1

Akadēmiskā personāla darba vide un tās ietekme uz AI kvalitāti –

starptautisks diskurss

Gita RēvaldeIzglītības un zinātnes ministrija

Augstākās izglītības departamenta direktore

„Pedagogu darba vide un izglītības kvalitāte”, LIZDAs konference, 2011. gada 28.septembrī, Rīgā

Ko saprot ar kvalitāti augstākajā izglītībā?

Kvalitāte kā atbilstība mērķim

AI ir vismaz 4 galvenie mērķi:

• Speciālistu sagatavošana tautsaimniecībai

• Personības attīstības nodrošināšana

• Zinātnes un radošuma attīstība

• Ietekme uz sabiedrību, demokrātiskas sabiedrības veidošana

2

Kā mēra augstskolu un AI kvalitāti starptautiski?

• Nav vienotas metodikas (būs OECD AHELO)

• Tirgus ekonomikā un AI komercializācijas apstākļos arvien lielāka nozīme starptautiskajiem augstskolu reitingiem, tādiem kā Times HE, Šanhajas reitings – liels uzsvars uz rezultātiem zinātnē

• Eiropas Multi-rank projekts – cenšas atrast vienotus objektīvus kritērijus 5 rādītāju grupās – studijas, zinātne, zināšanu pārnese, reģionālā iesaiste, starptautiskā sadarbība 3

Times HE augstskolu reitings –kritēriju piemēri

• Studiju kritēriji (30% svara):

- akadēmiskās reputācijas aptauja;

- Studentu/akadēmiskā personāla attiecība

- Doktora grādu ieguvušo skaits/bakalaura grādu ieguvušo skaits (jo lielāks, jo labāk)

- Augstskolas ienākumi uz vienu akadēmisko personāla vienību pps vienībās

- Dr.grādu ieguvušo skaits/akadēmiskā personāla skaits 4

Times HE – kritēriju piemēri

• Pētniecības kritēriji (30%)- Pētniecības reputācijas un kvalitātes aptauja (svars:

65% no kritēriju grupas)

- Publicēto rakstu skaits akadēmiskajos žurnālos/akadēmiskā personāla skaits

• Starptautiskā sadarbība (5% )- Starptautiskie piesaistītā akadēmiskā

personāls/nacionālais akadēmiskais personāls

- Starptautiskie studenti/nacionālie studenti

5

Pasaules klases universitātes – galvenie raksturlielumi

• Labāku profesoru piesaiste- no ASV reitingos pirmajām 20 augstskolām tikai 2 (Mičigana un Berklija) ir valsts augstskolas (privātās ASV augstskolās par 30% lielāka alga profesoriem – iespējas piesaistīt kvalificētākus mācībspēkus)

• Liela proporcija augstāko līmeņu studentu - maģistrantūras un doktorantūras studentu (Harvarda 59%, Pekina 53%)

• Liels starptautisko studentu īpatsvars - 20-30% no kopskaita

• Pieejami lieli finanšu resursi gan izglītībai, gan pētniecībai – kas galvenokārt iegūti no konkursa kārtībā iegūtiem līdzekļiem un ziedojumiem, arī studiju maksām

1J.Salmi, The challenge of establishing World- Class Universities, WB6

Akadēmiskā personāla darba vide

• Akadēmiskā personāla statuss

• Atalgojuma sistēma

• Pienākumi, darba laiks, slodze

• Akadēmiskā brīvība, pētniecība

• Dalība koleģiālās lēmējinstitūcijās

• Infrastruktūra

• Sociālās garantijas

• Novērtēšanas sistēma7

Mācībspēku statuss Eiropā 2006/07

8

14 Eiropas valstīs vai reģionos mācībspēkiem ir ierēdņa (piemēram, BE, DE,ES,FR,IT,SI) vai karjeras ierēdņa (piemēram, PT,NO) statuss

Kas nosaka algas akadēmiskajam personālam Eiropā?

9

Piemēri

• Bulgārija – algu skalu nosaka pašas iestādes, personāla atalgojums regulēts centralizēti

• Čehija - minimālo algu nosaka valdība, algas – nosaka pašas iestādes

• Dānija – algu skalas nosaka centralizēti, Dānijas profesionālo apvienību konfederācijai, parakstot kolektīvo vienošanos ar FM

• Vācija – algas nosaka valdība, prēmijas saistītas ar sasniegumiem

10

Pienākumi un darba laiks

• Gandrīz visās valstīs likumdošana nosaka tikai galvenos akadēmiskā personāla uzdevumus

• Konkrētie amata pienākumi – parasti iestādes līmenī darba līgumā

• Darba laiks atkarībā no amata var būt ļoti atšķirīgs, parasti to nosaka kolektīvā vienošanās vai nacionālie noteikumi par darba laiku.

• Dažās valstīs individuālo slodzi nosaka iestādes (DE,IT,PL,RO,SI,SK) 11

Pienākumi - daži nacionālie modeļi• Čehija: zinātniskās/studiju/citu darbību

attiecībai jābūt aptuveni 40%/50%/10%

• Ungārija: lektori māca vismaz 10h/nedēļā. Darba devējs var palielināt personāla mācību darba slodzi par 70% vai samazināt par 25%

• Akadēmiskā personāla vērtēšana – parasti iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas daļa

12

Atalgojuma sistēma Latvijā

• Valsts nosaka minimālās pedagogu algas valsts un privātajās augstākās izglītības institūcijās

• Augstskolas nosaka darba samaksas sistēmu un algas apmēru savam akadēmiskajam personālam, ievērojot valsts noteiktās minimālās likmes

• Atalgojums parasti saistīts ar slodzi (KP, kontaktstundas), nevis ar sasniegtajiem darbības rezultātiem

13

Uz labāku darbību vērsts AI finansējums – priekšlikums finansējuma sasaistei ar

darbības rezultātiemValdība definē mērķus- Mērķi tiek izmērīti -

Finansējums ir atkarīgs no izmērītajiem rezultātiem: labi sasniegumi tiek apbalvoti, slikti sasniegumi tiek “sodīti” – tiek piešķirts mazāk naudas

Piešķirtā budžeta atkarība no sasniegumiem tiek atklāti parādīta publikācijās, internetā

Augstskolas reaģē uz šo informāciju un cenšas palielināt rezultātus, par kuriem saņem “apbalvojumu”

Augstskolu darbības rādītāji IZM informatīvā ziņojuma projektā

N.

p.k.Rezultatīvais rādītājs

1. Starptautiski citējamu publikāciju skaits uz 1 akadēmisko personu (PLE) augstskolā.Tiek iekļautas arī monogrāfijas, publikācijas recenzētos starptautiskos izdevumos, reģistrēto patentu un šķirņu skaits, bet mākslas studiju programmās – arī mākslinieciski radoši sasniegumi starptautiskos projektos

2. Ārvalstu studentu īpatsvars (% no studentu kopskaita konkrētajā augstskolā), ieskaitot ERASMUS studentus

3. Finansējuma no starptautiskajiem avotiem īpatsvars augstskolas kopējā finansējumā(% no finansējuma kopsummas)

4. Augstskolas absolventu bezdarba līmenis pirmajā gadā pēc augstskolas absolvēšanas (% no kopskaita)

15

Kā veicināt noteiktu rezultātu jeb kvalitātes pieaugumu?

• Augstskolas kā iestādes līmenī – stimulēt noteiktu rādītāju un prasību sasniegšanu – uz labāku darbību vērsts finansējuma mehānisms

• Attiecīgi arī tiem mācībspēkiem un zinātniekiem būtu jāsaņem vairāk, kas veicina noteiktu mērķu sasniegšanu un kas uzrāda labākus darbības rezultātus, kurus var definēt pašas augstskolas, ņemot vērā savu un valsts stratēģiju 16

Cilvēkresursu stratēģija – izšķirošs faktors AI

AII savas autonomijas ietvaros būtu jārūpējas par personāla attīstības stratēģiju, kas ietver šādus uzdevumus:

- Noteikt nepieciešamo cilvēku skaitu

- Noteikt trūkstošās un nepieciešamās prasmes

- Piesaistīt un noturēt cilvēkus

- Vadīt sniegumu un sasniegumus

- Izstrādāt atalgojuma sistēmu

- Radīt pilnveides un attīstības iespējas

17Dunkin, R., The HR Challenge: some more thoughts, “Trends in the Management of HR” (2005)

18

Paldies par uzmanību!