Septembra beigâs Universi-tâtç noritçja Eiropas studen-tu foruma (AEGEE) Rîgas or-ganizâcijas un Moderno va-lodu fakultâtes kopîgi rîkotâEiropas valodu nedçïa.

AEGEE ir 1985. gadâ dibi-nâta studentu organizâcija, kasðobrîd darbojas 256 universitâ-ðu pilsçtâs 40 Eiropas valstîsun kurâ ir 17 000 biedru. Tajâvar iestâties visu fakultâðu unintereðu studenti. AEGEE gal-venais mçríis ir Eiropas proce-su popularizçðana un in-tegrçðana jaunieðu reâlajâ

dzîvç. AEGEE - Rîga dibinâta2001. gada 20. jûnijâ un apvie-no vairâk nekâ 50 biedrus nodaþâdâm Latvijas augstsko-lâm.

Par Eiropas valodu dienuUniversitâtç stâsta Modernovalodu fakultâtes Studentupaðpârvaldes priekðsçdçtâ-ja, angïu filoloìijas studenteINGA IKAUNIECE, kura arîpati studç franèu un itâïu va-lodu un kuru interesç darbsar cilvçkiem.

2001. gads tika pasludinâtspar Eiropas valodu gadu, ðîs

idejas autors bija Eiropas Pado-me. Katru gadu 26. septembrîtiek atzîmçta Eiropas valodudiena, Latvijâ ðie svçtki tikasvinçti jau treðo gadu. Daïu nopasâkumiem organizçja Izglî-tîbas un zinâtnes ministrija.Pati pârstâvu Eiropas studentuforumu. Pirms diviem gadiemðis pasâkums tika rîkots Val-mieras, Ventspils un Rîgasaugstskolâs. Ðogad Eiropas va-lodu nedçïa noritçja Rîgâ.

Lektori bija SOCRATES/ERASMUS studenti, kuri ðajâsemestrî atbraukuði mâcîtiesuz Latviju, kâ arî ârzemnieki,kas Latvijâ jau kâdu laikudzîvo. Visus lektorus sameklç-jâm paði, gâjâm interesçties arîuz LU ârzemnieku studentukopmîtnçm, un atsaucîba bija.Itâïu vçstniecîba nodroðinâjaitâïu valodas pasniedzçjus.Lekcijâs tika prezentçtas valo-das ar mçríi motivçt jaunieðusapgût tâs valodas, kas parastinetiek iekïautas mâcîbu pro-grammâs. Man ðíiet nedaudzaprobeþoti apgût tikai vâcu vaiangïu valodu. Eiropâ runâ 200valodâs, bet mçs zinâm tikaivienu simto daïu. Valoda ir netikai saziòas lîdzeklis, bet arî

OTRDIENA, 7. OKTOBRIS

2003. GADS N0 3L a t v i j a s U n i v e r s i t â t e s i z d e v u m s ( i z n â k k o p ð 2 5 . 0 9 . 1 9 2 2 . )

Latvijas Universitâtes 84. dzim-ðanas dienâ Godabiedra no-saukumu saòçma ROZE MA-RIJA FRANSUÂ - docente noLjeþas universitâtes Beïìijâ.Savu uzrunu ðajâ svinîgajâbrîdî viòa teica latviski. Lûk,fragments no tâs: “Kad es sâ-ku mâcîties latvieðu valodu,man likâs, ka tâ ir kâ atslçgacitâm Eiropas valodâm. Tâdçïman sagâdâja prieku diþâarmçòu valodnieka HvaèjaAèarjana teiktais, ka, lai labisaprastu Eiropas valodu struk-tûru, noteikti jâapgûst kâdabaltu mçle. Ðî iemesla dçï bû-tu vçlams palielinât baltu va-lodu katedru skaitu Eiropasuniversitâtçs, jo mums jâkopjEiropas daudzvalodîba unjâaudzina mûsu pçcteèidaudzvalodîgâ vidç no agrasbçrnîbas. Ja mûsu bçrni mâ-

cîtos visi tikai vienu vienîgusveðvalodu, tas nozîmçtu, kadrîz pazustu mûsu valodas unlîdz ar tâm - mûsu Eiropas ìi-menes pamatiezîmes. Valo-das nozîmîgumu nevçrtç pçcrunâtâju skaita, bet pçc lite-ratûras un kultûras.”

Par to, kâ veidojusies do-centes Rozes Marijas Fransuâsadarbîba ar LU Moderno va-lodu fakultâti, stâsta profesorsANDREJS BANKAVS: “Jauvairâkus gadus Roze MarijaFransuâ Moderno valodu fa-kultâtç lasa studentiem beïìuliteratûras kursu. Nozî-mîgs irviòas devums latvieðu lite-ratûras popularizçðanâ - fran-kofonajâs valstîs viòa izdevusivairâkas grâmatas. Visslavenâ-kâ no tâm ir plaðâ mûsdienulatvieðu dzejnieku divvalodu

antoloìija “Pïavâs kailâm kâ-jâm”. Tâ izdota pagâjuðajâ gadâun guvusi ievçrîbu Francijâ,Beïìijâ un citur. Atdzejoðanasun tulkoðanas darbâ docente irveiksmîgi iesaistîjusi mûsu fa-kultâtes absolventes un dzej-nieci Dagniju Dreiku. Ja atce-ramies latvieðu literatûras vçs-turi, 30. gados Elza Stçrste iz-deva latvieðu dzejas antoloìijufranèu valodâ ar septiòu latvie-ðu autoru darbiem. Pagâjuðajâgadâ iznâkuðajâ bilingvâlajâantoloìijâ ir vairâk nekâ 30 mo-derno latvieðu dzejnieku darbuatdzejojumi, arî bilingvâlie. Ðisir nâkamais izdevums vairâknekâ pçc 70 gadu pârtrau-kuma. Tam ir divi ievadi. Pir-mo rakstîjis profesors ViestursVecgrâvis, bet otro - tulkotâjaRoze Marija Fransuâ.

Daþâdu stipendiju un balvu ieguvçji

LU 84. gadskârta fotomirkïos - 6. lpp.

Lekcija par Nîderlandi

“Studentu Pieturas” vadîtâji Anna un Artûrs

Turpinâsim “UA” sadarbîbu ar radio “NABA” - 11. un 12. lpp.

Iespçja saprast citâdo

aktualitâte

“Latvieðu valoda ir kâ atslçga Eiropas valodâm”

Valoda kâ atslçga, kâ lîdzeklis ceïâ uz sazinâðanos.Daþkârt runâjam vienâ valodâ, bet nesaprotam viens otru.Citreiz saka: viòi jau saprotas bez vârdiem...

Ir labi strâdât, ja ar kolçìiem var saprasties no pusvârda.Kâ ceïu viens pie otra meklç cilvçki, kam mâtes valodas

ir atðíirîgas? Sâkumâ ar kopîgi mâcîtu sveðvalodu, bet nâ-kamais tilts - vçlme iemâcîties otra dzimto valodu. Gribu zi-nât, ar ko tu sâcies.

Ðajâ numurâ daudz runâsim par vçlmi tuvinâties citâ-dajam, palîgâ òemot arî valodu.

ILZE BRINKMANE

7. lpp.

7. lpp.

ua_nr3_ready_5.qxd 10/3/2003 20:07 Page 1

jaunumi

Universitâtes viesi

konferences

2 · Universitâtes Avîze Nr. 3 · 2003. gada 7. oktobris

No 16. lîdz 17. septembrimLU noritçja jau piektâ starp-tautiskâ konference ar no-saukumu “Ebreji mainîgajâpasaulç”. Tâs tçma - Latvi-jas un Baltijas ebreji Eiropasvçsturç un kultûrâ.

Pirmâ konference notika1995. gadâ, un tajâ tika nolasîti37 referâti par filozofijas,kultûras, demogrâfijas, ebrejuizglîtîbas, Austrumeiropas val-stu ebreju kopienu dzîves uncitâm problçmâm. Otrâ konfe-rence tika rîkota 1997. gadâ. Tâbija veltîta ebreju specifiskâ pa-saules uzskata analîzei no tra-dicionâlajâm reliìiskajâm unmûsdienu sekulârajâm pozîci-jâm. Dalîbnieki apsprieda me-dicînas çtikas un biznesa çti-kas, izglîtîbas, kultûras un re-liìijas, Toras un zinâtnes, holo-kausta, ebreju izglîtîbas, filozo-fijas un vçstures jautâjumus.Treðâ starptautiskâ konferen-ce noritçja 1999. gadâ. Par go-du Latvijas Universitâtes 80.gadadienai, tajâ tika runâts par

ebreju izcelsmes izcilajâm per-sonîbâm Latvijas un Baltijasvçsturç - reliìiskajiem domâtâ-jiem, filozofiem, vçsturnie-kiem, kultûras, mâkslas un zi-nâtnes darbiniekiem. Îpaða se-sija bija veltîta sera Isaja Berli-na atcerei, kâ arî Latvijas izcel-smes ebreju ieguldîjumam Iz-raçlas valsts izveidç. Sâkot artreðo konferenci, Latvijas Uni-versitâtes Jûdaikas studijucentrs ir galvenais konferenèu“Ebreji mainîgajâ pasaulç” or-ganizçtâjs lîdzâs citiem Latvijasun ârvalstu pârstâvjiem.

Ceturtâ konference notika2001. gadâ. Par godu Rîgas800. gadadienai uzmanîba tajâtika koncentrçta uz Latvijas unBaltijas ebreju vçstures unkultûras jautâjumiem, lielâko-ties XX gadsimtâ.

Piektâs konferences dalîb-nieku intereðu lokâ bija ðâdastçmas: “Ebreji Baltijâ pirms1918. gada”, “Ebreji Baltijasvalstîs starpkaru periodâ (1918- 1940): politika, izglîtîba un

kultûra”, “Holokausts nacistuokupçtajâs Baltijas valstîs”.Konferenci atklâjot, uzrunasteica Latvijas Valsts prezidenteVaira Vîíe-Freiberga, LU rek-tors profesors Ivars Lâcis, îpa-ðu uzdevumu ministrs sa-biedrîbas integrâcijas lietâsNils Muiþnieks, konferencesgoda prezidents rabîns NatansBarkâns, Izraçlas vçstnieksLatvijâ Gari Korens un citi. Gal-venie konferences rîkotâji bijaLU Jûdaikas studiju centrs, Eb-reju kopienas centrs “Alef” unebreju universitâte Jeruzâ-lemç.

Savâs pârdomâs par konfe-renci ar “Universitâtes Avîzi”dalîjâs tâs lîdzpriekðsçdçtâjs,Jûdaikas studiju centra valdespriekðsçdçtâjs LU profesorsRuvins Ferbers:

– Starptautisko konferenèu“Ebreji mainîgajâ pasaulç”mçríis ir apspriest, izpçtît, iz-diskutçt Latvijas un Baltijas eb-reju vçsturi kâ visa reìionakopîgâs vçstures daïu, Eiropas

un pasaules vçs-tures un kultûrasdaïu. Ïoti svarî-gas ir arî mûsdie-nu problçmas,kas saistîtas arizglîtîbu, kopie-nas stabilizçðanucaur integrâciju,kopienas pað-identifikâcijumûsdienu sa-biedrîbâ - Latvijâun pârçjâs Balti-jas valstîs. Runâ-jâm arî par pasau-les problçmâm,izmantojot visasebreju vçstures kultûras man-tojumu. Iepriekðçjâs konfe-rencçs apskatîjâm medicînasçtikas problçmas un kâ totraktç mûsdienu autoritâtes,arî rabînistiskâs. Ðajâ konfe-rencç pieskârâmies psihoanalî-zei un tâs saistîbai ar ebrejuavotiem. Pirmo reizi parâdîjâstâds interesants virziens kâ eb-reju teksta pçtîjumi RûdolfaBlaumaòa darbos. DoktoreIrçna Saleniece no Daugavpilsuniversitâtes bija sagatavojusipriekðlasîjumu “Emocionâlaisnoskaòojums latvieðu stâstospar ebrejiem pirmskara Latvi-jâ”. Gandarîjums, ka Daugav-pilî veidojas vesela zinâtniekuskola, kas pçta ne tikai vçsturi,bet arî literatûru. Irçna Salenie-ce apkopojusi un analizçjusivairâk nekâ 100 intervijas, kurvecâkâs paaudzes latvieðu stâs-tos parâdâs atceres par ebre-jiem pirmskara un kara gados.Tâs ir ïoti emocionâlas, krâsai-nas un pozitîvas atmiòas un va-loda, kuru izmanto cilvçki,stâstot, kâ viòi uztver ebrejus.Interesants ir secinâjums, kaebrejs tika uztverts kâ cits, betne kâ sveðs. Cilvçks, kurð dzî-

vo ðeit, bet nav sveðs. Tas ir pa-râdîts, piemçram, arî pçtot vâr-du, valodu, kuru visiem pazî-stamos darbos lieto RûdolfsBlaumanis.

Saistoða un vçrtîga bija sek-cija par saitçm starp Latviju,Baltijas valstîm un Izraçlasvalsti, vçl iepriekð - Palestînu.Par to, kâds bija ieguldîjums,Latvijas un Baltijas ebrejiemveidojot un dibinot Izraçlas val-sti, par daþâdâm politiskajâmkustîbâm.

Konferencç ar referâtiemuzstâjâs apmçram 40 dalîbnie-ku, puse no viòiem pârstâvçjaLatviju, bet pârçjie - Izraçlu,Lietuvu, Igauniju, Krieviju uncitas valstis.

Svarîgs notikums bija Izraç-las Kneseta spîkera ReuvenaRivlina vizîte Latvijâ pçc Saei-mas priekðsçdçtâja J. Strau-mes ielûguma, kâ arî uzrunakonferences dalîbniekiem.

Sîkâku informâciju par kon-ferenci varat iegût LU Jûdaikasstudiju centrâ - Raiòa bulvârî19, 210. istabâ.

MÂRA SADOVSKA

Septembra nogalç Universitâtç bija daudz viesu. Pârrunâtaugstâkâs izglîtîbas un pçtniecîbas sadarbîbas iespçjas tuvâ-kajâ perspektîvâ ieradâs pârstâvji no Austrâlijas parlamenta.Attçlâ: delegâcijas vadîtâjs senators Grant Chapman uzrunâLU rektoru Ivaru Lâci

Íînas TR dibinâðanas 54. gadadienai veltîtu fotoizstâdi sarûpçjaÍînas vçstniecîba Latvijâ un LU Orientâlistikas nodaïa. LU Vçsturesmuzeja izstâþu zâlç bija iespçja skatît senâs civilizâcijas zemes,kurai ir jau ap 5000 gadu ilga vçsture, atspulgus fotogrâfijâs, vi-deostâstâ, mâkslas un sadzîves priekðmetos

Viesu vidû arî Íînas Tautas Re-publikas vçstnieks Latvijâ ViòaEkselence H. E. Wang Kaiwen

Ruvins Ferbers

Profesors Gilbert Metcaft no Tuftas universitâtes

No 12. lîdz 14. septembrim Eirofakul-tâte organizçja starptautisku konfe-renci “ES kandidâtvalstu nodokïupolitika ES paplaðinâðanâs priekð-vakarâ”.

Ar savu redzçjumu uzstâjâs pârstâv-ji no daudzâm pasaules valstîm (Liel-britânijas, Vâcijas, Dânijas, Norvçìijasu.c.), arî no mûsu kaimiòvalstîm Lietu-vas un Igaunijas , kâ arî vieslektori nodaþâdu valstu augstskolâm.

Ðajâ laikraksta numurâ publicçjamLU Ekonomikas un vadîbas fakultâtesmâcîbspçku pçtîjumu “Nodokïi un uz-òçmçjdarbîbas vide Baltijâ”, par kurudiskutçja arî konferences laikâ.

Profesore BIRUTA SLOKA

ES kandidâtvalstu nodokïu politika

“Ebreji mainîgajâ pasaulç”

ua_nr3_ready_5.qxd 10/3/2003 20:07 Page 2

2003. gada 7. oktobris · Universitâtes Avîze Nr. 3 · 3

sveicam

Astronomiskais rudens iestâ-jâs 23. septembrî, un tâ bijaskaista, saulaina diena. Ðíiet,pati daba sûtîja saules starus,sveicot jau 45. gadskârtu sa-snieguðo gadalaiku izdevu-mu “Zvaigþòotâ Debess”. Uzsvinîgo pçcpusdienu LU Ma-zajâ aulâ pulcçjâs izdevumaïaudis un viesi.

Atklâjot svçtkus, ievadvâr-dus teica þurnâla atbildîgais re-daktors - LZA koresp. loc., Dr.phys. profesors Arturs Bal-klavs-Grînhofs: “Pasaule, kurâmçs dzîvojam, ir ne tikai ïotiskaista, bet arî interesanti ie-kârtota. Skaistums ir galveno-kârt mâkslas izpçtes un jaunra-des joma, savukârt ðîs pasaulesiekârtojums ir tas, kam pievçrðuzmanîbu zinâtne un “Zvaig-þòotâ Debess” kâ zinâtnes at-ziòu skaidrotâja un popularizç-tâja. Jau 45 gadus mûsu mçríisir bijis padarît ðîs atziòas sapro-tamas, lai cilvçki apzinâtos, kazinâtne ir tâ, kas apmierinaviòu materiâlâs un lielâ mçrâarî garîgâs vajadzîbas.” Profe-sors atgâdinâja, ka izdevums,sekojot lasîtâju vçlmçm un inte-resçm, ir pievçrsis pastiprinâtuuzmanîbu mûs aptveroðâs ma-teriâlâs pasaules izcelsmei unevolûcijai, vçsturei un liktenim,respektîvi - kosmoloìijai. “Ru-nâjot par kosmoloìiju, nekâdinav iespçjams paiet garâm arîtai zinâtnes atziòai, ko dçvç parantropoprincipu un kas pievçrðvçrîbu tam, ka Visums nav kautkâds neaptverami milzîgs iner-tas matçrijas blâíis, kas eksistç

kopð mûþîbas un mûþîgi, kâ tovçl nesen apgalvoja un turpinaapgalvot materiâlisti, bet ka tasir radies Lielajâ Sprâdzienâ unturklât tik neparasti, ka visasfundamentâlâs fizikâlâs kon-stantes ir it kâ speciâli saba-lansçtas tâ, lai ðajâ Visumâvarçtu aizdegties zvaigznes,sintezçties ogleklis, skâbeklisun citi smagie elementi, uz topamata attîstîties dzîvîbas olbal-tumvielas forma un - kâ tâs vai-nagojums - saprâts. Ðâda lîdz-svara realizçðanâs iespçja, kârâda aprçíini, ir ârkârtîgi maz-varbûtîga, bet tâ tomçr ir noti-kusi, kas noved pie ïoti aizraujo-ðiem filozofiskiem ekskursiemjautâjumâ par dzîves jçgu vis-pâr. Visiem, kurus interesç zi-nâtniskie pçtîjumi, to gaita unrezultâti, no kuriem daudzi ik-dienâ ir tîri praktiski ïoti nozî-mîgi un nepiecieðami, varu ie-teikt turpinât lasît “ZvaigþòotoDebesi”, jo tçmu spektrs, koþurnâls atspoguïo, ir visaiplaðs.” Uzrunu beidzot, redak-tors pateicâs þurnâla lasîtâjiem,kuru uzmundrinoðâs vçstulesredakcijas kolçìijai palîdzçju-ðas ne vienâ vien paguruma undepresijas brîdî, Latvijas Zinât-òu akadçmijas, Latvijas Zinât-nes padomes un Latvijas Uni-versitâtes vadîbai par morâloun materiâlo atbalstu, auto-riem, kuri nebût ne vieglo unlaikietilpîgo zinâtnes populari-zçðanas darbu dara par visaisimbolisku samaksu, un þurnâ-la redakcijas kolçìijai, kas sa-vus pienâkumus veic bez jeb-kâda atalgojuma.

Svçtkus turpinâja LU aso-ciçtâ etnomuzikoloìijas profe-sora, Dr. art. Valda Muktupâ-vela koncertlekcija “Skaòa unmîts”. Tajâ dzirdçjâm, kâ skanatðíirîgi mûzikas instrumenti,piemçram, dûdas, âþrags, sta-bule un citi, un uzzinâjâm, kotie simbolizçjuði daþâdâm tau-tâm, kâdi ticçjumi ar tiem sais-tâs un kâdâs reizçs tie tikuðilietoti.

Pçcpusdienas turpinâjumâatzinîba tika izteikta atbalstîtâ-jiem - Latvijas Zinâtòu akadç-mijas prezidentam Jânim Stra-diòam, LU prorektoram JurimKrûmiòam, “Zvaigþòotâs De-bess” izdevçjam - “Mâcîbu grâ-matas” redaktorei Guntai Kuz-manei un citiem. Îpaðs paldiestika teikts kolçìei Ilgai Dalbeiun Andrejam Alksnim, kuri ko-pâ ar “Zvaigþòoto Debesi” biju-ði kopð tâs pirmsâkumiem. No-tika arî konkursa “Tâlâs zvaigz-nes gaisma” un Saules aptum-suma fotokonkursa uzvarçtâjusveikðana. Þurnâlu “Zvaigþòo-tâ Debess” suminâja arî pâr-stâvji no Latvijas Astronomijasbiedrîbas. LZA prezidents Jâ-nis Stradiòð par jubilâru teicatâ: “Izdevums ir vajadzîgs ne ti-kai astronomiem, bet arî visaimûsu sabiedrîbai. Tas aicinapacelt acis uz debesîm un pa-domât par to, cik niecîga ðajâpasaulç ir Latvija, Eiropa. Tasmûs mudina padomât partranscendentâlo, turklât ir Lat-vijâ vecâkais, visilgâk pastâvo-ðais populârzinâtniskais izde-vums. Paldies jums par to!”Ðiem apsveikuma vârdiem sa-

“Zvaigþòotâ Debess” svin dzimðanas dienu

Atbildîgais redaktors - LZA koresp. loc., Dr. phys. prof. ArtursBalklavs - Grînhofs

LU mâcîbu prorektors prof. J. Krûmiòð sveic LU Astronomijasinstitûta vad. pçtnieku, LZA Goda doktoru astronomijâ Dr.phys. Andreju Alksni, "Zvaigþòotâs Debess" redakcijaskolçìijas locekli kopð 1958. gada, t. i., visus 45 gadus.Aizmugurç - teleskops-refraktors “POLAREX”, Ç. Svîíera(Zviedrija) dâvinâjums "Zvaigþòotajai Debesij". I. Vilka foto

vâs sirdîs pievienojâs visi klât-esoðie un vçlçja “ZvaigþòotajaiDebesij” allaþ nâkt pie lasîtâja

interesantai un gaidîtai.

MÂRA SADOVSKA

atceramies

Turpinâm iepriekðçjâ mâcî-bu gadâ iesâkto vçsturiskoapskatu par ârzemju mâ-cîbspçku lekcijâm Univer-sitâtç pagâjuðâ gadsimta30. gados.

Pie mums viesojuðies arî zi-nâtnieki no Èehoslovâkijas.1931. gada pavasarî (acîmre-dzot aprîlî vai maijâ, precîzu da-tumu noskaidrot neveicâs) arlekciju ciklu par èehu XV gad-simta reliìisko reformatoru Ja-nu Husu LU uzstâjâs Bratisla-vas akadçmijas prof. Dr. JansKvaèala (1862 - 1934). Drau-dzîgas attiecîbas ar latvieðu in-teliìenci viòð nodibinâja vçlXIX gadsimta 90. gados. 1893.gada oktobrî nozîmçts parTçrbatas universitâtes Teoloìi-jas fakultâtes baznîcas vçstu-res profesoru, J. Kvaèala (pçctautîbas - slovaks) profesûrasun studentu vidç, kuras lielâkâdaïa bija baltvâcieði, izrâdîjâssveðinieks. Taèu viòð izveidoja

draudzîgas attiecîbas ar latvie-ðu, igauòu un poïu studentiem.Profesora J. Kvaèalas namadurvis viòiem vienmçr bijaatvçrtas, un attiecîbas starp lat-vieðu studentiem un viòu kïuvatik tuvas, ka 1907. gadâ korpo-râcija “Lettonica” uzòçma viòusavâs rindâs.

No 1880. lîdz 1883. gadam J.Kvaèala studçja teoloìiju Pres-burgas (tagad - Bratislava)Teoloìijas akadçmijâ. Ieguviskandidâta grâdu, J. Kvaèala di-vus gadus studçja Leipcigasuniversitâtç un 1885. gadâ aiz-stâvçja doktora disertâciju“Über J. A. Comenius’ Philo-sophie, inbesondere dessenPhysik” (“Par J. A. Komeniusafilozofiju, it îpaði - viòa fiziku”).Dr. phil. J. Kvaèala neilgu laikubija skolotâjs un mâcîtâjs. 1888.gadâ viòð par darbu “CicerosLehre und Philosophie”(“Cicerona mâcîba un filozofi-ja”) ieguva tiesîbas lasît lekci-

jas un tajâ paðâ gadâ tika ie-celts par profesoru Bratislavaslicejâ. 1893. gadâ Vînes univer-sitâtes Evaòìçliskâs teoloìijasfakultâte par darbu “J. A. Co-menius, sein Leben und seineSchriften” (“J. A. Komeniuss,viòa dzîve un darbi”) viòampieðíîra teoloìijas doktora grâ-du. Tâ paða gada rudenî J.Kvaèalu uzaicinâja par profeso-ru uz Tçrbatu. Tur viòa dar-bîba sâkâs 1894. gada 26. jan-vârî ar ievadlekciju “Irenis-cheBestrebungen zur Zeit desdreißigjährigen Krieges” (“Irç-niskâs tendences Trîsdesmit-gadu kara laikâ”).

Nâkoðajâ gadâ J. Kvaèala ti-ka ievçlçts par praktiskâs teo-loìijas profesoru, bet no ðî ama-ta atteicâs. 1915. gadâ viòu iecç-la par Teoloìijas fakultâtes de-kânu. Lîdz ar to pavçrâs zinât-niskâs karjeras iespçjas arî lat-vieðiem un igauòiem. Lîdz tamtâdas priekðrocîbas tika pieðíir-

tas tikai baltvâcieðiem. 1916. ga-dâ docentûru ieguva mâcîtâji K.Kundziòð un J. Sanders, 1917.gadâ pie universitâtes tika at-stâts L. Adamoviès. Pçc visâmar Pilsoòu karu un revolûcijuKrievijâ saistîtajâm perturbâci-jâm profesors J. Kvaèala atgrie-zâs savâ dzimtenç un uzsâkapasniedzçja darbu Bratislavasakadçmijâ. Zinâtnieka autoritâtiviòð guva ar saviem pçtîjumiempar izcilo èehu pedagogu J. A.Komenski.

Pçdçjos dzîves gados J.Kvaèalas pçtîjumu loks bijasaistîts ar èehu reliìiskâ refor-matora Jana Husa darbîbu.Profesors bija daudzu publikâ-ciju un grâmatu - slovaku, èe-hu, vâcu, ungâru un krievu va-lodâ - autors. 1929. gadâ Latvi-jas Universitâte viòam pieðíîraDr. theol. honoris causa grâdu.

Pie mums viesojâs un arlekcijâm uzstâjâs izcilais èehuorientâlists un arheologs, Prâ-

gas universitâtes profesors Dr.Bedrþihs Hroznijs (B. Hroz-ny, 1879 - 1952). Viòð piedzimaevaòìçliskâ mâcîtâja ìimenç.1897. gadâ sâka studçt teoloìi-ju, semitoloìiju un sanskrituVînes universitâtç, pçc kurasbeigðanas 1901. gadâ ieguva fi-lozofijas doktora diplomu.Viòam tika pieðíirts pabalsts“akadçmisko zinâðanu tâlâkaipadziïinâðanai”. Pateicotiestam, viòð varçja gadu staþçtiesBerlînç izcilâ vâcu asiriologaprofesora F. Delièa (F. De-litzsch, 1850 - 1922) vadîbâ. Ðisvâcu zinâtnieks bija kasîtu unkapadokieðu (senasîrieðu) íîï-rakstu dokumentu izpçtes pio-nieris, daudz nodarbojâs arakadieðu, ðumeru un hetu va-lodâm, un B. Hroznijam mâcî-bas pie viòa bija ïoti noderîgas.

(Turpinâjums sekos)GEORGS BRIEÞKALNS,

LU Bibliotçka

Zinâtnieki no Èehoslovâkijas LU

ua_nr3_ready_5.qxd 10/3/2003 20:08 Page 3

Publikâcijas presç un diskusi-jas ar uzòçmçjiem Latvijâ irpierâdîjuðas, ka uzòçmumaienâkuma nodoklis neveici-na uzòçmçjdarbîbas videsuzlaboðanos valstî. Lîdz ar toLatvijâ esoðajâ nodokïu sis-tçmâ mazajiem uzòçmu-miem, lai izdzîvotu, ir nepie-cieðama dubultâ grâmat-vedîba. Valdîbas cîòai pret ðoparâdîbu ir tikai sekundârsraksturs, jo valdîbas primâraisuzdevums - nodroðinât uzòç-mçjdarbîbas attîstîbu, kaspârsvarâ ir atkarîga no no-dokïu politikas,- pagaidâmnav izpildîts.

Pçtîjums “Baltijas valstu no-dokïu likumdoðana un uzòçmçj-darbîba” tika prezentçts Eirofa-kultâtes organizçtajâ starptautis-kajâ konferencç “Tax Policy inEU Candidate Countries: Onthe Eve of Enlargement”. Ðajârakstâ îsumâ tiks parâdîti pçtîju-ma galvenie rezultâti.

1990. gadâ, Latvijai, Lietuvaiun Igaunijai atgûstot neatkarî-bu, katra no tâm sâka veidot sa-vu nodokïu sistçmu atbilstoðipriekðstatiem par to, kâdas tâs irdaþâdâs Eiropas attîstîtajâsvalstîs un kâdi ir to uzdevumi tir-gus ekonomikas apstâkïos. Lat-vijâ, Lietuvâ un Igaunijâ ieviesaliberâlo nodokïu sistçmas mo-deli, t. i., valsts ar nodokïu starp-niecîbu regulç tautsaimniecîbasnozares, pieðíirot atbalstâma-jâm jomâm pazeminâtas no-dokïu likmes vai citus atviegloju-mus.

Deviòdesmito gadu beigâstieðo un netieðo nodokïustruktûra pieòçma mûsdienuformu, bet likumi par konkrç-tiem nodokïiem turpinâja mainî-ties lîdzi valsts ekonomiskajâminteresçm un mçríiem. Tos irskâruðas arî bûtiskas izmaiòas.

1. LatvijaLikumu “Par peïòas nodokli”

1995. gada 1. aprîlî aizstâja li-kums “Par uzòçmumu ienâku-ma nodokli”. Kopâ ar likumu“Par iedzîvotâju ienâkuma no-dokli” tas veido vienotu sistçmu,

kas aptver visa veida ar no-dokïiem apliekamos ienâkumusLatvijâ. Ar nodokli apliekamaisienâkums tiek aprçíinâts nopeïòas vai zaudçjumiem pirmsuzòçmuma nodokïa nomaksas,pamatojoties uz ikgadçjiempeïòas vai zaudçjumu aprçíi-niem. 2002. gada 1. janvârî no-dokïu likme tika pazeminâta no25 uz 22%. Pamata nodokïa lik-me no 2003. gada 1. janvâra ir19%.

2. IgaunijaLikumu “Par ienâkuma no-

dokli”, kas darbojâs no 1994. ga-da 1. janvâra, aizstâja ar jaunu no2000. gada 1. janvâra. Jaunais li-kums “Par ienâkuma nodokli”attiecas uz visiem ienâkuma vei-diem Igaunijâ. Tas atbrîvo uzòç-mumus no ienâkuma nodokïamaksas par ienâkumiem no ko-merciâlâs darbîbas. Ienâkumanodoklis ir attiecinâms tikai uzdâvinâjumiem, dividendçm uncitiem peïòas transfertiem, iz-maksâm un darîjumiem, kasneskar komerciâlo darbîbu. Li-kums nosaka pamata nodokïalikmi - 26%.

3. LietuvaLikumu “Par juridisko perso-

nu peïòas nodokli”, kas bijaspçkâ kopð 1990. gada, 2002. ga-da 1. janvârî aizstâja likums “Parpeïòas nodokli”. 2002. gads irpârejas periods Lietuvas no-dokïu reformâ, lîdz ar to jaunâ li-kuma normas attiecinâmas tikaiuz peïòu, kas gûta 2002. gadâ.Nodokli aprçíina no visiem ie-nâkumiem. Pamata nodokïa lik-me ir 15%, tâ attiecas arî uz divi-dendçm un citu sadalâmopeïòu. Lîdz 2002. gadam no-dokïa bâze bija kopçjie pârdoða-nas un nestrâdes ieòçmumi.2000. gadâ pamata nodokïa lik-me tika samazinâta no 29 uz24%.

Turklât Latvijâ, Igaunijâ unLietuvâ likumos ir iekïauti pun-kti, kas ïauj saòemt nodokïu at-laides, kâ arî tiek izmantotas pa-zeminâtas nodokïu likmes atse-viðíu uzòçmçjdarbîbas formuvai veidu atbalstam un noteik-tâm investîcijâm.

Latvijâ, Igaunijâ un Lietuvâkopçjâ nodokïu un ienâkumanodokïa daïa IKP no 1998. lîdz2001. gadam samazinâs (sk. 1.tab.). 1. tabulâ var redzçt arî to,kâ ienâkuma nodokïu likumugrozîjumi ietekmçjuði Igaunijasun Lietuvas ienâkuma nodokïaieòçmumu daïu kopçjos no-dokïu ieòçmumos. Igaunijâ ðîdaïa samazinâs no 6% 1999. ga-dâ lîdz 3% 2000. gadâ, bet Lietu-vâ - no 4% 1998. gadâ lîdz 2%2001. gadâ. Turpretî Latvijâ, iz-òemot 2000. gadu, ienâkumanodokïa daïa kopçjos nodokïuieòçmumos ir apmçram 7%.

1. tabula. Nodokïu ieòç-mumi (procentos no IKP)

Ienâkuma nodokïa likumuun to grozîjumu ietekmi uz eko-nomiski aktîvo uzòçmumu un

uzòçmçjsabiedrîbu skaitu varredzçt 2. tabulâ.

2. tabula. Ekonomiskiaktîvie uzòçmumi un uz-òçmçjsabiedrîbas sadalîjumâpçc pamatdarbîbas veida(bez zemnieku saimniecî-bâm)

Latvijâ, Igaunijâ un Lietuvâkopçjais uzòçmumu skaits 2001.gadâ salîdzinâjumâ ar 1998. ga-du ir palielinâjies par atbilstoði13%, 20% un 31%. Vidçjais ekono-miski aktîvo uzòçmumu skaitsaplûkotajâ laika periodâ Latvijâ irapmçram 39 tûkstoði, Igaunijâ -31 tûkstotis, Lietuvâ - 58 tûkstoði.Latvijâ salîdzinâjumâ ar Igaunijuaplûkotajâ periodâ ekonomiskiaktîvo uzòçmumu ir vidçji par26% vairâk, savukârt Lietuvâ salî-dzinâjumâ ar Igauniju - par 86%vairâk. Salîdzinot ekonomiskiaktîvo uzòçmumu sadalîjumupçc pamatnodarboðanâs veida,skaitliski analizçjot 2. tabulu, re-dzam, ka atkarîbâ no pamatno-darboðanâs veida uzòçmumuskaita attiecîbas starp valstîm irïoti daþâdas. Pakalpojumu no-zarç ekonomiski aktîvo uzòçmu-mu Latvijâ ir par 35%, Lietuvâ -par 96% vairâk nekâ Igaunijâ.Lauksaimniecîbas, medniecî-bas, meþsaimniecîbas un zvej-niecîbas nozarç Latvijâ ekono-miski aktîvo uzòçmumu skaits irpar 24% mazâks nekâ Igaunijâ.Lietuvâ ðîs nozares uzòçmumuskaits ir apmçram vienâds arIgaunijas ekonomiski aktîvo uz-òçmumu skaitu. Rûpniecîbas unceltniecîbas jomâ Latvijâ ekono-miski aktîvo uzòçmumu ir tikaipar 6% vairâk nekâ Igaunijâ, laiarî nodarbinâto iedzîvotâjuskaits kopumâ Latvijâ un Igauni-jâ ir atbilstoði 964 un 613 tûkst.

Salîdzinot kopçjâs pievieno-tâs vçrtîbas sadalîjumu pçc pa-matdarbîbas veidiem (procen-tos no kopapjoma) (sk. 3. tab.),redzams, ka Lietuvâ un Igaunijâlauksaimniecîbas nozarç radîtâpievienotâ vçrtîba ir atbilstoðipar 2,3 un 1,1 procenta pun-ktiem lielâka nekâ Latvijâ, rûp-niecîbas un celtniecîbas sfç-râ -atbilstoði par 9,6 un 3,7 procentapunktiem lielâka. Latvijâ salîdzi-nâjumâ ar Lietuvu un Igaunijupakalpojumu jomas uzòçmumuradîtâ pievienotâ vçrtîba ir atbil-stoði par 11,9 un 4,8 procentapunktiem lielâka. Pakalpojumunozarç radîtâ pievienotâ vçrtîbaLatvijâ ir lielâkâ 3. tabulâ aplû-koto ES kandidâtvalstu vidû, betvismazâkâ - rûpniecîbas un celt-niecîbas sfçrâ.

3. tabula. Kopçjâs pievie-notâs vçrtîbas sadalîjumspçc pamatdarbîbas veidiem2001. gadâ (procentos nokopapjoma)

Pçc investîciju pamatlîdzek-ïos pieauguma tempiem Latvijair lîderu vidû, starp ES kandidât-valstîm - vidçji 17% gadâ, bet,salîdzinot pieauguma tempu iz-maiòas Baltijas valstîs pa ga-diem, Igaunijâ un Lietuvâ no1999. lîdz 2001. gadam tâs ir

straujâkas nekâ Latvijâ (sk. 4.tab.).

4. tabula. Investîciju pa-matlîdzekïos gada vidçjopieauguma tempu izmaiòas(pret iepriekðçjo gadu, pro-centa punktos)

Turklât Latvijâ IKP uz vienuiedzîvotâju 2001. gadâ ir mazâ-kais salîdzinâjumâ ar Lietuvu unIgauniju, kâ arî citâm ES kandi-dâtvalstîm, kas liecina, ka netiekpietiekami investçts raþoðanâ araugstu pievienoto vçrtîbu (sk. 5.tab.).

5. tabula. IKP uz vienuiedzîvotâju pçc pirktspçjasparitâtes standartiem (fik-sçtâs cenâs; eiro)

To, ka starp Baltijas valstîmLatvija aplûkotajâ laika periodâir mazâk pievilcîga investîcijâm,parâda arî augstâs vidçjâs gadaîstermiòa likmes nacionâlajâvalûtâ izsniegtajiem kredîtiem.Latvijâ 2001. gadâ kredîtu lik-mes ir atbilstoði par 1,75 un 1,57procenta punktiem lielâkas ne-kâ Igaunijâ un Lietuvâ un par6,33 procenta punktiem lielâkasnekâ tâdâ ekonomiskâ “buma”valstî kâ Îrija (sk. 6. tab.).

6. tabula. Vidçjâs gadaîstermiòa likmes nacionâlajâvalûtâ izsniegtajiem kredî-tiem kredîtiestâdçs (procen-tos)Pçtîjumâ gûtie secinâjumi

No 1998. lîdz 2001. gadambûtiskâkâs izmaiòas uzòçmu-ma ienâkuma nodokïa jomâ irnotikuðas Igaunijâ. Jaunais li-kums, kas stâjâs spçkâ 2000. ga-

da 1. janvârî, atbrîvoja uzòç-mçjus no darbîbas ienâkumuaplikðanas ar nodokli. Nodoklisnetiek piemçrots lîdz peïòas sa-dalei. Tas dod iespçju uzòçmç-jiem vairâk investçt savâ attîs-stîbâ.

Latvijâ, salîdzinot ar Igaunijuun Lietuvu, uzòçmuma ienâku-ma nodokïa daïa IKP ir lielâka,lîdz ar to mazâka daïa paðulîdzekïu var tikt investçta attîs-tîbâ. Lai panâktu uzòçmçj-darbîbas vides uzlabojumus ilg-termiòâ, ir nepiecieðams ne ti-kai samazinât uzòçmuma ienâ-kuma nodokïu likmes, bet arî ie-viest normas, kas atbalstîtu in-vestîcijas uzòçmumu attîstîbâ.

Noslçgumâ gribam pie-minçt, ka no 2004. gada 1. janvâ-ra Latvijâ plânots pazeminât pað-reiz spçkâ esoðo likmi lîdz 15%,bet vienlaikus ar ðîs likmes pa-zeminâjumu vairs nav spçkâ20% atlaide no aprçíinâtâ ienâ-kuma nodokïa maziem uzòç-mumiem, kâ arî nebûs spçkâ30% atlaide no aprçíinâtâ ienâ-kuma nodokïa uzòçmumiem,kas raþo augsto tehnoloìiju unprogrammatûras produktus.Tas rada ðaubas, vai lîdz ar ðîmizmaiòâm uzlabosies uzòçmçj-darbîbas vide Latvijâ.

ISMENA REVINA, Matemâtiskâs ekonomikas katedras vadîtâja, profesore

EDGARS BRÇÍIS, Matemâtiskâs ekonomikas

katedras lektors, LU doktorands

4 · Universitâtes Avîze Nr. 3 · 2003. gada 7. oktobris

pçtniecîba

Nodokïi un uzòçmçjdarbîbas vide Baltijâ1. tabula

2. tabula

3. tabula

4. tabula

5. tabula

6. tabula

ua_nr3_ready_5.qxd 10/3/2003 20:08 Page 4

2003. gada 7. oktobris · Universitâtes Avîze Nr. 3 · 5

lu bibliotçkâ

Par aprçíina laulîbâm ar ES, zinâtnes vçsturi un…Arî pçdçjâ laikâ LU Bibliotç-kas grâmatu klâsts papildi-nâjies ar vçrtîgu literatûrudaþâdâs zinâtòu disciplînâs.

EkonomikaJaunâkâs literatûras izstâdç

domas visvairâk piesaista nepa-rasti uzrakstîtâ mâcîbu grâmataekonomikâ, kuras autors ir pa-zîstamais latvieðu ekonomistsGuntars Íeniòð-Kings. Viòð il-gus gadus aizvadîjis brîvajâ pa-saulç, pamatîgi iepazinis tirgussaimniecîbu un ir grâmatas“Amerikas pieredze uzòçmumuvadîbai” autors.

Izdevumâ ir vairâkas no-daïas. Viena no tâm: “Iesaistestarptautiskâ saimniecîbâ: nopagasta pasaulç, patiesîba parstarptautisko tirdzniecîbu, ek-sports”, vienai nodaïai dots zî-mîgs nosaukums - “Aprçíinalaulîbas ar ES”, liekot apjaust,kâds pamats ir eirooptimismamLatvijâ.

Grâmata stâsta par to, kâ gûtsekmes tirgû, tajâ analizçta fi-nanðu vadîba un funkcija, finan-ðu kapitâla struktûra. Ar cieðupiesaisti mûsu valstij uzrakstîtanodaïa “Saimniecisko vadîtâju

pamatvçrtîbas Latvijâ”. Darbamir atraktîvs noslçgums: kâpçcgan kopâ ar veiksmîgu darîju-mu cilvçku nepasapòot paratpûtu Havaju salâs, leìendârajâVaikiki pludmalç?

Tûrisma kâ svarîgas taut-saimniecîbas nozares analîzesniegta angïu valodâ izdotajâdarbâ “Managing the TouristDestination”.

Makroekonomikai un tâsrâdîtâjiem veltîts cits izdevumsangïu valodâ - “An Encyclopediaof Macroeconomics”.

Klajâ nâkuði trîs nozîmîgi iz-devumi krievu valodâ. Investîci-ju efektivitâtei veltîts darbs�̨���Œ� ����Œ�Ł���æ�Ł Ł���æ-�Ł�Ł���ßı ����Œ����. Savu-kârt tâda svarîga organizâcija kâStarptautiskais Valûtas fonds ap-cerçta monogrâfijâ ������-������ßØ ��º ���ßØ �����.Principi, uz kuriem balstâs val-stu ekonomiskâ sadarbîba, ana-lizçti darbâ ������������ß��Œ����Ł��æŒŁ� ����ł��Ł��.

Vçsture Latvijas lielâkajâs augstsko-

lâs rit to vçstures izpçte. IznâcisLatvijas Lauksaimniecîbas uni-

versitâtes izdevums par PâviluZariòu - ðîs augstskolas rektoruno 1961. lîdz 1966. gadam. Viòðpats raksta par savu dzîvi,dçvçjot to kâ raibu, bet lasîtâji josîki uzzina par rektora publikâ-cijâm, apbalvojumiem, atzinî-bâm.

Angïu valodâ iznâkusi mono-grâfija par vienu no izcilâkajâmEiropas mçroga personîbâm -Anglijas Elizabeti, viòas dzîvi unpolitisko darbîbu.

Ne velti cilvçces vçsturimçdz dçvçt par karu vçsturi.Par kariem vienâ no vçsturesposmiem - viduslaikos - stâstakrievu valodâ izdotais pçtîjums�́�Ø�� � æ����Ł� ��Œ��.

JurisprudenceKlajâ nâcis gadskârtçjais iz-

devums “Cilvçktiesîbas Latvijâ2002. gadâ”, kurâ sniegts pâr-skats par galveno demokrâtiskotiesîbu un brîvîbu ievçroðanuLatvijâ: kâ pie mums ievçro vâr-da brîvîbu, kâdi apstâkïi ir ie-slodzîjuma vietâs, vai Latvijâ sa-stopama ksenofobija, rasu dis-kriminâcija, homofobija un nai-da kurinâðana.

Politika Vâcu valodâ iznâkoðajâ sçrijâ

par Austrumeiropu “Osteuro-pe” viens no darbiem veltîtsKaïiòingradas apgabalam. Skatî-jums uz mûsu kontinentuplaðâkâ kontekstâ dots grâma-tâs “Europe-Asia Studies” un“The Idea of Europe”. Ðie darbiîpaði bûtiski sakarâ ar Latvijaspievienoðanos Eiropas struk-tûrâm.

Viena no mûsdienu pasaulesnozîmîgâkajâm un arî grûtâk at-risinâmajâm problçmâm irstarptautiskais terorisms. Par tolasiet enciklopçdiska raksturaizdevumâ “Encyclopedia of Ter-rorism”.

Lai iepazîtu senatnes per-sonîbas, ieteicams ieskatîtiesgrâmatâ “Who’s who in theClassical World”.

FilozofijaPar slâvu mitoloìiju vçsta en-

ciklopçdisks izdevums �̊���-Œ�� ���ŁŒº����Ł� æº����æŒ�Ø�Ł��º�ªŁŁ�.

InformâtikaNe velti mûsdienu sabied-

rîbu dçvç par informâcijas sa-

biedrîbu, bet mûsu laikmetu -par globalizâcijas laikmetu. Parto vçsta grâmata “The Global In-formation Society”. Angïu valo-dâ izdots arî darbs par informâ-cijas sistçmu stratçìisko plâ-noðanu - “Strategic Planning ofInformation Systems”, bet vâcuvalodâ - izdevums “Lexiconelektronische Medien”.

Mâksla Þurnâliste Ineta Neimane pa-

veikusi darbu, kuram paredza-ma jo liela sabiedrîbas atsaucî-ba: uzrakstîta emocionâla grâ-mata “Nepalikt vienai tumsâ”,kas stâsta par vienu no visu lai-ku labâkajâm latvieðu estrâdesdziedâtâjâm - Noru Bumbieri,viòas unikâlo personîbu un ne-pavisam ne vieglo dzîvi.

Klajâ nâkuðas divas izdevu-ma “Latvijas arhitektûra”burtnîcas par bûvniecîbas ak-tualitâtçm, saòemti bagâtîgiilustrçti albumi krievu valodâpar Londonas un Òujorkas sla-venâkajiem muzejiem.

Pareiza izruna sekmç vieglu,âtru sazinâðanos starp cilvçkiem,nepareiza - to traucç. Izrunas jau-tâjumi bieþi vien ir atstâti novâr-tâ, tomçr pareiza izruna ir tikpatnepiecieðama, kâ pareiza rak-stîba. Atbrîvoties no kïûdâm navviegli, ir vajadzîga rûpîga vingri-nâðanâs un liela neatlaidîba.

A. Laua

Pçdçjâ laikâ reizumis tiekapstrîdçta mûsu izglîtîbas re-forma, bet tâs mçríis taèu irne tikai nostiprinât latvieðu va-lodas pozîcijas Latvijâ, bet arîpanâkt, lai nelatvieði labi protgan latvieðu sarunvalodu,gan daþâdu zinâtòu disciplînuterminoloìiju un apgûst rak-stîtprasmi. Tas viòiem var tikaipalîdzçt karjeras veidoðanâ.

LU Bibliotçkas Pedagoìi-jas un psiholoìijas filiâlç ir nemazums literatûras, lai palîdzçtutiem, kuri patiesi nolçmuðiapgût mûsu valsts valodu. Apzi-noties, ka valodu nevar iemâcît,tâ ir jâiemâcâs.

“Pie mums koncentrçtsdaudz mûsdienîgas literatûraslatvieðu valodas apguvei,” uz-sver filiâles vadîtâja ILONAVÇ-LIÒA - ÐVILPE. “Tas ir vçlviens arguments pret tiem, kuriteic: modernu latvieðu valodasmâcîbu lîdzekïu neesot. Ir! Arîpaðu fakultâtes mâcîbspçku dar-bi tiem, kas vçlas apgût latvieðuvalodu.

“Patlaban,” viòa stâsta,“esam apgâdâti atbilstoði studijuprogrammu prasîbâm. Varçtu

bût vairâk audiomateriâlu. Tiesagan, ir audiokaseðu komplekti,audiokasetes komplektâ armâcîbu lîdzekïiem. Saistîbâ arlatvieðu valodas apguvi filiâlçglabâjas apmçram pârsimts ma-teriâlu: mâcîbu lîdzekïi, darbaburtnîcas, metodiskie materiâlivalodas mâcîbas pedagogiem.”

Paðu fakultâtes pasniedzçjaDace Markuse izstrâdâjusivçrtîgu mâcîbu lîdzekli latvieðuvalodas apguvei - “Latvieðu va-lodas fonçtika cittautieðiem”.Viòa veidojusi latvieðu valodasfonçtikas kursu cittautieðiemkomplektâ ar audiokaseti.Darbs palîdzçs ne tikai iemâcî-ties pareizi runât, bet arî dzir-dçto pareizi pierakstît.

Apgâds “Avots” 2002. gadâlaidis klajâ D. Guïevskasun cituautoru darbu “Pareizrakstîbasun pareizrunas rokasgrâma-ta”.

V. Skujiòas un Ï. Muiþnie-cesgrâmata “Latvieðu valodaspraktiskâ fonoloìija” iznâkusiapgâdâ “Rasa ABC” 2002. gadâ.

Saeimas deputâte, LU profe-sore, enerìiskâ latvieðu valodaskopçja Ina Druviete tulkojusiK. Beikera darbu “Bilingvis-ma un bilingvâlâs izglîtîbaspamati”, kurâ ir runa par otrâsvalodas funkcionçðanu sa-biedrîbâ, divu vai vairâku valoduizmantoðanu mâcîbu procesâ.Darbu izdevis apgâds “Nordik”2000. gadâ.

Vçl viena no A. Lauas grâ-matâm - “Latvieðu frazeoloìi-jas vârdnîca” - iznâkusi apgâdâ“Avots” 2000. gadâ.

Gan latvieðiem, gan tiem,kas valodu mâcâs, palîdzçs D.Guïevskas darbs “Palîgs lat-vieðu valodas pareizraks-tîbâ”. 2000. gadâ to izdevis ap-gâds “Avots”.

Vârdnîcas tipa izdevums irarî “Latvieðu - krievu kabatasvârdnîca”, kas pçrn nâkusi kla-jâ izdevniecîbâ “Zvaigzne ABC”.

E. Soidas un S. Kïaviòasgrâmata “Latvieðu valodas in-versâ vârdnîca”, ko 2002. gadâizdevis apgâds “Raka”, nodergan skolotâjiem, gan skolçniem,lai iepazîtu vârdu darinâðanasmodeïus un analoìiski darinâtujaunus vârdus.

Valsts valodas centrs 1998.gadâ izdevis V. Kuzinas darbu“3000 latvieðu sarunvalodasbieþâk lietotie vârdi ar tulko-jumu krievu, vâcu un angïuvalodâ”.

I. Grînbergas darbs “Lat-vieðu valodas prasmes lîme-nis”, kuru Kultûras sadarbîbaspadome laidusi klajâ 1997. gadâ,ir ar lielu praktisku vçrtîbu tiem,kuriem jâveic nelatvieðu natura-lizâcija, nosakot viòu latvieðu va-lodas prasmes lîmeni. Darbsveidots, pamatojoties uz EiropasPadomes izstrâdâtajiem angïuvalodas prasmes lîmeòiem, tospielâgojot Latvijas vajadzîbâmun situâcijai.

Studentiem, kuru pulkâ ir nemazums cittautieðu, lielâkotiesnav problçmu runât un rakstîtlatviski, tâtad pieeja literatûrai at-karîga vien no paðu intereses unuzòçmîbas. “Pçc maniem vçro-jumiem,” stâsta filiâles vadîtâja,

“interese ir tiktâl, cik to paredzstudiju programmas apguve.Mûsu fakultâtç darbojas Pieau-guðo pedagoìijas izglîtîbascentrs, kurâ mâcâs pedagogi arlielu darba stâþu un gadu piere-dzi. Ðeit sastopamas grûtîbas, jovecâkiem cilvçkiem ar latvieðuvalodu tik veikli neveicas. Ir pie-tiekami daudz mâcîbu grâmatu,kuras agrâk iznâkuðas krievuvalodâ, bet tagad lieti noderizglîtîbas centrâ studçjoðajiem.Vçrojama kâda likumsakarîba:jo vairâk cilvçkam gadu, jo grû-tâk veicas citas valodas apguvç.Tas liecina, ka ikviena valoda jâ-mâcâs no agras bçrnîbas, un vçlpar to, ka Latvijas neatkarîbasgados mûsu valsts valodas zinâ-ðanu lîmenis nelatvieðu vidûtomçr ir audzis.

Metodiskâs literatûras ir pie-tiekami. Kad pedagoìisko prak-ðu laikâ studenti dodas uz sko-lâm, pçc nepiecieðamajiem ma-teriâliem viòi nâk tieði uz bib-liotçku. Viòi ir precîzi izjutuði,kas un kâ izmantojams skolâ -ne viss studiju materiâlu klâsts,bet gan tas, kas noder praksç.Lieti der materiâli audzinâðanasteorijâ, it îpaði par disciplînas unsaskarsmes jautâjumiem.

Nesen Pedagoìijas un psiho-loìijas fakultâtç izveidots Multi-kulturâlâs izglîtîbas centrs, arkuru mûsu filiâlei vajadzçtu cie-ðâk sadarboties, jo mçs varamtam piedâvât daþâdus materiâ-lus, to skaitâ trîs ïoti noderîgusþurnâlus angïu valodâ par bi-lingvâlismu un multikulturâlis-mu, turklât divi no tiem ir atro-

dami tikai LU Bibliotçkas Peda-goìijas un psiholoìijas filiâlç.

Nenoliedzami, latvieðu lite-ratûras tulkojumi krievu valodâvarçtu modinât nelatvieðos inte-resi par mûsu kultûras bagâtî-bâm. Kâdreiz tika tulkoti R.Blaumaòa, A. Upîða darbi, nojaunâka laika rakstniekiem - A.Bels un citi. Ko vajadzçtu tulkotno mûsdienu latvieðu lite-ratûras? Grûti ko ieteikt. Var iz-tulkot domu, bet vai ikreiz varatveidot citas valodas skaistumuun “meþìînes”? Vai gan viegli irtulkot Gundegu Repði, Noru Ik-stenu? Jâlasa oriìinâlâ, un tasbûtu îstais ceïð, kas ejams nelat-vieðiem, lai izjustu valodas rit-mu, tâs “garðu”. Valodâ vajag“iegrimt”. Jaunieðiem taèu lielâ-koties vairs nav valodas barje-ras.

Daudz tiek runâts par valo-das apguves grûtîbâm, bet pâ-râk maz - par prieku to iemâcî-ties. Ir svarîgi, kâ kurð valoduuztver. Iemâcîties var visu, betbûtiski ir jau no paða sâkuma todarît pareizi, jo vçlâk kïûdasgrûti izskaust. Pie tâm pierod ât-ri. Nozîmîga ir pedagoga pras-me mâcît, un te var palîdzçt arîLU Bibliotçkas Pedagoìijas unpsiholoìijas filiâlç rodamâ lite-ratûra.”

Lappusi sagatavojusi VIJA APINÎTE

Vieglais ceïð uz sazinâðanos

ua_nr3_ready_5.qxd 10/3/2003 20:08 Page 5

jubileja

Universitâtes 84. gadskârta fotomirkïos

6 · Universitâtes Avîze Nr. 3 · 2003. gada 7. oktobris

Latvijas Universitâtei(Himna)

Edvarta Virzas vârdiJâzepa Vîtola mûzika (1929. g.)

Lîdzîga Saulei Tu atnes mums dienu,Gudrîbu vçrîgiem gariem Tu sniedz.Celdamâs augstâku pati arvienu,Tautai Tu augstâku pacelties liec.

Latvijas slava un Latvijas glîtums,Mâkslâm un zinîbâm patvçrums tur.Sveðs lai kâ ozoliem mûþîgiem vîtumsVisiem, kas mûþîgu uguni kur.

LU 84. gadadienai veltîtajâ Senâta svinîgajâ sçdç LU Godadoktora grâdu (Doctor honoris causa Universitatis Latviensis)pieðíîra:

· par aktîvu lîdzdalîbu Juridiskâs fakultâtes studiju pro-grammu îstenoðanâ un reformâ, docçtâju un studentu zinât-niskâ darba vadîðanu, mâcîbu lîdzekïu un zinâtniskâs lite-ratûras sagatavoðanu, kâ arî par Latvijas un Vâcijas zinâtnie-ku un studentu sadarbîbas veicinâðanu - Dr. jur., Eirofakultâ-tes viesdocçtâjam Hansam Jurgenam VILDBERGAM;

· par ieguldîjumu akadçmiskâs medicînas attîstîbâ un Lat-vijas-Zviedrijas sadarbîbâ - Karolinskas institûta asoc. profeso-ram Tomijam LINNEJAM;

· par izciliem sasniegumiem psiholoìijas pçtniecîbâ, starp-tautisku sakaru veicinâðanâ ar rietumvalstu pçtniekiem un at-balstu psiholoìijas zinâtnes attîstîbai Latvijas Universitâtç -Pensilvânijas Valsts universitâtes profesoram JurimDRAGÛNAM;

· par nozîmîgu ieguldîjumu fizikas attîstîbâ Latvijas Univer-sitâtç un atzîmçjot ilggadçju, veiksmîgu sadarbîbu - Kaizers-lauternas universitâtes profesoram Klâsam BERGMANIM.

Par LU Godabiedri ievçlçta Ljeþas universitâtes docenteRoze Marija FRANSUÂ - par sadarbîbas veicinâðanu starpLatvijas Universitâti un Ljeþas universitâti, kâ arî latvieðu lite-ratûras popularizçðanu ârzemçs.

LU rektors profesors I. Lâcis LU Senâts LU Goda doktori un Godabiedri

ua_nr3_ready_5.qxd 10/3/2003 20:09 Page 6

Krâjuma beigâs atrodamaspiezîmes par katru dzejniekufranèu valodâ. Tas ir reâls unliels ieguldîjums frankofonajâpasaulç. Antoloìijâ iekïautidarbi, sâkot ar dzejnieku Alek-sandru Èaku un beidzot ardzejnieci Ievu Rozi - amplitûdair ïoti plaða.

Docente veicinâjusi LU sa-darbîbu ar Beïìijas augstsko-lâm “SOCRATES” program-mas ietvaros - mûsu studentesir bijuðas Ljeþas universitâtç,kur ar labiem panâkumiem vei-kuðas zinâtniskos pçtîjumus.Arî mûsu mâcîbspçkiem ir bi-jusi iespçja viesoties ðajâ uni-versitâtç, jo savstarpçjâ sa-darbîba starp augstskolâm irïoti laba. Esam daudz ko aizgu-

vuði arî no Beïìijas augstskolâizstrâdâtajiem un pieòemta-jiem mâ-cîbu plâniem un dalîju-ðies ar viòiem pieredzç. Svarîgiarî tas, ka mûsu fakultâtçveiksmîgi darbojas Kanâdas

studiju centrs, savukârt Ljeþasuniversitâtç ir Eiropâ vecâkaisKanâdas studiju centrs, unmums izveidojuðies labi kon-takti. Oktobra vidû LU notiksKanâdas studiju konference,un tâ bûs papildu iespçja mûsuglobâlâs sadarbîbas veicinâða-nai. Sek-mîgi tiek izpildîts arîpagâjuðâ gada jûlijâ noslçgtaissadarbîbas lîgums starp LU unfranèu kopienu Valonija - Brise-le. Ðogad Moderno valodu fa-kultâtç strâdâ franèu valodaslektors no Beïìijas, Valonijas.Septembrî mums jâiesniedzpriekðlikumi turpmâkai sa-darbîbai ar Valoniju.

Esmu gandarîts, ka RozeMarija Fransuâ ir pirmâ noBeïìijas, kurai pieðíirts LUGodabiedra nosaukums. Tâ irpateicîbas zîme docentei, kuradaudz darîjusi un vçl darîsmûsu kopçjâs sadarbîbas labâ.

“Latvijâ es atrodu Eiropassaknes”

Tâ saka Roze Marija Fran-suâ, un tas attiecas gan uz valo-du, gan kultûru. “Esmu ïotigandarîta par to, ka LU Moder-no valodu fakultâtç varu lasîtlekcijas studentiem, kâ arî parto, ka varu sadarboties ar lat-vieðu literâtiem. Ljeþas univer-sitâtç es mâcu, kâ atdzejot untulkot prozu, vadu seminâruspar ðîm tçmâm. Ir svarîgi saga-tavot franèu valodas speciâlis-tus, kuri varçtu tulkot literârostekstus no latvieðu valodas, pa-ði nebûdami dzejnieki. Tâdçïjâattîsta tulkoðanas stratçìijasizstrâde. 9. decembrî Rîgâ no-tiks konference par tçmu - kâtulkot latvieðu literâros tekstuscitâ valodâ. Es pati vadîðu se-minâru Rakstnieku savienîbâ.Vçlos pçc iespçjas vairâk ie-pazîstinât frankofono sabied-

rîbu ar latvieðu dzeju.Gandarîjumu man sagâdâ

arî literârâs dzejas skatuves iz-pildîjums. Latvieðu dzejniekudzeju lasu franèu valodâ mûzi-kas pavadîjumâ. Ðâdâ veidâ arlatvieðu dzeju esmu iepazîsti-nâjusi cilvçkus Beïìijâ un Fran-cijâ. Frankofonâ pasaule ir pil-na entuziasma atklât latvieðukultûru. Uz skatuves tçrpjoslatvieðu tautastçrpâ - villainç,jostâ, vainagâ.

Kad man bija 15 gadu unmâcîjos licejâ, sapòoju par vie-notu Eiropu. Toreiz pirmâs ap-vienojâs Benilukss valstis,Francija, Itâlija, Vâcija. Svarîgiir dzîvot ilgi, lai redzçtu, cikskaisti un brîniðíîgi realizçjasjaunîbas sapòi.

MÂRA SADOVSKA

ceïð uz citu tautu kultûras,mentalitâtes iepazîðanu. Ja varirunât, piemçram, ar francûzifranèu valodâ, tas jau ir solisviòa tautas kultûras izpratnesvirzienâ.

Lekcijâs tika stâstîts parkonkrçto valsti, tâs kultûru,dialektiem. Piemçram, itâïu va-lodas lekcijâ itâïu pasniedzçji -viens no Neapoles, otrs noSardînijas - vienu un to paðufrâzi izrunâja tik atðíirîgos dia-lektos, ka starpîba bija milzîga.

Parasti jau valodu apgûst kla-siskajâ variantâ, nianses un in-tonâcijas iemâcâs vçlâk.

Atsaucîba no studentu pu-ses bija diezgan liela. Daudziatnâca uz itâïu, spâòu, zviedruun norvçìu valodas lekcijâm.Ne pârâk liela interese bija parholandieðu, somu un igauòuvalodu, nezinu, kâdçï cilvçkusvairâk saista româòu valodas...Bûðu ïoti laimîga, ja kâds, kasapmeklçja lekcijas, ieinteresç-sies par kâdu valodu un sâks tomâcîties. Valodas mâcîðanâs,

protams, nav viegls process,tas prasa daudz spçka, kâ arîmotivâciju.

Mums Moderno valodu fa-kultâtes Studentu paðpârvaldçradâs doma, ka citas tautaskultûras iepazîðanai ir par maz,ja mâcies tikai valodu, vçl varç-tu apgût ðîs tautas dejas, mûzi-ku. Pagaidâm tâ ir ideja, bet, jastudenti bûs atsaucîgi, tâ tiksîstenota. Katrâ ziòâ ârzemjustudenti un pasniedzçji lîdzðim bijuði ïoti pretimnâkoði.

Pagâjuðogad kopâ ar franèupasniedzçjiem skolâ stâstîjâmpar Franciju, franèu valodasdialektiem. Ðogad vairâk “mçr-íçjâm” uz studentiem. Mçs ne-garantçjam nekâdus kursus,bet sniedzam informâciju uncenðamies ieinteresçt. Ja kâdsïoti vçlas, pats var atrast iespçjuapgût valodu. Ja cilvçks grib,viòð var visu. Ja studç, piemç-ram, itâïu valodu, ir vieglâkapgût franèu vai spâòu valodu.Savukârt, ja zini zviedriski,vieglâk saprast norvçìu valo-du. Savâ ziòâ lîdzîgas ir somuun igauòu valoda, tâ ka vienavaloda reizçm ved pie otras.

Kad izproti citu tautu kul-tûru, raksturu, kïûst vieglâksaprast citus cilvçkus. Strîdi pa-

saulç taèu rodas no tâ, ka neiz-prot un lîdz ar to nepieòem ci-tu tautu kultûru. Man liekas,cilvçki ir daþâdi katrs par sevi.Nevajadzçtu dzîvot stereoti-pos, ka tik ïoti atðíiras tautas,jau katram cilvçkam piemît sa-va individualitâte. Man ðovasarbija iespçja padzîvot Ðveicç,kur sabrauca cilvçki no visaspasaules, lai dalîtos pieredzç,kâ viòi cînâs par mieru, pretAIDS. Kad tiec iekðâ tajâkultûras virpulî, tad, pirmkârt,uztver cilvçkus kâ individuali-

tâtes, nevis kâ savas tautas pâr-stâvjus. Es Eiropu redzu kâ vie-notu zemi bez robeþâm. Zemetaèu pçc bûtîbas nepieder ne-vienam...

Pati savu dzîvi vçlçtos saistîtar itâïu valodu, ko arî ðobrîdapgûstu Universitâtç. Iespç-jams, gribçtu ilgâku laiku pa-dzîvot ârpus Latvijas...

ANDA LASE

2003. gada 7. oktobris · Universitâtes Avîze Nr. 3 · 7

aktualitâte

“Latvieðu valoda ir kâ atslçga Eiropas valodâm”

1. lpp.

1. lpp.Iespçja saprast citâdo

Inga Ikauniece un Ilze Moðenkova - vienas no Eiropas valodudienu organizçtâjâm

Franèu valodas stunda

Roze Marija Fransuâ

ua_nr3_ready_5.qxd 10/3/2003 20:09 Page 7

Sakarâ ar Latvijas drîzo pie-vienoðanos ES saimei itin bieþidzirdams viedoklis, ka lielajâpârmaiòu laikâ ir reâli draudizaudçt latvisko identitâti:tradîcijas, kultûru un skanîgovalodu. Pçc pusgadu ilgasstudçðanas Ernsta MoricaArndta universitâtç Greif-svaldç (Vâcija) man ir pa-mats uzskatît, ka îsti pamatotiðie minçjumi tomçr nav.

Daþâdâs Eiropas valstîsvçrojama gluþi pretçja tenden-ce - katra sevi cienoða universi-tâte, kam ir filoloìijas fakultâtevai humanitâro zinâtòu in-stitûts, potenciâlos studentuscenðas “pievilinât”, program-mu klâstâ ietverot tieði mazo,plaðâkai sabiedrîbas daïai patnepazîstamu valstu valodas,kas studçjoðajiem ðíistu ganpietiekami eksotiskas, gan arîperspektîvas, lai tiktu apgûtas.Un kâpçc gan ne - jo vairâk ESvalstu nacionâlo valodu prot, joplaðâkas iespçjas.

Kontaktçjoties ar Èehijasuniversitâðu pârstâvjiem, prie-cîgi jâsecina, ka latvieðu valo-da, tâs mâcîðana un izpçte iein-teresçjusi arî viòu valsts stu-dentus. Tâtad mûsu valoda Ei-ropas valstîs nav gluþi “tukðaskaòa” un uztraukumam partâs izzuðanu nav pamata.

Èehijas universitâtçsiespçjas kïûst arviendaudzveidîgâkas

Plaðas iespçjas studçt unpçtît baltu valodas tiek piedâvâ-tas divâs Èehijas universitâtçs.Kâ pastâstîja Tomâða Masari-ka vârdâ nosauktâs Brno uni-versitâtes (Masarykova univer-zita) absolvente, slâvu un ìer-mâòu filoloìijas maìistre Pet-ra Adamkova, viòas dzimtençlatvieðu un lietuvieðu valoduvar apgût jau minçtajâ augst-skolâ, kâ arî Kârïa universitâtçPrâgâ. “T. Masarika universi-tâtç latvieðu valoda ir relatîvijauns studiju priekðmets, ko fi-loloìijas studenti apgûst vis-pârçjâs valodniecîbas ietvaros.Tagad baltu valodas var studçtkâ patstâvîgu priekðmetu vaikombinâcijâ ar kâdu citu,” stâs-

ta P. Adamkova. “Katrâ ziòâ tâsir bakalaura studijas, un, tâsbeidzot, tiek iegûts bakalauraakadçmiskais grâds. Paðlaikgalvenâ uzmanîba tiek pievçr-sta lietuvieðu valodas apguvei,taèu intensîvi tiek strâdâts pieprogrammas paplaðinâjuma,lai ðajâs disciplînâs studçjoðievarçtu iegût arî maìistra grâ-du.”

Kârïa universitâte Prâgâ(Univerzita Karlova), kurâviens no pirmajiem rektoriem,starp citu, bijis Jans Huss,sniedz vçl plaðâkas iespçjas.Tajâ baltu filoloìija ir atseviðíastudiju programma, kurasbeidzçjiem tiek piedâvâts strâ-dât par latvieðu valodas skolo-tâjiem, tulkiem, kâ arî par Lat-vijas vçstniecîbas darbinie-kiem Viduseiropas valstîs.

Uz Eiropas universitâðu fona izceïas Greifsvalde

Kâdâ no Vâcijas vecâkajâmaugstskolâm - Ernsta MoricaArndta universitâtç, kas atro-das Greifsvaldç, mazâ, idilliskâstudentu pilsçtiòâ Baltijas jûraskrastâ netâlu no Rostokas,iespçjas ir vçl perspektîvâkas.Viena no tâs struktûrvienîbâmir Baltistikas institûts, kur no-darbojas tikai ar lietuvieðu unlatvieðu valodas studijâm, ne-aizmirstot arî izpçti. Jâpiebilst,ka Greifsvaldes universitâtegan ir vienîgâ augstâkâ mâcîbuiestâde Vâcijâ, kur var apgûtabas “dzîvâs” baltu valodas - lie-tuvieðu un latvieðu, kaut ganagrâk tâs tika studçtas vçl di-vâs ðîs valsts augstskolâs.Mâcîbspçku trûkuma dçï ta-gad palikusi tikai viena.

Baltistikas institûts atrodasblakus senâs universitâtes gal-venajai çkai Doma ielâ. Turklâtielas pretçjâ pusç ir divas skais-tas baznîcas, kuru zvanuskaòas studenti nereti dzirdpat lekciju laikâ. Taèu apjomî-gâ institûta çka nepieder “bal-tiem” vieniem paðiem - tâs lielâ-ko daïu apsaimnieko kaimiòosesoðie slâvu filologi. Tas ir tikaisaprotams - latvieðu un lietu-vieðu valodu apgûst samçrâmaz vâcu studentu, retumisviòiem pievienojas arî daþi lat-

vieðu “kolçìi”, topoðie filologino LU Filoloìijas fakultâtes.Tie gan pârsvarâ ir starptautis-kâs apmaiòas programmas“SOCRATES/ERASMUS” stu-denti, kas sveðumâ var studçtne ilgâk kâ vienu semestri.

Baltistikas institûtâ par pa-sniedzçjiem strâdâ samçrâmaz baltu valodu pçtnieku - fi-loloìijas zinâtòu doktors profe-sors Johens Range, kas ir arîðîs mâcîbu iestâdes direktors,docçtâja Liâna Kleina un asis-tents Stefans Keslers. Latvieðuun lietuvieðu valodas studen-tiem iesâcçjiem pasniedz peda-gogi, kam tâ ir dzimtâ valoda -vieslektori no Baltijas valstîm.Jâpiebilst, ka laikâ, kad in-stitûtâ strâdâja pasniedzçja noLU Ilze Plaude, studentiem ti-ka piedâvâta arî ïoti vçrtîgaiespçja katru otro otrdienu ap-meklçt latvieðu filmu vakarus.Tajos pirms filmu demonstrç-ðanas latvieðu studenti par tâmpastâstîja sîkâk, lai vâcu “kol-çìiem” bûtu vieglâk saprast râ-dîtâ saturu. Lekcijâs apguvuðivalodas iemaòas un uzzinâjuðipar tautas tradîcijâm un kul-tûru, studenti ðajos vakaros netikai diskutçja par filmâs redzç-to, bet arî izlçma, kâ kopâ pa-vadît kâdu latvieðu svinamodienu. No savas pieredzes va-ru teikt, ka parasti tik kuslie unvienaldzîgie vâcieði iespçjukaut ko pasvinçt pieòem ar lie-lu prieku, it îpaði tad, ja svçtkiviòiem neðíiet gluþi ikdieniðíi,piemçram, Jâòi. Konkrçtajâgadîjumâ ilgi un nopietni tikalemts, kâ tas bûs - lçkt pâriugunskuram un visu naktidziedât tautasdziesmas. Ja paðilatvieði bûtu tik naski uz Jâòusvinçðanu...

Studç ne tikai eksotikas dçïKas îsti rietumu jaunieðus

piesaista latvieðu valodas studi-jâm? Vai tâ ir eksotika, neparas-tais, pat muzikâlais ðîs valodasskançjums, kuru, kâ vairâk-kârt esmu dzirdçjusi, salîdzinapat ar franèu un itâlieðu va-lodas sajaukumu? Studenti irpârâk pragmatiski, lai kaut koapgûtu, tikai eksotikas mudi-nâti. Rietumeiropas universi-

tâtçs studiju sistçma ïotiatðíiras no Latvijâ esoðâs. Vis-iem studentiem ir iespçja vien-laikus apgût vairâkas studijuprogrammas (taèu ne vairâkpar trim), un, absolvçjot augst-skolu, viòi saòem diplomu aratzîmi, ka ir ieguvuði bakalauravai maìistra grâdu vairâkâsdisciplînâs. Tâ skaitâs vienaaugstâkâ izglîtîba, bet garantçlielâku iespçju dabût darbu.

Viena no baltu valodu stu-dentçm Dþesika Korte paralçliapgûst angïu valodu, kâ arî pro-grammu “Austrumeiropas vçs-ture”. Baltistikas institûtâ iegû-tâs zinâðanas lieliski papildinavçstures studijas, turklât ir vçlreâla, institûta piedâvâta iz-devîba kopâ ar pasniedzçjiembraukt mâcîbu ekskursijâs uzRîgu vai Viïòu. Greifsvaldesuniversitâtç ir pieòemts, kasveðvalodu studenti vismaz rei-zi studiju gadâ tiek vesti uz tâmvalstîm, kuru nacionâlâs valo-das viòi apgûst. Nekâds izòç-mums nav klasisko - latîòu unsengrieíu - valodu apguvçji,kuri brauc uz Romu vai kâduno Grieíijas pilsçtâm. Turklâtðis prieks topoðajiem filolo-giem izmaksâ ïoti lçti...

Baltistikas institûtâ studçarî Baltijas vâcu baronu pçc-nâcçji, taèu viòu ir maz. Ðie stu-denti interesçjas galvenokârtpar savas dzimtas saknçm,tâpçc izvçlas apgût Baltijas tau-tu valodas, vçsturi, ìeogrâfiju,kultûru. Ir pat dzirdçts, ka in-stitûta pasniedzçji “rauc degu-nu”, ja cilvçks ierodas studçt ti-kai savas izcelsmes dçï. Tas irsaprotams, jo iemâcîties tik sa-reþìîtu valodu, kâda ir latvieðu,var tikai tâds, kam ir ïoti nopiet-na motivâcija. Taèu, runâjotpar Baltijas valodâm kopumâ,nedaudz jâuzmanâs - tâm pie-der arî igauòu valoda, kas ie-tilpst somugru valodu grupâ.Nordistikas institûtâ tiks pa-sniegti igauòu valodas kursi,taèu akadçmiskâ lîmenî mûsuziemeïu kaimiòu valoduGreifsvaldç studçt diemþçl ne-var.

LÂSMA ÌÎBIETE, LU absolvente

8 · Universitâtes Avîze Nr. 3 · 2003. gada 7. oktobris

viòi par mums

konkurss

Sveðvalodu klâstâ piedâvâ arî baltu valodas

stipendija

Septiòi LU studenti saòçmuðiElvîras Palavas stipendijas,kas Latvijas apstâkïiem irievçrojamas - Ls 180 mç-nesî.

Pasâkumâ, kas 22. sep-tembrî notika “Lauku Avîzes”redakcijâ, piedalîjâs SidnejasLatvieðu biedrîbas priekð-sçdçtâjs Jânis Ronis, Izglîtîbasun zinâtnes ministrijas Augstâ-kâs izglîtîbas departamenta di-rektors Jânis Èakste, LatvijasUniversitâtes Filoloìijas fakul-tâtes dekâne profesore JanînaKursîte, Latvijas Lauksaim-niecîbas universitâtes Sociâlozinâtòu fakultâtes dekâns Jâ-nis Âbele, Latvijas Universitâ-tes Pedagoìijas un psiholoìi-jas fakultâtes docente InitaVîtola un Latvijas UniversitâtesSociâlo zinâtòu fakultâtes aso-ciçtâ profesore Brigita Zepa.

Kopumâ stipendija tikapieðíirta 12 Latvijas studen-tiem. Pieteikumus vçrtçja pçcrezultâtiem mâcîbâs, studentuìimenes un materiâlâ stâ-vokïa, kâ arî apòçmîbas celtlatviskumu un nacionâlo pað-apziòu.

Elvîra Palava bija aktîvaAustrâlijas latvieðu sabiedriskâdarbiniece un savâ testamentâSidnejas Latvieðu biedrîbai at-stâja AUD 250 000, lai tos izlie-totu apdâvinâtiem Latvijas stu-dentiem, kuriem ceïâ uz aug-stâko izglîtîbu bieþi jâsaskarasar materiâlajâm grûtîbâm.

Elvîras Palavas stipendijaðogad tika izsludinâta pirmoreizi. Tâ tiek pieðíirta èetriemstudiju gadiem, desmit mâcîbumçneðiem gadâ, mçneða sum-ma - Ls 180. Salîdzinot ar valstsdotçtajâm stipendijâm budþetastudentiem, ðî summa, pro-tams, ir ievçrojami lielâka unstipendiâtiem ïaus pilnvçrtîgipievçrsties mâcîbâm.

No Latvijas Universitâtesstipendiju ieguva: Ineta Didrih-sone (Vçstures un filozofijasfakultâte, 1. kurss), Aija Sûna(Pedagoìijas un psiholoìijasfakultâte, 1. kurss), Jânis Flak-sis (Sociâlo zinâtòu fakultâte,3. kurss), Baiba Pazâne (Vçs-tures un filozofijas fakultâte, 1.kurss), Sigita Sniíere (Filo-loìijas fakultâte, 2. kurss), Ine-se Çvalda (Filoloìijas fakultâ-te, 1. kurss) un Ivars Kalniòð(Pedagoìijas un psiholoìijasfakultâte, 1. kurss).

Paldies Sidnejas Latvieðubiedrîbas priekðsçdçtâjam Jâ-nim Ronim, “Lauku Avîzes”kolektîvam un, protams, El-vîrai Palavas kundzei par dâvâ-to iespçju mâcîties!

Stipendiâts JÂNIS FLAKSIS

Elvîras Palavas

stipendijasir saòemtas!

ÛDENSNOSLÇPUMIMainîgâ, aizsargâjamâ,dziedinoðâ,draudîgâûdeòu pasaule”, izd.“Nordik”

ZinâtnieèuDagmâras

Brutânes un Irinas Miðkes sa-stâdîtâ grâmata noderçs bio-

loìijas, ìeogrâfijas, fizikas, íî-mijas speciâlistiem, mediíiem,kâ arî ikvienam, kam svarîgagan sava veselîba, gan ap-kârtçjâs vides ietekme uz to.

Jautâjumi:1. Kâdas stihijas vârdâ ANO

ir nosaukusi 2003. gadu, laipievçrstu tai visas cilvçces uz-manîbu?

2. Kurai Latvijas ûdenskrâ-tuvei grâmatas autores pievçr-

suðas îpaðu uzmanîbu?Uz iepriekðçjo konkursu

vienîgo pareizo atbildi saòç-mâm no Gitas Bçrziòas,(LU Filoloìijas fakultâte, 4.kurss):

· Knuts Skujenieks ir atdze-jojis ne tikai tautasdziesmas,bet arî tautas balâdes (serbu,dâòu, krievu, norvçìu, islan-dieðu, fçru), skaitâmpantus(angïu) un ðûpuïdziesmas (is-landieðu);

· K. Skujenieks atdzejojisïoti daudzu valstu tautasdzies-mas. No sauszemes robeþaskaimiòiem minamas Lietuva,Igaunija, Baltkrievija un Krievi-ja, no jûras robeþas valstîm -Zviedrija, Somija un Dânija.

Gitu gaidâm redakcijâ pçcbalvas.

Atbildes un nâkoðo kon-kursu gaidâm lîdz 13. ok-tobrim.

ua_nr3_ready_5.qxd 10/3/2003 20:09 Page 8

Latvijas studentu dzîvç pçdç-jâ laikâ notiek daudzas akti-vitâtes, arî cîòa par savâmtiesîbâm. Par to, kas jaunsLatvijas Studentu apvienîbas(LSA) plânos un darbâ, kâdsir skats nâkotnç un ko nozîmçapvienîbâ strâdât - saruna arLSA prezidenti KRISTÎNI ANTI.

Studentu apvienîbas darbîba un plâni

Latvijas Studentu apvienîbâmazâ komanda ir septiòi valdeslocekïi, katram no viòiem irsavs darba virziens. Ikdienâ sa-tiekamies bieþi, bet valdessçdes notiek reizi nedçïâ. Ap-vienîbâ visi ir brîvprâtîgie,tâdçï, lai tajâ strâdâtu, ir jâska-tâs uz pasauli ar “roþainâmbrillçm” - vismaz sâkumâ. Patiesmu ïoti laimîga, ka ðo gaduman ir iespçja strâdât ar tik fan-tastiski uzòçmîgiem un rado-ðiem cilvçkiem, kâdi ir LSAvaldç.

Martâ notika LSA kongress.Tanî tika noteikta ðîgada priori-tâte - studentu sociâlais nodro-ðinâjums. Protams, blakus tamir studentu tiesîbas un izglîtîbaskvalitâte.

Visvairâk laika aizòemdarbs daþâdâs Izglîtîbas un zi-nâtnes ministrijas darba gru-pâs, kâ arî oficiâlâs un neoficiâ-lâs sarunâs, pârliecinot par mû-su idejâm. Paðlaik strâdâ Sti-pendiju reformas, Kreditçða-nas noteikumu un Grozîjumuaugstâkâs izglîtîbas normatîva-jos aktos darba grupa. Galvenâproblçma ir tâ, ka ðis darbsreizçm ilgst pusgadu vai vairâk,bet arî tad nav garantijas, kapieòemtie lçmumi tiks ak-ceptçti politiskajâ lîmenî. Bieþivien ir arî tâ, ka LSA netiek ie-saistîta lçmumu sagatavoðanâ.Ir bijuði gadîjumi, ka, piemç-ram, informâciju par budþetavietu samazinâðanu vai tran-sporta kompensâciju likvidçða-nu uzzinâm no preses aìen-tûrâm.

Tâ kâ LSA biedri ir studçjo-ðo paðpârvaldes, tad paðsapro-tami ir tas, ka organizçjamizglîtojoðus un motivçjoðus se-minârus. Kâ viens no nozîmîgâ-kajiem pçdçjâ laika pasâku-miem bija Latvijas Studentulîderu forums, kas notika Ber-

nâtos, netâlu noLiepâjas. Tanîpiedalîjâsapmçram 80 stu-denti no visâmLatvijas augst-skolâm. Forumspalîdzçja labâksaprast, kâdamir jâbût labamlîderim, kâviòam jâstrâdâar cilvçkiem, kâjâmotivç pârçjiekomandas lo-cekïi kopçjammçríim utt.

Oktobra bei-gâs Ventspils

augstskolâ notiks 2. Studentusenatoru seminârs. Tâ dalîbnie-ki bûs studentu pârstâvji noaugstskolu senâtiem jeb sena-tori. Ðogad mçs domâjam viòussadalît “senioros” un “junio-ros”, lai strâdâtu darba grupâsatbilstoði viòu pieredzei. Ar lai-ku ðis seminârs varçtu pârvçr-sties par sava veida studentusenatoru sertifikâcijas pasâku-mu.

Novembrî ir plânots jaunospaðpârvalþu locekïus motivç-joðs seminârs “Kam rûp stu-dents?”, decembrî - ikgadçjaissvinîgais notikums “LSA GA-DA BALVA”, kurâ tiek izvçrtçtivisa gada notikumi un no-minçts Gada students, Gadapaðpârvalde, rektors utt.

Starptautiskâ sadarbîbaLSA ir Eiropas Studentu ap-

vienîbas biedre. Tas nozîmç, kapiedalâmies ðîs apvienîbas dar-bâ: regulârajâs sanâkðanâs (val-des sçdçs un konventos), kâ arîseminâros par izglîtîbas kvalitâ-ti, mobilitâti, pârnacionâlo izglî-tîbu u.c. Eiropas Studentu ap-vienîbas loma Boloòas procesavirzîbâ un tâ izvçrtçðanâ irnozîmîga, jo bieþi vien tieði stu-denti pievçrð uzmanîbu vçl ne-atrisinâtiem jautâjumiem (pie-mçram, daþâdu treðo valstuizglîtîbas iestâþu filiâïu darbîbaiun to kontroles mehânismiem)vai arî atgâdina, ka Eiropas aug-stâkâs izglîtîbas telpa bûs vie-nota tikai tad, ja visas tâs locek-les sagatavos nepiecieðamos“mâjas darbus” (piemçram, ie-viesîs visiem saprotamu akadç-

misko grâdu un kredîtpunktusistçmu, kas bûtu savstarpçjisalîdzinâma un pârnesama, jastudents studç daþâdâs valstîs).

Mçs sadarbojamies ar Lietu-vas un Igaunijas studentus pâr-stâvoðâm apvienîbâm. Novem-brî visas trîs minçtâs organizâ-cijas tiksies Tallinâ, lai no jaunanoslçgtu Baltijas Studentu ap-vienîbu lîgumu, kas ir pârstrâ-dâts un pielâgots ðîbrîþa sa-darbîbas optimâlajam mode-lim. Esam domâjuði par kopçjulielâku pasâkumu, pçc kuravarçtu izdot apkopojoðu mate-riâlu par Baltijas studentu so-ciâlajâm garantijâm.

Publiskâs aktivitâtesSkaïâkais notikums ðinî ga-

dâ bija pikets pie Izglîtîbas unzinâtnes ministrijas, ar kuruvçlçjâmies pievçrst sabiedrîbasun valdîbas uzmanîbu nepietie-kamajam studentu sociâlajamnodroðinâjumam. Ar to mçs sa-

protam visu studentu sociâlogarantiju kompleksu - veselîbasapdroðinâðanu, starppilsçtutransporta atlaides, sociâlos pa-

balstus trûcîgajiem un stipendi-jas (ne tikai valsts finansçto vie-tu studentiem). Pikets kopumânotika pozitîvâ gaisotnç, un pre-se to atspoguïoja objektîvi. Þçltikai, ka ministrs neatrada laikupie mums iznâkt.

Bieþi dzirdam, ka ministrijair apmierinâta jau ar to, ka no-droðina studentiem kredîtòem-ðanas iespçjas (protams, ar di-viem galvotâjiem), taèu realitâ-te ir tâda, ka ne visi studçjoðieðos kredîtus var saòemt. Ðo-gad, saskaroties ar studentiem,kas lûdz kredîtus, pârliecinâjos,ka viòu sociâlais nodroðinâ-jums tieðâm ir ïoti slikts. Dau-dziem viens no vecâkiem irbezdarbnieks, students nâk nonepilnas ìimenes utt. Kâ lai ðiejaunieði atrod sev galvotâjus? Jaarî kredîts ir dabûts, tâs ir lielas

saistîbas nâkotnç.Pie tam bieþi tiekòemts gan studiju,gan studçjoðâkredîts uz visu stu-diju laiku. Domâju,ka kredîtu atdoða-nas process bûsdiezgan smags, jovalsts ekonomiskâsituâcija nav tik sta-bila, ka visi ðiekredîtòçmçji varçtu strâdât labiatalgotu darbu.

Visvairâk mani uztrauc, kapar normâlu parâdîbu arvienbieþâk tiek uztverts tas, ka stu-dentam ir jâstrâdâ. Ilgâku laikuesam dzîvojuði apstâkïos, kadpaïauties var tikai uz savu iz-veicîbu. Pie tam darba meklçtâ-ja izglîtîba nav noteicoðais fak-tors. Ðâda “izsiðanâs” tiek uz-skatîta par sava veida veiksmi-nieka paraugu. Veiksminieks irtas, kam ir attiecîgi ienâkumi(nevis izglîtîba vai kâdas citas

garîgas vçrtîbas), savukârt ne-veiksminieks - tas, kam ðâdu ie-nâkumu nav. Valda uzskats, ka“normâlam” studentam ir jâ-prot apvienot studijas ar darbu.Ja tu to nedari, tad ar tevi kautkas nav kârtîbâ. Ðâda ðablonis-ka attieksme un cilvçku vçrtç-jums manî rada patiesas skum-jas.

Tagad ir modç teikt, kaakadçmiskajâ izglîtîbâ valdastagnâcija, tâ nav “rentabla” untai nav nekâda izmantojuma.Tas liecina, ka visu vçrtçjam nopatçrçtâjsabiedrîbas viedokïa.Bet skatîties uz augstâkoizglîtîbu tikai kâ uz “preci”nozîmç to ierobeþot. Iegûtâizglîtîba nav izmçrâma gramosvai kilogramos, tâpçc EiropasStudentu apvienîba vienmçr iruzsvçrusi, ka augstâkâ izglîtîbanav “prece”, bet tiesîbas.Akadçmiskâ izglîtîba tiek nepa-matoti noniecinâta. Jebkuraaugstâkâ izglîtîba cilvçkam ie-mâca domât un atrast informâ-ciju.

Studentu situâcija Latvijâ,salîdzinot ar kaimiòvalstîm

Arî Lietuvas studentiem irmazas stipendijas, viòi arî strâ-dâ pie daþâdiem kreditçðanasmodeïiem. Igaunijas Studentuapvienîba ir desmitreiz bagâtâ-ka nekâ mûsu, tâ sevi nodroði-na ar AISEC karðu tirdzniecîbu.Lielâ mçrâ ðî iemesla dçï viòivar algot cilvçku komandu, kasstrâdâ uz projektiem. LSA visi irbrîvprâtîgie, kas kaut kur pa-ralçli strâdâ. Tas mûs ierobeþo.Igaunijâ studentiem ir arîspçcîgi lobiji parlamentâ. Viòupçdçjais sasniegums ir tâds, ka

tiks pieòemta jauna stipendijusadales kârtîba. Tâ paredz, kavisi nestrâdâjoðie studentisaòem apmçram Ls 50 lielu sti-pendiju kâ sava veida kompen-sâciju par to, ka nestrâdâ, betveltî sevi studijâm. Ðî ideja manpatîk. Tas, ka kaut ko tâdu varpaveikt tepat kaimiòvalstî, tie-ðâm iedvesmo.

Latvijâ stipendijas paðlaiknosaka pçc sekmçm, betatzîmju grâmatiòa, kas, pro-tams, liecina, ka students irlabs, tai paðâ laikâ neparâda todarbu, ko viòð veic pçtniecîbâ.Iespçjams, tieði pçdçjais bûstas, kas virzîs tâlâk zinâtni. Tas,ka studentam visos priekðme-tos ir deviòi, vçl nenorâda, kaviòð ir labâkais.

Kâds ir studentu sociâlaisstâvoklis ðobrîd?

Studenta sociâlais nodroði-nâjums ir tâds, kâdu viòð patssev nodroðinâjis. Studentiemkâ îpaðai sociâlajai grupai navparedzçtas atlaides sabiedris-kajos pakalpojumos (ja neskai-ta pilsçtas transporta pakalpo-jumus). Studenti, protams, ir“dzîvelîga” tauta, kas daudz ie-gulda savâ attîstîbâ, tomçròemtie kredîti kaut kad bûs arîjâatdod un tad bûs jâsaskarasar dzîves realitâti. Jârçíinâs, kapçc studijâm bûs jâkârto parâd-saistîbas. Izglîtîbas ministramK. Ðadurskim ir ideja dot kredî-tus, kas pçc studijâm tiksdzçsti, ja cilvçks strâdâs noteik-tâ specialitâtç.

Izglîtîbas ministrija Studen-tu apvienîbai aizrâda, ka jâcînâspar studiju kvalitâti. Par kâdustudiju kvalitâti var cînîties, jastudentam jâstrâdâ? Ministrijaarî atgâdina, ka gandrîz visa at-bildîba par studiju kvalitâti ir jâ-uzòemas studentam. Piekrîtu,ka studentam tieðâm ir jâuzòe-mas atbildîba un jâdara viss,kas no viòa atkarîgs, tomçr sa-va daïa atbildîbas gulstas arî uzpaðu augstskolu. Tajâ ir jâdar-bojas kvalitâtes nodroðinâða-nas sistçmai, kas pastâvîgi sekoizglîtîbas kvalitâtei.

Jauni cilvçki bez augstâkâsizglîtîbas diploma strâdâ labi at-algotâs un atbildîgâs vietâs unuzskata, ka tas ir normâli. Ma-nuprât, nav îsti pareizi, ja jaunsesi ticis ïoti augstâ amatâ, iesâ-kumâ vajadzçtu pabût arî “paðâapakðâ”, lai saprastu, kâ darbo-jas mehânisms.

ANDA LASE

iepazîsimies

Baznîcas iela 5, Rîga, LV-1050Tâlr.: 7034673

2003. gada 7. oktobris · Universitâtes Avîze Nr. 3 · 9

“Visvairâk mani uztrauc, ka par normâlu pa-râdîbu arvien bieþâk tiek uztverts tas, ka stu-dentam ir jâstrâdâ. Ilgâku laiku esam dzîvo-juði apstâkïos, kad païauties var tikai uz savuizveicîbu. Pie tam darba meklçtâja izglîtîbanav noteicoðais faktors. Ðâda “izsiðanâs” tiekuzskatîta par sava veida veiksminieka pa-raugu. Veiksminieks ir tas, kam ir attiecîgi ie-nâkumi (nevis izglîtîba vai kâdas citas garî-gas vçrtîbas), savukârt neveiksminieks - tas,kam ðâdu ienâkumu nav.”

“..Eiropas Studentu apvienîba vienmçr iruzsvçrusi, ka augstâkâ izglîtîba nav “prece”,bet tiesîbas.”

Fantastisku cilvçku komanda

ua_nr3_ready_5.qxd 10/3/2003 20:09 Page 9

PÇTERIS JURÈENKO, LatvijasUniversitâtes Studentu pado-mes (LU SP) priekðsçdçtâjs:“Mans novçlçjums ir iemâcî-ties nebût fonam. Nebût nul-lei, kuru reizinot ar vienalgakâdu skaitli, galarezultâts tikun tâ ir nulle. Ja nevari savâ-dâk, “pieskaities” simtam unesi vismaz kaut kâ liela fons.”

PPççtteerriiss JJuurrèèeennkkoo:: ““CampusEuropae” projektâ iepazinos arkâdu meiteni. Viòa mâcâs eko-nomistos un daudziem asociçjasar blondîni, kaut gan patiesîbâviòai ir tumði mati. Meitene irsmukiòa - maziòa, tieviòa - untieði tâdçï arî daudzu acîs, atvai-nojos, stulba. Garâm skrienot,vienreiz biju ar viòu runâjis, undiemþçl viòa uz maniem jautâju-miem atbildçja kâ blondîne.

“Campus Europae” projektâes viòu satiku atkal. Ðoreiz ap-sçdâmies un aprunâjâmies “dzi-ïâk”. Es uzzinâju, ka viòa irdaudz ceïojusi, perfekti pârvaldavismaz trîs sveðvalodas un pa-tiesîbâ ir ïoti inteliìenta un inte-resanta meitene. “Man nevie-nam nekas nav jâpierâda,” ska-nçja viòas atbilde uz manu jau-tâjumu: “Kâpçc tu ïauj sevi uz-skatît par blondîni?”. Un es viòaipilnîbâ piekrîtu. Zini, kas notiks,ja tu kâdam desmit reizes dienâun tâ nedçïu no vietas teiksi: “Tuesi cûka”? Astotajâ dienâ viòðnâks tev pretî rukðíçdams!”

- Visiem tiem, kuri ne reizisavâ dzîvç nav atvçruði LUgalvenajâ çkâ esoðâs pirmâsdurvis pa kreisi, atklâj, kasîsti slçpjas aiz uzraksta “126.kabinets. Studentu padome”?

- Aiz ðîm durvîm atrodas di-vas telpas, kurâs, izòemot LUstudentus, nekâ cita îpaða nav.Jâ, tur ir pâris galdu, krçsli undatori, bet LU SP bûtîbu veidotieði tie studenti, kuri, ieguldottajâ mazu daïiòu no sevis, radato, kas ir 126. kabinets. Tur ne-kas neslçpjas. Tur viss ir.

Ja kalns neiet pie Muhame-da, tad Muhameds nâk pie kal-na! No 6. lîdz 10. oktobrim visipirmkursnieki ir aicinâti piedalî-ties LU SP rîkotajâ “Studentu

nedçïâ”. Tajâ ikvienam bûsiespçja uzzinât kaut ko vairâkpar rotâcijas procesu, studentutiesîbâm un sociâlajâm garanti-jâm. Protams, mçs iepazîstinâ-sim arî ar LU SP - kas tâ ir, un kostudenti tajâ var darît. Ðî pasâku-ma mçríis nav informçt aktîvâ-kos, bet uzrunât pçc iespçjasvairâk studentu.

Esmu sapratis, ka par to visustudentiem ir jâpastâsta kâdamno viòu paðu vidus. Mçs, kas vi-sas ðîs lietas zinâm, nevaram sa-prast to, ko nezina viòi. Tieðitâdçï jau tagad no katras fakultâ-tes tiek izvçlçts viens pirmkurs-nieks, kura teiktajam atðíirîbâno mûsu sacîtâ viòa kursabiedriticçs, jo viòð bûs viens no “savç-jiem”. Trijos vakaros LU SP uz-klausîs trîspadsmit fakultâðustudentu jautâjumus un mâcîsviòus atbildçt uz tiem saviemkursabiedriem. Katru dienumçs izbrauksim uz divâm fakul-tâtçm, bet nebûsim galvenie.Galvenais bûs students.

KKrriissttîînnee AAnnttee, 2001./ 2002.akad. g. LU SP priekðsçdçtâja,Latvijas Studentu apvienîbas(LSA) prezidente: “Pçteris? Fiz-mats, kurð nelaiþ garâm iespçju,lai to atgâdinâtu, jo fizmati taèuir vislabâkie cilvçki!:)

Ðajâ gadâ mana saskarsmear LU SP nav bijusi tik cieða kâagrâk. Esmu bijusi tikai pirmajâLU SP sanâkðanâ, kurâ par tâspriekðsçdçtâju tika ievçlçts Pçte-ris. Toreiz pretendçja divi kandi-dâti un bija patiesi interesantivçrot, kâ katrs no viòiem seviprezentçja.

Pçteris mani pârsteidza,pirmkârt, ar savu apìçrbu - ie-rasto dþemperîti bija nomainîjismelns uzvalks, otrkârt, to no-pietnîbu, ar kâdu viòð bija saga-tavojis savu uzstâðanos. It kâ jautie paði “vecie” jautâjumi - studi-ju kvalitâte un LU SP tçls -, betPçtera domâðanas veids bija unir palicis patieðâm oriìinâls. Toes uzskatu par viòa lielâko plusu.

Domâju, ka nevaru objektîvinovçrtçt LU SP darbîbu kopu-mâ, bet daþas lietas viòiem tie-ðâm ir labi izdevuðâs, piemçram,LU SP filma un “Aristotelis”. LU

SP kâ parasti ierobeþo cilvçku re-sursi, kâ arî daþâdas formalitâ-tes un cilvçki, kas vçlas bût vienâvai otrâ amatâ, bet nevçlas topiepildît ar saturu.”

- Kas ir tâs lietas, kurasLU SP esi izdarîjis tieði tu,tâs priekðsçdçtâjs?

- Kad kïuvu par priekð-sçdçtâju, es LU SP paziòoju, kamanâ vadîbâ tâ kïûs par spçcîguun Latvijâ ievçrojamu organizâ-ciju, pazîstamâku par AISECun, ja vajadzçs, - arî par LSA. Ap-zinos, ka to var panâkt, tikaimçrítiecîgi strâdâjot. Ðajâ mir-klî es varu runât par pabeigtâmlietâm. Tâ ir Aristoteïa svçtkuneformâlâ daïa Latvijas Dzelz-ceïa vçstures muzejâ. Tâ ir LUSP prezentâcijas filma. Mûsu in-formatîvâs mapes. Tas ir “Cam-pus Europae”. LU SP atalgo-jums ir labi padarîts darbs.

Jau vairâk nekâ mçnesi LUSP notiek akcija “Ienâc ciemos,esi ar mums”. Tâs laikâ studen-tiem ir iespçja reìistrçties www.LUSP.lv/pievienojies. Mçs ikvie-nam piedâvâjam iesaistîties“Iespçju kartes” projektâ. Tâbûs iespçja brîvi apmeklçt visuspasâkumus, ko veidos Universi-

tâtes studenti, un tiem, kasnevçlçsies bût fons, tâ bûs iz-devîba pamçìinât daudzas lie-tas arî praksç. Es nevçlos, lai taskïûtu par svarîgâko, bet katramstudentam, kurð bûs sevi aplie-cinâjis LU SP, mçs jau tuvâkajânâkotnç domâjam izsniegt ser-tifikâtu, kura vçrtîba bûs tik lie-la, cik vçrti bûs cilvçki, kas tosaòems.

Ðogad LU SP ir ïoti nopietnipievçrsusies ârzemju sakariem.Rîkojot daþâdus kultûras pasâ-kumus, mçs savâs aktivitâtçsplânveidâ iesaistâm ârzemjustudentus. Sarîkot Ðrilankas, Li-bânas vai Sîrijas studentiem “di-seni” kâdâ klubâ, manuprât, irbanâli un prasti. Ir jâgatavo tâdamçroga pasâkumi, uz kuriematbrauc attiecîgâs valsts kul-tûras ministrs. Ja LU SP vaikâds cits vçlas Universitâtei pie-saistît ârzemju studentus, ir jâ-organizç tikai ðâda veida sarîko-jumi. Viens nopietns kultûraspasâkums atsver simts “dise-nes”.

Es vçlos uzsvçrt, ka ar to, kolikâm “Campus Europae” ma-pç, mçs prezentçjâm ne tikaiLU SP, bet arî visu Universitâtiun, vçl jo vairâk, - daudziem arîLatviju. LU SP bija arî ÐrilankasJaunâ gada organizçtâja. Intere-santi pasâkumi tiek plânoti Sîri-jas studentiem.

- Ko tagad, jau vairâk ne-kâ pusgadu esot LU SPpriekðgalâ, vari pateikt parsaviem priekðgâjçjiem -2001. / 2002. akad. g.priekðsçdçtâju Kristîni Antiun 2002. / 2003. akad. g.LU SP lîderi Jâni Palkavnie-ku?

- Kristîni es vairâk pazîstu kâLSA prezidenti, nevis LU SPpriekðsçdçtâju. Kad iestâjosUniversitâtç un aizgâju uz savupirmo “Aristoteli”, uz skatuvesvisu studentu priekðgalâ savuuzrunu teica LU SP priekð-sçdçtâja Kristîne Ante. Tajâbrîdî man likâs, ka LU SPpriekðsçdçtâjs ir kaut kas tâlsun neaizsniedzams. Kaut kasforðs un skaists. Tas cilvçks,kas milzîgajâ Universitâtç vadavisus studentus. Toreiz domâju,ka, iespçjams, uz “Aristoteïa”skatuves reiz stâvçðu arî es. Ðo-gad tas ir piepildîjies, un es tonovçlu ikvienam Universitâtesstudentam, kurð tiecas pçc savumçríu îstenoðanas.

Man ïoti patîk, ka Jânim ir ra-doðas idejas. Tâs varbût ir ne-gaidîtas, bet labas. Ðobrîd viòðman liekas savam amatam atbil-stoðs tieði tâpçc, ka spçj izdo-

mât kaut ko oriìinâlu un forðu. JJâânniiss PPaallkkaavvnniieekkss, 2002. /

2003. akad. g. LU SP priek-ðsçdçtâjs, LU Sabiedrisko at-tiecîbu departamenta direktors:“Pçteris atnâca no fizmatiemkopâ ar daïu no savas tur izvei-dotâs komandas - tas ienesa kor-poratîvo saiðu savîtajâ Studen-tu padomç “jaunas vçsmas nomalas”. Mani mazliet mulsinaPçtera haotiskais darba stils,bet, kad redzu rezultâtu, tad at-liek vien konstatçt, ka tâ laikamvajadzçja. “Aristotelis” un plaðiizrâdîtâ Studentu padomes fil-ma radâs baisâkajâ bardakâ, tâvismaz man ðíita, skatoties nomalas, bet pçc tam ðie pasâkumiapmeklçtâjiem un skatîtâjiem,tai skaitâ man, sagâdâja daudzpârsteidzoði patîkamu sajûtu.Ðodien Studentu padomç maz-liet pietrûkst mazo Lielâs Politi-kas spçlîðu, kâdas bija Jaunupaun Antes laikâ - varbût visiemvienkârði ir apnicis plçsties ...”

- Kâdi ir tavi LU SP nâ-kotnes plâni, un kâduscilvçkus tu gaidi ciemos, laitos îstenotu?

- LU SP nâkotnes plânsviennozîmîgi ir kïût par organi-zâciju, kas atpazîstama visâ pa-saulç, un mçs gaidâm cilvçkus,kuri vçlçtos un bûtu spçjîgi ðoplânu îstenot.

Universitâtç jau ir nodibi-nâts Libânas - Latvijas kultûrasklubs, kurâ apvienojuðiescilvçki no Libânas un citi Latvi-jas studenti. Pagaidâm gan ti-kai no LU. Viòi jau ir bijuði pieLatvijas kultûras ministra unvienojuðies par pasâkumu, koLibânas - Latvijas kultûrasklubs 21. novembrî rîkos Uni-versitâtç. Ielûgumi tiks izsûtîtigan Libânas kultûras minis-tram, gan Latvijas Valsts prezi-dentei. Tie bûs svçtki arî Latvi-jas studentiem. Darbs jau ir sâ-cies, un ieceres tiek îstenotas.Ja libâòu studenti, aizbraukuðiatpakaï, stâstîs saviem drau-giem, ka Latvijâ ir tâda LatvijasUniversitâte, kurâ notiek ne ti-kai mâcîbas, bet arî interesantipasâkumi, LU SP savu mçríibûs sasniegusi.

PPççtteerriiss JJuurrèèeennkkoo:: “Runâjot arstudentiem, esmu atklâjis, kavieni ir masa, bet citi - indivi-dualitâtes. Tâs ir katra pa sevi,to ir ïoti daudz, un tâs nevarklasificçt, kâ to var ar masâm.Mani ðokçja atskârsme, ka aug-stâkâ izglîtîba vçl nepadaracilvçku par individualitâti. Ïotidaudz nosaka dzîves uztvere.Vai tev ir mçríis? Ko tu zini parto? Izglîtîba ir blakus. Tâ nevarbût pamats. Universitâtç cil-vçks paaugstina savu lîmeni,bet nav tâ, ka visi no ðejienes iz-iet vienâdi. Agrâk domâju, kaliela nozîme ir tevis izvçlçtajaistudiju programmai. Ka katrano tâm apvieno cilvçkus ar lîdzî-giem dzîves stiliem. Tagad zinu,ka tam nav nozîmes. Viss ir at-karîgs no tâ, vai cilvçks domâpar to, ko dara. Vai tu domâlîdzi savai rîcîbai? Man prieks,ka ir cilvçki, kuri domâ, bet labiir arî tas, ka tâdi nav visi. Laiizceltos, nepiecieðams fons.Mans novçlçjums ir iemâcîtiesnebût fonam. Nebût nullei, ku-ru reizinot ar vienalga kâduskaitli, galarezultâts tik un tâ irnulle. Ja nevari savâdâk, “pie-skaities” simtam un esi vismazkaut kâ liela fons.”

GITA LIEPIÒA

10 · Universitâtes Avîze Nr. 3 · 2003. gada 7. oktobris

iepazîsimies

“.. Ticçju, ka arî es reiz stâvçðu uz“Aristoteïa” skatuves. Patiesîbâ ðâdaiespçja ir ikvienam LU studentam, kurð topa îstam vçlas..”

“Vai tev ir mçríis? Vai tu domâ lîdzi savai rîcîbai?”

ua_nr3_ready_5.qxd 10/3/2003 20:09 Page 10

mûzikas stûris

studentu students

“Bitît’ Matos” ir radio “NABA”raidîjums par Latvijas neko-merciâlo mûziku un ne tikai.Katru svçtdienas vakaru tovada ðîs mûzikas (un ne tikai)speciâlisti JÂNIS DAUGAVIETISun RAIMONDS LAGIMOVS(pazîs-tams kâ DAMBIS). Jânismâcâs Latvijas Universitâtes13. (Sociâlo zinâtòu) fakultâtç,specializçjas mûzikas socio-loìijâ. Arî Dambis bieþi staigâpa Universitâtes çkâm. Viòisaka: “Laiku pa laikam Latvijâparâdâs grupas, kas ir labasarî pasaules mçrogâ, un, pro-tams, pirmais raidîjums, kurtâs skançs, bûs mûsçjais!”

“Bitît’ Matos” sâkumsMums jau sen likâs, ka Latvi-

jas plaðsaziòas lîdzekïos netiekatspoguïots pietiekami plaðs lat-vieðu mûzikas spektrs, informâ-cija ir ïoti virspusçja un lielâkâtâs daïa paliek aiz kadra. Tiem,kurus interesç neatkarîgâ mû-zika, mûsuprât, vajag to piedâ-vât. Pirmais mçìinâjums bija ra-dio “Skonto” 1995. gadâ, bet pçctrîs mçneðiem nolçma, ka ðâduraidîjumu nevienam nevajag, jotas neatbilda formâtam. Vçlviens mçìinâjums 2002. gadabeigâs bija radio “KNZ”, ar komçs pierâdîjâm, ka LATVIJÂ IRLIELA AUDITORIJA, KAS VÇ-LAS KLAUSÎTIES SAVÂDÂKUMÛZIKU.

Princips, pçc kâda izvçlasmûziku

Tâ kâ radio “NABA” ir dzir-dami brîva formâta raidîjumi, tâ-da pati ir arî tajos izvçlçtâ mûzi-ka. Viens no mûsu raidîjuma no-sacîjumiem ir tâds, ka SPÇLÇ-JAM MÛZIKU, KAS RADÎTALATVIJÂ. Stili un þanri var bûtvisdaþâdâkie - elektroniskâ,akustiskâ, folklora, funk utt. Arî,piemçram, Nora Bumbiere. Kâ-pçc ne, ja mums viòa patîk? Rai-dîjuma pamatâ vairâk ir alterna-tîvâ vai mazâk pazîstama mûzi-ka. Avangarda mûzikas un daþâ-du eksperimentu Latvijâ ir ïotimaz. Pârsvarâ jau mçs skatâ-mies pçc izjûtas - vai nu mûzikair piemçrota, vai nav.

Par “Bitît’ Matos” bûtîbuMçs iepazîstinâm cilvçkus ar

to mûziku, ko viòi citur nevardzirdçt. Atbalstâm jaunâs gru-pas, kas spçlç nekomerciâlumûziku. Bieþi vien mûsu raidî-jums ir pirmâ vieta, kur viòi iz-skan çterâ. Piemçram, grupa“Aparâts” pirmo reizi uzstâjâstieði pie mums. Nereti aicinâmspçlçt grupas dzîvajâ çterâ.Mûsu viesu vidû ir bijis gan“Dzelzs Vilks”, gan “Baloþu Pil-ni Pagalmi”, gan arî Kaspars Di-miters ar dçlu. Nemitîgi seko-jam jaunumiem mûzikâ. Mûs in-teresç tieði jaunâs sejas.

NEKOMERCIÂLO MÛZI-KU CILVÇKS RADA MÛZI-

KAS DÇÏ, un to var just. Raidîju-mâ gandrîz vienmçr dodampriekðroku tiem, kas dzied dzim-tajâ valodâ. Ja grupa dzied angïuvalodâ, tâ droði vien orientçjasuz ârzemçm, grib “izsisties” sve-ðumâ, katrâ ziòâ nedzied mums,neuzrunâ mûs. Mûs vairâk uz-runâ dzimtâ valoda.

Komercgrupa iznâk tad, jakomercists no tâs izveido peïòaslîdzekli. Ja grupa veidojas pati, jatai nekas nestâv aiz muguras unja tâ vçl spçlç rokmûziku, tadvismaz sâkumâ tâ bûs nekomer-ciâlâ grupa.

Mçs organizçjam arî koncer-tus, uz kuriem aicinâm gan jau-nâs, gan arî vecâs grupas. Parâ-dâm tâs pirmo reizi vai atkal nojauna.

Kâdçï bûtu jâklausâs “Bitît’Matos”

Par mûziku, ko mçs spçlç-jam, nevar uzzinât nekur citurpasaulç. Mums ir unikâla kolek-cija, esam veci kolekcionâri,starp citu, arî paði strâdâjuði ie-rakstu studijâs, ierakstot gan sa-vas, gan citas labas grupas. Lat-vijâ tirgus ir tik mazs, ka neko-merciâlo mûziku nevar pârdot.Krievijâ tas jau sen bûtu izdarîts,bet te mçs to varam uzspçlçt vis-maz radio. Latvijas mçrogâ arðâdu mûziku naudu pelnîtðobrîd nav iespçjams.

Varbût nâkotnç, kad cilvç-kiem bûs vairâk naudas un arîintereses, arî Latvijâ pirks neko-merciâlo mûziku. Mûsu valstsiedzîvotâji muzikâlajâ ziòâ vien-mçr ir bijuði talantîgi, tâpçc te ar-vien ir bijuðas vismaz daþas pa-saules lîmeòa grupas. Tas, katâs tâ arî nav kïuvuðas pazîsta-mas, ir cits jautâjums.

Viss jaunais, kas komercia-lizçjas, rodas subkultûrâs. Tâs irdaþâdas marginâlas grupas,piemçram, pagrîdes kino. Tâ-pçc arî ðâdi raidîjumi ir jâklau-sâs. PAT LIELAJÂS KOMPÂ-NIJÂS IR CILVÇKS, KAS IZ-LÛKO UN PÇTA PAG-RÎDESMÛZIKU, un skatâs, kas tur no-tiek, jo tikai tâ var atrast nâkamo

“Nirvanu”.

Par vecâkajâm un jaunâkajâm Latvijas underground grupâm

Underground mûziku ir ie-tekmçjis fakts, ka Latvija agrâkpiederçja bijuðajai Padomju Sa-vienîbai. Viena no pirmajâm tâ-laika pagrîdes grupâm bija PitaAndersona “Melody Makers”.70. gados Hardijs Lediòð ar“NSRD” (“Nebijuðu sajûtu res-taurâcijas darbnîca”) paziòoja,ka spçlçs pagrîdes mûziku unrîkos avangarda koncertus. Kâvienu no ðâbrîþa labâkajâm jau-najâm grupâm var nosaukt“Bçrnîbas Miliciju”, no mazlietvecâkâm - “Hospitâïu Ielu”.

Latvijâ valda priekðstats, kate pârsvarâ ir latvieðu mûzika,taèu visu laiku ir pastâvçjuðas arîcittautieðu grupas. Lai gan uz-sveram, ka “Bitît’ Matos” ir Lat-vijas mûzikas raidîjums, mçsdiezgan daudz spçlçjam arîvietçjo krievu un citu mazâkum-tautîbu pârstâvju darbus. Pçdçjopâris gadu fenomens ir kvalitatî-va Ventspils èigânu hip hopscçna, piemçram, mâkslinieks“Big Name”.

Ierakstu studijas ir ïoti dâr-gas, un, lai tajâs kvalitatîvi ie-rakstîtos, nepiecieðams daudznaudas. Radio “NABA” ir feno-menâls pasâkums. Pateicotiestam un arî bijuðajam “KNZ”, Lat-vijas mûzikas scçna ir ïoti uz-plaiksnîjusi, jo beidzot parâdîjieskâds plaðsaziòas lîdzeklis, kasneignorç nekomerciâlo scçnu.JAUNÂS GRUPAS IR SASPA-ROJUÐÂS KÂ NEKAD AG-RÂK, un, ja vçl tiek organizçtskâds underground koncerts, tâsjût, ka ir kâdam vajadzîgas. Ar-vien vairâk pagrîdes grupubraukâ apkârt pa pasauli unkoncertç naktsklubos, jo îpaðihard core scçna.

Sâcies periods, kad mûzikaspiedâvâjums ir ïoti plaðs. Mçscenðamies atlasît labâkâs gru-pas. Latvijâ ir daudz tâdu cil-vçku, kas ir vienîgie sava arodaspeciâlisti. Ja viòu nav, arî ðâda

aroda nav. Latvija bûtîbâ ir mazsciematiòð, un ir svarîgi atbalstîtkatru jauno mûziíi.

Par Latvijas iedzîvotâjiem, kuri varçtu klausîties neatkarîgo mûziku

Underground it kâ klausâsïoti maz cilvçku, varbût kâdsprocents, bet viòi ir îpaði. Varbûttâpat kâ klasiskâs mûzikas audi-torija, kas, kâ jau sen zinâms, ir3% vai 5% no visiem iedzîvotâ-jiem. Ja ðo mûziku labi nofor-mçtu, ierakstîtu un vçl parâdîtuTV, tai bûtu daudz vairâk klausî-tâju. Pçdçjo gadu “alternatîvâs”mûzikas bums to pierâda, bet teir “nostrâdâjusi” iepriekðçjâssistçmas konjunktûra, un tiem,kas ar mûziku pelna, nav izdevî-gi, ka parâdâs daudz kas jauns.Ja vienâ mirklî Latvijâ parâdîtospiecsimt jaunu grupu, vai tad“Prâta Vçtru” nepirktu daudzmazâk? Protams, arî pagrîdesgrupas vienâ brîdî var kïût parmegazvaigznçm. Ar katru gaduunderground grupu kïûst arvienvairâk. Ðis gads noteikti ir bijisvissareþìîtâkais, tik daudz ðâdasmûzikas nekad agrâk nav bijis,kaut gan joprojâm ir arî tâdi, kasdomâ, ka Latvijâ pavisam kopâir tikai ap-mçram 17 neatkarîgâsmûzikas grupu. Patiesîbâ Rîgâvien varçtu bût ap 800 grupu,nepieminot tâs, kas mûzikurada savâ guïamistabâ, datorâ.

RIETUMU PASAULÇVIENMÇR IR BIJUÐAS NEKO-MERCIÂLÂS STUDENTU RA-DIOSTACIJAS, kas dod iespçjupaplaðinât redzesloku. Tâda ta-gad ir arî mûsu “NABA”. Dau-dzâs Latvijas mûzikas stacijâsnekas nemainâs. Viòiem noZviedrijas vai Amerikas tiekatsûtîta “plejliste” ar dziesmâm,un vienîgais, ko dîdþejs drîkstdarît, - samainît tâs vietâm. Tasir bizness. “NABA” ir savâdâka.

Ar Raimondu Lagimovu un Jâni Daugavieti

sarunâjuðâs ANDA LASE un GITA LIEPIÒA

“Bitît’ Matos”

Pirmâ kursa politoloìijas stu-dente DACE KAZÂKA ir kon-kursa “Studentu Students”septembra uzvarçtâja. Arviòas aktivitâtçm radio “NA-BA” klausîtâjus jau ir iepazîsti-nâjuði “Studentu Pieturas”vadîtâji Anna un Artûrs. “Katrunedçïu piespieþu sevi apstâ-ties pie Universitâtes informâ-cijas dçïa,” “Universitâtes Avî-zei” stâsta “Septembra Stu-dentu Studente” Dace, “jo turir tik daudz informâcijas, ka

vienîgais, ko bieþi sev pierak-stu, ir vieta un laiks. Îsti pat ne-zinot, kas tur notiek, es skrienuun kârtçjo reizi secinu-cik labi,ka esmu te ieradusies.”

Man bieþi jautâ: “Ko tu darîsipçc tam, kad pabeigsi politolo-gus?” Es atbildu, ka bûðucilvçks, kas saprot to, kas notiekvaldîbâ, un tâdu Latvijâ navdaudz. Ne jau visi politologi aiz-iet strâdât valdîbâ. Savu nâkotniman gribçtos saistît ar komuni-

kâcijâm. Tâ arî bûtu noticis, betman pateica, ka eksâmenu dçï,kas politologiem un þurnâlis-tiem pârklâjâs, tas nav iespç-jams. Politologu teorijâs manpietrûkst komunikâciju radoðu-ma. To kompensçju “Tçvzemesun Brîvîbas Jaunatnes nodaïâ”,kurâ aktîvi darbojos pçc ðîgadavasaras nometnes. Daþâdâs si-mulâciju spçlçs esmu iegu-vusi pieredzi, ko tagad izman-toju savas fakultâtes vçlçða-nâs. Vasaras nometnç iepazîtie

studenti man ir palîdzçjuði ie-saistîties Dâvja fondâ, kuram pa-teicoties, par kopmîtnçm tagadmaksâju Ls 2,50 mçnesî. Biju ie-domâjusies, ka cigareðu, alko-hola un narkotiku nelietoðanupopularizçt “parakstâs” tikaimeitenes, tâdçï mani patîkamipârsteidza lielais skaits puiðu ðocilvçku vidû.

* * *Esmu absolvçjusi Vecpiebal-

gas lauku reìionâlo ìimnâziju,

un mana aktivitâte nâk tieði noturienes. Piedalîjos debaðu klu-ba darbîbâ, dejoju modernâs untautas dejas, rakstîju daþâdus zi-nâtniskos darbus un iesaistîjosvisâdos projektos. Bçrnudârzâes iemâcîjos staigât un tûlît arîsâku dejot tautas deju kolektîvâ“Slâtaviòa”. Mana mamma irbçrnudârza audzinâtâja, tâdçïuz to tiku nesta ðî vârda vistieðâ-kajâ nozîmç jau kopð pârismçneðu vecuma. Kâdu laiku pa-

Viòa var ðaut arî ar vârdiem, ilgi dejot un âtri skriet

No kreisâs: J. Daugavietis un R. Lagimovs

12. lpp.

2003. gada 7. oktobris · Universitâtes Avîze Nr. 3 · 11

ua_nr3_ready_5.qxd 10/3/2003 20:09 Page 11

Adrese: Raiòa bulv. 19, 136. telpa, Rîga, LV-1586 (pastkastîte atrodas LU kancelejâ)Tâlruòi: 7034328; Fakss: 7034438 E-pasts: luua@lu.lv. Internetâ: http://www.lu.lv/uaReìistrâcijas apliecîba Nr. 535.Pârpublicçðanas un citçðanas gadîjumâ atsauce uz“UA” obligâta. Redakcijas viedoklis ne vienmçr sakrîtar rakstu autoru viedokli.

studentu students

informâcija, sludinâjumi, reklâma

Viòa var ðaut arî ar vârdiem, ilgi dejot un âtri skrietralçli dejoju arî modernâs dejas.Iemâcîjos dejot rokenrolu. Iz-baudîju sajûtas, kâdas ir, japuiði tevi nç-sâ uz rokâm un“svaida pa gaisu”. Ðîs vasarasDeju svçtki un brauciens uz Vâ-ciju bija mani pçdçjie pasâkumikopâ ar tautas deju kolektîvu.Man patîk atrasties kustîbâ. Vi-su laiku esmu bijusi starpcilvçkiem! Kâ gan no manis vargaidît sçdçðanu malâ?

* * *Nebiju vçl uzsâkusi mâcîbas

ìimnâzijâ, kad mani jau varçjaredzçt jauno jaunsargu rindâs.Tâ bija kârtçjâ iespçja bûtaktîvai, pie tam tur bija pilns arvecâkiem puiðiem. Vçlâk, vidus-skolâ, es izgâju arî militârâsmâcîbas kursu. Lai piedalîtos sa-censîbâs, bija jâiemâcâs ïoti âtriskriet, un pçc tam visi gaidîja, laitu aizelsies vçl trâpîtu mçríî. Ta-

gad mâku labi ðaut un va-jadzîbas gadîjumâ varu arî âtriskriet. Orientçðanâs pulciòâ, ku-râ esmu gâjusi, es iemâcîjosdzîvot. Ar mani meþâ un, ceru,arî dzîvç nav iespçjams ap-maldîties. Zinu, ko darît, ja at-licis vairs tikai viens sçrko-ciòð un tas pats ir slapjð. Ja esbûtu puisis un man vajadzçtuizvçlçties iet armijâ pçc vidus-skolas vai augstskolas, vai labâkparalçli studijâm iziet militârâsmâcîbas kursu, es noteikti iz-raudzîtos pçdçjo.

* * *Esmu beigusi mûzikas sko-

las akordeona klasi un skolaslaikâ dziedâjusi gan korî, gan arîansamblî. Klausoties mûziku,vçl tagad pamanu, ja kâds“dzied ðíîbi”. Bieþi mçdzu teikt,ka ierados ðajâ pasaulç arbriesmîgu kliedzienu un nepâr-stâðu kliegt lîdz pat brîdim, kadkâds mani pamanîs. Savas do-

mas vienmçr cenðos pateiktarî skaïi. Ir ïoti daudzi inteliìen-ti cilvçki ar savu viedokli, kasbieþi tiek noklusçts ar domu, laijau runâ citi. Diemþçl mûsdie-nâs zinâðanâm ir vçrtîba tikaitad, ja kâds zina, ka tu zini. Ðajâziòâ “pilsçtnieki” Universitâtç irieguvçji, jo nebaidâs, ka viòuteiktais bûs nepareizs. Mani ne-traucç birka “laucinieks”, bet, jakaut ko pasaku nepareizi, ma-nas domas ir: “Ak, ðausmas, at-kal nepareizi, nâkoðreiz vairâksagatavoðos.”

* * * Kopâ ar saviem kursabied-

riem esmu izveidojusi apvienîbu“Laiks sasniegt mçríus”, ar ku-ru piedalîsimies fakultâtesvçlçðanâs. Mûsu saraksts piedâ-vâ Universitâtç radît debaðu klu-bu. Vçlâk domâjam pievienotiesStudentu padomes Nacionâlajaiapvienîbai. Man viss notiek in-stinktîvi un improvizçjot. To es-

mu iemâcîjusiesdebatçs. Nezinutâdu cilvçku,kurð auditorijaspriekðâ varçtu iz-iet bez emoci-jâm. Uztrau-kums ir vienmçr,tâdçï jâiemâcâsmierîgi elpot.Tas nomierinasirdsdarbîbu, untev kïûst vieglâkkontaktçties arapkârtçjiem.Daudzu cilvçkulielâkâ problçmair nevçlçðanâs ie-klausîties otrâ.Patiesîbâ taèu tasir katra paða inte-resçs, jo brîdî, kad otrs pasakakaut ko tâdu, ko vari atspçkot, tuiegûsti savâ îpaðumâ kârtçjo bo-nusu. Mûsu saraksta mçríis irto iemâcît pçc iespçjas lielâkamskaitam studentu. Vçl ir milzum

daudz ideju. Liels pluss, ka tâsvisas ir svaigas, jo mçs taèu mâ-câmies tikai pirmajâ kursâ!

GITA LIEPIÒA

Viss, kas tev nepiecieðams, ir pildspalva un ðî anketa. Ik mçnesi radio“Naba” raidîjumâ “Studenta Pietura” tevi sadzirdçs 1000ði. Atceries! Tâir publicitâte kopâ ar mums! Akadçmiskâ gada noslçgumâ cînies partitulu “Gada Studentu Students”. Tagad beidz lasît ðo un íeries pie dar-ba - aizpildi anketu.

Raidîjuma “Studentu Students” anketaVârds, Uzvârds _________________________________

Gadu skaits ___________________________

Augstskola/fakultâte/kurss _________________________________

E-pasts un tâlrunis ___________________________

Vai tu esi runâjis radio/uzstâjies TV? JÂ NÇ

Ja esi - kad un kâpçc? _________________________________

Kâ tev patîk, kad tu redzi sauli? __________________________________________

__________________________________________________________________________

Trîs pazîmes, kas liecina, ka tavâ priekðâ stâv students? ____________________

__________________________________________________________________________

Lai piedalîtos konkursâ, uzraksti 100 vârdu garu eseju. Tçma - “es”. Un vçl - iegûsti trîs tavu domubiedru parakstus, kas atbalsta tavu kandidatûru!Ja redzi ðo anketu kojâs pielîmçtu pie sienas, droði plçs nost un pieda-lies konkursâ!!!

Anketas jnogâdât LU Studentu padomç vai sûtît uz e-pastu: naba@radionaba.lv ar norâdi “Studentu Students”

Tu esi students un studç, un tu gribikïût par mçneða “Studentu Studentu”

11. lpp.

Dace Kazâka

Nâkamajâ „Universitâtes Avîzes” numurâ:Da�âdu fakultâšu studenti nodarbojas arzinâtni. Šoreiz stâstîsim par tiem, kamkopçja interese - medicîna. Uzzinâsiet,piemçram, ka var bût arî aizraujošaklîniska gadîjuma prezentâcija. Pie-minçsim faktu, ka noti-ka ENIRDEM konfe-rence, bet bûtiskâ-kais, ka akadçmiskajaivienîbai „AUSTRUMS” jau120. Gada svçtki.

12 · Universitâtes Avîze Nr. 3 · 2003. gada 7. oktobris

“Universi tâtes Avîze”(Iznâk katru otro otrdienu)

Redaktore ILZE BRINKMANE Tekstus rediìç IEVA ZIEMELEFotogrâfs TOMS GRÎNBERGSTekstus ievada BRIGITA KERSTENADatorsalikumu veido GUNTARS STEPÂNS

ua_nr3_ready_5.qxd 10/3/2003 20:09 Page 12