ērniem piemērota latvija 2004.-2007.gadam” ex-post novērtējums › upload › berns_gimene ›...

Programmas “Bērniem piemērota Latvija 2004.-2007.gadam” ex-post novērtējums

Dr.Iveta Reinholde Dr.Jānis Ikstens Inese Rozenšteine Evija Tabune

2008

Augusts 2008 Bērniem piemērota

Latvija

Nikolo grupa

1

SATURS Ievads ..............................................................................................................................2 1. Novērtēšanas ziņojuma sagatavošanas metodoloģija ..............................................3 2. Vispārējs sociālekonomiskās situācijas raksturojums...............................................4 3. Programmas saskaņotība ar citām valsts īstenotajām programmām.......................6 4. Programmas ieinteresētās puses...............................................................................9 5. Programmas īstenošanu ietekmējošo faktoru (politisko, sociālo un ekonomisko) analīze............................................................................................................................11 6. Programmas uzdevumu un mērķu īstenošanas analīze .........................................16

6.1. Programmas ietekmes novērtējums..................................................................16 6.2. Programmas mērķu un uzbūves novērtējums ..................................................18 6.3. Programmas uzdevumu novērtējums ...............................................................24

7. Secinājumi un ieteikumi jaunajam politikas plānošanas dokumentam ..................38 Pielikumi ........................................................................................................................44 1.pielikums. Kvantitatīvie dati programmas „Bērniem piemērota Latvija 2004.-2007.gadam” novērtēšanai..........................................................................................45 2.pielikums. Intervēto personu saraksts....................................................................113 3.pielikums. Grupu diskusiju vadlīnijas ....................................................................115 4.pielikums. Grupu diskusiju apraksti ......................................................................121


Latvija

Nikolo grupa

2

Ievads Programmas “Bērniem piemērota Latvija 2004.-2007.gadam” (turpmāk tekstā – Programma) mērķis ir izstrādāt un paredzēt nacionāla mēroga aktivitātes, lai izpildītu 2002.gada 8.-10.maijā ANO Ģenerālās Asamblejas 27. speciālās sesijas par bērniem noslēgumā pieņemtā dokumentā “Bērniem piemērota pasaule” ietvertās četrās jomās - veselīga dzīvesveida veicināšana, cīņa ar HIV/ AIDS, kvalitatīvas izglītības nodrošināšana, aizsardzība pret diskrimināciju un vardarbību, kuras ir vērstas uz bērnu situācijas uzlabošanu. Programmas novērtēšanai izvirzīti šādi mērķi:

• Raksturot sociālekonomisko un rīcībpolitikas situāciju Latvijā pirms programmas uzsākšanas attiecībā uz katru no programmas sadaļā;

• Veikt būtiskāko sociālo, ekonomisko un politisko faktoru analīzi, kas ietekmējušu Programmas ieviešanu;

• Izvērtēt veikto pasākumu ietekmi uz Programmas mērķu sasniegšanu; • Identificēt neīstenotos uzdevumus un iemeslus, kāpēc tie nav īstenoti; • Apkopot kvantificējamo informāciju par rādītājiem, kas raksturo sagaidāmo

rezultātu sasniegšanu; • Izvērtēt Programmas darbības saskaņotību ar citām valstī īstenotajām

programmām; • Sagatavot ieteikumus nākamā vidējā termiņa rīcībpolitikas plānošanas

dokumenta izstrādei. Šis novērtējuma ziņojums ir pirmais programmas izvērtējums attiecīgajā rīcībpolitikas jomā. Ņemot vērā to, ka nav izstrādāti kritēriji Latvijas rīcībpolitikas plānošanas sistēmā rīcībpolitiku novērtēšanai, vērtētāji izmantoja pasaules praksē un akadēmiskajā vidē izmantotos rīcībpolitiku novērtēšanas kritērijus un metodes. Šīs novērtējums netika vērsts uz rīcībpolitiku saistošo normatīvo aktu, tai skaitā bērnu tiesību aizsardzības normatīvo aktu analīzi, kā arī uz tiesību aktu ietekmes analīzi. Ņemot vērā to, ka Programmas darbības laiks bija noteikts līdz 2007.gada beigām, tad pusgadu pēc Programmas darbības beigām nav iespējams izvērtēt ietekmi, ko Programma ir atstājusi uz attiecīgi rīcībpolitiku un ar to saistītajām rīcībpolitikām. Tādējādi ietekme tika noteikta un vērtēta tikai tiem rādītājiem, kur tas bija iespējams. Novērtējuma ziņojums atspoguļo novērtētāju viedokli, kas var būt atšķirīgs no valsts pārvaldes iestāžu oficiālā viedokļa un viedokļa, kas pausts rīcībpolitikas plānošanas dokumentos un citos oficiālajos dokumentos. Šajā ziņojumā ietvertie secinājumi un ieteikumi tika formulēti informācijas analīzes gaitā, ņemot vērā gan statistikas datus, gan intervijās un fokusa grupās paustās atziņas.


Latvija

Nikolo grupa

3

1. Novērtēšanas ziņojuma sagatavošanas metodoloģija Novērtējuma ziņojuma sagatavošanā tika izmantota šāda metodoloģija: 1. Kvantitatīvās informācijas apkopošana un datu analīze laika griezumā. Aptvertais laika periods bija no 2002.gada līdz 2007.gadam. Izvēlētais laika periods ne tikai aptver Programmas darbības laiku, bet arī sniedz priekšstatu par situāciju pirms programmas ieviešanas. Kvantitatīvās informācijas analīzes gaitā tika konstatēti iespējamie problēmjautājumi, kuri tika sīkāk iztirzāti intervijās un fokusgrupu diskusijās. Analizējot kvantitatīvo informāciju, novērtētāji pievērsa uzmanību korelācijai starp dažādiem datiem, tādā veidā identificējot gan problēmjautājumus, gan arī iespējamās problēmas, kas būtu jārisina nākamā vidējā termiņa rīcībpolitikas plānošanas dokumentā. 2. Fokusgrupu diskusijas. Programmas novērtēšanas ietvaros tika veiktas septiņas grupu diskusijas. Trijās no tām piedalījās vecāki, kuriem ir bērni, kas apmeklē kādu no vispārējās izglītības iestādēm. Divās grupās piedalījās Rīgā dzīvojoši dalībnieki (latviešu un mazākumtautību pārstāvji), bet trešajā – ārpus Rīgas rajona dzīvojoši vecāki. Divās citās grupu diskusijās piedalījās 15-18 gadus veci jaunieši (Rīgā un ārpus Rīgas rajona dzīvojošie). Vēl divās grupu diskusijās piedalījās sociālie darbinieki (lielo pilsētu pārstāvji, kā arī pagastu un pilsētu pārstāvji). Ziņojuma pielikumā ir atrodami grupu diskusiju apraksti. 3. Intervijas ar politikas veidotājiem un ieinteresēto pušu pārstāvjiem. Novērtēšanas laikā intervijas bija būtisks informācijas ieguves avots, jo tika iegūtu viedokļi un uzskati no to amatpersonu skatu punkta, kuras pašas līdzdarbojas rīcībpolitikas veidošanā un īstenošanā. Ziņojuma pielikumā ir pieejams pilns intervēto personu saraksts, taču, lai ievērotu pētnieciskā diskrētuma robežas, ziņojuma tekstā vērtējumi un viedokļi nav personificēti. 4. Dokumentu analīze ietvēra gan Programmas, gan saistīto dokumentu kvalitatīvo analīzi ar mērķi noteikt Programmas un saistīto dokumentu pārklāšanās pakāpi un savstarpējo papildinātību.


Latvija

Nikolo grupa

4

2. Vispārējs sociālekonomiskās situācijas raksturojums 21.gadsimta sākums Latvijā iezīmējās ar lielu ekonomisko optimismu. Laika posmā līdz 2006.gadam bija vērojama strauja ekonomiskā izaugsme, pieaugot iekšzemes patēriņam. Pēc 2001.gada līdzās straujam IKP pieaugumam aktīvāk sāka darboties banku sektors – palielinājās izsniegto kredītu apjoms, kas ļāva iedzīvotājiem uzlabot savu dzīves apstākļus, t.sk. iegādājoties mājokļus. Arī 2002. un 2003.gadā turpinājās straujš IKP kāpums, saglabājās zema inflācija, saruka bezdarba līmenis un iedzīvotāji sāka izjust darba algas palielinājumu, radot cerības uz dzīves apstākļu ilgstošu uzlabošanos un drīzu ES vidējā labklājības līmeņa sasniegšanu. 2004.gadā Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, līdzās straujai ekonomiskai izaugsmei pastiprinājās cenu izlīdzināšanās process, kas aizsāka inflācijas līmeņa kāpumu. Diemžēl, laika posmā no 2001.gada līdz 2004.gadam, pieaugot algām un iekšzemes patēriņam, tikpat strauji nepieauga darba produktivitāte. Tomēr vēl 2004.gadā banku analītiķi apgalvoja, ka „ekonomiskā pārkaršana nav ticama”1 un kopumā sabiedrība dzīvoja ilūzijās par to, ka visstraujāk augošā ekonomika, kāda tobrīd bija Latvijā, būs teju bezgalīgs process. Neraugoties uz straujo ekonomisko attīstību, valsts budžetā atspoguļotās nozīmīgākās prioritātes tikai pastarpināti attiecās uz bērnu un ģimenes jautājumu risināšanu. 1.tabula. Dažādu jomu finansējums, % no IKP 2001 2002 2003 2004 2005 2006Vispārējie valdības dienesti 4,95 5,22 5,45 6,37 7,12 7,56 Aizsardzība 0,98 1,18 1,15 1,31 1,35 1,60 Sabiedriskā kārtība un drošība

2,29 2,25 2,29 2,02 2,10 2,55

Ekonomiskā darbība 2,76 2,92 3,17 3,20 3,40 4,06 Vides aizsardzība 1,03 0,40 0,37 0,65 0,85 1,09 Pašvaldību teritoriju un mājokļu apsaimniekošana

0,67 1,21 0,85 0,76 0,67 0,82

Veselība 3,52 4,26 4,37 4,22 3,92 3,89 Atpūta, kultūra un reliģija 1,08 1,34 1,22 1,21 0,93 1,00 Izglītība 5,36 5,33 5,21 5,63 5,45 5,52 Sociālā aizsardzība 11,93 11,54 10,70 10,41 9,79 9,83 Avots: Centrālā statistikas pārvalde. Lai gan budžeta finansējums veselības aprūpei pirmsprogrammas posmā pieauga no 3,52 līdz 4,37 % no iekšzemes kopprodukta, asignējumi sociālajai aizsardzībai,

1 "Hansabanka": ekonomiskā pārkāršana nav ticama. 2004.gada maija jaunumi. Skatīts 2008.gada 5.augustā: http://www.hansabanka.lv/news/100504.php


Latvija

Nikolo grupa

5

izglītībai un vides aizsardzībai relatīvi samazinājās. Savukārt finansējums sabiedriskās kārtības un drošības vajadzībām saglabājās relatīvi stabils. Finansējuma proporcijas lejupejošās tendences vairākās vitāli nozīmīgās jomās, kas tieši ietekmē sabiedrības dzīves kvalitāti (piemēram, sociālā aizsardzība), vai arī finansējuma līmenis, kas atpaliek no daudzu attīstīto pasaules valstu līmeņa (piemēram, veselības aprūpe), apvienojumā ar visnotaļ augstu bezdarba līmeni (10-12% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju) un mazkvalitatīvu valsts pārvaldi bija radījis labvēlīgus apstākļus uzņēmīgāko ļaužu izbraukšanai uz darbu ārvalstīs. Šī tendence tikai nostiprinājās pēc Latvijas iestāšanās ES. Emigrācijas rezultātā savukārt pieauga sociālo darbinieku noslogojums, kuriem nereti bija pastiprināti jārisina Latvijā palikušo nepilngadīgo sociālie jautājumi. Tāpat jāuzsver, ka tieši ģimenes ar bērniem bija nabadzības riskam visvairāk pakļautā Latvijas sabiedrības grupa. Tas daļēji skaidro visai stabilo to bērnu skaitu (aptuveni 2000 ik gadu), kas līdz pat 2004.gadam nonāca pie aizbildņiem. Turklāt laikā starp 2000.gadu un 2003.gadu būtiski pieauga (no 1484 uz 2154) to personu skaits, kurām ar bāriņtiesas lēmumu bija atņemtas bērna aprūpes tiesības. Līdzīgs kāpums vērojams to personu skaitā, kam ar rajona tiesas lēmumu ir atņemtas aizgādības tiesības. Savukārt adoptēto bērnu skaits bija niecīgs, svārstoties starp 86 un 160 ik gadu šajā posmā, turklāt vairums no viņiem tika adoptēti uz ārzemēm. Ekonomiskajai situācijai Latvijā 21.gadsimta pašos pirmajos gados pakāpeniski uzlabojoties, bija vērojams neliels dzimstības pieaugums pēc vēsturiski zemākā punkta sasniegšanas 1998.-1999.gadā. Vienlaikus iezīmējās problēmas ar pirmsskolas izglītības iestāžu darbību, jo daļa ēku bija privatizētas un pārprofilētas, bet daļa pedagogu bija mainījuši nodarbošanos materiālo stimulu nepietiekamības dēļ. Raksturojot rīcībpolitikas situāciju pirms programmas „Bērniem piemērota Latvija 2004.-2007.gadam” pieņemšanas, jānorāda, ka līdz 2002.gada nogalei nozīmīga loma bērnu problēmu risināšanā bija atvēlēta Izglītības un zinātnes ministrija, kuras pārziņā bija budžeta programma „Bērnu tiesību aizsardzība” un kuras pārraudzībā darbojās arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības centrs. Savas kompetences robežās bērnu un ģimenes jautājumus risināja arī citas ministrijas un pašvaldības. 2002.gada novembrī, veidojoties Eināra Repšes vadītajai valdībai, tika panākta politiska vienošanās par īpašo uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās posteni. Turklāt E.Repšes valdība atšķirībā no iepriekšējām valdībām savā deklarācijā ietvēra bērnu un ģimenes jautājumus, nosakot tos kā prioritārus2. Tādējādi var uzskatīt, ka tikai ar 2002.gadu rīcībpolitikai bērnu un ģimenes jautājumos tika pievērsta pastiprināta politiskā uzmanība. Uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra bāzes izveidojot īpašo uzdevumu ministra sekretariātu (kas vēlāk tika pārveidots par Bērnu un ģimenes lietu ministriju), tika radīta institūcija, kas ir primāri atbildīga par rīcībpolitiku minētajā jomā. 2 Deklarācija par Einara Repšes vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību. Skatīts 2008.gada 6.augustā: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/vesture/repses-valdiba/deklaracija/


Latvija

Nikolo grupa

6

3. Programmas saskaņotība ar citām valsts īstenotajām programmām Pamatnostādnes „Bērniem piemērota Latvija” tika veidotas, atbalsojot ANO Ģenerālās Asamblejas 27. speciālās sesijas par bērniem noslēgumā pieņemtajā dokumentā „Bērniem piemērota pasaule” noteiktās četras būtiskākās jomas (veselīga dzīvesveida veicināšana, cīņa ar HIV/ AIDS, kvalitatīvas izglītības nodrošināšana, aizsardzība pret diskrimināciju un vardarbību). Uz šo pamatnostādņu bāzes tika radīta programma „Bērniem piemērota Latvija 2004.-2007.gadam”. Programma tika izstrādāta atbilstoši deklarācijā par Induļa Emša vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību definētajam mērķim: “pārvarēt demogrāfisko krīzi un veidot apstākļus veselīgas un stipras ģimenes pastāvēšanai”3. Šī mērķa realizēšanai tika paredzētas tādas rīcības kā pakāpeniska pāriešana uz ģimenes veida aprūpi bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, sabalansētā dzimstības veicināšanas plāna izstrāde, tēva lomas palielināšana ģimenē, nodokļu politikas reformēšana – padarot to draudzīgu ģimenēm ar bērniem, pabalstu palielināšana bērniem invalīdiem4. Deklarācija arīdzan paredzēja Bērnu un ģimenes lietu ministrijas izveidošanu uz īpašo uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāta bāzes. Programmas un – īpaši – ikgadējo informatīvo ziņojumu par tās īstenošanas pasākumiem analīze skaidri liecina, ka pašai programmai unikālo uzstādījumu ir ļoti maz. Tās īpatnība ir tāda, ka šī programma lielā mērā apkopo citos politikas plānošanas dokumentos iekļautās prioritātes, kuru sasniegšana ir dažādu valsts un pašvaldību institūciju (t.sk. ministriju) kompetencē. Tāpēc nav iespējamas programmas pretrunas ar citiem politikas plānošanas dokumentiem. Programmas novērtēšanas gaitā izdevās identificēt tās saikni ar šādiem politikas plānošanas dokumentiem:

- rīcības plāns koncepcijas „Valsts ģimenes politika” īstenošanai 2004. – 2013. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2004. gada 30. novembra rīkojumu Nr. 949);

- rīcības plāns Mātes un bērna aprūpes stratēģijas ieviešanai 2004.-2007.gadam;

- pamatnostādnes “Veselīgs uzturs (2003.-2013.)”; - koncepcija “Vienādas iespējas visiem”; - Bērnu noziedzības novēršanas un bērna aizsardzības pret noziedzīgu

nodarījumu programma 2004.gadam; - rīcības plāns ģimenes veida aprūpes veicināšanai bāreņiem un bez vecāku

gādības palikušajiem bērniem un situācijas uzlabošanai bērnu ārpusģimenes

3 Deklarācija par Induļa Emša vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību. Skatīts 2008.gada 6.augustā http://www.mk.gov.lv/lv/mk/vesture/emsa-valdiba/deklaracija-emsis/ 4 Turpat.


Latvija

Nikolo grupa

7

aprūpes iestādēs (apstiprināts ar Ministru kabineta 2004. gada 16. jūnija rīkojumu Nr. 432);

- programma „Alkohola patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas programma 2004.-2008.gadam”;

- Jaunatnes politikas valsts programma 2005. – 2009. gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2005. gada 3. maija rīkojumu Nr. 281);

- Cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) un AIDS izplatības ierobežošanas programma 2003. – 2007. gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2003. gada 27. novembra rīkojumu Nr. 733);

- Sabiedrības veselības stratēģijas ieviešanas rīcības programma 2004. – 2010. gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2004. gada 9. marta rīkojumu Nr. 150);

- Valsts programma cilvēku tirdzniecības novēršanai 2004.-2008.gadam; - plāns koncepcijas ”Par bērnu tiesību aizsardzību internetā” īstenošanai; - Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007. – 2013. gadam (apstiprinātas ar

Ministru kabineta 2006. gada 27. septembra rīkojumu Nr. 742); - Rīcības plāns ģimenes veida aprūpes veicināšanai bāreņiem un bez vecāku

gādības palikušajiem bērniem un situācijas uzlabošanai bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādēs;

- Nepilngadīgo brīvības atņemšanas soda un apcietinājuma izpildes politikas pamatnostādnes 2007. – 2013. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2007. gada 21. februāra rīkojumu Nr. 109);

- Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu programma 2006. – 2008. gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2006. gada 6. decembra rīkojumu Nr. 938);

- Programma vardarbības ģimenē mazināšanai 2008. – 2011. gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2008. gada 18. jūnija rīkojumu Nr. 343).

Programmā ir ietverti pasākumi, kas vienlaikus ir iekļauti arī citās programmās, jo līdzšinējā Latvijas praksē to ir pieļāvusi. Taču saskaņā gan ar Eiropas Savienības balto grāmatu „Eiropas pārvaldība”, gan ar Labāka tiesiskā regulējuma iniciatīvu dalībvalstīm ir jācenšas nodrošināt rīcībpolitiku saskaņotību, vienlaikus samazinot administratīvo slogu sabiedrībai.5 Tas nozīmē, ka ir jāatsakās no līdzšinējās Latvijas prakses kādu pasākumu vairākkārt iekļaut dažādos dokumentos par labu pasākumu specifiskumam un savstarpējai papildinātībai. Programma „Bērniem piemērota Latvija 2004.-2007.gadam” ir saskaņota arī ar vairākām valdības deklarācijām kopš 2002.gada. Eināra Repšes vadītās valdības deklarācijā ir iekļauta sadaļa „Bērns un ģimene” un šī dokumenta 12.4.punktā ir pausta apņemšanās „Izstrādāsim ilgtermiņa programmu, lai pasargātu bērnus no jebkāda veida vardarbības, noziedzības, atkarību izraisošu vielu lietošanas un

5White Paper “European Governance”, Brussels, 25 July 2001, COM (2001) 428 final. Skatīts 2008.gada 5.augustā: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/site/en/com/2001/com2001_0428en01.pdf European Commission. Better regulation. Skatīts 2008.gada 5.augustā: http://ec.europa.eu/governance/better_regulation/index_en.htm


Latvija

Nikolo grupa

8

izplatīšanas, azartspēļu ietekmes”6. Induļa Emša valdības deklarācijā sastopami vairāki apsolījumi finansiāli atbalstīt ģimenes ar bērniem. Savukārt Aigara Kalvīša vadītā kabineta deklarācijā sadaļā „Bērnu un ģimenes lietas” ne tikai atkārtota E.Repšes valdības deklarācijā apsolītais - Izstrādāsim ilgtermiņa programmu, lai pasargātu bērnus no jebkāda veida vardarbības, noziedzības, atkarību izraisošu vielu lietošanas un izplatīšanas, azartspēļu ietekmes -, bet arī paustas vairākas apņemšanās saistībā ar izvērtējamo programmu: „atbalstīsim bērniem draudzīgas vides veidošanu, informēsim sabiedrību un izglītosim vecākus par vardarbības pret bērnu negatīvajām sociālajām sekām”; „nodrošināsim bērnu tiesības uz drošu dzīves vidi”7. Programma arī atbalso Nacionālā attīstības plāna 2007.-2013.gadam „Cilvēks pirmajā vietā” (NAP) prioritātes. NAP uzsver vairākus riskus sekmīgai attīstībai, kurus mēģina mazināt programma „Bērniem piemērota Latvija 2004.-2007.gadam” – zema dzimstība; relatīvi augsta zīdaiņu mirstība; kāpjošs pamatskolu nebeigušo jauniešu skaits; pieaugošs atkarībnieku skaits. Programmā ir iekļautas darbības, lai risinātu vairākus NAP definētos prioritāros uzdevumus – pamatizglītības pilnīga iegūšana; zīdaiņu mirstības samazināšana; valsts atbalsta attīstīšana ģimenēm ar bērniem.

6 E.Repšes valdības deklarācija. Skatīts 2008.gada 6.augustā: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/vesture/repses-valdiba/deklaracija/ 7 A.Kalvīša valdības deklarācija. Skatīts 2008.gada 6.augustā: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/vesture/kalvisa-valdiba/deklaracija-kalvitis/


Latvija

Nikolo grupa

9

4. Programmas ieinteresētās puses Analizējot programmu, novērtētāji nevarēja ignorēt programmā ietvertās ieinteresētās puses (ang. stakeholders), jo no attiecīgās ieinteresētas puses darbības ir atkarīga attiecīgo uzdevumu izpilde un Programmas mērķu sasniegšana. Programmas tekstā ir identificētās šādas ieinteresētās puses:

• Bērnu un ģimenes lietu ministrija, • Iekšlietu ministrija, • Izglītības un zinātnes ministrija, • Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, • Kultūras ministrija, • Labklājības ministrija, • Satiksmes ministrija, • Tieslietu ministrija, • Veselības ministrija, • Pašvaldības.

Rīcībpolitikas veidošanai un īstenošanai ir svarīgas arī citas ieinteresētas puses, kuras Programmā nav identificētās. Novērtētāji papildus identificēja vēl šādas ieinteresētās puses: a) citas iestādes:

• Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija; • Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centrs; • Tiesībsarga birojs; • Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija; • Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra.

b) nevalstiskās organizācijas:

• Biedrība „Glābiet bērnus”; • Latvijas Izglītības vadītāju asociācija; • Latvijas bāriņtiesu asociācija; • Latvijas Profesionālo sociālo darbinieku asociācija; • Latvijas Bērnu fonds; • Centrs pret vardarbību „Dardedze” • Biedrība „Esi brīvs”; • Latvijas Jaunatnes padome; • Biedrība „Māmiņu ātrās reaģēšanas vienība”.

c) nozaru profesionāļi:

• iekšlietu darbinieki; • sociālie darbinieki; • pedagogi.


Latvija

Nikolo grupa

10

d) nepilngadīgie; e) vecāki. Ņemot vērā to, ka ar bērniem saistītā rīcībpolitika skar ne tika bērnus, bet arī ģimenes un sabiedrību kopumā, novērtētāji uzskata, ka veidojot nākamā vidējā termiņa politikas plānošanas dokumentu, ir nepieciešams izmantot publiskās un privātas partnerības modeli, kas paredz ne tikai sadarbību starp publisko un privāto sektoru, bet arī sadarbību starp publisko un nevalstisko sektoru. Turklāt Programmā ietvertais uzstādījums – uzlabot bērnu dzīves kvalitāti – nav sasniedzams tikai ar valsts pārvaldes institūciju iesaisti vien. Tādēļ ir ieteicams apsvērt iespēju veidot plašāku sadarbību starp publisko un nevalstisko sektoru, deleģēt atsevišķu uzdevumu izpildi nevalstiskajam sektoram, piešķirot uzdevumu izpildei arī nepieciešamos resursus, jo Latvijas nevalstiskās organizācijas ir uzkrājušas ievērojamu pieredzi darbā ar bērnu tiesību jautājumiem.


Latvija

Nikolo grupa

11

5. Programmas īstenošanu ietekmējošo faktoru (politisko, sociālo un ekonomisko) analīze Lai analizētu Programmu ietekmējošos politiskos, ekonomiskos un sociālos faktorus, novērtētāji izmantoja PEST analīzi, kas plaši tiek izmantota stratēģiskajā plānošanā un organizāciju ārējās vides makrolīmeņa analīzē. Politiskie faktori Analīzes jautājumi ir:

1. Politiskās vides stabilitāte 2. Valsts politikas un rīcībpolitikas veidošanas tradīcijas 3. Valsts iesaiste starptautiskās organizācijas un no dalības izrietošās saistības

Kopš valstiskuma atjaunošanas Latviju var raksturot kā valsti, kurā ir augsta valdību mainība, taču valdības arvien veido labēji un/vai centriski orientētas politiskās partijas. Biežā valdību maiņa rada labvēlīgus apstākļus biežai politisko prioritāšu maiņai, un reti pastāv ideju kontinuitāte, kuru visbiežāk nodrošina spēcīgs administratīvais aparāts. Cita būtiska Latvijas rīcībpolitikas veidošanas iezīme ir tāda, ka visbiežāk rīcībpolitikas tiek veidotas kā reaģējošās – uz starptautisko organizāciju prasībām; uz saistībām, kas izriet no dalības starptautiskās organizācijās; uz sabiedrības spiedienu. Taču reti ir tie rīcībpolitikas plānošanas dokumenti, kas tiek veidoti proaktīvi – paredzot un prognozējot nākotnes situāciju un attiecīgi veidojot aktivitātes. Bērnu un ģimenes lietas kā augsta līmeņa politiskā prioritāte tika noteiktas 2002.gadā. Tam sekoja arī politiskie lēmumi par atbildīgo ministru posteņu izveidošanu. Tomēr jāņem vērā arī tas, ka mainoties politiskajām prioritātēm, var tikt likvidēta vai reorganizēta arī par attiecīgo rīcībpolitiku atbildīgā ministrija. 2004.gadā Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Latvija ir arī ANO un NATO locekle. Esot starptautisko organizāciju dalībnieks Latvija kā “labs skolnieks” izpilda daudzas prasības, neanalizējot šo prasību izpildes lietderīgumu un atbilstību sabiedrības vajadzībām. No dalības starptautiskās organizācijās izriet, ka Latvijai ir jāpilda gan ANO rekomendācijas bērnu un ģimenes rīcībpolitikas jomā, gan arī ES Lisabonas līgumā ietvertais mērķis - apkarot sociālo atstumtību un diskrimināciju, veicināt sociālo dialogu un aizsardzību, sieviešu un vīrieši līdztiesību, paaudžu solidaritāti un bērnu tiesību aizsardzību. Ekonomiskie faktori

Analīzes jautājumi ir: 1. Inflācijas un nodarbinātības līmenis 2. IKP dinamika

Apskatāmajā laika periodā būtiskākie identificētie ekonomiskie faktori, kas ietekmēja rīcībpolitiku bija IKP dinamika, inflācija un bezdarba līmenis. Šie faktori parasti ir arī


Latvija

Nikolo grupa

12

tie, kuru ietekme tiek analizēta jebkuras rīcībpolitikas ieviešanas gadījumā. Skatot šo faktoru ietekmi uz bērnu un ģimenes rīcībpolitiku, jāmin, ka vistiešāk mērķa grupu ietekmē tieši inflācija, kuras rezultātā samazinās ģimenes dzīves kvalitāte. Kaut gan bezdarba līmenis apskatāmajā laika periodā ir krities, tas daļēji ir panākts uz ekonomiski aktīvo iedzīvotāju emigrācijas rēķina, kas savukārt rada problēmas ar Latvijā palikušo nepilngadīgo aprūpi un palielina spiedienu uz pedagogiem un sociālajiem darbiniekiem. Turklāt prognozes 2008.gadam norāda uz ekonomiskās recesijas draudiem un ar to saistīto bezdarba pieaugumu. Kopumā ekonomiskā izaugsme vai recesija ietekmē katras ģimenes labklājību, un ekonomiskās lejupslīdes periodos valstij būtu jāapsver papildu atbalsta formu ieviešanu tām ģimenēm ar bērniem, kuras ir īpaši pakļautas ekonomiskajam riskam.

2.tabula. Svarīgākie ekonomiskie rādītāji Latvijā laika posmā no 2002.-2007.gadam

Gads IKP pieaugums gadā, %

Patēriņa cenu pieaugums (inflācija),

%

Bezdarbs līmenis, %

2002 6,5 1,4 8,5 2003 7,2 3,6 8,6 2004 8,7 7,3 8,5 2005 10,6 7 7,4 2006 11,9 6,8 6,5 2007 10,2 14,1 5,9 Avots: „Latvija. Pārskats par tautas attīstību. 2006/2007. Cilvēkkapitāls: mans zelts ir mana tauta?”, LU SPPI, 2007. 103.-112.lpp. Tāpat ir izmantoti dati no Centrālās statistikas pārvaldes vietnes. Skatīts 2008.gada 2.augustā: www.csb.gov.lv . Sociālie un kultūras faktori Analīzes jautājumi:

1. Vīrieša un sievietes loma sabiedrībā 2. Iedzīvotāju dzīves ilgums un dzimstība 3. Sabiedrībā dominējošās vērtības, ētika

Tā kā puse no visiem nodarbinātajiem ir sievietes (piem., 2006.gadā 48,6% no visiem nodarbinātajiem bija sievietes8, bet 2007.gada 4.ceturksnī jau 58,4% no visiem nodarbinātajiem bija sievietes9), tad šie fakti norāda uz divām aktuālām sabiedrības tendencēm. Pirmkārt, sievietes aktīvi iesaistās darba tirgū. Otrkārt, sievietēm kļūstot ekonomiski aktīvām, tiek apšaubīta patriarhālā ģimenes modeļa (vīrietis – tikai naudas pelnītājs un sieviete tikai bērnu audzinātāja) ilgstspēja10. Sieviešu nodarbinātības rādītāji kontekstā ar uzņēmēju paustajām bažām un

8 „Latvija. Pārskats par tautas attīstību. 2006/2007. Cilvēkkapitāls: mans zelts ir mana tauta?”, LU SPPI, 2007. 103.-112.lpp. 9 Centrālās statistikas pārvaldes dati. Skatīts 2008.gada 14.augustā: www.csb.gov.lv 10 Latvijas kontekstā uz šādas situācijas faktisko pastāvēšanu ir norādīts piemēram - „Latvija. Pārskats par tautas attīstību. 2006/2007. Cilvēkkapitāls: mans zelts ir mana tauta?”, LU SPPI, 2007. 25.lpp.


Latvija

Nikolo grupa

13

demogrāfu veiktajiem aprēķiniem par darbaspēka trūkumu11 mudina risināt darbaspēka trūkuma problēmu, piedāvājot elastīgas nodarbinātības formas, lai būtu iespējams apvienot bērna kopšanu ar profesionālo izaugsmi. Turklāt, „Latvijas nacionālā Lisabonas programma 2005-2008.gadam” paredz, ka nolūkā veicināt dažādu grupu iedzīvotāju nodarbinātību, ir jāatbalsta personu pēc bērna kopšanas atvaļinājuma iekļaušanās darba tirgū un jāturpina sabiedrības informēšana un izglītošana par dzimuma līdztiesību darba tirgū.12 Tādejādi šajā programmā ir atzīts, ka abiem dzinumiem ir nozīmīga loma valsts izaugsmes nodrošināšanā un ir nepieciešama abu dzimumu iesaistīšana darba tirgū, lai sasniegtu šo mērķi. 3.tabula. Reģistrēto, šķirto laulību skaits un reģistrētā laulībā dzimušo bērnu īpatsvars Gads

Reģistrētās laulības

Šķirtās laulības Reģistrētā laulībā dzimušo bērnu

īpatsvars no visiem dzimušajiem, %

2002 9738 5952 56,9 2003 9989 4828 55,8 2004 10370 5271 54,7 2005 12544 6341 55,4 2006 14616 7249 56,6 2007 15486 7403 57 Avots: Centrālā statistikas pārvalde. Dati 3.tabulā uzrāda gan reģistrēto laulību skaita pieaugumu gan vienlaikus arī šķirto laulību skaita kāpumu. Nozīmīgs rādītājs ir arī reģistrētā laulībā dzimušo bērnu īpatsvars, kas norāda uz juridiski reģistrētās kopdzīves rūkošo popularitāti. Aplūkojot svarīgākos demogrāfiskos radītājus, ir jākonstatē, ka iedzīvotāju skaits Latvijā kopš 1990.gadu sākuma nepārtraukti krītas, tāpat notiek sabiedrības novecošanās. Laika posmā no 2002.gada līdz 2006.gadam nav notikušas būtiskās izmaiņas arī tādos rādītājos jaundzimušo paredzamais mūža ilgums, kas kopā ar iedzīvotāju skaita samazināšanos un sabiedrības novecošanu liek jau šobrīd definēt valsts nostāju demogrāfiskos jautājumos. Turklāt arī summārā dzimstības koeficienta pieaugums, kaut arī niecīgs, nerada pamatu optimismam par demogrāfisko problēmu atrisinājumu, un Latvija vēl arvien ir tā ES valsts, kurai dzimstības līmenis ir viena no zemākajiem.

4.tabula. Paredzamais jaundzimušo mūža ilgums gados un summārais dzimstības koeficients

11 Krūmiņa I. „Darbaspēka paaudžu nomaiņa Latvijā”. Grām.: Zvidriņš P. Paaudžu nomaiņa un migrācija Latvijā. Zinātne, 2007. 104.-117.lpp. 12 „Latvijas nacionālā Lisabonas programmas 2005-2008.gadam”. Apstiprināta ar Ministru kabineta 2005.gada 19.oktobra rīkojumu nr.684. 28.lpp. Skatīts 2008.gada 8.augustā: http://www.em.gov.lv/em/images/modules/items/item_file_14488_3.pdf


Latvija

Nikolo grupa

14

Gads Jaundzimušo paredzamais mūža

ilgums, gados

Summārais dzimstības koeficients

2002. 71,1 1,23 2003. 71,4 1,29 2004. 72,1 1,24 2005. 71,8 1,31 2006. 71,3 1,35 Avots: „Latvija. Pārskats par tautas attīstību. 2006/2007. Cilvēkkapitāls: mans zelts ir mana tauta?”, LU SPPI, 2007. 103.-112.lpp. Apskatot kopumā sociālo un kultūras faktoru ietekmi uz Programmu, tad rīcībpolitikas veidotājiem demogrāfiskie dati un demogrāfiskās tendences ir ļoti būtiskas. Šie dati skaidri apliecina, ka šobrīd sabiedrībai ir nepieciešama tāda ģimenes politika, kas ir vērsta uz abu vecāku iekļaušanu darba tirgū un nereģistrētas laulības akceptēšanu. Turklāt, valsts nevar ietekmēt ģimenes, lai tās radītu vairāk bērnu, bet valsts var radīt attiecīgu vidi, kas mudina ģimenes radīt bērnus13. “Pārskatā par tautas attīstību 2006/2007” tika analizēti arī iedzīvotāju priekšstati par tām rakstura īpašībām, kādas ir nepieciešams ieaudzināt bērnos – atbildības sajūta, darba mīlestība, ģimeniskums, iecietība un cieņa pret citiem cilvēkiem, neatkarība, patstāvība14. Šīs ir universālas vērtības. Turklāt, kā norādīts “Pārskatā par tautas attīstību 2006/2007”, Latvijas iedzīvotājam ir svarīgas tādas vērtības kā ģimene (93% respondentu), darbs (78% respondentu), drošība (t.i. nodarbinātībā, sociālajā ziņā, arī paredzamība) (95% respondentu)15. Nav iespējams ignorēt arī tādu fenomenu kā zemais uzticēšanas līmenis valstij, publiskai pārvaldei un līdzcilvēkiem. Rietumu demokrātijās parasti zemais uzticēšanās līmenis valstij tiek kompensēts ar augstu uzticēšanās līmeni līdzcilvēkiem. Šādā savdabīgā situācijā Latvijā, veidojot ģimenes politiku, ir jādomā ne tikai par atbalstu, ko bērnam var sniegt ģimene un tuvinieki, bet gan plaši jāiesaista nevalstiskās organizācijas, izmantojot dažādas partnerības formas, kas savukārt nākotnē var pozitīvi ietekmēt sabiedrības sociālas dzīves kvalitāti. Tehnoloģiskie faktori Analīzes jautājums:

1. Tehnoloģiju pieejamība iedzīvotājiem Programmas kontekstā tiek analizēta iedzīvotāju iespēja piekļūt internetam. Saskaņā ar TNS Latvia datiem 2008.gada pavasarī 53% Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu

13 Pavlina I. „Valsts ģimenes politika un tās ietekme uz demogrāfisko procesu attīstību”. Grām.: Zvidriņš P. (red.) Demogrāfiskā attīstība Latvijā 21.gadsimta sākumā. Stratēģiskās analīzes komisija, Zinātne, 2006., 90.lpp. 14 „Latvija. Pārskats par tautas attīstību. 2006/2007. Cilvēkkapitāls: mans zelts ir mana tauta?”, LU SPPI, 2007., 73.lpp. 15 Turpat,66.-67.lpp.


Latvija

Nikolo grupa

15

vecumā bija lietojuši internetu pēdējo 6 mēnešu laikā16. Turklāt dati liecina, ka pastāv krasas atšķirības interneta lietošanas paradumos un var runāt par digitālās plaisas pastāvēšanu – ja deviņi no desmit respondentiem vecumā no 15 līdz 19 gadiem bija lietojuši internetu pēdējo 6 mēnešu laikā, tad lietotāju īpatsvars 40-49 gadus veco respondentu grupā bija 42%, bet 60-74 gadus veco respondentu grupā – tikai 7%. Citi pētījumi arī mudina domāt, ka līdz ar interneta pieejamību attīstās atšķirīgi mediju lietošanas paradumi un ļaudis gūst informāciju no atšķirīgiem avotiem. PEST analīzes rezultāti norāda uz attiecīgās rīcībpolitikas iespējām un draudiem. Tā kā PEST analīzē ir iekļauti makrolīmeņa faktori, tad šie faktori parasti darbojas ilgā laika posmā, tāpēc tie faktori, kas ietekmēja programmu „Bērniem piemērota Latvija 2004.-2007.gadam”, būs acīmredzot nozīmīgi arī nākamā vidējā termiņa rīcībpolitikas plānošanas dokumenta veidotājiem un ieviesējiem. 5.tabula. Programmas politisko, ekonomisko, tehnoloģisko, sociālo un kultūras faktoru kopsavilkums Faktors Faktora ietekme uz

Programmu Mainīga politiskā vide, ar mainīgām prioritātēm

negatīvs Politiskie

Reaģēšana uz starptautisko organizāciju prasībām, nevis proaktīva rīcība

neitrāls

Strauja ekonomiskā izaugsme pozitīvs Ekonomiskie Ekonomikas recesija negatīvs Nereģistrēta laulība neitrāls Sabiedrības novecošana neitrāls

Sociālie un kultūras

Zems uzticēšanas līmenis valstij un līdzcilvēkiem/indivīdiem

negatīvs

Tehnoloģiskie Interneta pieejamības krasas atšķirības

negatīvs

Var secināt, ka negatīvie faktori apdraudēja Programmas īstenošanu, savukārt pozitīvi faktori veicināja Programmas īstenošanu. Kā „neitrāli faktori” identificēti tie, kuriem nav bijusi izteikti negatīva vai pozitīva ietekme, taču citu faktoru ietekmē tie par tādiem var kļūt nākotnē.

16 TNS Latvia. Nacionālais Mediju Pētījums: Internets, Pavasaris 2008. Skatīts 2008.gada 7.augustā: http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2798


Latvija

Nikolo grupa

16

6. Programmas uzdevumu un mērķu īstenošanas analīze

6.1. Programmas ietekmes novērtējums Vērtējot Programmas ietekmi, ir nepieciešams raksturot ietekmes novērtēšanas procesu (ang. impact asssessment).

Zīmējums Nr.1 Rīcībpolikas attīstības shēma

Ieguldījums ProgrammaDarbības rezultāts(output)

Rezultātskā sekas un ietekme;politikas rezultāti(outcome)

Analizējot un attiecinot augstāk minēto rīcībpolitikas shēmu uz Programmas darbību, jānorāda, ka:

• Ieguldījums ir normatīvo aktu noteiktās prasības, konstatētās rīcībpolitikas problēmas, ANO Ģenerālās Asamblejas 27. speciālās sesijas par bērniem noslēgumā pieņemtā dokumentā “Bērniem piemērota pasaule” ietvertie uzstādījumi, deklarācija par Induļa Emša vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, valsts budžeta finansējuma attiecīgajai budžeta programmai. Par ieguldījumu Programmā ir jāuzskata arī Nacionālais attīstības plāns un citi politikas plānošanas dokumenti, kuri saturiski ir būtiski attiecīgajai mērķa grupai – bērniem un ģimenēm.

• Programma – faktiskās programmas administrēšanas un ieviešanas aktivitātes.

• Rīcībpolitikas rezultātus var sadalīt divās nosacītās daļās – darbības rezultāti (ang. outputs) un rezultāti kā sekas un ietekme (arī rīcībpolitikas, rezultāti vai


Latvija

Nikolo grupa

17

politikas rezultāti) (ang. outcomes). Darbības rezultāti ir tieši aktivitāšu iznākumi un tie parasti tiek izteikti rezultatīvajos rādītājos – kā ieguldījumu un ieguvumu rādītāji. Savukārt, rezultāti kā sekas un ietekme rodas tajā brīdī, kad darbības rezultāti sasniedz mērķa grupu, kā arī rada cēloņsakarību ķēdes reakciju, kas notiek jau neatkarīgi no mērķa grupas. Ja darbības rezultāti ir tiešs aktivitātes iznākums un rodas uzreiz pēc aktivitātes darbības beigām vai jau pat aktivitātes ieviešanas laikā, tad rezultāti kā sekas un ietekme ir identificējami vidējā termiņā (3-5 gadu laikā) pēc Programmas beigām. Tas faktiski nozīmē, ka gada laikā pēc Programmas beigām var identificēt tikai aptuveno ietekmes un seku tendences un iezīmes, taču šajā laika periodā nav iespējams ietekmi analizēt pilnvērtīgi.

Veicot Programmas novērtējumu, ir jāņem vērā virkne faktoru, kuri veido fonu Programmas rezultātu ietekmei. Pirmkārt, Programmas Latvijā darbības laiks nav ilgs – tikai kopš 2004.gada. Otrkārt, ir jāņem vērā arī negatīvie un pozitīvie blakus efekti, kas ir apgrūtinājuši Programmas ieviešanu. Pozitīvos blakus efektus visbiežāk mēdz saukt par “izšļakstīšanās” efektiem (ang. spill-over benefits), kas var rasties neplānoti un neprognozēti, taču kuriem ir pozitīva ietekme uz citiem, ar programmu nesaistītiem mērķiem un mērķa grupām. Šajā gadījumā “izšļaktīšanās “efekts ir tādām darbībām kā Uzturlīdzekļu garantiju fonda darbība, kas ir ne tikai sniegusi finansiālu atbalstu, bet arī ietekmējusi vecāku uzvedību un atbildību par saviem bērniem kopumā.


Latvija

Nikolo grupa

18

6.2. Programmas mērķu un uzbūves novērtējums Līdzšinējās Programmas mērķis faktiski bija izpildīt ANO Ģeneralās Asamblejas 27.speciālā sesijā pieņemtā dokumenta un Induļa Emša valdības deklarācijas uzstādījumus. Šie abi dokumenti noteica arī Programmas mērķus un Programmas uzbūvi, kas shematiski attēlota zīmējumā nr.1. Zīmējums Nr.1 Programmas “Bērniem piemērota Latvija 2004.-2007.gadam” uzbūve

PROGRAMMA

Veselības aprūpe

Kvalitatīva izglītība

Cīņa ar HIV/AIDS

Aizsardzību pret ekspluatāciju,vardarbību un diskrimināciju

ANO Ģenerālās Asamblejas 27.speciālajā

sesijā pieņemtais dokuments “Bērniem piemērota pasaule”

Programmas “Bērniem piemērota Latvija 2004.-2007.gadam” mērķi bija:

• “uzlabot bērnu no dažādām sociālām grupām dzīves kvalitāti un mazināt negatīvas parādības, kas ietekmē bērnu pilnvērtīgu attīstību;

• integrēt ANO dokumenta “Bērniem piemērota pasaule” principus Latvijas Republikas bērnu tiesību aizsardzību reglamentējošajos normatīvajos aktos un politikas plānošanas dokumentos”.

No mērķiem izriet tas, ka Latvijas prioritātes ir - atbilstības nodrošināšana starp Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un politikas plānošanas dokumentiem un ANO dokumentu, kā arī bērnu dzīves kvalitātes uzlabošana un bērnu attīstību ietekmējošo negatīvo parādību mazināšana.


Latvija

Nikolo grupa

19

Katru no šiem mērķiem ir iespējams analizēt arī atbilstoši SMART pieejai, kura plaši tiek izmantota projektu vadībā analizējot projekta tiešo mērķi. Atbilstoši SMART pieeja tiek analizēts mērķis, nevis mērķa ieviesošās organizācijas kapacitāte. Šī saīsinājuma viens no biežāk lietotajiem atšifrējumiem ir šāds:

• S - projekta un programmas mērķa specifiskums, raugoties no ieviesēja pamatfunkciju perspektīvas;

• M - mērāms (ir iespējams identificēt objektīvi pārbaudāmus sasnieguma rādītājus vai rezultatīvos rādītājus);

• A – sasniedzams (ir definēta nākotnes situācija); • R - nozīmīgums, arī resursi un reālistiskums (ang., relevant, realistic,

resources). Šis kritērijs liek vērtēt, vai mērķa sasniegšana ir reālistiska, ņemot vērā mērķa nozīmīgumu gan pašiem ieviesējiem, gan sabiedrībai kopumā. Turklāt, vērtējot mērķa formulējumu, tiek pieņemts, ka mērķa sasniegšanai ir pieejami nepieciešamie resursi.

• T – ierobežots laikā, ja ir precīzi noteikts projekta vai programmas ieviešanas beigu termiņš17.

SMART pieeja Mērķis Nr. 1 - uzlabot bērnu no

dažādām sociālām grupām dzīves kvalitāti un mazināt negatīvas parādības, kas ietekmē bērnu pilnvērtīgu attīstību

Mērķis Nr. 2 - integrēt ANO dokumenta “Bērniem piemērota pasaule” principus Latvijas Republikas bērnu tiesību aizsardzību reglamentējošajos normatīvajos aktos un politikas plānošanas dokumentos

S – specifisks (ang.specific)

Mērķis ir specifisks tikai tik lielā mērā, ka koncentrējās uz konkrētu sabiedrības vecuma grupu – bērniem. Taču mērķis nav uzskatāms par specifisku no tāda aspekta, ka mērķis nedefinē nākotnes situāciju, kuru ir jāsaniedz. Mērķis pēc būtības koncentrējās uz procesu – dzīves kvalitātes uzlabošanu un negatīvo parādību mazināšanu.

Mērķis ir specifisks, jo paredz integrēt konkrēta dokumenta idejas normatīvojos aktos un politikas plānošanas dokumentos. Ir definēta nākotnes situācija, kas jāsaniedz - atbilstība ANO un Latvijas dokumentu starpā.

M – mērāms (ang. measurable)

Mērķis ir mērāms tikai tik lielā mērā, cik var izmantot vispārējos procesa mērījumus un statistiskas datus attiecīgajā jomā, kas uzrāda izmaiņas.

Mērķis ir mērāms, jo var uzskaitīt veiktos grozījumus normatīvajos aktos un izstrādātos politikas plānošanas dokumentus.

17 Organizāciju vadības literatūrā SMART pieeja tiek saukta arī par pieeja atbilstoši mērķim (ang. management by objective, MBO) Papildus skatīt: Ten Steps to SMART Obejctive. http://www.natpact.nhs.uk/uploads/Ten%20Steps%20to%20SMART%20objectives.pdf Lovell R. (ed.) Managing change in the new public sector. The Civil Service Collge, Longman, 1994.


Latvija

Nikolo grupa

20

A – sasniedzams (ang. achievable)

Mērķis nav sasniedzams, jo nav definēta sasniedzamā nākotnes situācija.

Mērķis ir sasniedzams, jo, izstrādājot grozījumus, tiek sasniegta plānotā nākotnes situācija.

R – nozīmīgs, arī resursi (ang. relevant, resources)

Mērķa sasniegšana ir nozīmīga, lai sasniegtu attiecīgās rīcībpolitikas mērķus. Šī mērķa sasniegšanai BĢLM jāizmanto savā rīcībā esošie administratīvie un finanšu resursi, kā ārī vara, kas izriet no valsts pārvaldes institūcijai piešķirtās kompetences. Taču aprēķinu veikšana par aptuveni nepieciešamo resursu (t.i. administratīvo, finanšu, materiālo, tehnisko, cilvēkresursu) apjomu ir apgrūtina, jo nav definēta sasniedzamā nākotnes situācija.

Mērķa sasniegšana ir nozīmīga, lai sasniegtu attiecīgās rīcībpolitikas mērķus. Mērķa sasniegšanai ir BĢLM ir pieejami nepieciešamie administratīvie un finansiālie resursi, jo BĢLM kā politikas veidotājai un normatīvo aktu projektu izstrādātājai ir jāizstrādā attiecīgie grozījumu vai arī jākoordinē grozījumu izstrāde, kas ir ministrijas pamatfunkcija.

T – ierobežots laikā (ang. timebound)

Mērķis ir ierobežots laikā tādā izpratnē, kas mērķis ir bijis jāsaniedz līdz 2007.gada beigām.

Mērķis ir ierobežots laikā tādā izpratnē, kas mērķis ir bijis jāsasniedz līdz 2007.gada beigām.

Ņemot vērā SMART analīzes rezultātus, jāsecina, ka Programmas mērķis Nr. 1 bija neprecīzi definēts. Savukārt, mērķis Nr. 2 bija definēts atbilstoši SMART pieejai. Tāpēc var secināt, ka gadījumā, ja netiktu veikts kāds no uzdevumiem, kas ir vērsts uz Programmas mērķa Nr.2 sasniegšanu, tad uzdevumu neveikšanu būtu iespējams identificēt jau pietiekami agrā Programmas ieviešanas stadijā. Savukārt salīdzinoši plašais mērķa Nr.1. definējums un koncentrēšanas uz procesu ļauj uz šo mērķa sasniegšanu vērstos uzdevumus veikt arī formāli vai pat tos neveikt, jo process pēc būtības ir bezgalīgs un jebkura, pat nesaistīta aktivitāte un uzdevums var tikt interpretēts kā ieguldījums mērķa sasniegšanai. Taču Programmas mērķu pilnīgākai izvērtēšanai ir nepieciešams analizēt arī sadaļu mērķus atbilstoši SMART pieejai. 1. sadaļa. Bērnu stāvokļa pārraudzība Mērķis: izstrādāts modelis, kas ļauj analizēt bērnu stāvokli Latvijā un salīdzināt to ar starptautiskajiem kritērijiem. Kritērijs Vērtējums S – specifisks (ang.specific)

Mērķis ir daļēji specifisks - tas paredz izstrādāt modeli, taču nav skaidrs, kāds modelis (informācijas apmaiņas


Latvija

Nikolo grupa

21

modelis, politikas plānošanas modelis utml.) šeit ir domāts.


Mērķis ir mērāms, jo sasniedzamais rezultāts ir izstrādātais modelis, kuram ir jādarbojas.


Mērķis ir sasniedzams. Ir definēta nākotnes pieeja.


Mērķa sasniegšana ir nozīmīga kopējās rīcībpolitikas ieviešanas kontekstā. Mērķa sasniegšana ietilpst BĢLM kompetencē, un tas ir ietverts ministrijas veicamajos uzdevumos, tādēļ faktiski var uzskatīt ir nodrošināti nepieciešamie resursi mērķa sasniegšanai.


Mērķis ir ierobežots laikā tādā izpratnē, ka mērķis ir bijis jāsasniedz līdz 2007.gada beigām, kas ir Programmas darbības noslēguma brīdis.

2. sadaļa. Veselības aprūpe Mērķis: visiem bērniem pieejama kvalitatīva veselības aprūpe, bērniem draudzīga vide un infrastruktūra. Kritērijs Vērtējums S – specifisks (ang.specific)

Mērķis ir specifisks, jo vērsts uz konkrētu jomu ar bērniem saistītajā rīcībpolitikā.


Mērķa mērīšana var būt apgrūtināta, ja netiek precīzi definēts, kas tiek saprasts ar terminiem „kvalitatīva”, „draudzīga”.


Mērķis ir sasniedzams, ja tiek definēti plaši interpretējamie termini „kvalitatīva” vai „draudzīga” precīzos pakalpojumu kvalitātes indikatoros.


Mērķa sasniegšana ir nozīmīga kopējās rīcībpolitikas ieviešanas kontekstā. Saturiski mērķa sasniegšana ir citu valsts pārvaldes iestāžu kompetence, taču BĢLM kā vadošai valsts pārvaldes iestādei bērnu un ģimenes politikas jomā ir jāveic iesaistīto institūciju darbības koordinācija.


Mērķis ir ierobežots laikā tādā izpratnē, kas mērķis ir bijis jāsasniedz līdz 2007.gada beigām, kas ir Programmas darbības laiks. Taču apzinoties nepieciešamos ieguldījumus gan infrastruktūrā, gan veselības aprūpes sistēmā faktiski ir apšaubāma mērķa sasniegšana definētajā laikā.

3.sadaļa. Cīņa ar HIV/ AIDS


Latvija

Nikolo grupa

22

Mērķis: bērniem un jauniešiem pieejama informācija, veikti preventīvie pasākumi HIV/AIDS izplatības novēršanai, tiek sniegta kvalitatīva ārstnieciskā palīdzība. Kritērijs Vērtējums S – specifisks (ang.specific)

Mērķis ir daļēji specifisks, jo vērsts uz konkrētu jomu ar bērniem saistītajā rīcībpolitikā. Taču mērķa definējums nav precīzs, jo satur gan nākotnes situācijas formulējumu (bērniem un jauniešiem pieejama informācija), gan arī atsevišķu iestāžu veicamo darbību formulējumu (veikti preventīvie pasākumi HIV/AIDS izplatības novēršanai).


Mērķa mērīšana var būt apgrūtināta, ja netiek precīzi definēts, kas tiek saprasts ar terminiem „kvalitatīva”. Turklāt, formulējums „veikti preventīvie pasākumi HIV/AIDS izplatības novēršanai” apriori satur formālu mērīšanas pieeju – cik daudz pasākumu veikti, nevis kā veiktie pasākumi ir mainījuši mērķauditorijas uzvedību un paradumus.


Mērķis ir sasniedzams, ja tiek definēti plaši interpretējamie termini, piem., „kvalitatīva” noteiktos pakalpojumu kvalitātes indikatoros.


Mērķa sasniegšana ir nozīmīga veselības rīcībpolitikas ieviešanas kontekstā, kā arī saturiski mērķa sasniegšana ir citu valsts pārvaldes iestāžu, ne BĢLM kompetence.


Mērķis ir ierobežots laikā tādā izpratnē, kas mērķis ir bijis jāsasniedz līdz 2007.gada beigām, kas ir Programmas darbības laiks.

4.sadaļa. Kvalitatīvas izglītības nodrošināšana Mērķis: visiem bērniem nodrošināta kvalitatīva izglītība un iespējas lietderīgi pavadīt brīvo laiku. Kritērijs Vērtējums S – specifisks (ang.specific)

Mērķis ir daļēji specifisks, jo vērsts uz konkrētu jomu ar bērniem saistītajā rīcībpolitikā.

M – mērāms (ang. Measurable)

Mērķa mērīšana var būt apgrūtināta, ja netiek precīzi definēts, kas tiek saprasts ar terminiem „kvalitatīva” un „lietderīgi”. Ir nepieciešams precīzi definēt pakalpojuma (t.i. izglītības) kvalitātes indikatorus.

A – sasniedzams (ang. Achievable)

Mērķis ir sasniedzams, ja tiek definēti plaši interpretējamie termini. Taču kopumā mērķis definē sasniedzamo nākotnes situāciju.

R – nozīmīgs, arī resursi (ang.

Mērķa sasniegšana ir ļoti nozīmīga izglītības rīcībpolitikas ieviešanas kontekstā. Taču saturiski mērķa


Latvija

Nikolo grupa

23

relevant, resources) sasniegšana ir citu valsts pārvaldes iestāžu, BĢLM kompetence.

T – ierobežots laikā (ang. Timebound)

Mērķis ir ierobežots laikā tādā izpratnē, kas mērķis ir bijis jāsasniedz līdz 2007.gada beigām, kas ir Programmas darbības laiks.

5.sadaļa. Aizsardzība pret ekspluatāciju, vardarbību un diskrimināciju Mērķis: bērni no dažādām riskam pakļautajām sociālām grupām netiek diskriminēti, viņiem tiek nodrošināta pilnvērtīga dzīves kvalitāte un iespējas izglītoties. Tiek īstenoti preventīvie un rehabilitācijas pasākumi vardarbībai pakļautajiem bērniem. Kritērijs Vērtējums S – specifisks (ang.specific)

Mērķis ir daļēji specifisks, jo ir iekļauts formulējums („tiek nodrošināta pilnvērtīga dzīves kvalitāte un iespējas izglītoties”), kurš saturiski neatbilst attiecīgajai sadaļai. Savukārt formulējums „tiek īstenoti preventīvie un rehabilitācijas pasākumi vardarbībai pakļautajiem bērniem” ir darbības formulējums, kas paredz noteikta veida darbības mērķa sasniegšanai.


Mērķis ir mērāms, kaut arī pēc būtības tas var tikt uzskatīts par ilgtermiņa mērķi, jo diskriminācijas novēršana paredz sabiedrības uzvedības modeļu maiņu.


Mērķis ir sasniedzams un kopumā mērķis definē sasniedzamo nākotnes situāciju.


Mērķa sasniegšana ir nozīmīga kopējās rīcībpolitikas ieviešanas kontekstā. Saturiski mērķa sasniegšana ir citu valsts pārvaldes iestāžu kompetence.


Mērķis ir ierobežots laikā tādā izpratnē, kas mērķis ir bijis jāsasniedz līdz 2007.gada beigām, kas ir Programmas darbības noslēguma brīdis. Taču var apšaubīt, vai ir iespējams īsā laika periodā mainīt sabiedrības uzvedības modeļus un paradumus.

Analizējot kopumā Programmas mērķus un sadaļu mērķus ir jāsecina, ka 1.sadaļas mērķis ir saistīts ar Programmas mērķi Nr. 2. Savukārt 2.-5.sadaļu mērķi ir vērsti uz Programmas mērķa Nr.1. sasniegšanu. Ja ņem vērā faktu, ka Programmas mērķis Nr.1 ir vērts uz procesa uzlabošanu, nedefinējot nākotnes situāciju, tad 2.-5 sadaļas mērķi sniedz savu ieguldījumu programmas pirmā mērķa sasniegšanai.


Latvija

Nikolo grupa

24

6.3. Programmas uzdevumu novērtējums18 1.sadaļa. Bērnu stāvokļa pārraudzība 2002.gada maijā ANO Ģenerālās Asamblejas 27.speciālās sesijas par bērniem noslēgumā tika pieņemts dokuments „Bērniem piemērota pasaule”, kas mudināja pasaules valstis pievērsties bērnu problēmu risināšanai, iezīmējot vairākus rīcības virzienus. Balstoties šajos uzstādījumos, Ministru kabinets 2004.gada 31.martā apstiprināja pamatnostādnes „Bērniem piemērota Latvija” (rīkojums Nr.185), bet 2004.gada 22.septembrī – programmu „Bērniem piemērota Latvija 2004-2007” (rīkojums Nr.646), nosakot Bērnu un ģimenes lietu ministriju par atbildīgo institūciju šo dokumentu īstenošanas koordinācijā un pārraudzībā. Saskaņā ar šiem dokumentiem ik gadu ir jāizstrādā ne vien pasākumu plāns programmas mērķu sasniegšanai, bet arī jāiesniedz informatīvais ziņojums Ministru kabinetā par paveikto iepriekšējā gadā. Līdz 2007.gadam gan pasākumu plāna, gan arī pārskata par iepriekšējo gadu iesniegšanas termiņš bija 1.februāris. Saskaņā ar MK rīkojumu Nr.99 (21.02.2007.) šie termiņi tika pārcelti uz 1.augustu, lai būtu iespējams pilnvērtīgi apkopot statistikas datus par iepriekšējo gadu. Atbilstoši normatīvajai bāzei pārskata periodā ir izstrādāti trīs informatīvie ziņojumi par pamatnostādņu „Bērniem piemērota Latvija” un programmas „Bērniem piemērota Latvija 2004-2007” īstenošanu, kā arī divi informatīvie ziņojumi par 2005.gada un 2006.gada plāna pasākumu izpildi. Informatīvo ziņojumu par 2007.gadu apstiprinātās redakcijas nebija pieejamas programmas novērtēšanas laikā, ko noteica jau pieminētās izmaiņas to iesniegšanas termiņos. Valsts kancelejas politikas plānošanas datu bāzē ir atrodami tikai divi pasākumu plāni programmas īstenošanai – par 2005.gadu un 2006.gadu. Jānorāda, ka šie plāni ir tikuši apstiprināti gada vidū (maijs-jūnijs) un tie kalpo kā dažādu institūciju ieceru kopsavilkums. Tāpēc ir uzskatāms, ka netiek pildīts programmas 1.2.1.punkts, kas nosaka nepieciešamību izstrādāt rekomendācijas iesaistītajām institūcijām par veicamajiem pasākumiem pamatnostādņu “Bērniem piemērota Latvija” ietvaros. Vienlaikus jāuzsver dažādu ministriju pārstāvju teiktais, ka BĢLM rekomendācijas nebūtu saistošas citām ministrijām, kas īsteno pasākumus saskaņā ar tiem politikas plānošanas dokumentiem, par kuriem tās ir tieši atbildīgas. Tāpēc Programmas uzstādījums BĢLM formulēt nākamā gada prioritātes uzskatāms par deklaratīvu. Programmas „Bērniem piemērota Latvija 2004-2007” īpatnība ir tāda, ka tajā ir iekļauti dažādu institūciju realizējamie pasākumi, kas iezīmēti dažādos politikas plānošanas dokumentos. Kaut gan par pamatnostādņu un programmas īstenošanu ir atbildīgas vairākas ministrijas, taču pārskatu par īstenotajiem pasākumiem izstrādā Bērnu un ģimenes lietu ministrija. Šī situācija ne vien iezīmē BĢLM koordinējošo

18 Šajā sadaļā izmantotie statistikas dati ir iekļauti novērtējuma ziņojuma pielikumā, kur tie ir sagrupēti atbilstoši programmas sadaļām un ar atbilstošām atsaucēm.


Latvija

Nikolo grupa

25

lomu nepilngadīgo dzīves kvalitātes uzlabošanā, bet arī skaidro, kāpēc programmā „Bērniem piemērota Latvija 2004-2007” par vienu no darbības pamatvirzieniem ir definēta bērnu stāvokļa pārraudzība, ar ko tiek saprasta ne tikai dažādu normatīvo aktu izstrāde un pieņemšana, bet arī starpinstitucionālā sadarbība un aktivitāšu koordinācija aplūkojamajā jomā. Savukārt darbības plānu izstrādes gaita un rekomendāciju neesamība vedina domāt, ka BĢLM ir būtiski ierobežota savā spējā formulēt prioritātes programmas izpildei. Turklāt arī starpinstitucionālā sadarbība aprobežojas ar BĢLM veikto dažādu institūciju sniegtās informācijas apkopošanu nolūkā sastādīt informatīvos ziņojumus par pamatnostādņu, programmas un ikgadējā rīcības plāna izpildi. Tāpēc uzskatāms, ka Programmā iekļautajam uzstādījumam apzināt Programmas īstenošanas ierobežojumus trūkst adekvātas institucionālās bāzes, un identificētie ierobežojumi nav efektīvi novēršami. ANO Bērna tiesību komitejas 2006.gada 28.jūnija rekomendāciju Nr.CRC/C/LVA/CO/2 10.punktā norādīts, ka Latvijā trūkst visaptveroša politikas plānošanas dokumenta bērnu tiesību jomā un pietrūkst starpinstitucionālās sadarbības: „Komiteja pauž bažas, ka joprojām netiek koordinēti dažādie institucionālie mehānismi un juridiskās personas, lai Konvencijas izpilde tiktu uzraudzīta visā Latvijā – gan valsts, gan vietējā līmenī. Komiteju arī satrauc tas, ka nav visaptveroša nacionālā rīcības plāna ilgtermiņa politikas dokumenta „Bērniem piemērota Latvija” ieviešanai”. Bez rūpīgāka skaidrojuma nav saprotams komitejas pārmetums par visaptveroša rīcības plāna trūkumu. Tomēr iepriekš konstatētās BPL ieviešanas iezīmes norāda uz ļoti vāju starpinstitucionālo sadarbību. Tāpat jāsecina, ka kopš Bērnu un ģimenes lietu ministrijas izveides 2004.gadā nav izstrādāts un pieņemts visaptverošs, padziļinātā situācijas izpētē sakņots ilgtermiņa politikas plānošanas dokuments, kas ļautu precīzāk veidot arī zemāka līmeņa plānošanas dokumentus, t.sk. attiecībā uz ANO dokumenta „Bērniem piemērota pasaule” īstenošanu. Par šādu dokumentu nav uzskatāma ne koncepcija „Valsts ģimenes politika”, nedz Bērnu un ģimenes lietu ministrijas darbības stratēģija 2008.-2010.gadam. 2004.gada 31.martā Ministru kabinetā apstiprinātās pamatnostādnes „Bērniem piemērota Latvija”, saskaņā ar Latvijas rīcībpolitikas plānošanas sistēmu19 ir vidējā termiņa plānošanas dokuments, turklāt tas tikai pastarpināti uzrunā vai nemaz neuzrunā daudzus ģimenei aktuālus jautājumus (ģimenes materiālā labklājība, ģimenes emocionālā labklājība, bērnu tiesību līdzsvarošana ar pienākumiem utml.).

19 Sk.: Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādnes. Apstiprinātas 2006.gada 18.septembrī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 605. Pieejamas vietnē http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=2048 Ministru kabineta noteikumu Nr.111 „Ministru kabineta kārtības rullis” (2002.gada 12.martā) 16.punkts nosaka, ka: „Pamatnostādnes ir vidēja termiņa (pieciem gadiem) vai ilgtermiņa (10 un vairāk gadiem) politikas dokuments. Ja ir attiecīgs pamatojums, pamatnostādnes var izstrādāt īsākam vai ilgākam laikposmam. Ilgtermiņa pamatnostādnēs var neparedzēt piesaisti finansējumam.” Ņemot vērā Latvijas politikas plānošanas sistēmas faktisko attīstību, novērtējuma veicēji piekrīt Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādnēs (2006.gads) ietvertajam apgalvojumam, ka pamatnostādnes ir tikai vidēja termiņa plānošanas dokuments. Savukārt, ilgtermiņa attīstības redzējums tiek ietverts tikai vienā politikas plānošanas dokumentā – Latvijas ilgtspējīgas attīstības vadlīnijās.


Latvija

Nikolo grupa

26

Sadaļas mērķu sasniegšana: Sadaļas mērķis ir formulēts visai aptuveni, un tā sasniegšana ir vāja. Kaut gan ir izstrādāti un pieņemti politikas plānošanas dokumenti, kas sakņojas ANO dokumentā, to saturs dublē citus plānošanas dokumentus un to izpilde ir sadrumstalota pa daudzām institūcijām, kuru darbību BĢLM var ietekmēt visai maz. Turklāt starpinstitūciju sadarbība aprobežojas ar informācijas apmaiņu, ko nereti uztver kā papildus birokrātisko slogu plānošanas dokumentu satura dublēšanās dēļ. Nepastāv efektīva starpinstitucionālā sadarbība, kuras rezultātā būtu iespējams identificēt un savlaicīgi novērst ierobežojumus Programmas īstenošanai. Ņemot vērā plašo ANO dokumentā aptverto problēmu loku, nav iespējams runāt par teicamu Latvijas bērnu stāvokļa salīdzināmību ar citām valstīm. Vislabākā salīdzināmība ir ar tām valstīm, kuras ieviesušas identiskas statistikas apkopošanas un analīzes metodoloģijas. 2.sadaļa. Veselības aprūpe Laikā no 2002.gada līdz 2007.gadam ir vērojama dzimstības palielināšanās – ir pieaudzis ne tikai dzīvi dzimušo bērnu kopējais skaits, bet arī jaundzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem. Kaut gan dzimstības pieaugums tiek tradicionāli saistīts ar t.s. māmiņu algu ieviešanu 2005.gadā, jāņem vērā arī kopējās ekonomiskās situācijas uzlabošanās un saimnieciskā optimisma izplatība Latvijā, valstij iestājoties Eiropas Savienībā. Turklāt dzimstības pieauguma temps pēc „māmiņu algu” ieviešanas sprādzienveidīgi nepieauga. Līdz 2007.gadam mazulim draudzīgas slimnīcas statusu bija ieguvušas 14 veselības aprūpes iestādes. Tas ir noteicis arī jaundzimušo skaita statistisku kāpumu mazulim draudzīgajās slimnīcās. Tomēr jāuzsver, ka minētā statusa ieguve nerada jaundzimušo skaita kāpumu attiecīgajā institūcijā. 2006.gadā mazulim draudzīgajās slimnīcās piedzima aptuveni ceturtā daļa no visiem jaundzimušajiem. Vienlaikus visnotaļ strauji ir pieaugusi mazuļu barošana ar krūti līdz 6 mēnešu vecumam – no 36,8% zīdaiņu 2002.gadā līdz 45,8% zīdaiņu 2007.gadā. Šāds pieaugums atbilst „Sabiedrības veselības stratēģijas ieviešanas rīcības programmas” vienam no mērķiem, un tas ir saistāms ne tikai ar mazulim draudzīgo slimnīcu skaita kāpumu, bet arī ar informatīvajām kampaņām grūtnieču aprūpes vietās. Aplūkojamajā periodā ir uzlabojusies zīdaiņu un bērnu dzīvotspēja. Mirušo zīdaiņu skaits ir sarucis no 197 līdz 170, bet mirušo zīdaiņu relatīvais daudzums (rēķinot uz 1000 dzimušajiem), ir mazinājies vēl straujāk – no 9,8 2002.gadā līdz 7,6 2006.gadā. Tiesa, 2007.gadā ir vērojama situācijas pasliktināšanās mirušo zīdaiņu skaitam pieaugit līdz 8,7. Vienlaikus jāuzsver, ka zīdaiņu mirstības līmenis ir augsts salīdzinājumā ar Ziemeļvalstīm un citām Baltijas valstīm. Tas, pēc veselības aprūpes ekspertu domām, daļēji ir skaidrojams ar vecāku bezrūpīgo attieksmi pret bērniem un slikto informētību par rīcību zīdaiņa veselības problēmu gadījumā, kā arī ar daudzu ģimeņu nepietiekamo materiālo nodrošinātību.


Latvija

Nikolo grupa

27

Zīdaiņu nāves cēloņu vidū ir samazinājusies iedzimto kroplību, kā arī infekciju un parazitāro slimību nāves cēlonība. To ir noteikusi stingrāka infekciju kontrole veselības aprūpes iestādēs, kā arī ģenētisko konsultāciju attīstīta – tiek veiktas vecāku pārbaudes noteiktās riska grupās jau grūtniecības periodā, un ja iedzimtās kroplības tiek atrastas, tad grūtniecība var tikt pārtraukta. Tāpat ir samazinājies arī mirstības koeficients vecuma grupā 0-4 g. no 2,6 līdz 1,9. Bērnu (3-14 g.v.) veselības stāvoklis 2002.-2007.g. ir kļuvis nedaudz viduvējāks, samazinoties gan pirmajai, gan arī trešajai veselības grupai. Savukārt pusaudžu (15-17 g.v.) veselības stāvoklis uzrāda niecīgas uzlabošanās pazīmes, nedaudz sarūkot trešajai grupai un minimāli palielinoties pirmajai grupai. Eksperti norāda, ka šīs svārstības ir niecīgas un nepelna īpašus komentārus. Bērnu un pusaudžu skaits, kas uzturējušies stacionārajās veselības aprūpes iestādēs, nav būtiski mainījies, taču ir samazinājies gultasdienu skaits uz 1 pacientu – bērnu grupā tas ir sarucis no 7,92 gultasdienām 2002.gadā līdz 6,82 gultasdienām 2006.gadā, bet pusaudžu grupā tas noticis straujāk - no 10,06 gultasdienām līdz 7,21 gultasdienai. Veselības aprūpes eksperti norāda, ka Latvijas stacionārajās veselības aprūpes iestādēs jau vēsturiski ir bijis raksturīgs ļoti liels ārstēšanas ilgums, jo slimnīca uzņēmās arī daļu no to problēmu risināšanas, kas būtu jārisina mājās. Šobrīd notiek pakāpeniska stacionārās ārstēšanas ilguma samazināšana līdz citās attīstītajās valstīs pierastiem rādītājiem, tāpēc nav pamata runāt par sasteigtību vai nolaidību. Ir samazinājies saindēšanās ar nekvalitatīvu pārtiku vai vides piesārņojumu gadījumu skaits bērniem, ko eksperti saista ar pārtikas kvalitātes uzraudzības sistēmas ietekmi, kā arī ar vecāku atbildīguma pieaugumu. Vienlaikus praktiski nemainīgs palicis saindējušos pusaudžu skaits (ap 2900 gadījumu ik gadu). Tomēr arī saindēšanās gadījumos vērojama stacionārā pavadītā laika daudzuma mazināšanās. 2002.gadā nodibināja joda deficīta novēršanas komisiju (Labklājības ministrijas 2002.gada 4.aprīļa rīkojums Nr. 73), kurā ietilpa Veselības ministrijas, Veselības veicināšanas aģentūras, Latvijas Pārtikas centra, Endokrinoloģijas centra, Tirgotāju asociācijas u.c. institūciju un organizāciju pārstāvji. Tika veikta arī zināma publiskā kampaņa, lai panāktu jodētās sāls obligātu lietošanu Latvijā. Tomēr vairāku veselības aprūpes ekspertu spiediena rezultātā no šīs domas atteicās. 2005.gada 5.jūlijā tika pieņemti KM noteiktumi Nr.488 „Obligātās nekaitīguma, kvalitātes, higiēnas un marķējuma prasības pārtikā lietojamajam sālim un prasības sāls izplatīšanai un izmantošanai pārtikas ražošanā”, kas nosaka, ka Latvijā atļauts izplatīt kā jodētu, tā nejodētu sāli. Centrālās statistikas pārvaldes dati par sāls importu liecina, ka pēdējos gados jodētās sāls īpatsvars sāls importā ir pieaudzis no diviem procentiem 2000.gadā līdz 13,7% 2007.gadā. Veselības aprūpes eksperti norāda, ka Latvijā netiek veiktas rutīnas urīna analīzes, lai noteiktu joda deficītu organismā, kas būtu labākā metode joda deficīta konstatēšanai. Netiek arī apkopota statistika par joda deficīta izraisītajām slimībām. Saskaņā ar 2001.-2004.gadā veiktā TSH skrīninga rezultātiem aptuveni 10% jaundzimušo (īpaši – Latgalē) bija vērojams viegls joda deficīts. 2000.gadā tika veiktas urīna analīzes aptuveni 600 skolēniem visā Latvijā un nepilnos 20% gadījumu tika konstatēts viegls vai mērens joda trūkums organismā. Jaunāki dati šai jomā nav


Latvija

Nikolo grupa

28

pieejami, ko veselības aprūpes speciālisti saista ar jodētās sāls popularizēšanas kampaņas apsīkumu pēc vairāku speciālistu iebildumiem 2004.-2005.gadā. Dati par bērnu traumatismu gan ļauj apšaubīt vecāku rūpīguma pieaugumu. Laikā no 2005.gada līdz 2007.gadam ir pieaudzis bērnu un pusaudžu traumatisma līmenis par aptuveni 30-40% visās vecuma grupās. Kaut gan mājas ir izplatītākā traumu gūšanas vieta, māju kopējais ieguldījums bērnu un pusaudžu traumatismā ir sarucis no 48% līdz 40% visu gadījumu. Tostarp ir strauji pieaudzis traumatisms brīvā dabā. Tāpat jāuzsver, ka par aptuveni divām trešdaļām ir palielinājies arī ceļu satiksmes negadījumos cietušo bērnu un pusaudžu skaits, neraugoties uz Ceļu satiksmes drošības direkcijas rīkotajām informatīvajām kampaņām. Nav izslēgts, ka bērnu un pusaudžu traumatisma līmeņa kāpums atstāj ne tikai paliekošu ietekmi uz viņu kopējo veselības stāvokli ilgtermiņā, bet arī ir palielinājis darba nespēju viņu vecāku vidū nolūkā kopt bērnus situācijā, kad ir jūtami samazinājies stacionārajās veselības aprūpes iestādēs pavadītais gultasdienu skaits. 2007.gadā imunizācijas rādītāju līmenis sasniedza Pasaules veselības organizācijas noteiktos standartus bērniem visām vakcinācijas kalendārā minētajām infekcijas slimībām. Kaut gan ir samazinājies relatīvais tuberkulozes gadījumu skaits, relatīvie difterijas un kašķa gadījumu skaiti ir palikuši nemainīgi. Pēc veselības aprūpes ekspertu domām, bērni, kas saslimst ar difteriju, ir vai nu asociāli vai arī viņu vecāki apzināti nepotē savus bērnus. Ir pieaudzis personu skaits ar alkohola akūtu intoksikāciju vai tā kaitējoši pārmērīgu lietošanu pusaudžu vidū, bet ir samazinājies personu skaits ar psihoaktīvo vielu intoksikāciju vai tā kaitējoši pārmērīgu lietošanu kā bērnu, tā pusaudžu vidū. Grupu diskusijas ar jauniešiem apstiprināja statistikas datos fiksēto atgriešanos pie alkohola. Atteikšanās no narkotisko vielu lietošanas tiek saistīta ar pieaugošām bailēm no atkarības un inficēšanās ar HIV. Jaunieši īpaši uzsvēra dažu literāru darbu un teātra uzvedumu izglītojošo lomu iepretim informatīvajām kampaņām, ko īstenojušas valsts institūcijas. Veselības aprūpes eksperti šo tendenci saista ar alkohola vieglo pieejamību (t.sk. nelegālās alkohola aprites un pastāvošās likumdošanas neievērošanas rezultātā) un narkotisko vielu sadārdzināšanos. Vienlaikus tiek norādīts, ka tiek reklamēti vieglie alkoholiskie dzērieni, kā alus un sidrs, līdz ar to pieaug šo vieglo alkoholisko dzērienu patēriņš arī pusaudžu un bērnu vidū. Ņemot vērā to, ka pusaudžu organisms nav nobriedis ne garīgi, ne fiziski šajā vecumā, saindēšanās risks ir augstāks. Veselības aprūpes eksperti uzskata, ka vieglo alkoholisko dzērienu patēriņš bērnu un jauniešu vidū arvien pieaug. Pieaug „diskotēku” narkotiku izplatība – psihostimulatori, galvenokārt amfetamīns, metamfetamīns, ecstasy tabletes. Šobrīd pieaug arī marihuānas lietošana. Opiātu lietošana arī ir vērojama, bet tas pārsvarā notiek noslēgtākā lokā un tos lieto galvenokārt tie, kuriem saskarsme ar narkotikām bijusi jau no agrīna vecuma. Savukārt sociālie darbinieki, kuri biežāk strādā ar sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, uzskata, ka narkotiku patēriņš drīzāk pieaug. Līdzīgu viedokli stiprina arī SVA 2007.gadā pasūtītajā pētījumā par narkotiku izplatību izklaides vietās intervētie narkotiku profilakses speciālisti. Svarīgi ievērot, ka šajā pētījumā mērķa grupa bija 15-43 gadus veci ļaudis, turklāt vidējais respondentu vecums bija 21,5 gadi.


Latvija

Nikolo grupa

29

Pārskata periodā Sabiedrības veselības aģentūras paspārnē ir veikti vairāki pētījumi par nepilngadīgo veselību. 2005./2006.mācību gadā tika veikts skolēnu veselības paradumu pētījums. 2007.gadā tika veikts pētījums par narkotiku lietošanu izklaides vietās. Ir veikti arī vairāki citi kvantitatīvie pētījumi, kas aptver ekonomiski aktīvo sabiedrības daļu (15-64 g.v.), taču tajos nepilngadīgie ir tikai neliela daļa no izlases. Šie pētījumi visbiežāk fiksē respondentu uzvedību un/vai uzskatus, taču reti pievēršas viņu zināšanām par veselības jautājumiem. Šajā ziņā patīkams izņēmums ir FINBALT iedzīvotāju veselības monitorings, kura jaunākais vilnis notika 2004.gadā, ietverot 15-64 gadus vecus respondentus. Šajā pētījumā ir mērītas iedzīvotāju zināšanas par uzturu, smēķēšanu, satiksmes drošību un citiem veselību ietekmējošiem faktoriem. Savukārt 2007.gadā tika veikts pētījums "Atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatība skolēnu vidū", kurā tika mērītas zināšanas par HIV/AIDS. Sadaļas mērķu sasniegšana: Bērnu veselības stāvoklis ir saglabājies teju nemainīgs, neraugoties uz pieaugošo naudas masas apjomu veselības aprūpē un izglītojošiem pasākumiem kā skolās, tā ārpus tām. Turklāt tikai pavisam nedaudz mazinās to bērnu īpatsvars, kas netiek aptverti ar valsts noteiktajiem veselības aprūpes pasākumiem. Tiek veidota bērniem draudzīga vide, taču vecāku nepietiekamā vērība pret bērniem mazina vides uzlabošanas efektu, kas norāda uz integrētas pieejas nepieciešamību bērniem piemērotas Latvijas veidošanā. 3.sadaļa. Cīņa ar HIV/AIDS Aplūkojamajā periodā jaunu HIV inficēšanās gadījumu skaitam visā Latvijā ir bijusi tendence samazināties – no 542 gadījumiem 2002.gadā līdz 350 gadījumiem 2007.gadā. Vēl straujāk ir mazinājies inficēšanās gadījumu īpatsvars bērnu (0-14 g.v.) – no 5,4% no kopējā inficēšanās gadījumu skaita 2002.gadā līdz 2,6% 2007.gadā. Tāpat arī inficēšanās gadījumu īpatsvars 15-24 g.v. personu grupā pārskata periodā ir pakāpeniski samazinājies no 50% līdz 22% no kopējā inficēšanās gadījumu skaita. Nozares eksperti uzskata, ka šo samazināšanos jāaplūko ne tikai izglītojošo pasākumu par HIV/AIDS kontekstā (t.sk. narkotiku lietotāju vidū), bet jāņem vērā arī profilaktiskie pasākumi (šļirču apmaiņas punkti utml.) un narkotiku izplatības tendences jauniešu vidū, t.sk. „diskotēku” narkotiku (amfetamīns, ecstasy utml.) lietošana iepretim intravenozo narkotiku patēriņam. Paši jaunieši grupu diskusijās norādīja uz kinofilmu, teātra izrāžu un daiļdarbu lomu atturīgākas attieksmes veidošanā pret (intravenozajām) narkotikām. Jāatzīmē, ka HIV profilakses punktu skaits ir palielinājies no vienpadsmit 2003.gadā līdz trīspadsmit 2007.gadā. Kopš 2002.gada par aptuveni 8% ir samazinājies HIV riska grupās esošo personu izmeklējumu skaits. Savukārt izmeklēto riska grupu bērnu daudzums ir sarucis par aptuveni 35%. 2007.gadā ir strauji (par aptuveni 25% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu) samazinājies to grūtnieču skaits, kam veiktas HIV pārbaudes. Kaut gan daļēji šādu kritumu varētu skaidrot ar bērnu skaita samazinājumu, bērniem šie nav rutīnas


Latvija

Nikolo grupa

30

izmeklējumi. Savukārt grūtnieces var pašas lemt par šāda izmeklējuma lietderīgumu. Nozares eksperti arī norāda uz riska grupu skaitlisku samazināšanos. Laikā no 2002.gada līdz 2007.gadam ir izstrādātas 44 metodisko materiālu vienības par HIV/AIDS. To lielākā daļa ir radīta 2003.-2004.gadā. Izteikti populārākā materiālu forma ir bukleti un brošūras izdalei skolās un veselības aprūpes iestādēs. Informatīvo materiālu veidošanas dinamiku ir ietekmējis finansējuma trūkums. Par HIV/AIDS apmācīto personu skaits un struktūra ir bijuši mainīgi. 2002.-2003.gadā lielāka uzmanība tikusi pievērsta pedagogu apmācībai, bet 2006.-2007.gadā pedagogiem nav bijuši nekādi apmācību pasākumi par HIV/AIDS. Pēdējo sešu gadu laikā nedaudz vairāk par 2400 pedagogiem ir apmeklējuši minētos apmācības pasākumus. Savukārt jaunieši ir ļoti vāji apmeklējuši apmācības pasākumus, tajos piedaloties vien 1640 jauniešiem. Minētajā periodā apmācības pasākumos par HIV/AIDS ir piedalījušās arī aptuveni 1400 ārstniecības personas. Kopumā jākonstatē, ka 2006.-2007.gadā apmācības pasākumos iesaistīto personu skaits ir ievērojami samazinājies, salīdzinot ar 2002.-2003.gadu. Nozares eksperti norāda, ka skolotāju apmācība par HIV/AIDS tika izbeigta sakarā ar veselības mācības integrēšanu sociālo zinību blokā, kas savukārt bija saistīts ar Izglītības un zinātnes ministrijas politiskajiem uzstādījumiem. Neraugoties uz dalības līmeni apmācības pasākumos, jauniešu zināšanas par HIV/AIDS drīzāk vērtējamas kā apmierinošas. 2007.gadā veiktajā 13-20 gadus vecu respondentu aptaujā tika konstatēts, ka aptuveni puse jauniešu pārzin vairākus standartjautājumus par HIV/AIDS un ka jauniešu zināšanas par HIV/AIDS redzami pilnveidojas, pieaugot viņu vecumam. Nozares eksperti ļoti aktīvi uzsver tālāku pētījumu nepieciešamību par jauniešu seksuālo uzvedību, kas šobrīd kļūst par teju nozīmīgāko HIV inficēšanās ceļu, un par jauniešu attieksmi pret un zināšanām par narkotiku lietošanu. Sabiedrības veselības aģentūra norāda, ka informācija par HIV inficēto bērnu dzīvesvietām netiek sistemātiski apkopota. Ir skopas 2008.gada ziņas par bērniem, kas inficējušies vertikālās transmisijas veidā (māte-bērns) – nav informācijas par 2/3 šo bērnu dzīvesvietu, bet no pārējiem lielākā daļa dzīvo sociālās aprūpes centros. Sadaļas mērķu sasniegšana: Kopumā ir vērojamas pozitīvas pārmaiņas cīņā ar HIV/AIDS, ko ir veicinājusi gan informācijas pieejamība par HIV/AIDS, gan arī aktīva profilaktiskā darbība. Taču Programmas izpratne par kvalitatīvu ārstniecisko palīdzību, kas aprobežojas ar laboratorisko izmeklējumu pieejamības veicināšanu, vērtējama kā pieticīga, bet sasniegta. 4.sadaļa. Kvalitatīvas izglītības nodrošināšana Latvijas Republikā ir noteikts, ka valsts visiem bērniem garantē bezmaksas pamatizglītības ieguvi. Taču zīmīga ir tendence, ka tikai vidēji ap 94% bērnu ir


Latvija

Nikolo grupa

31

reģistrēti izglītības iestādēs. Veicot aprēķinus par bērniem, kas ir reģistrēti izglītības iestādēs un kas nemācās, dati rāda pastāv nosacīta „pelēkā zonā”, kurā atrodas tie bērni, kuri nenoskaidrotu iemeslu dēļ nav reģistrēti izglītības iestādēs, tātad faktiski ir ārpus izglītības sistēmas. Piemēram, apskatot 2004.gada datus, atklājās, ka saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra datiem, skolu bija jāapmeklē 311 942 bērniem, bet izglītības iestādēs bija reģistrēti tikai 287 230 bērnu. Savukārt kā bērni, kas nemācās, tika uzskaitīti tikai 2592 bērni. Līdz ar to eksperti secina, ka valsts institūciju sniegtajos datos nav informācijas par 22 120 bērniem20, t.i. nav precīzi datu par to, vai šie bērni patiešām apmeklē izglītības iestādes, un ja neapmeklē, tad kāds ir iemesls neapmeklēšanai. Līdzi situācija ir arī turpmākajos gados, jo piemēram 2006.gadā nav datu par 1558521 bērniem, kuri ir uzskaitīti iedzīvotāju reģistrā, bet nav reģistr\eti izglītības iestādēs. Turklāt satraucoša ir tendence pieaugt to bērnu skaitam, kuri nemācās un nav ieguvuši pamatizglītību. Analizējot pirmskolas izglītības sistēmu, pozitīvi jāvērtē fakts, ka ar katru gadu palielinās pirmskolas izglītības iestāžu skaits, kas gan pieaugošas dzimstības apstākļos joprojām nav pietiekams, lai visi pirmskolas vecuma bērni varētu apmeklēt šis iestādes – turpat 37% bērnu (2005. un 2006.gadā) šāda iespēja bija liegta. Viens no būtiskākajiem nākamā vidēja termiņa rīcībpolitikas plānošanas dokumenta uzdevumiem būtu koncentrēties uz to, lai nodrošinātu visiem pirmsskolas vecuma bērniem iespēju apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi. Turklāt šis uzdevums ir būtisks arī sociālās stabilitātes un paredzamības veidošanā sabiedrībā, kam savukārt var būt atgriezeniska pozitīva ietekme uz dzimstības pieaugumu. Apskatāmajā laika periodā ir palielinājies skolu skaits, kas piedāvā pedagoģiskās korekcijas programmas, tāpat ir pieaudzis arī izglītojamo skaits šajās programmās no 2801 audzēkņiem 2004./2005.mācību gadā līdz 3348 audzēkņiem 2007./2008.mācību gadā. Tas nozīmē, ka ir notikusi plašāka šo programmu ieviešana un diemžēl ir pieaudzis arī pieprasījums pēc šīm programmām. Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksu visiem nepilngadīgajiem notiesātajiem jānodrošina iespēja mācīties un iegūt gan vispārējo, gan profesionālo izglītību. Taču reāli šāda iespēja tiek nodrošināta tikai kopš 2006.gada, un tas notiek ar dažādu ES projektu atbalstu. Trūkst datu par to, cik nepilngadīgo, atrodoties pirmstiesas izmeklēšanā un ieslodzījumā, ir ieguvuši izglītību. Visām skolām ir jābūt nodrošinātai pieejai internetam, jo ieviešot pašvaldību vienoto informācijas sistēmu, tika nodrošināta pieeja internetam pašvaldības administrācijā, bibliotēkā un skolā. Taču faktiskā situācija ir krietni atšķirīgāka, jo visās vispārizglītojošās skolās internets nav pieejams. Piemēram, 2003./04.mācību gadā internets bija pieejams tikai 814 jeb 77% skolu no 1052 vispārizglītojošām skolām. Savukārt 2007./08.mācību gadā internets bija pieejams tikai 954 jeb 96% skolu. Kaut

20 Šīs ir novērtējuma veicēju aplēses, balstoties uz pielikumos atrodamajiem statistikas datiem, kas iegūti no IZM un CSP (skatīt 28.tabulu). 21 Šīs ir novērtējuma veicēju aplēses, balstoties uz pielikumos atrodamajiem statistikas datiem, kas iegūti no IZM un CSP (skatīt 28.tabulu).


Latvija

Nikolo grupa

32

gan ir manāma situācijas uzlabošanās, uzlabošanās notiek gan tāpēc, ka arvien vairāk skolu tiek pieslēgtas datu pārraides tīklam, gan tāpēc, ka mazās lauku skolas tiek slēgtas. Vērtētāji uzskata, ka šeit būtiski ir abi faktori. Tiesa, fokusgrupu diskusijās tika norādīts, ka mazās lauku skolas nedrīkst slēgt, jo tajās pastāv individuāla pieeja problemātiskiem bērniem. Izglītības ieguve bērniem ar īpašām vajadzībām ir problemātiska, jo no visām vispārizglītojošām skolām (pavisam 2006.gadā bija 1008 vispārizglītojošās skolas) tikai 4 ir pilnībā pielāgotas un 5 daļēji pielāgotas, lai tajās varētu mācīties bērni ar īpašam vajadzībām. Pārējās vispārizglītojošās skolas bērni ar īpašam vajadzībām mācās tik tālu, cik to pieļauj skolas infrastruktūra. Turklāt vēl arvien saglabājas tendence, ka bērni ar īpašām vajadzībām mācās speciālajās skolas. Tiesa, vecāku grupu diskusijās tika pausts viedoklis, ka bērni ar īpašām vajadzībām var būtiski apgrūtināt mācību procesu pārējiem skolēniem atšķirīgu kognitīvo spēju dēļ. Arī bērnu ar īpašām vajadzībām iesaiste interešu izglītībā ir nepietiekamā līmenī. Ja 2006./07.mācību gadā pavisam bija 11 944 bērni ar īpašām vajadzībām, kuri mācījās mājas apmācībā, speciālajās skolās, speciālajās klasēs un vispārizglītojošās skolās. Tajā pašā mācību gadā pašvaldību dibinātās interešu izglītības iestādes apmeklēja tikai 1931 bērns ar īpašām vajadzībām, kas ir tikai apmēram 16% no visiem bērniem ar īpašām vajadzībām. 2003./04.mācību gadā situācija bija līdzīga – bija 12 829 bērni ar īpašām vajadzībām, kuri mācījās mājas apmācībā, speciālajās skolās, speciālajās klasēs un vispārizglītojošās skolās un pašvaldību dibinātās interešu izglītības iestādes apmeklēja tikai 1734 bērni ar īpašām vajadzībām jeb tikai 13%. Protams, arī palielinājums 3 procentpunktiem triju gadu laikā ir sasniegums, taču faktiski situācija ir maz mainījusies. Faktiski tas nozīmē, ka vienādas iespējas bērniem ar īpašām vajadzībām nav nodrošinātas, un arīdzan šo bērnu veiksmīga integrācija sabiedrībā ir apdraudēta. Analizējot bērnu iesaisti interešu izglītībā, dati liecina, ka no kopējā skolēnu skaita interešu izglītības pulciņos ir iesaistīti aptuveni 23% bērnu 2006./2007.mācību gadā un aptuveni 22% bērnu 2003./04.mācību gadā. Arī vecāki ir nobažījušies par to, kur un kādā veidā laiku pēc stundām pavada bērni, ja viņi nav iesaistīti interešu izglītībā. Iespējams, ka ir nepieciešams šo problēmu risināt valstī kopumā un veidot alternatīvas formas, kur bērniem pavadīt laiku. Grupu diskusiju dalībnieki norādīja uz iespēju veidot savveida klubus vai dienas centrus nepilngadīgajiem, kuru darbības finansēšanā varētu piedalīties arī vecāki. Analizējot rādītāju „bezmaksas un subsidēto pakalpojumu izglītībā procentuālais pieaugums”, ir svarīgi precīzi definēt, kas ir ietverts jēdzienā „pakalpojums”. Nav skaidrs, vai ar pakalpojumu tiek saprasti valsts ieguldījumi mācību grāmatu iegādei, skolēnu brīvpusdienas vai citas aktivitātes, un kā šis aktivitātes ir savienotas ar deklarēto nostāju, ka valsts garantē bezmaksas pamatizglītību. Fokusgrupu diskusijās vairākkārt izskanēja viedoklis, ka ir nepieciešama vienota pieeja un sistēma mācību līdzekļu jautājumam, jo praksē „katrā skolā mācās no savām grāmatām”. Turklāt mācību grāmatas ir ne tikai dārgas, bet dažkārt arī grūti nopērkamas un atsevišķos gadījumos – pat ar kļūdām grāmatu saturā.


Latvija

Nikolo grupa

33

Šobrīd nav iespējams spriest par jaunatnes aktīvāku līdzdalību sabiedriskajos procesos, jo, pirmkārt, valsts programmas „Jaunatnes politikas valsts programmā 2005.-2009.gadam” izpildīto pasākumu skaits nav objektīvs radītājs un, otrkārt, šī programma vēl pilnībā nav ieviesta. Tādēļ iesakām nākotnē jaunatnes aktivitāti mērīt, izmantojot tādus indikatorus kā jauniešu nevalstisko organizāciju skaits, un jauniešu skaits, kas ir iesaistīti nevalstiskajās organizācijās. Tāpat būtu veicamas nepilngadīgo aptaujas par viņu sabiedriski politisko uzvedību un zināšanām. Mācību procesa kontrole paredz, ka skolās tiek ievēroti visi normatīvie akti, kas regulē sanitārtehnisko stāvokli. Praksē vēl arvien ir izglītības iestādes, kurās ir konstatētas neatbilstības sanitārtehniskajām prasībām, kaut arī salīdzinājumā ar 2002.gadau situācija ir krietni uzlabojusies. Tomēr bažas iztaisa fakts, ka 2006.gadā piektajā daļā pārbaužu, kas tika veiktas vispārizglītojošās skolās, profesionālās izglītības iestādēs un internātskolās tika konstatētas neatbilstības. Šāds fakts raisa jautājumus par sanitārtehnisko prasību vai arī izglītības iestādēm piešķirtā finansējuma adekvātumu un pamatotību. Satraucošs ir bērnu bibliotēku skaita, apmeklētāju skaita un izsniegto informācijas vienību skaita samazinājums apskatāmajā laika periodā. Modernās tehnoloģijas un internets kļūst par asiem konkurentiem bibliotēkām informācijas ieguvē, taču joprojām tiek diskutēts, vai interneta piedāvātā informācija vienmēr ir labākā un kvalitatīvāka par grāmatas atrodamo. Šie dati arī vedina domāt, ka bērni mazāk lasa grāmatas, kas savukārt ietekmē viņu attīstību. Protams, ir pozitīvi vērtējams fakts, ka internets ir pieejams kā izziņas un datu avots, taču jau šobrīd vecāki saskaras ar problēmu, ka bērni pārāk daudz laika pavada pie datora un vecākiem nākas rast risinājumus, lai ierobežotu pieeju datoram. Apskatot bērnu bibliotēku finansiālo darbību, jāpievērš uzmanība faktam, ka kopējie izdevumi ir aptuveni vienādā līmenī 2002. un 2007.gadā – ap 750 tūkstošiem latu. No 2002.gada izdevumi kritās un 2004.gadā sasniedza zemāko līmeni apskatāmajā laika periodā – 437 tūkstošus latu. Savukārt, no 2004.gada seko izdevumu kāpums un 2007.gadā sasniedzot 2002.gada līmeni. Tādejādi, analizējot kontekstā vairākas tendences – kritumus bērnu bibliotēku apmeklētāju skaitā, salīdzinoši mazo daļu – tikai piektā daļa bērnu ir iesaistīta interešu izglītībā – jāsecina, ka viena no problēmām, kuru nāksies risināt tuvākā nākotnē ir bērnu kvalitatīva brīvā laika pavadīšana. Sadaļas mērķu sasniegšana: Kopumā jāsecina, ka sadaļas definētais mērķis ir sasniegts daļēji, jo visi bērni neiegūst izglītību un arī interešu izglītībā ir iesaistīta tikai aptuveni piektā daļa bērnu. Tāpat jāsecina, ka vēl arvien ir problēmas ar izglītības nodrošināšanu bērniem ar īpašam vajadzībām un bērniem, kas atrodas ieslodzījumā.


Latvija

Nikolo grupa

34

5.sadaļa. Aizsardzība pret ekspluatāciju, vardarbību un diskrimināciju Lai informētu sabiedrību un cīnītos pret vardarbību, 2007. gadā tika izveidots portāls „Džimba” (www.dzimba.lv), kura autors ir centrs Dardedze. Vienlaikus informāciju par šo tematu var saņemt arī divos citos portālos - www.netsafe.lv un Valsts policijas portālā „Sargi sevi” (www.sargi-sevi.lv). Neskatoties uz pieejamās informācijas apjomu, dati liecina, ka pieaug reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits pret nepilngadīgajiem, sevišķi tādos noziedzīgā nodarījuma veidos kā tīši miesas bojājumi, zādzības un laupīšanas. Attiecīgi palielinās ar cietušo bērnu skaits, kas saņem rehabilitāciju. Svarīgi, ka visvairāk rehabilitācija bija nepieciešama bērniem, kas cietuši no emocionālās un/vai kombinētās vardarbības. Īpaši satraucošs ir fakts, ka 2005.gadā salīdzinājumā ar 2004.gadu, rehabilitēto bērnu skaits, kas cietuši no kombinētās vardarbības, pieaudzis trīs reizes. Aptaujātie eksperti gan norāda, ka pieaugošo noziedzīgo nodarījumu skaits pret bērniem ir izskaidrojams ar to, ka sabiedrībā arvien vairāk tiek apzināta šī problēma, un par to tiek ziņots tiesībsargājošām institūcijām. Tādēļ var apgalvot, ka informatīvās kampaņas ir sasniegušas savu mērķi – pievērst sabiedrības uzmanību problēmai. Ir samazinājies bērnu skaits, kas cietuši vai gājuši bojā ceļu satiksmes negadījumos. Šeit noteikti pozitīva ietekme ir bijusi Ceļu satiksmes drošības politikas ieviešanas un ceļu satiksmes drošības kampaņām, kuras organizē CSDD (piemēram, kampaņa „Piesprādzē!Neriskē!”). Cilvēku tirdzniecības ir salīdzinoši jauna problēma Latvijā, un nav pieejami dati par cilvēku tirdzniecības upuru skaitu. Tāpēc nav iespējams analizēt, cik attiecīgā problēma ir apjomīga. Valsts programmu cilvēktirdzniecības novēršanai koordinē Iekšlietu ministrija, diemžēl arī 2007.gadā veiktie pētījumi neuzrāda pietiekami precīzu cilvēktirdzniecības upuru skaitu, bet ir pieejamas tikai iespējamās aplēses. Piemēram, 2006.gadā bija paredzēti līdzekļi tikai 14 personu rehabilitācijai, kopējā summa 21000 LVL22. Diemžēl nav datu par to, cik no upuriem ir bērni, un cik - pieaugušie. Vienlaikus jāmin, ka izstrādātie Ministru kabineta noteikumi Nr.889 „Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri" (31.10.2006.) ir būtisks solis problēmas risināšanai. Pašvaldību sociālajiem darbiniekiem piedāvātās mācības visbiežāk tiek apmaksātās no starptautiskās sadarbības projektu līdzekļiem vai pašvaldības līdzekļiem. Līdz ar to, bezmaksas semināri sociālajiem darbiniekiem atspoguļo tā brīža aktualitātes kādā jautājumā, kas ne vienmēr ir ilgtermiņa problēma. Savukārt maksas kursu izvēle ir atkarīga no pašvaldības budžeta un personāla vadības kapacitātes iespējām. Turklāt pieejamā informācija liecina, ka īpaši netiek izcelti kursi semināri par bērnu un ģimenes problemātiku, bet par sociālajām problēmām un sociālo 22 Skatīt. Baltijas Sociālo zinātņu institūts, Sociālo pakalpojumu efektivitāte cilvēku tirdzniecības upuru reintegrācijai. 2007.,88.lpp.


Latvija

Nikolo grupa

35

darbu kopumā. Taču neapšaubāmi pozitīvs ir sociālo darbinieku zināšanu un prasmju pieaugums. Laika posmā no 2002. līdz 2006 ir samazinājies nepilngadīgo izdarīto noziegumu skaits un notiesāto nepilngadīgo skaits. Analizējot pēc noziedzīgā nodarījuma veidiem, izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaita samazinājums ir konstatējams katrā veidā. Visvairāk notiesāto nepilngadīgo ir izdarījuši noziedzīgus nodarījumus pret īpašumu. Galvenais soda veids, kas tiek piemērots notiesātajiem nepilngadīgajiem (14-17 gadu vecumā) vēl arvien ir brīvības atņemšana. Taču dati liecina, ka arvien vairāk tiek piemērots soda veids – piespiedu darbs. Taču kopumā alternatīvi soda veidi (kā piespiedu darbs vai naudas sods) tiek piemērots samērā maz. Piemēram, 2006.gadā notiesāti 1346 nepilngadīgie un tikai 221 (≈16%) nepilngadīgo piemērots alternatīvais soda veids. Pilnīgi iespējams, ka bērnu skaita samazinājumu sociālās korekcijas/pāraudzināšanas iestādēs var izskaidrot ar to, ka vairāk piemēro alternatīvos soda veidus. Ieslodzītie nepilngadīgie atrodas tikai divās vietās – Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem un nodaļā nepilngadīgajiem, kas atrodas Iļguciema cietumā. Kā īpašs problēmu punkts jāizceļ nepilngadīgo izglītošana ieslodzījumā. Ieslodzījumu vietu pārvaldes publisko gada pārskatos atrodamā informācija liecina, ka 2003.-2005.gadā nepilngadīgie ieslodzītie apguva izglītību pēc neakreditētām mācību programmām. Šobrīd šī problēma jau ir atrisināta. Cita veida programmas un semināri nepilngadījiem ieslodzītajiem tiek organizēti projektu ietvaros uz ad hoc bāzes, kas nozīmē, ka nav sistemātiskas pieejas nepilngadīgo sociālajai reintegrācijai sabiedrībā. Turklāt nav pieejami dati, ka ieslodzītajiem nepilngadīgajiem tiktu piedāvāta interešu izglītība. Kā pozitīvu tendenci jāuzsver, ka kopš 2007.gada ir izveidojusies sadarbība starp nepilngadīgo ieslodzījumu vietām un izglītības iestādēm. Tiesa, kā norāda eksperti, šī ir tā jomā, kurā vēl ir iespējami uzlabojumi, piemēram, paredzot iespēju ieslodzījumā nonākušam skolēnam kārtot 9. vai 12. klases eksāmenus. Kopējais bērnu skaits sociālās aprūpes iestādēs samazinās, un tā ir uzskatāma par pozitīvu tendenci, t.sk. ņemot vērā deklarēto prioritāti par katra bērna augšanu ģimenē. Kopējais adoptēto bērnu skaits vidēji ir līdzīgs visā apskatāmajā periodā, šeit nav izteikta samazinājuma vai palielinājuma tendence. Tāpat samazinās aizbildnībā esošo bērnu un aizbildņu skaits, bet palielinās audžuģimenēs nodoto bērnu skaits. Turklāt palielinājums bērnu skaitā, kas nodoti audžuģimenēs, ir ļoti ievērojams - no 13 bērniem 2002.gadā līdz 484 bērniem 2006.gadā. Sociālo darbinieku grupu diskusijās tika norādīts uz audžuģimeņu finansiālajām priekšrocībām (salīdzinājumā ar aizbildņiem), kā arī uz vairākiem gadījumiem, kad audžuģimenē uzņemtais bērns ir ticis izmantots kā bezmaksas darbaspēks lauku darbos. Tādēļ ir nepieciešama detalizētāka datu iegūšana un analīze par audžuģimeņu kā sociālās aprūpes formas ieviešanas ietekmi uz rīcībpolitiku.


Latvija

Nikolo grupa

36

Nemainīga ir tendence, ja bērns ir nonācis bērnu sociālās aprūpes iestādē, tad pastāv liela varbūtība, ka viņš tur arī paliek. Piemēram, 2006.gadā no 2621 bērna, kas atradās bērnu aprūpes iestādes, šis iestādes pamet (adoptēti, atpakaļ ģimenē, audžuģimene, aizbildņi) 825 bērni jeb aptuveni 31% bērnu. Bērnu skaits līdz 3 gadu vecumam sociālās aprūpes iestādes samazinās proporcionāli kopējā bērnu skaita samazinājumam šajās iestādēs. Apskatāmajā laikā periodā ir aptuveni 12% bērnu vecumā līdz 3 gadu vecumam, kas atrodas bērnu sociālās aprūpes iestādēs. Tāpēc nevar apgalvot, kāda noteikta vecuma bērni sociālās aprūpes iestādes pamet vairāk kā cita vecuma bērni. Nepilngadīgo iespējas iegūt Latvijas Republikas pilsonību pašlaik ir sazarotas, turklāt tās tika būtiski paplašinātas 1998.gadā. Nepilngadīgie var iegūt pilsonību naturalizācijas procesā, kā arī var tikt atzīti par LR pilsoņiem likumā noteiktā kārtībā (Pilsonības likuma 3’.pants) un viņi var reģistrēt LR pilsonību likumā noteiktajos gadījumos (Pilsonības likuma 2.pants). Periodā kopš 2002.gada ir redzams kritums naturalizācijas gaitā pēc aktivitātes uzbangojuma 2004.-2005.gadā, kad pilsonību naturalizācijas kārtībā ieguva pusotrs tūkstotis pretendentu. Piemēram, 2006.gadā pilsonību ieguva nedaudz vairāk par 900 nepilngadīgajiem, bet 2007.gadā – tikai 379 nepilngadīgie. Jānorāda, ka nepilngadīgo pretendentu skaits ir statistiski cieši saistīts ar pilngadīgo pretendentu skaitu, kas vedina domāt, ka naturalizācija ir visas ģimenes lēmums. Līdzīgs aktivitātes pieaugums ir vērojams arī nepilngadīgo atzīšanā par LR pilsoņiem, kas ir otra izplatītākā pilsonības iegūšanas procedūra nepilngadīgajiem. 2004.-2006.gada aktivitāte (1500-2000 nepilngadīgo ik gadu) mazinās 2007.-2008.gadā, kad LR pilsonība tiek atzīta aptuveni 800 nepilngadīgajiem ik gadu. Savukārt LR pilsonības reģistrēšanā šāda viļņveidīga dinamika nav vērojama, jo līdz pat 2004.gadam šādā veidā 300-350 nepilngadīgie ik gadu ieguva pilsonību, bet vēlākajos gados ir vērojams pakāpenisks kritums līdz aptuveni 200 nepilngadīgajiem. Šīs kvantitatīvās tendences norāda uz indivīda izvēles un politisko faktoru ietekmi uz pilsonības iegūšanas procesu, t.sk. nepilngadīgo vidū. Vairāki eksperti norāda, ka izsīkst to personu daudzums, kas puslīdz nopietni apsver LR pilsonības iegūšanu, bet pārējie ir nolēmuši atturēties no ciešākas saiknes izveidošanu ar valsti, kurā tie dzīvo. Par to liek domāt arī lejupejošā pilsonības iegūšanas dinamika pēc 2005.gada, neraugoties uz dzimstības pieaugumu. Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts 2004.gadā izstrādāja Nacionālo programmu iecietības veicināšanai, kura ir apstiprināta ar 2004.gada 25.augusta Ministru kabineta rīkojumu Nr.584 „Par Nacionālo programmu iecietības veicināšanai”. Programmas ietvaros 2004.-2007.gadā ir plānoti un īstenoti vairāk nekā 50 projekti iecietības veicināšanai, turklāt daļa no tiem ir īstenoti ar Eiropas Savienības finansējuma palīdzību. Pasākumi ir īstenoti nolūka veicināt


Latvija

Nikolo grupa

37

iecietību pret citādo etniskās, reliģiskās, seksuālās identitātes jomās. Viena no svarīgākajām šo projektu mērķauditorijām bija skolēni un nepilngadīgie. Starptautiski pētījumi par iedzīvotāju vērtīborientācijām (piemēram, World Value Survey) liecina, ka Latvijas sabiedrība ir bijusi visnotaļ iecietīga pret citādo, salīdzinot ar daudzām citām Eiropas valstīm, turklāt gados jaunāko respondentu atbildēs jaušams augstāks tolerances līmenis nekā vidēji sabiedrībā. Analizējot sabiedrības attieksmi pret seksuālajām minoritātēm (kas ir viens no sabiedrības tolerances rādītājiem) 2006.gadā, pētnieki konstatējuši, ka ļaudis vecumā no 15 līdz 24 gadiem pauž visiecietīgāko attieksmi gan pret homoseksuāliem cilvēkiem, gan pret homoseksuālu dzīvesveidu23. Balstoties uz pētījumu, kas veikts gadu vēlāk, eksperti apgalvo, ka neiecietība pret seksuālajām minoritātēm ir augusi un saista to ar nenotikušo „Rīgas praidu 2006”, taču sīkāk nerunā par tendencēm jauniešu vidū24. Pusaudžu augstāku tolerances līmeni iespējams sazīmēt arī viņu attieksmēs pret citas etniskās grupas pārstāvjiem. Tomēr ir grūti runāt par izteiktām tendencēm iecietības jomā vērtīborientāciju maiņai pārāk īsā laika posma dēļ. Grupu diskusijās izskanēja viedoklis, ka ir jāapsver iespējas skolās ieviest skolas formas, lai nepieļautu diskrimināciju ģimeņu labklājības atšķirību dēļ. Dažādu formu nevalstisko organizāciju skaits kopš 2002.gada ir turpinājis pieaugt visnotaļ stabili – par 800-1000 vienībām ik gadu. Tomēr nevalstiskā sektora viena no lielākajām problēmām ir finansējums savas darbības nodrošināšanai. Tieši šis faktors, pēc NVO sektora ekspertu domām, ir būtiski iespaidojis to NVO skaitu, kas nodarbojas ar iecietības jautājumiem. 2008.gada vidū darbojas divas jauniešu organizācijas, kas savu darbību koncentrē neiecietības un diskriminācijas izskaušanas jomā – „Kultūra.Iecietība.Draudzība” un „Jaunatnes attīstības un sadarbības multikulturālā apvienība”. Pirms dažiem gadiem aktīva bija biedrība „Eiropas Jaunatnes cilvēktiesību tīkls”, taču pašlaik tā savu darbību ir pārtraukusi finansējuma trūkuma dēļ. Ar iecietības jautājumiem daudz strādājusi Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatne, kā arī Latvijas Nedzirdīgo jauniešu organizācija, taču tās darbojas arī vairākās citās jomās.

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 96 (25.02.2003.) „Kārtība, kādā piešķirams, aprēķināms un izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai” GMI pabalstu saņem ģimene vai persona, kurām noteikts trūcīgās ģimenes statuss un kuru ienākumi, neskaitot pašvaldības sociālos pabalstus un pirmos 50 latus no bērna kopšanas pabalsta, ko saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu saņem persona, kura kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam, ir zemāki par Ministru kabineta noteikto garantēto minimālo ienākumu līmeni. Apskatāmajā laika periodā ir palielinājies trūcīgo ģimeņu skaits (izņēmums ir 2007.gads), kas nonāk pretrunā ar faktu par vispārējās ekonomiskās situācijas uzlabojumu valstī. Bet vienlaikus ir samazinājies ģimeņu skaits, kas saņem GMI pabalstu un ir samazinājies bērnu skaits GMI pabalstu saņemošās ģimenēs.

23 Latvijas iedzīvotāju attieksme pret seksuālajām minoritātēm: dimensijas un „temperatūra”. Rīga, 2007. Skatīts 2008.gada 5.augustā: http://www.dialogi.lv/pdfs/sexmin_interpret.pdf 24 Neiecietība pieaug. Skatīts 2008.gada 5.augustā: http://www.dialogi.lv/article.php?id=2662&t=8&rub=0


Latvija

Nikolo grupa

38

Uzturlīdzekļu garantijas fonda 2005., 2006 un 2007.gada dati liecina, ka ir varētu nostabilizēties vecāku skaits, kuriem tiek maksāti uzturlīdzekļi, bet arvien pieaug bērnu skaits, kuri saņem uzturlīdzekļus, tāpat pieaug arī izmaksāto uzturlīdzekļu apjoms. Taču skatot pieaugušās tendences par vecākiem un bērniem, kas saņem uzturlīdzekļus, gan arī samazinājumu skaitā ģimenēm ar bērniem, kas saņem GMI, pilnīgi iespējams, ka var vilkt saistību starp šiem rādītājiem, pieļaujot, ka uzturlīdzekļu saņemšana, ir devusi iespēju ģimenēm atteikties no GMI pabalsta. Sadaļas mērķu sasniegšana: Kopumā, ir jāatzīst diezgan lielais progress, kas panākts, lai nodrošinātu bērnu aizsardzību pret ekspluatāciju un vardarbību. Sabiedrība ir apzinājusies problēmas apjomus un sekas. Turklāt problēmas novēršanai ir pilnveidota un uzlabota sociālo dienestu darbība un vardarbības upuriem ir iespējas saņemt rehabilitāciju. Nevar apgalvot, ka notiek plaša alternatīvo soda līdzekļu piemērošana nepilngadīgajiem. Jāatzīst, ka bērnu tiesību nodrošinājums un Programmas mērķu izpilde ieslodzījumu vietas un pirmstiesas izmeklēšanas iestādes vēl arvien nav tajā līmenī, kādā tas varētu būt. Šajā sfērā ir nepieciešami būtiski uzlabojumi. Arī ģimeņu ar bērniem materiālais stāvoklis nav uzlabojies.

7. Secinājumi un ieteikumi jaunajam politikas plānošanas dokumentam Kaut gan ir vērojama bērnu dzīves kvalitātes uzlabošanās daudzās jomās, Programma „Bērniem piemērota Latvija 2004.-2007.gadam” kopumā ir ieviesta tikai daļēji - dažādu ārēju un iekšēju faktoru ietekmes, kā arī savstarpējās mijiedarbības rezultātā. Saturiski programma dublē daudzus citus plānošanas dokumentus, kuros jau ir iekļauti Programmas pasākumi. Tāpēc Programmu nav iespējams nošķirt no citiem politikas plānošanas dokumentiem, un Programmas monitorings rada papildus administratīvo slodzi publiskās pārvaldes sistēmai. Programma ir veicinājusi ANO dokumenta “Bērniem piemērota pasaule” principu integrēšanu Latvijas Republikas bērnu tiesību aizsardzību reglamentējošajos normatīvajos aktos un politikas plānošanas dokumentos, taču tās saikne ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas stratēģisko virzību vēl jāiedibina. Izstrādājot Programmu nākamajam plānošanas periodam, būtu ieteicams uzmanību pievērst ne tikai Programmas veidošanai atbilstoši ANO dokumentos ietvertajām idejām un uzstādījumiem, bet prioritāri veidot Programmas aktivitātes un virzienus atbilstoši Latvijas valstī konstatētajām nacionālā līmeņa problēmām. Konceptuālie ieteikumi:

1. Izstrādāt un pieņemt padziļinātā Latvijas situācijas izpētē sakņotu politikas plānošanas dokumentu, kurš:

(1) definē BĢLM stratēģiskās prioritātes vidējā un ilgtermiņa perspektīvā, balstoties uz NAP, Latvijas ilgtspējīgas attīstības vadlīnijām un nacionālajām interesēm,


Latvija

Nikolo grupa

39

(2) aptver visu ministrijas darbības saturisko lauku; (3) definē ministrijai veicamās unikālās darbības prioritātes; (4) nedublē, bet papildina citu ministriju darbības prioritātes.

2. Veidot programmu „Bērniem piemērota Latvija” kā nacionālā līmeņa politikas

plānošanas dokumentu, kas ir ne tikai uz Latvijas starptautisko saistību izpildi, bet arī uz nacionālo interešu formulēšanu un aizstāvēšanu vērsts dokuments, kas sakņojas iepriekšējā ieteikumā minētajā politikas plānošanas dokumentā.

3. Atteikties no citu institūciju funkciju un plānošanas dokumentu dublēšanas,

izstrādājot programmu „Bērniem piemērota Latvija” nākamajam plānošanas periodam, samazinot administratīvo slogu valsts pārvaldē.

4. Jaunajā plānošanas dokumentā koncentrēt uzmanību uz jautājumiem, kas

atrodas tikai ekskluzīvi BĢLM kompetencē.

5. Veidot institucionālu mehānismu operatīvākai reaģēšanai uz faktiskajām politiskajām/finansējuma prioritātēm, attiecīgi revidējot arī programmas „Bērniem piemērota Latvija” prioritātes.

6. Pievērsties ģimenei (ne tikai bērniem) piemērotas vides veidošanai, turklāt

interpretējot ģimeni šī termina plašākā nozīmē, ietverot ar jaunās kopdzīves formas (piemēram, kopdzīve nereģistrētā laulībā), kas sabiedrībā ir jau nostiprinājušās. Šāda pieeja būs atbilstoša ES pastāvošajām sociālās iekļaušanas idejām un būs vērsta uz sieviešu diskriminācijas mazināšanu.

7. Faktiski jauna vidējā termiņā rīcībpolitikas plānošanas dokumenta izstrāde

iezīmē arī jaunu pieeju līdzšinējo problēmu risināšanā. Līdzšinējā nosacītā “resoriskā” pieeja izglītības jautājumu risināšanā (piem., par pirmsskolas izglītību atbild pašvaldības, bet par pamatskolas un vidējo izglītību atbild valsts) ir jāmaina, nodrošinot izglītības pēctecību starp bērnu dārzu, pamatskolu, vidusskolu, veidojot jaunu informācijas apmaiņas un koordinācijas mehānismu starp centrālo pārvaldes līmeni un pašvaldībām, kā arī starp valsts pārvaldes iestādēm.

8. Starpinstitucionāli harmonizēt apritē esošos kvantitatīvos datus par bērnu

stāvokli Latvijā, t.sk. par Uzturlīdzekļu garantijas fonda darbību, novēršot atšķirīgu kvantitatīvo datu nonākšanu publiskajā apritē un veicinot vienotu datu bāžu veidošanu un izmantošanu.

9. Regulāri rīkot grupu diskusijas ar iesaistītajām pusēm (nepilngadīgie, viņu

vecāki, pedagogi, sociālie darbinieki u.c.), lai identificētu aktuālās problēmas un meklētu to risinājumu ceļus.


Latvija

Nikolo grupa

40

2.zīmējums. Iespējamā Programmas uzbūve

PROGRAMMAVeselības aprūpe

Kvalitatīva izglītība

Cīņa ar HIV/AIDS

Aizsardzību pret ekspluatāciju,vardarbību un diskrimināciju

Sabiedrības veselība

Izglītība

Droša vide

Sociālā aizsardzība

ANO dokuments

NAP Latvija 2030

Citi starptautiskie un vietējie politikas

plānošanas dokumenti

Vecās programmas struktūraJaunās programmas struktūra Definējot nākamā vidējā termiņa rīcībpolitikas plānošanas dokumenta mērķus, iesakām ņemt vērā līdzsvarotas vadības kartes (angl. balanced scorecard) struktūru, kas var palīdzēt nodrošināt attiecīgā dokumenta administratīvo vadību un koordinēšanu, kā arī aktivitāšu saskaņotību. Vidējā termiņa rīcībpolitikas plānošanas dokumenta mērķa sasniegšana ir atkarīga no četriem aspektiem:

1. Finanšu aspekts – vai ir pietiekami daudz finanšu resursi mērķu sasniegšanai un uzdevumu izpildei, lai izvairītos no situācijas, ka uzdevums tiek iekļauts darba plānos, apzinoties, ka tā veikšanai nav paredzēti finanšu līdzekļu.

2. Organizācijas izaugsmes aspekts – vai iestādes/iestāžu rīcībā ir zināšanas un tehnoloģijas, lai risinātu problēmu. Šajā aspektā tiek iekļauta arī iestāžu partnerība ar privāto un nevalstisko sektoru.

3. Darbības procesu aspekts – vai organizācijas iekšienē ir sakārtoti darbības procesi un vai kopējais darbības process, kurā izpildē ir iesaistītas vairākas iestādes, ir pietiekami precīzi un skaidri definēts, vai iestāžu kompetence nepārklājās.

4. Klientu/mērķgrupas aspekts – vai ir precīzi definētas mērķa grupas vajadzības šobrīd un nākotnes perspektīvā, vai tiek mērīta mērķa grupas apmierinātība.


Latvija

Nikolo grupa

41

Saturiskie ieteikumi politikas plānošanas dokumentiem un esošo aktu ievērošanai: Sabiedrības veselība

1. Pastiprināt kontroli pār alkohola un tabakas apriti valstī, t.sk. ārpus lielajām pilsētām, pagaidām atsakoties no ieceres paaugstināt vecuma slieksni alkohola un tabakas izstrādājumu iegādei.

2. Veidot vecāku apmācības vai informatīvos bukletus, lai informētu vecākus par

to, kas, piemēram, ir jādara gadījumos, kad bērns gūst kādu vieglu traumu vai applaucējas.

3. Izskatīt iespēju padarīt pediatrus par tiešās pieejamības speciālistiem (līdzīgi

kā ginekologi), atslogojot ģimenes ārstus un efektivizējot veselības aprūpi.

4. Izskatīt iespēju ieviest piespiedu ārstēšanu no atkarībām, t.sk. pilngadīgām personām.

5. Veikt padziļinātu joda deficīta izpēti Latvijas iedzīvotājiem un izskatīt iespēju

veicināt jodētās sāls patēriņu mājsaimniecībās, vienlaikus atturoties no sāls apriti regulējošiem pasākumiem.

6. Intensificēt darbu ar ielu bērniem, lai ierobežotu HIV/AIDS izplatību viņu vidū.

7. Paplašināt pašvaldību finansētās iespējas bērniem nodarboties ar sporta

aktivitātēm pēc nodarbībām skolā, ja šādu aktivitāšu īpatsvaru nav iespējams palielināt esošajās mācību programmās.

8. Nodrošināt brīvpusdienas bērniem līdz 7.klasei, tā mazinot arī iemeslus

emocionālajai vardarbībai.

9. Nodrošināt „sociālo slimību” efektīvāku ārstēšanu vispārējās izglītības iestādēs.

Sociālā aizsardzība

1. Precīzāk definēt pedagogu un sociālo darbinieku atbildības sfēras bērnu aprūpē.

2. Vienkāršot administratīvās procedūras Uzturlīdzekļu garantijas fondā,

atsakoties no pārvaldes iestādēm pieejamo dokumentu un informācijas atkārtotas pieprasīšanas.

3. Risināt vasaras nodarbinātības problēmu ārpus lielajām pilsētām

dzīvojošajiem nepilngadīgajiem, t.sk. neatsakoties no centralizētas informācijas saņemšanas caur Nodarbinātības valsts aģentūru.


Latvija

Nikolo grupa

42

4. Primāri respektējot mācību vajadzības, izskatīt iespējas piedāvāt nepilngadīgajiem elastīgu nodarbinātību arī mācību gada laikā kā savveida brīvā laika pavadīšanas iespēju.

Droša vide

1. Sadarbībā ar pašvaldībām apsvērt skolas autobusu ieviešanu pilsētās, tā palielinot bērnu drošību un mazinot transporta līdzekļu sastrēgumus maksimumstundās.

2. Informēt vecākus par nozīmīgiem notikumiem izglītības iestādēs, kuras

apmeklē viņu bērni, nebaidoties par informācijas potenciāli negatīvo iespaidu uz skolas reputāciju.

3. Izstrādāt un ieviest pasākumus bērnu savstarpējās vardarbības mazināšanai.

4. Izskatīt iespēju apgūt fiziskās pašaizsardzības paņēmienus skolu sporta

nodarbību ietvaros.

5. Izvērtēt uz skolu atnesto ieroču un spridzekļu biežumu un nepieciešamības gadījumā pastiprināt kontroli.

6. Veikt VBTAI uzticības tālruņa darbības novērtējumu un izvērtēt iespējas

konsolidēt resursus vienota bērnu uzticības tālruņa izveidei visā valstī.

7. Uzlabot nepilngadīgo ieslodzījuma vietu un pirmstiesas aizturēšanas iestāžu sanitārtehnisko stāvokli.

8. Pilnveidot ieslodzījuma vietu un pirmstiesas aizturēšanas iestāžu darbinieku

zināšanas un prasmes darbam ar nepilngadīgajiem.

9. Izstrādāt un ieviest pasākumus vardarbības mazināšanai ģimenē, kā arī veidot operatīvus risinājumus (t.sk. diennakts krīzes centrus) varmācības aktiem.

10. Pastiprināt prasības pret ģimenēm, kas uzņemas audžuģimeņu vai aizbildņu

pienākumus. Izglītība

1. Sniegt metodisko un cita veida atbalstu skolēnu disciplinētības nodrošināšanai, t.sk. mācību stundās, un panākt pedagogu lielāku ieinteresētību bērnos.

2. Plašāk izmantot modernās tehnoloģijas skolēnu disciplīnas nodrošināšanai

(e-ziņojums par skolēnu kavējumiem, videokameras utml.)

3. Būtiski revidēt Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas darbības stilu, mazinot pedagogu nepatiku pret inspektoriem un sniedzot nozīmīgu ieguldījumu audzēkņu disciplinēšanā vispārējās izglītības iestādēs.


Latvija

Nikolo grupa

43

4. Analizēt skolas formu ieviešanas iespējas, veicinot mācību iestāžu audzēkņu

saliedētību un lepnumu par savu skolu, kā arī uzlabojot audzēkņu savstarpējās attiecības.

5. Paplašināt pirmskolas izglītības iestāžu pieejamību, palielinot to skaitu un ņemot vērā dzimstības empīriskās un prognozētās tendences Latvijā.

6. Paplašināt izglītības iespējas nepilngadīgo ieslodzījuma vietās un pirmstiesas

aizturēšanas iestādēs.

7. Pilnveidot latviešu valodas mācīšanu mazākumtautību pirmskolas izglītības iestādēs, lai uzlabotu bilingvālās izglītības rezultātus vispārizglītojošajās skolās.

8. Izskatīt iespējas samazināt skolēnu mācību slodzes apjomu.

9. Izskatīt iespējas (finansiālas, psiholoģiskas utml.) ieviest finansiālas balvas

labākajiem skolēniem, kas varētu tikt pasniegtas sadarbībā ar uzņēmumiem, veidojot ciešāku saikni starp jauniešiem un uzņēmumiem.

10. Izvērtēt iespējas sniegt metodisko atbalstu skolotājiem viņu autoritātes

vairošanai 21.gadsimta skolēnu vidū.

11. Izstrādāt un ieviest pasākumus, lai mazinātu emocionālo vardarbību skolā, kuras cēloņi ir saistīti ar skolēnu atšķirīgo materiālo nodrošinātību.

12. Nodrošināt daļēji subsidētus brīvā laika pavadīšanas veidus vasarā

(nometnes utml.).

13. Izvērtēt vispārizglītojošajās mācību iestādēs izmantojamo mācību līdzekļu dažādības lietderību un paplašināt mācību līdzekļu iegādi par valsts budžeta līdzekļiem.

14. Rūpēties, lai veselības mācības integrēšanas rezultātā sociālo zinību blokā

netiktu vājināta skolu izglītojošā funkcija STS, HIV/AIDS un narkotiku prevencijas jomā.

15. Pēctecības nodrošināšanai optimizēt mācību priekšmetu standartus ar mērķi

samazināt to skaitu, bet palielināt to kvalitāti.


Latvija

Nikolo grupa

44

Pielikumi

Augusts 2008 Bērniem piemērota Latvija Nikolo grupa

45

1.pielikums.

Kvantitatīvie dati programmas „Bērniem piemērota Latvija 2004.-2007.gadam” novērtēšanai

1.tabula. Dzimstības rādītāji

2002 2003 2004 2005 2006 2007 Pavisam dzimuši 20044 21006 20334 21497 22264 23273 Uz 1000 iedzīvotājiem 8,6 9,0 8,8 9,3 9,7 10,2 Avots: CSP dati


46

2.tabula. Zīdaiņu mirstības rādītāji

2002 2003 2004 2005 2006 2007Kopā 197 198 191 168 170 203 Pilsētās 105 129 117 102 99 Nav

datu Laukos 92 69 74 66 71 Nav

datu Uz 1000 dzimušajiem 9,8 9,4 9,4 7,8 7,6 8,7 Avots: CSP statistisko datu krājumi „Bērni Latvijā”


47

3.tabula. Zīdaiņu mirstība pēc vecuma 2002 2003 2004 2005 2006 2007 0 dienās 20 17 20 17 23 33 1-6 dienās 58 70 55 64 57 63 7-27 dienās 37 33 41 40 47 37 28 dienās -1 gads 82 74 75 24 66 70

Mirušo zīdaiņu kopējais skaits 197 198 191 168 170 203

Avots: CSP dati


48

4.tabula. Zīdaiņu barošana ar krūti līdz 6 mēnešu vecumam Latvijā 2002 2003 2004 2005 2008 2007

Skaits 6856 7438 8197 8595 9679 9799 Zīdaiņu barošana ar krūti līdz 6 mēnešiem

% 36,8 39,2 41,5 44,3 46,3 45,8 Avots: Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras dati


49

5.tabula. Jaundzimušo skaits un īpatsvars, kas dzimuši „mazulim draudzīgajās slimnīcās” 2002 2003 2004 2005 2006 Jaundzimušo skaits 20044 21006 20334 21497 22264 „Mazulim draudzīgo slimnīcu” skaits 3 5 8 11 13 Jaundzimušo, kas dzimuši „Mazulim draudzīgajās slimnīcās” skaits 1118 1555 2633 3549 4851 Jaundzimušo, kas dzimuši „Mazulim draudzīgajās slimnīcās” īpatsvars (%)

5,6 7,4 12,9 16,5 21,8

Avots: Latvijas Veselības aprūpes statistikas gadagrāmatas


50

6.tabula. Jaundzimušo skaita dinamika „mazulim draudzīgajās slimnīcās” 2002. gadā dzīvi dzimušie

2003. gadā dzīvi dzimušie




N.p.k.

Iestāde Mazulim Draudzīgās slimnīcas piešķiršanas gads

Kopā Uz 1 000 iedzīvotājiem





1. Aizkraukles sl-ca 2003 375 9.03 376 9.06 317 7.68 328 8.03 362 9.02

2. Alūksnes sl- ca 2005 222 8.55 211 8.22 184 7.28 204 8.19 215 8.70

3. Balvu sl- ca 2004 255 8.60 226 7.75 202 7.08 213 7.61 214 7.85

4. Bauskas sl- ca 2004 486 9.26 501 9.58 467 9.00 495 9.62 539 10.57

5. Cēsu sl-ca 2007 546 9.14 527 8.94 509 8.77 528 9.19 540 9.54

6. Gulbenes sl- ca 2002 222 7.98 232 8.42 231 7.84 237 8.83 230 8.75

7. Jēkabpils sl-ca 2006 429 7.81 518 9.53 468 8.71 427 8.02 526 10.00

8. Kuldīgas sl- ca 2005 396 10.56 407 10.92 322 8.74 349 9.59 341 9.52

9. Madonas sl- ca 2006 364 7.98 394 8.73 358 8.05 351 8.01 347 8.09

10 Saldus med. centrs

2002 358 9.36 406 10.68 340 9.04 343 9.20 363 9.80

11 Tukuma sl- ca 2004. 563 10.21 520 9.41 550 9.94 534 9.68 602 10.90

12 Valmieras sl- ca 2000 538 9.03 541 9.10 526 8.89 556 9.45 580 9.94


51

13 Bulduru sl- ca 2005 425 7.69 477 8.63 510 9.18 494 8.88 532 9.60

Avots: Latvijas Veselības aprūpes statistikas gadagrāmatas


52

7.tabula. Bērnu līdz 5 gadu vecumam mirstības rādītāji, pavisam kopā 2002 2003 2004 2005 2006 0 gadi 197 198 191 168 170 1 gads 14 10 12 4 5 2 gadi 16 23 10 10 16 3 gadi 12 15 4 13 6 4 gadi 12 10 11 9 5 5 gadi 20 5 8 7 7 Avots: CSP statistisko datu krājumi „Bērni Latvijā”


53

8.tabula. Bērnu un pusaudžu veselības stāvoklis, procentos 1 grupa1 2.grupa2 3.grupa3 2002 2003 2004 2005 2006 2002 2003 2004 2005 2006 2002 2003 2004 2005 2006Bērni 3-14 gadu vecumam

57,4 56,8 56,7 57.0 56.7 38,3 38,9 39,1 38.8 39.1 4,3 4,3 4,2 4.2 4.2

Pusaudži 15-17 gadu vecumā 59,2 58,8 59,2 59.1 59.3 36,5 36,9 36,8 36.9 36.7 4,3 4,3 4,0 4.0 4.0

Avots: CSP statistisko datu krājumi „Bērni Latvijā”

1 1.veselības grupa – veseli bērni, kuriem nav hronisku saslimšanu, novērošanas periodā var būt viegli noritošas akūtas saslimšanas; orgānu un sistēmu funkcijas bez pataloģijām, fiziskā attīstība atbilstoši vecumam. 2 2.veselības grupa – bērni ar hronisku saslimšanu attīstības draudiem. Akūtas saslimšanas norit ar komplikācijām, atveseļošanās periodā vērojams nogurums, paaugstināts uzbudinājums, miega traucējumi, slikta ēstgriba. Fiziskā attīstība normāla , var būt 1.pakāpes svara deficīts. Normāla neirospihiskā attīstība vai neizteikta neiropsihiskā attīstības atpalicība. 3 3.veselības grupa – bērni ar hroniskām saslimšanām kompensētā, subkompensētā vai dekompensētā veidā. Iedzimtas orgānu un sistēmu pataloģijas. Funkcionālās pataloģijas. Fiziskā attīstība normāla, svara deficīts vai liekais svars 1. un 2.pakāpē, mazs augums. Neiropsihiskā attīstība normāla vai atpalikusi


54

9.tabula. Bērnu sadalījums veselības grupās Latvijā.

Bērni 0-17 gadi 15-17gadi, t.sk. pusaudži.

2002 2003 2004 2005 2006 2007 2002 2003 2004 2005 2006 2007

skaits 256891 245516 244303 237879 226799 223065 57017 56467 58346 57815 54815 52908 I

% 57,2 57 57 57,2 57,4 57,9 59,2 58,8 59,1 59,1 59,3 59,7

skaits 173179 166969 166354 160577 152652 147472 35129 35458 36330 36019 33978 32504 II

% 38,5 38,8 38,8 38,6 38,6 38,3 36,5 36,9 36,8 36,8 36,7 36,7

skaits 19172 18294 17693 17131 15883 14627 4098 4152 3983 3911 3679 3173

Veselības grupas

III

% 4,3 4,2 4,1 4,1 4 3,8 4,3 4,3 4 4 4 3,6

Avots: Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras dati


55


56

10.tabula. Bērnu un pusaudžu skaits stacionāros un viņu ārstēšanās ilgums 2002 2003 2004 2005 2006 Izrakstīti slimnieki (bērni 0-14) 69962 70533 69312 70081 69699

Slimnīcā pavadītais laiks gultasdienās (bērni 0-14) 553885 539759 531223 501376 475191

Izrakstīti slimnieki (pusaudži 15-17) 16290 16846 16669 16493 16561

Slimnīcā pavadītais laiks gultasdienās (pusaudži 15-17 gadi) 163905 158460 136704 127019 119440



57

11.tabula. Bērnu imunizācijas rādītāji Latvijā

Imunizācijas līmenis Infekcijas slimība Vecums

Potes 2002. 2003. 2004. 2005. 2006. 2007.

Tuberkuloze 1 g.v 1.pote 99,9 99,9 99,9 99,6 99,9 99,5 B hepatīts 1 g.v 3.pote 97,8 98,1 98,1 98,1 99,6 96,8

1 g.v 3.pote 97,5 97,8 98,1 98,5 97,8 97,6 8 g.v. 5.pote 94,8 96,2 96,4 97,3 97,5 97,6

Difterija, Stinguma krampji

15 g.v. 6.pote 93,9 93,6 95,1 96,5 96,2 96,5 Garais klepus 1 g.v 3.pote 97,2 97,7 98,0 98,5 97,8 97,6

1 g.v 3.pote 97,5 97,8 97,2 98,5 97,8 97,6 8 g.v. 5.pote 95,0 96,2 96,5 97,3 97,6 97,6

Poliomielīts

15 g.v. 6.pote 95,1 94,9 95,8 96,8 96,6 96,5 HiB 1 g.v 3.pote 86,9 92,3 94,9 94,4 97,8 97,1

2 g.v. 1.pote 98,3 98,6 98,7 95,0 98,6 96,9 Masalas 8 g.v. 2.pote 95,9 97,1 97,5 98,3 98,1 97,8 2 g.v. 1.pote 98,2 98,6 98,7 95,0 98,6 96,9 Masaliņas 8 g.v. 1.pote 99,2 99,5 97,3 98,3 98,1 97,8 2 g.v. 1.pote 98,2 98,6 98,7 95,0 98,6 96,9 Epidēmiskais parotīts 8 g.v. 2.pote 95,5 97,0 97,4 98,3 98,1 97,8

Avots: Sabiedrības Veselības aģentūra (veidlapas Nr.6 "Pārskats par bērnu vakcinēšanu pret infekcijas slimībām" dati)


58

12.tabula. Imunizēto bērnu īpatsvars 2007.gadā Poliomielīts HiB Masalas Epidēmiskai

s parotīts Masaliņas B

hepatīts

Difterija un stingumkrampji

Garais

klepus

3.pote 5.pote

6.pote

3.pote

1.pote

2.pote

1.pote

2.pote

1.pote

2.pote 3.pote

Tuberkuloze

3.pote

5.pote

6.pote

3.pote

1 gads 8 gadi

15 gadi

1 gads

2 gadi

8 gadi

2 gadi

8 gadi

2 gadi

8 gadi 1 gads 1 gads 1 gads

8 gadi

15 gadi

1 gads

Rīga 97,4 96,1 95 97,3 95,8 96,1 95,8 96,1 95,8 96,1 96,7 99,3 97,4 96 94,9 97,4 Daugavpils 96,8 98,6 97,5 96,8 98,1 98,5 98,1 98,5 98,1 98,5 93,6 99,5 96,8 98,6 97,5 96,8 Jelgava 98,2 98,7 95,1 98,6 98,8 98,5 98,8 98,5 98,8 98,5 98,2 99,9 98,2 98,7 95,1 98,2 Jūrmala 95,1 92,9 97,7 95,1 96,3 95,7 96,3 95,7 96,3 95,7 91,7 99,8 95,1 92,9 97,7 95,1 Liepāja 96,9 95,9 94,9 95,3 96,6 96,8 96,6 96,8 96,6 96,8 95,9 99,9 96,9 95,9 94,9 96,9 Rēzekne 99,2 99,8 100 99,2 100 99,8 100 99,8 100 99,8 98,5 100 99,2 99,8 100 99,2 Ventspils 95,7 93,7 94,5 95,7 97 94,9 97 94,9 97 94,9 97 100 95,7 93,7 94,5 95,7 Aizkraukles raj. 99,4 99,7 99,7 98,1 99 99,7 99 99,7 99 99,7 97,5 100 99,4 99,7 99,7 99,4 Alūksnes raj. 99 98,6 94,8 99 98,9 96,7 98,9 96,7 98,9 96,7 97 100 99 98,6 94,8 99 Balvu raj. 97,4 99,1 97,6 97,4 100 99,1 100 99,1 100 99,1 96,8 100 97,4 99,1 97,6 97,4 Bauskas raj. 97,8 99,3 98,7 97,8 97,9 99,1 97,9 99,1 97,9 99,1 97 99,6 97,8 99,3 98,7 97,8 Cēsu raj. 99,8 99,8 97,2 99,8 100 99,4 100 99,4 100 99,4 99,3 100 99,8 99,8 97,2 99,8 Daugavpils raj. 96,3 98,9 98 96,3 97 98,6 97 98,6 97 98,6 91,8 99,6 96,3 98,9 98 96,3 Dobeles raj. 97,8 99,4 94,9 97,8 98,5 98,6 98,5 98,6 98,5 98,6 98,8 100 97,8 99,4 94,9 97,8 Gulbenes raj. 94,1 88,5 96,3 94,1 94,1 92,1 94,1 92,1 94,1 92,1 86,4 100 94,1 88,5 96,3 94,1 Jēkabpils raj. 98 99,2 98,9 98 99,8 99,6 99,8 99,6 99,8 99,6 98,6 99,8 98 99,2 98,9 98 Jelgavas raj. 98,4 99,6 90,3 98,4 100 99,6 100 99,6 100 99,6 96,8 99,6 98,4 99,6 90,3 98,4 Krāslavas raj. 99,6 99,6 98,8 99,6 99 99,6 99 99,6 99 99,6 97,3 98,7 99,6 99,3 98,8 99,6


59

Kuldīgas raj. 99,1 99,2 100 99,7 98,8 99,2 98,8 99,2 98,8 99,2 98,8 100 99,1 99,2 100 99,1 Liepājas raj. 99,8 99,3 98,8 92,2 99,1 99,6 99,1 99,6 99,1 99,6 99,3 100 99,8 99,3 98,8 99,8 Limbažu raj. 99,1 99,6 100 99,1 98,9 99,3 98,9 99,3 98,9 99,3 99,1 100 99,1 99,6 100 99,1 Ludzas raj. 95,3 100 98,1 95,3 97,2 100 97,2 100 97,2 100 97,6 97,6 95,3 100 98,1 95,3 Madonas raj. 94,9 98,6 99,1 94,9 100 99,4 100 99,4 100 99,4 99,4 100 94,9 98,6 99,1 94,9 Ogres raj. 94,1 97,6 96,2 93,6 98,5 98,7 98,5 98,7 98,5 98,7 97,1 99,1 94,1 97,6 96,3 94,1 Preiļu raj. 98,6 98,1 97,2 98,6 100 98,7 100 98,7 100 98,7 100 100 98,6 98,1 97,2 98,6 Rēzeknes raj. 100 99,2 99,7 100 100 99,6 100 99,6 100 99,6 91,7 100 100 99,2 99,7 100 Rīgas raj. 98,3 98 92,5 97,5 88,7 98,1 88,7 98,1 88,7 98,1 95,7 98,1 98,3 98 93,2 98,3 Saldus raj. 99,4 99,2 99,8 99,4 99,1 99,2 99,1 99,2 99,1 99,2 99,4 100 99,4 99,2 99,6 99,4 Talsu raj. 96,8 99,1 95,4 93,1 97,9 99,1 97,9 99,1 97,9 99,1 96,1 100 96,8 99,1 95,4 96,8 Tukuma raj. 96,4 99 96,1 96,4 97,3 99,2 97,3 99,2 97,3 99,2 96,7 100 96,4 99 96,1 96,4 Valkas raj. 100 100 100 100 99,3 100 99,3 100 99,3 100 100 100 100 100 100 100 Valmieras raj. 99,2 99 99,5 99,2 98,9 99,2 98,9 99,2 98,9 99,2 98,8 99,8 99,2 99 99,5 99,2 Ventspils raj. 100 96,7 99,5 100 99,1 96,7 99,1 96,7 99,1 96,7 100 100 100 96,7 99,5 100

KOPĀ 97,6 97,6 96,5 97,1 96,9 97,8 96,9 97,8 96,9 97,8 96,8 99,5 97,6 97,6 96,5 97,6

Avots: Sabiedrības Veselības aģentūras dati.


60

13.tabula. Bērnu skaits, kuri guvuši traumas 2005.-2007.gadā

2005 2006 2007 Vecuma grupa Traumu skaits Traumu skaits uz 100

000 attiecīgā vecuma iedzīvotāju

Traumu skaits Traumu skaits uz 100 000 attiecīgā

vecuma iedzīvotāju

Traumu skaits Traumu skaits uz 100 000 attiecīgā

vecuma iedzīvotāju

0-4 604 590,67 569 540,84 881 804,16 5-9 766 808,42 693 732,09 956 993,54

10-14 1616 1228,55 1440 1214,21 1850 1736,57 15-17 1150 1083,15 1491 1474,82 1593 1661,24 Kopā 4136 951,42 4193 999,38 5280 1293,48



61

14.tabula. Bērnu skaits pa vecuma grupām, kuri guvuši traumas transporta negadījumos 2005. – 2007. gadā Vecuma grupa

2005 2006 2007

0-4 g. 8 19 29 5-9 g. 43 46 81 10-14 g. 63 92 110 15-17 g. 81 77 141 Avots: Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras dati


62

15.tabula. Bērnu un jauniešu skaits ar atkarības diagnozi, intoksikāciju – diagnoze noteikta pirmoreiz

0-14 gadi 15-17 gadi 2002 2003 2004 2005 2006 2002 2003 2004 2005 2006Alkoholisms - 1 - - 1 12 7 9 5 8 Ar alkohola akūtu intoksikāciju vai tā kaitējoši pārmērīgu lietošanu

117 100 116 108 97 160 164 186 322 351

Ar psihoaktīvo vielu atkarību (izņemot alkoholu) 7 6 7 3 1 22 12 12 7 7 Ar psihoaktīvo vielu intoksikāciju vai tā kaitējoši pārmērīgu lietošanu

68 48 45 27 24 108 124 138 103 93

Avots: CSP statistisko datu krājumi „Bērni Latvijā” 0-17 gadi (gada beigās uzskaitē

esošo skaits) 2002 2003 2004 2005 2006 Alkoholisms 21 14 13 7 16 Ar alkohola akūtu intoksikāciju vai tā kaitējoši pārmērīgu lietošanu

432 488 501 658 691

Ar psihoaktīvo vielu atkarību (izņemot alkoholu) 142 92 70 54 44 Ar psihoaktīvo vielu intoksikāciju vai tā kaitējoši pārmērīgu lietošanu

385 371 361 307 274



63

Veselīga vide 16.tabula. Bērnu, kas saindējušies gaisa, ūdens piesārņojuma, nekvalitatīvas pārtikas un citu faktoru rezultātā 2002 2003 2004 2005 2006 Izrakstīti slimnieki (bērni 0-14) 7465 7112 7117 6765 6552 Slimnīcā pavadītais laiks gultasdienās (bērni 0-14) 38004 36284 34872 32858 30682

Izrakstīti slimnieki (pusaudži 15-17) 2651 2957 2723 2900 2912

Slimnīcā pavadītais laiks gultasdienās (pusaudži 15-17 gadi) 15524 17172 14718 15937 14024



64

17.tabula. Bērni, kuri guvuši traumas (pēc traumas gūšanas norises vietas)


2005 2006 2007 Skaits Īpatsvars

(%) Skaits Īpatsvars

(%) Skaits Īpatsvars

(%) Mājas 2011 48,6 1900 45,3 2099 40,0 Institucionāla dzīves vieta 12 0,3 35 2,0 74 1,4 Medicīniskās palīdzības zona 6 0,1 5 0,1 4 0,1 Skola, izglītības zona 546 13,2 376 9,0 545 10,3 Sporta un fizisko vingrinājumu zona 481 11,6 418 10,0 616 11,7 Transporta zona: publiski pieejamas autostrādes, ielas vai ceļi 672 16,2 687 16,4 618 11,7 Cita transporta zona 20 0,5 21 0,5 25 0,5 Rūpniecības vai celtniecības zona 12 0,3 16 8,3 15 0,3 Ferma vai cita primārās ražošanas zona 13 0,3 18 0,4 10 0,2 Atpūtas zona, kultūras zona vai sabiedriska celtne 131 3,2 114 2,7 206 4,0 Komercdarbības zona (kas nav paredzēta atpūtai) 25 0,6 16 8,3 24 0,5 Brīva daba (zem klajas debess) 146 3,5 246 5,9 723 13,7 Cita precizēta notikuma vieta 49 1,2 45 1,1 67 1,3 Notikuma norises vieta nav precizēta 12 0,3 296 7,1 244 4,6 Kopā 4136 100,0 4193 100,0 5270 100,0


65

18.tabula. Bērnu rotaļu laukumi 2006 2007Izveidoto bērnu rotaļu laukumu skaits 84 61 BĢLM atbalstītie bērnu rotaļu un atpūtas laukumi 231 Avots: BĢLM informatīvie ziņojumi par rīcības plāna koncepcijas „Valsts ģimenes politika” īstenošanai 2004.-2013.gadam pasākumu izpildi 2006. Un 2007.gadā


66

19.tabula. Jodētās sāls īpatsvars, % 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 Jodētās sāls īpatsvars sāls importā

2 3 3,8 5 9,3 Nav datu 12,1 13,7

Avots: Centrālā statistikas pārvalde


67

20.tabula. Ar “sociālām”slimībām saslimušo bērnu skaits

2002 2003 2004 2005 2006 2007

gadījumu skaits 142 139 140 87 93 73 Tuberkuloze

gadījumu skaits uz 100 000 bērniem 28,3 28,6 29,8 19,3 21,4 17,4

gadījumu skaits 4 9 5 8 5 6 Difterija


gadījumu skaits 408 320 325 406 358 341 Kašķis


Avots: Sabiedrības Veselības aģentūras dati.


68

21.tabula. Bērnu un pusaudžu saslimstība ar tuberkulozi 2002 2003 2004 2005 2006Saslimušo skaits, kuriem diagnoze noteikta pirmoreiz 142 139 140 87 93

Uz 100 000 attiecīgā vecuma bērnu 29 29 30 20 22



69

22.tabula. Jauno HIV inficēšanas gadījumu skaits un īpatsvars 2002 2003 2004 2005 2006 2007

542 403 323 299 299 350

Skaits 29 10 12 5 10 9 Jaunie HIV infekcijas gadījumi bērniem

Īpatsvars no kopējo jauno gadījumu skaita (%) 5,3 2,4 3,7 1,6 3,3 2,5 Skaits

271 170 136 91 79 77 Jauniešiem (15 – 24 g.)

Īpatsvars no kopējo jauno gadījumu skaita (%) 50 42,1 42,1 30,4 26,4 22

Skaits 31 32 41 17 17 13 Grūtniecēm Īpatsvars no kopējo jauno gadījumu skaita (%)

5,7 7,9 12,6 5,6 5,6 3,7

Kumulatīvais reģistrētais inficēšanās gadījumu skaits 2 307 2710 3033 3332 3631 3981

Avots: Sabiedrības Veselības aģentūras dati


70

23.tabula. HIV profilakses punktu skaits 2002 2003 2004 2005 2006 2007

HIV profilakses punktu skaits 12 11 11 11 13 13



71

24.tabula. Ikgadējais izmeklēto HIV/AIDS riska grupu personu skaits 2002 2003 2004 2005 2006 2007 Izmeklēto bērnu skaits (līdz 18 gadu vecumam neieskaitot) 1638 1656 1560 1206 1082 1064

Jaunieši (15 - 24 gadi) Nav datu Grūtnieces (visas vecuma grupas kopā) 22692 22219 23889 23625 21762 16343



72

25.tabula. Izstrādāto metodisko materiālu skaits par HIV/AIDS 2002 2003 2004 2005 2006 2007

Izstrādāto materiālu skaits 6 13 9 7 4 5



73

26.tabula. Apmācīto skolotāju, jauniešu un medicīniskās aprūpes darbinieku skaits 2002 2003 2004 2005 2006 2007 Pedagogi 648 1240 259 259 0 0 Jaunieši 794 131 132 120 380 84 Ārstniecības personas 769 133 75 272 0 156



74

27.tabula. Jauniešu (13-20 g.vec.) īpatsvars, kuriem ir pietiekošas zināšanas par iespējām inficēties un izvairīties no inficēšanās ar HIV/ AIDS 2007.gadā

Atbilde pareiza (%)

Atbilde "nezinu" (%)

Risku inficēties ar HIV/AIDS var samazināt, ja ir dzimumattiecības ar tikai vienu uzticīgu un neinficētu partneri 50 21,9 Risku inficēties ar HIV/AIDS var samazināt, lietojot prezervatīvus 52,6 17,3 Pēc izskata vesels cilvēks var būt inficēts ar HIV 48,5 23,8 Kukaiņu kodieni var inficēt ar HIV/AIDS 14,4 51,6 Ar HIV/AIDS var inficēties, ēdot kopā ar HIV inficētu cilvēku 24,6 41,5 Avots: Sabiedrības Veselības aģentūras dati


75

28.tabula. Skolas apmeklējušo un neapmeklējušo bērnu skaits 2003 2004 2005 2006 Visi obligātā vecuma bērni pēc iedzīvotāju reģistra datiem 331 121 311 942 311 661 295 457

Bērnu skaits 314 344 287 230 281 454 279 872 Reģistrēti izglītības iestādēs

Procentos no kopskaita 94.9 92.1 90.3 94.0 Bērnu skaits 2 526 2 592 2 658 datu nav

Nemācās un pamatizglītību nav apguvuši Procentos no kopskaita 0.8 0.8 0.9 datu nav

Avots: CSP un IZM dati


76

29.tabula. Bērnu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs (1.septembrī)1 un īpatsvars no visiem 1-6 gadus veciem bērniem 2002 2003 2004 2005 2006 2007

Pirmsskolas izglītības iestāžu skaits 551 550 551 553 557 564

Bērnu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs (tūkst.) 69 70 73 75 77 79

Bērnu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs procentos no bērnu skaita 1- 6 gadu vecumā

61 61 62 63 63 datu nav

Avots: CSP dati

1 Ieskaitot obligātā pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošanu skolai pirmsskolas izglītības iestādēs, pirmsskolas grupās vispārizglītojošās skolās un interešu izglītības iestādēs


77

30.tabula. Skolu skaits, kurās tiek piedāvātas pedagoģiskās korekcijas programmas 2002/031 2003/041 2004/05 2005/06 2006/07 2007/08

Skolu, kuras piedāvā pedagoģiskās korekcijas programmas, skaits ... 80 92 108 116 117

Piedāvāto pedagoģiskās korekcijas programmu skaits 75 90 100 120 128 125

Izglītojamo skaits LR vispārizglītojošajās dienas skolās2 1058 2239 2801 2958 3528 3348

Avots: IZM dati

1 bez izlīdzinošajām programmām ar kodiem 26011811 un 26011821 2 tai skaitā vakara (maiņu) skolās, kurās tiek realizētas dienas apmācības pedagoģiskās korekcijas programmas


78

31.tabula. Bērnu pirmstiesas izmeklēšanā un apcietinājumā skaits, kuriem nodrošināta iespēja mācīties 2002 2003 2004 2005 2006 2007

Nepilngadīgo notiesāto skaits1 140 134 158 162 142 127

Nepilngadīgo apcietināto skaits2 243 239 162 142 99 64

Avots: Ieslodzījumu vietu pārvaldes dati

1 Visiem nepilngadīgajiem notiesātajiem, saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksu, tiek nodrošināta iespēja mācīties un iegūt gan vispārējo, gan profesionālo izglītību. 2 Apcietinātajiem nepilngadīgajiem ieslodzītajiem ar dažādu ES projektu starpniecību iespējas mācīties tiek nodrošinātas no 2006.gada.


79

32.tabula. Skolu skaits, kur ir nodrošināta pieeja internetam, un skolēnu skaits uz vienu datoru 2002/03 2003/04 2004/05 2005/06 2006/07 2007/08

Skolēnu skaits uz 1 mācību procesam paredzēto datoru 23 21 18 16 14 12

Skolu skaits, kurās ir interneta pieslēgums 814 899 926 932 945 954

Vispārizglītojošo skolu skaits 1052 1044 1026 1017 1008 992

Avots: IZM un CSP dati


80

33.tabula. Bērnu ar īpašām vajadzībām skaits vispārizglītojošajās skolās un to īpatsvars no visiem skolēniem ar īpašām vajadzībām 2002/03 2003/04 2004/05 2005/06 2006/07

Skolēnu ar īpašām vajadzībām skaits LR speciālajās skolās un klasēs 10055 9822 9793 9691 9376

Skolēni, kuri mācās mājas apmācībā1 1419 1374 1534 1431 1095 Skolēnu skaits LR vispārizglītojošās dienas skolās 1663 1633 1662 1663 1473 Skolēnu, kas mācās vispārizglītojošās skolās īpatsvars no visiem skolēniem ar īpašajām vajadzībām 12,7 12,5 12,5 13 12

Skolēnu skaits LR arodskolās datu nav 236 297 datu

nav 294

Skolēnu, kas mācās arodskolās īpatsvars no visiem skolēniem ar īpašajām vajadzībām (%)

datu nav 1,8 2,3 datu

nav 2,4

Avots: Izglītības un zinātnes ministrijas dati Labklājības ministrija dati (par arodskolām 2003/04 m.g. un 2004/05 m.g.)

1 Lai mācītos mājas apmācībā, nepieciešams ārstu komisijas slēdziens, tādējādi arī šie bērni tiek pieskaitīti bērnu ar īpašām vajadzībām grupai.


81

34.tabula. Mācību iestādes, kur infrastruktūra piemērota bērniem ar īpašām vajadzībām 2005 2006

Daļēji pielāgotas 15 15 Speciālās izglītības iestādes

Pilnībā pielāgotas 5 6

Daļēji pielāgotas 5 5 Vispārējās izglītības iestādes

Pilnībā pielāgotas 3 4 Avoti: LM ziņojums par koncepcijas „Vienādas iespējas visiem” īstenošanu 2005.gadā VSIC dati par 2006.gadu


82

35.tabula. Valsts finansējums mācību līdzekļu iegādei 2002 2003 2004 2005 2006 2007

Finansējuma apmērs (Ls) 565300

565300

1095138

528838

528838

1028838

Avots: Likumu „Par valsts budžetu” pielikumi „Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām”


83

36.tabula. Pašvaldību sniegtā sociālā palīdzība bērnu izglītībai, audzināšanai un brīvpusdienām skolās un bērnudārzos 2002 2003 2004 2005 2006 2007

Personu skaits, kurām piešķirtas brīvpusdienas 49355 44823 32219 34089 31878 34026

Finansējuma pabalstiem brīvpusdienām kopējais apmērs (Ls) 1265265 1405170 450704 1611596 1840424 2209012

Personu skaits, kurām piešķirts pabalsts bērna izglītībai, audzināšanai

47769 45163 38678 44381 40127 34773

Finansējuma pabalstiem bērna izglītībai, audzināšanai kopējais apmērs(Ls) 636769 661852 1429535 642798 857526 945336

Avots: Sociālo Pakalpojumu pārvaldes statistikas kopsavilkumi


84

37.tabula. Izpildīto pasākumu skaits, kas iekļauti “Jaunatnes politikas valsts programmā 2005.-2009.gadam” 2006 2007

Izpildītie uzdevumi 8 21

Daļēji izpildītie uzdevumi 12 4

Neizpildītie uzdevumi 5 3 Avots: BĢLM ikgadējie informatīvie ziņojumi par „Jaunatnes politikas valsts programmas 2005.-2009.gadam” izpildi


85

38.tabula. Izglītības un audzināšanas iestāžu atbilstības noteikumu higiēniskajām prasībām kontroļu rezultāti 2002. - 2007.g.

Pārbaudes, kurās konstatētas nepilnības (%) 2002

2003

2004

2005

2006

2007

Vispārizglītojošās skolās 35 64 47 40 35 21 Pirmsskolas izglītības iestādēs 38 58 37 32 30 14 Profesionālās izglītības iestādēs 58 65 51 43 36 21 Internātskolas 29 61 46 40 11 21 Avots: Veselības inspekcijas dati


86

39.tabula. Bērnu ar īpašām vajadzībām skaits un īpatsvars pašvaldību dibinātajās interešu izglītības iestādēs1 2002/03 2003/04 2004/05 2005/06 2006/07 2007/08

Bērnu skaits 83420 74788 80922 85535 63327 61318

Bērnu ar īpašām vajadzībām skaits 1735 1734 1909 2254 1931 1343

Interešu izglītībā iesaistīto bērnu īpatsvars no kopējā iesaistīto bērnu skaita (%) 2,08 2,32 2,36 2,64 3,05 2,19

Avots: VJIC dati

1 Interešu izglītības programmas piedāvā arī izglītības iestādes vispārējās (nav datu par bērnu ar īpašām vajadzībām iesaisti).


87

40.tabula. Interešu izglītībā iesaistīto bērnu skaits 2002/03 2003/04 2004/05 2005/06 2006/07

Skolēnu skaits vispārizglītojošās dienas skolās, tūkstoši1 315,4 302,7 290,9 274,3 256,7

Pulciņu skaits 3801 3866 3711 3685 3554

Dalībnieku skaits 67886 68524 64138 63408 60849 Avots: CSP statistisko datu krājumi „Bērni Latvijā”

1 mācību gada sākumā, bez speciālajām skolām un klasēm.


88

41.tabula. Bērnu bibliotēku darba koprādītāji 2002 2003 2004 2005 2006 2007

Bērnu bibliotēku skaits 57 51 45 44 43 39

Reģistrēto lasītāju skaits bērnu bibliotēkās 72684 57801 50114 47704 41024 45969

Apmeklējumu skaits(reizes) 806241 708875 825953 640862 575461 808510

Izsniegto informācijas vienību skaits 2158231 1832899 1568373 1636250 1358092 1111472

Ienākošo dokumentu skaits 42593 38251 37125 38614 38895 39002

Izslēgto dokumentu skaits 71908 52982 68693 63395 57272 71052 Krājumu kustība

Dokumentu skaits bibliotēku krājumos gada beigās

1001379 889032 746855 684138 665743 567886

Avots: Bibliotēku konsultatīvā centra dati


89

42.tabula. Bērnu bibliotēku finansiālā darbība

2002 2003 2004 2005 2006 2007 Izdevumi personālam 177446 250218 185557 227635 248086 331189 Izdevumi krājumu komplektēšanai 215882 50493 60095 50526 46253 48162 Izdevumi informācijas tehnoloģijām 6842 10510 7546 8337 9061 11270 Pārējie izdevumi 56222 64318 51037 75839 59847 126594

Kārtējie izdevumi

KOPĀ 456392 375539 304235 362337 363247 517215 Kapitālie izdevumi 10593 16364 14462 5883 12461 49909 KOPĀ 745931 517224 437375 502922 490869 753150

Avots: Bibliotēku konsultatīvā centra dati


90

43.tabula. Pret bērnu vērstās vardarbības reģistrēto gadījumu skaits 2002 2003 2004 2005 2006Reģistrētie noziedzīgie nodarījumi pret nepilngadīgajiem 1144 1655 21261 2355 2304


1 Pamatojoties uz izmaiņām 2003.gada LR Ministru kabineta noteikumos “Noziedzīgu nodarījuma reģistra noteikumi”, sākot ar 2004.gadu, noziedzīgu nodarījumu kopskaitā iekļauti arī tādi nodarījumi, par kuriem atteikts ierosināt krimināllietu pēc Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 5.panta.


91

44.tabula. No vardarbības cietušo bērnu rehabilitācija, kopējais skaits 2002 2003 2004 2005 2006

Rehabilitēto cietušo bērnu kopskaits1 565 473 560 531 794


1 No valsts budžeta finansētā rehabilitācija. Vidējais bērnu skaits, pārrēķinot uz maksimālo rehabilitācijas kursa ilgumu 30 dienas.


92

45.tabula. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu1 no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem saņēmēju skaits 2002 2003 2004 2005 2006 2007

Sociālā rehabilitācija nodrošināta institūcijās 565 473 560 562 749 952

Sociālā rehabilitācija nodrošināta mājās 665 839 941 872 866 888

Avots: Sociālo pakalpojumu pārvaldes dati Piebilde: Sociālo pakalpojumu pārvaldes rīcībā nav ziņu, ka kāds bērns, kam pienākas rehabilitācija, nebūtu to saņēmis.

1 Attiecas tikai uz pakalpojumiem, kas saņemti par valsts budžeta līdzekļiem.


93

46.tabula. Sociālo pakalpojumu pārvaldes organizētie informatīvi izglītojoši pasākumi pašvaldību sociālā darba speciālistiem par tēmām, kas attiecas uz darbu ar ģimenēm un bērniem

2002.g. aprīlis - maijs

2003.g. novembris - decembris

2004.g.februāris

2004.g. 29.aprīlis

2004.g. 18.jūnijs

2005.g. oktobris

– novembri

s

2006.g. oktobris

- novembri

s

Semināru skaits 9

reģionālie semināri

4 reģionālie semināri


1 starptautisks

seminārs 1 seminārs



Kopējais dalībnieku skaits 320 208 163 50 70 415 279 Piebilde: 2007.gadā pasākumi, kuru tēmas tiešā veidā attiektos uz darbu ar ģimenēm un bērniem, netika rīkoti. Avots: Sociālo pakalpojumu pārvaldes dati


94

47.tabula. Pašvaldību sociālo darbinieku skaits un izglītība 2002 2003 2004 2005 2006 2007

Pašvaldību sociālā darba speciālistu skaits 994 1212 1254 1454 1704 1656

No tiem ar augstāko I vai II līmeņa sociālā darba izglītību 204 291 397 507 673 753

Avots: Sociālo pakalpojumu pārvaldes dati


95

48.tabula. Bāriņtiesu darbība – iedzīvotāju skaits uz sociālo darbinieku, nelabvēlīgo ģimeņu skaits 2002 2003 2004 2005 2006 Bāriņtiesu (pagasttiesu) skaits 544 543 533 525 520 Nelabvēlīgo ģimeņu skaits 9653 13066 9436 8712 7039 Bērnu skaits nelabvēlīgajās ģimenēs 19177 23665 18451 17037 14071 Avots: CSP statistisko datu krājumi „Bērni Latvijā”


96

49.tabula. Nepilngadīgo izdarītie noziegumi un notiesāto nepilngadīgo skaits 2002 2003 2004 2005 2006Nepilngadīgo izdarītie noziegumi 3730 4255 4189 2726 1782 Notiesāti nepilngadīgie 1794 1838 1786 1402 1346 Avots: CSP statistisko datu krājumi „Bērni Latvijā”


97

50.tabula. Bērnu skaits mācību pāraudzināšanas iestādēs/sociālās korekcijas iestādēs 2002 2003 2004 2005 2006Nepilngadīgo skaits 202 152 147 105 71 Avots: CSP statistisko datu krājumi „Bērni Latvijā”


98

51.tabula. Notiesātie nepilngadīgie (14-17 gadu vecumā), pa soda veidiem 2002 2003 2004 2005 2006Pavisam notiesāti nepilngadīgie 1794 1838 1786 14021 1346 t.sk. brīvības atņemšana 433 407 324 258 345 Nosacīta brīvības atņemšana 1110 1195 1125 889 752

Citi soda veidi (t.i. naudas sods, piespiedu darbs) 251 236 337 196 221

Atbrīvoti no soda - - - 80 52 Piemēroti audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi - - - 46 24 Avots: CSP statistisko datu krājumi „Bērni Latvijā”

1 Saskaņā ar grozījumiem Krimināllikuma 52.panta 2.daļa, vienam notiesātajam var tikt piemērots vairāk nekā viens soda veids.


99

52.tabula. Bērnu sociālās aprūpes iestāžu skaits un bērnu skaits tajās

Bērnu – bāreņu sociālās aprūpes centri Bērnu nami- patversmes

2002 2003 2004 2005 2006 2007 2002 2003 2004 2005 2006 2007 Iestāžu skaits 6 6 5 5 5 5 49 48 48 44 44 42 Bērnu skaits 631 647 564 485 505 491 2414 2245 2004 1776 1614 1578

No tiem bērni invalīdi 286 300 242 223 252 nav datu 81 77 94 104 112 nav datu

Specializētie bērnu sociālās aprūpes centri

2002 2003 2004 2005 2006 2007 Iestāžu skaits 3 3 3 3 3 3 Bērnu skaits 401 367 359 356 238 231 No tiem bērni invalīdi 401 367 359 351 238 nav datu

Avots: CSP dati


100

53.tabula. Bērnu sociālās aprūpes iestāžu skaits un bērnu skaits tajās 2002 2003 2004 2005 2006 2007Bērnu sociālās aprūpes iestāžu (BSAC) skaits1 69 70 69 67 66 64 Bērnu kopējais skaits BSAC2 3555 3396 3105 2881 2621 2625 Avots: Sociālo pakalpojumu pārvaldes dati no BSAC iesniegto valsts statistikas pārskatu kopsavilkumiem

1 (valsts, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un ģimenes bērnu nami.) Dati uz attiecīgā gada 1.janvāri 2 Dati uz nākamā gada 1.janvāri


101

54.tabula. Bērnu līdz 3 gadu vecumam skaits un bērnu invalīdu līdz 3 gadu vecumam skaits sociālās aprūpes iestādēs 2002 2003 2004 2005 2006 2007Bērnu skaits BSAC līdz 3 gadu1 vecumam 395 409 391 349 325 313

Bērnu invalīdu skaits BSAC līdz 3 gadu1 vecumam 68 58 55 53 50 24

Bērnu invalīdu BSAC līdz 3 gadu* vecumam īpatsvars (%) 17,2 14,2 14 15,2 15,4 7,7

Avots: Sociālo pakalpojumu pārvaldes dati no BSAC iesniegto valsts statistikas pārskatu kopsavilkumiem

1 Līdz 2 g.11mēn.30d. vecumam


102

55.tabula. Bērnu līdz 5 gadu vecumam skaits sociālās aprūpes iestādēs

Bērnu – bāreņu sociālās aprūpes centri Bērnu nami- patversmes Specializētie bērnu sociālās aprūpes

centri 2002 2003 2004 2005 2006 2002 2003 2004 2005 2006 2002 2003 2004 2005 2006 Līdz 2 gadiem

376 385 362 299 286 19 24 28 47 35 - - - - -

3-6 gadiem 140 135 87 74 75 319 299 274 211 179 18 24 32 36 35 Bērnu kopskaits

631 647 564 485 505 2414 2245 2004 1776 1614 401 367 359 356 238



103

56.tabula. Adoptēto bērnu skaits no sociālās aprūpes iestādēm Bērnu – bāreņu sociālās aprūpes centri Bērnu nami- patversmes 2002 2003 2004 2005 2006 2002 2003 2004 2005 2006Adoptēto bērnu skaits 124 57 127 110 103 35 20 36 62 62 Piezīme: No specializētajiem bērnu sociālās aprūpes centriem tika adoptēts tikai 1 bērns 2002.gadā. Avots: CSP statistisko datu krājumi „Bērni Latvijā”


104

57.tabula. Adoptēto bērnu skaits no sociālās aprūpes iestādēm gada beigās 2002 2003 2004 2005 2006 2007Adoptēti uz ārzemēm 130 71 130 114 126 94 Adoptēti Latvijā 30 15 43 67 52 47 KOPĀ 160 86 173 181 178 141 Avots: CSP dati


105

58.tabula. Aizbildnībā esošo bērnu skaits

2002 2003 2004 2005 2006 2007

Aizbildnībā esošo bērnu skaits (gada beigās) 9591 12275 9140 8683 8294 6673

Aizbildņu skaits (gada beigās) 7628 9744 7367 7027 6245 Nav datu

Audžuģimenēs nodoto bērnu skaits (gada beigās) 13 21 56 269 484 327

Avots: CSP dati


106

59.tabula. No ārpusģimenes aprūpes iestādes ģimenē atgriezto bērnu skaits

Bērnu-bāreņu sociālās aprūpes centri Bērnu nami-patversmes Specializētie bērnu sociālās

aprūpes centri

2002

2003

2004

2005

2006

2002

2003

2004

2005 2006 200

2 200

3 2004

2005

2006

Izstājušies pavisam 338 311 390 372 - 623 738 899 913 - 43 64 37 35 - Atgriezušies pie vecākiem 99 105 103 123 - 238 289 368 383 - 3 4 - 2 - Adoptēti 124 57 127 110 - 35 20 36 62 - 1 - - - - Nodoti aizbildnībā 35 43 49 46 - 112 133 156 130 - - - - - - Nodoti audžuģimenēm - - 1 13 - 7 4 11 19 - - - - - - Avots: CSP statistisko datu krājumi „Bērni Latvijā”


107

60.tabula. No bērnu sociālās aprūpes centriem (BSAC) ģimenē atgriezto bērnu skaits 2002 2003 2004 2005 2006 2007

Bērnu skaits, kuri no BSAC atgriezušies pie vecākiem 350 401 495 519 439 321

No BSAC adoptēto bērnu skaits 160 86 173 181 178 141

No BSAC aizbildnībā atdoto bērnu skaits 149 177 209 183 148 96

No BSAC audžuģimenēs atdoto bērnu skaits 7 20 12 62 60 62

Avots: Sociālo pakalpojumu pārvaldes dati no BSAC iesniegto valsts statistikas pārskatu kopsavilkumiem


108

61.tabula. Pilsonību ieguvušo bērnu skaits

Avots: Naturalizācijas pārvaldes dati.

2002 2003 2004 2005 2006 2007Nepilngadīgo skaits, kas ieguvis pilsonību naturalizācijas kārtībā 1305 1094 1621 1521 902 379 Nepilngadīgo skaits, kuriem ir atzīta LR pilsonība 253 356 2073 1381 1574 818 Nepilngadīgo skaits, kam reģistrēta LR pilsonība 301 319 349 281 262 202 KOPĀ 1859 1769 4043 3183 2738 1399


109

62.tabula. Nacionālās programmas iecietības veicināšanai Rīcības plānā definēto uzdevumu izpilde Uzdevumi 2004 2005 2006 2007

Paredzētie 14 25 8 11

Izpildītie1 12 8 12 14

Avots: Īpašu uzdevumu ministrijas sabiedrības integrācijas lietās izstrādātais Rīcības plāns un informatīvie ziņojumi par tā izpildi

1 Ne visi uzdevumi, kas kā izpildīti ir minēti informatīvajos ziņojumos par Rīcības plāna izpildi ir atrodami arī pašā Rīcības plānā. Tie, kas minēti Rīcības plānā savukārt bieži nav pat pieminēti informatīvajos ziņojumos


110

63.tabula. Trūcīgo ģimeņu skaits, garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu saņemošo ģimeņu skaits un bērnu skaits tajās 2002 2003 2004 2005 2006 2007

Ģimeņu skaits, kurām noteikta atbilstība trūcīgas ģimenes statusam nav datu 26677 36069 44921 43051 36994

Ģimeņu skaits, kuras saņem GMI pabalstu Nav šāda pabalsta 19820 26975 22828 15914 10648

Bērnu skaits ģimenēs, kuras saņem GMI pabalstu Nav šāda pabalsta 21814 29944 23635 17374 10951 Avots: Sociālo pakalpojumu pārvaldes dati


111

64.tabula. Uzturlīdzekļu garantiju fonda piešķirto pabalstu saņēmēju skaits 2004 2005 2006 2007

Bērni 5626 14270 16774 17920 Pabalstu saņēmēju skaits Vecāki 3890 9789 11436 10472

Avots: Uzturlīdzekļu garantiju fonda publiskie pārskati


112

65.tabula. Skolas brīvlaikā nodarbināto bērnu īpatsvars

2004 2005 2006 2007 13 un 14 gadīgiem 1 662

no 15 gadiem 6 119

Iesaistīto skolēnu skaits

kopā 3 225 9 418 13 043 (ar īp.

vajadz. 291)

7 781 (ar īp.

vajadz.133)

Darba devēju skaits 440 690 1 165 984 Darba devēju piedāvātās darba vietas skolēniem 3 225 9 418 13 043 8 488 Avots: Nodarbinātības Valsts aģentūras dati


113

2.pielikums. Intervēto personu saraksts. Uzvārds Vārds Institūcija Amats Intervijas

datums Āboliņa Līga Bērnu un ģimenes lietu ministrijas departaments direktore 12.08.2008.

Aizpors Jānis CSDD sabiedrisko attiecību daļa priekšnieks 25.07.2008.

Aldermane Eiženija Naturalizācijas pārvalde priekšniece 06.08.2008.

Ansone Inga Latvijas sāls tirdzniecības kompānija tirdzniecības direktore 11.08.2008.

Balode Laila Krīzes centrs "Dardedze" rehabilitācijas nodaļas vadītāja

18.08.2008.

Baltiņa Ārija Latvijas Profesionālo sociālo darbinieku asociācija valdes priekšsēdētāja 13.08.2008.

Dzīvīte Iveta Latvijas Pediatru-endokrinologu asociācija vadītāja 08.08.2008.

Ebela Inguna Biedrība "Glābiet bērnus" priekšsēdētāja 06.08.2008.

Ikstena Eva Latvijas Jaunatnes padome prezidente 08.08.2008.

Kohva Dzintra Latvijas Izglītības vadītāju asociācija vadītāja 21.08.2008.

Ķelle Iveta "Papardes zieds" vadītāja 13.08.2008.

Līcītis Edgars Urzturlīdzekļu garantijas fonds direktors 05.08.2008.

Līviņa Santa Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departaments direktore vietniece 24.07.2008.

Lūka Dita NVA Karjeras pakalpojumu departaments vadītāja 28.07.2008.

Ļvovoča Iveta Kārtības policijas pārvaldes nepilngadīgo prevencijas nodaļa inspektore 11.08.2008.

Meldere Baiba Latvijas bāriņtiesu asociācija valdes priekšsēdētāja 05.08.2008.


114

Muciņš Rinalds Veselības ministrija valsts sekretāra vietnieks 05.08.2008.

Muižnieks Nils LU Sociālo un politisko pētījumu institūts direktors 15.08.2008.

Pilmanis Ingars Ekonomikas ministrijas Būvniecības departaments direktors 05.08.2008.

Rieksta-Riekstiņa Laila Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija priekšniece 13.08.2008.

Riherte Ināra Rīgas Latgales priekšpilsētas sociālais dienests kvalitātes vadības speciālists

06.08.2008.

Ruka Inese Krīzes centrs "Skalbes" direktora vietniece 06.08.2008.

Rumba Ingrīda Latvijas Pediatru asociācija vadītāja 05.08.2008.

Selga Guntars Rīgas Stradiņa universitāte docents 08.08.2008.

Stirna Astrīda Psiholoģijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienests

vadītāja 28.07.2008.

Sviridova Dina Latvijas Neonatalogu asociācija vadītāja 30.07.2008.

Šmate Inga Veselības ministrijas sabiedrības veselības departaments direktore 20.08.2008.

Trubačova Svetlana Ieslodzījuma vietu pārvaldes resocializācijas dienesta izglītības daļa vadītāja 24.07.2008.

Upmace Inga AIDS profilakses centrs direktora vietniece 12.08.2008.

Vāgnere Kristīne Izglītības un zinātnes ministrija valsts sekretāra vietniece 20.08.2008.

Vaišļa Artūrs Valsts policijas ONAP nodaļa cīņai ar cilvēku tirdzniecību priekšnieks 13.08.2008.

Vasaraudze Skaidrīte Veselības ministrijas veselības aprūpes departaments vadītāja vietniece 20.08.2008.

Veide Sarmīte Latvijas Ģimenes ārstu asociācija vadītāja 13.08.2008.


Latvija

Nikolo grupa

115

3.pielikums. Grupu diskusiju vadlīnijas. Diskusijas vadlīnijas pusaudžiem 1. Kādas problēmas Jums ir aktuālas pašlaik? Kāpēc Jums tas ir aktuāli? 2. Kādas, Jūsuprāt, ir bijušas valsts politikas prioritātes bērnu un jauniešu problēmu jomā pēdējos 3-4 gados? Vai tās bija pareizās prioritātes, īstās problēmas, kas bija jārisina? 3. Kādas pārmaiņas Jūs esat ievērojuši ..... jomā pēdējos gados? Kā Jūs vērtējat šīs pārmaiņas? Ja mēs tagad skatītos nedaudz sīkāk, pa nozarēm - ko vajadzētu paveikt tuvākajos 3-4 gados ....... nozarē?

1) Izglītība (skolas apmeklēšana; disciplīna skolā/klasē; interešu izglītības pieejamība un kvalitāte; cik populārs ir uzstādījums turpināt izglītošanos; )

2) Veselība, veselības aprūpe, veselību ietekmējošie faktori (uzturs un tā lietošanas paradumi, fiziskā aktivitāte, ārstu pieejamība utml.)

3) Noziedzība, vardarbība starp bērniem/jauniešiem; vardarbība pret bērniem/jauniešiem

4) Alkohola, narkotiku un cigarešu lietošana (vai narkotikas zaudē popularitāti un jaunieši atgriežas pie alkohola?)

5) Brīvā laika pavadīšanas iespējas 6) Nodarbinātība (t.sk. vasarā), tās ilgums (mēnešos), slodze; kāpēc vasarā

ir jāstrādā? Kādi faktori veicina strādāšanu vasarā [vecāki/trūkums spiež? Sava dzīvesveida uzturēšana (nauda dārgai kosmētikai utml.)?] ?

7) Iesaiste sabiedriskajās aktivitātēs, to veicinošie vai bremzējošie faktori; vai ir jēga iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs? Kāda tipa jaunieši tajās iesaistās? Vai tas ir prestiži?

8) Savstarpējās attiecības - attiecības ar cittautiešiem un citādajiem, attieksme pret mazāk turīgajiem/veiksmīgajiem

9) Iespēja pārrunāt savas problēmas ar speciālistiem (skolā, pašvaldībā, NVO) – vieglāk/grūtāk; vairāk/mazāk piemērotu speciālistu; kādiem jābūt šiem speciālistiem?

4. Ja Jūs būtu ministrs, kādus trīs darbus Jūs noteikti gribētu izdarīt turpmākajos 3-4 gados? (Kādām vajadzētu būt valsts prioritātēm bērniem un jauniešiem aktuālo problēmu risināšanas jomā turpmākajos 3-4 gados?) Kāpēc? 5. Tagad bieži mēdz runāt, ka valstij trūkst naudas, ka tiek īstenoti taupības pasākumi un tāpēc nav iespējams daudz ko izdarīt. Vai tas ir vienīgais faktors, kas palīdz īstenot jēdzīgu politiku bērnu un jauniešu problēmu risināšanas jomā? Kādi vēl faktori Jums šķiet nozīmīgi sekmīgai politikai šai jomā? Kā šos faktorus nodrošināt?


Latvija

Nikolo grupa

116

6. Vai esat dzirdējuši par programmu „Bērniem piemērota Latvija”? Vai zināt, kādas ir šīs programmas prioritātes? Vai esat izjutuši šo programmu darbībā? 7. Kā vislabāk būtu informēt bērnus un jauniešus par valdības pasākumiem attiecībā uz bērniem un jauniešiem? 8. Kādas ir nozīmīgākās atziņas, kuras ieguvāt no piedalīšanās šajā diskusijā?


Latvija

Nikolo grupa

117

Diskusijas vadlīnijas bērnu vecākiem 1. Kādas problēmas pašlaik ir aktuālas Jums kā bērnu vecākiem? Kāpēc Jums tas ir aktuāli? 2. Kādas, Jūsuprāt, ir bijušas valsts politikas prioritātes bērnu un jauniešu problēmu jomā pēdējos 3-4 gados? Uz kādu problēmu risināšanu ir bijusi vērsta valsts politika? Vai tās bija pareizās prioritātes, īstās problēmas, kas bija jārisina? 3. Kādas pārmaiņas Jūs esat ievērojuši ..... jomā pēdējos gados? Kā Jūs vērtējat šīs pārmaiņas? Ja mēs tagad skatītos nedaudz sīkāk, pa nozarēm - ko vajadzētu paveikt tuvākajos 3-4 gados ....... nozarē?

1) Izglītība (skolas apmeklēšana; disciplīna skolā/klasē; izglītības pieejamība; izglītības kvalitāte; interešu izglītības pieejamība un kvalitāte; cik populārs ir uzstādījums turpināt izglītošanos; )

2) Veselība, veselības aprūpe, veselību ietekmējošie faktori (uzturs un tā lietošanas paradumi, fiziskā aktivitāte, ārstu pieejamība un kvalitāte utml.)



5) Brīvā laika pavadīšanas iespējas 6) Nodarbinātība (t.sk. vasarā) 7) Iesaiste sabiedriskajās aktivitātēs, to veicinošie vai bremzējošie faktori 8) Savstarpējās attiecības - attiecības ar cittautiešiem un citādajiem,

attieksme pret mazāk turīgajiem/veiksmīgajiem 9) Iespēja pārrunāt savas problēmas ar speciālistiem (skolā, pašvaldībā,

NVO) 3a. Vērojot savus radus, draugus, darba kolēģus, kuriem ir nepilngadīgi bērni, kā Jūs vērtētu šo cilvēku paļaušanos uz dažādām publiskajām institūcijām bērnu audzināšanā – tā pēdējos 5-10 gados ir pieaugusi, samazinājusies vai palikusi nemainīga? Vai ir kādas atšķirības pa jomām (piemēram, izglītībā un veselībā pieaug, bet brīvā laika pavadīšanā samazinās)? 4. Ja Jūs būtu ministrs, kādus trīs darbus Jūs noteikti gribētu izdarīt turpmākajos 3-4 gados? (Kādām vajadzētu būt valsts prioritātēm bērniem un jauniešiem aktuālo problēmu risināšanas jomā turpmākajos 3-4 gados?) Kāpēc?


Latvija

Nikolo grupa

118

5. Tagad bieži mēdz runāt, ka valstij trūkst naudas, ka tiek īstenoti taupības pasākumi un tāpēc nav iespējams daudz ko izdarīt. Vai tas ir vienīgais faktors, kas palīdz īstenot jēdzīgu politiku bērnu un jauniešu problēmu risināšanas jomā? Kādi vēl faktori Jums šķiet nozīmīgi sekmīgai politikai šai jomā? Kā šos faktorus nodrošināt? 6. Vai esat dzirdējuši par programmu „Bērniem piemērota Latvija”? Vai zināt, kādas ir šīs programmas prioritātes? Vai esat izjutuši šo programmu darbībā? 7. Kādas ir nozīmīgākās atziņas, kuras ieguvāt no piedalīšanās šajā diskusijā?


Latvija

Nikolo grupa

119

Diskusijas vadlīnijas sociālajiem darbiniekiem 1. Vērojot savus radus, draugus, darba kolēģus un arī klientus, kuriem ir nepilngadīgi bērni, kā Jūs vērtētu šo cilvēku paļaušanos uz dažādām publiskajām institūcijām (skolas, pulciņi, sociālie darbinieki utml.) bērnu audzināšanā – tā pēdējos 5-10 gados ir pieaugusi, samazinājusies vai palikusi nemainīga? Vai ir kādas atšķirības pa jomām (piemēram, izglītībā un veselībā pieaug, bet brīvā laika pavadīšanā samazinās)? 1a. Vai Jūs, radi, draugi, klienti, kolēģi „izjūt” valsts rūpes par bērniem? Ja izjūt, kā izpaužas šīs rūpes? 2. Kādas, Jūsuprāt, ir bijušas valsts politikas prioritātes bērnu un jauniešu problēmu jomā pēdējos 3-4 gados? Uz kādu problēmu risināšanu ir bijusi vērsta valsts politika? Vai tās bija pareizās prioritātes, īstās problēmas, kas bija jārisina? 3. Kādas problēmas pašlaik ir aktuālas ģimenēm ar bērniem? Kāpēc tās ir aktuālas? 4. Kādas pārmaiņas Jūs esat ievērojuši ..... jomā pēdējos gados? Kā Jūs vērtējat šīs pārmaiņas? Ja mēs tagad skatītos nedaudz sīkāk, pa nozarēm - ko vajadzētu paveikt tuvākajos 3-4 gados ....... nozarē?

1) Izglītība (skolas apmeklēšana; disciplīna skolā/klasē; izglītības pieejamība; izglītības kvalitāte; interešu izglītības pieejamība un kvalitāte; cik populārs ir uzstādījums turpināt izglītošanos; )

2) Veselība, veselības aprūpe, veselību ietekmējošie faktori (uzturs un tā lietošanas paradumi, fiziskā aktivitāte, ārstu pieejamība un kvalitāte utml.)



5) Brīvā laika pavadīšanas iespējas 6) Iespējas iegūt pietiekamus līdzekļus bērnu vajadzību nodrošināšanai 7) Adopcija un aizbildnība 8) Savstarpējās attiecības - attiecības ar cittautiešiem un citādajiem,

attieksme pret mazāk turīgajiem/veiksmīgajiem 9) Iespēja pārrunāt savas problēmas ar speciālistiem (skolā, pašvaldībā,

NVO) 4a. Cik bieži paši nepilngadīgie mēdz kontaktēties ar sociālajiem darbiniekiem pēc savas iniciatīvas? Kas veicina vai kavē šādus kontaktus?


Latvija

Nikolo grupa

120

5. Ja Jūs būtu ministrs, kādus trīs darbus Jūs noteikti gribētu izdarīt turpmākajos 3-4 gados? (Kādām vajadzētu būt valsts prioritātēm bērniem un jauniešiem aktuālo problēmu risināšanas jomā turpmākajos 3-4 gados?) Kāpēc? 6. Tagad bieži mēdz runāt, ka valstij trūkst naudas, ka tiek īstenoti taupības pasākumi un tāpēc nav iespējams daudz ko izdarīt. Vai tas ir vienīgais faktors, kas palīdz īstenot jēdzīgu politiku bērnu un jauniešu problēmu risināšanas jomā? Kādi vēl faktori Jums šķiet nozīmīgi sekmīgai politikai šai jomā? Kā šos faktorus nodrošināt? 7. Kāda palīdzība no valsts, Jūsuprāt, būtu visnepieciešamākā sociālajiem darbiniekiem ? Apmācība, informatīvie materiāli, papildus darbinieki, nauda pabalstiem......? 8. Vai esat dzirdējuši par programmu „Bērniem piemērota Latvija”? Vai zināt, kādas ir šīs programmas prioritātes? Vai esat izjutuši šo programmu darbībā? 9. Kā Jūs vērtējat Bērnu un ģimenes lietu ministrijas ieguldījumu bērnu dzīves apstākļu pilnveidošanā (plašā izpratnē, ne tikai naudas piešķīrumos, bet arī normatīvās bāzes radīšanā, ideju ieviešanā, jomas sakārtošanā)? Kādas pozitīvās lietas šī ministrija ir veikusi? Kāda ir ministrijas pozitīvā loma? Kādu palīdzību esat saņēmuši no BĢLM savu darba pienākumu veikšanai pēdējos gados? 10. Kā Jūs vērtējat dažādu ministriju, pašvaldību un citu institūciju sadarbību bērnu un jauniešu problēmu risināšanas jomā? 11. Dažkārt ir dzirdēts apgalvojums, ka BĢLM ir lieka institūcija. Kā Jūs kopumā vērtējat ministrijas lietderību? Kāpēc? 12. Kādas ir nozīmīgākās atziņas, kuras ieguvāt no piedalīšanās šajā diskusijā?


Latvija

Nikolo grupa

121

4.pielikums. Grupu diskusiju apraksti. Fokusa grupu diskusija Nr.1 (Pusaudži, latvieši, Rīga) Diskusijā piedalās: Nr.p.k. Vārds Vecums

1) Jānis 15 2) Arnolds 15 3) Kārlis 16 4) Austris 17 5) Elīna 15 6) Laima 16 7) Zane 17 8) Evija 17

1. Kādas problēmas Jums ir aktuālas pašlaik? Kāpēc Jums tas ir aktuāli?

Gandrīz visi jaunieši smēķē, lieto alkoholu par daudz; sāk jau no pirmajām klasītēm; vecāki neuzstāda nekādus noteikumus; mazāko klašu skolēni lielās viens otram, kur un ko ir lietojuši; ļoti stingri aizliegumi nepalīdz, tieši otrādi, vēlme lietot kļūst tikai lielāka;

Narkotiku lietošanas biežums samazinās, jo jaunieši kļūst izglītotāki, lasa grāmatas un skatās filmas, kurās ir reāli stāsti iz dzīves, piem., A.Manfeldes grāmata „Adata”, Kristianas F. grāmata „Mēs - Zoostacijas bērni” u.c.;

Strādāšana vasarā – naudu nopelnīt, pieredzi iegūt, patstāvīgumu, jēdzīgi aizpildīt brīvo laiku;

2. Kādas, Jūsuprāt, ir bijušas valsts politikas prioritātes bērnu un jauniešu problēmu jomā pēdējos 3-4 gados? Vai tās bija pareizās prioritātes, īstās problēmas, kas bija jārisina?

Paaugstinās vecumu, no kura būs iespējams iegādāties alkoholu; Veselīgs uzturs, pirmajām klasēm ēdināšana par brīvu;

3. Kādas pārmaiņas Jūs esat ievērojuši ..... jomā pēdējos gados? Kā Jūs vērtējat šīs pārmaiņas? Ko vajadzētu paveikt?

1) Izglītība Atbalsta bezmaksas ēdināšanu pirmajām klasēm (vajadzētu vismaz līdz

pamatskolai); Dārzeņu lielums uz šķīvja nav palielinājies, diez vai tur ir 100 grami;

zemākas cenas; Disciplīna ir būtiski pasliktinājusies skolēnu visatļautības dēļ; bastošana,

zīmju viltošana ir ierasta lieta; bērniem dota lielāka brīvība, var izteikt savas domas un vēlmes, taču skolēnu pienākumi tiek aizmirsti;


Latvija

Nikolo grupa

122

Skolās tiek runāts par nepieciešamību turpināt izglītošanos, taču neviens no grupas dalībniekiem nekad nav saņēmis skolotāja ieteikumu apmeklēt kādu no izstādēm Ķīpsalā, kas veltīta studijām;

Palielināt skolotāju skaitu; Pārskatīt izglītības programmu un labot to – nepieciešama nopietna revīzija; Drošību skolā, īpaši mazākiem bērniem; Skolās vairs nerīko diskotēkas, jo skolotāji nevēlas uzņemties atbildību par

dzeršanu un smēķēšanu skolā; Skolās par brīvu mācīt aizsargāties no uzbrukumiem, piem., fizkultūras

stundās;

2) Veselība, veselības aprūpe, veselību ietekmējošie faktori Skolā potē, taču skolas māsiņa ir salīdzinoši vienaldzīga pret skolēniem,

atļauj zāles no skapīša ņemt pašiem, neatrodas savā darbavietā tieši starpbrīžos, kad to vajadzētu visvairāk;

Visi grupas dalībnieki apmeklē bezmaksas zobārstu, uzskatot, ka kvalitāte ir laba arī tad, ja iet bez maksas; Skumjš ir fakts, ka zobu higiēnista pakalpojumi bez maksas nu ir tikai vienreiz gadā, kaut agrāk gadā bija divas bezmaksas vizītes;

Pie ārstiem kopumā ir jāstāv ļoti garā rindā, arī pie ģimenes ārstiem rindas ir garas, kas sagādā problēmas tad, kad skolā ir jānes atrādīt zīme par notikušu kavējumu, bet ārsts ir grūti sasniedzams;

Palielināt sporta pulciņu skaitu, fizkultūras stundas mēdz būt ļoti nekvalitatīvas, zēni skrien pa vienu laukuma pusi, meitenes – pa otru;

Skolā vajag vairākas māsiņas;


Vardarbība palielinās, jaunieši skolā cīnās par ietekmi, katrā klasē ir kāds, kuru apceļ;

Noziedzība ir liela - apzog uz ielas, atņemot naudu; Skolotāji klasēs ir agresīvi, „nervi netur”, skolotājiem būtu jāiziet

psiholoģiskais tests, vai viņi maz ir piemēroti skolotāja darbam; Mācīt stundās par savstarpējo saskarsmi;

4) Alkohola, narkotiku un cigarešu lietošana Alkohola lietošana – pieaug, cigaretes – pieaug, narkotikas – samazinās; Nepieciešamas filmas, kas informē par alkohola, cigarešu, narkotiku

lietošanas sekām;

5) Brīvā laika pavadīšanas iespējas Pulciņi ir, viens no pulciņiem ir obligāti jāizvēlas un jāapmeklē – tas dažkārt

traucē piedalīties tajos ārpusskolas pulciņos, kurus skolēns pats vēlētos apmeklēt, jo sakrīt apmeklēšanas laiki;


Latvija

Nikolo grupa

123

Brīvā laika pavadīšanas iespējas, īpaši vasarā, ir apgrūtinātas. Nav iespējams, piem., iziet ārā pagalmā un paskriet, pasportot. Brīvā laika pavadīšanai būtu nepieciešams kāds centrs (vēlams Rīgas centrā, jo tieši uz centru/Vecrīgu brauc jaunieši no visas Rīgas), kurā varētu, piem., atnākt un uzspēlēt bumbu;

Maz informācijas, kur jaunietis var iet un piedalīties; Jāinformē caur skolu, audzinātāju, internetā;

Būtiskas atlaides skolēniem jau esošajos sporta centros;

6) Nodarbinātība (t.sk. vasarā), tās ilgums (mēnešos), slodze Strādāšana vasarā ir laba lieta, jo nevar jau tikai prasīt vecākam, uzskata

daļa grupas dalībnieku; Sevis nopelnīto naudu parasti tērē lietām, kurām vecāki naudu nedod,

piem., tehnikai, pleijeriem, diskiem, drēbēm, dārgākai kosmētikai, aiziet tur, kur nekad neesi bijis, tusiņiem, alkoholam, ceļojumiem;

Problēma – lai atrastu darbu, ir laicīgi jāpiesakās, ilgi jāgaida; jaunieši neredz jēgu strādāt, piem., Narvesenā, kur savs laiks ir vienkārši jāatsēž;

7) Iesaiste sabiedriskajās aktivitātēs, to veicinošie vai bremzējošie faktori Iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs ir jēga, tas ir prestiži=„nav nūģīgi”,

piem., dziesmu un deju svētki, talkas, teritorijas sakopšana, jauniešu organizācijas (piem., Rīgas skolēnu dome);

Iesaistās aktīvi jaunieši, jābūt ieinteresētiem „savā lietā”;


Attiecības ar cittautiešiem un citādajiem ir atkarīgas no šo cilvēku personībām, rakstura; pirmajās klasītēs ir grūtāk, bērni ir nežēlīgāki, bet vēlāk attiecības normalizējas;

Latviešiem ir aizspriedumi pret krieviem, kuri nevēlas runāt ar viņiem latviski;

Attieksme pret mazāk turīgajiem ir izteikta, daļai grupas dalībnieku klasē tas ir jūtams katru dienu („lecas”), tomēr daži grupas dalībnieki ar šādām situācijām ikdienā nesaskaras;

9) Iespēja pārrunāt savas problēmas ar speciālistiem; kādiem jābūt šiem

speciālistiem? Tie jaunieši, kuriem īpaši vajadzētu runāt ar psihologu, to nedara, jo

kautrējas, kaunas, ka viņiem ir kādas problēmas, nevēlas būt citu acīs neveiksminieki, „citādi”, līdz ar to diskusiju grupas dalībnieki uzskata, ka skolas psihologa ideja ir laba, taču nestrādā;

Skolas psihologam būtu jābūt personībai, lai bērni viņam uzticētos (bērna problēma nevienam netiktu izstāstīta tālāk, saglabājot konfidencialitāti), vēlams, lai psihologs nebūtu pārāk vecs, lai viņam būtu ģimene un bērni


Latvija

Nikolo grupa

124

(līdz ar to – lielāka paša pieredze); saprotošam„lai saprot jauniešu problēmas”, nenosodīt;

Tie grupas dalībnieki, kuri bija apmeklējuši psihologu, bija apmierināti ar apmeklējumu un tā rezultātu;

4. Ja Jūs būtu ministrs, kādus trīs darbus Jūs noteikti gribētu izdarīt turpmākajos 3-4 gados? Kāpēc?

Uzlabot ēdināšanu; Bezmaksas pusdienas mazākām klasēm; Trūcīgākajām skolām lielāku finansējumu; Uzlabot veselības aprūpi; Paaugstināt izglītības iespējas jauniešiem (studijas ārzemēs, stipendijas, arī

informāciju par piedāvājumiem); Bērnudārzu skaitu palielināšana; Skolotāju algu palielināšana, lai nepienāk brīdis, kad skolotāju sāk trūkt; Prēmijas skolēniem ar ļoti labām sekmēm (prēmijas gada beigās); nopietns

stimuls mācīties (9.kl. gala eksāmenā virs 6.5 ballēm prēmija 50 Ls, 12 klasēm - 150 Ls);

Skolās ir ļoti skaļš, jo mazās klases mācās kopā ar lielajiem – vajadzīgs dalījums sākumskolā un pamatskolā, atsevišķas ēkas;

Labas, interesantas, aizraujošas filmas jauniešiem par narkotikām un alkoholu, to kaitīgumu; reāla dzīve, reāls stāsts pārliecina labāk kā sausi bukleti;

Skolas formas visā Latvijā līdz 9.klasei (vienlīdzībai, mazāk apsaukāsies dēļ drēbēm utt.);

Krievu valoda kā obligāts mācību priekšmets; tomēr jaunieši ir neapmierināti, ka ikdienā pat veikalā vai frizētavā ar viņiem netiek runāts latviski;

Piektdienās neuzdot mājas darbus; Jaunus pulciņus, jaunus aktivitāšu centrus jauniešiem, ērtā vietā; Vardarbības apkarošana skolā un uz ielas, drošības uzlabošana, piem.,

vairāk policistu uz ielām; Kameras nepalīdz, jo neviens viņās neveras – ir bijuši skolēnu piekaušanas gadījumi kameru priekšā, un neviens nav iejaucies; Vakaros uz ielām nav droši, bieži „piesienas” krimināli elementi, bet policijas tuvumā nav;

Veselīga dzīvesveida popularizēšana caur skolām, audzināšanas stundām; Vairāk līdzekļu skolu remontiem, gribētu skolā baseinu, jaunus datorus; lai

pašiem skolēniem nebūtu „jāsamet” nauda klases remontam; Biežāk rīkot šādas diskusiju grupas, lai noskaidrotu, kāds ir skolēnu

viedoklis visdažādākajos jautājumos; Lētāku skolas ēdienu, jo skolā var paēst pusdienas sākot no 2.50 Ls dienā.

Lētāk ir apēst divas bulciņas un glāzi sulas, nekā normālas pusdienas; Skolas veikalos vairs nepārdod kolas un čipsus, bet kartupeļu plāksnītes nez kāpēc neskaitās čipsi;


Latvija

Nikolo grupa

125

Skolās nepieciešamas vietas, kur nolikt velosipēdu; daudzi jaunieši būtu gatavi braukt uz skolu ar velosipēdu, ja būtu kur nolikt zinot, ka to nenozags.

Profesijas apguvi īsākā laika periodā; skolā māca nevajadzīgas lietas – vajag vairāk stāstīt par reālo dzīvi, informēt, kādas ir iespējamās profesijas, kam pievērst uzmanību, aicināt cilvēkus, kas stāsta par iespējamajām profesijām, vairāk „ēnu dienu”;

Vairāk obligātos priekšmetus, jo skolēns vēl neapzinās, kādā virzienā turpinās mācības (piem., vidusskolā sākotnēji neizvēlas ķīmiju, bet vēlāk vēlas stāties medicīnas fakultātē);

5. Tagad bieži mēdz runāt, ka valstij trūkst naudas, ka tiek īstenoti taupības pasākumi un tāpēc nav iespējams daudz ko izdarīt. Vai tas ir vienīgais faktors, kas palīdz īstenot jēdzīgu politiku bērnu un jauniešu problēmu risināšanas jomā? Kādi vēl faktori Jums šķiet nozīmīgi sekmīgai politikai šai jomā? Kā šos faktorus nodrošināt?

Nauda ir būtisks faktors; Valstī ir haoss, nauda tiek nepareizi iztērēta;

6. Vai esat dzirdējuši par programmu „Bērniem piemērota Latvija”? Vai zināt, kādas ir šīs programmas prioritātes? Vai esat izjutuši šo programmu darbībā?

Neviens nav dzirdējis. 7. Kā vislabāk būtu informēt bērnus un jauniešus par valdības pasākumiem attiecībā uz bērniem un jauniešiem?

Caur internetu, piem., www.draugiem.lv Informācija Rīgas avīzēs; piem., avīzē „5 min.”, kuru lasa daudzi jaunieši pa

ceļam uz skolu; Caur skolām; Reklāma TV;

8. Kādas ir nozīmīgākās atziņas, kuras ieguvāt no piedalīšanās šajā diskusijā?

Visiem līdzīgas domas un problēmas; Uzklausīt/dalīties viedokļos; Jauki, ka kāds interesējas par mūsu viedokļiem, „Diskusijas nepieciešamas

daudz biežāk! Lai kāds mūs sadzird!”;


Latvija

Nikolo grupa

126

Fokusa grupu diskusija Nr.2 (pusaudži, latvieši, Jelgava) Diskusijā piedalās: Nr.p.k. Vārds Vecums

1) Sintija 15 2) Marta 16 3) Vita 16 4) Dārta 18 5) Jurģis 15 6) Raivis 17 7) Mairis 18

1. Kādas problēmas Jums ir aktuālas pašlaik? Kāpēc Jums tas ir aktuāli?

Izglītības sistēma, atsevišķās skolās ir ļoti slikti skolotāji, neseko bērnu sekmēm, neatsaucīgi, vienaldzīgi pret bērnu problēmām; slikti iemāca;

Vienlīdzības nodrošināšanai – lielākā daļa grupas dalībnieku atbalsta formas skolās, korporatīvo stilu, piem., vienādas (foršas!) sporta jakas un citas lietas; skolas formas nodrošinātu labāku disciplīnu, tai skaitā pret tiem jauniešiem, kas staigā melnā; visām valsts skolām vienādas formas, lai nebūtu dalījums labajās – sliktajās skolās; valsts finansiālais stāvoklis ir slikts, bet formas būtu jāizsniedz skolā uz vietas;

Dalījums labajās - sliktajās skolās; skolotāju vidū izteikti nevienlīdzīga attieksme pret bērniem no lauku/pagasta skolām, bērniem nav tik nevienlīdzīgas attieksmes;

Attiecības ar vienaudžiem – apcelšana, apsaukāšanās; Skolās ir atšķirīgas mācību programmas, ko bērni izjūt, pārejot no vienas

skolas uz citu. 2. Kādas, Jūsuprāt, ir bijušas valsts politikas prioritātes bērnu un jauniešu problēmu jomā pēdējos 3-4 gados? Vai tās bija pareizās prioritātes, īstās problēmas, kas bija jārisina?

Jauniešiem nav informācijas par valsts politikas prioritātēm bērnu un jauniešu problēmu jomā.

3. Kādas pārmaiņas Jūs esat ievērojuši ..... jomā pēdējos gados? Kā Jūs vērtējat šīs pārmaiņas? Ja mēs tagad skatītos nedaudz sīkāk, pa nozarēm - ko vajadzētu paveikt tuvākajos 3-4 gados ....... nozarē?

1) Izglītība Agrāk skolu apmeklēja cītīgāk, tagad vairāk basto; Disciplīna kļuvusi vājāka, vecāki vienaldzīgi pret bērniem, pārāk liela

visatļautība, netiek sekots līdzi, ko bērns dara, vai mācās utt.; skolotājiem biežāk jāinformē vecāki par bērnu kavējumiem;


Latvija

Nikolo grupa

127

Skolotāju kvalitāte dažkārt ir ļoti slikta; neinteresanti pasniedz; bērnam pašam jāmeklē zināšanas grāmatās; skolotājs nepaskaidro, kāda ir iegūto zināšanu jēga;

Skolotāju trūkums ietekmē bērnu zināšanas, ir priekšmeti, kuri mēnešiem nenotiek skolotāju trūkuma dēļ.

Pulciņu pieejamība un kvalitāte ir laba; Skolās aicina bērnus turpināt izglītošanos, taču informācijas no

universitātēm varētu būt vairāk. Skolās ļoti labi strādā afišas pie ziņojumu dēļa, piem., no augstākās izglītības iestādēm vienīgi „Turība” Jelgavā ir pielikusi savu reklāmas plakātu;

2) Veselība, veselības aprūpe, veselību ietekmējošie faktori Joprojām ir skolas, kurās nav māsiņu; Ne visi grupas dalībnieki ir apmierināti ar savām skolas māsiņām, piem.,

māsiņa neuzticas skolēnam, nepārzina latviešu valodu; Dažās lauku skolās virtuves neatbilst pārtikas un veterinārā dienesta

prasībām (ir tarakāni); skolas ēdiens nav kvalitatīvs (piem., makaronos mēdz būs akmeņi, otrās dienas kartupeļus ievāra jaunajos kartupeļos utt., taču skolas skolotāji neņem vērā skolēnu sūdzības, netic šādiem apgalvojumiem); Jāgatavo garšīgāk!

Ar sporta nodarbībām jaunieši ir apmierināti;


Jo bērni paliek vecāki, jo vardarbības kļūst mazāk; Skolās ir kameras, kas nedaudz bremzē vardarbību skolās; Emocionālās vardarbības ir vairāk kā fiziskās, tomēr grupu izrēķināšanās ar

neiepatikušos klasesbiedru notiek joprojām; „Stājoties sporta skolā, iesvētības ir tik nežēlīgas, ka tiek lauzti deguni un

izlietas asinis. Domāju, ka ne cietumā, ne armijā iesvētības nav tik nežēlīgas.” stāsta Murjāņu sporta skolas audzēknis;

Grupas dalībnieki atbalsta stingrākas disciplīnas prasības no skolotāju puses, piem., uzkliegšanu, izraidīšanu no klases, vešanu pie direktora, taču neatbalsta fizisku vardarbību, piem., sišanu pa galvu, dauzīšanu ar slotu. Šādus vardarbības gadījumus no skolotāju puses grupas dalībnieki, augot lielākiem, vairs nav izjutuši, taču agrāk, sūdzoties par vardarbību, no skolas direktora puses nav saņemts gaidītais atbalsts, direktors ir nostājies vardarbīgā skolotāja pusē. Skolotājus nesoda, jo skolās ir skolotāju trūkums.

4) Alkohola, narkotiku un cigarešu lietošana Patēriņš ir pieaudzis alkoholam, bet cigaretēm nedaudz samazinājies.

Skolēni sāk lietot alkoholu jau no pirmās klases, lai ar to varētu lielīties


Latvija

Nikolo grupa

128

saviem skolasbiedriem. Daudzi jaunieši uzskata, ka tas ir tikai normāli katru nedēļu rīkot vienu tādu pasākumu, kurā visi pamatīgi piedzeras.

Mūsdienās skolēni, kuri vēl nav sasnieguši 18 gadu vecumu, nekautrējas smēķēt pat skolotāju klātbūtnē.

Moderni pēdējā laikā ir lielīties ar to, ka smēķēšana tiek atmesta (jo valda uzskats, ka tas ir grūti).

Lielu problēmu rada apstāklis, ka ļoti daudzos veikalos (īpaši mazajos) jaunieši var iegādāties alkoholu un cigaretes, kaut arī viņi vēl nav sasnieguši 18 gadus. Tomēr neviens no jauniešiem nav gatavs par šādiem gadījumiem sūdzēties pašvaldības policijā, jo baidās no izrēķināšanās, kā arī uzskata, ka sods par šādu pārkāpumu ir pārāk niecīgs, un īpaši nesamazinās šādu pārkāpumu skaitu.

Nepieciešamas reklāmas, kas piesaista jauniešu uzmanību par to, cik alkohols ir kaitīgs; Reklāmu izveidi uzticēt pašiem skolēniem (piem., konkursa veidā); gatavojot reklāmas, kas stāstītu par atkarības problēmām, jaunieši arī paši vairāk izglītotos.

Paaugstināt vecuma ierobežojumu, piem., sākt tirgot cigaretes un alkoholu no 21 gada vecuma;

Mazgadīgos jauniešus neielaist klubos, jo tieši tur ir vislielākā iespēja iegādāties apreibinošās vielas;

Jāsamazina narkotiku izplatītāju skaits (valsts uzdevums), tad arī jaunieši narkotikas lietos mazāk, jo tās nebūtu tik viegli pieejamas;

5) Brīvā laika pavadīšanas iespējas Pulciņi ir pieejami un labi apmeklēti; Klubu apmeklēšana ir ļoti izplatīta vecāku jauniešu vidū; Aktīvā, fiziskā atpūta ir kļuvusi populārāka;

6) Nodarbinātība (t.sk. vasarā), tās ilgums (mēnešos), slodze Jauniešu nodarbinātība vasarā tiek ļoti atbalstīta iegūtās pieredzes dēļ

(izpratne par to, ka strādāt nav viegli); tiek iegūts patstāvīgums, sava nauda, karjeras iespējas;

Par nopelnīto naudu jaunieši iegādājas tās lietas, kuras nav primārā nepieciešamība un vecāki, iespējams, atbalsta mazāk, piem., mūzikas atskaņošanas tehnika, jauni mūzikas un spēļu diski, dārgākas drēbes u.c.;

Vasaras darbu skolēniem iegūt ir ļoti grūti, jo piesakās daudz bērnu, bet darba iespēju piedāvājums ir niecīgs. Bērni paši staigā no vienas firmas uz otru un piesakās darbā (saņemot lielu skaitu atteikumu);

Labākais veids kā iegūt darbu būtu - caur aģentūru (šobrīd Jelgavā sistēma nestrādā, jo ir nepietiekoša uzņēmumu atsaucība); Biežākais – caur paziņām; Atbalstīta tiek skolēnu pašiniciatīva pieteikties darbā konkrētā firmā, tā parādot, ka jaunietis tiešām ir ieinteresēts strādāt (prasa zināmu laiku un uzņēmību no jaunieša puses, jo tomēr varētu būt liels atteikumu skaits, kas grautu pašapziņu).


Latvija

Nikolo grupa

129

Grupu diskusijas dalībnieki uzskata, ka jaunieši var atrast darbu, taču bieži vien nevēlas darīt to, kas tiek piedāvāts (nevēlas „melno darbu”, vēlas ko kvalificētāku);

Vidēji 5 h dienā būtu optimālā slodze vasarā;

7) Iesaiste sabiedriskajās aktivitātēs, to veicinošie vai bremzējošie faktori Daļa jauniešu piedalās sabiedriskajās aktivitātēs – organizē pasākumus

skolā, velobraucienus; Pasākumu organizēšanu atbalsta, uzskatot, ka tiem ir jēga; Jaunieši mūsdienās ir drošāki, biežāk visur piedalās, jo nav tik kautrīgi

(„vairs nesaka, ai, nu ko es tur iešu, es jau tur nevienu nepazīstu”); ir drošāki, atvērtāki;

Piedalīties pasākumos vairs „nav nūģīgi”, īpaši tad, ja jaunietim ir savi uzskati, motivācija, viņš var paskaidrot, kāpēc piedalās vienā vai otrā akcijā/pasākumā;

8) Savstarpējās attiecības - attiecības ar cittautiešiem un citādajiem,

attieksme pret mazāk turīgajiem/veiksmīgajiem Jaunieši uzskata, ka ir iecietīgi attiecībās ar cittautiešiem, tomēr lielā mērā

attieksmi nosaka katrs konkrētais cilvēks, viņa raksturs; Daļai jauniešu nepatīk, ka krievu jaunieši ar viņiem nerunā latviski, bet

pieprasa, lai sarunvalodā tiktu izmantota krievu valoda; Attieksme pret citādajiem – „tāds pats skolēns, kā pārējie”; Vidusskolā vairs

nav stilīgi apcelt tos, kas ir citādi, tomēr pamatskolā bērni vēl nav izauguši, apcelšanas joprojām notiek;

Vidusskolā negatīva attieksme pret mazāk turīgajiem/veiksmīgajiem nav izteikta (turīgi jaunieši neizceļ savu bagātību), bet mazākajās klasēs dalījums ir īpaši jūtams;

9) Iespēja pārrunāt savas problēmas ar speciālistiem; kādiem jābūt šiem

speciālistiem? Skolā ir psihologs – var iet, kurš grib. Gada sākumā psihologs izstaigā

klases un iepazīstina ar sevi, taču jaunieši kautrējas vērsties pie psihologa, uzticēt savas problēmas. Viens no neiešanas iemesliem ir – citi jaunieši domās, ka man ir kādas problēmas, ja jau es apmeklēju psihologu.

Psihologam pašam vajadzētu aktīvāk iesaistīties skolas dzīvē, vērot jauniešus, vairāk reklamēt savu eksistenci;

Arī skolotājiem nopietni jāiesaistās - problemātiskie bērni (piem., stundās grozās, dīdās, slikti mācās, neattaisnoti neapmeklē stundas utt.) būtu jānovirza pie psihologa nevis vienkārši pasakot: „aizej pie psihologa”, bet jau konkrēti pēc stundām izsaucot psihologu uz klasi.

Grupas dalībnieki uzskata, ka psihologu apmeklē ļoti mazs skaits jauniešu, kaut gan interese aiziet un kaut vai vienkārši parunāt būtu („jo, kuram gan no mums nav problēmu!”).


Latvija

Nikolo grupa

130

Psihologu kvalitātes vērtējums to grupas dalībnieku vidū, kuri psihologu kādreiz ir apmeklējuši, dalās. Vieni uzskata, ka psihologa apmeklējums ir bijis vērtīgs, citi – nē.


Vecāku operatīva informēšana par sekmēm un kavējumiem ar īsziņu palīdzību (sistēma internetā, katrs skolotājs atzīmē, kurš skolēns kurā stundā nav bijis, un dienas beigās sistēma pati izsūta īsziņas;

Lai būtu mazāk jāmācās, pārāk ilgas stundas pēc skolas jāvelta mājas darbiem („Katram priekšmetam jāvelta viena stunda! Kad lai es guļu?”);

Skolā apgūstamā viela tiek ļoti izstiepta, jāpasniedz koncentrētāk, kodolīgi jāizstāsta pamati;

Nav nepieciešama informātika mazajās klasēs, jo neviens skolēns neizmanto ne apgūtās Excel, ne Word programmas; parasti tikai spēlē spēlītes; Prast strādāt ar Word un Excel vajag 9.klasē, kad skolēni sāk gatavot projektus, pētījumus, un reāli var izmantot šīs programmas;

Skolā nepieciešams izremontēt telpas, nepieciešamas gaišas krāsas (gaiši dzeltena, gaiši zaļa, gaiši zila); skola šķiet pārāk drūma; vairāk gaismekļus ne tikai klasēs, bet arī pie skolas (tumšiem vakariem); Mājīgāku skolu, izremontētas telpas;

Jāmaina klases izkārtojums– skolotājs klases centrā, bērni sēž pa aplīti; būtu lielāka vienlīdzība („parasti gudrītis sēž priekšā, muļķīši – aizmugurē”), uzlabotu disciplīnu klasē, būtu vieglāk špikot;

Skolotājus iesaistīt kursos, lai viņi uzlabo savas zināšanas, lai kļūst par autoritātēm skolēnu vidū; celt skolotāju psiholoģisko sagatavotību; veikt skolotājiem nopietnas psiholoģiskās pārbaudes, pirms pieņemt darbā skolā (atklātās stundas bieži vien tiek iestudētas, stundā izņemot jau iemācītu vielu; šāda situācija tiek vērtēta ļoti negatīvi). Skolotājam jāprot motivēt skolēnus mācīties.

Algas lielākas tieši labajiem skolotājiem; prēmijas, kuras piešķir, balstoties uz skolēnu vērtējumu (anonīmas, skolēnu aizpildītas anketas); diplomus, atzinības rakstus;

Vajag skolas formas, visiem vienādas, no valsts apmaksātas (izdala katrā skolā);

Striktāku alkohola tirdzniecības ierobežojumu jauniešiem; pārdot no 21 gada vecuma;

Klasēs kameras noteikti ietekmētu disciplīnu (vecāks var pieslēgties internetā un jebkurā brīdī redzēt, ko klasē dara viņa bērns);

Bērni pārprot savas tiesības, aizmirstot savus pienākumus; Nepieciešama stingrāka attieksme, kaut vai bērna izslēgšana no skolas (tukši nebaidīt bērnus, ka slēgs tos ārā no skolas, bet reāli kādu arī izslēgt);

Vairāk policistu tušiņos un izlaidumos, kā arī Jāņos; Diskotēkas skolās notiek ļoti reti, jo skolotāji nevēlas uzņemties atbildību, ka bērni slepus lieto


Latvija

Nikolo grupa

131

alkoholu un nodzeras; Izklaidēšanās notiek vairs nevis skolā diskotēkās, bet gan pie skolēniem mājās;

Ieroči un spridzekļi, kuri tiek nesti uz skolu (gāzes pistoles, naži, vieglā pirotehnika u.c.);

Sniegt vairāk informācijas, ko skolēns varētu darīt/ kur varētu mācīties pēc pamatskolas, pēc vidusskolas; Skolai jābūt galvenajai šādas informācijas sniedzējai; Sniegt šo informāciju laicīgi, nevis pēdējā mācību dienā, piem., izrunāt šādus jautājumus audzināšanas stundās („jo tur tāpat neko jēdzīgu nedara!”);


Attieksme ir galvenais; attieksme no skolotāju puses; Ietaupa naudu uz mācību līdzekļiem, piem., jaunām kartēm (jāmācās no

krievu kartēm, kurās Latvija vēl ir PSRS sastāvā); 6. Vai esat dzirdējuši par programmu „Bērniem piemērota Latvija”? Vai zināt, kādas ir šīs programmas prioritātes? Vai esat izjutuši šo programmu darbībā?

Neviens nav dzirdējis.

7. Kā vislabāk būtu informēt bērnus un jauniešus par valdības pasākumiem attiecībā uz bērniem un jauniešiem?

Reklāma www.draugiem.lv („jo tur ir visi!”); Stends skolā; TV reklāmas, videoklipi (pieejami arī skolā);


Jauna informācija; Problēmas un viedokļi ir līdzīgi, pat vienādi gan jauniešiem, gan skolām

kopumā; Cerams, ka šis pētījums kaut ko dos jauniešiem; ka lielākās problēmas tiks

vismaz apskatītas, ja ne atrisinātas;


Latvija

Nikolo grupa

132

Fokusa grupu diskusija Nr.3 (vecāki, kuriem ir skolas vecuma bērni, latvieši, Rīga) Diskusiju grupā piedalās: Nr.p.k. Vecāka vārds Vecums Bērnu skaits un vecums

1. Iveta 48 Dēls – 15 g.v. 2. Vidaga 32 Meita – 13 g.v. 3. Evija 31 Divas meitas – 6 un 12 g.v. 4. Viktorija 30 Divas meitas – 6 un 9 g.v. 5. Diāna 38 Divas meitas – 11 un 18 g.v. 6. Inga 45 Dēls – 13, meita – 18 g.v. 7. Laima 29 Meita – 9 g.v. 8. Edgars 30 Divas meitas – 4 un 8 g.v. 9. Kaspars 35 Dēls – 12 g.v.

1. Kādas problēmas pašlaik ir aktuālas Jums kā bērnu vecākiem? Kāpēc Jums tas ir aktuāli?

Brīvā laika pavadīšana vasarā – nometnes ir ļoti dārgas („astronomiskas cenas!”), nav iespējams atļauties uz ilgu laiku; labā padomju laiku sistēma, kad nometnes (piem., sportā) rīkoja un apmaksāja valsts, tiek atsaukta atmiņā ar skumjām; Labas ir arī tādas nometnes, kurās bērns ir aizņemts vismaz pusi dienas (no rīta nodarbības un pusdienas);

Jāsūta vasarā uz laukiem, jo Rīgā nav, kur to bērnu likt (vecvecākiem papildus slodze); ko darīt, ja šādu lauku nav?;

Labi, ja vasarā pusaudzis var atrast darbu; jo pusaudzis vairāk noslogots, jo mazāk laika blēņām; Strādāšanas pozitīvie aspekti - darbs kā disciplīnas apgūšanas veids (nedrīkst neiet), par savu darbu saņem algu (tad nauda šķiet vērtīgāka); negatīvie – pie lielas mācību slodzes ziemā bērns vasarā pietiekoši neatpūšas;

Ilgās stundas, kuras bērns pavada pie datora (grūti izkontrolēt, kamēr vecāki nav mājās);

Iedzeršana diskotēkās; pīpēšana skolā; 2. Kādas, Jūsuprāt, ir bijušas valsts politikas prioritātes bērnu un jauniešu problēmu jomā pēdējos 3-4 gados? Uz kādu problēmu risināšanu ir bijusi vērsta valsts politika? Vai tās bija pareizās prioritātes, īstās problēmas, kas bija jārisina?

Piens skolās; Audžu ģimenes (informācija no TV); Pirmklasniekiem pusdienas par brīvu 80. sant. ietvaros; Veselības jautājums – vairāk vērsta valsts politika;


Latvija

Nikolo grupa

133


1) Izglītība Liels haoss izglītības sistēmā kā tādā, dažādās skolās ir dažādas grāmatas,

dažādas mācību sistēmas, atšķiras prasības; Skolā dalījums turīgajos un mazāk turīgajos bērnos, kas pasliktina

attiecības skolēnu starpā; Skolotāju neieinteresētība savā darbā, minimālā iejaukšanās jebkādu ar

skolu saistītu problēmu risināšanā; Disciplīna klasē ir „drausmīga”, vecāki cenšas izvēlēties tās skolas, kurās

stāsta, ka disciplīna ir labāka, kā citur (piem., 49.v-sk. esot salīdzinoši stingrāka attieksme, kas vecākiem patīk); vecāki, aizejot uz skolu, nevar saprast, vai stundas notiek, vai ir starpbrīdis, jo troksnis skolā ir ļoti liels; Skolotāji nespēj valdīt klases, jo baidās „aizskart bērnu jūtas”; pedagogu skaits, pret kuriem bērniem ir respekts, strauji samazinās; savus pienākumus bērni nepilda, viņiem ir tikai tiesības; Skolotāji vairs paši īsti labi neapzinās, cik daudz viņi var atļauties pret bērnu, līdz ar to skolotājiem vieglāk ir neiejaukties klases dzīvē; skolotāji baidās aktīvi rīkoties, jo var saņemt rājienu no skolas vadības, kas savukārt uzskata, ka skaļi notikumi skolas dzīvē bojā skolas prestižu; skolotājam ir jābūt vēlmei strādāt ar bērniem, taču šādu skolotāju kļūst aizvien mazāk;

2) Veselība, veselības aprūpe, veselību ietekmējošie faktori Tiek gudri runāts par veselīgiem ēšanas paradumiem, tai pat laikā

nedomājot par to, ka bērniem pusdienas ir jāēd lielā steigā, un arī ātra ēšana bojā kuņģi;

Skolās pusdienām paredzētie starpbrīži netiek pareizi sadalīti – reizē ēst dodas liels skaits bērnu, jāstāv garās rindās, pēc tam steigā „jārij”, lai nenokavētu nākošo stundu;

Pienu vajadzētu dot visiem, kas grib, ne tikai mazajām klasītēm; skolās neizdzerto pienu labāk lej ārā nekā dod dzert arī lielajiem bērniem;

Veselīgas ēšanas pamati jāmāca jau ģimenēs no pirmās dzīves dienas; Ārsti ir pieejami, kvalitāte ir laba, bezmaksas zobārsts ir labs, strādā ar

jauniem materiāliem; problēmas rada garais iepriekšējais pieraksts; Skolās māsiņas ir, viņu kvalitāte ir dažāda; piemērs: Angļu ģimn. māsiņa

nevienam nestāstīja, ka skolā ir bijis saslimšanas gadījums ar A hepatītu (tas graujot skolas prestižu), vecāki nav informēti, ka viņiem būtu jāuzmana savi bērni, jānovēro slimības simptomi;

Ar utīm ir milzīgas problēmas – neviens skolā šo jautājumu nerisina, vecāki cīnās ar sekām (utīm savu bērnu matos), bet utu izplatītājs mierīgi turpina sēdēt skolas solā un aplipināt citus; „nevar aizskart bērna jūtas,” saka vienaldzīgie skolotāji. Bērnu dārzos ir tas pats – pilns ar utīm!


Latvija

Nikolo grupa

134


Vardarbība starp bērniem ir ļoti izteikta, īpaši emocionālā; Tiek apsmieti gan tie, kas ir apaļīgi, gan tie, kas ir nabadzīgāki; Problēma – pat vislielāko agresoru (kurš atkārtoti fiziski dara pāri citiem

bērniem) nav iespējams izslēgt no skolas; izslēgšana no skolas, protams, ir cīnīšanās ar sekām, jo bērnam, viņa emocionālajai attīstībai, klimatam ģimenē utt., ir jāseko līdzi no pirmās klases, vajadzības gadījumā jau tad pieaicinot palīgā speciālistus;

Skolotāji ir likumdošanas iebiedēti un drīzāk pieļaus, ka pirmās klases meiteni klasesbiedrs spārda ar kājām (reāls grupas dalībnieces stāsts par savu meitu), nekā iejauksies, riskējot sev pievērst skolas vadības uzmanību;

Jāizstrādā sistēma, kā bez sišanas un kliegšanas ietekmēt bērnus pozitīvi – piem., iesaistot pulciņos, kas viņam patīk; ja bērns ir nogrēkojies, samazināt viņam atļauto laiku pulciņu apmeklēšanai. Ar bērniem ir jārunā, problēma ir jārisina, nevis jādod b pērnam pa aci; agresija izraisa agresiju;

Bērni jāradina pie kārtības („un viņiem tā patīk!”) – piem., skolas formas, nopietna attieksme pret mācību stundu pasniegšanu un norisi (ļoti daudzas stundas skolā vienkārši nenotiek (nav skolotāju, skolotāji ir slimi vai vienkārši neattaisnoti kavē u.c.);

4) Alkohola, narkotiku un cigarešu lietošana Alkoholu, cigaretes un narkotikas izmēģina un lieto gados arvien jaunāki

bērni (pat pirmā klase); Problēma – bērni, vēl nesasnieguši 18 g.v., var pie skolas veikalā nopirkt

alkoholu; Pēc grupas dalībnieku domām, daudziem bērna skolasbiedru vecākiem ir

neadekvāta attieksme pret alkohola lietošanu pusaudžu vecumā – paši vecāki piedāvā alkoholu saviem 14 g.v. bērniem;

Jauniešiem ir bara instinkts – jālieto visiem, citādi nelietotājs skaitās atkritējs, sliktais; jaunieši viens otru mēdz piedzirdīt ar varu, ietekmēt ar psiholoģiskiem paņēmieniem;

Šņaucamā tabaka skolā – skolotāji pat nepamana, ka bērns klasē stundu laikā lieto;

Skolās nenotiek pat Z-sv. pasākumi, jo skolotāji baidās, ka būs dzeršana, narkotikas utt.

Skola nevar izslēgt skolēnu, kurš izplata narkotikas; Policija aktivizējusies narkotiku apkarošanā;

5) Brīvā laika pavadīšanas iespējas Rotaļu laukumu palicis vairāk; Pulciņi ir pieejami, izvēle ir liela;

6) Nodarbinātība


Latvija

Nikolo grupa

135

Šis jautājums izrunāts jau 1.jaut.

7) Iesaiste sabiedriskajās aktivitātēs, to veicinošie vai bremzējošie faktori Bērniem (īpaši mazākiem) patīk un viņi iesaistās dažādās aktivitātēs, piem.,

makulatūra, zīles zoodārzam, izlietotās baterijas – speciālā kastītē, kas novietota skolā; veicinošas balvas uzvarētājiem;

Skola kā galvenais iniciators;


3-4 klasē ļoti smagas attiecības ir jautājumos par apģērbu; Ja bērns nezina krievu valodu, ir problēma komunicēt ar krievu val.

runājošiem bērniem, rodas nepatika un distance; Bērni ar īpašām vajadzībām – valda ļoti liela neiecietība no veselo bērnu

puses; tomēr būtu jāiesaista šādi bērni veselo bērnu bērnudārzā, tas rosinātu lielāku iecietību; mazi bērni ir šokēt/pārsteigti/ziņkārīgi, ieraugot melnādainus cilvēkus;

Stereotips par čigāniem kā neuzticamiem ļaudīm ir ļoti spēcīgs; Dalījums bagātie-nabagie ir ļoti izteikts; mazākajās klasītēs visiem vajag

vienu un to pašu (drēbes/somas utt.), bet lielākā vecumā vajag savādāk, nekā pārējiem („nevaru vilkt tās drēbes, jo tādas pašas ir manam klasesbiedram”);

Mazākajās klasēs skolas formas būtu ļoti labi, bet – kurš par to maksās? Formām jābūt ļoti kvalitatīvām, pretējā gadījumā pret formām būs tik pat liela nepatika kā pret padomju laikā nēsātajām;

9) Iespēja pārrunāt savas problēmas ar speciālistiem Iespējas pie speciālista vērsties ir, vajag tikai izmantot; Psihologam jābūt skolā uz vietas, jāseko līdzi skolas/skolēnu dzīvei; Klases audzinātājam būtu jārunā ar problemātisko bērnu vecākiem, lai viņi

piesaistītu speciālistu; jābūt skolā psihologam-bērnu draugam; Dažkārt psihologi iesaistās kādā problēmā tikai tāpēc, ka „pēc shēmas”

vajag, bet reāli nepalīdz problemātiskajam bērnam, nestrādā ar pilnu atdevi;

3a. Vērojot savus radus, draugus, darba kolēģus, kuriem ir nepilngadīgi bērni, kā Jūs vērtētu šo cilvēku paļaušanos uz dažādām publiskajām institūcijām bērnu audzināšanā – tā pēdējos 5-10 gados ir pieaugusi, samazinājusies vai palikusi nemainīga? Vai ir kādas atšķirības pa jomām?

Ģimenei jābūt visa pamatam; Dažkārt vecākiem mēdz būt cerība, ka vecvecāki izaudzinās viņu bērnus; Tādu, kas uzskata, ka viņiem pašiem nav jāaudzina bērni, jo to paveiks

skola u.c. iestādes, ir ļoti maz;


Latvija

Nikolo grupa

136


Nodokļu sakārtošana; Sociālo garantiju noteikšana valsts sektorā; Finansējums skolām jāpalielina; Darbaspēka piesaistīšana un noturēšana; skolas ir tukšas – jauni kadri

nenāk strādāt, kaut gan algas vairs nav nemaz tik zemas; problēma ir profesijas prestižs, kā arī naudas jautājums; strādāšana skolā kā hobijs, ja ir vīrs, kas uztur ģimeni;

Skolas autobusi ar konkrētām pieturām – ļoti nepieciešami! Pārpilnās ielas rītos un pēc stundām būtu ievērojami tukšākas;

Pārāk smagās skolas somas – bojā stāju, 8-9 kg; smaguma robeža pēc likuma – 6 kg;

Summas, kas tiek maksātas par darba burtnīcām, ir pārāk augstas („nenormālas!”);

Ēdināšana skolās ir zem katras kritikas; vajadzētu kolektīvi barot ar klātiem galdiem vismaz līdz 7.klasei;

Valsts finansētas nometnes; sporta, radošās, iesaistīti speciālisti no citām valstīm, attīstīt talantu katram bērnam!;

Jāuzlabo disciplīna skolās, visatļautība no skolēnu puses ir pārkāpusi visas robežas;

Vajag skolas formas, lai ir kārtība, bijība, caur to jāaudzina patriotisms; jāsāk no pirmās klases, jau no bērnudārza!; bērniem ir jāiemīl sava skola, savi klasesbiedri, savi skolotāji!; veicināt iekšējo spēku;

Bērnudārzu skaita palielināšana; „es dūšojos uz trešo bērnu, bet nevaru – nebūs bērnudārza!”;

Elitāro skolu nepieejamība visiem, kas vēlas; vecāki vēlas savu bērnu ievietot vislabākajā no skolām (kur ir labāka izglītība, skolotāji, stingrāka disciplīna);

Jārisina veselības aprūpes jautājumi – „man nav vajadzīgs ģimenes ārsta nosūtījums, ja man sāp acs, tāpat skaidrs, ka jāiet pie acu ārsta!”

Uzlabot brīvā laika pavadīšanas iespējas jauniešiem, lai ir interesanti, lai arī jaunieši, kas ir negatīvāk noskaņoti, tomēr piedalītos; pulciņus bez maksas (meita vēlas dejot „Dzirnās”, bet es nespēju samaksāt 50 Ls mēnesī);

Mainīt/uzlabot izglītības sistēmu, kā arī programmu, kura tiek mācīta skolā; caur vienu sietu visus nevar izsijāt – jānodrošina, lai bērni ar dažādām apdāvinātībām netiktu mocīti, piem., tāds, kuram padodas zīmēšana, netiktu mocīts matemātikā, kura viņam absolūti nepadodas; lai nav izglītība pēc viena šablona; bērni pretojas tam, ko viņi patiesi nevēlas/nesaprot – neiet uz stundām, neklausās, traucē stundā darbu utt.; pamata izglītībai līdz 9.klasei ir jābūt visiem vienādai, bet pēc 9.klases jāsāk izvēlēties priekšmeti, arī pulciņos jānodrošina iespēja apgūt turpmāk interesējošo profesiju;

Vecākus iesaistīt skolas dzīvē, likt atkal iemīlēt skolu; bērniem pietrūkst vecāku uzmanības, bērniem patīk strādāt kopā ar vecākiem;


Latvija

Nikolo grupa

137

Sociālās garantijas vienam vecākam būt mājās un audzināt bērnu daudz ilgāku laiku – piem., līdz 5.klasei; visi vecāki seko līdzi mācību programmai, no jauna mācās līdzi katru no priekšmetiem;

Veselīga ēšana skolās; Kameras klasēs, vecāki caur internetu pieslēdzas un skatās, kā bērni

uzvedas; Vairāk izmantot skolas aktīvos, nemierīgos bērnus, likt viņiem atbildīgus,

saistošus pienākumus (būs nodarbināti ar ko vērtīgu, mazāk laika blēņām); Ģimene kā vērtība turpmākajiem 10 gadiem (soc. pabalsti ir smieklīgi);

bērnus dzemdē ģimenes, kurās iz zemi vai nekādi ienākumi – kādu paaudzi mēs ražojam?; Sestdienas, svētdienas – ģimenes dienas!; Pārāk bieži mainās sistēma, likumi, pabalsti – cilvēki jūtas nedroši, strādā, cik vien iespējams, nevis velta laiku ģimenei;

Ieviest diennakts kabinetus/centrus, kur krīzes situācijās (vecāki – alkohola reibumā, bērns pamests viens pats utt.) bērni (un arī vecāki) uzreiz saņemtu palīdzību, nevis gaidītu darba dienu, pirmdienu utt.;

Pacelt cenas cigaretēm; Skolotājiem iesaistīties bērnu vasaras nometņu veidošanā; Veicināt skolotāju ceļošanu, pieredzes apmaiņu citās valstīs;


Nauda ir, bet netiek pareizi iztērēta; trūkst ideju, ko īsti darīt, nevēlas atdot savu darba vietu jaunākam un spējīgākam, sēž līdz pensijai;

Plašāku domāšanu, lielāku atvērtību uz jauno, progresīvo („mēs šauri domājam, neesam saimnieki savā zemē, neredzam perspektīvas”); vajadzīga paradigmu maiņa;

Latvieši ir pārāk lieli pesimisti; 6. Vai esat dzirdējuši par programmu „Bērniem piemērota Latvija”? Vai zināt, kādas ir šīs programmas prioritātes? Vai esat izjutuši šo programmu darbībā?

Neviens nav dzirdējis. 7. Kādas ir nozīmīgākās atziņas, kuras ieguvāt no piedalīšanās šajā diskusijā?

Šāda grupu diskusija ir ļoti nepieciešama, jo ikdienā par šādiem jautājumiem neaizdomājamies;

Manas problēmas ar bērniem (un viedoklis par izglītības sistēmu valstī) ir tādas pašas kā citiem vecākiem, es tāds neesmu vienīgais;

Pozitīva pieredze no vecākiem, kuriem ir gados vecāki bērni; Pozitīvā gaisotne, interesantās personības;


Latvija

Nikolo grupa

138

Tik svarīgs un interesants temats, ka nav nepieciešams maksāt naudu par piedalīšanos šādā diskusijā; Vecāki vienmēr būs atsaucīgi un piedalīsies semināros, ja runa būs par viņu bērniem;

Svarīgi, lai izrunātais atrod dzirdīgas ausis, lai nav runāts „pa tukšo”; vēlme, lai ar atskaiti iepazīstas ikviens deputāts, kam darbs ir saistīts ar bērnu izglītību/labklājību/veselību utt.; lai šis pētījums netiek veikts vien ķeksīša pēc; nepietiek veikt pētījumu – ir jāizprot rezultāts un kaut kas jādara lietas labā, nevis vīzdegunīgi jāsaka: „Nu tie vecāki jau atkal sadomājušies ...”

„Ja ministrs šo atskaiti izlasīs, un viss paliks, kā bijis, redzama rezultāta nebūs, tad - jārīko referendums!”


Latvija

Nikolo grupa

139

Fokusa grupu diskusija Nr.4 (vecāki, kuriem ir skolas vecuma bērni, krievi, Rīga) Diskusiju grupā piedalās: Nr.p.k. Vecāka vārds Vecums Bērnu skaits un vecums

1. Svetlana 45 Divi dēli – 14 un 23 g.v. 2. Jeļena 31 Meita – 11 g.v. 3. Nadežda 39 Dēls – 8 , meita – 14 g.v. 4. Vera 30 Dēls – 16 g.v., divas meitas – 8 un 6 g.v. 5. Olga 33 Divi dēli – 3 un 15 g.v. 6. Jevgeņijs 36 Meita – 16 g.v. 7. Pāvels 38 Divas meitas – 10 un 15 g.v. 8. Aleksandrs 42 Dēls – 17 g.v.


Vissvarīgākais un aktuālākais ir iestāstīt bērniem, ka viņiem ir jāmācās, jo tā viņi veido savu nākotni, izglītība ir pats svarīgākais;

Izglītības kvalitāte, kura ir ļoti pasliktinājusies, ieviešot bilingvālo apmācību krievu skolās;

Privātskolotāji priekšmetos, kuros bērnam ir vājākas sekmes, lielā nauda, kas par to jāmaksā;

Nemitīgi bērni ir jākontrolē, lai viņi izpildītu visus savus uzdevumus – sākot no mājas darbu pildīšanas līdz pat pulciņu apmeklēšanai, neļaut slinkot;

Atbildības trūkums; Datorspēļu spēlēšana pārāk ilgu laiku;

2. Kādas, Jūsuprāt, ir bijušas valsts politikas prioritātes bērnu un jauniešu problēmu jomā pēdējos 3-4 gados? Uz kādu problēmu risināšanu ir bijusi vērsta valsts politika? Vai tās bija pareizās prioritātes, īstās problēmas, kas bija jārisina?

Prioritāte noteikti nav bijuši krievu skolēni, kvalitatīva krievu skolēnu izglītība!


1) Izglītība Izglītības jautājums krievu skolēnu vecākiem ir vissāpīgākais – uzsākt

mācības skolā bērnam jau tāpat ir liels stress, bet uzsākt mācības svešvalodā – vēl lielāks!; apzinīgākie vecāki ņem privātskolotāju latviešu valodā jau bērnudārza vecuma bērniem (lielas izmaksas, ne visi to var atļauties laika un naudas ziņā!); gudrākie krievu vecāki sūta savus bērnus


Latvija

Nikolo grupa

140

latviešu dārziņos (vairākas mammas diskusijas grupā nožēlo, ka nav šādi rīkojušās); ko darīt „mājas bērnam”, kuram jāuzsāk mācības svešā valodā?; Labi ir tiem bērniem, kuri nāk no jauktajām (latviešu-krievu) ģimenēm;

Latviešu valoda skolā netiek mācīta „klasiskajā” veidā (kā svešvaloda, kurā ir jāapgūst vārdiņi, jālasa teksts ar jaunajiem vārdiņiem, palēnām jāmācās gramatika); mācīšana notiek haotiski ar domu, ka „gan jau bērns pats laika gaitā iemācīsies”; rezultātā latviešu valodu, kurā visi priekšmeti tiek mācīti katru dienu, piektās klases skolnieki zina sliktāk nekā, piem., angļu valodu, kuru apgūst „klasiskajā” veidā; bērni latviešu valodu lieto ikdienā, taču neprot tajā sarunāties! „Viņi zina tādus vārdus kā „saskaitīt”, „dalīt”, „teikums” un „nots”, taču neprot savā starpā sarunāties! Nezina elementāru gramatiku!”; Arī mētāšanās no temata uz tematu (matemātika, bioloģija, ģeogrāfija utt.) nepalīdz pareizi iemācīties valodu, spēt gramatiski runāt;

Mācību grāmatas un darba burtnīcas ir pārāk dārgas; Darba burtnīcas tādos apmēros un visos priekšmetos nav vajadzīgas – tieši

darba burtnīcu dēļ, kurās ir tikai kaut kas jāatķeksē vai minimāli jāieraksta, ir pasliktinājies arī krievu valodas zināšanu līmenis, bērni neprot rakstīt gramatiski pareizi (līdz ar to arī runā nepareizi) un netiek trenēti to darīt;

Mācību līdzekļi ir nekvalitatīvi, uzrakstīti sarežģītā valodā; daudzi vecāki ar savām nepietiekošajām latviešu valodas zināšanām nav spējīgi paši palīdzēt bērnam mācīties (tad ir jāzvana gudrākām klasesbiedru mammām, jātērē laiks un telefonsarunu nauda, sliktākajā gadījumā jāmaksā nauda privātskolotājam); visbiežāk bērni lūdz vecāku palīdzību mācības tieši, lai iztulkotu uzdoto uzdevumu, nevis, lai to atrisinātu;

Jāmaina izglītības sistēma, lai bērnam, sākot mācīties bilingvāli, būtu labas latviešu valodas zināšanas, bāze; latviešu valodas mācīšana bērnudārzos šo problēmu neatrisinās: „Bērnudārzā bērni ir pārāk mazi - viņi tur padzied dziesmiņas, pasit plaukstiņas un viss! Ko gan vairāk var izdarīt ar 20 bērnu lielu grupiņu! Piedevām šāda valodas mācīšana ir vecāku uzņēmība un iniciatīva, kas maksā lielu naudu!”; Vieglāk ir pateikt, kā nav jādara izglītības sistēmā, nekā – kā ir jādara, kā ir pareizi!

Iespējams, ka jaunā paaudze, kura tagad mācās bilingvāli, un augstskolā mācīsies latviski, spēs saviem bērniem labāk palīdzēt skolā, taču šobrīd reti kurš vecāks pats spēj atrisināt uzdevumus savu bērnu vietā.

Skolas apmeklējumi mazākās klasītēs ir salīdzinoši labi, vidusskolā tiek neattaisnoti kavētas stundas biežāk, jo bērniem ir hormonu vētras (stundu laikā „tusē”, iet uz randiņiem), kā arī daudzi vidusskolnieki Rīgā jau strādā algotu darbu uz pilnu slodzi (vakara maiņa lielveikalā, benzīntankā utt.);

Disciplīna klasē ir nedaudz pasliktinājusies; skolotāji bērnu vecākiem stāsta, ka pēc jaunajiem noteikumiem nedrīkst nevienu bērnu īpaši izdalīt no pārējiem (pat nosaucot mīļvārdiņā, piem., Miša, Mišeņka – jāsaka Mihail); ja klasē ir kāds grūtāk valdāms bērns ar neadekvātu uzvedību, cieš visa klase, jo šādu bērnu nav, kur likt – izslēgt nevar; pat, ja šis bērns aiziet uz citu skolu, problēmas rodas arī tur, un cieš nākošie agresora


Latvija

Nikolo grupa

141

klasesbiedri; Tomēr, kaut arī disciplīna klasē ir pasliktinājusies, krievu mentalitāte pieļauj skarbāku attieksmi pret klasi (piem., skaļāku uzsaukšanu). Tās mammas, kuru bērni nāk no jauktajām (latviešu-krievu) ģimenēm, un ir apmeklējuši arī latviešu skolu, uzskata, ka latviešu skolās situācija ar disciplīnu ir daudz, daudz sliktāka. („Ieliku abus savus bērnus, pusaudžus, latviešu skolā, jo mani bērni labi mācās un labi runā abās valodās, gribēju, lai viņiem nākotnē augstskolā būtu vieglāk mācīties, taču nākamajā gadā liku viņus atpakaļ krievu skolā, jo latviešu skolā bija katastrofāli slikta disciplīna un daudz vājākas prasības.)

Tie jaunieši, kuri vēlas tālāk mācīties augstskolā bez maksas (budžeta grupā), latviešu valodas apguvei pievērš nedaudz lielāku uzmanību, pārējie cer uz vecāku materiālo atbalstu;

Protams, ka visi krievu grupas vecāki vēlas, lai viņu bērni zinātu labi latviešu valodu (kā arī angļu val. un citas valodas, un vispār labi mācītos visos priekšmetos), taču ar varu piespiest bērnus labi mācīties arī nespēj; vienīgā izeja – privātskolotājs, bet, vai katrs vecāks spēj apmaksāt privātskolotāju? Ir jāmaina skolas programma! Valodas mācīšanai ir jānotiek dabiskāk, pakāpeniskāk; lai, mācoties bilingvāli, netiktu iekavēta paša priekšmeta apguve (piem., matemātikas);

„Manam bērnam, uzsākot skolas gaitas bilingvāli, sākās naktīs kliegšana, murgi, parādījās problēmas ar veselību, nācās apmeklēt psihologu. Stresa cēlonis – nespēja pilnvērtīgi mācīties, izpildīt mājas darbus (bērns ir uzcītīgs un ar pienākuma apziņu, grib darīt, bet neprot, nesaprot, kas rakstīts).”;

„Žēl, ka es neesmu pedagoģe, noteikti paceltu krievu bērnu izglītības jautājumu valsts līmenī! Bilingvālās izglītības ieviešanu vajadzēja veikt daudz pārdomātāk, nevis tikai pasakot – viss, viņi mācīsies latviešu valodā un punkts!”.

2) Veselība, veselības aprūpe, veselību ietekmējošie faktori

Labi, ka skolā vairs netirgo čipsus un kolu; Skolās ēdināšana ir laba; Fiziskās aktivitātes skolā – bez izmaiņām; Skolās māsiņas ir labas, rūpējas par bērniem;

3) Noziedzība, vardarbība starp bērniem/jauniešiem; vardarbība pret

bērniem/jauniešiem Labi, ka dažās skolās ir kameras, pārsvarā visur ir apsargs, sveši

cilvēki nevar ienākt skolā, stundu laikā skolas durvis slēdz ciet; Rokas un kājas bērniem tāpat tiek lauztas, taču drīzāk aiz

neuzmanības („skrēja, grūda, krita”); vienmēr klasē ir kāds agresors, kurš traucē stundu darbu;

Emocionālā vardarbība starp bērniem/jauniešiem ir bijusi visos laikos, un būs;


Latvija

Nikolo grupa

142

4) Alkohola, narkotiku un cigarešu lietošana Katra otrā ģimene Latvijā saskaras ar alkoholisma problēmu; Alkohola, cigarešu un narkotiku lietošana bērnu un jauniešu vidū

tikai palielinās; Jo sliktāka ir ekonomiskā situācija valstī, jo vairāk tiek lietots

alkohols un narkotikas vecāku vidū, jo vairāk šīs vielas lieto arī bērni;

Vienīgais veids, kā cīnīties ar šo problēmu, ir – uzlabot ekonomisko situāciju valstī; ja cilvēkiem ir darbs, viņi mazāk slīgst alkoholismā;

Daļa grupas dalībnieku ir ļoti skeptiski: „Vēl nevar zināt, kas ieraugs no bērniem, kuru ģimenes nav nelabvēlīgas, taču tēvs reizēm iedzer, taču no sociāli nelabvēlīgajām ģimenēm nākušajiem bērniem ir ļoti mazas izredzes dzīvot normālu dzīvi – tie jau atkal būs alkoholiķi, noziedznieki un narkomāni, izrauties no šī loka ir ļoti grūti.”

5) Brīvā laika pavadīšanas iespējas

Pulciņi skolā ir bez maksas un pieejami (japāņu papīra locīšana, dziedāšana korī, dejošana, teātra studija); ja ir vēlēšanās, katrs bērns bez maksas varētu iesaistīties kādā no pulciņiem; Tomēr lielai daļai grupas dalībnieku bērni apmeklē pulciņus, kas ir ārpus skolas un par maksu (sports, modernās dejas, svešvalodas).

6) Nodarbinātība (t.sk. vasarā)

„Strādāt drīkst tikai no 15 gadiem, bet mans bērns ir 14 gadus vecs, liels, garš un spēcīgs, taču šovasar nevarēja strādāt (neņēma pretim), kaut gan bērns ļoti gribēja, apstaigāja visus tuvējos veikalus Elvi un Maxima”;

Strādāšana pusaudžiem vasarā (neatkarīgi no vecāku turīguma pakāpes) ir ļoti nepieciešama – bērns iepazīst darbu, kļūst atbildīgāks, papildina ģimenes budžetu („kaut vai tie ir 50-100 Ls, tomēr papildus nauda ģimenei”);

Parasti bērni meklē darbu caur internetu vai paziņām, citiem jauniešiem, kas kaut kur jau strādā; arī nodarbinātības aģentūras aktivitātes tiek vērtētas kā ļoti labas un atbalstāmas;

7) Iesaiste sabiedriskajās aktivitātēs, to veicinošie vai bremzējošie faktori

Krievu bērni salīdzinoši maz iesaistās sabiedriskajās aktivitātēs ārpus skolas;

Tādas aktivitātes nav īpaši nepieciešamas, jo bērniem jau tāpat ir lielas slodzes skolā un pēc skolas (mājas darbu pildīšana, treniņi, pulciņi ut.);

Kas grib, vienmēr atradīs, kur iesaistīties;


Latvija

Nikolo grupa

143


Bērnu savstarpējās attiecības pret cittautiešiem un citādajiem vecākiem šķiet salīdzinoši labas, tolerantas;

Vecāki cenšas saviem bērniem stāstīt, ka ir arī bērni ar īpašām vajadzībām, veicināt iecietību, līdzjūtību;

Ja klasē ir aptuveni viena turīguma līmeņa bērni, īpašas problēmas jautājumā „turīgs-neturīgs” nerodas; grūtāk klājas tiem bērniem, kuru klasē mācās ļoti atšķirīgi sociālie slāņi – tad lielīšanās ir neizbēgama;

9) Iespēja pārrunāt savas problēmas ar speciālistiem

Vecāki zina, ka viņiem skolā ir pieejams speciālists – tas tiek vērtēts kā ļoti labs solis; neviens no grupas dalībniekiem pie skolas psihologa nav bijis, tomēr apziņa, ka ir šāds speciālists, pie kura vajadzības gadījumā būtu iespējams aiziet, vecākos rada drošības sajūtu;

Ļoti pozitīvi ir tas, ka skolas psihologs pats iepazīstina skolas bērnus ar sevi, savu darbu; ir bijuši gadījumi, kad klases audzinātājs vecāku sapulcē pieaicina arī psihologu;

Bērni paši mēdz iet pie skolas psihologa, ja psihologs ir gana aktīvs, interesants;

3a. Vērojot savus radus, draugus, darba kolēģus, kuriem ir nepilngadīgi bērni, kā Jūs vērtētu šo cilvēku paļaušanos uz dažādām publiskajām institūcijām bērnu audzināšanā – tā pēdējos 5-10 gados ir pieaugusi, samazinājusies vai palikusi nemainīga? Vai ir kādas atšķirības pa jomām?

„Doma, ka kāds cits audzinās manus bērnus, ir absurda!”; Vecākiem ļoti bieži bērna audzināšanai neatliek laika, jo ir smagi

jāstrādā ikdienas izdzīvošanai (arī bērna dzīves kvalitātes nodrošināšanai nepieciešama nauda, kaut vai, piem., dāvanas nopirkšana, lai bērns varētu aiziet ciemos uz dzimšanas dienu pie klasesbiedra); Iespējams, tas ir galvenais iemesls, kāpēc liela daļa vecāku vēlētos, lai skola pati tiktu galā ar vienkāršākajām problēmām, tomēr veiktu audzinošo darbu;

Sapratne, ka ar bērnu būtu jāstrādā, vecākam ir, bet vēlēšanās – nav; vecāki ikdienā ir pārāk noguruši un izmocīti.


Utopiska vēlēšanās: lai Latvijā nebūtu divas valstis valstī – latviešu Latvija un krievu Latvija; lai latvieši un krievi beigtu viens otru apvainot, pārstātu dalīties divās kopienās, lai krievi beigtu gausties, ka automātiski nav ieguvuši Latvijas pilsonību, kad Latvija kļuva neatkarīga;


Latvija

Nikolo grupa

144

Uzlabot valsts ekonomisko stāvokli, paaugstināt sociālās garantijas ne tikai bērniem un vecākiem, bet arī pensionāriem!;

Lai skolās skolotāji būtu labāk sagatavoti bērniem mācīt bilingvāli; galvenā vēlme – lai bērniem skolā būtu vieglāk mācīties;

Labākas mācību grāmatas; No vienas puses, klases sadalīšanu pēc zināšanām „stiprajos” un „vājajos”

vecāki atbalsta, bet, no otras puses, vecāki ir novērojuši, ka tad, ja bērns ir „vājajā” klasē, viņš arī īpaši necenšas mācīties, nav motivācijas, stipras vēlmes;

Iespējams, ka skolas forma izlīdzinātu plaisu starp turīgajiem un mazāk turīgajiem bērniem; arī vecākiem būtu vienkāršāk, nebūtu jādomā, ko bērns rīt vilks mugurā; no vienas puses runā, ka skolas formas ir dārgs prieks (īpaši, ja ģimenē ir vairāki bērni skolas vecumā), taču apģērbs bērniem jau ir jāpērk tāpat!; Problēma: bērni aug ļoti strauji, līdz ar to katru gadu jāpērk jauns apģērbs, nepieciešami veikali, kuros tirgo visa veida izmērus (plašs tīkls visā Latvijā), taupības nolūkos viena bērna nonēsātā skolas forma jānēsā nākošajam bērnam ģimenē; ja skolas formu kvalitāte būs slikta (lēts audums, slikti pašūts), tad negatīvā attieksme pret skolas formām būs ļoti liela pat tajos bērnos, kuri šobrīd šādas formas gribētu;


Galvenais faktors ir attieksme! Valsts nerūpējas par krievu skolēniem, neinteresējas par viņu problēmām;

Ierēdņu nekompetence savā darbā brīžiem pārsniedz visas robežas;


Neviens no vecākiem nav dzirdējis par šādu programmu. 7. Kādas ir nozīmīgākās atziņas, kuras ieguvāt no piedalīšanās šajā diskusijā?

Visiem vecākiem līdzīgas problēmas; Laba ir iespēja šādi satikties un izrunāt sasāpējušo – kā pie psihologa; Lai kāds sadzird mūsu domas;


Latvija

Nikolo grupa

145

Fokusa grupu diskusija Nr.4 (vecāki, kuriem ir skolas vecuma bērni, latvieši Jelgava) Diskusiju grupā piedalās: Nr.p.k. Vecāka vārds Vecums Bērnu skaits un vecums

1. Kristīne 33 Divas meitas – 14 un 17 g.v. 2. Inga 38 Trīs dēli – 15, 16 un 18 g.v. 3. Rita 45 Divas meitas – 14 un 17 g.v., dēls – 6

g.v. 4. Ingrīda 35 Dēls – 14, meita – 15 g.v. 5. Līga 34 Dēls – 10, meita – 13 g.v. 6. Jānis 35 Audžu dēls – 17 g.v. 7. Normunds 40 Divas meitas – 12 un 17 g.v. 8. Guntars 33 Trīs dēli – 6, 12, 15, meita – 1 g.v.


Bēni pārāk daudz laika pavada pie datora, spēlējot spēles vai sērfojot internetā. Lai tā nenotiktu, vecāki sastāda bērniem datora lietošanas grafikus, uzliek datoriem paroles, neļauj strādāt bez pārtraukuma vairāk kā 1 h. Pozitīvais – dators kā izziņas avots, palīgs mācībās (skolas projektiem utt.), valodu apguve, komunikācija ar jauniešiem citās pasaules valstīs.

Daļai bērnu ir nevēlēšanās lasīt grāmatas, skolas obligātā literatūra tiek lasīta ar lielām mokām (piem., „Mērnieku laiki”, nesaprot vecvārdus). Daļai bērnu ir attieksme - kāpēc lasīt grāmatas, ja tajās notikumi ir jāiztēlojas – labāk skatīties filmas datorā vai iet uz kino. Lasa to, ko iesaka klasesbiedri, kas tajā laikā ir populārs (piem., grāmatas par Hariju Poteru).

Patstāvīgas domāšanas trūkums, pat vienkāršāko darbu pieredzes trūkums (lai bērnam būtu izpratne par padarāmo darbu, izpildes secību; lai iesākto novestu līdz galam, piem., traukus ne tikai nomazgātu, bet arī noslaucītu un ieliktu trauku skapī utt.);

Bērnu savstarpējās attiecības ar citiem bērniem; Pārgalvība pusaudžu vecumā, palikšana pa nakti pie citiem bērniem

(vecāki grib būt droši, kur bērni ir, un ko viņi dara, kā sazvanīt vajadzības gadījumā); mobilais telefons kā palīgs bērna kontrolei;

Citu vecāku paviršā attieksme pret saviem bērniem, kā viņi pavada savu brīvo laiku. Rūpīgo vecāku bērnu jautājumi, kāpēc citi bērni drīkst klaiņot riņķī, bet viņiem tas nav ļauts;

Nav iespējams izkontrolēt, ko bērns dara pēc stundām, kamēr vecāki ir darbā.

Bērni netērē vecāku iedoto naudu pusdienām, bet gan kaut kam citam;


Latvija

Nikolo grupa

146


Brīvpusdienas mazajiem bērniem (smieklīgi maza summa!); Piens skolās; Transporta līdzekļos atlaides, atvieglojumi vecākiem, kuriem ir 3 bērni un

vairāk; Doma, ka arī ar vienu nesekmīgu atzīmi nevarēs pārcelt nākamajā klasē

(bērniem nav motivācijas mācīties, ja viņi zina, ka pārcels uz nākamo klasi arī ar divām nesekmīgām atzīmēm)


1) Izglītība Visi vecāki uzskata, ka kopumā izglītības joma pēdējos gados ir

pasliktinājusies; Nav salāgotas prasības starp bērnu dārzu, sākumskolu, pamatskolu un

vidusskolu; Nav vienoti mācību vielas apguves tempi skolu starpā pat ilgākā laika

periodā, ne tikai mēneša, bet pat pusgada periodā (īpaši jūtams, ja bērns maina skolu – vienā skolā konkrētā mācību viela jau ir apgūta gada sākumā, citā skolā vēl nav sākta mācīt gada beigās);

Mācību grāmatās ir daudz kļūdu, dažkārt uzdevumi ir nepareizi sastādīti; skolotāju attieksme ir – tas nekas! Par šādām kļūdām nevienam netiek ziņots.

Nepieciešama vienota sistēma mācību līdzekļu jautājumā. Katrā skolā māca no savām grāmatām. Atnākot jaunam skolotājam vai mainot skolu, rodas papildus izdevumi, jo atkal jāpērk citas mācību grāmatas.

Norādītā mācību literatūra ir ne tiki dārga, bet atsevišķos gadījumos arī grūti nopērkama (piem., mazs metiens, pagājušā gada izdevums);

Pedagogu trūkums, kura rezultātā mēnešiem nenotiek stundas, mācību viela tiek ielaista;

Skolā trūkst disciplīnas (skolā strādā cilvēki, kuriem nav izpratnes par bērnu audzināšanu, bērnu psiholoģiju, skolotāji ir neprofesionāli, nespēj atrast pieeju, kontaktu ar bērniem, „savaldīt klasi” utt.). Atbalstīta tiek kaut vai skolotāja uzkliegšana uz bērniem savu reizi, ja tas nepieciešams, nevis visatļautība, kas traucē mācību procesam.

Motivācijas trūkums skolotājiem - mācīt, bērniem - mācīties; („Ja stundā klausās vielu, nevis sarunājas ar blakussēdētāju, mājās var pat mājas darbus nepildīt, izpratne jau radusies.”)

Pieejamība pulciņiem ir uzlabojusies, taču ļoti daudzi no pulciņiem notiek vienā laikā, līdz ar to visu, kas interesē, nav iespējams apmeklēt;


Latvija

Nikolo grupa

147

Slavētas tiek karjeras dienas, kad bērniem stāsta par turpmāko izglītošanos;

2) Veselība, veselības aprūpe, veselību ietekmējošie faktori Skolas pusdienas – čipsi un kola skolā netiek pārdoti (tas, protams,

netraucē našķus nopirkt tuvējā veikalā); Atbalsta jau uzklātas kompleksās pusdienas mazākiem bērniem (jo viņi

salīdzinoši biežāk neiztērē pusdienām atvēlēto naudu paredzētajam mērķim); pusdienu cena bērnu vecākus apmierina;

Fiziskās aktivitātes iespējas skolā tiek vērtētas kā labas; Utu problēma gan bērnudārzā, gan skolā (skolas māsiņas, skolotāji neko

par to nezina, vecāki netiek informēti!); Jāveic biežākas bērnu matu pārbaudes, kaut vai izsaucot visus skolas bērnus pie māsiņas pa vienam, un jāinformē vecāki, ja kādam bērnam no klases utis ir.

Skolām noteikt stingrākus noteikumus, piem., auskari, pīrsingi utt.; Skolas māsiņas dažās skolās tiek slavētas, citās – kritizētas, īpaši, ja

nestrādā pilnu laiku, bet nāk uz skolu tikai noteiktās dienās (ko darīt, ja bērnam ir kāda problēma laikā, kad skolas māsiņas nav uz vietas?);

Rindas pie bezmaksas zobārsta ir pārāk garas; arī pie citiem bezmaksas speciālistiem grūti tikt, tāpēc tiek izmantoti maksas speciālisti. Bezmaksas higiēnista apmeklējums samazināts no divām reizēm gadā uz vienu reizi gadā;


bērniem/jauniešiem Noziedzības gadījumus skaitu grūti izvērtēt; Vardarbība starp bērniem (gan fiziskā, gan emocionālā) ir palielinājusies;

(par fizisku aizskaršanu un mantas bojāšanu var uzlikt sodu, vecāki uzskata, ka tas ir jāizmanto, jo tomēr ietekmē bērnu uzvedību);

Skolas problēmas dažkārt tiek risinātas pat ar policijas palīdzību, lai bērniem būtu lielāks respekts;

Jo vecāki paliek bērni, jo mazāk emocionāli aizskar viens otru;

4) Alkohola, narkotiku un cigarešu lietošana Stingra aizliegšana tikai palielina vēlmi izmēģināt alkoholu un cigaretes; Bērniem ir jāskatās filmas un raidījumi par slimībām, atkarībām, lai viņi

zinātu, kādas lietošanai var būt sekas; Vecākiem ir jāiepazīstina, jāstāsta bērniem par dažādiem alkohola veidiem,

to ietekmi;

5) Brīvā laika pavadīšanas iespējas Jāveido kāds centrs, kurā bērni varētu bez maksas izmēģināt spēlēt arī

boulingu, biljardu utt., jo bērniem gribas kopā „tusēt”, nevis pa vienam apmeklēt mākslas skolu;


Latvija

Nikolo grupa

148

6) Nodarbinātība (t.sk. vasarā) Lauku bērni netiek vasarā strādāt, jo ir nepietiekošs piedāvājums (bērni

stāvējuši 3 h rindā, no 360 bērniem paņemti darbā tikai 10); Nevienam no klātesošajiem vecākiem bērns netika pie darba vasarā caur

Nodarbinātības aģentūru; Vietējiem uzņēmumiem, rūpnīcām, ar valsts atbalstu jāiesaista bērni

vienkāršākajos darbos (pozitīvais: darba stāžs jau no 14 g.v., kā arī karjeras, izaugsmes iespējas); Jāizmanto tā saucamais McDonalda princips, kad jaunieši nāk un strādā tik, cik var (piem., tiek sastādīts grafiks, un katrs no bērniem nāk strādāt kaut vai tikai 1h dienā, ja ir šāda vēlēšanās);

Prakse uzņēmumos – laba lieta! Motivēt uzņēmējus pieņemt vasarā darbā bērnus, dodot daudz nopietnākas

nodokļu atlaides; Nodrošināt kontroli, lai bērniem uzņēmumos būtu jādara tikai savam

vecumam atbilstošs darbs (piem., lai nebūtu jāstiepj neatbilstoši lieli smagumi, kas negatīvi ietekmē veselību), kā izskaust „ģedovšķinu”; un informēt bērnu par viņa pienākumiem un tiesībām darba vietā;

7) Iesaiste sabiedriskajās aktivitātēs, to veicinošie vai bremzējošie faktori Vairāk jāiesaista bērni labdarībā; Biežāk rīkot sabiedriskas aktivitātes; Nepieciešama kolektīva saliedēšana ārpus skolas (atbalsta padomju laika

„Lotoss” ideju); Skola, pašvaldība – jābūt galvenajiem organizatoriem;


attieksme pret mazāk turīgajiem/veiksmīgajiem Bērnu attieksme pret cittautiešiem un citādajiem ir tāda pati, kā viņu

vecākiem un skolotājiem; Distance pret otru bērnu veidojas arī tad, ja nav valodas zināšanu (piem.,

distance pret krievu tautības bērniem, jo slikti zina krievu valodu); Bērni vēlas skolas formas, lai visiem būtu vienādas, atšķiras tikai nianses

skolu starpā. Nepieciešams valsts atbalsts skolas formu iegādē. Tomēr 70 Ls par skolas formu ir pārāk liela cena – vienas skolas formas izmaksas, ja tā tiktu ražota visām valsts skolām, noteikti nav tik lielas! Tiek apšaubīta auduma un šūšanas kvalitāte, kā arī ir liela neuzticība Latvijā rīkotiem konkursiem, arī par labāko skolas formu. Forma palīdzētu stiprināt kopības apziņu, audzinātu patriotismu;

Bagātākie bērni pazemo nabagākos; Vecāki dod lielāku kabatas naudu, ja bērni ziņo, kādiem konkrētiem

tēriņiem nauda ir paredzēta.


Latvija

Nikolo grupa

149

9) Iespēja pārrunāt savas problēmas ar speciālistiem Speciālisti ir pieejami, bet bērni pie viņiem nevēršas uzskatot, ka viņiem tas

nav nepieciešams; 3a. Vērojot savus radus, draugus, darba kolēģus, kuriem ir nepilngadīgi bērni, kā Jūs vērtētu šo cilvēku paļaušanos uz dažādām publiskajām institūcijām bērnu audzināšanā – tā pēdējos 5-10 gados ir pieaugusi, samazinājusies vai palikusi nemainīga? Vai ir kādas atšķirības pa jomām?

Ģimenei primāri ir jāaudzina savi bērni, nevis jāuzveļ atbildība citām institūcijām;


Bezmaksas izglītība, nodrošinot bērnus ar mācību grāmatām, skolas – ar tehniskajiem materiāliem;

Vienotu sistēmu, lai nav tā, ka vienās skolās bez maksas dod lielāku skaitu mācību grāmatu nekā citās.

Augstskolās maksas studentiem atlaižu sistēmu, ja atzīmes ir virs 8 ballēm. Sistematizēt un izveidot kvalitatīvu mācību literatūru (bez kļūdām); Nav nepieciešamas darba burtnīcas (tas ir tikai bizness izdevniecībām,

pilnīgi pietiktu kā agrāk, pierakstot visu rūtiņu kladēs); Bērnu nodarbinātības problēmu risināšana, atvieglojumi uzņēmējiem, kuri

nodarbina bērnus („vairāk laika bezdarbībai, vairāk laika palaidnībām”); Kvalitatīva skolotāju algu sistēma; Krāsaini, īpaši marķēti skolas autobusi (ar zīmi uz loga), lai mazinātu

sastrēgumus rīta stundās. Sliktākajā gadījumā izveidot tikai dažas skolas autobusa pieturas, kas, piem., pārvestu bērnus pāri tiltam, jo ir ļoti daudz vecāku, kuri stāv sastrēgumos, braucot pāri tiltam vienā virzienā, aizved bērnu uz skolu, un pēc tam atkal stāv sastrēgumā, lai tiktu pāri tiltam atpakaļ uz darbu. (Ietaupītu vecāku laiku un naudu, kā arī citiem autovadītājiem būtu vieglāk pārvietoties, mazinātos sastrēgumi);

Nedrīkst slēgt cietu lauku skolas (mazajās skolās individuāla pieeja problemātiskiem bērniem);

Lielāku valsts finansiālo atbalstu pulciņiem, kuriem ir lielākas izmaksas, piem., mūzikas skolā daudzus instrumentus vecāki paši nevar atļauties; ar materiāliem jāatbalsta foto pulciņi, kokgriešana.

Valsts finansētas vasaras nometnes; Valsts finansēti bērnu atpūtas centri, kuros būtu gan sporta zāle, gan

boulings, gan biljards u.c. jauniešus interesējošas lietas; Piesaistītu bērnus, kuri neapmeklē specializētus pulciņus; būtu vieta, kur jauniešiem pulcēties, nelietojot alkoholu un cigaretes;

Vienota izglītības programma – pēctecība starp bērnu dārzu, pamatskolu, vidusskolu.


Latvija

Nikolo grupa

150

Apmaiņas braucieniem skolēniem uz citām valstīm, dzīvošana ģimenēs (1-2 nedēļas);

Mācību slodze skolā ir pārāk liela, lielāka nekā citās Eiropas Savienības valstīs; vajag interesantāk pasniegt, mazāk uzdot mājasdarbus;

Celt skolotāju profesijas prestižu, papildus izglītību; nepieļaut vērtīgu kadru aizplūšanu no skolām;

Ideju pēctecību pašās ministrijās, lai katrs jaunais ministrs neuzsāk savu reformu;

Brīvpusdienas līdz 9.klasei; Skaidrot bērniem par apkārtējo vidi, cik svarīga ir vides sakopšana; Popularizēt labākos skolotājus un skolniekus; katrā klasē – veicināšanas

balvu (stipendiju) skolēnam ar labākajām sekmēm; 5. Tagad bieži mēdz runāt, ka valstij trūkst naudas, ka tiek īstenoti taupības pasākumi un tāpēc nav iespējams daudz ko izdarīt. Vai tas ir vienīgais faktors, kas palīdz īstenot jēdzīgu politiku bērnu un jauniešu problēmu risināšanas jomā? Kādi vēl faktori Jums šķiet nozīmīgi sekmīgai politikai šai jomā? Kā šos faktorus nodrošināt?

Ministrijas attieksme ir klaji vienaldzīga; Valstij maksājam tik lielus nodokļus, bet ministrijas ir bez jebkādas

iniciatīvas, nerisina pat ļoti aktuālas problēmas, vien atsēž savu darba laiku; „TV rāda Saeimas sēdes – viens tur guļ, otrs rubina degunu, un mēs viņiem par to maksājam! Kauns skatīties!”

Samazināt ministrijās ierēdņu skaitu, pieņemt darbā profesionāļus, Neizstrādāt tik daudz dažādu izglītības programmu, bet gan vienu – kārtīgu

un labu; Diskusiju grupas dalībnieki uzskata, ka sistēma, kurā vienu dienu cilvēks ir

ekonomikas, otru dienu - izglītības ministrs, ir absurda. Vadītāji ir politiski motivēti, nevis uztraucas par konkrētās nozares problēmu risināšanu, rūpējas tikai par savu un savu partiju sponsoru biznesu;

Naudas sadales godprātīgumam netic neviens no diskusiju grupas dalībniekiem;

Nopietnas VID atlaides uzņēmumiem pēc tam, kad tiek nodarbināts konkrēts skolēnu skaits vasarā;


Viens no dalībniekiem ir dzirdējis nosaukumu, pārējie neko nav dzirdējuši. 7. Kādas ir nozīmīgākās atziņas, kuras ieguvāt no piedalīšanās šajā diskusijā?

Šāda grupu diskusija ir ļoti nepieciešama, jo ikdienā par šādiem jautājumiem neaizdomājamies;


Latvija

Nikolo grupa

151

Manas problēmas ar bērniem (un viedoklis par izglītības sistēmu valstī) ir tādas pašas kā citiem vecākiem, es tāds neesmu vienīgais;

Pozitīva pieredze no vecākiem, kuriem ir gados vecāki bērni; Pozitīvā gaisotne, interesantās personības; Tik svarīgs un interesants temats, ka nav nepieciešams maksāt naudu par

piedalīšanos šādā diskusijā; Vecāki vienmēr būs atsaucīgi un piedalīsies semināros, ja runa būs par viņu bērniem;

Svarīgi, lai izrunātais atrod dzirdīgas ausis, lai nav runāts „pa tukšo”; vēlme, lai ar atskaiti iepazīstas ikviens deputāts, kam darbs ir saistīts ar bērnu izglītību/labklājību/veselību utt.; lai šis pētījums netiek veikts vien ķeksīša pēc; nepietiek veikt pētījumu – ir jāizprot rezultāts un kaut kas jādara lietas labā, nevis vīzdegunīgi jāsaka: „Nu tie vecāki jau atkal sadomājušies ...” „Ja ministrs šo atskaiti izlasīs, un viss paliks, kā bijis, redzama rezultāta nebūs, tad - jārīko referendums!


Latvija

Nikolo grupa

152

Fokusa grupu diskusija Nr.6 (sociālie darbinieki, Latvijas lielās pilsētas) Diskusiju grupā piedalās: Nr.p.k. Vārds Vecums Rajons

1) Anita 33 Rēzeknes rajons 2) Monta 31 Liepājas rajons 3) Ināra 40 Liepājas rajons 4) Inese 40 Rīga 5) Laila 24 Rīga 6) Elīna 33 Jūrmala 7) Gunda 40 Jelgavas rajons 8) Dace 38 Talsu rajons

1. Vērojot savus radus, draugus, darba kolēģus un arī klientus, kuriem ir nepilngadīgi bērni, kā Jūs vērtētu šo cilvēku paļaušanos uz dažādām publiskajām institūcijām (skolas, pulciņi, sociālie darbinieki utml.) bērnu audzināšanā – tā pēdējos 5-10 gados ir pieaugusi, samazinājusies vai palikusi nemainīga? Vai ir kādas atšķirības pa jomām?

Palielinās to gadījumu skaits, kad skolotājs sauc palīgā sociālo darbinieku visniecīgākajās problēmās (piem., disciplīna, klase ir pārāk skaļa, bērns neēd pusdienas u.c.);

1a. Vai Jūs, radi, draugi, klienti, kolēģi „izjūt” valsts rūpes par bērniem? Ja izjūt, kā izpaužas šīs rūpes?

„Stāsta, ka Bērnu un ģimenes lietu ministrija būs pirmā, kuru likvidēs ...”

Bērnu pabalsti ir pārāk mazi; Pārāk daudzas rūpes par bērniem ir „uzgrūstas” pašvaldībām; Labi – uzturlīdzekļu garantijas fonds;


Uzturlīdzekļu fonds; Rotaļlaukumu izveide; Audžu ģimenes; Uzticības tālrunis, bukleti, informatīvie diski; Valsts politika - vardarbības izskaušana, kas ir cīnīšanās ar sekām; Vajadzētu piedāvāt palīdzību ģimenei jau tad, kad tajā vēl nav dziļa krīze,

nevis gaidīt līdz pēdējam, un tad izņemt bērnu no ģimenes (būtu lētāk, ja rēķina, cik viena bērna uzturēšana izmaksā valstij);


Latvija

Nikolo grupa

153

Vecvecāki neņem mazbērnus aizbildniecībā, jo nevar tos materiāli nodrošināt, pabalsts par aizbildniecību ir pārāk mazs;

3. Kādas problēmas pašlaik ir aktuālas ģimenēm ar bērniem? Kāpēc tās ir aktuālas?

Vislielākā problēma – vecāku alkoholisms, piedevām tieši alkoholiķu ģimenēs dzimst ļoti daudz bērnu; narkomānija;

Bērni (arī no labām ģimenēm) kavē skolu vai arī neapmeklē skolu vispār; Vardarbība ģimenē; Sievietei, ja vīrietis ir vardarbīgs, jāpamet māja kopā ar bērnu. Ko darīt, ja

sievietei nav, kur iet (pat ne pārnakšņot uz vienu nakti)? Nepieciešams valsts atbalsts, kā arī aizsardzība no varmākas turpmākas agresijas, atriebības (piem., pārceļoties uz citu pilsētu);

Policija varmāku var aizturēt uz pāris stundām. Pēc tam šis varmāka atkal atgriežas mājās, taču šoreiz vēl dusmīgāks, vēl agresīvāks. Sievietei nav izdevīgi ziņot par to, ka pret viņu ir tikusi vērsta fiziska vardarbība; sievieti nav iespējams pasargāt; vajag normu likumā, ka nevis cietušajai sievietei ir jāiet prom no dzīvokļa, bet gan varmākai. Bieži krimināllietas vispār netiek ierosinātas, vai arī tiek izbeigtas;

Sievietei stāvēt rindā uz krīzes centru 2-3 mēnešus nav laika, ja varmāka viņu gaida mājās jau šovakar; nepieciešams diennakts krīzes centrs, kurā vērsties pēc palīdzības nekavējoties;

4. Kādas pārmaiņas Jūs esat ievērojuši ..... jomā pēdējos gados? Kā Jūs vērtējat šīs pārmaiņas? Ja mēs tagad skatītos nedaudz sīkāk, pa nozarēm - ko vajadzētu paveikt tuvākajos 3-4? 1) Izglītība

Līdz galam nedefinētas skolu un sociālo darbinieku atbildības robežas; Skola cenšas novelt atbildību sociālajam darbiniekam, bieži vien pat neiesaistot problēmas risināšanā problemātiskā skolēna vecākus („čupām saņemam vēstules „neapmeklē skolu, dariet kaut ko”, „bērns skolā neēd pusdienas, lūdzu, risiniet šo jautājumu!”, bet paši skolotāji pat nav sakontaktējušies ar skolēna vecākiem, nav pat sazvanījušies!); laicīgi neinformē sociālo dienestu par nopietniem skolēnu stundu kavējumiem (martā saņem informāciju, ka skolēns kopš septembra nenāk uz skolu); Ir sociālie pedagogi, kuri lieliski pilda savu darbu, iet pie skolēniem uz mājām utt., bet ir tādi, kuri uzreiz raksta vēstules dienestam.

Nepieciešama skolā atbalsta komanda – klases audzinātājs, psihologs, sociālais pedagogs; sociālais dienests nav jāinformē par katru kavējumi, šai trijotnei ar ne pārāk smagiem gadījumiem būtu jāmāk tikt galā pašai;

Ļoti labas ir sociālo pedagogu un sociālā dienesta kopējās sanāksmes reizi mēnesī, kuras rīko pēc Izglītības un Zinātnes ministrijas iniciatīvas; cilvēki iepazīstas, vēlāk kopīgi risina aktuālos jautājumus;


Latvija

Nikolo grupa

154

Ļoti liela problēma ir vecāku aizbraukšana strādāt uz ārzemēm, pametot bērnus Latvijā pie radu tantēm, vecvecākiem un pat kaimiņiem. Bieži vien pats skolēns skolotājam neizstāsta, ka ir palicis viens. Rodoties problēmām, skolotājam nav pie kā vērsties, lai pārrunāt aktuālo. Par pieskatītajiem atstātie cilvēki nespēj pusaudzi ietekmēt, sākas skolas neapmeklēšana (jo nauda ir – to no ārzemēm sūta vecāki). Pēdējā laikā pozitīvais – vecāki sākuši atstāt tantēm un vecvecākiem pilnvaras.

Obligāti jāiegūst 9.klašu izglītība; jāpaaugstina vecāku atbildība (sods vecākiem par bērna skolas neapmeklēšanu ir pārāk niecīgs, parasti arī netiek samaksāts); jāpiemēro reāls sods vecākiem, kuru bērni neapmeklē skolu. Bieži vien vecāki pat nav ieinteresēti, lai bērns skolā ietu – lai labāk pusaudzis pelna ģimenei naudu. Ir bērni, kuri ne reizi savos 18 gados nav apmeklējuši skolu, neprot ne lasīt, ne rakstīt;

Skolēnu vēlme iet skolā samazinās, bastošana - palielinās;

2) Veselība, veselības aprūpe, veselību ietekmējošie faktori Sadarbība starp ģimenes ārstiem un pediatriem ir uzlabojusies; Sociālie darbinieki cieši sadarbojas ar slimnīcām; Risināt veselības problēmas saviem klientiem parasti aicina sociālie

darbinieki; Sociālie darbinieki aicina māsiņas iesaistīties darbā ar bērniem – stāsta

māsiņām par vardarbību utt.; Piens skolās ir, ideja tiek atbalstīta; Vajadzētu vairāk naudas brīvpusdienu piešķiršanai;


Nežēlība ir ļoti pieaugusi, skolās populāras ir „strelkas”, divi grupējumi sarunā un iet ārā nežēlīgi kauties;

Pieaug bērnu vardarbība pret vecākiem, vecvecākiem; Vecāki nepievērš bērnam uzmanību vispār (alkoholiķi, narkomāni), tāpēc

bērns iet laupīt, dažkārt – lai vienkārši izdzīvotu; aiz gara laika noziedzīgos grupējumos iesaistās arī bērni no labām un turīgām (tomēr ar savu darbu ļoti aizņemtām) ģimenēm;

Palielinās bērnu seksuālā izmantošana (arī no pašu vecāku puses), tiek atklāts aizvien vairāk šādu gadījumu;

4) Alkohola, narkotiku un cigarešu lietošana

Piespiedu ārstēšanu atkarīgajiem – gan bērniem, gan vecākiem (piem., noteikti tiem vecākiem, kuriem ir atņemtas tiesības uz bērniem); šo kā pašu galveno un visvajadzīgāko punktu uzsver VISI sociālie darbinieki; Bērns 12-14 gadu vecumā neapzinās, ka ir atkarīgs, nespēj saprast, kāpēc viņam vispār būtu jāārstējas;


Latvija

Nikolo grupa

155

Jābūt daudz lielākam sodam par narkotiku lietošanu un izplatīšanu – tas noteikti samazinās lietotāju skaitu, būs lielākas bailes uzsākt lietot tiem, kas to vēl nedara; šobrīd ir salīdzinoši neefektīvi sodi par narkotiku glabāšanu paša vajadzībām;

Ilgs laiks un nervi tiek patērēti, lai pierunātu pusaudzi iet brīvprātīgi ārstēties, taču pie pirmajām grūtībām (un tādas ir visiem, jo atkarība ir grūti ārstējama, tieksme lietot vēl un vēl ir ļoti spēcīga) bērns pārdomā, atgriežas mājās un turpina lietot. Arī formalitāšu kārtošana ir gara un sarežģīta (likšana narkologa uzskaitē, motivācija, detoksikācija, u.c. procedūras); Kamēr sociālie darbinieki nokārto vajadzīgos dokumentus, bērns jau ir pārdomājis un atsakās iet ārstēties. „Narkologam pietiktu ar vienu sarunu, lai saprastu, ir vai nav bērns atkarīgs - kāpēc jāgaida tik ilgi, jāvelk process garumā? Tikmēr bērna degradācija ar katru dienu palielinās.” Viens no daudzajiem atteikumu iemesliem ir arī tas, ka parasti atkarīgajam bērnam jābrauc uz citu pilsētu (ārstniecības iestādes Latvijā ir tikai dažās pilsētās), citu vietu, bērns vienkārši nobīstas no nezināmā.

Narkotiku lietošanas biežums strauji pieaug, narkotikas lieto vairāk kā alkoholu (tabletes ir lētākas);

11-14 gadus veciem bērniem pieaug benzīna un šķiltavu ostīšanas gadījumu skaits; diemžēl šādiem gadījumiem vecāki nepievērš vajadzīgo uzmanību un reti ved bērnus ārstēties; iesaistās arī bērni no labām ģimenēm, kompānijas pēc (grupās līdz pat 15 cilvēkiem);

Vecāki bērni lieto stiprākas un dārgākas narkotikas; Vecāki nepietiekoši ātri konstatē bērna problēmas no atkarību izraisošām

vielām, kā arī savlaicīgi vai vispār neved bērnu pie ārsta; vecāki ir motivēti slēpt šādus gadījumus līdz pēdējam, kad jau ir par vēlu – nevēlas, lai tiktu ziņots sociālajam dienestam, lai bērns būtu narkologu uzskaitē utt.; Arī skolā skolotāji nepietiekoši ātri konstatē un ziņo par atkarībām – tas aizskarot bērnu tiesības, iespaidošot viņu nākotni (nevarēšot iegūt šofera apliecību) u.c. kritiku neizturoši argumenti no skolotāju puses;

Situācijas alkoholiķu ģimenēs ir grūti prognozējamas – vienu mēnesi var būt uzlabojumi, un jau nākamajā mēnesī bērns atkal tiek pamests novārtā;

5) Brīvā laika pavadīšanas iespējas

Parasti uz pulciņiem iet tā saucamie „labie bērni”, bet problemātiskie pulciņus neapmeklē;

Vajadzētu vairāk sporta/atpūtas centrus, kurus bez maksas (vai par simbolisku samaksu) varētu apmeklēt jebkurš jaunietis jebkurā laikā, un, piem., vienkārši uzspēlēt bumbu; paši problemātiskie bērni atzīst, ka šāds cents noteikti viņiem būtu saistošs; tomēr šādos centros nopietni jādomā par bērnu uzraudzību (apsargs, policists), nepieļaujot alkohola ienešanu utt.; daudzās valstīs šādi sporta laukumi ir zem klajas debess (tādēļ lētākas izmaksas), taču Latvijas klimats laukumiem zem klajas debess nav īsti piemērots; Katram bērnam sava magnētiskā ieejas karte, par neadekvātu


Latvija

Nikolo grupa

156

uzvedību (inventāra bojāšana, kaušanās, dzeršana utt.) ieeja centrā uz laiku tiek anulēta (audzinošs moments);

Bērnu krīzes centri (nu jau katrā rajonā) ir ļoti laba lieta; 6) Iespējas iegūt pietiekamus līdzekļus bērnu vajadzību nodrošināšanai

Ļoti problemātisks ir dzīvokļu jautājums: lielajās ģimenēs bērniem trūkst „dzīves telpas”, tāpēc viņi neiet mājās, klaiņo; saspiestībā dzīvojot, ir daudz biežāk strīdu un nesaskaņu; dzīvoklī nav, kur patverties, kamēr vecāki lieto alkoholu; jaunās māmiņas (16-18 gadus vecās) nekad vēl nav strādājušas, viņām nav pat naudas, par kuru noīrēt sev dzīvokli (īpaši problemātiski ir tad, kad nepalīdz ne pašas vecāki (piem., ir atkarīgie), ne bērna tēvs/viņa vecāki (nevēlas, nav zināms) – šie ir iemesli, kāpēc tik daudz bērnu tiek pamesti jau dzemdību namā; racionālāk domājošās jaunās meitenes biežāk taisa abortus (dažkārt lūdzot sociālā darbinieka atbalstu, arī finansiālu);

7) Adopcija un aizbildnība

Bērnu novārtā pamešanas gadījumu kļūst aizvien vairāk; ekonomiskā situācija valstī arī ir nopietns iemesls lielākai vecāku depresijai, smagākam alkoholismam utt.; sociālie darbinieki krīzi ekonomikā ievēro kā vieni no pirmajiem – palielinās alkoholisms, bērnu klaiņošana un noziedzība utt.;

Vajadzētu mazāk bērnus izņemt no ģimenēm, bet jau laicīgi konstatēt problēmu, palīdzēt ģimenei to risināt kopīgi. Biežas ir situācijas, kad bērnu izņem no problemātiskās ģimenes (piem., no alkohola vai narkotikām atkarīga māte), atdodot uz laiku (piem., gadu) citai ģimenei (kurā apstākļi ir nesalīdzināmi labāki, gan materiālie, gan emocionālie), gada laikā māte ir atbrīvojusies no atkarības, atradusi darbu, un bērns viņai tiek atdots atpakaļ. Ko jūt bērns, atkal atgriežoties pie gadu neredzēta cilvēka, materiāli daudz sliktākos dzīves apstākļos? Bieži vien māte atkal nespēj uzņemties rūpes par atgūto bērnu (jo pati to neprot, un nav arī mācīta), sāk lietot alkoholu utt., un problēma jārisina no jauna. Pēc iespējas vairāk kopīgi jāstrādā ar ģimeni, nevis tā jādala (atņemot bērnu) un jāārstē atsevišķi.

Daļa diskusijas grupas dalībnieku ir kategoriski pret aizbildnību, kuru vecvecāks uzņemas pār savu mazbērnu (vecākiem vēl dzīviem esot); ja vecvecāks jau savu bērnu nav spējis/nav mācējis pasargāt no alkohola, tad ar pusaudzi ies (un parasti iet) vēl daudz grūtāk – paaudžu konflikts ir vēl izteiktāks (vecvecāks negrib vai nespēj saprast jauno paaudzi, savukārt jaunietis nesaprot un necenšas saprast vecvecākus), pusaudzis vēl mazāk ieklausās tajā, ko runā/liek darīt vecvecāki; Vismazāko problēmu dēļ bērns no vecvecāku puses tiek emocionāli šantažēts – „redz, es tevi paņēmu, bet tu uzvedies šitā! Tavai mātei ir jābūt pateicīgai man, ka es tevi paņēmu audzināšanā utt.”; Galu galā šāda tipa ģimene ar ļoti lielām problēmām (alkohols, narkotikas, zagšana, skolas neapmeklēšana) atkal nonāk sociālo


Latvija

Nikolo grupa

157

darbinieku gādībā; Daudz stingrāk izvērtēt vecvecāku atbilstību aizbildņa pienākumiem (emocionāli šķiet, ka bērnam labāk būtu pie sava asinsradinieka nekā bērnu namā vai pie audžu ģimenes, taču praksē pierādās pretējais); Bieži vecvecāki uzņemas aizbildnību pār saviem mazbērniem naudas dēļ (paši ir atkarīgi, vardarbīgi utt.);

Daudz, daudz stingrākas prasības cilvēkiem, kas nav bērna radinieki un uzņemas aizbildņa pienākumus; lielākoties tas notiek naudas dēļ, kā arī papildus darba roku dēļ, kuras nodrošina ģimenē aizbildniecībā pieņemtais bērns (strādā dārzā, kūtī, saimniecībā); piedevām aizbildņi drīkst bērnu „atdot atpakaļ”, ja rodas kādas grūtības; tikko bērnam paliek 18.gadi un par viņu vairs netiek maksāti nekādi pabalsti, aizbildņi atsakās rūpēties par aprūpē ņemto bērnu;

Kā var pieļaut situāciju, kad adoptēt bērnu ir neizdevīgāk (vienreizējs naudas pabalsts, lielāka atbildība) nekā ņemt aizbildniecībā (ikmēneša naudas pabalsts, var „atdot bērnu atpakaļ” – mazāka atbildība)?

Adoptēt gribošajiem, kā arī aizbildņiem obligāti iziet kursus, testus, vai viņi ir piemēroti šādai atbildībai – rūpēm par svešu bērnu; mācīt, kā saprasties ar bērnu, pusaudzi, kā izvairīties no konfliktiem utt.;

Psihologa atbalsta grupa vecākiem-aizbildņiem: pieredze rāda, ka atsaucība ir minimāla (kas vien jau norāda uz šo ģimeņu ieinteresētības trūkumu par aizbildnībā ņemto bērnu); secinājums – atbalsta grupas jārīko kā obligāti apmeklējams pasākums!

Valsts finansēta programma psiholoģiskajam atbalstam VISAI ĢIMENEI (ne tikai vardarbībā cietušajam), lai psiholoģiskā atbalsta sistēma strādā visās pašvaldībās, ne tikai turīgākajās; sociālais darbinieks nav spējīgs atrisināt problēmu ģimenē, ja tā pirmām kārtām ir psiholoģiska rakstura; ģimenei ir nepieciešams vispirms vērsties pie psihologa (reizēm pat vairāk kā 10 reizes!), un tikai tad ir darbs sociālajam darbiniekam; bieži vien, ja bērns saņem psiholoģisko atbalstu un saprot, kas ar viņu notiek, kas notiek viņa ģimenē, ir vēl ļaunāk, jo pārējo ģimenes locekļu attieksme nav mainījusies, bērns pārdzīvo vēl vairāk; vardarbībā cietušais bērns saņem palīdzību, bet ar pašu varmāku (piem., tēvu) vispār netiek strādāts, viņam nav iespējams piekļūt (un tam arī nav valsts finansējuma);


Iecietība samazinās, vardarbība palielinās; Liels rasisms starp latviešiem un krieviem; Bērnu attieksme pret bērniem-invalīdiem klasē visbiežāk ir skolotāja

nopelns (kāda ir paša skolotāja attieksme, jo bērni to jūt ļoti labi). Ja bērni ir laicīgi no skolotāja puses sagatavoti, informēti, zinoši, attieksme pret invalīdiem ir laba; ja ar bērniem netiek iepriekš strādāts – sekas ir ļoti nepatīkamas, bieži vien invalīds ir spiests meklēt citu skolu, atgriezties


Latvija

Nikolo grupa

158

internātskolā; Ja no bērnudārza mācās kopā gan veselie bērni, gan invalīdi, attieksme ir labāka;

Sociālie darbinieki uzskata, ka skolām īpaši neveicas nogludināt attiecības starp turīgajiem un mazāk turīgajiem bērniem;

Bieži vien bērni kavē stundas vai neiet uz skolu vispār, jo viņiem nav pietiekoši labu, modernu drēbju (tās ir tīras, tomēr trūcīgas), kāds no klases ir pateicis „tu smirdi, tu ģērbies kā bomzis” utt. Izskatam skolā mūsdienās ir liela nozīme bērnu acīs;

Skolā „superstilīgo” ģērbšanos ierobežot (auskari, pīrsingi, pārāk īsi svārki, plikas nabas, milzīgi dekoltē utt.). Bērniem jau vairs nav svarīgi, vai viņi iet uz skolu, vai vissmalkāko pasākumu – katru dienu ģērbjas kā uz modes parādi; Iespējams, skolas formas kaut neaudz mainītu šo situāciju;

Risinājums - sabiedrības mācībā skolās vēl vairāk veicināt iecietību; 9) Iespēja pārrunāt savas problēmas ar speciālistiem (skolā, pašvaldībā, NVO)

Pozitīvs ir fakts, ka sociālo darbinieku kļūst vairāk, viņi ir aktīvāki, tiek atklāts vairāk problēmu ģimenēs (arī tā saucamajās „labvēlīgajās”, pat ļoti turīgajās);

Rīgas sociālie darbinieki stāsta, ka viņiem būtu iespēja rīkot dažādas atbalsta grupas/ seminārus, piem., jaunajām māmiņām utt., bet atsaucības nav. Tie, kuriem visvairāk ir nepieciešama konsultācija/ padoms, visbiežāk uzskata, ka ar viņiem viss ir kārtībā;

Salīdzinoši arvien lielāks skaits cilvēku nāk konsultēties pēc pašu iniciatīvas;

Maz labu psihiatru, kas varētu strādāt dispanserā (pat Jelgavas psihiatriskajā slimnīcā trūkst speciālistu);

4a. Cik bieži paši nepilngadīgie mēdz kontaktēties ar sociālajiem darbiniekiem pēc savas iniciatīvas? Kas veicina vai kavē šādus kontaktus?

Nāk aktīvākie, komunikablākie jaunieši – vienkārši intereses/ziņkārības pēc; Jaunieši, kuri paši ir bijuši pie sociālajiem darbiniekiem, tālāk savā starpā

izplata informāciju, kur strādā labākie, uzticamākie sociālie darbinieki; reklāma no mutes mutē; „Regulārie bastotāji, likumpārkāpēji, ar kuriem strādā labi speciālisti, uz konsultācijām vēlāk ved un tajās iesaista arī savus draugus”; Sociālais darbinieks kā uzticamības persona, draugs, ja ģimene šādu funkciju atbalstu nepilda/ nespēj sniegt.

Pārsvarā jaunieši nemaz nezina par sociālo darbinieku eksistenci, darba pienākumiem, iespējām, kuras viņi varētu izmantot; skolotājiem jāsniedz bērniem vairāk informācijas!

Bērni uzzina par šādiem sociālajiem darbiniekiem, apmeklējot dienas centrus;

Bieži vien konkrētā ģimene pat nav sociālo dienestu atbalsta lokā, taču, kad bērns atnāk uz dienas centru (paspēlēties, pavadīt brīvo laiku), atklājas nopietnas problēmas;


Latvija

Nikolo grupa

159

Audzinātāji bērnu dārzā, kā arī skolotāji skolā laikus neiedziļinās, nepamana un neziņo, ka bērnam ir problēmas ģimenē („ak, viņš jau vienkārši ir niķīgs, nesavaldīgs, negrib mācīties”);

5. Ja Jūs būtu ministrs, kādus trīs darbus Jūs noteikti gribētu izdarīt turpmākajos 3-4 gados? (Kādām vajadzētu būt valsts prioritātēm bērniem un jauniešiem aktuālo problēmu risināšanas jomā turpmākajos 3-4 gados?) Kāpēc?

Atkarības problēmas risināt steidzamības kārtībā – nepieciešama piespiedu ārstēšana gan bērniem, gan vecākiem („alkoholiķu ir saradies tik daudz ...”)!; piem., ja vecākam ir pārtrauktas bērna aprūpes tiesības, kā obligātu punktu likumā iestrādāt piespiedu ārstēšanu;

Likt tiem vecākiem, kuru bērni uzturas valsts apmaksātās institūcijās (piem., bērnu namā) maksāt par to! Pretējā gadījumā maznodrošinātās ģimenes tikai „ražo” bērnus, saņemot par viņiem bērna kopšanas pabalstus; pēc kāda laika šie bērni nonāk bērnu namā, jo vecāki par viņiem nerūpējas, bet vecākiem dzimst nākošie bērni, kuri pēc zināma laika atkal nokļūst bērnu namā; Ieteikums – ja vecāks, kuram atņemtas bērna aprūpes tiesības, sadarbojas ar narkologu, psihologu utt., samazināt maksu par bērna uzturēšanos valsts apmaksātās institūcijās;

Inflācija valstī jāapkaro, ekonomiskā situācija jāuzlabo – uzņēmumi viens pēc otra veras ciet vai samazina darbinieku skaitu, atlaistie cilvēki un viņu bērni ātri vien kļūst sociālo darbinieku klienti;

Jāatgriež uz ārzemēm izbraukušie vecāki, nedrīkst pieļaut jauniešu pēc vidusskolas aizplūšanu strādāt uz ārzemēm („nav naudas mācībām, braukšu uz ārzemēm strādāt!” – lielākā daļa jauniešu nekad vairs neatver augstskolas durvis, neturpina mācības, piedevām aizbrauc arī tādi, kuriem skolā ir bijušas labas sekmes, kuri nenāk no nelabvēlīgām ģimenēm);

Bērna kopšanas atvaļinājuma pagarināšana (no 1,5 uz vismaz 2,5 gadiem); viena vecāka ģimeņu skaits (parasti jau māte-bērns) palielinās, šajās ģimenēs ir lielas finansiālās grūtības; zīdaiņi par mazu samaksu tiek atstāti apšaubāmām auklēm;

Bērnudārzu skaita palielināšana; kompensāciju situācijā, kad nav pieejama vieta bērnu dārzā, maksāt visā Latvijā, ne tikai Rīgā (50 Ls);

Lielākus pabalstus, sociālās garantijas; gadījumu darbu strādāšana bez līguma – nav būtiski samazinājusies;

Izglītības iegūšana līdz 9.klasei – visiem un kaut piespiedu kārtā! Nepieciešams starpposms starp skolu un cietumu – tādas stingra režīma izglītības iestādes izveide, kurā mācītos bērni ar deviantu uzvedību (piesaistot labus speciālistus, kaut katram bērnam blakus pa konsultantam nosēdināt, lai bērns jūt, ka kāds par viņu interesējas, pievērš uzmanību!); Šobrīd nav kur likt tādus bērnus, kuri skolu apmeklē gandrīz vai tikai tāpēc, lai traucētu citiem bērniem mācīties, ir paralizēts viss mācību process; „Ja viens bērns visu gadu terorizē pārējos 24 klasesbiedrus (jo viņu, lūk, izslēgt no skolas nevar) – kāpēc netiek domāts par pārējo tiesībām?; Straupē


Latvija

Nikolo grupa

160

pretim ņem tikai tādus bērnus, kuri jau ir noziegušies. Vai tiešām ir jāgaida, kamēr bērns ar šo devianto uzvedību izdara smagāku pārkāpumu un tiek sodīts?

Diennakti dežūrējošus krīzes centrus – kur palikt sievietei ar bērnu naktī, ja, piem., vīrs ir kļuvis varmācīgs;

Valsts finansētu krīžu centru tīklu visā Latvijā, kas nevis kampaņveidīgi, bet katru dienu nodarbotos ar profilaksi un ārstēšanu;

Paaugstināt pedagogu profesionalitāti, nepieciešama skolotāju un bērnu dārzu audzinātāju izglītošanu - lai ātrāk tiktu pamanītas problēmas ģimenē, ātrāk tiktu uzsākta problēmas risināšana, iejaukšanās; bērnu izglītošana – lai izprot, kas ir vardarbība, ka tas ir slikti utt.

Atbalsts ģimenēm ar bērniem – transporta atvieglojumi utt.; Vienādus atvieglojumus/pabalstus ģimenēm visā Latvijā, nevis kā pašreiz,

ka bagātākās/ieinteresētākās pašvaldības kaut ko dara ģimeņu labā, bet tajās pašvaldībās, kurām ir mazāk līdzekļu, pietiekošs atbalsts ģimenēm netiek saņemts; Atbalsta pieaugums no valsts budžeta, ne tikai pašvaldības;

Sakārtot likumdošanu – policijai ir vieglāk aizturēt precētu vīru/bērna tēvu, ja viņš seksuāli izmanto savu bērnu. Daudz grūtāk ir pierādīt, ka kāds mātes draugs/dzīvesbiedrs seksuāli uzmācas sievietes bērnam.

Labāki nodokļu atvieglojumi ģimenēm ar bērniem (piem., paaugstināt neapliekamo minimumu);

Bērniem-invalīdiem lielāku valsts atbalstu; invalīdu vecākiem – nodrošināt atpūtu, psiholoģisko palīdzību caur invalīdu centriem (kur gan bērns saņem rehabilitāciju, gan vecāks nedaudz atpūšas no ikdienas rutīnas);

Vairāk asistentus, kas strādā ar ģimenēm; Samaksas paaugstināšanu sociālajiem darbiniekiem (un visā valstī vienādu

apmaksas sistēmas ieviešanu kā pedagogiem skolā, jo šobrīd katrā pašvaldībā sociālajam darbiniekam ir cita alga, kaut apsekojamo ģimeņu skaits un pienākumi neatšķiras), psiholoģiskās palīdzības nodrošināšanu („diendienā strādājot ar tādu kontingentu, pats paliec traks!”); Niecīgās samaksas dēļ ir ļoti liela kadru mainība sociālo darbinieku vidū;

No valsts puses bezmaksas izglītību visiem, kas vēlas mācīties un pēc tam strādāt par sociālajiem darbiniekiem;

Bezmaksas pusdienas no 1.-12.klasesi; Vairāk vietas centros vardarbībā cietušajiem bērniem (jāgaida rindā

pusgads!);


Trūkst cilvēka kā vērtības sabiedrībā; cilvēki nejūtas valstij vajadzīgi;


Latvija

Nikolo grupa

161

Latvija ir līdere pašnāvību skaita ziņā, depresiju skaita ziņā, cilvēki dzīvo no algas līdz algai, nejūtas droši un pasargāti par savu dzīvi;

7. Kāda palīdzība no valsts, Jūsuprāt, būtu visnepieciešamākā sociālajiem darbiniekiem ?

Sociālais darbinieks nav tā profesija, kuru izmācoties, students uzreiz kļūst par profesionāli – ir vajadzīgs laiks un pieredze. Pie maza atalgojuma tiek pāriets uz citu profesiju (sociālās darbinieces meita, skolas brīvlaikā piestrādājot veikalā par pārdevēju, saņem vairāk kā māte - sociālais darbinieks ar lielu stāžu);

Nepieciešami papildus darbinieki, jo viens sociālais darbinieks optimāli var strādāt tikai ar 20 problēmģimenēm. Bet reāli ir 50-70 ģimenes, darbs kļūst par konveijeru, sociālais darbinieks strādā kā ātrā palīdzība.

Supervīzija ir laba lieta, taču biežākas ir vajadzīgas konsultācijas pie psihologa, izdegšanas simptomu laicīgai pamanīšanai;

Supervīzijas organizēšana ir birokrātiska (nez kādi konkursi utt.), beigu beigās visas supervīzijas notiek pirms Ziemassvētkiem, kaut vajadzētu vienmērīgi visa gada garumā;

Kursus profesionālākus, nevis „skolas līmenī”, kur sociālie darbinieki drīzāk māca pašu pasniedzēju, kurš nekad nevienu krīzes ģimeni nav apmeklējis. Vienīgais ieguvums no šādiem neprofesionāliem kursiem ir diploms, kredītpunkti „ķeksītim”;

Sociālie darbinieki, kuri strādā ar bērniem, saņem piemaksas. Citi sociālie darbinieki, kuri nestrādā ar bērniem, ir nedaudz skaudīgi/apvainojušies šo piemaksu dēļ.


Viens sociālais darbinieks ir dzirdējis tikai nosaukumu saistībā ar 2005-2011 gadu, par rotaļu laukumu izveidi; Kura ministrija to organizē, kas tā par programmu – nav ne jausmas!

9. Kā Jūs vērtējat Bērnu un ģimenes lietu ministrijas ieguldījumu bērnu dzīves apstākļu pilnveidošanā? Kādas pozitīvās lietas šī ministrija ir veikusi? Kāda ir ministrijas pozitīvā loma? Kādu palīdzību esat saņēmuši no BĢLM savu darba pienākumu veikšanai pēdējos gados?

BĢLM ir jābūt un jāturpina darboties, tomēr daļa diskusijas grupā pieaicināto speciālistu uzskata, ka tik pat labi BĢLM varētu būt arī Labklājības ministrijas pakļautībā;

Vienīgais labums no atsevišķas BĢLM ir lielāka sabiedrības uzmanības pievēršana tieši šādai institūcijai (bērnu un ģimeņu problēmas tiek vairāk aktualizētas); ir bažas, ka Labklājības ministrijas pakļautībā esošajām problēmām piešķirs mazāk naudas, tā aizplūdīs kur citur;


Latvija

Nikolo grupa

162

BĢLM kampaņa par audžu ģimenēm Latvijā – audžu ģimenes ir nopietns jautājums, pie kura ir jāstrādā katru dienu, nevis jāveic akcijas, kampaņas TV, lai spodrinātu savu tēlu! Latvijā audžu ģimeņu ir maz, un tās pašas vairumā gadījumu ir salīdzinoši sliktas kvalitātes; labas audžu ģimenes ir liels retums;

Sociālie darbinieki ikdienā neizjūt palīdzību no BĢLM savu darba pienākumu veikšanai (skaļi smejoties par šo uzdoto jautājumu);

Sociālie darbinieki strādā gan ar Labklājības ministrijas, gan BĢLM, gan pakalpojumu pārvaldes dotajiem uzdevumiem – reizēm nav skaidrs, kam īsti jāatskaitās, kurš ir galvenais, no kā prasīt atbildību. BĢLM uz sociālo darbinieku jautājumiem bieži atbild – ar šo jautājumu vērsieties Labklājības ministrijā.

Laba lieta ir speciālisti, kas veic pārbaudes institūcijās (skolās, bērnu namos utt.); Taču ar pliku fakta konstatāciju par pārkāpumiem nepietiek!

10. Kā Jūs vērtējat dažādu ministriju, pašvaldību un citu institūciju sadarbību bērnu un jauniešu problēmu risināšanas jomā?

Sadarbība starp ministrijām ir slikta, viena ministrija nesaprot, ko dara otra (LM sūta pie BĢLM, tā sūta atpakaļ);

Sociālos darbiniekus interesē praktisko lietu risināšana – kāpēc jau 5 gadus nekas netiek darīts, lai, piem., no ģimenes būtu jāaiziet varmākam, nevis cietušajam ar bērniem; kāpēc nepieņem likumu, kas ļautu bērnus ārstēt no alkoholisma un narkomānijas piespiedu kārtā; „No smukiem dokumentiem mūsu praktiskais darbs nemainās, nepieciešama konkrēta rīcība”;

11. Dažkārt ir dzirdēts apgalvojums, ka BĢLM ir lieka institūcija. Kā Jūs kopumā vērtējat ministrijas lietderību? Kāpēc?

Institūcija nav lieka, taču pēc būtības būtu jāapvieno ar Labklājības ministriju, kaut pastāv lielas bažas, ka tad piešķirs mazāk naudas.


Visiem sociālajiem darbiniekiem identiskas domas un problēmas; Varēju izteikt savas sasāpējušās problēmas; Kaut mūsu izrunātais nonāktu līdz dzirdīgām ausīm, lai šī diskusija nav

bijusi lieka laika nosišana, kārtējais „ķeksītis”; Labprāt piedalītos vēl kādas konkrētas problēmas apspriešanā,

jaunu/labāku likumu izstrādē/papildināšanā utt.;


Latvija

Nikolo grupa

163

Fokusa grupu diskusija Nr.7 (sociālie darbinieki, Latvijas pagasti) Diskusiju grupā piedalās: Nr.p.k. Vārds Vecums Rajons

1. Inese 31 Talsu rajons 2. Aleksandra 52 Valmieras rajons 3. Inese 45 Jelgavas rajons 4. Lita 25 Saldus rajons 5. Inese 25 Aizkraukles rajons 6. Sandra 43 Limbažu rajons 7. Inguna 46 Bauskas rajons 8. Ināra 44 Cēsu rajons 9. Dzintra 54 Tukuma rajons

1. Vērojot savus radus, draugus, darba kolēģus un arī klientus, kuriem ir nepilngadīgi bērni, kā Jūs vērtētu šo cilvēku paļaušanos uz dažādām publiskajām institūcijām (skolas, pulciņi, sociālie darbinieki utml.) bērnu audzināšanā – tā pēdējos 5-10 gados ir pieaugusi, samazinājusies vai palikusi nemainīga? Vai ir kādas atšķirības pa jomām?

Cilvēki ir kļuvuši zinošāki, paši vēršas pie speciālistiem, kuri varētu palīdzēt; Laukos vecāki vairāk paļaujas uz speciālistiem nekā pilsētā (atbildības

novelšana); Mazpilsētas sindroma dēļ bieži nevēlas uzticēties saviem speciālistiem,

labprātāk runā ar svešiem speciālistiem no citiem pagastiem; jāpaiet vismaz gadam, lai cilvēki speciālistam sāktu uzticēties redzot, ka viņa problēma netiek izstāstīta visam pagastam;

Vecāki uz speciālistiem paļaujas, bet neuzticas; jo cilvēks mazāk izglītots, jo viņš vairāk klausās (kaut, iespējams, visu nesaprot), savukārt izglītotākajiem ir negatīva attieksme – ko tu te mani māci!;

Ja kaut kas ar bērnu notiek – vainīga vienmēr ir skola (neapmeklē skolu, slikti mācās utt.), vecāki noveļ savu atbildību;

1a. Vai Jūs, radi, draugi, klienti, kolēģi „izjūt” valsts rūpes par bērniem? Ja izjūt, kā izpaužas šīs rūpes?

Piedzimšanas pabalsts; Labi, ka tētim ir 10 brīvās dienas pēc bērna piedzimšanas;


Vardarbībā cietušo bērnu rehabilitācija; Krīzes centri, psihologu konsultācijas; Audžu ģimenes;


Latvija

Nikolo grupa

164

Nepieciešams vairāk valsts programmu 3. Kādas problēmas pašlaik ir aktuālas ģimenēm ar bērniem? Kāpēc tās ir aktuālas?

Cilvēki sāk atraisīties, kļūst atklātāki, tāpēc arvien vairāk uzzinām par milzīgām problēmām arī labi situētās ģimenēs;

Likumdošana ir ļoti laba, taču – viņa nestrādā! Taču vajag tādu, kura reāli strādātu!

Atkarības problēmas; Bērniem alkoholiķiem ir nepieciešama piespiedu ārstēšana, jo 12 gadus

vecs pusaudzis nespēj saprast, ka ir atkarīgs, nav motivācijas veseļoties, ir vienīgi motivācija lietot; atbildību nevar prasīt no bērna – tā jāprasa no vecākiem! Bērns 12 gadu vecumā vēl nav krimināli atbildīgs, bet pats var lemt, vai viņam ir nepieciešama ārstēšanās no atkarības! Ja atkarīgā bērna vecāki problēmas risināšanā neiesaistās un sociālais darbinieks ir saņēmis atzinumu no ārstiem (narkologa utt.) un dienestiem, tad sociālajam darbiniekam ir jādod pilnvara, lai varētu piespiedu kārtā bērnu nodot ārstēšanai;

Ļoti daudz bērnu, kuriem nav pabeigtas pamatskolas izglītības; šādu bērnu skaits ir audzis;

Lauku bērnus nav iespējams izvadāt uz pulciņiem (tāls ceļš, nav transporta, dārgs benzīns); bērni tiek apdalīti, jo nav pietiekošu finanšu; liela slodze pašvaldībām;

Vecākiem nav laika bērniem – aizņemti darbā, jo nav pietiekošu sociālo garantiju; bērns aug savā vaļa;

Brīvā laika pavadīšanas iespējas – bērni aiz bezdarbības salasās pie veikaliem, benzīntankos;


1) Izglītība Skolotāji pārāk maz interesējas par saviem skolēniem – nezina, kur un kā

bērns dzīvo, kas ir viņa vecāki; labākajā gadījumā skolotājs ar vecāku ir runājis pa telefonu; „Mēs netiekam galā, saka skolotājs, bet darīts nav nekas!”

Skolotāji vēlas strādāt kā pasniedzēji augstskolā – atnācu, nolasīju lekciju, aizgāju; šāda sistēma bērniem nestrādā!

Skolas slēpj no sociālajiem darbiniekiem informāciju; visā Latvijā būtu jāizstrādā vienota sistēma, ka, pirms skolotājs vēršas pie sociālā darbinieka ar ziņu, ka skolēns neapmeklē skolu, jāiesniedz arī ziņojums, ko pati skola ir darījusi, lai risinātu šo jautājumu. Pirms šādas ziņojumu sistēmas ieviešanas vairumā gadījumu atklājies, ka skolotāji pat nav informējuši bērna vecākus par to, ka viņu bērns ir nopietns stundu kavētājs;


Latvija

Nikolo grupa

165

Nejūt skolā sociālā pedagoga darbu – uzreiz zvana sociālajam darbiniekam;

Pēc likuma skolotāja pienākums ir ne tikai sniegt izglītību - skolotāja darbam ir arī audzinošs raksturs; Daudzās skolās klases audzinātāja pienākumos ir ierakstīts, ka klases audzinātājam ir jāapmeklē bērns mājās, ja skolotājs saskata skolēna uzvedībā kādas problēmas – skolotāji nemaz nezina/negrib zināt, kādi ir viņu pienākumi;

Skolas laicīgi neinformē par problēmām. Jānosaka termiņi, līdz kuriem skolotājiem ir jāziņo sociālajiem darbiniekiem par neattaisnotiem skolēnu kavējumiem; parasti pirmo informāciju par kavētājiem sociālie darbinieki saņem uz Ziemassvētkiem, kad bērns jau četrus mēnešus nav bijis skolā;

Skolas kopējam vērtējumam ir lieli mīnusi, ja konkrētās skolas skolnieki ir sociālā dienesta uzskaitē;

„mums par to nemaksā, mums tas nav jādara”, atbild skolotāji, kad viņiem pārmet pārāk mazo aktivitāti;

Izglītības sistēma ir iekritusi no viena grāvja otrā – ja agrāk skolotājam bija pienākums kaut aiz rokas vest skolēnu uz skolu, tad tagad tā ir vecāku atbildība, un ļoti daudzi vecāki nerūpējas/ ir vienaldzīgi pret saviem bērniem;

Neviens skolotājs nevēlas uzņemties klases audzinātāja pienākumus; visi vēlas novadīt stundu, sakārtot žurnālu un doties mājup; arī atalgojums par klases audzināšanu ir salīdzinoši zems – „tiek iztērēts pārāk daudz nervu par pārāk mazu naudu”; skolotāji ir noguruši no vairākām slodzēm, kuras strādā, klasēs ir pārāk liels skaits skolēnu; skolotāja prestižs krītas; skolotājiem ir vajadzīga motivācija – konkursi, prēmijas utt.; tomēr viss ir atkarīgs no skolotāja personības – vai nu ir talants, vai nu nav!

Skolotājiem ir salīdzinoši daudz lielākas algas nekā sociālajiem darbiniekiem, kaut abiem darbiem nepieciešamas augstākās izglītības un pieredze;

Ja skolotāji strādātu ar bērniem intensīvāk, sociālajiem darbiniekiem būtu ievērojami mazāk darba;

skolotājiem jau laicīgi jāatpazīst problēmas ģimenē (skolēnu skolā apsmej, ģimenē sit, utt.) un par to jāziņo; jo ātrāk problēmu sāks risināt, jo labāks būs rezultāts; parasti problēmas sākas pamazām: bērns ir aizņemts ar savām problēmām, emocijām, pamazām sāk sliktāk mācīties, bet uz skolu vairs nenāk tad, kad nespēj sekot līdzi apgūstamajai vielai;

Sociālo pedagogu funkcijas ļoti bieži tiek jauktas ar sociālā darbinieka funkcijām (nekur nav pieejams apraksts, kā jābūt pēc likuma);

Vajag atvieglot izglītības programmu; bērni netiek līdzi sarežģītajai izglītības programmai;

Skola atbildību noveļ uz vecākiem – agrāk nesekmīgos skolēnus atstāja uz otru gadu, nu pret vecāku parakstu pārceļ nākamajā klasē; šāda sistēma nav pareiza, jo vecāks nespēj novērtēt sava bērna zināšanas, rezultātā – bērns nespēj beigt pat 9.klasi;


Latvija

Nikolo grupa

166

Sadalījums „labajās, gudrajās” un „sliktajās, dumjajās” klasēs ir diskriminējošs; viela, ko apgūst, taču ir viena un tā pati; „tiek norakstīti tie bērni, kuri būtu varējuši mācīties uz 7 ballēm, bet „dumjajā” klasē neviens necenšas”

2) Veselība, veselības aprūpe, veselību ietekmējošie faktori Bērnu veselība pasliktinās (muguras problēmas – neatbilstoši soli; Redzes

problēmas – lieto pārāk daudz datoru); bērniem netiek piedāvātas ārstnieciskās vingrošanas nodarbības;

Māsiņas skolā vairs nepārbauda elementāras lietas – piem., redzi, jo tas ir ģimenes ārsta pienākums; ko darīt, ja vecāks bērnu pie ārsta neved?

Atkarībā no pašvaldības attieksmes, ir pašvaldības, kurās bērnu medicīnas aprūpes sistēma ir atstrādāta (medicīnas kartiņas no bērnu dārza sūta pa tiešo uz skolu, speciāli uz skolu ved ārstus utt.), un ir pašvaldības, kurās nekas nenotiek;

Pozitīva ir čipsu un kolas izņemšana no skolas veikaliem, taču izrādās, ka garie čipsi nav čipsi ... tāpat krāsainās konfektes un pulverīši joprojām tiek tirgoti;

Bezmaksas pusdienas līdz 4.klasei – tas ir pašvaldības nopelns. Ko darīt mazāk naudīgajām pašvaldībām?


bērniem/jauniešiem Nepietiek tikai ar vardarbībā cietušo bērnu rehabilitāciju – ir jāiesaista visa ģimene, jābūt no valsts apmaksātai rehabilitācijai arī pērējiem ģimenes locekļiem, īpaši jāstrādā ar varmāku;

Vardarbība ir palielinājusies; jautājumi, kurus agrāk varēja atrisināt skolas līmenī, nu tiek nesti sociālo darbinieku līmenī (piem., gadījums, kad viens bērns iesit otram ar grāmatu pa galvu);

Izdzīvošana ir kļuvusi smagāka, bērni – agresīvāki, cīnās par savu vietu zem saules;

Esam aizmirsuši elementāru lietu - mīlēt un cienīt viens otru!; Mammas arī ļoti bieži ir emocionāli vardarbīgas pret savu bērnu; Seksuālā vardarbība – vairāk tiek runāts, vairāk tiek atklāti noziegumi; 4) Alkohola, narkotiku un cigarešu lietošana Nodzeras jau mazi bērni; Alkohola un narkotiku lietošana palielinās; Iespējams, ka jaunieši vairāk lieto tā saucamo vieglo alkoholu (dažādus

gatavus kokteiļus utt.), taču tas joprojām ir alkohols, kurš izraisa atkarību; Veikali pārkāpj likumu, tirgojot nepilngadīgajiem gan alkoholu, gan

cigaretes; Izglītotie jaunieši apzinās narkotiku sekas (skola kā informators), bet mazāk

izglītotie lieto vairāk;


Latvija

Nikolo grupa

167

„Narkotikas šobrīd ir moderni, katrs mūsdienu jaunietis kaut ko lieto. Vienu brīdi bija ļoti moderni lietot ūdens pīpi, nu šī mode ir pārgājusi.”

Jo vairāk kaut ko aizliedz, jo vairāk bērni grib to izmēģināt;

5) Brīvā laika pavadīšanas iespējas Neapmierina dalījums „labajos” un „sliktajos” bērnos; rezultātā bezmaksas

nometnes un pasākumi ir tikai „sliktajiem”, bet „labajiem” -nekā. Dienas centri kļuvuši par kriminogēno elementu pulcēšanās vietu, jo uz

šiem centriem nāk tikai tādi bērni, kuriem vecāki ir alkoholiķi utt.; „labie” bērni tur negrib iet; iespējams, vaina ir speciālistos, kas šajā centrā strādā;

Kopumā bērni mazāk lasa un pērk grāmatas; Negatīvi vērtē tendenci, ka naudu vairāk dod tiem rajoniem, kas atrodas

tālāk no Rīgas, jo tuvākie rajoni var izbraukāt;

6) Adopcija un aizbildnība Noteikti vajag pārskatīt audžu ģimeņu atbilstības noteikumus, padarīt

noteikumus stingrākus; Ģimenes problēmas ir jārisina kopā, cik iespējams, neizņemot bērnu no ģimenes; bieži veidojas situācijas, kad izņemto bērnu ievieto labā aizbildņu ģimenē, bērns sarod ar aizbildņiem un ir laimīgs, bet pēc gada viņš ir jāatdod atpakaļ mātei (kura ir izārstējusies no narkotiku atkarības un atradusi darbu) „uz trušu būdu”; ļoti bieži atkal rodas problēmas, jo, pat ja māte ir izārstējusies, viņa neprot tikt galā ar savu dzīvi, rūpēties arī par kādu citu; pie piemājām problēmām atsākas dzeršana, un atkal bērns ir jāizņem; par bērnu vispār nedomā – viņš ir pilnīgi salauzts! Risinājums: ir jānovirza sociālais darbinieks, kas konkrētās ģimenes apstākļos māca mātei izdzīvot (iztērēta būtu tā pati nauda, kuru pie bērna izņemšanas no ģimenes maksātu aizbildnim, taču efekts – daudzreiz lielāks);

Adopciju skaits samazinās, jo bērnu naudas ziņā izdevīgāk ir ņemt aizbildniecībā; nav pareizi sadalīta atbildība – adopcijā lielāka atbildība, mazāka nauda, nav atgriezeniski (problēmu gadījumā nevar bērnu „atdot atpakaļ”);


attieksme pret mazāk turīgajiem/veiksmīgajiem Kāda ir attieksme ģimenē un skolā, tāda ir pašiem bērniem; Bērnam pietiek būt resnākam, briļļainākam, lai jau izjustu problēmas; Bērniem ir kauns ēst brīvpusdienas, kad citi redz, ka viņa vecāki paši

nespēj samaksāt;

8) Iespēja pārrunāt savas problēmas ar speciālistiem Šādas iespējas ir un aktīvi tiek izmantotas; Sociālo darbinieku prestižs aug;


Latvija

Nikolo grupa

168

4a. Cik bieži paši nepilngadīgie mēdz kontaktēties ar sociālajiem darbiniekiem pēc savas iniciatīvas? Kas veicina vai kavē šādus kontaktus?

Tiklīdz atklājās, ka sociālais darbinieks nav kontrolējošais un nemāca, kā ir jādzīvo, cilvēki sāk nākt vairāk;

Bērni vispirms nāk un pārbauda, vai sociālajam darbiniekam var uzticēties, un tikai tad „atveras”; Sociālais darbinieks kā bērnu draugs, uzticības persona;

Sociālais darbinieks kā vairogs – ja bērns basto, tad vecākiem stāsta, ka bijis pie sociālā darbinieka;


Ģimene kā vērtība (visās nozarēs) – mācīt skoliņās, kā kļūt labiem vecākiem, īpaši tiem, kuriem pašiem nav bijušas labas ģimenes;

Sociālā darbinieka prestiža celšana; naudu maksā pašvaldība – katrā pašvaldībā cita alga, vajag vienotu sistēmu;

Neveidot centrus, kuros visu bērniem pasniedz uz paplātes (pēc tam nemāk ne ēst gatavot, ne veļu izmazgāt) – vajag dzīvokļa tipa, lai darbinieks māca kaut elementārākās lietas, ja tas nepieciešams (kuru veļas pulveri pirkt, kā naudu apdomīgi tērēt);

Tuvināt skolotājus darbam sociālā darbinieka izpratnē; vairāk apmācības gan bērnu dārzu, gan skolu darbiniekiem par sociālajām prasmēm;

Lai valsts finansētu pagastā vismaz vienu programmu (pēc sociālā darbinieka ieskatiem), lai tajā varētu iesaistīt 3-4 problemātiskās ģimenes; nepieciešams valsts finansēts atbalsts izstrādātajām programmām (programmas ir, naudas-nav);

Mainīt likumdošanu, konsultējoties ar sociālajiem darbiniekiem – sakārtot vienotu metodiku, konsultācijas ministrijā, lai būtu atbalsts; biežas ir situācijas, kurās ir noteikts skaits cilvēku, kuriem ir iespējams sniegt palīdzību (piem., ir tikai 15 vietas un viss, bet vajag 16 bērniem)

Valsts pabalsts bērnam ir pārāk mazs; pabalstu vajag līdz 1,5 gadiem; Dzīvokļu jautājums – vajag vairāk dzīvokļu!; kaut ko līdzīgi sociālajām

mājām, tomēr ne tikai nelabvēlīgajām ģimenēm, trūcīgākajiem, bet arī jauniešiem, kas tikko izveidojuši ģimenes.

Izstrādāt vienotu programmu, kā institūcijām sadarboties, lai pieskatītu, mācītu un atbalstītu bērnus, kuri, sasniedzot 18 gadu vecumu, pamet bērnu namus;

Speciālu centru, kurā uzturētos bērni, kuri ir izņemti no ģimenēm, kamēr notiek izpēte ģimenē, nevis uzreiz ievietot bērnu namā; nepieciešamas rezerves audžu ģimenes; (ja ar bāriņtiesas lēmumu 17-gadīgu bērnu izņem no ģimenes uz gadu, tad viņš parasti nevēlas un vairs nekad neatgriežas dzīvot atpakaļ ģimenē);

Katrā skolā sociālo darbinieku, līdz 6.klasei skolotāja palīgu katrā klasē; Mainīt nodokļu politiku, ierobežot strādāšanu bez darba līguma utt.;


Latvija

Nikolo grupa

169

Piespiedu ārstēšana bērniem ar atkarības problēmām; Audžu ģimenēm obligātas tikšanās ar konsultantu reizi ģimenē, lai audžu ģimenes jūt valsts atbalstu;

Sociālajiem darbiniekiem naudu neparedzētiem līdzekļiem (vēlāk uzrādītu čeku) – kādam bērnam saldējumu, kādam jātaisa rentgens, ja pašvaldības mašīna aizņemta – jāved ar savu utt.

Sporta skolās arī meiteņu komandas; Bērnudārzus vairāk (mammām pabalstus līdz 3 gadiem, bērnudārzus tikai

bērniem no 3 gadiem); Pārskatīt izglītības programmas saturu skolās; obligāto pamatizglītību; Ja cilvēks ir kaut cik materiāli/sociāli nodrošināts, arī viņa emocionālais

stāvoklis stabilizējas, rodas drošības sajūta un ... sociālajiem darbiniekiem ir mazāk darba. Uzlabot ekonomisko situāciju valstī;

Vasaras nodarbinātība nepilngadīgajiem – vajag vairāk!; 6. Tagad bieži mēdz runāt, ka valstij trūkst naudas, ka tiek īstenoti taupības pasākumi un tāpēc nav iespējams daudz ko izdarīt. Vai tas ir vienīgais faktors, kas palīdz īstenot jēdzīgu politiku bērnu un jauniešu problēmu risināšanas jomā? Kādi vēl faktori Jums šķiet nozīmīgi sekmīgai politikai šai jomā? Kā šos faktorus nodrošināt?

Bērni ir mūsu nākotne, taču tieši bērniem pievērš vismazāko uzmanību! (gan valsts, gan ģimene);

Nepieciešama bezmaksas izglītība sociālajiem darbiniekiem – ar šo specialitāti biznesu uztaisīt nevar, tāpēc mācās salīdzinoši mazs skaits cilvēku;

7. Kāda palīdzība no valsts, Jūsuprāt, būtu visnepieciešamākā sociālajiem darbiniekiem ?

Sociālais darbs ir aicinājums – reti kurš sociālais darbinieks darba dienas beigās spēj aizvērt kabineta durvis un nedomāt par darbu; tā ir iespēja kaut ko ietekmēt uz labu, palīdzēt cilvēkiem;

Pārāk daudz sociālā darbinieka ikdienā ir birokrātijas un papīru kārtošanas; Pašvaldībā parasti ir tikai viens sociālais darbinieks, taču ir situācijas, kad

pilnīgi noteikti būtu vajadzīgs vēl kāds, piem., ja sociālais darbinieks strādā ar kādu ģimeni, un vēlāk tomēr ģimenē atklājas kāds noziegums (piem., seksuāla vardarbība), sociālajam darbiniekam, kas visu laiku ir strādājis ar šo ģimeni, ir ļoti grūti vērtēt situāciju no malas, emocionāli tiek pārdzīvots;

Sociālais darbinieks saaug ar saviem aprūpējamajiem, vairs nespēj būt profesionāls savā darbā, būtu nepieciešama kāda darbinieku rotācija (darbinieki piekūst no vienām un tām pašām problēmām un cilvēkiem, iestājas rutīna, nav jaunu ideju);

Supervizori ir mazāk zinoši un pieredzējuši par pašiem sociālajiem darbiniekiem, tomēr labā ziņa – uzticami un tālāk neko nestāsta;


Latvija

Nikolo grupa

170

Sociālajam darbiniekam no citu speciālistu puses būtu jāsniedz pilna informācija par problemātisko ģimeni, piem., kādas ir veselības problēmas utt.

Sociālo dienestu darbinieku prestiža celšana; Sociālo darbinieku prestižs aug, tomēr lēni;

Agrāk sociālais darbinieks bija tikai naudas devējs, tagad materiālā palīdzība joprojām ir ļoti būtiska, tomēr otrajā plānā;

Vai tiešām sociālajam darbiniekam ir jāģērbjas ļoti pieticīgi, nelietojot, piem., zelta gredzenus utt., ja klientiem nekā tāda nav?; dažkārt sociālā dienesta darbinieks pats ir kā piemērs sievietēm, kā vajadzētu sevi kopt, lai labi izskatītos;

Nav vienotu metodisko materiālu sociālajiem darbiniekiem, kas strādā ar ģimenēm, kurās ir bērni; nav skaidrs, cik biežām ir jābūt supervīzijām?

Supervīzijas ir ļoti laba lieta un ļoti vajadzīgas; ļauj izrunāties un uzvedina uz kādu labu domu;

Materiālā palīdzība problemātiskos vecākus ļoti stimulē; 8. Vai esat dzirdējuši par programmu „Bērniem piemērota Latvija”? Vai zināt, kādas ir šīs programmas prioritātes? Vai esat izjutuši šo programmu darbībā?

Visi pagastos strādājošie sociālie darbinieki ir dzirdējuši par programmu; tomēr programmu darbībā jutuši tikai nedaudzi; nav arī skaidrs, „zem kura karoga” ir šī programma;

9. Kā Jūs vērtējat Bērnu un ģimenes lietu ministrijas ieguldījumu bērnu dzīves apstākļu pilnveidošanā? Kādas pozitīvās lietas šī ministrija ir veikusi? Kāda ir ministrijas pozitīvā loma? Kādu palīdzību esat saņēmuši no BĢLM savu darba pienākumu veikšanai pēdējos gados?

Lieliska ir latviešu valodā tulkotā grāmata, kanādiešu metode, kā sazināties ar bērnu; grāmatas tika saņemtas bez maksas no BĢLM, tiek dalītas jaunajām māmiņām, ir labas atsauksmes; šādas bezmaksas grāmatas (arī šo konkrēto) vajag vēl!;

Pēdējos gados ministrijas darbība ir uzlabojusies, saka daži grupas dalībnieki, taču citi uzskata, ka tomēr pasliktinājusies, jo ministrijās ir liela kadru mainība, nekad nespēj atbildēt uz konkrētiem jautājumiem pa telefonu, vienmēr liek atzvanīt, sūta no vienas ministrijas uz otru;

Labais – brauc uz vietas pagastos ar konsultācijām; atbild uz iesūtītiem jautājumiem;

Paši ministrijas darbinieki uz centriem nebrauc (dažos nav bijuši pat ne reizi), prasa tikai atskaites (un – vai maz lasa?);

10. Kā Jūs vērtējat dažādu ministriju, pašvaldību un citu institūciju sadarbību bērnu un jauniešu problēmu risināšanas jomā?

Viena ministrija nezina, ko dara otra;


Latvija

Nikolo grupa

171

11. Dažkārt ir dzirdēts apgalvojums, ka BĢLM ir lieka institūcija. Kā Jūs kopumā vērtējat ministrijas lietderību? Kāpēc?

Ministrija ir tikai palīdzējusi strādāt, tomēr vajag vairāk sakārtot lietas (lai, piem., darbinieki nemainās, ir kompetentāki, dažkārt šķiet, ka neviens no ministrijas nekad nav strādājis sociālo darbu, nesaprot, kas notiek reālajā dzīvē);

Likumus un lēmumus pieņem partija, komisijā strādājošie tikai balso, kā viņiem liek partija;


Pozitīvs lādiņš, satiekot brīnišķīgus kolēģus; Visos pagastos ir vienādas problēmas, vienāds mērķis; Domu, pieredzes apmaiņa, jaunas idejas; Grupas diskusija kā supervīzija; Lai mūsu domas dzird, ņem vērā; Latvijā ir labi sociālie darbinieki, īstie cilvēki savās vietās!

ērniem piemērota latvija 2004.-2007.gadam” ex-post novērtējums › upload › berns_gimene ›...

Documents