NESTEIDZĪGA ATPŪTALATVIJĀ!

Izbaudi

Kultūra, vēsture un māksla 4 Pilis un muižas 8

Gardēžiem 10 Pasākumi 14

Atpūties

Baltijas jūras piekraste 20

Zaļais tūrisms 22

Labsajūta un SPA 26

Piedzīvo

Aktīvā atpūta 30

Iespēja līdzdarboties 34

Dabas veltes 36

Militārais mantojums 38

Kas ir Latvija? Ar ko lai sāk…

Latvija ir zeltaina kā dzintars Baltijas jūras viļņos un koši zaļa kā plašo, neskarto mežu dzīles. Latvija ir senas tradīcijas un krāšņi dievnami, pasaules līmeņa kultūras pasākumi un tautasdziesmu mantojums. Latvija ir dzidrs saullēkts virs norasojušas zāles un dzīvīgi lielpilsētu vakari, romantiska vasaras saulgriežu nakts un Ziemassvētku tirdziņu omulīgā smarža.

Latvija atrodas Eiropas ziemeļu daļā, Rietumu un Austrumu kultūras krustpunktā, tādēļ tā ir daudzpusīga: šeit ir vācu viduslaiku pilis un pamestas padomju armijas pilsētiņas, slāvu vecticībnieku koka dievnami, šeit nobaudāms gan ukraiņu borščs, gan gruzīnu vīns, gan armēņu lavašs. Latvija ir arī harmoniska, šeit pilnībā izbaudāmi visi četri gadalaiki: pavasaris šeit nāk kā neliels brīnums, modinot dabu ar gaismu, dzīvīgajām smaržām un skaņām, vasaras saule sasilda zilos ezerus, upes un jūru, rudens ar krāsainajām lapām nes siltuma, omulības un mājīguma sajūtu, bet ziema ar gurkstošo sniegu zem kājām ļauj uz mirkli apstāties un dziļi ieelpot spirgto Latvijas gaisu.

Latvija ir tās radošie un atvērtie cilvēki, operas un baleta grandi un strādīgi ļaudis lauku bioloģiskajās saimniecībās. Latvija garšo kā saldskābs rupjmaizes rieciens, Rīgas Melnā balzama lāse, kā medus un tikko purvā plūkta dzērvene. Latvija ir miers, bauda un mīlestība. Latvija ir maza, bet arī tik pārsteidzoši liela.

Šī brošūra veidota kā durvis, kas ved uz Latvijas neskaitāmajām bagātībām. Atveriet, ieskatieties, ienāciet, topiet iekārdināti un atklājiet pārsteigumus, ko glabā Latvija – mūsu mājas! Iedvesmojieties! Krāšņākie dabas parki, interesantākie kultūras un arhitektūras pieminekļi, vērtīgākie muzeji, pasākumi, ko iekļaut savā apmeklējuma laikā, vietas un cilvēki, kas vislabāk mācēs pastāstīt par Latvijas vēsturi, kultūru, mākslu un tradīcijām – tas viss atrodams šajā brošūrā. Un, protams, atsevišķas nodaļas veltītas aktīvās atpūtas iespējām, kā arī ēdienam, bez kā nav iedomājama ne atpūta, ne arī ikdiena.

Tikpat dažādi kā Latvijas tūrisma iespējas ir arī tās apceļotāji un to intereses. Vienam atpūta saistās ar mieru un relaksāciju, citam – ar elpu aizraujošiem piedzīvojumiem, bet vēl kādam – ar vēstures un kultūras izzināšanu. Lai atvieglotu orientēšanos iespaidīgajā piedāvājumā, brošūras saturs iedalīts trijās sadaļās – IZBAUDI, ATPŪTIES un PIEDZĪVO.

Mūsu padoms Latvijas apceļotājiem: tāpat kā visas vērtīgās lietas, Latviju vislabāk baudīt nesteidzoties! Ceļojumu saplānot Jums palīdzēs speciālisti reģionālajos tūrisma informācijas centros, kā arī uzziņu dienestā 1188.

Vairāk informācijas meklējiet: www.latvia.travel.

IEVADS

x

IZBAUDILatvieši sevi dēvē par dziedātāju tautu. Taisnība – tik

daudz tradicionālu tautas dziesmu un tik krāšņus tām veltītus svētkus neatrast nekur citur pasaulē.

Bet Latvija arī zied – krāšņi un niansēti. Zied tās arhitektūra no Rīgas neatkārtojamā jūgendstila līdz lauku koka namiņiem, daudzo konfesiju dievnami,

pilis un muižas, kultūras un mākslas dzīve.

KULTŪRA, VĒSTURE UN MĀKSLA

Latvijā – un it īpaši tās galvaspilsētā Rīgā – jau gadsimtiem ilgi ir dinamiska, piesātināta mākslas un kultūras dzīve. Nekas nav spējis mazināt Latvijas radošo garu, tieši otrādi – tas iesakņojies dziļāk un arvien atradis ceļus uz cilvēku sirdīm.

Tieši kultūras cilvēki nes Latvijas vārdu pasaulē. Mūziķi, dejotāji, operas un teātra mākslinieki, arhitekti un modes dizaineri ar savu darbu Latvijas kultūras vidi raksturo trāpīgāk kā simtiem vārdu, spējot apvienot Latvijas identitāti un pasaules elpu.

4

SAKRĀLAIS TŪRISMS

Pirmo iespaidu par Rīgas vecpilsētas siluetu sniedz Vecrīgas baznīcu torņi. 800 gadu senā Rīgas sirds ar tās majestātiskajiem dievnamiem ir ainava, kas iespiedusies dziļi sirdī katram īstam rīdziniekam un pilsētas viesim. Starp citu, Rīgas dievnamu torņus rotā nevis krusti, bet gaiļi, kas ir viens no Rīgas simboliem.

Vecrīgas iespaidīgākā baznīca ir Rīgas Doms – Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa katedrāle, kas kalpo arī kā koncertzāle – Doma 19. gadsimta ērģeles ir vienas no slavenākajām pasaulē.

13. gadsimta gotikas stilā celtā Svētā Pētera baznīca ir augstākā Latvijā. Tā ir arī Rīgas populārākā (un vējainākā) skatu vieta. Dievnams, kam nevar paiet garām, ir Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle – grandioza gan izmēru, gan greznā interjera dēļ. Rīgā ir vairāki nozīmīgi pareizticīgo dievnami, kas pārsteidz ar grezno apdari, svētbildēm un neparasto noskaņu – Rīgas Svētās Trijādības pareizticīgo katedrāle, Rīgas svētā Pravieša un Priekšteča Jāņa baznīca, Rīgas Vissvētās Dievmātes pasludināšanas pareizticīgo baznīca, Visu svēto pareizticīgo baznīca u. c.

Interesantus dievnamus ir iespējams atrast teju katrā Latvijas ciemā un pilsētā. Vidzemes un Kurzemes baznīcas ir īpašas ar romantisku vienkāršību, Kurzemes piejūras dievnami izceļas ar torņu trūkumu. Tas tāpēc, lai nemaldinātu jūrniekus. Tomēr īpašs piedzīvojums sakrālo dārgumu meklētājiem būs Latgales apmeklējums. Šeit netālu viens no otra slejas greznas baroka katoļu baznīcas, pareizticīgo dievnami un smalki, graciozi vecticībnieku lūgšanu nami.

Aglonas bazilika Latgalē ir Latvijas izcilākais un slavenākais katoļu dievnams. Bazilika ir arī viena no katoļu pasaulē pazīstamākajām svētvietām, kas ik gadu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienā, 15. augustā, sagaida tūkstošiem svētceļnieku no visas Latvijas un tālākām zemēm.

Latvijā sadzīvo vairāk kā 8 reliģiskās konfesijas, dievnami rotā visu Latvijas pilsētu siluetus – īpaši Latgales reģionā.

ARHITEKTŪRA

Arhitektūra ir viens no daiļrunīgākajiem Latvijas kultūrvēstures lieciniekiem. Ielas un ēkas Jums pastāstīs, kā dzīvojuši vietējie, kādas arhitektūras tendences sev līdzi atveduši iebraucēji un kas bija Rīgas arhitektūras modes kliedziens pirms gadsimta.

Arhitektūras stils, ar ko īpaši lepojas Rīga, ir jūgendstils jeb Art Nouveau. Rīgu var dēvēt par jūgendstila karalieni – tik daudz un tik spilgtu jūgendstila namu vienkopus nav nekur citur pasaulē. Rīgā ir vairāk kā 800 dažādu jūgendstila ēku, kas tapušas 19. un 20. gadsimta mijā. Visvairāk jūgendstila namu apskatāms Elizabetes, Tērbatas, Skolas, Baznīcas, Vīlandes un Strēlnieku ielā. Alberta ielā – greznākajā jūgendstila namu ielā – izveidots šim arhitektūras stilam veltīts muzejs.

Rīgas vēsturiskajā centrā aplūkojami gandrīz visu Eiropas arhitektūras stilu nami. Kopš pirmo krustnešu ieceļošanas Latvijas arhitektūra bija iekļuvusi Eiropas kultūras straumē – Vecrīgā saglabājušies daudzi viduslaiku arhitektūras paraugi, mājās un baznīcās redzamas gotikas, romānikas un renesanses iezīmes.

Ārpus Vecrīgas robežām atrodama iespaidīga arhitektūras dažādība: klasicisms, funkcionālisms, nelieli, romantiski koka nami, tālākos rajonos dominē Staļina laika brangās ēkas, hruščovkas jeb Hruščova laika ķieģeļu dzīvojamie nami un vēlākajos laikos masveidā celtās blokmājas.

Rīgai, tāpat kā citām Latvijas pilsētām, īpašu šarmu piešķir koka apbūve, kas atšķirībā no citu valstu pilsētvides šeit turpināja attīstīties līdz divdesmitā gadsimta vidum. Gadsimta otrajā pusē koka nami netika uzlūkoti kā pievilcīga dzīvesvieta, taču pēdējos gados tie ir atguvuši savu aktualitāti un tiek atjaunoti. Eleganta koka apbūve aplūkojama Rīgā Ķīpsalā un Pārdaugavas rajonos, kā arī citās Latvijas pilsētās – Kuldīgā, Ventspilī, Liepājā, Jūrmalā, Cēsīs.

Par Latvijas vēsturi stāsta arhitektūra – no koka namiņiem līdz pat nepārspētajiem jūgendstila namiem Rīgā.

Latvijas Nacionālā opera jau kopš tās dibināšanas pirms vairāk kā 90 gadiem bijusi viens no Latvijas kultūras dzīvi turošajiem atlantiem. Ilgās pastāvēšanas laikā šeit spīdošu karjeru uzsākušas tādas pasaules līmeņa zvaigznes kā Inese Galante, Elīna Garanča, Inga Kalna, Kristīne Opolais, Maija Kovaļevska, Aleksandrs Antoņenko un Egils Siliņš. Visu šo mākslinieku vārdi operas pazinējiem komentārus neprasa, tāpat arī pasaules mēroga baleta grandi, kas pirmos soļus baletā uzsākuši šeit – Mihails Barišņikovs, Māris Liepa un Aleksandrs Godunovs.

Latvijas operai ir pamats lepoties arī ar viesmāksliniekiem. Šeit strādājuši Mstislavs Rostropovičs, Tadeušs Voicehovskis, Korneliuss Meisters, Džulians Reinoldss, Boriss Eifmans, Kšištofs Pastors un citi.

Latvijas operas augsto snieguma līmeni veido ne tikai solisti, diriģenti un horeogrāfi – arī operas koris un orķestris vienmēr izpelnījušies atzinīgus vērtējumus – gan uz savas skatuves, gan viesizrādēs. Katru sezonu skatītājus priecē gandrīz 200 izrādes, no kurām apmēram seši ir jauniestudējumi.

Ik gadu vasarā operas pielūdzējus pulcē Rīgas Operas festivāls. Kopā ar iemīļotajām pašmāju mūzikas zvaigznēm un viesmāksliniekiem skatītājiem ir iespēja vēlreiz kavēties pie aizvadīto sezonu spožākajiem mirkļiem – repertuāra zelta klasikas un jauniestudējumiem.

Pat tad, ja neesat operas un baleta piekritējs, ir vērts redzēt majestātisko operas namu – gleznainā Operas parka un Rīgas kanāla ieskauto 19. gadsimta klasicisma stila ēku, ko rīdzinieki lepni dēvē par Balto namu. Operas iekšienē slēpjas grezns klasicisma, ampīra, renesanses un baroka elementiem bagāts interjers.

Izsmeļoša informācija par operas vēsturi un aktualitātēm: www.opera.lv

LATVIJAS NACIONĀLĀ OPERA

Saukta par Latvijas Balto namu Nacionālā opera ir izauklējusi daudzas pasaules operas un baleta zvaigznes.

Ar Latvijas lietišķās mākslas vēsturi un rotu un tautas tērpu darināšanas noslēpumiem iespējams iepazīties gan etnogrāfijas muzejos, gan amatniecības centros, gan arī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Vecrīgā.

Tiem, ko apbūrušas tradicionālās rotas, jāiegriežas Baltijas rotu muzejā, kā arī galerijā “Tornis”, kur atrodama ne vien fantastiska seno rotu kolekcija, bet arī informācija par to nozīmi un izcelsmi.

Starp mūsdienu lietišķās mākslas jomām jāizceļ Latvijas modes māksla. Tā tikusi starptautiski novērtēta jau kopš Padomju savienības laikiem, kad Latvija bija savienības modes etalons. Starptautiski pazīstami tādi Latvijas dizaineri kā Natālija Jansone, Elita Patmalniece, Katya Shehurina, Anna Led, Anna Osmushkina. Vietējo dizaineru darbi ik vasaru aplūkojami Latvijas Mākslas akadēmijas Modes skatē, savukārt Ziemassvētku laikā apģērbi, aksesuāri un interjera priekšmeti iegādājami Mākslas Akadēmijas studentu un pašmāju dizaineru tirdziņā “Jarmarka”. Latviešu dizaineru darinātie apģērbi iegādājami veikalā “Paviljons” tirdzniecības centrā “Domina”, dizaina un dzīvesstila veikalā “RIIJA”, kā arī Berga Bazāra veikalos “Klase” un “Garage”. Ekskluzīvas latviešu dizaineru darinātas rotas, aksesuārus un apģērbu iespējams aplūkot un iegādāties galerijā “PUTTI”, kas ieguvusi plašu atzinību gan Rīgas dāmu, gan arī pilsētas viesu vidū. Savukārt “Galerija Istaba”, kas izceļas ar brīnišķīgu atmosfēru, piedāvā jauno mākslinieku darinātas rotas, apģērbus un aksesuārus, interjera priekšmetus, gleznas, fotogrāfijas un daudz ko citu. Galerijas mezanīnā atrodas lielisks restorāns.

Interjera dizainā Latviešu mākslinieku radītās lietas vienmēr pārliecina ar funkcionalitāti un askētisku, ziemeļniecisku stilu.

Katrā Latvijas malā atrodami ne vien klasiski muzeji, bet arī tādi, kas veltīti visdažādākajām lietām – arī velosipēdiem, lellēm, pienam un maizei! Aizvien vairāk muzeju uzsāk radošo darbnīcu pasākumus, diskusijas un lekcijas, lai pietuvinātos skatītājam un padarītu muzeja apmeklējumu par aizraujošu piedzīvojumu.

Rīgā atrodas daudz klasisku mākslas muzeju – Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Ārzemju mākslas muzejs un citi. Šeit atrodami arī muzeji, kas stāsta par Latvijai nozīmīgiem notikumiem un tradīcijām: Latvijas Okupācijas muzejs, Latvijas Kara muzejs, Rīgas Jūgendstila muzejs. Vecākais muzejs Baltijā un viens no vecākajiem Eiropā ir Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs. Te apkopotas vairāk kā 80 kolekcijas, kas stāsta par Rīgas vēsturi un iedzīvotājiem. Savukārt Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no Eiropā vecākajiem brīvdabas muzejiem.

Ārpus Rīgas par iemīļotākajiem atzīti Turaidas muzejrezervāts, Rundāles pils un Minhauzena muzejs – fantāzijas un melu meistara Hieronīma fon Minhauzena fascinējošajai personībai veltīts muzejs visai ģimenei. Unikāls arheoloģijas muzejs ir Āraišu ezerpils – atjaunota 9. gadsimta apmetne uz salas Āraišu ezerā.

Lielā daļā Rīgas mākslas salonu un galeriju bieži notiek izstādes, kuru apskate ir bez maksas. Visvairāk galeriju ir Vecrīgā. Viena no slavenākajām galerijām ir “Galerija Rīga” Aspazijas bulvārī, kur atrodami gan latviešu vecmeistaru, gan jaunu un daudzsološu mākslinieku darbi. Starp labākajām Rīgas mākslas galerijām jāmin arī “Daugava”, “Asūna”, “Māksla XO”, “Birkenfelds” un “Antonija”. Iespaidīga mākslas darbu kolekcija aplūkojama un iegādājama Liepājas viesnīcas “Promenāde” pirmā stāva telpās, plaša kolekcija ir galerijā “Klints”. Esot Valmierā, jāiegriežas mākslas galerijā “Laipa”, bet Jelgavā – “Suņa takā”.

LIETIŠĶĀ MĀKSLA UN DIZAINS MUZEJI UN GALERIJAS

Latvijā muzeja apmeklējums var izvērsties par īstu piedzīvojumu!

Vienlīdz fascinējoša un augstvērtīga ir Latvijas tradicionālā lietišķā māksla un mūsdienu dizaina tendences.

Latvijas mūsdienu mākslas telpā vieta ir gan tradicionālajiem mākslas veidiem, gan arī šodien aktuālajiem mākslas izteiksmes līdzekļiem, tādiem kā audiovizuālajai mākslai, multimediju projektiem, instalācijām, fotogrāfijai, elektroniskajai mākslai, vides akcijām un citiem. Blakus jau zināmiem māksliniekiem kā Helēna un Ivars Heinrihsoni, Ieva Iltnere, Kaspars Zariņš un Ilmārs Blumbergs atzinību guvuši tādi jaunie mākslinieki kā Patrīcija Brekte, Ilze Luīze Avotiņa, Kristians Brekte un citi.

Kamēr Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs ir tapšanas procesā, tā ideju pārstāv muzeja pilotprojekts “Kim?”, kura telpas atrodas Spīķeru radošajā kvartālā. “Kim?” apmeklētājiem piedāvā mūsdienu vietējo un ārzemju mākslinieku darbus, šeit regulāri notiek izglītojoši mākslas un kultūras pasākumi, kino seansi, lekcijas.

Jauno mediju kultūru Rīgā aktīvi pārstāv kultūras centrs “RIXC”, savukārt šī brīža aktuālākā un svaigākā mūsdienu mākslas telpa ir Laimīgās mākslas muzejs “Pinakotēka”.

Unikāls Latvijas mākslas projekts ir mākslinieka Ojāra Feldberga radītais Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs, kura kolekciju veido apmēram divsimts plenēru un radošu darbnīcu laikā tapuši mākslas darbi. Muzeja ekspozīcijas izvietotas dabas un lauksaimniecības ainavās, kas līdz ar to tiek integrētas mākslas darbā, kļūstot par tā daļu. Pedvāles brīvdabas muzejs saņēmis UNESCO balvu par kultūrainavas saglabāšanu un attīstību.

Ar nozīmīgākajām Latvijas mākslas dzīves aktualitātēm iepazīstina laikmetīgās mākslas festivāls “Survival Kit”, ievērojamu skatītāju interesi ik gadus septembra sākumā piedzīvo kultūras forums “Baltā nakts”. Atsaucību guvis arī Cēsu Mākslas festivāls, kas notiek vienā no Latvijas kultūras un mākslas centriem – viduslaiku noskaņu pilsētā Cēsīs.

MŪSDIENU MĀKSLA

Starp tradicionālajiem mākslas veidiem vietu mūsdienu mākslas pasaulē iekaro arī netradicionāli risinājumi.

Amatniecības tradīcijās kā muzejā tiek saglabātas dārgās, no senajām paaudzēm mantotās zināšanas un prasmes. Tradicionāli amatnieku veiklo roku darinājumi ir Latvijas populārākie suvenīri – koka karotes vai virtuves lāpstiņas, linu segas, adījumi, rotas.

Seno Latvijas teritorijā dzīvojušo tautu rotām vienmēr raksturīga bijusi vienkāršība un elegance, tāpēc daudzi seno rotu veidi ir populāri joprojām. Un ne tikai sieviešu rotas – vīrieši, piemēram, iecienījuši Nameja gredzenu – latviskuma un vīrišķības simbolu. Raksturīgākais rotu materiāls bijis sudrabs, bet greznākajās rotās silti mirdzējis dzintars – miljoniem gadu senie sveķi, ko izskalo Baltijas jūra.

Rakstaini cimdi un zeķes ir vieni no populārākajiem Latvijas suvenīriem. Taču tie kalpo ne tikai siltumam – tradicionāli apģērbos un segās tiek ieausti seni simboli un ornamenti, kas spēj pasargāt ne vien no aukstuma, bet arī no nelaimēm, slimībām, ļaunas acs.

Unikāls latviešu tautas tērpa elements ir Lielvārdes josta – vesela seno zīmju enciklopēdija. Sarkanbaltās jostas ornamentā ieausti 22 senlatviešu simboli – Dieva zīme, Māras zīme, Laimas zīme, Akas zīme, Saules zīme, Laimes krusts, Jumis, Dzīvības zīme, Krustu krusts un citas.

Latgales un Kurzemes amatnieku darinātie podi un citi māla izstrādājumi (piemēram, senā bērnu rotaļlieta svilpaunieks) ir populāri suvenīri ne vien ārzemju ciemiņu, bet arī vietējo vidū. Parasti, ja šajos reģionos pavadītajās brīvdienās pa ceļam gadās kāds podnieku ceplis, tad bez kāda māla izstrādājuma mājās nedodas neviens. Vērienīga amatnieku tirgošanās parasti notiek Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja tirdziņos, kā arī vietējos pilsētu gadatirgos un suvenīru veikalos.

AMATNIECĪBA

Senās latviešu rotas, linu izstrādājumi un adījumi ir eleganti un aktuāli arī šodien!

SUITI UN LĪVU KRASTS

Senākos laikos Latvijas teritoriju apdzīvoja daudzas mazas tautiņas – latgaļi, kurši, sēļi, zemgaļi un lībieši jeb līvi. Pēdējā bija igauņiem radniecīga somu-ugru tauta, kas apdzīvoja plašas teritorijas gan mūsdienu Kurzemē, gan Vidzemē.

Mūsdienās mazās līvu tautiņas pēcteči joprojām ir sastopami 11 Kurzemes zvejnieku ciemos – Ovīšos, Miķeļtornī, Lielirbē, Sīkragā, Mazirbē, Košragā, Pitragā, Saunagā, Vaidē, Kolkā un Melnsilā. Visi šie ciemi kopumā veido 50 kilometrus garo joslu pie Irbes jūras šauruma, kas tiek dēvēts par Līvu krastu jeb līvu valodā – Līvõd rānda. Līvu gan te palicis gaužām maz, tomēr par spīti visam dzīvo viņu īpašais gars un vietējie entuziastiski cenšas saglabāt liecības par šo seno tautu.

Stāstus par līviem droši var jautāt Kolkas viesu nama “Ūši” saimniecei, tāpat arī viņas pagatavotos tradicionālos ēdienus – sklandu raušus un bukstiņbiezputru. Interesantus faktus par līvu vēsturi uzzināsiet arī Mazirbes Lībiešu tautas namā.

Kurzemes jūras piekrastē atrodas vēl kāda ar īpašu kultūru saistīta kultūrtelpa – suitu novads. Tā veidošanās nav saistīta ar etniskām atšķirībām, bet gan ar ticību – Alsungas novada ļaudis suiti atšķirībā no luterticīgās Kurzemes ir katoļi. Tā kā visapkārt bijuši luterāņi, bet katoļi ar citādai ticībai piederīgajiem nav drīkstējuši laulāties, šajā noslēgtajā sabiedrībā izveidojusies unikāla kultūra, neparastas tradīcijas, savdabīgs dialekts. Visplašāk suiti zināmi ar savdabīgo dziedāšanas manieri – burdonu – kas pazīstama arī dažviet Gruzijā, Francijā, Ungārijā un Igaunijā.

Suiti ir pazīstami arī ar izteikto humoru un aso mēli – kad košajos tautas tērpos ģērbtās suitu sievas uzstājas ar savām dziesmām, tās nekautrējas apdziedāt arī augstas amatpersonas un prominences.

Kurzemes pusē iespējams dzirdēt izzūdošo līvo valodu un to, kā burdonā dzied suiti.

PILIS UN MUIŽAS

Latvijas mazpilsētu un lauku ainavas grezno vairāki simti piļu un muižu. Tās saglabājušās pat no viduslaikiem – katrai ir savs stāsts, vēsture un arī spoks. Latvijas apceļotājiem to vairākums piedāvā pilnvērtīgu atpūtu – tajās apskatāmas vēstures

un novadpētniecības ekspozīcijas, eleganto parku celiņi vedina doties nesteidzīgās pastaigās, bet pilīs ierīkotie viesnīcu numuriņi un SPA kompleksi ļauj pilnībā izbaudīt muižu atmosfēru un mēģināt iejusties aizgājušo gadsimtu aristokrātu ādā.

8

Viduslaikos Latvijā tapa daudzas pamatīgas mūra pilis un cietokšņi. Lielākā daļa līdz mūsdienām izdzīvojusi kā pilsdrupas, tomēr 16 vi-duslaiku pilīm cauri gadsimtiem izdevies saglabāt savas aprises, to skaitā ir Turaidas pils, Bauskas pils, Cēsu viduslaiku pils un Ventspils ordeņa pils. Visstaltākā viduslaiku pils atrodas Rīgas sirdī – Vecrīgā. Tā ir Rīgas pils – šobrīd Latvijas Valsts prezidenta Rīgas rezidence.

Visslavenākā no Latvijas pilīm ir baroka un rokoko pērle – Krievi-jas impērijas galma arhitekta Rastrelli projektētā Rundāles pils – vieta, kur 17. gadsimta ballēs pulcējās aristokrāti un ekselences, bet šodien notiek brīnišķīgi klasiskās mūzikas koncerti un pagalmu grezno milzīgs Latvijas skaistāko rožu dārzs.

Senlatviešu valdnieku koka pilis līdz mūsdienām nav saglabājušās, tās tika nopostītas līdz ar vācu krustnešu ienākšanu. Ir atrasti daudzi senie pilskalni, kas paver skaistu skatu uz apkārtnes ainavām un ļauj fantazēt par dzīvi šeit pirms aptuveni desmit gadsimtiem. Vi-ens no slavenākajiem Latvijas pilskalniem atrodas Aizkrauklē – no tā redzamā iespaidīgā ainava attēlota uz desmit latu naudaszīmes.

Lielvārdē ir izstaigājams un izpētāms nocietinājums Uldevena koka pils – tas ir pēc aprakstiem un hronikām tapis senlatviešu pils paraugs. Savukārt Āraišu ezerā uz salas pēc arheoloģiskajos izraku-mos gūtās informācijas uzbūvēta 9. gadsimta seno latgaļu ezerpils.

Gandrīz visu Latvijas piļu un muižu apmeklējumus aizraujošus padara ar to vēsturi saistītie spoku stāsti – daži amizanti, bet citi no tiesas ir biedējoši. Interesanti nostāsti dzirdami senajā Krustpils pilī, kā arī iespaidīgajā Jelgavas pilī – kādreizējā Kurzemes un Zemgales hercoga rezidencē. Starp citu, jaunākais Jelgavas pils spoku stāsts ir gluži reāls – tas saistīts ar kādu galvaskausu ar vardarbīgas nāves pazīmēm, kas remonta laikā atrasts pils sienā. Šis galvaskauss pilī ir pieejams apskatei…

SENO PIĻU STĀSTI

Latvijā ir iespaidīgs skaits piļu un muižu - no viduslaiku cietokšņiem līdz grezniem baroka muižu ansambļiem.

Tiem, kam asas izjūtas iet pie sirds, naktsmājas piedāvā pilis, kur spokojas. Īpaša viduslaiku gaisotne ir fantastiskajā Jaunpils pilī – tā ir 15. gadsimta Livonijas ordeņa pils, kas savā vēsturē piedzīvojusi nežēlīgus karus, amizantus gadījumus un aizkustinošas epizodes. Šodien pilī iespējams doties gidu vadītās ekskursijās, nakšņot istabiņās, kā arī krodziņā mieloties ar īstu viduslaiku maltīti. Starp citu, šī ir viena no spoku apdzīvotākajām Latvijas pilīm. Dažs labs spoku stāsts glabājas arī neogotiskajā Jaunmoku pilī.

Bet pilīs, protams, ir atrodami ne tikai spoki. Daudzas pilis un muižas piedāvā idillisko lauku ainavu baudīšanu apvienot ar kvalitatīviem SPA pakalpojumiem. Mārcienas muižas SPA procedūru klāsts balstīts uz gadsimtiem senām oriģinālām receptēm. Kvalitatīvi SPA pakalpojumi, kā arī restorāns un nevainojama gaisotne atrodama Kalnamuižā Kurzemes pusē. Savukārt Annas muižas SPA pakalpojumos tiek izmantotas dabiskas izcelsmes, Latvijā vāktas izejvielas – dzērvenes, medus, māli, dažādi ziedi.

Par iecienītām atpūtas, kā arī, piemēram, kāzu svinēšanas vietām kļuvušas Bīriņu pils, Dikļu pils, Mālpils muiža, Igates pils. Šajās vietās ir ne vien sakopta apkārtne un brīnišķīgi, seno laiku noskaņās ieturēti interjeri, bet arī pārdomāts un plašs atpūtas iespēju klāsts – piknika vietas un krodziņi, naktsmītnes, sauna vai SPA, kā arī aktīvās atpūtas iespējas.

Vairākas Latvijas pilis pazīstamas ar tajās notiekošajiem kultūras pasākumiem. Cēsu pils, tāpat kā Ventspils Livonijas ordeņa pils, katru nedēļu piedāvā saturīgu kultūras un mākslas notikumu programmu. Bauskas pilī vasarā tradicionāli noris Starptautiskais Senās mūzikas festivāls, bet jau minētajā Jaunpils pilī visi spoki ik gadu tiek aizbiedēti Vecgada vakarā, kad šeit notiek vētrains svētku karnevāls.

ATPŪTA PILĪS UN MUIŽĀS

Pilīs un muižās ierīkotie SPA kompleksi uz brīdi nodrošinās pilnīgu atbrīvošanos no ikdienas rūpēm.

Latvijā romantisku un nostāstiem apvītu pilsdrupu netrūkst – vairākas no tām ir skaistas pastaigu un vasaras brīvdabas koncertu norises vietas, bet citas vienkārši veido pievilcīgas, senatnīgas ainavas.

Par visslavenākajām Latvijas pilsdrupām noteikti var uzskatīt Kokneses pilsdrupas. Iespējams tas ir pateicoties ainavai, kas paveras uz pili – iespaidīgās 12. gadsimta pilsdrupas atrodas pašā Daugavas krastā. Bet varbūt īstais iemesls ir daudzie ar pils vēsturi saistītie nostāsti.

Aktīva koncertu un citu pasākumu dzīve vasarā vienmēr noris Siguldas, Cēsu un Bauskas pilsdrupās. Siguldas pilsdrupas katru vasaru opermūzikas mīļotājus pulcē uz Opermūzikas svētkiem, savukārt iespaidīgajās Cēsu Livonijas ordeņa pilsdrupās notiek Viduslaiku festivāls.

Skaistas pilsdrupas atrodas gleznainajā Raunā – nelielā pilsētiņā netālu no Cēsīm. Tās tumšajās stundās tiek skaisti izgaismotas, gādājot par romantisku atmosfēru tiem, kas pastaigājas drupās ierīkotajās takās.

Latgalē skaistas ainavas uz pilsētu paveras no Ludzas un Rēzeknes pilsdrupām, savukārt Mākoņkalnā esošās Volkenbergas pilsdrupas ir visaugstāk esošās drupas Latvijā – no tām redzami ezeriem bagātie Latgales plašumi.

Pilsdrupām vienmēr ir piemitis savs romantisks šarms – ne velti 18. un 19. gadsimta muižnieki savus īpašumus greznojuši ar mākslīgām pilsdrupām. Šādas mākslīgās pilsdrupas šodien aplūkojamas arī Rīgā, Aldara parkā Sarkandaugavā, kur 23 metru augstās pilsdrupas tapa pēc alusdarītavas “Aldaris” īpašnieka rīkojuma.

PILSDRUPAS

Latvijā apskatāmas gan īstas, gan mākslīgas pilsdrupas, ap kurām kūsā aktīva kultūras dzīve.

GARDĒŽIEM

Latvijas virtuve var lepoties ar ļoti iespaidīgu daudzveidību. Šeit nobaudāmi gan latviešu zemnieku sātīgie ēdieni un slāvu, lietuviešu, poļu, gruzīnu, armēņu un ebreju ēdieni, gan atrodami bioloģiski audzēti un latviešu saimnieču tradīcijās pagatavoti

labumi, gan izsmalcinātas pasaules klases restorānu maltītes. Ikvienam Latvijas viesim jānobauda Latvijas virtuves “ikonas” – šprotes, rupjmaize, saldumi un Rīgas Melnais balzams! Latvija garšo lieliski – sātīgi, bagātīgi, neaizmirstami!

10

Rīgas Centrāltirgus ir gluži kā ceļvedis Latvijas kulinārajā pasaulē. Jau astoņdesmit gadus šī ir rīdzinieku iecienītākā pārtikas produktu iegādes vieta. Šeit var atrast gandrīz visu! Ik dienu Centrāltirgū iespējams iegādāties svaigus lauku dārzeņus, zaļumus, augļus un ogas, gaļu, marinējumus, kūpinājumus, zivis, sierus, svaigu maizi, piena produktus un daudz, daudz ko citu.

Bez pārtikas produktiem tirgū iespējams iegādāties arī vietējo amatnieku darinātus suvenīrus – pinumus, adījumus, rotaļlietas. Turklāt šeit nopērkami arī visdažādākie apģērbi, katli, stādi, apakšveļa, rotaļlietas, mēbeles – īsāk sakot – viss.

Centrāltirgu ik dienas apmeklē līdz pat 100 000 cilvēku, un tas ir viens no lielākajiem Austrumeiropas tirgiem. Īpaša rosība šeit vienmēr novērojama pirms Latvijā populārākajiem gadskārtu svētkiem – Ziemassvētkiem un vasaras saulgriežiem jeb Līgo svētkiem, kad katras saimnieces goda lieta ir bagātīgs svētku galds.

Vizuāli Centrāltirgus iezīmējas ar lielajiem angāriem. Interesanti, ka patiesībā šie paviljoni bija celti nevis tirdzniecībai, bet gan militārajām vajadzībām – šeit Pirmā pasaules kara laikā tikuši būvēti un uzturēti ķeizariskās Vācijas armijas dirižabļi.

Citas zīmīgas Centrāltirgus celtnes ir Sarkanie spīķeri, 19. gs. noliktavu ēkas. Daļā no tām arī šodien ir noliktavas, bet daļa pārtapusi par mūsdienīgu kultūras centru – šeit atrodas elegantā kafejnīca “Meta-Kafe”, Alus restorāns “Merlin”, Spīķeru koncertzāle un Laikmetīgās mākslas projekta “Kim?” izstāžu telpas, neatkarīgais kultūras centrs “Dirty Deal”, ekoloģiskas gaļas veikals “Desa&Co”. Spīķeros ik nedēļu notiek kino seansi, lekcijas un diskusijas, teātra izrādes, koncerti, ballītes, kā arī stilīgais “Vintage Open Air Festival”.

Gastronomiskās ekskursijas ar degustācijām ir lielisks veids, kā iepazīt kādas tautas virtuvi – iespēja uzzināt kulinārās tradīcijas, nogaršot to, kas šeit tradicionāli tiek gatavots un kas garšo vietējiem. Turklāt vietējās delikateses būs vērtīgs suvenīrs mājiniekiem!

Latvieši ir lieli alus cienītāji, tāpēc Latvijā ražotās alus šķirnes ir kvalitatīvas un garšas ziņā augstvērtīgas. Alus tradicionāli tiek baudīts, lai karstās vasaras dienās veldzētu slāpes, bez tā nav iedomājami Latvijas skaistākie svētki – vasaras saulgrieži jeb Līgo svētki. Starp populārākajām alus šķirnēm minamas mazo brūžu ražotās ar spēcīgu, izteiktu garšu: Tērvetes, Užavas, Bauskas, Valmiermuižas un Brenguļu. Gan uz nelielajiem brūzīšiem, gan lielajām alus darītavām “Cēsu alus” un “Aldaris” iespējams doties ekskursijās, apskatīt alus darīšanas procesu, nobaudīt rezultātu.

Lai arī Latvijas klimats ir salīdzinoši mērens, arī šeit tiek gatavots vīns – ziemeļu vīns! Neparasta un ārkārtīgi skaista vieta ir Sabiles vīna kalns, kas ilgu laiku bija vistālāk uz ziemeļiem esošā vīnogu audzētava pasaulē. Katru gadu jūlijā šeit tiek svinēti vīna svētki, kad iespējams nogaršot kalnā audzēto vīnogu vīnu. Latvijā ir arī vairākas saimniecības, kas ražo brīnišķīgas, neparastas vīna šķirnes: ābolu, upeņu, kazeņu, aveņu, jāņogu – to iespējams iegādāties ekoveikaliņos un tirdziņos.

Bet kārtīgu latviešu maizi iespējams nogaršot gan maizes ceptuvē “Lāči”, gan Aglonas maizes muzejā – šeit tiek stāstīts par maizes nozīmi latviešu vēsturē, tiek demonstrēts, kā tā tradicionāli tikusi cepta, un, protams, iespējams maizi ne vien nogaršot, bet arī kādu svaigu, smaržīgu kukulīti iegādāties.

Andrupenes lauku sētas piedāvātās degustācijas ir īsts ceļvedis Latgales kulinārajās tradīcijās, kas ir aizraujošas arī pašiem latviešiem. Degustācijas viesiem tiek piedāvātas arī bioloģiskajās saimniecībās.

RĪGAS CENTRĀLTIRGUS DEGUSTĀCIJAS

Dodies garšas ceļojumā pa Latvijas lieliskajām alusdarītavām un kulinārajām saimniecībām.

Bijušajos cepelīnu būvniecības angāros ierīkots viens no lielākajiem tirgiem Eiropā.

BIOSAIMNIECĪBAS

Liela daļa Latvijas zemnieku un lauksaimnieku joprojām izvēlas saimniekot bioloģiski – tāpat kā to darīja vectēvi. Šobrīd Latvijā ir vairāk kā 4 000 sertificētu bioloģisko saimniecību. No visām Eiropas valstīm Latvijā bioloģisko saimniecību pieaugums ir visstraujākais.

Vietējo bioloģisko un ekosaimniecību produkciju var iegādāties arī Rīgā. Daudzas Rīgas saimnieces ikdienā dodas uz ekoveikaliņiem pilsētas centrā vai pie zināmiem tirgotājiem kādā no Rīgas tirgiem, piemēram, Centrāltirgū, Vidzemes tirgū, Āgenskalna tirgū. Nedēļas nogalēs un citās dienās pilsētniekus priecē ekotirdziņi un zemnieku tirdziņi. Pilsētnieku iemīļotākie ir Berga bazāra tirdziņš, kas notiek katra mēneša otrajā un ceturtajā sestdienā, kā arī Kalnciema kvartāla tirdziņš, kas notiek katru otro ceturtdienu vai sestdienās.

Tomēr visvērtīgākā pieredze ir šādā bioloģiskā saimniecībā viesoties pašam. Daudzas bioloģiskās un veselības saimniecības iesaistījušās tūrismā, lai popularizētu vienkāršu, dabai un visai apkārtējai videi draudzīgu dzīvesveidu. Šeit iespējams apskatīt, kā noris dabai draudzīga saimniekošana, pašam izmēģināt roku lauku darbos, nobaudīt svaigus produktus un izbaudīt, kas ir īsts lauku miers. Tā, piemēram, ekoloģiskā vides saimniecība “Martaskalns” nodarbojas ar ārstniecības augu vākšanu un apstrādi. “Martaskalna” saimniece parādīs Latvijas laukos augošos ārstnieciskos augus, pastāstīs par to dziednieciskajām īpašībām, pacienās ar vērtīgu zāļu tēju, ko iespējams arī iegādāties. Viesi tiek aicināti ārstnieciskā lauku pirtiņā un lutināti ar pašu darinātiem dabiskas izcelsmes kosmētikas līdzekļiem.

Gleznainajā Sidrabu saimniecībā tiek saimniekots biodinamiski – augsnes uzlabošanai tiek izmantoti īpaši dabas materiāli. Šeit tiek audzēti dārzeņi, ārstniecības augi, kā arī kaņepes, no kā top viens no gardākajiem latviešu virtuves produktiem – kaņepju sviests.

Latvijas biosaimniecību produkciju iespējams iegādāties visā Latvijā, bet vislabāk – aizbraukt ciemos pašam.

VIRTUVES DAUDZVEIDĪBA RESTORĀNI

Latvijas restorānu kultūra šobrīd strauji attīstās, taču mūsu kvalitatīvākie restorāni neliks vilties ēdājiem ar vissmalkāko gaumi.

Gourmet restorāna “Vincents” saimnieka Mārtiņa Rītiņa ēdiena filozofijas pamatā ir svaigi, vietējo ražotāju produkti un latviešu tradicionālie ēdieni, kas pagatavoti neierastā, tikai Rītiņa kungam raksturīgā veidā. Otrs latviešu restorānu guru ir Ēriks Dreibants, kas saimnieko restorānā “Kaļķu Vārti”. Arī viņa neatkārtojamā, daudzas atzinības un balvas saņēmušā ēdiena noslēpums ir svaigi sezonas produkti, kas kombinēti ar pasaules kulinārijas tendencēm, tā iegūstot rezultātu, kas nav atrodams nekur citur pasaulē.

Šī brīža aktuālākais šefpavārs ir Mārtiņš Sirmais. Viņa vadītais televīzijas šovs un saimniekošana restorānā “Māja” pārsteidz ar neierastu redzējumu un it kā labi zināmām un pārbaudītām lietām. Vienreizējas maltītes baudāmas arī Rīgas elegantajos restorānos “Otto Schwarz” viesnīcā “Hotel de Rome”, restorānā “Neiburgs”, viesnīcas “Bergs” restorānā un citur.

Restorāns “Ostas skati” pulcē daudzus laba ēdiena un noskaņas baudītājus – restorāna trumpji ir ne vien lieliskā virtuve, bet arī burvīgās ainavas radītā noskaņa – tas atrodas Daugavā esošajā Ķīpsalā un paver skatu gan uz Vecrīgas eleganto siluetu, gan skarbo ostas rajonu. Lieliska atmosfēra un ēdieni baudāmi arī “Bufetē”, kas atrodama “Galerijas Istaba” mezanīnā – gaidot pasūtīto maltīti, galerijā iespējams iepazīties ar Latvijas jauno mākslinieku un amatnieku darbiem. Restorānu “Ozīriss” Barona un Lāčplēša ielas stūrī varētu dēvēt par tādu kā Rīgas restorānu leģendu. Nelielais, šarmantais restorāns jau otro desmitgadi pievelk Rīgas sabiedrības krējumu.

Jūras velšu mīļotājiem neliks vilties “Skonto zivju restorāns”, kā arī “Restaurant Le Dome”, kurā saimnieko atraktīvais Alex Ziļuks.

Tā kā Latvijas ģeogrāfiskais izvietojums un vēstures pavērsieni šeit atveduši dažādu tautu tradīcijas, arī Latvijas virtuve piedāvā bagātīgu, visdažādāko tautu tradīciju iedvesmotu kokteili. Restorānu ķēde “Lido”, ko iecienījuši gan vietējo, gan arī ciemiņu vēderi, tam ir spilgts apliecinājums. “Lido” piedāvā gan vāciešiem raksturīgos kartupeļus ar desiņām un sautētiem kāpostiem (tas ir viens no latviešu iemīļotākajiem nacionālajiem ēdieniem), gan krievu pankūkas un zupas, Austrumu grilēto gaļu šašliku un citus ēdienus.

Latvijā Kaukāza, Aizkaukāza un Vidusāzijas ēdieni ir ļoti populāri. Ja tuvākā laikā neesat ieplānojuši turp doties, Latvija ir īstā vieta, kur iepazīties ar turienes lieliskajiem ēdieniem –šašliku, aromātiskos gaļas tīteņus dolma, hačapuri maizi, suluguni sieru un citus garšvielām bagātus gardumus, kā arī lieliskos gruzīnu vīnus var atrast autentiskos gruzīnu un armēņu restorānos. Gruzīnu “Pirosmani” un “Aragvi” vai armēņu “Vernashen” un “Kert” būs iespēja baudīt autentisku Aizkaukāza atmosfēru.

Starp populārākajiem Rīgas restorāniem ir franču “Provansa”, ebreju “Menora”, uzbeku “Uzbekistāna”, itāliešu “Da Sergio” un “Fellini”, sardīniešu “Murales”.

Nedaudz tālākā gastronomiskā ceļojumā – uz Viduslaikiem – piedāvā doties Vecrīgas restorāni “Rozengrāls” un “Livonija”, lielisks Viduslaiku krodziņš atrodas arī Jaunpils pilī netālu noTukuma.

Daudzo kultūru un tradīciju ietekme atspoguļojas arī jebkuras namamātes virtuvē – katra Latvijas saimniece zinās vislabāko šašlika marinādi, no pašas audzētajiem dārzeņiem pagatavos ukraiņu boršču vai krievu okrošku, bet Ziemassvētku galdam pagatavos foršmaku vai poļu karpu.

Latvijas vietējo ražotāju produkcija + pasaules kulinārās tendences + prasmīgs šefpavārs = fantastisks piedāvājums.

No latviešu zemnieka sātīgajām maltītēm līdz šašlikam un borščam – latviešu virtuve robežas nepazīst.

KULINĀRIE NOTIKUMI

Ēdiens ir viena no dzīves lielākajām baudām, tāpēc tas pelnījis svētkus! Ik gadus ēdienu tradīcijas tiek atzīmētas svētkos dažādās Latvijas malās. Lustīgs un garšīgs notikums jūras velšu cienītājiem ir jūlijā notiekošie Zvejnieku jeb Jūras svētki, kas pieskandina visus lielākos piejūras zvejnieku ciemus. Svētku laikā smaržo gan svaigas, gan tikko ceptas un kūpinātas zivis, līst alus un skan tautas mūzika.

Katru gadu rudenī Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiek svētki, godinot divus Latvijas dārzu pamatiedzīvotājus – ķirbi un par “otro maizi” dēvēto kartupeli. Svētkos iespējams nobaudīt neskaitāmus no šiem dārzeņiem pagatavotus ēdienus, uzzināt to vēsturi, kā arī interesantas un atjautīgas receptes. Nozīmīgs un nopietns kulinārijas notikums Rīgā ir ikgadējā pārtikas izstāde “Baltic Food”, kas iepazīstina ar jaunāko pārtikas ražošanā, kulinārijā un restorānu jomā.

Par iknedēļas pilsētnieku gastronomiskajiem svētkiem kļuvuši Slow food kustības tirdziņi. Slow food ražotāji un patērētāji atbalsta svaigas, sezonālas, dabiskas, vietēji ražotas pārtikas lietošanu uzturā. Latvijas Slow food pionieris ir viens no Latvijas izcilākajiem pavāriem Mārtiņš Rītiņš, kura restorāns “Vincents” un kulinārijas raidījums “Kas var būt labāks par šo?” ir lieliski šīs filozofijas karognesēji.

Rīgā Slow food tirgus noris Rīgas skaistākajā gājēju ielā – Berga bazārā. Šeit pulcējas pilsētnieki, lai iegādātos tradicionālus Latvijas produktus un ēdienus – svaigu maizi, pienu, medu, augļu un ogu sukādes, smaržīgas desas, smalkmaizītes, mājās sietus sierus un citus labumus. Savukārt Kalnciema kvartāla tirgus omulīgā atmosfēra mudina ne vien iepirkties, bet arī satikt paziņas, nesteigties un nobaudīt kādu glāzi vīna vai tikko ceptu jēra burgeru. Taču tirdziņi notiek arī ārpus Rīgas – populārākais ir Straupes lauku labumu tirdziņš, kas nu jau trešo gadu notiek katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā.

Latvieši savas garšas bagātības svin vairākos ar ēdienu saitītos svētkos. Par svētkiem kļuvuši arī Slow food tirdziņi.

LATVIJAS PRODUKTI, VIRTUVE

Šeit lielā cieņā ir tādi Skandināvijā populāri ēdieni kā asinsdesa vai arī marinētas siļķes. Savukārt karstās vasaras dienās slāpes tiek remdētas ar Austrumeiropā tik iecienīto kvasu, bet galdā tiek celta aukstā biešu zupa vai okroška, kas arī aizgūta no austrumu kaimiņiem.

Tā kā daudziem pilsētniekiem ir ģimenes māja laukos, liela daļa latviešu gada siltajās sezonās audzē dārzeņus un garšaugus, ar ko bagātina savu virtuvi. Rudens parasti ir lielais marinēšanas laiks, kad vasarā izaudzētie produkti tiek sagatavoti uzglabāšanai ziemas mēnešiem. Tad katras saimnieces pieliekamo kambari pilda burciņas ar marinētiem gurķiem, ķirbjiem, konservētiem tomātiem, marinētām un sālītām sēnēm, skābētiem kāpostiem, kā arī krāsainām ievārījumu burciņām. Savukārt svētdienu rītos ziemā daudzās mājās smaržo pankūkas, ko bauda ar pašu gatavotu ievārījumu vai tirgū iegādātu lauku biškopju medu.

Latvijā ir vairāki produkti, kas tiem, kas tos pagaršojuši, liek neglābjami tos iemīlēt. Latvija ir slavena ar melno rudzu maizi – iecienītu zemnieku ēdienu, kura maigā, tomēr izteiktā garša un rudzu sniegtais spēks un veselība ir mudinājusi to cept un tirgot pat Ņujorkā! Latvijā ir vairākas leģendāras ceptuves – viena no tām ir omulīgie “Lāči”, kur top brīnišķīgi kukuļi, kas bagātināti ar augļiem, riekstiem, neparastām garšvielām. Maizei par godu dibināts arī Aglonas Maizes muzejs.

Aukstos ziemas vakaros nekas nepalīdz sasildīties tik labi kā Rīgas Melnais balzams – spēcīgs ārstniecisku augu alkohola uzlējums, kas joprojām tiek darināts pēc oriģinālas viduslaiku receptes.

Austrumu kaimiņvalstu tirgū ir pieprasītas kūpinātas brētliņas – Rīgas šprotes, kas, starp citu, vislabāk garšo tieši ar svaigas rupjmaizes riecienu. Veiksmīgs eksporta produkts ir arī Latvijas saldumi – fabriku “Laima” un “Staburadze” šokolāde, konfektes un cepumi, kā arī “Rīgas Piensaimnieka” biezpiena sieriņi “Kārums”, ar kuriem kopā izaugusi ne viena vien paaudze. Neaizmirstami garšo tirgū iegādāts kaņepju sviests – melns un viegli sāļš.

Autentisku latviešu zemnieku ēdienu garšu iespējams baudīt arī restorānā, piemēram, Cēsu rajonā lieliskā Straupes kroga virtuvē. Stāsta, ka šejienes kartupeļu pankūkas baudīt brauc izsalkušie no visas apkārtnes. Vēl krogā nobaudāmi arī lieliski medījumu ēdieni un svaigi pagatavotas zivis no rīta loma, kā arī brīnišķīgi deserti, kas daudziem atgādina pašu vecmāmiņu gatavotos.

Latviešu virtuves galvenā iezīme ir maigs, sātīgs un arī kalorijām bagāts ēdiens – galu galā latvieši tradicionāli bijuši zemnieki, kas iztiku sarūpējuši smagā darbā. Garšvielas latviešu ēdienos izmantotas maz, toties vienmēr ir bijis svarīgi, lai ēdiens ir veselīgs un spēcinošs.

Ikdienā latvieši lieto daudz gaļas ēdienu – kotletes, karbonādes –, kā arī dārzeņus un sātīgas zupas. Svētkos, it īpaši tradicionālajos gadskārtu svētkos, priekšroka tiek dota senākiem ēdieniem, piemēram, pelēkajiem zirņiem ar speķi, dažādu graudu biezputrām, pīrādziņiem, plātsmaizēm, svaigi sietam ķimeņu sieram, kūpinātām zivīm, cūkgaļas cepetim, sviestā apceptiem kartupeļiem un sutinātiem kāpostiem.

Atšķirīgas kulinārās tradīcijas vērojamas dažādos Latvijas reģionos. Kurzemes un Vidzemes piejūras apvidi pazīstami ar lieliskiem zivju ēdieniem – svaigi kūpinātām zivīm un zivju zupām. Latgales kulinārās tradīcijas veidojušās austrumu kaimiņu – krievu un baltkrievu – ietekmē. Šim reģionam raksturīgi tādi citur neatrodami ēdieni kā kuģelis, guļbešnīki, krupņiks un citi. Sātīgos latgaliešu ēdienus joprojām iespējams nobaudīt neskaitāmos Latgales krodziņos un kafejnīcās, kas piedalās programmā “Latgales kulinārais mantojums”.

Starp Kurzemes īpašajiem ēdieniem jāmin skābputra, ķiļķeni, biguzis un sklandu rauši. Šos ēdienus viesiem labprāt piedāvā vairāku viesu namu saimnieces – piemēram, Kolkas viesu namā “Ūši”.

Ne vien Latgales, bet arī visas Latvijas gastronomiskā gaume un tradīcijas veidojušās, ietekmējoties no kaimiņu tautām un iekarotājiem. Piemēram, rudens un ziemas sezonā viens no populārākajiem ēdieniem ir sautēti kāposti ar cūkas ribiņām vai desiņām – tipisks vācu ēdiens.

No latviešu zemnieka sātīgajām maltītēm līdz kaukāziešu un krievu ēdieniem – latviešu virtuve robežas nepazīst.

PASĀKUMI

Latvijas kultūras un sporta pasākumu grafiks ir saspringts, tāpēc varat būt droši – lai kurā laikā Jūs dotos uz Latviju, šeit noteikti noritēs kāds interesants festivāls, būs gaidāmas nozīmīgas sporta sacensības vai ievērības cienīgi koncerti. Latvijas

kultūras dzīves centrs, protams, ir galvaspilsēta Rīga, kurā dzīvo trešdaļa visas Latvijas iedzīvotāju, tomēr vērtīgus kultūras un mākslas notikumus atradīsiet arī Siguldā, Cēsīs, Valmierā, Daugavpilī, Jelgavā, Bauskā, Liepājā, Ventspilī un citur.

14

Kaut arī Latvija ir kristiešu zeme, šeit joprojām ir dzīvs arī tās pagānisko tradīciju mantojums, tā radot neparastu priekšstatu un tradīciju kokteili. Īpaši aktuālas senču tradīcijas ir tā sauktajos gadskārtu svētkos, kuru svinēšanas tradīcijas iestiepjas tālā senatnē. Gadskārtu svētki latviešu senčiem bija kā svarīgi pieturas punkti gada apļa ritējumā, kas dod iespēju apstāties, atskatīties un nospraust mērķus nākotnei.

Viduslaikos kristietības nesēji centās viesiem līdzekļiem novērst latviešus no pagāniskās pārliecības – viens no paņēmieniem bija obligāto baznīcas svētku ieviešana gadskārtu svētku laikā. Tā Ziemassvētki, Lieldienas, Vasarsvētki, vasaras saulgrieži un citi svētki laika ziņā sakrita ar tradicionālajiem pagānu svētkiem. Taču pagāniskās ieražas bija iesēdušās tautas apziņā tik dziļi, ka pat kristietības iesakņošanās nespēja tās izdzēst no latviešu ikdienas, tādā veidā dodot pamatu pašiem savu, unikālu svētku tradīciju izveidei.

Latviešu Ziemassvētki tiek svinēti ar ķekatām – masku gājienu, bluķa vilkšanu, nākotnes zīlēšanu, nacionālajiem ēdieniem un tautas rotaļām. Līdzīgi arī Lieldienās netiek aizmirsts par senču tradīcijām – tad jaunas meitas rītausmā mazgā muti avota ūdenī, lai būtu skaistas, notiek šūpošanās, olu ripināšana un citas izdarības. Katoļu Svētā Jura dienā latvieši svinēja Ūsiņus jeb Jurģus – tā bija diena, kad sākās vasaras dārza un lauku darbi, pirmo reizi pēc ziemas laukā tika vesti lopi. Lopu veselībai un ražīgam gadam tika upurēts melns gailis.

Savukārt paši raksturīgākie un tradīcijām bagātākie svētki ir Vasaras saulgrieži jeb Līgo svētki. Saimnieces jau laikus gatavojas svētkiem – tiek uzskatīts, ka līdz Jāņiem jābūt padarītiem visiem darbiem, katrai mājai jābūt tīrai un kārtīgai un galdam bagātīgam. Savukārt slinkos un neizdarīgos gaida sods – apdziedāšana. Jāņu mielasta galdā noteikti atrodams alus un ķimeņu siers – saules, veselības un veiksmes simbols, ko čaklākās saimnieces sien pašas.

Līdz ar pirmo pavasara saulīti Latvijā sākas pilsētas svētku sezona, kas ilgst līdz rudenim. Šajā laikā teju visās Latvijas pilsētās kāda nedēļas nogale tiek veltīta, lai ar dziesmām, dejām un dažādām izklaidēm atzīmētu pilsētas vēsturi un iedzīvotāju kopābūšanu. Latvijas lielākajās pilsētās šos svētkus svin vairāku dienu garumā.

Rīgas pilsētas svētki parasti notiek augusta nogalē. Vairāku dienu garumā ar bezmaksas koncertiem pilsētniekus priecē mūziķi un deju kolektīvi, notiek Vecrīgas torņu mūzikas svētki, kuru ietvaros orķestri no visas Eiropas muzicē Vecrīgas namu torņos un terasēs. Pilsētā noris ielu sporta sacensības, bet vakarā visi aicināti piedalīties Nakts skrējienā, kur dažādos tērpos ģērbušos skrējējus priecē dīdžeju priekšnesumi un gaismas šovi. Svētkus parasti noslēdz uguņošanas mākslinieku sacensības, ko var vērot no Daugavas krastmalas.

Interesanti svētki ik gadu maijā tiek svinēti Strenčos, kas tiek dēvēti par Latvijas plostnieku galvaspilsētu. Maijā šeit notiek tradicionālie plostnieku svētki, kas tiek atzīmēti ar baļķu pludināšanu pa Gaujas ūdeņiem, un vēlāk – ar lustīgu zaļumballi, dejām un naksnīgām pastaigām gar Gaujas krastiem.

Jūlijā jūras krastā iecienīti ir tā sauktie Zvejnieku jeb Jūras svētki, kas notiek daudzos piejūras ciemos, taču vispopulārākie norisinās Salacgrīvā, Lapmežciemā, Jūrmalā, Ventspilī un Pāvilostā. Šie svētki, kuros tiek godināta jūra un tās dāsnums, pazīstami ar nebēdnību, alu, tautas mūziku, un, protams, jūras veltēm – zivīm. Arī piejūras ciemā Mazirbē katru gadu augusta pirmajā sestdienā notiek kādi īpaši svētki – par godu līviem, mazai, senai somu-ugru tautiņai, kas reiz dzīvoja Baltijas jūras krastos un kuras pēcteči pulcējas, lai godinātu līvu unikālo kultūru.

GADSKĀRTU SVĒTKI PILSĒTU SVĒTKI

Katrai pilsētai reizi gadā ir īpaši svētki, kas pulcē pilsētas iedzīvotājus un viesus.

Neaizstājams šo svētku atribūts ir ziedi. Runā, ka vasaras saulgriežu gada īsākajā naktī visos augos un ziedos sakrājas īpašs dabas spēks, tāpēc ar tiem tiek rotātas istabas, pagalmi, tie tiek vākti un žāvēti tējām un galvā tiek likti ziedu vainagi. Vīriešiem – it īpaši, ja vārdā Jānis – tiek uzpīti ozolzaru vainagi, kas tā nēsātājam dod spēku un izturību. Gada īsākā nakts tiek aizvadīta, nomodā gaidot saullēktu. Katrā mājā tiek dedzināts ugunskurs un dziedātas tradicionālās līgodziesmas, notiek rotaļas un danči, kuru laikā dejotāji lec pāri līgo nakts ugunskuram – lai laba veselība un spēks.

Tā kā latvieši vienmēr atradušies Austrumu un Rietumu krustcelēs, šeit iesakņojušās arī dažādas no kaimiņiem aizgūtas tradīcijas. Jestrākā no tām ir Masļeņica –pareizticīgo svētki, ko atzīmē neilgi pirms Lieldienu gavēņa. Kā jau pirmsgavēņa svētkiem, Masļeņicai raksturīgas pārmērības – ēšanā, dzeršanā un jautrībā –, un šādai svētku formulai pretoties ir grūti.

Arī galvaspilsētas Rīgas ielās un namos tiek svinēti tradicionālie latviešu svētki. Gaidot vasaras saulgriežus, Vecrīgas bruģētās ieliņas pārņem zāļu un ziedu smaržas – Vecrīgas Doma laukumā notiek tradicionālais zāļu tirgus, kur var iegādāties zāļu vainagus, lauku ziedu pušķus, jāņuzāles, ķimeņu sieru, pīrāgus un alu, kā arī citus gardumus un kārtīgai svinēšanai nepieciešamās lietas. Folkloras kopas ielu koncertos dzied līgodziesmas, ielās tiek dejotas tautas dejas un iets rotaļās – dejot, piedalīties un dziedāt līdzi var katrs, jo senā svētku mantra “līgo!”, kas dzirdama katrā līgodziesmā, nav sarežģīta.

Arī Ziemassvētku laikā Vecrīgā un tās apkārtnē notiek tradicionālā svētku svinēšana – tad “līgo!” dziesmu piedziedājumos aizstāj “kaladū!”. Šajā laikā ir iespējams vērot, kā šaurajās Vecrīgas ieliņās notiek bluķa vilkšanas un sadedzināšanas ceremonija – tradīcija, kas simbolizē vecā gada raižu un problēmu likvidēšanu. Ziemassvētku laiks ir viens no krāšņākajiem brīžiem Rīgā – vecpilsētas ielas piepilda svētku gaidas, karstvīna un desiņu smarža, pilsētnieki nesteidzīgi bauda svētku tirdziņu gaisotni vai slido pilsētas publiskajās slidotavās. Bet goda vietā ir pilsētas eglītes – galu galā tieši Rīga ir vieta, kur 16. gadsimtā pirmo reizi pasaulē tika dekorēta Ziemassvētku eglīte!

Latviešu tradicionālie svētki ir neparasts kristīgo tradīciju un pagānisma sajaukums.

Mākslas izstādes Latvijā nav grūti atrast. Tās savus viesus sagaida jau ierodoties Rīgā – Rīgas starptautiskās lidostas “Rīga” telpās. Ideja rīkot izstādes lidostā lieliski kalpo diviem mērķiem – ceļotājiem sniedz pirmo iespaidu par Latvijas kultūras telpu, kā arī ļauj saturīgi pavadīt citādi tik vienmuļās gaidīšanas stundas lidostā.

Interesantas izstādes bez maksas bieži iespējams aplūkot arī tādās vietās kā Centrālā dzelzceļa stacija un tirdzniecības centrs “Galerija Centrs”, pilsētas parkos un laukumos, kā arī citur. Ar mākslas darbiem bez maksas iespējams iepazīties Rīgas mākslas galerijās. Un, protams, vērtīgas izstādes vienmēr atrodamas daudzajos Rīgas muzejos. Par neparastu mākslas telpu izveidota Pedvāles apkārtne, kur mākslinieks Ojārs Feldbergs ierīkojis Brīvdabas mākslas muzeju.

Rīgas galvenais tematisko izstāžu centrs ir Ķīpsalas halle. Gardēžiem, pārtikas audzētājiem un ēdināšanas sfēras profesionāļiem par ikgadēju piedzīvojumu kļuvusi starptautiskā pārtikas izstāde “Riga Food”, kas notiek izstāžu centrā “Ķīpsala”. Izstādes laikā piecu dienu garumā iespējams iepazīties ar Latvijas jaunumiem gastronomijas un restorānu jomā. Notiek kulinārijas un galda servēšanas konkursi, degustācijas un meistarklases.

Ķīpsalā notiek arī citas tematiskās izstādes. Ik gadu martā tiek rīkota arī Starptautiskā grāmatu un izdevniecību izstāde “Baltijas Grāmatu svētki”, bet jaunākie un neparastākie automobiļi apskatāmi aprīlī notiekošajā Rīgas starptautiskajā autošovā “Auto Exotica”. Tāpat tiek rīkotas mēbeļu izstādes, izstāde “Skola”, bet tie, kas ceļo vai strādā tūrisma jomā, noteikti nepalaiž garām tūrismam un aktīvai atpūtai veltīto izstādi “Balttour”. Valentīndienas noskaņās februāra vidū Ķīpsalā noris erotikas tēmai veltīta izstāde-festivāls “Erots”

Par lielāko notikumu Latvijas koncertu un festivālu dzīvē noteikti uzskatāmi Vispārējie Dziesmu un deju svētki. Šodien – tāpat kā laikā, kad tradīcija dzima – Dziesmu svētkiem ir nenovērtējama nozīme latviešu nacionālās pašapziņas veidošanā un kopības sajūtas radīšanā. Dziesmu svētku tradīcija, kas dzīvo kopš 1873. gada, izdzīvojusi cauri Krievijas impērijas, neatkarīgās Latvijas un Padomju savienības laikiem. Interesanti, ka arī ārpus Latvijas dzīvojošās latviešu kopienas – īpaši tās, kuras veidojuši kara laika bēgļi – rīko Dziesmu un deju svētkus. Populārākie notiek Kanādas lielākajā pilsētā Toronto.

Reizi piecos gados Dziesmu svētki pulcē korus, deju kolektīvus, ansambļus un orķestrus no visas Latvijas, lai kopīgi vienotos mums mīļās un tuvās dziesmās un dejās. Pirms svētkiem noris aktīva gatavošanās un svētku dalībnieku rūpīga atlase.

Dziesmu svētki ar dažādiem koncertiem parasti notiek nedēļas garumā. Svētkos piedalās aptuveni 30 000 dalībnieku – kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri, folkloras grupas, amatierteātri, vokālie ansambļi, lietišķās un tēlotājas mākslas studijas, kā arī dažādi ārvalstu kolektīvi. Svētku skatītāju skaits iesniedzas vairākos simtos tūkstošu.

Dziesmu svētkos tradicionāli notiek arī sacensība par labākā kora un deju kolektīva titulu, tomēr pats galvenais ir kopīgā mīlestība uz dziesmu un deju.

Pilsētnieki un pilsētas viesi parasti dodas ar ziediem un urravām sveikt dalībniekus tradicionālajā Dziesmu svētku gājienā, savukārt par iespaidīgāko un aizkustinošāko notikumu kļūst svētku noslēguma koncerts Mežaparka estrādē, kad vienā dziesmā vienojas visi svētku dalībnieku kolektīvi un skatītāji. Tiklīdz svētki izskanējuši, aizsākas gatavošanās nākamajiem. Dziesmu un deju svētki Latvijā atkal gaidāmi 2013. gadā.

DZIESMU SVĒTKI IZSTĀDES

Rīgā mākslas izstādes atrodamas arī lidostā, stacijā un zem klajas debess.

Vairāk kā 30 tūkstoši dalībnieku, simtiem tūkstošu skatītāju un viena kaislība – latviešu tautas dziesma.

Latvijas skaistākais un emocijām bagātākais festivāls ir Vispārējie Dziesmu un deju svētki, taču zīmīga vieta ir arī citiem mūzikas festivāliem – starp interesantākajiem būtu minams Jaunās mūzikas festivāls “Arēna”, kura ietvaros Latvijā viesojušies tādi jaunās nopietnās mūzikas grandi kā Arvo Perts un Džo Zavinuls. Starptautiskais mūzikas festivāls “Rīgas ritmi” vasarā un pasaules mūzikas festivāls “Porta” rudenī ik gadu Latvijā pulcē pašmāju un pasaules kolorītākās mūzikas zvaigznes. Savukārt Senās mūzikas festivāls klausītājus lutina ar senās mūzikas koncertiem un priekšnesumiem Rundāles pils romantiskajā gaisotnē. Interesanti, ka Latvijā ārkārtīgi populāra ir kantrī mūzika, tāpēc jau trīspadsmit gadus Bauskas kantrī festivāls “Country Bauska” pulcē tūkstošiem skatītāju un labākās pašmāju un pasaules kantrīmūzikas zvaigznes.

Lielākais mūzikas un mākslas festivāls Baltijā “Positivus” ir īpašs ne vien ar šī brīža aktuālākajiem māksliniekiem, bet arī ar norises vietu – tas notiek Salacgrīvas piejūras mežā, un no paša jūras krasta to šķir tikai neliela kāpa. Festivāls “Laba daba” priecē ar plašu Latvijas mūziķu piedalīšanos, kā arī nepiespiestu, ģimenēm draudzīgu atmosfēru, savukārt mūzikas gardēži novērtē starptautisko novatoriskās mūzikas forumu “Skaņu mežs”, kas noris septembra sākumā.

Vasarās aktīva koncertu un festivālu dzīve notiek piejūras kūrortpilsētā Jūrmalā – sezonas laikā skatītājus priecē vairāk kā simts koncerti. Dzintaru koncertzāli jūras krastā pieskandina džeza un klasiskās mūzikas festivāli, balets un popmūzika.

Siguldā lielu skatītāju piekrišanu guvuši tradicionālie Opermūzikas svētki, kā arī kamermūzikas festivāls “Kremerata Baltica” koncertzālē “Baltais Flīģelis”.

FESTIVĀLI UN KONCERTI

No folkloras svētkiem līdz rokmūzikas festivāliem – Latvijā vienmēr kaut kas notiek.

Galvaspilsētas Rīgas centrālais sporta notikums ir Rīgas maratons, kura trase ved pa skaistākajām Rīgas vietām un ļauj pilsētu izbaudīt no cita skatupunkta, kājām mērojot 42 tās bruģa un asfalta kilometrus, daloties izjūtās ar vairākiem tūkstošiem Rīgas iedzīvotāju un viesu. Ar katru gadu maratonā piedalās aizvien lielāks skrējēju skaits.

Savukārt pašā vasaras noslēgumā neaizmirstams un iespaidiem bagāts notikums ir Nakts skrējiens, kurā skrējēji viens otru cenšas pārspēt ar neparastiem kostīmiem, bet dalībniekus priecē dīdžeji un gaismas šovi.

Runājot par tautas sporta veidiem, īpaši jāizceļ orientēšanās sports. Latvijas orientēšanās sacensības noris visu gadu, bet vasaras sezonā – pat vairākas reizes nedēļā.

Ilgākās un sarežģītākās orientēšanās sacensības azartiskākos orientētājus izaicina biezajos Tērvetes mežos. Tā kā arī galvaspilsēta Rīga un tās apkārtne ir parkiem un mežiem bagāta, nopietnas sacensības regulāri notiek arī šeit. Tūkstošiem visu vecuma grupu dalībnieku aizrautīgi un ar prieku maldās Rīgas orientēšanās kluba “Magnēts” rīkotajās sacensībās. Savukārt 2010. gadā Rīgas kanālā noritēja neierastas orientēšanās sacensības ar laivām “Rīga uz ūdens”. Ziemas laikā sarosās visi slēpotāji, un februāra beigās visā Latvijā notiek ne vien kalnu slēpošanas un snovborda, bet arī distanču slēpošanas sacensības “Tautas slēpošana”.

Arī skriešanas un riteņbraukšanas sacensības Latvijā ir ļoti populāras un iecienītas – tās notiek visā Latvijā. Valmieras maratons ir Vidzemes nopietnākās sporta sacensības. Siguldas maratona trase ir diezgan sarežģīta un izaicinājumiem bagāta tās stāvo kāpumu un nogāžu dēļ, tomēr visas grūtības atsver burvīgās dabas ainavas. Šis skrējiens dod arī punktus kvalifikācijai nopietnām pasaules skriešanas sacīkstēm. Savukārt aptuveni 21 kilometru garā Kuldīgas pusmaratona trase ved cauri pilsētas centram, kas tā dalībniekiem skrienot ļauj iepazīt gan burvīgās senās bruģa ieliņas un pagalmus, gan arī glītos zviedru stila namus.

Starp velomaratoniem populārākie ir SEB Latvijas kalnu divriteņu maratons, kā arī Siguldas Vienības brauciens, kas vienmēr pulcē ne vien profesionālus riteņbraucējus, bet arī “svētdienas braucējus” ar elegantiem pilsētas vai retro braucamrīkiem.

Latvijas populārākais sporta veids ir hokejs. Laikā, kad noris pasaules hokeja čempionāts, krogi un sporta kafejnīcas ir sarkanbaltsarkanu fanu pilnas, bet uzticamākie vienmēr pavada mūsu hokejistu izlasi ceļā. Latvijas līdzjutēji nereti izpelnās atzinību par sirsnīgu savas komandas atbalstīšanu un civilizēto uzvedību. Aizraujošas hokeja sacīkstes notiek arī tepat galvaspilsētā – hallē “Arēna Rīga”. Šeit notiek arī Kontinentālās Hokeja līgas turnīra spēles.

Arī futbols un basketbols Latvijas sporta līdzjutēju vidū iemantojis lielu popularitāti. Mēs īpaši lepojamies ar mūsu sieviešu basketbola izlasi, kuras sastāvā esošās meitenes ir ne vien ļoti izskatīgas, bet arī prasmīgas – 2007. gada Eiropas čempionātā Latvijas sieviešu basketbola valstsvienības izlase ieņēma godpilno ceturto vietu. 2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm noritēja Latvijā.

Latvijā liela interese ir arī par dažādiem tehniskiem sporta veidiem: Ķeguma trase “Zelta zirgs” pulcē motokrosa sportistus un līdzjutējus. Šeit notiek pasaules čempionāts motokrosā blakusvāģu ekipāžām. Savukārt Bauskas trasē “Mūsa” tradicionāli norisinās pasaules sacīkstes autokrosā. Ķesterciema “Bušu” trasē gada siltajā sezonā noris Latvijas čempionāta sezona endurokrosā.

Starp aizraujošākajām pasaules līmeņa sporta sacensībām noteikti jāmin arī Starptautiskās spēkavīru sacensības “Izaicinājuma kauss Rīga”, kas vienmēr izpelnās neviltotu skatītāju interesi, kā arī Pasaules kausa izcīņas posms kamaniņu braukšanā, kas notiek Siguldas kamaniņu un bobsleja trasē. Savukārt Latvijas vējainākajā pilsētā Liepājā, kur darbojas vairāki vindsērfinga klubi, notiek Pasaules čempionāts vindsērfingā raceboard klasē vējadēļiem.

SPORTA SACENSĪBAS

Izvēlies savu sporta veidu un iepazīsti Latviju, sportojot kopā ar vietējiem un mūsu viesiem.

Rīgas lielākais notikums ik gadu ir Rīgas svētki augusta beigās. Šajā laikā notiek desmitiem dažādu pasākumu, to skaitā atraktīvais Nakts skrējiens, kura laikā pilsētnieki un pilsētas viesi mēro 5 kilometru garu distanci pa pilsētas ielām, tērpušies visneiedomājamākajos tērpos. Savukārt tumšās novembra dienas izgaismo festivāls “Staro Rīga”, kura ietvaros pilsētniekus iepriecina dažādi gaismas objekti, un arī pazīstamie nami un parki krāšņās gaismās iegūst pavisam citu noskaņu.

Ik rudeni kinomīļus priecē divi vērienīgi kinofestivāli – “Arsenāls” un “Baltijas pērle”, bet pavasarī notiek mazajiem skatītājiem domāts kinofestivāls “Berimors”. Vēl viens pasākums, kas priecē bērnus, ir Rīgas Cirka festivāls, kas pulcē cirka māksliniekus no visas pasaules.

Salīdzinoši jauns, bet jau plašu publicitāti guvis pasākums ir “Go Blonde” – blondīņu festivāls, kas pulcē Latvijas skaistākās gaišmates un viņu cienītājus. Savukārt ziemā krāšņākais notikums ir Ledus skulptūru festivāls Jelgavā, kas tumšajam laikam piešķir nedaudz brīnuma sajūtas.

Aizvien populārāki kļūst svētki, kas ieskatās nedaudz dziļāk pagātnē, proti – Viduslaiku svētki. Šķiet, populārākā viduslaiku vieta ir Cēsis jeb Wenden, kā to dēvēja Viduslaikos. Festivāls “Wendene 1378” apmeklētājiem ne vien stāsta par to, kāda bija Viduslaiku dzīve Latvijas teritorijā, bet ļauj pilnībā iejusties tā laika atmosfērā – šeit iespējams izmēģināt roku senajos arodos, pārbaudīt veiklību viduslaiku spēlēs, uzlaikot bruņas un pacilāt to laiku ieročus. Līdzīgi noris arī Zemgaļu svētki – tie rīkoti gleznainajā Tērvetes apkaimē, kur reiz dzīvojuši zemgaļu valdnieki. Savukārt festivāls “Baltijas Saule” notiek Zaķusalā – pašā Daugavas vidū. Šeit redzamas seno kauju demonstrācijas un dzirdama senlatviešu mūzika.

TEMATISKIE PASĀKUMI

Katrs gadalaiks Latvijā nāk ar saviem īpašajiem pasākumiem.

ATPŪTIESApstājies un ļauj Latvijai sevi lēnām apburt! Izbaudi tās neatkārtojamo

dabu un jūras piekrastes vējus, ļaujies mazpilsētu šarmam, lauku cilvēku

draudzīgumam, un noteikti palutini sevi SPA procedūrās vai arī izbaudi kārtīgu

latviešu pirti!

BALTIJAS JŪRAS PIEKRASTE

Vidzemes jūrmalas laukakmeņu muguras, Kurzemes vējaino krastu prie-des un zvejnieku ciematiņi, Jūrmalas SPA kompleksi un pludmales kafejnīcas, Pāvilostas kaitotāju krāsainās buras, lielās ostas pilsētas Rīga, Ventspils, Liepāja:

gandrīz 500 kilometru garā pludmale ļauj atrast pašam savu, īpašo vietu, kur pabūt divvientulībā ar jūru, izbaudīt vēju, sauli un viļņus. Aizbēgt no ikdienas šeit būs vieglāk par vieglu, daudz grūtāk būs tajā atgriezties.

20

JŪRMALA ZILĀ KAROGA PLUDMALES ZVEJNIEKU CIEMI, KOLKA

Jūrmalas Majoru, Bulduru un Jaunķemeru baltā kvarca pludmalēs plīvo Zilais karogs – tūrisma ekosertifikācijas zīme, kas vairākām Latvijas pludmalēm tiek piešķirta kopš 1999. gada. Tas nozīmē, ka pludmale atbilst vairākiem vides kvalitātes standartiem – tajā ir tīrs ūdens, sakopta vide, labiekārtota, ērti pieejama, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām piemērota pludmale un citi kvalitātes rādītāji. Ik gadu Zilā karoga zīme tiek piešķirta vairāk kā desmit dažādām Latvijas pludmalēm Rīgā un tās apkārtnē, Jūrmalā, Ventspilī, Liepājā un citur.

Arī otrpus Rīgai – senajā zvejnieku ciemā Vecāķos – šodien ir labiekārtotas Zilā karoga pludmales, kas vilina atpūtniekus no pilsētas. Šeit atrodas daudzas vasarnīcas, kafejnīcas un restorāni, turklāt Vecāķu pludmalei pieguļ skaista zaļā zona – priežu meži un Piejūras dabas parks. Netālu no Vecāķu galvenās pludmales gandrīz gadsimtu atrodas nūdistu pludmale. Zilā karoga pludmale atrodas arī Rīgas pilsētas Vakarbuļļu peldvietā.

Lieliskas pludmales atrodamas arī tālāk no galvaspilsētas. Par vienu no ērtākajām un ģimenēm draudzīgākajām atzīta Ventspils pludmale, kur bez labiekārtotās peldvietas atpūtniekus priecē arī dažādas aktīvās atpūtas iespējas un plašs bērnu rotaļu laukums.

Savukārt Liepājas jahtu centram un Pāvilostas jahtu piestātnei “Pāvilosta Marina” piešķirta jahtu ostu Zilā karoga zīme. Tāpat arī Liepājas pilsētas pludmalē plīvo Zilais karogs. Karoga uzvilkšana mastā šeit ik gadu notiek kā svinīgs pasākums – peldētājiem uzgavilējot, karogu atved īpašs eskorts.

Zilais karogs tiek piešķirts ne vien jūras, bet arī saldūdens pludmalēm. Jau apmēram desmit gadus ar Zilo karogu lepojas Stropu ezera pludmale “Stropu vilnis” Daugavpilī.

32 kilometru garo Jūrmalas pludmali nieka 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas Rīgas ir iecienījuši gan laiskas, gan arī aktīvas atpūtas meklētāji. Jūrmala ir lielākā un slavenākā kūrortpilsēta Baltijas valstīs. Vasaras dienās Jūrmalas smilšainās pludmales piepilda bērnu smiekli, ūdens šļaksti, laivas un saldējuma pārdevēji, saulei rietot, kafejnīcu terasēs skan nebēdnīgas mūzikas ritmi un naksnīgo jūru izgaismo attālo kuģu gaismiņas, bet augusta naktīs romantiķus pulcē zvaigžņu lietus.

Iestājoties vēsākam laikam, rosība pārceļas uz daudzajiem restorāniem, SPA viesnīcām un sanatorijām. Jūrmalas kūrorts lepojas ar unikāliem dziedinošajiem dabas resursiem – kūdras dūņām, ārstnieciskajiem minerālūdeņiem, maigo un veselīgo piejūras klimatu un priežu meža gaisu. Kūrortārstniecības iestādes šeit atrodas jau kopš Krievijas impērijas laikiem – 19. gadsimta pirmajā pusē Jūrmalas daļa Ķemeri kļuva par Krievijas impērijas kūrortu, bet 1912. gadā tika atklāta dzelzceļa līnija Maskava–Jūrmala!

Arī šodien Jūrmala priecē ar iespaidīgu SPA un sanatoriju piedāvājumu – kūrortu brīvdienās uz Jūrmalu ierodas viesi no kaimiņvalstīm un arī tālākām zemēm. Ģimenes ar bērniem iepriecinās viens no Ziemeļeiropas lielākajiem ūdensatrakciju parkiem “Līvu akvaparks”.

Jūrmalas Dzintaru koncertzālē ik gadu notiek starptautiski mūzikas un dejas pasākumi – klasiskās mūzikas mīļotājus priecē operas prīmas Ineses Galantes rīkotais festivāls “Summertime”, pasaules aktuālākās baleta zvaigznes Dzintaru koncertzālē viesojas festivāla “Baleta zvaigznes Jūrmalā” laikā, savukārt jauno mūzikas izpildītāju konkurss “Jaunais vilnis” pulcē populārās mūzikas esošās un uzlecošās zvaigznes.

Piejūras zvejnieku ciemi visas Baltijas jūras piekrastes garumā allaž vilinājuši ar jūras, zivju un piedzīvojumu smaržu. Kurzemes atklātās jūras piekrastes zvejnieku ciematos Mazirbē, Košragā, Pitragā un Kolkā vēl saglabājusies līvu valoda un tradīcijas. Šeit vienmēr ir vējains, un vietējie ļaudis ir zināmi ar lepno, bet sirsnīgo raksturu un aso mēli. Kurzemes līča zvejnieku ciemi – Abragciems, Klapkalnciems, Ragaciems un Lapmežciems ir slaveni ar mazajām zvejnieku būdiņām un zivju tirdziņiem, kur iegādājamas svaigi kūpinātas zivis.

Vidzemes zvejnieku ciemi – Zvejniekciems, Kuiviži un Svētciems – aicina atpūtniekus piekrastes viesu namos un viesnīcās, savukārt zvejnieki sola ņemt līdzi zvejā! Vēlāk no dienas loma kopā ar lietpratējiem varēsi pagatavot gardas, smaržīgas vakariņas zvejnieku gaumē.

Viens no interesantākajiem piejūras ciemiem ir Kolka. Senajā līvu ciemā atrodas Kolkas rags – Latvijas tālākais ziemeļrietumu punkts, kas iesniedzas jūrā un ir vienīgā vieta Latvijā, kur iespējams redzēt gan saullēktu, gan saulrietu. Kolkas ragā satiekas atklātās jūras un Rīgas jūras līča viļņi, senākos laikos tas biedējis pat visīstākos jūras vilkus – šeit uz sēkļiem palikuši tik daudz kuģu, ka jūras dzīles te slēpj lielāko kuģu kapsētu visā Baltijas jūrā.

Šeit nekad nerimst vēji, kas ir pārliecinošs arguments kaislīgiem un prasmīgiem kaitotājiem. Vētru izgāztie koki Kolkasraga piekrastē daudzviet guļ neaiztikti, gādājot mežonīgu gaisotni tiem, kas nolems šeit uzkavēties, lai redzētu, kā vakarā saule noriet jūrā un no rīta no tās uzlec. Sešu kilometru gara sēkļa galā jūrā uz mākslīgi uzbērtas salas atrodas 21 metru augstā Kolkas bāka.

Šarmantā Rīgas jūras līča kūrortpilsēta vilina ar smilšu pludmalēm, SPA piedāvājumu un kultūras dzīvi.

Vairāk kā desmit Latvijas peldvietās ik gadus tiek pacelta starptautiskā ekosertifikācijas zīme – Zilais karogs.

Piejūras zvejnieku ciemi vilina ar šarmantu noskaņu un svaigi kūpinātu zivju smaržu.

ZAĻAIS TŪRISMS

Latvijas neskartā daba ir viena no lietām, ar ko vietējie iedzīvotāji lepojas, bet viesi – prot novērtēt. Tā kā Latvija ir viena no zaļākajām Eiropas valstīm, daba un cilvēks šeit joprojām atrodas tuvu viens otram un prot viens otru sadzirdēt. Latvijas daba

mēdz pārsteigt arī zinošus dabas pētniekus – tajā saglabājušies unikāli, daudzveidīgi biotopi, neskartas, mežonīgas ainavas, senas vēstures liecības, kā arī aizsargājamas putnu un zvēru sugas.

22

DABA DABAS TAKAS

Liela Latvijas zaļās zonas daļa ir valsts īpašums, un te ir gaidīts jebkurš ciemiņš, Jums nav katrā ziņā jābūt speciālistam, lai to spētu izbaudīt. Šeit vari justies droši un ļauties tādai greznībai kā spontanitāte: atpūsties pie ezera, doties pārgājienā, kur acis rāda, saplūkt meža ziedu pušķi vai apēst sauju meža ogu. Un, jā, Latvijas daba ir droša arī citā ziņā – bīstamas vietas, īpaši indīgus augus, plēsīgus meža zvērus šeit atradīsi vien tad, ja meklēsi.

Skaistas dabas ainavas nav jāmeklē tālu – atliek vien doties uz kādu no Rīgas daudzajiem parkiem un mežiem vai ar auto, autobusu vai vilcienu 30 minūšu laikā nokļūt mežā. Īstā putnu dziesmu pieskandinātā mežā neuzmanīgākie var arī apmaldīties, bet laimīgie var ieraudzīt kādu no meža iemītniekiem – stirnu, zaķi, lapsu, lūsi vai pat alni. No savvaļas dzīvniekiem nav jābaidās, drīzāk jāuzmanās, lai neaizbiedētu pašus meža iemītniekus – jāuzvedas rāmi un jābūt modram, jo daba mēdz sagādāt negaidītus patīkamus pārsteigumus.

Reizēm daba mūs apciemo arī pilsētās: agros vasaras rītos Rīgā – it īpaši lielo pilsētas parku tuvumā – mēdz pastaigāties pa kādai lapsai vai ežu ģimenei, bet Rīgas kanāla malā var vērot ikdienas darbos aizņemtus bebrus. Pat darbīgā pēcpusdienā kanāla ūdeņos var vērot bebru “šiverēšanos”. Tomēr, ja bebru Rīgas centrā sastapt neizdodas, vienmēr paliek iespēja doties uz Rīgas Zooloģisko dārzu, kas atrodas elegantā Mežparka rajona priežu mežā, Ķīšezera krastā. 20 hektāru plašais Rīgas Zooloģiskais dārzs pirms pāris gadiem nosvinējis gadsimta jubileju.

Īpašu piedzīvojumu un spilgtus iespaidus par zaļajiem Latvijas plašumiem iespējams gūt lidojumā ar gaisa balonu. To iespējams paveikt pavisam netālu no Rīgas – ceļotāju klubā “Altius” Allažu pagastā, kā arī Valmierā, sporta klubā “99 baloons”.

Dabas takas un vides gidu pakalpojumi pieejami ne vien dabas parkos, bet arī lielākajā daļā viesu namu un lauku saimniecību, kas viesiem ļauj netraucēti atpūsties lauku vidē un arī uzzināt ko vairāk par apkārtni, tās vēsturi un tradīcijām.

Latvijā tūristu apmeklētākās dabas takas atrodas Līgatnē – gan tāpēc, ka šeit paveras skaistas ainavas uz Gaujas krastiem, gan arī tāpēc, ka piecu kilometru garajās takās ierīkots brīvdabas zoodārzs, kur dabiskos apstākļos iespējams sastapt Latvijas savvaļas dzīvniekus. Tie šeit nokļuvuši no dažādām Latvijas malām, lielākoties atrasti ievainoti un nespējīgi paši par sevi parūpēties. Parka apskatei nepieciešamas vismaz divas stundas.

Ģimenes brīvdienām iecienījušas arī plašā Tērvetes dabas parka takas. Tās apdzīvo dažādi pasaku tēli, un atraktīvie parka darbinieki piedāvā īpaši bērniem domātas atrakcijas. Parka apskatē atklāsiet Pasaku mežu, Rūķīšu mežu, Veco priežu mežu un pasaku bānīti, kā arī trīs seno zemgaļu pilskalnus. Rotaļu laukumā atrodamas arī piknika vietas un dažādas aktīvās atpūtas iespējas. Īpaši pasākumi šeit ik gadu notiek Valpurģu naktī 30. aprīlī, kad lāpu gaismā atdzīvojas visi meža mošķi, ne vien bērniem, bet arī pieaugušajiem solot neaizmirstamu piedzīvojumu.

Vidzemē viens no ģimeņu iecienītākajiem parkiem ir Skaņākalna dabas parks Mazsalacā, kas ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras da-bas liegumā. Arī šajā parkā mīt visdažādākie pasaku tēli, tajā skaitā Latvijas šarmantākais velns. Parka reljefās takas noslēdzas Skaņajā kalnā – 20 metru augstā smilšakmens klintī virs Salacas upes, kas paver fantastisku ainavu uz upes krastiem, kā arī runājot ļauj sadzirdēt neparasti spēcīgu atbalsi.

Savukārt Tīrumnieku dabas taka Latgalē, Nagļu pagastā tās apmeklētājiem piedāvā iespēju pabūt īstā, plašā purvā – tā teritorija izklāta ar ērtām koka laipām, tādēļ pēc pastaigas purvā kājas būs sausas.

Ar neparastajām piejūras dabas ainavām iepazīstina Pēterezera dabas taka Slīteres dabas parkā, kā arī Papes ezera dabas taka.

Neparastas sajūtas garantētas arī pastaigājoties pa Kaltenes kalvu dabas takām Rojas pagastā. Kalvas ir lieli akmens krāvumi, kas atrodas Kaltenes piejūras mežos. Krāvumi šeit veidojušies pirms vairākiem tūkstošiem gadu, un šodien tie ir apauguši ne vien ar sūnu kažokiem, bet arī ar neskaitāmām leģendām par to tapšanu. Ir uzskats, ka šī bijusi sena svētvieta, un ka akmeņiem joprojām piemītot maģisks spēks.

Tikpat vēsturiskas ainavas apskatāmas arī Pūrciema baltās kāpas izziņas takā Rojas pagastā. 20 metrus augstā kāpa ir veidojusies pirms aptuveni sešiem tūkstošiem gadu, un tieši šajā vietā atrasta viena no pirmajām akmens laikmeta apmetnēm Latvijā! Parkā iekārtotajā takā iespējams vērot, kā kopš kāpas dzimšanas mainījusies šī apvidus daba.

Ne mazāk atraktīva dabas izziņas taka ierīkota viesu namā “Laumas” Talsu novadā. Tajā visai ģimenei iespējams ne vien pārbaudīt savu veiklību un izturību, bet arī uzzināt visu par bišu dzīvi un dažādām dabas parādībām.

Lauku mājas “Jāņkalni” dabas takas savukārt stāsta par senlatviešu tradīcijām, ārstnieciskajiem augiem, kā arī maģiskajām zīmēm, kas aizsargājušas, svētījušas un stiprinājušas ļaudis ikdienā. Viesi šajā takā parasti dodas atraktīvās saimnieces pavadībā, kas prot tulkot senlatviešu simbolus un izskaidrot to ietekmi uz cilvēku.

Aizraujoša un atraktīva dabas taka piejūras mežā ierīkota Duntes muižas Minhauzena muzeja teritorijā. Kamēr atpūtnieki bauda piejūras svaigo gaisu, to acis saista dažādas asprātīgas ceļa zīmes ar fantāzijas un melu meistara Hieronīma fon Minhauzena dzīves atziņām, atjautības uzdevumi un joki. Aizraujošas ekskursijas dabā atraktīvu, zinošu gidu pavadībā piedāvā arī Jaumoku pils Meža muzejs.

Kalsnavas arborētums ir 130 hektāru plašs dekoratīvo koku un krūmu parks. Pastaigājoties arborētumā var apskatīt retus un krāšņus augus, kā arī Latvijā lielāko egļu un kokaugu kolekciju. Dažādo augu stādus šeit iespējams iegādāties, kā arī saņemt speciālistu konsultācijas par to audzēšanu un ainavu veidošanu.

.Divas lieliskākās Latvijas dabas iezīmes ir tās daudzveidība

salīdzinoši nelielā teritorijā, kā arī pieejamība. Dabas takas ir īpaši veidoti un labiekārtoti pastaigu maršruti.

Latvijas skaistāko ainavu izbaudīšanai ierīkoti īpaši torņi, skatu platformas un piknika vietas. Viena no Latvijas slavenākajām ainavām paveras no Aizkraukles pilskalna. Skats, kas redzams arī uz desmit latu naudaszīmes, tūkstoš gadu senā pagātnē iedvesmojis seno latgaļu valdniekus. Šī ir arī populāra Vasaras saulgriežu svinēšanas vieta, jo no pilskalna paveras skats uz visas apkārtnes ugunskuriem, kas naktī ir īpaši iespaidīgi.

Latvijas populārākā skatu vieta ir Turaidas pils, kas paceļas virs Gaujas senlejas. Dabas krāšņuma baudītāji šeit pulcējas rudens brīvdienās, kad vasaras zaļā lapu rota sāk mirdzēt oranžos, sarkanos, dzeltenos un brūnos toņos. Gleznainajā Siguldā ir vēl vairākas zināmas skatu vietas – Gleznotāju kalns, Ķeizarkrēsls un Svētku laukums.

Burvīga ezera ainava paveras no skatu laipas Ežezerā Latgalē. Ezers ir salām bagātākais Latvijā – tajā ir 35 salas. Skatu un atpūtas platformas ierīkotas arī Latvijas leģendām bagātākā ezera krastos – Čertoks jeb Velnezers pazīstams ar tā neparasto zilganzaļo krāsu, kas nepavisam nav raksturīga Latvijas ūdeņiem, kā arī asaras lāses formu un faktu, ka ezeram nav iespējams noteikt dibenu (nelielais ezers ir aptuveni 17 metrus dziļš). Latgales augstākā vieta Mākoņkalns paver skatu uz vairākiem Latgales ezeriem un plašajiem laukiem.

Brīnišķīgas vietas jūras un dabas ainavu baudīšanai ir Kurzemes piekrastes bākas. No Slīteres un Užavas bākām iespējams apskatīt ne vien Slīteres rezervāta biezos mežus un jūras plašumus, bet skaidrā laikā arī Igaunijai piederošo Sāmsalu.

Rīdzinieki un pilsētas viesi Rīgas ainavu visbiežāk dodas baudīt no Pēterbaznīcas jumta skatu platformas – tā atrodas 72 metru augstumā. Vakaros īstā vieta pilsētas ainavu baudīšanai ir “Skyline” bārs “Radisson Blu Hotel Latvija” viesnīcas 26. stāvā.

SKATU VIETAS, TORŅI, AINAVAS

Latvijas ainavu harmonija un plūstošās līnijas nomierina prātu un iedvesmo.

Ezeram piegulošie pakalni, lauki un ainavas ļauj apjaust izdaudzināto latgaliešu dvēseles plašumu. Šeit iespējams gan doties zvejā un nobaudīt šī reģiona tradicionālo kulināriju, gan arī ieiet latgaliešu pirtī!

Sedas purva dabas liegumu pirms vairākiem gadiem piedārdināja kūdras ieguves tehnikas trokšņi, tagad tā apmeklētājiem paveras vien mēmas, satriecoši skaistas un mežonīgas purva ainavas. Agrākās kūdras ieguves vietas pamazām aizaugušas ar purvāju niedrēm, un milzīgos plašumus pārņēmuši dažādi ūdensputni, savvaļas dzīvnieki un rekordliels daudzums bezmugurkaulnieku sugu.

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, plašā aizsargājamas dabas teritorijā, ietilpst gan akmeņainā Vidzemes jūrmala, Burtnieku ezers, Salacas upes gleznainā ieleja, piejūras pilsētiņas, senas svētvietas un smilšakmens alas, gan arī vienas no plašākajām neskarto augsto purvu teritorijām Latvijā.

Vidzemes akmeņainās piekrastes dabas lieguma iespaidīgās ainavas noteikti jāizbauda nesteidzoties. 12 kilometru garais piekrastes posms atklāj vairākus dārgumus: skaistiem akmeņiem klātu pludmali, sarkanā smilšakmens atsegumus ar lielām un mazākām alām un grotām, kā arī piekrastes purvainās randu pļavas – vienīgās šāda veida pļavas Latvijā ar unikālu augu un dzīvnieku sugu daudzveidību. Šī ir nozīmīga putnu migrācijas un ligzdošanas vieta. Vidzemes akmeņainās jūrmalas krastos ir arī vairāki viesu nami.

Latvijas nacionālie parki un dabas parki ir brīvi pieejami katram interesentam, savukārt dažos dabas rezervātos nokļūt ir sarežģītāk – tie izceļas ar maksimāli neskartu dabu, kas panākts ar stingru apmeklējumu kontroli, tāpēc šie parki apskatāmi gidu pavadībā vai saņemot atļaujas. Piemēram, Latvijas vecākais – Moricsalas – rezervāts spējis saglabāt īpatnēju, neskartu dabas ainavu pateicoties tam, ka pēdējo 100 gadu laikā te nav notikusi cilvēka iejaukšanās. Teiču dabas rezervāts Latvijas austrumos sajūsmina ar neaptverami plašajām un vientulīgajām purva ainavām – Teiču purvs ir lielākais Latvijā un viens no lielākajiem neskartajiem sūnu purviem Baltijas valstīs. Teiču purvs ir unikāls arī ar kādu pavisam neparastu vietu – Siksalu. Uz šīs salīdzinoši nelielās salas purva vidū joprojām dzīvo vecticībnieki, kuru senči šo vientulīgo vietu bija izraudzījušies par savām mājām 17. gadsimtā.

NACIONĀLIE PARKI UN REZERVĀTI

Tiem, kas brīvdienās nolēmuši doties uz kādu dabas parku vai rezervātu, varētu nākties papūlēties – izvēloties īsto. Jo tik nelielā teritorijā izdarīt izvēli starp 21 dabas parku, diviem botāniskajiem dārziem, biosfēras rezervātu, trīs dabas rezervātiem un četriem nacionālajiem parkiem varētu būt sarežģīts darbiņš. Īpaši ņemot vērā to, ka katrs no tiem piedāvā ko neparastu!

Nacionālie dabas parki ir populāras atpūtas vietas. Visvairāk apmeklēts ir Gaujas Nacionālais parks, kas ir arī Latvijā lielākais un vecākais. Gaujas Nacionālais parks ir gandrīz 92 tūkstošus hektāru plašs un ir īpašs ar krāšņajām Gaujas senlejas ainavām un kultūrvēstures pieminekļiem – cietokšņiem, pilīm, muižām, pilskalniem, baznīcām, dzirnavām.

Parka teritorijā atrodas trīs pilsētas – Cēsis, Sigulda un Līgatne, kā arī Turaidas muzejrezervāts, īpaši aizsargājams kultūras piemineklis, kura teritorija ir bagāta ar kultūras, vēstures un arheoloģijas pieminekļiem un gleznainām dabas ainavām, ko varētu nodēvēt par Latvijas dabas vizītkarti. Muzejrezervāta vēsture iesniedzas pat 11. gadsimtā.

Savukārt plašā Ķemeru nacionālā parka lepnums ir Lielais Ķemeru tīrelis – unikāls purvājs, kurā sastopamas daudzveidīgas ekosistēmas un putnu sugas, kā arī apskatāmas satriecošas purva ainavas. Ķemeru parkā veidojas minerālūdeņi un ārstnieciskās dūņas, ar ko slavens Jūrmalas kūrorts.

Slīteres nacionālajā dabas parkā ietilpst gan neskartie Kurzemes jūras krasti, gan arī šarmantie zvejnieku ciemi un nepārredzami meža sili, bet Rāznas nacionālais parks izveidots ap tā dēvēto Latgales jūru – Rāznas ezeru.

Latvijas daba pārsteigs pat vispieredzējušāko dabas

pētnieku! Tikai 50 kilometru attālumā no galvaspilsētas Rīgas atrodas viens no pašiem populārākajiem Latvijas dabas parkiem – Ķemeru nacionālais parks. Plašā parka teritorija pārsteidz ar lielo floras un faunas daudzveidību – parka teritorijā apskatāmas kāpas un purvāji, kur atrodamas vairāk kā 200 sūnu un 130 ķērpju sugas! Arī kaislīgus putnu vērotājus priecē daudzas retas sugas – melnie stārķi, jūras ērgļi, mazie ērgļi, ūpji, griezes un daudzi citi. Tāpat sastopami aļņi, staltbrieži, mežacūkas, stirnas, vilki un bebri.

Lai redzētu retus putnus un skaistas dabas ainavas, nav jāmeklē nemaz tik tālu – to var darīt pat Rīgā un tās apkārtnē. Rīga ir piejūras pilsēta, tai cauri plūst Latvijas lielākā upe Daugava, un tajā atrodas vairāki ezeri un plaši parki, tādēļ daudzas putnu sugas par labu ligzdošanas vietu atzīst arī galvaspilsētu. Populārākā putnu vērošanas vieta Rīgā ir Daugavgrīvas dabas liegums – vieta, kur Daugava ietek Rīgas jūras līcī. Daugavas krastos pie Rīgas austrumu robežas sastopamas dažādas ziemojošās putnu sugas, savukārt netālu aiz Rīgas robežām, Salaspils botāniskajā dārzā, daudzas putnu sugas vērojamas visu gadu. Rosīga putnu dzīve visu gadu notiek arī Rīgas un Pierīgas ezeru apkaimē – Juglas ezerā, Mašēnu ezerā, Ķīšezerā.

Ne tikai Latvijā sastopamie, bet arī visas pasaules putni un dzīvnieki apskatāmi gandrīz gadsimtu vecajā Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Neskatoties uz cienījamo vecumu, zoodārzs savus apmeklētājus vienmēr prot pārsteigt ar jaunumiem – pirms pāris gadiem šāds pārsteigums bija jaunā, modernā žirafu māja ar tās šarmantajiem iemītniekiem Pīku un Periskopu, kas ātri vien kļuva par lielo un mazo rīdzinieku un pilsētas viesu mīluļiem. Kopumā gandrīz 20 hektāru plašajā parkā mitinās aptuveni 430 sugu iemītnieki.

Putnus un dzīvniekus iespējams ne vien apskatīt, bet reizēm arī samīļot vairākos privātajos zoodārzos visā Latvijā. Viens no populārākajiem un ģimeņu iecienītākajiem zoodārziem ir mini zoodārzs “Dobuļi”, kur apskatāmi dažādi mazie dzīvnieki, piemēram, pundurcūkas, aitas, poniji, kazas un truši. Zoodārza saimnieki par saviem mīluļiem labprāt arī pastāsta, turklāt ļauj tos arī samīļot un pabarot.

Savukārt Latvijas lauku saimniecību dzīvniekus un putnus apskatīt un sabužināt iespējams “Indānu” saimniecībā Kandavas pusē. “Indānu” iemītnieki pie popularitātes ir pieraduši – tie ir pat filmējušies vairākās filmās.

PUTNU UN ZVĒRU VĒROŠANA

Izcila dabas vērošanas vieta ir Papes ezera mežonīgais apvidus. Tas atrodas Latvijas galējā dienvidrietumu stūrī, tāpēc cilvēku vietā to apdzīvo atklātās jūras vēji, savvaļas dzīvnieki – to skaitā savvaļas zirgu, sumbru un tauru bari –, kā arī vairāk kā 250 putnu sugas, no kurām liela daļa ir ne vien Latvijas, bet visas Eiropas mēroga retumi. Īpaši pievilcīgu putnu vērotājiem šo apvidu padara trīs faktori. Pirmkārt, tā ir dabas ekosistēmu daudzveidība: pavisam nelielā teritorijā te apskatāms piejūras ezers un tā apkārtne, jūras kāpas, pļavas un meži, kā arī purvājs. Otrs nozīmīgais faktors: parks atrodas putnu migrācijas ceļā, tāpēc rudeņos un pavasaros to šķērso vairāk kā miljons putnu. Treškārt, šeit atrodas ornitoloģiskā stacija, kurā strādā profesionāli ornitologi un notiek putnu apgredzenošana.

Arī niedrājiem bagātā Engures ezera apkārtne ir viena no interesantākajām putnu vērošanas vietām visā Eiropā. Vērotāju ērtībai uzstādīti trīs torņi, kā arī ierīkotas vairākas dabas takas. Īpaša rosība notiek migrācijas laikā – rudeņos un pavasaros šeit vienuviet sastopamas gandrīz visā Latvijas teritorijā konstatētās migrējošo putnu sugas, kas kā dabas viesnīcā šeit piestāj dažādu iemeslu dēļ – lai nomainītu spalvas, atpūstos, barotos vai ziemotu. Engures dabas parkā ietilpstošās Mērsraga piejūras pļavās vērojama vēl kāda unikāla suga – zilās govis, kādas iespējams redzēt tikai Latvijā.

Latvijas lielākais ezers – un Eiropas lielākais iedambētais ezers – 80 kvadrātkilometru plašais Lubāns slēpjas tik dziļi Latgales mežos, ka šeit sastopami vien vietējie makšķernieki, kā arī īsteni floras un faunas pazinēji. Lubāns piedāvā vien dabas skaņas un unikālu, dabisku, vitālu, pārsteigumiem bagātu dabas ainavu. No pieciem visās ezera malās uzstādītajiem torņiem skatāms vien ezers, niedrāji, meži un pļavas un netraucēta vairāk kā 200 putnu sugu dzīve. Vairākām putnu sugām Lubāns ir vienīgā ligzdošanas vieta Latvijā.

Zaļās teritorijas, jūras piekraste, kā arī bagātīgie ūdeņi Latvijai dāvājuši iespējas putnu un dzīvnieku sugu vērošanai.

LABSAJŪTA UN SPA

Visīsākais ceļš, lai aizmirstu ikdienas rūpes un steigu, ir relaksācija un ļaušanās sevis palutināšanas baudām – nomierinošām SPA procedūrām, veselības uzlabošanas kūrēm, ūdensdziedniecībai vai piepildītam vakaram īstā lauku pirtī.

Latvijā lieliskas relaksācijas iespējas ir gan tiem, kas tās saskata augstas kvalitātes SPA procedūrās, gan tiem, kas ir gatavi izmēģināt autentiskus, tautas dziedniecības tradīcijās balstītus pirts rituālus.

26

Latvija tās maigā klimata un dziedinošo dabas resursu dēļ jau 18. gadsimtā bija zināma kā lieliska atveseļošanās un ūdensdziedniecības vieta. Sanatorijas un veselības centri tolaik bijuši piejūras pilsētās Jūrmalā un Liepājā. Arī šodien daudzviet Latvijā atrodami gan rehabilitācijas centri un sanatorijas, gan arī SPA kompleksi – Līgatnē, Rāznā, Baltezerā, Tērvetē, Liepājā, Ventspilī un citur. Tomēr vispopulārākā vieta, kur stiprināt veselību, joprojām ir netālu no Rīgas esošā Jūrmala – viens no lielākajiem kūrortiem Baltijas jūras reģionā, kas jau kopš Krievijas impērijas laikiem pazīstams ar unikālajiem dabas dziedniecības resursiem – sērūdeņraža avotiem, kūdras un sapropeļa dūņām, minerālūdeņiem, jonizēto piejūras priežu meža gaisu un maigu, veselību saudzējošu klimatu.

Jūrmalas teritorijā atrodas divu veidu kūrorti – balneoloģiskais un piejūras klimatiskais. Mūsdienās lielākā daļa Jūrmalas ārstniecības un atpūtas iestāžu joprojām izmanto šos dabas resursus, tos veiksmīgi apvienojot ar moderno zinātnes sasniegumu, ārstniecības līdzekļu un tehnoloģiju sniegtajām iespējām. Plašs klasisko rehabilitācijas procedūru klāsts atrodams rehabilitācijas centros “Jaunķemeri” un “Belorussija”.

Šobrīd aizvien lielāks skaits ārvalstu viesu novērtē Latvijas medicīnas sniegtās iespējas: Latvijas medicīnas speciālisti ir augsti kvalificēti, pakalpojumos tiek izmantotas modernas tehnoloģijas un augstas kvalitātes zīmolu produkti apvienojumā ar dabas sniegtajiem līdzekļiem. Un tas viss – par salīdzinoši zemām cenām.

Kā populārākās un konkurētspējīgākās jomas jāmin stomatoloģija, plastiskā ķirurģija un estētiskā medicīna, diagnostika, asinsvadu ķirurģija, redzes korekcija, traumatoloģija un ortopēdija, kardioloģija.

Kvalitatīvus SPA pakalpojumus Latvijā atrast ir vienkārši – vai tie būtu veselības centri lauku muižās vai atpūtas un veselības kompleksi pilsētās. Protams, arī Rīgā – lielpilsētas kņadas vidū – atrodamas klusuma, miera un pilnīgas baudas saliņas, kur rūpes un satraukums paliek aiz durvīm. Rīgas SPA centru vidū jāizceļ elegantais “ESPA Rīga”, “Kolonna SPA”, kā arī relaksācijas un klusuma svētnīca “Taka Spa”.

Populārākie SPA un ārstnieciskie kompleksi atrodas Jūrmalā. Vairāk kā divu gadsimtu ilgā laikā izstrādāts tradīcijām bagāts piedāvājums –rehabilitācijas un SPA pakalpojumi, fizikālā un fizioterapija, aeroklimatterapija, ārstnieciskās vingrošanas programmas, dūņu un minerālūdeņu dziedniecības procedūras un citas.

Arī lielāko piejūras pilsētu Jūrmalas, Liepājas un Ventspils viesus iepriecina gan SPA kompleksi, gan intīmas un ekskluzīvas viesnīciņas. Tās atrodamas arī lauku muižās, piemēram, Mārcienas muižā Madonas pievārtē, vai modernās dizaina viesnīcās – tādas kā viesnīca “Annas” Amatas novadā un “SPA Hotel Usma” gleznainā Usmas ezera krastā.

Īpašu sajūtu meklētājus un visa dabiskā cienītājus iepriecinās veselības saimniecību un lauku SPA piedāvātās procedūras – tradicionālas pirts procedūras, no dabas materiāliem pagatavota pirts kosmētika un aromterapijas līdzekļi, dabisku izejvielu skaistumkopšanas piederumi, tradicionālas, paaudzēs mantotas zināšanas par skaistumkopšanas rituāliem un individuāla pirts meistaru pieeja, pilnīgs klusumus un atpūta. SPA salonos un skaistumkopšanas veikalos iegādājami Latvijā darināti dabiskas izcelsmes kosmētikas līdzekļi: “Stenders” vannas un ķermeņa kosmētika, ekokosmētika “Madara”, kā arī vairāk kā 150 gadu senā uzņēmuma “Dzintars” ķermeņa biokosmētikas sērija.

Tā kā Latvija atrodas Eiropas ziemeļu daļā, pirtij un ar to saistītajām tradīcijām šeit ir īpaša nozīme. Ar pirti saistās daudzas tradīcijas, tautas ticējumi, veselības rituāli. Senos laikos pirts bija viena no svarīgākajām un simboliskākajām vietām cilvēka mūžā – tajā tika dzemdēti bērni, notika sagatavošanās svarīgiem rituāliem, slimību ārstēšana un arī pēdējā gaita sākās pirtī. Mūsdienās, protams, šīm lietām kalpo citas vietas, taču priekšstats par pirts procedūrām kā īpašu, veselībai un labsajūtai svarīgu rituālu ir saglabājies.

Pirts ir vieta, kur ne vien nomazgāties, bet attīrīt prātu un garu – relaksēties, uzņemt spēkus, stiprināt organismu. Pirts ir lielākajā daļā ģimenes māju un gandrīz katrā viesnīcā, viesu mājā un lauku veselības saimniecībā. Latviešiem pie sirds iet tā sauktās slapjās pirtis, kur karstajiem akmeņiem tiek uzliets ūdens, radot tvaiku, un notiek pēršanās vai apvēdināšanās ar iepriekš sagatavotām zaru slotiņām. Pēc karsēšanās pirtī ir svarīgi atvēsināties. Modernās pirtīs tas izdarāms aukstā dušā vai baseinā, savukārt lauku pirtiņās – dīķī vai ezerā. Kārtīgi “pirtsmīļi” ezerā metas arī ziemā – ledū izcirstā āliņģī!

Pirts apmeklējums būs īpašs piedzīvojums, ja klāt būs zinošs un prasmīgs pirtnieks, lauku veselības saimniecībās tās visbiežāk ir namu saimnieces. Tad atliek vien ļauties viņu prasmīgajām rokām un uzticēties no senām paaudzēm mantotajām zināšanām.

Tiem, kas vēlas piedzīvot īpašu pirts rituālu, jādodas uz kādu no Latgales melnajām pirtīm – pirts tiek kurināta turpat pirts telpā zem akmeņu kaudzes, tāpēc tā ir nokvēpusi pavisam melna. No melnajām koka pirts sienām nav iemesla baidīties – sajūtas, kas iegūstamas šādā pirtī, nelīdzinās nekam citam!

ĀRSTNIECĪBAS RESURSI SPA, WELLNESS PIRTIS

Latvijas veselības tūrisma piedāvājumi balstās dziedinošajā piejūras klimatā un dabiskajos, atjaunojošajos līdzekļos.

Mazas miera un labsajūtas saliņas atradīsi gan Rīgā, gan piejūras pilsētās, gan arī romantiskās lauku muižās.

Pirts jau kopš sendienām bijusi gan fiziskas, gan garīgas attīrīšanās vieta.

PIEDZĪVOBrīvdienas ir īstais laiks, kad meklēt piedzīvojumus un

iegūt nebijušas izjūtas. Latvijā Jums paveras plašas iespējas – pat visrūdītākajam piedzīvojumu meklētājam

šeit noteikti atradīsies kas jauns. Vai esat lidojuši vertikālajā vēja tunelī? Nakts melnumā upē ķēruši vēžus?

Varbūt atraduši geokešeru apslēptu mantu pamestā militārā bāzē? Devušies īstās medībās vai piedalījušies

tradicionālos pagānu svētkos? Gribat? Uz priekšu!

AKTĪVĀ ATPŪTA

Mežonīgā ātrumā traukties pa pavasara palu upi, savaldīt vēju ar kaita buru, atrast slēpņotāju apslēptu mantu pamestā rūpnīcā vai lidot vertikālajā tunelī – Latvijas aktīvās atpūtas iespējas padarīs Jūsu brīvdienas neaizmirstamas.

Galvenā priekšrocība: gandrīz visas aktivitātes šeit notiek svaigā gaisā un adrenalīna medniekus priecē ne vien ar izaicinājumiem, bet arī ar burvīgām Latvijas dabas ainavām!

30

PELDĒŠANA

Rīgā visērtāk aizsniedzamas jūras pludmales ir Mangaļos, Vecāķos vai Jūrmalā. Netālu no Vecāķiem atrodas Latvijas populārākā nūdistu pludmale. Ārpus Rīgas apmēram desmit pludmalēs katru gadu tiek pacelts Zilais karogs, kas nozīmē tīru, drošu, videi un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām piemērotu vidi. Šādas pludmales atrodamas Vecāķos un Vakarbuļļos, Jūrmalā, Abragciemā un citur. Salīdzinoši populāra ir kolektīva peldēšanās ledū izcirstos āliņģos.

Tīras un viegli aizsniedzamas pludmales – ko gan vēl vēlēties karstā vasaras dienā? Bet... Latvijā mēdz peldēties arī ziemā!

BURĀŠANA

SNOVBORDS UN SLĒPOŠANA

Burāšana ar jahtām Latvijā ir iecienīts atpūtas veids. Katrā no Latvijas ostām ir arī jahtu piestātnes, un lielākajā daļā arī jahtu klubi, kur iespējams sarunāt atpūtas braucienus pieredzējušu kapteiņu vadībā vai arī apgūt burāšanas prasmes pašiem. Populāras jahtu ostas atrodas Latvijas vējainajā galā – Liepājā un Pāvilostā. Savukārt lielākais jahtu klubs atrodas Usmas ezerā, kur atklāta burāšanas skola un notiek Latvijas un pasaules mēroga burāšanas sacensības.

Kalnu slēpošana ir populārs ziemas sporta veids. Populārākās trases meklējamas 50 km no Rīgas – Siguldas apkārtnē. Savukārt distanču slēpošanas trases izveidotas arī Rīgas mežos un parkos. Latvijas labākais un populārākais snovborda parks iekārtots Siguldas Pilsētas trasē. Kvalitatīvas snovborda trases atrodamas arī Milzkalnā, Kamparkalnā, Gaiziņā (Latvijas augstākā virsotne), Lido kalnā, Kordes trasē, Žagarkalnā, Ozolkalnā u. c.

Burāšana ar jahtām iespējama gan Baltijas jūrā, gan lielākajos Latvijas ezeros.

Pārsteidzoši, bet ziemā Latvija pārtop par īstu slēpošanas un snovošanas lielvalsti – kopumā šeit ir 37 slēpošanas trases!

ŪDENSTŪRISMS

Ūdenstūrisms Latvijā ir vasaras aktīvās atpūtas karalis. Gandrīz katra ģimene vasarā cenšas izbrīvēt nedēļas nogali kopīgam laivu braucienam. Latvija ar tās upēm, ezeriem un jūru piedāvā plašas laivošanas iespējas – no bērniem un laiskiem atpūtniekiem līdz azartiskiem braucējiem, kas vēlas izaicināt spēcīgās pavasara straumes. Laivot iespējams pat Rīgas kanālā! Tas attiecas arī uz laivas izvēles iespējām – šejienes ūdeņi ir izbraucami ar piepūšamām gumijas laivām, kanoe, plastmasas kajakiem, smailītēm, katamarāniem, plostiem, kuģīšiem un jahtām.

Laivotāji sezonu sāk jau pavasara palu laikā – kūstošais sniegs un ledus ceļ līmeni visās upēs, tās kļūst straujas un izaicinājumiem bagātas. Vidzemē populārākā un trakulīgākā pavasara upe ir Amata, bet Latgalē – mežonīgais Tartaks, kura ūdeņi vietām līdzinās džungļu upēm. Vasarās vispopulārākie kļūst tie maršruti, kas piedāvā baudījumu acīm – skaistas krastu dabas ainavas. Šajā jomā nepārspēta ir Gauja un tās devona iežu atsegumiem bagātie senlejas krasti, kā arī Salaca, Vaidava un Daugava Latgales pusē. Laivu braucienos vislabāk doties vairāku dienu garumā. Doma par to, ka nav nekur jāsteidzas un ka vakariņās tiks baudīta ugunskurā pagatavota zupa, braucienam piešķirs piedzīvojuma garšu.

Tikpat krāšņus dabas skatus, klusumu un ūdens veldzi iespējams baudīt Latgales ezeros – turklāt atpūtu apvienot ar makšķerēšanas azartu. Ar laivām vai kuģīti iespējams doties izbraucienā arī pa Rīgas jūras līci – izbaudot jūras viļņus un apskatot piejūras skaistākās vietas un pludmales no cita skatu punkta.

Tikpat krāšņus dabas skatus, klusumu un ūdens veldzi iespējams baudīt Latgales ezeros, turklāt atpūtu var apvienot ar makšķerēšanas azartu. Savukārt “Mežmalas laivas” piedāvā atgriezties pagātnē un izbaudīt braucienu ar vikingu laivu “Lāčplēsis”!

Krāšņi, rāmi, neskarti un arī izaicinoši – laivotājus Latvijas ūdeņi pārsteigs!

GOLFS

Latvijā ir vairāki profesionālu arhitektu veidoti golfa laukumi. Daži no tiem atrodas pavisam netālu no Rīgas. “Viesturi” ir vecākais klubs Latvijā. “Ozo Golfa klubs” atrodas gleznainā vietā Ķīšezera krastā un piedāvā 18 bedrītes, kuru kopējais garums no profesionāļu izsitienu vietām ir 6400 m. Golfa kluba “Saliena” 18 bedrīšu laukums atrodas 74 ha platībā. Daudzas viesnīcas un viesu nami Latvijā ir ierīkojuši minogolfa laukumus.

Novērtējiet nesteidzīgu atpūtu Latvijā, spēlējot golfu!

IESPĒJA LIDOTEKSTRĒMIE SPORTI

PIEDZĪVOJUMU PARKI

Latvijā jebkuram interesentam ir iespējams kas šķietami neticams – lidot! Vertikālais vēja tunelis “Aerodium” ar spēcīgu gaisa plūsmu notur cilvēka svaru un ļauj planēt brīvajā kritienā! Siguldā adrenalīna medniekiem noteikti jāizmēģina arī lēciens ar gumiju no gaisa trošu vagoniņa virs gleznainās Gaujas senlejas. Savukārt gaisa balonu pasažierus priecēs fantastiskas ainavas.

Kad vienkārša atpūta pie ūdens šķiet pārlieku mierīga, tā jāatdzīvina ar pilīti adrenalīna – ūdenssportu! Latvijā populārākos ūdenssporta veidus – veikbordu un braukšanu ar ūdensslēpēm vai ūdensmotociklu – piedāvā neskaitāmas atpūtas bāzes un viesu nami. Izvizināties pa ūdeni iespējams arī Rīgā – Ķīšezera un Daugavas ūdeņos. Rīgas tuvumā atrodas klubs “Priedaine” Jūrmalā, kā arī vairāki klubi Baltezera krastos.

Vindsērfinga krāsainās buras manāmas visas Baltijas jūras piekrastes garumā. Īpaši populāra vēja ķērāju vieta ir par Latvijas vēja dzimteni dēvētā Liepāja. Liepājā notiek pasaules čempionāts vindsērfingā, bet tad, kad jūras krastu pārklāj kārtīgs ledus – arī vindsērfinga nodarbības.

Vēju noķert un savaldīt iespējams arī tepat galvaspilsētā – kādā no Ķīšezera vindsērfinga klubiem, kur pieejama arī inventāra noma. Aktīva sērfošana notiek Latvijas lielākajā upē Daugavā, kā arī lielākajos ezeros visos Latvijas nostūros – Burtnieka ezerā, Alūksnes ezerā, Ineša ezerā un Ungurezerā Vidzemē, Sīvera ezerā un Rāznas ezerā Latgalē, kā arī Usmas ezerā Kurzemē.

Latvijas atklātā jūra un Rīgas jūras līcis nodrošina iespēju kaitot. Līcī populārākās vietas kaitošanas apgūšanai ir gan kūrortpilsēta Jūrmala, gan arī nelielie, romantiskie zvejnieku ciematiņi. Savukārt Kurzemes atklātās jūras pusē visvairāk kaitotāju pūķu pulcējas gan Latvijas ziemeļrietumu galējā punktā – Kolkas ragā, gan arī Ventspils labiekārtotajās pludmalēs, Jūrkalnes stāvkrastos, Liepājā, Akmeņragā un Pāvilostā. Vidzemes jūrmalā var kaitot Ainažos.

Visu gadu Latvijā iespējams nodarboties arī ar daivingu – nirt jūrā, upēs, karjeros un ezeros. Īsts piedzīvojums ir niršana neaizsalstošās Baltijas jūras piekrastē, kur ir daudz nogrimušu kuģu vraku.

Latvijas populārākie piedzīvojumu parki “Mežakaķis” atrodas Rīgā, Siguldā un Ventspilī, tie piedāvā vairākas dažādas grūtības trases, tajā skaitā arī trases bērniem. Aizraujošas izklaides piedāvā Siguldas piedzīvojumu parks – rodeļu trasi, katapultu. Savukārt piedzīvojumu parks “Supervāvere” piedāvā neaizmirstamu piedzīvojumu: Jāņtārpiņu nakti – iespēju doties trasē nakts melnumā, pašiem apgaismojot savu ceļu ar lukturīšiem, kas piestiprināti pie galvas..

Lidošana, pārvarot gravitāciju, – tā ir pieredze, ko nedrīkst laist garām!

Sajust sevī Tarzāna veiklību, pārbaudīt savus spēkus un šūpoties kopā ar koku galotnēm augstu virs zemes!

Ekstrēmajiem sporta veidiem piemērotas vietas atrodamas gan vējiem bagātajā jūras piekrastē, gan upēs un ezeros.

VELOTŪRISMS

Velosipēds Latvijā kļūst par arvien populārāku pārvietošanās līdzekli gan ikdienā, gan brīvajā laikā. Pilsētas apaug ar veloceliņu tīkliem, viesnīcās, viesu namos, atpūtas bāzēs un tūrisma punktos tiek piedāvāta velosipēdu noma.

Braucot ar velosipēdu, ērti apskatīt Latvijas mazpilsētas un to apkārtni. Viena no velosipēdistu iecienītākajām pilsētiņām ir Smiltene, kur izveidots 32 kilometru garš maršruts. Arī Kuldīgā un tās apkārtnē izveidoti velomaršruti – kultūrvēsturiski vērtīgi un ērti braukšanai. Velomaršruts “Tour de LatEst”, kas vijas cauri Latvijai un Igaunijai, ir 1296 km garš. To izbraucot, iespējams tuvāk iepazīt latviešu un igauņu kultūrvēsturisko mantojumu, populārākos tūrisma objektus un vietējo iedzīvotāju ikdienas dzīvi.

Velosipēds atvieglos arī dabas parku plašumu apgūšanu – ar velosipēdu ērti izbraukāt Slīteres dabas parku, Ķemeru tīreļa takas, Vidzemes piekrasti, Dvietes palieni vai doties apkārt plašajam Rāznas ezeram. Ar dabas ainavām lepojas velomaršruti Latgales dabas parkā “Daugavas loki”, kas ved pa senu Daugavas krastu ieleju.

Ļoti populārs izklaides veids Latvijā ir velosacensības: SEB kalnu velosacīkšu maratons, Rīgas velomaratons, kā arī Siguldas Vienības brauciens – tos īpaši pievilcīgus dara satriecoši skaistās ainavas, kas padara izvēlēto distanci daudz vieglāk paveicamu.

Protams, atgādinām, ka, pārvietojoties ar velosipēdu, nedrīkst aizmirst par drošību – braucot pa ceļiem diennakts tumšajā laikā, gan braucējam, gan braucamajam jābūt aprīkotam ar gaismu atstarojošiem elementiem, savukārt brīžos, kad dodaties apskatīt kādu tūrisma objektu, atstātu riteni vajadzētu saslēgt vai palūgt pieskatīt kādai uzticamai personai.

Vienkāršs, veselīgs un dabai draudzīgs veids, kā apceļot Latvijas skaistākās vietas.

ORIENTĒŠANĀSSLĒPŅOŠANA

PĀRGĀJIENI

Aizraujoša, vienkārša un demokrātiska – orientēšanās ir īsts tautas sports un tāpēc ir viens no populārākajiem un iecienītākajiem Latvijā. Tūkstošiem sportistu – no pavisam jauniem līdz pat cienījama vecuma kungiem un dāmām – startē daudzajās Latvijas orientēšanās sacensībās – Pierīgā, Ogrē un citviet Latvijā. Rīgas orientēšanās kluba “Magnēts” sacīkstes vasaras sezonā notiek regulāri, pat 3 reizes nedēļā!

Geokešings jeb slēpņošana – “dārgumu” slēpšana un meklēšana visdažādākajās slepenās vietās – pēdējā laikā aizvien lielāku popularitāti iemantojošs atpūtas veids, kas tā azartiskos piekritējus vieno gluži kā slepens klubs. Slēpņošanai ir daudz pievilcīgu faktoru: azarts, piedzīvojuma garša, kā arī unikāla iespēja apskatīt un iepazīt vietas, ko tūrisma ceļvežos neatradīsi. 2010. gada vasarā Latvijas teritorijā novietoti vairāk kā 1500 slēpņu, ap 200 no tiem – Rīgā!

Pārgājienos gada siltajos mēnešos var doties jebkurš – Latvija tam ir piemērota un arī pietiekami kompakta, lai pārgājiena laikā redzētu iespējami daudz. Pastaigas iespējams veikt gan gar jūru, gan pa dabas takām. Tiek organizētas arī gidu vadītas pārgājienu tūres. Piemēram, zirgu sēta “Klajumi” organizē vairāku dienu ilgus pārgājienus zirga mugurā, arī “Lauku ceļotājs” rīko dažādus izzinošus braucienus un tūres.

Aizraujošajos geokešinga piedzīvojumos Latvijā pērn atrasti

vairāk kā 1500 dārgumi!Demokrātiskais sports ir viens no iecienītākajiem latviešu brīvā laika pavadīšanas veidiem.

Pārgājieni ir lieliska iespēja iepazīt Latvijas dabu un pilsētas lēni, pamatīgi un dabai visdraudzīgāk.

IZJĀDES AR ZIRGIEM

Izjādes iespējas var atrast gan lielos jāšanas klubos, gan nelielās lauku mājās. Rīgas apkārtnes klubi vairāk paredzēti jāšanas sportam, savukārt zirgu audzētavas laukos, kā arī viesu nami piedāvā zirga mugurā baudīt dabas ainavas un klusumu. Vairākās saimniecībās tiek audzēti poniji mazo jātnieku izklaidei un, protams, izjādes ir arī neatņemama sastāvdaļa viesu namu romantiskajos piedāvājumos un kāzu svinībās.

Zirgu izjādes iespējams atrast gan sportam, gan dabas ainavu baudīšanai.

IESPĒJA LĪDZDARBOTIES

Iepazīstot jaunas vietas, lieciet lietā visas savas maņas: saklausiet, aptaustiet, izmēģiniet, izgaršojiet! Pastiepiet roku – pieskarieties, noskaidrojiet faktūru, materiālu un izbaudiet sajūtas! Latvijas viesi ir laipni aicināti kļūt par daļiņu no 34

Nekas par tautas vēsturi nepastāstīs tik izsmeļoši kā senās tradīcijas. Latvieši pie savām tradīcijām vienmēr ir turējušies stingri, tāpēc nereti – it īpaši gadskārtu svētkos – vairumā ģimeņu par tām netiek aizmirsts arī šodien. Pat tādā mazā valstī kā Latvija, tās reģionos tradīcijas atšķiras – atšķiras ēdieni, dejas, tautastērpi, tradicionālas dziesmas, dejas un rotaļas, kas to atklāšanu padara aizraujošu.

Tradīcijas nav domātas tikai vietējiem – tās tiek uzturētas un popularizētas etnogrāfijas un novadpētniecības muzejos, lauku sētās, viesu namos, kur to entuziastiskie darbinieki labprāt savās zināšanās dalās ar katru viesi. Šādas tradīciju glabātuves atrodamas katrā Latvijas pusē – Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā Rīgā, etnogrāfiskajā sētā “Zvanītāji”, Ventspils “Amatu mājā” un folkloras takā “Jāņkalni” Kurzemē, Ludzas amatnieku centrā Latgalē, kā arī Valmieras novadpētniecības muzejā Vidzemē.

Visos gadskārtu svētkos etnogrāfijas muzejos un etnogrāfiskajās lauku sētās notiek tautas tradīcijās ieturēti pasākumi, kas pēdējos gados iemanto aizvien lielāku popularitāti. Piemēram, tepat Rīgā, Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, ik gadu notiek ziemas, vasaras, rudens un pavasara saulgriežu svinības senlatviešu garā. Par populārākajiem svētkiem šeit kļuvuši Mārtiņi – svētki, ko senlatvieši atzīmējuši ar karnevālu, ko sauc par ķekatām. Brīnišķīgas pavasara saulgriežu jeb Ūsiņu tradīcijas ik gadu tiek godinātas folkloras sētā “Jāņkalni”. Šeit notiek arī lustīgas Jāņu nakts svinības.

Latviešu gadskārtu svētki nav iedomājami bez tautasdziesmām. Vairāk kā divi miljoni četrrinžu senākos laikos apdziedāja katru latviešu dzīves notikumu, un tāpēc tās šodien kalpo kā unikāls logs uz mūsu pagātni. Latviešu folklorista Krišjāņa Barona savāktas un apkopotas, tās šobrīd veido daļu no UNESCO Mutvārdu un nemateriālās kultūras mantojuma saraksta.

Tāpat kā dziesma, arī darbs vienmēr ir bijis latviešu dzīves pamats. Senākos laikos latvieši dzīvoja nevis ciematos, kā tas raksturīgs citām tautām, bet viensētās tikai savas ģimenes lokā. Tāpēc saimes locekļi parasti mācēja visus svarīgos amatus paveikt pašu rokām – gan māju uzcelt, gan visu nepieciešamo iedzīvi izgatavot, aust, šūt un adīt, pīt grozus, un, protams, saimniekot virtuvē. Šajās prasmēs tika ieguldīta visa dzīves gudrība, un tā tika mantota no paaudzes paaudzē.

Laikam ejot, vajadzība pēc pašu izgatavotām lietām zuda, tomēr nepieciešamība pēc sentēvu dzīves gudrības – ne. Tāpēc Latvijā joprojām ir neskaitāmi daudz amatnieku, rotkaļu, audēju, pinēju, podnieku un citu meistaru ar zelta vērtām prasmēm. 2009. gadā tika atklāta arī Seno prasmju skola, kuras ietvaros katrā Latvijas pusē tiek organizētas meistarīgo amatnieku vadītas meistarklases, kur jebkuram interesentam no maziem bērniem līdz cienījama vecuma sirmgalvjiem draudzīgā gaisotnē iespējams apgūt šīs paaudzēs krātās zināšanas.

Tradicionāli katra Latvijas puse pazīstama ar saviem amatniekiem. Latgalē izslavēti podnieki, Kurzemes pilsētās Kuldīgā, Tukumā, Liepājā un Ventspilī audēju darbnīcās iespējams aplūkot un iegādāties skaistākās turpat tapušās seģenes un lupatu deķus, Vidzemē Cēsu pusē dzīvo prasmīgākie rotkaļi, Zemgalē – izšuvēji, mezglotāji un dravnieki.

Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā ikdienā darbojas vairāki seno amatu meistari. Katru rudeni muzejā notiek brīnišķīgs pasākums– Tautas lietišķās mākslas gadatirgus –, kur vienkopus var sastapt visus labākos Latvijas amatniekus. Tad interesentu acīm savas prasmes demonstrē ne vien populāro amatu meistari, bet, piemēram, arī mucu stīpotāji, tāšu pinēji, vērpēji un dzintara apstrādātāji. Visus izstrādājumus iespējams iegādāties.

Teju katrā Latvijas nostūrī atrodamas viesiem atvērtas amatnieku darbnīcas. Gan valsts muzejos, gan privātās saimniecībās tiek saglabātas senču tradicionālās prasmes, lai šīs iemaņas nodotu nākamajām paaudzēm.

Interesantas darbnīcas atradīsiet Ludzas amatnieku centrā, kur varēsiet iemācīties, kā pīt vīzes – senlatviešu klūgu apavus – vai izgrebt koka karotes. Pavisam otrā Latvijas galā, Kurzemē, Ventspils amatu mājā atjaunota senā vakarēšanas tradīcija. Senāk, kad garajos rudens un ziemas vakaros ļaudīm zemnieku mājās vienīgo gaismu deva skalu uguns, tumšās stundas tika aizpildītas ar dziesmām, pasaku stāstīšanu, mīklu minēšanu un rotaļām. Taču bija kāda būtiska detaļa – vakarēšanas laikā ne mirkli neapstājās vakarētāju rokas, omulīgajā atmosfērā tapa cimdi, zeķes, segas, grozi un puzuri. Tāpat arī šodien Ventspils amatu mājā katram tiek piedāvāta iespēja nodoties patīkamām sarunām un vērtīgu amatu apguvei.

Latvijas apceļotājam unikāla pieredze būs kāda podnieka darbnīcas apmeklējums Kurzemē vai Latgalē. Katrā no šiem reģioniem ir savas podniecības tradīcijas, taču abu tradīciju meistari ir izslavēti, turklāt lielākā daļa meistardarbnīcu ir atvērta apmeklētājiem. Lielākajā daļā podnieku darbnīcu viesi tiek aicināti arī paši sēsties pie virpas un izmēģināt podu darināšanu. Lieliska pieredze gūstama Latgales amatniecības centrā – vietā, kur ar mīlestību tiek stāstīts par Latgales reģionam raksturīgākajiem amatiem un to rašanos. Viesi ir laipni gaidīti arī Olgas un Voldemāra Voguļu ceplī, kur tiem piedāvāta iespēja izveidot pašiem savu oriģinālu Latgales suvenīru – krūzīti.

Ja esat paguvis iemīlēt Latvijas īpašo melno rudzu maizi, Jums būs interesanti redzēt, kā tā top. Maizes cepšanas ekskursijas piedāvā vairākas ceptuves. Visslavenākā – Aglonas maizes muzejs, kur ciemiņi ne vien var nogaršot un iegādāties svaigi ceptu maizi, bet arī izmēģināt to izcept paši.

TRADĪCIJAS TRADICIONĀLIE AMATI RADOŠĀS DARBNĪCAS

Radošajās darbnīcās ir iespēja izmēģināt latviešu tradicionālos arodus un pagatavot Latvijas suvenīrus!

Latvijas amatnieku darbnīcās atdzimst seno arodu tradīcijas.

Izbaudi senos, pagāniskās tradīcijās balstītos svētkus, izzini seno amatu noslēpumus un baudi svētku mielastu!

šejienes tradīcijām – izbaudīt latviešu svētkus un darba prieku, izveidot savu māla podu, izcept rupjmaizes kukulīti un noskaidrot, ko nozīmē apģērbos un rotaslietās iestrādātās senās zīmes.

DABAS VELTES

Latvijas neskartā daba ir viena no lietām, par ko vietējie iedzīvotāji lepni paceļ galvas, bet viesi – prot novērtēt. Latvija ir viena no zaļākajām Eiropas valstīm – meži Latvijā aizņem aptuveni 40 % no visas valsts kopējās platības – pārliecinošs

rādītājs tiem, kas aizraujas ar sēņošanu, ogošanu un medībām vai pēdējos gados aizvien lielāku popularitāti ieguvušajām “fotomedībām”. Latvijā iespējamas arī “delikatešu medības”, proti, vēžošana.

36

Vietējie par to ir pārliecinājušies, tādēļ ogošana un sēņošana ir populāras vasaras un rudens brīvdienu nodarbes daudzās ģimenēs. Tā ir izveidojusies par zināmu tradīciju, kas jau kopš mazotnes bērniem liek iepazīt mežu un tā bagātības, iemācīties pret dabu izturēties draudzīgi, kā arī atšķirt gardās meža veltes no neēdamajām vai pat indīgajām. Tā kā meži un pļavas veido lielu daļu Latvijas zemes, sēnes un ogas atrast nav grūti – tās aug pat galvaspilsētas parkos! Arī ārpus pilsētas robežām sēņošanas vietas atrast nav sarežģīti, turklāt lielākā mežu daļa ir valsts īpašums, kur var sēņot katrs.

Pirmās sēnes, kas bieži sāk augt jau vasaras vidū, ir gailenes. Cepti kartupeļi ar gaileņu mērci un mazsālītu gurķīti ir viens no Latvijas vasaras gardākajiem ēdieniem. Kad sēņošanas sezona uzsākta, vairs nav ilgi jāgaida, kad parādās arī pārējās sēnes – beciņas, bērzlapes, makavices un citas. Visiekārojamākais sēņotāja medījums, protams, ir sēņu karaliene baravika, Latvijā tās visvairāk atrodamas priežu mežos. Latvijas vērīgākie sēņotāji katru gadu sacenšas sēņošanas sacensībās, savukārt Līgatnes pusē notiek nakts sēņošanas čempionāts.

Vislabāk šajās humānajās, bet tomēr tik azartiskajās medībās doties zinoša gida pavadībā, kas mācēs pastāstīt par īstajām sēņu un ogu vietām, kā arī paskaidros, kuras veltes ir ēdamas, bet kuras – ne. Gidus iespējams meklēt arī Rīgā – Dabas muzejā, kur rudeņos arī notiek sēņošanai un ogošanai veltītas izstādes.

Kad grozs pielasīts pilns, atliek pagatavot gardu mērci vai salasīto saglabāt ziemai – konservu vai ievārījumu veidā. Un tad kādā ziemas vakarā šī burciņa būs ne vien iepriecinājums vēderam, bet arī skaistas atmiņas par vasaras dienu mežā.

MEŽA VELTES

Neviena veikalā vai tirgū pirkta oga, rieksts vai sēne nav tik garšīga kā paša lasīta.

Viena no Latvijas īpašajām delikatesēm ir vēži, un pie šiem ārkārtīgi garšīgajiem un uztura ziņā vērtīgajiem spīļaiņiem savām rokām var tikt katrs. Vēžošana notiek vasaras naktīs, kad vēži dodas medībās – ezeru piespīdina lukturīšu gaismas un čuksti – lai vēžus neizbiedētu, jāuzvedas īpaši klusi un uzmanīgi! Rīta gaismā, kad vēži saķerti, brokastīs turpat pie ezera ugunskurā vai viesu nama virtuvē tiek vārīta kārdinoši smaržojoša vēžu zupa ar dillēm!

VĒŽOŠANA

Latvijas aizraujošākās medības – vēžošana – notiek vasaras naktīs. Piedalīties var katrs

Medības ir ne vien azartiska aizraušanās, bet arī lieliska iespēja iepazīt dabu līdz pēdējai vīlītei – stundām ilgi pacietīgi vērojot, meklējot, izprotot un cenšoties kļūt par dabas daļu. Latvijā iespējams doties organizētās putnu un zvēru medībās, ar dzinējiem vai torņos. Ar medību organizēšanu Latvijā nodarbojas vairāki uzņēmumi, kā arī viesu un atpūtas nami. Ir arī vairāk kā 40 briežu dārzi, kas rīko medības – populārākais no tiem ir briežu dārzs “Saulstari” Siguldas pusē, kā arī briežu dārzs “Viesakas” Madonas rajonā. Latvijā iespējams medīt vilkus, staltbriežus, aļņus, lapsas, bebrus, zaķus, mežacūkas, pīles, fazānus, rubeņus, zosis, pelēkos baložus un citus zvērus un putnus. Latvijas niršanas klubos tiek organizētas arī zemūdens medības – zivju ķeršana ar harpūnām zem ūdens.

Latvijā ik gadu norisinās arī īpašs mednieku festivāls “Min-hauzens”, kur pieredzējuši un jauni mednieki dalās pieredzē un sacenšas mednieku stāstos. Katru gadu tiek rīkota Latvijas medību trofeju izstāde un konkurss “Jaunmokas”. Izstāde noris neogotiskajā Jaunmoku pilī, kas 20. gadsimta sākumā tika celta kā Rīgas mēra Džorža Armitsteda medību pils. Jāpatur prātā, ka ārvalstu viesi Latvijā var medīt, ja tiem ir medīšanas atļauja savā valstī, kā arī nokārtota atļauja un mednieka sezonas karte Latvijā. “Fotomedībām” ierobežojumu, protams, nav. Latvijas harmoniskā daba un lielais putnu un zvēru daudzums mežos iedvesmo daudzus fotomedniekus un garantē lieliskas trofejas – dabas ainavu un tās iemītnieku foto.

Ik gadu visās trijās Baltijas valstīs notiek neparasta un aizraujoša fotomedību akcija – Dižā Baltijas apceļošana. Akcijas ietvaros azartiski Baltijas valstu apceļotāji apmeklē un nofotografē kopumā trīsdesmit iepriekš norādītus tūrisma objektus, lai izcīnītu balvas.

MEDĪBAS

Neskartās dabas plašumi padara Latvijas mežus ļoti pievilcīgus gan īstu mednieku, gan “fotomednieku” acīs.

Latvijas ezeri, zivju dīķi, upes un jūra ir īsta makšķerēšanas paradīze! Latvijas ūdeņos dzīvo vairāk kā 100 zivju sugu. Populārāko godā tikuši laši, karpas, foreles, zandarti un līdakas. Arī makšķerēšanas vietu ir ļoti daudz: ezeri, īpaši zivju dīķi, jūra. Pastāv iespēja arī doties jūrā kopā ar īstiem zvejniekiem. Īpašs makšķerēšanas veids ir zemledus makšķerēšana ziemā, kad ūdeņi klāti ar ledu.

MAKŠĶERĒŠANA

Jūra, upes, dīķi un vairāk kā pieci tūkstoši ezeru – makšķernieki bez loma prom neaizbrauks.

MILITĀRAIS MANTOJUMS

No daudzajiem kariem, kas skāruši Latviju, visvairāk pēdu atstājis Otrais Pasaules karš un tam sekojošais Aukstais karš. PSRS sastāvā Latvija atradās uz robežas ar Rietumu pasauli, un 50 gadu laikā tā apauga ar milzīgu skaitu militāro bāžu. Neilgi

pirms PSRS sabrukuma tās aizņēma pat 10 % no Latvijas teritorijas, pēc tam tikai daļai tika rasts pielietojums. Liela daļa no tām labiekārtotas tūristu vajadzībām, bet dažas grimst aizmirstībā, priecējot daudzos graustu pētniecības entuziastus.

38

Viens no lielākajiem militārajiem kompleksiem Latvijā tapa kā jūras kara flotes bāze un aizsardzības cietoksnis. PSRS laikā šeit atradās slepens militārs objekts – karabāze ar kuģiem un zemūdenēm. Šodien Karostā apskatāms padomju laikos tapis, daļēji pamests dzīvojamo ēku rajons un cara laikā celtā pareizticīgo katedrāle un manēža. Populārākā apskates vieta ir Karostas cietuma muzejs, kur var nakšņot īstos cietuma apstākļos. Stāsta, ka tur bieži spokojas...

Padomju laikos milzīgā un ļoti slepenā paraboliskā antena tika izmantota spiegošanas vajadzībām. Taču, lai arī PSRS karaspēks promejot to mēģināja padarīt nelietojamu, Latvijas zinātniekiem izdevās antenu atjaunot un rast tai pielietojumu radioastronomijas jomā. Šodien antena ir pieejama visiem interesentiem, kuri pa ceļam pagūst sajūsmināties arī par pamesto armijas pilsētiņu, kurā rēgojas spocīgas daudzstāvu dzīvojamās mājas un citas pussagruvušas ēkas.

Ja Aukstā kara laikā būtu sācies atomkarš, Latvijas varas elite būtu devusies uz Līgatnes rehabilitācijas centru. Izrādās, tā pagrabos atradās slepens bunkurs, kurš ticis uzbūvēts, lai spētu pasargāt pat atomkara gadījumā. Fascinējoši 2000 kvadrātmetru gaiteņu labirinti, pilnībā iekārtotas darba un atpūtas telpas, padomju laika kartes un plāni. Grūti iedomāties, bet par bunkuru 30 gadu garumā rehabilitācijas centra darbinieki neko nezināja.

Latvijas spilgtākais Krievijas impērijas militārās celtniecības paraugs praktiski neskarts atrodas Daugavpilī. Cietoksnis tapis 19. gadsimtā, Krievijai aizsargājoties pret Napoleona armiju. Vēlāk gan tas piedzīvojis dažas drūmas epizodes – cara laikos te atradās politiski ieslodzīto cietums, bet pēc Vācijas armijas iebrukuma – karagūstekņu darba nometne, kā arī ebreju geto. Šobrīd tā ēkas pamazām pārtop par mākslas un kultūras centru.

Par to, kāda nākotne gaida Skrundas kara laika pilsētiņu, ir izteikti visdažādākie minējumi, tomēr pagaidām tā ir pamesta spoku pilsēta, turpinot sajūsmināt neparastu izjūtu medniekus un geokešinga entuziastus. PSRS laikos šeit atradās armijas radiolokācijas stacija, kas sargāja gaisa telpu no iebrucēju raķetēm, un pilsētiņu apdzīvoja armijnieku ģimenes. Kad 1995. gadā radiolokators tika uzspridzināts, drīz vien armija pameta visu Latvijas teritoriju, tajā skaitā arī Skrundu.

Pirmais un Otrais Pasaules karš valsts teritorijā atstājis nostāstus, leģendas, karavīru kapsētas un, protams, arī taustāmas liecības. Vairāku muzeju ekspozīcijas atspoguļo tā laika notikumu gaitu un sekas Latvijā. Rīgas centrā tas ir Kara muzejs Pulvertornī. Ziemassvētku kauju muzejs Tīreļpurvā stāsta par traģisku, bet Latvijas vēsturei nozīmīgu militāro operāciju. Savukārt Baltijas jūrā, Latvijas ezeros un purvos atrodamas nogrimušas lidmašīnas un tanki.

LIEPĀJAS KAROSTA IRBENES RADIOASTRONOMIJAS CENTRS LĪGATNES BUNKURS

Zem rehabilitācijas centra atrodas milzīgs atomkara bunkurs.

Bijušajā slepenajā radiolokatorā šodien ierīkots astronomijas centrs.

Liepājā tiek piedāvāta iespēja nakšņot Latvijas spocīgākajā kara cietumā!

Karam veltītajos muzejos iespējams rekonstruēt I un II Pasaules kara notikumus pasaulē un Latvijā.

Pilnībā pamesta padomju armijas pilsēta – piedzīvojumu meklētāju, geokešeru un graustu pētnieku saldais ēdiens.

Cariskās Krievijas laikā celtajā cietoksnī joprojām dzīvo cilvēki!

DAUGAVPILS CIETOKSNIS SKRUNDAS KARA LAIKA PILSĒTIŅA I UN II PASAULES KARA MANTOJUMS

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta tālruņi01, 112 - ugunsdzēsēji02, 112 - policija03, 112, 113 - ātrā medicīniskā palīdzība04 - gāzes noplūde1888 - auto palīdzība

“Tourist Hotline” 1188Latvijā tūristu ērtībām izveidots oficiāls tūristu informatīvais tālrunis “Tourist Hotline” 1188:- informatīva atbalsta sniegšana tūristiem ārkārtējās situācijās, - sūdzību un ieteikumu reģistrēšana un pieņemšana, - informācijas sniegšana par transporta pakalpojumiem, pasākumiem, - palīdzība, orientējoties kartē, - tulkošanas palīdzība (latviešu, krievu, angļu un vācu valodā), - tiešo savienojumu nodrošināšana ar nepieciešamo numuru, - tradicionālo biznesa uzziņu un pakalpojumu sniedzēju kontaktu sniegšana, - informācijas nosūtīšana uz mobilo tālruni SMS vai „Wap Push” ziņu veidā, - biļešu rezervēšana, savienošana ar biļešu kasēm.

Pakalpojums pieejams 24 stundas diennaktī, maksa par zvanu tiek noteikta atbilstoši katra tālruņa operatora tarifiem. Pakalpojums tiek sniegts latviešu, krievu, angļu un vācu valodā. Tūristi var sūtīt arī e-pastu: hotline@latviatourism.lv.

Tūrisma policijaRīgā darbojas arī specializēta Pašvaldības policijas Tūrisma nodaļa, kas nodrošina sabiedrisko kārtību un informē pilsētas viesus par Rīgā pieņemtām uzvedības normām, kā arī sniegt informāciju ārzemju viesiem, kā saņemt palīdzību dažādu veidu negadījumos. Tūrisma policija strādā visā pilsētas teritorijā, taču lielākoties patruļas notiek Vecrīgā. Ir ieviests diennakts informatīvais tālrunis ārvalstniekiem + 371 67181818, kas nepieciešamo informāciju sniedz krievu un angļu valodās.

Informācija tūrisma centrosPēc padomiem var vērsties arī Tūrisma informācijas centros, kas atrodami visās lielākajās Latvijas pilsētās un populārākajās tūrisma vietās. Ja vēlaties Latviju apceļot ar divriteni, tūrisma centros pieejamas velomaršrutu kartes. Padomu var lūgt arī Veloceļojumu informācijas centrā Rīgā, Jēkabpils ielā 19a (tālrunis +371 67507103), e-pasts info@bycicle.lv. Derīgas ziņas par Latvijas apceļošanu piedāvā arī lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs”, Rīgā, Kalnciema ielā 40 (tālrunis +371 67617600).

Informācija par viesnīcām un restorāniem pieejama Viesnīcu un restorānu asociācijas mājaslapā www.lvra.lv. Savukārt, informācija par tūrisma aģentiem Latvijā pieejama Latvijas tūrisma aģentu asociācijas mājas lapā www.alta.net.lv.

Savukārt, ja nepieciešams pēc palīdzības vērsties savas valsts vēstniecībā, sarakstu ar vēstniecībām un to atrašanās vietām meklējiet www.mfa.gov.lv.

NODERĪGA INFORMĀCIJA

Vairāk informācijas:www.latvia.travel - Tūrisma attīstības valsts aģentūra: apskates objekti, fakti par Latviju, Tūrisma informācijas centru kontakti, notikumi www.kultura.lv - Latvijas Kultūras ministrija: kultūra, vēsture, māksla, arhitektūra, notikumiwww.jugendstils.riga.lv - Rīgas Jūgendstila centrswww.doms.lv - Rīgas Domswww.opera.lv - Latvijas Nacionālā operawww.lnso.lv - Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestriswww.nkmva.gov.lv - Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūrawww.suitunovads.lv - Suitu novadswww.pilis.lv - Pilis un muižaswww.rct.lv - Rīgas centrāltirguswww.ezi.lv - Aktīvā tūrisma centrs EŽI

Foto: V. Deščenko, A. Kendenkovs, I. Urtāns, V. Kleins, K. Salmanis, E. Kurpniece, V. Vitolins, I. Rozentāle,

U. Ķesteris, G. Dukšte, D. Leimanis, M. Kudrjavcevs, A. Pundurs(www.fotobanka.lv) un no Annas Hotel, Opera Hotel, Baltic

Beach Hotel, www.pirtis.lv, TAKA SPA, Žagarkalns un Tūrisma Attīstības Valsts aģentūras arhīviem.

© Tūrisma attīstības valsts aģentūra 2010Bez maksas

www.latvia.travel