laikraksts 'latvietis' 050 · 2. lpp. laikraksts „latvietis“ ceturtdien, 2009. gada...

Jūsu Eminence, Kardināla Pujāta kungs, Ekselences, cienījamie garīdznieki, cienījamie svētceļnieki, ticīgie ļaudis visā Latvijā un arī pasaulē!

Es pateicos jums, ka šurp esat nākuši gan garāku, gan īsāku ceļu, lai vieno-tos kopīgā lūgšanā šai svētvietā – Aglonā.

Ceļš uz šejieni vienmēr ir pārdomu un izvērtēšanas laiks vai ejam kājām, vai braucam autobusā, vai automašīnā. Mums ir laiks padomāt un vērtēt. Vērtēt savas labās domas, varbūt arī ne tik labās domas, vērtēt savus labos darbus un arī ne tik labos darbus, vērtēt savu ticības spēku. Arī man šodien bija laiks padomāt un vērtēt gan pašam savas domas un rīcību, gan vērtēt un padomāt par mūsu valsti. Un mēs skaidri zinām, ka valsti veido labi cilvēki, bet šobrīd ir daudz jautājumi šai brīdī, kad mēs piedzīvojam laikus, kad jāatkāpjas gan savā atalgojumā, gan tēriņos, gan arī labklājībā vairākus gadus atpakaļ.

Tas, protams, nav viegls uzdevums, bet rodas jautājumi, kāpēc esam biju-

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected]

NR. 50 2009. gada 20. augustā TĪMEKLĪ

LATVIETISAustrālijas latviešu pirmais elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

SatursAustrālijas ziņas .........2, 3, 4, 6, 9Latvijas ziņas ..............................1, 3, 10, 11Redakcijā ...................................3Latvijas Valsts prezidents .....5, 13Aijas Rozentālas pārdomas .......7Māra Branča skatījums ..............8Kultūra ........................................9Prāv. Klāvs Bērziņš – sprediķis .... ............................................12Atceries ..............................14, 15Datumi ......................................15Sarīkojumi un ziņojumi .............16Lata kurss .................................16

Laikraksts www.laikraksts.com

„Vairāk labu domu, vairāk labu darbu, vairāk ticības“Prezidenta uzruna Aglonā 15. augustā

FOTO

Lat

vija

s Val

sts p

rzid

enta

kan

cele

ja

Prezidents Valdis Zatlers Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemša-nas svētkos Aglonā.

ši tik negausīgi savos tēriņos, neesam domājuši par nebaltām dienām? Kāpēc tomēr esam tērējuši ar prieku svešu

naudu, lai gan skaidri zinājām, ka īstus pamatus valstij un arī ģimenei liek tik sūrā grūtā darbā nopelnīta pašu nauda. Ir jautājums, kāpēc daži no mums kā narkomāni alkatībā nespēj atteikties vairot savu mantisko stāvokli uz valsts rēķi-na? Ir jāpajautā, kāpēc tie, kas strādā valsts darbā ne vienmēr jūt atbildību par mūsu valsts cilvēkiem? Šādu jautājumu ir daudz; daudz jautājumu ir arī pašiem cilvēkiem. Kāpēc daži no mums jūtas kā svešinieki mūsu valstī un viņiem liekas, ka šī valsts nepieder viņiem, bet ir kādas svešas varas veidota? Tas tā nav.

Ja mēs meklētu atbildes uz šiem daudziem, daudziem jautājumiem, atbilde, kāpēc tas tā ir, ir viena. Mūsu sabiedrībā ir iestājies morāls pagrimums. Pagri-mums, kas brīžiem robežojas gan ar bezatbildību, gan ar visatļautību, kur gan-drīz ik dienas kāds no mums ignorē pamatvērtības. Tās pamatvērtības, kurās balstās kristietība; tās pamatvērtības, kurās balstās mūsu valsts.

Vai ir zāles pret šīm kaitēm? Noteikti ir. Vairāk labu domu, vairāk labu darbu, vairāk ticības. Un tāpēc mēs esam visi šeit kopā, lai lūgtos, lai stip-rinātu savu ticību Dievam, lai stiprinātu ticību sev, ticību savai ģimenei, ti-cību savai valstij. Un tāpēc es teikšu: Lai Dievs svētī mūsu tautu! Lai Dievs svētī Latviju!

2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien,2009.gada20.augustā

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) [email protected]@netspace.net.au

www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels

Associate Editor: Ilze NagelaAbonēšanascenaizdrukātam

laikrakstam:$35par10numuriem(vai$70par20numuriem)ar

piegādiAustrālijā.Čekusrakstītuz „Sterling Star Pty Ltd“vārda.Sludinājumucena:$5par1cmtelpuvienāslejāvienānumurā.

Content and design:© Sterling Star and individual

authors 2009. All rights reserved.Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītosrakstos izteiktās domas ne katrā gadījumāatbilstredakcijasviedoklim,unredakcijapartām neuzņemas atbildību. Redakcija paturtiesībasmanuskriptusunfotogrāfijasrediģēt.

FOTO

KārlisĀtrens

Rokopera „Lāčplēsis“ AdelaidēPagājušo gad

bija tieši 120 gadi,kopšAndrejsPum-purs laida pasaulēsavu varoņeposuLāčplēsis un 20 gadi, kopš pirmoreizi uz skatuves redzēja ZigmāraLiepiņa un Māras

Zālītesrokoperu,kuraipamatāņemtsšis eposs.Abi šiedarbi tapaatmodaslaikmetos, kad tautameklēja sev va-roņusunalkapēcpatstāvībasunbrī-vības.PirmoreiziarBrīvībascīņām,otro ar Barikādēm, tauta šo brīvībuizcīnīja.Interesantiirtas,kaPumpurssavu eposu rakstīja, dienēdams caraarmijā, un viņa darbam bija jāiztursmagucenzūru.Arīpēc100gadiem,rokoperasradītājiunizpildītājistrādā-ja ļoti saspīlētāgaisotnē, sagaidīdamikurukatrubrīdicenzūrassmagorokuuzpleca.Tačunekasnenotika,unuz-vedumupatierakstīja.Tātaskļuvaparvēsturiskudokumentu.

Ir grūti skatīties lielu skatuvi uzmaza ekrāna, jo tikko kamera izceļvienu tēlotāju, pārējais pazūd; nepa-līdzarī tas,kadarbībabieživienno-tiekuzsamērā tumšasskatuvesar ti-kaiatsevišķiemgaismaskūļiemun,kāsenādziesmārakstīts,caur dūmiem un tvaikiem, resp. arvisiem rokkoncerta efektiem.Dekorācijasnebijanekādas,visu panāca ar krāsainām gaismām.Ļoti efektīga bija krāsu simbolika:ļaunieļaudisbijatērptivainumelnāsvaisarkanāsdrēbēs,labietikaibaltās.Visitērpistilizēti,betkadpārisreizesparādījāsmeitenes īstos tautas tērposno visiemnovadiem, tad fantāzija uzskatuveskļuvapar1988.gada īstenī-bu–laidietmūsvaļā,gribamsavubrī-vu,patstāvīguvalsti!

Parasti par rokmūziku nejūsmo-

juunbažījos,kaausisdabūsciestnopārmērīga skaļuma. Varēju būt bezbažām;skaļumsbijaglužiciešams,unmūzikaneparetamlikakājāmneviļuspiesisttakti.Šīirizrāde,kasnodejotā-jiemundziedātājiemprasalieluener-ģijas patēriņu, jomierīgi brīži ir ļotimaz;visiaktierigandrīznepārtrauktikustās, dejo, krīt gar zemi; pamatīgiizvingrojās. Neapgalvošu, ka katrumirkli sapratu visus vārdus, taču da-žiem dikcija bija ļoti skaidra, sevišķiTeicējam(JānisSkanis).Šisuzvedumsir simbolikas pilns; īpašos brīžos piedebesīm parādījās krāsaini auseklīšikā cerības un jaunas ausmas zīmes,senlaicīgi dziedātās tautas dziesmas(Skandinieki un Iļģi)simbolizējamūsusenokultūru,unkrāsasuntautastēr-pusjauminēju.PašamLāčplēsimjos-tas sprādzes vietā milzīga sakta bijakāvairogspret ļaunovaru.KadLiel-vārdisdziedājaLatvju zeme vaļā stāv, mannogājatirpasparmuguru,joviņštikdramatiskinotēlojabriesmasLatvi-jai.Navjaubrīnums;Lielvārdispēlējaoperas dziedātājs Jānis Sproģis. Unvai Mazs bērniņš krustcelēs, par ko dziedLielvārdis,navmūsupašujaunāvalsts,kuraivēldaudzkoaugt,pirmssasniedzpilngadībuunbriedumu?

AstraKronīte,AdelaidesLatviešuBiedrības literāro pēcpusdienu vadī-tāja, vienmēr atrod kādu interesantureferentuarkoklausītājusiepriecināt.Referāti ir bijuši ļoti dažādi, saistošiunizraisījušiklausītājujautājumusunkomentārus. Lai gan publika sastāvgalvenokārt no sirmgalvjiem, kuriemmodernāmūzikavarbūtnebūtupirmāizvēle,komentāriarīšoreizbijavisu-mā ļoti pozitīvi. Ar interesi gaidīsimnākošoliterāropēcpusdienu,kadDaceDārziņastāstīsparviduslaikugobelē-niem/sienassegām.

Gunta R.FO

TOKārlisĀtrens

FOTO

KārlisĀtrens

Priecīgs notikums AdelaidēNepatīkamākaiskorapriekšnieces

pienākumsirkorimpaziņotparbijušakorista iestāšanoseņģeļukorī,un tadnošīkoristabērēsatvadīties.Šopie-nākumu nākas pildīt vairākas reizesgadā,jodabaprasasavutiesunokād-reiz kuplā Adelaides koristu skaita,unturpat60gadosirnākušiungājušiļoti daudz dziesmu draugu. Tādēļ ardivkāršu prieku varēju paziņot neviskādasdzīvesbeigas,betgansākumu–kopdzīvessākumu.KoristeDacekādājaukā piektdienas pēcpusdienā salau-lājāsarsavumīļotodrauguEdvīnu.

Šījaunākopdzīvesākāsneparastāun romantiskā veidā uz mājas laivu (houseboat),ko jaunaispārisbijano-īrējušiuz trimdienāmsevunsaviemviesiem pa prieku un izklaidi. Laiks

turējās saulains un jauks, unpēcofi-ciālās ceremonijas, ar kuģīti varējabraukt pa upi, svinēt kāzas un vērotapkārtni.Visāsšaisizdarībāskoripār-stāvējadiriģenteLilitaarvīruPēteri,kuri jutušies sevišķi pagodināti parielūgumu,jopārējieviesibijatikaitu-vākieradi.

Pēcnedēļas,mēģinājumalaikā,arīkoris tika pie apsveikšanas un svinē-šanas. Beidzām mēģinājumu puslai-kā, uzklājām galdu ar līdz atnestiemgroziņiemun rāvāmvaļā šampaniešapudeles. Dace lika galdā Laimas ra-žojumus,Edvīnsvīnu.Kā jauparastipie latviešiem, sanestie groziņi būtupaēdinājušičetrreizvairākapmeklētā-

Turpinājums 4. lpp.

Ceturtdien,2009.gada20.augustā Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.

RedakcijāSveicināti,lasītāji!Laikraksts Latvietis iznāk jau

50. reizi! Ar šo jubilejas izdevumuvēlneesamsasniegušivienagadave-cumu, bet trūkst tikai vēl īssmirklī-tis. Pēdējās dažas nedēļas redakcijaatrodas Latvijā, kas ir arī ietekmējisierastodarbaritmu.Nākamajosnumu-rosturpināsimziņotparteredzētoundzirdēto.

Atkal izsaku lielu paldies visiemrakstītājiemunfotogrāfiem,bezkuruaktīvās līdzdalības šis izdevums ne-būtu iespējams! Laikraksta Latvietis viena svarīga sastāvdaļa ir ziņas parlatviešudzīviAustrālijā,parkotagadvar viegli lasīt visā pasaulē. Tāpēcmēsmudināmgansarīkojumurīkotā-jus,ganapmeklētājusrūpētiespar to,laipresēnonāktureportāžasparzīmī-giemnotikumiem.Mēsvēlļotigaidāmarīprivātāsdabasziņas,kāpiemēramkrustabas, laulības, jubilejas, sekmesizglītībā,sekmesuzņēmējdarbībā.La-sot50gadusvecāsavīzespamanāmsirtas,kasalīdzinošivairākziņojaarīparšādāmlietām.

Arvienvairākārzemjulatviešipār-ceļasuzdzīvivai ciemojasuz ilgākulaikuLatvijā,unlēnāmsākzustplaisastarpdiasporasunLatvijaslatviešiem.Tas ir par spīti tam, ka abās puses irvēl cilvēki, kuri aktīvi piestrādā, lailatviešutautanebūtuvienota.

Reportāžā par Valsts prezidentauzrunu Aglonā prese parasti uzsverviņateikto,ka„mūsusabiedrībāirie-stājiesmorāls pagrimums“, bet es la-bākuzsveruskatuuznākotni,atkalarviņavārdiem,kazālesšīmkaitēmir:„Vairāklabudomu,vairāklabudarbu,vairākticības“.

GN

Sidnejas Latvie!u biedr"ba

aicina J#s uz Jaunie!u koncertu

Mūzika

Zvanniekiem sestdien, 2009 g. 29. augustā

plkst. 14.00 Sidnejas Latviešu namā

ieeja $ 20.00/$ 15.00 biļetes pērkamas pie ieejas

Koncerta atlikums

Zvannieku mājām Latvijā

Aicinām Jūs pavadīt jauku pēc-pusdienuSidnejasLatviešunamā,no-klausītieskāmuzicēSidnejaslatviešujauniešiundaživiņuaustrāliešudrau-giunkolēģi.Koncertsnotikssestdien, 29. augustā, plkst. 14.00 Sidnejas Latviešu namā.

Uzstāsies jauni pianisti, čellisti,ģitāristi,vijolnieki,dziedātāji,bundzi-nieki.

Četrinošiemmuzikāliemjaunie-šiem ir: EllaMačēna, Stjuarts Rinns(Stuart Rynn), Ivars Štubis un Saskia Tillere.Šiemstudentiemšisirpēdējaisgads austrāliešu vidusskolā, un viņigatavojās Higher School Certificate (HSC) matrikulācijas eksāmeniem –taiskaitā,–mūzikā.Šiskoncertsdosjauniešiemvēlvienuiespējuuzstātiespublikaspriekšā,vēlcītīgāksagatavotun nopulierēt savus piedāvājumus,kuribeidzottiksnovērtētieksāmenosseptembrī.

Iepriekšējosgadoscitoskoncertosesamarpriekuklausījušiesunnovēro-jušikāattīstāsjaunāspaaudzesmuzi-kālā izglītībaun izjūta.Šiemčetriemjauniešiem piebiedrosies arī citi jau-ni muzikanti – latviešu un austrāļudraugi, kuri vēlās dalīties muzikālāsajūsmā un piedalīties šinī labdarī-baspasākumā.Koncertsbūsbagātīgspiedāvājums.Dzirdēsitskaņdarbusnodažādiemžanriem,unvarugalvot,kaskanēs mūzika, kura iepriecinās jeb-kuruaustiņuunsirsniņu!

Kāpēc Mūzika Zvanniekiem? Kā iepriekš ir bijis rakstīts, šī

koncerta saistība ar Zvanniekiem ra-dās,tiekotiesuniepazīstotiesarRīgasOperas solisti Evitu Zālīti-Raitumuun pianisti Santu Jakobsoni pagājušāgadanovembrī.ŠīsdivasmāksliniecespiemumsciemojāsunuzstājāsLatvi-jas90gadujubilejassvinībās.Aršīmcienījamām māksliniecēm izveidojāsciešasdraudzības,unvisi lasījāmparto, ka Evita ar savu vīru Edgaru irpieņēmušipiecus audžubērnus – visinovienasģimenes.TasviņiemnotikacaursaistībuarZvanniekiem... un kas ir Zvannieki?

Zvannieku tīmekļa vietnē var la-sīt: „Zvannieki ir alternatīvās ģi-menes māja. Zvanniekos ir apvie-nojušies brīvprātīgie, lai rūpētos unsniegtu palīdzību lauku bērniem...viņuvecāki irnonākušikrīzessituā-cijāsvaiviņiemirpārtrauktavecākuvara. Zvanniekidarbojās,laiapvieno-tuizirušāsģimenesunsniegtuģime-nitiem,kuriemtāsnekadnavbijisunnavbijisiespējamstopiedzīvot.Zvan-niekumājasirnevalstiskabrīvprātīgoapvienība.Tānavnedzvalstsinstitū-cija,nedzbērnunams.Tāsirģimenesmājas.“

Tātad,nomūsuradošās,sabiedris-kāsģimenes,sniegsimpalīdzībuZvan-nieku „ģimenei“, ziedojot koncerta atlikumu.

Par Zvanniekiem varat tālāk lasīt:www.zvannieki.lv.

Uz redzēšanos koncertā sestdien, 29. augustā, plkst. 14.00 Sidnejas Latviešu namā!

∎

Jauniešu koncerts – Mūzika Zvanniekiem

Sidnejas jaunieši muzicēs jums par prieku, un visi kopā sniegsim palīdzīgu roku Zvanniekiem Latvijā.

Dievkalpojums Rīgā

Svētdien, 16. augustā, apmēram50 dievlūdzēju sanāca Vecā Sv. Ģer-trūdes baznīcā Rīgā, lai piedalītosprāvesta Klāva Bērziņa vadītā RīgasEvaņģēliskās draudzes dievkalpoju-mā.ŠījaundibinātādraudzeLELBĀLsastāvā seko tradīcijām, kuras nosta-bilizējušāstrimdā.Pēcdievkalpojumabaznīcas velvju zālē bija klāts kafijasgalds,piekuraturpinājāsraitaspārru-nas.

Nākamais dievkalpojums pare-dzēts20.septembrī,kuramsekosofi-ciālā dibināšanas pilnsapulce, kurābezprāv.KlāvaBērziņapiedalīsiesarīarh. ElmārsRozītis, prāv. IevaGrau-feldaunprāv .AndrisAbakuks. Šajālaikraksta Latvietis numurā publicē-jāmprāv.KlāvaBērziņasprediķi. ∎


jus.Dziedājām, apdāvinājām, apsvei-cām. Tik vien trūka, kā dancošana.Tepēkšņikāds iesaucāsRūgts, rūgts, ko jaunais pāris apklusināja tradīcijuiecienītā veidā! Dace parādīja kāzubildes, pastāstīja par kāzu norisi unpriecīgokuģojumupaMarejaupi.Tāsbijatiešāmneparastasuninteresantas

kāzas.Bez Edvīna Dace nebūtu koriste,

jo viņš katru pirmdienu ved viņu uzmēģinājumu, tad pats sēž visu vaka-rukafejnīcāunpacietīgigaida,kamērmēģinājumsbeidzās.Pašupiedziedā-šanasnevarampierunāt,betceram,kaviņamneapniksDacivestunkafejnī-cā nīkt. Vēlam viņiem garu, laimīgumūžukopānodzīvot.

Pie reizes atzīmējāmmūsu ilgga-

dējāskoristesAstrīdaspārcelšanosuzSidneju.Astrīdadziedkorī jauturpat40 gadus, bet pēc vīraGunāra nāvesnolēmapārceltiesuzSidnejupiemei-tas. Mūsu sāpīgais zaudējums varētubūtSidnejaskoravērtīgsieguvums,joAstrīda ir dzidra soprāna balss īpaš-niece,argarukorapieredzi.Viņaipa-sniegtieziedineslīdzvisumūsulabā-kosvēlējumusnākotnei.

Gunta R.

Priecīgs notikums AdelaidēTurpinājums no 2. lpp.

Kora priekšniece Gunta Rudzīte apsveic jaunlaulāto pāri Daci un Edgaru.

Kora priekšniece Gunta Rudzīte apsveic Astrīdu Pērkoni, kura pārceļas uz Sidneju.

FOTO

KārlisĀtrens

FOTO

KārlisĀtrens

Adelaides Latviešu skolāSestdien, 15. augustā Adelaides

Latviešu skolā bija divi speciāli noti-kumi. Pirmkārt,Marka un Lorraines

dēlamMatīsamLūsimnosvinējaseptī-todzimšanasdienu.Sabiedriskāklubavadītājs Ints Puķītis uzcepa kliņģeri,

unsvinētpalīdzējapārējiskolēni,lep-nievecvecākiJolantaunIlmārsLūsis,skolotāji,unkafejnīcasdarbinieki.

Otrkārt, skolāviesojāsMelburnasLatviešu skolas pārzine, MelburnasLatviešubiedrībaspriekšsēdeunlaik-raksta Austrālijas Latvietis redaktore IvetaLaine.Viņabijatikkoatbrauku-sinoLatvijas,kurpiedalījāsLatviešuskolotāju konferencē (skat. reportāžulaikraksta Latvietis49.numurā).Esotbijusilieliskakonference,jobijaiespē-ja pārrunāt pedagoģiskos jautājumus,kuribiežipaceļastrimdasskolās.Ievē-rojamitas,kaLatvijasvaldībasūtaal-gotus skolotājus uz Krieviju. Varbūttovajadzētudarītcitāsvalstīsarī.No-teiktiAdelaidebūtu ļotipateicīgapartāduatbalstu.

Kārlis Ātrens

FOTO

KārlisĀtrens

Matīss Lūsis svin septīto dzimšanas dienu. Pašā kreisā pusē stāv Sabied-riskā kluba vadītājs, kliņģera cepējs Ints Puķītis.

Viktorijas pavalsts 12. klases (t.i. skolaspēdējāsklases) skolniekikādulaiku varēja izvēlētiesLatviešu valo-du kāpilntiesīgupriekšmetu.Daudzitomācījāskāpapilduspriekšmetu,untādāveidāuzlabojakopējovidussko-las atzīmi, kas bija universitātes uz-ņemšanaskritērijs.

Bettadieviesaprasību,laimaza-jām valodām būtu caurmērā vismaz15 skolnieku trīs gadu laikā. Diem-

žēl, latviešu valoda nevarēja izpil-dīt šo prasību, un kopš 2006. gadavairs nevar mācīties latviešu valodukā oficiāli atzītu priekšmetu. Pēdē-jāgadā (2005.)bija12 skolnieku,un2004. bija 13. Bez latviešu valodas,arī slovēņu, bengāļu, lietuviešu unčehu valodas tika atceltas tai pašāgadā.Dažascitasvalodaspatlabanirapdraudētas.

Lai pārrunātumazo valodumācī-

šanu12.klaseslīmenī,Viktorijas Va-lodu skola (Victorian School of Lan-guages) ir sasaukusi atklātu sapulcipirmdien, 24. augustā plkst. 19.30 Multicultural Hub (506 ElizabethSt., Melbourne – iepretīm Karalie-nes Viktorijas tirgum). Sapulci vadīsSvinburnas (Swinburne) universitātesvecākaislektorsDr.BrunoMascitelli.Vairākinformācijavietnēhttp://www.lingo.org.au/public-meeting/ ∎

Mazo kandidātu skaitu valodu sanāksme


Kooperatīvam ir nauda ko

aizdot

4.00% gadā,

uz jauniem aizdevumiem nodrošināti ar pirmo obligāciju pirmā gadā maksājiet pazemināto likmi 4.00% gadā un pēc tam aizdevums pāriet uz mainīgo likmi, kas pašlaik ir 5.60%

gadā.

Salīdzinājuma likme “Comparison rate” ir 5.49%

gadā. Bāzēts uz $150,000.00 aizdevuma uz 25

gadiem ar izdevumiem $650.00 kopsummā.

Uz aizdevumiem var būt izdevumi un valdības nodevas.

Pilnīgus aizdevuma noteikumus pieprasiet mums:

Tālrunis 1300 658 528 E-pasta adrese: [email protected]

Tīmekļa adrese: www.latviancredit.com.au

LS001-02/09

Latviešu Kreditkooperatīvs Austrālijā

Prezidents par stāvokli valstīPreses brīfinga transkripts pēc Valsts prezidenta V. Zatlera tikšanās ar

Ministru prezidentu V. Dombrovski 2009. gada 19. augustāValsts prezi-

dents: Labdien!Šodien mēs arMi-nistru prezidentu apspriedāmfaktiskistāvokli valstī. EsinformējuMinistruprezidentu par to, komanstāstīja cil-

vēkiuzielasganMazsalacā,ganJaun-jelgavā,ganRūjienā,kostāstījajaunonovaduvadītāji,arkādāmproblēmāmviņisaskaras,kānorisināsskoluskai-taoptimizācija,kasnotiekarmākslasunmūzikasskolāmrajonos.Tāpatarī,kodomāuzņēmēji,kādaircilvēkuat-tieksme pret valsts nodokļu politiku.CentosiedotMinistruprezidentamtofona informāciju, kāda ir reālā dzīvēmūsu jaunajosnovados,kas tikkosā-kušistrādāt.Protams,mēspārrunājāmarījautājumusparbudžetaveidošanāsgaitu,jobudžetsjauirsācisveidotiesunmēsarnepacietībugaidām,kāditadbūs tiešikonkrētie skaitļi, ciknaudassaņemskatranozare,kāda irbāzeun

izdevumu samazinājumi. Šis plašaisjautājumu loks faktiski aizņēma arīvisustundu,komēspavadījāmkopā.

Jautājums: Joprojām ir aktuālsjautājums par lielajām algām, ko sa-ņemdažāduvalsts institūcijuvadītājiunarīuzņēmumuvadītāji,kaspiederarī valstij. Vai Jūs sagaidāt šeit kautkādu risinājumu? Jūs sagaidāt, ka šīsalgastomērtieksamazinātas?

Valsts prezidents:Jauzņēmumamirfinansiālasgrūtības,jauzņēmumsirstrādājisarzaudējumiem,viennozīmī-giviņavadībaipirmaissolisirnoteiktsevadekvātasalgas.Tātad,jauzņēmu-mam irgrūtības, tadparasti uzņēmu-ma vadītāja algas samazinās. Ja tā irvalstsiestāde,tadnoteiktinevienāies-tādēalgainebūtujālecārānopārējām.Šeitvēlreiz irparādījusiesnepiecieša-mībapēcvienotasatalgojumusistēmaspilnīgi visās valsts iestādēs un valstsinstitūcijās. Ja šī sistēma ir vienkāršisaprotama un atalgojumos attiecībāpret atbildību un darba apjomu ir ie-vērotahierarhija unproporcionalitāte,

unatbilstību,tadkatrāziņānevienamšādsjautājums–kāpēcvienavaiotramcilvēkamir tik lielaalga,kasatšķirastrīs – četras reizes vai pat vēl vairākreizesnoMinistruprezidentaunValstsprezidenta algas – tāda jautājuma tadnebūs. Ir jautājums pavisam vien-kāršs.Jaiestādepatisevnosakaalgasvai uzņēmumspats sev nosaka algas,tad iestādesvai uzņēmumavadītājamirjābūtšimgodavīram,unalgaijābūtadekvātaitam,kādudarbupašlaikveiciestāde, cik veiksmīgs ir uzņēmumsvaikādsirkopējaisalgulīmenisvalstī.

Jautājums:VarbūtJūsvaratkon-kretizēt,josabiedrībāizskankonkrētiuzvārdisaistībāarto,koJūsnupatsa-kāt,ganFliks,airBaltic,ganarīLat-vijas Dzelzceļaziedojums,piemēram,(tas gan neskar algas, bet arī finanšuizlietojumu) hokeja klubam Dinamo. Jūsu vērtējums? Un Latvijas Bankasprezidents.

Valsts prezidents:KatrāziņāJūs


Melburnas latviešu akadēmiskā saimeun

Melburnas latviešu biedrība rīko

LATVIJASUNIVERSITĀTES90 GADU ATCERI

Akadēmiskā runa:Zobārstniecība no

pirmsākumiem līdz mūsdienām

Dr. Alēna Butkevica MD, DMD, CAGS (Prosthodontics), DSc.

Svētdien, 2009. gada, 13. septembrīplkst. 14.00

Melburnas latviešu namā

Ar mūzikāliem priekšnesumiem piedalīsies ansamblis LĀPA

Ieeja pret ziedojumiem sākot ar $10

Lai nolasītu akadēmisko grādu ieguvē-ju vārdus lūdzam paziņot akadēmisko iestādi, iegūto grādu un graduācijas gadu pa pastu Mārai Lezdkalnai,

40 Mersey Street Box Hill North Vic. 3129, vai pa e-pastu Kārlim Kasparso-

nam [email protected]

KKM un SKKM Prezidiji


Dagnijasģimeneundraugi2009.gada8.augustāsarīkojasaviesīguvakaruarkoncertuungleznuskati(kāarīkulināriskāmbaudām)OjāraGrestesmājāSidnejaspriekšpilsētāLilīf īldā(Lilyfield),laipieminētuDagnijasražīgo,nelai-kādzēstodzīvi.Dagnijaaizgājamūžībā2009.gada2.martāpēcslimošanasarvēzi.Viņabijapazīstamakādedzīgalatviešumākslasveicinātāja,kasmīlējakoncertus,teātriunizstādes.

Viesus(ap70)apsveicotuniepazīstinotarmāksliniekiem,Ojārsminēja,kašādaveidasaietuplānojisjausenāk–kāpārsteigumuDagnijaidzimšanasdienā4.augustā,–betnutasizvērtiesparpiemiņas koncertu.Tālaibūtumateriālsrezultātsnošīspēcpusdienas,Ojārsaicinājaklātesošosziedotpalīdzībasorga-nizācijaiLatvijāZvannieku mājas,kaspalīdzģimenēm,kurasnonākušaskrīzesapstākļos(saziedoja$770).

KoncertāpiedalījāsDagnijasdraugi–mūziķi.Tasmānijasorķestragalve-nāviesuarfisteŽenevjēvaLanga(GenevieveLang)spēlējafrančukomponistaMarcelaPurniera(MarcelPournier)divasprelūdes,JāņaMediņaDaina Nr. 2

unKarlosaSalzēdo (CarlosSalzedo)Dziesma naktī (Song in the night).AndraKrūmiņadziedājapašasģi-tāraspavadījumāigauņudziesmuparbērnībasilgāmKui ma olin veikse kenne,unsamoiešudziesmupardejošanuMinoi minoi. (Andraimāte igauniete, tēvslatvietisunviņauzaugusiJaunzēlandē,kuriemācījāsdaudzsamoiešudziemu).Dagnijasstudijulaikadrau-dzenepianisteBraidijaKinga (BridieKing) spēlējadivasMocarta sonātas (KV310 unKV331 –Rondo Alla Turca)unamerikāņublūzakomponista,Profe-soraGarmata(ProfessorLonghair)dziesmuVilī Fu-gala blūz (Willie Fugal’s blues).AnsamblisSomes-ing laik zat,kuruveidoViktorijaMačēna(klavieres,akordeons),VēsmaUpeniece(vijole),KaijaUpeniece(kontrabass)unDžonsMansons(JohnManson,vijo-le)spēlējamūzikuEiropasčigānustilā.ŠoansambliSidnejaslatviešipirmoreizidzirdēja25.jūlijaKlubs Kaladū vakarā. Dažas koncerta fotogrāfijas, kā arīīsasfilmasnomuzikāliempriekšnesumiemskatāmastīmekļa vietnē: www.baska.com.au/ojars_concert (fotogrāfsRomanBaska).

Pēc koncerta daļas ansamblis turpinājamuzicētbrīvā stilā, un viņiem piebiedrojās Andris Kariks(vijole), kā arī klātesošie draugi – dziedāšanā. Pro-tams,–pirmsunpēckoncertaviesibaudījavisādus


Dots devējam atdodas!Latviešu apvienība Austrālijā un

Jaunzelandē (LAAJ) šogad rīko savugadskārtējo līdzekļu vākšanas ak-ciju no 1. augusta līdz 31. oktobrim. LAAJ prezidijs un Kultūras fonds(KF)atbalstaAustrālijaslatviešukul-turālos un izglītības pasākumus jauvairāk nekā 50 gadus. Apzināmies,kamazkoturpināsimpanākt,jamūsumītneszemēsnepastāvēsdzīva,aktīvalatviešusabiedrība.

LAAJ KF galvenā loma ir vien-mēr bijusi atbalsta sniegšana tādiempasākumiem, kuru mērķis ir latvis-kāssadzīvesuzturēšanaAustrālijāunJaunzēlandē.KFmērķi irveicinātunfinansēt latvisku izglītību, jaunatnesdarbību un dažādus kultūras pasāku-mus.

Galvenie KF ienākuma avoti irjūsuziedojumi,Kultūrasdienuatliku-mi,noguldījumuaugļiunsarīkojumunodevas(3%).Bezjumsmumstrūks!

KF turpina atbalstīt pasākumus,kasveicinaaktīvudarbībumūsupat-reizējā sabiedrībā, to starpā, korus,Kultūras dienas, skolas, teātrus, jau-natni,bibliotēkasunjaunradi.

Apzināmies, ka jāturpina sevišķuuzmanību pievērst pasākumiem, kassaistīti ar jaunatnes nodarbībām unaudzināšanu, kā piemēram, AnnasZiedaresVasarasvidusskolai,3x3sa-ietam, gaidām un skautiem, Tērvetesbērnu nometnei, tautas dejām, spor-tamunJaunatnesdienām.

KF piešķīruma vadlīnijās arī mi-nēts,kaKFjāveicinajaunrade.Pastā-vēs,kaspārvērtīsies!Mūsujaunatneiraktīva, spējīga, sirdsdroša un labi iz-glītota.Tāmeklējaunusceļusnosavasmītneszemeslatviešukultūrasmājāmuzsavāmtēvuzemeskultūrasmājām,uzsavāmsenčukultūrasdvēselesmā-jām.Dosimviņiemtoiespēju.

PalīdzietKFunprezidijadarbam,

katrs pēc savāmspējām un aps-tākļiem. Jūsuatbalsts ir nepie-ciešams mūsujaunatnes audzi-nāšanai, latviskas izglītībasunkultū-raspasākumuveicināšanaiunsakaruuzturēšanaiariestādēmunmākslinie-kiemLatvijā.

Ziedosim KF darbam ar devīguroku,laiarīnākotnēbūtuatbalstskul-tūras pasākumiem, kas piesaista netikaimūspašus,betarījaunatbraucē-jus,un ļaujviņiem justieskā mājās. Vienotaunaktīvasabiedrībairnepie-ciešama, lai izdzīvotu latvisku dzīvisvešumā. Neliegsim savu atbalstu,ja rūpvēl iespējauzturēt šo latviskovidi,koesamkopīgiizveidojuši.BezJumsmumstrūks!

Andris KariksLAAJ KF priekšsēdis

Koncerts un izstāde Dagnijas Grestes piemiņai

Dagnija Greste pie Imanta Tillera gleznas, 2008. gada Kultūras dienu izstādē Sidnejā. Šis darbs bija viens no izstādītiem darbiem 8. aug. izstādē.

Daļa no Dagnijas ģimenes – no kreisās: dēls Edgars Greste ar savu saderinātu Suzannu Keibeli (Susanna Kable), vīrs Ojārs Greste, meitas Sallija un Inga Medžvik (Sally un Inga Madgwick), brāļa Kristapa bērni Alīse Zariņa un Daris Zariņš.


Aijas Rozentālas pārdomas

Nesen, brau-cot apkārt Latvijai,piedzīvoju dažādasrobežas. Ar drau-dzīgiemkaimiņiemtās ir tikai skataun kārtības pēc, arneparedzamajiemaustrumu kaimi-ņiem – arī baiļu

pēc.Lietuvaspierobežānomaldāmiesnoparedzētāmaršrutaunpēkšņimazslauku celiņš mūs ieved kaimiņzemē.Braucējiem par to ziņo tikai robež-stabiņi pļavas malā. Mums iepatikāsmazo celiņu robežpārbraukšana, tā-pēcmēģinājāmvēl.Citāvietā robežusargā govis.Lietuvas pusē 10metrusnoLatvijasdzīvosievietearpamatīguganāmpulku. Braucēji te reti, tāpēcceļampāripārvilktasstieples, laigo-visneaizklīst,ejotnokūtsuzlaidaru.AizgovjutakasrēgojasLatvijaspazī-šanās zīmes, taču, lai līdz tām tiktu,jālūdz saimniecei atļauja – jānoņemstieples.Sajūtakāpašāpasaulesmalā.NobraucamlīdzPiedrujai,kurLatvijuno Baltkrievijas atdala tikai Daugava. Stāvikrastāunbrīnies:tādipašilaukiunmājiņaskāte,tātur,kādastarpība.Tačuiratšķirība,lielaatšķirība.VienāpusēLukašenko,otrāZatlersunkrīzesdemokrātija.

Vietā, kur satiekas Latvija, Balt-krievijaunKrievijapadomjulaikāuz-bērtsDraudzības kurgāns par godu apvienotajai partizānu cīņai otrajāpasauleskarā.NoLatvijaspusesuztoatnākampaliepualeju,uzBaltkrievijuved bērzi, uzKrieviju – kļavas.Ale-jugalāceļuaizšķērsodzeltenaslentesar brīdinošiem uzrakstiem, uzirdinā-tas smiltis un robežstabiņi vēsta parlīniju, ko labāk nepārkāpt. Vidū tamvisam–uzkalnsarozoluvidūunpie-miņas zīmēm. Visapkārt – mežs unsaulainasvasaraspēcpusdienasmiers.Laiatrastostiktuvuaustrumurobežaivajadzīgaīpašaatļauja,mumstāsnavuntaskņudinapakrūti.Nevienacilvē-kaneredz,untrakigribaspārlīstotrāpusē–tāpatvienjokapēc.Atceļāmūsapturrobežsargi,unuzpārisstundāmnonākamrobežsardzesštābā.Izrādās,ka mūsdienās robežu var novērot arīar kameru starpniecību. Jūtamies kānogrēkojušies skolnieki direktora ka-binetā, es klusībā priecājos, ka neie-līdu Baltkrievijas vai Krievijas pusē.Tomēr incidents beidzas veiksmīgi,ar robežsargiem šķiramies draudzīgi,zaudētiirtikai5latiunmanāteicam-niecesCVklātnācispirmaisadminis-tratīvais sods. Tā nu aizdomājos parrobežām.

Robežas ir iedomātas līnijas lai-kāvaitelpā,dzīvesprinciposvaikur

citur, nospraustas svītras, kam esamvienojušiesneietpārivaikurupārie-šanumēskautkā īpašiatzīmējamunuztveram. Latviski vārds robeža ir ļoti ietilpīgs jēdziens, to attiecina uzvisdažādākajām sliekšņa situācijām.Valsturobežas,robežasstarpkaimiņugruntsgabaliem,ātrumaierobežojumarobežauzceļa,gadumijavaiapaļcipa-rudzimšanasdienakārobeža(piemē-ram,Laikrakstam – 50.numurs),per-soniskās telpas robeža, spēju robeža,pacietībasrobeža,pieklājībasrobeža,robežpersonība, ķermenis kā cilvē-ka fiziskā robeža. Robeža vajadzīgakārtības pēc, lai mēs zinātu, kur at-rodamies:LatvijāvaiKrievijā,vasarāvairudenī,pilsētāvailaukos,bērnībāvai pieaugušo pasaulē. Principā jaupasaule(tāpatarīdzīve)irvienotsve-selums,unviņuvarētunedalītsīkāk,tačutādsapjomslaikamcilvēkamparlielu,iekšējaisdatorsuzkarasunbrēcpēc kaut kā aptveramāka. Galu galākālaiuztverkāvienotuveselumuto,ko tu vienā paņēmienā nespēj ierau-dzīt?Grūti. Tāpēc izdomātas kartes,kodolīgas definīcijas un autobiogrā-fijas glītos sējumiņos, kas realitātipadara aptveramāku. Savā ziņā visacilvēka dzīve ir nemitīga realitāteskārtošana pa muižiņām–vienābaltie,otrāsarkanie,pavidurobežiņa.Savakosmosa veidošana no haosa nedefi-nētāsmasas.

Robežpārkāpējus vispārināti va-rētuiedalītblēžosuncelmlaužos.(Re,kāestekārtojuunnorobežoju!)Šķirt-nistarpšiemabiemnosakatālaikasa-biedrībasvērtības.Kasvieniemblēdisunnoziedznieks,otriemcelmlauzisunvaronis. 17.gadsimtā Priekules Ikarusadedzina uz sārta parDieva zaimo-šanu,lidojotarpaštaisītiemspārniem,bet21.gadsimtāvisi lidināsapkārtuzvelna paraušanu un ar pateicību pie-min aviācijas aizsācējus.Ne vienmērrobežuvarpārkāptarapzinātiemcen-tieniem, piemēram,40 gadu jubileja cil-vēkam atnāk pati unaiziet pati, tev atliek vienīgitokautkāpie-ņemt. Gadu robežaspārkāpējiem īpašusnopelnus nepiedēvē,ja vien nav runa par simtgadīgiem dzīvo-šanasveterāniem.Tosapsveic prezidents, rāda televīzijas ziņāsuncildinaviņuizturī-bu.Manšķiet,mums,parastajos gados eso-šajiem, grūti iztēlo-ties ko nozīmē noietdzīvē tik lielu ceļa

gabalu. Reiz TV Panorāmārādījakādas simtgadessvinības. Viesisaposušies, jubi-lāra sieva (salī-dzinoši jauniņa) rosās un stāsta,cik viss skais-ti un labi, bet fonā nodevīgidzirdama pašagaviļnieka īgnā balss:Kā ir? Nu, sū-dīgi! Sūdīgi!Līdzīgidrošivienvarējateikt daudzi inkvizīcijas neitralizētieviduslaiku celmlauži – robežpārkāp-šana mēdz būt sāpīga. Un arī salda,piemēram,baiļupārvarēšana,uzdrīk-stēšanās, tuvošanās otram, tuvošanāsmērķim.

Robežsargi iestājas par status quo,paresošāskārtības saglabāšanu,vienalga,vaitāirsakarīga,derīgavaipavisamaplama.KafkasromānāPro-cessbijastāstsparvārtsargiem.KādsvīrsgribējaiekļūtLikumā(cititeiktu:paradīzē), tačuvārtsargsviņunelaidaiekšā, teica, lai gaida savu kārtu unpiedraudēja, ka neklausīšana sliktibeigsies. Tā nu vīrs pacietīgi gaidījapie Likuma vārtiem, līdz kļuva vecsunpienācapēdējā stundiņa.Tadviņšpaaicināja vārtsargu tuvāk un jautājatam:Kāpēc citi te gāja un nāca, bet mani tu tā arī neielaidi? Vārtsargsnopūtāsunteica:Šie vārti bija domāti vienīgi tev. Kad tu nomirsi, es tos aiz-slēgšu un iešu prom. Tev vajadzēja pa-censties tikt iekšā. Robežpārkāpšanairiziešananokomfortazonasceļāuzkautkojaunu.Untasnekas,jaizrādās,kacitsirtaspats,tikaicits–artopašuvienvisumūžupaēdisnebūsi.Atliekvienīgi saprast,kadvārsargi-biedētājiirnopietniņemami,kadne.Laimumsšaiziņālabiveicas!

Aija RozentālaLaikrakstam „Latvietis“

Robežas

FOTO

AijaRozentāla

Baltkrievijas puse.

FOTO

AijaRozentāla


No 10. līdz 12. jūlijam Jelga-vā notika 3. starp-tautiskais smilšuskulptūru festivāls,kasšoreizpulcināja15māksliniekusnoASV,Īrijas,Itālijas,Nīderlandes, Čehi-jas,Somijas,Lietu-

vas,Krievijas un Latvijas. Skulptūruveidošanaibija.

TēmaVasaras sapnis ir pateicīgaatveidošanai tēlos. Mākslinieki, ku-riem bija sagādātas 400 tonnas smil-tis, varēja redzēt, ar prieku strādāja,izvēloties saviem darbiem pasakas,teikas un leģendas: gan pasaku parĪkstīti,gansengrieķuunziemeļutautuleģendas, gan arīmūsu pašu Lāčplē-ša un Zalkša līgavas motīvu. Darbu

novērtēšana šoreiz bija nodota pašumākslinieku rokās. Īpaša žūrija, tajāpiedalījosarīes,bijanepieciešamati-kai tādēļ, lai apkopotu rezultātus un,ja nepieciešams, ienestu savas korek-cijas.Tābijaarījārīkojas.Pēcžūrijaslēmumatikapiešķirtasdivas3.vietas,kassākotnējinebijaparedzēts.

Tātad1.vietupiešķīraAndrjusamPetkum (Andrius Petkus) par Ika-ru, ļoti pārdomātuun labinostrādātudarbu.Patsmākslinieksgan teica,kapietrūkusi viena diena, lai padarītuto vēl labāku. 2. vietu ieguva AnikeKuizenga (Anique Kuizenga) no Nī-derlandes.ViņaizmantojasavasmāteszemestēlusnoIndonēzijas,kasLatvi-jāizskatījāsjoeksotiski.3.vietudalījaNaiels Magi (Niall Magee) no ĪrijasunJakubsZimačeks(JakubZimaček)noČehijas.Simpātijubalvupasniedza

pašmājutēlniekamKārlimĪlem,kāarīĢirtamBurvim.Viņš savam darbambijaizmantojispazīstamoStiklakalnatēmu,ko risinājavisaimūsdienīgiunironiski.Nacionālāsbibliotēkasstikla kalnājājAntiņš,betzemšīkalnaguļpūķisunrijeiroundolārus.

Par to, cik uzmanīgi jāstrādā arsmiltīm, pierāda krievumāksliniecesTaņas Kuzņecovas skulptūras likte-nis.Viņabijatikpatkāpabeigusidar-bu,kurāattēloja,kāuzkokastumbralapotnē sasēduši dažādi pasaku tēli.Diemžēl augšdaļa bija pārāk smaga,piepalīdzējaarīlietutiņš,unskulptūraviņasacupriekšāsabruka.Dalībniekibija pārliecināti, ka šoreiz uzvarējusibūtuviņa.Smiltisirpadevīgs,betvil-tīgsmateriāls.

Māris BrancisLaikrakstam „Latvietis“

Māra Branča skatījumsSmilšu vasaras sapnis

Ģirts Burvis.

Anike (Anique) Kuizenga (Nīderlande). „Garuda“.

Andrjus (Andrius) Petkus (Lietuva). „Ikars“. (1. vieta).

Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem, apsveikumiem, paziņojumiem.Cena $5 par 1 cm vienā slejā.

Minimums $10.

Tieši šis laukumiņš izmaksās tikai $35.


gardumus un dziras un iesildošām baudām varēja pieskaitīt 4 dažādaszupas!

Gleznu klāstā bija izstādīti dar-binomāksliniekiem,arkuriemgadugaitāDagnijaibijušas tuvas saistības.Tie bija: Uldis Āboliņš, Gvīdo Au-gusts (Amerikā), JurisCeriņš,AndraKrūmiņa, Dzidra Mičele (Mitchell),Džons Ogburns (John Ogburn) –piekuraDagnijastudēja1970.gados,TiiuReissar (igauņumāksliniece,kurare-gulāripiedalās14.jūnijaizstādēsSid-nejas Latviešu namā), Anita Rezev-ska, Endrjū Siblijs (Andrew Sibley) (melburnietis), Irena Siblija (Sibley) (lietuviete,labākādraudzenenomāks-las koledžas laikiemSidnejā), ImantsTillers,HelēnaTuthila(HelenTuthill)(kolēģa no mākslas koledžas), RossVudkoks (Ross Woodcock) (glezna veltīta Dagnijas piemiņai – darinātadienā, kadRoss uzzinājis parDagni-jasaiziešanu).Dažasgleznasšaiizstā-dei bija draugu aizdotas un citas – no Dagnijaspašaskolekcijas.Trīsgleznasbijajaundarbi,koizstādījapirmoreizi(Andras Krūmiņas, Dzidras MičelesunRosaVudkoka)unviens–ogleszī-mējums,kurštapis2008.gadadecem-

brī – bija Dagnijas pēdējais mākslasdarbs.

Dagnijamumsvienmēr paliks at-miņā kā dedzīgs, dzīvespriecīgs cil-vēks,kasspējarīcitusaizrautarsavubagāto izdomu un drosmi paveiktšķietamineiespējamo.Viņasveikumu

virkneirgara,betpēdējais–ALMAsgrāmatas Austrālijas latviešu māks-linieki sagatavošana grūtajā slimībaslaikā, bija vienreizēja varonība, kurāarviņudalījāsOjārs.Šīgrāmatairpa-liekošspiemineklisviņai.

Vaira Zemīte

Dagnijas Grestes piemiņaiTurpinājums no 6. lpp.

Kultūra

No kreisās: Kaija Upeniece, Vēsma Upeniece, Viktorija Mačēna, Maija Upe-niece un Stīne Baska dzied. Pie sienas redzamas gleznas, kuras mākslinieki aizdevuši šai izstādei. Mākslinieki, no kreisās: Juris Ceriņš, Andra Krūmiņa, Ross Woodcock, Dzidra Mičele (Mitchell).

Divi latviešu skulptori Sidnejas izstādēSidnejieši Raimonds Rumba un

Āris Ruicēnspārstāvlatviešusskulp-torus izstādē, ko rīkojusi Skulptoru Apvienība (The Sculptors Society). Izstādeirplaša–ar90māksliniekiemun vairāk nekā 200 darbiem. Tā no-tiek Darling Park celtnē (201 SussexSt,cnrMarketSt),Sidnejascentrā.Iz-stāde atvērta līdz 5. septembrim no

plkst.10.30līdz15.00katrudienu.Par pieeju pie skulptūrām Rai-

mondsRumbaraksta:„Skulptūrāsiz-sakutiešisavugaru,prātuunizdomubezpaskaidrojumiemarvārdiem.For-maunkompozīcija irgalvenieapsvē-rumimanai darbībai. Lai gan stingriturospienozīmesunjūtām,nokurāmdarbs ir cēlies, tās tomēr bieži kļūst

Raimonds Rumba pie savas skulptū-ras.

FOTO

OjārsGreste

Dzidrai Mičelei izstāde

Sidnejas mākslinieces DzidrasMičeles (Mitchell) gleznu izstādi at-klāspiektdien,2009.gada21.augustāplkst.18–20,KerrieLowegalerijā,49King Street, Newtown NSW 2042. In-formācijatālr.(02)95504433.Izstādebūsatvērtalīdz2009.gada8.septem-brim.

Glezna „Remembering daisy chains“ (Atceroties margrietiņu virk-nes) ir viena no izstādes gleznām.

parmetaforām.Mansdarbsietveride-jas, kas man ir bijušas no bērnības,manuvecākuunvecvecākustāsti,kāarīmanipersonīgiepiedzīvojumi.”

Izstādē Raimondam Rumbam irviens darbs, unĀrimRuicēnam dividarbi.

Skat. www.sculptorssociety.com.Ojārs Greste

Laikrakstam „Latvietis“


Latvijas īsziņasLatvieši pirāti

Ārlietu ministrija ziņo, ka Latvi-jasRepublikas ārlietuministrsMārisRiekstiņšaicinaKrievijasFederācijaspusi nekavēties ar oficiālas informā-cijas sniegšanu attiecībā uz aizturē-to personu valsts piederību: „Ņemotvērā, ka apgalvojumi no KrievijasFederācijas amatpersonu puses parLatvijasvalstspiederīgajiemaizturētopersonuvidūirizskanējušipubliskajātelpā, kā arī solījumi sniegt informā-ciju, ko līdz šim neesam saņēmuši,aicinupēciespējasdrīzākālaikāviestskaidrību, vai kuģa Arctic Sea lietāiesaistīti Latvijas valsts piederīgie,sniedzot informācijuparkonkrētajāmpersonām atbilstoši starptautiski pie-ņemtajaipraksei.“

KrievijasmilitāraiskuģisLadnijn jūrniekusatbrīvojisbeznevienašāvie-na, nolaupītāji tika arestēti.KrievijasaizsardzībasministrsAnatolijsSerdju-kovspaziņoja,kaSomijaskravaskuģiArctic SeaarKrievijasjūrniekuapkal-pinolaupījušiastoņicilvēki–Igauni-jas,KrievijasunarīLatvijaspilsoņi.

24. jūlijā, kuģim vēl atrodotiesBaltijasjūrā,nezināmiuzbrucējikuģiapturēja,pārmeklēja,betpēc12stun-dām ļāva tam turpināt ceļu. Arctic Sea, kurš pieder Somijas uzņēmu-mam Solchart Management kuģojiszemMaltaskarogaunnoSomijasuzAlžīriju veda kokmateriālu kravu.Nolaupītāji, draudot kuģi uzspridzi-nāt, bet apkalpi nošaut, pieprasījušipusotrumiljonudolāru(750tūkstošulatu)izpirkumu.

* * *

Jauna partijaSestdien, 15. augustā, piedaloties

vairāknekā200cilvēkiem,tikanodi-bināta jauna politiskā partija Tautas kustība Solidaritāte (TKS).

ParpartijaspriekšsēdētājuievēlētsLatvijas Apvienotās policistu arod-biedrības (LAPA) prezidents AgrisSūna;visibalsstiesīgiebalsojapar, iz-ņemotpašuSūnu,kuršatturējās.

Viegli negāja ar TKS priekšsēdē-tāja vietnieka ievēlēšanu, jo pret šimamatamizvirzītokandidātu–LatvijasMāsu arodbiedrības prezidentuAiga-ru Lavrinoviču iebilda kā viesis uz-aicinātais LatvijasVeselības un soci-ālāsaprūpesdarbiniekuarodbiedrībasvadītājs Valdis Keris. Izskanēja sav-starpēji pārmetumi par iepriekšējāmnesaskaņāmuntiesāšanos,līdzkamēriejaucāsSūnaunaicinājanekašķēties,jo nesaskaņas var izmantot pret mums, un Lavrinovičs tika ievēlēts ar balsuvairākumu.

Sūna minēja, ka partijā tuvākajālaikāvarētu iesaistīties līdz2000cil-vēku.Viņssacīja:„Būsgannomūsuarodbiedrības,pārsvarātie,kuriiraiz-

gājušinodarbavaipensionējušiesunkuriem ir, tā teikt, cemme uz to, kas arviņiemizdarītspēdējālaikā.Būsnodažādāmcitāmarodbiedrībāmaktīvā-kie,bettasnekādāgadījumānavsais-tītsnearLBAS,nearviņuvadību,jomēs aicinām no jebkuras arodbiedrī-bas,jebkuruzemniekuvaiko,kasgribmainīt kaut ko, kuriem šis viss, kasnotiekvalstī,irpieriebies.Priekšnosa-cījumi–lainebūtuvaldībaskoridorosbijis,jotādiemcilvēkiemarmumspaceļamnebūs.“

Konkrētas personas, kuras iece-rējušasstāties jaundibināmajāpartijā,Sūnaatturējāsnosaukt:„DiemžēlLat-vijā nav neviena politiska spēka, kasskaidriungaišibūtudeklarējis to,kalobēarodbiedrībuintereses.Līdzarto,kamūsuvalstīpraktiskineeksistēnor-mālssociālaisdialogsunarodbiedrībuprotestipolitiķiemirtākāpīleiūdens,mēsizlēmāmcīnītiesarviņupašuie-ročiem.“

IekšlietuministreLindaMūrniece(JL)uzskata,kapolicistsSūnašodienizdarījis nopietnu izvēli par labu po-litikai, jo ne pēc likuma, ne būtībasdarbošanās politiskajā partijā nav sa-vienojamaardienestu.Sūnairzvērējisuzticību valstij, nevis kādai partijai,atzīmējaministre.

Likumāparpoliciju teikts:perso-nu tiesību un brīvību un valsts interešu vienlīdzīgas aizsardzības nolūkā poli-cijas darbinieki nepiedalās partiju, citu sabiedriski politisko organizāci-ju un kustību darbībā un uz dienesta laiku policijā aptur savu piederību pie tām.

* * *

Svētceļnieki AglonāSestdien, 15. augustāVissvētākās

JaunavasMarijasDebesīsuzņemšanassvētkosAglonāpiedalījušiesaptuveni60000ticīgo.

AglonasbazilikasSvētkuinformā-cijascentravadītājaRutaGilučeinfor-mēja,kapiektdienābijaieradušāsap-tuveni7300automašīnasunautobusi,atvedotapmēram36500svētceļnieku.Apmēramceturtādaļaesotaizbrauku-siprojāmpēcspēcīgālietus.Sestdienbija ieradušāsaptuveni4000automa-šīnasun100autobusi, atvedotvairāknekā 23 000 cilvēku, kā arī vairākitūkstošikājāmgājēju.

Lielas problēmas neesot bijušas,vienīgisvētkusnedaudzizbojājisspē-cīgais lietus. Bijuši vairāki gadījumi,kadkādsnoradiniekiemvaibērniemnoklīduši,betvisilaimīgiatrasti.Vai-rāknekā500cilvēkiemAglonāsvētkulaikāsniegtadažādaveidamedicīnis-kāpalīdzība.

Piektdien, 14. augustā līdzplkst.21.45Svētku informācijascen-trā bija reģistrētas 53 svētceļnieku

grupas,kas ieradušāsuzVissvētākāsJaunavas Marijas Debesīs uzņem-šanas svētkiem. Lielāko attālumu –1800 kilometrus – uz VissvētākāsJaunavas Marijas Debesīs uzņemša-nassvētkiemAglonāmērojusiKatoļustudentuapvienībanoVācijaspilsētasMinhenes.VisgarākoceļuuzAglonustarp Latvijas svētceļnieku grupāmmērojusi Liepājas diacēzes grupa –460 kilometrus. Skaitliski vislielākāsvētceļniekugrupa130cilvēkusastā-vā ieradusies no Rīgas Svētā Jēkabakatedrāles.

* * *

Kuģis ieskrien tiltā19.augustāRīgā,Akmenstiltabal-

stāieskrējispasažierukuģītis,unpēcavārijaskonstatēts,kakuģakapteinisirreibumastāvoklī.Uzkuģaesošiepa-sažieripēcavārijasnogādātikrastāunneviens nav cietis.

* * *

Nekārtības Jūras spēkosLatvijas Jūras spēki noraida Aiz-

sardzības ministrijas pārmetumus,ka, iepērkot instrukcijas iepriekš Nī-derlandē iegādātajiem mīnu kuģiem,būtuizšķērdēti580000eiro(apmēram407000 latu).„Iegādātās instrukcijasbūtībāirkuģatehniskāremontadoku-mentācija.Toapjoms ir aptuveni250tūkstoši lapaspušu, un visa šī doku-mentācijaaizņemvienuistabu,“minē-jisJūrasspēkukomandierisjūraskap-teinis Aleksandrs Pavlovičs, norādot,kanevajadzētujauktkuģaekspluatāci-jasinstrukcijas,kasiegādātaskopāarkuģiem, un kuģu remonta dokumen-tāciju,kassatursimtiemrasējumuundaudztehniskasinformācijas.

Kad 2005. gadā Latvija pirkusipiecuskarakuģus(novienakuģaLat-vija jauatteikusies),Nīderlandesbru-ņotie spēki piedāvājuši iegādāties arīremontadokumentāciju,kasmaksāju-si1,5miljonuseiro,betLatvijaatradu-silētākupiedāvājumu–tādapašatipakuģus ražo arī Francijā, un tā pirmslaikatospārdevusiPakistānai.Franci-jaijaubijasagatavotakuģudokumen-tācijuangļuvalodāunpar580000eiropiedāvājusitoLatvijaiiegādāties.

„Varbūtarībijapārkāpumilīgumaizstrādē un administratīvajos jautāju-mos. Varbūt piegāde bija nepareiza.Betmēsatradāmiegādes lētākovari-antu. Un bez remonta dokumentāci-jas kuģus mēs nevarētu ekspluatēt,“sacījaAleksandrs Pavlovičs.Viņš arīnepiekrītapgalvojumam,kaNīderlan-dēiegādātiekuģi(katrsnotiemvalstijizmaksājis8miljonuslatu)irļotislik-tā tehniskajā stāvoklī un būtu nepār-



trauktijāremontē.Jūrasspēkukoman-dieris uzsvēra, ka kuģi tiek intensīvilietoti, divi no tiem piedalās NATOātrāsreaģēšanasspēkos.„Tākākuģusekspluatējamļotiaktīvi,loģiski,tieirarījāremontē.“

AizsardzībasministrijapārbaudeslaikākonstatējavairākuspārkāpumusAlkmaar klasesmīnu kuģu tehniskāsdokumentācijas iepirkumā. Aizsar-dzības ministrs Imants Lieģis uzde-vis izvērtēt iespējas civiltiesiskā kār-tībā vērsties pretministrijas unNBSamatpersonāmparnelietderīguvalstslīdzekļuizlietošanu,kāarīlūdzispār-baudes grupas atzinumu nosūtīt Ko-rupcijas novēršanas un apkarošanasbirojam (KNAB), kuri Jūras spēkukuģu iepirkuma lietu pārbauda jaukopšgadasākuma.PēcKNABieros-mes Aizsardzības ministrija sākusiskaidrotdārgokuģuinstrukcijuiepir-kumu.KNAB savā pārbaudē skaidroJūras spēku amatpersonu iespējamospārkāpumussaistībāarkuģu iepirku-mu,tajāskaitāarīkādasamatpersonasiespējamo interešu konfliktu saistībāarkuģainstrukcijutulkošanulatviešuvalodā.

* * *

Tautas partija nepiekrītPirmdien,17.augustāTautasparti-

jasministruprotestspretaizsardzībasministra Imanta Lieģa (PS) izvēlētotaktikuJūrasspēkukomandiera,jūraskapteiņa Aleksandra Pavloviča atbrī-vošanai no amatanovedapie jautāju-maatlikšanasuznedēļu.Ministruka-binetasēdēatklājās,kapret to iebilstarī armijas komandieris, ģenerālma-jors Juris Maklakovs, uzskatot atbrī-vošanunoamataparpārākbargusoduiepretimPavlovičanodarījumiem.

Aizsardzības ministrs iniciatīvubijanoformējiskārotācijudienestain-teresēs, joPavlovičsamatā irgandrīzpiecusgadus.Lieģisneslēpj,kaotraisiemeslsiratklātiepārkāpumiJSmīnukuģu iepirkumā.Aizsardzībasminis-trijas veiktajā pārbaudē atklājās, ka40 miljonus latu vērtos piecus mīnukuģus no Nīderlandes iegādājās bezremontatehniskāsdokumentācijas,kovēlākvēlpar580000eiroiegādājāsnocitasfirmas.Korupcijasnovēršanasunapkarošanasbirojspēta,vaišajādarī-jumānavbijisinterešukonflikts.Tikaatklātiarīcitipārkāpumi,nelietderīgikomandējumiutml.

Tautas partijas priekšsēdētājstieslietuministrsMareksSegliņš pēctam, kad valdība uz sēdi izsauca arīMaklakovuunPavloviču,norādīja,kano dzirdētā viņš nesaredzot tik sma-gu vainu, „lai – plaukš – nobalsotuunsamaitātuviņadzīvi“.Betfinanšuministrs Einars Repše (JL) koalīcijaspartnerim norādīja, ka šo jautājumuvakar bez protestiem izskatījusi val-

dības frakciju sadarbībaspadome, lai„uzvaldībuvarētunāktarsaprotamuunsaudzējošuprocedūru“,unTPnavbijisiebildumu,tāpēcrīcībanavkole-ģiāla. Pret Pavloviča atbrīvošanu bijaarībijusī aizsardzībasministreLindaMūrniece (JL), jo viņam neesot jāat-bild par ministrijas pieļautajām kļū-dāmiepirkumalaikāunlīgumugata-vošanā.

PēcvaldībassēdesLieģisžurnālis-tiempastāstīja,kaizskatīsšopriekšli-kumu veikt padziļinātu dienesta pār-baudisaistībāar55miljonuseirovērtomīnukuģu iegādes līgumu,konsultē-jotiesarministrijasekspertiem,kāarīspriedīsparturpmākorīcībuPavlovičaatlaišanasjautājumā.Ministrsbijane-izpratnē,kādēļdažikoalīcijaspartnerivaldībassēdēizteikušiiebildumuspretviņa lēmumu, jo koalīcijas sanāksmēiepriekš pretenziju nevienam politis-kajamspēkamneesotbijis.

* * *

Pilsonības likums17. augustā apvienības Tēvzemei

un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) valde nolēma neatbalstīt Ministru kabine-ta piedāvātos grozījumus Pilsonībaslikumā, kurus 24. augustā paredzētsizskatītvaldošāskoalīcijaspartiju sa-nāksmē.

Partijas pārstāvis Rolands Pēter-sons informē, ka minētie grozījumiparedz automātiskuLatvijas pilsonī-baspiešķiršanunetikaitiembērniem,kuriemviņudzimšanasbrīdīabive-cāki irLatvijaspilsoņi,bet arī tiem,kuriem dzimšanas brīdī kaut viensnovecākiemirLatvijaspilsonis.Tasfaktiski nozīmē dubultās pilsonībaspieļaušanu attiecībā uz visiem bēr-niem, kas dzimuši Latvijas pilsoņulaulībās ar citu valstu pilsoņiem, javien šis Latvijas pilsonis pilsonībunav ieguvis naturalizācijas ceļā, uz-sver tēvzemieši. TB/LNNK valde uzskata, ka šāda dubultpilsonībasprakses paplašināšana būtu pieļauja-matikaiattiecībāuztādiembērniem,kas dzimuši Latvijas pilsoņu laulībāarcituEiropasSavienībasvaiNATOvalstupilsoņiem.

TB/LNNKvaldetaipašālaikāno-rāda, ka likuma grozījumos iekļautāideja, ka jāatceļ ierobežojumsattieci-nātdubultopilsonībuuztiemtrimdaslatviešiemun viņu pēcnācējiem, kurilīdz 1995. gada 1. jūlijam nepaspējareģistrētieskāLatvijaspilsoņi,pēcbū-tībasiratbalstāma.Minētaisierobežo-jums,kasļaujiegūtLatvijaspilsonībutikai tiem trimdas izcelsmes latvie-šiem un vienlaikus citu valstu pilso-ņiem,kuripaguvapiereģistrēties līdz1995.gada1.jūlijam,navsamērīgsunloģiskipamatots.

* * *

Atbalsta hokeja klubu14.augustāmēdijiziņoja,kaEks-

premjersKalvītis,kasirarīRīgas Di-namo līdzīpašnieks vēlas lielo valstsuzņēmumu iesaistīšanos Kontinen-tālāshokeja līgas (KHL)klubaRīgas Dinamofinansēšanā,norādot,ka šajājautājumā nepieciešama politiska iz-šķiršanās. Par vienu no Rīgas Dina-mo atbalstītājiem jau kļuvis Latvijas Dzelzceļš,unKalvītisbūtu ļotipatei-cīgs,jašādusolispertuarīLatvenergo un Lattelecom. Kā biznesa projektsRīgas Dinamo nevar pastāvēt, tāpēcnepieciešams atrast sponsorus, lai tiebūtu ar mieru komandā ieguldīt lī-dzekļus,unbūtiskiirpanākt,laišādaveidaklubufinansēšanāiesaistītoslie-lie valsts uzņēmumi. Rīgas brīvostaspriekšsēdētājsAinārsŠlesers iepriekšarīirizteicies,kaDinamobūtunepie-ciešamsfinansiāls atbalsts.Rīgas Di-namo hokejisti šobrīd Zviedrijā gata-vojasotrajaisezonaiKHL,unpirmāsspēlesparedzētasseptembrī.

* * *

Pludmales volejbolsLatvijas pludmales volejbolisti

AleksandrsSamoilovsunRuslansSo-rokins Pasaules kausa izcīņas posmaNorvēģijāfinālmačā svētdien,16. au-gustā ieguvaotrovietupasauleskau-saposmā.Neviens citsLatvijaspārisiepriekšPasauleskausaposmosnebijatiktāluticis.ŠādspanākumsLatvijaspludmalesvolejbolistiemizdeviespir-mo reizi vēsturē. Turnīrā startēja arīLatvijas dāmu duets Inguna Minusaun Inese Jursone; viņas trijās spēlēsizcīnījavienuuzvaruunturnīrunoslē-dzadalītā17.vietā.

* * *

Būs piemineklis PuškinamRīgā, Kronvalda parkā, plānots

izveidot pieminekli izcilajam krievudzejniekam Aleksandram Puškinam.Rīgas dome pieminekļa montāžai unapkārtnes labiekārtošanai tērēs 2067latus. Piemineklis irMaskavas namadāvinājums.

* * *

Izstāde Baltijas brīvības ceļšLATVIJAS Nacionālajā vēstures

muzejā (LNVM) Rīgas pilī skatā-ma fotoizstādeBaltijas brīvības ceļš: 1987 –1991, kura veltīta akcijasBal-tijas ceļš divdesmitgadei un citiemnotikumiem, kas saistīti ar atmodasprocesiem. Tā ir viena no LNVMsagatavotajām mobilajām izstādēmun šogad jau apceļojusi Rīgas Cen-trālās bibliotēkas filiāles un skolas.1989. gada 23. augustā plkst. 19 ap1,5miljoniemcilvēkuLatvijā,Lietuvāun Igaunijā sadevās rokās, izveidojotdzīvoķēdi 600kmgarumā ceļa pos-mā Tallina―Rīga―Viļņa. Pasaulesvēsturē vēl nebijusī akcija apliecinājaBaltijas tautu nelokāmo apņemšanosatgūtzaudētoneatkarību. ∎

Latvijas īsziņasTurpinājums no 10. lpp.


Žēlastība jumsun miers no Die-va mūsu Tēva unKungs Jēzus Kris-tus–Āmen!

Mūsu šodienaspārdomu pamatāliksim Dieva vār-dus, kādus tos la-

sāmJāņaevaņģēlijā6:51-58Jēzusteicaviņiem:„Esesmudzī-

vā maize,kasnākusinodebesīm.Kasēdīsnošīsmaizes,tasdzīvosmūžīgi.Unmaize,koEsdošu,irManamiesa,kasdotaparpasaulesdzīvību.“52 Tad jūdisavāstarpāsākastrīdēties,sacīda-mi:„KāViņšmumsvardotēstSavumiesu?“53BetJēzustiemsacīja:„Pa-tiesi,patiesiEsjumssaku:ja jūs ne-ēdat CilvēkaDēlamiesuunnedzeratViņaasinis, jums dzīvības nav sevī. 54KasbaudaManumiesuundzerMa-nasasinis, tamirmūžīgādzīvība,unEstouzcelšupastarādienā.55JoManamiesairpatiessēdiensunManasasi-nis ir patiess dzēriens. 56 Kas ManumiesubaudaunManasasinisdzer,pa-liekManī,unEsviņā.57ItinkāManisūtījisdzīvaisTēvs,unEsesmudzīvsTēvā, tāpat arī tas, kasMani bauda,būs dzīvsManī. 58 Tāda ir tā maize,kasnākusinodebesīm,netāda,kāduēdušimūsutēvi,jotieirmiruši.Kasšomaizibauda,tasdzīvosmūžīgi.“

Kungs, svētī mūs, lai mūsu sirdis atvērtos Taviem patiesības vārdiem – Āmen!

Mīļiekristīgiedraugi,man liekās, ka šieDievvārdi pie-

derpietiem,kurussaprastvaiskaidrotnākas ļoti grūti. Es atceros, padomukurumanstēvsmandeva,kadesviņureizizaicinājoši,kājaujaunscilvēkstokādreizdara jautāju,vaiviņšvisumāBībeli un visas kopsakarības saprot.Tēvsmanatbildēja,kanē!Viņšteica,jakasliekasnesaprotams,tadarvaru,vaiBībeles skaidrojumiem, komentā-riemarī diezvaivarēsi to ieskaidrot.Varbūt,viņšteica,esto,konesaprotu,kādreiz sapratīšu, bet varbūtman tasarīnekadneatklāsies.

Ar to „kādreiz sapratīsi“ tēvs do-māja, tad kad būšu Bībeli vairāk la-sījis, tajā iedziļinājies, mācījies, piekamjāsaka,kamanstēvs,nemanambrālim,neman,nekadnebijateicis,kaviņšklusībācerēja,kakādsnomumsabiempievērstosteoloģijai,teiksimla-bāk–sludināšanaiunkalpošanai!Unes, atklāti sakot, tēvam šo jautājumuuzstādotarīpartonemaznedomāju.

BetnustāvušaiDievvārdapriekšā,ko tikbiežiesmu lasījisunpar to jaunāciessprediķot,betjūtutākānedrošī-bu,vaišosvārdusvisumāvarieskaid-rot,vaiviņosneslēpjaszināmamistika.Trūkstvarbūtaugstprātībasuniedomī-

bas, kura Latvijā dažās aprindās ļotiiecienītas, – jo tauta jaupašus ticībasdziļumusnavspējīgaatklāt,tospējīgidarīt tikaigarīdzniekiunvisādi sevisiecelti„ticībasspeciālisti“,kurijakautkonesaprot,uzātrodažasgrāmatassa-dedzina.Piedodietmanmanucinismu,betarīesesmutikaicilvēks!

Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas! Tāpēc nepadodieties ne-prātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts. (Vēstule efeziešiem 5:15-17)...šosvārdusnupatvēldzirdē-jām lasījumā, itin, kāmums šodienairakstīti!Raudzīsimiesvisānopietnībāpielietojottoprātu,kasmumsdots!

„Esesmudzīvā maize,kasnāku-sinodebesīm.Kasēdīsnošīsmaizes,tas dzīvosmūžīgi….“Vēlmumspie-ņemamaizteiksmesforma.Zinām,kaJēzus un citu ticību dibinātāji atklās-mēs lieto šo sevis-atklāsmes-formu:Esesmu!Jovairākmumspieņemamszinot,kaJēzusbiežirunājalīdzībāsunšisapslēptaisESESMUmumsarīpa-zīstamsnoBībelespašiemsākumiem.MozuspiedegošāērkšķukrūmaHore-bakalnājautā,kāduvārdulaiviņšminIzraēlabērniem?Dievsviņamatbilda„EsEsmu,kasesEsmu!“

JāņaevaņģēlijāmēsšosEs-esmu-vārdusatrodamseptiņasreizes,unessavukārtesmudrošs,kaJūsvisusvār-dus ziniet:• 6,25ESESMUdzīvībasmaize.• 8,12ESESMUpasaulesgaisma• 10,7ESESMUdurvis,kasvedpie

avīm.• 10,11ESESMUlabaisgans.• 11,25 ES ESMU augšāmcelšanās

undzīvība.• 14,6 ES ESMU ceļš, patiesība un

dzīvība;• 15,1ESESMUīstaisvīnakoks,un

MansTēvsirdārzakopējs....unJānimšispatsJēzuspēdējāBī-

belesgrāmatāatklājaskā,• alphaunomega,• pirmaisunpēdējais,• sākumusungals.

Esdomāju,kamēsvisasšislīdzī-bas pazīstam un arī esampieņēmuši,un es pats bieži dievgaldniekus pēcdzīvībasmaizes baudīšanas esmu at-laidisaršiemes-esmu-vārdiem!

Betatgriezīsimiespiemūsušodie-naspārdomām:

Par spītu visam, ko esamkādreiziesvētes mācībās dzirdējuši, mūsudzīvestecējumālasījušiunkasmumsmācītājupaskaidrots,arīmēs,tāpatkājūdi, esam satraukti: „Kā Viņš mums var dot ēst Savu miesu?“ Vai mumspieņemams?

Viens,otrslīdzšaidienaitonevarsaprastunpieņemtuntādēļarīnenāk

pieSvētā vakarēdiena. Iestādot (kon-sekrējot) vakarēdienu, mēs lietojamt.s. iestādīšanas vārdus no Matejaevaņģēlija 26. nodaļas. Tie neliekassaprotamāki.

Nesatrauksimies, bet atcerēsimiesgan,kāJāņaevaņģēlijssākas:Iesāku-mā bija vārds... Un mazliet tālāk la-sām:14 Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām viņa godī-bu, tādu godību, kā saņēmis no Tēva Viendzimušais Dēls, pilns žēlastības un patiesības.

Vārds!VaimēskristiešibezDiev-vārdavaramiztikt?Vaitasmumsnavtikpatssvarīgsundzīveivajadzīgs,kādienišķāmaize,kuruikdienasTēvrei-zē izlūdzamies:Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien!

Vārds tapa miesa. Bet mēs tādēļjau nelūdzam: Mūsu dienišķo vārdu, Tavu vārdu, Jēzu Kristu dodi mums šodien,betapzināmies,kašisvārds,šīdebesusvētība,irtikpatvajadzīgs,kāreālā,dienišķāmaize.Itīpašišodien!

Mūsu baznīcas tēva Mārtiņa Lu-tera Svētā vakarēdiena skaidrojumsir radies, viņam ļoti intensīvi SvētosRakstusstudējot:Solascriptura–vie-nīgiSvētieraksti,arīBībeleiriedves-mots Dieva Vārds…. Un vārds tapamiesa….!

JaJēzusuzmaizinorādaunsaka:„Tāirmanamiesa“tadmumstotāva-jadzētuarīnopietnipieņemt.Jēzusne-sakanekoparkādāmpārvērtībāmvaiupurēšanu,vaikocitu….Tā ir mana miesa un tās ir manas asinis!

Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gud-ri; nepadodieties neprātam, bet centie-ties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts.

Mūsu Kunga, Jēzus Kristus pašu-zupurēšanos mēs sevī tikai tad visumā uzņemam, kad tā ne tikai ticīgā klau-sīšanā notikusi, bet gan ticīgā ēšanā un dzeršanā–savālaikārakstījavācuJaunās Derības teologs un profesors(Hamburgā un Minhenē) LeonhardsGoppels.

Mīļiekristīgiedraugi,paršomie-suunasinīm,mēsilgiundiktivēlva-ramdomātunprātot,betvaivisuvi-sumā sapratīsim, būsnomūsu spējasticētatkarīgs.Jamēsšodienasspredi-ķaDievvārdukontekstuJāņaevaņģē-lija6.nodaļaskopumāapskatam, tadturatrodamauglīgu trīsskaņu:Jēzusdāvinamaizipārpilnībā,Jēzusatsakāskļūtparmaizes ķēniņu,unparmumsmirušaisDievadēlsarmumsgribie-iet vienotībā, kura nekādi labāk navaprakstāma un piedzīvojama kā Svē-tāvakarēdienadāvanās,kurasšodiengannebaudījām,betkurasViņšmumsikreizes,kadpiedievgaldaejam,parjaunudāvina.

Āmen!

„Es esmu dzīvā maize“Prāv. Klāva Bērziņa sprediķis teikts 2009. g. 16. aug., Rīgas Evaņģēliskās draudzes

dievkalpojumā (bez dievgalda), Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes baznīcā.


minējātkonkrētasiestādesunkonkrē-tusuzvārdus.Arītas,koesteicu–tieir konkrēti cilvēki. Viņiem šobrīd irjābūtgodavīriemun reizēarī zināmāmērāvalstsvīriemunjāpieņematbil-stoši lēmumi. Es domāju, galvenaisvaldībasuzdevums,koprasaarīStarp-tautiskais valūtas fonds, ir skaidra,pārskatāma,taisnīgaatalgojumasistē-ma,kasirvienādapilnīgivisāsvalstijpakļautajās iestādēs un uzņēmumos.Tasirjāizdaralīdzgadabeigām.

Jautājums: Jautājums ir, vai val-dībairpietiekamiuzstājīga?Vai,pie-mēram,jūspārrunājātto,kādiirbijušivakar valdības nosacījumi, koncep-tuāli piekrītot 15 miljonu potenciālaipiešķiršanaiairBaltic?Vai tas ir ticissaistīts arnosacījumuparFlikaalgassamazinājumu? Vai Jūs to gaidāt novaldībasunpremjera?

Valsts prezidents:Katrāziņāmaniriespaids,kašādsnosacījumsirbijis,joFlikakungsirnācisārāarpaziņo-jumu, ka koriģēs savu algu atbilstošiuzņēmumadarbībasefektivitātei.

Jautājums:Sakiet,lūdzu,saistībāar Jūsu teiktoAglonāparmorālopa-grimumu,vaiJūsurunassaturuietek-mējatas,koJūspieredzējātmājupceļānoAzerbaidžānaslidmašīnā?

Valsts prezidents:Katrāziņāma-namvērtējumamirdaudz,daudzpla-šākaperspektīva.Tāirvisasabiedrībakopumā.Tiecilvēki,kastiešāmdzīvotikumīgi, godprātīgi un godprātīgiizturas gan pret savu darbu, gan pret savuģimeni,ganarīpretsavuvalsti,tie,protams,pašizina,kaviņiirmorā-litīriunviņiirarīētiskiļotiatbildīgicilvēki.Partiemjauneietruna.Runaiet par to, kas notiek visā sabiedrībākopumā.Nekādsvienskonkrētsnoti-kums,protams,navšīmanavērtējumapamatā.Mēsrunāsimparto,vaipoli-tiķismaldinasabiedrību,teikdamsvaimelodams, vai uzņēmējs, izturotiesnievājoši pret valsti un pret nodokļumaksāšanu tomēr nav drusku morālipagrimis. Vai pat teikšu vēl vairāk,žurnālists, kurš maldina sabiedrību,kautkonepateikdamsvaikautkoīpašiizceldams, vai pat dažreizmelodamsunpēctamneatzīdamssavuvainu.Vaivienalgakuršcilvēks,kasietuzdarbuun nenostrādā savas astoņas stundas,bet pazūd pēc divām. Šādus piemē-rus mēs varētu skaitīt daudz, daudz,daudz... Vai arī tas iestādes ierēdnis,kuršrupjiatbildpilsonim,kasatnācisir šeit pēc palīdzības. Tie visi ir pie-mēri,kas liecina,kamums irkatramjāpadomā,vaimēsesamtikumiski,vaimēs esam godprātīgi un vaimēs tie-šāmgribamdzīvottā,laiirprieksparsavudarbu,parsavudzīvi,parsavasģimenes panākumiem, bet reizē arīprieksparcitasģimenespanākumiem,par citas iestādes panākumiem, parcitucilvēkupanākumiem.Tasirjautā-jums,arkoesaicinājukatrucilvēkune

kritizētotru,betpārdomātsevī,koesvarudarītlabā.Līdzšinējāpieredzeir,kamēsparmazesamdomājušivienspar otru. Mēs vairāk esam domājušikatrs par sevi un bieži vien ne ar la-bām,betganarļaunāmdomām.

Jautājums: Vai Jūs jūtat sevi kāparmorālesmērauklu?

Valsts prezidents:Nevienscilvēksnevarbūtmorālesmēraukla.Mērauklairtas,kātupatsvērtēunvaitupatsesispējīgs sevivērtēt, vainē.Tā irmēr-aukla.Neviens cilvēksnevarbūt eta-lons,jokatrreizmumsirganlabā,ganļaunādaļa,ganveiksmīgiedarbi,ganneveiksmīgie darbi, gan kļūdas, ganvarbūtapzinīgaskļūdas.Arīmanī.

Jautājums:Jūssacījāt,kapremjeruesat informējispar reālo situācijuval-stī.Kādstadirreālaisstāvoklisvalstī?

Valsts prezidents: Būs jārunāgandrīz vesela stunda... Katrā ziņā,maninteresētiejautājumi,kassatrauccilvēkus. Cilvēkus, protams, satrauc1.septembris,slimnīcuunārstuprakšuliktenis tuvākajā laikā, tas, ka valstsneko nedara, viņuprāt,Parex bankas gadījumā. Ir jautājums gandrīz katrāvietā–kāpēcbijušieakcionārisaņemtik lielus procentus. Protams, jautā-jums ir par to, kā tiks aizsargātima-zāknodrošinātie,taiskaitāpensionāri.Tieirčetrijautājumi,kouzdodcilvēkijebkurāapdzīvotāvietā.Protams,val-dībai ir jāatbild uz šiem četriem jau-tājumiem,jotoarīgaida.Cilvēki ļotisaprotarī to,kanekatrsministrsvaršobrīdbrauktuzkatrunovadustāstīt,koviņšdarīsunkasirizdarīts,betkat-rāziņācilvēkigaida,kaviņuproblē-mas tiek uzklausītas un ka pretī viņiredzvaldībasrīcībušoproblēmujanepilnīgāatrisināšanā,tadatvieglošanā.Protams, ka var runāt ļoti ilgi par šolietu.Cilvēkiirļotisatrauktiparmāks-las skolām, mūzikas skolām, jo tā irlauku dzīves, kultūras dzīves būtiskasastāvdaļa.Cilvēkivarbūtnetikdaudzuztraucas par kādas mazākas skolaslikvidāciju,betļotiuztraucastiešiparmākslasunmūzikasskolulikvidāciju.Tas irvarbūt tas laiks,koskolēnipa-vadalīdzautobusam,laibrauktumā-jās.Viņipavadatoradoši,pilnvērtīgi,untāirdaļanoaudzināšanasprocesa.Tāpat cilvēki ir ļoti satraukti par to,vainoviņunovadanepazudīsslimnī-ca.Cilvēkusneuztrauctas,ciklielatāslimnīcabūsvaicikmodernaviņabūs,bet viņi grib šo vietu, kur, ja viņiemirgrūtiarveselību, laiviņivaraizietun saņemt palīdzību. Tas ir jāsaprot,ka īstenībā tās reformas, ko valdībašobrīdveic,viņasjaunavvērstaspretcilvēkiem.Betbieživienveids,kātastiekdarītsuzvietām,ircilvēkacieņuaizskarošs–gantiem,kasstrādā,gantiem,kassaņempakalpojumus.Partotuvākajālaikābūtujādomā.Šeitirtaspats,kouzdevažurnālistsnoDienas – jamēsspējammainītiesunatbildīgākizturētiespret to,kamēsspējamsevībūtlabākipretlīdzcilvēkiem,tadkatrāziņātaspalīdzēsmumsātrāk,vieglāk

pārvarēttāsgrūtības,kurasirrealitātešodien.

Jautājums: Jūs atstāstījāt cilvēkuvērtējumu,betkādsirJūsuvērtējumspar valdību? Vai esat apmierināts arvaldībasdarbu?

Valsts prezidents:Esvairākatbil-dēšuparto,kasnotieknovados.Katrāziņānovadujaunāvadībairpieņēmusišoreformuuninteresanti,kajauredzreformas pirmās kļūdas, kur dažreizpersonības vai personīgas ambīcijasirnoteikušasnovadurobežas,kasne-būt nav optimālākās. Bet patīkami irdzirdēt,kajaudivusmēnešuspēcvē-lēšanāmizskanklusadoma,kanavtā,ka starpnovadiemnevar sadarboties,jatasirizdevīgišonovaduiedzīvotā-jiem.Tābijaļotilabaziņa,koesdzir-dēju.Protams,tiemnovadi,kasizvei-dotiļotiloģiski,šāduproblēmunav.

Jautājums: Kādēļ Jūs izvairātiesnovaldībasdarbavērtējuma?Jūstikaiatstāstījātsabiedrībasviedokli.

Valsts prezidents:Esdomāju,kavaldībaišobrīdirļotigrūtsdarbs.Ungrūtākaisdarbsbūsnākamāgadabu-džets. Valdību varēsim novērtēt tikaitad,kadšisbudžetsbūspieņemtsSa-eimā.Šobrīdvērtētvaldību,pirmsšisdarbsirizdarīts,būtupriekšlaicīgi,jovērtētparto,kasiraizmuguras,tasirtā– irveiksmīgākiunneveiksmīgākibrīžibijuši.Betšobrīdvaldībairtiešišīgrūtādarbapriekšvakarā,kadirjā-pieņemjaunāgadabudžets.Tasvērtē-jumsbūspavisamdrīz,tasbūsoktobrī.Šobrīdirvisādāveidājācenšasprasīt,laibudžetaveidošananekavētos.Tasirtas,koeslūdzuvaldībai,prasuvaldī-baiunkamesļotirūpīgisekošulīdzi.

Latvijas Valsts prezidenta kancelejaPrezidenta preses dienests

Prezidents par stāvokli valstīTurpinājums no 5. lpp.

Negribat paši izdrukāt?Vai nav ātrā interneta pievienojuma?

Labprāt pilnā lielumā (katra lapa A4) KRĀSĀS izdrukāsim un nosūtīsim

laikrakstu „Latvietis“.

Dāviniet sev vai citam!

Abonements$35 par 10 numuriem vai

$70 par 20 numuriemar piegādi Austrālijā.

Sterling Star Pty LtdPO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141

[email protected]Čeki rakstāmi: „Sterling Star“


Pirms 50 gadiemLaikraksts Austrālijas Latvietis

Nr. 500, 1959. g. 22. augustā

Lai nerastos plaisaZiņojums Austrālijas latvietim par Latvijas atjaunošanas komitejas

Eiropas centra sanāksmi Minsterē, Vācijā

„Tuvuma uzturēšana ar latviešutautudzimtenēirnepieciešamanacio-nālipolītiskiemmērķiem,lainerastosplaisastarptautudzimtenēuntrimdā,laistiprinātumorāliunmateriālioku-pācijas režīma apspiestos latviešus,un lai trimdas latviešu dzīve nesa-stingtuemigrācijasnoslēgtībā,“teikts7Eiropaszemjuun4latviešupolītiskopartiju pārstāvju veidotā Latvijas at-jaunošanas komitejas Eiropas centradeklarācijā, kas pieņemts 7. augustāMinsterē, Vācijā. „Uzturot šo tuvu-mu,“Eiropaslatviešudeklarācijātālākteikts, „ir absolūti noraidāma saskareun jebkāda koeksistence ar okupanturežīmu,betatbalstāmivisikontaktiarlatviešu tautasvairākumu,kas irpretpadomjurežīmu.“

„Kultūras vērtības okupētajā Lat-vijā varējušas rasties tikai tajos ga-dījumos, kur tautas radošais gars iz-paudies par spīti okupantu spaidiem.Iepazīšanāsaršīmpatiesajāmkultūrasvērtībām var palīdzēt uzturēt mūsugaradzīvesvienību,tāpēcnavceļamiiebildumipret labudzimtenē radušosliterāru darbu, mūzikas un tēlotājasmākslas paraugu izplatīšanu trimdā.Turpretimpilnīginoraidāmairokupē-tajā Latvijā iespiesto grāmatu, skaņuplašu,žurnāluizplatīšanamasuapmē-ros trimdinieku vidū, jo tas vienmērneizbēgaminessevlīdzarīkomūnis-tiskaspropagandaselementuungraujmūsu pašu līdzīga veida kultūras pa-sākumus.Izmantojamasvisasiespējastrimdāradušosgrāmatu,žurnālu,ska-ņuplašu,kāarīvispārrietumukultū-rasvērtībusūtīšanaiuzLatviju,ciktāltasneapdraudsaņēmējus.“

* * *Ievainotas sirdis

Aizvadīta Sidnejas Latv. jauktā kora balle

Sidnejas latviešu jauktais korisvisiem laimīgajiem un nelaimīgajiemmīlētājiem 8. augustā rīkoja balliCauršautosiržupagastā.

Pa papīra sirdīm greznoto zāliaizelsušies apkārt skraidījaAmors arsavupušelniekuKupidonu,pārdodamiamorpastkartesunšaudīdamiesarbul-tām. Abi mīlas dieviņi bija tērpušiesgaros, baltosnaktskreklos armaziemspārniņiem uzmuguras un izskatījāsļoti amizanti.Vairāk vērības nākotnēbūtujāpiešķiršaušanasmākslai,josir-dītēmētāsbultasbiežitrāpījapavisam

neiespējamosreģionos.Kora dāmas gaiši zilās kleitiņās

dziedāja fragmentus no operām. Tadpatzālēatskanējaspalgi,šāvieniemlī-dzīgitrokšņi–sākalūzttrauslākāssir-dis.Ar šādu varbūtību balles rīkotājijaubijarēķinājušiesuncietušajiemsa-lūzušosiržuvietāizsniedzapiparkūkuprotēzes.SmagākosgadījumusārstējaDr. med. Aikāsirdssāp. Kora māksli-nieces zīmēja viesu portretus, kuruspusnaktīarlielupompuizkārapiesie-nas.Citas koristes nemitīgi piedāvājaloterijas biļetes, desiņas ar skābiemkāpostiem, maizītes un Otto Švarcaceptaskūkas.Dzērienustendsstrādājapilnā sparā, izsniedzot nogurušajiematspirdzinājumus un atspirgušajiemjaunusnogurumus.

Viss gāja jauki un labi, līdzpulkstens rādīja pirmo rīta stundu.Beigas! Orķestris sakravāja instru-mentus,koristi sakaplēstnostpapīrasirdis...jā,beigas.

U. Siliņš* * *

Jaunajam namam jau daudz īrnieku

Turpinās iemaksas Sidnejas latviešu zāles jaunbūvei

Sidnejaslatviešuorganizācijupār-stāvji namapadomes sēdēpavadīja 5stundas,kamērnoklausījāsziņojumuspar sarīkojumus zāles būvi, pieņēma1959. – 60. g. budžetu, izstrādāja unpieņēmazāles īres tarifusun sadalījazālisarīkojumiem.

Pārskatā par iepriekšējo budžetuM. Siliņš ziņoja, ka tas izpildījies aruzviju.Namaīresaizvadītajāgadāde-vušas498:9:3.Kopāarnamaballiuncitiemieņēmumiem,namasaimniecī-bai ticis 896:5:9. [...]

Namapadomespr-dismāc.P.Lai-viņš ziņoja, ka pamatakmens likša-nas svinības radušas labu atsaucībuaustrāliešuviesos.DeputātsB.Doigsaustrāliešu sanāksmēs ieteicis latvie-šusņemtparpriekšzīmisavamsabied-riskajamdarbam.BankasdirektorsF.Hērsziedojis4:0:0zāleskrēslaiegādeiun Bērvūdas oldermanis iemaksājis1:0:0koncertflīģeļaiegādei.

Zāles īresmaksunoteica: sestdie-nās 15:0:0, piektdienās un svētdienās12:0:0.Jaapmeklētājuskaitspārsniedz100,tadparkatrunākošoballesviesijāpiemaksā 1 šiliņš, bet koncertu unsporta sacīkšuapmeklēt.6pensi.Parsapulču, aktu, literāro vakaru, mūzi-kas un baleta audzēkņu vakariem īrinoteica 5:0:0. No īres 50 proc. jāie-maksā 3 mēnešus iepriekš, bet pilnapamatīre2nedēļasiepriekš.

Z.* * *

Daudz darbu un „nedarbu“Jauns latviešu inženieris HobartāHobartas techniskajā koledžā,

Tasmānijā, pēcpilnakursabeigšanaselektroinženiera diploms piešķirtsBrunoPečatam.[...]

Daudz darba jaunais inženierisveltījisarī latviešusabiedriskajaidzī-vei, galvenokārt pievēršoties teātrim.PirmajailatviešuteātraizrādeiTasmā-nijāB. Pečats darināja dekoratīvo ie-tērpu.RežisoradotībasviņšpierādījaiestudējotAnšl.EglīšaParpurnatiesuun R. Blaumaņa Sestdienas vakaruun Pazudušo dēlu. Pēdējā uzvedumārežisorsparalēli sniedza ļoti iespaidī-gu tēva tēlu.Ar labiem panākumiemrežija vadīta ari austrāliešu ansambļa2 iestudējumiem. Draugiem un zinā-tājiemnavnoslēpjama jaunā inženie-ratieksmesmietiespardzīvi.Toviņšdarazīmējotizteiksmīgaskarikatūras.

* * *Nauda, par kuru gudro

Troksnis ap veco ļaužu mītnes jautājumu ir pārāk liels

Kādairvēstureunkādspašreizē-jais stāvoklis t.s. veco ļaužu mītnesfondam, par kuru jau kopš gandrīz 5gadiem runāts Latviešu apvienībasAustrālijā delegātu kopsanāksmēs unprezīdijā?Jautājumsjoplašidiskutētsatkalpašreiz,kadLAAjaunatnesno-zareierosinājusivecoļaužumītneiie-krātonaudu,kasirapmēram4000:0:0,izlietot jaunatnes vajadzībām. Šī ie-rosinājuma motivējumā, starp citu,teikts,kamumspašreiznavvecoļau-žu,kasvēlētosdzīvottiemspeciālido-mātāmītnē.

Agrākajos gados, kad līdzekļuvākšanāAustrālijāvēlnebijanoteikts,ka ziedotāji var izvēlēties. kam tiesavunaududod,pusisavāktolīdzekļuizlietojapalīdzībai tautiešiemaizjūrā,ceturtodaļuvietējaiaprūpeiAustrālijāunceturtodaļuieskaitījaneaizkaramāfondā.Tagad,kadLAAunDVgads-kārtējās ziedojumu vākšanas akcijāssarakstos ir ailes, lai tautieši varētuizvēlēties, kādiem mērķiem ziedot,neaizkaramajā fondā ieskaita ceturtodaļunoaprūpeiiemaksātajiemziedo-jumiem. Tā šis fonds ir nemitīgi au-dzis, sasniedzot 4000:0:0.

LAA delegātu kopsanāksmē1955. g. janvārī Sidnejā melburnietisArt. Bērztīss ierosināja, lai neaizka-ramajā fondā ienākošo naudu izlietomītnes iegādei vecajiem ļaudīm. Pēc2 gadiem, LAA nākamajā delegātukopsanāksmē1957.g.Melburnā,Art.Bērztīssjautājumuatkārtoja.Izrādījāstomēr, ka viņa ierosinājums 1955. g.nav protokolēts. Runāšanai pieteicāssidnejietis A. Krīpens un teica: „Jaarī nav protokolēts, tad noruna ir bi-jusi.“ A. Krīpens kopsanāksmei tūlītiesniedzaierosinājumu,laineaizkara-māfondalīdzekļusrezervēvecoļaužumītnes iegādei un uzdodLAAprezī-dijampētīt šo jautājumu.Aršobrīdi,1957.gadā,tadarīitkāoficiālipiedzi-matagaddaudzpārrunātaisvecoļau-žumītnesfonds.

LAA prezīdijs Melburnā, sekojotdelegātu kopsanāksmes lēmumam,

Atzerees?



DatumiVārdu dienas, dzimšanas

dienas un zīmīgi notikumi18. augustsLiene, Liena, Helēna, Elena, Ellena1944. politiķis, Rīgas mērs(2000.g.10.maijs–2001.g.27.marts)AndrisĀrgalis.1974. mūziķis, grupas Prāta vētra basģitāristsGundarsMauševics„Mu-miņš“.(Gājabojāautoavārijā2004.g.).1991.gatavojotiesvalstsapvērsumam,mājasareststikapiemērotsPSRSpre-zidentamMihailamGorbačovam.

19. augustsMelānija, Imanta1919. Afganistāna ieguva neatkarībunoApvienotāsKaralistes.1924.dzejnieks,vēsturnieks,bibliote-kārsJānisKrēsliņš.1939. Daugavpilī sākās un līdz20.08. turpinājās 6. Vislatvijas poļusportasvētki.1954.matemātiķe,matemātikasvēstur-nieceunmākslinieceDainaTaimiņa.1991. PSRS apvērsuma mēģinājums.

Pučisti pārtrauc Latvijas TV visuprogrammuraidījumus.Tāsvietādar-buuzsākLatgalesTV.

20. augustsBernhards, Boriss1919.dibinātaLatvijasValstsMākslasakadēmija(LVMA).(SākumāLMA).

21. augustsJanīna, LindaKonstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu“ pieņem-šanas un Latvijas republikas faktis-kās neatkarības atjaunošanas diena (1991. gads).1869. zinātnieks, publicists, viens noLSDSPdibinātājiemPaulsDauge.1929.aktriseVijaArtmane.1984.pianistsVestardsŠimkus.1991. Latvija atjauno neatkarību noPSRS.

22. augustsRudīte, Everts1896. botāniķis un rakstnieks KārlisĀbele.1974. Jaunzēlandes valdība paziņo,kaatzīstBaltijasvalstu inkorporācijuPSRS.1992. Latvijas republikas Augstākā

PadomepieņemlēmumuparAbrenespilsētas un sešuAbrenes apriņķa pa-gastuaneksijasneatzīšanu.Tajāatzītspar spēkā neesošu LPSR Prezidija1944.gada22.augustaaptaujaskārtī-bāpieņemtaislēmums.

23. augustsVitālijs, Ralfs, Valgudis1879.komponistsAlfrēdsKalniņš.1879. jurists, diplomāts, profesors,politiķis, Latvijas ārlietu ministrijaspārvaldnieks, Ārlietu ministra v.i.(1925.g.23.dec. – 1926.g.4.maijs) Her-manisAlbats.Izsūtīts1941.g.14.jūnijā,miris1942.gadāVjatkassodanometnē.1939.VācijasunPSRSparakstaneuz-brukšanas līgumu (Molotova-Riben-tropa pakts).1987. demonstrācijas Rīgā, Tallinā,Viļņā.1989.aptuvenidivimiljonicilvēkusa-dodasrokāsIgaunijā,LatvijāunLietu-vā,izveidojotBaltijas ceļu.

24. augustsBērtulis, Boļeslavs1940.FrancijanododBaltijassūtniecī-bunamusPSRSiestādēm.1974. mūziķis, grupas „Prāta vētra“ģitāristsJānisJubalts. ∎

1957. gadā stājās pie jautājuma pētī-šanas,izraugotspeciālukomisiju–pa1pārstāvinomūsu lielākajāmkonfe-sijāmun1karavīrupārstāvi.Komisi-jā iegāja prāv.A.Grosbachs, prāv. P.BečsunL.k.o.k.J.Dzenis.Šīkomisijastrādājagandrīzgaduun1958.g.ziņo-jaLAAprezīdijamsavuatzinumu,kasbijaiegūtspēcsarakstēmunaptaujām.Komisija atzina, ka nav veco ļaužu,kasvēlētosdzīvotkopējāmītnē.Izpē-tījapie tamvēl,kasteidzamasnepie-ciešamības gadījumos arī latviešiembūtupieejamasdažasbrīvasvietaskāAustrālijas luterāņu, tā katoļu vecoļaužunovietnēs.

Komisijas atzinumsnonācisLAApašreizējamprezīdijamSidnejā,kasarjautājumunodarbojastālāk.

* * *Uldis, Emīls un gleznas

Uldis Siliņš apraksta Ulža Āboliņa akvareļu izstādi Sidnejā

Caur pasta un telegrafa departa-menta laipnorokuSiliņuziemas rezi-dencē pienāca skaista karte, apglez-notadažādiemveģetācijas simboliem,unsekojošuuzrakstu:„LaipnilūdzamJūs ierastiesuzUlžaĀboliņaakvare-ļuskatesatklāšanuČatertonagalerijā,pirmdien,3.augustā,pl.12.30pēcpus-dienas. Klarets. 78 Castlereagh ielā,Sidnejā.Atvērtano3.–18.augustam.“

Skaidrs, ka bija jāiet, jo ja Uldisneturēs kanti Uldim, kas tad turēs?(Tā kā nu proties un atnāc uz manufeļetonuvakaru!)

Galerija atstāja ļoti solidu iespai-du.Uzgrīdastepiķi,mīkstisēdekļiungarsienāmsakārtslērumsbilžu.Patsmākslinieks iegrimis sarunā ar kāduvecākukungu,kasnavneviencitskāslavenais karikatūrists Emīls Mersjē.Vaiesminēju,kasatklāsizstādi?Nē?IzstādiatklāsMersjēkungs.Esatkrītumīkstajāsēdeklī,izvelkuielūgumuunvairākkārtpārlasuvārdu„klarets“.Šisvārdiņškatraminteliģentamcilvēkamnozīmētikaivienu:pieČatertoniemirdabūjamssarkanvīns,un–parbrīvu.Pēcbrīžaessēžuarglāzirokāunkon-statēju, kamums,Ulžiem, ir vēriens.Vīns, dzīvs sulainis, Emils Marsjē...(Protams,vīnsbijaarīpagājušāĀboli-ņaizstādē,betnebijaagādātsķelneris).VienākaktāpamanusēžamgleznotājaKrīva kundzi. Es paņemu savu glāziun pārceļos pie viņas. Ar gleznotājasievu ir jārunā par glezniecību – tasnerakstītslikums.„Nu,vaitavsvecītisarītagadkautkopervē?“,–esprasu.

Uzgalerijaskāpnēmparādaskriti-ķeŅ.LucearSLTaktrisēmL.Zemga-li. L. Veikinu un aktieri K. Gulbergu. NogleznotājušļakasredzamiA.LāceunDž.Krīvs.ZeltkalisPolikēvičsap-brīno akvarelī uzmālēto krabi.Vēl irA. Priedītis ar kundzi, K. Nīcis, M.Eglītis un daudzi citi. Pulkstens jaurādapirmopēcpusdienasstundu.Ķel-neris ir pazudis – laikam, pa kluso,pārskaita pudeles.Beidzot salona va-dītājs saka: „Dāmas un kungi. EmīlsMersjē.“ Emīls ir ļoti omulīgs kungsunmazliet atgādina savuskarikatūruvaroņus.Nostājiesuztrepēm,viņšpa-ziņo,katādraugamOlinamiršodienizstāde,unkaOlins...Olins?...esesmu

drošs,kaviņusaucOlins...“DrošībaspēcEmīls tomēruzliek brilles un ie-met acis programmā: „Nekā! Piedo-šanu – Ābolins!... Bet kāpēc es viņusaucuparOlinu?Laikamtāpēc,kaesvakarbijuoperā(kādssakarsOlinamar operu, paliek nenoskaidrots). Re-dziet, šis ir neparasts un grūti iegau-mējamsvārds,bet ja toreiz iegaumē,tadvairsnaviespējamsaizmirst.“Sa-lonā, papēžiem klaudzot, ienāk divasdāmas.Mersjēatvainojasunsaka,kaviņšsavurunu lēdijāmneatkārtos.Janevarkosaprast,laiprasakaimiņiem.Emīlsuzsver,kaglezniecībāartechni-kuviennepietiek,irvajadzīgaoriģina-litāte,untādairviņadraugamOlin....Ābolinam. „Paskaties uz šo akvareli.Redziet, cik meistarīgi kompozīcijāiekļaujasbaltaispapīralaukumsakva-relī?Ticietman,topanāktirļotigrūti.Pamēģiniet, tad jūs redzēsit.“ (Es at-metuarroku:„Lainupaliek,Emīl!“).

„Untaddažasgarlaicīgasdetaļas,“turpinaEmīls, izvilkdamsnokabatasaprakstītu papīra lapu. „Āboliņš dzi-mis...mācījies...izpelnījiesgodalgas...u.t.t.“Mersjē vēl pagūst uzknābt kri-tiķiem, uzaicina pirkt akvareļus, no-peļ reprodukcijas („Oriģināls ir tikaiviens, reprodukcijas tūkstošiem. Vaijūs, dāmas, gribētu visas staigāt vie-nādāskleitās?Protams,nē.Tāpēcpēr-ciettikaioriģinālus.Cenasirļotimē-renas“)unpaziņoizstādiparatklātu.

Esvēlreizuzmetuacidarbiemunejuprom.Izstādēsilgipalikt irbīsta-mi.Iepriekšējāizstādēestikmērska-tījos,kamērizsoļojuārāar2gleznāmpadusē.Nopirku,saprotiet.

Uldis Siliņš

Atceries?Turpinājums no 14. lpp.


klāšanaKerrieLowegalerijā,49KingStreet,NewtownNSW2042.Informā-cija tālr. (02) 9550 4433. Izstāde būsatvērtalīdz8.sept.Svētdien, 23. aug., plkst. 13.00 Dzies-motāpēcpusdienaLatviešunamā.Uz-stājāsvīrukorisdir.DainasJaunbērzi-ņasvadībā.Piektdien, 28. aug., plkst. 16.00 – 20.00NovussDVnamā.Sestdien, 29. aug., plkst. 14.00 SLB rīkotais Jauniešu koncerts Latviešunamā“ „Mūzika Zvanniekiem“. Ieeja$20/$15. Biļetes pērkamas pie ieejas.Koncerta atlikums „Zvannieku“ mā-jāmLatvijā.(Skat.rakstuLL50).Svētdien, 30. aug., plkst. 13.00 Sid-nejas Latviešu biedrības pilnsapulceLatviešunamā.(Labotsdatums).Piektdien, 4. sept., plkst. 16.00 – 20.00NovussDVnamā. Sidnejas ev. lut. latviešu draudze, Svētā Jāņa baznīcāPrāv. Kolvins Makfersons (Colvin MacPherson).Svētdien, 23. aug., plkst. 10.00 Diev-kalpojumsarSvētoVakarēdienu.Svētdien, 30. aug., plkst. 10.00 Diev-kalpojumsarSvētoVakarēdienu.Pēcdievkalpojumaprāvestareferāts.Svētdien, 6. sept., plkst. 10.00 Diev-kalpojumsarSvētoVakarēdienu. Sidnejas latv. ev. lut. Vienības draudzeMāc. Raimonds Sokolovskis.Svētdien, 23. aug., plkst. 10.00 XII svētdienaspēcVasarsvētkiemdievkal-pojums.Svētdien, 30. aug., plkst. 10.00 XIII svētdienaspēcVasarsvētkiemdievkal-pojums.Svētdien, 6. sept., plkst. 10.00 XIV svētdienaspēcVasarsvētkiemdievkal-pojums.

LatvijāSestdien, 22. aug.,pludmaleskriketasacensības Liepājā. Rīko Australian Chamber of Commerce in Latvia. Pieteikt6cilvēkukomandaspae-pas-tu [email protected] līdz 15. augus-tam. Vairāk informācija http://www. austcham.lv/Sestdien, 29. aug., plkst. 11.00 – 16.00 GētesinstitūtaRīgā,Torņaiela1(ieejano Klostera ielas) Atvērto durvju die-na. ∎

AdelaidēTrešdien, 19. aug.,LAIMAS rīkotāspusdienas Esplanade Hotel Brighton. Ēdienkartē izvēle no 5 galvenajiemēdieniemunsalātuundārzeņuzviedrugalds. Cena $11.90 (Seniors special).Pieteikšanāslīdz16.aug.Laimasbi-rojā81720820.Sestdien, 22. aug., plkst. 11.00 ALB LAIMAorganizē latviešu pavārmāk-slaskursus.BrigitaOsevadīspirmoskursus – PīrāgiTālavaskafejnīcā.Vi-susieinteresētos,ganlatviski,ganan-gliski runājošos, lūdz pieteikties līdztrešdienai, 19. aug. LAIMAS birojā8172 0820.Svētdien, 23. aug., plkst. 9.30 Novusa ZiemasturnīrsTālavā.Trešdien, 26. aug., plkst. 11.00 LAI-MAS aprūpētāju grupas rīkotās pus-dienas ar nosaukumu Mīklains ga-dījums maiznīcā. Tikšanās Tālavā.Pieteikšanās līdz sestdienai, 22. aug.LAIMASbirojā81720820.Sestdien, 29. aug., plkst. 14.00 DV biedri aicināti uz tikšanās un pārru-nāmDVnamāarDVCVpriekšniekuJuriAugustu.Sestdien, 5. sept., plkst. 14.00 Dauga-vasvanaguAdelaidesnodaļaspilnsa-pulceDVnamā.

Adelaides Sv. Pētera draudzeMācītājs Māris Lukaševics.Svētdien, 6. sept., plkst. 11.00 14. svētdiena pēc Vasarsvētkiem. Diev-kalpojumsardievgaldu.

BrisbanēSestdien, 22. aug.,plkst.13.00ZolītespēcpusdienaDVsarīkojumāLatviešunamā.Piedalīšanās$5.00.Sestdien, 5. sept., plkst. 13.00 Dauga-vas Vanadžu sarīkojumā Zupas pus-dienasLatviešunamā.Izvēlenodažā-dāmzupām.$10maksaieskaitazupu,kūkasunkafiju.Pēcpusdienāmkopāpadziedāsim!Svētdien, 6. sept., plkst. 13.00 Rok-darbnieču kopas nodarbības Latviešunamā.

KanberāSestdien, 29. aug., plkst. 14.00 KLB pilnsapulceunDVD izrāde Immanu-elabaznīcaszālē.

MelburnāSvētdien, 23. aug., plkst. 10.30 AL47K rīkotās šampaniešu brokastisHilton viesnīcā Wellington Parade,East Melbourne. Greima Anderso-na referāts“ „PāriLatvijai ar kājām“.Ieeja $45. Biļetes rezervējamas pieAinasKučeres(94356152)vaiAndasVēliņas(98506569)līdz19.augustam.AtlikumsparlabuAL53.Kultūrasdie-nāmMelburnā2010.g.dec.Pirmdien, 24. aug.,plkst.19.30Mul-ticulturalHub(506ElizabethSt.,Mel-

bourne–iepretīmKaralienesViktori-jas tirgum) Viktorijas Valodu skolas(Victorian School of Languages) sa-saukta atklāta sapulce, lai pārrunātumazo valodu mācīšanu 12. klases lī-menīViktorijā.Sestdien, 5. sept., plkst. 12.00 Vana-džupusdienasDVmītnē.Svētdien, 6. sept., plkst. 11.00Mak-šķernieku klubaĀķis saiets Latviešunamā.

Melburnas Sv. Krusta draudzeMāc. Aldis Elberts.Svētdien, 23. aug., plkst. 10.00Lūg-šanabaznīcā.Svētdien, 23. aug., plkst. 11.00 Div-padsmitā svētdiena pēc Svētā Garasvētkiem–dievkalpojumsardievgal-du.Svētdien, 23. aug.,plkst.12.30Mācī-tājaAldaElbertareferāts:“Sektesunkulti”.Svētdien, 30. aug., plkst. 10.00Lūg-šanabaznīcā.Svētdien, 30. aug., plkst. 11.00Trīs-padsmitā svētdiena pēc Svētā Garasvētkiem–dievkalpojumsardievgal-du.Svētdien, 6. sept.,plkst.10.00Lūgša-nabaznīcā.Svētdien, 6. sept., plkst. 11.00 Četr-padsmitā svētdiena pēc Svētā Garasvētkiem – ģimenes dievkalpojums.Sekos siltas pusdienas. Svinēsim arīTēvudienu!

PertāSvētdien, 23. aug., plkst. 14.00 DV Pertasnodaļas60gadujubilejasatce-ressarīkojumsLatviešuCentrā.Teātraizrāde – Māras Zālītes „Zemes no-doklis“.RežisoreDainaVārpiņa.DVjauktaiskorisarviesukoristiemuncitipriekšnesumi. IeejapretziedojumiemLestenes Brāļu kapu atbalstam. Visilaipniaicināti.

Pertas ev.lut. Sv. Pāvila draudzeMāc. Gunis Balodis.Svētdien, 30. aug., plkst. 10.30 Diev-kalpojums. 13. svētdiena pēc SvētaGaraSvētkiem.Svētdien, 6. sept., plkst. 10.30 Diev-kalpojums. 14. svētdiena pēc SvētaGaraSvētkiem.

SidnejāLīdz 5. septembrim katru dienu no plkst. 10.30 – 15.00 Skulptoru Apvie-nības (The Sculptors Society) rīkotaizstāde, kurā sidnejieši Raimonds Rumba un Āris Ruicēnspārstāv lat-viešusskulptorus.DarlingParkceltnē(201SussexSt,cnrMarketSt).Piektdien, 21. aug., plkst. 16.00 – 20.00NovussDVnamā.Piektdien, 21. aug., plkst. 18.00 – 20.00 SidnejasmāksliniecesDzidras Mičeles(Mitchell)gleznuizstādesat-

Latvijas Bankas kurss 21. augustā.1 EUR = 0,702804 (piesaistes kurss)1 AUD = 0,41001 GBP = 0,8170

1NZD=0,33301 USD = 0,4940

Lata kurss

Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi

laikraksts 'latvietis' 050 · 2. lpp. laikraksts „latvietis“ ceturtdien, 2009. gada...

Documents