par zemkopības ministrijas 2015.gada pārskatu · stundas algas likmi aprēķina, dalot...

Par Zemkopības ministrijas

2015.gada pārskatu

Rīga 2016

2

P A R Z E M K O P Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U

Revīzijas ziņojums

Par Zemkopības ministrijas 2015.gada pārskatu

Rīga, 2016.gada 28.aprīlis

Finanšu revīzija “Par Zemkopības ministrijas 2015.gada pārskata sagatavošanas pareizību”.

Revīzija veikta, pamatojoties uz Valsts kontroles Ceturtā revīzijas departamenta 2015.gada

17.septembra revīzijas uzdevumu Nr.2.4.1-33/2015.

Vāka noformējumā izmantotas fotogrāfijas no tīmekļa vietnes http://depositphotos.com/ -

ginasanders/Depositphotos.

http://depositphotos.com/

3


Saturs

Kopsavilkums ................................................................................................................ 5

1.daļa – Gada pārskata sagatavošana ............................................................................ 7

1.1. Pārskata daļa: Finanšu vadība ............................................................................................................. 7

1.2. Pārskata daļa: Pakalpojumi ................................................................................................................. 9

1.3. Pārskata daļa: Atlīdzība ..................................................................................................................... 11

1.4. Pārskata daļa: Krājumi ...................................................................................................................... 16

1.5. Pārskata daļa: Pamatkapitāla veidošana ............................................................................................ 21

2.daļa – Atbilstības jautājumi ...................................................................................... 23

2.1. Zemkopības ministrijai 2014.gadā piešķirtais finansējums jaunajai politikas iniciatīvai “ES Kopējās

lauksaimniecības politikas reformas ieviešana un ZM un tās padotībā esošo iestāžu uz klientu orientētās

pakalpojumu sistēmas attīstība 2014.-2020.gadā” ................................................................................... 23

2.2. Latvijas Lauksaimniecības universitātei piešķirto līdzekļu, lai nodrošinātu katlu māju un attīrīšanas

iekārtu pārbūvi, apgūšanas atbilstība izvirzītajiem kritērijiem un mērķim .............................................. 38

Revīzijas raksturojums ................................................................................................ 45

Revīzijas mērķis ....................................................................................................................................... 45

Revidējamās vienības un revidentu atbildība ........................................................................................... 45

Revīzijas pamatojums, apjoms un kritēriji ............................................................................................... 46

Termini un skaidrojumi ............................................................................................... 49

1.pielikums. Iespējamais IT komponentes ieviešanas izmaksu aprēķins................... 50

2.pielikums. Latvijas Lauksaimniecības universitātes katlu māju un attīrīšanas iekārtu

pārbūves foto fiksācija ................................................................................................. 52

4


3.pielikums. Revīzijas apjomā iekļautās iestādes un izlases veidā pārbaudītās

Zemkopības ministrijas un tās padotības iestāžu pārskatu daļas ................................ 56

4.pielikums. Revīzijas pieeja revīzijas apjomā iekļautajiem atbilstības jautājumiem 58

Atsauces ....................................................................................................................... 60


5

Kopsavilkums

Gada pārskata sagatavošana

Zemkopības ministrijas 2015.gada pārskats visos būtiskos aspektos

sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par revidējamās vienības

finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un revidējamās vienības darbības

rezultātiem gadā, kas noslēdzās 2015.gada 31.decembrī, un tas ir

sagatavots atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu

prasībām.

Tomēr vēršam uzmanību, ka Zemkopības ministrija nav ievērojusi

Likuma par budžetu un finanšu vadību1 prasības par valsts budžeta

apropriāciju izmantošanu tikai gadskārtējā valsts budžeta likumā

noteiktajām vajadzībām. Zemkopības ministrija 2015.gada septembrī

veikusi iepirkuma procedūrā iepriekš neparedzētu avansa maksājumu

131 406 euro apmērā, grozot iepirkuma līgumu nākamajā dienā pēc tā

parakstīšanas. No Zemkopības ministrijas veiktā avansa 87 604 euro ir

attiecināmi uz 2016.gadā sniegtajiem pakalpojumiem.

Atbilstības jautājumi

Revīzijas laikā netika konstatēti tādi tiesību aktu pārkāpumi vai

neatbilstības, kas būtiski ietekmētu revidentu viedokli par Zemkopības

ministrijas 2014.gadā piešķirtā finansējuma jaunajai politikas

iniciatīvai “ES Kopējās lauksaimniecības politikas reformas ieviešana

un ZM un tās padotībā esošo iestāžu uz klientu orientētās

pakalpojumu sistēmas attīstība 2014.-2020.gadā”izlietojumu, par

piešķirtā finansējuma Latvijas Lauksaimniecības universitātes katlu

māju un attīrīšanas iekārtu pārbūvei izlietojumu, kā arī Latvijas

prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanai 2015.gadā

izlietojuma atbilstību normatīvajiem aktiem, plānošanas dokumentiem

un valstiski (vai starptautiski) atzītai praksei, kas attiecas uz tiem.

Gada pārskats sniedz skaidru un

patiesu priekšstatu un ir sagatavots

atbilstoši prasībām, tomēr

konstatētas nepilnības, kas

neietekmē gada pārskatu, bet ir

nozīmīgas revidējamās vienības

darbībai.


6

Ieteikumi

Attiecībā uz gada pārskatu revīzijā kopā ir sniegti 12 ieteikumi, kurus

ieviešot:

tiks veicināts budžeta līdzekļu izlietojums tikai

gadskārtējā budžeta likumā ieplānotu saistību segšanai;

atlīdzība un ar to saistīto maksājumu aprēķins Lauku

atbalsta dienestā un Pārtikas un veterinārajā dienestā tiks

veikts atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

tiks uzlabota iepirkumu veikšanas kārtība un kontrole pār

to izpildi Zemkopības ministrijā un Latvijas

Lauksaimniecības universitātē;

izdevumi Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta

dienesta gada pārskatā tiks norādīti atbilstoši

normatīvajos aktos noteiktajiem ekonomiskās

klasifikācijas kodiem;

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā tiks novērsta

neekonomiska līdzekļu izmantošana, kā arī uzlabota

iekšējās kontroles vide attiecībā uz dienesta automobiļu

izmantošanu;

tiks uzlabota informācijas sistēmu izstrādes un testēšanas

kārtība Lauku atbalsta dienestā.

Revīzijas rezultātā kopumā

sniegti 12 ieteikumi.


7

1.daļa – Gada pārskata sagatavošana

Augsta prioritāte

Konstatējumi neietekmē finanšu pārskatu, bet ir būtiski pēc rakstura

un nozīmīgi revidējamās vienības darbībai, lai Valsts kontrole uz to

vērstu Saeimas un sabiedrības uzmanību.

1.1. Pārskata daļa: Finanšu vadība

Publiskais iepirkums un avansa maksājumi par

pakalpojumiem

Zemkopības ministrija

Zemkopības ministrija pēc līguma noslēgšanas, grozot

iepirkuma līgumu, paredzot avansa maksājumu 131 406 euro

apmērā, pārkāpa iepirkumu jomu reglamentējošā normatīvā

akta2 prasības un radīja nevienlīdzīgu attieksmi pret

pretendentiem, kā arī neievēroja drošas finanšu vadības

principus un izlietoja budžeta līdzekļus neatbilstoši

gadskārtējā budžetā paredzētajām apropriācijām 87 604 euro

apmērā.

Normatīvais akts3 nosaka, ka valsts budžeta apropriācijas nosaka

gadskārtējais valsts budžeta likums.

Normatīvā akta4 mērķis ir nodrošināt piegādātāju brīvu konkurenci, kā

arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, tajā skaitā nosaka, ka

iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir pieļaujami, ja

tie nemaina iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās vispārējo

raksturu.

Būtiski grozījumi iepirkuma līgumā ir pieļaujami normatīvajā aktā

noteiktajos gadījumos, tajā skaitā, ja iepirkuma procedūras dokumenti

un iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās skaidri un nepārprotami

paredz grozījumu iespēju, nosacījumus, kad grozījumi ir pieļaujami,

grozījumu apjomu un būtību. Šādi noteikumi par grozījumiem var

attiekties uz līgumcenas pārskatīšanu, izvēles iespēju izmantošanu, kā

arī uz citiem iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildes

Zemkopības ministrija 2015.gada

trešajā ceturksnī, veicot avansa

maksājumu 131 406 euro

apmērā, no kura 87 604 euro ir

attiecināmi uz 2016.gadu, ir

pārkāpusi iepirkumu jomu

reglamentējošā normatīvā akta

prasības, kā arī izlietojusi

budžeta līdzekļus neatbilstoši

gadskārtējā budžetā paredzētajām

apropriācijām.


8

aspektiem. Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir

būtiski, ja ekonomiskais līdzsvars, ko paredz iepirkuma līgums vai

vispārīgā vienošanās, tiek mainīts iepirkuma procedūrā izraudzītā

pretendenta interesēs5.

Zemkopības ministrija, izsludinot atklātu konkursu nolikumam

pievienotajā līguma projektā nav iekļāvusi noteikumu, kas paredz

priekšapmaksas jeb avansa norēķinus6.

Iepirkumam noslēdzoties, Zemkopības ministrija parakstījusi

iepirkuma līgumu ar iepirkuma uzvarētāju – sabiedrību ar ierobežotu

atbildību “Lattelekom Technology”7 (šeit un turpmāk reģistrācijas

nr. 40003016728) uz pieciem gadiem par kopējo summu

657 030 euro. Nākamajā dienā pēc iepirkuma līguma8 parakstīšanas

noslēgta papildus vienošanās9, paredzot, izejot no savām finansiālām

iespējām, veikt pilnīgu vai daļēju avansa maksājumu par katru vai

visām līgumā minētajām komponentēm. Zemkopības ministrija

2015.gada 29.septembrī veica avansa maksājumu par pirmo

uzturēšanas gadu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Lattelecom

Technology” 131 406 euro apmērā10, kas ir 92% no iepirkuma līgumā

paredzētās summas par pirmo uzturēšanas gadu jeb 20% no kopējās

līguma summas.

Līdz 2015.gada beigām faktiski iztērētā summa ir 43 802 euro jeb

33% no samaksātā avansa un 87 604 euro no samaksātā avansa ir

attiecināmi uz 2016.gadā veicamajiem darbiem.

Ieteikums

Zemkopības ministrijai nodrošināt, lai publiskais iepirkums tiktu

veikts atbilstoši normatīvā akta11 prasībām un finanšu līdzekļi tiek

izmantoti gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajām vajadzībām.


9

Vidēja prioritāte

Kļūdas un neatbilstības, tajā skaitā kontroles sistēmā, norāda uz risku,

ka par nākamo gada pārskatu varētu tikt sniegts modificēts atzinums.

1.2. Pārskata daļa: Pakalpojumi


Tā kā Zemkopības ministrija ne līgumā, ne tehniskā

piedāvājumā nav detalizēti nodalījusi, cik maksā

programmatūras ieviešana, ko tā ietver un cik lieli

cilvēkresursi un stundu apjoms programmatūras ieviešanai

nepieciešami, nav iespējams pārliecināties par ieguldīto

līdzekļu izlietošanas efektivitāti, tādejādi radot risku, ka

programmatūras komponenšu ieviešanai iztērētie finanšu

līdzekļi 231 333 euro12

ir izmantoti neefektīvi.

Zemkopības ministrija un SIA “Corporate Systems” (šeit un turpmāk

reģistrācijas nr.40103307781) 2014.gadā noslēdza līgumu13 par

Zemkopības ministrijas rīcībā esošas lietojumprogrammas un

informācijas sistēmu veiktspējas noteikšanas un pārraudzības

risinājuma (ražotājs OPNET Technologies, Inc.) uzturēšanu, tajā

skaitā licenču pagarināšanu un uzraudzību par kopējo summu

545 498 euro.

Ņemot vērā, ka Zemkopības ministrijas rīcībā esošais risinājums

(OPNET) ir Riverbed produkts14, iepirkumam tika piemērota sarunu

procedūra, jo 2013.gadā atklātajā konkursā15 tika izvēlēts vienīgais

pretendents - SIA “Corporate Systems”, kurš vienlaikus ir vienīgais

sertificētais Riverbed Technology Inc. partneris Latvijā ar tiesībām

pārdot Riverbed produktus šajā reģionā.

2015. gada 16.martā Zemkopības ministrija un SIA “Corporate

Systems” noslēdza līgumu par Zemkopības ministrijas

lietojumprogrammu un informācijas sistēmas veiktspējas noteikšanas

un pārraudzības risinājuma paplašināšanu16, pamatojoties uz

2014.gada sarunu procedūru un Zemkopības ministrijas

uzaicinājumu17 SIA “Corporate Systems” iesniegt piedāvājumu par

Zemkopības ministrijas rīcībā esošā tehniskā risinājuma papildu

komponenšu piegādi un ieviešanu un SIA “Corporate Systems”

iesniegto piedāvājumu.

Zemkopības ministrijā ir radīts

risks, ka IS risinājuma

komponenšu ieviešanai iztērētie

finanšu līdzekļi 231 333 euro

izmantoti neefektīvi.


10

Līgumā18 tika paredzēta:

virtualizācijas serveru klāstera monitorēšanas komponenšu

piegāde un ieviešana19 par kopējo vērtību 269 999 euro20.

piegādājamo virtualizācijas serveru klastera monitorēšanas

komponenšu integrācija ar Zemkopības ministrijas tehniskā

risinājuma komponentēm21 par kopējo vērtību 33 396 euro22.

Noslēgtais līgums un ar to saistītie pielikumi (tehniskās specifikācijas,

tehniskais un finanšu piedāvājums) nenosaka detalizētu darbu

sadalījumu, nenosaka, ko ietver piegāde un ieviešana, un nedetalizē

darbu izmaksas.

Revīzijā konstatēts, ka divas risinājuma komponentes piegādātas

2015.gada martā23 par noteikto līgumcenu – 269 999 euro. Rēķinā

ietverta viena pozīcija - risinājuma komponenšu nosaukums

(programmatūras nosaukums), atsevišķi nenodalot risinājuma

komponenšu ieviešanas maksu. Savukārt par visu līgumā noteikto

darbu paveikšanu, tajā skaitā par komponenšu piegādi un ieviešanu,

2015.gada 16.aprīlī parakstīts pieņemšanas-nodošanas akts24.

Saskaņā ar EIS datiem divu komponenšu maksa ir 38 666 euro25, līdz

ar to pēc revidenta aplēses26 secināms, ka par ieviešanas darbiem

Zemkopības ministrija samaksājusi 231 333 euro, bet revīzijā nebija

iespējams konstatēt, ko ieviešana ietvēra, jo pieņemšanas-nodošanas

akti, kā arī cita dokumentācija nesatur detalizētu ieviešanas darbu

izklāstu, darbu apjomu un cenu.

Saskaņā ar revidenta aplēsi (skat.1.pielikumu), lai nodrošinātu

komponenšu ieviešanu 29 dienu laikā par 231 333 euro,

SIA “Corporate Systems” bija jāpiesaista vismaz 17 darbinieki.

Iesaistīto resursu apjoms un veiktā samaksa liecina par nozīmīgu

darba apjomu, lai komponenti ieviestu un līdz ar to veicamie darbi

būtu detalizēti atspoguļojami līgumā, pieņemšanas-nodošanas aktā un

citos saistītos dokumentos.

Ieteikums

Lai nodrošinātu finanšu līdzekļu ekonomisku izlietojumu,

Zemkopības ministrijai pirms līguma slēgšanas veikt IT komponenšu

ieviešanas izmaksu analīzi, kā arī līgumā atsevišķi nodalīt maksu par

programmatūras piegādi un programmatūras ieviešanu, kā arī

detalizēti norādīt veicamo darbu apjomu.

Noslēgtajā līgumā nav noteikts

detalizēts darbu sadalījums,

piegāde, ieviešana, kā arī nav

detalizēti norādītas darba

izmaksas.


11

Zema prioritāte

Konstatējumi, kas ir mazāk svarīgi, taču šo jautājumu risinājums

uzlabos gada pārskata sagatavošanu.

1.3. Pārskata daļa: Atlīdzība

Lauku atbalsta dienests

Ņemot vērā to, ka Lauku atbalsta dienests darbiniekiem,

kuriem noteikts summētais darba laiks, piemaksas par

prombūtnē esošas amatpersonas (darbinieka) aizvietošanu un

par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti ir

aprēķinājis no konkrētajā mēnesī faktiski nostrādāto stundu

apmaksas, aprēķinā ietverot arī samaksu par virsstundu darbu,

nevis no darbiniekam noteiktās mēnešalgas, nav ievērotas

normatīvā akta27

prasības un darbiniekiem aprēķinātas kopā

vismaz par 1000 euro lielākas piemaksas.

Normatīvais akts28 nosaka:

darba samaksa šā likuma izpratnē ir mēnešalga, piemaksas,

prēmijas un naudas balvas;

valsts tiešās pārvaldes iestādes amatpersonām (darbiniekiem)

mēnešalgas apmēru nosaka, klasificējot amatus atbilstoši

Ministru kabineta noteiktajam valsts un pašvaldību institūciju

amatu katalogam un ņemot vērā amatam atbilstošo mēnešalgu

grupu;

piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba

kvalitāti apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 40 procentus no

amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas.

Saskaņā ar normatīvo aktu29, kas regulē valsts tiešās pārvaldes iestāžu

amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību:

stundas algas likmi aprēķina, dalot attiecīgajai amatpersonai

(darbiniekam) noteikto mēnešalgas apmēru ar attiecīgo darba

stundu skaitu konkrētajā mēnesī, bet, ja amatpersonai

(darbiniekam) ir noteikts summētais darba laiks, stundas algas

likmi aprēķina, dalot attiecīgajai amatpersonai (darbiniekam)

noteikto mēnešalgas apmēru ar attiecīgā kalendāra gada

vidējo darba stundu skaitu mēnesī;

Lauku atbalsta dienests nav

ievērojis normatīvā akta prasības

darbiniekiem, kuriem noteikts

summētais darba laiks, piemaksas

par personisko darba ieguldījumu

un darba kvalitāti aprēķinot no

faktiskās mēnešalgas.


12

amatpersonai (darbiniekam), kam noteikts summētais darba

laiks, faktisko mēnešalgu aprēķina, stundas algas likmi

reizinot ar attiecīgajā kalendāra mēnesī faktiski nostrādāto

stundu skaitu.

Revīzijas laikā tika konstatēts, ka Lauku atbalsta dienestā septiņiem

Informācijas departamenta Informācijas tehnoloģiju daļas

darbiniekiem ir noteikts summētais darba laiks.

Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta amatu un mēnešalgu sarakstu30

minētajiem darbiniekiem noteikta stundas algas likme, kas atbilst 10.,

11. vai 12. mēnešalgu grupai ar pirmo vai trešo kategoriju. Piemēram,

vienam darbiniekam:

saskaņā ar amatu un mēnešalgu sarakstu31 un Lauku atbalsta

dienesta rīkojumu32 noteikta stundas algas likme 7,065, kas

saskaņā ar normatīvo aktu33 atbilst maksimālajai mēnešalgai

10.mēnešalgu grupai ar trešo kategoriju – 1174 euro;

saskaņā ar vienošanos par nodarbināšanu virsstundu darbā34

darbiniekam par virsstundu darbu tiek izmaksāta piemaksa

100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundu algas likmes,

kas tiek aprēķināta proporcionāli darbiniekam noteiktajai

mēnešalgai, vai tiek piešķirts atpūtas laiks atbilstoši

nostrādāto virsstundu skaitam citā nedēļas dienā. Virsstundu

pārskata periods ir četru mēnešu periods, darbs, kuru

darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba

laika, uzskatāms par virsstundu darbu.

Analizējot septiņu darbinieku, kuriem noteikts summētais darba laiks,

atalgojumu 2015.gadā un tā aprēķina metodiku, tika konstatēts:

sešiem darbiniekiem gada laikā ir noteikta piemaksa par

personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti 20% apmērā,

to aprēķinot no konkrētajā mēnesī faktiski nostrādāto stundu

apmaksas, pieciem darbiniekiem ietverot arī samaksu par

virsstundu darbu;

vienam darbiniekam 2015.gada divos mēnešos noteikta

piemaksa par prombūtnē esošas amatpersonas (darbinieka)

aizvietošanu 20% apmērā, to aprēķinot no konkrētajā mēnesī

faktiski nostrādāto stundu apmaksas, ietverot arī samaksu par

virsstundu darbu.

Tādējādi piemaksu aprēķinā iekļaujot virsstundu apmaksu kopumā

aprēķinātas vismaz par 1000 euro lielākas piemaksas.

Lauku atbalsta dienests kā pamatojumu veiktajai aprēķina kārtībai

Valsts kontrolei iesniedza Finanšu ministrijas vēstuli35, kurā tiek

sniegts skaidrojums, ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks,

tad piemaksu par darba kvalitāti nosaka proporcionāli visam

nostrādātajam laikam (kalendārajā mēnesī atbilstoši darba laika

uzskaitei faktiski nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundās

nostrādātās stundas, reizinātas ar stundas algas likmi).


13

Savukārt Finanšu ministrija vēstulē36 Valsts kontrolei norāda, ka tā

piekrīt konstatējuma daļā izklāstītajam Valsts kontroles viedoklim,

tajā skaitā, ka arī amatpersonai (darbiniekam), kuram ir noteikts

summētais darba laiks, piemaksas apmēru rēķina no noteiktās

mēnešalgas. Vienlaikus, lai novērstu atšķirīgu likuma normu

interpretāciju, Finanšu ministrija sagatavos skaidrojumu, ko ievietos

Finanšu ministrijas mājas lapā, lai turpmāk nodrošinātu vienotu pieeju

un izpratni piemaksu aprēķinā.

Ieteikums

Lauku atbalsta dienestam darbiniekiem, kuriem noteikts summētais

darba laiks, piemaksas par prombūtnē esošas amatpersonas

(darbinieka) aizvietošanu un piemaksas par personisko darba

ieguldījumu un darba kvalitāti aprēķināt atbilstoši normatīvajā aktā37

noteiktajam.

Ekonomiskās klasifikācijas kodu attiecināšana uz izdevumiem

Lai gan Valsts kontrole jau 2014.gada finanšu revīzijā

norādīja uz neatbilstošu izdevumu klasifikāciju attiecībā uz

samaksas par virsstundu darbu uzskaiti, Lauku atbalsta

dienests turpina attiecināt samaksu par virsstundu darbu uz

EKK 1119, nevis uz EKK 1142, tādējādi atkārtoti neievērojot

normatīvā akta38

prasības. Tā rezultātā Lauku atbalsta dienesta

pārskats “Budžeta izpilde” nesniedz patiesu informāciju

11 885 euro apmērā.

Atbilstoši normatīvajam aktam39, kas nosaka budžetu izdevumu

klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām:

EKK 1140 “Piemaksas, prēmijas un naudas balvas” uzskaita

normatīvajos aktos noteiktās piemaksas, prēmijas un naudas

balvas, kā arī samaksu par virsstundu darbu (darbs virs

noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika) un darbu svētku

dienās, tajā skaitā EKK 1142 uzskaita samaksu par virsstundu

darbu, darbu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika

un darbu svētku dienās (aprēķināto samaksu pēc stundas algas

likmes un piemaksu);

EKK 1114 un EKK 1119 attiecīgi uzskaita valsts

civildienesta ierēdņu mēnešalgu un pārējo darbinieku

mēnešalgu (darba algu).

Lauku atbalsta dienesta pārskats

“Budžeta izpilde” nesniedz

patiesu informāciju 11 885 euro

apmērā, jo uzskaitē tiek nepareizi

piemēroti EKK kodi.


14

Revīzijas laikā tika konstatēts, ka darbiniekiem, kuriem noteikts

summētais darba laiks, samaksa par virsstundu darbu tiek ietverta

mēneša atalgojuma aprēķinā, stundas algas likmi reizinot ar attiecīgajā

kalendāra mēnesī faktiski nostrādāto stundu skaitu, samaksu par

virsstundu darbu attiecinot uz EKK 1119, nevis uz EKK 1142.

2015.gadā samaksa par virsstundu darbu neatbilstoši klasificēta kopā


Ieteikums

Lauku atbalsta dienestam veikt pasākumus, lai darījumu ekonomiskā

būtība tiek atklāta atbilstoši normatīvajā aktā40 noteiktajiem

ekonomiskās klasifikācijas kodiem.

Pārtikas un veterinārais dienests

Ņemot vērā to, ka Pārtikas un veterinārais dienests, aprēķinot

atlaišanas vai atvaļināšanas pabalstus, dienas vidējo izpeļņu

reizina ar mēneša vidējo nostrādāto darba dienu skaitu pēdējos

sešos kalendāra mēnešos, nevis ar kalendāro darba dienu

skaitu pēdējos sešos kalendāra mēnešos, visām 2015.gadā

atlaistajām amatpersonām (darbiniekiem) atlaišanas vai

atvaļināšanas pabalsts ir aprēķināts (bruto) kopumā par

1233 euro mazāks, nekā to nosaka normatīvais akts41

.

Normatīvais akts42 nosaka, ka amatpersonām (darbiniekiem) pēc

noteikta vecuma sasniegšanas, kad nav pieļaujama atrašanās dienestā,

izmaksā atlaišanas vai atvaļināšanas pabalstu šādā apmērā:

divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja amatpersona

(darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijās bijusi

nepārtraukti nodarbināta piecus līdz 10 gadus;

triju mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja amatpersona

(darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijās bijusi

nepārtraukti nodarbināta 10 līdz 20 gadus.

Tiesību akts43 paredz, ka amatpersonai (darbiniekam) izmaksā

atlaišanas vai atvaļināšanas pabalstu sakarā ar amata likvidāciju,

amatpersonu (darbinieku) skaita samazināšanu, amatam (darbam)

noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli (ieskaitot

pārejošu darbnespēju), kā arī gadījumā, kad tiek atjaunota amatā

(darbā) amatpersona (darbinieks), kura iepriekš veica attiecīgos amata

pienākumus.

Nepareiza aprēķina rezultātā

Pārtikas un veterinārajā dienestā

atlaistajām amatpersonām

(darbiniekiem), atlaišanas vai

atvaļināšanas pabalsti ir

izmaksāti mazāki, nekā to nosaka

normatīvais akts.


15

Normatīvais akts44 nosaka, ka mēneša vidējo izpeļņu aprēķina, dienas

vidējo izpeļņu reizinot ar mēneša vidējo darba dienu skaitu pēdējos

sešos kalendāra mēnešos (saskaitot darba dienas pēdējos sešos

kalendāra mēnešos un šo kopsummu dalot ar seši).

Revīzijā, pārbaudot 2015.gadā visu45 atlaisto vai atvaļināto darbinieku

(amatpersonu) atlaišanas vai atvaļināšanas pabalstu aprēķinus un

izmaksas, tika konstatēts, ka mēneša vidējā izpeļņa tiek aprēķināta

dienas vidējo izpeļņu reizinot ar mēneša vidējo nostrādāto darba dienu

skaitu pēdējos sešos mēnešos (saskaitot nostrādātās darba dienas

pēdējos sešos mēnešos un šo kopsummu dalot ar seši), kas ir pretēji

normatīvajā aktā46 noteiktajam, kā rezultātā ir konstatēta aprēķinātās

bruto vērtības starpība 1233 euro apmērā (neieskaitot darba devēja

VSAOI), kas nav aprēķināta un piešķirta amatpersonām, izbeidzot

valsts civildienesta attiecības ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Vēršam uzmanību uz to, ka Pārtikas un veterinārā dienesta tiesību

aktā47 nav paredzēts izmaksāt atlaišanas vai atvaļināšanas pabalstu

personām, kuras sasniegušas noteiktu vecumu, kad nav pieļaujama

atrašanās dienestā.

Ieteikums

Pārtikas un veterinārajam dienestam veikt nepieciešamos pasākumus,

lai, aprēķinot atlaišanas vai atvaļināšanas pabalstus, kā arī citos

gadījumos, kad tiek aprēķināta vidējā izpeļņa, tiktu ievērotas

normatīvā akta48 prasības.


16

1.4. Pārskata daļa: Krājumi

Darba apģērbs un apavi

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, paredzot

administrācijas darbiniekiem apģērbu un apavu iegādi, kā arī

apstiprinot iekšējo tiesību aktu49

, kas ir pretrunā ar ārējo

normatīvo aktu50

, kas nosaka, ka darba apģērbi vai formas

tērpi, kas nav paredzēti darbinieka drošības vai veselības

aizsardzībai, netiek uzskatīti par individuālajiem aizsardzības

līdzekļiem, nav rīkojies atbildīgi un ir pārkāpis normatīvo

aktu51

prasības, pieļaujot budžeta līdzekļu neekonomisku

izlietošanu, vismaz 2956 euro apmērā.

Normatīvais akts52 nosaka, ka budžeta finansētu institūciju vadītāji ir

atbildīgi par noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un

kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku

izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.

Normatīvais akts53 nosaka, ka, lietojot darba apģērbu un apavus, kurus

nodarbinātais valkā vai citādi lieto darbā, lai aizsargātu savu drošību

un veselību no viena vai vairāku darba vides riska faktoru iedarbības,

darba devējs bez maksas nodrošina nodarbinātos ar aizsardzības

līdzekļiem, veic pasākumus, kas nodrošina aizsardzības līdzekļu

uzturēšanu darba kārtībā un atbilstību higiēnas prasībām saskaņā ar

ražotāja instrukcijām.

Savukārt, individuālie aizsardzības līdzekļi54 ir ierīces, iekārtas,

sistēmas un izstrādājumi, tajā skaitā darba apģērbi un apavi, kurus

darbinieks valkā vai citādi lieto darbā, lai aizsargātu savu drošību un

veselību. Par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem netiek uzskatīti

darba apģērbi vai formas tērpi, kas nav paredzēti darbinieka drošības

vai veselības aizsardzības garantēšanai.

Tiesību akts55 nosaka, ka darba apģērbu un apavus nodrošina atbilstoši

darba pienākumu specifikai un dzimumam, nosakot darba apģērba,

apavu un finanšu līdzekļu limitu.

Tiesību aktā56 ir noteikts, ka darba apģērbu un apavu iegādes un

lietošanas kārtība attiecas uz iestādes vadītāju, iekšējās kontroles

Valsts tehniskās uzraudzības

aģentūras vadītājs, paredzot

administrācijas darbiniekiem

apģērbu un apavu iegādi, pieļāvis

budžeta līdzekļu neekonomisku

izlietošanu vismaz 2956 euro

apmērā.


17

speciālistu, sabiedrisko attiecību speciālistu, MVRD vadītāju, MRVD

Juridisko un atbalsta nodaļu, MRVD Finanšu nodaļu, MRVD

Informācijas tehnoloģiju nodaļu, TUD vadītāju, TUD Rīgas reģiona

nodaļu, TUD Zemgales reģiona nodaļu, TUD Kurzemes reģiona

nodaļu, TUD Vidzemes reģiona nodaļu un TUD Latgales reģiona

nodaļu.

Revidenti, iepazīstoties ar departamenta un nodaļu vadītāju amata

aprakstiem57, konstatēja, ka minētajiem darbiniekiem deleģētie amata

pienākumi nav saistīti ar vienu vai vairāku darba vides faktoru

iedarbību, kas varētu ietekmēt viņu drošību un veselību, kādēļ būtu

jāiegādājas spectērpi vai apavi.

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra 2015.gadā iegādājās spectērpus

- darba apģērbus un apavus par kopējo summu 18 536 euro, no tiem

10 156 euro saskaņā ar iepirkuma procedūru.

2015.gadā 70 darbinieki papildus saskaņā ar iesniegtiem avansa

norēķiniem individuāli iegādājās darba apģērbus un apavus par kopējo

summu 8380 euro, tajā skaitā par 2956 euro administratīvie darbinieki

iegādājās apģērbus un apavus tādos veikalos kā, piemēram, Apranga,

Nikas, Baltman, Monton, H&M (skat. 1.tabulu).

1.tabula Izmaksas darba apģērbu un apavu iegādei administrācijas

darbiniekiem.

Nr.

p.

k.

Amata nosaukums

Blūzes

sievietēm,

euro

Bikses vai

svārki

sievietēm,

euro

Apavi

visiem

,

euro

Bikses

vīriešiem,

euro

Kopā,

euro

1. Administratīvais darbinieks 1 x x 66 48 114

2. Administratīvais darbinieks 2 86 81 66 x 233













15 Administratīvais darbinieks 15 x x 66 48 114


KOPĀ 853 798 1014 285 2950

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras vadītājs norāda:

Nepieciešamība nodrošināt iestādes centrālā biroja darbiniekus

ar darba apģērbu tika vērtēta, vadoties pēc tā atbilstības

darbinieka veicamajiem darba pienākumiem. Darbinieks, veicot

amata pienākumus, nodrošina, ka klients spēj atpazīt darbinieku

pēc piespraudes vai uzšuves pie darba apģērba, kurā norādīts

iestādes nosaukums, attiecīgā darbinieka amats, vārds un


18

uzvārds. Darbiniekam, iegādājoties, piemēram, blūzi darba

vajadzībām, jānodrošina, ka klients (trešā persona) spēj atpazīt

darbinieku pēc piespraudes pie darba apģērba. Tehniskās

uzraudzības departamenta vadītājs kopā ar Iekšējās kontroles

speciālisti regulāri nodrošina pārbaudes publisko pakalpojumu

sniegšanas vietās, izmantojot darba apģērbu un apavus,

piemēram, traktortehnikas un tās piekabju tehniskās apskates

vietās, kas tiek organizētas trešo personu (klientu) klātbūtnē.

Iestādes vadītājs un Sabiedrisko attiecību speciālists darba

apģērbā pārstāv Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru,

tiekoties ar preses pārstāvjiem, valsts un pašvaldību iestāžu

pārstāvjiem, iestādes klientiem. Muzeju un resursu vadības

departamenta vadītāja izmanto darba apģērbu, pārstāvot abus

muzejus dažādos pasākumos, tiekoties ar muzeju apmeklētājiem,

kā arī 2015.gadā kopā ar Finanšu analītiķi nodrošināja abu

muzeju ES projektu realizācijas uzraudzību, regulāri tiekoties

ar būvniekiem, autoruzraugu, būvvaldes pārstāvjiem un

būvuzraugu. Muzeju un resursu vadības departamenta

Juridiskās un atbalsta nodaļas vadītājs un sagādnieks izmanto

darba apģērbu, nodrošinot materiāli tehniskā nodrošinājuma

iegādi, piegādi iestādes birojiem, nodrošinot iestādes valdījumā

esošo biroja telpu uzturēšanu un remontu. Muzeju un resursu

vadības departamenta IT nodaļas darbinieki darba apģērbu

izmanto, nodrošinot IT iekārtu un sistēmu uzturēšanu, izbraucot

uz iestādes struktūrvienībām, lai nodrošinātu Tehniskā

uzraudzības departamenta darbinieku iespēju ievadīt datus

valsts informācijas sistēmā un veikt savus darba pienākumus

atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Pārējiem centrālā biroja

darbiniekiem darba apģērbi un apavi tika iegādāti un izmantoti,

piedaloties ar iestādes darbību saistītos pasākumos, piemēram,

Muzeju nakts, Lauki ienāk Rīgā, Traktordienas u.c.

Ieteikums

Zemkopības ministrijai veikt pasākumus, lai izvērtētu iekšējā tiesību

akta58 atbilstību ārējam normatīvajam aktam59 un Valsts tehniskās

uzraudzības aģentūrai veikt pasākumus, lai novērstu neekonomisku

budžeta līdzekļu izlietošanu apģērbu, kas nav klasificējami kā

individuālie aizsardzības līdzekļi, iegādi.


19

Degvielas uzskaite

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, nepietiekamas

kontroles rezultātā, nav nodrošinājusi normatīvo aktu60

prasību ievērošanu attiecībā uz iestādes transportlīdzekļu

izmantošanu.

Normatīvais akts61 nosaka, ka uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par

inventarizācijām uzņēmumā un grāmatvedības kontroles sistēmas

efektivitātes pārbaudes veikšanu un grāmatvedības kontroles sistēmas

efektivitātes nodrošināšanu.

Normatīvais akts62 nosaka, ka visus uzņēmuma saimnieciskos

darījumus apliecina ar attaisnojuma dokumentiem (dokumentiem par

uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību), novērtē naudas izteiksmē

un, ievērojot hronoloģiju, sistemātiskā kārtībā iegrāmato uzņēmuma

grāmatvedības reģistros.

Normatīvais akts63 nosaka, ka grāmatvedības organizācijas dokumenti

nosaka kārtību, kādā uzņēmums dokumentē un uzskaita uzņēmuma

transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus.

Tiesību aktā64 noteikts, ka darbinieki dienesta transportlīdzekļus

izmanto, ievērojot noteiktās mēneša un gada degvielas patēriņa

normas uz 100 km nobraukuma, bet no 1.novembra līdz nākamā gada

1.aprīlim ziemas degvielas patēriņa normas tiek palielinātas ne vairāk

kā 10%.

Tiesību akti65 nosaka 2007. un 2008.gadā eksperimentālā veidā

noteiktās degvielas patēriņu normas automašīnām VW Caddy Life,

motora tilpums 1,4 l vasarā 100 km nobraukumam ārpus apdzīvotas

vietas 9,2 l un apdzīvotās – 10,5 l benzīna un attiecīgi VW Caddy Life,

motora tilpums 1,6 l – 10 l un 10,5 l.

Revidenti salīdzināja Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras

eksperimentāli noteiktās normas izlasē iekļautajiem auto

transportlīdzekļiem ar CSDD datiem un konstatēja, ka, piemēram,

automašīnai Toyota Land Cruiser (JL 972) Valsts tehniskās

uzraudzības aģentūra degvielas patēriņa normu litros uz 100 km

pilsētā ir noteikusi 17 l un ārpus pilsētas - 15 l, kas ir būtiski lielāka,

nekā CSDD ir norādījis savā informatīvajā materiālā par oficiāli

noteiktajiem vidējiem degvielas patēriņa datiem66- 10,8 l (degvielas

veids – benzīns).

Valsts tehniskās uzraudzības

aģentūra nav uzskaitījusi iestādes

transportlīdzekļu izmantošanas

izdevumus atbilstoši normatīvo

aktu prasībām.


20

Līdz ar to, ievērojot izgatavotājrūpnīcas noteiktos vidējos degvielas

patēriņa datus uz 100 km nobraukuma, pastāv risks, ka izlietotā

degviela gada laikā norakstīta vairāk, kā faktiski izlietots.

Revidenti vērtēja ceļazīmju uzskaiti, salīdzinot atskaites par

nobrauktajiem maršrutiem un uzrādītajiem kilometriem, un konstatēja,

ka no 70 izlasē iekļautajām ceļazīmēm laika periodā no 2015.gada

1.janvāra līdz 31.martam un no 1.jūlija līdz 31.decembrim

18 ceļazīmēs norādītais degvielas daudzums ir mazāks, nekā

iespējams nobraukt ceļa zīmēs norādītos nobrauktos kilometrus.

Piemēram, automašīna JL-972 Toyota Land Cruiser, kurai noteiktā

degvielas norma uz 100 km ārpus pilsētas ir 15 litri, nobraukusi 410

km ar 23 litriem, automašīna HM-1713 Peugeot Boxer, kurai

degvielas patēriņa norma uz 100 km ārpus pilsētas ir noteikta 15 litri,

ar degvielas atlikumu dienas sākumā 23 litri nobraukusi 290 km.

Revīzijā tika konstatēts, ka visos izlasē iekļautajos gadījumos

ceļazīmēs norādītie dati ir nepilnīgi, piemēram, vairākās ceļazīmēs

nebija informācijas par degvielas patēriņa normu, degvielas tvertnes

tilpumu, degvielas uzpilde konkrētajā dienā, nebija norādīts

autovadītājs, kurš konkrētā datumā veicis braucienu un nebija

norādītas brauciena adreses, kā arī nebija pievienoti degvielas uzpildes

attaisnojošie dokumenti (kases čeki).

Izlases veidā, pārbaudot inventarizācijas aktus un to pielikumus par

degvielas inventarizāciju, konstatētas vairākas neatbilstības,

piemēram, 2015.gada 1.novembra inventarizācijas aktā Nr.0624-2 nav

norādīts inventarizācijas sākuma un beigu datums, neviens no izlasē

iekļautajiem materiālo vērtību inventarizācijas aktiem nav numurēts,

divos aktos nebija materiāli atbildīgās personas paraksta un datuma,

degvielas inventarizācijas veidlapā automašīnai VW Passat FB 5092 ir

noteikta inventarizācija uz 2015.gada 1.novembri, bet degvielas

atlikums 25,79 litri bākā noteikts 2015.gada 11.novembrī.

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras vadītājs norāda:

Revīzijas laikā, vērtējot patērēto degvielu uz katru norādīto

maršrutu atsevišķi, tika konstatētas neatbilstības, jo, iespējams,

mēnesī nobrauktie maršruti nebija norādīti pareizā secībā, kas

radīja situāciju, ka citos maršrutos pietrūka degviela, bet citos

radās degvielas atlikums.

Jau revīzijas laikā, no iestādes puses tika vērtēts un analizēts

“Autotransporta” modulis, izvērtēta arī citu iestāžu un

uzņēmumu pieredze dienesta transportlīdzekļu ceļazīmju

noformēšanā, izskatīta iespēja papildināt ceļazīmēs norādāmos

datus un informāciju, kas mazinās iespēju darbiniekam kļūdīties

ievadot datus ceļazīmē.


21

Ieteikums

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai veikt pasākumus un

nodrošinātu normatīvā akta67 prasības, lai pilnveidotu iekšējās

kontroles sistēmu attiecībā uz izlietotās degvielas uzskaiti, kā arī

pārskatīt degvielas patēriņa normas.

1.5. Pārskata daļa: Pamatkapitāla veidošana


Uzrādot izdevumus 19 515 euro apmērā pakalpojumos, nevis

ilgtermiņa ieguldījumos, kā arī attiecinot 85 171 euro uz

nepareizajiem EKK, Zemkopības ministrija nav ievērojusi

normatīvo aktu68

prasības, kā rezultātā ministrijas pārskats

“Budžeta izpilde” nesniedz patiesu informāciju 85 171 euro

apmērā.

Normatīvais akts69 nosaka, ka ilgtermiņa ieguldījumus sākotnēji atzīst

to iegādes vai izveidošanas (ražošanas) vērtībā, kas ietver par attiecīgā

ilgtermiņa ieguldījuma iegādi vai izveidi samaksāto naudu (vai tās

ekvivalentu) un visus izdevumus, kas tieši attiecas uz iegādāto objektu

līdz dienai, kad tas nodots ekspluatācijā, tajā skaitā ilgtermiņa

ieguldījuma sagatavošanas paredzētajai izmantošanai izmaksas

(ieviešanas, uzstādīšanas, montāžas izmaksas) līdz tā nodošanai un

pieņemšanai lietošanā (ekspluatācijā).

Normatīvais akts70 nosaka:

EKK 5121 piemēro datorprogrammu un to licenču iegādei un

vērtības samazinājuma (amortizācijas) norakstīšanai;

EKK 2251 uzskaita izdevumus, kas saistīti ar informācijas

sistēmu uzturēšanu, tajā skaitā par datortehnikas nomu,

datortehnikas izvietošanu specializētajos datu centros, par

serveru apkalpošanu un administrēšanu, kā arī

programmatūras uzturēšanu, pilnveidošanu un papildināšanu,

ja šie izdevumi nav kapitalizējami;

EKK 2259 uzskaita citus informācijas tehnoloģiju

pakalpojumus, domēnu īri (abonēšanu), izdevumus par

interneta mājaslapu uzturēšanu un atjaunošanu (ja tie nav

kapitalizējami), kā arī ekspertu konsultācijas par

programmatūras izmantošanu. Izdevumus par ekspertu

slēdzienu par datoru likvidāciju apmaksu.

Zemkopības ministrija nav

ievērojusi normatīvo aktu

prasības, kā rezultātā ministrijas

pārskats “Budžeta izpilde”

nesniedz patiesu informāciju



22

Zemkopības ministrija iegādājās datortīkla ugunsmūri71. Saskaņā ar

pieņemšanas-nodošanas aktu72 ugunsmūra konfigurācijas un

pielāgošanas izdevumi bija 19 515 euro. Minētos izdevumus

Zemkopības ministrija uzskaitīja pakalpojumos (bilances operācijas

kontā 7022 – pakalpojumi), nevis palielināja bilances nemateriālo

ilgtermiņa ieguldījumu kontu 1121 – Datorprogrammas.

Zemkopības ministrija izdevumus:

19 515 euro apmērā – datortīkla ugunsmūra konfigurācija un

pielāgošana - attiecināja uz EKK 2251, nevis uz EKK 5121;

32 260 euro apmērā – programmatūras viena gada tehniskais

atbalsts attiecināja uz EKK 5121, nevis uz EKK 2259;

33 396 euro apmērā – programmas konfigurēšanas un

pielāgošanas darbu apmaksa, kas saskaņā ar līgumu73 ietilpst

programmas izmaksās - attiecināja uz EKK 2251, nevis uz

EKK 5121.

Ieteikums

Zemkopības ministrijai veikt pasākumus, lai darījumu ekonomiskā

būtība attiecībā uz pakalpojumiem un pamatkapitāla veidošanu, kā arī

ekonomiskās klasifikācijas kodiem, visos gadījumos tiktu atklāta

atbilstoši normatīvajos aktos74 noteiktajām prasībām, kā arī veikt

nepieciešamās korekcijas grāmatvedības uzskaitē.


23

2.daļa – Atbilstības jautājumi

Zema prioritāte

Jautājumi, kuru risinājums sekmēs pārskatam pakārtotu darījumu

atbilstību tiesību aktiem, plānošanas dokumentiem un valstiski (vai

starptautiski) atzītai praksei, kas uz tiem attiecas.

2.1. Zemkopības ministrijai 2014.gadā piešķirtais

finansējums jaunajai politikas iniciatīvai “ES Kopējās

lauksaimniecības politikas reformas ieviešana un ZM un

tās padotībā esošo iestāžu uz klientu orientētās

pakalpojumu sistēmas attīstība 2014.-2020.gadā”

Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests

Revīzijā netika konstatētas būtiskas neatbilstības ne attiecībā

uz KLP reformas jauno nosacījumu ieviešanu, ne sadaļā par

Lauku atbalsta dienesta fondu sistēmas sertifikāciju.

Zemkopības ministrija 2013.gadā iesniedza Finanšu ministrijai75

priekšlikumus jaunās politikas iniciatīvai vidējam termiņam (2014.-

2016.gads) “ES kopējās lauksamniecības politikas reformas ieviešana

un Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu uz klientu

orientētās pakalpojumu sistēmās attīstība 2014.-2020.gadā”.

Pieprasītais finansējums bija 8,3 milj. EUR, tajā skaitā 2014.gadam –

3,4 milj. EUR; 2015.gadam – 2,6 milj. EUR un 2016.gadam –

2,3 milj. EUR.

Ministru kabinets izskatīja Zemkopības ministrijas priekšlikumu un

atbalstīja76 finansējumu 2,9 milj. euro apmērā, tajā skaitā 2014.gadam

– 1 370 755 euro; 2015.gadam – 771 155 euro un 2016.gadam –

771 155 euro.

Ņemot vērā, ka 2014.gada otrajā pusē arvien izskatīšanas procesā bija

vairākas ES regulas77, kas bija būtiskas, lai dalībvalsts varētu pieņemt

visus nepieciešamos nacionālos lēmumus un, lai atbilstoši ES regulām

ieviestu Tiešo maksājumu reformu, Zemkopības ministrija78 iesniedza


iesniedza priekšlikumus JPI

vidējam termiņam (2014.-

2016.gadam) finansēšanai

kopumā par 8,3 milj. EUR.

Ministru kabinets izskatīja

un atbalstīja finansējumu

2,9 milj. euro apmērā.


24

Finanšu ministrijai izskatīšanai apropriāciju pārdali piešķirto līdzekļu

ietvaros, pārplānojot to apgūšanu pa gadiem.

Pārdales rezultātā 2014.gadā tiek samazināts finansējums Zemkopības

ministrijai un Lauku atbalsta dienestam un attiecīgi palielināts

finansējums citām Zemkopības ministrijas padotības iestādēm, kuras

2014.gadā var veikt citu JPI apgūšanu.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas veiktajām pārdalēm79 starp

apakšprogrammām, JPI gala finansējums 2,9 milj. EUR sadalījās pa

gadiem šādi: 2014.gadam – 955 045 euro; 2015.gadam -1,1 milj.EUR

un 2016.gadam – 794 054 euro un 2017.gadam – 90 373 euro.

JPI “ES kopējās lauksamniecības politikas reformas ieviešana un

Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu uz klientu

orientētās pakalpojumu sistēmas attīstība 2014.-2020.gadā”

pieteikumā tika sniegta informācija par JPI mērķi, tā apraksts, budžeta

programmas (apakšprogrammas), kuru ietvaros JPI plānots īstenot, JPI

atbilstība valsts līmeņa un/vai nozares attīstības plānošanas

dokumentiem, likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, JPI

īstenošanas darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji u.c.

Informācija par JPI ietvaros plānotajām un faktiskajām aktivitātēm ir

apkopota 3.tabulā un 1.attēlā.


25

3.tabula JPI finansējums sadalījumā pa plānotajām aktivitātēm

JPI

plānotā

aktivitāte

2014.gads 2014.gads 2015.gads 2015.gads 2016.gads 2016.gads 2017.gads

Pieprasīts Atbalstīts80 Pieprasīts Atbalstīts81 Pieprasīts Atbalstīts82 Atbalstīts

1.1. KLP

reformas jauno

nosacījumu

ieviešana Lauku

atbalsta

dienestā 2014 – 2020.gadā

2 303 028 676 54683 1 323 082 782 386 892 663 429 666

90 373

1.2. Uz

klientu vērstas

pakalpojumu

sniegšanas

sistēmas

izveide valsts pārvaldē84.

1 069 741 256 117 1 216 799 256 117 1 291 723 256 117

1.3. ES fondu

izdevumu

sertifikācija

85 371 22 382 85 371 35 090 85 371 108 271

Kopā pa

gadiem 3 458 140 955045 2 625 252 1073593 2 269 757 794054

Kopā

pieprasītais 8 353 149 euro

Kopā

atbalstītais 2 913 065 euro

Ņemot vērā piešķirtā finansējums apjomu, Zemkopības ministrija ir

noteikusi prioritātes, atsakoties no mazāk būtiskiem pasākumiem, lai

nodrošinātu galveno prioritāti - KLP nosacījumu ieviešanu, ņemot

vērā, ka KLP ir pamats tiešmaksājumu un citu atbalstu

lauksaimniekiem nodrošināšanai.

Ņemot vērā piešķirtā

finansējums apmēru,

Zemkopības ministrija ir

noteikusi prioritātes,

atsakoties no mazāk

būtiskiem pasākumiem, lai

nodrošinātu galveno

prioritāti - KLP nosacījumu

ieviešanu.


26

1.attēls Pieprasītais un atbalstītais finansējums

Pieprasīts Atbalstīts

Lauku atbalsta dienests:

4 518 773 euro

Lauku atbalsta dienests:

1 888 598 euro

Zemkopības ministrija:

1 024 467 euro

piecas amata

vietas

datortehnikas un

biroja tehnikas

iegāde

iegādāties

automašīnas

uzlabojumi LAD IS

licenču noma

ES fondu

sertifikācija (audits)

Zemkopības ministrija:

3 834 376 euro

astoņas amata

vietas

datortehnikas un

biroja tehnikas

iegāde

informācijas tehnoloģiju

uzturēšanas

pakalpojumi

licenču noma

ES fondu

sertifikācija (audits)

licenču noma

uzlabojumi LAD IS

trīs amata vietas

datortehnikas un

biroja tehnikas

iegāde

Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta 2014. un

2015.gada faktiskās izmaksas JPI realizācijā ir šādas (sīkāk par

finansējuma sadalījumu, skat 2.1.1. sadaļā):

Zemkopības ministrijas informācijas tehnoloģiju uzturēšanas

pakalpojumu, licenču nomas izdevumi - 514 817 euro;

Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmu izveides

izdevumi - 1 335 076 euro, tajā skaitā JPI – 781 109 euro.

Lai gan normatīvie akti neparedz JPI izdevumu nodalīšanu

grāmatvedībā, Lauku atbalsta dienesta izveidotā iekšējās kontroles

sistēma ļauj izsekot JPI piešķirtā finansējuma izlietojumam.

Lai arī KLP reformas ieviešanas Lauku atbalsta dienesta IS tiek

finansēta ne tikai no JPI līdzekļiem (59%), bet arī no citiem valsts

budžeta finansējuma avotiem, KLP īstenošana netiek plānota kā

atsevišķs projekts ar konkrētām izmaksām un aktivitātēm.

Nenorādot uz būtiskām neatbilstībām, revīzijā secināts:

Nav izsekojama sasaiste

starp JPI atbalstītajām un

darba plānos apstiprinātajām

aktivitātēm.

Lai gan normatīvie akti

neparedz JPI izdevumu

nodalīšanu grāmatvedībā,

Lauku atbalsta dienests pēc

pašu iniciatīvas nodrošina

JPI finansēto izdevumu

uzskaiti.


27

KLP reformas jauno nosacījumu ieviešanas prasības

normatīvajos aktos ir noteiktas vispārīgi, tāpēc Lauku atbalsta

dienesta IS veikto izmaiņu pamatojumu ne visos gadījumos

var viennozīmīgi attiecināt uz normatīvajos aktos noteikto;

Lauku atbalsta dienesta IS izmaiņu testēšanas process ne

vienmēr ir izsekojams un varētu radīt risku, ka produkcijas

vidē tiek uzstādīta izvirzītajām funkcionālajām prasībām

neatbilstoša programmatūra, kas var ietekmēt sistēmas

pieejamību un datu integritāti.

2.1.1. Vai izdevumi izmaiņām Lauku atbalsta dienesta IS atbilst JPI

mērķim, plānotajām aktivitātēm un rezultatīvajiem rādītājiem?


Kopējais JPI mērķis - Lauku atbalsta dienesta IS

pilnveidošana, vidējā termiņā sasniedzams, apgūstot gan JPI

paredzēto finansējumu, gan valsts pamatbudžeta bāzes

finansējumu.

JPI īstenošanas laikā divas no desmit JPI pieteikumā

norādītājām aktivitātēm tika atceltas un netiek plānota to

tālāka īstenošana.

Lauku atbalsta dienesta gada pārskatā vērtēta trīs no piecu JPI

pieteikumā minēto rezultatīvo rādītāju, kas saskaņā ar

revidentu viedokli, būtu attiecināmi uz kopējo KPL reformas

īstenošanu, nevis tikai uz Lauku atbalsta dienesta IS

pilnveidošanu sasniegšana.

Lauku atbalsta dienesta noteiktais JPI mērķis sasaucas ar Lauku

atbalsta dienesta darbības stratēģijā85 noteikto prioritāti, kas paredz

īstenot KLP reformas ieviešanu Latvijā no 2014.gada līdz

2020.gadam. KLP reformas ieviešanu Lauku atbalsta dienests uzsāka

plānot, pirms bija sagatavots JPI pieteikums, par ko liecina Lauku

atbalsta dienestā sniegtā informācija par dalību un viedokļu apmaiņu

dažādās ekspertu sanāksmēs un citu dalībvalstu pieredzi par KLP

reformu.

Uz JPI pieteikuma sagatavošanas brīdi ne ES, ne nacionālo normatīvo

aktu līmenī vēl nebija skaidri definēti KLP reformas jaunie


28

nosacījumi, uz kā pamata varētu plānot izmaiņas Lauku atbalsta

dienesta procesos, personālsastāvā, nepieciešamo ieguldījumu

pamatlīdzekļos un Lauku atbalsta dienesta IS pilnveidošanā.

Normatīvie akti (regulas, noteikumi, vadlīnijas), kuros noteikti KLP

reformas jaunie nosacījumi tika apstiprināti pēc JPI pieteikuma

sagatavošanas un valsts budžeta finansējuma piešķiršanas.

Līdz ar to JPI pieteikumā ir norādītas tikai būtiskākās plānotās

aktivitātes izmaiņām Lauku atbalsta dienesta IS (skat. 2.attēlu).

2. attēls. JPI noteikto aktivitāšu īstenošana

Plānotā izmaiņa Ieviests/

nav ieviests

Prognozējamā

līguma summa

Maksājumu tiesību reģistrs

Nacionālā rezerve un sistēma, kā piešķir

maksājumu tiesības no tās

Sasaiste ar VID informācijas sistēmu

Kultūru proporciju aprēķins

Visas pastāvīgo zālāju platības

Atsevišķs iesniegumu administrēšanas

modelis mazajiem lauksaimniekiem

Atbalsta pieteikumu apstrādes sistēmas un

Klientu reģistra sasaiste

Atsevišķa shēma mazajiem lauksaimniekiem

Sistemātiski 2 līmeņa maksājumi (pamata

maksājums + zaļās komponentes maksājums)

Ilggadīgo zālāju fiksēšana saimniecības līmenī

Saskaņā ar Lauku atbalsta dienestā sniegto informāciju no desmit JPI

ietvaros plānotajām aktivitātēm uz revīzijas veikšanas brīdi:

īstenotas septiņas aktivitātes;

Lauku atbalsta dienesta IS sasaisti ar Valsts ieņēmuma

dienesta IS plānots īstenot 2016.gadā;

divas aktivitātes – maksājumu tiesību reģistra un nacionālās

rezerves sistēmas izveide – netiks īstenotas, jo tika pieņemts

1 095 611 euro

711 436 euro


29

lēmums86 Latvijā maksājumu tiesības neieviest. Abām

aktivitātēm bija plānots87 izlietot aptuveni 1,1 milj. EUR jeb

61% no kopējā pieprasītā finansējuma - 1,8 milj. EUR.

Ņemot vērā, ka Lauku atbalsta dienests pēc pašu iniciatīvas nodrošina

JPI finansēto izdevumu uzskaiti, bija iespējams atlasīt apmaksātos

rēķinus par veiktajiem darbiem. 2014. un 2015.gadā no JPI piešķirtā

finansējuma pilnā apmērā vai daļēji tika finansēti 207 izmaiņu

pieprasījumi (skat. attēlu Nr.3)

3.attēls JPI ietvaros finansētās izmaiņas 2014. un 2015.gadā

Revīzijā konstatēts, ka, lai Lauku atbalsta dienests ieviestu KLP

reformas jaunos nosacījumus, izmaksas 2014. un 2015.gadā tika

segtas ne tikai no JPI - 781 109 euro, bet arī no pamatbudžeta

programmas 65.00.00 “Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku

attīstībai (ELFLA) projektu un pasākumu īstenošana” 553 967 euro88

apmērā.

Lauku atbalsta dienests apstiprina:

JPI ir tikai papildus piešķirtie finanšu līdzekļi noteiktajam

periodam pie pamatbudžeta bāzes izdevumiem.

JPI finansējums ir ietverts valsts pamatbudžeta apakšprogrammā

“21.02.00 Sabiedriskā finansējuma administrēšana un valsts

uzraudzība lauksaimniecībā”. 2015.gadā apakšprogrammas budžets

bija 12 480 856 euro, no tiem 6% - JPI piešķirtais finansējums.

Revīzijā konstatēts, ka JPI pieteikumā ir norādīti pieci rezultatīvie

rādītāji (skat.4. tabulu), no tiem Lauku atbalsta dienesta 2014.gada

pārskatā:

trīs rādītāji89 ietverti kā rezultatīvie rādītāji budžeta

apakšprogrammas 21.02.00 “Sabiedriskā finansējuma

67

izmaiņas

140

izmaiņas

0

20

40

60

80

100

120

140

160

2014.gadā 2015.gadā

41%

59%

Citi finansējuma avoti

(EUR)

JPI finansējums (EUR)

67

izmaiņas

140

izmaiņas

0

20

40

60

80

100

120

140

160

2014.gadā 2015.gadā


30

administrēšana un valsts uzraudzība lauksaimniecībā” mērķu

sasniegšanai un resursu izlietojuma novērtēšanai;

divi rādītāji90 nav ietverti, lai gan šie rādītāji izriet no

Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam un tika paredzēti,

plānojot JPI finansējumu.

4.tabula. Lauku atbalsta dienesta gada pārskatā novērtētie rezultatīvie

rādītāji

Darbības rezultāts un

tā rezultatīvais

rādītājs

Plānotais

2014.gadā

pēc JPI pieteikuma

Faktiskā

izpilde

2014.gadā

pēc Lauku

atbalsta

dienesta gada pārskata91

Lauku

atbalsta dienesta

gada

pārskatā ir/nav

ietverts un vērtēts

Plānotais

2015.gadā

pēc JPI pieteikuma

Plānotais

2016.gadā

pēc JPI pieteikuma

1 2 3 4 5 6

Viena izmaksāta ES

atbalsta maksājuma

euro administrēšanas izmaksas euro

0,03 0,03

0,03 0,03

Veikto kontroļu

īpatsvars %, no

saimniecisko darbību veicējiem, kuri

saņēmuši ES vai

valsts atbalstu un pakļauti

iespējamajām

kontrolēm

8,9 9,0

8,9 8,9

Kontroļu īpatsvars %

kopējo kontroļu

skaitā, kurās nav

konstatētas neatbilstības N/A

prasībām

65 66

65 65

Projektu skaits, atbalstītā platība, milj.ha:

Bioloģiskajā

lauksaimniecībā izmantotās platības

(% no visām

lauksaimniecībā izmantotajām

platībām)

10

Gada

pārskatā nav

ietverts

10 10

Apsaimniekotās

lauksaimniecībā izmantojamās zemes

īpatsvars (%)

90

Gada

pārskatā nav

ietverts

90 90

Lauku atbalsta dienesta gada

pārskatā ir ietverti un vērtēti

trīs no pieciem JPI

pieteikumā norādītie

rezultatīvie rādītāji.


31

2.1.2. Vai JPI paredzēto aktivitāšu ieviešana Lauku atbalsta

dienesta IS tiek plānota un veiktie darbi atbilst normatīvo aktu

prasībām KLP reformai?

Lauku atbalsta dienestā ir izstrādāti īstermiņa darba plāni

Lauku atbalsta dienesta IS pilnveidošanai, tomēr atsevišķu JPI

paredzēto aktivitāšu īstenošanai nepieciešamos darbus šajos

plānos nav iespējams skaidri identificēt. Arī Lauku atbalsta

dienesta IS veikto izmaiņu pamatojumu nevar tieši sasaistīt ar

normatīvo aktu prasībām, kas rada risku, ka JPI finansējums

nav izmantots efektīvi, mērķtiecīgi, organizējot darbu

prioritāro izmaiņu pieprasījumu izstrādei un ieviešanai.

Vērtējot JPI piešķirtā finansējuma izlietojumu Lauku atbalsta dienesta

IS pilnveidošanai, konstatēts, ka veicamie darbi tiek ietverti Lauku

atbalsta dienesta plānošanas dokumentos. Piemēram, Lauku atbalsta

dienesta IS īstermiņa darba plānos 2014. un 2015.gadam noteikti

sasniedzamie mērķi, rezultāti, būtiskākie normatīvie akti, kā arī Lauku

atbalsta dienesta IS moduļi, kurus, iespējams, būs nepieciešams

pielāgot. Tomēr ne visu JPI paredzēto aktivitāšu īstenošanai

nepieciešamos darbus Lauku atbalsta dienesta IS pilnveidošanai darba

plānos ir iespējams skaidri identificēt. Piemēram, Lauku atbalsta

dienesta IS darba plānos nav atrodami uzdevumi atbilstoši JPI

noteiktajām aktivitātēm “Kultūru proporciju aprēķins”, “Sistemātiski

2.līmeņa maksājumi (pamata maksājums + zaļās komponentes

maksājums)”, “Ilggadīgo zālāju fiksēšana saimniecības līmenī”.

Lauku atbalsta dienests norāda, ka konkrētā aktivitāte ietverta vairākos

citos Lauku atbalsta dienesta IS darba plāna uzdevumos.

Revīzijā tika izvērtēts arī, vai no JPI finansētie izmaiņu pieprasījumi

atbilst JPI mērķim – KLP reformas jauno nosacījumu ieviešana.

Revīzijā tika detalizēti izvērtēta 20 (no 207) izmaiņu pieprasījumu

atbilstība.

Lai gan Lauku atbalsta dienests pēc Valsts kontroles pieprasījuma

sagatavoja un sniedza informāciju par normatīvo aktu prasībām, uz

kura pamata veiktas konkrētās izmaiņas, tika konstatēts, ka izmaiņu

veikšanas pamatotību nevar tiešā veidā attiecināt uz KLP reformas

jauno nosacījumu prasībām, jo normatīvajos aktos prasības noteiktas

vispārīgi un citos dokumentos to ieviešana nav skaidrota (skat.

5.tabulu).

Viena Lauku atbalsta

dienesta IS izmaiņa var

izrietēt vairāk nekā no

deviņiem normatīvajiem

aktiem.


32

Galvenokārt izmaiņas ir pamatotas ar direktīvām, kur bez eksperta

atbalsta atbilstība nav konstatējama.

5.tabula. Lauku atbalsta dienesta IS veikto izmaiņu pamatotība

Izmaiņas

nosaukums Izmaiņas apraksts

Lauku atbalsta dienesta sniegtā informācija par

normatīvajiem aktiem, uz kuru pamata izstrādāta izmaiņa

1 2 3

Uzturēšanas

darbi lauku/kadastru

ģeometriju

šķēlumu biznesiem

Lauku atbalsta dienesta IS

veiktas izmaiņas, lai uzmērītās platības tiktu

izmantotas aprēķinos (pirms

tam aprēķinos tika izmantota norādītā platība).

17.12.2013. Eiropas Parlamenta un Padomes

regulas Nr.1307/2013 36.punkts - Ņemot vērā to, ka individuālajam atbalstam, kas paredzēts

lauksaimniekiem ar mazākām saimniecībām, ir

jābūt pietiekamam, lai efektīvi panāktu ienākumu atbalsta mērķi, dalībvalstīm būtu

jāļauj pārdalīt tiešo atbalstu starp

lauksaimniekiem, piešķirot tiem papildu maksājumu par pirmajiem hektāriem.

Izmaiņa izriet vēl no vismaz deviņiem

normatīvajiem aktiem.

Procedūra BPP atbilžu

piesaistei PAP

pieteikumam

Lauku atbalsta dienesta IS veiktas izmaiņas, lai

pieprasījumus piesaistītu

atbilstošajai sezonai, piemēram, ja iesniegumu

iesniedz 2015.gadā par

2016.gadu, lai pieprasījums iekrīt 2016.gada sezonā.

11.03.2014. komisijas deleģētās regulas Nr.640/2014 5.pants, kurā noteikta

lauksaimniecības zemes gabalu identifikācija.

Izmaiņa izriet vēl no vismaz deviņiem normatīvajiem aktiem.

Rādītāju

konfigurācijas

papildināšana

Rādītāju papildināšana

Lauku atbalsta dienesta IS,

piemēram, vairāk kā vienas mērvienības pievienošana,

vairāk kā viena klasifikatora

pievienošana un tml.

Rādītāju konfigurācija papildināta ar

izmaiņām, kuras izriet no 17.12.2013. Eiropas

Parlamenta un Padomes regulas Nr.1306/2013, 17.06.2014. Komisijas īstenošanas regulas Nr.

808/2014 un vēl vismaz deviņiem

normatīvajiem aktiem.

Izmaiņu pieprasījumi tiek vērtēti Lauku atbalsta dienesta IS

papildināšanas un uzturēšanas projekta valdē. Saskaņā ar protokoliem

tiek apstiprinātas izmaksas un pieņemti lēmumi par virzību. Revīzijā

netika iegūti pierādījumi, ka izmaiņu pieprasījumi tiek analizēti pēc

kategorijām ar augstāku vai zemāku prioritāti, nodalot izmaiņu

pieprasījumus, kuru ieviešana ir primāra un paredzēta ES un Latvijas

normatīvo aktu prasībās (ar obligātu īstenošanas termiņu) no izmaiņu

pieprasījumiem bez konkrēti definētām prasībām un termiņiem ES un

Latvijas normatīvajos aktos, kā arī no izmaiņu pieprasījumiem

lietotāju saskarsmes uzlabošanai un darba optimizēšanai.

Revīzijā netika gūta pārliecība, ka JPI ietvaros finansētā izmaiņa -

elektroniskais pakalpojums “Kultūraugu mēslošanas plāns” ir

sasaistāms ar KLP reformas jauno nosacījumu ieviešanu un bija

jāfinansē no JPI. Revīzijā konstatēts, ka Lauku atbalsta dienests ir

veicis samaksu par e-pakalpojuma izstrādi, ar kuru klients iesniedz

dokumentu Valsts augu aizsardzības dienestā - atbilstoši normatīvā

akta prasībām92 - operators, kas apsaimnieko lauksaimniecībā

izmantojamo zemi, katru gadu līdz 15. maijam iesniedz Valsts augu

aizsardzības dienestā kultūraugu mēslošanas plāna kopsavilkumu.


izmaiņu pieprasījumi netiek

iedalīti kategorijās ar

augstāku vai zemāku

prioritāti.


33

Lauku atbalsta dienests norāda:

Valsts augu aizsardzības dienests veic pārbaudes par

mēslošanas plāniem zemnieku saimniecībās. Valsts augu

aizsardzības dienesta veikto pārbaužu rezultātus saņem Lauku

atbalsta dienests, un tie tiek izmantoti aprēķinu veikšanai un

attiecīgu sankciju piemērošanai par vides prasību neievērošanu.

Tā kā lauksaimnieki piesaka savas platības, izmantojot Lauku

atbalsta dienesta IS, tad viņiem ir izveidota iespēja arī

mēslošanas plānus uzturēt Lauku atbalsta dienesta IS vidē, lai

nodrošinātu efektīvākas kontroles iespējas no Valsts augu

aizsardzības dienesta puses.

Ieteikums

Lai nodrošinātu budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu, pilnveidot

iekšējās kontroles procedūras, nosakot kritērijus IS izmaiņu

nepieciešamības izvērtēšanai un nodrošinot izmaiņu izvērtēšanu

atbilstoši noteiktajai prioritātei un finansējumam.

2.1.3. Vai JPI ietvaros finansētās Lauku atbalsta dienesta IS

izmaiņas ir piegādātas, notestētas un tiek izmantotas?


Revīzijā tika gūta pārliecība, ka JPI ietvaros finansētās

izmaiņas Lauku atbalsta dienesta IS ir piegādātas un tiek

izmantotas darbā. Tomēr Lauku atbalsta dienesta izstrādātais

IS izmaiņu testēšanas process nerada pārliecību, ka Lauku

atbalsta dienesta IS produkcijas vidē tiek instalētas pilnīgas

versijas.

2013.gadā Lauku atbalsta dienests ir noslēdzis līgumu ar sabiedrību ar

ierobežotu atbildību “Autentica”93 (šeit un turpmāk reģistrācijas

nr. 40003989378) par Lauku atbalsta dienesta IS papildināšanu un

uzturēšanu, kurā paredzēta kārtība Lauku atbalsta dienesta IS

nepieciešamo izmaiņu pasūtīšanai un piegādei.

Līgumā ir noteikts, ka izmaiņas tiek veiktas saskaņā ar pasūtījumiem,

izmaiņu pieprasījumi tiek reģistrēti Lauku atbalsta dienesta IS Klientu

atbalsta sistēmā. Tāpat līgums nosaka Lauku atbalsta dienesta IS

Vai, Valsts, augu

aizsardzības dienesta e-

pakalpojumu vajadzēja

finansēt no Lauku atbalsta

dienesta piešķirtā JPI

finansējuma?


izmaiņas ir īstenotas

paredzētajā apjomā un

ieviestas izmantošanai darbā.


34

veikto izmaiņu akceptēšanas kārtību, kas ir pamats lēmuma

pieņemšanai par programmatūras gatavību pāriet produkcijā.

Konkrētu Lauku atbalsta dienesta IS moduļu uzturēšanai un

papildināšanai Lauku atbalsta dienests ar rīkojumu ir apstiprinājis

darba grupas, kuras veic izmaiņu pieteikšanu Lauku atbalsta dienesta

IS Klientu atbalsta sistēmā un seko līdzi to izpildei.

Revīzijā izvērtējot JPI ietvaros finansēto pasūtījumu (207 izmaiņu

pieprasījumu) darba apjoma, termiņu un summu atbilstību

pieņemšanas-nodošanas aktiem, kā arī pasūtījumos norādīto summu

atbilstību grāmatvedības uzskaitei, netika konstatētas neatbilstības.

Analizējot 20 (no 207) nejauši izvēlētu izmaiņu pieprasījumu

atbilstību Lauku atbalsta dienesta IS pilnveidošanas projekta

pārvaldības metodikai un testēšanas kārtībai (skat.4. attēlu), tika

konstatēts, ka izmaiņu pieprasījumi ir apstiprināti valdes sēdēs,

izmaiņas ir īstenotas atbilstoši izmaiņu pieprasījumā paredzētajam

apjomam, izmaiņas ir ieviestas izmantošanai darbā, kā arī samaksa ir

veikta atbilstoši piegādātajam darbam.

Izmaiņu testēšana ir

priekšnosacījums

programmatūras gatavībai

pāriet produkcijas vidē.


35

4.attēls. Vērtēšanas kritēriji nejauši atlasītiem izmaiņu

pieprasījumiem, kuri finansēti JPI ietvaros

Novērtējot, vai Lauku atbalsta dienesta IS izmaiņas ir testētas, tika

konstatēts, ka izmaiņu testēšanas rezultātus Lauku atbalsta dienests

nedokumentē, lai gan saskaņā ar labās prakses standartiem94:

informācijas sistēmā veiktajām izmaiņām ir jābūt kontrolētām;

informācijas sistēmas testēšanas process tiek veikts ar mērķi

pārbaudīt, vai sistēma izstrādāta atbilstoši prasībām, un kā

viens no procesa ieviešanas rezultātiem ir testēšanas procesa

dokumentēšana.

Par veikto testēšanu var pārliecināties pēc Lauku atbalsta dienesta

darbinieku parakstītas apliecinājuma formas, kas tiek izmantota kā

apstiprinājums versijas gatavībai ekspluatācijas uzsākšanai. Revīzijā

konstatēts, ka apliecinājumi ietver izmaiņu pieprasījumus, kuri

Izmaiņa ir apstiprināta LAD valdes sēdē

Izmaiņa īstenota atbilstoši izmaiņu pieprasījumā paredzētajam apjomam

Izmaiņa ir notestēta

Izmaiņa ir ieviesta izmantošanai darbā

Samaksa veikta atbilstoši piegādātajam

Izmaiņa ir apstiprināta LAD valdes sēdē

Izmaiņa īstenota atbilstoši izmaiņu pieprasījumā paredzētajam apjomam

Izmaiņa ir notestēta

Izmaiņa ir ieviesta izmantošanai darbā

Samaksa veikta atbilstoši piegādātajam


testēšanas apliecinājuma

forma nenodrošina

pietiekamu kontroles

mehānismu.


36

saskaņā ar norādīto statusu nav atrisināti vai atrodas testēšanā. Līdz ar

to secināms, ka apliecinājuma forma nekalpo par kontroles

mehānismu pirms gala lēmuma pieņemšanas korekti izstrādātu un

pārbaudītu izmaiņu nodošanai ekspluatācijai, kas savukārt rada risku,

ka Lauku atbalsta dienesta IS produkcijas vidē tiek instalētas

nepilnīgas versijas. Piemēram, vienā no apliecinājumiem norādīts, ka

Lauku atbalsta dienesta IS versijā95 ir ietverti 53 pieteikumi, no tiem

19 ar statusu – nav atrisināts, trīs ar statusu – atrisināts, 29 ar statusu –

testēšanā un divi ar statusu – atcelts. Vēl cita apliecinājuma Lauku

atbalsta dienesta IS versijā96 ir ietverti 40 pieteikumi, no tiem 17 ar

statusu – nav atrisināts, viens ar statusu – atrisināts, 22 ar statusu –

testēšanā.

Lauku atbalsta dienests norāda:

Statusi uz apliecinājuma parāda izmaiņu pieprasījumu stāvokli

vēl pirms piegādes uzlikšanas produkcijas vidē, jo

apliecinājums ir tajā datumā, kad testētāji ir notestējuši testa

vidē un atļauj likt produkcijā. Apliecinājums ietver Lauku

atbalsta dienesta IS izmaiņu testēšanas apstiprinājumu un

atļauju likt konkrēto piegādi produkcijas vidē.

Papildus tam konstatēts, ka pēc Lauku atbalsta dienesta IS Klientu

atbalsta sistēmā pieteikto izmaiņu statusiem nevar izsekot izmaiņu

testēšanai un ieviešanai, jo statusu maiņas datumi atšķiras no

datumiem, kad sagatavots apliecinājums un paziņojums par versijas

instalēšanu produkcijas vidē, kā arī konstatēts, ka izstrādātājs var

mainīt statusu un atzīmēt, ka izmaiņu pieprasījums Lauku atbalsta

dienestā ir notestēts (skat. 6.tabulu).

Lauku atbalsta dienestā nav

izsekojama IS izmaiņu

testēšana.


Klientu atbalsta sistēmā

izmaiņu pieprasījumu statusi

netiek nomainīti atbilstoši

faktiskajai statusu maiņai.


37

6.tabula. Lauku atbalsta dienesta IS Klientu atbalsta sistēmā izmaiņu

testēšanas un ieviešanas statusu nomaiņa atbilstoši faktiskajai statusu

maiņai

Lauku atbalsta veiktā darbība

Datums pēc apliecinājuma un

paziņojuma par

versijas instalēšanu produkcijā

Datums pēc Lauku

atbalsta IS Klientu

atbalsta sistēmas

Atšķirība (dienās)

Izmaiņas Nr.197

testēšana 15.05.2015. 01.06.2015. 16

Izmaiņas Nr.198

instalēšana produkcijā 15.05.2015. 02.07.2015. 47

Izmaiņas Nr.299 testēšana

31.07.2015. 20.10.2015. 80

Izmaiņas Nr.2100

instalēšana produkcijā 31.07.2015. 20.10.2015. 80

Ieteikums

Lai Lauku atbalsta dienesta IS nodrošinātu korektu un precīzu

darbību, Lauku atbalsta dienestam pilnveidot izmaiņu testēšanas

procesu un informācijas atspoguļošanu par veikto testēšanas rezultātu

Lauku atbalsta dienesta IS Klientu atbalsta sistēmā un attiecīgi

apliecinājuma formā.


38

2.2. Latvijas Lauksaimniecības universitātei piešķirto

līdzekļu, lai nodrošinātu katlu māju un attīrīšanas iekārtu

pārbūvi, apgūšanas atbilstība izvirzītajiem kritērijiem un

mērķim

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

2.2.1. Īss atbilstības jautājuma raksturojums

Latvijas Lauksaimniecības universitāte ir atvasināta publiska persona

(augstākās izglītības iestāde), kurai ir sava autonoma kompetence, kas

ietver arī sava budžeta veidošanu un apstiprināšanu. Vienlaicīgi

normatīvie akti nosaka, ka augstskolas var saņemt arī valsts budžeta

finansējumu noteiktu mērķu finansēšanai (piemēram, būvniecībai,

remontdarbiem).

Ņemot vērā, ka katlu māja nodrošina ar apkuri Jelgavas pili, kas ir

valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, 2015.gada pavasarī Latvijas

Lauksaimniecības universitāte vērsās Kultūras ministrijā ar lūgumu

piešķirt papildus finansējumu pils restaurācijai, rekonstrukcijai, kā arī

pils uzturēšanai, jo ziemas apstākļos nav iespējams nodrošināt pilī

energoefektivitāti101. Kultūras ministrija aicināja Latvijas

Lauksaimniecības universitāti vērsties Valsts Kultūras pieminekļu

aizsardzības inspekcijā, izmantojot iespēju pretendēt uz ES

struktūrfondu finansējumu.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte par problēmām nekustamo

īpašumu apsaimniekošanas jomā informēja102 Zemkopības ministriju

un lūdza rast iespēju piešķirt līdzekļus vismaz 465 000 euro apmērā,

lai nodrošinātu attīrīšanas iekārtu rekonstrukciju un apkures katlu

nomaiņu. Latvijas Lauksaimniecības universitāte vēstulē norādīja, ka

attīrīšanas iekārtas ir fiziski un morāli nolietojušās un ir nepieciešama

to rekonstrukcija, lai novērstu Lielupes piesārņojumu, savukārt katlu

mājas Jelgavas pilī ir nolietojušās, nespējot nodrošināt normālu ēku

apsildes funkcionēšanu.

Lai gan Zemkopības ministrija vēstulē Finanšu ministrijai103

kā pamatojumu līdzekļu pieprasīšanai katlu mājas un

attīrīšanas iekārtu pārbūvei norādīja, ka 2015.gada rudenī

nebūs iespējams uzsākt apkures sezonu, tomēr ne vēstulē, ne

revīzijas laikā revidentiem netika iesniegti pierādījumi, kas

pamatotu darbu steidzamību.

Jelgavas pils ir Valsts

nozīmes arhitektūras

piemineklis.


39

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas vēstulē pievienotajiem

dokumentiem104

apkures iekārtu ekspluatācija bija atļauta līdz

2016.gada 1.maijam, savukārt notekūdeņu attīrīšanas iekārtu

nomaiņai eksperta slēdzienā termiņi netika norādīti.

Zemkopības ministrija vēstulē Finanšu ministrijai105 norādīja, ka

nebūs iespējams uzsākt apkures sezonu.

Savukārt saskaņā ar finansējuma pieprasījuma anotācijā106 norādīto

Jelgavas pils gāzes katlu māja izbūvēta 2001.gadā, savukārt

Veterinārmedicīnas fakultātes gāzes katlumājas remonts veikts

1998.gadā, gāzes katli to ekspluatācijas laikā vairākkārt remontēti.

Apkures katlu apsekošanas aktā107 ir norādīts, ka apkures katliem ir

atklāti iekšējo elementu defekti (cauruļu sekciju izdilums, korozija),

tomēr apkures katlu ekspluatācija ir atļauta līdz 2016.gada 1.maijam.

Finansējuma pieprasījuma anotācijā108 norādīts, ka Jelgavas pils

attīrīšanas iekārtas būvētas 1960.gadā, pēdējais remonts veikts

1992.gadā, laikā no pēdējā remonta iekārtas ir uzturētas minimālā

darba režīmā, lai nodrošinātu vides prasību ievērošanu. Saskaņā ar

ekspertīzes slēdzienu109 tās nespēj nodrošināt notekūdeņu attīrīšanas

tehnoloģisko procesu. Notiek neattīrīto notekūdeņu periodiska

noplūde gruntsūdeņos. Ekspertīzes slēdzienā110 ir norādīts, ka Latvijas

Lauksaimniecības universitātes pils un palīgēku notekūdeņu attīrīšanai

nepieciešamas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar modernu

notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģiju un iespēju arī šīs notekūdeņu

attīrīšanas iekārtas izmantot studentu praktiskai apmācībai notekūdeņu

praktiskā attīrīšanā. Slēdzienā nav norādīti termiņi, kādos jāveic

iekārtu nomaiņa.

Zemkopības ministrijai no budžeta programmas “Līdzekļi

neparedzētiem gadījumiem” 2015.gada oktobrī piešķirti līdzekļi

neparedzētiem gadījumiem 465 000 euro apmērā Latvijas

Lauksaimniecības universitātei notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģiju

atjaunošanai un katlumāju darbības nodrošināšanai.

2.2.2. Vai iepirkumi ir veikti atbilstoši normatīvo aktu prasībām?

Vienā no iepirkuma procedūrām Latvijas Lauksaimniecības

universitāte nepieprasīja iepirkuma nolikumā paredzēto

Ekspertu atzinumi par

iekārtu slikto tehnisko

stāvoli un to kalpošanas laiks

norāda uz nepieciešamību

veikt to nomaiņu, tomēr

revidentiem netika iesniegti

pierādījumi, kas pamatotu

darbu steidzamību.


40

piedāvājuma nodrošinājuma atmaksu 3000 euro apmērā, kā

arī nevarēja iesniegt pierādījumus, kas apliecinātu, ka tika

vērtēts, vai pretendents, kurš atteicās slēgt iepirkuma līgumu,

un nākamais pretendents nav uzskatāms par vienu tirgus

dalībnieku.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes rīkotajā iepirkuma procedūrā

“Jelgavas Pils un Veterinārmedicīnas fakultātes gāzes katlumāju

iekārtu pārbūves projekta izstrāde un realizācija” atbilstoši konkursa

nolikumam111 pretendentiem bija jāpievieno piedāvājumam no savas

puses neatsaucams piedāvājuma nodrošinājums 3000 euro apmērā.

Normatīvais akts112 paredz, ka nodrošinājuma devējs izmaksā

pasūtītājam piedāvājuma nodrošinājuma summu, ja pretendents

(nodrošinājuma devējs), kura piedāvājums izraudzīts saskaņā ar

piedāvājuma izvēles kritēriju, neparaksta iepirkuma līgumu vai

vispārīgo vienošanos pasūtītāja noteiktajā termiņā.

Pretendents, kura piedāvājumu Latvijas Lauksaimniecības

universitātes Iepirkumu komisija atzina par uzvarētāju saskaņā ar

piedāvājuma izvēles kritēriju, atteicās parakstīt iepirkuma līgumu, taču

Latvijas Lauksaimniecības universitāte neatprasīja nodrošinājuma

devējam samaksāt universitātei piedāvājuma nodrošinājuma

3000 euro apmērā atmaksu.

Normatīvais akts 113 paredz, ka pirms lēmuma pieņemšanas par līguma

noslēgšanu ar nākamo pretendentu, kurš piedāvājis zemāko cenu vai

saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, pasūtītājs izvērtē, vai tas nav

uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto

pretendentu, kurš atteicās slēgt iepirkuma līgumu ar pasūtītāju. Ja

nepieciešams, pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt no nākamā pretendenta

apliecinājumu un, ja nepieciešams, pierādījumus, ka tas nav

uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto

pretendentu.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte nevarēja iesniegt pierādījumus,

kas apliecinātu, ka tika vērtēts, vai pretendents, kurš atteicās slēgt

iepirkuma līgumu, un nākamais pretendents nav uzskatāmi par vienu

tirgus dalībnieku.

Ieteikums

Lai nodrošinātu iepirkumu procedūru atbilstību normatīvā akta114

prasībām, Latvijas Lauksaimniecības universitātei pilnveidot iekšējās

kontroles procedūras gadījumos, kad iepirkumā par konkursa


41

uzvarētāju tiek atzīts nākamais pretendents, kurš piedāvājis zemāko

cenu vai saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu.

2.2.3. Vai remonti ir veikti atbilstoši plānotajiem termiņiem un

finansējuma izlietošanas nosacījumiem?

Lai gan faktiski veiktie darbi katlu māju darbības

nodrošināšanai un attīrīšanas tehnoloģiju atjaunošanā atbilst

plānotajam mērķim un ir pabeigti 2016.gada janvārī, tomēr

finansējuma pieprasīšana un attiecīgi iepirkuma organizēšana

gada beigās radīja situāciju, ka iepirkums nenoritēja

plānotajos termiņos, attīrīšanas iekārtu remontdarbu

uzsākšana aizkavējās. Turklāt būvniecības darbi bija jāveic

ziemā - āra apstākļos un atslēdzot apkuri ēkām, ko nevar

uzskatīt par labu praksi šāda veida būvniecības darbu

veikšanai.

Rezultātā Latvijas Lauksaimniecības universitāte pilnībā

neizpildīja vēstulē Zemkopības ministrijai apliecināto, ka

līdzekļi no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem

gadījumiem” tiks pilnā apmērā izlietoti līdz 2015.gada beigām

un darbi tiks pabeigti līdz 2015.gada 31.decembrim.

Latvijas Lauksaimniecības universitātei tika piešķirti līdzekļi

465 000 euro apmērā, tajā skaitā 187 000 euro apmērā katlu māju

darbības nodrošināšanai un 278 000 euro apmērā notekūdeņu

attīrīšanas tehnoloģiju atjaunošanai (skat. 5.attēlu).

Latvijas Lauksaimniecības universitāte vēstulē115 Zemkopības

ministrijai apliecināja, ka līdzekļi no budžeta programmas “Līdzekļi

neparedzētiem gadījumiem” tiks pilnā apmērā izlietoti līdz 2015.gada

beigām, savukārt Sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā

(anotācijā) tika norādīts, ka visi darbi tiks pabeigti līdz 2015.gada

31.decembrim.


42

5.attēls Piešķirto līdzekļu izlietojums

Revīzijā konstatēts, ka no piešķirtajiem līdzekļiem izlietoti

415 469 euro, tajā skaitā 172 239 euro katlu māju darbības

nodrošināšanai un 243 230 euro notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģiju

atjaunošanai (skat.5. un 6, attēlu):

2015.gadā darbi tika pabeigti 85% apmērā, veicot apmaksu

218 651 euro jeb 53% no kopējās darbu veicējiem samaksātās

summas;

2016.gadā darbi tika pabeigti un veikta apmaksa izpildītājam

196 818 euro jeb 47% apmērā.

2015.gadā Latvijas Lauksaimniecības universitāte atmaksāja valsts

budžetā līdzekļus 49 531 euro apmērā, jo iepirkuma rezultātā

līgumi par būvdarbu veikšanu tika noslēgti par mazāku summu,

nekā sākotnēji plānots.

-

50 000

100 000

150 000

200 000

250 000

300 000

Katlu mājas Attīrīšanas iekārtas

187 000

278 000

172 239

243 230

Sākotnēji plānots, EUR Faktiski izlietots EUR


43

6.attēls Samaksa par veiktajiem darbiem

Katlu māju iekārtu pārbūve Jelgavas pilī un Veterinārmedicīnas

fakultātē tika pabeigta līgumos paredzētajā termiņā - līdz 2015.gada

21.decembrim.

Ņemot vērā to, ka iepirkuma procesā pirmais konkursa uzvarētājs par

attīrīšanas iekārtu pārbūvi atteicās slēgt līgumu, līgums ar nākamo

pretendentu tika noslēgts 2015.gada 1.decembrī, un tā izpildes termiņš

bija noteikts 2015.gada 30.decembris, saīsinot sākotnēji plānoto darbu

izpildes laiku no astoņām uz četrām nedēļām.

Sakarā ar komplektējošā aprīkojuma piegādes kavēšanos116 līguma

termiņš tika pagarināts līdz 2016.gada 31.janvārim, pagarinot darbu

izpildes laiku uz sākotnēji plānotajām astoņām nedēļām. Attīrīšanas

iekārtu pārbūve tika pabeigta 2016.gada 29.janvārī117.

Ņemot vērā to, ka darbi tika veikti ziemā, ir izveidojušies atliktie darbi

(teritorijas labiekārtošana un apzaļumošana pēc iekārtu montāžas)

890 euro apmērā, kuri tiks pabeigti līdz 2016.gada 31.maijam.

7.attēls Līguma izpildes termiņš

Revīzijā tika veikta Jelgavas pils attīrīšanas iekārtas un Jelgavas pils

katlumājas vizuāla apsekošana un tika konstatēts, ka dabā veiktie

218 651

196 818

49 531

2015.gadā darbu

izpildītājiem veiktā

apmaksa

2016.gadā darbu

izpildītājiem veiktā

apmaksa

2015.gadā budžetā

pārskaitītie neizlietotie

līdzekļi

Sākotnēji plānotais līguma izpildes termiņš

30.12.2015.

Faktiskais līguma izpildes termiņš

29.01.2016.

Pagarinātais līguma izpildes termiņš

31.01.2016.


44

darbi atbilst pieņemšanas un nodošanas aktos norādītajam (skat.

2.pielikumu - Latvijas Lauksaimniecības universitātes katlu māju un

attīrīšanas iekārtu pārbūves foto fiksācija).

Ieteikums

Zemkopības ministrijai un Latvijas Lauksaimniecības universitātei

nodrošināt, ka būvniecības darbi tiek plānoti ņemot vērā to raksturu un

ievērojot apstiprinātajā gadskārtējā valsts budžetā plānotās

apropriācijas.


45

Revīzijas raksturojums

Revīzijas mērķis

Revīzijas mērķis ir pārbaudīt:

vai 2015.gada pārskats visos būtiskos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par

Zemkopības ministrijas finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un revidējamās vienības darbības

rezultātiem un vai tas ir sagatavots atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu

prasībām;

vai būtiski finanšu pārskatam pakārtoti darījumi (tekstā arī atbilstības jautājumi) – (1) Lauku

atbalsta dienesta informāciju sistēmu pilnveidošanas izdevumu atbilstība jaunās politikas

iniciatīvas mērķim, (2) Latvijas Lauksaimniecības universitātei piešķirto līdzekļu apgūšanas

atbilstība izvirzītajam mērķim – atbilst tiesību aktiem, plānošanas dokumentiem un valstiski (vai

starptautiski) atzītai praksei, kas uz tiem attiecas.

Revidējamās vienības un revidentu atbildība

Revidējamās vienības vadība ir atbildīga:

par gada pārskata sagatavošanu atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 15.oktobra noteikumiem

Nr.1115 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” un tajā sniegtās informācijas patiesu uzrādīšanu

saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Šī atbildība paredz izveidot, ieviest un uzturēt tādu iekšējās

kontroles sistēmu, kura nodrošina gada pārskata sagatavošanu bez krāpšanas un kļūdu izraisītām

neatbilstībām, kā arī izvēlēties un lietot piemērotu grāmatvedības politiku;

par to, lai nodrošinātu, ka finanšu pārskatam pakārtotie darījumi atbilst tiesību aktiem,

plānošanas dokumentiem un valstiski (vai starptautiski) atzītai praksei, kas uz tiem attiecas.

Valsts kontroles revidenti ir atbildīgi par revīzijas ziņojuma sniegšanu, kas pamatojas uz revīzijas laikā

gūtiem atbilstošiem, pietiekamiem un ticamiem revīzijas pierādījumiem. Mēs savu revīziju esam veikuši

saskaņā ar Starptautiskajiem revīzijas standartiem, kā arī saskaņā ar Starptautiskajiem standartiem

augstākajām revīzijas iestādēm 1000 – 1720 un 4200.

Saskaņā ar šiem standartiem mēs ievērojam ētikas prasības un revīziju:

par gada pārskata sagatavošanu plānojām un veicām, lai iegūtu pietiekamu pārliecību, ka finanšu

pārskatos nav būtisku kļūdu un neatbilstību;

par finanšu pārskatam pakārtotiem darījumiem plānojām un veicām, lai iegūtu ierobežotu

pārliecību, ka finanšu pārskatam pakārtotie darījumi atbilst tiesību aktiem, plānošanas

dokumentiem un valstiski (vai starptautiski) atzītai praksei, kas uz tiem attiecas.


46

Revīzijas pamatojums, apjoms un kritēriji

Finanšu revīzija “Par Zemkopības ministrijas 2015.gada pārskata sagatavošanas pareizību” ir veikta

pamatojoties uz Valsts kontroles likuma 3. panta 2. punktu un Valsts kontroles Ceturtā revīzijas

departamenta 2015.gada 17.septembra revīzijas uzdevumu Nr.2.4.1-33/2015 (grozījumi revīzijas

uzdevumā izdarīti 2015.gada 22.septembrī).

Revīzijas gaitā Valsts kontrole veica pārbaudes procedūras par pārskata sagatavošanas un darījumu

atbilstību Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, kā arī izmantoto grāmatvedības

principu izvērtējumu, kuru mērķis ir iegūt revīzijas pierādījumus attiecībā uz konsolidētajā finanšu

pārskatā uzrādītajām summām un skaidrojumiem.

Procedūras izvēlētas, pamatojoties uz profesionālu vērtējumu, tajā skaitā – izvērtējot krāpšanas vai

kļūdu izraisītu būtisku neatbilstību riskus finanšu pārskatā. Izvērtējot šādus riskus, novērtēta iekšējās

kontroles sistēma, kas izveidota, lai nodrošinātu finanšu pārskata sagatavošanu un tajā ietvertās

informācijas patiesu uzrādīšanu, un šāda novērtējuma mērķis ir izstrādāt apstākļiem atbilstīgas revīzijas

procedūras, nevis sniegt atzinumu par iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti. Revīzijas gaitā novērtēta

arī izmantoto grāmatvedības pamatprincipu atbilstība un vadības izstrādāto grāmatvedības aplēšu

pamatotība, kā arī novērtēts vispārējais finanšu pārskata izklāsts.

Revīzijas laikā izlases veidā tika pārbaudīts Zemkopības ministrijas konsolidētais 2015.gada pārskats,

veicot pārskata sakarību un pārskata datu atbilstības grāmatvedības uzskaites datiem pārbaudi. Revīzijas

laikā tika pārbaudīta iepriekšējā Valsts kontroles 2015.gada 30.aprīļa finanšu revīzijāNr.2.4.1-37/2014

“Par Zemkopības ministrijas 2014.gada pārskata sagatavošanas pareizību” konstatēto kļūdu un nepilnību

novēršana.

Revīzijas laikā izlases veidā tika pārbaudītas iestādes pārskata daļas. Revīzijas apjomā iekļautās iestādes

un izlases veidā pārbaudītās ministrijas un tās padotības iestāžu pārskatu daļas uzrādītas 3.pielikumā.

Revīzijas laikā tika pārbaudīta arī būtisku finanšu pārskatam pakārtotu darījumu atbilstība tiesību

aktiem, plānošanas dokumentiem un valstiski (vai starptautiski) atzītai praksei, kas uz tiem attiecas.

Revīzijas laikā pārbaudītie būtiskie finanšu pārskatam pakārtotie darījumi un to kritēriji uzrādīti

4.pielikumā.


47

Būtisku finanšu pārskatam pakārtoto darījumu atbilstības tiesību aktiem izvērtējums tika plānots un

veikts tā, lai iegūtu ierobežotu pārliecību. Šo revīzijas procedūru veids, laiks un apjoms ir ierobežots

salīdzināmumā ar to, kas veikts par finanšu pārskata sagatavošanu.

Papildus revīzijas laikā tika izvērtēti šādi pēc rakstura būtiski jautājumi:

Zemkopības ministrijai papildus piešķirtie līdzekļi no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem

gadījumiem”, lai noskaidrotu, vai gadskārtējā valsts budžetā ir bijuši paredzēti pietiekami līdzekļi

iepriekš prognozējamām, gadskārtējā valsts budžeta likumā plānojamām vajadzībām, un

pārliecinātos, ka šie līdzekļi izlietoti likumīgi un ekonomiski;

2015.gada decembrī veiktie nodokļu maksājumi, lai noskaidrotu, vai iestādes nav veikušas nodokļu

avansa maksājumus pretēji normatīvajiem aktiem;

2015.gada pēdējā ceturksnī veiktie avansa maksājumi, lai noskaidrotu, vai iestādes nav veikušas

līgumos sākotnēji neparedzētus avansa maksājumus;

vai 2015.gadā netika finansēti tādi pasākumi, kuru sākotnējais maksājumu grafiks paredzēja

maksājumu veikšanu nākamajos periodos.

Iepriekš minētie jautājumi tiek izvērtēti visās finanšu revīzijās par ministriju un centrālo valsts iestāžu

2015.gada pārskatu sagatavošanas pareizību, un informācija par tiem apkopotā veidā tiks izmantota

finanšu revīzijas “Par Latvijas Republikas 2015.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par

pašvaldību budžetiem” ietvaros.

Revīzija nodrošināja pietiekamu pamatu revīzijas ziņojuma sagatavošanai.

Revidenti saskaņā ar Starptautisko revīzijas standartu Nr.600 “Īpaši apsvērumi – grupas finanšu

pārskatu revīzija (tostarp komponentu revidentu darbs)” paļāvās uz zvērinātu revidentu darbu118, kuri ir

snieguši atzinumu bez iebildēm119 par šādiem pārskatiem:

Lauku atbalsta dienesta 2014./2015.gada Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un Eiropas

Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējuma izlietojuma finanšu pārskata daļa par periodu

no 2014.gada 16.oktobra līdz 2015.gada 15.oktobrim120 223 775 601 euro jeb 44% no Zemkopības

ministrijas konsolidētā budžeta;

Latvijas Lauksaimniecības universitātes 2015.gada finanšu pārskats (bilance uz 2015.gada

31.decembri 50 037 396 euro jeb 3% no Zemkopības ministrijas konsolidētā pārskata bilances

kopsummas).

Revīzijas grupas vadītāja

vecākā valsts revidente I. Rancāne

Revīzijas grupa:

vecākā valsts revidente-juriste D. Teiviša

vecākā valsts revidente V. Šņepste


48

valsts revidente A.Kairova

valsts revidente L.Brākmane

Informācijas sistēmu auditore L.Nagle

valsts revidents K.Ģermanis

vecākā valsts revidente I. Gatiņa

SASKAŅOTS

Sektora vadītājs U. Kalniņš

Sektora vadītāja I. Kalniņa-Junga

Departamenta direktore I. Stepanova

Ar Revīzijas ziņojuma projektu iepazinos:

Valsts sekretāre D. Lucaua


49

Termini un skaidrojumi

Saīsinājums/ termins Skaidrojums

ES Eiropas Savienība

ELGF Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds

ELFLA Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai

JPI Jaunās politikas iniciatīvas

KLP Kopējā lauksaimniecības politika

Lauku atbalsta dienesta IS Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas

EKK Ekonomiskās klasifikācijas kods

CSDD Ceļu satiksmes drošības direkcija

VSAOI Valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa

EIS Elektroniskā iepirkumu sistēma

PVN Pievienotās vērtības nodoklis

MRVD Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Muzeju un resursu vadības departaments

TUD Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Tehniskās uzraudzības departaments

IUB Iepirkumu uzraudzības birojs


50

1.pielikums. Iespējamais IT komponentes ieviešanas izmaksu aprēķins

Nr. Jautājums Aplēse Aplēses vērtība

1 2 3 4

1. SIA “Corporate Systems” darbinieku

skaits Saskaņā ar SIA “Corporate

Systems” gada pārskata datiem121

5

2. SIA “Corporate Systems” darbinieku

stundas likme

Līguma 2.pielikumā piedāvāto

darbu izmaksas par komponenšu

integrāciju ir 27 600 euro, darbu

apjoms 552 h.

Stundas likme par vienu darba

stundu=27 600 euro/552 h

50 euro/h bez PVN

3. Dienu skaits komponenšu ieviešanai Komponenšu piegādes datums:

19.03.2016.

P-n akta parakstīšanas datums par

līgumdarbu izpildi: 16.04.2015.

Dienu skaits darbu izpildei starp

16.04.2015. un 19.03.2016. = 29

dienas

29 dienas

4. Patērēto stundu skaits, ja visi SIA

“Corporate Systems” darbinieki ir

iesaistīti darbu izpildē no 19.03.2015.

līdz 16.04.2015.

29 dienas * 8 h/dienā * 5 darbinieki

= 1160 h

1160 stundas

5. Ieviešanas darbu izmaksas, ja visi SIA

“Corporate Systems” darbinieki ir

iesaistīti darbu izpildē no 19.03.2015.

līdz 16.04.2015.

1160 h * 50 euro/h = 58 000 euro 58 000 euro bez PVN

jeb 70 180 euro ar

PVN

6. Faktiskās ieviešanas darbu izmaksas, ja

visi SIA “Corporate Systems” darbinieki

ir iesaistīti darbu izpildē no 19.03.2015.

līdz 16.04.2015. (atņemot nost Līguma

2.pielikumā piedāvāto darbu izpildes

laiku un vērtību)

Līguma 2.pielikumā piedāvāto

darbu izmaksas par komponenšu

integrāciju ir 27600 euro, darbu

apjoms 552 h.

Faktiskās izmaksas = 58 000 euro –

27 600 euro = 30 400 euro

30 400 euro bez PVN

7. Kādas ir ieviešanas darbu izmaksas? Virtualizācijas serveru klāstera

monitorēšanas komponenšu piegāde

un ieviešana122

= 223 140 euro bez

PVN vai 269 999 euro

Divu komponenšu SteelCentral App

Response 1000v maksa = 31956

euro123

bez PVN

Ieviešanas darbu izmaksa= 223 140

euro bez PVN - 31 956 euro bez

PVN

191 184 euro bez

PVN jeb

231 333 euro ar PVN

8. Cik euro ieviešana izmaksā vienā dienā? Dienu skaits komponenšu

ieviešanai = 29 dienas (aprēķinu

6592 euro /dienā bez

PVN


51

sk.iepr.)

191 184 euro bez PVN / 29 dienas

9. Cik darbiniekiem jāstrādā, lai veiktu

ieviešanas darbus par 6592 euro /dienā?

SIA “Corporate Systems”

darbinieku stundas likme = 50

euro/stundā bez PVN (aprēķinu

sk.iepr.)

Darba dienas garums = 8 h

Darbinieku skaits nepieciešamajiem

ieviešanas darbiem = (6592 euro

/dienā bez PVN / 50 euro/stundā

bez PVN) / 8 h

17 cilvēki


52

2.pielikums. Latvijas Lauksaimniecības universitātes katlu māju un attīrīšanas iekārtu

pārbūves foto fiksācija

1.attēls. Attīrīšanas iekārtu baseini – pa kreisi jaunizbūvētie

baseini, pa labi vecie baseini

2.attēls. Attīrīšanas iekārtu mehānisko piemaisījumu atdalītāja

māja un mehānisko piemaisījumu atdalītājs


53

3.attēls. Attīrīšanas iekārtu jauniegādātie sūkņi

4.attēls. Attīrīšanas iekārtu vecie sūkņi


54

5.attēls. Attīrīšanas iekārtu jaunuzbūvētais žogs

6.attēls. Latvijas Lauksaimniecības universitātes katlu māja –

ārskats un iekšskats


55

7.attēls. Jaunuzstādīto katlu identifikatori

8.attēls. Katlu pārbaudes zīmes (uzlīmes)


56

3.pielikums. Revīzijas apjomā iekļautās iestādes un izlases veidā pārbaudītās

Zemkopības ministrijas un tās padotības iestāžu pārskatu daļas

Iestāde Pārskata daļas

Zemkopības

ministrija

darījumu posteņi, tajā skaitā, veicot darījumu posteņu pārbaudes, iegūta

pārliecība par bilances posteņiem “saistības” (konts 5000) un “prasības”

(konts 2300):

o atlīdzība (EKK 1000);

o pakalpojumi (EKK 2200);

o subsīdijas un dotācijas (EKK 3000);

o uzturēšanas izdevumu transferti, pašu resursu maksājumi,

starptautiskā sadarbība (EKK 7000);

o pamatkapitāla veidošana (EKK 5000);

bilances posteņi:

o turējumā nodotie valsts un pašvaldību īpašumi (konts 1250);

o bioloģiskie un pazemes aktīvi (konts 1260);

o nākamo periodu izdevumi un avansi par pakalpojumiem un

projektiem

(konts 2400);

o pārskata gada budžeta izpildes rezultāts (konts 3520);

konsolidācijas un sakarību pārbaudes:

o konsolidācijas pārbaude (konsolidētajam gada pārskatam);

o gada pārskata sakarību pārbaude (Zemkopības ministrijas gada

pārskatam).

Lauku atbalsta

dienests



(konts 2300):




o pamatkapitāla veidošana (EKK 5000);

gada pārskata sakarību pārbaude.

Lauku atbalsta

dienesta ELGF un

ELFLA

darījumu posteņi (laika posmā no 01.10.2015. līdz 31.12.2015.):


o uzturēšanas izdevumu transferti, pašu resursu maksājumi,

starptautiskā sadarbība (EKK 7000).

Valsts Tehniskās

uzraudzības




57

aģentūra (konts 2300):

o pašu ieņēmumi (EKK 21400);



o krājumi (EKK 2300);

o pamatkapitāla veidošana (EKK 5000).

gada pārskata sakarību pārbaude.

Pārtikas un

veterinārais

dienests

atlīdzība (EKK 1000).


58

4.pielikums. Revīzijas pieeja revīzijas apjomā iekļautajiem atbilstības jautājumiem

Finansējums

(euro)

Galvenais pārbaudāmais jautājums un būtiskākie atbilstības kritēriji

1. Zemkopības ministrijai 2014.gadā piešķirtais finansējums jaunajai politikas iniciatīvai “ES Kopējās

lauksaimniecības politikas reformas ieviešana un ZM un tās padotībā esošo iestāžu uz klientu

orientētās pakalpojumu sistēmas attīstība 2014.-2020.gadā” - lai veicinātu jaunās kopējās

lauksaimniecības politikas reformas nosacījumu ieviešanu, Lauku atbalsta dienesta informācijas

sistēmu pilnveidošanas izdevumu atbilstība jaunās politikas iniciatīvas mērķim.

1 073 593 euro

(pārskata gadā)

2 822 692 euro

(kopējais no 2014.-

2016.gadam)

Galvenais pārbaudāmais jautājums – Vai izdevumi Lauku atbalsta dienesta informācijas

sistēmas pilnveidošanai atbilst jaunās politikas iniciatīvas mērķim, veicot kopējās

lauksaimniecības politikas reformas jauno nosacījumu ieviešanu?

Būtiskākie atbilstības kritēriji:

plāns ir izstrādāts;

noteikti mērķi un tie ir īstenoti;

rezultatīvie rādītāji ir noteikti un sasniegti;

termiņi ir noteikti un sasniegti;

nepieciešamie finanšu resursi ir noteikti un izlietoti atbilstoši plānotajam;

nepieciešamā funkcionalitāte ir pasūtīta, piegādāta, testēta un tiek izmantota.

2. Lai nodrošinātu katlu māju un attīrīšanas iekārtu pārbūvi, Latvijas Lauksaimniecības universitātei

piešķirto līdzekļu apgūšanas atbilstība izvirzītajam mērķim.

465 000 euro

(pārskata gadā)

Galvenais pārbaudāmais jautājums – Vai Latvijas Lauksaimniecības universitātei līdzekļi

no 74.resora budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirti

pamatoti un izlietoti efektīvi?


katlu mājas un attīrīšanas iekārtas būvniecības darbi tika plānoti atbilstoši labās

prakses principiem;

līdzekļi neparedzētiem gadījumiem tiek piešķirti iepriekš neprognozējamām un

gadskārtējā valsts budžeta likumā neplānojamām vajadzībām;

iepirkumi ir veikti;

būvniecības darbi ir uzsākti un pilnībā pabeigti līdz 2015.gada beigām;

par veiktajiem darbiem ir parakstīts pieņemšanas-nodošanas akts un veikta pilnīga

samaksa līdz 2015.gada 31.decembrim;

katlu māja un attīrīšanas iekārtas pēc rekonstrukcijas veikšanas ir darba kārtībā un

darbojas.

3. Prezidentūras nodrošināšanas izdevumi.


59

Finansējums

(euro)

Galvenais pārbaudāmais jautājums un būtiskākie atbilstības kritēriji

1 669 742 euro

(pārskata gadā)

3 535 557 euro

(kopējais 2013.-

2015.gadam)

Galvenais pārbaudāmais jautājums – Vai Prezidentūrai piešķirtais finansējums ir izlietots

paredzētajiem mērķiem un tiesību aktos noteiktajā kārtībā?


likums “Par valsts budžetu 2015.gadam”;

Ministru kabineta 12.07.2012. rīkojums Nr.334 “Par papildu finansējumu, lai

sagatavotu un nodrošinātu Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē

2015.gadā”, Ministru kabineta 29.08.2012. rīkojums Nr.413 “Par papildu

finansējumu, lai sagatavotu un nodrošinātu Latvijas prezidentūru Eiropas

Savienības Padomē 2015.gadā”;

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums un

Ministru kabineta 13.08.2013. noteikumi Nr.589 “Noteikumi par papildu

atlīdzības noteikšanu amatpersonām (darbiniekiem), kuras ir iesaistītas Latvijas

prezidentūras Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā sagatavošanā un norisē”;

Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē budžeta veidošanas principi un

vadlīnijas (pieņemtas zināšanai Ministru kabineta 13.05.2014. sēdē (sēdes

protokols Nr.28, 32.§)), Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē

personāla piesaistes un motivēšanas vadlīnijas (pieņemtas zināšanai Ministru

kabineta 24.04.2012. sēdē (sēdes protokols Nr.22, 53.§)), Latvijas prezidentūras

Eiropas Savienības Padomē pasākumu Latvijā sagatavošanas un norises

nodrošināšanas vadlīnijas (pieņemtas zināšanai Ministru kabineta 19.08.2014.

sēdē (sēdes protokols Nr.44, 58.§)).


60

Atsauces

1 Likuma par budžetu un finanšu vadību 4.pants, 5.panta ceturtā daļa un 9.panta pirmā daļa.

2 Publisko iepirkumu likums un Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta pirmā daļa.

3 Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.panta pirmā daļa.

4 Publisko iepirkumu likuma 2.panta 2.punkts un 67.

1pants.

5 Publisko iepirkumu likuma 67.1panta otrās daļas 1.punkts, trešās daļas 2.punkts.

6 Zemkopības ministrijas 2015.gada 3.jūnija izsludinātais iepirkums atklātā konkursa nolikums

Nr.ZM/2015/16_ELFLA. 7 Zemkopības ministrijas un SIA “Lattelekom Technology” (reģistrācijas nr.40003016728) 2015.gada

28.augustā iepirkuma līgums Nr.2015/108 par Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu

koplietošanas informācijas sistēmu uzturēšanu un pilnveidošanu. 8 Zemkopības ministrijas un SIA “Lattelekom Technology” (reģistrācijas nr.40003016728) 2015.gada

28.augustā iepirkuma līgums Nr.2015/108 par Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu

koplietošanas informācijas sistēmu uzturēšanu un pilnveidošanu. 9 Zemkopības ministrijas un SIA “Lattelekom Technology” (reģistrācijas nr.40003016728) 2015.gada

29.augusta grozījumu iepirkuma līgumam Nr.2015/108 par Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo

iestāžu koplietošanas informācijas sistēmu uzturēšanu un pilnveidošanu 2.3.punkts. 10

2015.gada 29.septembra maksājuma uzdevums Nr.08583. 11

Publisko iepirkumu likuma 67.1pants.

12 Ņemot vērā EIS norādīto, ka divu komponenšu cena ir 31 956 euro bez PVN, pēc revidenta aplēses

secināms, ka to ieviešana izmaksājusi 191 184 euro bez PVN jeb 231 333 ieskaitot PVN. 13

Zemkopības ministrija un SIA “Corporate Systems” (reģistrācijas nr.40103307781) 2014.gadā noslēdza

līgumu Nr.ZM/2014/125 par Zemkopības ministrijas rīcībā esošas lietojumprogrammas un informācijas

sistēmu veiktspējas noteikšanas un pārraudzības risinājuma (ražotājs OPNET Technologies, Inc.) uzturēšanu

(t.sk. licenču pagarināšanu) un uzraudzību (iepirkuma numurs ZM/2014/7). 14

Iepirkumu rezultāti Zemkopības ministrijas vietnē (https://www.zm.gov.lv/zemkopibas-

ministrija/iepirkumi/zm-2014-17?id=243), IUB paziņojums par iepirkuma procedūras rezultātiem

(https://pvs.iub.gov.lv/show/369607). Resursi skatīti 2016.gada 3.februārī. 15

ZM/2013/19_EZF “EZF Informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu lietojumprogrammu un informāciju sistēmu

(IS) veiktspējas noteikšanas pārraudzības risinājuma un programmatūras (licences) piegāde un sistēmu

monitorings”. 16

Zemkopības ministrijas un SIA “Corporate Systems” (reģistrācijas nr.40103307781) 2015.gada 16.marta

līgums Nr.2015/56. 17

Zemkopības ministrijas 2015.gada 27.janvāra vēstule Nr.13.3-17/259/2015. 18


līguma Nr.2015/56 1.punkts. 19


līguma Nr.2015/56 2.1.1.apakšpunkts. 20


līguma Nr.2015/56 2.pielikuma 1.punkts (atbilstoši tehniskajai specifikācijai SIA “Corporate Systems”

piegādās un ieviesīs divas risinājuma komponentes SteelCentral App Response 1000v. Tehniskais piedāvājums

neietver informāciju, vai, piegādājot komponentes, tiks piegādātas papildus kādas iekārtas. 21


līguma Nr.2015/56 2.1.2.apakšpunkts. 22


līguma Nr.2015/56 2.pielikuma 2.punkts. 23

SIA “Corporate Systems” (reģistrācijas nr.40103307781) 2015.gada 19.marta rēķins Nr15CSS397. 24

2015.gada 16.aprīļa nodošanas-pieņemšanas akts par Lietojumprogrammu un IS veiktspējas un pārraudzības

risinājuma paplašināšanu. 25

EIS dati (https://www.eis.gov.lv/EIS/Categories/CategoryList.aspx?CategoryId=12159 ), produkts -

CI97.130.503.

https://www.zm.gov.lv/zemkopibas-ministrija/iepirkumi/zm-2014-17?id=243

https://www.zm.gov.lv/zemkopibas-ministrija/iepirkumi/zm-2014-17?id=243

https://pvs.iub.gov.lv/show/369607

https://www.eis.gov.lv/EIS/Categories/CategoryList.aspx?CategoryId=12159


61

26

Revidenta aplēse ieviešanas darbu izmaksai = 269 999 euro - 38 666 euro. 27

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmā un divpadsmitā

daļa. 28

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta pirmā daļa, 4.panta

trešā daļa, 14.panta pirmā, devītā un divpadsmitā daļa. 29

Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.66 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju

amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību” 4., 11.punkts. 30

Lauku atbalsta dienesta amatu un mēnešalgu saraksts (uz 2015.gada 5.janvāri) (apstiprināts 2015.gada

5.janvārī), Lauku atbalsta dienesta amatu un mēnešalgu saraksts (uz 2015.gada 1.decembri) (apstiprināts

2015.gada 1.decembrī). 31

Lauku atbalsta dienesta amatu un mēnešalgu saraksts (uz 2015.gada 5.janvāri) (apstiprināts 2015.gada

5.janvārī), Lauku atbalsta dienesta amatu un mēnešalgu saraksts (uz 2015.gada 1.decembri) (apstiprināts

2015.gada 1.decembrī). 32

Lauku atbalsta dienesta 2015.gada 5.janvāra rīkojums Nr.28p. 33

Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.66 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju

amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību” 6.punkts, 3.pielikums. 34

2014.gada 30.decembra vienošanās Nr.8 par nodarbināšanu virsstundu darbā. 35

Finanšu ministrijas 2016.gada 23.februāra vēstule Lauku atbalsta dienestam Nr. 22-2-02/1048. 36

Finanšu ministrijas 2016.gada 1.aprīļa vēstule Valsts kontrolei Nr.22-2-02/1812. 37

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmā un divpadsmitā

daļa. 38

Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumu Nr.1031 “Noteikumi par budžetu izdevumu

klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām” pielikums. 39



Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumu Nr.1031 “Noteikumi par budžeta izdevumu


Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 31. panta ceturtā daļa.

42 Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums 17. panta pirmā daļa.

43 Pārtikas un veterinārā dienesta kārtības “Ierēdņu un darbinieku darba samaksas kārtība” 27.punkts (kārtība

apstiprināta ar Pārtikas un veterinārā dienesta 2015.gada 10.janvāra rīkojumu nr.3-ks un 2015.gada 24.aprīļa

rīkojumu nr.52-ks, kā arī 2015.gada 12.novembra rīkojumu nr. 117-ks). 44

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums 31. panta ceturtā daļa.

45 Pārtikas un veterinārā dienesta 2015.gada 11.augusta rīkojums Nr. 797-p “Par atbrīvošanu no amata”;

Pārtikas un veterinārā dienesta 2015.gada 16.jūnijs rīkojums Nr. 617-p “Par atbrīvošanu no amata”; Pārtikas un

veterinārā dienesta 2015.gada 6.maija rīkojums Nr. 495-p “Par atbrīvošanu no amata”; Pārtikas un veterinārā

dienesta 2015.gada 18.maija rīkojums Nr. 523-p “Par atbrīvošanu no amata”. 46


47 Pārtikas un veterinārā dienesta kārtības “Ierēdņu un darbinieku darba samaksas kārtība” 27.punkts (kārtība

apstiprināta ar Pārtikas un veterinārā dienesta 2015.gada 10.janvāra rīkojumu nr.3-ks un 2015.gada 24.aprīļa

rīkojumu nr.52-ks, kā arī 2015.gada 12.novembra rīkojumu nr. 117-ks). 48


49 Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras 2015.gada 2.aprīļa kārtība Nr.1-24/4 “Darba apģērbu un apavu

iegādes un lietošanas kārtība Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā”. 50

Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta noteikumi Nr.372 “Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos

aizsardzības līdzekļus”. 51

Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta pirmā daļa un Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta

noteikumi Nr.372 “Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus”. 52

Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta pirmā daļa”. 53

Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta noteikumu Nr.372 “Darba aizsardzības prasības, lietojot

individuālos aizsardzības līdzekļus” 6.punkts. 54

Darba devēju rokasgrāmatas 151.lpp. (izdevējs - Latvijas Darba devēju konfederācija 2010). 55

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras 2015.gada 2.aprīļa kārtības Nr.1-24/4 “Darba apģērbu un apavu

iegādes un lietošanas kārtība Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā” 3. un 7.punkts.


62

56

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras 2015.gada 2.aprīļa kārtības Nr.1-24/4 “Darba apģērbu un apavu

iegādes un lietošanas kārtība Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā” 2.punkts. 57

2014.gada 19.maija rīkojums Nr.2-01/20 “Par amatu aprakstiem” amata apraksts Finanšu nodaļas vadītājai;

2014.gada 19.maijā rīkojums Nr.2-01/20 “Par amatu aprakstiem” amata apraksts departamenta vadītājs. 58

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras 2015.gada 2.aprīļa kārtība Nr.1-24/4 “Darba apģērbu un apavu

iegādes un lietošanas kārtība Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā”. 59

Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta noteikumi Nr.372 “Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos

aizsardzības līdzekļus”. 60

Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un

organizāciju” 41.3.apakšpunkts. 61


organizāciju” 51. un 70.punkts. 62


organizāciju” 2.punkts. 63


organizāciju” 41.3.apakšpunkts. 64

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras 2011.gada 28.marta kārtības Nr. 1-24/2 “Dienesta transportlīdzekļu

izmantošanas kārtība” 9. un 10.punkts. 65

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras 2007.gada 22.februāra rīkojums Nr.1-09/83 un 2008.gada 6.marta

rīkojums Nr.1-09/4. 66

http://www.csdd.lv/lat/par_csdd/rokasgramata_par_videjo_degvielas_paterinu/ (resurss apskatīts 2016.gada

21.aprīlī). 67


organizāciju” 2., 51.,70.punkts un 41.3.apakšpunkts. 68


klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām” pielikums un Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra

noteikumu Nr.1486 “Kārtība, kāda budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” 11.4.apakšpunkts. 69

Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumu Nr.1486 “Kārtība, kāda budžeta iestādes kārto

grāmatvedības uzskaiti” 11.4.apakšpunkts. 70



Zemkopības ministrijas un SIA “DPA” (reģistrācijas nr.40003351675) vispārējās vienošanās

Nr. VRAA/2013/55/AK/CI-85PKP, Zemkopības ministrijas pasūtījuma Nr.ZM/2015/42 darba uzdevuma Nr.

2015/106 1.punkta 2.apakšpunkts. 72

2015.gada 25.septembra pieņemšanas-nodošanas akts. 73


līgums Nr.2015/56 par lietojumprogrammas un IS veiktspējas noteikšanas un pārraudzības risinājumu. 74


klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām” pielikums un Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra

noteikumu Nr.1486 “Kārtība, kāda budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” 11.4.apakšpunkts. 75

Zemkopības ministrijas 2013.gada 3.jūnija vēstule Nr.8-2e/1891/2013 “Par jaunajām politikas iniciatīvām”. 76

Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta sēdes lēmuma Nr.46, 102§, 1. punkts. 77

Komisijas deleģētās regulas projekts ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES)

Nr.1307/2013, Komisijas īstenošanas regulas projekts, kas nosaka kārtību Eiropas Parlamenta un Padomes

Regulas (ES) Nr.1307/2013 piemērošanu, Komisijas deleģētās regulas projekts ar ko papildina Eiropas

Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.1306/2013, Komisijas īstenošanas regulas projekts, kas nosaka kārtību

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr.1306/2013 piemērošanai. 78

Zemkopības ministrijas 2014.gada 20.jūnija vēstule Nr.8-2e/2005/2014 “Par Ministru kabineta rīkojuma

projektu”. 79

Ministru kabineta 2014.gada 3.jūlija rīkojuma Nr.324 “Par pamatbudžeta apropriācijas pārdali”

4.4.apakšpunkts un Finanšu ministrijas 2014.gada 8.jūlija rīkojums Nr.339 “Par pamatbudžeta apropriācijas

pārdali starp programmām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām”. 80

Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta sēdes lēmuma Nr.46, 102§, 1.punkts un Finanšu ministrijas

2014.gada 8.jūlija rīkojums Nr.339 “Par pamatbudžeta apropriācijas pārdali starp programmām un budžeta

izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām”.

http://www.csdd.lv/lat/par_csdd/rokasgramata_par_videjo_degvielas_paterinu/


63

81

Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta sēdes lēmuma Nr.46, 102§, 1.punkts un Finanšu ministrijas


izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām”. 82

Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta sēdes lēmuma Nr.46, 102§, 1. punkts un Finanšu ministrijas


izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām”. 83

Tajā skaitā 79 570 euro, kas ir no Lauku atbalsta dienesta 2014.gadā pārdalīts Lauksaimniecības datu

centram, līdz ar to Lauku atbalsta dienestam apstiprinātā summa 2014.gadā ir 596 976 euro. 84

Ministru kabinets atbalstīja tikai informācijas sistēmu licenču nomu. 85

LAD darbības stratēģija 2014.-2016.gadam:

http://www.lad.gov.lv/files/lad_2014-2016_g_darbibas_strategija.pdf (interneta vietne apskatīta: 2016.gada

18.aprīlī). 86

Zemkopības ministrijas vadības apspriedes 2014.gada 23.jūnija protokollēmums Nr.34. 87

Lauku atbalsta dienesta 2013.gada 25.marta vēstule Nr. 10.2.2.–8/13/1172 “Par jauno politikas iniciatīvu

iesniegšanu” un vēstules 1.pielikums. 88

Lauku atbalsta dienesta 2015.gada 25.februāra e-pasts “FW: LAD par summām”. 89

Rādītāji “Viena izmaksāta ES atbalsta maksājuma euro administrēšanas izmaksas euro”, “Veikto kontroļu

īpatsvars %, no saimniecisko darbību veicējiem, kuri saņēmuši ES vai valsts atbalstu un pakļauti iespējamajām

kontrolēm” un “Kontroļu īpatsvars % kopējo kontroļu skaitā, kurās nav konstatētas neatbilstības N/A

prasībām”. 90

Rādītāji “Bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantotās platības (% no visām lauksaimniecībā izmantotajām

platībām)” un “Apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpatsvars (%)”. 91

Lauku atbalsta dienesta 2014.gada publiskais pārskats. 92

Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumu Nr.834 “Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību

no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem” 6.4.4.apakšpunkts. 93

Uzņēmuma nosaukums līguma noslēgšanas brīdī - SIA “Special Solutions” (reģistrācijas nr.40003989378). 94

ISO/IEC 27002:2013 “Information technology - Security techniques - Code of practice for information

security controls” 14.2.2 “System change control procedures”; ISO/IEC TR 15504-2:1998 “Information

technology - Software process assessment - Part 2: A reference model for processes and process capability”

5.1.2.7 ENG.1.6 “Software testing process”. 95

2015.gada 8.aprīļa apliecinājumā norādītā Lauku atbalsta dienesta IS versija IAKS.build-0401. 96

2015.gada 15.maija apliecinājumā norādītā Lauku atbalsta dienesta IS versija IAKS.build-0415. 97

Izmaiņu pieprasījums Nr.IKI-3146. 98




Latvijas Lauksaimniecības universitātes 2015.gada 14.aprīļa vēstule Kultūras ministrijai. 102

Latvijas Lauksaimniecības universitātes 2015.gada 9.septembra vēstule Nr.4.3-27/59 Zemkopības

ministrijai “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes iespējamiem būvniecības projektiem”. 103

Zemkopības ministrijas 2015.gada 25.septembra vēstule Finanšu ministrijai Nr. 8-2e/3111/2015. 104

Zemkopības ministrijas 2016.gada 26.februāra e-pasts. 105

Zemkopības ministrijas 2015.gada 25.septembra vēstule Finanšu ministrijai Nr. 8-2e/3111/2015. 106

Ministru kabineta 2015.gada 5.oktobra rīkojuma Nr.612 projekta ““Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no

valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums

(anotācija). 107

SIA “Bureau Veritas Latvia” (reģistrācijas nr. 50003304441) 2015.gada 3.jūnija Bīstamo iekārtu inspekcijas

apsekošanas akts Nr.900/OT/15. 108

Ministru kabineta 2015.gada 5.oktobra rīkojuma Nr.612 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta

programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija). 109

2015.gada 17.septembra ekspertīzes slēdziens. 110

2015.gada 17.septembra ekspertīzes slēdziens. 111

Latvijas Lauksaimniecības universitātes atklāta konkursa nolikuma “Jelgavas pils attīrīšanas iekārtu

pārbūves projekta izstrāde un realizācija” (apstiprināts Latvijas Lauksaimniecības universitātes iepirkuma

komisijas 2015.gada 25.septembra sēdē, protokols Nr.1) 3.1.sadaļa. 112

Publisko iepirkumu likuma 52.panta septītās daļas 3.punkts.

http://www.lad.gov.lv/files/lad_2014-2016_g_darbibas_strategija.pdf


64

113

Publisko iepirkumu likuma 56.panta sestā daļa. 114

Publisko iepirkumu likuma 56.panta sestā daļa. 115

Latvijas Lauksaimniecības universitātes 2015.gada 24.septembra vēstule Zemkopības ministrijai Nr.4.3.-

27/75. 116

2015.gada 22.decembra vēstule Nr.15/12/22-1. 117

2016.gada 29.janvāra līguma GL-46/2015 darbu pieņemšanas – nodošanas akts Nr.1. 118

SIA “KPMG Baltics” (reģistrācijas Nr. 40003235171) un Zemkopības ministrijas 2014.gada 16.jūnija

revīzijas pakalpojuma līgums Nr.2014/74, kā arī SIA “Pagrabnieces auditoru birojs” (reģistrācijas Nr.

40002030404) un Latvijas Lauksaimniecības universitātes 2015.gada 17.decembra pakalpojuma līgums

Nr.2015-LLU-229. 119

KPMG 2016.gada 29.janvāra ziņojuma “Par Lauku atbalsta dienesta sagatavoto ELGF un ELFLA finanšu

pārskatu sertifikācijas revīziju par 2015.gada” C iedaļa – Revīzijas atzinums un SIA “Pagrabnieces Auditoru

Birojs” 2016.gada 5.aprīlī “Neatkarīga revidenta ziņojums”. 120

KPMG 2016.gada 29.janvāra ziņojuma “Par Lauku atbalsta dienesta sagatavoto ELGF un ELFLA finanšu

pārskatu sertifikācijas revīziju par 2015.gada” 2.1.2.punkts un 15.pielikums. 121

Saskaņā ar Lursoft 2016.gada 19.aprīļa izziņu, arī

http://corporate-systems-sia-280578.infolapa.balticexport.com/, (interneta vietne apskatīta: 2016.gada

19.aprīlī). 122

Zemkopības ministrija un SIA “Corporate Systems” (reģistrācijas nr.40103307781) 2015.gada 16.marta

līguma Nr.2015/56 2.1.1.punkts. 123

EIS dati (https://www.eis.gov.lv/EIS/Categories/CategoryList.aspx?CategoryId=12159 ), produkts -

CI97.130.503.

http://corporate-systems-sia-280578.infolapa.balticexport.com/

https://www.eis.gov.lv/EIS/Categories/CategoryList.aspx?CategoryId=12159

par zemkopības ministrijas 2015.gada pārskatu · stundas algas likmi aprēķina, dalot...

Documents