Dzemdes kakla vēzis -etioloģija, priekšvēža

saslimšanas, profilakse.

Ilga Grīnberga, MFV

2013

Ievadam

Otrs biežāk sastopamā vēža lokalizācija sievietēm ES un Latvijā vecumā līdz 45 gadiem

Latvijā katru mēnesi vidēji diagnosticē 20 sievietēm

5 gadus izdzīvo tikai aptuveni puse sieviešu, kurām diagnosticēts dzemdes kakla vēzis

Pēdējo 10 gadu laikā saslimstība ar dzemdes kakla vēzi Latvijā ir pieaugusi par 20%.

PVO – katru gadu 500000 jauni dzemdes kakla vēžu gadījumi un 250000 nāves gadījumu – tos visus izraisa HPV

Cilvēka papilomas vīruss.

Haralds Curhauzens (Harald zurHausen), pierādīja, ka dzemdes kakla vēža izraisītājs ir cilvēka papillomas vīruss un 2008.gadā par to saņēma Nobela prēmiju

Cilvēka papilomas vīruss ir visvairāk izplatītais seksuāli transmisīvais vīruss.

Paaugstināta riska HPV serotipi: 16., 18., 31., 33., 34., 35., 39., 45., 51., 52., 56., 58., 59., 66. un 68

HPV infekcija +/- klīniskie simptomi

Dzemdes kakla vēzis

Biezāk izraisa HPV 16. un 18. onkogēnais tips (70%)

Attīstās transformācijas zonā ( pārejā no plakanā uz cilindrisko epitēliju)

Histoloģiski 85-90 % gadījumu dzemdes kakla audzēji ir plakanšūnu vēži

FIGO klasifikācija (2009)I stadija Vēzis dzemdzes kakla robežās.

IA Invazīvs vēzis, kas pierādīts tikai mikroskopiski. Invāzija dzemdes kakla stromā ≤ 5mm dziļumā un ≤ 7 mm plašumā

IA1 Invāzija stromā ≤ 3mm dziļumā un ≤ 7 mm plašumā

IA2 Invāzija stromā > 3mm, bet ≤ 5mm dziļumā un >7 mm plašumā

IB Audzējs neizplatās ārpus dzemdes kakla, bet inzvāzijas dziļums pārsniedz IA stadijas gadījumā minēto.

IB1 Audzējs ≤ 4 cm diametā

IB2 Audzējs > 4 cm diametā

II stadija Audzējs izplatās ārpus dzemdes kakla, bet nav cieši saistīts ar iegurņa sienu. Ieaug makstī, bet ne tālāk, kā līdz maksts apakšējai 1/3

IIA Nav izteikta perimētrija audu infiltrācija.

IIA1 Audzējs ≤ 4 cm diametā

IIA2 Audzējs > 4 cm diametā

IIB Izteikta perimētrija audu infiltrācija

III stadija Audzējs izplatās uz iegurņa sienu. Izmeklējot rektāli, nav brīvas telpas starp audzēju un iegurņa sienu. Audzējs infiltrē maksts apakšējo 1/3. Neonkoloģiskas

izcelsmes hidronefroze un/vai nefunkcionējoša niere.

IIIA Nav pilnīgas pārejas uz iegurņa sienu. Audzējs infiltrē maksts apakšējo 1/3

IIIB Ir izplatība uz iegurņa sienu un/vai hidronefroze, un/vai nefunkcionējoša niere.

IV stadija Audzējs izplatās ārpus iegurņa (ar biopsiju pierādīts) un/vai ieaug urīnpūslī vai taisnajā zarnā.

IVA Izplatība uz blakus orgāniem

IVB Izplatība uz attāliem orgāniem.

Riska faktoriPartneru skaits (virs 4)

STS - ( Chlam.trach, Herpes simplex )

Smēķēšana

Hormonālie - Ilgstoša KOK lietošana, paritāte

Agra dzimumdzīves uzsākšana un pirmā grūtniecība

Imunosupresijas stāvokļi

HLA gēnu polimorfisms, kas veido imūnās aizsardzībsas barjeras

HPV tipi

CIN (Cervical IntraepithelialNeoplasia)

Dzemdes kakla intraepiteliālā neoplāzija ir histoloģiska atradne, kas liecina par pirmsvēža izmaiņām dzemdes kaklā– CIN I - vieglu displāziju. Izmainīta 1/3 bazālā

epitēlija.

– CIN II - mērena displāzija. Izmainītas 2/3 bazālā epitēlija. Regresē 43%.

– CIN III – smaga displāzija. Difūzi izmainīts epitēlijs. Regresē 32%. Tā var būt arī 8-10 gadus. Tikai 0,4% gada laikā progresē līdz vēzim.

Profilakse

Vakcinācija

Primārā profilakses

Divas vakcīnas - Gardasil un Cervari

Vakcinācija samazinās dzemdes kakla sastopamību par 85%

Latvijā kops 2010.gada 1.septembra ir sākta 12 gadīgu meiteņu vakcinācija

Vakcinācijas jaunumiņi

ASV rekomendē kvadrivalentu vakcīnu 9 – 26 g.v. vīriešiem dzimumorgānu kārpu novēršanai– Vakcīnas efektivitāte vīriešiem pret HPV 6,11,16,18

izraisītiem bojājumiem bija 90,4% un 60,2% pret jebkuriem ārējo dzimumorgānu bojājumiem , neatkarīgi no HPV tipa, kā arī aizsardzība pret condiloma accuminata – 89,4%

Austrālijā pēc 1.gada par 59% samazinājās dzimumorgānu kārpas – no 11,7%→4,8%– 12-26 g.v. Vīriešu populācijā dzimuorgānu kārpas

samazinājās no 17,3% → 10,5%

– To saista ar HPV sastopamības samazināšanos, jo tiek vakcinētas sievietes un ir mazāka HPV persistence

SkrīningsSekundāra profilakse

Reizi trīs gados no 25 līdz 69 gadu vecumam

PAP tests (jūtība 85-95%)

Kopš 2009. gada 1.janvāra Latvijā

Valsts apmaksā tikai citoloģijas materiāla testēšanu laboratorijā

Regulārs skrīnings samazina invazīva vēža attīstības risku par 80-90%

Rezultātu kodēšana

C0 - nevar nolasīt (maz materiāla, pilns redzes lauks ar eritrocītiem)

C1 – norma

C2 – norma (iekaisums)

C3 – CINI vai LSIL (viegla displāzija)

C4 - CIN2/CIN3 vai HSIL (mērena vai smaga displāzija)

C5 – vēža šūnas

C6 – saplīsis stikliņš, tehniska kļūme

Situācija Latvijā (2011)

Kods Atradne

C0 475 0.9%

C1 26 922 51.5%

C2 23 921 45.8%

C3 724 1.4%

C4 202 0.4%

C5 11 0.02%

Aptvere 38.5% no mērķauditorijas

Uzzini!LATVIJAS GINEKOLOGU UN DZEMDĪBU SPECIĀLISTU ASOCIĀCIJAS UN LATVIJAS KOLPOSKOPIJAS BIEDRĪBAS

KOPĪGĀ SĒDE

DZEMDES KAKLA PRIEKŠVĒŽA SASLIMŠANU PRIMĀRĀ UN SEKUNDĀRĀ PROFILAKSE – AKTUALITĀTES LATVIJĀ

KAD: 01.03.2013.

KUR: Maritim Park Hotel

CIKOS: 13:00

Izmantotā literatūra

1. Ginekoloģija, Ilzes Vībergas redakcijā, Nacionālais apgāds, Rīga, 2006, 264-269.lpp.2.http://www.ginasoc.lv/materiali/attachment/hp_vakcinacijas_rekomendacijas_specialistiem2/, skatīts

19.02.2013.3. http://esgo.org/Education/Documents/Algorithms%20english%20version.pdf, skatīts 19.02.2013.4. Dr. Matules lekcija „Ginekologa skatījums uz HPV vakcināciju” 2011. gads. 5. http://www.cervarix.lv/profilakse/ , skatīts 19.02.2013.6. http://www.ginasoc.lv/wp-content/uploads/KOLPO_pecdipl-lekc-2013_2.pdf ,skatīts 19.02.2013.7. http://www.doctus.lv/2011/2/cilveka-papilomas-virusa-izraisits-dzemdes-kakla-vezis, skatīts

19.02.2013.8. http://www.doctus.lv/2011/5/jaunakie-petijumi-vakcinacijas-joma-literaturas-apskats, skatīts

19.02.2013.9. http://www.doctus.lv/2007/12/praktizejosa-ginekologa-pieredze-par-ambulatori-veicamajam-

ginekologiskajam-manipulacijam-un-proceduram, skatīts 19.02.2013.10. http://www.medscape.com/viewarticle/716950, skatīts 19.02.2013.11.http://www.ginasoc.lv/?s=skr%C4%ABnings&submit.x=0&submit.y=0&submit=Search, skatīts

19.02.2013.

PALDIES PAR UZMANĪBU!

Jautājumi?