nodokĻu reformas ĒnĀ - latvijapasaule.eu filevalstī nodokļu politika ir instruments, ar kura...
TRANSCRIPT
NODOKĻU REFORMAS ĒNĀ
Raimonds Nipers 13.10.2017.
Valstī nodokļu politika ir instruments, ar kura palīdzību regulē preču un pakalpojumu pieejamību, risina sociālā
taisnīguma problēmas sabiedrībā, nodrošina valsts pārvaldes funkciju veikšanu.
NODOKĻU REFORMAS ĒNĀ
Pasaulē nodokļu likmes tiek veidotas pamatojoties uz preču patēriņa un pakalpojuma cenu indeksu, nosakot IIN neapliekamā minimuma apmēru, kas nodrošina iedzīvotāju minimālo sociālo labklājības līmeni.
Latvijā, nosakot nodokļu likmes, nav izpratnes par to lielumu, tās ir veidotas uz lielā valsts sektorā nodarbināto cilvēku materiālo nodrošināšanu.
Pašreizējā valsts nodokļu politika ir vērsta uz valsts teritorijas atbrīvošanu no iedzīvotājiem!
Latvijas valsts pārvalde, pēc Pasaules Bankas datiem, kompetences un kvalitātes ziņā ir 23.vietā starp ES
valstīm
Valsts pārvaldi vērtē pēc sešām jomām:
• Runas brīvība un ievēlēto amatpersonu atbildība
• Politiskā stabilitāte un vardarbības neesamība
• Valdības efektivitāte
• Regulēšanas kvalitāte
• Tiesiska valsts
• Korupcijas ierobežošana
Worldwide Governance Indicators , http://info.worldbank.org/governance/wgi/index.aspx#home 2015. gads
Statistikas dati par 2015.gadu
• Valstī bija 86 265 uzņēmumu, kuri veica saimniecisko darbību:
• Uzņēmumu, kuru neto apgrozījums ir virs 145 000 eiro bija 21 904,kuru uzrādītais apgrozījums sastāda 52 miljardi neto, kas veido 97,5%no kopējā gada pārskatos norādītā apgrozījuma,
• 91 % nodokļu ieņēmumu ģenerējuši 5500 uzņēmumi
• Atlikušos 9% valsts budžetā nodokļos iemaksā 80 tūkstoši mazie unvidējie uzņēmumi
• Gada griezumā valstī bija 790 829 darba ņēmēju, no tiem 532 246 bijanodarbināti privātajā sektorā un valsts, pašvaldību kapitālsabiedrībās
• Sabiedriskajā sektorā bija 258 583 nodarbināto
(dati: vid.gov.lv, firmas.lv)
0%
5%
10%
15%
20%
25%
30%
35%
40%
45%
Valsts sektorā nodarbinātība % no kopējo nodarbināto skaita
(Avots: OECD, 2015.gads)
Sabiedriskajā sektorā ir nodarbināti 258 tūkstoši,kas ir divas reizes vairāk nekā vidēji ES attiecībā pret valsts iedzīvotāju
skaitu un trīs reizes vairāk attiecībā pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
Patēriņa izdevumi vidēji uz 1 mājsaimniecības locekli mēnesī (EUR)
Ienākumu Izdevumi Summa % Euro
Pavisam 100 480
Darba algas nodokļi 41 198
Pārtikas preces 17 88
Mājokļa uzturēšana 12 61
Transporta izdevumi 8 40
Veselība 3 17
Sakari 2 13
Apģērbs 3 14
Izglītība kultūra 7 35
Dažādas preces, pakalpojumi 3 14
avots : www.csb.gov.lv, 2015.gads
Tas nozīmē, ka absolūtajam vairākumam no darba ņēmējiem 67% , kuri saņem mazas vai vidējas
algas, lielu daļu savu ienākumu nākas samaksāt darba algas nodokļos. Samaksājot mājokļa
izdevumus un iegādājoties pārtiku, 90% no šiem strādājošajiem neatliek līdzekļu citu preču
iegādei.
Tādējādi šie iedzīvotāji faktiski tiek izslēgti no aktīvas ekonomiskās dzīves!
ALGA 0-300 EUR; 15 29 90
ALGA 301-500 EUR; 21 90 09
ALGA 501-700 EUR; 12 51 09
ALGA 701-1000 EUR; 15 29 90
ALGA 1001-1500 EUR; 9 49 29
ALGA 1501-2000 EUR; 3 15 28
ALGA 2001-3000 EUR; 2 14 14
ALGA 3001 + EUR; 11 553
Nodarbināto sadalījums pēc darba samaksas 2015.gadā
0-300 EUR - 152 990
(15,80%)
301-500 EUR - 219 009
(28,10%)
501-700 EUR - 125 109
(16,00%)
701-1000 EUR - 152 990
(19,60%)
1001-1500 EUR – 94 929
(12,20%)
1501-2000 EUR – 31 528
(4,00%)
2001-3000 EUR - 21 414
(5,80%)
3001 < EUR – 11 553
(1,40%)
avots: www.csb.gov.lv
2018.gadā būs noteiktā minimāla darba alga 430,00 eiro(Indivīds bez apgādājamajiem)
• Kopējās finanšu izmaksas sastādīs 533,95 eiro
• Darba ņēmējs saņems uz rokas 346,16 eiro
• Nodokļos valsts iekasēs 187,79 eiro
• Nodokļu slogs 35,16 %
Minimālo algas palielinājumu valsts
nofinansē ar 6,53 eiro.
Valdība godīgi sadala izdevumus:
Un uzņēmēju finansējums sastādīs 63,95 eiro
Minimālā alga ES kā tāda nepastāv:
Dānijā, Šveicē, Zviedrijā, Norvēģijā, Austrijā, Itālijā, Somijā.
Vācijā minimālā alga nebija noteikta arī līdz 2014.gadam.
43% 43%
41% 41%
36%35% 35%
34% 34%33%
31% 31%30%
27% 27%26% 26% 26%
24% 24%
22%21% 21%
15%
12%
10%
Nodokļu lielums neto darba algai 1000 EURavots: (OECD 2015.gads)
Nodokļi, uz iedzīvotāju ienākumiem ES valstīs (avots: Eurostat, 2015.gads)
0
10
20
30
40
50
60
70
Latv
ija
Zvie
drija
Port
ugāle
Dānija
Beļģ
ija
Nīd
erlande
Som
ija
Īrija
Vācija
Fra
ncija
Austr
ija
Slo
vēnija
Itālija
Grieķija
Horv
ātija
Spānija
Lie
lbritā
nija
Luksem
burg
a
Malta
Kip
ra
Polija
Slo
vākija
Čehija
Igaunija
Ungārija
Rum
ānija
Lie
tuva
Nodokļu iekasējumi, maksājot valsts noteiktos 15 nodokļus no vidējās aprēķinātās bruto algas 800 eiro (ar darba devēja summu 989,08 eiro) indivīds bez apgādājamiem
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
1 2
Darba ņēmēja daļa
Valsrts iekasētie nodokļi
Turklāt papildus nodokļiem pastāv arī 98 dažādas pašvaldību un valsts nodevas!
Darba algas nodokļi 434
PVN 21% 89
Samazinātais PVN 12% 6
Nekustamā īpašuma nodoklis 18
Transporta ekspluatācijas
nodoklis14
Akcīzes nodoklis degvielai 56
Akcīzes nodoklis akcīzes precēm 73
Dabas resursu nodoklis 5
Elektroenerģijas nodoklis 6
Dabas gāzes nodoklis 3
Valsts VISOS nodokļos iekasēja 704
Darba ņēmējam paliek 285
Kopējais nodokļu slogs 72%
Singapūra, kurā ir loģiska un saprotama ekonomiskā politika, 40 gadu laikā praktiski no feodālas valsts
iekārtas kļuva par labklājīgāko valsti pasaulē.
Singapūras iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, 2016.gads
Maksājamais ienākums eiro Nodokļa likme (%)
Mazāk par 12 500 0
12 501-18 750 2
18 751 līdz 25 000 3,5
25001- 50 000 7
50 001-75 000 1,.5
75 001-100 000 15
100 001-125 000 17
125 001-200,000 18
Virs 200 000 20
Valsts iedzīvotāju sadalījums pa sociālajām grupām
. Pensiju saņēmēju skaits (no tiem vecuma pensionāri 467 181) : 557 493
. Bērni, skolēni un studenti: 417 672
. Reģistrētie bezdarbnieki: 65 554
. Sabiedriskajā sektorā nodarbinātie: 258 583
. Privātajā sektorā un valsts pašvaldību
kapitālsabiedrībās nodarbinātie: 532 246
Tiešo nodokļu maksātāju skaits, kuri ģenerē nodokļus
valstī, ir palicis tikai 360 tūkstoši!
Avots: csp.gov.lv firmas.lv
NODOKĻU REFORMAS ĒNĀ
Zaudējumi:
. Nodokļu sistēma kļūs vēl sarežģītāka
. Patēriņa un pakalpojumu cenu būtisks kāpums
. Palielināsies nevienlīdzība ienākumu pārdalē
. Tiks likvidēti ap 20 000 uzņēmumu
. Valsti būs spiesti pamest ap 60 000 iedzīvotāju
. Reģioni tiks intensīvi atbrīvoti no iedzīvotājiem
Ieguvumi:
. Lielo algu saņēmējiem nodokļu slogs tiks saglabāts esošajā līmenī
. Reformas lielākie ieguvēji kārtējo reizi būs ministri, ierēdņi unSaeimas deputāti, kuru algas varētu pieaugt par 500 - 750 eiro!
NODOKĻU REFORMAS ĒNĀ
Risinājumi:
1. Samazināt sabiedriskajā sektorā nodarbināto skaitu līdz ES līmenim. Attiecība pret darba spējīgiem iedzīvotājiem valstī vēlams būt ap 140 000 sabiedriskajā sektorā nodarbināto.
2. Samazināt darba spēka nodokļus līdz ES līmenim, nosakot neapliekamo minimumu 750 eiro.
3. Pārskatīt visu nodokļu un nodevu sistēmu, lai kopējais nodokļu slogs nepārsniegtu 50% apmēru.
4. Lai mazinātu sociālo nevienlīdzību, noteikt PVN likmi pamatpārtikas produktiem 5% apmērā.
5. Lai veicinātu valsts ekonomisko attīstību, mazināt nodokļu piemērošanu energoresursiem.
NODOKĻU REFORMAS ĒNĀ
PALDIES PAR UZMANĪBU!