Pedagogu tālākizglītības satura un īstenošanas kvalitātes vērtēšanas

sistēma

Projekts 2006/0129/VPD1/ESF/PIAA/06/NP/3.2.5.1./0001/0504

2008.gada 18.jūnijs

Dr. Indra DedzeLatvijas Universitāteindra@lanet.lv

2. darba grupas mērķis:

Izstrādāt pedagogu tālākizglītības satura vērtēšanas kritērijus un metodiku, lai nodrošinātu tālākizglītības programmu kvalitāti un pedagogu vajadzībām atbilstošu tālākizglītību.

Programmu kvalitātes nodrošināšana

Programmu kvalitātes nodrošināšana tiek īstenota trijos posmos:

1. sākotnējā vērtēšana - vērtēšana programmas apstiprināšanai;

2. programmas īstenošanas un tās rezultātu vērtēšana;

3. programmas ietekmes vērtēšana.

Izstrādātā metodika pamatojas uz:

teorijām par pedagoģiskā procesa organizāciju;

tālākizglītības organizācijas pieredzi Latvijā, citās Eiropas Savienības valstīs un pasaulē;

projekta ietvaros veiktajiem tālākizglītības programmu aprobācijas rezultātiem.

Vērtēšanas aspekti

Definē mērķgrupas (uz ko attiecas programma un vērtēšana?)

Definē mērķi (ko programma piedāvas?) Novērtē resursus (personāls, laiks, finanses) Nosaka rezultātu (kāda būs ietekme, kādā laika

posmā, kas iegūs – indivīds, komanda, organizācija) Veido vērtēšana kritērijus (ko mērķgrupa vēlas

uzzināt?) Izvēlas vērtēšanas veidu (kādas pieejas tiks

izmantotas?) Avots:M.J.Foxon,2007

Vērtēšanas datu izmantošana

Iegūto datu analīze – interpretēšana un secinājumu izdarīšana:– Pārmaiņas programmā, pasniegšanas veidā,

administrācijas atbalstā, dalībnieku atlasē. Rezultātu publiskošana – rekomendāciju

veidošana; Sadarbība ar mērķgrupām:

– Definē, kādas pārmaiņas (īslaicīgas/ ilglaicīgas) vajag, apspriež ar mērķgrupām un nosprauž darbības plānu.

Avots:M.J.Foxon,2007

Vērtēšana kritēriju veidošana

Kritēriji atspoguļo mērķgrupu vajadzības un raugās, lai programmas mērķi tiktu sasniegti:

Uz kādiem svarīgiem jautājumiem vērtēšanai ir jāsniedz atbilde?

Kādus programmas rezultātus ir iespējams izmērīt?

Kurus programmas organizācijas konteksta elementus ir svarīgi vērtēt?

Avots:M.J.Foxon,2007

Svarīgi vērtēšanas un programmas organizācijas konteksta elementi

Ko iestāde ir ieguvusi no darbinieka dalības izglītības programmā?

Kādas izmaiņas ir notikušas organizācijā? Ko darbinieki dara citādāk? Vai darbinieki izmanto jauniegūtās prasmes

un zināšanas? Cik liels ir administrācijas atbalsts pārmaiņu

ieviešanā?

Avots:M.J.Foxon,2007

Piedāvāto metodiku veido:

1. vadlīnijas pedagogu tālākizglītības programmu pieteicējiem,

2. norādes pedagogu tālākizglītības programmu vērtētājiem,

3. pedagogu tālākizglītības programmas īstenošanas kvalitātes vērtēšanas metodika un

4. pedagogu tālākizglītības programmu īstenošanas ietekmes uz izglītības kvalitāti vērtēšanas metodika.

1. Vadlīnijas pedagogu tālākizglītības programmu pieteicējiem

Mērķgrupa- pedagogu tālākizglītības programmu pieteicēji. Vadlīnijas paredzētas programmas pieteikumu un programmu iesniegšanai pēc vienotas formas.

Vadlīnijas sastāv no programmas pieteikuma anketas, programmas satura un vērtēšanas kritērijiem.

Vadlīnijās norādīti programmas iesniegšanai sagatavojamie dokumenti un nepieciešamie pielikumi.

2. Norādes pedagogu tālākizglītības programmu vērtētājiem

Pedagogu tālākizglītības programma (turpmāk programma) tiek vērtēta atbilstoši izstrādātajiem vērtēšanas kritērijiem. Programmas vērtēšana tiek veikta divos posmos: – programmas administratīvā vērtēšana un– programmas kvalitātes vērtēšana

3. Tālākizglītības programmas īstenošanas kvalitātes vērtēšana

Vērtēšanas mērķis- veicināt pedagogu tālākizglītības programmas īstenošanas kvalitāti un tās pilnveidi.

Uzdevumi:– vērtēt tālākizglītības programmas īstenošanas atbilstību

apstiprinātajai programmai;– vērtēt tālākizglītības programmas īstenošanas procesu un

sniegt ieteikumus tā kvalitātes uzlabošanai. Vērtēšanas veidi:

– ārējā vērtēšana;– iekšējā vērtēšana.

4. Tālākizglītības programmas īstenošanas ietekmes vērtēšana

Ietekmes vērtēšanas mērķis ir pētīt un analizēt pedagogu tālākizglītības un pedagoģiskā procesa izglītības iestādēs mijsakarības un to ietekmi uz izglītības kvalitāti.

Ietekmes vērtēšana tiek veikta individuālā, izglītības iestādes un valsts līmenī ne ātrāk kā trīs mēnešus pēc tālākizglītības programmas apguves.

Ieteicamie ietekmes vērtēšanas jautājumi

Vai apgūtā tālākizglītības programma bija noderīga? Kas bija visvairāk noderīgs? Kas nebija noderīgs? Kāpēc?

Kādas jaunas zināšanas un prasmes ir apgūtas? Kas mainījies profesionālajā darbībā?

Kur un kā notiek pieredzes un informācijas apmaiņa ar kolēģiem, administrāciju u.c.

Kāds ir skolas administrācijas atbalsts tālākizglītības programmās apgūtās pieredzes popularizēšanā un izmantošanā?

Kādas ir tālākās profesionālās pilnveides vajadzības?