skolotāja profesijas prestižs latvijā · 2 latvijas izglītības un zinātnes darbinieku...

Skolotāja profesijas prestižs

Latvijā

Pārskats par LIZDA interneta aptaujas rezultātiem

2016

2

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA)

Bruņinieku iela 29/31

Rīga, LV-1001

www.lizda.lv

LIZDA interneta aptaujas mērķis: noskaidrot, kā pedagogi, sabiedrība un

vidusskolēni vērtē skolotāja profesijas prestižu Latvijā, kas to ietekmē un kā to varētu

celt. Aptauja norisinājās interneta vietnē visidati.lv no 2016. gada 7. septembra līdz

17. oktobrim.

Papildus informācija par aptauju:

Tālrunis/fakss: +371 672 70 237

E-pasts: [email protected]

LIZDA, 2016

3

SATURS

1. Kas ir skolotāja profesijas prestižs, un kādēļ tas ir pētīšanas vērts? ................................. 4

2. LIZDA interneta aptauja ..................................................................................................... 5

2.1. Aptaujas norise .......................................................................................................... 5

2.2. Respondentu raksturojums ....................................................................................... 6

3. Skolotāja profesijas prestižs pedagogu, sabiedrības un vidusskolēnu skatījumā ............. 9

3.1. Vispārīgais vērtējums ................................................................................................ 9

3.2. Skolotāja darba novērtējums .................................................................................. 20

3.3. Skolotāja darba apstākļi .......................................................................................... 25

3.4. Skolotāja profesijas autonomija, kontrole un uzraudzība ....................................... 28

3.5. Skolotāju ietekme uz sabiedrību ............................................................................. 32

4. Vīrieši skolotāji: kādēļ viņu ir tik maz? ............................................................................ 38

5. Kas vairotu skolotāja profesijas prestižu? ....................................................................... 40

6. Priekšstati par skolotājiem .............................................................................................. 47

7. Grūtības skolotāju darbā ................................................................................................. 52

8. Skolotāja profesijas izvēle: par un pret ........................................................................... 57

9. Skolotāja ideāls ................................................................................................................ 59

Pārdomām un rīcībai ............................................................................................................... 67

Izmantotie avoti....................................................................................................................... 70

4

1. Kas ir skolotāja profesijas prestižs, un kādēļ tas ir pētīšanas vērts?

Kopš 1994. gada UNESCO aicina 5. oktobrī visā pasaulē kopīgi atzīmēt

Pasaules skolotāju dienu, lai sveiktu skolotājus un izceltu viņu nozīmīgo lomu kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā (ANO un UNESCO starptautiskās...). Lielākā starptautiskā skolotāju un izglītības darbinieku arodbiedrību federācija Education International, kura apvieno arodbiedrības visā pasaulē, katru gadu aicina svinēt Pasaules skolotāju dienu, to veltot īpašai tēmai. 2016. gada skolotāju dienas uzmanības centrā bija skolotāja profesijas prestižs. Interneta aptauja par skolotāja profesijas prestižu ir viena no skolotāju dienai LIZDA veltītajām aktivitātēm. To kopīgā devīze šogad bija “Paaugstināsim profesijas prestižu – uzticoties, cienot un novērtējot pedagogu darba nozīmīgumu”.

Skolotājiem un viņu organizācijām, piemēram, arodbiedrībām, ir nozīme sabiedrības attieksmju un politikas veidošanā. Skolotāji viennozīmīgi nav pasīvi sabiedrības pārmaiņu uztvērēji; viņiem jāuzņemas proaktīva sociāla loma līdztekus savai profesionālajai darbībai, jo skolotāji uzņemas lielāko atbildība par nākotnes sabiedrības veidošanu (ETUCE, 2008). Tikai tādi profesionāļi, kuru darbs tiek atzīts, adekvāti novērtēts un cienīts, spēj ietekmēt sabiedrības viedokļus un veidot sabiedrības vērtību sistēmu. Starptautiski salīdzinājumi liecina, ka starp Eiropas valstīm skolotāja profesija vispopulārākā ir Kiprā un ļoti populāra tā ir Grieķijā, savukārt Vācijā tā ieņem trešo vietu starp visvairāk cienītajām profesijām, bet Somijā – ierindojas pirmajā piecniekā (Europena Union, 2013:213). Nacionāla līmeņa dati parāda, ka valstīs, kur profesijas statuss pēdējā laikā mainījies, vislielākās bažas rada vāja institucionālā atzīšana. Skolotāji Īrijā, Somijā un Apvienotajā Karalistē izjūt to, ka viņu loma sniedzas krietni pāri par mācīšanas robežām, lai arī viņu prasības pēc institucionālas atzīšanas nav īpaši spēcīgas. Krīze ir vairāk izteikta Ungārijā, Vācijā un Francijā, kur skolotāji jūtas “ekspluatēti” un “necienīti” (Europena Union, 2013:213). Jaunzēlandē secināts, ka skolotāju profesiju vērtē kā vērtīgu un godājamu, taču drīzāk indivīdu jeb atsevišķu skolotāju, ne tik daudz kā profesionālās grupas līmenī (Hall & Langton, 2006). Pētījumos ASV tiek secināts, ka skolotāja profesijai prestižs nav augsts tāpat kā citās profesijās, kur dominē sievietes (Ingersoll & Merrill, 2011:194). Tomēr profesijas statusam ir tendence pieaugt, ja valstī tiek īstenoti mērķtiecīgi pasākumi (Lankford et al, 2014). Profesijas prestiža jēdziens nav viennozīmīgs un ir sarežģīts. To konstatē visi pētnieki, kuri centušies izzināt profesijas (tajā skaitā skolotāja) prestižu nacionālā līmenī un salīdzināt dažādu valstu griezumā. Lai arī skaidrojumi ir dažādi, var pieņemt, ka profesijas prestižs ir pozīcija, kādu tā ieņem profesiju hierarhijā saskaņā ar sabiedrības izpratni un novērtējumu. Profesijas prestižs saistīts ar tās autoritāti, cieņu un atzīšanu, ietekmi, varu, kontroli un citiem aspektiem. Ar detalizētāku jēdziena skaidrojumu var iepazīties, piemēram, pārskata tapšanā izmantotajos avotos un pētījumos. Jebkuras profesijas prestižs ir tās novērtējums sabiedrībā, kuru veido gan paši profesijas pārstāvji, gan klienti, gan plašāka sabiedrība un citas profesionālās grupas. Skolotāja profesijas gadījumā tie ir paši pedagogi, skolēni un viņu vecāki, kā arī citas ieinteresētās puses. Novērtējums ietver gan finansiālo aspektu, gan sociālo atzīšanu un cieņu, kas izpaužas, piemēram, kā profesijas pārstāvja autoritātes atzīšana, viņa darba novērtēšana atbilstoši ieguldījumam,

5

ietekme sabiedrībā dažādos procesos. Profesijas prestižu saista arī ar kontroli un uzraudzību, kādai tiek pakļauti darba veicēji. Viens no profesiju ietekmējošiem faktoriem ir darba vide un apstākļi, kuros nozares pārstāvjiem jāstrādā. Situācija, protams, var atšķirties individuālos gadījumos un dažādās organizācijās, taču kopējais stāvoklis ļauj novērtēt, cik lielu uzmanību nozarei un tās darbiniekiem piešķir valsts, pašvaldību, konkrētu institūciju līmenī (īpaši izglītības sistēmas gadījumā). Ja nozare un tajā strādājošie tiek vērtēti augstu un kā sabiedrībai nozīmīgi, tiek veikti atbilstoši ieguldījumi infrastruktūrā, darba vides pilnveidē, ir rūpes par to, lai darbinieka pienākumu pildīšanai un darba procesam būtu atbilstoši apstākļi, piemēram, fiziskie, materiālie, psiholoģiskie apstākļi. Tam jāpievērš uzmanība arī institūciju līmenī, šajā gadījumā – izglītības iestāžu līmenī.

Kāda ir situācija Latvijā? Par profesijas prestižu var spriest no iepriekš veiktajiem pētījumiem (piemēram, European Commision, 2015; TALIS 2013 Results; Misāne et al, 2007), kur secināts, ka profesijas prestižs nav bijis visai augsts, tomēr svarīgi saprast, vai pedagogu pašvērtējumā un sabiedrības nostājā ir notikušas kādas pārmaiņas. Diemžēl jāsecina, ka līdz šim nopietnas un sistēmiskas aktivitātes profesijas pievilcības veicināšanai un jaunu speciālistu piesaistei nozarē Latvijā, kuras būtiski uzlabotu situāciju, nav īstenotas, jo neskatoties uz atsevišķām iniciatīvām, aizvien izglītības nozarē pastāv pedagogu paaudžu nomaiņas problēma, izglītības nozares feminizācija, skolotāju trūkums vairākos mācību priekšmetos pretrunā tam, ka jauni skolotāji katru gadu absolvē augstskolas.

2. LIZDA interneta aptauja

2.1. Aptaujas norise

Aptaujas ietvaros tika uzrunātas trīs mērķgrupas: pedagogi, vidusskolēni un plašāka sabiedrība. LIZDA aptaujas mērķis bija noskaidrot, kā pedagogi, sabiedrība un vidusskolēni vērtē skolotāja profesijas prestižu Latvijā, kas to ietekmē un kā to varētu celt. Aptauja norisinājās interneta vietnē visidati.lv no 2016. gada 7. septembra līdz 17. oktobrim. Informācija par iespēju piedalīties aptaujā tika publicēta LIZDA mājaslapā, portālā eklase.lv, sociālajos tīklos, izsūtīta LIZDA arodorganizācijām u.c.

Ja pedagogu izlasi var uzskatīt par pietiekami reprezentatīvu (citiem vārdiem - pēc dažādiem rādītājiem izlase tuvu atspoguļo visu pedagogu kopumu Latvijā), tad sabiedrības un vidusskolēnu gadījumā tas tā nav. Tas ir būtisks aspekts, kas jāņem vērā, apkopojot un interpretējot datus. Izlases nav salīdzināmas, tādēļ, atspoguļojot respondentu atbildes attēlos, tās ir parādītas procentos, nevis absolūtos skaitļos. Tā kā aptauja norisinājās elektroniski, tajā piedalījās tikai tie cilvēki, kuri lieto internetu, tādēļ aptaujas rezultāti nav vispārināmi, tomēr iegūtie dati sniedz priekšstatu par konkrēto mērķgrupu viedokļiem saistībā ar skolotāja profesijas prestižu.

Viedokļu noskaidrošanai tika piedāvāti dažādi apgalvojumi, kuri respondentiem bija jāizvērtē pēc Likerta skalas, kā arī daži slēgtie un atvērtie jautājumi. Vairums jautājumu un apgalvojumu visām mērķgrupām bija vienādi, tomēr tika ievērota respondentu grupu specifika, tādēļ atsevišķi jautājumi netika uzdoti visiem, vai arī tie tika formulēti citādi. Apgalvojumi un jautājumi tika grupēti tematiskos blokos, ietverot ar profesijas prestižu saistītus aspektus (tie izriet no

6

teorijas un dažādiem iepriekš veiktajiem pētījumiem): skolotāja profesijas prestiža vispārējs novērtējums; atalgojums un atzinība; skolotāja darba apstākļi; autonomija (profesionālā brīvība), kontrole un uzraudzība; skolotāja profesijas ietekme sabiedrībā; ideāla skolotāja tēls.

2.2. Respondentu raksturojums

Aptaujā piedalījās 1773 pedagogi no visas Latvijas (1. attēls), no tiem 723 jeb

40,8% dzīvo republikas nozīmes pilsētās, savukārt 1050 jeb 59,2% - novados, tajā

skaitā mazpilsētās.

No aptaujātajiem pedagogiem 1671 jeb 94,2% ir sievietes, savukārt 102 jeb 5,8% - vīrieši. Pedagogu sadalījums pēc vecuma parādīts 2. attēlā, bet pēc pedagoģiskā darba stāža – 3. attēlā.

0 5 10 15 20 25

Latgale

Zemgale

Kurzeme

Vidzeme

Pierīga

Rīga

19,1

14,8

16,2

23,9

10,7

15,3

%

1. att. Aptaujāto pedagogu sadalījums reģionu griezumā

Pedagogi, n=1773

0 10 20 30 40

60 gadi un vairāk

50-59 gadi

40-49 gadi

30-39 gadi

līdz 29 gadiem

11,7

38,4

30,7

12,9

6,3

%

2. att. Aptaujāto pedagogu vecums

Pedagogi, n=1773

7

Aptaujā visvairāk piedalījušies vispārējās vidējās izglītības skolotāji (skat. 4.

attēlu). Atbildi “cits” atzīmējuši tie pedagogi, kuri pilda dažādus amatus vienlaikus, strādā par izglītības iestādes vadītājiem, vadītāju vietniekiem, augstskolu docētājiem, psihologiem, logopēdiem, sociālajiem pedagogiem, izglītības metodiķiem, skolas bibliotekāriem u.c.

Sabiedrības viedoklis šajā aptaujā iegūts no 502 respondentiem (aptaujātas

442 jeb 88% sievietes un 60 jeb 12% vīrieši). 71,9% atbildēja apstiprinoši, ka viņiem ir nepilngadīgi bērni, kas norāda uz lielu varbūtību par saskari ar izglītības iestāžu un pedagogu darbu. Respondenti pārstāv visus Latvijas reģionus, 31,9% no tiem dzīvo

0 20 40 60 80

virs 20 gadiem

11-20 gadi

4-10 gadi

līdz 3 gadiem (ieskaitot)

65,7

20,4

9

5

%

3. att. Aptaujāto pedagogu pedagoģiskā darba stāžs

Pedagogi, n=1773

0 10 20 30 40

Cits

Speciālās izglītības skolotājs

Profesionālās izglītības skolotājs

Interešu izglītības skolotājs

Vispārējās vidējās izglītības skolotājs

Vispārējās pamatskolas skolotājs

Sākumizglītības skolotājs

Pirmskolas izglītības skolotājs

9,1

3

3,4

1,8

31,8

21,5

13,4

16

%

4. att. Aptaujāto pedagogu ieņemamais amats izglītības iestādē

Pedagogi, n=1773

8

Rīgā. Kopumā puse no respondentiem dzīvo republikas nozīmes pilsētās, pārējie – novados, mazpilsētās. Respondentu vecums parādīts 5. attēlā.

Lielākā daļa respondentu (75,5%) strādā algotu darbu, 12,2% - strādā un studē, 4,8% ir bezdarbnieki, 2,8% ir strādājoši pensionāri, 2,6% mācās vai studē, savukārt 2,2% ir nestrādājoši pensionāri. Respondentu izglītības līmenis parādīts 6. attēlā.

Aptaujā piedalījās 352 vidusskolēni, no tiem 350 norādīja savu dzimumu,

dzīves vietu, klasi, kurā mācās. 218 jeb 62,3% no respondentiem ir meitenes, bet 132 jeb 37,7% - zēni. 117 jeb 33,4% vidusskolēnu mācās 10. klasē, 131 jeb 37,4% - 11. klasē, savukārt 102 jeb 37,7% - 12. klasē. Aptaujā piedalījās vidusskolēni no visiem reģioniem (skat. 7. attēlu).

0 10 20 30 40

virs 70

60-69

50-59

40-49

30-39

20-29

15-19

1,6

4,4

13,1

31,9

36,3

10,6

2,2

%

5. att. Respondentu vecums

Sabiedrība, n=502

0 20 40 60 80

Augstākā

Vidējā

Pamatskolas

Sākumskolas

74,1

23,7

1,6

0,6

%

6. att. Respondentu izglītība

Sabiedrība, n=502

9

Aktīvāki izrādījušies pilsētās dzīvojošie vidusskolēni – 180 jeb 51,4% no viņiem dzīvo republikas nozīmes pilsētā, bet pārējie (170 jeb 48,6%) – novados, tajā skaitā mazpilsētās.

3. Skolotāja profesijas prestižs pedagogu, sabiedrības un

vidusskolēnu skatījumā

3.1. Vispārīgais vērtējums

Aptaujas pirmā apgalvojumu grupa bija vērsta uz skolotāja profesijas prestiža

novērtējumu kopumā, tajā skaitā savstarpēji salīdzinot skolotāju prestižu starp dažādām izglītības pakāpēm (pirmsskolas izglītība, pamatizglītība, vidējā izglītība) un salīdzinot skolotāja profesiju ar citām.

LIZDA aptaujas rezultāti atsevišķos aspektos ir līdzīgi kā citos Latvijā un ārzemēs iepriekš veiktajos pētījumos. Piemēram, Geske A. un Ozola A. savā rakstā atsaucas uz starptautisko pētījumu TALIS 2013, raksturojot skolotāju apmierinātību ar darbu un viedokli par profesijas prestižu (Geske & Ozola, 2015). Viņi secina, ka Latvijas sabiedrībā skolotāja profesijas prestižs vērtējams kā zems, un dati liecina, - Latvijā vairāk nekā trīs ceturtdaļas skolotāju uzskata, ka viņu profesija sabiedrībā netiek cienīta (Geske & Ozola, 2015:193). Autori norāda, ka skolēnu sasniegumiem ir tendence būt saistītiem ar skolotāja profesijas prestižu valstī un Latvijas skolēnu mācību sasniegumi uzskatāmi par atbilstošiem skolotāju profesijas prestižam šajā valstī – abi parametri atrodas nedaudz zem starptautiskās vidējās vērtības (Geske & Ozola, 2015:194). A. Geske un A. Ozola secina, ka profesionālo skolu profesionālo priekšmetu skolotāji ir salīdzinoši labākās domās par skolotāja profesijas prestižu sabiedrībā nekā citi viņu kolēģi (Geske & Ozola, 2015:207).

LIZDA aptaujas rezultāti liecina, ka pedagogi drīzāk nepiekrīt vai pilnībā nepiekrīt (kopā 66,7%) apgalvojumam, ka sabiedrība kopumā augstu vērtē skolotāju darbu. Pārējās respondentu grupas ir pozitīvāk noskaņotas (8. attēls). Aptaujātie sabiedrības pārstāvji un vidusskolēni norāda, ka paši augstu vērtē skolotāju darbu (9.

0 10 20 30 40

Latgale

Zemgale

Kurzeme

Vidzeme

Pierīga

Rīga

10

13,1

16

21,4

7,7

31,7

%

7. att. Aptaujāto vidusskolēnu sadalījums reģionu griezumā

Vidusskolēni, n=350

10

attēls). 85% aptaujāto sabiedrības pārstāvju atzīst, ka ir dzirdējuši labas atsauksmes par daudziem skolotājiem (10. attēls). Visas respondentu grupas lielākoties nepiekrīt, ka Latvijā skolotāju prestižs būtu augsts, taču to respondentu vidū, kuri ieņem neitrālu pozīciju (ne piekrīt, ne nepiekrīt), vidusskolēnu un sabiedrības pārstāvju īpatsvars ir aptuveni divas reizes lielāks nekā pedagogu īpatsvars (11. attēls). Kopumā 80,3% aptaujāto pedagogu (tas ir vairāk nekā TALIS 2013 pētījumā) uzskata, ka profesijas prestižs Latvijā nav augsts. Līdzīgi kā G. Misānes un līdzautoru 2007. gada pētījumā ir secināts, ka skolotāja profesijas prestižs Latvijā ir krities (Misāne et al, 2007:59), arī LIZDA aptaujā tiek pausts pārliecinošs atbalsts apgalvojumam, ka skolotāja profesijai Latvijā agrāk ir bijis augstāks prestižs (17. attēls). Kopumā respondenti pauž pārliecinošu nostāju, ka citās Eiropas Savienības valstīs skolotāja profesijas prestižs ir augstāks nekā Latvijā (12. attēls).

Salīdzinot skolotāju profesijas prestižu dažādās izglītības pakāpēs, vairāk nekā 30% respondentu visās trijās mērķgrupās pauž neitrālu pozīciju (13.–15. attēls). Privāto izglītības iestāžu skolotāju prestižs tiek vērtēts augstāk, tomēr trešā daļa pedagogu un sabiedrības pārstāvju pauž neitrālu viedokli (18. attēls). Vairāk nekā puse respondentu atzīst, ka pirmsskolas izglītības skolotāji sabiedrībā netiek augstu novērtēti (16. attēls), un piekrīt, ka skolotāja profesija būtu daudz pievilcīgāka, ja skolā būtu mazāk disciplīnas problēmu (19. attēls). Par to, ka profesijas pievilcību celtu pašu skolotāju pozitīvāks viedoklis, sabiedrība un vidusskolēni izsakās ar lielāku pārliecību nekā pedagogi (20. attēls). Būtiska daļa respondentu piekrīt, ka skolotāja profesijas prestižs lielākoties ir atkarīgs no pašiem skolotājiem (21. attēls), taču paši pedagogi šim apgalvojumam piekrīt salīdzinoši mazāk. To, ka pedagogi ir kritiskāki vērtējumos par savas profesijas sociālo prestižu sabiedrībā nekā citi, parāda arī citās valstīs veiktie pētījumi (piemēram, Hall & Langton, 2006). Tas liecina, ka pedagogiem ir tendence domāt par sevi kritiskāk, nekā to par viņiem dara citas sabiedrības grupas.

0 20 40 60

Pilnībā nepiekrītu

Drīzāk nepiekrītu

Ne piekrītu, nenepiekrītu

Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

2

26,1

24,7

39,5

7,7

6,2

35,3

21,5

31,1

6

14,8

51,9

20,5

11,7

1,1

%

8. att. Sabiedrība kopumā augstu vērtē skolotāju darbu

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


11

0 20 40 60



Ne piekrītu, ne nepiekrītu

Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

1,4

2,8

12,8

47,2

35,8

0,8

3,4

7,2

36,9

51,8

%

9. att. Es personīgi augstu vērtēju skolotāju darbu

Sabiedrība, n=502


0 20 40 60




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

0

6,2

8,8

46,6

38,4

%

10. att. Esmu dzirdējis (-usi) labas atsauksmes par daudziem skolotājiem

Sabiedrība, n=502

12

0 20 40 60




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

13,6

33,2

31

18,5

3,7

16,9

39,2

28,7

12

3,2

30,4

49,9

14,3

4,7

0,7

%

11. att. Skolotāja profesijai Latvijā ir augsts prestižs

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


0 20 40 60




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

1,4

4,8

16,2

37,5

40,1

1

2

14,5

46,2

36,3

0,8

1,3

7,2

49,9

40,8

%

12.att. Skolotāja profesijai citās ES valstīs ir augstāks prestižs nekā Latvijā

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


13

0 10 20 30 40




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

8,2

23,5

35,5

25,7

7,2

6,2

17,7

35,6

33,9

6,6

%

13. Vidusskolas skolotājiem ir augstāks prestižs nekā pamatskolas skolotājiem

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502

0 10 20 30 40




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

8,6

21,7

31,5

29,1

9,2

6,3

19,2

31

34,1

9,4

%

14. att. Vidusskolas skolotājiem ir augstāks prestižs nekā sākumskolas skolotājiem

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502

14

0 10 20 30 40




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

7,8

25,3

36,1

24,5

6,4

7,2

25,6

37,8

23,8

5,6

%

15. att. Pamatskolas skolotāji tiek augstāk vērtēti nekā sākumskolas skolotāji

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502

0 20 40 60




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

13,1

37,6

30,9

13,5

4,8

23

44,3

22,6

8,5

1,6

%

16. att. Pirmsskolas skolotāji sabiedrībā tiek augstu novērtēti

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502

15

0 20 40 60




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

3

5,6

10,6

42

38,8

4,5

3,1

3,8

30,9

57,7

%

17. att. Skolotāja profesijai mūsdienās ir zemāks prestižs, nekā tas ir bijis agrāk

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502

0 10 20 30 40




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

5

16,7

31,9

33,1

13,3

4,3

16

34,7

34,3

10,6

%

18. att. Privāto izglītības iestāžu skolotāju prestižs ir augstāks nekā citu izglītības iestāžu skolotājiem

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502

16

0 10 20 30 40




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

5,1

6,3

19,3

37,5

31,8

3,8

11,2

20,9

37,5

26,7

3,2

9,5

19,1

38,1

30,1

%

19. att. Skolotāja profesija būtu daudz pievilcīgāka, ja skolā būtu mazāk disciplīnas problēmu

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


0 20 40 60




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

2,3

10,5

24,1

34,1

29

4,2

10,4

21,7

41

22,7

8

23

27

32,8

9,2

%

20. att. Skolotāja profesija būtu daudz pievilcīgāka, ja paši

skolotāji par to veidotu pozitīvāku viedokli

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


17

Respondenti tika aicināti iztēloties, ka visas darba tirgū esošās profesijas ir

novietotas uz kāpnēm ar 10 pakāpieniem atkarībā no tā, kāds ir profesiju prestižs, pieņemot, ka zemāka prestiža profesijas atrodas kāpņu lejasgalā (zemākais vērtējums 10) un augstāka – kāpņu augšgalā (augstākais vērtējums 1). Attiecīgi respondentu uzdevums bija norādīt, uz kura pakāpiena varētu novietot skolotāja profesiju. Rezultātu kopsavilkums atspoguļots 22. attēlā. Redzams, ka kopumā biežāk minēto vērtējumu skaits svārstās robežās starp 5. un 8. pakāpienu, turklāt pedagogi ir ļoti kritiski pret savu profesiju (augstākais vērtējums ir 8. pozīcijai, kas ir trešā zemākā uz iedomātajām profesiju prestiža kāpnēm). No visām respondentu grupām visaugstāk skolotāja profesijas prestižu ir novērtējuši vidusskolēni, jo viņu vērtējumos dominē 5. pakāpiens.

0 20 40 60




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

4

7,4

19

33

36,6

3,4

12,7

15,9

41,2

26,7

6,3

25,8

24

33,3

10,7

%

21. att. Skolotāja profesijas prestižs lielākoties ir atkarīgs no paša skolotāja

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


18

Interesanti rezultāti redzami 23. attēlā, kur apkopoti respondentu viedokļi

par jautājumu, kurai no profesijām ir līdzīgs sociālais prestižs kā skolotājam. Redzam, ka dominē sociālais darbinieks, aiz tā seko medicīnas māsa, ārsts un policists. Arī tās ir profesijas, kuras ir salīdzinoši zemu atalgotas un ar lielu darba slodzi. Līdzīgi rezultāti tiek prezentēti arī citu valstu pētījumos. Piemēram, Anglijā veiktajā pētījumā sabiedrības aptaujās 2003. un 2006. gadā iedzīvotājiem tika lūgts salīdzināt skolotāja profesijas prestižu ar 12 citām profesijām. Vislielāko atbalstu

10

9

8

7

6

5

4

3

2

1

4

4,3

11,1

14,9

17,7

22,9

9,7

8,3

3,1

4

2,8

5,8

13,3

18,7

14,7

16,5

8,8

10,2

4,4

4,8

7,3

10,8

26,4

18,2

12,4

12,9

3,3

4,5

2,3

2,1

(1 - augstākais vērtējums, 10 - zemākais vērtējums)

22. att. Skolotāja profesijas prestiža vērtējums 10 ballu skalā

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


19

guva pamatskolas un vidusskolas skolotāju salīdzinājums ar sociālo darbinieku. Šāda izvēle lielākoties tika pamatota ar argumentu, ka abas profesijas strādā ar bērniem un jauniešiem (Hargreaves et al, [b.g.]: 4). Kāds no pedagogiem izteicis šādu komentāru: „Pēc manām domām, darba apjoms un atbildība ir līdzīga kā ārstam, juristam vai deputātam, bet sabiedrībā skolotāja darbu novērtē tāpat kā pārdevēja...”

0 10 20 30 40

Cits

Veikalu pārdevējs

Deputāts

Tiesnesis

Glābējs

Medicīnas māsa

Uzņēmuma vadītājs

Mācītājs

IT speciālists

Ārsts

Policists

Sociālais darbinieks

Jurists

4,3

11,4

3,4

2,3

4,3

8,3

2,9

6,9

1,7

10,9

8,6

28,9

6,3

3,4

4,4

1,6

1,6

1,8

18,3

1,8

3,8

0,2

20,7

15,1

25,7

1,6

3,2

11,7

1,7

0,6

1,9

18,4

0,6

2,8

0,1

13,5

13,6

30,8

1,1

%

23. att. Pofesijas, kurām ir līdzīgs prestižs kā skolotājam

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


20

23. attēlā redzams, ka daži procenti no LIZDA aptaujas dalībniekiem norādījuši citas profesijas, kuru prestižs ir līdzīgs kā skolotājiem. Apkopojums parādīts 1. tabulā, iekavās norādot minēšanas biežumu, ja profesija nosaukta vairāk nekā vienu reizi.

1. tabula

Respondentu minētās profesijas, kuru prestižs ir līdzīgs kā skolotājiem

Pedagogi Sabiedrība Vidusskolēni

Apkopējs (10) Sētnieks (6) Psihologs (3) Viesmīlis (2)

Inženieris Sanitārs

Robežsargs Pārdevējs Treneris

Grāmatvedis Aktieris

Karjeras konsultants Pētnieks

Ugunsdzēsējs Cietuma uzraugs

Pakalpojumu sniedzējs Brīvprātīgā darba organizators

Rakstnieks Ierēdnis

Jebkurš zemu atalgota darba darītājs

Nav ar ko salīdzināt (4)

Veikala vadītājs

Muzeja darbinieks Bibliotekārs

Saimniecības daļas vadītājs Strādnieks Apkopējs

Biļešu kontrolieris Mamma

Nav ar ko salīdzināt (3)

Sētnieks (2)

Menedžeris (2) Pavārs

Dejotājs Automehāniķis

Psihologs Apsargs

3.2. Skolotāja darba novērtējums

Respondentiem tika lūgts izvērtēt apgalvojumus par skolotāja darba novērtējumu sabiedrībā. Aptaujas rezultāti liecina, ka pedagogi nejūtas adekvāti novērtēti atbilstoši viņu ieguldījumam (24. un 25. attēls) un īpaši finansiālajā ziņā (26. un 27. attēls). Aptuveni divas trešdaļas respondentu piekrīt, ka izcils skolotāja darbs netiek īpaši novērtēts. Vairāk nekā 90% pedagogu uzskata (pilnībā piekrīt un drīzāk piekrīt), ka skolotājiem pienākas izdienas pensijas (28. attēls). Sabiedrība attiecībā uz šo uzskatu nav tik pārliecināta, tomēr vairums ir pozitīvi noskaņoti.

Visas respondentu grupas pauž diezgan spēcīgu nostāju, ka ir pārāk maz tādu skolotāju, kuri bērniem ir autoritātes, lai arī to vidū, kuri nepiekrīt šim apgalvojumam, pedagogu īpatsvars ir lielāks (29. attēls). Nav viennozīmīga vērtējuma par to, vai skolotāji ir autoritātes vecākiem (30. attēls). Šajā aspektā dominē neitrāls viedoklis.

Pedagogiem un sabiedrības pārstāvjiem bija jāatbild, cik lielā mērā viņi piekrīt apgalvojumam “Es gribētu, lai mans bērns būtu skolotājs”. 62,8% pedagogu norāda,

21

ka drīzāk nepiekrīt vai pilnībā nepiekrīt šim apgalvojumam, savukārt 46,2% aptaujāto sabiedrības pārstāvju pauž neitrālu nostāju. Sabiedrībai tika piedāvāts novērtēt nedaudz provokatīvu apgalvojumu, ka pedagoģiju studēt izvēlas tie, kuri nav spējīgi studēt kaut ko citu. Tas izriet no nereti paustā stereotipiskā viedokļa sabiedrībā. Atbildes uz šo apgalvojumu liecina, ka aptaujātie sabiedrības pārstāvji pārliecinoši noraida šādu viedokli (32. attēls).

0 10 20 30 40 50




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

11,6

33,9

17,5

28,3

8,8

27,4

46,3

13,3

11,1

2,0

%

24. att. Sabiedrībā kopumā skolotāja darbs tiek novērtēts atbilstoši viņu ieguldījumam

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502

0 20 40 60




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

2,4

10,8

15,3

47,4

24,1

4,2

14

11,7

42,5

27,6

%

25. att. Izcils skolotāja darbs netiek īpaši novērtēts

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502

22

0 20 40 60




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

32,1

24,1

23,3

13,4

7,1

23,5

33,9

22,7

15,3

4,6

47,9

36,1

12

3,6

0,4

%

26. att. Skolotāja darbs ir labi apmaksāts salīdzinājumā ar citām profesijām

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


0 20 40 60 80




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

3

3,6

14,7

36,3

42,4

1,9

1,1

2,6

20,7

73,7

%

27. att. Skolotāji ir pelnījuši lielāku atalgojumu

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502

23

0 20 40 60 80




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

7,8

8,4

25,5

24,5

33,9

1,9

1,1

5,2

18,6

73,2

%

28. att. Skolotājiem jāpiešķir izdienas pensija

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502

0 20 40 60




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

4

12,2

22,7

33,8

27,3

1,2

8,6

16,1

44,8

29,3

2,2

24,9

26,6

36,6

9,7

%

29. att. Ir pārāk maz tādu skolotāju, kuri bērniem ir autoritātes

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


24

0 20 40 60




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

4,5

21,3

40,6

25,9

7,7

7

33,7

31,3

23,5

4,6

7,9

44

32

15,1

1,0

%

30. att. Izglītojamo vecāki uztver skolotājus kā autoritātes

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


0 20 40 60




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

16,1

26,1

46,2

9,8

1,8

34

28,8

28

8

1,2

%

31. att. Es gribētu, lai mans bērns būtu skolotājs

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502

25

3.3. Skolotāja darba apstākļi Darba vide un apstākļi ir svarīgs aspekts, kas ietekmē darbinieku

apmierinātību ar savu darbu. TALIS 2013 pētījumā tiek secināts, ka Latvijā skolotāji vidēji ir apmierinātāki ar savu darba vidi un profesiju, salīdzinot ar pārējo TALIS 2013 pētījuma dalībvalstu vidējo rādītāju (Geske & Ozola, 2015:194). Skolotāju apmierinātību ar darbu visvairāk ietekmē pozitīva un demokrātiska skolas kultūra – skolotāju savstarpējās attiecības, skolotāju – skolēnu attiecības un skolotāju – skolas direktora attiecības (Geske & Ozola, 2015:206). Atsauksmes no savas skolas direktora un to saņemšana vairo skolotāju apmierinātību ar darba vidi. Skolotāju labsajūtu darba kolektīvā ietekmē attiecības ar skolas vadību (Geske & Ozola, 2015:206). Kopumā skolotāju apmierinātību ar darbu lielā mērā nosaka pašu skolotāju darbība skolā. Skolotāji ar savu darbu kopumā ir apmierināti un atzīst, ka viņiem patīk strādāt savā darbavietā, tomēr aptuveni katrs desmitais skolotājs nožēlo savu profesijas izvēli (Geske & Ozola, 2015:206).

LIZDA aptaujā respondentiem bija jānovērtē daži vispārīgi apgalvojumi par skolotāju darba apstākļiem. Visas respondentu grupas lielākoties atzīst, ka skolotāja darbs ir grūts, taču ir visai neviennozīmīgs vērtējums par to, cik atbilstoši darba apstākļi skolotājiem tiek nodrošināti. Satraucošs ir pedagogu vērtējums par pedagoģiskajos kolektīvos pastāvošo iekšējo spriedzi un konkurenci, kas rada saspīlētu psiholoģisko klimatu (36. attēls). Vairāk nekā puse pedagogu atbildējuši apstiprinoši, ka nākas saskarties ar šo problēmu, kas savukārt liecina par iekšējām problēmām darba vides kontekstā.

0 20 40 60




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

47

25,7

18,7

5,2

3,4

%

32. att. Pedagoģiju studē tie, kuri neko citu nav spējīgi studēt

Sabiedrība, n=502

26

0 10 20 30 40 50




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

6,3

9,9

29,3

35,2

19,3

6,8

13,9

25,7

35,5

18,1

1,2

5,4

29,4

43,2

20,8

%

33. att. Skolotāja darbs ir viens no grūtākajiem salīdzinājumā ar to, ko veic citu profesiju pārstāvji

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


0 10 20 30 40




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

11,2

21,5

26,1

33,1

8,2

10

21,9

27,5

29,8

10,7

%

34. att. Skolotājiem lauku skolā ir daudz vieglāk strādāt, nekā pilsētas skolā

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502

27

0 10 20 30 40




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

6,2

22,3

28,1

35,9

7,6

5,8

29,5

24,3

36,5

3,9

%

35. att. Skolotājiem tiek nodrošināti atbilstoši darba apstākļi

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502

0 10 20 30 40




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

3,8

21

22,7

34,8

17,7

%

36. att. Pedagogu kolektīvos bieži novērojama spriedze un iekšējā konkurence, kas rada saspīlētu psiholoģisko klimatu

Pedagogi, n=1773

28

3.4. Skolotāja profesijas autonomija, kontrole un uzraudzība

Ļoti būtiski aspekti, kas saistāmi ar profesijas prestižu, ir profesionālā brīvība jeb autonomija, profesijas pārstāvju darba kontrole un uzraudzība. Respondenti tika aicināti novērtēt, cik lielā mērā skolotāju darbs tiek kontrolēts un cik lielu spiedienu uz viņiem izdara vecāki, sabiedrība, izglītības iestādes vadība. Situācijas analīze parāda, ka kopumā visās Eiropas valstīs skolotāji jūt pret sevi vērstu neuzticēšanos, viņi jūtas nenovērtēti un pārāk daudz regulēti (kontrolēti) no valdību puses (European Union, 2013). Pētījumi liecina, ka skolotājiem no vienas puses tiek dota radoša brīvība un autonomija, bet no otras puses viņi ir pakļauti ārkārtīgi lielai kontrolei un uzraudzībai, ko īsteno valsts un pašvaldību institūcijas, izglītības iestāžu vadība, kā arī dažādas sabiedrības grupas (piemēram, vecāku organizācijas), turklāt šī tendence pieaug.

LIZDA aptauja liecina, ka pedagogi ļoti izjūt šo spiedienu, savukārt sabiedrībai un vidusskolēniem dažkārt ir cits viedoklis (iespējams objektīvu faktoru dēļ, jo, piemēram, nepārzina skolotāja darba specifiku). Veidojas pretruna: no vienas puses skolotājiem kā profesionāļiem tiek pausta uzticēšanās (37. attēls), no otras - pedagogi izjūt pārāk lielu kontroli, kas liek apšaubīt šo uzticēšanos. Procentuālais atbilžu sadalījums dažādu apgalvojumu vērtējumos ir mainīgs, tomēr iezīmējas kopējā tendence: pedagogi izjūt draudus savai profesionālajai brīvībai un autonomijai, lielu spiedienu un kontroli no sabiedrības, vecākiem, izglītības iestādes vadības (38.-42. attēls). Vienlaikus lielākā daļa respondentu atzīst, ka skolotājiem vairāk jāspēj pielāgoties mūsdienu apstākļiem, turklāt paši pedagogi par to pauž lielāku pārliecību nekā pārējās respondentu grupas (43. attēls). Šim apgalvojumam pilnībā piekrīt vai drīzāk piekrīt 81,7% pedagogu.

0 20 40 60




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

2

7,4

19

50

21,6

1

9

18,1

59,2

12,7

%

37. att. Es uzticos skolotāju profesionalitātei

Sabiedrība, n=502


29

0 20 40 60




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

4,8

12,2

44

29,8

9,1

2,8

16,9

42,6

32,1

5,6

1,2

15,1

26,4

44,1

13,2

%

38. att. Skolotāju profesionālā brīvība (autonomija) tiek apdraudēta

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


0 20 40 60




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

4,4

19,1

36,1

29,1

11,4

0,6

9,2

17,7

46,6

25,8

%

39. att. Kopumā skolotāju darbs tiek pārāk daudz kontrolēts un uzraudzīts

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502

30

0 10 20 30 40 50




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

10,8

22,4

29

25,6

12,2

3,6

17,5

28,5

31,5

18,9

1,1

7,2

13,8

47,0

31

%

40. att. Vecāki uz skolotājiem mūsdienās izdara pārāk lielu spiedienu

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


0 20 40 60




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

4,4

19,1

36,1

29,1

11,4

0,6

9,2

17,7

46,6

25,8

%

41. att. Sabiedrība kopumā uz skolotājiem mūsdienās izdara pārāk lielu spiedienu

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502

31

0 20 40 60




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

4,2

16,3

45

23,9

10,6

2,4

17,8

31,9

33,2

14,8

%

42. att. Skolas vadība uz skolotājiem mūsdienās izdara pārāk lielu spiedienu

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502

0 20 40 60




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

0,6

8

23

41,2

27,3

0,2

4,4

18,7

49,4

27,3

1

3,5

13,9

50,3

31,4

%

43. att. Skolotājiem vairāk jāspēj pielāgoties mūsdienu prasībām

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


32

3.5. Skolotāju ietekme uz sabiedrību

Par profesijas prestižu var spriest pēc tās ietekmes sabiedrībā, tādēļ respondentiem bija jānovērtē apgalvojumi par uzticēšanos pedagogu profesionalitātei, viņu ietekmi un autoritāti sabiedrībā ārpus skolas. Vairāk nekā puses visu respondentu atzīst, ka skolotājiem jābūt sociāli aktīviem un publiski jāpauž savs viedoklis par sabiedrībā notiekošo (44. attēls). Par to, cik ļoti sabiedrība pievērš uzmanību plašsaziņas līdzekļos atspoguļotajiem viedokļiem, ko pauduši skolotāji, nav viennozīmīga vērtējuma. Sabiedrības aptaujas respondenti izsaka lielāku pārliecību, ka tas tā notiek, savukārt pedagogi ir skeptiskāki (45. un 46. attēls). 47. un 48. attēlā atspoguļotie rezultāti parāda pretrunu: vairāk nekā puse aptaujāto sabiedrības pārstāvju un vidusskolēnu uzskata, ka viņi uzticas skolotājiem kā profesionāļiem, tādēļ ieklausās viņu paustajos viedokļos, savukārt puse pedagogu tam nepiekrīt. Par to, vai skolotāji ir autoritātes arī ārpus skolas, viedokļi dalās, apmēram trešā daļa respondentu pauž neitrālu pozīciju (49. attēls), toties visās respondentu grupās pārliecinošs vairākums uzskata, ka skolotājiem un skolām vajadzētu vairāk popularizēt savu darbu (50. attēls). Lielākā daļa respondentu visās aptaujāto grupās pauž viedokli, ka skolotāji ar savu darbu var būtiski ietekmēt sabiedrības vērtību sistēmu un uzskatus (51. attēls) un ka spēj ietekmēt sabiedrības un arī jaunās paaudzes vērtību sistēmu un dzīves uzskatus (52. attēls). Interesanti, ka visās respondentu grupās pārliecība par skolotāju ietekmi uz sabiedrību procentuāli ir nedaudz lielāka nekā par ietekmi uz jauno paaudzi. Vienlaikus tiek atzīts, ka skolotājiem kļūst aizvien grūtāk ietekmēt jauno paaudzi (53. attēls), un par to pedagogi ir vairāk pārliecināti nekā sabiedrība, turklāt tiek pausta pārliecība, ka autoritāšu, tajā skaitā skolotāju, loma indivīdu dzīvē mūsdienu sabiedrībā būtiski mazinās. Arī par šo uzskatu pārliecinātāki ir pedagogi (54. attēls).

0 20 40 60




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

3,1

6

27,6

34,4

29

1,2

4,4

13,7

50,6

30,1

0,6

3,8

14,2

51,7

29,7

%

44. att. Skolotājiem jābūt sociāli aktīviem un publiski jāpauž savs viedoklis par sabiedrībā notiekošo

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


33

0 20 40 60




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

1,8

12

26,1

46,8

13,3

%

45. att. Es pievēršu uzmanību masu saziņas līdzekļos atspoguļotajiem viedokļiem, ko pauduši skolotāji

Sabiedrība, n=502

0 10 20 30




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

3

27

29,6

29,7

10,7

%

46. att. Sabiedrība pievērš uzmanību masu saziņas līdzekļos atspoguļotajiem viedokļiem, ko pauduši skolotāji

Pedagogi, n=1773

0 20 40 60




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

3,4

6,5

21,6

44,3

24,1

1,4

3,8

18,5

57,4

18,9

%

47. att. Es uzticos skolotājiem kā profesionāļiem, tādēļ ieklausos viņu paustajos viedokļos

Sabiedrība, n=502


34

0 20 40 60




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

7,8

43,1

31,3

16,5

1,3

%

48. att. Sabiedrība uzticas skolotājiem kā profesionāļiem, tādēļ ieklausās viņu paustajos viedokļos

Pedagogi, n=1773

0 10 20 30 40




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

2,4

14,7

28,7

38,2

15,9

4,9

23,2

34,3

30,6

7

%

49. att. Skolotāji ir autoritātes arī ārpus skolas

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502

35

0 20 40 60




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

1,4

9,7

29

40,3

19,6

0,6

5,2

20,3

48,2

25,7

1,5

6,3

20

49,8

22,5

%

50. att. Skolām un skolotājiem vajadzētu vairāk popularizēt savu darbu

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


0 20 40 60




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

1,7

4,8

25,6

38,1

29,8

0,8

4,6

13,7

44,4

36,5

2,9

14,8

21,3

40,0

21

%

51. att. Skolotāji ar savu darbu var būtiski ietekmēt sabiedrības vērtību sistēmu un uzskatus

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


36

0 10 20 30 40 50




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

3,1

5,1

23,6

35,5

32,7

0,4

6,2

15,1

40,2

38

1,7

13,5

23,4

43,3

18

%

52. att. Skolotāji spēj ietekmēt sabiedrības jaunās paaudzes vērtību sistēmu un dzīves uzskatus

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


0 20 40 60




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

2,8

6,8

14,2

38,4

37,8

2,6

8,8

15,3

41,8

31,5

1,4

6,3

13,1

51,9

27,3

%

53. att. Skolotājiem kopumā kļūst aizvien grūtāk ietekmēt jauno paaudzi

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


37

0 20 40 60




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

2,8

9,8

22,9

46

18,5

1,1

7,8

17,3

53,7

20

%

54. att. Autoritāšu, tajā skaitā skolotāju, loma indivīdu dzīvē būtiski mazinās mūsdienu sabiedrībā

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502

0 10 20 30 40 50




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

4,8

7,1

28,1

36,1

23,9

3,4

9,4

31,7

41,6

13,9

3,6

14,9

34

35,1

12,4

%

55. att. Skolotāja profesiju izvēlas tie, kuri vēlas dot ieguldījumu sabiedrībā

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


38

4. Vīrieši skolotāji: kādēļ viņu ir tik maz?

Viena no izglītības sistēmas problēmām gandrīz visās pasaules valstīs ir vīriešu pedagogu zemais īpatsvars nozarē. Izglītības nozare ir ļoti feminizēta (TALIS 2013 Results). Aptaujas dalībniekiem bija jāatbild, kādēļ, pēc viņu domām vīrieši neizvēlas skolotāja profesiju. Vairums respondentu piekrīt apgalvojumiem, ka vīriešiem skolā nav karjeras iespēju (56. attēls) un ka sievietēm vairāk nekā vīriešiem patīk strādāt ar bērniem (57. attēls). Attiecībā uz to, ka vīriešiem skolotāja profesija nebūtu saistoša, respondentiem nav skaidra vērtējuma, dominē neitrāls viedoklis (58. attēls). Paši pedagogi ir stipri pārliecināti, ka vīriešiem profesija nešķiet saistoša zemā atalgojuma (59. attēls) un zemā profesijas prestiža (60. attēls) dēļ.

0 10 20 30 40




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

7,1

19,3

29,5

29,3

14,8

5,6

21,5

24,3

35,7

12,9

3

18

16,3

38,7

24

%

56. att. Skolā nav karjeras iespēju

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


0 20 40 60




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

8,8

9,7

19,6

37,5

24,4

5,2

10,8

20,3

45,6

18,1

3,8

11,8

21,1

43,7

19,6

%

57. att. Sievietēm vairāk nekā vīriešiem patīk strādāt ar bērniem

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


39

0 20 40 60




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

6,8

14,5

40,1

27,8

10,8

8

25,5

35,3

24,9

6,4

11,1

25,8

27,3

26,5

9,4

%

58. att. Skolotāja profesija nav saistoša

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


0 20 40 60 80




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

4,3

7,1

19

27

42,6

4,8

5,8

15,5

34,3

39,6

2,3

1,4

3

21,4

72

%

59. att. Skolotāja darbs ir pārāk zemu atalgots

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


40

5. Kas vairotu skolotāja profesijas prestižu?

Apzinoties, ka skolotāja profesijas prestižs Latvijā nav augsts, būtiski saprast, kā to celt, tādēļ respondentiem tika lūgts paust viņu viedokli par to, kas vairotu skolotāja profesijas prestižu. 2007. gadā Latvijā veiktajā pētījumā par iespējām paaugstināt pedagogu profesijas prestižu tika izstrādātas rekomendācijas, kas būtu īstenojamas dažādām ieinteresētajām pusēm (Misāne et al, 2007). Jāatzīst, ka rekomendācijas savu aktualitāti nav zaudējušas pat aptuveni pēc desmit gadiem un daudzas līdz šim nav īstenotas vai to īstenošana ir bijusi nepilnīga.

Kopumā vērtējot LIZDA aptaujas rezultātus, visi aptaujā iekļautie faktori tika atzīti par tādiem, kuri varētu paaugstināt skolotāja profesijas prestižu (61.-73. attēls). Salīdzinājumā ar citām respondentu grupām, pedagogu vērtējumā pārliecinoši lielāks atbalsts tika izteikts šādiem faktoriem:

- vairāk pozitīvas informācijas plašsaziņas līdzekļos; - augstāks skolotāja darba finansiālais novērtējums; - mazāka skolotāja darba kontrole un uzraudzība; - mazāka skolotāja darba slodze; - izglītības sistēmas sakārtošana; - augstākas sociālās garantijas skolotājiem.

0 10 20 30 40 50




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

4,8

12,8

33,5

31,5

17,3

2,4

14,7

21,3

40,4

21,1

1,6

3,6

11

38,6

45,2

%

60. att. Skolotāja profesijai ir zems prestižs

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


41

0 20 40 60




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

0,9

4

25

44,9

25,3

0,8

3,2

14,7

46,4

34,9

0,2

1,4

6,2

35,4

56,7

%

61. att. Vairāk pozitīvas informācijas masu saziņas līdzekļos

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


0 20 40 60




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

6,3

13,4

39,2

26,1

15,1

2,4

14,7

21,3

40,4

21,1

1,1

4,2

20,1

45,2

29,3

%

62. att. Kvalitatīvāks skolotāju darbs

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


42

0 20 40 60




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

3,7

8,5

32,1

34,7

21

0,2

2,2

7,8

50,4

39,4

0,5

2,4

11,4

51,8

33,9

%

63. att. Skolas un vecāku konstruktīva sadarbība

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


0 20 40 60




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

3,7

8,5

32,1

34,7

21

0,2

2,2

7,8

50,4

39,4

0,5

2,4

11,4

51,8

33,9

%

64. att. Valdības un politiķu attieksmes maiņa

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


43

0 20 40 60 80




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

3,7

6,5

22,4

22,4

44,9

2,6

3,8

11,6

34,9

47,2

0,2

0,7

2,3

21,0

75,7

%

65. att. Augstāks skolotāja darba finansiāls novērtējums

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


0 10 20 30 40




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

7,4

14,8

34,7

25,9

17,3

3,8

11,4

34,9

31,1

18,9

0,5

4,6

17,9

38,4

38,6

%

66. att. Mazāka skolotāja darba kontrole un uzraudzīšana

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


44

0 10 20 30 40 50




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

6,3

13,4

39,2

26,1

15,1

6,2

10,2

34,3

31,1

18,3

0,8

3,3

13,2

36,7

46

%

67. att. Mazāka skolotāja darba slodze

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


0 10 20 30 40 50




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

1,1

7,7

29

35,8

26,4

0,6

5,6

20,3

41,6

31,9

1

6,3

24

40,1

28,7

%

68. att. Augstāki izglītojamo sasniegumi un izcilības rādītāji

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


45

0 20 40 60 80




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

0,2

1

6,2

31,7

61

0,1

0,8

4,3

21,3

73,4

%

69. att. Izglītības sistēmas sakārtošana

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502

0 20 40 60




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

2,6

7,7

29

35,8

26,4

1

3,2

11,4

37,8

46,6

0,5

1,7

9,3

31,4

57

%

70. att. Augstāka izglītojamo disciplinētība

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


46

0 20 40 60




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

1,7

5,1

15,6

34,4

43,2

0,8

1,6

9,4

35,1

53,2

0,5

1

7,5

32,1

58,9

%

71. att. Pozitīvāka bērnu attieksme

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


0 20 40 60 80




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

3,7

5,7

31,3

32,1

27,3

1

1,6

11,6

40,8

45

0,2

0,6

5,4

32,7

61,1

%

72. att. Lielāks vecāku atbalsts skolotājiem

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502


47

6. Priekšstati par skolotājiem

Profesijas prestižu sabiedrībā ietekmē par to izveidojušies priekšstati. Informāciju par profesiju kā tādu un tās pārstāvjiem iegūstam dažādos veidos: no personīgās pieredzes saskarsmē ar profesijas pārstāvjiem, no plašsaziņas līdzekļiem, citu pieredzes utt. Vidusskolēniem un sabiedrības pārstāvjiem bija jānovērtē, cik lielā mērā viņu priekšstatus par skolu un skolotājiem ietekmē dažādi faktori, izmatojot vērtējumu skalu no 1 līdz 5, kur 1 nozīmē “neietekmē”, bet 5 – “ļoti ietekmē” (74.-85. attēls). Vērtējumu 5 visvairāk saņēma tādi faktori kā personīgā pieredze un respondentu bērnu pieredze, kas gūta, mācoties skolā vai pirmsskolas izglītības iestādē, un paši skolotāji. Respondenti atzina, ka vismazāk viņu priekšstatus ietekmē TV filmas un seriāli un literatūrā lasītais. Tas savukārt atšķiras no ārzemēs veiktajiem pētījumiem.

0 20 40 60 80




Drīzāk piekrītu

Pilnībā piekrītu

3,4

2,6

15,7

33,5

45,8

0,2

0,2

3,7

20,2

75,7

%

73. att. Augstākas sociālās garantijas skolotājiem

Pedagogi, n=1773

Sabiedrība, n=502

0

10

20

30

40

50

1 2 3 4 5

8,2 5,4

20,5 23,6

42,3

5 8,2

20,7

28,7

37,5

%

Balles (1- neietekmē - 5 - ļoti ietekmē)

74. att. Personīgā pieredze, kad mācījos skolā/ mācoties skolā


Sabiedrība, n=502

48

0

10

20

30

40

50

1 2 3 4 5

6,2 5,4

15,5

29,3

43,6 %


75. att. Manu bērnu pieredze, mācoties skolā vai pirmsskolas izglītības iestādē

Sabiedrība, n=502

0

10

20

30

40

50

1 2 3 4 5

6 6,4 10,4

29,5

47,8

%


76. att. Mana personīgā pieredze, saskarsmē ar mana (-u) bērna (-u) skolotājiem

Sabiedrība, n=502

0

5

10

15

20

25

30

35

40

1 2 3 4 5

16,5

25,9

30,1

18,2

9,4 9,2

21,3

38,6

21,9

9

%


77. att. Informācija masu saziņas līdzekļos (Tv, prese, internets, radio u.c.)


Sabiedrība, n=502

49

0

10

20

30

40

1 2 3 4 5

7,4

19,7

39

24,7

9,2

%


78. att. Paziņu stāstītais

Sabiedrība, n=502

0

10

20

30

40

1 2 3 4 5

7,4

15,9

31,5 31,5

13,6 %


79. att. Draugu, paziņu un skolas biedru pieredze


0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

1 2 3 4 5

32,7

25,6 23,3

12,2

6,3

41,6

26,7

22,9

5,4 3,4

%


80. att. TV filmas/ seriāli


Sabiedrība, n=502

50

0

5

10

15

20

25

30

35

1 2 3 4 5

27,3 27,3

22,7

12,8 9,9

26,7 26,5

33,1

9,6

4,2

%


81. att. Lasītais literatūrā


Sabiedrība, n=502

0

10

20

30

40

50

1 2 3 4 5

3,2 5,2

15,3

30,7

45,6

%


82. att. Paši skolotāji

Sabiedrība, n=502

51

0

5

10

15

20

25

30

1 2 3 4 5

25,9

21,6

26,4

13,4 12,8

18,3

24,3 27,5

14,9 14,9

%


83. att. Politiķu attieksme un rīcība


Sabiedrība, n=502

0

10

20

30

1 2 3 4 5

17,5 19,9

27,1

15,5 19,9

%


84. att. Izglītības un zinātnes ministrijas darbība

Sabiedrība, n=502

0

10

20

30

1 2 3 4 5

20,3 21,7

27,5

16,5 13,9

%


85. att. Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības darbība

Sabiedrība, n=502

52

7. Grūtības skolotāju darbā

Respondentiem tika lūgts novērtēt, cik lielā mērā, viņuprāt, skolotāji saskaras ar dažādām grūtībām savā darbā, izmatojot vērtējumu skalu no 1 līdz 5, kur 1 nozīmē “praktiski nesaskaras”, bet 5 – “ļoti saskaras”. Viedokļi dažādu grūtību novērtējumā atšķiras, bet ir daudz kopīgu priekšstatu (86.-96. attēls). Pedagogu vērtējumā lielākās grūtības, ar kurām viņi savā darbā sastopas, ir cieņas trūkums no izglītības politikas veidotāju puses, bērnu visatļautība, mediju pastiprināta interese par negatīviem notikumiem skolas dzīvē, stress un profesionālā izdegšana. Pēdējais ir ļoti satraucoši, jo stresu un profesionālo izdegšanu kā problēmu, ar kuru saskaras, 20.5% pedagogu novērtējuši ar 4, bet 62,9% - ar 5 (kopā 83,4%).

0

10

20

30

40

1 2 3 4 5

2,8 5,4

21,9

29,9

40

5

15,5

33,6

26,8

19,1

%

Balles (1- praktiski nesaskaras - 5 - ļoti saskaras)

86. att. Cieņas trūkums no skolēnu puses

Sabiedrība, n=502

Pedagogi, n=1773

0

5

10

15

20

25

30

35

40

1 2 3 4 5

3

10,4

29,1

34,5

23,1

6

17,2

36,6

27,3

12,9

%


87. att. Cieņas trūkums no vecāku puses

Sabiedrība, n=502

Pedagogi, n=1773

53

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

1 2 3 4 5

3

8

25,7 24,9

38,4

4,9 8,7

18,6

26,3

41,5

%


88. att. Cieņas trūkums no izglītības politikas veidotāju puses

Sabiedrība, n=502

Pedagogi, n=1773

0

5

10

15

20

25

30

35

40

1 2 3 4 5

14,2

19

33,5

23,9

9,4

2,2

11,6

36,1 33,9

16,3

6

21,3

37,2

25,8

9,7

%


89. att. Vecāku neuzticēšanās skolotāju profesionalitātei


Sabiedrība, n=502

Pedagogi, n=1773

54

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

50

1 2 3 4 5

6,5 8,2

19,3 19,9

46

2,2 5,2

14,1

29,3

49,2

4,2

8,1

18

26,9

42,8

%


90. att. Bērnu visatļautība


Sabiedrība, n=502

Pedagogi, n=1773

0

5

10

15

20

25

30

35

1 2 3 4 5

4,2

12,7

32,7 29,9

20,5

3,6

11,1

29 31,9

24,4

%


91. att. Pārāk augstas prasības, ko skolotājiem izvirza sabiedrība

Sabiedrība, n=502

Pedagogi, n=1773

55

0

5

10

15

20

25

30

35

40

1 2 3 4 5

8

20,5

31,5

24,7

15,3

5,2

12,9

28,5 25,9 27,5

5,4 9,2

18,2

27,5

39,8 %


92. att. Mediju pastiprināta interese par negatīviem notikumiem skolas dzīvē


Sabiedrība, n=502

Pedagogi, n=1773

0

10

20

30

40

1 2 3 4 5

10,4

16,5

36,3

22,5

14,3

7,3

15,7

25,4 26,8 24,7

%


93. att. Profesijas specifikas dēļ grūtības saskaņot darbu ar ģimenes dzīvi

Sabiedrība, n=502

Pedagogi, n=1773

56

0

10

20

30

40

50

1 2 3 4 5

5,8

18,3

40,8

20,5

14,5

4,6

15,1

33,9

28,9

17,6

%


94. att. Pārāk stingra kontrole un skolotāju darbības uzraudzība

Sabiedrība, n=502

Pedagogi, n=1773

05

1015202530354045

1 2 3 4 5

5,8

18,3

40,8

20,5

14,5

4,6

15,1

33,9 28,9

17,6 %


95. att. Sabiedrības neizpratne par skolotāja darba specifiku

Sabiedrība, n=502

Pedagogi, n=1773

0

10

20

30

40

50

60

70

1 2 3 4 5

7,1 8

23,9 27,8

33,2

2,8 4,6

16,5

30,9

45,2

4,7 3,3

8,5

20,5

62,9

%


96. att. Stress, profesionālā izdegšana


Sabiedrība, n=502

Pedagogi, n=1773

57

8. Skolotāja profesijas izvēle: par un pret

Uz jautājumu, vai izvēlētos skolotāja profesiju, no 352 vidusskolēniem apstiprinoši atbildēja 78 jeb 22,2 %, savukārt uz jautājumu, kādēļ gribētu strādāt par skolotāju, atbildējušo skaits bija lielāks - 174. Tātad bija atbildējusi daļa arī no tiem vidusskolēniem, kuri sākotnēji norādījuši, ka neizvēlētos skolotāja profesiju. Izvēle strādāt skolotāja darbu galvenokārt tika pamatota ar to, ka ir iespēja strādāt ar bērniem, tas ir interesants darbs un patīk skolotāja darbs (skat. 97. attēlu).

Kā citi iemesli tika minētas karjeras iespējas, labs atalgojums, profesijas nozīmīgums, iespēja nodot savas zināšanas nākamajai paaudzei. Vienā no komentāriem tika norādīts, ka respondents censtos veidot interesantākas un mūsdienīgākas mācību stundas, tādejādi veidojot skolēnos lielāku vēlmi mācīties un izglītoties. Lielākā daļa no aptaujātajiem vidusskolēniem (274) norādīja, ka neizvēlētos skolotāja profesiju. Pārsvarā dominē viedokļi, ka profesija ir zemu atalgota, nav saistoša, jo ir citas intereses, darbs ar bērniem ir ļoti grūts vai nav vēlēšanās strādāt ar bērniem. Daži vidusskolēnu viedokļi:

„Mani tas nesaista, un es zinu, ka tā ir viena no visnogurdinošākajām, visatbildīgākajām profesijām pasaulē.”

„Protams, man nepatīk zemais atalgojums, jo tādas zināšanas, kuras es iegūtu augstskolā, nevēlētos izšķērdēt kā labdarību, jo man ir svarīgi, lai ikdienā nevajadzētu uztraukties par finansiālām problēmām.”

„Slikti atalgota [profesija], pārāk daudz darba stundu, par kurām nemaz nemaksā, jo tās skaitās ārpus darba laika, piemēram, kontroldarbu/ieskaišu/mājasdarbu labošana;

0 5 10 15 20 25 30

Cits

Profesiaji ir augsts prestižs

Pievilcīgs atalgojums

Garāks atvaļinājums

Iespējas strādāt ar bērniem

Interesants darbs

Man ir kāds skolotājs, kuru augstuvērtēju un gribu viņam līdzināties

Patīk skolotāja darbs

5,2

5,7

3,4

6,3

26,4

19,5

16,1

17,2

%

97. att. Iemesli, kādēļ vidusskolēni gribētu strādāt par skolotājiem


58

bērnu/jauniešu nenopietnā attieksme pret mācībām; skolas vadības pretenzijas, kas nonāk skolotāju virzienā par pārāk zemiem reitingiem, lai gan viss nav atkarīgs no skolotājiem, bet arī skolēniem. Darba augļi nenāk bez darītājiem.”

„Parastā skolā noteikti nē, jo tas prasa pārāk daudz no cilvēka un [darbs] netiek pietiekami atalgots. Ar lekciju lasīšanu ir mazliet savādāk, bet parasta skolotāja darbu var panest tikai tie, kam tas ir viņu aicinājums dzīvē, - izglītot bērnus un strādāt ar bērniem.”

„Mūsdienu bērni ir ļoti izlutināti un nekontrolējami.”

„Esmu domājusi, ka ļoti gribētu kļūt par skolotāju, taču es labāk izvēlos profesiju, kura nav tik ļoti atkarīga no valsts.”

„Pirmkārt, skolotājiem algas ir maksimāli zemas, salīdzinot ar darāmā darba apjomu. Otrkārt, izglītības programma skolēniem liek mācīt daudzas reālajā dzīvē pilnīgi nederīgas lietas.”

„[..] Skolotājiem maz tiesību, nav pārdomāta skolēnu programma.”

„Mūsdienu skolēni ir pārāk nedisciplinēti. Visatļautība un necieņa pret skolotāju. Es to nespētu paciest.”

„Jo mana mamma ir skolotāja, un es redzu, kā viņai ir grūti.”

„Pārāk grūti, un skolotājiem ir grūti savaldīt bērnus, jo es arī jūtu līdz skolotājiem, kuriem tas ir jāpacieš.”

„Nē, jo darbs ar bērniem ir pārāk grūts. Ja es sāktu strādāt par skolotāju, man būtu nervu sabrukums pirmajā diena.”

„Jo ir daudz vairāk lietu, kas ir jāveic, lai šī pasaule ietu uz priekšu.”

„Daudz spēka aiziet nevis skolēnu mācīšanai, bet viņu nomierināšanai; jāuzrauga viņu uzvedība un uzmanība tēmai.”

„Nē, jo nevēlos būt nerespektēta, un būt saskarsmē ar bērniem. Ņemot vērā savu skolas pieredzi, uzskatu, ka bērniem/pusaudžiem trūkst disciplīnas, kas noved pie skolotāja psiholoģiskās slodzes. Es arī nevarētu uzņemties tādu atbildību par skolēnu intelektuālo nākotni, piemēram, ka kaut ko nepaskaidroju pietiekami skaidri un skolēnos paliek "zināšanu robs".”

Kopumā tiem vidusskolēniem, kuri neizvēlētos skolotāja profesiju, argumenti ir dažādi. Biežāk minētie ir šādi (iekavās norādīts minēšanas biežums): zems atalgojums (43); pārāk grūts darbs (27); nepatīk profesija un darbs ar bērniem (27); profesija nav saistoša vai ar zemu prestižu (26); interesē cita profesija (19); neinteresē skolotāja darbs (13); negrib (12); skolotāji saskaras ar bērnu disciplīnas problēmām (6); liela darba slodze (6); nav cieņas no bērnu puses (6); liels stress (5).

59

9. Skolotāja ideāls

Aptaujā tika uzdots jautājums, kādas īpašības un iezīmes piemīt ideālam skolotājam. Kopumā tika minētas ļoti daudzas īpašības, lielāko daļu no tām nosauca visas respondentu grupas. Komentāros bija jūtama arī attieksme pret kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī, kā arī pret aktualitātēm izglītības politikas un pedagogu atalgojuma modeļa kontekstā. Var apgalvot, ka atsevišķās atbildēs, īpaši pedagogu vidū, bija jaušama deva ironijas, pat sarkasma. Katrā no mērķgrupām bija daži respondenti, kuri norādīja, ka nav jāmeklē ideāli, jo tādi nepastāv, - skolotāji ir tikai cilvēki. Dažu respondentu viedokļi:

“Ideāla skolotāja nav un nevar būt. Vienmēr ir jātiecas uz sevis pilnveidošanu. Katram skolotājam ir savas vājās puses, kuras ir jāuzlabo!” (Pedagogu aptauja)

“Ideālu skolotāju nav! Bet... skolotājam vajadzētu būt pacietīgam, labā nozīmē "uzmācīgam", godīgam pret bērniem un pašam pret sevi, sava priekšmeta "īstam" amata meistaram un pasniedzējam, nevis dažādu kategoriju un sertifikātu īpašniekam, kas bieži vien ļauj būt "ampelmanim" un izklaidētājam stundu laikā...” (Pedagogu aptauja)

“Ideāls skolotājs ir mīts - skolotājam ir jābūt zinošam, gudram un spējīgam sadzirdēt skolēnu tieši tāpat, kā mamma sadzird savu bērnu. NAV ideālu skolotāju. IR cilvēki - labi un ne tik labi. Nevajag idealizēt.” (Pedagogu aptauja)

“To [īpašību un iezīmju] ir pārāk daudz, lai skolotājs būtu ideāls (vismaz sabiedrība tā vēlas) ...” (Pedagogu aptauja)

“Pēc būtības izteiciens "ideāls skolotājs" ir uzpūsts vārds - neviens skolotājs nevar būt ideāls visiem skolēniem, kurus māca. Pretī arī būs dažādi ideāli.” (Pedagogu aptauja)

“Mūsdienu sabiedrība, īpaši bērni, dabiski netiecas pēc IDEĀLIEM. Cilvēks spēj pieņemt to, kas viņam ir nepieciešams un spēj adaptēties vidē, kuru uzskata par labu (nepieciešamu) esam. Izslēdzot ideālus no savas ikdienas, mēs paveram durvis dažādībai, katra pedagoga unikalitātei un viņa nenovērtējamiem talantiem!” (Sabiedrības aptauja)

“Vai nu viņš tāds ir, vai nu nav.” (Sabiedrības aptauja)

“Es neuzskatu, ka skolotājos ir problēma. Problēma ir izglītības sistēmā un vecākos, kas audzina savus bērnus, kas tālāk veido Latvijas sabiedrību, tāpēc, atvainojiet, bet manā skolā problēmas ar skolotājiem nav, visi ļoti labi pasniedz savus priekšmetus, un es nevēlos aprakstīt ideāla skolotāja iezīmes, jo ideāls skolotājs nekad nevarētu eksistēt. Mēs visi esam cilvēki.” (Vidusskolēnu aptauja) Skolotāja ideāls pedagogu skatījumā Atbildes uz šo jautājumu liecina, ka pedagogi sev izvirza augstas prasības. Līdztekus citām īpašībām, no skolotāja tiek sagaidīts mūsdienīgums un spēja orientēties sabiedrībā notiekošajā un tajā, kas interesē jauniešus. Vairāki no

60

pedagogiem norādīja, ka ideālam skolotājam nevar būt sava ģimene un bērni, jo, strādājot skolā, neatliek daudz laika ģimenes dzīvei. Daži pedagogu viedokļi par to, kas raksturīgs ideālam skolotājam:

“Spēja orientēties notiekošajos procesos Latvijā un pasaulē, izprast likumsakarības, runāt par to ar skolēniem. Radošums, atraktivitāte, spēja veikli un konstruktīvi komunicēt visdažādākajās situācijās. Iecietība, spēja izprast psiholoģiskas problēmas, palīdzēt rast tām risinājumu.”

“Jābūt saprotošam, izglītotam, bez ģimenes (mūsu valstī skolotājam nav laika veltīt ģimenei).”

“Spēja pielāgoties. Vēlme sevi pilnveidot, iegūt jaunas zināšanas. Interese par mūsdienu tehnoloģijām un visu to, kas interesē jauniešiem. Profesionālā kompetence. Spēja nostādīt bērna intereses un spējas augstāk par mācību programmu.”

“Ideāls skolotājs, kurš spēj sagatavot skolēnu dzīvei, nevis izglītības satura standartam.”

“Izcila sadarbība ar skolēniem, vecākiem, kolēģiem. Neprecējies, nav bērnu, visu dzīvi atdod skolai.”

“Atbildīgs, zinātkārs, radošs, labestīgs, stingrs, zina mērķus, filozofisks, empātisks, spējīgs saprast, uzklausīt, dzīvesgudrs, dzīvespriecīgs, gatavs apgūt daudz ko jaunu, sportisks, ar daudzpusīgām interesēm, zina, kas aktuāls pasaulē un bērnu-jauniešu dzīvē. Skolotājs, kurš spēj aizraut.”

“Neizsīkstoša enerģija un laba veselība, nerēķināšanās ar savu brīvo laiku, interese par jauno IT nozarēs, labs psihologs attiecībās ar skolēniem un vecākiem.”

“Labas komunikācijas spējas ar bērniem, spēja nodrošināt disciplīnu ar savas personības spēku, spēja gūt augstus darba rezultātus, spēja strādāt paralēlā darbā, lai nodrošinātu sev pietiekami augstu dzīves līmeni, bet ne uz pedagoģisko sasniegumu rēķina. Augstu vērtējama darba pieredze citās sfērās, jo nepārtraukta atrašanās skolā, manuprāt, notrulina, tāpēc, ka cilvēks dzīvē neko vairāk nav redzējis un pratis (neprot). Protams, periodiski jāapmeklē kvalifikācijas celšanas kursi, nedrīkst „iesūnot”, jāseko līdzi jaunajam utt. Vēlama arī sakārtota ģimenes dzīve, materiālā stabilitāte, pārliecība par sevi, spēja vajadzības gadījumā „iet pret straumi”.”

“Prasme ieklausīties, savaldīties. Būt pacietīgam. Jāpatīk darbs ar skolēniem. Būt atraktīvam. Pārzināt savu mācību priekšmetu. Būt mūsdienīgam (jāzina jauniešu elki, raidījumi, kurus tie skatās, lai labāk izprastu viņu rīcību). Jāprot risināt konfliktus. Ideālam skolotājam ir vajadzīga arī laba veselība un prasme sevi „sadalīt” starp skolu un ģimeni.”

“Atvērts visam jaunajam izglītībā, IT. Prasme ieklausīties otrā (kolēģī, bērnā). Aktiera talants. Prasme aizstāvēt savu viedokli. Radošums. Gatavība riskēt (saprāta robežās, ieviešot ko jaunu, interesantu, skolēnus piesaistošu). Tomēr arī gatavs neskaitīt darba

61

stundas, pavadīto laiku skolā, skolēniem. Gatavs atteikties no sava brīvā laika, lai organizētu kādu pasākumu...”

“Mūsu duālajā pasaulē ideāli ir utopija, bet labam skolotājam piemīt prasme rast kontaktu ar skolēnu, elastība, lojalitāte.”

“Radošums, darbaholisms.”

“Cieņa pret skolēnu, cieņa pret vecākiem, tolerance. Vispārēja erudīcija, svešvalodu zināšanas, lieliska datorprasme, elegants un kārtīgs izskats, inteliģence.”

“Labvēlīga attieksme pret skolēnu, ticība bērna spējām un vēlmei mācīties. Gatavība palīdzēt bērnam pārvarēt grūtības. Optimisms: bērni ir labi, un mans uzdevums ir šo labo bērnā pamodināt un atraisīt! Skaidra izpratne par mācību satura dziļāko jēgu un mērķi, gatavība un prasme veidot skolēnā izpratni par to. Domāt un redzēt lietas sistēmiski un dinamiski. Orientēties ne tikai uz mācību sasniegumiem, bet galvenokārt uz bērna mācīšanās procesa vadīšanu! Pacietība pārvarēt grūtības un neveiksmes, un negaidīt rezultātus „uzreiz”.”

“Skolotājs, kurš labi izskatās, ir daudz ceļojis, lasījis, atpūties, vesels. Prot rīkoties ar jaunākajām tehnoloģijām. Ir zinošs kultūras un daļēji politikas jautājumos. Ir iejūtīgs pret izglītojamo neveiksmēm. Radošs, interesants. Spēj aizraut skolēnus. Apmierināts ar sadzīves un darba apstākļiem. Ir novērtēts no skolēnu vecāku, skolas vadības un valsts puses. Nav noslogots ar birokrātijas nosacījumiem, dokumentāciju.”

“Manuprāt, ir jāatceras, ka skolotājs vispirms ir cilvēks un tikai pēc tam skolotājs. Un tās īpašības, kas ir noderīgas profesijas pārstāvim, cilvēkam var kaitēt. Piemēram, izcila pacietība ir priekšrocība, jo ir vajadzīga skolotājam, lai strādātu ar bērniem. Tā pati īpašība kļūst par trūkumu, kad jāaizstāv savas tiesības sabiedrībā. Tāpēc uz skolotājiem izdara spiedienu no visām pusēm - ierēdņi, darba devēji, vecāki un bērni. Rezultātā skolotājs zaudē savas pozīcijas sabiedrībā vienu pēc otras, un cieš pats skolotājs kā cilvēks, tā arī skolotāja profesijas prestižs.”

“Spēja „pilotēt" starp reālu skolēnu un viņa vajadzību būt izglītotam, vecākiem, mācību pārziņiem, inspektoriem, papīru kalniem un arvien jauniem MK noteikumiem, e-klašu administratoriem, ‘feisbukiem’ un ‘tviteriem’. Izvilkt savus audzēkņus Saulītē (kā teica Imants Ziedonis), ļaut viņiem BŪT un Attīstīties visās Cilvēku jomās. Skolotājs, kas ir tolerants!”

Pedagogu atbildēs biežāk minētās īpašības un iezīmes, kas piemīt ideālam skolotājam ir šādas (iekavās norādīts minēšanas biežums): 479 reizes minētas īpašības, kas saistītas ar gudrību un zināšanām (tajā skaitā gudrība (173), ietverot dzīves gudrību (12) un sirdsgudrību (22), zināšanu bagātība (167), viedums (13), erudīcija (71) un kompetence (55)); radošums un kreativitāte (401); mīlestība pret bērniem, savu darbu, sevi, cilvēkmīlestība (303); pacietība (228); tolerance (147) un iecietība (73) - kopā 220; prasme ieinteresēt savā priekšmetā un ieinteresētība bērnu izaugsmē (192); komunikabilitāte, labas komunikācijas spējas ar bērniem, jauniešiem, vecākiem un citiem, saskarsmes prasmes (174); sapratne (162); sirsnība (48), labsirdīgums (44) un labestīgums (65) – kopā 157; humora izjūta (156); cieņa (pret

62

sevi (28) un bērniem (128)) - kopā 156; godīgums (148); iejūtība (141); elastīgums un spēja pielāgoties (135); pozitīvisms, pozitīva attieksme pret katru skolēnu (122); profesionalitāte (110); taisnīgums (100); aizrautība (107); atbildība (104); inteliģence, tajā skaitā arī emocionālā (92), mūsdienīgums (75); stingrība prasībās (73); empātija (73); zinātkāre (71); izglītotība un gatavība visu laiku izglītoties (63); aktivitāte, tajā skaitā ārpus skolas, sabiedrībā (57); cilvēcīgums (53); harizma un harizmātiskums (51); atraktivitāte (48); miers, mierīgums (45); savaldība (40); prasme strādāt ar jaunām tehnoloģijām, to pārzināšana (39); optimisms (29); dzīvesprieks, prieks (28); smaidīgums (27); vispusība (16); drosme (14); lojalitāte (13); patriotisms (9); pašaizliedzība (7); misijas apziņa (5). Skolotāja ideāls sabiedrības skatījumā Skolotājiem augstas prasības izvirza arī sabiedrība. Daļā atbilžu jaušama reakcija uz izglītības nozarē notiekošo un pedagogiem aktuālajiem sociāli ekonomiskajiem jautājumiem. Daži no viedokļiem par to, ko sabiedrība sagaida no ideāla skolotāja:

“Spēja pielāgoties mūsdienu apstākļiem, spēja uzklausīt bērnus un viņu vēlmes, spēja veidot stundu tā, lai katrs bērns būtu iesaistīts mācību procesā, spēja katrā bērnā ieraudzīt dotības un palīdzēt attīstīt tās...”

“Spēja saprasties gan ar skolēniem, gan ar vecākie, ar savu piemēru būt autoritātei, spēja pielāgoties un sekot līdzi jaunajam, ienesot to apmācības vidē, ieinteresēt skolēnu apgūt ko jaunu un interesantu.”

“Ideāls skolotājs spēj nekurnēt par savu darbu, jo pats to ir izvēlējies; neviens cilvēku nespiež izvēlēties strādāt profesijā, kura tam nepatīk. Ja reiz cilvēks izvēlas pedagoga profesiju, tad būtu jābūt iejūtīgam pret citiem un censties saprast, ka citi strādājošie par daudz smagāku darbu saņem mazāku atalgojumu nekā skolotājs.”

“Skolotājam ir jābūt izpalīdzīgam, jāmīl savs darbs un jārada gala produkts – izglītība; jāatbild uz visiem jautājumiem, nekad nedrīkst noniecināt zināšanas un likt skolēnam justies slikti, ja kaut ko nezina. Nedrīkst savu atalgojumu nostādīt pirmajā vietā: ja strādā izglītības nozarē, ir jābūt gatavam uz visu un veltīt laiku un pacietību vielas apgūšanai. Jāmīl savs darbs.”

“Nešķirot skolēnus pēc zināšanu līmeņa, sociālā stāvokļa, vecāku ieņemamā amata. Skolotājs, kas mīl savu darbu, nekad skolēniem neteiks: “Es pēc stundām ar tevi nestrādāšu, jo man par to nemaksā”. Skolēnus, pirms sūtīs uz mācību olimpiādēm, iepriekš tām papildus sagatavos.”

“Sava darba un sava mācību priekšmeta mīlēšana. Skolotājs var ieinteresēt bērnu mācīties tikai tad, ja viņam šis priekšmets pašam ļoti patīk. Uzskatu, ka skolotājam jābūt stingram. Tikai tagad pieaugot mēs to patiesi novērtējam. Nedrīkst pieļaut to, ka daži bērni kavē visu mācību procesu un neļauj pārējiem mācīties. No skolotāja vajadzētu nedaudz baidīties un līdz ar to arī respektēt viņu.”

63

“Ieinteresētība savā profesijā, jaunāko tehnoloģiju izmantošana savā darbā, sekošana līdz laikam un jaunākajiem sasniegumiem.”

“Mierīgs un nosvērts raksturs, prasme uzklausīt un iedziļināties, radošs, domā ārpus rāmjiem, dara mazliet vairāk, nekā prasa obligātie standarti, jo tas nav darbs dēļ algas, bet tāpēc, ka patīk, redzot ietekmi un rezultātu. Redz laukumu izglītībā kopumā, nevis tikai koncentrējas uz savu priekšmetu, jomu.”

“Pacietība, empātija, darba mīlestība, koleģialitāte, humora izjūta, stabila nervu sistēma.”

“Izglītots, sava darba entuziasts, pārliecināts, labas komunikācijas prasmes, plašs redzesloks, atjautība, pozitīva attieksme visās jomās, izskatīgs.”

“Atraktivitāte, pozitīvisms, sapratne. Par skolotāju jāpiedzimst (tāpat kā ārstam) - jābūt aicinājumam, tad arī bērni cienīs.”

“Cieņa, uzticība, būt kā mācītājam - uzklausīt skolēna problēmas un dot padomus, un neizpaust tos kādam citam.”

“Profesionalitāte, empātija, mīlestība uz darbu un bērniem, atbildība valsts un sabiedrības priekšā, personības starojums, pozitīvs personīgais piemērs, ētiska attieksme pret darbu.”

“Pedagoga darbs ir misija, nevis bizness. Mācību kvalitāti nevar ietekmēt algas paaugstināšana.”

“Augsta profesionalitāte, sava darba kvalitāte. Vispārējā inteliģence, plašs redzesloks. Mīl bērnus un ciena vecākus cilvēkus. Ir savs hobijs, ar kuru spēj aizraut bērnus. Nauda nav dzīvē pats galvenais, - strādā neskatoties pulkstenī, kad beigsies stundas. Atrod laiku sarunām ar bērniem par dzīvi ārpus obligāti paredzētā.”

“Ieklausīties un saprast bērnus. Nedalīt bērnus pēc vecāku popularitātes.”

“Spēja būt autoritātei, būt komunikablam, nodrošināt disciplīnu. Nebūt augstprātīgam. Būt dzīvesgudram un strādājušam arī kādu brīdi citā jomā (citāda pieredze).”

“Mums nevajag ideālus skolotājus, mums vajag skolotājus, kuri spēj pilnveidot un attīstīt bērnu dabīgo vēlmi, ar kādu viņi dodas uz sākumskolu - IZZINĀT.”

“Ideāls skolotājs labi saprotas ar bērniem, prot skolēnus disciplinēt, apmācīt ne tikai ar teorētiskām zināšanām, bet arī iemāca dzīves gudrības. Ideālais skolotājs ir aktīvs, atvērts jaunām idejām, saprotošs, mīļš, tajā pašā laikā var būt stingrs, ja ir tāda vajadzība. Ideālais skolotājs skolēniem dod ierosmi, ieinteresē mācīties un apgūt jaunas zināšanas pašiem.”

“Ideālam skolotājam piemīt augsta saskarsmes kultūra, savas profesijas mīlestība, prasme pozitīvi un bez stresa risināt konfliktsituācijas, sadarbība ar vecākiem, kura

64

gan ne vienmēr izdodas pat ideālam skolotājam, materiālais nodrošinājums par veikto darbu, savas profesijas mīlestība, sakārtota personīgā dzīve.”

Sabiedrības aptaujā biežāk minētās īpašības un iezīmes, kas piemīt ideālam skolotājam ir šādas (iekavās norādīts minēšanas biežums): 120 reizes minētas īpašības, kas saistītas ar gudrību un zināšanām (tajā skaitā gudrība (49), ietverot dzīves gudrību un sirdsgudrību (22), zināšanu bagātība (35), viedums (4) un kompetence (10)); sapratne (111); mīlestība pret bērniem, savu darbu un profesiju, cilvēkmīlestība (93); ieinteresētība un spēja ieinteresēt (63); pacietība (56); profesionalitāte (54); aizrautība, spēja aizraut (51); radošums un kreativitāte (50); tolerance (18) un iecietība (23) - kopā 41; godīgums un patiesums (35); cieņa pret skolēniem un vecākiem, pašcieņa (39); elastīgums un spēja pielāgoties (32); humors (28); inteliģence (27); taisnīgums (23); empātija (22); autoritāte (19); spēja uzklausīt (19); sirsnība un labestība (18); harizma (15); sadarbība ar vecākiem un skolēniem (15); prasīgums (15); uzticamība (14); atbildības sajūta (14); prasme izskaidrot (13); prasme uzturēt disciplīnu (12); stresa noturība un „stipri nervi” (12); cilvēcība (9); entuziasms (9); mierīgums (8); atvērtība (8); optimisms (8); atjautība (8); draudzīgums (7); labs psihologs (7); spēja motivēt (7); nosvērtība (5); izmanto jaunās tehnoloģijas (5); vispusība (3); patriotisms (3); lojalitāte (3). Skolotāja ideāls vidusskolēnu skatījumā Uz šo jautājumu atbildēja 350 vidusskolēni. Dažu vidusskolēnu viedokļi:

„Spēja iedrošināt skolēnus, būt paraugam, spēja iedegt degsmi bērnu acīs, lai viņi mācās un dara to ar prieku. Būt nevis teorijas iedzinējam, bet gan dzīvam, saprotošam cilvēkam, ar kuru ir patiess prieks arī aprunāties.”

„Kā jebkuram ideālam darbiniekam jādara savs darbs kvalitatīvi. Skolotāja profesija nav ar neko īpašāka par citām.”

“Spēja saprast skolēnus, draudzība, saprašana, ka mūsdienās visu var atrast 10 sekundēs, saprašana, ko skolēniem dzīvē tiešām vajadzēs.”

„Spēja būt atvērtam jaunām lietām, ierīcēm, programmām, kuras ieviest skolā, lai radītu interesi par mācībām jauniešu vidū... Stingram, bet ar humoru, laipnam, atklātam un uzticamam.”

„Autoritāte, kurā bērniem ir interesanti klausīties, daudz ko var pastāstīt no dzīves un ja reiz kļūdās, tad to atzīst”.

“Manuprāt, ideāls skolotājs ir cilvēks, kurš prot atrast saikni starp skolēniem, ir draudzīgs, bet tajā pašā laikā zina robežu, kuru nepārkāpj, lai skolēnu disciplinētu un iemācītu, ka skolotājs ir autoritāte. Citādi skolēni "kāps uz galvas". “

“Pirmkārt, jau saprotošs, jo mūsdienās ir svarīgi saprast, ka bērniem ir ļoti svarīga atpūta, sabiedriskā dzīve, tāpēc dažreiz skolēniem ir jānāk pretim un jāizvērtē situācija individuāli. Manuprāt, skolotājam jābūt kā "savējam" jauniešu vidū, taču nedrīkst pazaudēt autoritāti, lai nepazūd skolēnu disciplīna.”

65

“Laba humora izjūta, spēj sarunāties ar skolēniem. Mūsdienīgs, stāsta arī kaut ko jaunu, kaut ko tādu, kas nav mācību grāmatās, bet ir saistīts ar mācību vielu. Vienmēr pretimnākošs un saprotošs. Ideālam skolotājam ir jāprot un jāspēj radīt skolēnos tieksme mācīties un izglītoties, lai skolēni nāktu ar prieku uz skolu apgūt ko jaunu. Jāveido interesantākas stundas.”

“Atjautīgs, pretimnākošs. Bet nav nozīmes tām īpašībām, - katrā skolotājā ir kaut kas pozitīvs, bet mūsu izglītības sistēma un valsts iekārta ievērojami samazina skolotāju darba prieku. Ļoti zems atalgojums, nederīga, novecojusi mācību viela.”

“Sapratne, spēja iet laikam līdzi, proti, skolotājs savā darbā iesaista tehnoloģijas, runā par aktuālām tēmām, liek vairāk darboties praktiski (skolniekiem), tādējādi viņi vairāk no stundu tēmām atceras, un attīsta spēju strādāt komandā. Klases audzinātājiem vajadzētu vairāk būt kā skolnieku draugiem, ekskursijās tālākos izbraucienos, jo tāda veida attiecības būs 100 reizes labākas nekā, ja skolotājs arī ikdienā būs kā skolotājs... Protams, pārāk lielu brīvību atļaut skolniekiem nedrīkst.”

“Ekstraverts, spēj iekļaut skolēnus savā stāstītajā, stāsta ar degsmi, pielieto jokus, palīdz skolēniem bez kliegšanas, sagaida skolēnus priecīgs, uzticams jebkādos jautājumos, moderns savās spējās un uzskatos, ģērbjas eleganti utt.”

“Labam skolotājam jābūt atraktīvam kā iekšēji, tā arī ārējā izskatā, jo uz bērniem un jauniešiem, manuprāt, tas atstāj lielu iespaidu. Pārāk formālas attiecības ar skolēniem attālina skolēnu no skolotāja, tāpēc skolotājam jābūt "atvērtam" pret skolēniem. Manuprāt, ja skolotājs būs kā draugs skolēniem, tiem būs lielāks respekts pret skolotāju. Protams, skolotājs nedrīkst būt ierobežots zināšanās. Daudzi skolotāji uzspiež savu mācāmo priekšmetu kā svarīgāko un dažreiz neatzīst citas intereses (man zināmajos gadījumos tas ir ļoti raksturīgs literatūras fanātiķiem - skolotājiem).”

“Stipri nervi, spēja veikt savu darbu arī negatīvas un neatsaucīgas auditorijas priekšā.”

“Labi saprotas ar bērniem, bet var noturēt disciplīnu stundās.”

“Manuprāt, ideāls skolotājs ir profesionālis savā darbā, nevis lasa skolēniem mācību vielu no grāmatas! Lai skolotāju cienītu bērni, skolotājam ir jāciena pašam sevi, apkārtējie un, protams, audzēkņi. Tikai tad var veidoties veiksmīga sadarbība, un bērniem būs pavisam cita attieksme pret skolu kopumā!”

“Aktīvs stundās, cenšas iesaistīt sarunās, nebļauj un nekreņķējas par katru nieku, ir rūpīgi sagatavojies stundai, no skolēniem lūdz mācīties un klausīties viņu teiktajā, veido apjomīgas stundas, kurās pārspriež daudz lietas, nečīkst par sīkumiem, neaizrunājas par citu tēmu stundas laikā, prot interesanti novadīt stundas.”

“Spēja ieinteresēt skolēnus stundās, runāt arī par reālo dzīvi un mūsdienu notikumiem, atbalstīt radošas jauniešu iniciatīvas, piedalīties kopā ar klasi konkursos un pasākumos, dot informāciju interaktīvā veidā.”

Vidusskolēnu atbildēs biežāk minētās īpašības un iezīmes, kas piemīt ideālam skolotājam ir šādas (iekavās norādīts minēšanas biežums): sapratne (126); prasme ieinteresēt, interesanti vadīt stundas un pasniegt jauno vielu (74); pacietība (40);

66

humora izjūta (39); labsirdība un laipnība (33); mūsdienīgums: seko aktualitātēm, pieņem mūsdienu jaunatni, izmanto modernās tehnoloģijas, atvērts jaunām lietām (30); izpalīdzība (29); profesionalitāte (26); radošums un kreativitāte (23); atsaucība (22); stingrība (18); tāds, kurš uzklausa (17); pozitīvisms (16); prasme izskaidrot (15); gudrība (17); mīlestība pret bērniem (13); laba attieksme pret bērniem (13); komunikabilitāte (12); mierīgums (12); draudzīgums (10); atbildība (10); tāds, kurš nebļauj, nekliedz (9); godīgums (8); izturēšanās ar cieņu (7); spēja disciplinēt (7); jautrība (7); inteliģence (6); savaldība, spēja savaldīt bērnus (6); sabiedriskums (6); neuzdod mājas darbus (5); aizrautīgums, spēja aizraut (5); ar stipriem nerviem (5); atbalsts (4); harizmu (4); uzticamība (4); dalās ar personīgo pieredzi (4); līdzjūtība (4); objektivitāte (3); taisnīgums (2); tolerance (2); izturība (2). Apkopojot viedokļus, var secināt, kuras ir biežāk minētās īpašības un iezīmes, kas raksturo ideālu skolotāju (2. tabula).

2. tabula Biežāk minētās īpašības un iezīmes, kas piemīt ideālam skolotājam

Vieta Pedagogi, n=1773 Sabiedrība, n=502 Vidusskolēni, n=350

1. Gudrība: dzīves gudrība, sirdsgudrība, zināšanas,

viedums, erudīcija, kompetence

Gudrība: dzīves gudrība, sirdsgudrība, zināšanas, viedums, kompetence

Sapratne

2. Radošums, kreativitāte Sapratne Prasme ieinteresēt,

interesanti vadīt stundas un pasniegt jauno vielu

3. Mīlestība: pret bērniem, pret savu darbu un sevi, pret dzīvi,

cilvēkmīlestība

Mīlestība: pret bērniem, savu darbu un profesiju,

cilvēkmīlestība Pacietība

4. Pacietība Ieinteresētība, spēja ieinteresēt

Humora izjūta

5. Tolerance, iecietība Pacietība Labsirdība, laipnība

6. Prasme ieinteresēt savā

priekšmetā, ieinteresēts bērnu izaugsmē

Profesionalitāte

Mūsdienīgums: seko aktualitātēm, atvērts

jaunām lietām, moderns, izmanto modernās

tehnoloģijas, pieņem mūsdienu jaunatni

7. Labas komunikācijas un saskarsmes prasmes ar

bērniem, vecākiem, kolēģiem Aizrautība, spēja aizraut Izpalīdzība, palīdzība

8. Sapratne Radošums, kreativitāte Profesionalitāte

9. Sirsnība, labsirdīgums, labestīgums

Tolerance, iecietība Radošums, kreativitāte

10. Humora izjūta Cieņa pret sevi, skolēniem

un vecākiem Atsaucība

11. Cieņa pret sevi un bērniem Godīgums Prasme izskaidrot

12. Godīgums Spēja pielāgoties, elastīgums

Stingrība

67

Pārdomām un rīcībai LIZDA aptaujas rezultāti apstiprina, ka skolotāja profesijas prestižs Latvijā joprojām nav augsts, lai gan vairums sabiedrības pārstāvju un vidusskolēnu, kuri piedalījās LIZDA aptaujā, norāda, ka paši skolotāja darbu vērtē augstu. Skolotāji kopumā nejūtas novērtēti atbilstoši ieguldītajam darbam. Tas neattiecas tikai uz atalgojumu, bet arī uz sabiedrības novērtējumu, atzinību. Īpaši to var attiecināt uz pirmsskolas izglītības skolotājiem. Tiek atzīts, ka izcils pedagogu darbs netiek īpaši novērtēts. Tajā pašā laikā tiek sagaidīts, lai skolotāji paši par sevi veidotu pozitīvāku priekšstatu, kā arī skolas un skolotāji vairāk popularizētu savu darbu. Tas ir būtiski, jo aptaujas rezultāti vedina domāt, ka daļai no plašākas sabiedrības trūkst pietiekamas izpratnes par skolotāja darba specifiku, pienākumu daudzumu, reālo laika patēriņu, darba vidi, darba sarežģītību un izaicinājumiem, ar ko skolotājiem nākas saskarties ikdienas darbā. Par to liecina atsevišķu apgalvojumu vērtējumos salīdzinoši lielais atbilžu varianta „ne piekrītu, ne nepiekrītu” īpatsvars, kā arī komentāros paustā nostāja, raksturojot ideālu skolotāju. Vidusskolēni savos komentāros norāda uz izglītojamo disciplīnas problēmām skolā un cieņas trūkumu pret skolotājiem, novecojušu mācību saturu, mūsdienu jaunatnei nepiemērotām mācību metodēm. Atzīstot, ka skolas darbā ir savi trūkumi, vienlaikus jaunieši redz, cik grūts ir pedagogu darbs, un norāda uz to, ka skolotāji netiek adekvāti novērtēti. Komentāros jaušama skolēnu pieredze ar ļoti labiem un iedvesmojošiem pedagogiem. Ideālam skolotājam, viņuprāt, pirmkārt, jābūt apveltītam ar tādām īpašībām kā sapratne, spēja ieinteresēt un interesanti vadīt stundas, pacietība, humora izjūta, labsirdīgums, mūsdienīgums. Pedagogu zināšanas un profesionalitāte līdztekus sapratnei, mīlestībai pret bērniem un savu darbu, pacietībai un spējai ieinteresēt savukārt vairāk tiek uzsvērti sabiedrības aptaujā.

Respondenti vērtē, ka visvairāk viņu priekšstatus par skolotājiem ietekmē personīgā pieredze, kas veidojusies, pašiem mācoties skolā, kā arī saskarsme ar viņu bērnu skolotājiem. Tas ir būtisks aspekts, kas norāda uz nepieciešamību izglītības iestādēm un to darbiniekiem īpaši rūpēties par komunikāciju ar vecākiem, stiprināt un pilnveidot konstruktīvu sadarbību, vienlaikus paturot prātā, ka tas ir abpusējs process. Tātad arī vecākiem un izglītojamajiem jāapzinās sava atbildība sadarbības veidošanā un stiprināšanā. Īpaši aktuāli tas ir gaidāmo pārmaiņu kontekstā, vispārējās izglītības sistēmai pārejot uz kompetencēs balstīto mācību saturu.

Pedagogi pauž nostāju, ka viņu darbs tiek pārāk kontrolēts un kopumā skolotāji izjūt pārāk lielu spiedienu no sabiedrības un vecāku puses. Pedagogi pauž bažas par skaidrības trūkumu nemitīgo izglītības sistēmas reformu kontekstā, aizvien jauniem noteikumiem un kontroles instrumentiem, kas, viņuprāt, apdraud pedagogu profesionālo brīvību. No vienas puses, aptaujas dalībnieki piekrīt, ka skolotāji ir autoritātes arī ārpus skolas, ka viņi spēj ietekmēt sabiedrības vērtību sistēmu un uzskatus, taču, no otras puses, piekrīt, ka skolotājiem kļūst aizvien grūtāk ietekmēt jauno paaudzi. Tas daļēji raksturo uzticēšanos profesijas pārstāvjiem kā profesionāļiem. Īpaši satraucošs ir fakts, ka trīs ceturtdaļas pedagogu norāda uz skolotāju stresu un profesionālo izdegšanu kā grūtībām, ar ko skolotāji ļoti saskaras. Tāpat tiek norādīts, ka pedagogu kolektīvos vērojama liela iekšējā spriedze un konkurence, kas neveido pozitīvu psiholoģisko darba vidi. Tas nozīmē, ka izglītības iestāžu vadībai šīm

68

problēmām jāpievērš ļoti liela uzmanība, veicinot pozitīvāku mikrovidi, noskaidrojot problēmjautājumus un piedāvājot to risinājumus.

Kas būtu darāms, lai celtu skolotāju profesijas prestižu Latvijā?

Tas nav ātri un viegli īstenojams uzdevums, ņemot vērā arī kontekstuālos apstākļus, tomēr citu valstu pieredze liecina, ka, mērķtiecīgi īstenojot pārdomātus pasākumus, pozitīvas pārmaiņas var panākt. LIZDA rosina ieinteresētās puses īstenot dažādas aktivitātes, lai uzlabotu pedagogu darba vidi, un arī celtu profesijas prestižu. Izglītības politikas veidotājiem, pirmkārt, būtu jāmaina attieksme pret pedagogiem, sakārtojot izglītības nozari, radot sistēmu pedagogu darba adekvātai novērtēšanai, un publiski (tajā skaitā plašsaziņas līdzekļos) biežāk paužot pozitīvu attieksmi pret nozarē strādājošajiem. Ir ļoti nepieciešams uzlabot sociālo dialogu izglītības politikas veidošanā, konstruktīvi iesaistoties visām ieinteresētajām pusēm, lai plānotās un īstenotās reformas būtu savlaicīgi un profesionāli izdiskutētas, sagatavotas, balstoties uz pētījumos iegūtu informāciju un rīcībpolitikas regulāru izvērtējumu. Izglītības politikas veidošanā un īstenošanā ļoti nepieciešama komunikācija un informatīvs darbs, lai pedagogi un sabiedrība justos drošāk un būtu savlaicīgi informēti par plānotajām pārmaiņām, to mērķi un pamatojumu, kā arī par savu lomu izglītības politikas īstenošanā. Sasteigtas reformas, pret kurām, pirmkārt, protestē paši pedagogi, nerada pozitīvu priekšstatu ne par izglītības nozari, ne tajā strādājošajiem. Ir jāturpina darbs pedagogu sociālo garantiju pilnveidē, nopietni jāapsver iespējas nodrošināt pedagogiem izdienas pensijas, jo stress un profesionālā izdegšana ir nopietnas problēmas, ar ko skolotāji saskaras. Valstī būtu jārada jauno pedagogu mentoringa sistēma, kā arī jāīsteno mērķtiecīgi ilgtermiņa pasākumi jauno skolotāju piesaistei, atbalstam, motivēšanai un noturēšanai izglītības sistēmā, lai nodrošinātu paaudžu nomaiņu. Aptaujā pedagogi norāda uz lielu birokrātisku procedūru daudzumu savā darbā, tādēļ būtu jāanalizē, kā optimizēt skolotāja ikdienas darbu un viņu atslogot. Būtu jāveic dokumentu analīze (likumi, MK noteikumu, skolas iekšējās kārtības noteikumu u.c.) par skolotāja, bērnu, vecāku tiesībām un pienākumiem, izvērtējot to sabalansētību. Pašvaldībās sadarbībā ar izglītības iestādēm un pedagogiem būtu jāpilnveido pedagogu atbalsta sistēma izglītības iestādēs. Sadarbībā ar vecākiem un skolēniem, ir jāskaidro tiesību un pienākumu sadale starp skolēniem, skolotājiem un vecākiem, kā arī jāraugās, lai katra puse tos ievērotu. Pedagogu izglītības un tālākizglītības programmās būtu jāiekļauj tēmas par:

- stresu un profesionālo izdegšanu, - par pedagogu tiesībām, - komunikācijas prasmju pilnveidi saskarsmē ar vecākiem, sabiedrību un

plašsaziņas līdzekļiem, - konfliktsituāciju risināšanu, - jaunajām tehnoloģijām.

Ģimenēs ir svarīgi veidot cieņpilnu attieksmi pret citiem cilvēkiem, un vecāki šajā ziņā ir piemērs saviem bērniem, tādēļ būtiski ģimenēs veidot pozitīvāku bērnu

69

attieksmi arī pret skolu un skolotājiem, izrādot cieņu un atzinību pedagoga darbam, vienlaikus mācot problēmsituācijas risināt pieņemamā veidā. Aptaujā skolēnu disciplīnas trūkums un bērnu visatļautība vairākkārt tika norādīti kā izaicinājumi skolotāju darbā. Ļoti svarīgs ir vecāku lielāks un konstruktīvāks atbalsts skolai un skolotājiem, tādēļ būtu svarīgi aicināt vecākus problemātiskos un neskaidros jautājumus risināt, vispirms izrunājot tos ar skolotājiem un skolas administrāciju. Vecāku organizācijām, vecākiem, izglītības iestādes padomei būtu vairāk jāiesaistās problēmjautājumu risināšanā, vairāk jākomunicē ar pedagogiem par bērnu tiesībām, uzvedību, jāskaidro skolotāja loma un tiesības. Plašsaziņas līdzekļos, īpaši nacionālā līmenī, ir būtiski objektīvi atspoguļot aktualitātes izglītības nozarē kopumā, atsevišķu izglītības iestāžu darbībā, nekoncentrējoties tikai uz negatīvām parādībām un problēmām, bet ievērojami vairāk norādot uz sasniegumiem, pozitīvām pārmaiņām. Aptaujas rezultāti parāda, ka sabiedrībai trūkst izpratnes par skolotāja darba specifiku, tādēļ izglītības iestādēm un pašiem pedagogiem būtu jāveicina dziļāka izpratne par pedagogu darbu. Īpaši svarīgi tas ir pirmsskolas pedagogu kontekstā, jo ir jāsaprot, ka pirmsskolas izglītības iestādes neveic tikai bērnu pieskatīšanas funkcijas, bet dod nozīmīgu ieguldījumu bērnu sākotnējā izglītošanā.

70

Izmantotie avoti ANO un UNESCO starptautiskās svinamās dienas. Pieejams: http://www.unesco.lv/lv/unesco/starptautiskas-dienas/ano-un-unesco-starptautiskas-svinamas-dienas/

Education International. Pieejams: https://www.ei-ie.org/

European Commission/EACEA/Eurydice (2015). The Teaching Profession in Europe: Practices, Perceptions, and Policies. Eurydice Report. Luxembourg: Publications Office of the European Union

ETUCE (2008). Europe needs teachers – Teacher Education in Europe. ETUCE Policy Paper, Brussels

European Union (2013). Study on Policy Measures to improve the Attractiveness of the Teaching Profession in Europe. Final report, Volume 2. Luxembourg: Publications Office of the European Union

Geske A. & Ozola A. (2015). Skolotāju apmierinātība ar savu darbu. Grām.: Geske A. (red.). Skolotāji Latvijā un pasaulē. Monogrāfiju sērija Izglītības pētniecība Latvijā Nr.6. Rīga: LU PPMF Izglītības pētniecības institūts. 191.-208. lpp. Pieejams: http://sf.viaa.gov.lv/library/files/original/SkolotajiLatvijaUnPasaule.pdf

Hall D. & Langton B. (2006). Perceptions of the Status of Teachers. New Zealand: Ministry of Education

Hargreaves L., Cunningham M., Hansen A., McIntyre D. & Oliver C. [b.g.]. The Status of Teachers and the Teaching Proffesion in England: Views from Inside and Outside the Profession. Synthesis for the Final Report of the Teacher Status Project. University of Cambridge, Faculty of Education & University of Leicester, Department of Media and Communication Ingersoll R.M. & Merrill E. (2011). The Status of Teaching as a Profession. In: J. Ballantine and J. Spade (Eds.). Schools and Society: A Sociological Approach to Education (pp. 185-189) 4th Ed. CA: Pine Forge Press/Sage Publications

Lankford H., Loeb S., McEachin A., Miller L.C. & Wyckoff J. (2014). Who Enters Teaching? Encouraging Evidence That the Status of Teaching Is Improving. Educational Researcher, Vol 43 (9), pp. 444-453. doi:10.3102/0013189X14563600

Misāne G., Gurbo M., Jemeljanova I. & Dedze I. (2007). Pētījums par pedagogu profesijas prestižu un iespējām to paaugstināt dažādu mērķauditoriju skatījumā. Pētījuma ziņojums. Rīga

TALIS 2013 Results. An International Perspective on Teaching and Learning. DOI: 10.1787/9789264196261-en

skolotāja profesijas prestižs latvijā · 2 latvijas izglītības un zinātnes darbinieku...

Documents