Atbilstoši katastrofas veidam izš ķir:

Katastrofa - negadījums, kas apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, izraisa cilvēku upurus, nodara materiālos zaudējumus vai kaitējumu videi un pārsniedz skartās sabiedrības spēju novērst sekas ar attiecīgajā teritorijā esošo, reaģēšanā iesaistīto operatīvo dienestu resursiem.Katastrofu p ārvald īšana - preventīvo, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšana katastrofu gadījumos un pastāvot katastrofas draudiem. Katastrofu pārvaldīšanu īsteno valsts iestādes, pašvaldības, komersanti un iedzīvotāji.

(Civil ās aizsardz ības likums. Saeim ā pieņemts 2006. gada 5. oktobr ī.)

Atbilstoši katastrofas veidam izš ķir: 1) dabas katastrofas (piemēram, vētras, viesuļi, zemestrīces, lietusgāzes, plūdi, krusa, stiprs sals, sniega vētras, apledojums, sniega sanesumi un ledus sastrēgumi, liels karstums, sausums, mežu un kūdras purvu ugunsgrēki utt.);2) cilvēku izraisītās katastrofas; 3) epidēmijas, epizootijas, epifitotijas.

Nelaimju c ēlonis un to izpausmes ne vienm ēr sakr īt, jo, piem ēram, rūpniecisk ās avārijas iemesls var b ūt viesu ļvētra vai zemestr īce.

Vai nep ārdom āta cilv ēka r īcība var izrais īt dabas katastrofu ???

ŠAUSMINOŠAS ANTROPOGĒNĀS ŠAUSMINOŠAS ANTROPOGĒNĀS KATASTROFASKATASTROFAS

1956 1968

YushoMinamata

1956 1968

1976 1984

BhopalSeveso

3

"Minamatas slimība" pirmo reizi tika novērota pie Minamatas līča (DR Japāna) dzīvojošiem iedzīvotājiem. Tā tika “atklāta" 1956. gadā, un 1959. gadā tika pierādīts, ka

to izraisa zivju patēriņš, kuras piesārņotas ar dzīvsudrabu. Dzīvsudraba avots bija ķīmiskās ražotnes (Chisso Chemical Company) notekūdeņu izvadīšana jūras līcī.

4

MinamataMinamatas slimības slimība

121 cilvēks saindējās, 46 nāves gadījumi.

Arī mājdzīvnieki cieta no saindēšanās, uzrādot tipiskus intoksikācijas simptomus.

5

Nozīmīgākie ietekm ētie org āniPerifērā nervu sistēma

Simptomi Redzes lauka sašaurināšanās, neiroloģiskas motoriskās kustību traucējumi, kustību koordinācijas zudums

MinamataMinamatas slimības slimība

Minamatas cietušie un ģimenes locek ļi tur rok ās boj ā gājušo fotogr āfijas demonstr ācijas laik ā

6

Piemiņas zīme mirušajiem ar Minamatas slim ību

JUŠOJUŠO - YushōYushō diseasedisease• Japānā, 1968. gadā, notika masveida

saindēšanās, kuru izrasīja cepamās eļļas piesārņojums ar polihlorētiem bifeniliem (PHB).

• 1 788 japāņi saindējās ar PHB.

• Šo slimību nosauca par "Yusho" (“rīsu eļļa“, jap.)

• Eļļa tika deodorizēta to karsējot, betpar siltumnesēju izmantoja pa

7

par siltumnesēju izmantoja pa caurulēm cirkulējošo PHB.

• Korozijas rezultātā caurulēs izveidojās caurumi un caur tiem eļļa tika piesārņota ar PHB.

• Saindētā eļļa tika izplatīta tirdzniecības tīklā.

JUŠO

36 bērniem, kuri piedzima

mātēm, kas cieta saindēšanās

rezultātā, attīstījās tumši brūna

ādas hiperpigmentācija ("black

babies")

Galvenie ietekmētie orgāni āda;

8

Galvenie ietekmētie orgāni āda;

gļotādas, periferālā nervu sistēma

Simptomi

ādas izsitumi; pigmentācija;

hipersekrēcija; aknu slimības

SEVESOSEVESO

Seveso (Itālija) avārija notika 1976. gadā

ķīmiskajā rūpnīcā (ICMESA), kas

ražoja pesticīdus un herbicīdus.

Sintēzes reaktora sprādziena rezultātā

izveidojās blīvu tvaiku mākonis, kura

sastāvā ietilpa dioksīni (t.sk.,

toksiskākais dioksīnu izomērs, kas ir

gan toksisks, gan arī kancerogēns) un

9

gan toksisks, gan arī kancerogēns) un

izejviela - trihlorfenols.

Lai gan avārijas rezultātā nebija tūlītēju

nāves gadījumu, tomēr šī viela, kuras

iedarbība var radīt letālas sekas, tika

izkliedēta un piesārņoja teritoriju un

veģetāciju 25 km2 platībā.

SEVESOSEVESO

Sekas:Dzīvnieku bojā eja.

10

Dzīvnieku bojā eja.

Nozīmīgākie ietekm ētie org āni:Akūtā fāzē – āda. Tipiski latentas iedarbības efekti –kancerogēna, mutagēna iedarbība

BHOPALABHOPALA

1984. gadā notika rūpnieciska avārija

Union Carbide ķīmiskās ražošanas

rūpnīcā Bhopalā, Indijā, kuras laikā

gaisā nokļuva ievērojami daudzumi

metilizocianāta.

Dažu minūšu laikā gāzes mākonis

sasniedza Bhopalu un tā kā avārija

11

sasniedza Bhopalu un tā kā avārija

notika naktī, dažu minūšu laikā gāzes

mākonis sasniedza pilsētu.

1 700 cilvēku nomira 48 stundu laikā bet

kopējais bojā gājušo skaits pārsniedza

20 000.

BHOPALA BHOPALA -- MMETILIZOCIANĀTSETILIZOCIANĀTS

12

BHOPALA BHOPALA –– 4 4 GADUS PĒC KATASTROFASGADUS PĒC KATASTROFAS

13

SevesoSeveso --II (1976) (1976) �������� SevesoSeveso --IIII (1998)(1998) ��������SevesoSeveso --IIIIII (2012)(2012)

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKT ĪVA 2012/18/ES(2012. gada 4. jūlijs)

par lielu ar b īstamām viel ām saist ītu avāriju risku p ārvald ību, ar kuru groza un v ēlāk atce ļ Padomes Direkt īvu 96/82/EK

Lielām avārijām, kādas notika, piemēram, Seveso, Bhopālā, Šveicerhallē,

14

Lielām avārijām, kādas notika, piemēram, Seveso, Bhopālā, Šveicerhallē, Enshedē, Tulūzā un Bansfīldā, bieži ir nopietnas sekas. Turklāt to ietekme var

sniegties pāri valstu robežām. Tas apstiprina vajadzību nodrošināt atbilstīgus preventīvus pasākumus, kas

visā Savienībā nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni iedzīvotājiem, kopienām un videi.

Tādēļ ir jāsaglabā vismaz pašreizējais augstais aizsardzības līmenis vai tas jāpaaugstina.

Direkt īva st ājas sp ēkā ar 2015. gada 1. j ūniju.

HLORORGANISKIE PESTICĪDIHLORORGANISKIE PESTICĪDIHlororganiskie pesticīdi uzskatāmi par vēsturiski vienu no pirmajām plašos

apjomos izmantotajām augu kaitēkļu un arī slimību izraisītāju apkarošanas līdzekļu grupām. DDT bija pirmais sintētiskais insekticīds, kuru sākotnēji izmantoja slimības pārnesošu insektu iznīcināšanai, bet vēlāk tas atrada plašu lietojumu arī augu kaitēkļu, malārijas odu u.c. apkarošanai.

DDT tika atklāts 1874. gadā, bet tā insektīdo aktivitāti 1939. gadā Šveicē atklāja Pauls Millers, pirmo reizi izmantojot vielu kartupeļu lapgrauža (Kolorādo vaboles) apkarošanai.

DDT masveida ražošana tika uzsākta II Pasaules kara laikā. DDT plaši izmantoja lauksaimniecības kaitēkļu, slimību pārnēsētāju (malāriju izplatošo odu) apkarošanai, kā arī parazītu iznīcināšanai lopkopībā un insektu apkarošanai.

Tā kā DDT šķīdība ūdenī ir niecīga (< 1 mg/l), tad to galvenokārt izmanto

Cl Cl

CCl3

H

DDT1,1,1-trihloro-2,2-bis(p-hlorofenil)et āns

15

Tā kā DDT šķīdība ūdenī ir niecīga (< 1 mg/l), tad to galvenokārt izmanto emulsiju veidā. DDT raksturo visai niecīgi orāli uzņemtas vielas akūti toksiskās iedarbības efekti (LD50 113 – 450 mg/kg), tad šī viela uzskatāma par mēreni toksisku mugurkaulniekiem, bet tās toksiskās iedarbība insektiem ir ievērojami intensīvāka.

DDT lietošanas efektivitāte radīja nekritisku attieksmi pret tā izmantošanu, kā rezultātā šī lētā, relatīvi maztoksiskā viela tika izmantotu ne tikai lauksaimniecībā, kaitēkļu apkarošanai, bet arī medicīnā.

Vielas stabilitāte vidē sākotnēji tika uzskatīta par vienu no tās galvenajām priekšrocībām, jo deva, kas bija jāpielieto kaitēkļu iznīcināšanai, saglabāja savu efektivitāti visai ilgu laiku. Kopējais laikā no 1948 līdz 1993 saražotā DDT apjoms sasniedz vairāk nekā 1,5 miljonus tonnu.

DDTDDTNo 1961. līdz 1967. gadam Latvijā tika izmatoti 367 tonnu DDT. Plašās izmantošanas un izkliedes rezultātā mūsdienās nav pasaules reģiona, kas nebūtu piesārņots ar DDT. Jau uzsākot DDT lietošanu, parādījās šīs vielas iedarbības negatīvās sekas -spēja iedarboties arī uz cilvēka nervu sistēmu un zemā selektivitāte, tomēr DDT lietošanas ierobežojumi tika uzsākti tikai sākot ar 1967. gadu. Latvijā DDT aizliegts ievest, izplatīt un lietot jau kopš 1967. Neskatoties uz DDT lietošanas negatīvajām sekām, nenoliedzami ir arī tās izmantošanas pozitīvais guvums - DDT lietošana malārijas apkarošanai, kas ir ļāvusi saglabāt miljonu cilvēku dzīvības. Šim mērķim DDT tiek izmantots arī pašlaik.DDT ir kontaktiedarbības inde, kas akūti toksiski iedarbojas uz insektu nervu

16

DDT izmanto, lai aprakstītu tehnisko DDT, kas parasti sastāv no 77 % p,p´-DDT,

15 % o,p´-DDT, bet atlikums ir o,o´-DDT un neidentificēti savienojumi.

DDT ir kontaktiedarbības inde, kas akūti toksiski iedarbojas uz insektu nervu sistēmu, bet ir relatīvi maztoksiska cilvēkiem. Toksisku efektu rada devas, kuras pārsniedz 10 mg/kg, bet zemu vielas daudzumu (0,5 mg/kg) ilglaicīga uzņemšana (viena gada laikā) neuzrāda būtiskus toksiskās iedarbības efektus. DDT ir ķīmiski noturīga viela, kas ir mazšķīstoša ūdenī, bet labi šķīst hidrofobos organiskos šķīdinātājos un ķermeņa lipīdos. Vidē DDT ir noturīga un tās pilnīga sabrukšana augsnē var ilgt vairākus desmitus gadu.

POLIHLORĒTIE DIBENZODIOKSĪNI UN DIBENZOFURĀNIPOLIHLORĒTIE DIBENZODIOKSĪNI UN DIBENZOFURĀNI

Lielu ievērību no ekotoksikoloģijas viedokļa ieguvuši polihlorētiedibenzo-p-dioksīni (PDD) un dibenzofurāni (PDF).

Plašāku uzmanību šo vielu iedarbībai sāka pievērst pēc Jušo incidentaJapānā 1968. gadā, avārijas pie Seveso Itālijā 1976. gadā, kā arī,analizējot defolianta lietošanas sekas Vjetnamas kara laikā.

Pašas par sevi šīs vielas tīrā veidā nekad nav tikušas ražotas un nav atrodamas arī dabas vidē. Šo vielu avots var būt vai nu ar tām

17

atrodamas arī dabas vidē. Šo vielu avots var būt vai nu ar tām piesārņotu preparātu izmantošana, savienojumu izdalīšanās rūpniecisku avāriju gadījumā, kā arī, sadedzinot hlororganiskus savienojumus termoķīmiskas sintēzes reakcijā. Visos gadījumos runa ir par šo vielu mikrodaudzumiem.

POLIHLORĒTIE DIBENZODIOKSĪNI UN DIBENZOFURĀNIPOLIHLORĒTIE DIBENZODIOKSĪNI UN DIBENZOFURĀNI

Komunālo atkritumu sadedzināšanas pelni var saturēt PDD no 0,1-10 mg/g, turklāt,sadedzinot kokmateriālus, kas bijuši impregnēti ar hlorofenoliem, to pelni varsaturēt līdz 200 mg/g PDD.

Vidē PDD un PDF raksturo augsta stabilitāte - augsnē šīs vielas saglabājas ilgāk nekā 10 gadus, to pussabrukšanas periods ūdenstilpju nogulumos var būt 4-12 gadi. Vistoksiskākais ir 2,3,7,8-tetrahlorodibenzo-p-dioksīns (TPDD), kuru bieži uzskata par dioksīnu sinonīmu.

PDD un PDF piemīt biokoncentrēšanās procesu intensitāte, augsts toksiskums, kā arī izteikta mutagēnā, kancerogēnā un teratogēnā aktivitāte. LD lielākai daļai

18

arī izteikta mutagēnā, kancerogēnā un teratogēnā aktivitāte. LD50 lielākai daļai PDD un PDF ir ap 1-100 mg/kg attiecībā uz dzīvniekiem.

O

O

Cl Cl

Cl Cl

POLIHLORĒTIE BIFENILIPOLIHLORĒTIE BIFENILI

Polihlorētie bifenili (PHB) ir bifenila hloroatvasinājumi armainīgu hlora saturu. Zemākaizvietotie izomēri ireļļveidīgas vielas, bet augstākhlorētie PHB atvasinājumivar būt cietas vielas.

PHB tika pirmo rezi iegūti 1881. gadā, bet to rūpnieciska ražošana tika uzsākta 1929. gadā (Monsanto Co, ASV).

19

ražošana tika uzsākta 1929. gadā (Monsanto Co, ASV).

PSRS PHB ražošana tika uzsākta 1939. gadā (rūpnīca Orgsteklo, pie Dzeržinskas). Maksimālais PHB ražošanas apjoms 1970. gadā sasniedza 100 000 tonnu gadā.

PHB izmantoja kā dielektriķus transformatoros un kondensatoros, kā plastifikatorus polimēru ražošanā, kā fungicīdus.

POLIHLORĒTIE BIFENILIPOLIHLORĒTIE BIFENILI

PHB ir nedegoši un kavē citu vielu degšanu, bioloģiski inerti, tie ir dielektriķi un relatīvi maztoksiski. Par izteikti negatīvu var uzskatīt PHB hroniskas iedarbības sekas. PHB spēj izraisīt vēzi dzīvniekiem, un tiem raksturīga nomācoša iedarbība uz imūnsistēmām, tie ietekmē nervu sistēmas funkcionēšanu, reproduktīvo sistēmu un endokrīnās regulācijas procesus.

Iedarbība uz cilvēkiem - potenciāli kancerogēnas, ko apliecina ļaundabīgo audzēju

Clx Cly

20

Iedarbība uz cilvēkiem - potenciāli kancerogēnas, ko apliecina ļaundabīgo audzēju (melanoma, aknu vēzis) izplatības ievērojams pieaugums to strādājošo vidū, kuriem to darba vidē bijusi saskarsme ar PHB.

PHB iedarbība uz imūnsistēmu izpaužas tā, ka tiek ietekmēta tīmusa funkcionēšana, pazeminās pretestība pret vīrusu infekcijām, bet attiecībā uz reprodukciju - pazeminās auglība, samazinās jaundzimušo svars, paaugstinās iedzimto kroplību sastopamība.

Bērniem, kuriem (vai kuru vecākiem) bijusi saskarsme ar šīm vielām pavājinās spējas iegaumēt informāciju un mācīties, bet augstu vielu devu iedarbības rezultātā parādās tipiski neirotoksisku vielu iedarbības efekti.

Kopš PHB ražošanas uzsākšanas 1929. gadā saražoto kopapjomu var novērtēt uz 2x109 kg. Mūsdienās (pēc ražošanas aizlieguma ASV, daudzās Eiropas valstīs 70. gados) PHB ražošanas apjoms tiek vērtēts uz 10 000 tonnām gadā.

KORODĒJUŠAS CISTERNAS, KUR TIKA UZGLABĀTAS BĪSTAMĀS VIELASKORODĒJUŠAS CISTERNAS, KUR TIKA UZGLABĀTAS BĪSTAMĀS VIELAS

21

POLIAROMĀTISKIE OGĻŪDEŅRAŽIPOLIAROMĀTISKIE OGĻŪDEŅRAŽIPoliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO) ir vidi piesārņojošās vielas, kuras vispirms ietekmē gaisa

kvalitāti pilsētvidē un cilvēka dzīves un darba vidi. Parasti to koncentrācija gaisā ir zema (daži nanogrami kubikmetrā), bet piesārņotā vidē to koncentrācijas var ievērojami pieaugt.

PAO veidojas kondensējoties diviem un vairāk benzola gredzeniem. Galvenais PAO iegūšanas avots ir akmeņogļu darva, bet tie veidojas jebkurā ogļūdeņražu termiskās apstrādes procesā, - naftas rektifikācijas gaitā, sadegot oglēm, naftai, dabas gāzei, tecinot koka darvu, sadedzinot sadzīves un cita veida atkritumus.

Vidē PAO veidošanās galvenais avots ir organisko vielu degšana nepietiekama skābekļa daudzuma klātbūtnē. Kaut gan dažus PAO ražo rūpnieciski lielos daudzumos (naftalīns, antracēns), no vides piesārņojuma viedokļa būtiski ir tie vielu daudzumi, kas tiešā veidā nokļūst vidē vai ar kuriem var saskarties cilvēks.

22

nokļūst vidē vai ar kuriem var saskarties cilvēks. Īpaši atzīmējams benzo[a]pirēns, kura molekula sastāv no pieciem kondensētiem benzola

gredzeniem un kas ir tipisks fosilā kurināmā, koksnes, sadzīves atkritumu nepilnīgas sadegšanas produkts, kuru raksturo augsts bioakumulācijas potenciāls un kancerogēna iedarbība.

Benzo[a]pirēna metabolisma produkti ir reaģētspējīgi epoksisavienojumi, kas iedarbojas uz DNS.

Benzo[a]pir ēna metabolisma produkts

O

HOOH

VIDES PIESĀRŅOJUMS AR DZĪVSUDRABA SAVIENOJUMIEMVIDES PIESĀRŅOJUMS AR DZĪVSUDRABA SAVIENOJUMIEM

Lielus dzīvsudraba daudzumus izmanto dzīvsudraborganisko savienojumu iegūšanai. Dzīvsudrabu izmanto zelta ieguvē, hlora un sārmu ražošanā. Plaši dzīvsudrabu izmanto elektrotehnikā un elektronikā, kā arī medicīnā dažādos mērinstrumentos, arī zobārstniecībā.

Visā pasaulē gadā iegūst ap 2000 tonnu dzīvsudraba, bet vēlāk ievērojama daļa nonāk dažādu ūdenskrātuvju un okeānu ūdeņos. ASV zinātnieki uzskata, ka dzīvsudraba daudzums, kas nonāk apkārtējā vidē, pēdējo 100 gadu laikā ir simtkāršojies. dzīvsudraba daudzums, kas nonāk apkārtējā vidē, pēdējo 100 gadu laikā ir simtkāršojies.

Pašreizējais dzīvsudraba fona līmenis lietus ūdenī Zviedrijā ir 300 nanogrami (10-9 g) litrā, upju ūdeņos Vācijā - 0,11 mg/l, bet ievērojami mazāk piesārņotajā Kanādā 0,001-0,75 mg/l. Latvijas ūdeņos dzīvsudraba koncentrācija ir 0,1-1 mg/l.

Viens no bīstamākajiem ceļiem, kā dzīvsudrabs nokļūst cilvēku un dzīvnieku organismos, ir metālorganisko pesticīdu izmantošana lauksaimniecībā, kas plaši tika izmantoti kā kodnes (metildzīvsudrabs, fenildzīvsudrabs) un herbicīdi.

23

VIDES PIESĀRŅOJUMS AR DZĪVSUDRABA SAVIENOJUMIEMVIDES PIESĀRŅOJUMS AR DZĪVSUDRABA SAVIENOJUMIEM

Sākotnēji dzīvsudraba savienojumi tika izmantoti augu un sēklu apstrādei, un atbilstoši tam cieta savvaļas dzīvnieki un putni (irbes, zaķi), kas izmantoja pārtikā graudaugus vai arī dzīvoja cilvēka kultivētās platībās. Taču īpaši dzīvsudraba savienojumu toksiskā iedarbība izpaudās barības ķēdes nākošajos locekļos - plēsīgajos putnos un dzīvniekos.

Zivīm nāvējoša dzīvsudraba deva ir 2000 mg/kg. Dabiskais (fona) dzīvsudraba saturs zivīs ir 5-200 mg/kg. ANO Veselības organizācija par galēji pieļaujamo zivīs ir 5-200 mg/kg. ANO Veselības organizācija par galēji pieļaujamo dzīvsudraba koncentrāciju zivīs uzskata 1000 mg/kg. Tomēr šī rekomendētā piesārņojuma robeža pasargā tikai no akūtas saindēšanās. Tāpēc Somijā tiek ieteikts Baltijas jūrā zvejotas zivis ēst ne vairāk kā 1-2 reizes nedēļā, bet grūtniecēm vispār atteikties no zivīm.

Latvijas zinātnieku pētījumi rāda, ka Rīgas jūras līcī esošajās zivīs dzīvsudraba daudzums svārstās no 13-560 mg/kg. Iekšējos ūdeņos dzīvojošās zivīs dzīvsudraba saturs ir no 8 līdz 65 mg/kg.

24

VIDES PIESĀRŅOJUMS AR DZĪVSUDRABA SAVIENOJUMIEMVIDES PIESĀRŅOJUMS AR DZĪVSUDRABA SAVIENOJUMIEM

25

VIDES PIESĀRŅOJUMS AR KADMIJAVIDES PIESĀRŅOJUMS AR KADMIJA SAVIENOJUMIEMSAVIENOJUMIEM

Kadmija savienojumi ir mazāk attīrītajās eļļās, dīzeļdegvielā, tos plaši izmanto kā piedevu metalurģijā, galvanotehnikā (pārklāšana ar kadmiju), pigmentu iegūšanā laku, emalju un keramikas ražošanā, kā stabilizatoru polimēros, akumulatoros un baterijās. Kadmija sulfīdu (CdS) lieto par pigmentu dzeltenās krāsas un krāsaino stiklu izgatavošanā. Kopā ar kadmija selenīdu CdSe to lieto pusvadītāju tehnikā. Kadmija halogenīdus izmanto pirotehnikā.

Šo vielu to nolietošanās procesā vai tās sadedzinot, kadmija savienojumi nokļūst gaisā un ūdenī, kā arī piesārņo augsni. Katru gadu Baltijas jūrā nokļūst ap 200 tonnu šī metāla, no tiem 45 % no gaisa, bet visā pasaulē apkārtējā vidē tiek izmestas 5000-8000 tonnas kadmija.

26

izmestas 5000-8000 tonnas kadmija.

Pārtikas produktos kadmija savienojumi galvenokārt nokļūst gaisa piesārņojuma ceļā. Dzīvnieki un augi akumulē no gaisa nākošo metālu daļiņas, un tajos vienlaicīgi notiek arī to koncentrēšanās.

Gliemežos kadmija koncentrācija var pat līdz miljonam reižu pārsniegt tā daudzumu ūdenī. Cūku nieres var saturēt līdz 2 mg/kg. Rīgas jūras līča planktonā kadmija saturs ir 250-830 mg/kg, salakās 80-200 mg/kg, reņģēs līdz 170 mg/kg, līdakās līdz 210 mg/kg, nēģos līdz 230 mg/kg.

VIDES PIESĀRŅOJUMS AR KADMIJA SAVIENOJUMIEMVIDES PIESĀRŅOJUMS AR KADMIJA SAVIENOJUMIEM

Viens no dramatiskiem piemēriem cilvēcesvēsturē, kad tehnogēnā darbība radaapkārtējās vides piesārņojumu un cilvēkumasveida saslimšanu, saistās ar Japānu unItai-Itai slimību.

Par Itai-Itai slimību sauc akūtu saindēšanos arkadmiju. Japānā kāds cinka pārstrādesuzņēmums, kas atradās Jintsu upes krastā,

27

uzņēmums, kas atradās Jintsu upes krastā,piesārņoja šīs upes ūdeni ar kadmiju.

Upes ūdens tālāk tika izmantots rīsa laukuapūdeņošanai un sojas lauku laistīšanai.Pakāpeniski sākās arī gruntsūdeņupiesārņošana. Kopumā šī apkārtējās videspiesārņošana noveda pie iedzīvotājusaindēšanās un ~ 150 nāves gadījumiem.

↓

VIDES PIESĀRŅOJUMS AR SVINA SAVIENOJUMIEMVIDES PIESĀRŅOJUMS AR SVINA SAVIENOJUMIEM

Svina izmantošanas iespējas tehnikā ļauj to plaši izmantot. Svinu lieto dažādu sakausējumu, skābes akumulatoru, ložu un skrošu izgatavošanai. No svina ražo aparatūru ķīmiskajai rūpniecībai un aizsargierīces pret radioaktīvo starojumu. Svinu lieto benzīna antidetonatora – teraetilsvina iegūšanai.

Tāpēc lieli svina daudzumi nokļūst apkārtējā vidē (atmosfērā ir ap 180 000 t svina) - lielākā daļa automobiļu darbības rezultātā, kā arī svina ieguves procesu laikā.

Gaisa masas pārvietojas lielos attālumos, tāpēc pat no industriālajiem reģioniem vistālākajos apgabalos ir konstatētas pieaugošas svina koncentrācijas (Grenlandes ledū līdz 2 mg/kg, Barguzinas biosfēras rezervātā 1,2 mg/kg,).

Svins un tā savienojumi intensīvi uzkrājas augos, stādījumos un kokos, kas aug tiešā autoceļu tuvumā.Svina savienojumu koncentrācija ezeru un upju ūdeņos parasti ir 0,2-10 mg/l. Arī pārtikas produktos ir svina savienojumi, pie tam tā koncentrācija mainās atkarībā no produktu veida, augļu vecuma.

Nozīmīgākie paaugstinātu svina savienojumu uzņemšanas avoti ir dzeramais ūdens, ja ūdensapgādes

28

Nozīmīgākie paaugstinātu svina savienojumu uzņemšanas avoti ir dzeramais ūdens, ja ūdensapgādes sistēmā izmantotas svina caurules vai svinu saturoši lodējumi, gaisa piesārņojums un uzņemšana ar pārtiku.

Svina joni ir kaitīgi - uzkrājas kaulaudos, nierēs un aknās izraisot nervu, asinsrades sistēmas un gremošanas trakta bojājumus, bet tieši nervu sistēma ir nozīmīgākais svina toksiskās iedarbības mērķis.

Ilgstošs kontakts ar svinu var radīt anēmiju, bet augstu svina daudzumu iedarbība rada aknu un smadzeņu bojājumus. Paaugstinātu svina daudzumu uzņemšana var būtiskie ietekmēt sirds asinsrites sistēmas funkcionēšanu un paaugstināt asinsspiedienu. Svina iedarbības simptomi kuņģa zarnu traktā vispirms saistāmi ar kolikām, bet tipiskas var būt kuņģa sāpes, vemšana, anoreksija un svara zudums. Tiek uzskatīts, ka svina iedarbība būtiski var paaugstināt risku attīstīties ļaundabīgajiem audzējiem.

Svina Svina izmantošanaizmantošana

29

Senie romieši Pb izmantoja

Dzeramā ūdens apgādes sist ēmās

VIDES PIESĀRŅOJUMS AR ARSĒNA SAVIENOJUMIEMVIDES PIESĀRŅOJUMS AR ARSĒNA SAVIENOJUMIEM

Arsēns ir nemetāls, kas pazīstams jau ļoti sen un to lielā mērā noteica dažādu arsēna savienojumu izmantošana viduslaikos par indēm. Arsēns ir ticis izmantots ķīmisko kaujas vielu ražošanai, koksnes aizsardzības līdzekļu ražošanai, par pigmentiem.

Mūsdienās arsēns tiek plaši lietots pesticīdu ražošanā, koksnes aizsardzības līdzekļu un medikamentu sintēzē, dažādos sakausējumos, kā arī elektronikā. Arsēnu izmanto par leģējošu piedevu krāsaino metālu sakausējumos, no kuriem pagatavo lodīšu gultņus. Metālu arsenīdus izmanto pusvadītāju tehnikā.

Arsēna preparātus plaši izmanto medicīnā bīstamu infekcijas slimību un neirožu ārstēšanā. Zobārstniecībā tos izmanto nervu audu nomērdēšanai.

Arsēna ražošanas kopapjoms ir ap 50 000 tonnām gadā. Latvijā gadā tiek izmantoti ap 300 t dažādu arsēna savienojumu.

30

dažādu arsēna savienojumu. Vides piesārņojumu ar arsēna savienojumiem rada dabiski paaugstinātas arsēna

koncentrācijas pazemes ūdeņos vai fosilajā kurināmajā. Apmēram 60 – 100 miljonu cilvēku veselību Indijā, Pakistānā, Nepālā, Vjetnamā, Ķīnā un Balgladešā ietekmē dzeramā ūdens ar paaugstinātu arsēna koncentrāciju izmantošana pārtikā.

Paaugstinātas arsēna koncentrācijas pazemes ūdeņos Eiropā ir aktuāla problēma atsevišķos Šveices, Ungārijas, Austrijas, Rumānijas reģionos. Pazemes ūdeņos konstatētās arsēna koncentrācijas var sasniegt pat 10 g/kg, bet tipiski ir izplatītas koncentrācijas kuras pārsniedz 50 µg/l (kas ir maksimāli pieļaujamā arsēna koncentrācija lielākajā daļā Dienvidaustrumāzijas valstu). ES dzeramā ūdens kvalitātes kritēriji nosaka maksimāli pieļaujamo arsēna koncentrāciju 10 µg/l.

ARSĒNA SAVIENOJUMIARSĒNA SAVIENOJUMI

31

Arsēna ražošana pasaul ē

Realgars AsS

VIDES PIESĀRŅOJUMS AR ARSĒNA SAVIENOJUMIEMVIDES PIESĀRŅOJUMS AR ARSĒNA SAVIENOJUMIEM

Epidemioloģiskie pētījumi pierādījuši, ka dzeramā ūdens ar paaugstinātu arsēna koncentrāciju patēriņš visbiežāk saistāms ar paaugstinātu risku saslimt ar ādas, kuņģa vai urīnpūšļa vēzi.

Cits nozīmīgs riska faktors arsēna iedarbībai saistās ar fosilā kurināmā, kurā paausgtināts arsēna saturs, izmantošana. Ja arsēna koncentrācija oglēs parasti ir mazāka par 5 mg/kg, tad ar arsēnu piesārņotās oglēs tā koncentrācija var sasniegt pat līdz 35 g/kg un šādu ogļu izmantošana apkurē (Indijā, Ķīnā) var radīt nozīmīgu vides piesārņojumu, ietekmējot iekštelpu gaisa, pārtikas, ūdeņu piesārņojuma līmeņus.

Arsēns akumulējas gan sauszemes, gan ūdeņu ekosistēmās, turklāt augstāka biokoncentrēšanās pakāpe raksturīga ūdeņu dzīvniekiem. Cilvēka organismā arsēns vispirms var uzkrāties muskuļaudos, tomēr arsēna mikrodaudzumi tiek visai ātri izvadīti no organisma.

32

no organisma.Arsēns un visi tā savienojumi ir toksiski. Akūta saindēšanās ar arsēna savienojumiem lielā

mērā ir atkarīga no katra konkrētā savienojuma toksikoloģiskajām īpašībām, tomēr kopumā raksturīga ir iedarbība uz kuņģa – zarnu trakta funkcionēšanu (caureja, vēdergraizes, nelabums), nervu sistēmu. Neorganisko arsēna savienojumu hroniska uzņemšana rada ar ādas un gļotādu bojājumu veidošanos, anēmiju, tipisks simptoms ir matu izkrišana, aknu un nieru darbības bojājumi, bet var veidoties gangrēna. Arsēna savienojumu raksturo ietekme uz reproduktīvo sistēmu un tie spēj šķērsot placentāro barjeru, līdz ar to tiem raksturīga arī teratogēna iedarbība. Neorganisko arsēna savienojumu ieelpošana var sekmēt plaušu vēža attīstību.

VIDES PIESĀRŅOJUMS AR SELĒNA SAVIENOJUMIEMVIDES PIESĀRŅOJUMS AR SELĒNA SAVIENOJUMIEM

1930. gadā tika pierādīts, ka selēns var izsaukt liellopu saindēšanos un pat bojā eju, ja lopu pārtikā tiek izmantota ar selēnu piesārņota zāle.

Selēna globālās ražošanas apjoms ir ap 1000 tonnu gadā, pie kam galvenie tā ražotāji ir Kanāda (42 %), Japāna (27 %), Krievija un ASV. Ap 20 % no saražotā selēna daudzuma tiek izmantots stikla ražošanai, lai to dzidrinātu, maskējot dzelzs oksīdu radīto zaļgano krāsu. Selēna piedevas pievieno plastmasām, kaučukam, lai palielinātu to stabilitāti pret oksidētāju un saules starojuma iedarbību.

Nozīmīgākā selēna izmantošanas joma ir tā pielietošana elektronikā, optikā. Selēnu plaši izmanto fotošūnu, optiski jutīgu materiālu, pusvadītāju, termoelementu izgatavošanā. Selēnu izmanto par barības mikropiedevu

33

Selēnu plaši izmanto fotošūnu, optiski jutīgu materiālu, pusvadītāju, termoelementu izgatavošanā. Selēnu izmanto par barības mikropiedevu (tablešu veidā) cilvēka barības bilances stabilizēšanai un kā barības piedevu lopkopībā.

Hroniska saindēšanās ar selēnu konstatēta tikai ar šī metāla izmantošanu saistītās ražotnēs un to pavada rinda specifisku simptomu. Selēna subletālās iedarbības efekti ir visai polemiski un tipiski reģioniem ar dabiski paaugstinātu selēna saturu.

Latvijas apstākļos aktuālāks varētu būt jautājums par selēna deficītu. Selēna koncentrācija ūdeņos ir no mikrograma desmitajām daļām līdz 2 – 10 μg/l, bet ģeoķīmisku anomāliju gadījomos tā koncentrācija vai sasniegt vairākus simtus mikrogramu litrā.

VIDES PIESĀRŅOJUMS AR HROMA SAVIENOJUMIEMVIDES PIESĀRŅOJUMS AR HROMA SAVIENOJUMIEM

Hromu un tā savienojumus izmanto metalurģijā dažādu sakausējumu iegūšanai un metālu virsmas hromēšanai, krāsvielu un pigmentu ražošanā, ādas apstrādē, koksnes konservēšanā.

Ražotnes, kuru darbība var noteikt hroma savienojumu nokļūšanu vidē ir ādas apstrāde, galvanotehnika, metalurģija, elektrotehnisko ierīču ražošanu un citas.

Hroma savienojumi vidē var atrasties dažādās to oksidēšanās pakāpēs, bet tipiski sastopami Cr (III) un Cr (VI) savienojumi.

Cr (III) uzskatāms par būtisku mikroelementu, tomēr paaugstināti tā daudzumi var būt akūti toksiski. Hroma iedarbības pamatā ir tas, ka Cr (VI) iekļūst šūnas iekšienē pa tiem pašiem transporta ceļiem kā sulfātjoni, bet tā reducēšanas

34

iekšienē pa tiem pašiem transporta ceļiem kā sulfātjoni, bet tā reducēšanas gaitā veidojas reaģētspējīgi starpprodukti, kas var izsaukt DNS bojājumus šūnās.

Hroma savienojumiem ir izteikta ādu kairinoša un alergēna iedarbība, kas raksturīga arī pašam metāliskajam hromam.

Hroma (III) biokoncentrēšanās potenciāls dabas ūdeņos ir zems. Hroma (VI) savienojumiem raksturīga aerosolu veidošanās, kuriem iedarbojoties uz elpošanas ceļiem novērojams tipisks to gļotādu iekaisums, atrofija, bet notiekot hroniskai iedarbībai arī plaušu vēža attīstība. Līdz ar to Cr (VI) savienojumus var uzskatīt par vēzi izraisošām vielām cilvēkiem.

VIDES PIESĀRŅOJUMS AR VARA SAVIENOJUMIEMVIDES PIESĀRŅOJUMS AR VARA SAVIENOJUMIEM

Dabas vidē varš parasti atrodams kā Cu(II) savienojumi, bieži dažādu kompleksu savienojumu formā. Vara atrašanās brīva vai hidratēta jona formā ir maz izplatīta. Līdz ar to vara savienojumu faktiskā iedarbība lielā mērā ir atkarīga no vides pH, organisko vielu tipa un klātbūtnes, kā arī citu vielu klātbūtnes, kuras spēj aktīvi mijiedarboties ar Cu(II) joniem.

Vara savienojumu iedarbības raksturu nosaka tas, ka mikrodaudzumos cilvēkam un citiem augstākajiem dzīvniekiem varš ir nepieciešamais mikroelements.

Augstas vara savienojumu devas rada tipiskus akūtas intoksikācijas simptomus, -

35

Augstas vara savienojumu devas rada tipiskus akūtas intoksikācijas simptomus, -vemšanu, caureju, kuņģa muskulatūras krampjus. Lielu devu uzņemšana tipiski rada izteiktus aknu un nieru bojājumus.

Vara bioakumulācija dzīvajos organismos ir atkarīga no to metabolisma rakstura un, piemēram, zivīs ir relatīvi ievērojami niecīgāka nekā moluskos.

Vara savienojumi vidē var būt to izmantošana lauksaimniecībā, tekstilrūpniecībā, ķīmisko vielu ražošanā.

Vara paaugstinātas koncentrācijas dzeramajā ūdenī var veidoties vara cauruļu korozijas rezultātā.

VIDES PIESĀRŅOJUMS AR NIĶEĻA SAVIENOJUMIEMVIDES PIESĀRŅOJUMS AR NIĶEĻA SAVIENOJUMIEM

Niķeli visai plaši izmanto dažādu sakausējumu izgatavošanā. Plaši izmanto niķeļa –vara, niķeļa - hroma sakausējumus, kā arī sakausējumus ar cinku. Lielus niķeļa daudzumus izmanto dzelzs izstrādājumu leģēšanai un to virsmas pārklāšanai.

Bez tam niķeli izmanto galvanotehnikā, keramisko un krāsvielu pigmentu ražošanai un kā katalizatoru. Niķeli izmanto sārma (Ni-Cd) baterijās.

Niķelis ir plaši izplatīts mikroelements un zināmi tā daudzumi atrodas patstāvīgā šī elementa bioģeoķīmiskā aprites ciklā.

Dabas ūdeņos niķelis atrodas saistīts ar suspendētajā daļiņām, vai arī kompleksu savienojumu formās un šī elementa koncentrāciju ietekmē sorbcijas,

36

savienojumu formās un šī elementa koncentrāciju ietekmē sorbcijas, izgulsnēšanās, līdzizgulsnēšanās un kompleksveidošanās reakcijas ar ūdeņu ingredientiem.

Niķelis ir visai tipisks alergēns, izsaucot alerģiskas reakcijas uz ādas, un tas var būt arī astmas attīstības riska faktors.

Niķeļa savienojumus raksturo izteikta bioakumulācija ūdeņu dzīvajos organismos.

BIOCĪDIBIOCĪDI

Gan ražošanā, gan sadzīvē pieaug nepieciešamība izmantot vielas, kuras spēj kavēt dzīvo organismu attīstība vai spēj tos iznīcināt. Kaut gan šādas īpašības piemīt gandrīz jebkurai vielai, biocīda iedarbība vispirms ir atkarīga no vielas devas.

Likumdošanas kontekstā biocīdi ir vielas vai to maisījumi, kas paredzēti, lai iznīcinātu, atbaidītu vai

padarītu nekaitīgus kaitīgos organismus, aizkavētu to iedarbību vai tos ietekmētu citādi.

Var izdalīt četras biocīdu pamatgrupas:

37

– dezinfekcijas līdzekļi (sadzīvē, pārtikas produktu ražošanā, medicīnā, lauksaimniecībā un citur izmantojamie dezinfekcijas līdzekļi, cilvēka higiēnai izmantojamie biocīdi);

– konservanti (pārtikas produktu, polimēru, dabisko materiālu, tehnikā izmantojamie konservanti);

– kaitēkļu apkarošanas līdzekļi;– citi biocīdi (balzamēšanas līdzekļi).

PESTICĪDIPESTICĪDIPar pesticīdiem sauc ķīmiskas vielas, kurām piemīt spēja toksiski iedarboties uz kādu noteiktu dzīvo

organismu grupu, respektīvi tās ir vielas ar selektīvu toksiskumu. Pesticīdu pielietošanas objekti ir praktiski visas dzīvo organismu grupas no baktērijām, vienšūņiem, sēnēm līdz augiem un siltasiņu dzīvniekiem.

Līdztekus plānotai kultūraugu kaitīgo organismu apkarošanai, pesticīdu iedarbību raksturo dažādas blakus parādības, kas saistās ar pesticīdu tiešu kaitīgo iedarbību uz cilvēku darba šķīdumu gatavošanas un lietošanas laikā, iespējamo atlieku uzkrāšanos ražā un lopbarībā, negatīvo ietekmi uz agrobiocenožu derīgiem kukaiņiem, kā arī uz augsnes mikroorganismiem un dzīvniekiem, ūdens organismiem.

No ekotoksikoloģijas viedokļa pesticīdu izmantošanas nevēlamās sekas saistās ar iespējām cilvēkiem saindēties ar tiem pesticīdu lietošanas laikā, negadījumu rezultātā, kā arī uzņemot pesticīdu atlikumus ar pārtikas produktiem un ūdeni.

Īpaši nozīmīgi ir tas, ka pesticīdu izmantošanas nelabvēlīgās sekas saistās ar to ietekmi uz

38

Īpaši nozīmīgi ir tas, ka pesticīdu izmantošanas nelabvēlīgās sekas saistās ar to ietekmi uz organismiem, kas nav to izmantošanas tiešais mērķis. Vielas, kas izmantotas augu aizsardzībai pazīstamas jau sen (daži arsēna savienojumi, vara sāļi, piretroīdi) tomēr plaša pesticīdu lietošana ir izvērsusies tikai pēdējo 20 - 50 gadu laikā.

Pestic īds LD 50, žurkām, mg/kg LC 50, ziv īm mg/l Stabilit āte vid ē

ParationsMalationsHlorpirofossDihlorfossGlifosfāts

14-242800

130-16060-805600

2,70,1

0,0030,1120

2-8 dienas24 st.

t1/2 augsnē 60-12 dienast1/2 ūdenī 20 st.

PESTICĪDIPESTICĪDIPesticīdi ir vielas, kuru mērķis ir ietekmēt dzīvos organismus. Ja pesticīdu iedarbība sniedzas

ārpus to mērķa, tie var negatīvi ietekmēt cilvēku, dzīvniekus un ekosistēmas, atkarībā no vielas dabas un koncentrācijas.

39

PESTICĪDIPESTICĪDI

Pašlaik ir zināmi ap 30 000 dažādu pesticīdu, kurus atkarībā no to iedarbības tipa iedala:• insekticīdi (insektu iznīcināšanai) - forfororganiskās vielas, karbamātu un hlororganiskie

insekticīdi, bet arī dabiskas izcelsmes vielas - piretrīni;• herbicīdi (nezāļu un nevēlamu augu iznīcināšanai) - hlorfenoksisavienojumi,

dinitrofenoli, bipiridili, triazīni, urīnvielas grupas herbicīdi;• fungicīdi (sēņu un baktēriju slimību novēršanai) - dzīvsudraba un alvas organiskie

savienojumi, hlororganiskās vielas;• akaricīdi (ērču apkarošanai);• larvicīdi (kāpuru apkarošanai);• aficīdi (laputu apkarošanai);

40

• aficīdi (laputu apkarošanai);• defolianti (vielas, kas izsauc lapu nobiršanu);• nematocīdi (nematožu apkarošanai);• rodenticīdi (vielas grauzēju apkarošanai).Pēc pesticīdu toksiskuma tos iedala ļoti indīgās vielās (LD50 < 50 mg/kg), vidēji indīgās vielās

(LD50 50 – 1000 mg/kg) un mazindīgās vielās (LD50 > 1 g/kg). Pēc pesticīdu noturīguma vidē, tos iedala ļoti stabilos (sabrukšanas laiks lielāks par 2

gadiem), stabilos (sabrukšanas laiks 0,5 – 2 gadi), mēreni stabilos (sabrukšanas laiks 1 – 6 mēneši) un nestabilos (sabrukšanas laiks līdz 1 mēnesim).

PESTICĪDIPESTICĪDIPēc iedarbības veida un nokļūšanas veida organismā, pesticīdus

iedala:• kontaktiedarbības (izraisa kaitīgo organismu bojāeju pēc saskares

ar tiem);• kuņģa – zarnu trakta aktīvās vielas;• elpošanas sistēmas indes.Pēc orientējoša vērtējuma pašlaik pasaulē ir ap 3 000 000 dažādu

kukaiņu, pie kam 99,9 % no tiem no cilvēka redzes viedokļa ir nekaitīgi vai derīgi.

41

kukaiņu, pie kam 99,9 % no tiem no cilvēka redzes viedokļa ir nekaitīgi vai derīgi.

Pesticīdi uz dzīvajiem organismiem iedarbojas atbilstoši to ķīmiskajam sastāvam un uzbūvei. Tāpēc pesticīdus bieži klasificē pēc to ķīmiskās uzbūves, piemēram, hlororganiskie, fosfororganiskie, sērorganiskie pesticīdi, pesticīdi uz karbamātu, hlorfenolu bāzes u.c.

Katrai šo pesticīdu grupai raksturīgs savs iedarbības spektrs, toksiskums.

PESTICĪDIPESTICĪDIBīstamākie ir pesticīdi ar plašu iedarbības spektru un augstu

stabilitāti (hlororganiskie pesticīdi – DDT, arī heksahlorcikloheksāns - lindāns, aldrīns un dieldrīns. Šo pesticīdu ražošana tika uzsākta piecdesmitajos gados un tos izmantoja graudaugu, kokvilnas, kukurūzas un kultūru kaitēkļu apkarošanai

Pēdējā laikā aizvien lielāku ievērību iegūst dabiskas izcelsmes nezāļu un kaitēkļu apkarošanas līdzekļi. Bieži tie ir dažādu augu ekstrakti vai sasmalcinātas daļas (nikotīns, anabazīns), kas tiek plaši vai sasmalcinātas daļas (nikotīns, anabazīns), kas tiek plaši izmantoti lauksaimniecībā.

Praktiski tiek izmantoti arī piretroīdi, kas ir savvaļas kumelīšu bioloģiski aktīvie savienojumi. Piretrīnu bioloģiskā aktivitāte ir pazīstama jau vairāk nekā 1000 gadu, tiem ir augsts toksiskums attiecībā pret apkarojamajiem kaitēkļiem, zems toksiskums cilvēkam, tie vidē ir ļoti nestabili. Pēdējā laikā uzsākta arī to sintētisko analogu ražošana.

42

AKARICĪDI AKARICĪDI -- VIELAS, KURAS IZNĪCINA ĒRCESVIELAS, KURAS IZNĪCINA ĒRCES

43

Epid ēmija – kādas infekciju slimības izplatīšanās noteiktā apvidū, kura stipri pārsniedz parasto saslimstības līmeni. Epidēmija var būt īslaicīga – uzliesmojuma veidā vai arī ilgstoša.

Ja slimība regulāri atkārtojas kādā apvidū, kur šās slimības vai tās ierosinātājiem ir labvēlīgi apstākļi, to sauc par endēmiju (piemēram, malārija).

Ja epidēmija aptver vairākas valstis, kontinentus vai pat visu pasauli – tā ir pandēmija .pandēmija .

Epizootija – vienlaicīgi progresējoša laikā un telpā noteiktā reģiona ietvaros infekcijas slimības izplatīšanās starp daudziem vienas vai vairāku sugu lauksaimniecības dzīvnieku pārstāvjiem, kas ievērojami pārsniedz parasti reģistrēto dotajā teritorijā saslimstību un kura rada lielus sociālekonomiskos zaudējumus, ierobežo starptautisko tirdzniecību ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produkciju. .

Epifitotija - masveidā progresējošā laika un telpā saimniecisko augu infekcijas saslimšana un strauja augu kaitēkļu skaita palielināšanas, kas izraisa masveida

lauksaimniecisko kultūru bojā eju un to efektivitātes samazināšanos.

� Izmaiņas lauksaimnieciskā apsaimniekošanā un zemes izmantošanā� Demogrāfiskās struktūras izmaiņas un pārmaiņas sabiedrībā

� Nepietiekams nodrošinājums ar medicīnisko aprūpi� Ūdens avotu piesārņojums� Starptautiskā tirdzniecība un tūrisms

Iemesli, kas var izraisīt epidēmijas, ir šādi:

45

pārmaiņas sabiedrībā� Vāja iedzīvotāju veselība, ko izraisa nepietiekams uzturs� Patogēno mikroorganismu elastīgums, izturība pret zālēm un pierašana pie tām

� Starptautiskā tirdzniecība un tūrisms� Neatbilstoša pilsētu plānošana� Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās� Klimata izmaiņas

Parasti epidēmijas ir saistītas ar sociāli ekonomiskiem satricinājumiem (karš, bads) vai stihiskām dabas parādībām (plūdi, zemestrīce).

Pasaules vēsture ir saglabājusi atmiņas par daudzām epidēmijām un pandēmijām.

“Melnās nāves” pandēmija bija viena no nežēlīgākajām cilvēces vēsturē un Eiropā savu maksimumu sasniedza no 1347. līdz 1353. gadam. Eiropā sešu gadu laikā gāja bojā 20–30 miljoni cilvēku (apmēram trešā daļa no iedzīvotāju skaita!!!), bet atsevišķās pilsētās pat vairāk par pusi. Kopā pasaulē no tās mira ap 75 miljoni cilvēku

Par tās visticam āko izrais ītāju tiek uzskat īts bubo ņu mēris ! Par tās visticam āko izrais ītāju tiek uzskat īts bubo ņu mēris !

Ilustr ācija par “Melno n āvi” no Togenburgas b ībeles

(1411.).

• avārijas ar ķīmisko, radioaktīvo un bioloģiski aktīvo vielu noplūdi;

• ugunsgrēki un sprādzieni ēkās un tautsaimniecības objektos;

• transporta avārijas;

• dambju pārrāvumi;

• komunālo un enerģētisko tīklu pārrāvumi;

• ēku un būvju sabrukšana.

Ar ķīmisko vielu noplūdēm saistītie!

+ Bīstamās ķīmiskās vielas Latvijā+ Paaugstinātas bīstamības objekti Latvijā

• Pievešana vai aizvešana - pa dzelzceļu, cauruļvadiem (gāze, naftas produkti), ar autotransportu, ar kuģiem, ar aviāciju (ļoti reti).

• Uzglabāšana

• Pārstrāde (mehāniska sajaukšana, pārtarēšana, fizikālie un ķīmiskie procesi)

Katrā no šiem posmiem var notikt nevēlami notikumi, kas var izraisīt negadījumus vai katastrofas !

Divpusējā dzelzceļa estakāde

Vienpusējā dzelzceļa estakāde

Vagona izbēršanas bedre (amonija nitrātam)

Tankku ģu piest ātne

Autocisternu uzpildes vai noliešanas punkti – naftas produktiem un citiem šķidriem produktiem

Tā nevajadzētu darīt…

Sūkņi, kompresori, transportieri, cauru ļvadi

Slēgtā sūkņu stacija Atklātā sūkņu stacija

Sildīšanas mezgls (mazutam) Kompresori (propāna-butāna maisījumam)

Cauru ļvadi, transportieri

Transportieris – amonija nitrāta transportēšanai

Rezervuāri

Vertikālie rezervuāri – dažādi naftas produkti (benzīns, dīzeļdegviela, aviācijas degviela, mazuts

u.c. produkti)Horizontālie rezervuāri

Spiedtvertnes – uzglabā sašķidrinātu gāzi (propānu, butānu, skābekli).

Attēlā redzama tvertņu dzesēšana.

Amonija nitrātauzglabāšanas noliktava

Rezervu āra vai cisternas p ārliešana:

•Mēraparatūras vai vadības elementu defekts;

•Darbinieka kļūdaina rīcība.

Rezervu āra, cauru ļvadu, cisternu da ļējs vai piln īgs sabrukums:

• Iekārtas defekts – metāla nogurums, metinājuma šuves defekts; pārsniegts pieļaujamais spiediens;

• Ārējie riska avoti – dabas un tehnogēnās katastrofas, ļaunprātīga rīcība;

• Iekšējie riska avoti - pārspiediens vai siltumstarojums no blakus esošajām iekārtām (t.s. domino efekts).

1) Dabas katastrofas:

Stipras vētras var sabojāt tehnoloģiskās iekārtas un noraut būvkonstrukciju elementus, var tiktpārtraukta elektroapgāde. Negaisa laika zibens var bojāt tehnoloģiskās un ugunsdzēsībasvadības sistēmas, kā arī kļūt par ugunsgrēka cēloni.;

Ekstremāli augstas vai zemas temperatūras; pie zemām t (< -25 C) samazinās metālu izturība,paaugstinās drošības un elpošanas vārstu, aizbīdņu atteikumu iespēja, krītas darbiniekudarbaspējas. Augstas t rada sprādzienbīstamu vidi iepriekš neparedzētās vietās.

Apledojums, sniega sanesumi; rada papildus slodzi tehnoloģiskajām iekārtām (rezervuāriem),apgrūtina to apkalpošanu. Būtiski tiek traucēta transportlīdzekļu kustība, paaugstinās ceļuapgrūtina to apkalpošanu. Būtiski tiek traucēta transportlīdzekļu kustība, paaugstinās ceļusatiksmes negadījumu risks.

Zemestrīces; var radīt sūces cauruļvadu savienojumos, rezervuāru joslu metinājumos u.tml.

Mežu ugunsgrēki – radušais siltumstarojums var ietekmēt rezervuārus un citas iekārtas.

Appludinājuma risks – var būt iespējama plūdu/palu ūdeņu ietekme. HES pārrāvums.

2) Tehnogēnas katastrofas;

3) Ļaunprātīga darbība;

4) Hipotētiskie riska avoti.

• Domino efekts no blakus esošajiem uzņēmumiem;

• Bīstamo kravu transportēšana pa blakus esošajiem ceļiem vai dzelzceļu;

• Aviokatastrofas;

• Autoavārijas.

Teroristiska rīcība vai diversija, tai skaitā, nezināmas izcelsmes vielas vai priekšmeta ienešana, bioloģiski aktīvo vielu pielietošana, spridzekļa uzstādīšana, šaujamieroču pielietošana u.c., kā rezultātā tiek izraisītas bīstamo ķīmisko vielu noplūdes, ugunsgrēks, sprādziens atsevišķās tehnoloģiskās iekārtās.

Ir bijuši gadījumi arī Latvijā !

Meteorīta ietriekšanās, radioaktīvais piesārņojums…

Noplūde bez aizdegšanās (peļķes izveidošanās) Blēve (Bleve)

Vielas noplūde

Ar aizdegšanos – strūklas ugunsgrēks (jet fire)

Ūdens, grunts piesārņojums

Peļķes aizdegšanās

Tvaiku-gaisa maisījuma eksplozija

SiltumstarojumsTvaiku toksisko koncentrāciju

izplatība

Iztvaikošana no peļķes

Pārspiediens

1999. gada 12. febru ārī Rendas pagastā konstatēta 116 m3 dīzeļdegvielas noplūde no „LatRosTrans” naftas produktu cauruļvada

1999. gada 26. novembr ī Tadaiķu pagastā notika vakuuma g āzeļļas izpl ūde (~45 t ) no dzelzceļa cisternas uz sliežu ceļa 105 metru garumā.

1999. gadā 29. decembr ī Salaspilī apgāzās autocisterna, kura pārveda formalīnu. Avārijas rezultātā izplūda 12 tonnas formal īna.

2000. gada 11. mart ā automobiļa un preču vilciena sadursmes rezultātā vidē izplūda un aizdegās 760 tonnas dīzeļdegvielas.

2000. gada 22. august ā Ventspils ostā no Norvēģijas tankkuģa noplūda dīzeļdegviela (~9t).

2002. gada 11. mart ā posmā Rīga – Liepāja 56 kilometrā apgāzās autocisterna, kura pārveda dīzeļdegvielu. Vidē noplūda 7 tonnas.

2003. gada 5. mart ā SIA „B.L.B. Baltijas Termināls” noplūda naftas produkti (nokļuva Mīlgrāvja attekā). Piesārņotā ūdens laukums ~10000m 3

2006. gada 21. janv ārī Ventspilī caurules plīsuma rezultātā rezervuāra apvaļņojumā izplūda 28m3 dīzeļdegvielas

2007. gada 15. janv ārī Baltijas jūrā iepretim Staldzenei uz sēkļa uzskrēja Kipras kuģis „Golden Sky” ar 500 tonn ām degvielas un 25000 tonn ām miner ālmēslu. Glābšanas darbi turpinājās vairākus mēnešus.

2007.gada 12.apr īlī Baltkrievijā naftas cauruļvada bojājuma rezultātā Daugavā noplūda ievērojams (?) daudzums dīzeļdegvielas.

Katru gadu Latvijā tiek pārkrautas, saražotas un uzglabātas tūkstošiemtonnu bīstamo ķīmisko vielu.

Šie procesi rada risku, ka bīstamās ķīmiskās vielas var nokļūt apkārtējāvidē, tādējādi radot draudus gan apkārtējām ekosistēmām, cilvēkiem unīpašumiem.

Nopietn ākās sekas rodas gad ījumos, kad b īstamās ķīmisk ās vielas ir iesaist ītas rūpnieciskaj ās avārijās.

Lai novērtētu un samazinātu riskus, ko var radīt rūpnieciskās avārijas, irizstrādāti MK 2005. gada 19. jūlija noteikumi Nr. 532 “Noteikumi parrūpniecisko av āriju riska nov ērtēšanas k ārt ību un riskasamazin āšanas pas ākumiem”.

35

25

30

35

Objektu sadal ījums

Naftas produkti

Gāze

Minerālmēsli

Bīstamie atkritumi

Ķīmija

Naftas produkti (benzīns, dīzeļdegviela u.c.); Gāze (SNG un Metāns); Miner ālmēsli (amonija nitrāts); Bīstamie atkritumi; Citas ķīmisk ās vielas (amonjaks, akrilnitrils, skābeklis u.c.).

11

41

13

0

5

10

15

20

25

Ska

its

Paaugstin ātas b īstam ības objekti, kuros ražo, lieto, apsaimnieko vai uzglab ā bīstam ās vielas

Noplūde bez aizdegšanās (peļķes izveidošanās) Blēve (Bleve)

Vielas noplūde

Ar aizdegšanos – strūklas ugunsgrēks (jet fire)

Ūdens, grunts piesārņojums

Peļķes aizdegšanās

Tvaiku-gaisa maisījuma eksplozija

SiltumstarojumsTvaiku toksisko koncentrāciju

izplatība

Iztvaikošana no peļķes

Pārspiediens

Noplūde bez aizdegšanās (peļķes izveidošanās) Blēve (Bleve)

Vielas noplūde

Ar aizdegšanos – strūklas ugunsgrēks (jet fire)

Ūdens, grunts piesārņojums

Peļķes aizdegšanās

Tvaiku-gaisa maisījuma eksplozija

SiltumstarojumsTvaiku toksisko koncentrāciju

izplatība

Iztvaikošana no peļķes

Pārspiediens

Ir speci ālas programmas seku model ēšanai!

Elektriskā izlāde iekārtu zemējuma defekta dēļ;

Elektroinstalācijas un iekārtu defekti;

Ugunsdrošības normu neievērošana darba vietā;

Dzirkstele no automašīnām;

Ārējie avoti - zibens izlāde, ugunsgrēks, teroristiska rīcība.

Peļķes ugunsgr ēks Str ūklas ugunsgr ēks

2005. gada 11. decembr ī Bansf īldas degvielas b āzē Anglij ā notika benzīna rezervuāra pārliešana. Apvaļņojumā izlija 300 tonnas benz īna. Sprādzienbīstamais tvaiku-gāzu mākonis izplatījās aptuveni 80000 m2

platībā.

Spādziens notika 41 minūti pēc pārliešanas sākuma jeb 23 minūtes pēc tam, kad tvaiku mākonis tika konstatēts ārpus apvaļņojuma.

Būtiski bojātas ēkas un būvkonstrukcijas mākoņa izplatības zonā un izsisti logi 2 km rādiusā.

Ugunsgrēks ilga 3 dienas un nodega 21 degvielas rezervuārs. Glābšanas darbos piedalījās 180 ugunsdzēsēji. 2000 cilvēkus evakuēja.

Pārliešana notikusi rezervuāra uzpildes līmeņa kontroles un avārijas līmeņa signalizācijas sistēmas defekta dēļ.

Nav skaidrs, kādēļ uz acīmredzami kļūdainu (atmiņā fiksētu) kontroles sistēmas informāciju nav reaģējis operators vadības telpā.

Rezervuāra pārliešana un tvaika Rezervuāra pārliešana un tvaika mākoņa izveidošanās.mākoņa izveidošanās.

Dzelzceļa stacijā "Ventspils 2" degošo desmit degvielas cisternu dzēšanā bija iesaistījies ļoti liels skaits ugunsdzēsības transporta vienību: 14 autocisternas, viens šļūteņu automobilis un divi ugunsdzēsības vilcieni - viens no Ventspils un viens no Jelgavas.

Dzēst ugunsgrēku bija devušies ugunsdzēsēji no Talsiem, Stendes, Dzēst ugunsgrēku bija devušies ugunsdzēsēji no Talsiem, Stendes, Kuldīgas, Liepājas un četras automašīnas no Rīgas.

Notikuma vietā kopā ar ugunsdzēsējiem str ādā arī īpašas automaš īnas no uzņēmumiem "Ventamonjaks" un "Ventbunkers". Degviela tika dzēsta ar īpašām putām.

Ugunsgrēks izcēlies pēc vilciena avārijas, stacijā pieņemot vilciena sastāvu - vilciena sastāvs strauji bremzējis, tomēr saskrējies ar stāvošu vilcienu, kā rezultātā pieci vagoni noskrējuši no sliedēm, bet vēl pieci palikuši uz tām.

2011. gada 3. jūlij ā notika ugunsgr ēks Ulmaņa gatvē 119 uzņēmuma SIA „ECOLAB” ķīmisko vielu un ķīmisko mais ījumu noliktav ā.

SIA „ECOLAB” elektroniskā uzskaite ir bojāta, tāpēc nav iesp ējams prec īzi pateikt noliktav ā esošo ķīmisko vielu un mais ījumu veidus un apjomu. Pēc neoficiāli sniegtās informācijas noliktavā atradās 50 tonnas, piemēram, tīrīšanas līdzekļi profesionālai lietošanai, dezinfekcijas līdzekļi, kā arī kodīgas, kairinošas, uzliesmojošas un videi bīstamas ķīmiskās vielas un maisījumi.līdzekļi, kā arī kodīgas, kairinošas, uzliesmojošas un videi bīstamas ķīmiskās vielas un maisījumi.

3. jūlijā Valsts vides dienesta speci ālisti ieradās notikuma vietā ap plkst.1000 pēc informācijas saņemšanas, lai novērtētu situāciju un organizētu pirmos neatliekamos pasākumus.

Valsts ugunsdz ēsības un gl ābšanas dienests izlika bonas Mārupītē, un Mārupes pašvaldības pārstāvji divās vietās lokalizēja ūdeņu tālāku ieplūšanu Mārupītē. Iesaist īta SIA „Eko Osta” pies ārņoto ūdeņu atsūknēšanai no ūdens kolektoriem, ak ām un novadgr āvja.

Lai kontrolētu ūdens kvalitāti, Valsts vides dienesta inspektori 3.jūlijā trijās vietās (teritorijā, aiz bonām un izplūdes vietā Māras dīķi) noņēma ūdens paraugus un nodeva tos Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Vides laboratorijai testēšanai.

4. jūlij ā ap plkst.1500 saņemti pirmie rezultāti – Mārupītes ietekā Māras dīķi ir novērojams ķīmisks piesārņojums.

Salīdzinot ar tipiski neattīrītiem sadzīves notekūdeņu raksturojošiem parametriem, ķīmisk ā skābek ļa patēriņa (ĶSP) pie ļaujamā koncentr ācija p ārsniegta 2-8 reizes

Kopīgi ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra laboratorijas speciālistiem paņemts gaisa paraugs nodeguš ās noliktavas tuvum ā.

Valsts vides dienests ir lūdzis Vesel ības inspekciju iesaistīties dzeramā ūdens paraugu ņemšanā un izvērtēšanā.

Valsts vides dienests kopīgi ar Rīgas domes speciālistiem turpina teritorijas apsekošanu.

Māras d īķī ķīmisko vielu koncentr ācija v ēl ir paaugstin āta. Tomēr salīdzinājumā ar svētdienu 4. jūlijā ķīmiskā skābekļa patēriņš Māras dīķī sarucis no 1700 mg/l līdz 150 mg/l.

7. jūlijs

Notiek darbs pie nodeguš ās noliktavas ēkas nojaukšanas darbiem.

Pēc konstrukciju nojaukšanas AS „BAO” uzsāks ķīmisko vielu izvešanas darbus no teritorijas.

Valsts vides dienests ir piepras ījis inform āciju no SIA „ECOLAB” par prec īzu ķīmisko vielu un mais ījumu sast āvu un apjomu, kas atradās nodegušajā noliktavā, un drošības datu lapas, kurās tiek atspoguļota ķīmisko vielu un maisījumu bīstamības pakāpe.

Saņemti rezultāti par 4. jūlijā ņemto gaisa analīžu rezultātiem. Gaisa paraugi tika ņemti 20 metru attālumā no nodegušās noliktavas. Identificēto gaistošo organismu savienojumu koncentrācijas gaisā ir nelielas vai pat zem nosakāmās robežas un nerada draudus cilvēku veselībai.

Saņemtie rezultāti uzrāda lēnu situācijas uzlabošanos, notiek pašattīrīšanās process. Četru dienu laikā ķīmiskā skābekļa patēriņš ir izlīdzinājies un sasniedzis līmeni, kāds novērots kontrolmērījuma vietā – 100 metrus augšpus piesārņotā grāvja Mārupītē.

11. jūlijsPaaugstināts kopējā hlora daudzums norāda, ka ūdeņos nonākuši hloru saturošie, oksidējošie līdzekļi, kādus lieto izlietņu un klozetpodu tīrīšanai. Pie ietekas Māras dīķī 3.jūlijā kopējais hlors, kura pieļaujamajam daudzumam virszemes ūdeņos ir jābūt vienādam vai mazākam par 0,005 mg/l, bija 9,9 mg/l.Ir palielināts intervāls starp ūdens paraugu ņemšanu.14. jūlijsPabeigta sadegušo un nelietojamo ķīmisko vielu un mais ījumu atkritumu izvešana no nodegušās ķīmisko vielu un maisījumu noliktavas teritorijas.Kopš 2011.gada 7.jūlija nodegušajā ķīmisko vielu un maisījumu noliktavā AS „BAO” veica ķīmisko vielu un maisījumu savākšanu un pārtarēšanu.ķīmisko vielu un maisījumu savākšanu un pārtarēšanu.Valsts vides dienests ir lūdzis AS „BAO” un SIA „Eco Osta” iesniegt kopsavilkumu par veiktajiem darbiem, izvestajiem atkritumiem, to daudzumiem un izmaksām.21. jūlijsSalīdzinot piesārņojuma koncentrāciju Mārupītē 100 metrus augšpus piesārņotā grāvja ieteces 4.jūlijā ar piesārņojuma koncentrāciju 21.jūlijā ieplūdē Māras dīķī, iztekā no Māras dīķa un ietekā Daugavā, secināms, ka paaugstināta visās paraugu ņemšanas vietās ir vienīgi nitrātjonu koncentrācija, taču arī tā ietilpst ūdens kvalitātes normā.

Ūdens kvalit āte Mārup ītē ir sasniegusi gandr īz tādu st āvokli, k āds tas bija pirms 2011. gada 3. jūlij ā notikuš ā ugunsgr ēka ar tam sekojošo ķīmisko vielu nopl ūdi.

Regulāra ūdens paraugu ņemšana M ārup ītē tiek p ārtraukta.