LU Medicīnas fakultātePatoloģijas katedra

NIERU GAIŠO ŠŪNU VĒZISReferāts „Vispārīgajā patoloģijā”

Autors: Monta Peļuškēviča3. kurss, 6 semestris

Rīga, 2011

Saturs lppIevads 3Etioloģija 4Patoģenēze 4Klasifikācija 4

Primārā audzēja novērtējums (T) 4Reģionālie limfmezgli (N) 5 Attālās metastāzes (M) 5 Audzēja diferenciācijas pakāpe (G) 5 Audzēju iedalījums stadijās 5

Makroskopiskais raksturojums 5 Mikroskopiskais raksturojums 6 Klīniskā aina 6 Paraneoplastiskie simptomi 6 Diagnostika 7 Diferenciāldiagnostika 7 Statistikas dati 8 Terapija 8

Ķirurģiska ārstēšana 8 Ķirurģiska metastāžu ārstēšana 9 Ķīmijterapija 9 Apstarošana 9 Hormonterapija 9 Imūnterapija 9 Alternatīvā terapija 9

Prognoze 10Komplikācijas 10Profilakse 10Secinājumi 12Izmantotā literatūra 13Pielikumi 14

2

Ievads

No visiem urīnceļu audzējiem nieru parenhīmas vēzis sastopams ap 70% gadījumu, nieru bļodiņas vēzis – ap 15% gadījumu, urīnvada vēzis – ap 8%, urīnizvadkanāla vēzis – 4%.

Nieru vēzis var būt primārs un sekundārs. Lai gan nieres ir samērā parasta metastāžu lokalizācijas vieta, parasti tās ir asimptomātiskas un bieži tiek atrastas tikai autopsijā (skatīt 2. attēlu).

Ļaundabīgie nieru audzēji ir aptuveni 1% (maksimāli līdz 3%) no viesiem ļaundabīgajiem audzējiem. Vīrieši ar tiem slimo apmēram divas reizes biežāk nekā sievietes.

Primārie ļaundabīgie audzēji var būt divejādi – nieru šūnu (parenhīmas) un nieru bļodiņas audzēji. Ap 85% nieru ļaundabīgo audzēju veido nieru šūnu vēzis, kas vairumā gadījumu ir adenokarcinoma, pārsvarā nieru gaišo šūnu vēzis. Nefroblastomas (Vilmsa audzējs) ir ap 5-6% visu nieru ļaundabīgo audzēju, pārējie ir sarkomas. Nieru gaišo šūnu vēzis ir sastopams apmēram 80% gadījumu no visiem nieru parenhīmas audzējiem. Savukārt bērniem visbiežāk sastopamais ir Vilmsa audzējs (bērniem 20–30% gadījumu), diemžēl to novēro arī jaundzimušajiem.

Nieru šūnu vēzi 1883. Gadā Pauls Grāvics makroskopiskās līdzības dēļ ar virsnieru audiem nosauca par hipernefromu (skatīt 1. attēlu).

Nieru bļodiņas vēzis vairumā gadījumu ir pārejas šūnu (vai to papilārā varianta) vēzis. Izšķir plakanšūnu, gļotu vēzi un sarkomu. Citi varianti ir reti. Saslimstība ar nieru ļaundabīgiem audzējiem pēdējos 20 gados pieaug par 2-4% gadā.

Visus nieru parenhīmas adzējus var iedalīt vairākās grupās:

Epiteliālie audzēji Mezenhimālie audzēji Jaukta tipa audzēji

Nieru adenokarcinoma;Cistiskais nieru vēzis;Nieru gaišo šūnu vēzis

Fibrosarkoma;Liposarkoma;Miosarkoma;Angioedotelioma

Vilmsa audzējs;Embrionāla adenosarkoma;Nefroblastoma

3

EtioloģijaEtioloģija nav skaidri zināma, taču kā biežākos iespējamos patoģenētiskos

faktorus var minēt smēķēšanu, neadekvātu medikamentu lietošanu, nepareizu uzturu (trekns ēdiens un pārmērīga kafijas lietošana), hormonālos faktorus un ģenētiskas novirzes (paaugstināts risks saslimt ar nieru adenokarcinomu ir Hipela-Lindava sindroma gadījumā), ķīmiskos kancerogēnus (ftalāti un propilēnglikols, kas bieži sastopami dekoratīvajā kosmētikā, triklozāns, ko bieži izmanto kā antibakteriālu vielu ādas kopšanas līdzekļu ražošanā, u.c.), smagos metālus (kā kadmijs, arsēns, berilijs, niķelis un to savienojumi), radiāciju. Kā riska faktorus vēl min aptaukošanos (biežāk sievietēm), cistisko nieru slimību, kas saistīta ar hronisku (ilgstošu) nieru mazspēju, asociētos audzējus, kā, piemēram, limfoma.

Hipela Lindava slimība ir autosomāli dominanta un izpaužas ar tīklenes angiomām, CNS hemangioblastomām, aizkuņģa dziedzera cistām. Šiem slimniekiem 2/3 gadījumu attīstāš nieru šūnu vēzis.

Nieru gaišo šūnu vēža gadījumā (gan ģimenes, gan sporādisko) atrod pārmaiņās 3. hromosomā.

PatoģenēzeEtioloģisko faktoru ietekmē rodas izmaiņas šūnas genomā, notiek

protoonkogēnu aktivācija, tumorsupresorgēnu inaktivācija, kas rada nekontrolētu šūnu augšanu un dalīšanos.

Audzējs attīstās no nieres parenhīmas, biežāk vienā nieres polā. Vēlīnā stadijā tas var ieaugt nieres sinusā (sinus renalis), vai cauraugt nieres fibrozo kapsulu un ieaugt tauku kapsulā un blakus struktūrās.

Limfogēna metastazēšanās iespējama paraaortālajos, jukstareģionālajos, mediastinālajos, parakavālajos un supraklavikulārajos limfmezglos. Hematogēnās metastāzes visbiežāk atrod plaušās, retāk kaulos, galvas smadzenēs, aknās. Nereti tieši metastāžu klīniskās izpausmes primāri atklāj metastāžu perēkļus un tikai pēc tam, veicot papildus izmeklēšanas, pašu vēzi.

KlasifikācijaVisus nieru parenhīmas audzējus pēc TNM sistēmas klasificē vienādi:

Primārā audzēja novērtējums (T):Tx – Primāro audzēju nav iespējams novērtēt;T0 – Datu par primāro audzēju nav;T1 – Audzējs līdz 2,5 cm lielākajā šķersizmērā, norobežots nierē;T2 – Audzējs lielāks par 2,5 cm lielākajā šķersizmērā, norobežots nierē;T3 – Audzējs izplatās uz lielajām vēnām vai virsnierēm, vai perirenālo kapsulu,

bet neizaug cauri perirenālajai fascijai (Gerotas kapsulai)T3A – Audzējs izplatās uz virsnierēm vai apkārtējiem nieru audiem, bet

neizaug cauri perirenālajai fascijai.T3B – Audzēja masīva izplatība uz nieru vēnām vai uz apakšējo dobo vēnu.

4

T4 – Audzējs cauraug perirenālo fasciju.

Reģionālie limfmezgli (N):Nx – Reģionālos limfmezglus nav iespējams novērtēt.N0 – Nav metastāžu reģionālajos limfmezglos.N1 – Ir viena metastāze reģionālajā limfmezglā līdz 2cm lielākajā šķērsizmērā.N2 – Solitāras metastāzes atsevišķos limfmezglos >2cm, bet <5cm lielākajā

šķērsizmērā.N3 – Metastāzes limfmezglos >5cm.

Par nieru reģionāliem limfmezgliem uzskatāmi nieres vārtu limfmezgli, paraaortālie un parakavālie limfmezgli, nosacīti – jukstareģionālie (videsnes, supraklavikulāries un iegurna) limfmezgli.

Attālās metastāzes (M):Mx – Attālas metastāzes nav iespējams noteikt.M0 –Attālo metastāžu nav.M1 –Ir attālas metastāzes.

Audzēja diferenciācijas pakāpe (G)Gx – Audzēja diferenciācijas pakāpe nav zināma.G1 – Augstidiferencēts audzējs.G2 – Vidēji diferencēts audzējs.G3 – Mazdiferencēts audzējs.G4 – Nediferencēts audzējs.

Audzēju iedalījums stadijās:

I stadija T1 N0 M0

II stadija T2 N0 M0

III stadijaT1

T2

T3A-B

N0-1

N0

N0-1

M0

M0

M0

IV stadijaT4

Tjebkurš

Tjebkurš

Njebkurš

N2-3

Njebkurš

M0

M0

M1

Makroskopiskais raksturojumsAudzējs ir dzeltenā krāsā, elastīgs, parasti no diviem līdz sešiem

centimetriem. Biežāk nieru viduspola vai apakšpolā. Labi redzams izmeklējot ultrasonogrāfiski.

5

Mikroskopiskais raksturojums

Audzējam ir kanālīšu struktūra ar gaišu citoplazmu, nelielu kodola polimorfismu, bieži var redzēt nelielus asinsizplūdumus un nekrozi. Citoplazmas gaišais izskats ir izskaidrojams ar glikogēna un lipīdu klātbūtni. Vēža stromā var atrast plānsienu asinsvadu un bagātīgu asinsvadu tīklojumu. Mitotiskā aktivitāte ir zema, tāpēc mitozes bieži nenovēro. (Skatīt 5. un 6. attēlu).

Klīniskā ainaSlimība parasti sākas nemanāmi, un ilgstoši nav nekādu klīnisku izpausmju.Tipiskie simptomi ir sāpes (aptuveni 48% gadījumu), hematūrija (gandrīz 40%

gadījumu), palpējam veidojums nieru apvidū (ap 39% gadījumu). Klīniskā simptomu triāde – hematūrija, sāpes un palpējams veidojums nieres apvidū(to novēro aptuveni 11% pacientu).

Bieži mēdz būt nespecifiski vispārēji simptomi – paaugstināta ķermeņa temperatūra (parasti neregulāra, bez īpaša iemesla), drudzis, strauja krišanās svarā, poliglobulinēmija, hiperkalcēmija, arteriāla hipertenzija, hronisks nogurums un nespēks, tūska (īpaši potīšu rajonā), apetītes zudums, bronzas krāsas urīns.

Hematūrija sākas audzējam ieaugot nieres bļodiņas un piltuvīšu sistēmā, un tā ir mainīga – mirkohematūrija vai makrohematūrija, lēkmjveida vai pastāvīga, bez sāpēm vai ar tām. Tipiskāka ir nesāpīga hematūrija, bet ja asinis traucē urīna pasāžu urīnvadā, rodas kolikveida sāpes; tās rodas dēļ nieres kapsulas iestiepuma un asinsizplūduma nieres audzējā.

Viedojumu nierē var sapalpēt tikai trešdaļai pacientu.Intermitējošu ķermeņa temperatūras paaugstināšanos (12-20% gadījumu),

leikocitozi un palielinātu EGĀ izraisa audzēja nekroze.Aptuveni 1% slimnieku ir varikocēle (sēklvada vēnu paplašināšanās), bet

aizdomas par audzēju rodas tikai tad, ja tā saglabājas arī guļus stāvoklī. Varikocēle veidojas, ja traucēta venozā attece no v. testicularis, ja audzējs ieaug v. renalis vai v. cava inferior un tajās veidojas trombi, kā arī ja audzējs nospiež v. testicularis.

Paraneoplastiskie simptomiNieru gaišo šūnu vēzim ir raksturīgi vairāki paraneoplastiskie simptomi:

Štaufera (Stauffer) sindoms (aknu disfunkcijas sindroms); Hematoloģīskās paraneoplāzijas; Endokrīnās neoplāzijas; Nereti arī paraneoplāzijas, kas izpaužas kā neiromuskulāri traucējumi.

Štaufera (Stauffer) sindoms (aknu disfunkcijas sindroms) var būt ga nemetastātiska, gan metastātiska procesa gadījumā. Tam raksturīgs palielināts sārmainās fosfatāzes daudzums serumā, hipoalbuminēmija, 2α – hiparglobulinēmija, hipoprotrombinēmija un paaustināts γGT.

Hematoloģiskās paraneoplāzijas, kam raksturīga anēmija, poliglobulinēmija, trombocitoze, kā arī leikemoīdās reakcijas.

6

Endokrīnās neoplāzijas, kas var izpausties kā renīna hipersekrēcija (ar sekundāru arteriālo hipertenziju), palielināts eritropoetīna un PgE un PgA daudzums. Iespējama ektopiska parathormona, gonadotropīna, prolaktīna un AKTH sekrēcija, kā arī insulīna, glikagona, horiogonadotropīna un enteroglikagona sekrēcija.

DiagnostikaJa ir aizdomas par audzēju nierē, nozīmīgākā izmeklēšanas metode ir

ultrasonogrāfija, pēc tās – ekskretoriskā urogrāfija, datortomogrāfija, angiogrāfija (aortogrāfija un selektīvā angiogrāfija), kā arī magnētiskā rezonanse un kavogrāfija, ar kuru var precizēt tromgu v. cava inferior. Nepieciešama arī plaušu rentgenizmeklēšana un skeleta kaulu scintigrāfija, lai kontrolētu metastāžu parādīšanos. (Skatīt 3. un 4. attēlu).

Diagnosticējot jebkura vaida audzējus (atkarībā no to stadijas) ir jāaizpilda uzskaites veidlapas:

Paziņojums par pacientu, kuram pirmo reizi dzīvē noteikta vēža vai cita ļaundabīga audzēja diagnoze;

Onkoloģiskā pacienta karte; Onkoloģiskā pacienta kartes 1. talons; Onkoloģiskā pacienta kartes 2. talons; Protokols par jaunatklātu vēlīnas stadijas ļaundabīgu audzēju; Izraksts no stacionārā pacienta medicīniskās kartes Nr. ____ pacientiem ar

ļaundabīgu audzēju;Tāpat kā lielākajā gadījumā arī nieru gaišo šūnu vēža izārstēšanās gadījumā

persona joprojām paliek uzskaitē.

DiferenciāldiagnostikaPrimārs nieres parenhīmas audzējs jādiferencē no:

Nieres cistas, it sevišķi no atipiskas; Retāk sastopamiem labdabīgiem nieres audzējiem – adenoma, onkocitoma. No

ļaundabīgiem audzējiem tos var atšķirt tikai histoloģiski (izņemot angiolipomu); Iedzimtas nieru audu hipertrofijas (kolumnāra hipertrofija) – tās diferencēšanai

ieteicama ultrasonogrāfija un datortomogrāfija; No virsnieres audzēja; Primāra nieres bļodiņas ļaundabīga audzēja, kas ieaug nieres parenhīmā; Citiem retroperitoneāliem tilpumprocesiem – ārpusorgānu retroperitoneāli

audzēji, nieres un paranefrāli iekaisuma procesi, piemēram, strutains paranefrīts, kā arī posttraumatiski asinsizplūdumi nierē un pararenālajos audos, sekundāra nieru distopija, kuru izraisījis ekstrarenāls process.

7

Statistikas dati Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra par pacientiem, kuri slimo

ar onkoloģiskām saslimšanām uzskaitē ņemtie pacienti un uzskaitē esošo pacientu skaits gada beigās 2007.-2009.gadā absolūtajos skaitļos un uz 100 000 iedzīvotāju.

2007. gads 2008. gads 2009. gadsAbsolūtos skaitļos

Uz 100000 iedzīvotāju

Absolūtos skaitļos

Uz 100000 iedzīvotāju

Absolūtos skaitļos

Uz 100000 iedzīvotāju

Jauni gadījumi

10470 460,00 9656 426,11 10020 444,38

Uzskaitē esošie

59010 2598,54 60409 2671,44 60676 2698,66

Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra par pacientiem, kuri slimo ar onkoloģiskām saslimšanām 2007. – 2009. gadā uzskaitē ņemto pacientu skaits, kas slimo ar nieres un nieres bļodiņas ļaundabīgajiem audzējiem absolūtajos skaitļos, un uz 100 000 iedzīvotāju

Jaunie gadījumi 2007. gads 2008. gads 2009. gadsAbsolūtos skaitļos 461 394 457Uz 100000 iedzīvotāju

20,25 17,39 20,27

Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra par pacientiem, kuri slimo ar onkoloģiskām saslimšanām 2009.gadā uzskaitē ņemto pacientu sadalījums pa ļaundabīgā audzēja lokalizācijām, dzimumiem un vecuma grupām

Dzi

mum

s

Kopā

Tajā skaitā: vecumā (gados)

0-4

(iesk

aito

t)

5-9

(iesk

aito

t)

10-1

4 (ie

skai

tot)

15-1

9 (ie

skai

tot)

20-2

4 (ie

skai

tot)

25-2

9 (ie

skai

tot)

30-3

4 (ie

skai

tot)

35-3

9 (ie

skai

tot)

40-4

4 (ie

skai

tot)

45-4

9 (ie

skai

tot)

50-5

4 (ie

skai

tot)

55-5

9 (ie

skai

tot)

60-6

4 (ie

skai

tot)

65-6

9 (ie

skai

tot)

70-7

4 (ie

skai

tot)

75 u

n >

Vīrietis 270 1 1 - - 1 - 2 3 11 22 20 30 37 41 44 64Sieviete 95 1 1 - - 1 - 1 3 9 11 14 17 29 29 29 69

Kā redzams pēc aplūkotajiem datiem ar nieru vēzi visbiežāk slimo pēc 50 gadu vecuma. Latvijā vidēji gadā saslimst ap 400 personu, un katru gadu tiek reģistrēti ap 150 nāves gadījumi tieši nieru audzēju dēļ.

TerapijaĶirurģiska ārstēšana. Atkarībā no slimības stadijas, pacienta fizioloģiskajām

īpatnībām un metastāžu esamību ir iespējamas vairākas ķirurģiskās ārstēšanas metodes:

Parciālu nefrektomiju veic gadījumos ja audzējs ir mazāks par 4 cm un ir T1.

8

Nefrektomija ar reģionālu limfadenektomiju vai bez tās. Atsevišķas metastāzes nav kontrindikācija, ja pacienta vispārējais stāvoklis ir apmierinošs, un iespējama šo metastāžu ķirurģiska izņemšana (no plaušām, kauliem, galvas smadzenēm). Taču ja ir multiplas un ģeneralizētas metastāzes, nefrektomiju neveic.

Nefrektomija, ko kombinē ar adrenalektomiju, ja audzējs lokalizējas nieres augšējā polā.

Nefrektomija, ko kombinē ar audzēja tromba ekstirpāciju vai v. cava inferior rezekciju.

Nieres rezekcija vienīgās nieres gadījumā. Abpusējas operācijas.

Ķirurģiska metastāžu ārstēšana iespējama tikai solitāru metastāžu gadījumos. Operāciju iesaka, ja divu mēnešu laika pēc metastāžu konstatēšanas neparādās jauni perēkļi. Noskot operāciju jāņem vērā dzīves kvalitāte un statistiski maznozīmīga dzīvildzes pagarināšanās.

Ķīmijterapija. Diemžēl klīniskos pētījumos ir atklāts, ka nieru gaišo šūnu vēzis bieži vien ir rezistents pret ķīmijterapiju, tādēļ tās pielietojumam ir galvenokārt paliatīvs raksturs, kā arī ķīmijterapiju pielieto gadījumos, kad ir metastāzes. Kā vienu no ķīmijterapijas preparātiem min fluoruracilu, cisplatīnu (lieto monoterapijā). Ķīmijterapiju lieto MVAC (metotreksāns + vinblastīns, adriamicīns + cisplatīns) vai CMV (cisplatīns + metotreksāts + vinblastīns) veidā.

Apstarošana. Pirmsoperācijas un pēcoperācijas staru terapijas efektivitāte nav pierādīta. Pirmsoperācijas staru terapijas indikācijas – audzēja šūnu devitalizācija, lielkalibra venozo asinsvadu un limfvadu obliterācija, kā arī iedarbība uz iekapsulējušos audzēju. Pirmsoperācijas staru terapiju lieto lai atvieglotu pašas operācijas gaitu. Pēcoperācijas staru terapija prognozi neietekmē, bet tā var pagarināt dzīvildzi.

Staru terapijai lielāka nozīme ir metastāžu paliatīvajā ārstēšanā. Samērā labus rezultātus var iegūt ar lielām staru devām (>50 Gy), ja ir metastāzes kaulos. Parasti pēc operācijas apstaro izoperētā audzēja gultnes apvidu (I – III stadija) ar summāro devu 50 – 55 Gy.

Hormonterapija. Paliatīvā nolūkā lieto antiestrogēnus (tamoksifēnu, toremifēnu) un gestagēnu depopreparātus (Depo-proverea, Farlutal, Depostat). Tikai atsevišķos gadījumos novēro objektīvu stāvokļa uzlabošanos (piemēram, sāpju sindroma samazināšanos toremifēna terapijas gadījumos), turklāt tā parasti ir īslaicīga. Pētījumos konstatēts ka, gestagēnu lietosanas rezultātā izmērāmo metastāžu lielums nesamazinās, taču terapijai ir anabolisks efekts un pozitīva ietekme uz pacienta psihi.

Imūnterapija. Imūnterapiju izmanto arvien plašāk. Pēc ārstēšanas ar α interferonu 16% gadījumu novēro daļēju vai pilnīgu remisiju. Līdzīgs efekts tiek iegūts ārstējot ar interleikīnu-2.

Alternatīvā terapija. Bieži pacienti meklē iespējas ārstēties izmantojot alternatīvas metodes. Visbiežāk iesaka papildus lietot vitamīnus, mineralvielas un augus (ķiplokus, kalciju, folskābi, C un D vitamīnus). Tāpat var veikt detoksikāciju un skābekļa terapiju. Pašlaik zinātniski tiek pētīta aminoskābju terapija pirms un pēc

9

apstarošanas un ķīmijterapijas. Alternatīvā terapija tiek pielietota paralēli kādai no klasiskajām terapijām un visbiežāk tā darbojas tieši uz pacienta psihi, dodot nomierinošu un placebo efektu, kas viennozīmīgi palīdz tiešajai terapijai.

Pirmajā un otrajā pēcoperācijas gadā dinamiskās pārbaudes pie onkologa rekomendē 4 reizes gadā, bet 3. – 5. gadā attiecīgi ik pēc sešiem mēnešiem. Apmeklējuma laikā jāpievērš uzmanība pacienta sūdzībām, objektīvai atradei (palielināti limfmezgli, veidojumi u.c.), kā arī laboratoriskām analīzēm un citu izmeklējumu datiem (ultrasonogrāfija, rentgenizmeklēšana, datortomogrāfija, skeleta scintigrāfija).

PrognozePrognoze galvenokārt atkarīga no audzēja izplatības tā atklāšanas brīdī. Piecu

gadu dzīvildze vidēji ir 49-50% (sievietēm pat līdz 60%). Ja audzējs ieaug v. cava inferior lūmenā, 5 gadu dzīvildze ir 20%. Ja ir pierādītas attālas metastāzes, paredzamā dzīvildze ir 12 mēneši. Prognozi ietekmē arī audzēja diferenciācijas pakāpe: augsti diferencēta audzēja gadījumā 10 gadu dzīvildze ir aptuveni 40% (G1), bet mazdiferencēta audzēja gadījumā 18% (G3).

KomplikācijasVēnas un nieru vārtu nospiešana, nieru infarkts, tromboze, embolija. Audzējs

parasti metastāzē limfogēni, kā arī hematohēni. Augsta metastazēšanās dažādās ķermeņa vietās:

Plaušas – 69% Kauli – 43% Aknas – 34% Limfmezgli – 22% Virsnieres – 19% Smadzenes – 7% Vairogdziedzeris <1% Spermas vads <1% Dzimumloceklis <1% Maksts <1% Āda <1% Urīnpūslis <1%

ProfilakseProfilakse ir pasākumu kopums, kas tiek veikts lai pasargātu veselus cilvēkus

no saslimšanas ar konkrētu slimību. Primāra profilakse ļaundabīgo audzeju gadījumā ir nespecifiska (izņēmums ir vakcīna pret B hepatīta vīrusu), tātad arī nieru gaišo šūnu vēža profilakse ir tikai nespecifiska. Tā galvenokārt balstās uz riska faktoru ietekmes novēršanu vai mazināšanu. Diemžēl arī nieres gaišo šūnu vēža iezraisītājs bieži vien ir tieši cigarešu smēķēšana, tāpēc kā pirmo profilakses pasākumu min izvairīšanos no smēķētavām un smēķēšanas atmešanu.

10

Eiropas Komisija ir izveidojusi ieteikumus katram iedzīvotājam, lai samazinātu risku saslimt ar vēzi. Pirmām kārtām min smēķēšanas pārtraukšanu, tad aptaukošanās samazināšanu un fiziskas aktivitātes katru dienu. Tam seko veselīga uztura lietošana un atturēšanās no alkoholiskiem dzērieniem. Tāpat ir ieteikta skrīninga veikšana pēc 50 gadu vecuma.

Diemžēl nieru vēža gadījumā izraisītājs ir arī pārmērīga medikamentu lietošana (tai skaitā arī kontraceptīvie līdzekļi) un medicīniskie izmeklējumi (piemēram, datortomogrāfija ar kontrastvielas ievadīšanu). Nereti no pērmērīgas vai nepamatotas medikamentu lietošanas var izvairīties vai kombinējot tos, samazināt to toksisko ietekmi uz nierēm, taču, diemžēl, ārsti nevienmēr apsver šādu iespēju.

11

Secinājumi1. Nieru gaišo šūnu vēzis ir visbiežāk sastopamais no visiem nieres

ļaundabīgajiem audzējiem;2. Ar nieru gaišo šūnu vēzi biežāk slimo vīrieši;3. Vidējais saslimstības vecums ir 50 gadi;4. Dzīvildze prognostiski ir labvēlīga, jo 5 gadu dzīvildze ir apmēram 50%,

laicīgi diagsnosticējot un uzsākot terapiju 10 gadu dzīvildze – 40%;5. Audzējs attīstās no nieres parenhīmas, metastazē gan limfogēni, gan

hematogēni; 6. Nieru gaišo šūnu vēzis var attīstīties kā komplikācija hroniskai nieru

mazpsējai;7. Kā biežāko etioloģisko faktoru min smēķēšanu un medikamentu

lietošanu;8. Slimība parasti sākas nemanāmi, un ilgstoši nav nekādu klīnisku

izpausmju;9. Tipiskie simptomi ir nespecifiski, ļoti bieži novēro hipertenziju un drudzi;10. Diagnostiski isnozīmīgākā izmeklēšana ir ultrasonogrāfija;11. Nieru gaišo šūnu vēzi bieži konstatē izmeklējot kādas citas

blakusslimības;12. Vairumā gadījumu nieru gaišo šūnu vēzis ir rezistents pret ķīmijterapiju

un hormonterapiju;

12

Izmantotā literatūra

1. Robbins and Cotran – “Pathologic Basis of Disease” – 8. Izdevums2. Autoru kolektīvs – “Medicīniskās aprūpes rokasgrāmata” – Jumava 20013. Gill IS, Aron M, Gervais DA, Jewett MA. Small renal mass. N Engl J Med. 2010 Feb 184. http://www.kidneypathology.com/Neoplasias.html 5. http://vec.gov.lv/uploads/files/4d00e5a140ac1.pdf 6. http://www.emedicinehealth.com/renal_cell_cancer/article_em.htm 7. http://www.milfordregional.org/site/pages/theirownwords/surgical_stories/

surg_stories_daskew.cfm8. http://www.alternative-doctor.com/anti-ageing/heavy_metal.html 9. http://ec.europa.eu/health-eu/doc/cancercode_lv.pdf 10. http://www.scumdoctor.com/disease-prevention/cancer/kidney-cancer/Life-

Expectancy-For-Kidney-Cancer.html11. http://www.scumdoctor.com/disease-prevention/cancer/kidney-cancer/Alternative-

New-Kidney-Cancer-Treatment.html12. http://www.scumdoctor.com/disease-prevention/cancer/kidney-cancer/Kidney-

Cancer-Symptoms.html13. http://www.portalesmedicos.com/publicaciones/articles/2193/2/Hipernefroma.-

Presentacion-de-un-caso-clinico14. http://www.dabiga-kosmetika.lv/index2.php?inc=1&menu=5019&language= 15. Autoru kolektīvs Dr. Hab. Med. Daces Baltiņas vadībā - “Klīniskā onkoloģija” –

Zvaigzne ABC 199916. Lekciju un nodarbību materiāli mācību priekšmetā – Vispārīgā Patoloģija II

13

PIELIKUMI

14

1. attēls. Hipernefroma s. nieru gaišo šūnu vēzis

2. attēls . Nieru karcinoma. Izskats ir mainīgs, bieži dzeltens vai brūns un bieži var redzēt nekrozi un/vai hematomas.

15

3. attēls. Nieru vēzis, ultrasonogrāfijas izmeklēšanas laikā.

4. attēls. Nieru gaišo šūnu vēzis, datortomogrāfijas izmeklēšanas laikā iegūts attēls.

16

5. attēls. Nieru gaišo šūnu vēzis, mikroskopiskā aina.

6. attēls. Nieru gaišo šūnu vēzis, mikroskopiskā aina.

17

7. attēls. Nieru audzēju veidu mikroskopiskie attēli.

18