vija tirzmale labdarības organizācijas, kā “ielāps” veselības aprūpes sistēmai

26
Vija Tirzmale RMHC Latvija

Upload: sos-childrensvillages-latvia

Post on 29-May-2015

247 views

Category:

Health & Medicine


6 download

DESCRIPTION

Vija Tirzmale no RMHC konferencē dalījās pieredzē par labdarības organizāciju lomu veselības aprūpes sistēmā, par bērnu veselības stāvokli, par sniegto palīdzību Latvijas bērniem pēdējo 3 gadu laikā.

TRANSCRIPT

  • 1. Vija Tirzmale RMHC Latvija

2. Latvij pc 2011.gada datiem vecuma grup 0-14 g.v- 138 00 brnuLatvij ir 800 pediatruBrniem ldz 18 gadu vecumam valsts apmaks visus neatliekams paldzbas pakalpojumus, akto saslimanu rstanu un plnveida paldzbu, tai skait ldz 18 gadu vecumam nav jmaks par imenes rsta aprpi un mjas viztm, ja pacienta dzvesvieta ir imenes rsta pamatdarbbas teritorij. 3. Saska ar Centrls Statistikas prvaldes ptjumu, 48,5% mjsaimniecbu ir apgrtinta pieejamba primrajai veselbas aprpei. Pc Latvijas Pediatru asocicijas rcb esos informcijas galvenie iemesli vartu bt nokana ldz imenes rstam, tpat ar liels pieejamo rstu noslogojums. Latvij jau vairkus gadus nav prskatmas iecirku pediatru sistmas Par brnu veselbu Latvijas reionos rpjas noslogotie imenes rsti, kam ne vienmr ir iespja veltt brnam pietiekami daudz uzmanbas, k ar trkst specifisku zinanu pediatrij 4. Brniem bezmaksas medicnisk aprpe un pakalpojumi oti biei ir tikai uz papra. Veckiem brna veselbas aprpe daji jsedz no saviem ldzekiem. Valsts apmaksts kvotas uz plnveida izmekljumiem, rstanu vai rehabilitciju ir oti ierobeotas. Medicnas informcijas aprites trkums BKUS gad stacion apmram 30 000, bet ambulatori apskata 160 000 brnus. Tradicionli nepietiekams kvotu daudzums BKUS ambulatoraj noda. Rinda pie ambulator specilista 1- 5 mnei 5. K MS VARAM PALDZT? 6. Mobil veselbas aprpes centra (MVAC) programmas darbbu Latvij, nodroina labdarbas organizcija Ronald McDonald House Charities Latvija (RMHC Latvija) MVAC ir reistrta rstniecbas iestde un darbojas sadarbb ar Brnu Klnisks Universittes slimncu un nodroina regulru, bezmaksas, primro veselbas aprpi brniem vis Latvij. MVAC kop 2011.gada ir sniedzis vairk k 10 500 bezmaksas, primrs veselbas aprpes konsultcijas. Valstij ietaupti aptuveni 2 milj. Lai vartu paveikt o darbu, organizcijas pastvanas laik, kop 2007. gada, esam piesaistjui vairk k 450 000 Euro neskaitot pau centru. 7. VietaReizes/pacientiApskatesrstiMadona11/43472Acu, Alergologs, NeirologsBaldone/ VSAC3/44133Neirologs, Gastroenterologs, AcuDagda4/46186Acu, Alergologs, NeirologsLubna4/48193AcuSaldus8/41335Acu, AlergologsVecumnieki5/38192Alergologs, AcuVSAC Rga11/27294Acu, Alergologs, GastroenterologsJaunjelgava6/38231LOR, Neirologs, Acu 8. Vecums un rsts2012 Dzim. gadsAcuEndokri- Fiziotera- Gastroen- Derma-Lors.Micro-Neiro-Alergo-rsts.nologs.peits.terologs.tologs.logopds.logs.logs.40 179 205 158 11 50 13073 10 13 9 0 0 1500 0 4 1 3 0 1915 35 22 25 17 29 4522 0 8 2 1 1 808 29 32 33 11 9 3567 2 0 0 0 0 9122 23 27 47 82 85 93255 103 44 63 75 70 932338 200 244 423718(+)2012 2011 2009 2006 2004 1999Vecums. 0-1 1 3 6 8 13 191610262183Micro-Neiro-Alergo-logs. 69 118 38 33 26 43 21logs. 19 97 118 96 96 56 152013. Dzim. gads 2013 2012 2011 2010 2009 2006 Vecums. 0-1 1 2 3 4 7 18(+)AcuVecums un rsts Endokri- Pediatrsrsts. 7 145 116 131 106 130 20252 381 355nologs. 3 5 7 9 11 9 1 0 0 1 1 0 1 0Gastroen- Dermaterologs. 13 31 21 23 14 23 19tologs. 6 26 16 12 12 5 6Lors. 4 21 25 24 34 31 14logopds. 10 8 5 8 6 4 0Kop 131 451 347 337 305 302 4120 96 9. Klnika Acu rstsDiagnozes Tuvredzba, astigmtisms, ielana, akomodcijas spazmas- vairk nelabvlgs imens, pusaudiem ar kaitgiem ieradumiem, jo pai specializts iestdsNeirologsDistonija, stjas problmas, valodas attstbas aizkavans, fizisks attstbas tempa aizkavans,Alergologs/ Vidji smaga bronhil astma Pulmonologs (psihosomtiska), obstruktvs bronhts, atopisks dermatts, alerija- puteku rce, peljums, citrusi 10. Samazins veselo brnu patsvars! MVAC specilistu un citu ekspertu viedoklis: cloi dai negatvai tendencei galvenokrt ir vides faktori, vecku visprjais veselbas stvoklis, dzvesveids, socil vide un vecku atbildba par savu brnu veselbu. 11. Valstisk lmen saprast un AKTVI atbalstt to, ka brnu veselba un labkljba ir investcija nevis budeta triprofilakse, primr veselbas aprpe, veselbas mcbaSabiedrbas atveseoana, demogrfijas jautjumu risinanaPrimrs veselbas aprpes sistmas reorganizcija, veidojot sistmu, kas atvieglotu pacientu pieeju specilistampediatrs, ar aurs sfras specilists, k ties pieejambas specilistsAttstt pediatru prakses/kopprakses Latvij, specilistu sadarbbaPacientu informana par viu tiesbm un iespjm saemt aprpes pakalpojumu: ja rstniecbas iestd pacientam norda, ka uz konkrto pakalpojumu ir gara rinda, Nacionl veselbas dienest var saemt informciju, kur no rstniecbas iestdm valsts apmakstu pakalpojumu iespjams saemt vistrk. Bezmaksas tlrua numurs 80001234. 12. Bez nostjuma pacients var vrsties pie diem specilistiem: pie psihiatra, ja pacients slimo ar psihisku slimbu; pie narkologa, ja pacients slimo ar alkohola, narkotisko vai psiho-tropo vielu atkarbu; pie pneimonologa, ja pacients slimo ar tuberkulozi; pie dermatovenerologa, ja pacients slimo ar seksuli transmis-vajm slimbm; pie endokrinologa, ja pacients slimo ar cukura diabtu; pie onkologa, ja pacients slimo ar onkoloisku slimbu; pie infektologa, ja pacients slimo ar humn imndeficta vrusa infekciju; pie ginekologa; pie oftalmologa; pie brnu irurga; pie pediatra. 13. Latvijas brnu fonds- kop 1988.gada.SOS ciemati- kop 1997.gadaBrnu slimncas fonds- kop 2001. gadaZiedot.lv- kop 2003.gada. "Eei pr Latviju". Piecu gadu laik ir saziedoti 1 952 584 lati, paldzts 650 brniem, kuru rstana nav tikusi iekauta valsts apmakstajos medicnas pakalpojumos. 14. Brnu slimncas fonds Dibints 2001.gada 31.janvr Kopsavilkums par 2006. 2012.gadu GadsSaemti ziedojumi2006.296 7972007.218 1282008.320 8632009.Personu skaits, kas guvuas labumu126 4852010.30 5002011.119 32532 1022012.192 57438 151Kop2 409 172 Ls100, 753 15. Izremontta 18.nodaa Plauu slimbu nodaa. Izremontta 16.nodaa Ausu, kakla un deguna slimbu nodaa Piesaista ldzekus Onkohematoloijas nodaas rekonstrukcijai Jaundzimuo intensvs terapijas nodaas mammm 3 guamistabas, 2 virtuves Rekonstruta Brnu slimncas Vecku mja, kas pilnb aprkota dzvoanai Apmaksti izdevumi rstniecbas atbalstam rzems, apmaksjot uzturans izdevumus veckiem, izmekljumus Nodroina transportu nokanai no slimncas uz mjm Onkohematoloijas nodaas pacientiem d novjintas imnsistmas vii nevar braukt ar sabiedrisko transportu. 16. Lab zia, ka skot ar 2014. gadu kompensjamie medikamenti bs pieejami bez ldzmaksjuma. 17. PALDIES!