Latvijas nevalstiskā sektora loma attīstības sadarbībā

Dace Akule, PROVIDUS pētniece

Pētījums tika veikts projekta „Pašreizējā situācija starptautiskajos/ divpusējos tirdzniecības režīmos ar oficiālās palīdzības saņēmējvalstīm un pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora loma attīstības sadarbībā jaunajās ES dalībvalstīs” ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas Republikas Ārlietu ministrija.

• NVO aktivitāte attīstības sadarbības jomā palielinājusies kopš 2004.gada, kad Latvija pievienojās ES un sāka plānot attīstības sadarbības aktivitātes. • 2005.gadā Latvijas valdība apņēmās palielināt attīstības sadarbībai veltīto budžetu līdz 0.1% no IKP 2010.gadā, taču krīzes dēļ Latvija atpaliek no izvirzītā mērķa, sasniedzot 0.06% no IKP 2010.gadā. • Līdz 2008.gadam Ārlietu ministrija izsludināja atklātus konkursus attīstības sadarbības aktivitātēm, kur varēja piedalīties arī NVO. Krīzes ietekmē tika samazināti divpusējai attīstības sadarbībai pieejamie līdzekļi:

• 9000 LVL 2009.gadā • 807 LVL 2010.gadā • 269 LVL 2011.gadā

• 2012. un 2013.gadā attīstības sadarbībai piešķirti 50 269 LVL (katrā gadā).

Attīstības sadarbība Latvijā

LAPAS

• 2004.gadā dibināta jumta organizācija – Latvijas Platforma attīstības sadarbībai (LAPAS). • LAPAS mērķis ir nodrošināt Latvijas NVO labvēlīgu vidi un iespējas attīstības sadarbībai nacionālajā un starptautiskajā līmenī. • Tā sadarbojas ar Ārlietu ministriju un atbildīgajām Saeimas komisijām, lai veidotu attīstības sadarbības politiku. • LAPAS ir nākusi klajā ar priekšlikumu iekļaut attīstības sadarbību Latvijas ES prezidentūras prioritāšu sarakstā, jo 2015.gadā beidzas ANO Tūkstošgades attīstības mērķi un starptautiskajai sabiedrībai ir jāizstrādā jaunas apņemšanās. • LAPAS un vairākas LAPAS biedru organizācijas ir lobējušas, lai 2015.gadu nominētu par Eiropas attīstības sadarbības gadu. Ideju ir atbalstījis Eiropas Parlaments un ES attīstības komisārs Andris Piebalgs.

Ko NVO dara?

• Pētījumā notika anketēšana, intervijas un fokusa grupa. • Kopumā iesaistījās 19 NVO, no kurām tikai 3 organizācijas primāri fokusējas uz attīstības sadarbību:

• LAPAS, • Seiba – atbalsts Gvatemalas bērniem, • Attīstības Kolba.

• 75% organizāciju nodrošina pakalpojumus, tai skaitā īsteno attīstības sadarbības projektus un iesaista brīvprātīgos.

• Neviena organizācija nav iesaistīta tehniskās palīdzības nodrošināšanā, lai likvidētu katastrofu sekas vai nodrošinātu rekonstrukciju. Latvijas NVO nav specifiskās ekspertīzes šajā jomā.

Top valstis

0 1 2 3 4 5 6 7

Gruzija

Baltkrievija

Moldova

Ukraina

Azerbaidžāna

Kazahstāna

Krievija

Gvatemala

Armēnija

Kirgiztāna

Uzbekistāna

• Valstis, kurās NVO visaktīvāk strādā attīstības sadarbības jomā, lielā mērā atbilst tām valstīm, kas noteiktas par Latvijas attīstības sadarbības politikas prioritārajām valstīm.

• Arī sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka sabiedrība atbalsta palīdzības sniegšanu šīm valstīm.

• NVO darbam palīdz pieejamais finansējums (no ĀM) un vēstniecību tīkls, taču vairums NVO atzina, ka viņu izvēli, kādās valstīs strādāt, tikai nedaudz ietekmē oficiālā politika.

Daudz nozīmīgāki faktori valstu izvēlē ir: • pastāvošie kontakti un ilgtermiņa sadarbība, • krievu valodas zināšanas, • ceļošanas brīvība (ja nav nepieciešamas vīzas), • šo valstu vajadzības un Latvijas pieredzes novērtēšana - pārmaiņu sabiedrības,

demokratizācijas, Eiropas integrācijas jautājumi.

Piemēri:

• “Zaļā brīvība” sadarbojas ar Ukrainas un Baltkrievijas kolēģiem vides un enerģētikas jautājumos, • “Risinājumu darbnīca” strādā Moldovā ar izglītības jautājumiem, • “Latvijas Portidžas mācībsistēmas asociācija” strādā Gruzijā, Ukrainā un Azerbaidžānā ar pirmsskolas vecuma bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem.

Top valstis

Darbības saturiskās jomas

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Izglītības nodrošināšana

Mācību/ konsultāciju sniegšana iesaistītajām pusēm saņēmējvalstīs

Nabadzības mazināšana

Vides ilgtspējas nodrošināšana

Globālā partnerības attīstīšana

Dzimumu līdztiesības veicināšana

Veselības uzlabošana

Mātes veselības uzlabošana

Bērnu mirstības samazināšana

• Vairums NVO strādā ar izglītības jautājumiem – izglītības projekti saņēmējvalstīs, bet arī izpratnes veicināšanas iniciatīvas Latvijā. Piemēram, “Attīstības Kolba” veicināja datorpratību Gruzijas pašvaldībās, bet “Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība” apmācīja skolotājus darbam ar attīstības jautājumiem. • 2012.gadā notikušajā ĀM konkursā uz līdzfinansējumu NVO projektiem attīstības sadarbības jomā tikai viens pieteikums paredzēja darbu saņēmējvalstī.

• Vairākums NVO (gandrīz 60%) strādā ar projektiem, kas ir īsāki par 1 gadu. • Tikai dažas organizācijas strādā pastāvīgi un regulāri, arī bez specifiskiem projektiem – brīvprātīgais darbs, dalība tikšanās ar citu valstu, piemēram, Azerbaidžānas un Moldovas pārstāvjiem par sociālo dialogu vai Ukrainas un Kirgizstānas pārstāvjiem par NVO labvēlīgas vides nodrošināšanu. • Vairums NVO veicina izpratni par attīstības jautājumiem.

NVO darbības specifika

12

7 3

11

1

Lai paaugstinātu izpratnes līmeni parattīstības sadarbības jautājumiem

Lai iegūtu sabiedrības atbalstu attīstībassadarbības pasākumiem

Lai palielinātu brīvprātīgo skaitu

Lai nodrošinātu atbalstu izmaiņām valdībaspolitikā

Cits

Izpratnes veicināšana

• 11 no 19 NVO darbojas primāri nacionālajā līmenī, ar gadījuma rakstura un ad-hoc intervencēm, organizējot publiskus pasākumus, strādājot ar medijiem, valdības vai pašvaldību pārstāvjiem, kā arī izglītības darbiniekiem. • Piemērs: “Zaļā brīvība” publikācijas par Fair Trade vai stends Riga Food izstādē. • Vairums vērtē sava darba rezultātus pēc sabiedrisko diskusiju kvalitātes izmaiņām, kā arī atbalsta palielināšanos savai NVO.

0 2 4 6 8 10 12 14

Izmaiņas sabiedriskajās diskusijās/ diskursa izmaiņas

Pieaudzis materiālais atbalsts Jūsu organizācijai (piemēram,brīvprātīgie, ziedojumi, utt.)

Attīstības jautājumi iekļauti valsts izglītības programmās

Pieaudzis NVO skaits, kas darbojas attīstības sadarbības jomā

Citi

• NVO ir aktīvi īpašos gadījumos, ar pasākumiem, kas paredzēti nacionālajai

auditorijai. Kas ir šī darba mērķis?

Piemēri: • ES lauksaimniecības subsīdiju vai tirdzniecības noteikumu negatīvā ietekme uz lauksaimniecības attīstību trešajās valstīs, • Latvijas imigrācijas regulējuma izmaiņas, lai ārzemju studenti uz savu izlaidumu varētu uzaicināt vairāk ģimenes locekļus un draugus, • dzimumu līdztiesības principu iekļaušana Latvijas un ES rīcības plānos, finanšu programmās un konkursos.

Rīcībpolitikas ietekmēšana

0 1 2 3 4 5 6 7 8

Nodrošināt, lai valdība īsteno savas saistības, atbalstot attīstību

Pievērst uzmanību nacionālo/ reģionālo vai starptautiskorīcībpolitiku negatīvajai ietekmei uz attīstību un nepieciešamajām

izmaiņām

Vērsts uz konkrētu valsts rīcībpolitiku izmaiņām par labu attīstībai

Palīdzēt ievērot starptautiskos attīstības principus nacionālā vai ESmērogā

• Kāpēc neviena NVO nenorāda, ka palīdz nodrošināt, lai valdība īsteno savas saistības, atbalstot attīstību? NVO negatīvais vērtējums par krīzes laikā pieņemtajiem lēmumiem, kā arī tagadnes diskusijām par Latvijas budžeta ieguldījumu attīstības sadarbībā. • Ja nav finansējuma, nav arī specifisku rīcībpolitiku, ko ietekmēt. • Vairākas NVO darbojas Attīstības sadarbības politikas konsultatīvajā padomē. Viena no aptaujātajām NVO ir iesaistīta ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomes pasākumos, piemēram, diskusijās par nepieciešamību noteikt jaunus mērķus pēc Tūkstošgades attīstības mērķiem.

• NVO sadarbojas un veido alianses vai nu nacionālā vai starptautiskā līmenī,

organizē publiskus pasākumus, kuru mērķauditorijas ir jaunieši, profesionālās asociācijas, kā arī valsts institūciju pārstāvji. • Jauniešu nozīme skaidrojama ar viņu atvērtību un globālo jautājumu izpratni, pateicoties izglītībai, apmaiņas un brīvprātīgo programmām.

Rīcībpolitikas ietekmēšana

Kā NVO vērtē sava darba rezultātus? • No 15 NVO, kas darbojas rīcībpolitikas ietekmēšanas jomā, 7 NVO savu darbu novērtēja ar augstāko atzīmi. 2 NVO sev ‘izlika’ sliktāko atzīmi.

Rīcībpolitikas ietekmēšana

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9

Izmaiņas sabiedriskajās diskusijās/ diskursa izmaiņas

Attīstības jautājumi ir iekļauti valsts izglītības programmā

Īpašas izmaiņas valsts rīcībpolitikā

Pārvērtētas valdības prioritātes

Pieaudzis piešķirtais valsts finansējums attīstības sadarbībai

Citi

• Lai gan NVO neminēja specifiskus sabiedriskās domas datus, tie parāda izmaiņas sabiedriskajās diskusijās – lielāku atbalstu attīstības sadarbībai. Avots: Eurobarometer

Rīcībpolitikas ietekmēšana

0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100%

2005

2012Ļoti svarīgi

Visai svarīgi

Nav ļoti svarīgi

Nepavisam nav svarīgi

Nezinu

No 19 aptaujātajām NVO: • 13 organizācijām ir pilna laika darbinieki, • 10 organizācijām ir nepilna laika darbinieki, • 16 organizācijas piesaista darbiniekus uz projektu bāzes, • 15 organizācijās darbojas brīvprātīgie.

• Būtiska paļaušanās uz nepastāvīgo darbinieku un brīvprātīgo iesaistīšanu. Nevienai NVO nav vairāk par 20 pilna laika darbinieki, kamēr 4 NVO ir vairāk nekā 20 brīvprātīgie.

Cilvēkresursi

0 2 4 6 8 10 12

Pilna laika darbinieki

Nepilna laika darbinieki

Uz projektiem piesaistīti darbinieki

Brīvprātīgie

Vairāk par 20

Starp 10-20

Starp 5-10

Mazāk par 5

• Brīvprātīgie ir iesaistīti visa veida aktivitātēs – gan finansējuma piesaistīšanā, lobēšanā, sabiedrības informēšanā, pakalpojumu nodrošināšanā, apmācībās, konsultāciju sniegšanā. • Piemēram, “Risinājumu darbnīca” iesaistīja Latvijas studentus Moldovas studentu vajadzību apzināšanā un tad iesaistīja viņus kā brīvprātīgos, lai palīdzētu Moldovas studentiem. • 5 NVO brīvprātīgos iesaista arī sadarbības valstī (ne tikai Latvijā). • Tas, ka daudz NVO darbojas brīvprātīgie, nepilna laika darbinieki un uz projektiem piesaistīti darbinieki, ietekmē NVO spēju iesaistīties rīcībpolitikas veidošanā un strādāt pie apjomīgiem projektu pieteikumiem, jo to nav iespējams savienot ar pamata darba vietu.

Cilvēkresursi

14 NVO sniedza detalizētu informāciju par saviem finanšu resursiem pēdējo 5 gadu laikā: • NVO ir atkarīgas no valsts vai ES finansējuma – no 11 NVO, kas strādā ar šo finansējuma avotu, 7 NVO tas pārsniedz 75% no kopējā finansējuma, • Vairums NVO ieņēmumi par sniegtajiem pakalpojumiem vai biedru naudas veido mazāk par 25% no kopējā budžeta, • Tikai 2 NVO primāri strādā ar privāto finansējumu (vienai NVO 100% finansējuma nāk no privātiem individuāliem vai grupu ziedojumiem), kamēr vairākumam NVO privātie finansējuma avoti veido mazāk par 25% no kopējā budžeta, • Tikai 2 NVO pašas izsniedz grantus indivīdiem vai citām organizācijām.

Finanses

Kā NVO piesaista privāto finansējumu (indivīdu, grupu vai privāto uzņēmumu ziedojumi)? • 5 NVO arī strādā ar privātā finansējuma piesaisti palīdzības saņēmējvalstīs, piemēram, Gruzijā. • 75% NVO atzīst, ka finansējuma piesaistē palīdz labā NVO reputācija un tēls. 60% uzskata – palīdz tas, ka NVO ir spēcīgs partneris iesaistītajām pusēm. • Dažas NVO norādīja brīvprātīgo nozīmi, NVO darba kvalitāti un kompetento komandu kā papildus svarīgus kritērijus.

Finanses

75

33

25

8 8

0 Personiskas tikšanās

Informatīvās kampaņas

Publiskie un labdarības pasākumi

Produktu pārdošana/ interneta veikals

Tiešie pasta sūtījumi

Pasākumi skolās

• Ierobežotais finansējums apgrūtina NVO iespējas paplašināt savu darbību, bet arī neļauj izmantot jau esošās iespējas. Piemēri par nepieciešamību atteikt dalību lielos starptautiskos projektos, jo trūka līdzfinansējums vai nebija iespējas nodrošināt finansējumu, kamēr tiek saņemta to atmaksa. • Vairākas NVO minēja problēmas ar dalības maksu segšanu savās starptautiskajās jumta organizācijās, kas var nozīmēt nespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā un iesaistīšanos jumta organizāciju vadītos starptautiskos projektos. • Cilvēkresursu trūkums, lai ne tikai īstenotu aktivitātes, bet arī piesaistītu finansējumu, izglītotos par attīstības jautājumiem un paplašināt savu darbību šajā jomā, kas arī prasa veidot partnerības ar nevalstiskajām organizācijām no citām valstīm. • LAPAS kapacitāte – viena no retajām ES līmeņa jumta organizācijas CONCORD biedrēm, kuras neatbalsta Ārlietu ministrija. LAPAS konkurē ar savām biedru organizācijām par līdzfinansējumu no ĀM.

Finansējuma un cilvēkresursu trūkums

• “Cilvēki uzskata, ka tas ir pēdējais no pēdējiem jautājumiem [,kuriem jāpievēršas], jo mums pašiem iet tik grūti, ka priekš kam mums ir jāgrūž vēl nauda attīstības sadarbībā?!” • “Sabiedrība uzskata – ka Latvija ir nabadzīgākā valsts pasaulē un visiem ir jāpalīdz mums, nevis mums ir jāpalīdz citiem.” • Projektā, kura mērķis bija runāt par globālo izglītību, lai skolas labāk visu saprastu, skolotāja izvērtēšanā mums teica – tagad es varu savām meitenēm paskaidrot, kāpēc nevajag ar musulmaņiem precēties, jo viņiem visiem ir 100 sievas.” • “Saeimas deputāts vaicāja, kāpēc jādod attīstības sadarbībai nauda?! Labāk to iztērēt Naukšēnu pagastā... [Cilvēki] nesaprot, kāpēc ir jābrauc ārā, jāpalīdz kādam, un jāierauga jaunas sadarbības formas un metodes”.

Avots: SKDS dati

Izpratnes trūkums

0

5

10

15

20

25

30

35

40

Pilnībā piekrītu Drīzāk piekrītu Drīzāk nepiekrītu Pilnībā nepiekrītu Nezinu/ grūti pateikt

2004

2005

2009

• Kas ir attīstības sadarbība? Tā nav informatīva draudzība vai informācijas nodrošināšana cilvēkiem mazāk attīstītās valstīs par to, kādas ir mūsu zināšanas un prasmes. Tā nav lekciju lasīšana un otras puses klausīšanās, bet gan ilgtermiņa sadarbība, no kuras iegūst un kurā mācās abas puses. • “Uz viņu [attīstības valstu] fona mēs ieraugam savus sasniegumus, savu zināšanu vērtību, mēs varam pacelt savu pašapziņu. Šeit mums liekas, salīdzinot ar veco Eiropu, ka mēs esam absolūti bāreņu tauta. Bet to unikālo pieredzi, ko esam ieguvuši, sākot no 90-tajiem gadiem līdz šodienai, to mēs ļoti rezultatīvi varam nodot tālāk šajās valstīs, un viņi to paņem ar vislielāko interesi. Viņiem ir pat interesantāk strādāt ar mums nekā ar vecās Eiropas pārstāvjiem. Un, atbraucot atpakaļ, mēs vairs nedomājam, ka mēs esam bāreņu tauta, mēs saprotam, ka mums ir ļoti daudz, ko mēs varam iedot. Mums varbūt nav miljons banknošu, bet mums ir tas, ko mēs varam ar savām zināšanām iedot.”

Izpratnes trūkums

• NVO fokuss ir uz attīstības izglītību, izpratnes veicināšanu, konsultāciju sniegšanu un līdzdalību lēmumu pieņemšanā. Mazāk NVO strādā attīstības valstīs. • Top valstis, kurās NVO darbojas, lielā mērā sakrīt ar oficiālajām prioritārajām valstīm, kā arī sabiedrības atbalstu par valstīm, kurām Latvijai vajadzētu palīdzēt. • Dažas NVO strādā primāri ar attīstības sadarbības jautājumiem, bet vairākumam šis ir tikai viena no darbības jomām. • Daļa NVO ir ‘profesionālas’ (ar pilna laika darbiniekiem), daļa – ‘hobija’ tipa (kur iesaistītajiem cilvēkiem ir cits pamatdarbs). • NVO paļaujas uz darbiniekiem, kas piesaistīti uz specifiskiem projektiem, kā arī brīvprātīgajiem. Tas ietekmē NVO iespēju regulāri nodrošināt pakalpojumus, piesaistīt finansējumu, kā arī iesaistīties rīcībpolitikas veidošanā.

Secinājumi

• NVO darbību negatīvi ietekmējusi krīze – dramatisks finansējuma samazinājums divpusējai attīstības sadarbībai no Latvijas budžeta. • Kapacitātes trūkums daļēji izskaidro, kāpēc tik maz NVO darbojas attīstības sadarbības jomā – vispirms nepieciešams izaugt līdz noteiktam līmenim Latvijā, lai darbotos ārpus Latvijas, spētu nodrošināt starptautisku finansējumu, dalīties ar savu pieredzi un mācīties no citiem. • Finansējuma trūkums arī daļēji izskaidro, kāpēc vairums NVO darbojas attīstības izglītības jomā (veicina izpratni par attīstības jautājumiem), nevis īsteno attīstības sadarbības aktivitātes (piemēram, uzlabo skolas Gruzijā). Izpratnes veicināšanu par globālajiem jautājumiem var panākt arī, iesaistot brīvprātīgos. Attīstības sadarbības iniciatīvas nevar īstenot, tikai izmantojot Skype. • Nepieciešamība NVO konkurēt, lai iegūtu ļoti ierobežotu finansējumu, arī apgrūtina NVO sadarbību. Tas ir pretrunā aptaujas rezultātiem, ka NVO veido alianses, lai ietekmētu rīcībpolitiku. Skaidrojums – NVO kopā lobē par finansējuma palielināšanu, bet uz finansējumu piesakās atsevišķi, nevis ar kopīgu iniciatīvu.

Secinājumi

• Lielākie NVO izaicinājumi ir finansējuma un cilvēkresursu trūkums, kā arī izpratnes trūkums par attīstības sadarbību sabiedrības un valsts institūciju vidū.

‘Maģiskais trīstūris’: • Zems atbalsts attīstības sadarbībai nozīmē zemu atbalstu nepieciešamībai palīdzēt attīstības valstīm, • Finansējuma trūkums nozīmē mazāk iespēju NVO iegūt pieredzi, strādājot attīstības valstīs, • Ierobežota iespēja strādāt attīstības valstīs nozīmē mazāk iespēju NVO izskaidrot sabiedrībai, kas ir attīstības sadarbība, un kāpēc Latvijai ir jāpalīdz attīstības valstīm.

Secinājumi

Palielināt finansējumu un atbalstu no valsts, piemēram: • palīdzēt segt dalības maksas NVO jumta organizācijās, • ļaut NVO konkurēt ar uzņēmumiem konkursos un iepirkumos, • samazināt birokrātiskos šķēršļus projektu un iepirkumu pieteikumos un īstenošanā, • iesaistīt NVO valsts institūciju īstenotajās attīstības sadarbības aktivitātēs, • iesaistīt NVO pārstāvjus delegācijās vai tikšanās, kas veltītas sadarbībai ar noteiktām attīstības valstīm, • viena NVO rosināja samazināt Latvijas ieguldījumu attīstības sadarbībā caur iemaksām starptautiskajās organizācijās, palielinot finansējumu divpusējai attīstības sadarbībai, kas arī būtu pieejams NVO.

Atbalstīt LAPAS, panākot vienošanos starp NVO un Ārlietu ministriju, ka daļa finansējuma, kas pieejams līdzfinansējuma programmā (2012.gadā atsākta un 2013.gadā tiks turpināta), tiek novirzīts LAPĀM. Uzlabot NVO sadarbību gan Latvijā, gan starptautiski – jāsadarbojas ne tikai ar NVO attīstības valstīs, bet arī Rietumu NVO, kurām ir ilgāka pieredze ar attīstības sadarbību, bet trūkst Latvijas NVO zināšanas par mums prioritāro valstu situāciju.

Rekomendācijas: NVO kapacitāte

• Jāskaidro, strādājot skolās un ar medijiem, kas tiešām ir attīstības sadarbība, šajā darbā iesaistot ES attīstības komisāru Andri Piebalgu, • Jāpalielina iespējas cilvēkiem pašiem apmeklēt attīstības valstis, lai viņi pašu acīm redz situāciju tur, sāk salīdzināt to ar situāciju Latvijā (saprotot, ka mēs dzīvojam daudz labāk), un sāk emocionāli saprast citu cilvēku vajadzības, • Jāstrādā ar Saeimas deputātiem, lai viņi arvien vairāk redzētu Latviju globālajā kontekstā, saprot nepieciešamību ieguldīt attīstības sadarbībā un abpusējos ieguvumus no šī darba, • Jāpalielina konsekvence starp dažādām rīcībpolitikām – ksenofobija, neiecietība pret imigrantiem un sociālā nevienlīdzība Latvijā arī negatīvi ietekmē attīstības sadarbības politiku (ja fokuss ir uz mūsu interesēm un vajadzībām, nevis palīdzību citiem), • Jāiekļauj NVO attīstības sadarbības politikas plānošanā un īstenošanā, izstrādājot arī rādītājus, pēc kuriem mērīt politikas rezultātus.

Rekomendācijas: izpratnes veicināšana un politika