laikraksts "latvietis" 435

25. oktobr Nacio-nls drobas padome (NDP) izskatja vair-kus aktulus jautju-mus saistb ar valsts

drobu. NDP ar piema zinanai Nacionlo bruoto spku (NBS) ko-mandiera, enerlleitnanta Raimonda Graubes iesniegumu Valsts preziden-tam Raimondam Vjonim, kur NBS komandieris ldz viu atvaint no

amata pirms pilnvaru termia beigm.Saska ar Nacionlo bruoto sp-

ku likuma 14. pantu NBS komandieri apstiprina amat uz etriem gadiem un atbrvo no amata Saeima pc Valsts prezidenta prieklikuma.

R. Graube turpins pildt NBS komandiera pienkumus ldz brdim, kad Saeima apstiprins nkamo NBS komandieri.

R. Graube ir pildjis NBS koman-

diera pienkumus no 1999. gada ldz 2003. gadam un no 2010. gada ldz 2014. gadam, kad pc Valsts prezi-denta prieklikuma Saeima apstipri-nja viu amat uz atkrtotu termiu. R. Graubes pilnvaru termi beidzas 2018. gad.

Iepriek NBS komandieris str-djis Aizsardzbas ministrij, k ar

emot vr Lielo kapu kultrvsturisko vrtbu, Kultras minis-trija (KM) nostiprins aizsardzbas mehnis-

mus, lai nodrointu Lielo, Pokrova un Jkaba kapu neaizskarambu, vei-cot papildinjumus Rgas vsturisk centra saglabanas un aizsardzbas likum. Tdjdi tiks neatkargi no kapu teritorijas pauma tiesbm iz-slgta iespja tur veikt apbvi vai citas darbbas, kuru rezultt pastv kapu teritorijas samazinans risks vai ts funkciju maia.

Kultras ministre Dace Melbrde uzsver: Lielie kapi ir steidzami jsa-kopj un ldz Latvijas valsts simtgadei jizveido par kvalitatvu, sabiedrbai pieejamu kultrtelpu, nodroinot kul-trvsturisko vrtbu, Latvijas vs-turei un kultrai nozmgo personbu

atdusas vietu saglabanu un pieeja-mbu.

Ceturtdien, 3.novembr, Kultras ministrijas un Valsts kultras piemi-neku aizsardzbas inspekcijas (VK-PAI) vadba tiks ar Lielo kapu draugu grupas prstvjiem, kuri pauda baas par iespjamo apdraudjumu Liela-jiem kapiem saistb ar Rgas Domes (RD) iecerm izbvt tramvaja lniju uz Skanstes rajonu. Kapu draugi pauda ar rpes par teritorijas sakopanu, ko kav neskaidr situcija ar paumtie-sbm. KM atbalsta un pilnb pievie-nojas Lielo kapu draugu organizcijas viedoklim, ka Lielo kapu teritorija ir jsakopj, jo tur atrodas valsts aizsar-gjamo kultras piemineku sarakst iekautie 40 valsts nozmes vstures un mkslas piemineki, kas ir btiska

Published by Sterling Star Pty Ltd PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA Email: [email protected]

Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrlijas pirmais latvieu elektroniskais nedas laikraksts latvieiem pasaul An Australian newspaper for Latvians worldwide

Nr. 435 2016. gada 8. novembr TMEKL ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursAustrlijas zias ..................................................

....................... 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 10, 11, 14Latvijas zias .......................... 1, 9, 12, 13, 14Latviei pasaul .............................10, 12, 13Redakcij ........................................................3, 9LV Prezidents ............................................... 1, 2Intervija Ilze varca ..............................4, 5AL56.KD .....................................................4, 5, 83x3 ..........................................................................7Uldis Brns .........................................................8Intervija Krlis un Kristne treni ..........

................................................................ 12, 13Jancis ...................................................................13Sru vstis ........................................................14Datumi ...............................................................15Sarkojumi un ziojumi .................... 15, 16Eiro kurss ...........................................................16

NBS komandiera iesniegumsRaimonds Graube atvainsies pirms termia beigm

Turpinjums 2. lpp.

Kultras ministrija un Lielie kapiNostiprins Lielo kapu aizsardzbu likum

Turpinjums 14. lpp.

Sidnejas Latvieu Vru koris ar dirienti Dainu Jaunbrziu 60 gadu jubilejas koncert 6.novembr. Skatuvi dekorja Vija Spoe-Erdmane un Pteris Erdmanis. (Skat. rakstu nkamaj LL numur).

FOTO

Vija

Spo

e-E

rdm

ane

un O

jrs

Gre

ste

2. lpp. Laikraksts Latvietis Otrdien, 2016. gada 8. novembr

Lai gods un slava Adelaides Vanadzm: sestdien, 5. novembr, ogad jau otro reizi, un atsaucoties uz publikas pieprasjumu, vias cla priek lielo gardumu pankkas. Un ne tikai

vienu variantu, bet veselus seus, tur-klt ar apakvariantiem! Pat ciemi no Latvijas, nkam Lplu piemi-as sarkojuma galvenais runtjs, pulkvedis JnisHartmanis izteica iz-brnu un apbrnu par vienreizji plao izvli. Netrka ar tradicionls pie-devas bolu biezenis, dzrveu un brkleu ievrjumi (dzimts zemes raojums), skbs krjums un, protams, vienmr populrais kreftgais buljons, bez kura vderi nav iedomjami. Kas par bagtbu!

T k katrai saimniecei ir savas ie-mots receptes, tad kartupeu pank-ku piedvjums bija divjds, pateico-ties Ilgai un Ilzei. Tas pats sakms par gaas pankkm, ko cepa Regna un Gunta. Ar biezpienu pildtas pankkas piedvja Rasma un Gunta, bet Biru-ta biezpienu pievienoja jau pankku mklai. Dzidra, ar Tau palgos, ne tikai uz vietas cepa Geas anansu pankkas, bet pama no mjas ldz, tpat k Ilzte, plns pankkas, ko katram djam izgreznot pc patikas. Ritas bolu pankkas vai mut kusa, tpat ar Dainas supergards irb-ju-biezpiena pankkas, bet tas pats jau ir sakms par vism pankkm.

Publika neskopojs ar praktiskiem komplimentiem, resp., nca pc bokse-riem, ar visu to, ka jau pirm porcija vi sedza ar lielu kaudzi. oti popu-lrs bija ar buljons (otro krzti pal-dza ne viens vien garddis), bagtgi apveltts ar mjs audztm dillm un ptersiem. Vai krtgs latvietis vispr mk dzvot bez dillm? Jaubs! Var-

bt to vajadztu uzlikt k prieknotei-kumu Latvijas pavalstniecbas piepra-stjiem: negaro dilles? par Latvijas pavalstniecbu tev pat nav ko sapot

Var tikai priecties, cik gludi viss notiek, ja ir laba vadba, akli palgi, un laba virtuves iekrta. Par dzelzs inventru jdv Regna un Artrs Beri, bez kuriem gan laikam viss apsttos, jo nebtu, kas visu izplno, rko virtuves darbus un zles iekrto-anu. Galdi un krsli nepards pai no sevis kdam tie ir jsaliek. Un jnovc. Paldies, Artr! Liel, nesen jauni iegdt krsns Vanadu virtuv jau tlt attaisnoja prvos izdevumus, jo ko virspus divas saimnieces cepa, to apak etrs liels panns uzreiz varja turt siltu.

Jauk pavasara diena bija iedves-mojusi aptuveni sedesmit krus d-jus, to skait ar dau no skolas saimes un vairkus latviski nerunjous k-rumniekus, mrot ceu uz DV namu. Vienmr ir prieks, Vanagos redzt jau-nas sejas, jo katrs, kas nk pa durvm iek, atstj kdu dolriu vai nu virtu-v, vai br, t veicinot Vanagu paldz-

bas darbu. (Visi no Vanagiem prasa, un kaut k jau pie ts naudas jtiek!). Un, ja pirm piere-dze ir pozitva, ir labas izredzes, ts sejas redzt ar cit reiz. Vakar pat tikm pie jaunas biedres Vana-dzes, kas prcls no Melburnas no-daas: sveicinta, Vija, msmjs!

Nekas daudz uz vjiem nepali-ka, dai pat liks k nolaizti, bet, kas atnca atpaka uz virtuvi, gar to vlk ar kru muti un redzamu baudu mielo-js mana suu meitene vismaz kaut kda atldzba par to, ka visu dienu viai vienai bija jpaliek un jsarg mja! Ar no vias sunisks paldies. Vau vau!

Gunta R.Laikrakstam Latvietis

Pankkas, pankkas, pankkas!!!Adelaides Vanadzes cep un audis mielojas

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija/EditorialOffice:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) [email protected]@netspace.net.au

www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels

Associate Editor: Ilze NagelaAbonanas cena druktam

laikrakstam: $50 par 10 numuriem, $95 par 20 numuriem vai $240 par 52 numuriem ar piegdi Austrlij.

ekus rakstt uz vrda:Sterling Star Pty Ltd.

Sludinjumu cena: $6 par 1 cm telpu vien slej vien numur.

Content and design: Sterling Star 2016.All rights reserved.

Tmekl/Online ISSN 1837-6991Abontjiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vrdu vai iniciiem paraksttos rakstos izteikts domas ne katr gadjum atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tm neuzemas atbildbu. Redakcija

patur tiesbas manuskriptus un fotogrfijas redit. Laikraksts honorrus nemaks.

Pankku dalana.

Pte

ris S

traz

ds

Darbinieces.

Pte

ris S

traz

ds

bijis NBS militrais prstvis NATO. Savu dienestu NBS R. Graube ska

1991. gad k Zemessardzes tba bataljona apsardzes rotas komandiera vietnieks.Latvijas Valsts prezidenta kanceleja

Prezidenta preses dienests

NBS komandiera iesniegumsTurpinjums no 1. lpp.

Otrdien, 2016. gada 8. novembr Laikraksts Latvietis 3. lpp.

Ldzami, mmia,Laid brnus iek!ekatu brniiemKjias sala!Mrtii iezm rudens beigas un ziemas

skumu. Visuniklk un jautrk Mrtiu ieraa ir maskotie gjieni, kuros gan veci,

gan jauni cilvki staig no mjas uz mju dziedot, dejo-jot, taisot jokus un spljot gan mzikas instrumentus, gan padarintus muziklus priekmetus.

Brisbanes Latvieu nams gaids visu gadagjuma e-kats iet gribtjus uz jautru pcpusdienu, kur bs gan masku gatavoana, jautra maskoans, gan dejoana, gan dziedana, gan visdu citu jautru un interesantu aktivi-tu norise!

Paskuma organiztjas ValdaBiezaite,JasmneL-

cis-Lee,TijaLodi un Ance Deksne kop ar Jason Lee rpsies par ekatnieku izklaidi.

Par visa prj norisi gds Ingaeslis un Laima Lo-di. Tas tiem bs kaut kas jauns un nebijis Brisbanes latvieu sabiedrb, uz kuru mi aicinti visi angliski run-joie! Ja esiet Brisban, nciet ar mums ekats!

Paskuma informcija:Iesim ekats: Latvian HalloweenSestdien, 12.novembr,plkst.15.00Brisbanes Latvieu Nam24 Church Ave, WooloongabbaIeraans masks! Esam ar www.facebook.com

Ance DeksneLaikrakstam Latvietis

RedakcijSveicinti, lastji!Patiesba un meli. It

k divi pretji poli. Viens ir labs, otrs ir slikts. Le-enda par pirmo ASV prezidentu Dordu Va-ingtona ststa, kad vi

cirtis sava tva iemoto iru koku, bet, kad tvs prasja, tad uzreiz atzins ar vrdiem: Tt, es nevaru melot.

K laiki mainjuies. Hitlers jau skaidri deklarja sav darb Mana ca (Mein Kampf), ka tauta, sav prta primi-tv vienkrb, drzk krt par upuriem lieliem meliem nek maziem meliem, jo vii pai saka mazos melus, bet kaun-tos teikt lielas nepatiesbas. Pat ja viiem stda priek faktus, kas apg os me-lus, vii tomr aubsies un turpins do-mt, ka varbt ir cits izskaidrojums.

Ms tagad jau esam sasniegui n-kamo stadiju, kad lielo melu teicjiem ir vienalga, vai viiem tic vai netic, jo teik-tie vrdi ir tikai daa no kdas sples.

T, piemram, Krievijas prezi-dents Putins apgalvoja, ka Krievijas militrie spki nepiedaljs Krimas ie-eman un referenduma rezultta no-droinan. Pc kda gada vi lepni izklstja, kd veid Krievijas milit-rie spki piedaljs. Nekds paskaidro-jums par agrkajiem meliem, nekda atvainoanos, nekda vainas sajta.

Tagad ms jau redzam du attiek-smi visos lmeos. Patiesbas degrad-ana ir situsi augstu vilni ASV prezi-denta kampa, ar uzviju prsniedzot ierasto politiu rotaanos ar faktiem.

Pie mums neiet labk. Kad sniega trtjs piektdien nobrucinja dolfa Agtes kapa pieminekli Lielajos kapos, tad, k zio portls Delfi, Rgas dome o noliedza ar oficilu tvtu: Prasta provokcija. Tranas darbos neviens piemineklis nav skarts. Mazliet vlk: Nevaram komentt, bet pavaldbas

Piektdien, 18. novembr, plkst. 8.30 Melburnas Latvieu ciem, 60 Fraser Crescent, Wantirna SouthKaroga uzvilkana, svtbrdis, uzrunas, deklamcijas un svtku brokastis. Piektdien, 18. novembr, plkst. 19.00 Sv. Krusta baznc, 40 Warrigal Road, Surrey HillsDievkalpojums ar prieknesumiem.Uzkodas un ampanietis.

Sestdien, 19. novembrMelburnas Latvieu nam, 3 Dickens Street, ElwoodNo plkst. 10.00 darbosies Rgas un Drza kafejncas.No plkst. 12.00 bs iespja iegdties siltas pusdienas (csius ar skbiem kpostiem).No plkst. 10.00 darbosies Svtku tirdzi.No plkst. 10.00 15.00 bs atvrta AL56KD bieu kase un suvenru stends.

Plkst. 11.30: Valsts svtku akts

Svtku runas teicja Sarmte lerteRgas Domes deputte, VIENOTBAS frakcijas vadtjaSvtku uzruna: Griba, ticba, rcba

Piedals MLB Daugavas skolas un MLV audzki; skauti un gaidas; jauns paaudzes mzii Lailas Grosas vadb.

Pc sarkojuma tikans ar Sarmti lerti Rgas kafejnc.

VALSTS SVTKU ATZMANAMelburn 2016. gad

Paskumu finansili atbalsta Sabiedrbas integrcijas fonds no valsts budeta ldzekiem

ekat, ekatJauns un nebijis paskums Brisban!

Turpinjums 9. lpp.


IlzeNgela:Vai Tu agrk esi pie-daljusies ALKD rkoan?

Ilze varca:Neesmu. Tpc biju prsteigta par to, cik cilvku ir rcbas komitej, un par to, cik daudz katram sav jom jpiedom un jpiestrd, lai iecerto stenotu. Esmu pateicga Lrai Brennerei un Markum Drag-nam, ka vii bijui ar mieru uzemt tik liela festivla vadbu: uz viiem ir milzgs spiediens, un vii savu lomu izpilda ar godu.

Kdi Tavi pienkumi ajs KD?Esmu piedaljusies rcbas komi-

tejas sds, ar ap 30 citiem locekiem. Ms satiekamies reiz mnes un uz-klausm, ko katrs darjis kop pdjs sdes, un ar prrunjam problmas un vienojamies par atrisinjumiem. Bet stais darbs katram rcbas komite-jas loceklim notiek rpus sdm. Ko-mitejas locekiem jrpjas par savu Kultras dienu dau, bet ar jgd par finansilo atbalstu. Kultras dienas rkot izmaks lielu naudu, kuru tikai daji segs ar bieu prdoanu. Td mums ar jrko un jatbalsta naudas vkanas akcijas. Es esmu atbildga par Lietis mkslas izstdi. Es saga-tavoju refertu par dzintaru un, ar mu palgu atbalstu, uzstjos Melburn un Sidnej. Esmu pateicga klaustjiem par viu ziedojumiem, kas paldzs izveidot izstdi.

Kas ir Tavi palgi pie izstdes or-ganizanas, iekrtoanas utt.?

Izstdi rko LDAA Latvieu daiamatnieku apvienba Austrlij. T atska darbbu pirms apmram 5 gadiem pc daudzu gadu klusanas. Ms kdu laiku saucmies LTMF Latvieu tautas mkslas fonds, bet ne-sen atgriezmies pie oriinl organi-zcijas vrda, kuru dibinja 1965. gad AL15.KD tepat Melburn. Ms esam augoa grupia interesentu, kam rp latvieu tautas mkslas uzturana. Msu mris ir veicint latvisko iden-titti caur lietio mkslu. Man oti

patk grupia, jo t sastv no oti atirga vecuma un personbas locek-iem, kurus vieno latvisks un praktisks gars. Man sevii inspir msu vis-vecks dalbnieces, kuras artrts un citas vainas moka, bet vias vl nk, strd, dara un galvenais: ir smaid-gas un mlgas! Es ar tda gribu bt! Esmu ar pateicga msu vrieu krtas ldzstrdniekiem, jo bez viu spka un humora btu grti iztikt.

Kur notiks AL56.KD Lietis mkslas izstde?

Lietis mkslas izstde notiks Daugavas Vanagu nam, Ziememel-burn. Ms to izvljamies vairku iemeslu d: DV nams ir latvisks, tas ir netlu no centra, tuvu publiskam trans-portam, ms varam visu ku premt un varam tur ierkot mazu kafejncu un daiamatnieku veikaliu. Ja jau iz-stdes skattji nkui pai pie mums, mums vii jpacien! Izstdes blakus telp bs ierkota kafejnca, kur bs dabjamas smalkmaiztes, kafija, tja un specili atspirdzinjumi, lai vartu atvilkt elpu pc skaistuma klsta iz-baudanas.

Varbt bs kda vienojoa tma izstdei; ja j, tad kda?

Izstde saucs Austrlijas latvie-u lieti mksla: senatne, tagadne, nkotne. Gribam pardt ieskatu par to, kda tautas mksla izskatjs senos laikos, msu laikos un ar k t ie-spaido msu nkotni. Latvieu tautas mksla ir sevii bagta. Saldzin-jum, piemram, vcu tautas mksla, rpus dau rajonu tautas trpiem, ir tikpat k izzudusi. Varbt tpc, ka latvieu vsture bijusi tik smaga, ka svei kungi ir tautu apspiedui un aiz-liegui rkoties k vlas, msu lieti mksla tika iesaldta. T neattstjs laikiem ldzi, un tpc ar neizzuda. Vai nav ironiski, ka vcieiem, kuru cunftes msu daiamatniekiem aizlie-dza darboties, paiem tik maz lietis mkslas palikuas, kamr mums ir vl tik daudz bagtbas!

Izstd bs interesanti lietis mkslas piemri no visdiem laikme-tiem. Bs ieskats baltu vissenk ro-tanas materil, dzintar. Bs su sievietes tautas trps, kas it ties atda-rinjums no 9. 10. gadsimta Jkab-pils rajona arheoloiskajiem izraku-miem. Trps ir oti iespaidgs, jo tam ir misi izrotta villaine un rotas. Domju, ka vartu bt pirm reize, ka tdu trpu te Austrlij izstda un pie-dv nopirkt.

Daudziem bs ar pirm reize, re-dzt t saucamo dpu laiku mkslu. Izstdsim piemrus no t, k latvieu bgi ir centuies saglbt savu lat-vietbu pckara grtos apstkos: bs

skaistas saktas no skrda bundm un tautas trpu elementi no salastiem materiliem, kurus bija jizldzas no vcieiem vai jizmaina pret ameri-ku cigaretm. Veckai paaudzei tas viss ir zinms, bet brniem un mazbr-niem tas jredz, k ar msu nelatvieu sabiedrbai. Tie ir liecinjumi par to, cik svarga latvisk identitte bija kara bgiem sveum.

Izstd bs daudz piemru no msdienu daiamatnieku darbiem. Esmu lepna par to, kdus lietis mkslas dus esam varjui pie-saistt. Meistaraudjs MrisMani viesosies no Latvijas. Vi ir Rgas domes Balt zvirbua laurets kult-ras jom un ilggadgs Rgas Lietis mkslas studijas Rdze vadtjs. Vi atveds ne tikai savus darbus izstdei,

Intervija Ilze varcaAL56.KD Lietis mkslas izstdes rkotjaAustrlijas latvieu lieti mksla: senatne, tagadne, nkotne

Turpinjums 5. lpp.

Ilze varca un Mris Mani 2014. gada AZVV izbraukum Dienvidaustrlij.

FOTO

Vik

tors

va

rcs

Ilze varca zem Annias virvias darint milzu Ncas vainaga.

FOTO

no

Ilze

s va

rcas

per

son

g a

rhv

a


bet ar studijas citu audju darbus. Ar ceru, ka vi atveds kdas Longina virvia etnogrfisks rotas. vire-vis ir lietis mkslas studijas Cil-nis vadtjs. Starp via daudzajiem talantiem ir Kurzemes upu saktu un Zemgales kreu darinana. Ts var pieskaitt pie latvieu etnogrfisko rotu kalngala. Esmu viesojusies pie virvia darbnc un redzjusi, ka via rotu darinanai vajadzga ne tikai juveliera izgltba, bet ar paa tancanas prese un bundzeu kom-plekti. virevia imene ir ne tikai oti jauka, bet ar sevii talantga: via sieva Annia ir vainagu meistare, un abas meitas piepaldz, kur vajag. Dau-dzi bs fotografjuies zem Anniasvirevias milzg Ncas meitu vai-naga Rgas Dekoratvs mkslas un dizaina muzej.

Mums ar bs visdi darbi no Aus-trlijas latvieu daiamatniekiem. Dai daiamatnieki Austrlijas latvieiem labi pazstami, citi ldz im neredzti. Man persongi visinteresantk liekas Indias Flintas un Brigitas Strodas darbi, jo tie parda, ka latvieu tautas mksla iespaido nkotnes modes.

Flinta ir starptautiski slavena daiamatniece un grmatu autore, kas specializjs uz audumu krsoanu, lietojot tikai vietjos augus. Via ar ir talantga modes dizainere un uv-ja. Flintas metodes un darbi ir bijui izstdti pasaules galerijs, ieskaitot Rgas Dekoratvs mkslas un dizaina muzej, un tdas slavenbas k ameri-ku aktrise Halle Berija (Berry) val-k vias drbes. Via saka, ka via dabjusi vissvargks iedvesmas no latvieu vecmtes daudziem talantiem, un no latvieu lieldienu olu krsoanas. Flinta gatavos pau trpu ai izstdei, emot inspirciju no latvieu tautas trpiem un rakstiem, bet izmantojot Austrlijas dabiskos materilus. Tuvk var iepazties ar Flintas darbiem vias mjas lap: http://www.indiaflint.com

Brigita Stroda dzima un auga

Melburn, bet ta-gad via vairk nek divus gadu desmitus dzvo Rg. Via ga-tavo krus un patnjus krous sievietm. Via ma inspirciju no Kurzemes tau-tas trpa lgavu vainagiem, un jau k pusaudze ska gatavot krous, pielgojot tos pie valktjas per-sonbas. Via vada darbncas, kur dalbnieces var kr kron atainot savu identitti, un vias darbi ir se-vii iecienti msdienu lgavm. Strodai ir bijusi solo izstde Css, vias darbi ir daudzkrt daudzinti Latvijas pres un pielietoti Latvijas modes attlos. Pievienotais Strodas attls tika publicts laikrakst Dienas Bizness*.

Kdu lietis mkslas nozaru mkslinieku darbi bs redzami izst-d?

Bs audumi, das darbi, tekstldi-zains, gobelni, izuvumi, keramika, koka darbi, rotas, vitras. Te jpiemin o Kultras dienu fenomenu: bs divi tirdzii! Visplakais tirdzi notiks Latvieu nam 26. 28. decembr Valdas Jefimovas vadb. Tur vars ie-gdties visu no sim ldz rotm. Bet t k mums daiamatniekiem ir izstde no 27. 31. decembra citur, Daugavas vanagu nam Ziememelburn, kur mums paiem jdeur, tur bs otrs tirdzi ko sauksim par veikaliu, lai tautieiem nejk. Veikali prdosim latviskus, daiamatnieku darintus priekmetus un grmatas jaunas un lietotas.

Vai darbus vars iegdties pirkt pc izstdes slganas?

Daudzi izstdes darbi bs prkami, kaut ne visi. Protams, bs ar veikali un kafejncas atspirdzinjumi. Ieeja bspretziedojumu,skotar$7.

Vai bs kda mkslinieka solo iz-stde?

N: ms centsimies izrdt da-dbu.

Persongki jautjumiLdzu, iepazstini mazliet ar sevi!Esmu dzimusi un augusi Austrli-

j. Kaut man visu mu ir interesjusi latvieu lieti mksla, esmu tikai p-djos gados kuvusi aktva aj lauk. Esmu rotkale, bet neuzskatu sevi par specilisti, pai jo tik daudz kas visu laiku jmcs!

Kuras ir pirms Austrlijas Lat-vieu Kultras dienas, kuras Tu atce-ries?

Zinu, ka no brnbas ar imeni biju uz daudzm Kultras dienm, bet ne-varu atcerties, kuras bija pirms. Zinu to, ka augot mana dzve k latvietei bija stipri interesantka nek manm

austru draudzenm. D Kultras dienm, ceojm uz daudzm Austr-lijas galvaspilstm un piedzvoju sti bagtas vasara brvdienas.

Vai kdas no Austrlijas Latvieu Kultras dienm Tev pai palikuas atmi? Kd?

Pertas Kultras dienas man liks sapainas. Perta ir tik tlu no vism citm pilstm, ka viss liks sevii eksotisks. Burvga pilsta bvta pie burvgm jrmalm ar burvgu klima-tu! Viengi msu smagie tautas trpi galgi nepiemroti.

Kuras ir pirms ALKD, kurs Tu piedaljies? Dejoji, dziedji...?

Man visspilgtk atmia ir tas brdis, kad pirmo reizi uzstjos. St-vju Rucavas tautas trp Sidnejas pilstas nama skatuves aizkuliss. Man bija 14 gadu un jutos oti sa-traukta, bet laimga, ka biju Riten-a dejas grupas toreizj vadtja un vislabk dejotja Ivara Dragna partnere. Zinju, ka vi mani iz-stumds, kur vajadzs.

Ko Tu vltos paststt laikraksta Latvietis lastjiem bez manis jau vaict?

Ar milzgu lepnumu varu paziot, ka Latvijas Republikas kultras mi-nistre DaceMelbrde atkls izstdi, otrdien, 27. decembr plkst. 13.00. Aicinu visus svint o nozmgo brdi kop ar daiamatniekiem ar glzi am-paniea.

Ja jums ir jautjumi vai iespja mums izpaldzt ar laika ziedoju-mu pa izstdes laiku vai ar mantu ziedojumiem, ldzu, sazinieties ar mani Ilze varcu tlr. 0418 142 443 vai [email protected] Ziedots mantas tiks prdotas veikali vai iz-mantotas, lai atbalsttu LDAA darb-bu: darbncas un apmcbu AZVV un citur. Sirsngs paldies tiem, kas jau to ir izdarjui!

Gribu uzsvrt, ka izstde ir ie-spja lielties cittautieiem ar latvieu kultras daudzpusgo bagtbu. Aici-niet jsu draugus uz pazis: visi uz-raksti un informcija bs angliski un latviski.

http://www.db.lv/mazais-bizness/mana-pieredze/mana-pieredze-gan-rota-gan-interjera-prieksmets-432164

Intervija Ilze varcaTurpinjums no 4. lpp.

Indija Flinta (India Flint).

FOTO

Mik

aila

Gilb

erta

(Mik

yla

Gilb

ert)

Mksliniece Brigita Stroda sme inspirciju.

FOTO

Ilze

va

rca


ogad DV Pertas no-daas izbraukums bija svtdien, 23. oktobr. K bijm izvljuies tik skaistu dienu, jo pavasa-ris k negribja, t negri-bja nkt. Te bija apm-cies un auksts vai saulte

t k uzspdja, tad atkal pazuda. 19C un 20C mums Pert tas ir par aukstu. Ms salstam un gaidm +27C vai pat jau +32C. Tikai tad nu ir krtgs pavasaris un vasaras skums. Kaut gan svtdien 32C nesagaidjm, tie pai 29C bija tri pieemami, un beidzot vairs nesalm, bet varjm baudt skaistu izbraukumu pa Pertas kalniem un parkiem.

T nu jau pirms plkst. 10 bari braucju ska rasties msu pagalm, kur Ilmrs jau bija atoferjis lielo au-tobusu. Vl jau viens otrs t k drus-ku aizkavjies, bet nevaram loties, tikai mintes pc desmitiem jau esam ce. Marrutu Ilmrs jau prbaudjis, un k un kur nu brauksim, viam viss skaidrs. Pirmais brauciens aug pa lielo kalnu uz Kalamandu, jo augstk brauc, jo plaks skats un drz vien Perta ir uz delnas. Pilstia pazstama ar slavenu krogu un parku pilstas pie-brauktuv. Man tur ar pazstami vai-rki koli no ugunsdzsju laikiem.

Tlk ce iet no pilstas cauri valsts meam uz lielo Pertas dens krtuvi Mandring, kurp tagad dosimies. Gar cea malm vien pus kalns, otr dzi-a leja ar augu kokiem un mazm saim-niecbim. Ce iet lu lou, te kpjam gar kaln, te atkal gar ielej un ap stri. Mums pret paskrien kds ducis motociklu (baiki). Gar cemalu vien pus var redzt, kur pdjs pris diens ugunsdzsji dedzinjui mea lus, lai vasar ir droks mes no ugunsgr-ka izcelans, bet otr pus ceam skais-ts zils Laineltijas mea pues. Te jau pavd zil dens strmelte, tad jau lai-kam drz bsim pie liel dens dambja.

Pirmais dambis bvts jau pagju gadsimta skum, bet vlk tas vl pieb-vts gandrz divreiz augstks. dens-krtuve piegd visu deni pa 72 000, 760mm, 8,5m garm, kniedtm dzelzs dens caurulm, zelta raktuvju pilstai Kalgrlijai (Kalgoorlie), kura atrodas

660 km tlum, kas ir tlk nek pri visai Latvijai no rietumiem uz austru-miem. dens rori uzbvja piecu gadu laik no 1898. g. ldz 1903. g. Liel dens caurule pa ceam uz Kalgrliju piegd deni ar citm lauku pilstim.

Te nu izkpm izstaipt kjas, un dai jau pasteidzs nopirkt saldjumu, citi g-jm pri dambim apskatt otro galu un atpaka. Diena skaista, pastaiga brni-ga, saldjums acmredzot ar tri sme-gs. Bija prieks redzt, ka ogad dens lmenis bija visai redzami augstks, nek es biju to redzjis jau vairkus gadus pc krtas. Tad jau ogad varbt ar Kalgr-lijai un lauku pilstim pietiks dens.

Nu tad samies un braucam tlk. Tagad caur Mandringu, kuras tuvum es nodzvoju gandrz etrdesmit gadus. Tepat pabraucm garm manam rsta kabinetam un msu veikalam un aptie-kai, un nu esam Dona Foresta (John Forrest) Nacionlaj park. is ir viens no lielkajiem dabas parkiem Pertas ap-krtn un atrodas aiz Grnmaunta kalna, kur ir tikpat augsts k msu Gaizi Latvij. Tagad tas labi iekopts ar sdvie-tm un galdiiem, kur tristiem atps-ties no gars pastaigas, pamieloties un iebaudt kdu kumosu. Tepat jau ir ar krodzi. Nemaz nezinju, ka tas te vis-pr bija. Laikam jauns, tad gan tlt j-prbauda, vai alus ir labs. Kad esam dze-sjui slpes ar alus glzi, varam atkal turpint braucienu tlk. Bet vispirms Ilmrs ieliek Jni Blumbergu steos par to, ka vi neapzins savu gadu nastu un uzveds tpat un vl labk, veiklk nek

ms, kuri esam nu brangi jaunki par viu. Kad nu Jnis ir apsoljies labo-ties, varam viu iz-laist no steiem un braucienu turpint.

Tagad cauri kdreizjai dzelz-cea pilstai Mid-landei un nu ce uz pusdienm pou Krakovje futbola kluba restorn.

Midlande 1950. gados bija pdj pilsta Pertas rajon un jau gandrz skaitjs k lauku pilsta. Tur bija dzelzcea mezgls un lielas dzelzcea darbncas, kur nodar-binja vairkus tkstous cilvku, apm-cja labus amatniekus un taisja dzelzcea vagonus un laboja vilcienus. Toreiz jau vl bija akmeogu lokomotves. Mid-land bija ar armijas darbncas, kur no-darbinti tika vairki latvieu iebraucji. Nu tad cauri Midlandei un pie poiem.

Rita jau bija parpjusies un ms pie poiem pieteikusi. T kad iencm resto-rn, mums jau galds bija rezervts. Tad nu bija paiem tikai jizvlas ko dsim. Nu izvle gandrz tda pati, k vanadu dienkart msu klub, tikai ar lielku izvli. Siekalas tek, visus tos labumus lasot vien. Es esmu nelojams kartupe-u pankku djs, tad tlt jau pirmajam dienam pastju ts un galvenajam mednieka pusdienas: skbos kpostus ar ckgau un kartupeiem. Liekas, ka ms laikam visi pastjm ts pankkas. Tad galvenajam dienam bija gan ck-gaa, gan gaa ietta kpostu lap, gan tdas lielas klimpa un ar cepta desa. Nu dieml, bdami nezintji, ms dm un dm un tomr nevarjm visu apst; tad bija jem vl maisi uz mjm. Kad Rita bija msu rinu samaksju-si, vl, ejot gar bru, vienam otram bija vl jpaem mjs pa pudelei pou alus. Nu tad gan: pieduies, padzrui, tad tikai uz mju pusi. Pat tik bdgi, ka pat

Daugavas Vanagu Pertas nodaas izbraukumsPusdienas pou futbola kluba restorn

Sapirkuies pou alu, nu jau laiks doties mjs.

FOTO

Jni

s Pur

vins

kis

Ilmrs ielika Blumberu Jni steos.

FOTO

Jni

s Pur

vins

kis

Mandringas dambis.

FOTO

Jni

s Pur

vins

kis

Turpinjums 10. lpp.


Uz vienu pcpusdie-nu, ceturtdien, 6.janvr,3x3 dalbnieki atsts savu Folskrka (Falls Creek) skaisto lodu un izbrauks gabaliu uz daudziem pazstamu vietu, kas bija pirm mja latvieu

bgiem, kam iznca doties uz o tlo kontinentu. No 1947. g ldz pat 1973. ga-dam Bonegilla sveica pri par 200 000 iebraucjus Austrlij, bet pirmie iemt-nieki bija prsvar baltieu bgi dip-i atbraucot pc vairku gadu patvru-ma Vcij vai citur pckara Eirop.

Vecas armijas barakas, kam bija uzkta krta jaunas krsas, netlu no Vodongas un Alburijas, kur dienas mdz bt karstas un naktis gandrz eiro-piski aukstas, tlu no galvaspilstm; s bija ne visiem patkams prsteigums, ierodoties jaunaj valst. Austrlijas val-dba apgjs ar iem bgiem ar oti stin-gru, bet ar tlredzgu politiku.

Austrlija tikai pc ilgstom de-batm un labi veiktu prliecinanos no Imigrcijas ministra Artrs Kolvels (Arthur Calwell) puses bija ar mieru emt os bgus. Pc kara beigm Austrlija ce-rja uz lielu imigrcijas vilni, lai piepild-tu vai nu gandrz vl tuko kontinentu un atdzvintu ekonomiju pc ne tikai kara postiem, bet ekonomisks depresijas, kas iezmja 30. gadus. Bet Austrlija tau ce-rja, ka ie imigranti nks no pazstamm un jau ierastm vietm Anglijas vai ri-jas un Skotijas. Austrlija nebija labvlga pret neangueltu iebraucjiem, it se-vii tdiem, kas nerunja angliski; pret tumdainiem Austrlija ieturja savu bdgi slaveno Balto Austrlijas politiku. Bet anguelti nebrauca, vismaz ne t-dos skaitos, ko Austrlija pieprasja, un Lielbritnija pati meklja imigrantus, lai atjaunotu savu ekonomiju un atkoptos no kara posta. Un kuu nebija. Visi ieteica Austrlijai emt tos miljons bgus, kuri nka Vcijas nometnes, un beidzot Kol-vels izveidoja plnu, kas atautu ievest -dus bgus, bet ar pasargties no Austr-lijas aizspriedumiem pret cittautieiem.

Vispirms Austrlijas imigrcijas aenti izmeklja tdu kontingentu, kas

vismazk atiras pc izskata no Aus-trlijas vairkuma iedzvotju tiei igaui, latviei un lietuviei bija pirmie izmekltie. Tad kat-ram bija jparaksta lgums, ka pirmos divus gadus str-ds tur, kur valdba vius novietos. Tas bija mrtiecgi iz-domts, vispirms, tas izsludinja o darbaspku Austr-lijas uzmumiem, kam trka darba-spks. Otrkrt, tas izkliedja iebraucjus pa visu Austrliju no cukurniedru lau-kiem Kvnsland ldz Tasmnijas meiem un bolu drziem un slavenajam Sniego-to kalnu (Snowy Mountains) hidroelek-triskam projektam. Un du izkliedanu ar bija domts, lai sargtu Austrliju no nevlamm sveinieku koncentrcijm, it sevii lielpilsts. Lozungs pie t visam bija asimilcija. dos ietvaros Austr-lija atzina, ka ja em tdus, kas nepazst Austrliju un nerun angliski, ir jmca angliski iebraucjiem, un to mcja ku-os, kas atveda iebraucjus, un imigrantu sagaidanas centros t k Bonegilla: ja grib, ka iebraucji asimiljs, tad valdbai juzem atbildba paldzt im procesam. Lai pastrpotu o vlmi, pat pirmos kuos 1947. gad pirmos trasnsportos Aus-trlija ma tikai neprectus cilvkus, cerot, ka tie vars atrast dzvesbiedrus Austrlij, un ttad stenot asimilcijas mri. Un Apvienots ncijas bija ar mie-ru dot kuus!

bija Austrlijas pretimnkana ar diezgan smagu roku. Visus iebraucjus uzskatja k fizisku darbaspku, neskato-ties uz iepriekjo profesiju vai izgltbu, kas prsteidza un reizm sargtinja zi-nmu krtu iebraucjus. Rpgi izmeklja veselbu, un das labs pat meloja par savu vecumu, lai tik tiktu ieskaitts braucjos.

Ne visiem atmias par Bonegillu bija glaimojoas. Austru diens m-gos jru taukos, karsta un it k tuka

apkrtne, ne tikai angu mle, bet aus-tru izloksne tieam, daudz prasja, kur ms esam nonkui?...

Iebraucji palika Bonegill biei vien tikai pris nedas vai ilgkais pris m-neus, ldz viiem bija atrasts darbs citur, bet dai no ieskuma iebraucjiem ar at-rada savu vietu Bonegillas administrci-j. Kad baltieu un austrumeiropieu no-metnes Vcij bija izsmeltas, Austrlijas pieredze ar iem bgiem un it pai viu strdgumu, prliecinja, ka Austrlijai jem vl vairk imigrantu no dadm zemm; process, kas nekad pc tam nav beidzies, izveidojot odienas Austrliju.

Bonegillla odien tiek uzturta k imigrcijas muzejs, lietojot vl palikuas vairkas barakas un citas kas, pieliekot klt dadus eksponentus un ar moderno mediju paldzbu atspoguo to vidi, kda t bija Bonegill iebraucju laik. Izbau-dsim to ar tri gida pavadb pa dadm km un iepazstoties ar eksponentiem.

Baltieiem, no kuriem latviei bija vislielkais skaits, ir sava paa vieta Bonegillas un vispr Austrlijas imig-rcijas vstur. Bonegill pat izdota maza grmatia par tur mituajiem Baltijas bgiem.

Ldzu, piedalieties 3x3 un brauciet redzt vsturisko Bonegillu!

www.bonegilla.org.auUldisOzoli

3x3 Austrlij Padomes prieksdisLaikrakstam Latvietis

Bonegilla3x3 izbraukums uz vsturisko Austrlij iebraukuo mtni

Austrlijas latvieu evaliski luterisko draudu apvienbas (ALELDA) krtj sinode

gada 26.novembr, skot plkst. 9.00. Melburnas draudzes Sv. Krusta baznc, 40 Warrigal Rd, Surrey Hills, notiks ALELDA krtj sinode. Sinode ir atklta, un Js esat laipni aicints/a taj piedalties. Savu kltieni ir pieteikusi ar Latvijas evaliski luterisks bazncas rpus Latvijas (LELBL) arhibskape Lauma Zuvica.Piesakiet savu kltbtni Zelttei Kasparsonei: tlr. 03 9850 1248, e-pasts: [email protected] .

Prvests Jnis Priedkalns,ALELDA Prvaldes prieknieks

Ikdienas dzve Bonegill gan bija vienmuga

FOTO

Aus

trl

ijas N

acio

nla

is a

rhv

s (N

atio

nal A

rchi

ves o

f Aus

tral

ia)


1988. gad Rita Gren-dze ar divm Amerikas latvieu draudzenm ie-brauca Austrumberln ar vilcienu, ce uz Latviju. Ritai tas bija pirmais T-vzemes apciemojums.

Draudzenes tika pratintas uz Austrum-vcijas robeas, jo taj laik vl Eiropa bija sadalta, un Rita, viasprt, tpc, ka viai bija panka frizra, tika izvilkta no vilciena un pagrab izkratta un iz-taujta. Viai bag bija ildes grma-tas (kuras laikam bija kdam nevla-mas!), ko nodot Latvij, bet, k pati man teica, via notloja stulbeni, kura neko par tm sti nezinja. Beidzot viu atlai-da, moment, kad ar skrieanu vl varja pievienoties draudzenm vilcien, jo tas jau ska kustties austrumu virzien.

Laiki mainjuies, un abas mints draudzenes tagad dzvo Latvij, bet Rita Grendze, kura ir dzimusi Kand, jaunk no seiem brniem, vl arvien dzvo Amerik, kaut latvietba viai turpina bt tuva. Rita ir mksliniece, un samusi aicinjumu 2017. gad veidot personlizstdi Latvijas Nacio-nlaj bibliotk (LNB). Viena no tm iepriekmintm draudzenm, Vanda Dauksta, mani uzldza uz iepaza-nos ar Ritas Gredzes LNB instalcijas projektu ceturtdien, 13.oktobr, Ber-ga Hotel, kuras telpas Aleksis Karl-sons bija ziedojis im vakaram.

Vanda un vias vrs ArnisKku-lis, kuri ir ar mecenti Ritas topoajai izstdei, abi agrk bijui aktvi latvie-u sabiedrbas darbinieki Amerik, nav zaudjui eneriju ar Latvij, kur Arnis strd Rail Baltica projekt, un Vanda paldz runtjiem ar prezent-cijas mkslu. Abi bija rkotji projekta iepazans vakaram, kur Rita ststja

par saviem ldzi-njiem darbiem, k ar izklstja savas ieceres sakar ar monumentlo iz-stdi LNB. Izstdes iniciatore bija LgaEjupa no Ameri-kas Latvieu ap-vienbas, kura esot minjusi Andrim Vilkam, LNB di-rektoram, par Ritas slavu un darbiem, un Vilka kungs esot piekritis, ka Ritas darbam ar vajadzt bt LNB.

Ritai patkas zmana, un via ieguva maistra grdu tlotjmksl Kranbrukas Mkslas Akadmij (Cran-brook Academy of Art) un bakalaura grdu tlotjmksl Klvlandes Mkslas Institt (Cleveland Institute of Art) tek-stila mksl. Viai patk strdt ar at-rastm lietm (found objects), un via, starp citu, darbos ir lietojusi plastikas nagus, saspraudes un citas lietas, pr-veidojot ikdienio, lai pardtu to cit-d veid. Vias tvs ir luteru mctjs, un Bbele un grmatas vispr ir bijuas svargas vias dzv. Paas mot Bbe-le beidzot izirusi, bet Rita nav varjusi no ts irties, un t ir iestrdta vair-kos mkslas darbos. Man vajadztu eit paskaidrot, ka Rita nodarbojas laikmet-gs mkslas lauk! Rita ar prot metint, un veidojusi darbus no keramikas un ar metla un kombinjusi tekstilu ar pap-ru. Vairki darbi ir veidoti no grmatm. Tas scies nejaui, kad kd moment grmatas pagrab palikuas slapjas un skuas pelt. Via izglbusi, cik var-jusi, bet ar nevarjusi ts vienkri aiz-mest prom un skusi ts krtot pc vku

krsm, un katru grmatas dau beigs izlietojusi darbos. Daudzi labvi ar zie-dojui grmatas Ritai vias darbiem.

LNB Ritas projektam ar nosauku-mu: 100 raksti. 100 grmatas. 100 gadi. Ir nodrointas telpas instalcijai. Rita veidos to no grmatm un baltiem gal-dautiem, jo datums 4. maijs tagad tiek svints ar sankanu pie baltiem galdau-tiem, un instalcija tad tiks atklta. Ttad profesionlais, emocionlais un vsturis-kais bs iepts vienreizj instalcij par latvietbu. Ritai patk strdt ar simbo-liku, kuru via ptja 1994. 1995. ga-dos, ieguvusi Fulbraita (Fullbright) sti-pendiju. Projekta skices varja redzt iepazans vakar Berga Hotel. Dainis Mjartns no Pasaules Latvieu Mkslas Centra s run paststja par PLMC un pazioja, ka Ritai piedvta pirm mks-linieku rezidence Css, dodot viai ie-spju tur veidot savu instalciju.

Instalcija bs vrojama LNB no maijam ldz augustam 2017. gad. Ri-tas mkslu var ar pavrot vias mjas-lap: www.ritagrendze.com

UldisBrnsLaikrakstam Latvietis

Rita GrendzeGatavo projektu LNB 100raksti.100grmatas.100gadi.

No kreiss: Uldis Brns, Dainis Mjartns, Rita Grendze, Arnis Kkulis, Vanda Dauksta.

ogad svtki tiek rkoti Melburn un Kultras dienas svintas jau 56. reizi!

Bietes uz sarkojumiem var iegdties vairkos veidos:ApmekljotKultrasdienumjaslapu:

www.alkd.org.auAizejot uz sadali Bietes, lejupldjot pieteikans an-

ketu. Ldzam izpildt anketu un nostt AL56.KD rcbas komitejai [email protected]

vai ar stot uz :12 Dealbata Place, Crodyon Hills 3136Jsu pastts bietes varsiet saemt pirms katra sar-

kojuma pie specili ierkota bieu galdaUz bieu anketas ir nordti iespjamie samaksas veidi

BietesvarsiegdtieslielkajosMelburnaslatvieusarkojumos (bs ar iespja apskatt sdvietu iekrtoju-mu). Bietes vars iegdties: Maksjot skaidr naud; Vai ar lietojot kredtkartes VISA vai Mastercard (tiks

pieskaitti 1.6% par kartes lietoanu).

Sarkojumi, kuros vars iegdties bietesSestdien,19.novembr no plkst. 10.00 14.00, Mel-

burnas latvieu nam pirms un pc Valsts svtku sving sarkojuma.

Sestdien,11.decembr plkst. 10.00 14.00, Melburnas Latvieu nam pirms Melburnas latvieu skolas egltes. Bi-eu kase tiks slgta 15 mintes pirms sarkoju-ma skuma.

Austrlijas Latvieu 56. Kultras dienasAicinm iegdties bietes!


No 26. oktobra ldz16.novembrimdarba diens no 11.00 ldz 18.00 un sestdiens no 11.00 ldz 15.00. mkslas galerij Jkabs (Jkaba iel 26/28) ir apskatma retrospektva gleznotja ValdaBua (19242014) darbu izst-de, kur ekspontas dados laika pe-riodos tapuas gleznas ar akcentu uz 70. un 80. gadu darbiem. Tiem rakstu-rgi tumi, piestinti toi, ldzsvaroti ar spilgtiem akcentiem. Izstd ska-tmie darbi atspoguo mksliniekam raksturgo pieeju vides tlojumam sieta loma taj parasti ir pakrtota, galveno lomu pieirot krsai, k ar mirka emocionlajam fiksjumam.

Tomr visai nozmgu vietu mks-linieka dairad ieem ainava ar de-

iem, kas ar krsu laukumu paldz-bu auj veidot interesantus atspulgus, biei k akcentus izmantojot kuu un jahtu apveidus. Enerisk triepiena un izmantots krsu paletes d mks-linieku var uzskatt par ekspresvs glezniecbas prstvi.

Mksliniecisko izgltbu Valdis Bus ir guvis Latvijas Valsts Mkslas akadmij (19451950), un par noz-mgkajiem pedagogiem uzskatjis riju Skridi un Leo Svempu. Tomr dadu iemeslu d mkslinieka dip-lomdarbs palicis neaizstvts. Bus ir piedaljies izstds kop 1971. gada, sarkojis personlizstdes Jrmal, Rg, ekav, Ogr, Jaunkalsnav u.c. Mkslinieku savienbas biedrs

kop 1973. gada. Bijis aktvs Jrmalas mkslinieku grupas biedrs.

MkslasgalerijaJkabs

Rgas Tehnisk universitte (RTU) pasniegusi gada zintnieka balvas trim RTU ptniekiem. Par RTU Gada zint-nieku 2016 atzts Materilzintnes un lietis mijas fakulttes Neorganis-ks mijas institta vadoais ptnieks Krlis Agris Gross.Goda nosauku-mu RTU Gada Jaun zintniece 2016 ieguvusi Materilzintnes un lietis mijas fakulttes Visprgs mijas tehnoloijas institta vado ptniece Kristne alma-Ancne, savukrt k RTU Gada jaunais zintnieks 2016 titults Elektronikas un telekomunik-ciju fakulttes Telekomunikciju insti-tta docents SandisSpoltis.

K. A. Gross balvu sama par ptjumiem materilzintn. Via nozmgkie ptjumi ir saistti ar implantmaterilos izmantojamu bio-materilu izstrdi. Zintniskaj dar-bb K. A. Gross pievrsies ar citu materilu fizikli mehnisko procesu un savstarpjs mijiedarbbas izp-tei. Zintnieks ir redkoliju loceklis vairkos starptautiskos zintniskajos urnlos un nozmgs starptautisks apvienbs, k ar Armnijas zintnes komisijas un FP7 Small to Medium En-terprise projektu eksperts. K. A. Gross izceas ar pai augstu publikciju ci-tjambu (Hira indekss 29). Via vadb tiek izstrdti promocijas un maistra darbi, un vi pasniedz RTU studiju priekmetus Zintnisko rakstu izveide pc rzemju prasbm un Aka-dmisk rakstana.

K.alma-Ancne ir RTU Rdolfa Cimdia Rgas Biomaterilu inovciju un attstbas centra vado ptniece. Par ptjumiem materilzintn via ogad sama kosmtikas uzmuma LOral Latvijas stipendiju Sievietm zintn. K. almas-Ancnes ptnie-cisk darbba saistta ar tda kaulu im-

plantmaterila izstrdi, kas veicintu osteoporotisku kaulu lzumu dzanas un reenercijas procesu, vienlaic-gi nodroinot rstniecisku efektu uz osteoporozes skartajiem kaulaudiem. Vias vadb RTU tiek izstrdti pro-mocijas, maistra un bakalaura darbi, k ar skolnu zintnisks ptniecbas darbi. K. alma-Ancne ir Latvijas Zi-ntnes padomes eksperte Materilzi-ntn un Visprg mijas tehnoloi-j. Via ir Latvijas Materilu ptanas biedrbas valdes locekle un sekcijas Biomaterili vadtja. K. alma-Anc-ne ir Latvijas prstve Eiropas Kera-mikas biedrbas padom, Eiropas Ke-ramikas biedrbas biedre un Latvijas Jauno zintnieku apvienbas biedre.

S.Spoltis pta tehnoloijas optis-ko sakaru tklu energoefektivittes un prraides truma uzlaboanai. das tehnoloijas nkotn autu palielint interneta datu plsmas apjomu lielam lietotju skaitam, k ar btu ievroja-mi ekonomiskkas. S. Spoltis ir RTU Telekomunikciju institta iedru optikas prraides sistmu laboratori-jas vadtjs. Augst zintniecisk l-mea un tehnisk nodroinjuma zi ir vieng da laboratorija Baltijas valsts. S. Spoltis ir starptautisko zi-ntnisko konferenu International Workshop on Fiber Optics in Access Networks FOAN un Advances in Wireless and Optical Communica-tions RTUWO tehnisks programmas komiteju loceklis. Vi ir trs Latvijas patentu ldzautors. Par promocijas dar-bu trdarbgu optisko piekuves sa-karu sistmu izstrde un novrtjums S. Spoltis 2015. gad sama Vernera fon Smensa Izcilbas balvu.

RTU gada zintnieka titulus pieir kop 2006. gada, ik gadu izvrtjot pre-tendentu zintnisko publikciju skaitu,

Valda Bua gleznu izstdeEkspresvs glezniecbas prstvis

Gada zintnieka balvas trim RTU ptniekiemRTU gada zintnieka balvas pieir par biomaterilu un datu prraides sistmu ptjumiem

No kreiss: Krlis Gross, Kristne al-ma-Ancne, Sandis Spoltis.

FOTO

Rg

as T

ehni

sk

univ

ersi

tte

Valdis Bus. Pirmais sniegs. 1977 ae 70x92.

FOTO

Pub

licit

tes f

oto

dalbu konferencs, vadto maistra un promocijas darbu skaitu, RTU piesais-tt finansjuma apjomu, k ar citus sasniegumus un organizatorisko dar-bu zintnes paskumos un institcijs. Gada zintnieki tradicionli tiek sveikti ikgadj RTU Zintniskaj konferenc.

RgasTehniskuniversitte

http://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/jaunumi/atvert/rtu-gada-zinatnieku-balvas-pieskir-par-biomaterialu-un-datu-parraides-sistemu-petijumiem

http://www.youtube.com/watch?v=CVwJ0_QHOd0

darbu veicji tie nav pavisam noteik-ti. Un vl vlk: Precizjm situci-ju tomr sniega trtja vaina. Atvai-nojamies. Pieminekli atjaunosim.

Cik laikmetgi tagad ir ie vrdi: ...un js atzsit patiesbu, un patiesba dars js brvus.

GN

RedakcijTurpinjums no 3. lpp.


1981. gad Ii piedzima k folklo-ras ansamblis vrda tradicionl iz-pratn. Vii gribja augt un mainties, td brauca pie teicjiem, mcjs dziesmas un tradicionlo instrumentu spli. Kop paa skuma vii ir izjutu-i sevi nevis tikai k folkloristus, bet ar k jaunradi alkstous mzius, lai ar klaustji vius tdus piln mr ie-pazina pc desmit gadiem laik, kad bija kritis dzelzs priekkars, un nekas neliedza ne pasmelties idejas no pa-saules mzikas aprites, ne paiem taj iekauties.

Daudzu gadu garum mzii go-dam nesui Latvijas vrdu pasaul ar koncertiem un ierakstiem, par kuriem saemtas piecas Gada balvas par vis-labko tautas mzikas albumu. Gru-pas centr ir vijolniece, brnigas un neparastas balss paniece Ilga Reiz-niece, kas par darbu latvieu folkloras izplatan un popularizan ir sa-musi Triju Zvaigu ordeni un Lielo folkloras balvu.

Ii ieradsies Amerik piln sa-stv. Kop ar Reiznieci muzics M-

ris Muktupvels, GatisGaujenieks,Egons Kronbergs un Mrti Lin-de.

Grupa Ii Latvijas postfolk-loras kustbas aizscji un lderi ogad svin savu 35 gadu jubileju. Viu mris ir aj jubilejas gad ap-meklt ilggadgos draugus un atbal-sttjus, dvinot visiem muzik-lu ciema kukuli. Tilts rkot turnej ce veds Ius pie tautieiem Jonkeros12.novembr,Boston13.novembr,Klvland16.novembr,Toronto18.novem-br, Filadelfij 19. novembr unPriedain20.novembr. Visi kon-certi, izemot Klvland, bs daa no Valsts svtku sarkojumiem.

Koncertos skans dziesmas no

Iu pla repertura, k ar no jaun albuma Tur, kur mti. Kur iespjams, pc koncertiem raissies ar dani vai rotaas kop ar brniem. Ii ir bijui Amerik vairkkrtgi, bet tik daudz koncertu tiei pie latvieiem pc kr-tas nav bijis, tpc visi tos gaida ar lie-lu prieku.

BenitaJaundldere

Latvieu folklor kokles raksturotas k dziedos, apdvseots instruments, ko tradicio-nli cirta no koka. Kok-ls ir iemiesojusies cil-vka dvsele, un ldz ar

to tajs ir dzvbas spks. Mitoloiska-j aspekt kokles jeb zelta kokles sais-ttas ar debesu sfru sens latvieu ciltis uzskatja, ka kokles ir no Dieva, un ts spl Dieva dli, ttad vriei.

Laimas Jansones roks kokles patiem dziedja, un katrs students, kuram bija iespja 13.oktobrnoklau-sties vias uzstanos Vaingtonas Universitt, piekrita, ka im latvie-u senajam instrumentam ir dvsele. Laima tiks ar latvieu, igauu un lie-tuvieu valodas studentiem, via ar viesojs kurs Ievads Skandinvu kul-tr, kuru apmekl ap 150 studentu. Tautasdziesmas un improvizcijas tika papildintas ar latvieu ticjumiem vai teikm par koku gatavoanu un sp-lanu.

Laima runja par koku splanas tradciju atdzimanu ne tikai Latvij,

bet ar citur pasaul, jo latvieu kok-lm ir radniecgi instrumenti lietu-vieu kankls, kunklai, lbieu kndla, igauu kannel, kannl, somu kantele. Japn pat darbojas koku sples m-ltju klubs, kur japi apgst koku spli un muzic kop. Izrds, ka ja-pi prot novrtt ne tikai Stendera fabrikas raots ziepes (Japn veik-smgi darbojas vairki Stendera ziepju fabrikas veikali.), bet ar latvieu kok-

u mziku.Laima Jansone ar savu profesiona-

litti un neparasti vienreizjo mzikas izpildjumu ir apgzusi seno prieksta-tu par to, ka koku splana ir vrieu privilija. Vaingtonas Universitt atkal ir izskanjis Latvijas vrds, ame-riku studenti ir iepazstinti ar sva-rgu latvieu kultras tradciju.

IvetaGrnbergaLaikrakstam Latvietis

Kokltja Laima JansoneVaingtonas Universitt Sietl

Laima Jansone (ar kokli) ar pirm kursa latvieu un lietuvieu studentiem. Otr no kreiss latvieu valodas lektore Iveta Grnberga.

FOTO

Egl

e u

raus

kaite

Ii koncerts Amerik novembrGrupa ogad svin savu 35 gadu jubileju

Grupa Ii. No kreiss: Mris Muktupvels, Mrti Linde, Ilga Reizniece, Gatis Gaujenieks, Egons Kron-bergs.

FOTO

Kri

stap

s Kal

ns

dziesmu nevarjm nodziedt.T nu Ilmrs ms aizveda un atve-

da, k jau profesionls oferis. Ldz ko

msu autobuss piestja msu pagalm un durvis atvrs, es tikai noblisinju acis un skatos, gandrz neviens vairs nav pagalm. Nu jsaka, brauciens bija jauks un laiks silts un saulains, tiei k mums pastts, pusdienas labkas

nevartu pat pai pagatavot, tad tagad tika jsaka, paldies Ritai un Ilmram par labo izkrtojumu, un ceram kaut ko ldzgu atkal nkamgad. Paldies!

JnisPurvinskisLaikrakstam Latvietis

DV Pertas nodaas izbraukumsTurpinjums no 6. lpp.


Pavisam reti gads, ka Adelaid kds sar-kojums pievelk ap 140 klaustju, tau DV Vru Koris Daugava ar gud-ru reklmu un labiem draugiem no prrobeas bez grtbm piepildja

lietuvieu namu sestdien, 22. oktob-r. Kpc lietuvieu? Tpc, ka pau nams par mazu, un Tlava jau sen iz-rta cittautieiem. Bru tautas nam baudjm patiem izcilu muziklu un omulbas iedvestu sniegumu, ko ieva-dja Vanadu gatavotas desiu un sk-bu kpostu pusdienas un kafijas galds.

Jau enerlminjum kuva skaidrs, ka gatavojas kaut kas oti spe-cils. Melburnas vru koris Veseris ar savu iedvesmojoo dirienti Sandru Birzi plai atvra mutes un atbrvoja tdu skaas plsmu, kda Adelaid sen nebi-ja dzirdta. ie divpadsmit vri ne tikai dzied, bet vairki ar spl dadus m-zikas instrumentus vai uzemas dirien-ta pienkumus. Visus dalbniekus saista neapaubma muzikalitte. Protams, paldz ar tas, ka visi ir vri spka gados.

Sarkojums bija daji ar tds k e-nerlminjums .g. Kultras dienm Melburn, jo bija iespja vairkiem dirientiem izmint savas dziesmas KD kopkora koncertam. Savas spjas rdja Adelaides dirienti Inese Lai-ne,LilitaDaenke un JnisLaurs; no melburnieiem priek stjs Sandra Birze, Ivars tubis un Edgars Vg-ners. Austrlijas latviei var lepoties ar izciliem dirientiem. Visum prog-ramma izcls ar savu daudzveidbu, gan dziesmu izvl, gan instrumentl pavadjum un solistu sniegum.

Koncerts sks ar pau mjinie-ku programmu Ineses Laines vadb. Kora moto ievadja seas nkams dziesmas, kuras prstvja kora plao reperturu. Pavadjumus splja Sand-ra Birze un karavru dziesms, stu kareivisku pamatu zem kjm piebun-goja jaunais, apdvintais bundzinieks Aksels Cepltis. Sevii aizkustinja I. Saksa kompont Es kari aizie-dams ar savu dinamisko pieauganu pirmajos pantios, tad pakpenisko at-kpanos ldz beigm. K kontrasts oti

patika Dz. Kavias draiskulg dzies-ma Vecie zvejnieki. Vri labi iedzied-juies, un koncerts iesks daudzsoloi.

Msu soliste Gea Janmeija ne-kad nepievi, un t ar oreiz, lai gan devidesmit piecu gadu nasta un nelie-la apaukstans citu varbt mudintu no uzstans atteikties. Ne Geu; via k sta profesionle prvarja rus un mcja vietm ar runas balsi pie-mrot dziesmai, t k iznca kaut kas ldzgs kabar sniegumam Sandras Birzes klavieru pavadjum. Ai, mte Latgale ar Ilzes Kalnres (ne E. Ro-zentrauha, k programm rakstts) tekstu un J. Norvia mziku piestv Geas balsij, un ir ar vias latgalietes sirdij tuva dziesma. Publika silti atzina oti iespaidgo prieknesumu.

Starpbrd tauta izmantoja iesp-ju nogarot Vanadu cepts kkas, lai otr da btu saldka klausans uz etrm Raimonda Paula skaistm, oti populrm dziesmm Merozte, Vju stund, Balta saule (solo Roberts Birze) un Cik klusa nakts. Vanadu ansamba devias dziedtjas priecjs par jauna, pievilcga vriea ldzdalbu, jo dziesmas romantiskais teksts pat ne tik jaunm sirdm, kdas ir Vanadu ansambl, patrina sirdsdarbbu, izsauc smaidus dziedtju sejs un liek atcer-ties senos laikus! Ar publikai, k lieks, dziesma ar Roberta samtaino balsi pa-tika vislabk, k liecinja vlk dzird-tie, jsmgie komentri. Paldies dirien-tei Inesei un pin-up znam Robertam.

Veseris spcgs nosaukums, spc-gi vri. Sniegums liecina par dzieda-nas prieku, apdvintbu, muzikalitti.

No sem dziesmm, man bija pazsta-ma tikai viena, R. Paula Manai dzim-tenei td ar lielu interesi ieklausjos dziesms, kur katrai savs raksturs, aiz-raujoi ritmi, igniskas pieskaas, un vien dziesm, teksts izloksn. Sandra ne tikai splja klavieru pavadjumus, bet dziedja mikrofon k kabar chan-teuse. LilitaDaenke,EdgarsVgners (splja ar stabuli) un Ivars tubis rd-ja savas dirientu spjas, Roberts Birze splja ddas, DvidsVji,JnisLu-cis un Ivars tubis splja itras, bet Pauls Jaudzems kuplinja prieknesu-mu ar perkusijm un oti patkamu solo balsi, k nu kur dziesm bija vajadzgs. No trspadsmit cilvkiem, t ir liela da-dba. Adelaid kaut kas tds ir dzir-dts tikai Kultras Diens. Vlk dabju dzirdt daudzus atzingus komentrus no publikas. Patk ar vru paapzia.

Pdj da nca priek visi spki: Daugava, Veseris un uz beidzamm trim dziesmm Vanadu ansamblis. Vru kopkoris beidza ar latvieu kora dziesmu klasiku Mediu, Vtolu, Dr-ziu, Norvili, Skulti, bet pa vidu tomr iemauca ko jaunku V. Kaminska Mu mos ar I. Ziedoa tekstu Mu mos bs dziesma, Mu mos alus sms, Mu mos Dziesmu svtkos Bs meitene balts zes! Vanadu an-samba devias sievas varongi turjs ldzi divdesmit etrm varenm vru balsm, lai gan briem liks, ka vrga pute cns pret vtru. Tau noturjs!

Publiku iesaistja ar kopdziesmu Pie dzintara jras, tad sekoja parasts

Vai mini-Kultras dienas Adelaid?DV Adelaides nodaas Vru kora sarkojums

Apvienotais vru koris dirientes Ineses Laines vadb.

FOTO

Pt

eris

Str

azds

Sarkojuma publika.

FOTO

Pt

eris

Str

azds

Vru koris Veseris. Roberts Birze ar somu ddm.

FOTO

Pt

eris

Str

azds

Turpinjums 14. lpp.


Glui nemanot vasa-ra ir atkal man paskrju-si tikpat k garm, un ir piencis rudens. odien ir 15. oktobris, un no skapja tlkajiem st-riem esmu jau izmusi ziemas mteli. Gaidu

divus trimdas brnu brnus, kuri tikai td vien, ka ir latviei, ir atradui ceu viens pie otra, un tagad jau vairk nek 25 gadus ir burvgs pris, kas savus brnus audzina Latvij, lai gan pai ir dzimui un uzaugui tlaj Austrlij.

K alla citi, ar ie ciemii atnk pie manis ar dvanm. Krlim roks skaists frziju puis un gargu oko-ldes Rocher krbia, un Kristnei oti latvisks keramikas medus podi. Via jau laikam zina, ka man dzve palaik nav pietiekoi salda, jo veselba ir iz-lmusi nopietni streikot. Man tomr jdom par ilgu rakstanu, jo mans trimdas brnu un brnu brnu saraksts no skotnjiem 33 vrdiem tagad ir jau uzskrjis ldz 120. Parunjusies gan esmu vl tikai ar 15, un tagad jau zinu, ka o projektu esmu ieskusi daudz par vlu. Skaidrs, man jstrd daudz un jstrd tri, tpc ar tlt pc ciemiu nofotografanas, eros pie darba.

Vispirms jau noskaidroju, ka Kra tvs bija dzimis 1938. gad, un Austrlij vl tagad dzvojo mmia 1940. gad. Kristnes vl turpat dzvojoais tvs ir dzimis 1924. gad, bet jau sen mirus mmia bija dzimusi 1931. gad. Ttad, abi s dienas ciemii noteikti ir trimdas brnubrni. Ststu odien iesk Krlis:

Es esmu Krlis dzimis Dienvid-austrlij, Adelaid 1960. gad, bet vidusskolu beidzu Kanber. 1983. gad esmu beidzis ar Austrlijas Nacionlo Universitti ar informcijas tehnoloi-jas zintnisko grdu B.Sc. Tad k prog-rammtjs kdu laiku nostrdju Kan-ber Labkljbas ministrij un pc tam 13 gadus Sidnejas Telekomunikciju uz-mum Telstra. Nu jau kdus 33 gadus esmu strdjis k IT profesionlis un 15 vai pat vairk gadus esmu bijis vadtjs. Esmu savu izgltbu ar papildinjis, un tagad man ir ar MBA grds, ko ieguvu eit Latvij. To dabju no Rgas Biznesa skolas un tikai vl pagju gad.

Gandrz vienmr esmu bijis iesais-tts ar latvieu sabiedriskaj dzv. De-joju tautas degu grup Sprigultis, dejo-ju ar Austrlijas slavenkaj ansambl Saules josta un biju dalbnieks etrs viu rzemju turnejs un 1990. gad ar to pirmo reizi noncu ar Latvij.

Te es Krli prtraucu un minu viu prliecint, ka td gadjum es viu va-rtu pazt jau no seniem laikiem, jo labi atceros Saules jostas brnigos uzvedu-mus, skot ar viu pirmo rzemju turne-ju, jo tai laik es droi vien Klvland biju pie rkotjiem. T ar abi vienojamies, ka

esam pazstami jau sen, un Krlis atkal atgrieas pie ststa:

Rgas Bizne-sa skola ir atzta k oti laba skola, un man tur patika. Msu prvka-ns uz Latviju bija 2004. gad, bet pirms tam ms jau bijm visa imene kop atbraukui uz vienu gadu td k eksperiment, lai redztu, k mums te patk. Mums te bija dadas sakritbas, man Latvij bija viens oti labs draugs Pteris Stupns. Vi Latvij bija iedzvojies, un man jau no brnbas ir labs draugs. Vi uz Lat-viju prcls 2002. gad. Kad ms savu eksperimentlo gadu te bijm nodzvoju-i, msu iespaidi bija oti pozitvi.

Td msu lmums prcelties uz Latviju nemaz nebija grts. Mums ar palaimjs ar to, ka Austrlij labi iz-devs prdot mju, mums visiem bija dubult pilsonba, un interesanti saga-djs ar tas, ka dien, kad vajadzja lidot uz Latviju, ms visi samm Lat-vijas pases. To ms uzskatjm par labu zmi. Bez tam ms te bijm atradui la-bus darbus, stjm brnus uz latviei skolu un viss, kas ms apmierinja. Ms te varjm labi dzvot, ms varjm labi strdt un uzskatjm, ka t mums ir lieliska iespja palikt. Pc t gada ms vl aizbraucm atpaka uz Austrliju, tur nokrtojm attiecbas ar Austrliju, izrinjm, lai meitm prcelans sa-kristu ar jaunu mcbas gadu un kuvm par Latvijas pastvgiem iedzvotjiem. Veckai meitai angu valoda jau bija oti laba, jaunkai ar latvieu valodu vl bija minimlas problmas, bet trs mneu laik ar viu viss bija krtb.

Kristne piebilst, ka pris gadu pirms tam visa imene bijusi Latvij uz Ptera Stupna kzm, un jaunk meita biju-si nerunga un licies, ka baids no savas ne tik pareizs latvieu valodas, td atpaka Austrlij ldz ar meitenm vis imene bija mcjuies latvieu valodu. Dieml tur vairum vecki ar saviem brniem imens sarunjas angliski. Latvieu valodu saglabt bijis oti grti. Latvij ms esam un mums patk sarun-ties latviski, un tad ststu turpina Krlis:

Ms pai finansjm savu ceu, un tas, ka mums abiem ir labi darbi, msu prcelanos padarja vieglku. Ms te esam labi iedzvojuies, mums te ir pat-kama sabiedrba, un ms nekad neesam jutui, ka ms kaut kd veid te btu izolti vai nepiedergi. Mums oti patk iet uz tetriem, mums oti patk Latvi-jas Opera, kur ms varam aiziet, un ko ms varam te vl labk atauties, nek to

vartu Austrlij. Dzves vietu eit ms esam atradui psal ne tiei Dau-gavas krast, bet otr rindu mju rind. Meiteu d ms negribjm dzvot dz-vokl, bet gan mj, kur brniem ir iesp-ja splties un padzvoties svaig gais.

Te mums ar patk tas, ka te ir visas etras laika sezonas. Lai gan Austrlij ms ar pie sniega tikm, tur mums bija jbrauc 6 stundas, lai tiktu ldz kalniem un pie slpoanas. Tie etri gadalaiki mums te liekas daudz patkamki, nek Austrlij gandrz tas vienmrgais karstums. Mums liks interesanti tas, ka latvieu skol bija jskaita pantii par sniegu un sniega prslim tie-i tad, kad mums tur bija tas lielkais gada karstums. Manai Rgas tantei tas liks gandrz neiespjami, ka ms tur svinjm Ziemassvtkus vasar.

Mums jau paldz ar tas, ka Latvij mums ir diezgan daudz radu gan dz-vu, gan miruu. Esam atradui vairku tuvu radu kapu vietas. Esmu atradis savu radu rakstus 5 vai 6 paaudzes at-paka un atkljis, ka tie visi bijui lat-viei, un td es te jtos oti piesais-tts. Ms esam ar oti daudz ceojui un iepazinui Eiropu. Mums oti patk tas, ka prtika te ir daudz dabgka nek bija Austrlij, un patk tas, ka tirg visu var dabt pilngi svaigu, un vl patk tas, ka esam varjui vairks reizei Daugavai priet pri pa ledu.

Mums ir 2 meitas Emma Lari-sa un Mra Zenta, kuras tagad abas stud Anglij. Emma izstudja fine arts, bet Mra stud lingvistiku.

Tad Kristne paststa, ka via dzi-musi 1969. gad Austrlij, Sidnej. Viai ir vairkus gadus vecks brlis un msa, td uzaugusi k imenes bbtis, bet Austrlijas universitt izskolojusies par pedagogu. Vias dzimtais uzvrds ir bijis Ernteina, un 22 gadu vecum via to bija nomainjusi ar savu tagadjo trenu. Tikai pirms mnea vii bija nosvinjui savu 25. kzu jubileju.

Kop vii dzvo Latvij, via savu laiku k skolotja ir nostrdjusi psa-

Trimdas brnu brni un mazbrni Latvij (12)Krlis un Kristne treni

trenu imene.

FOTO

no

tr

enu

im

enes

arh

va

Turpinjums 13. lpp.


las skol un tagad jau vairkus gadus skolo brnu Latvijas Starptautiskaj vi-dusskol. Tpat k Krlis, via gandrz vienmr ir bijusi aktva latvieu sabied-rb, gjusi latvieu skolis, dejojusi tautas dejas un Saules Jost nereti ir bijusi Kra partnere. Kristne it sevi-i sirsngi atceras 1990. gada Dziesmu svtkus, kad Latvij Atmoda bija piln spar, un pirmo reizi svtkos varja pie-dalties jauniei no trimdas. Dalbnieku gjien vii bija klausjuies tautieu uzsaucienos, lai vii brauc mjs. ie bi-jui prsteigti, ka Latvijas latviei grib, lai vii brauc atpaka uz Austrliju, un tikai vlk izpratui to sto domu, ka tas bijis aicinjums atgriezties Latvij. Toreiz gan nevienam no viiem pat pr-t neienca, ka kdreiz tas tiem no-tiks un ne tikai ar vienu vien. Tagad uz Latviju no Austrlijas ir prcluies diezgan daudz tur dzimuu latvieu.

To Dziesmu svtku laik vii bija ar satikui savus pirmos Latvijas ra-dus, un jutui stu tuvbu ar Latviju un latvieiem. Bija satikusi vienu savu brlnu sportistu, kuram bija aizliegts piedalties Monrelas olimpid tikai td, ka via radi dzvo Austrlij. To ar es atceros tri labi, jo mans bradls sama tdu pau aizliegumu.

Turpmks saruns es uzzinu, ka Krlis ir korporcij Lettonia, bet Kristne ir man korporcij Sp-

dola, un nu jau ms visi trs jtamies gandrz k radi, vairs nejsojamies un prejam uz uzrunu tu.

Vl runjamies vairk nek stundu, bet vairs nav intervija, ms vienkri tuvk iepazstamies. Tagad es zinu, ka Krlis strd sav profesij ar datoriem firm Konekesko, kas Latvij nodarbojas ar lauksaimniecbas, celtniecbas, komu-nls un meizstrdes tehnikas tirdznie-cbu. Tur Krlis tagad ir IT vadtjs vis Baltij. 2010. gada novembr Krlis no-svinja savu 50. dzimanas dienu skaist restorn Ostas skati, un ciemius ldza dvanu viet pieteikt ziedojumus cent-gu studentu stipendijm Vtolu Fondam. Tas ar tika izdarts, un viens burvgs Latvijas brns par to jau ir izstudjis. Tagad paststu, ka Vtolu Fonds ir vie-na no manm vislielkajm mlestbm Latvij, un Krlis min, ka btu vrts skt domt par vl kdm stipendijm.

Kaut kur Kurzemes jrmal viiem ir sava vasaras mjia, kur vienmr tiek svinti Ji, un kur imene pava-da daudz no barb laika. Ar tur vii ir ieguvui daudz jaunu draugu, pie kam vairki no tiem tpat k treni ir latvie-i, kuri dzimui kd cit pasaules mal, bet tagad dzvo Latvij. Tur brniem ir svaigs gaiss, tur ir mes, un tur vienmr tuvum ir jra. Tur vasars var pastai-gties un iekrist mksts sns, tur var ogot, var sot. Baravikas un gailenes tur ir sevii iemotas, un biei vien ir pilni mei; citas snes vii tur nemaz nelasa. Kristnei Ji oti patk tiei tur.

Pirms brauciena uz Jiem Kristne no-skaidro, kur pa ceam aug vairk rudzu-puu, vaiagi no tm viai ir vismkie.

Krlim Latvij vl oti patk tas, ka nekad nav ilgi jdom, ko pards cie-miiem, kuri atbrauc no citm zemm. Mums ir Rundles pils, Siguld ir ko redzt gan vasar, gan ziem, mums ir Gaujas Nacionlais parks, Csis, Kuldga, Daugavpils un, saprotams, bagta Ventspils. Bez tam Rg ar ts fantastiskajm jgendstila km ir ko redzt ne tikai vienu dienu vien.

Kopgi vl nosprieam, ka Latvi-j tagad audis ir smaidgki, un nav vairs tik nopietni un noraidoi, k bija atgts neatkarbas skuma gados. Te Krlis min, ka tas vietjiem ir pielipis no mums repatriantiem, jo ms tau smaidm vienmr. Skum vii esot domjui, ka ms no viiem kaut ko gribam. Tad vl parunjamies par to, ka latvieiem gudru cilvku netrkst, jo tikko atkal kds latvieu zintnieks ir izgudrojis kaut ko pasaul neredztu, bet esam nemier ar to, ka valdba ne-prot to izmantot, jo daudzi no Latvijas zintnieku izgudrojumiem jprdod par smiekla naudu bagtkm valstm.

Tad piencis laiks no ciemiiem atvadties, bet es esmu priecga, ka mans projekts par viiem rakstt ir de-vis iespju iepazties ar tik burvgiem cilvkiem un vl priecgka esmu par to, ka tas ir Latvij.

AstrdaLaikrakstam Latvietis

Trimdas mazbrni Latvij (12)Turpinjums no 12. lpp.

Neraudi ne asari / Drz bs silta vasariJana prdomas

Viegli pateikt ne-raudi, bet ko citu lai cil-vks dara, ja auksts vj p pa visiem caurumiem iek, un gaudojoas ska-as nestj ne dienu, ne nakti. Es te runju par

km, par istabm ne par cilvkiem. Ir jau ar cilvki, kam bnios velk caur-vj, bet tas lai paliek starp mums.

Reportieri mierina, ka jpacieas vasara bot oti karsta. Tie muldoas nesaka, kura gada vasara, bet tikai, ka bs silta vasara. To jau ms pai zinm bez avzes paldzbas, ka reiz pienks tda vasara, kad kjceliu viet bs burbuojoas darvas uptes. Un mjas ar blea jumtiem tiks lietotas k zuu vtavas. Par tdiem trakumiem ms brdinja jau pirms izceoanas no Eiro-pas. Bet tomr braucm, jo cerjam un ceram, ka pastardiena pienks pirm!

Tik drags pavasaris, kdu ms pa-treiz baudm, neienca prt nevienam. No rta liekie zobi piesalui pie augsle-jm. Pa dienu jatkaus zobi un jatgst miegs, ko pa nakti pazaudji aukstuma d. Pievakar jau jsk gatavoties uz nakts drebanm. Pa kuru laiku tad tu lai baudi dzvi? Ziu birojs zio, ka tik

aukstas oktobra naktis neesot pieredz-tas 47 gadus. T k ai zem dzvojam jau kdus 66 gadus, tad iznk, ka ms to aukstumu jau btu piedzvojui, bet tad jau vl bijm jauni; aukstums nek neva-rja padart. Tagad...? Labk nerunsim!

T k es esmu pieradis daas stun-das dien pavadt ziedu piln drz un ar acm apmot putes, kas tik skaisti priek mums zied, tad auksto laiku izjtu sevii spgi. Su lielaj zl (telpa, ne aitu barba) pie loga un ilgu pilnu skatu raugos caur stiklu uz savm majm putm. Laikam jau kds vrdi ar pasprk, jo garm g-jjas sievas sk kratt galvas un rvt denius, kad gads man garm iet. Vi-m laikam pues nepatk.

Ir daudz, kas vim nepatk, bet to vias apsprie klustim, sav starp. Veu un vrieu kltbtn vias tikai smaida. J, j, ir te ar vriei, darbi-nieki, kuru kltbtn daas no vei-m sarkst un bl. Baigie mudui.

Tagad mums bs tda maza probl-mia. Taisos skt rakstt savu rakstmo, bet nevaru atcerties: ko gribju raks-tt?... Par veim, kuras sarkst, runjot ar jaunku vrieti, tas noteikti nebija. Manis d, vias var sarkt vai nesarkt.

man tur ne silts, ne auksts. Par veiem, kas s savs istabs un audz lielus v-derus, tas ar nebija. Kas tad paliek pri? Par to, kas ins diens notiek rpus ap-rpes nama sienm tev nav nekda jga. Jjaut, vai tev vispr ir kaut kda jga, ja tu taisies rakstt par kaut ko, par ko tu nek nezini? T nav tik paviri izlemja-ma lieta. T ir rpgi jprdom.

Tu sdi vienu stundu un dom. Tu sdi otru stundu un dom. Citi cilvki sauktu to par snauanu, bet tev ts ir dzias prdomas. Prdomu rezultti:

1) Visus spkus koncentrt uz anu. Barba dod eneriju, enerija siltumu;

2) Pa nakti nost nerbties, bet dienas drbm virs uzvilkt vienu vai vairkus kamzous;

3) Pdj pusstund pirms lanas mig apst pus tfelti okoldes un iedzert divus mrius iru liieri tad rdsies silti un saldi sapi.

Ar to tad vajadztu pietikt, lai vis-maz kdu stundiu pa nakti nok-tos; to prjo laiku griezies no vieniem sniem uz otriem un priecjies, ka rt bs jauna diena, un tu varsi skt do-manu no gala.

JancisLaikrakstam Latvietis


Mbas ce devies msu filistrsIng.

IMANTS LEITERS1963-I

dzimis 1943. gada 11. februr, Jelgav, Latvijmiris 2016. gada 29. septembr, Hobart, Austrlij

Sro Lettgallias konventsSit tibi terra levis

Mbas ce devies msu filistrsIng.

ALFRDS JNIS VZIS1965-I

dzimis 1945. gada 26. mart, Hermannsburg, Vcijmiris 2016. gada 5. septembr, Phillip Island, Austrlij

Sro Korporciju kopa MelburnSit tibi terra levis

Mb aizgjusi

LGA BIRUTA BENDRUPSdzimusi 1933. gada 22. jnij, Madonas apri, Lubejas pagast, Latvij

mirusi 2016. gada 27. oktobr, Melburn, Austrlij

Izsakm ldzjtbu tuviniekiem.Ilze un Gunrs Ngeli

pateicbas runas, kurs ar sirsnbu un komplimentiem pievienojs pat lietu-vieu bra deurants, kas visu pcpus-dienu apgdja publiku ar dzrieniem.

Aizraujoa pcpusdiena, bet ar to vl nebeidzs. Daudzas rokas paldzja sakrtot Lietuvieu namu, jo Daugavas prieknieks EdgarsCepltis bija aici-njis visus dalbniekus uz DV namu,

kur svtki turpinjs pie pilnm vaka-riam, muzikliem prieknesumiem, jautrm runm un vienu brdi pat dejo-anu! Te nu bija iespja sti latviski pa-teikties saimniecm par milzgo darbu, gatavojot gan pusdienas, gan kafijas galdu, gan vakarias. Atbildgai saim-niecei Ilgai Vverei ar citu Vanadu paldzbu s bija stas ugunskristbas, jo tik lielu atbildbu via uzemas pir-mo reizi. Sandras klavieru pavadjum nodziedjm Te bij laba saiminiece un

DV Adelaides nodaas prieknieces pa-sniegtie ziedi bija godam pelnti.

Ja pie lietuvieiem bija juzvedas godgi (!), tad Vanagos visi atraisjs, un lustes gja va ldz vlam vaka-ram. stas apklbas, tiei t, k senos laikos Kultras diens. Varam tikai cert, ka Veseris atkal apciemos Ade-laidi, ms iepriecint ar savu jaunbu, dzvesprieku un skaistm dziesmm.

Gunta R.Laikrakstam Latvietis

Vai mini-Kultras dienas...?Turpinjums no 11. lpp.

nacionls identittes un kultrvstu-res liecba.

Kultras ministre Dace Melbrde pirmdien, 7. novembr vienojusies par tikanos ar Rgas Domes vadbu, pie-aicinot Latvijas Evaliski luterisks bazncas vadbu, lai prruntu iesp-jamos risinjumus Lielo kapu sakr-toanai ldz Latvijas valsts simtgadei. Sanksme notiks VKPAI telps.

K jau kultras ministre iepriek uzsvrusi, Lielie kapi ar memori-lajm celtnm ir valsts nozmes ar-hitektras piemineklis, kas atrodas UNESCO Pasaules kultras un dabas mantojuma vietas Rgas vsturiskais centrs aizsardzbas zon un valsts no-zmes pilstbvniecbas piemineka Rgas pilstas vsturiskais centrs teri-torij. Ldz ar to jebkdas infrastruk-tras bvniecbas ieceres, kas tos va-rtu skart, veicamas tikai pc ekspertu sniegta izvrtjuma, ar Valsts kultras

piemineku inspekcijas saskaojumu un pc rpgas izptes, lai nodrointu aizsargjamo kultrvsturisko vrtbu saglabanu.

KM uzsver, ka is jautjums no-teikti jskata ekspertu lok Rgas vsturisk centra saglabanas un at-tstbas padom, k ar nepiecieama sabiedrisk apsprieana.

Informciju sagatavoja: Dace Vizule

Kultras ministres padomniece sabiedrisko attiecbu jautjumos

KM un Lielie kapiTurpinjums no 1. lpp.


Sarkojumi, draudzes zias un ziojumiAdelaidTredien,9.nov., plkst. 11.00 satika-ns pie ALB nama LAIMAS grupas autobusa braucienam uz pusdienm Morphett Arms Hotel, Morphetville. Pusdienu maksa, skot no $15. Pieteik-ties LAIMAS biroj ldz 6. nov.Sestdien, 12. nov., plkst. 14.00 L-plu un Varou piemiai veltts sa-rkojums DV nam. Atv. Pulkv. Ja Hartmaa referts Latvijas armijas dibinana 1919. g. 10. jl. Koncerta da uzstjas Astra Kronte un Jnis Lindbergs ar dzejoiem, Jnsi Laurs, Raimonds Jaudzems, Vanadu an-samblis, DV vru koris Daugava. Va-nadu kafijas galds. Visi laipni lgti, godint Latvijas Brvbas cntjus.Svtdien,13.nov., plkst. 9.30 Tlavas mazaj zl novuss.Svtdien,13.nov., plkst. 14.00 Amber Aged Care pilnsapulce.Piektdien,18.nov., plkst. 8.30 LAT-VIJAS VALSTS KAROGA UZVILK-ANA pie Burnside pilstas pavald-bas nama. Skka informcija no Inta Pua.Piektdien,18.nov., plkst. 10.00 LAT-VIJAS VALSTS KAROGA UZVILK-ANA pie Unley pilstas pavaldbas nama. Skka informcija no Ilzes Ra-dzias un Anda Brzia.Piektdien,18.nov., plkst. 11.45 LAT-VIJAS VALSTS KAROGA UZVILK-ANA Amber Aged Care. Skka in-formcija no Margotas Putes.Piektdien, 18. nov., plkst. 17.30 18.30 Mk dzeja un mzika Sv. Ptera baznc. Skka informcija no Margotas Putes.Piektdien,18.nov., plkst. 19.00 Drau-

dzgas vakarias sirsng atmosfr British Hotel 58 Finniss St, North Adelaide latvieu vid. Rezervana obligti, zvanot Rdim Dancim 0412 637 427 vai stot e-pastu: [email protected]. Visi laipni aicinti!Sestdien,19.nov., plkst. 10.00 13.00 Tlavas nam un pagalm svtki vi-siem latvieiem, imenm, brniem un jaunieiem. Organiz DLOA kop ar Adelaides Latvieu organizcijm. Svtbrdis un karogu pacelana; kon-certs Tlavas Lielaj zl; Svtku ru-ntja uzruna (tieraide caur internetu); Dzimanas dienas torte; Dzv mzika orestra un etru kanu izpildjum.Svtdien,20.nov., plkst. 9.30 Tlavas mazaj zl novuss.Ceturtdien, 24. nov., plkst. 10.30 satikans pie ALB nama LAIMAS grupas kopgai doans uz pilstu no-skatties filmu, un pc filmas baudt pusdienas. Pieteikties LAIMAS biroj ldz 21. nov.Sestdien,26.nov., plkst. 13.30 Andre Rieu 2016. g. Ziemassvtku koncerts (tieraide) Glenelgas Cinemas kino-tetr. Bietes varja iegdties LAI-MAS biroj ldz 4. nov.Sestdien,26.nov., plkst. 14.00 Viena Latvija, dadi skatpunkti DV nam. Par saviem Latvijas piedzvojumiem rds un runs: Daila mita, Ir-ne Bywaters, Inga Prkons-Grauze, Imants Krontis un Mielis, Rdis un Reinis Dancis. Muzics etri kani. Pie durvm ziedojums, skot ar $10.Svtdien,27.nov., plkst. 9.30 Tlavas mazaj zl novuss. Adelaides Sv. Ptera draudzeSvtdien,20.nov., plkst. 11.00 Sv. P-

tera baznc VALSTS SVETKU DIEVKALPOJUMS.

BrisbanSestdien, 12. nov., plkst. 15.00 Ie-sim ekats Latvieu nam! No plkst.15.00, par mazu ziedojumu, bs rados nodarbbs pieauguiem un brniem. Brs atvrts no plkst. 15.00. Plkst. 16.00 sksies mzika un dani. Vakarias un saldais diens vlk. Va-riet ar ierasties jau sarbuies ekatu trp. Interesantks ekatas apbal-vos. Ieejas maks ieskattas vakarias: Pieauguiem $15; imenei (4 perso-nas) $40; Brniem $10; zem 5 gadiem ieeja bez maksas. Galdius var rezer-vt pie Valdas Biezaites: 0413 527 191; [email protected],13.nov., plkst. 14.00 Latvi-jas Valsts svtku akts BLB sarkojum Latvieu nam. Sarmtes Elertes svt-ku runa. Piedals Koris Baltika, pia-nists Oleg Stepanov, un Saules Zaa brni.Svtdien,20.nov., plkst. 14.30 Saules zaa pulci Latvieu nam. Tuvku informciju sniedz Dace Ose-Abey (0422 338 997); [email protected],26.nov., plkst. 12.00 Rum-my & zoltes pcpusdiena Latvieu nam. Piedalans $10. Kvnslandes latv. ev. lut. draudzeMc. Brigita Saiva.

KanberTredien,16.nov., plkst. 19.00 Latvi-jas Valsts proklamanas atceres akts

Turpinjums 16. lpp.

DatumiVrda dienas, dzimanas dienas un zmgi notikumi12. novembrisKaija, Kornlija1937. dramaturgs Pauls Putni.

13. novembrisEiens, Jevgeijs, JevgeijaStarptautisk neredzgo diena1926. rsts-patologs Niks Niteckis.

14. novembrisFricis, Vikentijs, Vincents1882. Latvijas enerlis LKok Fricis Virsaitis (zinms ar k Fricis Elter-manis). Izstts 1941. g. 14. jnij; mi-ris Vjatk 1943. gad.1935. sabiedrisks darbinieks Austrlij Imants Krontis.1963. sabiedriska darbiniece Austrli-j, diriente Lilita Daenke.1964. sabiedriska darbiniece ASV Tija Krkle.

15. novembrisLeopolds, Undne, Unda1911. aktieris, reisors Osvalds Krsli.1945. estrdes dziedtja Larisa var-ca (dzimusi Mondrusa).1976. Latvijas futbolists Vladimirs avoronkovs.

16. novembrisBanga, Glorija1933. ASV un PSRS nodibina oficilas diplomtisks attiecbas.1988. Igaunijas PSR Augstk Padome piema deklarciju par Igaunijas su-verenitti, bet vl nepasludinja neat-karbu no PSRS.

17. novembrisHugo, Uga, UisStarptautisk studentu diena1918. dibinta Latvijas Tautas Padome (pagaidu parlaments).

1928. sabiedriskais darbinieks Austr-lij Ilmrs Lsis.

18. novembrisAleksandrs, DoloresaLatvijas Republikas Proklamanas diena1918. Otr Rgas pilstas krievu (tagad Nacionlaj) tetr notiek Latvijas Re-publikas proklamanas akts. Latvijas Tautas Padome pasludina neatkargu Latvijas valsti.1918. literts, sabiedrisks darbinieks Austrlij Aleksandrs Zari.1941. aktrise Helga Dancberga.1959. ALT aktieris Ero Ppdis.1967. izgltbas un preses darbiniece, interneta portla Latvians Online ldz-paniece Daina Grosa.1975. folkloriste, tulkotja, publiciste Aija Rozentla-Biezaite.1987. demonstrcijas Rg, Liepj.


Eiro kurssEiropas Centrls bankas atsauces kurss 4. novembr.1 = 1,44380 AUD1 = 0,88808 GBP

1 = 1,51690 NZD1 = 1,10930 USD

Immanuel bazncas zl, Lyons. Svt-ku runu teiks Rgas domes deputte Vienotbas frakcij Sarmte Elerte. Ieeja pret labprtgiem ziedojumiem. Kanberas latv. ev. lut. draudzeSvtdien, 20. nov., plkst. 13.00 Lat-vijas Valsts svtku atceres dievkal-pojums Sv. Ptera baznc, Reid. Dievkalpojum kalpos prv. Dr. Jnis Priedkalns no Adelaides draudzes.

MelburnOtrdien,8.nov., plkst. 11.00 Senioru saiets Latvieu ciem.Sestdien, 12. nov., plkst. 10.30 Mel-burnas Latvieu organizciju apvie-nbas (MLOA) pilnsapulce Latvieu nam.Sestdien, 12. nov., plkst. 11.30 Mel-burnas Latvieu nam Melburnas Lat-vieu nama kooperatva gadskrtj pilnsapulce.Svtdien, 13. nov., plkst. 11.00 Sv. Krusta baznc MLELD un DVMN Lpla dienas atceres dievkalpo-jums. Pc dievkalpojuma plkst.12.00 bazncas zl Akts; runs Kristne Saulte. Visi mi gaidti.Piektdien, 18. nov., plkst. 8.30 Ka-roga uzvilkana, svtbrdis, uzrunas, deklamcijas un svtku brokastis Lat-vieu ciem.Sestdien,19.nov., plkst. 11.30 Latvi-jas Valsts svtku akts Latvieu nam. Svtku runas teicja Sarmte Eler-te, Rgas Domes deputte, Vienotbas frakcijas vadtja. Svtku uzruna: Griba, ticba, rcba. Piedals MLB Daugavas skolas un MLV audzki; skauti un gaidas; jauns paaudzes m-zii Lailas Grosas vadb. Pc sarko-juma tikans ar Sarmti Elerti Rgas kafejnc. Svtku tirdzi darbosies no plkst. 10.00.Piektdien,25.nov., plkst. 19.00 Kro-dzia vakars DV mtn.Sestdien, 26. nov., plkst. 10.00 Mel-burnas Latvieu vidusskolas izlaidu-ma akts Latvieu nam. Melburnas latv. ev. lut. draudzeMc. Dainis Markovskis.Svtdien, 13. nov., plkst. 11.00 L-pla dienas dievkalpojums. Pc diev-kalpojuma bazncas zl Varou pie-mias dienas sarkojums.Piektdien,18.nov., plkst. 19.00 Latvi-jas Valsts proklamanas dienas diev-kalpojums. Prieknesumi. Uzkodas un ampanietis.Svtdien,20.nov., plkst. 10.00 Kapu svtki un Miruo piemias diena Fok-nera kapst. Svtbri kapos: 10.00 Sv.Krusta kapos; 11.00 Bua kapos; 12.00 Kocia kapos.Sestdien, 26. nov., plkst. 10.00 ALELDA krtj Sinode bazncas zl. Sinode ir atklta, un Js esat laip-ni aicints/a taj piedalties. Savu kl-tieni ir pieteikusi ar Latvijas evan-

liski luterisks bazncas rpus Latvijas (LELBL) arhibskape Lauma Zu-vica.Svtdien, 27. nov., plkst. 11.00 ALELDA Sinodes dievkalpojums ar dievgaldu. Svtrunu teiks arhibskape Lauma Zuvica. Pc dievkalpojuma kafija un sadraudzba Draudzes zl. Ar aj dien gaidm Jsu kltieni un Js laipni aicinm bt kop ar mums. Prvests Jnis Priedkalns, ALELDA Prvaldes prieknieks.

PertPertas ev. lut. Sv. Pvila draudzeMc. Gunis Balodis.

SidnejPiektdien,11.nov., plkst. 11.00 L-pla dienas atcere DV nam. Pusdie-nas $5.Piektdien, 11. nov., plkst. 12.00 Se-nioru saiets Latvieu nam. Sidnejas ev. lut. latvieu draudze, Svt Ja bazncMc. Kolvins Makfersons.Svtdien, 13. nov., plkst. 10.00 Lat-vijas Valsts svtku dievkalpojums ar Svto Vakardienu.Svtdien,20.nov., plkst. 10.00 Miru-o piemias dienas dievkalpojums ar Svto Vakardienu.Svtdien, 27. nov., plkst. 10.00 1. Adventes svtdienas dievkalpojums ar Svto Vakardienu. Sidnejas latv. ev. lut. Vienbas draudzeMc. Raimonds Sokolovskis.Svtdien,13.nov., plkst. 9.30 dievkal-pojums. Bbeles stunda.Svtdien,20.nov., plkst. 9.30 Miruo piemias dienas dievkalpojums.Svtdien,27.nov., plkst. 9.30 I Adven-tes dievkalpojums.

Zelta piekrastPiektdien,18.nov., plkst. 12.00 Lat-vijas Valsts svtku svinana Jura un Margaretas mj, 56 Tradewinds Ave., Paradise Point. emt ldzi saldo/kka un dzrienu.

LatvijTredien,9.nov., plkst. 20.00 jauns mzikas festivla ARENA koncerts CORDES INTIMES Rgas Reformtu baznc. Uzstsies izcil beu kamer-mzikas grupa MUSIQUES NOU-VELLES. T bs smalka un personis-ka saruna stgu kvarteta izpildjum, kas klaustjus iepazstins ar beu komponista ana Pola Des (Jean-Paul Dessy), krievu izcelsmes beu auto-ra Viktora Kisina (Victor Kissine) un pazstamk latvieu komponista, gada jubilra Ptera Vaska stgu kvar-tetiem.Piektdien, 11.nov., plkst. 11.00 Vai-nagu nolikanas ceremonija Rgas Bru kapos.Piektdien,11.nov., plkst. 13.00 mili-tr parde laukum pie Brvbas pie-

mineka.Piektdien, 11. nov., plkst. 14.45 zie-du nolikanas ceremonija un jaunsar-gu sving soljuma doana pie pilkv. Oskara Kalpaka piemineka.Piektdien, 11. nov., plkst. 16.00 23.00 Paskums BRVBAS CN-TJU GARS CAURI VISIEM LAI-KIEM. 16.00 Piemias brdis Rgas Bru kapos; 17.30 Lpu gjiens mar-rut Bru kapi - Varou iela - Gau-jas iela - Miera iela - Brvbas iela - Brvbas bulvris; 19.00 Svtbrdis pie Brvbas piemineka; 19.20 Lpu gjiens ldz Latvieu strlnieku lau-kumam; 19.30 Latvieu karavru go-dinana un daudzinjums. Folkloras kopas Skandinieki, Vilkai un Vilki; 20.00 Dzied vru kopa Vilki; 21.00 Uguns plosta palaiana Daugav pie Akmens tilta; 22.00 Muzic rokgrupa Prkons.Piektdien,11.nov., plkst. 19.00 Rgas Sv. Ptera baznc Jaukto koru kon-certs MSU TEVS DEBESS. Pieda-ls jauktie kori Domino, Fnikss, Kon-vents, Mrtikoris, Sonante, Teika, E. Drzia jauktais koris, Jasmnas koris un instrumentl grupa Ua Praulia vadb.Piektdien,18.nov., plkst. 10.30 Zie-du nolikanas ceremonija pie Brvbas piemineka Rg.Piektdien, 18. nov., plkst. 14.00 Na-cionlo bruoto spku un Ieklietu ministrijas vienbu militr parde 11. novembra krastmal.Piektdien,18.nov., plkst. 17.00 Dzin-taru koncertzl, Jrmal, lasot itu rakstnieka un diplomt filosofa Ales-andro Bariko (1958) monologa form rakstto garststu Novecento (Tksto-devisimt), reisors Dmitrijs Petrenko aicina ielkoties sev. Tas ir ststs par neparasta mzia likteni, kur izau-dzis uz kua un nekad nav nenokpis uz sauszemes. Tau klavieres vi spl t, k neviens pirms via. Cil-vki no visas pasaules mekl iespju dzirdt o klaviersples niju, bet, lai klaustos via spl, jdodas ceoju-m pri okenam. Mzia pianista lom iejutsies msu izcilais pianists Vestards imkus, savukrt ststnieks bs Latvijas Nacionl tetra aktieris Kristaps eselisPiektdien, 18. nov., plkst. 19.20 20.20 Latvijas Republikas proklam-anas 98. gadadienai veltts svingais paskums laukum pie Brvbas pie-mineka Rg. Plkst. 20.00 Latvijas Valsts prezidenta uzruna.Piektdien,18.nov., plkst. 21.00 dzie-dsim kop Latvijas himnu 11. novem-bra krastmal. Svtku uguoana.

SarkojumiTurpinjums no 15. lpp.

laikraksts "latvietis" 435

Documents