lekcija "eiropas savienības ekonomikas un krīžu pārvaldības instrumenti"
DESCRIPTION
Prezentācija izmantota lekcijā Daugavpils universitātē 2014. gada 16. oktobrī. Anotācija: Krīzes ietekmē Eiropas Savienības institūcijas un dalībvalstu līderi ir nākuši klajā ar vairākām iniciatīvām, kuru mērķis ir mazināt ES parādu krīzes postošo ietekmi uz dalībvalstu ekonomiku, mudinot dalībvalstis stingrāk pieturēties pie Stabilitātes un Izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālās disciplīnas mērķiem un īstenot uz ilgtspējīgu izaugsmi orientētās reformas, kā arī būtiski stiprināt Ekonomikas un monetāro savienību. Lekcijā sniegts īss ieskats gan par paveikto, gan nākotnē iecerēto. Uzmanība pievērsta arī jautājumam, vai, ņemot vērā ES dalībvalstu makroekonomiskās attīstības prognozes, izstrādātās iniciatīvas varētu būt pietiekamas šīs krīzes apturēšanai un eiro zonas stabilitātes atjaunošanai.TRANSCRIPT
ES ekonomikas un krīžu pārvaldības instrumenti
Antra Trenko
Latvijas Bankas
Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvalde
16.10.2014.
SATURS
1. Krīzes cēloņi
2. Kopskats par ES iniciatīvām krīzes risināšanai
ES ekonomikas pārvaldības arhitektūras elementi
ES finanšu ugunsmūris
3. Secinājumi - ES nākotnes perspektīvas
Krīzes iemesli– lēta finansējuma sekmēti būvniecības un aktīvu burbuļi
2001. - 2006. gads zemas procentu likmes, būtiski pazemināti kreditēšanas standarti
2008. – 2009. gads Krīze ASV zemas kvalitātes hipotēku tirgū rada likviditātes nepietiekamību globālajos finanšu tirgos, sākas problēmas Eiropā, Latvijai – SVF/EK programma
G20 līmenī sāk runāt par pasākumiem krīzes apturēšanai
JOPROJĀM:
Turpinās darbs pie izaugsmes/finansējuma pieejamības atjaunošanas globālā un ES līmenī
2010.- 2013. gads Kapitulē Portugāle, Īrija , Grieķija, Kipra; aizdevumu programmas
“Pateicoties” krīzei, acīmredzamas kļuva EMS nepilnības
4
EMS institucionālās struktūras nepilnības
un nepietiekamā disciplīna
EMS ievainojamība un nespēja efektīvi absorbēt šokus
• Centralizācija versus decentralizācija • Disciplīnas trūkums
• Atkarība
• Asimetrija
• Nesabalansētība
PARĀDU KRĪZE
ES valstu budžeta deficīts 2007. – 2013. gads, % no IKP
Avots: EK
ES valstu valdības parāda līmenis, 2007. – 2013. gads, % no IKP
Avots: EK
Parādu krīzes rezultāts – konfidences deficīts
Krīzes ietekmē cenas ievērojami kāpa 10 gadīgo valdības obligāciju cenas VISBŪTISKĀK - TIEŠI PROGRAMMVALSTĪS
Avots: ECB
Ugunsgrēka tūlītējai dzēšanai eiro zonas problēmvalstīs pieejams apjomīgs finansējums
Eiropas Finanšu stabilizācijas instruments
• 440 mljrd. eiro
• spēkā līdz 01.06.2012.
Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms
• 60 mljrd. eiro
Eiropas Stabilizācijas mehānisms
• 550 mljrd. eiro
• no 01.06.2012. aizvieto EFSI
ESM aktivizēšanas mehānisms
Eiro zonas valstij
nepieciešams stabilizācijas
atbalsts
EK, SVF izvērtē dalībvalsts
finansējuma vajadzības
+ ECB riska faktoru analīze (!)
EK un SVF (+ECB) izstrādā
stabilizācijas programmu, tiek
parakstīts Saprašanās memorands
Programmas nosacījumus
apstiprina eiro zonas finanšu
ministri
ESM Direktoru valde apstiprina
atbalsta vienošanās tehniskās detaļas
ES Padome apstiprina stabilizācijas programmu,
EK (eiro zonas vārdā) paraksta Saprašanās
memorandu ar dalībvalsti
ES EKONOMIKAS PĀRVALDĪBAS ARHITEKTŪRAS ELEMENTI
Krīzes risināšanā iesaistītie
EIROPADOME (ES 27)
EIROPAS KOMISIJA
EIRO ZONAS VALSTU SAMITS (Eirosammits)
MINISTRU PADOME
EIROPAS PARLAMENTS
COREPER (Dalībvalstu
vēstnieki)
Īpašās komitejas –
EFC, EPC
Ekspertu darba grupas
ES 28 (ECOFIN Padome; K-spējas
Padome ...)
ES 18- Eiro grupa
Eiropas pusgads
ESM
ESRB EBA
ESMA EIOPA
Fiskālais pakts
Eiropa 2020
Divpaka
Sešpaka
Eiro + Pakts
2010.-2011. gadā īstenotie ES ekonomikas pārvaldības arhitektūras elementi
2012.- 2013. gadā sperti būtiski soļi, kas vēsturiski iezīmēs jaunu posmu EMS evolūcijas procesā
Integrēta finanšu sistēma pamatojoties uz vienotiem noteikumiem:
•Vienota Eiropas banku uzraudzība
•Kopīga noguldījumu garantiju un noregulējuma sistēma
Integrēta budžeta sistēma
•Lielāka budžeta un parāda politikas kontrole ES līmenī
•ES līmeņa fiskālā iestāde
Demokrātiskā leģitimitāte un
atbildība
•Dziļāka un tiešāka nacionālo parlamentu iesaiste ES politikas veidošanā
Integrēta ekonomikas
politikas sistēma
• Uzlabota politiku koordinēšana
• Stiprināta dalībvalstu institūciju politiskā un administratīvā kapacitāte
• Reformu nacionālās atbildības stiprināšana
4 ES EKONOMIKAS PĀRVALDĪBAS PĪLĀRI
Avots: http://av.r.ftdata.co.uk
INTEGRĒTA FINANŠU SISTĒMA JEB BANKU SAVIENĪBA
MĒRĶIS • pasargāt naudas noguldītājus • atjaunot uzticēšanos finanšu sistēmai • nodrošināties pret turpmākām banku krīzēm • stiprināt banku pārrobežu uzraudzību pēc vienotiem standartiem
Banku savienība Eiropas finanšu tirgus stiprināšanai
Vienotais uzraudzības mehānisms no 4.11.2014.
Vienotais noregulējuma mehānisms no 1.01.2016.
Noguldījumu garantiju shēma no 07.2015.
Vienota pieeja banku uzraudzībai eiro zonā • ~ 120 lielākās eiro zonas bankas – ECB (+ nac. uzraugi) • Pārējās bankas – nac. uzraugi ( +ECB pārraudzība) • Citu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzība – nac. uzraugi
Banku glābšana no banku budžetiem • Finansējums - Vienotais noregulējuma fonds (55 mljrd. eiro, banku iemaksas 8 gadu laikā) • Pārvaldība - Vienotā noregulējuma valde (lēmumi par banku noregulējuma sākšanu, finansējuma piesaisti, utml.) • Īstenošana – nac. uzraugi
ES noguldītājiem vienāds aizsardzības līmenis •Noguldījumu garantiju fonds - līdz 100 000 eur katram noguldītājam • Pārvalda – nac. uzraugi Finansējums – banku iemaksas •Piekļuve NGF – 7 dienu laikā
VUM ietvaros uzraudzītās eiro zonas bankas
Eiro zona Ne-eiro zona
Avots: Eiropas Parlaments
• Priekšlikumi atbildīgas saskaņotas un efektīvas eiro zonas fiskālās politikas nodrošināšanai:
plašāka pārraudzība, stingri fiskālie noteikumi, valsts parāda ilgtspējīgums, efektīvas sankcijas un politikas koordinācija
INTEGRĒTA BUDŽETA SISTĒMA
19
Plašāka makroekonomikas pārraudzība
Makroekonomisko nelīdzsvarotību indikatoru kopums
19
Padziļināta analīze paaugstinātu risku gadījumos
Pārmērīgu nelīdzsvarotību novēršanas procedūra
Finansiālas soda sankcijas eiro zonas valstīm
Valdības parāda līmenis un budžeta deficīts – vienlīdz svarīgi
20
SIP* kritēriji nemainīgi: budžeta deficīts nevar pārsniegt 3% no IKP, valdības parāds – 60% no IKP BET - TURPMĀK ABI KRITĒRIJI KĻŪST VIENLĪDZ SVARĪGI
• Dalībvalstīm ar augstu valdības parāda līmeni ātrāk jāsamazina budžeta deficīts
• Tiek noteikts pieņemams pārmērīga parāda samazināšanas temps
• Pārmērīgā deficīta procedūra (PDP) ne tikai par pārmērīgu budžeta deficītu, bet arī par pārmērīgu parādu
* Stabilitātes un izaugsmes pakts
Sešpaka
Divpaka Fiskālais
pakts
ES “rīki” un “rīkstes” integrētās budžeta sistēmas nodrošināšanai
Fiskālais pakts - Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību EMS
• Mērķis: uzlabot fiskālo disciplīnu, ekonomikas politikas koordināciju un eirozonas pārvaldību
• Stājās spēkā 01.01.2013.
Lai saņemtu finansējumu no ESM, valstij ir jābūt ratificējušai šo Līgumu un noteiktajā termiņā jāpilda tā prasības
• Ekonomikas politikas koordinācijas uzlabošana:
svarīgākās ekonomikas politikas reformas dalībvalstis apsriež ex ante un vajadzības gadījumā savstarpēji koordinē
Sešpaka jeb sešnieks
• 5 Regulas un 1 direktīva ES ekonomikas pārvaldības stiprināšanai
Pastiprināta uzmanība ne tikai budžeta deficītam, bet arī valdības parāda līmenim
Noteikumi valstu budžeta politikas pastiprinātai uzraudzībai
Budžeta vidējā termiņa plānošana
Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra
Sankcijas un to piemērošanas veids
Eiropas semestris
Divpaka - būtiskākais integrētās budžeta sistēmas elements
Budžeta plānu uzraudzība un novērtēšana
Uzraudzības stiprināšana eiro zonas valstīm ar nopietnām finanšu stabilitātes problēmām vai šādu problēmu risku
• Budžeta plānu saskaņošana un koordinācija (t.sk. ar Eiropas institūcijām līdz 15. oktobrim) • EK viedoklis un rekomendācijas budžeta pilnveidei • ES rekomendāciju integrācija nacionālajos budžetos • Pārmērīga deficīta savlaicīga uzraudzība • Fiskālās padomes • Ciešāka koordinācija
• Mērķis - nodrošināt, lai grūtībās nonākusī dalībvalsts rīkojas savlaicīgi un neapdraud citas dalībvalstis
•Pastiprināta uzraudzība valstīm ar nopietnām finanšu stabilitātes problēmām
• Automātiska uzraudzība programmvalstīm (pamatojoties uz stabilizācijas programmas nosacījumiem)
Sankcijas budžeta disciplīnas nosacījumu pārkāpējiem
25
• Preventīvas sankcijas/motivācija: eiro zonas valstīm, kas nepietiekami ātri konsolidē budžetu, bet nepārkāpj 3%, ienākumu nesošs depozīts kohēzijas fondu izmantošanas nosacījumu sasaiste ar strukturālajām reformām ne eiro zonas valstīm -ES fondu finansējuma apturēšana vai atcelšana
INTEGRĒTA EKONOMIKAS POLITIKA
Svarīgāko ekonomikas politikas reformu sistemātiska ex ante koordinācija eiro zonā
Integrēta EMS ekonomikas politikas sistēma
• Uzdevums – atjaunot izaugsmi un veicināt nodarbinātību
• Galvenie rīki integrētas ekonomikas politikas īstenošanai Eiropas semestris, valstīm adresētas konkrētas rekomendācijas
Makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūra
Eiro plus pakts
Eiropas semestris politiku koordinācijai
Eiropas Komisija sagatavoto gada izaugsmes pētījumu (GIP), kurā analizē galvenās ekonomikas problēmas un līdzšinējo apņemšanos ieviešanu, kā arī izvirza prioritātes, pasākumus turpmākai rīcībai Eiropadome vienojas par vadlīnijām
Dalībvalstis iesniedz EK stabilitātes vai konverģences programmas un valstu reformu programmas
EK izvērtē iesniegtās dalībvalstu programmas un sagatavo ieteikumus konkrētām valstīm
Eiropadome apstiprina ieteikumus konkrētām valstīm
marts
aprīlis
jūnijs, jūlijs
Eiropas semestra mērķis:
nodrošināt politikas koordināciju un saskaņotību
fiskālajā, strukturālajā un izaugsmes ilgtspējīguma jomās
Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra
• EK analizē ES valstu ekonomiku attīstību, novērtējot makroekonomiskās nelīdzsvarotības, pamatojoties uz noteiktiem makro indikatoriem un to robežvērtībām (Scoreboard), un sagatavo ikgadēju Brīdinājuma mehānisma ziņojumu
Ziņojums identificē dalībvalstis, kurās esošā situācija, liek veikt padziļinātu pārbaudi, lai noteiktu vai pastāv/draud rasties nelīdzsvarotība
Makro indikatori Indikatīvās robežvērtības
Tekošā konta bilance (vidējais rādītājs par 3 gadiem, % no IKP)
+6/-4%
Neto starptautisko investīciju bilance (% no IKP) -35%
Reālais efektīvais valūtas kurss (% izmaiņas 3 gadu laikā salīdz. ar 35 industriālajām valstīm)
+/-5% eiro zonas valstīm +/- 11% ne eiro zonas valstīm
Eksporta tirgus daļas (% izmaiņas 5 gadu laikā) -6%
Vienības darbaspēka izmaksas (% izmaiņas 3 gadu laikā)
+ 9 % eiro zonas valstīm + 12% ne eiro zonas valstīm
Nekustamā īpašuma cenas (% izmaiņas gadā) +6%
Privātā sektora kredītu plūsma (% no IKP) +15%
Privātā sektora parāds (% no IKP) 160%
Valdības sektora parāds (% no IKP) +60%
Vidējais bezdarba līmenis (3 gadu vidējais rādītājs)
+10%
Banku/finanšu sektora novērtējums - finanšu saistību pieaugums (gads pret gadu, %)
Makroekonomisko nesabalansētību novērtējums 2014
• Nesabalansētība ES turpinās privātā sektora kreditēšana joprojām vāja
reformu progress nepietiekams
2014.g. ziņojumā EK konstatē nesabalansētības BE, BG, DE, IE, ES, FR, CR, IT, HU, NL, SI, FI, SE, UK, tsk. padziļināta pārbaude jāveic CR, IT un SI
• Pamatā ārējo faktoru ietekme
• BET Iepriekšējo periodu reformas sāk nest augļus ES 17 un ES 27 KMK deficīta līmenis pakāpeniski mazinās
neskatoties uz vājo ārējo pieprasījumu eksports lēnām pieaug
INTEGRĒTA EKONOMIKAS POLITIKAS SISTĒMA
Pasākumi izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai
Eiropa 2020: pasākumi nodarbinātībai un ilgtspējīgai izaugsmei
5 KVANTITATĪVIE MĒRĶI:
• 75% iedzīvotāju 20-64 gadu vecumā jābūt nodarbinātiem
• ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā jāsasniedz 3% no IKP
• jāsamazina CO2 emisija par 20%, salīdzinot ar 1990.gadu, jāpalielina atjaunojamo energoresursu īpatsvars enerģijas patēriņā līdz 20% un jāpalielina energoefektivitāte par 20%
• skolu nepabeigušo skolēnu īpatsvaram jābūt mazākam par 10% un vismaz 40% jaunākās paaudzes iedzīvotājiem (30-34 gadu vecumā) jābūt ar augstāko izglītību
• nabadzības riskam pakļauto personu skaits ir jāsamazina par 20 milj. cilvēku
3 GALVENĀS PRIORITĀTES:
• uz zināšanām un inovācijām balstītas ekonomikas izveide • videi draudzīga un konkurētspējīga ekonomika • augsts nodarbinātības līmenis
Eiro plus pakts
• Veicamos pasākumus katru gadu valsts nosaka pati un iestrādā tos nacionālajās reformu un stabilitātes programmās
• ES institūcijas veic uzraudzību Eiropas pusgada ietvaros Konkurētspējas
veicināšana Produktivitātes veicināšana
Nodarbinātības veicināšana
Darba tirgus reformas, mūžizglītība, nodokļu reformas
Valsts finanšu ilgtspējas veicināšana
Pensiju, veselības aprūpes un soc. pabalstu ilgtspēja, fiskālo normu iekļaušana nacionālajos tiesību aktos
Finanšu stabilitātes nostiprināšana
Regulāri banku stresa testi, Nac. regulējums par banku maksātnespējas noregulējumu
Nodokļu politikas koordinācija
Labākās prakses apmaiņa, nelabvēlīgās prakses novēršana
DEMOKRĀTISKĀ LEĢITIMITĀTE
• Leģitīmas un atbildīgas lēmumu pieņemšanas procedūras radīšana
nodrošinās, lai lēmumu pieņemšanas procesā pienācīgi tiktu ņemtas vērā visas savienības intereses
• Jauno „paku” un „paktu” u.c. instrumentu virtene radījusi sistēmu, kurā vairs nav skaidra institucionālā atbildība
Kaut arī pastāv politiska apņemšanās situāciju labot, centieni jautājumu risināt pēc būtības līdz šim ir bijuši diezgan samezgloti
Situācija Eiropā joprojām nevienmērīga, arī izaugsme nepietiekama
Avots: SVF, Eiropas komisija, Eiropas Parlaments
Nozīmīgākie izaicinājumi: •pieprasījuma atjaunošana • bezdarba un parāda līmeņa mazināšana •izaugsmi, nodarbinātību un produktivitāti veicinošas strukturālās reformas • nesabalansētības mazinoši pasākumi vidēja termiņa izaugsmes atjaunošanai • finanšu stabilitātes nodrošināšana • pieņemto lēmumu īstenošana paredzētajā apjomā
Dalībvalstu reālā IKP prognoze 2014. gadam, %
SECINĀJUMI – CEĻŠ UZ STIPRĀKU EMS JĀTURPINA
•Krīze:
pārbaudījums ES dalībvalstu vienotībai un gatavībai deleģēt nacionālo suverenitāti
tests ES pārnacionālo institūciju (Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta, Padome) lomai
•Paveiktais:
ES institūcijas strādā pastiprinātā režīmā
Ir pieņemti daudzi tiesību akti, jaunas starpvaldību vienošanās, kas vērsti uz EMS stiprināšanu
•Rezultāts:
Pieņemto lēmumu ietekme uz ekonomikas atveseļošanos ir atkarīga no dalībvalstu spējas tos īstenot nolemtajā apmērā!
ES NĀKOTNE?
Latvijas Banka
Latvijas Banka:
• līdzdarbojas monetārās politikas noteikšanā un īstenošanā;
• pārvalda rezerves aktīvus, t.sk. zelta rezerves;
• veicina maksājumu sistēmu raitu darbību;
• nodrošina starpbanku maksājumus;
• nodrošina raitu skaidras naudas apriti valstī;
• vāc, apkopo un publicē finanšu statistiku;
• pārstāv Latvijas intereses starptautiskās finanšu institūcijās.
To dara: • ekonomisti un ekonometristi; • grāmatveži; • finanšu tirgus analītiķi; • statistiķi; • maksājumu sistēmu eksperti; • finanšu ieguldījumu portfeļa vadītāji; • kases operāciju metodikas eksperti; • maksājumu un finanšu tirgus analītiķi.
Studentu zinātniski pētniecisko darbu konkurss
Darbu iesniegšana: Bankā no 2015. gada 18. maija līdz 29. maijam. Naudas balvas: I vieta – 2000 eiro; divas II vietas – 1 250 eiro katram; trīs III vietas – 700 eiro katram.
Konkursa mērķis: veicināt Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi un stimulēt augstāko mācību iestāžu studentu pētnieciskās domas attīstību. Tēmas: piedāvāts plašs makroekonomisko tēmu loks, kas aplūkojamas Latvijas, Baltijas valstu vai eiro zonas tautsaimniecības kontekstā.
PALDIES PAR UZMANĪBU!
Jautājumiem: [email protected]