muz maxlaskopsakaribas heinrihsons

Vilnis Heinrihsons

Skaņa krāsa. Mūzikas un glezniecības kopsakarības.

S f ē r u m ū z i k a Musica Universalis vai sfēru mūzika ir sens filosofisks koncepts, kas aplūko debesu ķermeņu (Saule, Mēness un planētas) kustības kā mūzikas formu. Šī mūzika nav sadzirdama, bet ir matemātisks koncepts.

http://www.crystalinks.com

http://whatisthepyramid.com

Pitagors

Pastāv leģenda, ka PITAGORS varējis saklausīt “sfēru mūziku”. Šī spēja ļāvusi viņam izprast un matemātiski izteikt lielās kustības, kas risinājās visumā.

http://www.crystalinks.com Platons

http://www.mlahanas.de

Johannes Keplers 1619. g. pielietojot sfēru mūzikas konceptu, centās izskaidrot dabiskās pasaules proporcijas – it sevišķi astronomijā – no mūzikas viedokļa.

http://www.bkneuroland.fr

JOHANNES KEPLERS un viņa “sfēru mūzika”

http://www.amaranthpublishing.com

Debesu sfēru mūzika

Johanness Keplers 1619. g. publicēja savu

darbu Harmonices Mundi.

Šajā darbā – piecu grāmatu sērijā – viņš centies izskaidrot pasaules uzbūves harmoniju.

Planetary Canon - excerpt.mp3

http://www.amaranthpublishing.com

Debesu sfēru mūzika

Keplers mēģina atrast kopīgus likumus, kas darbotos gan mūzikā, gan Saules sistēmā.

Viņa sfēru mūzika ir balstīta uz planētas kustības maksimuma un minimuma mērījumiem saistībā ar to attālumu līdz Saulei. Pielietojot savu teoriju, Keplers piešķīra planētām muzikālus intervālus un ritmus.

K R Ā S U Ē R Ģ E L E S

Louis-Bertrand Castel Luiss - Bertrāns Kastels. Pēc 1725. gada Kastels attīstījis savu krāsu un nošu sistēmu, kuru viņš atbrīvoja no kosmoloģiskā konteksta un piesaistīja mākslai, nosaucot to par

“Krāsu mūziku”.

http://www.musictheory21.com http://www.danielmitsui.com

Kastels atzīmēja, ka, runājot par krāsu, gleznotāji

bieži izmanto muzikālus terminus.

Veidojot krāsu piesaisti notīm, Kastels veica

mēģinājumus pārveidot muzikālus skaņdarbus attēlos. http://www.musictheory21.com

http://www.danielmitsui.com

Pretstatā Kastela vēlmei izveidot krāsu valodu, kas

balstītos uz gaismas un skaņas toņu analoģijas,

ALEKSANDRS RIMINGTONS

19. gs. beigās smēla iedvesmu no impresionistiem.

Viņa radītās KRĀSU ĒRĢELES projicēja krāsu

toņus uz īpaši izveidotām telpiskām virsmām,

sapludinot krāsas uz lieliem

ekrāniem,

tādējādi izveidojot mainīgas ainas

abstrakti gleznieciskā manierē.

Aleksandrs Remingtons

Instruments darbojās raidot gaismas starus caur rūpīgi tonētiem stikla diskiem,

kas rotēja un mainīja savu izvietojumu,

lai veidotos dažādi krāsu toņi.

http://prometheus.kai.ru

Skrjabina veidota gaismas mūzikas ierīce

Lai gan šis instruments

nespēja radīt skaņu,

tas veidoja mainīgo gaismu projekciju,

kas pavadīja Skrjabina simfonijas

“Prometejs: Poēma par uguni”

pirmatskaņojumu 1915. g. Ņujorkā.

http://homepage.tinet.ie

http://en.wikipedia.org

Aleksandrs

Skrjabins

1872 -1915

Krievu komponists

un pianists.

Uzskatāms par

ievērojamu

simbolisma skolas

pārstāvi.


Skrjabina skaņdarba notis

http://rhythmiclight.com

Tastiera per luce

Skrjabina manuskripts,

kas nosaka krāsainās

gaismas “darbību”

skaņdarba atskaņošanas

laikā.

http://rhythmiclight.com

Krāsas ir saskaņotas

ar skanējumu.

Piemēram vokāla

aukstais skanējums

iezīmēts kā zaļš un

dažādu krāsu salikumi

/akordi – orķestrim.

Skrjabins bija lūdzis, lai ikviens koncerta

apmeklētājs uzvilktu baltas drēbes,

lai projicētā gaisma vieglāk atstarotos no

ikviena klātesošā ķermeņa, tādējādi atskaņojumā

iesaistot visu zāli.


Skrjabina klaviatūra

Krāsu ērģeles


Beinbridža Bišopa ierīce

“mūzikas gleznošanai” (1877).

Gaismu radošs aparāts

tika novietots parasto

ērģeļu augšdaļā.

Krāsu ērģeles


Ar sviru un aizvirtņu

sistēmas palīdzību

gaismas plūsmas bija

iespējams variēt uz

ekrāna, kamēr notika

mūzikas atskaņojums

Frederika Kastnera

Pirofons (ap1870.g.)

Gāzes plūsmu kristāla

caurulēs

var kontrolēt ar

klaviatūras palīdzību.

Papildus vizuālajiem

efektiem, instruments

spēja radīt skaņas, kas līdzinājās

cilvēka balss vokālam,

klavierēm vai pat

simfoniskajam orķestrim.

http://www.colourlovers.com

Johans Volfgangs Gēte (1749. g. 28. augusts – 1832. g. 22. marts) vācu rakstnieks, mākslinieks un politiķis.

Gētes krāsu izcelsmes ģenētiskā teorija tika pretstatīta

Ņūtona sekotāju eksperimentēšanai ar ideju par gaismas dalījumu 7 krāsās – atbilstoši analoģijas prasībām ar nošu sistēmu.

http://cura.free.fr

Gētes nostāja bija saskaņā ar krāsotājmeistaru

uzskatiem.

Arī Leonardo da Vinči izšķīra

tumsas (zils un zaļš) un gaismas (dzeltens un sarkans) krāsas.

http://cura.free.fr

http://slodive.com

Gētes K r ā s u a p l i s

http://www.triangleparkcreative.com

Sākot ar 18. gs. beigām krāsas vairs netiek pielīdzinātas notīm.

Tā vietā mūziku salīdzina ar glezniecību

kā divus veselumus,

vērtējot mūziku kā pārāku, jo tā vistiešāk iedarbojas uz cilvēka dvēseli

http://www.musictheory21.com

Kopš Lists uzrakstījis skaņdarbu Lo spozalizio no cikla “Klejojumu gadi” (1839.), balstītu uz Rafaēla

gleznām, komponisti bieži izmantojuši vizuālās mākslas darbus kā iedvesmas avotus (pētnieks Finks, 1988. g., uzskaitījis 711 šādas

kompozīcijas). JÖRG JEWANSKI


Lists Rafaēls

Līdzīgi arī gleznotāji smēlušies iedvesmu no muzikālām

kompozīcijām.


Pauls Klē “tulkojis” mūzikas elementus piktoriālos ekvivalentos savos

“Polifoniskajos gleznojumos” (1930.)


http://www.artknowledgenews.com

http://www.artinthepicture.com

Pauls Klē. Polifonija, 1932.

Klē lietojis mūzikas terminu “polifonija” (daudzbalsīgums), lai pievērstu uzmanību

vienlaicīgi “skanošajiem” vizuālajiem elementiem viņa gleznās.

http://itp.nyu.edu/

http://www.artinthepicture.com

Pauls Klē. Ad Parnassum.

Klē gleznas Ad Parnassum nosaukuma sākotne meklējama mūzikas mācību grāmatā Gradus ad Parnassum (1725.), ko sarakstījis Johans Jozefs Fuss, kurš mūziķiem mācījis polifoniskās harmonijas tehniku. http://itp.nyu.edu/

Robert Delaunay, Les fenêtres sur la ville, première partie, premiers contrastes simultanés (1912)

Par Robēra Delonē gleznu Pauls Klē rakstījis:

“Delonē, veidojot gleznas ritmiku, centies pielietot fūgas modeli, izmantojot tādu izmēru (garumu), ka nav iespējams visu gleznu aplūkot vienlaicīgi.”

http://aponte27.blogspot.com/


Mikalojs Konstantīns Čurļonis


1875. –1911.

ČURĻOŅA māksla ir cieši saistīta ar Eiropas simbolistu mākslu. Tomēr jāņem vērā viņa spēja domāt patstāvīgi un radīt pilnīgi jaunas glezniecības formas:

attēlus - sonātes, prelūdijas un fūgas.

Sapludinot glezniecību un mūziku unikālā vienotā mākslinieciskā formulā, šie

gleznojumi nozīmīgi bagātinājuši Eiropas modernismu.

http://ciurlionis.eu/en/painting

Savas gleznas - sonātes, prelūdijas un fūgas Čurļonis gleznojis ar temperu uz papīra (1907–1909) . Tajās mākslinieks atklājis savu unikālo spēju iekļaut glezniecībā mūzikas formas. Viņš “neglezno mūziku”, bet gan ar komponista prasmi pielieto

muzikālo izteiksmes līdzekļu ekvivalentus: līniju un plānu ritmus, formu lokanumu, plastiku, vairāku ainavas līmeņu “pārklāšanos”, radot

izvērstas telpas iespaidu.

http://commons.wikimedia.org/ http://ciurlionis.eu/en/painting/

Čurļonis. Allegro no cikla

Sonata No.2, 1907

Čurļonis. Prelūdija

Čurļonis. Fūga http://ciurlionis.licejus.lt/

Čurļonis. Saules sonāte.

Andante

Čurļonis. Pavasara sonāte.

Skerco http://ciurlionis.licejus.lt/

Čurļonis. Zalkša sonāte.

Andante

Čurļonis. Zalkša sonāte.

Skerco http://ciurlionis.licejus.lt/

Čurļonis. Zvaigžņu sonāte.

Allegro Čurļonis. Zvaigžņu sonāte.

Andante http://ciurlionis.licejus.lt/

Arnold Schoenberg 1874. –1951.

Austriešu komponists, saistīts ar ekspresionistu kustību vācu dzejā un mākslā. Otrās Vīnes skolas līderis.


Šēnbergs bija arī

gleznotā js ,

mūzikas teorētiķis un ietekmīgs kompozīcijas pasniedzējs


A.Šēnbergs. Skatiens (acis), 1910

http://www.usc.edu/libraries

A.Šēnbergs. Ielas skats naktī, 1911

http://www.usc.edu/libraries

A.Šēnbergs. Klusā daba

Vasilijs Kandinskis

Dzimis Maskavā 1866. g.

Viņa pirmā mīlestība bija mūzika. Abi viņa

vecāki spēlēja klavieres. Bērnībā viņš spēlēja čellu un klavieres.

http://www.artsmypassion.com http://en.wikipedia.org

Kandinska prasme radīt absolūti abstraktus darbus daļēji saistīta ar viņa

Spējām redzēt skaņu krāsas veidā.

http://www.artsmypassion.com

V.Kandinskis. Kompozīcija Nr 8 http://www.ibiblio.org

Viņš pats šādi aprakstījis šo fenomenu, ko piedzīvojis kādā

operas izrādē: Es garā skatīju visas šīs krāsas savu acu priekšā. Mežonīgas, neprātīgas līnijas it kā tika uzskicētas manā priekšā. http://www.synesthesiatest.org



Noskaņas, kādas Kandinskis saistīja ar krāsām

Dzeltens – trakuma

iespaids.

Skaļas trompetes.

Melns – nekustīgums,

beigas. Fināla pauze,

nobeigums.

Zils – dziļš, mierpilns.

Flautas, čells, ērģeles.

Oranžs – Veselīgs,

starojošs. Baznīcu zvani,

dziedoša balss.

Zaļš – Spēks, miers.

Klusas vijoles.

Sarkans – dzīvs,

uzticams, liesmojošs.

Tūba, zems čells.

Balts- klusums.

Pārtraukumi un

pauzes.

Purpurs (violets) –

skumjas, mirstīgums.

Mežragi, basi.


“Krāsas ir klaviatūra, acis ir harmonijas, dvēsele ir klavieres ar daudzām stīgām. Mākslinieks ir roka, kas spēlē, pieskaroties te vienam, te otram taustiņam, izraisot vibrācijas dvēselē.“

Vasilijs Kandinskis

V.Kandinskis. Kompozīcija Nr 4 http://venetianred.net/

Aina no " Prometeja" koncerta (Skrjabins+Kandinskis), 21. jūnijs1996., Kazaņa, Krievija.

http://prometheus.kai.ru

Piets Mondrians 1872. –1944. Nīderlandiešu - franču mākslinieks De Stijl grupas dalībnieks. Radījis abstraktas mākslas formu, kuru nosaucis par Neoplasticismu


http://en.wikipedia.org/wiki/De_Stijl



http://madamepickwickartblog.com

Mondriāns atmeta klasiskās mākslas valodu, jo tā rāda tikai ārējo formu. Pielietojot vertikāļu-horizontāļu struktūras un vienkāršas krāsu attiecības, Mondriāns tiecās radīt universālu

krāsu un formu gramatiku, kas

palīdzētu atklāt

pasaules uzbūves būtību

Mondriāns mīlēja džezu un viņam patika dejot. Šī glezna tapusi tā

laika mūzikas ritmu iespaidā.

Piets Mondrians. Broadway Boogie Woogie 1942-43; a/e, 127 x 127 cm; The Museum of Modern Art, New York

http://www.ibiblio.org/

Marks Šagals 1887. –1985. Krievu - franču mākslinieks saistīts ar dažādiem mākslinieciskiem stiliem un virzieniem. Viens no visievērojamākajiem 20. gs. māksliniekiem. Viņš bija agrīnā perioda modernists un strādājis gandrīz visos mākslas veidos: glezniecībā, grāmatu ilustrācijā, vitrāžā, scenogrāfijā, keramikā, tekstilmākslā, stājgrafikā.


M.Šagals. Ilustrācija Augstajai dziesmai

http://bigthink.com

M.Šagals. Vijolnieks

http://www.ilperetz.org/

“Ikviena sirds, īpaši ebreja sirds ir vijolē: tu piespied stīgu, pavelc lociņu un atskan dažnedažādas dziesmas, pārsvarā skumjas un drūmas dziesmas...”

Šolom- Aleihems

M.Šagals. Mūzika http://www.wikipaintings.org

20. gs. atšķirības starp krāsām un notīm vairs nav nesamierināmas.

Tādi gleznotāji kā Reinhardts un

Marks Rotko ir integrējuši laika

elementu savos darbos, pielietojot krāsu tādējādi, ka gleznas aplūkošana kļūst par veselu procesu par sevi.


http://vincentpepinotes.blogspot.com

Ads Reinhardts Ads Reinhardts, 1938

http://www.flickriver.com Ads Reinhardts, Abstrakcija 1939.-1944.

http://karmicvoyager.blogspot.com Marks Rotko

http://parlez-vousphotography.quietplacetolive.com Marks Rotko

http://saroz.wordpress.com Marks Rotko

Ungāru komponists Ligeti apraksta harmonisko

transformāciju procesu savā skaņdarbā orķestrim Lontano (1967) kā gaismas polifoniju:

iedomātu perspektīvu veido atspīdumu un caurstarojumu mainīgās formas, kas

pakāpeniski atklājas klausītājam, kurš it kā būtu ienācis no spožas saules apgaismojuma tumšā istabā un tikai ar grūtībām atšķirtu krāsas un formas. (O. Nordwall, György Ligeti, 1971, p.114).

http://www.musictheory21.com ligeti_ volumina _1_.mp4

http://www.last.fm Ģerģs Ligeti

ligeti_ volumina _1_.mp4

Viktors Vasareli

Ungāru izcelsmes

mākslinieks.

Op-ārta pārstāvis

Vega-Nor Victor Vasarely. 1969

ligeti_ volumina _1_.mp4

Victor Vasarely


jo_lle l_andre amp_ lauren newton live in bassins.mp4

Dziedātāja Lorīna Ņūtone un basiste Žoela Leandra ir “pārtulkojušas” glezniecības

tehnikas (piemēram, Franka Stellas monohromo paleti) darbā “Stellas melnais”, pārveidojot tās mūsdienu džeza formās (18 Colors, Leo LR 245, 1997).

http://siongchin.com/blog jo_lle l_andre amp_ lauren newton live in bassins.mp4

Franks Stella. Melnais 1

jo_lle l_andre amp_ lauren newton live in bassins.mp4

Franks Stella, dzimis 1936. ievērojams

Amerikāņu mākslinieks.

Viņš ir plaši pazīstams kā monohromo – melnbalti svītroto gleznojumu autors.

(Vēlāk Stella uzgleznoja arī krāsainu neregulāras

formas laukumu piepildītas kompozīcijas.)

http://siongchin.com/blog


Franks Stella darbā

http://poulwebb.blogspot.com jo_lle l_andre amp_ lauren newton live in bassins.mp4


http://poulwebb.blogspot.com jo_lle l_andre amp_ lauren newton live in bassins.mp4

Franks Stella. Bez nosaukuma


Messiāns izmantoja savu subjektīvo krāsu, akordu, formu un tēmu asociāciju

tādos darbos kā Sept Haïkaï (1962).

Viņš rakstīja, ka akordiem ir saistība ar krāsām un par dažiem saviem darbiem ir teicis,

ka to forma pilnīgi atkarīga no krāsām.

http://www.oliviermessiaen.org Olivers Messiāns

http://www.sheldonartmuseum.org/photos

Gleznojot mūziku: Ritms un kustība mākslā

2006.–2007. 20. Izstāde

Šeldonas Memoriālajā Mākslas galerijā University of Nebraska–Lincoln

http://www.sheldonartmuseum.org/photos Eds Garmans, Variation of a Structure No. 43, 1965, polymer paint on Masonite, 45 x 33”

http://www.sheldonartmuseum.org/photos Džeims Brūks, U-1951, 1951, oil on canvas, 37 3/4 x 25 3/4”

http://www.sheldonartmuseum.org/photos Stentons Makdonalds -Raits, Dragon Forms, 1926, oil on panel, 26 1/4 x 15 1/4”

http://www.sheldonartmuseum.org/photos Džons Ferrens, Red and Blue, 1954 , oil on canvas, 48 x 38”

http://www.sheldonartmuseum.org/photos Abrahams Valkovics, Untitled (New York), about 1912, graphite on paper, 12 7/8 x 9 1/2”

http://www.sheldonartmuseum.org/photos

Gleznojot mūziku FILIPS ŠHREIBMANS

1960.–2005.

New York

Filips Šreibmans, Beethoven - Eroica (1960)

Filips Šreibmans, Rhapsody In Blue (1991)

Filips Šreibmans, Chopin Polonaise # 3 A-Major

Filips Šreibmans, Wagner - Tristan & Isolde

http://www. stltoday.com

Mussorgsky Reversed IZSTĀDE SENT-LUISĀ (ASV)

2013

http://www. stltoday.com

http://www.youtube.com

Luma-Flow animation by Selwyn Rodda, music by Guido Negraszas.

Gleznojot mūziku: Ritms un kustība mākslā

luma-flow.mp4

home.bway.net

21. gs. VIRTUĀLĀS REALITĀTES KRĀSU Ē R Ģ E L E S Džeks Okss, Deivs Brittons

home.bway.net

Mērķis – esošo muzikālo kompozīciju

pārveidošana (tulkošana) par vizuālām performancēm.

Šādi radīti mākslas darbi atbilstu INTERMEDIĀLAJIEM principiem, kādus tos definējis Fluxus teorētiķis Diks Higins.

home.bway.net

Intermediāls mākslas darbs atšķirībā no multimediāla ir vairāku mediju strukturālu elementu kombinācija vai sintakse, tiem apvienojoties vienā.

home.bway.net

TEMBRU struktūra. Tembrs nozīmē skaņas krāsu. Ir izstrādātas tembru skaņas dažādām instrumentu grupām.

home.bway.net

TEMBRU struktūra.

Stīgu instrumenti: Dzeltenie – vijole; Zaļie – čells; Zilie – kontrabass.

home.bway.net

TEMBRU struktūra.

Pūšamie instrumenti: Dzeltenoranžie – trompete; Sarkanie – tuba

home.bway.net

TEMBRU struktūra.

Koka pūšamie instrumenti: Dzeltenie – pikolo un flautas; Zaļie un brūnie – klarnetes un obojas

home.bway.net

TEMBRU struktūra.

Vokāls:

home.bway.net

Dažādām instrumentu grupām atbilstošas AINAVAS.

home.bway.net

Šī ainava izraudzīta, lai pārstāvētu pūšamos instrumentus dēļ savas vēju appūstās formas un daudzajiem tuneļiem-alām.

home.bway.net

Šī ainava izraudzīta, stīgu instrumentiem, jo, šķiet, ka lociņš spēlējot varētu izzīmēt šādus rakstus kalnu mugurās.

home.bway.net

Šīs formas izraudzītas stitamajiem instrumentiem, jo izskatās piemērotas, lai tās tiktu sistas, kā arī atgādina sitaminstrumentu formas.

home.bway.net

Šīs klints ritmi piemēroti taustiņinstrumentiem.

home.bway.net

Šīs klintis ar savu formu atgādina koka pūšamos instrumentus.

home.bway.net

Šo klinšu ritmi saistās ar vokāliem.

home.bway.net

Datorprogrammas veido mainīgus 2 dimensionālus vai 3 dimensionālus attēlus atbilstoši skaņas tembram, augstumam, skaļumam un citiem parametriem.

home.bway.net

Datorprogrammas “tulkojums”

J.Štrauss, Pie zilās Donavas (fragments)

K.Debisi, Mēness gaismas sonāte (fragments)

http://www.livedescribe.com

Praktiskais uzdevums Izveidot ieceri vizuālās mākslas darbam (vai darbu sērijai) par kādu skaņdarbu. Veidot tembru krāsu (tekstūru) paletes atbilstoši izmantotajiem instrumentiem, to skanējumam. Veidot “ainavu” uzmetumus atbilstoši skaņdarba partitūrai. Apvienojot “ainavu” un “tēlu” aprises, formas un tembru paletēs atrodamos krāsu (tekstūru) salikumus, radīt uzmetumu vizuālās mākslas darbam.

http://riga-2014.blogspot.com

Raimonds Pauls Zanes Lūses gleznās

Zane Lūse. Ar mani atkal runā kaijas http://www.kasjauns.lv

Ar mani atkal runā kaijas, Runā rītā, vakarā rāmā. Ar mani atkal runā kaijas, Runā naktī tās.

Zane Lūse. Pēdējā lapa http://www.kasjauns.lv

Dzīvoja reiz lapa zarā, Dzīvoja tā visiem garām, Arī sev, arī sev.

Zane Lūse. Lauku gurķis Rīgas tirgū http://www.kasjauns.lv

Vasaras vidū, gurķus plūcot, Muļķa gurķīšus, Vienreiz redzu – gurķos Miķelis guļ.

Zane Lūse. Teic, kur zeme skaistākā http://www.kasjauns.lv

Teic, kur zeme skaistākā Tur, kur smilgas zied Teic, kur skarbā zeme tā Te, kur akmens dzied

Zane Lūse. Baltā saule http://www.kasjauns.lv

Balta saule spīd Visapkārt jūra, jūra vien Balta laiva slīd un laivā mēs ar tevi vien

Praktiskais uzdevums Izveidot ieceri gleznai par kādu populāru dziesmu. Veidot attēlu, izmantojot mūzikai atbilstošus lineāros ritmus un krāsu laukumus.

ņ

ņ ļ

ņ ļ

Pieredze ar 3B

Impulsi un vīzijas, skanot mūzikai

Interešu noskaidrošana un virzienu iezīmēšana

CD vāciņa dizaina skices

Atklātņu komplekts

Kolāža

Gan mūzikā, gan vizuālajā mākslā

lietotā terminoloģija.

kompozīcija, forma, dominante, tēma, stils, ekspresija, žanrs, harmonija, apjomīgums, faktūra, tonis, ritms, akcents, kontrasts, kolorīts, gamma, polihroms, monohroms, kolāža...

muz maxlaskopsakaribas heinrihsons

Documents