ua nr2 ready - latvijas universitāte · 2003. gada 23. septembris · universitâtes avîze nr. 2...

OTRDIENA, 23. SEPTEMBRIS

2003. GADS N0 2L a t v i j a s U n i v e r s i t â t e s i z d e v u m s ( i z n â k k o p ð 2 5 . 0 9 . 1 9 2 2 . )

stipendiâti viòi pie mums

2. lpp.

Svinîbu programma27. septembrî Raiòa

bulv. 19

Pl. 10.00 Rîta lûgðana(Mazajâ aulâ)

Pl. 12.00 K. Morberga sti-pendiju svinîga pasniegðana(Lielajâ aulâ)

Pl. 14.15 Svinîgâ Senâtasçde (Lielajâ aulâ)

Darba kârtîba:LU Senâta priekðsçdçtâ-

ja M. Auziòa ievadvârdiLU rektora I. Lâèa uzru-

naLU Goda doktora, LU

Godabiedra diplomu un LUrektora atzinîbas pasniegðana

Latvijas UniversitâtesGoda doktori

Klâss Bergmanis, Kaizers-lauternas universitâte

Juris Dragûns, Pensilvâni-jas Valsts universitâte

Tomijs Linnejs, Karolinskasinstitûts

Hans Jurgens Vildbergs,Eirofakultâte

Latvijas UniversitâtesGodabiedri

Roze Marija Fransuâ, Lje-þas universitâtes docente

LU emeritus profesoragoda diplomu pasniegðana

Nipona fonda Roièi Sesa-

kavas Jauno lîderu stipendijas,prof. Ernesta Felsberga stipen-dijas, Bernharda Holanderabalvas, Minsteres balvas LUstudçjoðo zinâtniskajiem dar-biem, Rîgas Slimokases stipen-dijas, Ata Kronvalda prçmijasun Alunâna ìimenes stipendi-jas pasniegðana

Pl. 16.30 Koncerts (Lie-lajâ aulâ) piedalâs:

Rîgas Doma zçnu koris, Lat-vijas Nacionâlâs operas solisti,Latvijas Universitâtes jauktaiskoris “Juventus”.

Universitâtes 84. dzimðanas diena

Ðajâ numurâ iepazîsimies ar trîs daþâdu stipendiju - Kristapa Morberga, Bertrâma Zariòaun BernhardaHolandera -ieguvçjiem

- 7. un 9. lpp. Laura Sîle - K. Morberga stipendiâteLU rektors Ivars Lâcis sagaida Igaunijas premjerministru Juha-nu Partsu un LR ministru prezidentu Einaru Repði

Sergejs Isajevs - B. Zariòa stipendiâtsMârtiòð Mintaurs - B. Holan-dera stipendiâts

Igaunijas premjerministrs LU

Informâciju par 5. starptautisko konferenci “Ebreji mainîgajâpasaulç”, tâpat arî par Eirofakultâtes rîkotajiem pasâkumiemlasiet nâkamajâ numurâ

5. starptautiskâ konference

aktualitâte

“Universitâtes Avîzi” vçrtçLatvijas Korporâciju ap-vienîbas Tçvijas fondaþûrija.

Godâjamâs dâmas un kungi!Þûrijas komisija (es pats,

pensionçta “Doubleday” izdev-niecîbas darbiniece Anna Ru-maka, dzejnieks Modris Med-nis) izvçrtçja pagâjuðâ akadç-miskâ gada “UniversitâtesAvîzi”. Saturs un stils vispâr bi-ja ïoti labs, un komisijai bijagrûta izvçle par to, kuru autorugodalgot. Ar smagu sirdi tâ nâ-ca ar sekojoðiem lçmumiem:

Trîs Tçvijas fonda pro-ponçtâs godalgas (Ls 20,-katra) pienâkas sekojoðâmpersonâm:

· Helgai Ingeborgai Meln-bârdei par “Daþas lapas noRîgas Melnâs grâmatas”;

· “Ralfam Kokinam par“Lieldienas”;

· Ilzei Prûsei par “Vidçjaisavîþnieks”.

Ievçrîbu pelnîjuði vçl se-kojoðie raksti:

· Pagâjuðâ gada laureâtesAndas Lases “Ceïojums uz sa-lu”;

· Pagâjuðâ gada laureâtesGitas Liepiòas “Studentukopmîtòu kultûra”;

· Lindas Bieles “Pasaulessvçtvietas diapozitîvos”;

· Vidusskolnieku domrak-stu izlase “Mana nâkotnes uni-versitâte”.

Þûrijas komisija nosûtanovçlotu 80 gadu jubilejas svei-cienu Latvijas Universitâtesavîzes redakcijai, izsaka redak-cijas darbiniekiem un auto-riem atzinîbu par veikto darbuun novçl labas sekmes nâ-kotnç.

Patiesâ cieòâANDREJS BAIDIÒÐ,Tçvijas fonda kasieris

P.S. Jauki, ka mûs vçrtç unprçmç tâlajâ Amerikâ, betvarbût pienâks tie laiki, ka arîpaðu mâjâs “ Universitâtes Avî-zi” izlasîs no pirmâs lîdzpçdçjai lappusei un sekmçsmûsu autoru radoðo izaugsmi.

ILZE BRINKMANE

jaunumi

Igaunijas premjerministrs LU “Universitâtes Avîzi” vçrtç

2 · Universitâtes Avîze Nr. 2 · 2003. gada 23. septembris

Igaunijas premjerministrsJuhans Partss, viesojoties mû-su Alma mater un tiekoties arstudentiem un mâcîbspçkiem,aicinâja visus atbalstît Latvijasdalîbu Eiropas Savienîbâ.Premjeraprât, studentiem tâ-dçjâdi pavçrsies plaðas iespç-

jas studçt un ceïot pa brîvo Ei-ropu, par ko viòð savâ laikâvarçjis tikai sapòot.

Igaunijas premjers 66,9 pro-centu igauòu teikto jâvârduskaidroja ar to, ka viòi par ESgalvenokârt balsojuði stiprâskultûras identitâtes dçï.

1. lpp.

Robçra Ðûmana fonda prezi-dents Jean-Dominique Giu-liani lekciju “Francija un Eiro-pas atkalapvienoðanâs” no-lasîja LU Ekonomikas un vadî-bas fakultâtç.

Lektors ir specializçjies Eiro-pas un starptautiskajos jautâju-mos, kâ arî informâcijas tehno-loìiju un komunikâcijas jomâ.

Viòa vadîtais Robçra Ðûma-na fonds ir izveidots 1992. gadâpçc komunistisko reþîmu sa-brukðanas ar mçríi veicinât bi-juðo Austrumu bloka valstu pie-vienoðanos Eiropas Savienîbai.Robçrs Ðûmans bija viens novienotâs Eiropas idejas tçviem,iepazinis visas XX gadsimta Ei-ropas kataklizmas, tâdçï uz-skatîja, ka nepiecieðama gan ei-ropieðu ekonomiskâ sadarbîba,gan vienoðanâs par kopîgiemdemokrâtijas un cilvçktiesîbustandartiem.

R. Ðûmana fonds îstenojisdaudzus sadarbîbas projektusLatvijâ, sniedzot iespçju Latvijasfranèu valodas skolotâjiem ie-pazît Franciju tâs Eiropas di-mensijâ, pieðíirot stipendijasLatvijas ierçdòiem un diplomâ-tiem franèu valodas apguvei.Fonds izdevis Robçra Ðûmanagrâmatu “Eiropai” latvieðu valo-dâ, bet franèu valodâ - Latvijasârlietu ministres Sandras Kal-nietes atmiòas par izsûtîjumalaiku “Ar balles kurpçm Sibîri-jas sniegos”. Fonds organizçjiskonferences un kolokvijus ganFrancijâ, gan Latvijâ.

Lekcija izraisîja studentoslielu interesi. Jean-DominiqueGiuliani runâja par Eiropas Sa-

vienîbas paplaðinâðanos kâiespçju iegût jaunus draugus,dzîvot droðîbâ un saglabât savunacionâlo identitâti. Iesâkumâfranèu viesis stâstîja par RobçruÐûmanu kâ nozîmîgu personî-bu savas valsts vçsturç, savu-laik Francijas ârlietu ministru.Paða liktenis un valstsvîra piere-dze viòu pârliecinâja par sa-darbîbas nepiecieðamîbu, parto, ka kariem un strîdiem jâpie-liek punkts. Un robeþas sâkakrist. Mûsdienu Eiropa vairâknekâ pusgadsimta laikâ ir ïoti iz-mainîjusies, taèu saglabâjiesmçríis - strâdât kopâ. Tas ir R.Ðûmana novçlçjums - Eiropaijâbût atvçrtai. Tajâ jâbût tiem,kuri akceptç vispârcilvçciskâsvçrtîbas.

ES paplaðinâðanas mçríis ircelt labklâjîbu, turklât ekono-miskâs saites izslçdz konflik-tus, rada stabilitâti un droðîbu.ES ir liels un katras valsts nacio-nâlo identitâti un kultûru res-pektçjoðs politisks projekts. Tâir valstu un tautu savienîba, kasbalstâs uz solidaritâtes princi-piem. Ikvienâ paplaðinâðanâskârtâ Eiropas Savienîbai pievie-nojâs valstis ar zemâku ekono-miskâs attîstîbas lîmeni, bet arlaiku arî tâs spçja nodroðinât sa-viem iedzîvotâjiem labklâjîbu.

… Kad jûs lasîsiet ðos iespai-dus par lekciju, referendumspar Latvijas iestâðanos EiropasSavienîbâ jau bûs noticis, un esceru uz pozitîvu rezultâtu. Ce-ru, ka mçs dzîvosim nevis aizpaðu celta augsta þoga, bet ko-pâ ar visu labklâjîgo Eiropu.

VIJA APINÎTE

Par Eiropu domâjot

Attçlâ no kreisâs: galvenâ redaktore Ilze Brinkmane iepazîsti-na LU docenti Helgu Ingeborgu Melnbârdi un LU studenti IlziPrûsi ar Latvijas Korporâciju apvienîbas Tçvijas fonda þûrijaslçmumu

Ir jâizlasa!

Profesors Rihards Treijs pub-licçjis kârtçjo pçtîjumu “Lat-vijas diplomâtija un diplo-mâti (1918-1940)”. Pçtîjumavçrtîba ir ïoti liela. Tas pama-tojas uz daudzu dokumentu,memuâru, monogrâfiju uncitu publikâciju analîzi unsniedz visjaunâko objektîvopriekðstatu par Latvijasvalsts diplomâtiju un diplo-mâtiem. Neskatoties uz to,ka darbs ir apjomîgs (416lpp.), jautâjumi ir tik saistoðirisinâti, ka no iepazîðanâsgrûti atrauties.

Grâmatas iespaids ir daudz-pusîgs. Uzsvçrsim vienu, stu-dentiem (ne tikai vçsturnie-kiem) nozîmîgâko, svarîgâkopusi - patriotisma kopðanu unnostiprinâðanu. Bez lepnuma

jûtâm par tçvzemi cilvçks ir na-bags!

Iepazîstoties ar pçtîjumu,rodas stingra pârliecîba - Latvi-jai nu bûs bagâs materiâls parvalsts diplomâtiem, kas stu-dentus saistîs un dos spçkuiespçjamâ tagadnes problçmupârvarçðanâ.

Nevar neizteikt atzinîbuprofesoram Rihardam Treijampar pçtîjuma valodu. Tâ ir ba-gâta, raita, bez liekiem sveðvâr-diem - laba latvieðu valodasskola studentiem.

Vecâkâs paaudzes lasîtâ-jiem pçtîjums dos iespçjuatbrîvoties no piesâròotiem,melîgiem uzskatiem, izplatî-tiem okupâcijas gados par“draugu” un “ienaidnieku”bûtîbu Latvijas diplomâtijâ.

Dziïa atzinîba par pçtîjumu.

Docente I. JONÂNE

P. S. Izmantojot izdevîbu,gribu teikt lielu paldies Vçstu-res un filozofijas fakultâtes de-kânam prof. G. Straubem, Lat-vijas vçstures katedras vadîtâ-jam prof. A. Strangam un vi-siem fakultâtes darbiniekiem,kuri palîdzçja organizçt manasgrâmatas atvçrðanas pçcpus-dienu augusta beigâs. Grâma-tu vislçtâk (Ls 5,50) var iegâdâ-ties “Latvijas Vçstneða” klientucentrâ, Bruòinieku ielâ 36.

Profesors R. TREIJS

Igaunijas premjerministrs Juhans Partss LU Mazajâ aulâ

Sâkot ar ðo gadu, Latvijas Uni-versitâte piedâvâ saviem stu-dentiem unikâlu iespçju - stu-dentu apmaiòas projekta“Campus Europae” ietvarospilnu akadçmisko gadu pa-pildinât savas zinâðanas,studçjot kâdâ no vienpad-smit Eiropas universitâtçs.

25. septembrî “Tour d’Eu-rope” viesosies Latvijâ. Plkst.17.00 visi interesenti tiekgaidîti LU Lielajâ aulâ, kurbûs iespçja noklausîties daþaslekcijas un iegût visu nepiecie-ðamo informâciju par apmaiòasprojektu “Campus Europae”.Pçc tam plkst. 21.00 bûs iespçjatikties ar akcijas dalîbniekiempavisam neformâlâ gaisotnç.

LU PRESES CENTRS

Jaunas iespçjas

Atzîmçjot Amerikas Tirdznie-cîbas Palâtas Latvijâ desmit-gadi, notiks kultûras pasâku-mu programma “IepazîstiAmeriku” no 6. lîdz 12. oktob-rim.

7. oktobrîbûs îpaða Studen-tu diena - informâcija tiem, ku-riem interesç mâcîbas ASV, kurun kâdâ veidâ pieteikties stipen-dijâm utt. No plkst. 9.00 lîdz19.00 Rîgâ, viesnîcâ RadissonSAS Daugava, Kuìu ielâ 24. Pie-teikties www.amcham.lv.

LÎGA SMILDZIÒA-BÇRTULSONE

Îpaða Studentu diena

2003. gada 23. septembris · Universitâtes Avîze Nr. 2 · 3

mçs pie viòiem

Lai vçlreiz tiktu skaidrîbâ parto, kas îsti ir filozofija, kâda irtâs vieta mûsdienu sabie-drîbâ, kâ tâ saistîta ar pasau-les problçmâm un kas ðodienfilozofam bûtu jâdara, ðovasarnu jau divdesmit pirmo reizipçc kârtas (kopð 1900. gada!)uz 21. Pasaules filozofijas kon-gresu Stambulâ pulcçjâs de-legâcijas no daþâdâm pa-saules malâm, nolasot un ap-sprieþot referâtus, kas veltîtiaktuâliem, bet vienlaikus arîmûþseniem jautâjumiem, parkuriem galvas lauzîjusi ne vie-na paaudze vien.

Konferencç Latviju pârstâvç-ja Maija un Rihards Kûïi, EllaBuceniece, Velga Vçvere un Ie-va Lapinska, kâ arî DPU rektoreZaiga Ikere. Daþi no dalîbnie-kiem uz Stambulu atnâca kâ-jâm, citi atlidoja ar lidmaðînâm,bet krievu delegâcija ieradâs arkuìi, tâ darîdama pasaulei zinâ-mu, ka nu krievu filozofi at-grieþas vispârçjâ pasaules apritç- 1922. gadâ ideâlistiski domâjo-ðie filozofi tika izraidîti no Krievi-jas un prom devuðies uz kuìa,kas filozofijas vçsturç nu tieksaukts par “Filozofu kuìi”. Jâsa-ka, ðî izteiksmîgâ metafora,gluþi kâ pati pirmâ filozofu tikða-nâs Parîzç nu jau gandrîz pirmsgadsimta, vçlreiz apliecinâja filo-zofijas dzîvotspçju.

Taèu diez vai nepiecieðamsatzîmçt, ka apskatîto tçmu lokslaika gaitâ ir ievçrojami mainî-jies. Iepriekðçjâ kongresâ, kasnorisinâjâs Bostonâ 1998. gadâ,filozofija tika skatîta galvenokârtkâ izglîtotâja un audzinâtâja,taèu ðoreiz vairâk tika spriestspar sociâlajâm un politiskajâm

pasaules problçmâm, kurâm arîbija veltîts pats lielâkais kongre-sam iesniegto darbu skaits. Jau-nu skançjumu ieguvuðas tâ-das tçmas kâ vienlîdzîba,taisnîgums, nabadzîba, cil-vçktiesîbas, miers un karð,daudz darbu tika veltîts arî arizglîtîbu saistîtajiem jautâju-miem, viens no tiem - tâ dç-vçtâ ekoizglîtîba, kas apskataantropocentrisko un ekocentris-ko uzskatu sadursmi un atzîstcilvçku par ekosistçmas garîgodimensiju. Referâtu izglîtîbassekcijâ nolasîja Zaiga Ikere, betpiecu sekciju darbu vadîja prof.Maija Kûle.

Maija Kûle atzina, ka paðlaikîpaði aktualizçjies jautâjums parcilvçktiesîbâm, kas, neapðaubâ-mi, zinâmâ mçrâ skaidrojams arpaðreizçjo Irâkas pçckara situâ-ciju pasaulç. Vâcu filozofs Jir-gens Hâbermâss pirmâs ple-nârsçdes lekcijas laikâ piedâvâjajaunu kosmopolîtisma projektu,kurâ attiecîbas tiktu veidotas ne-vis starp nacionâlajâm valstîm,kuras paðas nespçjot nodroðinâtmieru, bet gan starp atse-viðíiem indivîdiem, pasaules pil-soòiem, kâ arî notiktu starptau-tisko tiesîbu konstitucionalizâci-jas process. Viòaprât, pasaulipaðlaik visvairâk apdraudot tâsaucamâs valstis noziedznieces,kas sevi piesaka itin kâ cilvçk-tiesîbu aizstâves, taèu vienlaicîgiaizmirst par morâlajâm tiesîbâmun normâm. Savukârt itâïu do-mâtâjs Dþanni Vatimo iztirzâjaKarla Popera atvçrtâs sabied-rîbas tçmu un Martîna Heidege-ra kritiku par metafiziku, kâ arîaizskâra jautâjumu par to, kas fi-lozofam bûtu jâdara pçc metafi-zikas gala. Tika atzîts, ka situâci-

ja atkal ir mainîjusies un vieta,kur rodama patiesîba, paðreizvairs nav mâksla, kâ to reiz pos-tulçjis Martîns Heidegers, betgan agora - atklâtâ publiskâ tel-pa, ar ko arî ir izskaidrojama filo-zofijas pievçrðanâs sociâlajai jo-mai. Ir jauðams, ka briest pâr-maiòas, kas bûtiski izmainîs filo-zofijas kâ disciplînas raksturu,taèu gluþi saprotams ir arî tas,ka filozofam neklâtos noro-beþoties un “slçpties alâ”, kurtas nejaudâs atðíirt lietu çnasno paðâm lietâm. Ella Bucenie-ce, apkopojot kongresâ dzir-dçto, secinâja, ka filozofs mûs-dienâs ir tas, kas nodroðina pie-redzes loìisko pçctecîbu, sa-saistot atðíirîgâs pieredzes vie-nâ veselumâ. Lîdz ar to tiek aiz-sâkta vçl viena diskusija par pa-saules daþâdîbu un vienlaicîgiarî par vispârcilvçciskajâm vçr-tîbâm un to vienojoðo pamatu. Irneapðaubâmi, un kongresâ pie-dzîvotais to apliecina, ka tie filo-zofiskie jçdzieni, pie kuriemesam pieraduði mçs, kïûst ne-adekvâti citu kultûru ietvaros.Absolûtais relatîvisms, kadkatrs aizstâv savu viedokli, neie-klausoties citos, visvairâk kavçkultûru dialogu, kas nupat ir sâ-cies. Kongresa ietvaros lîdzâs at-ziòai par civilizâciju atðíirîbâmtika uzsvçrti arî universalitâtesun humânisma meklçjumi, kas,iespçjams, ir ðîs komunikâcijaspriekðnosacîjums.

Kongresa dalîbnieki atzina,ka pats kongress ir ðâdas kopî-bas piedzîvoðana - vienuvietizskan daþâdas idejas un valo-das, tâ atklâjot pasaules daudz-veidîgos vaibstus. PasâkumsTurcijâ bija valstiska mçroga no-tikums, un kongresu atklâja

pats Turcijas prezidents. Par go-du valstij turku valoda tikaiekïauta oficiâlo kongresa valo-du sarakstâ, kaut gan visplaðâkizmantota tomçr tika angïu valo-da. Gadîjâs arî, ka kâds referâtstika nolasîts franèu, krievu vaiazerbaidþâòu valodâ, kuru ganpârzinâja ne visi klâtesoðie.Taèu, kâ atzina Ella Buceniece,situâcija, kad mçs kaut ko nesa-protam, ir dabiska. Kongresânolasîtâs lekcijas pierâdîja, kamûsdienâs filozofija kâ dis-ciplîna nav vienota - nepastâv kâ-da tçma vienotâja. Ne velti ZaigaIkere filozofiju nosauca parplûstoðu un mainîgu domupârdzîvojumu. Ir skaidrs, ka filo-zofiskie meklçjumi drîzâk vedpie jaunu problçmu apzinâða-nâs, nevis veco atrisinâðanas.Jauni jautâjumi pierâda, vaikonkrçta tçma ir saistoða. Vaiaktuâlais ir interesants? Vai inte-resantais kïûst aktuâls?

Latvijas delegâcija izmitinâ-jâs kâdâ viesnîcâ Stambulas vec-pilsçtâ; desmit minûðu gâjienâno tâs atradâs gan Zilâ moðeja

un Sofijas katedrâle, gan garð-vielu un saldumu tirgus, kur ap-meklçtâjus rauj aiz rokas, uzsâksarunu, piedâvâjot kâdu preci,un, redzot, ka pircçjs minstinâs,uzsâk kaulçðanos un piedâvâpreci par zemâku cenu. Stereoti-piskie uzskati par ðo nâciju drîztika aizmirsti, un turki atstâja âr-kârtîgi draudzîgu un atvçrtuïauþu iespaidu. “Man nav bail, jaarî iestâsimies Eiropas Savienî-bâ, ka mçs bûsim kopâ ar tur-kiem!” smiedamâs atzîst VelgaVçvere. Nedaudz paprâtojot, ti-ka aptverta nepiecieðamîbaceïot vispâr - ceïojot var atbrîvo-ties no aizspriedumiem un kïûtdabiski tolerants.

Nâkamais vispasaules filozo-fijas kongress notiks Seulâ,Dienvidkorejâ 2008. gadâ. Taèufilozofi jau ieplânojuði tikties vçlðîgada 20. novembrî, ko UNES-CO pasludinâjusi par Filozofijasdienu.

JANA KUKAINE, LU studente

Filozofi tver pasaules problçmas

Aizvadîtajâ vasarâ LU AVIV (J.Dâvja) fonda darbîbâ nozî-mîgâkie bija divi pasâkumi,kuros piedalîjâs arî ðî fondabiedri.

Jûlija otrajâ pusç Jûrmalâ no-tika nedçïu ilgs Latvijas mçrogaseminârs veselîga dzîvesveidapopularizçtâjiem jaunatnç.Fonda biedri piedalîjâs seminâ-ra darbâ divos lîmeòos - iesâcç-jiem un vadîtâjiem. Viens no se-minâra organizçtâjiem - mûsubiedrs Andrejs Mieriòð. (In-teresentiem viòa koordinâ-tes: tâlr. 6578377).

Balvu rajona Susavas pagas-ta Svilpovas “Vçrðukalnâ” no 8.lîdz 15. augustam darbojâs no-metne “Pçdçjâ pietura” bçr-niem no mazturîgâm ìimençm.

Par ðo notikumu rajona avîze“Vaduguns” ðîgada 19. augustanumurâ publicçja rakstu “Anti-reklâma alkoholam, narkoti-kâm un cigaretçm”:

“(..)Nometnç piedalîjâs 20bçrni no Susâju, Vecumu, Med-òevas, Kupravas pagasta un Vi-

ïakas, kuru vecums bija 13 lîdz14 gadi. Bçrnus nometnes rîko-tâji izvçlç-jâs, sadarbojoties arpagastu sociâlajiem darbinie-kiem. Bçrniem no mazturîgâmìimençm reti kad rodas iespçjapiedalîties ðâda veida pasâku-mos. Neviens no nometnes “Pç-dçjâ pietura” dalîbniekiem ne-kad vçl nebija bijis nometnç.Tâs nosaukums “Pçdçjâ pietu-ra” izvçlçts tâdçï, ka Balvu ra-jons atrodas pie paðas Latvijasrobeþas un ðeit valdoðâ situâcijadaudzâs ìimençs tieðâm ir ne-labvçlîga, tâdçï bçrniem piedâ-vâtâ nometne ir kâ cerîbas sta-riòð uz pârmaiòâm - “Pçdçjâ pie-tura”.

Nometnes vadmotîvs bija ve-selîgs dzîvesveids. Ar bçrniemdarbojâs jaunieði no LatvijasUniversitâtes Atturîbas unveselîbas izglîtîbas veicinâðanasfonda, vieslektori no atturîbaskluba “Avante”, Rîgas Narko-mânijas profilakses centra. Ðonodarbîbu laikâ bçrni uzzinâjapar legâlajâm un nelegâlajâm

narkotiskajâm vielâm, par to ie-darbîbu uz cilvçka organismu.Pusaudþi zîmçja antireklâmasalkoholam, cigaretçm un narko-tikâm. Vairâkas no tâm tiksizvçlçtas iespieðanai tipogrâfijâun vçlâk izplatîtas skolâs Rîgâun Balvu rajonâ. Nodarbîbustarplaikos dalîbnieki mâcîjâs iz-klaidçties bez atkarîbu izraiso-ðâm vielâm - piedalîjâs sportaaktivitâtçs, zîmçja, veidoja cil-vçciòus un puíes no daþâdiemmateriâliem, ar Karjeras izvçlescentra vadîtâjas palîdzîbu notei-ca savu nâkotnes profesiju.”

Diendienâ ar nometnes pus-audþiem dzîvoja un darbojâsstudenti: Madara Mieriòa (LU,Filol. III kurss), Nikolajs Kims(Rîgas P. Stradiòa universitâte, IIkurss), Lîga Timða (LU, Biol. IIIkurss), Zanda Garanèa (LU,Ekon. III kurss) un Edgars Kal-bergs (RTU, IV kurss).

Pirmie èetri - Viïakas un Bal-vu ìimnâziju absolventi:

Madara Mieriòa: “Lielsprieks par nometnes dalîbnieku

aizrautîbu visâs nodarbîbâs.Viòi jau atsûtîjuði vçstules unlûdz nâkamgad atkârtot nomet-ni un laiku pagarinât - visu vasa-ru... Tâdâ pasâkumâ viòi piedalî-jâs pirmoreiz.

Ko bçrni ieguva? Daudz uzzi-nâja, iemâcîjâs, galvenais - vei-dot savstarpçjâs attiecîbas.Nedçïas dienas tika sadalîtas te-matiski: izglîtîbas, sporta, pret-smçíçðanas, pretalkohola, pret-

narkotiku, dabas dienâs. Arîatpûtas pasâkumi. Mçs ar ðiemjaukajiem cilvçkbçrniem lab-prât bûtu strâdâjuði ilgâku laiku,bet nespçjâm sagâdât lielâkas fi-nanses...

Cerçsim, ka nâkamgad izdo-sies sarûpçt vairâk lîdzekïu,pulcçt lielâku skaitu dalîbniekuuz ilgâku laiku.”

Docente ILGA KAPENIECE

LU AVIV fonda studenti iet tautâ

Madara Mieriòa nodarbîbâ

Attçlâ no kreisâs: I. Lapinska, Z. Ikere, E. Buceniece, Dþ. Ozoliòð no Austrâlijas, V. Vçvere, R. Kûlis un M. Kûle

Turpinâm iepriekðçjâ mâcîbugadâ iesâkto vçsturisko apskatupar ârzemju mâcîbspçku lekci-jâm Universitâtç pagâjuðâ gad-simta 30. gados.

Par mûsu Universitâtes sa-darbîbu ar Itâlijas zinâtnes unkultûras pârstâvjiem zinâms pa-visam nedaudz.

1936. gada decembrî piemums ar lekcijâm uzstâjâs Ro-mas universitâtes Propagandaskatedras profesors Gvido Bor-tolotto (G. Bortolotto). Sprieþotpçc arhîvâ esoðajâm ziòâm,ielûgums nâca nevis no LU, betno Latvijas un Itâlijas tuvinâða-nâs biedrîbas, kurai vçlâk pie-vienojâs Tautsaimniecîbas untiesîbu fakultâte.

1937. gada oktobrî Lauk-saimniecîbas fakultâte vçrsâspie LU Padomes ar lûgumu uz-aicinât Neapoles universitâtesLauksaimniecîbas fakultâtes de-kânu un Starptautiskâs Agrono-

mu federâcijas sekretâru profe-soru Franko Andþelini (F. An-gelini) nolasît pie mums vairâ-kas lekcijas. No citiem arhîvumateriâliem izriet, ka 1938. gadamartâ profesors F. Andþelini pa-ziòoja LU, ka ðajâ gadâ viòamnav iespçjams uzstâties ar lekci-jâm Rîgâ, bet to, vai ðîm saru-nâm bija turpinâjums, noskaid-rot neizdevâs.

Nedaudz vairâk varçja uz-zinât par pazîstamâ itâïu zinât-nieka - ìermânista, Romas uni-versitâtes profesora DþuzepesGabetti (G. Gabetti, 1886 - 1948)atraðanos Rîgâ. No 1915. gadaviòð bija vâcu literatûras profe-sors Dþenovas universitâtç unno 1919. gada - Romas universi-tâtç. No 1932. gada profesorsDþ. Gabetti vadîja Itâlijas vâcupçtîjumu institûtu (citos avotos -Romas Ìermânistikas insti-tûts). Viòð veicis pçtîjumus parvâcu literatûru, publicçjis dar-

bus, kas veltîti Gçtes, Nîèes,Helderlîna un citu izcilu vâcukultûras darbinieku daiïradei.Profesors nodarbojâs arî arskandinâvistiku un no 1929. lîdz1935. gadam pârtulkoja itâïu va-lodâ visus XIX gadsimta dâòu li-teratûras klasiía J. P. Jâkobsenadarbus. Kopumâ viòa darbsbûtiski veicinâja vâcu valodas iz-platîbu un vâcu kultûras apguviitâïu sabiedrîbâ.

Kâ râda arhîvu materiâli, sa-runâ ar Latvijas sûtni Itâlijâ prof.A. Spekki Dþ. Gabetti paziòoja,ka saòçmis no Herdera institûta(baltvâcu augstâkâ mâcîbu ie-stâde Rîgâ) ielûgumu nolasîtðeit lekcijas 1938. gada rudenî,un pçc ðî paziòojuma sûtnis iero-sinâja itâïu zinâtniekam nolasîtlekcijas arî LU. Sarunâ tikaskarts arî jautâjums par iespçja-mo Dantes Aligjçri biedrîbas fi-liâles atklâðanu Rîgâ. Savâvçstulç A. Spekke lûdza no-

skaidrot, kâda bûs LU reakcijauz ðiem priekðlikumiem, norâ-dot, ka augstâkminçtâs biedrî-bas (kuras mçríis bija itâïu valo-das un kultûras izplatîðana) filiâ-les organizçðana Rîgâ bûtusaistîta ar itâïu lektorâta dibinâ-ðanu mûsu Universitâtç.

Arhîvâ atrodama LU rektoraprofesora M. Prîmaòa pa-rakstîta vçstule, kuru viòð no-sûtîja Latvijas Ârlietu ministrijaiun kurâ tiek ziòots, ka 1938. ga-da 6. aprîlî LU Padome atbalstîjaDantes Aligjçri biedrîbas filiâlesdibinâðanu Rîgâ un uzaicinâjaprofesoru Dþ. Gabetti nolasîtlekcijas LU. Tâlâk atrodamsziòojums par to, ka profesorsDþ. Gabetti nolasîs LU vecajâaulâ divas lekcijas:

1938. gada 29. septembrî -“Dante im gegenwärtigen geis-tigen Leben Italiens” (“Dantemûsdienu Itâlijas garîgajâdzîvç”), un 1938. gada 30. sep-

tembrî - “Die Renaissance immodernen italienischen Gedan-ken” (“Renesanse mûsdienuitâïu domâðanâ”).

LU Padomes sçdç 1938. ga-da 19. oktobrî rektors paziòoja,ka no profesora Dþ. Gabettisaòemta vçstule ar pateicîbu parlaipno uzòemðanu Latvijas Uni-versitâtç.

Un visbeidzot - pçdçjâ ziòapar viesa no Itâlijas ciemoðanosmûsu Alma mater. 1939. gada19. maijâ itâïu rakstnieks MarioPuèîni Latvieðu - itâïu biedrîbasun LU Filoloìijas un filozofijasfakultâtes sarîkojumâ nolasîjalekciju par tçmu “Jaunâko laikuprozas literatûra Itâlijâ”. Priekð-lasîjums notika itâïu valodâ. Ne-kâdas ziòas par lektoru atrastneizdevâs.

(Turpinâjums sekos)GEORGS BRIEÞKALNS,

LU Bibliotçka

Profesore LÎNA BIRZIÒA ir uni-kâla personîba, jo cienîjamâvecumâ var lepoties ar izciluatmiòu, lai arî dzîvi ðobrîdapgrûtina fakts, ka ïoti pa-sliktinâjusies redze.Patlaban sabiedrîbâ, presçtiek diskutçts par to, kâdamjâbût juristam, kâ savuskolçìus - mâcîbspçkus -vçrtç studenti. Profesore lab-prât dalîjâs savâ pieredzç, joðogad svin 70 darba gadujubileju.

- Latvijas Universitâtçienâkusi jauna studentumaiòa. Pastâstiet par jûsupirmo dienu un pirmo lek-ciju pirms Otrâ pasaules ka-ra.

- Iestâjos Latvijas Universi-tâtes Tautsaimniecîbas untiesîbu zinâtòu fakultâtesTiesîbu zinâtòu nodaïâ, res-pektîvi, Juridiskajâ fakultâtç.Kad mâcîbu jeb lekciju naudabija samaksâta un saòemta ap-liecîba, ka esmu “stud. iur.”,varçja doties uz auditorijuklausîties pirmo lekciju. Daþaslekcijas lasîja profesori, kas bi-

ja mûs eksaminçjuði iestâjpâr-baudîjumos. Toreiz kârtojâmpiecus iestâjpârbaudîjumus:latvieðu valodâ - sacerçjumu unliteratûru, latîòu un vâcu valo-du, kâ arî vçsturi.

Latîòu valodâ mûs eksa-minçja profesors Vasîlijs Si-naiskis (1876 - 1959). Viòðmums lasîja arî pirmo lekciju.Kad viòð ienâca auditorijâ,kâds no studentiem viòam pa-sniedza rozes. Profesors vieglipaklanîjâs un pateicâs dâmâmun kungiem. Mçs ðvîkâjâm arkâjâm pa grîdu. Ðvîkâðananozîmçja mûsu atzinîbu. Ap-lausi nebija paredzçti. Profeso-ram tâ bija 60. dzimðanas die-na. Viòð sâka to apcerçt: 60 ga-di - varot teikt, ka tas esotdaudz. Taèu tie esot labi gadi.Ðâdâ vecumâ cilvçks esotkïuvis brîvs no bioloìiskâgûsta un visâ pilnîbâ varot no-doties zinâtniskajam darbam.Jâ, viòð joprojâm pçtot tiesîbuproblçmas, un drîz iznâkðot arîviòa jaunâ grâmata “Dzîve uncilvçks”. Tajâ bûðot apkopotasviòa atziòas par cilvçku, tâ rak-sturu, personîbu, cenðanospçc laimes. Grâmatas mçríis -palîdzçt cilvçkam viòa grûtajâdzîves ceïâ tikt uz “zaïa zara”.

Pçc ðâda ievada profesorsV. Sinaiskis sâka lekciju romie-ðu tiesîbu vçsturç. Viòð jautâja:“Kas ir jurists?” Mçs klusçjâm.Tad pasniedzçjs pats atbildçja:“O, jurists - tas ir cilvçks sui ge-neris, îpaðs cilvçks jeb sava vei-da cilvçks. Jurists ir taisnîgs -iustus, godprâtîgs, neuzpçr-kams. Jurists ir apguvis tiesî-bas. Tiesîbas ir ius. Jurists zinalikumus. Likums - tas ir lex,daudzskaitlî - leges. Juristam jâ-

stâv par tiesîbâm, taisnîbu.Taisnîba ir Iustitia.” Tad profe-sors pauda atziòu, ko ieteicaneaizmirst: “Tiesîbas ir vienano visaugstâkajâm cilvçceskultûras vçrtîbâm.”

Apmçram tâ sâkâs profeso-ra V. Sinaiska pirmâ lekcija. Vaimçs to sapratâm? Protams, kane, taèu sapraðana nâca pakâ-peniski, sistemâtiski klausotiesturpmâkâs V. Sinaiska lekcijas.Iemâcîjos viòa galveno domuuztvert un pierakstît. Romieðutiesîbu vçsturi klausîjos divussemestrus (pirmo gadu) untad vçl divus semestrus - ro-mieðu tiesîbu dogmu (teoriju).Daþiem ðajos priekðmetos ne-veicâs. Eksâmenâ profesors bi-ja stingrs, un neapmierinoðuatzîmi saòçma ne viens vien.

Stâstîja, ka kâdam neveiksmi-niekam V. Sinaiskis esot lekci-ju (ieskaiðu) grâmatiòâ ie-rakstîjis “nelabi”. Te jâpiezîmç,ka ar latvieðu valodu profeso-ram gâja pagrûti, bet, kâ pa-sniedzçjs pats teica, viòð, dzîvo-dams Latvijâ, centâs to apgût.Cîtîgi pçtîja latvju dainas lielajâlatvieðu tautasdziesmu bagâtî-bâ, saskatîja gan juridiskus ele-mentus, gan morâles, çtikasun sadzîves normas.

Pçc atkâpes par V. Sinaiska

latvieðu valodas apguvi jâat-grieþas pie viòa uzskatiem parto, kâdam jâbût îstam juristam.

Te jârunâ par Senâs Romasslavenajiem juristiem, kuri bi-juði ne vien jurisprudences ko-rifeji, bet arî morâlâ ziòâ izcilaspersonîbas. Taèu visdiþenâkâpersonîba bijis Emîlijs Pa-piniâns (140 - 212), kura atzinu-miem un konsultâcijâm bija ob-ligâts spçks. Viòa autoritâte -ârkârtîgi liela. Tieði ðîs mil-zîgâs autoritâtes dçï viòð gâjabojâ. Tas notika tâ. Romasvaldnieks Karakalla nogalinâjasavu brâli Gedu - varbûtçju tro-òa pretendentu. Lai pierâdîtutautai, ka tas bijis nepiecieðamsRomas valsts interesçs, Kara-kalla uzdevis Papiniânam viòarîcîbu attaisnot. Papiniâns sa-

pratis stâvokïa nopietnîbu. Javiòð valdnieku aizstâvçs un pie-râdîs, ka Geds nogalinâts aizlietderîbas apsvçrumiem, kavaldnieks rîkojies pareizi, iesbojâ viòa jurista slava, zudîs au-toritâte, jurista gods. Bet, ja Pa-piniâns nepieòems valdniekapriekðlikumu, viòa dzîvîbaidraudçs briesmas. “Kâ va-jadzçja rîkoties Papiniânam?”mums jautâja profesors V. Si-naiskis. Mçs saucâm: “Mirt!”Pasniedzçjs mums norunâja

latîòu valodâ Papiniâna atbildi,kas latvieðu valodâ bûtu ðâda:“Slepkavîbu vieglâk izdarît, ne-kâ to attaisnot.” Karakalla licisPapiniânam nocirst galvu.

Profesora V. Sinaiska seci-nâjums: “Lûk, kâdi juristi bijaSenajâ Româ. Mûsu dienâs tâ-dus pat ar uguni neatradîsi. Ne-kâdas goda jûtas, nekâdasprincipialitâtes. Naudas vaikarjeras dçï gatavi melnu pa-taisît par baltu un otrâdi.”

Par profesoru V. Sinaiski jâ-piebilst, ka viòð bija ïotiprecîzs, neizlaida un nekavçjanevienu lekciju vai seminâru.

Atceros, reiz pirms lekcijusâkuma bija stiprs lietus. Pa-sniedzçjs ienâca auditorijâpilnîgi izmircis, bet stalti notei-ca: “Profesors Sinaiskis kâ zal-dâts - vienmçr klât, lai laiksbûtu kâds bûdams!” Arî tasraksturo viòa attieksmi pretstudentiem, savu darbu, un tocentos ievçrot arî es - nekad ne-kavçju lekcijas.

Lînu Birziòu uzklausîjusi ILZE BRINKMANE


domâsim kopâ

atceramies

Kas ir jurists?

Profesors Vasîlijs Sinaiskis

Itâïu mâcîbspçki LU

Profesore Lîna Birziòa

“O, jurists - tas ir cilvçks sui generis, îpaðscilvçks jeb sava veida cilvçks. Jurists ir taisnîgs- iustus, godprâtîgs, neuzpçrkams. Jurists ir ap-guvis tiesîbas. Tiesîbas ir ius. Jurists zina likumus.Likums - tas ir lex, daudzskaitlî - leges. Juristamjâstâv par tiesîbâm, taisnîbu. Taisnîba ir Iustitia.”


atceramies

Pirmskara laika bibliotekâres stâstsLU Bibliotçkâ aizritçja lielâ-kâ daïa ERNAS GREVESdarba mûþa. Pirms Otrâpasaules kara viòa ðeit no-strâdâja divdesmit gadus.Ðogad Ernai Grevei aprit115. gadskârta. LatvijasValsts Vçstures arhîva ma-teriâlos atdzîvojas inte-liìentas latvieðu sievietesliktenis.

Labu izglîtîbu iegûst Krievijâ

“Latvijas ev. lut. Baznîcasvirsvalde, pamatojoties uz Dau-gavgrîvas ev. lut. draudzes dzi-muðo un kristîto sarakstu par1888. gadu nr. 30, apliecina, kaErna Leontîne Greve, kuìakapteiòa Johana Mârtiòa Gre-ves un viòa sievas Otîlijas Eliza-betes, dzim. Ikeres, meita, dzi-musi 12. martâ 1888. gadâMangaïu muiþas Rînûþu sâdþâun kristîta pçc ev. lut. baznîcaskârtîbas 16. martâ 1888. gadâ.Vecâki luterticîgi. Dati pçc ve-câ stila” - tâ lasâm luterâòuBaznîcas virsvaldes izsniegtâdokumentâ.

Izglîtîbas gaitas, kâ tolaikdaudziem latvieðiem, ErnaiGrevei ilgus gadus ritçja Krie-vijâ. Greves jaunkundzes do-kumentos lasâm: “Erna Grevesaskaòâ ar 1910. gada 27. feb-ruârî Psihoneiroloìiskâ in-stitûta izdoto izziòu bijusi ðî in-stitûta klausîtâja. Beigusi Vi-borgas sievieðu ìimnâziju,1914. - 1915. mâcîbu gadâ biju-si klausîtâja viengadîgos kur-sos Petrogradas mâcîbu apga-balâ, lai sagatavotos par skolo-tâju vidçjâm mâcîbu iestâdçm,izpildîjusi kursos paredzçtâspraktiskâs nodarbîbas visai ap-mierinoði un 1915. gada aprîlîkârtojusi pârbaudîjumus, uzrâ-dot sekojoðas zinâðanas vispâr-izglîtojoðajos priekðmetos:loìikâ - visai apmierinoði, psi-holoìijâ - visai apmierinoði, pe-dagoìijas vçsturç - apmierino-ði, skolas higiçnâ - visai apmie-rinoði, latîòu valodâ - visai ap-mierinoði.”

Kâ speciâlo priekðmetu Er-na Greve bija izvçlçjusies vâcuvalodu un sekmîgi to apguvusi.Viòa kïuva par pilntiesîgu vidç-jo mâcîbu iestâþu skolotâju.

Darba dzîves soïi Arî Ernas Greves darba gai-

tas sâkâs Krievijâ, Pçterpilî. No1912. lîdz 1918. gadam viòastrâdâja par vâcu valodas sko-lotâju Òeèajeva komercskolâ,kuru vçlâk pârveidoja par Ek-sperimentâlâs pedagoìiskâsbiedrîbas komercskolu.

Tad - atgrieðanâs Latvijâ. No1920. gada 20. janvâra viòadzîvoja Rîgâ, kâdulaik - tuvuLU Bibliotçkai - Kalpaka bul-vârî 7, 8. dzîvoklî.

Kâ Ernas Greves darbavie-tas minçtas Dzeòa reâlskolaun Valsts bibliotçka. 1920. ga-dâ viòa strâdâja Rîgas Garîgajâ

seminârâ. 1921. gada 15. maijâErna Greve uzsâka darba gai-tas LU Bibliotçkâ brîva lîgumadarbinieces statusâ. Gâja gadi,mainîjâs viòas amata nosauku-mi, 1940. gadâ viòa kïuva parvecâko bibliotekâri. Nemainî-ga palika uzticîba darbavietai.

Mûsdienâs bibliotekâraprofesijas prestiþs un ðî darbamateriâlais nodroðinâjums navaugsts, un var vien nojaust, kâ-du ideâlismu un profesijas mî-lestîbu sevî jût tie, kuri ðajâ aro-dâ tomçr strâdâ, lai arî viòu zi-nâðanu lîmenis ïautu atrast kolabâk atalgotu. Turpretim div-desmito un trîsdesmito gaduLatvijâ bibliotekâra arodam bi-ja augstâks prestiþs nekâ ta-gad, iekïût ðtata vietâ bija visaisareþìîti.

Dokumentâ, kuru parak-stîjis Centrâlâs bibliotçkas pâr-zinis Edgars Lejnieks 1921. ga-dâ, teikts: “Sakarâ ar aizliegu-mu pieòemt jaunus ierçdòusbez ikreizçjas attiecîgâ minis-tra piekriðanas grieþos pieJums ar lûgumu atïaut pieòemtuz brîva lîguma pamata uz vie-nu mçnesi Ernu Grevi Centrâ-lâs, kâ arî Filoloìijas un filozofi-jas fakultâtes bibliotçkas sakâr-toðanai.” Tâ Erna Greve kïuva

par 14. kategorijas bibliotçkasierçdni.

Ernas Greves personas lie-ta Latvijas Valsts Vçstures ar-hîvâ sâkas ar viòas parakstîtusvinîgu solîjumu Latvijas val-stij, kâdu, darbâ stâjoties, devaierçdòi. Un vçl viens doku-ments, kuru parakstîjusi ErnaGreve - viòa apòemas gâdât, laivisu parâdu kopsumma nepâr-sniegtu seðu mçneðu bruto al-gu pamata darba vietâ. Ðîs pa-râda normas pârsniegðanudrîkstçja pieïaut tikai savu kus-tamo îpaðumu vçrtîbas apmç-râ. Par ðî solîjuma nepildîðanuierçdni tolaik varçja atlaist nodienesta. Tik tieðâm - precîzs fi-nansiâlâs godprâtîbas solî-jums.

Vajadzçja ne tikai krietnistrâdât, bet arî nepârtrauktimâcîties. Pilnveides iespçjaspavçrâs arî Ernai Grevei. 1921.gada 26. novembrî LU rektorsE. Felsbergs raksta Ârlietu mi-nistrijas Pasu nodaïai: “LUCentrâlâs bibliotçkas ierçdneErna Greve komandçta uzLeipcigu papildinât savas zinâ-ðanas bibliotçkas iekârtoðanas

darbos.” Protams, ceïu paðíîraviòas labâs vâcu valodas zinâ-ðanas. Skolu virsvalde vçlâk -1927. gada 4. janvârî - apliecinâ-ja: “Erna Greve ir pilntiesîga vi-dusskolas skolotâja ar tiesîbâmmâcît vâcu valodu. Pamats: vi-dusskolas skolotâju cenza no-kârtoðanas komisijas 1926. ga-da 20. decembra protokols nr.51.” Tas bija apliecinâjumsPçterpilî iegûtâs izglîtîbas laba-jam lîmenim.

Lîdzîgas problçmas arîmûsdienâs

Ernas Greves dzîve dodsamçrâ spilgtu ieskatu ganviòas paðas biogrâfijâ, gan tâlai-ka bibliotçkas problçmâs - tiklîdzîgâs mûsdienu problçmâm.

Arî tolaik aktuâls bija kadruun finanðu jautâjums. Cilvçkibieþi vien ilgâku laiku strâdâjakâ brîvprâtîgie - bez atlîdzîbas,pierâdot savu entuziasmu unnoderîbu izvçlçtajai profesijai.Tâ kâ ðtata vietu bija maz, kat-ru no tâm izmantoja iespçjamilietderîgi. Naudas trûka, unlîdzekïus tik tieðâm taupîja.

Algas arî tolaik nebija lielas.Par to liecina 1922. gada 15.jûnijâ tapis dokuments, kuruparakstîjis Edgars Lejnieks:

“Greve un Muiþniek (abas bib-liotekâres - V. A.) prasa atrastiespçju viòâm maksât vairâk.”Bûtiska piebilde: kataloìizâcijanotiek vairâkâs valodâs. Lûgu-mu òçma vçrâ, jo abas darbi-nieces tik tieðâm bija va-jadzîgas bibliotçkai.

Lîdzîgs dokuments tapa1923. gada 14. aprîlî. LU Cen-trâlâs bibliotçkas pârzinis Ed-gars Lejnieks raksta: “Bibliotç-kas ierçdnes E. Greve un V.Muiþniek mani lûdz grieztiespie Saimniecîbas pârvaldes arierosinâjumu izmaksât viòâmtagadçjo algu, skaitot no 1923.gada 1. aprîïa, jo starpbrîdî no1. aprîïa lîdz 1. augustam viòasesot saòçmuðas mazâku alguun algas (tagadçjâs) izmaksaino augðâ minçtâ termiòa ne-esot nekâdu ðíçrðïu. Ja bûtuiespçjams, tad lûdzu ðo vçlçða-nos izpildît, jo jaunkundzes ïotiuzcîtîgi ir strâdâjuðas visu lai-ku.” Rakstîtajam arî ðoreiz irrezultâti.

1922. gada 20. decembris.LU Dekânu padome nolemj iz-sniegt atalgojumu Centrâlâsbibliotçkas darbiniecçm par âr-

pus tieðajiem pienâkumiem pa-veikto. 4100 rubïu saòçmaGreves jaunkundze.

Laiku dzirnâsKad 1940. gada vasarâ Lat-

vijâ ienâca PSRS karaspçks,Ernu Grevi “sociâlistiskâ re-volûcija” tieði neskâra, vismaztâdas ziòas atrast neizdevâs.

Krievu laiki, vâcu laiki… Va-ru maiòas Erna Greve centâspârlaist savâ lauku saimniecî-bâ. Kâ liecina dokumenti, no1941. gada 5. lîdz 20. oktobrimviòa atradâs bezalgas atvaïinâ-jumâ Skultes pagastâ. 1942. ga-da 5. maijâ pagastvalde aplieci-na, ka ðî pagasta Tampiòu mâ-ju îpaðniecçm Otîlijai Biernâtsun Ernai Grevei uz 78 hektâ-riem zemes platîbas nav pietie-koða lauksaimniecîbas dar-baspçka un viòâm sakarâ arpastâvoðajiem noteikumiempar darbaspçka sadalîjumu jâ-pieòem divi laukstrâdnieki vailaukstrâdnieces.

Savukârt LU Centrâlâs bib-liotçkas pârzinis P. Íiíauka1942. gada 14. jûlijâ rakstîjarektoram, lûdzot pieðíirt Er-nai Grevei trîs nedçïas ar alguun trîs nedçïas bezalgas at-vaïinâjuma braukðanai laukudarbos no 1942. gada 1. augus-ta lîdz 15. septembrim, piebil-stot, ka citi bibliotçkas darbi-nieki tad jau bûs mâjâs no lau-ku darbiem. Raksturîgi, ka ik-reiz juku laikos, kuru XX gad-simtâ netrûka, latvietis patvç-rumu ir meklçjis pie zemes.Arî izdzîvoðanu.

Kâ vçl vâcu laiki ietekmçjaErnas Greves dzîvi? 1942. gada13. jûlijâ viòai bija jâparaksta iz-

ziòa, ka vecâki un vecvecâkinav ebreji. Greves jaunkundzearî apliecina savu latvisko cil-mi. Savs labums, ka perfektajaivâcu valodas pratçjai, un arî tasir dokumentos redzams, pienâ-câs piemaksa par ðîs valodas zi-nâðanâm.

Kad Sarkanarmija otro reizituvojâs Latvijai, arî Erna Grevedevâs trimdâ. Vâcija viòai ðíitapierasta un pazîstama. Par Er-nas Greves dzîvi sveðumâziòas neizdevâs atrast. Vai viòapiedalîjâs latvieðu aktivitâtçs?Vismaz trimdas presç par viòunerakstîja. Tâtad neko spilgtuviòa nepaveica?

Nav pat zinâms, kâ ErnaGreve pelnîja maizi. Trimdasgaitu sâkumâ viòai tuvojâs ses-tais gadu desmits, un droðivien viegli neklâjâs. Kad pasau-les valstis sâka uzòemt baltieðupolitiskos emigrantus, lieladaïa devâs uz ASV, Kanâdu,Austrâliju, un viens no galvena-jiem motîviem bija - tikt promno Eiropas, jo toreiz daudz ru-nâja par nestabilitâti, jauna ka-ra draudiem. Vai Erna Greve,trimdas ceïus staigâjot, mitusivçl kâdâs citâs valstîs, izòemotVâciju? Diezin vai. Visur bijavajadzîgi jauni cilvçki, un mazticams, ka viòa interesçja imig-râcijas dienestus.

Erna Greve mirusi 1967.gada 10. novembrî Ðtutgartç.Laikraksta “Latvija” 1967. gada2. decembra numurâ viòa pie-minçta sçru sludinâjuma pârisrindâs. Vien divdesmit darbagadi LU Bibliotçkâ apliecinaviòas devumu.

VIJA APINÎTE

“Mûsdienâs bibliotekâra profesijas prestiþs un ðî darba materiâlais nodroðinâjums nav augsts, un var viennojaust, kâdu ideâlismu un profesijasmîlestîbu sevî jût tie, kuri ðajâ arodâ tomçr strâdâ, lai arî viòu zinâðanu lîmenis ïautu atrast ko labâk atalgotu.”

Centrâlâ bibliotçka

Centrâlâs bibliotçkas lasîtava

Foto

no

“Lat

vija

s U

nive

rsitâ

tes

ilustâ

cija

s - 1

929.

g.”

Foto

no

“Lat

vija

s U

nive

rsitâ

tes

ilustâ

cija

s - 1

929.

g.”

fakultâtçs

“Íîmiíi ir kolosâli cilvçki!”


“Uzsâkot studijas Íîmijas fa-kultâtç, man pat sapòos ne-râdîjâs, ka kâdu dienu bûðutâs dekâns...” atzîst jaun-ievçlçtais Latvijas Universitâ-tes Íîmijas fakultâtes dekânsasociçtais profesors JÂNISÐVIRKSTS. Saruna ar “Universi-tâtes Avîzi” - par nâkotnestendencçm, biðu dzçlieniemun íîmiíu jociòiem.

“Mûsu iepriekðçjo dekânuvçrtçju ïoti pozitîvi.”

Esmu beidzis Latvijas Uni-versitâti. Tas bija ïoti sen - 1982.gadâ. Uzreiz pçc tam sâku strâ-dât Íîmijas fakultâtç. No sâku-ma biju vecâkais laborants, ve-câkais inþenieris, tad lektors, do-cents, asociçtais profesors un ta-gad, sâkot ar 1. jûliju, - arî de-kâns. Ðim amatam mani at-balstîja Neorganiskâs íîmijaskatedra, un es tiku aicinâts kïûtpar fakultâtes dekânu. Mûsu ie-priekðçjo dekânu profesoru An-dri Zicmani vçrtçju ïoti pozitîvi.Neskatoties uz to, ka íîmija irdârga zinâtne, viòð sekmîgimâcçja vadît fakultâti tai finan-siâli sareþìîtos laikos. Ðobrîd la-su studentiem lekcijas neorga-niskajâ íîmijâ. Diendienâ ar vi-siem izdodas tikties aci pret aci,tâdçï es pazîstu savas fakultâtesstudentus. Un man gribas viòuspazît, jo tie ir kolosâli cilvçki!

“Studenti man ir pieðíîruði nominâciju “Zelta Íîmiíis”.”

Tâ kâ mûsu fakultâte nav tikmilzîga kâ citas, tajâ ir iekârtotsîpaðs stendiòð, kurâ jau gadusèetrus ik dienas parâdâs visu tâsdienas vârda un dzimðanas die-nas jubilâru vârdi - sâkot ar ap-kopçjâm un sargiem un beidzotar studentiem un pasnie-dzçjiem. Pateicoties Íîmijas fa-kultâtes absolventam, “DienasBiznesa” Finanðu nodaïas ko-respondentam Valteram Paide-ram, mums ir îpaða íîmiíu datubâze. Mûsu bibliotçkâ ir pieeja-mi visu beidzçju bakalaura dar-bi kopð fakultâtes dibinâðanas.Daudzi no ðejienes pasnie-dzçjiem ir savas fakultâtes pat-rioti un strâdâ tajâ no agra rîtalîdz vçlam vakaram septiòas die-nas nedçïâ. Íîmijas fakultâtesdocçtâji ar katru gadu arvienaktîvâk piedalâs arî mûsu stu-dentu organizçtajos pasâku-mos. Tieði viòi man ir pieðíîruðinominâciju “Zelta Íîmiíis”. Kat-ru gadu uz vidusskolâm tiekizsûtîta informâcija par Íîmiíudienâm, kas notiek maijâ un ku-râs mûsu fakultâtes studenti râ-da skolçniem daþâdus íîmiskoseksperimentus. Lai iepazîstinâ-tu vidusskolçnus ar Íîmijas fa-kultâti, tâs docçtâji jau ir vienoju-ðies ar Studentu paðpârvaldi parkopîgiem izbraucieniem uz Lat-vijas skolâm. Lçnâm sâkam ga-tavoties arî savas fakultâtes 40gadu jubilejai, kas bûs nâkam-gad.

“Uzòemðana mûsu fakultâtç notika pçc jaunâs sistçmas.”

Íîmijas fakultâte ir salîdzi-noði maza - apmçram 150 baka-lauri un 87 maìistranti. Arî pir-majâ kursâ ðogad iestâjâs ma-zâk studentu nekâ iepriekðçjosgados. Tas bija saistîts ar íîmijascentralizçto eksâmenu. Lai ie-stâtos Íîmijas fakultâtç, skolç-niem jau decembrî bija jâizdarasava izvçle par labu íîmijai. Tie,kuri mûsu fakultâtç nestâjâs uz-reiz pçc vidusskolas, devâs vainu uz savu iepriekðçjo skolu, vaiarî uz Universitâti un vienâ die-nâ ar vidusskolçniem kârtojacentralizçto eksâmenu íîmijâ.Ðim eksâmenam bija jâpiesakâsjau aprîlî, taèu vçl jûnijâ daudzimums zvanîja un jautâja: “Kâ esvaru nokârtot iestâjeksâmenuÍîmijas fakultâtç?”. Ðis bija pir-mais gads, kad uzòemðanamûsu fakultâtç notika pçc jau-nâs sistçmas. Es to vçrtçju po-zitîvi, jo mûsu docçtâji, kuriemlîdz ðim vasaras pagâja, ga-tavojot un labojot iestâjeksâme-nu darbus, varçja atpûsties.

“Manuprât, íîmiía specialitâte kïûst par deficîtu.”

Lai gan augstâko izglîtîbu íî-mijâ Latvijâ var iegût vçl arîRîgas Tehniskajâ universitâtç(RTU), mçs esam vienîgie visâvalstî, kas sagatavo vidusskolasíîmijas skolotâjus. Manuprât,íîmiía specialitâte kïûst par de-ficîtu. Fakultâtes vestibilâ regu-lâri tiek izlikti sludinâjumi, ku-ros daþâdas iestâdes mûsu stu-dentiem piedâvâ darbu. Ðogad“íîmiíus” beidza 26 bakalauriun 41 maìistrs. Íîmijas fakultâ-te no citâm atðíiras arî ar to, kamaìistrantu tajâ ir vairâk nekâbakalauru. Tas tâ ir tâdçï, ka piemums uz maìistrantûru nâkdaudzi studenti no RTU. Mumsir arî divas profesionâlâs pro-grammas - Pârtikas íîmija unekspertîze un Vides aizsardzîbaun ekspertîze. Daudzi Íîmijasfakultâtes absolventi aiziet strâ-dât uz “Grindeksu” vai Organis-kâs sintçzes institûtu.

“Mums ir laba sadarbîba arSinsinati universitâti Amerikâ.”

Mums ir divas jaunas docen-tes - Silvija Âbele un IvetaÛzuliòa, kas savulaik beiguðasÍîmijas fakultâtes maìistran-tûru un pçc tam ieguvuðas dok-tora grâdu Lionâ, Francijâ, ar komums ir sadarbîba. Katru gadupie mums dodas arî vieslektorino Zviedrijas. Laba sadarbîba irar Sinsinati universitâti Ameri-kâ. Bakalauri vai maìistran-tûras beidzçji dodas uz turienigan iegût zinâtnisko grâdu, ganstrâdât. Problçma ir tâda, ka pçctam viòi nevçlas atgriezties Lat-vijâ. Îsti glîti tas nav, taèu katramcilvçkam ir jâdod iespçja iz-vçlçties.

“Vçl intensîvâka mâcîðanâs ir Universitâtes nâkotnes tendence.”

Ðobrîd visas Universitâtes ie-tvaros arî mçs, Íîmijas fakultâ-te, cenðamies pâriet uz trîs gadubakalaura izglîtîbu. Mûsu otraiskurss jau mâcâs pçc ðî modeïa,un ceturtajâ kursâ viòu vienî-gais obligâtais “A” bloka priek-ðmets bûs bakalaura darbarakstîðana. Vçl âtrâka un in-tensîvâka mâcîðanâs ir viena noUniversitâtes nâkotnes tenden-cçm. Mûsu fakultâte ir ïoti de-mokrâtiska lekciju apmeklçða-

nas ziòâ. Obligâti gan ir jâap-meklç seminâri un laboratorijasdarbi. Ja pçc tam students uzmanâm lekcijâm vairs nenâk, joviòam tâs nepatîk, pie tâ esmuvainîgs arî es. Katru semestrimûsu studentu vidû tiek veiktasaptaujas, kurâs, pateicoties toanonimitâtei, ikviens pasnie-dzçjs var uzzinât savas kïûdas.

“Dekâna amats man nozîmç atbildîbu par katru vârdu.”

Íîmijas fakultâtes dekânaamats man nozîmç atbildîbu parkatru savu pateikto vârdu un vçlmazâk brîvâ laika nekâ lîdz ðim.Savulaik paðam uzsâkot studijasÍîmijas fakultâtç, man pat sap-òos nerâdîjâs, ka kâdu dienubûðu tâs dekâns... Esmu mâcî-jies Gaiòu astoògadîgajâ skolâ,Preiïu rajonâ, kur bija ïoti intere-santa íîmijas skolotâja. Viòa bijatâ, kurai izdevâs mani ieinte-resçt. Savâ mûþâ neesmu no-makðíerçjis nevienu zivi, totiesbrîvajâ laikâ labprât nodarbojiesar biðkopîbu. Esmu saòçmisdaudz biðu dzçlienu.

“Es ieteiktu uzmanîties, jadzîvojat lîdzâs íîmiíim...”

Pagâjuðogad uz vienu savakursa “Ievads íîmijas studijâs”lekciju biju uzaicinâjis kâdu piro-tehnikas firmas vadîtâju. Toreizlekciju sâku ar vârdiem: “Retikurð no Latvijas pirotehniíiemir beidzis Íîmijas fakultâti, jo pa-rasti viòi visi jau otrajâ kursâ tiekatskaitîti.” Jânis Teterovskis bijaviens no tiem retajiem, kurðsekmîgi absolvçja mûsu fakultâ-ti. Ir tâds íîmiíu jociòð, ka ar di-

viem kursiem pilnîbâ pietiek, laikïûtu par pirotehniíi. Kâ stu-dentiem skaidroja Jânis Tete-rovskis, tâ ir vienkârða spridzi-nâðana, kamçr pirotehnika -mâksla. Universitâtç nav tâdakursa, kurâ tiktu mâcîts gatavotpirotehniku. Îstie pirotehniíi vi-su, kas sprâgst, mâk izveidot jauvidusskolâ. Ir tâda viela kâ slâ-pekïa jodîds. Tâ izejvielas patbez receptçm var nopirkt aptie-kâ. Mitrâ stâvoklî nekas sliktsnenotiek, bet, lîdzko ðî vielaizþûst, tâ sprakðíot sâk sprâgt.Atceros, ka pirmajâ kursâ mçs

ar draugiem to izsmçrçjâm kop-mîtnes gaitenî un skatîjâmies,kâ pa tâ sprakðíçðanu pastaigâ-jâs ðausmu pâròemtais koman-dantes kaíis. Toreiz par mumstika ziòots fakultâtes dekânam,taèu viss beidzâs labi. Tomçr esieteiktu uzmanîties, ja kopmît-nçs dzîvojat lîdzâs íîmiíim - ejnu saproti, ko viòð ir gatavs tevnodarît... Tomçr íîmiíi nav slik-ti cilvçki!

GITA LIEPIÒA

Jânis Ðvirksts

Ðogad pirmo reizi Vçsturesun filozofijas fakultâtç tikspieðíirta Bernharda Holan-dera stipendija - doktoran-dam MÂRTIÒAM MINTAU-RAM. Ðo stipendiju iedibinâjisBâzeles universitâtes antîkâsvçstures profesors Jirgens fonUngerns-Ðternbergs, arî LUGoda doktors.

B. Holandera balvaFon Ungerni-Ðternbergi ir

dzimta, kuras saknes Baltijâ irmçrâmas gadu simtos. Bern-hards Holanders ir profesoraJirgena fon Ungerna-Ðternber-ga vectçvs, un stipendija iedibi-nâta viòa piemiòai. B. Holan-ders, vâcbaltieðu vçsturnieks,ir sarakstîjis nozîmîgus pçtîju-mus par XIX gadsimta Rîgu, vi-duslaiku Livonijas vçsturi uncitus. Gadsimtiem ilgi Holan-deriem un fon Ungerniem-Ðternbergiem Latvija un Igau-nija bija dzimtene un tçvzeme.

Profesors Ilgvars Misâns,LU Vçstures un filozofijas fa-kultâtes Seno un Rietumeiro-pas viduslaiku vçstures kated-ras vadîtâjs, atzina, ka Mârtiòðir viens no labâkajiem studen-tiem, kurð studç un domâ aug-stâ lîmenî, un kuram ir plaðasvalodu zinâðanas. I. Misâns

stâsta, ka Ðternberga kungs iz-râdîja vçlçðanos Latvijas vçs-turniekiem palîdzçt profesio-nâlâ lîmenî, tâdçï arî iedibinâtaðî stipendija. Pateicoties viòapalîdzîbai, tagad iespçjama arîizdevumu par vçsturi sagatavo-ðana un izdoðana. B. Holande-ra balva ir 1000 eiro, un topieðíir talantîgâkajam dokto-randam vai maìistram.

Par godalgoto maìistra darbu

Mârtiòð Mintaurs, pir-mais balvas ieguvçjs, stâstapar savu darbu, interesçmvçstures nozarç un vçsturis-kâs arhitektûras aizsar-dzîbas kontekstu laikâ unvidç.

Mana maìistra darba, parko saòçmu Holandera balvu,

nosaukums ir “Arhitektûraspieminekïu saglabâðanas me-todikas attîstîba Latvijâ no XIXgadsimta beigâm lîdz 1940. ga-dam”. Interese par arhi-tektûras pieminekïu saglabâða-nu man ir jau sen, it îpaði parLatvijas arhitektûras piemi-nekïiem. Jau bakalaura studijuietvaros profesors AleksandrsGavriïins lasîja lekcijas kultû-

ras pieminekïu aizsardzî-baspamatos, tâtad teorçtiskâ bâzedarbam jau bija.

Ðî Latvijâ ir maz pçtîta tçma,lîdz ðim publicçti tikai atseviðíidarbi, bet nav apkopojuma.Darba tçma aptvçra tieði Latvi-jas teritoriju XIX gadsimta bei-gâs, toreiz - Krievijas impçrijasBaltijas provinces. Tas iekïaujpçtîjumu par pieminekïu apzi-

nâðanu, apzinâðanas kritçri-jiem, restaurâciju, konservâci-ju. Tçma aptver visas vçsturis-kâs celtnes, sâkot ar viduslai-kiem lîdz XIX gs. sâkumam.Arhitektûras pieminekïi paras-ti iegûst savu statusu, kad tiesasnieguði 50 gadu vecumu.XIX gadsimta beigâs sâkâs sis-temâtiska pieminekïu apzinâ-ðana, tajâ laikâ darbojâs vairâkislaveni vâcbaltieðu arhitekti (V.Neimanis, V. Bokslavs). Tas bi-ja neilgs laiks lîdz Pirmajampasaules karam, kad tikastudçta Rietumu pieredze, gal-venâs metodes un principi, kâbûtu jârestaurç pieminekïi.Pçc Pirmâ pasaules kara ðîsaktivitâtes atbalstîja arî valsts.Latvijas Republikas laikâ tikanodibinâta Pieminekïu valde,kas nodarbojâs arî ar arhi-tektûras pieminekïu restaurâ-ciju.

Pieminekïu aizsardzîba sa-stâv no teorçtiskâs un praktis-kâs daïas. Teorçtiskajâ piemi-neklis vispirms ir jâapzina, bal-stoties uz noteiktiem vçrtçða-nas kritçrijiem. Viens no pir-majiem lielajiem vçstures pie-minekïu saglabâðanas gadîju-miem bija Doma baznîcas res-taurâcija no 1885. lîdz 1910. ga-dam, ar to arî sâkâs Vecrîgas

restaurâcija. Restaurâcijas me-todes, protams, mainâs, se-viðíi XIX gadsimta pirmajâpusç. Tad jau mçìinâja veiktarhitektoniskus pçtîjumus - kâpiemineklis bûvçts, kâdi tajâslâòi, kas tajâ laika gaitâ mainî-jies, lai restaurâcijas koncepci-ja bûtu pamatota.

- Kâds ir jûsu viedoklispar vçsturiskâs arhitektûrassaglabâðanas situâciju mûs-dienâs?

- Arhitekta uzdevums bûtupçc iespçjas labâk pielâgotmûsdienu arhitektûru esoðajaividei. Mans viedoklis, piemç-ram, par Melngalvju namu ir

9. lpp.


stipendiâti

LAURA SÎLE ir Latvijas Universi-tâtes Íîmijas fakultâtes ma-ìistra studiju programmas 2.kursa studente, kura, patei-coties savâm sekmçm “ïotilabi”, “teicami” un “izcili” unzinâtniskajam darbam Orga-niskâs sintçzes institûtâ, ir sa-òçmusi Kristapa Morberga sti-pendiju. Brîdî, kad jûs ðo lasî-siet, Laura jau bûs devusieskomandçjumâ uz Prâgas Or-ganiskâs íîmijas un bioíîmi-jas institûtu.

“Ja kâds izglâbs pasauli, tadtas bûs íîmiíis.”

Ikvienam gan bakalaura, ganarî maìistrantûras studentam iriespçja pieteikties uz KristapaMorberga stipendiju. Es pati parðo iespçju izlasîju “UniversitâtesAvîzç”. Kas ir pats svarîgâkais?Tâs ir labas atzîmes un zinâtnis-kâ tçma, kuru izstrâdât. EsmuOrganiskâs sintçzes institûtaasistente. Cenðos apvienot mâ-cîbas ar darbu. Ja ir kâds brî-vâks brîdis, tiesa gan pçdçjâlaikâ ïoti maz , labprât kaut kouzðuju, uzadu vai uztamborçju.Institûtâ mans darbs ir aizvienjaunâku un efektîvâku zâïu radî-ðana, kas bûtu pçc iespçjas ne-kaitîgâkas cilvçka organismam.Piemçram, laboratorija, kurâstrâdâju, ir izgudrojusi diatonaziedi, ko savâ pretapdegumakrçmâ izmanto “Dzintars”. Íî-miíi ir tie, kas pasaulç izgudrozâles it kâ neârstçjamâm slimî-bâm, bet mediíi tâs lieto prak-

sçs Íîmiíi rada, mediíi pârbau-da. Ja kâds izglâbs pasauli no,piemçram, AIDS, tad tas bûs ne-vis mediíis, bet íîmiíis.

“Arî man bija doma bût“supermodernai”.”

Es beidzu vidusskolu laikâ,kad Universitâtç bija ekonomis-tu “bums”. Arî man bija domastudçt tieði tur - bût “supermo-dernai”, dabût lielu algu undzîvot labu dzîvi. Fakts, ka “íî-miíos” tajâ paðâ laikâ varçja tiktbez îpaði liela konkursa, maniatturçja no “ekonomistu sapòuvalstîbas”. Tâ kâ vidusskolâ tie-ði íîmija man padevâs visvieg-lâk, savas studijas uzsâku Íîmi-jas fakultâtç. Faktâ, ka mûsu bi-ja tik maz, saskatu tikai pozitîvo.Jebkurð íîmiíis sev jebkad at-radîs darbu, pie tam vçl izvçlo-ties - tur es ieðu, bet tas man ne-

patîk. Îpaði maìistrs vai dok-tors, jo, ja tâ godîgi - bakalaursðodien vairs nav nekas. Manup-rât, íîmiíos nav viegli mâcîties,jo atðíirîbâ no citu fakultâðu stu-dentiem mums ir arî laboratori-jas darbi, un tie nav tas pats, kassçdçðana lekcijâs. Lekcijâ varsçdçt un, ja grib, to klausîties, janegrib - neklausîties. Laborato-rijâ ir paðam jâstrâdâ, un ðis

darbs tiek novçrtçts. Studen-tiem katru nedçïu ir jârakstaprotokoli, atskaites un novçro-jumi, un tas ïoti disciplinç.

“Kaut kas sprâgst tikai tad, janeuzmanîgi strâdâ.”

Jâ, es mâku izgatavot kaut kosprâgstoðu. Tas ir pat ïoti vien-kârði. Piemçram, paòem metâ-lisko nâtriju un iemet ûdenî.Reakcija bûs sprâdziens. Ðî vielanav viegli pieejama, un arî fakul-tâtç ar to neïauj spçlçties. Notiem “mikroskopiskajiem” pi-kucîðiem, kas studentiem tiekdoti laboratorijâs, neko îpaðu uz-spridzinât nevar. Taèu parastikaut kas sprâgst tikai tad, ja ne-uzmanîgi strâdâ. Ikdienâ es ne-vienam neieteiktu dzert kokako-lu. Tâ ir totâla sintçtika. Tajâ navnekâ dabiska. Mçdz teikt - iemetvakarâ kokakolâ vienu santîmu,

un nâkamajâ rîtâ tas bûs balts.No daþâdâm limonâdçm ieteik-tu izvçlçties tâs, kurâs ir mazâkkrâsvielu. Tas nav normâli, ja, iz-dzerot apelsînu limonâdi, jûsubaltâ krûzîte paliek dzeltena.Pamçìiniet tur ieliet svaigi iz-spiestu apelsînu sulu, un jûsredzçsiet, ka pçc tâs nekas tâdsnenotiks. Arî normâli âboli, ja tospârgrieþ, griezuma vietâ kïûst

brûni, taèu paskatieties, cik ilgiveikalos stâv svaigi tie lielie unsarkanie âboli!

“Mûsu zinâtni uz priekðu virzafanâtisms.”

Ja Latvija iestâsies EiropasSavienîbâ (ES), es ïoti ceru, kamûsu valstî mainîsies politikaattiecîbâ uz zinâtni. Piemçram,ES valstîs zinâtnei tiek atvçlçti 2lîdz 3 % no iekðzemes koppro-dukta, kamçr Latvijâ - tikai 0,2 %.Mûsu zinâtni uz priekðu virzafanâtisms. Es piedâvâjumiempârcelties strâdât uz ârzemçmsaku “Nç!”. Manas attiecîbas artuviniekiem un draugiem Latvi-jâ ir daudz vçrtîgâkas par labi at-algotu darbu tur, projâm sveðu-mâ. Attiecîbas ir tâs, kas maninotur ðeit, tomçr “smadzeòuaizplûðana” ir neizbçgama. Dau-dzi no mums vçlas izbaudît dzî-vi, un kad tad to darît, ja ne ta-gad, jaunîbâ!? Diemþçl tam vi-sam ir vajadzîga nauda, kas vieg-lâk un vairâk iegûstama tieði âr-zemçs. Es ðo problçmu esmuatrisinâjusi, piesakoties un ie-gûstot Kristapa Morberga sti-pendiju. Ls 75,- mçnesî kopâ armaìistrantûras stipendiju fakul-tâtç un algu institûtâ ir labs ar-guments, lai es nebrauktustrâdât ârzemçs uz vairâkiemgadiem vai pat uz visu laiku.

“Íîmija ir îpaðs domâðanasveids.”

Mçs, studenti, savâ starpâsmejamies, ka Íîmijas fakultâ-

tes absolventi var strâdât jeb-kur, jo viòiem ir iemâcîta ap-ziòas sajûta. Tâ nav tikai “plika”íîmija, tas ir îpaðs domâðanasveids. Ja “iziet cauri” íîmijai, tadliekas - kas gan sareþìîts varbût citâs specialitâtçs - to taèuvar izdarît jebkurð. Íîmijas stu-dijas iemâca domât racionâli. Jalaboratorijâ viens pçc otra ir jâiz-dara vairâki darbi, tai skaitâ jâ-uzliek sintçze, kas ilgst veseludienu, tad racionâli ir vispirmsuzlikt sintçzi un tikai tad darît vi-su pârçjo. Savâ fakultâtç esmuiemâcîjusies katru darbu veikttik produktîvi, cik vien tasiespçjams. Íîmijas laboratorijaspieradina visu izdarît nevai-nojami un precîzi laikâ. Mçs ik-dienâ strâdâjam ar pilieniem.Pieliekot viena vietâ piecus, visstiek sabojâts. Daudzi varbût do-mâ - kas tad ir viens piliens? Ne-kas! Bet íîmijâ arî viens piliensir ïoti daudz...

GITA LIEPIÒA

Kas un kâ iespaido arhitektûras saglabâðanu

“Íîmijâ arî viens piliens ir ïoti daudz...”

“Jebkurð íîmiíis sev jebkad atradîs darbu, pietam vçl izvçloties - tur es ieðu, bet tas man ne-patîk. Îpaði maìistrs vai doktors, jo, ja tâ godîgi -bakalaurs ðodien vairs nav nekas.”

“Pieminekïu un vçsturiskâ mantojuma loma sabiedrîbas apziòâ nâkotnç varçtu pakâpeniski pieaugt. Tas ir bûtiski nâcijaspaðtçla radîðanâ un veido sabiedrîbâ priekðstatu par mûsu tautu - no kurienes mçsnâkam, uz kurieni ejam, uz kâdâm vçrtîbâmbalstâmies.”

28. jûnijâ Latvijas UniversitâtesMedicînas fakultâtes Sociâlâspediatrijas centrâ uz treðo sa-nâksmi pulcçjâs Latvijas Mon-tesori asociâcijas biedri. Tik-ðanâs mçríis - apzinâties unsekmçt Montesori pedagoìi-jas izplatîbu Latvijâ. Pasâku-mu rîkoja Montesori asociâci-ja un atbalstîja Latvijas Univer-sitâtes Medicînas fakultâtesSociâlâs pediatrijas centrs.1999. gadâ uz Sociâlâs pe-diatrijas centra bâzes tika or-ganizçts Montesori medicînis-kâs pedagoìijas kurss, kuruvada docents Valdis Folkma-nis un Montesori pedagoìesInga Âdamsone un Òina Op-mane. Asociâcija savu dar-bîbu uzsâka 2000. gada jûni-jâ, un ðobrîd tajâ ir 56 biedri -starptautiskâ Montesori peda-goìijas kursa absolventi.

Uz seminâru bija ieradies arîLU Goda doktors profesorsTeodors Hellbruge no Minhe-nes Rehabilitâcijas centra. Viòðnolasîja lekciju par to, kâ zîdaiòavecumâ attîstâs valoda, cik svarî-ga ðajâ vecumâ ir bçrna kon-taktçðanâs ar mâti un kâ valodasattîstîba veido tautas kultûru.Visu klâtesoðo vârdâ profesorsizteica îpaðu atzinîbu LU rekto-ram profesoram Ivaram Lâcimun Medicînas fakultâtes dekâ-nam profesoram Uldim Vikma-nim par pastâvîgo atbalstu LUSociâlâs pediatrijas centra attîs-tîbai, uz kura bâzes Latvijâ attîs-tîjusies sociâlâ pediatrija.

Savâ darba pieredzç dalîjâsMontesori pedagogi no visasLatvijas. Baldones vidusskolâ arMontesori pedagoìiju strâdâ lo-gopçde Iveta Starta, Valmierasbçrnudârzâ “Ezîtis” ir Monteso-ri pedagoìijas grupa. Arî Rîgasprivâtajâ pirmskolâ “Varavîk-sne” bçrni darbojas pçc ðîs pe-dagoìijas principiem. Rîgas 1.speciâlajâ internâtskolâ ar Mon-tesori pedagoìijas palîdzîbubçrni tiek gatavoti dzîvei sabied-rîbâ, un rezultâts ir veik-smîgs.Liepâjas bçrnu rehabilitâcijascentrâ “Celies, iesim” mazajiemir iespçja saòemt gan fizioterapi-jas, gan pedagoìijas un citus so-ciâlâs pediatrijas pakalpojumus,par ko vecâkiem nav jâmaksâ.

Veiksmîga bçrnu attîs-tîba unhabilitâcija rit Valmieras Valodasterapijas centrâ. Limbaþu Kon-sultatîvais centrs darbojas inter-disciplinâri, tajâ ar bçrniem strâ-dâ logopçdi, psihologs, speciâ-lais skolotâjs. Par savu darbustâstîja arî pârstâvji no 108. spe-cializçtâs iestâdes “Meþaparks”,Montesori konsultatîvâ centra“Avotiòð” Priekuïos, no “Bçrnumâjas” Rîgâ, interdisciplinârâbçrnu attîstîbas centra “SaulesStars” Rûjienâ, no speciâlâsPurmsâtu internâtskolas. Cilvç-ki ðajos un citos centros strâdâar vçlmi dot iespçjas bçrnu vis-pusîgai attîstîbai un sekmîgai in-tegrâcijai sabiedrîbâ. GundegaTomele: “Vçlamies stâstît sa-biedrîbai, ka Montesori peda-goìija ir metode, kas vispusîgiattîsta un sagatavo dzîvei ikvie-nu bçrnu. Tai ir vieta Latvijasizglîtîbas sistçmâ!”

Centri ir raduðies pçc pirmoMontesori pedagoìijas sçklassçjçju veiktâ darba Latvijâ. Viòi -Valdis Folkmanis, Gundega To-mele, Inga Âdamsone, Òina Op-mane, Aija Kauliòa un citi - ir tie,kuri to neatlaidîgi sçjuði gan sa-vos kursantos, gan arî valstsvîruun ar bçrnu attîstîbu un veselîbusaistîto ierçdòu sirdîs. Sçkliòasir uzdîguðas ar zaïiem un spçcî-giem asniem - to bçrnu un vecâ-ku pateicîbu, kuriem sociâlâ pe-diatrija un tâs sastâvdaïa - Mon-tesori pedagoìija ðíietami bez-cerîgâ dzîves situâcijâ ir devusiiespçju un apziòu savai varçða-nai un vçrtîbai dzîvç.

Seminâra nobeigumâ pro-fesors Teodors Hellbruge sacîja:“Esmu dziïi aizkustinâts par ðobrîniðíîgo darbu, kas tiek darîtssociâlâs pediatrijas un Monteso-ri pedagoìijas jomâ Latvijâ. Tâsir Latvijas bçrnu tiesîbas uniespçja attîstîbas un izglîtîbas jo-mâ. Esmu gandarîts par to, katieði Latvijas Universitâte virzaðo lietu”.

Starptautiska simpozija gaidâs

Par sociâlâs pediatrijas bûtî-bu un turpmâko virzîbu Latvijâ -LU Sociâlâs pediatrijas cen-tra direktors, neirologs, do-cents VALDIS FOLKMANIS.

Lai informçtu pçc iespçjas

plaðâku sabiedrîbu par bçrnuveselîbu un attîstîbu, 8. novem-brî organizçsim lielu starptautis-ku simpoziju par jaundzimuðohabilitâciju, bçrnu problçmuagrînu konstatçðanu un atbilsto-ðu terapiju gadîjumos, kad tâdanepiecieðama. Ideja rîkot ðâdukonferenci radâs, pateicotiesmûsu laba drauga - profesoraTeodora Hellbruges vizîtei Lat-vijâ. Daudz kas jâpaspçj izdarît,lai konference sekmîgi noritçtu,bet daþas idejas ir skaidras jauðobrîd. Konferenci atklâs îpaðuuzdevumu ministrs bçrnu un ìi-menes lietâs Ainârs Baðtiks,Rîgas Domi pârstâvçs Jânis Gul-bis, piedalîsies LU vadîba unmûsu sadarbîbas institûcijas netikai no Latvijas, bet arî no âr-zemçm. Piemçram, no Bulgâri-jas, Plovdivas - daktere Jordan-ka Piskova, kura dalîsies pie-redzç bçrnu attîstîbas un habili-tâcijas jautâjumos Plovdivâ. Re-ferentu vidû bûs arî viesi noSanktpçterburgas - daktere Na-tâlija Andrusèenko, no Lietuvas,Viïòas universitâtes - AuðreleMatiuceviðkjûte un citi speciâlis-ti. Bûs plaði pârstâvçti speciâlis-ti, kas darbojas sociâlâs pediatri-jas jomâ daþâdâs zemçs.

Sociâlâs pediatrijas attîstîbapaplaðinâs

Esmu gandarîts, ka labi izde-vâs seminârs jûnijâ. Tajâ piedalî-jâs interdisciplinâro centru pâr-stâvji no visas Latvijas. Protams,koordinçjoðâ loma ir mums, LUMedicînas fakultâtes Sociâlâspediatrijas centram. Simpozijadarbîba pierâdîja, ka darâmâ vçlir daudz, bet ka ïoti daudz ir arîpadarîts. Esam izkustçjuðies no“nulles punkta” un tagad jûtamsociâlâs pediatrijas attîstîbu arîcitâs pilsçtâs, ne tikai Rîgâ. Inter-nacionâlajâ simpozijâ Latviju la-bi pârstâvçs centri, kas nodarbo-jas ar bçrnu attîstîbu un gadîju-mos, kad attîstîba ir traucçta, - arðo traucçjumu agrînu diagnosti-ku un terapiju, bçrnu atveseïo-ðanâ iesaistot ne tikai medicî-nas, bet arî psiholoìijas un peda-goìijas metodes.

Palîgs jaunajâm mâtçmArî mâte var bût laba diag-

nostiíe un terapeite, ja viòa irizglîtota un kompetenta bçrnaattîstîbas jautâjumos. Ïoti labslîdzeklis, lai apgûtu bçrna attîs-tîbu, ir Profesora Teodora Hell-bruges grâmata “Pirmâs 365dienas bçrna dzîvç”. Ðo darbumçs izdevâm jau pirms pâris ga-diem, un tas jau ir izpirkts. Do-mai vçlreiz izdot ðo grâmatu irpiekritis un mums atbalstu iztei-cis bçrnu un ìimenes lietu mi-nistrs Ainârs Baðtiks, kâ arî Rî-gas Dome. Izdevuma atkârtotaiznâkðana bûtu reâls atbalstsmâmiòâm, lai viòas, savus bçr-nus apskatot, pârliecinâtos parviòu veiksmîgu attîstîbu un, jarastos kâdas baþas, nevis no-gaidîtu, bet, aktîvi rîkojoties, vçr-

stos pie mediíiem pçc pa-lîdzî-bas. Tas nodroðinâtu to, ka ne-bûtu kavçta bçrna attîstîba untiktu panâkta bçrna agrîna atve-seïoðana. Grâmatu varçtu dotmâtçm uzreiz pçc bçrniòa pie-dzimðanas, piemçram, pievieno-jot to bçrna pûriòam.

Centrs palîdzîbai un izglîtîbaiSociâlâs pediatrijas centrâ ve-

câkiem ir iespçja gût praktiskaskonsultâcijas. Uz mûsu klînis-kâs bâzes ðeit notiek arî studen-tu mâcîbas - zinâðanas apgûstMedicînas, kâ arî Pedagoìijasun psiholoìijas fakultâtes stu-denti. Bâzes raksturs dod iespç-ju veikt interdisciplinâro mâcîða-nu. Studenti ir ïoti gandarîti, kazinâðanas var apgût ne tikai teo-rçtiski, bet arî praktiski. Kas at-tiecas uz speciâlistu mâcîbâm,mums ir arî InternacionâlaisMontesori pedagoìijas kurss,kas turpinâs jau treðo gadu. Pe-dagogi no visas Latvijas tajâ ap-gûst zinâðanas Montesori jebmultisensorajâ terapijâ un peda-goìijâ. No ðiem mûsu skolç-niem izveidojuðies tie speciâlisti,kas daþâdâs Latvijas pilsçtâs irdibinâjuði interdisciplinârusbçrnu attîstîbas centrus. Iegul-dot spçkus izglîtoðanas jautâju-mos, esam panâkuði praktiskuatdevi - sagatavojuði speciâlis-tus, kas veiksmîgi strâdâ arbçrniem un arî paði var mâcît sa-vus kolçìus. Ja Vâcijâ paðlaik irvairâk nekâ 100 centru, tad Lat-vijâ ir mazâk nekâ 20, un tas irlabs râdîtâjs. Taèu mums ir ak-tuâls demogrâfisko ðíçru jautâ-jums, jo pastâv tâda nelâga situâ-cija, ka mirstîba pârsniedz dzim-stîbu. Mums ir ïoti rûpîgi jâdo-mâ par katru bçrnu - ne tikaiviòu pabarojot, bet arî radot at-tîstîbai labvçlîgu vidi. Brînið-íîgi,ka savâ centrâ esam ierîkojuðimultisensorâs terapijas telpu,kur bçrns priekðmetiskâ dar-bîbâ apgûst cçloòseku likumsa-karîbas principus. Priekðmetis-kajâ darbîbâ mâcâs kauzâloprincipu - ja es darîðu tâ, tad bûstâ. Ja pieòemam, ka bçrns mâ-câs, sociâli imitçjot, un ir ganpriekðmetiskâ vide, gan peda-gogs, kurð parâda bçrnam, kârîkoties, pateicoties sociâlâs imi-tâcijas iespçjai, bçrns var apgûtïoti daudz. Ja ðî darbîba ir struk-turçta un sakârtota laikâ un tel-pâ, tad mazinâs arî hiperaktivitâ-te, uzmanîbas deficîta sindromapazîmes, kas raksturîgas ïotidaudziem bçrniem. Viòi iemâ-câs domât patstâvîgi un pieòemtlçmumus, kâ arî uzòemties at-bildîbu par to, ko dara.

Palîdzîba ir daudzpusîgaMûsu Sociâlâs pediatrijas

centrâ strâdâ psiholoìe IngaÂdamsone, Montesori peda-goìe Òina Opmane, sociâlâ pe-dagoìe Baiba Bçrziòa. Ir iespçjasaòemt arî masâþu. Ja nepiecie-ðams, mçs varam organizçt lo-gopçdisku darbu. Ir ïoti daudz

cilvçku, kuriem pateicoties, va-ram strâdât un atveseïot bçrnus,kuri pie mums nâk pçc palî-dzîbas. Vislielâkais paldies Lat-vijas Universitâtei, jo, pateicotiesðai augstskolai, esam Medicînasfakultâtes struktûrvienîba. Pal-dies arî bijuðajam rektoram pro-fesoram Jurim Zaíim, ðobrîdç-jam rektoram profesoram Iva-ram Lâcim, Medicînas fakultâ-tes dekânam profesoram UldimVikmanim par to, ka mûsucentrs darbojas ne tikai praktis-ki, bet arî akadçmiski un starp-tautiski. Uzsâkts dialogs ar Rî-gas Domi, un ceram, ka tas bûsauglîgs. Lietderîga sadarbîbavarçtu izveidoties ar Valsts Obli-gâtâs apdroðinâðanas aìentûru.Ârkârtîgi priecç arî tas, ka Latvi-jâ ir ministrija, kura nodarbojasar bçrnu un ìimenes lietâm, kasLatvijâ ir tik ïoti svarîgas. Mi-nistrs Ainârs Baðtiks izteica at-balstu mûsu darbîbai un vçlmisadarboties kopçjo uzdevumurisinâðanâ. Mçs varam piedâvâtgan bçrnu atveseïoðanu, gan ve-câku izglîtoðanu, gan arî speciâ-listu tâlâkizglîtoðanas program-mas. Izglîtoðanas darbam ir in-terdisciplinârs raksturs.

Svarîgi apjaust, ka vispirms irbçrns un tikai tad viòa prob-lçma, kuras risinâðanâ bûtiska irsadarbîba ar vecâkiem, mâcotviòus, kâ adekvâti un pareizistrâdât ar bçrnu, un izglîtojot arîpedagogus, lai nebûtu nekâdaspsihotraumatiskas iedarbes uzjau, piemçram, hroniski sli-miem bçrniem. Mûsu mâcîbudarbs ir saistâms ar konkrçto in-divîdu integrâcijas iespçjâm sa-biedrîbâ: kâ bçrns jûtas ìimenç,bçrnudârzâ, skolâ - visâ sabied-rîbâ.

Sabiedrîbas prioritâte - mâte un bçrns

Ja mâti ar bçrnu turçsim go-dâ kâ savu prioritâti, mûsu sa-biedrîba bûs daudz veselîgâka,bûs daudz vairâk laimîgu un ve-selu bçrnu.

Mani ielîksmo tas, ja varubçrnam palîdzçt. Ja vecâkiemkâds pârsteidzîgs kolçìis patei-cis, ka viòu bçrns nekad nestai-gâs, bet brauks ar invalîda ra-tiòiem, un ja es ar ðo bçrnu strâ-dâju un redzu, ka viòð sper sa-vus pirmos soïus, tâ ir neaprak-stâma prieka un laimes sajûta.Ja ar bçrnu, kuram ir valodasattîstîbas aizture, mçrítiecîgistrâdâjot gan mûsu centrâ, ganarî mâcot vecâkus, kâ darbotiesmâjâs, izdodas panâkt, ka bçrnssâk runât, teikt savus pirmosvârdus, tâ ir brîniðíîga sajûta.Ðâdu piemçru ir daudz. Ja arî jûsgribat gût lieliskas sajûtas, mâ-cieties medicînu, studçjiet sociâ-lo pedagoìiju un kïûstiet par so-ciâlajiem pediatriem. Tad arîjums ðî nozare bûs vairâk nekâtikai darbs.

MÂRA SADOVSKA


pçtniecîba

Valdis Folkmanis ar mazo centra apmeklçtâju

Sociâlâ pediatrija - bçrna veselîbai un attîstîbai

tâds, ka no vçsturiskâs atjauno-ðanas viedokïa tâ faktiski irkïûda. Tas nozîmç celt bojâ gâ-juðu çku pilnîgi no jauna, aiz-vietojot vçsturisku bûvi ar tâskopiju. Triangula bastionagadîjumâ ir pozitîvi, ka saglabâ-ta vecâ nocietinâjuma daïa.Komçtforts ir ievçrojams vçs-turisks komplekss ne tikai Rî-gas, bet arî Baltijas mçrogâ.Tam bûtu jâatrod izmanto-jums, jâdomâ, kâ ðo projektu fi-nansiâli pamatot, piesaistîtcilvçkus. Arhitektûras piemi-nekli nevar atraut no vides, kurtas atrodas.

- Kurð laika periods arhi-

tektûras pieminekïu sagla-bâðanai bijis îpaði labvçlîgs?

- Katrâ laika posmâ ir savasnegatîvâs un pozitîvâs puses.Kultûras pieminekïu saglabâ-ðana vispâr ir dârgs prieks. Tâvairâk ir investîcija nâkotnç unprasa arî laiku. Ir vçrts atjaunotun pietaupît, lai arî tas nedodtûlîtçju efektu un ienâkumus.Ceru, ka situâcija mainîsies uzlabo pusi. Pieminekïu un vçstu-riskâ mantojuma loma sa-biedrîbas apziòâ nâkotnç varç-tu pakâpeniski pieaugt. Tas irbûtiski nâcijas paðtçla radîðanâun veidu sabiedrîbâ priekðsta-tu par mûsu tautu - no kurienesmçs nâkam, uz kurieni ejam,uz kâdâm vçrtîbâm balstâ-

mies. Galvenâ ir attieksme,lîdzekïus var atrast.

Latvijas arhitektûras sagla-bâðanas tradîcijas ir neatrauja-mi saistîtas ar Eiropas atziòâm.Kopð XX gadsimta sâkumaRîgâ strâdâja vâcbaltieðu arhi-tekti. 20. un 30. gados Piemi-nekïu valdes speciâlisti no Lat-vijas brauca uz Skandinâvijasvalstîm iepazîties ar piemi-nekïu aizsardzîbas organizâci-ju. Pieminekïu aizsardzîbasvçsture Eiropâ ir 1000 gadu ga-ra. Pirmie dekrçti par vçsturis-ku çku aizsardzîbu tika izdotijau Romas impçrijas laikâ. Tasbija aicinâjums pilsoòiem ne-postît senâs celtnes.

Latviju nevar izòemt ârâ no

Eiropas konteksta. Arhitektû-ras pieminekïu aizsardzîba lie-lâ mçrâ atkarîga no valsts labâsgribas.

Man paðam ir îpaða interesepar senâko mûra celtni Baltijâ -Ikðíiles baznîcu, kas celta XIIgadsimta beigâs. Tâ saglabâju-sies lîdz mûsdienâm uz mâk-slîgâs saliòas Rîgas HESûdenskrâtuves vidû, un tâs sa-glabâðanas procesâ skaidri varredzçt, kâ mainîjusies sabied-rîbas attieksme pret pieminek-ïu aizsardzîbu laika gaitâ, kâdair vçrtîbu sistçma, kas ietek-mçja celtnes saglabâðanu.- Ko jums nozîmç Holanderabalva?

- Tas manam darbam ir ïoti

augsts novçrtçjums, esmu pa-teicîgs Universitâtei, ka tâ ma-ni atbalstîjusi visu studiju garu-mâ. Balva lielâ mçrâ ir Univer-sitâtes nopelns, tâ iemâca strâ-dât un sasniegt rezultâtus.

Mana doktora darba tçmabûs lîdzîga maìistra darbatçmai, tikai plaðâka. Mansmçríis ir izpçtît arhitektûraspieminekïu aizsar-dzîbu Latvijâplaðâkâ vçsturiskâ kontekstâ -kâ arhitektûras saglabâðanu ie-spaidojusi politiskâ un ekono-miskâ situâcija, ideoloìija.

Sarunâjusies ANDA LASE

Pie ðâdas pârliecîbas ir no-nâcis SERGEJS ISAJEVS - LUMedicînas fakultâtes piek-tâ kursa students. Viòð stu-dijas izraudzîjâs ar vçlmigût zinâðanas, lai varçtupalîdzçt atgût veselîbu gansaviem tuviniekiem, ganarî apkârtçjiem cilvçkiem.To, ka Sergejam par me-dicînu ir interese un saprat-ne, apliecina arî profesoresAijas Þilçvièas teiktais parsavu studentu:

“Tas ir rets gadîjums, kajauns puisis ir tik nopietns -viòa atzîmju grâmatiòâ desmit-nieku ir vairâk nekâ devîtnie-ku. Viòð nodarbojas ar zinât-nisko darbu kakla slimîbu jo-mâ. Man ir gandarîjums, kaSergejs ir Bertrâma Zariòa (arîKristapa Morberga) stipendi-jas laureâts - ar iespçju staþç-ties kakla slimîbu jomâ Zviedri-jâ, Malmes universitâtç. Viòðpatieðâm zina, ko grib, un solipa solîtim iet uz savu mçríi.”

“Arî provincç ir ïoti labas skolas.”

“Latvijas Universitâtç savu-laik iestâjos ar labiem rezultâ-tiem,” stâsta Sergejs, “latvieðuvalodas pârbaudîjumâ no 1000iespçjamajiem punktiem iegu-vu 960, bet íîmijâ - 840 pun-ktus. Tâ kâ esmu no Latgales -Rçzeknes, tad tas ir pierâdî-jums, ka arî provincç ir ïoti la-bas skolas, ne sliktâkas kâRîgâ. Biju labi sagatavots studi-jâm Medicînas fakultâtç.

Ðîs studijas nav vieglas, taèuinteresantas. Ja tâs nepatîk,tad, protams, studçt nav vçrts.Augstskolu var pabeigt seðosgados, tad ir jâmâcâs reziden-tûrâ. Lai kïûtu par ârstu izvçlç-tajâ jomâ un saòemtu sertifikâ-tu, nepiecieðami desmit gadi.Taèu medicîna ir nozare, kurâzinâðanas progresç katru die-nu, un tâdçï jâzina daudz - jâla-sa grâmatas, jâstudç internets,lai tu patieðâm bûtu gudrsârsts. Jâmâcâs visu mûþu. Tâ,

piemçram, savâ laikâ mûsukursâ bija 40 studenti, bet nuesam palikuði 20. Tie ir cilvçki,kas vçlas bût saistîti ar medicî-nu. Studijas ir grûtas, bet tajâpaðâ laikâ aizraujoðas. Ir lekci-jas, nodarbîbas, mâcîbas klîni-kâ, kur iespçjams strâdât ar sa-vâm rokâm un savu galvu. Tasir ïoti svarîgi. Liela daïa studen-tu izvçlas strâdât, gûstot arîpraktisko pieredzi. Tas aizòemlaiku, bet nav velti. Manâ kursâapmçram 60, 70 procenti cil-vçku strâdâ gan slimnîcâ, ganâtrajâ palîdzîbâ par sanitâriem,medmâsâm un citur.

“Mani interesç internâ medicîna saistîbâ ar zinâtnisko darbu.”

Savu nâkotni redzu kâ prak-tizçjoðais ârsts ar ievirzi zinât-niskajâ darbâ. Domâju par pul-monoloìiju un ortoringoloìiju.Lai izjustu, kâda ir medicîna uníirurga darbs, ðovasar strâdâjuRçzeknes un “Gaiïezera” slim-

nîcu Íirurìijas nodaïâs. Mainî-ju pârsçjus, piedalîjos operâci-jâs, iemâcîjos sniegt pirmopalîdzîbu - tâ man bija ïoti vçrtî-ga pieredze. Man patika ðisdarbs, un tas mani vçlreiz pâr-liecinâja, ka esmu izvçlçjies pa-reizo ceïu dzîvç.

Fakultâtç es darbojos Stu-dentu Zinâtniskajâ biedrîbâ, untas dod iespçju padziïinât zinâ-ðanas, strâdâjot zinâtnisko dar-bu. Histoloìijâ man ïoti daudz

devis profesors Jurijs Mar-kovs, bet mikrobioloìijâ - pro-fesore Aija Þilçvièa. DarbojosAr medicînu saistîto studentuzinâtniskajâ biedrîbâ.

Ðogad pirmo reizi tika izslu-dinâts konkurss uz BertrâmaZariòa studiju ceïojumu stipen-diju. Zariòa kungs ir dzimisLatvijâ, bet kara laikâ viòa ìi-mene devâs uz ASV. Tur viòðstudçja medicînu un tagad irortopçdijas profesors. Tâ ASVtika nodibinâta biedrîba, kurâlatvieði, kas aizbraukuði no Lat-vijas un dzîvo daþâdâs pasaulesvalstîs - ASV, Kanâdâ, Eiropasvalstîs -, nolçma izveidot sti-pendiju ar mçríi palîdzçt Latvi-jas ârstiem un medicînas stu-dentiem padziïinât zinâðanasârzemçs. Sâkumâ es nevçlçjospiedalîties ðajâ konkursâ, taèumâcîbspçki pierunâja, un re-zultâts bija pozitîvs. Balva ir do-mâta studijâm ârzemçs - kâdâno klînikâm vai zinâtniskajâmlaboratorijâm. Pretendentam

bija nepiecieðamas izcilas atzî-mes un zinâtniskie darbi, publi-kâcijas, piedalîðanâs gan vietç-jâs, gan starptautiskâs konfe-rencçs. Esmu izstrâdâjis vairâ-kus zinâtniskos darbus - mik-robioloìijâ pie profesores AijasÞilçvièas, histoloìijâ - pie profe-sora Jurija Markova. Vienudarbu izstrâdâjâm kopâ ar kol-çìi Jâni Ðavlovski profesoresGundegas Knipðes vadîbâ. Bi-jâm starptautiskajâ konferen-

cç Rumânijâ, kur ðo darbu pre-zentçjâm. Man ir arî vairâkaspublikâcijas gan starptautiska-jos izdevumos, gan arî Latvijâiznâkoðajos “Latvijas Ârsts” un“Pediatrs Latvijâ”.

“Turpinâðu veikt pçtîjumus.”Izvçlçjos padziïinât savas zi-

nâðanas Zviedrijâ - Malmesuniversitâtç pie profesora An-dersona un Lundas universi-tâtç pie profesora GorenaLandberga. Oktobra beigâs unnovembrî strâdâðu laboratori-jâ, kur apgûðu imûnhistoíîmi-jas metodi un turpinâðu veiktpçtîjumus. Pçc mûsu hipotç-zçm, tas varçtu sniegt atbildipar mandeïu audu imunoloìis-ko stâvokli. Mçs izstrâdâjâm ci-toloìisko metodi, ar kuras pa-lîdzîbu, òemot uztriepi no man-deles, var noteikt, vai ir slimî-bas saasinâjums, vai audos vissir kârtîbâ. Tagad vçlamies ðohipotçzi apstiprinât - vai tâ at-spoguïo mandeïu stâvokli. Tâ-dçï ir nepiecieðams veikt pa-dziïinâtus pçtîjumus un daïu notiem - Zviedrijâ. Ja apstiprinâ-sies, ka metode, ko esam iz-strâdâjuði Latvijâ, atspoguïocilvçka veselîbas stâvokli, tovarçtu lietot klîniskajâ praksçkâ mandeïu funkcijas neinvazî-vo râdîtâju.

“Vçlu pareizo izvçli.”Mçs medicînas studenti,

esam vairâk “noslçgti”, taèustudentu “gars” mûsos ir dzîvs,un to pierâdâm ar daþâdiemstudentu pasâkumiem un svçt-kiem. Piemçram, katru gadumums ir pirmâ kursa iesvçtîða-na un citi notikumi. Tomçr lie-lu uzmanîbu pievçrðam mâcî-bâm un darbam klînikâs, jo tâvar gût pieredzi un zinâðanas.

No sirds vçlu visiem jauna-jiem studentiem pirmkursnie-kiem labus panâkumus mâcî-bâs un studijâs! Medicîna ir ïotiplaða zinâtne, un katram bûs jâ-izvçlas kâda noteikta nozare.Vçlu izdarît pareizo izvçli, laikïûtu par labiem mediíiem - te-rapeitiem, íirurgiem vai citiemspeciâlistiem.

Ïoti labi ir teicis kâds dzej-nieks, un lai tâ bûtu arî jûsudzîvç:

Laiks piestât, padomât,Laiks izlemt paðam sevî,Pa kuru ceïu iet,Lai mçríi sasniegtu,Lai nebûtu vien òçmis,Bet arî citiem daudz ko devis!

Ar Sergeju Isajevu sarunâjusiesMÂRA SADOVSKA


stipendiâti

“Medicîna ir jâstudç visu mûþu”

7. lpp.

Kas un kâ iespaido arhitektûras sagabâðanu

“Taèu medicîna ir nozare, kurâ zinâðanasprogresç katru dienu, un tâdçï jâzina daudz -jâlasa grâmatas, jâstudç internets, lai tu patieðâm bûtu gudrs ârsts. Jâmâcâs visumûþu....Studijas ir grûtas, bet tajâ paðâ laikâ aizraujoðas. Ir lekcijas, nodarbîbas, mâcîbas klînikâ, kur iespçjams strâdât ar savâm rokâm un savu galvu. Tas ir ïoti svarîgi.”


vçrtç paðmâju acs

projekts

Uzsâkot studiju gaitas, viensno svarîgâkajiem vârdiemtopoðâ studenta piezîmjublociòâ ir kopmîtnes, îpaði, jaðis students nav no Rîgas. Arîmans stâsts ir par to, ka ne-pietiek “iekarot” tikai univer-sitâti, ir jâcînâs arî par savuvietu kopmîtnçs. Jâteic gan,ka ar mainîgu pretinieku, kurðdaþbrîd ieòem kopmîtòu at-bildîgo komisijas locekïu iz-skatu, daþbrîd komandantesveidolu. Vai studentu pielû-dzamais objekts ir kïuvis parhameleonu - dzîvnieku, kurðpielâgojas apstâkïiem, mai-not krâsu? Vai varbût jautâ-jums ir par to, kâ students protieraudzît ðîs krâsas un parei-zajâ brîdî to noíert aiz mçles?Bet mçs taèu atrodamies vie-nâ pusç, jo ðis pakalpojumsStudentu servisâ ir izveidots,lai palîdzçtu studentiem.

Dainis, LU absolvents: “Stu-dents nav izbaudîjis îstu stu-dentu dzîvi, ja viòð nav dzîvojiskopmîtnçs kaut vienu mçnesi.”Balstoties uz ðo tik bieþi iz-skançjuðo frâzi, man bija vçlç-ðanâs iepazît izdaudzinâto “ko-ju” dzîvi. Patiesîbâ man tâs arîbija nepiecieðamas kâ vieta,kur apmesties, jo dzîvoju Val-mierâ (100 km no Rîgas, ar au-tobusu braucot - divarpus stun-du attâlumâ). Taèu “koju” dzî-ve beidzâs, vçl nemaz îsti nesâ-kusies, jo saòçmu atteikumu.Reâli domâjot, man bija ðâdasiespçjas: 1. izbraukât; 2. îrçtdzîvokli un, jâ, protams, vçl 3. -cerçt, ka kâds atteiksies.

Aicinâju uz interviju AN-DI DZALBU, jo viòa vârdsbija norâdîts “Studiju ceï-vedî”, kur interesçties ne-skaidrîbu gadîjumâ.

No ðogad rakstîtajiem 1100iesniegumiem kopmîtòu pie-ðíirðanas komisija, kuras lo-cekïi ir G. Pavlova, LU direkto-ra vietniece, V. Miíelsone, LUSaimniecîbas daïas vadîtâjavietniece, S. Kalniòa, LU Saim-niecîbas pârvaldes uzskaitve-de, A. Dzalbs, LU Studentu

servisa vecâkais lietvedis, A.Avotiòð, LU Studentu pado-mes pârstâvis, R. Putâns, LUStudentu padomes pârstâvis,apstiprinâja: 1. kârtâ aptuveni600 iesniegumus, no kuriem90 iesniedzçji nereìistrçjâs, 2.kârtâ - 154. Kopmîtnes pieðíir,òemot vçrâ noteiktas prasîbas.“Kâ komisija nolemj, tâ arî ir,”apliecina Andis Dzalbs. “Vietudienesta viesnîcâs pieðíir ko-misija, nevis komandante, kâmaldîgi domâ studenti. Notei-kumos “Par kârtîbu, kâdâ LUstudenti tiek nodroðinâti argultas vietu dienesta viesnîcâ”ir minçtas èetras priekðrocîbugrupas. Dienesta viesnîcâs dzî-vos 600 studentu, no kuriem80 pieder pie pirmâs priekð-rocîbu grupas. Pârçjiem 520studentiem kopmîtnes pieðíî-ra, izvçrtçjot attâlumu lîdz viòudzîvesvietai. Attâlumu nosakadatorizçta programma, kurâ ie-vadîtas aptuveni 7000 apdzîvo-tas vietas.

Salîdzinot ar iepriekðçjo ga-du, plusi ir tâdi, ka studentamnebija obligâti jâierodas Rîgâ,lai uzzinâtu, vai viòð ir saòçmisvietu dienesta viesnîcâ. Infor-mâciju par îres tiesîbu pieðíir-ðanu LU Studentu serviss izli-ka sarakstu veidâ Raiòa bulvârî19 jau 11. augustâ. Tâ tiks pub-licçta arî LU mâjas lapâwww.lu.lv. Mobilo tâlruòu îpað-niekiem tika nosûtîtas îsziòas,citiem - ziòa pa norâdîto elek-tronisko pastu. Nebija arî lîdz-ðinçjâs prakses, ka òem vçrâiesnieguma uzrakstîðanas da-tumu, t. i., “kas pirmais brauks,tas pirmais mals”. Rezervç pa-likuðos informçju, ja ir radu-sies kâda brîva vieta.”

Un tomçr nav dûmu bezuguns - runas par konfekðu unkomandantes lomu nedodmieru jaunietim, kurð, “taisni”ejot, nekur tâlu nav ticis…Iespçjams, nav noíçris “îstâdzîvnieka” vârîgo vietu. “Es partâdiem gadîjumiem neesmudzirdçjis. Tagad, septembrî, tovisu pârbaudîs, un tad stu-dents, kurð ir ticis kopmîtnçs

kâ savâdâk, tur reâli parâdî-sies. Komandantei ðajâ proce-sâ nav nekâdas lomas. Mçsuzòemðanu izvçrtçsim unmçìinâsim kaut ko uzlabot.Varbût kaut kas ir palaists ga-râm, jo visu jau uzreiz nevar iz-veidot ideâlu,” atzîst AndisDzalbs.

Studentam, lai dabûtu vietukopmîtnçs, nav jâíer kâds “aizmçles”, bet, iespçjams, jâie-klausâs solîjumos - AndisDzalbs: “Viss tiks pârbaudîts”.Vienâ îsâ teikumâ ir pateiktsviss mana raksta nobeigums.Vçl tikai gribçju sacît paldieskomisijai par padarîto un vçlçt,lai darbâ saglabâtos un uzlabo-tos lçmuma “neapieðanas”iespçja. Varbût kâds domâ, kaðis raksts ir “zaïâ skaudîba”,bet mûsdienâs ir svarîgi uzzi-nât, kas, kâ un kâpçc. Bet,pirms lieku punktu, atcerçjosvienu filozofa Hîlona sentenci:“Labâk izvçlies zaudçjumu ne-kâ negodîgu ieguvumu, jozaudçjums tikai vienreiz radasirdsçstus, bet negodîgs iegu-vums - mûþîgi.”

ZANE BÇRZIÒA, LU studente

P. S. Arî “UA” pie kopmîtòutçmas atgriezîsies.

Izraksts no noteikumiem “Par kârtîbu, kâdâLU studenti tiek nodroðinâti ar gultas vie-tu dienesta viesnîcâ”Nosacîjumi studenta iekïauðanai priekðrocîbasgrupâ:- Pirmajâ priekðrocîbas grupâ - sociâli mazaiz-sargâto un maznodroðinâto ìimeòu locekïi(neattiecas uz Rîgâ un Rîgas rajonâ dzîvojoða-jiem studentiem). Ðajâ grupâ iekïaujami stu-denti, kuri atbilst vienam no ðâdiem kritçrijiem:- students ir invalîds vai bârenis;- students dzîvo ìimenç, kurâ ir trîs vai vairâknepilngadîgi bçrni;- students dzîvo ìimenç, kurâ visi pârçjie ìime-nes locekïi ir pensionâri vai invalîdi.- Otrajâ priekðrocîbas grupâ - studenti, kurureìistrçtâ dzîvesvieta ir Alûksnes, Balvu, Cçsu,Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jçkabpils,Krâslavas, Kuldîgas, Liepâjas, Limbaþu, Ludzas,Madonas, Preiïu, Rçzeknes, Saldus, Valkas, Val-mieras vai Ventspils pilsçtâ vai rajonâ.- Treðajâ priekðrocîbas grupâ - pârçjo rajonu,izòemot Rîgas un Rîgas rajona, studenti.- Ceturtajâ priekðrocîbas grupâ - pârçjie stu-denti.

LU Bibliotçkas darbiniekipiedalîjâs starptautiskajâtâlâkizglîtîbas projektâ “Bi-bliotçku sistçma Norvçìi-jâ”, kuru rîkoja Latvijas Bib-liotekâru biedrîbas Biblio-grâfijas sekcijas vadîtâjaBaiba Mûze.

Projekta dalîbnieki uz ðoZiemeïeiropas zemi devâs no18. lîdz 27. augustam, un pçcatgrieðanâs katrs iesniedza re-

ferâtu par ceïojumâ gûto.Drîzumâ LU Bibliotçkas darbi-nieku Tâlâkizglîtîbas centrânotiks seminârs par Norvçìi-jas pieredzi, kurâ lekciju no-lasîs Ziemeïvalstu Ministru Pa-domes Informâcijas centravadîtâja Ieva Hermansone.

Kopprojekts turpinâja Latvi-jas Bibliotekâru biedrîbas Bib-liogrâfijas sekcijas aizsâktoprogrammu bibliotçku perso-nâla tâlâkizglîtîbai, kopð 1998.

gada ik vasaru iepazîstinot arkâdas valsts bibliotçku sistç-mu, informacionâlajiem pakal-pojumiem, kopkatalogiem, bib-liotçku vienoto informâcijastîklu. Pieredze, kas gûta ie-priekðçjos braucienos - uz Vâ-ciju, Nîderlandi, Somiju un An-gliju -, palîdzçjusi pilnveidot in-formâcijas pakalpojumus Latvi-jas bibliotçkâs.

Ðovasar projektâ piedalîjâsarî LU Bibliotçkas direktora

vietniece Elvîra Vçvere un Bib-liogrâfijas nodaïas vadîtâja Diâ-na Paukðçna, iepazîstot Oslo,Lillehammeras, Bergenas,Trondheimas bibliotçkas, betatpakaïceïâ apmeklçjot Zviedri-jas Karalisko bibliotçku Stok-holmâ.

Diâna Paukðçna atzîst, kanav bûtiskas atðíirîbas starpbibliotçku tehnisko nodroðinâ-jumu un labiekârtojuma lîmenigalvaspilsçtâ Oslo un citâs

Norvçìijas pilsçtâs. Turienesmateriâlâs iespçjas, protams,nav salîdzinâmas ar mûsçjâm,tomçr svarîga ir ne tikai nauda,bet arî attieksme. Tiek darîtsiespçjami daudz, lai bûtu mak-simâli çrti strâdât gan lasîtâ-jiem, gan bibliotçkas darbinie-kiem.

VIJA APINÎTE

Ðî nav “zaïâ skaudîba”

Ne tikai fjordi un ûdenskritumi


es rakstu

IEVA ZIEMELE, LU absolvente

* * *Visapkârt virmo vasaras vçju valstîba.

Paðíiru nost plakstienu priekðkaru, atveru sa-vas pils logus. Tûdaï manî ieris caurspîdîgs mâ-konis, vçl tik silts no moduðâs saules, tik vçssno agrînâs miglas. Mati vçl atrisuði kâ râmasbrûnaïìes uz pienbaltâ, saldâ spilvena.

Vienu no nakts miera pilnajâm kâjâmkâ smagu medus kâri pârceïu pâr pçïamalu un iekâpju siltâs smiltîs. Rîtakur-pes gluþi iestiguðas, tikai smailie purpu-ra purngali lûkojas augðup. Laikamnaktî no sveðâm plançtâm lijuðas smil-ðu strûklas. Vai spîvais okeâna vçjð kârçtains kapteinis svaidîjies apkârt papasauli un ietriecis man rûtîs pilnasriekðas smilðu.

No tapetçm izlien mazs bruòne-sis un silda karsto, oranþo smilðuârçs savas zaïi mirdzoðâs bruòas.Viòð jau ir izskaitïojis, cik ilgi drîkstsaulç bût. Zilas gliemeþnîcas kâkoði ledus ciòi izstiepj smiltîs kru-zuïainas çnas. Tur dîgst palmas.Papeïu asni. Tava mugura norasoar sîkâm sviedru lâsîtçm, un katrâno tâm kâ dzelteni saulessargispoguïojas manas acis. Un katralâsîte savâ gaistoðajâ miesâ jût ma-na skatiena siltumu. Bruònesispatikâ savelk nagus kâ kaíis unatsakâs kâpt laivâ, kas kuïas pârisnaudoðai staignâja acij.

Tava roka ir tepat. Tâ navbruòneða zvîòainâ íetna. Tâ irpatvçrums no svelmes un smilðuvçtrâm, dzeltens saulessargs arcitronu smarþu. Un manâs kâ-jâs ir kurpes - purpura gondo-las, kas mîïuprât airçsies apkârtpurvam. Bet varbût akacis patsizmetîs mums pretî sudrabotaslaipas? Varbût tîìeris noklâs zemkâjâm savu lâsmaino âdu, vai papelesuzaudîs pûku paklâju?

Mana roka ir lîdzâs. Tu drîksti to satvert ta-gad un tepat. Lietus ir lîdzâs. Tu drîksti tam pie-skarties. Zeme nekad nerunâ. Tu drîksti runâtar viòu, kamçr vçl lîst. Manâ rokâ reiz apmetâstavas rokas siltums. Tu vairs nevari to atòemt.

Dzeltenais saulessargs ir atvçrts virs manis tum-ðâs lietus debesîs. Gaisâ smarþo pçc citroniem,un pçdas grimst siltâs, oranþâs smiltîs. Tâ irdroðîba bez dzeloòdrâtîm un barjerâm. Tâs irbrîvi klîstoðas papeïu pûkas. Pasaulç. Vçjâ. Tienav bruòneða smagie svina soïi un purva staig-

nâjs. Lidojoðas gondolas, atmai-gusi sfinksas seja.

Vçl ir rîts. Pa þâvâspavçrto muti kâ iz-

traucçti putni izlidonakts sapòi. Melni

un balti. Oranþi,zaïi un dzelte-

ni. Pârliekukâju pâr

gultasmalu,

sajûtot vçsugrîdu. Mâkoòi nesasniedzami. Palmas tâlas. Ta-petes izstaro garlaicîbu. Bruòneði dus Stiksâ.

Bet mûsu rokas ir tepat. Lietus papelçs vçllîst. Oranþas smiltis liesmo tâlâs Austrâlijasklintîs. Bet tu drîksti abâm kâjâm ielçkt saulesstarâ tepat uz grîdas.

Ðodien lietû nav melanholi-jas. Tam nolemts plçst skumjasstçrbelçs un kopâ ar sauli uzjumta dzemdinât varavîksni. Tasneasaro, bet pârgalvîgi smejas,savâs lâsçs kâ gaistoðâs atmiòâsspoguïojot manas smaidîgâs

lûpas. Liek uzplaukt simtiemkrâsainu lietussargu. Savâ

kritienâ tas ir matîjis de-besis, zibenîgi apsvi-

lis zibeòu zigza-gos, mirkli ticis

pçrkona kon-tuçts, un nu

lido lejup,lai, mai-

gi

skûpstot zemes lûpas, bezsâpçm (bet varbût sâpîgi) mirtu.Saldos aveòu ceros, pûkainâsputnu ligzdâs, medus dzeltenosceïa putekïos, zvaigþòotosmeþezeros, lîganâs upçs, riekstugravâs vai zaïoksnâs akâs ar salî-kuðâm vindâm - vienalga, kur, tâ

bûs lietus nolemtîba. Negribçta(vai varbût kvçli alkta) steiga.Spoþa vertikâle saules gaismâ.

Lûpas loba salijuðu riekstu.Tâ ir èaulas bçrna pçdçjâ nakts,kas mçmi plûst pretî, un dienadilst kâ saíçrusi tuberkulozi.Drîz no tâs atliks vien ðaura,roþaina seja - vientuïa ðvîka milz-toðajâ tumsas pierç. Bet rîts pa-kârs nakti pie tuvînâ ozolzara kânaidnieks mâtesdçlu tumðmatî-ti, pirms tas pagûs novicinât bal-tu karogu.

Snieg mçnesnîca. Lietus lâ-ses, ceïojot lejup, mirkli glabâ at-miòas par to. Par augðup pavçr-stâm saliedçtâm mîlnieku sejâmun oranþiem, akmens smagiempîlâdþu íekariem, kas rît ie-raudzîs savu nolemtîbu - badîguputnu baru.

Ðodien lietû lîst melanholija.Tas ir nolemts, gluþi kâ samtatauriòa stingums salnâ, laputrûdi rudens pârsteigtos dârzos,ûdens viïòoðanâs vçjâ, suòa bai-les no pçrkona... Violetas, pelç-kas, tumðzilas lâses pârcilpo pa-galmu un patur atmiòâ bçrnaacis pie rûts. Loga nolemtîba irsejas, kas tajâ skatâs vai vçl skatî-sies, un gaisma, kas vakaros sil-da tâ vçso vaigu.

Mçs esam nolemti raudzîtieslogos - pçc spulgojoða rîta,pîlâdþkrâsas dienas vai palsiemvakara rasas opâliem.

ILGA RISMANE, LU absolvente

KamçrKamçr cilvçksdzîvs, tikmçrnav vçl viss pagalam...

Sçras un sçres,vçres un cçres -visam savi akmeòu apveidiun savs oïu un smilðu ceïð.

Lakacis aug pieakaèa, taèu -nevçlas tajâ nosmakt.

Lîdaka slîdakapiezogas raudiòai,bet viòa iemettai rîklç tikaipa zvîòainai naudiòai.

Putni gaisâ noðalc:kamçr strikti elpojam,mçs vçl spârnus cilâjam...

Vaska... maskaVaska puíe -smarþu naska.Poda suíe -ballç maska...

KaimiòzemçAkmeòu sçde Mosçdç -akmeòi pçc auguma rindâ...ar vârdiem un uzvârdiem

kâ piemiòas elpapie spoguïspoþas ûdenskrâtuvesun kadiíiem,kam dzîves vçtrâs spîduïoîpaði izturîgas un smailas,gudras un uzòçmîgas... adatas.

Mosçdes akmeòi -bijuðie cilvçkipçc sava paveiktâ lieluma -pçc lieluma par veiksmi.

PamoðanâsTik vienmuïi, tik dobjiskan vien rudens nakts.Pa ðíiedrai tu ârdies nost -bet tâ vçl nav padoðanâs.

Lûk, tur jau vçjð svelpjkâ ar krustsoli izsmelts ðíçps.Tevi sagrieþ virpulî -arî tâda ir - pamoðanâs.

VaiTu ienâci manîtik noslçpumaini caurspîdîgs,ka likâs - tas ir mâns.Padzisa lampas.Gumijkokâ zîlîte iedziedâjâs -un uz sienâm orhidejas izplauka.Es sapratu -tâ tava mîlestîba atnâkusi -mani atradusi.Ai, mans mîïotais,cik daudz manu ilgu un sapòu...devuðies tevi meklçt.Vai satiksies tie nebûtîbâ?

Puíe kâ putnsStrelîcijas zieds -kâ lidojoðs putns.

Strelîcija uzmundrina:– Jel esi gaisma,– ja lemts tev– râdît ceïu citiem.

Jel esi saprâts,ja negribi darît pâridabas krâðòumamun nâkamîbas domai. -

Strelîcijas priekðâceïos krît ik mçnesstars,kad tas salûzisnepârstâj spîdçt.

Strelîcijas zieds -kâ lidojoðs blâzmas putns -ar zeltoti asðíautòainucekulu... mirdz.

Nolemtie

And

asLa

ses

zîm

.

“Universi tâtes Avîze”(Iznâk katru otro otrdienu)

Redaktore ILZE BRINKMANE Tekstus rediìç IEVA ZIEMELEFotogrâfs TOMS GRÎNBERGSTekstus ievada BRIGITA KERSTENADatorsalikumu veido GUNTARS STEPÂNS

Adrese: Raiòa bulv. 19, 136. telpa, Rîga, LV-1586 (pastkastîte atrodas LU kancelejâ)Tâlruòi: 7034328; Fakss: 7034438 E-pasts: [email protected]. Internetâ: http://www.lu.lv/uaReìistrâcijas apliecîba Nr. 535.Pârpublicçðanas un citçðanas gadîjumâ atsauce uz“UA” obligâta. Redakcijas viedoklis ne vienmçr sakrîtar rakstu autoru viedokli.

sludinâjumi, informâcija, reklâma


Jaunâ skolas gada sâkumsir satraucoðs visiem: vien-alga, vai tas ir pirmklas-nieks ar gladiolâm - garâ-kâm par viòu paðu, vai pir-mâ kursa students, kurð lie-tainajâ Aristoteïa svçtkuvakarâ klausîjâs Valsts pre-zidentes uzrunu. Bez izglî-tîbas tu, cilvçk, esi pazu-dis… Bet… Kâ izvçlçtiestieði savu zinâðanu ceïu?Par to mudina domât LUBibliotçkâ izveidotâ izstâ-de.

Prâva daïa grâmatu ir parmûsu valsts, ðíiet, prestiþâkoaugstskolu - Latvijas Universi-tâti. Ja neesat iekïuvis savâ“sapòu pilî”, “Studiju ceïvedis”varbût noderçs jûsu jaunâka-jiem brâïiem, mâsâm vai drau-giem un, protams, arî tiem, ku-riem ðogad nepaveicâs kïût parLU studentiem, bet kuri ðimnodomam nebût nav atmetuðiar roku.

Lai izvçrtçtu savu augstsko-lu, nav par ïaunu zinât tâsvçsturi. It îpaði, ja runa ir partik tradîcijâm bagâtu iestâdi kâLatvijas Universitâte. Tiesagan, mûsçjâ nepieder pie pa-saules vecâkajâm mâcîbu ie-stâdçm, taèu tai ir gana saisto-ða vçsture. Grâmata “LU vçstu-re. 1940 - 1990” iepazîstina arvienu tâs posmu. Toties grâma-ta “Îsa Latvijas Universitâtesvçsture” sniedz ieskatu visâ,kas ar mûsu augstskolu ir noti-cis gadu ritçjumâ.

Daudz informâcijas ietverizdevums par studiju iespçjâmLU: par augstâkâ lîmeòa studi-jâm un pamatstudijâm mûsuAlma mater, par tâlâkizglîtîbu,kâ arî kultûru, sportu un tûris-

mu Latvijas Universitâtç. Variepazît vienu no pçdçjiem LUZinâtnisko rakstu izdevumiem“Latvijas vçsture. Jaunie un jau-nâkie laiki”.

Netrûkst izdevumu par ne-skaitâmâm citâm izglîtîbasiespçjâm Latvijâ. To vidû “Aug-stâkâ izglîtîba Latvijâ” - parmâcîbu iestâdçm ar senâkuvçsturi un tâm, kas raduðâs at-jaunotajâ Latvijas valstî. Grâ-mata “Privâtâs augstâkâs iz-glîtîbas 10 gadi Latvijâ” liecina,cik plaðas ðobrîd ir izvçles ie-spçjas. Tâs snieguði uzòçmîgicilvçki. Izdota grâmata par vi-sâm Latvijas augstskolâm, ko-ledþâm un tehnikumiem, vçlvairâk paplaðinot priekðstatupar ðobrîdçjo izglîtoðanos.

Plaðâki kïûst mûsu augst-skolu starptautiskie sakari:mûsu studenti mâcâs ârzemçs,bet ârvalstu jaunieði par iz-glîtîbas vietu var izvçlçties Lat-viju. Tâdçï savu lasîtâju noteik-ti atradîs izdevumi “Mâcies âr-zemçs” un “Higher Educationin Latvia”.

VIJA APINÎTE

Izvçlies savu zinîbu pili! Studenti piketç

Studenti balso

Universitâte savâ 84. gadâ!

Studentu pikets par studentu sociâlo garantiju nodroðinâðanu“Eiropâ gribu dzîvot kâ Eiropâ” pie LR Izglîtîbas un zinâtnesministrijas

Studentu pirmsreferenduma balsojums - Eiropas Savienîbai -jâ vai nç

Uzsâkot jauno sezonu, LUStudentu teâtris aicinaspçlçtgriboðus, atraktîvuspuiðus uz vakantajâm vie-tâm izrâdçs! Ja vçliesmums pievienoties, tad 29.septembrî plkst. 18.30 nâcuz Raiòa bulvâri 19;pulcçsimies vestibilâ. Ie-priekð, lûdzu, sagatavo kâ-du dzejolîti vai prozas frag-mentu. Ja vçlies uzzinât kovairâk, droði raksti: [email protected]!

Gaida Studentu teâtris!

Latvijas Akadçmiskâ bibliotçka lietotâju çrtîbas labadmaina darba laiku

No 2003. gada 15. septembra bibliotçkas pakalpojumi Lielvâr-des ielâ 24 un Rûpniecîbas ielâ 10 bûs pieejami:

- pirmdien, otrdien, treðdien, ceturtdien, piektdien - no plkst. 10.00 lîdz 20.00 un

- sestdien - no plkst. 10.00 lîdz 17.00Spodrîbas diena - joprojâm mçneða otrâ treðdiena.

LAB ADMINISTRÂCIJA

Daudz laimes arî visiem

“UniversitâtesAvîzes” lasîtâjiem

laikraksta 81.dzimðanas dienâ!

ua nr2 ready - latvijas universitāte · 2003. gada 23. septembris · universitâtes avîze nr. 2...

Documents