eirobarometrs 69 -...

EIROBAROMETRS 69 SABIEDRISKĀ DOMA EIROPAS SAVIENĪBĀ

PAVASARIS 2008

ZIŅOJUMS PAR VALSTI

LATVIJA

Ziņojumu pasūtījis un tā tapšanu koordinē jis Komunikāciju ģenerā ldirektorāts.

Šis ziņojums tapis Eiropas Komisijas pārstāvniecībai Latvijā.

Ziņojums nepauž Eiropas Komisijas viedokli.

Pētījuma interpretācija un viedokļi ir to autoru ziņā.

European Commission

Standard Eurobarometer

Sta

nd

ard

Eu

rob

aro

met

er 6

9 / S

pri

ng

200

8 –

TN

S O

pin

ion

& S

oci

al

1

SATURS

SATURS ..............................................................................................................................................0 Ievads ..................................................................................................................................................3 1. Apmierinātība ar dzīvi .....................................................................................................................5 2. Nākotnes prognozes .......................................................................................................................7

1) Ekonomiskā situācija valstī ........................................................................................................7 2) Mājsaimniecības finansiālais stāvoklis ......................................................................................8 3) Ekonomiskā situācija Eiropas Savienībā................................................................................ 10

3. Svarīgākās problēmas valstī........................................................................................................ 12 4. Valsts dalības Eiropas Savienībā vērtējums............................................................................... 14

4.1 Kopējais vērtējums ................................................................................................................ 14 4.2 Valsts ieguvumi no dalības ES.............................................................................................. 16 4.3 Apmierinātības un neapmierinātības cēloņi dalībai Eiropas Savienībā............................... 17

1) Apmierinātības cēloņi.......................................................................................................... 17 2) Neapmierinātības cēloņi ..................................................................................................... 19

5. Pašreizējo procesu virzība pareizajā vai nepareizajā virzienā ................................................... 21 1) Valstī ........................................................................................................................................ 21 2) Eiropas Savienībā ................................................................................................................... 23

6. Eiropas Savienības institūcijas .................................................................................................... 24 6.1 Eiropas Savienības institūciju atpazīstamība ....................................................................... 24 6.2 Eiropas Komisijas loma Eiropas Savienības dzīvē .............................................................. 26 6.3 Uzticēšanās Eiropas Komisijai vērtējums............................................................................. 28

5. Uzticēšanās institūcijām............................................................................................................... 29 5.1 Eiropas Savienība.................................................................................................................. 30 5.2 Nacionālās institūcijas ........................................................................................................... 31

1) Nacionālā valdība................................................................................................................ 31 2) Nacionālais parlaments....................................................................................................... 32 3) Politiskās partijas ................................................................................................................ 34

5.3 Mediji ...................................................................................................................................... 34 1) Prese ................................................................................................................................... 35 2) Radio ................................................................................................................................... 36 3) Televīzija ............................................................................................................................. 37 4) Internets............................................................................................................................... 37

5.4 Spēka struktūras.................................................................................................................... 39 1) Tiesa.................................................................................................................................... 39 2) Policija ................................................................................................................................. 40 3) Armija................................................................................................................................... 41

6. Priekšstats par Eiropas Savienību............................................................................................... 41 7. Ko Eiropas Savienība nozīmē Jums personīgi? ......................................................................... 44 8. Apgalvojumi .................................................................................................................................. 44 9. Galvenie iemesli, lai uzticētos/neuzticētos Eiropas Komisijai .................................................... 46

1) Uzticēšanās iemesli ............................................................................................................ 46 2) Neuzticēšanās iemesli ........................................................................................................ 46

10. Iedzīvotāju pirktspējas izmaiņas, salīdzinājumā ar iepriekšējiem pieciem gadiem ................. 47 11. Institūciju caurspīdīgums ........................................................................................................... 48

11.1 Valsts administrācijas caurspīdīgums................................................................................. 48 11.2 Nepieciešamības, lai valsts administrācija būtu caurspīdīga, vērtējums .......................... 49 11.3 Eiropas Savienības institūciju caurspīdīgums. ................................................................... 51

12. Informētība par Eiropas Savienību............................................................................................ 52 1) „Eiropas Savienība šobrīd sastāv no piecpadsmit dalībvalstīm”....................................... 52 2) „Šveice ir Eiropas Savienības dalībvalsts” ......................................................................... 53 3) „Ik pēc sešiem mēnešiem kāda cita dalībvalsts kļūst par Eiropas Savienības Padomes prezidējošo valsti”.................................................................................................................... 54 4) „Eirozonā pašlaik ietilpst divpadsmit dalībvalstis”.............................................................. 56

12.1 Kopsavilkums....................................................................................................................... 57 13. Viedokļi par suverenitātes deleģēšanu...................................................................................... 58

Nodokļu sistēma...................................................................................................................... 59 Pensijas ................................................................................................................................... 60

14. Attieksme pret Eiropas Savienības paplašināšanos................................................................. 61 14.1 Attieksme pret Eiropas Savienības paplašināšanos .......................................................... 61 14.2 Attieksme pret Turcijas pievienošanos Eiropas Savienībai ............................................... 63

2

Pielikums .......................................................................................................................................... 65 Tehniskā informācija.................................................................................................................... 65 Aptaujas tehniskie dati................................................................................................................. 65 Aptaujas anketa (latviešu val.) .................................................................................................... 69

3

Ievads „Eirobarometra 69” aptauja Latvijā notika laikā no 2008.gada 2.aprīļa līdz 29.aprīlim, un tajā tika aptaujāti 1008 Latvijas pilsoņi, kas ir vecāki par 15 gadiem. Aptauju veica tirgus un sociālo pētījumu aģentūra „TNS Latvia”. „Eirobarometrs 69” ir astotā „Eurobarometer Standard” aptauja, kopš Latvija ir kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti. Periodu kopš iepriekšējās Eirobarometra aptaujas ievadīja ziņa par Aigara Kalvīša vadītās valdības atkāpšanos sabiedrības spiediena ietekmē pēc tam, kad Ministru prezidents bija juridiski apstrīdētā veidā nesekmīgi centies panākt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja Alekseja Loskutova atbrīvošanu no amata. Salīdzinoši nesen par Valsts prezidentu kļuvušā Valda Zatlera pienākumu virzīt jaunu premjera amata kandidātu apstiprināšanai Saeimā atviegloja Tautas partijas biedra Edgara Zalāna skandalozie izteikumi presē. To rezultātā politiķa E.Zalāna reputācija saņēma milzīgu triecienu, paverot ceļu uz premjera amatu ļoti pieredzējušajam, taču salīdzinoši mazu partiju pārstāvošajam Ivaram Godmanim, kas iepriekšējās valdībās veica ministra pienākumus, bet 90.gadu sākumā bija vadījis valdību. Kaut gan 2007.gada decembrī apstiprinātais jaunās valdības vadītājs vārdos apliecināja nepieciešamību vairāk ieklausīties sabiedrības viedoklī un atgriezās pie viņam tik raksturīgā mikromenedžmenta stila, ir bijis sarežģīti saskatīt principiālus pavērsienus valsts ekonomiskajā attīstībā. Vēl vairāk - 2008.gada pavasara Eirobarometra aptaujas veikšanas laikā jau bija kļuvušas redzamas Latvijas ekonomiskās attīstības problēmas, kas sāka iezīmēties jau Aigara Kalvīša valdības darbības pēdējā pusgadā. Lai cīnītos ar augsto inflāciju, jau 2007.gadā valdība veica pasākumus cenu kāpuma ierobežošanai, un tie bija vispirms vērsti uz hipotekārās kreditēšanas bremzēšanu. No vienas puses, tas veicināja nekustamo īpašumu cenu krišanos, palielinot īpašumu pieejamību. Tomēr būvniecība bija viena no nozarēm, kas deva vislielāko ieguldījumu IKP pieaugumā Latvijā, un kreditēšanas ierobežojumi lika daudziem nekustamo īpašumu attīstītājiem iesaldēt uzsāktos projektus. Kreditēšanas ierobežojumi arī slāpēja iekšējo patēriņu un apsīkumu mazumtirdzniecībā, ko daļēji iespaidoja sabiedrībā arvien vairāk izplatītās ekonomiskās krīzes gaidas un no tām izrietošā taupība. Neraugoties uz valdības pasākumiem un optimistiskajiem paziņojumiem par gaidāmo cenu stabilizāciju 2008.gada vidū, oficiālie statistikas dati uzrādīja pretēju tendenci, ko daļēji ietekmēja globālie procesi – naftas un gāzes cenu pieaugums, kā arī pārtikas cenu kāpums. Risinājumus meklējot, valdība izšķīrās par pārtikas tirdzniecības liberalizāciju, taču tas nemazināja Latvijas lauksaimnieku un zivjrūpnieku neapmierinātību ar valdības darbu, kas tikai pieauga pavasara otrajā pusē, mudinot dažus politikas vērotājus vilkt paralēles ar cukura nozares likteni Latvijā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Papildus spriedzi ekonomisko problēmu risināšanas kontekstā radīja politiskie procesi valstī. Valdības krīze 2007.gada nogalē saasināja iekšējās domstarpības vairākās Saeimā pārstāvētajās partijās, kas beidzās ar šo partiju šķelšanos. Visvairāk cieta apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, no kuras aizgāja aptuveni trešdaļa valdes locekļu. Jūtami novājināta tika arī partija „Jaunais laiks”, kuru pameta vairāki Saeimas deputāti. Šie politiķi aprīļa beigās nodibināja labēji orientētu politisko organizāciju „Pilsoniskā savienība”, kas solīja būt konstruktīva opozīcija valdošajai koalīcijai. „Jaunais laiks” un „Pilsoniskā savienība” bija to organizāciju vidū, kas atbalstīja arodbiedrību iniciatīvu veikt izmaiņas Satversmē, lai tauta iegūtu nepastarpinātas tiesības atlaist Saeimu un panākt ārkārtas vēlēšanas. Jau 2007.gada rudenī Tautas partija zaudēja divus prominentus politiķus, kuri kopā ar vairākiem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem drīz vien apliecināja savu nodomu veidot jaunu politisko spēku, kam būtu kreisi centriska ievirze un kas kļūtu par konkurentu Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai. Acīmredzot centieni pārzīmolot labējos politiķus un konsolidēt topošās partijas identitāti stiprināja šīs domubiedru grupas atbalstu nodomam izmainīt vecuma pensijas regulējošo likumdošanu un panākt straujāku pensiju pieaugumu, izmantojot tautas likumdošanas tiesības. Kaut gan valdības pārstāvji noraidoši vērtēja šādu ierosmi, tas piespieda valdību koriģēt līdzšinējo pensiju politiku cerībā novērst tautas nobalsošanu par minēto jautājumu.

4

P c tam, kad 2007.gada nogal Satversmes tiesa pretrun gi v rt t veid bija atzinusi Latvijas-Krievijas robežlīgumu par atbilstošu Satversmei, Latvijas puse pauda cerību, ka uzlabosies arī starpvalstu attiecības, t.sk. ekonomiskās saiknes. Tomēr tūlītējs ieguvums no minētā līguma nebija saskatāms, turklāt augstas inflācijas apstākļos turpinājās no Krievijas importēto energoresursu cenu kāpums. Vienlaikus Latvijas valdība nespēja formulēt un īstenot skaidru enerģētikas politiku, raisot sabiedrības bažas par valsts pieaugošu ekonomisko atkarību no Krievijas. Savukārt filmas „Putina sistēma” demonstrācijas Latvijas televīzijā pārcelšana uz laiku pēc Krievijas Domes vēlēšanām, pretrunīgi aizbildinoties ar tehniskām problēmām, radīja jautājumus, vai Krievijas saimnieciskā klātbūtne sāk pārvērsties tās politiskā ietekmē Latvijā.

5

1. Apmierinātība ar dzīvi Salīdzinoši lielākā daļa (77%) ES 27 valstu iedzīvotāju kopumā ar savu dzīvi ir apmierināti. Ļoti apmierināti un drīzāk apmierināti ir 77% ES 27 valstu iedzīvotāju, bet ne visai apmierināti vai nemaz neapmierināti ir 22% aptaujāto.

Absolūtais vairākums ar savu dzīvi apmierināto ir Dānijas, Nīderlandes, Luksemburgas un Zviedrijas iedzīvotāju vidū (apmierināti ar savu dzīvi ir vairāk kā 95% iedzīvotāju). Savukārt visneapmierinātākie ar savu dzīvi ir Bulgārijā dzīvojošie – šādu uzskatu pauž vairāk kā puse Bulgārijas iedzīvotāju (59%). Salīdzinoši liels skaits neapmierināto ir arī Ungārijas (52%), Polijas (48%) un Rumānijas (47%) iedzīvotāju vidū. Latvijas iedzīvotāju vidū salīdzinoši vairāk ir tādu, kuri kopumā ar savu dzīvi ir apmierināti (63%), taču uz kopējā ES 27 valstu fona Latvija atrodas krietni zem ES 27 valstu vidējiem rādītājiem (-14 PP). No visām trim Baltijas valstīm Igaunijā ir salīdzinoši vairāk iedzīvotāju, kuri kopumā ar savu dzīvi ir apmierināti (76%), savukārt Lietuvā situācija ir līdzīga kā Latvijā – kopumā ar savu dzīvi ir apmierināti 60% Lietuvas iedzīvotāju.

6

Apmierinātība ar dzīvi, %

19%

13%

11%

9%

58%

54%

65%

47%

17%

30%

20%

31% 8%

4%

7%

5%

1%

1%ES 27, n=26661

LV, n=1008

EE, n=1006

LT, n=1021

Ļoti apmierināts Diezgan apmierināts Ne visai apmierināts Nemaz nav apmierināts NA

Salīdzinot ar pētījumu EB 68.1, kurš notika 2007.gada rudenī, Baltijas valstu iedzīvotāju vērtējums par apmierinātību ar savu dzīvi nav būtiski mainījies. Salīdzinoši vislielākās izmaiņas skārušas ES kandidātvalsti Turciju, kurā par 11 PP krities to iedzīvotāju skaits, kuri kopumā ar savu dzīvi ir apmierināti (no 70% uz 59%). Sociāldemogrāfiskajā griezumā raugoties, salīdzinoši vairāk ar savu dzīvi ir apmierināti jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem (80%), studenti (84%), pašnodarbinātie (80%), vadošā līmeņa darbinieki (78%) un ierēdņi/speciālisti (73%), kā arī Vidzemē dzīvojošie (71%). Salīdzinoši vairāk iedzīvotāju, kuri ar savu dzīvi kopumā ir neapmierināti, ir starp gados vecākiem cilvēkiem (40-54 gadi, 48%; 55 gadi un vairāk, 48%), pensionāriem (55%), bezdarbniekiem (51%) un fiziska darba strādniekiem (43%). Reģionālajā griezumā salīdzinoši vairāk ar savu dzīvi neapmierināto ir Rīgā (42%) un Latgalē (41%).

7

2. Nākotnes prognozes

1) Ekonomiskā situācija valstī Nākamo divpadsmit mēnešu laikā ekonomiskā situācija valstī kļūs sliktāka, prognozē gandrīz puse (46%) ES 27 valstu iedzīvotāju. Trešā daļa (33%) ES 27 valstu iedzīvotāju uzskata, ka ekonomiskā situācija viņu valstī nemainīsies, bet tikai 16% ir optimistiski noskaņoti un prognozē, ka ekonomiskā situācija nākamo divpadsmit mēnešu laikā viņu valstī kļūs labāka.

Optimistiskāki par savas valsts ekonomiskās situācijas izmaiņām nākamo divpadsmit mēnešu laikā ir Maltas (40%), Polijas (30%) un Rumānijas (30%) iedzīvotāji. Savukārt pesimistiskākie ir ES kandidātvalsts Turcijas (66%), kā arī Ungārijas (66%), Grieķijas (65%) un Lielbritānijas (62%) iedzīvotāji. Baltijas valstu iedzīvotāju vidū prognozes par ekonomiskās situācijas izmaiņām valstī nākamo divpadsmit mēnešu laikā ir līdzīgas. Latvijā gandrīz puse (45%) iedzīvotāju uzskata, ka nākamo divpadsmit mēnešu laikā ekonomiskā situācija valstī kļūs sliktāka. Aptuveni katrs desmitais iedzīvotājs (11%) prognozē, ka ekonomiskā situācija valstī kļūs labāka, bet 39% pauž viedokli, ka valstī ekonomiskajā situācijā nekas nemainīsies.

8

Latvij par 12 PP ir audzis pesimistiski noskaņoto (ekonomiskā situācija nākamo divpadsmit mēnešu laikā kļūs sliktāka) iedzīvotāju skaits. Ja 2007.gada rudenī prognozi, ka nākamo divpadsmit mēnešu laikā ekonomiskā situācija valstī kļūs sliktāka, izteica trešā daļa iedzīvotāju (33%), tad 2008.gada pavasarī šādi domā jau 45% Latvijas iedzīvotāju (+12 PP). Salīdzinoši vislielākās izmaiņas, prognozējot situāciju valsts ekonomikā turpmākajiem divpadsmit mēnešiem, piedzīvojusi ES kandidātvalsts Turcija. Ja 2007.gada rudenī (EB 68.1) 26% Turcijas iedzīvotāju prognozēja, ka ekonomiskā situācija valstī kļūs sliktāka, tad 2008.gada pavasara pētījumā tādu ir jau 66% (+40 PP). Arī Luksemburgā un Lielbritānijā to iedzīvotāju skaits, kuri prognozēja arvien sliktāku situāciju ekonomikā, audzis par 30 PP katrai no valstīm. Sociāldemogrāfiskajā griezumā raugoties, Latvijā pesimistiski noskaņoto (kuri uzskata, ka nākamo divpadsmit mēnešu laikā situācija ekonomikā kļūs sliktāka) salīdzinoši vairāk ir vecāka gadagājuma cilvēku vidū (40-54 gadi, 50%), pašnodarbināto (58%) un vadošā līmeņa darbinieku (53%), kā arī Zemgalē dzīvojošo vidū (54%).

2) Mājsaimniecības finansiālais stāvoklis Puse (50%) no aptaujātajiem ES 27 valstu iedzīvotājiem prognozē, ka nākamo divpadsmit mēnešu laikā viņu mājsaimniecības finansiālais stāvoklis nemainīsies. Ceturtā daļa (25%) ES 27 valstu iedzīvotāju uzskata, ka viņu mājsaimniecības finansiālais stāvoklis kļūs sliktāks, bet 22% ir optimistiski noskaņoti un prognozē, ka viņu mājsaimniecības finansiālais stāvoklis nākamo divpadsmit mēnešu laikā kļūs labāks.

Optimistiskāki par savas mājsaimniecības finansiālo stāvokli nākamo divpadsmit mēnešu laikā ir Rumānijas (40%), Zviedrijas (35%), Lietuvas (34%), Igaunijas (33%) un Dānijas (33%) iedzīvotāji. Savukārt pesimistiskākie ir ES kandidātvalsts Turcijas (51%), kā arī Ungārijas (49%) un Portugāles (41%) iedzīvotāji, kuri uzskata, ka viņu mājsaimniecības finansiālais stāvoklis nākamo divpadsmit mēnešu laikā pasliktināsies. Baltijas valstu iedzīvotāju vidū prognozes par iedzīvotāju mājsaimniecības finansiālo stāvokli nākamo divpadsmit mēnešu laikā ir līdzīgas.

9

Latvij aptuveni puse (51%) iedz vot ju uzskata, ka n kamo divpadsmit m nešu laik vi u mājsaimniecības finansiālais stāvoklis nemainīsies. Aptuveni katrs ceturtais iedzīvotājs (27%) prognozē, ka viņa mājsaimniecības finansiālais stāvoklis kļūs labāks, bet katrs piektais (20%) pauž viedokli, ka viņa mājsaimniecības finansiālais stāvoklis pasliktināsies. Salīdzinot šo pētījumu ar aptauju EB 68.1, kura notika 2007.gada rudenī, redzam, ka Latvijā nav notikušas būtiskas izmaiņas prognozē par mājsaimniecības finansiālā stāvokļa izmaiņām nākamo divpadsmit mēnešu laikā. Salīdzinoši vislielākās izmaiņas, prognozējot mājsaimniecības finansiālo stāvokli turpmākajiem divpadsmit mēnešiem, piedzīvojusi ES kandidātvalsts Turcija. Ja 2007.gada rudenī (EB 68.1) 17% Turcijas iedzīvotāju prognozēja, ka viņu mājsaimniecības finansiālais stāvoklis kļūs sliktāks, tad 2008.gada pavasara pētījumā tādu ir jau 51% (+34 PP). Arī Portugālē to iedzīvotāju skaits, kuri prognozēja arvien sliktāku mājsaimniecības finansiālo stāvokli, audzis par 17 PP (no 24% uz 41%). Sociāldemogrāfiskajā griezumā raugoties, Latvijā tādu iedzīvotāju, kuri uzskata, ka nākamo divpadsmit mēnešu laikā viņu mājsaimniecības finansiālais stāvoklis nemainīsies, salīdzinoši vairāk ir vecāka gadagājuma cilvēku vidū (55 gadi un vairāk, 59%), pensionāru (60%), vidēji lielās pilsētās dzīvojošo (58%), kā arī Zemgalē (57%) un Vidzemē (56%) dzīvojošo vidū. Optimistiskāk noskaņoti (mājsaimniecības finansiālais stāvoklis uzlabosies nākamo divpadsmit mēnešu laikā) salīdzinoši vairāk ir gados jauni cilvēki (15-24 gadi, 46%), kā arī studenti (45%). Pesimistiskāk noskaņotie (mājsaimniecības finansiālais stāvoklis pasliktināsies nākamo divpadsmit mēnešu laikā) salīdzinoši vairāk ir starp gados vecākiem cilvēkiem (40-54 gadi, 25%; 55 gadi un vairāk, 28%), pensionāriem (26%), bezdarbniekiem (25%), lielpilsētās (27%), kā arī Rīgā (25%) dzīvojošajiem.

10

3) Ekonomiskā situācija Eiropas Savienībā Aptuveni 2/5 (38%) no aptaujātajiem ES 27 valstu iedzīvotājiem prognozē, ka nākamo divpadsmit mēnešu laikā ekonomiskā situācija ES nemainīsies. Ceturtā daļa (26%) ES 27 valstu iedzīvotāju uzskata, ka ekonomiskā situācija ES kļūs sliktāka, bet 18% ir optimistiski noskaņoti un prognozē, ka ekonomiskā situācija ES nākamo divpadsmit mēnešu laikā kļūs labāka. Vēl 18% aptaujāto ES 27 valstu iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Optimistiskāki par ekonomisko situāciju ES nākamo divpadsmit mēnešu laikā ir Maķedonijas (42%), Rumānijas (38%) un Lietuvas (35%) iedzīvotāji. Savukārt pesimistiskākie ir Luksemburgas (47%), Nīderlandes (39%) un Beļģijas (38%) iedzīvotāji, kuri uzskata, ka ekonomiskā situācija ES nākamo divpadsmit mēnešu laikā pasliktināsies. Baltijas valstu iedzīvotāju vidū prognozes par ekonomisko situāciju ES nākamo divpadsmit mēnešu laikā nedaudz atšķiras. Latvijā gandrīz puse (45%) iedzīvotāju uzskata, ka nākamo divpadsmit mēnešu laikā ekonomiskā situācija ES nemainīsies. Aptuveni katrs piektais iedzīvotājs (19%) prognozē, ka ekonomiskā situācija ES kļūs labāka, bet katrs septītais (16%) pauž viedokli, ka ekonomiskā situācija ES pasliktināsies. Vēl 20% Latvijas iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Salīdzinot šo pētījumu ar aptauju EB 68.1, kura notika 2007.gada rudenī, redzam, ka Latvijā par 10 PP ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka nākamo divpadsmit mēnešu laikā ekonomiskā situācija ES kļūs sliktāka. Salīdzinoši vislielākās izmaiņas, prognozējot ekonomisko situāciju ES turpmākajiem divpadsmit mēnešiem, piedzīvojusi Nīderlande. Ja 2007.gada rudenī (EB 68.1) 16% Nīderlandes iedzīvotāju prognozēja, ka ekonomiskā situācija ES kļūs sliktāka, tad 2008.gada pavasara pētījumā tādu ir jau 39% (+23 PP). Sociāldemogrāfiskajā griezumā raugoties, Latvijā tādu iedzīvotāju, kuri uzskata, ka nākamo divpadsmit mēnešu laikā ekonomiskā situācija ES nemainīsies, salīdzinoši vairāk ir vidēja

11

gadag juma cilv ku vid (25-39 gadi, 50%), bezdarbnieku (55%) un ier dņu/speci listu (52%), k arī Zemgalē (60%), Vidzemē (50%) un Kurzemē (50%) dzīvojošo vidū. Optimistiskāk noskaņotie (ekonomiskā situācija ES uzlabosies nākamo divpadsmit mēnešu laikā) salīdzinoši vairāk ir gados jauni cilvēki (15-24 gadi, 32%), kā arī studenti (39%) un Latgalē (27%) dzīvojošie. Salīdzinoši vairāk optimistiski noskaņoto par ES ekonomisko situāciju nākamo divpadsmit mēnešu laikā ir to iedzīvotāju vidū, kuri uzskata, ka lietas ES iet pareizajā virzienā (30%). Pesimistiskāk noskaņotie (ekonomiskā situācija ES pasliktināsies nākamo divpadsmit mēnešu laikā) salīdzinoši vairāk ir starp gados vecākiem cilvēkiem (40-54 gadi, 21%), kā arī to iedzīvotāju vidū, kuri uzskata, ka lietas ES iet nepareizajā virzienā (35%).

12

3. Svarīgākās problēmas valstī Kopumā ES 27 valstu vidū divas visbiežāk minētās problēmas ir tās pašas, kas 2007.gada rudenī: inflācija/ cenu pieaugums (šādu viedokli pauž 37% aptaujāto ES 27 valstīs) un bezdarbs (šādi domā 24% aptaujāto). Jāatzīmē, ka bažas par inflāciju/ cenu pieaugumu ES 27 valstu iedzīvotāju vidū ir augušas par 11 PP.

Kādas, Jūsuprāt, ir divas svarīgākās problēmas, ar kurām pašreiz saskarties, %

71%

31%

15%

14%

11%

10%

7%

7%

5%

2%

2%

1%

2%

37%

20%

12%

24%

19%

10%

20%

9%

8%

5%

11%

5%

7%

2%

2%

1%

18%

Cenu pieaugums / inflācija

Ekonomiskā situācija

Pensijas

Bezdarbs

Veselības aprūpes sistēma

Nodokļu sistēma

Noziedzība

Mājokļu jautājums

Izglītības sistēma

Ar enerģētiku saistīti jautājumi

Imigrācija

Vides aizsardzība

Terorisms

Aizsardzība / Ārlietas

Cits

NA

LV, n=1008

ES 27, n=26661

Arī Latvijā par vissvarīgāko problēmu tiek uzskatīta inflācija un cenu pieaugums (71% Latvijā aptaujāto iedzīvotāju pauž šādu viedokli), un šāda tendence vērojama jau astotajā EB aptaujā (kopš 2004. gada). Arī abās kaimiņvalstīs inflācija un cenu pieaugums ir visbiežāk minētā problēma. Lietuvā šādi domājošo ir 63%, bet Igaunijā – 54% iedzīvotāju uzskata inflāciju un cenu kāpumu par vissvarīgāko no problēmām. Aplūkojot inflācijas un cenu pieauguma problēmu ES 27 valstu griezumā, redzam, ka tieši Latvijā ES 27 valstu vidū ir visaugstākais to iedzīvotāju skaits, kurus uztrauc inflācijas un cenu pieaugums (71%). To valstu septītniekā, kurās vairāk kā puse iedzīvotāju inflāciju un cenu kāpumu minējuši kā svarīgu problēmu, ir visas trīs Baltijas valstis, kā arī Slovēnija (71%), Bulgārija (51%), Austrija (54%) un Francija (51%). Bažas par inflāciju un cenu kāpumu augušas arī tajās valstīs, kurās 2007.gada rudens pētījumā tas uztrauca salīdzinoši mazu iedzīvotāju skaitu (mazāk kā 10%). Šajā pētījumā iedzīvotāju

13

skaits, kurus satrauc infl cija un cenu k pums: Zviedrij – 9%, ES kandid tvalst Turcij – 15%, Nīderlandē - 16%, Dānijā – 18%, Lielbritānija – 19% iedzīvotāju, kuri kā svarīgu problēmu minējuši inflāciju un cenu kāpumu. Salīdzinot Eirobarometru pētījumu rezultātus, redzam, ka gada laikā ES 27 valstu iedzīvotāju bažas par inflāciju un cenu kāpumu ir palielinājušās divas reizes (no 18% 2007.gada pavasarī uz 37% 2008.gada pavasarī). Vislielākais iedzīvotāju skaita pieaugums, kuri savā valstī inflācijas un cenu pieaugumu uzskata par svarīgu problēmu, ir Francijas (+24 PP salīdzinājumā ar iepriekšējo pētījumu) un Horvātijas (+23 PP) iedzīvotāju vidū. Tomēr ir arī valsts, kurā inflācijas un cenu pieauguma problēma ir kļuvusi mazāk būtiska – Kipras Republikā vērojams kritums par 17 PP (no 45% uz 28%). Latvijas iedzīvotāji, salīdzinot abu aptauju datus, ir kļuvuši nedaudz optimistiskāki attiecībā uz inflācijas un cenu pieauguma jautājumu (no 77% iedzīvotāju iepriekšējā pētījumā uz 71% šobrīd, t.i., -6 PP). Būtiskas izmaiņas viedoklī par inflāciju nav vērojamas arī kaimiņvalstīs: Lietuva (no 62% uz 63%) un Igaunija (no 58% uz 54%). Sociāldemogrāfiskajā griezumā raugoties, inflācijas un cenu pieaugumu kā svarīgu problēmu Latvijā salīdzinoši biežāk min iedzīvotāji Vidzemē (76%). Latvijā kā otra nozīmīgākā problēma tiek minēta ekonomiskā situācija – šādu viedokli pauduši 31% aptaujāto, kas ir par 8 PP vairāk nekā 2007.gada rudenī. Salīdzinājumā ar visbiežāk minēto problēmu (inflācijas un cenu pieaugumu), kura uztrauc gandrīz ¾ Latvijas iedzīvotāju, otra nozīmīgākā problēma satrauc vien trešdaļu iedzīvotāju. ES 27 valstu iedzīvotāju vidū ekonomiskā situācija valstī tiek minēta kā trešā svarīgākā problēma – 20% ES 27 valstu iedzīvotāju to uzskata par būtisku. ES 27 vidējais rādītājs, salīdzinājumā ar 2007.gada rudenī veikto pētījumu (EB 68.1), praktiski nav mainījies. No visām pētījumā iesaistītajām valstīm (ES 31) vislielākās bažas par ekonomisko situāciju valstī min ES kandidātvalsts - Maķedonija (42%). Tai seko Grieķija, kurā bažas par valsts ekonomisko stāvokli ir 2/5 iedzīvotāju (40%). Mazāk kā desmitā daļa iedzīvotāju bažīgi vērtē savas valstās ekonomisko situāciju Dānijā (6%), Somijā (6%) un Luksemburgā (7%). Jāatzīmē, ka valstis, kurās iedzīvotāji izsaka salīdzinoši vislielākās/vismazākās bažas par ekonomisko situāciju valstī, kopš 2007.gada rudens nav mainījušās. Igaunijā un ES kandidātvalstī Turcijā ir palielinājies to iedzīvotāju skaits, kurus uztrauc ekonomiskā situācija valstī. Igaunijā: +16 PP (no 17% iedzīvotāju pagājušajā pētījumā (EB 68.1.) uz 33% šoreiz), bet Turcijā: +12 PP (no 23% pagājušajā reizē uz 35% šoreiz). Analizējot datus sociāldemogrāfiskajā griezumā, redzam, ka salīdzinoši vairāk iedzīvotāju, kuri ekonomisko situāciju Latvijā vērtē kā svarīgu problēmu, ir ierēdņu/speciālistu (40%) un bezdarbnieku (38%) vidū. Kā trešā nozīmīgākā problēma Latvijā tiek minētas pensijas (18% Latvijas iedzīvotāju tā šķiet nozīmīga problēma valstī). Salīdzinot ar iepriekšējo aptauju, šis rādītājs praktiski nav mainījies. Sociāldemogrāfiskajā griezumā redzams, ka salīdzinoši vairāk iedzīvotāju Latvijā, kuri uzskata pensiju jautājumu par būtisku, ir iedzīvotāji vecāki par 55 gadiem (37%) un pensionāri (40%). Ne visas problēmas, kuras kā svarīgas ir minējušas ES 27 valstis kopumā, ir aktuālas arī Latvijā. Tā, piemēram, ceturtā svarīgākā problēma ES 27 valstu vidū – noziedzība (20%) – Latvijā tiek minēta kā septītā aktuālākā (noziedzība uztrauc vien 10% Latvijas iedzīvotāju; Igaunijā 26% un Lietuvā 32% iedzīvotāju). Pamanāmas atšķirības starp Latviju un ES 27 valstu kopējo viedokli ir arī jautājumos par imigrāciju (ES 27 valstīs-11%, Baltijas valstīs salīdzinoši mazāk: Latvijā-2%, Igaunijā-1% un Lietuvā-4% iedzīvotāju) un terorismu (ES 27 valstīs-7%, Baltijas valstīs salīdzinoši mazāk: Latvijā-1%, Igaunijā-1% un Lietuvā-1% iedzīvotāju). Salīdzinājumā ar 2007.gada rudeni, Eiropas Savienības kandidātvalstī Turcijā bažas par terorisma draudiem ir ievērojami samazinājušās: -33 PP (no 77% uz 44%).. Tomēr no visām aptaujā ietvertajām valstīm Turcijā joprojām ir augstākais to iedzīvotāju skaits, kurus uztrauc

14

terorisma draudi. Sal dzinoši liels skaits iedz vot ju uztraucas par terorisma draudiem ar Sp nij (31%) un Nīderlandē (16%).

4. Valsts dalības Eiropas Savienībā vērtējums

4.1 Kopējais vērtējums Dalība ES ir laba lieta, uzskata nedaudz vairāk kā puse (52%) aptaujāto ES 27 valstu iedzīvotāju. Katrs septītais aptaujātais ES 27 valstu iedzīvotājs (14%) uzskata, ka dalība ES nav laba lieta, bet 29% uzskata, ka dalība nav ne laba, ne slikta lieta.

Dalību Es par labu lietu salīdzinoši vairāk atzīst Nīderlandes (75%), Īrijas (73%) un Luksemburgas (73%) iedzīvotāji. Savukārt par sliktu lietu dalību ES atzīst salīdzinoši vairāk Lielbritānijas (32%), Austrijas (26%) un Zviedrijas (22%) iedzīvotāju. Baltijas valstu iedzīvotāju vidū viedoklis par dalību ES nedaudz atšķiras - Lietuvā un Igaunijā ir salīdzinoši vairāk tādu iedzīvotāju, kuri uzskata dalību ES par labu lietu (Lietuvā – 60%, Igaunijā – 58%). Latvijā nedaudz vairāk kā puse iedzīvotāju (52%) uzskata, ka dalība ES nav ne laba, ne slikta lieta, 29% uzskata, ka dalība ES ir laba lieta, bet 16% - Latvijas dalība ES ir slikta lieta. Latvijā ir salīdzinoši vismazākais to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka dalība ES ir laba lieta.

15

Valsts dalība Eiropas savienībā, %

52%

60%

58%

29%

29%

52%

32%

27%

14%

16%

7%

9% 4%

3%

3%

5%ES 27, n=26661

LV, n=1008

EE, n=1006

LT, n=1021

Laba lieta Ne laba, ne slikta Slikta lieta NA

Salīdzinot šo pētījumu ar aptauju EB 68.1, kura notika 2007.gada rudenī, redzam, ka Latvijā par 8 PP ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka dalība ES ir laba lieta, bet pieaudzis neitrālā viedokļa piekritēju skaits (dalība ES ir ne laba, ne slikta lieta). Salīdzinoši vislielākās izmaiņas ES 27 valstu vidū jautājumā par dalību ES vērojamas Grieķijā, kur par 15 PP samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka dalība ES ir laba lieta, bet pieaudzis neitrālā viedokļa piekritēju skaits. Analizējot sociāldemogrāfiskā griezuma rādītājus, redzam, ka to Latvijas iedzīvotāju vidū, kuri pauž neitrālu viedokli (dalība ES nav ne laba, ne slikta), salīdzinoši vairāk ir Kurzemē (61%) un Vidzemē (59%). Dalību ES par labu lietu salīdzinoši vairāk atzīst gados jauni cilvēki (15-24 gadi, 36%), studenti (45%), ierēdņi/speciālisti (39%), kā arī Latgalē dzīvojošie (37%). Salīdzinoši vairāk tie ir „eirooptimisti”, t.i., Latvijas iedzīvotāji, kuri uzticas ES (49%), uzskata, ka Latvija, kļūstot par ES dalībvalsti, ir ieguvusi (54%), ES tēls ir pozitīvs (65%), uz ES nākotni raugās optimistiski (43%), uzskata, ka lietas Latvijā iet pareizajā virzienā (53%), kā arī lietas ES iet pareizajā virzienā (46%). Dalību ES par sliktu lietu salīdzinoši vairāk vērtē „eiropesimisti” – neuzticas ES (29%), uzskata, ka Latvija, kļūstot par ES dalībvalsti, neko nav ieguvusi (32%), ES tēls ir negatīvs (47%), uz ES nākotni raugās pesimistiski (30%), lietas Latvijā neiet pareizajā virzienā (24%), kā arī lietas ES neiet pareizajā virzienā (31%).

16

4.2 Valsts ieguvumi no dalības ES Kopumā vairāk kā puse (54%) ES 27 valstu iedzīvotāju uzskata, ka viņu valsts ir ieguvusi, kļūstot par ES dalībvalsti. Gandrīz trešā daļa (31%) ES 27 valstu iedzīvotāju ir pretējās domās – viņu valsts no dalības ES nav ieguvusi. Vēl 15 % nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Salīdzinoši vairāk iedzīvotāju, kuri uzskata, ka viņu valsts ir ieguvusi, kļūstot par ES dalībvalsti, ir Īrijas (82%), Dānijas (77%) un Polijas (77%) iedzīvotāju vidū. Savukārt salīdzinoši skeptiskākie ir Ungārijas (52%), Lielbritānijas (50%), Austrijas (47%) un Latvijas (42%) iedzīvotāji. Latvijas iedzīvotāju viedoklis par ieguvumiem no dalības ES ir polārs: 48% uzskata, ka Latvija ir ieguvusi, kļūstot par ES dalībvalsti, bet 42% - Latvija no dalības ES nav ieguvusi. Vēl 10% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Līdz ar to Latvijas iedzīvotāji šajā jautājumā ir ceturtie skeptiskākie ES 27 valstu vidū. Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju viedoklis krasi atšķiras no Latvijas iedzīvotāju skepses. Igaunijā 76%, bet Lietuvā - 75% iedzīvotāju uzskata, ka viņu valsts ir ieguvusi, kļūstot par ES dalībvalsti.

17

Vai valsts ir ieguvusi no dalības Eiropas Savienībā, %

54%

75%

48%

76%

13%

15%

42%

31%

12%

9%

10%

15%ES 27, n=26661

LV, n=1008

EE, n=1006

LT, n=1021

Ieguvusi Nav ieguvusi NA

Salīdzinot ar 2007.gada rudens pētījumu (EB 68.1), Latvijā par 10 PP pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka Latvija nav ieguvusi, kļūstot par ES dalībvalsti. ES 27 valstu vidū salīdzinoši vislielākās izmaiņas jautājumā par ieguvumiem no dalības ES ir piedzīvojusi Grieķija – tāpat kā Latvijā, arī Grieķijā par 10 PP palielinājies skeptiski noskaņoto skaits (no 17% uz 27%). Pretēja viedokļa maiņa novērojama Kipras Republikā – par 18 PP pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka valsts ir ieguvusi, kļūstot par ES dalībvalsti. Sociāldemogrāfiskajā griezumā raugoties, salīdzinoši vairāk to Latvijas iedzīvotāju, kuri uzskata, ka Latvija ir ieguvusi no dalības ES, ir ierēdņi/speciālisti (64%), pašnodarbinātie (62%), studenti (56%), mazpilsētās dzīvojošie (53%), kā arī „eirooptimisti”. Latvija nav ieguvusi no dalības ES – šādu viedokli salīdzinoši biežāk pauž bezdarbnieki (58%), lielpilsētu iedzīvotāji (48%), kā arī „eiropesimisti”.

4.3 Apmierinātības un neapmierinātības cēloņi dalībai Eiropas Savienībā

1) Apmierinātības cēloņi Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc kopumā ES 27 valstu iedzīvotāji uzskata, ka viņu valsts ir guvusi labumu no dalības ES, ir šāds - dalība Eiropas Savienībā uzlabo sadarbību starp viņu valsti un citām valstīm. Šādu uzskatu pauž nedaudz vairāk kā trešā daļa (37%) ES 27 valstu iedzīvotāju. Aptuveni katrs trešais ES 27 valstu iedzīvotājs (32%) uzskata, ka Eiropas Savienība veicina miera uzturēšanu un drošības pastiprināšanu. Savukārt 30% ES 27 valstu iedzīvotāju pauž pārliecību, ka dalība Eiropas Savienībā veicina viņu valsts ekonomisko izaugsmi. Katrs ceturtais ES 27 valstu iedzīvotājs (25%) uzskata, ka Eiropas Savienība sniedz viņa valsts iedzīvotājiem jaunas darba iespējas.

18

Kuri no minētajiem iemesliem ir galvenie, kas liek domāt, ka valsts ir guvusi labumu no dalības Eiropas Savienībā?, %

44%

31%

18%

13%

12%

9%

9%

3%

3%

4%

1%

25%

37%

32%

30%

14%

15%

16%

22%

12%

15%

7%

1%

2%

22%

Eiropas Savienība sniedz valsts iedzīvotājiemjaunas darba iespējas

Dalība Eiropas Savienībā uzlabo sadarbību starpvalsti un citām valstīm

Eiropas Savienība veicina miera uzturēšanu undrošības pastiprināšanu

Eiropas Savienība veicina ekonomisko izaugsmivalstī

Eiropas Savienība veicina demokrātiju valstī

Eiropas Savienība uzlabo valsts iedzīvotāju dzīveslīmeni

Daļa jautājumu, kas ir svarīgi valsts iedzīvotājiem,tiek vislabāk risināti Eiropas Savienības līmenī

Eiropas Savienība ļauj sadzirdēt valsts iedzīvotājuviedokli pasaulē

Valsts iedzīvotājiem ir ievērojama ietekme uzEiropas Savienības līmenī pieņemtajiem

Eiropas Savienība palīdz valsts iedzīvotājiemstāties pretī jauniem globalizācijas izaicinājumiem

Kopumā Jūs atbalstāt Eiropas Savienību

Cits

NA

LV, n=482

ES 27, n=14554

Latvijā apmierinātības ar dalību ES četri biežāk minētie iemesli sakrīt ar ES 27 valstu kopējo viedokli, taču izkārtojums ir cits. Latvijas iedzīvotāji kā galveno labumu no dalības ES min jaunas darba iespējas, ko Eiropas Savienība sniedz Latvijas iedzīvotājiem (šāds viedoklis ir 44% Latvijas iedzīvotāju), savukārt ES 27 valstu iedzīvotāju vidū šis iemesls tiek minēts kā ceturtais (atšķirība ir 19 PP). Pārējo trīs Latvijā biežāk minēto apmierinātības iemeslu secība sakrīt ar ES 27 valstu iedzīvotāju kopējo viedokli. Dalība Eiropas Savienībā uzlabo sadarbību starp Latviju un citām valstīm, uzskata 31% Latvijas iedzīvotāju. Aptuveni katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs (22%) kā ieguvumu no dalības ES uzsver to, ka Eiropas Savienība veicina miera uzturēšanu un drošības pastiprināšanu, savukārt 18% uzskata - Eiropas Savienība veicina ekonomisko izaugsmi Latvijā. Salīdzinoši lielas atšķirības vērojamas uzskatā, ka dalība ES ļauj sadzirdēt konkrētās valsts iedzīvotāju viedokli pasaulē. Ja kopumā ES 27 valstu vidū šādu viedokli pauž 22% aptaujāto, tad Latvijas iedzīvotāji ir skeptiskāki – tikai katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs (9%) uzskata, ka dalība Eiropas Savienībā ļauj sadzirdēt viņa viedokli pasaulē.

19

2) Neapmierinātības cēloņi Viens no galvenajiem neapmierinātības cēloņiem dalībai Eiropas Savienībā ES 27 valstu iedzīvotāju vidū ir uzskats, ka iedzīvotāji ļoti mazā mērā var ietekmēt lēmumus, kas tiek pieņemti Eiropas Savienības līmenī. Šādu viedokli pauž 36% ES 27 valstu iedzīvotāju. Aptuveni katrs ceturtais (28%) ES 27 valstu iedzīvotājs uzskata, ka Eiropas Savienība pazemina viņa valsts iedzīvotāju dzīves līmeni, kā arī Eiropas Savienība apdraud iedzīvotāju nodarbinātību viņa valstī. Ceturtais biežāk minētais neapmierinātības iemesls ir - dalība Eiropas Savienībā atstāj negatīvu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi valstī (šādi uzskata 26% ES 27 valstu iedzīvotāju).

Kuri no minētajiem ir galvenie iemesli, kas liek domāt, ka valsts nav guvusi labumu no dalības Eiropas Savienībā?, %

46%

44%

20%

9%

8%

6%

6%

6%

3%

3%

3%

1%

28%

26%

36%

28%

14%

9%

10%

26%

11%

7%

6%

3%

5%

39%

Eiropas Savienība pazemina valsts iedzīvotājudzīves līmeni

Dalība Eiropas Savienībā atstāj negatīvu ietekmi uzekonomikas izaugsmi valstī

Valsts iedzīvotāji ļoti mazā mērā var ietekmētlēmumus, kas tiek pieņemti Eiropas Savienības

Eiropas Savienība apdraud valsts iedzīvotājunodarbinātību

Dalība Eiropas Savienībā padara valsti vieglākievainojamu attiecībā uz globalizācijas negatīvajām

Dalība Eiropas Savienībā rada saspīlējumu mūsuvalsts un citu valstu attiecībās

Dalība Eiropas Savienībā atstāj negatīvu ietekmi uzdemokrātiju valstī

Jautājumi, kas ir svarīgi valsts iedzīvotājiem, tiekveiksmīgāk risināti valsts līmenī

Dalība Eiropas Savienībā vājina izredzes valstij tiktsadzirdētai pasaulē

Dalība Eiropas Savienībā atstāj negatīvu ietekmi uzmiera uzturēšanu un drošības garantēšanu

Kopumā Jūs esat pret Eiropas Savienību

Cits

NA

LV, n=423

ES 27, n=8174

Latvijas iedzīvotāju vidū četri biežāk minētie neapmierinātības iemesli dalībai ES sakrīt ar ES 27 valstu kopējo viedokli, taču arī šoreiz izkārtojums ir cits. Gandrīz pusi Latvijas iedzīvotāju uztrauc tas, ka, viņuprāt, Eiropas Savienība pazemina Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni (šādas bažas pauž 46% Latvijas iedzīvotāju) un dalība Eiropas Savienībā atstāj negatīvu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi Latvijā (uzskata 44% Latvijas iedzīvotāju). Trešais biežāk minētais neapmierinātības ar dalību ES iemesls ir uzskats, ka Latvijas iedzīvotāji ļoti mazā mērā var ietekmēt lēmumus, kas tiek pieņemti Eiropas Savienības līmenī (39% Latvijas iedzīvotāju), savukārt katrs 20% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Eiropas Savienība apdraud Latvijas iedzīvotāju nodarbinātību. Ja salīdzinām ES 27 valstu iedzīvotāju kopējo viedokli (domājot par to, kādu iemeslu dēļ viņu valsts nav guvusi labumu no dalības ES) ar Latvijas iedzīvotāju paustajiem uzskatiem, tad

20

redzam, ka Latvij iedz vot ji sal dzinoši vair k uztraucas par ekonomiskajiem faktoriem (iedzīvotāju dzīves līmenis, valsts ekonomiskā izaugsme), kamēr kopumā ES 27 valstīs vislielākās bažas rada iedzīvotāju mazā iespēja ietekmēt ES līmeņa lēmumus. Ja kopumā ES 27 valstīs par iedzīvotāju dzīves līmeņa pazemināšanos un negatīvo ietekmi uz valsts ekonomisko izaugsmi savas bažas pauž attiecīgi 28% un 26% ES 27 valstu iedzīvotāju, tad Latvijā šādi domājošo ir salīdzinoši vairāk – 46% uztrauc tas, ka ES pazemina viņu dzīves līmeni, un 44% - dalība ES atstāj negatīvu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi Latvijā (abos gadījumos atšķirība ir 18 PP). Salīdzinoši lielas atšķirības vērojamas uzskatā, ka jautājumi, kas ir svarīgi konkrētās valsts iedzīvotājiem, tiek veiksmīgāk risināti valsts līmenī, ja šī valsts ir ES dalībvalsts. Ja kopumā šādi uzskata katrs ceturtais ES 27 valstu iedzīvotājs (26%), tad Latvijā vien 6% iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas dalība ES palīdz veiksmīgāk risināt iedzīvotājiem svarīgos jautājumus valsts līmenī (atšķirība 20 PP).

21

5. Pašreizējo procesu virzība pareizajā vai nepareizajā virzienā

1) Valstī Kopumā ES 27 valstu vidū tikai trešā daļa (32%) aptaujāto iedzīvotāju atzīst, ka lietas viņu valstī virzās pareizajā virzienā. To, ka lietas virzās nepareizajā virzienā, uzskata 45% ES 27 aptaujāto, „ne viens, ne otrs” saka gandrīz katrs piektais iedzīvotājs (19%), bet 4% iedzīvotāju nav viedokļa šajā jautājumā.

Lietu virzība valstī kopumā, %

48%

42% 42% 42% 41% 40%36% 36% 35% 35% 34%

32%30%

28%26% 25% 25%

23%21%

9%

4%

47%

28%

17%

23% 17%

19%15% 20%

12%8% 16% 21%

22%

24% 37%

15%

23%14%

29% 28%22% 19% 28%

23% 28%

19%9%

11% 21%27% 15%

21% 21%

50% 50%48%

53%51%

55%56%

17%

24%

18%

26%

22%

38%42%

34%

34%30%

32%

19%

36% 40%

46%

34% 35%40%

45%

37% 40%38%

56%

63%

61%

53%61%

79%

28% 48%

72%

3%

4% 4% 10% 8% 8% 0% 2% 2% 3% 6% 2% 3% 9% 1% 4% 2% 2% 4% 4% 5% 9% 8% 0% 3% 5% 5% 3% 2% 4% 3% 8%

MT PL RO EE CY FI DK SE ES LU SI SK IE BE LT CZ NL DE ES27

AT BG PT EL UK FR LV IT HU MK HR TR

Lietas virzās pareizā virzienā Ne viens, ne otrs Lietas virzās nepareizā virzienā NA

Salīdzinoši visoptimistiskākās no valstīm ir Malta, Polija, Igaunija un Rumānija, kurās vairāk kā puse iedzīvotāju (attiecīgi 56%, 55%, 53% un 51%) vērtē, ka kopumā lietas viņu valstī virzās pareizajā virzienā. Salīdzinoši pesimistiskākas ir Ungārija, Itālija, Turcija un Latvija. Šajās valstīs mazāk kā piektā daļa iedzīvotāju uzskata, ka kopumā lietas viņu valstī virzās pareizajā virzienā (attiecīgi 4%, 9%, 17% un 21%). Salīdzinot savā starpā Baltijas valstis, redzam, ka Latvija savos spriedumos ir salīdzinoši visskeptiskākā. To Latvijas iedzīvotāju, kuri uzskata, ka Latvijā lietas attīstās pareizajā virzienā, ir mazāk kā vidēji ES 27 valstu vidū, kamēr Lietuvas un Igaunijas optimistiskāk noskaņotie iedzīvotāji atrodas virs ES 27 vidējā. To, ka lietas Latvijā virzās pareizajā virzienā, atzīst 21% aptaujāto. Ka lietas Latvijā virzās nepareizajā virzienā, uzskata puse aptaujāto iedzīvotāju (53%), „ne viens, ne otrs” saka katrs piektais iedzīvotājs (21%), bet 5% iedzīvotāju nav viedokļa šajā jautājumā. Lietuvā lietas iet pareizajā virzienā, domā 36% Lietuvas iedzīvotāju, bet Igaunijā – 51% iedzīvotāju (otrs pozitīvākais rādītājs ES 27 valstu vidū).

22

Lietu virzība valstī kopumā, %

32%

36%

21%

51%

14%

15%

21%

19%

46%

26%

53%

45% 4%

5%

8%

4%

ES 27, n=26661

LV, n=1008

EE, n=1006

LT, n=1021


Salīdzinot šīs aptaujas rezultātus ar 2007.gada rudens pētījumu (EB 68.1), redzam, ka situācija ES 27 valstu vidū praktiski nav mainījusies. Arī Latvijā, salīdzinājumā ar 2007.gada rudenī veikto aptauju, situācija attieksmē pret valsti nav mainījusies. Sociāldemogrāfiskajā griezumā raugoties, salīdzinoši vairāk to iedzīvotāju Latvijā, kuri uzskata, ka lietas viņu valstī virzās pareizajā virzienā, ir jauniešu vidū (15-24 gadi, 27%), kā arī studentu (31%) un Vidzemē dzīvojošo (27%) vidū. Iedzīvotāji, kuri uzskata, ka lietas Latvijā virzās pareizajā virzienā, salīdzinoši biežāk pauž viedokli, ka arī Eiropas Savienībā lietas virzās pareizajā virzienā (42%). Salīdzinoši vairāk to iedzīvotāju Latvijā, kuri uzskata, ka lietas viņu valstī virzās nepareizajā virzienā, ir starp bezdarbniekiem (64%) un Zemgalē (63%) dzīvojošajiem. Salīdzinoši biežāk tiek pausts viedoklis, ka lietas ES virzās nepareizajā virzienā (87%).

23

2) Eiropas Savienībā Aplūkojot jautājumu, vai kopumā Eiropas Savienībā lietas virzās pareizajā virzienā, redzam, ka 42% ES 27 valstu iedzīvotāju uzskata, ka kopumā Eiropas Savienībā lietas virzās pareizajā virzienā, 25% ir pretējās domās – lietas ES virzās nepareizajā virzienā, 19% saka, ka „ne viens, ne otrs”, bet 14% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Lietu virzība Eiropas Savienībā kopumā, %

52% 51% 50% 50%48% 48% 47% 46% 46% 46%

42% 41% 41% 40% 39%37% 37%

34% 34%

27% 26%

65%

40%38%

9%

6%9%

14%

6%

10%

5%

13%

25%

16% 30%

17%

25%

14%

28%

16%

22%

25%21%

40%

19%

30% 28%

19% 38%35%

38%

30%12%

28%

63%61%

59%60%

53%54%54%

26%

3%

11%

29%26%

13%12%

29%25%22%22%

13%

21%19%

25%

15%

25%

15%15%17%

12%

26%22%

17%

31%

19%

13%

20%

12%12%14%

24%

12%29%12%15%9%18%16%15%10%9%19%6%17%14%7%23%1%24%12%18%8%8%2%18%11%17%27%7%19%21%14%

PL RO EE SI BG MT SK LT BE CZ DK ES SE CY EL IE NL ES27

PT FI LV LU DE HU FR UK AT IT MK TR HR


Salīdzinoši visoptimistiskākie par ES virzību pareizajā virzienā ir ES kandidātvalsts Maķedonijas (65%), Polijas (63%), Igaunijas (61%) un Rumānijas (60%) iedzīvotāji. Bet (tāpat kā 2007.gada rudenī) aptuveni trešā daļa iedzīvotāju Itālijā (26%), Austrijā (27%), Lielbritānijā (34%) un Francijā (34%) uzskata, ka ES lietu virzīšanās nenotiek pareizajā virzienā. Latvijai Baltijā ir salīdzinoši vismazāk optimistisks viedoklis. Ja Igaunija (60%) un Lietuva (52%) atrodas ES 27 optimistu (kuri uzskata, ka ES lietas virzās pareizajā virzienā) augšgalā, tad Latvija atpaliek – optimistiskas ir 2/5 iedzīvotāju (40%). Lietas ES virzās nepareizajā virzienā, apgalvo 19% Latvijas iedzīvotāju, „ne pareizajā, ne nepareizajā virzienā” – vērtē 22%, bet 19% iedzīvotāju nav viedokļa šajā jautājumā. Salīdzinot šīs aptaujas rezultātus ar 2007.gada rudens pētījumu (EB 68.1), redzam, ka situācija ES 27 valstu vidū praktiski nav mainījusies. Arī Latvijā, salīdzinājumā ar 2007.gada rudenī veikto aptauju, situācija attieksmē pret lietu virzību ES nav mainījusies. Latvijā situācija kopš 2007.gada rudens ir pasliktinājusies - optimistiskāk noskaņoto iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 8 PP (no 48% uz 40%). Optimistiskāk noskaņoto iedzīvotāju pieaugums vērojams Kipras Republikā (-12 PP, no 35% uz 47%) un Zviedrijā (-11 PP, no 37% uz 48%). Sociāldemogrāfiskajā griezumā raugoties, salīdzinoši vairāk to iedzīvotāju Latvijā, kuri uzskata, ka lietas ES virzās pareizajā virzienā, ir jauniešu vidū (15-24 gadi, 55%), kā arī studentu (57%), Latgalē (47%) un Vidzemē (45%) dzīvojošo vidū.

24

6. Eiropas Savienības institūcijas

6.1 Eiropas Savienības institūciju atpazīstamība Eiropas Savienības institūciju – Eiropas Parlaments, Eiropas Komisija, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Centrālās banka - atpazīstamība ES 27 valstu iedzīvotāju vidū ir salīdzinoši augsta. Kopumā vairāk kā 3/5 ES 27 valstu iedzīvotāju ir dzirdējuši par šīm institūcijām.

ES 27: Ir dzirdējis par ... , %

87%

73%

62%

78%

11%

20%

34%

25%

2%

2%

4%

2%

Eiropas Parlamentu

Eiropas Komisiju

Eiropas Savienības Padomi

Eiropas Centrālo banku

Jā Nē NA

Salīdzinoši visaugstākā atpazīstamība ES 27 valstu iedzīvotāju vidū ir Eiropas Parlamentam (87%). Atpazīstamības ziņā nedaudz atpaliek Eiropas Komisija (78%) un Eiropas Centrālā banka (73%), savukārt par Eiropas Savienības Padomi ir dzirdējuši 62% ES 27 valstu iedzīvotāju. Latvijā Eiropas Savienības institūciju atpazīstamība būtiski neatšķiras no ES 27 valstu vidējā rādītāja. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (82%) ir dzirdējuši par Eiropas Parlamentu (82%) un Eiropas Komisiju (79%), salīdzinoši nedaudz mazāks skaits iedzīvotāju – par Eiropas Savienības Padomi (67%) un Eiropas Centrālo banku (64%).

LV: Ir dzirdējis par ... , %

82%

64%

67%

79%

17%

20%

32%

35%

1%

1%

1%

1%

Eiropas Parlamentu

Eiropas Komisiju

Eiropas Savienības Padomi

Eiropas Centrālo banku

Jā Nē NA

Eiropas Centrālās bankas atpazīstamība kopumā ES 27 valstu iedzīvotāju vidū ir salīdzinoši augstāka nekā Baltijas valstu iedzīvotāju vidū (par Eiropas Centrālo banku ir dzirdējuši 73% ES 27 valstu iedzīvotāju, Latvijā - 64%, Lietuvā – 67%, Igaunijā – 68% iedzīvotāju). Baltijas valstu vidū Eiropas Savienības institūciju atpazīstamība ir būtiski atšķirīga tikai vienā gadījumā: Igaunijas iedzīvotāju vidū 77% ir dzirdējuši par Eiropas Savienības Padomi, kamēr Latvijā un Lietuvā par ES Padomi ir dzirdējis salīdzinoši mazāks iedzīvotāju skaits (attiecīgi 67% un 65% iedzīvotāju).

25

Sociāldemogrāfiskajā griezumā Latvijā salīdzinoši zinošāki par ES institūciju eksistenci ir cilvēki, kuri dzīvo Rīgā un pierīgā. Savukārt par šādām institūcijām nekad nav dzirdējuši lielākoties Latgales, Vidzemes un Kurzemes iedzīvotāji, laukos vai ciematos dzīvojošie, vecāka gadagājuma cilvēki (55 gadi un vecāki), kā arī fiziska darba strādnieki, pensionāri un bezdarbnieki.

26

6.2 Eiropas Komisijas loma Eiropas Savienības dzīvē Kopumā vairāk kā 3/5 (68%) ES 27 valstu iedzīvotāju uzskata, ka Eiropas Komisija spēlē svarīgu lomu Eiropas Savienības dzīvē. Tikai katrs desmitais ES 27 valstu iedzīvotājs uzskata, ka Eiropas Komisijai nav svarīga loma ES dzīvē, bet 22% ES 27 valstu iedzīvotāju nav viedokļa šajā jautājumā.

Kādu lomu Eiropas Savienības dzīvē spēlē Eiropas komisija, %

79% 79% 79% 78%76% 76% 75% 75% 75%

73% 73%71%

69% 69% 69% 68% 67%65% 64%

61%

48%

74%71%

60%

55%

88%86%

81%85%

80%80%80%

9%

14%

8%

9%

20%3%

12%14%

8%10%

13%

6%4%

8%4%4%

11%9%11%9%

6%5%6%7%7%7%4%

7%2%

8%

14%

1%

36%26%21%17%32%36%24%21%25%22%18%25%27%21%23%23%14%16%14%15%18%17%15%14%14%13%16%13%17%7%0%11%

CY EL BE MT LU PL SI NL PT SK SE EE HU CZ DK FI ES LT FR BG IE AT ES27

LV IT DE RO UK HR MK CY(tcc)

TR

Svarīga loma Nav svarīga loma NA

Salīdzinoši visvairāk ES 27 valstu iedzīvotāju, kuri uzskata, ka Eiropas Komisija spēlē svarīgu lomu Eiropas Savienības dzīvē, ir Kipras Republikā (88%), Grieķijā (86%) un Beļģijā (85%). Salīdzinoši visvairāk aptaujāto, kuri uzskata, ka Eiropas Komisijai nav svarīga loma ES dzīvē, ir Lielbritānijā dzīvojošo vidū (20%). Latvijā Eiropas Komisijas loma Eiropas Savienības dzīvē tiek vērtēta ļoti līdzīgi kā kopumā ES 27 valstu vidū: vairāk kā 3/5 (67%) iedzīvotāju uzskata, ka Eiropas Komisija spēlē svarīgu lomu Eiropas Savienības dzīvē. Tikai katrs astotais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka Eiropas Komisijai nav svarīga loma ES dzīvē, bet ceturtajai daļai (25%) iedzīvotāju nav viedokļa šajā jautājumā. ES 27 valstu iedzīvotāju viedoklis par Eiropas Komisijas lomu Eiropas Savienības dzīvē kopš 2007.gada rudens pētījuma nav mainījies. Arī Latvijā nav notikušas būtiskas viedokļa izmaiņas. Salīdzinot visas trīs Baltijas valstis, redzam, ka viedokļi par Eiropas Komisijas lomu Eiropas Savienības dzīvē ir līdzīgi. Tomēr Latvijas iedzīvotāju vērtējums par Eiropas Komisijas lomu Eiropas Savienības dzīvē ir viszemākais (67%). Lietuvā-73%, Igaunijā-76% iedzīvotāju uzskata, ka Eiropas Komisija spēlē svarīgu lomu Eiropas Savienības dzīvē. Sociāldemogrāfiskajā griezumā redzam, ka salīdzinoši lielāks skaits iedzīvotāju, kuri uzskata, ka Eiropas Komisija spēlē svarīgu lomu Eiropas Savienības dzīvē, ir vidēja gadagājuma cilvēku vidū (25-39 gadi, 72%), kā arī starp vadošā līmeņa darbiniekiem (78%), ierēdņiem/speciālistiem (77%), reģionāli – Zemgalē (79%) un pierīgā (73%) dzīvojošajiem.

27

Sal dzinot ES 27 valstu iedz vot ju viedokļus par Eiropas Komisijas lomu Eiropas Savien bas dzīvē ar citām ES institūcijām, redzam, ka arī Eiropas Savienības Padomei, Eiropas Centrālajai bankai un Eiropas Parlamentam ir svarīga loma ES dzīvē.

ES 27: Kādu lomu Eiropas Savienības dzīvē spēlē ... , %

75%

71%

60%

68%

11%

10%

12%

8%

14%

22%

28%

21%

Eiropas Parlaments

EIROPAS KOMISIJA

Eiropas Savienības Padome

Eiropas Centrālā banka


Arī Latvijā salīdzinoši liels skaits iedzīvotāju (vairāk kā 3/5) uzskata, ka Eiropas Parlamentam, Eiropas Centrālajai bankai un Eiropas Savienības Padomei ir tik pat nozīmīga loma kā Eiropas Komisijai.

LV: Kādu lomu Eiropas Savienības dzīvē spēlē ... , %

71%

67%

67%

64%

5%

8%

8%

7%

28%

28%

25%

22%Eiropas Parlaments

EIROPAS KOMISIJA

Eiropas Savienības Padome

Eiropas Centrālā banka


28

6.3 Uzticēšanās Eiropas Komisijai vērtējums Kopumā gandrīz puse (48%) ES 27 valstu iedzīvotāju drīzāk uzticas Eiropas Komisijai, bet drīzāk neuzticas aptuveni ceturtā daļa (27%), savukārt 26% ES 27 valstu iedzīvotāju nav viedokļa šajā jautājumā.

Salīdzinoši vislielāko uzticēšanos ES 27 valstu vidū Eiropas Komisijai pauž Beļģijas (69%) un Kipras Republikas (63%) iedzīvotāji. Savukārt salīdzinoši vislielākā neuzticība Eiropas Savienībai ir Lielbritānijas (45%) un Horvātijas (45%) iedzīvotāju vidū. Latvijā attieksme pret Eiropas Komisiju ir dalīta: Eiropas Komisijai drīzāk uzticas 37% aptaujāto, drīzāk neuzticas 29% Latvijas iedzīvotāju, bet trešdaļai iedzīvotāju (34%) nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā. ES 27 valstu iedzīvotāju attieksme pret Eiropas Komisiju kopš 2007.gada rudens pētījuma nav mainījusies. Salīdzinoši lielākās viedokļa izmaiņas kopš 2007.gada rudens vērojamas Grieķijā – par 13 PP (no 30% uz 43%) palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri drīzāk neuzticas Eiropas Komisijai. Latvijā kopš 2007.gada rudens pētījuma par 6 PP (no 23% uz 29%) ir palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri drīzāk neuzticas Eiropas Komisijai. Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās Eiropas Komisijai ir viszemākā Baltijas valstīs. Ja Latvijā Eiropas Komisijai drīzāk uzticas nedaudz vairāk kā trešā daļa iedzīvotāju (37%), tad abās kaimiņvalstīs savu uzticību Eiropas Komisijai pauž vairāk kā puse aptaujāto (Lietuvā Eiropas Komisijai uzticas 51%, bet Igaunijā – 56% iedzīvotāju). Sociāldemogrāfiskajā griezumā redzam, ka salīdzinoši lielāku uzticēšanos Eiropas Komisijai pauž vadošā līmeņa darbinieki (45%), ierēdņi/speciālisti (45%), kā arī mazpilsētās dzīvojošie (44%), reģionāli – Kurzemē (43%) un Latgalē (42%) dzīvojošie. Salīdzinoši biežāk Eiropas Komisijai uzticību pauž „eirooptimisti”, t.i., cilvēki, kuri uzticas ES (60%), uzskata, ka dalība ES ir laba lieta (60%), Latvija no dalības ES ir ieguvusi (52%), ES tēls ir pozitīvs (66%), uz ES nākotni raugās optimistiski (51%), lietas ES iet pareizajā virzienā (54%), kā arī lietas Latvijā iet pareizajā virzienā (56%).

29

Sal dzinoši skeptisk ki pret Eiropas Komisiju ir bezdarbnieki (40%), k ar Zemgal (46%) un Vidzemē (36%) dzīvojošie. Salīdzinoši vairāk ir „eiropesimistu”, kuri neuzticas ES (52%), uzskata, ka dalība ES ir slikta lieta (48%), Latvija no dalības ES nav ieguvusi (41%), ES tēls ir negatīvs (58%), uz ES nākotni raugās pesimistiski (48%), kā arī lietas ES iet nepareizajā virzienā (53%).

5. Uzticēšanās institūcijām

LV: Uzticēšanās dažādām institūcijām, %

66%

46%

46%

42%

31%

27%

15%

12%

5%

37%

24%

58%

59%

80%

83%

90%

17%

34%

11%

14%

5%

5%

5%

56%

61%

30%

30%

18%

49%

4%

9%

26%

5%

Televīzija

Radio

Armija

Prese

Eiropas Savienība

Internets

Policija

Tiesa/ Latvijas tieslietu sistēma

Latvijas valdība

Latvijas Republikas Saeima

Politiskās partijas

Drīzāk uzticas Drīzāk neuzticas NA

Eirobarometra pētījuma dalībnieki tika lūgti izvērtēt savu uzticēšanos vairākām institūcijām: Eiropas Komisijai, valsts pārvaldei, spēka struktūrām un medijiem. Latvijā iedzīvotāji salīdzinoši vairāk uzticas televīzijai (66%) un radio (61%), savukārt absolūtais vairākums neuzticas valsts pārvaldes institūcijām (politiskās partijas, Latvijas Republikas Saeima, Latvijas valdība). Aplūkosim sīkāk katru no institūcijām kā Eiropas Savienības, tā Latvijas līmenī.

30

5.1 Eiropas Savienība Kopumā puse (50%) ES 27 valstu iedzīvotāju drīzāk uzticas Eiropas Savienībai, bet drīzāk neuzticas nedaudz vairāk kā trešā daļa (36%). Vēl 14% ES 27 valstu iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Salīdzinoši vislielāko uzticēšanos ES 27 valstu vidū Eiropas Savienībai pauž Kipras Republikas (71%), Igaunijas (69%) un Beļģijas (68%) iedzīvotāji. Savukārt salīdzinoši vislielāko neuzticību Eiropas Savienībai pauž Lielbritānijas (56%) un Horvātijas (52%) iedzīvotāji, kā arī ES kandidātvalsts Turcija (52%). Latvijā attieksme pret Eiropas Savienību ir dalīta: ES drīzāk uzticas 46% aptaujāto, bet drīzāk neuzticas 37% Latvijas iedzīvotāju. Vēl 17% nav viedokļa šajā jautājumā. Kopš 2007.gada rudens pētījuma neuzticība Eiropas Savienībai Latvijas iedzīvotāju vidū ir pieaugusi par 5 PP. Pozitīvas pārmaiņas kopš 2007.gada rudens vērojamas Kipras Republikā – par 16 PP (no 55% uz 71%) palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri drīzāk uzticas Eiropas Savienībai. Salīdzinot visas trīs Baltijas valstis, redzam, ka Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās Eiropas Savienībai ir viszemākā (46%). Lietuvā ES drīzāk uzticas 62%, bet Igaunijā – 69% iedzīvotāju. Sociāldemogrāfiskajā griezumā redzam, ka salīdzinoši lielāku uzticēšanos Eiropas Savienībai pauž gados jauni cilvēki (15-24 gadi, 56%), studenti (60%), ierēdņi/speciālisti (52%), mazpilsētās dzīvojošie (51%), kā arī Latgalē (55%) un Kurzemē (51%) dzīvojošie. Salīdzinoši lielāka neuzticība Eiropas Savienībai vērojama bezdarbnieku (47%) un fiziska darba strādnieku (42%) vidū, kā arī Zemgalē (46%) un Vidzemē (45%) dzīvojošo vidū.

31

5.2 Nacionālās institūcijas

LV: Nacionālās institūcijas, %

46%

5%

12%

15%

37%

80%

83%

90%

17%

5%

5%

5%

Eiropas Savienība

Latvijas valdība

Latvijas Republikas Saeima

Politiskās partijas


1) Nacionālā valdība Kopumā vairāk kā puse (62%) ES 27 valstu iedzīvotāju drīzāk uzticas nacionālajai valdībai, bet drīzāk neuzticas trešā daļa (32%). Vēl 6% ES 27 valstu iedzīvotāju nav viedokļa šajā jautājumā.

Salīdzinoši vislielāko uzticēšanos ES 27 valstu vidū izpelnījušās Kipras Republikas (uzticas 69% iedzīvotāju), Somijas (61%), Igaunijas (56%) un Maltas (56%) nacionālās valdības. Savai nacionālajai valdībai salīdzinoši visvairāk neuzticas Ungārijas (80%), Latvijas (80%), Lietuvas (77%) un Čehijas (77%) iedzīvotāji. Latvijas valdībai drīzāk uzticas vien septītā daļa aptaujāto (15%), bet drīzāk neuzticas 80% Latvijas iedzīvotāju. Vēl 5% nav viedokļa šajā jautājumā. Latvijai ir otrs augstākais neuzticības valdībai rādītājs ES 27 valstu vidū, un kopš 2007.gada rudens pētījuma neuzticība Latvijas valdībai ir pieaugusi par 5 PP.

32

Pozit vas p rmaiņas kopš 2007.gada rudens v rojamas Kipras Republik – par 19 PP (no 45% uz 26%) samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri drīzāk neuzticas nacionālajai valdībai. Salīdzinoši vislielākais uzticēšanās nacionālajai valdībai kritums vērojams ES kandidātvalstī Turcijā - par 17 PP (no 30% uz 47%) palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri nacionālajai valdībai drīzāk neuzticas. Salīdzinot visas trīs Baltijas valstis, redzam, ka Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji savas nacionālās valdības vērtē ļoti kritiski, savukārt Igaunijas iedzīvotāji nacionālajai valdībai pauž daudz lielāku uzticību (56% nacionālajai valdībai drīzāk uzticas, 39% - drīzāk neuzticas). Sociāldemogrāfiskajā griezumā redzam, ka salīdzinoši vislielākā neuzticēšanās Latvijas valdībai ir bezdarbnieku (87%) un pašnodarbināto (87%) vidū. Savu uzticību Latvijas valdībai salīdzinoši vairāk pauž gados vecāki cilvēki (55 gadi un vairāk - 23%). Nodarbinātības ziņā tie ir pensionāri (23%) un studenti (21%), kā arī Latgalē dzīvojošie (21%).

2) Nacionālais parlaments Kopumā vairāk kā puse (58%) ES 27 valstu iedzīvotāju drīzāk uzticas nacionālajam parlamentam, bet drīzāk neuzticas trešā daļa (34%). Vēl 8% ES 27 valstu iedzīvotāju nav viedokļa šajā jautājumā.

Salīdzinoši vislielāko uzticēšanos ES 27 valstu vidū izpelnījies Dānijas (76%), Kipras Republikas (69%) un Somijas (66%) nacionālais parlaments. Savam nacionālajam parlamentam salīdzinoši visvairāk neuzticas Lietuvas (84%), Latvijas (83%), un Čehijas (81%) iedzīvotāji. Latvijas Republikas Saeimai drīzāk uzticas vien astotā daļa aptaujāto (12%), bet drīzāk neuzticas 83% Latvijas iedzīvotāju. Vēl 5% nav viedokļa šajā jautājumā. Latvijai ir otrs augstākais neuzticības nacionālajam parlamentam rādītājs ES 27 valstu vidū, un kopš 2007.gada rudens pētījuma neuzticība Latvijas valdībai ir pieaugusi par 6 PP. Pozitīvas pārmaiņas kopš 2007.gada rudens vērojamas Kipras Republikā – par 17 PP (no 44% uz 27%) samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri drīzāk neuzticas nacionālajam parlamentam.

33

Sal dzinoši visliel kais uztic šan s nacion lajam parlamentam kritums v rojams ES kandidātvalstī Turcijā - par 18 PP (no 28% uz 46%) palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri nacionālajam parlamentam drīzāk neuzticas. Salīdzinot visas trīs Baltijas valstis, redzam, ka Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji savus nacionālos parlamentus vērtē ļoti kritiski, savukārt Igaunijas iedzīvotāji nacionālajam parlamentam pauž daudz lielāku uzticību (58% nacionālajai valdībai uzticas, 36% - neuzticas). Sociāldemogrāfiskajā griezumā redzam, ka salīdzinoši vislielākā neuzticēšanās Latvijas Republikas Saeimai vērojama Vidzemē (87%), bet uzticēšanās – Latgalē (17%).

34

3) Politiskās partijas Kopumā politiskajām partijām ES 27 valstu iedzīvotāju vidū drīzāk neuzticas ¾ iedzīvotāju (76%), bet politiskajām partijām drīzāk uzticas aptuveni katrs ceturtais ES 27 valstu iedzīvotājs (18%).

Uzticēšanās dažādām institūcijām - Politiskās partijas %

29% 28% 28% 27%

19% 18% 18% 18% 17%15%

13% 13% 13%11% 11% 10% 9% 9%

7% 7%5%

22%18%

16%

9%

33%31% 30%

40%

35%

40%

50%

47%

52%

56%

48%

63% 66%

60%58%

70%67%

62%

77%76% 77%

75%

83%

78% 79%

83%81%

86% 85% 86%

83% 83%87% 86%

90%

65%

77% 78%88%

3% 8% 4% 17% 4% 3% 10% 13% 2% 5% 11% 4% 6% 5% 7% 0% 7% 8% 4% 6% 3% 4% 4% 8% 8% 6% 7% 5% 13% 5% 6% 3%

DK ES NL MT CY FI AT LU BE SE IE PT ES27

DE RO EL EE IT SI UK CZ SK FR BG HU LT PL LV CY(tcc)

TR MK HR


ES 27 valstu vidū salīdzinoši vislielākā uzticēšanās politiskajām partijām ir Dānijas (50%), Spānijas (40%), Nīderlandes (40%) un Maltas (35%) iedzīvotājiem. Salīdzinoši vislielākā neuzticēšanās politiskajām partijām valstī ir vērojama Latvijā (90%), Horvātijā (88%) un Lietuvā (87%). Neuzticēšanās līmenis politiskajām partijām ir ļoti augsts visās ES 27 valstīs, gandrīz visās ES 27 valstīs politiskajām partijām neuzticas vairāk kā puse iedzīvotāju. Latvijas neuzticēšanās politiskajām partijām rādītājs ir visaugstākais Eiropas Savienībā – absolūtais vairākums (90%) Latvijas iedzīvotāju drīzāk neuzticas politiskajām partijām. Tikai 5% Latvijas iedzīvotāju politiskajām partijām drīzāk uzticas, savukārt vēl 5% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Kaut arī Lietuvā un Igaunijā neuzticēšanās politiskajām partijām ir salīdzinoši ļoti augsta (attiecīgi 87%-Lietuvā, 78%-Igaunijā), Igaunijā skeptiski pret politiskajām partijām noskaņoto ir par 12 PP mazāk kā Latvijā. Kopumā ES 27 valstu vidējais rādītājs par uzticēšanos politiskajām partijām kopš 2007.gada rudens nav mainījies. Arī Latvijā kopš 2007.gada rudens neuzticēšanās politiskajām partijām ir saglabājusies (88% 2007.gada rudenī, 90% - 2008.gada pavasarī). Latvijā vienlīdz augsta neuzticēšanās politiskajām partijām vērojama visos sociāldemogrāfiskajos griezumos.

5.3 Mediji

35

LV: Mediji, %

66%

42%

61%

46%

24%

49%

30%

30%

34%

5%

9%

4%Televīzija

Radio

Prese

Internets


1) Prese Kopumā ES 27 valstu vidū uzticēšanās presei ir polarizēta: 44% aptaujāto presei drīzāk uzticas, bet gandrīz puse (50%) aptaujāto - drīzāk neuzticas, savukārt 6% nav viedokļa šajā jautājumā.

Uzticēšanās dažādām institūcijām - Prese, %

56% 56%

51% 50% 50%48% 48%

46% 46% 46% 45% 44% 44% 44%42% 42%

39%36% 35%

27%

19%

49%

39%

32%

23%

63%61% 60%60%

57%58%59%

72%64%

53%

38%

78%

63%

65%

54%

57%

48%

41%

50%

43%

50%52%

49%49%50%47%47%42%

48%48%42%42%

36%

40%

35%34%33%35%

31%

5%4%8%13%3%10%0%10%4%10%17%6%13%6%3%5%5%4%5%5%8%2%1%2%2%7%2%6%6%7%4%6%

RO NL ES AT LU BE PT CZ SK FI DK CY EE LT DE FR LV SI ES27

BG IE MT PL SE IT EL HU UK CY(tcc)

MK HR TR


Salīdzinoši visaugstākais uzticēšanās presei rādītājs ir Rumānijā (63%), Nīderlandē (61%), Spānijā (60%) un Austrijā (60%). Salīdzinoši vismazāko uzticēšanos presei (tāpat kā pētījumā 2007.gada rudenī) pauž Lielbritānijas un ES kandidātvalsts Turcijas iedzīvotāji. (Presei drīzāk neuzticas 78% Lielbritānijas un 72% Turcijas iedzīvotāju). Baltijas valstu vidū rādītāji par uzticēšanos presei ir ļoti līdzīgi – presei uzticas gandrīz puse Baltijas valstu iedzīvotāju. (Igaunijā - 48%, Latvijā - 46%, Lietuvā – 48% aptaujāto). Salīdzinot šīs aptaujas rezultātus ar 2007.gada rudens pētījumu (EB 68.1), redzam, ka situācija ES 27 valstu vidū praktiski nav mainījusies. Arī Latvijā, salīdzinājumā ar 2007.gada rudenī veikto aptauju, situācija attieksmē pret presi nav mainījusies.

36

Pozit vas izmaiņas kopš 2007.gada rudens notikušas Rum nijas iedz vot ju vid . 2007.gada pavasarī Rumānijā savas valsts presei uzticējās 68% iedzīvotāju. 2007.gada rudenī bija vērojams uzticamības kritums (53%), bet kopš 2007.gada rudens atkal ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri savas valsts presei drīzāk uzticas (no 53% uz 63%). Līdz ar to Rumānija ir atguvusi salīdzinoši visaugstāko uzticēšanās presei rādītāju ES 27 valstu vidū. Sociāldemogrāfiskajā griezumā salīdzinoši vairāk iedzīvotāju, kuri uzticas presei Latvijā, ir ierēdņu/speciālistu vidū (53%). Salīdzinoši vairāk presei uzticas cilvēki no laukiem un nelieliem ciematiem (53%), kā arī Latgalē (60%) un Zemgalē (52%) dzīvojošie. Presei neuzticas salīdzinoši vairāk cilvēki no lielpilsētām (57%), kā arī Rīgā (60%) dzīvojošie.

2) Radio Kopumā lielākā daļa ES 27 valstu iedzīvotāju radio drīzāk uzticas (61%), bet gandrīz trešā daļa - radio drīzāk neuzticas (32%), savukārt 7% nav viedokļa šajā jautājumā.

Uzticēšanās dažādām institūcijām - Radio, %

72% 71% 71%69% 68% 68% 67%

64% 64%62% 61% 61% 60% 60%

57%55% 55%

53%

48%

42% 41%

53%50%

42%

28%

75%73% 73%

78% 77%78%82%

15% 19% 19%17%

21% 22% 22% 23%27%

22%26%

25% 25%29% 32%

28% 31% 32%30%

35%37%

30% 32%36%

32%

52%

44% 46%

30%

43%

46%64%

3% 3% 3% 6% 4% 5% 5% 5% 2% 7% 5% 7% 7% 4% 4% 8% 7% 7% 9% 5% 3% 13% 13% 9% 15% 0% 14% 13% 17% 7% 12% 8%

FI SK SE NL DK CZ EE IE BE RO PT ES AT DE CY LU LT ES27

LV FR SI PL BG UK MT EL IT HU CY(tcc)

HR MK TR


Salīdzinoši visaugstākais uzticēšanās radio rādītājs ir Skandināvijas valstīs: Somijā (82%), Zviedrijā (78%), Dānijā (75%), arī Slovākijā (78%) un Nīderlandē (77%). Salīdzinoši vismazāko uzticēšanos radio pauž ES kandidātvalsts Turcijas iedzīvotāji (64%) un Grieķijā dzīvojošie (drīzāk neuzticas vairāk kā puse - 52%). No Baltijas valstīm radio visvairāk uzticas Igaunijas iedzīvotāji (73%), kas ir septītais augstākais rādītājs ES 27 valstu vidū. Latvijā radio uzticas 61%, bet Lietuvā – 62% aptaujāto. Kopumā ES 27 valstu iedzīvotāju uzticēšanās radio kopš 2007.gada rudens pētījuma nav mainījusies. Arī Latvijā, salīdzinājumā ar 2008.gada pavasarī veikto aptauju, situācija attieksmē pret radio nav mainījusies. Pozitīvas izmaiņas notikušas Portugāles un Rumānijas iedzīvotāju vidū – kopš 2007.gada rudens palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri drīzāk uzticas savas valsts radio. Tā par 12 PP Portugālē (no 57% uz 69%) un par 10 PP Rumānijā (no 61% uz 71%) palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri drīzāk uzticas savas valsts radio. Sociāldemogrāfiskajā griezumā salīdzinoši vairāk iedzīvotāju, kuri uzticas radio Latvijā, ir gados jaunu iedzīvotāju vidū (15-24 gadi, 67%). Pēc nodarbošanās salīdzinoši vairāk ir studentu (68%)

37

un ier dņu/speci listu (67%). Sal dzinoši vair k radio uzticas cilv ki no laukiem un nelieliem ciematiem (68%), kā arī Zemgalē (68%) un Kurzemē (68%) dzīvojošie. Salīdzinoši vairāk cilvēku, kuri drīzāk neuzticas radio, dzīvo Rīgā (38%).

3) Televīzija Kopumā ES 27 valstu vidū uzticēšanās televīzijai ir polarizēta: nedaudz vairāk kā puse (53%) televīzijai drīzāk uzticas, bet 43% aptaujāto - drīzāk neuzticas.

Uzticēšanās dažādām institūcijām - Televīzija, %

68% 68% 68% 67% 67% 66% 66%62% 61% 60% 60%

58%56% 55%

53% 52% 51%

44%

38%35%

28%

55% 55%

50%

25%

75% 74%71%71%

68%70%70%

71%47%

35%

42%72%

57%

59%50%44%

39%

43%

33%

40%36%

36%37%34%

35%30%32%30%31%

27%28%28%31%

27%28%27%26%23%23%

4%3%10%3%0%8%3%6%5%9%4%12%4%6%4%3%5%3%4%2%3%2%5%4%4%1%3%2%2%3%3%2%

FI EE PT SK CZ RO BE BG IE AT DK SE CY LV SI NL ES LT LU DE MT ES27

PL UK HU FR IT EL MK CY(tcc)

HR TR


Tāpat kā 2007.gada rudens pētījumā, arī šoreiz salīdzinoši visvairāk televīzijai uzticas kaimiņvalsts Igaunijas iedzīvotāji (75%). Arī vairākums Somijas (74%), Portugāles (71%) un Slovākijas (71%) iedzīvotāju uzticas televīzijai. Tāpat kā 2007.gada rudens pētījumā, arī šoreiz televīzijai savā valstī drīzāk neuzticas tās pašas četras valstis: Grieķija (72%), ES kandidātvalsts Turcija (71%), Itālija (57%) un Francija (59%). Baltijas valstu vidū televīzijai drīzāk uzticas salīdzinoši liels skaits iedzīvotāju. Igaunijā – 74%, Latvijā – 66%, bet Lietuvā – 60% aptaujāto drīzāk uzticas savas valsts televīzijai. Kopumā ES 27 valstu iedzīvotāju uzticēšanās televīzijai kopš 2007.gada rudens pētījuma nav mainījusies. Arī Latvijā, salīdzinājumā ar 2008.gada pavasarī veikto aptauju, situācija attieksmē pret uzticēšanos televīzijai nav mainījusies. Pozitīvas izmaiņas notikušas Portugālē – kopš 2007.gada rudens par 10 PP palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri drīzāk uzticas savas valsts televīzijai (no 60% uz 71%). Sociāldemogrāfiskajā griezumā salīdzinoši vairāk iedzīvotāju, kuri uzticas televīzijai Latvijā, ir gados jaunu iedzīvotāju vidū (15-24 gadi, 73%). Pēc nodarbošanās salīdzinoši vairāk ir studentu (72%) un ierēdņu/speciālistu (70%). Salīdzinoši vairāk televīzijai uzticas cilvēki no laukiem un nelieliem ciematiem (72%), kā arī Kurzemē (71%) dzīvojošie. Salīdzinoši vairāk televīzijai neuzticas vadošā līmeņa darbinieki (36%), kā arī Rīgā dzīvojošie (35%).

4) Internets

38

Kopum ES 27 valstu vid uztic šan s internetam ir dal ta: treš da a (36%) aptauj to internetam drīzāk uzticas, 37% aptaujāto - drīzāk neuzticas, bet 27% nav viedokļa šajā jautājumā. [Jāteic, ka attiecībā uz internetu ir salīdzinoši liels to iedzīvotāju skaits, kuriem nav konkrēta viedokļa (27%). Tas skaidrojams ar to, ka ne visiem iedzīvotājiem ir pieeja un zināšanas interneta izmantošanā. Tikai 42% šajā pētījumā aptverto iedzīvotāju mājās ir interneta pieslēgums.]

Uzticēšanās dažādām institūcijām - Internets, %

45% 44% 43% 42% 42% 42%40%

37% 37% 36% 36% 35% 35% 34% 34% 33%30% 30% 29% 28% 28%

52%

43%

34%

29%

45% 45% 45%48%

46%

53%56%

23% 25%32%

36%

44%

26%

21%

32%

21%

32%

28%

24%

37% 38%

24%

44%

37%

17%

43%

23%

38%41%

64%

28%

53%

47%

36%

46% 22%

18%

33%

46%

21% 22% 20% 18% 11% 29% 34% 23% 35% 25% 30% 34% 21% 22% 39% 19% 27% 47% 22% 42% 28% 25% 3% 42% 17% 24% 36% 26% 26% 39% 33% 25%

CZ SK DK NL BE EE RO SI MT PT ES LV AT IE LT FI ES27

BG IT PL FR LU EL HU SE DE CY UK CY(tcc)

MK HR TR


Salīdzinoši visaugstākais uzticēšanās internetam rādītājs (tāpat kā pētījumā 2007.gada rudenī) ir Čehijā (56%). Tai seko Slovākijas (53%), Kipras Ziemeļu daļas (52%) un Dānijas (48%) iedzīvotāji. Salīdzinoši vismazāko uzticēšanos internetam pauž Grieķijas (64%), Zviedrijas (53%) un Vācijas (47%) iedzīvotāji. Baltijas valstu vidū rādītāji par uzticēšanos internetam ir sekojoši: Igaunijā - 45%, Latvijā - 42%, Lietuvā – 37% aptaujāto. Kopumā ES 27 valstu iedzīvotāju uzticēšanās internetam kopš 2007.gada rudens pētījuma nav mainījusies. Latvijā, salīdzinājumā ar 2007.gada rudenī veikto aptauju, par 5 PP audzis to iedzīvotāju skaits, kuri internetam drīzāk uzticas. Pozitīvas izmaiņas kopš 2007.gada rudens notikušas Kipras Ziemeļu daļas iedzīvotāju vidū – par 24 PP palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri savas valsts internetam drīzāk uzticas. 2007.gada pavasarī Kipras Ziemeļu daļā savas valsts internetam uzticējās 47% iedzīvotāju. 2007.gada rudenī bija vērojams uzticamības kritums (28%), bet kopš 2007.gada rudens atkal ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri savas valsts internetam drīzāk uzticas (no 28% uz 52%). Līdz ar to Kipras Ziemeļu daļa ir atguvusi salīdzinoši augsto uzticēšanās internetam rādītāju ES 27 valstu vidū (trešais augstākais). Sociāldemogrāfiskajā griezumā salīdzinoši vairāk iedzīvotāju, kuri uzticas internetam Latvijā, ir gados jaunāku iedzīvotāju vidū (15-24 gadi, 66%; 25-39 gadi, 53%). Pēc nodarbošanās salīdzinoši vairāk ir studentu (71%), ierēdņu/speciālistu (51%) un vadošā līmeņa darbinieku (52%). Salīdzinoši vairāk internetam uzticas Kurzemē (49%) dzīvojošie. Salīdzinoši biežāk nav viedokļa par uzticēšanos internetam gados vecāku iedzīvotāju vidū (40-54 gadi, 39%; 50 gadi un vairāk, 73%). Salīdzinoši vairāk ir pensionāru (81%), kā arī pierīgā (41%) dzīvojošo.

39

5.4 Spēka struktūras

LV: Spēka struktūras, %

56%

27%

31%

18%

58%

59%

26%

11%

14%

Armija

Policija

Tiesa/ Latvijas tieslietusistēma


1) Tiesa Kopumā ES 27 valstu vidū uzticēšanās tiesai ir polarizēta: 46% aptaujāto tiesai drīzāk uzticas, bet gandrīz puse (48%) aptaujāto - drīzāk neuzticas, savukārt 6% nav viedokļa šajā jautājumā.

Uzticēšanās dažādām institūcijām - Tiesa/ Valsts tieslietu sistēma, %

58% 57%55%

52% 52%49% 49% 48%

46% 46%

38% 37%

32% 32% 31% 31%28% 28% 28% 27%

13%

60%

24%

19%

83%80%

67%

73%

58%59%

63%

77%

66%34%

76%59%

66%63%62%

62%61%58%

63%58%54%

50%48%

52%

45%

50%

36%39%

39%35%34%

39%

31%

33%29%21%

19%15%

4%10%6%11%14%6%9%10%7%8%10%5%5%8%4%6%0%6%1%12%9%6%8%8%3%10%4%4%6%1%2%

DK FI AT SE NL CY DE EE IE ES LU MT BE UK EL ES27

FR HU PT CZ PL IT SK LT RO SI LV BG TR MK HR


Salīdzinoši visaugstākais uzticēšanās tiesai rādītājs ir Dānijā (83%), Somijā (80%) un Austrijā (73%). Salīdzinoši vismazāko uzticēšanos tiesai pauž Ungārijas (77%) un Bulgārijas (76%) iedzīvotāji. Baltijas valstu vidū rādītāji par uzticēšanos tiesai ir atšķirīgi – tiesai uzticas vairāk kā puse (58%) Igaunijas iedzīvotāju, bet divreiz mazāk Latvijā un Lietuvā aptaujāto. (Latvijā - 27%, Lietuvā – 28% iedzīvotāju). Latvijā 3/5 iedzīvotāju (59%) neuzticas Latvijas tieslietu sistēmai, un tikai 27% tai uzticas. Nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā 14% iedzīvotāju.

40

Sal dzinot š s aptaujas rezult tus ar 2007.gada rudens p t jumu (EB 68.1), redzam, ka situ cija ES 27 valstu vidū praktiski nav mainījusies. Arī Latvijā, salīdzinājumā ar 2008.gada pavasarī veikto aptauju, situācija attieksmē pret tiesu nav mainījusies. Pozitīvas izmaiņas kopš 2007.gada rudens notikušas Īrijas iedzīvotāju vidū: par 12 PP ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri savas valsts tiesai drīzāk uzticas (no 45% uz 57%). Sociāldemogrāfiskajā griezumā salīdzinoši vairāk iedzīvotāju, kuri uzticas tiesai Latvijā, ir gados jaunāku iedzīvotāju vidū (15-24 gadi, 39%). Salīdzinoši vairāk tiesai uzticas studenti (41%), kā arī Latgalē (38%) dzīvojošie. Tiesai neuzticas salīdzinoši vairāk cilvēki vecumā no 40-54 gadiem (65%), pēc nodarbošanās – uzņēmēji/pašnodarbinātie (70%), bezdarbnieki (67%), ierēdņi/speciālisti (61%), kā arī pierīgā (66%) dzīvojošie.

2) Policija Kopumā lielākā daļa ES 27 valstu iedzīvotāju policijai drīzāk uzticas (63%), bet gandrīz trešā daļa - policijai drīzāk neuzticas (32%), savukārt 5% nav viedokļa šajā jautājumā.

Uzticēšanās dažādām institūcijām - Policija, %

72% 71% 71%69%

67% 66%63% 63% 62% 62%

57%53%

49%47%

45%

40%38%

36%34%

31%

25%

75%

64%

47%44%

75% 74% 73%

79% 78%

88%91%

8% 11%17% 17%

22% 22%25%

22%

28%

23% 24%

30% 31%32% 33%

36%33%

34%

47%

42%

49%49%

57%57%

61%

58%58% 65%

18%32% 49%

49%

1% 1% 4% 5% 3% 4% 2% 6% 1% 6% 7% 3% 3% 5% 4% 2% 5% 9% 0% 9% 4% 6% 3% 5% 3% 8% 11% 10% 7% 4% 4% 7%

FI DK DE MT SE EE NL IE BE ES AT UK PT ES27

FR CY LU IT EL PL SI HU CZ RO SK LT LV BG CY(tcc)

TR HR MK


Salīdzinoši visaugstākais uzticēšanās policijai rādītājs ir Skandināvijas valstīs: Somijā (91%) un Dānijā (88%). Salīdzinoši vismazāko uzticēšanos policijai pauž Bulgārijas (65%), Slovākijas (61%), Latvijas (58%) un Lietuvas (58%) iedzīvotāji. No Baltijas valstīm policijai visvairāk uzticas Igaunijas iedzīvotāji (74%), kas ir septītais augstākais rādītājs ES 27 valstu vidū. Savukārt Latvija un Lietuva ir līderes neuzticēšanās ziņā: Latvijā policijai uzticas mazāk kā trešā daļa iedzīvotāju (31%), bet Lietuvā – 34% aptaujāto. Kopumā ES 27 valstu iedzīvotāju uzticēšanās policijai kopš 2007.gada rudens pētījuma nav mainījusies. Latvijā, salīdzinājumā ar 2007.gada rudenī veikto aptauju, par 6 PP samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri policijai uzticas. Sociāldemogrāfiskajā griezumā salīdzinoši vairāk iedzīvotāju, kuri uzticas policijai Latvijā, ir studentu (41%) un vadošā līmeņa darbinieku (39%) vidū. Salīdzinoši vairāk policijai uzticas Latgalē (41%) un Kurzemē (40%) dzīvojošie.

41

Sal dzinoši vair k neuzticas policijai uzņ m ji/pašnodarbin tie (69%) un ier dņi/speci listi (68%), kā arī bezdarbnieki (65%) un pieRīgā (64%) dzīvojošie.

3) Armija Kopumā 70% ES 27 valstu iedzīvotāju drīzāk uzticas armijai, bet drīzāk neuzticas piektā daļa (20%). Vēl 10% ES 27 valstu iedzīvotāju nav viedokļa šajā jautājumā.

Uzticēšanās dažādām institūcijām - Armija, %

75% 75% 74% 74%72% 72%

70% 70% 70% 69%66% 66% 65% 64%

62%59% 58%

56% 56%

43% 42%

82%

65%

57%

93%

83%81%82%

77%79%

81%

36%25%

16%

34%34%

34%

18%

30%

19%

31%

23%24%

19%

26%19%

24%22%

20%19%

24%

18%16%

18%20%

11%

21%

9%10%12%

13%6%

7%10%2%24%23%10%26%12%22%7%13%11%15%8%12%6%8%10%9%4%8%10%7%5%12%0%10%9%6%4%1%

FI DK UK EE IE EL MT CY NL ES FR BE PT ES27

RO SK DE CZ PL AT LU SI LT IT LV SE HU BG TR MK HR


Salīdzinoši vislielāko uzticēšanos ES 27 valstu vidū izpelnījušās Somijas (uzticas 93% iedzīvotāju), Dānijas (83%), Lielbritānijas (82%), Turcijas (82%), Igaunijas (81%) un Īrijas (81%) armijas. Savai armijai salīdzinoši visvairāk neuzticas Horvātijas (36%), Zviedrijas (34%), Ungārijas (34%) un Bulgārijas (34%) iedzīvotāji. Latvijas armijai drīzāk uzticas nedaudz vairāk kā puse (56%) aptaujāto, bet drīzāk neuzticas 18% Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinoši lielai daļai aptaujāto (26%) nav viedokļa šajā jautājumā. Salīdzinot visas trīs Baltijas valstis, redzam, ka Latvijas (56%) un Lietuvas (59%) iedzīvotāji savas nacionālās armijas vērtē kritiskāk nekā Igaunijas iedzīvotāji (81% Igaunijas iedzīvotāju pauž uzticību savai nacionālajai armijai). Salīdzinot šīs aptaujas rezultātus ar 2007.gada rudens pētījumu (EB 68.1), redzam, ka situācija ES 27 valstu vidū praktiski nav mainījusies. Arī Latvijā, salīdzinājumā ar 2007.gada rudenī veikto aptauju, situācija attieksmē pret armiju nav mainījusies. Sociāldemogrāfiskajā griezumā redzam, ka salīdzinoši vislielākā uzticēšanās Latvijas armijai ir gados jaunāku iedzīvotāju vidū (15-24 gadi, 66%). Salīdzinoši vairāk armijai uzticas studenti (68%) un vadošā līmeņa darbinieki (61%), kā arī Kurzemē (71%) un Zemgalē (71%) dzīvojošie. Savu uzticību Latvijas armijai salīdzinoši vairāk pauž Vidzemē (29%) un Latgalē (24%) dzīvojošie.

6. Priekšstats par Eiropas Savienību

42

Pozit vs priekšstats par ES ir gandr z pusei (48%) aptauj to ES 27 valstu iedz vot ju, bet negatīvs - 15% ES 27 valstu iedzīvotājiem. Neitrāla attieksme ir nedaudz vairāk kā trešajai daļai (35%) ES 27 valstu iedzīvotāju.

Kopējais priekšstats par Eiropas Savienību, %

58% 57%55%

53% 53%51%

49% 49% 48% 48% 47% 47%44% 43% 43% 42%

39%

34%

29% 29% 28%

67%

52%49%

32%

6% 8% 9%7%

6%6%

12% 11%13% 10%

6%17%

12% 15% 16% 7% 13% 16% 15% 23% 18% 19%

34%35%

13%

26%

67%65%

60%60%58%58%59%

40%

16%

29%

25%

34%32%

56%

46%42%

34%

41%40%42%

45%

36%39%

35%36%

33%

40%36%

33%31%27%

35%31%

33%32%32%

27%22%21%

7%15%13%11%9%

28%

7%6%1%3%5%0%1%1%1%1%1%1%1%1%0%2%3%1%3%1%1%3%4%1%0%0%3%1%4%5%6% 2%

RO IE BG SI ES BE CY PL MT PT LU SK LT FR IT ES27

EL DK EE DE CZ NL SE HU FI LV UK AT MK CY(tcc)

TR HR

Pozitīvs Neitrāls Negatīvs NA

Salīdzinoši vairāk iedzīvotāju, kuriem ir pozitīvs priekšstats par ES, ir no Rumānijas (67%) un ES kandidātvalsts Maķedonijas (67%). Salīdzinoši negatīvāks priekšstats ir Austrijas (35%), Lielbritānijas (34%) un ES kandidātvalsts Turcijas (28%) iedzīvotājiem. Latvijā neitrāls priekšstats par ES ir vairāk kā pusei (56%) ES 27 valstu iedzīvotāju. Pozitīvs priekšstats par ES ir gandrīz trešajai daļai (29%) aptaujāto, bet negatīvs - 19% iedzīvotāju. Lietuvā un Igaunijā ir salīdzinoši vairāk iedzīvotāju, kuriem ir pozitīvs priekšstats par ES: Igaunijā-47%, Lietuvā-51% iedzīvotāju.

Kopējais priekšstats par Eiropas Savienību, %

7%

7%

3%

1%

1%

1%

3%

44%

44%

28%

41%

40%

45%

56%

35% 12%

13%

6%

5%

2%

2%

3%

1%

ES 27, n=26661

LV, n=1008

EE, n=1006

LT, n=1021

Ļoti pozitīvs Diezgan pozitīvs Neitrāls Diezgan negatīvs Ļoti negatīvs NA

Salīdzinot šīs aptaujas rezultātus ar 2007.gada rudens pētījumu (EB 68.1), redzam, ka situācija ES 27 valstu vidū praktiski nav mainījusies. Taču Latvijā, salīdzinājumā ar 2007.gada rudenī veikto aptauju, par 7 PP (no 36% uz 29%) ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuriem ir pozitīvs priekšstats par ES.

43

Salīdzinoši vislielākās izmaiņas ES 27 valstu vidū jautājumā par attieksmi pret ES vērojamas Grieķijā, kur par 9 PP (57% uz 48%) samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuru attieksme pret ES ir pozitīva. Analizējot sociāldemogrāfiskā griezuma rādītājus, redzam, ka neitrāls priekšstats par ES salīdzinoši vairāk ir fiziska darba strādniekiem (62%). Pozitīvs priekšstats par ES salīdzinoši vairāk ir gados jauniem cilvēkiem (15-24 gadi, 37%), studentiem (40%) un ierēdņiem/speciālistiem (30%). Salīdzinoši vairāk tie ir „eirooptimisti”, t.i., Latvijas iedzīvotāji, kuri uzticas ES (53%), uzskata, ka Latvija, kļūstot par ES dalībvalsti, ir ieguvusi (63%), uz ES nākotni raugās optimistiski (44%), uzskata, ka lietas Latvijā iet pareizajā virzienā (52%), kā arī lietas ES iet pareizajā virzienā (47%). Dalību ES par sliktu lietu salīdzinoši vairāk vērtē „eiropesimisti” – neuzticas ES (34%), uzskata, ka Latvija, kļūstot par ES dalībvalsti, neko nav ieguvusi (29%), uz ES nākotni raugās pesimistiski (31%), lietas Latvijā neiet pareizajā virzienā (23%), kā arī lietas ES neiet pareizajā virzienā (37%).

44

7. Ko Eiropas Savienība nozīmē Jums personīgi? Kopumā ES 27 valstu vidū visbiežāk ES asociējas ar brīvas ceļošanas, mācību un darba iespējām jebkur Eiropas Savienībā (šādi uzskata gandrīz puse ES 27 valstu iedzīvotāju). Salīdzinoši bieži tika minētas atbildes „eiro” (35%) un „miers” (26%).

Ko Eiropas Savienība nozīmē Jums personīgi?, %

41%

40%

13%

12%

11%

11%

10%

10%

10%

9%

9%

9%

8%

2%

3%

49%

18%

26%

22%

9%

22%

19%

17%

35%

18%

21%

11%

11%

15%

1%

4%

14%

Brīvas ceļošanas, mācību un darba iespējasjebkur Eiropas Savienībā

Birokrātija

Miers

Kultūru daudzveidība

Sociālā aizsardzība

Stingrāks vārds pasaulē

Naudas izšķiešana

Ekonomiskā labklājība

Eiro

Nepietiekama ārējo robežu kontrole

Demokrātija

Bezdarbs

Kultūras identitātes zaudēšana

Augstāks noziedzības līmenis

Cits

NA

LV, n=1008

ES 27, n=26661

Arī Latvijā visbiežāk saistībā ar ES tiek minētas brīvas ceļošanas, mācību un darba iespējas jebkur Eiropas Savienībā (41%). Tik pat lielam skaitam Latvijas iedzīvotāju ES personīgi saistās ar birokrātiju (40%), kaut gan kopumā ES 27 valstu vidū ES ar birokrātiju saistās salīdzinoši retāk (18%). Kaut arī kopumā ES 27 valstu vidū viena no salīdzinoši biežākajām asociācijām ir Eiro (35%), Latvijā to min vien katrs desmitais iedzīvotājs (10%). Tas skaidrojams ar to, ka daudzās ES valstīs Eiro ir nauda, kas tiek lietota ikdienā, kamēr Latvijā Eiro vēl nav ieviests.

8. Apgalvojumi Salīdzinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (vairāk kā 78%) uzskata, ka viņu personīgajam viedoklim nav nozīmes/ tas netiek ņemts vērā ne Latvijā, ne Eiropas Savienībā, ne ES institūcijās. Latvijas ekonomika kopš iestāšanās ES nav kļuvusi stabilāka (73%), kā arī Latvijas intereses ES lielā mērā netiek ņemtas vērā (68%).

45

Pol rs viedoklis ir jaut jumos - vai Latvijas viedoklis ES tiek ņemts v r , vai iedz vot ji j tas drošāk, kopš Latvija ir ES dalībvalsts, kā arī – vai iedzīvotāji saprot, kā darbojas ES. Salīdzinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (79%) uzskata, ka ES uzspiež savu viedokli Latvijai.

Par katru no apgalvojumiem sakiet, lūdzu, vai Jūs tam drīzāk piekrītat vai drīzāk nepiekrītat?, %

79%

41%

22%

19%

17%

12%

8%

8%

8%

68%

73%

78%

79%

83%

79%

77%

10%

8%

5%

9%

9%

13%

15%

50%

42%

48%

47%

45%

14%

11%

11%

5%

7%Eiropas Savienība uzspiež savu viedokli Latvijai

Saprotat, kā darbojas Eiropas Savienība

Kopš Latvija ir ES dalībvalsts, Jūs jūtaties drošāk

Latvijas viedoklis Eiropas Savienībā tiek ņemtsvērā

Eiropas Savienībā Latvijas intereses lielā mērātiek ņemtas vērā

Uzskatāt, ka mūsu ekonomika ir stabilāka, kopšLatvija ir ES dalībvalsts

Manam viedoklim ir nozīme Latvijā

Jūsu viedoklis tiek ņemts vērā Eiropas Savienībā

Valsts valdība uzklausa manu viedokli attiecībā uzEiropas jautājumiem

Eiropas Parlamenta locekļi uzklausa manuviedokli attiecībā uz Eiropas jautājumiem

Eiropas Komisija uzklausa manu viedokli attiecībāuz Eiropas jautājumiem

Drīzāk piekrītu Drīzāk nepiekrītu NA

46

9. Galvenie iemesli, lai uzticētos/neuzticētos Eiropas Komisijai

1) Uzticēšanās iemesli Kopumā ES 27 valstu vidū divi biežāk minētie iemesli, kāpēc būtu jāuzticas Eiropas Komisijai, ir šādi: Eiropas Komisijas lēmumi tiek pieņemti demokrātiskā ceļā (šādu viedokli pauž 28% ES 27 valstu iedzīvotāju) un Eiropas Komisija labi aizstāv Eiropas pilsoņu intereses (26%). Trešais biežāk minētais uzticēšanās iemesls ir: Eiropas Komisija ir labākā izvēle, lai sniegtu noderīgus priekšlikumus attiecībā uz Eiropas Savienību kopumā (23%).

Kuri no minētajiem ir galvenie iemesli, lai uzticētos Eiropas Komisijai?, %

30%

27%

15%

11%

6%

5%

18%

2%

8%

28%

26%

23%

14%

16%

6%

12%

15%

4%

1%

7%

16%

Eiropas Komisijas lēmumi tiek pieņemtidemokrātiskā ceļā

Eiropas Komisija labi aizstāv Eiropas pilsoņuintereses

Eiropas Komisija ir labākā izvēle, lai sniegtunoderīgus priekšlikumus attiecībā uz Eiropas

Savienību kopumā

Jūs uzticaties komisāriem

Eiropas Komisija veicina ekonomisko izaugsmiLatvijā

Jūs esat labi informēts par Eiropas Komisijasaktivitātēm

Eiropas Komisija labi pārstāv Jūsu viedokli Eiropā

Kopumā Jūs atbalstāt Eiropas Savienību

Kopumā Jūs uzticaties politiskām institūcijām /politiķiem

Cits

NA

LV, n=370

ES 27, n=12495

Latvijā divi biežāk minētie iemesli, kāpēc būtu jāuzticas Eiropas Komisijai, sakrīt ar ES 27 valstu kopējo viedokli. Nelielas atšķirības starp Latvijas un ES 27 valstu kopējo viedokli vērojamas pie izteikuma „Eiropas Komisija ir labākā izvēle, lai sniegtu noderīgus priekšlikumus attiecībā uz Eiropas Savienību kopumā”. Ja kopumā ES 27 valstīs šo kā labu iemeslu, lai uzticētos Eiropas Komisijai, min 23% iedzīvotāju, tad Latvijā - par 7 PP mazāks iedzīvotāju skaits (16%). Arī pie izteikuma „Eiropas Komisija labi pārstāv Jūsu viedokli Eiropā” vērojama atšķirība. Latvijā šo kā uzticēšanās iemeslu Eiropas Komisijai min divreiz mazāks skaits iedzīvotāju nekā kopumā ES 27 valstu vidū.

2) Neuzticēšanās iemesli Kopumā ES 27 valstu vidū divi biežāk minētie iemesli, kāpēc nebūtu jāuzticas Eiropas Komisijai, ir šādi: Eiropas Komisija ir pārāk tāla no ierindas pilsoņiem (šādu viedokli pauž 34% ES 27 valstu iedzīvotāju) un nav pietiekami daudz informācijas par Eiropas Komisiju

47

N košie biež k min tie neuztic šan s iemesli ir: neuztic šan s komis riem un neuzticēšanās politiskām institūcijām/politiķiem (17%).

Kuri no minētajiem ir galvenie iemesli, kāpēc neuzticēties Eiropas Komisijai?, %

39%

39%

13%

10%

7%

2%

6%

8%

4%

34%

26%

12%

12%

17%

12%

8%

9%

17%

6%

15%

2.0%

Eiropas Komisija ir pārāk tāla no ierindaspilsoņiem

Jums nav pietiekami daudz informācijas parEiropas Komisiju

Eiropas Komisija negatīvi ietekmē ekonomiskoizaugsmi Latvijā

Eiropas Komisija nepārstāv labi Jūsu viedokliEiropā

Jūs neuzticaties komisāriem

Eiropas Komisijas lēmumi netiek pieņemtidemokrātiskā ceļā

Eiropas Komisija nav labākā izvēle, lai sniegtunoderīgus priekšlikumus attiecībā uz Eiropas

Savienību kopumā

Kopumā Jūs esat pret Eiropas Savienību

Kopumā Jūs neuzticaties politiskām institūcijām /politiķiem

Cits

NA

LV, n=297

ES 27, n=7261

Arī Latvijas iedzīvotāju neuzticēšanos Eiropas Komisijai izraisa tie paši iemesli, kas kopumā ES 27 valstu iedzīvotājus. Taču Latvijā vērojams salīdzinoši lielāks to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka nebūtu jāuzticas Eiropas Komisijai, jo Eiropas Komisija ir pārāk tāla no ierindas pilsoņiem (39%, par 5 PP vairāk kā vidēji ES 27 valstīs), un nav pietiekami daudz informācijas par Eiropas Komisiju (39%, par 13 PP vairāk kā vidēji ES 27 valstīs). Kā trešais biežāk minētais neuzticēšanās Eiropas Komisijai iemesls tiek minēta Eiropas Komisijas negatīvā ietekme uz ekonomisko izaugsmi Latvijā (15%). Salīdzinoši mazāks skaits Latvijas iedzīvotāju kā iemeslu savai neuzticībai Eiropas Komisijai min neuzticēšanos komisāriem (10%) un politiskām institūcijām/politiķiem (8%).

10. Iedzīvotāju pirktspējas izmaiņas, salīdzinājumā ar iepriekšējiem pieciem gadiem Kopumā ES 27 valstu iedzīvotāju vidū vairāk kā puse (52%) uzskata, ka viņu pirktspēja, t.i., lietas, kuras mājsaimniecība var atļauties ikdienas dzīvē, salīdzinot pašreizējo situāciju ar to, kāda tā bija pirms pieciem gadiem, ir pasliktinājusies. Mazāk kā trešā daļa (28%) iedzīvotāju uzskata, ka pirktspēja palikusi apmēram tāda pati, bet katrs piektais (19%) uzskata, ka pirktspēja ir uzlabojusies. Jāatzīmē, ka jautājums par pirktspēju ir viens no retajiem šajā pētījumā, kurā ir tik ļoti mazs „Nezinu/ nav atbildes” skaits (1%).

48

Pašreizējā pirktspējas situācija salīdzinot to ar laiku pirms 5 gadiem, %

35% 34% 33%

29% 28% 28% 27%

19%16% 15% 14% 14% 13% 13% 12% 11%

9% 9% 9% 8%5%

30%

21% 20% 19%

22% 23% 22% 31% 27% 30%38% 35%

27%35% 38% 31% 45%

28%52% 43% 52% 47% 67% 65%

62% 64% 67% 70%51% 60% 66%

69% 28% 50% 44%

38%36% 35%

51%

41%

52%

56%

21% 24% 26%

26%32%

31%

26%

30%

36%

31%

31%

40%

26%

41%

28%

39%

32%37%

18%22% 23% 23%

21%21%

38%

29%

25%

23%

39%

27%

37%36%

42%

1%1% 1% 1% 2% 3% 3% 1% 0% 3% 1% 2% 1% 1% 4% 1% 2% 1% 2% 1% 0% 2% 1% 1% 0% 2% 2% 1% 3% 3% 2% 1%

SE DK EE LT PL IE LV FI RO NL MT CZ UK SK ES27

ES SI BG CY EL LU FR BE DE AT PT HU IT CY(tcc)

TR MK HR

Uzlabojusies Apmēram tāda pati Pasliktinājusies NA

Tikai trijās ES valstīs vairāk kā puse iedzīvotāju uzskata, ka viņu pirktspēja piecu gadu periodā ir palielinājusies: tās ir Zviedrija (56%), Dānija (52%) un kaimiņvalsts Igaunija (51%). Tas, ka iedzīvotāju pirktspēja ir samazinājusies, visvairāk vērojams Vācijas (70%), Itālijas (69%), Kipras Republikas (67%) un Beļģijas (67%) iedzīvotāju viedokļos. Latvijas iedzīvotāju vidū viedoklis par iedzīvotāju pirktspējas izmaiņām pēdējo piecu gadu laikā nav tik kritisks kā vidēji ES 27 valstīs. „Pirktspēja ir palielinājusies” – vērtē 35% Latvijas iedzīvotāju, „pirktspēja ir samazinājusies” – domā 38%, bet 26% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pirktspēja ir palikusi apmēram tāda pati. Latvijā, salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, ir vismazākais to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka viņu pirktspēja pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājusies. Ja Igaunijā šādi domā 51% iedzīvotāju, bet Lietuvā – 41%, tad Latvijā salīdzinoši vismazāk – 1/3 daļa. Sociāldemogrāfiskajā griezumā redzam, ka salīdzinoši vairāk iedzīvotāju, kuri uzskata, ka viņu pirktspēja pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājusies, ir vidēja gadagājuma cilvēku vidū (25-39 gadi, 53%). Salīdzinoši vairāk ir strādājošo: vadošā līmeņa darbinieki (49%), ierēdņi/speciālisti (47%), kā arī mazās un vidēji lielās pilsētās dzīvojošie (41%). Salīdzinoši vairāk iedzīvotāju, kuri uzskata, ka viņu pirktspēja pēdējo piecu gadu laikā ir samazinājusies, ir vecāka gadagājuma cilvēku vidū (40-54 gadi, 43%; 55 gadi un vecāki, 51%), kā arī starp nestrādājošajiem: pensionāriem (54%) un bezdarbniekiem (52%).

11. Institūciju caurspīdīgums

11.1 Valsts administrācijas caurspīdīgums Lielākā daļa ES 27 valstu iedzīvotāju (68%) uzskata, ka viņu valsts administrācija ir ne pārāk caurspīdīga vai nepavisam nav caurspīdīga. Tikai katrs ceturtais ES 27 valstu iedzīvotājs uzskata, ka viņa valsts administrācija ir caurspīdīga vai ļoti caurspīdīga (24%). Astoņiem procentiem iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

49

Valsts administrācijas caurspīdīgums, %

30%27% 27% 26% 26% 26%

24% 24% 23% 23% 22%20% 20%

17% 17% 16%14% 14%

8% 8% 7%

28%

19%15%

36% 35% 34%

42%

38%

53%

65%

30% 44%

45%51%

59%

55%

45%

62%68%

57%

72%

65%

57%

68%65%

74% 71%

67% 70%

62%

74%78%

76%86% 82%

78% 79%

85% 64%

68% 71%

3%11%17% 8%9%2%16%5%8%21%10%11% 5%13%3%5% 6% 11% 10% 18% 9% 5% 8% 0% 4% 14% 13% 8% 8% 13% 14%

SE FI SI ES NL CY IE LU BE MT DK SK UK ES27

AT DE FR PT EE RO CZ IT PL EL HU BG LT LV MK TR HR

Caurspīdīgas Nav caurspīdīgas NA

Tikai divās valstīs ES vairāk kā puse iedzīvotāju uzskata, ka viņu valsts administrācija ir caurspīdīga vai ļoti caurspīdīga: tās ir Zviedrija (65%) un Somija (53%). Salīdzinoši visskeptiskākie par savas valsts administrācijas caurspīdīgumu ir Grieķijas (86%), Latvijas (85%), Ungārijas (82%) un Lietuvas (79%) iedzīvotāji. Igaunijā (20%), salīdzinājumā ar Latviju (7%) un Lietuvu (8%), ir lielāks to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka valsts administrācija ir caurspīdīga vai ļoti caurspīdīga. Tomēr kopumā visās trīs Baltijas valstīs valda uzskats, ka valsts administrācija ir ne pārāk caurspīdīga vai nepavisam nav caurspīdīga. Sociāldemogrāfiskajā griezumā redzam, ka salīdzinoši vairāk iedzīvotāju, kuri uzskata, ka Latvijas valsts administrācija ir ne pārāk caurspīdīga vai nepavisam nav caurspīdīga, ir vadošā līmeņa darbinieku vidū (90%), kā arī starp Zemgalē (94%) dzīvojošajiem.

11.2 Nepieciešamības, lai valsts administrācija būtu caurspīdīga, vērtējums Lielākā daļa ES 27 valstu iedzīvotāju (87%) uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai viņu valsts administrācija būtu caurspīdīga. Tikai 8% ES 27 valstu iedzīvotāju uzskata, ka valsts administrācijas caurspīdīguma jautājums ir ne pārāk svarīgs vai nepavisam nav svarīgs. Pieciem procentiem iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

50

Valsts administrācijas caurspīdīguma svarīgums, %

91% 91%88% 88% 87% 87% 87% 86% 86% 86% 85%

83% 82%80% 79% 78% 77% 77%

89%

83%

77%

83%83% 83%

93% 92% 91%94% 93%

97%97%

3% 0%2% 5% 4%

7%1% 5% 5%

10%

5%8% 8%

6%

11%

6%

12%

9% 12% 11%

3%

16%

9%15%

8%

16% 18%

10%

6%8%

12%

8%3%5% 7%5%7%2%4%4%8%1%2% 3%4%3%0% 2% 6% 5% 6% 14% 1% 9% 5% 13% 6% 5% 13% 5% 9% 11%

EL CY ES DK SE HU MT NL PL DE LU ES27

FR LT BE BG IT PT CZ EE IE FI SI SK RO AT LV UK MK TR HR

Svarīgi Nav svarīgi NA

Absolūtais vairākums Grieķijas un Kipras Republikas iedzīvotāju uzskata, ka viņiem ir ļoti svarīgi, lai viņu valsts administrācija būtu caurspīdīga (97% katrā no valstīm). Visās ES 27 valstīs vairāk kā 77% iedzīvotāju ir šādās domās. Latvijā 77% iedzīvotāju uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai valsts administrācija būtu caurspīdīga, 18% iedzīvotāju uzskata, ka valsts administrācijas caurspīdīguma jautājums ir ne pārāk svarīgs vai nepavisam nav svarīgs. Interesanti, ka, salīdzinājumā ar pārējām ES 27 valstīm, tieši Latvijā ir salīdzinoši vislielākais to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka ne pārāk svarīgi vai nepavisam nav svarīgi, lai Latvijas valsts administrācija būtu caurspīdīga. Sociāldemogrāfiskajā griezumā redzam, ka salīdzinoši vairāk iedzīvotāju, kuri uzskata, ka ir nepieciešams, lai Latvijas valsts administrācija būtu caurspīdīga, ir vadošā līmeņa darbinieku vidū (83%), lielpilsētās dzīvojošo (82%), kā arī starp pierīgā (89%) dzīvojošajiem. Salīdzinoši vairāk iedzīvotāju, kuri neuzskata, ka ir nepieciešams, lai Latvijas valsts administrācija būtu caurspīdīga, ir gados jaunu cilvēku vidū (15-24, 24%), studentu (27%), kā arī Vidzemē (28%) dzīvojošo vidū.

51

11.3 Eiropas Savienības institūciju caurspīdīgums. Nedaudz vairāk kā puse ES 27 valstu iedzīvotāju (54%) uzskata, ka ES institūcijas ir ne pārāk caurspīdīgas vai nepavisam nav caurspīdīgas. Tikai katrs ceturtais ES 27 valstu iedzīvotājs uzskata, ka ES institūcijas ir caurspīdīgas vai ļoti caurspīdīgas (26%). Piektajai daļai iedzīvotāju (20%) nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Eiropas Savienības institūciju caurspīdīgums, %

35%33% 32% 31% 31% 31% 30%

27% 26% 26% 25% 24% 23% 22% 21% 21% 20% 19% 18%14%

12%

61%

43%

38%

27%

50%48%

38%41%

35%36%37%

44%

38%32%16%

81%

65%

71%74%

64%

49%

58%

68%

61%

65%

48%

58%54%

63%

33%

62%

46%

50%

40%

35%29%

35%31%

60%

46%

30%24%25%

24% 29%25%23%7%21%11%7%16%30%21%10%16%11%27%16%25% 28% 29% 3%16% 33% 30% 36% 32% 28% 19% 23% 37%7% 10% 20%

SI CY ES SK EL MT IE RO LT PL IT PT FI BG BE ES27

CZ EE LU FR AT SE UK HU DE NL LV DK MK CY(tcc)

HR TR

Caurspīdīgas Nav caurspīdīgas NA

Tikai divās valstīs vairāk kā puse iedzīvotāju uzskata, ka ES institūcijas ir caurspīdīgas vai ļoti caurspīdīgas: tās ir ES kandidātvalsts Maķedonija (61%), kā arī Slovēnija (50%). Salīdzinoši visskeptiskākie par ES institūciju caurspīdīgumu ir Dānijas (81%), Vācijas (74%) un Nīderlandes (71%) iedzīvotāji. Latvijā 65% iedzīvotāju uzskata, ka ES institūcijas ir ne pārāk caurspīdīgas vai nepavisam nav caurspīdīgas, 14% iedzīvotāju uzskata, ka ES institūcijas ir caurspīdīgas vai ļoti caurspīdīgas. Piektajai daļai iedzīvotāju (21%) nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Lietuvā (33%), salīdzinājumā ar Latviju (14%) un Igauniju (23%), ir lielāks to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka ES institūcijas ir caurspīdīgas vai ļoti caurspīdīgas. Sociāldemogrāfiskajā griezumā redzam, ka salīdzinoši vairāk iedzīvotāju, kuri uzskata, ka ES institūcijas ir ne pārāk caurspīdīgas vai nepavisam nav caurspīdīgas, ir bezdarbnieku (70%) un uzņēmēju/pašnodarbināto (71%) vidū.

52

12. Informētība par Eiropas Savienību Lai noskaidrotu iedzīvotāju informētību par atsevišķiem faktiem, kas saistīti ar ES, katram aptaujātajam tika nolasīti četri apgalvojumi. Aptaujātajiem bija jāatbild, kuri no apgalvojumiem, viņuprāt, ir patiesi, bet kuri – nē.

1) „Eiropas Savienība šobrīd sastāv no piecpadsmit dalībvalstīm” „Eiropas Savienība šobrīd sastāv no piecpadsmit dalībvalstīm” – apgalvojums nav patiess.

Eiropas Savienība šobrīd sastāv no piecpadsmit dalībvalstīm, %

27% 26% 26% 25% 25% 24% 23% 22% 22% 22% 22%20% 20%

18%16% 15% 14% 14% 13%

11%7%

25% 24%21%

12%

32% 31%28%29%

27%28%28%

51%

52%

26%

46%

83%80%

65%67%

78%

50%45%

68%65%

73%

49%

54%57%

59%61%

52%

57%

63%

35%

45%

63%65%

36%

56%

65%

57%53%

48%

27% 37%50%29%10%9%22%19%8%35%39%14%15%7%29%24%20% 16% 14% 16%7% 36% 8% 10% 29% 39% 12% 18% 16%24% 19% 21%

IE CZ FI BE DE IT SK AT ES UK DK NL ES27

SE EE PL LV LT EL PT FR RO BG SI HU MT LU CY MK TR HR CY(tcc)

Patiess Nepatiess NA

To, ka šis apgalvojums nav patiess, zina nedaudz vairāk kā puse (54%) ES 27 valstu iedzīvotāju. Tomēr ceturtā daļa ES 27 valstu iedzīvotāju (24%) domā, ka ES šobrīd sastāv no 15 dalībvalstīm. Vai šis apgalvojums ir patiess vai aplams, nespēj izlemt 24% iedzīvotāju. Salīdzinoši visvairāk iedzīvotāju, kuri domā, ka ES šobrīd sastāv no 15 dalībvalstīm, ir Īrijā un Čehijā (attiecīgi 32% un 31%). Viszinošākie par ES dalībvalstu patieso skaitu ir Kipras Republikas, Luksemburgas, Slovēnijas un Grieķijas iedzīvotāji, kur pareizi novērtēja izteikumu attiecīgi 83%, 80%, 78% un 73% šo valstu iedzīvotāju. Latvijas iedzīvotāju zināšanas par ES dalībvalstu skaitu neatšķiras no ES 27 valstu kopējām zināšanām. Puse Latvijas iedzīvotāju (54%) zina, ka ES šobrīd nesastāv no 15 dalībvalstīm, bet 22% domā, ka ES šobrīd ir 15 dalībvalstis. Vēl 24% nav viedokļa šajā jautājumā. Baltijas valstīs zināšanas par kopējo ES dalībvalstu skaitu ir līdzīgas. Igaunijā 59%, bet Lietuvā 49% iedzīvotāju zina, ka izteikums „Eiropas Savienība šobrīd sastāv no piecpadsmit dalībvalstīm” nav patiess. Katrā no trim valstīm 22% iedzīvotāju šo apgalvojumu uzskata par patiesu. Salīdzinot šī pētījuma rezultātus ar pētījumu 2007.gada rudenī, redzam, ka kopējais ES 27 valstu rādītājs šajā jautājumā nav mainījies. Salīdzinoši vislielākās izmaiņas notikušas Slovēnijā: par 12

53

PP audzis to iedz vot ju skaits, kuri pareizi atbild ja, ka ES šobr d nesast v no 15 dal bvalst m. Arī Latvijā ir šādas pozitīvas izmaiņas zināšanu līmenī : +7 PP. Sociāldemogrāfiskajā griezumā raugoties, salīdzinoši vairāk iedzīvotāju, kuri pareizi atbildēja, ka izteikums „Eiropas Savienība šobrīd sastāv no piecpadsmit dalībvalstīm” nav patiess, ir gados jaunu cilvēku vidū (15-24 gadi, 64%). Salīdzinoši vairāk ir studentu (68%), ierēdņu/speciālistu(70%), kā arī vadošā līmeņa darbinieku (64%), reģionāli – Zemgalē (60%) dzīvojošo. Savas zināšanas par ES kā labas vērtē 93% pareizi atbildējušo iedzīvotāju. Savukārt no tiem iedzīvotājiem, kuri neatbildēja pareizi, 74% savas zināšanas par ES vērtē kā sliktas.

2) „Šveice ir Eiropas Savienības dalībvalsts” „Šveice ir Eiropas Savienības dalībvalsts” – apgalvojums nav patiess.

Šveice ir Eiropas Savienības dalībvalsts, %

19% 19% 19% 18% 18% 17% 17% 17%15% 14% 14% 13% 13%

11%9% 9% 9% 8% 7%

5%3%

23%20%

14%11%

22%20% 20%

22% 22%22%22%

67%

55% 55%52% 51%

76%

56%

73%70%

51%

74%

64%

73%

59%

50%

62%

81%

68%

75%

47%

70%

82%

70%

54%

85% 87% 92% 93%

29%

44%

62%

75%

23%33%10% 24%18%8%30%11%8%24%4%26% 27%23%23%11% 5% 18% 12% 40% 19% 9% 21% 37% 7% 6% 3% 4% 48% 36% 14%24%

EL EE LV CY UK BE IE DK SK ES SE PT FI PL LT MT NL ES27

CZ RO HU FR IT BG DE SI AT LU TR CY(tcc)

MK HR


To, ka šis apgalvojums nav patiess, zina lielākā daļa (68%) ES 27 valstu iedzīvotāju, tomēr septītā daļa ES 27 valstu iedzīvotāju (14%) domā, ka Šveice ir ES dalībvalsts. Vai šis apgalvojums ir patiess vai aplams, nespēj izlemt 18% iedzīvotāju. Salīdzinoši visvairāk iedzīvotāju, kuri domā, ka Šveice ir ES dalībvalsts, ir ES kandidātvalstī Turcijā (23%, piedevām gandrīz puse Turcijas iedzīvotāju (48%) nespēj sniegt atbildi uz šo jautājumu). Viszinošākās šajā jautājumā ir Šveices kaimiņvalstis – absolūtais vairākums Luksemburgas un Austrijas iedzīvotāju (attiecīgi 93% un 92%) pareizi novērtēja apgalvojumu. Latvijā to iedzīvotāju, kuri zina, ka Šveice nav ES dalībvalsts, ir mazāk nekā vidēji ES 27 valstīs. Nedaudz vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju (55%) zina, ka Šveice nav ES dalībvalsts, bet 22% domā, ka tomēr ir. Vēl 23% iedzīvotāju nav viedokļa šajā jautājumā. Baltijas valstīs zināšanas par to, vai Šveice ir vai nav ES dalībvalsts, ir līdzīgas. Igaunijā 55%, bet Lietuvā 50% iedzīvotāju zina, ka izteikums „Šveice ir Eiropas Savienības dalībvalsts” nav patiess. Katrā no trim valstīm 22% iedzīvotāju šo apgalvojumu tomēr uzskata par patiesu. Sociāldemogrāfiskajā griezumā raugoties, salīdzinoši vairāk iedzīvotāju, kuri pareizi atbildēja, ka izteikums „Šveice ir Eiropas Savienības dalībvalsts” nav patiess, ir ierēdņu/speciālistu (65%), vadošā līmeņa darbinieku (73%), kā arī Zemgalē (73%) dzīvojošo vidū. Savas zināšanas par ES kā labas vērtē 95% pareizi atbildējušo iedzīvotāju.

54

3) „Ik pēc sešiem mēnešiem kāda cita dalībvalsts kļūst par Eiropas Savienības Padomes prezidējošo valsti” „Ik pēc sešiem mēnešiem kāda cita dalībvalsts kļūst par Eiropas Savienības Padomes prezidējošo valsti” – patiess apgalvojums.

Ik pēc sešiem mēnešiem kāda cita dalībvalsts kļūst par Eiropas Savienības Padomes prezidējošo valsti, %

62% 62%60%

56% 55% 55%53% 52% 51% 51% 50% 50%

48% 47% 46% 46% 46% 45% 44% 44%

34%

60%

47%43%

29%

87%

79%

71%

77%

64%65%

71%

14%

14%

16%

17%

29%

8%

17%14%

16%

28%26%24%

14%

21%20%

24%21%

5%

31%

35%36%31%

14%

29%

18%16%

10%

10%14%9%

9%

6%

43% 57%37%23%37%48%39%41%38%26%28%29%38%29%30%25%7% 12% 14% 19%15% 25% 20% 20% 9% 26% 13% 9% 16%10% 43% 28%

SI AT EL LU SK CY CZ DE FI IE BE DK SE NL BG ES27

PT HU PL ES LV EE FR IT MT LT RO UK HR MK CY(tcc)

TR


Puse (51%) ES 27 valstu iedzīvotāju zina, ka ik pēc sešiem mēnešiem kāda cita dalībvalsts kļūst par Eiropas Savienības Padomes prezidējošo valsti, tomēr piektā daļa ES 27 valstu iedzīvotāju (21%) neuzskata šo apgalvojumu par patiesu. Vai šis apgalvojums ir patiess vai aplams, nespēj izlemt 28% iedzīvotāju. Salīdzinoši visvairāk iedzīvotāju, kuri zina, ka ik pēc sešiem mēnešiem kāda cita dalībvalsts kļūst par Eiropas Savienības Padomes prezidējošo valsti, ir Slovēnijā, Austrijā un Grieķijā (attiecīgi 87%, 79% un 77%). Salīdzinoši vismazāk zinošie par valstu rotāciju ES Padomē ir Dānijas (36%) un Zviedrijas (35%) iedzīvotāji. Latvijas iedzīvotāju zināšanas par valstu rotāciju ES Padomē neatšķiras no kopējā ES 27 valstu viedokļa. Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju (47%) zina, ka ik pēc sešiem mēnešiem kāda cita dalībvalsts kļūst par Eiropas Savienības Padomes prezidējošo valsti, bet 24% domā, ka šis izteikums nav patiess. Vēl 29% iedzīvotāju nav viedokļa šajā jautājumā. Baltijas valstīs zināšanas par kopējo ES dalībvalstu skaitu ir līdzīgas. Igaunijā 46%, bet Lietuvā 44% iedzīvotāju zina, ka izteikums „Ik pēc sešiem mēnešiem kāda cita dalībvalsts kļūst par Eiropas Savienības Padomes prezidējošo valsti” ir patiess. Salīdzinot šī pētījuma rezultātus ar pētījumu 2007.gada rudenī, redzam, ka kopējais ES 27 valstu rādītājs šajā jautājumā nav mainījies. Salīdzinoši vislielākās pozitīvās izmaiņas notikušas Čehijā un Slovēnijā. Čehijā par 19 PP audzis to iedzīvotāju skaits, kuri pareizi atbildēja, ka ik pēc sešiem mēnešiem kāda cita dalībvalsts kļūst par Eiropas Savienības Padomes prezidējošo valsti (no 45% uz 64%), bet Slovēnijā – par 14 PP (no 73% uz 87%). Arī Latvijā ir šādas pozitīvas izmaiņas zināšanu līmenī : +10 PP. Sociāldemogrāfiskajā griezumā raugoties, salīdzinoši vairāk iedzīvotāju, kuri pareizi atbildēja, ka izteikums „Ik pēc sešiem mēnešiem kāda cita dalībvalsts kļūst par Eiropas Savienības Padomes

55

prezid jošo valsti” ir patiess, ir gados vec ku cilv ku vid (40-54 gadi, 52%; 55 gadi un vair k, 59%), vadošā līmeņa darbinieki (65%) un pensionāri (55%), kā arī Rīgā (52%) un Zemgalē (56%) dzīvojošie. Savas zināšanas par ES kā labas vērtē 84% pareizi atbildējušo iedzīvotāju. Atbildi, ka izteikums „Ik pēc sešiem mēnešiem kāda cita dalībvalsts kļūst par Eiropas Savienības Padomes prezidējošo valsti” nav patiess, salīdzinoši biežāk sniedz gados jauni cilvēki (15-24 gadi, 33%; 25-34 gadi, 31%), salīdzinoši vairāk ir studentu (35%), kā arī Vidzemē (40%) dzīvojošo. Savas zināšanas par ES kā labas vērtē 93% pareizi atbildējušo iedzīvotāju.

56

4) „Eirozonā pašlaik ietilpst divpadsmit dalībvalstis” „Eirozonā pašlaik ietilpst divpadsmit dalībvalstis” –apgalvojums nav patiess.

Eirozonā pašlaik ietilpst divpadsmit dalībvalstis, %

43% 42% 41%39% 39% 38% 37% 37% 37% 36%

34% 33% 32% 32% 31%29% 28%

24%22% 22%

19%

41%

32%29%

25%

49%45% 44%

54% 53%54%

61%

22%27%

35%

31%

30%

20%

47%

31%

27%

24%

32%

37%

28%

34% 34%

20%

29%

26%29%

25%

49%

27%

20%

13%

33%

40%

56%

21%

10% 20%

28%

20%

43%29%34% 29%24%29%35%31%26%9%35%16% 21%11%19%17% 35% 40% 38% 43% 19% 42% 51% 59% 43% 38% 22% 60% 49% 48% 55%43%

SE DK FI EL NL PL BE AT CZ IE DE FR ES27

PT SK UK EE IT ES HU SI LV LT RO MT CY LU BG TR MK HR CY(tcc)


To, ka Eirozonā pašlaik ietilpst divpadsmit dalībvalstis, uzskata 2/5 (38%) ES 27 valstu iedzīvotāju, aptuveni ceturtā daļa (28%) iedzīvotāju ir zinoši, ka šis izteikums nav patiess, bet trešajai daļai (34%) iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa. Salīdzinoši vismazāk zinošie par Eirozonas dalībvalstu skaitu ir Skandināvijas valstu (Zviedrijas, Somijas, Dānijas) un Grieķijas iedzīvotāji. Šajās valstīs nedaudz vairāk kā puse iedzīvotāju nav informēti, ka Eirozonā pašlaik neietilpst divpadsmit dalībvalstis. Salīdzinoši vislielākais skaits zinošo ir Luksemburgā – vairāk kā puse (56%) Luksemburgas iedzīvotāju uzskata, ka apgalvojums nav patiess. Arī Baltijas valstīs zināšanas par Eirozonā ietilpstošo valstu skaitu ir vājas. Latvijā to, ka Eirozonā pašlaik neietilpst divpadsmit dalībvalstis, zina aptuveni trešā daļa iedzīvotāju (27%), Igaunijā – 29%, Lietuvā – 27% iedzīvotāju.

57

12.1 Kopsavilkums Četri iepriekš vērtētie apgalvojumi uzskatāmi parāda ES 27 valstu iedzīvotāju zināšanas par ES. Ja informētība par to, ka Šveice nav ES dalībvalsts, ir salīdzinoši liela (68%), tad ES dalībvalstu skaits un ES Padomes prezidējošo valstu rotācijas kārtība ir jautājumi, kuros zināšanas ir vien pusei ES 27 valstu iedzīvotāju. Salīdzinoši visvājāk ES 27 valstu iedzīvotāji ir informēti par to valstu skaitu, kuras ietilpst Eirozonā (28%).

LV: Apgalvojumi par Eiropas savienību, %

22%

31%

47%

22%

54%

55%

24%

27%

24%

23%

29%

42%

Eiropas Savienība šobrīd sastāv no piecpadsmitdalībvalstīm

Šveice ir Eiropas Savienības dalībvalsts

Ik pēc sešiem mēnešiem kāda cita dalībvalsts kļūstpar Eiropas Savienības Padomes prezidējošo valsti

Eirozonā pašlaik ietilpst divpadsmit dalībvalstis


Latvijas iedzīvotājiem trijos no četriem jautājumiem ir līdzīgs zināšanu līmenis kā vidēji ES 27 valstu vidū. Tomēr jautājumā par Šveici kā ES dalībvalsti, to Latvijas iedzīvotāju, kuri zina, ka Šveice nav ES dalībvalsts, ir par 13 PP mazāk kā vidēji ES 27.

58

13. Viedokļi par suverenitātes deleģēšanu Kopumā vairāk kā puse ES 27 valstu iedzīvotāju uzskata, ka katras valsts valdībai pašai ir jāpieņem lēmumi par pensijām (šādi domā 73% ES 27 valstu iedzīvotāju), nodokļu sistēmu (68%), izglītības sistēmu (66%), kā arī cīņu ar bezdarbu (57%). Savukārt cīņa ar terorismu, vides aizsardzība, aizsardzība un valsts ārlietas, imigrācija un noziedzības apkarošana ir jautājumi, kuru risināšanā valdībai būtu jāstrādā kopā ar Eiropas Savienību (šādi domā vairāk kā puse ES 27 valstu iedzīvotāju).

ES 27: Kam būtu jāpieņem lēmumi par šādām jomām ... , %

18

38

39

57

66

68

73

58

40

31

28

24

3

3

3

4

3

32

26

79

71

64

58

3

3

4

4

Cīņa ar terorismu

Vides aizsardzība

Aizsardzība un valsts ārlietas

Imigrācija

Noziedzības apkarošana

Cīņa ar bezdarbu


Nodokļu sistēma

Pensijas

Tikai Latvijas valdībai Valdībai kopā ar Eiropas Savienību Grūti pateikt

Latvijas iedzīvotāju vidū, salīdzinājumā ar ES 27 valstu iedzīvotājiem, ir vērojama salīdzinoši lielāka vēlme pēc ES ietekmes konkrēto jautājumu risināšanā. Trīs piektdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas valdībai pašai ir jāpieņem lēmumi gan jautājumā par nodokļu sistēmu (60%, par 8 PP mazāk nekā ES 27 vidējais rādītājs), gan pensijām (59%, par 14 PP mazāk nekā ES 27 vidējais rādītājs). Polāri tiek vērtēta atbildības deleģēšana jautājumos par izglītības sistēmu un cīņu ar bezdarbu. Puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka abi šie jautājumi ir jārisina tikai Latvijas valdībai, bet otra puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka lēmumi jāpieņem valdībai kopā ar ES. Vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka lēmumi valdībai kopā ar ES jāpieņem jautājumos par vides aizsardzību (62%), imigrāciju (65%), noziedzības apkarošanu (77%), kā arī aizsardzību un valsts ārlietām (79%). Absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju (92%) uzskata, ka cīņa ar terorismu ir jautājums, kura risināšanā valdībai būtu jāstrādā kopā ar Eiropas Savienību.

59

LV: Kam būtu jāpieņem lēmumi par šādām jomām ... , %

7

31

37

49

50

59

60

62

49

48

38

36

1

2

2

3

4

19

22

65

77

79

92

4

1

2

1Cīņa ar terorismu

Aizsardzība un valsts ārlietas

Noziedzības apkarošana

Imigrācija

Vides aizsardzība

Cīņa ar bezdarbu


Pensijas

Nodokļu sistēma

Tikai Latvijas valdībai Valdībai kopā ar Eiropas Savienību Grūti pateikt

c

Detalizētāk aplūkosim divas biežāk minētās jomas, par kurām salīdzinoši vairāk gan ES 27 valstīs, gan Latvijā iedzīvotāji uzskata, ka lēmumi būtu jāpieņem tikai katras valsts valdībai pašai.

Nodokļu sistēma Kopumā ES 27 valstu vidū 68% iedzīvotāju uzskata, ka lēmumi nodokļu sistēmas jautājumos būtu jāpieņem tikai katras valsts valdībai pašai, bet 28% aptaujāto uzskata, ka valdībai nodokļu sistēmas jautājumā jāstrādā kopā ar Eiropas Savienību.

Kam būtu jāpieņem lēmumi par Nodokļu sistēmu , %

68%

58%

75%

60%

28%

36%

21%

37%

4%

4%

4%

5%

ES 27, n=26661

LV, n=1008

EE, n=1006

LT, n=1021

Tikai valdībai Valdībai kopā ar Eiropas Savienību NA

Salīdzinoši visvairāk iedzīvotāju, kuri atbalsta nodokļu sistēmas jautājumu pieņemšanu kopā ar ES ir no Portugāles (45%) un Kipras Republikas (43%). Trešo un ceturto vietu šajā sarakstā ieņem Latvija (36%) un Lietuva (37%). Vismazāko piekrišanu šādai savas valsts sadarbībai pensiju jautājumos ar ES pauž Somija (89%), Dānija (86%) un Luksemburga (85%). Salīdzinot šīs aptaujas rezultātus ar 2008.gada rudens pētījumu (EB 68.1), redzam, ka kopumā situācija ES 27 valstu vidū jautājumā par to, kuram jāpieņem lēmumi nodokļu sistēmas jautājumā

60

– katras valsts vald bai vai vald bai kop ar ES, nav main jusies. Liel kas izmaiņas ir v rojamas Grieķijā: sadarbības ar ES nodokļu sistēmas jautājumos pieaugums par 14 PP (no 60% uz 74%). Tāpat kā ES 27 valstu vidū, arī Latvijā situācija jautājumā, kuram būtu jāpieņem lēmumi par nodokļu sistēmas jautājumiem – Latvijai kopā ar ES vai tikai valdībai pašai, nav mainījusies. Salīdzinoši vairāk respondentu, kuri uzskata, ka jautājumi, kas saistīti ar nodokļu sistēmu, ir jārisina Latvijai kopā ar ES, ir 40-54 gadus vecu cilvēku vidū (65%), vadošā līmeņa darbinieku (67%), kā arī Zemgalē (70%) dzīvojošo vidū. Iedzīvotāji, kuri uzskata, ka jautājumi, kas saistīti ar nodokļu sistēmu, ir jāpieņem Latvijas valdībai pašai, salīdzinoši vairāk ir studentu vidū (34%). Salīdzinoši vairāk ir Kurzemes (41%) iedzīvotāju.

Pensijas Kopumā ES 27 valstu vidū ir salīdzinoši vairāk to iedzīvotāju, kuri uzskata, ka lēmumi pensiju jautājumos būtu jāpieņem tikai katras valsts valdībai pašai (73%), bet 24% aptaujāto uzskata, ka valdībai pensiju jautājumā jāstrādā kopā ar Eiropas Savienību.

Kam būtu jāpieņem lēmumi par Pensijām, %

73%

60%

64%

59%

24%

38%

33%

35%

3%

3%

3%

5%

ES 27, n=26661

LV, n=1008

EE, n=1006

LT, n=1021

Tikai valdībai Valdībai kopā ar Eiropas Savienību NA

Salīdzinoši visvairāk iedzīvotāju, kuri atbalsta pensiju jautājumu pieņemšanu kopā ar ES (tāpat kā 2007.gada rudens pētījumā) ir Kipras Republikā (48%), Portugālē (42%) un Polijā (43%). Trešo un ceturto vietu šajā sarakstā ieņem Latvija (38%) un Lietuva (35%). Vismazāko piekrišanu šādai savas valsts sadarbībai pensiju jautājumos ar ES (tāpat kā 2007.gada rudens pētījumā) pauž valstis ar augsti attīstītu labklājības sistēmu: Dānija (7%), Zviedrija (8%) un Somija (5%), kā arī Nīderlande (10%) un Luksemburga (10%). Baltijas valstu vidū salīdzinoši vairāk iedzīvotāju atbalsta lēmumu pensijas jautājumus apspriest valdībai kopīgi ar Eiropas Savienību – 38% Latvijā, 35% Lietuvā, Igaunijā 33% iedzīvotāju. Vistu trīs Baltijas valstu rādītājs ir krietni virs ES 27 valstu vidējā, kur kopumā tikai 24% uzskata, ka valdībai pensiju jautājumā jāstrādā kopā ar Eiropas Savienību. Salīdzinot šīs aptaujas rezultātus ar 2008.gada rudens pētījumu (EB 68.1), redzam, ka kopumā situācija ES 27 valstu vidū jautājumā par to, kuram jāpieņem lēmumi pensiju jautājumā – katras valsts valdībai vai valdībai kopā ar ES, nav mainījusies. Lielākas izmaiņas ir vērojamas Grieķijā: sadarbības ar ES pensiju jautājumos kritums par 17 PP (no 41% uz 24%). Tāpat kā ES 27 valstu vidū, arī Latvijā situācija jautājumā, kuram būtu jāpieņem lēmumi par pensiju jautājumiem – Latvijai kopā ar ES vai tikai valdībai pašai, nav mainījusies. Salīdzinoši vairāk respondentu, kuri uzskata, ka jautājumi, kas saistīti ar pensijām, ir jārisina Latvijai kopā ar ES, ir 15-24 gadus vecu cilvēku vidū (45%), lielpilsētās (44%), kā arī Latgalē (46%) un Rīgā (44%) dzīvojošo vidū. Iedzīvotāji, kuri uzskata, ka jautājumi, kas saistīti ar pensijām, ir jāpieņem Latvijas valdībai pašai, salīdzinoši vairāk ir vecāka gadagājuma cilvēku vidū (55 gadi un vairāk, 65%). Salīdzinoši vairāk ir pensionāru (65%), laukos vai ciematā dzīvojošo (66%), kā arī Zemgales (73%) un Vidzemes (68%) iedzīvotāju.

61

14. Attieksme pret Eiropas Savienības paplašināšanos

14.1 Attieksme pret Eiropas Savienības paplašināšanos Kopumā ES 27 valstu vidū lielākā daļa iedzīvotāju būtu par Norvēģijas, Šveices un Islandes pievienošanos Eiropas Savienībai nākotnē (šādi uzskata vairāk kā 70% ES 27 valstu iedzīvotāju). Attiecībā uz citām potenciālajām nākotnes Eiropas Savienības dalībvalstīm ES 27 valstu iedzīvotāji ir salīdzinoši daudz skeptiskāki. Puse ES 27 valstu iedzīvotāju būtu par, bet 1/3 - pret Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai nākotnē. Runājot par Ukrainu, Melnkalni, Maķedoniju, Bosniju un Hercegovinu, kā arī Serbiju, ES 27 valstu iedzīvotāju viedoklis ir polārs: aptuveni 40% aptaujāto uzskata, ka būtu par, bet tikpat liela daļa – pret šo valstu pievienošanos ES nākotnē. Viedoklis par Albānijas, Kosovas un Turcijas pievienošanos Eiropas Savienībai nākotnē ir salīdzinoši skeptiskāks: puse ES 27 valstu iedzīvotāju būtu pret, bet tikai 1/3 – par šo valstu pievienošanos Eiropas Savienībai nākotnē.

ES 27: Valstu pievienošanās Eiropas Savienībai, %

31%

38%

40%

40%

41%

43%

52%

71%

77%

78%

44%

43%

41%

42%

34%

16%

13%

12%

16%

17%

18%

15%

14%

13%

10%

10%

34%

34%

47%

51%

50%

55%

15%

15%

16%

14%Turcija

Kosova

Albānija

Serbija

Bosnija un Hercegovina

Bijušās Dienvidslāvijas MaķedonijasRepublika

Melnkalne

Ukraina

Horvātija

Islande

Šveice

Norvēģija

Par Pret NA

Latvijas iedzīvotāju vērtējums par ES paplašināšanos ir līdzīgs ES 27 valstu kopējam viedoklim. Visvairāk tiek atbalstīta Norvēģijas, Šveices un Islandes pievienošanās Eiropas Savienībai nākotnē, bet vismazāk – Turcija, Kosova un Albānija. Salīdzinoši lielākās atšķirības starp Latviju un ES 27 valstīm kopumā ir jautājumā par Ukrainas nākotnes dalību ES. Latvijā par Ukrainas pievienošanos ES nākotnē ir salīdzinoši vairāk iedzīvotāju nekā ES 27 valstīs kopumā (atšķirība ir 15 PP). Tas skaidrojams ar salīdzinoši lielo ukraiņu tautības iedzīvotāju skaitu Latvijā. Arī abās kaimiņvalstīs par Ukrainas pievienošanos ES nākotnē ir salīdzinoši liels skaits iedzīvotāju. Igaunijā par Ukrainas pievienošanos ES nākotnē ir 66%, bet Lietuvā – 69% iedzīvotāju.

62

LV: Valstu pievienošanās Eiropas Savienībai, %

33%

39%

42%

43%

44%

53%

58%

74%

79%

80%

34%

37%

34%

27%

29%

11%

8%

7%

24%

20%

22%

20%

13%

15%

13%

13%

34%

34%

46%

46%

50%

41%

21%

20%

16%

20%

Albānija

Kosova

Turcija

Serbija

Melnkalne

Bosnija un Hercegovina

Bijušās Dienvidslāvijas MaķedonijasRepublika

Horvātija

Ukraina

Islande

Šveice

Norvēģija

Par Pret NA

Salīdzinot ar pētījumu 2007.gada rudenī, ne Latvijas, ne ES 27 valstu iedzīvotāju vidū nav notikušas būtiskas viedokļa izmaiņas attiecībā uz Eiropas Savienības paplašināšanos. Turcija ir valsts, kuras pievienošanos ES nākotnē atbalsta salīdzinoši mazāks skaits ES 27 valstu iedzīvotāju. Salīdzinoši lielāku atbalstu Turcijas dalībai ES pauž tās Eirobarometrā aptaujātās valstis, kurais vai nu pašas vēl nav ES dalībvalstis, vai arī tikai nesen par tādām ir kļuvušas: Maķedonija (85%), Kipras Ziemeļu daļa (84%), Rumānija (61%), Horvātija (59%), Slovēnija (49%). Noraidošākās par Turcijas dalību ES nākotnē ir Kipra (85%), Austrija (85%), Grieķija (78%), Vācija (77%), Luksemburga (75%) un Francija (71%). Baltijas valstu vidū viedoklis par Turcijas dalību ES nākotnē sakrīt – trešā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju ir par, bet aptuveni puse ir pret Turcijas iestāšanos ES. Latvijā to iedzīvotāju, kuri salīdzinoši biežāk atbalsta Turcijas iestāšanos ES nākotnē, ir starp gados jaunākiem cilvēkiem (15-24 gadi, 46%), studentiem (45%) un Kurzemē dzīvojošajiem (42%). Iedzīvotāju, kuri salīdzinoši biežāk ir pret Turcijas iestāšanos ES nākotnē, ir vecāka gadagājuma (40-54 gadi, 55%; 55 gadi un vairāk, 57%). Salīdzinoši biežāk tie ir vadošā līmeņa darbinieki (63%) un ierēdņi/speciālisti (59%), pensionāri (55%), kā arī Zemgalē dzīvojošie (58%). No tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir pret Turcijas iestāšanos ES nākotnē, 78% ir pret ES paplašināšanos vispār. Eirobarometra pētījumā tiek aptaujātas arī trīs ES kandidātvalstis – Turcija, Maķedonija un Horvātija. Lūk, kāds ir pašu kandidātvalstu iedzīvotāju viedoklis: absolūtais vairākums Maķedonijas iedzīvotāju ir par pievienošanos ES (94%), Horvātijā pievienošanos ES nākotnē atbalsta lielākā daļa iedzīvotāju (71%), savukārt Turcijā – 3/5 iedzīvotāju ir par, bet 1/4 ir pret Turcijas pievienošanos ES.

63

ES kandidātvalstis, kuras piedalās Eirobarometra pētījumā,Vai Jūs būtu par vai pret pievienošanos ES nākotnē?, %

61%

71%

94% 4%

22%

25%

2%

7%

14%Turcija

Horvātija

Maķedonija

Par Pret Grūti pateikt

14.2 Attieksme pret Turcijas pievienošanos Eiropas Savienībai Kopumā ES 27 valstu vidū attieksme pret Turcijas, ja tā kādreiz atbilstu visiem ES noteikumiem, pievienošanos Eiropas Savienībai ir polāra: 45% ES 27 valstu iedzīvotāju atbalsta, bet 45% ir pret Turcijas dalībai ES, pat ja tā atbilstu visiem ES noteikumiem.

Vērtējums par Turcijas iespējamo iestāšanos Eiropas Savienībā, %

53%51%

49% 48% 48% 47% 47%45% 45% 45%

43% 42% 41% 40% 39% 38%35% 35% 35%

32%

16%

85%

80%

61%

55%57% 57%

55%

64%

59%

67%

71%

25%31%

15%

40%

29%

38%

25%

35%

31%

49%

43%

49%53%

50%

45%

39% 40%

49%

45%48%

46%

35% 35%

63%60%

55%

64% 79%7%

14%29%

32%

16%10%0% 3%3%9%2%18%12%20%5%1% 14%21%2%4% 15% 8% 13% 11% 14% 26% 27% 2% 5% 10% 4% 5% 8% 6% 13%10%

SE NL RO DK PL SI ES HU PT BE EE CY EL FI ES27

BG LT CZ UK LV IT IE MT DE FR SK LU AT MK CY(tcc)

HR TR

Par Pret NA

Salīdzinoši vislielāko atbalstu pauž Maķedonijas (85%), Kipras Ziemeļu daļas (80%), Zviedrijas (75%) un Nīderlandes (67%), kā arī Rumānijas (64%) un Horvātijas (61%) iedzīvotāji. Salīdzinoši skeptiskākās par nepieciešamību pievienot Turciju ES, pat jā tā atbilst visiem ES noteikumiem, ir Austrija (79%), Luksemburga (64%), Vācija (63%) un Francija (60%). Latvijas iedzīvotāju vidū domas dalās: 41% ir par, bet 48% ir pret Turcijas pievienošanos ES arī tad, ja Turcija atbilst visām ES prasībām. Arī Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem ir līdzīgs viedoklis.

64

Vērtējums par Turcijas iespējamo iestāšanos Eiropas Savienībā, %

11%

6%

12%

11%

39%

37%

29%

34%

25%

30%

29%

22% 23%

19%

13%

15%

10%

11%

9%

15%

ES 27, n=26661

LV, n=1008

EE, n=1006

LT, n=1021

Pilnībā par Drīzāk par Drīzāk pret Pilnībā pret NA

Salīdzinot ar pētījumu EB 65.2, kurš notika pirms diviem gadiem (2006.gada pavasarī), redzam, ka situācija ES 27 valstu attieksmē pret Turcijas pievienošanos ES tad, ja tā atbilstu visiem ES noteikumiem, ir nedaudz mainījusies - par 5 PP palielinājies ES 27 valstu iedzīvotāju atbalsts (no 39% uz 45%). Salīdzinoši vislielākās pozitīvās izmaiņas attieksmē pret Turcijas pievienošanos ES piedzīvojusi Kipra. Ja 2006.gada pavasarī (EB 65.2) 26% Kipras iedzīvotāju bija par Turcijas pievienošanos ES, tad 2008.gada pavasara pētījumā tādu ir jau 48% (+22 PP). Arī Baltijas valstu iedzīvotāju vidū vērojams neliels to iedzīvotāju pieaugums, kuri ir par Turcijas pievienošanos ES, ja tā izpilda visus ES noteikumus. Latvijā Turcijas pievienošanos ES atbalstītāju skaita pieaugums ir 6 PP, Lietuvā – 12 PP, Igaunijā – 13 PP. Latvijā to iedzīvotāju, kuri salīdzinoši biežāk atbalsta Turcijas iestāšanos ES, ir starp gados jaunākiem cilvēkiem (15-24 gadi, 50%), studentiem (49%), Kurzemē (54%) un Vidzemē dzīvojošajiem (48%). Iedzīvotāju, kuri salīdzinoši biežāk ir pret Turcijas iestāšanos ES, ir vecāka gadagājuma (40-54 gadi, 53%; 55 gadi un vairāk, 55%). Salīdzinoši biežāk tie ir vadošā līmeņa darbinieki (59%) un pensionāri (56%), kā arī Pierīgā (56%) un Zemgalē dzīvojošie (55%). No tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir pret Turcijas iestāšanos ES, 74% ir pret ES paplašināšanos vispār.

65

Pielikums

Tehniskā informācija Laikā no 2008. gada 2. aprīļa līdz 29. aprīlim TNS Opinion & Social, Taylor Nelson Sofres un EOS Gallup Europe izveidotais konsorcijs, pēc EIROPAS KOMISIJAS Preses un komunikāciju ģenerāldirektorāta pieprasījuma veica EUROBAROMETER 69.1. pētījuma vilni “Izpēte un politiskā analīze”. “STANDARTA” EUROBAROMETER 69 ir daļa no 69.1. viļņa, kas aptver Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotājus vecumā no 15 gadiem. “STANDARTA” EUROBAROMETER 69 pētījums ir veikts arī trīs kandidātvalstīs (Horvātijā, Turcijā un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā un Ziemeļkipras Turku Republikā). Šajās valstīs aptaujāti pamatiedzīvotāji un visu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kas šajās valstīs ir rezidenti un kuriem ir pietiekošas valsts valodu zināšanas, lai sniegtu atbildes uz aptaujas jautājumiem. Visās valstīs izmantota vairākpakāpju nejaušā gadījuma izlase. Katrā valstī tika izvēlēti vairāki izlases punkti ar varbūtību, kas proporcionāla iedzīvotāju skaitam (visā valstī) un iedzīvotāju blīvumam. Atlases punkti tika sistemātiski izvēlēti katrā no administratīvi teritoriālajām vienībām pēc katras teritoriālās vienības un apvidus tipa stratifikācijas. Tādējādi tie pārstāv visu pētījumā iekļauto valstu teritoriju saskaņā ar EUROSTAT NUTS II (vai līdzvērtīgu) un attiecīgo valstu pastāvīgo iedzīvotāju izplatību galvaspilsētās, pilsētās un lauku teritorijās. Katrā no izvēlētajiem izlases punktiem tika nejauši izvēlēta sākuma adrese. Turpmākās adreses (katra n-tā adrese) tika izvēlēta pēc standarta “izlases maršruta” metodes, ņemot vērā sākuma adresi. Katrā mājsaimniecībā tika nejauši izvēlēts respondents (pēc “tuvākās dzimšanas dienas likuma”). Visas intervijas tika veiktas, personīgi aptaujājot respondentus viņu dzīvesvietās atbilstošajā valsts valodā. Attiecībā uz datu savākšanu - CAPI (datorizētas tiešās intervijas) tika izmantotas valstīs, kurās šī tehnoloģija bija pieejama. Katrai valstij tika veikts izlases un ģenerālā kopuma salīdzinājums. Ģenerālā kopuma raksturojums tika iegūts, izmantojot EUROSTAT iedzīvotāju datus vai informāciju no valstu statistikas birojiem. Visām pētījumā iekļautajām valstīm, pamatojoties uz ģenerālā kopuma aprakstu, tika veikta datu svēršanas procedūra, izmantojot marginālo un starpšūnu svēršanu. Visās valstīs iteratīvajā procedūrā tika ņemti vērā tādi raksturojumi kā dzimums, vecums, reģions un apvidus lielums. Starpvalstu datu svēršanā (t.i., ES vidējo datu iegūšanai) TNS Opinion & Social izmanto EUROSTAT vai valstu statistikas biroju sniegtos oficiālos datus par iedzīvotājiem. Kopējie statistiskie dati par iedzīvotājiem, kas izmantojami pēcsvēršanas procedūrā, ir norādīti augstāk. Atgādinām lasītājiem, ka aptaujas rezultāti ir aptuveni aprēķini, kuru precizitāte ir balstīta uz izlases lielumu un iegūto procentu. Izlasēs ar aptuveni 1000 respondentiem reālie procenti variē šādās ticamības robežās:

Iegūtie procenti 10% vai 90% 20% vai 80% 30% vai 70% 40% vai 60% 50%

Ticamības robežas ± 1.9 % ± 2.5 % ± 2.7 % ± 3.0 % ± 3.1 %

Aptaujas tehniskie dati Aptaujas veicējs – „TNS Latvia” Interviju skaits Latvijā: 1008

66

Interviju skaits kop (ES 31): 26 661 Pētījuma veikšanas laiks: no 2008. gada 2.aprīļa – 2008. gada 29. aprīlim Pētījumā ietverto valstu saīsinājumi grafikos:

AT Austrija BE Beļģija BG Bulgārija CY Kipra* CZ Čehija DE Vācija DK Dānija EE Igaunija EL Grieķija ES Spānija FI Somija FR Francija HU Ungārija IE Īrija IT Itālija LT Lietuva LU Luksemburga LV Latvija MT Malta NL Nīderlande PL Polija PT Portugāle RO Rumānija SE Zviedrija SI Slovēnija SK Slovākija UK Lielbritānija

CY (tcc) Kipras Ziemeļu daļa*

FM Maķedonija HR Horvātija TR Turcija

68

*Kipra kopumā ir viena no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tomēr daļu Kipras Republikas nepārvalda valsts valdība. Praktisku apsvērumu dēļ tikai tās intervijas, kuras ir notikušas valdības pārraudzītajā Kipras daļā (pētījumā apzīmētas „CY”), tiek analizētas kopā ar pārējām ES 27 valstīm. Intervijas, kuras ir notikušas valdības nepārraudzītajā Kipras daļā (pētījumā „CY (tcc): Kipras Ziemeļu daļa”), datos parādītas atsevišķi. Citi saīsinājumi: ES 27 – visas Eiropas Savienības dalībvalstis ES 25 – Eiropas Savienības dalībvalstis, izņemot Bulgāriju un Rumāniju ES 31 – visas Eiropas Savienības dalībvalstis un Turcija, Horvātija, Maķedonija, Kipras Z daļa ES 10 – dalībvalstis, kuras ES pievienojās 2004.gada 1.maijā ES 15 – ES dalībvalstis līdz 2004.gada 1.maijam „EB 65” – Eirobarometra pētījums, kurš notika 2006.gada pavasarī „EB 66” – Eirobarometra pētījums, kurš notika 2006.gada rudenī „EB 67” – Eirobarometra pētījums, kurš notika 2007.gada pavasarī „EB 68” – Eirobarometra pētījums, kurš notika 2007.gada rudenī PP – procentpunkti

69

Aptaujas anketa (latviešu val.)

70

A TNS LATVIJA APTAUJAS NUMURS (101-105) EB69.1 A

B VALSTS KODS (106-107) EB69.1 B

C EB APTAUJAS NUMURS (108-110) EB69.1 C

D INTERVIJAS NUMURS (111-116) EB69.1 D

E ATZĪMĒT INTERVIJAS VARIANTU (117) A 1 B 2 EB68.1 E

Q1 Sakiet, lūdzu, kāda ir Jūsu pilsonība? Lūdzu, miniet attiecīgās valstis. (IESPĒJAMAS VAIRĀKAS ATBILDES) (138-170) Beļģija 1, Dānija 2, Vācija 3, Grieķija 4, Spānija 5, Francija 6, Īrija 7, Itālija 8, Luksemburga 9, Nīderlande 10,

71

Portugāle 11, Apvienotā Karaliste (Lielbritānija, Ziemeļīrija) 12, Austrija 13, Zviedrija 14, Somija 15, Kipras Republika (dienvidu) 16, Čehija 17, Igaunija 18, Ungārija 19, Latvija 20, Lietuva 21, Malta 22, Polija 23, Slovākija 24, Slovēnija 25, Bulgārija 26, Rumānija 27, Citas valstis 32, NA 33, EB68.1 Q1 Ja CITA VALSTS vai NA, interviju beigt

QA1 Kad Jūs esat kopā ar saviem draugiem, cik bieži Jūs apspriežat politiskas tēmas – bieži, reizēm vai nekad? (171) Bieži 1 Reizēm 2 Nekad 3 NA 4 EB68.1 QA1

QA2 Kad Jums ir stingrs viedoklis kādā jautājumā, vai Jūs cenšaties pārliecināt savus draugus, radiniekus vai darba kolēģus piekrist Jūsu uzskatiem? Vai tas notiek…? (NOLASĪT) (172) Bieži 1 Laiku pa laikam 2 Reti 3 Nekad 4 NA 5 EB68.1 QA2

72

QA3 Vai Jūs kopumā ar savu dzīvi esat ļoti apmierināts(-a), diezgan apmierināts(-a), ne visai apmierināts(-a)

vai nemaz neesat apmierināts(-a)? (NOLASĪT) (173) Ļoti apmierināts(-a) 1 Diezgan apmierināts (-a) 2 Ne visai apmierināts (-a) 3 Nemaz neesat apmierināts (-a) 4 NA 5 EB68.1 QA3 QA4a netiek jautāts CY(tcc) - CY(tcc) turpināt ar QA4b

QA4a Un kādas ir Jūsu cerības saistībā ar nākamajiem divpadsmit mēnešiem? Vai nākamie divpadsmit mēneši būs labāki, sliktāki vai tādi paši, runājot par …? (NOLASĪT) Lābāki Sliktāki Tādi paši NA

(174) 1 Jūsu dzīvi kopumā 1 2 3 4 (175) 2 Ekonomisko situāciju Latvijā 1 2 3 4

(176) 3 Jūsu mājsaimniecības finansiālo

stāvokli 1 2 3 4

(177) 4 Nodarbinātības iespējām Latvijā 1 2 3 4 (178) 5 Jūsu personīgo situāciju darba vietā 1 2 3 4

(179) 6 Ekonomisko situāciju Eiropas

Savienībā 1 2 3 4

EB68.1 QA5 QA4b jautāt tikai CY(tcc) - pārējiem turpināt ar QA5a QA5a netiek jautāts CY(tcc) - CY(tcc) turpināt ar QA5b

QA5a Par katru no minētajām jomām sakiet, lūdzu, vai, Jūsuprāt, situācija Latvijā ir labāka vai sliktāka nekā vidēji Eiropas valstīs? (KARTĪTE QA5a - TIKAI VIENA ATBILDE KATRĀ RINDĀ)

(NOLASĪT - ROTĒT) Daudz

labāka Mazliet labāka Nedaudz

sliktāka Pilnīgi noteikti

sliktāka NA

(186) 1 Situācija Latvijas

ekonomikā 1 2 3 4 5

73

(187) 2 Situācija Latvijā

nodarbinātības jomā 1 2 3 4 5

(188) 3 Dzīves dārdzība Latvijā 1 2 3 4 5

(189) 4 Energoresursu cenas

Latvijā 1 2 3 4 5

(190) 5 Dzīves kvalitāte Latvijā 1 2 3 4 5

EB67.2 QA7a (ITEMS 1-4) - QA7C (ITEM 5) TREND MODIFIED QA5b jautāt tikai CY(tcc) - pārējiem turpināt ar QA6a QA6a netiek jautāts CY(tcc) - CY(tcc) turpināt ar QA6b

QA6a Kādas, Jūsuprāt, ir divas svarīgākās problēmas, ar kurām pašreiz saskaras Latvija? (KARTĪTE QA6a - NOLASĪT – NE VAIRĀK KĀ 2 ATBILDES) (196-211) Noziedzība 1, Ekonomiskā situācija 2, Cenu pieaugums / inflācija 3, Nodokļu sistēma 4, Bezdarbs 5, Terorisms 6, Aizsardzība / Ārlietas 7, Mājokļu jautājums 8, Imigrācija 9, Veselības aprūpes sistēma 10, Izglītības sistēma 11, Pensijas 12, Vides aizsardzība 13, Ar enerģētiku saistīti jautājumi 14, Cits (SPONTĀNI) 15, NA 16, EB68.1 QA6a QA6b jautāt tikai CY(tcc) – pārējiem turpināt ar QA7 QA7a un QA8a jautāt tikai EU27 – FM, TR un HR turpināt ar QA7b – CY(tcc) turpināt ar QA7c

QA7a Vispārīgi runājot, kā Jūs domājat, vai Latvijas dalība Eiropas Savienībā ir…? (NOLASĪT) (228)

74

Laba lieta 1 Slikta lieta 2 Ne laba, ne slikta 3 NA 4 EB68.1 QA12a

QA8a Ņemot vērā visus aspektus, vai Jūs sacītu, ka Latvija, kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, ir ieguvusi vai nē? (229) Ieguvusi 1 Nav ieguvusi 2 NA 3 EB68.1 QA13a QA7b un QA8b jautāt tikai FM, TR un HR – EU27 turpināt ar QA9a QA7c un QA8c jautāt tikai CY(tcc) – pārējiem turpināt ar QA9a

QA9a netiek jautāts CY(tcc) - jautāt, ja "LATVIJA IR GUVUSI KĀDU LABUMU NO DALĪBAS ES" - QA8a = 1 vai QA8b = 1 CY(tcc) - CY(tcc) turpināt ar QA9b - pārējiem turpināt ar QA10a

QA9a Kuri no minētajiem iemesliem ir galvenie, kas liek domāt, ka Latvija ir guvusi labumu no dalības Eiropas Savienībā? (KARTĪTE QA9a - ROTĒT - NE VAIRĀK KĀ 3 ATBILDES) (234-246) Eiropas Savienība veicina demokrātiju Latvijā 1, Eiropas Savienība veicina miera uzturēšanu un drošības pastiprināšanu 2, Eiropas Savienība veicina ekonomisko izaugsmi Latvijā 3,

Daļa jautājumu, kas ir svarīgi Latvijas iedzīvotājiem, vislabāk tiek risināti Eiropas Savienības līmenī 4, Dalība Eiropas Savienībā uzlabo sadarbību starp Latviju un citām valstīm 5,

Latvijas iedzīvotājiem ir nozīmīga ietekme uz Eiropas Savienības līmenī pieņemtajiem lēmumiem 6, Eiropas Savienība ļauj sadzirdēt Latvijas iedzīvotāju viedokli pasaulē 7, Eiropas Savienība uzlabo Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni 8,

Eiropas Savienība palīdz Latvijas iedzīvotājiem stāties pretī jauniem globalizācijas izaicinājumiem 9, Eiropas Savienība sniedz Latvijas iedzīvotājiem jaunas darba iespējas 10, Kopumā Jūs atbalstāt Eiropas Savienību (SPONTĀNI) 11, Cits (SPONTĀNI) 12, NA 13, NEW

75

QA9b jautāt tikai CY(tcc) - pārējiem turpināt ar QA10a

QA10a netiek jautāts CY(tcc) - jautāt, ja "LATVIJA NAV GUVUSI NEKĀDU LABUMU NO DALĪBAS ES" - QA8a = 2 vai QA8b = 2 CY(tcc) - CY(tcc) turpināt ar QA10b - pārējiem turpināt ar QA11a

QA10a Kuri no minētajiem ir galvenie iemesli, kas liek domāt, ka Latvija nav guvusi labumu no dalības Eiropas Savienībā? (KARTĪTE QA10a - ROTĒT - NE VAIRĀK KĀ 3 ATBILDES) (260-272) Dalība Eiropas Savienībā atstāj negatīvu ietekmi uz demokrātiju Latvijā 1,

Dalība Eiropas Savienībā atstāj negatīvu ietekmi uz miera uzturēšanu un drošības garantēšanu 2, Dalība Eiropas Savienībā atstāj negatīvu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi Latvijā 3, Jautājumi, kas ir svarīgi Latvijas iedzīvotājiem, tiek veiksmīgāk risināti valsts līmenī 4, Dalība Eiropas Savienībā rada saspīlējumu Latvijas un citu valstu attiecībās 5,

Latvijas iedzīvotāji ļoti mazā mērā var ietekmēt lēmumus, kas tiek pieņemti Eiropas Savienības līmenī 6, Dalība Eiropas Savienībā vājina izredzes Latvijai tikt sadzirdētai pasaulē 7, Eiropas Savienība pazemina Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni 8,

Dalība Eiropas Savienībā padara Latviju vieglāk ievainojamu attiecībā uz globalizācijas negatīvajām sekām 9, Eiropas Savienība apdraud Latvijas iedzīvotāju nodarbinātību 10, Kopumā Jūs esat pret Eiropas Savienību (SPONTĀNI) 11, Cits (SPONTĀNI) 12, NA 13, NEW QA10b jautāt tikai CY(tcc) - pārējiem turpināt ar QA11a QA11a netiek jautāts CY(tcc) -CY(tcc) turpināt ar QA11b

QA11a Vai Jūs teiktu, ka ... kopumā lietas šobrīd virzās pareizā virzienā vai nepareizā virzienā? (TIKAI VIENA ATBILDE KATRĀ RINDĀ)

(NOLASĪT) Lietas virzās pareizā virzienā

Lietas virzās

nepareizā virzienā

Ne viens, ne otrs

(SPONTĀNI)

NA

(286) 1 Latvijā 1 2 3 4

76

(287) 2 Eiropas Savienībā 1 2 3 4 EB68.1 QA7 QA11b jautāt tikai CY(tcc) - pārējiem turpināt ar QA12 QA12: netiek jautāti punkti 5,7,9 and 10 CY(tcc)

QA12 Es gribētu Jums uzdot jautājumu par to, cik lielā mērā Jūs uzticaties dažādām institūcijām. Par katru no minētajām institūcijām sakiet, lūdzu, vai Jūs tai drīzāk uzticaties vai drīzāk neuzticaties?

(NOLASĪT) Drīzāk

uzticas Drīzāk

neuzticas NA

(290) 1 Prese 1 2 3 (291) 2 Radio 1 2 3 (292) 3 Televīzija 1 2 3 (293) 4 Internets 1 2 3 (294) 5 Tiesa/ Latvijas tieslietu sistēma 1 2 3 (295) 6 Policija 1 2 3 (296) 7 Armija 1 2 3 (297) 8 Politiskās partijas 1 2 3 (298) 9 Latvijas valdība 1 2 3 (299) 10 Latvijas Republikas Saeima 1 2 3 (300) 11 Eiropas Savienība 1 2 3 (301) 12 Apvienoto Nāciju Organizācija 1 2 3

EB68.1 QA8 JAUTĀT VISIEM

QA13 Vai Jums kopumā ir ļoti pozitīvs, diezgan pozitīvs, neitrāls, diezgan negatīvs vai ļoti negatīvs priekšstats par Eiropas Savienību? (302) Ļoti pozitīvs 1 Diezgan pozitīvs 2 Neitrāls 3 Diezgan negatīvs 4 Ļoti negatīvs 5 NA 6 EB68.1 QA14

QA14 Ko Eiropas Savienība nozīmē Jums personīgi?

77

(NOLASĪT – IESPĒJAMAS VAIRĀKAS ATBILDES – IZTEIKUMUS ROTĒT NO AUGŠAS UZ LEJU / NO LEJAS UZ AUGŠU) (303-318) Miers 1, Ekonomiskā labklājība 2, Demokrātija 3, Sociālā aizsardzība 4, Brīvas ceļošanas, mācību un darba iespējas jebkur Eiropas Savienībā 5, Kultūru daudzveidība 6, Stingrāks vārds pasaulē 7, Eiro 8, Bezdarbs 9, Birokrātija 10, Naudas izšķiešana 11, Kultūras identitātes zaudēšana 12, Augstāks noziedzības līmenis 13, Nepietiekama ārējo robežu kontrole 14, Cits (SPONTĀNI) 15, NA 16, EB67.2 QA12

QA15a netiek jautāts CY(tcc) - jautāt punktu 2 tikai valstīs, kas nav eirozonā, jautāt punktu 3 eirozonas valstīs - CY(tcc) turpināt ar QA15b

QA15a Par katru no apgalvojumiem sakiet, lūdzu, vai Jūs tam drīzāk piekrītat vai drīzāk nepiekrītat?

(NOLASĪT) Drīzāk

piekrītat Drīzāk

nepiekrītat NA

(319) 1 Kopš Latvija ir ES dalībvalsts, Jūs jūtaties drošāk 1 2 3

(320) 2 Uzskatāt, ka mūsu ekonomika ir stabilāka, kopš

Latvija ir ES dalībvalsts 1 2 3

(321) 3 Mūsu ekonomika ir stabilāka tāpēc, ka Latvija ir

eirozonas valsts 1 2 3

(322) 4 Jūsu viedoklis tiek ņemts vērā Eiropas Savienībā 1 2 3 (323) 5 Manam viedoklim ir nozīme Latvijā 1 2 3

(324) 6 Valsts valdība uzklausa manu viedokli attiecībā uz

Eiropas jautājumiem 1 2 3

(325) 7 Eiropas Parlamenta locekļi uzklausa manu viedokli

attiecībā uz Eiropas jautājumiem 1 2 3

(326) 8 Eiropas Komisija uzklausa manu viedokli attiecībā

uz Eiropas jautājumiem 1 2 3

(327) 9 Saprotat, kā darbojas Eiropas Savienība 1 2 3 (328) 10 Latvijas viedoklis Eiropas Savienībā tiek ņemts vērā 1 2 3

(329) 11 Eiropas Savienībā Latvijas intereses lielā mērā tiek

ņemtas vērā 1 2 3

(330) 12 Eiropas Savienība uzspiež savu viedokli Latvijai 1 2 3

78

EB68.1 QA9a (ITEMS 4, 9, 10 AND 11) - EB67.2 QA34a (ITEMS 1, 2) QA15b jautāt tikai CY(tcc) - Nejautāt punktu 3 - pārējiem turpināt ar QA16 JAUTĀT VISIEM

QA16 Vai Jūs esat dzirdējis(-usi) par ... ? (NOLASĪT) Jā Nē NA

(336) 1 Eiropas Parlamentu 1 2 3 (337) 2 Eiropas Komisiju 1 2 3 (338) 3 Eiropas Savienības Padomi 1 2 3 (339) 4 Eiropas Centrālo banku 1 2 3

EB68.1 QA15

QA17 Lūdzu, pasakiet par katru no šīm institūcijām, kā Jūs domājat, vai tā spēlē svarīgu lomu Eiropas Savienības dzīvē vai ne?

(NOLASĪT) Svarīga

loma Nav svarīga

loma NA

(340) 1 Eiropas Parlaments 1 2 3 (341) 2 Eiropas Komisija 1 2 3 (342) 3 Eiropas Savienības Padome 1 2 3 (343) 4 Eiropas Centrālā banka 1 2 3

EB67.2 QA14

QA18 Un par katru no šīm institūcijām, sakiet, lūdzu, vai Jūs tai drīzāk uzticaties vai drīzāk neuzticaties?

(NOLASĪT) Drīzāk

uzticas Drīzāk

neuzticas NA

(344) 1 Eiropas Parlaments 1 2 3 (345) 2 Eiropas Komisija 1 2 3 (346) 3 Eiropas Savienības Padome 1 2 3 (347) 4 Eiropas Centrālā banka 1 2 3

EB68.1 QA16

QA19a netiek jautāts CY(tcc) - jautāt, ja "UZTICAS EIROPAS PARLAMENTAM" - QA18.1 = 1 - CY(tcc) turpināt ar QA19b - pārējiem turpināt ar QA20a

79

QA19a Kuri no minētajiem ir galvenie iemesli, lai uzticētos Eiropas Parlamentam? (NOLASĪT - ROTĒT - NE VAIRĀK KĀ 2 ATBILDES) (348-358) Eiropas Parlamenta lēmumi tiek pieņemti demokrātiskā ceļā 1, Eiropas Parlamenta lēmumi veicina ekonomisko izaugsmi Latvijā 2, Eiropas Parlaments labi aizstāv visu Eiropas pilsoņu intereses 3, Jūs esat labi informēts par Eiropas Parlamenta aktivitātēm 4,

Eiropas Parlamenta locekļi ir vislabākā izvēle, lai lemtu jautājumus, kas attiecas uz Eiropas Savienību kopumā 5, Eiropas Parlaments labi pārstāv Jūsu viedokli Eiropā 6, Jūs uzticaties Eiropas Parlamenta locekļiem 7, Kopumā Jūs atbalstāt Eiropas Savienību (SPONTĀNI) 8, Kopumā Jūs uzticaties politiskām institūcijām / politiķiem (SPONTĀNI) 9, Cits (SPONTĀNI) 10, NA 11, NEW

QA19b jautāt tikai CY(tcc) - jautāt, ja "UZTICAS EIROPAS PARLAMENTAM" - QA18.1 = 1 - pārējiem turpināt ar QA20a

QA20a netiek jautāts CY(tcc) - jautāt, ja "NEUZTICAS EIROPAS PARLAMENTAM" - QA18.1 = 2 - CY(tcc) turpināt ar QA20b - pārējiem turpināt ar QA21a

QA20a Kuri no minētajiem ir galvenie iemesli, kāpēc neuzticēties Eiropas Parlamentam? (NOLASĪT - ROTĒT - NE VAIRĀK KĀ 2 ATBILDES) (370-380) Eiropas Parlamenta lēmumi netiek pieņemti demokrātiskā ceļā 1, Eiropas Parlamenta pieņemtie lēmumi negatīvi ietekmē ekonomisko izaugsmi Latvijā 2, Eiropas Parlaments ir pārāk tāls no ierindas pilsoņiem 3, Jums nav pietiekami daudz informācijas par Eiropas Parlamentu 4,

Eiropas Parlamenta locekļi nav labākā izvēle, lai lemtu par jautājumiem, kas attiecas uz Eiropas Savienību kopumā 5, Eiropas Parlaments nepārstāv labi Jūsu viedokli Eiropā 6, Jūs neuzticaties Eiropas Parlamenta locekļiem 7, Kopumā Jūs neatbalstāt Eiropas Savienību (SPONTĀNI) 8, Kopumā Jūs neuzticaties politiskām institūcijām / politiķiem (SPONTĀNI) 9, Cits (SPONTĀNI) 10, NA 11, NEW QA20b jautāt tikai CY(tcc) - jautāt, ja "NEUZTICAS EIROPAS PARLAMENTAM" - QA18.1 = 2 -

80

pārējiem turpināt ar QA21a

QA21a netiek jautāts CY(tcc) - jautāt, ja "UZTICAS EIROPAS KOMISIJAI" - QA18.2 = 1 - CY(tcc) turpināt ar QA21b - pārējiem turpināt ar QA22a

QA21a Kuri no minētajiem ir galvenie iemesli, lai uzticētos Eiropas Komisijai? (NOLASĪT - ROTĒT - NE VAIRĀK KĀ 2 ATBILDES) (392-402) Eiropas Komisijas lēmumi tiek pieņemti demokrātiskā ceļā 1, Eiropas Komisija veicina ekonomisko izaugsmi Latvijā 2, Eiropas Komisija labi aizstāv Eiropas pilsoņu intereses 3, Jūs esat labi informēts par Eiropas Komisijas aktivitātēm 4,

Eiropas Komisija ir labākā izvēle, lai sniegtu noderīgus priekšlikumus attiecībā uz Eiropas Savienību kopumā 5, Jūs uzticaties komisāriem 6, Eiropas Komisija labi pārstāv Jūsu viedokli Eiropā 7, Kopumā Jūs atbalstāt Eiropas Savienību (SPONTĀNI) 8, Kopumā Jūs uzticaties politiskām institūcijām / politiķiem (SPONTĀNI) 9, Cits (SPONTĀNI) 10, NA 11, NEW

QA21b jautāt tikai CY(tcc) - jautāt, ja "UZTICAS EIROPAS KOMISIJAI" - QA18.2 = 1 - pārējiem turpināt ar QA22a

QA22a netiek jautāts CY(tcc) - jautāt, ja "NEUZTICAS EIROPAS KOMISIJAI" - QA18.2 = 2 - CY(tcc) turpināt ar QA22b - pārējiem turpināt ar QA23a

QA22a Kuri no minētajiem ir galvenie iemesli, kāpēc neuzticēties Eiropas Komisijai? (NOLASĪT - ROTĒT - NE VAIRĀK KĀ 2 ATBILDES) (414-424) Eiropas Komisijas lēmumi netiek pieņemti demokrātiskā ceļā 1, Eiropas Komisija negatīvi ietekmē ekonomisko izaugsmi Latvijā 2, Eiropas Komisija ir pārāk tāla no ierindas pilsoņiem 3, Jums nav pietiekami daudz informācijas par Eiropas Komisiju 4,

Eiropas Komisija nav labākā izvēle, lai sniegtu noderīgus priekšlikumus attiecībā uz Eiropas Savienību kopumā 5, Jūs neuzticaties komisāriem 6, Eiropas Komisija nepārstāv labi Jūsu viedokli Eiropā 7, Kopumā Jūs esat pret Eiropas Savienību (SPONTĀNI) 8, Kopumā Jūs neuzticaties politiskām institūcijām / politiķiem (SPONTĀNI) 9, Cits (SPONTĀNI) 10,

81

NA 11, NEW

QA22b jautāt tikai CY(tcc) - jautāt, ja "NEUZTICAS EIROPAS KOMISIJAI" - QA18.2 = 2 - pārējiem turpināt ar QA23a

QA23a netiek jautāts CY(tcc) - jautāt, ja "UZTICAS EIROPAS SAVIENĪBAS PADOMEI" - QA18.3 = 1 - CY(tcc) turpināt ar QA23b - pārējiem turpināt ar QA24a

QA23a Kuri no minētajiem ir galvenie iemesli, lai uzticētos Eiropas Savienības Padomei? (NOLASĪT - ROTĒT - NE VAIRĀK KĀ 2 ATBILDES) (436-446) Eiropas Savienības Padomes lēmumi tiek pieņemti demokrātiskā ceļā 1, Eiropas Savienības Padomes lēmumi veicina ekonomisko izaugsmi Latvijā 2, Eiropas Savienības Padome labi aizstāv visu Eiropas pilsoņu intereses 3, Jūs esat labi informēts par Eiropas Savienības Padomes aktivitātēm 4, Eiropas Savienības Padome labi pārstāv Latvijas intereses Eiropas Savienībā 5,

Eiropas Savienības Padome ir labākā izvēle, lai lemtu svarīgus jautājumus attiecībā uz Eiropas Savienību kopumā 6, Jūs uzticaties politiķiem, kas strādā Eiropas Savienības Padomē 7, Kopumā Jūs atbalstāt Eiropas Savienību (SPONTĀNI) 8, Kopumā Jūs uzticaties politiskām institūcijām / politiķiem (SPONTĀNI) 9, Cits (SPONTĀNI) 10, NA 11, NEW

QA23a jautāt tikai CY(tcc) - jautāt, ja "UZTICAS EIROPAS SAVIENĪBAS PADOMEI" - QA18.3 = 1 - pārējiem turpināt ar QA24a

QA24a netiek jautāts CY(tcc) - jautāt, ja "NEUZTICAS EIROPAS SAVIENĪBAS PADOMEI" - QA18.3 = 2 - CY(tcc) turpināt ar QA24b - pārējiem turpināt ar QA25a

QA24a Kuri no minētajiem ir galvenie iemesli, kāpēc neuzticēties Eiropas Savienības Padomei? (NOLASĪT - ROTĒT - NE VAIRĀK KĀ 2 ATBILDES) (458-468) Eiropas Savienības Padomes lēmumi netiek pieņemti demokrātiskā ceļā 1, Eiropas Savienības Padomes lēmumi negatīvi ietekmē ekonomisko izaugsmi Latvijā 2, Eiropas Savienības Padome ir pārāk tāla no ierindas pilsoņiem 3, Jums nav pietiekami daudz informācijas par Eiropas Savienības Padomi 4, Eiropas Savienības Padome nepārstāv labi Latvijas intereses Eiropas Savienībā 5, Eiropas Savienības Padome nav labākā izvēle, lai lemtu svarīgus jautājumus attiecībā 6,

82

uz Eiropas Savienību kopumā Jūs neuzticaties politiķiem, kas strādā Eiropas Savienības Padomē 7, Kopumā Jūs esat pret Eiropas Savienību (SPONTĀNI) 8, Kopumā Jūs neuzticaties politiskām institūcijām / politiķiem (SPONTĀNI) 9, Cits (SPONTĀNI) 10, NA 11, NEW

QA24b jautāt tikai CY(tcc) - jautāt, ja "NEUZTICAS EIROPAS SAVIENĪBAS PADOMEI" - QA18.3 = 2 - pārējiem turpināt ar QA25a

QA25a netiek jautāts CY(tcc) - jautāt, ja "UZTICAS EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI" - QA18.4 = 1 - CY(tcc) turpināt ar QA25b - pārējiem turpināt ar QA26a

QA25a Kuri no minētajiem ir galvenie iemesli, lai uzticētos Eiropas Centrālajai bankai? (NOLASĪT - ROTĒT - NE VAIRĀK KĀ 2 ATBILDES) (480-490) Eiropas Centrālā banka veicina ekonomisko izaugsmi Latvijā 1, Jūs esat labi informēts par Eiropas Centrālās bankas aktivitātēm 2, Eiropas Centrālā banka veiksmīgi cīnās pret inflāciju 3, Eiropas Centrālā banka labi pasargā Eiropu no finanšu nemieriem 4, Eiropas Centrālā banka labi pārstāv eirozonas valstu intereses pasaulē 5,

Eiropas Centrālā banka aizsargā stabilu valūtu, eiro, kas pozitīvi ietekmē Eiropas ekonomiku 6, Jūs esat par eiro 7, Kopumā Jūs atbalstāt Eiropas Savienību (SPONTĀNI) 8, Kopumā Jūs uzticaties bankām / baņķieriem (SPONTĀNI) 9, Cits (SPONTĀNI) 10, NA 11, NEW

QA25b jautāt tikai CY(tcc) - jautāt, ja "UZTICAS EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI" - QA18.4 = 1 - pārējiem turpināt ar QA26a

QA26a netiek jautāts CY(tcc) - jautāt, ja "NEUZTICAS EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI" - QA18.4 = 2 - CY(tcc) turpināt ar QA26b - pārējiem turpināt ar QA27a

QA26a Kuri no minētajiem ir galvenie iemesli, kāpēc neuzticēties Eiropas Centrālajai bankai? (NOLASĪT - ROTĒT - NE VAIRĀK KĀ 2 ATBILDES) (502-512) Eiropas Centrālā banka negatīvi ietekmē ekonomisko izaugsmi Latvijā 1,

83

Jums nav pietiekami daudz informācijas par Eiropas Centrālo banku 2, Eiropas Centrālā banka nav pietiekami prasmīga cīņā pret inflāciju 3, Eiropas Centrālā banka slikti sargā Eiropu no finanšu nemieriem 4, Eiropas Centrālā banka pārstāv tikai eirozonas valstu intereses pasaulē 5,

Eiropas Centrālā banka aizsargā stabilu valūtu, eiro, kas negatīvi ietekmē Eiropas ekonomiku 6, Jūs esat pret eiro 7, Kopumā Jūs esat pret Eiropas Savienību (SPONTĀNI) 8, Kopumā Jūs neuzticaties bankām / baņķieriem (SPONTĀNI) 9, Cits (SPONTĀNI) 10, NA 11, NEW

QA26b jautāt tikai CY(tcc) - jautāt, ja "NEUZTICAS EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI" - QA18.4 = 2 - pārējiem turpināt ar QA27a JAUTĀT VISIEM

QA27 Domājot par Jūsu pirktspēju, tas ir, par lietām, kuras Jūsu mājsaimniecība var atļauties ikdienas dzīvē - salīdzinot pašreizējo situāciju ar to, kāda tā bija pirms pieciem gadiem, vai Jūs teiktu, ka tā ir uzlabojusies, apmēram tāda pati vai pasliktinājusies? (KARTĪTE QA27- TIKAI VIENA ATBILDE) (524) Uzlabojusies 1 Apmēram tāda pati 2 Pasliktinājusies 3 NA 4 NEW

QA28 Sakiet, lūdzu, cik lielā mērā Jūs piekrītat vai nepiekrītat šim apgalvojumam: Jums ir grūtības samaksāt visus rēķinus mēneša beigās. (NOLASĪT - TIKAI VIENA ATBILDE) (525) Pilnībā piekrītat 1 Drīzāk piekrītat 2 Drīzāk nepiekrītat 3 Pilnībā nepiekrītat 4 NA 5 EB65.1 QA3 TREND MODIFIED

84

QA29 Vispārēji runājot, vai, Jūsuprāt, tiem, kuri pašlaik vēl ir bērni, dzīve salīdzinājumā ar Jūsu paaudzi būs vieglāka, grūtāka vai ne vieglāka, ne grūtāka? (NOLASĪT - TIKAI VIENA ATBILDE) (526) Vieglāka 1 Grūtāka 2 Ne vieglāka, ne grūtāka 3 NA 4 EB66.3 QA17 Tagad parunāsim par citu tēmu. QA30a netiek jautāts CY(tcc) - CY(tcc) turpināt ar QA30b

QA30a Jūsuprāt, cik caurspīdīga šobrīd ir Latvijas valsts administrācija? Vai Jūs teiktu, ka Latvijas valsts administrācija ir ļoti caurspīdīga, caurspīdīga, ne pārāk caurspīdīga vai nepavisam nav caurspīdīga? (KARTĪTE QA30a) (527) Ļoti caurspīdīga 1 Caurspīdīga 2 Ne pārāk caurspīdīga 3 Nepavisam nav caurspīdīga 4 NA 5 NEW QA30b jautāt tikai CY(tcc) - pārējiem turpināt ar QA31a QA31a netiek jautāts CY(tcc) - CY(tcc) turpināt ar QA31b

QA31a Vai Jūs teiktu, ka Jums ir ļoti svarīgi, svarīgi, ne pārāk svarīgi vai nepavisam nav svarīgi, lai Latvijas valsts administrācija būtu caurspīdīga? (KARTĪTE QA31a) (529) Ļoti svarīgi 1 Svarīgi 2 Ne pārāk svarīgi 3 Nepavisam nav svarīgi 4 NA 5 NEW

85

QA31b jautāt tikai CY(tcc) - pārējiem turpināt ar QA32 JAUTĀT VISIEM

QA32 Jūsuprāt, cik caurspīdīgas šobrīd ir Eiropas Savienības institūcijas? Vai Jūs teiktu, ka tās ir ļoti caurspīdīgas, caurspīdīgas, ne pārāk caurspīdīgas vai nepavisam nav caurspīdīgas? (KARTĪTE QA32) (531) Ļoti caurspīdīgas 1 Caurspīdīgas 2 Ne pārāk caurspīdīgas 3 Nepavisam nav caurspīdīgas 4 NA 5 NEW

QA33 Vai Jūs teiktu, ka Jums ir ļoti svarīgi, svarīgi, ne pārāk svarīgi vai nepavisam nav svarīgi, lai Eiropas Savienības institūciju darbība būtu caurspīdīga? (KARTĪTE QA33) (532) Ļoti svarīgi 1 Svarīgi 2 Ne pārāk svarīgi 3 Nepavisam nav svarīgi 4 NA 5 NEW

QA34 Attiecībā uz katru no minētajiem apgalvojumiem par Eiropas Savienību sakiet, lūdzu, Jūsuprāt, tas ir patiess vai nepatiess? (NOLASĪT) Patiess Nepatiess NA

(533) 1 Eiropas Savienība šobrīd sastāv no piecpadsmit

dalībvalstīm 1 2 3

(534) 2 Šveice ir Eiropas Savienības dalībvalsts 1 2 3

(535) 3 Ik pēc sešiem mēnešiem kāda cita dalībvalsts kļūst

par Eiropas Savienības Padomes prezidējošo valsti 1 2 3

(536) 4 Eirozonā pašlaik ietilpst divpadsmit dalībvalstis 1 2 3

EB68.1 QA17 TREND MODIFIED Jautāt tikai EU27, pārējiem turpināt ar QA37

86

QA35a Vai, Jūsuprāt, lēmumi par katru no turpmāk minētajām jomām būtu jāpieņem tikai Latvijas valdībai vai valdībai kopīgi ar Eiropas Savienību?

(NOLASĪT - ROTĒT) Tikai Latvijas valdībai

Valdībai kopā ar Eiropas Savienību

NA

(537) 1 Noziedzības apkarošana 1 2 3 (538) 2 Nodokļu sistēma 1 2 3 (539) 3 Cīņa ar bezdarbu 1 2 3 (540) 4 Cīņa ar terorismu 1 2 3 (541) 5 Aizsardzība un valsts ārlietas 1 2 3 (542) 6 Imigrācija 1 2 3 (543) 7 Izglītības sistēma 1 2 3 (544) 8 Pensijas 1 2 3 (545) 9 Vides aizsardzība 1 2 3

EB68.1 QA20a QA35b jautāt tikai CY(tcc) - pārējiem turpināt ar QA36a Jautāt tikai EU27, pārējiem turpināt ar QA37

QA36a Par katru no minētajām jomām sakiet, lūdzu, vai, Jūsuprāt, lēmumus vajadzētu pieņemt Latvijas valdībai vai kopīgi ar Eiropas Savienību?

(NOLASĪT – ROTĒT) Tikai Latvijas valdībai

Valdībai kopā ar Eiropas Savienību

NA

(555) 1 Veselība 1 2 3 (556) 2 Sociālā aprūpe 1 2 3 (557) 3 Lauksaimniecība un zvejniecība 1 2 3 (558) 4 Patērētāju tiesību aizsardzība 1 2 3 (559) 5 Zinātniskā un tehnoloģiskā pētniecība 1 2 3

(560) 6 Atbalsts reģioniem, kas nonākuši ekonomiskās

grūtībās 1 2 3

(561) 7 Enerģētika 1 2 3 (562) 8 Konkurence 1 2 3 (563) 9 Transports 1 2 3 (564) 10 Ekonomika 1 2 3 (565) 11 Inflācijas apkarošana 1 2 3

EB68.1 QA20a TREND MODIFIED

87

QA36b jautāt tikai CY(tcc) - pārējiem turpināt ar QA37

JAUTĀT VISIEM - JAUTĀT TIKAI 1-1 PUNKTU EU 27 - JAUTĀT TIKAI PUNKTU 4 CY (ttc), FM, HR un TR

QA37 Es Jums nolasīšu vairākus izteikumus attiecībā uz Eiropas Savienību. Par katru no tiem sakiet, lūdzu, vai Jūs esat par vai pret to? (NOLASĪT – ROTĒT) Par Pret NA

(577) 1 Eiropas Monetārā Savienība ar vienoto valūtu EIRO 1 2 3

(578) 2 Eiropas Savienības dalībvalstu kopīgā ārpolitika

attiecībā pret pārējām valstīm 1 2 3

(579) 3 Eiropas Savienības dalībvalstu kopīga aizsardzības

un drošības politika 1 2 3

(580) 4 Tālāka Eiropas Savienības paplašināšanās, iekļaujot

citas valstis nākamajos gados 1 2 3

EB68.1 QA22

QA38 Vai attiecībā uz Eiropas Savienības nākotni Jūs esat noskaņots(-a) ļoti optimistiski, diezgan optimistiski, drīzāk pesimistiski vai ļoti pesimistiski? (TIKAI VIENA ATBILDE) (581) Ļoti optimistiski 1 Diezgan optimistiski 2 Drīzāk pesimistiski 3 Ļoti pesimistiski 4 NA 5 EB68.1 QA24 JAUTĀT TIKAI EU27 - CY (ttc), FM, HR un TR pāriet pie QA44

QA39 Pēdējo gadu laikā ir risināti vairāki Eiropas integrācijas jautājumi. Jūsuprāt, kuriem jautājumiem nākamajos gados Eiropas institūcijām būtu jāpievērš lielāka uzmanība, lai stiprinātu Eiropas Savienību? (KARTĪTE QA39 - NOLASĪT - ROTĒT - NE VAIRĀK KĀ 3 ATBILDES) (582-596) Iekšējam tirgum 1, Kultūras politikai 2, Eiropas ārpolitikai 3, Eiropas aizsardzības politikai 4, Imigrācijas jautājumiem 5, Eiropas izglītības politikai 6,

88

Apkārtējās vides jautājumiem 7, Enerģētikas problēmām 8, Solidaritātei attiecībā pret nabadzīgākiem reģioniem 9, Zinātniskiem pētījumiem 10, Sociāliem jautājumiem 11, Noziedzības apkarošanai 12, Nekam no minētā (SPONTĀNI) 13, Cits (SPONTĀNI) 14, NA 15, EB68.1 QA25 QA40 jautāt tikai EU27 - pārējiem turpināt ar QA41

QA40 Eiropas Savienībā katra dalībvalsts pēc kārtas kļūst par Eiropas Savienības Padomes prezidējošo valsti uz sešiem mēnešiem. Šobrīd ir Slovēnijas kārta. Vai pēdējā laikā Jūs esat par to lasījis laikrakstos, dzirdējis pa radio, redzējis televīzijā vai internetā kaut ko par Slovēnijas prezidentūru? (597) Jā 1 Nē 2 NA 3 EB68.1 QA18a TREND MODIFIED QA41 jautāt tikai SI - pārējiem turpināt ar QA42 QA42 jautāt tikai EU27 - pārējiem turpināt ar QA43

QA42 Eiropas Savienībā katra dalībvalsts pēc kārtas kļūst par Eiropas Savienības Padomes prezidējošo valsti uz sešiem mēnešiem. No 2008. gada 1. jūlija tā būs Francija. Vai pēdējā laikā Jūs par to esat lasījis laikrakstos, dzirdējis pa radio vai redzējis televīzijā vai internetā par Francijas prezidentūru? (599) Jā 1 Nē 2 NA 3 EB68.1 QA18c TREND MODIFIED QA43 jautāt tikai FR - pārējiem turpināt ar QA44 JAUTĀT VISIEM

QA44 Runājot par katru no šīm valstīm, vai Jūs būtu par vai pret tās pievienošanos Eiropas Savienībai nākotnē? (ROTĒT)

89

(NOLASĪT) Par Pret NA

(601) 1 Bosnija un Hercegovina 1 2 3 (602) 2 Serbija 1 2 3 (603) 3 Melnkalne 1 2 3 (604) 4 Kosova 1 2 3 (605) 5 Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika 1 2 3 (606) 6 Horvātija 1 2 3 (607) 7 Albānija 1 2 3 (608) 8 Turcija 1 2 3 (609) 9 Ukraina 1 2 3 (610) 10 Šveice 1 2 3 (611) 11 Norvēģija 1 2 3 (612) 12 Islande 1 2 3

EB66.1 QA33

QA45 Ja Turcija kādreiz atbilstu visiem Eiropas Savienības noteikumiem, vai Jūs būtu pilnībā par, drīzāk par, drīzāk pret vai pilnībā pret Turcijas pievienošanos Eiropas Savienībai? (M) (613) Pilnībā par 1 Drīzāk par 2 Drīzāk pret 3 Pilnībā pret 4 NA 5 EB65.2 QD16 TREND MODIFIED

QA46 Vai Jūs piekrītat vai nepiekrītat šim apgalvojumam: Ja Rietumbalkānu valstis un teritorijas (Bosnija un Hercegovina, Serbija, Melnkalne, Kosova, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Horvātija un Albānija) pievienotos Eiropas Savienībai, tas palīdzētu panākt stabilitāti šajā Eiropas daļā. (KARTĪTE QA46) (614) Pilnībā piekrītat 1 Drīzāk piekrītat 2 Drīzāk nepiekrītat 3 Pilnībā nepiekrītat 4 NA 5 NEW QA47a netiek jautāts CY(tcc) - CY(tcc) turpināt ar QA47b

90

QA47a Par katru no minētajiem apgalvojumiem sakiet, lūdzu, vai Jūs tam pilnībā piekrītat, drīzāk piekrītat, drīzāk nepiekrītat vai pilnībā nepiekrītat? (KARTĪTE QA47a - TIKAI VIENA ATBILDE KATRĀ RINDĀ)

(NOLASĪT - ROTĒT) Pilnībā

piekrītat Drīzāk piekrītat Drīzāk

nepiekrīt Pilnībā

nepiekrītat NA

(615) 1 Globalizācija dod iespēju

ekonomiskai izaugsmei 1 2 3 4 5

(616) 2 Globalizācija palielina

sociālo nevienlīdzību 1 2 3 4 5

(617)

3 Eiropas Savienībai un ASV ir vienādas intereses, domājot par globalizāciju

1 2 3 4 5

(618) 4 Globalizācija pasargā

mūs no cenu celšanās 1 2 3 4 5

(619) 5 Globalizācija veicina

mieru pasaulē 1 2 3 4 5

(620) 6 Globalizācija ir drauds

Latvijas kultūrai 1 2 3 4 5

(621)

7 Globalizācija ir izdevīga tikai lieliem uzņēmumiem, bet ne pilsoņiem

1 2 3 4 5

(622)

8 Globalizācija nozīmē vairāk ārvalstu investīcijas Latvijā

1 2 3 4 5

(623)

9 Globalizācija palīdz attīstīties nabadzīgākām valstīm

1 2 3 4 5

(624)

10 Globalizācija rada nepieciešamību pēc kopīgiem likumiem pasaules līmenī

1 2 3 4 5

(625)

11 Globalizācija ļauj cilvēkiem būt atvērtākiem pret citām kultūrām

1 2 3 4 5

NEW QA47b jautāt tikai CY(tcc) - pārējiem turpināt ar QA48a QA48a netiek jautāts CY(tcc) - CY(tcc) turpināt ar QA48b

91

QA48a Kurš no šiem diviem apgalvojumiem vairāk atbilst Jūsu viedoklim par globalizāciju? (NOLASĪT - TIKAI VIENA ATBILDE) (637) Pateicoties tirgus paplašināšanai, globalizācija Latvijas uzņēmumiem ir izdevīga 1 Globalizācija apdraud nodarbinātību un uzņēmumus Latvijā 2 NA 3 EB66.1 QA43 QA48b jautāt tikai CY(tcc) - pārējiem turpināt ar QA49a QA49a jautāt A variants - pārējiem turpināt ar QA49b

QA49a Cik lielā mērā Jūs piekrītat apgalvojumam, ka Eiropas Savienība palīdz pasargāt mūs no globalizācijas negatīvās ietekmes? (NOLASĪT - TIKAI VIENA ATBILDE) (639) Pilnībā piekrītat 1 Drīzāk piekrītat 2 Drīzāk nepiekrītat 3 Pilnībā nepiekrītat 4 NA 5 EB67.2 QA30a QA49b jautāt B variants - pārējiem turpināt ar QA50

QA49b Cik lielā mērā Jūs piekrītat apgalvojumam, ka Eiropas Savienība dod iespēju Eiropas pilsoņiem iegūt no globalizācijas pozitīvajām sekām (NOLASĪT - TIKAI VIENA ATBILDE) (640) Pilnībā piekrītat 1 Drīzāk piekrītat 2 Drīzāk nepiekrītat 3 Pilnībā nepiekrītat 4 NA 5 EB67.2 QA30b JAUTĀT VISIEM

92

QA50 Vai Jūs varētu teikt, ka Eiropas ekonomika darbojas labāk, darbojas sliktāk vai darbojas tāpat kā … ekonomika? (KARTĪTE QA50)

(NOLASĪT) Darbojas labāk Darbojas

sliktāk Darbojas tāpat NA

(641) 1 Amerikas 1 2 3 4 (642) 2 Japānas 1 2 3 4 (643) 3 Ķīnas 1 2 3 4 (644) 4 Indijas 1 2 3 4 (645) 5 Krievijas 1 2 3 4 (646) 6 Brazīlijas 1 2 3 4

EB65.2 QC4 TREND MODIFIED QA51a netiek jautāts CY(tcc) - CY(tcc) turpināt ar QA51b

QA51a Tirgus globalizācijai ir daudz seku. Kas Jums pirmais ienāk prātā, kad Jūs dzirdat vārdu "globalizācija"? (NOLASĪT - TIKAI VIENA ATBILDE) (647) Jaunas tirgus iespējas Latvijas uzņēmumiem 1 Ārvalstu investīcijas Latvijā 2 Dažu uzņēmumu pārvietošana uz valstīm ar lētāku darbaspēku 3 Konkurences pieaugums Latvijas uzņēmumiem 4 Cits (SPONTĀNI) 5 NA 6 EB67.2 QA29a QA51b jautāt tikai CY(tcc) - pārējiem turpināt ar QA52 JAUTĀT VISIEM

QA52 Kurš no šiem diviem viedokļiem Jums ir tuvāks? Vispārīgi runājot, uzņēmumi, kuri maina savu atrašanās vietu … (NOLASĪT - TIKAI VIENA ATBILDE) (649) Dara to tāpēc, ka tiem nav citas izvēles, ja tie vēlas izvairīties no likvidācijas 1 Dara to tāpēc, lai palielinātu savu peļņu 2 NA 3

93

EB64.2 QA57 QB jautāt EU27 - pārējiem turpināt ar QC Tagad parunāsim par citu tēmu.

Es gribētu, lai Jūs tagad padomātu par ģeogrāfiskās identitātes ideju. Dažādi cilvēki par šo ideju domā atškirīgi. Cilvēki var domāt par sevi kā eiropieti, latvieti vai citam specifiskam reģionam piederīgu. Daži cilvēki saka, ka globalizācija veicina savstarpēju satuvināšanos kā "pasaules pilsoņiem".

QB1 Cik lielā mērā Jūs personīgi jūtaties kā …? (KARTĪTE QB1)

(NOLASĪT - ROTĒT) Lielā

mērā Mazliet Ne visai Nemaz NA

(670) 1 Eiropietis 1 2 3 4 5 (671) 2 Latvijas iedzīvotājs 1 2 3 4 5 (672) 3 Sava reģiona iedzīvotājs 1 2 3 4 5 (673) 4 Pasaules pilsonis 1 2 3 4 5

NEW

Nākamie jautājumi ir par to, kā Jūs jūtaties kā eiropietis. Ar "eiropieti" es nedomāju piederību kādas Eiropas valsts tautai vai to, ka esat dzimis Eiropā. Mēs runājam par to, cik lielā mērā Eiropā dzīvojošie cilvēki jūtas kā eiropieši.

QB2 Kā Jūs jūtaties kā eiropietis? Atbildot izmantojiet skalu no "1" līdz "10", kur "1" nozīmē, ka nepavisam neesat apmierināts kā eiropietis, un "10" nozīmē, ka Jūs kā eiropietis esat ļoti apmierināts. (KARTĪTE QB2) (674-675)

1 Nepavisam

nav apmierināts

2 3 4 5 6 7 8 9 10 Ļoti apmierināts

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Atteikums (SPONTĀNI) 11 NA 12 NEW

94

QB3a Izmantojot skalu no "1" līdz "10", kur "1" nozīmē, ka Jūs nepavisam neesat apmierināts, un "10" nozīmē,

ka esat ļoti apmierināts, kā Jūs jūtaties kā sava reģiona iedzīvotājs? (KARTĪTE QB3a) (676-677)

1 Nepavisam

nav apmierināts



QB3b Izmantojot skalu no "1" līdz "10", kur "1" nozīmē, ka Jūs nepavisam neesat apmierināts, un "10" nozīmē, ka esat ļoti apmierināts, kā Jūs jūtaties kā Latvijas iedzīvotājs? (KARTĪTE QB3b) (678-679)

1 Nepavisam

nav apmierināts



QB3c Izmantojot skalu no "1" līdz "10", kur "1" nozīmē, ka Jūs nepavisam neesat apmierināts, un "10" nozīmē, ka esat ļoti apmierināts, kā Jūs jūtaties kā pasaules pilsonis? (KARTĪTE QB3c) (680-681)

95

1 Nepavisam

nav apmierināts



QB4 Ir lietas, kas cilvēkiem šķiet ārkārtīgi svarīgas, bet citas mazāk svarīgas. Domājot par faktu, ka esat eiropietis, cik svarīgi Jums personīgi ir būt eiropietim? (NOLASĪT) (682) Būt eiropietim Jums daudz ko nozīmē 1 Būt eiropietim Jums kaut ko nozīmē 2 Būt eiropietim Jums neko daudz nenozīmē 3 Būt eiropietim Jums pilnīgi neko nenozīmē 4 NA 5 NEW

QB5 Domājot par piederību eiropiešiem, kurš no minētajiem apgalvojumiem vislabāk raksturo Jūsu sajūtas? (KARTĪTE QB5- TIKAI VIENA ATBILDE) (683) Jūs varat nosaukt daudz labu iemeslu, kāpēc Jūs gribētu sevi raksturot kā eiropieti 1

Jūs varat nosaukt daudz labu iemeslu, kāpēc Jūs gribētu sevi raksturot kā eiropieti, bet arī daudz labu iemeslu, kāpēc Jūs gribētu sevi raksturot citos veidos 2

Jūs varat nosaukt dažus iemeslus vai nevarat nosaukt nevienu iemeslu, kāpēc Jūs gribētu sevi raksturot kā eiropieti 3 NA 4 NEW Jautāt EU27 pārējiem turpināt ar QD Tagad parunāsim par citu tēmu.

QC1 Kad, Jūsuprāt, notiks nākamās Eiropas vēlēšanas šeit, Latvijā?

96

(IERAKSTĪT ATBILDI - JA "NA", KODĒT '99' '99' '99' (704-705) (706-707) (708-709) DIENA MĒNESIS GADS EB68.1 QB7

QC2 Nākamās Eiropas vēlēšanas notiks 2009. gada jūnijā. Cik liela vai maza ir Jūsu interese par šīm vēlēšanām? (NOLASĪT) (710) Ļoti liela interese 1 Drīzāk liela interese 2 Drīzāk maza interese 3 Nekāda interese 4 NA 5 NEW

QC3 Izmantojot skalu no "1" līdz "10", sakiet, lūdzu, cik lielā mērā ir iespējams, ka Jūs balsosiet nākamajās Eiropas vēlēšanās 2009. gada jūnijā? "1" nozīmē, ka Jūs noteikti nebalsosiet, bet "10" nozīmē, ka Jūs noteikti balsosiet, un pārējie skaitļi nozīmē vērtības starp šīm divām pozīcijām. (KARTĪTE QC3) (711-712) Noteikti nebalsos Noteikti balsos 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 NA 11 NEW (BASED ON EB61 Q41)

QC4a Ņemot vērā minētos kritērijus, vai varat nosaukt, kas būtu noteicošais, pieņemot savu lēmumu Eiropas vēlēšanās? Pirmkārt? (KARTĪTE QC4a - TIKAI VIENA ATBILDE) (713) Kandidātu personības 1 Kandidātu viedokļi nacionālajos jautājumos 2 Kandidātu viedokļi Eiropas jautājumos 3 Kandidātu partiju viedokļi Eiropas jautājumos 4 Kandidātu reputācija 5 Kandidātu pieredze Eiropas jautājumos 6 Kandidātu pieredze valsts līmenī 7 Cits (SPONTĀNI - PRECIZĒT) 8 NA 9

97

NEW QC4ao jautāt tikai tad, ja "CITS" QC4a - QC4a=8 - pārējiem turpināt ar CC4b

QC4ao Kāds cits? (IERAKSTIET RESPONDENTA ATBILDES - KODĒ TNS BIROJĀ - TIKAI VIENA ATBILDE) 1 2 (714,715-716)

NEW Jautāt tikai EU27

QC4b Kādi vēl aspekti ir svarīgi? (KARTĪTE QC4b - NE VAIRĀK KĀ 3 ATBILDES (717-725) Kandidātu personības 1, Kandidātu viedokļi valsts jautājumos 2, Kandidātu viedokļi Eiropas jautājumos 3, Kandidātu partiju viedokļi Eiropas jautājumos 4, Kandidātu reputācija 5, Kandidātu pieredze Eiropas jautājumos 6, Kandidātu pieredze valsts līmenī 7, Cits (SPONTĀNI - PRECIZĒT) 8, NA 9, NEW QC4bo jautāt ja "CITS" QC4b - QC4b=8 - pārējiem turpināt ar QC5

QC4bo Kuri citi? (IERAKSTIET RESPONDENTA ATBILDES - KODĒ TNS BIROJĀ - NE VAIRĀK KĀ 3 ATBILDES) 3 2 (726,727-732)

98

NEW QC5 tiem, kas nebalsos, QC3=1-5 - pārējiem turpināt ar QC6a

QC5 Ja Jūs nebalsosiet Eiropas vēlēšanās, kas notiks 2009. gada jūnijā, vai tas ir tāpēc, ka…? (TIKAI VIENA ATBILDE KATRĀ RINDĀ) (NOLASĪT – ROTĒT) Jā Nē NA

(733) 1 Jums neinteresē politika un vēlēšanas kopumā 1 2 3 (734) 2 Jums neinteresē Eiropas vēlēšanas 1 2 3 (735) 3 Jūs uzskatāt, ka Jūsu balss neko nemainīs 1 2 3 (736) 4 Jums neinteresē Eiropas lietas 1 2 3

(737) 5 Jūs esat pret Eiropu, Eiropas Savienību, Eiropas

uzbūvi 1 2 3

(738) 6 Jūs pietiekami labi nezināt Eiropas Parlamenta lomu 1 2 3

(739) 7 Jūs uzskatāt, ka Eiropas Parlamentam nav

pietiekamas varas 1 2 3

(740) 8 Jūs uzskatāt, ka Eiropas Parlaments nerisina

pietiekami tās problēmas, kas Jūs uztrauc 1 2 3

(741) 9 Jūs uzskatāt, ka neesat pietiekami informēts, lai

balsotu 1 2 3

(742) 10 Jūs domājat, ka nevarēsiet piedalīties ceļošanas,

darba, veselības vai citu iemeslu dēļ 1 2 3

(743) 11 Jūs nekad nebalsojat 1 2 3

(744) 12 Jūs neuzskatāt, ka Eiropas Parlamenta locekļi Jūsu

viedokli pietiekami pārstāv 1 2 3

(745) 13 Jūs neesat reģistrēts vēlētāju sarakstā 1 2 3


QC6a Es Jums nolasīšu vairākas tēmas. Jūsuprāt, kuras no šīm tēmām ir tās, uz kurām vajadzētu koncentrēt vēlēšanu kampaņas, gatavojoties nākamajām Eiropas vēlēšanām? Pirmkārt? (KARTĪTE QC6a - NOLASĪT- TIKAI VIENA ATBILDE) (746-747)

99

Bezdarbs 1 Noziedzība 2 Terorisms 3 Ekonomikas izaugsme 4 Vienota valūta, eiro 5 Pensiju nākotne 6 Imigrācija 7 Lauksaimniecība 8 Eiropas institūciju pilnvaras un kompetence 9 Cīņa pret klimata izmaiņām 10 Eiropiešu vērtības un identitāte 11 ES loma starptautiskajā arēnā 12 Eiropas sociālā modeļa saglabāšana 13 Inflācija un pirktspēja 14 Cits (SPONTĀNI - PRECIZĒT) 15 NA 16 NEW QC6ao jautāt tikai ja "CITS" QC6a - QC6a=15 - pārējiem turpināt ar CC6b

QC6ao Kura cita? (IERAKSTIET RESPONDENTA ATBILDES - KODĒ TNS BIROJĀ - TIKAI VIENA ATBILDE) 1 2 (748,749-750)


QC6b Kādi vēl aspekti ir svarīgi? (KARTĪTE QC6b - ROTĒT - NE VAIRĀK KĀ 5 ATBILDES (751-766) Bezdarbs 1, Noziedzība 2, Terorisms 3,

100

Ekonomikas izaugsme 4, Vienota valūta, eiro 5, Pensiju nākotne 6, Imigrācija 7, Lauksaimniecība 8, Eiropas institūciju pilnvaras un kompetence 9, Cīņa pret klimata izmaiņām 10, Eiropiešu vērtības un identitāte 11, ES loma starptautiskajā arēnā 12, Eiropas sociālā modeļa saglabāšana 13, Inflācija un pirktspēja 14, Cita (SPONTĀNI - PRECIZĒT) 15, NA 16, NEW QC6bo jautāt tikai ja "CITS" QC6b - QC6b=15 - pārējiem turpināt ar D53

QC6bo Kurš(-i) cits(-i)? (IERAKSTIET RESPONDENTA ATBILDES - KODĒ TNS BIROJĀ - NE VAIRĀK KĀ 5 ATBILDES) 5 2 (767,768-777)

NEW Jautāt EU27, izņemot BG un RO - BG turpināt ar D53b, RO turpināt D53c

D53a Par kuru partiju Jūs balsojāt iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2004. gada jūnijā? (KARTĪTE D53a - NOLASĪT - TIKAI VIENA ATBILDE) (778-779) "Tēvzemei un Brīvībai" /LNNK 1 Jaunais Laiks 2 Apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" 3 Tautas Partija 4 "Latvijas Ceļš" 5 Toreiz nebija sasniedzis vecumu, lai varētu piedalīties vēlēšanās (SPONTĀNI) 16

101

Nebalsoja šajās vēlēšanās (SPONTĀNI) 17 Cits (SPONTĀNI) 18 NA 19 NEW Jautāt D53b tikai BG Jautāt D53c tikai RO Jautāt tikai EU27 - pārējiem turpināt ar QD1a

D54 Par kuru partiju Jūs balsojāt iepriekšējās Saeimas vēlēšanās Latvijā, kas notika 2006. gada 7. oktobrī? (KARTĪTE D54 - NOLASĪT - TIKAI VIENA ATBILDE) (784-785) Tautas Partija 1 Zaļo un Zemnieku Savienība 2 Jaunais Laiks 3 Saskaņas Centrs 4 Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas Ceļš" apvienība (LPP/LC) 5 "Tēvzemei un Brīvībai" /LNNK 6 Apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" 7 Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija 8 Toreiz nebija sasniedzis vecumu, lai varētu piedalīties vēlēšanās (SPONTĀNI) 16 Nebalsoja šajās vēlēšanās (SPONTĀNI) 17 Cits (SPONTĀNI) 18 NA 19 NEW JAUTĀT VISIEM Tagad parunāsim par citu tēmu. QD1a netiek jautāts CY(tcc) - CY(tcc) turpināt ar QD1b

QD1a Par katru no turpmāk nosauktajiem priekšlikumiem sakiet, vai Jūs tam …? (KARTĪTE QD1a - TIKAI VIENA ATBILDE KATRĀ RINDĀ)

(NOLASĪT) Pilnībā

piekrītat Drīzāk piekrītat Drīzāk

nepiekrītat Pilnībā

nepiekrītat NA

(806) 1 Valsts pārāk daudz 1 2 3 4 5

102

iejaucas mūsu dzīvēs

(807)

2 Mums vajadzīga lielāka vienlīdzība un taisnīgums, pat ja tas nozīmē mazāku cilvēka individuālo brīvību

1 2 3 4 5

(808)

3 Mūsdienās ir pārāk liela iecietība. Noziedzniekus būtu jāsoda bargāk

1 2 3 4 5

(809) 4 Imigranti Latvijai dod

lielu ieguldījumu 1 2 3 4 5

(810)

5 (Intervijas A VARIANTS) Ekonomiskajai izaugsmei jābūt Latvijas prioritātei, pat ja šādi tiek negatīvi ietekmēta apkārtējā vide

1 2 3 4 5

(811)

6 (Intervijas B VARIANTS) Dabas aizsardzībai vajadzētu būt Latvijas prioritātei, pat ja šādi tiek negatīvi ietekmēta ekonomiskā attīstība

1 2 3 4 5

(812)

7 Brīva konkurence ir labākā garantija ekonomiskai labklājībai

1 2 3 4 5

(813)

8 Lielāka nozīme būtu jāpiešķir brīvajam laikam, nevis darbam

1 2 3 4 5

EB66.1 QA47 QD1b jautāt tikai CY(tcc) - pārējiem turpināt ar QD2 JAUTĀT VISIEM

QD2 Kas no šajā sarakstā norādītā ir trīs svarīgākās vērtības Jums personīgi? (KARTĪTE QD2 - NOLASĪT - NE VAIRĀK KĀ 3 ATBILDES) (822-835) Likuma vara 1, Cieņa pret cilvēka dzīvību 2, Cilvēktiesības 3, Personas brīvība 4, Demokrātija 5, Miers 6,

103

Vienlīdzība 7, Solidaritāte, atbalsts citiem 8, Iecietība 9, Reliģija 10, Pašapliecināšanās 11, Cieņa pret citām kultūrām 12, Neviens no šiem (SPONTĀNI) 13, NA 14, EB66.1 Q48a

QD3 Kuras trīs no šīm vērtībām vislabāk raksturo Eiropas Savienību? (KARTĪTE QD3 - NOLASĪT - NE VAIRĀK KĀ 3 ATBILDES) (836-849) Likuma vara 1, Cieņa pret cilvēka dzīvību 2, Cilvēktiesības 3, Personas brīvība 4, Demokrātija 5, Miers 6, Vienlīdzība 7, Solidaritāte, atbalsts citiem 8, Iecietība 9, Reliģija 10, Pašapliecināšanās 11, Cieņa pret citām kultūrām 12, Neviens no šiem (SPONTĀNI) 13, NA 14, EB66.1 Q48b

QD4 Par katru no minētajiem apgalvojumiem sakiet, lūdzu, vai Jūs tam pilnībā piekrītat, drīzāk piekrītat, drīzāk nepiekrītat vai spilnībā nepiekrītat? (KARTĪTE QD4 - TIKAI VIENA ATBILDE KATRĀ RINDĀ)

(NOLASĪT) Pilnībā piekrītat

Zināmā mērā piekrītat

Zināmā mērā

nepiekrītat

Pilnībā nepiekrītat

NA

(850)

1 Salīdzinot ar citiem kontinentiem, ir daudz vieglāk saskatīt, kādas vērtības eiropiešiem ir kopīgas

1 2 3 4 5

(851) 2 Nepastāv kopīgas 1 2 3 4 5

104

eiropiešu vērtības, ir tikai globālas Rietumu vērtības

NEW

QD5 Domājot par kopīgām vērtībām, vai, Jūsuprāt, ES dalībvalstis ir savstarpēji…? (NOLASĪT - TIKAI VIENA ATBILDE) (852) Ļoti tuvas 1 Diezgan tuvas 2 Diezgan attālas 3 Ļoti attālas 4 NA 5 NEW QD6a-QD6b netiek jautāts CY(tcc) - CY(tcc) turpināt ar QD6c

QD6a Šobrīd daudz tiek runāts par to, kādiem vajadzētu būt Latvijas mērķiem nākamo 10-15 gadu laikā. Šeit ir norādīti daži mērķi, kuriem, pēc dažādu cilvēku domām, vajadzētu būt ar augstāku prioritāti (vissvarīgākie). Sakiet, lūdzu, kuru no tiem Jūs personīgi uzskatāt par pašu svarīgāko?

QD6b Un kuru Jūs izvēlētos kā otro svarīgāko? (KARTĪTE QD6- TIKAI VIENA ATBILDE) (853) (854) (NOLASĪT) QD6a QD6b

Pirmais

vissvarīgākais Otrais svarīgākais

Kārtības uzturēšana valstī 1 1

Tautas viedokļa ņemšana vērā, pieņemot valdībā nozīmīgus lēmumus

2 2

Cīņa pret cenu paaugstināšanos 3 3 Vārda brīvības aizsardzība 4 4 NA 5 5 EB64.2 QA33a&b QD6c-QD6d jautāt tikai CY(tcc) - pārējiem turpināt ar QD7a JAUTĀT VISIEM

QD7a Sakiet, lūdzu, kura no minētajām vērtībām Jums ir vissvarīgākā, saistot to ar savu izpratni par laimi? (KARTĪTE QD7a- TIKAI VIENA ATBILDE) (857-858)

105

Nauda 1 Darbs 2 Tradīcija 3 Baudījums 4 Kārtība 5 Nācija 6 Ticība 7 Veselība 8 Mīlestība 9 Draudzība 10 Miers 11 Taisnīgums 12 Izglītība 13 Brīvība 14 Solidaritāte 15 Cits (SPONTĀNI - PRECIZĒT) 16 NA 17 NEW QD7ao jautāt tikai ja "CITS" QD7a - QD7a=16 - pārējiem turpināt ar QD7b

QD7ao Kura(s) cita(s)? (IERAKSTIET RESPONDENTA ATBILDES - KODĒ TNS BIROJĀ - TIKAI VIENA ATBILDE) 1 2 (859,860-861)

NEW JAUTĀT VISIEM

QD7b Vēl kāda? (KARTĪTE QD7b - NE VAIRĀK KĀ 3 ATBILDES (862-878) Nauda 1, Darbs 2,

106

Tradīcija 3, Prieks 4, Kārtība 5, Nācija 6, Ticība 7, Veselība 8, Mīlestība 9, Draudzība 10, Miers 11, Taisnīgums 12, Izglītība 13, Brīvība 14, Solidaritāte 15, Cita (SPONTĀNI - PRECIZĒT) 16, NA 17, NEW QD7bo jautāt tikai, ja "CITS" QD7b - QD7b=16 - pārējiem turpināt ar QE1a1

QD7bo Kura(s) cita(s)? (IERAKSTIET RESPONDENTA ATBILDES - KODĒ TNS BIROJĀ - NE VAIRĀK KĀ 3 ATBILDES) 3 2 (879,880-885)

NEW JAUTĀT VISIEM Tagad parunāsim par citu tēmu. QE1a1- QE2a jautāt A variants - pārējiem turpināt ar QE1b1

QE1a1 Jūsuprāt, kura no minētajām šobrīd ir nopietnākā problēma, ar ko saskaras pasaule kopumā? Pirmkārt? (KARTĪTE QE1a1- TIKAI VIENA ATBILDE) (906-907)

107

Globālā sasilšana 1 Starptautiskais terorisms 2 Nabadzība, pārtikas un dzeramā ūdens trūkums 3 Infekcijas slimības izplatīšanās 4 Globālās ekonomikas pagrimums 5 Kodolieroču skaita palielināšanās 6 Bruņoti konflikti 7 Pieaugošais iedzīvotāju skaits pasaulē 8 Cita (SPONTĀNI - PRECIZĒT) 9 NA 10 NEW QE1a1o jautāt, ja "CITS" QE1a1 - QE1a1=9 - pārējiem turpināt ar QE1a2

QE1a1o Kāds cits? (IERAKSTIET RESPONDENTA ATBILDES - KODĒ TNS BIROJĀ - TIKAI VIENA ATBILDE) 1 2 (908,909-910)

QE1a2 jautāt A variants - pārējiem turpināt ar QE1b1

QE1a2 Vēl kāda? (KARTĪTE QE1a2 - NE VAIRĀK KĀ 3 ATBILDES (911-920) Globālā sasilšana 1, Starptautiskais terorisms 2, Nabadzība, pārtikas un dzeramā ūdens trūkums 3, Infekcijas slimības izplatīšanās 4, Globālās ekonomikas pagrimums 5, Kodolieroču skaita palielināšanās 6, Bruņoti konflikti 7, Pieaugošais iedzīvotāju skaits pasaulē 8, Cita (SPONTĀNI - PRECIZĒT) 9, NA 10,

108

NEW QE1a2o jautāt, ja "CITS" QE1a2 - QE1a2=9 - pārējiem turpināt ar QE2a

QE1a2o Kura(s) cita(s)? (IERAKSTIET RESPONDENTA ATBILDES - KODĒ TNS BIROJĀ - NE VAIRĀK KĀ 3 ATBILDES) 3 2 (921,922-927)

NEW QE2a jautāt A variants - pārējiem turpināt ar QE1b1

QE2a Jūsuprāt, cik nopietna problēma šobrīd ir globālā sasilšana? Lūdzu, izmantojiet skalu no "1" līdz "10", kur "1" nozīmē, ka tā nepavisam nav nopietna problēma, bet "10" nozīmē, ka tā ir ārkārtīgi nopietna. (KARTĪTE QE2a - NOLASĪT) (928-929)

Nepavisam nav nopietna problēma

Ārkārtīgi nopietna problēma

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 NA 11 NEW QE1b1- QE2b jautāt B variants - pārējiem turpināt ar QE3

QE1b1 Jūsuprāt, kura no minētajām šobrīd ir nopietnākā problēma, ar ko saskaras pasaule kopumā? Pirmkārt? (KARTĪTE QE1b1- TIKAI VIENA ATBILDE) (930-931) Klimata izmaiņas 1 Starptautiskais terorisms 2 Nabadzība, pārtikas un dzeramā ūdens trūkums 3 Infekcijas slimības izplatīšanās 4

109

Globālās ekonomikas pagrimums 5 Kodolieroču skaita palielināšanās 6 Bruņoti konflikti 7 Pieaugošais iedzīvotāju skaits pasaulē 8 Cita (SPONTĀNI - PRECIZĒT) 9 NA 10 NEW QE1b1o jautāt, ja "CITS"QE1b1, QE1b1=9- pārējiem turpināt ar QE1b2

QE1b1o Kāds cits? (IERAKSTIET RESPONDENTA ATBILDES - KODĒ TNS BIROJĀ - TIKAI VIENA ATBILDE) 1 2 (932,933-934)

NEW QE1b2 jautāt B variants - pārējiem turpināt ar QE3

QE1b2 Kādi vēl aspekti ir svarīgi? (KARTĪTE QE1b2 - NE VAIRĀK KĀ 3 ATBILDES (935-944) Klimata izmaiņas 1, Starptautiskais terorisms 2, Nabadzība, pārtikas un dzeramā ūdens trūkums 3, Infekcijas slimības izplatīšanās 4, Globālās ekonomikas pagrimums 5, Kodolieroču skaita palielināšanās 6, Bruņoti konflikti 7, Pieaugošais iedzīvotāju skaits pasaulē 8, Cita (SPONTĀNI - PRECIZĒT) 9, NA 10, NEW

110

JAUTĀT QE1b2o TIKAI JA "CITS" QE1b2, QE1b2=9- pārējiem turpināt ar QE2b

QE1b2o Kura(s) cita(s)? (IERAKSTIET RESPONDENTA ATBILDES - KODĒ TNS BIROJĀ - NE VAIRĀK KĀ 3 ATBILDES) 3 2 (945,946-951)

NEW QE2b jautāt B variants - pārējiem turpināt ar QE3

QE2b Jūsuprāt, cik nopietna problēma šobrīd ir klimata izmaiņas? Lūdzu, izmantojiet skalu no "1" līdz "10", kur "1" nozīmē, ka tā nepavisam nav nopietna problēma, bet "10" nozīmē, ka tā ir ārkārtīgi nopietna (KARTĪTE QE2b - NOLASĪT) (952-953)

Nepavisam nav nopietna problēma

Ārkārtīgi nopietna problēma

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 NA 11 NEW JAUTĀT VISIEM

QE3 Vai, Jūsuprāt, Jūs personīgi esat labi informēts par…? (KARTĪTE QE3 - TIKAI VIENA ATBILDE KATRĀ RINDĀ)

(ROTĒT) Ļoti labi informēts

Diezgan labi informēts

Ne visai labi

informēts

Nepavisam nav informēts

NA

(954) 1 Klimata izmaiņu

dažādiem cēloņiem 1 2 3 4 5


dažādām sekām 1 2 3 4 5

111

(956)

3 Veidiem, kā mēs varam cīnīties pret klimata izmaiņām

1 2 3 4 5

NEW QE4a netiek jautāts CY(tcc) - CY(tcc) turpināt ar QE4b

QE4a Jūsuprāt, vai katrs no minētajiem šobrīd dara pārāk daudz, pietiekami vai nedara pietiekami daudz, lai cīnītos pret klimata izmaiņām? (KARTĪTE QE4a - TIKAI VIENA ATBILDE KATRĀ RINDĀ)

(ROTĒT) Dara pārāk daudz

Dara pietiekami

Nedara pietiekami

daudz

NA

(957) 1 Latvijas valdība 1 2 3 4 (958) 2 Eiropas Savienība 1 2 3 4 (959) 3 Uzņēmumi un ražotāji 1 2 3 4 (960) 4 Pilsoņi paši 1 2 3 4

NEW QE4b jautāt tikai CY(tcc) - pārējiem turpināt ar QE5 JAUTĀT VISIEM

QE5 Par katru no minētajiem apgalvojumiem sakiet, lūdzu, vai Jūs tam pilnībā piekrītat, drīzāk piekrītat, drīzāk nepiekrītat vai pilnībā nepiekrītat?

(KARTĪTE QE5 -TIKAI VIENA ATBILDE KATRĀ RINDĀ): Ja nepieciešams, paskaidrojiet, ka CO2 (oglekļa dioksīds) ir gāze, kas rodas fosilo degvielu sadegšanas procesā, piemēram, visu veidu transportlīdzekļiem, kas izmanto hidrokarbonātus, un spēkstacijām un ģeneratoriem, kas izmanto fosilo degvielu.

(ROTĒT VARIANTUS 1 LĪDZ 5)

Pilnībā piekrītat

Drīzāk piekrītat Drīzāk nepiekrītat

Pilnībā nepiekrītat

NA

(965)

1 Klimata izmaiņas ir neapturams process, mēs to nevaram ietekmēt

1 2 3 4 5


nopietnība ir pārspīlēta 1 2 3 4 5

(967)

3 CO2 (oglekļa dioksīda) emisijas tikai nedaudz ietekmē klimata izmaiņas

1 2 3 4 5

(968) 4 Cīņa ar klimata izmaiņām 1 2 3 4 5

112

var pozitīvi ietekmēt Eiropas ekonomiku

(969)

5 Alternatīvus kurināmos, piemēram, biodegvielu, vajadzētu izmantot, lai mazinātu siltumnīcas efekta gāzu emisijas

1 2 3 4 5

(970)

6 Jūs personīgi esat veicis pasākumus ar mērķi palīdzēt cīnīties pret klimata izmaiņām

1 2 3 4 5

NEW

QE6 jautāt, ja "Jūs personīgi ir veicis pasākumus ar mērķi palīdzēt cīnīties pret klimata izmaiņām", QE5.6=1;2 - pārējiem turpināt ar QE7

QE6 Kurus no minētajiem pasākumiem Jūs esat veicis, lai palīdzētu cīņā pret klimata izmaiņām? (KARTĪTE QE6 - IESPĒJAMAS VAIRĀKAS ATBILDES) (971-983) Jūs esat nopircis automašīnu, kas patērē mazāk degvielas vai ir videi draudzīgāka 1,

Jūs esat samazinājis savas automašīnas izmantošanu, piemēram, dalot automašīnu ar kādu citu vai izmantojot savu automašīnu efektīvāk 2,

Jūs esat izvēlējies videi draudzīgu pārvietošanās veidu (pastaigu, velosipēdu, sabiedrisko transportu) 3,

Jūs esat samazinājis elektroenerģijas patēriņu (piemēram, retāk izmantojot gaisa kondicionieri vai sildītāju, neatstājot ierīces lietošanas gatavības ("stand-by") režīmā, iegādājoties energoekonomiskās spuldzes, iekārtas ar zemu enerģijas patēriņu utt.) 4,

Jūs esat samazinājis ūdens patēriņu (piemēram, neatstājot tekošu ūdeni, mazgājot traukus utt.) 5, Ja vien tas ir iespējams, Jūs izvairāties izmantot īsos lidojumus 6,

Jūs esat pārgājis pie cita elektroenerģijas piegādātāja vai izvēlējies tarifu shēmu, kas piedāvā lielāku daļu elektroenerģijas, kas iegūta no atjaunojamiem avotiem 7, Jūs esat šķirojis lielāko daļu atkritumu, lai tos pārstrādātu 8,

Jūs esat samazinājis vienreizējai lietošanai paredzētu priekšmetu patēriņu (piemēram, plastmasas maisiņi, konkrēts iepakojuma veids utt.) 9,

Jūs pērkat sezonai atbilstošus un vietējos produktus, lai izvairītos no produktiem, kas ir ievesti no tālienes un tādējādi veicina CO2 emisijas (transporta dēļ) 10,

Savās mājās Jūs esat uzstādījis iekārtas, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem resursiem (piemēram, vēja turbīnas, saules paneļi) 11, Cits (SPONTĀNI -PRECIZĒT) 12, NA 13, NEW QE6o jautāt ja "CITS" QE6, QE6=12 - pārējiem turpināt ar QE7

QE6o Kuru citu?

113

(IERAKSTĪT - KODĒT TNS BIROJĀ - IESPĒJAMAS VAIRĀKAS ATBILDES) 10 2 (984,985-1004)

NEW QE7 tiem, kas ir veicis kādu pasākumu cīņai pret klimata izmaiņām QE6=1-12 - pārējiem turpināt ar QE8

QE7 Ir daudz iemeslu, kāpēc cilvēki veic pasākumus ar mērķi cīnīties pret klimata izmaiņām. Sakiet, lūdzu, kurš no minētajiem aprakstiem attiecas uz Jums? (KARTĪTE QE7 - IESPĒJAMAS VAIRĀKAS ATBILDES) (1005-1011) Jūsuprāt, ja ikviens mainītu savu uzvedību, tas tiešām ietekmētu klimata izmaiņas 1, Jūs domājat, ka aizsargāt apkārtējo vidi ir Jūsu kā pilsoņa pienākums 2, Jūs esat ļoti norūpējies par to, kādu pasauli Jūs atstāsiet nākamajām paaudzēm 3, Jūs domājat, ka šādi pasākumi Jums ļautu ietaupīt naudu 4, Jūs esat bijis tieši pakļauts klimata izmaiņu sekām 5, Cits (SPONTĀNI - PRECIZĒT) 6, NA 7, NEW JAUTĀT QE7o TIKAI JA "CITS" QE7, QE7=6 - pārējiem turpināt ar QE8

QE7o Kurš(-i) cits(-i)? (IERAKSTĪT - KODĒT TNS BIROJĀ - IESPĒJAMAS VAIRĀKAS ATBILDES) 10 2 (1012,1013-1032)

114

NEW

QE8, jautāt tiem, ka kas nav personīgi veikuši pasākumus ar mērķi palīdzēt cīnīties pret klimata izmaiņām, QE5.6=3;4 - pārējiem turpināt ar QE9

QE8 Ir daudz iemeslu, kāpēc cilvēki atturas veikt pasākumus ar mērķi cīnīties pret klimata izmaiņām. Sakiet, lūdzu, kurš no minētajiem aprakstiem attiecas uz Jums? (KARTĪTE QE8 - IESPĒJAMAS VAIRĀKAS ATBILDES) (1033-1039) Jūsuprāt, izmaiņas Jūsu uzvedībā nevar ietekmēt klimata izmaiņas 1,

Jūsuprāt, valdībām, uzņēmumiem un ražotājiem ir jāmaina sava uzvedība, nevis pilsoņiem 2, Jūs gribētu rīkoties, bet nezināt, ko Jūs varētu darīt, lai cīnītos pret klimata izmaiņām 3, Jūsuprāt, būtu pārāk dārgi veikt pasākumus, lai cīnītos pret klimata izmaiņām 4, Jūs neuztrauc klimata izmaiņas 5, Cits (SPONTĀNI - PRECIZĒT) 6, NA 7, NEW JAUTĀT QE8o TIKAI JA "CITS" QE8=6 - pārējiem turpināt ar QE9

QE8o Kurš(-i) cits(-i)? (IERAKSTĪT - KODĒT OFISĀ - IESPĒJAMAS VAIRĀKAS ATBILDES) 10 2 (1040,1041-1060)

NEW JAUTĀT VISIEM

QE9 Cik daudz Jūs personīgi būtu gatavs maksāt vairāk par elektroenerģiju, kas iegūta no avotiem, kas rada

115

mazāk siltumnīcas gāzu emisijas, lai cīnītos pret klimata izmaiņām? Vidēji, cik daudz procentuāli Jūs būtu gatavs maksāt vairāk? (KODĒT - IERAKSTIET NNN - JA "NĒ", KODĒT "998" - JA "na", KODĒT "999") % EB65.2 F2a STRONGLY MODIFIED

QE10 Eiropas Savienībai ir mērķis samazināt siltumnīcas gāzu emisijas par vismaz 20% līdz 2020. gadam, salīdzinot ar 1990. gadu. Domājot par šo mērķi, vai Jūs teiktu, ka tas ir pārāk augsts, saprātīgs vai pārāk pieticīgs? (NOLASĪT) (1064) Pārāk augsts 1 Saprātīgs 2 Pārāk pieticīgs 3 NA 4 NEW

QE11 Lai ierobežotu ietekmi uz klimata izmaiņām, ES ierosina arī starptautisku vienošanos, kas liktu lielākajām pasaules ekonomikām samazināt siltumnīcas gāzu emisijas par 30% līdz 2020. gadam, salīdzinot ar 1990. gadu. Domājot par šo mērķi, vai Jūs teiktu, ka tas ir pārāk augsts, saprātīgs vai pārāk pieticīgs? (NOLASĪT) (1065) Pārāk augsts 1 Saprātīgs 2 Pārāk pieticīgs 3 NA 4 NEW

QE12 Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi palielināt atjaunojamās enerģijas daļu līdz 20% līdz 2020. gadam. Domājot par šo mērķi, vai Jūs teiktu, ka tas ir pārāk augsts, saprātīgs vai pārāk pieticīgs? (NOLASĪT) (1066) Pārāk augsts 1 Saprātīgs 2 Pārāk pieticīgs 3 NA 4 NEW DEMOGRĀFIJA

116

D1 Apspriežot politikas tēmas, cilvēki mēdz teikt “kreisie” un “labējie”. Kur uz šīs skalas Jūs novietotu savus uzskatus?

(KARTĪTE D1) – (INT.: NETEIKT PRIEKŠĀ – JA RESPONDENTS SVĀRSTĀS, PĀRJAUTĀJIET VĒLREIZ) (1087-1088)

1 - KREISIE

2 3 4 5 6 7 8 9 10 - LABĒJIE

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Atteikums (SPONTĀNI) 11 NA 12 EB69.1 D1 Jautāt D2 tikai EU27 - pārējiem turpināt ar D7

D2 Kura no minētajām politiskajām partijām Jums ir vistuvākā? (KARTĪTE D2 - NOLASĪT - TIKAI VIENA ATBILDE) (1089-1090) Tautas Partija 1 Zaļo un Zemnieku Savienība 2 Jaunais Laiks 3 Saskaņas Centrs 4 Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas Ceļš" apvienība (LPP/LC) 5 "Tēvzemei un Brīvībai" /LNNK 6 Apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" 7 Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija 8 Neviena (SPONTĀNI) 16 Cita (SPONTĀNI) 17 NA 18 NEW D3-D6 netiek jautāti

D7 Sakiet, lūdzu, kurš atbilžu variants vislabāk raksturo Jūsu pašreizējo ģimenes stāvokli? (KARTĪTE D7 - NOLASĪT – TIKAI VIENA ATBILDE) (1091-1092) Precējies (-usies) 1 Atkārtoti precējies (-usies) 2 Neprecējies(-usies), pašreiz dzīvojat kopā ar partneri/ dzīvesbiedru 3 Neprecējies(-usies), nekad neesat dzīvojis kopā ar partneri/ dzīvesbiedru 4

117

Neprecējies(-usies), iepriekš esat dzīvojis kopā ar partneri, bet tagad esat viens(-a) pats(-i) 5 Šķīries/-usi 6 Precējies/-usies, bet nedzīvojat kopā 7 Atraitnis/-e 8 Cits (SPONTĀNI) 9 Atteikums (SPONTĀNI) 10 EB69.1 D7

D8 Kādā vecumā Jūs pabeidzāt pilna laika mācības? (PILNA LAIKA MĀCĪBAS – mācības ir pamatnodarbošanās (saņemts pamatskolas vai vidusskolas diploms, bakalaura, maģistra grāds u.c.))

(INT.: Ja JOPROJĀM MĀCĀS / STUDĒ, KODS ‘00’' - Ja NAV IZGLĪTĪBAS, KODS "01" - Ja ATTEIKUMS, KODS "98" - Ja NA, KODS "99") (1093-1094) EB69.1 D8 D9 netiek jautāts

D10 (ATZĪMĒJIET RESPONDENTA DZIMUMU) (1095) Vīrietis 1 Sieviete 2 EB69.1 D10

D11 Kāds ir Jūsu vecums? (1096-1097) EB69.1 D11 D12-D14 netiek jautāti D15b jautāt, ja PAŠLAIK NESTRĀDĀ ALGOTU DARBU (D15a=1-4)

D15a Kāda ir Jūsu pašreizējā nodarbošanās?

D15b Vai Jūs agrāk esat strādājis/-usi kādu algotu darbu? Kas bija Jūsu pēdējā nodarbošanās? (1098-1099) (1100-1101) D15a D15b

PAŠREIZĒJĀ

NODARBOŠANĀS PĒDĒJĀ

NODARBOŠANĀS NESTRĀDĀ Atbildīgais par ikdienas iepirkumiem un mājsaimniecību, algotā 1 1

118

darbā nestrādājošs Students/ skolēns 2 2 Bezdarbnieks vai uz laiku nestrādājošs 3 3 Pensionārs vai darba nespējīgs veselības dēļ, invalīds 4 4 PAŠNODARBINĀTS Zemnieks/ lauksaimnieks 5 5 Zvejnieks 6 6

Profesionālis, kuram ir privātprakse (jurists, praktizējošs ārsts, grāmatvedis, arhitekts u.tml.)

7 7

Veikala īpašnieks, amatnieks, cita pašnodarbināta persona 8 8 Uzņēmējs, uzņēmuma īpašnieks (pilnībā vai daļēji) 9 9 NODARBINĀTS Algots profesionālis (ārsts, jurists, grāmatvedis, arhitekts u.c.) 10 10

Vadošais menedžments, uzņēmuma vadītājs (izpilddirektors, komercdirektors, cits direktors)

11 11

Vidējais menedžments, cits vadītājs (nodaļas vadītājs, menedžeris, skolotājs, speciālists)

12 12

Algots darbinieks, strādājošs galvenokārt pie rakstāmgalda vai birojā

13 13

Algots darbinieks, kas strādā ārpus biroja (tirdzniecības aģents, šoferis u.tml.)

14 14

Algots darbinieks, kas strādā pakalpojumu sfērā, bet ne birojā (slimnīcā, restorānā, policists, ugunsdzēsējs u.tml.)

15 15

Uzraugs, brigadieris 16 16 Kvalificēts strādnieks 17 17 Cits (nekvalificēts) strādnieks, kalpotājs 18 18 NEKAD NAV STRĀDĀJIS ALGOTU DARBU 19 19 EB69.1 D15a D15b D16-D24 netiek jautāti

D25 Vai Jūs teiktu, ka dzīvojat … ? (NOLASĪT) (1102) Laukos vai ciematā 1 Mazā vai vidēji lielā pilsētā 2 Lielā pilsētā 3 NA 4 EB69.1 D25 D26-D39 netiek jautāti

D40a Sakiet, lūdzu, cik daudz cilvēku, ieskaitot Jūs pašu, kuri ir 15 un vairāk gadus veci, dzīvo Jūsu mājsaimniecībā?

119

(INT: NOLASĪT - IERAKSTĪT) (1103-1104) EB69.1 D40a

D40b Sakiet, lūdzu, cik daudz bērnu, jaunāku par 10 gadiem (neieskaitot), dzīvo Jūsu mājsaimniecībā? (INT: NOLASĪT - IERAKSTĪT) (1105-1106) EB69.1 D40b

D40c Sakiet, lūdzu, cik daudz bērnu, vecumā no 10 līdz 14 gadiem, dzīvo Jūsu mājsaimniecībā? (INT: NOLASĪT - IERAKSTĪT) (1107-1108) EB69.1 D40c

D41 Vai Jūs pats esat dzimis …? (KARTĪTE D41 - NOLASĪT – TIKAI VIENA ATBILDE) (1109) Latvijā 1 Citā pašreizējā Eiropas Savienības dalībvalstī 2 Eiropā, bet ne pašreizējā Eiropas Savienības dalībvalstī 3 Āzijā, Āfrikā vai Dienvidamerikā 4 Ziemeļamerikā, Japānā vai kādā no Okeānijas valstīm 5 Atteikums (SPONTĀNI) 6 EB69.1 D41

D42 Un kurš no šiem apgalvojumiem atbilst Jūsu ģimenei? (KARTĪTE D42 - NOLASĪT – TIKAI VIENA ATBILDE) (1110) Jūsu māte un tēvs ir dzimuši Latvijā 1

Viens no Jūsu vecākiem ir dzimis Latvijā, un otrs ir dzimis citā Eiropas Savienības dalībvalstī 2 Abi Jūsu vecāki ir dzimuši citā Eiropas Savienības dalībvalstī 3

Viens no Jūsu vecākiem ir dzimis Latvijā, un otrs ir dzimis valstī, kura pašreiz nav Eiropas Savienības dalībvalsts 4 Abi Jūsu vecāki ir dzimuši valsti, kura pašreiz nav Eiropas Savienības dalībvalsts 5

Viens no Jūsu vecākiem ir dzimis citā Eiropas Savienības valstī un otrs ir dzimis ārpus Eiropas Savienības 6

120

NA/ Atteikums (SPONTĀNI) 7 EB69.1 D42

D43a Vai Jūsu mājsaimniecībā ir fiksētā (parastā) telefona līnija?

D43b Vai Jums ir mobilais telefons? (1111) (1112) D43a D43b

Fiksētā telefona

līnija Mobilais telefons

Jā 1 1 Nē 2 2 EB69.1 D43a D43b

D46 Kuras no šīm precēm Jums ir mājās? (KARTĪTE D46 - NOLASĪT - IESPĒJAMAS VAIRĀKAS ATBILDES) (1113-1122) Televizors 1, DVD atskaņotājs 2, Muzikālo kompaktdisku atskaņotājs 3, Dators 4, Pieeja internetam 5, Automašīna 6, Dzīvoklis/ māja, par kuru Jūs esat beiguši maksāt 7, Dzīvoklis/ māja, par kuru Jūs šobrīd maksājat 8, Neviens (SPONTĀNI) 9, NA 10, EB69.1 D46 INTERVIJAS PROTOKOLS

P1 INTERVIJAS DATUMS (1143-1144) (1145-1146) DIENA MĒNESIS EB69.1 P1

P2 INTERVIJAS SĀKUMA LAIKS (INT.: IZMANTOT 24 STUNDU PULKSTEŅLAIKU) (1147-1148) (1149-1150) STUNDAS MINŪTES EB69.1 P2

121

P3 INTERVIJAS ILGUMS

(1151-1153) MINŪTES EB69.1 P3

P4 Intervijā klātesošo personu skaits, ieskaitot intervētāju. (1154) Divas (intervētājs un respondents) 1 Trīs 2 Četras 3 Piecas un vairāk 4 EB69.1 P4

P5 Respondenta sadarbība, atsaucīgums (1155) Izcila 1 Laba 2 Viduvēja 3 Slikta 4 EB69.1 P5

P6 Apdzīvotās vietas tips (LATVIJAS KODI) (1156-1157) EB69.1 P6

P7 Reģions (LATVIJAS KODI) (1158-1159) EB69.1 P7

P8 Pasta indekss (1160-1167) EB69.1 P8

P9 Aptaujas punkta numurs

122

(1168-1175) EB69.1 P9

P10 Intervētāja numurs (1176-1183) EB69.1 P10

P11 Svēršanas faktors (svari) (1184-1191) EB69.1 P11 Jautāt tikai LU, BE, ES, FI, EE, LV un MT, FR un FM

P13 Intervijas valoda (1192) Latviešu 1 Krievu 2 EB69.1 P13

eirobarometrs 69 -...

Documents