sadalījumā (LVL)

14

IEGULDĪJUMI UN IEGUVUMI: SECINĀJUMI

ES SF ieguldījumu un ieguvumu analīze tika veikta no diviem skatu punktiem:

Pievienotā vērtība tautsaimniecībai, ko rada sasniegtie rezultāti (izmantojot aplēses par tieši ietekmētas personu grupas produktivitāti)

Izglītības sistēmas izmaksu efektivitāte.

Aprēķini ir uzskatāmi par aptuveniem , jo precīzu datu par intervences ietekmi uz produktivitāti nav pieejami

Arī aptuveni aprēķini rāda, ka ieguldījumu atdeve ir pozitīva

15

2,75

3,79

2,69

5,41

0,00

1,00

2,00

3,00

4,00

5,00

6,00

0

20 000 000

40 000 000

60 000 000

80 000 000

100 000 000

120 000 000

Vispārējā

izglītība

Profesionālā

izglītība

Augstākā

izglītība

Mūžizglītība

Ieguldījumi Tagadnes vērtība Ieguvumi/ Ieguldījumi

Ieguldījumu un ieguvumu analīze (LVL)

SATURS






16

IZVĒRTĒJUMA REZULTĀTI: VISPĀRĒJĀ IZGLĪTĪBA (1)

Ieguldījums

14 804 217 lati:

Mācību kvalitātes

uzlabošana; 54%

IKT atbalsts; 10%

Karjeras izglītība; 15%

Sociāli atstumto personu iesaiste

vispārējā izglītībā; 21%

17

IZVĒRTĒJUMA REZULTĀTI: VISPĀRĒJĀ IZGLĪTĪBA (2)

Kopumā ieguldījumi IT nodrošinājumā skolās 2004.-2006.gada plānošanas periodā tikai nebūtiski uzlaboja skolu informatizācijas pakāpi;

Līdz ar ieguldījumiem dabas un inženierzinātņu nozares mācībās ir augusi gan skolēnu interesē par studijām šajās zinātnēs, gan ir pieaugusi skolēnu konkurētspēja starptautiskajās olimpiādēs

Ped. korekcijas dalībnieku skaits palielinās vispārējā izglītībā (2004.g. 3%, 2009. 6%), taču politikas līmenī veikto pasākumu rezultativitāte un problēmas attīstības progress netiek uzraudzīts.

Izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušanos dinamika vispārizglītojošās skolās 2003. un 2010. gados palika nemainīga (15-16%)

18

IETEIKUMI: VISPĀRĒJĀ IZGLĪTĪBA (3)

Lai IKT veicinātu vispārējās izglītības kvalitātes uzlabošanos, skolām nepieciešams nodrošināt IKT aprīkojumu tādā apjomā un kvalitātē, lai skolā varētu organizēt izglītības procesu, izmantojot IKT.

Jānosaka, kāds ir vēlamais politikas rezultāts (bērnu integrēšanās %) vispārējās izglītības kontekstā vai kopējās izglītības sistēmas kontekstā.

Jānodefinē pedagoģiskās korekcijas programmu rezultativitātes kritēriji

Izvērtēt vai profesionālās orientācijas pasākumi palīdzējuši izglītojamajiem pieņemt lēmumu par tālāko izglītību un/vai darbu.

19

IZVĒRTĒJUMA REZULTĀTI: PROFESIONĀLĀ IZGLĪTĪBA (1)

Ieguldījums

10,699,474 lati:

27%

54%

7%

5% 7%

Mācību aprīkojuma modernizācija

Izglītības programmu un kvalitātes uzlabošana

Mācību prakses atbalsts

Profesionālās orientācijas atbalsts

Sociāli atstumto personu iesaiste profesionālajā izglītībā

20

IZVĒRTĒJUMA REZULTĀTI: PROFESIONĀLĀ IZGLĪTĪBA (2)

Aprīkojuma modernizācija veicināja tirgus prasībām atbilstošo izglītības programmu skaita palielinājumu par 31%.

Pateicoties infrastruktūras pielāgošanai par 50% pieauga izglītojamo skaits ar funkcionālajiem traucējumiem profesionālās izglītības iestādēs

Skolās, kurās tika veikta infrastruktūras modernizācija, izglītojamo skaits praktiski nesamazinās atšķirībā no pārējām profesionālajām skolām

Subsidēto darba prakšu vietu nodrošināšana neveicināja nodarbinātības līmeņa celšanos – bezdarba līmenis jauniešu vidū izauga 2 reizēs

Profesionālās izglītības programmas ieslodzījuma vietās sniedz iespēju iegūt profesiju papildus vispārējās izglītībai, kuru 2006. – 2008. gadā izmantoja 1100 ieslodzīto personu

21

IETEIKUMI : PROFESIONĀLĀ IZGLĪTĪBA (3)

Jāizvērtē cēloņi profesionālās izglītības programmu zemai rezultativitātei

Jānodefinē karjeras konsultāciju vietu kopējā izglītības sistēmā

Jāveicina sadarbība starp darba devējiem un izglītības iestādēm, tādējādi nodrošinot gan prakses vietas audzēkņiem, gan potenciālas iespējas turpmākai nodarbinātībai

Jānosaka, kāds ir vēlamais politikas rezultāts (bērnu integrēšanās %) vispārējās izglītības kontekstā vai kopējās izglītības sistēmas kontekstā

22

IZVĒRTĒJUMA REZULTĀTI: AUGSTĀKĀ IZGLĪTĪBA (1)

Ieguldījums

28,502,169 lati: 5,825,139

(20%)

9,652,711 (34%)

1,543,213 (5%)

11,481,106 (40%)

Iestāžu modernizācija

Studiju programmu uzlabošana

Mācību prakses nodrošināšana

Doktorantu atbalsts

23

IZVĒRTĒJUMA REZULTĀTI: AUGSTĀKĀ IZGLĪTĪBA (2)

Infrastruktūras ieguldījumu projektu atdeve ir vērtējama tālākā perspektīvā un to tūlītēju efektu nav iespējams objektīvi izmērīt uzreiz pēc aktivitāšu īstenošanas

Doktorantu skaits turpina pieaugt ar katru gadu, doktora grādu ieguvušo skaits 2003.-2009.gadu periodā palielinājās vairāk nekā divas reizēs

Ieguldījumi studiju kvalitātes uzlabošanā nav veicinājuši augstākās izglītības eksporta potenciālu

Neskatoties uz realizētām aktivitātēm studentu skaits zinātņu un tehnoloģiju ietilpīgajās nozarēs pēdējos gados būtiski nav mainījies.

Neskatoties uz realizētiem projektiem jauniešu prakšu vietu nodrošināšanā jauniešu nodarbinātības rādītāji būtiski nav mainījušies

24

IETEIKUMI: AUGSTĀKĀ IZGLĪTĪBA (3)

Plānojot augstākas izglītības attīstību būtu stingri jānosaka tās attīstības prioritātes un atbilstoši noteiktajām prioritātēm ir jāplāno ES struktūrfondu ieguldījuma nepieciešamību tajos

Mērāmo kritēriju noteikšana augstākas izglītības kvalitātes vērtēšanai:

Kopējo politikas jomas kvalitātes kritēriju noteikšana

Ietekmes rādītāju definēšana aktivitāšu plānošanas procesā

Finansējuma plānošanai konkrētu studiju programmu atbalstam jābūt cieši saistītai ar nākotnes nodarbinātības prognozēm

Doktora studiju atbalsta plānošana kontekstā ar nākotnes doktorantu iespējām iesaistīties zinātnē

Augstākas izglītības, kā eksportprodukta veidošana

25

IZVĒRTĒJUMA REZULTĀTI: MŪŽIZGLĪTĪBA (1)

Ieguldījums

70,726,855 lati:

6%

12%

2%

5%

7%

49%

9%

10%

Lauksaimnieki

Sociāli atstumtas personas

SF vadībā iesaistītas personas

Pedagogi un akadēmiskais personāls

Visu nozaru nodarbinātie

Bezdarbnieki

Komercdarbības uzsācēji

Visi iedzīvotāji 26


Izstrādāta un ieviesta mūžizglītības jomas attīstības stratēģija

Atbalstīto projektu skaits jauniešu prakšu vietu izveidošanā bija ievērojami mazāks, nekā sākotnēji plānotais

Mācības deva iespēju pieaugušiem iesaistīties mūžizglītības pasākumos, kā arī veicināja uzņēmējdarbības attīstību reģionos

Apmācības nodarbinātajiem:

ļāva paaugstināt apmācāmo konkurētspēju darba tirgū, kā arī veicināja mūžizglītības jomas attīstību, iesaistot aizvien vairāk pieaugušo apmācībās

salīdzinoši zema uzņēmēju aktivitāte (īstenoti 179 projekti no 300 plānotiem)

Apmācību pasākumi bezdarbniekiem paplašināja iespējas atrast darbu :

Plānotais atbalsts 27 000 cilvēkam (bezdarbniekiem un darba meklētājiem), faktiski aktivitātes ietvaros atbalstu saņēma 58 868 cilvēki (~218% izpilde).

Darba tirgū iekļāvušās 29 465 personas no visiem apmācītajiem bezdarbniekiem (par 56% pārsniedz PP plānoto)

27


Informatīvās kampaņas mūžizglītības jomā palīdzēja piesaistīt aizvien vairāk cilvēku mūžizglītībā un līdz ar to uzlabot kopējo valsts rādītāju.

Pedagogu kompetences paaugstināšanas pasākumos piedalījās 5 137 pedagogi

Grūtības ar pedagogu prakses vietu nodrošināšanu uzņēmumos, tikai 25% no sākotnēji plānotā pedagoga skaita ir pabeiguši praksi uzņēmumos

Neskatoties uz ieguldījumiem NVO un pašvaldību kapacitātes stiprināšana ES struktūrfondu apguvē, projektu pieteikumu kvalitāte ir pasliktinājusies: Noraidīto projektu pieteikumu īpatsvars ir pieaudzis no 4,1% (2006.g) līdz 12%

(2009.gads).

Atsevišķām aktivitātēm netika nodrošināta ilgtspēja, samazinot finansējumu aktivitātes ietvaros iegūtas zināšanas nevarēja pielietot turpmāk (piem., lauksaimnieku apmācības)

28

IETEIKUMI: MŪŽIZGLĪTĪBA (4)

Ietekmes rādītāju noteikšana mūžizglītības jomā: Ar mērķi vērtēt jomas attīstību kopumā.

Plānojot konkrētas aktivitātes mūžizglītības jomā būtu jāizstrādā mērāmi kvalitātes kritēriji, kas ļautu vērtēt arī konkrēto aktivitāšu rezultātus

ES projektu pieteikšanas un administrēšanas principu atvieglošana: Samazinot “lieko” dokumentu iesniegšanu projektu pieteikumu sagatavošanas laikā;

Atvieglojot projektu administrēšanas un atskaitīšanas nosacījumus

Ilgtspējas nodrošināšana mūžizglītības jomā Svarīgi noteikt mehānismus šādu aktivitāšu turpināšanai arī bez ES finanšu atbalsta. Ir

nepieciešams apzināties aktivitāšu pēctecību un valsts vai privātā sektora atbalstu šādiem pasākumiem turpmāk

Jāizstrādā mehānismi privātā sektora un mācību iestāžu sadarbības veicināšanai:

Tādējādi nodrošinot uzņēmēju aktīvāku dalību iedzīvotāju mācību nodrošināšanā

plānojot mācību virzienus ir jāpazinās darba tirgus vajadzības un pieprasījums, aptaujājot darba devējus un sekojot līdzi ekonomiskām prognozēm par nepieciešamās kvalifikācijas darbinieku pieprasījumu

29

IZVĒRTĒJUMA REZULTĀTI: ZINĀTNE UN INOVĀCIJAS (1)

Ieguldījums

47,624,656 lati:

7%

65%

28%

Paraugu, pilotmodeļu izstrāde

Pētnieciskās infrastruktūras uzlabošana

Pētījumu veikšana

30

IZVĒRTĒJUMA REZULTĀTI: ZINĀTNE UN INOVĀCIJAS (2)

Privātā sektora investīcijas P&A izstrādnēs no 2004. līdz 2008. gadam pieaugušas tikai par 6,7 milj. latu

Pieteikto un saņemto patentu skaits būtiski pieaudzis, taču tas ir daudzkārt zemāks par citu ES dalībvalstu rādītāju

Izveidotās P&A infrastruktūra netiek pilnībā noslogota ierobežotās piekļuves iespēju dēļ.

Jaunu doktorantu atbalsts netieši veicinājis augstskolu konkurētspēju starptautiskajā P&A arēnā – starptautisko P&A projektu skaits pieauga par 25%.

Dabas un inženierzinātņu doktoru īpatsvars veido 57%.

31

IETEIKUMI: ZINĀTNE UN INOVĀCIJAS (3)

Doktorantiem un jaunajiem doktoriem jārada iespējas un apstākļi zinātnes darbībai: sadarboties ar uzņēmējiem inovatīvo produktu radīšanā un tālākā

komercializācijā;

piedalīties izglītības procesā vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un augstākās izglītības iestādēs, motivējot jaunāko paaudzi iesaistīties P&A darbībā.

Pētnieciskā infrastruktūra jāattīsta, ievērojot: koplietošanas principu noteikšanu (starpnozaru un starpsektoru (augstskolas,

valsts zinātniskās institūcijas un privātais sektors));

izglītošanas principu – skolēnu un studentu iesaiste pētījumu veikšanā, izmantojot P&A infrastruktūru;

Jāturpina atbalstīt Lietišķie pētījumi, ievērojot visus iepriekš minētos nosacījumus

32

DIENAS KĀRTĪBA






33

KOPUMĀ ES IEGULDĪJUMI IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES JOMĀ IR BIJUŠI LIETDERĪGI UN VEICINĀJUŠI ATTIECĪGO JOMU ATTĪSTĪBU

Atsevišķās apakšjomās ir novērota ievērojama rezultativitāte (piem., dabaszinātņu, matemātikas un informātikas priekšmetu kvalitātes uzlabošanas pasākumi)

Lai arī ir aplēses ir aptuvenas, ES ieguldījumiem ir pozitīva atdeve

Atsevišķās apakšjomās ir problemātiska precīza ietekmes novērtēšana

Ne visas aktivitātes vērtējamas kā ilgtspējīgas (mūžizglītība) 34

ES INTERVENCE JĀPLĀNO UN JĀVĒRTĒ UZ PRECĪZA NOZARES POLITIKAS LOĢISKĀ MODEĻA PAMATA

Gan nozares politikas dokumentos, gan ES aktivitāšu mērķos nav atrodams precīzs nozares loģiskais modelis Konsultantiem izvērtējuma laikā faktiski nācās to

rekonstruēt

2004.-2006. gada ES SF aktivitāšu mērķi atbalstīja galvenokārt Lisabonas stratēģijas mērķus nevis valsts politikas prioritātes

Liela daļa ES mērķu korelē ar Izglītības attīstības koncepcijā noteikto, taču paliek šaubas par to, ka tika atbalstītas „pareizas” prioritātes valsts vajadzībām atbilstošos apjomos (piemēram, mūžizglītībā ieguldīti 41% līdzekļu no ES SF finansējuma izglītībai un zinātnei)

ES intervences plānošanai un izvērtēšanai jādefinē precīzs loģisko modelis, kas skaidri parāda gan kopējo nozares politikas loģiku, gan ES intervences vietu un sasaisti ar nacionālo nozares politiku

35

ES INTERVENCES IZVĒRTĒŠANAS PIEEJA/METODES JĀNOSAKA JAU PLĀNOŠANAS LAIKĀ

Lielu daļu identificēto hipotēžu nebija iespējams pārbaudīt, jo nebija pieejama/iegūstama informācija attiecīgā griezumā

Situācija, kad tikai ex-post izvērtējuma laikā sāk domāt, par to, kā varētu empīriski novērtēt intervences ietekmi, būtiski sadārdzina izvērtējuma veikšanu, kā arī samazina tās precizitāti/ticamību

Pareizi būtu reizē ar nozares politikas un intervences plānošanu precīzi noteikt indikatoru kopu, kā arī metodes intervences ietekmes ex-post izvērtēšanai

36

NESKAIDRĪBAS AR IZVĒRTĒJUMA JĒDZIENU PAŠOS PAMATOS

EVALSED materiālos termins „impact” tiek lietots divās nozīmēs

Ilgtermiņa/globālais politikas rezultāts (global/final outcome)

Iespaids jeb efekts (cēloņsakarību konstatēšanas, angliski - attribution izpratnē)

Rezultātā arī latviski lietojot terminu „ietekme” ne vienmēr ir skaidrs, kas ar to domāts

«There are two definitions of impact. One refers to outcomes and long term effects, and any analysis discussing these is an impact evaluation definition. The second definition is about attribution. Neither is right or wrong, they are just different; both sorts of impact evaluation can yield information of relevance to policy makers»

Avots: Some Reflections on Current Debates in Impact Evaluation. Howard White, April 2009 (http://www.3ieimpact.org/admin/pdfs_papers/11.pdf)

37

SAJUKUMS AR CITIEM TERMINIEM/TULKOJUMIEM, NEPIECIEŠAMAS SAKĀRTOT

38

Vispārpieņemtais angļu termins

EVALSED angļu termins

Izvērtējumu tulkojumos

Politikas plānošanas dokumentos

Valsts kontroles tulkojums

Input Input Ieguldījums

Activity Formāli nav definēts

Darbība

Output Output Iznākums Darbības rezultāts

Outcome, immediate outcome

Result Rezultāts Politikas rezultāts

Global/ final outcome

Impact Ietekme Ilgtermiņa/globālais politikas rezultāts

Efficiency Efficiency Ieguldījumu atdeve

Efektivitāte Produktivitāte

Effectiveness Effectiveness Rezultativitāte Lietderība Efektivitāte

Utility Utility Lietderība

JAUTĀJUMI, DISKUSIJA?

39 [email protected]

izvērtējuma rezultātu prezentācija - finanšu ministrija · 2015-08-28 · izvĒrtĒjuma...

Documents