par labklājības ministrijas 2016.gada pārskatu · ministru kabineta noteikumi10 paredz, ka to...

1

Par Labklājības ministrijas

2016.gada pārskatu

Rīga 2017

2

P A R L A B K L Ā J Ī B A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 6 . G A D A P Ā R S K A T U

Revīzijas ziņojums

Par Labklājības ministrijas 2016.gada pārskatu

2017.gada 28.aprīlis

Finanšu revīzija “Par Labklājības ministrijas 2016.gada pārskata sagatavošanas pareizību”

Revīzija veikta, pamatojoties uz Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta 2016.gada 16.maija

revīzijas uzdevumu Nr.2.4.1-18/2016.

Revīzijas ziņojums apstiprināts ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta 2017.gada 28.aprīļa

lēmumu Nr.2.4.1-18/2016.

Vāka noformējumā izmantotas fotogrāfijas no tīmekļa vietnes:

http://depositphotos.com/hin255/Depositphotos

http://depositphotos.com/hin255/Depositphotos

3


Saturs

Kopsavilkums ................................................................................................................ 4

1. Gada pārskata sagatavošana .................................................................................... 6

Pārskata daļa – Atlīdzība ............................................................................................................................ 6

1.1. Atlīdzības izdevumi valsts sociālās aprūpes centros .......................................................................... 6

1.2. Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma un papildatvaļinājuma piešķiršana Labklājības ministrijā un

Nodarbinātības valsts aģentūrā ................................................................................................................... 7

2. Atbilstības jautājums ............................................................................................... 9

Rīgas Stradiņa universitātes aģentūras “Darba drošības un vides veselības institūts” nodrošinātie darba

aizsardzības preventīvie pasākumi ............................................................................................................. 9

2.1. Vai Institūtam deleģētās funkcijas izpildei piešķirtie darba negadījumu speciālā budžeta līdzekļi

tiek izmantoti tiesiski un atbilstoši piešķiršanas mērķim? ....................................................................... 11

Kā tiek plānoti darba aizsardzības preventīvie pasākumi? ............................................................... 11

Kā tiek organizēta plānoto pasākumu izpilde? ................................................................................. 12

Vai ir veikti visi Pasākumu plānā paredzētie darba aizsardzības preventīvie pasākumi? ................ 13

Vai ir īstenoti visi 2016.gadā paredzētie pasākumi? ........................................................................ 14

Vai izdevumi ir bijuši atbilstoši? ...................................................................................................... 15

2.2. Vai izvēlētais risinājums – funkciju deleģēt Institūtam – ir efektīvākais veids? .............................. 19

Kāpēc funkcijas izpilde ir deleģēta Institūtam? ................................................................................ 19

Vai Institūtam ir nepieciešamie resursi funkcijas veikšanai? ........................................................... 20

Revīzijas raksturojums ................................................................................................ 22

Revīzijas mērķis ....................................................................................................................................... 22

Revidējamās vienības un revidentu atbildība ........................................................................................... 22

Revīzijas pamatojums, apjoms un kritēriji ............................................................................................... 23

Pielikumi ...................................................................................................................... 27

Atsauces ....................................................................................................................... 30


4

Kopsavilkums

Gada pārskata sagatavošana

Labklājības ministrijas 2016.gada pārskats visos būtiskos aspektos

sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par revidējamās vienības

finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un revidējamās vienības darbības

rezultātiem gadā, kas noslēdzās 2016.gada 31.decembrī, un tas ir

sagatavots atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu

prasībām.

Tomēr revīzijā ir konstatētas nepilnības atlīdzības jomā, kas būtiski

neietekmē gada pārskatu, bet kuru novēršana uzlabos tā kvalitāti.

Atbilstības jautājums

Revīzijā tika konstatēti būtiski un visaptveroši pārkāpumi un

neatbilstības Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai “Darba drošības

un vides veselības institūts” (turpmāk – Institūts) deleģētās funkcijas –

īstenot darba aizsardzības preventīvos pasākumus – izpildei piešķirto

darba negadījumu speciālā budžeta līdzekļu izlietojumā.

Labklājības ministrijas darbības, uzraugot Institūtam deleģētās

funkcijas izpildi, nav bijušas pilnīgas un pietiekamas, jo nenodrošina,

ka darba negadījumu speciālā budžeta līdzekļi tiek izlietoti saskaņā ar

līgumu1 un tikai darba aizsardzības preventīvo pasākumu

nodrošināšanai, tā pieļaujot, ka 2016.gadā 8127,44 euro jeb 6,2 % no

piešķirtā finansējuma ir izlietoti neatbilstoši, tajā skaitā pasākumiem,

kas 2016.gadā nav notikuši.

Lai nodrošinātu Institūtam piešķirto darba negadījumu speciālā

budžeta līdzekļu izlietošanu tikai darba aizsardzības preventīvo

pasākumu īstenošanai, Labklājības ministrijai ir nepieciešams ne tikai

pilnveidot Institūta uzraudzības kārtību, bet arī vienoties ar Institūtu

par deleģētās funkcijas organizēšanas pārskatīšanu.

Lai gan funkcija tika deleģēta Institūtam, jo tam ir nepieciešamie

darba aizsardzības eksperti, tomēr funkcijas izpildē tie tiek iesaistīti

tikai iepirkuma procedūras rezultātā, slēdzot autoratlīdzības līgumu.

Saskaņā ar pašlaik izveidoto kārtību Institūta direktors un atbalsta

personāls veic tikai preventīvo pasākumu organizēšanu un

koordinēšanu.

Gada pārskats sniedz

skaidru un patiesu

priekšstatu un ir sagatavots

atbilstoši prasībām

Īstenojot darba aizsardzības

preventīvos pasākumus,

6,2 % no piešķirtā

finansējuma ir izlietoti

neatbilstoši

5


Tāpēc, lai nodrošinātu darba negadījumu speciālā budžeta līdzekļu

efektīvu izlietošanu, revidentu ieskatā ir nepieciešams funkcijas

izpildē iesaistīt arī Institūta darba aizsardzības ekspertus, minētos

uzdevumus tiem nosakot amata ietvaros vai kā papildu pienākumu, tā

neizlietojot speciālā budžeta līdzekļus formālu iepirkumu

organizēšanai.

Ieteikumi

Revīzijā kopā ir sniegti pieci ieteikumi.

Divi ieteikumi ir sniegti attiecībā uz gada pārskata sagatavošanas

kvalitāti. Tos ieviešot, tiks ievērotas normatīvo aktu prasības

atlīdzības jomā2 – aprēķinot atlīdzību darbiniekiem ar summēto darba

laiku, kā arī nodrošinot darbinieku tiesības uz ikgadējo apmaksāto

atvaļinājumu un piešķirot papildatvaļinājumu.

Pārējie trīs ieteikumi ir sniegti, lai novērstu revīzijā konstatētos

pārkāpumus un nepilnības Institūtam deleģētās funkcijas izpildē –

īstenojot darba aizsardzības preventīvos pasākumus. Ieviešot

ieteikumus, tiks nodrošināts, ka Institūtam piešķirtie darba

negadījumu speciālā budžeta līdzekļi tiek izlietoti tiesiski un efektīvi

atbilstoši to piešķiršanas mērķim.

Labklājības ministrijai ir

sniegti pieci ieteikumi

6


1. Gada pārskata sagatavošana

Zema prioritāte

Šo jautājumu risinājums uzlabos gada pārskata sagatavošanu.

Pārskata daļa – Atlīdzība

Revīzijā ir konstatētas nepilnības atlīdzības jomā, kas būtiski neietekmē gada pārskatu, bet

kuru novēršana uzlabos tā kvalitāti.

Visos piecos valsts sociālās aprūpes centros – VSAC “Rīga”, VSAC “Latgale”,

VSAC “Kurzeme”, VSAC “Vidzeme” un VSAC “Zemgale” – darbiniekiem, kuriem ir

noteikts summētais darba laiks, faktisko mēnešalgu aprēķina nepareizi, jo netiek ievērota

Ministru kabineta noteikumos3 paredzētā stundas algas likmes aprēķināšanas kārtība.

Savukārt Labklājības ministrija un Nodarbinātības valsts aģentūra nav nodrošinājušas, ka to

amatpersonas (darbinieki) pilnā apmērā izmanto likumā4

paredzētās tiesības uz četru

kalendāro nedēļu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Amatpersonām (darbiniekiem) ir

izveidojušies ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma uzkrājumi pat no 2012.gada.

Tāpēc gan Labklājības ministrija, gan Nodarbinātības valsts aģentūra neievēro arī likumā5

paredzēto papildatvaļinājumu izmantošanas kārtību, jo to piešķir, neņemot vērā, ka

amatpersona (darbinieks) nav izmantojusi ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pat par

vairākiem periodiem iepriekš.

1.1. Atlīdzības izdevumi valsts sociālās aprūpes centros

Darba likums6 nosaka, ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot attiecīgajam darbiniekam noteikto

normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku

pārstāvjiem var noteikt summēto darba laiku, lai darba laiks pārskata periodā nepārsniegtu attiecīgajam

darbiniekam noteikto normālo darba laiku.

7


Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem7 amatpersonai (darbiniekam), kam noteikts summētais darba

laiks, faktisko mēnešalgu aprēķina, stundas algas likmi reizinot ar attiecīgajā kalendāra mēnesī faktiski

nostrādāto stundu skaitu. Savukārt stundas algas likmi aprēķina, dalot attiecīgajai amatpersonai

(darbiniekam) noteikto mēnešalgas apmēru ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu

mēnesī.

Revīzijā, pārbaudot VSAC “Rīga”, VSAC “Latgale”, VSAC “Kurzeme”, VSAC “Vidzeme” un

VSAC “Zemgale” atlīdzības izdevumus, ir konstatēts, ka visas minētās iestādes, nosakot stundas algas

likmi darbiniekiem ar summēto darba laiku, kas ir nepieciešama mēnešalgas aprēķinam8, nav

ievērojušas Ministru kabineta noteikumos9 paredzēto stundas algas likmes aprēķina principu – lai gan

Ministru kabineta noteikumi10 paredz, ka to aprēķina, dalot attiecīgajai amatpersonai (darbiniekam)

noteikto mēnešalgas apmēru ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī, tomēr visas

iestādes stundas algas likmi ir noteikušas, mēnešalgas apmēru dalot ar attiecīgā kalendāra mēneša

kopējo stundu skaitu.

Tāpēc visiem darbiniekiem, kuriem ir noteikts summētais darba laiks, mēnešalgas apmērs ir aprēķināts

nepareizi.

Tā kā konstatētajām neatbilstībām nav būtiska ietekme uz darbinieku atlīdzības izdevumiem gada laikā

(atlīdzība kalendāra gada laikā izlīdzinās), revidenti pieņēma lēmumu neveikt konstatēto kļūdu

detalizētu aprēķinu par visu 2016.gadu.

Par konstatētajām nepilnībām revidenti jau 2017.gada janvārī informēja Labklājības ministriju, lūdzot

veikt nepieciešamās darbības, lai stundas algas likme darbiniekiem ar summēto darba laiku tiktu

aprēķināta atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem11.

1.2. Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma un papildatvaļinājuma piešķiršana Labklājības

ministrijā un Nodarbinātības valsts aģentūrā

Likumā12 noteikts, ka ikvienai amatpersonai (darbiniekam) ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto

atvaļinājumu, kas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām. Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums

piešķirams kārtējā gadā. Izņēmuma gadījumā, kad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana

darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu iestādē, ar

darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams atvaļinājuma daļu, kas nav garāka par divām nedēļām,

pārcelt uz nākamo gadu. Pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam.

Atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu.

Likums13 paredz tiesības amatpersonai (darbiniekam) piešķirt arī apmaksātu papildatvaļinājumu līdz 10

darba dienām, kuru var izmantot pēc pilna ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanas līdz

nākamajam ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.

Revīzijā ir konstatēts, ka gan Labklājības ministrijas, gan Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk –

NVA) amatpersonas (darbinieki) pilnā apmērā neizmanto likumā14 paredzētās tiesības uz četru

kalendāra nedēļu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu – vismaz 38 jeb 25 % Labklājības ministrijas

amatpersonu (darbinieku) un 32 jeb 4 % NVA amatpersonu (darbinieku) uz 2016. 1.janvāri bija

izveidojies ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma uzkrājums par vairāk nekā 20 darba dienām.

8


Lai noskaidrotu, vai, piešķirot papildatvaļinājumu, Labklājības ministrija un NVA ievēro likumā15

paredzēto, ka papildatvaļinājumu var piešķirt tikai pēc pilna ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma

izmantošanas līdz nākamajam ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam, revīzijā izlases veidā ir

pārbaudīti attaisnojuma dokumenti par papildatvaļinājumu piešķiršanu 10 Labklājības ministrijas un 10

NVA amatpersonām (darbiniekiem).

Apkopojot pārbaužu rezultātus, ir konstatēts, ka 13 amatpersonām (darbiniekiem) – astoņām Labklājības

ministrijas un piecām NVA amatpersonām (darbiniekiem) – papildatvaļinājums ir piešķirts, pirms

persona ir izmantojusi ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par iepriekšējiem periodiem:

vienai amatpersonai (darbiniekam) ir piešķirts papildatvaļinājums, lai gan tā pilnā apmērā nav

izmantojusi ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par laiku jau no 2012.gada;

vienai amatpersonai (darbiniekam) ir piešķirts papildatvaļinājums, lai gan tā pilnā apmērā nav

izmantojusi ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par laiku no 2013.gada;

astoņām amatpersonām (darbiniekiem) ir piešķirts papildatvaļinājums, lai gan tās pilnā apmērā nav

izmantojušas ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par laiku no 2014.gada;

trīs amatpersonām (darbiniekiem) ir piešķirts papildatvaļinājums, lai gan tās pilnā apmērā nav

izmantojušas ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par laiku no 2015.gada.

Par konstatētajām nepilnībām papildatvaļinājumu piešķiršanā Valsts kontrole Labklājības ministriju

informēja jau 2016.gada novembrī, lūdzot veikt nepieciešamās darbības konstatēto nepilnību

novēršanai.

Labklājības ministrija ir informējusi Valsts kontroli, ka tā ir uzsākusi darbības konstatēto nepilnību

novēršanai, kas pilnā apmērā tiks novērstas 2018.gada laikā.

Ieteikumi

Labklājības ministrijai nodrošināt, ka VSAC “Rīga”, VSAC “Latgale”, VSAC “Kurzeme”,

VSAC “Vidzeme” un VSAC “Zemgale” darbiniekiem, kuriem ir noteikts summētais darba laiks,

faktisko mēnešalgu aprēķina atbilstoši Ministru kabineta noteikumos16 minētajam.

Lai papildatvaļinājumi tiktu piešķirti atbilstoši likuma17 prasībām, Labklājības ministrijai nodrošināt, ka

Labklājības ministrijas un tās padotības iestāžu funkciju izpilde tiek organizēta tā, lai ievērotu likumā18

paredzētās amatpersonu (darbinieku) tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu un lai

papildatvaļinājumi tiek piešķirti tikai pēc ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanas līdz

nākamajam ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.

9


2. Atbilstības jautājums

Augsta prioritāte

Pārkāpumi un neatbilstības būtiskajam finanšu pārskatam pakārtotajam darījumam ir būtiskas un

visaptverošas. Revidējamai vienībai tiks sniegts negatīvs atzinums.

Rīgas Stradiņa universitātes aģentūras “Darba drošības un vides veselības institūts”

nodrošinātie darba aizsardzības preventīvie pasākumi

No 2010.gada 1.janvāra, pamatojoties uz likumā19 noteikto deleģējumu, Rīgas Stradiņa universitātes

aģentūrai “Darba drošības un vides veselības institūts” (turpmāk – Institūts) katru gadu tiek novirzīti

darba negadījumu speciālā budžeta līdzekļi ne vairāk kā 0,5 % apmērā no gadskārtējā valsts budžeta

likumā noteiktā darba negadījumu speciālā budžeta līdzekļu kopējā apmēra, lai atbilstoši Labklājības

ministrijas ieteikumiem īstenotu darba aizsardzības preventīvos pasākumus.

Institūts ir Rīgas Stradiņa universitātes pārraudzībā esoša zinātniskā iestāde, kura ir izveidota ar Rīgas

Stradiņa universitātes Senāta 2007.gada 17.aprīļa lēmumu Nr.1-2/17.04.07, lai sniegtu pakalpojumus un

veiktu zinātnisko darbību darba drošības un veselības jomā.

Saskaņā ar likumā20 sniegto definīciju darba aizsardzības preventīvo pasākumu mērķis ir uzlabot darba

vidi, izglītot darba devējus un darbiniekus, novērst nelaimes gadījumus darbā un saslimšanu ar

arodslimībām.

Deleģētās funkcijas nodrošināšanai 2011.gada 20.aprīlī starp Labklājības ministriju, Valsts sociālās

apdrošināšanas aģentūru (turpmāk – VSAA) un Institūtu ir noslēgts Sadarbības līgums21 (turpmāk –

Līgums), nosakot kārtību, kādā tiek organizēta deleģētās funkcijas izpilde un uzraudzība.

2016.gadā, kā arī iepriekšējos gados Institūtam darba aizsardzības preventīvo pasākumu nodrošināšanai

no darba negadījumu speciālā budžeta ir piešķirti 131 627 euro gadā, kas ir izlietoti pilnā apmērā.

2016.gadā šie līdzekļi veido 33,6 % no kopējā Institūta darbības nodrošināšanas budžeta.

Labklājības ministrijas darbības, uzraugot Institūtam deleģētās funkcijas – īstenot darba

aizsardzības preventīvos pasākumus – izpildi, nav pilnīgas un pietiekamas, jo nenodrošina,

ka Institūtam piešķirtie darba negadījumu speciālā budžeta līdzekļi tiek izlietoti saskaņā ar

Līgumu22 un tikai darba aizsardzības preventīvo pasākumu nodrošināšanai, tā pieļaujot, ka

2016.gadā 8127,44 euro jeb 6,2 % no piešķirtā finansējuma ir izlietoti neatbilstoši, tajā

skaitā pasākumiem, kas 2016.gadā nav notikuši.

Veicot piešķirto līdzekļu izlietojuma pārbaudi, revidenti konstatēja neatbilstības iepirkuma

procesā par semināru lektoru piesaisti – 16 semināri ir organizēti vēl pirms iepirkuma

noslēgšanās, tā neievērojot Publisko iepirkumu likumu un radot arī nelietderīgu resursu

10


izmantošanas risku, – ja iepirkumā uzvarēs cita persona, Institūts būs spiests organizēt vēl

vienu semināru, lai sniegtu iespēju iepirkumā uzvarējušajai personai izpildīt iepirkumā

paredzēto uzdevumu.

Savukārt, pārbaudot, vai semināros kā lektori piedalās arī personas, kuras ir uzvarējušas

iepirkumā un ar kurām ir noslēgti autoratlīdzības līgumi, revidenti konstatēja vismaz divus

gadījumus, kad lektoram ir veikta samaksa par semināra vadīšanu, kurā tas nav piedalījies.

Revidenti konstatēja arī vairākus gadījumus, kad darba negadījumu speciālā budžeta līdzekļi

ir izlietoti aktivitātēm, kas nav saistītas ar darba aizsardzības preventīvo pasākumu

nodrošināšanu, vai arī aktivitātēm, kas nav notikušas un nav pat ieplānotas.

Lai pārliecinātos, vai izvēlētais risinājums, ka darba negadījumu speciālā budžeta līdzekļi

tiek novirzīti Institūtam, ir efektīvākais veids darba aizsardzības preventīvo pasākumu

nodrošināšanai, revidenti izvērtēja arī funkcijas organizēšanas kārtību.

Revidentu ieskatā kopumā izvēlētais risinājums funkciju deleģēt Institūtam ir pareizs, jo

Institūtam ir atbilstoši darba aizsardzības eksperti, kas var nodrošināt darba aizsardzības

preventīvos pasākumus – gan nepieciešamo informatīvo materiālu izstrādi, gan dažādu

semināru un lekciju vadīšanu. Revidenti noskaidroja, ka tas bija arī galvenais pamatojums,

kāpēc funkcijas izpilde tika deleģēta Institūtam. Tomēr Institūta darba aizsardzības eksperti

netiek iesaistīti tiešā funkcijas izpildē.

Saskaņā ar pašlaik izveidoto kārtību Institūta direktors un atbalsta personāls veic preventīvo

pasākumu organizēšanu un koordinēšanu, bet darba aizsardzības preventīvo pasākumu

nodrošināšanai nepieciešamie speciālisti tiek piesaistīti, organizējot iepirkumus un slēdzot

autoratlīdzības līgumus.

Savukārt izsludinātajos iepirkumos galvenokārt piedalās un uzvar Institūta darbinieki –

darba aizsardzības eksperti. Tāpēc iepirkumi ir formāli, tā nelietderīgi izlietojot resursus par

iepirkumu organizēšanu, tajā skaitā no darba negadījumu speciālā budžeta līdzekļiem

samaksājot Rīgas Stradiņa universitātei pakalpojuma maksu par iepirkumu organizēšanu.

Lai nodrošinātu darba negadījumu speciālā budžeta līdzekļu efektīvu izlietošanu, revidentu

ieskatā ir nepieciešams pārskatīt funkcijas organizēšanas veidu – funkcijas izpildē iesaistot

ne tikai Institūta atbalsta personālu, bet arī Institūta darba aizsardzības ekspertus, minētos

uzdevumus tiem nosakot amata ietvaros vai kā papildu pienākumu.

11


2.1. Vai Institūtam deleģētās funkcijas izpildei piešķirtie darba negadījumu speciālā

budžeta līdzekļi tiek izmantoti tiesiski un atbilstoši piešķiršanas mērķim?

Kā tiek plānoti darba aizsardzības preventīvie pasākumi?

Lai nodrošinātu funkcijas izpildi, Institūts katru gadu līdz kārtējā gada 1.augustam, pamatojoties uz

Labklājības ministrijas sniegto informāciju par plānoto finansējuma apjomu, sagatavo nākamā gada

preventīvo pasākumu plāna projektu (turpmāk – Plāna projekts), katram pasākumam norādot tā izpildes

prioritāti, indikatīvo norises laiku, kā arī aptuvenās izmaksas.

Sagatavoto Plāna projektu Institūts iesniedz izskatīšanai Eiropas Darba drošības un veselības

aizsardzības aģentūras kontaktpunkta Latvijā Informācijas padomē.

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra ir Eiropas Savienības institūcija, kas

ir izveidota, lai nodrošinātu sabiedrību ar informāciju par darba drošību un veselības

aizsardzību. Tās kontaktpunkta darbību Latvijā nodrošina Valsts darba inspekcija. Savukārt

informācijas apriti organizē Informācijas padome, kurā ietilpst pārstāvji no Labklājības

ministrijas, Valsts darba inspekcijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba

devēju konfederācijas, kā arī Institūta.

Pēc Plāna projekta izskatīšanas Informācijas padomē Institūts to precizē atbilstoši Informācijas padomes

sēdē nolemtajam un ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.septembrim iesniedz Labklājības ministrijā.

Saskaņā ar 2015.gada 18.decembrī apstiprināto Darba aizsardzības preventīvo pasākumu plānu23

(turpmāk – Pasākumu plāns) 2016.gadā Institūtam bija pienākums kopā nodrošināt 93 darba

aizsardzības preventīvos pasākumus, t.i.:

organizēt vai piedalīties 47 semināros, tajā skaitā:

organizēt 24 seminārus darba aizsardzības speciālistiem un darba aizsardzības vecākajiem

speciālistiem, no kuriem 17 semināriem bija jānotiek reģionos;

organizēt un/vai piedalīties 23 informatīvajos semināros par darba aizsardzību un arodveselību

citu nozaru/specialitāšu pārstāvjiem (piemēram, informatīvi semināri ģimenes ārstiem, fizikālās

medicīnas ārstiem u. c., darba aizsardzības filmu pēcpusdienas, informatīvie semināri par

OiRA24 lietošanu, informatīvi semināri darba devējiem, sociālajiem partneriem un

nodarbinātajiem par veselības veicināšanu u. c.);

organizēt astoņas aktivitātes par darba aizsardzību plašākai auditorijai, piemēram, informatīvo

kampaņu par nodarbināto iesaisti darba vides uzlabošanā un nodarbināto sadarbību ar darba

devējiem, tajā skaitā veikt īpašas aktivitātes jauniešiem;

nodrošināt 38 informatīvo materiālu (bukletu, brošūru, plakātu, infografiku u.c.) izstrādi.

Revīzijā Institūts sniedza informāciju, ka, sagatavojot Plāna projektu, tas noskaidro un ņem vērā

Labklājības ministrijas, Valsts darba inspekcijas un pārējo Informācijas padomes pārstāvju

priekšlikumus par nākamajā gadā īstenojamiem pasākumiem, kā arī Institūta organizēto semināru

dalībnieku ieteiktās tēmas. Plāna projektā iekļauj arī daļu no tiem “bīstamo nozaru” riskiem25, par

kuriem Institūts vēl nav izstrādājis informatīvos materiālus un/vai organizējis seminārus.

http://osha.lv/lv/about/ip.stm

12


Revīzijā, iepazīstoties ar Pasākumu plānu 2016.gadam, revidenti konstatēja, ka tajā iekļautie pasākumi

ir vērsti, lai nodrošinātu Darba aizsardzības politikas pamatnostādnēs 2016.–2020.gadam un Darba

aizsardzības jomas attīstības plānā 2016.–2018.gadam paredzēto rīcības virzienu izpildi. Vairāk nekā

puse no plānotajām aktivitātēm ir tieši saistītas ar pamatnostādnēs norādītajiem būtiskākajiem darba

vides riskiem (piemēram, ir iekļauti semināri par ķīmiskajiem darba vides riska faktoriem un riskiem

būvniecības nozarē, kas aptver traumatisma risku, kritienu no augstuma, trokšņa un vibrācijas

novērtēšanu un novēršanu). Turklāt Pasākumu plānā paredzētie preventīvie pasākumi aptver arī vairākas

nozares, kurās Valsts darba inspekcija ir konstatējusi lielāko smago un letālo nelaimes gadījumu skaitu

– apstrādes rūpniecība (ķīmiskie darba vides faktori), transporta nozare un būvniecība.

Kā tiek organizēta plānoto pasākumu izpilde?

Atbilstoši Līgumam26 pēc valsts budžeta likuma pieņemšanas Saeimā otrajā lasījumā VSAA informē

Institūtu par valsts budžetā iekļautajiem izdevumiem preventīvo pasākumu realizēšanai. Pamatojoties uz

saņemto informāciju, Institūtam ir pienākums izstrādāt finansēšanas grafiku deleģēto uzdevumu

finansēšanai un iesniegt to VSAA.

Institūts nodrošina kārtējā gada Pasākumu plānā paredzēto aktivitāšu kvalitatīvu un savlaicīgu

īstenošanu27.

Institūts ir tiesīgs Pasākumu plānā ietverto aktivitāšu īstenošanā iesaistīt arī apakšuzņēmējus (piemēram,

materiālu drukāšanā). Šādā gadījumā Institūtam ir jāievēro normatīvajos aktos par valsts iepirkumiem

noteiktās prasības šādu apakšuzņēmumu izvēlē un līguma slēgšanā28.

Revīzijā, izvērtējot deleģētās funkcijas organizēšanas procesu, ir konstatēts, ka Institūts ar saviem

resursiem – tiešā funkcijas izpildē iesaistīto personālu – nodrošina tikai Pasākumu plānā paredzēto

aktivitāšu organizēšanu un koordinēšanu.

Pieci Institūta darbinieki – Institūta direktors un atbalsta personāls (sekretāre lietvede, grāmatvede un

divas projektu koordinatores) –, kuriem funkcijas izpildei ir noteikta nepilna darba slodze, nodrošina

pasākumu organizatoriskos jautājumus – semināru/lekciju norisei nepieciešamo telpu atrašanu,

informācijas par aktivitātēm ievietošanu mājaslapā, semināru/lekciju un pārējo pasākumu norises

koordinēšanu.

Savukārt visi Pasākumu plānā paredzētie preventīvie pasākumi tiek nodrošināti, piesaistot

ārpakalpojuma sniedzējus, t.i.:

semināru/lekciju lektoru piesaistei tiek organizēts iepirkums, ar iepirkuma uzvarētāju slēdzot

autoratlīdzības līgumu, kas ietver gan semināru/lekciju materiālu sagatavošanu, gan

semināru/lekciju vadīšanu. 2016.gadā no 40 organizētajiem semināriem 33 semināros kā lektori bez

atlīdzības piedalījās arī Valsts darba inspekcijas pārstāvji vai no citām institūcijām/uzņēmumiem

piesaistītie lektori;

iepirkums tiek organizēts arī par Pasākumu plānā paredzēto informatīvo materiālu sagatavošanu –

gan par bukletu, atgādņu, plakātu u.c. materiālu sagatavošanu29, gan par videomateriālu izstrādi30.

13


2016.gadā funkcijas izpildei nepieciešamie pakalpojumi tika saņemti arī no Rīgas Stradiņa universitātes

vai tās struktūrvienībām. Piemēram:

tās Iepirkumu nodaļa sniedza Institūtam iepirkumu organizēšanas pakalpojumus, par diviem

iepirkumiem saņemot pakalpojuma maksu 1452 euro;

tās Izdevniecības un poligrāfijas daļa sniedza Institūtam poligrāfijas pakalpojumus (informatīvo

materiālu maketēšanas, rediģēšanas un drukāšanas pakalpojumus);

ja seminārs noritēja Rīgā, Rīgas Stradiņa universitāte sniedza arī telpu nomas pakalpojumus, kā arī

četros semināros nodrošināja semināra dalībnieku ēdināšanu.

Revīzijā, iepazīstoties ar 2016.gadā organizēto iepirkumu31 rezultātiem un noslēgtajiem autoratlīdzības

līgumiem par semināru/lekciju materiālu sagatavošanu un semināru/lekciju vadīšanu, kā arī par

informatīvo materiālu sagatavošanu, ir konstatēts, ka no kopā izsludinātām 38 iepirkuma daļām

34 iepirkuma daļās par iepirkuma uzvarētāju ir atzīti četri Institūta darbinieki – darba aizsardzības

eksperti, kas netiek iesaistīti deleģētās funkcijas izpildē. Pārējās četrās iepirkuma daļās uzvarēja cita

privātpersona.

Šāda situācija, ka izsludinātajos iepirkumos kā uzvarētāji tiek atzīti Institūta darbinieki, pastāvēja arī

2015.gadā un iepriekš. Turklāt 2015.gadā no 37 iepirkuma daļām par kopējo līgumcenu 31 453 euro –

12 iepirkuma daļās par kopējo līgumcenu 9630 euro uzvarēja Institūta direktors, bet 2014.gadā – no

33 iepirkuma daļām par kopējo līgumcenu 31 487,90 euro Institūta direktors uzvarēja astoņās iepirkuma

daļās par kopējo līgumcenu 7386,30 euro.

Ņemot vērā iepriekš minēto, revidenti secina, ka saskaņā ar pašlaik izveidoto funkcijas

organizāciju Institūts veic tikai darba aizsardzības preventīvo pasākumu organizēšanu un

koordinēšanu, bet darba aizsardzības preventīvo pasākumu nodrošināšanai nepieciešamie

speciālisti tiek piesaistīti, slēdzot autoratlīdzības vai pakalpojumu līgumus.

Savukārt izsludinātajos iepirkumos galvenokārt piedalās un uzvar tikai Institūta darbinieki –

darba aizsardzības eksperti. Tas liecina, ka iepirkumi ir organizēti formāli, tā nelietderīgi

izlietojot resursus par iepirkumu organizēšanu, jo Institūts atbilstošus speciālistus var

piesaistīt arī no tā iekšējiem personāla resursiem, minētos uzdevumus tiem nosakot amatu

ietvaros vai kā papildu pienākumu.

Vai ir veikti visi Pasākumu plānā paredzētie darba aizsardzības preventīvie pasākumi?

Līgums32 paredz, ka Institūta darbības pārraudzību funkcijas izpildē nodrošina gan Labklājības

ministrija, kas ir atbildīga par Pasākumu plāna nākamajam gadam apstiprināšanu un par tā izpildes

novērtēšanu, gan VSAA, kas, pamatojoties uz Institūta sagatavoto Pasākumu plāna finansēšanas

grafiku, ir atbildīga par finansēšanas plānu izstrādi un nepieciešamā finansējuma pārskaitīšanu.

14


Sagatavojot informatīvo materiālu projektus, Institūts tos elektroniski nosūta Labklājības ministrijai, kas

novērtē to atbilstību normatīvo aktu prasībām un darba aizsardzības vispārīgajiem principiem. Ja kādā

no saņemtajiem projektiem Labklājības ministrija konstatē kļūdu, tā informē Institūtu, lūdzot novērst

konstatētos trūkumus33.

Savukārt līdz kārtējā gada 15.aprīlim, 15.jūlijam un 15.novembrim Institūtam ir pienākums iesniegt

Labklājības ministrijai atskaiti par Pasākumu plāna izpildes rezultātiem iepriekšējā ceturksnī, kas satur

informāciju par pārskata periodā īstenotajām aktivitātēm, informatīvo materiālu sagatavošanas gaitu, kā

arī piešķirto līdzekļu apguvi. Vienlaikus ar atskaiti par trešo ceturksni Institūts iesniedz Labklājības

ministrijai arī kārtējā gada izpildes prognozi līdz gada beigām34.

Tikai pēc atskaites saņemšanas par Pasākumu plāna izpildi trešajā ceturksnī un par Pasākumu plāna

izpildes prognozi līdz gada beigām, kā arī pēc Institūta iesniegto informatīvo materiālu projektu

izskatīšanas Labklājības ministrija lemj par visa finansējuma piešķiršanu Institūtam, informējot par to

VSAA. Līdz Labklājības ministrijas atzinuma saņemšanai VSAA ir tiesīga Institūtam pārskaitīt finanšu

līdzekļus ne vairāk kā 90 % apmērā no kopējā paredzētā finansējuma35.

Līgumā36 papildus paredzēts arī tas, ka Institūtam ir pienākums reizi mēnesī iesniegt VSAA pārskatu par

darba negadījumu speciālā budžeta līdzekļu izlietojumu un paskaidrojumu par līdzekļu atlikumu.

Lai pārliecinātos, vai Līgumā paredzētās Labklājības ministrijas un VSAA darbības Institūta

pārraudzībā ir pilnīgas un pietiekamas, revīzijā ir veiktas pārbaudes, vai 2016.gadā ir īstenotas visas

Pasākumu plānā paredzētās aktivitātes, kā arī vai Institūtam piešķirtie darba negadījumu speciālā

budžeta līdzekļi ir izlietoti tikai Pasākumu plāna izpildei.

Vai ir īstenoti visi 2016.gadā paredzētie pasākumi?

Revīzijā ir konstatēts, ka kopumā 2016.gadā Pasākumu plāna izpilde ir veikta 90,3 % apmērā, jo ir:

notikuši 40 no 47 Pasākumu plānā paredzētajiem semināriem/lekcijām;

pabeigta 44 informatīvo materiālu un kampaņu izstrāde no 46 Pasākumu plānā paredzētajiem.

Informācija par tiem ir pieejama arī publiski:

mājaslapā www.stradavesels.lv (2016.gadā vidēji ceturksnī mājaslapu apmeklēja 2987

apmeklētāji);

mājaslapā www.youtube.com (2016.gada pirmajos trīs ceturkšņos vidēji ceturksnī mājaslapu

apmeklēja 266 apmeklētāji, bet to skaits ik ceturksni samazinājās);

serverī www.failiem.lv/rsu (2016.gadā vidēji ceturksnī 1275 skatījumi).

2016.gadā nav notikuši četri Pasākumu plānā iekļautie semināri – “Darba vide birojos”, “Darba

aizsardzības prasības drošam darbam ar aprīkojumu un bīstamajām iekārtām”, kā arī divi semināri

“Alkohols un citas atkarību radošās vielas darba vidē”.

http://www.stradavesels.lv/

http://www.youtube.com/

http://www.failiem.lv/rsu

15


Saskaņā ar Institūta direktora sniegto skaidrojumu minētie semināri ir pārcelti uz 2017.gadu. Semināru

“Darba vide birojos” bija plānots organizēt jau martā. Tomēr, iepazīstoties ar mājaslapā

www.stradavesels.lv publicēto informāciju, kas saskaņā ar Institūta sniegto skaidrojumu ir galvenais

publiski pieejamais informācijas avots par plānotajām un veiktajām aktivitātēm, līdz 2017.gada

19.aprīlim mājaslapā informācija par plānoto semināru nebija pieejama. 2017.gada 20.aprīlī mājaslapā

www.stradavesels.lv ir publicēta informācija, ka semināru “Darba vide birojos” ir plānots organizēt

2017.gada 10.maijā, aicinot pieteikties dalībniekus.

Revidenti neguva arī apstiprinājumu, ka persona, ar kuru iepirkuma rezultātā ir noslēgts autoratlīdzības

līgums par lekciju materiālu sagatavošanu un lekciju vadīšanu, ir piedalījusies trijās Pasākumu plānā

paredzētajās profesionālo asociāciju konferencēs, prezentējot arodslimību diagnostiku un reģistrāciju, kā

arī darba negadījumu izmeklēšanu37. Par konferenču materiālu sagatavošanu un to prezentēšanu

iepirkuma rezultātā 2016.gada 28.jūlijā ir noslēgts autoratlīdzības līgums, 2016.gada 10.augustā

pieņemot arī veikto darbu un veicot samaksu 780 euro apmērā.

Tā kā Pasākumu plānā iekļautajiem semināriem darba aizsardzības speciālistiem un darba aizsardzības

vecākajiem speciālistiem ir norādīts arī plānotais dalībnieku skaits, revidenti veica pārbaudes, vai

seminārus ir apmeklējis plānotais dalībnieku skaits.

Apkopojot informāciju, revidenti secināja, ka seminārus ir apmeklējuši mazāk dalībnieku, nekā plānots.

Piemēram:

bija plānots, ka katru Pasākumu plānā paredzēto semināru darba aizsardzības speciālistiem, kas

notiks Rīgā, apmeklēs aptuveni 150–200 dalībnieki, tomēr 2016.gada 14.jūnija semināru “Droša un

veselīga velokustība darba vietās” ir apmeklējuši tikai 76 dalībnieki;

bija plānots, ka katru Pasākumu plānā paredzēto semināru darba aizsardzības speciālistiem reģionos

apmeklēs aptuveni 50–60 dalībnieki, tomēr 2016.gada 12.decembra semināru “Darba aizsardzības

prasības, strādājot uz dzelzceļiem” Daugavpilī ir apmeklējuši tikai 12 dalībnieki. Lai gan Pasākumu

plāns to neparedz, šāds seminārs 2016.gada 15.decembrī ir organizēts arī Rīgā, kuru apmeklēja vien

15 dalībnieki;

bija plānots, ka katru specializēto semināru darba aizsardzības vecākajiem speciālistiem apmeklēs

aptuveni 40–50 dalībnieki, tomēr 2016.gada 19.maija semināru “Darba vides ķīmiskie riska faktori”

Kuldīgā apmeklēja 24 dalībnieki, bet šo pašu semināru Rīgā 2016.gada 2.jūnijā apmeklēja vien

34 dalībnieki.

Vai izdevumi ir bijuši atbilstoši?

Tomēr būtiskākās nepilnības revidenti konstatēja funkcijas izpildei piešķirto darba negadījumu speciālā

budžeta līdzekļu izlietojumā, jo ne Labklājības ministrija, ne VSAA neveic kontroles procedūras, lai

pārliecinātos, vai Institūts tam piešķirtos finanšu līdzekļus izlieto tikai Pasākumu plāna izpildei un

ievērojot normatīvo aktu prasības.

2016.gadā darba aizsardzības preventīvo pasākumu nodrošināšanai Institūtam no darba negadījumu

speciālā budžeta ir piešķirti 131 627 euro.

http://www.stradavesels/

http://www.stradavesels/

16


Revīzijā, pārbaudot, vai, piesaistot funkcijas izpildei nepieciešamos darba aizsardzības ekspertus,

Institūts ievēro normatīvajos aktos paredzētās prasības par publisko iepirkumu, revidenti konstatēja

neatbilstības iepirkumā Nr.RSU-2016/23/ZI-BD-42000 “Lekciju materiālu sagatavošana un pasniegšana

Darba aizsardzības preventīvo pasākumu plāna izpildei”:

saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicēto informāciju lēmums par iepirkuma

procedūras rezultātiem ir pieņemts 2016.gada 4.jūlijā un autoratlīdzības līgumi ar piecām iepirkuma

uzvarētājām ir noslēgti 2016.gada 28.jūlijā. Tomēr 16 no 44 iepirkumā paredzētajiem semināriem ir

notikuši jau pirms iepirkuma – laikā no 2016.gada 2.marta līdz 15.jūnijam;

saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicēto paziņojumu iepirkuma 14.daļā par

semināru “Darba vides fizikālie riska faktori darba aizsardzības vecākajiem speciālistiem” ir

uzvarējusi I. M. Tomēr autoratlīdzības līgums38 par šo semināru ir noslēgts ar Ž. M., kas arī ir

nodrošinājusi uzdevuma izpildi. Abas minētās personas ir Institūta darbinieces.

Revidentu ieskatā, organizējot seminārus vēl pirms iepirkuma noslēgšanās, netiek ievērots Publisko

iepirkumu likums un tiek radīts arī nelietderīgu resursu izmantošanas risks – ja iepirkumā uzvarēs cita

persona, Institūts būs spiests organizēt vēl vienu semināru, lai sniegtu iespēju iepirkumā uzvarējušajai

personai izpildīt iepirkumā paredzēto uzdevumu, tā radot ne tikai papildu atlīdzības izdevumus, bet arī

papildu izdevumus par semināra atkārtotu organizēšanu (telpu nomas, transporta un citi ar semināra

norisi saistītie izdevumi).

20%

9%

8%

10% 15%

38%

Piešķirtā finansējuma sadalījums pa izdevumu grupām

Atlīdzība funkcijas organizēšanā un

koordinēšanā iesaistītajiem darbiniekiem

Institūta administratīvie izdevumi, kas saistīti

ar funkcijas izpildi

Telpu nomas izdevumi semināriem un

izdevumi semināru kafijas pauzēm

Autoratlīdzība par semināru/lekciju materiālu

sagatavošanu un par semināru/lekciju

vadīšanu

Autoratlīdzība par informatīvo materiālu

sagatavošanu

Pārējie ar funkcijas nodrošināšanu saistītie

izdevumi

17


Savukārt, pārbaudot, vai semināros kā lektori piedalās arī personas, ar kurām iepirkuma rezultātā ir

noslēgti autoratlīdzības līgumi, revidenti neatbilstības konstatēja abos semināros, par kuriem publiski ir

pieejams semināra videoieraksts39:

pamatojoties uz autoratlīdzības līgumu40, semināra “Droša un veselīga velokustība darba vietās”, kas

ir noticis 2016.gada 14.jūnijā, materiālus gatavo un to vada Ž. M. Tomēr saskaņā ar mājaslapā

www.stradavesels.lv publicētajiem semināra materiāliem un semināra videoierakstu minētā persona

seminārā nav piedalījusies, kā arī nav gatavojusi lekciju materiālu komplektu41, bet ir parakstījusi

pakalpojumu pieņemšanas un nodošanas aktu un saņēmusi samaksu 480 euro apmērā;

pamatojoties uz autoratlīdzības līgumu42, semināra “Aroda onkoloģiskie riska faktori”, kas notika

2016.gada 21.decembrī, materiālus gatavo un to vada M. E. Tomēr saskaņā ar mājaslapā

www.stradavesels.lv publicētajiem semināra materiāliem un semināra videoierakstu minētā persona

seminārā nav piedalījusies43, bet ir parakstījusi pakalpojumu pieņemšanas un nodošanas aktu un

saņēmusi samaksu 490 euro apmērā.

Abos semināros saskaņā ar videoierakstu un semināru prezentācijām kā lektori ir piedalījušies Valsts

darba inspekcijas pārstāvji, bet seminārā “Droša un veselīga velokustība darbavietās” arī Ceļu satiksmes

drošības direkcijas un četru uzņēmumu pārstāvji.

Revīzijā neatbilstības ir konstatētas arī, pārbaudot visus grāmatvedības ierakstus un to attaisnojuma

dokumentus par 2016.gadā atzītajiem izdevumiem.

Lai gan 2016.gadā nav organizēts seminārs “Darba vide birojos” (skatīt 15.lapas pirmo rindkopu), tomēr

2016.gada 28.decembrī par minētā semināra lekciju materiālu izstrādi un semināra vadīšanu,

pamatojoties uz parakstīto pakalpojumu pieņemšanas un nodošanas aktu, Ž. M. ir samaksāti 490 euro.

Saskaņā ar izrakstīto rēķinu Rīgas Stradiņa universitātei 2016.gada 30.decembrī ir samaksāti

270,44 euro arī par minētā semināra dalībnieku ēdināšanu.

Saskaņā ar Institūta direktora sniegto skaidrojumu bija plānots, ka seminārs notiks 2017.gada martā.

Tomēr līdz 2017.gada 19.aprīlim mājaslapā www.stradavesels.lv nav publicēta informācija par šāda

semināra norisi.

2016.gadā Institūts no darba negadījumu speciālā budžeta līdzekļiem, kas ir piešķirti Pasākumu plānā

paredzēto aktivitāšu veikšanai, ir apmaksājis arī trīs darbinieku ārvalstu komandējumu izdevumus

3630 euro apmērā, lai gan komandējumu mērķi nav attiecināmi uz Pasākumu plāna izpildi:

Institūta direktors Somijā ir piedalījies konferencē “From OSH strategies to practice” un “The 12th

World Conference on Injury Prevention and Safety Promotion, 2016”, kā arī ekspertu grupas

sanāksmē “Northern partnership Dimension in Public Health and Social Well-being”. Minētā

komandējuma izdevumi ir 907,16 euro;

Institūta struktūrvienības Higiēnas un arodslimību laboratorijas vadošā pētniece, kura funkcijas

izpildē tiek iesaistīta tikai iepirkuma rezultātā, Čehijā ir piedalījusies NANOMODERNET

konferencē “Occupational and environmental diseases – from nanoproblems to big data”. Minētā

komandējuma izdevumi ir 636,40 euro;

Institūta struktūrvienības “Higiēnas un arodslimību laboratorija” pētniece, kura funkcijas izpildē nav

iesaistīta, Dānijā ir piedalījusies pasākuma Nordic Advanced Training in Occupational Health

kursos “Psychosocial Epidemiology”. Minētā komandējuma izdevumi ir 2086,44 euro.




18


Savukārt, pārbaudot Rīgas Stradiņa universitātei 2016.gada 30.decembrī pārskaitītās pakalpojuma

maksas 13 805,00 euro apmērā izlietojumu par informatīvo materiālu rediģēšanu, drukāšanu un

maketēšanu, revidenti konstatēja neatbilstības par kopējo summu 1987 euro:

pārbaudot Rīgas Stradiņa universitātes Izdevniecības un poligrāfijas daļas, kas Institūtam nodrošina

poligrāfijas pakalpojumus, attaisnojuma dokumentus par faktiski nodrukātajām brošūrām/atgādnēm

un plakātiem, un, salīdzinot tos ar faktiskajām katras nodrukātās partijas vienas vienības izmaksām,

revidenti aprēķināja, ka 2016.gadā par drukāšanas pakalpojumiem ir izlietoti 6018 euro nevis

7105 euro, kā norādīts Rīgas Stradiņa universitātes Institūtam 2016.gada 20.decembrī izrakstītajā

rēķinā;

Rīgas Stradiņa universitātei par 900 euro lielākā apmērā ir veikta arī samaksa par brošūru

maketēšanu un rediģēšanu, jo līdz 2016.gada 30.decembrim divas brošūras saskaņā ar Institūta

direktora sniegto informāciju vēl arvien bija izstrādes stadijā. Tāpēc to maketēšanu un rediģēšanu

būs iespējams veikt tikai 2017.gadā, kad būs pabeigta to izstrāde un saskaņošana ar Labklājības

ministriju.

Līgums arī paredz, ka Institūtam ir pienākums reizi mēnesī iesniegt VSAA pārskatu par darba

negadījumu speciālā budžeta līdzekļu izlietojumu darba aizsardzības preventīvo pasākumu

nodrošināšanai un paskaidrojumu par līdzekļu atlikumu44.

Revīzijā, analizējot Institūta budžeta izpildi kalendāra gada laikā, revidenti konstatēja, ka, lai gan

Pasākumu plāna izpildei ir izstrādāts pasākumu finansēšanas grafiks, pārsvarā piešķirtais finansējums

tiek apgūts tikai gada beigās, kas uzskatāmi redzams turpmāk ievietotajā attēlā.

Revidentu ieskatā minētais ir skaidrojams ar to, ka atbilstoši Līgumam45 Institūtam piešķirtie līdzekļi ir

jāizlieto līdz gada beigām vai arī tie ir jāatgriež VSAA darba negadījumu speciālā budžeta kontā

pārskata gada beigās.

Turklāt gada laikā Institūts atbilstoši Līgumam46 nesniedz VSAA skaidrojumu, kāpēc piešķirtie līdzekļi

netiek izlietoti atbilstoši finansēšanas grafikam, un VSAA to arī nepieprasa.

I, II un III

ceturksnis

29%

Oktobris

6%

Decembris

63% Novembris

2%

IV ceturksnis

71%

19


Apkopojot visas konstatētās neatbilstības, revidenti secina, ka Labklājības ministrijas un

VSAA kontroles procedūras nenodrošina, ka Institūts tam piešķirtos darba negadījumu

speciālā budžeta līdzekļus izlieto saskaņā ar Līgumu47 un tikai Pasākumu plāna izpildei, tā

pieļaujot, ka 2016.gadā 8127,44 euro jeb 6,2 % no piešķirtā finansējuma ir izlietoti

neatbilstoši, tajā skaitā pasākumiem, kas neattiecas uz 2016.gadu.

2.2. Vai izvēlētais risinājums – funkciju deleģēt Institūtam – ir efektīvākais veids?

Revīzijā ir veiktas arī pārbaudes, lai noskaidrotu, vai izvēlētais risinājums, ka darba negadījumu

speciālie budžeta līdzekļi tiek novirzīti Institūtam, ir efektīvākais veids darba aizsardzības preventīvo

pasākumu nodrošināšanai un pārbaužu veikšanai, izvirzot šādus kritērijus (detalizēti par kritēriju izpildi

skatīt 2.pielikumu):

funkcijas īstenošanai ir nepieciešamas specifiskas zināšanas par darba aizsardzības jomu, kuru nav

Valsts darba inspekcijas un Labklājības ministrijas darbiniekiem;

Institūtam ir nepieciešamie resursi funkcijas veikšanai, t.i.:

Institūtam ir atbilstošs personāls, kas var nodrošināt funkcijas veikšanu, un tas nav pieejams

Valsts darba inspekcijai un Labklājības ministrijai;

Institūtam ir atbilstošs tehniskais nodrošinājums, kas nav pieejams Valsts darba inspekcijai un

Labklājības ministrijai;

Institūta veiktās aktivitātes darba aizsardzības preventīvo pasākumu īstenošanā nedublējas ar Valsts

darba inspekcijas un Labklājības ministrijas aktivitātēm darba aizsardzības jomā.

Kāpēc funkcijas izpilde ir deleģēta Institūtam?

Revīzijā ir konstatēts, ka iecere Institūtu iesaistīt darba aizsardzības preventīvo pasākumu nodrošināšanā

radās, izstrādājot Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnes 2008.–2013.gadam, pamatojot, ka,

lai izstrādātu efektīvu un uz problēmām orientētu darba aizsardzības politiku, ir nepieciešami ticami

dati, informācija un zinātniskais atbalsts, kas parāda esošo situāciju un ļauj noteikt politikas prioritātes

un veikt nepieciešamos pasākumus atklāto problēmu risināšanai48.

Tāpēc, lai nodrošinātu politikas veidotāju (Labklājības ministriju) un tās īstenotāju (Valsts darba

inspekciju) ar minēto informāciju un zinātnisko atbalstu, ir nepieciešams izveidot Nacionālo Darba

vides institūtu, tā “lomu” uzticot Institūtam, kas tobrīd bija vienīgā institūcija, kurā jau strādāja 18 darba

aizsardzības jomas eksperti, kas bija kompetenti par dažādiem darba vides jautājumiem un bija

līdzdarbojušies arī darba aizsardzības politikas izstrādē. Turklāt Institūta tehniskās kapacitātes

pilnveidošanā pamatnostādņu izstrādes laikā, īstenojot Eiropas Savienības projektus, bija ieguldīti jau

vairāk nekā 256 tūkst. euro laboratorijas iekārtu iegādei un bija plānots ieguldīt vēl aptuveni

469 tūkst. euro49.

20


Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnes 2008.–2013.gadam paredzēja, ka, lai nodrošinātu

nepieciešamo atbalstu Labklājības ministrijai un Valsts darba inspekcijai politikas izstrādē un ieviešanā:

bija jāizdara grozījumi Darba aizsardzības likumā, deleģējot Institūtam šādas galvenās funkcijas:

pētījumu veikšana un situācijas analīze par nodarbināto drošības un veselības jautājumiem;

konsultāciju un apmācību sniegšana Labklājības ministrijas un Valsts darba inspekcijas

darbiniekiem par darba aizsardzības jautājumiem;

darba vides riska faktoru mērījumu, tajā skaitā laboratorisko mērījumu veikšana pēc Valsts

darba inspekcijas pieprasījuma;

sabiedrības informēšana par darba aizsardzības jautājumiem, tajā skaitā Eiropas Darba drošības

un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta Latvijā darbības nodrošināšana un

preventīvo pasākumu īstenošana no darba negadījumu speciālā budžeta līdzekļiem;

bija jāizdara grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā

un arodslimībām”, nosakot, piemēram, 5 % lielu daļu, kas no gūtajām iemaksām tiek novirzīta darba

aizsardzības preventīvo pasākumu īstenošanā50.

Tomēr pamatnostādnēs paredzētās darbības netika īstenotas pilnā apmērā – Saeimā netika atbalstīti

Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi Darba aizsardzības likumā51, izstrādājot citu Darba

aizsardzības likumprojektu, kurā netika ietverta norma par Institūta funkcijām.

2009.gada 16.jūnijā tika izdarīti grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes

gadījumiem darbā un arodslimībām”, paredzot, ka katru gadu Institūtam tiek novirzīti darba negadījumu

speciālā budžeta līdzekļi ne vairāk kā 0,5 % apmērā no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā darba

negadījumu speciālā budžeta līdzekļu kopējā apmēra, lai atbilstoši Labklājības ministrijas ieteikumiem

īstenotu darba aizsardzības preventīvos pasākumus52.

Vai Institūtam ir nepieciešamie resursi funkcijas veikšanai?

Revidenti ir guvuši apstiprinājumu, ka Institūtam ir nepieciešamie darba aizsardzības eksperti, kas var

nodrošināt funkcijas veikšanu, t.i., nepieciešamo informatīvo materiālu izstrādi darba aizsardzības jomā,

kā arī dažādu semināru un lekciju vadīšanu, jo 2016.gadā abos organizētajos iepirkumos par funkcijas

izpildei nepieciešamo speciālistu piesaisti no kopā izsludinātām 38 iepirkuma daļām 34 iepirkuma daļās

par iepirkuma uzvarētāju ir atzīti četri Institūta darba aizsardzības eksperti. Cita privātpersona par

uzvarētāju tika atzīta tikai četrās iepirkuma daļās.

Turklāt visi iepirkumā uzvarējušie Institūta darba aizsardzības eksperti, kā arī Institūta direktors ir augsti

kvalificēti darba aizsardzības speciālisti, kas darbojas arī pētniecības jomā.

Tomēr pašlaik izveidotā darba organizācija, ka Institūta darba aizsardzības eksperti funkcijas izpildē tiek

iesaistīti tikai iepirkuma rezultātā, slēdzot autoratlīdzības līgumu, nevis amatu ietvaros, nav efektīva un

arī ekonomiska, jo darba aizsardzības preventīvo pasākumu nodrošināšanai paredzētie darba

negadījumu speciālā budžeta līdzekļi tiek izlietoti “formālu” iepirkumu procedūru organizēšanai un

autoratlīdzības līgumu slēgšanai ar Institūta darbiniekiem.

21


Lai gan preventīvos pasākumus darba aizsardzības jomā nodrošina arī Valsts darba inspekcija, revidenti

nekonstatēja, ka Valsts darba inspekcijas darbības preventīvo pasākumu jomā dublējas ar Institūta

veiktajām darbībām.

2016.gadā Valsts darba inspekcija kā Eiropas Darba drošības un veselības aģentūras nacionālā

kontaktpunkta darbības nodrošinātāja ir organizējusi 14 pasākumus/seminārus, no tiem četrus –

sadarbojoties ar Institūtu. Valsts darba inspekcijas amatpersonas 2016.gadā ir piedalījušās arī 87 citu

institūciju rīkotajos semināros par darba aizsardzību.

Tomēr Institūta un Valsts darba inspekcijas organizētie semināri nedublējas, jo katra institūcija organizē

seminārus par dažādām tēmām, ja nepieciešams, semināra norisē iesaistot otras institūcijas pārstāvjus.

Tāpēc revidenti secina, ka kopumā izvēlētais risinājums, ka darba aizsardzības preventīvo

pasākumu nodrošināšanai paredzētie darba negadījumu speciālie budžeta līdzekļi tiek

novirzīti Institūtam, ir pareizs, jo Institūtam ir atbilstoši darba aizsardzības eksperti, kas var

nodrošināt darba aizsardzības preventīvos pasākumus.

Tomēr nav izvēlēts efektīvākais funkcijas nodrošināšanas veids, kas ir jāpārskata, tā

nodrošinot arī darba negadījumu speciālā budžeta līdzekļu efektīvu izlietošanu.

Ieteikumi

Lai nodrošinātu, ka darba negadījumu speciālā budžeta līdzekļi tiek izlietoti atbilstoši Līgumam53 un

tikai kārtējā gada Pasākumu plāna izpildei, Labklājības ministrijai pilnveidot iekšējās kontroles

procedūras, pārraugot Institūta darbību deleģētās funkcijas izpildē.

Lai nodrošinātu, ka darba aizsardzības preventīvo pasākumu nodrošināšanai paredzētie darba

negadījumu speciālā budžeta līdzekļi tiek izlietoti efektīvi, Labklājības ministrijai nodrošināt, ka

Institūts pārskata funkcijas organizēšanas kārtību, funkcijas izpildei nepieciešamo personālu tieši

iesaistot funkcijas izpildē un piešķirtos speciālā budžeta līdzekļus neizlietojot formālu iepirkumu

organizēšanai.

Labklājības ministrijai izvērtēt iespēju atgūt 2016.gadā Institūtam piešķirtos darba negadījumu speciālā

budžeta līdzekļus, kas nav izlietoti atbilstoši Līgumam54.

22


Revīzijas raksturojums

Revīzijas mērķis

Revīzijas mērķis ir pārbaudīt:

vai konsolidētais 2016.gada pārskats visos būtiskos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu

par Labklājības ministrijas finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un Labklājības ministrijas darbības

finansiālajiem rezultātiem un naudas plūsmu gadā, kas noslēdzās 2016.gada 31.decembrī, un vai tas

ir sagatavots atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām;

vai būtisks finanšu pārskatam pakārtots darījums (tekstā arī – atbilstības jautājums) – Rīgas Stradiņa

universitātes aģentūrai “Darba drošības un vides veselības institūts” darba aizsardzības preventīvo

pasākumu nodrošināšanai piešķirto darba negadījumu speciālā budžeta līdzekļu izlietojums – atbilst

tiesību aktiem, plānošanas dokumentiem un valstiski (vai starptautiski) atzītai praksei, kas uz to

attiecas.

Revidējamās vienības un revidentu atbildība

Labklājības ministrijas vadība ir atbildīga:

par gada pārskata sagatavošanu atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 15.oktobra noteikumiem

Nr.1115 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” un tajā sniegtās informācijas patiesu uzrādīšanu

saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Šī atbildība paredz izveidot, ieviest un uzturēt tādu iekšējās

kontroles sistēmu, kura nodrošina gada pārskata sagatavošanu bez krāpšanas un kļūdu izraisītām

neatbilstībām, kā arī izvēlēties un lietot piemērotu grāmatvedības politiku un, sagatavojot gada

pārskatu, izvērtēt Labklājības ministrijas spēju turpināt darbību;

par to, lai nodrošinātu, ka finanšu pārskatam pakārtotie darījumi atbilst tiesību aktiem, plānošanas

dokumentiem un valstiski (vai starptautiski) atzītai praksei, kas uz tiem attiecas.

Valsts kontrole ir atbildīga par revīzijas vadību, pārraudzību, veikšanu, ziņojuma sagatavošanu un

Valsts kontroles atzinuma sniegšanu, kas pamatojas uz revīzijas laikā gūtiem atbilstošiem, pietiekamiem

un ticamiem revīzijas pierādījumiem. Revīzija veikta saskaņā ar Latvijas Republikā atzītiem

starptautiskajiem revīzijas standartiem.

Saskaņā ar šiem standartiem revīzijas grupa ievēro ētikas prasības un revīziju:

par gada pārskata sagatavošanu plāno un veic, lai iegūtu pietiekamu pārliecību, ka finanšu pārskatos

nav būtisku kļūdu un neatbilstību;

par finanšu pārskatam pakārtotiem darījumiem plāno un veic, lai iegūtu ierobežotu pārliecību, ka

finanšu pārskatam pakārtotie darījumi atbilst tiesību aktiem, plānošanas dokumentiem un valstiski

(vai starptautiski) atzītai praksei, kas uz tiem attiecas.

23


Revīzijas pamatojums, apjoms un kritēriji

Finanšu revīzija “Par Labklājības ministrijas 2016.gada pārskata sagatavošanas pareizību” ir veikta,

pamatojoties uz Valsts kontroles likuma 3.panta 2.punktu un Valsts kontroles Trešā revīzijas

departamenta 16.05.2016. revīzijas uzdevumu Nr.2.4.1-18/2016.

Revīzijas gaitā Valsts kontrole veica pārbaudes procedūras par pārskata sagatavošanas un darījumu

atbilstību Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Revīzijā, piemērojot profesionālus

spriedumus un saglabājot profesionālo skepsi, revīzijas grupa:

identificēja un novērtēja risku, ka finanšu pārskatos varētu būt būtiskas krāpšanas vai kļūdu

izraisītas neatbilstības, izstrādāja un veica revīzijas procedūras, kuru mērķis ir mazināt šos riskus, kā

arī ieguva revīzijas pierādījumus, kas sniedz pietiekamu un atbilstošu pamatojumu Valsts kontroles

atzinumam;

ieguva izpratni par revīzijai būtiskām revidējamās vienības iekšējām kontrolēm, lai izstrādātu un

piemērotu esošajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, nevis lai sniegtu atzinumu par

iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitāti;

izvērtēja pielietoto grāmatvedības uzskaites politiku atbilstību un grāmatvedības aplēšu un ar tām

saistīto vadības uzrādīto skaidrojumu pamatotību;

izvērtēja vispārējo finanšu pārskatu struktūru un saturu, ieskaitot atklāto informāciju un

skaidrojumus pielikumā, tostarp veica pārskata sakarību un pārskata datu atbilstības grāmatvedības

uzskaites datiem pārbaudi, novērtēja vadības piemērotā darbības turpināšanas principa atbilstību un

vērtēja, vai finanšu pārskati sniedz patiesu priekšstatu par pārskatā atklātiem darījumiem un

notikumiem;

ieguva pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus par revidējamās vienības konsolidācijā

iesaistīto iestāžu finanšu informāciju, lai sniegtu atzinumu par konsolidēto finanšu pārskatu;

pārbaudīja iepriekšējās Valsts kontroles finanšu revīzijās55 konstatēto kļūdu un nepilnību novēršanu,

secinot, ka no četriem ieteikumiem, kas bija jāievieš līdz 2017.gada 2.janvārim, ir ieviesti trīs

ieteikumi. Vienam ieteikumam Labklājības ministrija lūdza pagarināt ieviešanas termiņu, jo ir

uzsāktas, bet nav vēl pabeigtas darbības tā ieviešanai.

Revīzijas laikā izlases veidā tika pārbaudītas Labklājības ministrijas un tās padotības iestāžu pārskata

daļas. Tās ir uzrādītas 1.pielikumā.

Revīzijā nav apstākļu, ko revīzijas grupa gribētu atklāt kā galvenos revīzijas jautājumus56.

Revīzijas laikā pārbaudītais būtiskais finanšu pārskatam pakārtotais darījums uzrādīts 1.tabulā.

24


1.tabula

Finansējums

(euro) Galvenais pārbaudāmais jautājums un būtiskākie atbilstības kritēriji

Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai “Darba drošības un vides veselības institūts” darba aizsardzības

preventīvo pasākumu nodrošināšanai piešķirto darba negadījumu speciālā budžeta līdzekļu izlietojums

131 627

katru gadu

Galvenais pārbaudāmais jautājums – vai Institūtam piešķirtie darba negadījumu speciālā

budžeta līdzekļi darba aizsardzības preventīvo pasākumu nodrošināšanai tiek izlietoti likumos

un Darba aizsardzības jomas attīstības plānā 2016.–2018.gadam paredzēto aktivitāšu veikšanai

un ir vērsti uz minētajos dokumentos paredzēto mērķu, rezultātu un rezultatīvo rādītāju

sasniegšanu?

Būtiskākie atbilstības kritēriji:

Likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un

arodslimībām” 2.panta otrās daļas 3.punkts, Darba aizsardzības likuma 2.pants;

Darba aizsardzības jomas attīstības plāns 2016.–2018.gadam (apstiprināts ar Ministru

kabineta 2016.gada 27. janvāra rīkojumu Nr.39).

Galvenais jautājums lietderības aspektu pārbaudei – vai izvēlētais risinājums, ka darba

negadījumu speciālie budžeta līdzekļi tiek novirzīti Institūtam, ir efektīvākais veids darba

aizsardzības preventīvo pasākumu nodrošināšanai?

Kritēriji lietderības aspektu vērtēšanai:

funkcijas īstenošanai ir nepieciešamas specifiskas zināšanas par darba aizsardzības jomu;

Institūtam ir nepieciešamie resursi funkcijas veikšanai:

atbilstošs personāls, kas var nodrošināt funkcijas veikšanu;

atbilstošs tehniskais nodrošinājums funkcijas veikšanai;

Institūta veiktās aktivitātes darba aizsardzības preventīvo pasākumu veikšanai nedublējas ar

Valsts darba inspekcijas un Labklājības ministrijas aktivitātēm darba aizsardzības jomā.

Finanšu pārskatam pakārtoto darījumu atbilstības tiesību aktiem izvērtējums tika plānots un veikts tā, lai

iegūtu ierobežotu pārliecību. Šo revīzijas procedūru veids, laiks un apjoms ir ierobežots salīdzinājumā ar

to, kas veikts par finanšu pārskata sagatavošanu.

Papildus visās finanšu revīzijās par ministriju un centrālo valsts iestāžu 2016.gada pārskatu

sagatavošanas pareizību tika izvērtēti šādi turpmāk minētie jautājumi, kas ir būtiski finanšu revīzijai

“Par Latvijas Republikas 2016.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem”,

un informācija par tiem apkopotā veidā tiks izmantota iepriekš minētās revīzijas ietvaros:

vai revidējamās vienības gada pārskata sagatavošanas laikā elektroniski salīdzina darījuma partneru

(vispārējās valdības sektora struktūru, izņemot šo struktūru kontrolētus un finansētus komersantus,

speciālās ekonomiskās zonas, ostu un brīvostu pārvaldes, kuru sarakstu nodrošina Centrālā

statistikas pārvalde, kā arī Valsts drošības iestāžu likumā minētās valsts drošības iestādes) kontu

atlikumus un darījumus (naudas un bezatlīdzības) uz pārskata perioda pēdējo datumu57 un

salīdzināšanas izziņās norādītie konti, klasifikācijas kodi un summas atbilst gada pārskata veidlapās

norādītajiem datiem58;

http://m.likumi.lv/ta/id/57256-valsts-drosibas-iestazu-likums

25


vai revidējamās vienības atbilstoši uzskaita un gada pārskatā uzrāda uzkrājumus paredzamajiem

izdevumiem par aktuālajām tiesvedībām, kā arī vai būtiskā informācija par aktuālajām tiesvedībām

ir sniegta pārskatu skaidrojumos;

vai pēc Valsts kontroles 2013.gada Saimnieciskā gada pārskata revīzijā sniegtā ieteikuma “Finanšu

ministrijai sadarbībā ar Valsts kanceleju veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu

līdzvērtīgus nosacījumus valsts un pašvaldību institūcijās amatpersonu (darbinieku) atlīdzības

noteikšanā, kā tas noteikts likuma mērķī” iestāžu faktiskā rīcība 2015. un 2016.gadā liecina par

līdzvērtīgu nosacījumu piemērošanu amatpersonu (darbinieku) darba samaksas noteikšanā un

aprēķināšanā;

vai, ieviešot Valsts kontroles 2010.gada Saimnieciskā gada pārskata revīzijā sniegto ieteikumu “Lai

nodrošinātu, ka subsīdijas, dotācijas un transferti tiek uzskaitīti, izmantojot vienotu pieeju un

uzrādot visas prasības un saistības par piešķirtajām un neizlietotajām subsīdijām, dotācijām un

transfertiem, Finanšu ministrijai sadarbībā ar ministrijām pilnveidot normatīvos aktus un kontroles

procedūras budžeta plānošanas un izpildes procesa nodrošināšanai atbilstoši starptautiskajiem

publiskā sektora grāmatvedības standartiem”, grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra

noteikumos Nr.1486 “Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” ir viennozīmīgi

interpretējami un subsīdiju, dotāciju un transfertu uzskaitē tiek piemēroti vienoti grāmatvedības

principi, kā arī tiek ievērots uzkrāšanas princips.

Revīzijā tika apkopota arī informācija par Labklājības ministrijai un Nodarbinātības valsts aģentūrai

2016.gadā piešķirto finansējumu Rīcības plāna personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība,

pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā59. Informācija tika apkopota visās finanšu revīzijās par to ministriju

un centrālo valsts iestāžu 2016.gada pārskatu sagatavošanas pareizību, kurām ir piešķirts finansējums

minētajai aktivitātei. Informācija par pārbaužu rezultātiem apkopotā veidā tiks sniegta, publiskojot visu

finanšu revīziju rezultātus.

Revīzija nodrošināja pietiekamu pamatu revīzijas ziņojuma sagatavošanai.

26


Revīzijas grupas vadītāja,

valsts revidente

Revīzijas grupa:

vecākā valsts revidente

valsts revidente-juriste

valsts revidente

valsts revidenta palīdze

A. Grauduma

A. Villa

A. Šibeika

E. Švalkovska

I. Baltusa

27


Pielikumi

1.pielikums

Revīzijas apjomā iekļautās iestādes un izlases veidā pārbaudītās Labklājības ministrijas un tās

padotības iestāžu pārskata daļas

Iestāde Pārskata daļas

Labklājības

ministrija

darījumu posteņi (tajā skaitā, veicot darījumu posteņu pārbaudi, iegūta pārliecība par bilances posteni

Īstermiņa uzkrātās saistības pret darbiniekiem (konts 5421) un Nākotnes maksājumi saskaņā ar līgumiem,

kas noslēgti par ārvalstu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem

(konts 9510)):

o atlīdzība (EKK 1000);

o subsīdijas un dotācijas komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem, izņemot lauksaimniecības

ražošanu (EKK 3261, 3262 un 3263);

o valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti pašvaldībām noteiktam mērķim (EKK 7310);

bilances posteņi:

o nemateriālie ieguldījumi (konts 1100);

o pamatlīdzekļi (konts 1200);

konsolidācijas un sakarību pārbaudes:

o konsolidācijas pārbaude (konsolidētajam gada pārskatam);

o gada pārskata sakarību pārbaude (konsolidētajam gada pārskatam).

Valsts sociālās

apdrošināšanas

aģentūra


Nākamo periodu izdevumi un avansi par pakalpojumiem un projektiem (konts 2400)):

o pensijas un sociālie pabalsti naudā (EKK 6211, 6212, 6221, 6229, 6231, 6232, un 6241);

bilances posteņi:

o pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi (konts 1350);

o naudas līdzekļi (konts 2600);

o pārējās ilgtermiņa saistības (konts 5190);

o īstermiņa uzkrātās saistības (konts 5420).

Nodarbinātības

valsts aģentūra


Īstermiņa uzkrātās saistības pret darbiniekiem (konts 5421) un Nākotnes maksājumi saskaņā ar līgumiem,

kas noslēgti par ārvalstu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem projektiem

(konts 9510)):


o subsīdijas un dotācijas komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem, Eiropas Savienības politiku

instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem (EKK 3291 un 3292);

o valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti pašvaldībām noteiktam mērķim (EKK 7310);

bilances posteņi:

o nemateriālie ieguldījumi (konts 1100);

o pamatlīdzekļi (konts 1200).

Valsts sociālās

aprūpes centrs

“Rīga”

darījumu posteņi (tajā skaitā, veicot darījumu posteņu pārbaudi, iegūta pārliecība par bilances posteņiem

Īstermiņa uzkrātās saistības pret darbiniekiem (konts 5421) un Saistības pret klientu naudas līdzekļiem

(konts 5813)):

o maksa par personu uzturēšanos sociālās aprūpes iestādēs (EKK 21391);


28


Iestāde Pārskata daļas

o preces un pakalpojumi (EKK 2221 un 2223);

o ēdināšanas izdevumi (konts 2363);

bilances posteņi:

o pamatlīdzekļi (konts 1200);

o citi zembilances aktīvi (konts 9190).

Valsts sociālās

aprūpes centrs

“Latgale”



(konts 5813)):




bilances postenis:


Valsts sociālās

aprūpes centrs

“Kurzeme”



(konts 5813)):




bilances postenis:


Valsts sociālās

aprūpes centrs

“Vidzeme”



(konts 5813)):




bilances postenis:


Valsts sociālās

aprūpes centrs

“Zemgale”



(konts 5813)):




bilances postenis:


29


2.pielikums

Revīzijas kritēriji revīzijas apjomā iekļautā atbilstības jautājuma lietderības aspektu vērtēšanai

Revīzijas jautājums Noteiktais kritērijs Kritērijs ir sasniegts / nav sasniegts

Vai izvēlētais risinājums, ka speciālie budžeta līdzekļi tiek novirzīti Institūtam, ir efektīvākais veids darba aizsardzības

preventīvo pasākumu nodrošināšanai?

Vai funkcijas īstenošanai ir

nepieciešamas specifiskas

zināšanas?

funkcijas īstenošanai ir

nepieciešamas specifiskas

zināšanas par darba aizsardzības

jomu, kuru nav Valsts darba

inspekcijas un Labklājības

ministrijas darbiniekiem

Jā. Revīzijā ir konstatēts, ka

funkcijas īstenošanā ir

nepieciešamas padziļinātas

zināšanas par darba aizsardzības

jomu. Tāpēc arī funkcijas izpilde

tika deleģēta Institūtam, kurā ir

nodarbināti darba aizsardzības

jomas eksperti, kas ir kompetenti

par dažādiem darba vides

jautājumiem, tajā skaitā darbojas

arī zinātnes jomā, un var sniegt

atbalstu gan Labklājības

ministrijas, gan Valsts darba

inspekcijas amatpersonām.

Vai institūtam ir nepieciešamie

resursi funkcijas veikšanai?

Institūtam ir atbilstošs personāls,

kas var nodrošināt funkcijas

veikšanu, un tas nav pieejams

Valsts darba inspekcijai un

Labklājības ministrijai

Institūtam ir atbilstošs tehniskais

nodrošinājums funkcijas

veikšanai, kas nav pieejams


Labklājības ministrijai

Jā. Institūtam ir nepieciešamie

eksperti, kas var nodrošināt

funkcijas veikšanu. Tomēr ir

pilnveidojama funkcijas

organizācijas kārtība, ekspertus

iesaistot tiešā funkcijas izpildē.

Nē. Pašlaik Institūts ar saviem

resursiem nodrošina tikai

aktivitāšu koordinēšanu.

Semināru norisei nepieciešamās

telpas tiek nomātas. Tomēr

nepieciešamās telpas semināru

norisei dažādos reģionos nav arī


Labklājības ministrijai.

Vai Institūta aktivitātes nedublējas

ar Valsts darba inspekcijas un

Labklājības ministrijas aktivitātēm?

Institūta veiktās aktivitātes darba

aizsardzības preventīvo

pasākumu īstenošanā nedublējas

ar Valsts darba inspekcijas un

Labklājības ministrijas

aktivitātēm darba aizsardzības

jomā

Jā. Institūta veiktās aktivitātes

nedublējas ar Valsts darba

inspekcijas un Labklājības

ministrijas aktivitātēm darba

aizsardzības jomā.

30


Atsauces

1 Starp Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, Labklājības ministriju un Rīgas Stradiņa universitātes aģentūru “Darba

drošības un vides veselības institūts” 20.04.2011. noslēgtais Sadarbības līgums. 2 Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, Darba likums un Ministru kabineta

29.01.2013. noteikumi Nr.66 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu

un tās noteikšanas kārtību”. 3 Ministru kabineta 29.01.2013. noteikumu Nr.66 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un

darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību” 4. un 11.punkts. 4 Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 41.panta pirmā daļa un Darba likuma

149.pants. 5 Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 42.panta pirmā daļa.

6 Darba likuma 140.panta pirmā daļa.

7 Ministru kabineta 29.01.2013. noteikumu Nr.66 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un

darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību” 4. un 11.punkts. 8 Ministru kabineta 29.01.2013. noteikumu Nr.66 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un

darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību” 11.punkts. 9 Ministru kabineta 29.01.2013. noteikumu Nr.66 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un

darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību” 4.punkts. 10

Ministru kabineta 29.01.2013. noteikumu Nr.66 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un




Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 41.panta pirmā daļa un Darba likuma

149.pants. 13

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 42.panta pirmā daļa. 14


149.pants. 15



darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību” 4. un 11.punkts. 17



149.pants. 19

Likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 13.panta sestā daļa. 20

Likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 2.panta otrās daļas

3.punkts. 21

Starp Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, Labklājības ministriju un Rīgas Stradiņa universitātes aģentūru “Darba

drošības un vides veselības institūts” 20.04.2011. noslēgtais Sadarbības līgums. 22



Rīgas Stradiņa universitātes aģentūras “Darba drošības un vides veselības institūts” Darba aizsardzības preventīvo

pasākumu plāns 2016.gadam (ar 12.04.2016. grozījumiem). 24

OiRA (Online Interactive Risk Assessment) – interaktīvs rīks darba vides risku novērtēšanai, kuru izstrādājusi Valsts

darba inspekcija sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru. Rīks ir paredzēts, lai darba

devējs bez īpašām priekšzināšanām darba aizsardzībā varētu atpazīt savā darba vietā esošos darba vides faktorus un

novērtēt, cik liels ir risks, ka nodarbinātie cietīs vai saslims darba vietā. Ar rīka palīdzību iespējams noteikt veicamos

darba aizsardzības pasākumus, kā arī sagatavot nepieciešamo dokumentāciju. 25

Institūts ir apkopojis būtiskākos darba vides riskus, kas sastopami nozarēs, kurās darba devējiem darba vides risku

novēršanai vai mazināšanai ir pienākums piesaistīt kompetento institūciju. Institūta mērķis ir par katru būtiskāko darba

vides risku un par katru “bīstamo nozari” izstrādāt bukletu (informācija darba devējiem un kompetentajiem

speciālistiem) un/vai vadlīnijas (normatīvo aktu skaidrojums), plakātus, video un organizēt seminārus.

31


26


drošības un vides veselības institūts” 20.04.2011. noslēgtā Sadarbības līguma 3.3. un 4.1.apakšpunkts. 27


drošības un vides veselības institūts” 20.04.2011. noslēgtā Sadarbības līguma 5.1.apakšpunkts. 28







Iepirkums Nr.RSU-2016/23/ZI-BD-42000 “Lekciju materiālu sagatavošana un pasniegšana Darba aizsardzības

preventīvo pasākumu plāna izpildei” un iepirkums Nr.RSU-2016/26/ZI-BD/42000 “Informatīvo mācību materiālu

sagatavošana darba aizsardzības preventīvo pasākumu plāna izpildei”. 32






drošības un vides veselības institūts” 20.04.2011. noslēgtā Sadarbības līguma 7.2. un 7.3.apakšpunkts. 35


drošības un vides veselības institūts” 20.04.2011. noslēgtā Sadarbības līguma 5.6., 7.4. un 7.5.apakšpunkts. 36



Rīgas Stradiņa universitātes aģentūras “Darba drošības un vides veselības institūts” Darba aizsardzības preventīvo

pasākumu plāna 2016.gadam (ar 12.04.2016. grozījumiem) 1.2.apakšpunkts. 38

Starp Rīgas Stradiņa universitātes aģentūru “Darba drošības un vides institūts” un Ž. M. 28.07.2016. noslēgtais

Autoratlīdzības līgums Nr.04/2016/AL par lekciju materiālu komplektu semināram “Darba vides fizikālie riska faktori

darba aizsardzības vecākajiem speciālistiem” un pasniegšanu (viens seminārs Rīgā, viens reģionālais seminārs). 39

Pieejams https://panopto.rsu.lv/Panopto/Pages/Viewer.aspx?id=258f90a3-0fa7-453c-807c-ef18e09c6424 (apskatīts

16.03.2017.) un https://panopto.rsu.lv/Panopto/Pages/Viewer.aspx?id=7e9efa0c-5efe-4c47-9f04-2c2fbf7c0969

(apskatīts 16.03.2017.). 40

Starp Rīgas Stradiņa universitātes aģentūru “Darba drošības un vides institūts” un Ž. M. 28.07.2016. noslēgtais

Autoratlīdzības līgums Nr.09/2016/AL par lekciju materiālu komplekta sagatavošanu (vismaz četras dažādas tēmas)

semināram “Droša un veselīga velokustība darba vietās” un pasniegšanu (viens seminārs). 41

Pieejams https://panopto.rsu.lv/Panopto/Pages/Viewer.aspx?id=258f90a3-0fa7-453c-807c-ef18e09c6424 (apskatīts

16.03.2017.). 42

Starp Rīgas Stradiņa universitātes aģentūru “Darba drošības un vides institūts” un M. E. 28.07.2016. noslēgtais

Autoratlīdzības līgums Nr.15/2016/AL par lekciju materiālu komplekta sagatavošanu (vismaz četras dažādas tēmas)

semināram “Darba vides onkoloģiskie riski” un pasniegšanu (viens seminārs). 43

Pieejams https://panopto.rsu.lv/Panopto/Pages/Viewer.aspx?id=7e9efa0c-5efe-4c47-9f04-2c2fbf7c0969 (apskatīts

16.03.2017.). 44






drošības un vides veselības institūts” 20.04.2011. noslēgtā Sadarbības līguma 6.1.2.apakšpunkts. 47



Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādņu 2008.–2013.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 17.04.2008.

rīkojumu Nr.213, prot. Nr.24 33.§) 1., 42.–44.lpp. 49


rīkojumu Nr.213, prot. Nr.24 33.§) 44.lpp. 50


rīkojumu Nr.213, prot. Nr.24 33.§) 44., 45. un 48.lpp.

https://panopto.rsu.lv/Panopto/Pages/Viewer.aspx?id=258f90a3-0fa7-453c-807c-ef18e09c6424

https://panopto.rsu.lv/Panopto/Pages/Viewer.aspx?id=7e9efa0c-5efe-4c47-9f04-2c2fbf7c0969

https://panopto.rsu.lv/Panopto/Pages/Viewer.aspx?id=258f90a3-0fa7-453c-807c-ef18e09c6424

https://panopto.rsu.lv/Panopto/Pages/Viewer.aspx?id=7e9efa0c-5efe-4c47-9f04-2c2fbf7c0969

32


51

14.05.2009. likumprojekts Nr.1213/Lp9 “Grozījumi Darba aizsardzības likumā” (noraidīts 1.lasījumā Saeimas

26.11.2009. sēdē). 52

Likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 13.panta sestā daļa. 53





Valsts kontroles finanšu revīzija Nr.5.1-2-29-2010 “Par Labklājības ministrijas 2010.gada pārskata sagatavošanas

pareizību”, finanšu revīzija Nr.2.4.1-31/2014 “Par Labklājības ministrijas 2014.gada pārskata sagatavošanas pareizību”

un finanšu revīzija Nr.2.4.1-27/2015 “Par Labklājības ministrijas 2015.gada pārskata sagatavošanas pareizību”. 56

Galvenie revīzijas jautājumi ir jautājumi, kas ir aplūkoti revīzijā un pēc revidentu profesionālā sprieduma ir

visnozīmīgākie pārskata perioda finanšu pārskatu revīzijā SRS 701 un ISSAI 1701 kontekstā. Galvenos revīzijas

jautājumus revīzijas grupa nosaka no jautājumiem, par kuriem ir ziņots revidējamās vienības vadībai un kas revīzijas

gaitā ir prasījis pastiprinātu revidentu uzmanību. Valsts kontrole nesniedz atsevišķu atzinumu par šiem jautājumiem. 57

Ministru kabineta 15.10.2013. noteikumu Nr.1115 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” 84., 85. un 88.punkts. 58

Ministru kabineta 15.10.2013. noteikumu Nr.1115 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” 89.punkts. 59

Ministru kabineta 02.12.2015. rīkojums Nr.759 “Rīcības plāns personu, kurām nepieciešama starptautiskā

aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā”.

par labklājības ministrijas 2016.gada pārskatu · ministru kabineta noteikumi10 paredz, ka to...

Documents