PētījumsIzglītības darbinieku vajadzības

nodarbinātības stabilitātes un cienīga darba apstākļu nodrošināšanai un šo jautājumu

aktualizēšanai kolektīvajos līgumos

PASŪTĪJUMS: Pakalpojuma līgums Nr. 7, 24.04.2013.

Pētījums veikts LIZDA projekta „Padziļināta izpratne par cienīgu darbu pedagogiem” (līguma Nr. 2012/104573) ietvaros ar Norvēģijas Inovāciju aģentūras un Norvēģijas finanšu instrumenta programmas „Globālais fonds cienīga darba un trīspusējās sadarbības veicināšanai” atbalstu

PASŪTĪTĀJS: Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) Reģ. Nr. 40008043830, Bruņinieku iela 29/31, Rīga, LV-1001

IZPILDĪTĀJS: Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLu) Reģ. Nr. 90000041898, Lielā iela 2, jelgava, LV-3001

LLu sociālo un humanitāro zinātņu institūta pētnieču grupa:

Anna Rāta, Mg.sc.soc. – pētījuma vadītājaDina Bite, Dr.sc.soc.sandra Nāckalne, Mg.paed.Laima Barisa, Mg.sc.soc.Lana janmere, Mg.sc.soc.maiga Krūzmētra, vēst.zin.kand.

© LIZDA, 2013

Satura rādītājs

Ievads ........................................................................................................................................ 4Saīsinājumi ............................................................................................................................ 6Pētījuma metodes un izlase ........................................................................................... 7

Pētījuma metodes ........................................................................................................... 7Aptauja ........................................................................................................................ 7Aptaujas izlases izveide ......................................................................................... 8Fokusa grupu diskusijas ......................................................................................... 9Datu apstrāde ............................................................................................................ 9

Kopsavilkums: secinājumi un rekomendācijas ...................................................10secinājumi .......................................................................................................................10Rekomendācijas .............................................................................................................15

Cienīga darba teorētiskie skaidrojumi ....................................................................17Cienīga darba jēdziens ................................................................................................17Droša darba vide ...........................................................................................................18sociālā drošība ..............................................................................................................20sociālais dialogs .............................................................................................................22

Pētījuma rezultāti ..............................................................................................................26Cienīgs pedagoga darbs ............................................................................................26

Nodaļas secinājumi ................................................................................................31Droša darba vide ...........................................................................................................32

Fiziskās vides raksturojums ................................................................................33Informatīvās vides raksturojums ......................................................................40sociālpsiholoģiskās vides raksturojums ........................................................42Nodaļas secinājumi ................................................................................................51

sociālā drošība ...............................................................................................................53Veselības apdrošināšana ......................................................................................53sociālās garantijas ..................................................................................................55Atzinība par veikto darbu un taisnīgums ......................................................59Nodaļas secinājumi ................................................................................................62

sociālais dialogs ............................................................................................................63sociālā dialoga partneri un to iesaiste sociālajā dialogā .........................64sociālā dialoga saturs un atbildīgie par tā risināšanu ...............................73Darba koplīgums ....................................................................................................75sociālā dialoga formas un ceļi ...........................................................................76Nodaļas secinājumi ................................................................................................78

Literatūras saraksts ...........................................................................................................81Pielikumi

1. pielikums – Aptaujas anketa .................................................................................. 822. pielikums – Izlases raksturojums ........................................................................1003. pielikums – Fokusa grupu diskusijas jautājumi un vadlīnijas ..................1034. pielikums – Aptaujas rezultātu tabulas ............................................................105

4

Ievads

Pētījums „Izglītības darbinieku vajadzības nodarbinātības stabilitātes un cienīga darba apstākļu nodrošināšanai un šo jautājumu aktualizēšanai ko-lektīvajos līgumos” Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) projekta „Padziļināta izpratne par cienīgu darbu pedagogiem” (līguma Nr. 2012/104573) ietvaros. Pētījuma norisei nepieciešamais finansējums sa-ņemts no Norvēģijas Inovāciju aģentūras un Norvēģijas finanšu instrumenta programmas „Globālais fonds cienīga darba un trīspusējās sadarbības veicinā-šanai” līdzekļiem.

Darbs ir cilvēka labklājības pamats. Darbs, kas vienlaikus ar ienākumiem paver ceļu arī plašākai indivīdu, viņu ģimeņu un visas sabiedrības sociālajai un ekonomiskajai attīstībai, tiek saukts par cienīgu darbu (decent work). Cienīgs darbs nodrošina cilvēku centienu realizēšanos viņu darba dzīves laikā.

starptautiskā darba organizācija (ILO – International Labour Organization) 1999. gadā Ženēvā pirmo reizi uzsāka diskusiju par cienīga darba sasniegšanu visā pasaulē. Šobrīd aizsāktais dialogs par cienīga darba nodrošināšanu visiem strādājošajiem aktīvi risinās starp darba ņēmējiem, arodbiedrībām un valsti visā pasaulē. starptautiskā darba organizācija cilvēka cienīga darba nodrošināšanai izvirzījusi četrus stratēģiskus mērķus: darba vietu esamību, cilvēku tiesības uz darbu, sociālās aizsardzības izvēršanu un sociālā dialoga veicināšanu1. Šī prob-lēma ir aktualizējusies 21. gadsimtā, kad par darba tirgus raksturīgāko iezīmi kļūst nepārtraukta mainība/elastība (flexibility). jēdzienam cienīgs darbs ir pla-šāka nozīme nekā nodarbinātība vai darbs. Darbs ietver ne tikai atalgoto darbu, bet arī pašnodarbinātos un mājsaimniekus. jaunā situācija rada nepieciešamī-bu mainīt darba tirgus politiku. Cienīga darba problēmu aktualitāti apstiprina 2009. gadā pēc Eiropas Arodbiedrību institūta (European Trade Union Institute) iniciatīvas veiktais pētījums par darba apstākļiem 32 valstīs un 12 profesionālās grupās, ietverot gan Latviju, gan izglītības darbiniekus. (Tangian A., 2009. De-cent work: indexing European working conditions and imposing workplace tax. In: Transfer: European Review of Labour and Research, Vol.15: 527)

Pētījuma „Izglītības darbinieku vajadzības nodarbinātības stabilitātes un cienīga darba apstākļu nodrošināšanai un šo jautājumu aktualizēšanai kolek-tīvajos līgumos” virsmērķis bija noskaidrot izglītības darbinieku viedokli par

1 International Labour Office. Decent Work. Report of the Director-General. 87th Session, Geneva, June 1999

http://www.ilo.org/public/english/standards/relm/ilc/ilc87/rep-i.htm#Global adjustment

5

cienīga darba nosacījumiem pedagogiem, pamatojoties uz trijiem būtiskiem aspektiem:

– drošu darba vidi;– sociālo drošību;– sociālo dialogu.

Pētījuma mērķis bija iegūt informāciju: 1) par to, kā pedagogi vērtē pašreizējo darba vidi, tās atbilstību darba dro-

šības noteikumiem, sociālās drošības līmeni, sociālā dialoga iespējas un rezultātus;

2) par to, kāds ir pedagogu skatījums uz vēlamo drošo darba vidi, sociālo drošību un sociālā dialoga rezultātiem;

3) par to, kuram pārvaldes līmenim – Izglītības un zinātnes ministrijai, paš-valdībai vai skolas vadībai – ir uzdevums nodrošināt vēlamās un esošās situācijas rādītāju tuvināšanos.

Pētījuma rezultāti Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) dos iespēju pilnveidot darba koplīgumu izstrādi un būs pamats disku-sijām ar Izglītības un zinātnes ministriju un pašvaldībām par pedagogu cienī-ga darba nosacījumu pilnveidošanu.

Pētījuma komanda izsaka pateicību LIZDA valdei, reģionālo struktūrvienī-bu un arodgrupu vadītājiem par atsaucību un organizatorisku atbalstu pētīju-ma veikšanā.

īpašs paldies aptaujas dalībniekiem, kuri bija atsaucīgi un veltīja savu laiku anketas aizpildīšanai. Pateicamies fokusa grupu diskusiju dalībniekiem – paš-valdību un skolu administrācijas pārstāvjiem, visu līmeņu izglītības iestāžu pedagogiem un arodbiedrības pārstāvjiem, kuri piedalījās diskusijās un aktīvi pauda savu viedokli par cienīga pedagogu darba dažādiem aspektiem.

Pētījumu veica Latvijas Lauksaimniecības universitātes sociālo un huma-nitāro zinātņu institūta pētnieku komanda: Anna Rāta, Mg. sc. soc. – pētījuma vadītāja; Dina Bite, Dr. sc. soc.; sandra Nāckalne, Mg. paed.; Laima Barisa, Mg. sc. soc.; Lana janmere, Mg. sc. soc.; maiga Krūzmētra, vēst.zin.kand.

Pētījuma norises laiks: 2013. gada aprīlis – novembris.

Pētījuma komanda izsaka cerību, ka pētījuma rezultāti neiegulsies plauktā, bet kļūs par nozīmīgu informācijas avotu argumentētām sarunām par izglītī-bas darbiniekiem nozīmīgiem viņu profesijas aspektiem. Pievienojamies kāda pētījuma respondenta paustajai atziņai: „Priecātos, ja tā nebūtu tukša datu apkopošana, bet aptauja spētu ko mainīt situācijā, kad ne IZM, ne plašsaziņas līdzekļi, ne sabiedrība nespēj izveidot adekvātu dialogu, atstājot skolu peramā zēna lomā.” (No anketas)

6

Saīsinājumi

LIZDA Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība

sDO starptautiskā darba organizācija (International Labour Organisation – ILO)

NtsP Nacionālā trīspusējā sadarbības padome

LDDK Latvijas Darba devēju konfederācija

LBAs Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība

7

Pētījuma metodes un izlase

Pētījuma metodes

Pētījuma mērķa sasniegšanai tika veikts sociāls pētījums, kombinējot kvan-titatīvo un kvalitatīvo pētniecības pieeju. Kvantitatīvās pētniecības uzdevums bija noskaidrot pētījuma mērķī minēto cienīga darba aspektu skaitliskās iz-pausmes un kopējās tendences Latvijā, bet kvalitatīvās pētniecības pieejas uzdevums bija rast skaidrojumu un dziļāku izpratni par tiem. tādējādi tika iz-vēlētas divas atbilstošas datu ieguves metodes: aptauja un fokusa grupu dis-kusijas.

Aptauja

Aptaujas veikšanai laika periodā no 24.04.2013. līdz 05.06.2013. pētījuma autori izstrādāja un aprobēja anketu (1. pielikums). Anketas izveide tika balstī-ta uz iepriekš veikto cienīga darba (decent work) tematikas konceptualizāciju. Atbilstoši tai anketā ietverti jautājumi par trijiem būtiskākajiem cienīga darba aspektiem: drošu darba vidi, sociālo drošību un sociālo dialogu. Lai noskaid-rotu izglītības darbinieku viedokli par darba koplīguma problemātiku, anketā tika ietverti jautājumi par esošajiem koplīgumiem un iespējamiem papildinā-jumiem koplīgumos nākotnē.

Aptaujas instrumentārija – anketas – strukturālo kompozīciju veido piecas daļas. Pirmajā respondentiem tika uzdoti jautājumi par drošu fizisko vidi un veselību. Otrajā daļā ievietoti jautājumi par sociālo, psiholoģisko un informa-tīvo vidi, bet trešajā daļā – par sociālo drošību un garantijām. Pētāmās kate-gorijas visu triju minēto sadaļu ietvaros galvenokārt tika izmantotas atbilstoši piecu punktu Likerta skalai, skaidrojot gan respondentu apmierinātību ar tām, gan to norises intensitāti jeb biežumu izglītības iestādē. Anketas ceturtajā daļā iekļauti jautājumi par sociālo dialogu, darba koplīgumiem un izglītības darbi-nieku sociālo aktivitāti. Anketas piektā daļa sniedz sociāldemogrāfisko infor-māciju par respondentiem.

Anketas aprobēšanas nolūkos tika veikts pilotpētījums, kura laikā anketu aizpildīja desmit respondenti. Pēc nepieciešamo labojumu veikšanas anketa tika saskaņota ar LIZDA vadību.

8

Aptaujas izlases izveide

Izlases kopējo apjomu – 1500 izglītības darbinieki – noteica pasūtītājs iepir-kuma tehniskajā specifikācijā. Veidojot pētījuma izlases struktūru, kā specifisks atlases kritērijs tika noteikts apdzīvotas vietas tips, kurā atrodas izglītības ies-tāde. Šādā aspektā pētījumā par respondentu grupu izdales kritēriju kalpoja Latvijā izstrādātais un pieņemtais pilsētu/administratīvo teritoriju dalījums. Pēc policentriskās attīstības koncepcijas pilsētas uzskatāmas par attīstības veicinā-tājām, jo tajās koncentrējas nozīmīgi sabiedrības funkcionēšanas un attīstības resursi (ražošana, sociālās darbības, kultūras, to skaitā arī izglītības, aktivitātes)2. Parasti pilsētās ir vairāk skolu, skolēnu un pedagogu. tāpēc arī izlasē vairāk nekā puse respondentu ir no galvaspilsētas un astoņu lielo pilsētu skolām.

Pētījuma izlasi sastāda 1502 izglītības darbinieki. Kopumā izlasi veido 189 respondenti no Rīgas, 613 lielo pilsētu respondenti, 324 respondenti no novadiem, kuru centri ir bijušo rajonu centri, 205 respondenti no novadiem, kuru centri ir mazpilsētas, un 144 respondenti no novadiem, kuros neietilpst neviena pilsēta. 27 anketās nebija sniegta atbilde par novadu, kuru respon-dents pārstāv (sk. 2. pielikumu).

Pētījuma nolikuma tehniskajā specifikācijā noteiktās prasības atainoja vē-lamo respondentu skaitu no dažādām Latvijas novadu kategorijām un liela-jām pilsētām. Ņemot vērā, ka specifikācijā noteiktais respondentu apakšgrupu lielums nav tieši proporcionāls ģenerālkopai, bet norāda aptuvenu respon-dentu daudzumu katrā, izlases realizācijas gaitā vērojamas nelielas novirzes no noteiktajiem apakšgrupu lielumiem. tā kā pētījuma mērķis nebija skaidrot, cik tieši no attiecīgā teritorijā strādājošajiem izglītības darbiniekiem uzskata savu darbu par cienīgu un kādas problēmas saskata, bet bija svarīgi, lai attiecī-gās teritorijas grupas pārstāvju viedoklis būtu vērā ņemami pārstāvēts kopējā pētījuma izlasē, tad šīs novirzes no respondentu skaita katrā novadu katego-rijā uzskatāmas par nebūtiskām. jebkura respondentu grupa ir pietiekami liela, lai tās skatījumu varētu pieņemt kā kopējās tendences reprezentējošu.

Izlasē iekļauti respondenti no izglītības iestādēm, kas īsteno visu veidu (vis-pārējā, profesionālā, augstākā izglītība) un visu pakāpju (pirmsskolas, pamat-skolas, vidusskolas, augstskolas) izglītības programmas.

2 EsDP. The European Spatial Development Perspective, EC, 1999.

9

Fokusa grupu diskusijas

Lai iegūtu izglītības darbinieku padziļinātu viedokli par pedagogu cie-nīga darba dažādiem aspektiem, pētnieki izstrādāja fokusa grupu diskusijas jautājumu kopu. Fokusa grupu diskusijas jautājumu kopa un vadlīnijas elek-troniskā formā tika saskaņotas ar pasūtītāju (sk. 3. pielikumu „Fokusa grupu diskusijas jautājumi un vadlīnijas”). Pētījuma gaitā atbilstoši pasūtītāja no-teiktajām prasībām notika piecas fokusa grupu diskusijas. Pa vienai diskusijai notika Zemgalē, Vidzemē, Kurzemē, Latgalē, Rīgā. Katrā diskusijā piedalījās 6–10 cilvēki, kuri pārstāvēja pasūtītāja noteiktās diskusiju dalībnieku kate-gorijas: pedagogi (pirmskolas, pamatskolas, vidusskolas), izglītības iestādes administrācijas pārstāvis, pašvaldības pārstāvis, arodbiedrības pārstāvis. No fokusa grupu diskusiju ierakstiem tika izveidots transkripts, katrai diskusi-jai piešķirot kārtas numuru: 1. diskusija – Rīga, 2. diskusija – Kurzeme, 3. dis-kusija – Zemgale, 4. diskusija – Vidzeme, 5. diskusija – Latgale. Aiz ziņojumā iekļauto fokusa grupu dalībnieku citētajiem viedokļiem iekavās ir norādīti atbilstošie diskusiju numuri.

Datu apstrāde

Kvantitatīvo datu ievadīšanai tika izmantota pētnieku veidota matrica Excel formātā. tajā ievadītie dati pēc visu anketu datu ievadīšanas tika pārcelti sPss programmā un apstrādāti ar tās palīdzību.

Izdevuma kvalitātes nodrošinājuma dēļ literārais redaktors pētījuma da-lībnieku atbildēs ir nedaudz labojis valodu, nemainot būtību. Pilnīgi precīzs pētījuma dalībnieku atbilžu atšifrējums atrodas pētījuma grupas rīcībā.

10

Kopsavilkums: secinājumi un rekomendācijas

Secinājumi

Pēc respondentu domām, pedagoga cienīgu darbu raksturo tas, ka šis darbs ir sabiedrībai vajadzīgs, sniedz gandarījumu, darot to no sirds, ar prieku un godprātīgi. tas ir darbs, par ko pienākas un tiek saņemts cienīgs atalgo-jums, darbs, ko atzīst un novērtē skolēni, viņu vecāki, tuvinieki un sabiedrība kopumā. Cienīgs darbs tiek veikts piemērotā, sakārtotā, drošā vidē, ar atbilsto-šu mācību līdzekļu nodrošinājumu un sniedz arī karjeras izaugsmes iespējas. Realitāte Latvijas izglītības sistēmā pedagogu vērtējumā ievērojami atšķiras no cienīga darba ideāla, jo gandrīz katrā no minētajiem cienīga darba aspek-tiem ir problēmas.

skolotājiem ir pārliecība, ka, lai arī ir daudz problēmu, pēc būtības pedago-ga darbs ir cienījams, un viņi strādā prestižā profesijā.

Lielākā neapmierinātība izglītības darbinieku vidū ir ar atalgojumu – peda-gogi uzskata, ka tas neatbilst viņu iegūtajai izglītībai, ieguldītajam darbam un atbildībai. Atalgojuma dēļ pedagoga darbs Latvijā tiek uzskatīts par necienī-gu. Viņi jūtas kā situācijas ķīlnieki – grib godprātīgi un ar misijas sajūtu strādāt savā profesijā, bet niecīgais atalgojums, kura apmēru viņiem nav iespējams tieši ietekmēt, raisa pazemojuma sajūtu. Pedagogi to mēģina risināt, strādājot vairākās darba vietās, piepelnoties ne savā profesijā, paļaujoties uz ģimenes locekļiem.

Citas ar atalgojumu saistītās problēmas, ko norādījuši pētījuma respon-denti, ir: no naudas sadales principa nauda seko skolēnam izrietošās krasās al-gas apmēra atšķirības dažādās izglītības iestādēs dažādos Latvijas novados; atšķirīga algas apmēra noteikšana dažādos vispārizglītojošās izglītības pos-mos, neskaidrība par algas apmēru vēl mēnesi vai vairāk pēc mācību gada sā-kuma. Problemātisks ir arī augstāko izglītības iestāžu mācībspēku atalgojums.

Vairākums respondentu par galveno atbildīgo darba algas, pabalstu un pensijas apmēra un citu finansējuma jautājumu risināšanā pamatoti uzskata Izglītības un zinātnes ministriju.

Pedagogi uzsver, ka fiziskā vide izglītības iestādēs pašlaik ir apmierinoša: daudzviet ir modernizēti kabineti, atbilstošs tehniskais nodrošinājums, pieeja-mi datori, internets, t. sk. arī bezvadu. Progress panākts tieši pēdējos gados.

11

Kopumā fiziskā vide izglītības iestādēs tiek attīstīta, pateicoties pašvaldī-bām, dažādiem projektiem, kuros iesaistās konkrētās izglītības iestādes, spon-soriem, skolēnu vecākiem un pašiem pedagogiem, kuri nereti no savām jau tā pieticīgajām algām daļu izmanto mācību procesa nodrošināšanai. Pašvaldības atkarībā no to finansiālajām iespējām rūpējas par savā teritorijā esošo izglītī-bas iestāžu fiziskās vides pilnveidi, taču ar to nepietiek, tāpēc, pēc pedagogu domām, pilnveidošana notiek pārāk lēni.

Izglītības iestāžu fiziskās vides sakārtošanā dažādos novados un pilsētās ir atšķirīga pieredze. tiek uzsvērts, ka nereti tā notiek stihiski, nav plānveidīga, regulāra. Ir arī absurdas situācijas, kad nākas pārbūvēt jau sakārtotas telpas, bet tur, kur remonts nav bijis, līdzekļi netiek novirzīti. tomēr citos novados pie-ejamo finanšu robežās fiziskās vides uzlabošanas darbi tiek plānoti un realizēti sistēmiski un konsekventi, lai gan būtu nepieciešami straujāki tempi un lielāks uzlabojumu apjoms.

Izglītības darbinieki kopumā atzinīgi vērtējuši informatīvo vidi. Viņiem ir pietiekama pieeja informācijai par dažādiem izglītības procesa aspektiem sko-lā, kā arī informācijai, kas mācību procesā nepieciešama gan skolēniem, gan pašiem pedagogiem (grāmatas, cita veida izziņas materiāli). mācību procesā nepieciešamās informācijas apmaiņu starp skolēniem, pedagogiem un vecā-kiem zināmā mērā nodrošina e-vide. Pašiem pedagogiem zemā atalgojuma dēļ nereti ir grūtības iegādāties nepieciešamās grāmatas mācību procesa piln-veidei.

Darbam nepieciešamo informāciju pedagogiem ir iespējams papildināt dažādos kursos. tomēr kursu organizētājiem un vadītājiem būtu jāizvērtē, kāda informācija nepieciešama konkrētiem kursu apmeklētājiem, lai pieredzē-jušiem pedagogiem nebūtu jātērē laiks un nauda, klausoties pamatatziņas.

Pedagogi atklāj augstu informētības līmeni par darba drošības noteiku-miem, tomēr tikai nedaudz vairāk par pusi respondentu pilnībā zina, kā rīko-ties kritiskās situācijās.

sociālpsiholoģiskās vides dažādo stresoru vidū izglītības darbinieku psi-holoģisko nedrošību visvairāk ietekmē stress saistībā ar darba pienākumu pildīšanu. stresu izraisa noslogotība, atalgojums, attiecības ar izglītojamajiem, vecākiem, kompleksu problēmu risināšana. ja neizdodas atgūt līdzsvaru sa-režģītajos sociālpsiholoģiskajos apstākļos, tas noved pie izdegšanas, psiholo-ģiska rakstura problēmām, depresijas. Lai mazinātu vai novērstu iespējamo izdegšanu darbā, pedagogiem būtu nepieciešama apmaksāta psihologa palī-dzība, iespēja apmeklēt atbilstošus kursus, masāžas, u. tml. pēc iespējas tuvāk dzīves/darba vietai.

12

Līdztekus pamatpienākumu pildīšanai nereti papildu spriedzi un papildu pienākumus darbā izglītības iestādē pedagogiem rada attiecības ar izglīto-jamajiem un viņu vecākiem. skolēnu un viņu vecāku priekšstati un uzvedība atspoguļo visas problēmas, ar ko saskaras mūsdienu sabiedrība. Lai gan lie-lākoties pedagogi veiksmīgi veido saskarsmi ar izglītojamajiem, nav izslēgta bērnu agresivitāte un konflikti gan pašu izglītojamo vidū, gan ar pedagogiem. mēdz būt domstarpības par lomu sadalījumu starp vecākiem un pedagogiem. Parasti pedagogi konfliktus risina paši, taču atzīst, ka būtu nepieciešama pro-fesionāla palīdzība.

Daļa pedagogu norāda, ka viņu skolā nav, bet būtu nepieciešama tāda vie-ta/telpa atpūtai, kur relaksēties, pabūt vienatnē vai ar kolēģiem. skolotāji ir publiskas personas, tāpēc izjūt vajadzību pēc privātas norobežošanās iespē-jas. tiek norādīts, ka sarežģītu problēmu risināšanā ar izglītojamajiem un arī sevis psiholoģiskā sakārtošanā ļoti nepieciešama kvalificētu speciālistu – psi-hologu, sociālo pedagogu palīdzība.

sociālās drošības dažādu aspektu vērtējumos pedagogi ir daudz kritiskā-ki nekā vērtējumos par darba vides drošumu. Pedagogi nav pārliecināti par iespēju saņemt sociālās garantijas, ko paredz valsts oficiālā likumdošana. Vis-kritiskāko vērtējumu izglītības darbinieki pauduši par iespējām saņemt cienī-gu dzīvi nodrošinošu pensiju. Pārliecība, ka viņi pēc darba gaitu izbeigšanas saņems cienīgu dzīvi nodrošinošu pensiju vai arī izdienas pensiju pēc 58 gadu vecuma, ir tikai katram desmitajam respondentam. Ņemot vērā izglītības dar-binieku pašreizējo vecuma struktūru, situācija uzskatāma par kritisku.

Obligātās veselības pārbaudes pedagogi uzskata par nepieciešamām, jo tās veicina gan pašu, gan citu cilvēku veselības aizsardzību. tai pašā laikā lie-lākā daļa aptaujāto rīkojas pretēji savai pārliecībai un, apstākļu spiesti, mēdz ierasties darbā arī viegli sasirguši vai slimi.

Veselības uzturēšanai nozīmīgas ir veselības apdrošināšanas polises, ku-ras ir tikai vienai trešdaļai aptaujas dalībnieku, turklāt vairumā gadījumu tās ietver tikai minimālu apdrošināšanas programmu, un tās ir apmaksājuši paši pedagogi. Dažās izglītības iestādēs pedagogiem ir apmaksātas arī nelaimes gadījumu polises.

Izglītības darbinieki uzskata, ka, lai stiprinātu pedagogu sociālo drošī-bu, būtu jāpaplašina viņiem pieejamo sociālo garantiju klāsts. Būtu vēlamas iemaksas privātajos pensijas kontos, apdrošināšanas līgumu apmaksāšana no pašvaldības vai valsts puses, saturīgs tālākizglītības kursu piedāvājums, dažādas rehabilitācijas iespējas (masāžas, vingrošana u. c.), kā arī nepiecie-šams lielāks atbalsts un profesionāla palīdzība dažādās dzīves krīzes situācijās.

13

Pedagogi uzskata, ka saistībā ar darba specifiku – pastiprināto stresu un izdegšanas draudiem – būtu jāparedz priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas pedagogiem vecumā no 55 vai 60 gadiem. tas atbrīvotu arī vietu jaunu peda-gogu ienākšanai izglītības iestādēs.

Izglītības darbinieku vairākums uzskata, ka sociālais dialogs ir ļoti nepiecie-šams un racionāls veids, kā risināt gan konkrētus ikdienas darba jautājumus, gan plašus visu izglītības nozari skarošus jautājumus. Daļa respondentu esošo sociālo dialogu uzskata par mazefektīvu un formālu.

Pedagogu skatījumā sociālajā dialogā visintensīvāk iesaistās izglītības ies-tāžu administrācijas un kolēģi. Kopumā aptaujas rezultātos vērojama šāda tendence: jo tālāk kāda cilvēku grupa vai institūcija ir no tiešā pedagoģiskā procesa izglītības iestādē, jo zemāk tās iesaistes intensitāti sociālajā dialogā vērtē izglītības darbinieki.

Lai gan daļa respondentu atzīst, ka IZm vienmēr vai gandrīz vienmēr ie-saistās sociālajā dialogā, tomēr tās veikumu un darbības metodes sociālajā dialogā viņi pārsvarā vērtē negatīvi. IZm pedagogi izjūt kā attālinātu, formālu varas pārstāvi, kas autonomi rada likumus un noteikumus, neiedziļinoties lie-tas būtībā. Reformas tiek realizētas kā pašmērķis un ir nepārtraukts eksperi-ments ar pedagogiem un izglītojamajiem. Galvenās problēmas, ko norādījuši respondenti, ir neieklausīšanās pedagogu viedoklī par viņu vajadzībām, ne-konsekventa, haotiska reformu īstenošana un nekvalificētu speciālistu piesais-te darbam IZm.

Respondenti snieguši arī LIZDA kā sociālā dialoga partnera rīcības novēr-tējumu. Puse respondentu atzinuši, ka LIZDA aktīvi iesaistās sociālajā dialogā. Daļa respondentu izteikuši atbalstu un pateicību LIZDA vadībai un reģionā-lajiem pārstāvjiem. tomēr ir arī daudz kritisku izteikumu par arodbiedrības darbu. Absolūts vairākums respondentu mudina arodbiedrību kļūt aktīvākai, uzstājīgai un nepiekāpīgākai, meklējot citas darbības formas komunikācijai ar ministriju. uzsvērta nepieciešamība un ieteikts plašāk stāstīt par savu darbī-bu plašsaziņas līdzekļos, informēt par pedagogu situāciju, paaugstināt viņu prestižu sabiedrībā, popularizējot pedagogu paveikto. īpaši būtu jādomā par jauno pedagogu informēšanu par arodbiedrības darbību un viņu iesaisti arod-biedrībā.

Par daudzu citu organizāciju darbību izglītības jautājumu risināšanā vai-rums aptaujāto ir vāji informēti. Vairāk nekā puse aptaujāto atzina, ka nezina Latvijas Pašvaldību savienības, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes, Latvijas Darba devēju konfederācijas un ar izglītības nozari saistīto NVO aktivi-tāšu biežumu un ieguldījumu pedagogu problēmu risināšanā.

14

Pedagogi saskata arī savu atbildību sociālajā dialogā. Visatbildīgākie viņi jūtas par attiecībām skolā un prasmi risināt konstruktīvu dialogu, kā arī par šo prasmju pilnveidošanu. Vismazāk atbildīgi viņi jūtas par darba algas, pabalstu un pensiju lielumu, deleģējot šos uzdevumus IZm, pašvaldībai un arodbied-rībai. tomēr daudzos ar viņu darbu saistītos jautājumos izglītības darbinieku pašu aktīva un konstruktīva iesaistīšanās sociālajā dialogā varētu būt ievēro-jami augstāka. Arī pedagogu izvēlētie problēmu risināšanas ceļi ne vienmēr ir konstruktīvi. Visbiežāk pedagogi izmanto izglītības iestādes vadības mutisku informēšanu vai neformāli izkrata sirdi kolēģiem, piedalās sanāksmē kā atbals-tītāji, ja kāds cits to organizē.

Iespējams, ka daļas pedagogu skeptisko viedokli par konstruktīva sociālā dialoga iespējām izglītības nozarē ir veicinājusi arī viņu personiskā pieredze un neticība iespējām ietekmēt būtisku jautājumu lēmumu pieņemšanu. tikai nedaudz vairāk par pusi aptaujāto uzskata, ka viņiem ir iespējas ietekmēt sva-rīgu lēmumu pieņemšanu izglītības iestādē, kurā viņi strādā, un katrs desmi-tais uzskata, ka viņam tādu iespēju nav. tas liecina par to, ka demokrātiska lēmumu pieņemšana notiek aptuveni tikai pusē no visām izglītības iestādēm/pašvaldībām, kas arī varētu būt iemesls, kāpēc izglītības darbinieki ir samērā pasīvi sociālajā dialogā.

Pozitīvi vērtējams fakts, ka daudzās izglītības iestādēs ir noslēgti darba koplīgumi. Par koplīguma nepieciešamību vienisprātis ir absolūts vairākums aptaujāto. Pedagogi uzskata, ka darba koplīgums ir instruments, ar kura palī-dzību ir iespējams nostiprināt pedagogu sociālās garantijas, un tajā būtu jāpa-plašina sociālo garantiju klāsts.

Vērtējot konkrēti noslēgto darba koplīgumu saturu, ir redzams, ka tas ir daudzveidīgs, un katrā izglītības iestādē tajā iekļauti dažādi jautājumi. Visbie-žāk tajos tiek ietverts ikgadējo atvaļinājumu jautājums. Vairāk nekā pusē gadī-jumu koplīgumā iekļauti arī darba drošības jautājumi, darba tiesisko attiecību izbeigšanas kārtība un kvalifikācijas paaugstināšana. Visretāk koplīgumos pa-redzētas piemaksas par papildus veicamiem darbiem un darba kvalitāti. Kopu-mā var secināt, ka pedagogi vēlas koplīgumos vairāk iekļaut visus materiālās stimulēšanas un sociālo garantiju aspektus, kas šobrīd tiek paredzēti retāk vai nepilnīgi. turklāt tie visi ir jautājumi, ar ko viņi ir visvairāk neapmierināti un par kuru nodrošinājumu trūkst pārliecības.

Iespējams, ka pastāv komunikācijas problēmas izglītības sistēmā kopumā, jo liela daļa respondentu nav pietiekami informēti par aktualitātēm izglītības nozarē. Pedagogi uzskata, ka negatīvo attieksmi pret izglītības darbiniekiem nereti veicina plašsaziņas līdzekļi. Ne vienmēr mediji cenšas izzināt situāciju pilnībā un parasti cenšas izcelt negatīvo.

15

Rekomendācijas

turpināt aktīvu LIZDA dialogu par pedagogu darba cienīgu atalgojumu. ja nepieciešams, izmantot radikālākas metodes, neizslēdzot arī streika iespēju.

Arodbiedrībai ir plašāk jāstāsta par savu darbību plašsaziņas līdzekļos, in-formējot par pedagogu situāciju un popularizējot paveikto, paaugstināt viņu prestižu sabiedrībā. īpaši būtu jādomā par jauno pedagogu informēšanu un iesaisti arodbiedrībā.

IZm vairāk jāņem vērā pedagogu viedoklis par viņu vajadzībām, realizējot konsekventas un pēctecīgas, nevis haotiskas, eksperimentiem līdzīgas refor-mas, vairāk jāskaidro reformu būtība un nepieciešamība, jāpiesaista kvalificēti speciālisti darbam IZm.

Latvijas Pašvaldību savienībai, Nacionālajai trīspusējās sadarbības pado-mei, Latvijas Darba devēju konfederācijai un ar izglītības nozari saistītajām NVO būtu aktīvāk jāinformē sabiedrība par savām aktivitātēm un ieguldījumu pedagogu problēmu risināšanā.

Izglītības darbiniekiem pašiem būtu aktīvāk jāiesaistās konstruktīvā dialo-gā par aktuāliem pedagogu darba jautājumiem.

Lai stiprinātu pedagogu sociālo drošību, būtu jāpaplašina viņiem pieeja-mo sociālo garantiju klāsts. Būtu vēlamas iemaksas privātajos pensijas kontos, apdrošināšanas līgumu apmaksāšana no pašvaldības vai valsts puses, saturīgs tālākizglītības kursu piedāvājums, dažādas rehabilitācijas iespējas; nepiecie-šams arī lielāks atbalsts un profesionāla palīdzība dažādās dzīves krīzes situā-cijās.

Darba specifikas, pastiprināto stresu un izdegšanas draudu dēļ būtu jāpa-redz priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas pedagogiem vecumā no 55 vai 60 gadiem.

Nepieciešams ieviest valsts vai pašvaldību finansētas plašāka spektra ap-drošināšanas polises.

Izmantot veselības apdrošināšanas pakalpojumu klāsta papildināšanu kā darbinieku motivācijas elementu, piešķirot plašāka seguma apdrošināšanas polises darbiniekiem ar lielāku darba stāžu un/vai labākiem darba rezultātiem.

Pedagogiem būtu nepieciešama profesionāla palīdzība konfliktu risināša-nā, darbā ar disfunkcionālas uzvedības izglītojamiem. Problemātisku situāciju risināšanā visās izglītības iestādēs būtu jābūt pieejamam sociālajam pedago-gam, psihologam, vēlamas korekcijas klases.

16

Izglītības iestādēs nepieciešams aktualizēt jautājumus par rīcību kritiskās situācijās, jo daudziem pedagogiem ir tikai virspusējas zināšanas par rīcību tajās.

Nepieciešams vairāk korporatīvu pasākumu izglītības darbinieku profesio-nālās pašapziņas uzturēšanai.

tālākizglītības un profesionālo kursu organizētājiem un vadītājiem būtu jāizvērtē, kāda informācija nepieciešama konkrētiem kursu apmeklētājiem, lai pieredzējušiem pedagogiem kursos nebūtu jāklausās jau zināmas lietas.

masu medijiem nekoncentrēties tikai uz izglītības iestāžu un pedagogu darba kritiku, bet atspoguļot arī pozitīvu informāciju, jo šādu piemēru reālajā dzīvē ir pietiekami daudz.

17

Cienīga darba teorētiskie skaidrojumi

Cienīga darba jēdziens

Darbs ir jebkura cilvēka labklājības pamats. savukārt cienīgs darbs (decent work) dod iespēju plašākai sociālajai un ekonomiskajai attīstībai, kas ir būtiska gan ikvienai personai individuāli, gan ģimenēm, kopienām, valstīm kopumā.

Veidot vidi, kurā cilvēki var strādāt cienīgu darbu, ir īpaši svarīgi pieaugošas globalizācijas un ātro ekonomisko izmaiņu ietekmē, jo šādā veidā tiek nodro-šināta ātra iedzīvotāju pielāgošanās izmaiņām, vienlīdzība un drošības sajūta3.

starptautiskā darba organizācija (ILO) 1999. gadā Ženēvā pirmo reizi uzsā-ka diskusiju par cienīga darba sasniegšanu visā pasaulē. Šobrīd pasaulē risinās aktīvs sociālais dialogs starp darba ņēmējiem, arodbiedrībām un valsti par cie-nīga darba nodrošināšanu visiem strādājošajiem.

Cienīgs darbs ir starptautiskas diskusijas rezultātā izstrādāts un starptautis-ki lietots termins, ar kuru apzīmē visu, pēc kā cilvēks tiecas savā darba dzīvē:

– iespēju strādāt produktīvi un radoši; – taisnīgu atalgojumu; – drošību darba vietā; – sociālo aizsardzību ģimenei; – iespējas personības izaugsmei un sociālajai integrācijai; – iespēju brīvi paust savus apsvērumus par problēmām; – tiesības organizēties un piedalīties lēmumu pieņemšanā u. c.4.

Cienīgs darbs ir darbs, kas tiek veikts brīvības, vienlīdzības, drošības un cil-vēka cieņas apstākļos. Lai veicinātu cienīga darba sasniegšanu, sDO izvirzīja četrus stratēģiskos pamatvirzienus:

1. sasniegt vispārējo pamatprincipu un darba pamattiesību ievērošanu;2. veidot labākas nodarbinātības un ienākumu iespējas sievietēm un vī-

riešiem;

3 Cienīgs darbs http://lapas.lv/wp-content/uploads/2012/02/Fact_Sheet_Decent_Work_LV_2011.pdf4 Measuring Decent Work with Statistical Indicators.Working Paper No. 2 Geneva October 2002 http://www.ilo.org/wcmsp5/groups/public/---dgreports/---integration/

documents/publication/wcms_079089.pdf

18

3. palielināt sociālās aizsardzības iespējas, kas ietver gan ienākumu, gan darba vides drošību;

4. veicināt sociālo dialogu5.

Eiropas Komisija cienīga darba iespēju nodrošināšanai Eiropas savienībā papildus aicina radīt labvēlīgu vidi valsts un ārvalstu investīcijām un ieviest ilgtspējīgas sociālās aizsardzības, mācību un mūžizglītības sistēmas6. Visi mi-nētie aspekti tiešā veidā saistās arī ar pedagogu cienīgu darbu.

Pētījuma kontekstā cienīga darba saturs tiek atspoguļots ar trijiem būtis-kiem, savstarpēji papildinošiem komponentiem: droša vide, sociālā drošība un sociālais dialogs.

Droša darba vide

Drošas darba vides aspekti jeb darba apstākļi ir viens no jēdziena cienīgs darbs komponentiem7. Literatūrā atrodamie priekšraksti par drošu vidi peda-gogiem kā centrālo tēzi izvirza pedagogu galveno funkciju – skolēnu izglīto-šanu. Visam pārējam vajadzētu griezties ap šo asi jeb tikt pakārtotam tā, lai pe-dagogs netraucēti un kvalitatīvi varētu veikt savu darbu.

starptautiskajos dokumentos pedagoga veicamais darbs a priori tiek uzskatīts par vērtību. ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (uNEsCO) sagatavotajās rekomendācijās par skolotāja statusu teikts, ka sko-lotājs ir vērtīgs speciālists, tādēļ viņa darbam vajadzētu būt organizētam tā, lai lieki neizšķiestu laika un enerģijas resursus8. Konkrēti tas nozīmē drošu, funkcionālu, pievilcīgu un vienkārši uzturamu skolas ēku, ērti iekārtotas mā-cību telpas, nodrošinājumu ar palīgpersonālu un nepieciešamajiem mācību līdzekļiem. Pedagogu stundu plānojums jāveido sadarbībā ar pedagogus pār-stāvošām organizācijām, ņemot vērā skolēnu skaitu, nepieciešamību adekvāti

5 EsF projekts (2010) Cilvēka cienīgu darbu visiem! 1. daļa, 5. lpp. http://www.lbas.lv/upload/stuff/201009/soc_zinojums_cienigs_darbs_aug10.pdf

6 Cienīgs darbs http://lapas.lv/wp-content/uploads/2012/02/Fact_Sheet_Decent_Work_LV_2011.pdf7 Ghai, D. 2003. Decent work: Concept and indicators. In: International Labour Review,

Vol.142, N.2, 113–145 p.8 Recommendation concerning the Status of Teachers, 1966, http://portal.unesco.org/en/

ev.php-URL_ID=13084&URL_DO=DO_TOPIC&URL_SECTION=201.html

19

sagatavoties stundām, pienākumiem audzināšanas darbā un atlicinot laiku sarunām ar skolēnu vecākiem.

Pedagogiem vajadzētu nodrošināt bezmaksas veselības stāvokļa pārbau-des, kā arī ņemt vērā pedagogu ģimenes un darba dzīves saskaņošanas vaja-dzības.

Pedagoga veiktā darba sabiedriskajam nozīmīgumam vajadzētu atspogu-ļoties arī pedagogu atalgojuma apmērā. Atalgojumam jānodrošina pedagoga un viņa ģimenes vajadzības, iekļaujot iespējas iegūt tālāku izglītību un pieda-līties kultūras aktivitātēs. Pedagogu atalgojuma noteikšanā jāņem vērā viņu kvalifikācija, pieredze un ieņemamais amats (atbildība), turklāt tam jābūt pa-redzamam un stabilam. Atalgojuma apmēru nepieciešams regulāri pārskatīt, ņemot vērā inflāciju, dzīves standartu paaugstināšanos u. c. faktorus9.

Drošs darbs paredz tādus apstākļus, kas saglabā un nodrošina darbinieka fizisko un psiholoģisko integritāti (veselumu). Drošas darba vides dziļākai iz-pratnei to iespējams aplūkot kā vairāku savstarpēji saistītu aspektu kopumu. Droša vide apvieno tās fizisko (fiziskā vide), sociālpsiholoģisko (sociālpsiho-loģiskā vide) un informatīvo (informatīvā vide) aspektu, kopā veidojot pama-tu tam, lai pedagogi veiksmīgi varētu īstenot savu pamatfunkciju – skolēnu, audzēkņu, studentu izglītošanu. Fiziskās vides indikatori ietver gan iepriekš uzskaitītos aspektus, gan citus – atsevišķas darbavietas esamība, atpūtas tel-pu pieejamība, iespēja saņemt medicīnisko palīdzību, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšana u. c.10.

sociālpsiholoģiskā darba vide saistīta ar attiecībām pedagogu starpā, tā ietver arī pedagogu attiecības ar administrāciju, skolēniem, skolēnu vecākiem. Attiecības izglītības iestādē raksturo šīs organizācijas kultūru – vai tiek cienīts citu cilvēku privātums, vai attiecības ir koleģiālas, vai tajās nav saskatāmas t. s. mobinga un bosinga u. tml. izpausmes. Literatūrā tiek uzsvērts, ka ļoti svarīgi ir radīt tādu sistēmu, lai visi iesaistītie zinātu, kā attiecīgās situācijās rīkoties11. Piemēram, ir jābūt vispārzināmai kārtībai, kā rīkoties vardarbības gadījumā.

minētais sasaucas ar informatīvās vides aspektiem. Ideālā gadījumā gan izglītības sistēmā kopumā, gan atsevišķā izglītības iestādē informācijas

9 Recommendation concerning the Status of Teachers, 1966, http://portal.unesco.org/en/ev.php-URL_ID=13084&URL_DO=DO_TOPIC&URL_SECTION=201.html

10 Creating a Safe and Caring Work Environment, nonviolent crisis intervention http://www.loraincountyesc.org/sites/default/files/Creating%20a%20Safe%20Work%20Environment.pdf

11 turpat.

20

apritei vajadzētu būt tādai, lai pedagogi būtu informēti par jautājumiem, kas skar viņu tiešo darbu, un lai viņiem būtu zināmas iespējas, kur un kādā veidā vērsties neskaidrību gadījumā.

Visu drošas vides aspektu nodrošināšana ir līdzīga risku vadības proce-sam organizācijā. Izglītības procesa organizatoru uzdevums ir radīt priekš-noteikumus efektīvam pedagogu darbam, paredzot iespējamos šķēršļus un novēršot tos.

Sociālā drošība

Darba tirgus elastības izvēršanās pieprasa nodarbinātības elastību apvienot ar nodarbināto sociālo drošību (flexicurity). sociālā drošība (social security) ir pa-sākumu kopums (sistēma), kas garantē sociālu aizsardzību pret sabiedrībā atzī-tiem sociālas grūtības izraisošiem apstākļiem. sociālā drošība parasti iekļauj trīs galvenās sistēmas – sociālās apdrošināšanas sistēmas, citas ienākumu uzturēša-nas sistēmas (parasti valsts, pašvaldību un privāto organizāciju finansētus pabal-stus) un sociālos pakalpojumus. Efektīva sociālās drošības sistēma palīdz risināt sociālās problēmas: mazināt nabadzību, nevienlīdzību un sociālo atstumtību.

Sociālās apdrošināšanas sistēmas ir sociālās drošības pasākumu ko-pums, kur materiālus labumus vai sociālos pakalpojumus saņem kā atbildi uz veiktajām iemaksām. sociālās apdrošināšanas sistēmas parasti veido pensiju, invaliditātes vai bezdarba nodrošinājumam, īslaicīga darbspējas zaudējuma segšanai, dažkārt arī veselības aprūpes nodrošinājumam. Šī ir sociālās drošī-bas nozīmīgākā daļa.

Citas ienākumu uzturēšanas sistēmas paredz naudas vai materiālus pa-balstus ārkārtas gadījumos vai ir patstāvīgas sistēmas vai papildinājums ap-drošināšanas sistēmu devumam darba nespējas gadījumā sakarā ar bērna piedzimšanu, apgādnieka zaudējumu, vecuma pensijām, invaliditātes un bez-darba gadījumos.

Sociālos pakalpojumus sniedz šim mērķim izveidotas organizācijas. Iespējami, bet diskutējami sociālo pakalpojumu veidi ir sociālais darbs un dar-ba attiecību organizācija.

Latvijā 2008. gadā pieņemts likuma „Par sociālo drošību”12 papildinātais va-riants, kas nosaka sociālās drošības sistēmas veidošanas un darbības principus,

12 Likums „Par sociālo drošību.” Latvijas Vēstnesis, 47 (3831), 26.03.2008.

21

personu galvenās sociālās tiesības un pienākumus, to īstenošanas nosacījumus Latvijā un reglamentē sociālo pakalpojumu veidus. Likums paredz veicināt četras jomas: iespēju brīvi izvēlēties nodarbošanos un ar savu darbu nopelnīt dzīvei nepieciešamos līdzekļus, vienādus priekšnoteikumus katras personības brīvai attīstībai, ģimenes aizsardzību, atbalstīšanu, attīstību un atbalstu īpašu dzīves grūtību pārvarēšanai vai mazināšanai, sniedzot palīdzību un radot paš-palīdzības iespējas. Likumā noteiktie sociālās drošības sistēmas pamatprincipi ir atšķirīgas attieksmes aizliegums, solidaritāte, sociālā apdrošināšana un palī-dzība, profilakse, pašpārvalde un individuāla pieeja.

Likums „Par sociālo drošību” definē šādas sociālās tiesības:– izglītības un nodarbinātības veicināšana;– sociālā apdrošināšana;– veselības aprūpe;– sociālās garantijas ar īpašiem apstākļiem saistīta veselības zaudējuma

gadījumā, ja veselības zaudējuma cēlonis ir saistīts ar valsts vai sabied-riska pienākuma pildīšanu;

– ģimenes izdevumu atlīdzība personām, kuras uztur vai kurām jāuztur bērni;

– pabalsts piemērota dzīvokļa nodrošināšanai vai atvieglojumi īres no-maksā;

– palīdzība bērniem un jauniešiem viņiem paredzēto pakalpojumu sa-ņemšanā;

– sociālā palīdzība personām, kuras saviem spēkiem nevar nodrošināt sevi vai pārvarēt īpašas dzīves grūtības un kuras nesaņem pietiekamu palīdzību ne no viena cita;

– pasākumi invalīdu iesaistīšanai sabiedrības dzīvē, radot piemērotus darba apstākļus, un palīdzība veselības stāvokļa uzlabošanai.

Vairākos pēdējā gada laikā Latvijā veiktajos pētījumos par darba tirgus un nodarbinātības problēmām ietverti secinājumi par sociālās drošības prob-lemātiku. Piemēram, apdrošināšanas kompānijas BtA veiktajā pētījumā par darba problēmām izteikts secinājums, ka darba kolektīvos vērojami emocio-nāla diskomforta apstākļi, kurus rada galvenokārt trīs iemesli – stress, pārslo-dze un sajūta, ka darbinieks netiek novērtēts13. savukārt Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas (LPVA) un Latvijas universitātes Psiholoģijas nodaļas veiktajā pētījumā par paaudžu vērtībām konstatēts, ka, lai noturētu darbā gados vecākus darbiniekus, viņu motivēšanai bieži tiek piedāvāta veselības

13 Lucaus, j. Rūpes par sabiedrības psihisko veselību Latvijā ir bērnu autiņos. http://www.delfi.lv/archive/print.php?id=43277871

22

un dzīvības apdrošināšana un iemaksas pensiju fondā. tas norāda uz sociālās drošības īpašo nozīmi gados vecākiem darbiniekiem14.

Pagaidām tomēr Latvijā veiktie pētījumi skar tikai sociālās drošības atse-višķus aspektus, bet oficiālie dokumenti sociālo drošību definē kā sistēmu, kas pieprasa plašāku sociālās drošības analīzes kopskatu.

Sociālais dialogs

Cilvēka cienīga darba svarīga dimensija ir – cik lielā mērā darbinieks var paust savas domas par darba jautājumiem un piedalīties darba nosacījumu definēšanā15. tā ir visu nodarbināto iespēja piedalīties sociālajā dialogā: tas ir veids, kā iegūt sabiedrības atbalstu nepieciešamajām reformām. tādējādi var teikt, ka sociālā partnerība ir civilizēta savstarpējo attiecību veidošanas sistē-ma, kuras pamatā ir dažādu interešu saskaņošana un aizstāvēšana, kas tiek īs-tenota ar līgumiem, vienošanos, kompromisiem, vienprātības (consensus) pa-nākšanu par aktuāliem sociāliem, ekonomiskiem un politiskiem jautājumiem.

Plašākā nozīmē sociālais dialogs ir visu veidu sarunas (negotiations), kon-sultācijas vai informācijas apmaiņa starp valdības pārstāvjiem, darba devējiem un darbiniekiem par jautājumiem, kas tieši saistīti ar darbu, ekonomiku, soci-ālo politiku. tas ir ilgtermiņa sadarbības process, kurā veidojas sociālekono-miskās partnerattiecības starp darba devējiem un darba ņēmējiem.

sDO sociālo dialogu definē kā procesu, kas iekļauj visu veidu pārrunas un konsultācijas vai pat vienkāršu informācijas apmaiņu starp valdības, darba devē-ju un darbinieku pārstāvjiem par kopējo interešu jautājumiem saistībā ar eko-nomisko un sociālo politiku16.

Latvijas tiesību aktos nav ietverta sociālā dialoga definīcija, taču vienu no sociālā dialoga veidiem – divpusējo sociālo dialogu – regulē Darba li-kums17. savukārt trīspusējais sociālais dialogs ir iedibināts divu valdības un sociālo partneru vienošanos rezultātā. Darba attiecības un sociālo partneru tiesības un pienākumus regulē arī citi likumi. Latvijas Republikas satversmes 108. pants paredz, ka „strādājošajiem ir tiesības uz koplīgumu, kā arī tiesības

14 Austers, I. Ne visam, ko jaunībā sakām, arī vecumā piekrītam. LPVA paaudžu vērtību pētījums. 2013. gada februāris/marts. http://www.lpva.lv/sakums?b=1&lbu=36712

15 Measuring Decent Work with Statistical Indicators, 93. lpp.16 Measuring Decent Work with Statistical Indicators, 93. lpp.17 Darba likums. http://likumi.lv/doc.php?id=26019

23

streikot. Valsts aizsargā arodbiedrību brīvību”18. Dažādus sociālā dialoga as-pektus skaidro un regulē arī Darba likums, streiku likums, Darba strīdu likums, Valsts darba inspekcijas likums, Darba aizsardzības likums, likums „Par arod-biedrībām”, Darba devēju organizāciju un to apvienību likums.

Sociālā dialoga partneri. sociālais dialogs balstās uz sociālo partnerību – uz attiecībām, kādas veidojas, sadarbojoties sociālajiem partneriem. Sociālie partneri ir plaši lietots termins, ko Eiropā parasti izmanto, lai attiecinātu uz darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem (darba devēju organizācijām un arodbiedrībām). Par sociālajiem partneriem dēvē darba devēju un darbinieku pārstāvjus, proti, arodbiedrības, kā arī valsts pārstāvjus. Latvijā sociālās part-nerības principi tiek īstenoti ar trim galvenajiem partneriem – valdību, darba devējiem un darbiniekiem.

NtsP nolikumā19 ir nosaukti sociālie partneri, kuri piedalās trīspusējā so-ciālajā dialogā:

„Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi (turpmāk – Padome) uz paritātes pamatiem veido ministru kabineta (turpmāk – valdība), Latvijas Darba devē-ju konfederācijas (turpmāk – LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (turpmāk – LBAs) izvirzītie pārstāvji.

Padomes galvenais uzdevums ir nodrošināt un veicināt valdības, darba devēju un darbinieku organizāciju (arodbiedrību) (turpmāk – dalībpušu) sa-darbību nacionālajā līmenī ar mērķi nodrošināt saskaņotu, visai sabiedrībai un valsts interesēm atbilstošu sociālekonomiskās attīstības problēmu risināšanu, izstrādājot un ieviešot stratēģiju, programmas un normatīvos aktus sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, kas garantētu sociālo stabilitāti un labklājības līmeņa paaugstināšanu valstī, un paaugstinātu sociālo partneru līdzatbildību par pieņemtajiem lēmumiem un to izpildi.”

sociālais dialogs var risināties dažādos līmeņos, sākot no diskusijas darba ko-lektīvā līdz nacionālām un starptautiskām sarunām un vienošanās panākšanai.

Kā norādīts sDO ziņojumā20, līdzdalības valstīs ir attīstīts divpusējs dialogs, bet vairākās kavējas trīspusējs dialogs, iesaistot valsts institūcijas. Vairākās val-stīs ir pasivitāte gan no sociālo partneru, gan no valdības puses.

18 Latvijas Republikas satversme. http://likumi.lv/doc.php?id=5798019 Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes nolikums http://www.mk.gov.lv/mp/

vaditas-padomes/ntsp/20 International Labour Office. Decent Work. Report of the Director General. 87th Session,

Geneva, June 1999 http://www.ilo.org/public/english/standards/relm/ilc/ilc87/rep-i.htm

24

Divpusējais sociālais dialogs nacionālajā līmenī Latvijā norisinās starp Lat-vijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAs) un Latvijas Darba devēju konfederā-ciju (LDDK).

trīspusējā sociālajā dialogā ir iesaistīta valsts, LBAs un LDDK.

sociālo dialogu var risināt nozaru līmenī. Izglītības nozarē vienošanās par sadarbību starp Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību un Iz-glītības un zinātnes ministriju noslēgta 2012. gada 3. februārī.

Reģionu (teritoriālajā) līmenī sociālais dialogs risinās starp nozarēm un no-zares ietvaros noteiktā teritorijā. sociālā dialoga partneri no arodbiedrību pu-ses reģionu līmenī ir reģiona arodbiedrību centri. Izglītībā – vienošanās starp LIZDA novada (starpnovadu), pilsētas arodorganizāciju un pašvaldību (Izglītī-bas pārvaldi, Izglītības departamentu).

Sociālais dialogs var realizēties vairākos veidos, izmantojot dažādus ceļus. tas var notikt, izvēloties pārstāvjus vai arī tiešā sadarbībā starp darba devēju un darbinieku. Darbinieku iespēja brīvi organizēties, lai kolektīvi aiz-stāvētu savas intereses, ir būtisks demokrātiskas lēmumu pieņemšanas instru-ments darbavietā. starptautiskā darba organizācija ir izstrādājusi indikatorus sociālā dialoga efektivitātes mērīšanai21.

1) Cik plaša ir līdzdalība? tas liecina par arodbiedrību spēku un pārstāv-niecības plašumu. Par to liecina arodbiedrību biedru skaits salīdzi-nājumā ar kopējo noteiktas kategorijas darbinieku skaitu, līdzdalība sabiedriskajās organizācijās darba jautājumu risināšanai, kā arī per-soniskā iesaiste. starptautiski svarīgs ir arī arodbiedrībās iesaistīto biedru dzimumu līdzsvars, lai sievietēm netiktu liegtas organizēšanās iespējas.

2) Cik aktīvi un sekmīgi norisinās kolektīvās sarunas par atalgojumu? Darba samaksa ir centrālais elements darba nosacījumos. Darbinieku skaits, kuriem ir kolektīva vienošanās par samaksu, ir labs darbinieku līdzdalības un organizāciju relatīvas ietekmes indikators.

3) streiki un lokauti. streiki un lokauti ir sociālā dialoga kļūdainuma indi-kators. tomēr noteiktos apstākļos fakts, ka nenotiek streiki, var norā-dīt uz sociālā dialoga vājumu un streiku rīkošanas tiesību aizliegumu. Lokauts (lockout) ir darba pagaidu apturēšana, kuru iniciējuši darba devēji, un kas radusies darba ņēmēju un darba devēju konflikta dēļ. Vis-biežāk lokauts tiek realizēts, vienkārši liedzot darbiniekiem pieeju uz-ņēmuma teritorijai. Lokauts visbiežāk tiek izmantots kā līdzeklis, ar kura

21 Measuring Decent Work with Statistical Indicators, 94. lpp.

25

palīdzību darba devēji cenšas uzspiest savas prasības darba ņēmējiem to savstarpēja konflikta laikā.

Par sociālā dialoga rezultātu tiek uzskatīti formāli fiksēti sociālo partneru sadarbības rezultāti, visbiežāk tās ir dažādas vienošanās, kolektīvie līgumi, kop-līgumi. Noslēdzot kolektīvos līgumus, ieguvēji ir gan darba devēji, gan darba ņēmēji22. Darba devēja ieguvumi: ar likumu aizsargāta darbības programma savu darbinieku labklājības celšanai laikā, uz kuru noslēgts darba koplīgums ar konkrētiem izpildītājiem un termiņiem; garantija par to, ka darba koplī-guma darbības laikā darbinieki (arodorganizācija) necels pretenzijas par tajā iekļautajiem jautājumiem un normām; labvēlīgākas darbinieku savstarpējās attiecības; ietekmē sociālo un tautsaimniecības politiku, veicinot uzņēmumu kultūras un nodarbinātības attīstību, veidojot labvēlīgus sociālos apstākļus.

Darba ņēmēji iegūst lielākas tiesību garantijas nekā tās noteiktas norma-tīvajos aktos; nodrošinātas tiesības un prasības darba un sociālekonomiskajā jomā koplīguma darbības laikā; skaidrību par to, kādas sociālās vajadzības tiks risinātas, kā un kad tas notiks; uzzina, kādi jautājumi netiks risināti ar darba koplīgumu.

22 Fricsone, B. Arodbiedrība kā sociālais partneris. Prezentācija. Rīga, 2013.

26

Pētījuma rezultāti

Cienīgs pedagoga darbs

Līdztekus teorētiskiem skaidrojumiem arī katram cilvēkam, katram strādā-jošajam ir savs priekšstats par to, kas ir cienīgs darbs. Projekta laikā notikušajās fokusa grupu sanāksmēs pirms detalizētas konkrētu pedagogu darba aspektu iztirzāšanas fokusa grupu dalībnieki tika aicināti izteikt viedokli par to, kas, vi-ņuprāt, ir cienīgs darbs un konkrētāk – cienīgs pedagoga darbs!

Kopumā pedagogi atzina, ka tas ir tikpat cienījams kā ikviens cits darbs, kas ir nepieciešams un nes labumu sabiedrībai. Diskusiju gaitā visās fokusa grupās akcentēti līdzīgi pedagoga cienīga darba aspekti. Pedagoga darbs ir:

– sabiedrībai vajadzīgs;– darbs, kas sniedz gandarījumu; – darbs, ko cilvēks dara no sirds, godprātīgi; – darbs, uz kuru nāk ar prieku, iedvesmu;– ar cienīgu atalgojumu;– tāds, ko sabiedrība, bērni un viņu vecāki atzīst, izprot;– tāds, kur valda cieņpilna saskarsme starp skolēniem, skolotājiem, vecā-

kiem;– tāds, kur iespējama karjeras izaugsme darbā;– ar cienīgiem darba apstākļiem – droša, moderna vide, mūsdienīgi mā-

cību līdzekļi u. tml.;– tuvinieku novērtēts;– darbs uz rezultātu.

Kā redzams, nosauktais lielā mērā sasaucas ar termina oficiālo definējumu. to apliecina arī pašu fokusa grupu dalībnieku izteikumi.

„Manuprāt, pedagoga darbs pats par sevi ir cienīgs – profesija kā tāda!” (3)

„Man šķiet, ka pedagoga cienīgs darbs ir kā jebkura cilvēka cienīgs darbs – darbs, kas dod izaugsmi, sniedz gandarījumu un pietiekamu telpu atvēl arī savai personīgajai dzīvei, personīgajai izaugsmei. Tātad līdzsvars starp darbu un perso-nību, un šo līdzsvaru var panākt tad, ja ir labi darba apstākļi, ir izaugsmes iespējas un arī pietiekami labs atalgojums, kas var līdzsvarot personisko dzīvi, personības izaugsmi ārpus darba, jo mazs naudas daudzums cilvēku ierobežo, neļauj viņam izaugt ne savā profesijā (nav motivācijas), ne arī privātajā dzīvē, jo vienkārši trūkst līdzekļu. Šajā pasaulē viss maksā naudu.” (4)

27

Apspriežot minētos cienīga daba aspektus, gandrīz katrā no tiem tika iezīmētas arī problēmas. Realitāte Latvijas izglītības iegūšanas sistēmā un visā, kas ar to saistās, pēc sarunas dalībnieku domām, ievērojami atšķiras no cienīga darba ideāla.

Vispirms jau fokusa grupu dalībnieki kā problēmu min to, ka Latvijā ir neskaidrs termina pedagogs (skolotājs) lietojums. īpaši tas attiecas uz pirm-skolas izglītības iestāžu pedagogiem. Lai gan kā skolu, tā arī pirmsskolas iz-glītības iestāžu pedagogiem jāiegūst atbilstoša izglītība gan bakalaura, gan maģistra līmenī, attieksme ir atšķirīga.

Paši pedagogi atzīst, ka viņiem visiem ir augsta profesionālā kvalifikācija: „Mums tiešām ir augstas prasības šajā jomā.” (3)

tajā pašā laikā sarunas dalībniekiem rodas jautājums: „Mums nav skaidrības jau ar pašu definīciju – kas vispār ir skolotājs?” (1)

Kāda no pirmsskolas izglītības iestāžu pārstāvēm saka: „Runājot par cienī-gu pirmsskolas pedagoga darbu, vēl pirms dažiem gadiem mēs vispār netikām uzskatīti par skolotājiem – nedz sabiedrībā, nedz arī no ministrijas puses. Pēdējos gados viedoklis ir mazliet mainījies, bet tik un tā mēs tiekam vērtēti visai savda-bīgi – darbu ar piecgadīgajiem un sešgadīgajiem apmaksā valsts, bet mazāku bērnu audzināšanas finansējums ir uz pašvaldību pleciem, un bieži ir jūtama diskriminācija pret šiem skolotājiem.” (5)

Nākamā un visasāk iezīmētā problēma cienīga darba kontekstā ir pedago-gu atalgojums. tā neatbilstību atzīmē visu fokusa grupu dalībnieki. Zemais atalgojums atstāj iespaidu gan uz darbu, gan uz sadzīvi: „Ja cilvēkam ir jādomā no Maslova piramīdas par zemāko posmu, viņš nevar strādāt intelektuāli pilnvēr-tīgi. Un arī, piemēram, jaunie: vai gan jauns cilvēks, kuram ir ģimene, ies strādāt par pedagogu, ja viņam turpmāk dzīvē nebūs normālas izaugsmes iespējas ?!” (3)

Pedagogu darba samaksu ietekmē arī šobrīd pastāvošais naudas sadales princips – nauda seko skolēnam. tas ir iemesls, kāpēc dažādās skolās darba alga ir atšķirīga. Lauku skolās, kurās ir mazs skolēnu skaits, problēma ir īpaši aktuāla. Relatīvi labāka situācija šajā ziņā ir Rīgā, kur skolēnu skaits klasēs ir lielāks, taču arī tur ir problēmas. „Slodzes problēmas ir arī Rīgā. Tas pats ir pamat-skolās – no 1. līdz 9. klasei es kā ķīmijas skolotājs slodzi pēdējo reizi varēju savākt 2004. gadā. Tas nav iespējams, jo man ir viena astotā, viena devītā klase – četras stundas nedēļā. Ne velti es piemācījos mājturību, bet arī kopā ar to man nesanāk slodze! Tās ir tikai vēl 14 stundas! Ko es vēl varu savākt?! Un tādi mēs tur esam dau-dzi. Pilna slodze nesanāk ne bioloģijas skolotājam, ne fiziķim, ne ģeogrāfam, ne vēsturniekam! Vienīgi valodām un matemātikai sanāk. Vairāk neviens arī Rīgas pamatskolā nevar savākt!” (1)

28

Vēl aktuālāks algu jautājums ir sākumskolas skolotājiem: „No sākum-skolas skolotāju puses šajos gados ir ārkārtīgi aizvainojoši klausīties, ka atalgo-jums sākumskolas posmā ir 0,7. (..) bet kāds princips, tā arī netika paskaidrots. Vai tiek uzskatīts, ka sākumskolas skolotājam ir mazāk darba, ka tas mazāk kvalitatīvs?” (5)

„Man arī tas nav bijis īsti skaidrs, kāpēc sākumskola, kur mazajiem īstenībā ieliek visus pamatu pamatus, tiek novērtēta zemāk nekā pamatskola un vidus-skola.” (5)

Kāda skolotāja šai sakarā sarkastiski saka: „...īstenībā mēs esam tādi muļķi, kas ar prieku iet uz darbu, lai gan mums sen par to neko nemaksā...” (1)

Visu skolu pedagogu, arī administrācijas darbu un atbildību skolas peda-gogu priekšā ļoti ietekmē apstāklis, ka atbilstoši naudas sadales principam nauda seko skolēnam algu likmes mācību gadam tiek noteiktas tikai tad, kad ir skaidri zināms skolēnu skaits skolā. tā kā šie dati tiek iegūti septem-brī, tad pēdējos gadus skolās vēl septembra beigās, un, kā stāsta pedagogi, dažkārt pat oktobra sākumā vēl nav skaidrs, ar kādām naudas summām skolas un pedagogi var rēķināties. Par to neapmierināti ir ne tikai skolotāji, bet īpaši sašutuši ir skolu administrācijas pārstāvji: „Pagājušo gadu pat visu septembri nezinājām, kāda būs alga. Mēs nezinām, vai vispār maksās, cik mak-sās... Varbūt būs jāmaina stundu saraksti, kaut kas jāapvieno... Agrāk visu zināja jau pavasarī. Mēs jau augusta beigās zinājām stundu grafiku, skolotājs nāca ar pārliecību – man ir tik stundu, tad es strādāju. Tagad, lai arī kā vēlētos, to nespējam.” (5)

Ir situācijas, kad skolotāji pat nesaņem algu laikā un līdz tās saņemšanai arī nezina, cik liela tā būs: „Pašvaldībai naudu ieskaita kaut kur septembra otrajā pusē. Vienu gadu bija pat septembra pēdējās dienas. Bija jau jāizmaksā algas, bet vēl nebija zināma summa. Arī aprēķināt nav tik vienkārši. Šī situācija ir kopš tā laika, kad nauda seko skolēnam.” (5)

Kā būtisks pedagoga cienīga darba aspekts visās fokusa grupās plaši iz-tirzāts jautājums par visas sabiedrības un ar izglītības iestādi vistiešāk saistītās sabiedrības daļas – bērnu un viņu vecāku – attieksmi pret šo dar-bu. „Tā ir attieksme. Es domāju, sabiedrības attieksme – gan no vecāku, gan no bērnu puses. Tā ir attieksme, kas šobrīd ir tāda kā saasināta. Un arī pati sabiedrī-ba un mediji kultivē to negatīvo attieksmi pret skolotāju. Un mēs nevienā posmā neesam pasargāti no tā.” (1)

„Vairāk domāt par skolotājiem! Mēs esam visneaizsargātākā cilvēku kate-gorija, kas pakļauta morālai, psiholoģiskai vardarbībai no sabiedrības puses.” (No anketas)

29

Pēc fokusa grupu dalībnieku domām, ievērojama loma negatīvas attieks-mes veidošanā ir plašsaziņas līdzekļiem. Pedagogi konstatē, ka ne vienmēr mediji cenšas izzināt situāciju pilnībā, parasti cenšas izcelt negatīvo. Līdz ar to „skolotājs un izglītības sistēma tiek parādīta sabiedrībai negatīvā gaismā. Tas pat nav atkarīgs no skolotājiem. Medijos par izglītības nozari ir viena tenka izlais-ta, tad nākamā un nākamā...” (4) Pedagogi atzīst, ka smagi izjūt šo pastāvīgo negatīvismu. tas ietekmē viņu pašsajūtu un, protams, arī darbu. sabiedrības vispārīgo noskaņojumu tiešā veidā skolā ienes skolēni un viņu vecāki. skolo-tāji arī atzīst, ka bieži tieši ar vecākiem ir lielākas problēmas nekā ar bērniem. Vecāki arī nereti ir tie, kas, mājās neapdomīgi izsakoties par skolu un skolotāju darbu, ietekmē bērna uzvedību skolā.

Kā pēdējā laika piemērs, kur vienpusīgi atspoguļota situācija, minēts kon-flikts par mācību grāmatu un darba burtnīcu iegādi. Pedagogi uzskata, ka vai-rumā skolu, kur it kā pārkāpts to iegādes princips, īstenībā tā nemaz nav. jau-tājums tikai, vai šī situācija no mediju puses noskaidrota pilnībā: „Paklausoties ziņas un televīziju, liekas, ka katrs skolotājs, katrs direktors sēž uz lielas naudas čupas un it kā nevēlas to naudu dot skolēniem. Bet mums taču ir tikai tā nauda, ko piešķir valsts!” (1)

Nemitīga negatīva attieksme ietekmē arī jaunos skolotājus: „Kad skolotājs ir beidzis augstāko mācību iestādi, kad sāk strādāt skolā, viņš ir pilns optimis - ma – visu uztver pozitīvi. Dažādā attieksme, ar kādu viņš sastopas, vai nu veicina, vai nospiež pozitīvo attieksmi.” (4)

Pedagoga cienīga darba sakarā kāda skolotāja norāda arī uz pedagogu savstarpējo pārspīlēto kritiku kā iemeslu negatīvas attieksmes pastiprināšanai. „Jāciena pašam sevi, tad arī būs tas cienīgais darbs. Jo vairāk mēs kritizēsim citus, jo vairāk tas atspēlēsies pašiem. Skatīsimies uz dzīvi gaišāk, tad arī viss būs daudz pozitīvāk!” (1) tas liecina, ka, neraugoties uz daudzajām problēmām, pedagogi cenšas atrast pozitīvo, lai izturētu šajā neviennozīmīgajā situācijā.

Vistiešākajā veidā ar jēdzienu cienīgs pedagoga darbs saistās arī jēdziens pedagoga darba prestižs.

Runājot par to, kas, pēc skolotāju domām, ietekmē pedagoga darba prestižu, tiek izteikts minējums: „Domāju, ka to ietekmē kopējā sociālekono-miskā situācija un pamatvērtības, kas eksistē sabiedrībā. Tagad un šeit, kur mēs dzīvojam. Patēriņa kults un visas ar to saistītās lietas neapšaubāmi savstarpēji mijiedarbojas.” (3)

Attiecībā uz pedagoga darba prestižu izskan pretrunīgi viedokļi – no strik-tas pārliecības, ka skolotāja darbs ir prestižs līdz sakāpinātai prestiža apšaubī-šanai.

30

„Kurš ir izdomājis, ka skolotāja darbs nav prestižs!? Uzskatu, ka strādāju pres-tižu darbu – neviens prezidents, deputāts vai baņķieris taču nav izticis bez skolas! Strādāju ar pārliecību, ka strādāju prestižā profesijā. Skolotājs nevar stāvēt klases priekšā ar domu, ka es daru darbu ar zemu prestižu!” (2)

„Teikšu, ka jūtos nožēlojami. Kāds profesijas prestižs, kāda cieņa, kungi?! Plus vēl apziņa, ka jau pēc dažiem gadiem novads paliks tukšs, bez cilvēkiem – tātad, jūsu padevīgais kalps savos 55 gados varēs mācīties bomžu arodu pilsētiņas pie-vārtē!” (No anketas)

Pedagogi norāda, ka pastāv pretruna starp to, ko sabiedrība sagaida no skolotāja un to, kādi apstākļi skolotājiem ir nodrošināti, lai viņi kvalitatīvi pil-dītu savus pienākumus: „Te ir tas apburtais loks, ka no mums prasa kvalitāti, bet nenodrošina apstākļus, lai mēs varētu šo kvalitāti radīt.” (1) „Skolā var strādāt tikai tad, ja tev ģimenē ir otrs cilvēks, kurš pelna labi.” (1)

Pedagogi atzīst: „Būtībā ir mainījusies skolotāja loma. Viņš vairs nav in-formācijas sniedzējs – tam mūsdienās ir paredzēts dators. Un ļoti bieži skolotāji to neizprot. Pats svarīgākais ir komunikācija – atbalstīt, rūpēties, palīdzēt atrast ceļu. Ir jāredz katrs konkrētais skolēns katrā konkrētajā gadījumā jāmēģina pa-ieties solīti, divus pretī. (..) Ja skolotājam klasē ir individuāla pieeja, domāju, ka nepieciešams skolotāja palīgs. Skolotājs ir tas, kurš nereti pilda arī vecāku lomu, ja skolēni nāk no ģimenēm, kurās vecāki ir pārslogoti darbā vai izbraukuši uz ārzemēm, un mums ir jāziedo savs laiks. Tiesa, es to daru ar prieku: lai arī kādas problēmas ir gadījušās manu skolēnu dzīvē, bet mana pirmā doma ir – palīdzēt viņiem, cik vien spēju.” (5)

Pedagogi uzskata, ka viņu darba prestižu veido daudzi komponenti, to skaitā arī pedagoga vizuālais tēls: „(..) gan tas, kā esi apģērbies, kādi ir tavi žesti, vai esi savedis kārtībā savus zobus utt.” (4) „Kad bija mentoru tīkla projekta noslē-gums, profesore rādīja prezentāciju par to, kāds ir vidējais statistiskais skolotāja vizuālais tēls skolēnu acīs. Man tas šķita amizanti, bet daži skolotāji piecēlās un ar asarām acīs teica, ka jūtas aizvainoti, jo par tik mazu algu nevar atļauties pirkt skaistu un modernu apģērbu.” (5)

Pedagogi arī atzīst: „Kopienas līmenī mūs ļoti vērtē pēc tā, kādi esam savā ikdienas darbā. Kopumā skolotājs ar savu ikdienas darbu, ar to, cik viņš ir patiess un godīgs pret bērniem, cik apzinīgi strādā, veido savu tēlu. Un to pat zemā alga nespēj sagraut!” (4)

Pedagogu tēla un prestiža nostiprināšanā liela loma ir masu medijiem: „Tēlu pamatā veido mediji.” (4)

Lai paaugstinātu pedagogu darba prestižu, pēc sarunas dalībnieku do-mām, vajadzētu popularizēt labo pieredzi: „Skolotājiem nereti pietrūkst vēlmes

31

aprakstīt savu labo darbu, pašiem lepoties ar to. Mēs kā vadība dažkārt prasām, lai pastāsta par savu labo pieredzi. Viņi saka: ”Es vienkārši daru savu darbu!” Bet to vajadzētu aprakstīt, popularizēt.” (4)

Izskan arī doma, ka prestižs ir darbs uz rezultātu. „Jo katrs mūsu gala mēr-ķis ir orientēts uz rezultātu. Mēs strādājam pēc vislabākās sirdsapziņas. Vienmēr esmu teicis, ka pedagoga darbs nav novērtējams. Vecos laikos skolotājs bija ievē-rojamākā persona ciemā. Tagad mēs esam šo noniecinājuši. Nezinu, vai vainoja-ma nepareizā demokrātijas izpratne no bērnu, vecāku vai arī no visas sabiedrības puses. Es izlaižu bērnu no mājām un tad eju un prasu atbildību no skolotāja! Ko jūs tur darāt? Kāpēc viņš ir tāds vai šitāds? Bet vecākiem jāsaprot, ka tas iedīglis nāk no mājām, no visas sabiedrības.” (3) tātad pedagoga darba prestiža veidošana ir ne tikai pašu pedagogu rokās.

tomēr, neskatoties uz dažādām problēmām, kas sastopamas pedagogu darbā, jāsaprot, ka bez šīs profesijas sabiedrība nevar iztikt: „Neviens prezi-dents vai politiķis nav izticis bez skolas!” (2) „Nav jau nemaz slikti būt skolotājam! Šis darbs neļauj novecot!” (4)

Nodaļas secinājumi

1. Pedagoga cienīgu darbu raksturo vairāki būtiski aspekti. tie ir: sabied-rībai vajadzīgs darbs; darbs, kas sniedz gandarījumu; darbs, ko cilvēks dara no sirds, godprātīgi; darbs, uz kuru nāk ar prieku, iedvesmu; darbs ar cienīgu atalgojumu; darbs, ko sabiedrība, bērni un viņu vecāki at-zīst, izprot un novērtē; darbs, kur valda cieņpilna saskarsme starp sko-lēniem, skolotājiem, vecākiem; darbs, kas sniedz karjeras izaugsmes iespējas; cienīgi darba apstākļi – vide, telpas, tehniskais nodrošinā-jums u. tml.; tuvinieku novērtēts; darbs uz rezultātu.

2. Gandrīz katrā no minētajiem cienīga daba aspektiem iezīmētas arī problēmas, turklāt realitāte atšķiras no cienīga darba ideāla.

3. Lai gan visās izglītības pakāpēs pedagoga kvalifikācijai ir izvirzītas vie-nādi augstas prasības, attieksme, kas izpaužas atalgojuma lielumā, ir atšķirīga. īpaši to izjūt pirmskolas pedagogi.

4. Visasāk iezīmētā problēma ir pedagogu zemais atalgojums kopumā.

5. Pedagogu darba samaksas apmēru un tās nevienlīdzīgu sadalījumu ietekmē arī šobrīd pastāvošais naudas sadales princips nauda seko sko-lēnam. Līdz ar to dažādās skolās darba alga ir atšķirīga. Lauku skolās, kurās ir mazs skolēnu skaits, problēma ir īpaši aktuāla. Relatīvi labāka situācija šajā ziņā ir Rīgā, kur skolēnu skaits klasēs ir lielāks, taču arī tur ir problēmas.

32

6. Visu skolu pedagogu, arī administrācijas darbu un atbildību skolas pedagogu priekšā ļoti ietekmē apstāklis, ka atbilstoši naudas sadales principam nauda seko skolēnam algu likmes mācību gadam tiek noteik-tas tikai tad, kad ir skaidri zināms skolēnu skaits skolā. tā kā šie dati tiek iegūti tikai jaunā mācību gada sākumā, tad pēdējos gados vērojama situācija, ka savlaicīgi nav skaidrs, ar kādām naudas summām katra konkrētā skola un pedagogi varēs rēķināties.

7. sabiedrības vispārējo noskaņojumu skolā tiešā veidā ienes skolēni un viņu vecāki. Pedagogi asi izjūt gan visas sabiedrības, gan ar skolu vistie-šāk saistītās sabiedrības daļas – bērnu un vecāku – negatīvo attieksmi pret viņu darbu.

8. Pedagogi uzskata, ka negatīvo attieksmi nereti veicina masu mediji. Ne vienmēr mediji cenšas izzināt situāciju pilnībā, parasti vairāk izceļot ne-gatīvo.

9. Neskatoties uz daudzajām problēmām, pedagogi cenšas rast ko pozitī-vu, lai izturētu šajā neviennozīmīgajā situācijā. Viņi uzskata, ka jāciena pašiem sevi, tad arī būs cienīgs darbs.

10. Attiecībā uz pedagoga darba prestižu tiek pausts viedoklis, ka, lai arī ir daudz problēmu, pēc būtības pedagoga darbs ir prestižs. skolotāji atzīmē, ka viņiem tomēr ir pārliecība, ka viņi strādā prestižā profesijā, jo neviens cilvēks nav izticis bez izglītības.

11. Kopumā skolotājs veido savu tēlu ar savu ikdienas darbu, ar to, cik viņš ir patiess un godīgs pret bērniem, cik apzinīgi strādā.

12. Pedagogi atzīst, ka šobrīd kopumā ir mainījusies skolotāja loma. Viņš vairs nav informācijas sniedzējs – šim mērķim mūsdienās kalpo dators. Bieži skolotāji to neizprot. Ir jāredz katrs konkrētais skolēns. Pats svarī-gākais ir komunicēt, rūpēties, palīdzēt atrast ceļu.

13. Pedagogi uzskata, ka viņu darba prestižu veido daudzi komponenti, to skaitā arī pedagoga vizuālais tēls, kuru pašreizējos apstākļos nav viegli uzturēt.

14. Pedagoga tēla un prestiža nostiprināšanā liela loma ir medijiem. Lai cel-tu pedagogu darba prestižu, vajadzētu popularizēt pozitīvo pieredzi.

Droša darba vide

Droša darba vide ir viens no cienīga darba komponentiem. turpmāk atklā-ti dažādi drošas darba vides aspekti gan no aptaujas datiem, gan no fokusa grupu diskusijām. teksts strukturēts atbilstoši teorētiskajiem priekšstatiem par drošas vides komponentiem – fiziskā vide, sociālpsiholoģiskā vide, infor-matīvā vide.

33

Fiziskās vides raksturojums

Anketas sākumā respondenti tika lūgti novērtēt dažādus fiziskās vides aspektus, kas raksturotu viņu situāciju izglītības iestādē. skalā no 1 līdz 5 (1 – apmierina, 2 – drīzāk apmierina, 3 – ne apmierina, ne neapmierina, 4 – drī-zāk neapmierina, 5 – neapmierina) respondentiem bija jāvērtē konkrēti fiziskās vides komponenti: temperatūra, apgaismojums, telpas lielums, ēkas tehnis-kais stāvoklis, atpūtas laika un vietas pieejamība, nodrošinājums ar It, mate-riāli tehniskajiem līdzekļiem u. tml. Datu analīzē tika aprēķināti vidējie rādītāji, kur skaitlim 1 tuvāka vērtība nozīmē lielāku apmierinātību, bet skaitlim 5 tuvā-ka vērtība – neapmierinātību ar attiecīgo fiziskās vides komponentu.

Fiziskās vides apstākļi skolās ir apmierinošā stāvoklī (sk. 1. attēlu), jo lielā-kais atbilžu skaits gandrīz visos fiziskās vides kritērijos ir vērtēts ar apmierina vai drīzāk apmierina. Šos vērtējumus kopumā nemainīgi izvēlas vismaz 50 % respondentu. Visaugstāko apmierinātību visi pedagogi pauduši par apgais-mojumu, temperatūru, telpu vēdināšanu un telpu lielumu, kurās viņi parasti strādā. Par to liecina augstas vidējās vērtības robežās no 1,53 līdz 1,68 (apmie-rina/drīzāk apmierina). turklāt šajos viedokļos aptaujātie ir samērā vienprātīgi.

mazāk apmierināti skolotāji ir ar mācību iestādes tehnisko stāvokli (1,95), informācijas resursu nodrošinājumu (1,96) un higiēnas telpu pieejamību (1,97), taču arī šie fiziskās vides elementi ieguvuši augstu vērtējumu un drī-zāk neapmierināti vai neapmierināti ar to kvalitāti ir tikai aptuveni 10–14 % respondentu. Visvairāk neapmierināti aptaujātie ir ar mācību procesam nepie-ciešamo materiāli tehnisko līdzekļu bāzi un atpūtas telpām. Aptuveni trešdaļa respondentu norādīja, ka tie viņus drīzāk neapmierina vai neapmierina. taču dažādās skolās ir atšķirīga situācija, par ko liecina diezgan augsts atbilžu iz-kliedes līmenis. Interesanti, ka ar atpūtas brīžiem un to garumu ir apmierināti vairāk skolotāju nekā ar atpūtas telpām, kas ļauj secināt, ka atpūtas iespējas skolā pastāv, taču gandrīz pusē gadījumu šim nolūkam nav atbilstošas vietas vai arī tā nav apmierinošā stāvoklī.

skolas autobusa izmantošanas iespējas arī ir viens no fiziskās vides ele-mentiem, kas ieguvis salīdzinoši zemu apmierinātības līmeni, jo apmierināti un drīzāk apmierināti ar to ir tikai 41 % respondentu. turklāt 34 % aptaujāto skolotāju to nav spējuši novērtēt un izvēlējušies atbildi ne apmierina, ne neap-mierina. Šāda situācija izveidojusies, jo ne visiem skolotājiem skolas autobuss ir nepieciešams un pilsētās tas vispār nav vajadzīgs un nav pieejams. tādējādi vērtējumos par šo fiziskās vides elementu ir vērojama vislielākā atbilžu izklie-de, ko ietekmē apdzīvotas vietas tips, kurā atrodas skola. Pilsētās skolotāji var izmantot sabiedrisko transportu, ar kuru apmierināti un drīzāk apmierināti ir daudz vairāk aptaujāto, t. i., 67 %.

34

Viduvēju apmierinātības vērtējumu ieguvis fiziskās vides elements IT no-drošinājums mācību procesam. Ar to apmierināti vai drīzāk apmierināti ir 68 % skolotāju, bet neapmierināti – 21 %. Aptaujāto viedokļos vērojama salīdzinoši liela viedokļu izkliede, ko ietekmē arī papildu faktors: 11 % respondentu nav varējuši sniegt konkrētu atbildi un izvēlējušies ne apmierina, ne neapmierina.

Fokusa grupu diskusijās pedagogi norāda, ka, viņuprāt, droša fiziskā vide ir „moderna skola ar izremontētām telpām, ar attiecīgiem soliem, ar tehnisko aprīkojumu.” (5) „Fiziskā vide ir arī skolas apkārtne, kas pēdējos gados ir uzlabo-jusies.” (5).

Fizisko darba apstākļu uzlabošana mācību iestādēs notiek, pateicoties paš-valdībām, dažādiem projektiem, kuros iesaistās konkrētās izglītības iestādes, sponsoriem, skolēnu vecākiem un pašiem pedagogiem, kuri nereti no savām

1. attēls. Apmierinātība ar fiziskās vides aspektiem mācību iestādē

2,75

2,69

2,57

2,23

2,14

2,12

2,1

2,02

1,97

1,96

1,95

1,68

1,64

1,63

1,53

Skolas autobusa izmantošanas iespējas no/uz darba/-bu

Mācību procesam nepieciešamie ci­ materiāltehniskie līdzekļi

Atpūtas telpas esamība un pieejamība

IT nodrošinājums mācību procesam

Medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējas pedagogiem fiziska apdraudējuma gadījumā

Atpūtas brīžu esamība un garums starp/pēc mācību stundām

Sabiedriskais transports ceļā no/uz darba/-bu

Ērts, piemērots klases iekārtojums

Higiēnas telpu pieejamība un kvalitāte

Informācijas resursu nodrošinājums stundu sagatavošanai

Mācību iestādes ēkas tehniskais stāvoklis

Telpas lielums, kurā paras­ strādājat

Telpu vēdināšana, kurās paras­ strādājat

Temperatūra darba telpās (siltums, apkure)

Apgaismojums telpās, kurās paras­ strādājat

35

jau tā pieticīgajām algām daļu izmanto skolas vajadzībām: „Ļoti laba ir mūsu direktores sadarbība ar pašvaldību; direktore prot ļoti veiksmīgi iesaistīties arī da-žādos projektos un piesaistīt sponsorus. Mazākām lietām ir sponsori, lielākām – projekti. Skolā gan nenotiek apjomīgi remontdarbi, bet katru gadu tā telpa, kurā sāks mācīties jaunā pirmā klase, tiek ne tikai pamatīgi izremontēta, bet tajā arī nomainām mēbeles. Tā jau mums ir kā tradīcija.” (5)

Fiziskās vides pilnveidē liela loma ir vietējām pašvaldībām – jo pašvaldībai ir lielāks budžets, jo arī skolām tiek atvēlēts vairāk līdzekļu. Visās fokusa grupās pedagogi atzīst, ka pašvaldības savu iespēju robežās atbalstu sniedz, taču ar to nepietiek. No pašvaldības līdzekļiem skolās tiek mainīti logi, siltinātas ēkas. Kāda pirmsskolas izglītības iestādes pārstāve stāsta, ka līdz siltināšanai 2009. gadā „mums bija ārkārtēji darba apstākļi, jo ziemā, kad ārā bija zem 30 grādiem, bērnus likām gulēt cimdos un cepurēs. Tagad jau mums tas ir aizmirsies, ir silti, labi, un katru gadu kaut kas tiek remontēts. Pērn divās grupiņās izremontēja sanitāros mezglus, šogad notiek lieli remonti vēl divās grupās.” (5) Sākumskolas skolotāja stāsta: „Mūsu sākumskolas ēka ir renovēta pilnībā! Mēs ieiesim jaukās, skaistās telpās – ko vēl var gribēt!” (3)

Daudzi uzsver, ka šobrīd fiziskā vide vairāk vai mazāk ir apmierinoša, taču tās pilnveidošana notiek pārāk lēni. Kā izsakās kāda vidusskolas skolotāja: „Esmu nostrādājusi vidusskolā – šis ir 41. gads. Un es teicu – cik daudz ir jānostrā-dā, lai beidzot varētu strādāt tādā vidē, kur ir vislabākais aprīkojums, ir daudzmaz viss nepieciešamais. Tas ir noticis pēdējā gadā. Pirms tam man tā kā pelītei bija viss jāvāc pašai, ko es arī darīju. Skolas vadība ir palīdzējusi, (..) ieguldīti arī perso-nīgie līdzekļi.” (4)

sarunās parādījās arī tāds aspekts kā skolas atrašanās vieta, kas ietekmē, pirmkārt, jau skolēnu drošību, otrkārt, rada papildu stresu pedagogiem. ja skolas ēka atrodas ielas malā, kur nav sētas, ja ēkas otrā pusē ir liela nenorobe-žota ūdenskrātuve, tad, protams, par drošu fizisko vidi var runāt tikai nosacīti: „ir iela, dambis, stāvlaukums – uz visām pusēm, (..) mēs bērnus nevaram vienus pašus laist ārā.” (4)

Pedagogi ar lepnumu stāsta par modernizētiem kabinetiem, atbilstošu tehnisko nodrošinājumu, lielākoties ir pieejami datori, internets, t. sk. arī bez-vadu. Kādā Latgales fokusa grupā skolotāja ar smaidu saka: „Tas, ka Latgalē nav pieejams internets, ir mīts.” (5) Kabinetu iekārtojums daudzviet tiek vērtēts kā labs vai vismaz apmierinošs – tiek izmantotas interaktīvās tāfeles, datori, ir pie-ejamas bibliotēkas. tomēr norādīts, ka zināms progress panākts vien pēdējos gados: „Līdz šim es esmu strādājusi ļoti arhaiski – ar grāmatu, krītu un tāfeli, pal-dies Dievam, ar tādu, uz kuras var uzrakstīt. Kaut kas mainījies pagājušajā gadā. (..) Ļoti, ļoti daudz kas ir atkarīgs no tā, cik tu pats atlicini no tās nabadzības, kāda tev ir – esot Rīgā, iegādājies kaut ko mācību stundām noderīgu.” (4)

36

Fokusa grupās īpaši tiek uzsvērta dažādu projektu loma fiziskās vides sa-kārtošanā un attīstībā: „Par nodrošinājumu ar dažāda veida mūzikas instrumen-tiem, par to, ko dara dabas zinību skolotāja, par kabineta nodrošinājumu ar vi-sām tehnoloģijām dabas zinībās – tas ir ERAF projekts, kurā mūsu skola veiksmīgi piedalījās. Tas ir Eiropas Sociālā fonda projekts, kurā pašlaik esam iekšā, un, cik zinu, liela nauda skolas vides pilnveidē ir nākusi caur ES struktūrfondiem, kurus mērķtiecīgi cenšamies izmantot, pat ieskaitot telpu siltināšanu, renovāciju utt. Otra lieta ir veiksmīga sadarbība ar pašvaldību, plānojot budžetu, paredzot, ka pērn mēs vairāk naudas veltījām tehnoloģijām. Vairākiem kabinetiem tika iegā-dāts aprīkojums, bet tas nebija nekas liels, salīdzinot ar Eiropas projektiem. Un, ja būtu runa tikai par pašvaldības finansējumu skolas vides izveidē, tad tie varbūt būtu kādi trīs vai četri procenti no visa skolas budžeta. Tas ir ļoti, ļoti maz, ar to vien mēs īstenībā neko nevarētu, ņemot vērā, ka jānodrošina gan mācību mate-riāli, gan apkure, elektrība un ūdens, kur aiziet kādi 30 % skolas budžeta. Un tas īstenībā nozīmē: ja nebūtu šo struktūrfondu, nebūtu daudz kā. Kura skola nav mērķtiecīgi piedalījusies projektos, tur arī tā visa nav.” (4)

Protams, lai arī tiek novērtēts labais, kas izdarīts fiziskās vides uzlabošanā, tomēr daudz kas vēl arī risināms: „Es kārtoju 4. pakāpi, man no ministrijas bija pārbaudītāja. Intervijā man jautāja, kur un kā es rakstu dienasgrāmatā, un es at-bildēju – atveru papīra formāta dienasgrāmatu un rakstu ar pildspalvu. Viņa bija tik pārsteigta! Visi taču pilda to elektroniski! Viņa bija sašutusi, ka nezina to ikdie-nas darbu, ka man jāaizpilda dienasgrāmata, ka man grupā nav datora un ir divi vai trīs datori uz 11 grupām, ka man jānes darbs uz mājām, pašai jāizgriež izdales materiāli, katram bērnam vajag iedot, ja viņam nav. Un, ja viņam nav, tad varbūt arī jāaiziet uz veikalu un jānopērk. To ikdienas darbu neviens nezina!” (1)

skolas fiziskās vides sakārtošanā dažādos novados un pilsētās ir atšķirīga pieredze. Fokusa grupu diskusiju dalībnieki nereti uzsvēra, ka tas zināmā mērā notiek kā stihisks process: „Tas nenotiek plānveidīgi. Renovē skolas ārpusi, ieliek logus, mans kabinets nav remontēts 20 gadus. Jā, man ir interaktīvā tāfele, da-tors un jaunas žalūzijas, bet sienas nav krāsotas 20 gadus. Es teicu, kā būs, ja liks modernu tāfeli, bet sienas tik noplukušas. Viņi saka – tāfelēm nauda ir, remon-tam nav. Sienas ar plakātiem aizklājam, saliekam puķes un turpinām strādāt.” (1)

tomēr citos novados, kā saprotams no fokusa grupu dalībnieku teiktā, lai gan būtu nepieciešami straujāki un apjomīgāki uzlabojumi, tomēr pieejamo finanšu robežās fiziskās vides uzlabošanas darbi tiek plānoti un realizēti sistē-miski un konsekventi.

„Ar pagasta padomi un tagad ar pagasta pārvaldi mums vienmēr ir bijusi ļoti laba sadarbība, arī tais laikos, kad pagasts bija viens pats ar ierobežotiem līdzek-ļiem, mums ir bijušas visādas programmas. Tāfeļu programma bija ļoti svarīga, kad klasē vajadzēja atjaunot normālas, jaunas tāfeles. Apgaismojuma program-

37

ma – tas arī bija ļoti aktuāls jautājums. Tad mainījām gaismas ķermeņus, lampas pēc kārtas visās klasēs. Tagad joprojām turpinās mēbeļu programma. Mums vēl ir dažas klases, kur skolēnu galdi un krēsli nav nomainīti. Un tad vēl biroja mēbe-ļu programma, skapjus pamazām mainām pret jauniem. Aktuāla, protams, ir IT programma – līdz brīdim, kad vismaz katrā otrajā klasē būs projektors.” (3)

Pedagogi dalās arī informācijā par absurdām situācijām, ka līdzekļi tiek pie-šķirti noteiktām vajadzībām, bet skolai būtu daudz vērtīgāk tos izlietot citu ak-tuālāku vajadzību realizēšanai: „Skolām piešķīra naudu informāciju tehnoloģijas iegādei. Mums tāfeles jau ir, dabūjām tās, pateicoties dabas zinību projektam, jaunas vairs nav vajadzīgas! Arī projektorus nevajag, bet vajag televizorus, pie ku-riem var pieslēgt arī datorus, un tie faktiski strādā kā interaktīvā tāfele. Viss! Bet projekta kods neatbilst! Televizors neesot informācijas tehnoloģija! Un principā naudu tu nevari izmantot tam, kas tev reāli ir vajadzīgs.” (1)

Kādā skolā labi izremontēto un iekārtoto dabaszinību kabinetu vajadzējis no jauna remontēt, jo dabaszinību projekta ietvaros citam – neremontētam kabinetam naudu nav bijis iespējams novirzīt: „Jau izremontē, un tad nāk atkal dabas zinību projekts. Mēs skatījāmies – tik labs kabinets, nu kāpēc viss atkal ir jālauž un jāplēš! Tai pat laikā mans kabinets stāv neremontēts. Kāpēc nevarē-ja remontēt tur, kur nebija nekā?!” (1) Fiziskās vides sakārtošanā iesaistās arī vecāki: „Grupas mums ir ļoti skaistas, ir brīnišķīgi, izpalīdzīgi vecāki, kuri reizēm izremontē, reizēm nokrāso, tas jau nav nekāds noslēpums.” (1) Vairāki pedagogi norāda, ka izglītības iestādē nepieciešamo (piemēram, vārdnīcas, aplikāciju papīru u. c.) nereti iegādājas no savas algas, bet par to nekur publiski runāts netiek: „Par to vajadzētu plaši runāt un ļaut arī sabiedrībai novērtēt, cik daudz skolotājs pats iegulda, lai veidotu šo jauko vidi.” (4)

Kopumā, izvērtējot pedagogu stāstīto par fizisko vidi izglītības iestādēs, jāsecina, ka situācija ir ļoti atšķirīga – ir iestādes, kur bijis kapitālais remonts, ēkas sienas ir siltinātas, nodrošināts atbilstošs kabinetu aprīkojums. taču ir arī iestādes, kur tā visa nav.

Personīgā darba vieta skolā ir pieejama 82 % aptaujāto skolotāju. jāatzīst gan, ka tās ir ļoti dažādas un iegūstamā privātuma pakāpe ir samērā atšķirīga, sākot no atsevišķas telpas, kas paredzēta vienam cilvēkam, līdz pat stūrītim klasē, kas ir norobežots no citiem vai vispār bez atsevišķas vietas. Kāda res-pondente raksta: „Dokumentāciju pildu uz klavierēm.” (1) Gandrīz trešdaļai ap-taujāto (31 %) personīgā darba vieta ir kopīgs galds, kas tiek dalīts ar kolēģi vai nu skolotāju istabā vai arī kādā kabinetā, bet atsevišķs galds skolotāju istabā ir tikai 7 % skolotāju (sk. 2. attēlu).

Vislielāko privātumu atpūtai un darbam sniedz atsevišķa personīgā telpa. tāda pieejama 24 % aptaujāto, tādējādi tikai aptuveni ceturtajai daļai Latvijas

38

skolotāju ir pieejama veicamajiem pienākumiem ideāla darba vieta. Diskutē-jams ir jautājums, cik piemērotas ir pārējās personīgās darba vietas garīga un radoša darba darītājiem, papildus ņemot vērā to, ka atrašanās nemitīgā pub-liskas uzmanības centrā, kas ir skolotāju darba specifika, rada vērā ņemamu psiholoģiskā noguruma risku.

Šī problēma tiek aktualizēta arī fokusa grupu diskusijās. Vairāki pedagogi izsaka vēlmi, lai skolā būtu telpa, kur viņi kaut uz brīdi varētu pabūt vieni:

„Skolotājiem manā skolā ir paveicies, mums katram ir savs kabinets, nav jā-staigā apkārt, meklējot kādu brīvu vietiņu. Es ļoti labi zinu, kā ir citur: mans bērns mācās skolā, kur skolotājiem nav sava kabineta. Skolotāja ir spiesta visu laiku ro-tēt pa svešiem kabinetiem, lai gan viņai ir vairāk nekā viena slodze. Tātad jopro-jām ir skolas, kur skolotājs ir bez savas vietas.” (1)

Par fiziskās vides drošību liecina arī pedagogu veselības pārbaudes un kvalitāte. Respondentiem anketā tika piedāvāti vairāki apgalvojumi ar atbilžu variantiem, lai novērtētu viņu attieksmi pret obligātajām veselības pārbau-dēm. Lai gan tās ir obligātas, bet bieži vien publiskajā telpā izskan viedoklis, ka tās ir formālas un nav nepieciešamas, aptaujāto skolotāju vairākums šādu viedokli neapstiprina (67 % respondentu). turklāt 84 % aptaujāto atzīst, ka ob-ligātās veselības pārbaudes veicina gan pašu, gan citu cilvēku veselības aiz-sardzību un vēl lielāka daļa skolotāju (89 %) piekrītoši atbild, ka obligātās ve-selības pārbaudes ir nepieciešamas. Šie rezultāti liecina, ka pedagogi apzinās veselības pārbaužu svarīgumu un lomu drošas fiziskās vides radīšanā izglītības iestādēs.

Izsakot viedokļus par veselības pārbaužu nepieciešamību, izglītības darbi-nieki atzīst, ka tās ir nepieciešamas, lai aizsargātu savu un citu cilvēku veselī-

2. attēls. Respondentu darba vietas raksturojums, %

Atsevišķa personīgā telpa blakus klasei vai

citur izglī�bas iestādes ēkā

24 %

Atsevišķs galds skolotāju istabā

7 %

Norobežota vieta klasē11 %

Tāda vieta skolā man nav

pieejama18 %

Cits variants (vairākas

personīgās darba vietas)

9 %

Kopīgs galds, ko dala ar kolēģi

31 %

39

bu. tādējādi ir redzams, ka viņi izprot, kāda jēga ir labam veselības stāvoklim, strādājot ar izglītojamajiem. taču aptaujas rezultāti parāda, ka izpratne un rī-cība ir divi dažādi aspekti, kas diemžēl nesakrīt, jo lielākā daļa aptaujāto rīko-jas pretēji savai pārliecībai. Šādu secinājumu ļauj izdarīt aptaujāto atbildes uz jautājumu „Ko jūs darāt situācijā, kad jūtaties nevesels (nedaudz paaugstināta temperatūra, klepus, iesnas)?” sniegtajās atbildēs redzams, ka tikai trešdaļa aptaujāto (33 %) šādā gadījumā vēršas pie ģimenes ārsta vai noformē darba nespējas lapu (sk. 3. attēlu).

3. attēls. Respondentu rīcība vieglas saslimšanas gadījumā, %

Kopumā 62 % respondentu ārstējas paši un dodas uz darbu, apdraudot gan savu, gan apkārtējo cilvēku veselību. tas norāda, ka izglītības iestādes fiziskā vide šajā aspektā nav droša. tomēr ir daudz ietekmējošo faktoru, kas pedagogus spiež tā rīkoties. Iespējams, ka tā ir atbildības sajūta par izglītoja-majiem un saviem pienākumiem, bet zināmu lomu spēlē arī tas, ka slimības lapu noformēšana ir finansiāli neizdevīga, ko pedagogi sava nelielā atalgoju-ma dēļ nevar atļauties. Iespējams, ka šo situāciju ietekmē arī ģimenes ārstu apgrūtinātā pieejamība un tas, ka neliela saaukstēšanās netiek uzskatīta par vērā ņemamu slimību. jebkurā gadījumā atbildes uz šo jautājumu norāda, ka pedagogi ierašanos darbā ar nelieliem veselības traucējumiem pieņem kā normālu praksi.

Papildus obligātajām veselības pārbaudēm izglītības iestādē iespējams organizēt arī citas veselības pārbaudes, kas ļautu laikus novērst iespējamus veselības riskus un gan pedagogiem, gan izglītojamajiem justies droši par savu veselību (skatīt 4. pielikuma 5. un 5.1. tabulu). Respondentiem tika jau-tāts, vai pēdējo triju gadu laikā viņu iestādē tikušas organizētas veselības pārbaudes un kas tās organizējis. Dažādas bezmaksas pārbaudes ir notiku-šas 33 % aptaujāto pedagogu izglītības iestādēs. Šeit vērojama liela atšķirība

Griežos pie ģimenes ārsta un noformēju darba

nespējas lapu33 %

Informēju izglī�bas iestādes vadību/kolēģus,

ārstējos mājās un iespējami ātri

atgriežos darbā20 %

Cits variants (kā kuru reizi)

5 %

Lietoju nepieciešamos

medikamentus un dodos uz darbu

42 %

40

starp Rīgu un pārējām apdzīvotām vietām – veselības pārbaudes bijušas 76 % Rīgas respondentu un 22–30 % respondentu no citām apdzīvotām vietām. Lielākoties tās organizējusi izglītības iestādes vadība (58 %) vai arī pašvaldība, kurā iestāde atrodas (29 %). Visretāk kā papildu veselības pārbaužu organiza-tors tiek minēta arodbiedrība (7 %).

Informatīvās vides raksturojumsIzglītības iestāžu informatīvās vides kvalitāte atspoguļojas pedagogu zinā-

šanās par dažādiem viņiem svarīgiem darba aspektiem. Respondenti tika lūgti novērtēt savu informētības līmeni par skolas attīstības plānu, darba drošību, rīcību kritiskās situācijās, slodzes plānošanas principiem, darba algas aprēķi-nāšanas principiem u. c. Kā atzīst 79 % aptaujāto, viņi pilnībā pārzina darba drošību, kas attiecas uz atbilstošu rīcību saistībā ar iestādes fiziskās vides fak-toriem, taču 20 % zina par to, tomēr ne konkrēti (sk. 4. attēlu). Šīs zināšanas pedagogiem ir īpaši svarīgas, rūpējoties gan par savu, gan par izglītojamo drošību. Nedaudz mazāks skaits aptaujāto (70 %) zina par profesionālās izaug-smes iespējām, kas ieņem 2. vietu zināšanu skalā aiz darba drošības. Kopumā pedagogu zināšanas par šiem abiem jautājumiem var uzskatīt par labām.

Par rīcību kritiskās situācijās pilnībā zina 56 % respondentu, bet 9 % nezi-na neko, jo šis jautājums iestādē nav aktualizēts. tāpēc jāsecina, ka ikdienas ap stākļos pedagogu zināšanas par darba drošību ir augstākas, nekā zināša-nas par krīzes situācijām, kas ir cieši saistītas ar darba drošību. Iespējams, ka aptaujātie nav pārliecināti par savu informētību, jo praksē nav bieži bijušas situācijas, kad šādas zināšanas būtu jāizmanto. to arī apliecina 35 % aptaujāto, kas atzīst, ka ir dzirdējuši par rīcību kritiskās situācijās, bet nezina konkrētas lietas, kā rīkoties.

Kā rāda aptaujas rezultāti, pedagogi mazāk zina par turpmākā darba iespē-jām pašreizējā darbavietā. tas norāda uz iespējamu stabilitātes trūkumu un nedrošību attiecībā uz nākotni un turpmākās nodarbinātības prognozēm. Vēr-tējot savas zināšanas par šo aspektu, 19 % aptaujāto atzinuši, ka nezina neko, jo tas nav aktualizēts, bet par savu darbavietu turpmāk pilnībā ir informēti 45 % pedagogu. Aptuveni pusei no visiem aptaujātajiem (48 %), kas nav augsts rādītājs, ir zināšanas par slodzes plānošanas principiem, bet vairāk nekā puse respondentu, t. i., 52 % pedagogu, vai nu ir tikai kaut ko par to dzirdējuši vai arī nezina neko. Līdzīgi dalās atbildes par darba algas aprēķināšanas principiem, kurus pilnībā pārzina tikai 47 % aptaujāto. tādējādi, lai gan mazāk par pusi, viena daļa izglītības darbinieku zina, kā veidojas viņu noslodze un atalgojums un kādas ir izredzes turpināt darbu konkrētajā vietā, bet vairāk nekā pusei ap-taujāto ir tikai aptuvenas zināšanas par šiem sava darba aspektiem vai arī viņi par tiem nezina neko. Interesants ir fakts, ka 43–49 % respondentu dažādās

41

0 20 40 60 80 100 120

Skolas a�s�bas plāns

Darba drošība

Rīcība kri�skās situācijās

Slodzes plānošanas principi

Profesionālās izaugsmes iespējas

Darba algas aprēķināšanas principi

Turpmākās darba iespējas esošajā darba vietā

Aktualitātes izglī�bas jomā (likumdošana)

Esmu pilnībā zinošs

Esmu dzirdējis, bet nezinu konkrē�

Neko nezinu

apdzīvotās vietās uzskata, ka ir dzirdējuši par dažādām aktualitātēm izglītības jomā, taču nezina neko konkrēti. Iespējams, tas atspoguļo arī šī pētījuma res-pondentu pausto uzskatu, ka reformas izglītības jomā ir stihiskas, nepārdo-mātas un tām grūti izsekot. tādēļ pedagogi orientējas uz savu ikdienas darbu, norobežojoties no sekošanas nepārtrauktām izmaiņām izglītības jomā Latvijā.

svarīgs jautājums darba informatīvās vides izpausmē ir izglītības iestā-dēs nodrošinātā pieeja dažāda veida informācijai, kas nepieciešama mācību procesā izglītojamajiem un pašiem pedagogiem (grāmatas, cita veida izziņas materiāli), gan arī ar mācību procesu saistītās informācijas aprite pašā izglītī-bas iestādē. Pedagogi norāda, ka šai ziņā vērtīgs resurss ir skolas bibliotēka, informācijas iegūšanu atvieglo datori un piekļuve internetam. tomēr, ja izglī-tojamie pamatā tiek apgādāti ar mācību grāmatām, tad pašiem pedagogiem nereti ir grūti nopirkt kādu grāmatu mācību procesa pilnveidei.

„Mums bērni nekad grāmatas nav pirkuši. Pirka tikai darba burtnīcas, bet tagad, izmantojot tos līdzekļus, ko valsts papildus iedeva grāmatām, mēs paš-valdības grāmatu iegādei plānoto naudu varējām atvēlēt darba burtnīcām. Tās burtnīcas, kuras uzskatījām par nepieciešamām, esam nopirkuši.” (3)

Pedagogi atzīst, ka mācību procesā nepieciešamās informācijas apmai-ņu starp skolēniem, pedagogiem un vecākiem lielā mērā nodrošina e-vide: „Mums ir arī e-klase, cenšamies to izmantot, arī vecāki ir informēti, jo tā ir lietišķā informācija, kas nokļūst arī ārpus skolas, to saņem tie, kam tā ir nepieciešama.

4. attēls. Respondentu informētība par dažādiem ar darbu saistītiem aspektiem, %

42

Šī sistēma nemitīgi tiek pilnveidota un ar to informē gan skolotājus (priekšmetu), gan skolēnus, gan viņu vecākus, gan arī administrāciju.” (2)

Sociālpsiholoģiskās vides raksturojumsDarba sociālpsiholoģisko vidi ir svarīgi analizēt un izprast, jo tā ir ļoti nozī-

mīga pedagogu ikdienas darba sastāvdaļa. tā ietver attiecības starp cilvēkiem darba procesā. Pedagogi uzsver, ka viņi ir „publiskas personas, katru dienu uz skatuves, astoņas stundas pēc kārtas. Neviens aktieris to nevarētu izturēt! Jābūt formā.” (4)

Vienā no anketas jautājumiem respondenti tika lūgti novērtēt apmieri-nātību ar dažādiem sociālajiem aspektiem, ko nodrošina esošā darbavieta – slodze, atalgojums, patstāvība mācību līdzekļu izvēlē, vadības un kolēģu at-tieksme, aizsardzība pret fizisku agresiju. Kopumā sociālās vides elementu vērtējumos izglītības darbinieki ir kritiskāki nekā fiziskās un informatīvās vides vērtējumos. Pētījuma rezultāti uzrāda vairākas problēmas, kas sociālpsiholo-ģiskās vides aspektā šobrīd skar izglītības jomā strādājošos (sk. 5. attēlu).

5. attēls. Respondentu apmierinātība ar dažādiem sociālpsiholoģiskās vides faktoriem

3,87

2,46

2,35

2,32

2,18

2

1,93

1,92

1,88

1,85

1,66

Darba apjomam atbilstošs atalgojums

Brīvība darba laika izvēlē (nedēļas dienas, stundas)

Aizsardzību pret disfunkcionālas uzvedības izpausmēm skolā

Atbalsts darba un mājas dzīves savienošanai

Stabilitāte (pārliecība, ka mani neatlaidīs)

Toleranta izglī�bas iestādes vadības a�eksme

Mācību darba noslodze

Darba līgumā paredzēto darba pienākumu skaidrība un noteik�ba

Toleranta kolēģu a�eksme

Profesionālās izaugsmes iespējas

Patstāvība, izvēlo�es mācību procesam nepieciešamās metodes, līdzekļus

43

Visvairāk aptaujāto, kā tas jau bija prognozējams, ir neapmierināti ar atal-gojumu un uzskata to par darba apjomam neatbilstošu (sk. 6. attēlu). tikai 5 % respondentu atzīmējuši, ka atalgojums viņus apmierina un vēl 12 % respon-dentu norādījuši, ka tas viņus drīzāk apmierina. Absolūts vairākums (62 %) nav apmierināti ar to. tādējādi šis darba vides elements ieguvis viszemāko vidējo vērtējumu (3,87), ļaujot atalgojuma neatbilstību darba apjomam raksturot kā būtiskāko pedagogu problēmu. Pētījuma rezultāti rāda, ka kopumā šeit pe-dagogu vērtējums ir daudz kritiskāks salīdzinājumā ar pedagogu sniegtajiem fiziskās vides elementu vērtējumiem un arī citiem sociālās vides elementu vi-dējiem vērtējumiem.

Arī fokusa grupu diskusijās kā būtiskākā problēma pedagoga darbā tika uzsvērts atalgojums. Pedagogi mēģina šo situāciju risināt, strādājot vairākās darba vietās gan specialitātē, gan citur, kā arī paļaujoties uz saviem ģimenes locekļiem: “Mēs to varam atļauties! Tā ir tāda anekdote. Viens draugs jautā otram: “Taisnība, ka tava sieva strādā skolā par skolotāju?” – “Jā, mēs to varam atļauties!” (1) “Man bija alga 5. datumā, vīram – 7. Viņš teica – labi, tad no 5. līdz 7. iztiksim ar tavu algu, pēc tam – ar manu!” (1) Kā redzams, pedagogi par šo jautājumu ironizē, taču no savas prakses atstāsta arī traģiskus gadījumus, kad pedagogs nomirst, jo naudas trūkuma dēļ nepaspēj laikus aiziet pie ārsta. Naudas trū-kums būtiski ietekmē pedagogu ikdienas dzīvi, apmierinātību ar darbu. tas lielā mērā izskaidro to, kādēļ skolās strādā tik liels īpatsvars gados vecāku pe-dagogu, kādēļ pedagogi vasarās nevis atpūšas, bet brauc uz ārzemēm strādāt ražas novākšanā u. tml.

Būtiskas nepilnības atalgojuma ziņā vērojamas arī tā sadalē. Kā norādīts ie-priekš, pedagogi dažādos izglītības posmos un dažādos Latvijas reģionos par

6. attēls. Respondentu viedoklis par atalgojuma atbilstību darba apjomam, %

Neapmierina39 %

Apmierina5 %Ne apmierina,

Ne nеapmierina,11 %

Drīzāk apmierina 12 %

Drīzāk neapmierina

33 %

44

vienādu darba apjomu saņem atšķirīgu samaksu. tā kā atalgojums tiek saistīts ar skolēnu skaitu izglītības iestādē (princips nauda seko skolēnam), skolēnu skaita ziņā nelielās skolās pedagogi saņem ievērojami zemāku algu. Pedago-giem nepieņemama ir arī kārtība, kad dažādos izglītības posmos strādājošiem pedagogiem par vienu darba stundu tiek piemērota atšķirīga samaksa. sevišķi problemātiska šai ziņā ir pirmsskolas un sākumskolas skolotāju situācija. Lai palielinātu savus ienākumus, pedagogi būtu gatavi strādāt vairāk stundu savā skolā vai pirmsskolas izglītības iestādē, bet tas nav iespējams, tāpēc nākas pie-strādāt vairākās citās.

Pedagogu un izglītības iestāžu administrāciju neapmierinātību raisa arī tas, ka par algas apmēru viņi tiek informēti tikai tad, kad mācību gads jau sācies. „Pašvaldībai naudu ieskaita aptuveni septembra otrajā pusē. Vienu gadu bija pat septembra pēdējās dienas. Bija jau jāizmaksā algas, bet vēl nebija zināms, cik lie-las tās būs. Arī aprēķināt nav tik vienkārši. Šī situācija ir kopš tā laika, kad nauda seko skolēnam.” (5)

„Skolotājs jau mēnesi būs nostrādājis, nezinot, par ko viņš strādā. Pasakiet, kurā darba vietā tas tā ir? Un kā ar darba likumdošanu? Kāpēc tiesībsargs to ne-redz? (4)

Visu minēto atalgojuma problēmu dēļ cieš ne vien pedagoga veselība, labklājība, attiecības ar citiem cilvēkiem, bet mazinās jau tā zemais peda-goga profesijas prestižs sabiedrībā. Ar šādu atalgojuma apmēru un sadales sistēmu pedagogiem un sabiedrībai tiek sniegta ziņa, ka pedagoga darbs nav vērtīgs un ka tas nav jāciena: “Kad tiekam līdz šai vietai, tad tas cienīgais darbs pazūd, jo īstenībā šīs profesijas cienīgumu uzturam mēs paši. Mēs to cen-šamies uzturēt, esam to izvēlējušies, bet, tiklīdz nonākam līdz darba samaksai, patiešām ir tā, ka... tā visa cieņa pazūd. Ja šis darbs tiktu novērtēts, tad jau būtu ideāli!” (1)

Pedagogi jūtas kā situācijas ķīlnieki – viņi grib strādāt savā profesijā god-prātīgi un ar misijas sajūtu, bet niecīgais atalgojums, kura apmēru viņiem nav iespējams tieši ietekmēt, rada pazemojumu.

„Kurš teicis, ka esam izvēlējušās visu laiku būt pazemotas?! Mēs taču šo darbu izvēlējāmies drīzāk misijas dēļ, vēloties palīdzēt.” (1)

5. attēlā, kur parādīta respondentu apmierinātība ar dažādiem sociālpsi-holoģiskās vides faktoriem, redzams, ka visapmierinātākie respondenti ir ar nodrošināto patstāvību, izvēloties mācību procesam nepieciešamās metodes un mācību līdzekļus. Apmierinātību ar to pauž 51 %, bet daļēju apmierinā-tību 37 % aptaujāto. turklāt vērtējumos vērojama vismazākā viedokļu izklie-de. Diezgan līdzīgu apmierinātības līmeni aptaujātie izsaka par profesionālās

45

izaugsmes iespējām, ko piedāvā darbs izglītības jomā (vidējais vērtējums 1,85), un tolerantu kolēģu attieksmi (vidējais vērtējums 1,88). Ar kolēģu attiek-smi visapmierinātākie ir pedagogi lielajās pilsētās. Vērtējumos par šiem soci-ālās vides elementiem pedagogi ir vienprātīgi un neapmierinātību izteikuši vien tikai attiecīgi 8 % un 5 % aptaujāto.

Būtiski atzīmēt, ka tāds sociālās vides elements kā mācību darba noslo-dze ir salīdzinoši augstu vērtēts (78 %) un ieņem 5. vietu apmierinātības ziņā aiz citiem pozitīvi vērtētajiem faktoriem. Izglītības darbinieki atzīst, ka darba pienākumu daudzums ir atbilstošs un problēmas nesagādā, līdz ar to nevar runāt par pārslodzi darbā, taču, kā jau tika minēts iepriekš, tiek uzskatīts, ka viņi nesaņem par to atbilstošu atalgojumu. Apmierinātība pedagogu vidū vē-rojama arī viedokļos par darba līgumā paredzēto darba pienākumu skaidrību un noteiktību, ko pozitīvi vērtē 78 % aptaujāto un kas pēc vidējā vērtējuma ieņem 4. vietu.

Citi sociālās vides elementi ieguvuši viduvējus vērtējumus salīdzinājumā ar iepriekš apskatītajiem, taču tie arī ieguvuši augstu apmierinātības pakāpi. tolerantu izglītības iestādes vadības attieksmi izjūt 75 %, stabilitāti un pārlie-cību, ka neatlaidīs no darba, – 68 %, atbalstu darba un mājas dzīves savieno-šanai – 62 %, aizsardzību pret disfunkcionālas uzvedības izpausmēm – 61 %, bet brīvību darba laika izvēlē – 58 % aptaujāto. Visu šo elementu vērtējumi ir diezgan izkliedēti, kas liecina par ievērojami atšķirīgu viedokļu eksistenci respondentu vidū. Šo sociālpsiholoģiskās vides elementu vērtējumā vienlīdz liels skaits ir neitrālu un arī negatīvu vērtējumu.

Lai iegūtu plašāku informāciju par sociālpsiholoģisko vidi, respondenti tika lūgti anketā atzīmēt tos aspektus, kas rada vislielāko psiholoģisko nedrošību. sarakstā tika minētas attiecības ar kolēģiem, vadību, stress, psiholoģiskā var-darbība no skolēnu puses u. c. problēmas un tika lūgts tās novērtēt skalā no 1–5 (vienmēr – nekad). Kopumā visi minētie stresori ir saņēmuši vērtējumu, kas liecina, ka vismaz daļai pedagogu katrs no šiem stresa faktoriem ir aktuāls un rada psiholoģisko nedrošību. Iepriekš, vērtējot izglītības iestādes sociālo vidi, lielākā daļa aptaujāto atzina, ka ir apmierināti ar mācību darba noslodzi, taču psiholoģisko faktoru izvērtēšanā kā galveno problēmu viņi ir minējuši stresu, ko izraisa darba pienākumu pildīšana (sk. 7. attēlu).

32 % aptaujāto šāda problēma ir vienmēr vai gandrīz vienmēr, kas norāda uz pastāvīgu psiholoģisku nedrošību darba vietā. Visvairāk stresu saistībā ar pienākumu veikšanu atzīmē lauku novadu pedagogi (novadi bez centra). Ap-runāšana kolēģu starpā un stress, ko izraisa savstarpējās attiecības skolā, ieņem 2. un 3. vietu biežāk sastopamo psiholoģiskās vides problēmu vidū. Ar tām sa-skaras aptuveni puse aptaujāto. Kaut gan lielākā daļa respondentu (38 % un 41 %) atzīmējuši atbildi reizēm, tas uzskatāms par signālu psiholoģiskām riska

46

situācijām, kuras pedagogiem nepieciešams risināt papildus tiešajiem darba pienākumiem.

salīdzinoši mazāk psiholoģisku spiedienu pedagogi izjūt no izglītojamo un izglītības iestādes vadības puses. Šo elementu vērtējumos reizēm atzīmē attiecīgi 29 % un 28 % aptaujāto. Līdzīgi viedokļi ir arī par pārāk biežajām iz-glītības iestādes un pedagogu darba kontrolēm, kuras psiholoģisko nedrošī-bu vienmēr vai gandrīz vienmēr rada aptuveni tikai 9–10 % aptaujāto. taču šie rezultāti jāskata uzmanīgi, jo psiholoģiskās vides problēmas ir jūtīga tēma, par kuru cilvēki nav pieraduši publiski izteikties, tāpēc pat gadījumos, ja res-pondents ir atbildējis, ka konkrētais psiholoģiskais faktors viņu ietekmē reti, to vajadzētu ņemt vērā kā reāli pastāvošu, bet ar atšķirīgu intensitāti dažādās skolās. Kopumā noliedzošās atbildes nekad visos kritērijos vidēji snieguši tikai 15–30 % aptaujāto, kas bieži sastāda piekto daļu no visiem aptaujātajiem un var tikt uzskatīta par mazu. un, kā jau norādīts iepriekš, katra no psiholoģiska-jām problēmsituācijām vismaz daļai pedagogu rada psiholoģisko nedrošību. tas, ka ar psiholoģisko vardarbību no izglītojamo puses vienmēr saskaras 1 %

7. attēls. Faktori, kas rada psiholoģisko nedrošību

3,68

3,81

3,48

3,49

2,86

3,65

3,85

3,75

3,71

Ē�kas normu neievērošana no kolēģu puses (pieklājības, tolerances trūkums u.c.)

Ē�kas normu neievērošana no skolas vadības puses (pieklājības, tolerances diskrētuma trūkums

u.c.)

Aprunāšana (baumas, tenkas) kolēģu starpā

Stress, ko izraisa savstarpējās a�ecības skolā

Stress, ko izraisa darba pienākumu pildīšana (pārslodze, darba nešana mājās, Izdegšana

u.c.)

Vecāku spiediens

Psiholoģiskā vardarbība no izglītojamo puses

Pārāk bieža izglī�bas iestādes kontrole

Pārāk bieža pedagogu darba kontrole

47

pedagogu un gandrīz vienmēr tā ir problēma vēl 5 % pedagogu, ir uzskatāma par ļoti nopietnu un neatliekami risināmu problēmu. Fokusa grupu dalībnieku paustajā viedoklī konkrētāk izgaismojas tieši problēmas ar izglītojamiem. to dalībnieki atzīst, ka tagad bērni ir drošāki, tomēr vienlaikus arī agresīvāki: „Pē-dējos gados arvien vairāk novērojami nežēlīgāki bērni, agresīvāki jau pirmskolā. Man šobrīd ir ļoti smaga grupa, pārsvarā zēni, un vērojama tāda agresija, naids un nežēlība citam pret citu, ka vienkārši mati ceļas stāvus! Un kas būs, kad viņi aizies uz skolu? Kad viņi būs pusaudži? Es gribētu redzēt tos bērnus pēc dažiem ga-diem. Ir runāts ar vecākiem, bet mēs nevaram to problēmu atrisināt. Tā saasinās un saasinās. Un ar viņiem ir jātiek galā katru dienu, katru minūti, viņus burtiski nevar izlaist no acīm, jo, tiklīdz muguru pagriezīsi, būs atkal kaut kas noticis.” (5)

„...es nevaru to bērnu (ar agresīvu uzvedību) izslēgt, viņam ir jāmācās! Taču arī tiem 18 bērniem, kuri ir klasē vienlaikus ar viņu, ir tādas pašas tiesības mācīties. Kā man tagad sadalīt šīs tiesības? To 18 bērnu vecāki sūdzas! Nav tādu līdzekļu, kas palīdzētu šo situāciju risināt pietiekami ātri. (..) Viss notiek bezgala lēni, smagnēji. Rakstīt vēstules un mēnesi gaidīt atbildi. (..) Mēs izbaudījām arī līdzīgu situāciju tai, kāda bija Jaunjelgavā, ka policijai tika ziņots, bet tā veselu mēnesi neko neda-rīja. Tur viens darbinieks bija atvaļinājumā, nodeva lietu kādam citam, un tā tas vilkās... (1)

Ņemot to vērā, pedagogi atzīst: „Skolotājs ir ne tikai sava priekšmeta pasnie-dzējs, bet arī psihologs, konfliktu risinātājs, un tad, ja viņš to spēj pozitīvi izdarīt, ja ir vajadzīgās prasmes, viss ir kārtībā. Bet bieži vien jau ir arī tie darvas pilieni medus mucā, jo tā ir reālā skolas vide, kas vienā mirklī no ļoti pozitīvas kāda kon-flikta dēļ var kļūt ļoti negatīva.” (4) Lai gan lielākoties pedagogi veiksmīgi veido saskarsmi ar izglītojamajiem, tomēr dažkārt rodas konfliktsituācijas, kas ne ti-kai ietekmē attiecības starp pedagogu un izglītojamo, bet atstāj iespaidu arī uz mācību procesu. Parasti pedagogi konfliktus risina paši, taču atzīst, ka būtu nepieciešama profesionāla palīdzība: „Lielajās skolās ir psihologi. Mums novadā ir viena štata vienība uz visām skoliņām. Viņš ierodas 2–3 reizes mēnesī un varbūt tieši tādā dienā, kad viss ir ļoti jauki, kad viss sliktais jau ir pagājis. Bērni ir ļoti da-žādi, arī no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm. Bērniem mēdz būt problēmas, un kad skolotājs vai klases audzinātājs saskaras ar to, viņam pašam jābūt psihologam, un mēs tādi arī esam. Bet psihologs varbūt pareizāk risinātu sarežģījumus. Tad arī skolotājam būtu, pie kā vērsties par kādu īpaši smagu tēmu. Varētu sadarbībā ar klases audzinātāju šo tēmu izrunāt.” (5) sarunā tiek uzsvērts, ka bērnu agresivi-tāte un konflikti gan izglītojamo vidū, gan ar pedagogiem saistās arī ar bērnu ģimenēs valdošo gaisotni: „Nereti ir tā, ka vecāki uzskata – viss ir jāiemāca skolā: gan lasīt un rakstīt, gan visas saskarsmes lietas, un tad viņiem šķiet, ka skola neko neiemāca. Bet īstenībā daudz kas ir atkarīgs no pašas ģimenes. Ja skolēns atnāk pilns agresivitātes, ar ko viņš ir saskāries ģimenē, viņš mēģina atspēlēties gan uz bērniem, gan uz pedagogiem.” (5) tāpēc nereti attiecības ar bērnu vecākiem

48

veidojas sarežģītākas nekā ar bērniem: „Es strādāju speciālā skolā, un, ticiet man, nav grūti strādāt ar slimiem bērniem, grūti ir strādāt ar viņu vecākiem.” (1)

Kāda skolotāja ar rūgtumu uzsver, ka sociālpsiholoģisko klimatu izglītības iestādē ietekmē arī tas, ka „daudzi vēl joprojām dzīvo kā senos laikos, kad uz-skatīja, ka skola ir tā, kas audzina bērnu, pēc tam nāk sabiedrības atbildība un tikai tad – vecāki. Attieksme brīžiem ir tāda, ka skola ir tas lielākais grēkāzis: bērns pīpē – vai skola to neredz!?” (4) tas liecina, ka pedagogi spiesti uzņemties to problēmu risināšanu, ar ko saskaras mūsdienu sabiedrība – atkarības, emigrā-cija, bezdarbs u. c., krietni vien izejot ārpus tradicionālo izglītošanas funkciju rāmjiem.

tāpat bez ievērības nevarētu atstāt faktu, ka, lai gan kopumā ar tenkošanu un aprunāšanu saistītais stress ir novērtēts kā stress ar salīdzinoši zemu riska pakāpi, 4 % pedagogu ar to saskaras vienmēr un vēl 8 % pedagogu tā gandrīz vienmēr ir problēma. ja piesummējam vēl 38 % pedagogu, kuriem šī problē-ma reizēm rada stresu, iegūstam diezgan uztraucošu ainu.

Dažādu problemātisku situāciju risināšanā izglītības iestādē varētu būt arī sociālais pedagogs, korekcijas klases. „Ja sociālais pedagogs būtu, ļoti daudzas lietas ar to pašu grūti audzināmo varētu atrisināt. Piemēram, ja stundās bērns ne-adekvāti uzvedas, viņš tiek nosūtīts pie sociālā pedagoga, un tas vai nu pārrunā situāciju vai mierina bērnu... Varētu būt arī korekcijas klasītes. Mēs nevaram izolēt bērnu, nevaram pamest vienu pašu.” (4) tajās izglītības iestādēs, kur strādā psi-hologs vai sociālais pedagogs, viņa palīdzība ir novērtēta atzinīgi: „Manuprāt, tas ir ļoti labi, ka pēdējos gados skolās ir šie atbalsta cilvēki. Ja man ir kāda prob-lēma, tad nav uzreiz jāskrien pie direktores, kurai varbūt nav laika un ir daudz citu darbu. Man dzīvē bijušas vairākas tādas situācijas, un, ja skolēni jūt, ka viss skolas kolektīvs ir vienots, tad ir vieglāk visu atrisināt.” (4) tiek izteikta arī doma, ka pe-dagogam „ir nepieciešams uzklausīt, kļūt par draugu, bet par draugu varēsi kļūt, kad tiešām iegūsi uzticību un vienotu darbošanos – gan mazajās, gan vecākajās klasēs. Mums ir izlolota kopīga ideja, un skolotājam jāstrādā ar visu sirdi un dvēse-li, tad būs arī rezultāts. (..) Viss jādara kopā – vecāki, klase un tu.” (5)

Lai gan pedagoga darbs dažkārt ir apgrūtināts, tomēr vienlaikus pedagogi atzīst: „Skolotāja darbam ir arī otra puse – tas gandarījums, ne jau visi bērni viens otru sit nost, ir, kas apķeras ap kaklu, saka: „Skolotāj, es tevi mīlu!” – atnes lapu, visu ar sirsniņām apzīmētu. Tas tiešām līdzsvaro visu.” (5)

saskarsmi ar kolēģiem pedagogi kopumā vērtē pozitīvi, tomēr atzīst, ka ne vienmēr ir pietiekami zinoši par kolēģu problēmām, kur vajadzētu palīdzību. tāpat ne vienmēr tiek pateikti labi vārdi, kad tas būtu nepieciešams. „Mēs īs-tenībā esam tik noslogoti, tik aizņemti, ka citreiz pat nezinām, vai kolēģi ir darbā vai ne.” (5)

49

Ir arī situācijas, kad iestādes vadītājs nesaprotas ar kolektīvu, izmanto au-toritatīvas vadīšanas metodes: „Varētu uzskatīt, ka mums ir draudzīgs kolektīvs. Bet attiecības ar administrāciju – tā jau ir cita tēma... Mums ir direktors, nu, es teik-tu, ar krietnu padomju laika rūdījumu, viņš vēl ir no tiem laikiem un faktiski nav mainījies cilvēciskās saskarsmes ziņā. (..) Arodbiedrība arī zina, ka mums pašlaik ir problēmas noslēgt koplīgumu, jo viņš atrod visādus iemeslus, kā to nedarīt, bet īsti nav saprotams, kāpēc ir tāda pretestība, jo tur ir daudz labu lietu, kas vienkārši sakārto vidi un attiecības.” (1) to, ka izglītojamajiem nepieciešami uzmundrino-ši vārdi, neviens nenoliedz, taču ne mazāk tie nepieciešami arī pedagogiem pašiem. „To pašu es gribētu attiecināt arī uz pieaugušajiem – skolotājiem – ļoti daudz cilvēku gaida šos labos vārdus, bet reti sagaida. Gribētu jautāt [vēršas pie kolēģiem] – vai jūsu kolektīvā bieži kāds pienāk no skolotāja un pasaka kādu labu vārdu: „Klau, tev tas sanāca super!”” (5)

Fokusa grupu dalībnieki uzsver vadītāja, direktora lomu sociālpsiholoģiskā klimata veidošanā: „Stress ir darījis savu – mēs viens otru ļoti ātri varam nokaiti-nāt ar savu attieksmi, un sevišķi vēl, ja darba stress, druscīt pakonfliktējot ar ko-lēģiem, liek sevi manīt stundā, tad var veidoties diezgan nepatīkamas situācijas. Par emocionāli psiholoģisko vidi – vadības uzdevums ir mēģināt vienot skolēnus un skolotājus, skolēnus savā starpā, kolēģus. Dažkārt šīs labās telpas un kabinetu sistēma arī veido atsvešināšanos, mēs vienkārši nesatiekamies. Mūsu šī gada pro-jekts ir „kafija-dīvāns” skolotāju istabā, citādāks starpbrīžu izkārtojums, lai mēs vienkārši tiktos ar kolēģiem, sajustu cits cita atbalstu, nerunātu par problēmām, bet vienkārši aprunātos, atbrīvojoties no spriedzes. Ir ļoti svarīgi veidot vidi tādu, lai ir iespēja satikties ikdienā, nevis tikai reizi nedēļā – oficiālās metodiskās vai in-formatīvās sanāksmēs.” (4)

Papildu stresu darba vietā rada arī pedagogu augstā atbildības izjūta situā-cijās, kuras neizdodas atrisināt ātri vai arī uzreiz nav izdevies atrast pareizāko risinājumu: „Saprotiet, tur ir problēma pašā skolotājā, tā ir viņa psiholoģija. Viņš meklē risinājumu sevī, jo no paša sākuma uzskata, ka ir vainīgs! Un dažkārt skolo-tāji baidās no tā, ka atnāks psihologs no departamenta un vērtēs ne jau agresīvā bērna uzvedību, bet skolotāja rīcību, un tā ir liela atšķirība. Vai jūs laidīsiet savā klasē tādu komisiju? Nu, protams, ka nē! Un tas skolotājs atnāks uz mājām apsē-dīsies un domās – ko es neesmu izdarījis, varbūt es viņam piemeklēju nepareizu metodi. (..) Viņš meklēs un meklēs vainu, un viņš taču pats izdeg no šīs nemitīgās spriedzes. Jā, viņš arī baidās – ne tik daudz par to, ka nav profesionālis vai baidās zaudēt savu vietu, kaut gan arī par to, jo kurš gan viņu pēc tam paņems?!” (1) Diemžēl, ja neizdodas atgūt līdzsvaru sarežģītajos sociālpsiholoģiskajos aps-tākļos, „ir gadījumi, kad skolotāji vienkārši neiztur un aiziet no darba.” (5) Šādi apstākļi noved pie izdegšanas, kad „sākas psiholoģiskās problēmas, depresijas... Tad atpakaļceļš ir ļoti grūts un garš.” (4)

50

Pedagogi sarunās izsaka priekšlikumus, ko vajadzētu darīt, lai mazinātu vai novērstu iespējamo izdegšanu darbā, norādot, ka varētu izmantot apmaksāta psihologa palīdzību pēc iespējas tuvāk darba vietai, apmeklēt atbilstošus kur-sus, masāžas u. tml.

„Mēs varētu pašvaldībai ierosināt pedagogiem vasarā nodrošināt psihologu vai kādu, kas nodarbojas ar autotreniņiem.” (5) „Es, piemēram, ļoti vēlētos telpu, kurā skolotājs varētu ieiet atpūsties, pasēdēt, iedzert kafiju un kur visi liktu mani mierā. Mūsu skolā tādas telpas nav.” (2)

Kā uzskata pedagogi, nedrīkstētu samierināties ar domu, ka stress ir pe-dagoga darba neatņemama sastāvdaļa un tur neko nevar darīt: „Bet ikdienā ir jāuztur gars, jo skolas dzīve ir saistīta ar paaugstinātu stresa līmeni, ar izdegšanu darbā, jo mēs pārāk daudz no sevis atdodam, gan no sava maciņa, gan no savas personības. Un tad ir tā grūtā lieta – saglabāt to kopības apziņu, to pleca sajūtu un to gaišumu ikdienā, kas nebūt nav viegli, ņemot vērā to, ka mēs ar savu darba nastu visi esam noguruši, mums varbūt pienākas mazāks darba apjoms un lielā-ka samaksa, un varbūt izdienas pensija tādā izdevīgā mirklī, kad jūtam, ka vairs nevar šo darbu pavilkt. Un tas viss ir saistīts ar paaugstinātu psiholoģiski emocio-nālā stresa līmeni. Mums katru gadu saskaņā ar darba aizsardzības noteikumiem ir iespēja dažiem pedagogiem nodrošināt regulārās ārsta pārbaudes. Vajadzētu jau laikam katram skolotājam iziet šādu stresa radīto seku pārbaudi, apmeklējot, piemēram, neirologu vai psihoterapeitu. Bet, kā rāda to cilvēku pārbaudes, kas saistītas ar ķīmiskām vielām vai redzes kontroli, tas notiek tik formāli, ka īstenībā nav vērts. Un tad izdarām minimālo un pieņemam, ka stress ir parasta šī darba sa-stāvdaļa un atkal ar kaut ko samierināmies. Tikai uz vietas konkrētajā skolas vidē var veidot relaksējošu atmosfēru, citam citu atbalstot un neizraisot konfliktus. Tur, protams, liela nozīme ir vadītājam, kas, jāteic, dažkārt ir arī tas lielākais klupšanas akmens.” (4) Pedagogi ar sakāpinātu un rūgtu ironiju atzīst: „Neiroloģiskajās klī-nikās pārsvarā ārstējas pedagogi, tā diemžēl ir realitāte!!!” (2)

Pēc pedagogu domām, labvēlīga sociālpsiholoģiskā klimata pamatā ir cieņpilnas attiecības darba vietā un pozitīva saskarsme. „Skolotājam ļoti daudz jāveido cieņpilnas attiecības – gar ar vadību, gan ar citiem skolotājiem, gan sko-lēnu. Arī ar vecākiem. Cieņpilnās attiecības ir zudušas. Tas ir liels pluss, ja izdodas ar visām šīm grupām sadarboties, jo sabiedrība ir negāciju pilna, internetā zā-kājas visi par visu. Un arī skolotājs tiek pie reizes tajā visā ierauts. Viņš jau daļēji arī ir vainīgs – neiemācīja, neizdarīja, sakliedza, nenoturējās –, bet arī viņš ir tikai cilvēks.” (3)

51

Nodaļas secinājumi

1. Pedagogi uzsver, ka fiziskā vide izglītības iestādēs pašlaik ir apmierino-ša, taču tās pilnveidošana notiek pārāk lēni. Izglītības iestādēs daudz-viet ir modernizēti kabineti, atbilstošs tehniskais nodrošinājums, pie-ejami datori, internets, tai skaitā arī bezvadu. tomēr tiek norādīts, ka zināms progress panākts tikai pēdējos gados.

2. Kopumā fiziskā vide izglītības iestādēs tiek attīstīta, pateicoties pašval-dībām, dažādiem projektiem, kuros iesaistās konkrētās izglītības iestā-des, kā arī sponsoriem, skolēnu vecākiem un pašiem pedagogiem, kuri nereti no savām jau tā pieticīgajām algām daļu izmanto skolas vajadzī-bām.

3. Izglītības iestāžu fiziskās vides pilnveidē liela loma ir vietējām pašval-dībām atkarībā no to budžeta. Pedagogi atzīst, ka pašvaldības savu ie-spēju robežās sniedz atbalstu, taču ar to nepietiek.

4. Izglītības iestāžu fiziskās vides sakārtošana, pēc pedagogu domām, notiek stihiski, tā nav plānveidīga, regulāra. Ir arī absurdas situācijas, kad nākas pārbūvēt jau sakārtotas telpas, bet tur, kur remonts nav bijis, līdzekļi netiek novirzīti.

5. Apmierinātību ar fiziskās vides apstākļiem būtiski ietekmē skolas atra-šanās vieta, kas ietekmē skolēnu drošību un rada papildu stresu peda-gogiem.

6. Galvenās problēmas šajā jomā saistītas ar atpūtas telpu nepieejamību un atsevišķas darba vietas trūkumu lielam skaitam pedagogu. jo īpaši tas attiecas uz pedagogiem, kuri strādā vairākās vietās.

7. Pedagogi obligātās veselības pārbaudes uzskata par nepieciešamām, tai pašā laikā nesaudzējot savu veselību darba pienākumu dēļ.

8. Izvērtējot dažādus fiziskās vides aspektus, jāsecina, ka respondenti ar tiem lielākoties ir apmierināti, taču fiziskie apstākļi mācību iestādēs nav viendabīgi, vērojamas dažādas nobīdes gan uz labo, gan slikto pusi. Visvairāk respondenti ir neapmierināti ar atpūtas telpu trūkumu un pie-ejamību, kā arī ar to, ka nav konsekventu plānu fiziskās vides apstākļu uzlabošanai. mācību iestādēs nevar runāt par noteiktu, vispārzināmu standartu ievērošanu, vides uzlabošana notiek fragmentāri, pateicoties laimīgai apstākļu sakritībai.

9. Kopumā respondenti ir apmierināti ar informatīvās vides apstākļiem – gan attiecībā uz pieeju dažāda veida informācijai, kas nepieciešama mācību procesā izglītojamajiem un pašiem pedagogiem (grāmatas, cita veida izziņas materiāli), gan saistībā ar informatīvo komunikāciju iestādē, kas attiecas uz mācību procesu.

10. Pozitīvi tiek vērtēts, ja skolā ir sava bibliotēka, informācijas iegūšanu atvieglo datori un pieeja internetam. tomēr, ja izglītojamie pamatā tiek apgādāti ar mācību grāmatām, tad pašiem pedagogiem zemā

52

atalgojuma dēļ nereti ir grūtības nopirkt kādu grāmatu mācību procesa pilnveidei.

11. Darbam nepieciešamo informāciju pedagogi var papildināt dažādos kursos, tomēr ne viss šajā sakarā ir pārdomāts. Kursu organizētājiem un vadītājiem jāapsver, kāda informācija nepieciešama konkrētiem kursu apmeklētājiem, lai pieredzējušiem pedagogiem kursos nav jāklausās jau zināmas lietas.

12. mācību procesā nepieciešamās informācijas apmaiņu starp skolēniem, pedagogiem un vecākiem zināmā mērā nodrošina e-vide.

13. Kopumā pedagogi ir apmierināti ar informācijas apriti un saziņas iespē-jām mācību iestādē.

14. Pedagogi atklāj augstu informētības līmeni par darba drošības notei-kumiem, taču nepārliecinošas ir atbildes par rīcību kritiskās situācijās.

15. Pedagogi kopumā nav pārliecināti par iespējām turpināt darbu attiecī-gajā izglītības iestādē; tāpat ne visi izprot slodzes vai algas veidošanas principus.

16. Iespējams, ka pastāv komunikācijas problēmas izglītības sistēmā kopu-mā, jo liela daļa respondentu nav pietiekami informēti par aktualitātēm izglītības nozarē.

17. Attiecībā uz sociālpsiholoģisko vidi respondentu vērtējumi ir kritiskā-ki nekā saistībā ar fizisko un informatīvo vidi.

18. Atalgojuma apmērs un sadales principi starp apdzīvotām vietām un izglītības līmeņiem rada nevienlīdzību un negatīvi ietekmē pedagogu tiešo pienākumu veikšanu, profesionalitāti, ģimenes dzīvi, veselību, labklājību un prestižu sabiedrībā.

19. Atalgojuma dēļ pedagoga darbs Latvijā tiek uzskatīts par necienīgu. Pedagogi to mēģina risināt, strādājot vairākās darba vietās, piepelno-ties ne savā profesijā, paļaujoties uz ģimenes locekļiem.

20. Pedagogi kopumā ir apmierināti ar iespējām izvēlēties mācību līdzek-ļus un metodes, ar profesionālās pilnveides iespējām un kolēģu sav-starpējām attiecībām, kā arī ar vadības attieksmi.

21. Psiholoģisko nedrošību visvairāk rada stress saistībā ar darba pienāku-mu pildīšanu, ko nosaka noslogotība, atalgojums, attiecības ar izglī-tojamajiem, vecākiem, kompleksu problēmu risināšana. ja neizdodas atgūt līdzsvaru sarežģītajos sociālpsiholoģiskajos apstākļos, tas noved pie izdegšanas sindroma, kad pedagogiem sākas psiholoģiskas problē-mas, depresijas.

22. Visgrūtāk pašlaik ir veidot attiecības ar izglītojamajiem un viņu vecā-kiem mācību iestādē, jo viņu priekšstati un uzvedība atspoguļo visas problēmas, ar kurām saskaras mūsdienu sabiedrība. Šī problēma arī spiež pedagogus uzņemties papildu pienākumus un funkcijas ārpus tiešajiem darba uzdevumiem un sarežģī pedagogu darbu. tai pašā laikā attiecības ar izglītojamajiem arī sniedz lielu gandarījumu.

53

23. Lai arī lielākoties pedagogi veiksmīgi veido saskarsmi ar izglītojama-jiem, tomēr dažkārt rodas konfliktsituācijas, kas ne tikai ietekmē attie-cības starp pedagogu un izglītojamo, bet atstāj iespaidu arī uz mācību procesu. Parasti pedagogi konfliktus risina paši, taču atzīst, ka būtu ne-pieciešama profesionāla palīdzība.

24. Bērnu agresivitāte un konflikti gan pašu izglītojamo vidū, gan ar pe-dagogiem saistās arī ar bērnu ģimenēs valdošo gaisotni, rodas dom-starpības par lomu sadalījumu starp vecākiem un pedagogiem. tāpēc nereti ar bērnu vecākiem veidojas sarežģītākas attiecības nekā ar bēr-niem.

25. Kā palīgs dažādu problemātisku situāciju risināšanā izglītības iestādē varētu būt arī sociālais pedagogs, korekcijas klases. tajās izglītības ies-tādēs, kur strādā psihologs vai sociālais pedagogs, tas tiek novērtēts atzinīgi.

26. Lai arī kopumā pedagogi par attiecībām kolēģu starpā izsakās pozitīvi, tomēr atzīst, ka laika trūkuma dēļ neiznāk veidot tādas attiecības, kā gribētos.

27. Gan fiziskās vides uzlabošana, gan attiecības skolā ir atkarīgas no ad-ministrācijas attieksmes, aktivitātes, sociālajiem kontaktiem. Ļoti no-zīmīga ir iestādes administrācijas loma sociālpsiholoģiskā klimata vei-došanā. tas ietekmē gan attiecības starp vadību un pedagogiem, gan nosaka gaisotni iestādē.

28. Pēc pedagogu domām, labvēlīga sociālpsiholoģiskā klimata pamatā ir cieņpilnas attiecības un saskarsme. Lai mazinātu vai novērstu iespēja-mo izdegšanu darbā, varētu izmantot apmaksāta psihologa palīdzību pēc iespējas tuvāk darbavietai, apmeklēt atbilstošus kursus, masāžas, u. tml.

Sociālā drošība

Pētījumā iegūtā informācija dod iespēju sociālās drošības jautājumos koncentrēties uz pieciem sociālās drošības aspektiem: veselības apdrošināša-nu, sociālajām garantijām, atbalsta/palīdzības saņemšanu, atzinību par veikto darbu un taisnīgumu sociālo garantiju sadalē.

Veselības apdrošināšana

Veselības apdrošināšana ir sevišķi nozīmīgs sociālo garantiju veids, īpaši ņemot vērā izglītības darbinieku sarežģītos darba apstākļus un vidējo vecumu.

54

sociālā drošība vispirms saistās ar veselības uzturēšanas iespējām, veicot savus profesionālos pienākumus. Ņemot vērā sarežģīto darba vidi un nozīmī-gos uzdevumus, tai ir īpaša nozīme pedagogu profesijā. turklāt vēl jāņem vērā, ka Latvijā izglītības nozarē strādā daudz vidējās un arī vecākās paaudzes cilvē-ku. Pēc LIZDA aprēķiniem virs 60 gadu vecuma ir 8,3 % pedagogu, vecumā no 50–59 gadiem ir 28,8 % un 40–49 gadu vecumā ir 32,6 % pedagogu. jaunāki par 29 gadiem ir tikai ap 10 % pedagogu23.

Ikvienas iestādes vērtība ir vesels darbinieks. Veselības uzturēšanai nozī-mīgas ir veselības apdrošināšanas polises. Veselības apdrošināšana ir iespēja, kas ļauj darbiniekiem laikus diagnosticēt un ārstēt slimības, darbinieks var ātri atgriezties pie savu darba pienākumu pildīšanas, nodrošinot iestādes darbības nepārtrauktību. Pētījuma rezultāti liecina, ka polises ir tikai 29 % responden-tu, kas veido aptuveni trešdaļu no visiem aptaujas dalībniekiem. turklāt lielā-kā daļa no tiem, kam ir polises, to ieguvi apmaksājuši paši (48 %). salīdzinoši nozīmīgs skaits aptaujāto atbildējuši, ka viņu polisi apmaksājusi pašvaldība (38 %), kas liecina par to, ka tāda darba vietas nodrošināta sociāla garantija kā veselības apdrošināšanas polise ir pieejama tikai nelielai daļai pedagogu, un tas netiek organizēts centralizēti visās pašvaldībās. tādējādi par veselī-bas problēmu novēršanu galvenokārt rūpējas pedagogi paši, un tas nav pa-sākums, ko paredz viņu darbavieta. Interesanti, ka arodbiedrība kā veselības aizsardzības pasākumu organizators tiek minēta 41 % gadījumu, tomēr tā reti saviem biedriem sniedz finansiālu atbalstu polišu iegādē. tikai 12 % aptaujā-to no tiem, kam ir polises, atzīmējuši, ka arodbiedrība apmaksājusi to iegādi.

Fokusa grupu diskusijās atzīmēts, ka „dažās izglītības iestādēs ir apmaksātas nelaimes gadījumu apdrošināšanas polises, bet pārsvarā, ja pedagogam polise ir, tā pirkta par paša naudu un aptver tikai minimālu apdrošināšanas program-mu.” (4) tādēļ tika rosināts domāt par to, kas varētu apmaksāt plaša spektra apdrošināšanas polises – valsts, pašvaldības vai arī arodbiedrības, jo ir atcelti aizliegumi veikt darbiniekus motivējošus pasākumus.

„Mēs noteikti gribētu veselības apdrošināšanu. Turklāt tādu, lai polise būtu cilvēka cienīga, nevis tikai, lai aizietu pie ģimenes ārsta. Lai summa būtu vismaz pāri tūkstotim.” (5)

Pedagogu skatījumā ar veselības apdrošināšanā iekļauto pakalpojumu klāsta izvēršanu, piešķirot plašāka seguma apdrošināšanas polises darbinie-kiem ar lielāku darba stāžu vai labākiem darba rezultātiem, varētu būt efektīvs darbinieku motivācijas līdzeklis.

23 mikiško, I. jauno pedagogu ienākšanu skolās kavē zemais atalgojums, NRA, 2013. gada 16. oktobris.

55

Sociālās garantijas

Pedagogu vēlme saņemt cienīgu dzīvi nodrošinošu pensiju un citas soci-ālās garantijas ir saprotama, jo pēc būtības skolotāja darbs ir viens no cienīja-mākajiem darba veidiem, un tas veido Latvijas sabiedrības nākotni. Aptaujā izglītības darbinieki tika lūgti novērtēt savu pārliecību par dažādu valsts so-ciālo garantiju saņemšanas iespējām – par iespēju saņemt cienīgu dzīvi no-drošinošu pensiju, rehabilitāciju nopietnu slimību gadījumos, atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām un citus materiāla rakstura pabalstus dzīves darbības krīzes brīžos, tai skaitā arī no LIZDA fondiem, kā arī iespēju saņemt invaliditātes pensiju un izdienas pensiju pēc 58 gadu vecuma. savu pārliecību pedagogi vērtēja 5 vērtējumu skalā no pilnīgi pārliecināts līdz pilnībā nepārliecināts. Iegūtais rezultāts atspoguļots 8. attēlā.

Kā tika minēts iepriekš, atalgojuma atbilstība ieguldītajam darbam ir viens no tiem sociālās vides elementiem, ko izglītības darbinieki vērtējuši ļoti kritis-ki. tomēr, ja šo vērtējumu salīdzina ar pedagogu vērtējumu par dažādām so-ciālajām garantijām, tad absolūts negatīvo vērtējumu līderis nav vis niecīgais darba atalgojums, bet gan pensijas. Pārliecība, ka viņi pēc darba gaitu izbeig-šanas saņems cienīgu dzīvi nodrošinošu pensiju vai arī izdienas pensiju pēc 58 gadu vecuma, ir tikai 10 % pedagogu. Ar atalgojumu apmierināts vai gan-drīz apmierināts ir lielāks skaits aptaujāto, t. i., 17 %. Šī neticība iespējai saņemt

4,27

3,97

3,55

3,08

2,51

3,24

4,23

Cienīgu dzīvi nodrošinošu pensiju

Rehabilitācijas iespējām nopietnu slimību gadījumos

Invaliditātes pensiju

Atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām

Atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā vaisadzīvē no LIZDA fonda

Ci�em materiāla rakstura pabals�em dzīvesdarbības krīzes brīžos

Izdienas pensiju pēc 58 gadu vecuma

8. attēls. Respondentu pārliecība par dažādu valsts sociālo garantiju saņemšanas iespējām

56

cilvēka cienīgu pensiju ar ļoti nelielu atšķirību raksturīga gan galvaspilsētā un valsts lielo pilsētu pedagogiem, gan visās citās izdalītajās novadu grupās (svārstības intervāls no 4,35 Rīgā līdz 4,15 novados bez pilsētām). tieši tāda pati situācija ir arī ar izdienas pensiju iegūšanas perspektīvu (svārstības inter-vāls no 4,33 novados, kuru centrs ir bijušais rajonu centrs līdz 4,10 novados bez pilsētām to teritorijā). tātad tā ir vienlīdz aktuāla problēma visā Latvijas teritorijā un sāpīgi skar visus pedagogus kā profesionālu grupu.

ja novērtē šo problēmu pedagogu vecuma grupu griezumā, tad visos rā-dītājos visasāk nedrošību izjūt pirmspensijas vecuma pedagogi (50–59 gadi), bet spriedze atslābst, pārkāpjot 60 gadu robežu. Pētījuma rezultāti rāda, ka pirmspensijas vecuma pedagogus visvairāk satrauc pensija, priekšlaicīga pen-sionēšanās un rehabilitācijas iespējas nopietnu slimību gadījumos, savukārt pedagogi vecumā līdz 50 gadiem sociālo garantiju spektrā kritiskāk vērtē atlīdzības saņemšanas iespējas sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā vai sa-dzīvē no LIZDA fonda un citiem materiāla rakstura pabalstiem dzīves krīzes brīžos. minētie rezultāti apstiprina, ka sociālās drošības garantijas dažāda vecuma pedagogiem atšķiras un ne vienmēr ir derīgi vienoti kritēriji visiem cilvēkiem.

“Skolotājiem būtu nepieciešamas dažādas sociālās garantijas: iemaksas pri-vātajos pensijas fondos, apdrošināšanas līgumi, ko apmaksā valsts vai pašvaldī-ba; dažādas rehabilitācijas iespējas, vingrošana, masāža u. tml. – tas radītu ie-spaidu, ka skolotājs ir novērtēts un vismaz reizi gadā par viņu domā. (2)

Fokusa grupu diskusijās to dalībnieki aktualizēja jautājumu par pedagogu pensionēšanās vecumu. Pedagogi uzskata, ka darba specifikas, pastiprināto stresa un izdegšanas draudu dēļ būtu jāparedz priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas pedagogiem. tas pavērtu ceļu normālai dzīvei pedagogiem ar vese-lības un ģimenes problēmām un vienlaikus arī jaunu cilvēku iesaistīšanai pe-dagoga darbā. Vēlamais priekšlaicīgas pensionēšanās vecums, pēc diskusiju dalībnieku domām, būtu 55–60 gadi.

„Viss norāda uz to, ka kaut kādā vecumā skolotājam ir jādod iespēja arī izvē-lēties – vai viņš grib saņemt izdienas pensiju un sākt saimniekot savā privātajā saimniecībā vai tomēr viņam ir jāvelk līdz 65 gadiem, kā lielākajam sabiedrības vairumam šajā mirklī. Viņi arī nespēj jauniešiem dot tik daudz zinību, kā vajadzē-tu.” (4)

„Policistiem, balerīnām un vēl dažām kategorijām pensija ir ļoti agri. Mums nevajadzētu tik daudz, bet no kādiem 55 vai 60 gadiem apskatīt šo iespēju, vai nevajag kādu izdienas pensiju sākt plānot, un viens apstāklis, ka dažiem peda-gogiem tas ir ļoti nepieciešams, bet otrs, ka tas arī dod lielāku iespēju jaunajiem ienākt pedagogu profesijā.” (4)

57

Aptaujas dalībniekiem nav pārliecības, ka viņi varētu pretendēt uz rehabi-litācijas iespējām nopietnu slimību gadījumā un uz invaliditātes pensiju. 68 % respondentu par to pilnībā vai daļēji trūkst pārliecības. tādējādi respondenti apliecina, ka nav pārliecināti ne par vienu no sociālajām garantijām, ko piedā-vā valsts.

salīdzinoši pozitīvi respondenti vērtējuši iespēju saņemt atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā vai sadzīvē no LIZDA fonda. Par šāda atbalsta ieguvi pilnībā vai daļēji pārliecināti ir 57 % aptaujāto. taču respondentu gru-pās ir visai liela atšķirība (svārstības intervāls no 3,11 Rīgā līdz 2,28 gan no-vados ar mazpilsētām, gan novados, kuru teritorijā nav pilsētu). Šī distance liecina, ka no LIZDA fonda sniegtā palīdzība visā valsts teritorijā, iespējams, nav vienlīdz pieejama.

Pie sociālās drošības pieder arī iespēja saņemt atbalstu dažādās kritiskās darba un personīgās dzīves situācijās. Anketā respondentiem bija jānovērtē, cik lielas, viņuprāt, ir iespējas, ka viņi šādās situācijās saņems atbalstu no ko-lēģiem, izglītības iestādes vadības, vecākiem, pašvaldības, valsts un arodbied-rības. Kā liecina aptaujas rezultāti, atbalsta saņemšanas iespējas no dažādu cilvēku grupām pedagogi vērtē kritiskāk, nekā pašas attiecības ar viņiem. 9. at-tēlā redzams, ka respondentu sniegtais vidējais vērtējums par atbalsta saņem-šanas iespējām svārstās robežās no 2,09 līdz 3,89 (no iespējamiem 1 – pilnīgi pietiekamas līdz 5 – pilnīgi nepietiekamas). Respondentu vairākums neizvēlas galēji pozitīvus vai negatīvus vērtējumus (attiecīgi pilnībā pietiekamas/pilnībā

2,28

2,09

2,78

2,37

3,09

3,89

No izglī�bas iestādes vadības

No kolēģiem

No izglītojamo vecākiem

No arodbiedrības

No pašvaldības

No valsts

9. attēls. Atbalsta saņemšanas iespējas no dažādām cilvēku grupām, organizācijām un institūcijām

58

nepietiekamas) un gandrīz visu cilvēku grupu vērtējumos min pietiekamas vai kā nu kuru reizi, kas ir iespējamo atbilžu skalas vidējās vērtības.

Kā liecina aptaujas laikā iegūtie skaitļi, tad aptaujātie visvairāk paļaujas uz saviem kolēģiem un atbild, ka atbalsta saņemšanas iespējas no viņiem 71 % gadījumu ir pilnībā pietiekamas vai pietiekamas, turklāt par to ir arī vis-lielākā respondentu vienprātība salīdzinājumā ar citu grupu vērtējumiem. 62 % aptaujāto uzskata, ka atbalsta saņemšanas iespējas no arodbiedrības ir pietiekamas, un 61 % respondentu tā vērtē arī atbalsta saņemšanas iespē-jas no izglītības iestādes vadības. Vērtējumos par arodbiedrību respondentu viedokļi ir samērā izkliedēti un ir pārstāvētas arī atbildes nepietiekamas un pilnībā nepietiekamas (kopā 14 %), bet izglītības iestādes sniegtais atbalsts šķitis nepietiekams tikai 9 % aptaujāto. Pietiekami liels skaits aptaujāto iz-vēlējušies atbildi kā nu kuru reizi, kas visu grupu vērtējumos pārsniedz 20 %, taču vērtējumos par izglītojamo vecākiem pat pārsniedz pusi, t. i., izglītojamo vecāki pēc respondentu domām sniedz atbalstu dažreiz, bet ne sistemātiski.

Viskritiskāk pedagogi vērtē atbalsta saņemšanas iespējas no pašvaldī-bas un valsts, jo par pilnībā pietiekamu/pietiekamu to uzskata tikai attiecīgi 26 % un 7 % aptaujāto, bet par pilnībā nepietiekamu/nepietiekamu – 34 % un 70 % aptaujāto. īpaši kritisks ir izglītības darbinieku viedoklis par valsti. At-balstu no tās kā nepilnīgu uztver divas trešdaļas pedagogu. turklāt viedokļu izkliede nav vērtējama kā liela, tas nozīmē, ka respondenti ir samērā vienprātī-gi šajā vērtējumā. Šis negatīvais vērtējums vienlīdz izteikts visās respondentu grupās, sākot no galvaspilsētas līdz novadiem, kuru teritorijā nav pilsētu. tas liecina par problēmu valsts mērogā.

Fokusa grupu diskusiju dalībnieki pauda viedokli, ka viņiem būtu nepie-ciešams lielāks atbalsts un palīdzība dažādās dzīves krīzes situācijās. Pedagogi redz vajadzību gan pēc materiālas, gan ļoti bieži arī pēc psiholoģiska vai infor-matīva rakstura palīdzības.

„Skolotājam nepietiek, ka tikai krīzes situācijā ir iespējams parunāties ar ko-lēģiem, bet nepieciešama arī kāda profesionāļa palīdzība, lai tā būtu pieejama, varbūt tāda iespēja būtu novadā, kur varētu griezties krīzes situācijā un izrunāt, ko darīt, lai nenonāktu strupceļā.” (2)

„Dažkārt vajadzīgs psihologa atbalsts. Piemēram, pulkstenis ir 23.50, pie ma-nis ierodas abi bērna vecāki, un saka, ka viņu bērna vēl nav mājās. Tad kopā mēs pa nakti šo bērnu meklējam. Labi, ja varam šo problēmu ātri atrisināt, bet nāka-majā dienā skolotājam ir jāspēj vēl arī labi strādāt...” (2)

59

Atzinība par veikto darbu un taisnīgums

sociālās drošības svarīga sastāvdaļa ir atzinība par veikto darbu. Pedagogi līdztekus nepieciešamībai saņemt cienīgu atalgojumu par nozīmīgu faktoru gandarījumam par savu darbu uzskata arī atzinīgu novērtējumu, ko par viņa darbu sniedz dažādas sociālās grupas un institūcijas. 10. attēlā atspoguļots izglītības darbinieku viedoklis par to, cik bieži viņi saņēmuši atzinīgu novēr-tējumu par savu darbu. Respondenti vērtēja saņemto atzinību, izmantojot skalu – vienmēr, gandrīz vienmēr, reizēm, reti, nekad.

10. attēls. Atzinīga novērtējuma biežums par ieguldīto darbu

Visbiežāk (vienmēr/gandrīz vienmēr) izglītības darbinieki atzinīgu novērtē-jumu par ieguldīto darbu saņem no saviem kolēģiem (49 %), izglītības iestā-des vadības (48 %) un izglītojamajiem (40 %). tās ir cilvēku grupas, ar kurām ikdienā saskarsme noris intensīvi un pedagogiem ir tuvākās attiecības. Retāk atzinību pedagogi saņem no arodbiedrības (31 %), taču visretāk – no izglītoja-mo vecākiem (28 %) un sabiedrības (14 %). Arodbiedrība ir ieguvusi arī vislie-lāko negatīvo vērtējumu, jo 42 % atzinīgu novērtējumu dod reti vai nekad, tā-dējādi atklājas liela viedokļu izkliede, kas liecina par atšķirīgu situāciju dažādās skolās. Izsakot viedokli par izglītojamo vecākiem, 47 % atzīmējuši, ka atzinību saņem reizēm, kas ir skalas vidējā alternatīva, un tāpēc iespējams secināt, ka līdzīgi kā ar atbalsta saņemšanas iespējām, arī atzinīgs novērtējums no vecā-kiem lielākoties nav sistemātiska prakse.

2,53

3,25

2,45

2,94

2,65

3,48

No izglī�bas iestādes vadības

No arodbiedrības

No kolēģiem

No izglītojamo vecākiem

No izglītojamajiem

No sabiedrības

60

Arī fokusa grupu diskusijas norāda uz izglītības darbinieku pašsajūtu, ka viņu darbs sabiedrībā netiek pietiekami novērtēts. Negatīvi vērtējumi dominē masu medijos.

„Tagad mēs redzam TV, kā tiek nozākāta izglītības sistēma, netiek izcelta ne-viena pozitīva lieta.” (3)

sociālā drošība visai cieši saistīta arī ar taisnīguma izjūtu pret sevi, kas līdzīgi atzinībai motivē cilvēku darbu veikt kvalitatīvi un vienlaikus pieprasīt arī par to adekvātu apmaksu. taisnīguma izpratne saistās gan ar darba ap-joma, papildu pienākumu un materiālo stimulu sadali izglītības iestādē, gan pedagogu skatījumā arī ar principu – nauda seko skolēnam, gan arī ar plānoto 40 stundu darba nedēļu.

Pedagogiem ir svarīgi, lai ar darbu saistītu lēmumu pieņemšanā vadība ie-vērotu taisnīgumu. tas ir papildu indikators tam, cik sociāli droši jūtas iestādes darbinieki.

uz jautājumu „Cik bieži tiek ievērots taisnīgums no izglītības iestādes vadī-bas puses, izlemjot dažādus ar darbu saistītus jautājumus?” (sk. 11. attēlu) res-pondentu sniegto atbilžu vidējie rādītāji liecina, ka visbiežāk taisnīgums tiek ievērots atvaļinājuma grafika izveidē. tā kā pedagogu darba specifika nosaka arī aptuveno atvaļinājuma grafiku, tad taisnīguma neievērošana no vadības puses šajā aspektā ir praktiski neiespējama. Augstus vērtējumus ieguvuši arī aspekti darba uzdevumiem atbilstošu telpu izdale un dežūru noteikšana, kuru

11. attēls. Taisnīgums ar darbu saistītu lēmumu pieņemšanā

2,32

2,5

1,48

1,93

1,97

Papildu pienākumu sadalē

Materiālo s�mulu sadalē

Atvaļinājuma grafika izveidē

Darba uzdevumiem atbilstošu telpu izdalē

Dežūru noteikšanā

61

izlemšanā taisnīgums tiek pārkāpts reti (6 % gadījumu) un nekad netiek pār-kāpts (8 % gadījumu).

Kritiskāks ir aptaujāto pedagogu viedoklis par taisnīguma ievērošanu ma-teriālo stimulu sadalē, kas notiek reti un nekad – 20 % gadījumu, turklāt papil-dus 25 % aptaujāto atzinuši, ka tas notiek reizēm. Šajā vērtējumā vērojamā vie-dokļu izkliede jau atkārtoti norāda uz atšķirīgām situācijām dažādās izglītības iestādēs. savukārt reglamentētā darba apjoma un papildu pienākumu sadale vairāk nekā 60 % gadījumu ir vērtēta kā taisnīga un ieņem 4. un 5. vietu pēc taisnīguma vidējiem rādītājiem.

Fokusa grupu diskusijās taisnīguma aspektā tika pievērsta uzmanība arī principam nauda seko skolēnam un perspektīvā ieplānotajai 40 stundu darba nedēļai.

Pēc daudzu pedagogu domām, sociālo taisnīgumu sekmētu atteikšanās no valsts realizētā līdzekļu sadales principa – nauda seko skolēnam: „Ja mums ir teikšana, tad vajadzētu ātrāk atteikties no principa nauda seko skolēnam. Ta-gad jau arī augstākās instancēs atzīst, ka tas nav pareizi. Ko izdarīja šī reforma? Tā piespieda mūs cīnīties par katru skolēnu. Agrāk bija speciālās skolas, kur tādus (disfunkcionālus) bērnus varēja novirzīt, un tur ar viņiem strādā speciāli sagata-voti skolotāji. Tagad mēs cīnāmies par katru skolēnu, mēs pat ļoti priecājamies, ka viņš atnāk, jo viņam pakaļ nāk tā nauda, kas mūs uztur. Mēs esam šīs situācijas ķīlnieki.” (5)

Ne mazāk būtisks ir rosinājums pedagogiem ieviest 40 stundu darba ne-dēļu. Arī te iezīmējas divi atšķirīgi skatījumi un vērtējumi, kur pirmais ir par un otrs jā, ar iebildēm.

„Es pozitīvi skatos uz 40 stundu nedēļu. Kāpēc? Lauku skolās problēma ir ar bērnu pieskatīšanu. Stundas beidzas, un skolotājs jau pēc četrām stundām aiz-brauc mājās. Nav, kas pēc tam bērnus pieskata. Vai es esmu tiesīgs pieprasīt, lai viņi pieskata skolēnus, kamēr viņi vēl gaida autobusu? Bieži es pats to daru.” (5)

tomēr ja pieņem, ka nodarbinātība kļūst arvien elastīgāka, kur galvenais ir paveiktais darbs, tā rezultāts, nevis uzskaitīto stundu skaits nedēļā, tad 40 stundu pedagoga darba uzskaitījums ir visai problemātisks, tas saistīts arī ar atalgojumu, uz ko norāda FGD izteiktie viedokļi.

„Kāds būs atalgojums? Vai par to pašu atalgojumu piespiedīs tevi sēdēt skolā? Jo, piemēram, man ir ērtāk strādāt mājās. Es ar savu portatīvo atnāku uz skolu, atveru prezentāciju, kas man ir sagatavota, pārbaudes darbus es sastādu mājās. Kāda starpība, vai es nodzīvoju tās stundas šeit, skolā, vai mājās? Tas piesaista pie darba vietas.” (5)

62

„Skolotāji masveidā aizies projām. Būs lielas pretenzijas tiem skolotājiem, kuri strādā 2 un 2,5 slodzes. Tur būs tā kā Lietuvā, 18 kontaktstundas un viena likme – 40 stundas, un vairāk tu neesi spējīgs paņemt. Un tad ir jautājums – vai tad tiks segts tajās 2,5 slodzēs nopelnītais? Vai būs tāda pati alga, kādu saņem tagad?” (5)

Rezultātā veidojas kopskatījums par kritiskākajām sociālās drošības pozīci-jām pedagogu vērtējumā (vidējais statistiskais pozīcijā), kuras pārsniedz vidējo nedrošības slieksni un sarindojas šādā secībā – pensija, kas nodrošina cienīgu dzīvi (4,27); izdienas pensija pēc 58 gadu vecuma (4,23); rehabilitācijas iespē-jas nopietnu slimību gadījumos (3,97); atbalsta saņemšanas iespējas no valsts (3,89); invaliditātes pensija (3,55); atzinības saņemšana par ieguldīto darbu no sabiedrības (3,48); materiāla rakstura pabalstu saņemšana dzīves un darbības krīzes brīžos (3,24); atbalsta saņemšanas iespējas no pašvaldības (3,09); atlīdzī-bas saņemšana sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām (3,08) un visbeidzot – atlīdzības saņemšana sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā vai sadzīvē no LIZDA fonda (2,51). Līdz ar to kritiski zema ir pedagogu pārliecība par sociālā spilvena eksistenci, uz kuru var paļauties sarežģītās darba un dzīves situācijās. Šis kopsavilkums uzskatāmi parāda, ka tieši pedagogu sociālās dro-šības jautājumi ir viens no steidzami risināmiem uzdevumiem, un vispirms tie koncentrējas valsts un pašvaldību darbības sfērā. Šīs problēmas nozīmīgumu izceļ arī pedagogu viedoklis, ka sociālās drošības garantijām ir jābūt iekļautām darba koplīgumos. Šādu vēlmi it sevišķi izsaka aptaujātie pedagogi Rīgā un novados ar pilsētām/bijušajiem rajonu centriem. tātad arī darba koplīguma izstrādē ir saskatāms nozīmīgs pilnveidošanas virziens.

Nodaļas secinājumi

1. Izglītības darbinieki sociālo drošību vērtē daudz negatīvāk nekā darba vides drošību. Pedagogi nav pārliecināti par iespēju saņemt sociālās garantijas, ko paredz valsts oficiālā likumdošana.

2. Veselības uzturēšanai nozīmīgas ir veselības apdrošināšanas polises. tās ir tikai vienai trešdaļai no visiem aptaujas dalībniekiem, turklāt vai-rumā gadījumu tās ietver tikai minimālu apdrošināšanas programmu un tās ir apmaksājuši paši pedagogi. Dažās izglītības iestādēs pedago-giem ir apmaksātas apdrošināšanas polises pret nelaimes gadījumiem.

3. salīdzinoši bieži respondenti min arodbiedrību kā veselības aizsardzī-bas pasākumu organizatoru. tomēr arodbiedrība reti saviem biedriem sniedz finansiālu atbalstu polišu iegādē. tikai mazliet vairāk kā katram desmitajam aptaujāto no tiem, kam ir polises, to iegādi apmaksājusi arodbiedrība.

4. Lai stiprinātu pedagogu sociālo drošību, būtu jāpaplašina viņiem pie-ejamo sociālo garantiju klāsts. Būtu vēlamas iemaksas privātajos pen-

63

sijas kontos, apdrošināšanas līgumu apmaksāšana no pašvaldības vai valsts puses, saturīgs tālākizglītības kursu piedāvājums, dažādas re-habilitācijas iespējas (masāžas, vingrošana u. c.), kā arī nepieciešams lielāks atbalsts un profesionāla palīdzība dažādās dzīves krīzes situā-cijās.

5. Pedagogi uzskata, ka darba koplīgums ir instruments, ar kura palīdzību ir iespējams nostiprināt pedagogu sociālās garantijas, un tajā būtu jā-paplašina sociālo garantiju klāsts.

6. Viskritiskāko vērtējumu izglītības darbinieki pauduši par iespējām saņemt pensiju, kas nodrošinātu cienīgu dzīvi. Pārliecība, ka viņi pēc darba gaitu izbeigšanas saņems cienīgu dzīvi nodrošinošu pensiju vai arī izdienas pensiju pēc 58 gadu vecuma, ir tikai katram desmitajam respondentam. Ņemot vērā pedagogu pašreizējo vecumu, situācija ir kritiska.

7. Pedagogi uzskata, ka sakarā ar darba specifiku, pastiprināto stresu un izdegšanas draudiem būtu jāparedz priekšlaicīgas pensionēšanās ie-spējas pedagogiem vecumā no 55 vai 60 gadiem, kas ļautu arī izglītības iestādēs ienākt jauniem pedagogiem.

8. Pie sociālās drošības pieder arī atbalsta/palīdzības saņemšanas iespējas dažādās kritiskās darba un personīgās dzīves situācijās, sociālais taisnī-gums no izglītības iestādes vadības puses vismazāk vērojams materiālo stimulu un papildu pienākumu sadalē.

9. Visbiežāk pedagogi saņem atzinību un paļaujas uz saviem kolēģiem, arodbiedrību un izglītības iestādes vadību. Vismazāko atbalstu viņi izjūt no pašvaldības un valsts, visretāk atzinību saņem no izglītojamo vecā-kiem un sabiedrības kopumā.

Sociālais dialogs

Pētījumā tika noskaidrots izglītības darbinieku viedoklis par sociālā dialo-ga nepieciešamību, iesaistīto pušu kompetenci un atbildību, dialoga formām un risināmajiem jautājumiem, kā arī pedagogu pašu gatavību un iesaisti sociā-lajā dialogā un izmantotajiem problēmu risināšanas ceļiem.

Izglītības darbinieku vairākums uzskata, ka sociālais dialogs ir ļoti ne-pieciešams. Visi fokusa grupu dalībnieki piekrita, ka sociālais dialogs dažādu sociālo partneru starpā ir svarīgs, lai varētu risināt gan konkrētus ikdienas dar-ba jautājumus, gan plašākas izglītības nozares tēmas, jo „... skolotājs viens nav karotājs.” (1) Daļa respondentu esošo sociālo dialogu uzskata par mazefektīvu un formālu.

64

„Priekš ķeksīša, pārbēršana no tukša tukšā...” (No anketas)

„Tas nav dialogs, bet paralēlas sarunas sabiedrības tvaika nolaišanai...” (No anketas)

Iespējams, ka daļas pedagogu skeptisko viedokli par konstruktīva sociālā dialoga iespējām izglītības nozarē ir veicinājusi arī viņu personiskā pieredze un neticība iespējai ietekmēt būtisku lēmumu pieņemšanu. uz jautājumu „Vai jums ir iespēja piedalīties izglītības iestādei svarīgu lēmumu pieņemšanā?” ti-kai nedaudz vairāk kā puse aptaujāto (57 %) atbild apstiprinoši, taču 11 % res-pondentu uzskata, ka viņiem tādas iespējas nav un 32 % respondentu ir grūti atbildēt uz šādu jautājumu (sk. 12. attēlu).

12. attēls. Vai jums ir iespēja piedalīties izglītības iestādei svarīgu lēmumu pieņemšanā, %?

tas liecina, ka demokrātiska lēmumu pieņemšana notiek aptuveni tikai pusē no visām izglītības iestādēm/pašvaldībām, kas arī varētu būt par iemeslu, kāpēc izglītības darbinieki ir samērā pasīvi sociālajā dialogā kopumā.

Sociālā dialoga partneri un to iesaiste sociālajā dialogā

sociālais dialogs ir process, kurā ir svarīga dažādu pušu iesaiste un atbildī-ba par nepieciešamajiem uzlabojumiem darba vidē vai pedagoģiskajā proce-sā. te sava loma ir gan pašiem izglītības darbiniekiem, gan citām cilvēku gru-pām un institūcijām.

Aptaujā pedagogiem tika lūgts novērtēt dažādu sadarbības partneru iesaistes aktivitāti (biežumu) izglītības nozares pilnveidošanas/attīstības jau-tājumu risināšanā. sadarbības jeb sociālā dialoga partneru sarakstā bija no-saukti kolēģi, izglītības iestādes administrācija, vecāki, pašvaldība, izglītojamo

Grū� pateikt

32 %

Nē11 %

Jā57 %

65

(skolēnu, studentu) padomes, mācību priekšmetu metodiskās komisijas/ap-vienības, izglītības iestādes arodbiedrības priekšsēdētājs, novada, pilsētas arodorganizācija, LIZDA kopumā, izglītības pārvalde, IZm Latvijas Pašvaldību savienība, Nacionālā trīspusējā darba devēju, valsts un arodbiedrību konsulta-tīvā padome, Latvijas Darba devēju konfederācija, ar izglītības nozari saistītās NVO. Iesaistes biežumu respondenti izvērtēja skalā, izmantojot vērtējumus – vienmēr, gandrīz vienmēr, reizēm, reti, nekad, nezinu.

Aptaujāto izglītības darbinieku viedokļi par minēto cilvēku grupu, organi-zāciju un institūciju iesaisti sociālajā dialogā ir samērā dažādi (sk. 12. attēlu). Visaugstākā iesaistes intensitāte pedagogu skatījumā ir izglītības iestāžu ad-ministrācijām, kuras vienmēr un gandrīz vienmēr ir sociālā dialoga partneri (80 % gadījumu). Arī kolēģi ar biežumu vienmēr un gandrīz vienmēr darbo-jas kā dialoga partneri 60 % aptaujāto skatījumā. Atšķirības šo divu grupu iesaistes vērtējumā vairāk vērojamas aktivitāšu biežumā: izglītības iestādes administrācija vienmēr ar dialoga palīdzību risina svarīgus jautājumus 47 % gadījumu, bet kolēģi – 18 %. turpretī kolēģi to visvairāk dara gandrīz vienmēr (42 %).

Pētījuma rezultātu procentuālā analīze liecina, ka kopumā aptaujāto vie-dokļi par pašvaldību, izglītības pārvalžu, novada/pilsētas arodorganizāciju, izglītības iestāžu arodbiedrību vadītāju, LIZDA un IZm lomu izglītības jomas pilnveidošanā ir samērā izkliedēti, tas nozīmē – atšķirīgi un pretrunīgi. Līdzīgi biežumi visu minēto organizāciju/cilvēku aktivitātēm parādās visās vērtējumu kategorijās no vienmēr līdz nekad un nezinu. Iespējams, ka katrā izglītības ies-tādē situācija ir atšķirīga vai arī aptaujātajiem pieejamā informācija par sociālo dialogu ir dažāda, kas arī atainojas rezultātos.

Kopumā aptaujas rezultātos vērojama tendence – jo tālāk kāda cilvēku grupa vai institūcija ir no tiešā pedagoģiskā procesa izglītības iestādē, jo ze-māk pedagogi ir vērtējuši tās iesaistes intensitāti izglītības nozares attīstības jautājumu risināšanā.

Pedagogu sniegtais vērtējums par dialogu ar izglītības iestādes vadību nav viennozīmīgs. Kopumā pedagogi apzinās izglītības administrācijas īpaši svarīgo lomu izglītības procesa vadīšanā, dažādu lēmumu pieņemšanā gan izglītības iestādē, gan plašāku ar izglītības nozari saistītu jautājumu risināšanā. tā domā 74–90 % aptaujāto (sk. 4. pielikuma 22. tabulu).

90 % respondentu uzskata, ka izglītības iestādes vadība ir atbildīga par darba drošību skolā, 88 % sagaida, ka administrācija uzņemsies atbildību par attiecībām skolā, 74 % respondentu uzskata, ka administrācija ir atbildīga par darba koplīguma satura veidošanu. Vienīgais jautājums, kurā pilnveide vadī-bai netiek deleģēta, ir darba algas, pabalsti un pensijas.

66

Fokusa grupu diskusijās izskanēja viedokļi, ka ir kolektīvi, kur vadība ir at-saucīga, prot uzklausīt, un tad var kopīgi risināt jautājumus, bet ir arī pretēja rakstura situācijas. tāpat arī kolektīvu vadītāji izsakās, ka vēlētos, lai ar viņiem runā vairāk: „Es vienmēr saku – ja gribi, lai tevi dzirdētu, tev vajag to pateikt. Gribi piestrādāt? Ir jāatnāk pie vadītājas, jāaizver durvis un aci pret aci jāpasaka, ka ir grūti iztikt un vajag piestrādāt. Mums arī bija tādi gadījumi. Bija auklīte, kurai ne-bija naudas, lai samaksātu par izglītību. Pasaki, ka tev vajag to naudiņu, aizvieto reizēm kādu cilvēku. Jā, divi lati, bet tā arī ir nauda. Un tas strādā vislabāk – ja tev ko vajag, vajag atnākt un pateikt. Jo citi cilvēki taču nezina, ko tu gribi.” (1)

„Kolektīvs mums ir draudzīgs... Bet, lai mēs ar savu sāpi ietu pie vadības un tiktu uzklausīti, diemžēl mums tā nav.” (1)

„Mums jau lielākoties šie pirmsskolu kolektīvi ir ļoti mazi. Mēs visi paši dzī-vojam kā vienā ģimenē. Ja mums ir normāla administrācija un normāli visas šīs attiecības sakārto... mēs par to runājam. Protams, neviens nestaigā ar savu bēdu viens pats. Un ir vienalga, vai kāds vēršas pie manis kā pie arodbiedrības pārstā-ves vai kā pie administrācijas un kolēģes. Tas ir absolūti vienalga. Tīri cilvēcīgi mēs visas kopā to redzam un visi kopā to risinām. Tāpat pilsētas padomē mēs vienmēr runājam par aktuālām lietām. Jautājums par skolotāju tiesībām, ka skolotāji tiek pazemoti no skolēnu un vecāku puses, tiek bieži pārrunāts.” (1)

sekmīga dialoga norisei ļoti svarīgas ir izglītības iestādes vadības prasmes risināt saturisku, konstruktīvu dialogu. Par to, ka tās varētu būt problemātis-kas, liecina 79 % respondentu paustais viedoklis, ka vadītāji ir atbildīgi par šādu prasmju attīstīšanu (sk. 4. pielikuma 22. tabulu).

Fokusa grupu diskusiju dalībnieki arī sociālā dialoga sakarā, līdzīgi kā iepriekšējās ziņojuma sadaļās, ļoti atzinīgi vērtējuši savu kolēģu atsaucību: „Kolēģi ir ļoti atsaucīgi. Ja kādas izmaiņas stundu sarakstā vai kas, tu vari droši iet, neviens neatteiks vai papildus paņems...” (4)

īpaši dialoga partneri ir vecāki. Pēc lielākās daļas aptaujāto domām ve-cāki izglītības nozares jautājumu risināšanā iesaistās reizēm (48 %) vai reti (24 %). tomēr katrs piektais respondents (20 %) norādījis, ka vecāki ir aktīvi un vienmēr vai gandrīz vienmēr iesaistās izglītības jautājumu risināšanā. Līdzīgi iepriekšējās ziņojuma sadaļās arī sociālā dialoga risināšanā ar vecākiem peda-gogiem ir gan pozitīva, gan negatīva pieredze.

„Ar vecākiem, protams, ir dažādi. Bet pats galvenais, ko mēs jau runājām, ir veidot sarunu ar šo vecāku. Mums bērnudārzā ir tas lielais pluss, ka mēs vecāku satiekam divas reizes dienā.” (3)

„Tagad ir rudens, un ir vecāku sapulces visās grupiņām, un es kā administrāci-jas pārstāvis arī piedalos pilnīgi visās grupās. Un tad, jūs ticat vai neticat, ir tik liels

67

gandarījums klausīties vecākus. Jo šobrīd vecāki nenāk uz sapulcēm, lai noklausī-tos kādu gudru domu, ko pasaka audzinātāji. Jo, ja mēs rīkosim tādas sanāksmes, tad viņi vienkārši nenāks. Ir jādomā arī, kā ar viņiem strādāt un ko ar viņiem da-rīt. Un, kad mēs rīkojam diskusijas par dažādām tēmām ar vecākiem, ir vienkārši prieks viņos klausīties.” (1)

„Mūsu skolā nonāca pie secinājuma, ka jāsāk nevis ar bērniem, bet ar ve-cākiem. Mēs arī katru gadu rudenī izglītojošas lekcijas vecākiem organizējam. Iemeslu neatnākt var atrast daudz, bet pamazām vecāki arī nāk.” (1)

13. attēls. Respondentu viedoklis par dažādu cilvēku grupu, organizāciju un institūciju iesaistes intensitāti sociālajā dialogā, %

0 20 40 60 80 100 120

Ar izglī�bas nozari sais�tās NVO

Latvijas Pašvaldību savienība

Latvijas Darba devēju konfederācija

Latvijas trīspusējā konsulta�vā padome

Vecāki

Izglītojamo padome

IZM

Novada,pilsētas arodorganizācija

Pašvaldība

Izglī�bas pārvalde

LIZDA kopumā

Metodiskās komisijas/apvienības

Iestādes arodbiedrības priekšsēdētājs

Kolēģi izglī�bas iestādē

Izglī�bas iestādes administrācija

Vienmēr/ gandrīz vienmēr Reizēm/ re� Nekad Nezinu

68

Izglītojamo padomju (t. i., pašu skolēnu, audzēkņu, studentu organi-zētas struktūras) iesaiste sociālajā dialogā, pēc respondentu domām, ir sa-mērā neaktīva – izglītojamie gandrīz vienmēr iesaistās – 23 % gadījumu, bet reizēm – 38 % gadījumu.

Arī par dialogu ar vietējām pašvaldībām viedokļi atšķiras. 41 % respon-dentu uzskata, ka pašvaldības ir aktīvas sociālā dialoga partneres. tomēr 12 % respondentu nav informēti un neko nezina par pašvaldību līdzdalību dialogā. Fokusa grupās izskanēja gan pozitīvi, gan negatīvi piemēri par paš-valdību darbību.

„Uz novada budžeta komisiju mēs braucam šādā sastāvā (kopā ar bērnudār-za vadītāju un vidusskolas direktori). Visi ir izbrīnīti, ka mēs esam tik lielā sastāvā atbraukuši kopīgi cīnīties.” (3)

„Kas var palīdzēt? Tikai ne departaments (pilsētas Domes izglītības departa-ments)! Te jau rudenī burtiski skraidīja un ostīja, un meklēja sensāciju. Departa-ments saka – mēs dodam, viņiem jāprot saimniekot. (..) Dome tā kā gribēja uz-klausīt mūsu problēmas. Mūsu vadītāja bija izrēķinājusi, ka tā naudiņa, ko Dome dod uz bērnu gadā... pirmsskolniekiem uz bērnu gadā ir gan tualetes papīrs, gan trauku mazgājamie līdzekļi (..) pagājušā gadā tie bija 18 lati gadā. Bet, lai mi-nimāli varētu iztikt, ir nepieciešami 38 lati. Tātad divreiz vairāk. To naudiņu ne-viens neiedod, bet sabiedrības priekšā, kameras priekšā ļoti skaisti saka – ir jāprot saimniekot! Dažas vadītājas prot, respektīvi, dažām vecāki nepasūdzas. Bet tās, kurām vecāki pasūdzas, neprot saimniekot. Tā ka tur, šajās instancēs, palīdzību mums nesameklēt!” (1)

Nozīmīgs sociālā dialoga partneris, neapšaubāmi, ir Izglītības un zinātnes ministrija. Lai gan 40 % respondentu norāda, ka IZm vienmēr vai gandrīz vien-mēr iesaistās sociālajā dialogā, 71 % respondenti IZm uzskata par galveno at-bildīgo darba algas, pabalstu un pensijas apmēra un citu jautājumu risināšanā (sk. 4. pielikuma 22. tabulu), tomēr tās veikumu un darbības metodes sociālajā dialogā viņi pārsvarā vērtē negatīvi. Par veiksmīgu IZm darbu neliecina arī tas, ka 19 %, t. i., gandrīz katrs piektais aptaujātais norādījis, ka viņš neko nezina par IZm aktivitāti sociālajā dialogā.

Anketas atvērtajā jautājumā, kurā respondentiem brīvā formā bija iespēja ierakstīt savus ieteikumus izglītības nozarei, par IZm darbu nav neviena ierak-sta, kas paustu atbalstu vai sapratni par ministrijas darbību. tas nozīmē, ka, ja arī ministrija veic kādas izglītības sistēmu atbalstošas un pozitīvas darbības, pedagogiem informācijas par to nav. ministriju pedagogi izjūt kā attālinātu, formālu varas pārstāvi, kas autonomi rada likumus un noteikumus, neiedziļi-noties lietas būtībā. Pedagogu anketu analīze atklāj, ka izglītības joma ir nesa-kārtota, kurā dažādas reformas tiek realizētas kā pašmērķis un ir nepārtraukts

69

eksperiments ar pedagogiem un izglītojamiem. Pedagogiem nav skaidra no-zares tālākā virzība – vīzija, sasniedzamie mērķi un līdzekļi, ar kādiem sasniegt mērķus. ja ikviens izglītības jomā strādājošais zinātu, uz ko virzās Latvijas izglī-tības sistēma, tas ļautu „drošāk un brīvāk strādāt,” kā arī paaugstinātu izglītības kvalitāti.

Citāti no anketas atklāj, ka respondenti ir neapmierināti ar IZm darbu un galvenās problēmas, ko norādījuši respondenti, ir neieklausīšanās pedagogu viedoklī par viņu vajadzībām, nekonsekventa, haotiska reformu īstenošana un nekvalificētu speciālistu piesaiste darbam IZm:

„IZM, uzklausiet pedagogus!” (No anketas)

„IZM un pašvaldība ignorē skolotāju argumentus un ierosinājumus. IZM uz-skata skolotājus par nekur nederīgiem, traucējošiem kukaiņiem.” (No anketas)

„Lai celtu izglītības kvalitāti, skolotāju un skolu prestižu, IZM jābūt zinošiem speciālistiem, kas prot gudri vadīt šo nozari, nebraucot no viena grāvja otrā, aiz-stāvēt skolotāju cieņu un vajadzības, nevis nemitīgi nosodīt skolotājus un meklēt trūkumus viņu darbā.” (No anketas)

„Solījumi no izglītības nozares skan jau 20 gadus...” (No anketas)

„Likvidēt IZM darbinieku izveidoto birokrātisko sistēmu (izkvēpināt telpas, at-tīrīt no piesārņojuma), izveidot radošu un ieinteresētu cilvēku grupu, kas veidotu izglītības sistēmu. Nebūtu slikti, ja atcerētos, ka kvalitāti var nodrošināt arī zināt-nieku piesaiste jaunas sistēmas veidošanai!” (No anketas)

„Ir sajūta, ka valsts jau kuro gadu septembrī attopas, ka pienākusi kārtējā sti-hija – 1. septembris. Kamēr nozares vadība nebūs gudrās un spējīgās rokās, diem-žēl apšaubu, vai šāda aptauja spēs ko mainīt.” (No anketas)

Fokusa grupu diskusijās dalībnieki pauda viedokli, ka pārsvarā viņi ir tie, kas pirmie uzrunā IZm kā savu partneri, un arī tad ļoti bieži pedagogu viedok-lis netiek ņemts vērā.

„Svaigākais – IZM Finanšu departaments. Ja pajautā, viņi atbild. Pērnvasar taisīju datorgrafikā jaunu programmu, sadarbojos ar vecāko referenti, kas par šiem jautājumiem atbild. Viņa bija ļoti atsaucīga. Sarakstījāmies e-pastā kādas divas nedēļas, tas man likās ļoti pozitīvi. Man liekas, ka viņi ministrijā ir atvērti sadarbībai.” (4)

„Jā, bet sadarbību iniciē tu. Man šķiet, ka sadarbība netiek iniciēta no otras pu-ses – kopīgi parunāsim par šo, un tad pieņemsim kādu lēmumu. Jo ir tā – vispirms pieņem lēmumu un tad jautā, ko jūs par to teiksit. Redzēsim, kā tagad mainīsies,

70

piemēram, akreditācijas sistēma: esmu eksperte, mans viedoklis ir uzklausīts, esmu pateikusi, ko par to domāju. Saņēmu atbildi: „Ļoti labi, kad strādāsim pie kā jauna, mēs varbūt izmatosim!” Tālāk mani neviens nav izmantojis, iesaistījis, kaut ko prasījis vai darījis. Man ir viedoklis, es arī labprāt piedalītos. Pašai iet un sacīt: „Es arī ko gribētu darīt!?” Varbūt varētu, bet es īsti nezinu, kur iet. Ķīlim bija šī meto-de – sasaukt kopā vecākus un citus ieinteresētos, it kā sākt dialogu, bet man šķiet, bija pāris tikšanās reizes, kurās visi apmulsa, un ar to arī viss beidzās. Bet varbūt, ka tas sākās ar pārāk plašu vērienu. Varbūt vajadzētu sākt ar šaurākām tēmām, piemēram, mācību pārziņi runā par to, kā veidosies pamatizglītības programmu stundu sadale.” (4)

„Man liekas, ka ir arī tādas jomas, kur ministrijas ierēdņi neuzklausa skolotāju viedokļus – piemēram, vēstures politiskā sadalīšana –, lai gan lielākā daļa vēstures skolotāju iebilda. Pēc tam arī vēstures skolotāju biedrībā mēs, atbildīgie skolotāji, mēģinājām maksimāli izstrādāt ieteicamās programmas, arī tas notika citādāk nekā profesionāli vēsturnieki bija izstrādājuši. Tāpēc arī atbildīgas personas aiz-gāja no šīs sistēmas. Viss notika citādi. Bija taču apspriedes, skolotāji rakstīja...” (4)

„Tas pats bija arī latviešu valodas jauno standartu ieviešanā un kulturolo-ģijā.” (4)

„Līdzīgi iznāca arī ar angļu valodas eksāmenu. Mēs protestējām, rakstījām gan kolektīvi, gan individuāli... Ja pareizi atceros, tas bija jau otrais pusgads, kad oficiāli paziņoja, ka eksāmens būs martā. Rudens periodā visu laiku nebija skaidrs: būs–nebūs, būs–nebūs. Ārkārtīgi izjutām savu bezspēcību – ko tas dod, ja mēs protestējam, ja mums ir argumenti... Mūsu protesti nepavisam netika ņemti vērā. Dialoga absolūti nav.” (4)

„Departaments vai ministrija, nu, tur vispār neviens sen reālu, skolā strādājošu skolotāju nav saticis un viņiem ir tikai vispārīgs priekšstats par to, kā tas varētu būt. Mēs domājam, ka viņi pat īsti nezina, kas skolā notiek. Varbūt tāpēc todien, kad deputāti atbrauca, viņi bija ļoti pārsteigti. Pie mums arī pirms diviem gadiem bija Inguna Rībena, un viņa bija par daudzām lietām ļoti pārsteigta. Gan par po-zitīvām lietām, ka mums daudz kas skolā renovēts un paveikts, gan arī par negatī-vām lietām – par ikdienas darbu, cik noslogots ir skolotājs. Tad vēl daudziem bija pārslodze, un skolēnu arī bija mazliet vairāk.” (1)

Par arodbiedrības iesaisti sociālajā dialogā, kā arī par darbības metodēm, formām un sasniegtajiem rezultātiem pedagogu viedoklis dalās. 50 % respon-dentu atzinuši, ka LIZDA aktīvi (attiecīgi vienmēr vai gandrīz vienmēr) iesais-tās sociālajā dialogā. Anketas atvērtajā jautājumā daļa respondentu izteikuši atbalstu un pateicību LIZDA vadībai un reģionālajiem pārstāvjiem. tomēr ir arī daudz kritisku izteikumu par arodbiedrības darbu. Absolūti lielais vairums respondentu komentāros mudina arodbiedrību kļūt aktīvākai un agresīvākai,

71

uzstājīgai un nepiekāpīgai savās aktivitātēs, meklējot citas darbības formas komunikācijai ar ministriju:

„LIZDA ir pārāk bailīga un nekareivīga, domāju, vienreiz pietiek – jāstrei-ko kārtīgi visā valstī eksāmenu laikā, citādi vienmēr būsim kā cērpamās aitas.” (No anketas)

„Radikāli un uzstājīgi iestāties par mūsu tiesībām. Kompromisi, samierināša-nās nav attaisnojusies!” (No anketas)

„Cīņa ar vējdzirnavām – tā var raksturot LIZDA darbu un sadarbību ar IZM.” (No anketas)

„Grūti pateikt, ja nozīmīgu jautājumu lemšanā atkāpjas, kad būtu jārunā skaļāk... Sākt aktīvu dalību pedagogu interešu aizstāvībā, neiet IZM pavadā.” (No anketas)

Izmaiņas jāveic arī arodbiedrības kā organizācijas struktūrā un funkcijās. Pētījuma rezultāti liecina par darbības krīzi organizācijā. Zināmu laika periodu tā darbojusies pēc inerces, ar vecām iestrādnēm, taču joprojām samilzušās pe-dagogu problēmas prasa mūsdienīgu un efektīvu darbību.

Prestiža paaugstināšana nepieciešama arī arodbiedrībai kā organizācijai. to var sasniegt tikai ar efektīvu darbību, panākot pedagogu problēmu (galve-nokārt atalgojuma) risināšanu, kā arī sniedzot īpašu atbalstu vietējo arodbied-rību līderiem un arodbiedrības biedriem (lai pedagogi redzētu jēgu no dalības arodbiedrībā).

„Šobrīd šķiet, ka arodbiedrības ietekme uz problēmu risinājumiem ir vāja, jo valdība, kas pieņem lēmumus, parasti arodbiedrību ieteikumus neņem vērā. Ļoti daudzi skolotāji vairs nav arodbiedrības biedri, tāpēc, arī pilnveidojot savu dar-bību, būs grūti atgūt skolotāju uzticību un ieinteresētību problēmu risināšanā.” (No anketas)

Par to, ka arodbiedrībai jākļūst aktīvākai un vairāk jāizglīto pedagogi, lieci-na arī respondentu atbildes uz anketas jautājumu par viņu izpratni par sociālo dialogu.

„Vajadzētu algot profesionālus juristus, kuri tieši varētu palīdzēt risināt prob-lēmsituācijas, aizstāvot biedrus.” (No anketas)

LIZDA tiek ieteikts plašāk stāstīt par savu darbību masu medijos, informēt par pedagogu situāciju, paaugstināt viņu prestižu sabiedrībā. Arī pedagogi paši ne vienmēr ir informēti par arodbiedrības aktivitātēm. Aptaujas rezultāti rāda, ka 18 %, t. i., katrs 5–6 respondents norādījis, ka viņš nezina, cik bieži LIZDA iesaistās sociālajā dialogā.

72

„Informēt jaunos skolotājus par to, kas jūs esat un kāpēc skolotājiem būtu vērts zināt par jūsu darbu!” (No anketas)

Kā liecina pētnieku novērotais aptaujas veikšanas laikā, tad pedagogu uz-ticēšanos arodbiedrībai stipri ietekmē arodbiedrības līderu personība, aktivi-tāte un attiecības ar kolēģiem. tāpat vērojama atšķirīga arodbiedrības līderu iesaistīšanās pedagogu problēmu risināšanā un arodbiedrības iespēju defi-nēšana. Daži vietējie pārstāvji uzskata, ka viņu spēkos nav panākt izmaiņas, kamēr citi arodbiedrību līderi saredz dažādas iespējas situācijas uzlabošanai. Atšķirības uzskatos ietekmē arodbiedrības attiecības ar skolas vadību, pašval-dību, ministriju, kas, nenoliedzami, ietekmē arodbiedrības darbu, tomēr šī pē-tījuma ietvaros gribas likt uzsvaru uz to, kāda ir arodbiedrības līderu personīgā attieksme un aktivitāte.

Aptaujas rezultāti liecina, ka par daudzu organizāciju darbību izglītības jautājumu risināšanā aptaujāto vairākums neko nezina. Vairāk nekā puse ap-taujāto (46–55 %) nav varējuši novērtēt Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas trīspusējās padomes, Latvijas Darba devēju konfederācijas un ar izglītības no-zari saistīto NVO aktivitāšu biežumu.

Vērtējot savu personisko lomu sociālajā dialogā, pedagogi saskata arī savu atbildību. Visatbildīgākie viņi jūtas par attiecībām skolā. to norādījuši 88 % respondentu. Par būtisku savas atbildības daļu viņi uzskata arī prasmi risināt konstruktīvu dialogu un šo prasmju pilnveidošanu (46 %). Vismazāk atbildīgi viņi jūtas par darba algas, pabalstu un pensiju lielumu, kuru noteik-šanu un risināšanu viņi vairāk deleģē tiesības IZm (71 %), pašvaldībai (48 %) un arodbiedrībai (44 %). Šāds rezultāts ir respektējams, jo materiālās atlīdzī-bas un sociālo garantiju jautājumi tiek skatīti valsts politikas līmenī un tos reti var ietekmēt viens cilvēks. tomēr daudzos ar viņu darbu saistītos jautājumos izglītības darbinieku pašu aktīva un konstruktīva iesaistīšanās sociālajā dia-logā varētu būt ievērojami augstāka. tā, piemēram, pētījuma rezultāti rāda, ka, kaut arī viņi nav apmierināti ar sociālajām garantijām un darba algu un par galveno atbildīgo uzskata IZm, rakstisku ierosinājumu vai sūdzību IZm ir iesniedzis 1 % aptaujāto. (sk. 13. attēlu). starp problēmām, kuru risināšanā izglītības darbinieki nejūtas atbildīgi, tiek iekļauts arī sociālais dialogs darba koplīguma satura veidošanā. sevi kā atbildīgo uztver tikai 18 % aptaujāto, un galvenās tiesības rīkoties novirza izglītības iestādes vadībai (74 %), arod-biedrībai (69 %) un pašvaldībai (28 %) (sk. 4. pielikuma 22. tabulu). Vairākums aptaujāto neizjūt sevi kā pilntiesīgu sociālā dialoga partneri, kurš varētu pie-dalīties ar ieteikumiem koplīguma satura izstrādē.

73

Sociālā dialoga saturs un atbildīgie par tā risināšanu

Pētījumā tika noskaidrots pedagogu viedoklis par sociālā dialoga saturu, par atsevišķu jautājumu nozīmību, to risināšanas intensitāti šobrīd un nepie-ciešamību turpmāk. Anketā pedagogiem tika jautāts, kādus ar darbu saistītus jautājumus izglītības jomā, viņuprāt, pašreiz risina un kādus jautājumus turp-māk būtu iespējams risināt savstarpēju sarunu (t. s. sociālā dialoga) ceļā. Visi sociālā dialoga ceļā risināmie jautājumi bija iedalīti trijās grupās – izmaiņas izglītības sistēmā (algu reforma, 40 stundu darba nedēļa, darba laika/slo-dzes noteikšanas kārtība, mācību gada garums, mācību priekšmetu standarti), pedagoģiskā darba saturs (mācību priekšmetu programmu izstrādes jautā-jumi, mācību grāmatu un citu mācību līdzekļu izvēle, mācību metožu izvēle un izmantošana, projektu nedēļas saturs u. c.) un darba koplīguma saturs (darbinieku profesionālā aizsardzība un kvalifikācijas celšana, darba samaksa un materiālā stimulēšana, sociālā palīdzība u. c.). Pēc respondentu domām, šobrīd visaktīvāk saistībā ar izmaiņām izglītības sistēmā tiek risināti jautājumi par mācību gada garumu (58 %), 40 stundu darba nedēļu (56 %) un mācību priekšmetu standartiem (58 %). turklāt, vērtējot, cik lielā mērā minētās prob-lēmas tiek risinātas tagad un cik intensīvi, viņuprāt, tās vajadzētu risināt arī turpmāk, salīdzinoši lielāks skaits pedagogu atzīmē, ka tie jau tiek risināti, un salīdzinoši mazāks skaits min, ka šos jautājumus vajadzētu risināt arī turpmāk. tā mācību gada garuma problemātiku par aktuāli apspriežamu jautājumu turpmāk uzskata tikai ceturtā daļa (27 %) respondentu. tas gan nenozīmē, ka sociālajam dialogam par šiem jautājumiem nevajadzētu notikt, bet tas šobrīd ir pieņemams.

Vienīgais jautājums, par kuru saņemts vienādi liels atbilžu skaits, ir algu re-forma. tādējādi respondenti norāda uz nepieciešamību šo jautājumu risināt vēl nopietnāk (skatīt 4. pielikuma 18. tabulu).

Pedagoģiskā darba satura jautājumi par daudzveidīgu mācīšanas meto-žu izvēli un mācību procesa īstenošanai nepieciešamo tehnoloģiju lietošanu sociālajā dialogā, pēc respondentu domām, tiek risināti biežāk nekā izmaiņu izglītības sistēmā jautājumi, attiecīgi pedagoģiskā darba satura jautājumi – 66 % un izglītības sistēmā jautājumi – 59 % gadījumu. Retāk, pēc aptaujāto domām, tiek risināti citu mācību līdzekļu, mācību grāmatu izvēles un skolēnu projektu nedēļas norises laika un satura problemātika. to risināmo jautājumu sarakstā atzīmējuši 50–51 % respondentu. salīdzinoši mazāks ir arī to respon-dentu skaits, kas domā, ka šos jautājumus vajadzētu risināt turpmāk.

Rezultāti ļauj secināt, ka sociālais dialogs attiecībā uz pedagoģiskā darba saturu notiek. Lielākoties tas ir pietiekams, bet jautājumos, kas tiek risināti re-tāk, arī atbilžu vajadzētu risināt ir vairāk. Lai gan tās nepārsniedz 50 % robežu

74

14. attēls. Respondentu viedoklis par sociālajā dialogā risināmiem jautājumiem, % (pārsniedz izlases apjomu, jo viens respondents par katru jautājumu varēja atzīmēt abas

alternatīvas)

0 20 40 60 80 100 120

Algu reforma

40 stundu darba nedēļa

Darba laika (slodzes) noteikšana

Mācību gada garums

Mācību priekšmetu standar�

Mācību priekšmetu programmu izstrādes jautājumi

Mācību grāmatu izvēle

Citu mācību līdzekļu izvēle

Daudzveidīgu mācīšanas metožu izvēle un pielietošana

Mācību procesa īstenošanai nepieciešamo tradicionālo un/vai moderno tehnoloģiju pielietošana (tāfele, krīts,

dators, interak�vā tāfele u. tml.)

Skolēnu projektu nedēļas laiks un saturs

Darbinieku profesionālā aizsardzība un kvalifikācijas celšana

Darba samaksa un materiālā s�mulēšana

Darba aizsardzība un darba apstākļu uzlabošana

Sociālā palīdzība

Atvaļinājumi un atpūtas dienas

Sadarbība ar arodorganizāciju, pārstāvot savu biedru –izglī�bas darbinieku intereses

Darba koplīguma paraks�šana, termiņš un grozīšanas kār�ba

% Tiek risināts % Vajadzētu risināt

un nav būtiski vairāk par atbildēm tiek risināts, tomēr parāda, ka konkrētajiem jautājumiem nepieciešams pievērst vērību arī turpmāk.

75

Darba koplīgums

Nozīmīgs sociālajā dialogā apspriežams jautājums ir darba koplīguma sa-turs. Lai novērtētu sociālajā dialogā apspriežamos darba koplīguma jautājumus, respondentiem tika piedāvāts saraksts ar darba koplīguma iespējamā satura sa-daļām: darbinieku profesionālā aizsardzība un kvalifikācijas celšana, darba samak-sa un materiālā stimulēšana, darba aizsardzība un darba apstākļu uzlabošana, sociālā palīdzība, atvaļinājumi un atpūtas dienas, sadarbība ar arod organizāciju, pārstāvot savu biedru – izglītības darbinieku – intereses, kā arī darba koplīguma parakstīšana, termiņš un grozīšanas kārtība. Pētījuma rezultāti parāda, ka, pēc res-pondentu domām, darba koplīguma saturs sociālajā dialogā kopumā tiek risināts retāk nekā kopējo izmaiņu izglītības sistēmā un pedagoģiskā darba satura jau-tājumi. turklāt, pedagoguprāt, trīs apspriežamie jautājumi – darba samaksa un materiālā stimulēšana, darba aizsardzība un darba apstākļu uzlabošana un sociālā palīdzība – tiek risināti mazāk nekā 50 % gadījumu. tikai 32 % respondentu uzska-ta, ka darba koplīgumā tiek risināti darba samaksas un materiālās stimulēšanas jautājumi un attiecīgi 66 % norāda, ka tos vajadzētu risināt. Līdzīgi 35 % aptaujāto atbildējuši, ka sociālā palīdzība tiek risināta sociālajā dialogā, bet 60 % uzskata, ka to vajadzētu risināt. samērā nepietiekams ir arī sociālais dialogs par tādu dar-ba koplīguma jautājumu kā darba aizsardzība un darba apstākļu uzlabošana, jo gandrīz vienāds skaits respondentu (47–48 %) atklāj, ka tas tiek risināts, bet to arī vajadzētu risināt. Iegūtie rezultāti norāda uz nepieciešamību tos iekļaut sociālajā dialogā intensīvāk nekā līdz šim.

Respondenti uzskata, ka intensīvs sociālais dialogs ir par atvaļinājuma un atpūtas dienām, ko atzīmējuši 66 % aptaujāto, tikai 26 % atbildējuši, ka to vēl vajadzētu risināt. Kopumā šis jautājums ieguvis viszemāko atbilžu vajadzētu risināt skaitu starp visiem sociālajā dialogā apspriežamajiem jautājumiem.

Darba koplīguma jautājumu apspriešanā galvenās tiesības rīkoties respon-denti deleģē izglītības iestādes vadībai (74 %), arodbiedrībai (69 %) un paš-valdībai (28 %) (sk. 4. pielikuma 22. tabulu). Izglītības darbinieki paši nejūtas atbildīgi par darba koplīguma satura veidošanu. sevi kā atbildīgo uztver tikai 18 % aptaujāto.

Darbinieku tiesību aizsardzība un darba tiesisko attiecību sakārtošana ir viens no koplīguma mērķiem. Koplīgumus ir noslēguši 74 % aptaujāto res-pondentu, bet 10 % atzīst, ka tāds neesot izglītības iestādē (sk. 4. pielikuma 16. un 17. tabulas). Daļa izglītības darbinieku (16 %) nav varējuši atbildēt, vai iestādē, kurā viņi strādā, ir koplīgums, jo par tādu nezina. Par koplīguma ne-pieciešamību vienisprātis ir 85 % aptaujāto. tā nozīmi neizprot 3 % aptaujāto, bet 12 % nav snieguši konkrētu atbildi. Pozitīvi vērtējams fakts, ka koplīgumi jau ir noslēgti tik daudzās izglītības iestādēs un paši pedagogi tos uzskata par nepieciešamiem.

76

Vērtējot konkrēti noslēgto darba koplīgumu saturu, ir redzams, ka tas ir daudzveidīgs un katrā izglītības iestādē tajā iekļauti dažādi jautājumi. Visbie-žāk tajos tiek risināts ikgadējo atvaļinājumu jautājums, ko min 67 % aptaujāto. Vairāk nekā pusē gadījumu koplīgumā iekļauta arī darba drošība (57 %), darba tiesisko attiecību izbeigšanas kārtība (53 %) un kvalifikācijas celšana (50 %). Vi-sos minētajos gadījumos atbildes būtu jāiekļauj ir mazākumā un nepārsniedz 40 % robežu. Līdz ar to attiecība starp esošo un vēlamo situāciju ir pozitīva.

taču visretāk koplīgumos paredz piemaksas par papildus veicamiem dar-biem un darba kvalitāti (26 %). Aptaujātie pedagogi atzīst, ka šis aspekts būtu jāiekļauj koplīgumā, tam piekrīt 67 % respondentu. tikai 33 % gadījumu kop-līgumi paredz nodarbinātības garantijas, kas pedagogiem varētu dot pārliecī-bu par savas darba vietas saglabāšanu un stabilitāti. to iekļaušana koplīgumā šķiet nepieciešama 55 % aptaujāto. Līdzīgā situācijā ir jautājumi par darba laiku un veselības aprūpi, kurus koplīgumos iekļauj attiecīgi 35 % un 39 % ga-dījumu, taču lielāks ir to respondentu skaits, kas vēlas, lai tie tiktu iekļauti, t. i., 54 % un 53 %.

sociālās drošības garantijas arī ir viens no tiem jautājumiem, kurā atbildes starp ir iekļauts un būtu jāiekļauj ir ar negatīvu attiecību, t. i., pašreizējā situācijā to risina mazāk, nekā respondenti vēlētos. Koplīguma saturā šis aspekts ir ie-kļauts 40 % gadījumu, bet to vēlētos iekļaut 51 % respondentu.

Kopumā var secināt, ka pedagogi vēlas koplīgumos vairāk iekļaut visus materiālās stimulēšanas un sociālo garantiju aspektus, kas šobrīd tiek retāk vai nepilnīgi paredzēti. turklāt tie visi ir jautājumi, ar ko viņi ir visvairāk neapmieri-nāti un par kuru nodrošinājumu trūkst pārliecības.

Sociālā dialoga formas un ceļi

Pētījumā respondentiem līdztekus sociālā dialoga satura un partneru lo-mas vērtējumam tika dota iespēja paust savu viedokli par sociālā dialoga for-mām un risināšanas ceļiem.

Kā atzīmēts iepriekš, respondentiem ir samērā kritiska attieksme pret vei-du, kā IZm risina dialogu ar izglītības jomā iesaistītajām ieinteresētajām pu-sēm. Kā norādīts, pedagogiem nereti rodas iespaids, ka ir tikai dialoga imitāci-ja un citu ieinteresēto pušu viedokļi lielākoties tiek vienkārši ignorēti.

Lai gan arodbiedrības iesaisti sociālajā dialogā respondenti vērtē atzinīgi, tomēr daudzkārt fokusa grupās izskanēja viedoklis pēc radikālākām, stingrā-kām rīcības formām. Pedagogi izsakās, ka, lai citi partneri viņus tiešām sa-dzirdētu, jārīko streiks šī vārda vistiešākajā izpratnē – ar darba pārtraukšanu:

77

„Streiku matemātikas eksāmena laikā, jo tikai tad, ja kas tāds notiks kādā nozī-mīgā dienā, tad politiķi un sabiedrība sapratīs, kas ir skola, un tas izsitīs viņus no sliedēm, ka sistēma ir izjaukta un nekas nenotiek!” (2)

15. attēls. Respondentu izvēlētie problēmu risināšanas ceļi, % (n pārsniedz izlases apjomu, viens respondents varēja izvēlēties vairākas alternatīvas)

0 10 20 30 40 50 60 70 80 90

Neformāli izkratu sirdi kolēģiem

Mu�ski informēju izglī�bas iestādes vadību par problēmu

Piedalos sanāksmē kā atbals�tājs, ja kāds cits no kolek�va to organizē

Piedalos darba grupā kāda jautājuma risināšanā

Parakstos kolēģu sagatavotā vēstulē (pe�cijā)

Pats rosinu jautājumu apspriest skolas kolek�va vai arodbiedrības sapulcē, arodkomitejā

Raks�ski iesniedzu ierosinājumu izglī�bas iestādes vadībai

Piedalos kolēģu, arodbiedrības organizētā piketā

Piedalos kolēģu, arodbiedrības organizētā streikā

Paužu savu viedokli vietējā presē, sociālajos �klos u. tml.

Raks�ski iesniedzu ierosinājumu arodbiedrībai

Rakstu sūdzību izglī�bas iestādes vadībai

Pats sagatavoju raks�sku vēstuli, pe�ciju un organizēju kolēģu parakstus

Neko nedaru, tāpat nav vērts

Raks�ski iesniedzu ierosinājumu pašvaldībai

Raks�ski iesniedzu ierosinājumu izglī�bas pārvaldei

Raks�ski iesniedzu ierosinājumu IZM

Rakstu sūdzību arodbiedrībai

Rakstu sūdzību pašvaldībai

Rakstu sūdzību izglī�bas pārvaldei

Rakstu sūdzību IZM

2

3

5

5

7

9

10

10

11

31

39

39

47

48

56

60

84

72

1

1

1

80

78

Lai gan tikai 7 % respondentu atzīmējuši, ka nedara neko, lai atrisinātu kā-das ar darbu saistītas problēmas, tomēr pedagogu aktivitāte varētu būt augs-tāka. turklāt arī viņu izvēlētie problēmu risināšanas ceļi ne vienmēr uzskatā-mi par konstruktīviem. Visbiežāk pedagogi par problēmām mutiski informē izglītības iestādes vadību, ko atzīmējuši 84 % respondentu, vai arī neformāli izkrata sirdi kolēģiem, kas notiek 72 % gadījumu (sk. 15. attēlu). Otrs minētais problēmu risināšanas veids nav efektīvs, lai panāktu nepieciešamās pārmaiņas un var sniegt tikai psiholoģisku īstermiņa labumu neapmierinātajam pedago-gam, taču konstruktīvs problēmas risinājums nebūs iespējams.

trešajā vietā pēc izmantošanas biežuma ierindojas piedalīšanās sanāksmē kā atbalstītājam, ja kāds cits to organizē. tādu problēmu risināšanas ceļu izvē-las 60 % aptaujāto. tikai ceturtajā vietā ierindojusies alternatīva piedalos darba grupās kāda jautājuma risināšanā (56 %), un tā patiešām uzskatāma par kons-truktīvu darbību. salīdzinoši liels skaits izglītības darbinieku ir parakstījušies kolēģu sagatavotā vēstulē (petīcijā) (48 %) un rosinājuši jautājumus izskatīt sa-pulcēs (47 %). Visus pārējos problēmu risināšanas veidus izmanto mazākums aptaujāto pedagogu, jo tos izvēlējušies mazāk nekā 40 % respondentu.

Nodaļas secinājumi1. Izglītības darbinieku vairākums uzskata, ka sociālais dialogs ir ļoti ne-

pieciešams un ir atzīstams veids, kā varētu risināt gan konkrētus ikdie-nas darba, gan plašākus izglītības jomas jautājumus. Daļa respondentu esošo sociālo dialogu uzskata par mazefektīvu un formālu. Atsevišķi respondenti atzina, ka par sociālo dialogu dzird pirmo reizi.

2. Visintensīvāk – vienmēr vai gandrīz vienmēr, pedagogu skatījumā, so-ciālajā dialogā iesaistās izglītības iestāžu administrācija un kolēģi.

3. Pētījuma rezultātu procentuālā analīze liecina, ka kopumā aptaujāto viedokļi par pašvaldību, izglītības pārvalžu, novada/pilsētas arodorga-nizāciju, izglītības iestāžu arodbiedrību vadītāju, LIZDA un IZm lomu iz-glītības jomas pilnveidošanā ir samērā izkliedēti, tas nozīmē – atšķirīgi un pretrunīgi.

4. Lai gan daļa respondentu atzīst, ka IZm vienmēr vai gandrīz vienmēr iesaistās sociālajā dialogā, tomēr tās veikumu un darbības metodes so-ciālajā dialogā viņi pārsvarā vērtē negatīvi.

5. IZm pedagogi izjūt kā attālinātu, formālu varas pārstāvi, kas autonomi rada likumus un noteikumus, neiedziļinoties lietas būtībā. Par veiksmī-gu IZm darbu neliecina arī tas, ka gandrīz katrs piektais aptaujātais no-rādījis, ka viņš neko nezina par IZm aktivitāti sociālajā dialogā.

6. Respondenti ir neapmierināti ar IZm darbu un galvenās problēmas, ko norādījuši respondenti, ir neieklausīšanās pedagogu viedoklī par viņu

79

vajadzībām, nekonsekventa, haotiska reformu īstenošana un nekva-lificētu speciālistu piesaiste darbam IZm. Reformas tiek realizētas kā pašmērķis un ir nepārtraukts eksperiments ar pedagogiem un izglīto-jamajiem.

7. Lielākā daļa respondentu IZm uzskata par galveno atbildīgo darba al-gas, pabalstu un pensijas apmēra un citu jautājumu risināšanā.

8. Puse respondentu atzinuši, ka LIZDA aktīvi (vienmēr vai gandrīz vien-mēr) iesaistās sociālajā dialogā. Daļa respondentu izteikuši atbalstu un pateicību LIZDA vadībai un reģionālajiem pārstāvjiem. tomēr ir arī daudz kritisku izteikumu par arodbiedrības darbu.

9. Absolūti lielais vairums respondentu komentāros mudina arodbiedrību kļūt aktīvākai un agresīvākai, uzstājīgai un nepiekāpīgai savās aktivitā-tēs, meklējot citas darbības formas komunikācijai ar ministriju.

10. LIZDA tiek ieteikts plašāk stāstīt par savu darbību medijos, informēt par pedagogu situāciju, paaugstināt viņu prestižu sabiedrībā.

11. Katrs piektais vai sestais respondents nezina, cik bieži LIZDA iesaistās sociālajā dialogā. tas nozīmē, ka informācijas apritei par aktivitātēm būtu jābūt ievērojami plašākai. īpaši būtu jādomā par jauno pedagogu informēšanu un iesaisti.

12. īpaši dialoga partneri ir vecāki. Pēc lielākās daļas aptaujāto domām, vecāki izglītības nozares jautājumu risināšanā domām iesaistās reizēm vai reti. tomēr katrs piektais respondents norādījis, ka vecāki ir aktīvi un vienmēr vai gandrīz vienmēr iesaistās izglītības jautājumu risināšanā.

13. Par daudzu organizāciju darbību izglītības jautājumu risināšanā aptau-jāto vairākums neko nezina. Vairāk nekā puse aptaujāto nav varējuši novērtēt Latvijas Pašvaldību savienības, Nacionālā trīspusējā sadarbī-bas padomes, Latvijas Darba devēju konfederācijas un ar izglītības no-zari saistīto NVO aktivitāšu biežumu.

14. Vērtējot savu personisko lomu sociālajā dialogā, pedagogi saska-ta arī savu atbildību. Visatbildīgākie viņi jūtas par attiecībām skolā un prasmi risināt konstruktīvu dialogu un šo prasmju pilnveidošanu. Vis-mazāk atbildīgi viņi jūtas par darba algas, pabalstu un pensiju lielumu, kuru noteikšanu un risināšanu, deleģējot šos uzdevumus IZm, pašvaldī-bai un arodbiedrībai. tomēr daudzos ar viņu darbu saistītos jautājumos izglītības darbinieku pašu aktīva un konstruktīva iesaistīšanās sociālajā dialogā varētu būt ievērojami augstāka.

15. Iespējams, ka daļas pedagogu skeptisko viedokli par konstruktīva soci-ālā dialoga iespējām izglītības nozarē ir veicinājusi arī viņu personiskā pieredze un neticība iespējām ietekmēt būtisku lēmumu pieņemšanu. tikai nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto uzskata, ka viņiem ir iespē-jas ietekmēt svarīgu lēmumu pieņemšanu izglītības iestādē, kurā viņi

80

strādā. trešdaļai respondentu ir grūti atbildēt uz šādu jautājumu, bet 11 % respondentu uzskata, ka viņiem tādas iespējas nav.

16. Pozitīvi vērtējams fakts, ka daudzās izglītības iestādēs jau noslēgti dar-ba koplīgumi, un paši pedagogi tos uzskata par nepieciešamiem. Par koplīguma nepieciešamību vienisprātis ir lielākā daļa aptaujāto. 12 % respondentu nav snieguši konkrētu atbildi, 3 % aptaujāto uzskata, ka tāds nav vajadzīgs.

17. Vērtējot noslēgto darba koplīgumu saturu, ir redzams, ka tas ir daudz-veidīgs un katrā izglītības iestādē tajā iekļauti dažādi jautājumi. Vis-biežāk tajos tiek risināts ikgadējo atvaļinājumu jautājums. Vairāk nekā pusē gadījumu koplīgumā iekļauta arī darba drošība, darba tiesisko at-tiecību izbeigšanas kārtība un kvalifikācijas celšana.

18. Kopumā var secināt, ka pedagogi vēlas koplīgumos vairāk iekļaut visus materiālās stimulēšanas un sociālo garantiju aspektus, kas šobrīd tiek retāk vai nepilnīgi paredzēti. turklāt tie visi ir jautājumi, ar kuriem viņi ir visvairāk neapmierināti un par kuru nodrošinājumu trūkst pārliecības.

19. Visretāk koplīgumos paredz piemaksas par papildus veicamiem dar-biem un darba kvalitāti (26 %). Aptaujātie pedagogi atzīst, ka šis as-pekts būtu jāiekļauj koplīgumā, un tam piekrīt 67 % respondentu.

20. tikai trešdaļā gadījumu koplīgumi paredz nodarbinātības garantijas, kas pedagogiem varētu dot pārliecību par savas darba vietas saglabā-šanu un stabilitāti. Nepieciešamību pēc to iekļaušanas koplīgumā pauž nedaudz vairāk par pusi aptaujāto. Līdzīgs viedoklis pausts jautājumā par darba laiku un veselības aprūpi, kurus koplīgumos iekļauj attiecīgi 35 % un 39 % gadījumu, taču lielāks ir to respondentu skaits, kas vēlas, lai tie tiktu iekļauti, t. i., 54 % un 53 %.

21. Darba koplīguma sociālās drošības garantijas saturā šis aspekts ir ie-kļauts 40 % gadījumu, bet to vēlētos iekļaut puse respondentu.

81

Literatūras saraksts

Fricsone, B. Arodbiedrība kā sociālais partneris. Prezentācija. 2013.Ghai, D., 2003. Decent work: Concept and indicators. In: International Labour

Review, vol.142, N.2, pp.113–145.mikiško, I. Jauno pedagogu ienākšanu skolās kavē zemais atalgojums, NRA,

2013. gada 16. oktobris.

Normatīvie akti un oficiālie dokumenti

LR Darba likums. http://likumi.lv/doc.php?id=26019 (sk. internetā 29.11.2013.)

Likums „Par sociālo drošību.” Latvijas Vēstnesis, 47 (3831), 26.03.2008)Latvijas Republikas satversme. http://likumi.lv/doc.php?id=57980Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes nolikums www.mk.gov.lv/file/

files/valsts_kanceleja/NTSP/ntsp_nolikums.doc (sk. internetā 29.11.2013.)

Interneta resursi

• Cienīgs darbs (sk. internetā 27.11.2013.) http://lapas.lv/wp-content/uploads/2012/02/Fact_Sheet_Decent_Work_

LV_2011.pdf)• EsF projekts (2010) Cilvēka cienīgu darbu visiem! 1. daļa, 5. lpp.

(sk. internetā 27.11.2013.) http://www.lbas.lv/upload/stuff/201009/soc_zinojums_cienigs_darbs_

aug10.pdf)• International Labour Office. Decent Work. Report of the Director-General.

87th session, Geneva, june 1999 (sk. internetā 30.11.2013.) http://www.ilo.org/public/english/standards/relm/ilc/ilc87/rep-i.

htm#Global adjustment• Measuring Decent Work with Statistical Indicators. Working Paper No. 2

Geneva October 2002 (sk. internetā 27.11.2013.) http://www.ilo.org/wcmsp5/groups/public/---dgreports/---integration/

documents/publication/wcms_079089.pdf• Austers, I. Ne visam, ko jaunībā sakām, arī vecumā piekrītam. LPVA

paaudžu vērtību pētījums. 2013. gada februāris/marts. http://www.lpva.lv/sakums?b=1&lbu=36712 (sk. internetā 29.11.2013.)• Lucaus, j. Rūpes par sabiedrības psihisko veselību Latvijā ir bērnu autiņos http://www.delfi.lv/archive/print.php?id=43277871 (sk. internetā

29.11.2013.)

82

1. pielikums

Aptaujas anketa

Izglītības darbinieku vajadzības nodarbinātības stabilitātes un cienīgu darba apstākļu nodrošināšanai un šo jautājumu aktualizēšanai kolektīvajos līgumos

Aptauja notiek Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) projekta „Padziļināta izpratne par cienīgu darbu pedagogiem” (līgu-ma Nr. 2012/104573) ietvaros ar Norvēģijas Inovāciju aģentūras un Norvēģijas finanšu instrumenta programmas „Globālais fonds cienīga darba un trīspusē-jās sadarbības veicināšanai” atbalstu. Aptauju sadarbībā ar LIZDA veic Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLu) pētnieku grupa.

Aptaujas mērķis ir noskaidrot izglītības darbinieku viedokli par cienīga dar-ba nosacījumiem pedagogiem – esošo situāciju reģionos un to pilnveidošanas ceļiem. Pētījuma rezultāti LIZDA dos iespēju pilnveidot darba koplīgumu izs-trādi un būs pamats diskusijām ar Izglītības un zinātnes ministriju un pašvaldī-bām par pedagogu cienīga darba nosacījumu pilnveidošanu.

Anketēšanā iegūtie dati tiks izmantoti tikai apkopotā veidā.

Aizpildot anketu, lūdzam ievērot instrukciju pie katra jautājuma un atzīmēt savas sniegtās atbildes, ievelkot X tam paredzētajās vietās. Anketa būs derīga, ja sniegsiet atbildes uz visiem jautājumiem.

1. Vai jūs apmierina šādi fiziskās vides apstākļi skolā? Lūdzu, izvērtējiet katru fiziskās vides elementu!

Fiziskās vides elementi

Ap

mie

rina

Drīz

āk a

pm

ierin

a

Ne

apm

ierin

a, n

e ne

apm

ierin

a

Drīz

āk

neap

mie

rina

Nea

pm

ierin

a

1. temperatūra darba telpās (siltums, apkure)

2. Apgaismojums telpās, kurās parasti strādājat

83

3. telpu vēdināšana, kurās parasti strādājat

4. telpas lielums, kurā parasti strādājat

5. ērts, piemērots klases iekārtojums (ergonomikas noteikumiem atbilstošs)

6. medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējas pedagogiem fiziska apdraudējuma gadījumā

7. mācību iestādes ēkas tehniskais stāvoklis

8. Atpūtas brīžu esamība un garums starp/pēc mācību stundām

9. Atpūtas telpas esamība un pieejamība

10. Higiēnas telpu pieejamība un kvalitāte

11. It nodrošinājums mācību procesam (datori, internets, datorprogrammas)

12. mācību procesam nepieciešamie citi materiāltehniskie līdzekļi (piemēram, multimediji, interaktīvā tāfele, papīrs, kolbas, kokmateriāli, hokeja nūjas u. c.)

13. Informācijas resursu nodrošinājums stundu sagatavošanai (piemēram, bibliotēka, grāmatas, mācību līdzekļi u. c.)

14. sabiedriskais transports ceļā no/uz darba/-u

15. skolas autobusa izmantošanas iespējas no/uz darba/-u

84

2. Raksturojiet, kāda ir jūsu personīgā darba vieta skolā (izņemot darba galdu klasē)?

1. Atsevišķa personīgā telpa blakus klasei vai citur izglītības iestādes ēkā

2. Atsevišķs galds skolotāju istabā

3. Kopīgs galds, ko dalu ar kolēģi

4. Norobežota vieta klasē

5. tāda vieta skolā man nav pieejama

6. Cits variants

.................................................................................................................................

3. Vai obligātās veselības pārbaudes ir nepieciešamas? Lūdzu, izvērtējiet visus apgalvojumus!

jā Nē

1. Obligātās veselības pārbaudes ir nepieciešamas

2. Obligātās veselības pārbaudes veicina manu un citu cilvēku veselības aizsardzību

3. Obligātās veselības pārbaudes ir formālas un nav nepieciešamas

4. Vai jums ir spēkā esoša veselības apdrošināšanas polise?

1. jā 2. Nē (lūdzu, pāriet pie 5. jautājuma)

4.1. Ja jums ir spēkā esoša veselības apdrošināšanas polise, kas tās iegūšanu ir organizējis/rosinājis un kas apmaksājis? Lūdzu, sniedziet atbildi katrā kolonnā!

4.1.1. Organizators/ ierosinātājs

4.1.2. Apmaksātājs

1. Arodbiedrība

2. Pašvaldība

3. Izglītības iestādes vadība

4. Es pats/-ti

5. Cits variants................................................

85

5. Vai pēdējo triju gadu laikā jūsu izglītības iestādē ir organizētas veselības pārbaudes (piemēram, bezmaksas redzes, dzirdes, sirds u. c. pārbaudes)?

1. jā 2. Nē (lūdzu, pāriet pie 6. jautājuma)

5.1. Ja jūsu izglītības iestādē ir organizētas citas veselības pārbaudes, lūdzu, sniedziet atbildi, kas to ir darījis (iespējamas vairākas atbildes)!

1. Izglītības iestādes vadība

2. Arodbiedrība

3. Pašvaldība

4. Cits variants ........................................................................................................................

6. Ko jūs darāt situācijā, kad jūtaties nevesels/-a (nedaudz paaugstināta temperatūra, klepus, iesnas u. c. simptomi)?

1. Informēju izglītības iestādes vadību/kolēģus, ka esmu slims, griežos pie ģimenes ārsta un noformēju darba nespējas lapu

2. Informēju izglītības iestādes vadību/kolēģus, ka esmu slims, ārstējos mājās un iespējami ātri atgriežos darbā

3. Lietoju nepieciešamos medikamentus un dodos uz darbu

4. Cits variants ......................................................................................................................

......................................................................................................................................................

86

7. Vai esat apmierināts/-a ar to, ko pašreizējā darbavieta spēj jums nodrošināt? Lūdzu, sniedziet atbildi katrā tabulas rindā!

Ap

mie

rina

Drīz

āk

apm

ierin

a

Ne

apm

ie-

rina,

ne

neap

-m

ierin

a

Drīz

āk

neap

mie

rina

Nea

pm

ierin

a

1. mācību darba noslodze

2. Profesionālās izaugsmes iespējas

3. stabilitāte (pārliecība, ka mani neatlaidīs)

4. Darba apjomam atbilstošs atalgojums

5. Patstāvība, izvēloties mācību procesam nepieciešamās metodes, līdzekļus

6. Brīvība darba laika izvēlē (nedēļas dienas, stundas)

7. Darba līgumā paredzēto darba pienākumu skaidrība un noteiktība

8. toleranta izglītības iestādes vadības attieksme

9. toleranta kolēģu attieksme

10. Aizsardzība pret fizisku agresiju, vardarbību, zagšanu u. c. disfunkcionālas uzvedības izpausmēm skolā

11. Atbalsts darba un mājas dzīves savienošanai

12. Cits............................................................................................................

87

8. Vai esat pārliecināts/-a, ka nepieciešamības gadījumā varēsiet pretendēt uz materiālo nodrošinājumu? Lūdzu, izvērtējiet katru tabulā iekļauto elementu!

Piln

ībā

pār

lieci

nāts

Daļ

ēji

pār

lieci

nāts

Ne

pār

lieci

-nā

ts, n

e ne

pār

-lie

cinā

ts

Daļ

ēji

nep

ārlie

cinā

ts

Piln

ībā

nep

ārlie

cinā

ts

1. Cienīgu dzīvi nodrošinošu pensiju

2. Rehabilitācijas iespējām nopietnu slimību gadījumos

3. Invaliditātes pensiju

4. Atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām

5. Atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā vai sadzīvē no LIZDA fonda

6. Citiem materiāla rakstura pabalstiem dzīves darbības krīzes brīžos

7. Izdienas pensiju pēc 58 gadu vecuma

88

9. Kā vērtējat savas attiecības ar dažādām cilvēku grupām? Lūdzu, sniedziet atbildi katrā tabulas rindā!

Ap

mie

rina

Daļ

ēji

apm

ierin

a

Ne

apm

ierin

a,

ne n

eap

mie

-rin

a

Daļ

ēji

neap

mie

rina

Nea

pm

ierin

a

1. Ar izglītības iestādes vadību

2. Ar kolēģiem

3. Ar izglītojamajiem

4. Ar izglītojamo vecākiem

5. Ar arodbiedrības pārstāvjiem

6. Ar apkārtējo sabiedrību

7. Ar pašvaldības darbiniekiem

10. Kā vērtējat atbalsta saņemšanas iespējas strādājošajiem izglītības jomā? Lūdzu, izvērtējiet katru potenciālo palīdzības un atbalsta sniedzēju!

Piln

ībā

pie

tieka

mas

Piet

ieka

mas

Kā n

u ku

ru re

izi

Nep

ietie

kam

as

Piln

ībā

nep

ietie

kam

as

1. No izglītības iestādes vadības

2. No kolēģiem

3. No izglītojamo vecākiem

4. No arodbiedrības

5. No pašvaldības

6. No valsts

89

11. Cik bieži saņemat atzinīgu novērtējumu par ieguldīto no citiem cilvēkiem? Lūdzu, izvērtējiet katru no tiem!

VienmērGandrīz vienmēr

Reizēm Reti Nekad

1. No izglītības iestādes vadības

2. No arodbiedrības

3. No kolēģiem

4. No izglītojamo vecākiem

5. No izglītojamajiem

6. No sabiedrības

12. Cik bieži tiek ievērots taisnīgums no izglītības iestādes vadības puses, izlemjot dažādus ar darbu saistītus jautājumus? Lūdzu, izvērtējiet katru no tiem!

VienmērGandrīz vienmēr

Reizēm Reti Nekad

1. Reglamentētā darba apjoma sadalē

2. Papildu pienākumu sadalē

3. materiālo stimulu sadalē

4. Atvaļinājuma grafika izveidē

5. Darba uzdevumiem atbilstošu telpu izdalē

6. Dežūru noteikšanā

7. Cits ...................................................................................................

90

13. Kas jums savā darbavietā/skolā rada psiholoģisku nedrošību? Lūdzu, sniedziet atbildi katrā tabulas rindā!

VienmērGandrīz vienmēr

Reizēm Reti Nekad

1. ētikas normu neievērošana no kolēģu puses (pieklājības, tolerances trūkums u. c.)

2. ētikas normu neievērošana no skolas vadības puses (pieklājības, tolerances diskrētuma trūkums u. c.)

3. Aprunāšana (baumas, tenkas) kolēģu starpā

4. stress, ko izraisa savstarpējās attiecības skolā

5. stress, ko izraisa darba pienākumu pildīšana (pārslodze, darba nešana mājās, izdegšana u. c.)

6. Vecāku spiediens

7. Psiholoģiskā vardarbība no izglītojamo puses

8. Pārāk bieža izglītības iestādes kontrole

9. Pārāk bieža pedagogu darba kontrole

10. Cits

91

14. Vai jūs uzskatāt, ka esat pietiekami zinošs/-a par dažādiem ar darbu saistītiem aspektiem? Lūdzu, izvērtējiet katru no tiem!

Esmu pilnībā zinošs

Esmu dzirdējis, bet nezinu konkrēti

Neko nezinu, jo tas nav aktualizēts

Neko nezinu, jo tas mani neinteresē

1. skolas attīstības plāns

2. Darba drošība (ergonomika, ugunsdrošība, evakuācijas noteikumi u. c.)

3. Rīcība kritiskās situācijās (sprādzieni, apšaude, kautiņi u. c.)

4. slodzes plānošanas principi (pieļaujamo darba stundu skaits, bonusi par darba stāžu)

5. Profesionālās izaugsmes iespējas

6. Darba algas aprēķināšanas principi

7. turpmākās darba iespējas esošajā darbavietā

8. Aktualitātes izglītības jomā (likumdošana)

92

15. Cik bieži, jūsuprāt, katrs no iespējamiem sociālā dialoga* partneriem iesaistās izglītības nozares pilnveidošanas/attīstības jautājumu risināšanā? Lūdzu, novērtējiet katru iespējamo partneri!

sarunu partneri

Vien

mēr

Gan

drīz

vi

enm

ēr

Reiz

ēm

Reti

Nek

ad

Nez

inu

1. Kolēģi izglītības iestādē

2. Izglītības iestādes administrācija

3. Vecāki

4. Izglītojamo (skolēnu, studentu) padome

5. Pašvaldība

6. Izglītības pārvalde

7. Novada, pilsētas arodorganizācija

8. Izglītības iestādes arodbiedrības priekšsēdētājs

9. LIZDA kopumā

10. IZm

11. Latvijas Pašvaldību savienība

12. mācību priekšmetu metodiskās komisijas/apvienības

13. Latvijas trīspusējā darba devēju, valsts un arodbiedrību konsultatīvā padome

14. Latvijas Darba devēju konfederācija

15. Ar izglītības nozari saistītās NVO

*Sociālais dialogs ir atšķirīgu sociālo grupu (darba devēja un darba ņēmēju) sadarbības veids, kuru mērķis ir saskaņot dažādo sabiedrības slāņu intereses so-ciālajos, ekonomiskajos un citos jautājumos un tādējādi garantēt sociālo stabili-tāti valstī.

93

16. Vai jūsu izglītības iestādē ir noslēgts darba koplīgums*?

1. jā 2. Nē 3. Nezinu

*Darba koplīgumi, kurus noslēdz darba devējs un arodbiedrība savu biedru un citu strādājošo vārdā, ir starptautiski atzīts veids, kā arodbiedrības iesaistās darba ņēmēju tiesību aizstāvēšanā.

17. Vai, jūsuprāt, darba koplīgums ir nepieciešams?

1. jā 2. Nē 3. Nezinu

18. Kādus ar darbu saistītus jautājumus izglītības jomā, jūsuprāt, pašreiz risina un var risināt ar savstarpēju sarunu (t. s. sociālā dialoga) palīdzību? Lūdzu, izvērtējiet katru no jautājumiem, sniedzot vērtējumu gan par pašreizējo situāciju (tiek risināti), gan to, kādus jautājumus būtu vēlams risināt (vajadzētu risināt)!

Apspriežamie jautājumi tiek risināti

Vajadzētu risināt

1. Izmaiņas izglītības sistēmā

1.1. Algu reforma

1.2. 40 stundu darba nedēļa

1.3. Darba laika (slodzes) noteikšana

1.4. mācību gada garums

1.5. mācību priekšmetu standarti

1.6. Cits ..........................................................................................................................................................................................................................

2. Pedagoģiskā darba saturs

2.1. mācību priekšmetu programmu izstrādes jautājumi

2.2. mācību grāmatu izvēle

2.3. Citu mācību līdzekļu izvēle

2.4. Daudzveidīgu mācīšanas metožu izvēle un pielietošana

94

2.5. mācību procesa īstenošanai nepieciešamo tradicionālo un/vai moderno tehnoloģiju pielietošana (tāfele, krīts, dators, interaktīvā tāfele u. tml.)

2.6. skolēnu projektu nedēļas laiks un saturs

2.7. Cits ..........................................................................................................................................................................................................................

3. Darba koplīguma saturs

3.1. Darbinieku profesionālā aizsardzība un kvalifikācijas celšana

3.2. Darba samaksa un materiālā stimulēšana

3.3. Darba aizsardzība un darba apstākļu uzlabošana

3.4. sociālā palīdzība

3.5. Atvaļinājumi un atpūtas dienas

3.6. sadarbība ar arodorganizāciju, pārstāvot savu biedru – izglītības darbinieku intereses

3.7. Darba koplīguma parakstīšana, termiņš un grozīšanas kārtība

3.8. Cits ..........................................................................................................................................................................................................................

jūsu viedoklis par sociālo dialogu!

19. Kādi ar darbu saistīti jautājumi ir iekļauti vai, jūsuprāt, būtu jāiekļauj darba koplīgumā? Tos, kuriem nav koplīguma, lūdzu, izvērtējiet tikai būtu jāiekļauj. Lūdzu, izvērtējiet gan pašreizējo (ir iekļauts), gan vēlamo (būtu jāiekļauj) situāciju par katru jautājumu!

Ar darbu saistītie jautājumi Ir ie-kļauts

Būtu jāie-kļauj

1. Darba samaksa

2. Piemaksas par papildus veicamiem darbiem un darba kvalitāti

3. Darba laiks, tai skaitā arī darbs skolēnu brīvlaikos

4. Ikgadējais atvaļinājums

5. Papildatvaļinājums

6. Darba drošība

7. Veselības aprūpe

95

8. Darba tiesisko attiecību izbeigšanas kārtība (uzteikšanas termiņš, tiesības atsaukt uzteikumu u. c.)

9. Kvalifikācijas celšana (izglītības iegūšana, mācību atvaļinājumi, tālākizglītība u. c.)

10. Nodarbinātības garantijas

11. sociālās drošības garantijas

12. Darba tiesisko attiecību aizsardzība

13. Arodbiedrības darbības nodrošinājums savu darbinieku tiesību aizsardzībā

14. Cits ............................................................................................................................

20. Kādu ar darbu saistītu jautājumu/problēmu risināšanā esat iesaistījies/-usies un apspriedis/-usi ar kādu no iespējamiem sarunu partneriem?

..........................................................................................................................................................

..........................................................................................................................................................

..........................................................................................................................................................

..........................................................................................................................................................

..........................................................................................................................................................

21. Kurus no šiem jautājumiem/problēmām ir izdevies atrisināt?

..........................................................................................................................................................

..........................................................................................................................................................

..........................................................................................................................................................

..........................................................................................................................................................

..........................................................................................................................................................

96

22. Kam, jūsuprāt, ir galvenā atbildība, risinot ar darbu saistītos jautā-jumus? Lūdzu, atzīmējiet par katru jautājumu ne vairāk kā trīs atbildīgos!

jautājums/problēma

Izgl

ītīb

as

iest

ādes

va

dīb

ai

Pašv

aldī

bai

Izgl

ītīb

as

pār

vald

ei

Aro

dbie

drīb

ai

IZm

Paša

m/-

šai

1. Pilnveidot prasmes (ir nepietiekamas prasmes) risināt konstruktīvu dialogu ar darbu saistītos jautājumos

2. sociālais dialogs darba koplīguma satura veidošanā

3. Darba drošības aspekti skolā

4. Attiecības skolā

5. Darba algas, pabalstu un pensijas lielums

23. Kādā veidā jūs risināt aktuālas darba problēmas? Lūdzu, atzīmējiet visus tos atbilžu variantus, kas atbilst jūsu aktivitātēm!

1. Neformāli izkratu sirdi kolēģiem

2. mutiski informēju izglītības iestādes vadību par problēmu

3. Rakstiski iesniedzu ierosinājumu:

3.1. izglītības iestādes vadībai

3.2. arodbiedrībai

3.3. pašvaldībai

3.4. Izglītības pārvaldei

3.5. IZm

4. Rakstu sūdzību:

4.1. izglītības iestādes vadībai

4.2. arodbiedrībai

4.3. pašvaldībai

97

4.4. Izglītības pārvaldei

4.5. IZm

5. Paužu savu viedokli vietējā presē, sociālajos tīklos u. tml.

6. Pats/-ti rosinu jautājumu apspriest skolas kolektīva vai arodbiedrības sapulcē, arodkomitejā

7. Piedalos sanāksmē kā atbalstītājs, ja kāds cits no kolektīva to organizē

8. Piedalos darba grupā kāda jautājuma risināšanā

9. Pats/-ti sagatavoju rakstisku vēstuli, petīciju un organizēju kolēģu parakstus

10. Parakstos kolēģu sagatavotā vēstulē (petīcijā)

11. Piedalos kolēģu, arodbiedrības organizētā piketā

12. Piedalos kolēģu, arodbiedrības organizētā streikā

13. Neko nedaru, tāpat nav vērts

14. Cits...............................................................................................................................

24. Vai jums ir iespēja piedalīties izglītības iestādei svarīgu lēmumu pieņemšanā?

1. jā 2. Nē 3. Grūti pateikt

25. Vai jūsu viedoklis par dažādiem ar darbu saistītiem jautājumiem tiek uzklausīts un ņemts vērā?

1. jā 2. Nē 3. Grūti pateikt

98

LŪDZU, SNIEDZIET ZIŅAS PAR SEVI!

D1. jūsu dzimums ................................

D2. jūsu vecums .................... (gadi)

D3. Cik darba vietās jūs pašlaik strādājat (izņemot īstermiņa dalību projektos)? ............... (ierakstiet skaitu)

D4. Kādu mācību priekšmetu skolotājs esat? Lūdzu, uzrakstiet visus, ja tādi ir vairāki!

..........................................................................................................................................................

..........................................................................................................................................................

..........................................................................................................................................................

D5. Cik ilgi strādājat pedagoga profesijā? .................... (gadi)

D6. Cik ilgi strādājat pašreizējā pamatdarba vietā? ..................... (gadi)

D7. Kurā pilsētā/novadā atrodas izglītības iestāde, kurā strādājat (pamatdarba vieta)?

..........................................................................................................................................................

D8. Kādā izglītības pakāpē esat nodarbināts/-a pašreiz?

Pirmskolas izglītības

Pamatizglītības (sākumskolas posms)

Pamatizglītības (pamatskolas posms)

Vidējās vispārējās izglītības

Vidējās profesionālās izglītības

Augstākās izglītības

Citi

D9. Kādās institūcijās jūs pats/-i esat iesaistījies/-usies, risinot ar darbu saistītus jautājumus? Iespējamas vairākas atbildes!

skolas arodorganizācijā

LIZDA dalīborganizācijās

99

skolas administrācijā

Vecāku padomē

mācību priekšmeta metodiskajā apvienībā

Nevalstiskajā organizācijā (norādiet, kādā) ........................................................

.............................................................................................................................................

Citā (norādiet, kādā)....................................................................................................

............................................................................................................................................

D10. Cik lielu daļu (procentos) ģimenes budžetā nodrošina jūsu atalgojums?

10 % 20 % 30 % 40 % 50 % 60 % 70 % 80 % 90 % 100 %

D11. Cik cilvēku ir jūsu mājsaimniecībā (ģimenē)? ........... (skaits)

D12. Vai esat izglītības iestādes vadītājs/administrācijas pārstāvis? jā Nē

D13. Vai pašlaik esat LIZDA biedrs? jā Nē

D14. Kādi ir jūsu ieteikumi arodorganizācijas, kā arī LIZDA darba pilnveidei?

.........................................................................................................................................................

.........................................................................................................................................................

.........................................................................................................................................................

.........................................................................................................................................................

jūsu ieteikumi izglītības nozarei, kā arī viedokļi par aptauju!

.........................................................................................................................................................

.........................................................................................................................................................

.........................................................................................................................................................

.........................................................................................................................................................

Pateicamies par sniegtajām atbildēm!

100

2. pielikums

Izlases raksturojumsRelatīvie rādītāji aprēķināti, balstoties uz izlases apjomu – 1502 respondenti.

Jūsu dzimums, %

sieviete 93

Vīrietis 7

Jūsu vecums, %

18–39 gadi 24

40–49 gadi 36

50–59 gadi 32

60 un vairāk gadi 8

Respondentu sadalījums pa apdzīvotas vietas tipiem

skaits %

Rīga 189 13

Lielās pilsētas 613 41

Novadi – rajonu centri 324 22

Novadi – mazpilsētas 205 14

Novadi – bez centra 144 10

Nezināmie 27 –

Kopā 1502

101

Cik ilgi strādājat pedagoga profesijā, %?

Līdz 2 gadiem 4

3–10 gadus 13

11–20 gadus 28

21 un vairāk gadus 55

Cik ilgi strādājat pašreizējā darba vietā, %?

Līdz 2 gadiem 10

3–10 gadus 25

11–20 gadus 33

21 un vairāk gadus 32

Cik darbavietās pašlaik strādājat, %?

Vienā darbavietā 79

Divās darbavietās 17

trijās darbavietās 3

Četrās vai vairāk darbavietās 1

Kādā izglītības pakāpē pašreiz esat nodarbināts/-a, % (n pārsniedz izlases apjomu, jo viens pedagogs varēja izvēlēties vairākas alternatīvas)?

Pirmsskolas izglītības 19

Pamatizglītības (sākumskolas posms) 23

Pamatizglītības (pamatskolas posms) 38

Vidējās vispārējās izglītības 40

Vidējās profesionālās izglītības 7

Augstākās izglītības 4

Cits 3

102

Kādās institūcijās jūs esat iesaistījies/-usies, risinot ar darbu saistītus jautājumus, % (n pārsniedz izlases apjomu, jo viens pedagogs varēja izvēlēties vairākas alternatīvas)?

skolas arodorganizācijā 58

LIZDA arodorganizācijā 19

skolas administrācijā 30

Vecāku padomē 14

mācību priekšmetu metodiskajā apvienībā 68

Nevalstiskajā organizācijā 5

Cits 2

Cik lielu daļu ģimenes budžetā nodrošina jūsu atalgojums, %?

10 % 2

20 % 4

30 % 12

40 % 14

50 % 22

60 % 8

70 % 7

80 % 6

90 % 6

100 % 19

Vai esat izglītības iestādes vadītājs/administrācijas pārstāvis, %?

jā 15

Nē 85

Vai pašlaik esat LIZDA biedrs, %?

jā 75

Nē 25

103

3. pielikums

Fokusa grupu diskusijas jautājumi un vadlīnijas

Mūsu saruna notiek LIZDA projekta „Cienīgs darbs pedagogiem” ietvaros.

1. Pirms iztirzāt konkrētus pedagogu darba aspektus, padalīsimies ar priekšstatiem, kas vispār, jūsuprāt, ir cienīgs darbs, tai skaitā – cienīgs pedagoga darbs!

2. Paldies! jūsu teiktajā jau iezīmējās noteikti pedagogu darba aspekti, par kuriem runāsim turpmāk.

Vispirms – par drošu vidi darbavietā, uz ko varam attiecināt fizisko vidi (telpas, materiālais nodrošinājums mācību procesā utt.), sociālpsiholo-ģisko un informatīvo vidi.

2.1. Ko jūs šajā ziņā savā darbavietā vērtējat kā pozitīvu?

2.2. Ko jūsu darbavietā tuvākā vai tālākā nākotnē vajadzētu pilnveidot kādā no drošas darba vides jomām?

3. Vēl viens būtisks cienīga darba aspekts ir darbinieku sociālais nodroši-nājums un sociālās garantijas saistībā ar noteiktiem riskiem.

3.1. Vai, jūsuprāt, pedagogi ir riska grupa? ja ne grupa, tad, vai tomēr ir kādi pedagoga darba riski? Kādi?

3.2. Kā šos riskus varētu mazināt?

– Kas, jūsuprāt, jau tiek darīts?

– Ko vēl vajadzētu darīt?

– Kam, jūsuprāt, tas būtu jādara?

4. tātad, kā redzams no iepriekš teiktā, darbinieks viens reti var atrisināt lielākas ar darbu saistītas problēmas. tāpēc aktuāls pedagogu darba pilnveidošanā ir sociālais dialogs, svarīgu jautājumu risināšana sadarbī-bā ar kolēģiem, citām organizācijām, pašvaldību, valsti.

4.1. tāpēc vispirms, lūdzu, atcerieties kādu reālu individuālu vai kolek-tīvu ar jūsu darbu saistītu situāciju/problēmu, kas tika veiksmīgi atrisināta. Kas, jūsuprāt, šo pozitīvo risinājumu ietekmēja?

104

4.2. Vai ir bijušas arī neatrisinātas problēmas? Kādi, jūsuprāt, tam ir cēloņi?

4.3. Ar ko jūs visbiežāk sadarbojaties, kad nepieciešams risināt kādus nopietnus, ar darbu saistītus, jautājumus?

4.4. Vai jūs balstāties uz arodbiedrību būtiskās problēmsituācijās?

4.5. Kādu LIZDA atbalstu jūs vēlētos turpmāk?

4.6. Vai paši arī aktīvi iesaistāties/gatavojaties to darīt ar darbu saistī-tu problēmsituāciju risināšanā?

Noslēgumssabiedrībā daudz diskutē par pedagogu darba prestižu. Ko, jūsuprāt, vaja-

dzētu darīt, lai to paaugstinātu?

105

4. pielikums

Aptaujas rezultātu tabulas

APTAUJAS ANKETA

Izglītības darbinieku vajadzības nodarbinātības stabilitātes un cienīgu darba apstākļu nodrošināšanai un šo jautājumu aktualizēšanai kolektīvajos līgumos

1. tabula. Vai jūs apmierina šādi fiziskās vides apstākļi skolā, %?

Fiziskās vides elementi

Ap

mie

rina

Drīz

āk

apm

ierin

a

Ne

apm

ierin

a,

ne n

eap

mie

rina

Drīz

āk

neap

mie

rina

Nea

pm

ierin

a

Vidē

jais

vē

rtēj

ums

Izkl

iede

s rā

dītā

js

1. temperatūra darba telpās (siltums, apkure)

62 26 3 7 2 1,63 1,008

2. Apgaismojums telpās, kurās parasti strādājat

63 28 4 4 1 1,53 0,851

3. telpu vēdināšana, kurās parasti strādājat

60 26 6 6 2 1,64 0,98

4. telpas lielums, kurā parasti strādājat

61 23 5 7 4 1,68 1,085

5. ērts, piemērots klases iekārtojums (ergonomikas noteikumiem atbilstošs)

37 39 10 11 3 2,02 1,065

6. medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējas pedagogiem fiziska apdraudējuma gadījumā

35 34 17 10 4 2,14 1,129

7. mācību iestādes ēkas tehniskais stāvoklis

40 38 12 8 2 1,95 1,029

8. Atpūtas brīžu esamība un garums starp/pēc mācību stundām

36 35 14 11 4 2,12 1,146

106

9. Atpūtas telpas esamība un pieejamība

31 24 17 14 14 2,57 1,417

10. Higiēnas telpu pieejamība un kvalitāte

49 33 9 10 4 1,97 1,131

11. It nodrošinājums mācību procesam (datori, internets, datorprogrammas)

37 31 11 13 8 2,23 1,281

12. mācību procesam nepieciešamie citi materiāltehniskie līdzekļi (piemēram, multimediji, interaktīvā tāfele, papīrs, kolbas, kokmateriāli, hokeja nūjas u. c.)

21 33 15 20 11 2,69 1,315

13. Informācijas resursu nodrošinājums stundu sagatavošanai (piemēram, bibliotēka, grāmatas, mācību līdzekļi u. c.)

37 42 11 7 3 1,96 1,008

14. sabiedriskais transports ceļā no/uz darba/-bu

44 23 19 7 7 2,10 1,242

15. skolas autobusa izmantošanas iespējas no/uz darba/-bu

29 12 34 5 20 2,75 1,438

Fiziskās vides apstākļi skolās ir apmierinošā stāvoklī, jo vislielākais atbilžu skaits gandrīz visos fiziskās vides kritērijos ir pie kategorijām apmierina vai drī-zāk apmierina, ko kopumā nemainīgi izvēlas vismaz 50 % respondentu. Gal-venokārt visi skolotāji ir apmierināti ar apgaismojumu, temperatūru, telpu vē-dināšanu un telpu lielumu, kurās parasti strādā, par ko liecina augstas vidējās vērtības robežās no 1,53 līdz 1,68 (apmierina/drīzāk apmierina). turklāt šajos viedokļos aptaujātie ir samērā vienprātīgi.

mazāk apmierināti skolotāji ir ar mācību iestādes tehnisko stāvokli (1,95), informācijas resursu nodrošinājumu (1,96) un higiēnas telpu pieejamību (1,97), taču arī šie elementi ieguvuši ļoti augstu vērtējumu un drīzāk neapmie-rināti vai neapmierināti ar to kvalitāti ir tikai aptuveni 10–14 % respondentu. Visvairāk neapmierināti aptaujātie ir ar mācību procesam nepieciešamo mate-riāltehnisko līdzekļu bāzi un atpūtas telpām, jo aptuveni trešdaļa respondentu atzīmējuši kā drīzāk neapmierinošas un neapmierinošas. taču dažādās skolās ir atšķirīga situācija, par ko liecina diezgan augsts atbilžu izkliedes līmenis. Interesanti, ka ar atpūtas brīžiem un to garumu ir apmierināti vairāk skolotāju,

107

nekā ar atpūtas telpām, kas ļauj secināt, ka atpūtas iespējas skolā pastāv, taču gandrīz pusē gadījumu šim nolūkam nav atbilstošas vietas vai arī tā nav ap-mierinošā stāvoklī.

skolas autobusa izmantošanas iespējas arī ir viens no fiziskās vides ele-mentiem, kas ieguvis salīdzinoši zemu apmierinātības līmeni, jo apmierināti un drīzāk apmierināti ar to ir tikai 41 % respondentu. turklāt 34 % aptaujāto skolotāju to nav spējuši novērtēt un izvēlējušies atbildi ne apmierina, ne neap-mierina. Šāda situācija izveidojusies, jo ne visiem skolotājiem skolas autobuss ir nepieciešams un pilsētās tas vispār nav vajadzīgs un nav pieejams. tādējādi vērtējumos par šo fiziskās vides elementu ir vērojama vislielākā atbilžu izklie-de, ko ietekmē apdzīvotas vietas tips, kurā atrodas skola. Pilsētās skolotāji var izmantot sabiedrisko transportu, ar kuru apmierināti un drīzāk apmierināti ir daudz vairāk aptaujāto, t. i., 67 %.

Viduvēju apmierinātības vērtējumu ieguvis fiziskās vides elements IT no-drošinājums mācību procesam, ar ko apmierināti un drīzāk apmierināti ir 68 % skolotāju, bet neapmierināti – 21 %. Aptaujāto viedokļos vērojama salīdzinoši liela viedokļu izkliede, ko ietekmē arī papildus faktors: 11 % respondentu nav varējuši sniegt konkrētu atbildi un izvēlējušies ne apmierina, ne neapmierina.

2. tabula. Raksturojiet, kāda ir jūsu personīgā darba vieta skolā (izņemot darba galdu klasē),%?

1. Atsevišķa personīgā telpa blakus klasei vai citur izglītības iestādes ēkā 24

2. Atsevišķs galds skolotāju istabā 7

3. Kopīgs galds, ko dalu ar kolēģi 31

4. Norobežota vieta klasē 11

5. tāda vieta skolā man nav pieejama 18

6. Cits variants (vairākas personīgās darba vietas) 9

Personīgā darba vieta skolā ir pieejama 82 % aptaujāto skolotāju. jāatzīst gan, ka tās ir ļoti dažādas un iegūstamā privātuma pakāpe ir samērā atšķirīga, sākot no atsevišķas telpas, kas paredzēta vienam cilvēkam, līdz pat stūrītim klasē, kas ir norobežots no citiem. Lielākajai daļai aptaujāto (31 %) kā personī-gā darba vieta ir kopīgs galds, kas tiek dalīts ar kolēģi vai nu skolotāju istabā vai arī kādā citā kabinetā, turpretī atsevišķs galds skolotāju istabā ir tikai 7 % skolotāju. Vislielāko privātumu atpūtai un darbam sniedz atsevišķa personīgā telpa, kura pieejama 24 % aptaujāto, tādējādi tikai aptuveni ceturtajai daļai Latvijas skolotāju ir pieejama pilnvērtīga darba vieta. Diskutējams ir jautā-jums, cik piemērotas ir pārējās personīgās darba vietas garīga un radoša darba

108

darītājiem, papildus ņemot vērā to, ka atrašanās nemitīgā publiskas uzmanī-bas centrā, kas ir skolotāju darba specifika, rada psiholoģiski nedrošu vidi.

3. tabula. Vai obligātās veselības pārbaudes ir nepieciešamas? Lūdzu, izvērtējiet visus apgalvojumus, %!

jā Nē

1. Obligātās veselības pārbaudes ir nepieciešamas 89 11

2. Obligātās veselības pārbaudes veicina manu un citu cilvēku veselības aizsardzību

84 16

3. Obligātās veselības pārbaudes ir formālas un nav nepieciešamas 33 67

Par fiziskās vides drošību liecina arī pedagogu veselības pārbaudes un kvali-tāte. Lai gan tās ir noteiktas kā obligātas un bieži vien publiskajā telpā izskan vie-doklis, ka tās ir formālas un nav nepieciešamas, aptaujāto skolotāju vairākums šādu viedokli neapstiprina (67 % respondentu). turklāt 84 % aptaujāto atzīst, ka obligātās veselības pārbaudes veicina gan pašu, gan citu cilvēku veselības aizsardzību un vēl lielāka daļa skolotāju (89 %) piekrītoši atbild, ka obligātās ve-selības pārbaudes ir nepieciešamas. Šie rezultāti liecina, ka pedagogi apzinās veselības pārbaužu svarīgumu un lomu drošas fiziskās vides radīšanā izglītības iestādēs.

Papildus obligātajām veselības pārbaudēm izglītības iestādē var organizēt arī citas veselības pārbaudes, kas ļautu laikus novērst iespējamus riskus un gan pedagogiem, gan izglītojamajiem justies droši par savu veselību (sk. pielikumā tabulu nr. 5, 5.1). Šādas bezmaksas pārbaudes pēdējo triju gadu laikā ir noti-kušas 33 % aptaujāto pedagogu izglītības iestādēs. Lielākoties tās organizējusi izglītības iestādes vadība (58 %) vai arī pašvaldība, kurā iestāde atrodas (29 %). Visretāk kā papildus veselības pārbaužu organizators tiek minēta arodbiedrība (7 %).

Diemžēl tikpat optimistiski nav rezultāti par veselības apdrošināšanas po-lišu pieejamību pedagogiem (sk. pielikumā tabulu nr. 4, 4.1). tādas ir tikai 29 % respondentu, kas veido aptuveni trešdaļu no visiem aptaujas dalībniekiem. turklāt lielākā daļa no tiem, kam ir polises, to ieguvi apmaksājuši paši (48 %), tādējādi par fiziskās vides risku novēršanu pedagogiem nākas domāt pašiem, un tas nav pasākums, ko paredz darbavieta. salīdzinoši nozīmīgs skaits aptau-jāto atbildējuši, ka viņu polisi apmaksājusi pašvaldība (38 %), kas liecina par to, ka tāda darbavietas nodrošināta sociāla garantija kā veselības apdrošināšanas polise ir pieejama tikai nelielai daļai pedagogu, un tas netiek organizēts cen-tralizēti visās pašvaldībās.

109

Interesanti, ka arodbiedrība kā veselības aizsardzības pasākumu organiza-tors tiek minēta 41 % gadījumu, bet nav spējīga finansiāli atbalstīt savus bied-rus polišu iegādē, jo tikai 12 % aptaujāto no tiem, kam ir polises, atzīmējuši arodbiedrību kā polises apmaksātāju.

4. tabula. Vai jums ir spēkā esoša veselības apdrošināšanas polise, %?

1. jā 2. Nē

29 71

4.1. tabula. Ja jums ir spēkā esoša veselības apdrošināšanas polise, kas tās iegūšanu ir organizējis/rosinājis un kas apmaksājis, %?

4.1.1. Organizators/ ierosinātājs (n pārsniedz izlases apjomu, jo viens respondents varēja atzīmēt vairākas alternatīvas)

4.1.2.Apmaksātājs (n pārsniedz izlases apjomu, jo viens respondents varēja atzīmēt vairākas alternatīvas)

1. Arodbiedrība 41 12

2. Pašvaldība 27 38

3. Izglītības iestādes vadība

14 0,3

4. Es pats/-ti 33 48

5. Cits variants 6 5

5. tabula. Vai pēdējo trīs gadu laikā jūsu izglītības iestādē ir organizētas veselības pārbaudes (piemēram, bezmaksas redzes, dzirdes, sirds u. c. pārbaudes), %?

1. jā 2. Nē

33 67

110

5.1. tabula. Ja jūsu izglītības iestādē ir organizētas citas veselības pārbaudes, lūdzu, sniedziet atbildi, kas to ir darījis, % (n pārsniedz izlases apjomu, jo viens respondents varēja atzīmēt vairākas alternatīvas)?

1. Izglītības iestādes vadība 58

2. Arodbiedrība 7

3. Pašvaldība 29

4. Cits variants 18

6. tabula. Ko jūs darāt situācijā, kad jūtaties nevesels (nedaudz paaugstināta temperatūra, klepus, iesnas u. c. simptomi), %?

1. Informēju izglītības iestādes vadību/kolēģus, ka esmu slims, griežos pie ģimenes ārsta un noformēju darba nespējas lapu

33

2. Informēju izglītības iestādes vadību/kolēģus, ka esmu slims, ārstējos mājās un iespējami ātri atgriežos darbā

20

3. Lietoju nepieciešamos medikamentus un dodos uz darbu 42

4. Cits variants (kā kuru reizi) 15

Izsakot savus viedokļus par veselības pārbaužu nepieciešamību, izglītības darbinieki atzīst, ka tās ir nepieciešamas, lai aizsargātu savu un citu cilvēku ve-selību. tādējādi apziņas līmenī viņi izprot, kāda jēga ir labam veselības stāvok-lim, strādājot ar izglītojamajiem. taču aptaujas rezultāti parāda, ka izpratne un rīcība ir divi dažādi aspekti, kas diemžēl nesakrīt, jo lielākā daļa aptaujāto rīko-jas pretēji savai pārliecībai. Šādu secinājumu ļauj izdarīt aptaujāto atbildes uz jautājumu „Ko jūs darāt situācijā, kad jūtaties nevesels (nedaudz paaugstināta temperatūra, klepus, iesnas)?”, kurās redzams, ka tikai trešdaļa aptaujāto (33 %) šādā gadījumā vēršas pie ģimenes ārsta un noformē darba nespējas lapu. Ko-pumā 62 % respondentu ārstējas paši un dodas uz darbu, apdraudot gan savu, gan apkārtējo cilvēku veselību, kas liecina par to, ka izglītības iestādes fiziskā vide nav droša. Protams, varētu diskutēt par pedagogu bezatbildību, taču šajā gadījumā ir daudz citu ietekmējošo faktoru, kas viņus piespiež tā rīkoties.

sociālās vides elementu vērtējumos izglītības darbinieki ir kritiskāki un no-rāda uz vairākām problēmām, kas šobrīd skar šajā jomā strādājošos. Visvairāk aptaujāto nav apmierināti ar atalgojumu un uzskata to par darba apjomam neatbilstošu. tikai 17 % respondentu atzīmējuši apmierina vai drīzāk apmie-rina, izsakot viedokli par atalgojuma jautājumu. Absolūts vairākums (62 %) nav apmierināti ar to, līdz ar to šis elements ieguvis viszemāko vidējo vērtē-jumu (3,87), kas ir būtiski atšķirīgs gan no fiziskās vides elementu, gan citiem

111

sociālās vides elementu vidējiem vērtējumiem (izņemot sociālās garantijas, par kurām viedokļus aptaujātie izteica atsevišķi).

7. tabula. Vai esat apmierināts ar to, ko pašreizējā darbavieta spēj jums nodrošināt, %?

Ap

mie

rina

Drīz

āk

apm

ierin

a

Ne

apm

ierin

a,

ne n

eap

mie

rina

Drīz

āk

neap

mie

rina

Nea

pm

ierin

a

Vidē

jais

vē

rtēj

ums

Izkl

iede

s rā

dītā

js

1. mācību darba noslodze 48 30 7 10 5 1,93 1,18

2. Profesionālās izaugsmes iespējas 44 36 11 6 2 1,85 0,99

3. stabilitāte (pārliecība, ka mani neatlaidīs )

35 33 16 11 5 2,18 1,17

4. Darba apjomam atbilstošs atal-gojums

5 12 11 33 39 3,87 1,20

5. Patstāvība, izvēloties mācību procesam nepieciešamās metodes, līdzekļus

51 37 7 4 1 1,66 0,85

6. Brīvība darba laika izvēlē (nedē-ļas dienas, stundas)

24 34 22 11 9 2,46 1,21

7. Darba līgumā paredzēto darba pienākumu skaidrība un noteiktība

41 37 14 6 2 1,92 0,99

8. toleranta izglītības iestādes vadī-bas attieksme

41 34 12 8 5 2 1,12

9. toleranta kolēģu attieksme 37 44 14 4 1 1,88 0,88

10. Aizsardzība pret fizisku agresiju, vardarbību, zagšanu u. c. disfunk-cionālas uzvedības izpausmēm skolā

29 32 20 13 6 2,35 1,20

11. Atbalsts darba un mājas dzīves savienošanai

28 34 22 11 5 2,32 1,15

Visvairāk respondentu ir apmierināti ar nodrošināto patstāvību, izvēloties mācību procesam nepieciešamās metodes un līdzekļus. Apmierinātību ar to pauž 51 %, bet daļēju apmierinātību – 37 % aptaujāto. turklāt vērtējumos vērojama vismazākā viedokļu izkliede. Diezgan līdzīgu apmierinātības līme-ni aptaujātie izsaka par profesionālās izaugsmes iespējām, ko piedāvā darbs

112

izglītības jomā (vidējais vērtējums 1,85), un tolerantu kolēģu attieksmi (vidē-jais vērtējums 1,88). Vērtējumos par šiem sociālās vides elementiem pedagogi ir vienprātīgi un neapmierinātību izteikuši attiecīgi tikai 8 % un 5 % aptaujāto.

Būtiski atzīmēt, ka tāds sociālās vides elements kā mācību darba noslodze ir salīdzinoši augsti vērtēts (78 %) un ieņem 5. vietu apmierinātības ziņā aiz ie-priekš pozitīvi vērtētajiem faktoriem. Izglītības darbinieki atzīst, ka darba pienā-kumu daudzums ir atbilstošs un problēmas nesagādā, līdz ar to nevar runāt par pārslodzi darbā, taču, kā jau tika minēts iepriekš, tiek uzskatīts, ka viņi nesaņem par to atbilstošu atalgojumu. Apmierinātība pedagogu vidū vērojama arī vie-dokļos par darba līgumā paredzēto darba pienākumu skaidrību un noteiktību, ko pozitīvi vērtē 78 % aptaujāto un kas pēc vidējā vērtējuma ieņem 4. vietu.

turpretī citi sociālās vides elementi ieguvuši viduvējus rādītājus salīdzi-nājumā ar iepriekš apskatītajiem, taču tie arī ieguvuši augstu apmierinātības pakāpi. tolerantu izglītības iestādes vadības attieksmi izjūt 75 %, stabilitāti un pārliecību, ka neatlaidīs no darba, – 68 %, atbalstu darba un mājas dzīves sa-vienošanai – 62 %, aizsardzību pret disfunkcionālas uzvedības izpausmēm – 61 %, bet brīvību darba laika izvēlē – 58 % aptaujāto. Visu šo elementu vērtēju-mi ir diezgan izkliedēti, kas liecina par atšķirīgu viedokļu eksistenci responden-tu vidū. Vienlīdz liels skaits ir gan neitrāliem, gan arī negatīviem vērtējumiem.

8. tabula. Vai jūs esat pārliecināts, ka nepieciešamības gadījumā varēsiet pretendēt uz materiālo nodrošinājumu, %?

Piln

ībā

pār

lieci

nāts

Daļ

ēji

pār

lieci

nāts

Ne

pār

lieci

nāts

, ne

nep

ārlie

cinā

ts

Daļ

ēji

nep

ārlie

cinā

ts

Piln

ībā

nep

ārlie

cinā

ts

Vidē

jais

vē

rtēj

ums

Izkl

iede

s rā

dītā

js

1. Cienīgu dzīvi nodrošinošu pensiju 1 9 12 16 62 4,27 1,05

2. Rehabilitācijas iespējām nopietnu slimību gadījumos

2 13 17 24 44 3,97 1,12

3. Invaliditātes pensiju 4 18 26 24 28 3,55 1,17

4. Atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām

10 29 21 21 19 3,08 1,29

5. Atlīdzība sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā vai sadzīvē no LIZDA fonda

28 29 19 11 13 2,51 1,34

6. Citiem materiāla rakstura pabal-stiem dzīvesdarbības krīzes brīžos

7 26 25 19 23 3,24 1,26

113

7. Izdienas pensiju pēc 58 gadu vecuma

3 7 16 13 61 4,23 1,11

Kā tika minēts iepriekš, atalgojums ir viens no tiem elementiem, kas sociā-lajā vidē vērtēts viszemāk, taču, ja to salīdzina ar dažādām sociālajām garanti-jām, kas izglītības darbiniekiem varētu tikt piedāvātas, tad absolūts negatīvo vērtējumu līderis ir pensijas. Pārliecība, ka aptaujātie varētu iegūt cienīgu dzīvi nodrošinošu pensiju vai arī izdienas pensiju pēc 58 gadu vecuma, ir tikai 10 % pedagogu. Ar atalgojumu apmierināti ir nedaudz lielāks skaits aptaujāto, t. i., 17 %. turklāt aptaujas dalībniekiem nav pārliecības, ka viņi varētu pretendēt uz rehabilitācijas iespējām nopietnu slimību gadījumā un invaliditātes pensi-ju. Pārliecināti par to ieguvi nepieciešamības gadījumā ir attiecīgi tikai 15 % un 22 % aptaujāto. tādējādi respondenti apliecina, ka nav pārliecināti ne par vienu no sociālajām garantijām, ko piedāvā valsts.

Visaugstākie respondentu vērtējumi vērojami par atlīdzību sakarā ar nelai-mes gadījumiem darbā vai sadzīvē no LIZDA fonda. Par šāda atbalsta ieguvi ir pārliecināti krietni vairāk aptaujāto (47 %). taču kopumā pedagogi nejūtas pārliecināti, ka varēs saņemt kādu materiālu atbalstu, ja tas būtu vajadzīgs, jo arī atlīdzības un pabalsti izraisa drošības sajūtu attiecīgi 39 un 33 % aptaujāto, kas ir aptuveni trešdaļa no visiem.

9. tabula. Kā jūs vērtējat savas attiecības ar dažādām cilvēku grupām, %?

Ap

mie

rina

Daļ

ēji

apm

ierin

a

Ne

apm

ieri-

na, n

e ne

ap-

mie

rina

Daļ

ēji

neap

mie

rina

Nea

pm

ierin

a

Vidē

jais

Izkl

iede

s rā

dītā

js

1. Ar izglītības iestādes vadību

58 28 6 5 3 1,65 0,98

2. Ar kolēģiem 63 32 4 1 0 1,44 0,65

3. Ar izglītojamajiem 54 40 4 2 0 1,53 0,67

4. Ar izglītojamo vecākiem 37 46 12 4 1 1,85 0,83

5. Ar arodbiedrības pārstāvjiem

60 21 14 2 3 1,65 0,98

6. Ar apkārtējo sabiedrību 38 45 13 3 1 1,82 0,81

7. Ar pašvaldības darbiniekiem

29 32 27 7 5 2,25 1,10

114

sociālo vidi raksturojoši elementi ir ne tikai ar pedagoģiskā darba organi-zāciju saistītie, bet arī pedagoga attiecības ar dažāda līmeņa cilvēkiem. Aptau-jas rezultāti liecina, ka lielākā daļa pedagogu ir apmierināti ar attiecībām gan izglītības iestādes ietvaros, gan plašākā sabiedrībā. taču vērojamas nelielas at-šķirības starp dažādām cilvēku grupām. Vispozitīvāk izglītības iestāžu pārstāvji vērtē attiecības ar kolēģiem un izglītojamajiem, ar tām apmierināti un daļēji apmierināti ir attiecīgi 95 % un 94 % aptaujāto. trešo un ceturto vietu pēc vi-dējiem apmierinātības rādītājiem dala izglītības iestādes vadība un arodbied-rības pārstāvji, lai gan redzamas nelielas iekšējās atšķirības starp kategorijām. Attiecības ar izglītības iestādi apmierina/daļēji apmierina 86 % pedagogu un 6 % nav varējuši sniegt konkrētu atbildi, bet attiecības ar arodbiedrību apmie-rina/daļēji apmierina 81 % aptaujāto un 14 % snieguši neitrālu atbildi. Kopumā pedagogiem ir labākas attiecības ar iestādes vadību, nekā ar arodbiedrību. taču jāatzīmē, ka atšķirība nav nozīmīga.

Aptaujātie kā pozitīvas vērtē arī attiecības ar izglītojamo vecākiem, ar ku-rām neapmierināti/daļēji neapmierināti ir tikai 5 % respondentu, kas ir zems rādītājs. sliktākās attiecības pedagogiem ir ar pašvaldības darbiniekiem, jo tās ir apmierinošas 61 % gadījumu.

10. tabula. Kā jūs vērtējat atbalsta saņemšanas iespējas strādājošajiem izglītības jomā, %?

Piln

ībā

pie

tieka

mas

Piet

ieka

mas

Kā n

u ku

ru

reiz

i

Nep

ietie

kam

as

Piln

ībā

nep

ietie

kam

as

Vidē

jais

vē

rtēj

ums

Izkl

iede

s rā

dītā

js

1. No izglītības iestādes vadības

21 40 30 6 3 2,28 0,95

2. No kolēģiem 22 49 27 1 1 2,09 0,76

3. No izglītojamo vecākiem 7 25 53 13 2 2,78 0,84

4. No arodbiedrības 17 45 24 10 4 2,37 1

5. No pašvaldības 5 21 40 26 8 3,09 0,98

6. No valsts 1 6 23 41 29 3,89 0,92

Kā sociālo vidi raksturojoši elementi tiek izmantoti ne tikai vērtējumi par attiecībām ar dažādām grupām, bet arī citi attiecību aspekti, t. i., atbalsta un atzinīga novērtējuma saņemšanas iespējas no citiem, kas palīdz atainot, cik

115

sociāli droši jūtas pedagogi savā darbavietā. Kopumā atbalsta saņemšanas iespējas no dažādu cilvēku grupām pedagogi vērtē kritiskāk, nekā pašas attie-cības ar viņiem. Respondentu vairākums neizvēlas galēji pozitīvās vai negatī-vās atbildes (pilnībā pietiekamas/nepietiekamas) un gandrīz visu cilvēku grupu vērtējumos min pietiekamas vai kā nu kuru reizi, kas ir atbilžu skalas vidējās vērtības. Visvairāk aptaujātie paļaujas uz saviem kolēģiem un atbild, ka atbal-sta saņemšanas iespējas no viņiem 71 % gadījumu ir pilnībā pietiekamas un pietiekamas, turklāt par to ir arī vislielākā respondentu vienprātība salīdzinā-jumā ar citu grupu vērtējumiem. turpretī 62 % aptaujāto, uzskata, ka atbalsta saņemšanas iespējas ir pietiekamas no arodbiedrības, bet 61 % – no izglītības iestādes vadības. Vērtējumos par arodbiedrību respondentu viedokļi ir samērā izkliedēti un ir pārstāvētas arī atbildes nepietiekamas un pilnībā nepietiekamas (kopā 14 %), bet izglītības iestādes sniegtais atbalsts šķitis nepietiekams tikai 9 % aptaujāto. Pietiekami liels skaits aptaujāto izvēlējušies atbildi kā nu kuru reizi, kas visu grupu vērtējumos pārsniedz 20 %, taču vērtējumos par izglītoja-mo vecākiem pat pārsniedz pusi, t. i., izglītojamo vecāki sniedz atbalstu daž-reiz, bet ne sistemātiski.

Vismazāko atbalstu pedagogi izjūt no pašvaldības un valsts, jo par pilnībā pietiekamu/pietiekamu to uzskata attiecīgi 26 % un 7 % aptaujāto, bet par pil-nībā nepietiekamu/nepietiekamu – 34 % un 70 % aptaujāto. īpaši kritiski vērtē-jamas izglītības darbinieku attiecības ar valsti, ņemot vērā to, ka atbalstu no tās kā nepilnīgu uztver divas trešdaļas pedagogu. turklāt viedokļu izkliede nav vērtējama kā liela un respondenti ir samērā vienprātīgi šajos viedokļos.

11. tabula. Cik bieži jūs saņemat atzinīgu novērtējumu par ieguldīto darbu no citiem cilvēkiem, %?

Vien

mēr

Gan

drīz

vi

enm

ēr

Reiz

ēm

Reti

Nek

ad

Vidē

jais

vē

rtēj

ums

Izkl

iede

s rā

dītā

js

1. No izglītības iestādes vadības 17 31 37 13 2 2,53 0,99

2. No arodbiedrības 11 20 27 18 24 3,25 1,30

3. No kolēģiem 13 36 44 6 1 2,45 0,81

4. No izglītojamo vecākiem 6 22 47 20 5 2,94 0,91

5. No izglītojamajiem 9 31 46 13 1 2,65 0,86

6. No sabiedrības 3 11 36 35 15 3,48 0,98

Līdzīgi rezultāti iegūti arī uz jautājumu „Cik bieži jūs saņemat atzinīgu novērtējumu par ieguldīto darbu no citiem cilvēkiem?” Visbiežāk (vienmēr/

116

gandrīz vienmēr) izglītības darbinieki to saņem no saviem kolēģiem (49 %), izglītības iestādes vadības (48 %) un izglītojamajiem (40 %). tās ir cilvēku gru-pas, ar kurām ikdienā saskarsme noris intensīvi un pedagogiem ir tuvākās attiecības. Retāk atzinību pedagogi saņem no arodbiedrības (31 %), taču vis-retāk – no izglītojamo vecākiem (28 %) un sabiedrības (14 %). Arodbiedrība ir ieguvusi arī vislielāko negatīvo vērtējumu, jo 42 % atzinīgu novērtējumu saņem reti vai nekad, tādējādi atklājas liela viedokļu izkliede, kas liecina par atšķirīgu situāciju dažādās skolās. Izsakot viedokli par izglītojamo vecākiem, 47 % atzīmējuši reizēm, kas ir skalas vidējā alternatīva un līdzīgi kā ar atbalsta saņemšanas iespējām, arī atzinīgs novērtējums no vecākiem lielākoties nav sistemātiska prakse.

12. tabula. Cik bieži tiek ievērots taisnīgums no izglītības iestādes vadības puses, izlemjot dažādus ar darbu saistītus jautājumus, %?

Vien

mēr

Gan

drīz

vi

enm

ēr

Reiz

ēm

Reti

Nek

ad

Vidē

jais

vē

rtēj

ums

Izkl

iede

s rā

dītā

js

1. Reglamentētā darba apjoma sadalē

30 46 18 4 2 2,01 0,91

2. Papildu pienākumu sadalē 19 43 28 8 2 2,32 0,93

3. materiālo stimulu sadalē 22 33 25 12 8 2,5 1,18

4. Atvaļinājuma grafika izveidē 65 26 6 2 1 1,48 0,78

5. Darba uzdevumiem atbilstošu telpu izdalē

37 42 15 4 2 1,93 0,93

6. Dežūru noteikšanā 37 39 16 4 4 1,97 1

sociālās vides aspektus bieži ietekmē izglītības iestādes vadība, kas ir viens no galvenajiem sociālās vides veidotājiem izglītības iestādēs. tās loma orga-nizācijas darbības nodrošināšanā nav apstrīdama, līdz ar to pedagogiem ir svarīgi, lai ar darbu saistītu lēmumu pieņemšanā vadība ievērotu taisnīgumu, kas ir papildus indikators tam, cik sociāli droši jūtas iestādes darbinieki. Vis-biežāk taisnīgums tiek ievērots atvaļinājuma grafika izveidē. tā kā pedagogu darba specifika nosaka arī aptuveno atvaļinājuma grafiku, tad taisnīguma ne-ievērošana no vadības puses šajā aspektā ir praktiski neiespējama. Augstus vērtējumus arī ieguvuši aspekti darba uzdevumiem atbilstošu telpu izdale un dežūru noteikšana, kuru izlemšanā taisnīgums reti un nekad netiek ievērots

117

tikai attiecīgi 4% un 2% gadījumu. Kritiskāks ir aptaujāto pedagogu viedoklis par taisnīguma ievērošanu materiālo stimulu sadalē, kas notiek reti un nekad 20 % gadījumu, turklāt papildus 25 % aptaujāto atzinuši, ka tas notiek reizēm. Šajā gadījumā vērojamā viedokļu izkliede jau atkārtoti norāda uz atšķirīgām situācijām dažādās izglītības iestādēs. Bet reglamentētā darba apjoma un pa-pildu pienākumu sadale vairāk nekā 60 % gadījumu ir taisnīga un ieņem 4. un 5. vietu pēc taisnīguma vidējiem rādītājiem.

13. tabula. Kas jums savā darba vietā/skolā rada psiholoģisku nedrošību? Lūdzu, sniedziet atbildi katrā tabulas rindā!

Vien

mēr

Gan

drīz

vi

enm

ēr

Reiz

ēm

Reti

Nek

ad

Vidē

jais

vē

rtēj

ums

Izkl

iede

s rā

dītā

js

1. ētikas normu neievērošana no kolēģu puses (pieklājības, tolerances trūkums u. c.)

2 7 32 39 20 3,68 0,93

2. ētikas normu neievērošana no skolas vadības puses (pieklājības, tolerances diskrētuma trūkums u. c.)

2 7 28 33 30 3,81 1,01

3. Aprunāšana (baumas, tenkas) kolēģu starpā

4 8 38 35 15 3,48 0,98

4. stress, ko izraisa savstarpējās attiecības skolā

3 8 41 33 15 3,49 0,95

5. stress, ko izraisa darba pienākumu pildīšana (pārslodze, darba nešana mājās, izdegšana u. c.)

8 24 45 18 5 2,86 0,95

6. Vecāku spiediens 1 7 35 39 18 3,65 0,89

7. Psiholoģiskā vardarbība no izglītojamo puses

1 5 29 36 29 3,85 0,94

8. Pārāk bieža izglītības iestādes kontrole

3 6 27 40 24 3,75 0,99

9. Pārāk bieža pedagogu darba kontrole

3 7 28 38 24 3,71 1

Lai gan, vērtējot izglītības iestādes sociālo vidi, lielākā daļa aptaujāto at-zina, ka ir apmierināti ar mācību darba noslodzi, izvērtējot psiholoģiskās vi-des faktorus, galvenais, ar ko reizēm saskaras lielākā daļa aptaujāto, ir stress, ko izraisa darba pienākumu pildīšana. turpretī 32 % aptaujāto šāda prob-lēma ir vienmēr un gandrīz vienmēr, kas norāda uz pastāvīgu psiholoģisku

118

nedrošību darba vietā. Aprunāšana kolēģu starpā un stress, ko izraisa savstar-pējās attiecības skolā ieņem 2. un 3. vietu biežāk sastopamo psiholoģiskās vides problēmu vidū. Ar tām saskaras aptuveni puse aptaujāto. Kaut gan lie-lākā daļa respondentu (38 % un 41 %) atzīmējuši atbildi reizēm, tas uzskatāms par signālu psiholoģiskām riska situācijām, kuras pedagogiem nepieciešams risināt papildus tiešajiem darba pienākumiem.

turpretī pedagogi vismazāk izjūt psiholoģisku spiedienu no izglītojamo un izglītības iestādes vadības puses. Šo elementu vērtējumos reizēm atzīmē attie-cīgi 29 % un 28 % aptaujāto. Līdzīgi viedokļi ir arī par pārāk biežajām izglītības iestādes un pedagogu darba kontrolēm, kuras psiholoģisko nedrošību vien-mēr vai gandrīz vienmēr rada tikai aptuveni 9–10 % aptaujāto. taču šie rezultā-ti jāskata uzmanīgi, jo psiholoģiskās vides problēmas ir jūtīga tēma, par kuru cilvēki nav pieraduši publiski izteikties, tāpēc pat gadījumos, ja respondents ir atbildējis, ka konkrētais psiholoģiskais faktors viņu ietekmē reti, to vajadzētu ņemt vērā kā reāli pastāvošu, bet ar atšķirīgu intensitāti dažādās skolās. Kopu-mā noliedzošās atbildes nekad visos kritērijos vidēji snieguši 15–30 % aptaujā-to, kas bieži sastāda piekto daļu no visiem aptaujātajiem un var tikt uzskatīta par mazu.

14. tabula. Vai uzskatāt, ka esat pietiekoši zinošs par dažādiem ar darbu saistītiem aspektiem, %?

Esm

u

piln

ībā

zino

šs

Esm

u dz

irdēj

is,

bet

nez

inu

konk

rēti

Nek

o ne

zinu

, jo

tas

nav

aktu

aliz

ēts

Nek

o ne

zinu

, jo

tas

man

i ne

inte

resē

1. skolas attīstības plāns 55 40 4 1

2. Darba drošība (ergonomika, ugunsdrošība, evakuācijas notei-kumi u. c.)

79 20 1 0

3. Rīcība kritiskās situācijās (sprā-dzieni, apšaude, kautiņi u. c.)

56 35 9 0

4. slodzes plānošanas principi (pieļaujamo darba stundu skaits, bonusi par darba stāžu)

48 41 10 1

5. Profesionālās izaugsmes iespējas 70 26 4 0

6. Darba algas aprēķināšanas principi

47 45 8 0

119

7. turpmākās darba iespējas esoša-jā darba vietā

45 36 18 1

8. Aktualitātes izglītības jomā (likumdošana)

50 45 4 1

Izglītības iestādēs veidotā informatīvā vide atspoguļojas pedagogu zināša-nās par dažādiem, viņiem svarīgiem darba aspektiem. Kā atzīst 79 % aptaujā-to, viņi pilnībā zina par darba drošību, kas attiecas uz atbilstošu rīcību saistībā ar iestādes fiziskās vides faktoriem, taču 20 % zina par tiem, bet ne konkrēti. Šīs zināšanas pedagogiem ir īpaši svarīgas, rūpējoties gan par savu, gan par izglī-tojamo drošību, tādējādi iegūtie rezultāti vērtējami pozitīvi. Nedaudz mazāks skaits aptaujāto (70 %) zina par profesionālās izaugsmes iespējām, kas ieņem otro vietu zināšanu skalā aiz darba drošības. Kopumā pedagogu zināšanas par šiem abiem jautājumiem var uzskatīt par labām.

Par rīcību kritiskās situācijās pilnībā zina 56 % respondentu, bet 9 % nezi-na neko, jo iestādē šis jautājums nav aktualizēts. Līdz ar to nākas secināt, ka ikdienas apstākļos pedagogu zināšanas par darba drošību ir augstākas nekā zināšanas par krīzes situācijām, kas ir cieši saistītas ar darba drošību. Iespē-jams, ka aptaujātie nav pārliecināti par savu informētību, jo praksē nav bie-ži bijušas situācijas, kad šādas zināšanas būtu jāizmanto. un to arī apliecina 35 % aptaujāto, kas atzīst, ka ir dzirdējuši par rīcību kritiskās situācijās, bet ne-zina konkrētas lietas, kā rīkoties.

turpretī aptaujātie mazāk zina par turpmākā darba iespējām esošajā dar-bavietā, kas norāda uz iespējamu stabilitātes trūkumu un nedrošību attiecībā uz turpmāko nākotni un nodarbinātības prognozēm. Vērtējot savas zināšanas par šo aspektu, 19 % aptaujāto atzinuši, ka nezina neko, jo tas nav aktuali-zēts, bet konkrētība par savu darbavietu ir 45 % pedagogu. Aptuveni pusei no visiem aptaujātajiem (48 %), kas nav augsts rādītājs, ir zināšanas par slodzes plānošanas principiem, bet otra puse, t. i., 52 % pedagogu vai nu ir tikai kaut ko dzirdējuši, vai arī nezina neko. Līdzīgi dalās atbildes par darba algas aprēķi-nāšanas principiem, kurus pilnībā pārzina 47 % aptaujāto. tādējādi viena daļa izglītības darbinieku zina, kā veidojas viņu noslodze un atalgojums un kādas ir izredzes turpināt darbu konkrētajā vietā, bet otru daļu veido aptaujātie, kas zina kaut ko aptuveni vai arī nezina neko.

120

15. tabula. Cik bieži, jūsuprāt, katrs no iespējamiem sociālā dialoga partneriem iesaistās izglītības nozares pilnveidošanas/attīstības jautājumu risināšanā, %?

sarunu partneri

Vien

mēr

Gan

drīz

vi

enm

ēr

Reiz

ēm

Reti

Nek

ad

Nez

inu

1. Kolēģi izglītības iestādē 18 42 32 6 1 1

2. Izglītības iestādes administrācija 47 33 14 4 0 2

3. Vecāki 4 16 48 24 3 5

4. Izglītojamo (skolēnu, studentu) padome

7 23 38 17 6 9

5. Pašvaldība 13 28 31 14 3 10

6. Izglītības pārvalde 20 29 26 11 2 12

7. Novada, pilsētas arodorganizācija

16 25 24 12 5 18

8. Izglītības iestādes arodbiedrības priekšsēdētājs

25 30 22 8 2 13

9. LIZDA kopumā 22 28 20 10 2 18

10. IZm 17 23 24 14 3 19

11. Latvijas Pašvaldību savienība 4 10 19 14 7 46

12. mācību priekšmetu metodiskās komisijas/apvienības

22 32 23 9 2 12

13. Latvijas trīspusējā darba devēju, valsts un arodbiedrību konsultatīvā padome

4 12 16 10 5 53

14. Latvijas Darba devēju konfederācija

4 10 14 11 6 55

15. Ar izglītības nozari saistītās NVO

4 9 17 11 5 54

Aptaujāto izglītības darbinieku viedokļi par sociālā dialoga norisi un gru-pām, kā arī institūcijām, kas tajā piedalās, ir samērā dažādi. Visaugstākā iesais-tes intensitāte pedagogu skatījumā ir izglītības iestāžu administrācijām, kuras vienmēr un gandrīz vienmēr ir sociālā dialoga partneri 80 % gadījumu. Kolēģi ar biežumu vienmēr un gandrīz vienmēr darbojas kā dialoga partneri 60 % ap-taujāto skatījumā. Atšķirības šo divu grupu iesaistē vairāk vērojamas aktivitā-šu biežumā, jo izglītības iestādes administrācija vienmēr ar dialoga palīdzību risina svarīgus jautājumus 47 % gadījumu, bet kolēģi – 18 %. turpretī kolēģi

121

to visvairāk dara gandrīz vienmēr (42 %). Vecāki izglītības nozares jautājumu risināšanā lielākoties iesaistās reizēm (48 %) vai reti (24 %). Vēl mazāk intensīvi sociālajā dialogā ir izglītojamo padomes, kas gandrīz vienmēr iesaistās 23 %, bet reizēm – 38 % gadījumu.

samērā izkliedēti un pretrunīgi ir aptaujāto viedokļi par pašvaldību, izglī-tības pārvalžu, novada/pilsētas arodorganizāciju, izglītības iestāžu arodbied-rību vadītāju, LIZDA un IZm lomu izglītības jomas pilnveidošanā. Līdzīgs visu minēto organizāciju/cilvēku aktivitāšu biežums parādās visās kategorijās – no vienmēr līdz nekad un nezinu. Iespējams, ka katrā izglītības iestādē situācija ir atšķirīga vai aptaujātajiem pieejamā informācija par sociālo dialogu ir dažāda, kas arī atainojas rezultātos.

Kopumā aptaujas rezultātos vērojama tendence – jo tālāk kāda cilvēku gru-pa vai institūcija ir no tiešā pedagoģiskā procesa izglītības iestādē, jo mazāka ir viņu iesaiste izglītības nozares attīstībā kā sociālajiem partneriem. Šādu vie-dokli pauduši aptaujātie izglītības darbinieki. taču papildus jāņem vērā fakts, ka par daudzu organizāciju darbību aptaujāto vairākums nezina. Vairāk nekā puse aptaujāto (46–55 %) nav varējuši novērtēt Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas trīspusējās padomes, Latvijas Darba devēju konfederācijas un ar izglī-tības nozari saistīto NVO aktivitāšu biežumu.

Pedagogu viedokļi par sociālā dialoga saturu ir dažādi. Kā atzīst aptaujātie, šobrīd saistībā ar izmaiņām izglītības sistēmā visvairāk tiek risināti jautājumi par mācību gada garumu (58 %), 40 stundu darba nedēļu (56 %) un mācību priekšmetu standartiem. turklāt, vērtējot visus apspriežamos jautājumus, lielāks skaits pedagogu atzīmē, ka tie jau tiek risināti un salīdzinoši mazāks skaits min, ka šos jautājumus vajadzētu risināt. Vienīgais jautājums, par kuru saņemts vienādi liels atbilžu skaits, ir algu reforma. tādējādi respondenti norā-da uz nepieciešamību šo jautājumu risināt vēl vairāk.

16. tabula. Vai jūsu izglītības iestādē ir noslēgts darba koplīgums, %?

1. jā 2. Nē 3. Nezinu

74 10 16

17. tabula. Vai, jūsuprāt, darba koplīgums ir nepieciešams, %?

1. jā 2. Nē 3. Nezinu

85 3 12

122

18. tabula. Kādus ar darbu saistītus jautājumus izglītības jomā, jūsuprāt, pašreiz risina un var risināt ar savstarpēju sarunu (t. s. sociālā dialoga) palīdzību, % (n pārsniedz izlases apjomu, jo viens respondents par katru apspriežamo jautājumu varēja atzīmēt abas alternatīvas)?

Apspriežamie jautājumi tiek risināti

Vajadzētu risināt

Attiecība starp esošo un vēlamo

1.Izmaiņas izglītības sistēmā

1.1. Algu reforma 51 51 0

1.2. 40 stundu darba nedēļa 56 38 +18

1.3. Darba laika (slodzes) noteikšana 55 42 +13

1.4. mācību gada garums 58 27 +31

1.5. mācību priekšmetu standarti 56 38 +18

2. Pedagoģiskā darba saturs

2.1. mācību priekšmetu programmu izstrādes jautājumi

54 40 +14

2.2. mācību grāmatu izvēle 51 44 +7

2.3. Citu mācību līdzekļu izvēle 50 44 +6

2.4. Daudzveidīgu mācīšanas metožu izvēle un pielietošana

66 26 +40

2.5. mācību procesa īstenošanai nepieciešamo tradicionālo un/vai moderno tehnoloģiju pielietošana (tāfele, krīts, dators, interaktīvā tāfele u. tml.)

59 36 +23

2.6. skolēnu projektu nedēļas laiks un saturs 51 41 +10

3. Darba koplīguma saturs

3.1. Darbinieku profesionālā aizsardzība un kvalifikācijas celšana

56 40 +16

3.2. Darba samaksa un materiālā stimulēšana 32 66 -34

3.3. Darba aizsardzība un darba apstākļu uzlabošana

48 47 +1

3.4. sociālā palīdzība 35 60 -25

3.5. Atvaļinājumi un atpūtas dienas 66 26 +40

3.6. sadarbība ar arodorganizāciju, pārstāvot savu biedru – izglītības darbinieku intereses

58 33 +25

3.7. Darba koplīguma parakstīšana, termiņš un grozīšanas kārtība

56 31 +25

123

Pedagoģiskā darba satura jautājumi par daudzveidīgu mācīšanas meto-žu izvēli un mācību procesa īstenošanai nepieciešamo tehnoloģiju lietošanu sociālajā dialogā tiek risināti biežāk nekā visas izmaiņas izglītības sistēmā. tas ir attiecīgi 66 un 59 % gadījumu. turpretī retāk tiek risināta citu mācību līdzekļu, mācību grāmatu izvēle un skolēnu projektu nedēļas laiks un saturs, ko atzīmējuši 50–51 % respondentu. salīdzinoši mazāks ir to respondentu skaits, kas atbild, ka šos jautājumus vajadzētu risināt. Rezultāti ļauj secināt, ka sociālais dialogs attiecībā uz pedagoģiskā darba saturu notiek. Lielākoties tas ir pietiekams, bet jautājumos, kas tiek risināti retāk, arī atbilžu vajadzētu risināt ir vairāk. Lai gan tās nepārsniedz 50 % robežu un nav būtiski vairāk par atbildēm tiek risināts, nepieciešams pievērst konkrētajiem jautājumiem īpašu vērību.

Darba koplīguma saturs sociālajā dialogā tiek risināts retāk nekā izmaiņas izglītības sistēmā un pedagoģiskā darba saturs. turklāt trīs apspriežamie jau-tājumi tiek risināti mazāk nekā 50 % gadījumu un norāda uz nepieciešamību tos iekļaut sociālajā dialogā intensīvāk, nekā līdz šim. tikai 32 % respondentu uzskata, ka darba koplīgumā tiek risināti darba samaksas un materiālās sti-mulēšanas jautājumi un attiecīgi 66 % norāda, ka tos vajadzētu risināt. Līdzīgi 35 % aptaujāto atbildējuši, ka sociālā palīdzība tiek risināta sociālajā dialogā, bet 60 % uzskata, ka to vajadzētu risināt. samērā nepietiekams ir arī sociālais dialogs par tādu darba koplīguma jautājumu kā darba aizsardzība un darba apstākļu uzlabošana, jo gandrīz vienāds skaits respondentu (47–48 %) atklāj, ka tas tiek risināts, bet to arī vajadzētu risināt.

turpretī pietiekams ir sociālais dialogs par atvaļinājuma un atpūtas die-nām, ko atzīmējuši 66 % aptaujāto un tikai 26 % atbildējuši, ka to vēl vajadzētu risināt. Kopumā šis jautājums ieguvis viszemāko vajadzētu risināt atbilžu skai-tu starp visiem sociālajā dialogā apspriežamajiem jautājumiem. Līdzīgi zemu skaitu (27 %) ieguvis vēl arī jautājums par mācību gada garumu no izglītības sistēmas izmaiņu grupas. tas gan nenozīmē, ka sociālajam dialogam par šiem jautājumiem nevajadzētu notikt, bet tas šobrīd ir pieņemams.

Darbinieku tiesību aizsardzība un darba tiesisko attiecību sakārtošana ir viens no koplīguma mērķiem. Koplīgumus ir noslēguši 74 % aptaujāto respon-dentu, bet 10 % atzīst, ka tāds neesot izglītības iestādē (sk. pielikumā 16. un 17. tabulu). Daļa izglītības darbinieku (16 %) nav varējuši atbildēt, vai iestādē, kurā viņi strādā, ir koplīgums, jo par tādu nezina. Par koplīguma nepiecieša-mību vienisprātis ir 85 % aptaujāto. tā nozīmi neizprot tikai 3 % aptaujāto, bet 12 % nav snieguši konkrētu atbildi. Pozitīvi vērtējams fakts, ka koplīgumi jau ir noslēgti tik daudzās izglītības iestādēs un paši pedagogi tos uzskata par ne-pieciešamiem.

124

19. tabula. Kādi ar darbu saistīti jautājumi ir iekļauti vai, jūsuprāt, būtu jāiekļauj darba koplīgumā, % (n pārsniedz izlases apjomu, jo viens respondents par katru jautājumu varēja atzīmēt abas alternatīvas)?

Ar darbu saistītie jautājumi

Ir ie

kļau

ts

Būtu

jā

iekļ

auj

Att

iecī

ba

star

p e

sošo

un

vēl

amo

1. Darba samaksa 48 41 +7

2. Piemaksas par papildus veicamiem darbiem un darba kvalitāti

26 67 -41

3. Darba laiks, tai skaitā arī darbs skolēnu brīvlaikos

35 54 -19

4. Ikgadējais atvaļinājums 67 23 +44

5. Papildatvaļinājums 46 43 +3

6. Darba drošība 57 32 +25

7. Veselības aprūpe 39 53 -14

8. Darba tiesisko attiecību izbeigšanas kārtība (uzteikšanas termiņš, tiesības atsaukt uzteikumu u. c.)

53 33 +20

9. Kvalifikācijas celšana (izglītības iegūšana, mācību atvaļinājumi, tālākizglītība u. c.)

50 40 +10

10. Nodarbinātības garantijas 33 55 -20

11. sociālās drošības garantijas 40 51 -11

12. Darba tiesisko attiecību aizsardzība 44 44 0

13. Arodbiedrības darbības nodrošinājums savu darbinieku tiesību aizsardzībā

45 42 +3

Koplīguma saturs ir daudzveidīgs un katrā izglītības iestādē tajā iekļauti dažādi jautājumi. Visbiežāk tajos tiek risināts ikgadējo atvaļinājumu jautājums, ko min 67 % aptaujāto. Vairāk nekā pusē gadījumu koplīgumā iekļauta arī dar-ba drošība (57 %), darba tiesisko attiecību izbeigšanas kārtība (53 %) un kva-lifikācijas celšana (50 %). Visos minētajos gadījumos atbildes būtu jāiekļauj ir mazākumā un nepārsniedz 40 % robežu. Līdz ar to attiecība starp esošo un vēlamo situāciju ir pozitīva. taču visretāk koplīgumos paredz piemaksas par papildus veicamiem darbiem un darba kvalitāti (26 %). Aptaujātie pedagogi atzīst, ka šis aspekts būtu jāiekļauj koplīgumā, un tam piekrīt 67 % responden-tu. tikai 33 % gadījumu koplīgumi paredz nodarbinātības garantijas, kas peda-gogiem varētu dot pārliecību par savas darba vietas saglabāšanu un stabilitāti.

125

Nepieciešamību pēc to iekļaušanas koplīgumā pauž 55 % aptaujāto. Līdzīgā situācijā ir jautājumi par darba laiku un veselības aprūpi, kurus koplīgumos iekļauj attiecīgi 35 % un 39 % gadījumu, taču lielāks ir to respondentu skaits, kas vēlas, lai tie tiktu iekļauti, t. i., 54 % un 53 %.

sociālās drošības garantijas arī ir viens no tiem jautājumiem, kurā atbildes starp ir iekļauts un būtu jāiekļauj ir ar negatīvu attiecību, t. i., pašreizējā situāci-jā to risina mazāk, nekā respondenti vēlētos. Koplīguma saturā šis aspekts ir iekļauts 40 % gadījumu, bet to vēlētos tur iekļaut 51 % respondentu.

Kopumā var secināt, ka pedagogi vēlas koplīgumos vairāk iekļaut visus materiālās stimulēšanas un sociālo garantiju aspektus, kas šobrīd tiek retāk vai nepilnīgi paredzēti. turklāt tie visi ir jautājumi, ar ko viņi ir visvairāk neapmieri-nāti un par kuru nodrošinājumu trūkst pārliecības.

22. tabula. Kam, jūsuprāt, ir galvenā atbildība, risinot ar darbu saistītos jautājumus? Lūdzu, atzīmējiet par katru jautājumu ne vairāk kā trīs atbildīgos, % (n pārsniedz izlases apjomu, viens respondents varēja izvēlēties vairākas alternatīvas)!

jautājums/ problēma

Izgl

ītīb

as

iest

ādes

vad

ībai

Pašv

aldī

bai

Izgl

ītīb

as

pār

vald

ei

Aro

dbie

drīb

ai

IZm

Paša

m/-

ai1. Pilnveidot prasmes (ir nepietiekamas prasmes) risināt konstruktīvu dialogu ar darbu saistītos jautājumos

79 17 23 22 16 46

2. sociālais dialogs darba koplīguma satura veidošanā

74 28 14 69 8 18

3. Darba drošības aspekti skolā

90 39 14 22 6 27

4. Attiecības skolā 88 5 7 24 2 64

5. Darba algas, pabalstu un pensijas lielums

31 48 20 44 71 3

sociālais dialogs ir process, kurā ir svarīga dažādu pušu iesaiste, un atbildī-ba par nepieciešamajiem uzlabojumiem darba vidē vai pedagoģiskajā procesā

126

ir gan pašiem izglītības darbiniekiem, gan citām cilvēku grupām vai institūci-jām. Kā liecina aptaujas rezultāti, sevi kā vienu no galvenajiem atbildīgajiem ar darbu saistītu jautājumu risināšanā aptaujātie redz divās no piecām pozīcijām. Vismazāk atbildīgi viņi jūtas par darba algas, pabalstu un pensiju lielumu, kuru noteikšanā un risināšanā vairāk deliģē tiesības IZm (71 %), pašvaldībai (48 %) un arodbiedrībai (44 %). Šāds rezultāts ir pieņemams, jo materiālās atlīdzības un sociālo garantiju jautājumi tiek skatīta valsts politikas līmenī, un tos reti var ietekmēt viens cilvēks. taču starp problēmām, kuru risināšanā izglītības darbinieki nejūtas atbildīgi, tiek iekļauts arī sociālais dialogs darba koplīguma satura veidošanā. sevi kā atbildīgo uztver tikai 18 % aptaujāto, un galvenās tiesības rīkoties novirza izglītības iestādes vadībai (74 %), arodbiedrībai (69 %) un pašvaldībai (28 %). Vairākums aptaujāto neizjūt sevi kā pilntiesīgu sociālā dialoga partneri, kurš varētu piedalīties ar ieteikumiem koplīguma satura iz-strādē. turpretī par prasmju pilnveidošanu konstruktīva dialoga risināšanā ap-taujātie jūtas atbildīgi, bet ne visi, jo pirmais atbildīgais, viņuprāt, ir izglītības iestādes vadība (79 %) un tikai pēc tam katrs pats (46 %).

Vairākums respondentu (64 %) uzskata, ka viņi ir atbildīgi par attiecībām skolā, taču vēl biežāk kā atbildīgais tiek minēta izglītības iestādes vadība (88 %). Pašvaldība, izglītības pārvalde un IZm netiek skatīti kā atbildīgie par šo aspektu, jo tās minētas aptuveni 2–7 % gadījumu. Kopumā attiecības skolā ir vienīgais jautājums, kurā vērojama neliela viedokļu izkliede. Atbildīgie par tām galvenokārt minēti trīs pārstāvji – iestādes vadība, katrs pats un arodbiedrība, bet citas institūcijas ir minimāli pārstāvētas.

Atbildība par darba drošības aspektiem lielākoties ir izglītības iestādes va-dībai, par ko spējuši vienoties gandrīz visi respondenti, t. i., 90 %. Otrajā un trešajā vietā iekļauta pašvaldība (39 %) un katrs pats (27 %), taču par šo cilvēku atbildības jomu nav pārliecināts vairākums no visiem respondentiem.

Kopumā izglītības darbinieki uzskata izglītības iestādes vadību par galve-no atbildīgo dažādu problēmu risināšanā, jo to pastāvīgi izvēlas 74–90 % ap-taujāto. Vienīgais jautājums, kura pilnveide vadībai netiek deliģēta, ir darba algas, pabalsti un pensijas.

127

23. tabula. Kādā veidā jūs risināt aktuālas darba problēmas, % (n pārsniedz izlases apjomu, viens respondents varēja izvēlēties vairākas alternatīvas)?

1. Neformāli izkratu sirdi kolēģiem 72

2. mutiski informēju izglītības iestādes vadību par problēmu 84

3. Rakstiski iesniedzu ierosinājumu:

3.1. izglītības iestādes vadībai 39

3.2. arodbiedrībai 10

3.3. pašvaldībai 5

3.4. Izglītības pārvaldei 5

3.5. IZm 3

4. Rakstu sūdzību:

4.1. izglītības iestādes vadībai 10

4.2. arodbiedrībai 2

4.3. pašvaldībai 1

4.4. Izglītības pārvaldei 1

4.5. IZm 1

5. Paužu savu viedokli vietējā presē, sociālajos tīklos u. tml. 11

6. Pats/-ti rosinu jautājumu apspriest skolas kolektīva vai arodbiedrības sapulcē, arodkomitejā

47

7. Piedalos sanāksmē kā atbalstītājs, ja kāds cits no kolektīva to organizē 60

8. Piedalos darba grupā kāda jautājuma risināšanā 56

9. Pats/-ti sagatavoju rakstisku vēstuli, petīciju un organizēju kolēģu parakstus

9

10. Parakstos kolēģu sagatavotā vēstulē (petīcijā) 48

11. Piedalos kolēģu, arodbiedrības organizētā piketā 39

12. Piedalos kolēģu, arodbiedrības organizētā streikā 31

13. Neko nedaru, tāpat nav vērts 7

14. Cits 1

Izglītības darbinieku iesaiste konstruktīvā problēmu risināšanā ir samē-rā neliela. Kaut arī viņi nav apmierināti ar sociālajām garantijām un darba algu un kā galveno atbildīgo par to uzskata IZm (skatīt iepriekš), rakstisku ierosinājumu vai sūdzību IZm ir iesniedzis 1 % aptaujāto. Visbiežāk pedago-gi par problēmām mutiski informē izglītības iestādes vadību, ko atzīmējuši 84 % respondentu, vai arī neformāli izkrata sirdi kolēģiem, kas notiek 72 % gadījumu. Otrs minētais problēmu risināšanas veids nav efektīvs, lai panāktu

128

nepieciešamās pārmaiņas un var sniegt tikai psiholoģisku īstermiņa labumu neapmierinātajam pedagogam, taču konstruktīvs problēmas risinājums ne-būs iespējams.

trešajā vietā pēc izmantošanas biežuma ir piedalīšanās sanāksmē kā at-balstītājam, ja kāds cits to organizē. tādu problēmu risināšanas ceļu izvēlas 60 % aptaujāto. Bet ceturtajā vietā – piedalīšanās darba grupās kāda jautā-juma risināšanā (56 %), kas uzskatāma par konstruktīvu darbību. salīdzinoši liels skaits izglītības darbinieku ir parakstījušies kolēģu sagatavotā vēstulē (petīcijā) (48 %) un rosinājuši jautājumus izskatīt sapulcēs (47 %). Visus pārējos problēmu risināšanas veidus izmanto mazākums aptaujāto pedagogu, jo tos izvēlējušies mazāk nekā 40 % respondentu.

Izglītības darbinieku gatavība iesaistīties sociālajā dialogā ir atkarīga no tā, vai viņiem šāda iespēja pastāv (skatīt pielikumā 24. un 25. tabulu). Nedaudz vairāk kā puse aptaujāto (57 %) atbild apstiprinoši, taču 11 % respondentu tādas iespējas nav un 32 % respondentu ir grūti atbildēt uz šādu jautājumu. tādējādi kopumā 43 % aptaujāto nejūtas droši par savām iespējām piedalīties lēmumu pieņemšanā un panākt kādus uzlabojumus. turklāt vēl lielāks respon-dentu skaits (46 %) nav varējuši atbildēt, vai viņu viedoklis tiek uzklausīts un ņemts vērā. satraucoši, ka tikai 47 % aptaujāto var droši pateikt, ka viņu vie-doklis par dažādiem ar darbu saistītiem jautājumiem tiek uzklausīts un ņemts vērā. tas liecina par to, ka demokrātiska lēmumu pieņemšana notiek aptuve-ni tikai pusē no visām izglītības iestādēm/pašvaldībām, kas arī varētu būt ie-mesls, kāpēc izglītības darbinieki ir samērā pasīvi sociālajā dialogā un neizjūt sevi kā atbildīgus kolektīvo līgumu izstrādē.

24. Vai jums ir iespēja piedalīties izglītības iestādei svarīgu lēmumu pieņemšanā, %?

1. jā 2. Nē 3. Grūti pateikt

57 11 32

25. Vai jūsu viedoklis par dažādiem ar darbu saistītiem jautājumiem tiek uzklausīts un ņemts vērā, %?

1. jā 2. Nē 3. Grūti pateikt

47 7 46