1 - aiknc · web viewenvironmental science, ... izmantot arī daudzos esošos cd-rom multimediju...

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE

DABASZINĀTŅU UN MATEMĀTIKAS FAKULTĀTE

Akadēmiskā bakalaura studiju programma“VIDES ZINĀTNE”

LR Izglītības klasifikācijas kods: 44422

Programmas direktors: Dr.Biol., profesors A.Škute

APSTIPRINĀTA APSTIPRINĀTADabaszinātņu un matemātikas DU Mācību padomes sēdēfakultātes Domes sēdē 2003.gada 12.maijā 2003.gada 15.septembrī Protokola Nr. 3 Protokola Nr. 76

Domes priekšsēdētājs: Mācību prorektore:

A.Salītis I.Kaminska

APSTIPRINĀTADU Senāta sēdē2003.gada 06.oktobrī

Protokola Nr. 11

Senāta priekšsēdētāja: V.Šaudiņa

SATURS

1. STUDIJU PROGRAMMAS PERSPEKTĪVAIS NOVĒRTĒJUMS NO LATVIJAS VALSTS INTEREŠU VIEDOKĻA.............................................................................................4

2. STUDIJU PROGRAMMAS NOVĒRTĒJUMS..................................................................6

2.1. Studiju programmas mērķis un uzdevumi...............................................................6

2.2. Studiju programmas organizācija.............................................................................72.2.1. Studiju programmas organizācija un vadība.........................................................72.2.2. Studiju programmas kvalitātes novērtēšana.........................................................72.2.3. Studiju plāns, tā uzbūves atbilstība programmas mērķiem un uzdevumiem........7

2.3. Studiju programmas struktūra.................................................................................8

2.4. Studiju programmas saturs.....................................................................................10

2.5. Imatrikulācijas noteikumi.......................................................................................14

2.6. Studiju programmas praktiskā realizācija.............................................................152.6.1. Studiju procesa ilgums........................................................................................152.6.2. Izmantotās studiju formas...................................................................................152.6.3. Attiecība starp kontaktnodarbībām un studentu patstāvīgo darbu......................162.6.4. Lauka kursu organizēšana un norise...................................................................16

2.7. Ar studiju programmu saistītā pētnieciskā darbība.............................................172.7.1. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs. Pētnieciskā un studiju darba mijiedarbība........................................................................................................................172.7.2. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā..........................................................18

3. Studiju programmas īstenošanas līdzekļi..........................................................................18

3.1. Studiju programmas akadēmiskais, vispārējais personāls...................................183.1.1. Akadēmiskā, vispārējā personāla skaits..............................................................183.1.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība Augstskolu likuma prasībām...193.1.3. Konkrētas ar personālu saistītas problēmas, kas ietekmē programmas kvalitāti20

3.2. Finansēšanas avoti, programmas materiālais nodrošinājums..............................203.2.1. Studiju programmas finansēšana........................................................................203.2.2. Auditorijas, laboratorijas, kabineti: to skaita, lieluma un aprīkojuma atbilstība studiju programmas mērķiem un uzdevumiem...................................................................203.2.3. Programmas nodrošinājums ar nepieciešamo literatūru un informāciju............22

4. ZINĀŠANU VĒRTĒŠANAS SISTĒMA...........................................................................22

4.1. Izmantotās studiju vērtēšanas un izvērtēšanas metodes, to apraksts, izvēles pamatojums un analīze.........................................................................................................22

4.2. Zināšanu novērtēšanas biežums..............................................................................23

4.3. Bakalaura grāda iegūšanas deskriptors.................................................................23

5. STUDĒJOŠO LĪDZDALĪBA STUDIJU PROCESA PILNVEIDĒ................................24

5.1. Studējošo aptauju rezultāti un analīze....................................................................24

5.2. Absolventu un darba devēju aptaujas. Programmas beidzēju nodarbināmība. 24

6. STUDIJU PROGRAMMAS BEIDZĒJU TĀLĀKAS IZGLĪTĪBAS IESPĒJAS............25

7. ĀRĒJIE SAKARI...............................................................................................................26

2

7.1. Sadarbība ar DU un citu augstskolu un institūciju struktūrvienībām Latvijā. 26

7.2. Sadarbība ar augstskolu un institūciju struktūrvienībām ārvalstīs...................26

8. PROGRAMMAS SALĪDZINĀJUMS AR CITU AUGSTSKOLU LĪDZĪGĀM PROGRAMMĀM.......................................................................................................................27

8.2.1. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS..........................................................................30

9. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PERSPEKTĪVAS.........................................35

Pielikumi 1. pielikums: Licence par tiesībām īstenot studiju programmu2. pielikums: Līgums, kas apliecina, ka pieteicējs studiju programmas likvidācijas

gadījumā nodrošinās attiecīgās studiju programmas studējošajiem iespējuturpināt izglītības ieguvi citā izglītības iestādē

3. pielikums : Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” plāns4. pielikums : Studiju programmas A un B daļu realizācijā iesaistītā akadēmiskā

personāla Curriculum Vitae5. pielikums : Akadēmiskās bakalaura studiju programmas ”Vides zinātne” A un B daļu

studiju kursu apraksti6. pielikums: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas ”Vides zinātne”

akadēmiskā personāla piedalīšanās zinātniskajās konferencēs, kongresos,simpozijos

7. pielikums: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas ”Vides zinātne” studiju darbutematika

8. pielikums: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas ”Vides zinātne” studiju kursossagatavoto izdales materiālu paraugi

9. pielikums: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas ”Vides zinātne” studiju kursosizmantojamo zināšanu pārbaudes darbu paraugi

10. pielikums: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas ”Vides zinātne” studējošoaptaujas anketu apstrādes rezultāti

11. pielikums: Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām12. pielikums: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas ”Vides zinātne”

pašnovērtēšanas ziņojums digitālā formātā

3

1. STUDIJU PROGRAMMAS PERSPEKTĪVAIS NOVĒRTĒJUMS NO LATVIJAS VALSTS INTEREŠU VIEDOKĻA

Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā jau tuvākajā nākotnē ir Latvijas Valdības prioritāte, kas definēta kā galvenais politiskais mērķis visos Latvijas Republikas Ministru Kabineta dokumentos. Šāda kursa konsekventa ieturēšana noveda pie tā, ka jau 1995. gadā Latvija tika uzņemta ES kā asociatīvais loceklis. Kopš šī brīža ES Vides aizsardzības nostādnes kalpo par stūrakmeni nacionālās Vides aizsardzības politikas, stratēģijas un likumdošanas attīstībā. Likumdošanas tuvināšanas procesu ES raksturo no vienas puses ES likumdošanas aktu transpozīcija nacionālā likumdošanā (formāla saskaņošana), no otras - likumdošanas praktiskā ieviešana - nepieciešamo administratīvo struktūru, atbilstoša finansējuma nodrošinājums un cilvēku resursu sagatavošana. ES likumu reālai transpozīcijai, mūsu valstī kopumā un Latgales reģionā it sevišķi, trūkst akadēmiski izglītotu speciālistu, kuri spējīgi veikt vispusīgu vides problēmu analīzi. Teorētiskās un praktiskās zināšanas, kas nepieciešamas šāda rakstura darba veikšanai, nodrošina vides zinātnes, ekoloģijas un ģeogrāfijas studijas.

Nepieciešamību, ka Latvijā jaunieši akadēmisko bakalaura studiju gaitā apgūst zinātnisku pamatu profesionālajai darbībai, attīstot zinātniskās analīzes spējas un prasmi patstāvīgi risināt problēmas tieši vides zinātnē, nosaka arī tas, ka Latvija salīdzinoši īsā laika sprīdī pēc sociālistiskās sistēmas sabrukuma un tirgus ekonomikas attiecību ieviešanas rūpniecības un lauksamniecības sektorā, piedzīvojusi labklājības un patēriņa kāpumu, sabiedrības ekoloģiskā pēdas nospieduma1 paplašināšanos un negatīvās antropogēnās ietekmes uz vidi strauju pieaugumu. Šo procesu blakusparādību (dabisko dzīvotņu degradācija, augošs vides piesārņojuma līmenis u.c.) vēlākai novēršanai, kā liecina ES esošo dalībvalstu pieredze, ir jātērē milzīgi līdzekļi no valstu budžetiem, tādā veidā nelietderīgi izlietojot naudas līdzekļus. Tāpēc Latvijas Republikas investīcijas akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” attīstīšanā un nostiprināšanā faktiski ir investīcijas valsts finansu resursu ekonomēšanai un lietderīgai izmantošanai nākotnē.

Turklāt šāda valsts politika tieši sasaucas ar ilgtspējīgas attīstības un Eiropas Savienības dabiskās vides saglabāšanas pamatnostādnēm Baltijas jūras reģionā, kuras ietvertas “Baltijas vietējā Agenda 21” (Baltic Local Agenda 21; http://www.ee/baltic21), kā arī “Baltijas vietējā Agenda 21 Izglītībai” un Hāgas deklarācijā (An Agenda 21 for the Baltic Sea Region Sector Report - Education [Baltic 21E]; http://www.ee/baltic21): “Izglītība un sagatavošana ilgtspējīgai attīstībai ir mācīšanās, kas nepieciešama, lai saglabātu un uzlabotu ekonomiskos, vides un sociālos mūsu un nākamo paaudžu dzīves aspektus“. No tā izriet, ka ilgtspējīgas attīstības jautājumu risināšanai Baltijas jūras reģionā ir nepieciešami augstā akadēmiskā un profesionālā līmenī sagatavoti speciālisti, kas spēs realizēt Agenda 21 rīcības programmu ne tikai centrā, bet arī citos Latvijas reģionos, t.sk. Latgalē. Tieši vides zinātnes studijas valstī nodrošina šāda rakstura speciālistu sagatavošanu, kā arī iespējas izstrādāt un praktiski realizēt valsts līdzsvarotas un ilgtspējīgas attīstības koncepcijas.

Ņemot vērā augstāk minētos faktus, lai mazinātu attiecīgā profila speciālistu trūkumu reģionā, 2001./2002. studiju gadā Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātē tika uzsākta jaunas akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Vides zinātne“ realizācija. Pašlaik identiska studiju programma tiek īstenota Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē. Taču daudziem Latgales reģiona skolu reflektantiem

bieži vien nav iespējams uzsākt studijas Rīgā finansiālu iemeslu dēļ, bet tie nedaudzie reģiona pārstāvji, kuri absolvējuši LU, pamatā cenšas sameklēt darbu Rīgā vai tās tuvumā. Tāpēc,

1 Ekoloģiskais pēdas nospiedums mēra slodzi, kādu noteikta sabiedrība uzspiež dabai; tas uzrāda zemes platību per capita, kāda nepieciešama, lai uzturētu sabiedrības pašreizējo resursu patēriņu un atkritumu likvidēšanas līmeni.

4

http://www.ee/baltic21


ņemot vērā augošo pieprasījumu pēc atbilstoša profila speciālistiem Latgales reģionā, tika radīta iespēja apgūt akadēmisko bakalaura studiju programmu „Vides zinātnē“ arī Daugavpilī.

Akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Vides zinātne“ absolventi varēs kvalificēti darboties un apmierināt konkrētu zinātnes, izglītības un saimniecības nozaru - vides aizsardzības un pārvaldības, reģionālās attīstības un plānošanas, vides izglītības, biomonitoringa, zinātniskās pētniecības u.c. - pašreizējo un perspektīvo pieprasījumu Latgalē.

Akadēmiskā bakalaura studiju programma „Vides zinātne“ tiek realizēta, balstoties uz LR IZM izsniegto Licenci par tiesībām īstenot studiju programmu (Licence Nr. 04041-2; 1.pielikums) un atbilst Augstskolu likumam (papildināts ar grozījumiem 2000. gada 12. decembrī; Likums Saeimā pieņemts 1995. gada 2. novembrī. http://www.aic.lv/Rp/Latv/LIK/augs_likums.htm) un akadēmiskās izglītības standartam (Ministru kabineta noteikumi Nr.2, Rīgā 2002.gada 3.janvārī [prot. Nr. 1, 4.§]: Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu, izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 19.punktu; http://www.aiknc.lv/kopmat/akadizst.htm):

bakalaura studiju programmas ilgums pilna laika studijās: 4 gadi (8 semestri)bakalaura studiju programmas apjoms pilna laika studijās: 163 KP no kuriem bakalaura darbs: 10 KP

bakalaura studiju programmas obligātā (A) daļa: 94 KPbakalaura studiju programmas obligātās izvēles (B) daļa: 61 KPbakalaura studiju programmas brīvās izvēles (C) daļa: 8 KP

bakalaura studiju programmas A un B daļu realizācijā iesaistīto profesoru un asociēto profesoru skaits: 8

Studiju programmas likvidācijas gadījumā akadēmiskās bakalaura studiju programmas studējošajiem tiks nodrošināta iespēja turpināt izglītības ieguvi Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē (2. pielikums).

5

http://www.aiknc.lv/kopmat/akadizst.htm

http://www.aic.lv/Rp/Latv/LIK/augs_likums.htm

2. STUDIJU PROGRAMMAS NOVĒRTĒJUMS

2.1. Studiju programmas mērķis un uzdevumi

Akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Vides zinātne“ galvenais mērķis ir nodrošināt Daugavpils Universitātē imatrikulēto studentu patstāvīgo studiju darbu, apgūstot teorētiskās zināšanas, zinātniski-pētnieciskā darba iemaņas un prasmes, tādā veidā sagatavojot studējošos radošam darbam vides zinātnē (angl. Environmental Science, vāc.val. Naturkunde).

Sekmīgi realizējot studiju programmu, tiek plānots sagatavot starptautiskā līmenī konkurētspējīgus speciālistus ar vispusīgām, mūsdienu līmenim atbilstošām zināšanām vides zinātnē, attīstot zinātniskās analīzes spējas un prasmi patstāvīgi risināt problēmas.

Galvenā mērķa sasniegšanai studiju programmu ietvaros tiek realizēta virkne uzdevumu, no kuriem nozīmīgākie ir:

nodrošināt studējošajiem iespēju kvalitatīvi un sekmīgi apgūt studiju programmu, mācību procesā integrējot dažādas vides zinātnes, ekoloģijas, ģeogrāfijas, Zemes zinātņu un citu dabaszinātņu nozares, kā arī nodrošinot teorijas un prakses savstarpējo saistību;

iepazīstināt studentus ar vides zinātnes likumsakarībām, vides zinātnes sistēmu un nozīmīgāko faktu materiālu, kas turpmāk ļauj studentiem patstāvīgi risināt vides problēmas un rast atbildes uz izvirzītajiem teorētiska un/vai praktiska rakstura jautājumiem;

padziļināt studentu zināšanas par dabas vides un tās pamatkomponentu (ūdeņi, reljefs, augu un dzīvnieku valsts, klimats u.c.), savstarpējo saistību, daudzveidību, evolūciju, kā arī nozīmi cilvēces un dzīvības kā tādas eksistencei uz planētas Zeme;

veidot izpratni par cilvēku sabiedrības teritoriālo organizāciju, iedzīvotājiem, saimniecību un tās attīstības tendencēm, par mūsdienu civilizācijas degradējošo ietekmi uz vidi, kā arī par aktuālajām mūsdienu globālajām un lokālajām problēmām vides jomā;

piedāvāt plašu, studentu interesēm un zinātniskajai specializācijai atbilstošu izvēles kursu klāstu;

laboratorijas darbu un lauka kursu laikā attīstīt un nostiprināt zinātniskā darba prasmes un iemaņas, kā arī prasmi patstāvīgi organizēt pētījumus, iegūt un apstrādāt datus, veikt vides indikatoru monitoringu un noformēt zinātnisko pētījumu atskaites;

veicināt sadarbību starp studentiem un mācībspēkiem, iesaistot studējošos pētnieciskajā darbā, ES vai LR fondu finansētos zinātniskajos projektos un laboratoriju darbā;

nostiprināt Daugavpils Universitātes saikni ar Latgales reģiona pašvaldībām, uz savstarpējo līgumu pamata veicot zinātniskus pētījumus un izpildot praktiska rakstura līgumdarbus (ietekmes uz vidi novērtējums, vides kvalitātes indikatoru pētījumi, vides monitorings un kartēšana, ĢIS-orientētas praktiskās izstrādes un datu bāzes u.c.);

nodrošināt studiju programmā imatrikulētajiem iespēju apgūt praktiskās iemaņas darbā ar mūsdienīgu, ES prasībām un ISO standartiem atbilstošu zinātnisko aprīkojumu un mēraparatūru un jaunākajiem informācijas tehnoloģiju produktiem (hardware un software), kas tiek izmantoti vides zinātnē;

nemitīgi atjaunot, papildināt un uzlabot studiju programmas zinātnisko, informatīvo un materiāli-tehnisko bāzi;

realizēt augstāk minētos uzdevumus, programmas īstenošanā iesaistot kvalificētu DU un LU akadēmisko personālu, kā arī citu Latvijas un ārvalstu zinātniski pētniecisko un izglītības iestāžu speciālistus.

2.2. Studiju programmas organizācija

6

2.2.1. Studiju programmas organizācija un vadība

Studiju process ir organizēts atbilstoši Daugavpils Universitātes Satversmei, Augstskolu likumam (http://www.aic.lv/Rp/Latv/LIK/augs_likums.htm), akadēmiskās izglītības standartam (http://www.aiknc.lv/kopmat/akadizst.htm) u.c. normatīvajiem dokumentiem, kuri ir spēkā Latvijas Republikā, kā arī saskaņā ar DU Senātā pieņemtiem studijas reglamentējošiem dokumentiem; imatrikulācija notiek saskaņā ar Uzņemšanas noteikumiem DU, kurus ik gadu apstiprina DU Senāts.

Akadēmisko studiju programmas kopējo vadību nodrošina DU Mācību padome, konkrēto jautājumu risināšana ir DMF dekanāta, DMF Bioloģijas un Ģeogrāfijas un Ķīmijas katedru pārziņā, kuras programmas realizācijai pieaicina nepieciešamo akadēmisko personālu. Studijas realizē DMF auditorijās, laboratorijās un citās DU struktūrvienību telpās. Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” praktisko realizāciju vada programmas direktors Dr.biol., profesors Artūrs Škute.

2.2.2. Studiju programmas kvalitātes novērtēšana

Viens no studiju funkcionēšanas būtiskiem aspektiem ir programmas vadības un tās kvalitātes nodrošinājuma sistēmas izveide, ko koordinē DU Mācību padome un DU Studiju kvalitātes novērtēšanas centrs (http://dau.lv/post/sknc.php) Vides zinātnes studiju programmas kvalitātes nodrošinājuma pamatā ir:

studiju programmas satura analīze un izvērtējums, sagatavojot pašnovērtējuma ziņojumus par aizvadīto akadēmisko gadu; iegūtie dati un secinājumi tiek izskatīti katedru un DU Mācību padomes sēdēs, ka arī DU informatīvajās sanāksmēs;

studiju programmas satura, pasniegšanas īpatnību apspriešana starptautiskos forumos(HERODOT ES tematiskais tīkls - http://www.zgis.at/herodotnet) un ar ārzemju sadarbības partneriem (partneri – Bristoles universitāte Lielbritānijā un Vechtas augstskola Vācijā);

studiju procesa analīze un kontrole, ko veic regulāri, sekojot un analizējot studiju programmas saturu DU DMF Domes sēdēs un attiecīgo katedru sēdēs, pasniegšanas kvalitāti (veicot studentu aptauju pēc katra kursa noklausīšanās), studentu un absolventu attieksmi (aptaujas), formālos un cita veida programmas apguves sekmības rādītājus (studentu sekmību, konkurētspēju darba tirgū);

studiju procesa un pētnieciskā darba integrācijas pastiprināšana, uzskatot to par būtisku kvalitātes nodrošināšanas sistēmas sastāvdaļu;

studiju procesa stratēģiskā plānošana, analizējot studiju programmas vājās puses, attīstības iespējas un pārējos ar to saistītos aspektus.Studiju procesa kvalitātes un vadības nodrošināšanas sistēmas mērķis ir garantēt

programmas satura atbilstību vides zinātnē un izglītībā pastāvošajām prasībām, kā arī Latvijas un Eiropas Savienības darba tirgus prasībām.

2.2.3. Studiju plāns, tā uzbūves atbilstība programmas mērķiem un uzdevumiem

Studiju plāns (skat. 3. pielikumu) veidots, ņemot vērā akadēmisko zināšanu apguves secību, studiju kursu pēctecību un savstarpējo saikni, kā arī nepieciešamību izlīdzināt studiju programmā imatrikulēto studentu zināšanu līmeni gadījumos, kad vidusskolā kāds priekšmets nav apgūts studijām augstskolā nepieciešamajā līmenī. Pēdējais ir sevišķi aktuāls studiju akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” sekmīgai apguvei un studējošo tālākai zinātniskai un/vai profesionālai izglītībai nepieciešamajos ķīmijas cikla, svešvalodu un informācijas tehnoloģiju kursos.

Studiju plāna tematiskā un kalendārā struktūra nodrošina arī plašu, studentu interesēm un zinātniskajai specializācijai atbilstošu obligātās izvēles kursu klāstu. B sadaļā ietvertie kursi

7

http://www.zgis.at/herodotnet

http://dau.lv/post/sknc.php

http://www.aiknc.lv/kopmat/akadizst.htm

http://www.aic.lv/Rp/Latv/LIK/augs_likums.htm

sniedz iespējas studentiem padziļināti apgūt svarīgākās vides zinātnes, ekoloģijas, ģeogrāfijas vai to saskarzinātņu apakšnozares, kas ir būtiskas studentu patstāvīgajā pētnieciskajā darbā un nepieciešamas bakalaura darba sekmīgai izstrādei.

Daļa no obligātās izvēles kursiem satura ziņā ir saistīti ar profesionālo studiju programmu “Tūrisms un reģionālās attīstības plānošana” un tiek piedāvāti studentiem, kuri izsaka vēlmi tālāk turpināt profesionālās studijas uz akadēmiskās bakalaura izglītības “Vides zinātne” bāzes.

2.3. Studiju programmas struktūraAkadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” kopapjoms ir 163

kredītpunkti (KP). No minētā apjoma 5 KP ir specializētie lauku kursi vides zinātnē (14 dienas 2.semestrī, 14 dienas 4.semestrī un 6 dienas 6.semestrī), 12 KP nodrošina bakalaura darba izstrādāšana (2 studiju darbi [bakalaura darba projekti], attiecīgi 2. un 3.studiju gadā) un aizstāvēšana (4.st.gadā), bet 151 KP veido teorētiskie un praktiskie A, B un C daļu kursi.

A daļa: OBLIGĀTIE KURSI VIDES ZINĀTNĒ, EKOLOĢIJĀ UN ĢEOGRĀFIJĀ. Šīs daļas kursu studijas ir obligātas visiem akadēmiskajā programmā imatrikulētajiem studentiem. Tajā ietilpst vides zinātnes, ekoloģijas un ģeogrāfijas teorētiskie un praktiskie pamatkursi, kā arī citu dabaszinātņu vispārīgie pamatkursi, kas izlīdzina studentu zināšanu līmeni un dod vispusīgas zināšanas, prasmes un iemaņas galvenajās vides zinātņu saskarnozarēs. Īpaša uzmanība veltīta lauka kursiem, kuri nostiprina teorētiskās un praktiskās zināšanas, attīsta prasmes un iemaņas, ļauj studentiem optimālāk plānot turpmāko specializāciju un B daļas kursu izvēli. Apgūstot A daļas teorētiskos un praktiskos kursus, students iegūst 77 KP, sekmīgi izpildot lauku kursu uzdevumus – 5 KP, kā arī izstrādājot un aizstāvot bakalaura darbu – 12 KP. Kopumā A bloks veido 94 KP jeb 58% no kopējā kredītpunktu skaita, kas nepieciešams, lai iegūtu bakalaura akadēmisko grādu vides zinātnē (1.att.).

B daļa: OBLIGĀTĀS IZVĒLES KURSI VIDES ZINĀTNĒ, EKOLOĢIJĀ UN ĢEOGRĀFIJĀ. Šajā studiju programmas sadaļā ietvertie kursi nodrošina iespējas studentiem izvēlēties padziļinātu svarīgāko vides zinātņu, ģeogrāfijas vai to saskarzinātņu apakšnozaru apguvi. Studentu specializācijas virzieni izriet no katedru un zinātniski pētniecisko struktūrvienību piedāvātajiem specializācijas virzieniem. Studentiem ir iespējas apgūt arī plaši pielietojamas zināšanas vides projektu sagatavošanā un vadībā, zinātnisko publikāciju sagatavošanā, zinātniski pētnieciskajā darbā, vides tiesību pamatos u.c. Apgūstot B daļā izvēlētos kursus studentam jāiegūst vismaz 61 KP, jeb 37% no kopējā nepieciešamā KP skaita (1.att.).

C daļa: BRĪVAS IZVĒLES KURSI. Šajā studiju programmas sadaļā iekļauti brīvas izvēles kursi, no kuriem studenti var izvēlēties dažādus humanitāro un sociālo zinātņu kursus. Apgūstot šīs daļas kursus, studentam ir jāiegūst vismaz 8 KP, kas ir 5% no kopējā nepieciešamā KP skaita (1.att.).

1. att. A, B un C daļu īpatsvars bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” struktūrā.

8

A un B daļas vides zinātnes, ekoloģijas un ģeogrāfijas cikla kursu ietvaros 1352 akadēmiskās kontaktstundas ir paredzētas lekciju kursiem, 1122 akadēmiskās kontaktstundas - laboratorijas darbiem, praktiskajiem darbiem un semināru nodarbībām. Attiecīgi studiju programmas teorētiskās un praktiskās daļas attiecība ir 55% 45% (2.att.). Turklāt praktiskās nodarbības papildina arī 272 st. apjoma lauku kurss (112 akadēmiskās kontaktstundas attiecīgi 1. un 2.studiju gadā, 48 akadēmiskās kontaktstundas 3.studiju gadā).

2.att. Attiecība starp A un B daļās ietverto vides zinātnes, ekoloģijas un ģeogrāfijas cikla kursu teorētisko un praktisko daļu (procentos no kopējā kontaktstundu skaita)

A un B daļas kursus, saskaņā ar programmas studiju plānu (3.pielikums), plānots realizēt 4 studiju gadu laikā, C daļas kursus – 1 līdz 4 studiju gadā, lauku kursi paredzēti 1. studiju gada 2.semestrī, 2. studiju gada 4.semestrī un 3. studiju gada 6.semestrī. Studentu zinātniskajam darbam, kas ļauj iegūt datus un faktoloģisko materiālu bakalaura darba izstrādei, ir atvēlēti 2. un 3. studiju gads. Bakalaura darba izstrāde un aizstāvēšana norisinās 4.studiju gadā (3.att.).

1.studiju gads 2.studiju gads 3.studiju gads 4.studiju gads1. semestris 2. semestris 3. semestris 4. semestris 5. semestris 6. semestris 7. semestris 8. semestris

A daļa: obligātie kursi vides zinātnē, ekoloģijā un ģeogrāfijā (77 KP)

B daļa: obligātās izvēles kursi vides zinātnē, ekoloģijā un ģeogrāfijā (jāiegūst vismaz 61KP)

C daļa: brīvās izvēles kursi (jāiegūst vismaz 8 KP)Lauku kurss

(2 KP)Lauku kurss

(2 KP)Lauku kurss

(1 KP)Studiju darbs (bak.

darba projekts) (1 KP)Studiju darbs (bak.

darba projekts) (1 KP)Bakalaura darbs (10

KP)

3.att. A, B un C daļas kursu, kā arī lauku kursu un studentu zinātniskā darba (studiju darbi jeb bakalaura darba projekti un bakalaura darbs) laika plānojums.

9

2.4. Studiju programmas saturs

AKADĒMISKĀ BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMA “VIDES ZINĀTNE”

1.tabula A, B un C daļas studiju kursu saraksts

Nr.p.k.

Studiju gads Docētājs Kontakt-stundas

Kredīts Pārbaudījums

A daļa: OBLIGĀTIE KURSI VIDES ZINĀTNĒ, EKOLOĢIJĀ UN ĢEOGRĀFIJĀ (94 KP)1. Ievads vides zinātnē asist. D.Gruberts 48 3 eksāmens2. Vispārīgā ekoloģija prof. A.Škute 48 3 eksāmens3. Vispārīgā ģeoloģija lekt. J.Soms 64 4 eksāmens4. Datorzinību pamati asoc. prof. P.Drozdovs 48 3 eksāmens5. Augsnes zinātne asist. D.Gruberts 48 3 eksāmens6. Vispārīgā bioloģija prof. A.Barševskis 48 3 eksāmens7. Klimatoloģija ar meteoroloģijas pamatiem asist. D.Gruberts 48 3 eksāmens8. Lauka kurss vides zinātnē: ĪADT kompleksā

izpēteprof. A.Škute, lekt. J.Soms, as. D.Gruberts

112(14 d.)

2 diferencētā ieskaite

9. Ģeomorfoloģija lekt. J.Soms 48 3 eksāmens10. Pasaules reģionālā ģeogrāfija asist. I.Matisovs 48 3 eksāmens11. Nozares svešvaloda un terminoloģija DU Angļu val.kat.

DU Vācu val.kat.96 6 ieskaite un

eksāmens12. Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas lekt. J.Soms 48 3 eksāmens13. Studiju darbs (bakalaura darba projekts) Darba vadītājs 12 1 aizstāvēšana14. Lauka kurss vides zinātnē: vides

monitoringsprof. A.Škute, lekt. J.Soms, as. D.Gruberts

126(14 d.)


15. Vides piesārņojums lekt. J.Kirilovadoc. M.Gorskis

96 6 eksāmens

16. Notekūdeņu attīrīšana un atkritumu pārstrāde

lekt. S.Osipovs 48 3 eksāmens

17. Dabas resursu izmantošanas stratēģija asist. D.Gruberts 48 3 eksāmens18. Bioloģiskā daudzveidība prof. A.Barševskis 48 3 eksāmens19. Plānošanas pamati lekt. S.Rutkovska 48 3 eksāmens20. Latvijas ģeogrāfija lekt. J.Soms

lekt. S.Rutkovska64 4 eksāmens

21. Studiju darbs (bakalaura darba projekts) Darba vadītājs 12 1 aizstāvēšana22. Lauka kurss vides zinātnē: vides pārvaldība

un aizsargājamās dabas teritorijaslekt. S.Rutkovska, asist. I.Matisovs

48(6 d.)


23. Vides politika un pārvalde prof. A.Škute 64 4 eksāmens24. Bioindikācija un monitorings as. D.Gruberts 48 3 eksāmens25. Antropoekoloģija un ekotoksikoloģija asoc.prof. N.Škute, lekt.

J.Kirilova64 4 eksāmens

26. Vides tiesības un likumdošana prof. A.Škute 32 2 eksāmens27. Ietekmes uz vidi novērtējums un riska

analīzeprof. A.Škute 48 3 eksāmens

28. Degradētās vides rekultivācija prof. A.Škute 32 2 eksāmens29. Bakalaura darbs vides zinātnē Darba vadītājs 26 10 aizstāvēšana

10

1.tabulas turpinājums

A, B un C daļas studiju kursu sarakstsNr.p.k.



B daļa: OBLIGĀTIE IZVĒLES KURSI VIDES ZINĀTNĒ, EKOLOĢIJĀ UN ĢEOGRĀFIJĀ (studentiem jāiegūst vismaz 61 KP)

1. Dabas zinātņu pamati lekt. I.Kokina 48 3 ieskaite2. Fiziskās ģeogrāfijas pamati lekt. S.Rutkovska 64 4 eksāmens3. Ķīmija ar ievadu ģeoķīmijā doc. M.Gorskis 48 3 eksāmens4. Eksperimentālas un teorētiskās pētījumu

metodes dabaszinātnēsasoc.prof. A.Salītis 32 2 ieskaite

5. Cilvēka ģeogrāfijas pamati asist. I.Matisovs 64 4 eksāmens6. Matemātiskās un statist. metodes vides zin. doc. A.Sondore 48 3 ieskaite7. Kartogrāfija lekt. J.Soms 54 3 eksāmens8. Zemes fizika prof. G.Liberts 48 3 ieskaite9. Bioģeogrāfija asist. J.Paidere 48 3 eksāmens10. Okeanogrāfija asist. D.Gruberts 48 3 eksāmens11. Ievads Zemes tālizpētē lekt. J.Soms 32 2 ieskaite12. Hidroloģija asist. D.Gruberts 48 3 eksāmens13. Līdzsvara un enerģijas paradības dabā asoc.prof. A.Salītis

prof. K.Bartels32 2 ieskaite

14. Dabas aizsardzība prof. A.Škute 48 3 eksāmens15. Ainavu zinātne asist. I.Matisovs 48 3 eksāmens16. Hidroekoloģija prof. A.Škute 32 2 ieskaite17. Baltijas jūras dabas apstākļi un tās

aizsardzībalekt. J.Soms 32 2 eksāmens

18. Vides piesārņojuma analīzes metodes lekt. S.Osipovs 64 4 eksāmens19. Ekonomiskā ģeogrāfija lekt. S.Rutkovska 48 3 eksāmens20. Iedzīvotāju un apdzīvojuma ģeogrāfija lekt. S. Rutkovska 32 2 eksāmens21. Lauksaimniecības ekoloģija prof. A.Škute 32 2 eksāmens22. Vides ģeogrāfijas pamati prof. A.Melluma 48 3 eksāmens23. Baltijas jūras reģiona ģeogrāfija lekt. S.Rutkovska 64 4 eksāmens24. Ražošanas procesu vides kontrole prof. A.Škute 32 2 eksāmens25. Latgales novada kultūrvēsture un ģeogrāfija lekt. J.Soms 32 2 ieskaite28. Vides projektu izstrāde un vadība lekt. R.Klepre 32 2 eksāmens29. Ilgtspējīga attīstība Baltijas jūras reģionā doc. M.Gorskis 32 2 eksāmens30. Hidroekoloģisko pētījumu metodes asist. D.Gruberts 32 2 ieskaite31. Vides psiholoģija DU Psiholoģijas kat. 32 2 eksāmens32. Mežu resursi un to pārvalde lekt. P.Evarts-Bundars 48 3 ieskaite

C daļa: BRĪVAS IZVĒLES KURSI(studentiem jāiegūst vismaz 8 KP)

1. Latvijas kultūras vēsture 32 2 ieskaite2. Pasaules kultūras vēsture 32 2 ieskaite3. Reliģiju vēsture 32 2 ieskaite4. Filozofijas pamati 32 2 ieskaite5. Ētika 32 2 ieskaite6. Estētika 32 2 ieskaite7. Socioloģija 32 2 ieskaite8. Ekonomikas pamati 32 2 ieskaite9. Politoloģija 32 2 ieskaite

11

2.tabulaA, B un C daļas studiju kursu sadalījums saskaņā ar studiju plānu

Nr.p.k.



1.studiju gads, 1. semestrisA daļa [kred: 13]

1. Ievads vides zinātnē asist. D.Gruberts 48 3 eksāmens2. Vispārīgā ekoloģija prof. A.Škute 48 3 eksāmens3. Vispārīgā ģeoloģija lekt. J.Soms 64 4 eksāmens4. Datorzinību pamati asoc.prof. P.Drozdovs 48 3 eksāmens

B daļa [jāiegūst vismaz kred: 8]1. Dabas zinātņu pamati lekt. I.Kokina 48 3 ieskaite2. Fiziskās ģeogrāfijas pamati lekt. S.Rutkovska 64 4 eksāmens3. Ķīmija ar ievadu ģeoķīmijā doc. M.Gorskis 48 3 eksāmens4. Eksperimentālās un teorētiskās pētījumu

metodes dabaszinātnēsasoc.prof. A.Salītis 32 2 ieskaite

C daļa [kred: 2]

1.studiju gads, 2. semestrisA daļa [kred:11]

1. Augsnes zinātne asist. D.Gruberts 48 3 eksāmens2. Vispārīgā bioloģija prof. A.Barševskis 48 3 eksāmens3. Klimatoloģija ar meteoroloģijas pamatiem asist. D.Gruberts 48 3 eksāmens4. Lauka kurss vides zinātnē: ĪADT kompleksā

izpēteprof. A.Škute, lekt. J.Soms, as. D.Gruberts

112(14 d.)


B daļa [jāiegūst vismaz kred: 9 ]1. Cilvēka ģeogrāfijas pamati asist. I.Matisovs 64 4 eksāmens2. Matemātiskās un statist. metodes vides zin. doc. A.Sondore 48 3 ieskaite3. Kartogrāfija lekt. J.Soms 54 3 eksāmens4. Zemes fizika prof. G.Liberts 48 3 ieskaite

C daļa [kred: 0]


1. Ģeomorfoloģija lekt. J.Soms 48 3 eksāmens2. Pasaules reģionālā ģeogrāfija asist. I.Matisovs 48 3 eksāmens3. Nozares svešvaloda un terminoloģija DU Angļu valodas kat.

DU Vācu valodas kat.48 3 ieskaite

B daļa [jāiegūst vismaz kred: 10]1. Bioģeogrāfija asist. J.Paidere 48 3 eksāmens2. Okeanogrāfija asist. D.Gruberts 48 3 eksāmens3. Ievads Zemes tālizpētē lekt. J.Soms 32 2 ieskaite4. Hidroloģija asist. D.Gruberts 48 3 eksāmens5. Līdzsvara un enerģijas parādības dabā prof. K.Bartels 32 2 ieskaite

C daļa [kred: 2]

12

Nr.p.k.



2.studiju gads, 4. semestris

A daļa [kred: 9]1. Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas lekt. J.Soms 48 3 eksāmens2. Nozares svešvaloda un terminoloģija DU Angļu valodas kat.

DU Vācu valodas kat.48 3 eksāmens

3. Studiju darbs (bakalaura darba projekts) Darba vadītājs 12 1 aizstāvēšana4. Lauka kurss vides zinātnē: vides

monitoringsprof. A.Škute, lekt. J.Soms, as. D.Gruberts

112(14 d.)


B daļa [jāiegūst vismaz kred: 8]1. Dabas aizsardzība prof. A.Škute 48 3 eksāmens2. Ainavu zinātne asist. I.Matisovs 48 3 eksāmens3. Hidroekoloģija prof. A.Škute 32 2 ieskaite4. Baltijas jūras dabas apstākļi un tās

aizsardzībalekt. J.Soms 32 2 eksāmens

C daļa [kred: 2]


A daļa [kred: 12]1. Vides piesārņojums lekt. J.Kirilova

doc. M.Gorskis96 6 eksāmens

2. Notekūdeņu attīrīšana un atkritumu pārstrāde

lekt. S.Osipovs 48 3 eksāmens

3. Dabas resursu izmantošanas stratēģija asist. D.Gruberts 48 3 eksāmens

B daļa [jāiegūst vismaz kred: 8]1. Vides piesārņojuma analīzes metodes lekt. S.Osipovs 64 4 eksāmens2. Ekonomiskā ģeogrāfija lekt. S.Rutkovska 48 3 eksāmens3. Iedzīvotāju un apdzīvojuma ģeogrāfija asist.. I.Matisovs 32 2 eksāmens4. Lauksaimniecības ekoloģija asist. J.Paidere 32 2 eksāmens

C daļa [kred: 0]


A daļa [kred: 12]1. Bioloģiskā daudzveidība prof. A.Barševskis 48 3 eksāmens2. Plānošanas pamati lekt. S. Rutkovska 48 3 eksāmens3. Latvijas ģeogrāfija lekt. J.Soms

lekt. S. Rutkovska64 4 eksāmens

4. Studiju darbs (bakalaura darba projekts) Darba vadītājs 12 1 aizstāvēšana5. Lauka kurss vides zinātnē: vides pārvaldība

un aizsargājamās dabas teritorijaslekt. S.Rutkovska, asist. J.Paidere

48(6 d.)


B daļa [jāiegūst vismaz kred: 7]1. Vides ģeogrāfijas pamati prof. A.Melluma 48 3 eksāmens2. Baltijas jūras reģiona ģeogrāfija lekt. S.Rutkovska 64 4 eksāmens3. Ražošanas procesu vides kontrole lekt. S.Osipovs 32 2 ieskaite4. Latgales novada kultūrvēsture un ģeogrāfija lekt. J.Soms 32 2 ieskaite

C daļa [kred: 0]

13

Nr.p.k.




1. Vides politika un pārvalde prof. A.Škute 64 4 eksāmens2. Bioindikācija un monitorings asist. D.Gruberts 48 3 eksāmens3. Antropoekoloģija un ekotoksikoloģija asoc.prof. N.Škute, lekt.

J.Kirilova64 4 eksāmens

4. Vides tiesības un likumdošana prof. A.Škute 32 2 eksāmens

B daļa [jāiegūst vismaz kred: 6]1. Vides projektu izstrāde un vadība lekt. R.Klepere 32 2 eksāmens2. Ilgtspējīga attīstība Baltijas jūras reģionā doc. M.Gorskis 32 2 eksāmens3. Hidroekoloģisko pētījumu metodes asist. D.Gruberts 32 2 ieskaite

C daļa [kred: 2]4.studiju gads, 8. semestrisA daļa [kred: 15]

1. Ietekmes uz vidi novērtējums un riska analīze

prof. A.Škute 48 3 eksāmens

2. Degradētās vides rekultivācija prof. A.Škute 32 2 eksāmens3. Bakalaura darbs vides zinātnē Darba vadītājs 26 10 aizstāvēšana

B daļa [jāiegūst vismaz kred: 5]1. Vides psiholoģija DU Psiholoģijas kat. 32 2 eksāmens2. Mežu resursi un to pārvalde lekt. P.Evarts-Bundars 48 3 ieskaite

Kopā kred: 163

2.5. Imatrikulācijas noteikumi

Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un Matemātikas fakultātē dod iespēju apgūt akadēmisko bakalaura studiju programmu “Vides zinātne” Latvijas Republikas pilsoņiem un LR patstāvīgajiem iedzīvotājiem neatkarīgi no dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, politiskajiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības, nodarbošanās un dzīves vietas. Citu valstu pilsoņi studiju programmu var apgūt uz īpaša līguma pamata.

Stājoties DU DMF, Uzņemšanas komisijā ir jāiesniedz dokumentu par vidējo izglītību (oriģinālu vai kopiju), izziņu par veselības stāvokli (veidlapa Nr.086-U), 6 fotokartītes (izmērs 3 x 4 cm, vismaz viena krāsaina), pasi (jāuzrāda personiski). Par dokumentu noformēšanu jāmaksā 3 Ls.

Reflektantu ieskaitīšana studiju programmā notiek konkursa kārtībā pēc ģeogrāfijas un bioloģijas studiju rezultātiem vidējās mācību iestādēs (atzīme vidējo izglītību apliecinošā dokumentā). Reflektantiem, kuri nav kārtojuši valsts centralizēto eksāmenu ģeogrāfijā un bioloģijā, ir jākārto iestājpārbaudījumi. Ārpus konkursa pēc iestājpārbaudījuma sekmīgas nokārtošanas, studiju programmā tiek ieskaitīti bāreņi un personas, kas palikušas bez vecāku apgādības, kā arī kareivji, kas atvaļināti no dienesta LR Bruņotajos spēkos imatrikulācijas gadā.

Studentu ieskaitīšana studiju programmā notiek, pretendentiem iesniedzot uzņemšanas komisijā vidējo izglītību apliecinošā dokumenta oriģinālu.

14

2.6. Studiju programmas praktiskā realizācija

2.6.1. Studiju procesa ilgums

Akadēmisko bakalaura studiju programmu “Vides zinātne” klātienē, pilna laika studiju formā paredzēts apgūt 4 studiju gados, studijas realizējot 8 semestros (4.att.), katra semestra noslēgumā studentu zināšanas tiek pārbaudītas sesijas laikā. Studiju programmas apgūšanas gaitā studentiem jāiegūst nepieciešamais kredītpunktu skaits, jāizstrādā un jāaizstāv bakalaura darbs vides zinātnē. Ja pēc studiju programmas sekmīga noslēguma tiek apgūta profesionālā programma “Ģeogrāfijas skolotājs” vai “Tūrisma un teritoriālās attīstības plānotājs”, studiju ilgums ir 6 gadi.

12.semestris 6.gads

Prof

esio

nālās

stud

ijas11.semestris

10.semestris 5.gads9.semestris

Aka

dēm

iskā

ba

kala

ura

stud

iju

prog

ram

ma

4.gads 8.semestris izvēle7.semestris

3.gads 6.semestris5.semestris



4.att. Studiju programmas realizācijai nepieciešamā laika sadales struktūra.

2.6.2. Izmantotās studiju formas

Studijas notiek Daugavpils Universitātē Dabaszinātņu un matemātikas fakultātē klātienē par valsts budžeta un fizisku vai juridisku personu iemaksātiem studiju maksas līdzekļiem.

Realizējot studiju programmu, tiek izmantotas tradicionālās akadēmiska darba formas., t.i. – katrā studiju kursā ir paredzēta teorētiskā daļa (lekciju kurss) un laboratorijas praktikums, atsevišķos gadījumos (skat. studiju plānu 3. pielikumā), darbs tiek organizēts arī semināru nodarbību un “prāta vētras” formā. Izņēmums ir studiju kursi “Datorzinību pamati”, “Svešvaloda” un „Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas“, kuru specifika nosaka plašu individuāla darba metodes pielietojumu, neizmantojot lekcijas kā mācību formu, un lauka kursi vides zinātnē, kur dominē individuālais un grupu darbs. Salīdzinoši plašo lekciju īpatsvaru kursu apjomā (50 un vairāk % no studiju kursa kontaktstundu apjoma) galvenokārt nosaka tas, ka studiju programma joprojām ir diezgan vāji nodrošināta ar mūsdienīgu (un līdz ar to arī ļoti dārgu), katram studentam individuāli pieejamu studiju literatūru. Lai kompensētu minētos

15

Dabaszinātņu bakalaura

diploms vides zinātnē

Profesionālāsizglītības diploms

VIDES ZINĀTNE

Dabaszinātņu bakalaura

diploms vides zinātnē

un

Tūrisma un reģionālās attīstības plānotājs

Ģeogrāfijas skolotājs

trūkumus un studiju programmas kursi neiegūtu “Salaminkas laiku” raksturu, iesaistītie docētāji lekcijās plaši izmanto moderno audiovizuālās prezentācijas tehniku, adaptētus un pavairotus izdales materiālus (skat. 6. pielikumu), kā arī paši gatavo studiju-metodiskos līdzekļus. Nepietiekamo nodrošinājumu ar studiju literatūru daļēji izdevies kompensēt, no vienas puses, iegādājoties jaunākos izdevumus vides zinātnē, ekoloģijā, ģeogrāfijā u.c. ar INTERNET veikalu starpniecību, galvenokārt AMAZON tīklā (http://www. amazon.co.uk ) – periodā, kas aizvadīts kopš iepriekšējās akreditācijas, bibliotēka ir papildināta ar 408 bibliogrāfiskajam vienībām – no otras puses, studējošajiem radot iespēju plaši izmantot kursu programmās ieteiktos INTERNET resursus. Pēdējais ir iespējams, pateicoties 2003. gada pavasarī izveidotajai Ģeomātikas mācību laboratorijai un DMF datorklasei, kas nodrošina WWW-tīkla pieslēgumu un garantē katram imatrikulētajam studentam pieeju virtuālajiem izziņas un studiju līdzekļiem.

2.6.3. Attiecība starp kontaktnodarbībām un studentu patstāvīgo darbu

Studiju programmā, ņemot vērā augstāko akadēmisko izglītību reglamentējošos dokumentus un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē realizējamo radniecīgu studiju programmu pieredzi, ir pieņemta sekojoša attiecība starp kontaktnodarbībām un studentu patstāvīgo darbu: 1 kredītpunkts (40 akadēmisko stundas) = 16 kontaktstundas + 24 studentu patstāvīgā darba stundas. 1 kredītpunkts atbilst atbilst 1,5 ECTS (European Credit Transfer-System) vienībām. Realizējot programmu, studiju slodze ir no 24 līdz 30 kontaktstundām nedēļā, attiecīgi summējot ar patstāvīgajam darbam nepieciešamo laiku, iegūstam 60 līdz 75 akadēmiskās stundas nedēļā.

2.6.4. Lauka kursu organizēšana un norise

Lai nostiprinātu teorētisko kursu, laboratorijas darbu un praktisko darbu laikā iegūtās teorētiskās zināšanas, prasmes un iemaņas, vides zinātnes studiju programmas studentiem ir paredzētas vasaras lauka kursi. Lauka kursi (mācību prakses) studiju programmā “Vides zinātne” tiek organizēta DA Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās saskaņā ar esošo LR vides likumdošanu nav administrācijas vai arī nav izstrādāti individuālie aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi. Mācību prakses kopējais ilgums 5 nedēļas un tās kredīts ir 5 KP. Mācību prakse atbilstoši studiju plānam (3.pielikums) notiek 1. studiju gada 2.semestrī – 2 nedēļas vasarā; 2. studiju gada 4.semestrī – 2 nedēļas vasarā, 3. studiju gada 6.semestrī – 1 nedēļa vasarā.

Integrētajos lauka kursos studenti tiek ievadīti dabas un vides zinātnē veicamo pētījumu praksē, tiek aktualizētas viņu teorētiskās atziņas, kuras gūtas no lekciju kursa un kamerāliem praktiskiem darbiem, sagatavojot turpmākai vides zinātnes un reģionālās plānošanas kursu apguvei un specializācijas izvēlei. Dabā studenti

apgūst bioģeocenozes uzbūves un ekoloģiskās dažādības, novietojuma, stāvokļa, klasifikācijas, aprakstīšanas un kartēšanas metodes,

apgūst kvartāra virsmas nogulumu izpētes, kartēšanas un ekoģeoloģisko lietišķo karšu sastādīšanas un gruntsūdeņu piesārņojuma riska paredzēšanas metodes

apgūst augsnes morfoloģisko pazīmju, ģenēzes un augsnes klasifikācijas, aprakstīšanas un kartēšanas metodes,

apgūst veģetācijas un dzīvnieku valsts pētīšanas, datu analīzes un apstrādes metodes, veic reljefa, veģetācijas, dzīvnieku un augu valsts, mikroklimata savstarpējās

saistības izpēti; praktiski iepazīstas ar biežāk izmantotajām biomonitoringa metodēm.

16

http://www.amazon.co.uk/

Mācību prakses laikā studenti izstrādā individuālos darbus, prakses rezultāti tiek prezentēti izstādē un noslēguma konferencē. Nolikumu par mācību praksi apstiprina DMF Dome. Mācību prakse ir neatņemama un obligāta studiju procesa sastāvdaļa.

2.7. Ar studiju programmu saistītā pētnieciskā darbība

2.7.1. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs. Pētnieciskā un studiju darba mijiedarbība

Ar akadēmisko studiju programmu “Vides zinātne” saistīto pētījumu galvenie virzieni ir: ūdenstilpju un ūdensteču hidroloģiskā, hidroķīmiskā, hidrobioloģiskā un

ģeomorfoloģiskā izpēte; mitrāju bioloģiskā un ģeogrāfiskā izpēte; īpaši aizsargājamo dabas teritoriju monitorings, apsaimniekošanas un ilgtspējīgas

attīstības plānu izstrāde; jaunu aizsargājamo dabas teritoriju izveidošana, to funkcionālā zonējuma shēmu

izstrāde, dabas aizsardzības režīma noteikšana un praktisko ieteikumu un pasākumu realizācijas plāna izstrāde;

bioloģiskā monitoringa metožu aprobācija un jaunu bioindikatoru pētījumi; pazemes ūdeņu kvalitātes izpēte un monitorings; darbs pie ūdenstilpju un ūdensteču tipoloģijas izstrādes un ūdens kvalitātes kritēriju

definēšanas atbilstoši ES Ūdens direktīvai; mūsdienu eksodinamisko ģeoloģisko procesu un vides stāvokļa savstarpējās saistības

likumsakarību izpēte; atsevišķu reģionu saimnieciskās un demogrāfiskās struktūras izmaiņu izpēte,

ilgtspējīgas attīstības un reģionālā plānošana, reģiona tūrisma resursi, to novērtējums un tūrisma attīstības iespēju analīze; vides stāvokļa novērtējums, ietekmes uz vidi riska novērtējums; reģionālās ĢIS datu bāzes uzkrāšana un attīstīšana; bioloģiskās daudzveidības izpēte un novērtēšana; floras un faunas aizsardzības problēmas saskaņā ar ES Sugu un biotopu direktīvām.

Studiju programmā iesaistītie docētāji iepazīstināja zinātnieku aprindas ar savu pētījumu rezultātiem, piedaloties zinātniskajās konferencēs Latvijā un ārvalstīs. Aizvadītajā laika posmā dalība ņemta 16 konferencēs, 8 no kurām bija starptautiska rakstura (skat. 6. pielikumu), konferencēs nolasīti 29 referāti. Publikāciju skaits – 17.

Vienlaicīgi docētāji piedalās starptautiskajās, ES atbalstītajās ERASMUS un Phare programmās izglītības satura pilnveidošanas un jaunu mācību līdzekļu izstrādāšanas jomā.

Bioloģijas katedras un Ģeogrāfijas un ķīmijas katedras docētāji, veicot pētījumus promocijas darba vai līgumdarbu ietvaros, iegūto faktu materiālu integrē studiju kursos, tādejādi uzlabojot studiju procesa kvalitāti. Vienlaicīgi, iegūtā zinātnisko pētījumu veikšanas, datu apstrādes un interpretācijas pieredze būtiski ļauj uzlabot studentu zinātnisko darbu (studiju darbi, bakalaura darbi) vadīšanas kvalitāti.

Studiju programmas zinātniski – pētnieciskā bāze 2001. - 2003. gada pamatā tika uzlabota un papildināta, pateicoties aktīvai BO SIA “Limnoloģijas institūts” darbībai. Minētā vienība, izpildot līgumdarbus, ko pasūtījušas valsts institūcijas (LR VARAM), starptautiskie fondi (JICA un PHARE), ka arī piesaistot citus finansējuma avotus (LVAF, WWF u.c.), ieguva līdzekļus, par kuriem tika iegādāta moderna un dārga zinātniskā mēraparatūra un programmnodrošinājums.

17

2.7.2. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbāIepriekšējā nodaļā minētajos pētījumos plaši tiek iesaistīti arī studenti. Studējošie, lauka

apstākļos strādājot kopā ar docētājiem un veicot pētījumu uzdevumu vai programmu, nostiprina teorētiskajos un praktiskajos studiju kursos iegūtās zināšanas un prasmes darbā ar zinātnisko mēraparatūru, mūsdienīgām vides zinātnes jomā izmantojamām informācijas tehnoloģijām (ģeogrāfiskā informācijas sistēma, globālā pozicionēšanas sistēma, datu uzkrāšana un pēcapstrāde un tml.), kā arī apgūst tālākai akadēmiskai un profesionālai izaugsmei tik ļoti nepieciešamās patstāvīguma, korektas zinātniskas metodoloģijas lietošanas un kritiskās iegūto datu izvērtēšanas iemaņas.

Studentu zinātniskais darbs tiek organizēts Bioloģijas katedras un Ģeogrāfijas un Ķīmijas katedras mācībspēku vadībā un neaprobežojas tikai ar bakalaura darba projektu (studiju darbu) un bakalaura darbu izstrādi (7. pielikums). Studenti piedalās zinātniskās ekspedīcijās, projektos, konferencēs, semināros u.c. zinātniskās aktivitātēs. DU ikgadējās zinātniskajās konferencēs ar ziņojumiem uzstājas gan studenti, gan mācībspēki. Šādu kopīgu studentu un mācībspēku sekciju darba organizēšanas pieredzi studiju programmas mācībspēki un studenti vērtē ļoti pozitīvi.

Studentu ziņojumi ir guvuši labus rezultātus ikgadējas DU zinātniskās konferences sekcijās un Jura fonda konkursos. Daudzi studenti jau studiju laika pētījumu rezultātus publicē zinātniskos izdevumos.

3. STUDIJU PROGRAMMAS ĪSTENOŠANAS LĪDZEKĻI

3.1. Studiju programmas akadēmiskais, vispārējais personāls

3.3.1. Akadēmiskā, vispārējā personāla skaitsAkadēmiskās bakalaura studiju programmas „Vides zinātne“ teorētiskos un praktiskos

kursus nodrošina 25 mācībspēki, kuru saraksts sniegts 4.tabulā.4.tabula

Studiju programmas realizēšanā iesaistītie mācībspēki

Nr.p.k.

Vārds, uzvārds Zinātniskais grāds, amats, iestāde

1. Artūrs Škute Dr.sci.biol., profesors (DU Bioloģijas katedra)2. Arvīds Barševskis Dr.sci.biol., profesors (DU Bioloģijas katedra)3. Natālija Škute Dr.sci.biol., asoc. profesore (DU Bioloģijas katedra)4. Inese Kokina Dr.sci.biol., lektore (DU Bioloģijas katedra)5. Pēteris Evarts-Bundars M.sci.biol., lektors (DU Bioloģijas katedra)6. Mihails Gorskis Dr.sci.paed., M.sci.chem., docents (DU Ģeogrāfijas un

Ķīmijas katedra)7. Sergejs Osipovs M.sci.chem., lektors (DU Ģeogrāfijas un Ķīmijas

katedra)8. Jeļena Kirilova M.sci.chem., lektore (DU Ģeogrāfijas un Ķīmijas

katedra)9. Santa Rutkovska M.sci.geogr., lektore (DU Ģeogrāfijas un Ķīmijas

katedra)10.Dāvis Gruberts M.sci.vid.zin., asistents (DU Ģeogrāfijas un Ķīmijas

katedra)11.Ivars Matisovs M.sci.geogr., asistents (DU Ģeogrāfijas un Ķīmijas

18

katedra)12.Juris Soms M.sci.geogr., lektors (DU Ģeogrāfijas un Ķīmijas

katedra)13.Antonijs Salītis Dr.sci.phys., asoc.profesors (DU Fizikas katedra)14.Klauss Bartels Dr.sci.phys., profesors (DU Fizikas katedra)15.Guntis Liberts Dr.sci.phys., profesors (DU Fizikas katedra)16.Aija Melluma Dr.habil.geogr., profesore (LU ĢZZF)17.Anita Sondore Dr.sci.math., docente (DU Matemātikas katedra)18.Irīna Novika M.sci.phyl., lektore (DU Angļu valodas katedra)19.Pāvels Drozdovs Dr.sci.paed., asoc.prof. (DU Informātikas katedra)20.Boriss Volkovičs M.sci.paed., lektors (DU Socioloģijas katedra)21.Irēna Kupšāne M.sci.hyst., asistente (DU Vēstures katedra)22.Valērijs Makarevičs Dr. psych., docents (DU Psiholoģijas katedra)23.Valērijs Dombrovskis Dr. psych., docents (DU Psiholoģijas katedra)24.Ilona Kuņicka M.sci.paed., lektore (DU Ekonomikas katedra)25.Baiba Felce Dr.phyl., lektore (DU Socioloģijas katedra)

Ņemot vērā, ka turpmākajos gados studējošo skaits četrkāršosies, t.i. – studijas tiks realizētas visos četros studiju gados, programmā iesaistīto mācībspēku skaits, saskaņā ar studiju plānu, pieaugs līdz 36- 38 cilvēkiem.

Akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Vides zinātnē“ nodrošināšanā piedalās 25 mācībspēki, no kuriem 8 ir profesori un asociētie profesori (32 %), 4 - docenti (16 %), 10 - lektori (40 %), 3 - asistenti (12%) (skat. 5.attēlu).

5.att. Akadēmiskajā bakalaura studiju programmā „Vides zinātne“ iesaistītā personāla akadēmiskais sastāvs.

3.3.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība Augstskolu likuma prasībām

Akadēmiskā personāla kvalifikācija (4. pielikums) atbilst Augstskolu likuma prasībām par akadēmisko studiju programmas realizēšanu universitātes tipa augstskolā. Turklāt nākamajos studiju gados programmā papildus tiks iesaistīti doktora grādu ieguvušie un

19

profesora vai asociētā profesora amatos ievelētie docētāji. Paralēli tam katedrā tiek risināts jauno mācībspēku kvalifikācijas paaugstināšanas jautājums.

3.3.3. Konkrētas ar personālu saistītas problēmas, kas ietekmē programmas kvalitāti

Kā galvenās ar personālu saistītas problēmas, kas ietekmē vai būtiski var ietekmēt programmas kvalitāti, ir sekojošās:

salīdzinoši liels kontaktstundu apjoms, kas saskaņā ar DU spēkā esošajiem normatīviem, ir jārealizē docētājam, lai izpildītu akadēmisko slodzi – līdz ar to reāli pietrūkst laika zinātniskajiem pētījumiem un metodiskajam darbam, uzlabojot studiju kursu kvalitāti vai sagatavojot jaunos studiju kursus (izdales un uzskates materiālu sagatavošana, laboratorijas darbu praktikumu un aprakstu sagatavošana, mācību līdzekļu veidošana un tml.); patlaban minēto darbu docētāji faktiski veic uz savas personīgās dzīves rēķina - t.i. sestdienās, svētdienās, svētku dienās vai atvaļinājuma laikā;

zemākā līmeņa (asistenti un lektori) akadēmiskā personāla atalgojums, kas patlaban ir zemāks nekā skolā strādājošo pedagogu atalgojums – līdz ar to pastāv draudi, ka jaunie mācībspēki varētu aiziet no DU kā pamatdarba vietas vai aiziet vispār; pēdējā pusgada pieredze rāda, ka sameklēt darbam augstskolā asistenta amatā jaunu cilvēku ir ļoti grūti, kā atteikuma iemesls tiek minēts tieši zemais atalgojums;

nepietiekamais svešvalodu zināšanu līmenis.

3.2. Finansēšanas avoti, programmas materiālais nodrošinājums

3.2.1. Studiju programmas finansēšana

Studiju programmas finansējums galvenokārt tiek realizēts no valsts budžeta līdzekļiem, atsevišķos gadījumos paredzot studentam iespēju apgūt studiju programmu arī par maksu. Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” izmaksas vienam studentam gadā ir 837,27 Ls (MK noteikumos Nr.334 no 2001.24.07 paredzētās bāzes izmaksas vienam studējošajam 440,67 Ls x koeficients 1,9 [dabaszinātnes]). Pašnovērtēšanas komisija atzīst, ka pašreiz pietrūkst finansējuma mācību materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai (auditoriju un laboratoriju papildus labiekārtošanai, mācību literatūras izdošanai, modernas pētnieciskās aparatūras iepirkšanai, kartogrāfiskās un grafiskās programmatūras iegādei, u.c. pasākumiem) un jaunu, augsti kvalificētu speciālistu piesaistīšanai un vieslektoru uzaicināšanai no ārzemju augstskolām.

3.2.2. Auditorijas, laboratorijas, kabineti: to skaita, lieluma un aprīkojuma atbilstība studiju programmas mērķiem un uzdevumiem

Akadēmisko studiju programmas īpatnība ir saistīta ar ciešu studiju un zinātniski pētnieciskā darba integrāciju. No tā izriet virkne specifisku prasību nepieciešamajam materiāli tehniskajam nodrošinājumam un telpām, kurās tiek realizēts studiju process.

Studiju procesa nodrošināšanai, zinātnisko pētījumu veikšanai, projektu, kursa un bakalaura darbu izstrādei akadēmisko studiju programmā imatrikulētie studenti izmanto:

20

3 specializētus kabinetus un mācību vai zinātniski pētnieciskas laboratorijas Bioloģijas katedrā;

8 Ģeogrāfijas un Ķīmijas katedras specializēto laboratoriju telpas un aprīkojumu; 2 Fizikas katedras specializēto laboratoriju telpas un aprīkojumu; 2 - 3 labiekārtotas un tehniski aprīkotas auditorijas Pedagoģijas un Psiholoģijas

fakultātē (pedagoģiski psiholoģisko kursu un vispārizglītojošo C bloka kursa nodrošināšanai);

DMF Ģeomātikas laboratorijas dator-, INTERNET- un multimediju nodrošinājumu; Limnoloģijas institūta laboratoriju un materiāli tehnisko nodrošinājumu; Vides ķīmijas laboratorijas materiāli tehnisko nodrošinājumu; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pieejamās datu bāzes; Dabas izpētes un vides izglītības centra nodrošinājumu.

Studiju process pietiekamā daudzumā ir nodrošināts ar: kserokopēšanas tehniku; vizuālās prezentācijas tehniku (multimediju projektori, OHP-projektori jeb

kodoskopi, diaprojektori, DVD-tehnika); videofilmēšanas un videoreproducēšanas aparatūru, audiotehniku; datortehniku.

Studentiem un mācībspēkiem pieejams pastāvīgs INTERNET un lokālā DU tīkla INTRANET pieslēgums, kā arī iespēja izmantot e-pastu un telekonferences iespējas.. Katedras videofondā ir pāri par 180 dažādu zinātnisku, populārzinātnisku ģeogrāfiska satura videofilmu, kuras pastāvīgi tiek izmantotas mācību procesā.

Studiju procesa sekmīgai nodrošināšanai tiek izmantoti arī ASV Vides Aizsardzības aģentūras (US Environmental Protection Agency) izveidotās multimediju treniņprogrammas un instrukcijas, kas domātas sagatavojot speciālistus vides zinātnē.

Studiju procesa optimizēšanas un kvalitātes paaugstināšanas nolūkos ir izveidota multimediju produktu (CD-ROM) bāze vides zinātnē un ģeogrāfijā, kuru studenti var patstāvīgi izmantot uzziņu materiāla iegūšanai, zināšanu papildināšanai un pašpārbaudei.

Par teicamu uzskatāms studiju procesa nodrošinājums ar kartogrāfisko materiālu - Ģeogrāfijas kabineta karšu bibliotēkā ir zinātniskajiem pētījumiem un studiju procesam nepieciešamās topogrāfiskās kartes (M 1 : 10 000; 1 : 25 000; 1 : 50 000; 1 : 100 000; 1 : 200 000), Latvijā un ārzemēs izdotie ģeogrāfiskie atlantu komplekti, kuru skaits ļauj tos izmantot nodarbību laikā katram studentam.

Par teicamu uzskatāma situācija ar ģeogrāfiskā satura periodiku: Ģeogrāfijas kabineta bibliotēkā ir pieejami žurnāla National Geographic (angļu val.) visi numuri sākot ar 1972.gadu un beidzot ar 2003.gadu.

Neskatoties uz uzskaitītajām pozitīvajām iezīmēm, ir arī virkne trūkumu, kuru novēršanai, pirmām kārtām, būtu nepieciešams

auditorijas aprīkot ar stacionāriem multimediju projektoriem, lai studiju procesa kvalitātes uzlabošanas nolūkos lekcijās varētu plaši izmantot arī daudzos esošos CD-ROM multimediju produktus un PowerPoint tehnikā sagatavotos studiju materiālus;

uzlabot Vides ķīmijas laboratorijas materiāli tehnisko bāzi, lai studējošie varētu veikt pētījumus studiju darbu un bakalaura darbu ietvaros augstākā, mūsdienu zinātnes prasībām atbilstošā līmenī;

palielināt studiju programmas realizācijai atvēlēto telpu skaitu, jo pieaugot studentu skaitam (2., 3., 4. studiju gads), būs ļoti problemātiski nodrošināt pilna laika studējošos ar nepieciešamo auditoriju un laboratoriju platību.

21

3.2.3. Programmas nodrošinājums ar nepieciešamo literatūru un informāciju

DU Bibliotēkas lasītavās un specializētajās nodaļās ir pieejamas vairāk nekā 343 500 vienības grāmatu un vairāk nekā 25 300 eksemplāri žurnālu. Dabaszinātņu abonementā un lasītavā ir pieejamas vairāk nekā 33 100 grāmatas. Ir zināmas problēmas ar specializēto ārzemēs izdoto literatūru vides zinātnē un vides likumdošanā, taču programma ar katru gadu meklē iespējas rast vairāk līdzekļu jaunu ārvalstīs (Rietumeiropā, ASV izdoto) grāmatu un periodisko izdevumu iegādei.

Iepriekšminētās problēmas risinājums pagaidām ir mācībspēku personīgajās bibliotēkās pieejamās mūsdienu literatūras izmantošana studiju procesā un iespēja izmantot elektronisko sistēmu „Alise“, kurai ir pieslēgta DU bibliotēka un caur kuru ir iespēja darboties ar LU u.c. nozīmīgāko zinātnisko bibliotēku katalogiem un vēlāk - pasūtīt grāmatas. Paralēli tam, studentiem ir iespējas rast nepieciešamos akadēmiskos resursus un vajadzīgo informāciju arī izmantojot WWW vispasaules tīmekli jeb INTERNET. Pateicoties akadēmisko studiju programmā iesaistīto mācībspēku iniciatīvai, ir izveidots INTERNET resursu (mājas lapas, virtuālās bibliotēkas un apmācošās programmas u.c.) elektroniskais katalogs par vides zinātnes, ģeogrāfijas, ĢIS, bioloģijas u.c. svarīgāko studiju kursu tematisko sadaļu jautājumiem.

Paralēli tam, docētāji izstrādā izdales materiālus (8. pielikums) vadītajos studiju kursos un plaši tos izmanto nodarbībās.

Mācību procesa nodrošināšanai tiek izmantota arī mūsdienīga mācību un zinātniskā literatūra, kas atrodas Bioloģijas katedras, Ģeogrāfijas un Ķīmijas katedras, Limnoloģijas institūta un DU Dabas izpētes un vides izglītības centra rīcībā.

Studiju programmā imatrikulētajiem studentiem un visiem interesentiem ir iespējams iepazīties un apgūt jaunākās atziņas vides zinātnes jomām, kā arī modernās metodikas vides stāvokļa novērtēšanā, ietekmes uz vidi riska pakāpes noteikšanā un monitoringā, pateicoties ASV Vides Aizsardzības Aģentūras (US Environmantal Protection Agency) dāvinājumam – pāri par 860 bibliogrāfiskām vienībām attiecīgajos jautājumos, kā arī 12 multimediju treniņprogrammām.

4. ZINĀŠANU VĒRTĒŠANAS SISTĒMA

4.1. Izmantotās studiju vērtēšanas un izvērtēšanas metodes, to apraksts, izvēles pamatojums un analīze

Akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Vides zinātne“ studentu zināšanu līmenis tiek novērtēts, izmantojot gan semestra laikā realizējamās patstāvīgā studiju darba kontroles formas - kolokvijus, kontroldarbus, testus, uzstāšanos semināros, laboratorijas darbu un praktisko darbu izpildi, gan arī sesiju laikā ar eksāmenu (rakstiskā veidā), ieskaišu un diferencēto ieskaišu palīdzību.

Studentu zināšanas saskaņā ar LR Izglītības un zinātnes ministra rīkojumu Nr. 208 (14.04.1998.) “Par studiju rezultātu vērtējumu vienotu uzskaiti” tiek vērtētas pēc 10 ballu sistēmas. Vērtējot studentu zināšanu līmeni konkrēta A vai B daļas kursa ietvaros, tiek ņemts arī viņu patstāvīgais darbs semestra laikā - atkarībā no kursa specifikas gala pārbaudījums (eksāmens vai ieskaite) veido 40 - 60% no kopējā kredīta saņemšanai nepieciešamā punktu skaita, pārējo - laboratorijas darbu, praktisko darbu, semināru, kolokviju, testu un kontroldarbu rezultāti. Gala atzīmi docētājs nosaka, summējot semestra laikā saņemtos vērtējumus (atzīmes) eksāmenā (vai ieskaites darbā), laboratorijas darbos, praktiskajos darbos, semināros, kolokvijos

22

un kontroldarbos u.c. studiju patstāvīgā darba kontroles formās, un attiecinot iegūto rezultātu pret maksimāli iegūstamo punktu skaitu (skat. 5. tabulu).

5.tabulaZināšanu vērtējums ballēs

% no summārā maksimāli

iegūstamo punktu skaita

Vērtējums ballēs% no summārā

maksimāli iegūstamo punktu

skaitaVērtējums ballēs

100 = > 95 10 balles 55 > > 45 5 balles 95 > > 85 9 balles 45 > > 35 4 balles 85 > > 75 8 balles 35 > > 25 3 balles 75 > > 65 7 balles 25 > > 20 2 balles 65 > > 55 6 balles < 20 1 balle

zināšanu kopējais līmenis ir uzskatāms par neapmierinošu un studentam jāpārkārto kursa pārbaudījumi

Studentu zināšanu pārbaude studiju kursa noslēgumā parasti tiek realizēta kombinēta rakstiska darba formā (skat. 9. pielikumu). Šādā darbā ir ietverti gan uzdevumi testa veidā, gan arī analītiska rakstura uzdevumi, kuru atrisināšanai nepieciešama ne tikai māka mehāniski reproducēt apgūto faktu materiālu, bet arī spējas interpretēt faktus, analizēt izejas informāciju, radoši to apstrādāt un veidot loģiski pamatotus secinājumus.

4.2. Zināšanu novērtēšanas biežums

Balstoties uz pieredzi, ko docētāji iepriekšējos gados uzkrājuši profesionālo studiju programmas ”Ģeogrāfijas skolotājs” realizācijas gaitā, akadēmiskajā bakalaura studiju programmā “Vides zinātne” studējošo zināšanu novērtēšana un patstāvīgā studiju darba kontrole tiek veikta paralēli studiju darbam semestra ietvaros, t.i. – novērtēšanai ir nepārtraukts raksturs.

Tas, pirmkārt, nodrošina atgriezenisko saiti starp studentu un docētāju konkrētā studiju kursā, ļaujot mācībspēkam novērtēt jau realizētu kursa sadaļu apguves līmeni un līdz ar to arī pasniegšanas kvalitāti. Otrkārt, tas nodrošina reāla, nepārtraukta studiju darba norisi, nevis “samācīšanos eksāmenam”.

4.3. Bakalaura grāda iegūšanas deskriptors

Saskaņā ar starptautiskajā konferencē “Working on the International dimension ofquality - International conference on Accreditation and quality assurance, March, 12-13, 2002 Amsterdam” izskanējušo informāciju, bakalaura grādu piešķir studentiem :

• kas attiecīgajā studiju jomā demonstrē zināšanas un izpratni, kuras balstās uz vidējo izglītību un tipiski ir tādā līmenī kurš, pamatojas uz augsta līmeņa mācību grāmatām, taču vienlaikus ietver dažus tādus aspektus, kam nepieciešamas attiecīgās studiju jomas visjaunākās zināšanas;

• kuri spēj izmantot savas zināšanas un izpratni tādā veidā, kas apliecina profesionālu pieeju savam darbam vai profesijai, un kuri apliecina savu kompetenci, izvirzot argumentus un tos pierādot; un risinot problēmas savā studiju jomā;

• kuriem ir spējas savākt un analizēt atbilstošos datus (parasti savā studiju jomā), izdarīt slēdzienus, kas ietver atbilstošu sociālo, zinātnisko vai ētisko aspektu atspoguļojumu;

• kuri spēj izklāstīt informāciju, idejas un risinājumus gan speciālistu gan nespeciālistu auditorijā,

23

• kuri ir attīstījuši sevī mācīšanās prasmes, kas tiem nepieciešamas, lai turpmāk varētu ar augstu patstāvības pakāpi realizēt savas tālākās studijas

5. STUDĒJOŠO LĪDZDALĪBA STUDIJU PROCESA PILNVEIDĒ

5.1. Studējošo aptauju rezultāti un analīze

Katra semestra noslēgumā studiju programmas A un B daļas kursos tiek organizēta studentu anonīma aptauja (anketas paraugu skat. 10. pielikumā). Tā tiek veikta, lai vērtētu un turpmāk uzlabotu konkrēto studiju kursu pasniegšanas kvalitāti, kā arī lai iegūtu priekšstatu par studentu attieksmi pret apgūto kursu un pašu docētāju personīgi.

Anketā tiek piedāvāta iespēja atsevišķi novērtēt lekciju kursa, laboratorijas darbu kursa un zināšanu pārbaudes formu dažādus rādītājus pēc 10 ballu sistēmas. Vienlaicīgi tiek piedāvāta iespēja arī izteikt aizrādījumus vai sniegt priekšlikumus, piem.: lektors lieto pārāk daudz svešvārdu vai vielas izklāsta temps ir par ātru.

Aptaujas gaitā aizpildītās anketas tiek apstrādātas un docētājs tiek iepazīstināts gan ar kopsavilkumu, gan ar būtiskajiem ieteikumiem, ierosinājumiem un aizrādījumiem, ko studenti izteikuši anketās. Balstoties uz anketēšanas gaitā iegūtajiem datiem, ka arī ņemot vērā programmas apguves sekmības formālos rādītājus (studentu sekmība eksāmenu sesijā), docētājs veic sava studiju kursa pasniegšanas SVID2 analīzi. Tās gaitā tiek raksturotas stiprās puses, trūkumi, kā arī sniegti priekšlikumi studiju kursa kvalitātes tālākai uzlabošanai. SVID analīzes rezultāti un studiju kvalitātes uzlabošanas pasākumi tiek apspriesti katedras sēdē.

Veiktās aptaujas liecina, ka kopumā akadēmisko studiju programmā “Vides zinātne” imatrikulētie augsti vērtē lielāko daļu studiju kursus (kopsavilkuma vidējās atzīmes no 7,3 līdz 9,2), taču atsevišķos rādītājos docētāju darbs novērtēts arī ar zemākām atzīmēm – 6; 5 un pat 4 balles. Kā galvenie trūkumi, ko min studenti, ir docētāju sliktais kontakts ar auditoriju, pārāk ātrs vielas izklāsta temps, nepietiekams nodrošinājums ar izdales materiāliem un vizuālo uzskati.

5.2. Absolventu un darba devēju aptaujas. Programmas beidzēju nodarbināmība

Par cik studiju programma Daugavpils Universitātē tiek realizēta tikai sākot ar 2001./2002. studiju gadu, pirmie absolventi sagaidāmi tikai 2004. / 2005. studiju gadā. Tāpēc pagaidām nav iespējams sniegt informāciju nedz par absolventu un darba devēju aptaujām, nedz arī par programmas beidzēju nodarbinātību.

Studiju programmas absolventu darba iespējas pēc studiju noslēguma (absolventu nodarbināmība):

• Vides Ministrija un tās struktūrvienības – Tūrisma attīstības nodaļa, Dabas aizsardzības departaments, Vides aizsardzības departaments u.c.

• aizsargājamās dabas teritorijas• reģionālās vides pārvaldes• Valsts Zemes dienests• dažāda līmeņa pašvaldības un to struktūrvienības – plānošanas nodaļas, reģionālās

attīstības nodaļas u.c.• zinātniskās un izglītības iestādes, privātas struktūras un uzņēmumi

22 SVID - Spēks-Vājums-Iespējas-Draudi24

6. STUDIJU PROGRAMMAS BEIDZĒJU TĀLĀKAS IZGLĪTĪBAS IESPĒJAS

Studenti, kuri pēc četru gadu studijām sekmīgi nokārtojuši izlaiduma pārbaudījumus un aizstāvējuši bakalaura darbu, saņem dabaszinātņu bakalaura diplomu vides zinātnē. Dabaszinātņu bakalaura vides zinātnē grādu ieguvušajiem studiju programmas beidzējiem ir tiesības turpināt akadēmisko izglītību Latvijas un ārvalstu augstskolās maģistrantūrā, lai iegūtu akadēmisko grādu “Dabaszinātņu maģistrs vides zinātnē” vai “Dabaszinātņu maģistrs vides pārvaldībā” (skat 6.att.).

Bakalaura studiju programmas galvenais uzdevums ir sniegt studējošajiem zinātnisku pamatu profesionālajai darbībai, attīstot zinātniskās analīzes spējas un prasmi patstāvīgi risināt problēmas, kā arī sagatavot studējošos turpmākām zinātniskās pētniecības studijām

Studentiem, kuri sekmīgi pilda akadēmisko bakalaura studiju programmu “Vides zinātnē”, beidzot 8.semestri tiek piedāvāta specializācija ar mērķi papildus iegūt profesionālo izglītību “Ģeogrāfijas skolotājs” vai “Tūrisma un reģionālās attīstības plānotājs”. Ja studenti ir izvēlējušies vienu no divām iepriekšminētajām profesionālajām studiju programmām, viņi studē papildus vēl divus gadus, tādā gadījumā kopējais studiju ilgums 6 gadi.

Studentiem, kuri sekmīgi nokārtojuši izlaiduma pārbaudījumus un aizstāvējuši kvalifikācijas darbu, tiek piešķirta ģeogrāfijas skolotāja kvalifikācija vai tūrisma un reģionālās attīstības plānotāja kvalifikācija un izsniegts atbilstošs augstāko profesionālo izglītību apliecinošs diploms.

6.att. Studiju programmas absolventu tālākās iespējas akadēmiskās un profesionālās izglītības iegūšanai.

25

DABASZINĀTŅU BAKALAURS

VIDES ZINĀTNĒ

Vidējā izglītība

DABASZINĀTŅU MAĢISTRSVIDES ZINĀTNĒ VAI VIDES PĀRVALDĪBĀ

TŪRISMA UN

REĢIONĀLĀS

ATTĪSTĪBAS

PLĀNOTĀJS

ĢEOGRĀFIJAS

SKOLOTĀJS

7. ĀRĒJIE SAKARI

7.1. Sadarbība ar DU un citu augstskolu un institūciju struktūrvienībām Latvijā

Akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Vides zinātne“ realizācijā DU Bioloģijas katedra un Ģeogrāfijas un Ķīmijas katedra sadarbojas ar daudzām DU struktūrvienībām, kas palīdz nodrošināt mācību satura un zinātnisko pētījumu realizēšanu. Nozīmīgākā sadarbība ir ar sekojošiem DU partneriem:

ar Fizioloģijas un veselības mācības katedru ar Fizikas katedru ar Matemātikas katedru ar Ekonomikas katedru ar Vēstures katedru; ar Latviešu valodas katedru, ar Psiholoģijas katedru ar Pedagoģijas katedru

Veiksmīgi sadarbības partneri akadēmisko studiju programmā ir arī citās Latvijas augstskolās, valsts iestādēs un nevalstiskās organizācijās. Sadarbība ar radniecīgām programmām Latvijas universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē veicina pieredzes apmaiņu, līdzdalību kopīgās konferencēs, ekspedīcijās u.c. projektos. Sadarbības rezultātā tiek saskaņots studiju programmas saturs ar Latvijas Universitāti. Studiju programmas realizēšanā un attīstībā sadarbība notiek:

ar Latvijas Universitātes ĢZZF fakultāti tiek saskaņota akadēmiskā bakalaura studiju programma “Vides zinātne“, notiek kopīgas ekspedīcijas u.c. projekti; ar Daugavpils pilsētas Domi un rajona padomi – līgumdarbi, projekti, Ar LR Vides Datu Centru – līgumdarbi, projekti.

7.2. Sadarbība ar augstskolu un institūciju struktūrvienībām ārvalstīs

Paplašinās akadēmisko studiju programmu sadarbība arī ar ārvalstu mācību un zinātniski-pētnieciskajām iestādēm. Mācībspēki sarakstās, apmainās ar informāciju, atsevišķos gadījumos – veic kopīgus pētījumus ar 7 pasaules valstu zinātniekiem. Daži mācībspēki ir starptautisku zinātnisko organizāciju biedri (skat CV 4.pielikumā ). Studiju programmai veiksmīgākā sadarbība, kas ietver pieredzes apmaiņas braucienus, līdzdalību konferencēs, kopīgos pētījumos pašlaik ir izveidojusies ar:

Eksperimentālās ģeomorfoloģijas laboratoriju Leuvenas universitātē, Beļģijā; ar Parīzes Pjēra un Marijas Kirī 6.universitāti, ar Rietumanglijas universitāti TEMPUS programmas ietvaros par tēmu “Datoru un multimediju tehnoloģijas pielietošana izglītībā” (prof. A.Škute), ar Fehtas augstskolu (Vācija) un Groningenes augstskolu (Nīderlande) “Gemeisames Europaisches Projekt” Nr.Phare - SJEP-12391- 97 ietvaros (as.prof. A.Salītis), ar Bāsas universitāti (Anglija) “Latvijas tālmācības stratēģijas izstrāde” (prof.A.Škute), Japānas starptautiskās sadarbības aģentūra (JICA) - kopīga Lubānas mitraines integrēta apsaimniekošanas plāna izstrāde (prof. A.Škute - direktors), ar Kembridžas universitātes Zooloģijas katedru (prof. A.Škute stažējās 2 mēnešus 1998.g.).

Tiek strādāts pie sadarbības līgumu noslēgšanas ar vairākām ārvalstu universitātēm un zinātniski pētnieciskiem institūtiem.

26

8. PROGRAMMAS SALĪDZINĀJUMS AR CITU AUGSTSKOLU LĪDZĪGĀM PROGRAMMĀM

Akadēmiskā bakalaura studiju programma “Vides zinātne”, ko realizē DU DMF, A un B bloku sadaļās ir saskaņota ar LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes realizēto akad. programmu “Vides zinātne”. Apgūstamo teorētisko un praktisko kursu klāsts, to sadalījums un apjoms, atsevišķu kursu kredīts faktiski ir identisks abās augstskolās. Nelielas atšķirības izriet no katedru un zinātniski pētniecisko struktūrvienību piedāvātajiem specializācijas virzieniem, kā arī vasaras lauku kursu organizēšanā – DU DMF piedāvātajā variantā lauka kursu apjoms ir 2 reizes lielāks. Studiju programmas satura un struktūras atbilstība abās augstskolās ļauj studentiem, nepieciešamības gadījumā mainot studiju vai dzīves vietu, turpināt iesāktās studijas tajā pašā semestrī.

Ārzemju augstskolās studiju programma “Vides zinātne” tiek realizēta 3 studiju gados vai 4 studiju gados. Kopsaucēju studiju programmu satura, organizācijas principu, piedāvāto studiju kursu klāsta ziņā nav. Salīdzinājumam ar Latvijā realizējamo (Latvijas Universitātē ĢZZF un Daugavpils Universitātē DMF) studiju programmu, sniegts pārskats un analīze par ASV, Zviedrijā un Lietuvā realizējamām studiju programmām vides zinātnē.

Northland College www.northland.edu/academics/envsci.html (ASV)3-gadīgā studiju programma “Vides zinātne”

Studiju programmas saturu veido akadēmiskie pamatkursi, izvēles kursi un specializācijas daļa. Vienas nedēļas pilna laika studijas atbilst vienam kredītam. Vienu akadēmisko studiju gadu veido 40 kredītpunkti un tas parasti ir iedalīts divos semestros – rudens un pavasara. Viens kredītpunkts, ko students ieguvis koledžā atbilst 1,5 ECTS (European Credit Transfer-System) vienībām. Studiju laikā studenti integrē pamatzinātņu disciplīnas, kā arī apgūst ģeogrāfiskās informācijas sistēmas un komplekso sistēmu matemātisko modelēšanu. Apguvuši pamatkursus, pēc pirmā studiju gada studenti izvēlas specializāciju vienā no sekojošiem 5 virzieniem: vides ķīmija; ģeozinātnes; atmosfēras zinātnes; vides datu analīze; dzīvās dabas zinātnes. Salīdzinoši ļoti liela daļa (1/3) studiju ir veltīta izvēles vispārizglītojošie kursu paguvei.

Tas nozīmē, ka students, jau beidzot bakalaura studiju programmu, ir ieguvis zinātnisko pētījumu specializāciju. Latvijā (Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte) šādu specializāciju studenti veic, turpinot akadēmiskās studijas maģistrantūrā.

Studiju programmas saturs: PAMATKURSIStudiju kurss KredītsBIO 115 Bioloģijas koncepcijas 4BIO 234 Ekoloģija 4CHM 110 Vispārīgā ķīmija I 4CHM 111 Vispārīgā ķīmija II 4GIS 201 Ievads ģeogrāfiskajās informācijas sistēmās 4GIS 301 Ģeogrāfisko informācijas sistēmu mūsdienu koncepcijas

3

GSC 120 Vispārīgā ģeoloģija 4ENV 179 Metodes vides zinātnē 2MTH 140 Datu apstrāde I 4MET 360 Mežu meteoroloģija 4MET 366 Vides modelēšana 4Papildus viens no zemāk minētajiem kursiem kādā no sekojošām nozarēm: bioloģija, ķīmija, matemātika, vides zinātne, fizika, meteoroloģija vai ĢIS:Studiju kurss Kredīts290/490 Patstāvīgās studijas 3292/492 Internatūra 3496 Pētnieciskais darbs un tēzes 3Pamatkursi kopā: 44 kred

27

http://www.northland.edu/academics/envsci.html

SPECIALIZĀCIJA (jāizvēlas vismaz viens no nosauktajiem virzieniem) 1. Vides ķīmija

Studiju kurss KredītsBIO 473 Limnoloģija 4CHM 210 Ekoloģiskā ķīmija 4CHM 220 Organiskā ķīmija I 4CHM 220L Organiskā ķīmija Laborat. I 1CHM 221 Organiskā ķīmija II 4CHM 221L Organiskā ķīmija Laborat. II 1CHM 330 Kvantitatīvā analīze 3CHM 330L Kvantitatīvā analīze Laborat. 2MTH 141 Datu apstrāde II 4PHY 110 Vispārīgā fizika I 4PHY 111 Vispārīgā fizika II 4Specializācijas kursi kopā: 35 kred Pamatkursi un Specializācijas kursi kopā: 79 kredIzvēles vispārizglītojošie kursi: 45 kredKopā nepieciešamais kredīts bakalaura grāda iegūšanai: 124 kred

2. Ģeozinātnes

Studiju kurss KredītsCHM 330 Kvantitatīvā analīze 3CHM 330L Kvantitatīvā analīze Laborat. 2GSC 222 Nogulumi un augsnes 4GSC 240 Vides ģeoloģija 4GSC 305 Hidroloģija 4GSC 340 Ģeoķīmija un hidroloģiskais cikls 4GSC 405 Hidroģeoloģija 4MTH 141 Datu apstrāde II 4PHY 110 Vispārīgā fizika I 4PHY 111 Vispārīgā fizika II 4Specializācijas kursi kopā: 37 kred Pamatkursi un Specializācijas kursi kopā: 81 kredIzvēles vispārizglītojošie kursi: 43 kredKopā nepieciešamais kredīts bakalaura grāda iegūšanai: 124 kred

3. Atmosfēras zinātnesStudiju kurss KredītsBIO 473 Limnoloģija 4CHM 210 Ekoloģiskā ķīmija 4CHM 330 Kvantitatīvā analīze 3CHM 330L Kvantitatīvā analīze Laborat. 2MTH 141 Datu apstrāde II 4MET 125 Ievads meteoroloģijā 4MET 386 Globālā klimatoloģija 3MET 466 Vides modelēšana II 4PHY 110 Vispārīgā fizika I 4PHY 111 Vispārīgā fizika II 4Specializācijas kursi kopā: 36 kred Pamatkursi un Specializācijas kursi kopā: 80 kredIzvēles vispārizglītojošie kursi: 44 kredKopā nepieciešamais kredīts bakalaura grāda iegūšanai: 124 kred

4. Vides datu analīze

28

Studiju kurss KredītsCIS 225 Java programmēšana I 4CIS 245 Java programmēšana I 4CIS 420 Datubāzes – koncepcijas un modeļi 3CIS 425 Sarežģītās datubāzes/GIS Praktiskā izstrādne 3MTH 107 Ievads statistikas koncepcijā un analīzē 4MTH 141 Datu apstrāde II 4MTH 230 Matemātiskā modelēšana 4MTH 240 Lietišķie lineārie modeļi 4MTH 241 Lietišķā variabilitātes analīze 4Specializācijas kursi kopā: 34 kred Pamatkursi un Specializācijas kursi kopā: 78 kredIzvēles vispārizglītojošie kursi: 46 kredKopā nepieciešamais kredīts bakalaura grāda iegūšanai: 124 kred

5. Dzīvās dabas zinātnes

Studiju kurss KredītsBIO 238 Šūnas bioloģija 4BIO 330 Ģenētika 4BIO 340 Piesārņojuma bioloģija 4CHM 215 Organiskā ķīmija vides zinātnē 4CHM 345 Bioķīmija vides zinātnē 4GSC 222 Nogulumi un augsnes 4MTH 107 Ievads statistikas koncepcijā un analīzē 4

Viens no nosauktajiem kursiem: Studiju kurss KredītsBIO 331 Mikrobioloģija 4BIO 335 Attīstības bioloģija 4

Viens no nosauktajiem kursiem:Studiju kurss KredītsMTH 240 Lietišķie lineārie modeļi 4MTH 241 Lietišķā variabilitātes analīze 4Specializācijas kursi kopā: 36 kred Pamatkursi un Specializācijas kursi kopā: 80 kredIzvēles vispārizglītojošie kursi: 44 kredKopā nepieciešamais kredīts bakalaura grāda iegūšanai: 124 kred

Umeå Universitet www.bmg.umu.se (Zviedrija)

29

http://www.bmg.umu.se/

Bioloģijas un Vides zinātņu nodaļa

Ūmeo (Umeå) Universitāte piedāvā divas uz vides zinātni orientētas studiju programmas. Tāpat kā Daugavpils Universitātē, tās ir 4-gadīgas. Līdzvērtīgs arī kredītu apjoms, kas studentam jāsaņem, lai sekmīgu noslēgtu studijas un saņemtu diplomu. Atšķirībā no Latvijā (Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte) pieņemtā akadēmiskā gada dalījuma studiju kursos (A, B un C daļas), Zviedrijā līdzīga rakstura studiju kursi tiek apvienoti moduļos. Atšķirībā no Latvijā (Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte), Zviedrijā studentiem tiek piedāvāti apjoma ziņā plašāki studiju kursi un to ir mazāk. Divreiz lielāks kredīts (20 kred) nekā Latvijā (Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte) ir veltīts bakalaura darba izstrādei.

4-gadīgā studiju programma “Vides veselība”

Studiju programmas saturu veido akadēmiskie kursi. Vienas nedēļas pilna laika studijas atbilst vienam kredītam. Vienu akadēmisko studiju gadu veido 40 kredītpunkti un tas parasti ir iedalīts divos semestros – rudens un pavasara. Rudens semestris ilgst no augusta beigām/ septembra sākumu līdz janvāra vidum. Pavasara semestris ilgst no janvāra beigām līdz jūnija sākumam. Semestris parasti ir iedalīts divos moduļos (10 kredītpunkti katrs), moduļu nomaiņa notiek oktobra beigās / novembra sākumā un marta vidū. Viens kredītpunkts, ko students ieguvis Zviedrijas augstākajā mācību iestādē atbilst 1,5 ECTS (European Credit Transfer-System) vienībām. Līdz 1995. gadam studiju programma bija 3-gadīga.

2.2.4. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS

1. studiju gads (60 ECTS) 2. studiju gads (60 ECTS)Sabiedrība, indivīdi un vide, 7,5 ECTS vaiIevads ķīmijā 7,5 ECTS (atkarībā no iegūtās izglītības)Statistika 7,5 ECTS vai Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas Ķīmija 15 ECTSFizioloģija 15 ECTS Ekoloģija un ģeoloģija 15 ECTS

Administrēšana 7,5 ECTSGaisa piesārņojums un troksnis 7,5 ECTSVides efekti 15 ECTSProjekts vides veselībā, 7,5 ECTSLikumdošana 7,5 ECTSVeselības efekti 15 ECTS

3. studiju gads (60 ECTS) 4. studiju gads (60 ECTS)Metodes veselības vadībā 7,5 ECTS IZVĒLES KURSI Celtniecība un vide 7,5 ECTSRisks, drošība un darba vide 7,5 ECTSLauksaimniecība un dzīvnieku aizsardzība 7,5 ECTSBarības vielas 7,5 ECTSPārtikas zinātne un pārtikas apstrāde 15 ECTSAktivitātes, kas ietekmē vidi un veselību 15 ECTSPārtikas drošība 15 ECTSProfesionālā apmācība 15 ECTS

Ietekmes uz vidi novērtējums un pilsētplānošanas apmācība 15 ECTSVides stratēģija un pārvaldība; teorija un prakse 7,5 + 7,5 ECTSBakalaura darbs vides veselībā 30 ECTS

Umeå Universitet www.bmg.umu.se (Zviedrija)

30

http://www.bmg.umu.se/

Bioloģijas un Vides zinātņu nodaļa 4-gadīgā studiju programma “Zemes zinātne / Ģeoekoloģija”

Studiju programmas saturu veido akadēmiskie kursi. Vienas nedēļas pilna laika studijas atbilst vienam kredītam. Vienu akadēmisko studiju gadu veido 40 kredītpunkti un tas parasti ir iedalīts divos semestros – rudens un pavasara. Rudens semestris ilgst no augusta beigām/ septembra sākumu līdz janvāra vidum. Pavasara semestris ilgst no janvāra beigām līdz jūnija sākumam. Semestris parasti ir iedalīts divos moduļos (10 kredītpunkti katrs), moduļu nomaiņa notiek oktobra beigās / novembra sākumā un marta vidū. Viens kredītpunkts, ko students ieguvis Zviedrijas augstākajā mācību iestādē atbilst 1,5 ECTS (European Credit Transfer-System) vienībām.

Studiju programmas saturs

1. studiju gads

Modulis 1 un 2 Modulis 3 un 4 Vasaras kursi

Zemes zinātnes A, 30 ECTSPamatiežu ģeoloģijaKvartārģeoloģijaMeteoroloģija un HidroloģijaHidroloģija, Limnoloģija un Okeanogrāfija

Ķīmija A, 15 ECTS

Ķīmija B, 15 ECTS

Sauszemes lauka kurss, 7,5 ECTS

2. studiju gadsModulis 1 un 2 Modulis 3 un 4

Bioloģija, 30 ECTSSistemātika un sugu identifikācijaPopulāciju ekoloģija

Bioloģija, 30 ECTS, turpinājumsĢenētika/MikrobioloģijaFizioloģija un Šūnas bioloģija

3. studiju gads

Modulis 1 un 2 Modulis 3 un 4 Vasaras kursi

Fiziskā ģeogrāfija B, 30 ECTSSauszemes biotopi un dzīvotnesŪdeņu biotopi un dzīvotnesMetodes Zemes zinātnēs

Izvēles kursi, 30 ECTS Ūdeņu lauka kurss, 7,5 ECTS

4. studiju gadsModulis 1 un 2 Modulis 3

Bakalaura darbs, 30 ECTS Izvēles kursi, 15 ECTS

Izvēles kursiModulis 1 Modulis 2 Modulis 3 Modulis 4

Izvēles kursi, 15 ECTS katrs

Vides un resursu problēmas

Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas

(C-līmenis)

Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (C-

līmenis)Glaciālā ģeoloģija un

ainavas attīstība

Virszemes ūdeņu ķīmija un nogulumu dinamika

Fiziskā ģeogrāfija D – praktiskā apmācība

Fiziskā ģeogrāfija D – praktiskā apmācība

Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (D-līmenis)

Vides izmaiņas subarktikā

Literatūras studijas (D-līmenis) Vides izmaņu analīze Fiziskā ģeogrāfija D –

praktiskā apmācībaFiziskā ģeogrāfija D –

praktiskā apmācībaLiteratūras studijas (D-

līmenis)Literatūras studijas (D-

līmenis)Literatūras studijas (C-

līmenis)

31

Vytauto Didžiojo Universitetas (Vitauta Diženā Universitāte) http://www.vdu.lt (Lietuva)4-gadīgā studiju programma “Vides zinātne” http://www.vdu.lt/Enviromental/programos_pdf/aplinkotyra_en.pdf

Bakalaura studiju programma “Vides zinātne”, kas tiek realizēta Dabaszinātņu fakultātē, Vitauta Diženā Universitātē (VDU) Kauņā, ir līdzvērtīga Latvijā realizējamām (LU un DU) studiju programmām “Vides zinātne” studiju procesa ilguma, viena studiju kredītpunkta prasību un kopējā bakalaura grāda iegūšanai nepieciešama kredītpunktu apjoma prasību ziņā, tomēr studiju procesa struktūra, organizācija, studiju programmas saturs ļoti atšķiras no analogām programmām Latvijā.

Bakalaura studiju programma “Vides zinātne” VDU tiek realizēta 4 gados (8 semestros). Viena semestra ilgums ir 15 nedēļas (neiekļaujot eksāmenu sesijas laiku). Studiju laikā studējošajiem jāaizpilda studiju programma ne mazāk par 160 kred. Vienam kredītam atbilst 40 akadēmiska darba stundas, šo stundu sadalījums variē atkarībā no studiju kursa (lekcijas, semināri, patstāvīgais darbs u.c.). Viens kredītpunkts, ko students ieguvis VDU, atbilst 1,5 ECTS (European Credit Transfer-System) vienībām.

Iestājoties VDU, students tiek imatrikulēts fakultātē, nevis studiju programmā. Viņiem ir tiesības izvelēties studiju programmu uz konkursa bāzes 2. studiju gada noslēgumā. Bakalaura studijas tiek iedalītas divos līmeņos: pirmo līmeni veido kopējie universitātes kursi (1. un 2. studiju gads), otro līmeni veido studiju programmas “Vides zinātne” kursi (3. un 4. studiju gads).

Studiju programmas abu līmeņu akadēmisko saturu veido 4 studiju kursu grupas. Pirmo un otro studiju kursu grupu veido visām VDU realizējamām studiju programmām kopējie kursi, pie kam pirmā grupa ir obligāta visām studiju programmām, otro grupu veido kursi, kuri jāizvēlas no 4 obligāto kursu tematiskajām grupām. Trešo grupu veido specializēti obligātie studiju kursi vides zinātnē, šīs grupas ievadkursi tiek piedāvāti jau 1. un 2. studiju gadā, taču pamatā tos apgūst 3. un 4. studiju gadā. Ceturto grupu veido izvēles kursi, kurus parasti veido svešvalodas un citu fakultāšu piedāvātie studiju kursi.

Pirmā studiju līmeņa ietvaros studējošajam jānokārto eksāmeni visām VDU realizējamām studiju programmām kopējos kursos un vienā kursā no 4 obligātajām tematiskajām grupām, kā arī jānokārto eksāmens fakultātes ievadkursos. Studentam ir tiesības papildus izvelēties kursus un tajos kārtot eksāmenus. Pirmā studiju līmeņa laikā studentam ir arī tiesības mainīt fakultātes. Otrā studiju līmeņa ietvaros studējošajam jānokārto eksāmeni obligātajos studiju kursos vides zinātnē (skat. studiju plānu), ka arī izvelēs kursos.

Studentam ir tiesības saņemt sertifikātu arī citā specialitātē, ja studējošais regulāri apguvis citas fakultātes piedāvātos studiju kursus pirmā un otrā studiju līmeņa ietvaros.

Bakalaura studiju programma noslēdzas ar bakalaura darba (tēžu) aizstāvēšanu, kurš tiek uzrakstīts 8. semestra laikā un aizstāvēts fakultātes komisijas sēdē.

Bakalaura studiju programma “Vides zinātne”, Vitauta Diženā Universitāte, Kauņa

32

http://www.vdu.lt/Enviromental/programos_pdf/aplinkotyra_en.pdf

http://www.vdu.lt/

VIDES ZINĀTNE UN BIOLOĢIJAOBLIGĀTIE KURSI

Nr. Studiju kursa nosaukums Kursa kods Kredīts1. UN 2. STUDIJU GADS

1. Vispērīgā bioloģija BIO 111 3,02. Visparīgā ekoloģija APL 121 3,03. Molekularā fizika un termodinamika FIZ 121 3,54. Matemātiskā analīze MAT 123 3,55. Vides zinātne APL 211 3,06. Elektromagnētisms FIZ 211 3,57. Neorgraniskā un analītiskā ķīmija CHE 211 4,08. Fizikalā ķīmija CHE 221 3,59. Augu sistemātika un fizioloģija BIO 221 3,510. Lauku prakse augu bioloģijā BIO 222 2,0

VIDES ZINĀTNE OBLIGĀTIE KURSI

Nr. Studiju kursa nosaukums Kursa kods Kredīts3.STUDIJU GADS

11. Bioindikācija un vides izmaiņas APL 311 3,512. Statistikas metodes bioloģijā un vides zinātnē MAT 315 3,513. Organiskā ķīmija un bioorganiskā ķīmija CHE 311 3,514. Zaļie augi urbanizētā vidē APL 312 3,515. Izvēles kursi vides zinātnē (viens no nosauktajiem)

Augsnes ekoloģija APL 313 3,5Vides ģeoloģija APL 314 3,5

16. Vides datu apstrāde un analīze APL 322 3,517. Bioķīmija BIO 321 3,518. Fiziski – ķīmiskās analīzes CHE 321 3,519. Cilvēka ekoloģija APL 322 3,520. Studiju darbs Nr.1 APL 323 2,021. Izvēles kursi vides zinātnē (viens no nosauktajiem)

Mugurkaulnieku bioloģija BIO 322 3,5Dzīvnieku ekoloģija BIO 415 3,5

Nr. Studiju kursa nosaukums Kursa kods Kredīts4.STUDIJU GADS

22. Vides ķīmija APL 411 3,523. Vides resursi APL 412 3,524. Ģeogrāfisko informācijas sistēmu pamati APL 413 3,525. Šūnas bioloģija BIO 411 3,526. Studiju darbs Nr.2 APL 415 2,027. Izvēles kursi vides zinātnē (viens no nosauktajiem)

Pilsētu infrastruktūra un vide APL 414 3,5Vides datu anlīze un modelēšana APL 416 3,5

28. Vides ekonomika un likumdošana APL 421 3,029. Vides inženierija APL 422 3,530. Integrētā prakse ekoloģijā un vides zinātnē APL 417 3,031. Bakalaura darbs 10,0

Kopā: 86,5

Pasūtījuma un darba tirgus pētīšana liek domāt par pastāvīgu studiju programmu koriģēšanu un attīstību, tāpēc ar 2000.g. DU akadēmisko studiju programmas ir iesaistījušās starptautiskā ACEID (Asia – Pacific Centre Of Educational Innovation for Development [DU

33

dalības Nr. šajā organizācijā ir 41-0375]) un UNITWIN/UNESCO projektā “Reorienting Teacher Education to Adress Sustainability”, kur sāk strādāt kopā ar 35 pasaules valstu universitātēm pie profesionālās programmas “Ģeogrāfijas skolotājs” un akadēmiskās bakalaura studiju programmas „Vides zinātne“ satura pilnveidošanas, veidojot kopīgus pētījumu, elektroniskos informācijas un pieredzes apmaiņas tīklus, jauno tehnoloģiju izmantošanu utt. Uzsāktā regulārā programmas plusu, mīnusu, iespēju, draudu (SVID) analīze un studentu līdzdalība tās veikšanā, ļaus mērķtiecīgāk virzīt programmu uz līdzsvarotu attīstību.

Programmas pamatos atbilst Boloņas deklarācijas ieteikumiem, kas ņemti verā koriģējot to struktūru un saturu (sīkākai informācijai skat.: http://www.aic.lv/lat/Bologne/deklaracija.html). Pašlaik tiek strādāts pie programmu realizēšanā iesaistīto mācībspēku svešvalodu zināšanu pilnveidošanas, lai tuvākā perspektīvā studiju kursus varētu pilnībā nodrošināt arī svešvalodās.

Programmu izstrādē ņemtas vērā reģiona attīstības tendences un Latgales reģiona un Daugavpils rajona izglītības attīstības stratēģijas galvenās vadlīnijas (Sorosa Fonda – Latvija projekts № 1999-089-0 “Daugavpils rajona izglītības attīstības stratēģija”).

9. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PERSPEKTĪVAS

34

http://www.aic.lv/lat/Bologne/deklaracija.html

Izvērtējot studiju programmas pēc SVID (Strength – Weaknes- Opportunities - Threats) metodes, jāsecina, ka studiju programmu stiprās puses kopumā ir:

skaidrs programmu mērķis, uzdevumi, stratēģija; samērā laba materiāli tehniskā bāze un nodrošinājums ar mācībspēkiem; laba sadarbība ar DU struktūrvienībām, Latvijas un ārvalstu izglītības un

zinātniski pētnieciskajām iestādēm; laba sadarbība starp mācībspēkiem un studentiem, regulāra studiju programmu

attīstības izvērtēšana; pastāvīga studiju satura pilnveidošana, jaunu studiju un pasniegšanas formu

meklēšana un ieviešana, sabalansēta teorija un prakse; nepārtraukta studiju programmā iesaistīto mācībspēku zinātniskās kvalifikācijas,

pieredzes un profesionalitātes pilnveidošana; plašas iespējas izmantot Internet, bibliotēku elektronisko datu bāzi “Alise” u.c.;

Kā studiju programmu vājās puses kopumā jāatzīmē: DU bibliotēkas samērā zemais nodrošinājums ar mūsdienīgu zinātnisko literatūru

un periodiku; studiju programmas marketings un nepietiekamais finansējums; nepietiekami izmantotas tālmācības studiju iespējas, studentu un mācībspēku

apmaiņas iespējas ar citu Latvijas un ārvalstu augstskolām; nepietiekamais studentu un mācībspēku svešvalodu zināšanu līmenis; tendences pamatakcentus likt uz faktoloģiskā materiāla apguvi atsevišķos kursos; diezgan neelastīgā sistēma DU struktūrā, saistībā ar iespējām samazināt studiju

ilgumu.Studiju programmām ir plašas attīstības iespējas:

programmas attīstības stratēģijas patstāvīga pilnveidošana, ievērojot izmaiņas darba tirgū un svarīgākās attīstības tendences pasaulē, jaunu profesionālo studiju programmu izstrāde;

sadarbības projekti un līgumi ar dažādām Latvijas un ārvalstu izglītības un zinātniski pētnieciskām iestādēm, pašvaldībām un privātām iestādēm;

studiju kursu satura pilnveidošana, jaunu integrētu un interdisciplināru kursu izstrāde un ieviešana, studiju kursu nodrošināšana svešvalodās;

marketinga un finansu piesaistes plānu pilnveidošana un saskaņošana ar programmu un katedru attīstības stratēģiju;

kadru zinātniskā un metodiskā potenciāla paaugstināšana, kvalificētu vieslektoru piesaiste;

materiālās bāzes pilnveidošana ar mūsdienu prasībām atbilstošu aprīkojumu, tehnoloģijām, informācijas līdzekļiem, īpašu uzmanību veltot mūsdienīgu zinātnisko un periodisko izdevumu pieejamībai.

Iespējamie draudi studiju programmai varētu būt: mācībspēku pēctecības problēma atsevišķos kursos; nepietiekami izmantotās iespējas finansējuma piesaistei zinātnisko pētījumu

veikšanai un materiāli-tehniskās bāzes pilnveidošanai (LZP granti un tml.); nepietiekamā skolu absolventu motivācija izvēlēties studiju programmu; studentu un mācībspēku nepietiekamais svešvalodu zināšanu līmenis.

Novērtējot līdzšinējo akadēmisko bakalaura studiju programmu “Vides zinātne”, jāsecina, ka tā ir laba bāze turpmākajām akadēmiskajām studijām maģistrantūrā un ka tā veiksmīgi integrējas ar profesionālo studiju programmu “Ģeogrāfijas skolotājs” un “Tūrisma un reģionālās attīstības plānotājs”. Studiju programma ir integrēta DU struktūrā un tās attīstība izriet no DMF attīstības stratēģijas sekojošos virzienos:

jāattīsta plašākas iespējas tālmācības studijām, pakāpeniski visos kursos sagatavojot elektroniski un tipogrāfiski publicētus mācību līdzekļus;

jāattīsta studiju kursi ar interdisciplināru integrāciju;

35

jāpaplašina B daļas kursu izvēles iespējas atbilstoši mūsdienu zinātnes attīstības tendencēm un darba tirgus pieprasījumam;

studiju programmas ietvaros jārada konkurence starp dažādu mācībspēku piedāvātajiem kursiem;

jāattīsta sadarbība ar ārvalstu augstskolām studentu un mācībspēku apmaiņas programmu, kopīgu zinātniski pētniecisku projektu realizēšanai, turpinot sadarbības līgumu noslēgšanu;

jāizvērtē situācija un iespējas studiju ilguma samazināšanai līdz 3 gadiem.

36

3. pielikums

AKADĒMISKĀS BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMAS “VIDES ZINĀTNE” PLĀNS(1. un 2. studiju gads) pilna laika studijas

Sadale pa Kursa Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 3. studiju gads 4. studiju gadsNr. Kursu nosaukumi semestriem kre- kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem. 7.sem. 8.sem.p.k. Eksā- Ies- dīts skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned.

meni kaites kopējais lekcijas lab.darbipr. darbi

semināri lekc. lab.d.sem.

lekc. lab.d.sem.

lekc. lab.d.sem.

lekc. lab.d.sem.

lekc. lab.d.sem.

lekc. lab.d.sem.

lekc. lab.d.sem.

lekc. lab.d.sem.

A daļa [kred: 13]1. Ievads vides zinātnē 1 3 48 32 8 8 2 12. Vispārīgā ekoloģija 1 3 48 32 - 16 2 13. Vispārīgā ģeoloģija 1 4 64 32 32 - 2 24. Datorzinību pamati 1 3 48 - 48 - - 3

B daļa [vismaz kred: 8]1. Dabas zinātņu pamati 1 3 48 32 16 - 2 12. Fiziskās ģeogrāfijas pamati 1 4 64 32 16 16 2 23. Ķīmija ar ievadu ģeoķīmijā 1 3 48 24 12 12 1,5 1,54. Eksperimentālas un teorētiskās pētījumu metodes 1 2 32 16 16 - 1 1

C daļa [vismaz kred: 2]1. Latvijas kultūras vēsture 1 2 32 32 - - 2 -2. Pasaules kultūras vēsture 1 2 32 32 - - 2 -3. Reliģiju vēsture 1 2 32 32 - - 2 -

A daļa [kred: 11]1. Augsnes zinātne 2 3 48 32 16 - 2 12. Vispārīgā bioloģija 2 3 48 32 16 - 2 13. Klimatoloģija ar meteoroloģijas pamatiem 2 3 48 32 8 8 2 14. Lauka kurss vides zinātnē: ĪADT kompleksā izpēte difer.iesk.

22 112 16 96 - 14 d.

B daļa [vismaz kred: 9]1. Cilvēka ģeogrāfijas pamati 2 4 64 48 16 - 3 12. Matemātiskās un statist. metodes vides zinātnē 2 3 48 32 16 - 2 13. Kartogrāfija 2 3 48 32 16 - 2 14. Zemes fizika 2 3 48 32 16 - 2 1

C daļa [kred: 0]

A daļa [kred: 9]1. Ģeomorfoloģija 3 3 48 32 16 - 2 12. Pasaules reģionālā ģeogrāfija 3 3 48 32 - 16 2 13. Nozares svešvaloda un terminoloģija 3 3 48 - 48 - - 3

B daļa [vismaz kred: 10]1. Bioģeogrāfija 3 3 48 32 - 16 2 12. Okeanogrāfija 3 3 48 32 8 8 2 13. Ievads Zemes tālizpētē 3 2 32 16 16 - 1 14. Hidroloģija 3 3 48 32 8 8 2 15. Līdzsvara un enerģijas procesi dabā 3 2 32 16 16 - 1 1

C daļa [kred: 2]1. Filozofijas pamati 3 2 32 32 - - 2 -

A daļa [kred: 9]1. Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas 4 3 48 32 16 - 2 12. Nozares svešvaloda un terminoloģija 4 3 48 - 48 - - 33. Studiju darbs (bakalaura darba projekts) aizstāv. 4 1 12 - 12 - aizstāv.4. Lauka kurss vides zinātnē: vides monitorings difer.iesk.

42 112 16 96 - 14 d.

B daļa [vismaz kred: 8]1. Dabas aizsardzība 4 3 48 32 - 16 2 12. Ainavu zinātne 4 3 48 32 16 - 2 13. Hidroekoloģija 4 2 32 16 8 8 1 14. Baltijas jūras dabas apstākļi un tās aizsardzība 4 2 32 16 8 8 1 1

C daļa [vismaz kred: 2]1. Ētika 4 2 32 32 - - 2 -2. Estētika 4 2 32 32 - - 2 -

3. pielikums

AKADĒMISKĀS BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMAS “VIDES ZINĀTNE” PLĀNS(3. un 3. studiju gads) pilna laika studijas

Sadale pa Kursa Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 3. studiju gads 4. studiju gadsNr. Kursu nosaukumi semestriem kre- kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem. 7.sem. 8.sem.p.k. Eksā- Ies- dīts skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned.

meni kaites kopējais lekcijas lab.darbipr. darbi

semināri lekc. lab.d.sem.

lekc. lab.d.sem.

lekc. lab.d.sem.

lekc. lab.d.sem.

lekc. lab.d.sem.

lekc. lab.d.sem.

lekc. lab.d.sem.

lekc. lab.d.sem.

A daļa [kred: 12]1. Vides piesārņojums 5 6 96 32 32 32 2 42. Notekūdeņu attīrīšana un atkritumu pārstrāde 5 3 48 32 16 - 2 13. Dabas resursu izmantošanas stratēģija 5 3 48 32 - 16 2 1

B daļa [vismaz kred: 8]1. Vides piesārņojuma analīzes metodes 5 4 64 32 16 16 2 22. Ekonomiskā ģeogrāfija 5 3 48 32 16 - 2 13. Iedzīvotāju un apdzīvojuma ģeogrāfija 5 2 32 16 8 8 1 14. Lauksaimniecības ekoloģija 5 2 32 16 - 16 1 1

C daļa [kred: 0]

A daļa [kred: 12]1. Bioloģiskā daudzveidība 6 3 48 32 16 - 2 12. Plānošanas pamati 6 3 48 16 16 16 1 23. Latvijas ģeogrāfija 6 4 64 32 16 16 2 24. Studiju darbs (bakalaura darba projekts) aizstāv. 6 1 12 - 12 - aizstāv.5. Lauka kurss vides zinātnē: vides pārvaldība un

aizsargājamās dabas teritorijas difer.iesk.

61 48 - 48 - 6 d.

B daļa [vismaz kred: 7]1. Vides ģeogrāfijas pamati 6 3 48 32 16 - 2 12. Baltijas jūras reģiona ģeogrāfija 6 4 64 32 16 16 2 23. Ražošanas procesu vides kontrole 6 2 32 16 - 16 1 14. Latgales novada kultūrvēsture 6 2 32 16 8 8 1 1

C daļa [kred: 0]

A daļa [kred: 13]1. Vides politika un pārvalde 7 4 64 32 - 32 2 22. Bioindikācija un monitorings 7 3 48 32 16 - 2 13. Antropoekoloģija un ekotoksikoloģija 7 4 64 32 16 16 2 24. Vides tiesības un likumdošana 7 2 32 16 - 16 1 1

B daļa [vismaz kred: 6]1. Vides projektu izstrāde un vadība 7 2 32 - 16 16 - 22. Ilgtspējīga attīstība Baltijas jūras reģionā 7 2 32 16 - 16 1 13. Hidroekoloģisko pētījumu metodes 7 2 32 16 16 - 1 1

C daļa [vismaz kred: 2]1. Socioloģija 7 2 32 32 - - 2 -2. Politoloģija 7 2 32 32 - - 2 -3. Ekonomikas pamati 7 2 32 32 - - 2 -

A daļa [kred: 15]1. Ietekmes uz vidi novērtējums un riska analīze 8 3 48 32 - 16 2 12. Degradētās vides rekultivācija 8 2 32 16 - 16 1 13. Bakalaura darbs vides zinātnē aizstāv. 8 10 26 - 26 - aizstāv.

B daļa [vismaz kred: 5]1. Vides psiholoģija 8 2 32 16 - 16 1 12. Mežu resursi un to pārvalde 8 3 48 32 8 8 2 1

C daļa [kred: 0]

KOPĀ KRED: 163

2

CURRICULUM VITAE

I VISPĀRĪGĀS ZIŅAS

Vārds, uzvārds: Guntis Liberts

Personas kods: 120650-11818

Dzimšanas gads un datums: 1950. gada 12. jūnijā

Adrese: darba vietas:

tālrunis darbā:e-pasts:

Daugavpils Universitāte, Dabaszinātņu un matemātikas fakultāteDMF Fizikas katedra, Parādes ielā 1, Daugavpils, LV-5400(+371) 5420111, (+371) [email protected]

Valodas: Latviešu - dzimtā, krievu un angļu – pārvaldu pilnībā, vācu un franču valodas - sarunu valodas līmenī.

Izglītība un zinātniskie vai akadēmiskie grādi:

1997.g., habilitētais dabaszinātņu doktors fizikā (Dr.habil.Phys.) – Latvijas Universitāte, specialitāte- optika un spektroskopija; CFI habilitācijas un promocijas padomes 1997. g. lēmums, grāds piešķirts par habilitācijas darba kopsavilkumu “Nelineāri optisko un termooptisko parādību pētījumi”1992.g., studijas NATO Advanced Studies Institute (Ultraātrie procesi kondensētā vidē), Itālija;1990. – 1992.g., doktorantūra Latvijas Universitātē (habilitācijas atvaļinājums);1987. – 1988.g., stažieris Lincas Johana Keplera universitātē (Austrijā)1994.g. Latvijas Universitātes vadošais pētnieks1982.g. Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts (pielīdzināts LR Dr.Phys.), specialitāte- cietvielu fizika; disertācijas temats “Otrās optiskās harmonikas ģenerācija skābekļa oktaedra tipa segnetoelektriķos fāzu pārejas apgabalā”.1979. – 1981.g., Latvijas valsts universitāte (LVU) aspirantūra, LVU cietvielu fizikas institūta aspirants (zin. vadītājs - profesors Voldemārs Fricbergs);1968. – 1973.g., augstākā izglītība, Latvijas Valsts universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte, studiju programma: “Fizika”1965-1968 Cēsu 1. vidusskola.

Darba pieredze: No 1999.g.: profesors Daugavpils Universitātes Fizikas katedrāNo1998.-2000.g. Rīgas tehniskās universitātes Radiotehnikas un sakaru fakultātes Telekomunikāciju institūta pārraides sistēmu Profesoru grupā - ½ sl. profesors 1989-2000.g. vadošais pētnieks Latvijas universitātes Cietvielu fizikas institūtā (no 1997.g. ½ sl.).1982-1989.g., vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Latvijas universitātes Cietvielu fizikas institūtā;1979.–1981.g., jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks LVU Cietvielu fizikas institūtā;1973-1979.g. jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, inženieris Latvijas Valsts universitātes Segnetoelektriķu un pjezoelektriķu fizikas problēmu laboratorijā.

Prasmes: Darbs ar datoru Windows vidē, darbs ar programmatūru Microsoft

mailto:[email protected]

4. pielikumsWord 2000, Microsoft Excel 2000 u.c.

II ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS

Zinātniskās pētniecības virzieni: Ar optiskām un nelineāri optiskām metodēm pētījis perovskita tipa segnetoelektriķu fāzu pārejas.Izveidojis oriģinālu uz segnetoelektriskajiem kompozītiem balstītu distances termogrāfijas sistēmu, kuras darbības pamatā ir otrās optiskās harmonikas (OHĢ) efekts perovskita tipa cietajos šķīdumos. Nodarbojies ar termoptisko efektu pētīšanu segnetoelektriskās keramikās, kompozītos un magnētiskajos šķidrumos. Izmantojot ps lāzeri, izveidota hiper-Releja gaismas izkliedes spektru un OHĢ efekta mēriekārta molekulu hiperpolarizējamības un vielu nelineāri-optisko uzņēmību noteikšanai. Iegūti jauni dati par indandiona atvasinājumu (IPB) nelineāri optiskajām īpašībām. Detalizēti izpētītas lāzerinducētas oksidēšanās un reducēšanās reakcijas Y-Ba-Cu-O augsttemperatūru supravadītājos. Izstrādājis oriģinālu nelineāri-optisko elektrisko pārejas procesu stroboskopisko pētīšanas metodi. Zinātniskās un pedagoģiskās aktivitātes saistītas ar jaunu optoelektronikas materiālu nelineāri optiskajiem pētījumiem, fizikālo lauku lāzerdiagnostiku, lāzerķīmiju, lekciju kursa izveidi praktiskajā lāzerfizikā, optisko sakaru fizikā. Sagatavojis lekciju kursu “ Augsto tehnoloģiju komercializācija” (Banku Augstskolai) un “Informācijas optiskās apstrādes fizika” (RTU Radiotehnikas un sakaru fakultātei). Minētajos virzienos sagatavojis regulārus akadēmiskos kursus arī Daugavpils universitātē.

Piedalīšanās citos pētījumu projektos:

Laikā no 1991.-2002.g. vadījis 4 Latvijas Zinātnes Padomes Grantu projektus (1990.-1993.g. «Materiālu nelineāri optiskā diagnostika ar superīsiem lāzerimpulsiem» Nr.90.713, 1993.-1995.g. - «Virsmas nelineārā optika» Nr.93.645, «Nanomolekulāro struktūru hiperpolarizējamību pētījumi» Nr.96.0659, tagad „Robežvirsmas metāls – biokeramika struktūras modifikācija ar lāzerstarojumu”, Nr.01.381. Agrāk - 1985-1989.g. vadījis zinātniski-pētnieciskos projektus un līgumdarbus ar Centrālo Aerohidrodinamisko institūtu (Žukovska) ( Līdzekļu un metožu izstrāde temperatūras sadalījuma noteikšanai uz modeļa virsmas, izmantojot segnetoelektriķus un tiem radniecīgus materiālus, Nr.01.85.0021733) un Dubnas Apvienoto Kodolpētījumu institūtu (Skābekļa koncentrācijas noteikšana ATSV materiālos ar nelineāri optiskās diagnostikas metodēm).

Zinātniskās publikācijas: Kopā laika posmā no 1974.gada publicējis 85 zinātniskus darbus.

III PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA

Docētie studiju kursi: Nelineārā optikaModernie optiskie materiāliIevads eksperimentālajā fizikā

2

4. pielikumsNelineārā optika un optiskie materiāliAugsto tehnoloģiju un innovāciju komercializācijaInformācijas optiskās apstrādes fizikaMolekulārfizika Mikropasaules fizika Optika

Izstrādātie studiju kursi: Nelineārā optika (32 akad. st.);Modernie optiskie materiāli (32 akad. st.);Ievads eksperimentālajā fizikā (izvēles nodaļas par nelineāro optiku un lāzerfiziku (6 akad.st.). Nelineārā optika un optiskie materiāli (28 akad.st.)Augsto tehnoloģiju un innovāciju komercializācija (20 akad, st.)Informācijas optiskās apstrādes fizika( 64 akad.st.)Molekulārfizika (64 akad.st.)Mikropasaules fizika ( 64 st.)Optika (64 st.)

IV ORGANIZATORISKAIS DARBS

Darbība ar zinātni saistītās sabiedriskās organizācijās:

Latvijas fizikas biedrības priekšsēdētājs (1997-2000.), no 2000.g. - viceprezidents;SPIE Baltijas nodaļas un Latvijas zinātnieku savienības biedrs

Darbība universitātes un/vai fakultātes pārvaldes struktūrās:

Promocijas un profesoru padomju loceklis RTU Tehniskās Fizikas institūtā un LU Fizikas un matemātikas fakultātes Atomfizikas un spektroskopijas institūtā.No 2001. gada Daugavpils Universitātes senatorsNo 2000. gada DU Dabaszinātņu un Matemātikas fakultātes Domes loceklis1992.-1995.g. - Latvijas universitātes senātors

2003. gada 24. septembris G.Liberts

3

4. pielikums

CURRICULUM VITAE


Vārds, uzvārds: Arvīds Barševskis


Dzimšanas gads un datums: 1965.gada 20. septembris


tālrunis darbā:mājas:tālrunis mājās:e-pasts:

Daugavpils Universitāte, DMF Bioloģijas katedra, Vienības ielā 13, Daugavpils, LV-5400(+371) 54-25452Cietokšņa 66 – 48, Daugavpils, LV-5401, Latvija(+371) 5426242 mob. tālrunis: (+371) [email protected] vai [email protected]

Valodas: Latviešu - dzimtā, krievu – pārvaldu pilnībā, vācu – sarunvalodas līmenī, angļu – minimāli sarunvalodas līmenī.


1994.g. dabaszinātņu doktors bioloģijā – Latvijas Universitāte, piešķirts ar LU bioloģijas nozares habilitācijas un promocijas padomes 1994.g. 15. jūnija lēmumu, promocijas darba tēma: “Austrumlatvijas skrejvaboles”;1989.-1991.gads, aspirantūra pie prof. R.Žantijeva, Maskavas Valsts Universitāte, Entomoloģijas katedra, studiju programma “Entomoloģija”, 1983.-1988.gads, augstākā izglītība: Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Bioloģijas un ķīmijas fakultāte; “Bioloģijas un lauksaimniecības pamatu skolotājs”

Darba pieredze: No 2003.g.: profesors Daugavpils Universitātes Bioloģijas katedrāNo 2002.g.: Daugavpils Universitātes Zinātņu prorektors1999. – 2003. gads: asoc. profesors Daugavpils Universitātes Bioloģijas katedrā1999 – 2002. gads: DMF Bioloģijas katedras vadītājs1994. – 1999. gads: docents Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes Bioloģijas katedrāNo 1999.g.: Baltijas Koleopteroloģijas institūta direktors;1997. - 1999. g.: Sākumskolas studiju programmas direktors;1996.-2001.g.: Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Senāta priekšsēdētāja vietnieks; No 1993.g.: Dabas izpētes un vides izglītības centra (DIVIC) direktors.1988.- 1994.g.: asistents Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Bioloģijas katedrā;

Prasmes: Darbs ar datoru Windows vidē, darbs ar programmatūru CorelDRAW 11.0; Microsoft Word 2000, Microsoft Excel 2000 Adobbe Page Maker u.c.,

4

http://dau.lv/post/[email protected]


4. pielikums


Zinātniskās pētniecības virzieni: Ģints Notiophilus Dum. pasaules fauna, horoloģija, taksonomija, ekoloģija; skrejvaboļu (Carabidae) Austrumeiropas fauna, horoloģija, taksonomija, ekoloģija; Baltijas valstu vaboļu fauna, horoloģija, taksonomija, ekoloģija un aizsardzība; klimata izmaiņu ietekme uz vaboļu populācijām Baltijā, vaboļu monitorings.

Starptautisko pētījumu projektu vadītājs un dalībnieks:

2003. g. Cilvēks un mežs. ES 5. Ietvara projekts. VMPI “Silava”, līgumdarbs2001. – 2003. g. Baltijas ekosistēmas vērtību saglabāšana: Dienvidaustrumu Latvijas ainavas, Phare ACCESS, Acc/Macro/0102/0272000. g. Norvēģijas Zinātņu akadēmijas grants braucienam uz 25. Ziemeļeiropas – Baltijas Entomoloģijas kongresu.1998. – 1999. g. PHARE pilotprojekta “Latgalas attīstības plāns” vides jautājumu eksperts; Phare


2003. g. Dabas lieguma “Čertoka ezers” dabas aizsardzības plāna izstrāde, VAS “Latvijas Valsts meži”2003. g. Silenes dabas parka dabas aizsardzības plāna izstrāde, VAS “Latvijas Valsts meži”2003. g. Meža degumu ietekme uz sugu daudzveidību, VAS “Latvijas valsts meži”2002. – 2003. g. Eiropas Savienībā apdraudētu vaboļu sugu monitorings Moricsalas rezervātā un Slīteres Nac. parkā, Latvijas Vides aizsardzības fonds2002. – 2003. g. Eiropas Savienībā apdraudētās platās airvaboles populācijas stāvoklis un aizsardzība Latvijā, Latvijas vides aizsardzības fonds1993-2003.g. Kopā: > 30 projekti.

Zinātniskās publikācijas:Mācību līdzekļi:Konferenču tēzes:Citas publikācijas:Piedalīšanās starptautiskās zinātniskās konferencēs:Piedalīšanās ar referātu cita veida konferencēs:

87 zinātniskas publikācijas8~20-1993. – 2003. g. vairāk nekā 30 starptautiskas konferences

1993. – 2003. g. vairāk nekā 50 konferences


Vadītie doktora darbi: -

Vadītie maģistra darbi: 18

Vadītie bakalaura darbi: 28

Vadītie studiju darbi: nav uzskaitīti

Vadītie kvalifikācijas darbi: 125

4. pielikums

Docētie studiju kursi: Vispārīgā zooloģija, Bezmugurkaulnieku zooloģija, Mugurkaulnieku zooloģija, Entomoloģija, Bioloģiskā daudzveidība, Entomoloģijas praktikums, Lauku kurss entomoloģija, Aktuālas mūsdienu bioloģijas problēmas u.d.c.

Izstrādātie studiju kursi: Vispārīgā zooloģija, Bezmugurkaulnieku zooloģija, Mugurkaulnieku zooloģija, Entomoloģija, Bioloģiskā daudzveidība, Entomoloģijas praktikums, Lauku kurss entomoloģija, Aktuālas mūsdienu bioloģijas problēmas u.d.c.


Darbība ar zinātni saistītās sabiedriskās organizācijās, zinātnisko konferenču organizēšana, zinātnisko izdevumu redkolēģijas:

no 2001.g.:“Baltic Journal of Coleopterology” galvenais redaktors un dibinātājs; no 2001.g.:“Acta biologica universitatis Daugavpiliensis” galvenais redaktors;no 2001.g.: 1st Baltic Congress of Coleopterology Programmas Komitejas un Orgkomitejas vadītājs;1996.g.: Latvijas Koleopterologu apvienības līdzpriekšsēdētājs;1995.- 1999.g.: Latvijas Entomoloģijas biedrības zinātniskais sekretārs;No 1995.g: Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Zinātnes Padomes loceklis;No 1995.g.: Regional Environmental Center for Central and Eastern Europe vides projektu eksperts Latvijā;1993 -1997.g.: 19 starptautisku kongresu un konferenču dalībnieks 11 Eiropas valstīs.; 23 starptautisku projektu izpildītājs


No 1999.gada Daugavpils Universitātes senators1999.-2002. g. DU Dabaszinātņu un Matemātikas fakultātes Domes loceklis

2003. gada 24. septembris A.Barševskis

6

4. pielikums

AIJAS MELLUMASdzīves un darba gājums.

( Curriculum vitae )

Dzimšanas gads: 1935Personas kods: 131035-10023Izglītība: 1953-1958 LVU Ģeogrāfijas fakultāte, studente

1964-1967 turpat, aspirante

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 1968 - ģeogrāfijas zinātņu kandidāte 1975 - vecākā zinātniskā līdzstrādniece 1990 - ģeogrāfijas zinātņu doktore 1991 - Latvijas ZA korespondētājlocekle 92 - habilitētā ģeogrāfijas doktore 1997 - LU profesore

Nodarbošanās:1958-1961 Latvijas ģeoloģijas pārvalde, tehniķe1961-1966 LVU Ģeogrāfijas fakultāte, zinātniskās pētniecības sektora

zinātniskā līdzstrādniece1967-1968 Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, inženiere1968-1975 Latvijas mežsaimniecības problēmu institūts, Dabas aizsardzības

laboratorija (daļa), vecākā zinātniskā līdzstrādniece1975-1989 turpat, laboratorijas vadītāja 1989-1990 Latvijas ZA Bioloģijas institūts, vadošā zinātniskā līdzstrādniece1990-1994 LR Vides aizsardzības komiteja, arī VARAM Pētījumu centra

direktore1994 - 1998 LR Vides un reģionālās attīstības ministra padomniece1989-1997 LLU Lauku inženieru fakultāte, profesorekopš 1997 LU ĢZZF, profesore

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un nozīmīgākā mācību literatūra:Melluma A., Latvijas pierobeža. Rīga: Zinātne, 2000. – 111 lpp.Melluma A., Peneze Z. Regionalentwichlung und Raumordnung in Lettland. Geogr. Rundschan, 1999. -188-192 Melluma A. Materiāli Latvijas reģionālās attīstības plānam. Atlants. 1996.Melluma A.,Leinerte M.Ainava un cilvēks. Rīga: Avots, 1992.- 175lpp.Melluma A. Latvijas teritorijas antropogēnā noslodze. Rīga, 1990.-80 lpp.Melluma A. Latvijas reģionālā attīstība: stāvoklis, jēdzieni, darbības virzieni. Latvijas Vēstnesis, 138.Melluma A., Rivža B., Rivža P. 1996. Pagastu sociāli ekonomiskā raksturojuma indikatoru atlase un analīze. Jelgava: LLU Raksti.- 109.-119.lpp.Meluma A. Latvijas dabas aizsardzības koncepcija. Latvijas ZP Vēstnesis, 11. 1991.Melluma A. Metamorphoses of Latvian Landcapes during fifty Years of Soviet rule. GeoJournal, May. 1994.- pp. 55-62.Melluma A. Gaujas Nacionālais parks. Rīga: Zinātne, 1976.- 46lpp.Maldavs Z., Melluma A., Seile A. Ģeomorfoloģijas pamati. Rīga: Zinātne, 1981.- 210 lpp.

7

4. pielikumsМеллума А., Особо охраняемые обьекты на староосвоенных териториях лесной зоны. Рига: Зинатне, 1988. – 224 стр.Меллума А., Рунгуле Р., Эмсис И. Отдых на природе как придоохранная проблема. Рига: Зинатне, 1982. – 156 стр.

Publicēto darbu sarakstā 129 nosaukumi, t.sk. 111 zinātniskās publikācijas, 3 mācību līdzekļi.

Zinātniski pētnieciskā darbība: pētījumi aizsargājamo objektu teorijā, ainavu mācībā, kontekstā ar ainavu aizsardzību un veidošanu. Latvijas attīstības reģionālās problēmas. Izstrādāti pamatojumi vairāku aizsargājamo teritoriju izveidošanai: Gaujas Nacionālais parks, “Lībiešu krasts”, Dabas parks “Daugavas loki”. Piedalīšanās darba grupās Latvijas reģionālās attīstības konceptuālo jautājumu izstrādē.

Akadēmiskie kursi:kopš 1999 Vides ģeogrāfijas pamati 48 akad. st.kopš 1998 Vides ģeogrāfija 48 akad. st.kopš 1997 Aizsargājamo teritoriju sistēmas 32 akad. st.kopš 1998 Lietišķā ģeogrāfijas 32 akad. st.kopš 1989 Ainavu mācība 72 akad. st.kopš 1989 Ainavu ģeogrāfija un vēsture 48 akad. st.kopš 1993 Ainavu un reģionālā plānošana 96 akad. st.kopš 1991 Ainavu aizsardzība un veidošana 48 akad. st.kopš 1994 Lauku ainavu pētīšanas metodes 30 akad. st.kopš 1996 Nacionālie un dabas parki 54 akad. st.kopš 1997 Pagastu attīstības plānu izstrādāšana 48 akad. st.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:Kopš 1993.g. Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijas īstenā locekle

2003.gada 24. oktobris Aija Melluma

8

4. pielikumsCURRICULUM VITAE


Vārds, uzvārds: Antonijs Salītis


Dzimšanas gads un datums: 1949. gada 6. septembris



Daugavpils Universitāte, Dabaszinātņu un matemātikas fakultāteVienības ielā 13, Daugavpils, LV-5400DMF Fizikas katedra, Parādes ielā 1, Daugavpils, LV-5400(+371) 5425297Strādnieku ielā 105, dz. 19, Daugavpils, LV-5400(+371) 5438735 mob. tālrunis: (+371) [email protected]

Valodas: Latviešu - dzimtā, krievu un angļu – pārvaldu pilnībā,


1992.g. dabaszinātņu doktors fizikā – Latvijas Universitāte, CFI habilitācijas un promocijas padomes 1992. g. lēmumu Nr. 3.7.;1986.g., fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts. Disertācija Ilgperioda komētu orbītu statistika.1968.-1973.g., augstākā izglītība, Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Fizikas un matemātikas fakultāte, “Fizikas un matemātikas skolotājs”.1965.-1968.g., vidējā izglītība, Daugavpils raj.Vaboles vidusskola.

Darba pieredze: No 2001.g.: asociētais profesors Daugavpils Universitātes Fizikas katedrāNo 1993.g. DU Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes dekāns.1991.-2001.g.: docents Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes Fizikas katedrā 1982.-1991.g.: vecākais pasniedzējs Daugavpils Pedagoģiskā institūta Fizikas katedrā 1979.-1982.g., LU Astronomijas observatorijas aspirants1973.-1979.g., vecākais pasniedzējs Daugavpils Pedagoģiskā institūta Fizikas katedrā

Prasmes: Darbs ar datoru Windows vidē, darbs ar programmatūru Microsoft Word 2000, Microsoft Excel 2000 u.c.


Zinātniskās pētniecības virzieni: Saules sistēmas mazo ķermeņu fizikālās un dinamiskās īpašībasStarptautisko pētījumu projektu vadītājs un dalībnieks:

TEMPUS _ PHARE projekts S_JEP 12391-97 ´”Daļēji integrētas dabaszinātnes skolotāju sagatavošanā” projekta koordinators un kontraktors.

9


4. pielikumsPiedalīšanās citos pētījumu projektos:


341810

720


Vadītie doktora darbi: --



Vadītie studiju darbi: 42


Docētie studiju kursi: AstronomijaAstrofizikaKvantu mehānikaEksperimentālās un teorētiskās pētīšanas metodes dabaszinātnēsLīdzsvara procesi dabā un tehnikāEnerģijas saglabāšanās un pārvēršanās procesiDabaszinātnes dabas un vides aizsardzībāVisuma pētīšanas fizikālās metodes

Izstrādātie studiju kursi: Eksperimentālās un teorētiskās pētīšanas metodes dabaszinātnēsLīdzsvara procesi dabā un tehnikāEnerģijas saglabāšanās un pārvēršanās procesiDabaszinātnes dabas un vides aizsardzībā



No 1992.g. Latvijas Astronomijas biedrības biedrsNo 1995.g. Latvijas Fizikas biedrības biedrsNo 2003.g. Starptautiskās Astronomijas Savinības biedrs


No 1993.gada Daugavpils Universitātes senatorsNo 1993. gada DU Dabaszinātņu un Matemātikas fakultātes Domes loceklis

2003. gada 24. septembris A.Salītis

10



Vārds, uzvārds: Artūrs Škute


Dzimšanas gads un datums: 1959. gada 21.spetembris



Daugavpils Universitāte, DMF Bioloģijas katedra, Vienības ielā 13, Daugavpils, LV-5400(+371) 5425297Vienības ielā 42A-45, Daugavpils, LV - 5400(+371)54 27503 mob. tālrunis: (+371) [email protected]



1994.g. dabaszinātņu doktors bioloģijā – Latvijas Universitāte, piešķirts ar LU habilitācijas un promocijas padomes 1994.g. 27. aprīļa lēmums Nr.2, promocijas darba tēma: “Leptodora kindti (Focke) (Crustacea; Cladocera) bioloģija un loma saldūdens ekosistēmās” (darba zin. vad. prof. Dr.h.biol. Ņina Sokolova);1982.-1987.gads, aspirantūra, Maskavas Valsts Universitāte, studiju programma “Hidroekoloģija”, 1977.-1982.gads, augstākā izglītība: Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Bioloģijas un ķīmijas fakultāte; “Bioloģijas un ķīmijas skolotājs”

Darba pieredze: No 2003.g.: profesors Daugavpils Universitātes Bioloģijas katedrā1999 – 2003.gads: asoc. profesors Daugavpils Universitātes Bioloģijas katedrā1994 –1999.gads: docents Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes Bioloģijas katedrā1987 –1994.gads: lektors Daugavpils Pedagoģiskā Institūta Bioloģijas katedrā

Prasmes: Darbs ar datoru Windows 2000 un Windows NT 4.0 vidē, darbs ar ģeogrāfisko informāciju sistēmu programmatūru ARCView 8.2; un 8.3; ARCInfo; darbs ar grafisko programmatūru CorelDRAW 11.0; Microsoft Word 2000, Microsoft Excel 2000 u.c.

11


4. pielikums


Zinātniskās pētniecības virzieni: saldūdeņu ekoloģija, dabas aizsardzība, zinātnisko pētījumu metodoloģija


Latvijas – Zviedrijas Daugavas projekta daļas “Ūdens kvalitātes analīzes Rāznas ezera monitoringa efektivitātes novērtēšanai” vadītājs - Vattenresurs – Sverige HB (Zviedrija) pasūtījums, Līgums No. 012305/2002PHARE “Development Project Partnership Action Plan For Long-Term Tourism Development on the Base of Local Cultural And Natural Resources” reģionālās attīstības eksperts, (ident. Nr. LE 9913.02/0015 - 001)Socrates-Minerva projekta “Social Inclusion from a Community Perspective” izpildītājs - Socrates-Minerva Nr.87917-CP-1-2000-1-UK-MINERVA-ODLStažieris Kembridžas universitātes zooloģijas katedrā (Cambridge University Hospitality Scheme, 1998 Jul - Aug)TEMPUS projekta "Dabas zinību skolotāju sagatavošanas pilnveidošana" ekoloģijas bloka vadītājs (S-JEP-12391-97)PHARE "Starpvalstu Tālmācības Programma" DPU, tālmācības centra vadītājs (ETF/97/VET/0059/DPU)TEMPUS projekta "Jaunās informācijas tehnoloģijas nepārtrauktā izglītībā" vides izglītības bloka direktors (S_JEP-12552-97)Projekta "Rāznas ezera un tā sateces baseina funkcionālā zonēšana" direktors (Research Support Scheme grant No 599/1997)TEMPUS projekta "Latvijas tālmācības stratēģijas izstrādāšana" izpildītājs (CME N°: 03007-97) (2001-2002) LR IZM augstākās izglītības eksperts “Agenda 21for the Baltic Sea Region” darba grupā(2000-2001) Baltic Environmental Forum – hydroecology expert


Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorija (Natura 2000) “Dvietes paliena” apsaimniekošanas plāna projekts– Dabas aizsardzības pārvaldes pasūtījums Līgums Nr. 20/2003 2003.gada 3.jūnijā Rāznas dabas parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi – Dabas aizsardzības pārvaldes pasūtījums Līgums Nr. 4/2003 2003.gada 24.aprīlīDabas lieguma “Zebrus un Svētes ezers” dabas aizsardzības plāna izstrāde” – VAS “Latvijas meži” pasūtījums Līgums Nr. 06/03-2003-29/u 2003.gada 21.martāLīgumdarba “Lubāna dabas vērtības” direktors – LR VARAM pasūtījums Līgums Nr. 2. 2001.gada 1.oktobrī.Projekta “Tālākizglītības kvalitātes vērtēšanas rokasgrāmata” izpildītājs - LR IZM pasūtījums, 2001.

Zinātniskās publikācijas:Mācību līdzekļi:Konferenču tēzes:Citas publikācijas:

25 4144

12

4. pielikumsPiedalīšanās starptautiskās zinātniskās konferencēs:Piedalīšanās ar referātu cita veida konferencēs:

104






Vadītie kvalifikācijas darbi: -

Docētie studiju kursi: Vispārīgā ekoloģija Vides politika un pārvaldeDabas aizsardzībaHidroekoloģijaIetekmes uz vidi novērtējums un riska analīzeDegradētās vides rekultivācijaLauka kurss vides zinātnēBioloģijas mūsdienu problēmasEvolucionārā ekoloģijaDaudzfaktoru biometrijaLauka pētījumu metodoloģija

Izstrādātie studiju kursi: Vispārīgā ekoloģija Dabas aizsardzībaHidroekoloģijaBioloģijas mūsdienu problēmasEvolucionārā ekoloģijaDaudzfaktoru biometrijaLauka pētījumu metodoloģija



No 2001.g. CMAS (Confėdėration Mondiale des Activitės Subaquatiques) – world underwater federation scientific an technical committees member and National co-ordinator.


No 1999.gada Daugavpils Universitātes senatorsNo 1999. gada DU Dabaszinātņu un Matemātikas fakultātes Domes loceklis

2003. gada 24. septembris A.Škute

13



Vārds, uzvārds: Anita Sondore


Dzimšanas gads un datums: 1966.gada 2. novembris



Daugavpils Universitāte, DMF Matemātikas katedra, Parādes ielā 1, Daugavpils, LV-5400(+371) 54-22302Sporta ielā 8, dz.504, Daugavpils, LV-5400, Latvija mob. tālrunis: (+371) [email protected]

Valodas: Latviešu - dzimtā, krievu – pārvaldu pilnībā, angļu – pārvaldu labi.


matemātikas doktore1998. Matemātikas doktore, promocijas darbs “Ar speciāliem vaļējiem pārklājumiem definētas kompaktības tipa topoloģiskās īpašības” matemātikas maģistre 1994. Latvijas universitātē iegūts matemātikas maģistra grādsaugstākā1991.-1994. Latvijas universitātes doktorante1985.-1990. Latvijas universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes studentevidējā1974.-1985. Preiļu 1.vidusskola

Darba pieredze: 2002. docenteDU Matemātikas katedras docente2001. docenteDaugavpils Universitātes Dabaszinību un matemātikas fakultātes Matemātiskās analīzes katedras docente2000. lektoreDaugavpils Pedagoģiskās universitātes Dabaszinību un matemātikas fakultātes Matemātiskās analīzes katedras lektore 1997.-1999. asistenteDaugavpils Pedagoģiskās universitātes Dabaszinību un matemātikas fakultātes Matemātiskās analīzes katedras asistente 1995.-1997. asistenteDaugavpils Pedagoģiskās universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Matemātiskās analīzes katedras asistente1994.-1995. skolotāja Preiļu raj. Pelēču pamatskolas skolotāja1990.-1991. pasniedzējaLatvijas universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes pasniedzēja- stažiere

14


4. pielikums

Prasmes: Darbs ar datoru Windows, LaTex vidē, darbs ar programmatūru Microsoft Word, Microsoft Excel,Maple 8 u.c.,


Zinātniskās pētniecības virzieni: kompaktības tipa topoloģiskās īpašības


-34

-

2







Docētie studiju kursi: Varbūtību teorija, matemātiskā loģika, biometrija, matemātiskās un statistiskās metodes vides zinātnēs, algebra un ģeometrija, matemātiskā analīze, matemātiskā statistika, matemātika biologiem, matemātiskās metodes dabaszinībās

Izstrādātie studiju kursi: biometrija; matemātiskās un statistiskās metodes vides zinātnē; matemātika biologiem

2003. gada 24. septembris A.Sondore

15

4. pielikums

CURRICULUM VITAE


Vārds, uzvārds: Inese Kokina


Dzimšanas gads un datums: 1970. gada 18.septembrī



Daugavpils Universitāte, DMF Bioloģijas katedra, Vienības ielā 13, Daugavpils, LV-5400(+371) 5425297Tautas iela 84-39, Daugavpils, LV - 5417(+371)54 74593 mob. tālrunis: (+371) [email protected]

Valodas: Latviešu - dzimtā, krievu un angļu – pārvaldu pilnībā


2002.g. dabaszinātņu doktors bioloģijā – promocijas darba tēma: “Miežu miltrasas izraisītāja (Blumeria graminis f.sp. hordei) Daugavpils populācijas ģenētiskās struktūras īpatnības”

1996.-1999. gg. – studijas doktorantūrā, Latvijas Universitāte

1995. g. - bioloģijas maģistrs, Daugavpils Pedagoģiskā universitāte

1993.-1995. gg. – studijas maģistrantūrā, Daugavpils Pedagoģiskā Universitāte

1992. g. - bioloģijas un ķīmijas vidusskolas skolotājs; bioloģijas bakalaurs, Daugavpils Pedagoģiskais institūts

1987.-1992. gg. – studijas Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā

Darba pieredze: No 2003.g.: docente Daugavpils Universitātes Bioloģijas katedrā1992.-2002. gg. – Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Daugavpils Pedagoģiskā Universitāte, Daugavpils Universitāte, Bioloģijas katedra, asistente

Prasmes: Darbs ar datoru Windows 2000 un Windows NT 4.0 vidē, darbs ar grafisko programmatūru CorelDRAW 11.0; Microsoft Word 2000, Microsoft Excel 2000 u.c.

16


4. pielikums


Zinātniskās pētniecības virzieni: augu imunitātes ģenētika, augu audu kultūras, pētījumu metodoloģija


-


-


10 -4-

5

1


Vadītie doktora darbi: nav




Docētie studiju kursi: Vispārīgā ģenētikaCitoloģijaAugu fizioloģijaMikrobioloģija un virusoloģijas pamatiAugu anatomija un morfoloģijaLauku kurss botānikāDabas zinātņu pamati

Izstrādātie studiju kursi: Augu fizioloģijaMikrobioloģija un virusoloģijas pamatiAugu anatomija un morfoloģijaDabas zinātņu pamati



Latvijas Ģenētiķu un selekcionāru biedrība (kopš 1992. g.);Latvijas Ārstu biedrības Laboratorijas speciālistu biedrība (kopš 1996. g.)

Darbība universitātes un/vai fakultātes pārvaldes struktūrās: -

2003. gada 24. septembris I.Kokina

17



Vārds, uzvārds: Ivars Matisovs


Dzimšanas gads un datums: 1967.gada 20. martā

Adrese: pieraksta:

dzīves vietas:tālrunis:e-pasts:

Brīvības ielā 29a –4Viļāni, Rēzeknes rajons, LV-4650

Liepu iela 62, Rēzekne, LV- [email protected]

Valodas: Latviešu – dzimtā, krievu un angļu - sarunvalodas līmenī


1999. g. 24. maijs, dabaszinātņu maģistrs vides zinātnē, piešķirts ar LU ĢZZF Domes 1999. gada 24.maija sēdes lēmumu, maģistra darba tēma: “Zīdaiņu mirstība kā vides kvalitātes indikators Latgalē” (darba zin. vad. doc. Dr.geogr. Zaiga Krišjāne);1997.g.-1999.g. studijas LU ĢZZF studiju programmā “Vides zinātnes maģistrs”; LU Ģeogrāfijas fakultāte, ģeogrāfijas specialitāte, kvalifikācija: ģeogrāfs, ekonomģeogrāfs, kartogrāfs. 1992.g.

Nodarbošanās: No 2001.gada septembra asistents DU DMF Ģeogrāfijas un ķīmijas katedrā.No 1998.gada aprīļa Rēzeknes rajona ģeogrāfijas skolotāju metodiskās apvienības vadītājs.No 1997.gada janvāra lektors Rēzeknes augstskolas Dabas zinātņu katedrā.No 1996.gada septembra Rēzeknes rajona skolēnu zinātniski pētnieciskā darba metodiķis.

Zinātniskās pētniecības virzieni: Vides kvalitātes noteikšanas metodoloģijas izstrāde kā indikatoru izmantojot zīdaiņu mirstības rādītāju.Gaisa kvalitātes pētījumi.

Prasmes: Darbs ar datoru: Microsoft Word, Microsoft Excel


Starptautisko pētījumu projektu dalībnieks:

Piedalīšanās ar referātu cita veida konferencēs:

2 raksti un 6 referātu tēzes zinātnisko konferenču materiālu krājumos.

18


4. pielikums


Vadītie kvalifikācijas darbi:

Docētie studiju kursi: Ainavu zinātneCilvēka ģeogrāfijas pamatiEkonomiskā ģeogrāfijaIedzīvotāju un apdzīvojuma ģeogrāfijaInženiertehnisko pētījumu tehnoloģijasKlimatoloģija un meteoroloģijaMeža resursi un mežsaimniecības tehnoloģijasNovadpētniecībaPasaules reģionālā ģeogrāfijaPilsētu ekoloģijaTransporta ietekme uz vidi

Izstrādātie studiju kursi: Ainavu zinātneAntropogēnie procesiCilvēka ģeogrāfijas pamatiEkonomiskā ģeogrāfijaHidrolitoaerosfēraIedzīvotāju un apdzīvojuma ģeogrāfijaInženiertehnisko pētījumu tehnoloģijasKlimatoloģija un meteoroloģijaLatvijas ģeogrāfiskā videMeža resursi un mežsaimniecības tehnoloģijasNovadpētniecībaPasaules reģionālā ģeogrāfijaPilsētu ekoloģijaTransporta ietekme uz vidi


Latvijas zinātnisko nozaru apvienību līdzdalībnieks:

Latvijas Ģeogrāfijas biedrības biedrs

2003. gada 23.septembris Ivars Matisovs

19

4. pielikums

CURRICULUM VITAE


Vārds, uzvārds: Dāvis Gruberts


Dzimšanas gads un datums: 1973. gada 01.jūlijs


tālrunis darbā:dzīves vietas:tālrunis:e-pasts:

Daugavpils Universitāte, DMF Ģeogrāfijas un ķīmijas katedra, Parādes ielā 1, Daugavpils, LV-5400(+371) 5422302Atāli, Bebrenes pagasts, Daugavpils rajons, LV 5439(+371) 5464225, mob. tālrunis: [email protected]

Valodas: Latviešu - dzimtā, krievu un angļu - sarunvalodas līmenī


no 2003./2004. m. g. – pilna laika studijas DU doktorantūrā, bioloģijas nozares ekoloģijas apakšnozarē2000. g. maijs - dabas zinātņu maģistra grāds vides zinātnē par darbu “Daugavas ietekme uz Grīvas ezera ekosistēmu”1998. - 2000. g. - Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, maģistratūra1998. g. maijs - dabas zinātņu bakalaura grāds vides zinātnē par darbu “Sēlijas novada virszemes ūdeņu kvalitāte un to ietekmējošie faktori”1994. – 1998. g. - Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Vides zinātnes bakalaura studiju programma1984. – 1991. g. - Bebrenes vidusskola1980. – 1984. g. - Rīgas 82. vidusskola

Darba pieredze: kopš 1998./1999. m. g. - DU DMF Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedras asistents1996.-1998. g. - LU ĢZZF Vispārīgās ģeoloģijas katedras vecākais laborants1991.-1994. g. - z/s “Atāli” vadītājs

Cita nozīmīga pieredze: dalība Upsalas universitātes Limnoloģijas institūta rīkotajā seminārā “Water management - monitoring of water quality” Zviedrijā, 1998. g. 3.-9. augustākopš 1997.g. asistents LU Bioloģijas institūta Hidrobioloģijas laboratorijas pētnieciskajās ekspedīcijās

Īpaši nopelni: 2000. g. - Latvijas Universitātes prēmija par 3. vietu studentu zinātnisko darbu konkursā (par maģistra darbu)1998. g. - Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” un Latvijas Vides aizsardzības fonda atzinības raksts un prēmija par uzvaru zinātnisko darbu konkursā vides aizsardzības specialitātēs (par bakalaura darbu)1998. g. - Minsteres Universitātes diploms un balva bakalaura un

20


4. pielikumsmaģistra darbu konkursā dabas un humanitārajās zinātnēs

Zinātniskās pētniecības virzieni:

hidroekoloģija

Prasmes: darbs ar datoru: Microsoft Word, Excel, CorelDRAW, ArcView



10.07.2002. – 28.10.2002. PHARE Projekts “Partnership Action Plan For Long-Term Tourism Development On The Base Of Local Cultural And Natural Resources (Nr. LE 9913.02 / 0015 - 001)” - eksperts

Zinātniskās publikācijas: 1Mācību līdzekļi un grāmatas: 1Konferenču tēzes: 11


Vadītie kursa darbi: 15Vadītie bakalaura darbi: 2

Izstrādātie studiju kursi: PaleohidroloģijaDabas resursu izmantošana un aizsardzība

Docētie studiju kursi: Kontinentu un okeānu fiziskā ģeogrāfijaĢeogrāfija un novadpētniecībaLatvijas ģeogrāfijaAugšņu ģeogrāfijaIevads vides zinātnēHidroloģijaOkeanogrāfijaKlimatoloģija ar meteoroloģijas pamatiemAugšņu zinātneDabas resursu izmantošana un aizsardzība


Latvijas sabiedrisko organizāciju dalībnieks:

Latvijas Ekotūrisma savienības biedrsDvietes senlejas pagastu apvienības Valdes priekšsēdētājs

2003. gada 23. septembris D.Gruberts

CURRICULUM VITAE


Vārds, uzvārds: Jeļena Kirilova

21

4. pielikumsPersonas kods: 100573-12056

Dzimšanas gads un datums: 1973.gada 10. maijs



Daugavpils Universitāte, DMF Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra, Vienības ielā 13, Daugavpils, LV-5400(+371) 54-25297Nometņu 8-2, Daugavpils, LV-5403, Latvija(+371) 5421413 [email protected]

Valodas: Latviešu – pārvaldu pilnībā, krievu – dzimtā, angļu – sarunvalodas līmenī.


1996-2000. g. Rīgas Tehniskās Universitātes doktorantūra studiju programmā “Ķīmijas zinātņu doktors”; 1996. g. Ķīmijas maģistre, RTU ĶTF1994. g. Ķīmijas bakalaure, LU ĶF

Darba pieredze: No 1999.g.: lektore Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes Ķīmijas un ģeogrāfijas katedrā

Prasmes: Darbs ar datoru Windows vidē, darbs ar programmatūru ISIS Draw; Microsoft Word 2000, Microsoft Excel 2000 u.c.


Zinātniskās pētniecības virzieni: Organiskās ķīmijas metodes. Jauno fluorescento zonžu meklējumi fluorescentās analīzes mērķiem



LZP grants Nr 96.0543 “Organisko luminoforu un krāsvielu sintēze un izpēte uz 2-aril-4H-fenaleno[1,2-d]oksazol-4-ona un benzantrona aminoatvasinājumu bāzes”

Zinātniskās publikācijas:Mācību līdzekļi:Konferenču tēzes:Citas publikācijas: patentsPiedalīšanās starptautiskās zinātniskās konferencēs:Piedalīšanās ar referātu cita veida konferencēs:

5

813

2

22


4. pielikums



Vadītie maģistra darbi: -

Vadītie bakalaura darbi: -



Docētie studiju kursi: Bioķīmijas pamati Vides piesārņojumsEkotoksikoloģija

Izstrādātie studiju kursi: Organiskā ķīmija Bioķīmija



-


-

2003. gada 24. septembris J.Kirilova

CURRICULUM VITAE


23

4. pielikumsVārds, uzvārds: Jana Paidere

Personas kods: 201071 - 11703

Dzimšanas gads un datums: 1971.gada 20.oktobris



Daugavpils Universitāte, DMF Ģeogrāfijas un ķīmijas katedra, Vienības ielā 13, Daugavpils, LV-5401(+371) 5425297Aveņu ielā 33 - 26, Daugavpils, LV - 5421(+371)54 48902 mob. tālrunis: (+371) [email protected]

Valodas: Latviešu - dzimtā, krievu – pārvaldu labi, angļu – ar vārdnīcas palīdzību, spāņu - sarunvaloda


1998. – 2002.gads Daugavpils Universitāte Ekonomikas nodaļa, ekonomists1995. – 1997.gads Daugavpils Pedagoģiskā universitāte Bioloģijas un ķīmijas fakultāte, Maģistra grāds bioloģijā1990. – 1995.gads Daugavpils Pedagoģiskā universitāte Bioloģijas un ķīmijas fakultāte, Bioloģijas, lauksaimniecības pamatu, veselības mācības skolotājs vidusskolā, Bioloģijas bakalaura grāds

Darba pieredze: No 2003/04. - DU Ģeogrāfijas un ķīmijas katedra, laborante, asistenteNo 1996/08. – DU Senāta sekretāre2000/09. – 2003/04 DU, Bioloģijas katedra, laborante1998/10. – 2000/10. DU Studiju daļa, izglītības metodiķe 1994/12. – 1998/10. DPU, Bioloģijas un ķīmijas fakultāte, pārvaldes sekretāre

Prasmes: Darbs ar datoru Windows 2000 (Microsoft Word 2000, Microsoft Excel 2000)


Zinātniskās pētniecības virzieni: saldūdeņu ekoloģija


Third Symposium of Baltic Coleopterists, Certificate, dalībnieks (2002/26. –29.09.)


Dabas lieguma “Zebrus un Svētes ezers” dabas aizsardzības plāna izstrāde” – VAS “Latvijas valsts meži” pasūtījums Līgums Nr. 06/03-2003-29/u 2003.gada 21.martā

Zinātniskās publikācijas:Mācību līdzekļi:Konferenču tēzes:Citas publikācijas:

--2-

24


4. pielikumsPiedalīšanās starptautiskās zinātniskās konferencēs:Piedalīšanās ar referātu cita veida konferencēs:

1

-




Vadītie bakalaura darbi: -


Vadītie kvalifikācijas darbi:

Docētie studiju kursi: BioģeogrāfijaLauksaimniecības ekoloģijaDabas aizsardzība

Izstrādātie studiju kursi: Lauksaimniecības ekoloģija



-


DU Senāta sekretāre

2003. gada 27.septembris J.Paidere

CURRICULUM VITAE


Vārds, uzvārds: Juris Soms


25

4. pielikumsDzimšanas gads un datums: 1966. gada 28.februāris



Daugavpils Universitāte, DMF Ģeogrāfijas un ķīmijas katedra, Parādes ielā 1, Daugavpils, LV-5400(+371) 5422302Vienības ielā 40-34, Daugavpils, LV - 5400 mob. tālrunis: (+371) [email protected]



No 1996.gada novembra doktorantūra Latvijas Universitātē, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē; studiju programma “Ģeoloģija”, apakšprogramma - “Kvartārģeoloģija un ģeomorfoloģija”1996.gada 13.maijs, ģeogrāfijas maģistrs, piešķirts ar LU MPK padomes 1996.gada 13.maija sēdes lēmumu, maģistra darba tēma: “Gravu morfoloģija, to attīstības un izvietojuma likumsakarības Daugavas ielejas posmā no Krāslavas līdz Daugavpilij” (darba zin. vad. prof. Dr.h.geogr. Guntis Eberhards);1994.-1996.gads, maģistrantūra, studiju programma “Ģeogrāfijas maģistrs”, apakšprogramma - “Ģeomorfoloģija un paleoģeogrāfija” Latvijas Universitātē, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē;1991.-1994.gads, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas fakultāte (eksternāts); “Ģeogrāfijas skolotājs”;1984.-1991.gads, augstākā izglītība: Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Bioloģijas un ķīmijas fakultāte; “Bioloģijas un ķīmijas skolotājs”1973.-1984.gads, vidējā izglītība: Daugavpils 12.vidusskola

Darba pieredze: No 2000.gada DU DMF Ģeogrāfijas un ķīmijas katedras vadītājs.No 1996.gada DPU Dabaszinātņu un Matemātikas fakultātes prodekāns.No 1996.gada lektors DPU Ķīmijas un ģeogrāfijas katedrā.1995.-1996.gads, asistents DPU Ķīmijas un ģeogrāfijas katedrā.1993.-1995.gads, asistents DPU Bioloģijas un mācīšanas metodikas katedrā.1991.-1993.gads, laborants DPI Zooloģijas un vispārīgās bioloģijas katedrā.

Prasmes: Darbs ar datoru Windows 2000 un Windows NT 4.0 vidē, darbs ar ģeogrāfisko informāciju sistēmu programmatūru ARCView 8.2; un 8.3; ARCInfo; darbs ar grafisko programmatūru CorelDRAW 11.0; Microsoft Word 2000, Microsoft Excel 2000 u.c.


Zinātniskās pētniecības virzieni: Ģeomorfoloģija un kvartārģeoloģija, Latvijas reljefs, lineāro erozijas formu morfoloģija, veidošanās un izvietojuma likumsakarības

Starptautisko pētījumu 10.07.2002. – 28.10.2002. PHARE Projekts “Partnership Action 26


4. pielikumsprojektu dalībnieks: Plan for Long-Term Tourism Development on the Base of Local

Cultural and Natural Resources (Nr. LE 9913.02 / 0015 - 001)” – projekta koordinators1999.gada 05.oktobris – 08.novembris: zinātniskās stažēšanās kurss “Conservation of wetland ecosystems and their biological diversity”, Kuširo munic,. Japāna;


2003.g.: “Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorija (Natura 2000) “Dvietes paliene” apsaimniekošanas plāna projekts” – ĢIS speciālists, izpildītājs. (Dabas aizsardzības pārvaldes pasūtījums, līgums Nr. 20/2003; 03.06.2003)2003.g.: “Rāznas dabas parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” – ĢIS speciālists, izpildītājs. (Dabas aizsardzības pārvaldes pasūtījums, līgums Nr. 4/2003; 24.04.2003.)2003.g.: “Dabas lieguma “Zebrus un Svētes ezers” dabas aizsardzības plāna izstrāde” – ĢIS speciālists, ģeomorfoloģijas un ģeoloģijas eksperts. (VAS “Latvijas meži” pasūtījums, līgums Nr. 06/03-2003-29/u; 21.03.2003.)2001.- 2002.g.: projekta “Rāznas dabas parka funkcionālais zonējums un vispārīgie dabas aizsardzības noteikumi” vad. speciālists (VAF grants Nr. 1-08/367/2000, līgums Nr.11/ 07.12.2001)2001.- 2002.g.: projekta “Lubāna mitraines dabas vērtības” ĢIS speciālists (VARAM pasūtījums, līgums Nr.2; 01.10.2001.)1998.-1999.g.: projekta "Rāznas dabas parka izveidošana" vad. speciālists (Latvijas Vides fonda grants, 1998; līgums Nr.144/ 17.08.98.)1997.gads, projekta "Rāznas ezera un sateces baseina funkcionālā zonēšana" vad. speciālists (Research Support Scheme Grant No. 599/1997)


23204

4

16





27

4. pielikumsDocētie studiju kursi: Vispārīgā ģeoloģija

ĢeomorfoloģijaKartogrāfijaIevads Zemes tālizpētēĢeogrāfisko atklājumu vēstureLatvijas dabas ģeogrāfijaLietuvas un Igaunijas dabas ģeogrāfijaĢeogrāfiskās informācijas sistēmas

Izstrādātie studiju kursi: Vispārīgā ģeoloģija ĢeomorfoloģijaMeteoroloģija un klimatoloģijaKartogrāfijaĢeogrāfisko atklājumu vēstureLietuvas un Igaunijas dabas ģeogrāfijaIevads Zemes tālizpētē



No 2000.g. Eiropas Augšņu Aizsardzības biedrības (European Society for Soil Conservation) biedrs;no 2000.g. Daugavas fonda valdes loceklis;no 1999.g. Latvijas Kvartāra pētījumu asociācijas (LATQUA) biedrs;no 1997.g. Latgales pētniecības institūta biedrs;no 1996.g. Latvijas Ģeogrāfijas biedrības biedrs.


No 1996.gada DU Dabaszinātņu un Matemātikas fakultātes Domes loceklisNo 1996.gada DU Dabaszinātņu un Matemātikas fakultātes Stipendiālās komisijas loceklis

2003. gada 24. septembris J.Soms

CURRICULUM VITAE


Vārds, uzvārds: Mihails Gorskis


28

4. pielikums

Dzimšanas gads un datums: 1950. gada 16. maijs



Daugavpils Universitāte, DMF Ģeogrāfijas un ķīmijas katedra, Vienības ielā 13, Daugavpils, LV-5400(+371) 5425297Ozolu ielā 9, dz. 9, Iecava, Bauskas rajons, LV-3913(+371) 3941508 mob. tālrunis: (+371) [email protected]

Valodas: Latviešu, krievu un angļu – pārvaldu pilnībā


1993. g. 28. septembrī, pedagoģijas doktors, aizstāvēts promocijas darbs - «Jauna metodiska koncepcija vispārīgās ķīmijas kursa mācīšanai vidusskolas 12. klasē», Daugavpils Pedagoģiskā universitāte1973. – 1969. g., augstākā izglītība: Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Bioloģijas un ķīmijas fakultāte; «Bioloģijas un ķīmijas skolotājs»

Darba pieredze: No 2002. g. IZM ISEC ārštata metodiķisNo 01.09.2000. docents Ģeogrāfijas un ķīmijas katedrā, DU2000.-2001. g. ķīmijas skolotājs Bauskas 1.vidusskolā1995.-1996. g. Sorosa fonda programmas «Pārmaiņas izglītībā» komisijas loceklis. 1993.-1994. g. Izglītības attīstības institūta zinātniskās padomes loceklis1989.-1990. g. Republikāniskās Ķīmijas metodiskās padomes vadītājs1988.-1990. g. Tautas Izglītības ministrijas Padomes loceklis.1987.-1991. g. PSRS Izglītības ministrijas Ķīmijas zinātniskās metodiskās padomes loceklis.No 1975. g. Bauskas raj. ķīmijas skolotāju MA vadītājsNo 1972. g. ķīmijas skolotājs Iecavas vidusskolā

Īpaši nopelni un apbalvojumi: IZM Atzinības un Goda raksti 1980., 1981., 1987., 1989., 1990., 1997., 2000.g.g.Ar Latvijas PSR Izgl. Min. 1981.g. 03. jūlija pavēli Nr. 193. piešķirts nosaukums «Skolotājs metodiķis»D.Mendeļejeva v. n.Vissavienības Ķīmiķu biedrības goda raksti 1985., 1986.g.g.Luda Bērziņa prēmijas laureāts 1996. g.Valerijas Seiles konkursa laureāts 1997. g.1998. g. starpt. komiteja (Lielbritānija) nominēja par «Pasaules 1997./1998. Gada Cilvēku» («Ineternational Man of the Year»)1999. g. Starptautiskais Biogrāfiju Centrs (Lielbritānija) nominēja par «Pasaules Tūkstošgades Cilvēku» («Ineternational Man of the Millenium»)

Prasmes: Darbs ar datoru: Microsoft Word, Excel u.c.


29


4. pielikums

Zinātniskās pētniecības virzieni: Dabaszinātņu un ķīmijas mācīšanas metodes, skolotāja darbības modelis, dabaszinātņu mācīšanas metodikas attīstības vēsture Latvijā, ķīmijas skolas kursa saturs.


LZA Terminoloģijas komisija, Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas apakškomisija: Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas terminoloģijas sakārtošana un izstrādāšana

Zinātniskās un metodiskās publikācijas:Zinātniskās publikācijas:Mācību līdzekļi:Konferenču tēzes:Citas publikācijas:

Piedalīšanās starptautiskās zinātniskās konferencēs:

Kopā - 692516217

Bioloģijas un ķīmijas priekšmetu pilnveides ceļi un līdzekli. – Rīga, 1989.D. I. Mendeļejeva v.n. Ķīmijas biedrības kongress. – Taškenta (Uzbekistana), 1989.Ķīmijas izglītības pilnveides ceļi un līdzekli. – Kurska (Krievija), 1989.Darba ar apdāvinātiem skolēniem formas un metodes. – Kijeva (Ukraina), 1990.Ķīmijas olimpiādes metodoloģiskās problēmas. – Tuapse (Krievija), 1990.ASV Ķīmijas biedrības un D. I. Mendeļejeva v.n. Ķīmijas biedrības konference par ķīmijas mācīšanas metodoloģijas pilnveidošanu. – Maskava (Krievija), 1991.XVIII Baltijas Zinātņu Vēstures konference. – Rīga, 1996.ICASE/UNESCO konference. – Tartu (Igaunija), 1997.XIX Baltijas Zinātņu Vēstures konference. – Viļņa (Lietuva), 1999.ICASE konference – Jorka (Lielbritānija), 2000.XX Baltijas Zinātņu Vēstures konference. – Tartu (Igaunija), 2001.Ķīmijas izglītības problēmas, pilnveides ceļi un līdzekli. – Sanktpēterburga (Krievija) – 2001.Ķīmijas izglītības problēmas, pilnveides ceļi un līdzekli. – Sanktpēterburga (Krievija) – 2002.Ķīmijas izglītības problēmas, pilnveides ceļi un līdzekli. – Sanktpēterburga (Krievija) – 2003.Ķīmijas mācīšanas metodikas problēmas. – Kauņa (Lietuva), 2003;XXI Baltijas Zinātņu Vēstures konference. – Rīga, 2003.

Piedalīšanās ar referātu cita veida konferencēs:

Baltijas valstu Ķīmijas skolotāju asociāciju konferences 1978., 1982., 1985., 1988., 1991., 1994., 1997., 2000. g. Igaunijas Ķīmijas skolotāju asociācijas konferences 1989., 1992., 1997., 1999. g.


30

4. pielikums

Vadītie maģistru darbi: T. Cigankova. Skolēnu motivācijas attīstība ķīmijas mācīšanas procesā, 1998. (LU)J. Mašīņenkova. Nitrātu saturs pārtikas produktos, 1999. (LU)

Vadītie doktorandi: J. Kuklis – kopš 2002./03. mācību gada.

Docētie studiju kursi: Analītiska ķīmijaNeorganiskā ķīmijaĶīmija ar ievadu ģeoķīmijāVides piesārņojums

Izstrādātie studiju kursi: Ķīmijas mācīšanas metodikaNeorganiskā ķīmijaĶīmija ar ievadu ģeoķīmijāVides piesārņojumsIlgtspējīga attīstība Baltijas jūras reģionā



LZA Terminoloģijas komisijas Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas apakškomisijas loceklisBaltijas valstu Ķīmijas skolotāju asociāciju Konsultatīvās Padomes izpildsekretārsLatvijas ķīmijas skolotāju asociācijas Valdes priekš. vietnieksLR IZM ISEC Ķīmijas ekspertsLR IZM Ķīmijas konsultatīvās padomes loceklis ASV Biogrāfiju institūta Pētniecības daļas padomnieksLatvijas Ķīmijas biedrības Valdes loceklisLatvijas Zinātnes vēstures asociācijas loceklis

2003. gada 24. septembris Mihails Gorskis

CURRICULUM VITAE


Vārds, uzvārds: Natālija Škute

31


Dzimšanas gads: 1956.gada 9.maijā



Daugavpils Universitāte, DMF Bioloģijas katedra, Vienības ielā 13, Daugavpils, LV-5400(+371) 5425297Vienības ielā 42A-45, Daugavpils, LV - 5400(+371)54 27503 mob. tālrunis: (+371) [email protected]

Valodas: Krievu - dzimtā, latviešu un angļu – pārvaldu pilnībā


1992.g. dabaszinātņu doktors bioloģijā – Latvijas Universitāte, Piešķirts ar LU Habilitācijas un promocijas padomes 1992. gada 11.novembra lēmumu Nr.32.1987.gads. Bioloģijas zinātņu kandidāte. Disertācija "Fitohormonu ietekme uz kodola DNS sintēzi un metilēšanu šūnas cikla S fāzē kviešu etiolēto asnu pirmās lapas šūnās" aizstāvēta Maskavas Valsts Universitātes Molekulārās bioloģijas Specializētajā Zinātnes Padomē, piešķirts PSRS AK 12.06.87.1982.-1986.gads, aspirantūra, Maskavas Valsts Universitāte, Bioloģijas fakultāte, Bioķīmijas katedra, Molekulārās bioloģijas un bioorganiskas ķīmijas starpfakultāšu laboratorija studiju programma “Bioķīmija”, 1979.-1981.gads. Stažēšanās PSRS ZA Molekulārās bioloģijas institūtā.1974.- 1979.gads, augstākā izglītība: Voroņežas Valsts Universitāte, Bioloģijas un ķīmijas fakultāte. Diplomdarbs izpildīts PSRS Zinātņu Akadēmijas Bioloģisko pētījumu Centra Biofizikas institūtā (Puščino). Tēma: “Nukleīnskābju stekinga mijiedarbības pētījumi ar ultraskaņas palīdzību”. Kvalifikācija: biologs, bioloģijas - ķīmijas pasniedzējs, specialitāte: biologs-biofiziķis; diploms ar izcilību Г № 350109

Darba pieredze: No 2003.g.: asociētā profesore Daugavpils Universitātes Bioloģijas katedrāNo 2003.g.: Daugavpils Universitātes Bioloģijas katedras vadītāja2001. –2003.gads: docente Daugavpils Universitātes Bioloģijas katedrā;1999. –2001.gads: docente Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes Bioloģijas katedrā;1996. –1999.gads: docente Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes Bioloģijas un mācīšanas metodikas katedrā;1993. –1996.gads: lektore Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes Bioloģijas un mācīšanas metodikas katedrā;1992. –1993.gads: lektore Daugavpils Pedagoģiskā Institūta Zooloģijas un Vispārīgās bioloģijas katedrā;1991. –1992.gads: pasniedzēja Daugavpils Pedagoģiskā Institūta Zooloģijas un Vispārīgās bioloģijas katedrā;1987. –1991.gads: pasniedzēja Daugavpils Pedagoģiskā Institūta Zooloģijas un fizioloģijas katedrā.

32


4. pielikums

Prasmes: Darbs ar datoru Windows 2000 un Windows NT 4.0 vidē, darbs ar programmatūru Microsoft Word 2000, Microsoft Excel 2000 u.c.


Zinātniskās pētniecības virzieni: Augu šūnu apoptozes molekulārie mehānismi Kodola DNS modifikācija augu šūnu ciklāFitohormonu iedarbības mehānismi uz augu šūnu kodola DNS


-


Augu šūnu apotozes LZP grants no 2004.gLatvijas miežu šķirņu ģenētiskā daudzveidība. LZA grants N.96.0446 no 1996. līdz 2000.g. Bioloģijas pasniegšana valsts valodā cittautu mācībvalodu skolās. SFL grants Nr. LA-97-25/96-022


20 -114

125





Vadītie studiju darbi: 34 kursa darbi


Docētie studiju kursi: Ievads bioloģijāEvolūcijas mācībaBiofizikaHistoloģija un embrioloģijaŠūnas bioloģijaMolekulārā bioloģijaŠūnu bojāejas mehānismiAktuālās mūsdienu bioloģijas problēmas

Izstrādātie studiju kursi: Ievads bioloģijāEvolūcijas mācība (kopā ar doc. V.Kokinu)BiofizikaHistoloģija un embrioloģijaŠūnas bioloģija (kopā ar doc. Z.Sondori)Biotehnoloģijas (kopa ar asist. I.Kokinu)

33

4. pielikumsMolekulārās un hromosomālās slimības un to diagnostikaDzīvības izcelšanās koncepcijasMūsdienu evolūcijas koncepcijasMolekulārā bioloģija



No 1992.gada Latvijas Ģenētiķu un selekcionāru biedrības biedre No 1996 gada Skandināvijas ģenētiķu asociācijas (Scandinavian Genetic Association) biedreIkgadējās DU zinātniskās konferences bioloģijas sekcija priekšsēdētāja 1997.-2003.g.


No 2003. gada DU Dabaszinātņu un Matemātikas fakultātes Domes loceke

2003. gada 24. septembris N.Škute

CURRICULUM VITAE


Vārds, uzvārds: Rudīte Klepere

34


Dzimšanas gads un datums: 1975.gada 25. oktobris



Daugavpils Universitāte, Izglītības un vadības fakultāte (IVF) Mācību metodiku katedra, Parādes 1-220, Daugavpils, LV-5400(+371) 54-28636vienības 44-106, Daugavpils, LV-5401, Latvijamob. tālrunis: (+371) [email protected]

Valodas: Latviešu - dzimtā, krievu – pārvaldu pilnībā, vācu, angļu – sarunvalodas līmenī.


2001.- studijas DU Pedagoģijas doktorantūrā vides pedagoģijas apakšnozarē.1997.-1999.gads, Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Pedagoģijas maģistra grāds vides izglītības pamatskolā apakšnozarē 1997. augstākā izglītība: Pedagoģijas bakalaura grāds, sākumskolas skolotāja diploms Rēzeknes Skolotāju institūts, Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Pirmsskolas un pamatskolas pedagoģijas fakultāte;

Darba pieredze: No 2003. - lektore Daugavpils Universitātes Mācību metodiku katedrāNo 2001. - DU Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultātes (tagad IVF) studiju programmas “Sākumskolas skolotājs” izpilddirektore 2000. – 2003.: lektore Daugavpils Universitātes Pirmsskolas un sākumskolas metodiku katedrā (PSMK)1999 – 2000. gads: asistente Pedagoģijas katedrāNo 1998.g.: Dienvidlatgales NVO atbalsta centra izglītības nodaļas vadītāja, projektu vadītāja un asistente;1997.- 2000. g.: Dabas izpētes un vides izglītības centra (DIVIC) izpilddirektore, projektu vadītāja un asistente.

Prasmes: Darbs ar datoru Windows vidē, pieredze darbā ar maketēšanu Aldus Page Maker u.c.,


Zinātniskās pētniecības virzieni: Ekocentriska attieksme ilgtspējīgas izglītības kontekstāEkoloģiskuma pamatprincips izglītībā kā alternatīva personības attīstībai un priekšnosacījums ekofīlijas veicināšanai un ekofobijas

35


4. pielikumspārvarēšanai;Ilgtspējīgas attīstības perspektīva mūsdienu sabiedrībā


sākot ar 2000.gadu līdzdalība UNESCO/UNITWIN projektā pie Jorkas universitātes “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstību” no 2002. dalība “Environmental Management Sustainable University” sadarbības tīklākopš 2002. ERASMUS projekts IP EAPEA 21 sadarbībā ar Berlīnes Brīvo Universitāti – darba grupa


2003. g. Silenes dabas parka dabas aizsardzības plāna izstrāde, VAS “Latvijas Valsts meži”- uzraudzības grupa.kopš 2002.g. - Pētījumu projekts (Nr. 347) “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas attīstības stratēģiju Latvijā” ZA finansējums – darba grupa1999.-2004. Latvijas Ornitoloģijas Biedrības (LOB) projekts “Latvijas putnu atlants”(1999.-2004.)kopš 2000. LOB projekta “Ziemojošo ūdensputnu uzskaite” dalībniece1998-2003.g. Kopā: ~ 20 projekti.


4 starptautiskās zinātniskas publikācijas6 metodiskie līdzekļi5~10

1999. – 2003. g. 12 starptautiskas konferences

1999. – 2003. g. 9 konferences, pasākumi





Vadītie studiju darbi: nav uzskaitīti


Docētie studiju kursi: Bērnu iepazīstināšana ar dabu. Dabas mācības mācību metodika. Projektu izstrāde un vadība. Vides projektu izstrāde un vadība. Integrēto mācību metodika. Mācību prakse dabas mācībā. Plenērs.u.c.

Izstrādātie studiju kursi: Projektu izstrāde un vadība. Vides projektu izstrāde un vadība. Integrēto mācību metodika. Bērnu iepazīstināšana ar dabu. Dabas mācības mācību metodika. Mācību prakse dabas mācībā. Plenērs.

36

4. pielikumsu.c.



Kopš 1999. Latvijas Ornitoloģijas Biedrības biedre

5 starptautisku konferenču un semināru organizatoru darba grupa; 5 starptautisku projektu darba grupu dalībniece.


Kopš 2001. gada Daugavpils Universitātes (Pedagoģijas un Psiholoģijas) Izglītības un vadības fakultātes Domes locekleKopš 2000. gada studiju programmas “Sākumskolas skolotājs” izpilddirektore

2003. gada 24. septembris R.Klepere

CURRICULUM VITAE


37

4. pielikumsVārds, uzvārds: Sergejs Osipovs


Dzimšanas gads un datums: 1967. gada 2. novembris



Daugavpils Universitāte, DMF Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra, Vienības ielā 13, Daugavpils, LV-5400(+371) 54-25297Kandavas 7-24, Daugavpils, LV-5401, Latvija(+371) 5428401 mob. tālrunis: (+371) [email protected]

Valodas: Latviešu – pārvaldu pilnībā, krievu – dzimtā, angļu – minimāli sarunvalodas līmenī.


No 2000.gada doktorantūra Latvijas Universitātē, Ķīmijas fakultātē; studiju programma “Ķīmijas zinātņu doktors”; 1993.g., ar LU Ķīmijas fakultātes Domes lēmumu piešķirts ķīmijas maģistra grāds (analītiskās ķīmijas virziens)1984. -1991.gads, augstākā izglītība: Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Bioloģijas un ķīmijas fakultāte; “Bioloģijas un ķīmijas skolotājs”

Darba pieredze: No 2003.g.: Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Ķīmijas un ģeogrāfijas katedras lektors.2001 – 2003.gads: Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Ķīmijas un ģeogrāfijas katedras asistents.1996 – 2001.gads: Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Ķīmijas un ģeogrāfijas katedras asistents.1993 – 1996.gads: Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Bioloģijas un ķīmijas fakultātes Ķīmijas katedras asistents.1992 – 1993.gads: Daugavpils Pedagoģiskā institūta Bioloģijas un ķīmijas fakultātes Ķīmijas katedras asistents.

Prasmes: Darbs ar datoru Windows vidē, darbs ar programmatūru ISIS Draw; Microsoft Word 2000, Microsoft Excel 2000 u.c.,


Zinātniskās pētniecības virzieni: Vides piesārņojuma analīze


-


-

Zinātniskās publikācijas:Mācību līdzekļi:Konferenču tēzes:

126

38


4. pielikumsCitas publikācijas:Piedalīšanās starptautiskās zinātniskās konferencēs:Piedalīšanās ar referātu cita veida konferencēs:

14







Docētie studiju kursi: Analītiskā ķīmija Neorganiskā un analītiskā ķīmija Vispārīgā un neorganiskā ķīmija Fizikālā un koloidālā ķīmija Vides piesārņojuma analīzes metodesRažošanas procesu vides kontrole

Izstrādātie studiju kursi: Vispārīgā un neorganiskā ķīmija Analītiskā ķīmija Fizikālā un koloidālā ķīmija



-


-

2003. gada 24. septembris S.Osipovs

CURRICULUM VITAE


Vārds, uzvārds: Santa Rutkovska

39

4. pielikums


Dzimšanas gads un datums: 1976.gada 24.augusts

Adrese: pieraksta:

dzīves vietas:tālrunis:e-pasts:

Stacijas 127-3Daugavpils, LV 5400

Teātra 32-66, Daugavpils LV 5400mob. tālrunis: (+371) [email protected]

Valodas: Latviešu - dzimtā, krievu un angļu - sarunvalodas līmenī


2002. g. 17. maijs, dabaszinātņu maģistrs ģeogrāfijā, piešķirts ar LU ĢZZF MPK padomes 2002. gada 17. maija sēdes lēmumu, maģistra darba tēma: “Daugavpils pilsētas un rajona tūrisma un rekreatīvo teritoriju raksturojums” (darba zin. vad. doc. Dr.geogr. Maija Rozīte);1999.g.-2002.g studijas LU ĢZZF studiju programmā “Dabaszinātņu maģistrs ģeogrāfijā”, apakšnozare “Cilvēka ģeogrāfija”; DPU Dabaszinību un matemātikas fakultāte, specialitāte: bioloģijas, ģeogrāfijas un veselības mācības skolotāja. 1999.g

Darba pieredze: No 2003.gada jūnija lektore DU DMF Ģeogrāfijas un ķīmijas katedrā.No 1999. gada februāra - 2003.gada jūnijam asistente DU DMF Ģeogrāfijas un ķīmijas katedrā.No 1997. gada septembra ģeogrāfijas skolotāja Daugavpils 12. vidusskolā

Zinātniskās pētniecības virzieni: Tūrisma ģeogrāfija

Prasmes: Darbs ar datoru: Microsoft Word, Microsoft Excel



10.07.2002. – 28.10.2002. PHARE Projekts “PARTNERSHIP ACTION PLAN FOR LONG-TERM TOURISM DEVELOPMENT ON THE BASE OF LOCAL CULTURAL AND NATURAL RESOURCES (Nr. LE 9913.02 / 0015 - 001)” - eksperts

Konferenču tēzes: 4


Vadītie kursa darbi: 19

40


4. pielikumsVadītie kvalifikācijas darbi: 5

Docētie studiju kursi: Ģeogrāfijas metodikaLatvijas sociālā un ekonomiskā ģeogrāfijaĀrvalstu sociālā un ekonomiskā ģeogrāfijaLatvija ceļā uz Eiropas SavienībuFiziskās ģeogrāfijas pamatiTūrisma ģeogrāfijaEkonomiskā ģeogrāfija

Izstrādātie studiju kursi: Ģeogrāfijas metodikaLatvijas sociālā un ekonomiskā ģeogrāfijaĀrvalstu sociālā un ekonomiskā ģeogrāfijaLatvija ceļā uz Eiropas SavienībuFiziskās ģeogrāfijas pamatiTūrisma ģeogrāfijaEkonomiskā ģeogrāfija


Latvijas zinātnisko nozaru apvienību līdzdalībniece:

Latvijas Ģeogrāfijas biedrības biedre

2003. gada 23.septembris S.Rutkovska

41

5.pielikums

Daugavpils UniversitāteDabaszinātņu un Matemātikas fakultāteĢeogrāfijas un Ķīmijas katedra

Kursa nosaukums: IEVADS VIDES ZINĀTNĒ

STUDIJU KURSA APRAKSTSKursu vada: M. vid. zin., asist. Dāvis GrubertsTelefons: 9137095e-pasts: [email protected]

Studiju programma:

Akadēmiskā bakalaura studiju programma “Vides zinātne”

Kursa apjoms: kredītpunkti: 3 kontaktstundas: 48Kursa struktūra: 32 st. - st. 8 st. 8 st. - st.(kontaktstundās) lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba formasPriekšnosacījumi kursa apgūšanai:

vidusskolas līmeņa zināšanas ģeogrāfijā, bioloģijā un ķīmijā

Kursa adresāts: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” 1. studiju gada studentiPrasības kredīta iegūšanai:

ieskaitīti 4 praktiskie darbi un sekmīga uzstāšanās semināru nodarbībās, nokārtoti kontroldarbi

Pārbaudījumi semestra laikā:

2 kontroldarbi

Pārbaudījuma veids kursa noslēgumā:

rakstisks eksāmens

Kursa mērķis: sniegt pamatzināšanas par galvenajām vides problēmām un vides un sabiedrības mijiedarbību.

Kursa uzdevumi: 1) sniegt priekšstatu par galvenajām vides problēmām, to cēloņiem un risinājumiem; 2) radīt un attīstīt vides problēmu analīzes un risināšanas iemaņas; 3) nodrošināt iespēju patstāvīgi spriest par lokālām, reģionālām vai globālām vides problēmām un izvērtēt dažādas vides situācijas.

Kursa saturs: 1. tēma. Vides jēdziens un saturs. Vides zinātne kā moderna integratīva zinātne.2. tēma. Līdzsvarota ilgtspējīga attīstība.


5.pielikums3. tēma. Globālās vides problēmas un planetārais vielu riņķojums.4. tēma. Vides piesārņojuma jēdziens. Smogs. Siltumnīcas efekts. Ozona slānis.5. tēma. Piesārņojuma pārrobežu pārnese. Skābie nokrišņi.6. tēma. Virszemes un pazemes ūdeņu piesārņojums. Ūdens kvalitātes rādītāji un

kritēriji. Ūdens bioloģiskā kvalitāte.7. tēma. Upju un ezeru eitrofikācija, tekošo ūdeņu pašattīrīšanās.8. tēma. Notekūdeņu attīrīšanas principiālās shēmas.9. tēma. Komunālie un bīstamie rūpnieciskie atkritumi, to neitralizācija, uzglabāšana un

apglabāšanas veidi un metodes.10. tēma. Degradētas vides jēdziens, rekultivācija.11. tēma. Vide un sabiedrība. Starptautiskā sadarbība. Vides aizsardzības

organizācijas.12. tēma. Vides ekonomika un politika. Vides politikas plāns.13. tēma. Ekonomiskā attīstība un dabas daudzveidības saglabāšana 21. gadsimtā.

Literatūra: 1. Eberhards G., 1999. Ievads vides zinātnē. Mācību līdzeklis. Rīga, 118 lpp.2. Kļaviņš M., 1996. Vides ķīmija. Rīga, LU, 208 lpp.3. Latvijas vides indikatoru pārskats 2001. Rīga: Latvijas Vides aģentūra, 124 lpp.4. Liepa I., Mauriņš A., Vimba E., 1991. Ekoloģija un dabas aizsardzība. Rīga,

Zvaigzne, 301 lpp.5. Miller T. J., 1994. Living in the Environment. Wadshworth Publishing Comp. 701 p.6. Mūrnieks I., 1992. Pasaules globālās problēmas. Rīga, Zvaigzne. 44 lpp.7. Waught N., 2002. Geography. An Integrated Approach. 3-rd ed. Nelson thornes. 657

p.8. Vakerneidžels M., Rīss V., 2000. Mūsu ekoloģiskais pēdas nospiedums. Norden AB,

193 lpp.

2

5.pielikumsDaugavpils UniversitāteDabaszinātņu un Matemātikas fakultāteBiolģijas katedra

Kursa nosaukums: VISPĀRĪGĀ EKOLOĢIJA

STUDIJU KURSA APRAKSTSKursu vada: Dr.biol., profesors Artūrs ŠkuteTelefons: 9445450e-pasts: [email protected]

Studiju programma:


Kursa apjoms: kredītpunkti: 3 kontaktstundas: 48Kursa struktūra: 32 st. - st. - st. 16 st. - st.(kontaktstundās) lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba formasPriekšnosacījumi kursa apgūšanai:

Zināšanas bioloģijā, fiziskajā ģeogrāfijā, ķīmijā skolas kursa apjomā

Kursa adresāts: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Bioloģija” 1. studiju gada studentiAkadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” 1. studiju gada studenti

Prasības kredīta iegūšanai:

lekcijas 32 stundas, sekmīga piedalīšanās semināru nodarbībās (16 st.), ieskatīti kontroldarbi


3 kontroldarbi


mutisks eksāmens

Kursa mērķis: Radīt izpratni par mūsdienu ekoloģijas pētījumu virzieniem un to attīstības tendencēm.

Kursa uzdevumi: Dot priekšstatu par mūsdienu vispārīgo ekoloģiju. Apskatīt ekoloģijas pamatvirziens, ekoloģijas metodes un ekoloģisko situāciju modelēšanas galvenos principus. Apskatīt ekosistēmu enerģētiskos procesus un to ekoloģisko efektivitāti. Apskatīt biocenozes struktūras dinamiku un klimaksa koncepciju. Apskatīt ekoloģisko faktoru iedarbības vispārīgās likumsakarības. Dot priekšstatu par populāciju struktūru un tās analīzi, populāciju mijiedarbību un homeostāzes uzturēšanas mehānismiem.

Kursa saturs: Ekoloģijas priekšmets. Ekoloģijas metodes: novērojums, eksperiments,

3


5.pielikumsmodelēšana. Ekoloģisko situāciju modelēšanas galvenie principi, piemēri.Ekoloģiskās sistēmas, to komponenti un veidi. Ekosistēmu stabilitāte. Ener-ģētiskie procesi ekosistēmās.Produktivitātes koncepcija. Galvenās trofisko ķēžu īpatnības.Bioģeoķīmiskie cikli, piemēri. Bioģeoķīmisko ciklu izmaiņas antropogēno faktoru ietekmē. Bioģeoķīmiskās vides bioloģiskā regulācija.Biosfēras stabilitāte un evolūcija. Noosfēra, antropoekoloģijas problēmas.Ekoloģiskie faktori, to klasifikācija.Abiotisko faktoru iedarbības vispārīgās likumsakarības, to darbības ierobežojumi, piemēri.Bioloģiskie ritmi. Vides, kuras apdzīvo organismi.Koakcijas. Komensālisms, amensālisms un konkurence. Konkurences evolucionārā un ekoloģiskā loma. Populācijas, to parametri. Populāciju ekoloģiskā un ģenētiskā struktūra. Populāciju augšanas tipi. Homeostāzes uzturēšanas mehānismi. Enerģijas sadalījums populācijās un tās optimizācijas modeļi. Izlases r un K tipu ekoloģiskā jēga.

Literatūra: Hugh G. Multivariate analysis in community ecology.- London, New York, Sydney: Cambridge Univ. Press, 1982Raven P.H., Johnson G.B. 1986. Biology. Times Mirror/Mosby College Publishing. St.Louis, Toronto, Santa Clara: 1-1198.Liepa I., Mauriņš A., Vimba E. 1991. Ekoloģija un dabas aizsardzība. “Zvaigzne”, Rīga. Бигон М., Харпер Д., Таунсенд К. / Экология. Особи, популяции и сообщества.// В 2-х т. Т.1. М.: Мир, 1989. - 667 с. Бигон М., Харпер Д., Таунсенд К. / Экология. Особи, популяции и сообщества.// В 2-х т. Т.2. М.: Мир, 1989. - 477 с.Одум Ю. / Экология.// В 2-х т. Т.1. М.: Мир, 1986. - 328 с.Одум Ю. / Экология.// В 2-х т. Т.2. М.: Мир, 1986. 376 с.

INTERNET resursi:http://www.vidm.gov.lv http://www.ecology.com

MULTIMEDIJU resursi:Microsoft CD-ROM: Microsoft Encarta Encyclopedia 99

4

http://www.ecology.com/

http://www.vidm.gov.lv/

5.pielikumsDaugavpils UniversitāteDabaszinātņu un Matemātikas fakultāteĢeogrāfijas un Ķīmijas katedra

Kursa nosaukums: VISPĀRĪGĀ ĢEOLOĢIJA

STUDIJU KURSA APRAKSTSKursu vada: Maģ.ģeogr., lektors Juris SomsTelefons: 9295432e-pasts: [email protected]

Studiju programma:


Kursa apjoms: kredītpunkti: 4 kontaktstundas: 64Kursa struktūra: 32 st. 32 st. - st. - st. - st.(kontaktstundās) lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba formasPriekšnosacījumi kursa apgūšanai:

zināšanas fiziskajā ģeogrāfijā, fizikā, ķīmijā skolas kursa apjomā


Ieskaitīti kontroldarbi un laboratorijas darbi, nokārtoti kolokviji


4 kontroldarbi, 4 kolokviji


rakstisks eksāmens

Kursa mērķis: nodrošināt studentu patstāvīgo studiju darbu par Zemes rašanos, vēsturisko attīstību, ģeogrāfiskās vides un tās pamatkomponentu (augu un dzīvnieku valsts, reljefa un klimata) evolūciju, Zemes iekšējo uzbūvi un sastāvu, tās dzīlēs un virspusē notiekošajiem procesiem, to cēloņiem un sekām, kā arī laboratorijas darbu un lauka kursu laikā nostiprināt teorētiskā kursa laikā iegūtās zināšanas un attīstīt zinātniskā darba prasmes un iemaņas.

Kursa uzdevumi: 1) Sniegt jaunākās atziņas par ģeoloģijas pētījumu objektu un metodēm.2) Sniegt pamatzināšanas par iežu absolūtā un relatīvā vecuma noteikšanas

metodēm un Zemes ģeoloģiskās vēstures iedalījumu3) Izveidot izpratni par Zemes ģeosfēru uzbūvi un sastāvu.4) Iepazīties ar raksturīgākajiem minerāliem un svarīgākajiem magmatiskajiem,

metamorfajiem un nogulumiežiem, attīstīt prasmi makroskopiski tos noteikt.5) Izprast ģeoloģiskos procesus, to izpausmes raksturu un rezultātus.6) Iepazīt zemes garozas un litosfēras tektonisko struktūru, tās attīstību

ģeoloģiskajā pagātnē.7) Apgūt prasmi veikt ģeoloģiskos pētījumus, fiksēt un aprakstīt ģeoloģiskos

datus, veikt to grafisko un kartogrāfisko pēcapstrādi.

Kursa saturs: 1. tēma. Ģeoloģijas vieta dabaszinātņu sistēmā, tās saistība ar citām zinātnēm. Ģeoloģija kā zinātņu komplekss. Ģeoloģisko zināšanu attīstības etapi. Pamatjautājumi un pamatproblēmas, ko risina ģeoloģija.

2. tēma. Zemes izcelšanās. Uzskati par Zemes izcelšanos, to attīstība no antīkajiem laikiem līdz mūsdienām. Mūsdienu pazīstamākās evolucionisma nebulārās hipotēzes. Zemes izcelšanās hipotēžu strīdīgie un neatrisinātie jautājumi.

3. tēma. Zemes ģeoloģiskās vēstures iedalījums. Iežu vecums, tā noteikšana.

5


5.pielikums4. tēma. Zemes forma un uzbūve, spiediens, temperatūra un agregātstāvoklis zemes

iekšienē.5. tēma. Endogēnie ģeoloģiskie procesi. Intruzīvais un efuzīvais magmatisms,

metamorfisms u.c.6. tēma. Endogēnie procesi. Tektoniskās kustības, to veidi, struktūrformas. Zemestrīces.

Iežu slāņu saguluma apstākļi. Ģeoloģiskās kartes un griezumi.7. tēma. Zemes garozas un litosfēras svarīgākās tektoniskās kustības, to attīstība.8. tēma. Minerāli un ieži, to īpašības, makroskopiska noteikšana. (Laboratorijas darbi

visu semestri)9. tēma. Eksogēnie ģeoloģiskie procesi (dēdēšana, vēja, upju, jūras, ledāju u.c.procesu

darbība).10.tēma. Cilvēka saimnieciskā darbība, tās ietekme. Ģeoloģiskie pētījumi un metodes

lauka apstākļos.Literatūra: 1. Ancāne I., 2000. Dabas ģeogrāfija. Skaidrojošā vārdnīca. Rīga, Zvaigzne ABC. –335

lpp.2. Bambergs K., 1993. Ģeoloģija un hidroģeoloģija. Rīga, Zvaigzne. - 328 lpp.3. Bradshaw M., Weaver R.. 1993. Physical Geography. Philadephia: Mosby-Year Book Inc. - 640 pp.4. Ģeoloģija. doc. A.Indāna redakcijā, Rīga, Zvaigzne. 1979. – 376 lpp.5. Knighton D., 1998. Fluvial Forms and Processes. London, Arnold. -352 p.6. Press F., Siever R., 2002. Understanding Earth. 3rd edit. New York, W.H.Freeman and Company. -573 pp.7. Skinner B.J., Porter S.C., 2000. The Dynamic Earth. An Introduction to Physical Geology. 4th edit. New York, John Wiley &Sons.-575 pp.8. Small R.J., 2001. The Study of Landforms. A Textbook of Geomorphology. 2nd

edition. Cambridge, Cambridge Univ.Press. –502 pp.9. Strahler A.H., Strahler A.N., 1992. Modern Physical Geography. 4th edition. New York, JohnWiley&Sons Inc. 638 pp.10. Summerfield M.A., 1999. Global Geomorphology. Edinburg, Longman. –537 pp.11. Tarbuck E.J., Lutgens F.K., 1996. Earth. An Introduction to Physical Geology. -New Jersy: Prentice Hall. -606 pp.12. Якушова А.Ф., Хаин В.У., Славин В.И. 1988. Общая геология.-Москва, из-во МГУ.- 383 С.13. Аллисон A., Палмер Д. Геология. Наука о вечно меняющейся Земле. Пер.с англ. -М: Мир, 1984.14. Войлошников.В.Д. Геология. Методы реконструкции прошлого Земли. Геологическая история Земли. -М.: Просвещение, 1979.

MULTIMEDIJU resursi:The Wadsworth Geology CD-ROM for students: In-Terra-Active 2.0W.H.Freeman & Company CD-ROM: Understanding Earth 2.0W.H.Freeman & Company CD-ROM: Understanding Earth 3rd edit. & Virtual Fieldwork 1.2Microsoft CD-ROM: Microsoft Encarta Encyclopedia 99Dorling Kindersley EYEWITNESS CD-ROM: World Atlas. The Essential Encyclopedic Reference Atlas 1.0

Daugavpils UniversitāteDabaszinātņu un Matemātikas fakultāteInformātikas katedra

Kursa nosaukums: DATORZINĪBU PAMATI

6

5.pielikumsSTUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursu vada: Dr.paed., asoc. prof. Pāvels DrozdovsTelefons: 54 33064e-pasts: [email protected]

Studiju programma:


Kursa apjoms: kredītpunkti: 3 kontaktstundas: 48Kursa struktūra: - st. - st. 48 st. - st. - st.(kontaktstundās) lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba formasPriekšnosacījumi kursa apgūšanai:

nav

Kursa adresāts: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Bioloģija” 1. studiju gada studentiAkadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” 1. studiju gada studenti


Praktiskais darbs datorklasē 48 st.


-


rakstisks eksāmens

Kursa mērķis: Nepieciešamo zināšanu iegūšana darbam ar datoru; praktisko iemaņu iegūšana dokumentu noformēšanā un rediģēšanā, matemātisko aprēķinu un datu analīzē, grafisko attēlu veidošanā un rediģēšanā; informācijas meklēšana Internet.

Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt ar datora izmantošanas iespējām, datorierīcēm un periferiālajām iekārtām; 2) iepazīstināt ar plašāk lietotajām programmām, to iespējām, kopējo un atšķirīgo programmatūrās; 3) iepazīstināt ar pamatprincipiem dokumentu noformēšanā, datu bāžu veidošanā un datu analīzi, grafiku veidošanu, kā arī grafisko attēlu apstrādi un prezentāciju veidošanu; 4) iepazīstināt ar informācijas meklēšanas iespējām Internet.

Kursa saturs: 1. tēma. Datoru veidi, Datora uzbūve. Datu uzglabāšanas veidi. Programmatūra: teksta redaktori, datu bāzes, elektroniskās tabulas, grāmatvedības programmas, elektroniskā piezīmju grāmatiņa. Programmatūra prezentāciju sagatavošanai. Grafiskās programmas. Galda izdevniecības programmas. Antivīrusu programmas. Citu veidu programmatūra.

2. tēma. Teksta redaktors MS WORD. Darbs ar programmatūru3. tēma. Elektroniskās tabulas MS EXCEL. Datu ievades principi un rediģēšana4. tēma. Datu bāzes MS ACCESS.5. tēma. Prezentāciju sagatavošana, izmantojot programmatūru MS

POWERPOINT.6. tēma. Grafiskās programmas, Rastra un vektorveida attēli. Attēla digitālā

ievada (skenēšanas) un talākapstrādes iespējas. 7. tēma. WWW jeb Internet, pārlūkprogrammas, datu meklēšana un saglabāšana.

Literatūra: 1. Arhipova I., Bāliņa S., 1999. Statistika ar Microsoft Excel ikvienam. I daļa. –Rīga: Datorzinību centrs, 163 lp.

2. Berovskis A., 1998. Mācīsimies strādāt ar teksta redaktoru (Word 97). – Rīga: Mācību grāmata, 96 lp.

3. Cakula S., 1999. Būsim drsugos ar datoru un INTERNET. –Rīga: Pētergailis, 143 lp.4. Datorpasaule, periodissk izdevums.5. Detlavs M., Sataki k., 1997. Ieskaties datoru pasaulkē. – Datorzinību centrs, 288 lp.6. Directory of Web Sites, 1999. –Helocon, 622 p.

7


5.pielikums7. Interneta rokasgramata, 1998. –Rīga: Nordik, 348 lp.8. Ķiņķe A., 1999. Microsoft PowerPoint97 ikvienam. . –Rīga: Datorzinību centrs, 205

lp.9. Murāne D., Sataki K., 1999. Microsoft Word 97. . –Rīga: Datorzinību centrs, 133 lp.10. Nāgelis J. 1998. Microsoft Access 97 ikvienam. . –Rīga: Datorzinību centrs, 199

lp.


Kursa nosaukums: AUGSNES ZINĀTNE

8


Kursu vada: M. vid. zin., asist. Dāvis GrubertsTelefons: 9137095e-pasts: [email protected]

Studiju programma:


Kursa apjoms: kredītpunkti: 3 kontaktstundas: 48Kursa struktūra: 32 st. 12 st. 4 st. - st. - st.(kontaktstundās) lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba formasPriekšnosacījumi kursa apgūšanai:

vidusskolas līmeņa zināšanas ģeogrāfijā, bioloģijā un ķīmijā

Kursa adresāts: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” 1.studiju gada studentiPrasības kredīta iegūšanai:

ieskaitīti laboratorijas un praktiskie darbi un nokārtoti kontroldarbi


2 kontroldarbi


rakstisks eksāmens

Kursa mērķis: sniegt studentiem pamatzināšanas par augsnes veidošanās procesiem, īpašībām, klasifikāciju sistēmām, izplatības ģeogrāfiskajām likumsakarībām un augsnes pētījumu metodēm

Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt ar augsnes veidošanās procesiem, noteicošiem faktoriem, augšņu pazīmēm un īpašībām 2) sniegt priekšstatu par Latvijas, Krievijas, FAO un Soil Taxonomy augsnes klasifikācijas sistēmu pamatprincipiem; 3) sniegt priekšstatu par augsnes izplatības likumsakarībām Latvijā un pasaulē; 4) praktiski apgūt augsnes laboratorijas pētījumu metodes.

Kursa saturs: 8. tēma. Augsnes veidošanās procesi un to noteicošie faktori.9. tēma. Augsnes komponenti, to raksturojums un īpašības.10. tēma. Augsnes morfoloģija.11. tēma. Augsnes humuss.12. tēma. Augsnes fizikālās, fizikāli mehāniskās un ķīmiskās īpašības.13. tēma. Augsnes mikroorganismi un dzīvnieki.14. tēma. Latvijas, Krievijas, FAO un Soil Taxonomy augsnes klasifikācijas

sistēmas.15. tēma. Latvijas augsnes klasifikācijas sistēma.16. tēma. Augsnes izplatības ģeogrāfiskās likumsakarības Latvijā.17. tēma. Augsnes izplatības ģeogrāfiskās likumsakarības pasaulē.

Literatūra: 1. Foth H. D., 1970. A Study of Soil Science. Chestertown: LaMotte Company. 42 p.

2. Jezerskis Z., 1996. Metodiskais palīglīdzeklis praktikumam augsnes mācībā un agroķīmijā. Daugavpils: Saule, 32 lpp.

3. Kārkliņš A., 1995. Starptautiskās augsnes klasifikācijas sistēmas. Jelgava.4. Kārkliņš A., Skujāns R., Gemste I., Mežals G., Nikodemus O., 1995. Latvijas

augšņu klasifikācija. Latvijas lauksaimnieks, Nr.3-11.5. Liepa I., Mauriņš A., Vimba E., 1991. Ekoloģija un dabas aizsardzība. Rīga:

Zvaigzne. 301 lpp.

9


5.pielikums6. Munsell Soil Color Charts, 2000. New York: Munsell Color, 27 p.7. Rowell D. L., 1994. Soil Science: Methods & Applications. John Wiley &

Sons, 350 p.

Daugavpils UniversitāteDabaszinātņu un Matemātikas fakultāteBioloģijas katedra

Kursa nosaukums: VISPĀRĪGĀ BIOLOĢIJA

STUDIJU KURSA APRAKSTSKursu vada: Dr.biol., profesors Arvīds Barševskis

10

5.pielikumsTelefons: 9462735e-pasts: [email protected]

Studiju programma:


Kursa apjoms: kredītpunkti: 3 kontaktstundas: 48Kursa struktūra: 32 st. 16 st. - st. - st. - st.(kontaktstundās) lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba formasKursa adresāts: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” 1.studiju gada studentiPriekšnosacījumi kursa apgūšanai:

zināšanas bioloģijā skolas kursa apjomā


ieskaitīti laboratorijas darbi (16 stundas), nokārtoti kolokviji.


2 kolokviji


rakstisks eksāmens

Kursa mērķis: Nodrošināt patstāvīgo studiju darbu par bioloģiju kā zinātņu nozari un tās pētījumu metodēm, sniegt izpratni par dzīvības izpausmes formu daudzveidību

Kursa uzdevumi: 1) radīt izpratni par dzīvības procesu norisēm, vielu un enerģijas maiņu vidē;2) sniegt ieskatu dzīvo organismu lomā ekosistēmu funkcionēšanā; 3) atklāt organiskas pasaules formu daudzveidību un attīstības likumsakarības, 4) laboratorijas darbu laikā apgūt galvenās augu un dzīvnieku sugu makroskopiskās noteikšanas metodes

Kursa saturs: 1. tēma. Bioloģijas zinātne, tas saturs, attīstības vēsture un pētīšanas metodes.2. tēma. Dzīvība, tās izcelšanās un izpausmes formas.3. tēma. Šūna kā elementāra dzīva sistēma, tās uzbūve, funkcijas un īpatnības.4. tēma. Vielmaiņa kā dzīvo organismu pamatīpašība.5. tēma. No vielmaiņas izrietošas dzīvības parādības.6. tēma. Vairošanas un tas veidi.7. tēma. Iedzimtība un mainība.8. tēma. Organismu individuālā attīstība. Ontoģenēze un filoģenēze.9. tēma. Organiskās pasaules formu daudzveidība, to klasifikācijas pamatprincipi. Mūsdienu sistemātika 10. tēma. Evolūcijas ideju attīstība. Mūsdienu skatījums uz evolūcijas procesu dabā.11. tēma. Cilvēka izcelšanās un ar to saistītās problēmas.12. tēma. Organiskās pasaules evolūcija. Augu un dzīvnieku valsts attīstības pamatvirzieni.

Literatūra: 1. Bioloģijas rokasgrāmata V.Egles red., Rīga, Zvaigzne, 1989.2. Kathleen M.Heide. Biology, Saunders College Publishing, 1996,USA.3. Solomon E.P., Berg L.R. TheWorld of Biology, Saunders college Publishing,1995, USA.

4. Izdales materiāli Bioloģijas katedrā.Daugavpils UniversitāteDabaszinātņu un Matemātikas fakultāteĢeogrāfijas un Ķīmijas katedra

Kursa nosaukums: KLIMATOLOĢIJA AR METEOROLOĢIJAS PAMATIEM

STUDIJU KURSA APRAKSTSKursu vada: M. vid. zin., asist. Dāvis Gruberts

11


5.pielikumsTelefons: 9137095e-pasts: [email protected]

Studiju programma:


Kursa apjoms: kredītpunkti: 3 kontaktstundas: 48Kursa struktūra: 32 st. 8 st. - st. 8 st. - st.(kontaktstundās) lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba formasPriekšnosacījumi kursa apgūšanai:

stabilas zināšanas vispārīgajā fiziskajā ģeogrāfijā


ieskaitīti laboratorijas darbi un kontroldarbi


2 kontroldarbi


rakstisks eksāmens

Kursa mērķis: Nodrošināt patstāvīgo studiju darbu, apgūstot pamatzināšanas meteoroloģijā un klimatoloģijā un dot iespēju apgūt meteoroloģisko novērojumu metodes, strādājot ar dažādiem meteoroloģiskajiem aparātiem

Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt ar svarīgākajām meteoroloģijas un klimatoloģijas atziņām, pētniecības metodēm, meteoroloģiskajām parādībām un to fizikālajiem cēloņiem, laika prognozēšanas principiem, klimatu noteicošajiem faktoriem un klimatu klasifikāciju, globālajām ekoloģiskajām problēmām, kas saistītas ar atmosfēras sastāva un klimata izmaiņām;

2) nostiprināt teorētiskā kursa laikā iegūtās zināšanas, kā arī attīstīt zinātniskā darba prasmes un iemaņas darbam ar meteoroloģiskajām mērierīcēm un aparātiem.

Kursa saturs: 1. Meteoroloģija un klimatoloģija kā zinātņu komplekss.2. Atmosfēras sastāvs, īpašības un uzbūve.3. Saules radiācija.4. Zemes virskārtas temperatūra. 5. Gaisa temperatūra. 6. Gaisa spiediens. 7. Vējš un vispārējā atmosfēras cirkulācija. 8. Iztvaikošana un gaisa mitrums. 9. Kondensācija, mākoņi un nokrišņi. 10. Optiskās un elektriskās parādības atmosfērā. 11. Laika apstākļi, to maiņa un prognozēšana. 12. Klimats, tā klasifikācijas sistēmas.

12


5.pielikums

Literatūra: 1. Eyewitness visual dictionaries. The visual dictionary of the Earth. -London, Dorling Kindersley Limited, 1994.2. Kļaviņš M., 2000. Atmosfēras ķīmijas un piesārņojums. R.: LU. 166 lpp.3. Strahler A. H., Strahler A. N., 1992. Modern Physical Geography. 4-th ed.

John Wiley & Sons. Inc. 638 p.4. Pasaules ģeogrāfijas atlants. Rīga: Jāņa sēta, 1997. 96 lpp. 5. Scharnow U., BerthW., Keller W. Maritime Wetterkunde. -Berlin,

Transpress, 1990. - 428 lp.6. Zirnītis A., 1968. Meteoroloģija. Rīga: Zvaigzne. 361 lpp.7. Географический атлас для учителей средней школы. 4. изд. - М.,

ГУГК. 1982. 238 стр.8. Рекорды Земли. Неживая природа. - Смоленск: Русич, 1998. 190 стр.9. Хромов С.П., 1968. Метеорология и климатология.

Гидрометеорологическое издательство, Ленинград, -491 стр.

INTERNET resursi:http://feature.geography.wisc.edu http://www.nationalgeographic.comhttp://www.noaa.govhttp://www.climatehotmap.orghttp://seawifs.gsfc.nasa.gov/ocean-planet.html

Daugavpils UniversitāteDabaszinātņu un Matemātikas fakultāteBioloģijas katedra, Ģeogrāfijas un Ķīmijas katedra

Kursa nosaukums: LAUKA KURSS VIDES ZINĀTNĒ: ĪPAŠI AIZSARGĀJAMAS DABAS TERITORIJAS KOMPLEKSĀ IZPĒTE

STUDIJU KURSA APRAKSTSKursu vada: Dr.biol., profesors A. Škute M.ģeogr., lektors J.Soms M.vid.zin., asist. D.GrubertsTelefons: 9445450 9295432 9137095

13

http://seawifs.gsfc.nasa.gov/ocean-planet.html

http://www.climatehotmap.org/

http://www.noaa.gov/

http://www.nationalgeographic.com/

http://feature.geography.wisc.edu/

5.pielikumse-pasts: [email protected] [email protected] [email protected]

Studiju programma:


Kursa apjoms: kredītpunkti: 2 kontaktstundas: 112 (2 nedēļas)Kursa struktūra: 16 st. 16 st. - st. - st. 80 st.(kontaktstundās) lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba formasPriekšnosacījumi kursa apgūšanai:

Vispārīgā bioloģija, Vispārīgā ekoloģija, Vispārīgā ģeoloģija, Augsnes zinātne, Klimatoloģija un meteoroloģijas pamati, Kartogrāfija


Sekmīga piedalīšanās lauka kursā, sagatavota lauka kursa atskaite


-


Diferencēta ieskaite (darbs lauka kursa laikā, individuālā uzdevuma izpilde, darba grupas atskaites nodaļa un kartogrāfiskais materiāls)

Kursa mērķis: 1. Izmantojot 1. studiju gada laikā apgūto zinātņu nozaru teorētiskos atzinumus un pētījumu metodes, veikt kompleksu īpaši aizsargājamas dabas teritorijas izpēti, apkopot pētījumu rezultātus un veikt to analīzi.2. Ievadīt studentus vides zinātnē veicamo pētījumu praksē, aktualizēt viņu teorētiskās atziņas, kuras gūtas no lekciju kursa un kamerāliem praktiskiem darbiem, sagatavot turpmākai vides zinātnes kursu apguvei un studiju darba specializācijas izvēlei.

Kursa uzdevumi: 1) veikt īpaši aizsargājamas dabas teritorijas izpēti ar nolūku sniegt tās fiziski-ģeogrāfisko raksturojumu: ģeoloģiskā uzbūve, reljefs, klimats, hidroloģija, augsnes; 2) veikt īpaši aizsargājamas dabas teritorijas izpēti ar nolūku sniegt tās bioloģisko raksturojumu un izcelt dabas vērtības: flora un aizsargājamas augu sugas; fauna un aizsargājamas dzīvnieku sugas; biotopi un aizsargājamie un atslēgas biotopi.; 3) veikt pētījumu gaitā iegūto datu analīzi un grafisko apstrādi; 4) sagatavot pārskata kartogrāfisko materiālu par pētījumu teritoriju – faktiskā materiāla karte, kvartāra nogulumu virmas ģeoloģiskā karte; ģeomorfoloģiskā karte, ekoģeolģiskā karte, augšņu karte, biotopu karte, aizsargājamo augu sugu atradņu karte, putnu sugu sastopamības karte. 5) sagatavot atskaiti, kurā apkopoti teritorijas izpētes rezultāti.

Kursa saturs: 1. tēma. Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas vērtējuma kritēriji, izpētes virzieni un metodes. Vispārīga informācija par pētījumu teritoriju: atrašanās vieta, platība, aizsardzības vēsture un status, kultūrvēsturiskais raksturojums.

2. tēma. Augsnes izpētes un kartēšanas metodes; morfoloģiskās pazīmes, aprakstīšana, klasifikācija, ģenēze un kartēšana. Zemes lietojuma veidi un vērtēšana.

3. tēma. Kvartāra nogulumu tipoloģija, to izpētes un kartēšanas metodes. Kvartāra nogulumu noteikšana lauka apstākļos, aprakstīšana, klasifikācija, ģenēze un kartēšana.

4. tēma. Reljefa vidējformu klasifikācija un morfoloģija, tā izpētes un kartēšanas metodes. Reljefa formu aprakstīšana, kartogrāfiskā analīze, klasifikācija, ģenēzes noteikšana un kartēšana.

5. tēma. Augu sugu noteikšana, galvenie augu sabiedrību tipi, augu sabiedrības kā biotopu struktūrelementi, floras kompleksi.

14




5.pielikums6. tēma. Augu herbarizēšana un noteikšana, kritiskās augu pazīmes - vasas

morfoloģija, zieda uzbūve. Darbs ar augu sugu noteicēju, augu latviskie un zinātniskie nosaukumi, bioloģiskā nomenklatūra, biotopu dominējošās sugas.

7. tēma. Dzīvnieku novērošanas metodes dabā. Sugu noteikšana, galvenie dzīvnieku sabiedrību tipi, dzīvnieku sabiedrības kā biotopu struktūrelementi, faunas kompleksi.

8. tēma. Dzīvnieku noteikšanas kritiskās pazīmes. Darbs ar dzīvnieku sugu noteicēju, dzīvnieku latviskie un zinātniskie nosaukumi, bioloģiskā nomenklatūra, biotopu dominējošās sugas.

9. tēma. Mikroklimatisko datu iegūšanas un kartēšanas metodes, biotopu mikroklimatiskais raksturojums. Darbs ar pašrakstītājierīcēm un digitālajiem un analogajiem meteoroloģiskajiem instrumentiem.

10. tēma. Pētījumos iegūto datu pēcapstrāde, sintēze un analīze, komplekss pētījumu teritorijas raksturojums, lauka kursa atskaites uzrakstīšana un noformēšana saskaņā ar tehniskajām prasībām. Atskaites aizstāvēšana.

Literatūra: 1. Barnes J.W., 1991. Basic Geological Mapping. 3rd edit. Chichester, New York, Toronto, John wiley&Sons.-134 pp.

2. Biotopu rokasgrāmata. ES aizsargājamie biotopi Latvijā. Sagat. I.Kabucis. -Rīga: Preses Nams, 2000. –160 lpp.

3. Brīvkalns K., 1959. Latvijas PSR augsnes. -Rīga: Latvijas valsts izdevniecība. 171 lpp.

4. Enciklopēdija "Latvija un latvieši". Latvijas daba. 1.sēj. /Atb. red. G.Kavacs. -R.: Latvijas enciklopēdija, 1994. - 255 lpp.



7. Enciklopēdija "Latvija un latvieši". Latvijas daba. 4.sēj. /Atb. red. G.Kavacs. -R.: Preses Nams, 1997. - 255 lpp.



10. Jezerskis Z., 1996. Metodiskais palīglīdzeklis praktikumam augsnes mācībā un agroķīmijā. –Daugavpils: Saule, -32 lp.

Literatūra: 11. Kārkliņš A., Skujāns R., Gemste I., Mežals G., Nikodemus O., 1995. Latvijas augšņu klasifikācija. Latvijas lauksaimnieks, Nr.3-11.

12. Laboratory Manual in Physical Geology, 1993. Third edition. Edit. By Richard M.Busch. New York, Macmillan Publishing Company. – 260 pp.

13. Lārmanis V., Priedītis N., Rudzīte M., 2000. Mežaudžu atslēgas biotopu rokasgrāmata. –Rīga: Valsts meža dienests, -127 lp.

14. Latvijas biotopi, 2001. Sagat. I.Kabucis. -Rīga: Latvijas Dabas fonds. -96 lpp.

15. Melluma A., Leinerte M. Ainava un cilvēks. Rīga: Avots, 1992.- 176 lpp.16. Munsell Soil Color Charts, 2000. –New York: Munsell Color, -27 pp.17. Ramans K., Nikodemus O. Mazo ģeokompleksu pētījumu metodika. -

Rīga: LVU, 1982.-132 lpp.18. Pētersone A., Birkmane. Latvijas PSR augu noteicējs. Rīga:Zvaigzne,

1980.- 589 lpp.19. Rowell D. L., 1994. Soil Science: Methods & Applications. John Wiley &

Sons, 350 p.20. Tauriņš E., Ozols A. Latvijas PSR dzīvnieku noteicējs. 1.-2.sēj.

15

5.pielikumsRīga:Zvaigzne, 1956-1957.

21. Bioloģijas katedras un Ģeogrāfijas un Ķīmijas katedras sagatavotie izdales materiāli

22. Kartogrāfiskais materiāls (teritorijas topogrāfiskās kartes M 1 : 25 000 un M 1 : 10 000; VZD sagatavotais ortofoto)


Kursa nosaukums: ĢEOMORFOLOĢIJA

STUDIJU KURSA APRAKSTSKursu vada: Maģ.ģeogr., lekt. Juris SomsTelefons: 9295432e-pasts: [email protected]

Studiju programma:


Kursa apjoms: kredītpunkti: 3 kontaktstundas: 48Kursa struktūra: 32 st. 16 st. - st. - st. - st.

16


5.pielikums(kontaktstundās) lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba formasPriekšnosacījumi kursa apgūšanai:

Sekmīgi apgūti studiju kursi “Vispārīgā ģeoloģija”, “Fiziskās ģeogrāfijas pamati”


Ieskaitīti testi un laboratorijas darbi, nokārtoti kolokviji


4 testi, 4 kolokviji


rakstisks eksāmens

Kursa mērķis: nodrošināt studentu patstāvīgo studiju darbu par Zemes virsas reljefa formu daudzveidību, to ģenēzi un veidošanās īpatnībām, klasifikācijas pamatiem un izpētes metodēm, kā arī laboratorijas darbu un lauku prakses laikā attīstīt un nostiprināt zinātniskā darba prasmes un iemaņas.

Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt studentus ar reljefa veidotājfaktoriem un ietekmētājfaktoriem, reljefa formu klasifikāciju, veidošanos un attīstību;2) apgūt reljefa formu izpētes un kartēšanas pamatprincipus;3) iemācīties identificēt reljefa formas kartogrāfiskajos materiālos un lauku apstākļos.

Kursa saturs: 1. tēma. Ģeomorfoloģijas vieta dabaszinātņu sistēmā, tās saistība ar citām zinātnēm. Ģeomorfoloģija kā zinātņu komplekss. Pamatjautājumi un pamatproblēmas, ko risina ģeomorfoloģija.

2. tēma. Reljefa klasifikācijas principi. Reljefa morfoloģija un morfometrija.3. tēma. Struktūrģeomorfoloģija. Endogēnie procesi kā reljefa veidotājfaktori,

ģeoloģiskās struktūras un uzbūves loma reljefa formu ģenēzē.4. tēma. Struktūrģeomorfoloģija. Tektonisko procesu, pārrāvuma struktūru un

krokojuma struktūru veidotais reljefs. 5. tēma. Zemes planetārās un vulkāniskās reljefa formas.6. tēma. Klimatiskā ģeomorfoloģija. Eksogēnie procesi kā reljefa veidotājfaktori.7. tēma Klimatiskā ģeomorfoloģija. Nogāžu procesu veidotās reljefa formas8. tēma. Glaciālās reljefa formas9. tēma. Fluviālās reljefa formas10. tēma. Marīnās un limniskās reljefa formas11. tēma. Eolās reljefa formas12. tēma. Karsta un sufozijas reljefa formas, subterālais reljefs.13. tēma. Kriogēnās un kosmogēnās reljefa formas.14. tēma. Biogēnās reljefa formas.15. tēma. Antropogēnās reljefa formas.16. tēma. Lietišķā ģeomorfoloģija.

Literatūra: 1. Ahnert F., 1996. Introduction to Geomorphology. London, Arnold. -352 p.2. Ancāne I., 2000. Dabas ģeogrāfija. Skaidrojošā vārdnīca. Rīga, Zvaigzne ABC. –335

lpp.3. Bambergs K., 1993. Ģeoloģija un hidroģeoloģija. Rīga, Zvaigzne. - 328 lpp.°4. Bradshaw M., Weaver R.. 1993. Physical Geography. Philadephia: Mosby-Year

Book Inc. - 640 pp.5. Eberhards G., 1977. Glaciālā ģeomorfoloģija. Rīga, LVU izdevniecība. -124 lpp.6. Eberhards G., 1978. Fluviālā ģeomorfoloģija. 1.daļa. Rīga, LVU izdevniecība. –52

lpp.7. Eberhards G., 1978. Fluviālā ģeomorfoloģija. 2.daļa. Rīga, LVU izdevniecība.-56

lpp.8. Eberhards G., 1997. Kriogēnie un periglaciālie procesi, sniega un ledāju darbība

17

5.pielikumskalnos. Reljefa formas. Rīga, LU izdevniecība. -76 lpp.

9. Easterbrook D.J., 1999. Surface Processes and Landforms. 2nd edit. New Jersy, Prentice Hall. – 546 pp.

10. Easterbrook D.J., Kovanen D.J., 1999. Interpretation of Landforms from Topographic Maps and Air Photographs Laboratory Manual. New Jersy, Prentice Hall. – 194 pp.

11. Ģeoloģija. doc. A.Indāna redakcijā, Rīga, Zvaigzne. 1979. – 376 lpp.12. Grīne I., Zelčs V., 1998. Ģeomorfoloģisko terminu vārdnīca. Rīga, K&P. -236 lpp.13. Knighton D., 1998. Fluvial Forms and Processes. London, Arnold. -352 p.14. Luna B.L., Wolman M.G., Miller J.P., 1992. Fluvial Processes in Geomorphology.

New York, Dover publications, INC., -522 pp.15. Maldavs Z., Melluma A., Seile A., 1981. Ģeomorfoloģijas pamati. Rīga, Zvaigzne. -

212 lpp.16. Press F., Siever R., 1997. Understanding Earth. 2nd edit. New York, W.H.Freeman

and Company. -682 pp.

Literatūra: 17. Press F., Siever R., 2002. Understanding Earth. 3rd edit. New York, W.H.Freeman and Company. -573 pp.

18. Skinner B.J., Porter S.C., 2000. The Dynamic Earth. An Introduction to Physical Geology. 4th edit. New York, John Wiley &Sons.-575 pp.

19. Small R.J., 2001. The Study of Landforms. A Textbook of Geomorphology. 2nd

edition. Cambridge, Cambridge Univ.Press. –502 pp.20. Strahler A.H., Strahler A.N., 1992. Modern Physical Geography. 4th edition. New

York, JohnWiley&Sons Inc. 638 pp.21. Summerfield M.A., 1999. Global Geomorphology. Edinburg, Longman. –537 pp.22. Tarbuck E.J., Lutgens F.K., 1996. Earth. An Introduction to Physical Geology. -New

Jersy: Prentice Hall. -606 pp.23. Thornbury W.D., 1969. Priciples of Geomorphology. New York, London, Toronto,

John Wiley &Sons.-594 pp.24. Аболтиньш О.П. 1989. Гляциоструктура и ледниковый морфогенез. Рига. Зинатне,

284 cтp.25. Леонтьев О.К., Г.И.Рычагов. 1988. Общая геоморфология. Изд. 2-ое. Москва,

школа 319 cтр.26. Неспокойный ландшафт. Под ред. Д. Брансден и Дж. Дорнкемп. пер. с англ.

М.: Мир, 1981.27. Щукин И.С., 1960. Общая геоморфология . т. 1-ый. Москва, Изд. МГУ. –615

стр.28. Щукин И.С., 1964. Общая геоморфология в т. 2-ой. Москва, Изд. МГУ. –564

стр.29. Щукин И.С., 1974. Общая геоморфология в т. 3-ий. Москва, Изд. МГУ. –382

стр.

INTERNET resursi:http://vulcan.wr.usgs.goc/home.htmlhttp://www.dartmouth.edu/pages/rox/volcanoeshttp://www.geo.mtu.edu/volcanoeshttp://volcano.und.nodak.edu/vw.htmlhttp://www.fema.gov/fema/landslif.htmlhttp://www.ncdc.noaa.govhttp://www.nasm.edu:1995http://www.weru.ksu.eduhttp://www.whistler.net/glacierhttp://sdcd.gsfc.nasa.gov/GLACIER.BAY/hall.science.txt.htmlhttp://seawifs.gsfc.nasa.gov/ocean-planet.htmlhttp://marine.usgs.govhttp://www.pmel.noaa.gov/vents/home.htmlhttp://www.geophys.washington.edu/tsunami/intro.htmlhttp://ocean.saddleback.cc.ca.us/oceanpub/hotstuff//resolut.html

18

5.pielikumshttp:manbow.ori.u-tokyo.ac.jp/tamaki-html/plate_motion.htmlhttp://www.whfreeman.com/presssiever/

MULTIMEDIJU resursi:The Wadsworth Geology CD-ROM for students: In-Terra-Active 2.0W.H.Freeman & Company CD-ROM: Understanding Earth 2.0W.H.Freeman & Company CD-ROM: Understanding Earth 3rd edit. & Virtual Fieldwork 1.2Microsoft CD-ROM: Microsoft Encarta Encyclopedia 99Dorling Kindersley EYEWITNESS CD-ROM: World Atlas. The Essential Encyclopedic Reference Atlas 1.0


Kursa nosaukums: PASAULES REĢIONĀLĀ ĢEOGRĀFIJA

STUDIJU KURSA APRAKSTSKursu vada: Maģ.vid.zin., asist. Ivars MatisovsTelefons:e-pasts: [email protected]

Studiju programma:



Sekmīgi apgūti studiju kursi “Fiziskās ģeogrāfijas pamati” un “Cilvēka ģeogrāfijas pamati”

Kursa adresāts: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” 2.studija gada studentiPrasības kredīta iegūšanai:

Noklausīts lekciju kurss, ieskaitīti praktiskie darbi un semināru nodarbības (16 st.)


2 kontroldarbi


Eksāmens rakstveidā

Kursa mērķis: Apgūt mūsdienu pasaules reģionālās ģeogrāfijas pamatus globalizācijas un reģionalizācijas procesu mijiedarbības kontekstā un saistībā ar Latvijas problēmām.

Kursa uzdevumi: 1) Iepazīt galveno cilvēka un dabas ģeogrāfijas faktoru darbības globālo izkārtojumu un kopsakarības pasaules attīstības sakarā;

2) Noskaidrot pasaules reģionu būtiskās ģeogrāfiskās atšķirības un savstarpējās saites;

3) Veicināt globālā, reģionālā un lokālā mērogā savstarpēji saistītu izmantošanu Latvijas izpētes un attīstības interesēs.

19


5.pielikumsKursa saturs: 1. Globalizācijas un reģionalizācijas mijiedarbība.

1.1.Pasaules politiskais iedalījums, iedzīvotāju un ekonomiskās attīstības globālais izkārtojums. 1.2.Pasaules fizioģeogrāfiskās sistēmas, sauszemes un jūras izmantošana un vides problēmas. 1.3.Zemes civilizācijas un kultūras vēsture ģeogrāfiskajā interpretācijā.2. Globālas nozīmes attīstības reģioni, dabas vides un zemes lietojums struktūras, iedzīvotāju un apdzīvojuma sistēmu, resursu, ekonomikas, politikas un sociālās sfēras, kultūras un etnisko tradīciju, vēstures un mūsdienu attīstības skatījumā: Eiropa - Ziemeļamerika - Latīņamerika -Austrālija un Okeānija - Āfrika - Āzija - Antarktika. 3. Pasaules reģionu aktuālās politiskās, ekonomiskās un demogrāfiskās problēmas. “Karstie punkti” pasaules politiskajā kartē – militārie, etniskie un reliģiskie konflikti pasaulē, to cēloņi un risinājuma iespējas.

Literatūra: 1. De Blij H. J., Muller P.O. 1992. Geography. Regions and Concepts. New York: John Wiley & Sons.

2. De Blij H.J., Murphy A.B. 1999. Human Geography. Culture, Society and Space.N.Y.: John Willej & Sons.

3. Fellman J., Getis A., Getis J. 1990. Human Geography. Ladscapes of Human Activities . USA : Wm. C. Brown Publishers.

4. Pulsipher L.M. 2000. World Regional Geography. N.Y.: W.H.Freeman and Company.

5. Wheeler J.H., Kostbade T. J. 1993. Essentials of World regional Geography. Philadelphia:Souders College Publishing. 6. Sērija The Shape of the World. 1995. Oxford: The Open University. - Allen J., Massey D. (Eds.) Geographical Worlds; Local Worlds; Global Worlds.- Allen J., Chament Ch. (Eds.) A Shrinking World: Global Uneveness and Inequality.- Sarre Ph., Blunden J. (Eds.) An Overcrowded World: Population, resources and Enviroment.- Masey D., Jess P. A. (Eds.) Place in the World: Places, Cultures and Globalisation.- Anderson J., Brook Chr., Cochrane A.A. (Eds.) Global World? Re-ordering Political Space.7. Алисов Н.В., Хорев Б.С. 2000. Экономическая и социальная география мира. Москва: Гардарики.8. Мироненко Н.С. 2001. Страноведение: Теория и методы. М.: Аспект Пресс.

MULTIMEDIJU resursi:W.H.Freeman & Company CD-ROM: World Regional Geography Microsoft CD-ROM: Microsoft Encarta World Atlas 97Microsoft CD-ROM: Microsoft Encarta Encyclopedia 99Microsoft CD-ROM: Microsoft Encarta World Atlas 99Dorling Kindersley Eyewitness CD-Rom: World Reference Atlas 1996Dorling Kindersley Eyewitness CD-ROM: World Reference Atlas 1998Dorling Kindersley EYEWITNESS CD-ROM: World Atlas. The Essential Encyclopedic Reference Atlas 1.0Dorling Kindersley DVD: Eyewitness World Atlas 2000

INTERNET resursi:http://www.atlapedia.comhttp://www.si.eduhttp://www.oranim.macam98.ac.il/geo/wregion.htmlhttp://www.cia.gov/cia/publications/factbook/geos/lg.html#Econ

20

http://www.cia.gov/cia/publications/factbook/geos/lg.html#Econ

http://www.oranim.macam98.ac.il/geo/wregion.html

http://www.si.edu/

http://www.atlapedia.com/

5.pielikums


Kursa nosaukums: ĢEOGRĀFISKĀS INFORMĀCIJAS SISTĒMAS

STUDIJU KURSA APRAKSTSKursu vada: M.geogr., lektors Juris SomsTelefons: 9295432e-pasts: [email protected]

Studiju programma:



Sekmīgi apgūti kursi “Datorzinību pamati”, “Vispārīgā fiziskā ģeogrāfija”, “Kartogrāfija”, “Ievads Zemes tālizpētē”


Sekmīgi nokārtoti testi un ieskaitīti laboratorijas darbi, apgūtas pamatiemaņas darbā ar ģeogrāfisko informācijas sistēmu programmatūru


4 testi


rakstisks eksāmens

Kursa mērķis: iepazīstināt ar ģeogrāfiskās informācijas sistēmu (ĢIS) būtību, darbības pamatprincipiem un izmantošanas iespējām reģionālās plānošanas un vides aizsardzības jautājumu risināšanā; apgūt pamatzināšanas un galvenās iemaņas darbam ar ĢIS programmatūru

Kursa uzdevumi: 1) iepazīties ar tehniskās ģeogrāfijas nozarēm: ģeoinformātiku un datorkartogrāfiju, šo nozaru lietišķo pētījumu un gatavo produktu būtību un atšķirībām; 2) noskaidrot ĢIS kā uz IT bāzētas nozares galvenās atšķirības no citām informācijas uzkrāšanas, datu bāzu vadības un grafiskās apstrādes informācijas sistēmām; 3) sniegt priekšstatu par ĢIS galvenajiem

21

5.pielikumskomponentiem un to darbību; 4) apgūt zināšanas par ĢIS izejas datu veidiem, to iegūšanas, ticamības pārbaudes, digitizēšanas un ievadīšanas metodēm, kā arī šo datu pieejamību Latvijā; 5) iepazīties ar ĢIS iespējām un izmantošanas veidiem; 6) praktiski apgūt iemaņas darbā ar ĢIS programmatūru (ArcView un ArcExplorer).

Kursa saturs: 1. Izejas datu un informācijas nozīmīgums ģeogrāfiskā aspektā. Jēdziens “ģeogrāfiskā informācijas sistēma”. ĢIS izmantošanas iespējas reģionālās plānošanas un vides aizsardzības jautājumu risināšanā.

2. Digitālo ģeotelpisko datu veidi: rastra dati un vektordati, to īpašības, atšķirības un izmantošanas iespējas. Vektordatu topoloģijas jēdziens.

3. Digitālo ģeotelpisko datu tematiskās grupas, ieguves avoti un metodes.4. Digitālo ģeotelpisko datu ievadīšana, rediģēšana un apstrāde, tematisko slāņu izveide un

digitālās kartogrāfiskās pamatnes radīšana.5. Digitālo ģeotelpisko datu modelēšanas iespējas, divdimensiju un trīsdimensiju analīze.

Vides procesu modelēšana. ĢIS bāzētas vides informācijas pārvaldes sistēmas izveidošana un tās pielietojums lēmumu pieņemšanā.

6. ĢIS materiālais nodrošinājums: datortehnika un periferiālajās iekārtas (hardware); programmnodrošinājums (sofware); ĢIS risinājumu piedāvājums pasaules tirgū.

7. ĢIS komponenti un dati Latvijā, to pieejamība un ticamība.8. ĢIS programmnodrošinājums ArcView 8.3 (laboratorijas darbu kurss)

Literatūra: Booth B., Mitchell A., 2001. Getting to Know ArcGIS. –Redlands: Environmental Systems Research Institute, Inc., -253 pp.Burrough P.A., McDonnell R.A., 1999. Principles of Geographic Information Systems. –London: Oxford Univ. Press, -333 pp.Easterbrook D.J., Kovanen D.J., 1999. Interpretation of Landforms from Topographic Maps and Air Photographs Laboratory Manual. -New Jersy, Prentice Hall. – 194 pp.Heywood I., Cornelius S., Carver S., 2002. Geographical Information Systems. 2nd edit. Harlow, Prentice Hall, 295 pp.Kraak M.J., Ormeling F., 2003. Cartography – Visualisation of Geospatial Data. Harlow, Prentice Hall, 205 pp.Lillesand T.M, Kiefer R.W., 2000. Remote Sensing and Image Interpretation (4th Edition). –New York, John Wiley & Sons, - 724 pp.Minami M., 2000. Using ArcMap. –Redlands: Environmental Systems Research Institute, Inc., -528 pp.Shaner J., Wrightsell J., 2000. Editing in ArcMap. –Redlands: Environmental Systems Research Institute, Inc., -229 pp.Vinneau A., 2001. Using ArcCatalog. –Redlands: Environmental Systems Research Institute, Inc., -286 pp.Берлянт А.М., 1990. Геоизображения и геоиконика. –Москва: Знание, -48 с.

INTERNET resursi:http://www.gis.com/whatisgis/index.html http://www.geo.ed.ac.uk/home/research/whatisgis.htmlhttp://www.epa.gov/region08/maps/http://www-sul.stanford.edu/depts/gis/whatgis.htmlhttp://www.ncgia.ucsb.edu/education/curricula/cctp/units/geog_for_GIS/GC_main_f.htmlhttp://www.esri.com u.c.

22

http://www.esri.com/

http://www.ncgia.ucsb.edu/education/curricula/cctp/units/geog_for_GIS/GC_main_f.html

http://www-sul.stanford.edu/depts/gis/whatgis.html

http://www.epa.gov/region08/maps/

http://www.geo.ed.ac.uk/home/research/whatisgis.html

http://www.gis.com/whatisgis/index.html

5.pielikums

Daugavpils UniversitāteDabaszinātņu un Matemātikas fakultāteBioloģijas katedra, Ģeogrāfijas un Ķīmijas katedra

Kursa nosaukums: LAUKA KURSS VIDES ZINĀTNĒ: VIDES MONITORINGS

STUDIJU KURSA APRAKSTSKursu vada: Dr.biol., profesors A. Škute M.ģeogr., lektors J.Soms M.vid.zin., asist. D.GrubertsTelefons: 9445450 9295432 9137095e-pasts: [email protected] [email protected] [email protected]

Studiju programma:


Kursa apjoms: kredītpunkti: 2 kontaktstundas: 112 (2 nedēļas)Kursa struktūra: 16 st. 16 st. - st. - st. 80 st.(kontaktstundās) lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba formasPriekšnosacījumi kursa apgūšanai:

Sekmīgi apgūti studiju kursi “Vispārīgā ķīmija ar ģeoķīmijas pamatiem”, “Vispārīgā bioloģija”, “Hidroekoloģija”, “Hidroloģija”, “Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas’




-


Diferencēta ieskaite (darbs lauka kursa laikā, individuālā uzdevuma izpilde, darba grupas atskaites nodaļa un kartogrāfiskais materiāls)

Kursa mērķis: 1. Izmantojot 1. un 2. studiju gada laikā apgūto zinātņu nozaru teorētiskos atzinumus un pētījumu metodes, praktiski realizēt vides monitoringa pētījumus, apkopot pētījumu rezultātus un veikt to analīzi.

2. Sniegt studentiem praktiskas iemaņas vides monitoringa organizēšanā un realizēšanā, aktualizēt viņu teorētiskās atziņas, kuras gūtas no lekciju kursa un kamerāliem praktiskiem darbiem, sagatavot turpmākai vides zinātnes kursu apguvei un bakalaura darba specializācijas izvēlei.

Kursa uzdevumi: 1) praktiski apgūt un nostiprināt vides monitoringa metodes: virszemes ūdens objektu ķīmiskais monitorings, virszemes ūdens objektu bioloģiskais monitorings, augšņu monitorings (augsnes organismu biodaudzveidība, erozija un piesārņojums); atmosfēras piesārņojuma bioloģiskais monitorings (lihenoindikacija); 2) praktiski apgūt iemaņas darbā ar GPS, fiksējot vides monitoringa punktus ar satelītnavigācijas iekārtu; 3) veikt pētījumu gaitā iegūto datu analīzi un grafisko apstrādi; 4) sagatavot ĢIS bāzētu digitālkartogrāfisko materiālu par pētījumu teritoriju un pētījumu rezultātiem; 5) sagatavot atskaiti, kurā apkopoti teritorijas izpētes rezultāti.

23




5.pielikums

Kursa saturs: 1. tēma. Vides monitoringa virzieni un metodes. Vispārīga informācija par vides stāvokli pētījumu teritorijā: atrašanās vieta, platība, esošie dati par vides stāvokli.

2. tēma. Virszemes ūdens objektu monitorings. Hidrometrisko parametru noteikšana. Baseina raksturojums. Hidrometriskā aparatūra un pētījumu metodes.

3. tēma. Virszemes ūdens objektu ķīmiskais monitorings. Ūdeņu ķīmija, piesārņojuma avoti, veidi, kritēriji, pieļaujamās normas un indikatori. Ķīmiskā monitoringa metodes un aparatūra.

4. tēma. Virszemes ūdens objektu bioloģiskais monitorings. Ūdens organismu bioloģija un ekoloģija, to dzīvotnes. Piesārņojuma jutīgie organismi un indikatororganismi. Bioloģiskā monitoringa metodes un aprīkojums.

5. tēma. Augšņu monitorings. Augsnes organismu biodaudzveidība kā vides stāvokļa raksturlielums un tās noteikšanas metodes.

6. tēma. Augšņu monitorings. Erozijas procesu pazīmju noteikšana, procesu attīstības prognozēšana un kartēšana.

7. tēma. Augšņu monitorings. Augsnes ķīmija, piesārņojuma avoti, veidi, kritēriji, pieļaujamās normas un indikatori. Ķīmiskā monitoringa metodes un aparatūra.

8. tēma. Atmosfēras piesārņojuma monitorings. Atmosfēras ķīmija, piesārņojuma avoti, veidi, kritēriji, pieļaujamās normas un indikatori. Bioloģiskā monitoringa metode - lihenoindikacija. Ķērpju noteikšanas kritiskās pazīmes. Darbs ar ķērpju sugu noteicēju, ķērpju indikatorsugas, to ievākšana un noteikšana.

9. tēma. Vides monitoringa ĢIS bāzētas datu bāzes un digitālkartogtrāfiskā materiāla izstrādāšana.

10. tēma. Pētījumos iegūto datu pēcapstrāde, sintēze un analīze, komplekss pētījumu teritorijas raksturojums, lauka kursa atskaites uzrakstīšana un noformēšana saskaņā ar tehniskajām prasībām. Atskaites aizstāvēšana.

Literatūra: 1. Adrian D.D., Loftis J.C., Sanders T.G., etc, 1987. Design of networks for monitoring water quality. Michigan – 328 pp.

2. Bindēns S., Larsone A.M., Ulsons M., 1997. Ūdens kvalitātes noteikšana. Rīga: LU VZPSC, 96 lpp.







9. Jezerskis Z., 1996. Metodiskais palīglīdzeklis praktikumam augsnes mācībā un agroķīmijā. –Daugavpils: Saule, -32 lpp.

10. Gruberts D., 2003. Ūdensteču bioloģiskās kvalitātes novērtēšanas praktikums. DU. 40 lpp.

Literatūra: 11. Kļaviņš M., Zicmanis A., 1998. Ūdeņu ķīmija. Rīga: LU. 192 lpp.12. Kļaviņš M., 2000. Atmosfēras ķīmijas un piesārņojums. R.: LU. 166 lpp.

24

5.pielikums13. Laboratory Manual in Physical Geology, 1993. Third edition. Edit. By

Richard M.Busch. New York, Macmillan Publishing Company. – 260 pp.14. Lārmanis V., Priedītis N., Rudzīte M., 2000. Mežaudžu atslēgas biotopu

rokasgrāmata. –Rīga: Valsts meža dienests, -127 lp.15. Latvijas biotopi, 2001. Sagat. I. Kabucis. -Rīga: Latvijas Dabas fonds. -96

lpp.16. Mežaraups G., 1995. Ūdeņi un to ķīmiskā kontrole. Hidroķīmija. –Rīga,

Macību grāmata, - 44 lp.17. Munsell Soil Color Charts, 2000. –New York: Munsell Color, -27 pp.18. Ramans K., Nikodemus O. Mazo ģeokompleksu pētījumu metodika. -Rīga:

LVU, 1982.-132 lpp.19. Pētersone A., Birkmane. Latvijas PSR augu noteicējs. Rīga: Zvaigzne,

1980.- 589 lpp.20. Rowell D. L., 1994. Soil Science: Methods & Applications. John Wiley &

Sons, 350 p.21. Tauriņš E., Ozols A. Latvijas PSR dzīvnieku noteicējs. 1.-2.sēj. Rīga:

Zvaigzne, 1956-1957.22. Phillips N., Kelly M., Taggart J., Reeder R., 2000. The Lake pocket book.

Alexandria, Terrene Institute. 176 pp.23. Sarma B., 1990. Hidrometrija, hidroloģija un noteces regulēšana. Rīga:

Zvaigzne, 189 lpp.24. Sloka N., 1997. Ūdensdzīvnieku noteikšana dabā. Bezmugurkaulnieki. Rīga:

Zvaigzne ABC. 128 lpp.25. Stapp W., Mitchell M., 1995. Field Manual For Global Low-Cost Water

Quality Monitoring. – Michigan: Thomson-Shore.- 335 pp.26. Shultz M.S., Dunham A.E., Root. K.V., Soacy S.L., Caroll S.D., Ginzburg

L.R.., Conservation Biology with RAMAS EcoLab. –Massachusetts: Sinauer Associates, Inc. – 216 pp.

27. Urtāne L., Urtāns A., 1997. Ūdensdzīvnieku un ūdensaugu noteicējs. Rīga: Bērnu vides skola. 52 lpp.

28. Bioloģijas katedras un Ģeogrāfijas un Ķīmijas katedras sagatavotie izdales materiāli

29. Kartogrāfiskais materiāls (teritorijas topogrāfiskās kartes M 1 : 25 000 un M 1 : 10 000; VZD sagatavotais ortofoto)

Daugavpils UniversitāteDabaszinātņu un Matemātikas fakultāte

25

5.pielikumsĢeogrāfijas un Ķīmijas katedra

Kursa nosaukums: VIDES PIESĀRŅOJUMS

STUDIJU KURSA APRAKSTSKursu vada: Dr.paed., doc. Mihails Gorskis M.chem., lekt. Jeļena KirilovaTelefons: 9109760e-pasts: [email protected] [email protected]

Studiju programma:


Kursa apjoms: kredītpunkti: 6 kontaktstundas: 96 Kursa struktūra: 32 st. 32 st. - st. 32 st. - st.(kontaktstundās) lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba formasPriekšnosacījumi kursa apgūšanai:

Ievads vides zinātne.


ieskaitīti laboratorijas darbi (32 st.) un semināru nodarbības (32 st.), nokārtoti kontroldarbi


4 kontroldarbi


rakstisks eksāmens

Kursa mērķis: sniegt pamatzināšanas par vidi piesārņojošām vielām, to avotiem, ķīmiskajiem procesiem, izkliedes un cirkulācijas vispārējām likumsakarībām biosfērā un par to ietekmi uz vides komponentiem.

Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt ar piesārņojošo vielu emisijas avotiem (dabiskajiem un antropogēnajiem) un to nozīmi vides piesārņošanā; 2) sniegt priekšstatu par galvenajam biosfēru piesārņojošām vielām; 3) sniegt pamatzināšanas par vielu aprites un transformācijas procesiem vide; 4) sniegt pamatzināšanas par piesārņojošo vielu izkliedes likumsakarībām biosfēra Latvijā un pasaulē; 5) sniegt priekšstatu par piesārņojošo vielu ietekmi uz vides komponentiem 6) apgūt vides kontroles sistēmu izveides principus un piesārņojošo vielu analīzes metodes.

Kursa saturs: 1. tēma. Piesārņojošo vielu emisijas avoti un to nozīme vides piesārņošana.2. tēma. Nozīmīgākās vidi piesārņojošas vielas.3. tēma. Atmosfēra, tas raksturojums un dinamika. Piesārņojošo vielu izkliede un ķīmiska

transformācija atmosfēra. Vielu izsēšanās. Atmosfēras piesarmojuma kontrole.4. tēma. Hidrosfēras raksturojums un procesi tajā. Ūdeņu piesārņojums un tā

izraisītas izmaiņas hidrosfēra. Ūdens piesārņojuma kontrole.5. tēma. Pedosfēras raksturojums un procesi tajā. Augsnes piesārņojums un tā kontrole.6. tēma. Piesārņojošo vielu aprite ekosistēmā.7. tēma. Piesārņojošo vielu izkliedes modelēšana atmosfērā un hidrosfērā.8. tēma. Piesārņojošo vielu ietekme uz biosfēras komponentiem. Piesārņojošo

vielu koncentrācijas kritiskais līmenis.9. tēma. Vides piesārņojuma monitoringa principi.

Literatūra: 1. Kļaviņš M. 1996. Piesārņojošas vielas vidē un to aprite. -Rīga: LU.2. Kļaviņš M., Priksāne A. 1994. Ekotoksikoloģija. -Rīga: LU.3. Bunce N. 1994. Environmental chemistry, Winnipeg: Wuerz Publ, Ltd.4. Environment and Earth Sciences. EPCEM reader. Wageningen Centre fo

Environmet Studies.26



5.pielikums5. Smith H.W. 1990. Air Pollution and Forests. Interaction Between Air Contaminations

and Forest Ecosystems, Springer-Verlag.6. Briblecombe P. 1986. Air Composition and Chemistry. Cambridge: Cambridge

Unversity Press.


Kursa nosaukums: NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANA UN ATKRITUMU PĀRSTRĀDE27

5.pielikums

STUDIJU KURSA APRAKSTSKursu vada: Maģ.ķīm., lekt. Sergejs OsipovsTelefons: 6201975e-pasts: [email protected]

Studiju programma:


Kursa apjoms: kredītpunkti: 3 kontaktstundas: 48 Kursa struktūra: 32 st. - st. - st. 8 st. 8 st.(kontaktstundās) lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba formasPriekšnosacījumi kursa apgūšanai:

Sekmīgi apgūti studiju kursi “Ievads vides zinātnē”, “Ķīmija ar ievadu ģeoķīmijā”, “Dabas aizsardzība ”


Sekmīga piedalīšanās semināros, mācību ekskursija uz Daugavpils komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, ieskaitīti kontroldarbi


4 kontroldarbi


rakstisks eksāmens

Kursa mērķis: Nodrošināt studentu patstāvīgo studiju darbu par notekūdeņu attīrīšanu, kā arī par sadzīves, rūpniecisko un bīstamo atkritumu pārstrādes un utilizācijas metodēm.

Kursa uzdevumi: 1) sniegt priekšstatu par notekūdeņu veidiem, piesārņojošām vielām un komponentiem un to attīrīšanas metodēm; 2) iepazīstināt ar sadzīves, rūpniecisko un bīstamo atkritumu veidiem un apjomu, to pārstrādes un utilizācijas metodēm; 3) radīt studentiem priekšstatu par sekmīgi funkcionējošu notekūdeņu attīrīšanas un atkritumu pārstrādes saimniecību kā reģiona ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikumu; 4) apskatīt esošus un analizēt plānotos notekūdeņu attīrīšanas un atkritumu pārstrādes projektus Latvijā

Kursa saturs: 1. tēma. Notekūdeņu attīrīšanas un atkritumu pārstrādes plāns: mērķi, principi, izmantojamie līdzekļi, prioritātes Latvijas Republikas Vides politikas kontekstā.2. tēma. Notekūdeņi, to veidošanās, tipoloģija, piesārņojošās vielas un komponenti.3. tēma. Notekūdeņu attīrīšanas metodes: dabiskas attīrīšanas metodes, mākslīgas attīrīšanas metodes, attīrīšanas mikrobioloģiskie procesi.4. tēma. Notekūdeņu attīrīšanas raksturlielumi, normatīvās prasības un kontrole.5. tēma. Notekūdeņu loma ekosistēmu degradācijā.6. tēma. Sadzīves, rūpniecisko un bīstamo atkritumu veidi un apjomi.7. tēma. Atkritumu šķirošana, transportēšana, izvietošana un deponēšana.8. tēma. Atkritumu apsaimniekošana, to pārstrādes un utilizācijas metodes, apjomi un perspektīvas. Atkārtotas izmantošanas (Recycling) tehnoloģijas.9. tēma. Bīstamie atkritumi: likumdošana, sadedzināšana, fizikāli - ķīmiskā apstrāde, deponēšana.10. tēma. Notekūdeņu attīrīšana un atkritumu pārstrāde kā reģiona ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikums.

Literatūra: 1. Dokumenti darbībām ar bīstamajiem atkritumiem, -Rīga, 1998.2. Manual for Hazardous waste management, United Nations, New York, 1994.

28


5.pielikums3. Water treatment handbook. Degremont, Paris, 1991.4. Gray N.F. 1990. Activated Sludge, Oxford University Press.5. New developments in Industrial waste water treatment, Kluwer Academic

Publishers, 1990.6. Rabotnova I. 1968. Vispārīgā mikrobioloģija. –Rīga.


Kursa nosaukums: DABAS RESURSU IZMANTOŠANAS STRATĒĢIJA

STUDIJU KURSA APRAKSTSKursu vada: Maģ. vid. zin., asist. Dāvis GrubertsTelefons: 9137095e-pasts: [email protected]

Studiju programma:



stabilas zināšanas ekoloģijā, vispārīgajā ģeoloģijā un bioloģijā

29


5.pielikumsKursa adresāts: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” 3. studiju gada studentiPrasības kredīta iegūšanai:

ieskaitīti kontroldarbi un sekmīga piedalīšanās semināros


2 kontroldarbi


rakstisks eksāmens

Kursa mērķis: Nodrošināt akadēmiskajā bakalaura studiju programmā “Vides zinātne” imatrikulēto studentu patstāvīgo studiju darbu par dabas resursiem, to veidiem, saprātīgas izmantošanas un aizsardzības problēmām un metodēm ilgtspējīgas attīstības un ES likumdošanas kontekstā

Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt ar dabas resursu klasifikāciju, izplatību, saimniecisko nozīmi;2) sniegt ieskatu dabas resursu iegūšanas, racionālas izmantošanas un

aizsardzības jautājumos ES ekonomiskās attīstības un likumdošanas kontekstā;

3) attīstīt studentu patstāvīgo studiju iemaņas darbā ar literatūras avotiem, pilnveidot prasmi patstāvīgi sameklēt atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem un prasmi koncentrētā veidā formulēt galveno domu un uzstāties ar pārskatu par interesējošo tematu.

Kursa saturs: 1. Dabas resursu veidi, klasifikācijas principi.2. Resursu reģionālā izvietojuma likumsakarības.3. Nodrošinātība ar resursiem. Resursu krājumu izvērtējums pasaulē, Eiropā un

Latvijā.4. Minerālie resursi.5. Mežu resursi.6. Ūdens resursi.7. Pazemes ūdeņi kā dzeramā ūdens avots, to aizsardzība.8. Augsnes resursi.9. Rekreācijas resursi.10. Enerģētiskie resursi.11. Bioloģiskie resursi.12. Resursu racionāla izmantošana.13. Resursu saglabāšanas un aizsardzības politika Eiropā un Latvijā, ES

programmas un likumdošanas akti šajā jomā.14. Resursu otrreizējā izmantošana, tās nozīmīgums ilgtspējīgas attīstības

ietvaros, ES programmas un likumdošanas akti šajā jomā. 15. Saules sistēmas planētas kā potenciālais resursu ieguves avots nākotnē.16. Dabas resursi un teritoriālā plānošana.

Literatūra: 1. Encyclopedia of the Solar System. Academic Press, USA, 1999. 992 pp.

30

5.pielikums2. Fellmann J., Getis A., Getis J., 1990. Hyman Geography. 2-nd ed. Wm.C.

Brown Publishers. USA. 482 pp.3. Latvijas vides indikatoru pārskats 2001. Rīga: Latvijas Vides aģentūra, 124 lpp.4. Miller T. J., 1994. Living in the Environment. Wadshworth Publishing Comp.

701 p.5. Mūrnieks I., 1992. Pasaules globālās problēmas. Rīga, Zvaigzne. 44 lpp.6. Pazemes ūdeņu aizsardzība Latvijā. Rīga, Gandrs, 1997. 463 lpp.7. Sedmalis U., Šperberga I., Sedmale G., 2002. Latvijas minerālas izejvielas

un to izmantošana. Rīga: RTU, 195 lpp.8. Ūdens resursu apsaimniekošana Eiropas Savienībā. Rīga: VAK. 56 lpp.9. Vakerneidžels M., Rīss V., 2000. Mūsu ekoloģiskais pēdas nospiedums.

Norden AB, 193 lpp.10. Zelčs V., Markots A., 1999. Ģeoloģiskās informācijas izmantošana

teritorijas attīstības plānošanā. Rīga, LU. 130 lpp.


Kursa nosaukums: BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA

STUDIJU KURSA APRAKSTSKursu vada: Dr.biol., profesors Arvīds BarševskisTelefons: 9462735e-pasts: [email protected] vai [email protected]

Studiju programma:


Kursa apjoms: kredītpunkti: 3 kontaktstundas: 48Kursa struktūra: 32 st. 8 st. - st. 8 st. - st.(kontaktstundās) lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba formasKursa adresāts: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” 3.studiju gada studenti

Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Bioloģija” 3.studiju gada studenti

31



5.pielikumsPriekšnosacījumi kursa apgūšanai:

Vispārīgā bioloģija, vispārīgā ekoloģija


Ieskaitīti laboratorijas darbi (8 st.), sekmīga piedalīšanās semināros (8 st.), nokārtoti kolokviji


2 kolokviji


rakstisks eksāmens

Kursa mērķis: Sniegt zināšanas par bioloģisko daudzveidību un tās nozīmi planētas ekosistēmu funkcionēšanā; noskaidrot augu un dzīvnieku funkcijas un mijiedarbību ar vidi; gūt priekšstatu par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ceļiem un tiesisko pamatu ES likumdošanas kontekstā.

Kursa uzdevumi: 1) Vispārīgā veidā gūt priekšstatu par Eiropas un Latvijas faunas un floras daudzveidību; 2) iepazīties ar bioloģiskās daudzveidības kvalitatīvās un kvantitatīvās raksturošanas un pētīšanas metodēm; 3) apgūt prasmi izvērtēt dzīvnieku un augu lomu dzīvības procesos un to nozīmi ekosistēmu funkcionēšanā; 4) iepazīties ar bioloģiskās daudzveidības saprātīgas izmantošanas, atjaunošanas un aizsardzības problēmām.; 5) gūt priekšstatu par biodaudzveidības saglabāšanas politiku, ko realizē ES valstīs; 6) iepazīties ar ES likumdošanas aktiem, kas attiecas uz biodaudzveidības saglabāšanu.

Kursa saturs: 1. tēma. Dzīvnieku un augu valsts evolūcija un vispārīgs raksturojums.2. tēma. Dzīvo organismu sistemātika un taksonomijas principi. Taksonu kvalitatīvais un kvantitatīvais raksturojums.3. tēma. Dzīvo organismu uzbūve un funkcijas, to loma dzīvības procesos ģeogrāfiskajā apvalkā, to nozīme ekosistēmu funkcionēšanā un līdzsvara saglabāšanā.4. tēma. Eiropas un Latvijas augu un dzīvnieku valsts taksonomiskais un bioģeogrāfiskais raksturojums, floras un faunas daudzveidība.5. tēma. Bioloģiskās daudzveidības kvalitatīvās un kvantitatīvās raksturošanas un pētīšanas metodes.6. tēma. Bioloģiskās daudzveidības saprātīgas izmantošanas, atjaunošanas un

aizsardzības problēmas pasaulē, Eiropā, Latvijā.7. tēma. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nepieciešamība, saglabāšanas politika un pasākumi. ES valstīs un Latvijā.8. tēma. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas tiesiskā bāze – ES likumdošanas akti, kas attiecas uz biodaudzveidības saglabāšanu.; ES likumdošanas aktu transpozīcija nacionālā likumdošanā likumdošanas praktiskā ieviešana Latvijā.

32

5.pielikumsLiteratūra: 1. Bioloģijas rokasgrāmata V.Egles red., Rīga, Zvaigzne, 1989.

2. Latvijas sarkanā grāmata. l.sējums Sēnes un ķērpji. Rīga, 1996, 201 1pp.3. Rudzroga A. 1984. Aļģes, to nozīme dabā un cilvēka dzīvē. Rīga, Zinātne, 117

1pp.4. Latvijas PSR floras aizsardzības aktuālas problēmas. Rīga, Avots, 1981, 118

1pp.5. Biotopu rokasgrāmata. Sagat. I.Kabucis. -Rīga: Preses Nams, 2000. –160 lpp.6. Izdales materiāli (ES likumdošanas akti, atsevišķas publikācijas, brošūras

u.c.) 7. Videomateriāli, periodika un INTERNET resursi


Kursa nosaukums: PLĀNOŠANAS PAMATI

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursu vada: Maģ.ģeogr., lektore Santa RutkovskaTelefons: 9408406e-pasts: [email protected]

Studiju programma:


Kursa apjoms: kredītpunkti: 3 kontaktstundas: 48Kursa struktūra: 16 st. - st. 16 st. 16 st. - st.(kontaktstundās) lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba formasKursa adresāts:

33


5.pielikumsAkadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” 3. studiju gada studenti

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai:

Sekmīgi apgūti studiju kursi “Ekonomiskā ģeogrāfija”, “Dabas aizsardzība”, “ĢIS”.


Ieskaitīti praktiskie darbi (16 st.), sekmīga piedalīšanās semināru nodarbībās (16 st.), ieskaitīts kontroldarbs


kontroldarbs



Kursa mērķis: Radīt izpratni par plānošanas būtību, vietu un reģionu attīstības nosacījumiem, to ekonomisko un sociālo plānošanu, plānošanas metodēm un iepazīstināt ar plānošanas pielietojuma piemēriem.

Kursa uzdevumi: 1) radīt studentiem priekšstatu par reģionālās attīstības plānošanas un ilgtspējīgas attīstības principu vienotību; 2) iepazīstināt studentus ar vietu un reģionu attīstības plānošanas būtību, veidiem; 3) iepazīstināt ar galvenajām plānošanas formām - vides plānošanu, reģionālo plānošanu, teritoriālplānošanu u.c; 4) sniegt ieskatu par plānošanas sistēmām, plānošanas likumiem, noteikumiem un praksi ārvalstīs un Latvijā; 5) sniegt ieskatu par reģionālās attīstības plānošanu, reģionālo politiku Latvijā un Eiropā.

Kursa saturs: 1. Plānošanas būtība. Plānošanas veidi. Ieskats plānošanas vēsturē.2. Plānošana un ilgtspējīga attīstība3. Stratēģiskā plānošana4. Attīstības plāni un to kontrole5. Plānojuma izstrāde aizsargājamām dabas teritorijām6. Piesārņoto teritoriju apsaimniekošana un plānošana7. Tūrisma plānošana8. Ekonomiskās attīstības plānošana 9. Pilsētu zemes izmantošanas plānošana. Pilsētu attīstības plānošana.10. Lauku zemes izmantošanas plānošana. Lauku attīstības plānošana.11. Reģionālās attīstības plānošana. Reģionālā politika Latvijā un Eiropā.12. Plānošanas likumi un noteikumi ārvalstīs un Latvijā.

Literatūra: 1. Allmendinger P., Prior A., 2000. Introduction to Planning Practice. _New York, John Wiley & Sons, -450 pp.

2. Boniface P., 2001. Dynamic tourism. -Clevedon, Channel view publications. – 188 p.3. Bramwell B.,Lane B., 2000. Tourism collaboration and partnerships. Politics, Practice

34

5.pielikumsand Sustainability. Clevedon, Channel view publications. – 343 p.

4. Prols J., Segliņa V., Dēliņa A., Krīgers S., 1997. Apsaimniekošanas plāns Daugavpils pilsētas izgāztuvei “Demene”. Rīga, SIA GEO CONSULTANTS. 55 LPP.

5. Derīgie izrakteņi. Nozares pārskats rajona plānojuma izstrādāšanai. VARAM, 1999. Rīga, Jumava. 88 lpp.

6. Hall C.M., 2000. Tourism planning. Policies, processes and relationships. Harlow, Prentice Hall. – 236 p

7. Lauksaimniecības un tās nozaru attīstības programmas pamati, 1998. Latvijas Republikas Zemkopības ministrija, Jelgavas tipogrāfija. – 72 lpp.

8. Melluma A., 1996. Materiāli Latvijas reģionālās attīstības plānam. Rīga, B&S Bauskas tipogrāfija. 39 lpp.

9. Račinska I., 2002. Rokasgrāmata īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrādātājiem. Rīga, ULMA, 96 lpp.

10. Reģionālā attīstība. Tiesību akti, noteikumi un koncepcijas. Rīga, LR VARAM, 1998. 110 lpp.

11. Sateces baseina principa ieviešana teritorijas plānošanā, 2001. Rīga, VARAM, Zviedrijas Vides aģentūra. 64 lpp.

12. Sharpley R., Telfer D.J., 2002. Tourism and development. Concepts and Issues. Clevedon, Channel view publications. – 397 pp.

13. Tūrisms Latvijā 2000.gadā, 2001. Rīga, Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, 86 lpp.

14. Vides aizsardzības politikas plāns Latvijai. Rīga, VARAM, 1995. 66 lpp.15. Zemes reforma Latvijas pilsētās. 1997. Rīga, Junda. 126 lpp.

INTERNET resursi:http://www.morpc.org/MORPC.htmhttp://www.raplm.gov.lvhttp://www.lps.lvhttp://www.tapc.lvhttp://www.saldus.lv/attistibas_programma/saturs.htmhttp://www.liepaja.lv/lv/liepaja/ekonomika/buvvalde/att_plani/lidzdaliba.htmlhttp://www.ldf.lvhttp://www.building.lv/showlik.php


Kursa nosaukums: LATVIJAS ĢEOGRĀFIJA

STUDIJU KURSA APRAKSTSKursu vada: Maģ.ģeogr. Santa Rutkovska M.geogr., lekt. Juris SomsTālrunis: 9408406 9295432e-pasts: [email protected] [email protected]

Studiju programma:


Kursa apjoms: kredītpunkti: 4 kontaktstundas: 64Kursa struktūra: 32 st. - st. 16 st. 16 st. - st.

35



http://www.building.lv/showlik.php?id=805&kat=01

http://www.ldf.lv/

http://www.liepaja.lv/lv/liepaja/ekonomika/buvvalde/att_plani/lidzdaliba.html

http://www.saldus.lv/attistibas_programma/saturs.htm

http://www.raplm.gov.lv/



http://www.morpc.org/MORPC.htm

5.pielikums(kontaktstundās) lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba formasKursa adresāts: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” 3. studiju gada studentiPriekšnosacījumi kursa apgūšanai:

Sekmīgi apgūti studiju kursi “Fiziskās ģeogrāfijas pamati”, “Vispārīgā ģeoloģija”, “Ģeomorfoloģija”, “Cilvēka ģeogrāfijas pamati” un “Ainavu zinātne”.


Ieskaitīti praktiskie darbi (16 st.) un sekmīga piedalīšanās semināra nodarbībās (16 st.), ieskaitīti kontroldarbi un nokārtoti kolokviji





Kursa mērķis: Nodrošināt studentu patstāvīgo studiju darbu par Latvijas dzīvo un nedzīvo dabu, tajā notiekošajiem procesiem, to cēloņiem un virzību, par šo procesu mijiedarbības rezultātā izveidojušos dabas apstākļu kompleksu un atsevišķiem objektiem, kā arī par Latvijas saimniecības un iedzīvotāju ģeogrāfiju, aptverot savstarpējā saistībā dabu, tautu un zemes reģionālo attīstību.

Kursa uzdevumi: 1) Sniegt sistematizētu pārskatu par Latvijas dabas apstākļu kompleksu saistībā ar pārējo pasauli globālā, reģionālā un lokālā mērogā un radīt priekšstatu par Latvijas ģeogrāfiskā stāvokļa ietekmi uz saimniecību.2) Ievadīt vides, Latvijas klimata, ģeoloģijas un resursu, Latvijas reljefa, iekšējo ūdeņu, augu un dzīvnieku valsts ģeogrāfiskajā izpētē. 3) Veidot izpratni par Latvijas tautsaimniecības kompleksu, nodrošinājumu ar izejvielām, tā attīstības priekšnoteikumiem un esošajām problēmām.4) Rosināt aktīvu profesionālu līdzdalību Latvijas vides problēmu risināšanā.5) Radīt iespēju studentu zinātniski profesionālajai izaugsmei Latvijas sociālekonomiskās ģeogrāfijas jautājumos. 6) Iepazīstināt studentus ar Latvijas demogrāfisko situāciju, tās perspektīvām un izstrādāt pozitīvas dinamikas modeļus un to priekšnoteikumus.

Kursa saturs: 1. Latvijas teritorija un tās ģeogrāfiskais stāvoklis. Fiziski-ģeogrāfiskā stāvokļa novērtējums, tā pozitīvās un negatīvās iezīmes (ģeogrāfiskais stāvoklis, valsts vēsturiskā attīstība, politiski – administratīvā un pārvaldes sistēma).

2. Latvijas teritorijas ģeoloģiskā uzbūve. Zemes garozas biezums Latvijas teritorijā. Latvijas teritorijas ģeoloģisko uzbūvi veidojošo iežu slāņu saguluma secība. Latvijas teritorijas kristāliskais pamatklintājs. Sedimentatīvie pamatieži (platformsega), to veidošanās apstākļi un vecums. Kvartāra nogulumi, to veidošanās apstākļi un vecums. Kvartāra segas biezums, tās saistība ar pamatiežu virsmas reljefu. Pleistocēna un holocēna nogulumi, tos veidojošie ieži.

3. Latvijas minerālie resursi, to izmantošanas problēmas. Latvijas derīgo izrakteņu klasifikācija, atradņu ģeogrāfiskā lokalizācija, iegulšanas dziļums; iegūšanas un rūpnieciskās izmantošanas iespējas. Resursu saimnieciskais novērtējums.

4. Latvijas klimats, to noteicošie faktori. Klimata vispārīgs raksturojums. Atmosfēras cirkulācija, tās īpatnības. Gaisa temperatūras gada gaita. Klimata saimnieciskais novērtējums.

5. Latvijas iekšējie ūdeņi. Iekšējo ūdeņu veidi. Iekšējo ūdeņu bilance. Ezeru un upju tīkla izveidošanās klimatiskie, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie priekšnoteikumi. Latvijas

36

5.pielikumsiekšējo ūdeņu klimatiskā un ģeoloģiskā darbība. Hidrogrāfiskais tīkls, tā blīvums un izvietojums Latvijas teritorijā. Pazemes ūdeņu veidi, to veidošanās īpatnības.

6. Latvijas purvi, to veidošanās īpatnības un vecums. Purvu, to kopīgās un atšķirīgās pazīmes. Purvu izvietojums Latvijas teritorijā, to saistība ar reljefu. Purvu bioloģiskās īpatnības.

7. Latvijas augsnes. Latvijas augšņu veidošanās un vecums. Galvenie augsnes veidošanās procesi. Latvijas augšņu degradācija un erozija. Antropogēnā faktora ietekme uz šo procesu norises ātrumu.

8. Latvijas augu un dzīvnieku valsts ģeogrāfija. Veģetācijas tipi: meži, pļavas, purvi. Veģetācijas izvietojums, tās saistība ar reljefu un klimatiskajiem apstākļiem. Cilvēka iedarbība uz veģetāciju. Latvijas augu valsts floristiskais sastāvs, reliktās augu sugas. Atšķirības florā dažādos Latvijas reģionos, atšķirību cēloņi. Latvijas dzīvnieku valsts faunistiskais sastāvs, reliktās dzīvnieku sugas. Aizsargājamie dzīvnieki. Dzīvnieku valsts saimnieciskā nozīme.

9. Latvijas iedzīvotāju skaits, izvietojums, blīvums. Etniskais sastāvs. Iedzīvotāju dabiskā un mehāniskā kustība – dažādos vēstures posmos.

10. Tautsaimniecības attīstības vēsture. Saimniecības attīstības priekšnoteikumi un faktori, saimniecības attīstības līmenis Latvijas iekšzemes kopprodukts.

11. Saimniecības struktūra. Iegūstošā rūpniecība. Latvijas enerģētika. Kurināmā rūpniecība. Alternatīvie enerģijas ieguves veidi un to pielietojums Latvijā. Rūpniecības izvietojums.

12. Metalurģija, mašīnbūve un metālapstrāde. Ķīmiskā rūpniecība. Būvmateriālu ražošana. Stikla un porcelāna ražošana. Mežrūpniecība un kokapstrāde. Celulozes un papīra rūpniecība. Poligrāfijas rūpniecība un izdevniecības. Vieglā rūpniecība.

13. Latvijas lauksaimniecība – specializācija, svarīgāko lauksaimniecības nozaru raksturojums.

14. Pārtikas rūpniecība. Parfimērijas un kosmētikas rūpniecība. Tabakas rūpniecība.15. Latvijas transports un sakari. Tūrisms. Latvijas kultūra, izglītība un zinātne, sociālā

nodrošināšana, veselības aizsardzība, sports.16. Ārējie ekonomiskie sakari. Latvija ES kontekstā

Literatūra: 1. Balode I., Paiders J., 1994. Ziemeļeiropas valstu ekonomiskā ģeogrāfija Rīga,Pētergailis, 1994., 226 lpp.2. Enciklopēdija "Latvijas daba". 1. - 6. sēj. -R., Latvijas Enciklopēdija, 1994.- 1998.3. Jankevics J., 1991. Latvijas ekonomiskā un sociālā ģeogrāfija. Rīga, Zvaigzne ABC, 190 lpp.4. Kuršs V., Stinkule A. Latvijas derīgie izrakteņi. -R., LU Ģeoloģijas inst. Izd., 1997. -200 lp.5. Latvijas demogrāfijas gadagrāmata., Rīga, Latvijas Rep. Valsts statistikas komiteja (jaunākais izdevums)6. Latvijas rajoni un lielākās pilsētas. Statistikas gadagrāmata., Rīga, Latvijas Rep. Valsts statistikas komiteja (jaunākais izdevums).7. Latvija. Pārskats par tautas attīstību ., Rīga, UNDP. (jaunākais izdevums)8. Latvijas PSR ģeogrāfija. 2. papild. izd. -R., Zinātne, 1975. - 671 lp.9. Latvijas PSR ģeoloģija. I.Danilāna u.c. red. -R.: ZA izd., 1961.10.Latvijas padomju enciklopēdija. 52.sēj., 1984. Galv. red. Jērāns P. un Ziemelis S. Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija. 796.lpp.

37

5.pielikums11.Latvijas Republikas atlants. 1992. Latvijas karte, Rīgā.12.Latvijas ģeogrāfijas atlants. -R.: Jāņa sēta, 1999. -40 lp.13.Latvijas ģeogrāfijas hrestomātija. Teritorija. / Sast. M. Kasparovica. -R.: Zvaigzne, 1992.,158 lpp.14.Latvijas ģeogrāfijas hrestomātija. Iedzīvotāji. / Sast. M. Kasparovica., 1992. Rīga, Zvaigzne. 248 lpp.15.Latvijas vides pārskats., Rīga, Vides konsultāciju un monitoringa centrs (jaunākais izdevums)16.Lībermanis G., Šavrina B., 1997. Starptautiskie ekonomiskie sakari un Latvija. Rīga,Kamene. 160 lpp.17.Melbārde Z., Rozīte M., Nikodemus O., 2003. Latvijas ģeogrāfija 9.klasei. Eksperimentāla mācību grāmata. Rīga, Zvaigzne ABC. 224 lpp.18.Rudovics A., Rudovica T. Latvijas fiziskā ģeogrāfija. -R., Zvaigzne, 1993. -110 lp.19.Rudovics A., Rudovica T. Latvijas fiziskā ģeogrāfija. 2., pārstr. un papild. izd. -R., Zvaigzne, 1995. -199 lp.20.Rusmanis S., Vīks I. Kurzeme. -R., Latvijas Enciklopēdija, 1993. - 240 lp.21.Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību., Rīga, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija (jaunākais izdevums).22.Аболтиньш О.П. Гляциоструктура и ледниковый морфогенез. -Р.: Зинатне, 1989.23.Витолс Д., Янкевиц Я. Экономическая и социальная география Латвийской -R.: Zvaigzne ABC, 1995.24.Штейман И., Кузнецов С. Независимая Латвия 1918 - 1940. R.: 1996

INTERNET resursi:http://www.balticuniv.uu.se http://www.latvijasdaba.lv http://www.gnp.lvhttp://www.biosfera.lvhttp://www.kemeri.vdc.lvhttp://www.teici.lvhttp://www.varam.gov.lv/vad/Latviski/Teritorijas.htmlhttp://www.varam.gov.lv/vad/Latviski/Teritorijas/DabasPieminekli.htmlhttp://www.csb.lvhttp://www.vdc.lvhttp://www.es.energo.lvhttp://www.fisheries.lvhttp://www.pasvalsibas.lv

http://www.seafood.lvhttp://www.zm.gov.lvhttp://www.fm.gov.lvhttp://www.varam.gov.lvhttp://www.openlatvia.lvhttp://www.latviatourism.lvhttp://www.em.gov.lvhttp://www.sam.gov.lv http://www.all.lvhttp://www.eiropainfo.lvhttp://www.lm.gov.lvhttp://www.izm.gov.lvhttp://www.km.gov.lv

Daugavpils UniversitāteDabaszinātņu un Matemātikas fakultāteBiologijas katedra, Ģeogrāfijas un Ķīmijas katedra

Kursa nosaukums:

LAUKA KURSS VIDES ZINĀTNĒ: AIZSARGĀJAMU DABAS TERITORIJU ADMINISTRĒŠANA UN VIDES PĀRVALDĪBA


Kursu vada: Maģ.ģeogr., lekt. Santa Rutkovska Maģ.biol., asist. Jana PaidereTelefons: 9408406 e-pasts: [email protected] [email protected]

38



http://www.km.gov.lv/

http://www.izm.gov.lv/

http://www.lm.gov.lv/

http://www.eiropainfo.lv/

http://www.all.lv/

http://www.sam.gov.lv/

http://www.em.gov.lv/

http://www.latviatourism.lv/

http://www.openlatvia.lv/

http://www.varam.gov.lv/

http://www.fm.gov.lv/

http://www.zm.gov.lv/

http://www.seafood.lv/

http://www.pasvalsibas.lv/

http://www.fisheries.lv/

http://www.es.energo.lv/

http://www.vdc.lv/

http://www.csb.lv/

http://www.varam.gov.lv/vad/Latviski/Teritorijas/DabasPieminekli.html

http://www.varam.gov.lv/vad/Latviski/Teritorijas.html

http://www.teici.lv/

http://www.kemeri.vdc.lv/

http://www.biosfera.lv/

http://www.gnp.lv/

http://www.latvijasdaba.lv/

http://www.balticuniv.uu.se/

5.pielikumsStudiju programma:


Kursa apjoms: kredītpunkti: 1 kontaktstundas: 48 (1 nedēļa)Kursa struktūra: - st. - st. - st. - st. 48 st.(kontaktstundās) lekcijas laboratorijas

darbipraktiskie darbi semināri citas darba

formasPriekšnosacījumi kursa apgūšanai:

Sekmīgi apgūti studiju kursi “Dabas aizsardzība”, “Latvijas dabas ģeogrāfija”, “Latvijas iedzīvotāju un saimniecības ģeogrāfija” “Bioloģiskā daudzveidība”




-


Diferencēta ieskaite (darbs lauka kursa laikā, individuālā atskaite par lauka kursu)

Kursa mērķis: 1. Izmantojot 1.; 2 un 3. studiju gada laikā apgūto zinātņu nozaru teorētiskos atzinumus, praktiski iepazīties ar aizsargājamu dabas teritoriju administrēšanu un vides pārvaldību, apkopot iegūto informāciju un veikt tās analīzi.

2. Sniegt studentiem ieskatu Latvijas administrējamo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju darba specifikā, sagatavojot turpmākai profesionālai darbībai vides aizsardzības un pārvaldības jomā.

Kursa uzdevumi:

1) praktiski iepazīties ar administrējamo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju struktūru, vadības metodēm, mērķi un uzdevumiem, darba virzieniem; 2) gūt priekšstatu par administrējamo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vides pārvaldības plānu un vides aizsardzības plānu izstrādi un praktisko ieviešanu; 3) noskaidrot būtiskākās problēmas vides pārvaldības un vides aizsardzības jomās konkrētās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās; 4) apkopot iegūto informāciju un veikt tās analīzi, sagatavot atskaiti

Kursa saturs: 1. tēma. Dabas parks “Daugavas loki”. Dabas parka teritorijas fizioģeogrāfiskais raksturojums. Dabas vērtības (īpaši aizsargājamās augu un dzīvnieku sugas, aizsargājamie biotopi, dabas pieminekļi u.c.) dabas parka teritorijā. Dabas parka izveidošanas mērķis; dabas parka teritorijas funkcionālais zonējums un pārvaldes struktūra, vadības principi, finansējuma avoti, darba mērķis un uzdevumi, metodes un virzieni, problēmas. Zinātniskie pētījumi dabas parkā. ĪADT dabas aizsardzības un apsaimniekošanas plāns.

2. tēma. Teiču rezervāts. Rezervāta teritorijas fizioģeogrāfiskais raksturojums. Dabas vērtības (īpaši aizsargājamās augu un dzīvnieku sugas, aizsargājamie biotopi, dabas pieminekļi u.c.) rezervāta teritorijā. Rezervāta izveidošanas mērķis; rezervāta teritorijas funkcionālais zonējums un pārvaldes struktūra, vadības principi, finansējuma avoti, darba mērķis un uzdevumi, metodes un virzieni, problēmas. Zinātniskie pētījumi rezervātā. ĪADT dabas aizsardzības un apsaimniekošanas plāns.

3. tēma. Gaujas nacionālais parks. Nacionālā parka teritorijas fizioģeogrāfiskais raksturojums. Dabas vērtības (īpaši aizsargājamās augu un dzīvnieku sugas, aizsargājamie biotopi, dabas pieminekļi u.c.) nacionālā

39

5.pielikumsparka teritorijā. Nacionālā parka izveidošanas mērķis; nacionālā parka teritorijas funkcionālais zonējums un pārvaldes struktūra, vadības principi, finansējuma avoti, darba mērķis un uzdevumi, metodes un virzieni, problēmas. Zinātniskie pētījumi nacionālajā parkā. ĪADT dabas aizsardzības un apsaimniekošanas plāns.

4. tēma. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts. Biosfēras rezervāta teritorijas fizioģeogrāfiskais raksturojums. Dabas vērtības (īpaši aizsargājamās augu un dzīvnieku sugas, aizsargājamie biotopi, dabas pieminekļi u.c.) biosfēras rezervāta teritorijā. Biosfēras rezervāta izveidošanas mērķis; biosfēras rezervāta teritorijas funkcionālais zonējums un pārvaldes struktūra, vadības principi, finansējuma avoti, darba mērķis un uzdevumi, metodes un virzieni, problēmas. Zinātniskie pētījumi biosfēras rezervātā. ĪADT dabas aizsardzības un apsaimniekošanas plāns.

5. tēma. Ķemeru nacionālais parks. Nacionālā parka teritorijas fizioģeogrāfiskais raksturojums. Dabas vērtības (īpaši aizsargājamās augu un dzīvnieku sugas, aizsargājamie biotopi, dabas pieminekļi u.c.) nacionālā parka teritorijā. Nacionālā parka izveidošanas mērķis; nacionālā parka teritorijas funkcionālais zonējums un pārvaldes struktūra, vadības principi, finansējuma avoti, darba mērķis un uzdevumi, metodes un virzieni, problēmas. Zinātniskie pētījumi nacionālajā parkā. ĪADT dabas aizsardzības un apsaimniekošanas plāns.

6. tēma. Šlīteres nacionālais parks. Nacionālā parka teritorijas fizioģeogrāfiskais raksturojums. Dabas vērtības (īpaši aizsargājamās augu un dzīvnieku sugas, aizsargājamie biotopi, dabas pieminekļi u.c.) nacionālā parka teritorijā. Nacionālā parka izveidošanas mērķis; nacionālā parka teritorijas funkcionālais zonējums un pārvaldes struktūra, vadības principi, finansējuma avoti, darba mērķis un uzdevumi, metodes un virzieni, problēmas. Zinātniskie pētījumi nacionālajā parkā. ĪADT dabas aizsardzības un apsaimniekošanas plāns.

Literatūra: 1. Dabas tūrisma iespējas Latvijā. Rīga, VARAM un Tūrisma attīstības valsts aģentūra, 2000. 32 lpp.







8. Gaujas nacionālais parks. Ceļvedis. 1979. Rīga. Liesma, 64 lpp.9. Iepazīsti Cēsu novadu! Cēsu rajona tūrisma rokasgrāmata, 2001. Cēsu rajona

padome.- 175 lpp.10. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju normatīvie akti. Teiču dabas rezervāts,

Krustkalnu dabas rezervāts. Rīga, VARAM un Dabas aizsardzības departaments, 2002. 12 lpp.

11. Laiviņš M., 1991. Teiču rezervāts. – Rīga, 155 lpp.12. Latvijas vides aizsardzības politikas plāns/Kopsavilkums 1997, Vides aizsardzības

un reģionālās attīstības Ministrija, 8 lpp.13. Latvijas zaļās pērles. Dabas tūrisma iespējas. Rīga, VARAM un Latvijas Vides

aizsardzības fonds, 2000. 16 lpp.14. Opermanis O. (red.), 2002. Aktuāli savvaļas sugu un biotopu apsaimniekošanas

40

5.pielikumspiemēri Latvijā. Rīga: VARAM. 90 lpp.

15. Plaudis A. 1998. Ceļvedis pa Latviju – Rīga , Jumava, 312 lpp16. Rudovics A., 2002. Latvijas ģeogrāfija. No sērijas “Latvijas mazā enciklopēdija”.

Rīga, Zvaigzne ABC. – 68 lpp.17. Veilands V., 1995. Latvija kabatā. Ilustrēts enciklopēdisks ceļvedis pa Latviju. Rīga:

Preses nams.- 261 lpp.18. Vētra R., 1956. Sigulda. Rīga, Latvijas Valsts izdevniecība. 96 lpp.19. Vētra R.,Velde A., 1962. Sigulda. Rīga, Latvijas Valsts izdevniecība. 126 lpp.20. Vides aizsardzība. Tiesību akti, 1998. Rīga, Latvian environmental protection fund.

– 68 lpp.21. Vīksne J., 1994. Putniem nozīmīgās vietas Latvijā. Rīga, Latvijas Ornitoloģijas

biedrība. – 47 lpp.22. Эглитис А., 1987. Природа и памятники Латвии. Заповедник ''Тейчи''-

справочные сведения.Рига. Издательство ЦК КП Латвии, 47 стр.23. Природный резерват Морицсала. Флора и фауна.,1983. Сост. Лайвиньш М.Я.,

Рига. Авотс. 94 стр.

INTERNET resursi:http://www.vidm.gov.lvhttp://www.vdc.lv/http://www.vdc.lv/madona/http://www.drvp.gov.lv/http://www.jervp.gov.lv/http://www.lielrigasrvp.gov.lv/http://www.lrvp.gov.lvhttp://www.rezeknesrvp.gov.lv/http://www.valmierasrvp.gov.lv/

http://www.vrvp.gov.lv/http://www.teici.gov.lv/http://www.jvp.gov.lv/http://slitere.no-ip.org/http://www.kemeri.gov.lv/http://www.dap.gov.lv/http://www.gnp.gov.lv/http://www.biosfera.gov.lv/http://www.lvaf.gov.lv/


Kursa nosaukums: VIDES POLITIKA UN PĀRVALDE


Studiju programma:



Vides piesārņojums, Notekūdeņu attīrīšana un atkritumu pārstrāde, Vides tiesības un likumdošana


Nokartoti praktiskie darbi ( 8 st.) un semināri (8 st.)

Pārbaudījumi -

41


http://www.lvaf.gov.lv/

http://www.biosfera.gov.lv/

http://www.gnp.gov.lv/

http://www.dap.gov.lv/

http://www.kemeri.gov.lv/

http://slitere.no-ip.org/

http://www.jvp.gov.lv/

http://www.teici.gov.lv/

http://www.vrvp.gov.lv/

http://www.valmierasrvp.gov.lv/

http://www.rezeknesrvp.gov.lv/

http://www.lrvp.gov.lv/

http://www.lielrigasrvp.gov.lv/

http://www.jervp.gov.lv/

http://www.drvp.gov.lv/

http://www.vdc.lv/madona/

http://www.vdc.lv/

http://www.vidm.gov.lv/

5.pielikumssemestra laikā:Pārbaudījuma veids kursa noslēgumā:

eksāmens rakstveidā

Kursa mērķis: sniegt studentiem vispusīgu priekšstatu par vides politiku un vides pārvaldi; apzināt problēmu un iespējamo risinājumu spektru, īpaši akcentējot Latvijas virzību uz Eiropas savienību.

Kursa uzdevumi: 1) iepazīties ar vides politikas vēsturi pasaulē, Latvijā Eiropā un citās pasaules valstīs; 2) iepazīties ar nozīmīgāko vides likumdošanu un institūcijām; 3) apgūt Latvijas vides un dabas aizsardzības juridiskos un normatīvos pamatdokumentus; 4) iepazīties ar vides aizsardzības darba organizāciju valstī; 5) apgūt vides aizsardzības problēmu iespējamos risinājumus, problēmu prioritizāciju, politikas instrumentus; 6) sniegt priekšzināšanas par līdzsvarotas attīstības koncepciju un tās piemērošanas tendencēm mūsdienu vides politikā

Kursa saturs: 1. tēma. Vides politika un pārvalde. Vides politikas attīstības galvenie posmi un to svarīgākie notikumi.

2. tēma. Vides un dabas aizsardzības problēmas. Vides politikas mērķi.3. tēma. Vides aizsardzības politikas veidošanas priekšnoteikumi. 4. tēma. Vides politikas koncepcijas, plāni, programmas un praktiskās rīcības

aprakstošie dokumenti. Sabiedrības informēšana un iesaistīšana vides politikā.

5. tēma. Vides un dabas aizsardzības institucionalizācija, likumdošana un vides aizsardzības praktiskā darba organizācija.

6. tēma. Vides politikas starptautiskie un juridiskie instrumenti. 7. tēma. Vides politika Latvijā. Vides aizsardzības politikas plāns Latvijai, tā

nozīme un būtība.8. tēma. Vides politika Eiropas savienībā, tās aproksimācija Latvijā. Latvijas

starptautiskās saistības vides un dabas aizsardzībā.9. tēma. Likums “Par vides aizsardzību”, tā analīze.10. tēma. Vides aizsardzības politikas principi un līdzekļi. 11. tēma. Latvijas vides aizsardzības institūcijas, to savstarpējā saistība.12. tēma. Latvijas vides aizsardzības likumdošanas harmonizācijas pamatprincipi.13. tēma. Sabiedriskā apziņa, tās būtība.14. tēma. Vides izglītības loma vides politikas veidošanā.

Literatūra: 1. Vides politikas plāns Latvijai. -Rīga: VARAM, Gandrs, 1995., 65 lpp. 2. Vides aizsardzības rīcības programma. Saīsinātā versija. -Rīga:

VARAM, 1997.3. Ražošanas procesu vides kontrole. 1998. ASV VAA: Rīga.4. Environmental Health Action Plan for Latvia. –Rīga: Labklājības

ministrija, 1996., 115 lpp.5. Michanek G., Blumberga U. Environmental legal System in Latvia. –

Rīga: VARAM, 1998., 106 lpp.6. Mihaneks G., 1998. Vides aizsardzības likumdošanas harmonizācija

Latvijā. Noslēguma ziņojums. Latvijas VARAM un Zviedrijas Vides aģentūra. –Rīga.

7. Towards Sustainability. Commission of the European Communities, Luxemburg, 1993, 162 p.

8. Baltic 21. Creating Agenda 21 for the Baltic Sea Region. Main report. SEI, Stockholm, 1996, 65 p.

9. Third Periodic Assessment of the Marine Environment of the Baltic Sea, 1989 – 1993, Helsinki Commission, Proceedings No 64 B, 1996, 252 p.

10. Garner R., 1996. Environmental Politics. University of Leicester, Prentice Hall, Harvester Wheatsheaf, London, New York.

42

5.pielikums


Kursa nosaukums: BIOINDIKĀCIJA UN MONITORINGS


Studiju programma:



Vispārīgā bioloģija, Vispārīgā ekoloģija


ieskaitīti praktiskie darbi, dalība semināros un nokārtoti kontroldarbi


2 kontroldarbi


rakstisks eksāmens

Kursa mērķis: iepazīstināt ar bioindikācijas metodēm un to vietu vides stāvokļa kontrolē, kā arī radīt priekšstatu par monitoringu kā informācijas sistēmu un tās darbību

Kursa uzdevumi: 1) raksturot bioindikācijas teorētiskos priekšnoteikumus; 2) parādīt bioindikācijas metožu priekšrocības un trūkumus salīdzinājumā ar ķīmiskajām un fizikālajām metodēm; 3) iepazīstināt studentus ar mūsdienu bioindikācijas metodēm vides stāvokļa raksturošanai; 4) izskaidrot ekoloģiskā monitoringa nozīmi ilgtspējīga vides stāvokļa kontrolē; 5) iepazīstināt ar dažādiem monitoringa veidiem; 6) raksturot vides monitoringa sistēmas īpatnības Latvijā.

Kursa saturs: 1. tēma. Bioindikācijas teorija un metodoloģija.

43


5.pielikums2. tēma. Bioindikācija biomolekulārā līmenī.3. tēma. Bioindikācija organellu un šūnu līmenī.4. tēma. Bioindikācija audu, orgānu un organisma līmenī.5. tēma. Bioindikācija populācijas un biocenozes līmenī.6. tēma. Bioindikācija ekosistēmas un ainavas līmenī.7. tēma. Gaisa, ūdens un augsnes stāvokļa bioindikācija.8. tēma. Monitoringa jēdziens, mērķi un uzdevumi.9. tēma. Monitoringa izveidošanas priekšnoteikumi un tā darbība.10. tēma. Globālais, reģionālais un lokālais monitorings. Nacionālais

monitorings.11. tēma. Bāzes, fona un integratīvais monitorings.12. tēma. Monitoringu realizējošās institūcijas un finansējums.13. tēma. Latvijas vides monitoringa sistēma.

Literatūra: 1. Gruberts D., 2003. Ūdensteču bioloģiskās kvalitātes novērtēšanas praktikums. Daugavpils: Saule. 40 lpp.

2. Koncepcija. Latvijas vides monitoringa sistēma. LR MK, 1997.3. Laiviņš M., Sīpols M., Riekstiņa D., 1994. Reģionālais meža monitorings.

Vides monitorings Latvijā - 4, Rīga.4. Ļuļko L., Frolova M., 1994. Integratīvais monitorings un atmosfēras

piesārņojuma pārrobežu pārnese Latvijā. Vides monitorings Latvijā - 9, Rīga.5. Nikodemusa A., 1995. Vides monitoringa tipa novērojumi Latvijā. Vides

monitorings Latvijā, Rīga.6. Praktiskās hidrobioloģijas rokasgrāmata. Upju piesārņojuma bioloģiskās

kontroles metodes. Rīga: Vide, 1995.7. Stapp W. B., Mitchell M. K., 1995. Field Manual for Global Low-Cost Water

Quality Monitoring. Thomson-Shore Inc. 335 p.

44

5.pielikums


Kursa nosaukums: ANTROPOEKOLOĢIJA UN EKOTOKSIKOLOĢIJA

STUDIJU KURSA APRAKSTSKursu vada: Dr.biol., asoc. profesore Natālija Škute M.chem., lekt. Jeļena KirilovaTelefons: 5425297; 9185513e-pasts: [email protected] [email protected]

Studiju programma:

Akadēmiskā bakalaura studiju programma “Vides zinātnē”


Vispārīgā bioloģija, Vispārīgā ekoloģija, Ķīmija ar ievadu ģeoķīmijā

Kursa adresāts: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātnē” 4. studiju gada studentiPrasības kredīta iegūšanai:

lekcijas 48 stundas, semināri 16 stundas


sekmīgi nokārtoti 4 kontroldarbi


rakstisks eksāmens

Kursa mērķis: Iepazīstināt ar antropoloģijas principiem un virzieniem, ar dažādām toksikoloģiskajām vielām un faktoriem, kuri ietekmē cilvēka organismu un to pētīšanas metodoloģija.

Kursa uzdevumi: 1. Apgūt jaunāko informāciju par vides antropogēnā piesārņojuma grupām, avotiem un ceļiem, pa kādiem tas nonāk līdz cilvēkiem, metodēm, kā to novērtēt.2. Iepazīstināt ar vielu toksiskuma novērtēšanas metodēm.

Kursa saturs: 1. Genotoksīnu pētīšanas vēsture. 2. Vispārīgās ekotoksikoloģijas un ekogenotoksikoloģijas principi.3. Genotoksisko faktoru raksturīgās un specifiskās īpašības.

45



5.pielikums4. Vides piesārņojuma bīstamības vērtēšana un dažādu vielu piesārņojuma

sastāvdaļu ietekme uz veselību. 5. Dažādas organismu reakcijas uz genotoksīnu iedarbību. 6. Ģenotoksiskās vielas. Kancoregēnās, mutagenās un teratogēnās vielas

vidē. 7. Ķīmisko mutagēnu darbības raksturīgas iezīmes. 8. Vides piesārņojums ar smagajiem metāliem, ar hlororganiskajām vielām,

poliaromātiskajiem oglūdeņražiem, pesticīdiem.9. Ģenotoksiskās ķīmiskās vielas pārtikas produktos, tabakā, autotransporta

izplūdgāzēs, rūpniecības un sadzīves atkritumos. 10. Fizikālo faktoru ietekme uz organismu funkcijām un iedzimību.11. Atsevišķu ķīmisku mutagēnu klašu ekotoksiskums. 12. Kaitīgo vielu iedarbības efektu ierobežošana. 13. Biomarķeri ekotoksikoloģijā. 14. Ekognotoksisko faktoru pētīšanas metodoloģija.

Literatūra: 1. Biomarkers of human exposure to pesticides. Ed. By Saleh M.A., Blanecito I.N., Environmental toxicants. Human exposure an their health effects. Ed, by Lippmann M. New York, Van Nostrand Reinhold, 1992, 699 p.2. Nauman C.H., Amer. Chem. Soc.Washington, DC, 1994. 326 p.3. Eglīte M. Cilvēka ekoloģija. Latvijas Medicīnas akad.. R.:1993, 53 lpp4. Raipulis I.Vides piesārņojuma ietekme uz iedzimtību.Vērmaņparks,R:1999. 300 lpp.5. Kļaviņš M., Prikšāne A. Ekotoksikoloģija. Rīga, 1995. 125 lpp.6. Metal ecotoxicology: Concepts and applications Eg by M.C.Newnan, A.W. McIntosh. Chelsea: Lewis Publ., 1991. 399 p.7. Zakrzevksi S., 1991. Principles of environmental ecotoxicology. –Washington: ACS.


46

5.pielikumsBioloģijas katedra

Kursa nosaukums: VIDES TIESĪBAS UN LIKUMDOŠANA


Studiju programma:


Kursa apjoms: kredītpunkti: 2 kontaktstundas: 32Kursa struktūra: 16 st. - st. - st. 16 st. - st.(kontaktstundās) lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba formasKursa adresāts: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” 4.studija gada studentiPriekšnosacījumi kursa apgūšanai:

Ievads vides zinātnē, Bioloģiskā daudzveidība


Sekmīga piedalīšanās semināru nodarbībās (16 st.)


-


rakstisks eksāmens

Kursa mērķis: Sniegt izpratni par tiesību lomu vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā.Kursa uzdevumi: 1) Iepazīstināt ar vides tiesību priekšmetu, vides tiesību mijiedarbību ar citām

tiesību nozarēm, Latvijas vides aizsardzības likumdošanu, nozīmīgākajiem vides tiesību principiem;

2) Sniegt priekšstatu par valsts pārvaldes institūcijām un to kompetenci vides aizsardzībā, tiesiskajiem līdzekļiem (mehānismiem), ar kuriem operē likumdevējs, lai nodrošinātu sabiedrības ilgtspējīgu attīstību; dabas saglabāšanas, dabas resursu izmantošanas un aizsardzības, kā arī videi bīstamo vielu tiesisko režīmu.

Kursa saturs: 1. Vides tiesību jēdziens un priekšmets.2. Cilvēka tiesības uz kvalitatīvu dzīves vidi.3. Vides valsts pārvaldes pilnveidošanas problēmas. 4. Vides aizsardzības tiesiskie līdzekļi. Vides kvalitātes normatīvi un standarti.5. Juridiskā atbildība par vides tiesībpārkāpumiem.6. Dabas resursu nodoklis un tā atvieglojumi.7. Ekoloģiskā apdrošināšana.8. Vides aizsardzības tiesisko režīmu noteikšanas principi.

Literatūra: 1. Krastiņš U., 2001. Noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi. –Rīga: Tiesu nama aģentūra, -190 lpp.

2. Strautmanis J., 1997. Ekoloģisko tiesību pamati. -Rīga: Zvaigzne ABC.3. Strautmanis J., 2003. Vides ētika un vides tiesības. -Rīga: Zvaigzne ABC, 187

lp.4. Kiss A., 1993. Manual of European Environmental Law. –Cambridge: Grotius

CRE.5. Правовые вопросы окружающей среды. M.: 1993. skola.127lpp.


47


5.pielikumsBioloģijas katedra

Kursa nosaukums: IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS UN RISKA ANALĪZE


Studiju programma:


Kursa apjoms: kredītpunkti: 3 kontaktstundas: 48Kursa struktūra: 32 st. - st. - st. 8 st. 8 st.(kontaktstundās) lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba formasPriekšnosacījumi kursa apgūšanai:

Vides piesārņojums, Vides politika un pārvalde, Vides tiesības un likumdošana

Kursa adresāts: Akadēmiskā bakalaura studiju programma “Vides zinātne” 4. studiju gada studentiPrasības kredīta iegūšanai:

kursa satura apgūšana, piedalīšanās semināru nodarbībās (8 stundas) un patstāvīgā darba aizstāvēšana


-



Kursa mērķis: iepazīstināt ar ietekmes uz vidi novērtējumu un riska analīzi kā zinātniski pamatotu metodi

Kursa uzdevumi: 1) sniegt studentiem pamatzināšanas par ietekmes uz vidi novērtējumu; 2) veicināt ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas praktiskās iemaņas; 3) veicināt analītisku pieeju vides problēmu risināšanā, kursa apguves laikā tiek realizēta lomu rotaļa “Projekta sabiedriskā apspriešana”; 4) definēt riska jēdzienu; 5) iepazīstināt ar priekšstatu par riska pakāpi senāk un mūsdienās; 6) sniegt zināšanas, kā iegūt atkārtojamus un reālos apstākļos pārbaudītus rezultātus.

Kursa saturs: 1. tēma. Ietekmes uz vidi novērtējuma būtība, nozīme un loma vides aizsardzības sistēmā.

2. tēma. Ietekmes uz vidi novērtējuma likumdošanas akti.3. tēma. Galvenie apsvērumi ietekmes uz vidi novērtējuma procesā. Svarīgākie

ietekmes uz vidi novērtējuma posmi, to analīze. Ietekmes uz vidi novērtējuma programma un ziņojuma sagatavošana.

4. tēma. Ietekmes uz vidi novērtējuma prognozēšanas un novērtēšanas metodes. 5. tēma. Citu valstu ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras analīze un salīdzinājums

ar Latvijā pieņemto ietekmes uz vidi novērtējuma norisi. 6. tēma. Ietekmes uz vidi novērtējuma sistēmas veidošanas problēmas Latvijā. 7. tēma. Riska novērtējuma un novēršanas koncepcijas, attiecīgās likumdošanas

izstrādāšana un ieviešana Latvijā atbilstīgi Eiropas līguma prasībām.8. tēma. Vides pārveidošanas un izmantošanas bīstamības apzināšana.9. tēma. Individuālais risks.10. tēma. Riska faktoru kvalitatīvā novērtēšana. 11. tēma. Riska faktoru kvantitatīvā novērtēšana.12. tēma. Vides risks.13. tēma. Veselības risks.14. tēma. Tehniskais risks.15. tēma. Avāriju seku neatliekamās likvidācijas sistēmas pilnveidošana.16. tēma. Bīstamo vielu lietošanas ierobežošana visās tautsaimniecības nozarēs,

aizvietojot tās ar mazāk bīstamām vielām.Literatūra: 1. Methods of Environmental Impact Assessment, 2000. Edit by M.Morris &

48


5.pielikumsR.Therivel. –London: Spon Press, -492 pp.

2. Vides politikas plāns Latvijai. -Rīga: VARAM, Gandrs, 1995., 65 lpp. 3. Vides aizsardzības rīcības programma. Saīsinātā versija. -Rīga: VARAM, 1997.4. Ražošanas procesu vides kontrole. 1998. ASV VAA: Rīga.5. Ministru kabineta noteikumi Nr.198 “Kārtība, kādā vērtējama ietekme uz vidi”.6. Council Directive on the Assessment of the Effects of Certain Public and Private

Projects on the Envoronment 85/337/EEC; 97/11/EEC.7. Convention on Envoronmental Impact Assessment in a Transboundary Context,

Economic Commission for Europe, United Nations, -NY and Geneva, 1994. 8. Glasson J., Thervel R., Chadwick A., 1995. Introduction to Envoronmental Impact

Assessment. Principles and procedures, process, practice and prospects. London, UCL.

9. Haimes Y.Y. Leach M.K., 1985. Risk asessement and managemant in a multiobjective framework // Lecture notes in Economics ans Mathematical Systems, 24 d. Decision Making with Multiple objectives. -Springer.

10. Likums “Par vides aizsardzību” (1991).11. Likums “Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību” (1992).12. Likums “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” (1995).13. Augu aizsradzības likums (1994).14. Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (1998).15. Ministru Kabineta noteikumi “Par bīstamajām iekārtām” Nr. 130 no 09.05.1995.16. Ministru Kabineta noteikumi “Par bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanas un

uzskaites kārtību” Nr. 157 no 30.04.1996.


Kursa nosaukums: DEGRADĒTĀS VIDES REKULTIVĀCIJA


Studiju programma:


Kursa apjoms: kredītpunkti: 3 kontaktstundas: 48 Kursa struktūra: 32 st. - st. - st. 16 st. - st.(kontaktstundās) lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba formasPriekšnosacījumi kursa apgūšanai:

Ievads vides zinātnē, Ķīmija ar ievadu ģeoķīmija, Ekotoksikoloģija, Notekūdeņu un atkritumu pārstrāde

Kursa adresāts: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” 4. studiju gada studentiPrasības kredīta sekmīga piedalīšanās semināros, nokārtoti kontroldarbi

49


5.pielikumsiegūšanai:Pārbaudījumi semestra laikā:

4 kontroldarbi


rakstisks eksāmens

Kursa mērķis: Nodrošināt patstāvīgo studiju darbu par dažādiem vides degradācijas veidiem un ceļiem tās atveseļošanā, sniegt pamatzināšanas darbībai vides sakārtošanā un atveseļošanā.

Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt ar vides degradācijas iemesliem un faktoriem vides kvalitātes un ilgtspējīgas attīstības kontekstā; 2) sniegt ieskatu degradētās vides rekultivācijas aktivitātēs; 3) praktiski veikt esošu vides rekultivācijas projektu analīzi.

Kursa saturs: 1.tēma. Vides (teritorijas) degradācijas jēdziens. Vides degradācijas dabiskie procesi, cilvēka darbības veicinātie procesi un tiešā cilvēka darbība vides degradācijā.2. tēma. Degradētas vides kritēriji. Degradētu teritoriju veidi.3. tēma. Vides degradācijas saimnieciskie, bioloģiskie, sociālie un kultūras aspekti. Vides degradācijas sekas.4. tēma. Degradācijas apjomu un pakāpes noteikšana un analīze. Tālizpētes metožu un ĢIS izmantošana.5. tēma. Rekultivācijas būtība, galvenie rekultivācijas principi un veidi. Rekultivācijas juridiskie un ekonomiskie priekšnoteikumi.6. tēma. Rekultivācijas pasākumu plānošana , tālizpētes metožu un ĢIS izmantošana šajā jomā.7. tēma. Sauszemes teritoriju, galvenokārt saimnieciski izmantojamās zemes rekultivācija, situācijas analīze, principi un metodes.8. tēma. Virszemes ūdens objektu rekultivācija, situācijas analīze, principi un metodes.9. tēma. Mitrzemju teritoriju rekultivācija.10. tēma. Meža teritoriju rekultivācija pēc mežistrādes.11. tēma. Derīgo izrakteņu ieguves rezultātā degradētu teritoriju rekultivācija.12. tēma. Ar naftas produktiem un ķīmiskām vielām piesārņotu teritoriju rekultivācija. Biotehnoloģiskās metodes piesārņotu teritoriju rekultivācijā.13. tēma. Transporta maģistrāļu un rūpniecības objektu celtniecības gaitā degradētuteritoriju rekultivācija.14. tēma. Jūras krasta joslas vides degradācija kuģu avārijās un dabas katastrofās, to rekultivācija.15. tēma. Rekreatīvo teritoriju degradācija antropogēnās pārslodzes rezultātā, šo teritoriju rekultivācija.16.tēma. Militāro objektu teritoriju vides degradācijas veidi un rekultivācija.

Literatūra: 1. Dokumenti darbībām ar bīstamajiem atkritumiem, -Rīga, 1998.2. Manual for Hazardous waste management, United Nations, New York, 1994.3. Water treatment handbook. Degremont, Paris, 1991.4. Gray N.F. 1990. Activated Sludge, Oxford University Press.5. New developments in Industrial waste water treatment, Kluwer Academic

Publishers, 1990.6. Gore Ed.J.A., 1989. The rstoration of rivers and streams, Boston.7. Lake management and restoration, US EPA, Washington, 1990.8. Basic principles of lake rstoration, Lewis, Chelsea, 1993.9. Mazo upju hidrobioloģiskais režīms, Rīga, 1981.

50

5.pielikums


Kursa nosaukums: DABAS ZINĀTŅU PAMATI

STUDIJU KURSA APRAKSTSKursu vada: Dr.biol., lekt. Inese KokinaTelefons: 6596642e-pasts: [email protected]

Studiju programma:


Kursa apjoms: kredītpunkti: 3 kontaktstundas: 48Kursa struktūra: 32 st. 16 st. - st. - st. - st.(kontaktstundās) lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba formasKursa adresāts: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” 1.studiju gada studentiPriekšnosacījumi kursa apgūšanai:

Ievads vides zinātnē


lekcijas (32 st.) un ieskaitīti laboratorijas darbi (16 st.)

Pārbaudījumi semestra laikā:Pārbaudījuma veids kursa noslēgumā:

rakstisks ieskaites darbs

Kursa mērķis: iepazīstināt ar dabas zinātņu vispārējās metodoloģijas principiem un to pielietošanas iespējām Zemes un vides zinātņu studijās; dot priekšzināšanas, kas nepieciešamas studijām minētajā akadēmiskajā programmā.

Kursa uzdevumi: 1) sniegt pamatzināšanas par dabaszinātņu sistēmu; 2) iepazīstināt ar dabaszinātņu metodoloģiskajiem pamatiem; 3) iepazīstināt ar priekšstatu par dabas evolūciju un šo evolūciju noteicošajiem faktoriem; 4) sniegt pārskatu par dabas vienotību, tās pētījumu natūrfilozofiskajiem un ētiskajiem aspektiem.

Kursa saturs: 1. Dabaszinātņu cikla sistēma. Zinātņu nozaru un apakšnozaru savstarpējā saistība. Dabas pilnīgas izzināšanas iespējas. Dekarta paradokss.

2. Informācijas ieguves avoti un veidi dabaszinātnēs. Tiešās un netiešās metodes, kļūdas un rezultātu ticamība.

3. Bioloģijas cikla zinātņu sistēma, tās galvenie pētījumu virzieni, metodes, iegūto 51


5.pielikumsdatu praktiskā nozīme. Nozaru nākotnes attīstības perspektīvas.

4. Ķīmijas cikla zinātņu sistēma, tās galvenie pētījumu virzieni, metodes, iegūto datu praktiskā nozīme. Nozaru nākotnes attīstības perspektīvas.

5. Fizikas cikla zinātņu sistēma, tās galvenie pētījumu virzieni, metodes, iegūto datu praktiskā nozīme. Nozaru nākotnes attīstības perspektīvas.

6. Ģeogrāfijas cikla zinātņu sistēma, tās galvenie pētījumu virzieni, metodes, iegūto datu praktiskā nozīme. Nozaru nākotnes attīstības perspektīvas.

7. Zemes zinātņu cikla sistēma, tās galvenie pētījumu virzieni, metodes, iegūto datu praktiskā nozīme. Nozaru nākotnes attīstības perspektīvas.

8. Šūna kā dzīvības pamatvienība. Audi un orgānu sistēmas.9. Dzīvības evolūcijas teorijas. Evolūcijas procesi nedzīvajā dabā.10. Dabaszinātņu pētījumu natūrfilozofiskie, ekosofiskie un ētiskie aspekti.

Literatūra: 1. Bioloģijas rokasgrāmata V.Egles red., Rīga, Zvaigzne, 1989.2. Клечек И., Якеш П. Вселенная и Земля. -Прага: Артия, 1985.3. Smith A., Frazier P.R., Magnoli. M.A., 1987.Exploring Living Things. –

Toronto: Laidlaw Brothers., 576 pp.4. Miller G.,1994. Living in the Enironment. –Ilinois: Belmont, 698 pp.

52

5.pielikums


Kursa nosaukums: FIZISKĀS ĢEOGRĀFIJAS PAMATI

STUDIJU KURSA APRAKSTSKursu vada: Maģ.ģeogr., lekt. Santa RutkovskaTelefons: 9408406e-pasts: [email protected]

Studiju programma:


Kursa apjoms: kredītpunkti: 4 kontaktstundas: 64Kursa struktūra: 32 st. - st. 28 st. 4 st. - st.(kontaktstundās) lekcijas laboratorijas

darbipraktiskie darbi semināri citas darba

formasKursa adresāts: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” 1. studiju gada studentiPriekšnosacījumi kursa apgūšanai:

Ģeogrāfijas zināšanas vidusskolas kursa apjomā


Ieskaitīti praktiskie darbi un sekmīga piedalīšanās semināru nodarbībās (32 st.), sekmīgi nokārtoti kontroldarbi


4 kontroldarbi



Kursa mērķis: Nodrošināt patstāvīgo studiju darbu, apgūstot fizisko ģeogrāfiju kā nozīmīgu dabaszinātņu cikla zinātnisko disciplīnu, sniegt tās galveno faktu, kopsakarību un likumību zināšanas, kas nepieciešamas vidē notiekošo procesu izpratnei un interpretācijai, parādīt saikni ar cilvēka ģeogrāfiju un citām zinātnēm un praktiskā pielietojuma jomām

Kursa uzdevumi: 1) Apgūt fiziskās ģeogrāfijas pamatjēdzienus 2) Radīt priekšstatu par atmosfēras, litosfēras, hidrosfēras un biosfēras struktūru,

attīstību, dinamiku laika gaitā, esošajām un iespējamajām problēmām.3) Radīt priekšstatu par cilvēka un dabas mijiedarbības procesiem, esošajām un

53


5.pielikumsiespējamajām sekām.

Kursa saturs: 1. Vispārīgā fiziskā ģeogrāfija. Tās vieta ģeogrāfijas zinātņu sistēmā. Zemes attēlošanas veidi. Plāns, karte, globuss. 2. Vispārīgs Visuma un Saules sistēmas modelis. Visuma uzbūve. Zvaigznes. Saules sistēmas planētas, to īpatnības.3. Zemes unikalitāte. Zemes lielums, forma .Rotācija jeb griešanās ap savu asi. Zemes kustība apkārt Saulei. Zemes magnētisms. 4. Atmosfēra – zemes gāzu apvalks . 5. Saules radiācija, radiācijas sadalījums un bilance. 6. Gaisa masas. Cikloni un anticikloni, to īpatnības. Siltā un aukstā gaisa frontes.7. Mākoņi, to veidi. Nokrišņi. Klimats un laikapstākļi. 8. Hidrosfēra, ūdens unikālās īpašības. Pasaules okeāns. 9. Sauszemes ūdeņi. Mūžīgais sasalums.10. Zemeslodes iekšējā uzbūve. 11. Ieži. Endogēnie procesi. Vulkānisms. Zemes garozas tektoniskās kustības. 12. Zemestrīces. Zemes garozas uzbūves galvenie elementi. 13. Eksogēnie procesi, iežu dēdēšana, virszemes tekošo ūdeņu, upju, ezeru, pazemes ūdeņu, ledāju ģeoloģiskā darbība.14. Biosfēra. Cilvēka un dabas mijiedarbība.15. Pasaules globālās ekoloģiskās problēmas. Latvijas ekoloģiskās problēmas.

Literatūra: 1. Allaby A., Allaby M., 1999. Dictionary of Earth sciences. Neww York, Oxford University press. – 619 pp.

2. Alfa un Omega.Enciklopēdiskā rokasgrāmata., 1994. Rīga, Latvijas enciklopēdija. 358 lpp.

3. Alfa un Omega.Enciklopēdiskā rokasgrāmata., 1996. Rīga, Latvijas enciklopēdija. 358 lpp.

4. Ancāne I., 2000. Dabas ģeogrāfija. Skaidrojošā vārdnīca. Rīga, Zvaigzne ABC. 335 lpp.

5. Biseniece A., 1994. Vispārējā fiziskā ģeogrāfija 6. klasei. Rīga, Pētergailis. 144 lpp.

6. Bradslaw M., Weaver R., 1993. Physical Geography. An introduction to Earth Environments. St. Louis, Mosby Year Book 640 pp.

7. Čeloners Dž., 2000. Dabas stihijas. Enciklopēdijas par ekstrēmām dabas parādībām. Rīga, Zvaigzne ABC. 64 lpp.

8. Douglass L.S., Ellis D.M., Magnoli M.A., 1983. Teacher’s manual for Earth – Space Science. Illinois, Laidlaw Brothers. – 592 pp.

9. Enciklopēdija Planēta. 1988. Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija. 495 lpp.10. Enciklopēdija Latvija un latvieši. Latvijas Daba 1., 1994. Rīga,Latvijas

enciklopēdija. 255 lpp.11. Enciklopēdija Latvija un latvieši. Latvijas Daba 2., 1995. Rīga,Latvijas

enciklopēdija. 255 lpp.12. Ģeoloģija (doc. A. Indāna red. )., 1979. Rīga,Zvaigzne. 372 lpp..13. Latvijas ģeogrāfijas atlants.1999. Rīga, Jāņa sēta 39 lpp14. Liepa I., Mauriņš A., Vimba E., 1991.Ekoloģija un daba aizsardzība. Rīga,

Zvaigzne. 300 lpp.15. Magnoli M.A., DouglasL.S, EllisD.M., 1985. Teacher's manual for

Experiences in Earth- Space Science. New York, Laidlaw Brothers Publishers. 592 pp

16. Mūrnieks I., 1992. Pasaules globālās problēmas. Rīga, Zvaigzne. 41 lpp.17. Pasaules ģeogrāfijas atlants. Sestais papildinātais izdevums, 2000. Rīga, Jāņa

54

5.pielikumssēta. 120 lpp.

18. Polaks J., 1960. Laiks un kalendārs ( P. Bakuļina red. ) . Rīga, Latvijas Valsts izdevniecība. 43 lpp.

19. Rudovics A., Rudovica T., 1995. Latvijas Fiziskā ģeogrāfija 9. klasei. Rīga, ZvaigzneABC. 109 lpp.

20. Scott, Foresman, 1983. Earth Science. Teacher’s edition. Ilinois. – 498 pp21. Sčastņevs P., 1951. Fiziskās ģeogrāfijas uzdevumu un vingrinājumu krājums. -

R. : LVI 145 lpp.22. Seamus W.Filor., 1992. The Process Of Landscape Design.- McGraw-Hill,

Inc.- 160 pp.23. Strahler Alan H., Strahler Arthur Nn.,1992. Modern Physical Geography Study

Guide ( Fourth Edition ) . New York, 308 pp.24. Štrauhmanis J., 1991. Kartogrāfijas pamatjautājumi. - R. : Latvija Universitāte25. Virdheims A., 1993. Kas notiek ar Baltijas jūru. Rīga: LU Ekoloģiskā centra

apgāds VIDE.- 95 lpp26. Аквилева Г.Н., 1988. Руководство к изучению курса "Землеведение и

краеведение" . Мockвa, Просвещение. 45 стр.27. Жекулин В. С., 1989. Введение в географию. Ленинград, Издательство 14.

Ленинградсково Университета. 270 стр.28. Краткая географическая энциклопедия ( 4 томов )., 1960. – 1964. Москва,

Советская энциклопедия.29. Куликов К. А., Сидоренков Н. С., 1977. Планета Земля. Москва, Недра.

190 стр.30. Ливчак И. Ф., Воронов Ю. В., 1988. Охрана окружающей среды. Москва,

Стройиздат. 190 стр.31. Мильничук В. С., Арабаджи М. С., 1979. Общая геология. Москва,

Недра. 407 стр.32. Подобедов Н. С., 1985. Природные ресурсы земли и охрана окружающей

среды. Мockва, Недра. 235 стр.33. Страны и народы. Земля и человечество. Глобальные проблемы., 1985.

Москва, Мысль. 428 стр.34. Стадницкий Г.В., Родионов А. И., 1988. Экология. Москва, Высшая

школа. 271 стр.35. Физическая география для подготовительных отделений вузов (под. ред.

проф. Пашканга)., 1995. Москва, Высшая школа. 302 стр.36. География и астрономия. Универсальная энциклопедия школьника., 1995.

Сост. Воротников А. А. Минск ,Валев. 487 стр.37. Физическая география для подготовительных отделений вузов., 1991.

Москва: Высшая школа.- 286 с.Физическая география .Справочные материалы.,1995 Мockвa, Просвещение. – 288 стр

INTERNET resursi:http://www.nationalgeographic.comhttp://www.infoplease.comhttp://www.noaa.govhttp://www.si.eduhttp://www.climatehotmap.orghttp://www.ncdc.noaa.govhttp://latvijas.daba.lv http://www.varam.gov.lv http://www.liis.lv

55

http://www.liis.lv/


http://latvijas.daba.lv/

http://www.natuionalgeographic.com/






5.pielikums


Kursa nosaukums: ĶĪMIJA AR IEVADU ĢEOĶĪMIJĀ

STUDIJU KURSA APRAKSTSKursu vada: Dr.paed., doc. Mihails GorskisTelefons: 9109760e-pasts: [email protected]

Studiju programma:


Kursa apjoms: kredītpunkti: 3 kontaktstundas: 48 Kursa struktūra: 24 st. 12 st. - st. 12 st. - st.(kontaktstundās) lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba formasPriekšnosacījumi kursa apgūšanai:

stabilas zināšanas ķīmijā pamatskolas un vidusskolas kursa apjomā


ieskaitīti laboratorijas darbi un 2 kontroldarbi, sekmīga piedalīšanās semināru nodarbībās


2 kontroldarbi


rakstisks eksāmens

Kursa mērķis: Nodrošināt patstāvīgo studiju darbu, apgūstot pamatzināšanas vispārīgajā un neorganiskajā ķīmijā, kā arī sniegt ieskatu ģeoķīmijā

Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt ar neorganisko vielu iedalījumu klasēs, šo vielu atrašanos dabā, kā arī raksturot šo vielu ķīmiskās īpašības; 2) sniegt pamatzināšanas par elementu atomu uzbūvi; 3) pamatojoties uz atoma uzbūvi, sniegt zināšanas par oksidēšanās reducēšanās reakcijām starp vielām ģeoķīmiskajos procesos, kā arī laboratorijas apstākļos; 4) izskaidrot ķīmiskās norises daba; 5) iepazīstināt ar atsevišķu elementu ķīmiskajām īpašībām.

56


5.pielikums

Kursa saturs: 1.tēma. Neorganisko vielu klases, to iedalījums, šo vielu rašanās dabā un iegūšana mākslīgā ceļā. Sakarība starp elementiem, to oksīdiem un neorganiskam vielām.2.tēma. Elementu atoma uzbūve, elementu ķīmiskās īpašības atkarībā no to atomu uzbūves. Ķīmiskās saites starp elementu atomiem.3.tēma. Elementu oksidēšanās pakāpes. Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas dabā.4.tēma. Dispersas sistēmas. Šķīdumi, to iegūšana. Koloīdi (soli un geli). Šķīdumu koncentrācijas izteiksmes veidi.5.tēma. Ūdens, tā fizikālās un ķīmiskās īpašības. Ūdens loma ķīmiskajās reakcijās. Sāļu hidrolīze. Kristālhidrāti. Vides pH, tā loma ķīmiskajās reakcijās.6.tēma. Kompleksie savienojumi, to iegūšana, rašanās.7.tēma. Analītiskā ķīmija. Analīzes metodes. Kvantitatīvā un kvalitatīvā analīze.8.tēma. Nemetāli (O, Si, N, S, P, F, Cl, Br, I, C), to izplatība dažādos ģeogrāfiskā apvalka komponentos. Jēdziens “klarks”, nemetālu klarku skaitļi.9.tēma. Metāli (Na, K, Mg, Ca, Al, Fe, u.c.), to izplatība dažādos ģeogrāfiskā apvalka komponentos. Metālu klarku skaitļi.

Literatūra: 1. Gļinka M., 1981. Vispārīgā ķīmija. –Rīga: Zvaigzne.2. Jansons E. 1993. Analītiskā ķīmija. –Rīga: Zvaigzne.3. Brunere V., Kamzole L., Blūms A., Kacēns I. 1986. Ķīmija augstskolu

inženiertehniskajām specialitātēm. –Rīga: Zvaigzne.4. Brunere V., Kamzole L., Blūms A. 1988. Ķīmijas uzdevumi. –Rīga:

Zvaigzne.5. Войткевич Г.В., Закруткин В.В., 1976. Основы геохимии. –Москва:

Высшая школа.

57

5.pielikums

Daugavpils UniversitāteDabaszinātņu un Matemātikas fakultāteFizikas katedra

Kursa nosaukums: EKSPERIMENTĀLĀS UN TEORĒTISKĀS PĒTĪJUMU METODES DABASZINĀTNĒS

STUDIJU KURSA APRAKSTSKursu vada: Dr.Phys., asoc. prof. Antonijs SalītisTelefons: 6413786e-pasts: [email protected]

Studiju programma:



Zināšanas fizikā, ķīmijā, bioloģijā un ģeogrāfijā skolas kursa apjomā


vielas izpratne, ieskaitīti laboratorijas darbi (16 st.) un kontroldarbi


2 kontroldarbi



Kursa mērķis: sagatavot studentus darbam ar modernu aparatūru vides zinātnē, eksperimentālo pētījumu rezultātu apstrādei un analīzei, kā arī laboratorijas darbu laikā nostiprināt teorētiskā kursa laikā iegūtās zināšanas un attīstīt zinātniskā darba prasmes un iemaņas.

Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt ar eksperimentālo pētījumu metodiku un drošības tehnikas pamatnosacījumiem; 2) iepazīstināt ar instrumentu lietošanas nosacījumiem un to precizitātes raksturojošiem lielumiem; 3) iepazīstināt ar novērojumu un eksperimentu rezultātu apstrādes paņēmieniem un precizitātes novērtēšanu; 4) iemācīt prasmi analizēt iegūtos rezultātus un izdarīt secinājumus.

58


5.pielikums

Kursa saturs: 1. tēma. Jēdziens par eksperimentālajām, teorētiskajām un instrumentālajām metodēm vides zinātnē.

2. tēma. Novērojumi un eksperimenti. Novērojumu un eksperimentu organizācijas metodika. Eksperimentu uzstādīšanas problemātika vides un Zemes zinātnēs. Drošības tehnikas prasības, veicot eksperimentus laboratorijās.

3. tēma. Vienkāršie mērījumi. Mērinstrumenti, mērinstrumentu precizitāte. Tiešie un netiešie mērījumi. Sistemātiskās, gadījuma un rupjas kļūdas. Mērījumu vidēja vērtība. Kļūdu veidi.

4. tēma. Analogie un digitālie mērinstrumenti, to pamatatšķirības. Ar analogajiem mērinstrumentiem iegūto mērījumu rezultātu digitizēšana.

5. tēma. Mērījumos iegūto rezultātu apstrādes paņēmieni. Darbs ar tabulām, rokasgrāmatām un sakarību grafikiem. Iegūto rezultātu matemātiskā un grafiskā apstrāde, un datu analīze. Secinājumu un slēdzienu formulēšana. Iegūto rezultātu interpolācija un gala slēdziena izdarīšana. Teorētisko likumsakarību lietošana dabas procesu izziņā.

6. tēma. Personālie datori datu apstrādē un ātru procesu novērošanā. Matemātiskā modelēšana, pielietojot personālos datorus.

Literatūra: 1. Jansons L., Zambrāns A., Badūns A, Ģinters M., Jansone A. Fizikas praktikums -R.: Zvaigzne, 1979.

2. Eckschlager. Fehler bei Chemisehen Analysen. Leipzig: Akademische Verlagsgesellschaft, 1965

3. Laboratory Manual in Physical Geology. Third edition. Edit. By Richard M.Busch. - NY: Macmillan Publishing Company, 1993. 100 - 134.

4. Romanovskis T. Skaitļotājs darbā, mācībās, spēlēs. -R.: Zvaigzne, 1982.5. Буграева Е.В., Евстратова К.И., Кулина Н.А. и др. Практикум по

физической и колоидной химии. -М.: Высш. Школа, 1990.6. Кунце Х.И. Методы физических измерений. -М.: Мир, 1989.7. Рачинский Ф.Ю., Рачинская М.Ф. Техника лабораторных работ. -Л.:

Химия, 1982.8. Спрпавочник по картографии. Под ред. Халугина Е.И. -М.: Недра, 1988.

С. 200 - 231.

59

5.pielikums


Kursa nosaukums: CILVĒKA ĢEOGRĀFIJAS PAMATI

STUDIJU KURSA APRAKSTSKursu vada: M.ģeogr., asist. Ivars MatisovsTelefons:e-pasts: [email protected]

Studiju programma:


Kursa apjoms: kredītpunkti: 4 kontaktstundas: 64Kursa struktūra: 48 st. - st. 16 st. - st. - st.(kontaktstundās) lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba formasPriekšnosacījumi kursa apgūšanai:

Zināšanas sociālajā un saimniecības ģeogrāfijā vidusskolas kursa apjomā


Nokārtoti praktiskie darbi 16 stundu apjomā, ieskatīti kontroldarbi


2 kontroldarbi



Kursa mērķis: Nodrošināt patstāvīgo studiju darbu par cilvēka ģeogrāfijas saturu, galvenajiem virzieniem, pētījumu koncepcijām un metodēm.

Kursa uzdevumi:

1) iepazīstināt studentus ar cilvēka ģeogrāfijas būtību un lomu; 2) sniegt ieskatu cilvēka ģeogrāfijas veidošanās un attīstības norisēs; 3)iepazīstināt studentus ar iedzīvotāju, apdzīvojuma, sociālās, vēsturiskās, kultūras, politiskās, ekonomiskās ģeogrāfijas virzieniem, galvenajām likumsakarībām, pētījumu metodēm; 4) praktiski apgūt atsevišķas cilvēka ģeogrāfijas pētījumu metodes.

60


5.pielikums

Kursa saturs: 1. Cilvēka ģeogrāfijas priekšmets, loma un vieta sabiedriskajās zinātnēs un ģeogrāfijā. Ieskats mūsdienīgās cilvēka ģeogrāfijas attīstībā.2. Nozīmīgākās nostādnes un aktuālie attīstības virzieni cilvēka ģeogrāfijā, šo apakšvirzienu loma un metodes ģeogrāfijas apmācībā.3. Iedzīvotāju ģeogrāfija: demogrāfiskie procesi, iedzīvotāju izvietojuma likumsakarības.4. Apdzīvojuma ģeogrāfija; apdzīvojums un tā veidi, urbanizācija, pilsētas, pilsētu tipi, pilsētu funkcijas un struktūras, lauku apdzīvojums. 5. Sociālā ģeogrāfija: cilvēks sociālajās attiecībās, sociālā telpa, sociāli- ģeogrāfiskie procesi, vietu un reģionu ģeogrāfija, administratīvi teritoriālā organizācija un cilvēka izturēšanās.6.Vēsturiskā un kultūras ģeogrāfija: apdzīvojuma un zemes apsaimniekošanas vēsture, kultūrreģioni un vietas, valodas, etnosi, reliģijas, pasaules kultūrvēsturiskie reģioni. 7. Politiskā ģeogrāfija: telpas politiskā organizācija, pārvaldes teritorijas, valstis. To veidošanās un attiecības. 8. Uzvedības ģeogrāfija: cilvēka ikdienas ģeogrāfija, individuālā un sociālā teritorialitāte, migrācijas, innovāciju izplatīšanās. 9. Ekonomiskā ģeogrāfija: ekonomiskās attiecības un telpas organizācija, novietojuma teorijas un likumsakarības, sociālie un kultūras nosacījumi reģionālajā ekonomikā u.c.10. Pieejas cilvēka ģeogrāfiskos pētījumos, metodes.

Literatūra: 1. Cater J., Jones T. 1989. Social geography. London: Edward Arnold, pp. 1- 260.

2. Fellman J., Getis A., Getis J. 1992. Human Geography. Landscapes of human activities. 3rd. ed., USA: Wn. C.Brown Publishers.

3. Getis A., Getis J., Fellman J. 1994. Introduction to Geography. 4 th ed. USA:Wn. C. Brown Publishers.

4. Holt - Jensen A.1988.Geography: history and concepts.London:Paul Chapman,pp. 1-186.

5. Rubenstein J. M. 1994. The Cultural Landscape. An Introduction to Human Geography. 4th ed. New York :Macmillan Publishing Company.

6. Shelley F. 1994. Human and Cultural Geography. A Global Perspective. USA:Wm. C.Brown Communications.

7. The Dictionary of Human Geography. 1994. 3 rd. ed. Cambridge: Blackwell.8. Wheeler J. H., Kostbade T. 1993. Essentials of World Regional Geography.

Sounders College Publishing.9. Wough D. 1990.Geography. An Integrated Approach. UK,Thomas Nelson &

Sons Ltd.10. Дмитревский Ю. Д. 1990. Очерки социально - экономической

географиию. Развитие и проблемы., АН., М., 162 с.11. Хорев Б. С. 1981. Территориальная организация обшества.Мjcrdf.,- 320

с.12. Bunkše E.V. Sirēnu blasis: ģeogrāfija kā cilvēcīga erudīcija. R. Norden. 1998.

61

5.pielikums

Daugavpils UniversitāteDabaszinātņu un Matemātikas fakultāteMatemātikas katedra

Kursa nosaukums: MATEMĀTISKĀS UN STATISTISKĀS METODES VIDES ZINĀTNĒ


Kursu vada: Dr. Math., doc. Anita SondoreTelefons: 6495316e-pasts: [email protected]

Studiju programma:



Stabilas zināšanas matemātikā vidusskolas kursa apjomā;pamatzināšanas darba ar programmatūru Microsoft Excel.


vielas izpratne, ieskaitīti praktiskie darbi, nokārtots kontroldarbs


1 kontroldarbs


ieskaites darbs datorklasē

Kursa mērķis: Nodrošināt studentiem patstāvīgo studiju darbu par vides zinātnē plaši izmantotām matemātikas pamatsakarībām, pamatjēdzieniem un datu statistiskās apstrādes metodēm.

Kursa uzdevumi: 1) iepazīties ar varbūtību teorijas pamatjēdzieniem, uz kuriem balstās empīrisko datu matemātiskā apstrāde; 2) sniegt pamatzināšanas par ģeotelpiskās informācijas statistiskās izpētes metodēm; 3) sniegt pamatzināšanas par hipotēžu pārbaudes matemātiskajiem un statistiskajiem kritērijiem; 4) apgūt iemaņas datoru izmantošanai datu apstrādei, ticamības pakāpes noteikšanai un statistisko uzdevumu risināšanai.

Kursa saturs: 1. tēma. Varbūtību teorijas elementi.2. tēma. Statistiskās informācijas vākšanas organizēšanas pamatjautājumi.3. tēma. Variāciju rinda un tās sastādīšana.4. tēma. Ģeotelpiskās informācijas parametru statistiskie novērtējumi.5. tēma. Statistiskās atkarības (sakarības) veidi un to atklāšana.6. tēma. Statistisko sakarību mērīšana.7. tēma. Hipotēžu pārbaude.

Literatūra: 1. Abrams I. Mērījumu rezultātu matemātiskā apstrāde. – R.: Zvaigzne, 1983.

62


5.pielikums2. Arhipova I., Bāliņa S. Statistika ar Microsoft Excel ikvienam. 1. daļa. - Rīga: Datorzinību centrs, 1999.3. Krastiņš O. Statistika un ekonometrija. – Rīga, 1998.4. Kronbergs E., Rivža P., Bože Dz. Augstākā matemātika.1.daļa. - Rīga: Zvaigzne, 1988.5. Kronbergs E., Rivža P., Bože Dz. Augstākā matemātika. 2.daļa. - Rīga: Zvaigzne, 1988.6. Liepa I. Biometrija. – Rīga: Zvaigzne, 1974.7. Ļ. Raizs. Matemātiskās metodes sociālajās zinātnēs. – Rīga: RaKa, 2000.8. M. Rasčevska, S. Kristapsone. Statistika psiholoģijas pētījumos. –

Rīga: Izglītības soļi, 2000.9. Vasermanis E., Šķiltere D. Statistika I. – Rīga: LU, 1996.10. Vasermanis E., Šķiltere D. Uzdevumu krājums statistikā. 1. daļa. – Rīga: LU,

1996.11. Vergina G., Kārkliņa V. Statistika ekonomistiem. – Rīga: Kamene, 2000.12. Герасимович А.И. Математическая статистика. – Мн.:Вышэйшая школа,

1983.13. Гмурман В.Е. Теория вероятностей и математическая статистика. – М.:

Высшая школа, 1972.14. Гринглаз Л., Копытов Е. Математическая статистика с примерами

решения задач на компьютере. – Рига, 1996.15. Лакин Г.Ф. Биометрия. – М.: Высшая школа, 1990.16. Солодовников А.С. Теория вероятностей. – М.: Просвещение, 1978.17. Феллер В. Введение в теорию вероятностей и ее приложения. Том 1. –

М.: Мир, 1967.

Daugavpils Universitāte63

5.pielikumsDabaszinātņu un Matemātikas fakultāteĢeogrāfijas un Ķīmijas katedra

Kursa nosaukums: KARTOGRĀFIJA


Studiju programma:


Kursa apjoms: kredītpunkti: 3 kontaktstundas: 56Kursa struktūra: 32 st. 16 st. - st. - st. 8 st.(kontaktstundās) lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba formasPriekšnosacījumi kursa apgūšanai:

Sekmīgi apgūts studiju kurss “Fiziskās ģeogrāfijas pamati”, zināšanas matemātikā un fizikā vidusskolas kursa apjomā


Ieskaitīti kontroldarbi un laboratorijas darbi, kā arī sekmīgi nokārtoti kolokviji un praktiskie uzdevumi mācību ekskursijā


4 kontroldarbi un 4 kolokviji


rakstisks eksāmens

Kursa mērķis: dod studentiem pamatzināšanas par kartogrāfiju ka lietišķo zinātni un tehniskās ģeogrāfijas nozari; nodrošināt studentu patstāvīgo studiju darbu par kartogrāfiskajiem attēliem un to praktiskās izmantošanas iespējām, kā arī kartogrāfisko zināšanu sistēmas izveide

Kursa uzdevumi: 1) sniegt pamatzināšanas kartogrāfijā; 2) iepazīstināt ar kartogrāfijas priekšmetu, karšu projekcijām un mērogiem, koordinātu sistēmām un to pirmsākumiem;3) iepazīstināt ar galvenajām metodēm ģeotelpisko datu fiksēšanai un attēlošanai; 4) apgūt kartogrāfiskā materiāla praktiskās izmantošanas iespējas (kartogrāfiskā un ģeotelpiskā analīze), risinot vides zinātnes jautājumus.

Kursa saturs: 1. tēma. Ievads kartogrāfijā. Kartogrāfijas vieta ģeogrāfijas cikla zinātņu sistēmā, tās saistība ar citām zinātnēm. Kartogrāfija kā zinātņu nozaru sistēma. Kartogrāfijas priekšmets un saturs. Topogrāfija un tās saturs.

2. tēma. Kartogrāfiskā komunikācija. Kartes un vispasaules tīmeklis (World Wide Web). Virtuālās kartes – multimediju kartes un atlanti. Kartogrāfiskie INTERNET resursi.

3. tēma. Tēma. Vispārīgie jēdzieni un ziņas par karti. Ģeogrāfiskā karte un tās īpašības. Karte kā Zemes virsas apgabala modelis, kā izziņas un komunikācijas līdzeklis. Jēdziens par kartogrāfisko un ģeotelpisko pētījumu metodi. Karšu veidi.

4. tēma. Topogrāfiskās kartes un to izmantošana. Topogrāfisko karšu ģeodēziskā pamatne. Topogrāfisko karšu kartogrāfiskās projekcijas. Objektu ģeogrāfisko un taisnleņķa koordinātu noteikšana, izmantojot topogrāfiskās kartes.

5. tēma. Apvidus plāna uzņemšana. Ģeodēziskie atbalsta punkti, to veidi. Ģeodēziskais atbalsta tīkls, tā veidi.

6. tēma. Karšu leģendas un nosacīto apzīmējumu sistēma.

64


5.pielikums7. tēma. Aerofototopogrāfiskā apvidus plāna uzņemšana. Aerofotouzņēmumi, to

īpašības un dešifrēšana. Satelītuzņēmumi, spektrazonālā uzņemšana, uzņemšanas datu dešifrēšana.

8. tēma. Sīka mēroga kartes un to izmantošana. Ģeogrāfiskie atlanti.9. tēma. Karšu projektēšana, sastādīšana, rediģēšana un izdošana. Ģeotelpiskie

dati, to veidi. Datorkartogrāfija. Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas10. Ģeogrāfiskās informācijas iegūšana kartogrāfijas vajadzībām.

Kartogrāfiskās informācijas avoti, to ticamība.11. Kartogrāfijas vēsture un attīstības perspektīvas.

Literatūra: Burrough P.A., McDonnell R.A., 2000. Principles of Geographical Information Systems. Oxford, Oxford Univ.Press. – 334 pp.Kraak M.J., Ormeling F., 2003. Cartography – Visualisation of Geospatial Data. Harlow, Prentice Hall, 205 pp.Keates J.S. 1998. Cartographic design and production, Longman Scientific& Technical, UK, 261 pp.Robinson A.H. Morrison J.L. Muehrcke P.C., Kimerling A.J., Guptill S.C, 1995 Elements of Cartography, John Wiley& Sons, Inc. New York, 674 pp.Картография с основами топографии. В 2-х ч. Под ред. А.В.Гедымина. -М.,Просвещение, 1973.Štrauhmanis J. Kartogrāfija. -R.: Zvaigzne, 1993.Štrauhmanis J. Kartogrāfijas pamatjautājumi. -R.: LU izdevniecība, 1991.Zelmanis A., Zvaigzne V., Vanags V. et al, 2001. Mūsdienu Latvijas topogrāfiskās kartes. –Rīga: LR VZD.

INTERNET resursi:http://www.topokartes.lv http://www.kartes.lv http://www.cartography.com/products.examples.html


Kursa nosaukums: ZEMES FIZIKA

STUDIJU KURSA APRAKSTSKursu vada: Dr.habil.phys., prof. Guntis LibertsTelefons:e-pasts: [email protected]

Studiju programma:


Kursa apjoms: kredītpunkti: 3 kontaktstundas: 48Kursa struktūra: 32 st. 16 st. - st. - st. - st.

65


http://www.cartography.com/products.examples.html

http://www.kartes.lv/

http://www.topokartes.lv/

5.pielikums(kontaktstundās) lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba formasPriekšnosacījumi kursa apgūšanai:

fizikas un matemātikas zināšanas vidusskolas kursa apjomā


Ieskaitīti kontroldarbi un laboratorijas darbi


2 kontroldarbi



Kursa mērķis: sniegt pamatzināšanas Zemes fizikā, kas ir būtiski un nozīmīgi akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” studentiem citu studiju kursu sekmīgai apguvei

Kursa uzdevumi: formulēt fizikas pamatlikumus un izskaidrot to saistību ar procesiem, kas norisinās uz Zemes un apkārtējā vidē

Kursa saturs: 1.tēma. Fizikas saistība ar ģeogrāfiju, ģeoloģiju u.c. Zemes zinātnēm. Saules sistēmas galvenie parametri, tās izcelšanās hipotēzes. Zemes-Mēness sistēma, paisumu un bēgumu fizikālie aspekti.

2.tēma. Materiālu punktu virzes un rotācijas kustības, to raksturojošie parametri. Ņūtona dinamikas likumi, impulsa nezūdamības likums. Spēku veidi, to fizikālais raksturojums. Gravitācijas un centrbēdzes spēki uz Zemes, to atkarība no

ģeogrāfiskā platuma un augstuma (dziļuma). Gravimetrijas principi un ģeofiziskie pielietojumi. Koriolisa spēks un tā izpausmes, Bēra likums.

3.tēma. Cietu ķermeņu rotācija. Spēka moments, inerces moments, impulsa moments, spēka momenta impulss. Impulsa momenta nezūdamības likums. Rotācijas brīvās asis. Žiroskopi, to pielietojumi navigācijā. Vilciņa rotācijas īpatnības; Zemes precesija.

4.tēma. Darbs, enerģija, jauda. Kinētiskā un potenciālā enerģija, gravitācijas lauka potenciās. Enerģijas un impulsa saglabāšanās likumi. Termiskā enerģija. Saules starojuma nozīme Zemes siltuma bilancē; ģeotermiskie procesi un parādības.

5.tēma. Gāzu parametri un īpašības; gāzu likumi. Temperatūras fizikālā jēga, temperatūras skalas un termometrijas metodes. Pārneses procesi gāzēs; gāzu difūzija, siltumvadāmība un viskozitāte gāzu plūsmās. Zemes atmosfēra, tās uzbūve un fizikālie procesi tajā. Atmosfēras spiediens, barometriskā formula. Atmosfēras piesārņojums, tā kontrole.

6.tēma. Šķidrumu parametri un īpašības. Molekulu kustība un mijiedarbība šķidrumos. Virsmas spraigums, kapilaritāte. Pārneses procesi šķidrumos. Šķidrumu lamināras un turbulentas plūsmas, Reinoldsa skaitlis. Nepārtrauktības vienādojums, Bernulli likums. Cietu ķermeņu kustība šķidrumos, Stoksa formula. Zemes hidrosfēra, tās struktūra un fizikālie procesi tajā.

7.tēma. Cietvielu parametri, klasifikācija un īpašības. Elastība, deformācijas, Huka likums.Cietība un tās mērīšana. Vielas fāzu pārejas, to raksturojums ar stāvokļu diagrammām. Vielas stāvokļa izmaiņas dabā: migla, rasa, mākoņi, nokrišņi, vulkāniskā darbība.

8.tēma. Svārstības, viļņi un skaņa. Zemestrīces un to fizikālie aspekti; seismometrija. Seismisko viļņu izmantošana Zemes dzīļu pētījumos.

9.tēma. Elektriskais lauks, to raksturojošie parametri. Zemes elektriskais lauks un tā izpausmes. Elektriskās parādības Zemes atmosfērā: zibens, mirdzizlāde, koronas izlāde u.c., to enerģētiskais raksturojums.

10.tēma.Magnētiskais lauks, to raksturojošie parametri. Zemes magnētiskais lauks un tā izpausmes. Magnetosfēra un Zemes radiācijas joslas, kosmiskais starojums. Magnētiskie ieži.11.tēma.Lādētu daļiņu kustība elektriskā un magnētiskā laukā. Elektromagnētiskā

indukcija, maiņstrāva. Oma likums līdzstrāvas un maiņstrāvas ķēdēs.12.tēma.Elektromagnētiskie viļņi un gaisma. Optiskās parādības atmosfērā: gaismas

atstarošana, laušana, absorbcija un izkliede. Ozona slānis un atmosfēras ultravioletā caurlaidība.

13.tēma.Gaismas interference, difrakcija un polarizācija. Interferometrija; jēdziens par hologrāfiju. Difrakcijas režģis. Rentgenstaru difrakcija, tās pielietojumi

mineraloģijā. Gaismas dubultlaušana un polarizācijas plaknes griešana; polarizācijas mikroskopi. Spektrālanalīze.

14.tēma.Radioaktivitāte. Vielu radioaktīvā sabrukšana, tās ietekme uz Zemes ģeoloģiskiem procesiem. Radioaktīvais vides piesārņojums.

Literatūra: 1. Grabovskis R. 1983. Fizika. Rīga: Zvaigzne.66

5.pielikums2. Platacis. J. 1989. Mehānika. Rīga: Zvaigzne.3. Kručāns J. 1975. Molekulārfizika. Rīga: Zvaigzne.4. Students O.1971. Optika. Rīga: Zvaigzne.5. Platacis J. 1974. Elektrība. Rīga: Zvaigzne. 6. Стейси Ф. 1972. Физика Земли. Москва. 7. Г.Дор. 1974. Введение в прикладную геофизку. Москва.8. Т.Цубой. 1982. Гравитационные силы Земли. Москва.


Kursa nosaukums: BIOĢEOGRĀFIJA


Kursu vada: Maģ.biol., asist . Jana PaidereTelefons: 6002593e-pasts: [email protected]

Studiju programma:


Kursa apjoms: kredītpunkti: 3 kontaktstundas: 48Kursa struktūra: 32 st. - st. - st. 16 st. - st.(kontaktstundās) lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba formasKursa adresāts: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” 2.studiju gada studentiPriekšnosacījumi kursa apgūšanai:

Sekmīgi apgūti studiju kursi “Fiziskās ģeogrāfijas pamati”, “Vispārīgā bioloģija”


Noklausīts lekciju kurss (32 st.), sekmīga piedalīšanās semināros (16 st.)


rakstisks eksāmens

Kursa mērķis: iepazīstināt ar dzīvās pasaules daudzveidību, ar augu un dzīvnieku sugu, ka arī to veidoto sabiedrību izvietojuma likumsakarībām uz Zemes.

Kursa uzdevumi: 1) iepazīties ar dzīvo organismu daudzveidību, vides faktoru un augu un dzīvnieku sugu savstarpējām attiecībām;

2) analizēt floras un faunas reģionālās atšķirības, aplūkot bioģeogrāfiskās rajonēšanas principus;

3) iepazīties ar biomu un okeānu reģionu struktūru un ģeogrāfiju; 4) analizēt Latvijas biotas dažādību un taksonu izvietojuma īpatnības.

67


5.pielikums

Kursa saturs: 1. Bioģeogrāfija ka ģeogrāfijas un bioloģijas robežzinātne, tās pētījumu metodes un objekti.2. Dzīvo organismu daudzveidība, sugu telpisko izvietojumu determinējošie faktori. Biosfēras zonalitātes ģeogrāfiskās likumsakarības. Bioloģiskās daudzveidības parametri un to noteikšana.3. Sugu horoloģija. Areāls un tā noteikšanas metodes, areālu struktūra, areālu ģeogrāfiskā un ģenētiskā klasifikācija. Areālu paplašināšanās, augu un dzīvnieku izplatīšanās veidi.4. Augu un dzīvnieku sugu areāli un kontinentu dreifs, dzīvības formu migrācija un senie sauszemes tilti.5. Floras rajonēšanas vienību (horionu) izdalīšanas principi. Floras valstis: Holarktika, Paleotropi, Neotropi, Austrālija, Kapzeme un Holantarktika.6. Faunas rajonēšanas principi. Faunas apgabali: Palearktika, Nearktika, Madagaskāra, Etiopija, Indomalaja, Neotropi, Austrālija, Jaunzēlande, Polinēzija. 9. Biomi un to tipi (tropu lietus meži, nemorālie meži, boreālie meži, Vidusjūras krūmāji, tundra, stepes, savannas, tuksneši).10. Okeānu bioģeogrāfiskie reģioni.11. Salu biota, tās daudzveidība salās un to limitējošie faktori (izolētība, salas lielums, salas augstums, krastu izrobotība), salu kolonizācija un sugu izmiršana.

Literatūra: 1. Ābele G. 1977. Zemeslodes floristiskais iedalījums. Latvijas Universitāte, Rīga, 16 lpp.

2. Āva R. 1976. Bioģeogrāfija. Latvijas Universitāte, Rīga, 48 lpp.3. Brown L.M. 1998. Biogeography. 2 ed. Sunderland (Masschusetts), Sinauer

Assoc. 691 p.4. DeLaubenfels A. 1993. Biogeography. Course Name Geo 555. Syracuse

University,131 p.5. Liepa I., Mauriņš A., Vimba E. 1991. Ekoloģija un dabas aizsardzība.

Zvaigzne, Rīga, 310 lpp.6. Sloka N. 1979. Zooģeogrāfija. –Rīga: Zvaigzne, -247 lpp.

68

5.pielikums


Kursa nosaukums: OKEANOGRĀFIJA

STUDIJU KURSA APRAKSTSKursu vada: Maģ.vid.zin., asist. Dāvis GrubertsTelefons: 9137095e-pasts: [email protected]

Studiju programma:



stabilas zināšanas fizikā, ķīmijā, klimatoloģijā un vispārīgajā fiziskajā ģeogrāfijā


ieskaitīti 4 praktiskie darbi un sekmīga piedalīšanās semināros


2 kontroldarbi


rakstisks eksāmens

Kursa mērķis: sniegt priekšstatu par Pasaules okeāna uzbūvi, par tajā notiekošajiem procesiem, par Pasaules okeāna ekoloģisko lomu un par cilvēka ietekmi uz Pasaules okeānu.

Kursa uzdevumi: 1) sniegt zināšanas okeanogrāfijas pamatjautājumos; 2) iemācīties analizēt un novērtēt Pasaules okeānā notiekošos procesus saistībā ar citām Zemes sistēmām un cilvēka saimniecisko darbību.

69


5.pielikums

Kursa saturs: 1. tēma. Okeanogrāfijas priekšmets, pētījumu virzieni un metodes.2. tēma. Okeanogrāfijas vēsture.3. tēma. Pasaules okeāna rašanās.4. tēma. Pasaules okeāna gultnes reljefs un ģeoloģiskā uzbūve.5. tēma. Pasaules okeāna baseinu rašanas un attīstība.6. tēma. Okeānu un jūru nogulumi un derīgie izrakteņi.7. tēma. Ūdens īpašības. Ūdens masas.8. tēma. Pasaules okeāna un atmosfēras mijiedarbība. Straumes.9. tēma. Ūdens masu vertikālā cirkulācija.10. tēma. Viļņi, to rašanās, īpašības un ietekme uz piekrasti.11. tēma. Plūdmaiņas.12. tēma. Piekrastes ģeoloģija un hidroloģija.13. tēma. Okeāns kā dzīves vide. Pasaules okeāna bioloģiskā produktivitāte.14. tēma. Dzīvība atklātā okeānā.15. tēma. Dzīvība uz okeāna gultnes.16. tēma. Cilvēka ietekme uz Pasaules okeānu.

Literatūra: 1. Pernetta J. Philips Atlas of The Oceans. - Singapore: Reed International Books LTD, 1995. - 208 lpp.

2. Thurman H. V., 1988. Introductory Oceanography. 5th ed. Colombus. 515. p.

3. Залогин Б. С., Кузьминская К. С., 2001. Мировой океан. Москва, Академия, 192 с.

4. Кан С. И., 1982. Океан и атмосфера. М., Наука. 148 с.5. Рекорды Земли. Неживая природа. Смоленск: Русич, 1998. - 192 с.6. Атлас океанов. Атлантический и Индийский океан. Главное

управление навигации и океанографии Министерства обороны СССР, 1977. 306 стр.

7. Атлас океанов. Северный ледовитый океан. Главное управление навигации и океанографии Министерства обороны СССР, 1980. 184 стр.

8. Атлас океанов. Тихий океан. Главное управление навигации и океанографии Министерства обороны СССР, 1974. 302 стр.

INTERNET resursi:http://www.noaa.govhttp://feature.geography.wisc.eduhttp://www.nationalgeographic.comhttp://seawifs.gsfc.nasa.gov/ocean-planet.htmlhttp://marine.usgs.gov

70

http://marine.usgs.gov/





5.pielikums


Kursa nosaukums: IEVADS ZEMES TĀLIZPĒTĒ


Studiju programma:



zināšanas fizikā skolas kursa apjomā, sekmīgi apgūti studiju kursi “Vispārīgā fiziskā ģeogrāfija”, “Kartogrāfija”


Ieskaitīti praktiskie darbi un semināri (16 st.), nokārtoti kontroldarbi un kolokviji





Kursa mērķis: sniegt pamatzināšanas par Zemes tālizpēti kā tehniskās ģeogrāfijas (ģeomātikas) nozari, šīs lietišķās zinātnes koncepciju, datu ieguves un interpretācijas metodēm un tās nozīmi zinātnēs par zemi un vides zinātnē

Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt studentus ar Zemes tālizpētes metožu fizikālajiem principiem, 2) sniegt priekšstatu par tālizpētes datu ieguves iespējām, metodēm un tehnisko nodrošinājumu; 3) apgūt zināšanas par tālizpētes gaitā iegūto datu dešifrēšanu, vizualizācija, attēlu īpašībām un to izmantošanas iespējām ģeomātikā, ģeozinātnēs un vides zinātnē; 4) apgūt praktiskas iemaņas tālizpētes datu un attēlu izmantošanai zinātniskajos un lietišķajos pētījumos.

71


5.pielikums

Kursa saturs: 1. Jēdziens “Zemes tālizpēte”. Zemes tālizpētes fizikālā būtība, metodes un paņēmieni.

2. Elektromagnētiskais starojums, tā veidi, avoti un izmantošanas iespējas Zemes tālizpētē. Elektromagnētiskā starojuma un Zemes virsmas mijiedarbība. Elektromagnētiskā starojuma fiksēšanas metodes.

3. “Ideāla tālizpētes sistēma”, tās komponenti un darbības principi. Reālās tālizpētes sistēmas, to iespējas, trūkumi un iegūto datu pielietošanas sfēras. Jēdziens par tehnisko un grafisko izšķirtspēju.

4. Aerofotografēšana. Fotogrāfiskā procesa būtība. Fotoattēla ģeometriskās un informatīvās īpašības, tā transformēšanas un pārveidošanas veidi un metodes. Aerofotografēšanas iekārtas un materiāli.

5. Satelītuzņemšana un skanēšana. Spektrozonālā, multispektrālā, termālā un hiperspektrālā uzņemšana, citas ārpusatmosfēras metodes Zemes novērošanai. Satelītuzņemšanas iekārtas un materiāli.

6. Tālizpētes gaitā iegūto attēlu vizuālā interpretācija un dešifrēšana, tās veidi un paņēmieni. Manuālā un instrumentālā dešifrēšana. Tālizpētes attēlu digitālās apstrādes iespējas. Automatizētās dešifrēšanas programmatūra, iespējas un paņēmieni. Dešifrēšanas kvalitāti noteicošie faktori.

7. Tālizpētes gaitā iegūto datu izmantošanas iespējas un sfēras: kartogrāfija, ĢIS, vides zinātne, ietekmes uz vidi novērtējums, hidroloģija, ģeoloģija, ģeomorfoloģija, meteoroloģija, mežsaimniecība u.c.

8. Tālizpētes datu un attēlu zinātniskas un lietišķas izmantošanas praktisko iemaņu apguve.

Literatūra: Lillesand T.M, Kiefer R.W., 2000. Remote Sensing and Image Interpretation (4th Edition). –New York, John Wiley & Sons, - 724 pp.Easterbrook D.J., Kovanen D.J., 1999. Interpretation of Landforms from Topographic Maps and Air Photographs Laboratory Manual. -New Jersy, Prentice Hall. – 194 pp.Берлянт А.М., 1990. Геоизображения и геоиконика. –Москва: Знание, -48 с.Визуальные методы дешифриования. 1990. Москва, Недра. Сладкопевцев С.А. 1982. Изучение и картографирование рельефа с помощью азрокосмической информации. Москва, Недра.

INTERNET resursi:http://ceos.cnes.fr:8100/cdrom-98/ceos1/science/science.htm http://www.isprs.orghttp://www.ersc.wisc.edu/home/home.htm http://geog.hkbu.edu.hk/online.htmlhttp://www.hq.nasa.gov/office/mtpehttp://www.noaa.govhttp://www.spaceimage.com http://terraserver.microsoft.com

72

http://terraserver.microsoft.com/

http://www.spaceimage.com/


http://www.hq.nasa.gov/office/mtpe

http://geog.hkbu.edu.hk/online.html

http://www.ersc.wisc.edu/home/home.htm

http://www.isprs.org/

http://ceos.cnes.fr:8100/cdrom-98/ceos1/science/science.htm

5.pielikumshttp://www.calmit.unl.edu/calmit/gisrs.htmlhttp://www.tbs-satellite.com/tse/online http://visibleearth.nasa.gov http://eol.jsc.nasa.gov/sseop/clickmap/map061.htm


Kursa nosaukums: HIDROLOĢIJA

STUDIJU KURSA APRAKSTSKursu vada: Maģ.vid.zin., asist. Dāvis GrubertsTelefons: 9137095e-pasts: [email protected]

Studiju programma:


Kursa apjoms: kredītpunkti: 3 kontaktstundas: 48 Kursa struktūra: 32 st. - st. 8 st. 8 st. - st.(kontaktstundās) lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba formasPriekšnosacījumi kursa apgūšanai:

Sekmīgi apgūti kursi “Augsnes zinātne”, “Klimatoloģija ar meteoroloģijas pamatiem”, “Fiziskās ģeogrāfijas pamati”


ieskaitīti praktiskie darbi (8 st.) un sekmīga piedalīšanās semināru nodarbībās (8 st.), nokārtoti kontroldarbi


2 kontroldarbi


rakstisks eksāmens

Kursa mērķis: izveidot skaidru priekšstatu par visu ūdens aprites cikla stadiju ciešu savstarpējo saistību un mijiedarbību

Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt ar hidroloģijas pētījumu virzieniem un metodēm; 2) sniegt priekšstatu par nokrišņu, iztvaikošanas un intercepcijas procesiem un tos ietekmējošiem faktoriem; 3) paplašināt zināšanas par ūdens aprites posmu augsnē; 4) sniegt priekšstatu par pazemes un virszemes noteces veidošanos; 5) parādīt dažādu faktoru ietekmi uz ūdens sastāvu un kvalitāti, 6) radīt iemaņas hidroloģisko mērījumu veikšanā un datu analīzē.

Kursa saturs: 1. tēma. Ievads. Ūdens krājumi uz Zemes. Hidroloģija, tās attīstība. Ūdens aprite dabā. Hidroloģiskie procesi.2. tēma. Nokrišņi. Nokrišņu veidošanās mehānismi. Nokrišņu ģeogrāfiskā sadalījuma likumsakarības. Nokrišņu mērīšana. Nokrišņu daudzuma sezonālās izmaiņas. Nokrišņu datu analīze. Sniega hidroloģiskā nozīme. Cilvēka ietekme uz nokrišņu daudzumu.

73


http://eol.jsc.nasa.gov/sseop/clickmap/map061.htm

http://visibleearth.nasa.gov/

http://www.tbs-satellite.com/tse/online

http://www.calmit.unl.edu/calmit/gisrs.html

5.pielikums3. tēma. Intercepcija. Veģetācijas loma nokrišņu pārtveršanā. Intercepcijas mērīšana un modelēšana. Faktori, kas ietekmē intercepciju.4. tēma. Iztvaikošana. Iztvaikošanas process. Iztvaikošana no ūdens, augsnes, veģetācijas virsmas. Iztvaikošanas modelēšana.5. tēma. Ūdens augsnē. Augsnes hidrofizikālās īpašības. Ūdens uzkrāšanās un pārvietošanās augsnē. Augsnes ūdens bilance.6. tēma. Pazemes ūdeņi. Iežu hidrofizikālās īpašības. Pazemes ūdeņu uzkrāšanās un pārvietošanās.7. tēma. Notece. Noteces veidošanās. Noteces komponenti. Noteces daudzuma diennakts, sezonālās un ilgtermiņa izmaiņas. Noteces ekstrēmi. Cilvēka darbības ietekme uz noteci. Noteces modelēšana.8. tēma. Ūdens sastāvs un kvalitāte. Ūdens īpašības. Procesi, kas ietekmē ūdens ķīmisko sastāvu. Atmosfēras nokrišņu sastāvs. Iztvaikošanas nozīme. Augsnes un pazemes ūdens sastāva veidošanās. Ūdens sastāva izmaiņas upēs un ezeros.

Literatūra: 1. Pastors A., 1995. Hidroloģiskā rajonēšana. Enciklopēdija “Latvijas Daba”, 2. sēj. Rīga, Latvijas enciklopēdija. 148.-151. lpp.

2. Sarma B. 1990. Hidrometrija, hidroloģija un noteces regulēšana. Rīga: Zvaigzne, 189 lpp.

3. Šķiņķis C., 1992. Hidromeliorācijas ietekme uz dabu. Rīga: Zinātne, 299 lpp.

4. Zīverts A. 1995. Ievads hidroloģijā. Mācību līdzeklis. Jelgava: LLU, 97 lpp.5. Ward R. C., Robinson M., 1990. Principles of Hydrology. McGraw-Hil

Publishing Company, 365 pp.6. Авакян А. Б., Салтанкин В. П., Шарапов В. А., 1987. Водохранилища.

Москва: Мысль, стр. 62-64.7. Государственный водный кадастр, 1987. Многолетние данные о режиме

и ресурсах поверхносных вод суши. Том Х. Латвийская ССР. Ленинград, Гидрометеоиздат, стр. 23-244.

8. Äàâûäîâ Ë.Ä., Äìèòðèåâà À.À., Êîíêèíà Í.Ã., 1973. Îáùàÿ ãèäðîëîãèÿ. -Ë., Ãèäðîìåòåîèçäàò. - 312 ñ.

9. Методы изучения гидрологического режима водных объектов. (ред. О. Н. Потапова. Ленинград: Гидрометеоиздат. 391 стр.

INTERNET resursi:http://www.lmnoeng.comhttp://www.nationalgeographic.comhttp://www.noaa.govhttp://www.si.eduhttp://seawifs.gsfc.nasa.gov/ocean-planet.htmlhttp://marine.usgs.gov


Kursa nosaukums: LĪDZSVARA UN ENERĢIJAS PARĀDĪBAS DABĀ

74

http://marine.usgs.gov/


http://www.si.edu/



http://www.lmnoeng.com/

5.pielikums

STUDIJU KURSA APRAKSTSKursu vada: Dr.Phys., asoc. prof. Antonijs Salītis, Dr.Phys., prof. Klauss BartelsTelefons: 6413786e-pasts: [email protected]

Studiju programma:



Zināšanas fizikā vidusskolas skolas kursa apjomā

Kursa adresāts: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” 2. studiju gada studentiAkadēmiskās bakalaura studiju programmas “Bioloģija” 2. studiju gada studenti


vielas izpratne, ieskaitītas semināru laikā iztirzātās tēmas (16 st.) un rakstiski kontroldarbi: 1.uzdevumi par līdzsvara tēmu, 2. uzdevumi par enerģijas tēmu.


Ir paredzēti 2 rakstiski kontroldarbi.


Pārrunas ar docētāju par kursa laikā apgūtajiem jautājumiem (jautājumi par kuriem paredzētas pārrunas studējošajiem tiek sniegti semestra sākumā)

Kursa mērķis: Veidot studējošajos izpratni par līdzsvaru un līdzsvarotiem procesiem dažādās dabas norisēs. Atklāt enerģijas saglabāšanās un tās pārvēršanās likumsakarības dažādās dabas parādībās un procesos.

Kursa uzdevumi: 1. Dot jēdzienu “līdzsvars” un “līdzsvaroti procesi” vispārinātu definīciju.2. Noskaidrot statiskā un dinamiskā līdzsvara būtiskākās pazīmes.3. Iepazīstināt ar vispārīgajām regulācijas procesu likumsakarībām, kuras nodrošina līdzsvara saglabāšanos dabiskajās un mākslīgajās sistēmās.4. Dod paplašinātu enerģijas jēdziena skaidrojumu.5. Iepazīstināt ar enerģijas saglabāšanās likumu un tā izpausmi dažādos procesos.6. Sniegt ieskatu mūsdienu vides problēmās, kas saistītas ar enerģijas izmantošanu.

Kursa saturs: 1. tēma. Jēdzieni “līdzsvars” un “līdzsvaroti procesi”. Statiskais un dinamiskais līdzsvars, to piemēri dabā. Atklātu, dabisku dinamisku līdzsvarotu sistēmu ilgstošas pastāvēšanas fizikālie priekšnoteikumi

2. tēma. Līdzsvara un līdzsvaroto procesu loma dažādās ekosistēmās.

75


5.pielikumsEkosistēmu stabilitātes un ilgtspējīgas attīstības fizikālie priekšnoteikumi.

3. tēma. Regulācijas procesi, kuri nodrošina ilgstošu dinamisku līdzsvaru dabiskajās sistēmās. Atgriezeniskās saites mehānismi. Pašregulācija.

4. tēma. Enerģijas saglabāšanās un enerģijas pārvēršanās loma ilgstoša līdzsvara saglabāšanā. Entropijas pieaugums, tā loma līdzsvara saglabāšanā.

5. tēma. Visi iespējamie enerģijas veidi, ar kuriem satopamies dabiskajās un mākslīgi veidotajās sistēmās. Enerģijas patēriņa pieaugums uz vienu planētas iedzīvotāju, pieauguma patēriņa sekas.

6. tēma. Procesi, kas izjauc dabisko līdzsvaru un būtiski pasliktina vides kvalitāti. Šo procesu un mehānismu analīze fizikālā aspektā.

Literatūra: 1. Jansons L., Zambrāns A., Badūns A, Ģinters M., Jansone A. Fizikas praktikums -R.: Zvaigzne, 1979.

2. Eckschlager. Fehler bei Chemisehen Analysen. Leipzig: Akademische Verlagsgesellschaft, 1965

3. Laboratory Manual in Physical Geology. Third edition. Edit. By Richard M.Busch. - NY: Macmillan Publishing Company, 1993. 100 - 134.

4. Romanovskis T. Skaitļotājs darbā, mācībās, spēlēs. -R.: Zvaigzne, 1982.5. Кунце Х.И. Методы физических измерений. -М.: Мир, 1989.6. Рачинский Ф.Ю., Рачинская М.Ф. Техника лабораторных работ. -Л.:

Химия, 1982.7. Fundamentals of Physics.Fifth edition. Edit by Jahn Wiley & Sons, INC.

1997.8. Physics for Scientists and Engineers. Third edition. Edit by Raymond A.

Serway James Madison University, 1992.


76

5.pielikumsKursa nosaukums: DABAS AIZSARDZĪBA


Studiju programma:



Sekmīgi apgūti vispārīgās ekoloģijas, fiziskās ģeogrāfijas pamatu un ievada vides zinātnē kursi


Ieskaitīti kontroldarbi, sekmīga piedalīšanās semināros


3 kontroldarbi


mutisks eksāmens

Kursa mērķis: Radīt zinātniski pamatotu izpratni par mūsdienu dabas aizsardzības problēmām un to risināšanas iespējām.

Kursa uzdevumi: 1) Apskatīt vides un tās komponentu racionālas un ilgtspējīgas izmantošanas stratēģijas.

2) Apgūt zināšanas par ūdens, gaisa un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un atjaunošanu.

3) Sniegt priekšstatu par vides likumdošanas principiem Latvijā un citās valstīs, kā arī par starptautiskās sadarbības formām dabas aizsardzības jomā un to efektivitāti.

Kursa saturs: Dabas aizsardzības mūsdienu problēmas.Dabas resursi, to klasifikācija, izmantošanas īpatnības un aizsardzība.Atmosfēras piesārņojums un aizsardzība.Hidrosfēras piesārņojums un aizsardzība.Litosfēras piesārņojums un aizsardzība.Biosfēras piesārņojums, degradācija un aizsardzība. Bioloģisko resursu ekspluatācijas modeļi.Bioloģiskās daudzveidības novērtēšanas kritēriji.

77


5.pielikumsSalu ekoloģijas principu izmantošana dabas aizsardzībā.Ilgtspējīgas attīstības koncepcija un ekoloģiskais pēdas nospiedums.Aizsargājamo dabas objektu un teritoriju veidi. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju projektēšanas un pārvaldes principi.Ekoloģisko tiesību pamatprincipi. Latvijas dabas vides kvalitātes saglabāšanas un tiesiskas aizsardzības uzdevumi mūsdienās.Starptautiskās organizācijas un sadarbības formas dabas aizsardzības jomā.Vides aizsardzības programma un ekoloģiskās likumdošanas prognozēšana.

Literatūra: Dabas aizsardzība / J.Danilāna redakcijā. - R.: Zinātne, 1983.Dabas aizsardzības normatīvo aktu apkopojums./ VARAM, R.: Ievanda, 1998. - 40 lpp.Liepa I., Mauriņš A., Vimba E. / Ekoloģija un dabas aizsardzība.// R.: Zvaigzne, 1991. - 301 lpp. Mihaneks G., Blumberga U. / Vides aizsardzības likumdošanas sistēma Latvijā.// VARAM, R.: 1998.- 137 lpp.Red Data Book of the Baltic Region. Editors Torleif Ingelog, Roger Andersson, Martin Tjernberg. Uppsala, Riga , 1993., p.97.Steigens A. / Nākotne sākas šodien. // R.: Nordik, 1999. – 222 lpp.Strautmanis J. / Daba. Morāle. Likums. // R.: Avots, 1983Strautmanis J. / Ekoloģisko tiesību pamati. Dabasvides tiesiskā aizsardzība.// R.: Zvaigzne ABC, 1999, - 222 lpp.Vakerneidžels M., Rīss V. / Mūsu ekoloģiskais pēdas nospiedums. // R.: Norden AB, 2000. – 193 lpp.Биология охраны природы. / Под ред. Сулея М. и Уилкокса Б., М.: Мир, 1983. - 430с. Миланова А., Рябчиков А. / Использование природных ресурсов и охрана проды.// М.: Высшая школа, 1986.

INTERNET resursi:http://www.latvijasdaba.lv http://www.gnp.lvhttp://www.biosfera.lvhttp://www.kemeri.vdc.lvhttp://www.teici.lv http://www.varam.gov.lv/vad/Latviski/Teritorijas.html http://www.varam.gov.lv/vad/Latviski/Teritorijas/DabasPieminekli.html

MULTIMEDIJU resursi:RAMAS® EcoLab: Applied Ecology Laboratory ver. 2.0


Kursa nosaukums: AINAVU ZINĀTNE


78

http://www.varam.gov.lv/vad/Latviski/Teritorijas/DabasPieminekli.html

http://www.varam.gov.lv/vad/Latviski/Teritorijas.html

http://www.teici.lv/

http://www.kemeri.vdc.lv/

http://www.biosfera.lv/

http://www.gnp.lv/

http://www.latvijasdaba.lv/

5.pielikumsKursu vada: M.vid.zin., asist. Ivars MatisovsTelefons:e-pasts: [email protected]

Studiju programma:


Kursa apjoms: kredītpunkti: 3 kontaktstundas: 48Kursa struktūra: 32 st. 16 st. - st. - st. - st.(kontaktstundās) lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba formasKursa adresāts: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” 2. studiju gada studentiPriekšnosacījumi kursa apgūšanai:

Sekmīgi apgūti studiju kursi “Fiziskās ģeogrāfijas pamati”, “Cilvēka ģeogrāfijas pamati”


Ieskaitīti kontroldarbi un laboratorijas darbi, nokārtoti kolokviji




rakstisks eksāmens

Kursa mērķis: Nodrošināt studentu patstāvīgo studiju darbu un radīt apstākļus studentu zinātniski profesionālajai izaugsmei ainavu zinātnes satura teorētiskajos un praktiskajos jautājumos, kā arī laboratorijas darbu laikā attīstīt un nostiprināt zinātniskā darba prasmes un iemaņas.

Kursa uzdevumi: 1) paplašināt un padziļināt teorētiskās zināšanas par ainavu zinātni un ainavu ekoloģiju;

2) radīt izpratni par ģeogrāfisko ainavu aizsardzības un veidošanas nepieciešamību;

3) apgūt sākotnējās praktiskās iemaņas ainavu plānošanā, dizainā, ainavu kopšanā un atveseļošanā.

4) iepazīt Latvijas un pārējās pasaules ainavu daudzveidību;5) praktiski apgūt ainavu un ainavvienību analīzes un pētījumu metodes.

Kursa saturs: 1. Ainavas jēdziena saturs, izpratne un definīcijas. Ainavas ģeogrāfiskie, ekonomiskie, vizuāli estētiskie un kultūrvēsturiskie aspekti.

2. Ainavu zinātnes un ģeogrāfisko ainavu mācības vēsturiskā attīstība. Ainavu zinātnes veidotāji, pamatidejas un darba jomas.

3. Ģeogrāfiskā ainava un ģeogrāfiskais ainavapvalks. Dabas teritoriālais komplekss, ģeosistēma un ainava.

4. Cilvēka uztvere un ainava. Ainavas iekšējais veidols. Ainavas uztveres

79


5.pielikumsveidi. Ainava kā realitāte un kā priekšstats.

5. Ainavu klasifikācijas pieejas- teritoriālā un tipoloģiskā. Lokālā līmeņa ģeogrāfiskās ainavas. Ģeogrāfisko ainavu taksonomija.

6. Ainavu funkcionālie tipi un to veidošanās likumsakarības. Funkcionālās ainavu telpas kā iepriekšējo attīstības procesu rezultāts un turpmākās attīstības ietekmētājas.

7. Ainavu zinātne un ekoloģija. Atsevišķu zinātnieku un ainavzinātņu skolu devums ainavekoloģijas attīstībā.

8. Ainavas struktūra un funkcionēšana. Ainavu dinamika un stabilitāte.9. Latvijas reljefa lielformas un lielainavas. Reģionālās īpatnības ainavu

uzbūvē un attīstībā. Latvijas ainavu attīstības vēsture.10. Ainavu plānošana un aizsardzība. Eiropas valstu politika ainavu plānošanā

un aizsardzībā. Eiropas telpiskās attīstības perspektīva un institūciju politika. Eiropas Ainavu konvencija.

11. Ainavu inventarizācija un klasificēšana. Ainavu inventarizācijas un plānošanas dalībnieki. Ainavu aprakstīšana un tās faktori. Ainavu kartēšana. Ainavu ekoloģiskais un vizuālais novērtējums.

12. Apdzīvotās vietas situācija ainavā. Situatīvā struktūra. Apmetnes savietojums ainavā un ģeokompleksā situācija. Funkcionālais oreols un apzeme.

Literatūra: 1. Ainavu aizsardzība. Nozares pārskats rajona plānojuma izstrādei.- Rīga: VARAM, Jumava, 2000.- 91 lpp.

2. Bells S., Nikodemus O. Rokasgrāmata meža ainavas plānošanai un dizainam.- R.: Valsts Meža dienests, 2000.- 75 lpp.

3. Bunkše E.V. Sirēnu balsis: ģeogrāfija kā cilvēcīga erudīcija. – R.: Norden AB, 2000.- 205 lpp.

4. Dienvidsēlijas ainavas. Ainavu inventarizācija, apsaimniekošana un aizsardzība.- R.: VARAM, 1996.- 130 lpp.

5. Enciklopēdija "Latvijas daba". 1. sēj. -R.: Latvijas Enciklopēdija, 1994. 82. - 88.lpp.6. Fellmann J., Getis A., Getis J. Human Geography (Landscapes of Human Activities). -

Wm.C.Brown Publishers, 1990, 482 p.7. Forman R.T.T., Gordon M. Landscape Ecology// 1986.8. Landscape Ecology In Theory And Practice. Pattern and Process. Authors: Monica

G.Turner, Robert H. Gardner, Robert V. O’Neill. – New York: Springer-Verlag, 2001.- 404 pp.

9. Learning Landscape Ecology. A Practical Guide To Concepts And Techniques. Authors : Sarah E. Gergel, Monica G. Turner.- New York: Springer-Verlag, 2002.- 316 pp.

10. Latvijas PSR ģeogrāfija. 2. papild. izd. -R., Zinātne, 1975. - 671 lpp.11. Liepa I., Mauriņš A., Vimba E. Ekoloģija un dabas aizsardzība. -R.: Zvaigzne, 1991.-

68. – 90.lpp.12. Melluma A., Leinerte M. Ainava un cilvēks. -R.: Avots, 1992. - 176 lpp.13. Nikodemus O. Ainavu plānošana, apsaimniekošana un aizsardzība lauku pašvaldībās.-

R.: VARAM, 2001.- 18 lpp.14. Priedītis N. Latvijas mežs- daba un daudzveidība.-R.: WWF, 1999.- 209 lpp.15. Račinska I. Rokasgrāmata īpaši aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plānu

izstrādātājiem.- Rīga: Ulma, 2002.- 96 lpp.16. Ramans K. Latvijas daba un ainavas. -R.: Liesma, 1967. 17. Seamus W.Filor. The Process of Landscape Design. -NY.: McGraw-Hill, Inc., 192. -

160 p.18. Strods H. Latvijas lauksaimniecības vēsture. -R.: 1992.19. Šteins V. Lietišķā apdzīvoto vietu ainavu ģeogrāfija.- Rīga: LVU, 1986.- 76 lpp.20. Ziemeļeiropas daba. Dabas daudzveidība mainīgajā vidē. Redaktori : E.-L.Hallanaro,

M. Pylvanainen, V. Spuņģis. – Kopenhāgena: Ziemeļu Ministru padome, 2001. – 350 lpp.

21. Исаченко А.Г., Шляпников А.А. Ландшафты (из серии “Природа мира”). -М.:

80

5.pielikumsМысль, 1989. -506 с.

22. Меллума А. Особо охраняемые природные обьекты на староосвонных территориях (на примере Латвийской ССР). -Р.: Зинатне, 1988. -224 с.

23. Чупахин В.М. Основы ланлшафтоведения. -М.: Агропромиздат, 1987. -168 с.

Daugavpils UniversitāteDabaszinātņu un Matemātikas fakultāteBioloģijaskatedra

Kursa nosaukums: HIDROEKOLOĢIJA

81


Kursu vada: Dr.biol., profesors Artūrs ŠkuteTelefons: 9445450e-pasts: [email protected]

Studiju programma:



Sekmīgi apgūts vispārīgās ekoloģijas kurss


sekmīga piedalīšanās semināru nodarbībās (8 st.), ieskaitīti laboratorijas darbi (8 st.) un 3 kontroldarbi


3 kontroldarbi


rakstisks eksāmens

Kursa mērķis: Radīt izpratni par ūdens vidi un organismiem, kas to apdzīvo.Kursa uzdevumi: Dot priekšstatu par ūdenstilpēs un ūdenstecēs noritošajiem ekoloģiskajiem

procesiem. Radīt priekšstatu par ūdenstilpju bioloģisko produktivitāti. Dot priekšstatu par ūdens ekosistēmu dinamiku un ūdens resursu apsaimniekošanas principiem.

Kursa saturs: Latvijas ūdens resursi. Latvijas iekšējo ūdeņu biotopi.Ūdens ekosistēmu struktūra. Ūdens ekosistēmu bioloģiskā daudzveidība.Ūdens fizikāli – ķīmiskās īpašības, kas nosaka hidrobiontu eksistenci.Biogēno elementu aprite ūdens vidē.Gaismas loma ūdens ekosistēmās.Enerģijas plūsma ūdens ekosistēmās, primārā produkcija.Hidrobiontu savstarpējo attiecību raksturojums.Vīrusi, baktērijas un sēnes ūdens vidē.

82


5.pielikumsFitoplanktona un zooplanktona raksturojums.Ūdens makrofītu, makrozoobentosa un ihtiofaunas raksturojums.Upe kā dzīves telpa. Saprobitāte un tās analīze. Upju tipoloģiskā klasifikācija. Ezers kā dzīves telpa. Ezeru fizikālā un ķīmiskā noslāņošanās. Ezeru tipoloģiskā klasifikācija. Ezeru zivsaimnieciskā klasifikācija un tās pielietošana.Mitraiņu fizioģeogrāfiskais un bioloģiskais raksturojums.Ūdeņu trofiskā klasifikācija. Eitrofikācijas pazīmes un kritēriji.Ūdeņu piesārņojums un biodegradācija.Lietišķā limnoloģija, ūdens resursu apsaimniekošana.

Literatūra: Cimdiņš P. 2001. Limnoekoloģija. – Rīga: LU. – 159 lpp.Daija G. 1991. Ūdenstilpju ekoloģija. Rīga.Dodds K.W. 2002. Freshwater Ecology: Concepts and Environmental Applications. – Academic Press.– 569 p.Horne A.J., Goldman C.R. 1994. Limnology. International editions, McGrraw-Hill Inc., 1-890Kalff J. 2002. Limnology: Inland water ecosystems. - Prentice-Hall.– 592 p.Moss B. Ecology of fresh waters, 1980, Blackwell scientific publications, 1-365

INTERNET resursi:http://www.ezeri.lv http://www.limnology.lv

MULTIMEDIJU resursi:Microsoft CD-ROM: Microsoft Encarta Encyclopedia 99


Kursa nosaukums: BALTIJAS JŪRAS DABAS APSTĀKĻI UN TĀS AIZSARDZĪBA

STUDIJU KURSA APRAKSTS83

http://www.limnology.lv/

http://www.ezeri.lv/

5.pielikums

Kursu vada: Maģ.ģeogr., lekt. Juris SomsTelefons: 9295432e-pasts: [email protected]

Studiju programma:



Sekmīgi apgūti studiju kursi “Vispārīgā ekoloģija”, “Vispārīgā ģeoloģija”, “Fiziskās ģeogrāfijas pamati”


Ieskaitīti kontroldarbi un praktiskie darbi (8 st.), sekmīga piedalīšanās semināru nodarbībās (8 st.)


2 kontroldarbi


rakstisks eksāmens

Kursa mērķis: Nodrošināt patstāvīgo studiju darbu par Baltijas jūras un tās sateces baseina dabas apstākļiem; par jūras vides ekoloģiskajām problēmām un tās attīstības tendencēm, ka arī par reģionālajiem līgumiem, projektiem un pasākumiem, kas vērsti uz vides aizsardzību Baltijas jūrā

Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt ar Baltijas jūras fiziski ģeogrāfiskajiem apstākļiem un reģiona ģeoloģiskās attīstības vēsturi; 2) sniegt ieskatu Baltijas jūras sateces baseina valstu ekonomiskajā ģeogrāfijā, šo valstu ietekmi uz jūras un sateces baseina vides stāvokli; 3) sniegt informāciju par reģionālajiem līgumiem, projektiem un pasākumiem Baltijas jūras reģiona vides aizsardzības nodrošināšanai un kontrolei.

Kursa saturs: 1. tēma. Baltijas jūras ģeoloģiskās attīstības vēsture, sateces baseina raksturojums. Reģiona ģeoloģiskās attīstības nākotnes scenāriji.

2. tēma. Baltijas jūras hidrogrāfija, ūdens masu bilance un fiziski-ģeogrāfiskie apstākļi.

3. tēma. Baltijas jūras bioloģiskās daudzveidības raksturojums, tās salīdzinošs vērtējums ar citu Atlantijas okeāna un pasaules okeāna jūru biodaudzveidību. Atšķirību pamatcēloņi.

4. tēma. Baltijas jūras piekrastes un marīnās ekosistēmas, to bioloģiskās vērtības.

5. tēma. Baltijas jūras sateces baseina valstu sociāli-ekonomiskais raksturojums, šo valstu ietekme uz Baltija jūras vidi.

6. tēma. Aktuālās Baltijas jūras vides un ekoloģiskās problēmas, to celoņi un sekas.

7. tēma. Ilgtspējīgas attīstības iespējas Baltijas jūras reģionā (AGENDA 21).8. tēma. Baltijas jūras reģiona starptautiskie līgumi, projekti un pasākumi

Baltijas jūras reģiona vides aizsardzības nodrošināšanai un kontrolei.

Literatūra: 1. Emsis I., Melluma A. 1996. Rīgas jūras līča aizsargjoslas izmantošana un aizsardzība.” Rīga, LatZTIZP, 170 lpp.

2. Baltijas jūra. Latvijas piekraste un Rīgas jūras līcis// Latvijas Padomju enciklopēdija 52 sējums. Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1984., 58 –

84


5.pielikums64 lpp.

3. Virdheims A. 1993. Kas notiek ar Baltijas jūru? Rīga, “Vide”, 95 lpp.4. Latvijas daba. 1. sējums, Rīga, Latvijas enciklopēdija 1994., 113 – 125 lpp.5. Kautsky L. 1991. Life in the Baltic Sea. Stockholm University, 36 pp.6. Håkanson L. 1991. Geography of the Baltic Sea Uppsala University, 35 pp.7. Forsberg C. 1991. Eutrophication of the Baltic Sea Uppsala University, 31

pp.8. Large Scale Environmental Effects and Ecological Processes in the Baltic

Sea. Swedish Environmental Protection Agency, 1990, 225 pp.9. Bernes C., 1993. The Nordic Enviroment - Present State, Trends and threats. Nord, 12,

212 pp.

INTERNET resursi:http://boing.fimr.fi/index.html http://www.helcom.fihttp://www.ee/baltic21http://www.cbss.sthttp://www.ku.lt/nemo/mainnemo.htmhttp://www.bef.lvhttp://www.baltic.vtt.fi/demo_index.htmhttp://beids.tec-hh.net/frames.htmlhttp://www.b-s-p.orghttp://www.balticuniv.uu.se http://earthobservatory.nasa.govhttp://www.vasab.org.plhttp://www.ccb.se


Kursa nosaukums: VIDES PIESĀRŅOJUMA ANALĪZES METODES

STUDIJU KURSA APRAKSTSKursu vada: M. chem., asist. Sergejs Osipovs Telefons: 5428401e-pasts: [email protected]

Studiju programma:



stabilas zināšanas ķīmijā

Kursa adresāts: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” 3 . studiju gada studentiPrasības kredīta ieskaitīti laboratorijas darbi, semināri un kontroldarbi

85


http://www.ccb.se/

http://www.vasab.org.pl/

http://earthobservatory.nasa.gov/


http://www.b-s-p.org/

http://beids.tec-hh.net/frames.html

http://www.baltic.vtt.fi/demo_index.htm

http://www.bef.lv/

http://www.ku.lt/nemo/mainnemo.htm

http://www.cbss.st/


http://www.helcom.fi/

http://boing.fimr.fi/index.html

5.pielikumsiegūšanai:Pārbaudījumi semestra laikā:

2 kontroldarbi


rakstisks eksāmens

Kursa mērķis: Nodrošināt patstāvīgo studiju darbu par vides piesārņojuma līmeņiem un tā analīzes iespējām un metodēm. Attīstīt studentiem praktiskas iemaņas, veicot piesārņojošo vielu kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes.

Kursa uzdevumi: 1) iepazīties ar nozīmīgākajām analīzes metodēm un to īstenošanas principiem; 2) iepazīties ar gaisa, ūdens vidi piesārņojošo vielu analīzes metodēm; 3) iepazīties ar kvalitātes nodrošināšanas sistēmu sertificētā laboratorijā; 4) iepazīties ar vides paraugu ievākšanas metodēm; 5) apgūt analītisko rezultātu apstrādes un izvērtējuma metodes.

Kursa saturs: 1.tēma. Vides piesārņojuma analīzes vēsture. Nozīmīgākās analīzes metodes: gravimetrija, tilpuma analīzes metodes, elektroķīmiskās analīzes metodes, spektrofotometriskās analīzes metodes, hromatogrāfija. Speciālās analīzes metodes.2.tēma. Nozīmīgākās vidi piesārņojošās vielas un to īpašības. Parauga ievākšanas vietas izvēle atkarībā no vides faktoriem. Parauga ievākšanas principi. Parauga reprezentatīvums. 3.tēma. Kvalitātes nodrošinājuma un kontroles sistēma laboratorijās. References paraugi. Kvalitātes vadības sistēma. Laboratorijas akreditācija.4.tēma. Nozīmīgākās vidi piesārņojošās vielas un to analīzes metodes. Gaisa piesārņojums: sēra, slāpekļa oksīdi, ozons, putekļi, organiskās vielas, metāli, mikroorganismi un to analīzes metodes5.tēma. Nozīmīgākās ūdeņus piesārņojošās vielas un to analīzes metodes. Ūdens sastāva pamatingredienti, biogēnie elementi, metāli, hlororganiskās vielas, organiskās vielas, mikroorganismi. Ūdens kvalitātes bioloģiskās analīzes metodes.6.tēma. Augsnes (sadzīves atkritumu, aktīvo dūņu, nogulumu) nozīmīgākās piesārņojošās vielas un to analīzes metodes. 7.tēma. Analītisko rezultātu apstrādes un izvērtējuma metodes.

Literatūra: 1. Kļaviņš M. 1996. Vides ķīmija. Piesārņojošās vielas vidē un to aprite. Rīga: LU. 2. Manahan S. 1993. Fundamentals of environmental chemistry, Boca Raton:

Lewis Publ. 3. Alloway B.J., Ayres D. 1993. Chemical principles and environmental

pollution, London: Blackie Academic.4. Handbook of environmental chemistry / Ed. O.Hutzinger/ vol 1 - 24 (1980 -

1994), Berlin: Springer Verlag.5. Springer N.Y. 1999. Principles of environmental analysis.

86

5.pielikums


Kursa nosaukums: EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA

STUDIJU KURSA APRAKSTSKursu vada: Maģ.ģeogr., lekt. Santa RutkovskaTelefons: 9408406e-pasts: [email protected]

Studiju programma:



Sekmīgi apgūti studiju kursi “Cilvēka ģeogrāfija” un “Pasaules reģionālā ģeogrāfija”


Ieskaitīti praktiskie un semināra darbi (16 st.), sekmīgi nokārtoti kontroldarbi


4 kontroldarbi



Kursa mērķis: Nodrošināt akadēmiskajā bakalaura studiju programmā “Vides zinātne” imatrikulēto studentu patstāvīgo studiju darbu par ekonomiskās ģeogrāfijas saturu un izpētes virzieniem; parādīt atsevišķu ekonomiskās ģeogrāfijas nozaru galvenos jēdzienus un likumsakarības, kā arī izpausmes īpatnības dažādos pasaules reģionos.

Kursa uzdevums 1. Apgūt ekonomiskajā ģeogrāfijā lietotos jēdzienus un terminus; 2. Izprast galvenās pasaules saimniecības un nozaru izvietojuma likumsakarības

un ietekmējošos faktorus; 3. Iepazīties ar jaunākajām tendencēm pasaules saimniecības primārajā,

87


5.pielikumssekundārajā un terciārajā sektoros.

Kursa saturs: 1. Ievads ekonomiskajā ģeogrāfijā. Valstu klasifikācija pēc ekonomiskās attīstības līmeņa. Citi valstu klasifikācijas veidi.

2. Pasaules saimniecības veidošanās. Mūsdienu pasaules saimniecības organizēšanas pamatprincipi, starptautiskā darba dalīšana.

3. Pasaules sociāli – ekonomiskās attīstības nākotnes tendences. 4. Pasaules saimniecības struktūra. Pasaules saimniecības nozaru ģeogrāfija.

Primārais, sekundārais, terciārais saimniecības sektori5. Dažāda tipa valstu saimniecību struktūru īpatnības.

Literatūra: 1. American economy, 1991. United States Information agency. – 212 pp.2. American government, 1989. United States Information agency. – 124 pp.3. American History., 1994. United States Information Agency.- 407 pp.

4. De Blij H. J., Muller P.O., 1992. Geography. Regions and Concepts. New York, John Wiley & Sons.

5. De Blij H.J., Murphy A.B., 1998. Human Geography. Culture, society, and space. New York, John Wiley & Sons, Inc. 508pp.

6. Fellman J., Getis A., Getis J., 1990. Human Geography. Ladscapes of Human geography . USA , Wm. C. Brown Publishers. 482pp.

7. Ķīnas republika Taivana.,1994. -Rīga:Minerva.160 lpp.8. Melbārde Z., Kļaviņš J., 1994. Eiropa . Rīga, Mācību grāmata. 81 lpp.9. Pasaules ekonomiskā un sociālā ģeogrāfija vidusskolai., 1995. -Rīga:

Zvaigzne ABC. 322 lpp. – 7 grāmatas10. Pasaules ekonomiskā un sociālā ģeogrāfija ( pielikums mācību

grāmatai ).,1997. -Rīga: Zvaigzne ABC. 40 lpp.11. Paxton J., 1989. The statesman’s year-book. Statistical and historical annual

of the states of the world for the year 1989 – 1990. 126th edition. London, Macmillan reference books. 1692 pp.

12. Pulsipher Lydia Mihelič., 1999. World regional Geography. New York, W.H.Freeman and Company. 546 pp.

13. Statistical handbook of Japan 1998. Tokyo, Yocho – machi Shinjuku – ku . – 166 pp.

14. The Republic of China Yearbook 1995. Republic of China, Government information office.890 pp.

15. Waugh D., 2002.Geography. An Integrated Approach. Third edition. Nelson Thornes, 656 pp.

16. Алисов Н.В., Хорев Б.С. 2001. Экономическая и социальная география мира (общий обзор) Москва, Гардарики. 703 стр.

17. Бунакова Т.М., Родионова И.А.,1998. Экономическая география. Москва, Моксоковский лицей. 663 стр.

18. Бунакова Т.М., Родионова И.А.,1997. Экономическая география стран СНГ и Балтии. Москва, Моксоковский лицей. 58 стр.

19. Латинская Америка (справочник).,1990. Mосква, Издательство политической литературы. 396 стр.

20. Максаковский В.П,1993. Економическая и социальная география мира. Mосква, Просвещение. 286 стр 2 gab/

88

5.pielikums21. Максаковский В.П., 1995. Географическая картина мира. Часть I.

Ярославль, Верхне - Волжское книжное издательсво. 318 стр.22. Максаковский В.П., 1995. Географическая картина мира. Часть II..

Ярославль, Верхне - Волжское книжное издательсво. 558 стр.23. Страны и народы. Зарубежная Азия. Восточная и Центральная Азия.,

1982. Москва, Мысль.- 285 стр.24. Страны и народы. Зарубежная Европа. Западная Европа., 1979. Москва,

Мысль. 380 стр.

25. Страны и народы. Америка. Общий обзор. Северная Америка., 1980. – Москва: Мысль.- 301 стр.

26. Страны и народы.Америка. Южная Америка., 1983. - Москва: Мысль.- 285 стр.

27. Страны и народы.Америка. Общий обзор Латинской Америки. Средняя Америка., 1981. Москва: Мысль.- 335 стр.

28. Страны и народы. Африка. Восточная и южная Африка., 1981. Москва, Мысль. 270 стр.

29. Страны и народы. Африка. Западная и центральная Африка., 1979. Москва, Мысль. 300 стр.

INTERNET resursi:http://www.vak.lv http://www.nationalgeographic.comhttp://www.atlapedia.comhttp://www.infoplease.com/countries.htmlhttp://www.cia.gov/cia/publications/factbook/geos/lg.html#Econ

89

http://www.cia.gov/cia/publications/factbook/geos/lg.html#Econ

http://www.infoplease.com/countries.html



http://www.vak.lv/

5.pielikums


Kursa nosaukums: IEDZĪVOTĀJU UN APDZĪVOJUMA ĢEOGRĀFIJA

STUDIJU KURSA APRAKSTSKursu vada: Maģ.ģeogr., asist. Ivars MatisovsTelefons:e-pasts: [email protected]

Studiju programma:



Sekmīgi apgūts studiju kurss “Cilvēka ģeogrāfijas pamati”


Ieskaitīti praktiskie darbi un semināru nodarbības (16 st.), ieskaitīti kontroldarbi


2 kontroldarbi



Kursa mērķis: nodrošināt studentu patstāvīgo studiju darbu iedzīvotāju un apdzīvojuma ģeogrāfijā, kā arī radīt iespēju studentu zinātniski profesionālajai izaugsmei šajā jomā.

Kursa uzdevumi:

1. Radīt priekšstatu par pasaules iedzīvotāju skaitu un tā dinamiku dažādos cilvēces vēstures periodos, iedzīvotāju dabisko un mehānisko kustību, ataudzes procesus ietekmējošiem faktoriem, dzimumvecumstruktūru, zemeslodes apdzīvotību un urbanizācijas procesiem.

90


5.pielikums2. Sniegt informāciju par iedzīvotāju rasu sastāvu, etnisko un sociālo struktūru,

reliģiju ģeogrāfiju, kā arī demogrāfisko politiku.3. Veidot izpratni par cilvēka un cilvēces vietu dabā, pasaulē un Visumā, par

antropogēno procesu norises dažādiem aspektiem un par ekonomiskās un sociālās ģeogrāfijas likumsakarību izpausmēm zemeslodes iedzīvotāju ģeogrāfijā.

4. Dot iespēju iepazīt kartogrāfiskos, statistiskos un citus materiālus, kas raksturo iedzīvotājus, apgūt prasmi veikt dažādus demogrāfiskos aprēķinus, konstruēt grafiskos attēlus, analizēt iedzīvotāju struktūras diagrammas.

Kursa saturs: 1. Iedzīvotāju un apdzīvojuma ģeogrāfijas vieta ģeogrāfijas zinātņu sistēmā, tās saikne ar citām radniecīgajām sociālajām un humanitārajām zinātnēm.

2. Iedzīvotāju ģeogrāfijas pētījumu mērķi un uzdevumi, tās metodoloģija un pamatjēdzieni.

3. Pasaules iedzīvotāju skaits un tā dinamika4. Iedzīvotāju dabiskā kustība.5. Vidējais dzīves ilgums, tā reģionālās diferences, atšķirības starp

dzimumiem. 6. Demogrāfiskās pārejas teorija. Iedzīvotāju ataudze un tās tipi. Ataudzes

procesi un tos ietekmējošie faktori. Depopulācija. Demogrāfiskais sprādziens.7. Laulības procesi un to saikne ar iedzīvotāju dzimuma, vecuma un ģimenes

struktūru. Laulību tipi.8. Iedzīvotāju dzimumstruktūra, to raksturojošie rādītāji un noteicošie

faktori.9. Iedzīvotāju vecumstruktūra. Iedzīvotāju iedalījums vecuma grupās -

pirmsdarbaspējas, darbaspējas, pēcdarbaspējas. Dzimumvecumstruktūras piramīdu tipi.

10. Ģimenes sastāvs. Ģimene - sociāla institūcija, no kuras atkarīga iedzīvotāju fiziskā un sociālā ataudze.

11. Jēdziens- rase. Pasaules iedzīvotāju rasu sastāvs un to izplatība. Monocentriskā un policentriskā cilvēces izcelšanās koncepcijas. Rasisms un aparteīds.

12. Jēdziens- reliģija. Pasaules reliģijas, to izplatības reģioni.13. Etnosi, etnoģenēze un etniskie procesi. Etnosa tipi - cilts, tautības, tauta,

nācija.14. Iedzīvotāju izvietojums un mehāniskā kustība15. Apdzīvojuma veidi un sistēmas. Teritorijas apdzīvojuma karkass un

apdzīvojuma modeļi. 16. Urbanizācija un urbanizētā pasaule.17. Lauku apdzīvotās vietas - grupveida, izkliedētais apdzīvojums. Lauku

apdzīvoto vietu klasifikācija un tipoloģiju.Literatūra: 1. Blij H.J., Murphy A.B. Human Geography: Culture, Society and Space. Sixth

Edition.- N.Y.: John Wiley & Sons, Inc., 1999.- 508 p.

91

5.pielikums2. Brāzma G. Cilvēka daba: ieskats evolucionārā pieejā. – R.:Raka, 1998, 60 lpp.3. Family of Man. Peoples of the world, how and where they live. -NY.: Hamlyn

House, 1986.4. Gimbutiene M. Balti aizvēsturiskajos laikos. - R.: Zinātne, 194, 224 lpp.5. Human Geography (Landscapes of Human Activities). - Wm.C.Brown Publishers,

1990, 482 p.6. Jankevics J., Melbārde Z. Pasaules ģeogrāfija vidusskolai. – R.:Zvaigzna ABC,

2001, 280 lpp.7. Latvijas ģeogrāfijas atlants. – R.: Jāņa sēta, 2002, 40 lpp.8. Krūmiņš J. Iedzīvotāju mūža ilgums- tendences un palielināšanās problēmas. –

R.:Latvijas Universitāte, 1993, 192 lpp.9. Latvijas ģeogrâfijas hrestomātija. Iedzīvotāji. - R.: Zvaigzne, 1992, 246 lpp.10. Lenglija M.. Pasaules reliģijas.-R.: Zvaigzne ABC, 1997, 98 lpp.11. Lībieši. Rakstu krājums. Sast. Boiko K. - R.: Zinātne, 1994, 328 lpp.12. Megi A. Eiropas tautu hronika. - R.: Zvaigzne ABC, 1995, 190 lpp.13. Melbārde Z., Nikodemuss O., Rozīte M. Latvijas ģeogrāfija 9.klasei.- Rīga:

Zvaigzne ABC, 2003, 142 lpp.14. Mūrnieks I. Pasaules globālās problēmas. - R.: Zvaigzne,1992, 42 lpp.15. Pasaules ekonomiskā un sociālā ģeogrāfija vidusskolām. - R.: Zvaigzne ABC, 1995,

322 lpp.16. Pasaules ģeogrāfijas atlants. – Rīga: Apgāds Jāņa sēta, 2000, 120 lpp.17. Pulsipher L.M. World Regional Geography.- NY: W.H.Freeman and Company,

2000, 546 p. 18. Šteins V. Lietišķā apdzīvoto vietu ainavu ģeogrāfija.- Rīga: LVU, 1986.- 76 lpp.19. Turlajs J., Milliņš G. Latvijas apdzīvotās vietas. Klasifikācija, vērtēšanas kritēriji,

ciemu saraksts, kartes. – Rīga: Apgāds Jāņa sēta, 1998.- 272 lpp. 20. Zvidriņš P. Demogrāfija. - R.: Zvaigzne, 1989, 159 lpp.21. Zvidriņš P. Demogrāfija.- Rīga: LU, 2002.22. Zvidriņš P., Vanovska I. Latvieši: statistiski demogrāfisks portretējums.- R.: Zinātne,

1992, 165 lpp.23. Waugh D. Geography An Integrated Approach. Third Edition.- UK: Nelson Thornes,

2002.- 657 pp. 24. Алисов Н., Хорев Б. Экономическая и социальная география мира. – М.:

Гардарики, 2001.- 704 с.25. Гумилев Л.Н. Конец и вновь начало. Популярные лекции по народоведению.-

М.:Рольф, 2000, 384 с. 26. Гумилев Л.Н. Этносфера. История людей и история природы -М.: Экопрос,

1993, 544 с.27. Гумилев Л.Н. Этногенез и биосфера Земли. -М.: Мишель и Ко, 1994, 500 с.28. Итс Р.Ф. Введение в этнографию. -Л.: Изд. Лен.унив., 1991, 168 с.29. Кузнецов А. География. Население и хозяйство мира. – М.: Дрофа, 1997, 304 с. 30. Максаковский В. Географическая картина мира. – Ярославль: ВВКИ, 1995, 320

с. 31. Население мира. Демографический справочник. – М.: Мысль, 1989, 477 с.32. Штемпель Д. Население мира в 2000 году. – М.: Мысль, 1988, 206 с.33. Этнография. Под ред. Бромеля Ю.В. и Маркова Г.Е. -М.: Выс.школа, 1982, 320

с.34. Яковец Я. Глобализация и взаимодействие цивилизаций.- М.:Экономика, 2001,

320 с.

INTERNET resursi::http://www.latgale.lvhttp://www.csb.lvhttp://www.nationalgeographic.comhttp://www.atlapedia.comhttp://www.infoplease.com/countries.htmlhttp://www.lgg.ru

92

http://www.lgg.ru/




http://www.csb.lv/

http://www.latgale.lv/

5.pielikumshttp://feature.geography.wisc.edu

MULTIMEDIJU resursi:Microsoft CD-ROM: Microsoft Encarta Encyclopedia 1999.Microsoft CD-ROM: Microsoft Encarta World Atlas 1999.Dorling Kindersley CD-ROM: Eyewitness World Atlas 1995.Dorling Kindersley CD-ROM: Eyewitness World Atlas 1998.Dorling Kindersley DVD-ROM: Eyewitness World Atlas 1998.W.H.Freeman CD-ROM: World Regional Geography 2000.


Kursa nosaukums: LAUKSAIMNIECĪBAS EKOLOĢIJA

STUDIJU KURSA APRAKSTSKursu vada: Maģ.biol., asist . Jana PaidereTelefons: 6002593e-pasts: [email protected]

Studiju programma:



Vispārīgā bioloģija, Augsnes zinātne, Vispārīgā ekoloģija


Sekmīga piedalīšanās semināros


4 kontroldarbi



Kursa mērķis: Nodrošināt akadēmiskajā bakalaura studiju programmā “Vides zinātne” imatrikulēto studentu patstāvīgo studiju darbu par cilvēka un vides mijiedarbību lauksaimniecības ražošanas procesā, iepazīstināt ar līdzsvarotas jeb ilgtspējīgas lauksaimniecības principiem

93



5.pielikumsKursa uzdevumi: 1) iepazīstināt studējošos ar agroekoloģisko sistēmu tipoloģiju, šo sistēmu

struktūru un funkcionēšanu; 2) sniegt zināšanas par līdzsvarotas lauksaimniecības ekoloģiskajiem pamatprincipiem; 3) dot ieskatu par lauksaimniecības alternatīvo sistēmu vēsturisko attīstību, tās mērķiem, pamatvirzieniem un nakotnes perspektīvām.

Kursa saturs: 1. Agroekoloģijas jeb lauksaimniecības ekoloģijas pētījumu objekts, metodes, koncepcija. Dabas resursi un lauksaimnieciskās ražošanas potenciāls, resursu cikli.2. Lauksaimniecības ekosistēmas (agroekosistēmas), klasifikācija, struktūra, agroekosistēmu funkcionēšana. 3. Agroekosistēmu materiāli–enerģētiskais pamats: augsnes–biotiskais komplekss.4. Augu barības vielu un enerģijas aprite agroekosistēmās.5. Lauksaimniecības ietekme uz vidi, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.6. Lauksaimniecības alternatīvās sistēmas, to vēsturiskā attīstība, ekoloģiskā nozīme. Alternatīvo lauksaimniecības tehnoloģiju ieviešana – dabas vides, lauksaimniecības ražošanas kvalitātes rādītājs.7. Agroainavu optimizācija un noturīgu agroekosistēmu organizācija.8. Agroekoloģiskais monitorings

Literatūra: 1. Агроекология. 2000. М:Колос2. Baltijas reģiona ilgtspēja att.: Stens Bergstroms, Bengts Bodins, Gorans

Karlsons u.c. red. Pārtika un izejvielas : ilgstpējīga lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība. Rīga, 2001. 54 lpp.

3. Praktiskā bioloģiskā lauksaimniecība Latvijā. 2002. Rīga. Mc. Ābols4. Vidi aizsargājošā lauksaimniecība: l.k. /Juris Liepiņš; Latvijas

Lauksaimniecības universitāte. Laukkopības katedra.5. McNeely, Jeffrey A., 1944-Ecoagriculture : strategies to feed the world and

save biodiversity / Jeffrey A. McNeely and Sara J. Scherr; Future Harvest and IUCN (World Conservation Union). Washington [etc.]: Island Press, cop. 2003. XXVII, 323 p.

6. Bioloģiskā lauksaimniecība Līdzsvarota lauku attīstība praksē. 1997. S. Albertiņas priekšv. [B.v.(Latvija] Lauku Jaunievedumu centrs. 62. lpp.

INTERNET resursi:http://www.futureharvest.org/earth/common_ground_bio.shtml

94

http://www.futureharvest.org/earth/common_ground_bio.shtml

5.pielikumshttp://sdnp.delhi.nic.in/resources/agriculture/subresources/ecoagriculture.html


Kursa nosaukums: VIDES ĢEOGRĀFIJAS PAMATI

STUDIJU KURSA APRAKSTSKursu vada: Dr.h.ģeogr., prof. Aija Melluma Telefons: 9134075e-pasts:

Studiju programma:



zināšanas vispārējā fiziskā ģeogrāfijā un cilvēka ģeogrāfijā, vides zinātnes pamatos. Ģeogrāfisko likumsakarību izpratne.


Ieskaitīti praktiskie darbi 4 stundas, semināri 16 stundas.


nav


rakstisks eksāmens

Kursa mērķis: sniegt pamatzināšanas par vides jēdziena attīstību, vides pieejas veidošanos dažādās cilvēka dzīves darbības nozarēs, par vides ģeogrāfijas saturu, pamatprincipiem un nozīmi aktuālu tautas attīstības problēmu risināšanā.

Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt ar jēdziena “vide” satura attīstību, lietošanu dažādās zinātnes nozarēs; 2) sniegt priekšstatu par vides pieeju kā dabas un cilvēka ģeogrāfijas

95

http://sdnp.delhi.nic.in/resources/agriculture/subresources/ecoagriculture.html

5.pielikumssintēzes veidu 3) iepazīstināt ar vides pieejas priekšrocībām dažādu ģeogrāfisko problēmu risināšanā 4) sniegt pārskatu par vides tipiem, to dinamiku un ģeogrāfiju

Kursa saturs: 1. tēma. Vides jēdziena izmantošana dažādās zinātnes nozarēs.2. tēma. Vide kā attiecību sistēma.3. tēma. Vide kā fiziskā realitāte un procesu kopums.4. tēma. Vides dinamika, tās virzošie spēki. Līdzsvars un pretrunas.5. tēma. Mēroga nozīme vides ģeogrāfijā.6. tēma. Vide kā sociālā telpa.7. tēma. Vides tipi, to izvietojums, dinamika telplaikā.

Literatūra: 1. Strahler A., Strahler A. 1997. Physical Geography: Science and Systems of the Human Enviroment.-John Willey& Sons Inc. USA 640.

2. Purdon P.W., Anderson S.H. 1983. Enviromental Science. Managind the Enviroment Bull&Howell, USA.

3. Melluma A. 1990. Latvijas teritorijas antropogēnā noslodze. Rīga.4. Melluma A. Leinerte M. 1992. Ainava un cilvēks. Rīga.5. Zemes konferences Rīcības programma pārmaiņām. Agenda 21 un citas

Riodežainero vienošanās vienkāršās valodas versijā. (tulkots no angļu val.).1993.

6. Яницкий О.Н. 1988. Екологическая перспектива города. Москва.7. Окружающая среда. Споры о будущем. Москва.1983. 8. Наше общее будущее. Доклад международной комиссии по окружающей

среде по развитии (Tulkots no angļu val.). 1989.

96

5.pielikums


Kursa nosaukums: BALTIJAS JŪRAS REĢIONA ĢEOGRĀFIJA

STUDIJU KURSA APRAKSTSKursu vada: Maģ.ģeogr., lektore Santa RutkovskaTelefons: 9408406e-pasts: [email protected]

Studiju programma:



Sekmīgi apgūti studiju kursi “Cilvēka ģeogrāfijas pamati”, “Pasaules reģionālā ģeogrāfija”, “Baltijas jūras dabas apstākļi un tās aizsardzība”.


Vielas izpratne, lekcijas 48 stundas, semināri un praktiskie darbi 16 stundas.


2 kontroldarbi


Rakstisks eksāmens

Kursa mērķis: Sniegt pamatzināšanas par Baltijas jūras reģiona ģeogrāfisko stāvokli, dabas un vides apstākļiem, demogrāfisko procesu attīstības tendencēm, saimniecības struktūru un tās transformāciju.

Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt studentus ar Baltijas jūras reģiona veidošanās vēsturi un izmaiņām laika gaitā.; 2) atklāt ģeogrāfiskās likumsakarības resursu noteikšanā, izvērtēšanā un saimnieciskā apguvē; 3) parādīt reģiona valstu saimniecības struktūru, tās attīstības tendences.

97


5.pielikumsKursa saturs: 1. Ievads Baltijas jūras reģiona ģeogrāfijā. Reģiona vēsturiskā attīstība.

2. Baltoskandijas fizioģeogrāfiskais raksturojums3. Dabas resursu potenciāls reģionā un valstīs, to saimnieciskais izvērtējums un

perspektīvas.4. Baltijas jūras reģiona dabas kompleksi.5. Baltijas jūras reģiona ekoloģiskās problēmas.6. Vides apsaimniekošana un saglabāšana.7. Apdzīvojuma formēšanās Baltijas jūras reģionā..8. Reģiona administratīvi teritoriālā struktūra.9. Reģiona valstu demogrāfiskās tendences, vieta Eiropā un pasaulē.10. Primārais saimnieciskais sektors, tā nozīme pašapgādē un eksportā .11. Valstu rūpniecība. Vieta pasaules saimniecībā .12. Valstu aprūpes sfēra.13. Latvijas vieta reģionā.

Literatūra: 1. Bagerstams Bitte.,1992. Sadarbība starp Ziemeļvalstīm. Stokholma, Ziemeļvalstu Padome, Ziemeļu Ministru padome. 22 lpp.

2. Baltijas valstis un Ziemeļvalstis. Statistisko datu krājums. 1996. Rīga, Latvijas Republikas Valsts statistikas komiteja. 116 lpp.

3. Baltijas valstu vēsture. Mācību līdzeklis, 2000.Rīga, Zvaigzne ABC. – 222 lpp. 4. Balode I., Paiders J.,1994. Ziemeļeiropas valstu ekonomiskā ģeogrāfija. -Rīga:

Sabiedrība "Pētergailis". 224 lpp.5. Bernes Claes, 1993. The Nordic Environment present state, trends and threats.

Coppenhagen, Nord. 211 pp.6. Brice B., 1995. Igaunijas un Lietuvas ģeogrāfija. Rīga, ABC Zvaigzne, 136 lpp.7. Danmark. Regional Self-government, 1986. Copenhagen.- 90 pp.8. Druva-Druvaskalne I., 1996. Ziemeļvalstis. Rīga, Apgāds “Jāņa sēta”, 192 lpp.9. Fellmann J., Getis A., Getis J, 1990. Human Geography (Landscapes of Human

Activities). Dubuque, USA, Wm.C.Brown Publishers. 482 p.10.Gibbs W., Joshi R.,2000. Destination Norway 2000. Oslo, Horn Forlag AS. 163pp.11.Hallanaro E.-L., Pylvänäinen M., Spuņģis V., 2002. Ziemeļeiropas daba – dabas

daudzveidība mainīgajā vidē. Nord 2001:16, Ziemeļu Ministru padome, Kopenhāgena, 350 lpp.

12. Kampmann E., 1993. Denmark. Country of Fairytales. Narni-Terni: Plurigraf.- 96 pp.

13. Kidron M., Segal R. , 1995. The state of the World atlas. Hong Kong, Penguin Reference. – 160 p.

14. Pasaules reliģijas. 1994. Rīga, Zvaigzne ABC. 480 lpp.15.Pasaules zemes un tautas. Rīga: Zvaigzne, 1978.16. Pulsipher L.M., 2000. World regional geography. New York, W.H.Freeman and

Compan 546 p.17. Sadarbība starp Ziemeļvalstīm, 1992. Tulk. no zviedru val. Tokholma. – 22 lpp. –

16 gab.18. Zablovskis E., 2000. Ar auto un kājām. Zviedrija, Norvēģija, Somija. Rīga, Valters

un Rapa, 181 lpp.19. Zeterbergs S., 1999. Somija neatkarības gados. Tulk. no somu val. Rīga, Zvaigzne

ABC. – 182 lpp.20. Максаковский В.П,1993. Економическая и социальная география мира.

Mосква, Просвещение. 286 стр 21. Максаковский В.П., 1995. Географическая картина мира. Часть I. Ярославль,

Верхне - Волжское книжное издательсво. 318 стр.22. Холина В.Н.,1995. География человеческой деятельности. Москва,

Просвещение. 319 стр.23. Страны и народы. Зарубежная Европа. Общий обзор. Северная Европа., 1981.

Москва, Мысль. 268 стр.98

5.pielikums24. Страны и народы. Советский Союз. Прибалтика. Белоруссия. Украина.

Молдавия.,1984. Москва, Мысль. 349 стр.

INTERNET resursi:http://www.nationalgeographic.comhttp://www.atlapedia.comhttp://www.infoplease.com/countries.htmlhttp://www.norden.orghttp://www.varam.gov.lv


Kursa nosaukums: RAŽOŠANAS PROCESU VIDES KONTROLE

STUDIJU KURSA APRAKSTSKursu vada: Maģ.ķīm., lekt. Sergejs OsipovsTelefons: 6201975e-pasts: [email protected]

Studiju programma:


Kursa apjoms: kredītpunkti: 2 kontaktstundas: 32Kursa struktūra: 16 st. - st. - st. 8 st. 8 st.(kontaktstundās) lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba formasPriekšnosacījumi kursa apgūšanai:

Vides piesārņojums, Notekūdeņu attīrīšana un atkritumu pārstrāde.


Sekmīga piedalīšanās semināru nodarbībās (8 st.), piedalīšanās mācību ekskursijā uz Daugavpils uzņēmumiem, nokārtoti kontroldarbi


2 kontroldarbi


eksāmens

Kursa mērķis: sniegt studentiem izpratni par ražošanas procesu un iespējām to kontrolēt, lai samazinātu nelabvēlīgās ietekmes vidē.

Kursa uzdevumi: 1) iepazīties ar nozīmīgākajām vidi piesārņojošajām vielām; 2) iepazīties ar vielu emisijas ražošanas procesā un apgūt iemaņas novērtēt to lomu piesārņojuma veidošanā; 3) iepazīties ar ražošanas vadības un kontroles principiem; 4) iepazīties ar vielu nekaitīguma novērtēšanas metodēm; 5) apgūt vides piesārņojuma kontroles sistēmu izveides principu pamatus

Kursa saturs: 1. tēma. Nozīmīgāko ražošanas procesu veidi. Jēdziens par ķīmiskās ražošanas tehnoloģiju un tās funkcionēšanu.2. tēma. Nozīmīgākie tehnoloģiskā procesa elementi.3. tēma. Vides piesārņojuma kontroles sistēmu izveides principi.

99



http://www.norden.org/




5.pielikums4. tēma. Vielu emisijas avoti ražošanas procesā un to lomu vides un darba piesārņojuma veidošanā. 5. tēma. Darba aizsardzības pamatjēdzieni. 6. tēma. Ražošanas vadības un kontroles principi. 7. tēma. Vielu nekaitīguma novērtēšanas metodes.8. tēma. Nulles emisijas princips ražošanā.

Literatūra: 1. Kļaviņš M. 1996. Vides ķīmija. Piesārņojošās vielas vidē un to aprite. Rīga: LU.2. Handbook of environmental chemistry / Ed. O.Hutzinger/ vol. 1 - 24 (1980 -

1994), Berlin: Springer Verlag.3. Ražošanas procesu vides kontrole. 1998. ASV VAA: Rīga.4. ZERI – Zero emission Initiative. 1998. Geneva: UNO.


Kursa nosaukums: LATGALES NOVADA KULTŪRVĒSTURE UN ĢEOGRĀFIJA


Studiju programma:


Kursa apjoms: kredītpunkti: 2 kontaktstundas: 32Kursa struktūra: 16 st. - st. 8 st. 8 st. - st.(kontaktstundās) lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba formasKursa adresāts: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” 3. studiju gada studentiPriekšnosacījumi kursa apgūšanai:Prasības kredīta iegūšanai:

Ieskaitīti praktiskie darbi un semināru nodarbības (16 st.)



Kursa mērķis: sniegt iespēju studentiem padziļināt zināšanas par Latgales novada kultūrvēsturi, dabas apstākļu kompleksu, iedzīvotajiem un saimniecību.

Kursa uzdevumi: 1) gūt priekšstatu par Latgales novada senvēsturi un vēsturisko attīstību;2) iepazīties ar Latgales novada kultūrvēsturisko mantojumu;3) apskatīt Latgales novada reljefu, ģeoloģisko uzbūvi, klimatu iekšējos ūdeņus,

augu un dzīvnieku valsti, aizsargājamās dabas teritorijas un objektus;4) iegūt zināšanas par novada iedzīvotajiem un saimniecību.

100


5.pielikums

Kursa saturs: 1. Latgale kā kultūrvēsturisks, etnodemogrāfisks, ģeogrāfisks un administratīvs jēdziens. Latgales novada teritorijas vēsturiskās attīstības apskats. Vispārīgs novada fizioģeogrāfiskā stāvokļa raksturojums.

2. Etnoģenēze un biosfēra. Etnoģenētiskās teorijas. Latgaļu etnoģenēzes hipotēzes. Migrācijas procesu nozīme baltu etnoģenēzē. Baltu cilšu apvienību ienākšana Latvijas teritorijā un to diferenciācija. Pilsnovadu izveidošanās. Arheoloģiskās Latgales novada senvēstures liecības

3. Senā cilvēka pasaules modelis. Binārās opozīcijas princips kā pasaules modeļa pamats. Cilvēka vieta un nozīme pasaulē saskaņā ar mūsu senču uzskatiem. Seno latgaļu pasaules uzskata ekoloģiskie un filozofiskie aspekti, to ietekme uz sociālās un saimnieciskās dzīves norisi.

4. Latgales novada etnogrāfiskās iezīmes un atšķirības. Lietišķā māksla, folklora, tradīcijas.

5. Latgales teritorijas ģeoloģiskā uzbūve. Novadā esošie un šobrīd iegūstamie derīgie izrakteņi. Derīgo izrakteņu atradņu ģeogrāfiskā lokalizācija un racionāla apsaimniekošana, izstrādāto karjeru rekultivācija. Lielākie laukakmeņi un laukakmeņi ar kultūrvēsturisku nozīmi Latgalē. Unikāli un aizsargājami ģeoloģiskie objekti Latgalē.

6. Novada reljefs, “augstā” un “zemā” Latgale. Reljefa veidošanās procesi un īpatnības. Reljefa formu kopums un ģenētiskās grupas. Latgales teritorijas virsas augstākie punkti. Unikāli un aizsargājami ģeomorfoloģiskie objekti Latgalē.

7. Novada klimatiskais raksturojums. Klimatu veidojošie faktori. Klimata salīdzinājums ar citiem Latvijas novadiem, fenoloģiskās parādības.

8. Latgales novada iekšējo ūdeņu raksturojums. Latgale - zilo ezeru zeme. Hidrogrāfiskā tīkla blīvums, tā veidošanās īpatnības. Pazemes ūdeņi, avoti. Iekšējo ūdeņu piesārņojums, monitorings un aizsardzības pasākumi.

Literatūra: 1. Enciklopēdija "Latvijas daba". 1. - 5. sēj. -R.: Latvijas Enciklopēdija, 1994.- 1997.2. Čaterdżi S. Balti un ārieši. -R., Zinātne, 1990.3. Deņisova R. Baltu cilšu etniskās vēstures procesi m.ē. 1.gadu tūkstotī// ZA Vēstis. -

1989. -Nr.12.4. Deņisova R., Boiko M. Mūsu erās 1. gadu tūkstotis baltu tautu etniskajā vēsturē un

tā atbalsis tautas mūzikā//Grāmata. -1990. -Nr.3.5. Deņisova R. Austrumbaltu ciltis agrajā dzelzs laikmetā//Latvijas vēsture. -1991.-

Nr.1.6. Dunsdorfs E. Skaistā Latgale. Latvijas vēsturisko karšu 3.sēj.Melburna: Kārļa

Zariņa fonds, 1991.7. Jansons B. Augšdaugavas avoti. -D.: DPU izd. “Saule”, 1993, - 21 lpp.8. Īpaši aizsargājamie dabas objekti Latvijas PSR teritorijā. -R.: Avots, 1988. - 104

lpp.9. Kundziņš M. Ezeru zemē. (Latgale. Albums). -R., Zinātne, 1965.10. Kuršs V., Stinkule A. Latvijas derīgie izrakteņi. -R., LU Ģeoloģijas inst. Izd., 1997.

-200 lp.

101

5.pielikums11. Latvijas zeme, daba un tauta. (3 sējumos). 1.sēj. - Latvijas ģeoloģija un ģeogrāfija.

prof. N.Maltas un privātdoc. P.Galenieka redakcijā. -Rīgā: 1936.g. - 532 lpp.12. Latvijas PSR ģeogrāfija. 2. papild. izd. -R., Zinātne, 1975. - 671 lp.13. Latvijas PSR ģeoloģija. I.Danilāna u.c. red. -R.: ZA izd., 1961.14. Rudovics A., Rudovica T. Latvijas fiziskā ģeogrāfija. 2., pārstr. un papild. izd. -R.,

Zvaigzne, 1995. -199 lp.15. Vīķe-Freiberga V. Latviešu pirmdzimtība//Kultūras Fonda Avīze. -1991. -jūlijs16. Zinkevičus Z. Lietuviu kalbos kilme. -Vilnius: Mokslas, 1984. (liet.)


Kursa nosaukums: VIDES PROJEKTU IZSTRĀDE UN VADĪBA

STUDIJU KURSA APRAKSTSKursu vada: Mag. paed., lekt. Rudīte KlepereTelefons: 5423468e-pasts: [email protected] vai [email protected]

Studiju programma:

Akadēmiskā bakalaura studiju programma “Vides zinātne”Akadēmiskā bakalaura studiju programma “Bioloģija”


Sekmīgi apgūti studiju kursi “Vispārīgā ekoloģija”, “Dabas aizsardzība”

Kursa adresāts: Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Vides zinātne” 4. studiju gada studentiAkadēmiskās bakalaura studiju programmas “Bioloģija” 1. studiju gada studenti


ieskaitīti semināri, izstrādāts projekts, nokārtota ieskaite


-


ieskaite (izstrādātā projekta aizstāvēšana)

Kursa mērķis: Sniegt priekšstatu, kā notiek finansējuma piesaiste vides projektiem, kādi priekšnoteikumi jāievēro, sastādot projekta pieteikumu; informēt par dažādiem fondiem un atbalsta programmām

Kursa uzdevumi: 1) Iepazīstināt studentus ar projektu dzīves ciklu, projekta izstrādi, realizēšanu un monitoringu, dodot iespēju iegūtās zināšanas pielietot gan patstāvīgā praktiskā darbībā, gan sadarbojoties ar grupas biedriem. 2) Attīstīt prasmes darboties patstāvīgi, pielietot dažādus informācijas avotus datu ieguvei un apstrādei.3) Izstrādāt un realizēt grupu projektus par savā reģionā, rajonā, novadā, tuvākajā apkārtnē nozīmīgu jautājumu.4) Sekmēt studentu sociālās mijiedarbības pieredzes, kurā tiek respektēta

102



5.pielikumsindividuālā iesaistīšanās un veikums, kas balstās uz demokrātiskām attiecībām un abpusēju cieņu, attīstību.

Kursa saturs: 1. tēma. Vides investīciju politika, tās realizācija Latvijā. Vides projektu finansēšanas avoti un mehānismi.2. tēma. Projekts: projekts, projektu pieteikums, projektu klasifikācija, vides projekts, projektu dzīves cikls, darbs ar informācijas avotiem, metodes.3. tēma. Vides pētījums, situācijas analīze: sociāli - ekonomiskie rādītāji; valsts prioritātes, stratēģijas; sabiedrības vajadzību analīze; sadarbības partneri. Vides pētījums, datu apstrāde.4. tēma. Problēmas identifikācija: problēmas situācijas raksturojums, problēmas atrisināšanas mērķi, uzdevumi un metodes, projekta nepieciešamības pamatojums.5 tēma. Projekta formulēšana, pieteikums: projekta rakstīšanas pamatprincipi; projekta mērķu, uzdevumu formulēšana; darbības īstenošanas stratēģijas; projekta aktivitātes, budžets, rezultāti. Pielikumi: projekta darba grupas organigramma, CV, atbalsta vēstules;6. tēma. Līdzekļu piesaiste: fondi, vietējie resursi, finansētāju prioritātes, to noteikšana7. tēma. Projektu īstenošana un pārraudzība: metodes, kvalitatīvie, kvantitatīvie rādītāji, projekta ilgtspēja. Projekta vadība un izvērtēšana.8. tēma. Projekta rezultātu apkopošana, prezentācija, izvērtēšana. Prezentāciju veidi, sagatavošana, metodes, iespējas;9. tēma. Individuāla projekta izstrāde un realizēšana.

Literatūra: 1. 1992-1998.Ziņojums par vides investīcijām. - Investīciju departaments LR VARAM., 1999.

2. 9 SOĻI. Īsa pamācība labdarības pasākuma organizēšanā. R: ASV Miera Korpusa brīvprātīgie.

3. Ārvalstu fondu un palīdzības programmu katalogs Latvijas nevalstiskajām organizācijām.- R: NVOC., 1997.

4. Čads T.Grīns, Ivete Kastro – Grīna. Kā sastādīt veiksmīgu finansējuma pieprasījumu Soli pa solim. R: NVOC., 1997.

5. Dotāciju programmas NVO atbalstam. – R:NVOC.6. Kur dabūt naudu. – R: LPIA., 1999.7. Latvijas Vides aizsardzības fonda procedūru rokasgrāmata. – R: VAF., 1997.8. Projektu sagatavošanas rokasgrāmata energoefektivitātes paaugstināšanai

pašvaldībās. – R: Vides projekti., LPMC., 1999.9. Projektu sagatavošana Sorosa Fondam – Latvija. R:SFL10. Grants from Europe. – NCVO Publications.11. THE WAY THROUGH THE LABYRINTH., aguide to European Union

funding for the non-profit sector. – ecas CAF international12. Чад Т. Грин, Ивет Кастро Грин. Как составить успешный проект

ШАГ ЗА ШАГОМ13. ШАГ ЗА ШАГОМ. Процесс разработки проекта.- Тарту, Естония.,

1999.14. Указатель иностранных фондоф и программ помощи. - R: NVOC.,

1997.

103

5.pielikums


Kursa nosaukums: ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA BALTIJAS JŪRAS REĢIONĀ

STUDIJU KURSA APRAKSTSKursu vada: Dr.paed., doc. Mihails GorskisTelefons: 9109760e-pasts: [email protected]

Studiju programma:


Kursa apjoms: kredītpunkti: 2 kontaktstundas: 32 Kursa struktūra: 16 st. - st. - st. 16 st. - st.(kontaktstundās) lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba formasPriekšnosacījumi kursa apgūšanai:

stabilas zināšanas ķīmijā pamatskolas un vidusskolas kursa apjomā


ieskaitīti laboratorijas darbi un 2 kontroldarbi, sekmīga piedalīšanās semināru nodarbībās


2 kontroldarbi


rakstisks eksāmens

Kursa mērķis: Nodrošināt patstāvīgo studiju darbu, apgūstot priekšstatu par to, kas ir ilgtspējīga attīstība, un kā tā varētu tikt realizēta Baltijas jūras reģionā.

Kursa uzdevumi: 1) iepazīties ar ilgtspējīgas attīstības koncepciju; 2) gūt priekšstatu par ilgtspējīgas attīstības principu fizikālajiem, ekonomiskajiem, psiholoģiskajiem, politiskajiem un ētiskajiem aspektiem; 3) iepazīties ar Local AGENDA 21 Baltijas jūras reģionam saturu, nākotnes vīzijām un realizācijas iespējām.

104


5.pielikumsKursa saturs: 1. tēma. Jēdziens “līdzsvarota attīstība”, tās vēsturiskie aspekti.

2. tēma. Līdzsvarotas attīstības teorētiskie principi.3. tēma. Enerģētikas attīstības perspektīvas un vide.4. tēma. Tradicionālie un perspektīvie enerģijas avoti, enerģijas taupīšana.5. tēma. Cilvēks un materiālu plūsmas. Otrreizējās pārstrādes un atkārtotas

izmantošanas principi.6. tēma. Līdzsvarota attīstība un lauksaimniecība.7. tēma. Ilgtspējīga rūpnieciskā ražošana. Bezatkritumu tehnoloģijas. Atkritumu minimizēšana.8. tēma. Līdzsvarota transporta sistēmas attīstība.9. tēma. Līdzsvarota attīstība, dzīves vide un reģionālā infrastruktūra.10. tēma. Līdzsvarotas attīstības saistība ar ekonomiku, ētiku, likumdošanu un politiku.

Literatūra: 1. Abrahamsson K-V., Andersson M. et all, 1997. The Road towards Sustainability. A historical perspective. A Sustainable Baltic Region, Session 1. The Baltic University Programme, Uppsala University, -48 p.

2. Salay J., Börjesson P. et al., 1997. Energy. From fossil fuels to sustainable energy resources. A Sustainable Baltic Region, Session 2. The Baltic University Programme, Uppsala University. -52 p.

3. Karlsson S., Azar C. et al,. 1997. Man and Materials Flows. Towards sustainable materials management. A Sustainable Baltic Region, Session 3. The Baltic University Programme, Uppsala University. -52 p.

4. Bergstrom S., Bodin B., et al.,. 1997. Food and Fibres. Sustainable agriculture, forest and fishery. A Sustainable Baltic Region, Session 4. The Baltic University Programme, Uppsala University. -52 p.

5. Strahl J. et al., 1997. Sustainable Industrial Production. Waste minimization, cleaner technology and industrial ecology. A Sustainable Baltic Region, Session 5. The Baltic University Programme, Uppsala University. -52 p.

6. Demker G., Johansson O. et al., 1997. Towards Sustainable Mobility. Transporting people and goods in the Baltic Region. A Sustainable Baltic Region, Session 5. The Baltic University Programme, Uppsala University. -48 p.

7. Andersson M., Edberg R., et all, 1997. From Intention to Action. Implementing Sustainable Development. A Sustainable Baltic Region, Session 10. The Baltic University Programme, Uppsala University. -52 p.

INTERNET resursi:http://www.helcom.fihttp://www.ee/baltic21http://www.cbss.sthttp://www.ku.lt/nemo/mainnemo.htmhttp://www.bef.lvhttp://www.baltic.vtt.fi/demo_index.htmhttp://www.balticuniv.uu.se http://www.ccb.se

105

http://www.ccb.se/


http://www.baltic.vtt.fi/demo_index.htm

http://www.bef.lv/

http://www.ku.lt/nemo/mainnemo.htm

http://www.cbss.st/


http://www.helcom.fi/

5.pielikums


Kursa nosaukums: HIDROEKOLOĢISKO PĒTĪJUMU METODES


Studiju programma:



Sekmīgi apgūti studiju kursi “Hidroloģija”, “Hidroekoloģija”


ieskaitīti praktiskie darbi un kontroldarbi


2 kontroldarbi



Kursa mērķis: iepazīstināt studentus ar virszemes ūdens objektu hidroekoloģisko pētījumu metodēmKursa uzdevumi: 1) sniegt priekšstatu par Latvijas ūdensteču un ūdenstilpju hidroekoloģiskā režīma

īpatnībām;2) iemācīt analizēt un novērtēt ūdensteču un ūdenstilpju ūdens kvalitāti un

ekoloģisko stāvokli saistībā ar hidroloģisko režīmu un cilvēka saimniecisko darbību ūdens objekta baseinā.

Kursa saturs: 1. tēma. Hidroekoloģija kā starpdisciplinārs pētījumu virziens, tās pētījumu metodes.2. tēma. Upju hidroloģiskais, hidroķīmiskais un hidroekoloģiskais režīms.3. tēma. Ezeru hidroloģiskais, hidroķīmiskais un hidroekoloģiskais režīms.4. tēma. Ūdenskrātuvju hidroloģiskais, hidroķīmiskais un hidroekoloģiskais režīms.5. tēma. Ūdensteču un ūdenstilpju hidroloģiskā un hidroķīmiskā režīma novērojumi.6. tēma. Ūdensteču bioloģiskās kvalitātes novērtēšana.7. tēma. Ūdenstilpju trofiskā stāvokļa noteikšana.8. tēma. Virszemes ūdeņu monitorings.

Literatūra: 1. Bidēns S., Larsone A.-M., Ulsons M., 1997. Ūdens kvalitātes noteikšana. Gēteborga-Rīga: Gēteborgas universitāte, LU VZPSC. 67 lpp.

2. Biological Assessment of Stream Water Quality (ed. Toman M. J., Steinman F.). University of Ljubljana, 1995. 145 p.

3. Cimdiņš P., 2001. Limnoekoloģija. Rīga: : LU. 159 lpp.4. Gruberts D., 2003. Ūdensteču bioloģiskās kvalitātes novērtēšanas

praktikums. Daugavpils: Saule. 40 lpp.5. Klaviņš M., Zicmanis A., 1998. Ūdeņu ķīmija. Rīga: LU. 192 lpp.6. Mežaraups G., 1995. Ūdeņi un to ķīmiskā kontrole. Rīga: Mācību grāmata.

44 lpp.106


5.pielikums7. Praktiskās hidrobioloģijas rokasgrāmata. Upju piesārņojuma bioloģiskās

analīzes metodes. P. Cimdiņa red. Rīga: Vide, 1995. 71 lpp.8. Sanders T. G., Ward R. C., Loftis J. C., Steele T. D., Adrian D. D.,

Yevjevich V., 1983. Design of Networks for Monitoring Water Quality. Michigan: Water Resources Publications. 328 p.

9. Sarma B. 1990. Hidrometrija, hidroloģija un noteces regulēšana. Rīga: Zvaigzne. 189 lpp.

10. Sloka N., 1997. Ūdensdzīvnieku noteikšana dabā. Bezmugurkaulnieki. Rīga: Zvaigzne ABC. 128 lpp.

11. Zīverts A. 1995. Ievads hidroloģijā. Mācību līdzeklis. Jelgava: LLU, 97 lpp.12. Методы изучения гидрологического режима водных объектов. (ред. О.

Н. Потапова. Ленинград: Гидрометеоиздат. 391 стр.

INTERNET resursi:http://www.lmnoeng.comhttp://www.hydro-ecology.co.uk

Daugavpils UniversitāteDabaszinātņu un Matemātikas fakultātePsiholoģijas katedra

Kursa nosaukums: VIDES PSIHOLOĢIJA


107

http://www.hydro-ecology.co.uk/

http://www.lmnoeng.com/

5.pielikumsKursu vada: Dr.paed., Maģ.psihol., lekt. Mihails PupiņšTelefons:e-pasts:

Studiju programma:



Sekmīgi apgūti studiju kursi “Vispārīgā psiholoģija”, “Vispārīgā ekoloģija”


sekmīga piedalīšanās semināros, nokārtoti kontroldarbi


2 kontroldarbi


rakstisks eksāmena darbs

Kursa mērķis: Nodrošināt akadēmiskajā bakalaura studiju programmā “Vides zinātne” imatrikulēto studentu patstāvīgo studiju darbu par cilvēka un vides mijiedarbību psiholoģiskajiem aspektiem sabiedrības ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanas kontekstā

Kursa uzdevumi: 1) atsegt vides kvalitātes problēmu psiholoģiskās saknes; 2) demonstrēt iespējas psiholoģisko instrumentu izmantošanai cilvēka - vides mijiedarbību optimizēšanai.

Kursa saturs: 1. Globālā krīze, tās psiholoģiskie aspekti - psiholoģiskās problēmas mūsdienu pasaulē. Globālās krīzes atslēgas vārdi: vide & psihe. Vides psiholoģijas jēdziens.

2. Vides psiholoģijas vīzija: vide. Cilvēka pasaules koncepcija. Cilvēka un vides mijiedarbības modelis. Interdisciplinārā vides zinātne un tās raksturojums. Vides psiholoģija vidzinātniskajā perspektīvā.

3. Vides psiholoģijas vīzija: psihe. Psiholoģija: dimensijas, definīcijas, asociācijas.

4. Vides psiholoģija kā zinātnes disciplīna: tradicionālo kursu struktūra, vēsturiskā attīstība, metodiskās pieejas, attīstības problēmas un perspektīvas. Vides psiholoģijas interdisciplinarizācija,. Vides psiholoģija un veselība.

5. Vides uztvere - vides psiholoģijas stūrakmens. Vides novērtējums, attieksmes un uzvedība. Sistēmas "cilvēks-vide" optimizēšanas psiholoģiskie instrumenti.

6. Vides psiholoģija kā pasaules redzējums. Globālā krīze un cilvēka pasaules paplašināšanās paradigmas skatījumā. Kvantu psiholoģija un tās atziņas cilvēka-vides mijattiecību harmonizēšanai.

Literatūra: 1. Vides psiholoģija: 1995 & 1997. Lasāmgrāmata (angļu val.). - Rīga: LU

CESAMS.2. Behaviour change: Environmental Psychology (lasāmgrāmata). - Rīga: LU

CESMS, 1996.3. Capra F. 1981. The Tao of Physics: An Exploration of the Parallels between

Modern Physics and Eastern Mysticism. - Fontana/Collins.4. Veitch R., Arkkelin D. Environmental Psychology: An Interdisciplinary

Perspektive - Prentice Hall, 1995

108

5.pielikums5. Cassidy T. 1977. Environmental Psychology: Bachaviour and Experience in

Context.-Psychology Press.6. Reber A.S. Dictionary of Psychology. - Penguin Books, 1995.7. Годфруа Ж .1992. такое психология (пер. с фрaнц.). - М. Мир.8. Jūrmalietis R. 1999. Uzvedības zinātnes, vide, veselība: Mācību palīglīdzeklis

vides veselības zinātnē. - Rīga: LU, -http://www.liis.lv/vi/uzvedz.htm9. Psiholoģijas vārdnīca (G.Breslava red.). - R.: Mācību grāmata, 1999.10. Siliņš E.I. 1999. Lielo patiesību meklējumi. - R.: Jumava.

Daugavpils UniversitāteDabaszinātņu un Matemātikas fakultāteBiologijas katedra

Kursa nosaukums: MEŽU RESURSI UN TO PĀRVALDE

STUDIJU KURSA APRAKSTSKursu vada: Maģ.biol., lekt. Pēteris Evarts-BundersTelefons: 6533971e-pasts: [email protected]

Studiju programma:



Sekmīgi apgūti studiju kursi “Vispārīgā bioloģija”, “Vispārīgā ekoloģija”


Ieskaitīti kontroldarbi, sekmīga piedalīšanās semināros


2 kontroldarbi

Pārbaudījuma veids kursa


109


5.pielikumsnoslēgumā:

Kursa mērķis: Nodrošināt akadēmiskajā bakalaura studiju programmā “Vides zinātne” imatrikulēto studentu patstāvīgo studiju darbu par Latvijas un pasaules mežu resursiem, mežaudžu uzbūvi, funkcionēšanu un dinamiku, kā arī mežu apsaimniekošanu un pārvaldīšanu

Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt ar pasaules meža resursiem, to dinamiku un izmantošanas perspektīvām; 2) analizēt mežaudzes uzbūvi un akcentēt kokaudzes, kā organiskās vielas producenta, lomu; 3) raksturot mežaudžu klasifikācijas saimnieciskos principus un meža tipu ekoloģisko saturu; 4) sniegt priekšstatu par mežaudžu dzīves ciklu no meža ieaudzēšanas līdz nociršanai; 5) iepazīstināt ar Latvijas mežu pārvaldes sistēmu un meža resursu kadastru

Kursa saturs: 1. tēma. Mežs kā ekosistēma, mežaudžu trofiskās īpatnības.2. tēma. Pasaules meža biomi.3. tēma. Mežaudzes uzbūve un dzīves formu struktūra.4. tēma. Meža tipoloģija, tiopoloģijas novirzieni. Meža tipu rindas un trofiskās grupas. Meža tipoloģija Latvijā.5. tēma. Meža ražības kritiskie faktori. Galvenās mūsu mežu koku sugas, jēdziens par mērķa sugām.6. tēma. Mežaudžu konsumenti, zīdītājdzīvnieki un to loma mežaudzē, izplatītākie meža kaitēkļi.7. tēma. Meža veselības stāvoklis un monitorings.8. tēma. Mežaudžu dinamika.9. tēma. Latvijas mežu pārvalde un mežu kadastrs. 10. tēma. Mežu apsaimniekošana: stādīšana un sēšana, kopšana, meža cirtes un to veidi, sortimentu struktūra.

Literatūra: 1. Bušs K. 1981. Meža tipoloģija un ekoloģija. Zinātne. Rīga, 64 lpp.2. Bušs K. 1981. Praktiskā meža tipoloģija. Rīga, 44 lpp.3. Kimmins J.P. 1987. Forest ecology. Macmillan Publishing Company. New

York, London, 531 p.4. Lange V., Mauriņš A., Zvirgzds A.1978. Dendroloģija. Zvaigzne, Rīga, 303

lpp.5. Tauriņš E. 1982. Latvijas zīdītājdzīvnieki. Zvaigzne, Rīga, 253 lpp.6. Voroncovs A., Simenkova I. 1982. Meža aizsardzība. Zvaigzne, Rīga, 295

lpp.7. Laiviņš M., Sīpols M., Riekstiņa D. 1993. Reģionālais meža monitorings

Latvijā. Vides Monitorings Latvijā, 4. Rīga, 149 lpp.8. Ņesterovs V. 1954. Vispārīgā mežkopība. LVI, Rīga, 433 lpp.

110

1 - aiknc · web viewenvironmental science, ... izmantot arī daudzos esošos cd-rom multimediju...

Documents