starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības

36
Starptautiskās Starptautiskās valūtas, finansu valūtas, finansu un kredītu un kredītu attiecības attiecības Nauda, pasaules nauda, Nauda, pasaules nauda, kredīts, parāds un kredīts, parāds un procenti procenti

Upload: nairi

Post on 25-Jan-2016

82 views

Category:

Documents


7 download

DESCRIPTION

Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības. Nauda, pasaules nauda, kredīts, parāds un procenti. Starptautiskās valūtas attiecības. - PowerPoint PPT Presentation

TRANSCRIPT

Page 1: Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības

Starptautiskās Starptautiskās valūtas, finansu valūtas, finansu

un kredītu un kredītu attiecībasattiecības

Nauda, pasaules nauda, Nauda, pasaules nauda, kredīts, parāds un procentikredīts, parāds un procenti

Page 2: Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības

Starptautiskās valūtas Starptautiskās valūtas attiecības attiecības

Attiecību kopums, kas saistās ar Attiecību kopums, kas saistās ar naudas kā ‘’naudas kā ‘’pasaules naudaspasaules naudas’’ ’’ izmantošanu, kas ietver sevī izmantošanu, kas ietver sevī tirdzniecību, kapitāla migrāciju, tirdzniecību, kapitāla migrāciju, peļņas pārtapšanu investīcijās, peļņas pārtapšanu investīcijās, kreditēšanu un subsīdijas, kreditēšanu un subsīdijas, tehnoloģiju apmaiņu, tūrismu, tehnoloģiju apmaiņu, tūrismu, naudas pārskaitījumus valsts un naudas pārskaitījumus valsts un privātajā sektorāprivātajā sektorā

Page 3: Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības

Money (Liveblood of Money (Liveblood of society)society)

MoneyMoney is anything that is generally is anything that is generally accepted as payment for goods. accepted as payment for goods.

Medium of exchangeMedium of exchange Unit of accountUnit of account Store of valueStore of value

Page 4: Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības

NAUDAS VĒSTURE UN NAUDAS VĒSTURE UN MŪSDIENU VALŪTAS MŪSDIENU VALŪTAS SISTĒMASSISTĒMAS

No dārgmetāla līdz papīramNo dārgmetāla līdz papīram

Page 5: Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības

Barter Barter usually

replaces money as the method of exchange in times of monetary crisis, when the currency is unstable and devalued by hyperinflation.

Page 6: Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības

1) Commodity money 1) Commodity money ((dārgmetāla nauda)

Naudas vērtība ir vienlīdzīga dārgmetāla daudzumam monētā un preces cena tai pakārtota

Page 7: Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības

Commodity moneyCommodity money

Valsts bagātība ir līdzvērtīga monētu daudzumam valsts kasē neatkarīgi no to izcelsmes. Ir zelts, ir nauda, nav zelta – nav naudas

Commodity money is Commodity money is inconvenient to store and inconvenient to store and transporttransport

Page 8: Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības

2) Representative Money2) Representative Money

Representative moneyRepresentative money in which in which paper notes (often called paper notes (often called 'certificates') are used to represent 'certificates') are used to represent real real commoditiescommodities stored elsewhere stored elsewhere

Page 9: Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības

Representative MoneyRepresentative Money

Valsts banka Zelta krājumi

Naudas emisija atbilstīgi zelta krājumiem valstī

Valsts Monetārā sistēma

Page 10: Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības

Valūtas sistēma:Valūtas sistēma:Gold Standart Gold Standart (zelta standarts (zelta standarts

1875 – 1914) 1875 – 1914) Dažādu valstu valūta (valsts ietvaros) Dažādu valstu valūta (valsts ietvaros)

bija brīvi maināma pret zeltu bija brīvi maināma pret zeltu 1.1. Valūtas vienības attiecība pret noteiktu Valūtas vienības attiecība pret noteiktu

zelta daudzumuzelta daudzumu2.2. Iespēja konvertēt zeltu pret valūtu arī Iespēja konvertēt zeltu pret valūtu arī

ārpus savas valsts robežāmārpus savas valsts robežām3.3. Brīva zelta apmaiņa pret naudu, zelta Brīva zelta apmaiņa pret naudu, zelta

eksports/imports un starptautiska eksports/imports un starptautiska tirdzniecībatirdzniecība

4.4. Strikta valsts zelta krājumu atbilstība pret Strikta valsts zelta krājumu atbilstība pret naudas stāvoli valstī naudas stāvoli valstī

Page 11: Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības

Valsts ietvaros viss skaidrs, bet attiecībās citai ar citu?

?

Page 12: Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības

Zelta jeb devīžu Zelta jeb devīžu standarts 1922.g. standarts 1922.g. (pārejas periods)(pārejas periods)

banknotes vairs netiek mainītas pret banknotes vairs netiek mainītas pret zeltu, bet gan pret devīzēm zeltu, bet gan pret devīzēm (banknotēm $, (banknotēm $, ££, vekseļiem vai , vekseļiem vai čekiem), kuras vēlāk var tikt čekiem), kuras vēlāk var tikt apmainītas pret zeltuapmainītas pret zeltu

Page 13: Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības

Valūtas sistēma: Valūtas sistēma: Valūtas-zelta (dolāra) standarts, Valūtas-zelta (dolāra) standarts, jeb Bretonvudas valūtas sistēmajeb Bretonvudas valūtas sistēma

(30-60ie gadi) (30-60ie gadi) – – valūta vairs netiek mainīta pret zeltuvalūta vairs netiek mainīta pret zeltu Zeltu var izmantot tikai norēķiniem starp Zeltu var izmantot tikai norēķiniem starp

valstīmvalstīm Par Par rezerves (zelta) valūtu kļūst $, rezerves (zelta) valūtu kļūst $, kura kura

vērtība bija 35$ par 31.1g. Zeltu var brīvi vērtība bija 35$ par 31.1g. Zeltu var brīvi iegādātiesiegādāties

Tiek ieviesta Tiek ieviesta valūtu paritāte valūtu paritāte (valūtu (valūtu attiecība un to atbilstība zelta saturam vai $)attiecība un to atbilstība zelta saturam vai $)

Katrai valstij bija jāuztur stabils kurss ar Katrai valstij bija jāuztur stabils kurss ar novirzi no paritātes max.1% - dolāra loma novirzi no paritātes max.1% - dolāra loma aug, bet zelta krītasaug, bet zelta krītas

Starptautiskajam valūtas fondam (tiek Starptautiskajam valūtas fondam (tiek nodibināts) tiek uzdots sekot dalībvalstu nodibināts) tiek uzdots sekot dalībvalstu jaunizveidoto noteikumu ievērošanaijaunizveidoto noteikumu ievērošanai

Page 14: Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības

BretonvudasBretonvudas ( (Bretton WoodsBretton Woods) )

valūtas sistēmas krahs 70ie valūtas sistēmas krahs 70ie gadigadi

Zelta standarts pārvēršas par $ standartu, Zelta standarts pārvēršas par $ standartu, savukārt Japānas un Eiropas ekonomiskā savukārt Japānas un Eiropas ekonomiskā izaugsme ‘’pārpumpē’’ milzīgu skaitu $ uz izaugsme ‘’pārpumpē’’ milzīgu skaitu $ uz Eiropu, radot ‘’EiroDolāru’’. ASV atteicās Eiropu, radot ‘’EiroDolāru’’. ASV atteicās mainīt zeltu pret dolāriem par oficiālo mainīt zeltu pret dolāriem par oficiālo cenu, kas attiecīgi paaugstināja zelta cenu, kas attiecīgi paaugstināja zelta tirgus cenu. Tā rezultātā stabilu valūtu tirgus cenu. Tā rezultātā stabilu valūtu kursu vairs noturēt nebija iespējams. Zelts kursu vairs noturēt nebija iespējams. Zelts pārstāj ietekmēt SVS. Valstis sāk paļauties pārstāj ietekmēt SVS. Valstis sāk paļauties uz ‘’peldošajiem’’ valūtu kursiem vai uz ‘’peldošajiem’’ valūtu kursiem vai piesaista savu valūtu citām stabilām piesaista savu valūtu citām stabilām valūtām.valūtām.

Page 15: Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības

The Bretton Woods Agreement had The Bretton Woods Agreement had to be abandoned because there was to be abandoned because there was no longer enough gold to cover all no longer enough gold to cover all the paper money in circulation. The the paper money in circulation. The Federal Reserve had printed far Federal Reserve had printed far more money than they had the gold more money than they had the gold to back.to back.

Page 16: Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības

Fiat moneyFiat money

FFiat moneyiat money relate to types of relate to types of currency usefulness results not from currency usefulness results not from any intrinsic value or guarantee that any intrinsic value or guarantee that it can be converted into gold or it can be converted into gold or another currency, another currency, but instead from but instead from a government's order (fiat) that a government's order (fiat) that it must be accepted as a means it must be accepted as a means of paymentof payment

Page 17: Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības

Valūtas sistēma: Valūtas sistēma: Jamaikas valūtas sistēma Jamaikas valūtas sistēma

1976.g.1976.g. Zelta loma krītas, to brīvi pērk un Zelta loma krītas, to brīvi pērk un

pārdod par brīvu cenu. Zeltu valstis pārdod par brīvu cenu. Zeltu valstis izmanto tikai kā likvīdu.izmanto tikai kā likvīdu.

Valstis pašas brīvi var noteikt valūtas Valstis pašas brīvi var noteikt valūtas kursu – kurss kļūst peldošs: a) brīvi kursu – kurss kļūst peldošs: a) brīvi peldošs (spēcīgajām valūtām) b) peldošs (spēcīgajām valūtām) b) peldošs, bet ar piesaisti citām valūtāmpeldošs, bet ar piesaisti citām valūtām

Tiek ieviests SDR (Tiek ieviests SDR (special drawing special drawing rightsrights) )

Page 18: Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības

Valūtas kurssValūtas kurss

Brīvi peldošaisBrīvi peldošais (nosaka pieprasījums un (nosaka pieprasījums un piedāvājums)piedāvājums)

Kontrolējami peldošaisKontrolējami peldošais (nosaka (nosaka pieprasījums un piedāvājums, kā arī pieprasījums un piedāvājums, kā arī nacionālo banku regulas un tirgus nacionālo banku regulas un tirgus konjunktūra)konjunktūra)

Fiksētais valūtas kurssFiksētais valūtas kurss (novirze 2.25%) (novirze 2.25%) Valūtu grozsValūtu grozs Jauktā Jauktā valūtas kursa noteikšanas sistēmavalūtas kursa noteikšanas sistēma

Page 19: Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības

Kursu ietekmējošie Kursu ietekmējošie faktorifaktori

Pieprasījums un piedāvājums

Konkurētspēja pasaules tirgū Tirdzniecības bilance

Inflācijas līmenis un tempiProcentu likmes atšķirības

Valsts regulasEkonomikas atvērtības līmenis

Valūtas tirgus darbībaValūtas spekulācijas

KrīzesPrognozes (P un E)

Fundamentālie faktori

Strukturālie faktori

Tirgus konjunktūr

a

Gada laikā mēdz būt reģistrētas1.5 miljoni svārstību $ pret ¥

Page 20: Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības

Kursa svārstībasKursa svārstības

Zems kurss izdevīgs preču eksportētājiem, bet Zems kurss izdevīgs preču eksportētājiem, bet neizdevīgs kapitāla eksportētājiem un preču neizdevīgs kapitāla eksportētājiem un preču importētājiemimportētājiem

Augsts kurss izdevīgs preču importētājiemAugsts kurss izdevīgs preču importētājiem

Page 21: Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības

Conclusion:Conclusion:Historical Phases of Historical Phases of

MoneyMoney commodity moneycommodity money, in which actual , in which actual valuable objects are barteredvaluable objects are bartered

Representative moneyRepresentative money in which paper in which paper notes (often called 'certificates') are used to notes (often called 'certificates') are used to represent real represent real commoditiescommodities stored elsewhere stored elsewhere

fiat moneyfiat money, in which paper notes are backed , in which paper notes are backed only by use of' "lawful force and legal tender only by use of' "lawful force and legal tender laws" of the government, in particular by its laws" of the government, in particular by its acceptability for payments of debts to the acceptability for payments of debts to the government (usually taxes).government (usually taxes).

Page 22: Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības

Currency componentsCurrency components

M0M0:: is usually called the monetary is usually called the monetary base base

M1M1: currency in circulation: currency in circulation M2M2: M1 + savings deposits, time : M1 + savings deposits, time

depositsdeposits M3M3: M2 + large time deposits: M2 + large time deposits

Page 23: Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības
Page 24: Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības
Page 25: Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības

Fiat moneyFiat moneyValsts obligācijas 1 000 000 vērtībā

Reāla nauda 1 000 000 vērtībā

Kredīts900 000 vērtībā

DrukāšanaParādsSabiedrība

Valsts Fed.rezervju banka

Komercbanka

Page 26: Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības

DebtDebt

A debt is created when a creditor A debt is created when a creditor agrees to lend a sum of assets to a agrees to lend a sum of assets to a debtordebtor

Who is debtor and who is creditor?

Page 27: Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības

Mūžīgais parāds jeb Mūžīgais parāds jeb parādsaistību apburtais parādsaistību apburtais

loksloks Pienākums maksāt procentus par naudas Pienākums maksāt procentus par naudas

izmantošanu rada vajadzību pēc jaunas naudasizmantošanu rada vajadzību pēc jaunas naudas

Jauna nauda

Kredīts + procenti

Parāds + procenti

Vajadzība pēc jaunas naudas

1$

1,2$0,2$

0,2$

Page 28: Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības

Jaunā nauda zog vērtību Jaunā nauda zog vērtību no vecās - inflācijano vecās - inflācija

Page 29: Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības

1-2% vērtības zudums 1-2% vērtības zudums gadā ir jāpieņem kā faktsgadā ir jāpieņem kā faktsInflācijas dzinējspēki:Inflācijas dzinējspēki:

1-2% (naudas emisija) var tikt 1-2% (naudas emisija) var tikt raksturots kā fundamentāls faktorsraksturots kā fundamentāls faktors

Tirgus konjunktūra. Jo lielāks Tirgus konjunktūra. Jo lielāks pieprasījums, jo lielāks inflācijas pieprasījums, jo lielāks inflācijas koeficentskoeficents

Page 30: Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības

Money of todayMoney of today

Paper money 3% Electronic money 97%

Page 31: Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības

Why we need Debt?Why we need Debt?

DDebt is a means of using future ebt is a means of using future purchasing power in the present purchasing power in the present before a summation has been earnedbefore a summation has been earned

If there were no debt in our If there were no debt in our monetary system, there woulden’t be monetary system, there woulden’t be moneymoney

Past

Present

Future

Page 32: Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības

Starptautiskais valūtas Starptautiskais valūtas fondsfonds Apmēram 213 miljadrdi SDR Apmēram 213 miljadrdi SDR

un 184 dalībvalstis un 184 dalībvalstis Latvija pievienojās SVFLatvija pievienojās SVF

1992.1992.g.19.maijāg.19.maijā It was established to promote It was established to promote

international monetary international monetary cooperation, exchange stability, cooperation, exchange stability, and orderly exchange and orderly exchange arrangements; to foster economic arrangements; to foster economic growth and high levels of growth and high levels of employment; and to provide employment; and to provide temporary financial assistance to temporary financial assistance to countries to help ease balance of countries to help ease balance of payments adjustment payments adjustment

Page 33: Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības

SDR rezerves SDR rezerves valūta/kredītsvalūta/kredīts

Kopējā rezerves valūta jeb galvenais Kopējā rezerves valūta jeb galvenais starptautiskās valūtas sistēmas rezerves starptautiskās valūtas sistēmas rezerves aktīvs. aktīvs.

A type of international money created by the A type of international money created by the International Monetary Fund (IMF) and allocated International Monetary Fund (IMF) and allocated to its member nations. SDRs are an international to its member nations. SDRs are an international reserve asset, although they are only accounting reserve asset, although they are only accounting entries (not actual coin or paper, and not backed entries (not actual coin or paper, and not backed by precious metal). Subject to certain conditions by precious metal). Subject to certain conditions of the IMF, a nation that has a balance of of the IMF, a nation that has a balance of payments deficit can use SDRs to settle debts to payments deficit can use SDRs to settle debts to another nation or to the IMF.another nation or to the IMF.

www.tgbr.com/tgbr/terms.html

Page 34: Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības

Kam SDR ir Kam SDR ir nepieciešamsnepieciešams

Maksājumu bilances regulēšanai, rezervju Maksājumu bilances regulēšanai, rezervju palielināšanai, norēķiniem ar Starptautisko palielināšanai, norēķiniem ar Starptautisko valūtas fondu vai citai ar citu un valūtas fondu vai citai ar citu un nacionālās valūtas vērtības saglabāšanainacionālās valūtas vērtības saglabāšanai

AA core responsibility of the IMF is to provide core responsibility of the IMF is to provide loans to countries experiencing balance-of-loans to countries experiencing balance-of-payments problems. This financial assistance payments problems. This financial assistance enables countries to rebuild their international enables countries to rebuild their international reserves, stabilize their currencies, continue reserves, stabilize their currencies, continue paying for imports, and restore conditions for paying for imports, and restore conditions for strong economic growth. Unlike development strong economic growth. Unlike development banks, the IMF does not lend for specific banks, the IMF does not lend for specific projects.projects.

http://www.imf.org/external/np/exr/facts/howlend.htm

Page 35: Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības

Vai SDR ir nauda?Vai SDR ir nauda?

Nē SDR ir noteikta vienība. SDR emisija Nē SDR ir noteikta vienība. SDR emisija veidojas kā Starptautiskā valūtas fonda veidojas kā Starptautiskā valūtas fonda kreditēšanas kvotas dalībvalstīm. kreditēšanas kvotas dalībvalstīm.

Daļa (1/3) no kvotas jāsedz iestājoties Daļa (1/3) no kvotas jāsedz iestājoties SVF un daļu nosaka valsts ekonomiskās SVF un daļu nosaka valsts ekonomiskās aktivitātes. Kvotas var tikt izmantotas, aktivitātes. Kvotas var tikt izmantotas, lai iepirktu konvertējamu valūtu vai lai iepirktu konvertējamu valūtu vai dzēstu maksājumu bilances deficītu dzēstu maksājumu bilances deficītu

Page 36: Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības

Eiropas valūtas sistēmaEiropas valūtas sistēma Senāk ECU (European Currency Unit) – Senāk ECU (European Currency Unit) –

tagad Eiro.tagad Eiro. 1972.g.vienojās par valūtas svārstību 1972.g.vienojās par valūtas svārstību

minimizēšanu starp dalībvalstīm (4.5% minimizēšanu starp dalībvalstīm (4.5% max)max)

1994.g.sāk veidot centrālo banku sistēma 1994.g.sāk veidot centrālo banku sistēma ar Eiropas centrālo banku priekšgalāar Eiropas centrālo banku priekšgalā

1998.g.iestrādāti kritēriji eiro ieviešanai 1998.g.iestrādāti kritēriji eiro ieviešanai ar galveno – inflācija ne vairāk kā 3% gadāar galveno – inflācija ne vairāk kā 3% gadā

2002.g.tiek ieviests Eiro 2002.g.tiek ieviests Eiro