riga iff catalogue 2015 (latvian version)

RĪGAS STARPTAUTISKAIS KINO FESTIVĀLS

IEVADVĀRDI 6

RIGA IFF KONKURSA PROGRAMMA 9

SONORA BROKA. PĀRKĀPJOT ROBEŽAS 11

RIGA IFF IZLASE 22

DAIRA ĀBOLIŅA. EIROPAS KINO JAUNAJĀ GADSIMTĀ 23

RIGA IFF RETROSPEKTĪVA. IN KINO VERITAS 35

SANITA GRĪNA. REALITĀTES KONSTRUĒŠANA 37

DĀVIS SĪMANIS. DONBASA SIMFONIJA 38

ZIEMEĻVALSTU KINO IZLASE. ZIEMEĻU GAISMAS 44

ZIEMEĻVALSTU FILMAS BĒRNIEM. BĒRNU BRĪVDIENAS 57

ANIMĀCIJAS DARBNĪCAS 65

ZIEMEĻVALSTU FILMAS JAUNIEŠIEM. #JAUNIEŠU_LIETAS 66

LIENE LINDE. ZAUDĒTĀ NEVAINĪBA 67

2 | SATURS

ĪSFILMU PROGRAMMA SHORT RIGA 73

STARPTAUTISKĀ KONKURSA PROGRAMMAS 74

BALTIJAS STUDENTU FILMU PROGRAMMAS 86

BALTIJAS MŪZIKAS VIDEOKLIPU KONKURSS 90

SHORT RIGA PASĀKUMI 92

DOKUMENTĀLO FILMU IZLASE ARTDOCFEST/RIGA 94

VITĀLIJS MANSKIS. ARDOCFEST RĪGĀ 95

LIELAIS KRISTAPS. IZLASE 106

KRISTĪNE MATĪSA. LATVIJAS KINO IR CEĻĀ 107

IEVA ROMANOVA. MIKS ZVIRBULIS 119

RIGA IFF ĪPAŠAIS SEANSS. ČETRI BALTI KREKLI 122

RIGA IFF ĪPAŠIE PASĀKUMI 123

ZIGMĀRS JAUJA. ZUDUŠOS KINOTEĀTRUS MEKLĒJOT 125

LKA STUDENTU FILMU PROGRAMMA PĒC SKOLAS 127

INGRĪDAI BERGMANEI – 100. ZANE DZENE. LIKTENĪGĀ LOMA 129

INGRĪDAI BERGMANEI – 100. INTERMECO 131

LEKCIJA NORDIC NOIR NOSLĒPUMI 132

SEMINĀRS EIROPAS FILMU MĀRKETINGS UN IZPLATĪŠANA 134

EUROPEAN SCRIPT MEETING 135

RĀDĪTĀJI 136

SATURS | 3

AIJA BĒRZIŅA Festivāla prezidente

SONORA BROKA Radošā direktore

LIENE TREIMANE Rīkotājdirektore

ELVISS ZANTS Komunikācijas vadītājs

KRISTĪNE SIMSONE BĒRNU BRĪVDIENAS un #JAUNIEŠU_LIETAS kuratore

ANNA VEILANDE-KUSTIKOVA SHORT RIGA radošā direktore, kuratore

AGNESE LOGINA SHORT RIGA rīkotājdirektore, kuratore

VITĀLIJS MANSKIS ARTDOCFEST prezidents

IEVA ROMANOVA Latvijas Kinematogrāfi stu savienības valdes locekle

ZANE DZENE Preses centra vadītāja

MĀRTIŅŠ ŠMITS Tehniskais direktors

LIENE HAPANIONEKA Filmu transports

AIJA BIEZAITE Tulkošanas biroja vadītāja

AMANDA BOKA EUROPEAN SCRIPT MEETING vadītāja

ANETE FREIBERGA Pasākumu koordinatore

VIKTORIJA KASPEROVIČA SHORT RIGA Baltijas Studentu konkursa koordinatore

MĀRTIŅŠ MIĶELSONS Viesu servisa vadītājs

JANA PAKALNA Viesu servisa vadītāja asistente

KASPARS KONDRATJUKS Akreditācijas biroja vadītājs

SANTA TIVAŅENKOVA Starptautiskā konkursa žūrijas koordinatore

RENĀTE BĀLIŅA ARTDOCFEST viesu koordinatore

ANNIJA KORPA European Script Meeting viesu koordinatore

PATRĪCIJA KRAUZE European Script Meeting viesu koordinatora asistente

DACE LĪDUMNIECE Animācijas darbnīcu koordinatore

4 | RIGA IFF KOMANDA

PALDIES

GAĻINA AIZVAKARA, GUNTA APSE, EDGARS ARNĪTIS, SIGNE ĀBOLA, DAIRA ĀBOLIŅA, ZANE BALČUS, INETA BALULE, KASPARS BEĶERIS, JANA BĒRZIŅA, MARTA BITE, DŽINA BRIŠKA, ELĪNA CIRE, SIMON DREWSEN-HOLMBERG, ALVIS HERMANIS, IEVA HERMANSONE, JAN ERIK HOLST, ZIGMĀRS JAUJA, JĀNIS KALVE, ANDRIS KANGERIS, KRISTS KONDRĀTS, GIEDRĖ KRIKŠČIŪNAITĖ, PĒTERIS KRILOVS, KASPARS KURSIŠS, MĀRA LAZDĀNE-AVOTA, ARTŪRS LIEPIŅŠ, MAIJA LĪNE, ALEKSANDRS MAMONTOVS, KRISTĪNE MATĪSA, LAIMA MINCENOFA, SERGEJS MUSATOVS, LELDA OZOLA, DITA RIETUMA, MARTA ROMANOVA-JĒKABSONE, INĀRA RUBENE, INITA SAULĪTE-ZANDERE, REINIS SEMĒVICS, DĀVIS SĪMANIS, STĪNA SKULME, GUNA STAHOVSKA, SANDRA ŠTEINA, SERGEJS TIMOŅINS, GINTA TROPA, IEVA VALTERE, VINETA VERIKA, SANDIS VOLDIŅŠ, AGNESE ZAPĀNE, AGNESE ZATERMANE, AGNESE ZELTIŅA, LAURA ZIEMELE

Īpašs paldies visiem brīvprātīgajiem, kuri ir neaizvietojami palīgi festivāla veidošanā.

RIGA IFF kataloga veidotājiRedaktore un tekstu autore SANITA GRĪNA

Tulkotājs ANDRIS KUPRIŠSMākslinieks ELVISS ZANTS

Datorgrafi ka KASPARS VĒVERIS

Vāka foto DARO SULAKAURI

PATEICĪBAS | 5

Kinofestivāls ir ne tikai svētki, bet arī unikāla tikšanās vieta – tajā, visi vienuviet, sastopas fi lmas, to veidotāji un skatītāji. Šīs satikšanās spēj izvērsties gan saviļņojošā pieredzē, kas rodas pēc laba kinodar-ba noskatīšanās, gan vērtīgā diskusijā par redzēto un vislabākajā gadījumā – tiekoties uz viena viļņa esošiem kinoļaudīm – arī jaunā fi lmā. Riga IFF komanda otro gadu neatlaidīgi turpina strādāt, lai šo pilsētu padarītu par nozīmīgu kino nozares centru ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā mērogā – un tas ir iespējams, par to mēs esam pārliecināti.

Tāpat ir skaidrs, ka kino nespēj pastāvēt bez skatītāja, un mēs ticam, ka attīstīta un domājoša sabiedrība nespēj pilnvērtīgi augt bez kino – pret apkārtējo vidi jūtīga, emocionāla, analītiska un tik spēcīga izteiksmes līdzekļa. Un festivālam šajā izaugsmē ir vitāli svarīga loma: ik gadu pasaulē uzņemto fi lmu tūkstošos saredzēt, atlasīt būtiskākos laikmeta kinodarbus un tos nogādāt skatītājam, ļaujot kā redzēt, tā izprast kino attīstību un augt tai līdzi. Jo tikai tā nostiprinās autoru atgriezeniskā saite ar skatītāju un tiek lauzts viens nejēdzīgs stereotips – festivālu kino nav savienojams ar publikas vēlmēm. Viss taču ir daudz vienkāršāk: tieši festivālā kino spēj būt vienlīdz tuvu gan skatītājiem, gan autoriem, iedvesmojot savstar-pēju izpratni un diskusiju. Tālab Riga IFF desmit norises dienas ir ar rūpību rīkotas dzīres, diskusiju platforma un Eiropas labāko fi lmu skates visiem – gan nozares smalkumus pārzinošiem kinoļaudīm, gan rūdītiem fi lmu mīļiem, gan ikvienam no mums, kas ļāvušies valdzinā-jumam piedzīvot kaut ko skaistu un neaizmirstamu – fi lmu, kas kļūst par notikumu.

AIJA BĒRZIŅA,Rīgas Starptautiskā kino festivāla prezidente

6 | IEVADVĀRDI

Otrais albums mūziķiem vienmēr ir izaicinājums, ko neizbēgami pa-vada liels auditorijas spiediens. Vai visas idejas realizētas jau pirmajā, vai tiks turpināta konceptuālā līnija, vai gaidāmi eksperimenti? Ja mēs pieļaujam šādu salīdzinājumu, tad Riga IFF otrais izlaidums ir priviliģētākā situācijā kā pirmais. Vismaz no programmas veidošanas aspekta. Riga IFF 2014, nenoliedzami, daudz ieguva no Eiropas Kinoakadēmijas balvas klātbūtnes un zvaigžņu putekļiem. Tomēr šo-gad varējām ātri ievilkt elpu, un paraudzīties apkārt ar neierobežotu, nebēdnīgu kinematogrāfi sku interesi. Likumsakarīgi, ka Eiropas gars Rīgu uzreiz nepameta – no tā iedvesmojoties, ir tapušas pat divas programmas – gan Riga IFF izlase, gan šāgada jaunums – Starptau-tiskā konkursa skate, kurai gan izvēlējāmies vēl nedaudz sašaurināt ģeogrāfi sko mērauklu.

Bet citādi – Rīgas Starptautiskais kino festivāls nevairās huligāniski spēlēties ar vārdiem, vēstot – In Kino Veritas! Šā gada festivāla programma apliecina mūsu cieņu pret kino mantojumu, kino dīvām, kino vēsturi, kas vienu otru reizi, ja atsaucamies uz cinema verite un direct cinema, ir krietni jauneklīgāka kā nevēsture.

Ikdiena, un, nenoliegšu, nupat arī naktis man paiet Riga IFF zīmē, un sakot – kino, domāju – festivāls. Pagājušais, šāgada, un nu jau arī nākošais sāk iegūt zināmas aprises. 2015. gada programma ir no-komplektēta, festivāla viesi apstiprina savas vizītes, Riga IFF birojs kļūst par bišu stropu, esam notikuma gaidās. Vēl neliels mirklis, un mēs satiksimies kinozālēs. Un tajos brīžos, vairāk nekā citkārt, es izjūtu to, ka kino nav pašpietiekams. Kino rodas, mijiedarbojoties ar skatītāju. Pirms tam tā ir vien ar lielāku vai mazāku rūpību, meis-tarību, talantu veidota nekustīgu attēlu virkne. Zināmā mērā kino burvība slēpjas tajā, ka, skatoties vienu un to pašu fi lmu, mēs katrs galarezultātā redzam ko citu.

Kinozāles gaiss ir dzīvs, blīvi domu un emociju caurstrāvots, un šīs dzīvības valdzināti mēs tur atgriežamies atkal un atkal.

SONORA BROKA, Rīgas Starptautiskā kino festivāla radošā direktore

FOTO

: AG

NES

E ZE

LTIŅ

A

IEVADVĀRDI | 7

Mūsdienās festivāli ir kļuvuši par ārkārtīgi būtisku Eiropas kino izrā-dīšanas platformu, jo, pateicoties festivāliem, līdz daudzu valstu, arī Latvijas ekrāniem, nokļūst fi lmas, kurām nebūtu ne mazāko izredžu tikt izrādītām šajās valstīs – vispirms jau šo fi lmu “nekomercialitātes” dēļ. Festivāli ļauj kino vērtēt ne tikai no garu, prātu un jēgu “savažo-jošā” komerciālā rakursa, bet arī no mākslas un radošu eksperimentu pozīcijām. Spēcīga festivāla un tam lojālas uzticīgas auditorijas klāt-būtne ir ārkārtīgi būtiska veselīgas kultūrvides radīšanā. Arī Rīgai un Latvijai ir nepieciešams savs pamatīgs, rūpīgi būvēts festivāls, kas spēj piedāvāt gan profesionāli veidotu, pārliecinošu fi lmu program-mu, gan iekarot vietu starptautiskā festivālu apritē. Rīgā ir bagātīgas labu kinofestivālu tradīcijas; diemžēl ir bijis šīs tradīcijas pārrāvums, bet Rīgas Starptautiskajām kino festivālam, kurš šogad notiek otro reizi, ir visas iespējas audzēt muskuļus un kļūt par pasākumu, kas nozīmīgs gan Latvijas kinoskatītājam, gan arī starptautiskajai audi-torija. Par to liecina gan enerģiskais aizsākums pērn, gan šā gada daudzveidīgā fi lmu un pasākumu programma.

Lai izdodas gan šis, gan nākamie festivāli! Lai izdodas atrast savu vietu arī visai nežēlīgajā starptautiskajā kinofestivālu konkurencē!

DITA RIETUMA, Nacionālā Kino centra vadītāja

„Šobrīd mums vairāk nekā jebkad agrāk nepieciešams runāt citam ar citu, ieklausīties citam citā, saprast, kā redzam pasauli, un kino tam ir vislabākais starpnieks,” teicis izcilais režisors Martins Skorsēze.

Straujajā un mainīgajā pasaulē vēlos viņam pievienoties šajā atziņā. Kultūra spēj ietekmēt un mainīt viedokļus, intereses un dzīvesvei-du, un bieži vien labai fi lmai ir pa spēkam daudz vairāk nekā lielai konferencei vai ekspertu diskusijām. Kino spēj raisīt interesi par lietām, kuras mums agrāk bijušas svešas, tas izglīto un izklaidē, raisa emocijas, saviļņo un maina mūs – cerams, biežāk uz labo pusi. Jo interese veicina sapratni, bet sapratne palīdz just cieņu un rosina līdzpārdzīvojumu, kura mums reizēm tik ļoti trūkst ikdienā.

Rīgas Starptautiskais kino festivāls piedāvā labu kino teju visām gau-mēm: gan pašiem mazākajiem, gan pieredzējušiem kino gardēžiem, retro cienītājiem un jaunu dārgumu meklētājiem, īsfi lmu sprinteriem un garo distanču cienītājiem – visiem, kas mīl kino vai tikai sāk savu ceļu pie tā. Novēlu, lai katram festivāla apmeklētājam izdodas atrast jaunu tēmu izpratnes pilnai sarunai. Jo, kā viedi apgalvo festivāla retrospekcijas programmas nosaukums, – In kino veritas!

DACE MELBĀRDE, Kultūras ministre

FOTO

: JĀ

NIS

DEI

NA

TS8 | IEVADVĀRDI

RIGA IFF KONKURSA PROGRAMMA

“KINO JAU KOPŠ TĀ PIRMSĀKUMIEM TIECIES PĀRKĀPT ROBEŽAS”

Savā ziņā tas bija neprātīgs lēmums – jau otrajā festivāla gadā aizsākt Starptautiskā konkursa programmu. Bet neprātīgie lēmumi bieži vien ir paši labākie, ar šo domu prātā tapis Riga IFF un ar šo domu azotē ir tapusi 2015. gada konkursa programma.

Kā divus galvenos kritērijus konkursam esam izvēlējušies reģionu – Baltijas jūras valstis, kā arī žanrisko principu, jeb pretprincipu – tās var būt gan spēlfi lmas, gan dokumentālās vai animācijas fi lmas, vai arī visu iepriekšminēto apvienojums.

Reģionālo principu mēs turklāt redzam kā ieguvumu, nevis ierobežojumu. Tas ir izaicinājums kā konkursa programmas veidotājiem, tā arī žūrijai – lūkoties pēc līdzīgā vai, gluži pretēji, atšķirīgā. Savukārt žanriskais uzstādījums izriet no tā, ko redzam visapkārt – kino jau kopš tā pirmsākumiem tiecies pārkāpt robežas, un pēdējā desmit-gadē šī tendence nojaukt robežas starp realitātes dokumentēšanu un spēli ir redzama īpaši uzskatāmi, varam pat runāt par šādu virzienu. Ne tikai runāt – valodā ienākušie termini – mocumentary, postdoc – liecina, ka par to tiek arī domāts un rakstīts. Domājot Baltijas reģiona kontekstā, liela loma, saprotams, ir attīstītajai dokumentālā kino, kā arī animācijas tradīcijai.

Tomēr lai jūs nebiedē eksperimenta piesaukšana – tā ir vien nianse, ar kuras pieminē-šanu mēs paveram durvis diskusijai. Par kino valodas attīstību, mainību, iespējams, regresiju. Par kino izteiksmes līdzekļu transformāciju, autorības lomu tajā. Vai Sergeja Lozņicas “Notikums” ir dokumentālais kino, vai “Burvju kalns” animācija? Konkursā iekļauta arī viena no mocumentary pionieriem, Alekseja Fedorčenko (“Pirmie uz Mē-ness”) jaunākā fi lma “Revolūcijas eņģeļi”. Vai forma neaizēno vēstījumu, vai skatītājs ir gatavs šādam pavērsienam, paturot prātā, cik vienkāršota ir kino formula vairumam TV un kinoteātru repertuārā piedāvātā. Vai autorkino nākotnē migrēs no kinoteātriem uz mākslas izstādēm?

Konkursa programma veidota, līdzsvarojot spilgtu autorību ar minētajiem meklējumiem, kas, protams, neizslēdz viens otru. Aplūkojot Baltijas jūras valstu reģiona kino, es uzdrīks-tos teikt, ka varam runāt par reģionu vienojošu estētiku, kas mūs atšķir no Vidusjūras reģiona, Balkāniem vai Austrumeiropas. “Auni”, “Sangailes vasara”, “Ne savā dabā”, un, protams, Šarūnas Bartas “Miers mūsu sapņos” ir tam spilgta liecība. Un Riga IFF konkursa programma dod iespēju šo atšķirību konstatēt un piefi ksēt.

PĀRKĀPJOT ROBEŽAS

SONORA BROKA

RIGA IFF KONKURSA PROGRAMMA | 11

RIGA IFF STARPTAUTISKĀ KONKURSA ŽŪRIJA

MARIETE RISENBEKA (VĀCIJA)

Dzimusi Nīderlandē, studējusi vācu valodu un literatūru; strādājusi Vācijas kino izplatīšanas uzņēmumā “Tobis Filmkunst”. Kā producen-te kompānijā “Regina Ziegler Filmproduktion” strādājusi ar Fridrika Tora Fridriksona, Mikas Kaurismeki, Josa Stellinga u.c. projektiem, producējusi arī TV fi lmas. Mikas Kaurismeki fi lmas “Lielceļa romanti-ķi” (1999) līdzproducente. Kopš 2002. gada strādā Vācijas nacionā-lajā kino informācijas aģentūrā “German Films” un kopš 2010. gada ir tās direktore. Risenbeka ir arī Berlīnes fi lmu festivāla uzraudzības padomes, “European Film Promotion” valdes un Minhenes Kino un televīzijas universitātes konsultatīvās padomes locekle.

JĀNIS PUTNIŅŠ (LATVIJA)

Kinorežisors un sinefi ls ar personīgo kolekciju, kurā ietilpst vairāki tūkstoši fi lmu, viens no zinošākajiem kino ekspertiem Latvijā. Ar izcilību beidzis Masačūsetas mākslas koledžu ASV, maģistra grādu ieguvis Ņujorkas Valsts universitātē, kurā atgriezies kā vieslektors. Spēlfilmu “Vardarbības meditācija” (1993), “Paslēpes” (2003), “Vogelfrei” (2007, kopā ar Annu Viduleju, Gati Šmitu, Jāni Kalēju) un topošās dokumentālās fi lmas “Elijahu Rips. Degošais” (2015) autors. Kopš 2002. gada reklāmas klipu režisors “Film Angels Studio”.

12 | RIGA IFF KONKURSA PROGRAMMA

ZARA ABDULAJEVA (KRIEVIJA)

Kino zinātniece, kritiķe, Krievijas vadošā ilggadējā kinožurnāla “Isskustvo kino” (Kino māksla) veidotāja. Regulāri publicē rakstus un esejas par kino vēsturi un teoriju, teātri un literatūru, raksta blogu vietnē www.kinoart.ru. Vairāku grāmatu autore, tostarp publicējusi monogrāfi jas par režisoriem Kiru Muratovu un Ulrihu Seidlu un pētīju-mu “Postdoc. Ne/spēles kino” par situāciju, kas seko postmodernisma tendencei dažādos mākslas veidos.

SANTA LINGEVIČIŪTE (LIETUVA)

Ieguvusi maģistra grādu kino studijās Londonas Karalienes Mērijas universitātē; Viļņas Starptautiskā kino festivāla “Kino pavasaris” radošā direktore, Eiropas kino veltītā projekta Artscape kuratore un koordinatore, kā arī žurnāla “Kinas” galvenā redaktore. Raksta fi lmu, grāmatu un kino festivālu apskatus vairākiem Lietuvas žurnāliem un laikrakstiem. Lietuvas Kino kritiķu savienības locekle.

KIRSI TUKKULAINENA (SOMIJA)

Daudzus gadus vadījusi Somu fi lmu fondu; strādājusi Maskavas Starptautiskajā kino festivālā, vadot fi lmu atlasi; bet paralēli no-pietnajiem amatiem kino industrijā Kirsi redzama vairākās fi lmās kā aktrise, tostarp starptautiski atpazīstamā autorkino kulta režiso-ra – Aki Kaurismeki fi lmās, piemēram, “Ļeņingradas kovboji sastop Mozu” (1994), kas atmiņā daudziem noteikti palikusi, pateicoties grandiozajām frizūrām.


Brāļi Gumi un Kidi ir aitkopji, kas lepojas ar labākajiem ganāmpulkiem Islandē. Tomēr, lai gan brāļus vieno nodarbošanās, bet viņu aitas – kopīgs sencis, abi nav runājuši jau gadu desmitiem. Kad Kidi ganāmpulks infi cējas ar nāvējošu slimību un valdība nolemj, ka visas aitas jāiznīcina, brāļiem jāpārvar nesaskaņas, lai novērstu katastrofu un glābtu savas saimniecības. Bruņojušies ar bisi un izdomu, Gumi un Kidi ir gatavi visam.

Pieredzējušā dokumentālista Grimura Hakonarsona otrā spēlfi lma ir sirsnīga traģikomēdi-ja par cilvēkiem un auniem, kas ieguvusi Kannu kinofestivāla balvu “Un Certain Regard” programmā, kurā apkopoti festivāla neparastākie un oriģinālākie darbi.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS HRÚTAR

ISLANDE, DĀNIJA / 2015 / 93 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA GRIMURS HAKONARSONS

SCENĀRIJS GRIMURS HAKONARSONS

KAMERA STURLA BRANDTS GRĒVLENS

LOMĀS SIGURDURS SIGURJONSONS, TEODORS JULIUSONS, ŠARLOTE BĒVINGA, JONS BENONJSONS, GUNNARS JONSONS

PRODUCENTS GRIMARS JONSONS

STUDIJA NETOP FILMS

IZPLATĪTĀJS KINO BIZE

AUNI


Poļu antikomunista Adama Jaceka Vinklera (1937–2002) neparastais dzīvesstāsts atdzī-vojas stilistiski žilbinošā animācijas fi lmā, kas balstīta Vinklera zīmējumos, fotogrāfi jās un dienasgrāmatās. Vinklers pamet dzimteni un apmetas Parīzē; viņš ir aizrautīgs, impulsīvs, cinisks un atkarīgs no adrenalīna. Kad sākas karš Afganistānā, Vinklers atrod kopīgu valo-du ar modžahediem un cīnās līdzās pašam Ahmedam Šāham Masudam. Atgriezies Eiropā, Vinklers, kurš ir arī kaislīgs alpīnists, vienatnē dodas iekarot kalnu, kurā uzkāpt sapņojis visu mūžu, un tur – viņa “burvju kalnā” viņa mūžs arī noslēdzas.

“Burvju kalns” ir režisores Ankas Damienas otrā animācijas fi lma un otrā fi lma varonības triloģijā, ko aizsāka fi lma “Kruličs: ceļš uz aizsauli” (2011). Filma saņēmusi žūrijas īpašo atzinību Karlovivaru kinofestivālā.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS LA MONTAGNE MAGIQUE

RUMĀNIJA, FRANCIJA, POLIJA / 2015 / 87 MIN / ANIMĀCIJA / KRĀSAINA, MELNBALTA

REŽIJA ANKA DAMIANA

SCENĀRIJS ANKA DAMIANA, ANNA VINKLERE

MĀKSLINIEKS TEODORS UŠEVS, SERGIJU NEGLIUČI, RALUKA POPA, DANS PANAITESKU, DRAGOŠS STEFANS, TOMEKS DUCKI

PRODUCENTS ANKA DAMIANA, GIJOMS DE SEIJĒ, BENEDIKTE TOMASA, DŽOANNA RONIKERE, VLODZIMIRS MATUŽEVSKIS

STUDIJA APARTE FILM, FILMOGRAF, ARIZONA PRODS.

IZPLATĪTĀJS PASCALE RAMONDA

BURVJU KALNS


Dabas tuvums rosina ļaudīs pārdomas par eksistenciāliem jautājumiem. Tēvs ar meitu, kuru lomās pats Šarunas Bartas un viņa meita, pavada vasaras nogali laukos, mēģinot izprast, kādēļ atsvešinājušies. Viņiem pievienojas tēva draudzene – jauna vijolniece, kas jūtas nonākusi krustcelēs starp karjeru un mīlestību. Šarunas Bartas ir viens no Lietuvas pazīstamākajiem režisoriem, kura fi lmu meditatīvais plūdums un iedziļināšanās cilvēka dvēseles ēnainākajos nostūros ļauj viņu salīdzināt ar Andreju Tarkovski un Ingmaru Bergmanu. “Miers mūsu sapņos” ir balāde aizejošai vasarai, zūdošai nevainībai un šau-bām, kas ir vienmēr klātesošas cilvēka dzīvē.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS RAMYBE MUSU SAPNUOSE

LIETUVA, FRANCIJA, KRIEVIJA / 2015 / 107 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA ŠARUNAS BARTAS

SCENĀRIJS ŠARUNAS BARTAS

KAMERA EITVĪDS DOŠKUS

LOMĀS ŠARUNAS BARTAS, INA MARIJA BARTAITE, LORA KMIELIAUSKAITE

PRODUCENTS JURGA DIKČIUVIENE, ŠARUNAS BARTAS

STUDIJA STUDIJA KINEMA

IZPLATĪTĀJS STUDIJA KINEMA

MIERS MŪSU SAPŅOS



Garajiem matiem plīvojot kā kumeļu krēpēm, piecas jaunas māsas skrien pa lauku ceļu. Taču šovasar viss mainīsies vienā acumirklī: pēc tam, kad māsas neapdomīgi iesaistījušās nevainīgā rotaļā ar klasesbiedriem, viņu konservatīvā vecmāmiņa un tēvocis nolemj mei-tenes izprecināt, ar vai bez viņu piekrišanas. Telefoni un datori tiek konfi scēti, modernās drēbes aizstāj brūnas maisveida kleitas, logi tiek aizrestoti un mājā ierodas virkne radi-nieču, kas par savu misiju uzskata nepaklausīgo skuķu pāraudzināšanu par priekšzīmīgām saimniecēm. Iedomu un baiļu dēļ, kas pastāv tikai aizspriedumainos prātos, lūzt jauno sieviešu dzīves.

Pēc dalības Kannu kinofestivālā Denīzes Ergjuvenas melanholisko, feministisko drāmu kritiķi nodēvējuši par “Jaunavu pašnāvībām” turku gaumē. “Mustangs” ir režisores debija pilnmetrāžas kino.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS MUSTANG

TURCIJA, FRANCIJA, VĀCIJA, KATARA / 2015 / 97 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA DENĪZE GAMZE ERGJUVENA

SCENĀRIJS DENĪZE GAMZE ERGJUVENA, ALISE VINOKŪRA

KAMERA DAVIDS ŠIZALĒ, ERSINS GOKS

LOMĀS NEŽIHE SENSOJA, DOGA ZEINEPA DOGUSLU, TUGBA SUNGUROGLU, ELITA ISKANA, ILAIDA AKDOGANA, NIHALA KOLDAS, AIBERKS PEKANS

PRODUCENTS ŠARLS ŽILIBĒRS

STUDIJA CG CINEMA, VISTAMAR FILMPRODUKTION, UHLAND FILM, BAM FILM, KINOLOGY


MUSTANGS

Martins, zēniska izskata trīsdesmitgadnieks, dodas nedēļas nogales skrējienā kalnos. Taču no domām aizbēgt nav iespējams, un, tāpat kā daudzi no mums, Martins nespēj vienkārši būt, neanalizējot savas attiecības ar sievu un mazo dēlu, apnikumu darbā, gruzdošo atsvešinātības sajūtu... Liekas, kaut kas ir neatgriezeniski zudis un rodas vēlme rīkoties drastiski. Kas notiku, ja viņš izšķirtos? Bet ja viņa sieva aizietu bojā? Un ja nu nelaimes gadījumā ciestu viņš pats? Kad dzīve piespēlē iespēju ļauties brīvībai, ko Martins šķietami alkst, kāda būs viņa izvēle?

Oles Gjevera vienkāršais un dziļi personiskais stāsts – viņš ir fi lmas scenārija autors, re-žisors un galvenās lomas atveidotājs – rezonē ar ikvienu, kas nonācis emocionālās krīzes priekšā un spiests atšķetināt sava prāta samezglojumus.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS MOT NATUREN

NORVĒĢIJA / 2014 / 80 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA OLE GJEVERS, MARTE VOLDE

SCENĀRIJS OLE GJEVERS

KAMERA ŪŠTEINS MAMENS

LOMĀS OLE GJEVERS, MARTE MAGNUSDOTIRA SOLEMA, SIVERS GJAVERS SOLEMS, REBEKA NĪSTABAKA, TRONDS PETERS SAMSO MUNKS

PRODUCENTS MARIJA EKERŪDA

STUDIJA MER FILM

IZPLATĪTĀJS SPEKTRS

NE SAVĀ DABĀ


Ļeņingrada, 1991. gada augusts. Televīzijā raida “Gulbju ezeru”. Pilsētas ielās pulcējas satraukti cilvēki. Baumo, ka valstī noticis apvērsums, taču drošu ziņu no Maskavas nav. Pūlis vēl nezina, ka šis notikums, neveiksmīgais Augusta pučs, kļūs par vēsturisku lūzuma punktu, sākumu PSRS sabrukumam un jaunam dramatisku pārmaiņu laikmetam.

Režisora Sergeja Lozņicas (“Miglā”, “Maidans”) jauno dokumentālo fi lmu veido arhīva materiāli, kas Augusta puča dienās uzņemti Ļeņingradas ielās; kādā zīmīgā kadrā redzams arī pašreizējais Krievijas prezidents Vladimirs Putins... “Notikumu” var uzlūkot arī kā Lozņicas pagājušā gada fi lmas “Maidans” turpinājumu, kas apcer vēstures cikliskumu. Ukrainā dzimušais Sergejs Lozņica ir 17 dokumentālo un 2 spēlfi lmu autors. Viņa fi lma “Miglā” (2012), kuras viena no līdzproducējošām valstīm ir Latvija, saņēmusi FIPRESCI balvu Kannu kinofestivālā.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS СОБЫТИЕСОБЫТИЕ

NĪDERLANDE, BEĻĢIJA / 2015 / 74 MIN / DOKUMENTĀLĀ / MELNBALTA

REŽIJA SERGEJS LOZŅICA

KAMERA DMITRIJS SIDURIVS

PRODUCENTS SERGEJS LOZŅICA, MARIJA ČOSTOVA-BEIKERE

STUDIJA ATOMS & VOID, CINEMATEK

IZPLATĪTĀJS ATOMS & VOID

NOTIKUMS


Jaunizveidotajā Padomju Savienībā, kurā vēl valda patiesa ticība gaišai nākotnei, Sar-kanās armijas komandiere Poļina un viņas draugi, avangarda mākslinieki – komponists, kinorežisors, skulptors, arhitekts un teātra režisors – tiek nosūtīti uz Krievijas ziemeļiem, lai ar kulturālām metodēm pārliecinātu vietējās hantu un ņencu ciltis par jaunās varas priekšrocībām.

Alekseja Fedorčenko fi lmas pamatā ir patiesi notikumi, bet tā uzņemta režisora iemīļotajā maģiskā reālisma stilā. Košas, groteskas vinjetes skaudri fi ksē cīņu, kurā zaudētāji ir visi, ideālisma bojāeju un tradīciju iznīcināšanu, tomēr fi lmā atrodas vieta arī oriģinālam hu-moram. Fedorčenko saņēmis Venēcijas kinofestivāla balvu par pseidodokumentālo fi lmu “Pirmie uz Mēness” (2005) un pašlaik strādā pie brāļu Strugacku zinātniskās fantastikas romāna “Mazulis” ekranizācijas.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS АНГЕЛЫ РЕВОЛЮЦИИАНГЕЛЫ РЕВОЛЮЦИИ

KRIEVIJA / 2014 / 113 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA ALEKSEJS FEDORČENKO

SCENĀRIJS DENISS OSOKINS

KAMERA ŠANDORS BERKEŠIJS

LOMĀS DARJA JEKAMASOVA, PĀVELS BASOVS, GEORGIJS IOBADZE, KONSTANTĪNS BALAKIRJEVS, OĻEGS JAGODINS, ALEKSEJS SOLONČEVS

PRODUCENTS DMITRIJS VOROBJEVS, ALEKSEJS FEDORČENKO, LEONĪDS ĻEBEĢEVS

STUDIJA 29TH FEBRUARY FILM COMPANY

IZPLATĪTĀJS 29TH FEBRUARY FILM COMPANY

REVOLŪCIJAS EŅĢEĻI


Septiņpadsmitgadīgā Sangaile sapņo lidot, taču paniski baidās no augstuma. Vasaras brīvdienās lauku ciematā, apmeklējot vietējo aviošovu, viņa iepazīstas ar savu vienaudzi Aušti. Koķetā, pašpārliecinātā brīvdomātāja Aušte ir īsts pretstats trauslajai, biklajai Sangailei, tomēr Auštei izdodas iekarot Sangailes uzticību un uzzināt viņas lielāko noslē-pumu. Auštes mīlestība iedrošina Sangaili pārvarēt bailes un ļauties lidojumam – tiešā un pārnestā nozīmē.

Alantes Kavaītes reibinošais, jutekliskais stāsts par pirmo mīlestību saņēmis balvu par labāko režiju Sandensas fi lmu festivālā un Lietuvas kino balvu “Sudraba dzērve” kā gada labākā fi lma.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS SANGAÏLÉ

LIETUVA, FRANCIJA, NĪDERLANDE / 2015 / 88 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA ALANTE KAVAĪTE

SCENĀRIJS ALANTE KAVAĪTE

KAMERA DOMINIKS KOLĒNS

LOMĀS JULIJA STEPONAITĪTE, AISTE DIRŽIŪTE

PRODUCENTS ŽIVILE GALLEGO, ANTONS SIMKINS

STUDIJA FRALITA FILMS, LES FILMS D’ANTOINE

IZPLATĪTĀJS ACME FILM LITHUANIA

SANGAILES VASARA


RIGA IFF IZLASE

Kā mums kino otrajā gadsimtā izturēties pret jēdzienu “Eiropas kino”? Mākslu sasaitēt ģeogrāfi jā nozīmē to nogalināt...

No vienas puses, kino pašlaik vairāk nekā jebkad refl ektē savu sākotni. Dara to rafi nēti, bezkaunīgi, azartiski un, iespējams, arī nostalģisku iemeslu dēļ. No otras puses, kino cīnās ar déjà vu sajūtu, pasaules jaunatklāšanas un jaunradīšanas nepieciešamību. Šis duālisms, kas ir mākslai eksistenciāls jautājums, atspoguļojas jaunajā kino tik asi kā vēl nekad.

Estētiski nav šobrīd nekā greznāka, modernāka un izsmalcinātāka par melnbalto kino. Krāsu bābele tiek apkarota uz ekrāna, gan spītīgi pretojoties digitālajai ērai un fi lmējot uz klasiskās 35 mm fi lmas, gan “noraujot” krāsas ar modernām kino tehnoloģijām. Melnbalts kino šobrīd ir izaicinājums un kārdinājums vienlaicīgi gan režisoriem, gan potenciālajai kino publikai. Tās ir kino vēstures citātu spēles ar atgriezenisku efektu. “Aferim!” tulkoju-mā nozīmē “bravo”, un rumāņu fi lmā tas tiek lietots ironiski. Taču režisors Radu Žude to ir dzirdējis patiesās ovācijās, adresētās savam Balkānu vesternam, ar komplimentāriem salīdzinājumiem par saspēli ar Džona Veina kino manieri. Rumāņu kino hiperreālisma vilnis ir ieguvis žanra kino piešprici un humora izjūtu, un nav izšķīdis atkārtojumos un pakaļdarinājumos.

Kino žanri un to parafrāzes ir Eiropas kino jaunā parole. Tā ir koķetērija gan ar vēsturi, gan tagadni un tātad – publiku. Defi nēt žanru nozīmē iedot kinoskatītājam orientierus, padarīt viņu par savas fi lmas sabiedroto – iedrošināt ienākt fi lmas labirintā, apsolot, ka izeja ir tepat aiz stūra, tomēr atstājot intrigu ar māņu ceļiem fi lmas estētikā un dramatur-ģijā. Distopija, romantika, zinātniskā fantastika, trilleris (“Omārs”), ja gribat – četri vienā, radot psihodēliski biedējošu un valdzinošu pasauli, kur daudz kas ir tik atpazīstams. Cits piedāvājums – pasaka, romantika (neviens nepasaka priekšā, cik skarba), gotika, melano-lija (“Baisās pasakas”) un tāls kino vēstures sveiciens no Paolo Pazolīni... Tīrs kino žanrs vairs neeksistē tāpat kā tīrs ūdens un gaiss uz planētas. Taču šie žanru hibrīdi provocē pilnīgi negaidītas emocijas, manipulē gandrīz fi zisko maņu orgānu līmenī un trāpa arī intelektam.

Un tomēr Eiropas kino dievs ir autors. Lai arī maskējies aiz žanra kino vai jauno/veco “kino viļņu” apzīmējumiem, autors ar savu cilvēcisko vēstījumu fi lmu padara par notikumu.

EIROPAS KINO JAUNAJĀ GADSIMTĀ

DAIRA ĀBOLIŅA

RIGA IFF IZLASE | 23

“TĪRS KINO ŽANRS VAIRS NEEKSISTĒ TĀPAT KĀ TĪRS ŪDENS UN GAISS UZ PLANĒTAS”

Nesašaurināsim šo jēdzienu līdz režisora personībai, jo kino nav vientuļnieku māksla. Kas gan Lāzlo Nemešs būtu bez kinooperatora Matjaša Erdeli un aktiera Gēzas Roriga, un kas viņi visi kopā būtu bez tiešas vai kultūrvēsturiskas saskarsmes ar ungāru kino klasiķi Belu Taru? No turienes šī skrupulozā attieksme pret katru detaļu, cilvēka seju kā ainavu, skaņu, kura vizualizē stresu varbūt pat ģenētiskā līmenī, no senčiem mantotā un vārdos neizsakāmā veidā (“Saula dēls”). Šī gada ungāru kino fenomens pierāda, ka nav izsmeltu vai nekomerciālu tēmu. Jā, tas ir nopietni un prasa nopietnību arī kino zālē.

Eiropa nekļūs par kino mākslas rezervātu, ja tā kādreiz tiks galā arī ar vajadzību rušināties savā smilšu kastē ar apvainotu seju... Ne tikai Eiropas kino jaunpienācēji, bet arī lielie kino maestro arvien vairāk veido fi lmas angļu valodā. Iespējams, ir kļuvis mazāk nacionālā ego-isma taisīt fi lmas tikai savējiem; vai varbūt ir vairāk baiļu palikt pašizolācijā. Vai tas ir labi vai slikti – redzēsim. Taču tas paver iespējas fi lmu budžetiem, mazu valstu kopražojumiem un, galu galā, fi lmu stāstiem. Pagātne un nākotne, kur jaunākais kino labprāt izspēlē savus sižetus, ir tāds pagājības vai nezināmā vairogs, aiz kura mēs jūtamies ja ne komfortabli, tad drošāk. Starp citu, viens no skaistākajiem sižetiem, kurš dažādās variācijās sastopams jaunajos fi lmu stāstos, ir nepieciešamība atrast partneri. Dzīves, dzīvošanas, mīlestības partneri... ja paveiksies. Tam ir dzīvības un nāves cena. Kāpēc lai to neuztvertu kā Eiropas kino šī brīža metaforu?


Rumānija, 19. gs. sākums. Varasvīrs Kostandins kopā ar dēlu dzen pēdas izbēgušam čigānu vergam. Varētu šķist, ka Kostandins ir paštaisns un divkosīgs, un viņa dzīves pamācības dēlam ir apšaubāmas, taču viņš dzīvo pēc principa “jādzīvo, kā varam, nevis, kā gribam.” Tādēļ atliek vien noteikt “labs darbiņš, kas padarīts” jeb – aferim! Un kas par to, ka izklausās ciniski – vai pēc divsimt gadiem tas kādam vairs rūpēs?

Režisora Radu Žudes melnbaltajā stāstā par mežonīgajiem austrumiem ir daudz vairāk pelēkā nokrāsu, nekā šķiet pirmajā mirklī, tādēļ nav brīnums, ka Rumānijā šī fi lma izsau-kusi pretrunīgu reakciju. Tomēr tā izvirzīta kā savas valsts pārstāve ASV Kinoakadēmijas balvai “Oskars” Labākās ārzemju fi lmas kategorijā, bet Berlīnes kino festivālā Žude saņēma labākā režisora balvu – “Sudraba lāci”.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS AFERIM!

RUMĀNIJA, BULGĀRIJA, ČEHIJA / 2015 / 105 MIN / SPĒLFILMA / MELNBALTA

REŽIJA RADU ŽUDE

SCENĀRIJS RADU ŽUDE, FLORINS LAZARESKU

KAMERA MARIUŠS PANDURU

LOMĀS TEODORS KORBANS, MIHAJS KOMANOJU, TOMA KUZINS, ALEKSANDRS DABIŽA

PRODUCENTS ADA SOLOMONA, OVIDIJS SANDORS, JIRI KONEČNIJS, ROSITA VALKANOVA

STUDIJA HI FILM PRODUCTIONS, KLAS FILM, ENDORFILM, EZ FILMS

IZPLATĪTĀJS BETA CINEMA

AFERIM!

26 | RIGA IFF IZLASE

Reiz tāltālā zemē dzīvoja karaliene, kas tik ļoti vēlējās bērnu, ka bija gatava ziedot visu; princese, kas ilgojās apprecēties ar spēcīgu un skaistu princi; un karalis, kas iemīlējās noslēpumainā daiļas balss īpašniecē... Varētu domāt, ka šo stāstu turpinājumi ir viegli pa-redzami, taču Mateo Garones (“Gomorra”) pasaka pieaugušajiem ir negaidītu pavērsienu pilna. Smēlies iedvesmu vienā no Eiropas senākajām pasaku grāmatām, Garone aizved fantastiskā ceļojumā, kas ies pie sirds fi lmu “Pāna labirints” un “Brāļi Grimmi” cienītājiem. Krāšņas Itālijas ainavas tajā slēpj baisus radījumus un pārsteidzošas pārvērtības, kā arī vienu otru padomu dzīvei. Filma izrādīta Kannu kinofestivāla konkursa programmā.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS IL RACCONTO DEI RACCONTI

ITĀLIJA, FRANCIJA, LIELBRITĀNIJA / 2015 / 125 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA MATEO GARONE

SCENĀRIJS MATEO GARONE, EDOARDO ALBINATI, UGO ČITI, MASIMO GAUDIOSO

KAMERA PĪTERS SUŠICKIS

LOMĀS SELMA HAJEKA, VENSĀNS KASELS, DŽONS K. REILIJS, TOBIJS DŽONSS, BĪBĪ KEIVA, ŠĒRLIJA HENDERSONE, HAILIJA KĀRMAIKLA

PRODUCENTS MATEO GARONE, ŽANS LABADĪ, DŽEREMIJS TOMASS

STUDIJA ARCHIMEDE FILM, LE PACT, RECORDED PICTURE COMPANY


BAISĀS PASAKAS


Šis ir skumjš stāsts par paparaci zibspuldžu izgaismotu dzīvi un nāvi: dziedātājas Eimijas Vainhausas spožo karjeru un pāragro bojāeju. Trīs gadus rūpīgi veidotajā dokumentālajā fi lmā apkopti līdz šim neredzēti video materiāli un intervijas ar dziedātājas tuviniekiem un draugiem, kā arī skan vēl nedzirdēti Vainhausas dziesmu ieraksti. Tāpat kā savā iepriek-šējā dokumentālajā fi lmā “Senna” par leģendāro F1 pilotu Kapadia izvairās no aizkadra komentāra; tomēr nepārprotami apsūdz nežēlīgo tabloīdu kultūru un rosina pārdomas par privātumu un atbildību par tiem, kas atrodas nemitīgā mūsu uzmanības centrā.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS AMY

LIELBRITĀNIJA, ASV / 2015 / 128 MIN / DOKUMENTĀLĀ / KRĀSAINA

REŽIJA ASIFS KAPADIA

KAMERA METS KĒRTISS

PRODUCENTS DŽEIMSS GAJS-RĪZS, DŽORDŽS PENKS, POLS BELLS

STUDIJA UNIVERSAL MUSIC, PLAYMAKER FILMS, KRISHWERKZ ENTERTAINMENT

IZPLATĪTĀJS A-ONE FILMS BALTIC

EIMIJA


Ja Vess Andersons un Kventins Tarantino kopā uzņemtu fi lmu, tad šis varētu būt viņu sadarbības rezultāts: ekscentrisks vesterns, ko vienādās daļās veido romantika, piedzī-vojumi, apšaudes un melnais humors. Režisora, kādreizējā The Beta Band mūziķa Džona Maklīna pilnmetrāžas debija ir saņēmusi ievērojamā neatkarīgā kino festivāla Sandensas žūrijas balvu un kvēlas kritiķu atsauksmes par izdomas bagāto klasiskā vesterna žanra interpretāciju.

Ir 19. gadsimts. Sešpadsmitgadīgais Džejs no Skotijas ir devies uz Ameriku, lai uzmeklētu savu pirmo mīlestību Rozu. Jaunekli savā paspārnē paņem Silass Selleks, noslēpumains un pieredzējis ceļotājs. Abi kopā dodas uz mežonīgajiem rietumiem, un, izrādās, sapņotājam un ciniķim ir vienam no otra ko pamācīties.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS SLOW WEST

LIELBRITĀNIJA, JAUNZĒLANDE / 2015 / 84 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA DŽONS MAKLĪNS

SCENĀRIJS DŽONS MAKLĪNS

KAMERA ROBIJS RAIENS

LOMĀS KODIJS SMITS-MAKFĪ, MAIKLS FASBENDERS, KARENA PISTORIUSA, BENS MENDELSONS

PRODUCENTS IANS KANINGS, REIČELA GARDNERE, KONORS MAKKOGANS, EMILS ŠERMANS

STUDIJA FILM4 PRODUCTIONS, SEE-SAW FILMS, DMC FILM

IZPLATĪTĀJS ACME FILM LATVIA

GAUSIE RIETUMI


Istabene Selestīne no Parīzes ierodas lauku ciemā, lai uzsāktu darbu pie Lanlēriem, mietpilsoniska pāra. Jauno sievieti sagaida uzmācīgs saimnieks, sadistiska saimniece un rezervēta attieksme no citiem kalpotājiem. Taču arī viņa pati ir gatava izmantot visus līdzekļus sava labuma gūšanai.

Franču anarhista Mirbo romānu “Istabenes dienasgrāmata” savulaik ekranizējuši jau Žans Renuārs (1946) un Luiss Bunjuels (1964), taču skandalozais materiāls viegli padodas jaunai interpretācijai – šī kostīmfi lma ietver asu sociālpolitisku komentāru. Režisors Benuā Žako darbu kino sācis kā franču jaunā viļņa režisoru asistents, bet plašāku ievērību ieguvis ar jau 21. gs. uzņemtajām fi lmām “Ardievu, mana karaliene” un “Trīs sirdis”.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS JOURNAL D’UNE FEMME DE CHAMBRE

FRANCIJA, BEĻĢIJA / 2015 / 95 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA BENUĀ ŽAKO

SCENĀRIJS BENUĀ ŽAKO, ELĒNA ZIMMERA

KAMERA ROMĒNS VINDINGS

LOMĀS LEA SEIDŪ, VENSĀNS LINDONS, KLOTILDE MOJĒ, ERVE PJĒRS, MELODIJA VALEMBERGA

PRODUCENTS ŽANS-PJĒRS DARDĒNS, LIKS DARDĒNS, ŽANS-PJĒRS GVERINS, KRISTINA LASRSENA, FILIPS LOŽĪ

STUDIJA LES FILMS DU LEMMING

IZPLATĪTĀJS RUS REPORT


ISTABENES DIENASGRĀMATA

Vudija Alena itāliešu “brālēna” Nanni Moreti fi lmas ir ikdienas traģikomēdijas – tajās savijas humors, silta cilvēcība un dziļa izpratne par dzīvi visā tās prieku, grūtību un skumju daudzveidībā. Moreti darbos nereti ir autobiogrāfi ski elementi; lai gan fi lmas viņš uzņem jau gandrīz 40 gadu, Moreti teic, ka neesot režisors – vien brīžos, kad tiešām sakrājies sakāmais, uzņemot kādu fi lmu. Šie vārdi nevarētu būt patiesāki attiecībā uz Moreti jaunā-ko kinolenti “Mana māte”, kuras ideja radās fi lmas „Mums ir pāvests” (Habemus Papam) uzņemšanas laikā, kad no dzīves aizgāja Moreti māte. Filmas centrā ir kinorežisore Mar-gerita – brīžiem pašpārliecināta, brīžiem nervoza, viņa cenšas saglabāt kontroli pār savu fi lmu un dzīvi: tikt galā ar šarmanto un neciešamo amerikāņu zvaigzni Bariju (lomā viens no brāļu Koenu aktieriem Džons Turturo), mātes slimību un meitas pieaugšanu. “Mana māte” ir aizkustinošs stāsts par samierināšanos ar nenovēršamu zaudējumu.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS MIA MADRE

ITĀLIJA, FRANCIJA / 2015 / 106 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA NANNI MORETI

SCENĀRIJS NANNI MORETI, VALIA SANTELLA, FRANČESKO PIKOLO

KAMERA ARNALDO KATINARI

LOMĀS MARGERITA BUJA, DŽONS TURTURO, DŽULIA LAZARINI, NANNI MORETI, BEATRIČE MANČINI

PRODUCENTS NANNI MORETI, DOMENIKO PROKAČI

STUDIJA SACHER FILM, FANDANGO, LE PACTE

IZPLATĪTĀJS A-ONE FILMS BALTIC

MANA MĀTE


Netālā nākotnē vientuļnieki ir spiesti doties uz Viesnīcu, kur tiem 45 dienu laikā jāatrod partneris vai jātop pārvērstiem par dzīvniekiem. Kad Deivida (Kolins Farels) centieni iekarot Viesnīcas iemītnieču uzmanību izgāžas, un cilvēka dzīvei atvēlētais dienu skaits nepielūdzami sarūk, vīrietis aizbēg un pievienojas mežā mītošajai Vientuļnieku kopienai – un, par nelaimi, iemīlas.

Godalgotās kinolentes “Acu zobs” režisora Jorga Lantimos jaunākā fi lma ir ekscentriska komēdija, pie kuras šūpuļa stāvējuši Bunjuela, Jonesko un Borhesa rēgi; “Omārs” ir vien-laikus satīriska un romantiska, sirreāla un pakļauta stingriem iekšējās loģikas likumiem. Kannu kinofestivālā ieguvusi žūrijas balvu, šī fi lma noteikti varētu kandidēt arī uz gada aizkustinošākās un savdabīgākās fi lmas godu.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS THE LOBSTER

GRIEĶIJA, ĪRIJA, LIELBRITĀNIJA, FRANCIJA, NĪDERLANDE / 2015 / 118 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA JORGS LANTIMOS

SCENĀRIJS EFTIMS FILIPO, JORGS LANTIMOS

KAMERA TIMIOS BAKATAKIS

LOMĀS KOLINS FARELS, REIČELA VEISA, BENS VIŠAVS, DŽONS K. REILIJS, LEA SEIDŪ, OLIVIJA KOLMANA

PRODUCENTS SESI DEMPSIJA, EDS GVINEJS, JORGS LANTIMOS, LĪ MAGIDEJA

STUDIJA: ELEMENT PICTURES, FALIRO HOUSE, HAUT ET COURT, LEMMING FILMS, SCARLET FILMS

IZPLATĪTĀJS ACME FILM LATVIA


OMĀRS

Argentīnai un, iespējams, visai pasaulei draud katastrofa. Kāds vīrietis pievienojas ļaužu grupai savādā treniņnometnē dziļi džungļos. Tās dalībnieki apgūst dažādas izdzīvošanai noderīgas prasmes, taču iemācās arī to, ka sabrūkot sabiedrības iekārtai, tās likumi vairs nedarbojas. Šīs zināšanas atmodina viņos tumšus instinktus.

Režisora Lukasa Rinnera minimālistiskā debija pilnmetrāžas kino ir anti-blokbāsters: šī fi lma aizved prom no notikumu epicentra un atstāj neziņā par tuvojošās katastrofas ie-mesliem, tomēr notur skatītāja uzmanību no pirmā līdz pēdējam lieliskajam kadram. Filma izrādīta Roterdamas kinofestivāla konkura programmā.

ORĢINĀLNOSAUKUMS PARABELLUM

ARGENTĪNA, AUSTRIJA, URUGVAJA / 2015 / 75 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA LUKASS VALENTA RINNERS

SCENĀRIJS ANA GODOJA, ESTEBANS PRADO, LUKASS VALENTA RINNERS

KAMERA ROMANS KASEROLLERS

LOMĀS EVA BIANKO, PABLO SEIHO, MARTINS ŠANLIJS

PRODUCENTS HUANS PABLO MARTINEZS, HAVJĒRS FAVO, ALEKSS PIPERNO, LUKASS VALENTA RINNERS, ANA GODOJA

STUDIJA NABIS FILMGROUP

IZPLATĪTĀJS PATRA SPANOU

PARABELLUM


Aušvices nāves nometnes ieslodzītais Sauls, kurš norīkots strādāt nometnes krematorijā, atrod jēgu dzīves pēdējām dienām, cenšoties apglabāt maza zēna mirstīgās atliekas saskaņā ar ebreju tradīcijām.

Vaicāts, kādēļ savai pirmajai pilnmetrāžas fi lmai izvēlējies tik smagu tēmu, režisors Lāzlo Nemešs atbild, ka, viņaprāt, neiedomājamo tomēr ir jāmēģina aptvert. Lai gan kamera visā fi lmas garumā neatkāpjas no tās galvenā varoņa, tieši tas, kas notiek viņa redzes un dzirdes perifērijā, ļauj skatītājam gandrīz ķermeniski izjust nāves nometnes šausmas, padarot “Saula dēlu” par vienu no visu laiku iespaidīgākajām fi lmām, kas uzņemta par holokaustu. Filma saņēmusi Kannu kinofestivāla žūrijas balvu un Eiropas kinokritiķu asociācijas FIPRESCI žūrijas balvu.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS SAUL FIA

UNGĀRIJA / 2015 / 107 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA LĀZLO NEMEŠS

SCENĀRIJS LĀZLO NEMEŠS, KLARA ROJERE

KAMERA MATJAŠS ERDELI

LOMĀS GĒZA RORIGS, LEVENTE MOLNĀRS, URSS REHNS, SANDORS ŽOSTERS

PRODUCENTS GABORS SIPOŠS, GABORS RAJNA

STUDIJA LAOKOON FILMGROUP

IZPLATĪTĀJS RIGA IFF

SAULA DĒLS


IN KINO VERITAS

“PAT TIK UNIVERSĀLU SAJŪTU KĀ LAIMI NAV IESPĒJAMS DEFINĒT VIENNOZĪMĪGI”

IN KINO VERITAS | 37

Mūsdienās esam piesardzīgi pret realitātes dokumentālu atspoguļojumu, apzinoties, cik viegli manipulēt ar attēlu. Taču izrādās, arī pagātnes kino veidotājus mocījusi neiespēja-mība uz ekrāna rekonstruēt “īsto dzīvi”.

Franču intelektuālis Edgars Morēns un antropologs Žans Rušs sprieda – lai tiktu pie realitātes kino, atklāti jārāda, kā fi lma top. “Vienas vasaras hronikas” pirmajos kadros redzam fi lmas asistenti dodamies Parīzes ielās, lai garāmgājējiem pavaicātu: “Vai jūs esat laimīgs/-a?” Bet pat tik universālu sajūtu kā laimi nav iespējams defi nēt viennozīmīgi. Tālāk skatītājs tiek ievilināts personiskās sarunās ar dažādu vecumu, šķiru, nodarbošanos un ģimenes stāvokļu ļaudīm. Vairums ir vienkārši ļaudis – no fabrikas strādnieka līdz studentiem – tas saista Rušu un Morēnu ar Dzigu Vertovu, kura padomju ikdienas hroniku sērijai “Kino-pravda” par godu savu pieeju viņi sauca cinéma-vérité.

Paralēli okeāna otrā pusē, Kanādā, ar mērķi pietuvoties realitātei uzplauka “tiešais kino” (direct cinema), kas deklarēja pretējo – fi lmētājām jābūt “kā mušai uz sienas” – jāvēro neiejaucoties. Franču kolēģi indivīdu uzlūkoja kā sociālas grupas pārstāvi, bet režisoru Žilu Grolu interesēja atsevišķie dzīvesstāsti. Viņa “Čempionāts “Golden Gloves”” ieved Kvebekas amatieru boksa vidē, kas 27 minūtes īsajā fi lmā atveras negaidītā emociju gammā. Paradoksāli, Grola spožākā fi lma “Kaķis maisā” ir inscenēta. Filma par divu jauniešu sadursmi ar realitāti, kurā lēni izšķīst viņu attiecības, notvērusi pārlaicīgu dzīves esenci – dažā ziņā pusgadsimtu senie personāži, kas brauc ar velosipēdiem un brančo ar kafi ju un kruasāniem, varētu būt mūsu laikabiedri.

Džona Kasavītisa “Sejas” piedāvā savādāku fakta un fi kcijas saplūsmi. Veiksmīgs kino un TV aktieris, Kasavītiss vesternos nopelnīto honorāru ieguldīja savu fi lmu uzņemšanā, kļūstot par neatkarīgā kino pionieri. “Sejas” iemūžina kāda pāra eksplozīvu šķiršanos. Graudainā 16 mm kinolente, svaidīgā rokas kamera un haotiskais dialogs ir plānota dzīves neprognozējamības konstrukcija. Filmu režisors uzņēma savās mājās; vienā no lomām ir viņa sieva Džīna Roulendsa.

Kad režisora dzīve pārvēršas par mākslu, bet dokumentālā kino autori atzīst, ka kameras klātbūtne realitāti aktīvi veido, vai būtu drūmi jāsecina – jo vairāk mēs tiecamies aizsniegt realitāti, jo tālāk tā atkāpjas? Es domāju, ka ne. Jo realitāti mēs taču ik mirkli konstruējam savā prātā, katrā lēmumā un tam sekojošā rīcībā. Kino ir vien šī fakta atspoguļojums.

REALITĀTES KONSTRUĒŠANA

SANITA GRĪNA

„Mans darbs ir radīt jaunu pasaules uztveri!” tie ir Dzigas Vertova vārdi īsi pirms „Don-basa simfonijas” uzņemšanas. Būdams bezkaunīgākais no visiem padomju montāžas tradīcijas režisoriem, Vertovs bija pārliecināts, ka lietu patieso kārtību var ieraudzīt tikai ar viņa aukstās un mehāniskās „kinoacs” palīdzību. Vienīgais „cilvēks ar kinokameru” bija priviliģēts dokumentēt patiesību īpašā veidā un ticībā, ka tā arī ir īstā revolūcija. Verto-vam kā autoram bija skaidrs, ka tikai viņam ir pa spēkam atšifrēt komunistisko pasauli un parādīt to pārējai pasaulei kā pieejamu kodu. Tāpēc „Donbasa simfonijā” režisors atrada vietu visplašākajam tehnisko manipulāciju spektram, tikai tādēļ, lai radītu internacionālu kino valodu, kas pie reizes kalpotu arī vajadzīgajiem ideoloģiskajiem mērķiem. Kaut gan fi lmas otrais nosaukums „Entuziasms” norāda, ka autoru interesēja daudz sarežģītākas struktūras par piecgades plāna glorifi cēšanu vai ogļraču un metalurgu ikdienas smagā darba apdziedāšanu vienotās komunisma idejas un nākotnes vārdā, savu nodevu padom-ju sistēmai viņš pildīja kārtīgi.

Tomēr visam pāri bija autora-dokumentālista apmātība, intīma atkarība no kino medija un jaunas pasaules radīšanas azarts. Pateicoties tam, no realitātes jēlmateriāla, kas tika uzņemts Donbasa raktuvēs, rūpnīcās un pilsētās, radās vizuāla „industriālā simfonija”. Jau tās ievadā alkohola patērēšana, bezdarbība un reliģiskā tumsonība tiek aizstāts ar totālu industrializāciju, kur mašīnas nepārtrauc griezt zobsiksnas, bet cilvēki pie konveijera kustas ar šo pašu mašīnu automātismu. Tas arī ir kolektivizācijas pasaules skaistums – cilvēku tum-šās sejas, melnās alas un kvēlojošās krāsns mutes, mitrums, soļojošas strādnieku kolonnas un viegli sajūtamā bezcerība. Jāatzīst, ka Donbasa šī brīža skumjā realitāte šo mehānisko kadru kontekstu dara pavisam savādu. Tikpat kā neplānots apokalipses jātnieks, Vertovs, rādot, kā baznīcas tiek sagrautas, ikonas sadragātas, bet masas metas iekšā kolektīvisma reibumā, jau laikus signalizē par nenovēršamās nākotnes traģēdijas tuvošanos. Tā vien šķiet, ka režisors ar nodomu mums rāda ideoloģisko fantomu līdzības, kas tikpat labi varētu būt pareizticības misticisms vai komunisma propaganda, vai pat Jaunkrievijas ideja.

Vienlaikus redzams, ka Vertovs-režisors pavisam viegli aizmirstas fi lmēšanas un montāžas baudās, un, kamēr jaunā udarņiku un stahanoviešu kultūra svin piecgades plāna uzvaru, fi lma pietuvojas izcilam kino eksperimentam. Optiskie efekti, netradicionālie kameras leņ-ķi, mežonīgais kadru salikums – tā ir tikai daļa no pārcilvēciskās piepūles, kas šeit ielikta. Un kārtējo reizi Vertovam izdevies perfektās formas kino, turklāt pirmoreiz savienojot vizuālo simfoniju ar muzikālo. Šī simfonija darbojas kā apdullinošs mehānisks universs, iz-plānots līdz pēdējai detaļai, tāpēc skatītājam atliek tikai tajā iegrimt un pazust pavisam.

DONBASA SIMFONIJA

DĀVIS SĪMANIS

38 | IN KINO VERITAS

Padomju montāžas kino pionieris Dzigas Vertovs vislabāk pazīstams kā fi lmas “Cilvēks ar kinokameru” (1929) autors, iemūžinot modernās dzīves ritmu jaunās padomju valsts pil-sētu ielās. Savā pirmajā skaņu fi lmā “Entuziasms”, Vertovs, paša vārdiem runājot, tiecās “notvert drudžaino Donbasa dzīves realitāti, pārraidīt, pēc iespējas patiesīgāk, tās āmuru dunoņu, vilcienu svilpes un strādnieku dziesmas”. Liekot lietā veselu kino izteiksmes līdzekļu arsenālu, ar ģeniālu izdomu montējot kadrus un trokšņus no raktuvēm, rūpnīcām, pilsētu ielām un fragmentus no Dmitrija Šostakoviča Pirmās simfonijas, Vertovs ir radījis himnu industrializācijai, kurā vienlaikus ieskanas drūmas, it kā par nākotnes traģēdiju vēstošas, notis.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS ЭНТУЗИАЗМ (СИМФОНИЯ ДОНБАСА)ЭНТУЗИАЗМ (СИМФОНИЯ ДОНБАСА)

PADOMJU SAVIENĪBA / 1931 / 67 MIN / DOKUMENTĀLĀ / MELNBALTA

REŽIJA DZIGA VERTOVS

KAMERA BORISS CEITLINS

MŪZIKA DMITRIJS ŠOSTAKOVIČS

STUDIJA UKRAINFILM

IZPLATĪTĀJS AUSTRIAN FILM MUSEUM

ENTUZIASMS (DONBASA SIMFONIJA)


Kanādiešu dokumentālista Žila Grola virtuozā, dinamiskā kamera seko trim bokseriem-amatieriem, kas gatavojas dalībai “Golden Gloves” turnīrā. Uzvara brutālajā čempionātā ir viņu cerība izrauties no nabadzības. Atklātās sarunās puiši stāsta par savu aizraušanos ar boksu, sapņiem un ambīcijām.

Grols ir dzimis strādnieku ģimenē, un savās fi lmās izteiksmīgi fi ksējis neizpušķoto Kvebe-kas realitāti, kļūstot par vienu no nozīmīgākajiem t.s. “tiešā kino” (“direct cinema”) žanra režisoriem.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS GOLDEN GLOVES

KANĀDA / 1961 / 28 MIN / DOKUMENTĀLĀ / MELNBALTA

REŽIJA ŽILS GROLS

SCENĀRIJS ŽANS LE MOINS

KAMERA GIJS BOREMĀNS

PRODUCENTS VIKTORS ŽOBINS, FERNĀNS DANSERO

STUDIJA NATIONAL FILM BOARD OF CANADA

IZPLATĪTĀJS NATIONAL FILM BOARD OF CANADA

ČEMPIONĀTS “GOLDEN GLOVES”


Klodam ir 23, viņš daudz lasa un brauc ar velosipēdu, interesējas par politiku un cenšas dzīvot estētiski, bet jūtas nedaudz apmaldījies dzīvē. Barbarai drīz būs 20, viņa apgūst aktiermākslu, uzskata sevi par optimisti, grib ceļot un dzīvot Parīzē. Reizēm viņi ēd vēlās brokastis kopā ar draugiem – bērnu grāmatu ilustratoru un burvju mākslinieku. Barbara atnes kafi ju un kruasānus, bet Klods nenoņem saulesbrilles pat lasot avīzi. Šķiet, viņi va-rētu mūsu laikabiedri, taču jaunais pāris ir kanādiešu kinorežisora Žila Grola fi lmas “Kaķis maisā” (1964) varoņi, kurā Klods un Barbara pārmaiņus vēsta savu šķiršanās stāstu. Do-kumentālajā manierē uzņemtā fi lma ieturēta Grola radītajā “tiešā kino” (“direct cinema”) estētikā, taču tajā nepārprotami jaušamas arī režisora siltās jūtas pret franču jaunā viļņa kino revolucionāriem, īpaši Žanu-Liku Godāru.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS LE CHAT DANS LE SAC

KANĀDA / 1964 / 79 MIN / SPĒLFILMA / MELNBALTA

REŽIJA ŽILS GROLS

SCENĀRIJS ŽILS GROLS

KAMERA ŽANS-KLODS LABRESKS

LOMĀS KLODS GODBO, BARBARA ULRIHA

PRODUCENTS ŽAKS BOBĒ

STUDIJA NATIONAL FILM BOARD OF CANADA

IZPLATĪTĀJS NATIONAL FILM BOARD OF CANADA

KAĶIS MAISĀ


Ričards, pavecs biznesmenis, negaidīti pamet sievu un uzsāk attiecības ar jaunāku sievieti. Tajā pašā laikā viņa sieva Marija iepazīstas un pavada nakti ar jaunāku vīrieti. Abu attiek-sme pret notikušo ir kardināli atšķirīga. Nokaitēta atmosfēra, kas ik pa brīdim izlādējas emocionālā eksplozijā, rokas kamera un it kā nejauša kadra kompozīcija – “Sejas” apkopo leģendārā amerikāņu neatkarīgā kino režisora Kasavītisa rokraksta spilgtākās pazīmes. Kopā ar draugu un domubiedru grupu, tostarp sievu Džīnu Roulendsu, Kasavītiss veidoja “Sejas” trīs gadus, fi nansējot fi lmas uzņemšanu no personīgajiem līdzekļiem. Tāpat kā Kasavītisa vēlākās fi lmas “Vīri” (1970), “Ietekmētā sieviete” (1974) un “Mīlas straumes” (1984), “Sejas” pieder pasaules neatkarīgā kino zelta fondam.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS FACES

ASV / 1968 / 130 MIN / SPĒLFILMA / MELNBALTA

REŽIJA DŽONS KASAVĪTISS

SCENĀRIJS DŽONS KASAVĪTISS

KAMERA ALS RUBANS

LOMĀS DŽONS MARLEJS, DŽĪNA ROULENDSA, LINNA KARLINA, SEIMORS KASELS

PRODUCENTS MORISS MAKENDRĪ, ALS RUBANS

IZPLATĪTĀJS TONY LYTLE MEDIA SALES

SEJAS


Kanoniskā dokumentālā fi lma “Vienas vasaras hronika” ir kreisā intelektuāļa Edgara Morēna un antropologa Žana Ruša kopdarbs. Ar savam laikam avangardisku pieeju, neslēpjot kameras klātbūtni un fi lmas tapšanas procesu, Rušs un Morēns tiecās pēc ne-bijuša autentiskuma realitātes atspoguļojumā, īstenojot Morēna ideju par cinéma-vérité, kino-patiesību. Vienas vasaras gaitā Morēns un Rušs seko līdzi vairāku parīziešu ikdienai. Viņi intervē fabrikas strādnieku, mākslinieku pāri, studentus, tumšādainu imigrantu, jaunu sievieti, kas pametusi nodrošinātu dzīvi vecāku mājās, un citus, kas stāsta par savu dzīvi un darbu, rūpēm un sapņiem, dalās atmiņās un pārdomās, diskutē par politiskajām aktualitātēm un komentē fi lmas veidotāju ieceri. “Vasaras hronika” ir saistošs laikmeta vērojums, kurā nojaušamas liegas to pārmaiņu vēsmas, kas raksturos 20. gs. 60. gadus, un vienlaikus – fi lma, kas caur tās varoņu dzīvēm un sarunām pievēršas pārsteidzoši aktuālām tēmām – sociālajai nevienlīdzībai, karam, koloniālisma sekām un imigrācijai.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS CHRONIQUE D’UN ÉTÉ

FRANCIJA / 1961 / 90 MIN / DOKUMENTĀLĀ / MELNBALTA

REŽIJA ŽANS RUŠS, EDGARS MORĒNS

KAMERA ROŽERS MORIJĒ, RAULS KUTĀRS, ŽANS-ŽAKS TARBĒ, MIŠELS BROLS

PRODUCENTS ANATOLS DUMONS, FILIPS LIFŠICS

IZPLATĪTĀJS TAMASA DISTRIBUTION

VIENAS VASARAS HRONIKA


ZIEMEĻU GAISMAS

Programma tapusi sadarbībā ar Norden – Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā, Dānijas Karalistes vēstniecību Latvijā, Norvēģijas Karalistes vēstniecību Latvijā,

Zviedrijas vēstniecību Latvijā, Somijas vēstniecību Rīgā un Dānijas Kultūras institūtu Rīgā.

Dārgie kino draugi!

Es sveicu jūs un Rīgas Starptautiskā kino festivāla komandu ar šo nozīmīgo notikumu – festivālu, kas uz Rīgu atvedis labu kino no daudzām valstīm! Kā mazas kinovalsts – Norvēģijas – vēstnieks Latvijā, es jo īpaši priecājos par to, ka festivālā tiks izrādītas dažas no labākajām nesen tapušajām un pasaules slavu ieguvušajām Nor-vēģijas fi lmām.

Es pilnībā piekrītu norvēģu kinorežisora Joahima Trīra, kura fi lma iekļauta festivāla programmā, teiktajam – kino ir starptautiska va-loda, kas spēj šķērsot valstu robežas. Un ne tikai to – fi lmas veicina arī valstu savstarpēju sadarbību. Ziemeļvalstu fi lmu programma “Ziemeļu gaismas” ir pierādījums Latvijas un Norvēģijas ciešajai sadarbībai kino jomā.

Ceru, ka Rīgas Starptautiskais kino festivāls raisīs jūsos interesi par Norvēģijas kinomākslu, un ceru, ka fi lmas sniegs jums prieku un iespēju palūkoties uz dzīvi norvēģu acīm.

STEINARS ĒGILS HĀGENS, Norvēģijas vēstnieks Latvijā

ZIEMEĻU GAISMAS | 45

Somijas vēstniecība Latvijā priecājas piedalīties šī gada Rīgas Starptautiskā kino festivāla un tā programmas “Ziemeļu gaismas” veidošanā. Kino piemīt brīnišķīga spēja mūs aizkustināt, likt mums domāt, ieraudzīt, saprast, rīkoties – un savstarpēji tuvināties. Filmas var izglītot, izklaidēt, iedvesmot un iztēlot iespējamo; un laiku pa laikam gadās kāda fi lma, kas viena pati spēj to visu. Filma var aiznest jūs uz svešu zemi un mainīt jūsu domas par šo vietu un tās ļaudīm. Labs kino paplašina mūsu redzesloku un ļauj mums labāk saprasties citam ar citu. Ceru, ka tieši to jums sniegs šī gada Ziemeļvalstu kino izlase.

OLLI KANTANENS, Somijas vēstnieks Latvijā

46 | ZIEMEĻU GAISMAS

Lūkojoties no Zviedrijas perspektīvas, 2015. gads liek atminēties vairākas ikoniskas kino vēstures dīvas. Diemžēl, šī gada janvārī no mums aizgāja Anita Ekberga. 2015. gads būtu bijis Grētas Garbo 110. jubilejas gads, un Ingrīdas Bergmanes 100. jubilejas gads.

Ja pievēršamies nesenākai pagātnei, vairākas no Zviedrijas režiso-rēm ir ieguvušas atzinību pasaules mērogā. Viena no viņām ir Lisa Langseta, kuras debijas fi lma “Nevainīgā” (2010), aizsāka Alīsijas Vikanderes spožo karjeru. Langseta un Vikandere vēlreiz sadarbojās fi lmā “Viesnīca” (2013), kas tiks izrādīta festivālā. Programmā iekļau-ta arī fi lma “Pēdējais vārds” (2012), kuras autors Jans Trūels ir viens no Zviedrijas starptautiski pazīstamākajiem režisoriem; viņa fi lma “Iebraucēji” (1971) nominēta “Oskaram” labākās režijas un labākā scenārija kategorijās.

Mūsu Ziemeļvalstu kaimiņu kino ir pelnījis tādu pašu ievērību, un esmu priecīgs, ka kopā varam piedalīties šī festivāla veidošanā.

HENRIKS LANDERHOLMS, Zviedrijas vēstnieks Latvijā

Dārgie Ziemeļvalstu kino cienītāji!

Pirms 23 gadiem Ziemeļvalstu informācijas birojs sadarbībā ar “Scandinavian Films” organizēja pirmās Ziemeļvalstu fi lmu dienas Latvijā. Kopš tā laika Latvijas kino dzīvē tās ir kļuvušas par tradīciju. Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā patiesi priecājas turpināt šo tradīciju, sadarbībā ar Rīgas Starptautisko kino festivālu, Ziemeļ-valstu vēstniecībām un Dānijas Kultūras institūtu aicinot apmeklēt programmu “Ziemeļu gaismas” – labāko nesen tapušo Ziemeļvalstu fi lmu parādi. Mēs lepojamies par iespēju iepazīstināt jūs ar Nordic noir fenomenu – šis žanrs, kas sakņojas Skandināvijas krimināllitera-tūrā un piedāvā reālistisku stilu un drūmu, morāli sarežģītu noskaņu, pēdējā laikā iemantojis popularitāti visā pasaulē. Un, tā kā festivāls ir lieliska iespēja satikties kino profesionāļiem, mēs ceram, ka tas ienesīs arī jaunas tendences Ziemeļvalstu un Latvijas kino veidotāju sadarbībā.

Uz tikšanos festivālā,

JANS VIDBERGS, Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā direktors


Pēdējo divu desmitgažu laikā, Dānijas fi lmas un TV drāmas ir gu-vušas fantastiskus starptautiskus panākumus, piesaistot skatītāju uzmanību visā pasaulē. Filmu režisoriem – gan gados jaunajiem, gan iesācējiem – ir uzstādīta augsta latiņa. Mēs lepojamies, ka Rīgas Starptautiskajā kino festivālā varam izrādīt gan pazīstamus, gan jaunus autorus, iepazīstinot ar Dānijas kino radošo daudzveidību.

Viena no Dānijas fi lmām, kas tiks izrādīta, ir “Lūša stunda” (2013), kuras režisors Sērens Krāgs-Jākobsens aktīvi līdzdarbojās 1995. gadā uzsāktajā avangarda kustībā “Dogme”. Šī filma vēsta par atrašanos ārpus “normas” un atsvešinātības sajūtu. Savukārt fi lma “Ziemeļrietumi” (2013), ko veidojis Mihaels Nuers, ir skarbs, bet aizraujošs nozieguma portretējums, darbībai risinoties vienā no nabadzīgākajām multietniskajām Kopenhāgenas priekšpilsētām.

Mēs aicinām jūs iepazīties ar Dānijas kino dažādajām niansēm un novēlam lielisku fi lmu festivālu!

HANSS BRASKS, Dānijas Karalistes vēstnieks LatvijāSIMONS DREVSENS HOLMBERGS,

Dānijas Kultūras institūta Rīgā direktors

AUNI


Brāļi Gumi un Kidi ir aitkopji, kas lepojas ar labākajiem ganāmpulkiem Islandē. Tomēr, lai gan brāļus vieno nodarbošanās, bet viņu aitas – kopīgs sencis, abi nav runājuši jau gadu desmitiem. Kad Kidi ganāmpulks infi cējas ar nāvējošu slimību un valdība nolemj, ka visas aitas jāiznīcina, brāļiem jāpārvar nesaskaņas, lai novērstu katastrofu un glābtu savas saimniecības. Bruņojušies ar bisi un izdomu, Gumi un Kidi ir gatavi visam.

Pieredzējušā dokumentālista Grimura Hakonarsona otrā spēlfi lma ir sirsnīga traģikomēdi-ja par cilvēkiem un auniem, kas ieguvusi Kannu kinofestivāla balvu “Un Certain Regard” programmā, kurā apkopoti festivāla neparastākie un oriģinālākie darbi.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS HRÚTAR

ISLANDE, DĀNIJA / 2015 / 93 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA GRIMURS HAKONARSONS

SCENĀRIJS GRIMURS HAKONARSONS

KAMERA STURLA BRANDTS GRĒVLENS

LOMĀS SIGURDURS SIGURJONSONS, TEODORS JULIUSONS, ŠARLOTE BĒVINGA, JONS BENONJSONS, GUNNARS JONSONS

PRODUCENTS GRIMARS JONSONS

STUDIJA NETOP FILMS


“Es esmu Ingrīda, un šis ir mans stāsts.” Veidojot dokumentālo fi lmu par kino ikonu Ingrīdu Bergmani, režisors Stīgs Bjerkmans smēlies viņas dienasgrāmatās, vēstulēs un ģi-menes kinoarhīvā. Daudzus fi lmas kadrus ar amatieru kinokameru uzņēmusi pati aktrise. Ainas ar Bergmanes bērniem, kas draiskojas Itālijas saulē, mijas ar fotoaparātu zibšņiem fi lmu pirmizrādēs un Romas ielās, kur paparaci cenšas notvert jaunākā skandāla varoņus – Bergmani un režisoru Roberto Roselīni. Drosmīgas, talantīgas un neatkarīgas sievietes, kas apsteidza savu laiku un tā paradumus, dzīvesstāstu pirmajā personā pavēsta pati fi lmas varone (aizkadra balss – Alīsija Vikandere).

Stīgs Bjerkmans veidojis dokumentālās fi lmas par režisoriem Ingmaru Bergmanu un Larsu fon Trīru. Filma par Ingrīdu Bergmani tapusi pēc viņas meitas, aktrises Isabellas Roselīni ierosinājuma.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS JAG ÄR INGRID

ZVIEDRIJA / 2015 / 114 MIN / DOKUMENTĀLĀ / KRĀSAINA, MELNBALTA

REŽIJA STĪGS BJERKMANS

SCENĀRIJS STĪGS BJERKMANS, STĪNA GARDELA, DOMINIKA DAUBENBUHELA

KAMERA EVA DĀLGRENA, MALINA KORKEASALO

PRODUCENTS STĪNA GARDELA, MAKSS HALENS

STUDIJA MANTARAY FILM, ZDF

IZPLATĪTĀJS SWEDISH INSTITUTE

ES ESMU INGRĪDA


Mācītāja Helēna tiek uzaicināta apmeklēt psihiatriskajā klīnikā ieslodzītu pusaudzi, kas nogalinājis padzīvojušu pāri un neveiksmīgi mēģinājis izdarīt pašnāvību. Zēns apgalvo, ka rīkojies Dieva vārdā. Slimnīcas psihiatre Līsbeta mēģina atrast kontaktu ar jaunieti, iesaistot viņu programmā, kas uztic pacientiem rūpes par kādu mājdzīvnieku, taču viņas eksperiments beidzas traģiski. Vai Helēnai izdosies atklāt, kas slēpjas pusaudža dvēseles dzīlēs? Filmas pamatā ir Pēra Ulova Enkvista tāda paša nosaukuma luga.

Sērens Krāgs-Jakobsens ir viens no atzītākajiem dāņu režisoriem un “dogma95” mani-festa līdzautors, ievērību guvis ar fi lmu “Mifunes pēdējā dziesma” (1999). Kopš tā laikā režisors atgriezies pie konservatīvākas kino uzņemšanas manieres, un viņa jaunākā fi lma “Lūša stunda” iekļaujas “Nordic noir” tradīcijā.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS I LOSSENS TIME

DĀNIJA, ZVIEDRIJA / 2013 / 100 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA SĒRENS KRAGS-JAKOBSENS

SCENĀRIJS JONASS T. BENGTSONS, TOBIASS LINDHOLMS, SĒRENS KRAGS-JAKOBSENS

KAMERA LASSE FRANKS

LOMĀS SOFIJA GROBELA

PRODUCENTS SIGNE EGHOLMA OLSENA, FREDERIKS JOHANSENS

STUDIJA NIMBUS FILM APS

IZPLATĪTĀJS DANISH CULTURE INSTITUTE, DANISH FILM INSTITUTE

LŪŠA STUNDA


Martins, zēniska izskata trīsdesmitgadnieks, dodas nedēļas nogales skrējienā kalnos. Taču no domām aizbēgt nav iespējams, un, tāpat kā daudzi no mums, Martins nespēj vienkārši būt, neanalizējot savas attiecības ar sievu un mazo dēlu, apnikumu darbā, gruzdošo atsvešinātības sajūtu... Liekas, kaut kas ir neatgriezeniski zudis un rodas vēlme rīkoties drastiski. Kas notiku, ja viņš izšķirtos? Bet ja viņa sieva aizietu bojā? Un ja nu nelaimes gadījumā ciestu viņš pats? Kad dzīve piespēlē iespēju ļauties brīvībai, ko Martins šķietami alkst, kāda būs viņa izvēle?

Oles Gjevera vienkāršais un dziļi personiskais stāsts – viņš ir fi lmas scenārija autors, re-žisors un galvenās lomas atveidotājs – rezonē ar ikvienu, kas nonācis emocionālās krīzes priekšā un spiests atšķetināt sava prāta samezglojumus.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS MOT NATUREN


REŽIJA OLE GJEVERS, MARTE VOLDE

SCENĀRIJS OLE GJEVERS

KAMERA ŪŠTEINS MAMENS

LOMĀS OLE GJEVERS, MARTE MAGNUSDOTIRA SOLEMA, SIVERS GJAVERS SOLEMS, REBEKA NĪSTABAKA, TRONDS PETERS SAMSO MUNKS

PRODUCENTS MARIJA EKERŪDA

STUDIJA MER FILM


NE SAVĀ DABĀ


Zviedru kino vecmeistara Jāna Trūela biogrāfi skās drāmas varonis ir žurnālists Torgnijs Sēgersteds, pazīstams ar savu stingro antinacistisko nostāju laikā, kad vairums viņa laikabiedru deva priekšroku diplomātiskai attieksmei. Sēgersteds asi nosodīja Zviedrijas neitralitāti, savas dzīves laikā iegūstot ne vienu vien ienaidnieku. Ne mazāk izaicinošs Sē-gersteds bija savā privātajā dzīvē – lai gan jau ar sirmu galvu, precētais žurnālists iemīlas un uzsāk romānu ar savu drauga, avīzes izdevēja sievu. Šis ir stāsts par to, kā nepazaudēt dzīves kaislību līdz pēdējam uzrakstītajam vārdam un pēdējam skūpstam.

Trūela fi lmas raksturo rūpīgi izvēlētas detaļas un dabas metaforas; galvenajā lomā ir zviedru aktiermākslas klasiķis Jespers Kristensens, kurš tikko nofi lmējies arī jaunākajā Bonda grāvējā “Spektrs”.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS DOM ÖVER DÖD MAN

ZVIEDRIJA, NORVĒĢIJA / 2012 / 126 MIN / SPĒLFILMA / MELNBALTA

REŽIJA JĀNS TRŪELS

SCENĀRIJS KLAUSS RIFBERGS, JĀNS TRŪELS

KAMERA MIŠA GAVRJUSJOVS

LOMĀS JESPERS KRISTENSENS, PERNILLA AUGUSTA, ULLA SKOGA, BJERNS GRANASS

PRODUCENTS FRANSIJA SUTINGERA

STUDIJA FILMLANCE INTL.


PĒDĒJAIS VĀRDS


Klusas, emocionālas eksplozijas zem rāmas ārienes – norvēģu režisors Joahims Trīrs savu fi lmu kadros izcili ietver papildu dimensiju – neredzamu, bet skaidri sajūtamu. “Skaļāk par sprādzieniem” ir atšķirīgs stāsts par pieaugšanu, ko pēc pāragra zaudējuma piedzīvo fi lmas varoņi – divi brāļi un viņu tēvs, kad ir spiesti atgriezties pie nobēdzinātām atmiņām un sāpīgiem pagātnes noslēpumiem. Būdama trešais un pirmo reizi pilnībā ārpus Norvē-ģijas uzņemtais darbs perspektīvā režisora – kādreiz skeitborda video zvaigznes – fi lmo-grāfi jā, šī fi lma apgūst jaunas teritorijas Trīra kino kartē, turpinot izzināt autora iemīļotās tēmas: atmiņu un identitāti.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS LOUDER THAN BOMBS

NORVĒĢIJA, FRANCIJA, DĀNIJA / 2015 / 109 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA JOAHIMS TRĪRS

SCENĀRIJS JOAHIMS TRĪRS, ESKILS VOGS

KAMERA JAKOBS ĪRE

LOMĀS DŽESE EIZENBERGS, GABRIELS BĪRNS, ISABELLA IPĒRA, DEIVIDS STRATERNS, EIMIJA RAIENA

PRODUCENTS TOMASS ROBSĀMS, DŽOŠUA ASTRAHANS, ALBERTS BERGERS, RONS IERKSA, MARKS TĒRTLTOBS, ALEKSANDRS MALĒ-GIJS

STUDIJA MOTLYS, MEMENTO FILMS PRODUCTION, NIMBUS FILM


SKAĻĀK PAR SPRĀDZIENIEM


Ērika ir jauna un talantīga interjera dizainere, kura kontrolē visu savā dzīvē... līdz kādu dienu dzīve piespēlē ko tādu, ko Ērika nespēj ietekmēt. Viņa ieslīgst depresijā, un sāk apmeklēt grupu terapiju. Sapņojot, kaut būtu iespējams paņemt atvaļinājumu no sāpēm un problēmām, grupas dalībnieki uz savu roku nolemj izmēģināt netradiconālu terapijas metodi un apmetas viesnīcā – vietā, kur izlikties par kādu citu ir vieglāk par vieglu.

Līsas Langsetas fi lma par to, kā pieņemt sevi un pārvarēt emocionālu traumu, ir aizkusti-noša un negaidīti izklaidējoša iespēja redzēt uzlecošo Holivudas zvaigzni Alīsiju Vikanderi (“Ex Machina”, “Vīrs no U.N.C.L.E.”) pirms viņas žilbinošā karjeras pavērsiena.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS HOTELL

ZVIEDRIJA, DĀNIJA / 2013 / 97 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA LĪSA LANGSETA

SCENĀRIJS LĪSA LANGSETA

KAMERA SIMONS PRAMŠTENS

LOMĀS ALĪSIJA VIKANDERE, DEIVIDS DENČIKS, ANNA BJELKERUDA, MIRA EKLUNDA, HENRIKS NORLENS

PRODUCENTS PATRIKS ANDERSONS, FRIDA JONASONE

STUDIJA EN-B-REEL


VIESNĪCA


Joni un Raisa iepazīstas bērnu namā grūti audzināmiem pusaudžiem, kas vairāk atgādina cietumu. Viņi nozog bērnu nama automašīnu un aizbēg. Jaunieši nonāk paradīzei līdzīgā salā, kur viņu bezbēdīgais brauciens pārtop sirreālā narkotiku tripā, taču tajā drīz vien ielaužas realitāte.

Pusaudziskā brīvdomībā režisors J.P. Valkeapē miksē kino žanrus un aizved vizuālā un skaniskā ceļojumā, kas maina intensitāti no maiga sapņa līdz šausmu fi lmai. “Viņi ir izglā-bušies” ir J.P. Valkeapē otrā pilnmetrāžas fi lma. Tā atzīta par gada labāko fi lmu Somijā (un ieguvusi atzinību arī par attēla un skaņas montāžu), kā arī saņēmusi Svena Nīkvista vārdā nosaukto balvu par operatora darbu Gēteborgas kino festivālā.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS HE OVAT PAENNEET

SOMIJA, NĪDERLANDE / 2014 / 102 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA J.P. VALKEAPĒ

SCENĀRIJS J.P. VALKEAPĒ, PILVI PELTOLA

KAMERA PIETARI PELTOLA

LOMĀS TEPPO MANNERS, ROZA SĒDERHOLMA, PETTERI PENNILĀ, PELLE HEIKILĀ

PRODUCENTS ALEKSI BARDIJS, REIMONDS VAN DER KAIS, DIANA OLSEJA-HOTA

STUDIJA HELSINKI-FILMI, REVOLVER AMSTERDAM

IZPLATĪTĀJS THE YELLOW AFFAIR

VIŅI IR IZGLĀBUŠIES


Kopenhāgenas Ziemeļrietumu rajons ir pazīstams ar augsto jauniešu noziedzības līmeni. Astoņpadsmitgadīgais Kaspers ir viens no jauniešiem, kas piepelnās ar sīkām zādzībām, zagtās mantas pārdodot uzpircējam Džamalam. Kad Kasperam rodas izdevība pievie-noties konkurējošā gangstera Bjerna bandai, viņam šķiet, ka beidzot izdosies izrauties no nabadzības; taču puiša ilūzijas sagrauj Džamala atriebība, un bandu cīņā ierautajam Kasperam par svarīgāko kļūst pasargāt savu ģimeni, īpaši jaunāko brāli, kuru viņš neap-domīgi iesaistījis savās kriminālajās aktivitātēs.

Reālistiskā krimināldrāma ir režisora Mihaela Nuera, Dānijā pazīstama dokumentālista, otrā spēlfi lma, par kuru viņš saņēmis FIPRESCI balvu Gēteborgas kino festivālā.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS NORDVEST

DĀNIJA / 2013 / 91 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA MIHAELS NUERS

SCENĀRIJS RASMUSS HEISTERBERGS, MIHAELS NUERS

KAMERA MAGNUSS NORDENHOFS JENKS

LOMĀS GUSTAVS DĪKJERS GĪSE, OSKARS DĪKJERS GĪSE, LĒNE MARIA KRISTENSENA, ROLANDS MŪLERS, DULFI AL-DŽABURI

PRODUCENTS TOMASS RADŪRS, RENĒ EZRA

STUDIJA NORDISK FILM

IZPLATĪTĀJS DANISH CULTURE INSTITUTE, DANISH FILM INSTITUTE

ZIEMEĻRIETUMI


BĒRNU BRĪVDIENAS

PROGRAMMA TAPUSI AR EEZ ATBALSTU

Animācijas fi lmā iedzīvināti bērnu dzejoļi, kas dzīvnieku tēlos stāsta par draudzību starp lielajiem un mazajiem un viņu kopīgajiem piedzīvojumiem. Par to, kā būtu, ja es būtu sikspārnis un tu – mans sikspārnēns, tu – blusiņa un es – lielā blusa. Filmas pamatā ir Zviedrijā bērnu iemīļota dzejas grāmata (autore un ilustratore Lēna Šēberga), un tās skaņu celiņā – “The Cardigans” solistes Ninas Pēršones iedziedātas dziesmas.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS TÄNK OM...

ZVIEDRIJA / 2014 / 13 MIN / ANIMĀCIJA / KRĀSAINA

REŽIJA LINDA HAMBEKA, MARIKA HEIDEBEKA

SCENĀRIJS LINDA HAMBEKA, MARIKA HEIDEBEKA

MĀKSLINIEKS LĒNA ŠĒBERGA

PRODUCENTS LINDA HAMBEKA

STUDIJA L EDITION ENTERTAINMENT FILM, FILM I VÄST

IZPLATĪTĀJS SWEDISH FILM INSTITUTE

JA NU…

58 | BĒRNU BRĪVDIENAS

Norvēģu režisores Grētes Būes-Vālas debijas fi lma izcili iemieso Skandināvijas ģimenes kino esenci: aizraujoša piedzīvojuma veidā vēstīt par būtiskām tēmām – atbildību pret apkārtējiem, īpaši ģimeni, spēju saprasties un būt godīgam. Režisores gleznaini uzņem-tais kinodarbs skatītāju ved neticamā piedzīvojumā uz pašiem Norvēģijas ziemeļiem – tur, nevilšus iekāpjot nepareizajā lidmašīnā, nokļūst divas māsas ar brāli. Viņus gaida elpu aizraujošiem atklājumiem un negaidītām briesmām pilns piedzīvojums.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS OPERASJON ARKTIS


REŽIJA GRĒTE BŪE-VĀLA

SCENĀRIJS GRĒTE BŪE-VĀLA

KAMERA GAUTE GUNNARI

LOMĀS: KAISA GURINE ANTONSENA, IDA LEONORA VALESTRANDA EIKI, LEONARDS VALESTRANDS EIKE, LĪNE VERNDĀLA, NIKOLAJS KLĒVE BROHS, KRISTOFERS HIVJU

PRODUCENTS DŽONS M. JAKOBSENS, SVEINUNGS GOLIMO, MARKUSS BRODERSENS

STUDIJA FILMKAMERATENE

IZPLATĪTĀJS NORWEGIAN FILM INSTITUTE

OPERĀCIJA “ARKTIKA”

BĒRNU BRĪVDIENAS | 59

Kopš 2011. gada, salīdzinoši neilgā četru gadu laika sprīdī, studijas Atom Art īsfi lmu sērija “Lupatiņi” ir kļuvusi gluži vai par bērnu kino žanra klasiku kā vietējā mērogā, tā aiz Latvijas robežām. Sirsnīgie, animācijā iedzīvinātie Lupatiņi izzina pasauli tāpat kā to “vienaudži” – paši jaunākie kino skatītāji. Šogad Rīgas SKF būsiet liecinieki Lupatiņu jau-nākajiem piedzīvojumiem – festivāla laikā pirmizrādi piedzīvos četras jaunas fi lmas. Tajās Lupatiņi mācās rūpēties par draugiem, būvēt māju, kārtot istabu un rotaļāties.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS LUPATIŅI

LATVIJA / 2014–2015 / 28 MIN / ANIMĀCIJA / KRĀSAINA

REŽIJA EDMUNDS JANSONS

SCENĀRIJS INESE ZANDERE

MĀKSLINIEKS REINIS PĒTERSONS

PRODUCENTS SABĪNE ANDERSONE

STUDIJA ATOM ART

IZPLATĪTĀJS ATOM ART

LUPATIŅI


KĀ LUPATIŅI PRECĒJĀSLupatiņi spēlē “Cirku”. Zeķītei neveicas, viņa labāk grib darīt ko citu, piemēram – precē-ties. Bet ar ko?

KĀ LUPATIŅI VESEĻOJĀSCimdiņš, Lakatiņš un Spilventiņš ir savārguši. Zeķīte braši rūpējas par visiem, līdz – apčī! – arī viņa piepeši apslimst!

KĀ LUPATIŅI BŪVĒJA MĀJULupatiņi vēlas tikt pie mājas mīluļa. Viņi apzinās, ka par to būs jārūpējas, un visi ir gatavi uzbūvēt tam māju. Kad mājas ir uzbūvētas, izrādās, ka katrs domājis par citu mīluli...

KĀ LUPATIŅI SLĒPĀSLai varētu mierīgi lasīt, Lakatiņš nolemj paslēpties. Kad pārējie Lupatiņi sāk spēlēt paslē-pes, izrādās – Lakatiņš, pašam to nezinot, ir noslēpies labāk par visiem!

KĀ LUPATIŅI KĀRTOJA MĀJULupatiņu istaba ir tik nekārtīga, ka tajā vairs neko nevar atrast. Lai to sakārtotu, no sākuma jāatrod, kur katra lieta dzīvo.


Ko lai Matilde iesāk, kad vasarā līst un viņai jāpaliek istabā? Būtu ziema, lietus vietā jauki snigtu. Matildes sapni par tūlītējām ziemas brīvdienām spēj piepildīt vienīgi viņas mazie iedomu draugi – un kur gan citur kā ledusskapja saldētavā!

ORIĢINĀLNOSAUKUMS MORGENFUGL OG MURMELDYR PÅ VINTERFERIE

NORVĒĢIJA / 2014 / 8 MIN / ANIMĀCIJA / KRĀSAINA

REŽIJA ANETE SEUGESTĀDA HELLANDE

SCENĀRIJS ANETE SEUGESTĀDA HELLANDE

MĀKSLINIEKS ANNA ERLANDSONE, ANNIKA BERGSTRĒMA

PRODUCENTS LĪSE FERNLEJA, TONJE SKARA REIERSENA

STUDIJA MIKROFILM

IZPLATĪTĀJS NORWEGIAN FILM INSTITUTE

RĪTPUTNIŅA UN MURKŠĶA ZIEMAS BRĪVDIENAS


Pazīstamā zviedru rakstnieka Maksa Lundgrēna bērnu romāns, savulaik pārtapis Ziemeļ-valstīs iemīļotā televīzijas seriālā, tagad iedzīvināts fi lmā, ir aizraujošs stāsts, uzspicēts intriģējoša piedzīvojumu kino veidolā. Filmas galvenā varoņa Matsa rokās nonāk nepa-rasts atradums – viņš uziet bikses, kuru kabatās esošā nauda ir neizsīkstoša. Taču kamēr Matss priecājas par atradumu, pērkot visu, ko sirds jelkad kārojusi, viņš vēl nezina, ka zelta bikšu pāri alkst atrast kādi bīstami spēki.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS POJKEN MED GULDBYXORNA

ZVIEDRIJA / 2014 / 99 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA ELLA LEMHĀGENA

SCENĀRIJS ELLA LEMHĀGENA

KAMERA ANDERSS BOMANS

LOMĀS LUKASS HOLGERSONS, OLLE KRANCS, NINA SANDA, ŠANTI RONEJS

PRODUCENTS FREDRIKS VIKSTROMS NIKASTRO

STUDIJA TRE VÄNNER PRODUKTION AB


ZĒNS ZELTA BIKSĒS


Desmitgadīgā Marī ir pārliecināta, ka vecāku darbs tiem ir svarīgāks par viņu, bet par laimi viņai ir lielisks vectētiņš – profesors, kuram piemīt tāds pat atklājēja gars kā Marī. Kopā ar draugiem Marī bauda piedzīvojumu pilnu vasaru līdz brīdim, kad pilsētu pārņem noslēpumaina slimība – visi pieaugušie sāk uzvesties kā bērni. Slimības sekas ir draudīgas, un Marī uzņemas rast risinājumu.

Igauņu režisora Margusa Paju jauneklīgā debijas fi lma ir nepiespiestas atmosfēras caur-strāvots, aizraujošs piedzīvojums, kas kopš pirmizrādes pavasarī Igaunijā ir kļuvusi par visu laiku skatītāko ģimenes fi lmu.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS SUPILINNA SALASELTS

IGAUNIJA / 2015 / 105 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA MARGUSS PAJU

SCENĀRIJS MIHELS ULMANS, KRISTIANS GAMSS MILLERS-HERISS

KAMERA MĒLIS VĒREMETS

LOMĀS OLĪVIJA VĪKANTE, ARABELLA ANTONS, HUGO SOSĀRS, KARLS JAKOBS VIBURS, EVELĪNA VOIGEMASTA

PRODUCENTS ESKO RIPSS, DIANA MIKITA

STUDIJA NAFTA FILMS

IZPLATĪTĀJS NAFTA FILMS

ZUPAS PILSĒTAS SLEPENĀ BIEDRĪBA


Lupatiņu varoņi Zeķīte, Cimdiņš, Spilventiņš un Lakatiņš dzīvo animācijas fi lmā. Kā viņi fi lmā ir nokļuvuši, pēc jauno “Lupatiņu” pirmizrādes sestdien, 17. oktobrī, varēs uzzināt “LUPATIŅU ANIMĀCIJAS DARBNĪCĀ”. Filmas varoņus varēs kustināt un veidot jaunus Lupatiņu piedzīvo-jumus. Bērniem būs iespēja strādāt ar animācijas programmu, kurā uzreiz var redzēt izveidoto kustību – kā īstās animācijas studijās! Kā Cimdiņš lec, kā Spilventiņš čāpo un kā Zeķīte dejo ar Lakatiņu? Kustības varēs būs visdažādākās, un bērniem pašiem būs jāizdomā, ko šie varoņi varētu darīt. Visas idejas varēs zīmēt uz īstām scenārija lapām, kuras tiks nodotas fi lmas auto-riem – studijai “Atom Art”. Un var gadīties, ka scenāriji iepatiksies pašiem Lupatiņiem.

Darbnīcā kopā ar vecākiem bērni varēs darboties jau no 4 gadu vecuma, bet vieni paši – no 7 gadiem.

“RĪTPUTNIŅA UN MURKŠĶA ANIMĀCIJAS DARBNĪCA” svētdien, 18. oktobrī, domāta bēr-niem vecumā no 7 līdz 14 gadiem, kuri vēlas pamēģināt veidot animācijas fi lmas. Bērni izdomās fi lmām scenārijus, taisīs tēlus un animēs. Darbnīcā varēs iepazīties ar galvenajiem animācijas kustības veidošanas principiem un uzzināt, kā vienkāršā veidā var izveidot papīra tēlus. Filmas tiks veidotas ar profesionālas animācijas programmas palīdzību, rezultāts būs iegūstams ļoti labā izšķirtspējā, un ieguldītais darbs, veidojot tēlus, būs labi redzams.

Filmu scenāriji un tēli tiks veidoti, iedvesmojoties no festivālā skatāmās norvēģu animācijas īsfi lmas “Rītputniņa un Murkšķa ziemas brīvdienas”, un fi lmas varoņi būs gatavi nebijušiem piedzīvojumiem.

Darbnīcas vadīs bērnu animācijas studija ”Multenkulten”.

ANIMĀCIJAS DARBNĪCAS

17. UN 18. OKTOBRĪ PĒC ANIMĀCIJA FILMU SEANSIEM BĒRNIEMKINO KAFEJNĪCĀ “FILM NOIR”


Ar EEZ un Norvēģijas Karalistes vēstniecības Latvijā atbalstu

#JAUNIEŠU_LIETAS

PROGRAMMA TAPUSI AR EEZ ATBALSTU

Franču jaunā viļņa kinorežisors Fransuā Trifo reiz izteicās, ka cilvēki, kuri atceroties savu bērnību kā laimīgu, vienkārši ciešot no sliktas atmiņas. Tieši Trifo pirmo fi lmu “400 sitieni” mēdz uzskatīt par vienu no spilgtākajiem tā sauktā coming-of-age jeb pieaugšanas kino žanra piemēriem, kura centrā ir varonis pārejas posmā starp bērnu un pieaugušo. Trifo darbs iezīmē brīdi, kad kinematogrāfā šāds žanrs vispār top iespējams, proti, apmulsis pusaudzis tiek uzskatīts par pietiekami suverēnu būtni, lai kļūtu par pilnmetrāžas fi lmas galveno varoni. Itāļu neoreālisms četrdesmitajos gados, piemēram, bērnu neuzskatīja par tēlu ar aktīvas rīcības potenciālu, tādēļ neoreālisma virziena fi lmās bērns ir personāžs-vērotājs, tikai liecinieks pieaugušā vājumam.

Tradicionālā coming-of-age žanra paraugā varonis visbiežāk būs jauns pusaugu vīrietis, kas samērā īsā periodā (teiksim, vienas vasaras laikā) saduras ar neizbēgamu nepiecieša-mību “pieaugt”; ar pieaugšanu šo fi lmu naratīvā saprotot brīdi, kad varonim pirmoreiz jāpieņem būtiski lēmumi ārpus savas līdzšinējās atbildības zonas, līdz ar to sākot sevi apzināties kā lemtspējīgu būtni, kura rīcība un izpratne par pasauli kaut ko maina savā vai citu liktenī, pat ja tikai mikrosituācijas līmenī. “Būtiskie lēmumi” var būt saistīti ar draugiem, profesiju, izglītību, ģimeni (kā Rīgas SKF programmā iekļautajā zviedru drāmā “Mana tievā māsa”), tā var būt pirmā sastapšanās ar nāvi, savas seksualitātes apzināšanās u.tml. Daudzos no šiem darbiem varonis ģeogrāfi ski pārvietojas telpā, izmantojot patriar-hālās sabiedrības arhetipu par vīrieti, kam jāpamet sava teritorija, lai “iekarotu” jaunu un plašāku telpu šajā naidīgajā pasaulē.

Coming-of-age žanra saknes mēdz saistīt ar Bildungsroman motīviem – 19. gadsimtā populāru romāna formu, kurā naivs jauneklis no provinces dodas uz pilsētu un tur neglāb-jami zaudē ilūzijas, saprotot, kas par sūru padarīšanu ir tā jūsu pieaugušo dzīve. Filmās šo dzīvi simbolizē ainava; vai tā būtu dabas vai pilsētas, tā visbiežāk ir svešāda un bīstama un kliedz uz varoni: “Izdzīvo, velns parāvis!”

Coming-of-age kino alternatīvi varētu dēvēt par iniciācijas fi lmām, jo šis žanrs ir kinema-togrāfi ska shēma par iniciācijas rituāliem – visām sabiedrībām raksturīgu simbolisku aktu par iecelšanu pieaugušā kārtā. Teritorija, kurā velkama robeža starp pieaugušo un bērnu, protams, ir visai abstrakta, tāpēc lielākoties tā defi nēta, ņemot talkā fi zioloģiju – meite-nes pāreju sievietes kārtā vēsturiski iezīmējušas pirmās mēnešreizes, zēniem tas ir brīdis, kad sāk dīgt bārda vai piedzīvots balss lūzums. Mūsdienu sabiedrībā “pārejas” normatīvs

ZAUDĒTĀ NEVAINĪBA

LIENE LINDE

#JAUNIEŠU_LIETAS | 67

“...CILVĒKI, KURI ATCEROTIES SAVU BĒRNĪBU KĀ LAIMĪGU, VIENKĀRŠI CIEŠOT NO SLIKTAS ATMIŅAS”

ir noteikta gadu skaita sasniegšana, no kura indivīdam tiek piešķirta apšaubāmā brīvība vēlēt, lietot alkoholu, smēķēt, vadīt automašīnu vai stāties laulībā. Šis universālais pārejas vecuma normatīvs, protams, nenozīmē, ka ikviena to sasniegusī persona ir pietiekami nobriedusi savas jauniegūtās brīvības aptveršanai un atbildībai to lietot. Iniciācijas rituālu galvenā sastāvdaļa – ceremoniāls pierādījums sev un sabiedrībai, ka esi “īsts” tās locek-lis, – ir atmirusi, palikusi tikai “pieaugšanas” institucionalizācija dokumenta formā. Tieši ar šī vakuuma aizpildīšanu nodarbojas coming-of-age kino, kas konfrontē varoni – fi lmas sākumā defi nētu kā bērnu, tās beigās kā jaunu pieaugušo – ar pārbaudījumiem, kuru pārvarēšanai tam vēl nav instrumentu. Nereti fi lmas pasaule arī nepiedāvā pozitīvu pie-augušā cilvēka paraugu, kam līdzināties, tāpēc varonis fi lmas gaitā defi nīciju par “jauno sevi” uzraksta pats.

Visinteresantākais, ko pauž iniciācijas žanra kino, ir refl eksija par sabiedrības vienošanos, ka bērnība vai pusaudžu gadi ir tikai pagaidu konstrukcija, kūniņa, no kā jāizlaužas jauna līmeņa metamorfozei – pieaugušajam jeb “īstam” cilvēkam. Šī iemesla dēļ coming-of-age fi lmām raksturīgs nostaļģisks skatpunkts – lūk, kā neīstais, marginalizētais “es” pārtapis par “īstu cilvēku” jeb personu, kas spējīga ieņemt konvencionālu lomu, ietilpt normativi-zētās attiecībās, saprast, kā darbojas sociums un atrast savu zobrata vietu tajā. Šis žanrs piepilda kolektīvo fantāziju par to, ka mēs esam spējīgi uzturēt sociālu kārtību. Varonim tiek atņemta nevainība, tās vietā piešķirot “brīvību” būt pieaugušam. Savā kodolā coming-of-age fi lmu naratīvi nav tikuši sevišķi tālāk par to, kas mācīts Bībeles stundās – Dievs mūs reiz izdzina no paradīzes, līdzi iedodams pauniņu ar brīvību un paņemdams par to trimdas cenu. Es neesmu droša, vai tas bija godīgs darījums.


Stellas acīs vecākā pusaugu māsa Katja ir īsta zvaigzne – viņa ir ģimenes acuraugs un talantīga daiļslidotāja, kuras dienas paiet neatlaidīgos treniņos. Kad Katjas sportošana sāk atgādināt apsēstību, un viņas izturēšanās kļūst arvien saltāka, Stella ir pirmā, kas atklāj māsas noslēpumu un saprot tā iespējami postošās sekas. Viņai jāpieņem grūts lēmums: izstāstīt par to vecākiem un novērst briesmas, vai turēt Katjai piespiedu kārtā doto solījumu klusēt.

Jaunās zviedru režisores Sannas Lenkenas, Stokholmas Dramatiskā institūta absolventes, debijas fi lma ir intriģējošs un sirsnīgs ieskats māsu attiecībās. Tas jūtīgi iemūžina bērna skatu uz vissarežģītākajām dzīves norisēm un paradoksālo spēju ar tām dažbrīd tikt galā labāk par pieaugušajiem.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS MIN LILLA SYSTER

ZVIEDRIJA, VĀCIJA / 2015 / 95 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA SANNA LENKENA

SCENĀRIJS SANNA LENKENA

KAMERA MORICS ŠTULTHAISS

LOMĀS REBEKA JOZEFSONE, EIMIJA DĪSISMONA, ANNIKA HALLINA, HENRIKS NORLENS, MAKSIMS MEHMETS

PRODUCENTS ANNIKA ROGELA

STUDIJA TANGY


MANA TIEVĀ MĀSA

70 | #JAUNIEŠU_LIETAS

Klusas, emocionālas eksplozijas zem rāmas ārienes – norvēģu režisors Joahims Trīrs savu fi lmu kadros izcili ietver papildu dimensiju – neredzamu, bet skaidri sajūtamu. “Skaļāk par sprādzieniem” ir atšķirīgs stāsts par pieaugšanu, ko pēc pāragra zaudējuma piedzīvo fi lmas varoņi – divi brāļi un viņu tēvs, kad ir spiesti atgriezties pie nobēdzinātām atmiņām un sāpīgiem pagātnes noslēpumiem. Būdama trešais un pirmo reizi pilnībā ārpus Norvē-ģijas uzņemtais darbs perspektīvā režisora – kādreiz skeitborda video zvaigznes – fi lmo-grāfi jā, šī fi lma apgūst jaunas teritorijas Trīra kino kartē, turpinot izzināt autora iemīļotās tēmas: atmiņu un identitāti.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS LOUDER THAN BOMBS

NORVĒĢIJA, FRANCIJA, DĀNIJA / 2015 / 109 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA JOAHIMS TRĪRS

SCENĀRIJS JOAHIMS TRĪRS, ESKILS VOGS

KAMERA JAKOBS ĪRE

LOMĀS DŽESE EIZENBERGS, GABRIELS BĪRNS, ISABELLA IPĒRA, DEIVIDS STRATERNS, EIMIJA RAIENA

PRODUCENTS TOMASS ROBSĀMS, DŽOŠUA ASTRAHANS, ALBERTS BERGERS, RONS IERKSA, MARKS TĒRTLTOBS, ALEKSANDRS MALĒ-GIJS

STUDIJA MOTLYS, MEMENTO FILMS PRODUCTION, NIMBUS FILM


SKAĻĀK PAR SPRĀDZIENIEM


Ikdienišķa, taču reizē tik savdaba, Zviedrijas pilsēta Kiruna aiz polārā loka lielāko daļu gada aizvada ziemas atsvešinātībā, bet tās galvenais iztikas avots – dzelzs raktuves – pa-stāvīgi tricina pilsētas pamatus. Radio izplata bažīgas ziņas par iespējamu katastrofu un Kirunas pārcelšanu; tikmēr, pakļāvīgi sadzīvojot ar draudīgo situāciju, pusaudži Markuss, Daniels un Zerīna iepazīst “pieaugušo” dzīvi, tās izaicinājumus un emocionālās turbu-lences. Jaunās režisores Sofi jas Norlinas poētiskā pieaugšanas drāma skarbo vidi vērīgi ataino kā šo sajūtu atbalsi.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS ÖMHETEN

ZVIEDRIJA / 2013 / 80 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA SOFIJA NORLINA

SCENĀRIJS SOFIJA NORLINA

KAMERA PETRUS SJOVIKS

LOMĀS: SEBASTIĀNS HJORTS AF ORNASS, LĪNA LEANDERSONE, ALFREDS JUNTI, ELLA NORDINA, DŽENIJA T. SANDBERGA

PRODUCENTS OLIVERS GVERPIJONS

STUDIJA DFM

IZPLATĪTĀJS NONSTOP ENTERTAIMENT

SMELDZE

72 | #JAUNIESU_LIETAS

SHORT RIGA

A CIAMBRA / Režija JONASS KARPINJANO / ITĀLIJA / 2014 / SPĒLFILMA / 16 MIN

DOM / Režija AGŅEŠKA BOROVA / POLIJA / 2015 / ANIMĀCIJA / 15 MIN

MĀJAS

JAUNIE ČIGĀNU LAUVAS

STARPTAUTISKAIS ĪSFILMU KONKURSS ZAĻĀ PROGRAMMA

Zaļā ir krāsa, kuras nianses cilvēka acij ir visvieglāk atšķiramas. Tā ir pati dabiskākā krāsa, ko cilvēks uztver. Ikviens, kas sasniedzis divdesmit gadu vecumu, šajā programmā atradīs fi lmas, kas sasauksies ar paša pieredzi. Vai tas būtu vērojums par to, kā noveco vecāki, vai stāsts par pirmo seksuālo pieredzi, kino veidotāji no visas pasaules allaž meklē jaunus veidus, kā vēstīt par bērnību un pusaudzību. Piemēram, šajā programmā iekļautajā Ivana Salatiča īsfi lmā ieraudzīsim neizturamo garlaicību un ciešanas, ko vientulīgas vasaras brīvdienas sagādā pusaudzim. Ja programmas pirmā fi lma liek skatītājam vēlēties, lai taču beidzot kaut kas notiktu, otrā – izteiksmīgā metafora “Skolas pagalmā” ieved biedējoši eskalējošā skolēnu rotaļā karstā vasaras dienā. Gleznieciski plūstošajā animācijas fi lmā “Mājas” Agņeška Borova jutīgi attēlo, kā mainās skatījums, atgriežoties vecāku mājās, kur nekas nav mainījos kopš bērnības. Programmas noslēgumā – itāliešu fi lma par to, ko nozīmē izaugt pirms laika.

74 | SHORT RIGA

ZAKLONI / Režija IVANS SALATIČS / MELNKALNE / 2014 / SPĒLFILMA / 24 MIN

PROAVLIO / Režija RINIO DRAGASAKI / GRIEĶIJA / 2013 / SPĒLFILMA / 10 MIN

PATVĒRUMS

SKOLAS PAGALMĀ

SHORT RIGA | 75

STARPTAUTISKAIS ĪSFILMU KONKURSS SARKANĀ PROGRAMMA

Sarkanā ir aizlieguma krāsa. Visā cilvēces vēsturē iekāre ir bijusi viena no visnoliegtākajām un vienlaikus visdabiskākajām cilvēka tieksmēm. Šajā programmā iekļautās fi lmas refl ektē par to, kā šāda pašcenzūra iespaido mūsu sabiedrību un ikvienu indivīdu. Iesildīsimies ar vienīgo programmas fi lmu, kas neskar diskutablas tēmas – Natālijas Dzieģicas animācija atveido kaislību ar vienkāršu līniju, kas, tāpat kā iekāre, nerod mieru, kamēr nesasniedz savu mērķi. Adriana Sitaru “Māksla” aplūko jautājumu par to, kā ētiski attēlot smagu tē-mu – nepilngadīgo prostitūciju, konfrontējot aktrisi, viņas māti un topošās fi lmas veidotā-jus ar dažādām baiļu un labas gribas izpausmēm. Joprojām pastāvošais uzskats, ka upuri paši vien ir vainīgi pie tā, kas ar viņiem noticis, tiek analizēts Zoras Ruksas fi lmā “Drošā vieta”, kas apvieno izdomas bagātu fi lmējumu un aizkadra stāstījumu. Bet programmas ceturtās fi lmas dalībnieki apzinās, ka viņu vēlmes nevajadzētu apmierināt – Guido Hend-riksa dokumentālā fi lma “Starp mums” vēsta par kādu bargi nosodāmu kaislību.

GESCHÜTZTER RAUM / Režija ZORA RUKSA / VĀCIJA / 2014 / SPĒLFILMA / 13 MIN

LAKOMSTWA ENDEMITA / Režija NATĀLIJA DZIEĢICA / POLIJA / 2014 / ANIMĀCIJA / 11 MIN

IEDZIMTĀ ALKATĪBA

DROŠĀ VIETA

76 | SHORT RIGA

SHORT RIGA | 77

ARTA / Režija ADRIANS SITARU / RUMĀNIJA / 2014 / SPĒLFILMA / 19 MIN

ONDER ONS / Režija GUIDO HENDRIKSS / NĪDERLANDE / 2014 / DOKUMENTĀLĀ / 24 MIN

MĀKSLA

STARP MUMS

STARPTAUTISKAIS ĪSFILMU KONKURSS MELNĀ PROGRAMMA

Melnā ir krāsa, kas neeksistē. Tā ir neesamība, nezināmais, kas rada mūsos bailes un pazemību. Šīs programmas fi lmas ļaus saskarties ar dabas spēkiem, izjust bailes zaudēt savus tuvākos un zaudēt sevi pašu, un neizbēgamo cīņu ar šīm bailēm. Tiago Guedesa dinamiskā, aizraujošā fi lma dokumentē attiecības, ko sagrauj bailes zaudēt vienam otru. Ja programmas pirmās fi lmas režisors izmanto mākslīgu attēla dekonstrukciju, lai ilustrētu emocionālo distanci, otrās fi lmas “Elpa” autors ļauj mums kļūt par lieciniekiem kāda ugunsdzēsēja patiesajām bailēm inscenētos apstākļos – apmācības laikā. Paulīnas Skibinskas dokumentālā fi lma “Objekts” ir oda ledus skaistumam un spēkam, līdz mirklim, kad ledus atklāj savu patieso varu pār cilvēka dzīvību. Programmas pēdējā fi lma ir emocionāli satriecošs dokuments, kas iemūžina bēgļu sāpes un izmisumu, atvadoties no ceļabiedriem, kas nesasniedza otru krastu.

DE SCHNUUF / Režija FABIANS KAISERS / ŠVEICE / 2014 / EKSPERIMENTĀLĀ / 11 MIN

CORO DOS AMANTES / Režija TIAGO GUEDESS / ITĀLIJA / 2014 / SPĒLFILMA / 23 MIN

KORIS

ELPA

78 | SHORT RIGA

SHORT RIGA | 79

OBIEKT / Režija PAULĪNA SKIBINSKA / POLIJA / 2015 / DOKUMENTĀLĀ / 15 MIN

SHIPWRECK / Režija MORGANS KNĪBE / NĪDERLANDE / 2014 / DOKUMENTĀLĀ / 15 MIN

OBJEKTS

VRAKS

STARPTAUTISKAIS ĪSFILMU KONKURSS ZILĀ PROGRAMMA

Zilā krāsa tiek asociēta ar laika ritējumu. Allaž mainoties, laiks nes mūs vienā virzienā bez atgriešanās iespējām un spiež mūs nemitīgi pielāgoties jauniem apstākļiem. Tas rada skumjas, bet ir taču arī cerības. Programmas pirmās fi lmas varone Kārina meklē cerību konsultantē, kas palīdz viņai atgūt pēc vīra nāves pazaudēto identitāti. Kārina atrod ne vien cerību un jaunu draudzību, bet arī drosmi, un sāk pat kalt plānus par Kubas cigāru kontrabandu! Dotana Moreno animācijas īsfi lmā cerība, ka nākotne būs labāka, dod spēku dzīvot jaunam vīrietim, kas ik dienas krīt par upuri savas mātes mīlestībai un manipulācijām. “Jā, mēs mīlam” ir fi lma, kas iedvesmoja šīs programmas nosaukumu. Piecpadsmit minūšu laikā tā parāda četras paaudzes, kas atrodas dzīves, cerību, cerību trūkuma un skumju krustcelēs, kas liek cilvēkiem izspēlēt pašus ironiskākos dzīves sce-nārijus. Programmas pēdējā fi lma ir mākslas darbs, kas atjauno cerību, ka arvien vēl ir iespējami oriģināli veidi, kā izmantot kinoekrānu sarunai ar skatītāju.

80 | SHORT RIGA

JA VI ELSKER / Režija HALVARS VITCE / NORVĒĢIJA / 2014 / SPĒLFILMA / 15 MIN

KARIN OCH KURATORIN / Režija MONIKA ANDREA / NORVĒĢIJA / 2014 / DOKUMENTĀLĀ / 27 MIN

KĀRINA UN KONSULTANTE

JĀ, MĒS MĪLAM

SHORT RIGA | 81

GLOS MOJEJ DUSZY/ Režija VOICEKS BAKOVSKIS / POLIJA / 2014 / ANIMĀCIJA / 13 MIN

SHOUK / Režija DOTANS MORENO / KANĀDA, IZRAĒLA / 2014 / ANIMĀCIJA / 18 MIN

MANAS DVĒSELES SKAŅA

SHOUK

1+1 / Režija DŽILS ALKABECS / LIELBRITĀNIJA / 2014 / ANIMĀCIJA / 11 MIN

DAS SATANISCHE DICKICHT – ZWEI / Režija VILLIJS HANSS / VĀCIJA / 2015 / SPĒLFILMA / 31 MIN

STARPTAUTISKAIS ĪSFILMU KONKURSS BALTĀ PROGRAMMA

Baltā nav īsti krāsa, bet drīzāk – visu redzamo krāsu kombinācija. Tikai uztverē eksistējo-šas robežas ļauj mums nošķirt krāsas citu no citas. Šīs programmas fi lmas aizved uz sociāli konstruētā veselā saprāta nomali. Ja fi lmas veidotājs spēj atrast jaunu skatpunktu, tad arī skatītāji sāk apšaubīt to, kas ticis defi nēts kā “normāls”. Villija Hansa cikla “Sātaniskais dūksnājs” otrajā fi lmā tieši “normālie” ļaudis ir tie, kas uzvedas neprātīgi, sastapušies ar personām, kam ir garīgās veselības traucējumi. “1+1” aizrauj skatītāju, radot izsmalcinātu slepkavas-maniaka prāta portretu ar vienkāršu melnbaltu animāciju. Turpretī “Zelta leģenda” piepilda ekrānu ar fotogrāfi jām, zīmējumiem un gleznām, kas pārņēmušas kāda kolekcionāra domas. Visbeidzot, Pablo Lobato mākslinieciskā dokumentālā fi lma par kādu tradīciju – kolektīvu neprātu, ko radījusi un saglabājusi kristīgā baznīca.

82 | SHORT RIGA

SĀTANISKAIS DŪKSNĀJS DIVI

1+1

SHORT RIGA | 83

CORDA / Režija PABLO LOBATO / BRAZĪLIJA / 2014 / DOKUMENTĀLĀ / 8 MIN

VIRVE

THE GOLDEN LEGEND / Režija OLIVERS SMOLDERS / BEĻĢIJA, FRANCIJA / 2014 / SPĒLFILMA / 24 MIN

ZELTA LEĢENDA

84 | SHORT RIGA

SHORT RIGA STARPTAUTISKĀ KONKURSA ŽŪRIJA

PĒTERIS KRILOVS (Latvija) ir kino un teātra režisors un izcils peda-gogs, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors. Kino sācis darboties 60. gados kā režisora asistents, bet savu pirmo pilnmetrāžas spēl-fi lmu uzņēmis 1977. gadā. Pēteris Krilovs arī pats fi lmējies vairākās kinolomās kā aktieris, bet pēdējo gadu laikā īpašu ievērību un na-cionālā kino festivāla “Lielais Kristaps” balvas izpelnījušās režisora dokumentālās fi lmas “Klucis. Nepareizais latvietis” (2008) un “Uz spēles Latvija” (2014).

JUKKA-PEKKA LAKSO (Jukka-Pekka Laakso, Somija) ir viens no Tamperes fi lmu festivāla direktoriem un festivāla fi lmu atlasē un programmas sastādīšanā piedalās kopš 2000. gada. Šobrīd viņa pienākumos ietilpst arī festivāla stratēģiskā plānošana. Jukka-Pekka Lasko ir arī Tamperes Pirkanmā kino centra izpilddirektors. Centrs ir bezpeļņas organizācija, kas nodarbojas ar art-house kino izrādīšanu, kino izplatīšanu Somijā un izglītojošiem pasākumiem mediju jomā. Jukka-Pekka Lasko ir Somijas Filmu padomes un Eiropas Kinoakadē-mijas biedrs.

LORENSS BOISS (Laurence Boyce, Igaunija) dzimis Lielbritānijā, taču šobrīd dzīvo un strādā Igaunijā. Žurnālists, vairāku starptautisko apbalvojumu ieguvējs. Sadarbojas ar vairākiem pazīstamiem kino medijiem, tostarp “Screen International” un “Cineuropa”, kur raksta par Baltijas valstu fi lmām un ir sadaļas “Cineuropa Shorts” redaktors. Regulāri publicējas arī Igaunijas laikrakstos SIRP un “Eesti Ekspress”. Starptautiskā īsfi lmu festivālu “Sleepwalkers” programmu direktors, strādā arī “Black Nights” un Līdsas Starptautiskajiem fi lmu festivā-liem. BAFTA, FIPRESCI, Londonas Kinokritiķu apvienības un Eiropas Kinoakadēmijas biedrs.

SHORT RIGA | 85

SHORT RIGA BALTIJAS STUDENTU FILMU KONKURSA ŽŪRIJA

VOUTERS JANSENS (Wouter Jansen, Nīderlande) kopš 2009. gada ir starptautiskā īsfi lmu festivāla “Go Short” programmu direktors. Ieguvis maģistra grādu kultūrpolitikā. Pirms trīs gadiem dibinājis “Some Shorts” fi lmu izplatīšanas aģentūru, kas strādā pārsvarā ar Nīderlandes režisoru veidotām, vizuāli spēcīgām un drosmīgām īsfi lmām. Aģentūras izplatītās fi lmas tikušas iekļautas 250 festivālu programmās, tostarp SXSW, Berlīnes, Lokarno, IDFA, Sansebastiānas un Visions du Réel festivālos, un saņēmušas vairāk nekā 70 balvas.

ROBERTS VINOVSKIS (Latvija) ir producents, kas ne bez panāku-miem ņēmis savā paspārnē vairākus Latvijas jaunos daudzsološos režisorus, tostarp Aiku Karapetjanu, kura fi lma “Cilvēki tur” ieguvusi starptautisku uzmanību un izraisījusi asas diskusijas Latvijas sabiedrī-bā. Roberts Vinovskis arī pats uzņēmis virkni dokumentālo fi lmu kā režisors un operators.

NILSS FONSEKA (Niels Fonseca, Dānija) ir fi lmu un televīzijas sce-nāriju redaktors un pasniedzējas ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi. Strādā visos žanros, tostarp rediģē scenārijus televīzijas fi lmām un seriāliem. Attīsta un rediģē nacionālo un starptautisko pilnmetrāžas filmu scenārijus. Konsultē filmu finansēšanas aģentūras. Filmu attīstīšanas producents. Pēdējā laikā aktīvi darbojas TV seriālu un starpmediju projektu attīstības jomā.

86 | SHORT RIGA

No 22.–24. oktobrim SHORT RIGA aicina noskatīties 8 aizraujošus stāstus un, vēl svarī-gāk – tikties ar 8 talantīgiem režisoriem – šo stāstu veidotājiem un Baltijas Studentu fi lmu konkursa dalībniekiem.

Šī ir ļoti īpaša SHORT RIGA programma, jo tajā katrai fi lmai un tās radošajai komandai tiks pievērsta atsevišķa uzmanība. Programmas ietvaros norisināsies arī vēl tikai topošo stu-dentu projektu prezentācijas. Savukārt, kino seansus papildinot, būs iespēja piedalīties vairākos industrijas pasākumos studentiem un kino skolu absolventiem, tostarp starp-tautiskajā diskusijā “Studentu fi lma un festivāls” un noklausīties ekspertu vieslekcijas, veltītas īsfi lmu žanra nākotnei.

SHORT RIGA BALTIJAS STUDENTU FILMU KONKURSSŠODIENAS TALANTI – RĪTDIENAS KINO REŽISORI

Režija JĀNIS ĀBELELATVIJA2015SPĒLFILMA27 MIN

MAN DVIM KELIRežija MARIJA KAVTARADZELIETUVA2014SPĒLFILMA20 MIN

DEMBAVARežija LAURINAS BAREISALIETUVA2014SPĒLFILMA10 MIN

AUGSTĀK PAR ZEMI

MAN IR APTUVENI DIVDESMIT GADI

DEMBAVA

SHORT RIGA | 87

PROGRAMMA I. DIVI PUIŠI, VIENA MEITENE

Šķiet, ka tieši šāda dalījuma galveno tēlu trīsstūris ir viena no iecienītākajām studentu tēmām pēdējo divu gadu laikā, jo patiešām tēlu kombinācija – divi puiši un viena meite-ne – rada vietu visdažādākajiem pavērsieniem un stāstiem. Programmā tiek piedāvātas trīs versijas situācijas attīstībai – divas no Lietuvas un viena no Latvijas, katrā no tām ir daļa dramatisma, daļa jaunības, kā arī daļa no mūsdienu pasaulē vēl mītošās bezjēdzības. Jānis Ābele fi lmā “Augstāk par zemi” risina nebēdnīgu jauniešu mīlas trīsstūri, savukārt režisore Marija Kavtaradze liek puišiem un meitenēm bezmērķīgi klīst pa naksnīgo Viļņu, ironizējot par mūsdienu jaunatni. Iepriekšminētie stāsti pastarpināti balstīti jauniešu pie-redzē un reālajos notikumus, kādus, iespējams, piedzīvojis ikviens. Programmas pēdējā fi lma, režisora Laurinas Bareisa “Dembava” ir patiesos notikumos balstīta, skumja fi kcija, kas mēģina uzminēt, kas notiek divu necilvēcīgu jauniešu prātos.

Režija KRISTIĀNS RIEKSTIŅŠLATVIJA2015SPĒLFILMA28 MIN

HOUSE OF CARDSRežija KARLOSS E. LESMESSIGAUNIJA2014SPĒLFILMA27 MIN

Režija LIENE LINDELATVIJA2015SPĒLFILMA13 MIN

LĀCARS

KĀRŠU NAMIŅŠ

ZEME IR VISVIENTUĻĀKĀ PLANĒTA

88 | SHORT RIGA

PROGRAMMA II. VIENTULĪBA

Vientulība un vienpatība ir tikai šķietamas sociālas formas, jo ikviens no mums ir sabiedrī-bas jeb sociuma loceklis. Tā ir mūsu izvēle, kā ar to sadzīvot un kā pieņemt to, ko sociums mums sniedz – gan līdzcilvēku, gan garāmgājēju veidā. Veidojot indivīda tēlu, režisoram jāmācas atklāt tā īpašības un likt skatītājiem līdzpārdzīvot vai citā veidā reaģēt uz fi lmas varoņa darbībām. Studiju laikā šis ir sarežģīts uzdevums un ne visiem tas izdodas. Šajā programmā apkopotas īsfi lmas, kas atklāj dažādus indivīdus un tik tiešām spēj radīt dzīvus un ticamus tēlus. Kristiāns Riekstiņš īsmetrāžās trillerī “Lācars” atklāj divu veidu vientulību – to, kas rodas, kad tu zini kaut ko, ko citiem nevari teikt, un to, kas rodas, kad tevi nesaprot. Savukārt igauņu režisors, Karloss E. Lesmess koncentrējas uz viena jaunieša vēlmi mainīt savu dzīvi un meklēt laimi ārvalstīs – dzimtajā Tallinā viņš vada striptīzklubu, kur viņam apkārt ir vientuļnieki, kas tiecas pēc draudzības. Latviešu režisore Liene Linde par savu galveno varoni izvēlējusies meitenīti, kuras vecāki ir aizņemti ar savām lietām.

SHORT RIGA | 89

PROGRAMMA III. LAUKU IESPAIDS

Kino rada iespēju pabūt visdažādākajās pasaules malās, un bieži vien ainavas ir fi lmas skaistākie brīži. Tomēr vide nav vien fons, tās raksturs veido stāstu un ļauj tā varoņiem dzīvot. Daudzi pasaulē pazīstami režisori guvuši atzinību, portretējot savas valsts no-stūrus, to tradīcijas un ikdienu padarot par sava rokraksta sastāvdaļu. Šajā programmā iekļautas divas īsfi lmas, kas katra mazliet citādāk atklāj gan stereotipiskus priekšstatus, gan reālijas Latvijas un Igaunijas laukos. Gata Ungura “Plenči” skatītāju ierauj latviešu tautas pasaku un mūsdienu realitātes mutācijā, kas izvērsta humorpilnā 27 minūšu īsfi lmā. Igauņu režisore Nora Sāraka dokumentālajā īsfi lmā “Gaisma”, izmantojot foto-grāfi skas ainavas un garus, tumšus kadrus, ieved skatītāju divu igauņu dīvaiņu dzīvē, kas pārsteidzoši atbilst Baltijā valdošajam uzskatam par šis nacionalitātes lēnīgumu un amizantumu.

Režija GATIS UNGURSLATVIJA2015SPĒLFILMA23 MIN

TO LIGHTRežija NORA SĀRAKAIGAUNIJADOKUMENTĀLĀ FILMA201530 MIN

PLENČI

GAISMA

Mūzikas videoklipi ir kā laika kapsula, kas iekonservē aktuālo, interesanto, stilīgo un saistošo. Diemžēl tas nereti nozīmē to, ka mūzikas videoklipi noveco daudz ātrāk nekā citi audiovizuāli darbi. Atlasot klipus pirmajam Baltijas mūzikas video konkursam, esam īpašu uzmanību pievērsuši tam, lai klipi būtu saturīgi, ne tikai vizuālie iespaidīgi – tā, lai tos būtu saistoši skatīties arī pēc vairākiem gadiem.

Šī konkursa programmas atlasē esam centušies aptvert to, kas šobrīd ir aktuāls Baltijā, un rezultāti ir pārsteidzoši savā dažādībā. Konkursa programmā varēsim atrast klipus, kas mēģina caur šo žanru aptvert padomju pagātni, pajokot par tēmām, kas citos žanros būtu grūti aplūkojamas, sastopama arī nostalģija un ilgošanās pēc gadus desmit senas pagātnes, kurā viss, iespējams, bija mazliet saprotamāks, kā arī mitoloģiski stāsti un ilgošanās pēc tāltālām zemēm.

Esam īpaši priecīgi, ka liela daļa šajā programmā izrādīto darbu būs autoru dzimtajā valo-dā, tādējādi parādot, ka ir iespējams runāt par Baltijas mūzikas videoklipu vidi kā vietu, kas ir skatāma kopumā, taču katra valsts saglabā arī savu īpašo identitāti.

Ņemot vērā to, ka konkurss notiek pirmo reizi, esam nolēmuši izrādīt arī dažus video-klipus, kas ir vairākus gadus veci, dodot iespēju arī tiem nonākt pie plašākas publikas. Apzinoties, ka nekādi vienas programmas ietvaros nevaram parādīt visu, kas notiek šajā dinamiskajā žanrā, aicinām nākt uz programmu ar atvērtu prātu un vēlmi labi pavadīt laiku, kā arī gūt ieskatu Baltijas mūzikas videoklipu vidē.

BALTIJAS MŪZIKAS VIDEOKLIPU KONKURSS

BALTIJAS SAPŅI UN EKSPERIMENTI

90 | SHORT RIGA

SHORT RIGA | 91

BALTIJAS MŪZIKAS VIDEOKLIPU KONKURSA ŽŪRIJA

EDUARDS ZAGAINOVS

Mūziķis, montāžas režisors, piedalījies dažādu latviešu mūzikas videoklipu tapšanā, strādā arī “Veto Magazine”.

MARTA GRIGALE

Marta Grigale ieguvusi aktrises izglītību Londonā un pašlaik spēlē vairākos Latvijas teātros. Paralēli strādā medijos – darba dienās dzirdama radio Pieci.lv ēterā, bet pirmdienās vada 360 TV sarunu raidījumu “Kino domnīca” par aktuālo Latvijas un pasaules kino.

MĀRTIŅŠ RATNIKS

Mārtiņš Ratniks strādā mediju mākslas, audiovizuālās performances un grafi kas dizaina jomās. Grupas F5 ietvaros pārstāvējis Latviju Sanpaulu (2002) un Venēcijas (2005) biennālēs. No 2000. gada darbojas jauno mediju kultūras centrā RIXC, piedaloties daudzos starptautiskos projektos. No 2003. gada pasniedzējs Latvijas Māks-las akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā.

92 | SHORT RIGA

SHORT RIGA PASĀKUMI

SHORT RIGA BALTIJAS STUDENTU FILMU KONKURSA ŽŪRIJAS ĪSLEKCIJAS23. OKTOBRĪ KAFEJNĪCĀ FILM NOIR

23. oktobrī SHORT RIGA Baltijas studentu fi lmu konkursa ietvaros norisināsies žūrijas īslekci-jas, un tajās ikvienam interesentam būs iespēja gūt praktisku informāciju par studentu īsfi lmu demonstrēšanai un izplatīšanai vispiemērotākajiem fi lmu festivāliem un to pieteikšanās un dalības nosacījumiem, kā arī diskutēt par īsfi lmu žanra mūsdienu pazīmēm un iespējamiem attīstības virzieniem.

STARPTAUTISKĀ DISKUSIJA “STUDENTU FILMA UN FESTIVĀLS”23. OKTOBRĪ KAFEJNĪCĀ FILM NOIR

Starptautiskā diskusija “Studentu fi lma un festivāls” tiek organizēta SHORT RIGA Baltijas studentu fi lmu konkursa ietvaros, un tajā festivāla žūrija, konkursā iekļauto fi lmu autori, kino skolu studenti un absolventi, kā arī visi interesenti tiks aicināti diskutēt par fi lmu festivālu lomu jauno režisoru karjeras veicināšanā, kā arī kopīgi mēģināt iezīmēt īsfi lmu žanra attīstības vir-zienus. Īpaša uzmanība tiks pievērsta studentu īsfi lmām, to festivālu izplatīšanas stratēģijām un festivālu konkursu fi lmu atlasei.

Diskusiju moderē:LORENSS BOISS (Laurence Boyce, Igaunija), žurnālists, kinokritiķis

Piedalās: VOUTERS JANSENS (Wouter Jansen, Nīderlande), starptautiskā īsfi lmu festivāla “Go Short” programmu direktors;NĪLSS FONSEKA (Niels Fonseca, Dānija), pilnmetrāžas fi lmu un televīzijas scenāriju redaktors, pasniedzējs.

SHORT RIGA BALTIJAS STUDENTU TOPOŠO FILMU (WIP) PREZENTĀCIJAS24. OKTOBRĪ KINOTEĀTRĪ KINO BIZE

SHORT RIGA WIP projekts ir paredzētas vēl tikai topošo Baltijas studentu fi lmu projektu prezentācijai, un tā mērķis ir sniegt autoriem darbu analīzi un ieteikumus fi lmu pabeigšanai.

WIP projektu prezentācijas būs atvērtas un pieejamas ikvienam interesentam.

VAIRĀK INFORMĀCIJAS PAR DALĪBNIEKIEM UN PASĀKUMU LAIKIEM WWW.RIGAIFF.LV UN WWW.FACEBOOK.COM/SHORTRIGA

SHORT RIGA | 93

ARTDOCFEST/RIGA

“Artdocfest” Rīgā – tas nozīmē spilgtāko un aktuālāko dokumentālo fi lmu pirmizrādes Latvijā. Lielākā daļa mūsu fi lmu ir saistītas ar Krieviju, un, paradoksāli, Krievijā tās nevar izrādīt. Nevar, jo tas apdraud fi lmu varoņus un autorus, nevar – Krievijas cenzūras, Krievijas likumdošanas un Krievijas nelikumību dēļ. Iemesls, kādēļ šīs fi lmas Krievijā nav iespējams izrādīt, ir mūsdienu Krievija pati. Par to arī vēsta šīs fi lmas, no kurām dažās tapušas tūkstošiem kilometru attālumā no Krievijas robežas.

Pirmo reizi savu programmu mēs jums izrādījām pagājušajā gadā, kad Latvijā piedzi-ma šis starptautiskais kino festivāls. Sastādot dokumentālo filmu programmu Rīgai, mēs ne reizi vien rīkojāmies “uz dullo”. Mēs nezinājām, kas atnāks uz mūsu seansiem. Mēs ne pārāk labi sapratām, pēc kā ir pieprasījums. Un arī Latvijas skatītāji mums ne visai uzticējās. Pēc zudībā aizgājušā festivāla “Arsenāls” Latvija bija kļuvusi par gandrīz vai vienīgo Eiropas valsti bez sava centrālā kino notikuma. Vairākus gadus ilgušais klusums bija sācis ārdīt saikni, kas pastāv starp prasīgu skatītāju un īstu kino. Kino taču ir dzīvs tikai tik ilgi, kamēr tas vajadzīgs skatītājiem! Tādēļ mana uzruna ir veltīta jums.

Festivāls “Artdocfest”, gan turpinot darbību arī Krievijā, ir kļuvis par Rīgas Starptau-tiskā kino festivāla līdzvērtīgu partneri un neatņemamu daļu, un tādēļ mūsu pienākums ir uzbūvēt stingru pamatu mūsu darbībai Latvijā. Neslēpšu, ka tad, kad mēs, par spīti grūtībām, organizējam “Artdocfest” Krievijā, mēs ļoti labi pazīstam savus skatītājus. Mēs viņus saprotam un sajūtam. Mēs elpojam vienā ritmā ar viņiem. Mēs skaidri zinām, ka esam viens otram vajadzīgi. Tādēļ “Artdocfest” seansi Maskavā un Sanktpēterburgā vienmēr notiek pārpildītās zālēs, vai tas būtu rīts, vai vakars. Latvija un Rīga mūsu pieredzē ir jauna lappuse. Mēs esam patiesi ieinteresēti un vēlamies izprast mūsu jauno publiku. Iepazīsimies! Mēs esam paspēruši soli pretī jums, un nu ir jūsu kārta pārkāpt festivāla zāles slieksni. Šogad tas ir labi pazīstamais, brīnišķīgais “Splendid Palace” kinoteātris.

Mums ir jāvienojas arī par mūsu pazīšanās principiem. “Artdocfest”, tāpat kā tā veidotāji, nepretendē diktēt patiesību. Mēs vēlamies uzsākt sarunu ar saviem skatītājiem kā līdzīgs ar līdzīgu. Mēs piedāvājam meklēt jēgu kopā. Tādēļ mēs izvirzām neviennozīmīgas tēmas, kas tieši izriet no programmas fi lmām. Piemēram, vai iespējams piekrist apgalvojumam, ka tikai diktatūra var Čečenijā nodrošināt ko līdzīgu mieram un noturēt to Krievijas robežās?

ARDOCFEST RĪGĀ

VITĀLIJS MANSKIS, festivāla ARTDOCFEST prezidents

ARTDOCFEST/RIGA | 95

Kas labāk – diktatūra, bet miers, vai demokrātija un karš? Šādi jautājumi neizbēgami rodas, noskatoties šveiciešu fi lmu “Groznijas blūzs”, un tos, mēs labi zinām, var attiecināt ne tikai uz šābrīža apstākļiem Čečenijā.

Cits jautājums – vai cilvēkam ir tiesības būt laimīgam, neatkarīgi no seksuālās orientāci-jas? Ja jā, tad tiesības ir arī noslēgt viendzimuma laulības, un audzināt savā ģimenē bēr-nus. Francijā simtiem tūkstošu cilvēku izgāja ielās, lai protestētu pret šāda likumprojekta pieņemšanu. Latvija ir Eiropā, un – viss var būt... Bet kaimiņos, Krievijā, par neko tādu vēl ilgi nebūs iespējams pat sapņot. Šādā neiespējamībā dzīvo desmitiem, bet varbūt simtiem tūkstoši ļaužu. Divi no viņiem ir fi lmas “Ļaujiet man vienkārši būt” varoņi – šīs fi lmas pirmizrāde notiks “Artdocfest/Riga” programmas ietvaros.

Pārdomas izraisa arī pagājušā gada festivālu hīts, poļu fi lma “Domino efekts”, kas vēsta par kādas krievu sievietes sarežģīto integrāciju abhāzu ģimenē; un Austrijas fi lma “Apžilbinātie”, par narkomānu pāri no Pēterburgas, kas par spīti loģikai sapņo par skaisto nākotni, kādas viņiem, saprotams, vairs nevar būt; un mana fi lma “Ikonoskops” par televīzijas maģiju, par šo jauno reliģiju, kas skar ikvienu zemeslodes iedzīvotāju, ko aizsniedz televīzijas ētera viļņi. Mana fi lma ir viens no nedaudzajiem dokumentālajiem “blokbāsteriem” Krievijā, tomēr tās televīzijā fi lma tā arī nav parādīta. Filma “Doņeckas lidosta” ir ne vien dramaturģiski spraiga, tā satriec ar pārsteidzošu niansi, kas šokē ska-tītājus – nāvīgie ienaidnieki, ierauti nežēlīgā cīņā, pat savus pēdējos vārdus izdveš vienā, savā kopīgajā, krievu valodā.

Ikviena no programmas fi lmām ir apspriešanas vērta, un tādēļ tām ir nepieciešami skatītā-ji. Diemžēl daļu no fi lmām, kas tiek izrādītas Latvijā, Krievijas skatītāji nevarēs noskatīties. Taču arī tā var būt sarunas tēma, un sarunāsimies ar jums mēs noteikti. Diskusijas būs neatņemama “Artdocfest/Riga” daļa, gan tās, kas notiks uzreiz pēc katras fi lmas seansa, gan tās, kas organizētas kā atsevišķs pasākums festivāla ietvaros. Pirmo reizi Rīgā norisināsies tradicionālā “Artdocfest” un žurnāla “Isskustvo kino” apaļā galda diskusija. Tās vadītājs, žurnāla galvenais redaktors Daņils Dondurejs diskusijas dalībniekiem un ska-tītājiem iecerējis uzdot visai provokatīvu jautājumu: “Vai dokumentālais kino var nebūt propaganda?” Tāpat varētu vaicāt, vai televīzija var nebūt propaganda, un žurnālistika kopumā? Un ja var, kādai ir jābūt valstij un sabiedrībai, kurā masu mediji nav propagandas instruments? Pirmo reizi Rīgā notiks arī radio “Svoboda” apaļā galda diskusija un tās televīzijas versijas ieraksts, ko moderēs raidījuma “Brīvība klubos” pastāvīgā vadītāja, dzejniece Jeļena Fanailova.

Rezumējot – apsolām, ka ieinteresētam, prasīgam un domājošam cilvēkam garlaicīgi nebūs! Uz tikšanos “Artdocfest/Riga”!

96 | ARTDOCFEST/RIGA

ORIĢINĀLNOSAUKUMS ДЕТИ ИОСИФАДЕТИ ИОСИФА

KRIEVIJA / 2015 / 78 MIN / DOKUMENTĀLĀ / KRĀSAINA

REŽIJA DMITRIJS ALTŠULERS-KURČATOVS, SERGEJS NURMAMEDS

AUTORE JEKATERINA GORDEJEVA

KAMERA ANDREJS LAZAREVS, SERGEJS NURMAMEDS, ALEKSEJS KREMEŅECKIS, VADIMS ČAJUKOVS, ARTURS BERGARTS, PAVELS BASS, ALEKSEJS TITOVS

PRODUCENTS KONSTANTĪNS ERNSTS, JEKATERINA GORDEJEVA

BRODSKA MANTINIEKI


RIGA IFF PRIEKŠVAKARS15. OKTOBRĪ PLKST. 19:19

KINOTEĀTRIS SPLENDID PALACE, KAFEJNĪCA FILM NOIR

Ja Josifs Brodskis varētu atgriezties šodienas Krievijā, šie būtu ļaudis, ko viņš sastaptu. Šī fi lma ir paaudzes portrets. Tās dalībnieki runā par Brodski, taču viņi nav literatūrzināt-nieki, bet vienkārši cilvēki, uz kuriem Brodska dzīve un daiļrade atstājusi neizdzēšamu iespaidu, kaut gan viņu pašu tiem nemaz neizdevās sastapt. Par spīti tam – viņi ir Brodska mantinieki.

Krītot “dzelzs priekškaram”, Krievijā sākās narkomānijas epidēmija. Žanna un Aleksejs ir izdzīvotāji: viņiem ir pāri trīsdesmit, viņi dzīvo mazā dzīvoklītī Sanktpēterburgā kopā ar Alekseja māti un kontrolē savu atkarību no heroīna. “Apžilbinātie” iejūtīgi seko Žannas un Alekseja ikdienai, apliecinot, ka pat šķietami visdrūmākajos apstākļos atrodams maigums, kluss prieks un humors. Režisore Ivete Lekere studējusi slāvu studijas, Austrumeiropas vēsturi un socioloģiju, un darbu kino sākusi veicot izpēti dokumentālajām fi lmām. Šī ir režisores trešā patstāvīgi veidotā fi lma.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS WENN ES BLENDET, ÖFFNE DIE AUGEN

AUSTRIJA / 2014 / 75 MIN / DOKUMENTĀLĀ / KRĀSAINA

REŽIJA IVETE LEKERE

SCENĀRIJS IVETE LEKERE

KAMERA FRANKS AMANS

PRODUCENTS RALFS VĪSERS

STUDIJA MISCHIEF FILMPRODUKTION

IZPLATĪTĀJS SIXPACKFILMS

APŽILBINĀTIE


Filma veltīta kaujā par Donbasu kritušo Ukrainas varoņu piemiņai. Šis ir vienkāršs, auten-tisks stāsts, kas ļauj uzzināt, kā pasauli redz brīvprātīgie kaujinieki, kas piedalījās traģis-kajā kaujā pie Ilovaiskas 2014. gada augustā. Bez diktora teksta vai citiem izpušķojumiem fi lma liek sajust reālo kara elpu. Filmas veidotājs Ruslans Ganuščaks ir pretrunīgi vērtētā brīvprātīgo bataljona AZOV kaujinieks, kara reportieris.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS ДВА ДНІ В ИЛОВАЙ СЬКУ ДВА ДНІ В ИЛОВАЙ СЬКУ

UKRAINA / 2015 / 23 MIN / DOKUMENTĀLĀ / KRĀSAINA

REŽIJA RUSLANS GANUŠČAKS

KAMERA RUSLANS GANUŠČAKS

IZPLATĪTĀJS LETTER TO FEST DISTRIBUTION

DIVAS DIENAS ILOVAISKĀ


Abhāzija ir viens no postpadomju “iesaldēto” konfl iktu reģioniem. Tās ļaudis ir lepni par savu vēsturisko mantojumu un neļauj tādiem niekiem kā apskretušajiem mājokļiem un re-gulāriem elektrības piegādes traucējumiem mazināt dzīvesprieku. Lai popularizētu savu dzimto zemi, sporta ministrs Rafaels organizē starptautisku domino čempionātu – tiesa, dalībnieku skaits varētu būt kuplāks, jo pagaidām piedalās vien tās valstis, kas ofi ciāli atzinušas Abhāzijas neatkarību. Bet Rafaela sieva Natālija ir nelaimīga – viņai šķiet, ka patriotiski noskaņotie abhāzi izturas naidīgi, jo viņa ir krieviete, bez tam Suhumi nav īstā pilsēta, kur turpināt operdziedātājas karjeru... Melnā komēdija iz dzīves, kas apbalvota Leipcigas dokumentālo fi lmu festivālā un Vision Du Reel festivālā.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS ПРИНЦИП ДОМИНОПРИНЦИП ДОМИНО

VĀCIJA, POLIJA / 2014 / 76 MIN / DOKUMENTĀLĀ / KRĀSAINA

REŽIJA ELVĪRA ŅIVIERA, PIOTRS ROSOLOVSKIS

SCENĀRIJS ELVĪRA ŅIVIERA, PIOTRS ROSOLOVSKIS

KAMERA PIOTRS ROSOLOVSKIS

PRODUCENTS ANNA VIDRA, TOMASS KUFUSS, ANNA KAROLINA RENINGERE

STUDIJA OTTER FILMS, ZERO ONE FILM

IZPLATĪTĀJS AUTLOOK FILMSALES

DOMINO EFEKTS


Sergeja Prokofjeva vārdā nosauktā Doņeckas lidosta, atjaunota 2012. gadā, un divus ga-dus vēlāk pilnībā sagrauta karā starp Ukrainu un Doņeckas separātistiem. Nežēlīgā kauja par Doņeckas lidostu – drīzāk simbolisku, nekā stratēģisku mērķi – šajā fi lmā atklāta abu pušu kaujinieku acīm. Šis ir stāsts arī par cilvēka biedējošo spēju pielāgoties, kad dzīvībai draud briesmas.

Filmas autore Šahida Tulaganova ir žurnāliste, kas strādājusi BBC un radio “Brīvā Eiropa”, vairāku pētniecisko dokumentālo fi lmu veidotāja.

ARTDOCFEST/RIGA PROGRAMMAS IETVAROSKAFEJNĪCĀ FILM NOIR, 2015. GADA 21. OKTOBRĪ PLKST. 13.00

Radiostacijas “Svoboda” apaļā galda diskusija un tās TV versijas “Brīvība klubos” ieraksts “Vai nebrīvā valstī ir iespējama radošā brīvība?” Diskusiju vada žurnāliste un dzejniece Jeļena Fanailova.

Diskusija notiek ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu un interneta medija Meduza informatīvo atbalstu.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS АЭРОПОРТ ДОНЕЦКАЭРОПОРТ ДОНЕЦК

ASV / 2015 / 36 MIN / DOKUMENTĀLĀ / KRĀSAINA

REŽIJA ANDREJS JERASTOVS

AUTORE ŠAHIDA TULAGANOVA

KAMERA ANDREJS JERASTOVS, VASĪLIJS RUDS

PRODUCENTS ANTONS ZOLOTIHS

STUDIJA RADIO FREE EUROPE/RADIO LIBERTY

IZPLATĪTĀJS RADIO FREE EUROPE/RADIO LIBERTY

DOŅECKAS LIDOSTA


Divdesmit gadu pēc neveiksmīgā mēģinājuma iegūt neatkarību dzīve Čečenijas galvaspil-sētā Groznijā aizvien rit trauslā līdzsvarā starp karu un mieru. Arhaiskas tradīcijas un po-litiskas represijas kontrastē ar modernām augstceltnēm un brīvības ilgām. Filmas četras varones cīnās par cilvēktiesību ievērošanu, kamēr situācija valstī kļūst arvien toksiskāka. Pārmaiņas aptvert cenšas arī jaunieši, kuri apmeklē blūza klubu, kas atrodas vienā ēkā ar cilvēktiesību organizācijas biroju. Viņiem Čečenijas karš nozīmē tikai neskaidras bērnības atmiņas. Kombinējot dažādos laikos uzņemtus materiālus vienā simultānā, simboliskā realitātē, režisors Nikolā Belluči komponē “Groznijas blūzu” – poētisku, personīgu un politisku.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS GROZNY BLUES

ŠVEICE / 2015 / 104 MIN / DOKUMENTĀLĀ / KRĀSAINA

REŽIJA NIKOLĀ BELLUČI

SCENĀRIJS NIKOLĀ BELLUČI, LUČIA SGUEGLIA

KAMERA SIMONS GIJS FESLERS

PRODUCENTS FRENKS MATERS

STUDIJA SOAP FACTORY GMBH

IZPLATĪTĀJS SOAP FACTORY GMBH

GROZNIJAS BLŪZS


Divdesmitajā gadsimtā televīzija kļuva ne tikai par neatņemamu kultūras sastāvdaļu un brīvā laika pavadīšanas veidu, bet arī par spēcīgu Aukstā kara propagandas ieroci. Kopā ar ASV un Padomju Savienības ekrāna leģendām, fi lma aplūko televīzijas vēsturi, šķetinot tās popularitātes un ietekmes mistēriju.

Viens no Krievijas pazīstamākajiem dokumentālistiem Vitālijs Manskis ir vairāk nekā 30 fi lmu autors. Viņa fi lmas izrādītas daudzos starptautiskos kinofestivālos, tostarp IDFA Amsterdamā un Kannu kinofestivālā, un saņēmušas vairāk nekā 30 balvas.

ARTDOCFEST/RIGA PROGRAMMAS IETVAROSKAFEJNĪCĀ FILM NOIR, 2015. GADA 19. OKTOBRĪ PLKST. 13.00

Žurnāla “Isskustvo kino” (Krievija) apaļā galda diskusija “Vai dokumentālais kino var nebūt propaganda?” Diskusiju vada žurnāla galvenais redaktors, sociologs Daņila Dondurejs.

Diskusija notiek ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS ИКОНОСКОПИКОНОСКОП

KRIEVIJA / 2012 / 104 MIN / DOKUMENTĀLĀ / KRĀSAINA, MELNBALTA

REŽIJA VITĀLIJS MANSKIS

KAMERA JŪLIJA GALOČKINA

PRODUCENTS IĻJA BAČURINS, FJODORS BONDARČUKS

STUDIJA GLAVKINO, VERTOV. REAL CINEMA

IZPLATĪTĀJS GLAVKINO

IKONOSKOPS


Žeņa Cojs ir pārvērtību mākslinieks, kas parodē Krievijas šovbiznesa grandus, pārģērbjo-ties, piemēram, par Filipu Kirkorovu vai dziedātāju Lolitu. Viņam ir 33 gadi un viņš jau sen dzīvo kopā ar Maksimu – pasaulē šarmantāko autobusa vadītāju. Taču vai 21. gadsimta Krievijā ir iespējams dzīvot, kā tīk, nodarboties ar to, kas aizrauj, un vienkārši mīlēt vienam otru?

“Etnoģeogrāfi skās izpētes fonds” darbojas kopš 2000. gada, un šī ir studijas jaunākā fi lma. Fonda veidotās fi lmas izrādītas Leipcigas dokumentālo fi lmu festivālā, Tamperes fi lmu festivālā Somijā un “Hot Docs” festivālā Kanādā.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS МОЖНО Я ПРОСТО БУДУ?МОЖНО Я ПРОСТО БУДУ?

KRIEVIJA / 2015 / 75 MIN / DOKUMENTĀLĀ / KRĀSAINA

REŽIJA MATVEJS TROŠINKINS

SCENĀRIJS MATVEJS TROŠINKINS

KAMERA MATVEJS TROŠINKINS

PRODUCENTS MARIJA ČUPRINSKA

STUDIJA ФОНД ЭТНОГЕОГРАФИЧЕСКИХ ИССЛЕДОВАНИЙФОНД ЭТНОГЕОГРАФИЧЕСКИХ ИССЛЕДОВАНИЙ

IZPLATĪTĀJS ФОНД ЭТНОГЕОГРАФИЧЕСКИХ ИССЛЕДОВАНИЙФОНД ЭТНОГЕОГРАФИЧЕСКИХ ИССЛЕДОВАНИЙ

ĻAUJIET MAN VIENKĀRŠI BŪT


Revolūcija pārvērš sociālo un politisko ainavu, taču vispirms – reālo ainavu. Nevienas Eiropas galvaspilsētas centrs ilgu laiku nebija izskatījies tā, kā vēl nesen izskatījās Kijevas Neatkarības laukums, vienlaikus atgādinot viduslaiku karnevālu un futūristisku fantāziju. “Šī ir totāla instalācija,” tā Maidanu fi lmā raksturo kāds mākslinieks. Tāpat kā karnevālā, revolūcijā ikdienas priekšmeti maina nozīmi un piepeši kļūst par muzeja artefaktiem, kas tiek izstādīti kopā ar mākslinieku apgleznotiem policijas vairogiem un pompoziem gāztās varas atribūtiem. “Muzejs “Revolūcija”” ir neparasts skats uz Ukrainas notikumiem ar mākslinieku, muzeju darbinieku un kuratoru acīm, kuri cenšas saglabāt nākotnei tagadni, kamēr tā vēl risinās viņu acu priekšā.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS МУЗЕЙ “PЕВОЛЮЦИЯ”МУЗЕЙ “PЕВОЛЮЦИЯ”

KRIEVIJA, UKRAINA, AUSTRIJA / 2014 / 73 MIN / DOKUMENTĀLĀ / KRĀSAINA

REŽIJA NATĀLIJA BABINCEVA

SCENĀRIJS NATĀLIJA BABINCEVA

KAMERA DMITRIJS RUDAKOVS, SERGEJS STETSENKO, DENISS MEĻŅIKS

PRODUCENTS ANATOLIJS GOLUBOVSKIS, DENISS BRAŅICKIS

STUDIJA KINOKI STUDIO LTD.

IZPLATĪTĀJS KINOKI STUDIO LTD., BABYLON’13

MUZEJS “REVOLŪCIJA”


LIELAIS KRISTAPS. IZLASE

Ja nepieciešams lakoniski raksturot situāciju, kādā šobrīd atrodas Latvijas kino, jāsaka vienkārši – Latvijas kino ir ceļā. Turklāt soļo, braši kājas cilādams un piesvilpodams, nevis velkas, sāpošo muguru braucīdams. Vēl pirms neilga laika bija pieņemts Latvijas kino veselību pārbaudīt reizi divos gados, biežāk īsti nebija vērts. Kopš 2014. gada decembra, kad Nacionālais fi lmu festivāls “Lielais Kristaps” izskanēja varenā kopīgā akordā ar Rīgas Starptautisko kino festivālu (Riga IFF), turklāt Eiropas Kino akadēmijas mobilizējošajā klātbūtnē, kļuva skaidrs, ka latvju kino gaita ceļā paātrinās un nav vērts to mākslīgi bremzēt, tāpēc “Lielais Kristaps” jārīko katru gadu. Un šobrīd nav lieki Riga IFF kataloga lappusēs runāt par citu festivālu – “Lielo Kristapu” –, jo Latvijas kino arī šogad ir ciešā simbiozē ar Rīgas Starptautisko kinofestivālu, no kura iegūst iespēju “sevi parādīt un uz citiem paskatīties”, iegūst nopietnu Eiropas un pasaules kontekstu, kurā salīdzināties.

Bet pats būtiskākais, ka Latvijas kino ceļš nav bezmērķīga pastaiga uz to pusi, kur deguns rāda. Ceļam ir pat vairāki mērķi, cits tuvākā, cits tālākā nākotnē sasniedzams. Viens konkrēts un taustāms mērķis ir Latvijas valsts simtgade 2018. gadā, kuru Latvijas kino sagaidīs ar vairāk nekā desmit īpaši veidotām pilnmetrāžas fi lmām, žanriski daudzvei-dīgām un sabiedriski nozīmīgām. Priekšdarbi jau ir sākti, programmas “Latvijas fi lmas Latvijas simtgadei” pirmās kārtas projektu atlases konkursi notikuši, rezultāti (ražošanai sagatavoto fi lmu anotācijas un materiāli) ir arī sabiedrībai publiski pieejami portālā fi lmas.lv. Izsludināta konkursa otrā kārta, un īpašā ekspertu žūrija decembra sākumā paziņos tās spēlfi lmas, dokumentālās fi lmas un animāciju, kuru ražošana tiks atbalstīta, lai sabiedrība valsts jubilejas gadā saņemtu dažādas augstvērtīgas kinodāvanas. Svarīgi, ka šai programmai paredzēts arī fi nansiāli nozīmīgs atbalsts no valsts budžeta vairāku gadu garumā, un galu galā ir skaidrs, ka nākamajiem Riga IFF festivāliem draud vēl nopietnāka sacensība par vietu Baltijas konkurencē.

Otrs mērķis, uz kuru ilgāks ceļš ejams, ved pie Latvijas fi lmu skatītāja. Tas prasa skaidru apjēgu par to, kā mainās pasaule un kinoskatītāju ieradumi, formāti, tehnoloģijas un attiecības. Latvijas fi lmu producenti arvien mērķtiecīgāk rūpējas par fi lmu pieejamību arī digitālās platformās, ne tikai kinoteātros, lai gan arī tur pēdējo divu gadu laikā strauji augusi interese par pašmāju produkciju – 2014. gadā katrai pirmizrādītajai spēlfi lmai ki-noskatītāju skaits bija mērāms desmitos tūkstošu, līdz ar TV pirmizrādēm sasniedzot pat 100 000 skatītāju skaitu. 2015. gadā savukārt uzvaras gājienu turpināja dokumentālais

LATVIJAS KINO IR CEĻĀ

KRISTĪNE MATĪSA, Nacionālā Kino centra nozares informācijas speciāliste

LIELAIS KRISTAPS. IZLASE | 107

“LATVIJAS KINO CEĻŠ NAV BEZMĒRĶĪGA PASTAIGA UZ TO PUSI, KUR DEGUNS RĀDA”

kino – faktam, ka vienlaikus divas Latvijas dokumentālās fi lmas (kas abas iekļautas Riga IFF Latvijas kino izlases programmā) īsā laikā kļūst par kases grāvējiem, jaunāko laiku Latvijas kinovēsturē nav precedenta. Uzmundrinoši augšupejošo skatītāju intereses ten-denci vainago veselīgā ažiotāža ap Nacionālā Kino centra veidotās platformas fi lmas.lv jauno sadaļu “Latvijas fi lmas tiešsaistē” – neviens kultūras satura portāls līdz šim nav piedzīvojis tādu spriedzi darbības pirmajās dienās un nedēļās; vēl brīdi pirms pusnakts fi lmas.lv vienlaikus sēž ap 300 apmeklētāju. Ko viņi tur sadara? Drīz vairs šādi jautājumi nebūs jāuzdod, drīz mēs zināsim, ka tas ir pašsaprotami – Latvijas skatītājs grib redzēt Latvijas fi lmas. Un ceļš turpinās.


Otrā pasaules kara beigās pie Igaunijas salām uzskrēja mīnai un nogrima Latvijas tvaikonis “Rasma”, kura kravā bija Rīgas šūšanas fabrikas aprīkojums, Husqvarna velosipēdi, grau-di un milti. Filma “Čau, Rasma!” uzņemta Mohni salā un piekrastes ciematos Turbunēme, Vīnistu un Parsipea 2013. gada vasarā, gandrīz 70 gadu pēc kuģa bojāejas. Autori meklē ne tikai divriteņus un šujmašīnas, kas nākuši no tvaikoņa “Rasma”, bet arī atmiņas un stāstus.

Viena no pazīstamākajām latviešu kinorežisorēm Laila Pakalniņa kino darbojas kopš 80. gadu beigām, uzņemot gan dokumentālās, gan spēlfi lmas – kopumā jau vairāk nekā 30. Pakalniņas jaunākās spēlfi lmas “Ausma” pirmizrāde notiks 2015. gada beigās.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS ČAU, RASMA!

LATVIJA, IGAUNIJA / 2015 / 38 MIN / DOKUMENTĀLĀ / KRĀSAINA

REŽIJA LAILA PAKALNIŅA

SCENĀRIJS LAILA PAKALNIŅA

KAMERA ARKO OKS

PRODUCENTS LAILA PAKALNIŅA, ARKO OKS, JURĢIS KRĀSONS

STUDIJA HARGLA

IZPLATĪTĀJS HARGLA

ČAU, RASMA!

110 | LIELAIS KRISTAPS. IZLASE

Apvidus karte ir bezgalīga lasāmviela, kurā var ierakstīt arī savu stāstu. Filmētājs no Ziemeļiem, kopā ar fotogrāfi no Dienvidiem, dodas uz svešu zemi. Tur mīt vēstures nogurdināti ļaudis un laiks tiecās sastingt, bet jebkura tikšanās ir greizais spogulis, lai ieskatītos pazīstamās acīs.

Uģis Olte ir pieredzējis studijas VFS Films veidoto TV raidījumu un montāžas režisors, divu spēles īsfi lmu autors. “Dubultie svešinieki” ir viņa ceturtā dokumentālā fi lma.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS DUBULTIE SVEŠINIEKI

LATVIJA, GRUZIJA / 2015 / 56 MIN / DOKUMENTĀLĀ / KRĀSAINA

REŽIJA UĢIS OLTE

SCENĀRIJS UĢIS OLTE, DARO SULAKAURI, GIVI ODIŠARIA

KAMERA VALDIS CELMIŅŠ, ULDIS CEKULIS

PRODUCENTS ULDIS CEKULIS, ANNA DZIAPŠIPA

STUDIJA VFS FILMS, SACDOC FILM

IZPLATĪTĀJS VFS FILMS

DUBULTIE SVEŠINIEKI


“Laiks iet” – rakstīts uz zīmītes, ko vējš pielipina pie loga rūts. Šie vārdi pamudina vien-tuļo vīru iziet pilsētā, taču vecais vīrs ir pārāk lēns un apģērbšanās aizņem pārāk daudz laika, lai viņš paspētu aiziet, pirms iestājusies nakts. Un tā notiek katru dienu – viņš dodas gulēt, sagatavojies doties ārā, un pamostas, apņēmies apģērbties pirms pienāk nakts. Laiku apstādināt nav iespējams, toties tas var apturēt mūs – bet varbūt tomēr nevar?

Ivo Briedis rakstījis scenārijus vairākām Latvijas fi lmām, kā režisors uzņēmis īsfi lmu “Fil-ma” un dokumentālo fi lmu “Nacionālais pieskāriens” (kopā ar norvēģu režisoru Mortenu Trāviku). Pēc Brieža idejas un scenārija uzņemtā Jurģa Krāsona animācijas fi lma “Norīt krupi” (2010) saņēmusi trīs Grand Prix starptautiskos animācijas fi lmu festivālos un ie-kļauta Kannu kinofestivāla īsfi lmu konkursā.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS LAIKS IET

LATVIJA / 2015 / 6 MIN / ANIMĀCIJA / KRĀSAINA

REŽIJA IVO BRIEDIS

SCENĀRIJS IVO BRIEDIS

MĀKSLINIEKS VALDIS BROŽE, ANU-LAURA TUTELBERGA


STUDIJA ATOM ART


LAIKS IET


Režisores Ievas Ozoliņas debijas fi lma ir personisks detektīvstāsts. 20. gadsimta 90. gados viņas tēvs – bankrotējušas bankas prezidents – pazūd bez vēsts. Tēvs ir Interpola meklēšanā sešpadsmit gadus, līdz beidzot pienāk ziņa, ka kāds vīrietis ar meklējamā vīrieša personas datiem ir pieteicies Kualalumpuras psihiatriskajā klīnikā. Vai tas patiešām ir Ievas tēvs, un kā viņš nonācis Malaizijā? Aizraujošs un smeldzīgs stāsts par cilvēku, kurš pazaudē sevi pārmaiņu laikā.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS MANS TĒVS BAŅĶIERIS

LATVIJA / 2015 / 68 MIN / DOKUMENTĀLĀ / KRĀSAINA

REŽIJA IEVA OZOLIŅA

KAMERA ALEKSANDRS GREBŅEVS

PRODUCENTS GINTS GRŪBE

STUDIJA MISTRUS MEDIA

IZPLATĪTĀJS MISTRUS MEDIA

MANS TĒVS BAŅKIERIS


Nesaudzīgi atlaidis streikojošos strādniekus, ostas uzņēmuma īpašnieks nolemj atpūsties, dodoties brīvdienās uz Itāliju ar savu jauniņo sievu. Vakarā pirms prombraukšanas viņa greznajā villā iekļūst viens no atlaistajiem darbiniekiem, jauns vīrietis oranžā ostas strād-nieka vestē. Svešiniekam izdodas īstenot savus slepkavnieciskos nodomus, taču tas ir tikai sākums mistisku notikumu virknei, kas atbrīvo viņā mītošos dēmonus.

Talantīgā jaunās paaudzes režisora Aika Karapetjana “M.O.Ž” ir pirmā šausmu fi lma, kas Latvijā tapusi pēdējo 20 gadu laikā. Filmas pasaules pirmizrāde notika Monreālas fantāzijas fi lmu festivālā Kanādā.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS М.О.Ж. М.О.Ж.

LATVIJA, IGAUNIJA / 2014 / 71 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA AIKS KARAPETJANS

SCENĀRIJS AIKS KARAPETJANS

KAMERA JĀNIS EGLĪTIS, JURĢIS KMINS

LOMĀS MAKSIMS LAZAREVS, ANTA AIZUPE, ĀRIS ROZENTĀLS

PRODUCENTS ROBERTS VINOVSKIS

STUDIJA LOCOMOTIVE PRODUCTIONS

IZPLATĪTĀJS WIDE

M.O.Ž.


Pelēkas jūras vidū ir pelēka Roņu sala. Uz pelēkās salas savu pelēko dzīvi dzīvo pelēki mednieki. Viss šeit ir vienkāršs un skarbs. Roņi un mednieki sadzīvo brutālā līdzsvarā. Kādu dienu uz salas ierodas fotogrāfs dokumentēt šo vidi. Viņam tas izrādās nāvīgi sarežģīti.

Edmunds Jansons debitējis animācijas režijā 1995. gadā. Panākumus ieguvis ar doku-mentālā materiālā balstīto fi lmu “Čiža acīm”, starptautisku ievērību izpelnījušās arī fi lmas “Kora turneja” un “Starptautiskā Tēva diena”, bet režisora jaunākā fi lma “Roņu sala” izrādīta pasaulē prestižākajā animācijas konkursā Anesī festivālā Francijā. Kopš 2011. ga-da Jansons veido ārkārtīgi populāro animācijas fi lmu ciklu “Lupatiņi” pašiem jaunākajiem skatītājiem.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS ROŅU SALA

LATVIJA / 2014 / 6 MIN / ANIMĀCIJA / MELNBALTA

REŽIJA EDMUNDS JANSONS

SCENĀRIJS EDMUNDS JANSONS

MĀKSLINIEKS EDMUNDS JANSONS


STUDIJA ATOM ART


ROŅU SALA


Antropoloģijas studente Norie no Japānas ierodas Latvijā, lai pētītu un rakstītu savu maģistra darbu par suitu novadu. Te viņa satiek vienu no vecākajām suitu sievām Mariju Steimani, sauktu par Ruču, kura nezina ne vārda angliski, toties dzied. Norie iemācās latviešu valodu un dziesmas. Antropoloģiskā interese pārvēršas patiesā draudzībā, kas neapdziest pat tad, kad Norie atgriežas Japānā: Ručs raizējas par Norie “tur, tālumā” un uztraucas par katru zemestrīci Japānā, bet Norie sauc Ruču par savu Latvijas vecmāmiņu, Japānā iet uz futbola spēli latviešu tautastērpā un kopā ar draugiem sauc: “Sarauj, Latvija!”

Režisore un producente Ināra Kolmane darbojas kino kopš 80. gadu beigām. Līdz šim lielāko ievērību guvusi viņas fi lma “Mans vīrs Andrejs Saharovs”, bet sirsnīgā “Ručs un Norie” ir kļuvusi par īstu kases grāvēju. Pašlaik Kolmane strādā pie savas otrās spēlfi lmas “Bille”, kas balstīta populārajā Vizmas Belševicas autobiogrāfi skajā romānā.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS RUČS UN NORIE

LATVIJA / 2015 / 65 MIN / DOKUMENTĀLĀ / KRĀSAINA

REŽIJA INĀRA KOLMANE

SCENĀRIJS INĀRA KOLMANE

KAMERA ANDREJS VERHOUSTINSKIS

PRODUCENTS JĀNIS JUHŅĒVIČS, INĀRA KOLMANE, MARTA MANNENBAHA

STUDIJA FILMU STUDIJA DEVIŅI

IZPLATĪTĀJS FILMU STUDIJA DEVIŅI

RUČS UN NORIE


Paša atspulgs spogulī viņam šķita tik svarīgs, līdz mirklim, kad viņš sevi tajā nesaskatīja.

Jurģis Krāsons ir godalgots šobrīd Latvijā ražīgākais spēlfi lmu mākslinieks, kurš ik pa laikam radoši un veiksmīgi izpaužas animācijas režijā. Par animācijas fi lmu “Melnā kaste” nominēts kā viens no labākajiem debitantiem. Krāsona otrā animācijas fi lma “Norīt krupi” atnesa viņam ne tikai “Lielā Kristapa” balvu kā labākajam animācijas režisoram, bet arī iespēju piedalīties Kannu starptautiskā kinofestivāla īsfi lmu konkursā.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS SEJA

LATVIJA / 2014 / 14 MIN / ANIMĀCIJA / KRĀSAINA

REŽIJA JURĢIS KRĀSONS

SCENĀRIJS IVO BRIEDIS

KAMERA MĀRTIŅŠ VEĻA

MĀKSLINIEKS JURĢIS KRĀSONS

PRODUCENTS LAILA PAKALNIŅA, JURĢIS KRĀSONS

STUDIJA HARGLA, KRASIVO LIMITED

IZPLATĪTĀJS KRASIVO LIMITED

SEJA


“KRĀSA, GAISMA UN KUSTĪBA IR VIŅA SABIEDROTIE”


Festivāla “Lielais Kristaps” balva “Par mūža ieguldījumu Latvijas fi lmu mākslā” 2015. gadā piešķirta izcilajam kinooperatoram Mikam Zvirbulim, kurš piedalījies ap 40 latviešu dokumentālo un spēlfi lmu veidošanā. To skaitā ir “Kārkli pelēkie zied” (1961), “Kapteinis Nulle” (1964), “Akmens un šķembas” (1966), “Elpojiet dziļi” (1967), “Klāvs – Mārtiņa dēls” (1970), “Mans draugs – nenopietns cilvēks” (1975), “Tās dullās Paulīnes dēļ” (1979), “Akmeņainais ceļš” (1983), “Bailes” (1986) un daudzas citas skatītāju iemīļotas kinolen-tes. Savas radošās karjeras laikā viņš sadarbojies ar izcilajiem latviešu kino režisoriem Gunāru Piesi, Oļģertu Dunkeru, Rolandu Kalniņu, Jāni Streiču, Aloizu Brenču, Gunāru Cilinski un citiem.

Miks Zvirbulis dzimis 1937. gadā Rīgā un jau pēdējos vidusskolas gados zinājis, ka nekļūs par skolotāju, ārstu, agronomu vai grāmatvedi. Ar fotografēšanu aizrāvies jaunietis aizbrauca mācīties uz Kinoinstitūtu Maskavā un kļuva par vienu no ražīgākajiem latviešu kinooperatoriem. Savu pirmo fi lmu „Salacgrīva” (1960) viņš kopā ar režisoru Gunāru Piesi uzņēma pirms 55 gadiem.

Miks Zvirbulis – tā ir kvalitāte fi lmas dramaturģijas atklāsmē, stila izjūtā un vizualizācijā. Viņa kamera ir plastiska un ritmiska, asa vai rotaļīga, bet vienmēr izteiksmīga. Krāsa, gaisma un kustība ir viņa sabiedrotie, ar ko meistars bagātinājis mūsu kino valodu. Savu laiku cenzūras “plauktā” nogulējušās fi lmas “Akmens un šķembas” un “Elpojiet dziļi” (abām režisors Rolands Kalniņš) ir spoži paraugi novatorismam un izteiksmībai. “Elpojiet dziļi” iekļauta Latvijas Kultūras kanona sarakstā kā viena no 12 visu laiku labākajām fi lmām.

Miks Zvirbulis – tā ir autoritāte, kam piemīt arī dzīves dramaturģijas risinājumu talants un stila izjūta. Filmēšanas grupās viņš allaž pratis uzturēt možu garu, pratis cilvēkus motivēt darīt visu labi un viegli – citreiz ar joku vai trāpīgu teicienu, citreiz ar jautājumu, padomu vai tikai skatienu, vai zaptīgu stāstu no Jūrmalciemu zvejnieku dzīves.

Izpelnījies augstu kolēģu cieņu un uzticību, veselus 18 gadus Miks Zvirbulis vadīja Latvijas Kinematogrāfi stu savienību (1968–1986). Viņa valdības laikā tā izveidojās par ietekmīgu nozares spēlētāju. Nozīmīga loma bija regulārai fi lmu ražas radošai analīzei ikgadējos plē-numos un kongresos. Kopā ar Ansi Epneru dzima doma par nozares balvas iedibināšanu.

MIKS ZVIRBULIS BALVAS “PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU LATVIJAS FILMU MĀKSLĀ” LAUREĀTS

IEVA ROMANOVA, Latvijas Kinematogrāfi stu savienības valdes locekle

Tā 1977. gadā piedzima “Lielais Kristaps”, balva, ko toreiz kokā izgreba tēlnieks Mārtiņš Zaurs un kuru piešķīra labākajai fi lmai Kinosavienības biedru balsojuma rezultātā. Laika gaitā mainījies balvas veidols, apbalvošanas process pāraudzis par Nacionālo fi lmu festi-vālu un visas sabiedrības kino svētkiem, bet “Lielais Kristaps” par katra balvas laureāta lepnumu un atpazīstamu fi lmu nozares zīmolu.

Paldies Mikam Zvirbulim par fi lmu mākslai veltīto mūžu, par stāju, koleģiālo draudzību, par fi lmām un radošo enerģiju. Paldies par “Lielo Kristapu”!


ATTĒLI NO LKA RĪGAS KINO MUZEJA KRĀJUMAFOTO: JURIS DZENIS

Telefonu montieris Cēzars no darba brīvajā laikā sacer dziesmas un tekstus, muzicēdams kopā ar draugiem izveidotajā ansamblī. Tomēr, lai ansamblis nonāktu līdz publikai, jāiziet garš tarifi kācijas un atļauju saņemšanas ceļš. Kultūras komisijas locekle Anita Sondore pavirši noklausās Cēzara dziesmas un nokritizē tās, bet vēlāk vairs gribēdama nevar apstādināt dažādu sabiedrisko apspriešanu dzirnakmeni, kuru pati iekustinājusi.

Rolanda Kalniņa fi lmās vairāk nekā jebkura cita viņa laikabiedra latviešu kinorežisora darbos atrodamas formālas, stilistiskas, jēdzieniskas sasauces ar tā laika pasaules kino virzieniem – franču un čehu jauno vilni. Tas, protams, ir arī fi lmas operatora Mika Zvirbuļa ieguldījums, kura kamera jutīgi iemūžinājusi 60. gadu Rīgas ielas un laikabiedrus, bet rotaļīgā fi lmas sākuma titru sekvence ir kļuvusi par vienu no ikoniskākajiem Latvijas fi lmu fragmentiem.

LATVIJA / 1967 / 80 MIN / SPĒLFILMA / KRĀSAINA

REŽIJA ROLANDS KALNIŅŠ

SCENĀRIJS GUNĀRS PRIEDE

KAMERA MIKS ZVIRBULIS

LOMĀS ULDIS PŪCĪTIS, DINA KUPLE, LĪGA LIEPIŅA, ARNOLDS LINIŅŠ, PAULS BUTKĒVIČS

STUDIJA RĪGAS KINOSTUDIJA

STUDIJA NACIONĀLAIS KINO CENTRS

ČETRI BALTI KREKLI (ELPOJIET DZIĻI...)

ATTĒL

S N

O L

KA

RĪG

AS

KIN

O M

UZE

JA K

RĀJU

MA

. FO

TO: J

URI

S D

ZEN

IS

122 | RIGA IFF ĪPAŠAIS SEANSS

RIGA IFF ĪPAŠIE PASĀKUMI

124 | RIGA IFF ĪPAŠIE PASĀKUMI

1968

1977

2015

2015

“Drīzumā darbu pārtrauks Rīgas kinoteātris “Kino 52”, DB informēja kinoteātra apsaim-niekotāja pārstāvis Ilvars Gudrimovičs. Viņš atklāja, ka “Kino 52” slēgšana esot bijusi pa-redzama jau pirms diviem gadiem, kad kļuva skaidrs, ka Rīgā būs daudzzāļu kinoteātris,” raksta avīze “Dienas Bizness” 2003. gada 7. novembrī.

Īsa ziņa Latvijas biznesa pasaules jaunumiem veltītajā laikrakstā patiesībā nozīmēja kādas gadsimtu ilgas ēras beigas. Tobrīd kā pēdējie vienas zāles kinoteātri bija palikuši tikai “Kinogalerija” un “Rīga” – iespējams, tāpēc ka tie joprojām saņēma fi nansiālu atbalstu no pašvaldības un valsts. Bet pati ēra patiesi bija varena. Jau trīsdesmito gadu beigās visādās Rīgas malās bija ap 40 kinoteātru. Pēc Otrā pasaules kara kinozāļu skaits bija samazinājies līdz 24, bet tupmākajos padomju okupācijas gados kinoteātru skaits lēnam pieauga, un citās Rīgas malās, kur veidojās jauni dzīvojamo ēku rajoni – Ķengaragā, Iļģu-ciemā un Sarkandaugavā, uzradās jaunas kinozāles. Periodā no 2. pasaules kara beigām līdz neatkarības atjaunošanai Rīgā ir bijis ap 40 kinoteātru.

Kinoteātris savā apkaimē – bieži neplānoti – izrādījās centrālā pulcēšanās vieta. Piemē-ram, Zemitāna laukumā 2 (vācu okupācijas laikā – Berlīnes laukums 2, padomju okupācijas laikā – 21. jūlija laukums 2) jau kopš 1938. gada atrodas kinoteātra “Teika” ēka. Par spīti tam, ka pats kinoteātris jau vairāk nekā desmit gadus slēgts, un tā ieejas vestibila sienas rotājušos slavenāko latviešu aktieru portretus nomainījis tikpat glīti izkārtots vīriešu un sieviešu apakšveļas tirdzniecības stends, tā fasādi joprojām rotā liels uzraksts KINO “Teika” – tā, it kā šīs telpas gaidītu kino rādīšanas atdzimšanu šajā ēkā. Kad ievietoju pāris bildes ar kinoteātri manis veidotajā feisbuka lapā “Zudušos kinoteātrus meklējot”, tās skatītāji pamatīgi sarosījās uz kinoteātra atjaunošanu, un katra nākamā komentāros ierakstītā atmiņa izsauca aizmirstas sajūtas par to, kā mēs, Teikas bērni, uz kino visbiežāk gājām pēc skolas. Mācību gads tuvojās beigām, un maija saule pamatīgi uzsildījusi gai-su – tik siltu, ka radās nepārvarama vēlme ātri iegādāties biļeti uz tuvāko kinoseansu un patīkami vēsajā kinozāles telpā noskatītos kārtējo sarkano vesternu vai indiešu spriedzes fi lmu. Drīz vien lapas komentētāju uzvārdos sāku atpazīt turpat Teikas vidusskolā (tajā laikā – 36. vidusskola) zināmos skolēnus no citām klasēm, atcerējos Teikas rajona sadzīvi ar turpat esošo pārtikas veikalu “Gastronoms” un tajā baudītos saldējuma kokteiļus. Nodomāju, ka droši vien tāda pati un vienlaikus katrai vietai individuāla noskaņa bija arī citās Rīgas apkaimēs: Vecrīgas kinoteātros “Aina” un “Komjaunietis”; Centra kinoteātros “21. jūlijs”, “Palladium”, “Rīga”, “Spartaks”, “Pionieris”, “Lāčplēsis”, “Daile”, “Blāzma”,

ZUDUŠOS KINOTEĀTRUS MEKLĒJOT

ZIGMĀRS JAUJA

RIGA IFF ĪPAŠIE PASĀKUMI | 125

“Džeržinska klubs” un “Gaisma”; Sarkandaugavas kinoteātros “Sarkandaugava” un “Aurora”; Āgenskalna kinoteātros “Sarkanā ausma” un “Oktobris”; Torņakalna kinoteātrī “Liesma”; Juglas kinoteātrī “Jugla”; Maskačkas kinoteātros “Daina” un “Udarņik”; Iļģu-ciema kinoteātrī “Ilga”; Dzirciema kinoteātrī “Dzintarpils”; Šampētera kinoteātrī “Iman-ta”; VEF apkaimes kinoteātrī “VEF”; Čiekurkalna kinoteātrī “Zvaigzne” un Bolderājas kinoteātrī “Bolderāja”. Bija arī sezonālie kinoteātri vasarām: Arkādijas parka kinoteātris “Arkādija”, Mežaparka kinoteātris “Uzvara” un Vecāķu vasaras kinozāle “Vasara”.

Ja kāds nepacietīgs lasītājs jautātu, kas vēl bija tik labs faktā, ka kinoteātri izkaisīti pa visu Rīgu un tu varēji izbraukāt visu pilsētu, tuvējā kinoteātrī vajadzīgo fi lmu neatradis, es teiktu, ka papildus ceļošanai un pilsētas izbaudīšanai visā tās dažādībā, arī pati kino skatīšanās pieredze bija īpatnēja. Kā aptaujāti izteicās daudzi tā laika kino baudītāji, tā bija kino skatīšanās ar pievienoto vērtību. Iespējams, šo pievienoto vērtību veidoja apkai-mes iemītnieki un viņu radītā sociālā un pilsētvide. Piemēram, Teikas apkaimes iemītnieku miers un pieklājīga cilvēka daba bija jūtama arī kinozālē. Turpretim kādā brīnumainā feisbuka lapas “Zudušos kinoteātrus meklējot” komentārā Ilze Verhaeghe stāstīja: “Mas-kačkas “Udarņikā” es pirmoreiz redzēju “Andreju Rubļovu”; kaktā bija krāsns, pilnīgs bezgaiss un iereibusi publika...”

Par to arī būs 28 kinoteātru foto izstādes “Zudušos kinoteātrus meklējot” stāsts – par gadsimtu ilgušas ēras beigām, par to, kā šodien izskatās kinoteātri, kas savulaik dažādās pilsētas malās bagātināja kino skatīšanās pieredzi, un par to, ka, laikam neapstādināmi un liegi ritot uz priekšu, tie var arī izzust ne tikai no dzīves, bet arī no mūsu atmiņām.

1900 2015

1946. gads. Rīgāpalikuši vien 16kinoteātri

70. gadu vidus -pēckara augstākaispunkts - Rīgā 36kinoteātri

2003. gadā uzbūvē''Forum Cinemas'', kasuzreiz aizņem lielākokino izrādīšanastirgus daļu ar 14kinozālēm

Rīgā 3 daudzzāļu kinoteātri. Kopā 30kinozāles

Labais krasts ārpus centra

Kreisais krasts ārpus centra

Centrs

Splendid Palace

1910. gada vidus - Rīgasbūvvaldē iesniegti vismaz52 projekti uz kinoteātrubūvniecību. Ne visussaskaņo, bet liela daļa tiekizbūvēti nelegāli.

1939

30. gadi -Elizabetes iela irRīgas Brodveja.Pilsētā 37 kinoteātriun 6 no tiemgrupējas apElizabetes ielu

Kinozāļu skaits Rīgāun sadalījums pa apkaimēm, sākot no 20. gs. sākumalīdz 2015. gada rudenim.

1976

Uzrodas jauns mazskinoteātris pēcilgiem laikiem.''Kino Bize''

0

50

1914

Apkaimes

1901. gadāPuškina bulvārīuzbūvē mazukoka kinoteātri .Nosaukums -''Ilūzija''

2003


Tas nenozīmē, ka skola ir beigusies, un visi iet mājās. Mūsu skolas fi rmas zīme ir, ka katru mācību uzdevumu, lai cik tas arī nebūtu metodiski konkrēts, studenti izpilda kā mazas fi lmas. Studiju gados sanāk daudz mazu fi lmu. Tās ir tapušas no brīvas ieceres, ar radošām mokām un pašiem sev un draugiem, kursa biedriem par prieku. Te būs neliela daļa.

VIENA KADRA FILMA (UZ CEĻA)Režija un kamera MĀRTIŅŠ JURĒVICS / 2013 / 4 MIN

SISTĒMARežija ARMANDS ZAČS / Kamera JĀNIS REINFELDS / 2010 / DOKUMENTĀLĀ FILMA / 13 MIN

KK-2678REŽIJA UĢIS OLTE / KAMERA JURIS ZEMĪTIS / 2006 / SPĒLFILMA / 16 MIN

LIFTS Režija LIENE LINDE / Kamera DAINIS JURAGA / 2012 / SPĒLFILMA / 2 MIN

KINONOVELE “PAGĀTNE SAUC”Režija PĒTERIS ROZĪTIS / Kamera KĀRLIS JAUNZEMS / 2015 / DOKUMENTĀLĀ FILMA / 7 MIN

LOKŠĀVĒJSRežija un kamera RINALDS ZELTS / 2014 / DOKUMENTĀLĀ FILMA / 13 MIN

PAŠPORTRETSRežija GATIS UNGURS / Kamera GUNDARS JĀKOBSONS / 2013 / SPĒLFILMA / 5 MIN

TERITORIJARežija VENTS GRĪNBAUMS / 2015 / SPĒLFILMA / 17 MIN

REBEKKARežija DĀVIS DREIMANIS / Kamera IVO SKANSTIŅŠ / 2015 / SPĒLFILMA / 19 MIN

PLENČI Režija GATIS UNGURS / Kamera KRISTAPS DZENIS / 2015 / SPĒLFILMA / 24 MIN

RIGA IFF PRIEKŠVAKARS

LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJAS AUDIOVIZUĀLĀS MĀKSLAS KATEDRAS STUDENTU FILMU PROGRAMMA “PĒC SKOLAS”

15. OKTOBRĪ PLKST. 19:19KINOTEĀTRIS SPLENDID PALACE, LIELĀ ZĀLE


“NEVIENS NEVIENU NEATKLĀJA. NEVIENS NEVIENU NEPABIKSTĪJA. VIŅA ATKLĀJA PATI SEVI”

1936. gada 17. novembrī Ingrīda Bergmane dienasgrāmatā rakstīja: “Man nebija iemesla baidīties. Kritika bija patiešām laba. Šoreiz nav neviena, kas teiktu kaut vienu sliktu vārdu par mani. Viņi teica, ka Gesta Ekmans, protams, bija ļoti labs – viņi to arī bija gaidījuši –, taču pārsteigums un sensācija bija Ingrīda Bergmane. Es esmu tik laimīga.” Viņa bija nospēlējusi lomu, kas aktrisi padarīs par pasaules mēroga zvaigzni, taču, lai kā arī vēlāk viens no leģendārākajiem Holivudas producentiem Deivids O. Selzniks censtos visus Ingrīdas Bergmanes atklāšanas laurus savākt sev, patiesībā viņa pati bija tā, kas atklāja Ingrīdu Bergmani.

Jozefs Gēbelss saviem padotajiem lika manīt, ka, iespējams, Vācijā būs jauna kinozvaig-zne. Viņas māte bija vāciete, tāpēc ar “papīriem viss bija kārtībā”, taču, kamēr nacisti domāja, Gustafs Molanders bija pieņēmis citu lēmumu. Galveno sieviešu lomu melodrāmā “Intermeco” viņš piešķirs Ingrīdai Bergmanei, kura piecās lomās jau bija pierādījusi savu talantu, un saliks pārī ar zviedru teātra un kino leģendu Gestu Ekmanu, nemaz nenojau-šot, kādas pārmaiņas ienesīs 20 gadus vecās aktrises dzīvē.

Stāsts nav oriģināls. Pasaulslavens vijolnieks, kura privātajā dzīvē apdzisušas mīlas lies-mas, iemīlas savas meitiņas klavierskolotājā, taču drīz saprot, ka nav ar mieru atteikties no sievas, ar kuru pavadīti tik daudzi gadi. 20. gadsimta 30. gadu vidū šāds melodramatisms nozīmēja vienu – skatītāji uz kinoteātriem trauksies bariem, un par to bija pārliecināts gan Molanders, gan Ekmans, turklāt bija vēl vairāki elementi, kas ļāva kaldināt tik skaistus sapņus. Pāri visam bija mūzika – “Intermeco” galvenā tēma vēl gadu desmitiem skanēja to skatītāju ausīs, kas bija vērušies Molandera fi lmas kadros, taču pat tā nobālēja Ingrīdas Bergmanes priekšā, tāpat kā piekāpās arī tēmu izklāsta priekšā, kas atbilstoši laikmeta noskaņojumam spēja aizkustināt par viscietsirdīgākā skatītāja sirdi. Taču nevienā no fi lmas ainām nenolasās, cik dramatiska bija fi lmas uzņemšana. Gesta Ekmans katru vakaru uzstā-jās teātrī, un fi lmēšana sākās pēc pusnakts un turpinājās arī pēc pirmo gaiļu dziesmām. Ne reizi vien fi lmēšanā iesaistītie bija ar mieru visam atmest ar roku, un kārtējo reizi kā glābējeņģelis parādījusies Bergmane, ideāli nospēlējusi ainu, un Molanders visiem ļāvis doties mājās. Viņai, kurai nebija formāli iegūtas izglītības, piemita aktrisei kas daudz vērtī-gāks – emocionālā inteliģence, un Ingrīda Bergmane to piešķīra savām varonēm.

Pēc pirmizrādes Gustafs Molanders atzina, ka “Intermeco” panākumu atslēga ir Ingrīda Bergmane. “Neviens nevienu neatklāja. Neviens nevienu nepabikstīja. Viņa atklāja pati

LIKTENĪGĀ LOMA

ZANE DZENE

INGRĪDAI BERGMANEI – 100 | 129

sevi,” dāsns bija režisors, un ar viņu vienisprāt bija skatītāji. 1937.gadā zviedri par popu-lārāko aktrisi atzina Ingrīdu Bergmani – viņa krietni apsteidza savu tautieti Grētu Garbo, kura jau 10 gadus strādāja Holivudā, un fi lmas nonākšana Atlantijas okeāna otrā krastā izraisīja nopietnu interesi par jauno aktrisi. Žurnāls “Variety” prognozēja, ka Bergmanei lemts spīdēt Holivudā.

Deivida O. Selznika Ņujorkas birojā nepagurusi strādāja Keja Brauna un viņas palīdze Elza Noibergere. Viņu pienākumos ietilpa lielajam ekrānam adaptējamu lugu meklējumi, ārvalstu kino skatīšanās un jaunu talantu piedāvāšana savam priekšniekam. Kāds jauns vīrietis, nesen atgriezies no Zviedrijas, Elzai ieminējās, ka viņa vecāki ir gluži vai bez prāta par fi lmu “Intermeco” un meiteni, kura tajā spēlē. “Varbūt jums ir vērts paskatīties uz viņu,” puisis ierosinājis. Pirmā uz kino devās Elza, drīz to skatījās arī Keja, pēc tam nosū-tot Selznikam telegrammu, lai viņš iegādājās šīs “Intermeco” ekranizēšanas tiesības un sāk domāt par amerikānisko versiju, iespējams, ar Bergmani vienā no galvenajām lomām. Viņa sagādāja atsauksmes par jauno aktrisi, viņas foto un arī pašu fi lmu, taču Selzniks bija pārņemts ar “Vējiem līdzi” un “Rebekas” radīšanu un tikai pēc ilgas pierunāšanas bija ar mieru dažu kolēģu sabiedrībā fi lmu noskatīties. Reimonds Klūns vēlāk stāstīja, ka “Intermeco” atgādinājusi ziepju operu, taču Ingrīda Bergmane bijusi izcila un visi klāt-esošie skubinājuši Selzniku darīt visu, lai viņa ierodas Holivudā. Producents gan iebilda, ka seanss rīkots, lai saprastu, vai vērts pārfi lmēt “Intermeco”, nevis uz Holivudu atgādāt vēl vienu aktrisi, bet Klūns bija nepiekāpīgs: “Jā, protams, taču rimeiku mēs veidosim ar Bergmani.” Tikmēr par jauno zviedrieti interesējās Londonā, citās Holivudas studijās un arī Vācijā, un no Kejas Braunas ziņojumiem beidzot arī Selznikam tapa skaidrs, ka, ja viņš nepasteigsies, līgumu ar Bergmani parakstīs kāds cits. Viņa patmīlība to nepieļāva.

Anitas Hofmanes lomu Ingrīda Bergmane izdzīvoja vēlreiz – 1939.gadā tapa Holivudas melodrāma ar Lesliju Hovardu galvenajā vīriešu lomā –, un zvaigzne bija dzimusi. Ilgās karjeras laikā Bergmane ar milzu panākumiem strādāja gan Amerikā, gan Eiropā, gan kino, gan teātrī, gan televīzijā, viņa saņēmusi trīs Oskarus, četrus Zelta globusus, divas Emmy balvas, Volpi kausu Venēcijā un Tony. Bet tas jau ir cits stāsts – par Holivudas dīvu, ne vienkāršu meiteni no Zviedrijas, kura sapņoja par aktrises karjeru.

130 | INGRĪDAI BERGMANEI – 100

Pasaulslavens vijolnieks iemīlas savas meitas klavierskolotājā, un uzaicina viņu līdzi savā nākamajā koncertturnejā. Anitas jūtas ir dziļas un patiesas, un tieši tādēļ viņa atsakās no attiecībām, lai nekaitētu Brandta ģimenei un karjerai. Atgriezies pie sievas un bērniem, Brandts saprot, ka aizraušanās ar Anitu bijusi tikai starpspēle, intermeco, viņa dzīvē.

Emcionāli niansētā Gustafa Molandera fi lma kļuva par Ingrīdas Bergmanes Holivudas karjeras sākumpunktu – trīs gadus vēlāk viņa atkārtoja Anitas lomu Deivida Selznika producētajā fi lmas rimeikā Holivudā.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS INTERMEZZO

ZVIEDRIJA / 1936 / 93 MIN / SPĒLFILMA / MELNBALTA

REŽIJA GUSTAFS MOLANDERS

SCENĀRIJS GESTA STEVENSS, GUSTAFS MOLANDERS

KAMERA EKE DALKVISTS

LOMĀS GESTA EKMANS, INGRĪDA BERGMANE, INGA TIDBLADA

STUDIJA SVENSKA FILMINDUSTRI


INTERMECO

INGRĪDAI BERGMANEI – 100 | 131

Zviedru kriminālžanra ekspertes Kerstinas Bergmanes lekcija ļaus uzzināt, kas ir Nordic noir, ar ko tas atšķiras no citiem kriminālžanra paveidiem un kāpēc tas kļuvis tik populārs visā pasaulē. Tāpat uzzināsim par kriminālžanra tradīcijas niansēm katrā no Ziemeļvalstīm un iepazīsimies ar Nordic noir jaunākajām tendencēm.

Dr. Kerstina Bergmane ir zviedru kriminālžanra pētniece, literatūras kritiķe un Zviedrijas Kriminālliteratūras akadēmijas locekle. Viņa ir grāmatas “Zviedrijas kriminālliteratūra: Nordic noir radīšana” (Swedish Crime Fiction: The Making of Nordic Noir, 2014) autore, iz-devuma “Zviedrijas kriminālliteratūras reģioni: no Skanes līdz Lapzemei” (Deckarnas svenska landskap: Från Skåne till Lappland, 2014) redaktore un grāmatas “Kriminālliteratūra: attīstība, žanri, perspektīvas” (Kriminallitteratur: Utveckling, genrer, perspektiv, 2011) līdzautore. Viņa ir daudzu akadēmisku un populārzinātnisku rakstu autore, kuru tēmas ietver gan zviedru, gan starptautisko kriminālliteratūru. Kā kriminālžanra eksperte, rakstniece un pasniedzēja viņa uztur mājas lapu un blogo vietnē crimegarden.se (zviedru valodā).

Pēc lekcijas, plkst. 17.00, turpat Film Noir tiks demonstrēta fi lma “Bezmiegs” (rež. Eriks Skjoldbjergs, 1997).

Lekcija un fi lmas seanss – bez ieejas maksas

ZIEMEĻU MINISTRU PADOMES BIROJS LATVIJĀ PIEDĀVĀ LEKCIJA “NORDIC NOIR NOSLĒPUMI”

KINOTEĀTRA SPLENDID PALACE KAFEJNĪCĀ FILM NOIR2015. GADA 20. OKTOBRĪ, PLKST. 16.00


Policijas inspektors Engstroms izmeklē slepkavību kādā Norvēģijas pilsētā aiz Polārā lo-ka. Vajājot meklēto slepkavu, bezmiega mocītais Engstroms nejauši nogalina savu kolēģi. Viņš cenšas savu noziegumu noslēpt, taču, kad atklājas, ka meklētais slepkava ir bijis liecinieks negadījumam, Engstroms tiek ierauts arvien dziļāk bīstamā melu virpulī.

Filmas Holivudas rimeikā, ko 2002. gadā uzņēmis režisors Kristofers Nolans, lomās fi lmē-jušies Als Pačino, Robins Viljamss un Hilarija Svanka.

ORIĢINĀLNOSAUKUMS INSOMNIA


REŽIJA ERIKS SKJOLDBJERGS

SCENĀRIJS NIKOLAJS FROBENIUSS, ERIKS SKJOLDBJERGS

KAMERA ERLINGS TŪRMANS-ANDERSENS

LOMĀS STELLANS SKĀRSGARDS, SVERRE ANKERS OUSDĀLS, BJERNS FLOBERGS, GĪSKENA ARMANDA

PRODUCENTS TOMASS BAKSTRĒMS, PETTERS J. BORGLI, TOMS REMLOVS

STUDIJA NORSK FILM

IZPLATĪTĀJS FILMPARKEN

BEZMIEGS

RIGA IFF ĪPAŠAIS SEANSS | 133

Ik gadu Eiropā top vairāk nekā 1000 spēlfi lmas, bet vairumam neizdodas nokļūt aiz savas valsts robežām. Arī Latvija ir šo valstu skaitā – tikai dažas no šeit tapušajām fi lmām ir komerci-āli izplatītas ārvalstīs. Creative Europe MEDIA seminārā aplūkosim pašreizējo situāciju Eiropas fi lmu izplatīšanā Latvijā un citās Eiropas valstīs, Creative Europe MEDIA sniegto atbalstu fi lmu izplatīšanai, vietējos ar kino izplatīšanu un mārketingu saistītos pasākumus un Latvijas fi lmu iespējas nokļūt starptautiskajā kino izplatīšanas apritē.

Semināra īpašais viesis Kristians Have, kas pārstāv Dānijas kompāniju “Have Communicati-ons”, dalīsies pieredzē par efektīvākajiem fi lmu mārketinga paņēmieniem. Par savas kompā-nijas mērķiem Kristians Have saka tā:

“Mums komunikācija nenozīmē pēc iespējas skaļāk kliegt, lai par katru cenu tiktu sadzirdēti arvien haotiskākajā mediju vidē. Mūsuprāt, komunikācijas pamatā ir ticamība. Labs saturs. Sava vīzija. Kultūrā, biznesā, politikā – un sabiedrībā kopumā.Mūsu klienti ir dažādi, un mūsu specialitāte ir stāsti, stratēģiskā zīmolvedība, pieredzē balstīta komunikācija un tieša saskarsme ar medijiem. Trīs desmitgadēs esam kļuvuši par vienu no vadošajām komunikāciju aģentūrām Skandināvijā – gada laikā mēs īstenojam 150 projektus.Mēs nodrošinām, ka mūsu klienti ietekmē publisko vidi. Mēs popularizējam labu saturu un nodrošinām mediju interesi, neskatoties uz to, vai projekts ir plaša vai šaura mēroga. Mēs droši un apņēmīgi burājam mediju vidē un garantējam atpazīstamību, kas rada pievienoto vērtību – atpazīstamību, kam ir nozīme.”Ar nepacietību gaidām iespēju uzklausīt Kristianu Havi un citus semināra viesus, un esam pārliecināti, ka “Films for Latvia” gaida spoža nākotne!

KRISTIANS HAVE (Dānija) ir Have Communications dibinātājs (1983), īpašnieks, līdz 2010. gadam – izpilddirektors un pašlaik – radošais direktors. Komunikācijas jomā Kristians Have ir stradājis ar virkni izcilu projektu, tostarp Amerikas Kinoakadēmijas balvu ieguvušo Susannas Bīras spēlfi lmu “Labākā pasaulē”. Viņš ir vairāku grāmatu autors, kuru tēmu loks aptver komunikāciju kultūras nozarē, auditorijas analīzi un slavenību kultūru. Kopenhāgenas Biznesa skolas un Ālborgas universitātes asociētais profesors.

CREATIVE EUROPE MEDIA LATVIJA UN NACIONĀLAIS KINO CENTRS PIEDĀVĀ SEMINĀRS “EIROPAS FILMU MĀRKETINGS UN IZPLATĪŠANA”

KINOTEĀTRĪ SPLENDID PALACE2015. GADA 16. OKTOBRĪ



“European Script Meeting” (ESM) ir kino nozares pasākums, kura mērķis ir veicināt starp-tautisku radošo partnerību, veidojot fi lmu scenārijus. Pasākumā tiekas starptautiski atzīti, pieredzējuši fi lmu scenāristi un fi lmu veidotāji no visas pasaules, lai individuālās tikšanās apspriestu iespējamu savstarpēju sadarbību. ESM dalībnieki piedalās arī visos Riga IFF pasā-kumos un dodas īpaši organizētās fi lmēšanas lokāciju izpētes tūrēs Rīgā un tuvākajā apkārtnē. Plašākai auditorijai tiek piedāvātas lekcijas, semināri, gadījumu izpēte un darbnīcas par stāstu starptautisku konvertējamību.

PROGRAMMA

24. oktobris, kino kafejnīca “Film Noir”, plkst. 10.00–18.00

Individuālās tikšanās.

Ieeja tikai dalībniekiem.

25. oktobris, kino kafejnīca “Film Noir”, plkst. 10.00–18.00

Lekcijas, semināri, gadījumu izpēte un darbnīca.

Ieeja ikvienam interesentam, bez ieejas maksas.

Visi pasākumi notiek angļu valodā.

Tālr. +371 26551248, e-pasts: [email protected]

Dalībnieku saraksts un norises grafi ks: esm.rigaiff.lv

EUROPEAN SCRIPT MEETING

2015. GADA 24. UN 25. OKTOBRĪKINO KAFEJNĪCĀ “FILM NOIR”

ArgentīnaParabellum 33

ASVDoņeckas lidosta 101Eimija 28Sejas 42

AustrijaApžilbinātie 98Muzejs “Revolūcija” 105Parabellum 33

BeļģijaIstabenes dienasgrāmata 30Notikums 19Zelta leģenda 83

BrazīlijaVirve 83

BulgārijaAferim! 26

ČehijaAferim! 26

DānijaAuni 14, 48Lūša stunda 50Skaļāk par sprādzieniem 53, 71Viesnīca 54Ziemeļrietumi 56

FrancijaAferim! 26Baisās pasakas 27Burvju kalns 15Istabenes dienasgrāmata 30Mana māte 31Miers mūsu sapņos 16Mustangs 17Omārs 32Sangailes vasara 21Skaļāk par sprādzieniem 53, 71Vienas vasaras hronika 43Zelta leģenda 83

GrieķijaOmārs 32Skolas pagalmā 75

GruzijaDubultie svešinieki 111

IgaunijaČau, Rasma! 110Gaisma 89Kāršu namiņš 88M.O.Ž. 114Zupas pilsētas slepenā biedrība 64

IslandeAuni 14, 48

ItālijaBaisās pasakas 27Jaunie čigānu lauvas 74Koris 78Mana māte 31

IzraēlaShouk 81

ĪrijaOmārs 32

JaunzēlandeGausie rietumi 29

KanādaČempionāts “Golden Gloves” 40Kaķis maisā 41Shouk 81

KataraMustangs 17

KrievijaBrodska mantinieki 97Ikonoskops 103Ļaujiet man vienkārši būt 104Miers mūsu sapņos 16Muzejs “Revolūcija” 105Revolūcijas eņģeļi 20

136 | RĀDĪTĀJI

VALSTIS

LatvijaAugstāk par zemi 87Čau, Rasma! 110Četri balti krekli (Elpojiet dziļi...) 121Dubultie svešinieki 111Kā Lupatiņi būvēja māju 60, 61Kā Lupatiņi kārtoja māju 60, 61Kā Lupatiņi precējās 60, 61Kā Lupatiņi slēpās 60, 61Kā Lupatiņi veseļojās 60, 61Laiks iet 112Lācars 88Mans tēvs baņķieris 113M.O.Ž. 114Plenči 89Roņu sala 115Ručs un Norie 116Seja 117Zeme ir visvientuļākā planēta 88

Lielbritānija1+1 82Baisās pasakas 27Eimija 28Gausie rietumi 29Omārs 32

LietuvaDembava 87Man ir aptuveni divdesmit gadi 87Miers mūsu sapņos 16Sangailes vasara 21

MelnkalnePatvērums 75

NīderlandeNotikums 19Omārs 32Sangailes vasara 21Starp mums 77Viņi ir izglābušies 55Vraks 79

NorvēģijaBezmiegs 133Jā, mēs mīlam 80Kārina un konsultante 80Ne savā dabā 18, 51Operācija “Arktika” 59Pēdējais vārds 52Rītputniņa un Murkšķa ziemas brīvdienas 62Skaļāk par sprādzieniem 53, 71

Padomju SavienībaEntuziasms (Donbasa simfonija) 39

PolijaBurvju kalns 15Domino efekts 100Iedzimtā alkatība 76Mājas 74Manas dvēseles skaņa 81Objekts 79

RumānijaAferim! 26Burvju kalns 15Māksla 77

SomijaViņi ir izglābušies 55

ŠveiceElpa 78Groznijas blūzs 102

TurcijaMustangs 17

UkrainaDivas dienas Ilovaiskā 99Muzejs “Revolūcija” 105

UngārijaSaula dēls 34

UrugvajaParabellum 33

VācijaDomino efekts 100Drošā vieta 76Mana tievā māsa 70Mustangs 17Sātaniskais dūksnājs – DIVI 82

ZviedrijaEs esmu Ingrīda 49Intermeco 131Ja nu... 58Lūša stunda 50Mana tievā māsa 70Pēdējais vārds 52Smeldze 72Viesnīca 54Zēns zelta biksēs 63

RĀDĪTĀJI | 137

138 | RĀDĪTĀJI

Alkabecs, Džils 82Altšulers-Kurčatovs, Dmitrijs 97Andrea, Monika 80Ābele, Jānis 87Babinceva, Natālija 105Bakovskis, Voiceks 81Bareisa, Laurinas 87Bartas, Šarunas 16Belluči, Nikolā 102Bjerkmans, Stīgs 49Borova, Agņeška 74Briedis, Ivo 112Būe-Vāla, Grēte 59Damiana, Anka 15Dragasaki, Rinio 75Dzieģica, Natālija 76Ergjuvena, Denīze Gamze 17Fedorčenko, Aleksejs 20Ganuščuks, Ruslans 99Garone, Mateo 27Gjevers, Ole 18, 51Grols, Žils 40, 41Guedes, Tiago 78Hakonarsons, Grimurs 14, 48Hambeka, Linda 58Hanss, Villijs 82Heidebeka, Marika 58Hellande, Anete Seugestāda 62Hendrikss, Guido 77Jansons, Edmunds 60, 115Jerastovs, Andrejs 101Kaisers, Fabians 78Kalniņš, Rolands 121Kapadia, Asifs 28Karapetjans, Aiks 114Karpinjano, Jonass 74Kasavītiss, Džons 42Kavaite, Alante 21Kavtaradze, Marija 87Knībe, Morgans 79Kolmane, Ināra 116Krāgs-Jakobsens, Sērens 50Krāsons, Jurģis 117Langseta, Līsa 54

Lantimos, Jorgs 32Lekere, Ivete 98Lemhāgena, Ella 63Lenkena, Sanna 70Lesmess, Karloss E. 88Linde, Liene 88Lobato, Pablo 83Lozņica, Sergejs 19Maklīns, Džons 29Manskis, Vitālijs 103Molanders, Gustafs 131Moreno, Dotans 81Moreti, Nanni 31Morēns, Edgars 43Nemešs, Lāzlo 34Norlina, Sofi ja 72Nuers, Mihaels 56Nurmameds, Sergejs 97Ņiviera, Elvīra 100Olte, Uģis 111Ozoliņa, Ieva 113Paju, Marguss 64Pakalniņa, Laila 110Riekstiņš, Kristians 88Rinners, Lukas Valenta 33Rosolovskis, Piotrs 100Ruksa, Zora 76Rušs, Žans 43Salatičs, Ivans 75Sāraka, Nora 89Sitaru, Adrians 77Skibinska, Paulīna 79Skjoldbjergs, Eriks 133Smolders, Olivers 83Trīrs, Joahims 53, 71Trūels, Jāns 52Trošinkins, Matvejs 104Ungurs, Gatis 89Valkeapē, J.-P. 55Vertovs, Dziga 39Vitce, Halvars 80Volde, Marte 18, 51Žako, Benuā 30Žude, Radu 26

REŽISORI

RĀDĪTĀJI | 139

1+1 82Aferim! 26Apžilbinātie 98Augstāk par zemi 87Auni 14, 48Baisās pasakas 27Bezmiegs 133Brodska mantinieki 97Burvju kalns 15Čau, Rasma! 110Čempionāts “Golden Gloves” 40Četri balti krekli (Elpojiet dziļi...) 121Dembava 87Divas dienas Ilovaiskā 99Domino efekts 100Doņeckas lidosta 101Drošā vieta 76Dubultie svešinieki 111Eimija 28Elpa 78Entuziasms (Donbasa simfonija) 39Es esmu Ingrīda 49Gaisma 89Gausie rietumi 29Groznijas blūzs 102Iedzimtā alkatība 76Ikonoskops 103Intermeco 131Istabenes dienasgrāmata 30Ja nu... 58Jaunie čigānu lauvas 74Jā, mēs mīlam 80Kā Lupatiņi būvēja māju 60, 61Kā Lupatiņi kārtoja māju 60, 61Kā Lupatiņi precējās 60, 61Kā Lupatiņi slēpās 60, 61Kā Lupatiņi veseļojās 60, 61Kaķis maisā 41Kārina un konsultante 80Kāršu namiņš 88Koris 78Laiks iet 112Lācars 88Lūša stunda 50Ļaujiet man vienkārši būt 104

Mana māte 31Mana tievā māsa 70Manas dvēseles skaņa 81Man ir aptuveni divdesmit gadi 87Mans tēvs baņķieris 113Mājas 74Māksla 77Miers mūsu sapņos 16M.O.Ž. 114Mustangs 17Muzejs “Revolūcija” 105Ne savā dabā 18, 51Notikums 19Objekts 79Omārs 32Operācija “Arktika” 59Parabellum 33Patvērums 75Pēdējais vārds 52Plenči 89Revolūcijas eņģeļi 20Rītputniņa un Murkšķa ziemas brīvdienas 62Roņu sala 115Ručs un Norie 116Sangailes vasara 21Saula dēls 34Sātaniskais dūksnājs – DIVI 82Seja 117Sejas 42Shouk 81Skaļāk par sprādzieniem 53, 71Skolas pagalmā 75Smeldze 72Starp mums 77Vienas vasaras hronika 43Viesnīca 54Viņi ir izglābušies 55Virve 83Vraks 79Zelta leģenda 83Zeme ir visvientuļākā planēta 88Zēns zelta biksēs 63Ziemeļrietumi 56Zupas pilsētas slepenā biedrība 64

FILMU NOSAUKUMI

140 | RĀDĪTĀJI

A.Bley Film Studio+371 [email protected]

Air Productions+371 [email protected]

Animācijas Brigāde+371 [email protected]

Anša Epnera Studija AVE+371 [email protected]

Art Novo+371 29464262info@artnovofi lmproduction.com

Atom Art+ 371 [email protected]

Avantis Promo+371 [email protected]

Balti+371 [email protected]

Baltic Film Services+371 6 [email protected]

Baltic Pine Films+371 67888502info@balticfi lms.com

Biedrība “Jaunās demokrātijas centrs”+371 [email protected]

Boheme International+371 67313510

Brox Media+371 [email protected]

Camera Obscura+371 [email protected]

Deviņi+371 [email protected]

Ego Media+371 [email protected]

Eiropas Dokumentālā Kino simpoziji+371 [email protected]

Elm Media+371 [email protected]

FA Filma+371 26995300fafi lma@fafi lma.lv

Fenixfi lm+371 29475390fenixfi [email protected]

Film Angels Studio+371 [email protected]

Fly for Film+371 [email protected]

F.O.R.M.A.+371 [email protected]

Forma Pro Films+371 27775814info@formaprofi lms.com

FreshStep Productions+371 [email protected]

Ģilde+371 [email protected]

Hansa Media+371 [email protected]

Happy Plum’s Trust+371 [email protected]

Hargla+371 [email protected]

Jura Podnieka Studija+371 [email protected]

Kaupo Filma+371 [email protected]

Kinolats+371 [email protected]

Klipu fi lmu darbnīca+371 [email protected]

Krasivo Limited+371 [email protected]

Krukfi lms+371 22051060info@krukfi lms.com

LATVIJAS FILMU STUDIJAS

RĀDĪTĀJI | 141

Labvakar+371 [email protected]

Locomotive Productions+ 371 29298667offi [email protected]

Lunohod+371 [email protected]

Mistrus Media+371 [email protected]

Nida Filma+371 29296914offi ce@nidafi lma.lv

Nomadi+371 [email protected]

PARUS Studio+371 [email protected]

Platforma+371 [email protected]

Red Dot Media+371 [email protected]

Riverbed+371 [email protected]

Rīgas Kinostudija+371 67790303offi [email protected]

Rija+371 67362656info@rijafi lms.lv

Screen Vision+371 [email protected]

SCUBA Films+371 [email protected]

Sibīrijas Bērni+371 [email protected]

Studija 2+371 [email protected]

Studija Centrums+371 [email protected]

Studija [email protected]

Studija Ruuk+372 [email protected]

Studija Trīs+371 67537996

Style Masters Studio+371 [email protected]

Subjektiv Filma+371 29299564subjektivfi [email protected]

Tanka+371 [email protected]

TAL FILM+371 [email protected]

Tarhun Sisters+371 [email protected]

Tasse Film+371 [email protected], [email protected]

Terra Europa+371 [email protected]

Urga+371 [email protected]

Vides Filmu Studija+371 [email protected]

Vilks Post Production+371 [email protected]

Visio+371 [email protected]

Vizuālās Kultūras [email protected]

142 | RĀDĪTĀJI

29th February Film CompanyEkaterinburg, Russia+7 343 2571661

A-One Films BalticVilnius, Lithuania+370 67340590 giedre@a-onefi lms.lt

ACME Film LatviaRiga, Latvia+371 67338027info@acmefi lm.lv

ACME Film LithuaniaKaunas, Lithuania+370 37333433fi lm@acmefi lm.lt

Atom ArtRiga, Latvia+ 371 [email protected]

ATOMS & VOIDDen Haag, Netherlands+31 70 3509292 [email protected]

Austrian Film MuseumVienna, Austria+43 15337054kontakt@fi lmmuseum.at

Autlook Filmsales Vienna, Austria+43 720 346934peter@autlookfi lms.com

Babylon’13Kiev, [email protected]

Beta Cinema GmbHMunich, Germany+49 89 [email protected]

Danish Culture InstituteCopenhagen, Denmark+45 33135448 [email protected]

Danish Film InstituteCopenhagen, Denmark+45 33743400dfi @dfi .dk

Filmparken ASOslo, Norway+47 67525300email@fi lmparken.no

Filmu studija DeviņiRiga, Latvia+371 [email protected]

НО Фонд НО Фонд этногеографических этногеографических исследованийисследованийMoscow, Russia+7 916 [email protected]

GlavkinoMoscow, Russia+7 495 [email protected]

Hargla CompanyRiga, Latvia+371 [email protected]

Kino BizeRiga, [email protected]

KinoKi

Krasivo LimitedRiga, Latvia +371 [email protected]

Latvijas Kultūras Akadēmija Riga, Latvia +371 67809532 [email protected]

Letter To Fest Distribution

Mistrus Media Riga, Latvia+371 [email protected]

Nacionālais Kino centrsRiga, Latvia+371 [email protected]

Nafta FilmsTallinn, Estonia+372 6836660 [email protected]

National Film Board of CanadaMontreal, [email protected]

NonStop Entertainment Stockholm, Sweden+ 46 8 [email protected]

Norwegian Film Institute Oslo, Norway+ 47 22474500post@nfi .no

Pascale RamondaParis, France+33 6 [email protected]

Patra SpanouDusseldorf, [email protected]

IZPLATĪTĀJI

RĀDĪTĀJI | 143

Radio Free Europe/Radio LibertyPrague, Czech Republic+420 [email protected]

Riga International Film FestivalRiga, [email protected]

RusreportMoscow, Russia+7 499 157-90-51 [email protected]

Sixpackfi lmVienna, Austria+43 152609900offi ce@sixpackfi lm.com

soap factory GmbHBasel, Switzerland+41 616320050fi [email protected]

Spektrs Riga, Latvia+371 [email protected]

Studija KinemaVilnius, Lithuania +370 [email protected]

Swedish Film InstituteStockholm, Sweden+46 8 6651100registrator@sfi .se

Swedish InstituteStockholm, Sweden+46 8 [email protected]

Tony Lytle Media SalesLondon, United Kingdom+44 0 208 892 [email protected]

Tamasa DistributionParis, France+33 1 43590101

VFS FilmsRiga, Latvia +371 [email protected]

WIDE Paris, France+33 1 [email protected]

The Yellow Affair Helsinki, Finland+358 50 [email protected]

riga iff catalogue 2015 (latvian version)

Documents