Latvijas RepublikasIzglītības un zinātnes ministrijas

Augstākās izglītības departamentamPIETEIKUMS

STUDIJU PROGRAMMAS ATKĀRTOTAI AKREDITĀCIJAI

Augstākās izglītības iestādes nosaukums Latvijas Universitāte

Augstākās izglītības iestādes juridiskā adrese un tālruņa numurs

Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV – 1586, LatvijaTālr. 7034301

Augstākās izglītības iestādes reģistrācijas apliecības numurs

Nr. 3341000218

Studiju programmas nosaukums Otrā līmeņa augstākā profesionālā studiju programma Pamatskolas angļu valodas skolotājs

Studiju programmas kods 46141Studiju programmas īstenošanas ilgums unapjoms

4 semestri nepilna laika klātienes studijās, 68 kredītpunkti5 semestri nepilna laika klātienes studijās, 80 kredītpunkti

Prasības, sākot studiju programmas apguvi Otrā līmeņa augstākā profesionālā pedagoģiskā izglītība vai tai pielīdzināma augstākā izglītība, 4 semestri nepilna laika klātienes studijās (68 kredītpunkti)

Izglītības zinātņu bakalaura grāds pedagoģijā, studiju ilgums – 5 semestri nepilna laika klātienes studijās (80 kredītpunkti)

Studiju veids un forma Nepilna laika klātienes studijasIegūstamā kvalifikācija Pamatizglītības angļu valodas skolotājs Vieta, kurā īsteno studiju programmu LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, Jūrmalas gatve

74/76, RīgaPersonas vārds, uzvārds un amats, kuru augtākās izglītības iestāde ir pilnvarojusi kārtot ar pārakreditāciju saistītos jautājumus

Lektors, studiju programmas direktore Sandra Kalniņa

LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes dekāns Prof. Andris KangroAugstākās profesionālās studiju programmas direktors

Lekt. Sandra Kalniņa

Vienošanās starp Latvijas Universitāti un Liepājas Pedagoģijas Akadēmiju

Rīgā 2008. gada 25. maijā

Latvijas Universitāte (turpmāk – LU) rektora Mārča Auziņa personā, kurš rīkojas saskaņā ar LU Satversmei, no vienas puses, un Liepājas pedagoģijas akadēmija (turpmāk – LPA) rektora Oskara Zīda personā, kura rīkojas saskaņā ar LPA Satversmei, no otras puses, noslēdz vienošanos par sekojošo:

1. Gadījumā, ja tiks pārtraukta LU 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas ”Pamatizglītības skolotājs” realizācija pamatizglītības angļu valodas skolotāja, pamatizglītības vācu valodas skolotāja un pamatizglītības latviešu valodas un literatūras

skolotāja kvalifikācijas iegūšanai, LPA apņemas šīs studiju programmas studējošiem nodrošināt iespējas turpināt studijas LPA studiju programmā ”Pamatizglītības skolotājs”.

2. Gadījumā, ja tiks pārtraukta LPA 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas ”Pamatizglītības skolotājs” realizācija attiecīgi pamatizglītības angļu valodas skolotāja, pamatizglītības vācu valodas skolotāja un pamatizglītības latviešu valodas un literatūras skolotāja kvalifikācijas iegūšanai, LU apņemas šīs studiju programmas studējošiem nodrošināt iespējas turpināt studijas 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas ”Pamatizglītības skolotājs”

3. Studiju pārņemšana tiek nodrošināta ar šādiem nosacījumiem:3.1.LU un LPA informē augstāk minētās studiju programmas studējošos par šīs

vienošanās nosacījumiem;3.2.LU nepārņem LPA un LPA nepārņem LU saistības pret attiecīgo studiju programmas

studējošiem;3.3.LU un LPA studējošiem, kuri noslēguši līgumus ar kredītiestādi par studiju kredītu,

šis kredīts tiks nodrošināts pēc saskaņošanas ar Studiju fondu un kredītiestādi, kura izsniedz studiju kredītus;

3.4. LPA studējošo imatrikulācija LU, kā arī veiktā studiju apjoma pielīdzināšana studiju programmā notiek atbilstoši LU uzņemšanas noteikumiem un imatrikulācijas kārtībai, kā arī citiem studiju procesu reglamentējošiem dokumentiem.

3.5.LU studējošo imatrikulācija LPA, kā arī veiktā studiju apjoma pielīdzināšana studiju programmā notiek atbilstoši LPA uzņemšanas noteikumiem un imatrikulācijas kārtībai, kā arī citiem studiju procesu reglamentējošiem dokumentiem.

4. Vienošanās stājas spēkā ar tās parakstīšanas brīdi.5. Vienošanās tiek parakstīta uz nenoteiktu laiku.6. Vienošanās var tikt pārtraukta vai grozīta pēc LU vai LPA iniciatīvas.7. Visi strīdi starp LU un LPA izšķirami sarunu ceļā. Ja sarunu ceļā nav iespējams panākt vienošanos, tad strīdi izšķirami Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.8. Vienošanos paraksta:

Latvijas Universitāte Liepājas Pedagoģijas akadēmijaReģ.nr. 3341000218 Reģ.nr. 3042000219Raiņa bulv.19 Lielā iela 14Rīgā LiepājaLV – 1586 LV – 3401___________________ ___________________ Rektors M.Auziņš Rektors O.Zīds

SATURS

LU Reģistrācijas apliecībaLU Senāta lēmums par studiju programmas virzīšanu pārakreditācijaiStudiju programmas akreditācijas lapas kopijaVienošanās starp LU un Liepājas pedagoģijas akadēmiju par studentu pārņemšanu studiju programmas pārtraukšanas gadījumā1. Studiju programmas anotācija.......................................................................................... 2. Studiju programmas vispārējais raksturojums.................................................................

2.1. Studiju programmas īstenošanas mērķis, uzdevumi un plānotie rezultāti........... 2.2. Studiju programmas izveides pamatojums un izvērtējums no Latvijas valsts

interešu viedokļa ....................................................................................................

677

8

2

2.2.1. Studiju programmas atbilstība darba tirgus pieprasījumam ......................... 2.2.2. Studiju programmas atbilstība valsts 2. līmeņa profesionālās augstākās

izglītības standartam ........................................................................................ 2.2.3. Studiju programmas satura atbilstība skolotāja profesijas standartam ........

2.3. Studiju programmas salīdzinājums ar citām līdzīgām programmām ............. 2.4. Studiju programmas organizācija un tās struktūras izmaiņas laika periodā kopš

iepriekšējās akreditācijas ........................................................................................ 2.5. Programmas īstenošanas finansēšanas avoti, materiāli tehniskais un metodiskais

nodrošinājums ......................................................................................................... 2.6. Prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību ......................................................... 2.7. Studiju programmas praktiskā realizācija ( izmantotās metodes un formas, darba

tirgum nepieciešamo prasmju un kompetenču apguve, kvalitātes nodrošināšana programmā) .................................................. ........................................................

2.8. Iegūstamās izglītības vērtēšanas kritēriji, pārbaudes formas un kārtība. Studentu zināšanu vērtēšana ..................................................................................................

2.9. Studiju programmā studējošie ............................................................................ 2.9.1. Studējošo skaits ........................................................................................... 2.9.2. Studējošo aptaujas un to analīze ................................................................. 2.9.3. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā ...................................

2.10. Programmas īstenošanā iesaistītais akadēmiskais personāls, tā kvalifikācija un pienākumi.................................................................................................................

2.10.1. Studiju programmas realizācijā iesaistītā akadēmiskā personāla pētnieciskie virzieni un to rezultāti, projektu vadība ............................................................

2.10.2. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika nākamajiem sešiem gadiem .............................................................................

2.11. Struktūrvienību uzskaitījums ............................................................................. 2.12. Nepieciešamā palīgpersonāla raksturojums un tā uzdevumi ............................. 2.13. Ārējie sakari ......................................................................................................

2.13.1. Sadarbība ar darba devējiem ........................................................................ 2.13.2. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārvalstīs …………

2.14. Studiju programmas attīstības plāns ................................................................. 2.15. Studiju programmas SVID analīze ..................................................................

3. Programmas izmaksas ……………………………………………………………

1.pielikums Studiju kursu apraksti2.pielikums Programmas realizācijā iesaistīto mācībspēku saraksts 3.pielikums Mācībspēku CV4. pielikums Studējošo anketēšanas rezultātu apkopojums, studējošo, absolventu, darba devēju anketu paraugi5. pielikums Akadēmiskā personāla piedalīšanās starptautiskajos u.c. projektos, akadēmiskā personāla publikācijas6.pielikums Prakses nolikums7.pielikums Metodiskie norādījumi diplomdarba izstrādei8.pielikums Citu augstskolu studiju programmas9. pielikums Skolotāja profesijas standarts10.pielikums Atsauksmes no Latvijas augstskolām11. pielikums Atsauksmes no darba devējiem un profesionālajām organizācijām12. pielikums Izmaiņas studiju programmā

8

81012

14

1819

19

2020212222

22

23

232424242425252628

30676988

9399

104120125132136139

3

13. pielikums Diploma pielikums14.pielikums Bibliogrāfijas saraksts15.pielikums Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām

142149159

LATVIJAS UNIVERSITĀTE

Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmaPamatskolas angļu valodas skolotājs (kods 46141)

Pamatizglītības angļu valodas skolotāja (kods 2331 02)

4

kvalifikācijas iegūšanai

Programme of professional studies “English language teacher of the basic education” for receiving the qualification “English language teacher of basic

education”

Programmas direktore Lektore Sandra Kalniņa

APSTIPRINĀTA: APSTIPRINĀTA:Pedagoģijas nozares Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātesstudiju programmu Domes sēdē 24.04.2008padomes sēdē protokola Nr.622.04.2008 Domes priekšsēdētājs:Protokola Nr.33 A.GrīnfeldsPadomes priekšēdētājs (paraksts)

(J.Mencis)(paraksts)

APSTIPRINĀTA: APSTIPRINĀTA:LU Kvalitātes novērtēšanas komisijas LU Senāta sēdēSēdē 16.05.2008 _____________Lēmums Nr. Lēmums Nr. Priekšsēdētājs Senāta priekšsēdētājs

J.Krūmiņš Juris Rozenvalds (paraksts) (paraksts)

1. Studiju programmas anotācija

Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte jau sesto gadu īsteno otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmu „Pamatskolas angļu valodas skolotājs“, kas atkārtotai akreditācijai tiek piedāvāta ar nosaukumu Pamatskolas angļu valodas pamatizglītības angļu valodas skolotāja kvalifikācijas iegūšanai. Programma atkārtotai akreditācijai tika sagatavota, pamatojoties uz iepriekšējo gadu pašnovērtējuma ziņojumiem, kā arī jaunākajiem sasniegumiem pedagoģijas un izglītības zinātnes jomās, ņemot vērā LZP finansētajos zinātniskajos grantos iegūtās atziņas, LZM lietišķo pētījumu izstrādē iegūto

5

pieredzi un informāciju, kā arī starptautiskajos projektos (skat. 5.pielikumu) iegūto pieredzi un mācību metodiskos materiālus. Programmas aktualitāti un nepieciešamību nosaka arī 2008.gada 5.februārī Ministru kabineta pieņemtie noteikumi par darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma apakšaktivitātes „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos” starp kuriem ir arī svešvaloda.

Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma Pamatskolas angļu valodas skolotājs (pamatizglītības angļu valodas skolotāja kvalifikācijas iegūšanai) veidota saskaņā ar Latvijas Izglītības likuma, Augstskolu likuma, Latvijas Universitātes Satversmes un citu normatīvo aktu prasībām, kā arī saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem un Nr.481 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”, ES valstu projektā „Tuning” izteiktajām idejām par augstākās izglītības programmām, Eiropas Kopienu komisijas paziņojumu padomei un Eiropas Parlamentam par Skolotāju izglītības kvalitātes uzlabošanu (3.8.2007).

Ievērojamu palīdzību programmas veiksmīgai realizācijai sniedz sadarbība ar Lielbritānijas padomi un sadarbība ar Eiropas Padomes moderno valodu centru Grācā. Sadarbības projektos ar šīm institūcijām tiek iegūta informācija par inovatīviem projektiem, jaunām mācību metodēm un arī problēmām jauno mācību metožu ieviešanā.

Piedāvātā programma ir orientēta, lai īstenotu LR Ministru kabineta noteikumu Nr. 347 “Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai” (10.03.2000) prasības, kas paredz, ka ar 2004. gada 1. septembri izglītības programmas var īstenot tikai tie pedagogi, kuriem ir atbilstošā mācību priekšmeta skolotāja kvalifikācija, un ka šādu kvalifikāciju var piešķirt pēc atbilstošas studiju programmas apguves.

Profesionālo studiju programma Pamatskolas angļu valodas skolotājs (pamatizglītības angļu valodas skolotāja kvalifikācijas iegūšanai) ir studiju programma kvalifikācijas iegūšanai:

- pretendentiem ar otrā līmeņa profesionālo augstāko pedagoģisko izglītību vai tai pielīdzināmu augstāko izglītību

- pretendentiem ar akadēmisko augstāko pedagoģisko izglītību (izglītības zinātņu bakalaura grāds pedagoģijā)

Studiju ilgums:- pretendentiem ar otrā līmeņa profesionālo augstāko pedagoģisko izglītību vai tai

pielīdzināmu augstāko izglītību–4 semestri nepilna laika klātienes studiju formā, kuru laikā apgūstami kursi 68 kredītpunktu apjomā;

- pretendentiem ar akadēmisko augstāko pedagoģisko izglītību (izglītības zinātņu bakalaura grāds pedagoģijā) – 5 semestri nepilna laika klātienes studiju formā, kuru laikā apgūstami 80 kredītpunkti.

(1 kredītpunkts – studenta 40 stundu studiju darba apjoma, no tām 50% paredzētas kontaktstundām).

Programmas struktūrā ir: programmas obligāto kursu daļa – nozares teorētiskie kursi, kuri apgūstami

obligāti- 54 kredītpunkti vai 66 kredītpunkti atkarībā no studējošā iepriekšējās izglītības, no tiem: 26 kredītpunkti pedagoģiskā prakse vai 14 kredītpunkti pedagoģiskā prakse studentiem ar augstāko profesionālo pedagoģisko izglītību,

6

prakses apjomā iekļaujot 12 kredītpunktus no iepriekšējās augstākās pedagoģiskās izglītības pedagoģiskās prakses; diplomdarbs – 10 kredītpunkti

programmas obligātās izvēles kursu daļa - profesionālās specializācijas kursi jeb obligātās izvēles kursi - 22 kredītpunkti.

pedagoģiskā prakse paredz aktīvo praksi vispārizglītojošās skolās; studiju noslēgumā tiek izstrādāts un aizstāvēts diplomdarbs.

2. Studiju programmas vispārējais raksturojums

2.1. Studiju programmas mērķi, uzdevumi un plānotie rezultāti Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas mērķis ir

sagatavot skolotājus angļu valodas mācīšanai pamatskolā, radīt iespēju apgūt nepieciešamās kompetences, un iegūt kvalifikāciju “Pamatizglītības angļu valodas” kvalifikāciju personām, kurām ir iepriekš iegūta profesionālā augstākā pedagoģiskā izglītība ar skolotāja kvalifikāciju, bakalaura vai maģistra grāds pedagoģijā vai izglītības zinātnēs.

Studiju programmas specifiskais mērķis ir sniegt iespēju iegūt pamatizglītības angļu valodas skolotāja kvalifikāciju un attīstīt šai kvalifikācijai nepieciešamās kompetences strādājošiem skolotājiem, kuriem nav atbilstošas kvalifikācijas.

Šis mērķis īstenojams, realizējot sekojošus uzdevumus: 1. topošajiem angļu valodas skolotājiem nodrošināt iespēju papildināt pamata zināšanas

angļu valodā un mācību metodikā, kas nodrošina profesionālu angļu valodas skolotāja darbību pamatskolas posmā;

2. īstenot otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu, piedāvājot plašu klāstu ar studiju kursiem, kuros skolotājiem ir iespēja apgūt zināšanas, prasmes un attieksmes, lai nodrošinātu angļu valodas priekšmeta mācīšanai nepieciešamo kompetenču apguvi, tādejādi veicinot profesionāli kvalitatīvas skolotāja prakses īstenošanu;

3. veicināt studējošo skolotāju praktiskās pedagoģiskās pieredzes veidošanos darbam pamatskolā angļu valodas mācīšanai, tādejādi nodrošinot arī viņu reālas konkurences iespējas darba tirgū;

4. sekmēt studentu motivāciju pēc studijām strādāt par angļu valodas skolotājiem; 5. veicināt studējošo pašizglītības vajadzības attīstību, tādējādi sekmējot viņu virzību uz

mūžizglītību vienotā Eiropas izglītības telpā.

Paredzēts, ka studiju rezultātā būs sagatavoti konkurētspējīgi speciālisti, kuri būs ieguvuši angļu valodas skolotājam nepieciešamās:

instrumentālās kompetences: absolventi pārzina angļu valodas saturu, profesionāli plāno, atlasa mācību saturu un darba formas, kā arī vada angļu valodas priekšmeta apguvi atbilstoši mūsdienu izglītības politikai, skolotāju profesijas standartam un mūsdienu sabiedrības prasībām. Absolventi ir ar pozitīvu attieksmi pret angļu valodas priekšmetu un prot motivēt skolēnus apgūt šo priekšmetu, kā arī prot pamatot tā apguves nepieciešamību skolēniem un sabiedrībai. Absolventi ir atvērti mūžizglītībai;

interpersonālās kompetences: prot sadarboties, gan teorētisku, gan praktisku uzdevumu veikšanā atbilstoši angļu valodas saturam, prot vadīt angļu valodas nodarbības, kurās skolēni veic grupu darbus, projektu darbus u.c.;

7

sistēmiskās kompetences: absolventi ir ieguvuši pieredzi veikt pētnieciskus darbus, kuros nepieciešams apkopot, analizēt, sistematizēt un novērtēt informāciju.

Apgūstot programmu, studenti iegūst un pilnveido sekojošas prasmes, kā:1) izprast svešvalodu mācību metodikas teoriju un pielietot to atbilstoši katrai

mācību situācijai, un balstoties uz tās izstrādāt un īstenot mācību plānus;2) daudzveidīgi novērtēt skolēnu zināšanas;3) praktiski pielietot savas angļu valodas zināšanas mācību materiālu sagatavošanai

un dažādas grūtības pakāpes tekstu adaptēšanai, pielāgojot tos konkrētās skolēnu grupas vajadzībām;

4) izvērtēt savus darba rezultātus;5) analizēt mācību procesu, akcentējot sociālo, psiholoģisko un pedagoģisko

aspektu;6) patstāvīgi veikt skolotāja darbības un citus pētījumus.

2.2. Augstākās izglītības programmas perspektīvais novērtējums no Latvijas valsts interešu viedokļa

2.2.1. Studiju programmas atbilstība darba tirgus pieprasījumamLatvijā īpaši trūkst kvalificētu pamatizglītības angļu valodas skolotāju, jo daudzi

skolotāji ar iepriekšējos gados iegūtajām zināšanām un prasmēm, ir atraduši sev citas nodarbinātības iespējas. Ņemot vērā, ka valstī joprojām pastāvīgi trūkst angļu valodas skolotāju, šī programma dod iespēju skolotājiem iegūt pamatizglītības angļu valodas skolotāja kvalifikāciju un līdz ar to paver plašākas perspektīvas Latvijas darba tirgū. Tā kā gandrīz visi studējošie jau strādā izglītības sistēmā, tad arī, pabeidzot studijas, absolventi turpina darbu skolā jaunā kvalitātē

Kā uzsvērts arī Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2007.-2013. gadam, tad viens no pedagogu izglītības un tālākizglītības sistēmas uzlabošanas uzdevumiem ir paplašināt īso otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības uz augstākās pedagoģiskās izglītības vai bakalaura grāda zinātnes nozarē bāzes programmu piedāvājumu.

Skolās ir nepieciešami kvalificēti angļu valodas skolotāji, jo kā norāda arī aptaujātie darba devēji (anketu skat. pielikumā), tikai kvalificēts skolotājs var pilnvērtīgi īstenot angļu valodas priekšmeta standartus un tādējādi realizēt šī priekšmeta plašās iespējas.

2.2.2. Studiju programmas atbilstība valsts 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartam

Studiju programmas saturs un struktūra atbilst MK Noteikumiem Nr.481 (20.11.2001) par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu. Pārakreditējamā programma pēc tajā ietvertā satura ir tāda, kuru realizējot, var īstenot minētajos noteikumos norādīto augstākās profesionālās izglītības mērķi un uzdevumus.

Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartuV. Profesionālo programmu obligātais saturs24. Profesionālo programmu apjoms ir vismaz 40 kredītpunktu. Kopējais studiju ilgums profesionālās kvalifikācijas iegūšanai ir vismaz četri

Programmas apjoms- 80 KP (pretendentiem ar augstāko akadēmisko pedagoģisko izglītību bez pedagoģiskā darba stāža) vai 68 KP (pretendentiem ar augstāko pedagoģisko izglītību). Programma veidota uz akadēmiskā bakalaura pedagoģijā studiju programmu bāzes vai profesionālās augstākās pedagoģiskās

8

gadi.

25. Profesionālās programmas obligāto saturu veido:25.1. nozares teorētiskie un profesionālās specializācijas kursi, kuru apjoms ir vismaz četri kredītpunkti;

25.2. prakse, kuras apjoms ir vismaz 26 kredītpunkti;

25.3. valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir diplomdarba (diplomprojekta ) izstrādāšana un aizstāvēšana un kura apjoms ir vismaz 10 kredītpunktu.

26. Studiju kursa izvēli, studiju kursu saturu un apjomu, kā arī prakses saturu atbilstoši iegūstamajai kvalifikācijai nosaka attiecīgās profesijas standarts.27. pēc profesionālās programmas apguves piešķir piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

izglītības bāzes, tādējādi kopējais ilgums profesionālās kvalifikācijas iegūšanai atbilst prasībām.

Nozares teorētiskos kursus veido sekojoši studiju kursi: (kopā 44 KP):Angļu valodas fonētika; Angļu valodas gramatika skolotājiem I-IV, Angļu valodas tekstu leksiski gramatiskā analīze I-IV; Angļu valodas rakstu runas prakse; Angļu valodas mutvārdu runas prakse I-III; Angļu valodas mācību metodika; Angliski runājošo valstu mācība; Angļu valodas leksikoloģija, Anglijas kultūrvēsture skolotājiem, Internets un modernās informāciju tehnoloģijas skolotāja darbā; Lasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanai; Prezentēšanas prasmju attīstīšana angļu valodā

Prakse –26 KP

Diplomdarbs –10 KP

Skatīt salīdzinājumu ar profesijas standartu.Iegūstamā profesionālā kvalifikācija - pamatizglītības angļu valodas skolotājs.

Šajā sadaļā veikts pārakreditējamās programmas salīdzinājums ar skolotāja profesijas standartu. Programma pēc tajā ietvertā satura ir tāda, kuru realizējot, students var iegūt skolotāja profesijas standartā noteiktās kopīgās prasmes nozarē un specifiskās prasmes profesijā. Skolotāja profesijas standarts (9. pielikums). Atkārtoti akreditējamā studiju programma ir otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma, kura tiek realizēta uz pedagoģijas vai izglītības zinātņu bakalaura, pedagoģijas vai izglītības zinātņu maģistra, skolotāja augstākās profesionālās izglītības. Tādējādi, izvērtējot atkārtoti akreditējamās programmas atbilstību skolotāja profesijas standartam, jāņem vērā, ka daudzas nepieciešamās zināšanas un prasmes studenti ir jau apguvuši iepriekšējās studiju programmās. Studiju programmas analīze ļauj secināt, ka tās sekmīgas apguves rezultātā var piešķirt pamatizglītības angļu valodas skolotāja kvalifikāciju.

1) Tā atbilst standartā noteiktajam kvalifikācijas līmenim – Piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija.

2) Tās satura sekmīga apguve sagatavo studentu standartā norādīto uzdevumu veikšanai un pienākumu izpildei, kā arī dod iespējas apgūt nepieciešamās prasmes.

9

3) Atkārtoti akreditējamā programma pēc tajā ietvertā satura ir tāda, kuru realizējot, students var iegūt skolotāja profesijas standartā noteiktās kopīgās prasmes nozarē un specifiskās prasmes profesijā.

Nepieciešamo zināšanu un prasmju apguves iespēju nodrošinājums topošajiem skolotājiem apkopots tabulās.

2.2.3. Studiju programmas atbilstība skolotāja profesijas standartamNepieciešamo zināšanu apguves iespēju nodrošinājums topošajiem pamatizglītības skolotājiem apkopots tabulā.

Zināšanas Zināšanu līmenis Apguvei paredzētais studiju kurss (studiju programmas daļa)Priekšstats Izpratne Lietošana

Valsts izglītības sistēmas un skolotāju darbību reglamentējošie dokumenti un darba likumdošana

x Angļu valodas mācību metodika

Bērnu tiesību aizsardzība

x Angļu valodas mācību metodikaAngļu valodas mutvārdu runas prakse

Mācīšanās un mācīšanas teorija un metodika

x Angļu valodas mācību metodikaLasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanaiInternets un mūsdienu informācijas tehnoloģijas skolotāja darbā

Audzināšanas darbība x Angļu valodas mācību metodikaPrezentēšanas prasmju attīstīšana angļu valodā

Mācību organizācija x Angļu valodas mācību metodikaInternets un mūsdienu informācijas tehnoloģijas skolotāja darbā

Sasniegumu vērtēšana un pašnovērtējuma veikšana

x Prezentēšanas prasmju attīstīšana angļu valodāLasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanai

Mācību vides organizācija

x Angļu valodas mācību metodikaLasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanaiAngļu valodas vēstureAnglijas kultūrvēsture skolotājiem

Saskarsmes un sadarbības veicināšana

x Angļu valodas mācību metodikaPrezentēšanas prasmju attīstīšana angļu valodāLasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanai

Pedagoģisko pētījumu metodes

x Internets un mūsdienu informācijas tehnoloģijas skolotāja darbāPrezentēšanas prasmju attīstīšana angļu valodāLasīšana un rakstīšana kritiskās

10

domāšanas attīstīšanaiPsiholoģija x Anglijas kultūrvēsture skolotājiem

Angļu valodas rakstu runas prakseAngļu valodas mutvārdu runas prakseAngļu valodas tekstu leksiski gramatiskā analīze

Speciālā pedagoģija x Internets un mūsdienu informācijas tehnoloģijas skolotāja darbāPrezentēšanas prasmju attīstīšana angļu valodāLasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanai

Nozaru pedagoģija x Angļu valodas mācību metodika

Vecumposmu fizioloģija

x Angļu valodas mācību metodika

Mācību priekšmets x Angļu valodas fonētikaAngļu valodas rakstu runas prakseAngļu valodas mutvārdu runas prakseAngļu valodas tekstu leksiski gramatiskā analīzeAngļu valodas leksikoloģija

Mācību priekšmeta didaktika

x Angļu valodas mācību metodikaLasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanaiPrezentēšanas prasmju attīstīšana angļu valodā

Mācību satura integrācijas pamati

x Angļu valodas rakstu runas prakseAngļu valodas mutvārdu runas prakseAngļu valodas tekstu leksiski gramatiskā analīzeLasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanai

Valodas un komunikācija

x Internets un mūsdienu informācijas tehnoloģijas skolotāja darbā

Sociālās zinības x Prezentēšanas prasmju attīstīšana angļu valodāAnglijas kultūrvēsture skolotājiem

Veselīgs dzīves veids

Atkarību profilakse

x Angļu valodas mutvārdu runas prakseAngļu valodas tekstu leksiski gramatiskā analīze

Skolotāja profesijas standartā noteiktās prasmes plānot savu un skolēnu darbību, organizēt mācību un audzināšanas darbu saskaņā ar izvirzītajiem mērķiem un

uzdevumiem, izvērtēt un veicināt skolēna izaugsmi un mācību sasniegumus, izvērtēt sava darba efektivitāti,

11

veidot iespējas vērtību apguvei, pašizpausmei un pašdisciplīnai, sniegt informāciju un motivēt skolēnus profesijas un karjeras izvēles ceļā, motivēt

skolēnus mūžizglītībai, palīdzēt audzēkņiem adaptēties jaunajā sociālajā vidē, noteikt audzēkņu dotības un veicināt talantu attīstību, radīt iespējas skolēnu patstāvīgai darbībai, vadīt skolēnu pētnieciskos darbus, veicināt skolēnu prasmi patstāvīgi izvērtēt un risināt problēmas, sadarboties ar darba devējiem profesionālajā jomā u. c.

studenti apgūst semināros, praktiskajās nodarbībās un pedagoģiskajās praksēs.Tātad programmas satura sekmīga apguve sagatavo studējošos standartā norādīto uzdevumu veikšanai, kā arī dod iespēju apgūt nepieciešamās prasmes un attīstīt kompetences. Studiju programma ietver standartā norādīto zināšanu apguvei nepieciešamos studiju kursus. Zināšanas, kuras norādītas kā nepieciešamas pielietošanas līmenī, ir iekļautas gan studiju programmas obligātajā daļā, gan studiju programmas obligātās izvēles studiju kursos.

2.3. Studiju programmas salīdzinājums ar līdzīgām studiju programmām Latvijas un ārvalstu augstskolās.Salīdzinot atkārtotajai akreditācijai sagatavoto Pamatskolas angļu valodas skolotājs (pamatizglītības angļu valodas skolotāja kvalifikācijas iegūšanai) profesionālo studiju programmu ar Liepājas pedagoģijas akadēmijas (LPA) Pamatizglītības skolotāja (viena no piešķiramajām kvalifikācijām pamatizglītības skolotājs angļu valodā (kā svešvalodā) profesionālo studiju programmu, varam secināt, ka kopumā saturs ir līdzīgs: Studiju apjoms – 85 kredītpunkti; LU- 80 kredītpunkti. Arī LPA programmā ievērota angļu valodas priekšmeta specifika: nozares specializācijas kursi veido 41 kredītpunktu; LU – 44 kredītpunktu.

Liepājas pedagoģijas akadēmijā programmas struktūru veido 7 moduļi:- Vispārizglītojošie studiju kursi -3 KRP; - Nozares teorētiskie pamatkursi – 5 KRP; - Informācijas tehnoloģiju kursi – 2 KRP; - Nozares profesionālās specializācijas kursi- 41 KRP; - Prakse – 8KRP; - Valsts pārbaudījums -12 KRP; - Brīvā izvēle -4KRP Savukārt, Latvijas Universitātē realizējamā programmā iekļauts kurss Internets un mūsdienu informācijas tehnoloģijas skolotāja darbā (2KRP), Prakse – 26 (KRP), Valsts pārbaudījums – Diplomdarbs – 10 (KRP) (skat. 9.pielikumu)

Pedagogu tālākizglītības studiju programmu struktūra un saturs ir atkarīgs no katras valsts izglītības sistēmas.

Diplomatzīšanas rokasgrāmatā (Akadēmiskais informācijas centrs, Rīga, 2000) ir atzīmēts, ka vērtējot citās valstīs iegūtas kvalifikācijas, katra valsts par mērauklu izmanto savu izglītības sistēmu, tādēļ vienu un to pašu Latvijas kvalifikāciju, piemēram, var atzīt Norvēģijā, bet neatzīt Itālijā.

12

Salīdzinājumu ar citu ārzemju augstskolu līdzīgām studiju programmām grūti veikt, jo ir atšķirīgas izglītības politikas nostādnes, līdz ar to atšķirīgi imatrikulācijas noteikumi, mērķi, uzdevumi, kā arī saturs un studiju ilgums.

Studiju programma Pamatizglītības skolotājs tiek salīdzināta ar radniecīgām programmām Vācijā un Austrijā.

Studiju programmu apjoms abu valstu augstākās izglītības sistēmā tiek noteikts saskaņā ar nedēļas stundu skaitu semestrī (SWS). Tomēr studiju programmās ir integrēta European Credit Transfer System (ECTS).

Vācijā šādu programmu saturs, apjoms un realizācijas nosacījumi dažādās federālajās zemēs ir atšķirīgi. Galvenokārt īpašas tālākizglītības programmas veidotas netiek. Personām, kas apgūst otru pedagoga kvalifikāciju, ir jāapgūst studiju programmas profesionālās specializācijas daļa. Tomēr funkcionē arī studiju modeļi, kuros tiek realizētas papildināšanās studijas nepilna laika studiju formā.

Austrijā studiju programma tiek realizēta profesionālās specializācijas daļā, kā to nosaka valsts likumdošana. Tomēr šādas studiju programmas izveidē tiek ņemta vērā arī studentu individuālā darba pieredze un iepriekšējo studiju programmas saturs. To respektējot, studiju laiks ir īsāks un programma ierobežotāka, nekā tiem studentiem, kas iegūst pirmo pedagoga kvalifikāciju.

Studiju programmas Pamatskolas angļu valodas skolotājs apjoma un struktūras salīdzinājumam ir izmantota papildināšanās studiju programma Potsdamas universitātē (Vācija) un profesionālās specializācijas daļa Vīnes Pedagoģijas akadēmijā (Austrija).Secinājumi:

Skolotāju tālākizglītības programmas ievirze Latvijas Universitātē un Vācijas, Austrijas pedagoģiskajās augstskolās ir līdzīgas tieši idejiskās ieceres ziņā un programmu struktūrā, lai gan ir atšķirības studiju ilgumā, saturā un apjomā. Piemēram, Potsdamas universitātē profesionālās specializācijas studiju kursu apjoms 30 – 60 SWS, Latvijas Universitātē 44 KRP, Vīnes Pedagoģijas akadēmijā pamatprogrammas apjoms ir 87 SWS, bet ir arī varianti, ka studiju apjoms un programmas struktūra ir atkarīga no studenta iepriekš apgūtās studiju programmas satura. Informācija iegūta:

http://www.uni–potsdam.dehttp://fips1.pabw.at/stuko/studord/index.html).

Savukārt pārskatā „Education of primary and high school teachers in Europe” (www.vub.ac.be/gst/euro/6eb.html) norādīts, ka skolotāju sagatavošana 19 dažādās Eiropas valstīs atšķiras gan pēc studiju ilguma, gan mācāmo priekšmetu kombinācijām. Studijas var būt pēc bakalaura grāda iegūšanas (Latvija, Norvēģija, Portugāle) un pēcdiploma studijas (Dānija, Francija, Grieķija, Īrija, Itālija, Nīderlande, Lielbritānija). Piemēram, humanitārā cikla priekšmeti var kombinēties: vēsture un valodas, vairākas svešvalodas (angļu valoda, vācu valoda, dzimtā valoda) (Austrija, Beļģija, Ungārija, Nīderlande, Polija, Zviedrija, Dānija).

2.4. Studiju programmas organizācijaProgrammas saturs veidots saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta

noteikumiem Nr. 347 “Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai” un Nr.481 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”. Veidojot programmas saturu, ņemta vērā pieredze

13

4-gadīgās augstākās profesionālās pedagoģiskās izglītības studiju programmas “Skolotājs” realizēšanā Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē. Savukārt, MK Noteikumi Nr. 673 (03.08.2004) „Grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 3.oktobra noteikumos NR.347 „Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai”” nosaka nepieciešamību saskaņot piešķiramās kvalifikācijas un mācību priekšmetu nosaukumus, tāpēc rodas objektīva nepieciešamība otrā līmeņa augstāko profesionālo studiju programmu „Pamatskolas angļu valodas skolotājs” pārsaukt par „Pamatizglītības angļu valodas skolotāju” un attiecīgi piešķiramo kvalifikāciju par pamatizglītības angļu valodas skolotāju, kas ir atbilstoši augstāk minētajiem dokumentiem.

Pretendentiem ar augstāko profesionālo pedagoģisko izglītību – 4 semestri nepilna laika studiju formā, kuru laikā apgūst kursus 68 kredītpunktu apjomā; savukārt pretendenti ar akadēmisko augstāko pedagoģisko izglītību un bez pedagoģiskā darba stāža nepilna laika studiju formā – 5 semestri, kuru laikā apgūstami kursi 80 kredītpunktu apjomā.

Pedagoģiskās prakses kopējais kredītu skaits ir 26.

Programmas struktūrā ir: Obligātie kursi- nozares teorētiskie kursi

- pretendentiem ar augstāko pedagoģisko izglītību 54 kredītpunkti:kuri apgūstami obligāti; Šajā daļā ietilpst angļu valodas dažādu aspektu kursi un mācību metodikas kursi (kopā 30 KP), pedagoģiskā prakse -14 (KRP; 12* KRP prakse tiek pielīdzināta, ņemot vērā iepriekš iegūto augstāko pedagoģisko izglītību un tās laikā apgūto pedagoģisko praksi) un Diplomdarbs 10 (KRP)-pretendentiem ar akadēmisko augstāko pedagoģisko izglītību: 66 kredītpunkti, kuri apgūstami obligāti; Šajā daļā ietilpst angļu valodas dažādu aspektu kursi un mācību metodikas kursi (kopā 30 KP), pedagoģiskā prakse -26 (KRP) un Diplomdarbs 10 (KRP)

Obligātās izvēles kursi - profesionālās specializācijas kursiGan pretendentiem ar augstāko pedagoģisko izglītību, gan pretendentiem ar akadēmisko augstāko pedagoģisko izglītību jāapgūst kursi 14 kredīpunktu apjomā.Programmai ar apjomu 68 KP:

Obligāto kursu daļa– ietver sevī 24 % no kredītpunktu skaita,Obligātās izvēles kursu daļa – ietver sevī 36 % no visiem kredītpunktiem,Prakses apjoms – 23 % no kredītpunktu apjoma,Diplomdarbs- 17 % no kredītpunktu apjoma.

Programmai ar apjomu 80 KP :Obligāto kursu daļa – ietver sevī 24 % no kredītpunktu skaita,Obligātās izvēles kursu daļa – ietver sevī 31 % no visiem kredītpunktiem,Prakses apjoms – 33 % no kredītpunktu apjoma,Diplomdarbs- 12% no kredītpunktu apjoma.

Programmas plāns atbilst LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes mērķiem.

Apgūstot nozares teorētiskos kursus, studenti apgūst prasmi plānot un vadīt angļu valodas nodarbības, kā arī iegūst izpratni par šo priekšmetu nozīmi personības attīstībā. Faktiski programmā visiem kursiem ir praktiska ievirze, bet tīri praktiskie kursi ir saistīti

14

ar konkrētu angļu valodas skolotāja darba metodiku. Mācību metodikas kursi būtībā ir multidisciplināri, jo apvieno teorētisko kursu atziņas metodikas aspektā.

Pedagoģiskajā praksē studenti izmēģina jaunapgūtās zināšanas un prasmes, attīsta un pilnveido profesionālo kompetenci.

Diplomdarbā studenti veic pētniecisku darbu, izvēlētās tēmas aspektā, izstrādā pieeju un metodisko nodrošinājumu kādas mācību tēmas (pēc savas izvēles ) mācīšanai, aprobē to praksē un analizē rezultātus.

Augstākās izglītības programmas iekšējā kvalitāte tiek nodrošināta sekojoši: Atbilstoši LU Senāta lēmumam Nr.49 „Studiju programmu apstiprināšanas

kārtība”, studiju programma tika izskatīta Pedagoģijas studiju programmu padomē, Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes domē, LU Studiju programmu kvalitātes novērtēšanas komisijā. Izmaiņas studiju plānā tiek apstiprinātas fakultātes domē.

Lai iegūtu atgriezenisko saiti no studentiem, viņi tiek aptaujāti studijas uzsākot, kā arī katra studiju gada noslēgumā. Studentiem ir iespēja izteikt savu viedokli studiju programmas direktorei, ir speciāli pieņemšanas laiki tieši šīs programmas studentiem. Katram no docētājiem ir konsultācijas.

Katra studiju gada noslēgumā notiek docētāju apspriedes par programmas realizācijas un satura jautājumiem.

Būtiskākās izmaiņas studiju programmas obligātajā daļā saistītas ar nepieciešamību no 2003. gada ievērojami palielināt tajā pedagoģiskās prakses apjomu (no 6 kredītpunktiem līdz 26 kredītpunktiem). Šī iemesla dēļ programmas obligātajā daļā studējošajiem ar profesionālo augstāko pedagoģisko izglītību prakse jāapgūst 14 kredīpunktu sastāvā, jo iepriekšējā izglītībā apgūtā pedagoģiskās prakse 12 kredītpunktu apjomā tiek pielīdzināta. Savukārt studējošajiem ar akadēmisko augstāko pedagoģisko izglītību pedagoģiskā prakse jāveic 26 kredītpunktu apjomā.

Izmaiņas programmas obligātās izvēles daļā saistītas galvenokārt ar nepieciešamību uzlabot programmas efektivitāti un piedāvāt studentiem vairāk kursu profesionālās kompetences paaugstināšanai un darbam ar modernajām tehnoloģijām, tāpēc akreditācijas darbības laikā programmā rasta iespēja esošos kursus pārstrādāt un pilnveidot to saturu, piemēram, kursu „Interaktīvās mācību metodes”, „Kooperatīvā mācīšanās” pieeja tiek integrēta kursā „Lasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanai”,, projekts „Angliski runājošās valstis” tika aizstāts ar kursu „Internets un mūsdienu informācijas tehnoloģijas skolotāja darbā”. Domājot par programmas atbilstību mūsdienu izglītības politikas attīstībai programmā iekļauti kursi „Lasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanai”, „Prezentēšanas prasmju attīstīšana angļu valodā”.

Studiju plāns programmaiPamatskolas angļu valodas skolotājs (kods2331 02) (otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma Pamatskolas angļu valodas skolotājs, kods 46141) Nepilna laika klātiene

Nr. Kursa Kursa Kredīt Pārbaudes p.k. nosaukums kods punkti 1. 2. 3. 4. veids

Nozares teorētiskie kursi (A daļa) 54 10 10 18 16

1. Mācību priekšmets un tā mācību metodika:

15

1.1. Angļu valodas fonētika Valo1545 2 2 Pārbaudījums1.2. Angļu valodas gramatika skolotājiem I Valo1437 2 2 Pārbaudījums1.3. Angļu valodas gramatika skolotājiem II Valo1439 2 2 Pārbaudījums1.4. Angļu valodas gramatika skolotājiem III Valo2332 2 2 Pārbaudījums1.5. Angļu valodas gramatika skolotājiem IV Valo2334 2 2 Pārbaudījums1.6. Angļu valodas tekstu leksiski gramatiskā analīze I ValoP132 2 2 Pārbaudījums1.7. Angļu valodas tekstu leksiski gramatiskā analīze II ValoP133 2 2 Pārbaudījums1.8 Angļu valodas tekstu leksiski gramatiskā analīze

III ValoP134 2 2 Pārbaudījums

1.9 Angļu valodas tekstu leksiski gramatiskā analīze IV ValoP135 2 2 Pārbaudījums

1.10 Angļu valodas rakstu runas prakse Valo1558 2 2 Pārbaudījums1.11 Angļu valodas mutvārdu runas prakse I Valo1546 2 2 Pārbaudījums1.12 Angļu valodas mutvārdu runas prakse II Valo1547 2 2 Pārbaudījums1.13 Angļu valodas mutvārdu runas prakse III Valo2548 2 2 Pārbaudījums1.14 Angļu valodas mācību metodika PedaP283 4 4 Pārbaudījums

2 Pedagoģiskā prakse -pedagoģiskā prakse Peda2106 14 14 Aizstāvēšana

- pedagoģiskā prakse Peda1068 12* Aizstāvēšana3. Valsts pārbaudījums

- diplomdarbs Peda4023 10 10 PārbaudījumsProfesionālās specializācijas kursi (B daļa) 14 6 6 0 2 Pārbaudījums

1. Angliski runājošo valstu mācība Valo1557 2 2 Pārbaudījums2. Angļu valodas leksikoloģija Valo1559 2 2 Pārbaudījums3. Angļu valodas vēsture Valo1549 2 2 Pārbaudījums4. Anglijas kultūrvēsture skolotājiem SDSK1026 2 2 Pārbaudījums

5. Internets un modernās informāciju tehnoloģijas skolotāja darbā Peda1063 2 2 Pārbaudījums

6. Lasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanai PedaP336 2 2 Pārbaudījums

7. Prezentēšanas prasmju attīstīšana angļu valodā Peda2107 2 2 Pārbaudījums

8 Interaktīvo prasmju veidošanās PedaP603 2 2 Pārbaudījums

9. Pieaugušo pedagoģija Peda4569 2 2 PārbaudījumsJāiegūst kopā: 68 16 16 18 18

12* KRP tiek pielīdzināti no iepriekš iegūtās augstākās pedagoģiskās izglītības

Studiju plāns programmaiPamatskolas angļu valodas skolotājs (kods 2331 02) (otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma Pamatskolas angļu valodas skolotājs, kods 46141)

Nepilna laika klātiene studentiem bez profesionālās augstākās pedagoģiskās izglītības

Nr. Kursa Kursa Kredīt Semestris Pārbaudes

16

p.k. nosaukums kods punkti 1. 2. 3. 4. 5. veidsNozares teorētiskie kursi (A daļa) 66 10 10 18 16 12

1. Mācību priekšmets un tā mācību metodika:1.1. Angļu valodas fonētika Valo1545 2 2 Pārbaudījums1.2. Angļu valodas gramatika skolotājiem I Valo1437 2 2 Pārbaudījums1.3. Angļu valodas gramatika skolotājiem II Valo1439 2 2 Pārbaudījums1.4. Angļu valodas gramatika skolotājiem III Valo2332 2 2 Pārbaudījums1.5. Angļu valodas gramatika skolotājiem IV Valo2334 2 2 Pārbaudījums1.6. Angļu valodas tekstu leksiski gramatiskā analīze I ValoP132 2 2 Pārbaudījums1.7. Angļu valodas tekstu leksiski gramatiskā analīze II ValoP133 2 2 Pārbaudījums1.8 Angļu valodas tekstu leksiski gramatiskā analīze

III ValoP134 2 2 Pārbaudījums

1.9 Angļu valodas tekstu leksiski gramatiskā analīze IV ValoP135 2 2 Pārbaudījums

1.10 Angļu valodas rakstu runas prakse Valo1558 2 2 Pārbaudījums1.11 Angļu valodas mutvārdu runas prakse I Valo1546 2 2 Pārbaudījums1.12 Angļu valodas mutvārdu runas prakse II Valo1547 2 2 Pārbaudījums1.13 Angļu valodas mutvārdu runas prakse III Valo2548 2 2 Pārbaudījums1.14 Angļu valodas mācību metodika PedaP283 4 4 Pārbaudījums

2 Pedagoģiskā prakse -pedagoģiskā prakse Peda2106 14 14 Aizstāvēšana

- pedagoģiskā prakse Peda1068 12 12 Aizstāvēšana3. Valsts pārbaudījums

- diplomdarbs Peda4023 10 10 AizstāvēšanaProfesionālās specializācijas kursi (B daļa) 14 6 4 0 2 2

1. Angliski runājošo valstu mācība Valo1557 2 2 Pārbaudījums2. Angļu valodas leksikoloģija Valo1559 2 2 Pārbaudījums3. Angļu valodas vēsture Valo1549 2 2 Pārbaudījums4. Anglijas kultūrvēsture skolotājiem SDSK1026 2 2 Pārbaudījums

5. Internets un modernās informāciju tehnoloģijas skolotāja darbā Peda1063 2 2 Pārbaudījums

6. Lasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanai PedaP336 2 2 Pārbaudījums

7. Prezentēšanas prasmju attīstīšana angļu valodā Peda2107 2 2 Pārbaudījums8. Interaktīvo prasmju veidošanās PedaP603 2 2 Pārbaudījums9. Pieaugušo pedagoģija Peda4569 2 2 Pārbaudījums

Jāiegūst kopā: 80 16 14 18 18 14

Tādējādi izmaiņas programmā atspoguļo arī izmaiņas darba tirgū – izmaiņas likumdošanā attiecībā uz pamatizglītības posmu rada nepieciešamību studiju programmām uz tām elastīgi reaģēt.

2.5. Studiju programmas finansēšanas avoti, materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums

17

Programmas īstenošana tiek finansēta no pašu studentu studiju maksas. Tās lielums 2007./08. akadēmiskajā gadā - 650,- Ls; 2008./2009.ak.gadā – 800,-Ls Studentiem ir iespēja izmantot arī studiju kredītus.

Studiju programma tiek realizēta Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē, kurai ir savas telpas Rīgā, Jūrmalas gatvē 74/76. Materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums ir organizēts tā, lai studenti tos varētu izmantot mācību procesā, kā arī studējot individuāli. Studentiem ir pieejami visi Latvijas Universitātes Bibliotēkas resursi, ieskaitot tiešsaistes elektroniskās datu bāzes, kā Britannica on-line, Cambridge Journals Online (CJO), EBSCO, Letonika, Oxford Reference Online: Premium Collection, ProQuest, RUBRICON, SAGE Journals Online, un Sytarptautisko starpbibliotēku abonementu (SSBA), kā arī mācību metodiskais kabinets ar brīvpieejas izziņu materiālu klāstu (vārdnīcas, enciklopēdijas u.t.t.). Bibliotēka studentiem ir pieejama arī sestdienās.

Mācību metodiskajā kabinetā studentiem ir pieejama visjaunākā mācību metodiskā literatūra angļu valodā, kas nepieciešana studiju kursu apguvei.. Mācību metodiskais kabinets ir atvērts studentu darbam no plkst. 10.00 – 17.00 katru dienu.Laika posmā no 2003.gada līdz 2008. gadam Skolotāju Izglītības nodaļas mācību metodiskajam kabinetam un datortelpai iegādāti studiju materiāli un aparatūra par apm. 25 000 Ls – grāmatas, mācību metodiskie materiāli, enciklopēdijas, vārdnīcas, valodu mācību kompaktdiski, kasešu magnetofoni, CD atskaņotāji, 16 datori u.c. SIN regulāri tiek abonēti žurnāli svešvalodās – „Der Spiegel”, „Stern”, „History” (vācu un angļu val.), ”Neewsweek”, „Thinking Classroom”, „ELT Newsletter Latvia”. LU bibliotēkas PPF filiāle mērķtiecīgi komplektē studiju procesā nepieciešamos iespieddarbus. Pēdējo gadu laikā bibliotēkā ievērojami paplašinājies visjaunāko grāmatu klāsts, LU PPF bibliotēkā ir pieejami 32 specializētie žurnāli pedagoģijā (svešvalodu mācību metodikā), izglītības zinātnēs un psiholoģijā, lingvistikā un literatūrzinātnē.

Pašreizējo fakultātes materiālo bāzi, kas atbilst programmas profilam, raksturo šādi dati:

Auditorijas – 40, no kurām 25 ir multimediālais aprīkojums; Metodiskie kabineti ar specializēto metodisko literatūru - 5; Brīvpieejas datorklases ar INTERNETa pieslēgumu – 5; Datorklases ar multimediālo aprīkojumu – 3; bibliotēka – 173 m2 ar 4 datorvietām; lasītava – 91 m2 ar 2 datorvietām; izstāžu zāle. PPF izveidots un darbojas datortīkls ar pilnu INTERNET pieslēgumu.

2.6. Prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītībuOtrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma Pamatskolas angļu

valodas skolotājs (pamatizglītības angļu valodas skolotāja kvalifikācijas iegūšanai) 68 kredītpunkti tiek imatrikulēti studenti, ja pretendentam ir:

profesionālā augstākā pedagoģiskā izglītība

Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma Pamatskolas angļu valodas

18

skolotājs (pamatizglītības angļu valodas skolotāja kvalifikācijas iegūšanai) ar studiju apjomu 80 kredītpunkti tiek imatrikulēti studenti, ja pretendentam ir:

augstākā akadēmiskā pedagoģiskā izglītība: izglītības zinātņu bakalaura vai maģistra grāds vai pedagoģijas zinātņu bakalaura vai maģistra grāds

Imatrikulācijas noteikumus izstrādā studiju programmas direktors, apstiprina Studiju programmu padome, atbilstoši LU pieņemtajai Imatrikulācijas kārtībai. Lai pretendentu imatrikulētu studiju programmā tiek iesniegti LR atzīti dokumenti par iepriekš iegūto izglītību. Iestājpārbaudījumu programmā nav.

Gadījumā, ja studiju programmas īstenošana tiek pārtraukta, studijas iespējams turpināt Liepājas pedagoģijas akadēmijas 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā “Pamatizglītības skolotājs” (skat. Noslēgto vienošanos par studiju turpināšanu).

2.7. Studiju programmas praktiskā realizācija ( izmantotās metodes un formas, darba tirgum nepieciešamo prasmju un kompetenču apguve, kvalitātes nodrošināšana programmā)

Pamatizglītības angļu valodas skolotāja programmas studiju kursu realizācijai docētāji izmanto daudzveidīgas studiju metodes: lekcijas, seminārus, grupu darbus, praktiskos darbus, kritiskās domāšanas metodes u.c.

Lekcijās informācijas sniegšanai docētāji izmanto kodoskopu, video materiālus, Power Point prezentācijas programmu, pašizgatavotus un studentu darbu paraugus. Vairumā kursu studenti izstrādā un aizstāv patstāvīgos darbus, arī veido savus portfolio. Studenti mācās strādāt komandās, veidojot kopīgus darbus un prezentācijas., tādējādi attīstot un pilnveidojot pamatizglītības standartā norādītās kompetences un prasmes. Zināšanu un prasmju nostiprināšanai docētāji izmanto seminārus, grupu darbu.

Tā kā angļu valodas priekšmeta specifika ir 75 % praktiskas ievirzes aktivitātes, tad arī, gatavojot angļu valodas skolotājus, visbiežāk izmantotā metode ir praktiskie darbi, jo, lai varētu attīstīt prasmes un kompetences, tad skolotājam pašam šīm prasmēm ir jābūt labi attīstītām. Apgūtās informācijas radošai lietošanai, tiek doti uzdevumi veidot tematiskos plānus, modelēt mācību stundas, veidot mācību uzdevumus utt., lai apgūtu angļu valodas skolotājam nepieciešamās kompetences.

Visi docētāji un arī lielākā daļa studentu atzīmē, ka praktiskajiem darbiem ir pārāk maz kontaktstundu.

Docētāji veic pētniecisko, māksliniecisko un organizatorisko darbību atbilstoši angļu valodas priekšmeta specifikai. Studenti tiek regulāri iepazīstināti ar pētījumu rezultātiem.

2.8. Iegūstamās izglītības vērtēšanas kritēriji, pārbaudes formas un kārtība. Studentu zināšanu vērtēšana

Studiju programmas darbības akreditācijas laikā studentu zināšanas un prasmes tiek vērtētas Latvijas Universitātē pieņemtajā 10 ballu sistēmā. Vērtēšanu kopumā raksturo vērtēšanas sistemātiskums, vērtēšanas metožu diferenciācija un vērtēšanas rezultātu izmantošana studiju procesa pilnveidošanai. Pārbaudījumi tiek organizēti visu studiju kursu beigās, tā formu, izvēlas studiju kursa docētājs. Studiju kursa gala vērtējums var

19

sastāvēt no studiju kursā iegūto atsevišķo vērtējumu kopsummas. Par katra studiju kursa pārbaudes formu studenti tiek informēti studiju kursa sākumā.

Studiju kursa gala pārbaudījums ir eksāmens, kurš var būt gan rakstiskā, gan mutiskā, gan praktiskā, gan kombinētā formā. Students tiek pielaists pie eksāmena, ja ir izpildījis visas docētāja prasības attiecīgajā studiju kursā un par katru no uzdevumiem saņēmis sekmīgu vērtējumu.Docētāji studentu apgūtās zināšanas un prasmes vērtē nepārtraukti, it īpaši praktisko darbu veikšanas laikā, gan to veicot individuāli, gan grupās, gan visiem kopā. Galīgo vērtējumu izliekot, tiek ņemti vērā visi semestra laikā veiktie uzdevumi (portfolio- studentu darbu mapes, kuras tiek vērtēts, ņemot vērā sekojušus kritērijus: pēc to daudzpusības, loģiskas sakārtotības, studentu komentāriem, pierakstiem).

Studentu mācību sasniegumi tiek vērtēti gan semestra laikā, gan arī sesijā. Vienlaicīgi tiek veicinātas studentu pašnovērtēšanas prasmes, kā arī prasmes vērtēt citu studentu darbus. Tiek izstrādāti kritēriji, pēc kuriem studenti var izprast vērtēšanas sistēmu, ar kuriem docētāji iepazīstina studiju kursa sākumā. Teorijas apguves novērtēšanai docētāji izmanto rakstiskus pārbaudes darbus, tajā skaitā uzdevumus, kuros jārisina problēmsituācijas, mutiskas intervijas, esejas, grupu darbus. Lai veicinātu prasmi vākt, apkopot, sistematizēt informāciju, studenti izstrādā referātus, kuri ir jāprezentē. Vērtēts tiek gan referāts, gan tā prezentācija.

Pedagoģiskajā praksē tiek vērtēta studenta prasme plānot, organizēt un analizēt mācību procesu, kā arī sniegt ziņojumu par praksi. Studentiem bez pedagoģiskās pieredzes tiek vērtēta arī prasme plānot, organizēt un analizēt audzināšanas procesu. Prakses vērtēšanas kritēriji noteikti prakses nolikumā (skat. 6. pielikumu).

Diplomdarbā tiek vērtēts diplomdarba temata izvēles pamatojums un aktualitāte, prasme izvirzīt pētījuma mērķi un uzdevumus, atlasīt pētījuma metodes, izvēlēties pētījuma bāzi, prasme atlasīt literatūru. Tiek vērtēts, kā students prot raksturot un analizēt teorētiskās pamatnostādnes, kā prot konstatēt reālo situāciju pedagoģiskajā praksē pētāmās problēmas aspektā. Tiek vērtēta studenta izveidotā pedagoģiskā pieeja, prasme to aprobēt angļu valodas priekšmetā, iegūto rezultātu izvērtējums un secinājumi, materiāla tehniskais noformējums, skolēnu darbības rezultāti un prasme pētījuma rezultātus prezentēt (skat. 7. pielikumu).

2.9. Studiju programmā studējošieStudiju programma tiek realizēta Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas

fakultātes Pieaugušo pedagoģiskās izglītības centrā.

2.9.1. Studējošo skaits

Dati uz atskaites gada 1. oktobri

Studējošo skaits pa studiju gadiem Kopā mācās

T.sk. par

maksu

Absol-ventu skaits

Eksma-trikulēto

skaits (Atbi-rums)1. 2. 3. 4. 5. 6.

2008 (uz 1.aprīli). 21 17 38

2007. 20 26 46 46 42 42006. 26 36 62 62 402005. 42 47 89 89 33 52004. 46 36 82 82 50

20

2003. 41 42 83 83 40 2KOPĀ 205

2.9.2. Studējošo aptaujas un to analīze

2.9.2.1. Aptaujas par studiju programmu rezultāti Atskaites periodā visi studenti ir aptaujāti studiju gada sākumā un noslēgumā,

izmantojot anketu vienoto LU studentu anketēšanas aptauju, gan programmā izstrādāto anketu. (skat. 5. pielikumu). Ar studentiem par programmu regulāri tiek veiktas arī pārrunas (skat. pašnovērtējuma ziņojumus)

Studenti kopumā vienmēr ir izteikuši apmierinātību ar studiju programmas saturu. Visaugstāk studenti novērtē studiju programmas kursu saturu, kā arī fakultātes

personāla attieksmi pret studentiem, informācijas iegūšanas iespējas par studiju procesu fakultātē un fakultātes personāla darbību studiju procesa uzlabošanā.

studiju programmas saturs apmierina pilnībā – 70% studentu, daļēji – 30%.studiju programmas atbilstība studentu profesionālajām vajadzībām apmierina pilnībā – 66 %, daļēji – 34%,studiju procesa organizācija apmierina pilnībā – 66 %, daļēji – 34 %,materiāli tehniskais nodrošinājums apmierina pilnībā – 58%, daļēji – 42%.

Visaugstāk tiek vērtēts studiju programmā piedāvāto kursu saturs (vidēji 7,68), studijās iegūtās prasmes strādāt ar informāciju (7,83), fakultātes personāla attieksme pret studentiem (8, 56).Studentus mazāk apmierina tas, ka

o docētāja dotos kopētos materiālus ne vienmēr var ātri un ērti pārkopēt vajadzīgajā skaitā – tas ņemts vērā, domājot par materiālu izplatīšanu elektroniskā veidā;

o kursu saturā, kaut arī tie ir teorētiski kursi, pamaz konkrētu metodisku ieteikumu, kas būtu noderīgi darbam skolā – šī vēlme ņemta vērā, un iespēju robežās saikne ar skolas vajadzībām tajos pastiprināta;

o reizēm studenti nesaņem atpakaļ iesniegtos rakstu darbus ar vērtējuma pamatojumu – ņemts vērā, studentiem dota iespēja iepazīties ar rakstu darbu vērtējumu docētāju konsultāciju laikā;

o LU PPF nodrošinātās iespējas izmantot datorus piektdienu vakaros un sestdienās.

Secinājumi un priekšlikumi turpmākajam darbam: - jācenšas nodrošināt arī ārpus lekcijām studentiem plašākas iespējas strādāt ar datortehniku;- jāturpina darbs materiāli tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai;- jāiesaista studenti studiju programmas satura un īstenošanas aktuālu jautājumu risināšanā;- jādomā, lai kursu saturā būtu vairāk saistības ar praktisko skolas darbu, praktisku padomu, vairāk informācijas par skolās aktuālo.

2.9.2. Aptaujas par studiju kursiem rezultātiKopumā studenti ar studiju programmu un tās organizāciju ir apmierināti –

vidējais vērtējums ir 7.96 (10 punktu sistēmā).Studentu viedoklis pamatjautājumos ir sekojošs:

21

Aptauja par studiju kursiem notika, izmantojot anketu (skat. 4. pielikumu), kā arī pārrunu formā programmas direktorei tiekoties ar visiem studentiem. Studenti pozitīvi vērtē visu docētāju darbību:

zinoši, profesionāli pasniedzēji, kuri rosina studentus diskutēt, domāt (A.Auziņa, S.Kalniņa, E.Latkovska);

nodarbībās tiek gūtas daudzas noderīgas idejas savam praktiskajam darbam skolā (E.Latkovska, O.Gotlube, S.Kalniņa, I.Odiņa);

visiem pasniedzējiem ir ļoti labvēlīga attieksme pret studentiem; ļoti atzinīgi tiek vērtētas studentu-docētāju attiecības, akcentējot, ka sarunas

auditorijā veidojas kā labvēlīgi noskaņotas diskusijas; studentus apmierina pasniedzēju piedāvātie materiāli, kurus viņi var izmantot arī

savā darbā skolā; noderīgi studiju kursi, kuros var attīstīt prasmes un gūt jaunas kompetences

(I.Odiņa, S.Kalniņa, E.Latkovska, A.Auziņa). Studenti novērtē visu docētāju pozitīvi orientēto saskarsmi ar studentiem.

Pārrunās ar studentiem 1. kursa beigās tika noskaidrots, ka studentiem (visi esošie angļu valodas skolotāji) cēlās pašvērtējums, viņi vairāk sāka apzināties sava darba vērtību, kā arī profesionālās izglītības nepieciešamību, strādājot par angļu valodas skolotāju.

2.9.3. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

Studiju programmas direktorei ir pieņemšanas laiki, konsultācijas, kurās studenti var pārrunāt neskaidros jautājumus. Katram no docētājiem ir konsultāciju laiks. Katrs docētājs studiju kursa apguves sākumā noskaidro studentu priekšzināšanas un vēlmes, tādējādi koriģējot studiju kursu saturu. Studentiem ir iespēja izteikt priekšlikumus, darboties studentu pašpārvaldē.

2.10. Studiju programmas realizācijā iesaistītais akadēmiskais personāls, tā kvalifikācija un pienākumi

Studiju programmā strādā 12 docētāji, no tiem 2 profesori, 1 docente, 5 lektori, 3 asistenti un 1 stundu pasniedzējs, no tiem 3 ir ar doktora zinātnisko grādu, 9 ar maģistra zinātnisko grādu. 11 no docētājiem ir ievēlēti LU akadēmiskajā amatā, 1 ir stundu pasniedzējs.

Akadēmiskā personāla sastāvs

Amats (ievēlēts LU), grāds Ar doktora grādu (skaits)

Ar maģistra grādu

(skaits)

Citi (skaits) Kopā

Profesori 2 - - 2

Asociētie profesori - - - -

Docenti 1 1

Lektori: - 5 - 5

22

Asistenti: - 3 - 3

KOPĀ 3 8 - 11

2.10.1. Studiju programmas realizācijā iesaistītā akadēmiskā personāla pētnieciskie virzieni un to rezultāti, projektu vadība

Visi studiju programmas īstenošanā iesaistītie docētāji līdzās akadēmiskajam darbam veic arī pētniecisko darbību galvenokārt trīs zinātnes nozarēs – pedagoģijā, izglītības zinātnē un valodniecībā. Pētījumu tematika cieši saistīta ar studiju programmas saturu un katra docētāja kursiem, ir aktuāla un nozīmīga ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskajā kontekstā. Docētāji pastāvīgi savos studiju kursos iekļauj jaunākos zinātnes atzinumus, jo piedalīšanās konferencēs sekmē docētāju profesionālo pilnveidi un pieredzes paplašināšanos gan zinātniskajā, gan metodiskajā jomā. Atbilstoši docētāju zinātniski pētnieciskajām interesēm šim darbam tiek piesaistītas arī studentes, izstrādājot diplomdarbus.

Vairākas docētājas darbojas kā dažāda līmeņa ekspertes (D.Blūma, I.Kangro, S.Kalniņa, I.Odiņa). (Tuvāk šī jautājuma atspoguļojums – skat. pašnovērtējuma ziņojumus 4. pielikums)

Divas docētājas – S.Kalniņa un A.Auziņa ir ievēlētas un darbojas Latvijas Angļu valodas skolotāju asociācijas valdē, tādējādi tiek nodrošināta ciešāka saikne ar skolotājiem, svešvalodu skolotāju vajadzību izzināšana un centieni tās apmierināt, īstenojot Pamatizglītības angļu valodas skolotāju studiju programmu.

2006. gada septembrī saistībā ar Eiropas valodu dienām divas pasniedzējas Sandra Kalniņa un Indra Odiņa saņēma Eiropas atzinības zīmi – diplomu „Eiropas labākais valodu skolotājs”.

Docētāji regulāri piedalās starptautiskās un republikāniskās konferencēs, uzstājoties tur referātiem, kā arī vadot darba grupas.

2.10.2. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika nākamajiem sešiem gadiem

1. Plānots, ka atbilstoši akadēmiskā personāla attīstības politikai LU katrs no docētājiem apmeklēs reizi 6 gados tālākizglītības programmas augstskolu docētājiem (kas arī ir izpildīts, šos kursus ir apmeklējuši A.Auziņa, S.Kalniņa, E.Latkovska, L.Linde, E.Rihtere-Zunte, Sintija Vaļka)

2 . Docētāja A.Auziņa pabeigs studijas doktorantūrā, aizstāvēs disertāciju un iegūs doktora zinātnisko grādu.

4. Iespēju robežās katrs no docētājiem izmantos 1 semestri 6 gados radošajam atvaļinājumam.

5. Katrs no docētājiem vismaz vienu reizi 6 gados būs komandējumā, kurā būs iespējas profesionāli pilnveidoties.

2.11. Struktūrvienību uzskaitījums

Struktūrvienība Uzdevumi

23

LU PPF Pieaugušo pedagoģiskās izglītības cents

Īsteno studiju programmu

LU PPF Skolotāju izglītības nodaļa Docē angļu valodas studiju kursus

LU PPF Izglītības vadības nodaļa Docē studiju kursus Angļu valodas mācību metodikaPedagoģiskā prakse

2.12. Nepieciešamā palīgpersonāla raksturojums

Amata nosaukums Skaits Uzdevumi

Studiju metodiķis 1 (nepilna slodze)

1. Uzņemšanas procesa dokumentu apstrāde, studentu reģistra veidošana un uzturēšana.

2. Studentu datu uzturēšana dokumentu formātā, kā arī elektroniskā datu bāzē LUIS.

3. Studiju plāna veidošana, studiju pārtraukuma uzskaite, studiju procesa rīkojumu, norādījumu sagatavošana, diplomu izrakstu sagatavošana.

4. Lekciju saraksta plānošana, auditoriju plānošana, to elektroniska uzturēšana.

5. Studiju karšu sakārtošana un nodošana arhīvā.6. Studentu informēšana par aktuāliem jautājumiem, gala

pārbaudījumu procesa organizēšana.7. Studiju maksājumu uzskaite.

2.13. Ārējie sakari

2.13.1. Sadarbība ar darba devējiem Studiju programmai ir akreditācijas darbības periodā ir paplašinājusies sadarbība ar

IZM ISEC: darbs IZM ISEC konsultatīvajās padomēs (D.Blūma, I.Kangro, I. Odiņa)

- Paplašinājusies sadarbība ar Akadēmisko programmu aģentūru: iesniegto projektu vērtēšanas eksperti – D.Blūma, I.Kangro, S.Kalniņa

- Paplašinājusies sadarbība ar skolotāju metodiskajām apvienībām:

a) LATE -Latvijas angļu valodas skolotāju asociācijā

Visi docētāji ir asociācijas biedri, aktīvi izmanto LATEs resursu centra materiālus savā darbā, piedalās asociācijas organizētajos kursos, kā arī iesaista studentus un mudina viņus savās studijās un pētnieciskajos darbos izmantot centra materiālus. A. Auziņa un S.Kalniņa darbojas LATE valdē.

b) Latvijas Augstskolu Pedagogu Sadarbības Asociācija No 2002. gada LAPSA, kuras priekšsēdētāja ir katedras docētāja I.Odiņa, ir Starptautiskās kooperatīvās Izglītības Pētījumu asociācijas IASCE (INTERNATIONAL ASSOCIATION FOR THE STUDY OF COOPERATION IN EDUCATION) dalībniece.

24

Mērķis ir veicināt pētījumu veikšanu, kooperatīvās mācīšanās un citu interaktīvo metožu ieviešanu izglītībā, sekmējot augstskolu docētāju, studentu un skolotāju pieredzes apmaiņu, sadarbību un profesionālās meistarības izaugsmi. c) Latvijas Skolotāju Izglītotāju Asociācija (ALSI), katedru pārstāv I.Odiņa. Asociācijā darbojas dažādu mācību priekšmetu skolotāji (skolu metodiķi un prakšu vadītāji), augstskolu pasniedzēji, skolotāju tālākizglītotāji un multiplikatori.

d) Latvijas lasīšanas asociācija – S. Kalniņa ir šīs asociācijas valdes priekšsēdētāja

- Programmu realizējošie docētāji sadarbojas arī ar skolām:

I.Odiņa turpina darbu ar mentoriem, lai sagatavotu skolu skolotājus studentu prakses vadīšanai un izvērtēšanai skolā. Rezultātā ir izveidojusies cieša sadarbība ar 31 skolu.

Ir izveidojusies sadarbība ar daudzām Rīgas pilsētas un citu pilsētu un rajonu vispārizglītojošajām skolām: tajā skaitā Rīgas 41. vidusskolu, Rīgas Angļu ģimnāziju, Ziemeļvalstu ģimnāziju, Rīgas Juglas vidusskolu, Imantas ģimnāziju, Rīgas 2. vidusskolu, u.c., kurās notiek studentu pedagoģiskā prakse..- A.Auziņa, I.Odiņa, S.Kalniņa, E.Latkovska, R.Skara-Mincāne organizēja un vadīja kursus skolu brīvlaikos, lai iepazīstinātu ar universitātes studiju procesu.

- Izveidojusies sadarbība ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centru: S.Kalniņa.

Aptaujātie darba devēji viennozīmīgi uzskata, ka šāda programma ir nepieciešama, un šī programma sagatavo kvalificētus angļu valodas skolotājus.

2.13.2. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārvalstīs

Ir noslēgta vienošanās ar Liepāja pedagoģijas akadēmiju, docētāji piedalās Rēzeknes Augstskolas, Daugavpils Universitātes, Liepājas pedagoģijas akadēmijas organizētajās konferencēs. (skat. Pašnovērtējuma ziņojumus)

2.14. Studiju programmas attīstības plānsŅemot vērā Latvijas Republikas izglītības likumdošanas dokumentus, Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (MK 2006.gada 27.septembra rīkojums Nr.742), kā arī izmaiņas darba tirgū un Latvijas Universitātes attīstības tendences, nepieciešams programmu veidot elastīgāku un Pamatskolas angļu valodas skolotājs (pamatizglītības angļu valodas skolotāja kvalifikācijas iegūšanai) programmā izdarīt izmaiņas, sākot ar programmas nosaukuma maiņu, t.i., Pamatizglītības angļu valodas skolotājs, kā arī lai samazinātu programmu sadrumstalotību un studējošiem varētu piedāvāt vairākus moduļus un dotu iespējas iegūt vairākas kvalifikācijas, proti, Pamatizglītības latviešu valodas un literatūras skolotājs, Pamatizglītības skolotājs (1.-4.klase), Pamatizglītības vācu valodas skolotājs, perspektīvā arī Pamatizglītības latviešu valodas kā svešvalodas skolotājs, Pamatizglītības krievu valodas kā svešvalodas skolotājs, kā arī citu pamatizglītības posmā īstenoto priekšmetu skolotāju kvalifikāciju ieguves moduļus.

Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātei jau ir ilgāka pieredze otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu- Pamatizglītības latviešu valodas un literatūras skolotājs, Pamatizglītības skolotājs (1.-4.klase), Pamatizglītības vācu valodas skolotājs – realizēšanā. Šādai elastīgai, izvērstai programmai būtu visiem moduļiem kopīgā obligātā daļa (46 kredītpunkti- Pedagoģiskā prakse 26 KRP, Diplomdarbs – 10 KRP, Internets un modernā informāciju tehnoloģijas skolotāja darbā 2 KRP, Lasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanai 2 KRP) un atsevišķo studiju

25

virzienu-moduļu obligātā- Nozares teorētisko kursu daļa un obligātās izvēles- Nozares specializācijas kursi daļa. Šāda programma ļautu efektīvāk reaģēt uz izmaiņām darba tirgū, kā arī ekonomēt cilvēku un finansu resursus.

Jāatjauno studiju programmas saturs saskaņā ar izmaiņām normatīvajos dokumentos, kuri attiecas uz šo studiju programmu.

Jāatjauno studiju kursu saturs, iekļaujot jaunāko informāciju par mācību materiāliem, literatūru, periodiku utt.

Jāpilnveido un jāizgatavo jauni mācību uzskates līdzekļi, izdales materiāli, darba lapas, jāveido e-kursi un jāpaplašina resursu klāsts (jāpasūta jaunas grāmatas un žurnāli bibliotēkai).

Jāpilnveido studiju kursu pasniegšanas metodika atbilstoši studentu zināšanām, prasmēm un pieredzei, jo skolotāja mērķis un uzdevums mūsdienu skolā ir rosināt skolēnu aktīvi un apzināti apgūt zināšanas, nodrošināt skolēna mācīšanās iespējas, „mācīt mācīties”skolā un turpmāk visu mūžu, attīstīt kritisko domāšanu, palīdzēt skolēniem apgūt daudzas dzīvesdarbībai nepieciešamās kompetences.

Jāturpina sadarbība ar IZM ISEC, Latvijas Angļu valodas skolotāju asociāciju, Rīgas Domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamentu, vispārizglītojošajām skolām un Latvijas augstskolām, kuras realizē līdzīgas studiju programmas.

Jāturpina un jāpilnveido sadarbība ar ārzemju augstskolām, iespēju gadījumā noslēdzot sadarbības līgumus.

2.15. Studiju programmas SVID analīzeVeicot programmas SVID analīzi, jāsecina sekojošais:

Stiprās puses Vājās puses1. Studiju programma izstrādāta atbilstoši profesionālās augstākās izglītības valsts standartam un programmas saturs atbilst skolotāja profesijasstandarta prasībām.2. Studiju programma atbilst darba tirgus

prasībām. Studiju programma ir dinamiska – nav nekādu problēmu to arvien papildināt ar jauniem aktuāliem kursiem

3. 3.Kvalitatīvs un profesionāls pasniedzēju darbs, ko 4. nodrošina arī docētāju piedalīšanās projektos, 5. konferencēs un darbs pie savas profesionālās 6. pilnveides

4. Saiknes uzturēšana ar skolotājiem praktiķiem5.Iespēja studēt nepārtraucot darbu skolā6. Saturiski un metodiski labi izstrādātidiplomdarbi7. Laba profesionālā izglītība, kas ļauj turpinātstudijas akadēmiski un profesionāli augstākā līmenī8. Labs resursu nodrošinājums studiju procesa veiksmīgai īstenošanai-studiju laikā iespējams gūt plašu informāciju un attīstīt dažādas prasmes,

1. Nepilna laika studentiem ir saspringts un intensīvs studiju process, reizēm pārāk augstas prasības patstāvīgajiem darbiem,

2. Nepieciešama plašāka angļu valodas kādzimtās valodas nesēju iesaistīšanaprogrammā3. Iespējas nepilna laika studentiem iesaistīties ES projektu mobilitātē4. Vieslektoru piedalīšanās programmas īstenošanā

26

-studijas nodrošinātas ar literatūru un kvalitatīviem mācību materiāliem,-ir pieeja datoriem un internetam,-pieaug mācību materiālu izplatīšanas iespējas elektroniskā formā.Iespējas: Draudi1. Padarīt lietderīgāku studiju procesu,

piedāvājot jaunus studiju kursus atbilstoši studentu vajadzībām un interesēm, izstrādāt un izplatīt vairāk studiju materiālu elektroniskā formā, izstrādāt jaunus kursus Web-CT formā2. uzlabot docētāju un studentu saziņu

elektroniskā fformā 3. Ciešāk sadarboties ar Lielbritānijas Padomi, lielāko izdevniecību pārstāvjiem, LATE, lai biežākuzaicinātu par vieslektoriem programmā angļu valodas kā dzimtās valodas nesējus4. Veicināt studentu interesi par pētniecisko darbību un rosināt programmu beigušos skolotājus turpināt pētniecisko darbību, studējot maģistrantūrā;5. Iesaistīt programmā studējošos projektos,lai skolotāji labāk apgūtu svešvalodu mācīšanas pieredzi Eiropas Savienības valstīs.

1. Studiju maksu pieaugums neatbilstoši studējošo maksātspējai 2. Skolotāju profesijas atalgojums un zemais prestižs valstī kopumā liek angļu valodas skolotājiem atstāt darbu skolā vai doties darbā uz ārzemēm.

27

Studiju izmaksu tāmeOtrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības SP pamatskolas angļu valodas skolotājs /uz 1 studentu gadā/

Nr. Parametra nosaukums Rin-das Nr. Aprēķina formula Aprēķinātais lielums    A B   C D

I Tiešās studiju programmas izmaksas         Viena pasniedzēja darba algas fonda aprēķins vienam studentam gadā     

  Amats

Pasniedzēju vid. darba alga

mēnesīPasn. īpatsvars st. progr.

nodrošināšanai        profesors 1 180   8% 1 D1=A1*B1 94,37  As.profesors 943   0% 2 D2=A2*B2 0,00  docents 755   5% 3 D3=A3*B3 37,74  lektors 504   72% 4 D4=A4*B4 362,59  asistents 462   10% 5 D5=A5*B5 46,24

  st.pasniedzēji 80   5% 6 D6=A6*B6 4,00

    100%  D7=(D1+D2+D3+D4+D5+D6) 544,94

  pasniedzēja vidējā alga gadā, Ls 7D7=(D1+D2+D3+D4+D5+D6)*12 6539,28

  vidējais studentu skaits uz 1 pasniedzēju 8 X 15,00  Pasniedzēja darba alga uz 1 studentu gadā, Ls 9 D9=D7/D8 435,95  pārējo darbinieku skaits uz 1 pasniedzēju (neskaitot saimn.personā) 10 X 0,15  pasniedzēju un pārējo darbinieku algu fonda attiecība stud.progr. 11 X 3,00  Pārējo darbinieku darba alga uz 1 studentu gadā, Ls 12 D12=D9*D10/D11 21,80

N1 Darba algas fonds uz 1 studentu gadā, Ls 13 D13=D9+D12 457,75

N2 Darba devēja sociālie maksājumi uz 1 studentu gadā (26,09%),Ls 14 D14=D13*0,2409 110,27

N3 Komandējumu un dienesta braucienu izmaksas uz 1 studentu gadā, 15 X 2,50  pasta un citu pakalpojumu izmaksas gadā uz 1 studentu, Ls 16 X 1,00

  citi pakalpojumi (kopēšana, tipogrāfija,fax u.c.), Ls 17 X 1,50N4 Pakalpojumu apmaksa -- kopā Ls 18 D18=D16+D17 2,50  mācību līdzkekļu un materiālu iegāde vienam studentam gadā, Ls 19 X 2,00

  kancelejas preces un cits mazvērtīgais inventārs, Ls 20 X 1,50N5 Materiāli un mazvērtīgā inventāra iegāde uz 1 studentu gadā, Ls 21 D21=D19+D20 3,50  mācību grāmatas uz 1 studentu gadā 22 X 3,00  grāmatu kalpošanas laiks gados 23 X 6,00  1 grāmatas cena, Ls 24 X 7,50  grāmatu iegādes izmaksas uz vienu studentu gadā, Ls 25 D25=D22*D24/D23 3,75

  žurnālu iegādes izmaksas uz vienu studentu gadā, Ls 26 X 1,00N6 Grāmatu un žurnālu iegādes izmaksas uz 1 studentu gadā, Ls 27 D27=D25+D26 4,75  sportam uz vienu studentu gadā, Ls 32 X 0,00

  pašdarbībai uz vienu studentu gadā, Ls 33 X 0,00N7 Studentu sociālajam nodrošinājumam uz 1 studentu gadā, Ls 34 D34=D32+D33 0,00  iekārtu iegāde uz vienu studentu gadā, Ls 35 X 2,00  investīcijas iekārtu modernizēšanai - 20% no inventāra izmaksām 36 X 0,20

  izmaksas iekārtu modernizēšanai, Ls 37 D37=D35*D36 0,40

N8 Iekārtu iegādes un moderniz. izmaksas uz 1 studentu gadā, Ls 38 D38=D35+D37 2,40

Kopā tiešās izmaksas uz 1 studentu gadā -- summa no N1 līdz N8 39

D39=D13+D14+D15+D18+D21+D27+D34+D38 583,67

II Netiešās studiju programmas izmaksas      Izdevumi LU darbības nodrošināšanai: akadēmiskās darbības infrastruktūras apmaksai, attīstības projektiem, kopējiem LU darbības projektiem (t.sk. LU bibliotēkas darbībai un fondu papildināšanai), pārvaldei - kopā 38% uz 1 nosacīto studentu gadā 40 D40=D39*0,38 215,28

Pavisam kopā viena studējošā studiju izmaksas gadā 41 D41=D39+D40 798,95

1.PielikumsStudiju kursu apraksti

Studiju kursu apraksti

Kursa nosaukums Angļu valodas fonētika Kursa kods Valo1545Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32Zinātnes nozare ValodniecībaSemināru un praktisko darbu stundu skaits 32Kursa apstiprinājuma datums 14.02.2008Institūcija, kura apstiprināja kursu Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāteKursa autoriIzglītības zinātņu mağistrs asist. Elīna Rihtere-Zunte

Kursa anotācijaKursa mērķis ir veicināt studentu angļu valodas kompetences un izrunas pilnveidi, izmantojot izrunas vingrinājumus par katru angļu valodas skaņu un iepazīstoties ar dažādiem angļu valodas izrunu ietekmējošiem aspektiem; kā arī rosināt studentus izprast angļu valodas izrunas nozīmību un atšķirību starp dažādiem angļu valodas dialektiem.RezultātiSekmīgi apgūstot šo kursu, studenti zinās angļu valodas skaņu izrunu un pratīs to pielietot praksē; zinās un pratīs izmantot praksē šādus izrunu ietekmējošus faktorus: uzsvaru vārdos un teikumos, intonāciju, asimilāciju un elīziju. Studenti zinās galvenās atšķirības starp britu un amerikāņu angļu valodas dialektiem un pratīs šīs zināšanas pielietot praksē. Studenti izpratīs angļu valodas rakstības un izrunas atšķirības iemeslus un pratīs rakstīt vārdus, kuri sagādā visvairāk grūtību. Studenti pilnveidos savu angļu valodas kompetenci un spēs pielietot iegūtās zināšanas angļu valodas izrunā praksē. Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Fonētika un izruna. Runas orgāni. 2 2. Alfabēts. Transkripcija. Skaņas. 10 3. Lietvārda daudzskaitļa galotnes izruna. Regulāro darbības vārdu pagātnes galotnes izruna. 1 4. Zilbes. Uzsvars vārdos. Vārdu stiprās un vājās formas. Uzsvars teikumā. 6 5. Homofoni. 2 6. Intonācija. 2 7. Asimilācija. 1 8. Elīzija. 2 9. Angļu valodas dialekti. Britu un amerikāņu angļu valoda. 4 10. Rakstības un izrunas atšķirības angļu valodā. 2 Prasības kredītpunktu iegūšanaiNodarbību (75%) apmeklējums, studenta aktīvs darbs mācību procesā, praktisko darbu savlaicīga un sekmīga izpilde, 4 pārbaudes darbu, 1 diktāta pozitīvs vērtējums, eksāmens. Eksāmens (50 % no kopējā vērtējuma) sastāv no rakstiska eksāmena darba par apgūto fonētikas vielu un mutiskas atbildes – teksta fragmenta lasīšanas.Literatūra (01-mācību literatūra)1. Kelly, G. How to Teach Pronunciation. Longman, 2000. 2. Blūma, D. Praktiskā angļu valodas fonētika. Rīga: LU, 1995. 3. Celce-Murcia, M., Briton, D.M., Goodwin J.M. Teaching Pronunciation. CUP, 1996. 4. Roach, P. Phonetics and Phonology: A Practical Course. CUP, 2001. 5. Thompson, Ian. Intonation Practice. OUP, 1998. Literatūra (02-papildliteratūra)1. Avery, P., Ehrlich S. Teaching American English Pronunciation. OUP, 1992. 2. Cruttenden, A. Gimson’s pronunciation of English. London; Arnold, 2001. 3. Grant, L. Well Said: Advanced English Pronunciation. New York: Heinle & Heinle Publishers, 1993. 4. Hancock, M. Pronunciation Games. CUP, 1995. 5. Egelberg, A. Pronunciation Activities. Pro Lingua Associates: New York Publishers, 1999. Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. The Organs of Speech, http://www.rsc-ne-scotland.ac.uk/eolympics/organs_of_speech/index.htm 2. Phonetics: Pronunciation, http://dictionary.cambridge.org/help/phonetics.htm

Kursa nosaukums Angļu valodas gramatika skolotājiem IKursa kods Valo1437Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32Zinātnes nozare Valodniecība

30

Semināru un praktisko darbu stundu skaits 32Kursa apstiprinājuma datums 14.02.2008Institūcija, kura apstiprināja kursu Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāteKursa autoriIzglītības zinātņu mağistrs pedagoğijā lekt. Rita Skara-Mincāne

Kursa anotācijaKursa mērķis ir veicināt studentu pareizu angļu valodas mutvārdu un rakstu valodas pilnveidi. Kurss studentiem dod iespēju veidot iemaņas saprast angļu valodas gramatisko formu jēgu un salīdzināt tās ar attiecīgajām konstrukcijām dzimtajā valodā, īpašu uzmanību pievēršot vārdu kārtībai teikumā un angļu valodas darbības vārdu laiku sistēmai.RezultātiSekmīgi apgūstot šo kursu, studenti zinās angļu valodas gramatisko terminoloģiju; zinās angļu valodas teikuma uzbūvi – vārdu secību tajā un pratīs tos izmantot praksē; zinās jautājuma teikumu veidus un pratīs tos pielietot; pārzinās angļu valodas laiku sistēmu darāmajā kārtā; būs guvuši izpratni par gramatisko laiku formām un pielietojumu rakstos un runā. Studenti pilnveidos savu angļu valodas kompetenci un spēs pielietot iegūtās zināšanas angļu valodas gramatikā praksē. Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Ievads angļu valodas gramatikā. Iepazīšanās ar angļu valodas gramatikas terminoloģiju. 2 2. Vārdu secība angļu valodas stāstījuma teikumā. 4 3. Jautājuma veidi. 8 4. Iepazīšanās ar angļu valodas laiku sistēmu darāmajā kārtā. 2 5. Angļu valodas vienkāršās un ilgstošās tagadnes lietošana. 2 6. Angļu valodas saliktās tagadnes lietošana. 2 7. Angļu valodas vienkāršās pagātnes lietošana. 2 8. Angļu valodas ilgstošās pagātnes lietošana. 2 9. Angļu valodas saliktās (vienkāršās un ilgstošās) pagātnes lietošana. 2 10. Pārskats, kā izteikt ar pagātni saistītas darbības 1 11. Pārskats, kā izteikt ar nākotni saistītas darbības 3 12. Ieskaites darbs 2 Prasības kredītpunktu iegūšanaiNodarbību (75%) apmeklējums, studenta aktīvs darbs mācību procesā, praktisko darbu savlaicīga un sekmīga izpilde. Eksāmens (50 % no kopējā vērtējuma) sastāv no rakstiska eksāmena darba.Literatūra (01-mācību literatūra)1. Thomson, A.J., Martinet, A.V. Practical English Grammar. OUP, 2000. 2. Swan, M. Practical English Usage. OUP, 1996. 3. Vince, M. Advanced Language Practise. Macmillan Education, 2003. 4. Foley, M., Hall, D. Advanced Learner's Grammar. Harlow: Longman, 2003. 5. Walker, E. Elsworth, S. Grammar Practice for Intermediate Students. Pearson Education Limited, 2000. 6. Hewings, M. Advanced Grammar in Use. Cambridge University Press, 2001. Literatūra (02-papildliteratūra)1. Swan, M. Practical English Usage. OUP, 1992 2. Eastwood, J. Oxford Practice Grammar. OUP, 1999 3. 2. Schrampfer Azar, B., Understanding and Using English Grammar. Prentice Hall.1989. 4. Hashemi, L. Englsih Grammar in Use Supplementary Exercises. CUP, 2005 5. Vince, M. First Certificate Language Practice. Oxford: Macmillan Education, 1998. 6. Ward, J.M. One Hundred Useful Exercises in English. London: Penguin English, 1987.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. ESL Learning Center, http://www.englishclub.com/grammar/ 2. British Council: Learn English, http://www.learnenglish.org.uk/grammar_home_frame.html

Kursa nosaukums Angļu valodas gramatika skolotājiem IIKursa kods Valo1439Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32Zinātnes nozare ValodniecībaZinātnes apakšnozare Ģermāņu valodniecībaSemināru un praktisko darbu stundu skaits 32Kursa apstiprinājuma datums 14.02.2008Institūcija, kura apstiprināja kursu Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāteKursa autoriIzglītības zinātņu mağistrs pedagoğijā lekt. Rita Skara-Mincāne

31

PriekšzināšanasValo1437, Angļu valodas gramatika skolotājiem IKursa anotācijaKursa mērķis ir dot studentiem iespēju pilnveidot gramatikas iemaņas apgūstamo gramatikas tēmu ietvaros, saprast runu, lasīt, tulkot, atpazīstot un izprotot gramatisko formu jēgu, kā arī salīdzināt tās ar attiecīgajām konstrukcijām dzimtajā valodā, īpašu uzmanību darbības vārdu ciešamajai kārtai, nosacījuma apstākļa palīgteikumiem, vēlējuma izteiksmei, kā arī netiešajai runai.RezultātiSekmīgi apgūstot šo kursu, studenti zinās nosacījuma palīgteikumu veidus un pratīs tos pielietot praksē; zinās vēlējuma izteiksmes pielietojuma veidus un pratīs tos izmantot praksē; zinās darbības vārdu formas angļu valodas ciešamajā kārtā un pratīs tās pielietos gan rakstos, gan mutvārdos; zinās netiešās runas nozīmi, lietošanu un pratīs to pielietot praksē. Studenti pilnveidos savu angļu valodas kompetenci un spēs pielietot iegūtās zināšanas praksē. Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Angļu valodas darāmā kārta. 4 2. Angļu valodas ciešamā kārta – angļu valodas laiku sistēma ciešamajā kārtā.. 6 3. Nosacījuma palīgteikumi, to veidi un lietošana. 6 4. Angļu valodas vēlējuma izteiksme 4 5. Laiku saskaņojums angļu valodā. 4 6. Angļu valodas netiešā runa. 6 7. Ieskaites darbs. 2 Prasības kredītpunktu iegūšanaiNodarbību (75%) apmeklējums, studenta aktīvs darbs mācību procesā, praktisko darbu savlaicīga un sekmīga izpilde, 2 pārbaudes darbu.. Eksāmens (50 % no kopējā vērtējuma) sastāv no rakstiska eksāmena darba.

Literatūra (01-mācību literatūra)1. Swan, M. Practical English Usage. OUP, 1996. 2. Foley, M., Hall, D. Advanced Learner's Grammar. Harlow: Longman, 2003. 3. Alexander, L. G. Advanced Grammar. New York: Longman, 1996. - ir līdzīgs nosaukums 4. Hewings, M. Advanced Grammar in Use. Cambridge University Press, 2001.

Literatūra (02-papildliteratūra)1. Hashemi, L. English Grammar in Use Supplementary Exercises. CUP, 2005 2. Schampfer Azar, B. Understanding and Using Englsih Grammar. Prentice Hall Regents, 1989 3. Thomson, A.J. and Martinet, A.V. A Practical English Grammar. Oxford University Press, 1986 4. Ward, J.M. One Hundred Useful Exercises in English. London: Penguin English, 1987.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. ESL Learning Center, http://www.englishclub.com/grammar/ 2. British Council: Learn English, http://www.learnenglish.org.uk/grammar_home_frame.html

Kursa nosaukums Angļu valodas gramatika skolotājiem IIIKursa kods Valo2332Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32Zinātnes nozare ValodniecībaZinātnes apakšnozare Ģermāņu valodniecībaSemināru un praktisko darbu stundu skaits 32Kursa apstiprinājuma datums 14.02.2008Institūcija, kura apstiprināja kursu Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāteKursa autoriIzglītības zinātņu mağistrs pedagoğijā lekt. Rita Skara-Mincāne

PriekšzināšanasValo1437, Angļu valodas gramatika skolotājiem IValo1439, Angļu valodas gramatika skolotājiem IIKursa anotācijaKursa mērķis ir veicināt studentu angļu valodas kompetences, kā arī praktiskās angļu valodas mutvārdu un rakstu valodas apguvi; kā arī rosināt studentus apgūst dažādas angļu valodas vārdšķiras un to lietošanu, īpašu uzmanību pievēršot artikuliem, īpašības vārdiem, apstākļa vārdiem un vietniekvārdiem.

32

RezultātiSekmīgi apgūstot šo kursu, studenti zinās angļu valodas lietvārdus – pratīs tos lietot un veidot daudzskaitļa formas; studenti zinās angļu valodas artikulus – gan noteikto, gan nenoteikto un pratīs tos pielietot praksē; zinās angļu valodas apstākļa vārdu izveidi, lietošanu, to vietu teikumā, un pratīs tos izmantot praksē; zinās angļu valodas īpašības vārdus – to formas, salīdzināmās pakāpes un salīdzinošās konstrukcijas un pratīs tās pielietot praksē; zinās vietniekvārdu veidus, rakstību, lietošanu. Studenti pilnveidos savu angļu valodas kompetenci un spēs pielietot iegūtās zināšanas angļu valodas praksē. Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Lietvārds, tā gramatiskā forma un kategorijas. 2 2. Angļu valodas norādāmie vārdi.. 2 3. Nenoteiktais artikuls, tā lietošana. . 4 4. Noteiktais artikuls, tā lietošana.. 4 5. Artikulu lietošana īpašie gadījumi. . 4 6. Apstākļa vārds, tā lietošana. . 4 7. Īpašības vārds, tā lietošana. 4 8. Salīdzinošās konstrukcijas. 2 9. Vietniekvārds, tā lietošana. 4 10. Ieskaites darbs. 2 Prasības kredītpunktu iegūšanaiNodarbību (75%) apmeklējums, studenta aktīvs darbs mācību procesā, praktisko darbu savlaicīga un sekmīga izpilde, 2 pārbaudes darbu, 1 ieskaites darbs. Eksāmens (50 % no kopējā vērtējuma) sastāv no rakstiska eksāmena darba.Literatūra (01-mācību literatūra)1. Swan, M. Practical English Usage. OUP, 1996. 2. Foley, M., Hall, D. Advanced Learner's Grammar. Harlow: Longman, 2003. 3. Alexander, L. G. Advanced Grammar. New York: Longman, 1996. - ir līdzīgs nosaukums 4. Hewings, M. Advanced Grammar in Use. Cambridge University Press, 2001.

Literatūra (02-papildliteratūra)1. 1. Thomson, A.J. and Martinet, A.V. A Practical English Grammar. Oxford University Press, 1986. 2. Eastwood, J. Oxford Practice Grammar. OUP, 1999 3. Hashemi, L. Englsih Grammar in Use Supplementary Exercises. CUP, 2005 4. Vince, M. Advanced Language Practise. Macmillan Education, 2003 5. Ward, J.M. One Hundred Useful Exercises in English. London: Penguin English, 1987.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. ESL Learning Center, http://www.englishclub.com/grammar/ 2. British Council: Learn English, http://www.learnenglish.org.uk/grammar_home_frame.html

Kursa nosaukums Angļu valodas gramatika skolotājiem IVKursa kods Valo2334Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32Zinātnes nozare ValodniecībaSemināru un praktisko darbu stundu skaits 32Kursa apstiprinājuma datums 14.02.2008Institūcija, kura apstiprināja kursu Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāteKursa autoriIzglītības zinātņu mağistrs pedagoğijā lekt. Rita Skara-Mincāne

PriekšzināšanasValo1437, Angļu valodas gramatika skolotājiem IValo1439, Angļu valodas gramatika skolotājiem IIValo2332, Angļu valodas gramatika skolotājiem IIIKursa anotācijaKursa mērķis ir veicināt studentu angļu valodas kompetences, kā arī praktiskās angļu valodas mutvārdu un rakstu valodas apguvi; izmantojot teksta modalitāti un tās dažādās izteiksmes formas; kā arī rosināt studentus izprast angļu valodas darbības vārdu nelokāmo formu lietošanu; kā arī dot studentiem iespēji apgūt dažādu prievārdu nozīmi angļu valodās, sniedzot pārskatu par to lietošanu un atšķirībām to nozīmē.RezultātiSekmīgi apgūstot šo kursu, studenti zinās angļu valodas prievārdus – pratīs tos lietot dažādos kontekstos, piemēram, lai runātu par vietu, laiku, virzienu; studenti zinās angļu valodas darbības vārdu nelokāmās formas - gan nenoteiksmi, gan ģerundiju, gan divdabi un pratīs tos pielietot praksē; zinās atšķirību angļu valodas

33

darbības vārda nenoteiksmes un ģerundija lietošanā aiz noteiktiem darbības; zinās angļu valodas modālos darbības vārdus – to formas, pratīs tās pielietot praksē. Spēs salīdzināt ar attiecīgajām formām latviešu valodā. Studenti pilnveidos savu angļu valodas kompetenci un spēs pielietot iegūtās zināšanas angļu valodas praksē. Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Atkārtojums par angļu valodas laiku sistēmu, darāmo un ciešamo kārtu, laiku saskaņojumu likumu. 4 2. Pārskats par angļu valodas darbības vārdu nelokāmajām formām. 2 3. Darbības vārda nenoteiksme, tās formas un lietošana. 4 4. Ģerundijs, tā formas un lietošana. 4 5. Divdabji, to formas un lietošana. 4 6. Angļu valodas modālie vārdi, to formas un lietošana. 8 7. Angļu valodas prievārdi un to lietošana. 6 Prasības kredītpunktu iegūšanaiNodarbību (75%) apmeklējums, studenta aktīvs darbs mācību procesā, praktisko darbu savlaicīga un sekmīga izpilde, 2 pārbaudes darbu, 1 ieskaites darbs. Eksāmens (50 % no kopējā vērtējuma) sastāv no rakstiska eksāmena darba.Literatūra (01-mācību literatūra)1. Swan, M. Practical English Usage. OUP, 1996. 2. Eastwood, J. Oxford Practice Grammar. OUP, 2000. 3. Foley, M., Hall, D. Advanced Learner's Grammar. Harlow: Longman, 2003. 4. Alexander, L. G. Advanced Grammar. New York: Longman, 1996. - ir līdzīgs nosaukums 5. Hewings, M. Advanced Grammar in Use. Cambridge University Press, 2001. Literatūra (02-papildliteratūra)1. Thomson, A.J. and Martinet, A.V. A Practical English Grammar. Oxford University Press, 1986. 2. Walker, E., Elsworth, S. Grammar Practice for Intermediate Students, Longman, 2000. 3. Hashemi, L. English Grammar in Use Supplementary Exercises. CUP, 2005 4. Vince, M. Advanced Language Practise. Macmillan Education, 2003 5. Ward, J.M. One Hundred Useful Exercises in English. London: Penguin English, 1987.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. ESL Learning Center, http://www.englishclub.com/grammar/ 2. British Council: Learn English, http://www.learnenglish.org.uk/grammar_home_frame.html

Kursa nosaukums Angļu valodas tekstu leksiski gramatiskā analīze I*

Kursa kods ValoP132Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32Zinātnes nozare ValodniecībaSemināru un praktisko darbu stundu skaits 32Kursa apstiprinājuma datums 14.02.2008Institūcija, kura apstiprināja kursu Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte Kursa autoriIzglītības zinātņu mağistrs asist. Evija Latkovska

Kursa anotācijaKursa mērķis ir dot studentiem iespēju attīstīt autentisku angļu valodas tekstu leksiski gramatiskās analizēšanas prasmes un iemaņas. Kursa uzdevumi: 1) palīdzēt studentiem uzlabot autentisku angļu valodas tekstu lasītprasmi, proti, prasmi izprast un analizēt dažāda veida un sarežģītības pakāpes tekstus angļu valodā; 2) dot studentiem iespēju apgūt jaunu leksiku angļu valodā, īpašu uzmanību pievēršot vārdu polisēmijai, sinonīmiem, antonīmiem, homonīmiem, kā arī frazeoloģijai, tādējādi bagātinot studentu vārdu krājumu un nostiprinot zināšanas apgūtās leksikas pielietošanai dažādās dzīves situācijās (gan formālos, gan neformālos kontekstos); 3) rosināt studentus kursa apguves laikā darboties ar dažāda veida vārdnīcām.

RezultātiSekmīgi apgūstot šo studiju kursu, studenti: • pilnveidos autentisku tekstu angļu valodā lasītprasmi un mācēs to praktiski pielietot, analizējot šos tekstus no leksiskā un gramatiskā aspekta; • bagātinās vārdu krājumu angļu valodā un mācēs to pielietot dažādās dzīves situācijās (gan formālos, gan neformālos kontekstos); • pratīs darbam ar tekstiem angļu valodā racionāli izvēlēties atbilstošas vārdnīcas atkarībā no uzdevumā

34

uzstādītā mērķa, kā arī pratīs tās efektīvi izmantot.

Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Praktisko nodarbību skaits semestra laikā Paredzētais apjoms stundās

1. Ievadnodarbība. 2 2. M. Raunslija teksts ‘Apburtais’ (Spellbound by Rawnsley, M.) 2 3. Vārdu krājums par naudas tēmu – banku serviss, darījumi, naudas nozīme cilvēka dzīvē. 2 4. Vārdu to appoint/an appointment; to show/a show(+expressions) analīze. 2 5. Vārdu to account/an account(+phrasal verbs); to draw(+expressions, phrasal verbs) analīze. 2 6. Kontroldarbs (1). 2 7. S.I. Simona teksts ‘Telegramma’(Telegram by Simons, S. I). 2 8. Telegrammas rakstīšanas pagātnē salīdzināšana ar e-pastu un sms rakstīšanu mūsdienās. Darbs ar tekstā ietverto jauno leksiku. 2 9. Darbs ar vārdu deny/surprise/ cut/point polisēmiju. 2 10. Darbības vārda to make izmantošana izteicienos; vārdu empty/free/blank/vacant salīdzināšana. 2 11. Kontroldarbs (2). 2 12. Vārdu krājums, kas izmantojams telefonsarunās, telefonsarunu informācijas nozīmīgums. Cilvēku reakcijas neordinārās dzīves situācijās. 2 13. R. Voterspūna teksts ‘Ugunsstāsts’ (Fire Story by Wothersoon, R.) 2 14. Darbs ar vārdu disturb/bother/annoy; suggest/propose/offer; happy/lucky polisēmiju; darbības vārda to lose izmantošana dažādos izteicienos; darbības vārda to look nozīmes kombinācijās ar dažādiem prievārdiem. 2 15. Kontroldarbs (3). 2 16. Atkārtojums par izņemto semestra vielu. Sagatavošanās eksāmenam. 2

Prasības kredītpunktu iegūšanaiLekciju apmeklējums-75% un aktīvs darbs nodarbībās (25%); sekmīgi uzrakstīti 3 kontroldarbi ( 25%); sekmīgi nokārtots rakstveida eksāmens ( 50%).

Literatūra (01-mācību literatūra)1. Analytical reading: study aid / R. Ābeltina; Higher School of Economics and Culture. – Riga: Higher School of Economics and Culture, 2004. 2. Šiliņa B. Some models of text analysis. – Rīga, 1979. 3. Longman dictionary of contemporary english: Das neue DCE. – Muenchen: Langenscheidt-Longman, 1995. 4. Longman dictionary of English language and culture. – Harlow, England: Pearson Education: Longman, 2005. 5. Longman dictionary of phrasal verbs : / Rosemary Courtney. – Harlow: Addison Wesley Longman, 1998.

Literatūra (02-papildliteratūra)1. Clark, S., Poiton, G. Word for Word. Oxford: OUP, 2003. 2. Cotton, D., Falvey, D., Kent, S. Market Leader. Intermediate Business English. Harlow: Pearson Education Limited, 2004. 3. Fitikides, T. J. Common Mistakes in English. Harlow: Pearson Education Limited, 2000. 4. Really Learn 100 Phrasal Verbs. Oxford: OUP, 2004. 5. The Status of Language Educators. Edited by Radai, P. Strasbourgh: Council of Europe Publishing, 2003. 6. Kremptone, Z. Come in! Grammar – nice and easy! Rīga: Zvaigzne ABC, 2003. 7. Drozdova, J. English Through Reading. M. Prosveščeņije, 1998. 8. Ivanova, L. Course of English. Second Year. M. Prosveščeņije, 1998. 9. Different monolingual dictionaries from CUP, OUP, Longman, etc.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. http://www.onestopenglish.com 2. http://esl.about.com/od/englishlessonplans/English_Lesson_Plans_for_ESL_EFL_Classes.htm 3. http://www.english-to-go.com

35

Kursa nosaukums Angļu valodas tekstu leksiski gramatiskā analīze II

Kursa kods ValoP133Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32Zinātnes nozare ValodniecībaZinātnes apakšnozare Ģermāņu valodniecībaSemināru un praktisko darbu stundu skaits 32Kursa apstiprinājuma datums 09.11.2004Institūcija, kura apstiprināja kursu Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāteKursa autoriIzglītības zinātņu mağistrs asist. Evija LatkovskaIzglītības zinātņu mağistrs asist. Sintija VaļkaAnita Auziņa

Kursa anotācijaKursa mērķis ir dot studentiem iespēju nostiprināt autentisku angļu valodas tekstu leksiski gramatiskās analizēšanas prasmes un iemaņas. Kursa uzdevumi: 1) palīdzēt studentiem nostiprināt autentisku angļu valodas tekstu lasītprasmi, proti, prasmi izprast un analizēt dažāda veida un sarežģītības pakāpes tekstus angļu valodā; 2) dot studentiem iespēju apgūt jaunu leksiku angļu valodā, īpašu uzmanību pievēršot vārdu polisēmijai, sinonīmiem, antonīmiem, homonīmiem, kā arī frazeoloģijai, tādējādi bagātinot studentu vārdu krājumu un nostiprinot zināšanas apgūtās leksikas pielietošanai dažādās dzīves situācijās (gan formālos, gan neformālos kontekstos); 3) rosināt studentus kursa apguves laikā darboties ar dažāda veida vārdnīcām. RezultātiSekmīgi apgūstot šo studiju kursu, studenti: • pilnveidos autentisku tekstu angļu valodā lasītprasmi un mācēs to praktiski pielietot, analizējot šos tekstus no leksiskā un gramatiskā aspekta; • bagātinās vārdu krājumu angļu valodā un mācēs to pielietot dažādās dzīves situācijās (gan formālos, gan neformālos kontekstos); • pratīs darbam ar tekstiem angļu valodā racionāli izvēlēties atbilstošas vārdnīcas atkarībā no uzdevumā uzstādītā mērķa, kā arī pratīs tās efektīvi izmantot. Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Praktisko nodarbību skaits semestra laikā Paredzētais apjoms stundās

1. Idiomas angļu valodā – to tiešā un pārnestā nozīme. 2 2. Dž. M. Varda teksts ‘Pavārs’ (The Cook by Ward, J. M.) 2 3. Vārdu krājums par ēdiena gatavošanu, ēšanas manierēm. Cilvēks un ēšana – dzīvojam, lai ēstu, vai ēdam, lai dzīvotu. 2

36

1. Frazālo darbības vārdu to take un to stand polisēmija. 2 2. Vārdi change/face kā darbības vārdi un kā lietvārdi; darbības vārds to give+a noun. 2 3. Kontroldarbs (1). 2 7. Dž. M. Varda teksts ‘Viesnīca ‘Stefani’’ (The Hotel Stefani by Ward, J. M.) 2 8. Situācijas viesnīcās, ar to saistītais vārdu krājums. 2 9. Darbības vārdu to shiver/to tremble/to shake; to raise/to lift/to pick up nozīmes līdzības un atšķirības. 2 10. Izteicieni ar vārdiem certain un sure. Frazālie darbības vārdi to move un to give. 2 11. Kontroldarbs (2). 2 12. O. Vailda pasaka ‘Lakstīgala un Roze’ (The Nightingale and the Rose by Wilde, O.) 2 13. Atšķirība leksikā un gramatiskās struktūrās starp O. Vailda pasaku ‘Lakstīgala un Roze’ un visiem iepriekšējiem kursā Angļu valodas tekstu leksiski gramatiskā analīze skolotājiem I un II ietvertajiem tekstiem. 2 14. Īpašības vārdi, emociju nosaukumi - vārdu krājums, ar kura palīdzību atklāt tekstā emocionālās nianses. 2 15. Kontroldarbs (3). 2 16. Atkārtojums par izņemto semestra vielu. Sagatavošanās eksāmenam. 2 Prasības kredītpunktu iegūšanaiLekciju apmeklējums-75% un aktīvs darbs nodarbībās (25%); sekmīgi uzrakstīti 3 kontroldarbi ( 25%); sekmīgi nokārtots rakstveida eksāmens ( 50%).Literatūra (01-mācību literatūra)1. Wilde, O. Fairy Tales. Moscow: Iriss Press, 1979. 2. Analytical reading: study aid / R. Ābeltina; Higher School of Economics and Culture. – Riga: Higher School of Economics and Culture, 2004. 3. Šiliņa B. Some models of text analysis. – Rīga, 1979. 4. Longman dictionary of contemporary english: Das neue DCE. – Muenchen: Langenscheidt-Longman, 1995. 5. Longman dictionary of English language and culture. – Harlow, England: Pearson Education: Longman, 2005. 6. Longman dictionary of phrasal verbs : / Rosemary Courtney. – Harlow: Addison Wesley Longman, 1998.

Literatūra (02-papildliteratūra)1. Clark, S., Poiton, G. Word for Word. Oxford: OUP, 2003. 2. Fitikides, T. J. Common Mistakes in English. Harlow: Pearson Education Limited, 2000. 3. Really Learn 100 Phrasal Verbs. Oxford: OUP, 2004. 4. Biznesa angļu valoda. Noplēšamais kalendārs. Rīga: Zvaigzne ABC, 2005. 5. Kremptone, Z. Come in! Grammar – nice and easy! Rīga: Zvaigzne ABC, 2003. 6. Zirdziņa, G. Use Your English – 1. Rīga: Zvaigzne, 1994. 7. Drozdova, J. English Through Reading. M. Prosveščeņije, 1998. 8. Ivanova, L. Course of English. Second Year. M. Prosveščeņije, 1998. 9. Different monolingual dictionaries from CUP, OUP, Longman, etc.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. http://www.onestopenglish.com 2. http://esl.about.com/od/englishlessonplans/English_Lesson_Plans_for_ESL_EFL_Classes.htm 3. http://www.english-to-go.com 4. http://humanities.byu.edu/elc/student/idioms/idiomsmain.html

37

Kursa nosaukums Angļu valodas tekstu leksiski gramatiskā analīze III*

Kursa kods ValoP134Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32Zinātnes nozare ValodniecībaZinātnes apakšnozare Ģermāņu valodniecībaSemināru un praktisko darbu stundu skaits 32Kursa apstiprinājuma datums 09.11.2004Institūcija, kura apstiprināja kursu Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāteKursa autoriPedagoğijas mağistra grāds lekt. Sandra Kalniņa

PriekšzināšanasValoP133, Angļu valodas tekstu leksiski gramatiskā analīze IIKursa anotācijaKursa mērķis ir dot studentiem iespēju attīstīt autentisku angļu valodas tekstu leksiski gramatiskās analizēšanas prasmes un iemaņas. Kursa uzdevumi: 1) palīdzēt studentiem uzlabot autentisku angļu valodas tekstu lasītprasmi, proti, prasmi izprast un analizēt dažāda veida un sarežģītības pakāpes tekstus angļu valodā; 2) Kursā studenti pilnveido lasītprasmi, prasmi izprast un analizēt dažāda veida un sarežģītības pakāpes tekstus, kā arī attīsta vispārējo valodas izjūtu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta leksikai (polisēmija, sinonīmi, antonīmi, homonīmi, frazeoloģija) - un apgūtā vārdu krājuma pielietošanai dažādās dzīves situācijās un sarunvalodā. 3) rosināt studentus kursa apguves laikā darboties ar dažāda veida vārdnīcām. RezultātiSekmīgi apgūstot šo studiju kursu, studenti: • pilnveidos autentisku tekstu angļu valodā lasītprasmi un mācēs to praktiski pielietot, analizējot šos tekstus no leksiskā un gramatiskā aspekta; • bagātinās vārdu krājumu angļu valodā un mācēs to pielietot dažādās dzīves situācijās (gan formālos, gan neformālos kontekstos); • pratīs darbam ar tekstiem angļu valodā racionāli izvēlēties atbilstošas vārdnīcas atkarībā no uzdevumā uzstādītā mērķa, kā arī pratīs tās efektīvi izmantot. Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Praktisko nodarbību skaits semestra laikā Paredzētais apjoms stundās 1. Aleksanders, Diena, ko atcerēties. (A day to Remember by Alexander) 2 2. Darbs ar vārdiem CRASH, CRUSH (situācijau,dialogi veidošana) darbības vārda TO DRAW polisēmija. 2 3. Darbs ar vārdiem DESTRUCTION/DISTRACTION, vārdu CHAIN, REDUCE polisēmija. Sinonīmi 2 4. Darbs ar LOOK ON, LOOK UP, LOOK OUT, LOOK OVER 2 5. Kontroldarbs 1 2 6. Aleksanders, "Vestheven" expresis. (The Westheaven Express by Alexander) 2 7. Darbs ar sinonīmiem: GLIMPSE,GLANCE, VIEW, SIGHT. Darbs ar frazeoloģismiem. 2 8. Darbs ar vārdiem NOTE, MERE, ODD, DAWN. 2 9. Darbs ar WRITE OFF, GO OFF; GET IN, GET ON, GET UP. 2 10. Kontroldarbs 2 2 11. Čārlzs otrais. (Charles II) 2 12. Vārdu DISSOLVE, DETERMINE, PLUNGE, BEAR polisēmija. 2 13. Darbs ar OFF un OUT frāzēm. Sinonīmi - SELECT, ELECT, PICK 2 14. Kontroldarbs 3 2 15. Atkārtojums par izņemto semestra vielu. Sagatavošanās eksāmenam. 2

38

16. Atkārtojums par izņemto semestra vielu. Sagatavošanās eksāmenam. 2 Prasības kredītpunktu iegūšanaiLekciju apmeklējums-75% un aktīvs darbs nodarbībās (25%); sekmīgi uzrakstīti 3 kontroldarbi (25%); sekmīgi nokārtots rakstveida eksāmens (50%). Literatūra (01-mācību literatūra)1. Swan, M. Practical English Usage. Oxford University Press, 1996. Literatūra (02-papildliteratūra)1. Hornby, A. S. Oxford Advanced Learner's Dictionary. Oxford: OUP, 1995 2. Dictionary of Synonyms and Antonyms. Oxford: OUP., 1999 3. English Thesaurus, Peter Haddock Publisjing 4. English Dictionary for Advanced Learners, Macmillan, 2002 5. Really Learn 100 Phrasal verbs. Oxford: OUP, 2002)

Kursa nosaukums Angļu valodas tekstu leksiski gramatiskā analīze IV*

Kursa kods ValoP135Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32Zinātnes nozare ValodniecībaZinātnes apakšnozare Ģermāņu valodniecībaSemināru un praktisko darbu stundu skaits 32Kursa apstiprinājuma datums 09.11.2004Institūcija, kura apstiprināja kursu Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāteKursa autoriPedagoğijas mağistra grāds lekt. Sandra Kalniņa

PriekšzināšanasValoP134, Angļu valodas tekstu leksiski gramatiskā analīze III* Kursa anotācijaKursa mērķis ir dot studentiem iespēju nostiprināt autentisku angļu valodas tekstu leksiski gramatiskās analizēšanas prasmes un iemaņas. Kursa uzdevumi: 1) palīdzēt studentiem nostiprināt autentisku angļu valodas tekstu lasītprasmi, proti, prasmi izprast un analizēt dažāda veida un sarežģītības pakāpes tekstus angļu valodā; 2) dot studentiem iespēju apgūt jaunu leksiku angļu valodā, īpašu uzmanību pievēršot vārdu polisēmijai, sinonīmiem, antonīmiem, homonīmiem, kā arī frazeoloģijai, tādējādi bagātinot studentu vārdu krājumu un nostiprinot zināšanas apgūtās leksikas pielietošanai dažādās dzīves situācijās (gan formālos, gan neformālos kontekstos); 3) rosināt studentus kursa apguves laikā darboties ar dažāda veida vārdnīcām.RezultātiSekmīgi apgūstot šo studiju kursu, studenti: • pilnveidos autentisku tekstu angļu valodā lasītprasmi un mācēs to praktiski pielietot, analizējot šos tekstus no leksiskā un gramatiskā aspekta; • bagātinās vārdu krājumu angļu valodā un mācēs to pielietot dažādās dzīves situācijās (gan formālos, gan neformālos kontekstos); • pratīs darbam ar tekstiem angļu valodā racionāli izvēlēties atbilstošas vārdnīcas atkarībā no uzdevumā uzstādītā mērķa, kā arī pratīs tās efektīvi izmantot. Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Praktisko nodarbību skaits semestra laikā Paredzētais apjoms stundās

1. Aleksanders, Smieklīgi vai nē. (Funny or Not by Alexander) 2 2. BIND, SLIP darbības vārdu polisēmija. Situāciju, dialogu veidošana 2 3. Frazeoloģija. 2 4. Darbības vārda COME polisēmija, frazeoloģija 2 5. Kontroldarbs 1 2 6. Melnie kaķi un sadauzītie spoguļi.(Black Cats and Broken Mirrors) 2 7. Diskusija par māņticību. Darbs ar vārdiem THROW, REVERSE 2 8. Vārdu STROKE, BUMP, PITCH polisēmija. 2 9. Dialogu, situāciju veidošana ar iemācītajām frāzēm. 2 10. Kontroldarbs 2 2 11. Darbs ar frazeoloģismiem. 2 12. Darbs ar AFFECT, EFFECT, AFFECTION 2 13. Darbs ar homonīmiem. 2 14. Darbs ar homonīmiem. 2

39

15. Kontroldarbs 3 2 16. Atkārtojums par semestra izņemto tēmu. 2 Prasības kredītpunktu iegūšanaiLekciju apmeklējums-75% un aktīvs darbs nodarbībās (25%); sekmīgi uzrakstīti 3 kontroldarbi (25%); sekmīgi nokārtots rakstveida eksāmens (50%).

Literatūra (01-mācību literatūra)1. Swan, M. Practical English Usage. Oxford University Press, 1996.

Literatūra (02-papildliteratūra)1. Hornby, A. S. Oxford Advanced Learner's Dictionary. Oxford: OUP, 1995 2. Dictionary of Synonyms and Antonyms. Oxford: OUP., 1999 3. English Thesaurus, Peter Haddock Publisjing 4. English Dictionary for Advanced Learners, Macmillan, 2002 5. Really Learn 100 Phrasal verbs. Oxford: OUP, 2002)

40

Kursa nosaukums Angļu valodas rakstu runas prakse Kursa kods Valo1558Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32Zinātnes nozare ValodniecībaSemināru un praktisko darbu stundu skaits 32Kursa apstiprinājuma datums 04.02.2008Institūcija, kura apstiprināja kursu Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāteKursa autoriIzglītības zinātņu mağistrs asist. Sintija Vaļka

Kursa anotācijaKursa mērķis ir dot studentiem iespēju kursa laikā nostiprināt un padziļināt vidusskolas kursā iegūtās zināšanas un iemaņas angļu rakstu valodā. Kursa laikā studentiem tiek dota iespēja pilnveidot prasmi rakstīt dažāda veida tekstus, kā arī ieteikti temati individuālajām studijām, ņemot vērā studentu profesionālās vajadzības un zināšanu līmeni. Uzmanība tiek pievērsta rakstīšanas procesa analīzei, rindkopai un temata teikumam, secībai un vienotībai, kā arī dažāda veida eseju, kopsavilkuma un anotācijas rakstīšanai. Kurss noslēdzas ar rakstisku eksāmenu.RezultātiSekmīgi apgūstot kursu, studenti iegūs izpratni par angļu valodas pareizrakstību, pieturzīmju un lielo sākuma burtu lietošanu; spēs atšķirt dažādus rakstīšanas stilus; tekstu veidus un to rakstīšanas pamatprincipus, kā arī spēs patstāvīgi sastādīt rakstu darba plānu un pratīs uzrakstīt tekstu atbilstoši plānam un prasībām.Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Pareizrakstības likumi. 2 2. Lielo sākuma burtu lietošana. 2 3. Pieturzīmju lietošana: kols, semikols, domuzīme, defise. 2 4. Pieturzīmju lietošana: komats 2 5. Rakstīšanas process. 2 6. Rakstīšanas process. Izvērstā plāna rakstīšana. 2 7. Rindkopa, tās uzbūve un rakstīšanas pamatprincipi. Temata teikums. 2 8. Rakstu skaidrība, sakarība, vienotība. Saikļu lietošana. Atsauces un norādes tekstā. 2 9. Eseju organizēšanas veidi. 2 10. Aprakstošās esejas (personu, vietu, priekšmetu, notikumi). 2 11. Stāstījuma esejas (stili- oficiālais, neoficiālais, stāsti, ziņojumi). 2 12. Recenziju rakstīšana. Mācību grāmatas recenzija. 2 13. Kopsavilkuma rakstīšanas pamatprincipi. Pārfrāzēšana. 2 14. Kopsavilkuma rakstīšana. 2 15. Diplomdarba anotācijas rakstīšanas pamatprincipi. 2 16. Diplomdarba anotācijas rakstīšana. Anotāciju paraugu analizēšana. 2

Prasības kredītpunktu iegūšanaiPraktisko nodarbību apmeklējums un aktīva līdzdarbošanās - 10% Patstāvīgo darbu savlaicīga iesniegšana – 70% Kursa noslēgumā eksāmens – 20%

Literatūra (01-mācību literatūra)1. Jordan, R.R. Academic Writing course. Longman, 2001. 2. Oshimanna, A., Hogue, A. Writing Academic English. OUP, 1999.

Literatūra (02-papildliteratūra)1. Belcher, D. and Braine, G. Academic Writing in a Second Language. Essays on Research and Pedagogy. Norwood, N 7. Ablex Publishing Corparation, 1995. 2. Teacher's Handbook of Advanced Writing. Tallin, 1999.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Magazine The English Teaching Forum

Kursa nosaukums Angļu valodas mutvārdu runas prakse I Kursa kods Valo1546Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32Zinātnes nozare Valodniecība

41

Semināru un praktisko darbu stundu skaits 32Kursa apstiprinājuma datums 14.02.2008Institūcija, kura apstiprināja kursu Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāteKursa autoriIzglītības zinātņu mağistrs asist. Anita Auziņa

Kursa anotācijaStudiju kursa mērķis ir dot topošajiem angļu valodas skolotājiem iespēju attīstīt un pilnveidot savas monoloģiskās runas prasmes, dialogu veidošanas iemaņas, prezentācijas prasmes; mācīsies tekoši un pareizi runāt, izsakot savu viedokli diskusijās par dažādām jautājumiem saistībā ar pamatskolas angļu valodas kursā aplūkojamās tēmām. Kursa mērķis ir radīt mācību vidi, kas veicinātu studentu aktīvu iesaistīšanos savā profesionālajā izaugsmes procesā.RezultātiSekmīgi apgūstot šo kursu, studenti attīstīs, pilnveidos un padziļinās komunikatīvo valodas kompetenci: - izpratīs komunikatīvās darbības un stratēģijas; - pratīs veidot skaidru, plūstošu un labi strukturētu runu; - pratīs skaidri un detalizēti stāstīt par kursa ietvertajām tēmām; - pratīs izklāstīt argumentus, atbilstoši akcentējot nozīmīgākos jautājumus un svarīgākās detaļas; - pratīs uzstāties auditorijā ar iepriekš sagatavotu prezentāciju un pievērsties klausītāju uzdotajiem jautājumiem, raitā valodā brīvi formulējot domu; - spēs iegūtās zināšanas pārvērst prasmēs un iemaņās un pielietot sev nepieciešamajās dzīves situācijās. Kursu apraksts-plāns1. Savstarpējā iepazīšanās. Māksla sarunāties. Sarunas dinamika. 2 2. Monoloģiskā un dialoģiskā runa. Sarunvalodas elementi: jautājumi un atbildes, komentāri, retoriskie paņēmieni un līdzekļi. 2 3. Klausīšanās iemaņu un prasmju nozīme sarunvalodā. 2 4. Es un mana ikdiena. 2 5. Cilvēka ķermeņa uzbūves pamatprincipi. Sajūtas. 4 6. Pozas un žesti. 2 7. Cilvēka raksturs. 2 8. Veselība un ķermeņa kopšana. Uzturs un dzērieni. 2 9. Ģimene un draugi. Attiecības ar citiem cilvēkiem. 2 10. Mājas dzīvnieki - ģimenes sastāvdaļa. 2 11. Brīvais laiks un izklaide. Vaļasprieki un intereses. 2 12. Prezentācija par tēmu „Cilvēks, kuru es apbrīnoju”. Prezentācijas analīze, vērtējums, pašnovērtējums. 4 13. Rakstiskais eksāmens. 2 14. Mutiskais eksāmens. 2 Prasības kredītpunktu iegūšanaiLai students varētu kārtot eksāmenu, jāizpilda visi praktiskie darbi, jāveic praktisks pētījums un jāatspoguļo pētījuma rezultāti mutiskā prezentācijā. Aktīva studenta piedalīšanās nodarbībās. Kursa noslēgumā integrēta rakstiska un mutiska ieskaite.Literatūra (01-mācību literatūra)1. Wellman, G. (1998) The Heinemann ELT English Wordbuilder: Vocabulary Development and Practice for Higher-level Students. Oxford: Macmillan Heinemann, 1998. 2. Broadhead, A. (2001) Advance Your English: a Short Course for Advanced Learners: course book. Cambridge: Cambridge University Press, 2001. 3. A Person's Appearance & Character / Sast. L. Zuboviča. Rīga: Latvijas Universitāte, 1992. Literatūra (02-papildliteratūra)1. Oxford Collocations Dictionary for Students of English / [editors Margaret Deuter [et al.]]. Oxford: Oxford University Press, 2002. 2. Thornbury, S. (2007) How to Teach Speaking. Essex: Pearson Education Limited. 3. Pease, A. and B. (2004, 2006) The Definitive Book of Body Language. New York: Bantam Books. 4. Pīzi A. un B. (2006) Ķermeņa valoda. Rīga: Jumava. Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. ELT Journal. 2. English Teaching Forum. A journal for the Teachers of English outside the United States. 3. English Teaching Professional. 4. http://nonverbal.ucsc.edu/ 5. http://www.usal.es/~nonverbal/introduction.htm

Kursa nosaukums Angļu valodas mutvārdu runas prakse II Kursa kods Valo1547Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32Zinātnes nozare ValodniecībaSemināru un praktisko darbu stundu skaits 32Kursa apstiprinājuma datums 14.02.2008

42

Institūcija, kura apstiprināja kursu Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte Kursa autoriIzglītības zinātņu mağistrs asist. Anita Auziņa

PriekšzināšanasValo1546, Angļu valodas mutvārdu runas prakse I Kursa anotācijaStudiju kursa mērķis ir dot topošajiem angļu valodas skolotājiem iespēju turpināt attīstīt un pilnveidot monoloģiskās un dialoģiskās runas prasmes, attīstīt argumentēšanas un diskusijas iemaņas, padziļināt tematisko vārdu krājumu. Kursa mērķis ir veicināt skolotāju starpkultūru kompetences attīstīšanu, iegūstot zināšanas un izpratni par līdzīgo un atšķirīgo pašu un mērķkultūrās, kā arī sociālo un komunikatīvo prasmju pilnveidi.

RezultātiSekmīgi apgūstot šo kursu, studenti attīstīs, pilnveidos un padziļinās komunikatīvo valodas kompetenci: - izpratīs komunikatīvās darbības un stratēģijas; - paplašinās zināšanas par līdzīgajām un atšķirīgajām parādībām dažādās kultūrās; - izpratīs starpkultūras kompetences būtību un lomu svešvalodu apguvē; - pratīs skaidri un detalizēti stāstīt par kursa ietvertajām tēmām; - pratīs izklāstīt argumentus, atbilstoši akcentējot nozīmīgākos jautājumus un svarīgākās detaļas; - pratīs uzstāties auditorijā ar iepriekš sagatavotu prezentāciju un pievērsties klausītāju uzdotajiem jautājumiem, raitā valodā brīvi formulējot domu; - pratīs prezentācijā izmantot IT; - spēs iegūtās zināšanas pārvērst prasmēs un iemaņās un pielietot sev nepieciešamajās dzīves situācijās.

Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Starpkultūru komunikācija. Mēs un citi. Daudzveidība un tolerance. 2 2. Tautības. Tautības apziņa. 2 3. Uzvedības normas, dažādu tautu tikumi un parašas. 2 4. Stereotipi, aizspriedumi, to pārvarēšana. 2 5. Laiks, pulksteņa laiks. Laika izpratne dažādās kultūrās. 24 stundu sabiedrība. 2 6. Ēšanas kultūra. Veselīgs dzīves veids, veselīga pārtika, modificēta pārtika. 4 7. Svētku svinēšana un tradīcijas. 4 8. Civilizācijas globālās problēmas. 2 9. Saruna un klusums. Klusuma pauzes uztvere dažādās kultūrās. 2 10. Pētījuma prezentācija par paša izvēlētu kultūras fenomenu salīdzinošā aspektā. Prezentācijas analīze, vērtējums, pašnovērtējums. 6 11. Rakstiskais eksāmens. 2 12. Mutiskais eksāmens. 2

Prasības kredītpunktu iegūšanaiLai students varētu kārtot eksāmenu, jāizpilda visi praktiskie darbi, jāveic praktisks pētījums un jāatspoguļo pētījuma rezultāti mutiskā prezentācijā. Aktīva studenta piedalīšanās nodarbībās. Kursa noslēgumā integrēta rakstiska un mutiska ieskaite.

Literatūra (01-mācību literatūra)1. Wellman, G. (1998) The Heinemann ELT English Wordbuilder: Vocabulary Development and Practice for Higher-level Students. Oxford: Macmillan Heinemann, 1998.

Literatūra (02-papildliteratūra)1. Oxford Collocations Dictionary for Students of English / [editors Margaret Deuter [et al.]]. Oxford: Oxford University Press, 2002. 2. Thornbury, S. (2007) How to Teach Speaking. Essex: Pearson Education Limited. 3. Ceļvedis starpkultūru izglītībā. Rīga: Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, 2004.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. ELT Journal. 2. English Teaching Forum. A journal for the Teachers of English outside the United States. 3. English Teaching Professional. 4. http://www.kwintessential.co.uk/cultural-services/articles-intercultural.html

Kursa nosaukums Angļu valodas mutvārdu runas prakse III Kursa kods Valo2548

43

Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32Zinātnes nozare ValodniecībaZinātnes apakšnozare Ģermāņu valodniecībaSemināru un praktisko darbu stundu skaits 32 Kursa autoriPedagoğijas mağistra grāds lekt. Sandra Kalniņa

PriekšzināšanasValo1546, Angļu valodas mutvārdu runas prakse I Valo1547, Angļu valodas mutvārdu runas prakse II Kursa anotācijaStudiju kursa mērķis ir rosināt topošajiem angļu valodas skolotājus uz kreativitāti monoloģiskās un dialoģiskās runas prasmju pilnveidē, diskusijas un argumentēšanas prasmju pilnveidi, tematiskā vārdu krājuma padziļināšanu, valodas plūduma un precizitātes tālāku uzlabošanu. Kursa ietvaros skolotājiem tiek dota iespēja pilnveidot prezentācijas prasmes konferencē-simulācijā par izglītības jautājumiem. Kursa mērķis ir radīt mācību vidi, kas veicinātu studentu aktīvu iesaistīšanos savā profesionālajā izaugsmes procesā.

RezultātiSekmīgi apgūstot šo kursu, studenti attīstīs, pilnveidos un padziļinās komunikatīvo valodas kompetenci: - izpratīs komunikatīvās darbības un stratēģijas; - pratīs sarunāties brīvi un atbilstoši situācijai bez jebkādiem lingvistiskiem ierobežojumiem gan par izglītības, gan sabiedriskām, gan personiskās dzīves tēmām; - pratīs saskatīt cēloņus un sekas, parādīt problēmas un to risināšanas iespējas, kā arī pamatot savas domas; - pratīs izklāstīt argumentus, atbilstoši akcentējot nozīmīgākos jautājumus un svarīgākās detaļas; - pratīs uzstāties auditorijā ar iepriekš sagatavotu prezentāciju un pievērsties klausītāju uzdotajiem jautājumiem, raitā valodā brīvi formulējot domu; - pratīs izmantot IT, uzstājoties auditorijā; - spēs iegūtās zināšanas pārvērst prasmēs un iemaņās un pielietot sev nepieciešamajās dzīves situācijās.

Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Izglītība. Izglītības sistēma Latvijā un pasaulē. 2 2. Skolotājs. Skolotāja personība. Rakstura iezīmes, prasmes un kompetences. 4 3. Skolotāju profesijas prestižs. Stereotipi. Nākotnes kompetences, konkurētspēja. 2 4. Skolotāja lomas klasē. Skolotāja un skolēnu tiesības un pienākumi. Sabotāža. 2 5. Mācīšanas un mācīšanās stili. 4 6. Skolotājs un viņa balss. 2 7. Publiska runa. Priekšnoteikumi publiskas runas veiksmei. 2 8. Skolotās kā pētnieks. Darbs ar pedagoģiskiem tekstiem. 2 9. Profesionāli orientētas tēmas par izglītību un aktuāliem ekonomiski sociāliem notikumiem. 2 10. Lietišķa pētījuma prezentācija. Prezentācijas analīze, vērtējums, pašnovērtējums. 6 11. Rakstiskais eksāmens. 2 12. Mutiskais eksāmens. 2

Prasības kredītpunktu iegūšanaiLai students varētu kārtot eksāmenu, jāizpilda visi praktiskie darbi, jāveic praktisks pētījums un jāatspoguļo pētījuma rezultāti mutiskā prezentācijā. Aktīva studenta piedalīšanās nodarbībās. Kursa noslēgumā integrēta rakstiska un mutiska ieskaite.

Literatūra (01-mācību literatūra)1. Wellman, G. (1998) The Heinemann ELT English Wordbuilder: Vocabulary Development and Practice for Higher-level Students. Oxford: Macmillan Heinemann, 1998.

Literatūra (02-papildliteratūra)1. Oxford Collocations Dictionary for Students of English / [editors Margaret Deuter [et al.]]. Oxford: Oxford University Press, 2002. 2. Thornbury, S. (2007) How to Teach Speaking. Essex: Pearson Education Limited.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. ELT Journal. 2. English Teaching Forum. A journal for the Teachers of English outside the United States. 3. English Teaching Professional. 4. http://www.eslcafe.com/

44

Kursa nosaukums Angļu valodas mācību metodika Kursa kods PedaP283Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64Zinātnes nozare PedagoģijaZinātnes apakšnozare Skolas pedagoģijaLekciju stundu skaits 32Semināru un praktisko darbu stundu skaits 32 Kursa autoriDr. Pedagoğijas doktors prof. Dainuvīte Blūma

Kursa anotācijaStudiju kurss ietver tēmas, kuras nepieciešamas angļu valodas skolotājam, lai īstenotu angļu valodas mācības pamatskolu 1.-9. klasei. Īpaša vērība tiek pievērsta angļu valodas mācīšanās procesam angļu valodas prasmju veidošanā. Kurss balstās uz integrētu pieeju angļu valodā, psiholoģijā, pedagoģijā. Kursā paredzētas teorētiskas lekcijas, praktiskās nodarbības un patstāvīgais darbs. Kursa apguves pamatpieeja ir studentcentrēts mācību process.RezultātiKursa apguves rezultātā studenti būs apguvuši kompetences: - teorētiski pamatoti organizēt savu un skolēnu darbību angļu valodas apguves procesā; - īstenot skolēncentrētu pieeju organizējot skolēnu mācīšanās un prasmju veidošanās procesu; - līdzsvaroti organizēt skolēnu visu angļu valodas prasmju veidošanos; - kritiski analizēt savu un skolēnu darbību angļu valodas apguvē; - īstenot starpkultūru pieeju angļu valdas apguves procesā; - veicināt skolēnu mācīšanās prasmju veidošanos; - saistīt angļu valodas prasmju veidošanos ar skolēnu personības vispusīgu attīstību; - rosināt skolēnu izpratni par svešvalodu kā pamatprami. Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Temats Paredzētais apjoms stundās

45

1. Skolotāju piredzes izvērtējums 4 2. Angļu valodas mācību mērķi un uzdevumi. 2 3. Angļu valodas prasmju līmeņi un valodu portfelis. 4 4. Angļu valoda kā mācību mērķis un kā līdzeklis. 2 5. Skolēnu personības pilnveide angļu valodas mācību procesā 4 6. Angļu valodas apguves psiholoģiskie pamati. 4 7. Fonētisko iemaņu veidošanās. 4 8. Leksisko iemaņu veidošanās. 4 9. Gramatisko iemaņu veidošanās 4 10. Klausīšanās prasmju veidošanās 4 11. Lasīšanas prasmju veidošanās 4 12. Runāšanas prasmju veidošanās 4 13. Rakstīšanas prasmju veidošanās 4 14. Skolēnu mācīšanās procesa vadīšana 4 15. Skolēnu sasniegumu vērtēšana 4 16. Mācību stundas plāna veidošana un analīze. 8 Prasības kredītpunktu iegūšanaiPiedalīšanās nodarbībās – 50%, patstāvīgo darbu izpilde un portfolio – 30%, rakstisks noslēguma eksāmens – 20%.Literatūra (01-mācību literatūra)1. Doff, A. Teach English. Cambridge University Press. 1991 2. Parrot, M. Tasks for Language Teachers. Cambridge University Press. 1993. 3. Doff, A. Teach English. Workbook. Cambridge University Press. 1993. 4. Valsts pamatizglītības standarts./ LRIZM ISEC, Lielvārde: Lielvārds, 1999. 5. Svešvalodu pamatizglītības standarts.- LRIZM ISEC,1998. 6. Valodu portfelis; valodu apguves līmeņi. VMC,2005.

Literatūra (02-papildliteratūra)1. Brindley, S. Teaching English. Routledge, London, 1994.

Kursa nosaukums Pedagoģiskā prakse Kursa kods Peda2106Kredītpunkti 14ECTS kredītpunkti 21Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 560Zinātnes nozare PedagoģijaKursa apstiprinājuma datums 22.04.2008Institūcija, kura apstiprināja kursu Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte PriekšzināšanasPedaP283, Angļu valodas mācību metodika Kursa anotācijaPedagoģiskās prakses laikā studenti veic mācību darbu pamatskolas klasēs. Prakses laikā studenti veido kompetences, kuras nepieciešamas kvalificētam, radošam angļu valodas skolotājam.

RezultātiPedagoģiskās prakses laikā studenti būs attīstījuši sekojošas prasmes: - plānot konkrētu mācību darbu noteiktam laika periodam; - plānot un vadīt mācību darbu stundā; - izvēlēties, kombinēt un īstenot skolēnu vajadzībām atbilstošas mācību metodes; - realizēt skolēnu intelektuālo attīstību un personības pilnveidi; - plānot un vadīt skolēnu angļu valodas prasmju attīstību; - īstenot starpkultūru attiecību izpratni un attiecības; - veicināt skolēnu intereses veidošanos par svešvalodu mācīšanos; - veicināt skolēnu mācīšanās prasmju veidošanos; - vadīt skolēnu patstāvīgo mācīšanos, - analizēt savu un skolēnu mācību darbu; - adaptēt savas zināšanas atbilstoši skolēnu dažādajām vajadzībām; - veikt pētniecisku darbību angļu valodas mācību procesa pilnveidei; - gatavot papildus mācību materiālus atbilstoši skolēnu vajadzībām un interesēm.

Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Temats Paredzētais apjoms stundās

1. Prakses ievadseminārs 4 2. Prakses plāna izstrāde atbilstoši prakses un diplomdarbā izvirzītajiem uzdevumiem 8 3. Hospitēt mācību stundas pie valodu skolotājiem un veikt to analīzi atbilstoši dotajiem parametriem 40

46

4. Izstrādāt mācību stundu plānus un tos realizēt 200 5. Veikt savu un skolēnu darbības analīzi vadītajās stundās 30 6. Veikt diplomdarbā izvirzīto uzdevumu aprobāciju 232 7. Veikt prakses pašanalīzi 20 8. Sagatavošanās prakses noslēguma konferencei 20 9. Prakses noslēguma konference 6

Prasības kredītpunktu iegūšanaiPrakses veikšana atbilstoši prakses plānam. Prakses norises (50%), prakses materiālu (30%) pozitīvs novērtējums. Ziņojums prakses noslēguma konferencē par prakses nozīmi pamatizglītības angļu valodas skolotāja kompetences veidošanā (20%).

Literatūra (01-mācību literatūra)1. Visa studiju kursos ieteiktā literatūra.

Literatūra (02-papildliteratūra)1. Visa studiju kursos ieteiktā literatūra. 2. Pedagoģiskās prakses nolikums (skolotāju augstākās profesionālās izglītības programmā).

Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Žurnāls „ Skolotājs”.

Kursa nosaukums Pedagoģiskā prakse Kursa kods Peda1068Kredītpunkti 12ECTS kredītpunkti 18Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 480Zinātnes nozare PedagoģijaKursa apstiprinājuma datums 22.04.2008Institūcija, kura apstiprināja kursu Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāteKursa autoriPedagoğijas mağistra grāds lekt. Anita Berķe

Kursa anotācijaKursa mērķis ir veicināt profesionālās kompetences pilnveidi, kuru raksturotu spēja profesionāli un radoši strādāt ar skolēniem kā mācību priekšmetu skolotājam un klases audzinātājam pamatizglītības posmā.RezultātiStudents pilnveido prasmes mācību stundu plānošanā un analīzē. Spēj izvirzīt dažādus mērķus stundu hospitācijai un analizēt stundu atbilstoši izvirzītajiem mērķiem. Students orientējas klases audzinātāja darbības sistēmā pamatizglītības posmā. Apguvis prasmes patstāvīgi sagatavot un vadīt audzinātājstundu un ārpusstundu pasākumus. Students apguvis prasmi veidot skolēna raksturojumu, izmantojot dažādas skolēna izpētes metodes. Apguvis prasmi veidot klases raksturojumu.Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Prakses ievadseminārs. 2 2. Iepazīties ar skolas un klases mācību programmām. 8 3. Iepazīties ar klases audzinātāja darbību reglamentējošiem dokumentiem. 8 4. Klases audzinātāja darbības sistēmas iepazīšana. 40 5. Veikt stundu hospitātāciju prakses klasē un hospitācijas rezultātu analīze. 40 6. Klases audzinātāja stundu un ārpusklases stundu pasākumu vērošana, hospitācija, analīze. 40 7. Klases audzinātāja darbības plānošana 20 8. Klases skolēnu iepazīšana. Skolēnu raksturojuma izveide. 40 9. Klases skolēnu iepazīšana. Klases raksturojuma izveide. 40 10. Klases audzinātāja stundu un ārpusklases stundu pasākumu organizēšana, vadīšana, analīze 50 11. Klases audzinātāja sadarbības ar skolas speciālistiem un ārpusskolas institūcijām. 40 12. Klases audzinātāja un vecāku sadarbība. 40 13. Mācību stundu vadīšana prakses klasē. 80 14. Prakses pašanalīze. 8 15. Prakses porfolio izveide. 16 16. Prakses noslēguma konference. 8Prasības kredītpunktu iegūšanaiPrakses veikšana atbilstoši prakses plānam. Prakses norises (50%) un prakses materiālu pozitīvs novērtējums (30%). Ziņojums prakses noslēguma konferencē par prakses nozīmi pamatizglītības skolotāja kompetences veidošanā (20%).

Literatūra (01-mācību literatūra)

47

1. Studiju kursos ieteiktā literatūra

Literatūra (02-papildliteratūra)1. Studiju kursos ieteiktā literatūra 2. Pedagoģiskās prakses nolikums.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Žurnāls Skolotājs 2. Žurnāls Skola+ 3. Žurnāls 7ja 4. Vispārizglītojošās skolas klases audzinātāja paraugnoteikumi. www. vjic.gov.lv 5. Koncepcija audzināšanas darbībai pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs. www. izm.gov.lv 6. Metodiskie ieteikumi vispārējās pamatizglītības iestādes pedagoģiskā procesa organizācijas dokumentu aizpildei. www. izm.gov.lv

Kursa nosaukums Diplomdarbs Kursa kods Peda4023Kredītpunkti 10ECTS kredītpunkti 15Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 400Zinātnes nozare PedagoģijaZinātnes apakšnozare Skolas pedagoģijaSemināru un praktisko darbu stundu skaits 8Kursa apstiprinājuma datums 05.03.2007Institūcija, kura apstiprināja kursu Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte Kursa autoriPedagoğijas mağistra grāds lekt. Anita Berķe

Kursa anotācijaDiplomdarba mērķis ir apliecināt studenta gatavību pamatizglītības skolotāja profesionālai darbībai. Diplomdarbs ir zinātniska darba prasībām atbilstošs studenta patstāvīgi veikts teorētisks un praktisks pētījums par aktuālām pedagoģiskām problēmām un konkrētiem praktiskiem ieteikumiem to risināšanā. Diplomdarbā students apliecina psiholoģisko, pedagoģisko, speciālo, akadēmisko, profesionālo un metodisko zināšanu kvalitāti.

RezultātiSekmīgi apgūstot kursu students apliecina prasmi teorētiski pamatot savu metodisko pieeju darbā ar skolēniem konkrētā vecumā un konkrētā mācību priekšmetā; prasmi analizēt pedagoģiskās situācijas un secināt; prasmi analizēt literatūru vai pētnieku viedokļus, citu pieredzi un veidot savu pedagoģisko koncepciju; prasmi argumentēt savu pedagoģisko pieeju risinot dažāda rakstura problēmas skolā; prasmi izmantot akadēmiskās zināšanas konkrētā mācību priekšmetā. Students apliecina savas spējas jaunrades elementu atklāsmē. Students spēj diplomdarbu izpildīt atbilstoši zinātniskā stila un noformējuma prasībām un atbilstoši latviešu valodas normām. Students apliecina prasmi zinātniski, argumentēti un koncentrēti iepazīstināt ar diplomdarbā veikto pētījumu un secinājumiem, kā arī prasmi atbildēt uz jautājumiem un diskutēt. Kursu apraksts-plāns1. Diplomdarba temata izvēle. 2. Diplomdarba pētāmās problēmas analīze 3. Diplomdarba izstrādes posmu plānojums 4. Diplomdarba pētījuma mērķa un uzdevumu izvirzīšana. Pētījuma bāzes izvēle. 5. Teorētisko pamatnostādņu raksturošana un to kritiska analīze. 6. Pedagoģiskās prakses izpēte konkrētajā ar pētāmo problēmu saistītajā aspektā 7. Metodiku, tehnoloģiju, modelēšanas izmantošana pedagoģiskajā darbībā. 8. Iegūto pētujuma rezultātu izvērtējums un secinājumi 9. Pedagoģiskās darbības plānojums 10. Diplomdarba priekšaizstāvēšana 11. Pedagoģiskās darbības aprobācija. 12. Veiktās pedagoģiskās darbības analīze un secinājumi 13. Diplomdarba noslēguma secinājumi 14. Diplomdarba noformēšana 15. Diplomdarba aizstāvēšana Prasības kredītpunktu iegūšanaiDiplomdarba izstrāde un sekmīga aizstāvēšana.Literatūra (01-mācību literatūra)

48

1. Albrehta Dz. Pētīšanas metodes pedagoģijā.-Rīga: Mācību grāmata, 1998. 104 lpp. 2. Geske A., Grīnfelds A. Izglītības pētījumu metodoloģija un metodes.-Rīga: RaKa, 2001. 108 lpp. 3. Lasmanis A. Pedagoģijas un psiholoģijas pētījumu plānošana un norise.-Rīga: Mācību apgāds NT, 190 lpp. 4. Lasmanis A. Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes pedagoģijas un psiholoģijas pētījumos.-Rīga: Izglītības soļi, 1.,2.sēj. 5. Atbilstoša izvēlētajai diplomdarba tēmai.

Literatūra (02-papildliteratūra)1. Noslēguma darbu izstrādāšanas un aizstāvēšanas kārtība. http://www.lu.lv

Kursa nosaukums Angliski runājošo valstu mācība Kursa kods Valo1557Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32Zinātnes nozare ValodniecībaZinātnes apakšnozare Ģermāņu valodniecībaSemināru un praktisko darbu stundu skaits 32 Kursa autoriPedagoğijas mağistra grāds lekt. Lilita Linde

Kursa anotācijaKursa apgūšanas gaitā studenti iegūst vispārīgas zināšanas par Lielbritāniju, tās ģeogrāfiju, politisko struktūru, ekonomiku, izglītību, tradīcijām un kultūru mūsdienās. Kursa mērķis ir palīdzēt studentiem attīstīt sociāli-politiskā, kultūrvēsturiskā materiāla(uz mūsdienu Lielbritānijas bāzes) apguves un analīzes iemaņas un prasmes, palīdzēt studentiem veidot pamatotus un patstāvīgus secinājumus par aktuālām sociāli-politiskām kultūrvēsturiskām parādībām un sakarībām, rosināt un attīstīt studentu kritisko domāšanu. Kursa uzdevumi ir sniegt iespēju studentiem iepazīties ar dažādām Lielbritānijas dzīves sfērām, veicināt aktīvu un radošu sociālpolitiska un kultūrvēsturiskā materiāla analīzi un diskusijas par notikumiem, cēloņsakarībām, kā arī saskatīt paralēles un konsekvences mūsdienu pasaules notikumos, īpaši Latvijā, pilnveidot studentu projektu prezentācijas prasmes uz kultūrvēsturiskā materiāla bāzes.

RezultātiApgūstot kursu studenti apgūst un attīsta sekojošas akadēmiskās un profesionālās kompetences: Vispārīgas zināšanas par kursa vielu – Lielbritānijas dzīvi mūsdienās. Attīsta un uzlabo vispārīgās angļu valodas zināšanas. Apgūst plašu vārdu krājumu par dažādām dzīves jomām. Attīsta kritisko domāšanu. Attīsta iemaņas un prasmes strādāt ar plašu materiālu klāstu , to sameklēt, atlasīt un sistematizēt. Attīsta iemaņas un prasmes runāt auditorijas priekšā. Attīsta iemaņas prezentēt sagatavotos projektus. Praktizējas mikro-mācīšanā ( mācot viens otru).

Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Vispārīgs pārskats par Lielbritāniju. 2 2. Britu salu ģeogrāfiskais stāvoklis. 2 3. Valsts politiskā uzbūve. 2 4. Monarhija, tās loma. 2 5. Valsts iedzīvotāju raksturojums. 2 6. Identitātes problēmas . 2 7. Tradīcijas , svinamās dienas. 2 8. Ieskats valsts ekonomikā. 2 9. Izglītības sistēma -1. 2 10 Izglītības sistēma -2. 2 11. Jaunieši mūsdienās, jauniešu kultūra. 2 12. Kultūras apskats-1. 2 13. Kultūras apskats-2. 2 14. Izcilākie valsts cilvēki dažādās jomās. 2 15. Mediju apskats. 2 16. Projektu aizstāvēšana, analīze un vērtēšana. 2

Prasības kredītpunktu iegūšanaiStudentiem tiek uzdoti regulāri mājas darbi – sameklēt papildmateriālus par lekcijā izrunāto vielu, atrast

49

atbildi uz problēmu jautājumiem. Studenti semestra gaitā gatavo materiālu mapi. Studentiem aktīvi jāpiedalās pārrunās un diskusijās. Pārbaudījuma forma – ieskaite un eksāmens.

Semestra atzīmi veido: Regulāra mājas darbu izpilde un analīze 20% Projekta prezentācija 60 % Materiālu mape 10% Aktīva piedalīšanās semināros un projekta darbu analīzē un vērtēšanā 10%

Materiālu mapes vērtē: pēc to daudzpusības, loģiskas sakārtotības, studentu komentāriem, pierakstiem.

Literatūra (01-mācību literatūra)1. Barakovsky, L.S., Kozins, D. Panorama of Great Britain. Minsk:Vysheishaya shkola, 1997. 2. Gardiner, J. British History. The Penguin Dictionary.GB: Penguin Books, 2002. 3. D.Morgan, A.Short, A history of the British People. Leipzig, 1979. 4. McDonall, D. An Illustrated History of Britain.GB: Longman, 1997. 5. The Wordsworth Dictionary of British History. GB: Market House Books Ltd., 2000.

Literatūra (02-papildliteratūra)1. The Wordsworth Book of the Kings and Queens of Britain. Britain: Cambridge University Press, 1999. 2. Trussler, S. The Cambridge Illustrated History of British Theatre. Cambridge: Cambridge University Press, 2000. 3. Snyder, C. A. The Britons. Malden, MA: Blackwell Publ., 2003. 4. Drabble, M.,Stringer, J. The Concise Oxford Companion to English Literature.Oxford: Oxford University Press, 1990. 5. Halliday, F. E. An Illustrated Cultural History of England.London: Thames and Hudson, 1987.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. History Today. GB - žurnāls. 2. Cita veida pieejamā periodika (Britu prese) – raksti par vēsturi un kultūru. 3. Plaši interneta resursi.

50

Kursa nosaukums Angļu valodas leksikoloģija Kursa kods Valo1559Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32Zinātnes nozare ValodniecībaLekciju stundu skaits 8Semināru un praktisko darbu stundu skaits 24Kursa apstiprinājuma datums 14.02.2008Institūcija, kura apstiprināja kursu Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte Kursa autoriPedagoğijas mağistra grāds lekt. Lilita Linde

Kursa anotācijaKursa apgūšanas gaitā studenti iegūst vispārīgas zināšanas par vienu no valodniecības nozarēm- leksikoloģiju.

Kursa mērķis ir palīdzēt studentiem attīstīt valodniecisku materiālu apguves un analīzes iemaņas un prasmes, palīdzēt studentiem veidot pamatotus un patstāvīgus secinājumus par valodnieciskām parādībām un sakarībām, rosināt un attīstīt studentu kritisko domāšanu. Kursa uzdevumi ir sniegt iespēju studentiem iepazīties ar dažādu leksikoloģisku parādību būtību un attīstību, veicināt aktīvu un radošu materiāla (valodniecisku parādību) analīzi un diskusijas par to būtību, cēloņsakarībām, nozīmi , pilnveidot studentu projektu prezentācijas prasmes uz valodniecības materiāla bāzes.

RezultātiApgūstot kursu studenti apgūst un attīsta sekojošas akadēmiskās un profesionālās kompetences: Vispārīgas zināšanas par kursa vielu , izpratni par lingvistikām parādībām. Attīsta un uzlabo vispārīgās angļu valodas zināšanas. Apgūst speciālo valodniecisko leksiku.(terminoloģiju), izpratni par to būtību. Attīsta kritisko domāšanu. Attīsta iemaņas un prasmes strādāt ar plašu materiālu klāstu , to sameklēt, atlasīt, sistematizēt un analizēt. Attīsta iemaņas un prasmes veidot uzdevumus leksikoloģijā. Attīsta iemaņas un prasmes runāt auditorijas priekšā. Attīsta iemaņas prezentēt sagatavotos projektus. Praktizējas mikro-mācīšanā ( mācot viens otru).

Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Valodniecība, tās dažādās nozares. 2 2. Leksikoloģija – valodniecības nozare. 2 3. Angļu valoda kā vienota sistēma. 2 4. Angļu valodas leksika kā vienota sistēma. 2/2 5. Morfoloģija. 2 6. Morfoloģija. 2/2 7. Vārddarināšana. 2 8. Semantika. 2 9. Frazeoloģija. 2 10 Frazeoloģija. 2/2 11. Sinonīmija. Antonīmija. 2 12. Sociolingvistika. 2 13. Stilistiska. 2 14. Leksikogrāfija. 2 15. Projektu aizstāvēšana, analīze un vērtēšana. 2 16. Projektu aizstāvēšana, analīze un vērtēšana. 2

Prasības kredītpunktu iegūšanaiLekciju apmeklējums – 100%. Studentiem tiek uzdoti regulāri mājas darbi – sameklēt papildmateriālus par lekcijā izrunāto vielu, izstrādāt mājas darba paraugu par lekcijas tēmu. Studentiem aktīvi jāpiedalās pārrunās un mājas darbu apspriešanā. Pārbaudījuma forma – eksāmens.Semestra atzīmi veido: mājas darbu regulāra izpilde un analīze 20%; projekta prezentācija 70%; aktīva piedalīšanās praktiskajos darbos un projekta darbu analīzē un vērtēšanā 10%.

51

Literatūra (01-mācību literatūra)1. I.V Arnold Lexicology of modern English. Moscow Higher School Publishing House. 1973. 2. Galperin I. (1983) Stylistics. Moscow :Higher School Publishing House. 3. M. Aronoff, J.R.Miller The Handbook of Linguistics, Blackwell Publishers. 2003. 4. M. McCarthy Vocabulary Oxford University Press, 1990. 5. R. Wardhaugh An Introduction to Sociolinguistics Blackwell, 2002. 6. K.Wales A dictionary of stylistics Longman, 2001. 7. A Dictionary of Linguistics and Phonetics(1) Blackwell, 2003. 8. V.Fromnik, R.Rodman An Intriduction to Language.Harcourt Brace College Publishers, 1998.

Literatūra (02-papildliteratūra)1. Tom McArthur. Oxford Guide to World English. OUP, 2003. 2. Cowie, A.P. English Dictionaries for Foreign Learners. Oxford: OUP. 2002. 3. Cuddon, J.A. The Penguin Dictionary of Literary Terms and Literary Theory. 3rd ed. 1992. 4. Oxford Advanced Learning Dictionary. Oxford University Press, 2003. 5. Peter Watcyn-Jones, Test Your English Idioms, Penguin Books, 1996. 6. Jon Wright, Idioms Organiser, Thomson and Heinle, 2001. 7. Kursīte, J. Dzejas Vārdnīca. Rīga: Zinātne, 2002. 8. Oxford Collocations.Oxford: (2002)University Press. 9. The Oxford Companion to the English Language. Oxford: OUP. 1982. 10. Veisbergs.A. English and Latvian Word-Formation. Rīga, LU. 2001. 11. Ginsburg. A. et al. A Course of Modern English Lexicology. Moscow. 1979. 12. David Crystal. How Language Works. Penguin Books, 2006.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. English Today. Cambridge University Press. 2. Plaši interneta resursi valodniecībā.

Kursa nosaukums Angļu valodas vēsture Kursa kods Valo1549Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32Zinātnes nozare Valodniecība

52

Zinātnes apakšnozare Ģermāņu valodniecībaLekciju stundu skaits 20Semināru un praktisko darbu stundu skaits 12Kursa autoriPedagoğijas mağistra grāds lekt. Sandra Kalniņa

Kursa anotācijaKursa mērķis ir palīdzēt studentiem izprast angļu valodas vēsturiskās attīstības tendences un īpatnības, kuras veido mūsdienu angļu valodas pamatu, un apgūt angļu valodas vēsturiskās attīstības loģiku un likumsakarības, kas nepieciešamas, lai angļu valodas skolotājs būtu spējīgs veidot savu audzēkņu valodas apziņu. Kurss pilnveido studentu izpratni par savstarpējo saikni starp angļu valodu un radniecīgajām valodām un palīdz atbildēt uz jautājumu, kāpēc tieši angļu valoda ir kļuvusi par starptautiskās saziņas līdzekli. Kursā tiek skatīti angļu valodas veidošanās un attīstības jautājumi saistībā ar valodas un sabiedrības procesiem. Studentiem ir iespējas apzināties valodas funkcionēšanu, paplašināt savu valodas kompetenci un uzlabot sociolingvistisko kompetenci valodas diskursā. Kurss palīdz studentiem veidot pamatotus un patstāvīgus secinājumus par kultūrvēsturiskām parādībām un sakarībām, rosināt un attīstīt studentu kritisko domāšanu.RezultātiStudenti, apgūstot šo kursu, pilnveidos savu akadēmisko un profesionālo kompetenci, t.i.: Attīstīs un pilnveidos savu lingvistisko, mācību un kulturoloģisko kompetenci; Būs guvuši izpratni par angļu valodas vēsturiskajām attīstības tendencēm, par tās saiknēm ar radniecīgajām valodām; Pilnveidos valodas lietojuma kompetenci, uzlabos vispārīgās angļu valodas zināšanas, bagātinot speciālo ar vēsturi un kultūru saistīto vārdu krājumu; Attīstīs kritisko domāšanu un prasmi strādāt ar plašu un daudzveidīgu materiālu klāstu, to sameklēt, atlasīt un sistematizēt; Pratīs izmantot savas zināšanas profesionālajā darbībā.Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Temats Paredzētais apjoms stundās 1. Ievadnodarbība. Valodas vēstures kursa nepieciešamība skolotājiem, kursa mērķi. IE valodu saime, ģermāņu valodu īss raksturojums 2 2. Angļu valodas attīstības periodizācija. Periodu raksturojums 2 3. Senangļu valodas periods. Rakstības attīstība. Vārdu krājuma attīstība, mantotie vārdi un aizguvumi. Aizguvumi no ķeltu, latīņu un grieķu valodām. 4 4. Angļu valodas leksiskā bagātināšanās. Aizguvumi no skandināvu, normaņu un modernajām valodām. 4 5. Latīņu valodas ietekme uz angļu valodas attīstību. Literārais mantojums. 2 6. Angļu valodas fonētiskā sistēma, alfabēta attīstība. Atšķirības starp izrunu un rakstību 2 7. Gramatikas attīstības tendences-pakāpeniska pāreja uz analītiskas valodas tipu. Attīstības tendences atsevišķu vārdšķiru līmenī 6 8. Angļu valodas attīstības tendences viduslaikos 2 9. Angļu valodas attīstības tendences 17. -20. gadsimtā. Šekspīra devums valodas attīstībā 2 10. Angļu valodas attīstības tendences 20.gadsimtā. Mūsdienu angļu valodas varianti, to īss raksturojums. Dažādu sociālo grupu valodas. Jauniešu valoda. 2 11. Referātu prezentēšana, analīze un vērtēšana. 4Prasības kredītpunktu iegūšanaiLekciju apmeklējums – 75%. Studentiem aktīvi jāpiedalās pārrunās un diskusijās. Studentiem tiek uzdoti regulāri mājas darbi – sameklēt papildmateriālus par lekcijā izrunāto vielu, atrast atbildi uz problēmu jautājumiem (25%) .Studenti semestra gaitā izstrādā referātu, kuru prezentē. Pārbaudījuma forma – eksāmens. Semestra atzīmi veido: Gala eksāmens - 70% Referāta prezentācija - 30%. Literatūra (01-mācību literatūra)1. Crystal, D. English as a global language. CUP, 1997 2. Rastorguyeva, T. History of English. Moscow: Astrelj AST, 2001 3. Barber, Ch. The English Language. Cambridge University Press, 2002 Literatūra (02-papildliteratūra)1. Axtell,R. E. Do’s and Taboos of using English around the world, NY , 1995, 2. Crystal, D. Language Death.. CUP, 2000 3. Phillipson, R. Linguistic Imperialism. CUP, 1998 4. Dictionary of synonyms and antonyms (or Thesaurus)Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. http://www.onestopenglish.com 2. Plaši interneta resursi.

53

Kursa nosaukums Anglijas kultūrvēsture skolotājiem Kursa kods SDSK1026Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32Zinātnes nozare SDSK#Lekciju stundu skaits 20Semināru un praktisko darbu stundu skaits 12Kursa apstiprinājuma datums 22.04.2008Institūcija, kura apstiprināja kursu Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāteKursa autori

54

Pedagoğijas mağistra grāds lekt. Lilita Linde

Kursa anotācijaKursa apgūšanas gaitā studenti iegūst vispārīgas zināšanas par Lielbritānijas vēsturi, kultūru un literatūru Kursa mērķis ir palīdzēt studentiem attīstīt kultūrvēsturiskā materiāla apguves un analīzes iemaņas un prasmes, palīdzēt studentiem veidot pamatotus un patstāvīgus secinājumus par kultūrvēsturiskiem parādībām un sakarībām, rosināt un attīstīt studentu kritisko domāšanu. Kursa uzdevumi ir sniegt iespēju studentiem iepazīties ar Lielbritānijas kultūrvēsturi un literatūru, veicināt aktīvu un radošu kultūrvēsturiskā materiāla analīzi un diskusijas par notikumiem, cēloņsakarībām, kā arī saskatīt kultūrvēsturiskās paralēles un konsekvences, pilnveidot studentu projektu prezentācijas prasmes uz kultūrvēsturiskā materiāla bāzes.RezultātiApgūstot kursu studenti apgūst un attīsta sekojošas akadēmiskās un profesionālās kompetences: Vispārīgas zināšanas par kursa vielu – Lielbritānijas vēsturi, kultūru , mākslu, literatūru. Attīsta un uzlabo vispārīgās angļu valodas zināšanas. Apgūst speciālo vēsturisko, kultūras un mākslas vārdu krājumu. Attīsta kritisko domāšanu. Attīsta iemaņas un prasmes strādāt ar plašu materiālu klāstu ,to sameklēt, atlasīt un sistematizēt. Attīsta iemaņas un prasmes runāt auditorijas priekšā. Attīsta iemaņas prezentēt sagatavotos projektus.Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Vispārīgs ieskats par Lielbritāniju. 2 2. Īss ieskats Britu salu priekšvēsturē. Ķeltu iekarojums un tā sekas . Ķeltu kultūrmantojums 2 3. Romiešu iekarojums un tā sekas. 2 4. Anglo-sakšu iebrukums, tā sekas. Kultūrmantojums. Anglo-sakšu literatūra. Beovulfs 2 5. Vikingu kultūrmanotjums, Karaļa Alfrēda laika literatūra. 2 6. Normāņi un to kultūrmantojums. 2 7. Kultūras dzīve viduslaiku Anglijā. 2 8. Agrīnā renesance -Džefrijs Čosers. 2 9. Tjudoru Anglija. Reformācija un renesance. 2 10 Anglija pilsoņu karā. Puritāņu un restaurācijas kultūra. 2 11. Anglija 18.gadsimtā. Glezniecība un literatūra. 2 12. 19. gadsimta romantisma literatūra. 2 13. Viktorijas laikmeta kultūra, literatūra. 2 14. Pirmskara Britānija, kultūra un literatūra. 2 15. Lielbritānijas kultūra un literatūra pēckaru periodā. 2 16. Projektu aizstāvēšana, analīze un vērtēšana. 2Prasības kredītpunktu iegūšanaiLekciju apmeklējums – 75%.Semināru apmeklējums obligāts. Studentiem tiek uzdoti regulāri mājas darbi – sameklēt papildmateriālus par lekcijā izrunāto vielu, atrast atbildi uz problēmu jautājumiem.Studenti semestra gaitā gatavo materiālu mapi. Studentiem aktīvi jāpiedalās pārrunās un diskusijās. Pārbaudījuma forma – ieskaite un eksāmens. Semestra atzīmi veido: Gala eksāmens 50% Projekta prezentācija 30%Materiālu mape 10% Aktīva piedalīšanās semināros un projekta darbu analīzē un vērtēšanā 10% Materiālu mapes vērtē: pēc to daudzpusības, loģiskas sakārtotības, studentu komentāriem, pierakstiem.Literatūra (01-mācību literatūra)1. Barakovsky, L.S., Kozins, (1997) D. Panorama of Great Britain. Minsk:Vysheishaya shkola. 2. Gardiner, J. British History.(2002) The Penguin Dictionary.GB: Penguin Books. 3. Halliday, F.E.(1987) An Illustrated Cultural History of England.London: Thames and Hudson. 4. McDonall, D.(1997) An Illustrated History of Britain.GB: Longman. 5. The Wordsworth Dictionary of British History.(2000) GB: Market House Books Ltd. 6. Ankrava, S., Penēze, I. An Anthology of English Medieval and Renaissance Literature. Rīga:LU ,1998 7. Chaucer, G. The Canterbury Tales.GB:Penguin Books,1996 8. Shakespeare, W. Sonnets. Any edition 9. Drabble, M., Stringer, J. The Concise Oxford Companion to English Literature.Oxford:Oxford University Press,1990

Literatūra (02-papildliteratūra)1. Trevelyan, G.M.(1973) A Shortened History of England.GB:Penguin Books. 2. The Wordsworth Book of the Kings and Queens of Britain.(1999) Britain:Cambridge University Press. 3. Trussler, S.(2000) The Cambridge Illustrated History of British Theatre.Cambridge: Cambridge University Press. 4. Snyder,C.A.(2003) The Britons.Malden, MA: Blackwell Publ. 5. Morton, A.L.(1984) A People’s History of England. London: Lawrence Wishart Ltd.

55

Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. History Today. GB - žurnāls 2. Cita veida pieejamā periodika (Britu prese) – raksti par vēsturi un kultūru. 3. Plaši interneta resursi.

Kursa nosaukums Internets un modernās informāciju tehnoloģijas skolotāja darbā

Kursa kods Peda1063Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32Zinātnes nozare PedagoģijaLekciju stundu skaits 12Semināru un praktisko darbu stundu skaits 20Kursa apstiprinājuma datums 11.01.2008Institūcija, kura apstiprināja kursu Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāteKursa autoriIzglītības zinātņu mağistrs asist. Anita AuziņaDr. Filoloğijas doktors prof. Ilze Kangro

Kursa anotācijaStudiju kursa mērķis ir dot topošajiem skolotājiem iespēju iepazīties ar interneta un moderno informācijas

56

tehnoloģiju pielietošanas veidiem un metodiku, lai viņi ar autorprogrammu palīdzību prastu veidot konkrētas skolēnu grupas vajadzībām un mācību mērķiem atbilstošus mācību materiālus un atrast kvalitatīvus mācību un informatīvos materiālus internetā.

Kursa uzdevums ir iepazīstināt studentus ar vadošo edusoft firmu datorprogrammām un starptautiski pieņemtiem programmu novērtēšanas kritērijiem. Izmantojot multimediālās autorprogrammas, studenti mācās veidot dator- un multimēdiju programmas, kā arī, izmantojot Interneta resursus, atrast un metodiski sagatavot mācību materiālus. RezultātiSekmīgi apgūstot šo kursu, studenti: - izpratīs dažādas teorijas par mācībām, mācīšanu un mācīšanos, izmantojot internetu un modernās tehnoloģijas studiju procesā; - pratīs teorijas un metodoloģijas adaptēt praksei un tās īstenot; - pratīs ar autorprogrammu palīdzību patstāvīgi atrast un izvērtēt mācību un informatīvos materiālus internetā; - pratīs patstāvīgi veidot un adaptēt mācību un informatīvos materiālus internetā atbilstoši skolēnu grupu vajadzībām un mācību mērķiem; - pilnveidos savas prasmes izvērtēt mācību materiālus atbilstoši plānotajiem mācību rezultātiem, mācību programmai.Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Ievadlekcija. Zināšanu apguve informatizācijas laikmetā. Modernās informācijas tehnoloģijas dažādu priekšmetu apguvei: mācīšanās, mācīšana, vērtēšana. Ieskats interneta vēsturē. Datortermini. 2 2. Seminārs. Informācijas izplatīšana, pieejamība. Tīkla etiķete. 2 3. Lekcija. Konstruktīvisma virziens izglītībā. Skolotāja loma mūsdienu informatīvajā vidē. Heiristiskās izziņas prasmes. 2 4. Lekcija. Modernā mācību vide. Skolotāja loma. Klases (studentu grupas) vadības principi. Studenta (skolēna) autonomija. 2 5. Seminārs. Mācību materiālu autentiskums. Interneta izmantošanas iespējas dažādu priekšmetu stundās. Vērtēšanas veidi. Mācību programmnodrošinājuma novērtēšanas kritēriji. 2 6. Lekcija. Lasītprasmes apguves iespējas, izmantojot modernās informācijas tehnoloģijas. Tekstu tipi un mediji. 2 7. Praktiskais darbs. Mācību materiālu izveide lasītprasmes attīstīšanai un pilnveidei, izmantojot interneta resursus. Teksta caurskatīšana, pārskatīšana. Lasīšana informācijas ieguvei un izmantošanai. 2 8. Seminārs. Mācību materiālu atlase un analīze. 2 9. Seminārs. Modernās tehnoloģijas un rakstveida saziņa. Rakstīšanas prasmes attīstīšanas un pilnveides iespējas, izmantojot modernās informācijas tehnoloģijas un internetu. 2 10. Lekcija. Svešvalodu apguve, izmantojot modernās tehnoloģijas. Tulkošanas sistēmas un pārlūkprogrammas internetā. 11. Lekcija. Komunikatīvās darbības un stratēģijas. Diskusijas internetā, informācijas apmaiņa. 2 12. Seminārs. Interaktīvās darbības un stratēģijas, izmantojot modernās informācijas tehnoloģijas stundās. Starpkultūru izpratne, prasmes un zināšanas. 2 13. Praktiskais darbs. Modernās tehnoloģijas skolotāja ikdienas darbā. Mācību materiālu atlase un sagatavošana. Mācību stundas plāna izstrāde, izmantojot modernās informācijas tehnoloģijas. 2 14. Izstrādātā mācību stundas plāna prezentācija. 2 15. Izstrādātā mācību stundas plāna prezentācija. 2 16. Konsultācija. 2 17. Rakstiskais eksāmens (teorija). 2 18. Mutiskais eksāmens. 2Prasības kredītpunktu iegūšanaiLai students varētu kārtot eksāmenu, jāizpilda visi praktiskie darbi, jāiesniedz stundas plāna konspekts (dator- un multimēdiju programmu izmantošana mācību stundā, interneta materiālu metodiska atlase un didaktiska sagatavošana stundai). Projektu un praktisko darbu prezentācija. Darbs auditorijā - 70%. Eksāmenā jādemonstrē prasme strādāt ar programmām un internetu. Rakstiski jāatbild uz 2 teorētiskajiem jautājumiem.Literatūra (01-mācību literatūra)1. Salmon G., E-Moderating: The Key to Teaching and Learning Online. Taylor&Francis Group, 2007.Literatūra (02-papildliteratūra)1. Richardson, V. Constructivist Teacher Education. (Kindle Edition). Taylor&Francis Group. 2007 2. Constructivism in Teacher Education: Considerations for Those Who Would Link Practice to Theory. ERIC Digest. http://www.ericdigests.org/1999-3/theory.htm 3. Kangro A., Kangro I. Integration of ICT in Teacher Education and Different School Subjects in Latvia.// Educational Media International, Routledge, Volume 41, Nr. 2004.P. 39-42. ( arī: www.ppf.lu.lv) 4. Watkins, R. 75 e-Learning Activities: Making Online Learning Interactive (Kindle Edition). Pfeiffer. 2005.Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Constructivism as a Paradigm for Teaching and Learning http://www.thirteen.org/edonline/concept2class/constructivism/index.html 2. Eiropas Moderno valodu centrā izstrādātie materiāli un metodiskie norādījumi. Adrese internetā: www.ecml.at 3. Constructivism in Teacher Education: Considerations for Those Who Would Link Practice to Theory. ERIC

57

Digest. http://www.ericdigests.org/1999-3/theory.htm 4. Computer in der Schule. (ž)

Kursa nosaukums Lasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanai

Kursa kods PedaP336Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32Zinātnes nozare PedagoģijaLekciju stundu skaits 16Semināru un praktisko darbu stundu skaits 16Kursa apstiprinājuma datums 14.02.2008Institūcija, kura apstiprināja kursu Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte Kursa autoriIzglītības zinātņu mağistrs pedagoğijā asist. Elita Stikute

Kursa anotācijaPiedāvāt iespēju iepazīties ar kritisko domāšanu kā analītiski vērtējošu darbību; apzināt kritiskās domāšanas principu sistēmu, stratēģijas, metodiskos paņēmienus, kā arī to izmantošanas iespējas pedagoģiskajā praksē. Dota iespēja iepazīties ar kritiski domājošas personības veidošanās teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem.

RezultātiPēc kursa noklausīšanās studenti: - izpratīs kritiskās domāšanas jēdziena būtību, zinās dažādas definīcijas, - zinās kritiskās domāšanas principu sistēmu, trīs fāzu modeli,

58

- būs iepazinuši kritiskās domāšanas stratēģijas, metodiskos paņēmienus, to izmantošanas iespējas pedagoģiskajā praksē; - zinās faktorus, kas veicina kritiski domājošas personības veidošanos; - pratīs veidot un adaptēt mācību materiālus atbilstīgi skolēnu vecumposma īpatnībām, mācību kontekstam; - pratīs kritiski un objektīvi izvērtēt mācību stundas un saskatīt to pilnveidošanas iespējas; - pratīs reaģēt uz skolēnu vajadzībām, atbilstīgi adaptēt savu darbību.

Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Kursa saturs, plānojums, sadarbības formas. Vienkāršāko kritiskās domāšanas stratēģiju (KD) iepazīšana. 2 2. Kritiskās domāšanas idejas attīstības vēsture. Kritiskās domāšana kā viena no domāšanas attīstīšanas iespējām. Kritiskās domāšanas būtība, jēdziens, saturs. Tā vieta un nozīme pedagoģiskajos procesos. Kritiskās domāšanas projekts, tā mērķi, uzdevumi. 2 3. Kritiskās domāšanas veidošanās priekšnosacījumi. Kritiskās domāšanas principu sistēma un stratēģijas mācību satura apguvē. Kritiskās domāšanas trīs fāzu stundas modelis. Kritiskās domāšanas stratēģiju grupēšanas iespējas stundu plānojumā atbilstīgi kritiskās domāšanas fāzēm. Kritiskā un radošā domāšana. 2 4. Kritiskās domāšanas prasmes: problēmas izvirzīšana, problēmsituāciju veidošana, jautāšana, klasificēšana, līdzību meklēšana, salīdzināšana, vispārināšana, abstrahēšana, secināšana, vērtēšana u.c. 4 5. Kritisko domāšanu veicinošo stratēģiju, metodisko paņēmienu iepazīšana. 14 6. Mācību stundu plānošana atbilstīgi kritiskās domāšanas principu sistēmai, to vērtēšana un analīze. Kritiskās domāšanas izmantošanas mācību procesā stiprās un vājās puses. 2 7. Latviešu valodas vai literatūras mācību stundu prezentēšana atbilstīgi kritiskās domāšanas principiem. 6

Prasības kredītpunktu iegūšanaiStudenta iesniegtas tēzes par teorētisko literatūru. Eksāmens-latviešu valodas vai literatūras mācību stundas plānošana un prezentēšana atbilstīgi kritiskās domāšanas principiem.

Literatūra (01-mācību literatūra)1. Rubene Z. Kritiskā domāšana studiju procesā. LU Akadēmiskais apgāds, 2004., 9.-73.lpp. 2. Fišers R. Mācīsim bērniem domāt. R.: RaKa, 2005. 3. Fišers R. Mācīsim bērniem mācīties. R.: RaKa, 2005. 4. Халперн Д. Психология критического мышления. – Питер, 2000. – 503 c.

Literatūra (02-papildliteratūra)1. Ennis R. H. Critical Thinking.-Upper Saddle River, NJ: Prentice Hall, 1996 Bono E. De Bono’s thinking Course. BBC Books, 2004 2. Burāne K. Nedomāt... domāt... domāt... kritiski. – Vēstis Skolai, 2001.g. septembris, A-C lpp. Pielikums. Pieredze. 3. Kritiski domājošs skolotājs literatūras mācībās. ATEE Spring University TEACHER OF THE 21st CENTURY: Quality Education for Quality Teaching. Riga, 2006 4. Lasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanai. // Padomi skolotājam – Vēstis Skolai, 1999. g. maijs, A-D pielikums. 5. Daudzpusīgā intelekta teorija skolā. – Pieredzes materiāls. Skolu atbalsta centrs, 2000. – 109 lpp.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Lika I. Kritiskā domāšana studiju procesā. – Skolu atbalsta centra bibliotēkas materiāli nr. 616 2. Lika I. Kritiskā domāšana studiju procesā. – Skolu atbalsta centra bibliotēkas materiāli nr. 617 3. Stīla Dž., Meredits K.S., Templs Č. Kritiskās domāšanas principu sistēma mācību satura apguvē. // SFL programmas “Pārmaiņas izglītībā” projekts “Lasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanai” – Rokasgrāmata I-VIII, 1998. 4. Stikute E. Kritiskās domāšanas attīstīšana latviešu literatūras stundās vidusskolā. Maģistra darbs pedagoģijā. R., LU, 2002. 5. Rubene Z. Kritiskā domāšana kā pedagoģisks fenomens. Skolotājs, 2(56)2006. 6. http://www.criticalthinking.org http://www.reading.org/advocacy/rwct.html http://www.soros.org/ http://www.iac.edu.lv 7. Перемена. Журнал Международной ассоциации чтения.

59

Kursa nosaukums Prezentēšanas prasmju attīstīšana angļu valodā

Kursa kods Peda2107Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32Zinātnes nozare PedagoģijaLekciju stundu skaits 10Semināru un praktisko darbu stundu skaits 22Kursa apstiprinājuma datums 22.04.2008Institūcija, kura apstiprināja kursu Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāteKursa autoriDr. Pedagoğijas doktors doc. Indra Odiņa

PriekšzināšanasPedaP283, Angļu valodas mācību metodika Valo1547, Angļu valodas mutvārdu runas prakse II Kursa anotācijaKursa mērķis ir dot iespēju studentiem iepazīties ar zinātniskā darba uzbūvi, tā rakstīšanas procesu, pētījuma problēmas formulēšanu, darba mērķa izvirzīšanu, pētījuma jautājumu uzstādīšanu, pētījuma metodes un datu vākšanas metožu izvēli, pētījuma veikšanas soļiem; kā arī apgūt zinātniskā darba prezentācijas iemaņas. Kursā studenti strādā pie savas verbālās un neverbālas prezentēšanas prasmju pilnveides, uzstāšanās runas rakstīšanas, vizuālo līdzekļu izstrādes un runas prezentēšanas. RezultātiSekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par zinātniski pētniecisko darbu rakstīšanu un prezentēšanu. Studenti spēj patstāvīgi analizēt, vērtēt un pamatot zinātnisko kategoriju izvēli un atbilstību konkrētajam pētījumam. Studenti māk diskutēt par pētāmo problēmu un aizstāvēt savu viedokli.Kursu apraksts-plānsNr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās 1. Ievads zinātniskā darba rakstīšanā un prezentēšanā 2 2. Pētījuma nosaukuma formulēšana 2 3. Mērķu, uzdevumu, pētījuma jautājumu prezentēšana 2 4. Vairāku autoru viedokļu apkopošana un prezentēšana 2 5. Pētījuma metožu izvēles pamatojums 4

60

6. Datu vākšanas instrumentu izstrāde, datu analīze un prezentācija 6 7. Darba ievada izstrāde 2 8. Darba anotācijas rakstīšana un prezentēšana 2 9. Prezentācijas prasmju pilnveide 2 10. Dažādi prezentācijas veidi konferencēs 4 11. Vizuālo materiālu noformējums un izmantošana prezentācijās 4 Prasības kredītpunktu iegūšanaiKursa pārbaudījums – eksāmens (pētījuma ievada izstrāde un aizstāvēšana eksāmena sarunā).Literatūra (01-mācību literatūra)1. Burns, R. D. (2000) Introduction into Research Methods. London: SAGE Publications 2. Giving Presentations. (2007). Boston: Harvard Business School Press. 3. Kačkere, A., Odiņa, I. & Rieksta, S. (2007) Conventions for the Diploma Paper Writing. 4. Learning to Speak in Public. (2000) Moscow. 5. Nunan, D. (1992) Research Methods in Language Learning. CUP. 6. Robson, C. (1999) Real World Research. NY: Blackwell. 7. Valentine, N. (1994) Transform Your Public Speaking. London: Penguine Books.Literatūra (02-papildliteratūra)1. Cropley, A. (2002) Qualitative Research Methods. LU: Zinātne. 2. Stanton, N. (1996) Mastering Communication. Macmillan. 3. Swetnam, D. (2005) Writing Your Dissertation. OUP.Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. www.americanrhetoric.com

Kursa nosaukums Interaktīvo prasmju veidošanāsKursa kods PedaP603Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32Zinātnes nozare PedagoģijaZinātnes apakšnozare Sociālā pedagoģijaLekciju stundu skaits 12Semināru un praktisko darbu stundu skaits 20Kursa apstiprinājuma datums 02.12.2004Institūcija, kura apstiprināja kursu Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte Kursa autoriDr. Pedagoğijas doktors prof. Dainuvīte Blūma

Kursa anotācijaKurss dod iespēju studentiem apzināt interaktīvo prasmju lomu sociālā pedagoga darbā, veidojot saskarsmi ar cilvēkiem. Kurss ietver tēmas par intrapersonālajām un interpersonālajām inteliģencēm, emocionālo inteliģenci, to veidošanās iespējām, metodēm, prasmēm, kas veicina aktivitāti saskarsmes partneros.

Kursu apraksts-plāns1 Galvenie jēdzieni un to būtība. L 2 Interaktīvās prasmes, to loma sociālā pedagoga darbā. L 3 Intrapersonālās spējas, to veidošanās. L / S 4 Interpersonālās spējas, to veidošanās. L / S 5 Emocionālā inteliģence - ievads. L 6 Emocionālā pratība. S / P 7 Interaktivitāte saskarsmē ar bērniem. S / P 8 Interaktivitāte saskarsmē ar vecākiem. S / P 9 Skolotāju - skolēnu attiecības. S / P 10 Verbālās komunikācijas ietekme uz skolēniem. S / P 11 Aktīvā klausīšanās. S / P 12 Klases vide problēmu novēršanai. S / P 13 Interaktīvo prasmju veidošanās metodes. S / P

Prasības kredītpunktu iegūšanaiLīdzdarbība nodarbībās, kuras pārsvarā ir interaktīvas: lomu spēles, darbsemināri, projektu darbi, situāciju analīze. Summējošais vērtējums: patstāvīgo darbu izpilde, noslēguma eksāmens: situāciju analīze un aizstāvēšana grupā.

Literatūra (01-mācību literatūra)Lapiņa L., Rudiņa V. Apgūsim demokrātiju. Zvaigzne ABC, 1997. Smits E. Paātrinātā mācīšanās klasē. Pētergailis, 2000.

61

Goulmens D. Tava emocionālā inteliģence. Jumava, 2001.

Literatūra (02-papildliteratūra)Gardner H. Frames of Mind. USA, 1993. Armstrong T. Seven Smarts. USA, 1995. Lazear D. Seven Ways of Teaching. USA, 1996. Steiner C., Perry P. Achieving Emotional Literacy. Bloomsberry, 1997. Gordon T. Teacher Effectiveness Training. New York, 1974. Wrigley T. Schools of Hope. USA, 2003.

Kursa nosaukums Pieaugušo pedagoģijaKursa kods Peda4569Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32Zinātnes nozare PedagoģijaZinātnes apakšnozare Pieaugušo pedagoģijaLekciju stundu skaits 14Semināru un praktisko darbu stundu skaits 18Kursa apstiprinājuma datums 02.11.2000Institūcija, kura apstiprināja kursu Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte Kursa autoriHd. Pedagoğijas habil. doktors prof. Tatjana KoķeDr. Pedagoğijas doktors prof. Dainuvīte BlūmaIzglītības zinātņu mağistrs pedagoğijā lekt. Ieva Margeviča

PriekšzināšanasPeda1028, Vispārīgā pedagoģijaKursa anotācijaKurss paredzēts studentiem, kas vēlas apgūt zināšanas un prasmes darbam ar pieaugušajiem. Teorētiskā aspektā tiks analizēti pieaugušo izglītības nozīmīgākie jēdzieni, pieaugušo mācīšanās un mācīšanas likumības, modeļi un stili (M.Nouls, H.Gardners, D.Kolbs, P.Džarvis u.c.)

RezultātiStudenti padziļinās izpratni: - par pieaugušo izglītības būtību, mērķiem, metodēm; - pieaugušo izglītības veidiem un tās vietu izglītības sistēmā; - mūžizglītības būtību; - par pieaugušo izglītības programmu veidošanas principiem; - pieaugušo pasniedzēja funkcijām un lomām; - pedagoga profesionālo kompetenci, kas nepieciešamas darbā ar pieaugušajiem. Sekmīga kursa apguves rezultātā, studentiem veidojas prasme patstāvīgi un kritiski formulēt, analizēt un vērtēt pieaugušo pedagoģijas problēmas un praktiskās īstenošanas jautājums.

Kursu apraksts-plāns1. Zināšanu sabiedrības attīstība un izglītības sistēmas izaicinājumi Latvijā. 2 2. Pieaugušo izglītības nozīmīgākie jēdzieni un jomas. Pieaugušo psiholoģiskais un sociālais raksturojums. Pieaugušo attīstības īpatnības. 4 3. Pieaugušo mācīšanas un mācīšanās likumības. Mācību metodes. 6 4. Pieaugušo izglītības saturs. Pieaugušo izglītības mērķi. 4 5. Pieaugušo izglītības programmu izveides principi. 4 6. Pieaugušo mācīšanās vērtēšanas paņēmieni. 4 7. Pieaugušo izglītības pasniedzēja profesionālā kompetence un lomas. 4 8. Pieaugušo izglītības organizācijas pieredze Eiropas Savienības valstīs. 4

Prasības kredītpunktu iegūšanaiKursa vērtējumu veido kā summu no vērtējuma, ko students saņem par:

62

zinātniskās literatūras studēšanu, iegūto atziņu prezentāciju semināros (20%), pārbaudījumiem (rakstveida) – kontroldarbi (25%), patstāvīgo darbu – (25%); kursa pārbaudījumu– eksāmenu (30%). Eksāmenu var kārtot tikai tie studenti, kas semestra laikā ieguvuši vismaz 60% semināru, kontroldarbu un patstāvīgo darbu vērtējumā.

Literatūra (01-mācību literatūra)1. Alijevs R. Izglītības filozofija. XXI gadsimts. – Rīga, Retorika A, 2005. 2. Baldiņš A. Andragoģija: teorija, prakse, metodika: mācību līdzeklis. Rīga, RTU Izdevniecība, 2005 3. Delors Ž .Mācīšanās ir zelts. – R.:UNESCO LNK,2001. 4. Dimensions of adult learning: adult education and training in a global era. Foley, G.(ed.) Maidenhead, Berkshire: Open University Press. 2004 5. Gudjons H. Pedagoģijas pamatatziņas. - Rīga, Zvaigzne ABC, 1998. 6. Inglar T., Bjerkes E., Lappen R.,Tobiassen T. Learning and Counselling.- Vytautas Magnus University, Akershus University College, 2002. 7. Jarvis P. Adult education and lifelong learning. London: Routledge Press, 2004 8. Knowles, M.S. The adult learner: the definitive classic in adult education and human resource development. Elsvier, 2005 9. Koķe T. Pieaugušo izglītības attīstība: raksturīgākās iezīmes. - Rīga, Mācību apgāds NT, 1999 10. Lieģeniece D. Ievads andragoģijā. – R.,Raka, 2002. 11. Lonstrupa B. Mācīt pieaugušos ar atklātību.1.daļa- Rīga, LPIA, 1997. 12. Lonstrupa B. Mācīt pieaugušos ar atklātību.2.daļa- Rīga, LPIA, 2002. 13. Mācīšana un mācīšanās – ceļš uz izglītotu sabiedrību. –R.: APA, 1998. 14. Meier-Gantenbein K., Spaeth T. Handbuch Bildung, Training und Beratung. Zehn Konzepte der professionellen Erwachsenenbildung.-Basel: Beltz Verl.,2006. 15. Prets D. Izglītības programmu pilnveide. – Rīga, Zvaigzne ABC, 2000. 16. Rubene Z. Kritiskā domāšana studiju procesā. Monogrāfija. – Rīga: LU Akadēmiskais Apgāds, 2004. 17. Svence G. Pieaugušo psiholoģija. R., RaKa, 2003 18. Špona A., Čehlova Z. Pētniecība pedagoģijā. – R.: RaKa, 2004. 19. Weber E. MI Strategies in the Classroom and Beyond. Using Roundtable Learning.-Boston: Pearson,1997 20. Gromkova M.T. Andragogika: teorija i praktika obrazovanija vzroslyh.- M.:Juniti-Dana,2005. 21. Zmejov S.I. Tehnologija obuchenija vzroslyh.-M.: Akademia, 2002.

Literatūra (02-papildliteratūra)1. Adult Education Embracing Diversity I. Snapshots from Intercultural Learning in Europe.// International Perspectives in Adult Education. 53/1, 2005 2. Adult Education Embracing Diversity II. Developing Strategies for Mainstreaming Intercultural Learning Based on Needs and Experiences.// International Perspectives in Adult Education. 53/2, 2005 3. Nepārtrauktās izglītības sociāli pedagoģiskie aspekti.-R.:RaKa,2003 4. Ose G. LAT2 Kā mācās pieaugušie.-R.:LVAVP,2001 5. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca. – Rīga, Zvaigzne ABC, 2000. 6. Rokasgrāmata pieaugušo izglītības pasniedzējiem. –R., LPIA, 2003. 7. Urdze T. Būt, zināt, prast - metodes veiksmīgam darbam ar auditoriju. Rīga, LPIA, 1999 9. Mizherikov V.A., Jermolenko M.N. Vvedenije v pedagogicheskuju profesiju. –M.: Pedagogicheskoje obshchestvo Rossii, 1999

Literatūra (03-ieteicamā periodika)1. Eiropas Mūžizglītības vides izveidošana. EK pazoņojums.2001.g.nov. 2. Lifelong Learning: the contribution of education systems in the Member States of the European Union. EURYDICE Survey, 2000. 2. Mūžizglītības Memorands. Eiropas Komisijas darba dokuments. Brisele,30.10.2000. 3. Pētījumi pieaugušo pedagoģijā. LU PPF. T.Koķe (red.) Rīga, LU Akadēmiskais apg., 2005 4. Latvijas pieaugušo izglītības apvienības mājas lapa (www.laea.lv)

5. www.adultstudy.net

6. www.learning4sharing.nu

7. http://metodes.lv

8. www.pasniedzejs.lv

63

2.PielikumsProgrammas realizācijā iesaistīto mācībspēku saraksts

64

Studiju programmas realizācijā iesaistīto mācībspēku saraksts

Nr.p.k.

Vārds Uzvārds Grāds Amats Statuss LU

Pamatdarbavieta

1. Anita Auziņa M.izgl.zin. asistente Ievēlēts LU

LU PPF

2. Anita Berķe M.izgl.zin. lektore Ievēlēts LU

LU PPF

3. Dainuvīte Blūma Dr.paed. profesore Ievēlēts LU

LU PPF

4. Oksana Gotlube M.paed. stundu pasniedzēja

stundu docētāja

LU FF

5. Ilze Kangro Dr.phil. profesore Ievēlēts LU

LU PPF

6. Sandra Kalniņa M. paed. lektore Ievēlēts LU

LU PPF

7. Evija Latkovska M.izgl.zin. asistente Ievēlēts LU

LU PPF

8. Lilita Linde M. paed.. lektore Ievēlēts LU

LU PPF

9. Indra Odiņa Dr. paed docente Ievēlēts LU

LU PPF

10. Elīna Rihtere-

Zunte

M.izgl.zin. lektore Ievēlēts LU

LU PPF

11. Rita Skara-

Mincāne

M.paed. lektore Ievēlēts LU

LU PPF

12. Sintija Vaļka M.izgl.zin.. asistente Ievēlēts LU

LU PPF

65

3.PielikumsMācībspēku CV

66

MAG. EDUC., ASSIST. ANITAS AUZIŅASDZĪVES UN DARBA GĀJUMS(CURRICULUM VITAE)

Dzimšanas gads: 1979.Izglītība:09.2005. - Izglītības vadības doktorantūra Latvijas Universitātes Pedagoģijas un

Psiholoģijas fakultātē 2003. – 2005. Izglītības zinātņu maģistrantūra Latvijas Universitātes Pedagoģijas un

Psiholoģijas fakultātē1998. – 2003. Studijas vidusskolas angļu valodas skolotāja programmā Latvijas

Universitātes Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultātē Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2007. Latvijas Universitātes asistents2003. Izglītības zinātņu maģistra grāds, Mag. educ. Nodarbošanās:2007. - asistents Latvijas Universitātes Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultātes

Skolotāju izglītības nodaļā2003. – 2007. stundu pasniedzēja Latvijas Universitātes Pedagoģijas un Psiholoģijas

fakultātes Skolotāju izglītības nodaļā02. – 11.2003. angļu valodas pasniedzēja SIA “Raiter”09.2001. – 06.2003. angļu valodas skolotāja Rīgas 208. bērnudārzā

09.2001. – 06.2002. angļu valodas skolotāja Rīgas 225. bērnudārzā

01. – 06.2002. angļu valodas skolotāja Rīgas 93.vidusskolāNozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. The 24-hour Society and New Technologies in Education. // The Teacher and the Teaching Profession: Current Research and International Issues. Giannakaki, M.S.(Ed.). Athens: ATINER, 2007, pp.209 – 221.2. Bridges and Barriers Towards the Common Global Education Space.// Analysis of Educational Policies in a Comparative Educational Perspective. Garland,P., Michalak J., Löfström,E., Winter K., Bluma, D., Gunbayi, I. (Eds.) Linz: Pädagogishe Schriften. Der Pädagogischen Akademie des Bundes Oberösterreich. Universitätsverlag Rudolf Träuner, 2007, pp. 23 – 38.3. The Role of Globalisation in Today’s School: Context and Experience of Latvia. //Analysis of Educational Policies in a Comparative Educational Perspective. Kiefer S., Michalak J., Sabanci A., Winter K. (Eds.) Linz: Trauner Verlag Buchservice GmbH, 2005, pp. 173 – 187. 4. Konferenču tēzes: Comparative analysis of the Rationale for Prospective Teacher Studying and Teaching in Other Countries.// Social and Educational Sciences in Nordic and Baltic Cultural Context. Tallin:Tallin University, 2007, p.39.Konferenču tēzes 12Zinātniski pētnieciskā darbība:27.03.2008. Rīcības komitejas priekšsēdētāja Latvijas Republikas publiskās runas

konkursā ar devīzi „Dažādā pasaule un es tajā”. Rīga

67

24 - 25.08.2007. Programmas komitejas un rīcības komitejas locekle 7. Baltijas IATEFL & LATE starptautiskajai konferencei “Evaluating Successful Practices”, Rīga

15. -16.06.2007. Rīcības komitejas priekšsēdētāja un starpkultūru izglītības apakšsekcijas vadītāja FIPLV “Novitātes valodu mācīšanā un apguvē starpkultūru kontekstā” Ziemeļvalstu - Baltijas valstu konferencē.

Akadēmiskie kursi: Internets un modernās tehnoloģijas svešvalodu skolotāja darbā 2 kredītp. Angļu val. I Mutvārdu komunikācija 2 kredītp. Angļu val. II Lasīšana un terminoloģija 2 kredītp. Angļu val. III Lasīšana un komunikācija 2 kredītp. Angļu val. IV Lasīšana un referēšana 2 kredītp. Angļu val. mutvārdu runas prakse I, II, III (LU, Pieaugušo pedagoģiskās

izglītības centrs)6 kredītp.

Svešvaloda (angļu valoda) I, II - profesionālo un akadēmisko psihologu studiju programmām

4 kredītp.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:01. 2006. - Latvijas Valodu skolotāju asociācijas (LVASA) valdes locekle08. 2004. - Latvijas Angļu Valodas Skolotāju asociācijas valdes locekle

2008. gada 20. aprīlī.

A. Auziņa

68

MAG. PAED., LEKT. ANITAS BERĶESDZĪVES UN DARBA GĀJUMS(CURRICULUM VITAE)

Dzimšanas gads: 1951.Izglītība:2003. – 2007. Doktorantūra Daugavpils Universitātē1995. – 2002. Maģistratūra LU PPF1970. – 1975. Studijas Daugavpils pedagoģiskajā institūtā1969.- 1970. Studijas Latvijas Valsts universitātē1966. – 1969. Mācības Rīgas 1. vidusskolāAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2002. Izglītības zinātņu maģistra grāds pedagoģijā., Mag. paed.2003. Latvijas Universitātes lektoreNodarbošanās:2005. - lektore LU PPF Skolotāju izglītības nodaļā2003. – 2005. lektore LU PPF Darbmācības katedrā2000. – 2003. studiju metodiķe, stundu pasniedzēja LU PPF Darbmācības katedrā1995. – 2003. stundu pasniedzēja LU PPF PPIC1994. – 2004. direktore Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta,

Kurzemes rajona nodaļas Pedagoģiskās izglītības centrā1994. prodekāne Rīgas Pedagoģijas augstskolas Pirmskolas un sākumskolas

fakultātē1991.-1994. direktora vietniece mācību un audzināšanas darbā Imantas Skolotāju

institūtā1987.-1991. matemātikas skolotāja Rīgas 2. pedagoģiskajā skolā1987.-1991. matemātikas skolotāja Rīgas 41. vidusskolā1973.-1977. matemātikas skolotāja Rīgas 58. vidusskolāNozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:A.Berķe, I. Pogrebņaka. Humanistic Approach to Lesson Corresponding to the National Standard of Basic Education in Latvia. The Fourth International JTET Conference Sustainable Development, Culture and Education. University of Helsinki. Helsinki. 2006.A.Berķe, I. Pogrebņaka. Humānā pieeja mācību stundā atbilstoši Latvijas pamatizglītības standartiem. Psiholoģija ģimenei un skolai. Nr.11.-12. 2006. 12.-18. lpp.A.Berķe. Aizbildņu ģimeņu sociālpedagoģiskās kompetences pilnveide. Rēzeknes augstskola.A.Berķe. Sociālpedagoģiskās kompetences veidošanas nepieciešamība pedagoģiskajās praksēs. Liepājas pedagoģijas akadēmija.2007.A.Berķe. Sociālpedagoģiskās prakses loma sociālpedagoģiskās kompetences veidošanā. Rēzeknes augstskola.2006.Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 10Konferenču tēzes 12Zinātniski pētnieciskā darbība:2008. Pētījums „Skolas atbalsts personāla komisijas darbības izpēte, analīze,

izvērtējums un ieteikumu izstrāde” RD IJSD pasūtijums.Akadēmiskie kursi:

69

Sociālpedagoģiskā darbība bērnu un ģimenes tiesību aizsardzībā 2 kredītp. Bērnu un ģimenes tiesību aizsardzība 2 kredītp. Bērnu un ģimenes tiesību aizsardzība 3 kredītp. Skolēnu izpētes metodika 2 kredītp. Ģimenes pedagoģija 2 kredītp. Sociālā higiēna un drošība 4 kredītp. Sociālā drošība 2 kredītp.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:2007. - LU PPF Domes locekle2005. - LU PPF Skolotāju izglītības nodaļas valdes locekle

2008. gada 21. aprīlī.

A. Berķe

70

Dr. paed., prof. Dainuvītes BlūmasDZĪVES UN DARBA GĀJUMS

(Curriculum Vitae)Dzimšanas gads:

1942.

Izglītība:1976.-1980. Latvijas Valsts universitāte, neklātienes aspirante.1969.-1971. Latvijas Valsts universitāte, Augstākie kursi augsti kvalificētu svešvalodu

pasniedzēju sagatavošanai darbam augstākajās mācību iestādēs, klausītāja.1960.-1966. Latvijas Valsts universitāte, Svešvalodu fakultāte, studente.Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2002. LU profesore1999. LU asociētā profesore1992. LU docente1992. Pedagoģijas zinātņu doktore1986. Svešvalodu mācību metodikas katedras docente1982. Pedagoģijas zinātņu kandidāteNodarbošanās:Kopš 2002. Profesore LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē1995.-2004. LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Pieaugušo izglītības katedras

vadītāja1992.-1995. LU Pedagoģijas fakultātes dekāna vietniece1983.-1992. LVU Pedagoģijas fakultātes Svešvalodu mācīšanas metodikas katedras

vadītāja1983.-1992. LU Pedagoģijas fakultātes docente1966.-1983. LVU Svešvalodu fakultātes Angļu valodas katedra, pasniedzēja1965.-1968. Rīgas 41.vidusskolas skolotāja1962.-1965. Rīgas vājredzīgo un neredzīgo bērnu internātskolas skolotājaNozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. Blūma, D. How a Professional Development Course Helps Higher Education Institutions to Become Learning Organizations. Humanities and Social Sciences. 3 (52) 2007., Education Management, pp.87-105.2 Blūma, D. The Paradigm Shift in Higher Education in Latvia in the Context of the Bologna Process. In:Analysis of Educational Policies in a Comparative Educational Perspective. Eds.Garland,P., Michalak,J., Lofstrom,E., Winter,K., Bluma,D., Gunbayi. Linz, 2007, pp.39-63.Citas publikācijas 11Dalība starptautiskos projektos:2007.- 2009.

LANQUA – Language Network for Quality Assurance, 2. apakšprojekta koordinatore.

Kopš 2004.

LU koordinatore Socrates starptautiskajās doktorantu intensīvajās programmās salīdzinošajā izglītības politikā- „EPAC”, „BIP”.

2005. Socrates starptautiskās doktorantu intensīvās programmas „Aktīvā mācīšanās augstākajā izglītībā” koordinatore.

2005. DELPHI (Southemptonas universitāte) pētījums un Eiropas svešvalodu skolotāju profila izveide, dalībniece.

71

2004.- 2007.

Britu Padomes projekts „Latvijas skolotāju tālākizglītības kvalitātes nodrošināšana,” dalībniece.

2002.-2005.

Comenius projekts: „MenTTime (Mentoring for Trainee Teachers of Foreign Languages: Implementation, Monitoring and Evaluation)” koordinatore Latvijā.

2000.- 2004.

Starptautiskā TNP-3 projekta “Izglītības programmas inovācijas” Zinātniskās komitejas locekle. ES finansējums, dalībniece.

1999.- 2005.

EDIL,(Eiropas doktora programma skolotāju izglītībā) SOCRATES ietvaros. Koordinators un augstskolu didaktikas moduļa vadītāja.

Dalība nacionālajos projektos:2007.-2008.

ESF projekts: „Pedagogu tālākizglītības metodiskā tīkla nodrošinājuma izveide”, konsultante.

2006.-2007.

ESF projekts : „Baltijas jūras reģiona studiju akadēmiskā personāla kompetences paaugstināšana”, eksperte.

Piedalīšanās ar referātu zinātniskās konferencēs: 13Akadēmiskās konferences:2007 02.23 ESF konference, referāts „ Izglītības attīstības tendences un skolotāju

tālākizglītība”.2006.12.28. Referāts: „ PPF Boloņas procesa kontekstā”.2006.02.03. LU 64. konference, referāts „Mācīšana kā mācīšanās vadīšana”.2005.02.11. LU 63. konference, referāts „ Mācībspēku profesionālā pilnveide Eiropas

augstākās izglītības telpas kontekstā”.2004.02.20. Arion grupas konference, Referāts „ Pedagogu izglītība Latvijā.2004.02.06. LU 62. konference, referāts „Maģistru pētījumu loma izglītības attīstībā

Latvijā”. Akadēmiskie kursi: Izglītības attīstība Baltijas jūras reģiona kontekstā 2 kredītp. Pieaugušo pedagoģija 2 kredītp. Augstskolu mācībspēku profesionālā pilnveide/Inovācijas augstākās

izglītības sistēmā/Izglītības darba vadībā 4 kredītp.

Augstskolu mācībspēku pedagoģiskās izglītības pamati/Augstskolu didaktika 4 kredītp.Papildus ziņas par profesionālo darbību:Kopš 2007. Promociju Padomes pedagoģijā locekleKopš 2004. Akadēmiskās komisijas skolotāju izglītībā un izglītības zinātnēs

priekšsēdētāja LUKopš 2004. Campus Europae Skolotāju izglītības apakškomitejas koordinatore LUKopš 2003. LU Studiju Padomes locekleKopš 2003. Pedagoģijas programmu Padomes locekleKopš 2003. Pedagoģijas profesoru Padomes locekleKopš 2003. Izglītības zinātņu programmas Padomes locekleEksperta darbs:2008. Augstākās izglītības programmu eksperte izglītības zinātnēs, skolotāju

izglītībā Lietuvā2007., 2008. Grundtviga programmu eksperte EACEA.Kopš 2007. LZP eksperteKopš 2004. Skolotāju izglītības programmu eksperte Latvijā2004.,2005.,2006.,2007

Augstākās izglītības programmu eksperte izglītības zinātnēs, skolotāju izglītībā Igaunijā

2000.-2006. ES SOCRATES programmu eksperteRedkolēģijas:1. Institute of Comparative Education, State College of Teacher Education Linz, Austria, 2006., 2007.

72

2. LU raksti, 678., 2005.; 670., 2004.; 700., 2006.; 649., 2002

2008. gada 18.aprīlī.

D. Blūma

MAG. PAED., PASN. OKSANAS GOTLUBESDZĪVES UN DARBA GĀJUMS(CURRICULUM VITAE)

Dzimšanas gads: 1974.Izglītība:1999. – 2001. Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, studijas

maģistratūrā1995. – 1999. Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, kvalifikācija –

angļu valodas un literatūras skolotājs1993. – 1994. Fyns Paedagog Seminarium, Odense, Dānija, (māksla, mūzika, drāma)1989. – 1993. Rīgas skolotāju uinstitūts, kvalifikācija – pirmsskolas pedagogs, sākumskolas

skolotāja, mūzikas pedagogs1988. – 1989. Em.Dārziņa mūzikas skola, mūzikas teorija1981. – 1988. Rīgas 34. vidusskola1981. – 1988. Rīgas 4. mūzikas skola, klavierklase

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2005. Izglītības zinātņu maģistra grāds pedagoģijā, Mag. paed. 1999. Pedagoģijas bakalaurs

Nodarbošanās:kopš 2005. g. Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, studiju metodiķe

starptautiskajās apmaiņas programmāskopš. 1999. g. Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, Pieaugušo

izglītības centrs, angļu valodas pasniedzēja2004. – 2005. Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, pieaugušo

izglītības katedra, studiju metodiķe1997. – 2002. Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, vecākā lietvede1994. – 1997. Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, TEMPUS

projekta sekretariāta darba veikšana

Zinātniski pētnieciskā darbība:2005 – 2007. Projekta FISTE (A FUture Way for In-Service Teacher Training

Across Europe) dalībniece

Akadēmiskie kursi: Angļu valodas leksiski gramatiskā analīze III – 2 kredītpunkti Angļu valodas leksiski gramatiskā analīze IV- 2 kredītpunkti

Papildus ziņas par profesionālo darbību:Latvijas Angļu valodas skolotāju asociācijas biedre

2008. gada 23. aprīlī

73

O. Gotlube

MG. PAED., LEKT. SANDRAS KALNIŅASDZĪVES UN DARBA GĀJUMS

(Curriculum Vitae)Dzimšanas gads: 1957.Izglītība:1988 – 1991 Aspirantūra LU1976. – 1981. Studijas LVU Svešvalodu fakultātē Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1992. Maģistra grāds pedagoģijā, Mg. paed.1992. lektore LUNodarbošanās:1995. - direktora vietniece LU PPF Pieaugušo pedagoģiskās izglītības centrā1992. - lektore LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 1985. – 1992. vecākā pasniedzēja LU Svešvalodu katedrā1981. – 1985. stundu pasniedzēja LU Svešvalodu katedrā1981. – 1985. vecākā laborante LU Svešvalodu katedrāNozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:Publikācijas - 10Piedalīšanās ar referātu starptautiskās konferencēs - 23Zinātniski pētnieciskā darbība:2006.-2008. Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras Eiropas

savienības struktūrfonda nacionālās programmas projekta „Pedagogu tālākizglītības metodiskā tīkla nodrošinājuma izveide” dalībniece

2004.-2007. Comenius 2.1. FISTE (Future way for in-service teacher training across Europe) LU Līgums Nr. 2175 – koordinatore

2002. SIF administrēts PHARE grantu programmas „Sabiedrības integrācijas veicināšana Latvijā” projekts ‘Skolas kā daudzkultūru demokrātiskas kopienas attīstība”(2002/000-590-01001/1-11/7) – Sabiedrības informēšanas komponenta koordinatore

2001. – 2004. SOCRATES Comenius 2.2. projekts QUATE (Qualifying Adults for a New Career in Teaching in Primary and Secondary Education) LU līgums Nr. 2073 – Latvijas koordinatore

2000. –2003. SFL –Latvija “Pārmaiņas izglītībā” programma “Atvērtā skola”Projekta komandas locekle, augstskolu docētāju apakšprogrammasvadītāja

Akadēmiskie kursi: Kritiskā domāšana studiju procesā 2 kredītp. Angļu valodas tekstu leksiski gramatiskā analīze III 2 kredītp. Angļu valodas tekstu leksiski gramatiskā analīze IV 2 kredītp. Angļu valodas tekstu lingvistiski stilistiskā analīze I 2 kredītp. Angļu valodas tekstu lingvistiski stilistiskā analīze II 2 kredītp.

74

Angļu valodas vēsture un attīstības tendences 2 kredītp. Lasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanai angļu valodas

stundās2 kredītp.

Angļu valodas vēsture 2 kredītp. Angliski runājošo valstu mācība 2 kredītp. Leksiski stilistiskā angļu valodas tekstu interpretācija skolotājiem III 3 kredītp. Leksiski stilistiskā angļu valodas tekstu interpretācija skolotājiem IV 3 kredītp. Novērošanas prakse specialitātē II 2 kredītp. Angļu valodas tekstu lingvistiski-stilistiskā analīze III 3 kredītp. Angļu valodas tulkošanas teorija un prakse I 2 kredītp. Angļu valodas tulkošanas teorija un prakse II (2 kred.) 2 kredītp.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:2002. - SOCRATES Grundtvig programmas eksperte

2008. gada 18 aprīlī.

S. Kalniņa

75

DR. PHILOL., PROF. ILZES KANGRODZĪVES UN DARBA GĀJUMS(CURRICULUM VITAE)

Dzimšanas gads: 1955.Izglītība:1982.-1987. Aspirantūra Ļeņingradas Valsts universitātes Aizrobežu literatūras

katedrā1975.-1979. Studijas Leipcigas universitātes (VFR) Ģermānistikas fakultātē1973.-1975. Studijas Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātēAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2003. Latvijas Universitātes profesore1999. Latvijas Universitātes asociētā profesore1992. Latvijas Republikas Filoloģijas zinātņu doktore (nostrificējot

Filoloģijas zinātņu kandidāta grādu)1990. Latvijas Universitātes docente1987. Filoloģijas zinātņu kandidāte1979. Diplomēta ģermānisteNodarbošanās:2004.- nodaļas vadītāja Latvijas Universitātes pedagoģijas un psiholoģijas

fakultātes Skolotāju izglītības nodaļā1999.-2004. katedras vadītāja Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas

fakultātes Svešvalodu mācību metodikas katedrā1994. -1999. direktore Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātes Valodu centrā

„Minstere - Rīga”1993. -1998. katedras vadītāja LU PPF Svešvalodu katedrā1990. – 1993. docente Latvijas Universitātes Valodu centrā1987. – 1990. pasniedzēja Latvijas Universitātes Svešvalodu katedrā Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:Zinātniskās publikācijas 80Monogrāfijas un grāmatas 4Publicētā mācību literatūra 6Citas publikācijas 7Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 52Konferenču tēzes 20Zinātniski pētnieciskā darbība:2000.- 2003. strādājusi OECD PISA Latvijas tulkotāju grupas sastāvā

Latvijas pārstāve darbojusies vairākos Eiropas Moderno valodu centra (ECML) projektosvadījusi un koordinējusi nacionālo pētniecības grupu vairākos starptautiskos pētniecības projektos un starptautiskos sadarbības tīklospiedalījusies vairāku LZP grantu izstrādē

Akadēmiskie kursi:Vāciski runājošo valstu literatūra I 2 kredītp.Vāciski runājošo valstu literatūra II 2 kredītp.

76

Vāciski runājošo valstu literatūra III 2 kredītp.Modernā vācu proza. 2 kredītp.Vāciski runājošo valstu literatūra I (Vācu literatūras izveidošanās un tās attīstība līdz Apgaismības laikmetam.)

2 kredītp.

Vāciski runājošo valstu literatūra II (Veimāras klasika) 2 kredītp.Vāciski runājošo valstu literatūra III) (Vācu literatūras vēsture no Veimāras klasikas līdz 1848. gada revolūcijai)

2 kredītp.

Vāciski runājošo valstu literatūra IV. 20. gs. vācu literatūra. 2 kredītp.Internets un modernās tehnoloģijas svešvalodu skolotāja darbā. 2 kredītp.Papildus ziņas par profesionālo darbību:

LU Skolotāju profesionālās sagatavošanas studiju programmas padomes locekleLiteratūrzinātnes un folkloristikas profesoru padomes locekleLU skolotāju izglītības un izglītības zinātnes akadēmiskās komisijas locekleAIKNC (Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra) eksperteLatvijas augstskolu profesoru asociācijas biedreLatvijas Gētes biedrības dalībnieceLatvijas vācu valodas skolotāju asociācijas dalībnieceLU Satversmes sapulces dalībnieceLU PPF Domes locekle

2008. gada 23. aprīlī

I. Kangro

77

MAG. EDUC. ASSIST. EVIJAS LATKOVSKASDZĪVES UN DARBA GĀJUMS

(Curriculum Vitae)Dzimšanas gads: 1979.Izglītība:2006. Studijas LU Moderno valodu fakultātē2005. Maģistratūra LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē2003. Studijas LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē1998. Mācības Madonas pilsētas ģimnāzijāAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2005. Izglītības zinātņu maģistra grāds, Mag. educ.2005. Asistente LUNodarbošanās:2005. - asistente LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Skolotāju izglītības

nodaļā2003. – 2005. Stundu pasniedzēja LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes

Svešvalodu mācību metodikas katedrāNozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:Konferenču tēzes 18

Akadēmiskie kursi: Integrētais kurss angļu valodas skolotājiem 6 kredītp. Praktiskā svešvaloda I – angļu valoda 2 kredītp. Praktiskā svešvaloda II – angļu valoda 2 kredītp. Leksiski stilistiskā angļu valodas tekstu interpretācija skolotājiem I 3 kredītp. Angļu valodas tekstu leksiski gramatiskā analīze skolotājiem I 2 kredītp. Angļu valodas tekstu leksiski gramatiskā analīze skolotājiem II 2 kredītp. Darbs ar pedagoģiskajiem tekstiem angļu valodā 2 kredītp.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:Latvijas Angļu valodas skolotāju asociācijas biedre

2008. gada 18. aprīlī.

E. Latkovska

78

MG. PAED., LEKT. LILITAS LINDESDZĪVES UN DARBA GĀJUMS(CURRICULUM VITAE)

Dzimšanas gads: 1949.Izglītība:1991. Maģistratūra LU Pedagoģijas fakultātē1973. – 1981. Studijas Latvijas Valsts Universitātes Svešvalodu fakultātē Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1993. Maģistra grāds pedagoģijā, Mg. paed.1985. lektore Latvijas Univeristātes Pedagoģijas fakultātēNodarbošanās:1985. - lektore LU Pedagoģijas un psiholiģijas fakultātē1983. - 1985. laborante un stundu pasniedzēja Latvijas Valsts universitātes

Pedagoģijas fakultātē1981. – 1983. stundu pasniedzēja Latvijas Valsts universitātes Finansu un

tirdzniecībasfakultātē

1975. – 1983. noliktavas pārzine Latvijas Valsts Filharmonijā1965. – 1975. grāmatvede Restaurācijas un remontu pārvaldē 1964. – 1965. uzskaitvede Ķīmiskā tīrītavāNozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. ’’Metodisks mācību līdzeklis Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes vecāko kursu

studentiem angļu valodas literāro tekstu lingvistiskajā un stilistiskajā analīzē un interpretācijā.’’

2. Izvērsta programma ‘’ Lielbritānijas ģeogrāfija, vēsture un kultūra no pirmsākumiem līdz mūsdienām.’’

Zinātniski pētnieciskā darbība:2008. LU konference, William Hogarth and Jonathan Swift. Apgaismības

laikmeta Lielbritānijas satīriķi2007. LU konference, referāts „Emocionālās inteliģences attīstīšana kursā

Lielbritānijas ģeogrāfija, vēsture, kultūra un literatūra.” 2006. LU konference, referāts ‘’Interaktīvās metodes lekciju kursā

“Lielbritānijas vēsture, kultūra, literatūra un izglītība” 2005. LU konference, referāts “Obligātās literatūras apgūšana; problēmas un

risinājumi" 2003. LU konference, referāts “Literatūra – kursa “Lielbritānijas vēsture un

kultūra” būtiska un neatņemama sastāvdaļa; problēmas risinājumi.2002. LU konference, referāts “Stilistiskās analīzes nozīme literāra teksta

izpratnē.” Akadēmiskie kursi:

Leksiski- stilistiskā angļu valodas tekstu interpretācija- 2 kredītpunkti Literatūra angļu valodas skolotājiem – 2 kredītpunkti Angliski runājošo valstu ģeogrāfija, kultūrvēsture un izglītība – 2 kredītpunkti Angliski runājošo valstu vēsture un literatūra – 2 kredītpunkti Angtlijas kultūrvēsture skolotājiem – 2 kredītpunkti Angļu valodas leksikoloģija – 2 kredītpunkti

79

Papildus ziņas par profesionālo darbību: Latvijas angļu valodas skolotāju asociācijas biedre

2008. gada 28 aprīlī L. Linde

DR. PAED., DOC. INDRAS ODIŅASDZĪVES UN DARBA GĀJUMS(CURRICULUM VITAE)

Dzimšanas gads:Izglītība:1996. – 2004. Doktorantūra LU Pedagoģijas un Psiholoģijas institūtā 1992. – 1994. Maģistratūra LU Pedagoģijas fakultātē 1987. – 1992. Studijas LU Pedagoģijas fakultātēAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2005. LU docente2004. Pedagoģijas doktora grāds, Dr. paed.1994. Pedagoģijas maģistra grāds, Mg. paed.1992. Pedagoģijas bakalaura grādsNodarbošanās:no 2005. docente LU Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultātes Skolotāju izglītības

nodaļā

1996. – 1999. lektore LU Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultātes Pieaugušo izglītības katedrā

1995. – 2004. lektore LU Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultātes Svešvalodu mācību metodikas katedrā

1993. – 2001. lektore LU Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultātes Pieaugušo pedagoģiskās izglītības centrā

1991. – 1994. asistente LU Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultātes Svešvalodu mācību metodikas katedrā

1992. – 1993. angļu valodas skolotāja Rīgas 3. vidusskolā

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:Zinātniskās publikācijas 25Citas publikācijas 15Referāti starptautiskās konferencēs 27Zinātniski pētnieciskā darbība:2008. - Mentors Activate European Language Portfolio through Multimedia

(ActivELP) projekts2006. - Šveices Ārlietu Federālā departamenta CIMERA projekts

„Multilingvālā izglītība Gruzijā”.2006. - Eiropas Sociālā fonda projekts „MITS (Mentorings, IT, Supervīzija) –

atbalsts LU PPF augstākās profesionālās studiju programmas „Skolotājs” studentu praksei”.

2006. Council of Europe Projektst Mentors in Classrooms 2003.-2006. Comenius MenTTime Projekts2002.-2004. Eiropas Moderno Valodu Centra projekts "The Status of Language

Educators", Austrija2002.-2005. Britu Padomes projekts ”Mentoring in Pre-service Teacher Education”

80

1997.-2001. Sorosa fonds Latvijā programma "Pārmaiņas izglītībā" & Kolumbijas Universitāte (ASV) – projekts "Sadarbība un pieredze kā novitāte skolotāju izglītībā"

1998. Amerikas-Dānijas-Latvijas projekts "Kreativitāte un ētika"1992.– 1997. TEMPUS Structural Joint European ProjektsAkadēmiskie kursi:

Visi angļu valodas praktisko nodarbību kursi (no 1.līdz 4.kursam) Svešvalodu mācību metodika 10 kredītp. Profesionālā svešvalodu mācību metodika 2 kredītp. Angļu valodas mācību stundu modelēšana 4 kredītp. Kursa darba izstrādes un prezentācijas metodika 4 kredītp. Novērošanas prakse specialitātē 2 kredītp. Pedagoģiskā prakse pamatskolā 10 kredītp. Pedagoģiskā prakse vidusskolā 10 kredītp. Mentoru pamatkurss 2 kredītp.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:Latvijas eksperte Eiropas Moderno valodu centrāProjektu izvērtēšanas eksperte Amerikas Pētniecības institūtā

2004.-2006. Latvijas Skolotāju izglītotāju asociācijas (ALSI) biedre2002. - Starptautisko, ar Eiropas atzinības zīmi valodu apguvē, apbalvoto

studentu pētnieciskā darba konferenču organizēšana2000. - Skolotāju izglītības nodaļas, angļu valodas sekcijas vadītāja1998. - Latvijas Augstskolu Pedagogu Sadarbības Asociācijas (LAPSA)

priekšsēdētāja

2008. gada 18. aprīlī.

81

MAG .EDUC., LEKT. ELITAS RIHTERES - ZUNTESDZĪVES UN DARBA GĀJUMS(CURRICULUM VITAE)

Dzimšanas gads: 1974.Izglītība:2001. – 2003. Izglītības zinātņu maģistratūra LU Pedagoģijas un psiholoģijas

fakultātē1997. – 2001. Studijas bakalaura studiju programmā “Angļu valodas un literatūras

mācību metodika” LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē1992. – 1994. Studijas Rīgas skolotāju institūtā1981. – 1992. Mācības Rīgas 6. vidusskolāAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2003. Izglītības zinātņu maģistra grāds, Mag. educ.Nodarbošanās:2004. – lektore LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē1999. – 2004. stundu pasniedzēja LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātēNozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. Uz internetu balstītas stundas vadīšana. Latvijas universitātes raksti; Izglītības zinātnes un pedagoģija mūsdienu pasaulē. 2002. gads, Rīga. 10. lapaspuses.Zinātniski pētnieciskā darbība:2005 – 2007. Projekta FISTE (A FUture Way for In-Service Teacher Training

Across Europe) dalībniece 2002. - 2003. Socrates intensīvās programmas ELHE (@-mācības augstākajā

izglītībā) dalībniece Akadēmiskie kursi:

Pedagoģisko pētījumu angļu rakstu valoda I 2 kredītp. Pedagoģisko pētījumu angļu rakstu valoda II 2 kredītp. Pedagoģisko pētījumu angļu rakstu valoda III 2 kredītp. Praktiskā angļu valoda I 2 kredītp. Praktiskā angļu valoda II 2 kredītp. Praktiskā angļu valoda III 2 kredītp. Integrētais angļu valodas kurss skolotājiem 2 kredītp. Angļu valodas praktiskā fonētika skolotājiem I 2 kredītp. Angļu valodas praktiskā fonētika skolotājiem II 2 kredītp. Angļu valodas fonētika skolotājiem. 2 kredītp.

Papildus ziņas par profesionālo darbību: Latvijas angļu valodas skolotāju asociācijas biedre

2008. gada 18. aprīlī

E. Rihtere - Zunte

82

MAG. PAED., LEKT. RITAS SKARAS - MINCĀNESDZĪVES UN DARBA GĀJUMS(CURRICULUM VITAE)

Dzimšanas gads:Izglītība:1999. – 2001. Maģistratūra LU PPF2000. Studijas Helsinku Universitāte Pedagoģijas fakultātē (ES

Socrates/Erasmus apmaiņas programma)1995. – 1999. Studijas LU PPF Angļu valodas un literatūras skolotāja studiju

programmā1989. – 1995. Mācības Rīgas 94. vidusskolāAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2001. Izglītības zinātņu maģistra grāds pedagoģijā., Mag. paed. 1999. Izglītības zinātņu bakalaura grāds2002. LU lektoreNodarbošanās:2002. - lektore LU PPF 1999. – 2002. asistente LU PPF1997. – 2000. angļu valodas skolotāja Rīgas 94. vidusskolāNozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:Konferenču tēzes 3Zinātniski pētnieciskā darbība:2007.- 2009. ActivELP – Eiropas valodu portfeļa izmantošana un mentoring – ES

Socrates2004. – 2007. FISTE A Future Way For In-Service Teacher Training Across Europe

– ES Socrates/Comenius2002. ELHE – e-mācības augstākajā izglītībā.2000. – 2002. Aktīvās mācību metodes un demokrātiskā skola - ALADES – LR IZM

un Helsinki Universitāte, Somija2000. – 2002. English for Young Learners Project Latvia – Lielbritānijas PadomeAkadēmiskie kursi:Svešvalodu mācību metodika I 2 kredītp.Svešvalodu mācību metodika II 2 kredītp.Angļu valodas mācību stundu modelēšana 2 kredītp.Novērošanas prakse specialitātē I 2 kredītp.Praktiskā angļu valoda skolotājiem I 2 kredītp.Praktiskā angļu valoda skolotājiem II 2 kredītp.Praktiskā angļu valoda skolotājiem III 2 kredītp.Praktiskā angļu valoda skolotājiem I V 2 kredītp.Angļu valodas gramatika skolotājiem I 2 kredītp.Angļu valodas gramatika skolotājiem II 2 kredītp.Angļu valodas gramatika skolotājiem III 2 kredītp.Angļu valodas gramatika skolotājiem IV 2 kredītp.Papildus ziņas par profesionālo darbību:2006 - Eiropas izglītības programmas SOCRATES akcijas Comenius un

83

centralizēto akciju sagatavošanas braucienu dalībnieku un projektu atlases komisija, locekle

2008. gada 23. aprīlī

MAG. EDUC., ASIST. SINTIJAS VAĻKASDZĪVES UN DARBA GĀJUMS

(Curriculum Vitae)Dzimšanas gads: 1980.Izglītība:2003. - 2005. Maģistratūra Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas

fakultātē1998. - 2003. Studijas vidusskolas angļu valodas skolotāja studiju programmā

Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē1986. - 1998. Mācības Madonas pilsētas ģimnāzijāAkadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2005. Izglītības zinātņu maģistra grāds, Mag. educ.2005. Latvijas Universitātes asistente Nodarbošanās:2005. - asistente Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes

Skolotāju izglītības nodaļā2003. - 2005. stundu pasniedzēja Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas

fakultātes Skolotāju izglītības nodaļāNozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:Konferenču tēzes 13

Akadēmiskie kursi: Angļu valodas rakstu runas prakse 2 kredītp. Angļu valoda kā otrā svešvaloda I 2 kredītp. Angļu valoda kā otrā svešvaloda II 2 kredītp. Angļu valoda kā otrā svešvaloda III 2 kredītp. Angļu valoda kā otrā svešvaloda IV 2 kredītp. Angļu valoda kā otrā svešvaloda V 2 kredītp. Leksiski stilistiskā angļu valodas tekstu interpretācija skolotājiem I 2 kredītp. Leksiski stilistiskā angļu valodas tekstu interpretācija skolotājiem II 3 kredītp. Angļu valoda I Mutvārdu komunikācija 2 kredītp. Angļu valoda II Lasīšana un terminoloģija 2 kredītp. Angļu valoda III Lasīšana un komunikācija 2 kredītp. Angļu valoda IV Lasīšana un referēšana 2 kredītp. Profesionālās svešvalodas mācību metodika 2 kredītp. Pedagoģisko pētījumu angļu rakstu valoda I 2 kredītp.

Papildus ziņas par profesionālo darbību: Latvijas angļu valodas skolotāju asociācijas biedre

2008. gada 18. aprīlī.

S. Vaļka

84

4. PielikumsStudējošo anketēšanas rezultātu

apkopojums

85

86

Pamatskolas angļu valodas skolotājaAnketēšanas rezultātu apkopojums

VĒRTĒJUMA SKALA (1 - ļoti labi, 2 - labi, 3 - apmierinoši, 4 - neapmierinoši)

   Vidējais Moda* Moda

% **Nevar pateikt ***  

1 Studiju kursu piedāvājums studiju programmā 1,67 2 67% 5  2 Studiju programmā piedāvāto studiju kursu saturs 1,88 2 78% 13 Studiju programmas noteikto A daļas kursu saturs 1,50 1 44% 14 Izvēles iespējas starp B daļas kursiem 1,71 2 56% 25 Iespējas apgūt vēlamos C daļas kursus 2,29 2 33% 206

Studiju programmas piedāvātā iespēja attīstīt pētnieciskās/ profesionālās prasmes un iemaņas 2,00 2 56% 2

7Studijās iegūtās prasmes efektīvi pielietot informācijas tehnoloģijas informācijas meklēšanai, apstrādei un noformēšanai utt 2,88 3 33% 1

8Studijās iegūtās prasmes strādāt ar informāciju (izvērtēt, analizēt to) 2,00 2 78% 2

9Studijās iegūtās prasmes publiski izklāstīt informāciju, diskutēt un pamatot viedokli 2,17 2 33% 1

10Studiju programmas sniegtās iespējas apgūt nozares speciālo terminoloģiju vismaz vienā svešvalodā 2,40 5 44% 0

11 Nodarbību plānojums pa nedēļas dienām 1,71 2 56% 212 Nodarbību plānojums pa semestriem 1,88 2 78% 113 Iespēja kursus apgūt arī elektroniski (Web CT vidē) 2,00 5 89% 814 Iespējas klausīties lekcijas pie vieslektoriem 1,00 5 89% 815 Fakultātes personāla attieksme pret studentiem 1,43 1 44% 216 Informācijas iegūšana par studiju procesu fakultātē 1,43 1 44% 217 Fakultātes personāla darbība studiju procesa uzlabošanā 1,43 1 44% 218

Studiju materiāli-tehniskais nodrošinājums (telpas, mācību līdzekļi utt.) 3,00 5 44% 4

19 LU nodrošinātās iespējas izmantot datorus #DIV/0! 5 100% 920

Studijām nepieciešamās literatūras pieejamība LU bibliotēkās 1,38 1 56% 1

21 Cik stundas nedēļā veltāt patstāvīgajam darbam? 1,63 1 44% 1 20-10 h22

Kopumā vērtējot, vai esat apmierināts, ka izvēlējāties šo studiju programmu LU 1,67 2 44% 3

* moda - visbiežāk sastopamais vērtējums studentu anketās attiecīgajam jautājumam.

** moda % - procentuāli, cik studenti pauduši attiecīgo viedokli

***nevar pateikt - studentu skaits, kas atzīmējuši variantu nevar pateikt vai nav atbildējuši

Aptaujāti 29 respondenti 2008.gada pavasarīAptaujas rezultātu kopsavilkums

Studiju programmas saturs 1,68  Studiju programmas piedāvātās iespējas 1,80  Prasmju attīstīšana studiju laikā 2,36  Studiju procesa organizēšana 1,58  Materiāli - tehniskais nodrošinājums #DIV/0!  

Vai jūs plānojat turpināt studijas? LU akad. LU prof.LU citā noz.

citā augstsk. nestudēs

% 56% 11% 0% 0% 33%

Vai jūs strādājat darbu atbilstoši savai specialitātei? jā vairāk jāvairāk nē nē

nevaru pateikt

% 44% 0% 0% 0% 56%

Vai jūs plānojat strādāt savā studiju specialitātē? jā drīzāk jādrīzāk nē nē

nevaru pateikt

87

% 67% 11% 0% 0% 22%Otrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas,,Pamatskolas angļu valodas skolotājs” studentu anketas paraugs

AnketaCienījamie studenti!Šī anketa palīdzēs Jums pilnveidot Jūsu studijas un mums mūsu darbu PPIC. Anketa ir anonīma, bet ja vēlaties, varat uzrakstīt savu vārdu. Ceram no Jums sagaidīt gan konkrētas, gan izvērstas atbildes un, protams, Jūsu komentārus. Ceram uz Jūsu atsaucību.

1. Vai Jūs kopumā esat apmierināti ar studijām?Jā, jo ….Nē, jo ….

2. Kādus studiju kursus Jūs apguvāt šajā studiju gadā? ………………………….. …………………………………………………………………………….. …………………………………………………………………………….. ………………………………………………....Kuri no tiem Jums šķita visnoderīgākie? Kāpēc?

3. Kas Jūs studijās apmierina visvairāk?___ studiju struktūra un organizācija___ mācību saturs___ pasniedzēju darbs(mēs priecātos, ja Jūs nosauktu konkrētus pasniedzējus):____________________________________pasniedzējs ir labi sagatavojies nodarbībām_____________________________pasniedzējam ir labvēlīga attieksme pret studentiem__________________________________________pasniedzējs rosina studentus domāt_________________________________________pasniedzējs rosina studentus diskutēt_______________pasniedzējs labi orientējas jaunākajā informācijā savas specializācijas sfērā_____________________________________pasniedzējs kursa vielu izklāsta saprotami_____________________________________________pasniedzējam ir augstas prasības___________________________________pasniedzējs darbā izmanto dažādas metodes______________________________________________________ piedāvātie materiāli_____________________________________________literatūras pieejamība bibliotēkāJūsu komentāri:4. Kas Jūs neapmierina?___ studiju struktūra un organizācija___ mācību saturs___ pasniedzēju darbs___ piedāvātie materiāliJūsu komentāri

5. Vai esat apmierināti ar pasniedzēju darba metodēm?___ ļoti atbilstošas un piemērotas ____ tradicionālas___ interaktīvas ____varētu vēlēties lielāku dažādību___ novecojušas ____ darbam pieaugušo auditorijā nepiemērotasJūsu komentāri:

6.Vai varat izmantot iegūtās zināšanas un prasmes savā praktiskajā darbā?1. Jā 2. Jā, bet tikai daļēji 3. Gandrīz nemaz 4. Nemaz

Jūsu komentāri:

7. Kas Jums studiju procesā sniedz vislielāko gandarījumu?___ iespēja mācīties ___ iespēja pilnveidot savas zināšanas un profesionālās prasmes___ kontaktēšanās ar kolēģiem (saviem grupas biedriem)

88

___iespēja būt valodas vidē___iespēja iegūt angļu valodas skolotāja kvalifikāciju

8. Kā Jūs ieteiktu pilnveidot PPIC darbu ar studentiem?

9.Ja Jums vajadzētu sākt studēt šajā programmā no jauna, ko Jūs vēlētos citādāk, ņemto vērā Jūsu patreizējo pieredzi?

Paldies!

89

Anketa darba devējiem

Lūdzu Jūs atbildēt uz jautājumiem par pamatizglītības angļu valodas skolotājiem nepieciešamo izglītību. Jūsu atbildes palīdzēs sagatavot nepieciešamos dokumentus Latvijas Universitātes otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas „Pamatizglītības angļu valodas skolotājs” pārakreditācijai.

1. Vai Jūs uzskatiet, ka pamatizglītības angļu valodas skolotājam ir nepieciešama arī atbilstoša izglītība, t.i., pamatizglītības angļu valodas skolotāja kvalifikācija?

1. jā

2. nē

3. nezinu

4. cits atbildes variants

2. Kā Jūs pamatojiet savu atbildi uz iepriekšējo jautājumu?

_________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

3. Kā Jūs uzskatiet, vai Latvijā pašreiz ir nepieciešama studiju programma “Pamatizglītības angļu valodas skolotājs”, kurā var studēt pretendenti ar iepriekš iegūtu augstāko izglītību (pretendenti ar augstāko pedagoģisko izglītību, kā arī pretendenti ar akadēmisko augstāko pedagoģisko izglītību)?5. jā

6. nē

7. nezinu

8. cits atbildes variants

4. Vai Jūs uzskatiet, ka šāda programma būs vajadzīga turpmākos 6 gadus?

_________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

5. Kāda varētu būt potenciālā slodze skolā skolotājam pēc šādas programmas absolvēšanas?

____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________Paldies par atsaucību!

90

5. PielikumsAkadēmiskā personāla piedalīšanās starptautiskajos un citos

projektosAkadēmiskā personāla publikācijas

91

Akadēmiskā personāla piedalīšanās starptautiskajos projektos, LZP un citu institūciju finansētajos projektos

D. Blūma2007.- 2009.Kopš 2004. LU koordinatore Socrates starptautiskajās doktorantu intensīvajās

programmās salīdzinošajā izglītības politikā- „EPAC”, „BIP”.2005. Socrates starptautiskās doktorantu intensīvās programmas „Aktīvā

mācīšanās augstākajā izglītībā” koordinatore.2005. DELPHI (Southemptonas universitāte) pētījums un Eiropas svešvalodu

skolotāju profila izveide, dalībniece.2004.- 2007. Britu Padomes projekts „Latvijas skolotāju tālākizglītības kvalitātes

nodrošināšana,” dalībniece.2002.-2005. Comenius projekts: „MenTTime (Mentoring for Trainee Teachers of

Foreign Languages: Implementation, Monitoring and Evaluation)” koordinatore Latvijā.

2000.- 2004. Starptautiskā TNP-3 projekta “Izglītības programmas inovācijas” Zinātniskās komitejas locekle. ES finansējums, dalībniece.

1999.- 2005. EDIL,(Eiropas doktora programma skolotāju izglītībā) SOCRATES ietvaros. Koordinators un augstskolu didaktikas moduļa vadītāja.

2007.-2008. ESF projekts: „Pedagogu tālākizglītības metodiskā tīkla nodrošinājuma izveide”, konsultante.

2006.-2007. ESF projekts : „Baltijas jūras reģiona studiju akadēmiskā personāla kompetences paaugstināšana”, eksperte.

S. Kalniņa2006.-2008. Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras Eiropas

savienības struktūrfonda nacionālās programmas projekta „Pedagogu tālākizglītības metodiskā tīkla nodrošinājuma izveide” dalībniece

2004.-2007. Comenius 2.1. FISTE (Future way for in-service teacher training across Europe) LU Līgums Nr. 2175 – koordinatore

2002. SIF administrēts PHARE grantu programmas „Sabiedrības integrācijas veicināšana Latvijā” projekts ‘Skolas kā daudzkultūru demokrātiskas kopienas attīstība”(2002/000-590-01001/1-11/7) – Sabiedrības informēšanas komponenta koordinatore

2001. – 2004. SOCRATES Comenius 2.2. projekts QUATE (Qualifying Adults for a New Career in Teaching in Primary and Secondary Education) LU līgums Nr. 2073 – Latvijas koordinatore

2000. –2003. SFL –Latvija “Pārmaiņas izglītībā” programma “Atvērtā skola”Projekta komandas locekle, augstskolu docētāju apakšprogrammas vadītāja

I. Kangro2005.-2006. Leonardo da Vinči programmas projekta „Austrija – IT is experience”.

koordinatore.2003.-2006. TNP3 projekta apakšprojekta „Svešvalodas Eiropas darba tirgū”

(Thematical Network Project in Area of Languages (TNP 3) Languages for enhanced opportunities on the European labour market. Nacionālās darba grupas vadītāja.

2002.-2006. Starptautiskā projekta “Starppaaudžu interkulturālās mācības Eiropā” (GILE Generationen- übergreifendes Lernen in Europa) Latvijas darba grupas koordinatore. ES finansējums; 6 dalībvalstis

92

2003.-2004. Latvijas IZM un Ziemeļreinas-Vestfālenes (VFR) KM projekts par prasību izstrādi pedagogu profesionalitātei

2000.-2003. Starptautiskā TNP projekta “Jaunā mācību vide“ zinātniskās komitejas locekle, Latvijas nacionālās darba grupas vadītāja (TNP Languages.Thematical Network Project in Area of Languages (TNP2) New Learning Environment; 35 dalībvalstis; ES finansējums).

2000.-2003. Starptautiskā Socrates/Erasmus projekta “E-mācības augstākajā izglītībā” doktora studiju programmas koordinatore un mācībspēks (Socrates/Erasmus Project :ELHE - e-Learning in Higher Education; 15 dalībvalstis; ES finansējums.

2000.-2003. Starptautiskā projekta Socrates/Erasmus “Mācību programmu izveide e-mācībām” (Project: Curriculum Development Project. MODICIM; 7 dalībvalstis; ES finansējums)

1998.-2002. Starptautisks projekts “Modernās informācijas tehnoloģijas profesionāli orientētās svešvalodu mācībās” (ICT in VOLL - Information and Communication Technologies in Vocationally Oriented Language Learning; European Centre for Modern Languages, Graz; ES finansējums)

E. Latkovska2003. – 2006. Thematic Network Project in the Area of Languages III (TNP3), Socrates-

Erasmus Programme (2003-2006), sub-project two: Languages for enhanced Opportunities on the European labour market un Network for the decentralised and centralised dissemination of TNP3 results and outcomes (TNP3-D) dalībnieks ( prof. I.Kangro vadībā) (Agreement n. 230356-CP-1--DE-ERASMUS-TND 2006 – 2382 / 001 – 001 SO2)

I. OdiņaKopš 2008. Mentors Activate European Language Portfolio through Multimedia

(ActivELP) projekts

Kopš 2006. Šveices Ārlietu Federālā departamenta CIMERA projekts „Multilingvālā izglītība Gruzijā”

Kopš 2006. Eiropas Sociālā fonda projekts „MITS (Mentorings, IT, Supervīzija) – atbalsts LU PPF augstākās profesionālās studiju programmas „Skolotājs” studentu praksei”.

2006. Council of Europe Projektst Mentors in Classrooms

2003. – 2006. Comenius MenTTime Projekts2002. – 2004. Eiropas Moderno Valodu Centra projekts "The Status of Language

Educators", Austrija2002. – 2005. Britu Padomes projekts ”Mentoring in Pre-service Teacher Education”

E. Rihtere – Zunte2005. – 2007. Projekta FISTE (A FUture Way for In-Service Teacher Training Across

Europe) dalībniece

R. Skara - Mincāne2007. – 2009. ActivELP – Eiropas valodu portfeļa izmantošana un mentorings – ES

Socrates2004. – 2007. FISTE A Future Way For In-Service Teacher Training Across Europe – ES

Socrates/Comenius

93

2002. ELHE – e-mācības augstākajā izglītībā.2000. – 2002. Aktīvās mācību metodes un demokrātiskā skola - ALADES – LR IZM un

Helsinki Universitāte, Somija2000. – 2002. English for Young Learners Project Latvia – Lielbritānijas Padome

94

Akadēmiskā personāla galvenās zinātniskās publikācijas un sagatavotā mācību literatūra atskaites periodā

1. Auziņa, A. The 24-hour Society and New Technologies in Education. // The Teacher and the Teaching Profession: Current Research and International Issues. Giannakaki, M.S.(Ed.). Athens: ATINER, 2007, pp.209 – 221.

2. Auziņa, A. Bridges and Barriers Towards the Common Global Education Space.// Analysis of Educational Policies in a Comparative Educational Perspective. Garland,P., Michalak J., Löfström,E., Winter K., Bluma, D., Gunbayi, I. (Eds.) Linz: Pädagogishe Schriften. Der Pädagogischen Akademie des Bundes Oberösterreich. Universitätsverlag Rudolf Träuner, 2007, pp. 23 – 38.

3. Auziņa, A. The Role of Globalisation in Today’s School: Context and Experience of Latvia. //Analysis of Educational Policies in a Comparative Educational Perspective. Kiefer S., Michalak J., Sabanci A., Winter K. (Eds.) Linz: Trauner Verlag Buchservice GmbH, 2005, pp. 173 – 187.

4. Auziņa, A. Konferenču tēzes: Comparative analysis of the Rationale for Prospective Teacher Studying and Teaching in Other Countries.// Social and Educational Sciences in Nordic and Baltic Cultural Context. Tallin:Tallin University, 2007, p.39.

5. Blūma, D. How a Professional Development Course Helps Higher Education Institutions to Become Learning Organizations. Humanities and Social Sciences. 3 (52) 2007., Education Management, pp.87-105.

6. Blūma, D. The Paradigm Shift in Higher Education in Latvia in the Context of the Bologna Process. In:Analysis of Educational Policies in a Comparative Educational Perspective. Eds.Garland,P., Michalak,J., Lofstrom,E., Winter,K., Bluma,D., Gunbayi. Linz, 2007, pp.39-63.

7. Blūma, D. Izglītības zinātnes: teorija un prakse maģistru programmā. LU raksti Nr.697, Izglītības vadība – R.:LU.,2006, 15.-27.lpp.

8. Bluma,D., Sifakis,N., Oder,T., Lehman,M., Aspects of Learner Autonomy in the National Curricula of Four European Countries. In: Coherence of Principles, Cohesion of competences; Exploring Theories and Designing Materials for Teacher Education. European Centre for modern Languages, Council of Europe Publishing, 2006, pp.132-151.

9. Bluma, D., Kiefer,S., (Eds.) Active learning in Higher Education. Schriften der Padagogische Akademie des Bundes in Oberosterreich., 2006, pp.297.

10. Bluma, D. Teaching as Management of Students Learning in Higher Education. Humanities and Social Sciences. 2 (42) 2004 Education management in Latvia, p.46 – 49

11. Blūma, D. Skolotāji kā mūžizglītības veicinātāji.LU Raksti Nr. 670.,19.-28.lpp.12. Blūma, D., Peck, B. The Baltic States, Latvia and Citizenship education. Citizenship

Education and Lifelong Learning Education: Emerging Goals in the New Millenium. NY, Nova Science Publishers, Inc., New York, 2003. p. 197 – 209.

13. Blūma, D. Towards the Common European Education Space. The Baltic States, Education and the European Union. Education: Emerging Goals in the New Millenium. NY, Nova Science Publishers, Inc., New York, 2003. p. 33 – 51.

14. Blūma, D. u.c. Metodiskais palīglīdzeklis pedagogu profesionālās meistarības pilnveides kvalitātes izvērtēšanai .ISEC, British Council, 2006, 36 lpp.

15. Blūma, D. TEMPUS skolotāju izglītībā un izglītības attīstībā Latvijā. Skolotājs,4/2005,51.-55.lpp.

16. Blūma, D. u.c.Rokasgrāmata valodas testu veidotājiem.LR Naturalizācijas pārvalde,2004,113 lpp.

17. Blūma, D. u.c. Valodas prasmes pārbaudes terminu vārdnīca. LR Naturalizācijas pārvalde, 2004, 67 lpp.

95

18. Kalniņa, S. Adults as active participants of the teaching /learning process (based on English language studies)// Izglītības zinātnes un pedagoģija mūsdienu pasaulē: LU PPF Zinātniskie raksti/Zinātniskais redaktors prof. J. Kastiņš. Rīga: Latvijas Universitāte, 2002, 115. – 122.lpp.

19. Kalniņa, S. Reflective teaching and action research as a means of improving classroom practice// Izglītības zinātnes un pedagoģija mūsdienu pasaulē: LU PPF Zinātniskie raksti/Zinātniskais redaktors prof. J. Kastiņš. Rīga: Latvijas Universitāte, 2002, 249 – 258.lpp.

20. Kalniņa, S. Trainer’s manual – Monitoring in Practice//Developing teachers’ Pedagogical Competence through School – University Partnership/ Editor A.Vasiļenoka. – Rīga: School Support Centre, Ltd., 2002, pp. 83 – 90

21. Kalniņa, S. Being a teacher I touch future//The Opening World: Changing Educational Environment and Teacher Training/Tallin:Tallinn Pedagoogikaulikool, 2002,pp. 193 -201

22. Kalnina, S., Penny L.Beed, Victoria Gentry Ridgeway and Faye Brownlie. The Power of Reflective Writing for Students and Teachers. In Reading, Writing, Thinking. Proceedings of the 13th European Conference on Reading. IRA, 2005, pp. 184 - 199

23. Kalniņa, S., E.Rihtere-Zunte, R.Skara-Mincāne. Interaktīvās mācību metodes- metodisko konsultāciju materiāls. LU, Projekts Nr 118766-CP-1-2004-1-RO-COMENIUS-C21, 2005, 40 lpp.

24. Kalniņa, S. Iespēja skolotājiem profesionāli pilnveidoties / SOCRATES Latvijā, Nr. 7, 2005, 12-13.lpp

25. Kalniņa, S., Kangro A., Kangro I. Integration of ICT in Teacher Education and different school subjects in Latvia // Educatia 21 Nr.4/2007. Cluj-Napoca: Casa Cartii de Stiinta, 2007. pp.133 -139

26. Kalniņa, S., Kalve A. Challenges of Promoting Reading Motivation of 1st year University students, 2007, pieņemts publicēšanai 15. Eiropas lasīšanas konferences „Checkpoint Literacy”, Berlīne (Vācija) materiālos

27. Kalniņa, S., Kangro I. ICT in foreign language teaching and learning at University of Latvia in the light of the FISTE project, 2007, pieņemts publicēšanai

28. Linde, L. Metodisks mācību līdzeklis Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes vecāko kursu studentiem angļu valodas literāro tekstu lingvistiskajā un stilistiskajā analīzē un interpretācijā.

29. Linde, L. Izvērsta programma „Lielbritānijas ģeogrāfija, vēsture un kultūra no pirmsākumiem līdz mūsdienām.”

30. Rihtere – Zunte, E. Uz internetu balstītas stundas vadīšana. Latvijas Universitātes raksti; Izglītības zinātnes un pedagoģija mūsdienu pasaulē. 2002. gads, Rīga. 10. lpp.

96

6. Prakses nolikums

97

Pamatizglītības skolotāja studiju programmasPedagoģiskās prakses nolikums

Pamatojoties uz Valsts otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu 26 kredītpunkti no obligātās izvēles studiju kursiem pamatizglītības skolotāja profesionālajā programmā ir plānoti pedagoģiskai praksei.

Pedagoģiskā prakse atbilst LU 2007. gada 16. aprīļa 86. rīkojumam Par LU prakses organizēšanas kārtību.

Pedagoģiskā prakse ir iedalīta: pedagoģiskā prakse vispārizglītojošā skolā, kurā tiek veikta skolēna personības

izzināšana; pedagoģiskās prakses, kurās tiek veikta pedagoģiskās kompetences pilnveide

mācību un audzināšanas darbā; pedagoģiskā prakse, kurā tiek veikta diplomdarbā izvirzīto empīriska rakstura

uzdevumu aprobācija.1. Pedagoģiskās prakses mērķis - pedagoģiskā kompetences veidošanās, un pedagoģiskā

kompetences pētījumi.2. Pedagoģiskās prakses uzdevumi.

1. Apgūt prasmi veidot bērna personības izzināšanas plānojumu un izveidot bērna un bērnu grupas raksturojumu, pielietojot dažādas bērnu izpētes metodes.

2. Prognozēt tālākas pedagoģiskās darbības iespējas bērna personības veidošanā.3. Apgūt mācību stundu hospitāciju un analīzi.4. Veikt pamatizglītības skolotāja funkcijas.5. Realizēt starppriekšmetu saikni un mācību priekšmetu integrāciju mācību procesā.6. Apgūt prasmi plānot konkrētu pedagoģisku darbību konkrētam periodam un to

realizēt.7. Veikt diplomdarbā izvirzīto empīriska rakstura uzdevumu aprobāciju un analīzi.

2. Prakses saturs.Pedagoģiskās prakses laikā students iepazīstas ar skolas un klases mācību

programmām..Pedagoģiskās prakses laikā students veic pamatizglītības skolotāja funkcijas. Hospitē

mācību stundas, veic to analīzi. Vada mācību stundas un veic to pašanalīzi. Veic prakses pašvērtējumu.

Pedagoģiskās prakses laikā studentam jāplāno ar diplomdarbā izvirzītajiem uzdevumiem saistītās pedagoģiskās darbības, jārealizē un jāanalizē tās. Jāveic diplomdarbā izvirzītos empīriska rakstura uzdevumus, jāanalizē iegūtos rezultātus. Jāanalizē iegūtās pedagoģiskās kompetences rezultātus. Jāveic prakses pašvērtējumu.4. Prakses organizācija.4.1. Prakses ilgums un izkārtojums.Prakses kopējais ilgums ir 26 nedēļas, kas atbilst 26 kredītpunktiem4.2. Prakses vietas.

Prakses vietas students izvēlas ievērojot prasību, ka prakses vietā jābūt pamatizglītības skolotājam ar atbilstošu izglītību.Prakses vietas ir vispārizglītojošās skolas.Prakses vieta jāsaskaņo ar prakses pārzini.

4.3. Prakses vadība.No LU praksi vada studiju programmas direktors, prakses pārzinis un prakses vadītājs.4.3.1. Studiju programmas direktors:

apstiprina prakses programmu; plāno un apstiprina prakses laika plānojumu; kontrolē prakses norisi; kontrolē prakses vietu izvēli un to atbilstību prakses mērķiem;

98

organizē prakses vadītāju izglītojošus seminārus.4.3.2. Prakses pārzinis:

izstrādā prakses programmu; saskaņo prakses vietas; sadala prakses vadītājus pa prakses vietām; sagatavo prakses materiālus; iepazīstina studentus ar prakses uzdevumiem, programmu un prasībām prakses

atskaitei; apkopo, sagatavo un pārbauda prakses dokumentāciju; sagatavo rīkojuma projektu par praksi; organizē prakses konferenci; veic prakses analīzi un pēc tās rezultātiem veic prakses korekciju.

4.3.3. Prakses vadītājs: nodrošina prakses programmas un individuālo uzdevumu izpildi; konsultē studentus; apstiprina prakses plānus, piedalās pasākumos; veic prakses analīzi un dod gala vērtējumu.

4.4. Studenta – praktikanta tiesības un pienākumi: izvēlēties prakses vietu, kura atbilst prakses mērķim; savlaicīgi ierosināt prakses vietas maiņu, prakses pagarinājumu, iesniedzot

prakses pārzinim dokumentu, kas pamato šādas maiņas nepieciešamību; saņemt konsultācijas un palīdzību prakses jautājumos; prakses nesekmīgas realizācijas gadījumā, veikt to atkārtoti; izteikt priekšlikumus prakses programmas pilnveidei; pēc prakses programmas saņemt prakses materiālus; konflikta gadījumā vēršas pēc palīdzības pie prakses pārziņa, prakses vadītāja,

studiju programmas direktora, fakultātes vadības.4.5. Prakses vērtēšana. 4.5.1. Prakses galīgo vērtējumu dod prakses vadītājs, ņemot vērā visu prakses uzdevumu

izpildi, prakses materiālu vērtējumu, ziņojumu prakses konferencē.4.5.2. Galīgo vērtējumu prakses noslēgumā apstiprina prakses pārzinis, un ieraksta studenta

atzīmju grāmatiņā.4.5.3. Prakses novērtējuma kritēriji:

Prasme izvēlēties informācijas ieguves veidu. Prasme apkopot iegūto informāciju. Prasme analizēt iegūto informāciju. Prasme hospitēt mācību stundu. Prasme analizēt mācību stundu. Prasme veidot mācību stundas plānu. Prasme izvēlēties atbilstošas mācību metodes un tās izmantot. Prasme izvēlēties atbilstošus mācību līdzekļus un tos izmantot. Prasme veikt mācību stundas un audzināšanas pasākumu pašanalīzi. Prasme plānot savu darbību. Prasme realizēt plānu. Prasme analizēt mācību un audzināšanas procesu, iegūtos rezultātus. Prasme veikt pašvērtējumu. Dienasgrāmatas vērtējumā:

- prasme fiksēt un analizēt savas izjūtas, pārdomas, veiksmes, neveiksmes.- prasme izteikties lakoniski,

Ziņojumā par praksi:- prasme loģiski izteikties,- prasme reaģēt uz jautājumu un atbildēt uz to,- valodas prasme,- laika izjūta.

99

4.5.4. Praksi neieskaita, ja kādā no prakses galīgā vērtējuma komponentiem saņemts negatīvs vērtējums.

5. Prakses dokumentācija.5.1. Prakses laikā students sagatavo un iesniedz prakses vadītājam sekojošus dokumentus:

Prakses dienasgrāmatu Mācību stundu hospitācijas materiālus. Mācību stundu plānus. Mācību stundu pašanalīzi.. Diplomdarba uzdevumu aprobācijas materiālus. Prakses pašvērtējumu. Pielikumus, kuri papildina prakses materiālus. Izziņu no prakses vietas.

5.2. Prasības prakses materiāliem Prakses dienasgrāmata.

Prakses dienasgrāmatā ik dienas tiek analizēti notikumi, fiksēti radušies jautājumi, idejas un arī problēmas. Ieraksti dienasgrāmatā ir īsi un atspoguļo studenta attieksmi pret notikušo.

Hospitācijas materiāli.Hospitācijas materiālos tiek fiksēta stundas gaita (skolotāja un skolēnu darbība), izmantotās mācību

metodes, uzskates līdzekļi, laika sadalījums. Students analizē stundu. Stundu plāni. Informācijas materiāli.

Informācijas materiāli papildina prakses materiālus vai ir pamats to tapšanai. Šie materiāli pievienojami prakses materiālu pielikumā.

Diplomdarba aprobācijas materiāli.Students norāda kādi empīriska rakstura uzdevumi izvirzīti. Kādas metodes izvēlētas pētījumam

un pamato to izvēli. Analizē pētījuma rezultātus. Pievieno pētījumā iegūtos materiālus. 5.3.Prakses veidlapas.

5.3.1. Prakses vērtējuma veidlapa.

PRAKSES NOVĒRTĒŠANAS ANKETA STUDENTA VĀRDS, UZVĀRDS KURSS

100

1. PLĀNOŠANAS PRASME

2. PRASME HOSPITĒT MĀCĪBU STUNDAS

3. PRASME ANALIZĒT MĀCĪBU STUNDAS

4. PRASME VEIDOT STUNDAS PLĀNU

5. PRASME IZVĒLĒTIES MĀCĪBU METODES

6. PRASME IZMANTOT MĀCĪBU METODES

7. PRASME IZVĒLĒTIES MĀCĪBU UN UZSKATES LĪDZEKĻUS

8. PRASME IZMANTOT MĀCĪBU UN UZSKATES LĪDZEKĻUS

9. VĒRTĒŠANAS PRASME

10. PRASME VEIDOT SASKARSMI

11. INFORMĀCIJAS PRASME

12. PRASME ANALIZĒT, DIAGNOSTICĒT

13. SADARBĪBAS PRASME

14. IZVĒRTĒŠANAS PRASME

15. ORGANIZATORISKĀ PRASME

16. IZZIŅAS PRASMES

17. PĒTNIECISKĀS PRASMES

18. PRASME VEIKT PAŠVĒRTĒJUMU

19. PRASME NOFORMĒT PRAKSES MATERIĀLUS PRASME IZTEIKTIES LAKONISKI, SAPROTAMI

PRASME FIKSĒT UN ANALIZĒT SAVAS IZJŪTAS, PĀRDOMAS, VEIKSMES, NEVEIKSMES

TEHNISKAIS NOFORMĒJUMS

20. PROFESIONĀLĀ IZAUGSME

12. PRAKSES VĒRTĒJUMS ( 10 BALLU SISTĒMĀ)____________________________

DATUMS PRAKSES VADĪTĀJS PARAKSTS

101

7.PielikumsMetodiskie norādījumi diplomdarba

izstrādei

Diplomdarbu

IZSTRĀDĀŠANAS UN AIZSTĀVĒŠANAS

KĀRTĪBA

102

Profesionālajā studiju programmā

Pamatskolas angļu valodas skolotājs (pamatizglītības angļu valodas skolotāja

kvalifikācijas iegūšanai)

Saturs

Vispārīgie noteikumi………………………………...…………………………………………….3

Noslēguma darbu struktūra………………………………………………………………………. 3

Noslēguma darbu saturs…………………………………………………………………………...3

Noslēguma darbu tehniskais noformējums………………………………………………………..6

Noslēguma darbu izstrādes posmi…...…………………………………………………………... 7

Noslēguma darbu vērtēšana……………………………………………………………………….8

Apelācijas kārtība………………………………………………………………………………....8

Pielikumi ………………………………………………………………………………………..10

1. pielikums. Noslēguma darba titullapas paraugs………………………………………............10

2. pielikums. Satura rādītāja paraugs……………………………………………………............11

3. pielikums. Literatūras avotu noformēšanas piemēri………………………………….............12

4. pielikums. Dokumentārās lapas paraugs…………………………………………...................14

5. pielikums. Tabulu un attēlu noformēšanas paraugi………………...…….………………….15

6. pielikums. Noslēguma darba vāka paraugs………………………………..………………...16

7. pielikums. Studenta iesnieguma paraugs…………………………………………………….17

8. pielikums. Diplomdarba recenzijas veidlapa ………………...…….………………….18

9. pielikums. Diplomdarba recenzenta un darba vadītāja vērtējuma veidlapa.………………...19

103

1. Vispārīgie noteikumi

Diplomdarbā studenti veic pētniecisku darbu izvēlētās angļu valodas mācību metodikas tēmas aspektā, izstrādā pieeju un metodisko nodrošinājumu mācīšanai, aprobē to praksē un analizē rezultātus.

2. Noslēguma darbu struktūra

2.1. Noslēguma darbā norādītajā secībā ir jāietver šādas daļas:2.2. titullapa;2.3. anotācija, atslēgvārdi;2.4. satura rādītājs;2.5. apzīmējumu saraksts1;2.6. ievads;2.7. nodaļas ar apakšnodaļām;2.8. nobeigums;2.9. pateicības2;2.10. izmantotā literatūra un avoti;2.11. pielikumi3;2.12. dokumentārā lapa.

Noslēguma darba apjoms 45-65 lpp.3. Noslēguma darbu saturs

3.1. Titullapa (to noformē atbilstoši paraugam 1. pielikumā).

3.2. Anotācija.

Anotāciju sagatavo divās valodās – latviešu un angļu valodā. Pēc saskaņošanas ar programmas direktoru var sagatavot arī papildu anotāciju kādā citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā. Anotācijā izklāsta problēmas būtību, pētījuma mērķus, raksturo iegūtos rezultātus. Anotācijas apjoms ir noteikts līdz 850 zīmēm, ieskaitot intervālus.

3.3. Atslēgvārdi.

Atslēgvārdiem jāraksturo darba temats, rezultāti un izmantotās metodes. Atslēgvārdu skaits var būt no 3 līdz 7. To uzskaitījumu ievieto aiz darba anotācijas.

3.4. Satura rādītājs.

Satura rādītājā iekļauj visu nodaļu un apakšnodaļu virsrakstus to numerācijas secībā un norāda atbilstošās lappuses numuru. Lappuses numurē ar arābu cipariem.

Satura rādītājā vispirms iekļauj apzīmējumu sarakstu, bet, ja tāda nav, – ievadu. Satura rādītāja nobeigumā norāda izmantotās literatūras un avotu sarakstu. Pielikumus numurē atsevišķi ar arābu cipariem. Satura rādītāja noformēšanas paraugs ievietots 2. pielikumā.

3.5. Apzīmējumu saraksts.

Ja darbā izmantoti daudzi saīsinājumi vai nosacītie apzīmējumi, tos noformē uz atsevišķas

lapas.

3.6. Ievads.

1 Ja tas darbam nepieciešams.2 Pēc autora izvēles.3 Ja tie darbam nepieciešami.

Ievadā skaidri jānoformulē pētāmā pedagoģiskā problēma (piemēram mācību satura atlase, skolēnu mācību sasniegumu novērtējums angļu valodas konkrētai tēmai) un tās aktualitāte. Skaidri jānoformulē diplomdarba mērķis, pētījuma jautājumi, veicamie uzdevumi, jānorāda pētījuma metodes, jānorāda pētījuma bāze (skola, klase (-es), skolēnu skaits).

3.7. Nodaļas ar apakšnodaļām.

Teorētiskajā daļā, pamatojoties uz pedagoģiskās, psiholoģiskās un nozares teorētiskās literatūras analīzi, students izklāsta savu pedagoģisko pieeju izvirzītās problēmas risinājumam.

Praktiskajā daļā students:

1) Veic praktisku pētījumu, lai konstatētu reālo situāciju pētāmajā problēmā2) Parāda, kā uz teorētiskā un praktiskā pētījuma pamata tiek veidots konkrēts modelis

situācijas risinājumam, piemēram, mācību tematiskais plāns, vingrinājumi, mācību uzskates līdzekļi u.c.

3) Atklāj, kā izveidoto modeli izdevies aprobēt praksē, analizē iegūtos rezultātus un izdara secinājumus.

Katras nodaļas nobeigumā var formulēt secinājumus.

3.8. Nobeigums.

Nobeigumā students analizē sasniegto, izsaka savu viedokli par pētāmās problēmas turpmākas risināšanas iespējām.

Salīdzinājumā ar secinājumiem katras nodaļas nobeigumā (ja autors tos formulējis) nobeigumā tiek izteikts plašāks vispārinājums un ieteikts pētāmo problēmu risinājums.

3.9. Pateicības.

Pateicību izsaka personām, kas ir sniegušas organizatorisku un finansiālu palīdzību materiālu vākšanā, kā arī metodiskus ieteikumus un morālo atbalstu darba izstrādē.

3.10. Izmantotā literatūra un avoti.

Literatūras sarakstā literatūras avotus sakārto alfabētiskā secībā. Literatūras saraksta elementu pieraksti noformējami atbilstoši Latvijas standartiem bibliogrāfisko aprakstu veidošanai (LVS ISO 690, LVS ISO 690-2). Noslēguma darba izstrādē saskaņā ar studiju programmu padomes lēmumu var izmantot arī citas starptautiski atzītas sistēmas (piemēram, Hārvardas sistēmu, Amerikas Moderno valodu asociācijas sistēmu, Amerikas Psiholoģijas asociācijas sistēmu).

Autora uzvārdu un iniciāļus raksta treknrakstā (bold), aiz tā ievieto pilnu raksta nosaukumu, tad žurnāla nosaukumu starptautiski pieņemta saīsinājuma formā slīprakstā (italic), žurnāla izdošanas gadu, sējumu, numuru un krājuma sējumu treknrakstā (bold). Piemēram, ja citējamais raksts ir žurnāla 3. sējuma 5. numurā, to literatūras sarakstā apzīmē ar „3.sēj., Nr. 5”. Beigās norāda raksta pirmo un pēdējo lappusi.

Norādot literatūras sarakstā publikācijas, ar kuru saturu students iepazinies, izmantojot kādu citu avotu (parasti referatīvu žurnālu), obligāti jābūt norādei gan uz publikācijas oriģinālu, gan arī uz literatūras avotu, no kura informācija iegūta.

Monogrāfijām (grāmatām) literatūras sarakstā jānorāda lappušu skaits (piemēram – 500 lpp.), ja informācijas ieguvei lietota visa grāmata. Ja raksts ņemts no zinātnisko rakstu krājumiem vai starptautisko konferenču referātu tēzēm, tad literatūras sarakstā norāda tās lappuses vai lappusi, kur attiecīgais raksts atrodams, piemēram, p. 159–164 (avotam angļu valodā), S. 12–17 (avotam vācu valodā), p. 148–152 (avotam franču valodā), 25. lpp. (avotam latviešu valodā).

Minot diplomdarbu (bakalaura, maģistra darbu), jānorāda tā autors, darba nosaukums, mācību iestāde un fakultāte, kurā darbs izstrādāts, pilsēta un izstrādes gads, lappušu skaits.

Sarakstā nedrīkst norādīt avotus, uz kuriem nav atsauces darbā. Literatūras avotu noformēšanas paraugi sniegti 3. pielikumā.

3.11. Pielikumi4.

Ja nepieciešams, dažādus palīgmateriālus var ievietot pielikumā. Tajā parasti iekļauj palīgmateriālus – ilustrācijas: uzskates materiālu attēlus, skolēnu darbu fotogrāfijas uc., anketu paraugus uc.

3.12. Dokumentārā lapa (4. pielikums).

Šajā lapā ietver:3.12.1. darba nosaukumu, fakultāti;3.12.2. autora apliecinājumu, ka darbs veikts patstāvīgi, ka darbā izmantoti tikai tajā

norādītie informācijas avoti un ka darba elektroniskā kopija atbilst izdrukai;3.12.3. vadītāja rekomendāciju darba aizstāvēšanai;3.12.4. atbildīgās personas atzīmi par darba iesniegšanu;3.12.5. recenzenta/u datus (vārds, uzvārds, amats, zin. grāds)3.12.6. darba vērtējumu.

4. Noslēguma darbu tehniskais noformējums

4.1. Darba valoda.

Noslēguma darbi jāizstrādā valsts valodā saskaņā ar latviešu valodas normām. Citu valodu lietošana pieļaujama:

4.1.1. ārvalstu studentiem;4.1.2. valodu un kultūras studiju programmu studentiem;4.1.3. citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

4.2. Teksta formāts.

Darbam jābūt datorsalikumā uz A4 formāta lapām, kurām apdrukāta viena lapaspuse. Burtu lielums ir 12 punkti, fonts – Times New Roman, nodaļu virsrakstu burtu lielums – 14 punkti, atstarpe starp rindām – 1,5. Jāievēro atkāpes no lapas malām: 30 mm – no kreisās puses, 20 mm – no labās puses un 20 mm – no augšas un apakšas.

Jaunu rindkopu sāk ar 1 cm lielu atkāpi. Katrai nodaļai jāsākas jaunā lappusē. Lappuse nedrīkst beigties ar virsrakstu. Nodaļu virsrakstus raksta ar lielajiem burtiem, bet apakšnodaļu virsrakstus – ar mazajiem burtiem treknrakstā (bold). Aiz virsraksta punktu neliek. Virsraksta attālums no iepriekšējā un turpmākā teksta ir viena rinda. Lappuses numurē apakšā lapas vidū ar arābu cipariem, sākot ar lappusi, kur ir apzīmējumu saraksts.

4.3. Citātu un atsauču noformēšana.

Iespējami dažādi atsauču noformēšanas veidi.Ja fakultāte nav noteikusi savas prasības, ieteicams izmantot numeratīvo norāžu metodi.

Atsauci uz izmantoto literatūru noformē, apaļajās iekavās norādot aiz darbā minētā fakta citētā darba (citāti jāliek pēdiņās) kārtas numuru izmantotās literatūras sarakstā. Piemēram, (2) vai (3, 7, 11). Atsaucoties uz kādu noteiktu grāmatas lappusi, tā jānorāda aiz grāmatas citēšanas numura, piemēram: (4, 70.. lpp.).

4.4. Tabulu un attēlu noformēšana.

Katrai tabulai jābūt kārtas numuram un virsrakstam. Tabulas numurē katras nodaļas ietvaros slīprakstā augšējā labajā stūrī virs tabulas. Piemēram, 2.3. tabula – pirmais skaitlis ir nodaļas

4 Prasības pielikumu noformēšanai nosaka fakultāte.

numurs, bet otrais – tabulas kārtas numurs šajā nodaļā. Tabulas virsrakstu izvieto virs tabulas ar 11 punktu burtiem treknrakstā (bold).

Vārds attēls (att.) ietver zīmējumus, fotogrāfijas, shēmas, diagrammas un citas darba ilustrācijas. Zem attēla raksta tā numuru slīprakstā, piemēram, 2.1. att., un nosaukumu ar 11 punktu burtiem treknrakstā (bold). Attēla kārtas numuru veido nodaļas numurs un attēla kārtas numurs.

Aiz tabulu un attēlu virsrakstiem punktus neliek (sk. 5. pielikumu).4.5. Darba iesiešana.

Darbs ir jāsagatavo divos datorizdrukas eksemplāros, no kuriem viens jāiesien cietos vākos. Teksts uz vāka jānoformē atbilstoši 6. pielikuma paraugam.

4.6. Darba elektroniskā kopija.

Noslēguma darba elektroniskajai kopijai jābūt PDF (Portable document format) formātā.

5. Noslēguma darba izstrādes posmi

5.1. Darba temata izvēle un apstiprināšana.

Students fakultātes noteiktajos termiņos fakultātes dekāna pilnvarotajai personai iesniedz iesniegumu, kurš saskaņots ar potenciālo darba vadītāju un kurā norādīts darba temats. Darba vadītājs ar savu parakstu apliecina, ka piekrīt vadīt studenta darbu par izvēlēto tematu (sk. 7. pielikumu).

Tematu pieteikumus un darbu vadītājus apstiprina dekāna pilnvarota persona – akadēmiskās struktūrvienības vadītājs – ne vēlāk kā

10 nedēļas pirms darba iesniegšanas termiņa bakalaura un profesionālo studiju programmās,Ja darba temats netiek apstiprināts, struktūrvienības vadītājs sniedz studentam argumentētu

atbildi. Studentu noslēguma darba nosaukumu (latviešu un angļu valodā), darba vadītāju un

recenzentus apstiprina ar fakultātes dekāna norādījumu ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms darba aizstāvēšanas.

5.2. Darba izstrāde sadarbībā ar vadītāju.

Darbā izstrādē parasti ir šādi posmi5:5.2.1. koncepcijas izstrāde;5.2.2. plāna veidošana;5.2.3. melnraksta izstrāde;5.2.4. priekšaizstāvēšana;5.2.5. tīrraksta izstrāde.

Darba izstrādes posmu gaitu nosaka fakultāte.5.3. Darba iesniegšana.

Noslēguma darbus studenti sagatavo divos iesietos datorizdrukas eksemplāros un elektroniskas kopijas veidā. Darba elektronisko kopiju studenti augšupielādē LUIS.

Darba vadītājs ar savu parakstu apliecina noslēguma darba atbilstību fakultātes domes apstiprinātajām prasībām un rekomendē to aizstāvēšanai. Darba vadītāja parakstītus noslēguma darba datorizdrukas eksemplārus students iesniedz fakultātes dekāna pilnvarotajai personai (studiju programmas vai struktūrvienības lietvedim) dekāna noteiktajā laikā, bet ne vēlāk kā nedēļu pirms darba aizstāvēšanas dienas.

Dekāna pilnvarotā persona pārbauda, vai darba elektroniskā kopija ir ievadīta LUIS, un ar savu parakstu apliecina darba saņemšanu.

5 Fakultāte var noteikt citus darba izstrādes posmus.

Pieeja aizstāvamo darbu elektroniskajām kopijām ir darba vadītājam, recenzentam un noslēguma pārbaudījumu komisijas locekļiem.

Cietajos vākos iesietais eksemplārs pēc darba aizstāvēšanas tiek uzglabāts saskaņā ar LU lietu nomenklatūru, otrs eksemplārs – atdots studentam, elektroniskā kopija tiek arhivēta LU noteiktajā kārtībā. Ja autori ir atļāvuši publiskot noslēguma darbu elektronisko kopiju pilnu tekstu, ar to interesenti var iepazīties LU portāla Bibliotēkas sadaļā IS ALEPH sistēmā, izmantojot LANET piešķirto lietotājvārdu un paroli.

5.4. Aizstāvēšana.

Dekāna pilnvarotā persona nodod darbu izskatīšanai recenzentam (-iem). Struktūrvienības vadītājam ir jānodrošina iespēja studentiem iepazīties ar sava darba recenziju ne vēlāk kā vienu dienu pirms darba aizstāvēšanas. Recenzentu skaitu nosaka fakultāte.

Darba aizstāvēšana notiek noslēguma pārbaudījumu komisijas atklātā sēdē. Pirms darba aizstāvēšanas auditorijā, kurā notiek darbu aizstāvēšana, uzskatāmi jāizstāda izveidotie mācību uzskates līdzekļi un citi izveidotie metodiskie materiāli, kā arī pedagoģiskās izmēģinājuma darbības rezultātā tapušie skolēnu darbi.Darba aizstāvēšana notiek sekojošā secībā:

1. pretendenta runa līdz 7 minūtēm (vajadzības gadījumā izmantojot kodoskopu, projektoru, video utt.)

2. jautājumi pretendentam un pretendenta atbildes3. recenzenta viedoklis4. atbildes uz recenzenta iebildēm un jautājumiem5. diplomdarba vadītāja runa6. diskusija7. pretendenta galavārds

Noslēguma darbu vērtēšana

Noslēguma darbu vērtēšana notiek slēgtā noslēguma pārbaudījumu komisijas sēdē pēc visu sēdē paredzēto darbu noklausīšanās. Vērtējums tiek paziņots studentiem pēc sēdes beigām.

5.5. Vērtēšanas kritēriji.

Noslēguma darba vērtēšanā tiek ņemta vērā:

5.5.1. darba kvalitāte:

Pētāmās problēmas aktualitātes pamatojumsPrasme izvirzīt darba mērķi un uzdevumusIzvēlēto pētniecības metožu atbilstība mērķiem un uzdevumiemProblēmas teorētisko aspektu analīzeBibliogrāfijas rādītāja sastādīšanas pareizība, atsaucesTeorētisko atziņu saikne ar reālo pedagoģisko procesuProfesionālās pedagoģiskās darbības plānošana, realizācija, analīze un novērtēšanaSecinājumiPielikumu (ja tādi ir) nozīmība darba kontekstāDiplomdarba noformējuma atbilstība prasībām, izteiksmes valoda (skat.8. pielikumu)

5.5.2. darba autora ziņojums (prasme zinātniski, koncentrēti un argumentēti iepazīstināt

ar veikto pētījumu, formulēt secinājumus, norādīt turpmākos iespējamos pētījuma virzienus).

5.5.3. Izgatavotie mācību uzskates līdzekļi, citi mācību metodiskie materiāli un

pedagoģiskās izmēģinājuma darbības rezultātā tapušie skolēnu darbi.

6.1.4. atbildes uz komisijas jautājumiem un prasme diskutēt.

Apelācijas kārtība

Students ir tiesīgs iesniegt apelāciju:5.6. par nepielaišanu kārtot noslēguma pārbaudījumus;5.7. par noslēguma pārbaudījuma norisi (tajā skaitā par noslēguma darba aizstāvēšanas un

vērtēšanas procesu) triju darba dienu laikā pēc pārbaudījuma rezultātu paziņošanas.Apelācija jāiesniedz fakultātes apelācijas komisijas priekšsēdētājam. Fakultātes apelācijas komisijas sastāvu apstiprina pirms pārbaudījumu komisijas darba

uzsākšanas ar dekāna norādījumu. Komisijas sastāvā jābūt priekšsēdētājam un vismaz diviem locekļiem. Tajā nedrīkst iekļaut personas, kuras ir piedalījušās konkrētā noslēguma pārbaudījuma vērtēšanā (noslēguma pārbaudījuma komisijas locekļi, darba vadītājs un recenzenti). Apelācijas komisijas funkcijas ar fakultātes domes lēmumu var deleģēt studiju programmu padomei.

Komisija izskata studenta iesniegumu triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Uz komisijas sēdi uzaicina apelācijas iesniedzēju un noslēguma pārbaudījuma komisijas priekšsēdētāju vai viņa vietnieku. Komisijas lēmumu studentam izsniedz rakstveidā.

Students var iesniegt apelāciju mācību prorektoram par procedūras pārkāpumiem fakultātes apelācijas komisijas darbā ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc lēmuma saņemšanas, pievienojot fakultātes apelācijas komisijas lēmumu.

Mācību prorektors izskata studenta iesniegumu piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas un rakstiski informē studentu par pieņemto lēmumu. Prorektora lēmums ir galīgs.

1. pielikums

Diplomdarba titullapas paraugs

LATVIJAS UNIVERSITĀTEPEDAGOĢIJAS UN PSIHOLOĢIJAS FAKULTĀTE

PIEAUGUŠO PEDAGOĢISKĀS IZGLĪTĪBAS CENTRS

Starpkultūru kompetences attīstīšana angļu valodas stundās 8.klasē

DIPLOMDARBS

Autors: Jana KrūmiņaStud. apl. 00010Darba vadītājs: profesore Dr. paed. Inta Kalniņa

RĪGA 2008

2. pielikums

Satura rādītāja paraugs

SATURS

Apzīmējumu saraksts……………………………………………………………………….…..3

Ievads…………………………………………………………………………..….....................4

1. Nodaļas nosaukums ……………………………………………............................................5

1.1. Apakšnodaļas nosaukums…………………………………………...............................6

1.2. Apakšnodaļas nosaukums …………………………………………….........................17

1.3. Apakšnodaļas nosaukums…..…………………………………………........................21

2. Nodaļas nosaukums ………………………………………………………….......................30

2.1. Apakšnodaļas nosaukums ……………………………………………........................30

2.2. Apakšnodaļas nosaukums …………………………………………….........................40

3. Nodaļas nosaukums ………………………………………………………….......................49

3.1. Apakšnodaļas nosaukums …………………………………………….........................49

3.2. Apakšnodaļas nosaukums……………………………………………..........................60

Nobeigums……………………………………………………………………..........................75

Izmantotā literatūra un avoti…………………………………………………...........................78

Pielikumi…………………………………………………………………...…......................... 80

1. pielikums. Nosaukums…………………………………………………...............................80

2. pielikums. Nosaukums ……………………………………………………..........................83

3. pielikums

Literatūras avotu noformēšanas paraugi

1. Žurnāli

1. Broka, K., Stradiņš, J., Sleikša, I., et. al. Electrochemical Oxidation of Several Silylatedcyclic

Amines in Acetonitrile. Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 1992, Nr.5, 575.–583.lpp.

2. Jacimirsky, A. K., Jacimirsky, N. T., Krivova, S. B. Interactions Between Exposure to O3 and

Nutrient Status of Trees. Журнал общей химии, 1992, N 62, с. 916–921.

3. Kalkis, V., Maksimov, R. D., Zicans, J. Thermomechanical Properties of Radiation-Modiefied Blends of Polyethylene with Liquid Crystalline Copolyester. Polymer Energy &. & Science, 1999, N 39, vol. 8, p. 1375–1384.

2. Grāmatas

1. Fresenius, W., Quentin, K. E., Schneider, W. Water Analysis. Berlin–Heidelberg : Springer

Verlag, 1988. 804 p.

2. Darba vides riska faktori un strādājošo veselības aizsardzība. V. Kaļķa un Ž. Rojas red. Rīga : Elpa-2, 2001. 500 lpp. 2. Eko, U. Kā uzrakstīt diplomdarbu. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2006. 319 lpp.

3. Alley, M. The Craft of Scientific Writing. New York: Springer, 1996. 282 p.

4. Gibaldi, J. MLA Handbook for Writers of Research Papers. New York: Modern Language

Association of America, 2003. 361 p.

3. Raksti grāmatās

1. Skudra, A. Failure Mechanics of Composites. In: Handbook of Composites. North Holland

Publ., New York et. al., 1984, vol. 3. , p. 1–69.

2. Ozoliņš, P. Veterinārmedicīnas fakultāte. No: Latvijas Universitāte divdesmit gados 1919.–

1939. 1. daļa, Rīga : LU, 1939, 505.–518. lpp.

4. Konferenču tēzes

1. Ciovica, S., Lonnberg, D., Lonnqvist, K. In: Cellucon ’98. International Cellucon

Conference, Turku, Finland, December 14–17, 1998. Abstracts. Turku, 1998, p. 28.

2. Zicans, J., Kalnins, M., Bledzki, A. K. Tensile Properties of Irradiated Binary

Heterogeneous Blends Based on Poly (ethylene terephtalate) and Polyethylene. In: 10-th

International Baltic Conference of Materials Engineering, Jurmala, Latvia, September 27– 28,

2001. Abstracts. Riga, 2001, p. 120–122.

3. Mūze, Baiba. Bibliogrāfiskās norādes un atsauces : [ziņojums zin. konf. „Zinātnes valoda” 2003. g. 19.

nov. Rīgā]. No: Valsts prezidentes dibinātā Valsts valodas komisija. Konferences „Zinātnes valoda”

materiāli. Rīga : Rasa ABC, 2003, 12.–17. lpp.

5. Patenti

1. Weil, E.D., Patel, N. G. New Sandy Soil Sampler. US Pat. 4946885, 1990; C.A., 1990, 113,

192787e.

6. Disertācijas, maģistru un bakalauru darbi1. Kalniņa, D. Kompozīcijas apguve Latvijā vispārizglītojošajās skolās no 1920.-1940. gadam :

bakalaura darbs. LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte. Rīga : Latvijas Universitāte, 2000. 65

lp.

2. Smith, G. W. Chromatographic Determination of Pesticides. Ph. D. thesis. Oxford : Oxford

University, 1999. 136 p.

7. Elektroniskie informācijas avoti1. Dukulis, I., Gultniece, I., Ivane A. u. c. Datorzinību pamati [tiešsaiste]. Rīga: LIIS, 2001 –

[atsauce 18.02.2004.]. Pieejams internetā: http://www.liis.lv/mspamati.

2. Dial-Up adaptera instalācija Windows 95. [tiešsaiste] – [atsauce 23.02.2004.]. Pieejams:

ftp://ftp.latnet.lv/misc/windows/win95/info/w95.txt.

3. Diena [tiešsaiste]. Rīga : a/s Diena, 2000 – [atsauce 10.01.2004]. Pieejams:

http://www.diena.lv. ISSN 1407-7833.

4. PACS-L (Public Access Computer Systems Forum) [tiešsaiste]. Houston (Tex.) : University

of Houston Libraries, June 1989 – [atsauce 17.02.2004.]. Pieejams:

listserv@uhupvm1.uh.edu.

5. Parker Elliot. Re : Citing Electronic Journals. In: PACS-L (Public Access Computer

Systems Forum) [tiešsaiste]. Houston (Tex.) : University of Houston Libraries, 24.11.1989,

13:29:35 CST [atsauce 15.02.2004.]. Pieejams: listserv@uhupvm1.uh.edu.

6. Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti. MK noteikumi Nr. 118, 12.03.2002,

Rīga : Ministru kabinets [atsauce 4. 01. 2003]. Pieejams: http://www.likumi.lv

4. pielikums

Dokumentārās lapas paraugs

Diplomdarbs „Starpkultūru kompetences attīstīšana angļu valodas stundās 8.klasē” izstrādāts LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē.

Ar savu parakstu apliecinu, ka pētījums veikts patstāvīgi, izmantoti tikai tajā norādītie

informācijas avoti un iesniegtā darba elektroniskā kopija atbilst izdrukai.

Autors: Jana Krūmiņa Inga Krūmiņa 15.05.2008.

Rekomendēju darbu aizstāvēšanai

Vadītāja: profesore Dr. paed. Inta Kalniņa I.Kalniņa 18.05.2008.

Recenzents: docents Dr.paed. Jānis Bērziņš

Darbs iesniegts Pieaugošo pedagoģiskās izglītības centrā 20.05.2008

Metodiķe: Ineta Bērziņa I.Bērziņa

Darbs aizstāvēts diplomdarba pārbaudījuma komisijas sēdē

30.05.2008. prot. Nr. 11, vērtējums 8 (ļoti labi)

Komisijas sekretāre: lektore Anda Kociņa A.Kociņa

5. pielikums

Noslēguma darba vāka paraugs

LATVIJAS UNIVERSITĀTE

DIPLOMDARBS

RĪGA 2008

6. pielikums

Studenta iesnieguma paraugs

Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes

Pieaugušo pedagoģiskās izglītības centra

vadītājai Mārai Pušpurei

Pamatskolas angļu valodas skolotāja profesionālo studiju programmas pamatizglītības angļu valodas

skolotāja kvalifikācijas iegūšanai

4. semestra studentes

Ingas Krūmiņas, stud. apl. Nr. 00010

iesniegums

Lūdzu apstiprināt diplomdarba tematu – „Starpkultūru kompetences attīstīšana angļu valodas

stundās 8. klasē”.

Darba vadītāja: profesore Dr. paed. Inta Kalniņa.

Rīgā, 02.02.2008. I. Krūmiņa

Saskaņots: I.Kalniņa 02.02.2008

Apstiprinu: Pieaugušo pedagoģiskās izglītības centra vadītāja M. Pušpure 10.02.2008.

Pielikums Nr.7

Diplomdarba recenzijas veidlapaLatvijas Universitāte

Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte par studentes/a ……………………

RECENZIJAPamatskolas angļu valodas skolotāja studiju programmā pamatizglītības angļu valodas skolotāja

kvalifikācijas iegūšanai ……………………………………………………………………………………………..

Nr. Parametri Recenzenta viedoklis1. Pētāmās problēmas aktualitātes pamatojums

2. Prasme izvirzīt darba mērķi un uzdevumus

3. Izvēlēto pētniecības metožu atbilstība mērķiem un uzdevumiem

4. Problēmas teorētisko aspektu analīze

5. Bibliogrāfijas rādītāja sastādīšanas pareizība, atsauces

6. Teorētisko atziņu saikne ar reālo pedagoģisko procesu

7. Profesionālāspedagoģiskās darbības plānošana

8. Profesionālāspedagoģiskās darbības realizācija, analīze un novērtēšana

9. Secinājumi

10. Pielikumu (ja tādi ir) nozīmība darba kontekstā

11. Diplomdarba noformējuma atbilstība prasībām, izteiksmes valoda

12. Recenzenta slēdziens par darbu un iespējām autoram piešķirt kvalifikāciju

*Iespēja piešķirt pamatizglītības angļu valodas skolotāja kvalifikāciju.*Nav iespējas piešķirt pamatizglītības angļu valodas skolotāja kvalifikāciju.

Recenzenta piezīmes, ieteikumi:_______________________________________________________________________________________Recenzents: ________________________________________________

(Vārds, uzvārds, zinātniskais grāds) /paraksts/ Datums

8.PielikumsCitu augstskolu studiju

programmas

LIEPĀJAS PEDAGOĢIJAS AKADĒMIJAS

OTRĀ LĪMEŅA PROFESIONĀLĀS AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS STUDIJU PROGRAMMAS

PAMATIZGLĪTĪBAS SKOLOTĀJS(kods 471413)

Programmas direktore:Mg.paed. Ņ. Petrauska

STUDIJU PROGRAMMAS SATURA UNREALIZĀCIJAS APRAKSTS

Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma Pamatizglītības skolotājs ir izstrādāta, par pamatu ņemot Liepājas Pedagoģijas akadēmijas akreditētās studiju programmas Pamatskolas skolotājs (lēmums Nr.69, 1998.gada 3.decembrī) un Logopēds, pamatskolas skolotājs (lēmums Nr.71, 1998.gada 3.decembrī).

Studiju programma izstrādāta atbilstoši MK noteikumiem Nr.481, kas paredz īstenot nozarei raksturīgu padziļinātu zināšanu apguvi un sagatavo jaunrades, pētnieciskajam un pedagoģiskajam darbam nozarē un skolotāja profesijas standarta prasībām, kuras nosaka nepieciešamās zināšanas pedagoģijā, psiholoģijā un mācību priekšmetam atbilstošā zinātnes nozarē.Programmas mērķis:

nodrošināt pedagogiem iespēju iegūt pamatizglītības skolotāja kvalifikāciju un atbilstošu profesionālo kompetenci.

Programmas uzdevumi:

Radīt apstākļus zināšanu un prasmju ieguvei, kas nepieciešamas Valsts pamatizglītības standarta, izglītības programmu un mācību priekšmetu programmu īstenošanai.

Pilnveidot prasmes audzināšanas un mācību procesa organizēšanā un novērtēšanā.

Rosināt studentus pilnveidot personību un sekmēt demokrātisku un humānu vides izveidi.

Iesaistīt studentus lietišķajos pētījumos ar nolūku attīstīt viņu pētnieciskā darba iemaņas kvalifikācijai atbilstošajās zinātņu nozarēs.

Motivēt studentus mūžizglītībai vienotā Eiropas izglītības telpā.Studiju ilgums:

2 gadi

Programmas apjoms:

75 KRP. Iepriekš iegūtā profesionālā augstākā pedagoģiskā izglītība tiek pielīdzināta 85 KRP

Programmas direktore:

Mg.paed. Ņina Petrauska

Uzņemšanas nosacījumi:

Tiek uzņemti izglītības iestādēs strādājoši skolotāji ar profesionālo augstāko pedagoģisko izglītību. Katra gada uzņemšanas noteikumi paredz piedāvāt skolotāja kvalifikācijas, balstoties uz Izglītības pārvalžu pieprasījumiem un Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības

departamenta informāciju.Iestājpārbaudīju

mi

nav, izņemot testu pamatizglītības skolotājiem angļu valodā, pamatizglītības skolotājiem vācu valodā, un pamatizglītības skolotājiem krievu valodā

Konkursa kritērijs:

pedagoģiskais darba stāžs

Iegūstamā kvalifikācija:Diplomā fiksētā kvalifikācija:

pamatizglītības skolotājs

Diploma pielikumā fiksētā kvalifikācija punkts Nr.2:

pamatizglītības skolotājs

Diploma pielikumā fiksētā kvalifikācija punkts Nr.5:47 1413 0247 1413 0547 1413 0147 1413 03

pamatizglītības skolotājs angļu valodā (kā svešvalodā)pamatizglītības skolotājs krievu valodā (kā svešvalodā)

pamatizglītības skolotājs latviešu valodā un literatūrā

pamatizglītības skolotājs vācu valodā (kā svešvalodā)Iegūstamais izglītībasdokuments: diploms Prasības kvalifikācijas ieguvei:1. Kopīgās prasības.Apgūt nozares profesionālās specializācijas studiju kursus, psiholoģijas un pedagoģijas studiju kursus. Veikt pētījumus un rezultātus apkopot diplomdarbā. Izpildīt prakses uzdevumus. Izstrādāt un aizstāvēt diplomdarbu.2. Specifiskās prasības.Pamatizglītības skolotājs angļu valodā (kā svešvaloda): apgūt praktisko angļu valodu, kas nodrošina valodas zināšanas “upper - intermediate”

līmenī, apgūt nepieciešamās teorētiskās zināšanas angļu valodas mācīšanas metodikā.Pamatizglītības skolotājs krievu valodā (kā svešvaloda): apgūt studiju kursus mūsdienu krievu valodā un literatūrā, apgūt skolotāja darbam nepieciešamās krievu valodas mācīšanas metodikas kursus.Pamatizglītības skolotājs latviešu valodā un literatūrā: apgūt visu valodniecības nozaru teorētiskos un praktiskos kursus, apgūt literatūrzinātnes un literatūras vēstures teorētiskos kursus. Pamatizglītības skolotājs vācu valodā (kā svešvalodā): apgūt pamatizglītības vācu valodas skolotājam nepieciešamās teorētiskās zināšanas

un praktiskās iemaņas, un starptautiski atzītās metodoloģiskās kompetences.

Programmas struktūra:I modulis Vispārizglītojošie studiju kursi 3 KRPII modulis Nozares teorētiskie pamatkursi 5 KRPIII modulis Informācijas tehnoloģiju kursi 2 KRPIV modulis Nozares profesionālās specializācijas kursi: 41 KRP

1.A

ngļu

val

oda

(kā

sveš

valo

da)

2.B

iolo

ģija

3.Fi

zika

4.Ģ

eogr

āfija

5.in

form

ātik

a6.

Krie

vu v

alod

a (k

ā sv

ešva

loda

)7.

Ķīm

ija8.

Latv

iešu

val

oda

un li

tera

tūra

9.M

atem

ātik

a10

.Māj

turīb

a 11

.Spe

ciāl

ā iz

glītī

ba12

.Spo

rts13

.Vāc

u va

loda

(kā

sveš

valo

da)

14.V

esel

ības

māc

ība

15.V

ēstu

re16

. Viz

uālā

māk

sla

V modulisPrakse 8 KRPVI modulisValsts pārbaudījums 12 KRPVII modulisBrīvā izvēle 4 KRP

Studiju kursi apvienoti 7 moduļos. I, II, III, V, VI, VII moduļi ir obligāti visiem studentiem.

NOZARES PROFESIONĀLĀS SPECIALIZĀCIJAS KURSIANGĻU VALODA

Mērķi:1. Sagatavot kvalificētus angļu valodas skolotājus profesionālai darbībai Latvijas valsts

pamatizglītības iestādēs, lai viņu darba kvalitāte atbilstu starptautiski atzītai metodoloģiskai kompetencei.

2. Sniegt ieguldījumu izglītības reformas procesā, uzlabojot angļu valodas mācīšanas kvalitāti Latvijā.

Nr. Studiju kursa nosaukums

KRP Pārbaudes forma

Studiju gads

Docētāji

1. Praktiskā angļu valoda

20 4E 1.,2 Mg.paed. L.Petre, Mg.paed. V.Poļakovska, Mg.paed. N.Šalajeva,

I.Kalniņa, D.TamužaMg.paed. A.Šēna

2. Angļu valodas mācīšanas metodika

18 3E 1.,2 Mg.paed. S.Bauere,Mg.paed. L.Petre, Mg.paed. V.Poļakovska, Mg.paed. N.Šalajeva,I.Kalniņa, D.Tamuža

3. Valsts mācība 2 I 2. I. Kalniņa4. Valoda un kultūra 1 I 2. D. Tamuža

Specifiskās prasmes pamatizglītības skolotājam nodrošina šādi studiju kursi: “Eiropas Savienība un izglītības kvalitāte:, “Aktualitātes pedagoģijā (vērtībizglītība; skolas, ģimenes un sabiedrības sadarbība; bilingvālās izglītības pamati)”, “Attīstības psiholoģija”, nozares profesionālās specializācijas studiju kursi un prakse (pedagogu un bērnu mijiedarbība, audzināšanas un mācīšanas process skolā, pamatizglītības standarta prasību realizēšana skolā).

Studenti prakses uzdevumus veic 2.studiju gadā, pamatizglītības mācību iestādēs (darba vietās). Prakse tiek organizēta saskaņā ar LPA Senātā apstiprināto dokumentu Noteikumi par praksēm Liepājas Pedagoģijas akadēmijā. Prakses apjoms ir 26 KRP. Iepriekšējās profesionālās augstākās pedagoģiskās izglītības prakse un pedagoģiskā darba pieredze tiek pielīdzināta 18 KRP

9. pielikumsSkolotāja profesijas standarts

APSTIPRINĀTSar Izglītības un zinātnes ministrijas 2004. gada 27.februāra rīkojumu Nr.116

PROFESIJAS STANDARTS Reģistrācijas numurs PS 0238

Profesija Skolotājs Kvalifikācijas līmenis:

5

Nodarbinātības apraksts:

Darbība saistīta ar izglītības programmu īstenošanu atbilstoši valsts izglītības standartiem vai programmām, nodrošina pozitīvu un atbalstošu saskarsmi audzēkņu zināšanu un prasmju apguvei un attieksmju veidošanai, organizē un vada mācību un audzināšanas darbību pedagoģisko mērķu sasniegšanai, analizē un vērtē audzēkņu iegūtās zināšanas un prasmes, veido audzēkņu radošo attieksmi un patstāvību izglītības procesā, sadarbojas ar audzēkņu ģimenēm/aizbildņiem, izvēlas vai izstrādā metodiskos materiālus mācību un audzināšanas procesa īstenošanai, atbild par sava darba kvalitāti.

Pienākumi un uzdevumi

Pienākumi Uzdevumi Plānošanas posmā

1. Sagatavoties pedagoģiskajam procesam

1.1 Iepazīt atbilstoša vecumposma audzēkņu attīstības un mācīšanās īpatnības

1.2 Izvirzīt pedagoģisko mērķi darbā ar noteikta vecuma un attīstības līmeņa audzēkņiem, saskaņā ar izglītības programmām;

1.3 Piedalīties izglītības iestādes izglītības programmas izstrādē un/vai pārzināt to

1.4 Izvēlēties vai izstrādāt mācību priekšmetu programmas

1.5 Plānot darbu mācību stundām/ nodarbībām un ārpusklases nodarbībām.

2. Pārzināt mācību un audzināšanas saturu

2.1 Iepazīt jaunākās atziņas mācību un audzināšanas saturā un metodikā

2.2 Apzināt labāko pedagoģisko pieredzi 2.3 Izvērtēt mācību priekšmeta vietu un uzdevumus, 2.4 saskaņā ar izglītības standartiem, programmām.

3. Organizēt drošu un atbalstošu izglītojošo vidi

3.1.Ievērot audzēkņu tiesības un pienākumus 3.2.Rūpēties par audzēkņu drošību un veselību 3.3.Veidot pozitīvu un audzēkņus atbalstošu

saskarsmi 3.4.Ievērot profesionālo ētiku 3.5.Ievērot higiēnas prasības un sanitārās normas

un darba drošību

Darbības posmā 4. Nodrošināt audzēkņa personības

izaugsmi 4.1.Nodrošināt intelektuālās, emocionālās un sociālās

attīstības vienotību 4.2.Sekmēt audzēkņu personības tikumisko īpašību

attīstību, kas nepieciešamas reālai dzīvei 4.3.Veicināt audzēkņu līdzdalību, sadarbību un atbildību

pedagoģiskajā procesā 4.4.Sekmēt audzēkņu vērtībizglītību 4.5.Veidot izpratni par darba dzīvi un karjeras plānošanu 4.6.Veidot runas un uzvedības kultūru

5. Rosināt audzēkņu zinātkāri un izziņas intereses, veidot mācīšanās prasmes

6. Nodrošināt audzināšanas un mācību procesu

7. Organizēt sadarbību ar vecākiem, skolotājiem, citiem speciālistiem un sabiedrību

5.1 Motivēt audzēkņu mācīšanos 5.2 Veicināt audzēkņu sociālo un mācību prasmju

veidošanos 5.3 Dažādot mācību metodes, formas un tehnoloģijas,

saskaņā ar audzēkņu spējām, mācīšanās stiliem 5.4 Izvēlēties mācību aktivitātes, kas padziļina izziņas interesi

un izpratni

6.1 Vadīt mācību stundu/ nodarbību/ ārpusklases nodarbību 6.2 Skaidri izklāstīt mācību saturu 6.3 Īstenot atbilstību starp mācību stundas/ nodarbības

mērķiem, izmantotiem līdzekļiem un sasniegtajiem rezultātiem

6.4 Ievērot toleranci pedagoģiskā procesa diferenciācijā un individualizācijā, atbilstoši audzēkņu spējām, vajadzībām un interesēm

6.5 Aktivizēt audzēkņu pašizglītošanās darbību 6.6 Organizēt un vadīt patstāvīgo darbu ar audzēkņiem 7.1 Informēt un konsultēt vecākus/ aizbildņus mācību un

audzināšanas jautājumos 7.2 Iesaistīt vecākus/ aizbildņus, speciālistus un sabiedrību

pedagoģiskajā procesā

Novērtēšanas posmā

8. Izvērtēt audzēkņu sasniegumus 8.1 Vērtēt audzēkņu mācību sasniegumus, to dinamiku 8.2 Veidot un attīstīt audzēkņu pašvērtējuma prasmes 8.3 Vērtēt audzēkņu personību izaugsmi

9. Izvērtēt savu profesionālo darbību 9.1.Analizēt izvēlēto mācību līdzekļu (metožu, formu u.c.) atbilstību audzēkņu spējām un izglītības mērķiem 9.2.Analizēt savu sadarbību ar audzēkņiem un tās rezultātus 9.3.Izvērtēt un pilnveidot savu profesionālo meistarību

Īpašie faktori, kas raksturo darba vidi: • Saskarsme ar audzēkņiem; • Saskarsme ar citiem skolotājiem; • Saskarsme ar citiem pedagoģiskajiem darbiniekiem un speciālistiem; • Saskarsme ar vecākiem/aizbildņiem un sabiedrību; • Nepieciešama radoša darbība; • Darba režīms pakļauts mācību un audzināšanas darba organizācijas plānojumam; • Darbs notiek kontaktstundu laikā un arī ārpus tām (starpbrīžos, gatavojoties stundām, labojot un

vērtējot audzēkņu rakstu darbus utt., apmeklējot audzēkņus mājās, vadot audzēkņus pārgājienos u.c. ārpusklases un ārpusskolas aktivitātēs).

Īpašās prasības uzdevumu veikšanai: Nepieciešama augstākā pedagoģiskā izglītība specialitātē (Izglītības likuma 48.un 49.pants) un gatavība nepārtraukti izglītoties atbilstoši jaunākajām pedagoģijas un psiholoģijas atziņām un aktualitātēm profesijā vienotajā Eiropas izglītības telpā.

Prasmes Kopīgās prasmes

nozarē Vispārējās prasmes/spējas Specifiskās prasmes profesijā

• Prasme plānot savu un audzēkņu darbu • Prasme organizēt mācību un audzināšanas darbu saskaņā ar izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem • Prasme izvērtēt un veicināt audzēkņa izaugsmi un mācību sasniegumus, sava darba efektivitāti

• Prasme izvirzīt mērķus un plānot to sasniegšanu; • Prasme iegūt, analizēt un atlasīt informāciju un izmantot to; • Prasme izstrādāt vai izvēlēties mācību programmas; • Prasme izvēlēties mācību un audzināšanas līdzekļus (saturu, metodes, formas u.c.); • Prasme izvēlēties vai veidot mācību metodiskos materiālus; • Prasme organizēt mācību vidi; • Prasme noteikt audzēkņu individuālās īpatnības. • Saskarsmes prasmes; • Prasme strādāt komandā; • Spēja radoši organizēt mācību un audzināšanas darbu; • Prasme izmantot dažādus mācību un audzināšanas līdzekļus, tai skaitā informācijas tehnoloģiju līdzekļus; • Prasme noteikt un risināt

Pirmsskolas izglītības skolotājam • prasme veicināt audzēkņa attīstību kopumā; • prasme palīdzēt audzēknim adaptēties jaunā sociālajā un lietu vidē, balstoties uz rotaļu kā pamatmetodi; • prasme saskatīt un izvērtēt katra audzēkņa individuālo attīstību, veicinot pozitīva “Es” tēla veidošanos; • prasme strādāt ar pirmsskolas izglītības iestādes dokumentāciju.

Pamatizglītības skolotājam • prasme veidot iespējas vērtību apguvei, pašizpausmei un pašdisciplīnai; • prasme sniegt informāciju par profesijas un karjeras izvēles iespējām; • prasme palīdzēt audzēkņiem adaptēties jaunajā sociālajā vidē;

problēmsituācijas; • Prasme sadarboties ar vecākiem, kolēģiem, citiem speciālistiem un sabiedrību; • Prasme motivēt un vadīt audzēkņu darbu; • Prasme pētīt audzēkņu personību attīstību; • Prasme veicināt audzēkņu atbildību; • Prasme mācīt mācīties. • Prasme veikt pedagoģiskās darbības analīzi; • Prasme pilnveidot savu profesionālo meistarību • Prasme pamatot savu un respektēt citu viedokli; • Prasme informēt par sava darba rezultātiem; • Prasme izstrādāt radošus projektus, veikt pētniecisko darbību • Prasme izvērtēt audzēkņu personību izaugsmi; • Prasme novērtēt audzēkņu mācību sasniegumus; • Prasme attīstīt audzēkņu pašnovērtēšanas prasmes.

• prasme noteikt audzēkņu dotības un veicināt talantu attīstību.

Vispārējās vidējās izglītības skolotājam • prasme veidot iespējas audzēkņu patstāvīgai darbībai; • prasme motivēt audzēkņus mūžizglītībai un apzinātai karjeras izvēlei; • prasme vadīt audzēkņu pētniecisko darbību; • prasme veicināt audzēkņu prasmi patstāvīgi izvērtēt problēmas un tās risināt.

Profesionālās izglītības skolotājam • prasme sadarboties ar darba devējiem profesionālajā jomā; • prasme saistīt mācību procesa teorētisko un praktisko daļu, teoriju ar praktisko darbību nozarē; • prasme atsegt saikni starp karjeras izaugsmes iespējām un apgūstamo izglītības programmu izvēlētajā nozarē.

Interešu izglītības skolotājam • prasme ieinteresēt savas kompetences jomā; • prasme atklāt un pilnveidot audzēkņu individuālās spējas un radošumu; • prasme palīdzēt audzēkņiem apgūt nacionālās kultūras vērtības un tradīcijas; • prasme palīdzēt bērnam nodrošināt emocionālo, intelektuālo, ētisko un estētisko labklājību.

Speciālās izglītības skolotājam • prasme adaptēt mācību programmas noteiktai audzēkņu grupai ar īpašām vajadzībām; • prasme atpazīt, novērot, pētīt audzēkņu attīstības traucējumu pedagoģiski psiholoģiskās izpausmes; • prasme veikt individuālo korekcijas darbu; • prasme izmantot alternatīvas

komunikācijas līdzekļus; • prasme sekmēt sociālo un pedagoģisko integrāciju.

Profesijas standarta darba grupas sastāvs: • Tatjana Koķe, darba grupas vadītāja, LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūts; profesore, Dr.hab.paed.; • Oskars Zīds, LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, asoc.prof.;

Zināšanas Zināšanu līmenis

Priekšstats Izpratne Lietošana Valsts izglītības sistēmas un skolotāju darbību reglamentējošie dokumenti un darba likumdošana (LR un ES likumi, dokumenti un normatīvie akti) Bērnu tiesību aizsardzība Pedagoģija un psiholoģija • Mācīšanās un mācīšanas teorija un metodika • Audzināšanas darbība jeb klasvadība • Mācību organizācija (mācību metodes, mācību stunda, mācību programma) • Sasniegumu vērtēšana un pašnovērtējuma veikšana • Mācību vides organizācija • Saskarsmes un sadarbības veicināšana (sociālo attiecību veidošana) • Pedagoģisko pētījumu metodes • Psiholoģija (vispārīgā, attīstības, personības, sociālā) • Speciālā pedagoģija • Nozaru pedagoģija • Vecumposmu fizioloģija

Mācību priekšmetam atbilstošā zinātnes nozare • Mācību priekšmets • Mācību priekšmeta didaktika • Mācību satura integrācijas pamati Valodas un komunikācija • Informācijas tehnoloģijas • Valsts valoda un svešvalodas • Saskarsmes psiholoģija Sociālās zinības • Ētika Izglītības vadība • Loģika • Kultūras vēsture • Vēsture • Filozofija • Ekonomikas pamati • Vides un veselības izglītība Veselīgs dzīves veids • Sports • Veselīgs uzturs • Personīgā higiēna • Atkarību profilakse

• Rudīte Andersone, Latvijas Pedagogu Dome, priekšsēdētāja vietniece; LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūts, docente, Dr.paed;

• Jānis Čakste, Izglītības un zinātnes ministrija, Augstākās izglītības un zinātnes departaments, direktors; • Brigita Preisa, Latvijas Izglītības Vadītāju Arodbiedrības locekle; Jelgavas vakara (maiņu) vidusskola,

direktore; • Elita Rītere, Rīgas Hanzas vidusskola, direktora vietniece; • Ārija Bērziņa, Izglītības un zinātnes ministrija, Vispārējās izglītības departaments, Izglītības darbinieku

nodaļas vadītāja.

Profesijas standarta eksperti: • M.Apinis, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Izpildbiroja speciālists vispārējās

izglītības jautājumos; • J.Eglītis, Arodbiedrība „Latvijas izglītības vadītāju asociācija”; • A.Bankavs, Latvijas Pedagogu dome; • A.Freidenfelde, Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikums, direktores vietniece mācību darbā.

10.pielikums

Atsauksmes no Latvijas augstskolām

11. PielikumsAtsauksmes no darba devējiem un profesionālajām

asociācijām

12.pielikums Izmaiņas studiju programmā

LATVIJAS UNIVERSITĀTE

PEDAGOĢIJAS UN PSIHOLOĢIJAS FAKULTĀTE PIEAUGUŠO PEDAGOĢISKĀS IZGLĪTĪBAS CENTRS

Jūrmalas gatve 74/76, Rīga, LV-1083, tālr.:7034034, fax.:7034034_______________________________________________________

Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes

DOMEI

PPIC priekšlikumi par izmaiņām

Otrā līmeņa profesionālo studijuPamatskolas angļu valodas skolotāja programmā

Lai nodrošinātu studentiem plašākas izvēles iespējas atbilstoši viņu interesēm un vajadzībām, iekļau programmas B daļā izvēles kursus:

1. Lasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanai – 2 kred., lekt. S.Kalniņa;

2. Prezentēšanas prasmju attīstīšana angļu valodā – 2 kred., I.Odiņa

Kursi ir izstrādāti, iekļauti LUIS.

Pamats: programmas direktores lekt. Sandras Kalniņas iesniegums

M.Pušpure

PPIC direktore

21.10.2004.

LATVIJAS UNIVERSITĀTE PEDAGOĢIJAS UN PSIHOLOĢIJAS FAKULTĀTE

PIEAUGUŠO PEDAGOĢISKĀS IZGLĪTĪBAS CENTRS Jūrmalas gatve 74/76, Rīga, LV-1083, tālr.:7034034, fax.:7034034

_______________________________________________________Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes

DOMEI

PPIC priekšlikums par izmaiņām

Otrā līmeņa profesionālo studijuPamatskolas angļu valodas skolotāja programmā

Atsaucoties uz studentu izteiktajām vēlmēm un lai nodrošinātu studentiem kvalitatīvāku studiju procesu turpmāk

1. A daļas kursu „Angļu valodas gramatika” (8 kredītpunkti) sadalīt četrās daļās pa 2 kredītpunkti katru un lasīt 1., 2., 3., un 4.semestrī

2. A daļas kursu „Angļu valodas tekstu leksiski gramatiskā analīze” (8 kredītpunkti) sadalīt četrās daļās pa 2 kredītpunkti katru un lasīt 1., 2., 3., un 4.semestrī

3. A daļas kursu „Angļu valodas mutvārdu runa” (6 kredītpunkti) lasīt 2., 3., un 4. semestrī4. A daļas kursu „Angļu valodas metodika” (4 kredītpunkti) lasīt 2. semestrī5. Studentu Pedagoģisko praksi pārcelt uz 3. semestri

Pamats: programmas direktores lekt. Sandras Kalniņas iesniegums

M.PušpurePPIC direktore

19.05.2005

13.PielikumsDiploma pielikums

14.PielikumsBibliogrāfijas saraksts

Informācijas avoti angļu valodā1. Abbott, H. Porter. The Cambridge introduction to narrative / Cambridge [etc.] : Cambridge

University Press, 2002.2. Brooks, Cleanth, 1906-1994 Modern rhetoric / New York (NY) [etc.] : Harcourt, Brace &

World, 1961.3. Chambers professional presentations. Edinburgh : Chambers, c20064. Chambers report writing. Edinburgh : Chambers, c2006.5. Concise rules of APA style : [the official pocket style guide from the American Psychological

Association]. Washington, DC : American Psychological Association, c2005.6. Crystal, David, 1941- A dictionary of linguistics and phonetics / Malden, MA [etc.] :

Blackwell Publ., 2003.7. Crystal, David, 1941- The Cambridge encyclopedia of language / Cambridge [etc.] :

Cambridge University Press, c1987.8. Doing postgraduate research / London [etc.] : SAGE in assoc. with The Open University Press,

2002.9. Fox Eades, Jennifer M., 1963- Classroom tales : using storytelling to build emotional, social and

academic skills across the primary curriculum / London ; Philadelphia : Jessica Kingsley Publishers, c2006.

10. Garratt, Dean, 1970- My qualitative dissertation journey : researching against the rules / Cresskill, N.J. : Hampton Press, 2003.

11. Gibson, Rex, 1931- Language of Shakespeare / Cambridge : Cambridge University Press, 2001.

12. Hatch, Evelyn. Discourse and language education / Cambridge [etc.] : Cambridge University Press, 1992.

13. Hedge, Tricia. Writing / Oxford : Oxford University Press, c1988. 14. Hyland, Ken. English for academic purposes : an advanced resource book / London ; New

York : Routledge, c2006. 15. Klarer, Mario, 1962- An introduction to literary studies / London ; New York : Routledge,

2004.16. Meloy, Judith M. Writing the qualitative dissertation : understanding by doing / Mahwah ;

London : Lawrence Erlbaum Associates, Publishers, 2002.17. Murray, Rowena. Writing for academic journals / Berkshire ; New York : Open University

Press, c2005.18. Sanger, Keith, 1948- The language of fiction / London, UK ; New York, N.Y. : Routledge,

1998.19. Wright, Andrew, 1937- Storytelling with children / Oxford : Oxford University Press, 1995.20. Writing center research : extending the conversation / Mahwah, N.J. ; London : Lawrence

Erlbaum Associates, 2002.21. Writing to make a difference : classroom projects for community change / New York ;

London : Teachers College Press, 2002.22. Abene, Aija, 1957- Changing profile of parents and students in a Latvian heritage language

school - a twenty-five year follow-up : a thesis submitted to the Faculty of Graduate Studies in partial fulfillment of the requirements for the degree of Master of Education : Graduate Programme in Education, York University, Toronto, Ontario / Toronto, 2003.

23. Analysing English in a global context : a reader / London ; New York : Routledge in association with Macquarie University and The Open University, c2001.

24. Anderson, Anne, 1954- Listening / Oxford : Oxford University Press, c1988.

25. Bailey, Richard E., 1952- Destinations : an integrated approach to writting paragraphs and esseys / Boston [etc.] : McGrawHill, c2005.

26. Bourke, Kenna. Verbs and tenses : pre-intermediate / Oxford : Oxford University Press, c2006.

27. Bourke, Kenna. Grammar : pre-intermediate / Oxford ; New York : Oxford University Press, c2006.

28. Bourke, Kenna. Verbs and tenses : intermediate / Oxford : Oxford University Press, c2006.29. Bourke, Kenna. Grammar : intermediate / Oxford ; New York : Oxford University Press,

c2006.30. Cambridge English pronouncing dictionary. Cambridge [etc.] : Cambridge University Press,

c2006.31. Chambers adult learners dictionary : [over 15, 000 words, defenitions and phrases] / Edinburgh :

Chambers, c2005.32. Chambers effective grammar. Edinburgh : Chambers, c2005.33. Chambers perfect punctuation. Edinburgh : Chambers, c2005.34. Coe, Norman. Oxford practice grammar : basic : with answers / Oxford ; New York :

Oxford University Press, c2006.35. Coe, Norman. Oxford practice grammar : basic / Oxford ; New York : Oxford University

Press, c2006.36. Deller, Sheelagh. Teaching other subjects through English / Oxford ; New York : Oxford

University Press, c2007.

37. Ehrlich, Eugene, 1922-    Schaum's outline of theory and problems of English grammar /    New York :   McGraw-Hill,   c2000.

38. English language teaching in its social context : a reader / London ; New York : Routledge in association with Maquarie University and the Open University, c2001.

39. Gitsaki, Christina. Internet English : www-based communication activities / Oxford ; New York : Oxford University Press, c2000.

40. Gitsaki, Christina. Internet English : WWW-based communication activities : teacher's book / Oxford ; New York : Oxford University Press, c2000.

41. Graham, Carolyn. Creating chants and songs / Oxford ; New York : Oxford University Press, c2006.

42. Grant, Neville, 1938- Making the most of your textbook / London ; New York : Longman, c1987.

43. Gray, Loretta (Loretta S.)    English verbs :   [learn tenses in context, apply verb skills to sentence building, practice with more than 100 goal-oriented exercises] /    New York [etc.] :   McGraw-Hill,   c2004.

44. Hyland, Ken. English for academic purposes : an advanced resource book / London ; New York : Routledge, c2006.

45. Lindsay, Cora.    Learning and teaching English :   a course for teachers /    Oxford ;   New York :  Oxford University Press,   c2006.

46. Morgan, John, 1944- Vocabulary / Oxford ; New York : Oxford University Press, c2004.47. Oldireva, L. (Larisa) A guide to the history of English : metodiska izstrādne / Rīga : P.

Stučkas Latvijas valsts universitāte, 1986.48. Oxenden, Clive. New English file pre-intermediate video : VHS PAL / Oxford : Oxford

University Press, c2005.

49. Painter, Lesley. Homework / Oxford ; New York : Oxford University Press, c2004.50. Phonetic terminology : metodiska izstrādne / Rīga : P. Stučkas Latvijas valsts universitāte,

1987.51. Pinter, Annamaria, 1966- Teaching young language learners / Oxford ; New York : Oxford

University Press, c2006.52. Roget's international thesaurus /    Toronto :   Fitzhenry & Whiteside,   1977.53. Sampedro, Ricardo. Global issues / Oxford : Oxford University Press, c2004.

54. Savage, Alice, 1962- Effective academic writing 2 : the short essay / Oxford ; New York : Oxford University Press, c2005.

55. Spears, Richard A., 1939- NTC's English idioms dictionary / Lincolnwood, IL : NTC Publishing Group, c1993.

56. Spiro, Jane. Creative poetry writing / Oxford : Oxford University Press, c2004.57. Swan, Michael. Grammar / Oxford : Oxford University Press, c2005.58. Swan, Michael. Practical English usage / Oxford ;   New York :   Oxford University Press,   c2005.

59. Thody, Angela. Writing and presenting research / London [etc.] : Sage, 2006.60. Thornbury, Scott, 1950- Grammar / Oxford ; New York : Oxford University Press, c2005.61. Thornton, Ruth.    Chambers adult learners' writing guide /    Edinburgh :   Chambers,   c2006.62. Trudgill, Peter. Dialects / London ; New York : Routledge, c2004.63. Upton, Clive. An atlas of English dialects /    London ;   New York :   Routledge,   c2006.64. Wajnryb, Ruth, 1948- Grammar dictation / Oxford ; New York : Oxford University Press,

c1990.65. Wells, J. C. English intonation : an introduction / Cambridge [etc.] : Cambridge University

Press, c2006.66. Wessels, Charlyn. Drama / Oxford ; Oxford University Press, c1987.67. White, Goodith. Listening / Oxford ; New York : Oxford University press, c1998.

68. Yule, George, 1947-    Oxford practice grammar :   advanced : with answers /    Oxford ;   New York :   Oxford University Press,   c2006.

69. Carroll, David W. Psychology of language / Pacific Grove, CA : Brooks/Cole, c1994.70. Ellis, Rod.    Understanding second language acquisition /    Oxford [etc.] :   Oxford University

Press,   1985.71. Gee, James Paul. Situated language and learning : a critique of traditional schooling / New

York ; London : Routledge, c2004.72. Justice, Laura M., 1968- Scaffolding with storybooks : a guide for enhancing young children's

language and literacy achievement / Newark : International Reading Association, c2005.73. Language development Concept Media. Irvin : Concept Media, [200-].74. O'Grady, William (William Delaney), 1952- How children learn language / Cambridge :

Cambridge University Press, 2005.75. Psycholinguistics / Fort Worth [etc.] : Harcourt Brace College Publishers, 1998.76. Slobin, Dan Isaac, 1939- Psycholinguistics / Glenview, Il. [etc.] : Scott, Foresman and Co,

1979.

77. Attitudes, orientations, and motivations in language learning : advances in theory, research, and applications / Malden (MA) ; Oxford (UK) : Blackwell, 2003.

78. Bilingual education / Dordrecht [etc.] : Kluwer, 1997.79. Brumfit, Christopher.    Communicative methodology in language teaching :   the roles of fluency

and accuracy /    Cambridge ;   New York :   Cambridge University Press,   c1984.80. Cajkler, Wasyl. The practice of foreign language teaching / London : David Fulton, c2000.81. Carter, Ronald, 1947- Vocabulary and language teaching / London ; New York : Longman,

c1988.82. Collaborative language learning and teaching / Cambridge : Cambridge University Press, 1992.83. Content and language integrated learning (CLIL) at school in Europe /    Brussels :   Eurydice,   

c2006.84. Culture in second language teaching and learning / Cambridge : Cambridge University Press,

c1999.85. Ellis, Rod. Understanding second language acquisition / Oxford [etc.] : Oxford University

Press, 1985.

86. Feinberg, Rosa Castro.    Bilingual education :   a reference handbook /    Santa Barbara [etc.] :   ABC-Clio,   2002.

87. Foley, Joseph. Language learning : a lifelong process / London : Arnold, 2003.88. Classroom dynamic / Oxford ; New York : Oxford University Press, c1992.89. Hughes, Arthur, 1941- Testing for language teachers / Cambridge ; New York : Cambridge

University Press, 1989.90. International Nordic-Baltic Conference of the World Federation of Language Teacher Associations

(2007 : Innovations in language teaching and learning in the multicultural context research papers / Riga : [b.i., 2007].

91. Issues in modern foreign languages teaching / London ; New York : RoutledgeFalmer, 2000.92. Knowledge about language / Dordrecht [etc.] : Kluwer, 1997.93. Language policy and political issues in education / Dordrecht [etc.] : Kluwer, 1997.94. Language testing and assessment / Dordrecht [etc.] : Kluwer, 1997.95. Larsen-Freeman, Diane. An introduction to second language acquisition research / London ;

New York : Longman, c1991. 96. Lee, W. R. (William Rowland). Language teaching games and contests / Oxford : Oxford

University Press, 1991.97. Literacy / Dordrecht [etc.] : Kluwer, 1997.98. Macaro, Ernesto. Teaching and learning a second language : a review of recent research /

London : Continuum, 2003.99. Maley, Alan. The language teacher's voice / Oxford : Macmillan Heinemann English

Language Teaching, 2000. 100.Oral discourse and education / Dordrecht [etc.] : Kluwer, 1997. 101. Profile of ... Foreign Language Teaching in schools in Europe / Brussels : Eurydice, 2001. 102. Read, John. Assessing vocabulary / Cambridge [etc.] : Cambridge University Press, 2000. 103. Research methods in language and education / Dordrecht [etc.] : Kluwer, 1997.

104. Richards, Jack C. Longman dictionary of language teaching and applied linguistics / London [etc.] : Longman, 2002.105.  Richards, Jack C.    Approaches and methods in language teaching /    Cambridge [etc.] :   Cambridge University Press,   2001106. Richards, Jack C. Reflective teaching in second language classrooms / Cambridge [etc.] : Cambridge University Press, 1994107. Routledge encyclopedia of language teaching and learning / London ; New York : Routledge, 2004.108. Second language acquisition :   selected readings in theory and practice /    Welland, Ont. :   Canadian Modern Language Review=Revue canadienne des langues vivantes,   c1988.109. Second language education / Dordrecht [etc.] : Kluwer, 1997.110. Selinker, Larry. Rediscovering interlanguage /    London ;   New York :   Longman,   c1992.111. Stahl, Steven A.    Teaching word meanings /    Mahwah ;   London :   Lawrence Erlbaum Associates,   2006.112. Studies in second language acquisition / New York, NY : Cambridge University Press ; Cambridge,UK : Cambridge University Press,b.g.113. Teacher learning in language teaching / Cambridge [etc.] : Cambridge University Press, 1996.114. The billingualism reader / London ; New York : Routledge, 2007.115. Wenden, Anita. Learner strategies for learner autonomy : planning and implementing learner training for language learners / New York : Prentice Hall, 1991.116. Widdowson, H. G. Teaching language as communication / Oxford : Oxford University Press, 1990.117. Woodward, Tessa. Planning lessons and courses : designing sequences of work for the language classroom / Cambridge [etc.] : Cambridge University Press, 2001.118. Wright, Tony, 1948-    Roles of teachers and learners /    Oxford :   Oxford University Press,   c1987.

119. International Congress of Dialectologists and Geolinguists (4th : 2003 : Abstracts of scholarly papers / Riga : Latvian Language Institute, University of Latvia, 2003.120. Trudgill, Peter. Dialects / London ; New York : Routledge, c2004.121. An international perspective on language policies, practices and proficiencies : festschrift for David E. Ingram / Belgrave : FIPLV, 2005.122. Baltic Conference "Human Language Technologies - The Baltic Perspective " (1 : 2004)    The First Baltic Conference "Human Language Technologies - The Baltic Perspective" :   Riga, Latvia, April 21-22, 2004.    Rīga :   Commision of the Official Language at the Chancellery of the President of Latvia,   2004.

123. International journal of the sociology of language. Berlin ; New York : Mouton de Gruyter, 1974- (komplekts).124. Jenkins, Jennifer, 1950- World Englishes : a resource book for students / London ; New York : Routledge, c2003.125. Kramsch, Claire. Language and culture / Oxford : Oxford University Press, 1998.126. Language planning and policy in Europe / Clevedon ; Buffalo ; Toronto : Multilingual Matters, c2006.127. Language policy and political issues in education / Dordrecht [etc.] : Kluwer, 1997.128. Milroy, Lesley. Sociolinguistics : method and interpretation / Malden [etc.] : Blackwell Publications, 2003.129. Sociolinguistics : the essential readings / Malden [etc.] : Blackwell Publishing, 2003.130. Voices of authority : education and linguistic difference / Westport, Connecticut ; London : Ablex Publ., 2001.131. Wardhaugh, Ronald. An introduction to sociolinguistics / Malden, MA ; Oxford, UK : Blackwell, 2003.132. Bassnett, Susan. Translation studies / London : Routledge, 2002.133. Zauberga, Ieva. Translation theory in practice / Rīga : LU, 1996.134. Zauberga, Ieva. Main concepts of translation studies : metodiski norādījumi / Rīga : Latvijas Universitāte, 1990.135. Adolphs, Svenja. Introducing electronic text analysis : a practical guide for language and literary studies / London ; New York : Routledge, c2006.136. Crystal, David, 1941- Language and the Internet / Cambridge [etc.] : Cambridge University Press, 2001.137. Ashby, Michael. Introducing phonetic science / Cambridge ; New York : Cambridge University Press, c2005.138. Ashby, Patricia. Speech sounds / London ; New York : Routledge, c2005.139. Odden, David Arnold, 1954- Introducing phonology / David Odden. Cambridge [etc.] : Cambridge University Press, c2005.140. Roach, Peter, 1943- Phonetics / Oxford : Oxford University Press, c2001.141. Roach, Peter. Introducing phonetics / London : Penguin English, c1992.142. Goddard, Cliff. Semantic analysis : a practical introduction / Oxford ; New York : Oxford University Press, 1998.143. Kramsch, Claire. Context and culture in language teaching / Oxford : Oxford University Press, 1993.144. Literature and language teaching / Oxford : Oxford University Press, 1986.145. Lyons, John, 1932-    Linguistic semantics :   an introduction /    Cambridge ;   New York :   Cambridge University Press,   c1995.146.  Stahl, Steven A.    Teaching word meanings /    Mahwah ;   London :   Lawrence Erlbaum Associates,   2006.147. Analysing English in a global context : a reader / London ; New York : Routledge in association with Macquarie University and The Open University, c2001.148. Anderson, Anne, 1954- Listening / Oxford : Oxford University Press, c1988.

149. Bailey, Richard E., 1952- Destinations : an integrated approach to writting paragraphs and esseys / Boston [etc.] : McGrawHill, c2005.150. Baranauskiene, Reda. Aukštojo mokslo paradigmos virsmas ir jo raiška taikant studijų reflektyviąją praktiką (anglų kalbos mokytojų rengimo kontekste) : daktaro disertacijos santrauka Socialiniai mokslai, edukologija (07S) / Šauliai, 2002.151. Batstone, Rob. Grammar / Oxford : Oxford University Press, c1994.152. Bolitho, Rod.    Discover English :   a language awareness workbook /    Oxford :   MacMillan Heinemann,   1995.153. Bourke, Kenna.    Verbs and tenses :   intermediate /    Oxford :   Oxford University Press,   c2006.154. Bourke, Kenna. Grammar : intermediate / Oxford ; New York : Oxford University Press, c2006.155. Bourke, Kenna.    Grammar :   pre-intermediate /    Oxford ;   New York :   Oxford University Press,   c2006.156. Bourke, Kenna. Verbs and tenses : pre-intermediate / Oxford : Oxford University Press, c2006.157. Brewster, Jean. The primary English teacher's guide / Harlow, UK : Penguin English, 2002.158. Brown, Gillian. Listening to spoken English / London ; New York : Longman, c1990.159. Burrow, J. A. (John Anthony) A book of Middle English / Malden, MA ; Oxford, UK : Blackwell, 2003.160. Cambridge English pronouncing dictionary. Cambridge [etc.] : Cambridge University Press, c2006.161. Campbell, Colin. Towards teaching : an exploration of teaching skills / Oxford [etc.] : Heinemann, 1995.162. Chambers adult learners dictionary : [over 15, 000 words, defenitions and phrases] / Edinburgh : Chambers, c2005.163. Chambers effective grammar. Edinburgh : Chambers, c2005.164. Chambers perfect punctuation. Edinburgh : Chambers, c2005.165. Coe, Norman. Oxford practice grammar : basic : with answers / Oxford ; New York : Oxford University Press, c2006.166. Coe, Norman. Oxford practice grammar : basic / Oxford ; New York : Oxford University Press, c2006.167. Collins, Beverley, 1938-    Practical phonetics and phonology :   a resource book for students /    London ;   New York :   Routledge,   2003.168. Cook, Guy. Discourse /    Oxford :   Oxford University Press,   1990.167. Deller, Sheelagh. Teaching other subjects through English / Oxford ; New York : Oxford University Press, c2007.168. Deller, Sheelagh. Lessons from the learner : student-generated activities for the language classroom / Canterbury : Pilgrims ; Harlow : Longman, c1990.169. Doff, Adrian. Teach English : a training course for teachers : teacher's workbook / Cambridge : Cambridge University Press in association with The British Council, 1988.170. Downing, Angela. English grammar : a university course / London ; New York : Routledge, c2006171. Eastwood, John, 1945- Oxford practice grammar : intermediate : with answers / Oxford ; New York : Oxford University Press, c2006.172. Eastwood, John, 1945- Oxford practice grammar : intermediate / Oxford ; New York : Oxford University Press, c2006.173. Ehrlich, Eugene, 1922- Schaum's outline of theory and problems of English grammar / New York : McGraw-Hill, c2000.174. English language teaching in its social context : a reader / London ; New York : Routledge in association with Maquarie University and the Open University, c2001.175. Fried-Booth, Diana L. Project work / Oxford (UK) : Oxford University Press, 2002.176. From testing to assessment: English as an international language / London : Longman, 1994.177. Gimson's pronunciation of English / London : Arnold, 2001.

178. Goatly, Andrew. Critical reading and writing : an introductory coursebook / London : Routledge, 2000.179. Gower, Roger. Teaching practice handbook / Oxford : MacMillan Heinemann, 1995.180. Gower, Roger. Teaching practice handbook : [a reference book for EFL teachers in training] / Oxford : Heinemann, c1983.181. Graham, Carolyn. Creating chants and songs / Oxford ; New York : Oxford University Press, c2006.182. Grant, Neville, 1938- Making the most of your textbook / London ; New York : Longman, c1987.183. Gray, Loretta (Loretta S.) English verbs : [learn tenses in context, apply verb skills to sentence building, practice with more than 100 goal-oriented exercises] / New York [etc.] : McGraw-Hill, c2004.184. Grundy, Peter. Beginners / Oxford : Oxford University Press, 1994.185. Head, Katie. Readings in teacher development / Oxford : MacMillan Heinemann, 1997.186. Hedge, Tricia. Writing / Oxford : Oxford University Press, c1988. 187. Hill, L. A. (Leslie Alexander) Advanced anecdotes in American English New York : Oxford University Press, c1981.188. Hill, L. A. (Leslie Alexander) Advanced anecdotes in American English : [2075 word level] / New York ; Oxford : Oxford University Press, c1981.189. Hill, L. A. (Leslie Alexander)    Intermediate anecdotes in American English :   [1500 word level] /    New York ;   Oxford :   Oxford University Press,   c1980.190.  Hill, L. A. (Leslie Alexander)    Elementary anecdotes in American English :   [1000 word level] /    New York ;   Oxford :   Oxford University Press,   c1980.191. Hyland, Ken. English for academic purposes : an advanced resource book / London ; New York : Routledge, c2006.192.  Innovation in English language teaching :   a reader /    London ;   New York :   Routledge in association with Macquarie University and The Open University,   c2001.193. Ivbulis, Viktors, 1933- Current literary terms : metodiska izstrādne / Rīga : P. Stučkas Latvijas valsts universitāte, 1984. 194. Jenkins, Jennifer, 1950- World Englishes : a resource book for students / London ; New York : Routledge, c2003.195. Johnson, Keith, 1944- Designing language teaching tasks / New York : Palgrave MacMillan, 2003.196. Kenworthy, Joanne. Teaching English pronunciation / London : Longman, 1987.197. Krīgere, Gunta. Ar gudru ziņu-- : angļu valoda : 4. klase : darba burtnīca / Rīga : RaKa, 2006.198. Krīgere, Gunta. Ar gudru ziņu-- : angļu valoda : 4. klase : testi / Rīga : RaKa, 2006.199. Krīgere, Gunta. Ar gudru ziņu : 3. klasei : angļu valoda : skolotāja grām. / Rīga : RaKa, c2005.200.  Krīgere, Gunta.    Ar gudru ziņu :   3. klasei : angļu valoda : testi /    Rīga :   RaKa,   c2005.201. Krīgere, Gunta. Ar gudru ziņu : 3. klasei : angļu valoda : praktikums / Rīga : RaKa, c2005.202. Ladousse, Gillian Porter. Role play / Oxford : Oxford University Press, 1991.203. Lang, Jacek. Angļu-latviešu ilustrētā vārdnīca / Rīga : Zvaigzne ABC, c2007.204. Laroy, Clement.  Pronunciation /    Oxford :   Oxford University Press,   1995.205. Le Maistre, Simon. Language to go :   elementary : students' book /    Harlow :   Longman :   [Pearson Education],   c2002.206. Let's talk art : methodical aid / Rīga : P. Stučkas Latvijas valsts universitāte, 1986.207. Letters / Oxford : Oxford University Press, 1996.208. Lewis, Michael. Source book for teaching English as a foreign language / Oxford : Macmillan ; Heinemann, 1993.209. Lindsay, Cora. Learning and teaching English : a course for teachers / Oxford ; New York : Oxford University Press, c2006.210. Lubelska, Diana. Looking at language classrooms : trainer's guide / Cambridge : Cambridge University Press, 1997.211. McCarthy, Michael. Vocabulary / Oxford : Oxford University Press, 1990.

212. McGrath, Ian. Materials evaluation and design for language teaching / Edinburgh : Edinburgh University Press, 2002.213. McKay, Sandra Lee. Teaching English as an international language: rethinking goals and approaches / Oxford : Oxford University Press, 2002.214. Mana pirmā vārdnīca : angļu-krievu-latviešu : 500 ilustrētu vārdu. Rīga : Egmont Latvija, [2003].215. May, Peter. Exam classes / Oxford : Oxford University Press, c1996.216. Methodology in language teaching : an anthology of current practice / Cambridge [etc.] : Cambridge University Press, 2002.217. Mitchell, Bruce. An invitation to Old English and Anglo-Saxon England / Malden, MA ; Oxford, UK : Blackwell, 1995.218. Morgan, John, 1944- Vocabulary / Oxford ; New York : Oxford University Press, c2004.219. Morgan, John. Vocabulary / Oxford : Oxford University Press, c1986.220. Murphey, Tim. Music & song / Oxford : Oxford University Press, 1992.221. Nolasco, Rob. Conversation / Oxford : Oxford University Press, 1987.222. Oldireva, L. (Larisa) A guide to the history of English : metodiska izstrādne / Rīga : P. Stučkas Latvijas valsts universitāte, 1986.223. Oxenden, Clive. New English file pre-intermediate : class cassettes / [Oxford] : Oxford University Press, 2005.224. Oxenden, Clive. New English file : pre-intermediate : workbook / Oxford ; New York : Oxford University Press, 2005.225. Oxenden, Clive. New English file : pre-intermediate : student's book / Oxford ; New York : Oxford University Press, 2005.226. Oxenden, Clive. English file 2 : teacher's book / Oxford ; New York : Oxford University Press, c1997.227. Oxford collocations dictionary for students of English / Oxford ; New York : Oxford University Press, c2002.228. Painter, Lesley. Homework / Oxford ; New York : Oxford University Press, c2004.229. Palīgā! : angļu-latviešu minivārdnīca / Rīga : LVAVP, 2003.230. Phonetic terminology : metodiska izstrādne / Rīga : P. Stučkas Latvijas valsts universitāte, 1987.231. Pinter, Annamaria, 1966- Teaching young language learners / Oxford ; New York : Oxford University Press, c2006.232. Price, Planaria J. Achieving competency in English : a life skills approach / Ann Arbor : University of Michigan Press, c2005.233. Puchta, Herbert. Teaching teenagers : model activity sequences for humanistic language learning / Canterbury : Pilgrims ; Essex : Longman, c1993.234. Randall, Mick, 1946- Advising and supporting teachers / Cambridge [etc.] : Cambridge University Press, 2001.235. Roget's international thesaurus / Toronto : Fitzhenry & Whiteside, 1977.236. Rukse, Gita. Billijs Drillijs mācās angliski / [Rīga] : Rasa, 2002.237. Sampedro, Ricardo. Global issues / Oxford : Oxford University Press, c2004.238. Savage, Alice, 1962- Effective academic writing 2 : the short essay / Oxford ; New York : Oxford University Press, c2005.239. Scharle, Ágota. Learner autonomy : a guide to developing learner responsibility / Cambridge : Cambridge University Press, 2001.240. Scott, Wendy A. Teaching English to children / London ; New York : Longman, c1990.241.  Scrivener, Jim.    Learning teaching :   a guidebook for English language teachers /    Oxford :   MacMillian Heinemann,   1994.242. Singh, Ishtla. The history of English : [a student's guide] / London : Hodder Arnold, c2005.243. Spears, Richard A., 1939- NTC's English idioms dictionary / Lincolnwood, IL : NTC Publishing Group, c1993.244. Spiro, Jane. Creative poetry writing / Oxford : Oxford University Press, c2004.245. Stempleski, Susan. Film / Oxford : Oxford University Press, 2001.

246. Stephens, Mary. New proficiency reading / Mary Stephens. Harlow : Longman, 2002.247. Stephens, Mary. New proficiency reading : teacher's book / Harlow : Longman, 2002.248.  Stories 1 :   tasks and activities vocabulary /    [Latvija] :   Zaiga Jansone,   2005.249. Stuart Little / [Rīga] : Zaiga Jansone, cop. 2003.250. Swan, Michael. Grammar / Oxford : Oxford University Press, c2005.251. Swan, Michael. Practical English usage / Oxford ; New York : Oxford University Press, c2005. 252. The Oxford style manual / Oxford : Oxford University Press, 2003.253. Thody, Angela. Writing and presenting research / London [etc.] : Sage, 2006.254. Thornbury, Scott, 1950- Grammar / Oxford ; New York : Oxford University Press, c2005.255. Thornton, Ruth. Chambers adult learners' writing guide / Edinburgh : Chambers, c2006.256. Tomalin, Barry. Cultural awareness / Oxford : Oxford University Press, 1994.257. Trudgill, Peter. Dialects / London ; New York : Routledge, c2004.258. Trudgill, Peter. The dialects of England / Malden, MA ; Oxford, UK : Blackwell, [1999].259. Underwood, Mary. Effective class management : a practical approach / London ; New York : Longman, c1987.260.  Upton, Clive, 1946-    An atlas of English dialects /    London ;   New York :   Routledge,   c2006.261. Wajnryb, Ruth, 1948- Grammar dictation / Oxford ; New York : Oxford University Press, c1990.262. Wallwork, Adrian. International express : upper-intermediate student's book [with pocket book] / Oxford : Oxford University Press, 2001.263. Wallwork, Adrian.    International express :   upper-intermediate workbook /    Oxford :   Oxford University Press,   2001.264.  Wallwork, Adrian.    International express :   upper-intermediate teacher's resource book with photocopiable material /    Oxford :   Oxford University Press,   2001.265. Wells, J. C. English intonation : an introduction / Cambridge [etc.] : Cambridge University Press, c2006.266. Wessels, Charlyn. Drama / Oxford ; Oxford University Press, c1987.267. White, Goodith. Listening / Oxford ; New York : Oxford University press, c1998.268.  Working with texts :   a core introduction to language analysis /    London ;   New York :   Routledge,   2001.269. Wright, Andrew. Games for language learning /    Cambridge :   Cambridge University Press,   1996.270. Wright, Andrew. Visuals for the language classroom / London ; New York : Longman, c1991.271. Wright, Trevor, 1950-    How to be a brilliant english teacher /    London :   Routledge,   2005.272. Yule, George, 1947-    Oxford practice grammar :   advanced : with answers /    Oxford ;   New York :   Oxford University Press,   c2006.273. Zarańska, Joanna. Klasiskās pasakas : mācīsimies angliski! / Rīga : Madris, c2007.274. Андрианов, С. Н. (Сергей Николаевич)    A glimpse of Britain =   Почитайте об Англии /    Moskow :   International Relations Publishing House,   1965.

15.Pielikums

Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām

Informācija par studiju iespējām LU PPF profesionālo studiju programmā „Pamatizglītības angļu valodas skolotājs” ir pieejama Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes mājas lapā www.ppf.lu.lv. Katru gadu tiek izdots LU un LU PPF buklets par studiju iespējām, tajā skaitā šajā studiju programmā.

Studiju programma tiek reklamēta Latvijas medijos – LNT, Latvijas Televīzijā, Latvijas radio, kā arīLU PPF braucienu laikā pa Latvijas vispārizglītojošajām skolām. Docētāji reklamē studiju programmu pedagogu tālākizglītības programmu vadīšanas laikā, kā arī citos izglītojošos pasākumos.

LATVIJAS UNIVERSITĀTE

Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte

PROFESIONĀLO STUDIJU PROGRAMMAS

“PAMATSKOLAS ANGĻU VALODAS SKOLOTĀJS”

(Programmas kods 47141302)

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

Par 2002./2003. akadēmisko gadu

Studiju programma akreditēta no 2002.gada 3.aprīļa līdz 2008.gada 31.decembrim

Studiju programmas direktors:lektore Sandra Kalniņa

Apstiprinātspedagoģijas studiju programmaspadomes sēdē ........ . ......... . 2003. Protokola Nr. ...............................Padomes priekšsēdētājs...................................................

Iesniegts Akadēmiskajā departamentā ..........................2003.

Uz 2003. gada 1.oktobri programmā reģistrējušies un studē 83 studenti.

6.1. Studiju programmas mērķi un uzdevumiStudiju programmas mērķis ir sniegt iespēju iegūt pamatskolas angļu valodas skolotāja

kvalifikāciju strādājošiem skolotājiem, kuriem nav atbilstošas kvalifikācijas.

Šis mērķis īstenojams, realizējot sekojošus uzdevumus: 7. topošajiem angļu valodas skolotājiem nodrošināt iespēju papildināt pamata zināšanas angļu

valodā un mācību metodikā, kas nodrošina profesionālu angļu valodas skolotāja darbību pamatskolas posmā;

8. nodrošināt iespēju padziļināt zināšanas pedagoģijā, psiholoģijā un metodikā, apgūstot jaunāko šajās jomās, tādejādi veicinot profesionāli kvalitatīvas skolotāja prakses īstenošanu;

9. veicināt studējošo skolotāju praktiskās pedagoģiskās pieredzes veidošanos darbam pamatskolā angļu valodas mācīšanai, tādejādi nodrošinot arī viņu reālas konkurences iespējas darba tirgū.

6.2. Studiju programmas organizācijaStudiju programmas struktūra (grādi un līmeņi, formas) pašnovērtēšanas periodā pamatos nav mainījušies

Profesionālo studiju programma pamatskolas angļu valodas skolotāja kvalifikācijas iegūšanai ir pēcdiploma studiju programma pedagoģiskajiem darbiniekiem ar augstāko akadēmisko vai augstāko pedagoģisko izglītību papildus specialitātes iegūšanai. Studiju ilgums – 4 semestri, jo tā tiek realizēta nepilna laika klātienes formā, kuru laikā apgūstami studiju kursi 60 kredītpunktu apjomā (1 kredītpunkts - studenta darba 40 stundas, no kurām ne mazāk kā 50% patstāvīgā darba). Līdzīga studiju programma tiek piedāvāta arī Liepājas Pedagoģijas augstskolā un Daugavpils Pedagoģiskā universitātē. Programmas direktore S. Kalniņa ir tikusies ar šo programmu docētājām un pārrunājusi studiju organizēšanas jautājumus ar lekt. S. Baueri un R.Grāvelsiņu (Liepājas Pedagoģijas augstskola) un L. Sardiko (Daugavpils Pedagoģiskā universitāte).

Pamatskolas angļu valodas skolotāja otrā līmeņa profesionālo studiju programma tiek īstenota atbilstoši Svešvalodu apguves standartam.

Tā kā profesionālo studiju programma pamatskolas angļu valodas skolotāja kvalifikācijas iegūšanai ir apgūstama tikai pēc iepriekš iegūtas akadēmiskās vai augstākās pedagoģiskās izglītības, tad programmu veido obligātie kursi (A daļa) – angļu filoloģijas un mācību metodikas studiju pamatkursi (44,5%), kas ir profesionālās kvalifikācijas apguves pamatā, un obligātās izvēles kursi (B daļa) – pedagoģijas, psiholoģijas un valodniecības kursi, kuru saturs un secība var mainīties atkarībā no studējošo iepriekšējās izglītības un praktiskās pieredzes (55,5%). Studiju programmas B daļā paredzēta studiju kursu izvēles iespēja, kuru realizē katrai studentu grupai kopā ar programmas direktori, noskaidrojot vēlamos apgūstamos kursus saistībā ar studentu praktisko pieredzei un interesēm. Studentiem dota iespēja iespēja izvēlēties vienu studiju kursu no diviem vai trim piedāvātajiem. 2003./2003.akad.g. tika izvēlēts kurss Kooperatīvā mācīšanās. Pateicoties programmu īstenojošo docētāju kvalifikācijai un profesionalitātei, iespējams piedāvāt kursus vairākās nozarēs. Diplomdarbu studējošie izstrādā 4.semestrī, tā apjoms – 10 kredītpunkti (400 studenta darba stundu).

Studiju plāns programmas īstenošanas procesā gada laikā ticis nedaudz precizēts, ar mērķi labāk līdzsvarot teorētiskos un praktiskos kursus, un lai programmu veidotu atbilstošu mūsdienu skolas vajadzībām, Tā, piemēram, B daļas kursu Projekts angliski runājošās valstis saturiski īstenoja kā Interneta izmantošanas iespējas angļu valodas stundās pamatskolā (lekt. R.Skara-Mincāne) Vērojami gadījumi, kad studentus 3. semestrī interesē piedāvātais studiju kurss, bet

tiem jau ir savākts pietiekams kredītpunktu skaits. Ir rasta iespēja apmierināt studentu lūgumu atļaut klausīties kursu, nekārtojot tajā pārbaudījumu, kā rezultātā studenti ir varējuši izvēlēties papildus metodikas studiju kursu, tā papildinot savu metodisko sagatavotību.

Līdzsvars starp obligātajiem un izvēles kursiem ir pārdomāts – praktiskie kursi saistīti ar konkrētu angļu valodas skolotāja darba metodiku. Mācību metodikas kursi būtībā ir multidisciplināri, jo apvieno teorētisko kursu atziņas metodikas aspektā.

Studiju plāns atskaites gadā ticis precizēts, mainot dažu kursu secību loģikas ziņā.Ņemot vērā, ka valstī joprojām pastāvīgi trūkst angļu valodas skolotāju, šī programma dod

iespēju skolotājiem iegūt pamatskolas angļu valodas skolotāja kvalifikāciju un līdz ar to plašākas perspektīvas Latvijas darba tirgū. Tā kā lielākā daļa studējošo jau strādā skolā, tad arī, pabeidzot studijas, absolventi turpina darbu skolā jaunā kvalitātē. 2003. gada jūnijā kvalifikācijas pārbaudījumus kārtoja 40 pedagogi, no kuriem 37 turpina darbu vispārizglītojošās skolās, 2

skolotājas Valsts Dzelzceļnieku tehnikumā, bet viena skolotāja strādā par skolas bibliotekāri. No absolventiem četri studē Pedagoģijas un Izglītības maģistrantūrā (I.Ivanova, A.Roskoša, I. Strautniece, I.Vaļkova)

6.3 Studiju programmas praktiskā realizācijaDarbība vairākos starptautiskos projektos pilnveido un dažādo programmu realizējošo docētāju zināšanas un

darba metodiku un līdzās tādām tradicionālām metodēm kā lekcijas un semināri, studenti arvien vairāk darbojas pāros, mazās grupās, strādā radošos semināros, piedalās lomu spēlēs un diskusijās, kā arī izstrādā vairākus projektus mācību metodikas kursā, valodas vēstures un valstmācības kursā.

6.3.2.Akadēmiskā personāla pētnieciskās darbības un citu ar to saistīto aktivitāšu ietekme uz studiju darbu:Studiju programmas īstenošanā iesaistītie docētāji līdzās akadēmiskajam darbam veic arī pētniecisko darbību (A. Kačkere, S. Kalniņa un I. Odiņa turpina darbu pie doktora disertācijas izstrādes), E.Rihtere- Zunte un L.Ēķe strādā pie saviem maģistra darbiem. Atbilstoši docētāju zinātniski pētnieciskajām interesēm šim darbam tiek piesaistītas arī studentes, izstrādājot diplomdarbus.

Divas lektores (S.Rieksta un L.Ēķe) strādā arī par skolotājām Rīgas Valsts Ģimnāzijā. Docētāji regulāri piedalās starptautiskās un republikāniskās konferencēs, uzstājoties tur ar priekšlasījumiem un referātiem, kā arī vadot darba grupas.

6.3.3. Studentu iesaistīšana pētnieciskajos projektos: diplomdarba izstrādes gaitā docētāji rosina studentu pētnieciskās intereses un zinātniskā darba prasmju veidošanos, strādājot pie abpusējas tēmu izstrādes, kas vienlīdz interesantas abām pusēm. Diplomdarbos studenti ir pētījuši galvenokārt ar svešvalodu mācīšanas metodiku saistītus jautājumus (skat.pielikumu). A. Kačkere, S. Kalniņa, I.Odiņa un S.Rieksta aktīvi darbojas Angļu valodas skolotāju asociācijā un tajā iesaista arī programmas studentus. Skolotāji, kas ieguvuši pamatskolas angļu valodas skolotāja kvalifikāciju ir sagatavoti tā, ka viņi var strādāt pētnieciskajos (starptautiskajos un Latvijas ietvaros) projektos. Vairāku studentu veiktais pētniecības darbs diplomdarbu izstrādē ir kalpojis par ierosmi iestājai maģistrantūrā, kur viņas turpina diplomdarbā aizsāktās tēmas izpēti. Piecas studnetes darbojas Britu Padomes projektā “Young learners” – Bite Dace, Eņģele Maija, Lāčgalve Daiga, Liepiņa Inita un Stasjune Vita.

6.3.4. Mācību prasmes kursi studiju programmā: Mācīties mācīties prasmes un kritiskās domāšanas prasmes studenti apgūst vairākos B daļas izvēles kursos, piemēram, Anglijas kultūrvēsture, projektā Angliski runājošās valstis, Valodas vēsture. Sadarbības prasmes tiek pilnveidotas kursā Kooperatīvā mācīšanās, savukārt, moderno tehnoloģiju izmantošanas prasmes angļu valodas apguvē tiek apgūtas projektā “Angliski runājošās valstis”.

6.4.Studiju programmas vērtēšanas sistēma

6.4.1. Zināšanas visos pārbaudījumos tiek vērtētas 10 ballu sistēmā, kas nodrošina pietiekami plašu vērtējuma skalu. Pārbaudījumu atļauts kārtot tad, kad students ir izpildījis studiju kursa programmas prasības par semestra laikā veicamajiem patstāvīgajiem darbiem, pārbaudes darbiem, referātiem vai projektiem. Prasības un vērtējuma principi ir fiksēti katra studiju kursa aprakstā un kursa sākuma docētāji ar tiem iepazīstina studentus. Tomēr pēc studentu anketas var secināt, ka tas ne vienmēr tā notiek, un viņi vēlētos lielāku precizitāti – kursa sākumā skaidri definētas prasības par pārbaudījuma saturu (eksāmena jautājumi), vērtēšanas kritēriji, kā arī iespēja iegūt automātisku vērtējumu par atkarībā no visa semestra darba.

Vairums pārbaudījumu notiek rakstiski, ņemot vērā, ka Pamatskolas 9.klases svešvalodas ieskaite, kā arī citi skolas pārbaudes darbi tiek organizēti rakstveidā, – tas studentiem liek koncentrēties uz galveno un, salīdzinot ar mutisku atbildi, samazina atbildes vispārinātību un liekvārdību, kā arī ļauj objektīvāk novērtēt studenta zināšanas. Šādu vērtējumu, galvenokārt, izmanto tādos priekšmetos kā Angļu valodas gramatika, Angļu valodas tekstu leksiskā analīze. Savukārt, vērtējot tādus priekšmetus kā Angļu valodas mutvārdu runas prakse un Angliski runājošo valstu mācību mutiski, akcents tiek likts gan uz studentu runas valodas kompetenci, gan uz valodas plūdumu un precizitāti.

Lai izvairītos no iespējamā vērtējuma subjektivitātes un lielāku vērību pievērstu studentu prasmei lietot valodu, docētāji kopā ar studentiem izstrādā pārbaudes darbu (gan testu, gan eksāmenu) vērtēšanas kritērijus. Docētāji studiju procesā izmanto arī tādas vērtēšanas formas kā savstarpējā vērtēšana, pašvērtējums un studenta darbu mape (portfolio).

6.4.2. Arī šajā atskaites periodā studentu zināšanu un prasmju vērtēšana notika atšķirīgi, ciešā saistībā ar studiju kursa specifiku, piemēram, vairumā uz studentu praktisko darbību orientētajos kursos docētāji izmanto nepārtraukto vērtēšanu (piemēram, Angļu valodas gramatika, Angļu valodas tekstu leksiskā analīze, Mutvārdu runas prakse, Rakstu runas prakse, Fonētika), citos vērtēšana notiek vairākas reizes semestrī kā apkopojums par apgūto materiālu, kad studenti veic kādu patstāvīgo darbu vai pārbaudes darbu (piem., Svešvalodu mācību metodika, Valstmācība).Kopumā jāsaka, ka šāda vērtēšanas sistēma ir mērķtiecīga un atbilstoša mūsdienu prasībām.

6.5. Studenti6.5.1. Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā: Studentu ierosinājumi, iebildumi, priekšlikumi un intereses tiek uzklausītas un iespēju robežās ievērotas studiju programmas realizācijas gaitā. Sevišķi lietderīga šādā sadarbība notikusi nodarbību plānošanā, B daļas kursu izvēlē, pedagoģiskās prakses un pārbaudījumu laiku noteikšanā valsts pārbaudījumu laika plānošanā. Pēc studentu ieteikuma ir ieviests jauninājums – pārbaudījumu kārtošana pakāpeniski pēc attiecīgā kursa apguves, nevis sesijas laikā. Turklāt pašnovērtējuma periodā programmas direktore divas reizes katrā semestrī tikās gan ar 1., gan 2.kursa studentiem, lai ar studentiem pārrunātu studiju procesu, zināšanu un prasmju vērtēšanas sistēmu, uzklausītu viņu ierosinājumus un iebildes, un problēmsituāciju gadījumā censtos tās konstruktīvi atrisināt. Tā piemēram, iepriekšējā pašvērtējuma periodā sarunās ar studentiem tika noskaidrots, ka būtu nepieciešama studijas programmas satura lielāka piesaiste skolas svešvalodu programmai. Tāpēc 1.kursā Mutvārdu runas prakses kursa saturā un 2.kursa Valstmācības saturā tika iekļauta to tēmu paplašināta un padziļināta apguve, kuras jāapgūst pamatskolas kursā: Es brīnišķīgajā pasaulē, Es, tu un citi, Ikdiena un savstarpējās attiecības, Brīvais laiks un savstarpējās attiecības, Skola, tehnika un informatīvā sabiedrība, Daba un sociālā vide, Kultūras daudzveidība. Kopumā studenti studiju kvalitāti un docētāju profesionalitāti vērtē pozitīvi.

6.5.2. 2003.gada aprīlī LU Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultātes Pieaugušo pedagoģiskās izglītības centrs veica studentu aptauju par profesionālo studiju saturu un organizāciju. Pavisam tika aptaujāti 62 studiju programmas “Pamatskolas angļu valodas skolotājs” studenti.

Aptaujas mērķi bija izzināt studentu domas un viņu apmierinātību vai neapmierinātību ar studiju programmu, kā arī noskaidrot programmas stiprās un vājās puses.

Tāpat kā iepriekšējā pašnovērtējuma periodā studenti atbildēja uz sekojošiem jautājumu blokiem: pasniedzēju darbs; studiju struktūra un organizācija; studiju saturs; mācību materiāli.

Analīze:

Vairākums studentu uzskata, ka viens no būtiskākajiem nosacījumiem sekmīgai zināšanu apguvei ir profesionāls docētāju darbs – viņu pedagoģiskā kompetence, pozitīva attieksme pret studentiem, mūsdienīgu un daudzveidīgu darba formu un metožu izmantošana. Kopumā pasniedzēju darbu pozitīvi novērtējuši 58 studenti.

Negatīvi studenti vērtē to pasniedzēju darbu, kuri strādā ar novecojušām, tradicionālām darba formām (vairākus studentus neapmierina gramatikas, rakstu runa – I.Aumale), kā arī vēlas lielāku akcentu uz praktisko pielietojumu un mazāk teorijas (fonētikas pasniegšanas veids- E.Rihtere-Zunte).

Pārsvarā pozitīvi tiek vērtēts arī piedāvāto studiju kursu saturs ( to atzinīgi vērtē 56 studenti). Studenti uzskata, ka apgūtās zināšanas un prasmes viņi jau var un arī turpmāk varēs pielietot savā praktiskajā darbībā, tomēr 15 studenti vēlas, lai studiju laikā izmantotie materiāli vairāk atbilstu tieši pamatskolas skolēnu līmenim. Studenti vēlētos lielāku stundu skaitu gramatikai un mutvārdu runai. Studenti izteica vēlēšanos ar mācīšanas metodiku saistītos jautājumus aplūkot ne tikai Svešvalodu mācību metodikas kursā, bet tiem pievērsties arī attiecīgajos valodas aspektu kursos.

Lielākā daļa studentu (43 students) atzinīgi novērtē piedāvātos materiālus, uzskata tos par aktuāliem un noderīgiem mācību procesā.

Negatīvāk studenti vērtē studiju struktūru un organizāciju. Daļa (15 studenti) aptaujāto studentu uzskata, ka tieši šeit nepieciešamas izmaiņas studiju procesa kvalitatīvākai norisei. Studenti ierosina grūtākos priekšmetus, piem., gramatiku vai teksta analīzi neplānot kā dienas pēdējo nodarbību. Diemžēl, šo ieteikumu ne vienmēr var ņemt vērā, jo tas ir saistīts ar pasniedzēju noslogotību. Studenti vēlētos arī konkrētu informāciju par studiju gaitu, tāpēc šo studiju gadu uzsākot programmas direktore pirmajā nodarbībā tikās ar 1.kursu studentiem, iepazīstinot viņus ar studiju programmu kopumā, atsevišķiem studiju kursiem un prasībām, vērtēšanas sistēmu. Līdzīga tikšanās tika organizēta arī 2.kursa studentiem.

Kopumā novērtējot studijas, studenti atzīst, ka piedāvātā studiju forma ļauj apvienot pedagoģisko darbu skolā ar mērķtiecīgi organizētu profesionālo pilnveidi, jo iegūtās zināšanas un prasmes var izmantot ne tikai mācot angļu valodu, bet arī savus pamata priekšmetus skolā.

Studentu aptaujas rezultāti, studentu ieteikumi un izteiktā kritika, ļauj izdarīt vairākus secinājumus:

studentus neapmierina novecojušas, tradicionālas pasniedzēju darba formas; rast iespēju atsevišķos kursos palielināt kontaktnodarbību skaitu (mutvārdu runa, gramatika); vairāk akcentēt praktisko lietojumu un samazināt teoriju (fonētika); kopumā studenti ir apmierināti ar pasniedzēju darbu un visaugstāk novērtē to pasniedzēju

darbs, kuri paši strādā radoši un novatīvi, un rosina studentus domāt, analizēt un diskutēt; studenti atzinīgi vērtē studiju kursu saturu, tomēr ierosina dažu kursu saturu vairāk saistīt ar skolas praksi (Mutvārdu runa, tekstu leksiskā analīze);

Svešvalodu metodikas kursā vairāk izmantot tās mācību grāmatas un komplektus, ar kuriem pašlaik strādā pamatskolā;

studenti vēlas, lai nodarbībās vairāk izmantotu audio un audiovizuālos mācību līdzekļus, kas vingrinātu viņu klausīšanās prasmes attīstīšanu.

Kopumā studenti ar studijām ir apmierināti un viņu viedoklis par programmu ir pozitīvs (vidējais vērtējums 7-8 punkti (10 punktu sistēmā).

6.5.3. Studentu atbalsta dienesti – Studentiem pieejami LU un PPF studentu atbalsta dienesti – Studentu padome kā padomdevējs un palīgs studentu problēmu risināšanā, atpūtas un izklaides pasākumu rīkošanā, kā arī studiju padomnieku centrs. Lai gan fakultātē darbojas Studentu padome kā padomdevējs un palīgs studentiem dažādu jautājumu risināšanā, taču otrā līmeņa

studiju programmu studenti Studentu padomes pakalpojumus gandrīz nemaz neizmanto. No atbalsta dienestiem šīs programmas studenti izmanto tikai un vienīgi datorzāles pakalpojumus (Interneta iespējas, datorprogrammas svešvalodu apguvei), bet nemaz neizmanto ne PPF divas sporta zāles, ne citas LU sporta zāles un stadionu, kas skaidrojams ar to, ka otrā līmeņa studiju programmas studenti ir strādājošie skolotāji un universitāti apmeklē tikai reizi nedēļā.

6.5.4. Absolventu aptaujas, nodarbinātības rezultāti un darba devēju apmierinātība ar beidzējiem: 2003. gadā programmu beigušie veiksmīgi turpina savu darbu kā skolotāji ģimnāzijās, vidusskolās, arodvidusskolās.2002./2003. studiju gada laikā viedoklis par darba devēju apmierinātību ar programmas studentiem gūts, galvenokārt, no skolu administrācijas atsauksmēm, kas papildina studentu prakses materiālus. Tajās norādīts, ka skolas ir apmierinātas ar studentu angļu valodas zināšanām un prasmēm, un viņu organizēto mācību darbu skolā. Ir vairākkārtīgi dzirdētas pozitīvas mutiskas atsauksmes par programmas absolventu darbu skolā un aktivitāti dažādos pasākumos (piem., Nīgrandes pamatskola, Ugāles vidusskola, Tukuma 2.vidusskola, u.c.). Veicot programmas SWOT analīzi, jāsecina sekojošais:

Stiprās puses Vājās puses 1) Docētāju piedalīšanās projektos, 1)Minimāla angļu valodas kā dzimtās konferencēs valodas nesēju iesaistīšana 2) Saiknes uzturēšana ar skolām, pieaicinot programmāprogrammas izpildē skolās strādājošus 2) Nepietiekams mācību materiāluskolotājus un metodiskās literatūras 3) Salīdzinoši labs studentu angļu valodas nodrošinājums uz vietas fakultātēzināšanu līmenis, kas ļauj viņiem lasīt 3) Salīdzinoši neliela fleksibilitāte,profesionālo literatūru angļu valodā izmainot A un B daļas kursus un4) Saturiski un metodiski labi izstrādāti tuvinot programmu svešvalodu diplomdarbi mācīšanai skolāAttīstības iespējas:

1) elastīgi ieviest izmaiņas programmas A un B daļas kursos;2) programmas attīstības nolūkos ciešāk sadarboties ar Lielbritānijas Padomi, lielāko

izdevniecību pārstāvjiem, LATE, lai uzaicinātu par vieslektoriem programmā angļu valodas kā dzimtās valodas nesējus;

3) rast iespēju iegādāties jaunāko metodisko literatūru svešvalodu mācīšanas jomā;4) rast iespēju aktuālāko un labāko diplomdarbu autoriem publicēt savus pētījumus un

rezultātus, piem., LATE izdotajā “Newsletter”, vai citā pedagoģiska rakstura izdevumā,5) rosināt programmu beigušos skolotājus turpināt pētniecisko darbību, studējot

maģistrantūrā;6) iesaistīt programmā studējošos projektos, lai skolotāji labāk apgūtu svešvalodu mācīšanas

pieredzi Eiropas Savienības valstīs.

6.6. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais personāls

6.6.1. Programmas studiju kursu docēšanu nodrošina Svešvalodu mācību metodikas katedra sadarbībā ar Pedagoģijas katedru un Pieaugušo izglītības katedru. Studiju programmas kvalitāti garantē tās realizēšanā iesaistītā akadēmiskā personāla kvalifikācija: 1 hab. doktors, 1 doktors, 7

maģistri (no tiem 3 strādā pie doktora disertācijas), 3 asistenti (divas no tām izstrādā maģistra darbu), 1 lektore (E.Politiko, kuras pedagoģiskais darba stāžs ir 36 gadi).Studentu skaits uz 1 akadēmisko personālu ir 6,9 studenti.Administratīvais personāls – 0,05 lietvede programmas studiju nodrošināšanai.

Dotajā atskaites posmā nav realizēta nedz starptautiskā mācībspēku, nedz studentu apmaiņa.

6.6.2. Programmas izpildi nodrošina Svešvalodu mācību metodikas katedra sadarbībā ar Pedagoģijas katedru un Pieaugušo izglītības katedru. Studiju programmas kvalitāti garantē tās realizēšanā iesaistītā akadēmiskā personāla kvalifikācija. Gandrīz visi programmas īstenošanā iesaistītie docētāji strādā pamatdarbā LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē, izņemot I. Aumale (Latvijas Rakstnieku savienība), S. Rieksta un L. Ēķe savieno darbu universitātē ar darbu Rīgas valsts ģimnāzijā..

KVANTITATĪVIE DATI 2001./2002. akad.g. 2002./2003. akad.g.

Studējošo skaits 96 83

Mācībspēku raksturojums:

kopējais skaits 11 13

ar doktora vai h. dokt.grādu, maģistra grādu

8 9

profesoru īpatsvars akadēmiskajā personālā

2/96 2/83

Studentu skaits uz 1 akadēmisko personālu

9,6 6,9

1. Indra Aumale asistente2. Blūma Dainuvīte Dr.paed., .prof.3. Ēķe Lāsma asistente4. Kačkere Aina Mg.philol., lektore5. Kalniņa Sandra Mg.paed., lektore6. Kivrāne Ira Mg.paed.7. Linde Lilita Mg. paed., lektore8. Odiņa Indra Mg.paed., lektore9. Politiko Eleonora lektore10. Puškarevs Igors Dr.hab.med., profesors 11. Rieksta Sanita Mg.paed., lektore12. Rihtere- Zunte Elīna asistente13. Skara – Mincāne Rita Mg.paed., lektore

6.6.3. Visi programmas īstenošanā iesaistītie docētāji paralēli akadēmiskajam darbam veic zinātnisko darbu. Tas saistās ar divām zinātnes nozarēm – pedagoģiju un valodniecību. Pētījumu tematika cieši saistīta ar studiju programmas saturu, ar katra docētāja akadēmiskajiem kursiem, ir aktuāla un nozīmīga ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā mērogā.

6.6.4. Docētāji regulāri piedalās ar referātiem zinātniskajās konferencēs gan Latvijā (LU fakultātēs un institūtos, Liepājas Pedagoģijas akadēmijā, Rēzeknes Augstskolā, Daugavpils Universitātē, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā u.c. ), gan ārzemēs (Lietuvā, Igaunijā, Austrālijā, Austrijā, Lielbritānijā, Krievijā,u.c.).

Docētāji veic zinātniskos pētījumus gan individuālu tēmu ietvaros, gan strādājot starptautiskos projektos (Comenius projekti – QUATE- Qualifying adults for teaching professions- S.Kalniņa; ELHE – e-learning in higher education – E.Rihtere-Zunte, R.Skara-Mincāne; Menttime – Mentoring at schools and universities – A.Kačkere, I.Odiņa, S.Rieksta). Studiju programmas īstenošanā piedalās trīs asistentes, divas no kurām pašlaik strādā pie maģistra darba izstrādes. trīs docētājas strādā pie doktora disertācijas – šis ir virziens programmas kvalitātes nodrošināšanai. Konkrēta ar personālu saistīta problēma joprojām ir tā, ka vairums programmas īstenošanā iesaistīto docētāju ir ļoti noslogoti, kas kavē izstrādāt un piedāvāt jaunus kursus.

Docētāji turpina piedalīties Sorosa fonda Latvija programmas Pārmaiņas izglītībā projektu komandu darbā, piemēram, Kooperatīvās mācības (I. Odiņa), Lasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanai (S. Kalniņa), Atvērtā skola (S. Kalniņa), kā arī Britu padomes organizētajos projektos (A. Kačkere, S. Kalniņa, L.Linde, I.Odiņa, R.Skara-Mincāne, E.Rihtere-Zunte, S.Rieksta)

Programmu realizējošie docētāji sadarbojas arī ar skolām:

A.Kačere un I.Odiņa organizēja mentoru kursus (48 stundas), lai sagatavotu skolu skolotājus studentu prakses vadīšanai un izvērtēšanai skolā. Rezultātā ir izveidojusies cieša sadarbība ar 13 skolām.

I.Odiņa, S.Kalniņa un R.Skara-Mincāne organizēja un vadīja kursus skolu rudens brīvlaikā Āgenskalna Valsts ģimnāzijas, Viļakas Valsts ģimnāzijas, Alūksnes Valsts ģimnāzijas un šo rajonu skolotājiem, lai iepazīstinātu ar universitātes studiju procesu.

I.Odiņa, A.Kačekre un R.Skara-Mincāne kā ekspertes piedalījās IZM ISEC organizētajos centralizētajos eksāmenos LU Pirmsstudiju centrā.

6.6.6. Programmas īstenošanā tiek domāts arī par personāla atlasi un atjaunošanu. Programmas realizācijā tiek iesaistīti augsti kvalificēti, profesionāli docētāji un pedagoģiskā darba praktiķi. Valsts pārbaudījumu komisijas darbā iesaistīti arī profesionālo asociāciju pārstāvji : priekšēdētāja – Latvijas Angļu valodas skolotāju asociācijas priekšsēdētāja Silvija Andernovics, un praktizējoši skolotāji- Irina Nazarova. Turpmāk, lai uzlabotu sadarbību ar kvalificētiem profesionāļiem, diplomdarbu vadīšanā un recenzēšanā plānots iesaistīt vairāk skolotāju un docētāju no citām LU struktūrvienībām un IZM.Katru gadu programmas realizācijā tiek iesaistīti jaunie speciālisti: gan fakultātes absolventi (R.Skara-Mincāne, E.Rihtere-Zunte) gan praktizējošie skolotāji (S.Rieksta, L.Ēķe). Šī pieeja tiks īstenota arī turpmāk. Tiek meklētas iespējas docētājiem papildināt savas zināšanas un prasmes ārpus Latvijas, piem. A.Kačkere un I.Odiņa piedalījās Britu padomes kursos Lielbritānijā (Kembridža, Londonas South Bank University valodu centrs), gan arī Britu Padomes organizētajos kursos tepat Latvijā..6.7. Finansēšanas avoti, materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums6.7.1. Programmas īstenošanas materiāli tehniskās un informatīvās bāzes attīstība tiek plānota ciešā saistībā ar citu LU PPF īstenoto studiju programmu nodrošinājuma attīstību. Programmas īstenošana tiek finansēta no pašu studentu studiju maksas. Tās lielums 2002./2003. akadēmiskajā gadā bija 290 Ls gadā. Studentiem ir iespēja izmantot studiju kredītus, kas sedz 38 % no studiju maksas.

Pašreizējo fakultātes bāzi, kas pieejama studentiem, raksturo šādi dati:

- auditorijas – 40

- metodiskie kabineti ar specializētu literatūru – 6

- datorklases ar multimediālo aprīkojumu – 3

- datorklases – 5

- bibliotēka – 173 m2

- lasītava – 91m2

Fakultātē izveidots un darbojas datortīkls ar pilnu INTERNET pieslēgumu.

Pieaugot studentu skaitam, parādās problēmas ar nodarbību telpu plānošanu, tāpēc būtu jādomā par PPF neizbūvēto spārnu izbūvēšanu, tā rodot papildus studiju telpas.

6.7.2. Pamatskolas angļu valodas skolotāja profesionālo studiju programmas īstenošanas metodisko nodrošinājumu veido Svešvalodu mācību metodikas katedras metodiskie materiāli – mācību grāmatas, līdzekļi, mācību materiāli, valodnieciskā literatūra, vārdnīcas, arī daiļliteratūras grāmatas, dažādas datorprogrammas, video materiāli, uzskates līdzekļi, iepriekšējos gados gan pilna laika studentu izstrādātie kvalifikācijas un bakalaura darbi, gan Pamatskolas angļu valodas skolotāja profesionālās studiju programmas studentu diplomdarbi, studentu referāti valstmācībā. Visi materiāli studentiem ir brīvi pieejami gan darbam uz vietas auditorijā, gan līdzi ņemšanai uz mājām. Docētāji turpina izstrādāt un pilnveidot savus mācību materiālus un līdzekļus, lai ārvalstīs publicētos mācību materiālus papildinātu ar Latvijas kontekstam atbilstošiem materiāliem.

6.7.4. Docētāju un studentu rīcībā ir datori ar izdrukas iekārtām, grafoprojektori, kopētāji, iespēja izmantot video aparatūru, kas kopumā nodrošina labvēlīgus apstākļus studiju programmas īstenošanai.

6.7.5. Bibliotēkas saturs ir tikai daļēji atbilstošs programmas studentu vajadzībām. kaut gan bibliotēkas resursi tiek papildināti, tomēr turpmāk nepieciešama ciešāka sadarbība ar Latvijā esošajām mācību literatūras izdevēju pārstāvniecībām (Oxford University Press, Cambridge University Press, Longman, MacMillan), lai resursos būtu pēc iespējas vairāk tās mācību literatūras un uzziņas literatūras, ko skolotāji izmanto pamatskolas angļu valodas apguves procesā. Lēmumus par nepieciešamās literatūras un preses izdevumu iegādi pasūta bibliotēka sadarbībā ar docētājiem pēc detalizētas vajadzību izpētes. Pārrunājot ar kursu docētājiem jautājumu par kursu nodrošinājumu ar materiāliem, programmas direktore literatūras, vārdnīcu un datorprogrammu iegādes jautājumus regulāri pārrunā ar Svešvalodu mācību metodikas katedras vadītāju prof. I.Kangro un finansiālo iespēju robežās šie jautājumi tiek risināti.

6.7.7. Finansēto pētījumu projektu skaits un finansējuma apjoms:

Tiešu finansējumu no piedalīšanās projektos programma nesaņem. Šo projektu ieguldījums ir iespēja iepazīties ar jauniem inovatīviem mācību un studiju materiāliem ES valstīs, piedalīties projektu izstrādē un realizācijā, iegūt jaunas vadības prasmes. Docētāju piedalīšanās projektos saistīta, galvenokārt, ar izglītības jautājumu risināšanu: skolotāju izglītošana un tālākizglītība (I.Odiņa, A.Kačkere, S.Kalniņa), skolotāju iesaistīšanās mūžizglītībā (D.Blūma), skolotāju profesionālo kompetenču attīstīšana (D. Blūma, I,Kangro, I.Odiņa, S.Kalniņa, E.Rihtere-Zunte, R.Skara-Mincāne).

Tas kopumā nodrošina labvēlīgus apstākļus studiju programmas īstenošanai. 2002./2003.akad.g. ir pilnveidojusies programmas struktūra, ir uzlabojusies sadarbība ar studentiem, un ir rasta iespēja studentiem mērķtiecīgāk iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā par savām studijām.

6.8. Ārējie sakari6.8. 1. Saites ar darba devējiem- saikne ar Izglītības un zinātnes ministriju saikne ar Latvijas angļu valodas skolotāju asociāciju saikne ar skolām studentu pedagoģisko prakšu laikā skolu problēmu un skolotāju pieredzes iepazīšana Sorosa Fonda Latvija, Lielbritānijas

Padomes projektos, konferencēs un semināros docētāju darbs skolā; sadarbība ar izdevniecībām un to pārstāvjiem Latvijā : Oxford University Press, Longman un

MacMillan izdevniecībām (šo pārstāvju viesošanās fakultātē un semināru organizēšana studentiem: Learning with Dictionaries; Making English Live with Grammar)

sadarbība ar Eiropas Moderno valodu centru Grācā: I.Odiņa darbojas kā semināra-simpozija “Mediating between theory and practice in the context of different learning cultures and languages” organizatore, kā arī strādā kā ECML centra konsultante valodas skolotāju statusa jautājumos; I.Odiņa un I.Kangro strādā kā ekspertes EMVC skolotāju tālākizglītības projektu izvērtēšanai.

sadarbība ar NVO Agape- Latvija, kas 2002./2003.studiju gada laikā vairākkārtīgi strādāja ar studentiem par šādām tēmām: Kā veiksmīgāk sagatavoties pārbaudījumiem, Konfliktsituāciju risināšana.

Ir izvērsta sadarbība ar ārzemju universitātēm: A.Kačkere uztur kontaktus ar Edinburgas un Plimutas universitātēm, kas specializējas mentoru

izglītībā; I.Odiņa ar Veszpremas Universitāti Ungārijā par skolotāju izglītības un atbalsta sistēmā; S.Kalniņa ar Belfāstas un Nijmēgenas universitātēm par skolotāju profesionālo kompetenču

pilnveidi; A.Kačkere, S.Kalniņa un I.Odiņa sadarbojas ar Lankāsteras universitāti, Viļņas un Kauņas

pedagoģisko universitāti un Tallinas pedagoģisko universitāti skolotāju izglītības un studentu prakšu organizācijas jautājumos.

2002./2003.ak.g. studiju programmas “Pamatskolas angļu valodas skolotājs” nav notikusi ne apmaiņa ar ārvalstu docētājiem, ne studentiem

26.01.04 Sandra Kalniņa

Pamatskolas angļu valodas skolotāja profesionālo studiju programmas direktore

Pielikumi1. Otrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmā ,,Pamatskolas angļu valodas skolotājs” 2002/2003.studiju gadā aizstāvētie diplomdarbi2. Otrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas,,Pamatskolas angļu valodas skolotājs” īstenošanā iesaistīto docētāju publikācijas 2002/2003.studiju gadā3. Otrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas,,Pamatskolas angļu valodas skolotājs” īstenošanā iesaistīto docētāju piedalīšanās konferencēs 2002/2003.studiju gadā4. Studentu anketu paraugi5. Otrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas,,Pamatskolas angļu valodas skolotājs” īstenošanā iesaistīto docētāju piedalīšanās starptautiskajos projektos 2002/2003.studiju gadā

Pielikums 1.Otrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmā

,,Pamatskolas angļu valodas skolotājs” 2002/2003.studiju gadā aizstāvētie diplomdarbi

1. Inna AdamovičaAngļu valodas prasmju attīstīšana, izmantojot stāstu stāstīšanas pieeju 7.klasē

2. Agejeva Olga

Dziesmu izmantošana angļu valodas mācīšanā

3. Nataļja AntonioniSpēļu un rotaļu izmantošana angļu valodas mācīšanās procesā sākumskolā

4. Sintija AumaleSpēle kā nozīmīga darba forma runas iemaņu un prasmju veidošanā un attīstīšanā angļu valodas stundās sākumskolā

5. Austruma TerēzijaLasīšanas prasmju attīstīšanas iespējas angļu valodas stundās sākumskolā

6. Auziņa MarutaKooperatīvās mācīšanās kā komunikatīvās pieejas iespējas angļu valodas stundās (arodskolas 1.kursā)

7. Ārmane AstrīdaĀrpusklases lasīšana kā prasmju attīstīšanas līdzeklis 6.klasē

8. Badikova IrinaGramatikas iemaņu apguve angļu valodā 5.klasē

9. Balule AelitaĀrpusklases pasākumu loma angļu valodas apguvē

10.Barvika InāraAttēlu loma runas prasmju attīstīšanā 6.klases angļu valodas stundās

11. Bērziņa RutaValsts mācības elementu izmantošana angļu valodas stundās pamatskolā

12. Bite DaceLasīšanas prasmju veidošana sākumskolas 3.klasē

13. Černova GaļinaLasīšanas iemaņu attīstīšana 4.klasē

14.Demeškeviča ZojaRunas iemaņu attīstīšana 6.klasē angļu valodas stundās

15.Drigota KlaudijaStarpkultūru komunikācija: lasīšanas, diskursa un rakstīšanas loma angļu valodas apguvē

16.Eņģele MaijaAngļu valodas mācīšana ar vizuālās mākslas palīdzību17.Ezera JolantaLeksisko iemaņu veidošanās svešvalodas apguves procesā sākumskolā

18. Gaile LīgaRunas prasmju attīstīšana pamatskolā

19.Glazīrina LīvijaRunas prasmju attīstīšana 5.klasē

20.Gorbačenko ValentīnaSpēļu un īso uzdevumu izmantošana, apgūstot angļu valodu jaunākā skolas vecumposmā

21.Kalniņa DaigaRunas prasmju attīstīšana pamatskolas 5.klasē, izmantojot vizuālos uzskates līdzekļus

22.Koļesņikova IrinaAngļu valodas izmantošana sporta stundās 3.-4.klasēs

23.Krasone IntaMācību videofilmu izmantošana angļu valodas stundās pamatskolā

24.Kuzmina JūlijaMotivācijas loma angļu valodas apguvē sākumskolā

25. Lāčgalve DaigaAngļu valodas apguves īpatnības, strādājot apmācības programmas “Soli pa solim” klasē

26.Liepiņa IritaMotivācijas veidošana angļu valodas stundās pusaudžiem

27.Maļinovska IrinaSkolēnu motivācijas runāt angļu valodā paaugstināšana pamatskolā

28. Marinaki ViktorijaSarunvalodas prasmju veidošana sākumskolas posmā ar dažādu uzdevumu palīdzību

29.Marusova MarinaIzrunas problēmas 6.klasē

30.Megere SanitaPsihiskās attīstības ietekme uz angļu valodas mācīšanu pirmsskolā

31.Mirmanova JeļenaPašvērtēšana angļu valodas stundās 3.klasē

32.Ozola JeļenaValodas leksisko vienību semantizēšana sākumskolas posmā

33.Ozola LigitaAngļu valodas apguves īpatnības darbā ar Mūzikas akadēmijas studentiem

34.Pētersons OjārsAngļu valodas mācīšana vāji motivētā vidē

35.Pilāne VirgīnijaLasīšanas iemaņu attīstība angļu valodas apguves sākumposmā

36.Rozenbauma IvetaAngļu valodas kā otrās svešvalodas apguves principi

37.Spāre ZandaVērtēšanas ietekme uz pašvērtējuma veidošanos angļu valodas stundās pamatskolā

38.Stasjune VitaAttēlu izmantošana skolēnu mutvārdu runas prasmju attīstīšanā angļu valodas stundās sākumskolā

39 .Veļķere ZigrīdaPatstāvīgā lasīšana angļu valodā 5.klasē

40 .Zadvorņeva DanutaGrupu darbs kā efektīva metode komunikatīvo un sadarbības prasmju attīstīšanā pamatskolas 6.klasē

Pielikums 2.Otrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas,,Pamatskolas angļu valodas skolotājs” īstenošanā iesaistīto docētāju publikācijas 2002/2003.studiju gadā

1. Kalniņa S. Reflective teaching and action research as a means of improving classroom practice// Izglītības zinātnes un pedagoģija mūsdienu pasaulē: LU PPF Zinātniskie raksti//Zinātniskais redaktors prof. J.Kastiņš. Rīga: Latvijas universitāte, 2002, 249 – 258 lpp

2. Odiņa I. Skolotāju sociālās prasmes 21.gadsimtā//Izglītības zinātnes un pedagoģija mūsdienu pasaulē: LU PPF Zinātniskie raksti//Zinātniskais redaktors prof. J.Kastiņš.Rīga: Latvijas universitāte, 2002,151 – 161 lpp

3. Rihtere Zunte E. Internet classroom management //Izglītības zinātnes un pedagoģija mūsdienu pasaulē: LU PPF Zinātniskie raksti//Zinātniskais redaktors prof. J.Kastiņš.Rīga: Latvijas universitāte, 2002, 297 – 306 lpp

4. Skara R. Interdisciplināro mācību nozīme angļu valodas apguvē jaunākajā skolas vecumā// Izglītības zinātnes un pedagoģija mūsdienu pasaulē: LU PPF Zinātniskie raksti//Zinātniskais redaktors prof. J.Kastiņš. Rīga: Latvijas universitāte, 2002,307 – 314 lpp

Pielikums 3.Otrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas,,Pamatskolas angļu valodas skolotājs” īstenošanā iesaistīto docētāju piedalīšanās konferencēs 2002/2003.studiju gadā

prof. D.Blūma1. TNP konference. Referāts: ,,Valodu skolotāju izglītības programmas”, Malta, 2002.g. 8.-9.

novembris

2. ICSEI kongress Referāts: ,,Skolotāji kā mūžizglītības veicinātāji”, Sidneja, 2003.g. 3.- 11.janvāris

3. LU zinātniskā konference Referāts: ,,Pieaugušo pedagoģija skolotāju izglītībā”, Rīga, 2003.g. 3. februāris

4. TNP-2 konference Referāts: ,,Valodas apguve mūža garumā un skolotāju izglītība”, Aarhus, Dānija, 2003.gada 26.-30.jūnijs

lekt. A.Kačkere1. LU zinātniskā konference. Refreāts: ,, Introducing Observation Programme in Pre-Service Teacher Training, Rīga , 2003.gada 27. janvāris

lekt. S.Kalniņa 1. ICSEI kongress Referāts: ,,Kvalitātes nodrošināšana skolotāju izglītībā: Kritiskās domāšanas prasmju attīstīšanas kursa ieviešana

skolotāju izglītībā”, Sidneja, 2003.g. 3.- 11.janvāris

2. . LU zinātniskā konference. Refreāts: ,, Text as a Means of Interaction”, Rīga , 2003.gada 27. janvāris

3. 13. Eiropas lasīšanas konference Referāts: ,,Kritiskā domāšana bilingvālajās mācībās”, Tallina, 2003.g.6.- 9.jūlijs

4. 13. Eiropas lasīšanas konference Referāts: ,,Multikultūru izglītības izpratnes attīstība: SFL oprojekta,,Atvērtā skola” pieredze”, Tallina, 2003.g.6.- 9.jūlijs

5. 13. Eiropas lasīšanas konference Referāts: ,,Reflektīvās rakstīšanas loma skolotāju izglītībā”, Tallina, 2003.g.6.- 9.jūlijs

6. 4.Starptautiskā pedagoģisko augstskolu docētāju vasaras skola ,,Izglītība līdzdarbībai pilsoniskā sabiedrībā: NVO- universitāšu sadarbība” Referāts: ,,Kritiskās domāšanas attīstīšanas kursa ieviešana Latvijas augstskolās”, Tallina, 2003.g. 5.-6.jūlijs

lekt. I. Odiņa1. LU zinātniskā konference. Refreāts: ,, Cooperative learning in Teacher Education

programmē”, Rīga , 2003.gada 27. janvāris2. . LU zinātniskā konference. Refreāts: ,, Skolotāji un pārmaiņas” Rīga , 2003.gada 7.

februāris

lekt. S.Rieksta1. LU zinātniskā konference. Refreāts: ,, Developing critical reading skills” Rīga, 2003.gada

27. janvāris

lekt. R.Skara1. . LU zinātniskā konference. Refreāts: ,, Interneta materiālu integrēšana angļu valodas nodarbībās”, Rīga , 2003.gada 27. janvāris

Pielikums 4.Otrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas,,Pamatskolas angļu valodas skolotājs”studentu anketu paraugi

Pielikums 5.

Otrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas

,,Pamatskolas angļu valodas skolotājs” īstenošanā iesaistīto docētāju piedalīšanās starptautiskajos projektos 2002/2003.studiju gadā

1.Eiropas Moderno valodu centra projekts “Svešvalodu mācības un starpkultūru izglītība” (I.Odiņa, A.Kačkere)

2. Eiropas Moderno valodu centra projekts “Valodas skolotāju statuss” (I.Odiņa)

3. Eiropas Moderno valodu centra projekts Modernās informācijas tehnoloģijas izmantošana profesionāli orientētās svešvalodas mācībās (I.Kangro)

4.SOCRATES tematiskais sadarbības tīkls “Inovācijas svešvalodu mācībās” (I.Kangro, R.Skara – Mincāne)

5.ERASMUS intensive Programme ELHE e-learning in Higher Education (I.Kangro, R.Skara-Mincāne, E.Rihtere-Zunte)

6.COMENIUS Menttime project (I.Odiņa, S.Rieksta, A.Kačkere)

7. COMENIUS -QUATE- Qualifying adults for teaching professions (S.Kalniņa)

8. Eiropas Komisijas, Eiropas Moderno valodu centra, IZM un Britu padomes projekts – seminārs “Mentoring in Europe” (A.Kačkere, S.Kalniņa, I.Odiņa, S.Rieksta)

LATVIJAS UNIVERSITĀTE

Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte

PROFESIONĀLO STUDIJU PROGRAMMAS

“PAMATSKOLAS ANGĻU VALODAS SKOLOTĀJS”

(Programmas kods 47141302)

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

Par 2003./2004. akadēmisko gadu

Studiju programma akreditēta no 2002.gada 3.aprīļa līdz 2008.gada 31.decembrim

Studiju programmas direktors:lektore Sandra Kalniņa

Apstiprinātspedagoģijas studiju programmaspadomes sēdē ........ . ......... . 2004. Protokola Nr. ...............................Padomes priekšsēdētājs...................................................

Iesniegts Akadēmiskajā departamentā ..........................2004.

Jau desmito gadu PPIC realizē otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmu “ Pamatskolas angļu valodas skolotājs”. Uz 2004. gada 1.oktobri programmā reģistrējušies un studē 82 studenti.

6.1. Studiju programmas mērķi un uzdevumiStudiju programmas mērķis ir sniegt iespēju iegūt pamatskolas angļu valodas skolotāja

kvalifikāciju strādājošiem skolotājiem, kuriem nav atbilstošas kvalifikācijas.

Šis mērķis īstenojams, realizējot sekojošus uzdevumus: 10. topošajiem angļu valodas skolotājiem nodrošināt iespēju papildināt pamata zināšanas angļu

valodā un mācību metodikā, kas nodrošina profesionālu angļu valodas skolotāja darbību pamatskolas posmā;

11. nodrošināt iespēju padziļināt zināšanas pedagoģijā, psiholoģijā un metodikā, apgūstot jaunāko šajās jomās, tādejādi veicinot profesionāli kvalitatīvas skolotāja prakses īstenošanu;

12. veicināt studējošo skolotāju praktiskās pedagoģiskās pieredzes veidošanos darbam pamatskolā angļu valodas mācīšanai, tādejādi nodrošinot arī viņu reālas konkurences iespējas darba tirgū.

6.2. Studiju programmas organizācijaStudiju programmas struktūra (grādi un līmeņi, formas) pašnovērtēšanas periodā pamatos nav mainījušies.

Profesionālo studiju programma pamatskolas angļu valodas skolotāja kvalifikācijas iegūšanai ir pēcdiploma studiju programma pedagoģiskajiem darbiniekiem ar augstāko akadēmisko vai augstāko pedagoģisko izglītību papildus specialitātes iegūšanai. Studiju ilgums – 4 semestri, jo tā tiek realizēta nepilna laika klātienes formā, kuru laikā apgūstami studiju kursi 60 kredītpunktu apjomā (1 kredītpunkts - studenta darba 40 stundas, no kurām ne mazāk kā 50% patstāvīgā darba). Līdzīga studiju programma tiek piedāvāta arī Liepājas Pedagoģijas augstskolā un Daugavpils Pedagoģiskā universitātē, tāpēc tradicionālas ir šo programmu direktoru tikšanās katra gada augustā, lai pārrunātu studiju organizēšanas jautājumus S. Baueri un R.Grāvelsiņu (Liepājas Pedagoģijas augstskola) un L. Sardiko (Daugavpils Pedagoģiskā universitāte).

Pamatskolas angļu valodas skolotāja otrā līmeņa profesionālo studiju programma tiek īstenota atbilstoši Svešvalodu apguves standartam.

Tā kā profesionālo studiju programma pamatskolas angļu valodas skolotāja kvalifikācijas iegūšanai ir apgūstama tikai pēc iepriekš iegūtas akadēmiskās vai augstākās pedagoģiskās izglītības, tad programmu veido obligātie kursi (A daļa) – angļu filoloģijas un mācību metodikas studiju pamatkursi (44,5%), kas ir profesionālās kvalifikācijas apguves pamatā, un obligātās izvēles kursi (B daļa) – pedagoģijas, psiholoģijas un valodniecības kursi, kuru saturs un secība var mainīties atkarībā no studējošo iepriekšējās izglītības un praktiskās pieredzes (55,5%). Studiju programmas B daļā paredzēta studiju kursu izvēles iespēja, kuru realizē katrai studentu grupai kopā ar programmas direktori, pārrunājot apgūstamos kursus saistībā ar studentu praktisko pieredzi un turpmākajām profesionālajām vajadzībām. Studenti varēja izvēlēties vienu studiju kursu no diviem vai trim piedāvātajiem. 2003./2004.akad.g. tika izvēlēts kurss Kooperatīvā mācīšanās un Interaktīvās mācību metodes. Pateicoties programmu īstenojošo docētāju profesionalitātei,

iespējams piedāvāt kursus vairākās nozarēs. Diplomdarbu studējošie izstrādā 4.semestrī, tā apjoms – 10 kredītpunkti (400 studenta darba stundu).

Studiju plāns programmas īstenošanas procesā ticis precizēts, mainot dažu kursu secību loģikas ziņā, piemēram, leksikogrāfijas un leksikoloģijas kursi, ko studenti apgūst 4.semestrī, ar mērķi labāk līdzsvarot teorētiskos un praktiskos kursus, un lai programmu veidotu atbilstošu mūsdienu skolas vajadzībām, Tā, piemēram, B daļas kursu Projekts angliski runājošās valstis saturiski īstenoja kā Interneta izmantošanas iespējas angļu valodas stundās pamatskolā (prof. I.Kangro)

Līdzsvars starp obligātajiem un izvēles kursiem ir pārdomāts – praktiskie kursi saistīti ar konkrētu angļu valodas skolotāja darba metodiku. Mācību metodikas kursi būtībā ir multidisciplināri, jo apvieno teorētisko kursu atziņas metodikas aspektā.

Ņemot vērā, ka valstī joprojām pastāvīgi trūkst angļu valodas skolotāju, šī programma dod iespēju skolotājiem iegūt pamatskolas angļu valodas skolotāja kvalifikāciju un līdz ar to plašākas perspektīvas Latvijas darba tirgū. Tā kā lielākā daļa studējošo jau strādā skolā, tad arī, pabeidzot studijas, absolventi turpina darbu skolā jaunā kvalitātē. 2004. gada jūnijā kvalifikācijas pārbaudījumus kārtoja 48 pedagogi, no kuriem 36 turpina darbu vispārizglītojošās skolās, 3 skolotājas Valsts Dzelzceļnieku tehnikumā, 2 skolotājas Pārtikas darbinieku tehnikumā, 4 skolotājas pirmsskolas iestādēs, bet viena skolotāja strādā par skolas bibliotekāri, un 3 absolventes citās profesijās.

6.3 Studiju programmas praktiskā realizācijaDarbība vairākos starptautiskos projektos pilnveido un dažādo programmu realizējošo docētāju zināšanas un

darba metodiku un līdzās tādām tradicionālām metodēm kā lekcijas un semināri, studenti arvien vairāk darbojas pāros, mazās grupās, strādā radošos semināros, piedalās lomu spēlēs un diskusijās, kā arī izstrādā vairākus projektus mācību metodikas kursā, valodas vēstures un valstmācības kursā. Darba analīze liecina, ka 1/5 ir lekcijas un semināri (leksikogrāfija, leksikoloģija, valodas vēsture, angliski runājošo valstu valstmācība, Anglijas kultūrvēsture), 2/5 patstāvīgais darbs (visām praktiskajām nodarbībām seko studentu patstāvīgās, individuālās mācības); 2/5 grupu darbs un sadarbīgā mācīšanās (valodas praktiskajās nodarbībās un mācību metodikas nodarbībās), Liels akcents kontaktnodarbībās tiek likts uz studentu kritiskās domāšanas un sadarbības prasmju attīstīšanu un pilnveidošanu, jo studentu anketās tika norādīts, ka studenti izjūt nepieciešamību tās attīstīt.

6.3.2.Akadēmiskā personāla pētnieciskās darbības un citu ar to saistīto aktivitāšu ietekme uz studiju darbu:Studiju programmas īstenošanā iesaistītie docētāji līdzās akadēmiskajam darbam veic arī pētniecisko darbību (A. Kačkere, S. Kalniņa un I. Odiņa turpina darbu pie doktora disertācijas izstrādes), E.Rihtere- Zunte sekmīgi aizstāvēja maģistra darbu, bet A.Auziņa strādā pie maģistra darba. Atbilstoši docētāju zinātniski pētnieciskajām interesēm šim darbam tiek piesaistītas arī studentes, izstrādājot diplomdarbus.

Lektore S.Rieksta strādā arī par skolotāju Rīgas Valsts Ģimnāzijā, kas nodrošina labu sasaisti ar skolas praksi. Docētāji regulāri piedalās starptautiskās un republikāniskās konferencēs, uzstājoties tur ar priekšlasījumiem un referātiem, kā arī vadot darba grupas.

6.3.3. Studentu iesaistīšana pētnieciskajos projektos: diplomdarba izstrādes gaitā docētāji rosina studentu pētnieciskās intereses un zinātniskā darba prasmju veidošanos, strādājot pie tēmām, kas vienlīdz interesantas abām pusēm. Diplomdarbos studenti ir pētījuši galvenokārt ar svešvalodu mācīšanas metodiku saistītus jautājumus (skat.pielikumu). A. Kačkere, S. Kalniņa, I.Odiņa un S.Rieksta aktīvi darbojas Angļu valodas skolotāju asociācijā un tajā iesaista arī programmas studentus. Skolotāji, kas ieguvuši pamatskolas angļu valodas skolotāja kvalifikāciju ir sagatavoti, lai paši strādātu pētnieciskajos (starptautiskajos un Latvijas) projektos. Vairākas studentes darbojas Britu Padomes projektā “Young learners”.

6.3.4. Mācību prasmes kursi studiju programmā: Mācīties mācīties prasmes un kritiskās domāšanas prasmes studenti apgūst vairākos B daļas izvēles kursos, piemēram, Angliski runājošo valstu valstmācība, projektā Angliski

runājošās valstis, Valodas vēsture. Sadarbības prasmes tiek pilnveidotas kursā Kooperatīvā mācīšanās un Interaktīvās mācību metodes, savukārt, moderno tehnoloģiju izmantošanas prasmes angļu valodas apguvē tiek apgūtas projektā “Angliski runājošās valstis”. Tajā studenti aktivizē citos kursos iegūtās zināšanas un izmanto jauniegūtās prasmes un zināšanas stundu modeļu izveidei, akcentējot e-mācību priekšrocības. Ir sagatavots un studentiem tiek tiks piedāvāts kurss diskutēšanas un uzstāšanās prasmju attīstībai (I.Odiņa) Nodarbībās pāru darbs mijas ar darbu minigrupās, tādējādi studenti paši labāk apgūst citas darba formas.

6.4.Studiju programmas vērtēšanas sistēma

6.4.1. Zināšanas visos pārbaudījumos tiek vērtētas 10 ballu sistēmā, kas nodrošina pietiekami plašu vērtējuma skalu, gan izvērtēts, nodrošinot nepārtrauktu rakstisko atgriezenisko saikni ar studentiem. Plaši tiek izmantots arī studentu pašnovērtējums un kolēģu savstarpējais vērtējums. Jauninājums (atbildot uz studentu ierosinājumiem anketās) ir grupālā darba izvērtējums, lai attīstītu prasmes izvērtēt savas grupas darbu, novērot un izvērtēt citas grupas un pasniedzēju darbu. Skolotāji uzsvēra, ka šīs prasmes viņiem lieti noder savā darbā skolā. Prasības un vērtējuma principi ir fiksēti katra studiju kursa aprakstā un kursa sākumā docētāji vienmēr ar tiem iepazīstina studentus. Tomēr anketās norādīts, ka tas ne vienmēr tā notiek, un studenti vēlētos lielāku precizitāti – kursa sākumā skaidri definētas prasības par pārbaudījuma saturu (eksāmena jautājumi), vērtēšanas kritēriji, kā arī iespēja iegūt automātisku vērtējumu par atkarībā no visa semestra darba.

Vairums kursa pārbaudījumu notiek rakstiski, jo Pamatskolas 9.klases svešvalodas ieskaite, kā arī citi skolas pārbaudes darbi tiek organizēti rakstveidā – tas studentiem liek koncentrēties uz galveno un, salīdzinot ar mutisku atbildi, samazina atbildes vispārinātību un liekvārdību. Tā kā studentiem jau iepriekš ir zināmi vērtēšanas kritēriji, šāda pārbaudījuma forma ļauj pasniedzējiem objektīvāk novērtēt studenta zināšanas. Šādu vērtējumu, galvenokārt, izmanto tādos priekšmetos kā Angļu valodas gramatika, Angļu valodas tekstu leksiskā analīze, leksikogrāfija, leksikoloģija. Savukārt, vērtējot tādus priekšmetus kā Angļu valodas mutvārdu runas prakse, un Angliski runājošo valstu mācību mutiski, akcents tiek likts gan uz studentu runas valodas kompetenci, gan uz valodas plūdumu un precizitāti.

Lai izvairītos no iespējamā vērtējuma subjektivitātes un lielāku vērību pievērstu studentu prasmei lietot valodu, docētāji kopā ar studentiem izstrādā pārbaudes darbu (gan testu, gan eksāmenu) vērtēšanas kritērijus. Docētāji studiju procesā izmanto arī tādas vērtēšanas formas kā studenta darbu mape (portfolio), piem., Angļu valodas rakstu runas prakse, Anglijas kultūrvēsture

6.4.2. Novērtēšanas biežums ir atkarīgs no nodarbībās izmantotajām metodēm. Arī šajā atskaites periodā studentu zināšanu un prasmju vērtēšana notika atšķirīgi, ciešā saistībā ar studiju kursa specifiku, piemēram, vairumā uz studentu praktisko darbību orientētajos kursos docētāji izmanto nepārtraukto vērtēšanu (piemēram, Angļu valodas gramatika, Angļu valodas tekstu leksiskā analīze, Mutvārdu runas prakse, Rakstu runas prakse, Fonētika), citos vērtēšana notiek vairākas reizes semestrī kā apkopojums par apgūto materiālu, kad studenti veic kādu patstāvīgo darbu vai pārbaudes darbu (piem., Svešvalodu mācību metodika, Valstmācība). Izvērtējums un pašizvērtējums notiek gandrīz katrā nodarbībā, jo tas pasniedzējam sniedz labu atgriezenisko saikni.Kopumā jāsaka, ka šāda vērtēšanas sistēma ir mērķtiecīga un atbilstoša mūsdienu prasībām.

6.5. Studenti6.5.1. Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā: Studentu ierosinājumi, iebildumi, priekšlikumi un intereses tiek uzklausītas un iespēju robežās ievērotas studiju programmas realizācijas gaitā. Sevišķi lietderīga šādā sadarbība notikusi nodarbību plānošanā, B daļas kursu izvēlē, pedagoģiskās prakses un pārbaudījumu laiku noteikšanā valsts pārbaudījumu laika plānošanā. Pēc studentu ieteikuma ir ieviests jauninājums – pārbaudījumu kārtošana pakāpeniski pēc attiecīgā kursa apguves, nevis sesijas laikā. Turklāt pašnovērtējuma periodā programmas direktore divas reizes katrā semestrī tikās gan ar 1., gan 2.kursa studentiem, lai ar studentiem pārrunātu studiju procesu un uzklausītu viņu ierosinājumus un iebildes, un nepieciešamības gadījumā censtos konstruktīvi risināt sasāpējušos jautājumus. Tā, piemēram, iepriekšējā pašvērtējuma periodā sarunās ar studentiem tika noskaidrots, ka būtu jāmaina akcenti Fonētikas kursā, vairāk uzsverot praktizēšanās nozīmi. Pēc pārrunām ar pasniedzēju, tas arī tika izdarīts. Pēc studentu ieteikuma ir nodrošināta programmas satura lielāka sasaiste ar pamatskolas svešvalodu programmu, iekļaujot 1.kursā Mutvārdu runas prakses kursa saturā un 2.kursa Valstmācības to tēmu paplašinātu un padziļinātu apguvi, kuras jāapgūst pamatskolā: Es brīnišķīgajā pasaulē, Es, tu un citi, Ikdiena un savstarpējās attiecības, Brīvais laiks un savstarpējās attiecības, Skola, tehnika un informatīvā sabiedrība, Daba un sociālā vide, Kultūras daudzveidība un tradīcijas. Kopumā studenti studiju kvalitāti un docētāju profesionalitāti vērtē pozitīvi.

6.5.2. 2004.gada martā un aprīlī LU Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultātes Pieaugušo pedagoģiskās izglītības centrs veica studentu aptauju par profesionālo studiju saturu un organizāciju. Pavisam tika aptaujāti 68 studiju programmas “Pamatskolas angļu valodas skolotājs” studenti.

Aptaujas mērķi bija izzināt studentu viedokli, viņu apmierinātību vai neapmierinātību ar programmu, un noskaidrot programmas stiprās un vājās puses.

Līdzīgi kā iepriekšējā pašnovērtējuma periodā studenti atbildēja uz sekojošiem jautājumu blokiem: pasniedzēju darbs; studiju struktūra un organizācija; studiju saturs, un mācību materiāli.

Analīze:

Vairākums studentu uzskata, ka viens no būtiskākajiem nosacījumiem sekmīgai zināšanu apguvei ir profesionāls docētāju darbs – viņu pedagoģiskā kompetence, pozitīva attieksme pret studentiem, mūsdienīgu un daudzveidīgu darba formu un metožu izmantošana. Kopumā pasniedzēju darbu pozitīvi novērtējuši 52 studenti.

Neapmierinoši studenti vērtē pasniedzēju darbu, kuri strādā ar tradicionālām darba formām (vairākus studentus neapmierina gramatikas mācīšana), kā arī vēlas lielāku akcentu uz praktisko pielietojumu un mazāk teorijas (fonētika, leksikoloģija).

Pārsvarā pozitīvi tiek vērtēts arī piedāvāto studiju kursu saturs ( to atzinīgi vērtē 58 studenti). Studenti uzskata, ka apgūtās zināšanas un prasmes viņi jau var un arī turpmāk varēs pielietot savā praktiskajā darbībā, tomēr 25 studenti vēlas, lai studiju laikā izmantotie materiāli vairāk atbilstu tieši pamatskolas skolēnu līmenim un viņi to labāk varētu izmantot savā darbā.. Studenti vēlētos lielāku stundu skaitu gramatikai un mutvārdu runai. Tāpēc 2004./2005. akad. gadā ir rasta iespēja palielināt runāšanas prasmju apguvi, vairāk laika atvēlot diskusiju veicinošām

nodarbībām. Pēc studentu ieteikuma pasniedzēji arī citos kursos, ne tikai Svešvalodu metodikas kursā un Interaktīvo metožu kursā pievērš uzmanību dažādiem metodikas aspektiem, piemēram, kā konkrēto leksikas vai gramatikas materiālu varētu piemērot apgūšanai skolā attiecīgajā klasē.

Gandrīz visi studenti atzinīgi vērtē piedāvātos materiālus, uzskatot tos par aktuāliem un noderīgiem savā mācību procesā, bet mazāk noderīgiem tūlītējai izmantošanai savā darbā skolā.

Ir pilnveidota studiju organizācija un ņemti vērā studentu ieteikumi grūtākos priekšmetus, piem., gramatiku vai teksta analīzi neplānot kā dienas pēdējo nodarbību. Pēc studentu ierosinājuma saņemt konkrētu informāciju par visu studiju gaitu, septembrī uzsākot studijas programmas direktore pirmajā nodarbībā tikās ar 1.kursu studentiem, iepazīstinot viņus ar studiju programmu kopumā, atsevišķiem studiju kursiem, to specifiku un vērtēšanas sistēmu. Līdzīga tikšanās tika organizēta arī 2.kursa studentiem.

Studenti izteikuši vēlēšanos rast iespēju programmas realizācijā iesaistīt angļu valodas kā dzimtās valodas nesējus. Pie šī jautājuma tiks strādāts nākošajā gadā.

Ņemot vērā pagājušajā periodā novērotās vājās puses, programmas sekmīgai īstenošanai ir iegādātas vārdnīcas, uzziņu literatūra un jaunākie izdevumi gramatikas apguvei (Longman, Oxford University press)

Skolotājiem tika dota iespēja ar saviem pētījumiem uzstāties Latvijas angļu valodas skolotāju 4. starptautiskajā konferencē augustā “English in the new Europe: Exploring the changing nature of teaching and learning English in a wider European context”, tomēr skolotāji tajā piedalījās, galvenokārt, diskusiju grupās. Skolotājiem bija iespēja piedalīties arī Svešvalodu mācību metodikas katedras organizētajā starptautiskajā studentu zinātniski pētnieciskajā konferencē maijā.

Kopumā novērtējot studijas, studenti atzīst, ka piedāvātā studiju forma ļauj apvienot pedagoģisko darbu skolā ar mērķtiecīgi organizētu profesionālo pilnveidi, jo iegūtās zināšanas un prasmes var izmantot ne tikai mācot angļu valodu, bet arī savus pamata priekšmetus skolā.

Studentu aptaujas rezultāti, studentu ieteikumi un izteiktā kritika, ļauj izdarīt vairākus secinājumus:

studenti vairāk vēlas diskusijas veicināšanas nodarbības, iespēju pašiem darboties un izvērtēt savu sniegumu;

students spēj novērtēt , cik labi pasniedzējs gatavojas nodarbībām; kopumā studenti ir apmierināti ar pasniedzēju darbu un visaugstāk novērtē to pasniedzēju darbs, kuri paši strādā radoši un novatīvi, un rosina studentus domāt, analizēt un diskutēt;

studenti atzinīgi vērtē studiju kursu saturu, tomēr ierosina dažu kursu saturu vairāk saistīt ar skolas praksi (tekstu leksiskā analīze, leksikoloģija, leksikogrāfija);

svešvalodu metodikas kursā vairāk izmantot tās mācību grāmatas un komplektus, ar kuriem pašlaik strādā pamatskolā;

studenti vēlas, lai nodarbībās vairāk izmantotu audiovizuālos mācību līdzekļus, kas vingrinātu viņu klausīšanās prasmes attīstīšanu.

Kopumā studenti ar studijām ir apmierināti un viņu viedoklis par programmu ir pozitīvs (vidējais vērtējums 7-8 punkti (10 punktu sistēmā).

6.5.3. Studentu atbalsta dienesti – Studentiem arī šajā atskaites periodā pieejami LU un PPF studentu atbalsta dienesti – Studentu padome kā padomdevējs un palīgs studentu problēmu risināšanā, kā arī studiju padomnieku centrs. Lai gan fakultātē darbojas Studentu padome, tomēr otrā līmeņa studiju programmu studenti Studentu padomes pakalpojumus gandrīz nemaz neizmanto. No atbalsta dienestiem šīs programmas studenti izmanto bibliotēkas, Svešvalodu

mācību metodikas katedras metodiskā kabineta un datorzāles pakalpojumus (Interneta iespējas, datorprogrammas svešvalodu apguvei), bet nemaz neizmanto sporta zāles, kas skaidrojams ar to, ka šīs programmas studenti ir strādājošie skolotāji un universitāti apmeklē tikai reizi nedēļā.

6.5.4. Absolventu aptaujas, nodarbinātības rezultāti un darba devēju apmierinātība ar beidzējiem: 2004. gadā programmu beigušie veiksmīgi turpina savu darbu kā skolotāji ģimnāzijās, vidusskolās, arodvidusskolās un pirmsskolas iestādēs.2003./2004. studiju gada laikā viedoklis par darba devēju apmierinātību ar programmas studentiem gūts, galvenokārt, no skolu administrācijas atsauksmēm, kas papildina studentu prakses materiālus. Tajās norādīts, ka skolas ir apmierinātas ar studentu angļu valodas zināšanām un prasmēm, un viņu organizēto mācību darbu skolā. Ir vairākkārtīgi dzirdētas pozitīvas mutiskas atsauksmes par programmas absolventu darbu skolā un aktivitāti dažādos pasākumos (piem., Mālpils vidusskola, Ugāles vidusskola, Tukuma 2.vidusskola, Kandavas Mīlenbaha vidusskola, Ogres ģimnāzija, u.c.).

Veicot programmas SWOT analīzi, jāsecina sekojošais:Stiprās puses Vājās puses

1) Kvalitatīvs un profesionāls pasniedzēju 1)Minimāla angļu valodas kā dzimtāsdarbs, ko nodrošina arī docētāju valodas nesēju iesaistīšanapiedalīšanās projektos, konferencēs un programmādarbs pie savas profesionālās pilnveides

2) Saiknes uzturēšana ar skolām, pieaicinot 2) Nepietiekams mācību materiāluprogrammas izpildē un kvalifikācijas un metodiskās literatūraspārbaudījumos skolās strādājošus nodrošinājums uz vietas fakultātēskolotājus un profesionālās asociācijas locekļus

3) Salīdzinoši labs studentu angļu valodas zināšanu līmenis, kas ļauj viņiem lasīt 3) Salīdzinoši neliela fleksibilitāte,profesionālo literatūru angļu valodā izmainot A un B daļas kursus un4) Saturiski un metodiski labi izstrādāti tuvinot programmu svešvalodu diplomdarbi mācīšanai skolā

Iespējas:

7) elastīgi ieviest izmaiņas programmas A un B daļas kursos;8) programmas attīstības nolūkos ciešāk sadarboties ar Lielbritānijas Padomi, lielāko

izdevniecību pārstāvjiem, LATE, lai uzaicinātu par vieslektoriem programmā angļu valodas kā dzimtās valodas nesējus;

9) turpināt iegādāties jaunāko metodisko un uzziņu literatūru svešvalodu mācīšanas jomā;10) rast iespēju aktuālāko un labāko diplomdarbu autoriem iepazīstināt ar saviem darbiem

plašāku skolotāju auditoriju;11) rosināt programmu beigušos skolotājus turpināt pētniecisko darbību, studējot

maģistrantūrā;12) iesaistīt programmā studējošos projektos, lai skolotāji labāk apgūtu svešvalodu mācīšanas

pieredzi Eiropas Savienības valstīs.

6.6. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais personāls

6.6.1. Programmas studiju kursu docēšanu nodrošina Svešvalodu mācību metodikas katedra sadarbībā ar Pedagoģijas katedru un Pieaugušo izglītības katedru. Studiju programmas kvalitāti garantē tās realizēšanā iesaistītā akadēmiskā personāla kvalifikācija: 1 hab. doktors, 1 doktors, 8 maģistri (no tiem 3 strādā pie doktora disertācijas), 1 asistente (izstrādā maģistra darbu), 1 lektore (E.Politiko, kuras pedagoģiskais darba stāžs ir 36 gadi).Studentu skaits uz 1 akadēmisko personālu ir 6,8 studenti.Administratīvais personāls – 0,05 lietvede programmas studiju nodrošināšanai.Dotajā atskaites posmā nav realizēta nedz starptautiskā mācībspēku, nedz studentu apmaiņa.

6.6.2. Gandrīz visi programmas īstenošanā iesaistītie docētāji strādā pamatdarbā LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē, izņemot S. Riekstu, kas savieno darbu universitātē ar darbu Rīgas Valsts ģimnāzijā..

KVANTITATĪVIE DATI 2002./2003. akad.g. 2003./2004. akad.g.

Studējošo skaits 83 82

Mācībspēku raksturojums:

kopējais skaits 13 12

ar doktora vai h. dokt.grādu, maģistra grādu

9 9

profesoru īpatsvars akadēmiskajā personālā

2/83 2/82

Studentu skaits uz 1 akadēmisko personālu

6,9 6,8

14. Auziņa Anita asistente15. Blūma Dainuvīte Dr.paed., .prof.16. Kačkere Aina Mg.philol., lektore17. Kalniņa Sandra Mg.paed., lektore18. Kivrāne Ira Mg.paed.19. Linde Lilita Mg. paed., lektore20. Odiņa Indra Mg.paed., lektore21. Politiko Eleonora lektore22. Puškarevs Igors Dr.hab.med., profesors 23. Rieksta Sanita Mg.paed., lektore24. Rihtere- Zunte Elīna Mg paed., lektore25. Skara – Mincāne Rita Mg.paed., lektore

6.6.3. Visi programmas īstenošanā iesaistītie docētāji paralēli akadēmiskajam darbam veic zinātnisko darbu. Tas saistās ar divām zinātnes nozarēm – pedagoģiju un valodniecību. Pētījumu tematika cieši saistīta ar studiju programmas saturu, ar katra docētāja akadēmiskajiem kursiem, ir aktuāla un nozīmīga ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā mērogā.

6.6.4. Docētāji regulāri piedalās ar referātiem zinātniskajās konferencēs gan Latvijā (LU fakultātēs un institūtos, Liepājas Pedagoģijas akadēmijā, Rēzeknes Augstskolā, Daugavpils Universitātē, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā u.c.), gan ārzemēs (Lietuvā, Igaunijā, ASV, Kanādā, Austrijā, Lielbritānijā, Dānijā, Krievijā, u.c.).

Docētāji veic zinātniskos pētījumus gan individuālu tēmu ietvaros, gan strādājot starptautiskos projektos (Comenius projekti – QUATE- Qualifying adults for teaching professions- S.Kalniņa; ELHE – e-learning in higher education – E.Rihtere-Zunte, R.Skara-Mincāne; Menttime – Mentoring at schools and universities – A.Kačkere, I.Odiņa, S.Rieksta). Studiju programmas īstenošanā piedalās arī asistente, kura pašlaik strādā pie maģistra darba izstrādes. Trīs docētājas strādā pie doktora disertācijas, I. Odiņa promocijas darbu ir pabeigusi – šis ir virziens programmas kvalitātes nodrošināšanai. Konkrēta ar personālu saistīta problēma joprojām ir tā, ka vairums programmas īstenošanā iesaistīto docētāju ir ļoti noslogoti, kas kavē izstrādāt un piedāvāt jaunus kursus.

Docētāji turpina piedalīties Sorosa fonda Latvija programmas Pārmaiņas izglītībā projektu komandu darbā, piemēram, Kooperatīvās mācības (I. Odiņa), Lasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanai (S. Kalniņa), Atvērtā skola (S. Kalniņa), kā arī Britu padomes organizētajos projektos (A. Kačkere, S. Kalniņa, L.Linde, I.Odiņa, R.Skara-Mincāne, E.Rihtere-Zunte, S.Rieksta)

Programmu realizējošie docētāji sadarbojas arī ar skolām:

- A.Kačere un I.Odiņa turpina darbu ar mentoriem, lai sagatavotu skolu skolotājus studentu prakses vadīšanai un izvērtēšanai skolā. Rezultātā ir izveidojusies cieša sadarbība ar 13 skolām.

- I.Odiņa, A.Kačkere, S.Kalniņa organizēja un vadīja kursus skolu pavasara brīvlaikā Viļakas Valsts ģimnāzijas, Alūksnes Valsts ģimnāzijas, Apes vidusskolas, Baltinavas vidusskolas, Balvu ģimnāzijas, Madonas ģimnāzijas, Rekavas ģimnāzijas, Ludzas ģimnāzijas, Gulbenes 2.vidusskolas un šo rajonu skolotājiem, kā arī Rīgas pilsētas Centra rajona skolotājiem, lai iepazīstinātu ar universitātes studiju procesu.

- I.Odiņa, E.Rihtere-Zunte un R.Skara-Mincāne kā ekspertes piedalījās IZM ISEC organizētajos centralizētajos eksāmenos LU Pirmsstudiju centrā.

Programmu ŗealizējošie docētāji iesaistījušies un aktīvi darbojas profesionālajās apvienībās:

LATE -Latvijas angļu valodas skolotāju asociācijā

Gandrīz visi docētāji ir asociācijas biedri, aktīvi izmanto LATEs resursu centra materiālus savā darbā, piedalās asociācijas organizētajos kursos, kā arī iesaista studentus un mudina viņus savās studijās un pētnieciskajos darbos izmantot centra materiālus. Divas pasniedzējas S.Kalniņa un A.Kačkere darbojas LATE valdē, bet R.Skara-Mincāne ir SIG

“Young Learners” vadītāja.

LAPSA -Latvijas Augstskolu Pedagogu Sadarbības Asociācija

I. Odiņa ir šīs asociācijas vadītāja

6.6.6. Programmas īstenošanā tiek domāts arī par personāla atlasi un atjaunošanu. Programmas realizācijā tiek iesaistīti augsti kvalificēti, profesionāli docētāji un pedagoģiskā darba praktiķi. Valsts pārbaudījumu komisijas darbā iesaistīti arī profesionālo asociāciju pārstāvji: priekšēdētāja – Latvijas Angļu valodas skolotāju asociācijas priekšsēdētāja Silvija Andernovics, un praktizējoši skolotāji- Irina Nazarova, Sanita Rieksta. Katru gadu programmas realizācijā tiek iesaistīti jaunie speciālisti: gan fakultātes absolventi (R.Skara-Mincāne, E.Rihtere-Zunte, A. Auziņa) gan praktizējošie skolotāji (S.Rieksta). Šī pieeja tiks īstenota arī turpmāk.

6.7. Finansēšanas avoti, materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums

6.7.1. Programmas īstenošanas materiāli tehniskās un informatīvās bāzes attīstība tiek plānota ciešā saistībā ar citu LU PPF īstenoto studiju programmu nodrošinājuma attīstību. Programmas īstenošana tiek finansēta no pašu studentu studiju maksas. Tās lielums 2003./2004. akadēmiskajā gadā bija 320 Ls gadā. Studentiem ir iespēja izmantot studiju kredītus, kas sedz 38 % no studiju maksas. Studentiem pieejamais tehniskais un materiālais nodrošinājums organizēts tā, lai studenti to varētu izmantot gan mācību procesā, gan studējot individuāli. Svešvalodu katedras mācību metodiskais kabinetā ir plašs brīvpieejas izziņu materiāla klāsts (vārdnīcas, enciklopēdijas, žurnāli un laikraksti angļu valodā, jaunākā metodiskā lietratūra, u.c.). Mācību resursi studentiem ir pieejami arī brīvpieejas datorklasē, kas strādā arī piektdienās līdz plkst. 18.oo un sestdienās. Tomēr palielinoties fakultātes kopējam studentu skaitam, ir nepieciešamība pēc jaunām auditoriju telpām, kā arī pasniedzēju darba telpām.

6.7.2. Pamatskolas angļu valodas skolotāja profesionālo studiju programmas īstenošanas metodisko nodrošinājumu veido Svešvalodu mācību metodikas katedras metodiskie materiāli – mācību grāmatas, līdzekļi, mācību materiāli, valodnieciskā literatūra, vārdnīcas, arī daiļliteratūras grāmatas, dažādas datorprogrammas, video materiāli, uzskates līdzekļi, iepriekšējos gados gan pilna laika studentu izstrādātie kvalifikācijas un bakalaura darbi, gan Pamatskolas angļu valodas skolotāja profesionālās studiju programmas studentu diplomdarbi, studentu referāti valstmācībā. Visi materiāli studentiem ir brīvi pieejami gan darbam uz vietas auditorijā, gan līdzi ņemšanai uz mājām. Docētāji turpina izstrādāt un pilnveidot savus mācību materiālus un līdzekļus, lai ārvalstīs publicētos mācību materiālus papildinātu ar Latvijas kontekstam atbilstošiem materiāliem.

6.7.4. Bibliotēkas un metodiskā kabineta saturs studentu vajadzības apmierina daļēji, jo modernam mācību procesam atbilstošu tehnisko aprīkojumu vajadzētu paredzēt no centralizētajiem līdzekļiem, jo atsevišķām programmām tas nav pa spēkam. Docētāju un studentu rīcībā ir datori ar izdrukas iekārtām, projektori, kopētāji, iespēja izmantot video aparatūru, kas kopumā nodrošina labvēlīgus apstākļus studiju programmas īstenošanai.

6.7.5. Bibliotēkas saturs ir tikai daļēji atbilstošs programmas studentu vajadzībām. kaut gan bibliotēkas resursi tiek papildināti, tomēr turpmāk nepieciešama ciešāka sadarbība ar Latvijā esošajām mācību literatūras izdevēju pārstāvniecībām (Oxford University Press, Cambridge University Press, Longman, MacMillan), lai resursos būtu pēc iespējas vairāk tās mācību literatūras un uzziņas literatūras, ko skolotāji izmanto pamatskolas angļu valodas apguves procesā. Lēmumus par nepieciešamās literatūras un preses izdevumu iegādi pasūta bibliotēka sadarbībā ar docētājiem pēc detalizētas vajadzību izpētes. Pārrunājot ar kursu docētājiem jautājumu par kursu nodrošinājumu ar materiāliem, programmas direktore literatūras, vārdnīcu un datorprogrammu iegādes jautājumus regulāri pārrunā ar Svešvalodu mācību metodikas katedras vadītāju prof. I.Kangro un finansiālo iespēju robežās šie jautājumi tiek risināti. Ar PPIC finansiālu atbalstu ir iegādātas vārdnīcas un cita uzziņas literatūra par 80,- Ls.

6.7.7. Finansēto pētījumu projektu skaits un finansējuma apjoms:

Tiešu finansējumu no piedalīšanās projektos programma nesaņem. Šo projektu ieguldījums ir iespēja iepazīties ar jauniem mācību un studiju materiāliem ES valstīs, piedalīties projektu izstrādē un realizācijā, iegūt jaunas prasmes. Docētāju piedalīšanās projektos saistīta, galvenokārt, ar izglītības jautājumu risināšanu: skolotāju izglītošana un tālākizglītība (I.Odiņa, A.Kačkere, S.Kalniņa), skolotāju iesaistīšanās mūžizglītībā (D.Blūma), skolotāju profesionālo kompetenču attīstīšana (D. Blūma, I.Kangro, I.Odiņa, S.Kalniņa, E.Rihtere-Zunte, R.Skara-Mincāne).

6.8. Ārējie sakari6.8. 1. Saites ar darba devējiem-

saikne ar Izglītības un zinātnes ministriju saikne ar Latvijas angļu valodas skolotāju asociāciju saikne ar skolām studentu pedagoģisko prakšu laikā skolu problēmu un skolotāju pieredzes iepazīšana Sorosa Fonda Latvija, Lielbritānijas

Padomes projektos, konferencēs un semināros docētāju darbs skolā; sadarbība ar izdevniecībām un to pārstāvjiem Latvijā : Oxford University Press (D.Miška),

Longman (I.Vītola), Express Publishers (T.Ginsburga) un MacMillan S.Kārkliņa) izdevniecībām (šo pārstāvju viesošanās fakultātē un semināru organizēšana studentiem: MiniConference for teachers of Young Learners:Mystery and reality, Challenge and Excellence; Listening skills practice in OUP course; ‘Happy’Learning; New “Adventures” in English by OUP; “Chit Chat” Hour

sadarbība ar Eiropas Moderno valodu centru Grācā (D.Blūma piedalījusies Grācas EMVC organizētajā darbseminārā)

2004. gada jūlijā Socrates ERASMUS programmas ietvaros S.Kalniņa ar lekcijām “Studentu kritiskās domāšanas attīstīšanas iespējas” viesojās Freiburgas pedagoģiskajā augstskolā (Vācija). 2004.gada augustā A.Kačkere un I.Kangro piedalījās Socrates ELHE (e-learning in Higher

Education) intensīvajā doktorantūras programmā

Turpinās sadarbība ar ārzemju universitātēm: A.Kačkere uztur kontaktus ar Edinburgas un Plimutas universitātēm, kas specializējas mentoru

izglītībā; I.Odiņa ar Veszpremas Universitāti Ungārijā par skolotāju izglītības un atbalsta sistēmā; S.Kalniņa ar Edinburgas un Nijmēgenas universitātēm par skolotāju profesionālo kompetenču

pilnveidi; un Bornholmas Dānijas Karaliskās Skolotāju augstskolas filiāli par programmu attīstības jautājumiem;

A.Kačkere, S.Kalniņa un I.Odiņa sadarbojas ar Lankāsteras universitāti, Viļņas un Kauņas pedagoģisko universitāti un Tallinas pedagoģisko universitāti skolotāju izglītības un studentu prakšu organizācijas jautājumos.

2003./2004.ak.g. studiju programmas “Pamatskolas angļu valodas skolotājs” nav notikusi ne apmaiņa ar ārvalstu docētājiem, ne studentiem

Viss augstāk minētais kopumā nodrošina labvēlīgus apstākļus studiju programmas īstenošanai. 2003./2004.akad.g. ir pilnveidojusies programmas struktūra, ir uzlabojusies sadarbība ar studentiem, un ir rasta iespēja studentiem mērķtiecīgāk iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā par savām studijām.

11.10. 2004. Sandra Kalniņa

Pamatskolas angļu valodas skolotāja profesionālo studiju programmas direktore

Pielikumi1. Otrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmā ,,Pamatskolas angļu valodas skolotājs” 2003/2004.studiju gadā aizstāvētie diplomdarbi2. Otrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas,,Pamatskolas angļu valodas skolotājs” īstenošanā iesaistīto docētāju publikācijas 2003/2004.studiju gadā3. Otrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas,,Pamatskolas angļu valodas skolotājs” īstenošanā iesaistīto docētāju piedalīšanās konferencēs 2003/2004.studiju gadā4. Studentu anketu paraugi5. Otrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas,,Pamatskolas angļu valodas skolotājs” īstenošanā iesaistīto docētāju piedalīšanās starptautiskajos projektos 2003/2004.studiju gadā

Pielikums 1.Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā

„Pamatskolas angļu valodas skolotājs” 2003./2004 studiju gadā aizstāvētiediplomdarbi

1. Aļekseičika Inta Skol020001Grupu un pāru darba izmantošana angļu valodas mācīšanas procesā sākumskolā

2. Auziņa Diāna BalF990132Runas prasmju attīstīšana angļu valodas stundā 8.klasē

3. Balode Dace Skol020002Lasītprasmes attīstīšana un pilnveide 8.-9. klasē

4. Barone Sandra Peda980641Motivācijas loma angļu valodas apguvē 8.-9.klasēs

5. Brodzinska Gita Skol020004Metožu daudzveidība efektīvai angļu valodas apguvei sākumskolā

6. Bērziņa Ieva Skol020003Lasītprasmes attīstīšana angļu valodas stundās sākumskolā

7. Caune Svetlana Skol020005Dziedāšana kā angļu valodas mācīšanās motivācijas ietekmētājfaktors sākumskolā

8. Ciprusa Inita Skol020007Vingrinājumi angļu valodas rakstītprasmes uzlabošanai 3.-5.klasēs

9. Cirpone Aija Skol030064Darbs ar stāstu angļu valodas stundās sākumskolā

10. Djakonova Jeļena Skol020008Kooperatīvā mācīšanās angļu valodas stundās 6.klasē

11. Elksne Inga Skol020011Angļu valodas mācīšanas lietderība pirmsskolas vecumā

12. Fedorovska Una Skol020012Rakstīšanas prasmju attīstīšana 8.-9.klasēs

13. Goldberga Zinaida Skol020226Runāšanas prasmju attīstīšana dramatiskās spēlēs un teātra uzvedumos pamatskolā

14. Graumane Anita Skol030440Lasīšanas prasmju attīstīšana sākumskolā 3.-4.klasēs

15. Ģeida Ligita Peda000289Angļu valodas apguves īpatnības un mācību līdzekļu pielāgošana vājredzīgiem un neredzīgiem skolēniem

16. Karpova Irina Skol020063Komunikācijas prasmju attīstīšana angļu valodas stundās vecākajās klasēs

17. Kezika Jeļena Skol020228Grupu darba izmantošanas efektivitāte angļu valodas stundās 4.klasē

18. Krastiņa Ilze Skol020015Lasītprasmes attīstīšana angļu valodas stundās, izmantojot pasakas

19. Krēsliņa Aisma Skol020016Rakstīšanas prasmju attīstīšana 8.klasē

20. Ķenga Inga Skol020060Leksisko iemaņu veidošana angļu valodas stundās sākumskolā

21. Lapsiņa Lilita Skol020022Attēlu izmantošana angļu valodas apguves procesā 4.-5.klasēs

22. Lasmane Inese Skol020023Gramatisko iemaņu veidošana angļu valodas stundās sākumskolā

23. Leskavniece Jekaterina Skol020026Vārdu krājuma attīstīšana angļu valodas apguves procesā sākumskolā

24. Martušenoka Inga Skol020028Vārdu krājuma pilnveides iespējas angļu valodas stundās 4.klasē, balstoties uz daudzpusīgo spēju teoriju

25. Meldere Ingvilda Skol000030Komunikatīvo prasmju attīstīšana angļu valodā 7.klasē, izmantojot lomu spēles

26. Melngaile Iveta Skol020030Projektu darba metode angļu valodas stundās sākumskolā

27. Meņšikova Olga Skol020229Runas prasmju attīstīšana angļu valodas stundās 1.-2.klasē

28. Monahova Ļubova Skol020218NLP izmantošana pareizrakstības mācīšanā angļu valodas stundās

29. Osipova Diāna Skol020031Spēles ietekme uz angļu valodas apguvi sākumskolā

30. Paleja Daina Skol020032Jautājumu veidošanas prasmju apguve angļu valodas stundās 3.klasē

31. Petrovska Līga Skol020033Grupu darbs 4.klasē angļu valodas stundās atbilstoši programmai „Soli pa Solim”

32. Pētersone Ilze Skol020061Komunikatīvā pieeja produktīvo valodas prasmju attīstīšanā angļu valodas stundās bērniem ar īpašām vajadzībām

33. Rozīte Marika Skol020035Interaktīvās metodes angļu valodas apguvē

34. Strongina Ieva LitR980010Darbs ar vārdnīcu pamatskolā

35. Sugrobova Ludmila Skol020036Komunikatīvās situācijas angļu valodas stundās

36. Suhareva Žanna Skol010205Lasīšanas prasmju attīstīšana 4.klasē

37. Sļuta Svetlana Peda990796Angļu valodas krājuma attīstīšana 7.klasē

38. Ščerbova Helēna Skol020038Dziesmu un skaitāmpantu loma angļu valodas apguvē pirmsskolas vecumā

39. Tkačeva Aleksandra Skol020040Izziņas darbības aktivizēšana angļu valodas stundās 9.klasē

40. Tūtere Jolanta Skol020041J.A.Komenska didaktisko principu mūsdienīgums un to pielietojums angļu valodas stundās

41. Tvoronoviča Anna Peda000767Izglītojamo angļu valodas leksikas paplašināšanas iespējas arodskolā

42. Vētra OlgaAngļu valodas klausīšanās prasmju attīstīšana pamatskolā

43. Vīriņa Baiba Skol020062Angļu valodas apguves iespējas programmā „Soli pa Solim”

44. Volgrame Olga Skol020042Monologa un dialoga izpratne bilingvālajā izglītībā

45. Zelča Iveta Skol0200436.klases skolēnu klausīšanās prasmes attīstīšana komunikatīvajā aspektā

46. Zīriņa Linda Skol020199Oksfordas angļu valodas mācīšanas metodes valodas kompetences attīstīšanai 9.klasē

47. Zveja Ieva Skol020045Darbs ar tekstu angļu valodas stundās leksikas pilnveidošanai 6.klasē

48. Živjuka Svetlana Skol020046Iztēles loma rakstīšanas prasmju attīstībā angļu valodas stundās

Pielikums 2.Otrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas,,Pamatskolas angļu valodas skolotājs” īstenošanā iesaistīto docētāju publikācijas 2003/2004.studiju gadā

D.Blūma 2003/2004 DELFI pētījums par skolotāju izglītības programmu standarta izveidiIP “ Salīdzinošā izglītības politika”

Kačkere A.

1. Language Learning and teaching in Latvia. Mediating between theory and practice in the context of different learning cultures and languages. European centre for modern languages, Graz, Council of Europe publishing

2. Introducing observation programme in pre-service teacher education. Pedagoģija. Izglītības zinātnes un pedagoģija mūsdienu pasaulē: LU raksti. 670.sējums, Rīga: Garā pupa

3. Re-thinking the Methodological Aspect of Pre-service language Teacher Education in Latvia. Mentoring: the key to high quality pre-service language teacher education. Starptautiskais seminārs. Ventspils. 20.-23.08.2003

4. Reflections on Student Teachers’ Development. Mentoring: the key to high quality pre-service language teacher education. Starptautiskais seminārs. Ventspils. 20.-23.08.2003

Kalniņa S.

1.Reading is a like window to the world //Lower Mainland Council of the International Reading Association (Canada),Newsletter, Summer 2004, pp. 29 - 302. Kritiskā domāšana bilingvālajās mācībās. 13. Eiropas lasīšanas konference, Tallina, 06.07.- 09.07.20033. Multikultūru izglītības izpratnes attīstība. 13. Eiropas lasīšanas konference, Tallina, 06.07.- 09.07.20034. Kritiskās domāšanas attīstīšanas kursa ieviešana Latvijas augstskolās. 4. Staprtautiskā pedagoģisko augstskolu vasaras skola “Izglītība līdzdarbībai pilsoniskā sabiedrībā”. Tallina, 05.07-06.07.2003.

Odiņa I. 1. Modern Language Teacher Education in the Knowledge society. Studies about Languages.

No.4, Kaunas technologija, 20032. Sociālo prasmju pilnveides iespējas skolotājiem profesionālās tālākizglītības procesā.

Pedagoģija. Izglītības zinātnes un pedagoģija mūsdienu pasaulē: LU raksti. 670.sējums, Rīga: Garā pupa

3. Cooperative Learning Experience in Latvia. SSLA konference “This way up! Cooperation and Participation to Provide additional Support for Learning”. Aviemore, Skotija, 06.-08.11. 2003

4. The Pitfalls and payoffs of Mentoring Practice at FLT Methodology Department, University of Latvia. Mentoring: the key to high quality pre-service language teacher education. Daugavpils, 9. 12. 2003.

5. Re-thinking the Methodological Aspect of Pre-service language Teacher Education in Latvia. Mentoring: the key to high quality pre-service language teacher education. Starptautiskais seminārs. Ventspils. 20.-23.08.2003

6. Reflections on Student Teachers’ Development. Mentoring: the key to high quality pre-service language teacher education. Starptautiskais seminārs. Ventspils. 20.-23.08.2003

Pielikums 3.Otrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas,,Pamatskolas angļu valodas skolotājs” īstenošanā iesaistīto docētāju piedalīšanās konferencēs 2003/2004.studiju gadā

asist. A.Auziņa1. Latvijas angļu valodas skolotāju 4. starptautiskā konference, Rīga, 2004.gada 20.-22.augusts

prof. D.Blūma1. LU 62. zinātniskā konference. Referāts: ”Maģistrantu pētījumu ieguldījums izglītības attīstībā Latvijā”, Rīga, 2004.gada 2.februāris

2. Konference “Sievietes un zinātne”, Romas universitāte, 2003. 01.123. CSEI kongress. Referāts: “Skolotāju tālākizglītības aktualitātes Eiropas skatījumā”, Roterdama, 2004.01.06

lekt. A.Kačkere1.LU 62. zinātniskā konference.Referāts: “The payoffs and pitfalls of mentoring practice at the FLT methodology department,” Rīga, 2004.gada 26.janvāris

lekt. S.Kalniņa 1.LU 62. zinātniskā konference. Referāts: “Possibilities of improving critical reading skills in text analysis lessons”, Rīga, 2004.gada 26.janvāris

2. 49th Annual Convention of the International Reading Association (Reno,Nevada, USA). Refreāts:”International partnerships for Critical Thinking and Active Learning”, May 5, 2004-10-183. Latvijas angļu valodas skolotāju 4. starptautiskā konference, Rīga, 2004.gada 20.-22.augusts

4. Seminārs – treniņš “Starptautisko projektu vadība” 19.- 20. 12. 2003., Rīga

5. IAC Tālākizglītības programma “Skolotājs mūsdienu daudzveidīgajā pasaulē jeb izglītības programmu īstenošana starpkultūru un bilingvālās izglītības kontekstā” (36 stundas) 2004.gada jūnijs

lekt. I. Odiņa1. LU 62. zinātniskā konference. Referāts: “The payoffs and pitfalls of mentoring practice at the

FLT methodology department”, Rīga, 2004.gada 26.janvāris2. Latvijas angļu valodas skolotāju 4. starptautiskā konference, Rīga, 2004.gada 20.-22.augusts

lekt. R.Skara1. Latvijas angļu valodas skolotāju 4. starptautiskā konference, Rīga, 2004.gada 20.-22.augusts

Pielikums 4.Otrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas,,Pamatskolas angļu valodas skolotājs”studentu anketu paraugi

Pielikums 5.

Otrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas,,Pamatskolas angļu valodas skolotājs” īstenošanā iesaistīto docētāju piedalīšanās starptautiskajos projektos 2003/2004.studiju gadā

1.Eiropas Moderno valodu centra projekts “Svešvalodu mācības un starpkultūru izglītība” (I.Odiņa, A.Kačkere)

2. Eiropas Moderno valodu centra projekts Modernās informācijas tehnoloģijas izmantošana profesionāli orientētās svešvalodas mācībās (I.Kangro)

3. ERASMUS intensive Programme ELHE e-learning in Higher Education (I.Kangro, A.Kačkere, R.Skara-Mincāne, E.Rihtere-Zunte)

4. COMENIUS Menttime project (I.Odiņa, S.Rieksta, A.Kačkere)

5. COMENIUS -QUATE- Qualifying adults for teaching professions (S.Kalniņa)

6. OSI East – East programme Shared cultures, Shared values (S.Kalniņa)

7.SFL Pārmaiņas izglītībā programma “Atvērtā skola” (S.Kalniņa)

LATVIJAS UNIVERSITĀTE

Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte

PROFESIONĀLO STUDIJU PROGRAMMAS

“PAMATSKOLAS ANGĻU VALODAS SKOLOTĀJS”

(Programmas kods 47141302)

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

Par 2004./2005. akadēmisko gadu

Studiju programma akreditēta no 2002.gada 3.aprīļa līdz 2008.gada 31.decembrim

Studiju programmas direktors:lektore Sandra Kalniņa

Apstiprinātspedagoģijas studiju programmaspadomes sēdē ........ . ......... . 2005. Protokola Nr. ...............................Padomes priekšsēdētājs...................................................

Iesniegts Akadēmiskajā departamentā ..........................2005.

Jau vienpadsmito gadu PPIC realizē otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmu “ Pamatskolas angļu valodas skolotājs”. Uz 2005.gada 1.oktobri programmā reģistrējušies un studē 89 studenti.

6.1. Studiju programmas mērķi un uzdevumiStudiju programmas mērķis ir sniegt iespēju iegūt pamatskolas angļu valodas skolotāja

kvalifikāciju un attīstīt šai kvalifikācijai nepieciešamās kompetences strādājošiem skolotājiem, kuriem nav atbilstošas kvalifikācijas.

Šis mērķis īstenojams, realizējot sekojošus uzdevumus: 13. topošajiem angļu valodas skolotājiem nodrošināt iespēju papildināt pamata zināšanas angļu

valodā un mācību metodikā, kas nodrošina profesionālu angļu valodas skolotāja darbību pamatskolas posmā;

14. nodrošināt iespēju padziļināt zināšanas pedagoģijā, psiholoģijā un metodikā, apgūstot jaunāko šajās jomās, tādejādi veicinot profesionāli kvalitatīvas skolotāja prakses īstenošanu;

15. veicināt studējošo skolotāju praktiskās pedagoģiskās pieredzes veidošanos darbam pamatskolā angļu valodas mācīšanai, tādejādi nodrošinot arī viņu reālas konkurences iespējas darba tirgū;

16. veicināt studējošo pašizglītības vajadzības attīstību, tādējādi sekmējot viņu virzību uz mūžizglītību.

Programmu apgūstot, studenti būs apguvuši tādas prasmes kā:7) izprast svešvalodu mācību metodikas teoriju un pielietot to atbilstoši katrai mācību

situācijai, un balstoties uz tās izstrādāt un īstenot mācību plānus;8) daudzveidīgi novērtēt skolēnu zināšanas;9) praktiski pielietot savas angļu valodas zināšanas mācību materiālu sagatavošanai un

dažādas grūtības pakāpes tekstu adaptēšanai, pielāgojot tos konkrētās skolēnu grupas vajadzībām;

10) izvērtēt savus darba rezultātus;11) analizēt mācību procesu, akcentējot sociālo, psiholoģisko un pedagoģisko aspektu;12) patstāvīgi veikt skolotāja darbības un citus pētījumus.

6.2. Studiju programmas organizācijaStudiju programmas struktūra (grādi un līmeņi, formas) pašnovērtēšanas periodā – 2004./2005. akad.gadā pamatos nav mainījušies (60 kred., A un B daļas, 4 semestru nepilna laika klātienes studijas)

Profesionālo studiju programma pamatskolas angļu valodas skolotāja kvalifikācijas iegūšanai ir pēcdiploma studiju programma pedagoģiskajiem darbiniekiem ar augstāko akadēmisko vai augstāko pedagoģisko izglītību papildus specialitātes iegūšanai. Studiju ilgums – 4 semestri, jo tā tiek realizēta nepilna laika klātienes formā, kuru laikā apgūstami studiju kursi 60 kredītpunktu apjomā (1 kredītpunkts - studenta darba 40 stundas, no kurām ne mazāk kā 50% patstāvīgā darba). Līdzīga studiju programma tiek piedāvāta arī Liepājas Pedagoģijas augstskolā un Daugavpils Pedagoģiskā universitātē, tāpēc tradicionālas ir šo programmu direktoru tikšanās, lai pārrunātu studiju programmās ieviešamās nepieciešamās izmaiņas un citus ar programmas īstenošanu saistītus jautājumus (S. Bauere Liepājas Pedagoģijas augstskola) un L. Sardiko (Daugavpils Pedagoģiskā universitāte).

Pamatskolas angļu valodas skolotāja otrā līmeņa profesionālo studiju programma tiek īstenota atbilstoši Svešvalodu apguves standartam pamatskolai un Skolotāja profesijas standartam.

Studiju programmas B daļā paredzēta studiju kursu izvēles iespēja, kuru realizē katrai studentu grupai kopā ar programmas direktori, pārrunājot apgūstamos kursus saistībā ar studentu praktisko pieredzi un turpmākajām profesionālajām vajadzībām. Studenti varēja izvēlēties vienu studiju kursu no diviem vai trim piedāvātajiem. 2004./2005.akad.g. tika izvēlēts kurss Kooperatīvā mācīšanās. Pateicoties programmu īstenojošo docētāju profesionalitātei, iespējams piedāvāt kursus vairākās nozarēs. Diplomdarbu studējošie izstrādā 4.semestrī, tā apjoms – 10 kredītpunkti (400 studenta darba stundu).

Studiju plāns programmas īstenošanas procesā ticis precizēts, mainot dažu kursu secību loģikas ziņā, piemēram, leksikogrāfijas un leksikoloģijas kursi, ko studenti apgūst 4.semestrī, ar mērķi labāk līdzsvarot teorētiskos un praktiskos kursus, un lai programmu veidotu atbilstošu mūsdienu skolas vajadzībām, Tā, piemēram, B daļas kursu Projekts angliski runājošās valstis saturiski īstenoja kā Interneta izmantošanas iespējas angļu valodas stundās pamatskolā (prof. I.Kangro).

Obligāto un izvēles kursu samēru nosaka LR MK un LU normatīvie dokumenti, atbilstoši kuriem veidota arī programma. Atbildot uz studentu izteiktajām vēlmēm par plašāku un daudzveidīgāku izvēles kursu piedāvājumu, programmas B daļā iekļauti jauni izvēles kursi (PPF Domes lēmums 2004. gada 28. oktobrī - Lasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanai (S.Kalniņa) un Prezentēšanas prasmju attīstīšana (I.Odiņa).

Gan pēc studentu, gan docētāju vērtējuma sabalansētība starp teorētiskajiem un praktiskajiem kursiem ir pārdomāta – faktiski programmā visiem kursiem ir praktiska ievirze, bet tīri praktiskie kursi saistīti ar konkrētu angļu valodas skolotāja darba metodiku. Mācību metodikas kursi būtībā ir multidisciplināri, jo apvieno teorētisko kursu atziņas metodikas aspektā.

Studiju plānā 2004./2005.akad.gadā, lai optimizētu studiju procesu, ir notikušas izmaiņas kursu apguves secībā, t.i., sadalījumā pa semestriem, kā arī dažiem priekšmetiem ir mainīts kredītpunktu sadalījums pa semestriem. Šīs plāna izmaiņas nav ietekmējušas studiju kvalitāti, tāpēc varam secināt, ka studiju plāna uzbūve atbilst programmas mērķiem un uzdevumiem.

Ņemot vērā, ka valstī joprojām pastāvīgi trūkst angļu valodas skolotāju, šī programma dod iespēju skolotājiem iegūt pamatskolas angļu valodas skolotāja kvalifikāciju un līdz ar to paver plašākas perspektīvas Latvijas darba tirgū. Tā kā gandrīz visi studējošie jau strādā izglītības sistēmā, tad arī, pabeidzot studijas, absolventi turpina darbu skolā jaunā kvalitātē. 2005. gada jūnijā kvalifikācijas pārbaudījumus kārtoja 34 pedagogi, no kuriem 30 turpina darbu vispārizglītojošās skolās, 2 skolotājas tehnikumos, 2 skolotājas pirmsskolas iestādēs.

6.3 Studiju programmas praktiskā realizācijaDarbība starptautiskos projektos pilnveido un dažādo programmu realizējošo docētāju zināšanas un darba

metodiku un līdzās tādām tradicionālām metodēm kā lekcijas un semināri, arvien vairāk tiek izmantotas interaktīvās metodes: studenti vairāk darbojas pāros, mazās grupās, strādā radošos semināros, piedalās lomu spēlēs un diskusijās, kā arī izstrādā vairākus projektus mācību metodikas kursā, valodas vēstures un valstmācības kursā. Darba analīze liecina, ka 1/5 ir lekcijas un semināri (leksikogrāfija, leksikoloģija, valodas vēsture, angliski runājošo valstu valstmācība, Anglijas kultūrvēsture), 2/5 patstāvīgais darbs (visām praktiskajām nodarbībām seko studentu patstāvīgās, individuālās mācības); 2/5 grupu darbs un sadarbīgā mācīšanās (valodas praktiskajās nodarbībās un mācību metodikas nodarbībās). Liels akcents kontaktnodarbībās tiek likts uz studentu kritiskās domāšanas un sadarbības prasmju attīstīšanu un pilnveidošanu, jo studentu anketās tika norādīts, ka studenti izjūt nepieciešamību tās attīstīt. Tādējādi studenti paši augstskolas nodarbībās praktiski izmēģina dažādas mācīšanās stratēģijas, pārliecinās par to lietderību un plāno, kā tās varētu izmantot savās stundās.

6.3.2.Akadēmiskā personāla pētnieciskās darbības un citu ar to saistīto aktivitāšu ietekme uz studiju darbu:Visi studiju programmas īstenošanā iesaistītie docētāji līdzās akadēmiskajam darbam veic arī pētniecisko darbību galvenokārt trīs zinātnes nozarēs – pedagoģijā, izglītības zinātnē un valodniecībā (I. Odiņa 2004.gada decembrī aizstāvēja doktora darbu, A. Kačkere, S. Kalniņa un turpina darbu pie doktora disertācijas izstrādes), bet A.Auziņa, O.Gotlube, E.Latkovska un S.Vaļķa sekmīgi aizstāvēja maģistra darbus, A.Auziņa 2005.gada septembrī iestājās doktorantūrā.. Pētījumu tematika cieši saistīta ar studiju programmas saturu, katra docētāja kursiem, ir aktuāla un nozīmīga ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskajā kontekstā. Docētāji pastāvīgi savos studiju kursos iekļauj jaunākos zinātnes atzinumus, jo piedalīšanās konferencēs sekmē docētāju profesionālo pilnveidi un pieredzes paplašināšanos gan zinātniskajā, gan metodiskajā jomā. Atbilstoši docētāju zinātniski pētnieciskajām interesēm šim darbam tiek piesaistītas arī studentes, izstrādājot diplomdarbus.

Lektore S.Rieksta strādā arī par skolotāju Rīgas Valsts Ģimnāzijā, kas nodrošina labu sasaisti ar skolas praksi. Docētāji regulāri piedalās starptautiskās un republikāniskās konferencēs, uzstājoties tur ar priekšlasījumiem un referātiem, kā arī vadot darba grupas.

6.3.3. Studentu iesaistīšana pētnieciskajos projektos: diplomdarba izstrādes gaitā docētāji rosina studentu pētnieciskās intereses un zinātniskā darba prasmju veidošanos, strādājot pie tēmām, kas vienlīdz interesantas abām pusēm. Diplomdarbos studenti ir pētījuši plašu un daudzveidīgu pedagoģisko problēmu loku, īpaši akcentējot ar svešvalodu mācīšanas metodiku saistītus jautājumus (skat.pielikumu). Visi programmas docētāji ir Latvijas angļu valodas skolotāju asociācijas locekļi, A. Auziņa darbojas šīs asociācijas valdē tādējādi nodrošinot sadarbību gan ar darba devējiem, gan uzturot labas saiknes ar praktizējošiem skolotājiem. Angļu valodas skolotāju asociācijā aktīvi darbojas arī A. Kačkere, S. Kalniņa, I.Odiņa un S. Rieksta un tajā iesaista arī programmas studentus. Šīm docētājām izveidojusies arī laba sadarbība ar Lielbritānijas Padomi Latvijā. Skolotāji, kas ieguvuši pamatskolas angļu valodas skolotāja kvalifikāciju ir sagatavoti, lai paši strādātu pētnieciskajos (starptautiskajos un Latvijas) projektos. Vairākas studentes darbojas Britu Padomes projektā “Young learners”.

Programmas studentiem ir iespēja arī piedalīties starptautiskajā studentu konferencē Tikšanās vieta formālajai un neformālajai izglītībai, kura notiek jau ceturto gadu (2005. gada 18. un 19. maijā). Konferences plenārsēdēs, sekcijās, diskusijās un darbsemināros ar saviem pētījumiem uzstājās 92 studenti no Latvijas, Lietuvas, Vācijas, Austrijas, Polijas, Ungārijas un Beļģijas. Kā klausītāji reģistrējās 179 studenti un 18 pasniedzēji no citiem kursiem un citām Latvijas augstskolām.

Izvērtējot konferenci, kā ieguvumus studenti minēja: iespēju pilnveidot uzstāšanās prasmes, apgūstot dažādas uzstāšanās tehnikas; skaidrību kā veikt pētījumus; iespēju uzstāties no stresa brīvā atmosfērā savu domubiedru pulkā; iespēju satikties ar studentiem no citiem kursiem, fakultātēm un augstskolām Latvijā un

Eiropā; augstāku pašapziņu; praktisko pieredzi konferenču organizēšanā.

6.3.4. Mācību prasmes kursi studiju programmā: Mācīties mācīties prasmes un kritiskās domāšanas prasmes studenti apgūst vairākos B daļas izvēles kursos, piemēram, Lasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanai, Angliski runājošo valstu valstmācība, projektā Angliski runājošās valstis, Valodas vēsture. Sadarbības prasmes tiek pilnveidotas kursā Kooperatīvā mācīšanās, savukārt, moderno tehnoloģiju izmantošanas prasmes angļu valodas apguvē tiek apgūtas projektā “Angliski runājošās valstis”. Tajā studenti aktivizē citos kursos iegūtās zināšanas un izmanto jauniegūtās prasmes un zināšanas stundu modeļu izveidei, akcentējot e-mācību priekšrocības. Nodarbībās pāru darbs mijas ar darbu minigrupās, tādējādi studenti paši labāk apgūst citas darba formas.

6.4.Studiju programmas vērtēšanas sistēma

6.4.1. programmas studiju kursu apguves līmeni vērtē atbilstoši studenta paveiktā darba apjomam kredītpunktos. Zināšanas visos pārbaudījumos tiek vērtētas 10 ballu sistēmā, kas nodrošina pietiekami plašu vērtējuma skalu, gan izvērtēts, nodrošinot nepārtrauktu rakstisko atgriezenisko

saikni ar studentiem. Plaši tiek izmantots arī studentu pašnovērtējums un kolēģu savstarpējais vērtējums. Jauninājums (atbildot uz studentu ierosinājumiem anketās) ir grupālā darba izvērtējums, lai attīstītu prasmes izvērtēt savas grupas darbu, novērot un izvērtēt citas grupas un pasniedzēju darbu. Skolotāji uzsvēra, ka šīs prasmes viņiem lieti noder savā darbā skolā. Prasības un vērtējuma principi ir fiksēti katra studiju kursa aprakstā un kursa sākumā docētāji vienmēr ar tiem iepazīstina studentus. Tomēr anketās norādīts, ka tas ne vienmēr tā notiek, un studenti vēlētos lielāku precizitāti – kursa sākumā skaidri definētas prasības par pārbaudījuma saturu (eksāmena jautājumi), vērtēšanas kritēriji, kā arī iespēja iegūt automātisku vērtējumu par atkarībā no visa semestra darba.

Vairums kursa pārbaudījumu notiek rakstiski, jo Pamatskolas 9.klases svešvalodas ieskaite, kā arī citi skolas pārbaudes darbi tiek organizēti rakstveidā – tas studentiem liek koncentrēties uz galveno un, salīdzinot ar mutisku atbildi, samazina atbildes vispārinātību un liekvārdību. Tā kā studentiem jau iepriekš ir zināmi vērtēšanas kritēriji, šāda pārbaudījuma forma ļauj pasniedzējiem objektīvāk novērtēt studenta zināšanas. Šādu vērtējumu, galvenokārt, izmanto tādos priekšmetos kā Angļu valodas gramatika, Angļu valodas tekstu leksiskā analīze, leksikogrāfija, leksikoloģija. Savukārt, vērtējot tādus priekšmetus kā Angļu valodas mutvārdu runas prakse, un Angliski runājošo valstu mācību mutiski, akcents tiek likts gan uz studentu runas valodas kompetenci, gan uz valodas plūdumu un precizitāti. Docētāji studiju procesā izmanto arī tādas vērtēšanas formas kā studenta darbu mape (portfolio), piem., Angļu valodas rakstu runas prakse, Anglijas kultūrvēsture, Lasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanai.

Lai izvairītos no iespējamā vērtējuma subjektivitātes un lielāku vērību pievērstu studentu prasmei lietot valodu, docētāji kopā ar studentiem izstrādā pārbaudes darbu (gan testu, gan eksāmenu) vērtēšanas kritērijus.

Studentu izstrādātos diplomdarbus vērtē komisija, analizējot gan darba izstrādes norisi (studenti kopā ar darba vadītāju regulāri aizpilda Diplomdarba izpildes lapu), gan teorētiskās literatūras atlases atbilstību darba tēmai, mērķim un uzdevumiem, gan avotu analīzes kvalitāti, praktiskā pētījuma rezultātu apkopojumu un secinājumus, darba noformējumu un aizstāvēšanu.

6.4.2. Novērtēšanas biežums ir atkarīgs no nodarbībās izmantotajām metodēm. Arī šajā atskaites periodā studentu zināšanu un prasmju vērtēšana notika atšķirīgi, ciešā saistībā ar studiju kursa specifiku, piemēram, vairumā uz studentu praktisko darbību orientētajos kursos docētāji izmanto nepārtraukto vērtēšanu (piemēram, Angļu valodas gramatika, Angļu valodas tekstu leksiskā analīze, Mutvārdu runas prakse, Rakstu runas prakse, Fonētika), citos vērtēšana notiek vairākas reizes semestrī kā apkopojums par apgūto materiālu, kad studenti veic kādu patstāvīgo darbu vai pārbaudes darbu (piem., Svešvalodu mācību metodika, Valstmācība). Izvērtējums un pašizvērtējums notiek gandrīz katrā nodarbībā, jo tas pasniedzējam sniedz labu atgriezenisko saikni.Kopumā jāsaka, ka šāda vērtēšanas sistēma ir mērķtiecīga un atbilstoša mūsdienu prasībām.

6.5. Studenti6.5.1. Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā: Studentu ierosinājumi, iebildumi, priekšlikumi un intereses tiek uzklausītas un iespēju robežās ievērotas studiju programmas realizācijas gaitā. Sevišķi lietderīga šādā sadarbība notikusi nodarbību plānošanā (sadarbība ar B.Bagātu), B daļas kursu izvēlē, pedagoģiskās prakses un pārbaudījumu laiku noteikšanā valsts

pārbaudījumu laika plānošanā. Pēc studentu ieteikuma ir ieviests jauninājums – pārbaudījumu kārtošana pakāpeniski pēc attiecīgā kursa apguves, nevis sesijas laikā. Pašnovērtējuma periodā programmas direktore divas reizes katrā semestrī tikās gan ar 1., gan 2.kursa studentiem, lai ar studentiem pārrunātu studiju procesu un uzklausītu viņu ierosinājumus un iebildes, un nepieciešamības gadījumā censtos konstruktīvi risināt sasāpējušos jautājumus. Tā, piemēram, iepriekšējā pašvērtējuma periodā sarunās ar studentiem tika noskaidrots, ka būtu jāmaina akcenti Angļu valodas gramatikas kursā, vairāk uzsverot praktizēšanās nozīmi, kā arī vairāk jāstrādā pie pamatskolas programmā iekļautajām tēmām. Pēc pārrunām ar pasniedzēju, tas arī tika izdarīts. Pēc studentu ieteikuma jau otro gadu ir nodrošināta programmas satura lielāka sasaiste ar pamatskolas svešvalodu programmu, iekļaujot 1.kursā Mutvārdu runas prakses kursa saturā un 2.kursa Valstmācības to tēmu paplašinātu un padziļinātu apguvi, kuras jāapgūst pamatskolā un kuras tiek pārbaudītas 9. klases valsts ieskaitē: Es brīnišķīgajā pasaulē, Es, tu un citi, Ikdiena un savstarpējās attiecības, Brīvais laiks un savstarpējās attiecības, Skola, tehnika un informatīvā sabiedrība, Daba un sociālā vide, Kultūras daudzveidība un tradīcijas. Kopumā studenti studiju kvalitāti un docētāju profesionalitāti vērtē pozitīvi.

6.5.2. 2005.gada aprīlī LU Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultātes Pieaugušo pedagoģiskās izglītības centrs veica studentu aptauju par profesionālo studiju saturu un organizāciju. Pavisam tika aptaujāti 80 studiju programmas “Pamatskolas angļu valodas skolotājs” studenti.

Aptaujas mērķi bija izzināt studentu viedokli, viņu apmierinātību vai neapmierinātību ar programmu, un noskaidrot programmas stiprās un vājās puses.

Tās rezultāti apspriesti un analizēti mācībspēku sēdē. Studenti tika iepazīstināti ar aptaujas rezultātiem un risinājumiem. Ar individuālo docētāju vērtējumu programmas direktore ir iepazīstinājusi katru docētāju personīgi, kopīgi pārrunātas arī problēmas un iespējamā docētāju profesionālā pilnveide.

Līdzīgi kā iepriekšējā pašnovērtējuma periodā studenti atbildēja uz sekojošiem jautājumu blokiem: pasniedzēju darbs; studiju struktūra un organizācija; studiju saturs, un mācību materiāli.

Analīze:

Vairākums studentu uzskata, ka viens no būtiskākajiem nosacījumiem sekmīgai zināšanu apguvei ir profesionāls docētāju darbs – viņu pedagoģiskā kompetence, pozitīva attieksme pret studentiem, mūsdienīgu un daudzveidīgu darba formu un metožu izmantošana. Kopumā pasniedzēju darbu pozitīvi novērtējuši 52 studenti.

Neapmierinoši studenti vērtē pasniedzēju darbu, kuri strādā ar tradicionālām darba formām (vairākus studentus neapmierina gramatikas mācīšana), kā arī vēlas lielāku akcentu uz praktisko pielietojumu un mazāk teorijas (fonētika, leksikoloģija, leksikogrāfija).

Pārsvarā pozitīvi tiek vērtēts arī piedāvāto studiju kursu saturs (to atzinīgi vērtē 65 studenti). Studenti uzskata, ka apgūtās zināšanas un prasmes viņi jau var un arī turpmāk varēs pielietot savā praktiskajā darbībā, tomēr 15 studenti vēlas, lai studiju laikā izmantotie materiāli vairāk atbilstu tieši pamatskolas skolēnu līmenim un viņi to labāk varētu izmantot savā darbā.. Studenti vēlētos lielāku stundu skaitu gramatikai un mutvārdu runai. Tāpēc ir jārod iespēja palielināt runāšanas prasmju apguvi, vairāk laika atvēlot diskusiju veicinošām nodarbībām. Pēc studentu ieteikuma pasniedzēji arī citos kursos, ne tikai Svešvalodu metodikas kursā pievērš

uzmanību dažādiem metodikas aspektiem, piemēram, kā konkrēto leksikas vai gramatikas materiālu varētu piemērot konkrētas tēmas apgūšanai skolā attiecīgajā klasē.

Gandrīz visi studenti atzinīgi vērtē piedāvātos materiālus, uzskatot tos par aktuāliem un noderīgiem savā mācību procesā, bet mazāk noderīgiem tūlītējai izmantošanai savā darbā skolā.

Ir pilnveidota studiju organizācija un ņemti vērā studentu ieteikumi grūtākos priekšmetus, piem., gramatiku vai teksta analīzi neplānot kā dienas pēdējo nodarbību. Pēc studentu ierosinājuma saņemt konkrētu informāciju par visu studiju gaitu, septembrī uzsākot studijas programmas direktore pirmajā nodarbībā tikās ar 1.kursu studentiem, iepazīstinot viņus ar studiju programmu kopumā, atsevišķiem studiju kursiem, to specifiku un vērtēšanas sistēmu. Līdzīga tikšanās tika organizēta arī 2.kursa studentiem.

Studenti izteikuši vēlēšanos rast iespēju programmas realizācijā iesaistīt angļu valodas kā dzimtās valodas nesējus. Pašvērtējuma periodā fakultātē strādāja Fulbraita stipendiāte L.Dambeskalns (ASV) un vieslektore A. Mazsīle Lagzdiņa no Toronto universitātes, kuras vadīja vairākas nodarbības arī šīs programmas studentiem. Tomēr pie šī jautājuma jāturpina strādāt arī turpmāk.

Ņemot vērā pagājušajā periodā novērotās vājās puses, programmas sekmīgai īstenošanai ir iegādātas vārdnīcas, metodiskā literatūra un jaunākie izdevumi dažādu valodas prasmju apguvei (Longman, MacMillan, Oxford University press)

Skolotājiem tika dota iespēja ar saviem pētījumiem uzstāties Latvijas angļu valodas skolotāju rīkotajā starptautiskajā konferencē 20.-21. augustā. Skolotāji tajā aktīvi iesaistījās un piedalījās radošajos semināros un diskusiju grupās.

Kopumā novērtējot studijas, studenti atzīst, ka piedāvātā studiju forma ļauj apvienot pedagoģisko darbu skolā ar mērķtiecīgi organizētu profesionālo pilnveidi, jo iegūtās zināšanas un prasmes var izmantot ne tikai mācot angļu valodu, bet arī savus pamata priekšmetus skolā.

Studentu aptaujas rezultāti, studentu ieteikumi un izteiktā kritika, ļauj izdarīt vairākus secinājumus:

studenti vairāk vēlas diskusijas veicināšanas nodarbības, iespēju pašiem darboties un izvērtēt savu sniegumu;

students spēj novērtēt , cik labi pasniedzējs gatavojas nodarbībām; kopumā studenti ir apmierināti ar pasniedzēju darbu un visaugstāk novērtē to pasniedzēju darbu, kuri paši strādā radoši un novatīvi, un rosina studentus domāt, analizēt un diskutēt;

studenti atzinīgi vērtē studiju kursu saturu, tomēr ierosina dažu kursu saturu vairāk saistīt ar skolas praksi (leksikoloģija, leksikogrāfija);

svešvalodu metodikas kursā vairāk izmantot tās mācību grāmatas un komplektus, ar kuriem pašlaik strādā pamatskolā;

studenti vēlas, lai nodarbībās vairāk izmantotu audiovizuālos mācību līdzekļus, kas vingrinātu viņu klausīšanās prasmes attīstīšanu

studenti atzīst, ka docētāji ir zinoši, profesionāli savā jomā, un studentiem vienmēr pieejami;

daudzos kursos ir labi, ļoti noderīgi mācību materiāli, un paši kursi dod iespēju iegūt daudz jaunas informācijas.

Kopumā studenti ar studijām ir apmierināti un viņu viedoklis par programmu ir pozitīvs (vidējais vērtējums 7,4 punkti (10 punktu sistēmā).

6.5.3. Studentu atbalsta dienesti – Studentiem arī šajā atskaites periodā pieejami LU un PPF studentu atbalsta dienesti – Studentu padome kā padomdevējs un palīgs studentu problēmu risināšanā, kā arī studiju padomnieku centrs. Kā studiju padomnieki darbojas programmas

direktore, PPIC vadība studiju metodiķi. Mācībspēku konsultācijas plānotas vienu reizi nedēļā, bet diplomdarba izstrādes laikā studentiem ir iespējams izmantot papildus individuālas konsultācijas ar docētājiem. Lai gan fakultātē darbojas Studentu padome, tomēr otrā līmeņa studiju programmu studenti Studentu padomes pakalpojumus gandrīz nemaz neizmanto. No atbalsta dienestiem šīs programmas studenti izmanto bibliotēkas, Skolotāju izglītības nodaļas metodiskā kabineta un datorzāles pakalpojumus (Interneta iespējas, datorprogrammas svešvalodu apguvei), bet nemaz neizmanto sporta zāles, kas skaidrojams ar to, ka šīs programmas studenti ir strādājošie skolotāji un universitāti apmeklē tikai reizi nedēļā.

6.5.4. Absolventu aptaujas, nodarbinātības rezultāti un darba devēju apmierinātība ar beidzējiem: 2005. gadā programmu beigušie veiksmīgi turpina savu darbu kā skolotāji ģimnāzijās, vidusskolās, tehnikumos un pirmsskolas iestādēs.2004./2005. studiju gada laikā viedoklis par darba devēju apmierinātību ar programmas studentiem gūts, galvenokārt, no skolu administrācijas atsauksmēm, kas papildina studentu prakses materiālus. Tajās norādīts, ka skolas ir apmierinātas ar studentu angļu valodas zināšanām un prasmēm, un viņu organizēto mācību darbu skolā. Ir vairākkārtīgi dzirdētas pozitīvas mutiskas atsauksmes par programmas absolventu darbu skolā un aktivitāti dažādos pasākumos (piem., Valmieras ģimnāzija, Bauskas 1. un 2. vidusskolas, Balvu ģimnāzija, Tukuma 2.vidusskola, Ogres ģimnāzija, Viļakas ģimnāzija u.c.). Programmas absolventi ir apmierināti ar studijās gūto un vairākas absolventes turpina studijas Moderno valodu fakultātē, lai iegūtu vidusskolas angļu valodas skolotāja kvalifikāciju, kā arī turpina studijas maģistrantūrā.

Veicot programmas SWOT analīzi, jāsecina sekojošais:Stiprās puses Vājās puses

1) Kvalitatīvs un profesionāls pasniedzēju 1)Nepieciešama plašāka angļu valodas kā darbs, ko nodrošina arī docētāju dzimtās valodas nesēju iesaistīšanapiedalīšanās projektos, konferencēs un programmādarbs pie savas profesionālās pilnveides

2) Saiknes uzturēšana ar skolām, pieaicinot 2) Nepietiekams mācību materiāluprogrammas izpildē un kvalifikācijas un metodiskās literatūraspārbaudījumos skolās strādājošus nodrošinājums uz vietas fakultātē, vēlamsskolotājus un profesionālās asociācijas pašiem docētājiem vairāk izstrādātlocekļus mācību materiālus

3) Salīdzinoši labs studentu angļu valodas zināšanu līmenis, kas ļauj viņiem lasīt 3) Salīdzinoši neliela fleksibilitāte,profesionālo literatūru angļu valodā izmainot A un B daļas kursus un4) Saturiski un metodiski labi izstrādāti tuvinot programmu svešvalodu diplomdarbi mācīšanai skolā5)Laba profesionālā sagatavotība, kas ļauj 4) kursu satura ( un prasību) saskaņošanaturpināt studijas profesionāli un akadēmiski docētāju starpāaugstākā līmenī

Iespējas:

13) elastīgi ieviest izmaiņas programmas A un B daļas kursos;

14) programmas attīstības nolūkos ciešāk sadarboties ar Lielbritānijas Padomi, lielāko izdevniecību pārstāvjiem, LATE, lai uzaicinātu par vieslektoriem programmā angļu valodas kā dzimtās valodas nesējus;

15) turpināt iegādāties jaunāko metodisko un uzziņu literatūru svešvalodu mācīšanas jomā;16) rast iespēju aktuālāko un labāko diplomdarbu autoriem iepazīstināt ar saviem darbiem

plašāku skolotāju auditoriju, piedāvājot iespējas uzstāties konferencēs; publicējot savus pētījumus

17) rosināt programmu beigušos skolotājus turpināt pētniecisko darbību, studējot maģistrantūrā;

18) iesaistīt programmā studējošos projektos, lai skolotāji labāk apgūtu svešvalodu mācīšanas pieredzi Eiropas Savienības valstīs.

6.6. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais personāls

6.6.1. Programmas studiju kursu docēšanu nodrošina Skolotāju izglītības nodaļa sadarbībā ar Pedagoģijas nodaļu un Izglītības zinātnes nodaļu. Studiju programmas kvalitāti garantē tās realizēšanā iesaistītā akadēmiskā personāla kvalifikācija: 1 hab. doktors, 4 doktori, 11 maģistri (no tiem 3 strādā pie doktora disertācijas), 1 lektore (E.Politiko, kuras pedagoģiskais darba stāžs ir 38 gadi).Visiem docētājiem tā ir papildus slodze, no kuras nav atkarīga pamatslodze. Tas ļauj katra kursa docēšanu uzticēt attiecīgās nozares speciālistam, kas, savukārt, ļauj nodrošināt augstu studiju kvalitāti.Studentu skaits uz 1 akadēmisko personālu ir 5,2 studenti.Administratīvais personāls – 0,05 lietvede programmas studiju nodrošināšanai.Dotajā atskaites posmā divas docētājas S.Kalniņa un I.Odiņa SOCRATES ERASMUS programmas ietvaros lasīja lekcijas Freiburgas pedagoģiskajā universitātē (Vācija), A. Kačkere vadīja nodarbības par studentu prakšu organizēšanu Tallinas pedagoģiskajā universitātē.

Divas studentes (V. Rivare, I.Zemīte piedalījās Lielbritānijas Padomes organizētajos angļu valodas skolotāju profesionālās pilnveides kursos Lielbritānijā)

2005. gada 13. un 14. maijā Skolotāju izglītības nodaļā tika organizēts 24 stundu Starpkultūru izglītības seminārs „Intercultural Communication Training in Teacher Education”, ko vadīja Ungārijas Etvos Torand Universitātes pasniedzēja Ildiko Lazar un PPF Skolotāju izglītības nodaļas pasniedzēja Aina Kačkere. Seminārā piedalījās tādas pasniedzējas kā I. Odiņa, S.Kalniņa, S. Rieksta un A. Auziņa. Darbsemināra mērķis bija iepazīstināt universitātes pasniedzējus un skolu mentorus ar starpkultūru izglītības integrēšanas iespējām mācību programmās un eksāmenos.

2004./2005. gada pavasara semestrī PPF uzturējās vieslektore Dr. paed Aija Mazsīle Lagzdiņa no Toronto universitātes, kura sadarbojās ar docētājām I. Odiņu un A. Kačkeri, tādājādi papildinot minēto kursu ar jaunākajām metodiskajām nostādnēm skolēnu lasītprasmes pilnveides stratēģiju izkopšanai.. A. M. Lagzdiņa piedāvāja arī semināru „Lasījām. Lasām. Lasīsim?” pasniedzējiem un studentiem. Tajā tika meklēti risinājumi studentu patstāvīgās lasīšanas prasmju pilnveidei.

6.6.2. Gandrīz visi programmas īstenošanā iesaistītie docētāji strādā pamatdarbā LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē, izņemot S. Riekstu, kas savieno darbu universitātē ar darbu Rīgas Valsts ģimnāzijā.

KVANTITATĪVIE DATI 2003./2004. akad.g. 2004./2005. akad.g.

Studējošo skaits 82 89

Mācībspēku raksturojums:

kopējais skaits 12 17

ar doktora vai h. dokt.grādu, maģistra grādu

9 9

profesoru īpatsvars akadēmiskajā personālā

2/82 3/89

Studentu skaits uz 1 akadēmisko personālu

6,8 5,2

26. Auziņa Anita Mg.paed.,asistente27. Juris Baldunčiks Dr.phil., docents28. Blūma Dainuvīte Dr.paed., .prof.29. Gotlube Oksana Mg. paed., asistente30. Kačkere Aina Mg.philol., lektore31. Kalniņa Sandra Mg.paed., lektore32. Kangro Ilze Dr.phil, prof.33. Kivrāne Ira Mg.paed.34. Linde Lilita Mg. paed., lektore35. Latvkovska Evija Mg.paed., asistente36. Odiņa Indra Dr.paed., docente37. Politiko Eleonora lektore38. Puškarevs Igors Dr.hab.med., profesors 39. Rieksta Sanita Mg.paed., lektore40. Rihtere- Zunte Elīna Mg paed., lektore41. Skara – Mincāne Rita Mg.paed., lektore42. Vaļka Sintija Mg.paed., asistente

6.6.3. Visi programmas īstenošanā iesaistītie docētāji paralēli akadēmiskajam darbam veic zinātnisko darbu. Tas saistās ar trim zinātnes nozarēm – pedagoģiju, izglītības zinātni un valodniecību. Pētījumu tematika cieši saistīta ar studiju programmas saturu, ar katra docētāja akadēmiskajiem kursiem, ir aktuāla un nozīmīga ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā mērogā.

6.6.4. Docētāji regulāri piedalās ar referātiem zinātniskajās konferencēs gan Latvijā (LU fakultātēs un institūtos, Liepājas Pedagoģijas akadēmijā, Rēzeknes Augstskolā, Daugavpils Universitātē, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā u.c.), gan ārzemēs (Lietuvā, Igaunijā, ASV, Kanādā, Austrijā, Lielbritānijā, Dānijā, Slovākijā, Ungārijā, u.c.).

Docētāji veic zinātniskos pētījumus gan individuālu tēmu ietvaros, gan strādājot starptautiskos projektos (Comenius projekti – QUATE- Qualifying adults for teaching professions- S.Kalniņa; FISTE – A Future way for In-Service Teacher Education Acroos Europe- S.Kalniņa, E.Rihtere-Zunte, R.Skara-Mincāne), ELHE – e-learning in higher education – E.Rihtere-Zunte, R.Skara-Mincāne; Menttime – Mentoring at schools and universities – A.Kačkere, I.Odiņa, S.Rieksta).

Izmantojot starptautiskos projektos un ERASMUS/SOCRATES finansētajā Eiropas doktorantūras programmā “e-learning in higher education“ (e-mācības augstākajā izglītībā) gūtās atziņas un pieredzi, ievērojami modernizēts un papildināts studiju kurss “Internets svešvalodu

skolotāja darbā“ (I.Kangro, R.Skara-Mincāne). Comenius MenTTime projekta ietvaros A.Kačkere un I.Odiņa ir izstrādājušas un publicējušas 30 lappušu informatīvo materiālu angļu valodā prakšu vadītājiem – mentoriem („Mentoring in Europe. A Latvian Perspektive”) un pašlaik turpina darbu pie materiāla tulkošanas latviešu valodā.

Lielbritānijas padomes Presett Partnership projektā A. Kačkere un I.Odiņa ir piedalījušās 6 universitāšu darba grupas izstrādātā metodikas kursa aprobēšanā un pilnveidošanā, ir izstrādātas kopējās vadlīnijas, prasības un programma studentu vērošanas un pedagoģiskajām praksēm, kā arī saskaņotas prasības diplomdarbu rakstīšanai. Projekta ietvaros notiek pasniedzēju pieredzes apmaiņa starp augstskolām un atklāto nodarbību organizēšana.

Programmu realizējošie docētāji sadarbojas arī ar skolām:

- A.Kačere un I.Odiņa turpina darbu ar mentoriem, lai sagatavotu skolu skolotājus studentu prakses vadīšanai un izvērtēšanai skolā. Rezultātā ir izveidojusies cieša sadarbība ar 13 skolām.

- I.Odiņa, A.Kačkere, S.Kalniņa organizēja un vadīja kursus skolu pavasara brīvlaikā Vidzemes reģiona skolu pārstāvjiem, kā arī Rīgas pilsētas Centra rajona skolotājiem, lai iepazīstinātu ar universitātes studiju procesu.

Programmā strādājošie docētāji piedalās 10 starptautiskos un 1 LZP finansētā projektā. Īpaši jāuzsver, ka starptautiskajos projektos gūtās atziņas tiek iestrādātas docētajos kursos, tādejādi studenti tiek informēti par aktuālām problēmām izglītības un svešvalodu mācību jomā Eiropā un pasaulē (katedras docētāji piedalās projektos ar 35 Eiropas un pasaules valstīm).

Programmu realizējošie docētāji iesaistījušies un aktīvi darbojas profesionālajās apvienībās:

LATE -Latvijas angļu valodas skolotāju asociācijā

Visi docētāji ir asociācijas biedri, aktīvi izmanto LATEs resursu centra materiālus savā darbā, piedalās asociācijas organizētajos kursos, kā arī iesaista studentus un mudina viņus savās studijās un pētnieciskajos darbos izmantot centra materiālus. A. Auziņa darbojas LATE valdē, bet R.Skara-Mincāne ir SIG “Young Learners” vadītāja.

LAPSA -Latvijas Augstskolu Pedagogu Sadarbības Asociācija

I. Odiņa ir šīs asociācijas vadītāja

Latvijas lasīšanas asociācija – S. Kalniņa ir šīs asociācijas valdes priekšēdētāja

6.6.6. Programmas īstenošanā tiek domāts arī par personāla atlasi un atjaunošanu. Programmas realizācijā tiek iesaistīti augsti kvalificēti, profesionāli docētāji un pedagoģiskā darba praktiķi. Valsts pārbaudījumu komisijas darbā iesaistīti arī profesionālo asociāciju pārstāvji: priekšēdētāja – Latvijas Angļu valodas skolotāju asociācijas priekšsēdētāja Silvija Andernovics, un praktizējoši skolotāji- Laima Takere, Sanita Rieksta. Katru gadu programmas realizācijā tiek iesaistīti jaunie speciālisti, kas ieguvuši maģistra grādu: gan fakultātes absolventi (R.Skara-Mincāne, E.Rihtere-Zunte, A.Auziņa, O.Gotlube, E.Latkovska, S.Vaļka) gan praktizējošie skolotāji (S.Rieksta). Šī pieeja tiks īstenota arī turpmāk. Studiju procesa nodrošināšanā problēmas dažkārt rada nodarbību saraksta plānošana, jo pasniedzēji ir ļoti noslogoti un dažkārt strādā vairākās darba vietās. Docētāju attieksme pret darbu ar nepilna laika studentiem ir pozitīva, pretimnākoša, tāpēc mācību procesā valda labdabīga atmosfēra.

6.7. Finansēšanas avoti, materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums6.7.1. Programmas īstenošanas materiāli tehniskās un informatīvās bāzes attīstība tiek plānota ciešā saistībā ar citu LU PPF īstenoto studiju programmu nodrošinājuma attīstību. Programmas īstenošana tiek finansēta no pašu studentu studiju maksas. Studentiem ir iespēja izmantot studiju kredītus, kas sedz 38 % no studiju maksas. Studentiem pieejamais tehniskais un materiālais nodrošinājums organizēts tā, lai studenti to varētu izmantot gan mācību procesā, gan studējot individuāli. Skolotāju izglītības nodaļas metodiskajā kabinetā ir plašs brīvpieejas izziņu materiāla klāsts (vārdnīcas, enciklopēdijas, žurnāli un laikraksti angļu valodā, jaunākā metodiskā lietratūra, u.c.), jo regulaŗi tiek

abonēti žurnāli svešvalodās – “ History”, “Newsweek”, “ELT Newsletter Latvia”. Mācību resursi studentiem ir pieejami arī brīvpieejas datorklasē, kas strādā arī piektdienās līdz plkst. 18.oo un sestdienās. Tomēr palielinoties fakultātes kopējam studentu skaitam, ir nepieciešamība pēc jaunām auditoriju telpām, kā arī pasniedzēju darba telpām.

6.7.2. Pamatskolas angļu valodas skolotāja profesionālo studiju programmas īstenošanas metodisko nodrošinājumu veido Skolotāju izglītības nodaļas metodiskie materiāli – mācību grāmatas, līdzekļi, mācību materiāli, valodnieciskā literatūra, vārdnīcas, arī daiļliteratūras grāmatas, dažādas datorprogrammas, video materiāli, uzskates līdzekļi, iepriekšējos gados gan pilna laika studentu izstrādātie kvalifikācijas un bakalaura darbi, gan Pamatskolas angļu valodas skolotāja profesionālās studiju programmas studentu diplomdarbi, studentu referāti atsevišķos studiju priekšmetos. Docētāji turpina izstrādāt un pilnveidot savus mācību materiālus un līdzekļus, lai ārvalstīs publicētos mācību materiālus papildinātu ar Latvijas kontekstam atbilstošiem materiāliem.

6.7.4. Bibliotēkas un metodiskā kabineta saturs studentu vajadzības apmierina daļēji, jo modernam mācību procesam atbilstošu tehnisko aprīkojumu vajadzētu paredzēt no centralizētajiem līdzekļiem, jo atsevišķām programmām tas nav pa spēkam. Docētāju un studentu rīcībā ir datori ar izdrukas iekārtām, projektori, kopētāji, iespēja izmantot video aparatūru, kas kopumā nodrošina labvēlīgus apstākļus studiju programmas īstenošanai.

6.7.5. Bibliotēkas saturs ir tikai daļēji atbilstošs programmas studentu vajadzībām. kaut gan bibliotēkas resursi tiek papildināti, tomēr turpmāk nepieciešama ciešāka sadarbība ar Latvijā esošajām mācību literatūras izdevēju pārstāvniecībām (Oxford University Press, Cambridge University Press, Longman, MacMillan), lai resursos būtu pēc iespējas vairāk tās mācību literatūras un uzziņas literatūras, ko skolotāji izmanto pamatskolas angļu valodas apguves procesā. Lēmumus par nepieciešamās literatūras un preses izdevumu iegādi pasūta bibliotēka sadarbībā ar docētājiem pēc detalizētas vajadzību izpētes. Pārrunājot ar kursu docētājiem jautājumu par kursu nodrošinājumu ar materiāliem, analizējot Internet datu bāzes un katalogus, programmas direktore literatūras, vārdnīcu un datorprogrammu iegādes jautājumus regulāri pārrunā ar Skolotāju izglītības nodaļas vadītāju prof. I.Kangro un finansiālo iespēju robežās šie jautājumi tiek risināti.

6.7.7. Finansēto pētījumu projektu skaits un finansējuma apjoms:

Tiešu finansējumu no piedalīšanās projektos programma nesaņem. Šo projektu ieguldījums ir iespēja gūt jaunu pieredzi, iepazīties ar jauniem mācību un studiju materiāliem ES valstīs, piedalīties projektu izstrādē un realizācijā, iegūt jaunas prasmes. Docētāju piedalīšanās projektos saistīta, galvenokārt, ar izglītības jautājumu risināšanu: skolotāju izglītošana un tālākizglītība (I.Odiņa, A.Kačkere, S.Kalniņa), skolotāju iesaistīšanās mūžizglītībā (D.Blūma), skolotāju profesionālo kompetenču attīstīšana (D. Blūma, I.Kangro, I.Odiņa, S.Kalniņa, E.Rihtere-Zunte, R.Skara-Mincāne), kas kopumā nodrošina labvēlīgus apstākļus studiju programmas īstenošanai.

6.8. Ārējie sakari6.8. 1. Saites ar darba devējiem- saikne ar Izglītības un zinātnes ministriju saikne ar Latvijas angļu valodas skolotāju asociāciju saikne ar skolām studentu pedagoģisko prakšu laikā skolu problēmu un skolotāju pieredzes iepazīšana Izglītības Atbalsta centra, Lielbritānijas

Padomes projektos, konferencēs un semināros

docētāju darbs skolā; sadarbība ar izdevniecībām un to pārstāvjiem Latvijā : Oxford University Press (D.Miška),

Longman (I.Vītola), Express Publishers (T.Ginsburga) un MacMillan S.Kārkliņa) izdevniecībām (šo pārstāvju viesošanās fakultātē, kā arī skolotāju piedalīšanās šo izdevniecību rīkotajos semināros par darbu ar vārdnīcām, jaunākajām pieejām gramatikas mācīšanā, iepazīstināšana ar jnesen izdotajām mācību grāmatām un mācību komplektiem);

sadarbība ar Eiropas Moderno valodu centru Grācā 2004. gada jūlijā Socrates ERASMUS programmas ietvaros S.Kalniņa ar lekcijām “Studentu kritiskās domāšanas attīstīšanas iespējas” bet 2005. gada jūnijā I. Odiņa ar nodarbībām par studentu prakšu organizēšanu viesojās Freiburgas pedagoģiskajā augstskolā (Vācija), 2004.gada augustā A.Kačkere un I.Kangro piedalījās Socrates ELHE (e-learning in Higher

Education) intensīvajā doktorantūras programmā 2004.gada oktobrī A. Kačkere vadīja nodarbības par studentu prakšu organizēšanu Tallinas

pedagoģiskajā universitātē. 2005. gada augustā-septembrī A.Auziņa. D.Blūma un S.Kalniņa piedalījās SOCRATES

ERASMUS (BIP) intensīvajā doktorantūras programmā.

Turpinās sadarbība ar ārzemju universitātēm: A.Kačkere uztur kontaktus ar Edinburgas un Plimutas universitātēm, kas specializējas mentoru

izglītībā; I.Odiņa ar Veszpremas Universitāti Ungārijā par skolotāju izglītības un atbalsta sistēmā; S.Kalniņa ar Edinburgas un Nijmēgenas universitātēm par skolotāju profesionālo kompetenču

pilnveidi; Bornholmas Dānijas Karaliskās Skolotāju augstskolas filiāli par programmu attīstības jautājumiem;

S.Kalniņa, E.Rihtere-Zunte, R.Skara-Mincāne ar Islandes pedagoģisko universitāti, Targovistes universitāti (Rumānija), Oulu pedagoģisko universitāti (Somija) par modernoi tehnoloģiju izmantošanu skolotāju tālākizglītībā;

A.Kačkere, S.Kalniņa un I.Odiņa sadarbojas ar Lankāsteras universitāti, Viļņas un Kauņas pedagoģisko universitāti un Tallinas pedagoģisko universitāti skolotāju izglītības un studentu prakšu organizācijas jautājumos.

Viss augstāk minētais kopumā nodrošina labvēlīgus apstākļus studiju programmas īstenošanai. 2004./2005.akad.g. ir pilnveidojusies programmas struktūra, ir uzlabojusies sadarbība ar studentiem, un ir rasta iespēja studentiem mērķtiecīgāk iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā par savām studijām.

15.10. 2005. Sandra Kalniņa

Pamatskolas angļu valodas skolotāja profesionālo studiju programmas direktore

Pielikumi1. Otrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmā ,,Pamatskolas angļu valodas skolotājs” 2004/2005.studiju gadā aizstāvētie diplomdarbi2. Otrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas ,,Pamatskolas angļu valodas skolotājs” īstenošanā iesaistīto docētāju publikācijas 2004/2005. ak. gadā

3. Otrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas ,,Pamatskolas angļu valodas skolotājs” īstenošanā iesaistīto docētāju piedalīšanās starptautiskajos projektos 2003/2004.ak. gadā4. Otrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas,,Pamatskolas angļu valodas skolotājs” studentu anketu paraugi

Pielikums 1.Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā

„Pamatskolas angļu valodas skolotājs” 2003./2004 studiju gadā aizstāvētiediplomdarbi

Pamatskolas angļu valodas skolotāja otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas studentu diplomdarbi:

1. Ņina Baženova Skol030017Transkripcijas mācīšanās un prasmju veidošanās darbā ar vārdnīcu 2.klasē

2. Andra Circenis Skol040109Svešvalodu apguves motivācijas veidošanās problēmas lauku skolā

3. Grieta Dimitere Skol030439Atzinīgu vārdu nozīme skolēniem motivācijas attīstīšanā angļu valodas stundās

4. Irina Direktorenko Skol030009Angļu valodas gramatisko iemaņu veidošanās sākumposmā

5. Gaļina Fiļkova Skol030012Lasīšanas uzdevumu loma runas attīstībā angļu valodas stundās

6. Astrīda Gorkuša Skol030003Differencētā pieeja angļu valodas mācībās 3.klasē

7. Irina Gvozdeva Skol030002Runāšanas prasmju motivēšana un atbalstīšana angļu valodas stundās pamatskolas klasēs

8. Valentīna Isabekova Skol020232Runas prasmju pilnveidošana angļu valodā 9.klasē

9. Tatjana Jalovko Skol030005Grupu un pāru darbs komunikatīvo prasmju veidošanā angļu valodā 8.klasē

10. Valda Kaufmane Skol030030Runas prasmju veidošanās angļu valodā 3.klasē

11. Ligija Kļaviņa Skol030038Grupu darbs- skolēnu sarunvalodas prasmju pilnveidei angļu valodas stundās 5.klasē

12. Ieva Knope Skol030044Komunikācijas prasmju pilnveide pamatskolas klasēs

13. Marija Kolosova SkKr000005Vārdu krājuma bagātināšanās angļu valodā 5.klasē14. Skaidrīte Krūkle Skol030020

Kooperatīvā mācīšanās –skolēnu sociālo prasmju attīstībai angļu valodas stundās 4.klasē

15. Žanna Kukina Skol030423Darbs ar skolēniem ar nevienādām zināšanām angļu valodas stundās

16. Iveta Loča Skol030008Datoru izmantošana angļu valodas apguvē arodskolas korekcijas klasē

17. Tatjana Mjagkaja Skol030011 Vēstures un angļu valodas starppriekšmetu saikņu izmantošana 5.klasē speciālā skolā18. Marita Mūrniece Skol030004Dziedāšanas izmantošana angļu valodas apguvē pirmsskolas vecumā

19. Aija Penka Skol030427Angļu valodas apguves īpatnības darbā ar pieaugušajiem

20. Linda Pluģe Skol030023Izrunas prasmju pilnveidošana 6.klasē

21. Ieva Priedīte Skol030420Telpisko spēju ietekme uz angļu valodas apguvi pirmsskolas vecumā

22. Vita Rivare Skol030070Runāšanas prasmju pilnveidošana tūrisma grupā arodskolā

23. Andrejs Rižikovs Skol020034Interaktīvās metodes dialoģiskās runas prasmju attīstībai angļu valodas stundās (sākumposmā)

24. Marina Ružanska Skol030026Runāšanas prasmju pilnveidošanās angļu valodā 8.klasē

25. Laimdota Sipčenko Skol030006Dziesmu izmantošana vārdu krājuma apguvē

26. Dace Sloka Skol030029Angļu valodas pareizrakstības iemaņu veidošanās 3.-4.klasēs

27. Anita Stankeviča Skol030007Runas prasmju pilnveidošana angļu valodā 7.klasē

28.Ilona Sprice Skol030001Vārdu krājuma bagātināšanās iespējas angļu valodā 3.klasē

29. Jeļena Šarapova Skol030037Lasīšanas prasmju angļu valodā veidošanās valodas apguves sākumposmā

30. Ieva Timčenko Skol030063Rakstīšanas iemaņu veidošanās angļu valodā 3.klasē

31. Santa Viļumate Skol030040Skolēnu radošās darbības attīstība angļu valodas stundās 4.klasē

32. Guna Voldeka Skol030036Rakstīšanas prasmju pilnveidošana angļu valodā 6.klasē

33. Ludmila Zabrocka Skol020233Kļūdu labošana angļu valodas apguve 3.klasē 34. Iveta Zemīte Skol030419Lomu spēļu izmantošana komunikatīvās kompetences attīstīšanā 6.klasē

Pielikums 2.Otrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas,,Pamatskolas angļu valodas skolotājs” īstenošanā iesaistīto docētāju publikācijas 2004/2005. akadēmiskajā gadā

1. Baldunčiks J. Latviešu valoda 21. gadsimta sākumā.// Latvijas grāmata 2004.-R.:Jumava,2004.-119.-122.lpp.

2. Baldunčiks J. Angļu-latviešu vārdnīca.-4. papild. un izlab. izd.-R.:Jāņa sēta, 2004.

3. Baldunčiks J., Pokrotniece K. Svešvārdu vārdnīca skolām.-R.:Jumava.-Nodots publicēšanai.

4. Kačkere A. Introducing observation programme in pre-service teacher education.// Pedagoģija. Izglītības zinātnes un pedagoģija mūsdienu pasaulē: LU raksti. 670.sējums, Rīga: Garā pupa

5. Kalniņa S., Beed P.L., Ridgeway V.G., Brownlie F. The Power of Reflective Writing for Students and Teachers//Reading, Writing, Thinking. Proceedings of the 13th European Conference on Reading. IRA, 2005

6. Kalniņa S. Reading is like window to the world.// Lower Mainland Council of the International Reading Association (Canada): Newsletter, Summer 2004.-P. 29-30.

7. Odiņa I. Sociālo prasmju pilnveides iespējas skolotajiem profesionālās tālākizglītības procesā.// Pedagoģija. Izglītības zinātnes un pedagoģija mūsdienu pasaulē: LU raksti.-R.,2003.-670.sēj.-58.-69.lpp.

8. Odiņa I. Teacher Professional Development for Cooperative Learning.// Cunningham D., Hatoss A. & O'Neil S. Global Perspectives on Language Policies, Practices and Proficiencies.-2005.-Pieņemts publicēšanai Austrālijā.

.

Pielikums 3.Otrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas,,Pamatskolas angļu valodas skolotājs” īstenošanā iesaistīto docētāju piedalīšanās starptautiskos projektos 2004/2005.ak. gadā

1. SOCRATES tematiskais sadarbības tīkls valodu jomā (TNT 3) 2.apakšprojekts “Svešvalodas Eiropas darba tirgū”. (I.Kangro, E.Latkovska).

2. “Informācijas un komunikācijas tehnoloģija un izglītības inovācijas Latvijā un pasaulē” (ZA Nr. 01. 0289 Zinātnes nozare – informātika 2001. – 2004.) (I.Kangro).

3. SOCRATES/ERASMUS Intensive Programme ELHE e-learning in Higher Education ( Erasmus intensīvā doktorantūras līmeņa programma e-mācības augstākajā izglītībā”) (I.Kangro, R.Mincāne-Skara, E.Rihtere-Zunte).

4. SOCRATES/GRUNDVIG GILE – Generationsübergreifendes Interkulturelles Lernen (Starppaaudžu interkulturālās mācības.(I.Kangro).

5. LR IZM un Ziemeļreinas-Vestfālenes Kultūras ministrijas projekts par prasību izstrādi pedagogu profesionalitātei un pedagoģiskās izglītības standartiem. (I.Kangro).

6. COMENIUS MenTTime projekts (Mentora rokasgrāmatas divās valodās (latviešu un angļu) izstrāde.(I.Odiņa, A.Kačkere).

7. Lielbritānijas padomes Presett Partnership projekts. Metodikas kursa izstrādāšana un aprobēšana. (A. Kačkere un I.Odiņa.).

8. SOCRATES/COMENIUS FISTE –A Future Way for In-Service Teacher Education Across Europe (S.Kalniņa, E.Rihtere-Zunte, R.Skara-Mincāne)

9. SOCRATES tematiskais sadarbības tīkls valodu jomā (TNT 2) 2. apakšprojekts “Jaunā mācību vide”. (I.Kangro, R.Mincāne-Skara).

10. SOCRATES/ ERASMUS BIP – D.Blūma, A.Auziņa, A.Kačkere, S.Kalniņa

LATVIJAS UNIVERSITĀTE

Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte

OTRĀ LĪMEŅA AUGSTĀKĀS PROFESIONĀLĀS STUDIJU PROGRAMMAS

“PAMATSKOLAS ANGĻU VALODAS SKOLOTĀJS”

(Programmas kods 47141302)

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

Par 2005./2006. akadēmisko gadu

Studiju programma akreditēta no 2002.gada 3.aprīļa līdz 2008.gada 31.decembrim

Studiju programmas direktors:lektore Sandra Kalniņa

ApstiprinātsPedagoģijas studiju programmaspadomes sēdē ........ . ......... . 2006. Protokola Nr. ...............................Padomes priekšsēdētājs...................................................

Iesniegts Akadēmiskajā departamentā ..........................2006.

Jau divpadsmito gadu PPIC realizē otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmu “ Pamatskolas angļu valodas skolotājs”. Uz 2006.gada 1.oktobri programmā reģistrējušies un studē 62 studenti.

6.1. Studiju programmas mērķi un uzdevumiStudiju programmas mērķis ir sniegt iespēju iegūt pamatskolas angļu valodas skolotāja

kvalifikāciju un attīstīt šai kvalifikācijai nepieciešamās kompetences strādājošiem skolotājiem, kuriem nav atbilstošas kvalifikācijas.

Šis mērķis īstenojams, realizējot sekojošus uzdevumus: 17. topošajiem angļu valodas skolotājiem nodrošināt iespēju papildināt pamata zināšanas angļu

valodā un mācību metodikā, kas nodrošina profesionālu angļu valodas skolotāja darbību pamatskolas posmā;

18. nodrošināt iespēju padziļināt zināšanas pedagoģijā, psiholoģijā un metodikā, apgūstot jaunāko šajās jomās, tādejādi veicinot profesionāli kvalitatīvas skolotāja prakses īstenošanu;

19. veicināt studējošo skolotāju praktiskās pedagoģiskās pieredzes veidošanos darbam pamatskolā angļu valodas mācīšanai, tādejādi nodrošinot arī viņu reālas konkurences iespējas darba tirgū;

20. veicināt studējošo pašizglītības vajadzības attīstību, tādējādi sekmējot viņu virzību uz mūžizglītību.

Apgūstot programmu, studenti iegūst un pilnveido sekojošas prasmes, kā:13) izprast svešvalodu mācību metodikas teoriju un pielietot to atbilstoši katrai mācību

situācijai, un balstoties uz tās izstrādāt un īstenot mācību plānus;14) daudzveidīgi novērtēt skolēnu zināšanas;15) praktiski pielietot savas angļu valodas zināšanas mācību materiālu sagatavošanai un

dažādas grūtības pakāpes tekstu adaptēšanai, pielāgojot tos konkrētās skolēnu grupas vajadzībām;

16) izvērtēt savus darba rezultātus;17) analizēt mācību procesu, akcentējot sociālo, psiholoģisko un pedagoģisko aspektu;18) patstāvīgi veikt skolotāja darbības un citus pētījumus.

6.2. Studiju programmas organizācija6.2.1. Studiju programmas struktūra: Studiju programmas struktūra pašnovērtēšanas periodā – 2005./2006. akad.gadā pamatos nav mainījušies (60 kred., A un B daļas, 4 semestru nepilna laika klātienes studijas). A daļa ietver 44,5% no kopējā kredītpunktu skaita, B daļa -55,5% no apgūstamo kredītpunktu skaita.6.2.2. Līdzsvars starp obligātajiem un izvēles kursiem, teorētiskajiem un praktiskajiem kursiem, kursiem vienā disciplīnā un multidisciplināriem kursiem. Studiju plāna atbilstība struktūrvienības mērķiem un uzdevumiem.

Pamatskolas angļu valodas skolotāja otrā līmeņa profesionālo studiju programma tiek īstenota atbilstoši Svešvalodu apguves standartam pamatskolai un Skolotāja profesijas standartam.

Programmas A un B daļās iekļauti obligāti apgūstamie kursi, kā arī paredzētas studiju kursu izvēles iespējas, kas iespējams, jo studiju kursu piedāvājums ir lielāks nekā nepieciešams pēc noteiktā kredītpunktu apjoma.

Studiju programmas B daļā paredzētā studiju kursu izvēles iespēja realizējas, katrai studentu grupai kopā ar programmas direktori pārrunājot apgūstamos kursus saistībā ar studentu

praktisko pieredzi un turpmākajām profesionālajām vajadzībām. Studenti varēja izvēlēties vienu studiju kursu no diviem vai trim piedāvātajiem.

Gan pēc studentu, gan docētāju vērtējuma sabalansētība starp teorētiskajiem un praktiskajiem kursiem ir pārdomāta – faktiski programmā visiem kursiem ir praktiska ievirze, bet tīri praktiskie kursi saistīti ar konkrētu angļu valodas skolotāja darba metodiku. Mācību metodikas kursi būtībā ir multidisciplināri, jo apvieno teorētisko kursu atziņas metodikas aspektā.

Ņemot vērā, ka valstī joprojām pastāvīgi trūkst angļu valodas skolotāju, šī programma dod iespēju skolotājiem iegūt pamatskolas angļu valodas skolotāja kvalifikāciju un līdz ar to paver plašākas perspektīvas Latvijas darba tirgū. Tā kā gandrīz visi studējošie jau strādā izglītības sistēmā, tad arī, pabeidzot studijas, absolventi turpina darbu skolā jaunā kvalitātē. 2006. gada jūnijā kvalifikācijas pārbaudījumus kārtoja 40 pedagogi, no kuriem 34 turpina darbu vispārizglītojošās skolās, 4 skolotājas tehnikumos, 2 skolotājas pašvaldības iestādēs.

6.3 Studiju programmas praktiskā realizācija6.3.1. Izmantotās pasniegšanas metodes: apraksts, metožu izvēles pamatojums un analīze

Darbība starptautiskos projektos pilnveido un dažādo programmu realizējošo docētāju zināšanas un darba metodiku un līdzās tādām tradicionālām metodēm kā lekcijas un semināri, arvien vairāk tiek izmantotas interaktīvās metodes: studenti vairāk darbojas pāros, mazās grupās veicot problēmsituāciju analīzes, strādā radošos semināros, piedalās lomu spēlēs un diskusijās, kā arī izstrādā vairākus projektus mācību metodikas kursā, valodas vēstures un valstmācības kursā. Darba analīze liecina, ka 1/5 ir lekcijas un semināri (leksikogrāfija, leksikoloģija, valodas vēsture, angliski runājošo valstu valstmācība, Anglijas kultūrvēsture), 2/5 patstāvīgais darbs (visām praktiskajām nodarbībām seko studentu patstāvīgās, individuālās mācības); 2/5 grupu darbs un sadarbīgā mācīšanās (valodas praktiskajās nodarbībās un mācību metodikas nodarbībās). Liels akcents kontaktnodarbībās tiek likts uz studentu kritiskās domāšanas un sadarbības prasmju attīstīšanu un pilnveidošanu. Tādējādi studenti paši augstskolas nodarbībās praktiski izmēģina dažādas mācīšanās stratēģijas, pārliecinās par to lietderību un plāno, kā tās varētu izmantot savās stundās. Studenti tiek rosināti publiski uzstāties, prezentējot patstāvīgos darbus, izteikt pašvērtējumu un vērtēt citu studentu darbus.

6.3.2.Akadēmiskā personāla pētnieciskās darbības un citu ar to saistīto aktivitāšu ietekme uz studiju darbuVisi studiju programmas īstenošanā iesaistītie docētāji līdzās akadēmiskajam darbam veic arī pētniecisko darbību galvenokārt trīs zinātnes nozarēs – pedagoģijā, izglītības zinātnē un valodniecībā (A. Kačkere, S. Kalniņa turpina darbu pie doktora disertācijas izstrādes), A.Auziņa uzsākusi studijas doktorantūrā. Pētījumu tematika cieši saistīta ar studiju programmas saturu, katra docētāja kursiem, ir aktuāla un nozīmīga ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskajā kontekstā. Docētāji pastāvīgi savos studiju kursos iekļauj jaunākos zinātnes atzinumus, jo piedalīšanās konferencēs sekmē docētāju profesionālo pilnveidi un pieredzes paplašināšanos gan zinātniskajā, gan metodiskajā jomā. Atbilstoši docētāju zinātniski pētnieciskajām interesēm šim darbam tiek piesaistītas arī studentes, izstrādājot diplomdarbus. (skat. Pielikumu)

Divas docētājas – S.Kalniņa un A.Auziņa ir ievēlētas un sekmīgi darbojas Latvijas Angļu valodas skolotāju asociācijas valdē, tādējādi tiek nodrošināta svešvalodu skolotāju vajadzību izzināšana un centieni tās apmierināt, īstenojot Pamatskolas angļu valodas skolotāju studiju programmu.

Lektore S.Rieksta strādā arī par skolotāju Rīgas Valsts Ģimnāzijā, kas nodrošina labu sasaisti ar skolas praksi. Docētāji regulāri piedalās starptautiskās un republikāniskās konferencēs, uzstājoties tur ar priekšlasījumiem un referātiem, kā arī vadot darba grupas.

6.3.3. Studentu iesaistīšana pētnieciskajos projektos: Visi studiju programmas studenti veic zinātnisko darbu saskaņā ar studiju programmas prasībām, kas ir obligāta prasība profesionālās augstākās izglītības iegūšanai. Studentu zinātniskā darba formas ir: referāti, studiju darbi un diplomdarbs. Diplomdarba izstrādes gaitā docētāji rosina studentu pētnieciskās intereses un zinātniskā darba prasmju veidošanos, strādājot pie tēmām, kas vienlīdz interesantas abām pusēm. Diplomdarbos studenti ir pētījuši plašu un daudzveidīgu pedagoģisko problēmu loku, īpaši akcentējot ar svešvalodu mācīšanas metodiku saistītus jautājumus (skat.pielikumu).

Programmas docētājām izveidojusies arī laba sadarbība ar Lielbritānijas Padomi Latvijā. Skolotāji, kas ieguvuši pamatskolas angļu valodas skolotāja kvalifikāciju ir sagatavoti, lai paši strādātu pētnieciskajos (starptautiskajos un Latvijas) projektos. Vairākas studentes darbojas Britu Padomes projektos “Young learners”, „Mentoring” un „Animating literature”.

Programmas studentiem ir iespēja arī piedalīties starptautiskajā studentu zinātniskajā konferencē Tikšanās vieta formālajai un neformālajai izglītībai, kura notika jau piekto gadu (2006. gada 17. un 18. maijā un starptautiskajā Angļu valodas skolotāju konferencē 2006.gada 18.-20. augustā)

Izvērtējot studentu konferenci, kā ieguvumi tika minēti: iespēja pilnveidot uzstāšanās prasmes, apgūstot dažādas uzstāšanās tehnikas; izpratne kā veikt pētījumus; iespēja satikties ar citu augstskolu un valstu studentiem; praktiskā pieredze konferenču organizēšanā.

6.3.4. Mācību prasmes kursi studiju programmā: Mācīties mācīties prasmes un kritiskās domāšanas prasmes studenti apgūst vairākos B daļas izvēles kursos, piemēram, Lasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanai, Angliski runājošo valstu valstmācība, projektā Angliski runājošās valstis, Valodas vēsture. Sadarbības prasmes tiek pilnveidotas kursā Kooperatīvā mācīšanās, savukārt, moderno tehnoloģiju izmantošanas prasmes angļu valodas apguvē tiek apgūtas projektā “Angliski runājošās valstis”. Tajā studenti aktivizē citos kursos iegūtās zināšanas un izmanto jauniegūtās prasmes un zināšanas stundu modeļu izveidei, akcentējot e-mācību priekšrocības. Nodarbībās pāru darbs mijas ar darbu minigrupās, tādējādi studenti paši labāk apgūst citas darba formas.

6.4.Vērtēšanas sistēma

6.4.1. Izmantotās novērtēšanas metodes apraksts, izvēles pamatojums un analīze. Zināšanas visos pārbaudījumos tiek vērtētas 10 ballu sistēmā, kas nodrošina pietiekami plašu vērtējuma skalu, gan izvērtēts, nodrošinot nepārtrauktu rakstisko atgriezenisko saikni ar studentiem. Plaši tiek izmantots arī studentu pašnovērtējums un kolēģu savstarpējais vērtējums. Jau otro gadu programmā ir ieviests grupālā darba izvērtējums, lai attīstītu prasmes izvērtēt savas grupas darbu, novērot un izvērtēt citas grupas un pasniedzēju darbu. Skolotāji uzsvēra, ka šīs prasmes viņiem lieti noder savā darbā skolā. Prasības un vērtējuma principi ir fiksēti katra studiju kursa aprakstā un kursa sākumā docētāji vienmēr ar tiem iepazīstina studentus.

Vairums kursa pārbaudījumu notiek rakstiski, jo Pamatskolas 9.klases svešvalodas ieskaite, kā arī citi skolas pārbaudes darbi tiek organizēti rakstveidā – tas studentiem liek koncentrēties uz galveno un, salīdzinot ar mutisku atbildi, samazina atbildes vispārinātību un liekvārdību. Tā kā studentiem jau iepriekš ir zināmi vērtēšanas kritēriji, šāda pārbaudījuma forma ļauj pasniedzējiem objektīvāk novērtēt studenta zināšanas. Docētāji studiju procesā izmanto arī tādas vērtēšanas formas kā studenta darbu mape (portfolio), kas labi parāda studentu apgūtās kompetences.

Studentu izstrādātos diplomdarbus vērtē komisija, analizējot gan darba izstrādes norisi (studenti kopā ar darba vadītāju regulāri aizpilda Diplomdarba izpildes lapu), gan teorētiskās literatūras atlases atbilstību darba tēmai, mērķim un uzdevumiem, gan avotu analīzes kvalitāti, praktiskā pētījuma rezultātu apkopojumu un secinājumus, darba noformējumu un aizstāvēšanu.

6.4.2. Novērtēšanas biežums ir atkarīgs no nodarbībās izmantotajām metodēm. Arī šajā atskaites periodā studentu zināšanu un prasmju vērtēšana notika atšķirīgi, ciešā saistībā ar studiju kursa specifiku, piemēram, vairumā uz studentu praktisko darbību orientētajos kursos docētāji izmanto nepārtraukto vērtēšanu, citos vērtēšana notiek vairākas reizes semestrī kā apkopojums par apgūto materiālu, kad studenti veic kādu patstāvīgo darbu vai pārbaudes darbu. Izvērtējums un pašizvērtējums notiek gandrīz katrā nodarbībā, jo tas pasniedzējam sniedz labu atgriezenisko saikni.Kopumā jāsaka, ka šāda vērtēšanas sistēma ir mērķtiecīga un atbilstoša mūsdienu prasībām.

6.5. Studenti6.5.1. Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā: Studentu ierosinājumi, iebildumi, priekšlikumi un intereses tiek uzklausītas un iespēju robežās ievērotas studiju programmas realizācijas gaitā. Sevišķi lietderīga šādā sadarbība B daļas kursu izvēlē, pedagoģiskās prakses un pārbaudījumu laiku noteikšanā valsts pārbaudījumu laika plānošanā. Pašnovērtējuma periodā programmas direktore vairākas reizes katrā semestrī tikās gan ar 1., gan 2.kursa studentiem, lai ar studentiem pārrunātu studiju procesu un uzklausītu viņu ierosinājumus un iebildes, un nepieciešamības gadījumā censtos konstruktīvi risināt radušos jautājumus. Kopumā studenti studiju kvalitāti un docētāju profesionalitāti vērtē pozitīvi.

6.5.2. Studentu aptaujas, analīze, rezultāts: 2006.gada martā un aprīlī LU Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultātes Pieaugušo pedagoģiskās izglītības centrs veica studentu aptauju par profesionālo studiju saturu un organizāciju. Pavisam tika aptaujāti 63 studiju programmas “Pamatskolas angļu valodas skolotājs” studenti. Iegūtā informācija ļauj spriest par studiju procesa norisi, problēmām, sadarbību starp docētājiem un studentiem, utt.

Aptaujas mērķi bija izzināt studentu viedokli, viņu apmierinātību vai neapmierinātību ar programmu, un noskaidrot programmas stiprās un vājās puses. (Anketas jaut.skat. Pielikumā) Tās rezultāti apspriesti un analizēti gan ar programmas docētājiem, gan studentiem. Analīze:

Kopumā studenti programmu vērtē kā mērķtiecīgu, profesionāli noderīgu. Vairākums studentu uzskata, ka viens no būtiskākajiem nosacījumiem sekmīgai zināšanu apguvei ir profesionāls docētāju darbs – viņu pedagoģiskā kompetence, pozitīva attieksme pret studentiem, mūsdienīgu un daudzveidīgu darba formu un metožu izmantošana. Kopumā pasniedzēju darbu pozitīvi novērtējuši 59 studenti.

Kā galvenie pozitīvie momenti minēti:

- interesanti, noderīgi studiju kursi, kuros var attīstīt prasmes un gūt jaunas kompetences, kā arī pilnveidot savas angļu valodas zināšanas;

- zinoši, profesionāli pasniedzēji, kuri rosina studentus diskutēt, domāt;

- nodarbībās tiek gūtas daudzas noderīgas idejas savam praktiskajam darbam skolā;

- gandrīz visiem pasniedzējiem ir ļoti labvēlīga attieksme pret studentiem;

- ļoti atzinīgi tiek vērtētas studentu-docētāju attiecības, akcentējot, ka sarunas auditorijā veidojas kā labvēlīgi noskaņotas diskusijas;

- studentus apmierina pasniedzēju piedāvātie materiāli, uzskatot tos par aktuāliem un noderīgiem un kurus viņi var izmantot arī savā turpmākajā darbībā.

Studenti ir norādījuši arī uz vairākiem trūkumiem:

- rast iespēju vairākos priekšmetos palielināt praktisko nodarbību skaitu;

- kursu satura saskaņošana docētāju starpā;

- sadzīviska rakstura trūkumi (mazas nodarbību telpas, nepietiekošas iespējas starpbrīžos izmantot datorus, lielas rindās ēdnīcā un kafejnīcā, nesakārtotas tualetes).

Ņemot vērā iepriekšējos periodos novērotās vājās puses, programmas sekmīgai īstenošanai ir papildus iegādātas vārdnīcas, metodiskā literatūra un jaunākie izdevumi dažādu valodas prasmju apguvei (Longman, MacMillan, Oxford University press)

Kopumā novērtējot studijas, studenti atzīst, ka piedāvātā studiju forma ļauj apvienot pedagoģisko darbu skolā ar mērķtiecīgi organizētu profesionālo pilnveidi, jo iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences var izmantot ne tikai mācot angļu valodu, bet arī savus pamata priekšmetus skolā.

Studentu aptaujas rezultāti, studentu ieteikumi un izteiktā kritika, ļauj izdarīt vairākus secinājumus:

studenti vairāk vēlas domāšanu un diskusijas veicināšanas nodarbības, iespēju pašiem darboties un izvērtēt savu sniegumu;

students spēj novērtēt , cik labi pasniedzējs gatavojas nodarbībām; kopumā studenti ir apmierināti ar pasniedzēju darbu un visaugstāk novērtē to pasniedzēju darbu, kuri paši strādā radoši un novatīvi, un rosina studentus domāt, analizēt un diskutēt;

studenti vēlas, lai nodarbībās vairāk izmantotu audiovizuālos mācību līdzekļus, kas vingrinātu viņu klausīšanās prasmes attīstīšanu un būtu iespēja iepazīties ar jaunākajām datorprogrammām, ko var izmantot angļu valodas apguvē;

studenti atzīst, ka docētāji ir zinoši, profesionāli savā jomā, un labprāt konsultē studentus;

daudzos kursos ir labi, ļoti noderīgi mācību materiāli, un paši kursi dod iespēju iegūt daudz jaunas informācijas.

Kopumā studenti ar studijām ir apmierināti un viņu viedoklis par programmu ir pozitīvs (vidējais vērtējums 7,7punkti (10 punktu sistēmā).

6.5.3. Studentu atbalsta dienesti – Studentiem arī šajā atskaites periodā pieejami LU un PPF studentu atbalsta dienesti – studiju padomnieku centrs, kurā studenti var gūt visplašāko informāciju par studijām; kā studiju padomnieki darbojas programmas direktore, PPIC vadība un studiju metodiķi; bibliotēka ar datorizētu pieeju literatūras avotiem; Skolotāju izglītības nodaļas metodiskais kabinets un datorzāles pakalpojumi (Interneta iespējas, datorprogrammas svešvalodu apguvei); LUIS, kurā studenti gūst pilnu informāciju par personīgo studiju gaitu. 6.5.4. Absolventu aptaujas, nodarbinātības rezultāti un darba devēju apmierinātība ar beidzējiem: 2006. gadā programmu beigušie veiksmīgi turpina savu darbu kā skolotāji ģimnāzijās, vidusskolās, tehnikumos un pašvaldību iestādēs.2005./2006. studiju gada laikā viedoklis par darba devēju apmierinātību ar programmas studentiem tāpat kā citos gados gūts, galvenokārt, no skolu administrācijas atsauksmēm, kas papildina studentu prakses materiālus. Tajās norādīts, ka skolas ir apmierinātas ar studentu angļu valodas zināšanām un prasmēm, un viņu organizēto mācību darbu skolā. Programmas absolventi ir apmierināti ar studijās gūto un 7 absolventes turpina studijas Moderno valodu fakultātē, lai iegūtu vidusskolas angļu valodas skolotāja kvalifikāciju, kā 4 studentes turpina studijas maģistrantūrā.

6.6. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais personāls

6.6.1. Programmas studiju kursu docēšanu nodrošina Skolotāju izglītības nodaļa sadarbībā ar Pedagoģijas nodaļu un Izglītības zinātnes nodaļu. Studiju programmas kvalitāti garantē tās realizēšanā iesaistītā akadēmiskā personāla kvalifikācija: 4 doktori, 12 maģistri (no tiem 3 strādā pie doktora disertācijas), 1 lektore (E.Politiko, kuras pedagoģiskais darba stāžs ir 39 gadi). (skat.pielikumu)Visiem docētājiem tā ir papildus slodze, no kuras nav atkarīga pamatslodze. Tas ļauj katra kursa docēšanu uzticēt attiecīgās nozares speciālistam, kas, savukārt, ļauj nodrošināt augstu studiju kvalitāti.Studentu skaits uz 1 akadēmiskā personāla slodzi ir 4,4 studenti.

Administratīvais personāls – 0,05 lietvede programmas studiju nodrošināšanai.Dotajā atskaites posmā S.Kalniņa SOCRATES ERASMUS programmas ietvaros lasīja lekcijas Odenses Skolotāju Pedagoģiskajā institūtā (Dānija).

I.Odiņa ir daudz strādājusi ar citu augstskolu docētājiem un studentiem:

2005.g.novembris -Topošo un jauno skolotāju mentoru sagatavošanas kursi 36 stundas (A2-9014310040) Liepājas Pedagoģijas akadēmijā, 2005.g.decembris- Seminārs par fokusa grupu metodoloģiju Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā.

2006.g.janvāris- Skolotāju sociālo prasmju pilnveides kursi Liepājas Pedagoģijas akadēmijas filiālē Dobelē, 2006.g.aprīlis-Sadarbības seminārs Daugavpils universitātē.

6.6.2. Gandrīz visi programmas īstenošanā iesaistītie docētāji strādā pamatdarbā LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē, izņemot S. Riekstu, kas savieno darbu universitātē ar darbu Rīgas Valsts ģimnāzijā.

6.6.3. Visi programmas īstenošanā iesaistītie docētāji paralēli akadēmiskajam darbam veic zinātnisko darbu. Tas saistās ar trim zinātnes nozarēm – pedagoģiju, izglītības zinātni un valodniecību. Pētījumu tematika cieši saistīta ar studiju programmas saturu, ar katra docētāja akadēmiskajiem kursiem, ir aktuāla un nozīmīga ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā mērogā. (skat.pielikumu) Docētāji regulāri piedalās ar referātiem zinātniskajās konferencēs gan Latvijā (LU fakultātēs un institūtos, Liepājas Pedagoģijas akadēmijā, Rēzeknes Augstskolā, Daugavpils Universitātē, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā u.c.), gan ārzemēs (skat.pielikumu).

Programmu realizējošie docētāji sadarbojas arī ar skolām:

- A.Kačere un I.Odiņa turpina darbu ar mentoriem, lai sagatavotu skolu skolotājus studentu prakses vadīšanai un izvērtēšanai skolā. Rezultātā ir izveidojusies cieša sadarbība ar 13 skolām.

- A.Auziņa, I.Odiņa, A.Kačkere, S.Kalniņa, E.Latkovska, R.Skara-Mincāne organizēja un vadīja kursus skolu pavasara brīvlaikā, lai iepazīstinātu ar universitātes studiju procesu.

Programmu realizējošie docētāji iesaistījušies un aktīvi darbojas profesionālajās apvienībās:

LATE -Latvijas angļu valodas skolotāju asociācijā

Visi docētāji ir asociācijas biedri, aktīvi izmanto LATEs resursu centra materiālus savā darbā, piedalās asociācijas organizētajos kursos, kā arī iesaista studentus un mudina viņus savās studijās un pētnieciskajos darbos izmantot centra materiālus. A. Auziņa un S.Kalniņa darbojas LATE valdē.

LAPSA -Latvijas Augstskolu Pedagogu Sadarbības Asociācija

I. Odiņa ir šīs asociācijas vadītāja

Latvijas lasīšanas asociācija – S. Kalniņa ir šīs asociācijas valdes priekšēdētāja

6.6.6. Programmas īstenošanā tiek domāts arī par personāla atlasi un atjaunošanu. Programmas realizācijā tiek iesaistīti augsti kvalificēti, profesionāli docētāji un pedagoģiskā darba praktiķi. Valsts pārbaudījumu komisijas darbā iesaistīti arī profesionālo asociāciju pārstāvji: priekšēdētāja – Latvijas Angļu valodas skolotāju asociācijas priekšsēdētāja Silvija Andernovics, un praktizējoši skolotāji- Laima Takere, Sanita Rieksta. Studiju procesa nodrošināšanā problēmas dažkārt rada nodarbību saraksta plānošana, jo pasniedzēji ir ļoti noslogoti un dažkārt strādā vairākās darba vietās. Docētāju attieksme pret darbu ar nepilna laika studentiem ir pozitīva, pretimnākoša, tāpēc mācību procesā valda labdabīga atmosfēra.

6.7. Finansēšanas avoti, materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums6.7.1. Programmas īstenošanas materiāli tehniskās un informatīvās bāzes attīstība tiek plānota ciešā saistībā ar citu LU PPF īstenoto studiju programmu nodrošinājuma attīstību. Programmas īstenošana tiek finansēta no pašu studentu studiju maksas. Studentiem ir iespēja izmantot studiju kredītus, kas sedz 38 % no studiju maksas. Skolotāju izglītības nodaļas metodiskajā kabinetā ir plašs brīvpieejas izziņu materiāla klāsts (vārdnīcas, enciklopēdijas, žurnāli un laikraksti angļu valodā, jaunākā metodiskā lietratūra, u.c.), jo regulaŗi tiek abonēti žurnāli svešvalodās – “ History”, “Newsweek”, “ELT Newsletter Latvia”. Tomēr palielinoties fakultātes kopējam studentu skaitam, ir nepieciešamība pēc jaunām auditoriju telpām, kā arī pasniedzēju darba telpām.

6.7.2. Pamatskolas angļu valodas skolotāja profesionālo studiju programmas īstenošanas metodisko nodrošinājumu veido Skolotāju izglītības nodaļas metodiskie materiāli – mācību grāmatas, līdzekļi, mācību materiāli, valodnieciskā literatūra, vārdnīcas, arī daiļliteratūras grāmatas, dažādas datorprogrammas, video materiāli, uzskates līdzekļi, iepriekšējos gados gan pilna laika studentu izstrādātie kvalifikācijas un bakalaura darbi, gan Pamatskolas angļu valodas skolotāja profesionālās studiju programmas studentu diplomdarbi, studentu referāti atsevišķos studiju priekšmetos. Docētāji turpina izstrādāt un pilnveidot savus mācību materiālus un līdzekļus, lai ārvalstīs publicētos mācību materiālus papildinātu ar Latvijas kontekstam atbilstošiem materiāliem.

6.7.4. Bibliotēkas un metodiskā kabineta saturs studentu vajadzības apmierina daļēji, jo modernam mācību procesam atbilstošu tehnisko aprīkojumu vajadzētu paredzēt no centralizētajiem līdzekļiem, jo atsevišķām programmām tas nav pa spēkam. Docētāju un studentu rīcībā ir datori ar izdrukas iekārtām, projektori, kopētāji, iespēja izmantot video aparatūru, kas kopumā nodrošina labvēlīgus apstākļus studiju programmas īstenošanai.

6.7.5. Resursu klāsts tikai daļēji atbilst programmas studentu vajadzībām un arī turpmāk nepieciešama cieša sadarbība ar Latvijā esošajām mācību literatūras izdevēju pārstāvniecībām (Oxford University Press, Cambridge University Press, Longman, MacMillan), lai resursos būtu pēc iespējas vairāk tās mācību literatūras un uzziņas literatūras, ko skolotāji izmanto pamatskolas angļu valodas apguves procesā. Lēmumus par nepieciešamās literatūras un preses izdevumu iegādi pasūta bibliotēka sadarbībā ar docētājiem pēc detalizētas vajadzību izpētes. Pārrunājot ar kursu docētājiem jautājumu par kursu nodrošinājumu ar materiāliem, analizējot Internet datu bāzes un katalogus, programmas direktore literatūras, vārdnīcu un datorprogrammu iegādes jautājumus regulāri pārrunā ar Skolotāju izglītības nodaļas vadītāju prof. I.Kangro un finansiālo iespēju robežās šie jautājumi tiek risināti.

6.7.7. Finansēto pētījumu projektu skaits un finansējuma apjoms:

Tiešu finansējumu no piedalīšanās projektos programma nesaņem. Šo projektu ieguldījums ir iespēja docētājiem un pastarpinātu arī studentiem gūt jaunu pieredzi, iepazīties ar jauniem mācību un studiju materiāliem ES valstīs, piedalīties projektu izstrādē un realizācijā, iegūt jaunas prasmes. Docētāju piedalīšanās projektos saistīta, galvenokārt, ar izglītības jautājumu risināšanu: skolotāju izglītošana un tālākizglītība (I.Odiņa, A.Kačkere, S.Kalniņa), skolotāju iesaistīšanās mūžizglītībā (D.Blūma), skolotāju profesionālo kompetenču attīstīšana (D. Blūma, I.Kangro, I.Odiņa, S.Kalniņa, E.Rihtere-Zunte, R.Skara-Mincāne), kas kopumā nodrošina labvēlīgus apstākļus studiju programmas īstenošanai.

6.8. Ārējie sakari

6.8. 1. Saites ar darba devējiem- saikne ar Izglītības un zinātnes ministriju saikne ar Latvijas angļu valodas skolotāju asociāciju saikne ar skolām studentu pedagoģisko prakšu laikā skolu problēmu un skolotāju pieredzes iepazīšana Izglītības Atbalsta centra, Lielbritānijas

Padomes projektos, konferencēs un semināros docētāju darbs skolā; sadarbība ar izdevniecībām un to pārstāvjiem Latvijā : Oxford University Press (D.Miška),

Longman (I.Vītola), Express Publishers (T.Ginsburga) un MacMillan S.Kārkliņa) izdevniecībām (šo pārstāvju viesošanās fakultātē, kā arī skolotāju piedalīšanās šo izdevniecību rīkotajos semināros par skolēnu sagatavošanu angļu valodas pārbaudījumu kārtošanai, par četru valodas prasmju integrēšanu, par jaunākajām pieejām leksikas mācīšanā)

sadarbība ar Eiropas Moderno valodu centru Grācā 2005. gada novembrī Socrates ERASMUS programmas ietvaros S.Kalniņa ar lekcijām “Kritiskās domāšanas nozīme studiju procesā” viesojās Odenses Skolotāju Pedagoģiskajā institūtā, Dānijā. 2005. gada augustā-septembrī A.Auziņa. D.Blūma un S.Kalniņa piedalījās SOCRATES

ERASMUS (BIP) intensīvajā doktorantūras programmā.Turpinās sadarbība ar ārzemju universitātēm: A.Kačkere uztur kontaktus ar Edinburgas un Plimutas universitātēm, kas specializējas mentoru

izglītībā; I.Odiņa ar Veszpremas Universitāti Ungārijā par skolotāju izglītības un atbalsta sistēmā; S.Kalniņa ar Edinburgas un Nijmēgenas universitātēm par skolotāju profesionālo kompetenču

pilnveidi; Bornholmas Dānijas Karaliskās Skolotāju augstskolas filiāli par programmu attīstības jautājumiem;

S.Kalniņa, E.Rihtere-Zunte, R.Skara-Mincāne, I.kangro ar Islandes pedagoģisko universitāti, Targovistes universitāti (Rumānija), Oulu pedagoģisko universitāti (Somija) par moderno tehnoloģiju izmantošanu skolotāju tālākizglītībā;

A.Kačkere, S.Kalniņa un I.Odiņa sadarbojas ar Lankāsteras universitāti, Viļņas un Kauņas pedagoģisko universitāti un Tallinas pedagoģisko universitāti skolotāju izglītības un studentu prakšu organizācijas jautājumos.

Viss augstāk minētais kopumā nodrošina labvēlīgus apstākļus studiju programmas īstenošanai. 2005./2006.akad.g. ir pilnveidojusies programmas struktūra, ir uzlabojies programmas tehniskais nodrošinājums, ir pilnveidojusies sadarbība ar studentiem.

Veicot programmas SWOT analīzi, jāsecina sekojošais:

Stiprās puses Vājās puses7. Studiju programma izstrādāta atbilstoši profesionālās augstākās izglītības valsts standartam un programmas saturs atbilst svešvalodu skolotāja profesijas standarta prasībām.8. Studiju programma atbilst darba tirgus prasībām

9. 3.Kvalitatīvs un profesionāls pasniedzēju darbs, ko nodrošina arī docētāju piedalīšanās projektos, konferencēs un darbs pie savas profesionālās pilnveides4. Saiknes uzturēšana ar skolotājiem praktiķiem

1. Nepilna laika studentiem ir saspringts unIntensīvs studiju process2. Nepieciešama plašāka angļu valodas kādzimtās valodas nesēju iesaistīšanaprogrammā10. Salīdzinoši neliela fleksibilitāte, tuvinot programmu svešvalodu mācīšanai skolā4. Iespējas nepilna studentiem iesaistīties ES projektu mobilitātē5. Vieslektoru piedalīšanās

21. Iespēja studēt nepārtraucot darbu skolā22. Saturiski un metodiski labi izstrādātidiplomdarbi7. Laba profesionālā izglītība, kas ļauj turpinātstudijas akadēmiski un profesionāli augstākā līmenī8. Labs resursu nodrošinājums studiju procesa veiksmīgai īstenošanai

programmas īstenošanā

Iespējas: Draudi6. Padarīt lietderīgāku studiju procesu, piedāvājot jaunus studiju kursus atbilstoši studentu vajadzībām un interesēm7. Ciešāk sadarboties ar Lielbritānijas Padomi, lielāko izdevniecību pārstāvjiem, LATE, lai uzaicinātu par vieslektoriem programmā angļu valodas kā dzimtās valodas nesējus8. Veicināt studentu interesi par pētniecisko darbību un rosināt programmu beigušos skolotājus turpināt pētniecisko darbību, studējot maģistrantūrā;9. Iesaistīt programmā studējošos projektos,lai skolotāji labāk apgūtu svešvalodu mācīšanas pieredzi Eiropas Savienības valstīs. 5.Meklēt iespējas labāko diplomdarbu autoriem iepazīstināt ar saviem darbiem citus skolotājus, piedāvājot iespējas uzstāties konferencēs; publicējot savus pētījumus

3. Skolotāju profesijas zemais atalgojums un zemais prestižs liek angļu valodas skolotājiem doties darbā uz ārzemēm.4. Sabiedrības materiālās labklājības izaugsmes neatbilst studiju maksas kāpumam.

7. Studiju programmas attīstībai izvirzītie uzdevumiStudiju programmas pašnovērtējuma un studentu vērtējuma analīze, studiju procesa vājo un stipro pušu apzināšana, arī pieredze un iespēju redzējums, ļauj izdarīt secinājumus programmas tālākai attīstībai.- Regulāri veikt studiju programmas izvērtēšanu, iesaistot tajā studējošos un docētājus un atbilstoši tās analīzei un izdarītajiem secinājumiem, risināt programmas satura, studiju procesa norises un kvalitātes vadības jautājumus.- Vadoties no studiju programmā iesaistītā akadēmiskā personāla potenciālajām iespējām, izstrādāt un piedāvāt jaunus studiju kursus atbilstoši studējošo interesēm un vajadzībām. - Sekmēt studiju programmā iesaistīto docētāju profesionālo pilnveidi, piedaloties vietējās un starptautiskās konferencēs, semināros, apmaiņas programmās, kā arī studijas doktorantūrā, stažēšanās ārzemju augstskolās.- Sekmēt studiju programmā iesaistīto mācību spēku un studentu iesaistīšanos vietējos un starptautiskos projektos.- Pilnveidot studiju programmai nepieciešamo materiāli tehnisko un informatīvo bāzi.

8. Kvantitatīvie dati 8.1. Studējošo skaits:

Dati uz atskaites gada 1. oktobri

1. gadā imatri-kulēto

studentu skaits

Studējošo skaits pa studiju gadiem Kopā mācās

T.sk. par

maksu

Absol-ventu skaits

Eksma-trikulēto

skaits (Atbi-rums)1. 2. 3. 4. 5. 6.

2006. 26 36 62 62 402005. 42 47 89 89 33 52004. 46 36 82 82 50

2.8.2. Studējošo un absolventu aptaujas

Aptauja par studiju programmu:Aptaujāto studentu skaits sadalījumā pa

studiju gadiem

Aptauja par studiju kursiem: aptaujāto studiju kursu skaits

Absolventu aptauja:aptaujāto absolventu

skaits6

1. 2. 3. 4. 5. 6.2005./2006. 22 40 13 40

2004./2005 39 41 11

2003./2004 20 32 11

2.8.3. Akadēmiskā personāla sastāvs (dati uz atskaites gada 1. oktobri):

Amats (ievēlēts LU), grāds 2006. 2005. u.t.t.

Profesori 2 2

Asociētie profesori

Docenti 2 2

Lektori: 10 10

t.sk: ar doktora grādu -

ar maģistra grādu 9 9

citi* 1 1

Asistenti: 3 3

t.sk: ar doktora grādu

ar maģistra grādu 3 3

citi*

Akadēmiskais personāls KOPĀ 17

* Ar augstāko izglītību (profesionālo studiju programmām)

2.8.4. Pieaicinātie mācībspēki (viesprofesori, viesdocenti, vieslektori) (dati uz atskaites gada 1. oktobri)

6 Aizpilda gadā, kad ir veikta absolventu aptauja.

Amats 2006. 2005. u.t.t

Viesprofesori - -

Viesdocenti - -

Vieslektori: - -

Studiju kursu docētāji (stundu pasniedzēji)

2 2

t.sk: ar doktora grādu - -

ar maģistra grādu 2 2

citi*

Pieaicinātie mācībspēki KOPĀ 2 2

* Ar augstāko izglītību (profesionālo studiju programmām)

2.8.5. Akadēmiskā personāla profesionālā izaugsme:

2006 2005 u.t.t.

Studē doktorantūrā 2 2

Ieguvuši doktora grādu - 1

Apguvuši profesionālās pilnveides programmu

- 1

Akadēmiskajā atvaļinājumā - -

2.8.6. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība:

2006 2005 u.t.t.

Dalība pētnieciskos un akadēmiskos projektos (projektu skaits)

12 10

Dalība zinātniskās konferencēs (konferenču skaits)

25 16

Pārskata gada laikā tapušo publikāciju skaits

17 8

Studējošo iesaiste pētnieciskos projektos (studējošo skaits)

-

Pielikumi1. Otrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmā ,,Pamatskolas angļu valodas skolotājs” 2005/2006.studiju gadā aizstāvētie diplomdarbi

2. Otrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas ,,Pamatskolas angļu valodas skolotājs” īstenošanā iesaistīto docētāju publikācijas 2005/2006. ak. gadā3. Otrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas ,,Pamatskolas angļu valodas skolotājs” īstenošanā iesaistīto docētāju piedalīšanās starptautiskajos projektos 2003/2004.ak. gadā4.Otrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas ,,Pamatskolas angļu valodas skolotājs” īstenošanā iesaistīto docētāju piedalīšanās un uzstāšanās konferencēs 2005/2006.ak. gadā5. Otrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas,,Pamatskolas angļu valodas skolotājs” studentu anketas paraugs

Pielikums 1.Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā

„Pamatskolas angļu valodas skolotājs” 2003./2004 studiju gadā aizstāvētiediplomdarbi

Pamatskolas angļu valodas skolotāja otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas studentu diplomdarbi:1. Diāna Akimova Skol040106Iesildīšanās aktivitāšu loma angļu valodas stundas ievaddaļā 5.-7.klasēs2. Larisa Ābelīte Psih010140Profesionālās orientācijas fakultatīvās nodarbības angļu valodā 9.klasē3. Nora Ārgale Skol040085Runas prasmes attīstīšanas uzdevumi valodas apguves motivācijai angļu valodas stundās4. Evija Āriņa Skol040327 Vārdu krājuma paplašināšana sākumskolā5. Iveta Balode Skol040045 Vārdu krājuma paplašināšanas iespējas 3.klasē6. Ludmila Baltrušaite Skol040072Lasītā teksta izpratnes uzdevumi skolēnu mācību motivācijas paaugstināšanai angļu valodas 7. Rūta Baškeviča Skol040067 Dziesmu un mūzikas izmantošana kā angļu valodas pamatprasmju attīstītāja sākumskolas 4.klasē 8. Līga Bērziņa Peda000376Lasīšanas prasmju apguve angļu valodas stundās pedagoģiskās korekcijas klasē9.Kristīna Bruzinska Skol040034 Uz mācīšanos orientēts svešvalodu mācību process profesionālajā skolā10.Ineta Čerpinska Skol040051 Runāšanas motivācija angļu valodas stundās 5.-7.klasēs 11. Lolita Dreiberga Skol040053 Video izmantošana runas prasmju attīstīšanai angļu valodas stundās 5.- 7.klasēs12. Guntra Dūle Skol040107 Grupu darba izmantošana runātprasmes attīstīšanai sākumskolā13.Lidija Gaidamanova Skol040042Kritiskās domāšanas attīstīšanas pieejas izmantošana rakstīšanas prasmes pilnveidošanai angļu valodas stundās 8.klasē 14.Marija Gņedova Skol040320 Lomu spēļu izmantošana motivācijas veidošanai angļu valodas apgūšanas procesā15. Karīna Gromova Peda000600Projektu darbs kā skolēnu sociālo prasmju attīstītājs angļu valodas stundās 5.klasē16. Ira Janiša Skol040325 Runāšanas prasmju attīstīšana angļu valodas stundās sākumskolā17. Ludmila Jerkova Skol040065

Spēļu un skaitāmpantu izmantošana angļu valodas runāšanas prasmju attīstīšanai sākumskolā18.Inga Jurciņa Skol040043 Grupu darba izmantošanas iespējas 5.klases angļu valodas mācību grāmatā „Opportunities” 19. Krista Jurgenovska KlaF990046Dziesmu, spēļu un rotaļu izmantošana angļu valodas stundās 1.-4.klasē20.Aija Kalnāre Skol040082 Diferencētās pieejas nodrošināšana angļu valodas mācīšanas un mācīšanās procesā sākumskolā 3.,4.klasē21.Iveta Kauliņa Skol040063 Lasīšanas prasmju un iemaņu attīstīšana angļu valodas stundās22.Ārija Lāce Skol040060Projektu metode kā starppriekšmetu saiknes attīstītāja angļu valodas stundās 7.klasē23. Ilona Lazdāne Skol040044Pareizrakstības iemaņu veidošana angļu valodā 3.un 4. klasē24. Irina Maļuhina Skol040064Datorprogrammas izmantošana kā angļu valodas apguves motivācijas paaugstināšanas līdzeklis sākumskolā 25. Inonanta Millere Peda010064 Jaunrades un radošuma attīstīšanas iespējas angļu valodas apguvē 4.klasē26. Sanita Millere Skol030441 Interaktīvās spēles angļu valodas apguvē 5.klasē27. Anita Neimane Skol040062 Radošie uzdevumi radošās darbības un kritiskās domāšanas attīstīšanai angļu valodas stundās pamatskolā28. Irēna Pučinska Peda000531Komunikatīvo prasmju attīstīšana jaunāko klašu angļu valodas stundās29.Jeļena Riļejeva Komu980038Dzimtās valodas ietekme uz angļu valodas izrunas apguvi30.Māra Rozīte Skol040112Spēles un rotaļas verbālās saskarsmes veidošanā angļu valodas stundās jaunākajā skolas vecumā31. Sarmīte Rozīte Skol040332 Sagatavošanās aktivitātes pareizrakstības iemaņu veidošanai angļu valodā 3.-4.klasē32. Ieva Rožkalne Skol040328 Tekstu loma runas prasmju veidošanā angļu valodas stundās sākumskolā33.Iluta Sarnovska Skol040055 Problēmu angļu valodas apguvē apzināšana un risinājumu meklējumi34. Dzintars Upmanis Skol040069“Rakstnieku darbnīca” kā angļu valodas apguvi veicinošs faktors 5. klasē35 Solvita Zariņa Peda000162Angļu valodas apguves problēmas bērniem ar mācīšanās grūtībām36. Jeļena Žukova SkAn030131Lasīšanas prasmju attīstīšana, izmantojot kritiskās domāšanas pieeju37. Nadežda Vaļuma Skol040041 Angļu valodas lasītprasmes attīstība sākumskolā38. Inga Voiciša Skol040103Mācību motivācijas veicināšana angļu valodas stundās 3.- 4.klasēs39. Ļubova Voroncova Skol040321Darbs ar tekstu kā viens no attīstošās izglītības elementiem sākumskolā40. Eva Zučika-Kuzņecova Peda980275Mācīšanās kompetences attīstīšana angļu valodas stundās 7.klasē

Pielikums 2.Otrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas,,Pamatskolas angļu valodas skolotājs” īstenošanā iesaistīto docētāju publikācijas 2005/2006. akadēmiskajā gadā

9. Baldunčiks J. Survival Latvian.-R.:Jumava,200510. Baldunčiks J., Pokrotniece K. Svešvārdu vārdnīca skolām.-R.:Jumava, 200511. Kačkere A. How to organise workshops , pieņemts publicēšanai Grācas Eiropas valodu centrā ,

līdzautore I.Lazar , 10 lpp12. Kačkere A. Kā plānot stundas, pieņemts publicēšanai Skolotāju tālākizglītības centrā, 5 lpp13. Kačkere A., Odiņa I., Rieksta S. Mentorings Eiropā: Latvijas perspektīva”, 2005, LR VZD

Poligrāfijas daļā „Latvijas Karte”, 20 lpp. 14. Sandra Kalnina, Penny L.Beed, Victoria gentry Ridgeway and Faye Brownlie. The Power of

Reflective Writing for Students and Teachers. InReading, Writing, Thinking. Proceedings of the 13th European Conference on Reading. IRA, 2005

15. Kangro I. Integration of ICT in Teacher Education and Different School Subjects in Latvia.// Educational Media International. Routledge, Volume 41, Nr. 1/2004. P.39-42.(co-author A.Kangro)

16. Kangro I.Johannes Bobrowski und Stephan Hermlin. Philosophische, ästhetische und politische Aspekte einer schöpferischen Verwandschaft.//Unverschmerzt. Johannes Bobrowski. Verlag Martin Meidenbauer. München. 2004. S. 56-68.

17. Kangro I.Mūsdienu vācu proza: tematikas un mākslinieciskā veidojuma polifonisms.// Izglītības zinātnes un pedagoģija mūsdienu pasaulē: LU PPF Zinātniskie raksti (LU Zinātniskie raksti Nr. 665),. Rīga, Latvijas Universitāte, 2004. 203-215 lpp.

18. Linde L .Palīgs studentiem angļu valodas tekstu stilistiskajā analīze. R: LU, 2005 19. Linde L. Lielbritānija – labklājības valsts 20.gadsimta otrajā pusē. R: LU, 2005 20. Linde L. W.Hogārts un Dž.Svifts – apgaismības laikmeta satīriķi. R: LU, 200521. Odina, I. Teacher Professional Development for Cooperative Learning. In Cunningham, D., Hatoss,

A. (2005). An International Perspective on Language Policies, Practices and Proficiencies. Australia: FIPLV, 253. – 260. lpp.

22. Odiņa, I. and Mikelsone, I. (2006) Social Inclusion: Problems and Solutions in Teacher Education in Latvia. LLinE Journal, Finland: Helsinki (Pieņemts publicēšanai) 15 lpp.

23. Odina, I. un Miķelsone, I. (2006). Sociālā iekļaušanās: problēmas un risinājumi skolotāju izglītībā. (iesniegts publicēšanai) // Pedagoģija. Izglītības zinātnes un pedagoģija mūsdienu pasaulē: LU raksti, 671.sējums, 10 lpp.

24. Odiņa, I. un Kačkere, A. (2006). Mentoring in Europe: a Latvian Perspective. (iesniegts publicēšanai) // Pedagoģija. Izglītības zinātnes un pedagoģija mūsdienu pasaulē: LU raksti, 671.sējums, 8 lpp.

25. Odiņa, I. un Kačkere, A. (2006). University-School Partnership Model in Foreign Language Teacher Education. (iesniegts publicēšanai) // Pedagoģija. Izglītības zinātnes un pedagoģija mūsdienu pasaulē: LU raksti, 671.sējums, 9 lpp.

Pielikums 3.Otrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas,,Pamatskolas angļu valodas skolotājs” īstenošanā iesaistīto docētāju piedalīšanās starptautiskos projektos 2004/2005.ak. gadā

11. SOCRATES tematiskais sadarbības tīkls valodu jomā (TNT 3) 2.apakšprojekts “Svešvalodas Eiropas darba tirgū”. (I.Kangro, E.Latkovska - (Nr. 10031-CP-3-2002-1DE-ERASMUS-TN).

12. “Informācijas un komunikācijas tehnoloģija un izglītības inovācijas Latvijā un pasaulē” (ZA Nr. 01. 0289 Zinātnes nozare – informātika 2001. – 2004.) (I.Kangro).

13. SOCRATES/ERASMUS Intensive Programme ELHE e-learning in Higher Education ( Erasmus intensīvā doktorantūras līmeņa programma e-mācības augstākajā izglītībā”) (I.Kangro, R.Mincāne-Skara, E.Rihtere-Zunte).

14. SOCRATES/GRUNDVIG GILE – Generationsübergreifendes Interkulturelles Lernen (Starppaaudžu interkulturālās mācības.(I.Kangro- LU Nr. 2005/2232)).

15. LR IZM un Ziemeļreinas-Vestfālenes Kultūras ministrijas projekts par prasību izstrādi pedagogu profesionalitātei un pedagoģiskās izglītības standartiem. (I.Kangro).

16. Leonardo da Vinči progr. decentralizētās mobilitātes līgums Nr. DM/357/LV?05/208 „Austrija – IT is experience”.(LU Nr.2005/2216)

17. COMENIUS MenTTime projekts (Mentora rokasgrāmatas divās valodās (latviešu un angļu) izstrāde.(I.Odiņa, A.Kačkere).

18. Lielbritānijas padomes Presett Partnership projekts. Metodikas kursa izstrādāšana un aprobēšana. (A. Kačkere un I.Odiņa.).

19. SOCRATES/COMENIUS FISTE –A Future Way for In-Service Teacher Education Across Europe (S.Kalniņa, E.Rihtere-Zunte, R.Skara-Mincāne)Projekta ietvaros publikācija „Interaktīvās mācību metodes- metodisko konsultāciju

materiāls” Projekts Nr 118766-CP-1-2004-1-RO-COMENIUS-C21

20. SIF administrēts PHARE grantu programmas „Sabiedrības integrācijas veicināšana Latvijā” projekts ‘Skolas kā daudzkultūru demokrātiskas kopienas attīstība”(2002/000-590-01001/1-11/7) – Kalniņa S. - Sabiedrības informēšanas komponenta koordinatore

21. SOCRATES tematiskais sadarbības tīkls valodu jomā (TNT 2) 2. apakšprojekts “Jaunā mācību vide”. (I.Kangro, R.Mincāne-Skara).

22. SOCRATES/ ERASMUS BIP – D.Blūma, A.Auziņa, A.Kačkere, S.Kalniņa

Pielikums 4.Otrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas,,Pamatskolas angļu valodas skolotājs” īstenošanā iesaistīto docētāju piedalīšanās un uzstāšanās konferencēs 2005/2006.ak. gadā

Auziņa A. LU PPF ALHE (Active Learning in Higher Education) Erasmus intensīvā Eiropas

doktorantu vasaras skola. 19.07.2005. Referāts „The Role of Globalisation in Today’s Shool

BIP, Erasmus intensīvā Eiropas doktorantu vasaras skola Adeniz Universitātē, Turcijā - 03.09.2005. Referāts: „The Role of Globalisation in Today’s Shool: Context and Experience of Latvia”

LU 64.akadēmiskā konference. LU PPF, 31.01.2006. Referāts „Cross-cultural Experiences Incorporating Drama in English Language Teaching and Teacher Education”.

LU 64.akadēmiskā konference. LU PPF, 03.02.2006. Referāts „Skolotājs izglītības globalizācijas procesā”.

LU un LONGMAN konference. 21.04.2006. „The Role of the Teachers in the Classroom of Adult Students”.

Pasaules Valodu skolotāju federācijas (FIPLV) Ziemeļvalstu – Baltijas valstu reģiona starptautiskās konferences “Innovations in Language Teaching and Learning in the Multicultural Context” . orgkomitejas locekle.Konference notiks 2007.gada 15. – 16. jūnijā Rīgā.

Tallinas Universitāte, Igaunija, LEARN, Erasmus intensīvā Eiropas doktorantu vasaras skola – 19. - 30.06.2006. Profesionālā pilnveide studiju kursa „Internets un modernās informācijas tehnoloģijas svešvalodas skolotāja darbā” izstrādei un sagatavošanās darbam jaunajā mācību gadā.

Kačkere A. Seminārs Grācas Eiropas valodu centrā – ICC in TE Intercultural communication Angļu valodas tālākizglītības seminārs – vadītāja

Kalniņa S. IRA (International Reading Association) Leadership Seminar July 14 – 18, 2005 Toronto, Canada 14th European Conference on Reading „ Literacy Without Boundaries” Zagreb, Croatia July 31 –

August 3, 2005 Piedalīšanās ar prezentāciju „ Development of Critical Thinking Skills across different subject areas in multicultural settings: Experience of the project „ Open school” simpozijā „ Open schools- Open minds- Open hearts”

EUDORA (European Doctorate in Teaching and Teacher Education) vasaras skola Antālijā, Turcija, 2005.gada 28. augusts- 9.septembris. Referāts

Sofijas Universitāte, Bulgārija, konference Promoting Reading in Linguistically & Ethnically Diverse Communities 2006.gada 20. janvārī, uzstāšanās ar referātu Developing School as a Democratic Multicultural Community

LU un LONGMAN konference. 21.04.2006. „The Role of the Teachers in the Classroom of Adult Students”.

Eiropas Padomes seminārs CoE 2006-07.0 How to promote children’s thinking in Europe through investigative learning at school. 2006. gada 26. – 28 aprīlis, Valetta, Malta

LU 64. konference 2006.gada 31. janvāris Referāti:1. Kursa „Kritiskās domāšanas attīstīšana” pieredze un risinājumi

2. Socrates/Comenius projekta „Fiste” on-line kurss un tā ieviešana Latvijā

Piedalīšanās kā Latvijas Lasīšanas asociācijas prezidentei IDEC sanāksmēs (International Reading Association International Development in Europe Committee)

1. 2005.gada 30. – 31. jūlijs, Zagreba, Horvātija2. 2006.gada 21.-22 janvāris, Sofija, Bulgārija3. 2006.gada 6.-7.augusts, Budapešta, Ungārija Piedalīšanās 21. Pasaules Lasīšanas kongresā Budapeštā, Ungārija, 2006. gada 7.- 10. augusts

Kangro I. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas 11. starptautiskā zinātniskā konference 24.02.–26.02. 2005.g. ar

referātu „Stāsts mūsdienu vācu literatūrā” EARLI – European Association for Research on Learning and Instruction. First International

Conference of EARLI SIG 12. Special Interest Group on Teaching and Teacher Education.RT The Role of Technology in Teacher Education. Presentation IT in Teacher Education in Latvia”.2004.augusts/septembris.

LU Zinātniskā konference, referāti– „Svešvalodas Latvijas darba tirgū” un „Modernās vācu autobiogrāfijas attīstības tendences”

Daugavpils Universitātes XV zinātniskie lasījumi 2005. gada 27.-28.janvārī. Referāts „Vladimira Kaminera dailŗade vācu literatūras attīstības kontekstā”

Piedalīšanās UNESCO nedēļas Latvijā diskusijā „Izglītība visiem”( 27.04.2005)

Latkovska E. LU 64.konference. Referāts „Studenti un pieaugušie – vienādu vai atšķirīgu studiju procesu

dalībnieki” 2nd Longman Tertiary Level Conference (4 academic hours) ‘The Role of the Teacher in

the Classroom of Adult Students’, 21 April, 2006, Riga.

Odiņa I. LU 64. konferencē 2006. Referāts „Mentoring in Europe – a Latvian perspective” Lielbritānijas padomes un IZM sponsorētās Topošo un jauno mentoru konferences

organizēšana un vadīšana, 2006. gada 28. – 29. aprīlī 5.Starptautiskās, ar Eiropas atzinības zīmi valodu apguvē, apbalvotās studentu pētnieciskā

darba konferences organizēšana 2006. gada 17. – 19.maijā

Rihtere-Zunte E. LU 64. konference. Referāts „FISTE on-line course”

Skara-Mincāne R. Kembridžas Universitātes rīkotie kursi CELTA – Certificate of English Language Teaching

to Adults Eiropas Moderno valodu centra rīkotais seminārs topošo skolotāju sagatavošanā. (TrainEd

projekta ietvaros http://www.ecml.at/mtp2/TrainEd/html/TrainED_E_news.htmb ) 28.02.- 4.03. 2006.

Vaļka S. LU 64. konference.Referāts „Mācību Satura izveides nosacījumi starpkultūru izglītības

kontekstā”

LONGMAN konference „The Role of the Teacher in the Classroom of Adult Students” 21. 04. 2006.

Pielikums 5.Otrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas,,Pamatskolas angļu valodas skolotājs”studentu anketas paraugs

AnketaCienījamie studenti!Šī anketa palīdzēs Jums pilnveidot Jūsu studijas un mums mūsu darbu PPIC. Anketa ir anonīma, bet ja vēlaties, varat uzrakstīt savu vārdu. Ceram no Jums sagaidīt gan konkrētas, gan izvērstas atbildes un, protams, Jūsu komentārus. Ceram uz Jūsu atsaucību.

5. Vai Jūs kopumā esat apmierināti ar studijām?Jā, jo ….

Nē, jo ….

6. Kādus studiju kursus Jūs apguvāt šajā studiju gadā? ………………………….. …………………………………………………………………………….. …………………………………………………………………………….. ………………………………………………....

Kuri no tiem Jums šķita visnoderīgākie? Kāpēc?

7. Kas Jūs studijās apmierina visvairāk?___ studiju struktūra un organizācija___ mācību saturs___ pasniedzēju darbs(mēs priecātos, ja Jūs nosauktu konkrētus pasniedzējus):____________________________________pasniedzējs ir labi sagatavojies nodarbībām_____________________________pasniedzējam ir labvēlīga attieksme pret studentiem__________________________________________pasniedzējs rosina studentus domāt_________________________________________pasniedzējs rosina studentus diskutēt_______________pasniedzējs labi orientējas jaunākajā informācijā savas specializācijas sfērā_____________________________________pasniedzējs kursa vielu izklāsta saprotami_____________________________________________pasniedzējam ir augstas prasības___________________________________pasniedzējs darbā izmanto dažādas metodes

___ piedāvātie materiāli

___literatūras pieejamība bibliotēkā___ ___Jūsu komentāri:

8. Kas Jūs neapmierina?___ studiju struktūra un organizācija___ mācību saturs___ pasniedzēju darbs___ piedāvātie materiāli

Jūsu komentāri

5. Vai esat apmierināti ar pasniedzēju darba metodēm?___ ļoti atbilstošas un piemērotas ____ tradicionālas___ interaktīvas ____varētu vēlēties lielāku dažādību___ novecojušas ____ darbam pieaugušo auditorijā nepiemērotas___

Jūsu komentāri:

6.Vai varat izmantot iegūtās zināšanas un prasmes savā praktiskajā darbā?

1. Jā 2. Jā, bet tikai daļēji 3. Gandrīz nemaz 4. Nemaz

Jūsu komentāri:

7. Kas Jums studiju procesā sniedz vislielāko gandarījumu?___ iespēja mācīties ___ iespēja pilnveidot savas zināšanas un profesionālās prasmes___ kontaktēšanās ar kolēģiem (saviem grupas biedriem)___iespēja būt valodas vidē

___iespēja iegūt angļu valodas skolotāja kvalifikāciju___

8. Kā Jūs ieteiktu pilnveidot PPIC darbu ar studentiem?

9.. Ja Jums vajadzētu sākt studēt šajā programmā no jauna, ko Jūs vēlētos citādāk, ņemto vērā Jūsu patreizējo pieredzi?

Paldies!

LATVIJAS UNIVERSITĀTE

Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte

OTRĀ LĪMEŅA AUGSTĀKĀS PROFESIONĀLĀS STUDIJU PROGRAMMAS

“PAMATSKOLAS ANGĻU VALODAS SKOLOTĀJS”

(Programmas kods 47141302)

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

Par 2006./2007. akadēmisko gadu

Studiju programma akreditēta no 2002.gada 3.aprīļa līdz 2008.gada 31.decembrim

Studiju programmas direktors:lektore Sandra Kalniņa

ApstiprinātsPedagoģijas studiju programmaspadomes sēdē ........ . ......... . 2007. Protokola Nr. ...............................Padomes priekšsēdētājs...................................................

Iesniegts Akadēmiskajā departamentā ..........................2007.

1. Studiju programmas saturs, organizācija un praktiskā realizācija

1.1. izmaiņas studiju programmas saturā (t.sk. ieviesti jauni studiju kursi, slēgti studiju kursi, mainīta studiju programmas struktūra u.c.) un praktiskajā realizācijā (t.sk. ieviesti e-kursi, jaunas studiju formas, jaunas studiju metodes u.c.)

2006./2007. ak. gadā programmas saturā tika iekļauti jauni studiju kursi programmas pilnveides nolūkā un programma būtu vairāk balstīta uz kompetenču attīstīšanu, piem., „Lasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanai angļu valodas stundās” (lekt. S.Kalniņa) un „Kursa darba izstrādāšanas un prezentēšanas metodika I” (doc. I. Odiņa), kas iekļauti programmas B daļā ar PPF Domes lēmumu.Apgūstot programmu, studenti iegūst un pilnveido sekojošas prasmes, kā:19) izprast svešvalodu mācību metodikas teoriju un pielietot to atbilstoši katrai mācību

situācijai, un balstoties uz tās izstrādāt un īstenot mācību plānus;20) daudzveidīgi novērtēt skolēnu zināšanas;21) praktiski pielietot savas angļu valodas zināšanas mācību materiālu sagatavošanai un

dažādas grūtības pakāpes tekstu adaptēšanai, pielāgojot tos konkrētās skolēnu grupas vajadzībām;

22) izvērtēt savus darba rezultātus;23) analizēt mācību procesu, akcentējot sociālo, psiholoģisko un pedagoģisko aspektu;24) patstāvīgi veikt skolotāja darbības un citus pētījumus.

Studiju programmas struktūra pašnovērtēšanas periodā – 2006./2007. akad.gadā pamatos nav mainījušies (60 kred., A un B daļas, 4 semestru nepilna laika klātienes studijas). A daļa ietver 44,5% no kopējā kredītpunktu skaita, B daļa -55,5% no apgūstamo kredītpunktu skaita.

1.2. Studiju programmas satura, organizācijas un praktiskās realizācijas analīze, secinājumi un priekšlikumi darbības pilnveidei.

Pamatskolas angļu valodas skolotāja otrā līmeņa profesionālo studiju programma tiek īstenota atbilstoši Svešvalodu apguves standartam pamatskolai un Skolotāja profesijas standartam.

Gan pēc studentu, gan docētāju vērtējuma sabalansētība starp teorētiskajiem un praktiskajiem kursiem ir pārdomāta – faktiski programmā visiem kursiem ir praktiska ievirze, bet tīri praktiskie kursi saistīti ar konkrētu angļu valodas skolotāja darba metodiku. Mācību metodikas kursi būtībā ir multidisciplināri, jo apvieno teorētisko kursu atziņas metodikas aspektā. Studentu zināšanas visos pārbaudījumos tiek vērtētas 10 ballu sistēmā, kas nodrošina pietiekami plašu vērtējuma skalu. Studentu mācību sasniegumi tiek vērtēti gan semestra laikā, gan arī sesijā. Vienlaicīgi tiek veicinātas studentu pašnovērtēšanas prasmes, kā arī prasmes vērtēt citu studentu darbus. Tiek izstrādāti kritēriji, pēc kuriem studenti var izprast vērtēšanas sistēmu, ar kuriem docētāji iepazīstina studiju kursa sākumā.. Arī šajā atskaites gadā daudz strādāts pie ieviestā grupālā darba izvērtējuma, lai attīstītu prasmes izvērtēt savas grupas darbu, novērot un izvērtēt citas grupas un pasniedzēju darbu. Skolotāji uzsvēra, ka šīs prasmes viņiem lieti noder savā darbā skolā. Prasības un vērtējuma principi ir fiksēti katra studiju kursa aprakstā un kursa sākumā docētāji vienmēr ar tiem iepazīstina studentus.

Vairums kursa pārbaudījumu notiek rakstiski, jo Pamatskolas 9.klases svešvalodas ieskaite, kā arī citi skolas pārbaudes darbi tiek organizēti rakstveidā – tas studentiem liek koncentrēties uz galveno un būtiskāko. Tā kā studentiem jau iepriekš ir zināmi vērtēšanas kritēriji, šāda pārbaudījuma forma ļauj pasniedzējiem objektīvāk novērtēt studenta zināšanas. Docētāji studiju procesā izmanto arī tādas vērtēšanas formas kā studenta darbu mape (portfolio), kas labi parāda studentu apgūtās kompetences.

Studentu izstrādātos diplomdarbus vērtē komisija, analizējot gan darba izstrādes norisi (studenti kopā ar darba vadītāju regulāri aizpilda Diplomdarba izpildes lapu), gan teorētiskās literatūras atlases atbilstību darba tēmai, mērķim un uzdevumiem, gan avotu analīzes kvalitāti, praktiskā pētījuma rezultātu apkopojumu un secinājumus, darba noformējumu un aizstāvēšanu.Docētāji strādā pie informācijas tehnoloģiju plašākas izmantošanas studiju procesā,

arvien vairāk nodarbībās pasniedzēji izmanto Power Point prezentācijas programmu (A.Auziņa, S.Kalniņa, I.Odiņa, R. Skara-Mincāne, E.Rihtere-Zunte). Vairākiem studiju kursiem no jauna izstrādāti vai pilnveidoti un paplašināti mācību materiālu komplekti (Angļu valodas mutvārdu runas prakse, Angļu valodas leksikoloģija), ieviesta mācību materiālu izplatīšana elektroniskā formā.

Darbība starptautiskos projektos pilnveido un dažādo programmu realizējošo docētāju zināšanas un darba metodiku un līdzās tādām tradicionālām metodēm kā lekcijas un semināri, arvien vairāk tiek izmantotas interaktīvās metodes: studenti vairāk darbojas pāros, mazās grupās veicot problēmsituāciju analīzes, strādā radošos semināros, piedalās lomu spēlēs un diskusijās, kā arī izstrādā vairākus projektus mācību metodikas kursā, valodas vēstures un valstmācības kursā. Darba analīze liecina, ka 1/5 ir lekcijas un semināri (leksikogrāfija, leksikoloģija, valodas vēsture, angliski runājošo valstu valstmācība, Anglijas kultūrvēsture), 2/5 patstāvīgais darbs (visām praktiskajām nodarbībām seko studentu patstāvīgās, individuālās mācības); 2/5 grupu darbs un sadarbīgā mācīšanās (valodas praktiskajās nodarbībās un mācību metodikas nodarbībās). Liels akcents kontaktnodarbībās tiek likts uz studentu kritiskās domāšanas un sadarbības prasmju attīstīšanu un pilnveidošanu. Tādējādi studenti paši augstskolas nodarbībās praktiski izmēģina dažādas mācīšanās stratēģijas, pārliecinās par to lietderību un plāno, kā tās varētu izmantot savās stundās. Studenti tiek rosināti publiski uzstāties, prezentējot patstāvīgos darbus, izteikt pašvērtējumu un vērtēt citu studentu darbus.

Nākamajā akadēmiskajā gadā - jāpaplašina un jāpilnveido mācību materiālu izplatīšana elektroniskā formā,- docētājiem jāturpina darbs mācību līdzekļu un materiālu izstrādē,- docētājiem jāturpina darbs studentu kompetenču un prasmju pilnveidošanā, kā arī

patstāvīgā darba vadīšanas formu pilnveidošanā.

2. Studiju programmā studējošie

2.1. studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā (studējošo priekšlikumi studiju procesa uzlabošanai, vērā ņemtie studējošo priekšlikumi, darbība studentu līdzdalības veicināšanai u.c.)

Studentiem ir iespēja kopīgi izvēlēties studiju kursus no B daļas, jo ir paredzēta izvēles iespēja. Studiju programmas B daļā paredzētā studiju kursu izvēles iespēja realizējas, katrai studentu grupai kopā ar programmas direktori pārrunājot apgūstamos kursus saistībā ar studentu praktisko pieredzi un turpmākajām profesionālajām vajadzībām. Studenti aktīvi iesaistījušies lekciju un nodarbību plānošanā, viņu izteiktās vēlmes iespēju robežās ievērotas.

Studentu ierosinājumi, iebildumi, priekšlikumi un intereses tiek uzklausītas un iespēju robežās ievērotas studiju programmas realizācijas gaitā. Sevišķi lietderīga šādā sadarbība B daļas

kursu izvēlē, pedagoģiskās prakses un pārbaudījumu laiku noteikšanā valsts pārbaudījumu laika plānošanā.

Pašnovērtējuma periodā programmas direktore vairākas reizes katrā semestrī tikās gan ar 1., gan 2.kursa studentiem, lai ar studentiem pārrunātu studiju procesu un uzklausītu viņu ierosinājumus un iebildes. Kopumā studenti studiju kvalitāti un docētāju profesionalitāti vērtē pozitīvi. Tāpat studiju programmas direktorei ir pieņemšanas laiki, konsultācijas, kurās studenti var pārrunāt neskaidros jautājumus. Katram no docētājiem ir konsultāciju laiki.

2.2. aptaujas par studiju programmu rezultātiem (rezultātu analīze, secinājumi, vērā ņemtie rezultāti, priekšlikumi turpmākajam darbam)

Aptaujāti 45 programmas studenti. Ar studentiem veiktas arī pārrunas. Kopumā studenti ar studiju programmu un tās organizāciju ir apmierināti – vidējais vērtējums ir 7.86 (10 punktu sistēmā).Studentu viedoklis pamatjautājumos ir sekojošs:studiju programmas saturs apmierina pilnībā – 72% studentu, daļēji – 28%.studiju programmas atbilstība studentu profesionālajām vajadzībām apmierina pilnībā –76 %, daļēji – 24%,studiju procesa organizācija apmierina pilnībā – 64 %, daļēji – 36 %,materiāli tehniskais nodrošinājums apmierina pilnībā – 59%, daļēji – 41%.Visaugstāk tiek vērtēts studiju programmā piedāvāto praktiskās ievirzes kursu saturs (vidēji 7,83), studijās iegūtās prasmes strādāt ar informāciju (8,45), fakultātes personāla attieksme pret studentiem (8, 55).Studentus mazāk apmierina tas, ka

o LU PPF nodrošinātās iespējas izmantot datorus piektdienu pēcpusdienās un vakaros

o Iespējas izmantot Skolotāju izglītības nodaļas resursu centru piektdienu pēcpusdienās

o vēl arvien ir nepietiekams auditoriju un nodarbību materiāli tehniskais nodrošinājums – tas tiek ņemts vērā, visu laiku domājot par materiālās bāzes palielināšanu;

o reizēm studenti nesaņem atpakaļ iesniegtos rakstu darbus ar vērtējuma pamatojumu – ņemts vērā, studentiem dota iespēja iepazīties ar rakstu darbu vērtējumu docētāju konsultāciju laikā.

Secinājumi un priekšlikumi turpmākajam darbam: - jācenšas nodrošināt studentiem arī ārpus lekcijām plašākas iespējas strādāt ar

datortehniku;- jāpaplašina iespējas studentiem pilnīgāk izmantot Skolotāju izglītības nodaļas resursu

centru;- jāturpina darbs materiāli tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai;- vairāk jāiesaista studenti studiju programmas satura un īstenošanas aktuālu jautājumu

risināšanā

2.3. aptaujas par studiju kursiem rezultāti (rezultātu analīze, secinājumi, vērā ņemtie rezultāti, priekšlikumi turpmākajam darbam)

Aptauja par studiju kursiem notika, izmantojot anketu, kā arī pārrunu formā programmas direktorei tiekoties ar studentiem. Studenti pozitīvi vērtē visu docētāju darbību:

Kopumā studenti programmu vērtē kā mērķtiecīgu, profesionāli noderīgu. Vairākums studentu uzskata, ka viens no būtiskākajiem nosacījumiem sekmīgai zināšanu apguvei ir profesionāls docētāju darbs – viņu pedagoģiskā kompetence, pozitīva attieksme pret studentiem, mūsdienīgu un daudzveidīgu darba formu un metožu izmantošana. Kopumā pasniedzēju darbu pozitīvi novērtējuši 44 studenti.

Kā galvenie pozitīvie momenti minēti:

- zinoši, profesionāli pasniedzēji, kuri rosina studentus diskutēt, domāt (A.Auziņa, S.Kalniņa, E.Latkovska);

- nodarbībās tiek gūtas daudzas noderīgas idejas savam praktiskajam darbam skolā (E.Latkovska, O.Gotlube, S.Kalniņa, I.Odiņa);

- visiem pasniedzējiem ir ļoti labvēlīga attieksme pret studentiem;

- ļoti atzinīgi tiek vērtētas studentu-docētāju attiecības, akcentējot, ka sarunas auditorijā veidojas kā labvēlīgi noskaņotas diskusijas;

- studentus apmierina pasniedzēju piedāvātie materiāli, kurus viņi var izmantot arī savā darbā skolā;

- noderīgi studiju kursi, kuros var attīstīt prasmes un gūt jaunas kompetences (I.Odiņa, S.Kalniņa, E.Latkovska, A.Auziņa).

Studenti ir norādījuši arī uz vairākiem trūkumiem:

- rast iespēju vairākos priekšmetos palielināt praktisko nodarbību skaitu, piem. Mutvārdu runas prakse;

- pārdomāt pārbaudes darbu laiku, lai nesakristu ar semestra un mācību gada beigām skolā;

- sadzīviska rakstura trūkumi (mazas nodarbību telpas, nepietiekošas iespējas starpbrīžos izmantot datorus, joprojām rindas ēdnīcā un kafejnīcā).

Ņemot vērā iepriekšējos gados izteiktos studentu iebildumus, programmas sekmīgai īstenošanai ir papildus iegādāta metodiskā literatūra un jaunākie izdevumi dažādu valodas prasmju apguvei (Oxford University press, Longman,)

Kopumā novērtējot studijas, studenti atzīst, ka piedāvātā studiju forma ļauj apvienot pedagoģisko darbu skolā ar mērķtiecīgi organizētu profesionālo pilnveidi, jo iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences var izmantot ne tikai mācot angļu valodu, bet arī savus pamata priekšmetus skolā.

Studentu aptaujas rezultāti ļauj izdarīt vairākus secinājumus: studenti vairāk vēlas iespēju pašiem darboties un izvērtēt savu sniegumu, domāšanu un diskusijas veicināšanas nodarbības;

studenti vēlas, lai nodarbībās vairāk izmantotu modernās tehnoloģijas, būtu vairāk iespēju iepazīties ar jaunākajām datorprogrammām, ko var izmantot angļu valodas apguvē un pašiem ar tām praktiski padarboties, lai pēc tam izmantoto savā darbā ar skolēniem;

studenti atzīst, ka docētāji ir zinoši, profesionāli savā jomā, un labprāt konsultē studentus.

3. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais personāls

3.1. izmaiņas akadēmiskā un administratīvā personāla sastāvā atskaites periodā, personāla atlases un atjaunošanas procesa analīze un priekšlikumi turpmākai personāla attīstībai.

Programmas īstenošanā tiek domāts par personāla atlasi un atjaunošanu. Programmas realizācijā tiek iesaistīti augsti kvalificēti, profesionāli docētāji un pedagoģiskā darba praktiķi. Valsts pārbaudījumu komisijas darbā iesaistīti arī profesionālo asociāciju pārstāvji: priekšēdētāja –

Latvijas Angļu valodas skolotāju asociācijas priekšsēdētāja Silvija Andernovics, un praktizējoši skolotāji- Laima Takere, Sanita Rieksta.

Docētāji S.Kalniņa, E.Latkovska, L.Linde, E.Rihtere-Zunte, S.Vaļķa atskaites periodā ir atskaites periodā apmeklējuši augstskolu mācībspēku profesionālās tālākizglītības studiju programmu “Augstskolu mācībspēku pedagoģiskā pilnveide/ inovācijas augstākās izglītības sistēmā/ izglītības darba vadībā”. Docētāja A.Auziņa turpina studijas Izglītības vadības doktorantūrā.

3.2. akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība atskaites gadā (dalība konferencēs, konferenču organizēšana, zinātniskie raksti, publikācijas, līdzdalība pētniecības projektos, studentu iesaiste pētniecībā u.c), tās ietekme uz studiju programmu

Visi studiju programmas īstenošanā iesaistītie docētāji līdzās akadēmiskajam darbam veic arī pētniecisko darbību galvenokārt trīs zinātnes nozarēs – pedagoģijā, izglītības zinātnē un valodniecībā.. Pētījumu tematika cieši saistīta ar studiju programmas saturu un katra docētāja kursiem, ir aktuāla un nozīmīga ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskajā kontekstā. Docētāji pastāvīgi savos studiju kursos iekļauj jaunākos zinātnes atzinumus, jo piedalīšanās konferencēs sekmē docētāju profesionālo pilnveidi un pieredzes paplašināšanos gan zinātniskajā, gan metodiskajā jomā. Atbilstoši docētāju zinātniski pētnieciskajām interesēm šim darbam tiek piesaistītas arī studentes, izstrādājot diplomdarbus.

Divas docētājas – S.Kalniņa un A.Auziņa ir ievēlētas un darbojas Latvijas Angļu valodas skolotāju asociācijas valdē, tādējādi tiek nodrošināta ciešāka saikne ar skolotājiem, svešvalodu skolotāju vajadzību izzināšana un centieni tās apmierināt, īstenojot Pamatskolas angļu valodas skolotāju studiju programmu.

2006. gada septembrī saistībā ar Eiropas valodu dienām divas pasniedzējas Sandra kalniņa un Indra Odiņa saņēma Eiropas atzinības zīmi – diplomu „Eiropas labākais valodu skolotājs”.

Docētāji regulāri piedalās starptautiskās un republikāniskās konferencēs, uzstājoties tur referātiem, kā arī vadot darba grupas.

Lielākā docētāju daļā ar referātiem ir uzstājušies LU ikgadējā konferencē 2007.gada 1. februārī: A.Auziņa, D.Blūma, S.Kalniņa, I.Kangro, E.Latkovska, L.Linde, I.Odiņa, E.Rihtere-Zunte, R.Skara-Mincāne, S.Vaļka,Piedalīšanās metodiskajos semināros:2006. gada 27.septembris valsts valodu komisijas seminārs „Bilingvisms psiholoģiskā skatījumā”(prof. U. Frauenfelder)- L.Linde2006.g. 14. decembrī – „Boloņas procesa īstenošana” A.Auziņa2007.gada 23.janvārī – Eiropas valodu portfeļa pieaugušajiem atvēršanas svētki, Tikšanās ar Eiropas Moderno valodu centra direktoru A.Batleru – L.Linde, S.Kalniņa2007.gada 9.marts – Comics in the Classroom – Steve Merchant /British Council/ A.Auziņa, O.Gotlube, S.Kalniņa, S.Vaļka, E.Latkovska,

Konferences:1. Referāts: Teacher Education in Literacy: Challenges and Solutions at the faculty of Education and psychology, University of Latvia; IDEC Seminar, St Patrick’s College, Dublin January 19, 2007 – S.Kalniņa2.Referāts: Comparative analysis of the rationale for Perspective Teacher Studying and teaching in other countries”, Ziemeļvalstu sociālo un izglītības zinātņu doktorantūras studentu konference, Tallina, Igaunija 13.-14.03, 2007 – A.Auziņa3. TBP3-D konference 11-13.05.07. Arhusa, Dānija. Paneļdiskusija Svešvalodu loma mūsdienu sabiedrībā – D.Blūma4.Referāts: Managing the Demands of the 24-hour Society in Education, 9.Starptautiskā izglītības konference Atēnās, Grieķija, 28.-29.05. 2007.

5. Starptautiskais seminārs „ Salīdzinošā izglītības politika”. 08.06. Jūrmala, Latvija. Referāts: Boloņas process augstākajā izglītībā Latvijā. – D.Blūma6. ENIRDEM konference,09.06.Glamorgana, Lielbritānija. Referāts: The role of staff development course in a higher euducation institution as a learning organization. _ D.Blūma7.2007.gada 15.-17. jūnijs FISTE (A Future Way for In-Service Teacher Training Across Europe) projekta diseminācijas seminārs „ICT in Education: Reflections and Perspectives” S.Kalniņa, I.Kangro, E.Rihtere-Zunte8. 15. – 16. jūnijs, 2007 – Pasaules valodu skolotāju federācijas (FIPLV) Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģiona starptautiskā konference Innovations in language teaching and learning in the multicultural context – L.Linde, S.Vaļka, E..Latkovska9. Starptautiskais seminārs” salīdzinošā izglītības politika. 08.07. Linca, Austrija. Referāts: Salīdzinošo pētījumu principi un priekšnoteikumi. – D.Blūma10. Referāts: Challenges of Promoting Reading Motivation of 1st year University students, 15. Eiropas lasīšanas konference „Checkpoint Literacy”, Berlīne (Vācija), 4.-8. augusts, 2007 – S.Kalniņa11. 24.-25. augusts, 2007 – 7th Baltic IATEFL & LATE 15-year anniversary conference „Evaluating Successful Practices” S.Kalniņa, L.Linde, S.Vaļka, E.Latkovska, E.Rihtere-Zunte Lielākā docētāju daļa ir iesaistījušies starptautiskos projektos:

23. SOCRATES tematiskais sadarbības tīkls valodu jomā (TNT 3) 2.apakšprojekts “Svešvalodas Eiropas darba tirgū”. (I.Kangro, E.Latkovska - (Nr. 10031-CP-3-2002-1DE-ERASMUS-TN).

24. SOCRATES/ERASMUS Intensive Programme ELHE e-learning in Higher Education ( Erasmus intensīvā doktorantūras līmeņa programma e-mācības augstākajā izglītībā”) (I.Kangro, R.Mincāne-Skara, E.Rihtere-Zunte).

25. SOCRATES/GRUNDVIG GILE – Generationsübergreifendes Interkulturelles Lernen (Starppaaudžu interkulturālās mācības.(I.Kangro- LU Nr. 2005/2232)).

26. Leonardo da Vinči progr. decentralizētās mobilitātes līgums Nr. DM/357/LV?05/208 „Austrija – IT is experience”.(LU Nr.2005/2216)

27. COMENIUS MenTTime projekts (Mentora rokasgrāmatas divās valodās (latviešu un angļu) izstrāde.(I.Odiņa).28. Lielbritānijas padomes Presett Partnership projekts. Metodikas kursa izstrādāšana un aprobēšana.

(I.Odiņa.).29. SOCRATES/COMENIUS FISTE –A Future Way for In-Service Teacher Education Across Europe

(S.Kalniņa, E.Rihtere-Zunte, R.Skara-Mincāne, I.Kangro, O.Gotlube) Projekts Nr 118766-CP-1-2004-1-RO-COMENIUS-C21

30. Thematic Network to Develop standarts for quality in the Area of Languages (TNQ) Apakšprojekta „ Valodu skolotāju izglītība” D.Blūma

31. SOCRATES tematiskais sadarbības tīkls valodu jomā (TNT 2) 2. apakšprojekts “Jaunā mācību vide”. (I.Kangro, R.Mincāne-Skara).

32. SOCRATES/ ERASMUS BIP – D.Blūma, A.Auziņa, S.Kalniņa

Programmas docētāji ir sagatavojuši arī publikācijas, kurās atspoguļo savu pētījumu rezultātus.Visi studiju programmas studenti veic zinātnisko darbu saskaņā ar studiju programmas prasībām, kas ir obligāta

prasība profesionālās augstākās izglītības iegūšanai. Studentu zinātniskā darba formas ir: referāti, studiju darbi un diplomdarbs. Diplomdarba izstrādes gaitā docētāji rosina studentu pētnieciskās intereses un zinātniskā darba prasmju veidošanos, strādājot pie tēmām, kas vienlīdz interesantas abām pusēm.

Programmas docētājām izveidojusies arī laba sadarbība ar Lielbritānijas Padomi Latvijā. Skolotāji, kas ieguvuši pamatskolas angļu valodas skolotāja kvalifikāciju ir sagatavoti, lai paši strādātu pētnieciskajos (starptautiskajos un Latvijas) projektos. Vairākas studentes darbojas Britu Padomes projektos “Young learners”, „Mentoring” un „Animating literature”.

Programmas studentiem bija iespēja piedalīties starptautiskajā Angļu valodas skolotāju konferencē 24.-25. augusts, 2007 – 7th Baltic IATEFL & LATE 15-year anniversary conference „Evaluating Successful Practices”.

. 4. Studiju programmas finansēšanas avoti, materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums

4.1. izmaiņas studiju programmas materiāli tehniskajā un metodiskajā nodrošinājumāSkolotāju izglītības nodaļas metodiskajā kabinetā ir plašs brīvpieejas izziņu materiāla klāsts (vārdnīcas,

enciklopēdijas, žurnāli un laikraksti angļu valodā, jaunākā metodiskā lietratūra, u.c.), jo regulāri tiek abonēti žurnāli svešvalodās – “ History”, “Newsweek”, “ELT Newsletter Latvia”. Tomēr palielinoties fakultātes kopējam studentu skaitam, ir nepieciešamība pēc jaunām auditoriju telpām, kā arī pasniedzēju darba telpām.

Pastāvīgi kļuvuši pieejami un lekcijās izmantojami grafoprojektori, vairāki multidatu projektori Power Point prezentācijām, datori ar interneta pieslēgumu un izdrukas iekārtu. Iegādātas jauna metodiskā literatūra, vārdnīcas, kas tieši izmantojama lekcijās un citās nodarbībās. Docētāji ir turpinājuši bagātināt izdales materiālu klāstu.

4.2. studiju programmas finansiālā, materiāli tehniskā un metodiskā nodrošinājuma analīze, secinājumi, attīstības iespējas un turpmākie uzdevumi.

Pamazām situācija uzlabojas, tomēr finansiālais nodrošinājums ir nepilnīgs, reizēm trūkst iespēju vienlaicīgi izmantot tehniskos līdzekļus vairākās auditorijās.Bibliotēkas un metodiskā kabineta saturs studentu vajadzības apmierina daļēji, jo modernam mācību procesam atbilstošu tehnisko aprīkojumu vajadzētu paredzēt no centralizētajiem līdzekļiem, jo atsevišķām programmām tas nav pa spēkam. Docētāju un studentu rīcībā ir datori ar izdrukas iekārtām, projektori, kopētāji, iespēja izmantot video aparatūru, kas kopumā nodrošina labvēlīgus apstākļus studiju programmas īstenošanai. Resursu klāsts tikai daļēji atbilst programmas studentu vajadzībām un arī turpmāk nepieciešama cieša sadarbība ar Latvijā esošajām mācību literatūras izdevēju pārstāvniecībām (Oxford University Press, Cambridge University Press, Longman, MacMillan), lai resursos būtu pēc iespējas vairāk tās mācību literatūras un uzziņas literatūras, ko skolotāji izmanto pamatskolas angļu valodas apguves procesā.

5. Ārējie sakari

5.1. jaunais sadarbībā ar darba devējiem un profesionālām organizācijām atskaites periodā

- Paplašinājusies sadarbība ar IZM ISEC: darbs IZM ISEC konsultatīvajās padomēs (D.Blūma, I.Kangro, I. Odiņa)

- Paplašinājusies sadarbība ar Akadēmisko programmu aģentūru: iesniegto projektu vērtēšanas eksperti – D.Blūma, I.Kangro, S.Kalniņa

- Paplašinājusies sadarbība ar skolotāju metodiskajām apvienībām:

a) LATE -Latvijas angļu valodas skolotāju asociācijā

Visi docētāji ir asociācijas biedri, aktīvi izmanto LATEs resursu centra materiālus savā darbā, piedalās asociācijas organizētajos kursos, kā arī iesaista studentus un mudina viņus savās studijās un pētnieciskajos darbos izmantot centra materiālus. A. Auziņa un S.Kalniņa darbojas LATE valdē.

b) LAPSA -Latvijas Augstskolu Pedagogu Sadarbības Asociācija

I. Odiņa ir šīs asociācijas vadītāja

c) Latvijas lasīšanas asociācija – S. Kalniņa ir šīs asociācijas valdes priekšsēdētāj

- Programmu realizējošie docētāji sadarbojas arī ar skolām:

I.Odiņa turpina darbu ar mentoriem, lai sagatavotu skolu skolotājus studentu prakses vadīšanai un izvērtēšanai skolā. Rezultātā ir izveidojusies cieša sadarbība ar 25 skolām.

- A.Auziņa, I.Odiņa, S.Kalniņa, E.Latkovska, R.Skara-Mincāne organizēja un vadīja kursus skolu brīvlaikos, lai iepazīstinātu ar universitātes studiju procesu.

- Izveidojusies sadarbība ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centru: S.Kalniņa.

5.2. darba devēju aptaujas rezultāti, būtiskākie ierosinājumi secinājumi un priekšlikumi studiju programmas pilnveidei.

Aptaujātie darba devēji viennozīmīgi uzskata, ka šāda programma ir nepieciešama, un šī programma sagatavo kvalificētus angļu valodas skolotājus.

5.3. jaunais sadarbībā ar studiju programmām LU, Latvijā un ārpus tās robežām- Studiju kursu docēšana citās augstskolās – LPA (D.Blūma, I.Kangro), Rēzeknes augstskola (I.Odiņa) - Eksperta darbs citās augstskolās – Rēzeknes augstskolas valsts pārbaudījumu komisijā – I.Odiņa - Ārvalstu augstskolās- Hamburgas Universitāte, Izglītības zinātņu fak., SOCRATES apmaiņas progr. ietvaros (I.Kangro)Klāgenfurtes (Austrija) pedagoģijas akadēmija. Lekcijas par skolotāju izglītošanu –I.Kangro

5.4. Studiju programmas ārējo sakaru analīze, attīstības iespējas.Ārējie sakari ir visnotaļ plaši un daudzveidīgi. Turpinās sadarbība Lielbritānijas padomi –

2007. gada martā vieslektora Stīva Merčanta (Steve Merchant- London School of Education) vadītais praktiskais seminārs angļu valodas skolotājiem, Izglītības Attīstības centru, Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūru, Akadēmisko programmu aģentūru, ar izdevniecībām un to pārstāvjiem Latvijā: Oxford University Press (D.Miška), Longman (I.Vītola), Express Publishers (T.Ginsburga) un MacMillan S.Kārkliņa) izdevniecībām (šo pārstāvju viesošanās fakultātē, kā arī skolotāju piedalīšanās šo izdevniecību rīkotajos semināros par jaunākajām tendencēm angļu valodas apguvē un mācīšanā, dažādu angļu valodas aspektu un prasmju apguves metodikām). Programmas docētājiem ir aktīva sadarbība ar Eiropas Moderno valodu centru Grācā.Turpmāk vēlams paplašināt ārzemju sadarbības augstskolu loku.

6. Studiju programmas attīstībai izvirzīto uzdevumu, ieteikumu izpilde (ārējās ekspertīzes ieteikumu izpilde, sadarbības partneru priekšlikumu realizācija, pašu izvirzīto uzdevumu izpilde).

Realizējot programmu jau 5.gadu, ticis ņemts vērā iepriekšējo posmu pieredze, kā arī sadarbības partneru (Liepājas Pedagoģiskajā Akadēmijā, Daugavpils Universitātē) pieredze. Var secināt, ka izvirzītie uzdevumi izpildīti.

7. Studiju programmas SVID (stipro, vājo pušu, iespēju, draudu) analīzeVeicot programmas SWOT analīzi, jāsecina sekojošais:Stiprās puses Vājās puses11. Studiju programma izstrādāta atbilstoši profesionālās augstākās izglītības valsts standartam un programmas saturs atbilst svešvalodu skolotāja profesijas standarta prasībām.12. Studiju programma atbilst darba tirgus prasībām. Studiju programma ir dinamiska – nav nekādu problēmu to arvien papildināt ar jauniem aktuāliem kursiem

1. Nepilna laika studentiem ir saspringts un intensīvs studiju process, reizēm pārāk augstas prasības patstāvīgajiem darbiem,

2. Nepieciešama plašāka angļu valodas kādzimtās valodas nesēju iesaistīšanaprogrammā3. Iespējas nepilna studentiem iesaistīties

13. 3.Kvalitatīvs un profesionāls pasniedzēju darbs, ko 14. nodrošina arī docētāju piedalīšanās projektos,

konferencēs 15. un darbs pie savas profesionālās pilnveides

4. Saiknes uzturēšana ar skolotājiem praktiķiem23. Iespēja studēt nepārtraucot darbu skolā24. Saturiski un metodiski labi izstrādātidiplomdarbi5. Laba profesionālā izglītība, kas ļauj turpinātstudijas akadēmiski un profesionāli augstākā līmenī6. Labs resursu nodrošinājums studiju procesa veiksmīgai īstenošanai-studiju laikā iespējams gūt plašu informāciju un attīstīt dažādas prasmes,-studijas nodrošinātas ar literatūru un kvalitatīviem mācību materiāliem,-ir pieeja datoriem un internetam,-pieaug mācību materiālu izplatīšanas iespējas elektroniskā formā.

ES projektu mobilitātē4. Vieslektoru piedalīšanās programmas īstenošanā5. Neremontētas un ar modernajām tehnoloģijām pilnībā neaprīkotas auditorijas

Iespējas: Draudi10. Padarīt lietderīgāku studiju procesu, piedāvājot jaunus studiju kursus atbilstoši studentu vajadzībām un interesēm, izstrādāt un izplatīt vairāk studiju materiālu elektroniskā formā, izstrādāt jaunus kursus Web-CT formā2. uzlabot docētāju un studentu saziņu elektroniskā formā25. Ciešāk sadarboties ar Lielbritānijas Padomi, lielāko izdevniecību pārstāvjiem, LATE, lai biežākuzaicinātu par vieslektoriem programmā angļu valodas kā dzimtās valodas nesējus26. Veicināt studentu interesi par pētniecisko darbību un rosināt programmu beigušos skolotājus turpināt pētniecisko darbību, studējot maģistrantūrā;27. Iesaistīt programmā studējošos projektos,lai skolotāji labāk apgūtu svešvalodu mācīšanas pieredzi Eiropas Savienības valstīs.

5. Studiju maksu pieaugums neatbilstoši studējošo maksātspējai

6. Skolotāju profesijas atalgojums un zemais prestižs valstī kopumā liek angļu valodas skolotājiem atstāt darbu skolā vai doties darbā uz ārzemēm.

8. Kvantitatīvie dati 8.1. Studējošo skaits:

Dati uz atskaites gada 1. oktobri

1. gadā imatri-kulēto

studentu skaits

Studējošo skaits pa studiju gadiem Kopā mācās

T.sk. par maksu

Absol-ventu skaits

Eksma-trikulēto skaits (Atbi-rums)1 2 3 4 5 6

2007   20 18 2-ak.       40 40 29 52006   26 36         62 62 40  2005   42 47         89 89 33 52004   46 36         82 82 50  

2.8.2. Studējošo un absolventu aptaujas

Aptauja par studiju programmu:Aptaujāto studentu skaits sadalījumā pa

studiju gadiem

Aptauja par studiju kursiem: aptaujāto studiju kursu skaits

Absolventu aptauja:aptaujāto absolventu

skaits7

1. 2. 3. 4. 5. 6.2006./2007. 21 24 12

2005./2006. 22 40 13 40

2004./2005 39 41 11

2003./2004 20 32 11

2.8.3. Akadēmiskā personāla sastāvs (dati uz atskaites gada 1. oktobri):

Amats (ievēlēts LU), grāds 2007. 2006. 2005.

Profesori 2 2 2

Asociētie profesori

Docenti 2 2 2

Lektori: 10 10

t.sk: ar doktora grādu -

ar maģistra grādu 7 9 9

citi* 1 1

Asistenti: 2 3 3

t.sk: ar doktora grādu

ar maģistra grādu 2 3 3

citi*

Akadēmiskais personāls KOPĀ 15 17

* Ar augstāko izglītību (profesionālo studiju programmām)

2.8.4. Pieaicinātie mācībspēki (viesprofesori, viesdocenti, vieslektori) (dati uz atskaites gada 1. oktobri)

Amats 2007.

2006. 2005.

Viesprofesori - - -

Viesdocenti - - -

Vieslektori: - - -

Studiju kursu docētāji (stundu pasniedzēji)

1 2 2

t.sk: ar doktora grādu - -

7 Aizpilda gadā, kad ir veikta absolventu aptauja.

ar maģistra grādu 1 2 2

citi*

Pieaicinātie mācībspēki KOPĀ 1 2 2

* Ar augstāko izglītību (profesionālo studiju programmām)

2.8.5. Akadēmiskā personāla profesionālā izaugsme:

20072006 2005

Studē doktorantūrā 1 2 2

Ieguvuši doktora grādu - - 1

Apguvuši profesionālās pilnveides programmu

2 - 1

Akadēmiskajā atvaļinājumā - - -

2.8.6. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība:

2007 2006 2005

Dalība pētnieciskos un akadēmiskos projektos (projektu skaits)

16 12 10

Dalība zinātniskās konferencēs (konferenču skaits)

32 25 16

Pārskata gada laikā tapušo publikāciju skaits

13 17 8

Studējošo iesaiste pētnieciskos projektos (studējošo skaits)

- -

8.7. Starptautiskā mācībspēku un studējošo apmaiņa:

ValstsSkaits pa akadēmiskajiem gadiem

2005./2006. 2006./2007. u.t.t.Mācībspēku apmaiņa

No Latvijas uz ārvalsti1

No ārvalsts uz Latviju

Studējošo apmaiņa

No Latvijas uz ārvalsti

No ārvalsts uz Latviju

21.10.2007. S.Kalniņa, studiju programmas direktore

PIELIKUMSOtrā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas

,,Pamatskolas angļu valodas skolotājs” studentu anketas paraugs

AnketaCienījamie studenti!Šī anketa palīdzēs Jums pilnveidot Jūsu studijas un mums mūsu darbu PPIC. Anketa ir anonīma, bet ja vēlaties, varat uzrakstīt savu vārdu. Ceram no Jums sagaidīt gan konkrētas, gan izvērstas atbildes un, protams, Jūsu komentārus. Ceram uz Jūsu atsaucību.

9. Vai Jūs kopumā esat apmierināti ar studijām?Jā, jo ….Nē, jo ….

10. Kādus studiju kursus Jūs apguvāt šajā studiju gadā? ………………………….. …………………………………………………………………………….. …………………………………………………………………………….. ………………………………………………....Kuri no tiem Jums šķita visnoderīgākie? Kāpēc?

11. Kas Jūs studijās apmierina visvairāk?___ studiju struktūra un organizācija___ mācību saturs___ pasniedzēju darbs(mēs priecātos, ja Jūs nosauktu konkrētus pasniedzējus):____________________________________pasniedzējs ir labi sagatavojies nodarbībām_____________________________pasniedzējam ir labvēlīga attieksme pret studentiem__________________________________________pasniedzējs rosina studentus domāt_________________________________________pasniedzējs rosina studentus diskutēt_______________pasniedzējs labi orientējas jaunākajā informācijā savas specializācijas sfērā_____________________________________pasniedzējs kursa vielu izklāsta saprotami_____________________________________________pasniedzējam ir augstas prasības___________________________________pasniedzējs darbā izmanto dažādas metodes______________________________________________________ piedāvātie materiāli_____________________________________________literatūras pieejamība bibliotēkāJūsu komentāri:12. Kas Jūs neapmierina?___ studiju struktūra un organizācija___ mācību saturs___ pasniedzēju darbs___ piedāvātie materiāliJūsu komentāri

5. Vai esat apmierināti ar pasniedzēju darba metodēm?___ ļoti atbilstošas un piemērotas ____ tradicionālas___ interaktīvas ____varētu vēlēties lielāku dažādību___ novecojušas ____ darbam pieaugušo auditorijā nepiemērotas

Jūsu komentāri:

6.Vai varat izmantot iegūtās zināšanas un prasmes savā praktiskajā darbā?1. Jā 2. Jā, bet tikai daļēji 3. Gandrīz nemaz 4. Nemaz

Jūsu komentāri:

7. Kas Jums studiju procesā sniedz vislielāko gandarījumu?___ iespēja mācīties ___ iespēja pilnveidot savas zināšanas un profesionālās prasmes___ kontaktēšanās ar kolēģiem (saviem grupas biedriem)___iespēja būt valodas vidē___iespēja iegūt angļu valodas skolotāja kvalifikāciju

8. Kā Jūs ieteiktu pilnveidot PPIC darbu ar studentiem?

9.Ja Jums vajadzētu sākt studēt šajā programmā no jauna, ko Jūs vēlētos citādāk, ņemto vērā Jūsu patreizējo pieredzi?

Paldies!