ŢurnĀlistiskĀs kvalitĀtes izvĒrtĒjums latvijas …d.prcentrs.lv/prdata/13062007_1.pdf ·...

LATVIJAS UNIVERSITĀTE

SOCIĀLO ZINĀTĽU FAKULTĀTE

KOMUNIKĀCIJAS STUDIJU NODAĻA

ŢURNĀLISTISKĀS KVALITĀTES IZVĒRTĒJUMS LATVIJAS

TELEVĪZIJAS ZIŅU RAIDĪJUMĀ „PANORĀMA”

BAKALAURA DARBS

Autore: Ieva Beitika

Stud.apl.030038

Darba vadītājs: lektors Mag.sc.soc. Rolands Tjarve

RĪGA 2007

ANOTĀCIJA

Bakalaura darba „Ţurnālistiskās kvalitātes izvērtējums Latvijas Televīzijas ziľu raidī-

jumā Panorāma‖ mērķis ir izvērtēt LTV ziľu raidījuma Panorāma ţurnālistisko kvalitāti at-

bilstoši Dţ. H. Makmanusa (J. H. McManus) grāmatā Market – Driven Journalism. Let the

Citizen Beware? aprakstītajai metodei, kā pētniecības metodes izmantojot kvalitatīvo konten-

tanalīzi, strukturētu interviju, aptauju un novērojumu. Temata aktualitāti pamato publiski iz-

skanējušie ţurnālistu protesti vadības lēmumu dēļ, īpaši kopš 2006. gada sākuma, kas liecina

par iespējamiem mēģinājumiem ietekmēt ziľu veidošanu un neatkarību.

Rezultāti liecina, ka raidījums tiecas ziľas veidot atbilstoši ţurnālistiskās kvalitātes

principiem, tomēr tika konstatēts, ka ne visi ziľu siţeti atbilst ţurnālistiskās kvalitātes prasī-

bām, līdz ar to tika pierādīta darbā izvirzītā hipotēze - LTV1 ziľu raidījuma Panorāma ziľu

siţeti ne vienmēr atbilst kvalitatīvas ziľu ţurnālistikas līmenim.

Pētījumā konstatēti šādi galvenie nekvalitatīvas ţurnālistikas ietekmējošie faktori: -

finanšu un tehnoloģiskā nodrošinājuma nepietiekamība; - vienotas izpratnes trūkums par kva-

litatīvas ţurnālistikas standartiem; - nepietiekams ziľu veidošanas kontroles mehānisms; - or-

ganizācijas komunikācijas problēmas, kolektīva sašķeltība; - motivācijas trūkums; - neuzticī-

ba vadībai, pat norādot, ka Ziľu dienesta direktora prioritātes ir atkarīgas no vienas politiskās

partijas interesēm, taču ietekme uz ziľu veidošanu esot minimāla, jo ţurnālisti viľu nerespek-

tē.

Darbs strukturēts četrās daļās – to veido teorētiskā, empīriskā, metodoloģiskā un analī-

tiskā daļa.

Atslēgvārdi: ziľas, televīzija, ţurnālistiskā kvalitāte, sabiedriskā televīzija, ziľu raidī-

jums Panorāma, Latvijas Televīzija.

ANNOTATION

The aim of the Bachelor thesis ―The Evaluation of the News Journalistic Quality in the

Latvian Television Broadcast Panorāma‖ is to evaluate quality of the Latvian TV broadcast

journalistic quality using quantitative content-analysis method as described by J. H. McManus

in ―Market – Driven Journalism. Let the Citizens Beware?‖. The author carried out structured

interviews, survey and monitoring to evaluate understanding of journalists and management

of the news broadcast and to identify potential causes for news reports of inadequate quality.

Importance of the chosen subject is backed by the publicly debated problems in media envi-

ronment and protests to management level decisions especially since beginning of 2006. This

testified to possible attempts to influence news service.

The results of the research suggest that news programmes generally are made accord-

ing to the standards of news quality, however, it must be noted that not all news reports con-

form with these standards. This proves the hypothesis that not all always LTV1 news pro-

gramme Panorāma reports conform with the quality news journalism definition.

The research revealed the following main causes affecting news programme quality:

financial problems that affect technological capacity; lack of control mechanism; lack of

common understanding as to the standards news journalism; distrust in management and even

suspicion that Director of news service priorities are in line with interests of a single political

party, however, the director does not have great influence on making news programmes, jour-

nalists show little respect to him; communication problems within the organization.

This research is structured into four parts – theoretical, empirical, methodological and

analytical.

Keywords: news, television, journalistic quality, public television, news broadcast Panorāma,

Latvian Television.

5

SATURS

Apzīmējumu saraksts .......................................................................................................................... 5

Ievads ............................................................................................................................................... ...6

1. ZIĽU JĒDZIENA SKAIDROJUMI ............................................................................................. 9

1.1. Televīzijas ziľas un to specifika ........................................................................................ 10

1.2. Ziľu veidi ........................................................................................................................... 11

2. ZIĽU VEIDOŠANA .................................................................................................................. 12

2.1. Ziľu veidošanas pirmais posms – ziľu apzināšana ........................................................... 12

2.1.1.Ziľu apzināšanas kvalitatīvas ţurnālistikas modelis ................................................. 12

2.1.2.Medija ziľu apzināšanas pozīcijas noteikšana ..................................................................... 13

2.2. Ziľu veidošanas otrais posms – ziľu atlase ...................................................................... 14

2.2.1.Atlases loģika ............................................................................................................ 17

2.2.2.Dominējošās ziľu atlases loģikas noteikšana ....................................................................... 17

2.3. Ziľu veidošanas trešais posms – stāsta ziľošana ............................................................... 19

3. ZIĽU VEIDOŠANU IETEKMĒJOŠIE FAKTORI ................................................................... 20

3.1. Kultūra kā ziľu veidošanas ietekmējošais faktors ............................................................. 20

3.2. Tehnoloģijas ietekme kā ziľu veidošanas ietekmējošais faktors....................................... 22

3.3. Regulācija kā ziľu veidošanas ietekmējošais faktors ........................................................ 23

4. ŢURNĀLISTISKĀS KVALITĀTES JĒDZIENA SKAIDROJUMS ........................................ 24

4.1. Ţurnālistiskā kvalitāte....................................................................................................... .24

4.2. Ţurnālistiskās objektivitātes jēdziena skaidrojums ........................................................... 24

4.3. Kvalitatīvas ţurnālistikas pārkāpumu cēloľi ..................................................................... 27

5. PĒTNIECĪBAS METODES ....................................................................................................... 29

5.1. Kvalitatīvā kontentanalīze ................................................................................................. 29

5.2. Daļēji strukturēta intervija ................................................................................................. 31

5.3. Novērojums ....................................................................................................................... 32

5.4. Anketēšana......................................................................................................................... 32

6. ZIĽU ŢURNĀLISTISKĀS KVALITĀTES IZVĒRTĒJUMS .................................................. 33

6.1. Ziľu temati ......................................................................................................................... 33

6.2. Ziľu atlases kritēriji ........................................................................................................... 34

6.3. Reportāţas kvalitāte ........................................................................................................... 36

6.4. Ziľu raidījuma izvērtēšana ................................................................................................ 46

7. ZIĽU ŢURNĀLISTISKĀS KVALITĀTES IZVĒRTĒJUMA DATU ANALĪZE ................... 48

Secinājumi un rezultāti ..................................................................................................................... 56

Pateicības .......................................................................................................................................... 59

Izmantoto informācijas avotu saraksts ............................................................................................. 60

Pielikumi ........................................................................................................................................... 65

1. pielikums. LTV un ziľu raidījuma Panorāma raksturojums ................................................. 65

2. pielikums. LTV Ziľu dienesta publiskoto problēmu un to attīstības hronoloģija ................. 68

3. pielikums. Raidījuma ziľu kvalitātes izvērtēšanas metode ................................................... 80

4. pielikums. Likumdošana un regulācija .................................................................................. 89

5. pielikums. Raidījuma ziľu kvalitātes izvērtēšanas 1. daļas dati ............................................ 94

6. pielikums. Raidījuma ziľu kvalitātes izvērtēšanas 2. daļas dati ............................................ 106

7. pielikums. Intervija ar ziľu raidījuma Panorāma producenti Anitu Braunu ......................... 158

8. pielikums. Intervija ar LTV Ziľu dienesta direktoru Mareku Gailīti .................................... 163

9. pielikums. Intervija ar LTV ģenerāldirektoru Jāni Holšteinu................................................ 172

10. pielikums. Strukturētās ţurnālistu aptaujas anketas rezultāti ................................................ 182

11. pielikums. Novērojums LTV Ziľu dienestā .......................................................................... 195

12. pielikums. Sarakste ar LTV par informācijas pieprasīšanu ................................................... 197

6

Apzīmējumu saraksts

ASV Amerikas Savienotās Valstis

BBC British Broadcasting Company

CVK Centrālā vēlēšanu komisija

etc. et cetera ( no angļu valodas – „un citi‖)

EP Eiropas Parlaments

ES Eiropas Savienība

IZM Izglītības un zinātnes ministrija

LNT Latvijas Neatkarīgā Televīzija

LTV Latvijas Televīzija

LTV1 Latvijas Televīzijas pirmais kanāls

LTV7 Latvijas Televīzijas septītais kanāls

Nr. kārtas numurs

NVO nevalstiska organizācija

NRTP Nacionālā radio un televīzijas padome

t.i. tas ir

TV televīzija

u.c. un citi

u.tml. un tamlīdzīgi

5

7

Ievads

Ziľas ir nozīmīgs sabiedrības viedokļa, uzskatu, attieksmes maiľas, kā arī identitātes

veidošanas instruments, kas, konstruējot sociālo realitāti, spēj radīt noteiktu ietekmi attiecībā

uz auditoriju un tās uztveri. Līdz ar to demokrātiskā un tiesiskā valstī ir būtiski veidot pilso-

nisku sabiedrību, piedāvājot patiesas un objektīvas ziľas, kas ir viens no kvalitatīvas ţurnālis-

tikas pamata rādītājiem. Latvijas likumdošana nosaka, ka visiem elektroniskajiem medijiem

ziľas jāveido objektīvi, atsevišķi neizdalot raidorganizācijas pēc īpašuma formas un darbības

mērķa – komerciālās un sabiedriskās, – tas nozīmē, ka jebkuram elektroniskajam medijam

ziľu produkti jāveido atbilstoši ţurnālistikas kvalitātes standartiem. Radio un televīzijas liku-

ma 3. panta 3. punkts nosaka, ka „raidorganizācijas ziľu pārraidēm jābūt objektīvām, un ziľas

jāsniedz neitrāli‖1, taču likumā objektivitātes termins definēts nav. Līdz ar to gan ziľu veido-

tājiem, gan uzraugiem, gan sabiedrībai var būt atšķirīgs objektivitātes rāmējums, robeţas un

nosakāmie kritēriji, kas liecina par ziľas kvalitāti.

Sabiedriskajam medijam auditorijas uzticība ir īpaši svarīga, un tā ir tieši saistāma ar

ţurnālistisko kvalitāti, objektivitāti, vārda brīvību un arī demokrātiju kopumā. „Lai tā tiktu

nodrošināta, primārā vērtība ir preses brīvība; un profesionāliem ţurnālistiem jāspēj aktualizēt

sabiedrības intereses, vajadzības un vērtības. Pirmkārt, katrā medijā jābūt profesionālam ţur-

nālistu ētikas kodeksam, kas nosaka viľu darbību sabiedrības labā.‖2 LTV ziľu raidījumam

Panorāma kā vienīgajam sabiedriskās TV ziľu raidījumam Latvijā ziľu objektivitātei un kva-

litatīvai ţurnālistikai vajadzētu būt kā obligātam ziľu veidošanas priekšnosacījumam (sk. 1.

pielikumu). 2007. gada aprīlī raidījumu Panorāmu vidēji skatījušies apmēram 245 0003 Latvi-

jas iedzīvotāju. Šie rādītāji liecina arī par skatītāju uzticību raidījuma veidotājiem un viľu

veidotajiem ziľu materiāliem.

Izvēlētā temata aktualitāti apstiprina fakts, ka pēdējā gada laikā LTV veikusi pārmai-

ľas, pret kurām ir protestējuši gan paši ziľu dienesta ţurnālisti, gan kritisku atzinumu sniegusi

EBU, norādot uz iespējamajiem ziľu dienesta ietekmēšanas mēģinājumiem; Latvijā šie pro-

testi palika bez ievērības, un situācija netika atrisināta (sk. 2. pielikumu). Tā kā Latvijā arī

pietiekami nefunkcionē Ţurnālistu Savienība, tad ţurnālistiem nav iespējas risināt šādus jautā-

jumus, kas ietekmē viľu darba kvalitāti. Līdz ar to pētījums par ţurnālistisko kvalitāti un tās

1 Latvijas Republikas Saeima. (1995. 24. aug.). „Radio un televīzijas likums‖. Latvijas Vēstnesis, 1995, 8. sept.,

Nr. 137., Sk. 2007. 27. apr.: http://www.likumi.lv/doc.php?id=36673&mode=KDOC 2 Croteau, D., Hoynes, W. (2001). The Business of Media: Corporate Media and the Public Interest. Thousand

Oaks: Pine Forge Press. 203. p. 3 TNS Latvia. (2007). TV Metri. TV kanālu auditorijas 2007. gada aprīlī. TNS Latvia. Sk. 2007. 15. maijā:

http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2627


8

ietekmējošajiem faktoriem vienīgajā sabiedriskajā TV ir vērtīgs ieguvums ne tikai akadēmis-

kajā vidē, bet arī LTV.

Teorētiskā pamatojuma struktūra veidota, balstoties uz Dţ. H. Makmanusa (J. H.

McManus) grāmatā Market – Driven Journalism. Let the Citizen Beware? aprakstīto ţurnālis-

tiskās kvalitātes pamata pētīšanas metodi, kas izmantota bakalaura darbā, lai empīriski iegūtu

datus raidījuma ţurnālistiskās kvalitātes izvērtēšanai. Metode tikusi izstrādāta, veicot mediju

un teoriju pētījumus un analīzi. Bakalaura darbā konkretizēti tās izvērtēšanas kritēriji un tema-

tu kategorizācija, lai iegūtu iespējami objektīvākus pētījuma datus.

Darba mērķis ir izvērtēt 2007. gada aprīļa mēneša darba dienu LTV ziľu raidījuma

Panorāma ţurnālistisko kvalitāti atbilstoši Dţ. H. Makmanusa izstrādātās metodes kritērijiem

un aprakstam, kā arī, veicot novērojumu, anketēšanu un strukturētās intervijas, izvērtēt raidī-

juma veidotāju izpratni par metodē un teorētiskajā pamatojumā norādītajiem kvalitatīvās ţur-

nālistikas kritērijiem, konstatējot iespējamos nekvalitatīvas ziľu ţurnālistikas cēloľus.

Darbā izvirzīta hipotēze: LTV1 ziľu raidījuma Panorāma ziľu siţeti ne vienmēr at-

bilst kvalitatīvas ziľu ţurnālistikas līmenim.

Darba uzdevumi: apkopot teorētisko literatūru, izvērtēt un analizēt ziľu raidījuma Pa-

norāma ziľu siţetu kvalitāti atbilstoši izvēlētajai pētniecības metodei, darba mērķim un izdarīt

secinājumus. Bakalaura darba pētījuma objekts ir televīzijas ziľas un darba priekšmets – LTV

ziľu raidījums Panorāma. Lai sasniegtu bakalaura darbā izvirzītos mērķus, teorētiskais pama-

tojums tiks strukturēts, balstoties uz Dţ. H. Makmanusa aprakstītās metodes zinātnisko pama-

tojumu, kas atbilst kritiskā reālisma un normatīvās teorijas idejām. Darbs strukturēts četrās

daļās – to veido teorētiskā, empīriskā, metodoloģiskā un analītiskā daļa. Teorētiskais pamato-

jums ietver šādas galvenās nodaļas: ziľu jēdziena skaidrojums, ţurnālistiskās kvalitātes jē-

dziena skaidrojums, ziľu veidošana un ziľu veidošanu ietekmējošie faktori.

9

1. ZIŅU JĒDZIENA SKAIDROJUMI

Vienotas definīcijas jēdzienam „ziľas‖ sociālajās zinātnēs nav, un daţādi akadēmiskās

literatūras autori tās definē atšķirīgi. Darba pamatā izmantotās pētniecības metodes autors

ASV pētnieks Dţ. H. Makmanuss ziľas definē kontekstā ar ziľu mērķi, kas ir „apkārtējās vi-

des, kurā mēs dzīvojam un strādājam, darbības veidu izskaidrošanu, lai skatītājs pēc ziľas no-

skatīšanās varētu pieľemt sev derīgus (īpaši pilsoniskus) lēmumus.‖4 ASV komunikācijas zi-

nātnes pētnieks D. Makveils (D. McQuail) norāda, ka, lai arī tas, kas šodien ir ziľas, rīt jau

vairs var nebūt ziľas5, jebkurš ziľu siţets ir vēstījums ar svarīgām un mazāk svarīgām tajā

esošajām personām, saistītām epizodēm, varoľiem un likuma pārkāpējiem, ar sākumu, vidu

un nobeigumu, kas norāda uz dramatiskiem pagriezieniem, asociācijām un pazīstamām siţeta

līnijām.6

No šī apgalvojuma var secināt, ka ziľas ir informācija, kas attiecīgajā brīdī sabiedrī-

bai ir svarīga un ka ziľu siţetiem jābūt noteiktai struktūrai un mērķim. Savukārt Jūtas Univer-

sitātes profesors komunikācijas zinātnē Rojs Gibsons (R. Gibson) par ziľām saka, ka „ziľu

definīcija un ţurnālista nozīmīgums nav saistāma tikai ar vienkāršu notikumu atainošanu, tām

it kā kalpojot kā logam uz pasauli, bet tā ir daudz sareţģītāka sistēma, jo, caur logu gūtais

skats ir atkarīgs gan no loga lieluma, gan no tā materiāla.‖7 Šis apgalvojums parāda, ka viena

veida ziľas daţādos medijos var redzēt atšķirīgi, ko ietekmē gan ţurnālistiskā kvalitāte, tehno-

loģiskais nodrošinājums, gan medija ideoloģija. Iespējamas daţādas interpretācijas, redzējumi

un mērķi, kurus medijs vēlas nodot skatītājam, no kā var secināt, ka „mediji auditorijai piedā-

vā modeļus realitātes interpretēšanai.‖8 ASV komunikācijas zinātnes pētnieks, profesors Vil-

burs Šramms (Wilbur Schramm) ziľas definējis kā mēģinājumu rekonstruēt notikuma rāmi.

Dţ. H. Makmanuss šādam apgalvojumam iebilst, argumentējot, ka šī definīcija mūsdienās zi-

ľu veidošanas sistēmai ir neatbilstoša, jo tā neietver ziľu veidošanas mērķus, ko uzstāda me-

diju tirgus. Viľš piekrīt idejai, ka ziľu ţurnālistika bieţi ir būtiska demokrātijas garantija, un

TV ziľas ir nepieciešams informācijas avots, no kura ir atkarīga sabiedrības informētība.9 Arī

ASV pētnieks M. D. Eleine (M. D. Alleyne) norāda, ka „ziľu ţurnālistika ir būtiska, lai radītu

informētu sabiedrību. Bez tās mēs sastapsim apātisku nākotni, daţādu sabiedrības slāľu atsve-

4 McManus, J. (1994). Market – Driven Journalism. Let the Citizen Beware? London: Sage Publications. xiv. p.

5 McQuail, D. (1987). Mass Communication Theory: An Introduction. (2

nd ed.). London: Sage. 129. p.

6 Turpat. 206. lpp.

7 Gibson, R. (1991). Radio and Television Reporting. Boston: University of Utah. 289. p.

8 Kruks, S. (2001). Latvijas Televīzijas ziľu saturs. Grām.: Kruks, S. (red.) Latvijas mediju analīze.

(Daudzveidība III ). Rīga: Latvijas Universitātes komunikācijas studiju nodaļa. 11. lpp. 9 McManus, J. (1994). Market – Driven Journalism. Let the Citizen Beware? 17. p.

10

šinātību un politiskās varas ļaunprātīgu izmantošanu.‖10

Līdzīgi Viskonsīnas Universitātes

komunikācijas zinātnes profesors Dţ. Fiske (J. Fiske) atzīst, ka progresējošā demokrātiskā

valstī, ziľām vajadzētu akcentēt ziľu diskusīvo konstruējumu, pēc iespējas atklājot visu ie-

saistīto pušu viedokļus, veicinot parādītā un uzrakstītā savstarpējās attiecības.11

Savukārt D.

Makveils norāda, ka lielākā daļa ziľu formas un struktūras aspekti ir tieši saistāmi ar tiekšanos

pēc objektivitātes un līdzīgi pēc faktuālā pamatojuma.12

Tā kā primārais ziľu mērķis ir dot sabiedrībai iespēju maksimizēt tās izpratni par aktu-

ālajiem notikumiem un problēmām, kas tās vidē notiek,‖13

un tā kā medija loma ir vārdos ap-

rakstīt realitāti un tiem ir iespēja kultivēt sabiedrībā priekšstatus par pareizo, veidot sabiedris-

ko domu,14

līdz ar to pamatots ir arī secinājums, ka ziľās ir jāakcentē problēmas, kas tieši skar

nozīmīgu daļu sabiedrības,15

kas ietver arī atziľu, ka katrai ziľai jābūt mērķim, kas ar to tiek

pateikts, kas tajā analizēts un uz kādiem jautājumiem meklētas atbildes.

1.1. Televīzijas ziņas un to specifika

„TV ziľas ir kā mediators starp skatītāju un realitātes konstrukcijām, kuras veido da-

ţādas zīmes.‖16

Kopumā var teikt, ka „TV ziľas ir vidutājs, kas, lietojot lingvistiskos un vizu-

ālos kodus, definē, veido un reprezentē reālos notikumus. TV ziľu diskurss tiek radīts ar va-

lodas, vizuālu attēlu palīdzību, ko veido kodi un ieradumi, kādā veidā skatītājs uztver un apzi-

nās to kārtību, viľā radot noteiktu konstrukcijas sajūtu par notikumu.‖ 17

Tātad TV ir audiovi-

zuāls medijs, nosakot, ka ziľām būs epizodisks rāmējums un vizuālais attēlojums,18

kas nozī-

mē, ka TV ziľu medija informācijas atlase neaprobeţojas ar faktoloģisko un viedokļu infor-

mācijas atlasi, bet būtiska loma ir arī vizuālās informācijas atlasei un tās atbilstībai ar verbālo

tekstu. Svarīgi atzīmēt, ka „TV ziľas neveido tikai fakti, bet tas ir notikuma naratīvs‖.19

TV

ziľas izvēlas tematiski, ko nosaka kategorijas, un veido ziľas, kas seko noteiktu kodu naratī-

viem.20

Naratīvam informācija jāatklāj tādā veidā, lai auditorijai tas palīdzētu saprast notieko-

10

Alleyne, M. D. (1997). News Revolution Political and Economic Decision About Global Information. London:

Macmillan. 3. p. 11

Fiske, J. (1987). Television Culture. London: Routledge. 307. p. 12

McQuail, D. (2005). McQuail's Mass Communication Theory. (5nd

ed.). London; Thousand Oaks; New Delhi:

Sage. 347. p. 13

McManus, J. (1994). Market – Driven Journalism. Let the Citizen Beware? xiv. p. 14

Kruks, S. (2001). Latvijas Televīzijas ziľu saturs. Grām.: Kruks, S. (red.) Latvijas mediju analīze.

(Daudzveidība III ). 71. lpp. 15

Croteau, D., Hoynes, W. (2001). The Business of Media: Corporate Media and the Public Interest. 206. p. 16

Bignell, J. (2002). Media Semiotics: An Introduction. Manchester, New York: Manchester University Press.

106. p. 17

Turpat. 110. lpp. 18

Perse, E. M. (2001). Media Effects and Society. Mahwah; New York: Lawrence Erlbaum Associates. 107. p. 19

Bignell, J. (2002). Media Semiotics: An Introduction. 111. p. 20

Turpat. 116. lpp.

11

šo.21

Arī faktoloģisks naratīvs ir realitātes konstruēšana, tomēr „realitātes reprezentācija, ko

veido TV ziľas, nav realitāte pati par sevi, bet realitāte, kas konstruēta ar ziľās iekļauto zīmju,

kodu, mītu un ideoloģijas starpniecību,‖22

kas nozīmē, ka TV ziľas veido un attēlo dominējo-

šo ideoloģiju un dominējošo pārliecību par svarīgumu gan TV ziľu redakcijas, gan sabiedrī-

bas līmenī. Līdz ar to „ziľu medijiem ir nozīmīga loma katrā politiskajā sistēmā, un no tiem

tiek gaidīts, ka tie piepildīs daļu no ideālajām liberāli demokrātiskas valsts funkcijām, ietverot

pieejamības nodrošināšanu plaša mēroga iedzīvotājiem un varas institūciju un personu darbī-

bas pārbaudīšanu (sargsuņa loma).‖23

TV ţurnālistika un modernās dizaina iespējas ietekmē tiekšanos uz racionalitāti, ob-

jektivitāti un kvalitāti, nodrošinot gan strukturālu rediģēšanu, gan tehnisko caurskatāmību.24

„Lielbritānijā un ASV televīzijas ziľas ir plaši atzītas par uzticamāku ziľu avotu nekā jebkurš

cits ziľu avots (īpaši BBC).‖ 25

Lielbritānijā TV ziľas ir kā autoritāte auditorijas acīs, kas lab-

prātāk informāciju gūst tieši no TV ziľām, nevis – laikrakstu. Šī dominance tiek skaidrota ar

stingru TV ziľu regulāciju attiecībā uz līdzsvara un objektivitātes noteikumiem.26

Arī Latvijā

cilvēki visvairāk uzticas televīzijas medijam - 65%.27

1.2. Ziņu veidi

Pastāv daţādi TV ziľu iedalījumi, bet pamatā tās tiek iedalītas šādi: - cietās ziľas

(hard news) - galvenās, nopietnās, faktoloģiskās ziľas; un mīkstās jeb vieglās ziľas (soft

news) - notikumi, kas ietver izklaides vai interesantuma elementu. Šāds notikums nav uzska-

tāms par eksistenciāli svarīgu un tas var tikt adresēts tikai daļai auditorijas, tomēr mīksto ziľu

notikums vēl arvien satur ziľu vērtuma elementus.28

Par mīkstajām ziľām parasti sauc stāstus,

kas ietver cilvēka intereses faktoru un kuru ziľu vērtība nav tūlītēja skatītāja informēšana par

notiekošo.29

Savukārt cietās ziľas ietver tūlītēju nepieciešamību sniegt informāciju par notie-

košo, kas var ietekmēt nozīmīgu skaitu cilvēku.30

21

Bennett, P., Slater, J., Wall, P. (2006). A2 Media Studies: the Essential Introduction. London: Routledge. 166. p. 22


Curran, J. (2003). Media Organisation in Society. Oxford: Oxford University Press. 22. p. 24

Tobias, J. (2005). Truth to Materials: Modernism and US Television News Design since 1940. Journal of De-

sign History, 18 (2), 179. p. 25

Chandler, D. (n.d.). Notes on the Construction of Reality in TV News Programmes. The University of Wales,

Aberystwyth. Retrieved March 3, 2007 from http://www.aber.ac.uk/media/Modules/TF33120/news.html 26


European Commission. (2006). Eirobarometrs 66. Sabiedriskā doma Eiropas Savienībā. Rudens 2006. Ziľo-

jums par valsti. Latvija. Eiropas Savienības informācijas aģentūra, 12. Sk. 2007. 28. apr.:

http://www.esia.gov.lv/lv/jaunumi/jaunumi/2006/2007-01-09/ 28

Itule, B. D. (1994). News Writing and Reporting for Today’s Media. New York: McGraw Hill. 482. p. 29

Bryant, J., Thompson, S. (2002). Fundamentals of Media Effects. Boston: McGraw-Hill. 237. p. 30

Turpat. 243. lpp.

http://www.aber.ac.uk/media/Modules/TF33120/news.html

http://www.esia.gov.lv/lv/jaunumi/jaunumi/2006/2007-01-09/

12

2. ZIŅU VEIDOŠANA

Ziľas tiek veidotas spontānu ikdienas sociālās realitātes kognitīvās izziľas un selektī-

vās uztveres rezultātā. Līdz ar to ir svarīgi, ka ţurnālistiem ir zināmas noteiktas profesionālās

vērtības, pēc kurām vadīties.31

2.1. Ziņu veidošanas pirmais posms - ziņu apzināšana

„Pirmais ziľu veidošanas posms – potenciāli ziľu vērto notikumu un problēmu apzi-

nāšana un vākšana: visnozīmīgākās ziľas bieţi netiek iekļautas ziľu raidījumā, jo to veidoša-

na ir dārgāka ietekmīgu ieinteresēto personu dēļ, kas mēģina slēpt nozīmīgu informāciju. Ne-

atkarīgums, īpašs pētnieciskums un sabiedrības novērošana ir dārga. Lētāk ir paļauties uz ci-

tiem ziľu piedāvātājiem – tādiem kā ziľu aģentūras vai preses sekretāri, lai uzzinātu par sa-

biedrības problēmām un notikumiem, nekā algot adekvātu personālu, kas šajā sabiedrībā iefil-

trējas. Šāda pasīvā atklāšana tomēr rada iespējas, sākot no pietiekami ietekmīgu avotu izman-

tošanas līdz algotiem preses sekretāriem, lai manipulētu ar sabiedrības dienas kārtību un sa-

fabricētu notikumus.‖ 32

Ziľu apzināšanas posms ir ziľu atlases stadija, kurā ţurnālisti izzina notikumus un

problēmas, kas varētu tikt atainotas, un ir ārkārtīgi svarīgs, jo tas izsaka visu citu lēmumus

ziľu veidotāju robeţās. Ziľu apzināšana ir viens no vissvarīgākajiem posmiem ziľu veidoša-

nā, jo nav nozīmes ţurnālista talantam un viľa spējām izcili veidot ziľu materiālus, ja tie ne-

tiek iekļauti veidojamo stāstu sarakstā un sabiedrība būs dezinformēta par konkrēto notiku-

mu.33

2.1.1. Ziņu apzināšanas kvalitatīvas ţurnālistikas modelis

„Lai palielinātu ţurnālistikas pamata misijas uzdevumu – sabiedrības izpratni par vidi,

kurā tā dzīvo, ziľu departamentiem aktīvi un neatkarīgi rūpīgi jāizpēta šīs apkārtējās vides.

Kaut arī lielāku auditoriju varētu piesaistīt ar lētiem un emocionāliem ziľu stāstiem, kas pār-

rakstīti no ziľu aģentūru materiāliem, kvalitatīvas ţurnālistikas piekritējiem būtu jāataino iz-

glītojoši stāsti par, piemēram, biznesa vai pārvaldes vidi, kas auditoriju tiešā veidā ietekmē un

kas izglīto par šo vidi, kurā tā dzīvo.34

Lai noteiktu, cik aktīvi ziľu apzināšana ir kādā noteiktā

stacijā, jāizzina, kā tiek organizēta konkrēta ziľu telpa. Lai izvērtētu daţādos ziľu apzināšanas

veidus, kas saistīti gan ar ţurnālistisko kvalitāti, gan ar mērķtiecīgu peļľu, Dţ. H. Makmanuss

31

Lau, R., W., K. (2004). Critical Realism and News Production. London: Sage Publications. Media, Culture &

Society, 26 (5), 699. 32

McManus, J. (1994). Market – Driven Journalism. Let the Citizen Beware? 88. p. 33

Turpat. 95. lpp. 34

Turpat. 96. lpp.

13

definēja trīs kategorijas, kas balstītas uz atklātu līdzdalību ziľu veidotāju novērošanas un zi-

ľošanas piepūles procesā. 35

„Divi pieľēmumi uzsver šādas klasifikācijas:

1) Jo aktīvāka notikumu un tematu izzināšana notiek ārpus ziľu veidošanas telpas, jo

pilnīgāk tiek ievērotas ţurnālistikas neatkarības un objektīvas vides novērošanas normas.

2) No minimālas līdz plaša mēroga ziľu apzināšanai - jo aktīvāk tiek pielietoti šādi

ziľu apzināšanās veidi, jo vairāk tiek maksāts ziľu departamentiem, principā, kas atkarīgs no

personāla lieluma un tā darba laika.‖36

Ziľu apzināšanās aktivitāte ir arī indikators kvalitatīvas ţurnālistikas izvērtēšanā, kas

nosaka, vai medijs vispār tiecas veidot kvalitatīvas ziľas. Dţ. H. Makmanuss to iesaka no-

teikt, pamatojoties uz redakcijas organizācijas sistēmu, kas bakalaura darbā tiks izvērtēts pēc

strukturēto interviju, anketēšanas un novērojuma rezultātiem, nosakot, kādā veidā ziľas tiek

apzinātas un izvēlētas.

Minimāli aktīva ziľu apzināšana - tā iekļauj notikumus vai tematus, kas var tikt apzi-

nāti no sponsoriem vai citām firmām, neatstājot tipisko ziľu telpu – piemēram, sazināšanās ar

avārijas dienestu dispečeriem. Šis veids ietver laikrakstu, telefonisku vai video preses relīţu;

laikrakstu, radio un TV konkurentu; ziľu aģentūru, ziľu tīklu piedāvātā video materiāla vai

neatkarīgo producentu jau izveidoto ziľu materiālu monitoringu, kā arī policijas un ugunsdzē-

sības radio kanālu pārbaudi. Tas ir pasīvs ziľu apzināšanas veids.37

Vidēji aktīva ziľu apzināšana - tā iekļauj notikumus un tematus, kas veidoti ziľu die-

nestā no materiāliem, kas iegūti no pašu iepriekšējām reportāţām, sabiedrisko attiecību mate-

riāliem vai iegūti ziľu telpā, sazinoties ar avotiem, bet ar obligātu nosacījumu ārpus šīs telpas

ziľu pārbaudīt, pārliecinoties par ziľas vērtumu un patiesumu.38

Augsti aktīva ziľu apzināšana - tā nosaka, ka ziľu veidotājiem ar avotiem jāsazinās

ārpus ziľu veidošanas telpas. Notikumus un tematus ziľu reportieri izzina, uzturoties valdības,

biznesa vai sociālajā vidē, kas attiecas uz šo kategoriju. Pat, ja pētnieciskajā materiālā ir ano-

nīma persona, šis gadījums ir klasificējams pie trešās kategorijas, jo nelegāls vai neētisks zi-

ľas raksturs bieţi tiek slēpts, un tādēļ nepieciešamas papildu pūles, lai to parādītu.39

2.1.2. Medija ziņu apzināšanas pozīcijas noteikšana

Ja medijs tiecas palielināt ienākumus, ziľu satura veidošanai lielākie resursi tiks atvē-

lēti informācijas apguvei, tiecoties uz pasīvāku ziľu apzināšanas veidu, nevis uz divu pārējo

35


Turpat. 37

Turpat. 97. lpp. 38

Turpat. 39

Turpat. 95. lpp.

14

kategoriju līmeľu sasniegšanu; arī kopējo ētera laiku lielākoties veidos minimāli aktīvi veido-

tas ziľas.40

„Ja medijs veido kompromisus starp tirgus un ţurnālistikas normām, ziľu satura vei-

došanas procesam tiks atvēlēts aptuveni vienāds resursu sadalījums starp aktīvās un pasīvās

ziľu atainošanas veidiem.‖41

Ja medijs ievēro ţurnālistikas normas, ziľu satura veidošanai lielākie resursi tiks atvē-

lēti informācijas apguvei, veidojot augsti aktīvu ziľu apzināšanas veidu. Jo lielāki medija re-

sursi, jo aktīvāka ziľu veidošana,42

kas nozīmē, ka medijam, kuram ir lielāki resursi, ir poten-

ciāli lielāka iespēja aktīvi un kvalitatīvi veidot ziľas, nekā medijam, kuram varbūt ir profesi-

onāli, talantīgi ţurnālisti, bet nav pietiekamu resursu. „Pasīvā ziľu veidošana būtībā atsakās

no kontroles pār informācijas plūsmu, ko saľem sabiedrība, to nododot valdības, lielu korpo-

rāciju un turīgu aktoru rokās,‖43

kas līdz ar to veido medija dienas kārtību, nevis otrādi.

2.1. att. Ziņu veidošanas piepūles un ziņu kvalitātes savstarpējā atkarība.

2.2. Ziņu veidošanas otrais posms - ziņu atlase

Ziľu atlase jeb tā sauktā „vārtu sargāšana‖ ir neizbēgama. Neatlasītie notikumi paliek

ārpus auditorijas redzesloka, šādi uzspieţot skatītājiem TV realitāti.‖44

. Tātad ziľas acīmre-

dzami ir selektīvas. Stjuarts Hols (Stuart Hall) atzīmē, ka „ţurnālists runā par ziņām tā, it kā

tas būtu visnozīmīgākais ziņu stāsts un it kā kāds „ziľu viedoklis‖ būtu visievērojamākais.45

Lai arī ziľas nevar tikt veidotas bez TV ziľu atlases un konstruēšanas procesa, „ziľām jābūt

objektīvām; tām jāizklāsta notikumi bez viedokļa. Un kopš tas ir neiespējami, pastāv pretru-

nas starp nepieciešamo objektivitāti un neizbēgamo viedokļa skatījumu.‖46

40


Turpat. 42


Turpat. 107. lpp.

44 Kruks, S. (2001). Latvijas Televīzijas ziľu saturs. Grām.: Kruks, S. (red.) Latvijas mediju analīze.

(Daudzveidība III ). 76. lpp. 45



McQuail, D. (1994). Mass Communication Theory. An Introduction. (3rd

ed.). London: Sage Publication. 78. p.

Piepūle

% ētera

laiks

Augsta Vidēja Zema

Ţurnālistikas kvalitāte

Ienākumu palielināšana Jo lielāka piepūle ziľu veidoša-

nas procesā tiek pielietota, jo

kvalitatīvāks un objektīvāks ziľu

gala rezultāts iespējams.


15

Ziľu atlase tiek saistīta ar „vārtu sargāšanas‖ jēdzienu, kas plaši tiek izmantots kā me-

tafora, lai aprakstītu medija veikto ziľu atlases norisi it īpaši attiecībā uz ziľu mediju lēmu-

miem par ziľu izvēli, kas iekļūs ziľu raidījumā un šķērsos šos ―vārtus‖ un kas nē.47

Šo jēdzie-

nu pirmais izvirzīja Kurts Levins (Kurt Lewin) 1947. gadā, savus novērojumus saistot ar seci-

nājumu, ka ziľas ir kā straume, kas plūst pa noteiktu kanālu, kuram ir vairāki vārti, kur katra

vārta sargs pieľem lēmumu, vai informācija turpinās plūst pa šo kanālu vai nē, kuru galu galā

saľems auditorija. Šo ideju 1950. gadā pamanīja Deivids Vaits (David White) un 1951. gadā

veica pirmo ―vārtu sargāšanas‖ pētījumu.48

J. Galtunga (J. Galtung) un M. Ruges (M. H. Ru-

ge) aprakstītais ziľu atlases faktoru „vārtu sargāšanas‖ ļauj identificēt faktorus jeb ziľu atlases

kritērijus, kas ietekmē ziľu atlasi, struktūru, svarīgumu u.c. ziľu vērtības.

J. Galtunga un M. Ruges aprakstītie ziľu atlasi ietekmējošie faktori atbilstoši ―vārtu

sargāšanas‖ modelim: 1. Laika sprīdis (laika periods, bieţums) – laika periods, kas nepiecie-

šams notikumam, lai tas būtu attīstījies un ieguvis nozīmi‖.49

Līdz ar to parādās tendence, ka

raidījumā drīzāk tiks iekļauts tāds ziľu siţets, kas ir relatīvi īslaicīgs notikums, aktuāls un tas

iekļaujas publicēšanas bieţumā. 2. Skaidrība - jo vienkāršāk, skaidrāk un mazāk interpretēja-

mi notikums ir strukturēts, jo pastāv lielāka iespējamība tam kļūt par ziľu. 3. Intensitāte – lai

notikums tiktu iekļauts ziľu raidījumā, tam ir jābūt pietiekami intensīvam, ar specifisku nozī-

mi, jāpiemīt īpašam varenumam un nozīmei, lai tas nokļūtu medijos. Tematam pirms iekļūša-

nas medijos jānostiprinās sabiedrības apziľā un jābūt ar potenciāli pieaugošu stāsta nozīmi.

4. Kultūras tuvība, aktualitāte - notikumam jāatbilst kultūrvidei, ar kuru spēj identificēties

mērķa auditorija. Mediji bieţāk izvēlas ziľot par tām valstīm, kas ir arī kulturāli tuvas un sva-

rīgas konkrētajā reģionā vai nācijā.50

5. Konsonanse – konformisms ar kādām gaidām, kas

ietver notikumus, kurus iespējams iepriekš paredzēt un kas saskan ar šīm auditorijas ekspek-

tācijām. 6. Negaidītība - jo negaidītāks, neparastāks, neparedzamāks un retāks ir notikums, jo

lielākas iespējas tam kļūt par ziľu. 7. Kontinuitāte – ja temats ir nostiprinājies medijos un ir

definēts kā ziľas, tad visticamāk, ka tas tiks turpināts, un medijs stāstīs par notikumu attīstību

arī tad, ja tā amplitūda būs ievērojami kritusies. 8. Kompozīcija – ziľā vērojams kontrasta

princips vai arī sabalansētība. Līdz ar to, ja ziľu pārraidē ir viena veida ziľas, tad cita veida

ziľām iekļūšanas slieksnis ir zemāks, jo priekšroka parasti tiek dota sabalansētam ziľu kopu-

mam. 9. Sociāli kulturālās vērtības – parādās ţurnālista priekšstati par sabiedrības priekšsta-

tiem attiecībā uz tās vēlmēm un kultūras gaidām. J. Galtungs un M. Ruge uz šiem deviľiem

faktoriem balsta trīs hipotēzes:

47

McQuail, D. (2005). McQuail’s Mass Communication Theory. (5nd

ed.). 308. p. 48

McQuail, D., Windahl, S. (1993). Communication Models for the Study of Mass Communications. London:

Prentice Hall. 166. p. 49


Manning, P. (2001). News and News Sources: A Critical Introduction. London: Sage Publications. 60. p.

16

1) ―savietojamība‖ - jo vairāk faktoriem kāda ziľa atbilst, jo lielāka iespējamība, ka šī

ziľa tiks publicēta;

2) ―komplementāritāte‖ - pat, ja ziľai atbilst faktors, kam ir zema vērtība, to spēj

kompensēt faktors ar augstu vērtību;

3) ―izslēgšana‖ - ja ziľai ir zema vērtība vairākos (visos) faktoros, visticamāk, ka tā

nekļūs par ziľu.51

2.2. att. Ziņu plūsmas vārtu sargāšanas modelis, J. Galtungs un M. Ruge, 1965.52

Savukārt Velsas Universitātes Teātra, filmu un televīzijas studiju fakultātes mediju un

komunikācijas zinātnes lektors Daniels Čandlers (Daniel Chandler) norāda, ka „ir svarīgi lo-

ģiski apsvērumi tam, vai stāsts tiks parādīts, ko ietekmē, piemēram, informācijas avotu vai

uzskates līdzekļu pieejamība vai budţeta ierobeţojumi, kam ir nozīmīga loma šajā aspektā.

Stāsts un ziľojums, kuru ir viegli iegūt, iespējams, var tikt parādīts vairāk, nekā citi. Regulāri

notikumi ir paredzami un tiek ziľoti rutinizēti. Jaunums ir vadošais kritērijs, ko veicina TV

ziľu specifika, jo ziľas ir tūlītējas.‖53

Ziľu atlasi ietekmē arī raidījuma struktūra. Ziľas raidījumos tiek sadalītas pa blokiem.

Visām TV šie bloki ir līdzīgi; - politikas bloks - ekonomikas bloks; - starptautiskais bloks; -

cilvēku interešu bloks; - kultūras bloks; - sporta bloks; - laika ziľas. D. Makveils parāda, ka

ziľas tiek saliktas Topa struktūrā, kas ir līdzīga apgrieztajai piramīdai, kurā katra TV, raugo-

ties pēc tās specifikas, var mainīt šo bloku atrašanās vietu ziľu raidījumā. Var secināt, ka arī

šādā veidā sakārtojot ziľas, iespējams saskatīt TV ziľu neobjektivitātes klātesamību gadīju-

mā, ja tiek radīts, piemēram, Kuļešova efekts.

Jebkura ziľu atlase būs sava veida konstrukcija. „Ja neobjektivitāte TV ziľu atainoju-

mos ir atlases rezultāts, tad ziľas pašas par sevi būs neobjektīvas.‖54

Tāpat, izvēloties noteiktu

bloku ziľas vairāk nekā citu bloku, var tikt radīta tendenciozitāte. No struktūras pozīcijas,

51

McQuail, D., Windahl, S. (1993). Communication Models for the Study of Mass Communications. 173. p. 52




Burton, G. (2000). Television Talking: An Introduction on the Television. London: Arnold. xii. p.

Notikumi

pasaulē

Mediju

uztvere

9 faktori, kas ietek-

mē ziľu atlasei

1

3

4 5

6

7

8 9

2

Mediju radī-

tais tēls


17

„parasti atlasītās ziľas, kurām ir augstāka ziľu vērtība, tiek ierindotas ziľu izlaiduma sākuma

daļā.‖ 55

2.2.1. Atlases loģika

1. Dominē ţurnālistiskā pieeja;

2. Dominē tirgus pieeja;

3. Kompromiss starp ţurnālistisko un tirgus pieeju.

„Ţurnālistiskā ziľu atlases loģika nosaka, ka ziľām vajadzētu būt vērstām uz sabied-

rību un tās vidi, tādā veidā palīdzot veidot informētu sabiedrību. Ziľu atlases posmā vietējiem

ziľu dienestiem ētiski vajadzētu izvēlēties tos aktuālos notikumus un problēmas, kas nepiecie-

šami izzinošas vietējās sabiedrības radīšanai un ir vajadzīgs lielākajai daļai cilvēku noteiktajā

vidē.‖56

Līdz ar to tiek uzsvērta ţurnālista loma indivīda lēmumu pieľemšanas procesā, jo tie-

ši ţurnālista veidotajam ziľu siţetam vajadzētu izglītot indivīdu tādā līmenī, lai viľš spētu

pieľemt pamatotu lēmumu par attiecīgo jautājumu. Tāpēc, ja ţurnālistika ir nekvalitatīva un

tendencioza, tad auditorija var nespēt pieľemt racionālu lēmumu un rīkoties pretēji savām in-

teresēm, vajadzībām un videi, kurā tā dzīvo. Savukārt komerciālā ziľu atlases loģika nosaka,

ka „ziľas ir vērstas uz investoru, reklāmdevēju un auditorijas piesaistīšanas ziľu veidiem.‖57

Sabiedrības intereses tiek ľemtas vērā tik lielā mērā, lai noturētu tās uzmanību, jo ziľas uzde-

vums ir arī pelnīt. Jebkurā gadījumā arī pētnieciskā ţurnālistika var būt gan peļľu nesoša, gan

augstāko ţurnālistikas standartu apmierinoša.58

2.2.2. Dominējošās ziņu atlases loģikas noteikšana

Pētīšanas sintēze starp ziľu derīgumu un apmierinājumu rosina cilvēkus patērēt ziľas

divu iemeslu dēļ: galvenokārt - inteliģences vai izziľas dēļ, lai spētu orientēties sociālajā vidē,

un, otrkārt, primārais ir emocionālais guvums – būt iesaistītam izklaidējošā vai uzjautrinošā

veidā. Visaptverošā derīguma un apmierinājuma pētījumā profesors Lavrencs Venners

(Lawrence Wenner) pamato apmierinājuma attēlojumu divās dimensijās – saturs un apmieri-

nājuma process. Satura apmierinājums vai atlīdzinājums, rezultāts no galvenās izzinošās dar-

bības: tiek izmantots vēstījums, lai iegūtu zināšanas, palielinātu vai samazinātu personiskās

šaubas (neziľu), un sociālās situācijas vai atbalsta eksistējošās tieksmes. 59

Līdz ar to ziľu at-

lases loģiku var noteikt arī pēc medija virsmērķa - orientēt vai izklaidēt.60

55



Turpat. 58



Turpat. 117. lpp.

18

Parasti orientējoši stāsti prasa vairāk fona informācijas meklēšanu, jo tie bieţi saistīti

ar problēmu risināšanu.61

„Īpaši TV orientēšanas dimensijai ir vairāk ţurnālistiskās vērtības,

nekā komerciālās vērtības.‖62

Tomēr Dţ. H. Makmanuss atzīst, ka „visefektīvākie ziľu stāsti

ir tie, kuros apvienotas gan izklaidējošās, gan orientējošās ziľu vērtības.‖63

Profesionāls ţur-

nālisti parasti spēj atrast veidu, kā savienot svarīgumu ar izklaides saturu.64

„Stāsta orientējošās vērtības tiek balstītas uz divām svarīguma vērtībām – personiska-

jām un sociālajām, sociālo svarīgumu definējot kā notikuma vai informācijas potenciālu tieši

vai netieši izmainīt politisko vai sociālo vidi, mainot izpratni par šo jautājumu vismaz 5%

skatītāju lokam, kas šo ziľu redzējuši. Savukārt personiskais svarīgums tiek definēts kā noti-

kuma/informācijas noderīgums, iespējas, lai palīdzētu vismaz 5% skatītāju, kas kādā veidā

vēlas uzlabot sevi vai savas dzīves. Piecas citas ziľu vērtības – cilvēka interese, konflikts, ne-

parastums, laika kavēklis un vizuālā kvalitāte – norāda izklaides indeksu. Šīs piecas mēdz uz-

turēt auditoriju.‖65

2.2.3. Izklaide piesaista vairāk skatītāju, nekā veic orientēšanas funkciju

„Pat tad, ja tiek atlasīti nozīmīgi ziľu temati, tie var tikt atainoti izklaidējošā veidā,

nevis atainot būtiskāko.‖66

Lai gan sabiedrības uzmanību var piesaistīt ziľas saturs, kas ietver

orientēšanas vai izklaides (vai abu) gaidas, šo divu dimensiju spēks ir nevienlīdzīgs vismaz

trīs iemeslu dēļ:

- Pirmkārt, ierastajās dienas ziľās stāsti, kas satur īpaši orientētu informāciju, iespē-

jams, tiek adresēti šauram sabiedrības segmentam. Amerikāľu sociologs Roberts Ezra Parks

(Robert Ezra Park) apgalvo, ka „katrs un ikviens no mums dzīvo pasaulē, kurā katrs esam

centrs‖.67

Svarīgākais orientēšanas noteikums ir veidot ziľas, kas saistītas ar mājām (iekšze-

mi).68

- Otrs iemesls, kāpēc orientēšanas informācijai ir mazāka komerciāla vērtība, nekā iz-

klaides informācijai, ir tas, ka tā nav tik piemērota tematu vai notikumu atainošanai. Temati ir

notikumu saistību interpretācijas. Tās ir abstrakcijas un neredzamais. Līdz ar to pamatā tiem ir

iespēja ilustrēt, nevis nošķirt notikumus. TV tehnoloģiskās iespējas, pārspēj laikrakstu iespē-

61


Turpat. 63

Turpat. 64

Turpat. 65



Turpat. 68

Turpat.

19

jas, atlasot vizuāli piesaistošus notikumus, tādus kā ugunsgrēks ar lielām liesmām vai kāda

raudulīga intervija, kur redzams lielceļa negadījuma izdzīvotājs.69

- Trešais iemesls – orientējoša informācija pieprasa lielāku skatītāju uzmanības pie-

saistīšanu, nekā tas ir izklaidējoša satura ziľām.70

Ziľu vērtība ir kritērijs, pēc kura iespējams noteikt, vai notikuma mērķis ir veidot ziľu

materiālu, kas piesaistīs plašu auditorijas uzmanību vai paplašinās sabiedrības izpratni.71

„Zi-

ľu vērtuma kritēriju pētījuma sintēze veidota, balstoties uz šādām ziľu vērtībām: 1) Laicī-

gums; 2) tuvums; 3) svarīgums, sekas; 4) cilvēka interese; 5) prominence; 6) neparastums;

7) konflikts; 8) vizuālā kvalitāte; 9) laika kavēklis, izklaide; 10) aktualitāte (sk. 3. pielikumu).

2.3. Ziņu veidošanas trešais posms – stāsta ziņošana

„.Ţurnālistikas normas pieprasa avotu nozīmīgāko citātu atlasi, kā arī visu iespējamo

problēmā iesaistīto pušu viedokļu atainošanu neieinteresētā veidā - apšaubāmi fakti pieprasa

to pārbaudi, nobeigums nav pamatots ar vienkāršām zināšanām, bet gan tiek balstīts uz pierā-

dījumiem. Ja medijs tiecas palielināt ienākumus, to mazāk uztrauc sniegtās informācijas kvali-

tāte. Interesants temats var aizvietot svarīgu avotu un citātu.‖72

Lai arī atbilstoši kvalitatīvas

ţurnālistikas prasībām tiktu atlasīti auditorijai svarīgi temati, ar to nebeidzas kvalitatīvu ziľu

veidošana. Stāsta veidotājam ir jāuzdod pietiekami daudz jautājumu, kas var ietekmēt kvalita-

tīvas ziľas izveidi, piemēram: kāda veida fona informācija ir nepieciešama?; kurus avotus in-

tervēt?; kurus dokumentus papildus pētīt un pārbaudīt?; kāds būs kameras leľķis un apkārtējā

vide? Tad, kad informācija ir iegūta, reportierim sev jāatbild vēl uz daţādiem svarīgiem jautā-

jumiem, piemēram: kurus citātus iekļaut ziľā?; kurus faktus no dokumenta iekļaut ziľā?; ku-

rus video kadrus izmantot?; kādā veidā tie tiks savietoti vienā naratīva? Uz šādiem jautāju-

miem noteikti nākas atbildēt ziľu veidošanas procesā.73

Svarīgi, ka uz tiem atbildot, ţurnālis-

tam ir pamatojums un skaidrojums – kāpēc izvēle ir tieši tāda, kāda tā ir. Otrkārt, lai arī kāds

ir izvēlētās reportāţas leľķis, tajā ţurnālistam jātiecas atbildēt uz jautājumiem: „kas realitātē

notika/notiek?‖ un „ko tas nozīmē sabiedrībai?‖,74

tādā veidā informējot auditoriju, nevis iz-

klaidējot to ar pievilcīgiem attēliem un pārsteidzošiem faktiem.

69




Turpat. 89. lpp. 73


Turpat. 155. lpp.

20

3. ZIŅU VEIDOŠANU IETEKMĒJOŠIE FAKTORI

Ziľu veidošanu un līdz ar to tās kvalitāti var ietekmēt ne vien, piemēram, auditorija,

avoti, investori, reklāmdevēji, medija mātes organizācijas stratēģija u.c., bet arī apstākļi, kurus

ir grūti vienā dienā uzreiz izmainīt, - tie ir vides faktori, kas pastāvīgi ietekmē lēmumu pie-

ľemšanu ziľu veidošanas procesā un nav noteikti, bet nepārtraukti savstarpēji mijiedarbojas:

1) kultūra;

2) tehnoloģija;

3) likumi un regulācija.75

3.1. Kultūra kā ziņu veidošanas ietekmējošais faktors

Kultūra – ziľu veidošanu ietekmē arī kultūra - t.s. kultūras gaiss. Britu sociologs un

pētnieks Ričards Hogarts (Richard Hoggart) parāda, ka vissvarīgākais filtrs, caur kuru ziľas

tiek konstruētas, ir mūsu elpotais kultūras gaiss, visa sabiedrības ideoloģiskā atmosfēra, kura

nosaka, ka daţas lietas var būt izteiktas un citas ir tabu.‖ Mihails Šudsons (Michael Schudson)

raksta, ka „šis kultūras gaiss ir faktors, kas daļēji nosaka sabiedrības grupas un organizāciju

rašanos, bet tā ir tikai viena daļa, kurā risinās pašu dibinātais sociālais konteksts.‖76

Līdz ar to

ţurnālistiskās kvalitātes kontekstā ir nozīmīgi akcentēt arī kultūras normu aspektu. Normatīvā

mediju teorija norāda, ka kopumā pastāv paralēles starp kultūras un sociuma jēdzieniem. Līdz

ar to ir paredzams, ka ţurnālistikā dominēs tradicionālās kultūras formas, nevis alternatīvās.

Lai arī tiek diskutēts par masu mediju atbildību attiecībā uz kultūru, tomēr nav skaidru kritēri-

ju, kas noteiktu kvalitatīvu kultūras atainojumu medijos.77

Normatīvās teorijas idejas saskan

ar Makmanusa secinājumiem – kultūra jāataino noteiktas sociālās grupas mērķa auditorijas

dominējošajā, tradicionālajā izpratnē, ko nodrošina sociālā pieredze; medijiem jāakcentē kul-

tūras mantojuma loma un jāveic izglītošana gan vēsturiskajā aspektā, gan mūsdienu kontekstā.

Dţ. H. Makmanuss precīzi norāda, ka kultūra veido izpratni par sabiedrībā akceptējamām uz-

vedības normām, un ziľu veidotāji jebkurā gadījumā kādai sabiedrības kopienai pieder.78

Arī

S. Hola veiktā pētījuma rezultāti par kultūras veidojošajiem faktoriem saskan ar Dţ. H. Mak-

manusa secinājumiem, ka ţurnālisti savos objektīvajos un autoritatīvajos spriedumos automā-

tiski parāda institūciju avotus. Šie avoti, jau atzīti no savas varas, reprezentācijas un kompe-

75


Turpat. 54. lpp. 77


ed.). 177-178. p. 78

McManus, J. (1994). Market – Driven Journalism. Let the Citizen Beware? 41. p.

21

tences pozīcijas, kļūstot par bieţākajiem dienas kārtības noteicējiem. Tā dominējošā ideoloģi-

ja izriet no mediju strukturalizētās priekšrokas dominējošo grupu viedokļa attēlošanai.79

„Ziľas bieţi tiek raksturotas kā reālas (objektīvas), bez kultūras ietekmējošās neobjek-

tivitātes,‖80

bet neviena cilvēka darbība nav vērtību brīva. Ikvienai darbībai piemīt izvērtēša-

nas dimensija, subjektivitāte, tāpēc tā reprezentē noteikta laika izvēli pāri citām alternatīvām.

Teorijas un pieľēmumi pasvītro visas apzinātās darbības, ieskaitot ziľas. Kad iegūtas ţurnālis-

tikas zināšanas par šīm vērtībām, var noteikt, kas rada notikumu un tematu ziľu vērtību,81

jo

vietējās kultūras vērtības veido arī ziľu veidošanas noteiktību (lēmumus).82

„Kādas citas pasaules daļas negatīvie notikumi neizraisa līdzīgu saistību ar šīm nor-

mām un tādēļ tiek daţādi interpretēti. Trešās pasaules valstis rietumu ziľās tiek, piemēram,

vispārpieľemti reprezentētas kā trūkumu un dabas katastrofu vietas, sociālo revolūciju un po-

litiskās korupcijas vietas. Šie notikumi netiek saskatīti kā viľu sociālo normu dezorganizācija,

bet kā apstiprinājums dominējošai apziľai, ka rietumu demokrātija piedāvā dzīves pamatus

ikvienam, tā ir stabila un taisnīgi, un godīgi vadīta.‖83

Etnocentriskuma neobjektivitāte ir

acīmredzama tādu valstu attēlojumā, kuras ir kulturāli, ekonomiski vai politiski noslēgtas, ne-

domājot par to lielumu vai tuvumu.84

Piekrišana lietām, kas ir tuvu mājām, ir vispārēja neob-

jektivitāte. Tā saucamais Maklurga likums (McLurg's Law), iesaukts leģendārā britu ziľu re-

daktora vārdā, saka, ka viens miris brits ir vērtīgāks nekā pieci mirušu francūţu, 20 ēģiptiešu,

500 indiāľu un 1000 mirušu ķīniešu.

Bez ziľu telpas ietekmējošajiem faktoriem kvalitatīvu ziľu veidošanu ietekmē arī

ideoloģija un menedţments. Sirakūzas Universitātes profesore komunikācijas zinātnē P. Šū-

meikere (P. Shoemaker) ideoloģiju definē kā „mācību un ticību kopumu, kas specifiski vada

cilvēkus, sabiedrības slāľus un kultūru.‖ 85

Savukārt D. Makveils ideoloģijas jēdzienu skaidro

kā organizētu ticību sistēmu vai vērtību kopumu, kas ar komunikācijas palīdzību tiek izplatīta

un stiprināta.86

Otrs svarīgs ideoloģijas raksturojums nosaka, ka tās piekritējiem attiecīgā

ideoloģija šķiet dabiska vai kā „vienīgais iespējamais veids, lai kaut ko darītu.‖ Ideoloģija tiek

virzīta kā neatbildams jautājums. 87

Dţ. Fiske (J Fiske) uzskata, ka teorijas, kas izvirza priekš-

plānā jautājumus par precizitāti, subjektivitāti vai objektivitāti ir balstītas uz empīrisku priekš-

statu par realitāti, un šie jautājumi ir svarīgi, jo tie var dot ieskatu par profesionālo ziľu veido-

79

Curran, J. (2003). Media Organization in Society. 29. p. 80


Turpat. 82

Turpat. 42-44. lpp. 83

Fiske, J. (2002). Television Culture. 285. p. 84

McQuail, D. (1994). Mass Communication Theory. An Introduction. 194. p. 85



ed.). London: Sage Publications. 497. p. 87

McManus, J. (1994). Market – Driven Journalism. Let the Citizen Beware? 149. p.

22

tāju ideoloģiju.‖88

Piezīme, ko Dţ. Fiske sauc par empīrisko reālismu arī ir daudzējādi attieci-

nāma uz izziľas teoriju vai metafizisko reālismu.89

Katra notikuma, darbības vai domas saprašana ir praktiski normēta, un patiesības no-

zīme un pareizība nevar tikt atdalīta no normatīva izvērtējuma. Jebkurā gadījumā, vai mēs šīs

normas tematizējam (kategorizējam) vai nē, vienalga būs jāvadās pēc kādiem likumiem. Līdz

ar to nozīmīga loma ir kritiskumam un racionālismam.90

„Kritiskais reālisms ir īpaša reālisma

aizsardzība. Jēdziens sociālajās zinātnēs tiek lietots kā - ontoloģiska ticība, ka eksistē objektī-

va, papildu diskursīva realitāte, un ka kritiskais reālisms ir ticība izziľas teorijai, uzskatot, ka

tieši zināšanas var dot pieeju realitātei.‖91

Bakalaura darba idejiskais pamats ir balstīts uz kri-

tiskā reālisma ideju, kas nosaka, ka objektīva realitātes reprezentācija var eksistēt, bet uz tās

sasniegšanu ir jātiecas. Darbā izmantotie autori atbalsta liberālās preses brīvības idejas, iz-

mantojot normatīvās teorijas un kritiskā reālisma teorētiskos aspektus attiecībā uz objektivitā-

tes izpratni šajā zinātnē.

3.2. Tehnoloģijas ietekme kā ziņu veidošanas ietekmējošais faktors

Tehnoloģija – teorētiski, pirmkārt, ziľu veidošanu ietekmē TV iespējamās pārraides

formas. Otrkārt, tehniskais nodrošinājums. Tehnoloģiskie risinājumi, kas lietojami TV ziľās ir

daţādi un daudzveidīgi. Galvenais, ka tie nepārraukti attīstās, pārveidojas un mēģina rast ar-

vien jaunus un efektīvus risinājumus. Dţ. H. Makmanuss analizē arī tiešā ētera ietekmi. „Bie-

ţi tiešais ēters stāsta darbību atstāj fonā – lido lidmašīnas u.c. Tie rada neatliekamības sajūtu

un izjauc šova ierasto rutīnu.‖92

Tomēr autors atzīst, ka TV tiešraides nereti var radīt daţādas

subjektīvus ziľu siţeta elementus. Piemēram, tiešraides dēļ netiek kontrolēts reportiera teksts,

kā arī skats, kas paveras reportierim aiz muguras, var būt subjektīvs vai neatbilstošs kontek-

stam, vai uzmanību novērsošs.93

Tiešā ētera pielietojums spēj radīt tūlītēju izpratni par nozī-

mīgāko, lai arī tiešraide var slēpt ziľu konstruējumu. Augstu tiek vērtēta arī „izveidoto mate-

riālu krātuve (bibliotēka, arhīvs), kas pastiprina stāstu autentiskumu.94

Labi reportieri spēj pa-

rādīt bildes tādā veidā, ka tās pašas par sevi jau stāsta par notikumu, ļaujot skatītājam pašam

stāstu arī izvērtēt.95

Kā piemēru var minēt cunami katastrofu 2004. gadā96

, kad, parādot radī-

88

Fiske, J. (2002). Television Culture. 282. p. 89



Swindal, J. (2007). Can a Discursive Pragmatism Guarantee Objectivity? Habermas and Brandom on the Cor-

rectness of Norms. Philosophy & Social Criticism, 33 (1), 114. 91

Lau, R., W., K. (2004). Critical Realism and News Production. London: Sage Publications. Media, Culture &

Society, 26 (5), 707. 92

McQuail, D. (1994). Mass Communication Theory. An Introduction. (3nd

ed.). 194. p. 93

Turpat. 94

Fiske, J. (2002). Television Culture. London: Routledge. 307-308. p. 95

Frost, C. (2002). Reporting for Journalists. London: Routledge. 118. p. 96

2004. gada 26. aprīlī notika dabas katastrofa Sumatras salā Indonēzijā.


23

tās sekas, attēls stāsta pats par sevi. Tomēr, lai ziľu medijs spētu nodrošināt klātbūtni, nepie-

ciešamas tehnoloģiskie un attiecīgi finansiālie resursi.

Kvalitatīvu ziľu veidošanā nozīmīga loma ir arī operatoriem un kameras darbam, jo

tieši attēls ir spēcīgs ziľas interpretācijas veidotājs.97

Līdz ar to var secināt, ka ziľu veidošanā

ir jāpastāv arī operatora darba ētikas standartiem.

Otrkārt, ne vienmēr ţurnālistiski kvalitatīvas ziľas ir labas „TV ziľas‖. Nereti ţurnā-

listiem pietrūkst iespēju un laiks, lai iegūtu vizuālu intervējamā attēlu, tāpēc tiek veikts tele-

fonintervijas ieraksts vai viedokļu apkopojums, piemeklējot arhīva attēlus. No otras puses,

reizēm ir vērtīgāk ierobeţotajā laikā izstudēt jaunāko informāciju un uzrakstīt iespējami kvali-

tatīvāku, precīzāku un jaunāku faktu ziľu, nevis iegūt informācijas avotus, kuru citāti līdz zi-

ľu izlaidumam var būt zaudējuši savu vērtību, kas īpaši attiecas uz politiskajām krīzēm.98

3.3. Regulācija kā ziņu veidošanas ietekmējošais faktors

Regulācija katrai valstij var būt atšķirīga. Pirmkārt, likumdošana Latvijā TV ziľu me-

dijus pamatā regulē Radio un televīzijas likums, kura ievērošanu jāuzrauga Nacionālajai radio

un televīzijas padomei. Otrkārt, ziľu veidošanu var regulēt arī medija iekšējie noteikumi un

kārtība, piemēram, ētikas kodekss vai ziľu veidošanas pamatnostādnes (sk. 4. pielikumu).

„Iekšējai regulācijas sistēmai jāatrisina jautājums par iespējamo apmelošanas novēršanu vai

tiesāšanu (pasludināšanu par vainīgu) vēl pirms tiesas sprieduma u. tml.‖99

97


Turpat. 42. lpp. 99

Turpat. 51. lpp.

24

4. ŢURNĀLISTISKĀS KVALITĀTES JĒDZIENA SKAIDROJUMS

4.1. Ţurnālistiskā kvalitāte

Jēdziens „kvalitāte‖ ir cēlies no latīľu valodas vārda qualitas, kas nozīmē jautājumu

„kāda veida?‖, nosakot, ka „kvalitāte‖ pieprasa izvērtējumu.100

Ţurnālistiskās kvalitātes jē-

dziens bakalaura darbā tiek lietots atbilstoši Dţ. H. Makmanusa veikto pētījumu un izveidotās

metodes pieejai, kur pamatā to nosaka:

1. Objektivitāte.

2. Reālie ziľu veidošanas apstākļi - kultūra, tehnoloģija, regulācija, kā arī vadības lēmumi,

finanšu ierobeţotība, darbinieku motivācija strādāt, vide, kurā darbiniekiem jāstrādā, zināšanu

trūkums u.c.101

Līdz ar to redzam, ka gadījumā, ja pietrūkst resursu, lai spētu nofilmēt kvalita-

tīvu attēlu vai lai nointervētu vismaz piecus avotus katram siţetam, tad tā var nebūt ţurnālistu

neprofesionalitātes problēma, bet gan resursu ierobeţotības problēma.

Raidījuma ţurnālistiskās kvalitātes noteikšanā ir jāizvērtē ziľu veidošanas process:

1) ziľu izvēle (apzināšana un atlase) un iekļaušana (prioritātes noteikšana);

2) veids, kā izvēlētais materiāls un informācija tiek iekļauta un pasniegta (stāsta ziľošana),102

kur jāľem vērā kvalitatīvas ţurnālistikas praksei atbilstoši kritēriju ievērošana ziľu veidošanas

procesā. „Ja var noteikt atbilstību kvalitātes līmenim, tad var teikt, ka ziľas tiek veidotas kva-

litatīvi.‖103

4.2. Ţurnālistiskās objektivitātes jēdziena skaidrojums

Galvenais jēdziens, kas saistāms ar ziľu kvalitāti, ir objektivitāte. Objektivitāte ir īpaša

mediju prakses forma, kas ietver arī īpašu attieksmi informācijas vākšanas, apstrādes un izpla-

tīšanas procesā. Ţurnālistiskā objektivitāte, kuru raksturo personiskā neiesaistība, neitralitāte,

precizitāte, patiesums (un tā kritēriji) un apslēpto interešu neesamība, tiek saistīta ar profesi-

onālas ţurnālistikas ideālu, uz kuru tiekties.104

Objektivitāte ir obligāts ţurnālistikas ideāls,

kas nav sasniedzams.105

„Tas ir kvalitatīvas ţurnālistikas atslēgas termins.‖106

Objektivitāte

reizē ir arī morāles ideja, kas nosaka ziľu veidošanas un ziľošanas prakses.‖107

Šī norma pri-

100

Berger, A., A. (2000). Media and Communication Research Methods: An Introduction to Qualitative and

Quantitative Approaches. Thousand Oaks: Sage Publications. 13. p. 101


Turpat. 103

Retief, J. (2002). Media Ethics. Oxford: Oxford University Press. 99. p. 104


ed.). 172. p. 105

Retief, J. (2002). Media Ethics. 99. p. 106

Donsbach, W., Klett, B. (1993). Subjective Objectivity. How Journalists in Four Countries Define a Key

Term of Their Profession. International Communication Gazette, 51 (53), 53. 107

Schudson, M. (2001). The Objectivity Norm in American Journalism. Journalism, 2 (2), 149.

25

māri norāda, ka ţurnālistiem jānodala fakti no vērtējuma.108

ASV „objektivitāte ir ziľu veido-

šanā galvenā ţurnālistikas profesionalitātes vērtība,‖109

Ziľu objektivitāti ietekmē procesi, sā-

kot no ziľu atlases un veidošanas līdz prezentēšanai.110

Turklāt ziľas uztvērējs (skatītājs) ik-

vienu ziľojumu par realitāti uztver subjektīvi, līdz ar to skatītāji paši var būt subjektīvi un

veikt savu iekšējos ziľu interpretāciju.‖111

Lai arī objektivitāte ir jēdziens, kuru grūti definēt, zviedru pētnieks J. Vesterstāls

(Westerstahl) ir izveidojis definīciju, kas parāda, ka objektivitāte ir saistīta kā ar vērtībām,

tāpat arī ar faktiem, kas ir pakļaujami izvērtēšanai (sk. 4.1. att.).112

J. Vesterstāla pieeju savā

metodē izmanto arī Dţ. H. Makmanuss.

4.1. att. Objektivitātes kritēriji (Westerstahl, 1983).

„Dţ. Vesterstāls uzskata, ka ziľu objektivitāti nosaka galvenokārt divi komponenti:

faktu pamatotība un objektivitāte kā taisnīgums. Stāsts ir pamatots, ja tas ir patiess un svarīgs.

Stāsts ir objektīvi taisnīgs, ja līdzsvaroti tiek atainotas visas notikumā iesaistītās puses, – ja ir

vairākas puses, un ja materiāls tiek atainots neitrāli.‖113

Tomēr jāatzīmē, ka objektivitāti ie-

tekmē gan ziľu veidošana, ziľu programmas struktūra un atsevišķie ziľu stāsti, gan ideoloģi-

ja, jo objektivitāti var vērtēt saistībā ar „veselo saprātu‖, kas šos objektivitātes kritērijus nosa-

ka.114

Līdz ar to ideoloģiskā pozīcija ir sava veida nulles punkts, kas ir pieľemams lielākajai

daļai auditorijas kā pašsaprotamas vērtības un patiesība. Bakalaura darbā šiem ţurnālistiskās

objektivitātes skaidrojošajiem jēdzieniem - ziľu patiesums, svarīgums, līdzsvars un neitralitā-

te ir konkretizēta un sašaurināta nozīme atbilstoši Vesterstāla skaidrojumam.

108

Schudson, M. (2001). The Objectivity Norm in American Journalism. Journalism, 2 (2), 158. 109


Bennett, P., Slater, J., Wall, P. (2006). A2 Media Studies: The Essential Introduction. London: Routledge.

171. p. 111



ed.). 175. p. 113


Bignell, J. (2002). Media Semiotics: An Introduction. 116. p.

Objektivitāte

Faktu pama-

totība

Taisnīgums

Patiesība Svarīgums Līdzsvars Neitralitāte

Informētība

26

Patiesība. „Patiesības novērtējums ir pamatots ar faktiem, ja tiek pievērsta uzmanība

vispārpieľemtiem ţurnālistikas standartiem. Sevišķi – novērtējumam un secinājumiem jābūt

precīziem un pamatotiem. Otrkārt, avotiem ir tiesības parādīt realitāti, ja viľu sniegtā infor-

mācija tiek izmantota vairāk nekā reportiera jau zināmā informācija, ja informācija tiek pār-

baudīta ar citu avotu liecībām, pārbaudot notikuma iespējamību vispār. Treškārt, noziegumu

liecībām jābūt argumentētām un pamatotām – ar jebkuru attiecīgā varas orgāna personas citā-

tu, kurš ir tiesīgs atbildēt, vai ar avotu, ar kura palīdzību var pārbaudīt jau savāktos pierādīju-

mus, kas vērsti pret kādu citu avotu, kuri ieľem attiecīgu amatu, – līdz ar to nosakot atbildību.

Ceturtkārt, visu avotu vārdiem un amatiem, izľemot tos, kuriem iepriekš apsolīta konfidenci-

alitāte, jābūt identificējamiem, lai skatītāji var izvērtēt viľu tiesības sniegt informāciju.‖115

Svarīgums. Dţ. Vesterstāls svarīgumu definē kā „veidu, kas atļauj skatītājiem saprast

notikuma norisi.‖116

No šī piemēra svarīgums nozīmē divas lietas: 1) informācijas/notikuma

veids satur vismaz minimāli pietiekamu informācijas daudzumu, lai skatītāji var izšķirt, kas

notiek? Tas ir būtisks ţurnālista uzdevums - atbildēt uz jautājumu kas?, arī, ja uz kāpēc? un

kā? atbildēts netiek. 2) visi stāsta veidošanas elementi ir attiecināmi (vai daţos gadījumos ir

izvērsti) uz ziľas tematu. Svarīguma elements nenosaka vajadzību pēc stāsta pilnīgas pabeig-

šanas.117

Līdzsvars (balanss). „Līdzsvara elements obligāti jāizmanto tajos gadījumos, kad ziľu

atainošana saskaras ar konfliktējošām pusēm. Līdzsvarots stāsts ir tāds, kurā nozīmīgākajām

konfliktā iesaistītajām pusēm vienlīdzīgi tiek piedāvāta atbilstoša pieejamība sabiedrībai.‖118

„Līdzsvara trūkums un objektivitātes neesamība bieţi sastopama bez iepriekšēja nodoma.‖119

„Ziľām jāuzsver nozīmīgākais. Līdz ar to līdzsvars tematu, viedokļu un konfliktu at-

ainojumā tiek padarīts par neesošu, pievēršot uzmanību attiecīgā konflikta ziľu vērtībai, radot

stāsta nozīmi. Neproporcionāls uzsvars var atainot reportāţas vērtējumu.‖120

Neitrāls attēlojums. Ţurnālists ir ierobeţots atainot gan pozitīvo, gan negatīvo aspektu

izvērtējumus. Objektivitāte nosaka, ka ziľojums nav sastādīts tā, ka identificējama reportiera

saistība vai nostāja par tematu vai jebkuru stāsta daļu, par kuru tiek ziľots.121

Jāľem vērā, ka

„Dţ. Vesterstāla ţurnālistikas objektivitātes tipoloģija nerunā par ziľu vērtuma elementu, kas

piesaistītu lielāku auditorijas uzmanību vai radītu izpratni par notiekošo, bet, kas tomēr ir

saistīta ar kvalitatīvas ţurnālistikas praksi.‖122

115


Turpat. 117

Turpat. 118


Mencher, M. (2000). News Reporting and Writing. Boston: McGraw-Hill. 60. p. 120

Comstock, G. Television in America. (1980). Beverly Hills, CA: London: Sage Publications. 51. p. 121


Turpat.

27

Profesors Dţeimss Etema (James Ettema) uzskata, ka ţurnālistiem viľu darbā ir tiesī-

bas izmantot noteiktus realitātes standartus,123

kas nozīmē, ka ţurnālisti vadās pēc noteiktiem

objektivitātes un kvalitātes kritērijiem, kuri neizbēgami ietver neobjektivitāti, piemēram, visu

iesaistīto pušu viedokļu atainojums nav indikators, vai ziľa ir kvalitatīva vai nav.

4.3. Kvalitatīvas ţurnālistikas pārkāpumu cēloņi

Dţ. H. Makmanuss četrās kategorijās sadalījis ţurnālistiskās kvalitātes pārkāpumu

pamata cēloľus:

1. Ţurnālista personiskie aizspriedumi;

2. Ţurnālista rīcība medija, investoru u.tml. interesēs;

3. Ţurnālista rīcība sabiedrības elites interesēs;

4. Ţurnālista cilvēciska kļūda.124

Dţ. H. Makmanuss gan arī atzīst, ka šī kategorizācija nav pilnīga un ka ir grūti noteikt

patiesos cēloľus, lai arī pēc ziľu atlases loģikas var spriest par iespējamo mērķi, kas saistāms

ar ideoloģiju, interesēm, kāda viedokļa paušanu u.c. Ir grūti konstatēt, kurā brīdī ţurnālists

pakļaujas medija neobjektivitātes normām un kurā brīdi viľš pats pieļauj kļūdu, jo parasti ziľu

veidošanā piedalās vairāki cilvēki, kas nozīmē, ka viľi var viens otru uzraudzīt.125

Stāstos, kas saistīti ar ţurnālista personisko aizspriedumu pārkāpumiem, tajos parādās

ţurnālista personiskais skatījums, tiek pārkāptas tādas prasības kā pamatotu faktu izmantoša-

na, līdzsvara principa ievērošana, sabiedrībai būtiskās informācijas izvēle vai neitralitāte. Lai

novērstu ţurnālista vēlmi lobēt kāda intereses, ziľu atlasē iesaistītajiem jāseko līdzi, vai ziľu

veidotājiem nav tendenciozs vai ieinteresēts skatījums uz šiem jautājumiem.126

„Savukārt ţurnālista cilvēciskās kļūdas pamatā izraisa darba organizēšanas trūkumi.

TV ziľas neveido tikai individuāli cilvēki, bet arī citi ziľu veidošanā iesaistītās personas, kam

jāatbild par gala produktu. Ja šajā sistēmā nepastāv kvalitātes kontroles mehānisms, kas labo-

tu reportieru pieļautās kļūdas, šādā situācijā saskatāma arī organizētības problēma,‖127

kas po-

tenciāli spēj ietekmēt ziľu gala produktu un to kvalitāti. „Normatīvā ţurnālistika paredz, ka

redaktors izvirza noteikta standarta prasības, kas reportierim jāievēro,‖128

kas nozīmē, ka ziľu

veidotājiem ir jābūt skaidriem ziľu veidošanas standartiem, prasībām un vēlamajam rezultā-

tam, ko nosaka arī iekšējā regulācijas, komunikācijas sistēma un hierarhija (sk. 1. pielikumu).

123




Turpat. 127


Turpat.

28

Dţ. H. Makmanusa pētījumi parādījuši, ka parasti redaktors kontrolē tikai uzrakstīto

tekstu, bet to nedara attiecībā uz audiovizuālo materiālu. Šo problēmu var daļēji kompensēt

regulāra analīze, piemēram, katru rītu direktors sniedz kritiskas piezīmes, kas iedalāmas divās

kategorijās, pirmkārt, tiek sniegta analīze no tehniskā viedokļa – titri, video plānu saderī-

ba/nesaderība/neprecizitāte u.tml. Otrkārt, tiek analizētas ziľas vēstījums – svarīgi iztrūkstošie

materiāli, kas varbūt atainoti citu mediju ziľās; ziľu leľķi un pamatdomas svarīgums u.c. Ja

reportieri mācās arī no citu kļūdām, iespējams veidot profesionālāku komandu. Treškārt, ţur-

nālistiem ir skaidrāka izpratne par rezultātu, kas tiek sagaidīts. Ceturtkārt, šādās sapulcēs ir

iespēja arī uzslavēt ţurnālistu par labi paveiktu darbu un motivēt darbiniekus noteikta mērķa

vārdā – līdz ar to tiek veikts būtisks organizācijas komunikācijas uzdevums, kas ir svarīgi

jebkurā kolektīvā. Makmanusa secinājis, ka 10% gadījumos objektivitātes standarta pārkāpu-

mos vainojams ţurnālists viens pats.129

Kā vēl viens būtisks aspekts ir Dţ. H. Makmanusa secinājums, ka par notikumiem ir

svarīgi runāt ar tiem cilvēkiem, kas šajā noteiktā vietā dzīvo. Vietējie iedzīvotāji zina labāk it

īpaši par sociālo, politisko un ekonomisko situāciju šajā vidē,130

un līdz ar to no ţurnālistiskā

aspekta tiks palielināts gan izglītošanas potenciāls, gan arī ţurnālistam ir iespēja iegūto infor-

māciju pārbaudīt, izmantojot vairākus avotus. Pretējā gadījumā var tikt samazināts kvalitātes

līmenis, jo oficiālie avoti nespēj sniegt precīzu informāciju par kādu sociālo vidi.

129


Turpat. 19. lpp.

29

5. PĒTNIECĪBAS METODES

Bakalaura darbā tiks izmantotas kvalitatīvās pētniecības metodes, kuru izvēle noteikta

saskaľā ar teorētisko pamatojumu un darba mērķiem, lai tiktu iegūta pietiekama empīriskā

bāze LTV ziľu raidījuma Panorāma kvalitatīvas ziľu ţurnālistikas izvērtējuma veikšanai.

Dţ. H. Makmanusa pētniecības metode (sk. 3. pielikumu), kas darbā tiek izmantota kā

pamatmetode, ietver analīzes kritērijus, kas atbilst kvalitatīvajai kontentanalīzei. Kā kvalitatī-

vās pētniecības metode tiks izmantota arī strukturētā anketēšana, daļēji strukturētā intervija un

novērojums, kas veidotas atbilstoši teorētiskajam pamatojuma struktūrai un ieteikumiem.

5.1. Kvalitatīvā kontentanalīze

Komunikācijas zinātnes un socioloģijas goda profesors Čārlzs R. Raits (Charles R.

Wright) kontentanalīzi definējis, kā pētniecības tehniku, kas tiek izmantota mediju satura ana-

līzei saskaľā ar definētām kategorijām. Lai pētījums būtu ticams, tehniskā objektivitāte pie-

prasa skaidri definēt klasifikācijas un analīzes kategorijas.131

Jāatzīmē, ka kvantitāte nav kon-

tentanalīzi definējošais kritērijs. 132

Kvalitatīvā kontentanalīze pārbauda, konstatē attiecības starp tekstu un tā iespējamo

nozīmi, kā to varētu uztvert auditorija. Izvēloties šo metodi, tiek patērēts ilgs laiks, lai veiktu

pētījumu, bet rezultātos parādās daļa no visiem piemēriem, ko attiecībā uz šīs metodes izman-

tošanu kritizē citi pētnieki. Tomēr kvalitatīvā kontentanalīze saskan ar zinātniskas metodes

priekšnosacījumiem un tās izmantošana spēj dot uzticamus pētījuma rezultātus.133

Pētnieki,

kas izmanto šo metodi, argumentē, ka ikviens teksta sastāvs ir unikāls, kas sniedz noteiktas

interpretācijas, un ir atbilstoši novērtējams.134

Teksts sākotnēji vienmēr ir kvalitatīvs; teksta

vienību kategorizācija ir visvienkāršākā mērīšanas (noteikšanas) forma, un kontentanalīzes

rezultāti var būt arī mutiskas atbildes uz pētījuma jautājumiem (sk. att. 5.1.). Skaitļu izmanto-

šana definētu kategoriju vietā vai to skaitīšana dzirdēto citātu vietā ir piemērots veids, kā veikt

pētījumu, izmantojot kontentanalīzes pētniecības metodi.135

Artikulācija ir semiotisko kodu

struktūra136

, kas bakalaura darbā ir kategoriju un kritēriju ietvertās pazīmes.

131


Quantitative Approaches. 173. p. 132

Krippendorff, K. (2004). Content Analysis: An Introduction to Its Methodology (2nd

ed.). Thousand Oaks:

Sage Publications. 87. p. 133

Macnamara, J. (2006). Media Content Analysis: Uses, Benefits And Best Practice Methodology. A Research

Paper. Carma Asia Pacific, 6. Sk. 2007. 30. apr.:

http://www.carmaapac.com/downloads/Media%20Content%20Analysis%20Research%20Paper.pdf 134


ed.). 89. p. 135


Chandler, D. (2007). Semiotics: The Basics. (2nd

ed.). London: Routlegde. Retrieved May 21, 2007 from

http://www.aber.ac.uk/media/Documents/S4B/the_book.html

http://www.carmaapac.com/downloads/Media%20Content%20Analysis%20Research%20Paper.pdf


30

5.1. att. Kvalitatīvā kontentanalīze.137

Lai metodi varētu kvalitatīvi pielietot, jābūt detalizēti aprakstītam katram pētniecības

solim:

- Kategorizācija: jābūt pārliecībai par kategoriju struktūru.

- Piemērojamība: jāpārbauda metodes (piemēram, kategoriju savstarpējā nepārklāšanās)

atbilstība plānotajam pētījumam.

- Ierakstīšana/atkodēšana: jābūt skaidrām atkodēšanas instrukcijām.

- Realizējama datu apstrāde: jābūt noteiktām tehnikām vai citām metodēm, kādā veidā ie-

spējams apkopot vai vienkāršot datus.

- Nodalīts pielietojuma, secinājumu kontekstuālais fenomens: jābūt noteiktam izvēlētā

konteksta analītiskajam plānam vai modelim, kas kalpo kā garantija.

- Stāsta atbilde uz pētījuma jautājumu: jābūt naratīva tradīcijām vai diskursīviem nosacī-

jumiem, kas pamatotu, nostiprinātu izvēlēto kontentanalīzes disciplīnu (kas garantētu sa-

protamus rezultātus citiem).138

137


ed.). 89. p. 138

Turpat. 85-87. lpp.

Teksti

Artikulācijas atkodēšana

Interpretācija

Naratīvs, kas atbild uz pētnieciskajiem jautājumiem un kuru

pamato piemēri no tekstiem un teorētiskā literatūra

Atbildes

Pētniecības

jautājumi

Citu kontekstu konstrukcijas, kuras pa-

mato teorētiskā literatūra un pieredze

Izvirza

jaunu

31

5.2. Daļēji strukturēta intervija

Intervija kā pētniecības metode palīdz iegūt papildu informāciju, ko neiegūst tikai ar

novērojuma palīdzību.139

Intervijas tiek izmantotas gadījumos, kad nepieciešamas atbildes uz

nozīmīga apjoma atvērta vai nenoteikta tipa izziľas jautājumiem.140

Lai arī tiek piedāvāti da-

ţādi interviju dalījumi, pamatā tie atšķiras nevis pēc intervijas jēdziena daţādiem skaidroju-

miem, bet gan atkarībā no iedalījuma pēc funkcijām.

Intervijas var iedalīt šādos četros veidos:

1. Neformālās intervijas – tām nav organizētas struktūras un fokusējuma; pētniecībā tās pa-

līdz iegūt fona vai cita veida derīgu informāciju pētījuma veikšanai.

2. Nestrukturētās intervijas – pētījums tiek fokusēts uz daţāda veida informācijas iegūšanu

par attiecīgo tematu.

3. Daļēji strukturētās intervijas – intervētājs ir sagatavojis noteiktu izzināmo jautājumu kopu,

bet intervijas laikā uzdod arī papildu jautājumus, lai iegūtu pēc iespējas kvalitatīvāku,

konkrētāku un skaidrāku atbildi.

4. Strukturētās intervijas – sagatavoti noteikti jautājumi, kas attiecīgajā secībā un formā arī

tiek uzdoti. Var teikt, ka tā ir kategorizētā intervēšana. Līdz ar to strukturēta anketēšana

arī var tikt klasificēta kā strukturētā intervija.141

Kā norāda nosaukums, daļēji strukturētā intervija „ir vairāk strukturētas, nekā atvērtā.

Pētniekam jau ir kādas zināšanas par galvenajiem jautājumiem un gaidas par to, kas varētu

rasties, vai arī vēlme ierobeţot interviju ar noteiktu apjomu.‖142

Savukārt strukturētās intervi-

jas ir strukturētu jautājumu un atbilţu apmaiľa, kurā pētnieks izmanto speciāli sagatavotus

jautājumus un cer saľemt konkrētas atbildes. Šādi jautājumi parasti tiek iegūti, balstoties uz

jau esošām noteiktas jomas teorijām vai arī no pētnieka nojautas vai intuīcijas.143

Hamburgas

Universitātes goda profesors psiholoģijā A. Kroplijs izdala arī padziļinātās intervijas veidu,

ko var raksturot kā intervētāja mēģinājumu identificēt respondentu emocijas, pārdzīvoto vai

atpazīt viľa racionalizācijas un aizsardzības mehānismus, kas tiek lietoti, runājot par diskutē-

jamo tematu.144

139



Oppenheim, A. N. (2001). Questionnaire Design, Interviewing and Attitude Measurement. 77. p. 141


Quantitative Approaches. 111-112. p. 142

Kroplijs, A., Raščevska, M. (2004). Kvalitatīvās pētniecības metodes sociālajās zinātnēs. Rīga: RaKa. 98.

lpp. 143


Turpat. 100. lpp.

32

5.3. Novērojums

Novērojums ir kvalitatīvā pētniecības metode, kas piedāvā iespēju izzināt pētāmo sub-

jektu darbību reālās dzīves situācijās. Novērotājam jāizvairās kļūt par pētāmās subjektu gru-

pas līdzīgo, lai ar to neidentificētos, kas citādi varētu radīt novērojuma neobjektivitāti.145

Ieda-

la divu veidu novērojumus:

1. Novērojums, kurā pētnieks iesaistās pētāmā objekta darbā, veicot kādu funkciju;

2. Novērojums, kurā pētnieks ir neitrāla persona, kas no malas novēro pētāmo sub-

jektu darbības.146

Bakalaura darba ietvaros tiks veikts neitrāls novērojums, nevei-

cot kādas funkcijas.

Novērojums kā pētniecības metode tiek fokusēta uz jautājumiem, kurus novērotājs ir

iepriekš identificējis un uz kuriem viľam nepieciešamas atbildes. Līdz ar to novērojums no-

teikti ir sistemātisks un mērķtiecīgs.147

Novērojums var papildināt interviju kā pētniecības metodi, kas palīdz izprast situācijas

kontekstu un to, ko tieši pētāmie subjekti dara. Novērojums nepalīdz izvērtēt viľu izpratni,

kāpēc tieši tā viľi dara, vai kas nemotivē viľus darbam, ko savukārt var izzināt ar interviju kā

pētniecības metodi. Interviju raksturo pagātne un tagadne, attieksmes, motivācija, uzklausīša-

na (dzirdamība) un padziļināta izzināšana, savukārt novērojumu - tagadne, darbība, konteksts,

acīmredzamība .148

5.4. Anketēšana

Anketēšanu var definēt kā strukturētu interviju, kurā respondents atbild uz noteiktiem,

iepriekš sagatavotiem jautājumiem, kas it kā ietverti intervijas grafikā.149

„Jēdziens anketēša-

na tiek lietots daţādos veidos,‖ 150

bakalaura darba ietvaros ar to saprotot „sagatavotu jautā-

jumu (gan atvētu, gan slēgtu) aptauju drukas formā.‖151

Anketā izvirzītajiem jautājumiem jā-

būt precīzi un loģiski izstrādātiem attiecībā pret pētījuma mērķiem, hipotēzēm, plāniem.152

Anketēšana var tikt salīdzināta ar standartizētu interviju.153

145




Turpat. 148


Brace, I. (2004). Questionnaire Design: How to Plan, Structure and Plan Survey Material for Effective Mar-

ket Research. London: Kogan Page Limited. 4. p. 150

Oppenheim, A. N. (2001). Questionnaire Design, Interviewing and Attitude Measurement. 66-70. p. 151


Turpat. 153

Brace, I. (2004). Questionnaire Design: How to Plan, Structure and Plan Survey Material for Effective Mar-

ket Research. 2. p.

33

6. ZIŅU ŢURNĀLISTISKĀS KVALITĀTES IZVĒRTĒJUMS

Kopumā bakalaura darba ietvaros, veicot empīrisku pētījumu, tika izvērtēti 300 LTV1

ziľu raidījuma Panorāma darba dienu ziľu materiāli laika posmā no 2007. gada 2. aprīļa līdz

2007. gada 30. aprīlim, kuru kopgarums ir 9 stundas 46 minūtes un 57 sekundes. Vidēji viena

ziľu siţeta garums ir 1 minūte un 57 sekundes.

6.1. Ziņu temati

Lai ziľu raidījuma veidošanas prakse atbilstu kvalitatīvas ţurnālistikas priekšnosacī-

jumiem, tematisko kategoriju Nr. 7 – 11 ziľu siţetu laika kopsummai attiecībā pret pētītā raid-

laika kopsummu jābūt lielākai par 50%. Kā redzams 6.1. attēlā, Panorāmai šis rādītājs ir

58%, kas nozīmē, ka tā veic tematisko ziľu atlasi kvalitatīvas ţurnālistikas robeţās.

1. - 6.

31%

12. - 14.

11%

7. - 11.

58%

6.1. att. Tematisko kategoriju sadalījums atbilstoši kvalitatīvas ţurnālistikas rādītāja no-

teikšanai.

Pētījuma rezultāti pierāda, ka apmēram 1/3 jeb 31% no pētītā raidlaika kopsummas

veltīti ziľu tematiskajiem raidījumiem, kas ietverti kategorijās (sk. 3. pielikumu) Nr. 1 – 6,

kas iespējami liecina par komerciālas ţurnālistikas pieeju ziľu siţetu veidošanas praksē, atai-

nojot notikumus, kas vairāk piesaista auditorijas uzmanību, kā arī ietver interesantuma un iz-

klaides elementus. Jāatzīmē, ka šie siţeti vienlaikus var veikt gan sabiedrības izglītošanas

funkciju, gan izklaides funkciju, kas no ţurnālistiskās perspektīvas ir arī augstāka profesiona-

litātes pakāpe. Lai arī LTV ir medijs, kam jāpiesaista papildu finanšu līdzekļi un lai arī Pano-

rāma tiek dotēta vienīgi no valsts budţeta līdzekļiem, Ziľu dienesta direktors M. Gailītis at-

zīst, ka reitingi Panorāmai ir ļoti svarīgi (sk. 8. pielikumu), jo tie piesaista reklāmdevējus

pirms un pēc raidījuma, taču saturu tas neietekmējot. Kategoriju 7. – 11. segmenta laika kop-

summai nav jāatbilst 100%, jo cilvēkiem interesē arī šo kategoriju temati. Kopumā jāsecina,

ka Panorāmas veidotājiem ir jāspēj ziľu siţetā apvienot šīs abas dimensijas – gan auditorijas

izglītošanas, gan izklaides – tātad jāsniedz auditorijai gan derīguma, gan apmierinājuma sajū-

ta. Atbilstoši pētniecības metoţu norādījumiem var secināt, ka Panorāmas ziľu tematiskā ka-

tegorizācija atbilst kvalitatīvu ziľu veidošanas praksei.

34

Panorāmas veidotāji arī paši veic ziľu siţetu kategorizāciju. Lai Dţ. Makmanusa pie-

dāvātās metodes kategorijas tiktu adaptētas pēc iespējas precīzāki un savstarpēji izslēdzošā

veidā, savietoju 14 metodes kategorijas ar pētāmo Panorāmas ziľu tematiem, kā rezultātā tika

iegūts savstarpēji izslēdzošu kategoriju sadalījums, ko pamato kategoriju skaidrojumi (sk. 3.

pielikumu).

Analizējot atsevišķo kategoriju laika procentuālo kopsummu, redzams, ka pirmajās

vietās ir 10. un 11. kategorijas, kas liecina par politiskās dienas kārtības ietekmi attiecībā uz

Panorāmas veidošanu. Pēc pētniecības metodes 10. kategorijas ziľu siţeti ir visnozīmīgākie

attiecībā pret ziľu veidošanas mērķi, jo tajos tiek atainoti sabiedrībai svarīgi sociāli notikumi,

problēmas, virzieni, attīstība u.c., piemēram, pilsoľtiesības, dzīves apstākļi, vide, noziedzība,

kas tiek saistīta ar vidi, izglītojot auditoriju par vidi, kurā tā dzīvo.

Trešajā vietā – 1. kategorija, kas ietver ziľu siţetus, kas ir saistīti ar noziedzību un tās

apkarošanu. Lai arī metode nosaka, ka šīs kategorijas ziľām varētu būt komerciāls raksturs,

šajā gadījumā lielākā daļa – 34% ir ziľu materiāli, kas ataino tiesībsargājošo institūciju darbu

vai noziedzību (pārkāpumus) šajās iestādēs. Apmēram 1/3 daļu jeb 29% šo ziľu materiālu ir

par notikumiem ārzemēs, taču to skaitā divas trešdaļas ir aizkadra ziľu materiāls, kas nozīmē,

ka tie ir notikuma faktu apkopojumi bez daţādu informācijas avotu identifikācijas. Savukārt

4. vietā ir trešā kategorija, kas ietver emocionāli piesātinātus ziľu siţetus, kur apmēram 1/3

daļa jeb 29% ziľu materiālu ir par notikumiem ārzemēs, bet ¼ jeb 25% - kultūras dzīves atai-

nojums. Kopumā 5. vietā ir 14. kategorijā, kuras 88% veido ārzemju politiskie ziľu materiāli,

kas nav iekļaujami nevienā citā no kategorijām. 6., 7. un 8. vietā ierindojas kategorijas, kas

liecina par medija vēlmi tiekties uz kvalitatīvu ţurnālistiku. Ja 4. vietas procentuālā laika at-

tiecība ir 9,2%, tad 5. vietai tā ir apmēram 2,5 reizes zemāka – 3,6. Līdz ar to jāsecina, ka Pa-

norāma nepievērš pietiekamu uzmanību regulāriem izglītības, ekonomikas un veselības jomas

jautājumiem, kuri būtu jāaktualizē ne tikai krīzes situācijās, piemēram, kad izglītības iestāţu

darbinieki gatavojas streikam, bet arī veicot pašiniciētu sistēmu analīzi un pētniecību.

6.2. Ziņu atlases kritēriji

Lai ziľa sasniegtu tās galveno mērķi – izglītotu sabiedrību par vidi, kurā tā dzīvo, pri-

mārais kvalitatīvas ţurnālistikas ziľu atlases kritērijs ir svarīgums un sekas. Pētījuma rezultāti

liecina, ka apmēram 1/3 daļa jeb 32,3% Panorāmas ziľu siţetu ievietojami šajā kategorijā (sk.

6.2. att.), kas liecina par Panorāmas ziľu veidošanas praksi, kas tiecas ziľas atlasīt kvalitatīvi.

35

32,3

1,32,33,03,04,0

7,710,7

11,3

24,3

0,0

5,0

10,0

15,0

20,0

25,0

30,0

35,0

40,0

Svar

īgum

s,se

kas

Aktu

alit

āte

Konfl

ikts

Lai

cīgum

s

Cil

vēk

a in

tere

se

Nep

aras

tum

s

Tuvum

s

Viz

uāl

ā kval

itāt

e

Pro

min

ence

Lai

ka

kav

ēkli

s

(izk

laid

e)

Atlases kritērijs

%

6.2. att. Ziņu atlases kritēriju sadalījums.

Rezultāti liecina, ka otrajā vietā ir aktualitātes kritērijs, kas atbilst apmēram ¼ daļai

jeb 24,3% ziľu materiālu un kas nozīmē, ka tiek atainoti notikumi vai problēmas, par kurām

iedzīvotāji jau iepriekš ir informēti un gaida notikuma izklāstu vai jaunāko informāciju par šo

notikumu, problēmu. Aktualitāte ir viens no kritērijiem, kas norāda uz medija vēlmi izglītot

un orientēt auditoriju vidē, kurā tā dzīvo. Laicīguma, tuvuma un prominences kritērijam būtu

jāieľem nākamās vietas, kas liecinātu, ka ziľu veidošanas mērķis noteikti ir sabiedrības izglī-

tošana un tās intereses, taču šie kritēriji attiecīgi ieľem 4., 7. un 9. vietu. Līdz ar to var secināt,

ka Panorāmas veidotāji tiecas auditoriju arī izklaidēt un uzturēt tās interesi par daţādiem te-

matiem, un dod iespēju arī gūt emocionālu apmierinājumu, taču šajos ziľu siţetos būtu jāiek-

ļauj lielāks izglītošanas potenciāls. Augsts ţurnālista profesionalitātes līmenis atbilst spējai

apvienot gan saturisko, gan emocionālo apmierinājumu vienā siţetā.

Trešajā vietā ir konflikta kritērijs – 11,3%, kas atbilst auditorijas intereses uzturēšanas

funkcijai. Manuprāt, attiecībā uz ziľu raidījuma Panorāma veidošanu, šis rezultāts liecina par

tendenci materiālus veidot vairāk krīzes situācijās, nevis veikt pašiniciētu pētniecību, doku-

mentu analīzi un jautājumu aktualizēšanu, kas būtu ievietojama svarīguma un seku kategorijā.

71% konflikta kritērija ziľu tematu ir politisko notikumu atainojums, kas norāda uz sabiedrī-

bas un politiskās dienas kārtības ietekmi attiecībā uz ziľu veidošanu. Ārzemju ziľu siţeti pēc

šī kritērija atlasīti 61% apmērā, no kuriem 81% ir politisko notikumu konflikti. Līdz ar to var

secināt, ka Panorāmas veidošanu ietekmē ne tikai Latvijas, bet arī ārzemju politisko notiku-

mu dienas kārtība vai arī šo siţetu veidošana prasa mazāk pūļu un resursu, līdz ar ko tie tiek

iekļauti ziľu raidījumā bieţāk, lai arī tiem ir zemāka vērtībā attiecībā pret sabiedrības iegu-

vumu.

36

6.3. Reportāţas kvalitāte

Atbilstoši izvēlētajai pētniecības metodei reportāţas kvalitāte tika izvērtēta pēc 7 kritē-

rijiem. Šajā pētījuma sadaļā tika izvērtēts 231 ziľu materiāls, 69 atzīstot par neatbilstošiem, kā

to nosaka izvēlētā pētniecības metode. Jāatzīmē, ka šie ziľu siţeti, kas neatbilda izvērtēšanas

kritēriju prasībām, ir 23% jeb gandrīz ¼ daļa no visiem ziľu siţetiem, kas liecina par Pano-

rāmas praksi veidot īsus notikumu atstātus vai kopsavilkumus bez dziļākas analīzes vidēji

trim ziľu materiāliem dienā. Tie visi ir aizkadra veida ziľu materiāli vidēji apmēram 40 se-

kunţu gari, ieskaitot diktora ievada tekstu (sk. 6. pielikumu).

6.3.1. 1. Objektivitāte

1.1. Ţurnālista (-es) neitralitātes vērtējums. Vai ziľu siţetā netiek atainotas ţurnālista

personiskās emocijas par attiecīgo tematu?

Izvērtējot ziľu materiālus skalā no 0 līdz 5, tika iegūt vidējā vērtība 4,3, kas liecina par

ziľu raidījuma Panorāma ţurnālistu neitralitātes pakāpi atbilstošu kvalitatīvas ţurnālistikas

līmenim, jo rezultāts ir starp vērtējumu 3 un 5. Kopumā rezultāti parāda, ka ziľu veidotāju

nostāja par attiecīgo tematu ir vairāk neitrāla, nekā emociju, sava viedokļa klātesamības parā-

doša. Kā redzams 6.3. attēlā, pilnīgi neitrāli ir 45% jeb apmēram puse ziľu materiālu, kas, lai

arī iekļaujas kvalitātes robeţās, liecina, ka ţurnālisti pieļauj nepamatotu personīgo emociju

vai spriedumu klātbūtni.

Vidējās robežās

53%

Zem vidējā

2%

Pilnīgi neitrāla

45%

6.3. att. Ţurnālistu neitralitāte viņu veidotajos ziņu materiālos.

Rezultātu sadaļu „pilnīgi neitrāla‖ veido ziľu siţeti, kuri ieguvuši atzīmi „5‖. Savukārt

11% jeb apmēram 1/10 daļa ziľu materiālu atbilst vērtējumam „3‖, kas nozīmē, ka siţetā lie-

toti vārdi, komentējoša rakstura slēdzieni, kas nav pamatoti un pēc būtības ir neobjektīvi, kas

ir nekvalitatīvas ţurnālistikas rādītājs. Vērtējumi vidējās neitralitātes robeţās – no 3 līdz 4 ko-

pumā nozīmē, ka ţurnālists izmantojis vārdu krājumu un izdarījis slēdzienus, kam netiek rasts

adekvāts pamatojums – ne vizuālā, ne tekstuālā veidā vai ţurnālists lietojis tādus leksiskos

izteiksmes līdzekļus un izdarījis tādus secinājumus, kuriem ir komentējošs novērojuma rak-

sturs, lai arī tos apliecina vizuālais vai faktiskais materiāls. Neitralitāte vidējās robeţās atbilst

37

53% - vairāk kā pusei ziľu siţetu, kas liecina, ka lielākajā daļā pētījumā analizēto ziľu siţetu

ţurnālisti parāda personīgās emocijas pamatoti vai daļēji pamatoti. Rezultāti liecina, ka 2%

gadījumu ţurnālists izdarījis slēdzienus un komentārus, kam ir plašāks raksturs un kas nav

atbilstoši kvalitatīvas ţurnālistikas praksei. Lai arī šis rezultāts neliecina par tendenci, bet, ie-

spējams, izľēmuma gadījumiem, tie nav pieļaujami, ľemot vērā ziľu veidošanas kontroles

mehānismu, kur producents veic ziľu pārbaudi.

Ţurnālista personīgās emocijas var tikt izpaustas ne tikai tekstuāli, bet arī atbilstoši TV

specifikai - vizuāla attēla veidā, atainojot noteiktas emocijas, kas var radīt daţādas konotāci-

jas, piemēram, par informācijas avotu vai konfliktējošo pusi kopumā. Piemēram, siţets Nr. 69

(sk. 6. pielikumu), kur informācijas avots tiek filmēts leľķī no apakšas uz augšu, tādā veidā

radot konotāciju par viľa varenumu. Šajā gadījumā tas ir pieļaujami, jo tā ir mīkstā ziľa, kur

tiek intervēti aktieri, bet vizuālais attēls ir atbilstošs viľu lomu spēlei. Mīkstajā ziľā ţurnālists

drīkst veikt vērtējumu, balstoties uz faktiem un aprakstot situāciju, kuru reizē ir arī jāpierāda,

piedāvājot auditorijai noteiktu skatījumu, savukārt cieto ziľu veidošanas specifika nosaka, ka

ţurnālistam ir jāļauj skatītājiem pašiem spriest un analizēt, piedāvājot pēc iespējas daudzpusī-

gākus argumentus un pretēju viedokļu citātu. Ziľu siţetā Nr. 45, kur veidota reportāţa par no-

tiekošo sociālajā aprūpes centrā Reģi pēc traģēdijas, deţurantes acis tiek rādītas tuvplānā, it kā

pastiprinot emocionālo noţēlu reizē ar viľas sacīto – „mēs visi savu tiesu dabūjām‖. No vie-

nas puses notiek sabiedrības orientēšana vidē, kurā tā dzīvo, jo šāda veida stāsti parasti ietver

ţurnālista klātbūtnes faktoru, kur tekstuāli aprakstīto ţurnālista redzējumu papildina vizuālais

attēls, bet no otras puses, ţurnālists neizbēgami veic savus novērojumus, un ziľa tiek pasnieg-

ta kvalitatīvas ţurnālistikas standartiem neatbilstoši subjektīvā veidā, radot uzspiestas emoci-

jas, piemēram, līdzjūtība, kas šajā gadījumā atbilstoši ziľas veidam var būt arī pieļaujami.

Savukārt, piemēram, ziľu siţetā Nr. 3, kur tiek uzskatāmi atainoti dati par politisko

partiju jaunākajiem reitingiem, ţurnāliste raksturo situāciju, izmantojot šādas frāzes: "zaudē-

jusi lielu daļu vēlētāju", "vairs tikai", "atbalsts ir niecīgs", kam ir komentāra raksturs - skatītā-

jam jāļauj pašam izsecināt, kas ir daudz un kas maz, sniedzot faktoloģisku informāciju. Šādus

secinājumu var izdarīt speciālisti, kas šajā gadījumā būtu sociologi vai politologi.

Kopumā var minēt vairākus piemērus, kur nepamatoti tiek izdarīts secinājums vai pa-

matojums un skaidrojums nav pietiekams (sk. 6. pielikumu): „skarbā ikdiena ievieš savas ko-

rekcijas‖; "maz cerību, ka situācija varētu mainīties"; "krietns ķēriens"; "Koziols sliecas do-

māt"; "..bijis maz brīvu brīţu" (vidēji katrās 10 minūtēs viens parakstītājs); "lielais sods" (va-

jadzētu būt - lielākais); "Ţēl, bet iznīcinās"; "kā tiek skaļi apgalvots paziľojumā"; "mītiľi nav

plaši apmeklēti", kur pretrunā tiek rādīts kadrs, kuru aizpilda piketējoši cilvēki; "strādāja visai

saspiesti"; "nepieciešams krietni vairāk"; "jūrmalniekus dzen meklēt taisnību", kas tieši netiek

38

attaisnots; "tomēr tam īsti neviens netic"; "beidzot"; "viľa vērtējums bija nesaudzīgs"; "sprā-

dziena trajektorija ir ļoti liela. Šķembas lidotu kilometra rādiusā" - skatītājam pašam jāļauj

izsecināt, vai 1 km rādiuss ir liels vai nav; "līdzi paľemtajās rūtiľu burtnīcās, zemnieki pie-

raksta.."; "partija Mūsu Ukraina aprobeţojusies vien ar nelieliem mītiľiem, kas pulcē pāris

tūkstošus" – nepieciešams skaidrojums, kas ir liels un mazs mītiľš; "savākti tikai 40% nepie-

ciešamo parakstu" u.c. nekvalitatīvas ţurnālistikas gadījumu piemēri attiecīgajā kritērijā, kas

var būt gan apzināti, gan neapzināti. Piemēram, ţurnālists mēģina veidot tekstu krāšľāku un

piesaistošāku, bet to nepamato, kā rezultātā skatītājam tiek uzspiests viľa personīgais rāmē-

jums, lai arī, iespējams, ţurnālista teiktais atbilst realitātei un skatītājam tas pat būtu jāzina.

Līdz ar to var secināt, ka Panorāmas veidotājiem nepieciešams nodalīt veidus, kā ţurnālisti

drīkst izdarīt savus komentārus, novērojumus, vērtējumus, tos pilnībā pamatojot, ţurnālists

nav eksperts vai speciālists, kas to var darīt.

1.2. Visu diskusijā iesaistīto pušu viedokļu atainojums, atstājot izvēles iespēju skatī-

tājam rezumēt savu nostāju un izdarīt savus slēdzienus.

Pēc ziľu materiālu izvērtēšanas tika iegūta vidējā vērtība – 4,2. Šāds rādītājs atbilsts

kvalitatīvas ţurnālistikas līmenim, jo rezultāts attiecīgi lielāks par trīs. Kā redzams attēlā Nr.

6.4., atainotas visas iesaistītās puses 45% ziľu siţetu, kas ir apmēram puse no visiem ziľu ma-

teriāliem. Šis rādītājs nozīmē, ka atainotas gan visas iesaistītās puses, gan arī skatītājiem tiek

dota iespēja pašiem izdarīt savus secinājumus, nevis kāda no iesaistītajām pusēm ir, piemē-

ram, dominējoša.

Visas

iesaistītās

puses

45%

Vienpusīgs

1%

Vidējās

robežās

54%

6.4. att. Iesaistīto pušu viedokļu atainojums.

Rezultāti liecina, ka vairāk nekā pusei ziľu siţetu jeb 54% trūkst kādas iesaistītās pus-

es viedokļa vai auditorijai netiek dota iespēja izdarīt savus secinājumus, jo, piemēram, kāda

avota viedokli ţurnālists pamato ar papildu informāciju, savukārt pretējās puses – nē. Līdz ar

to praktiski tiek pierādīts arī teorijā aprakstītais slēdziens, - lai arī formāli tiek parādīti daudz-

pusīgi ziľu avoti, tas negarantē ziľu objektivitāti. Iesaistīto pušu viedokļu atainojums vidējās

robeţās nozīmē, ka attēlotas visas tieši, piemēram, konfliktā iesaistītās puses, bet trūkst sa-

biedrības viedoklis - iesaistītie iedzīvotāji, nevalstisko organizāciju pārstāvji, jomas eksperti.

39

Atzīmēs „trīs‖ gadījumā iesaistītās puses attēlotas daļēji, vērojama viedokļu disproporcija,

kaut arī ţurnālists neizdara vienpusīgu secinājumu.

Lai arī vienpusība parādās 1% gadījumu, kas nozīmē, ka izmantoti vienpusīgi infor-

mācijas avoti, nedodot auditorijai iespēju pašai izdarīt secinājumus, arī šāds rezultāts liecina

par nekvalitatīvas ţurnālistikas zemāko pakāpi attiecīgi šajā kritērija sadaļā, kas nav pieļau-

jami. Lai arī Ziľu dienesta direktors atzīst, ka kontroles mehānisms darbojas (sk. 8. pieliku-

mu), dzīvē tomēr parādās gadījumi, kad tas nav pietiekams vai nedarbojas, pieļaujot šādus

gadījumus. Kā piemēru var minēt siţetu Nr. 102, kur, lai arī ţurnālistiem ir skaidrs, ka apsū-

dzētais ir vainīgs, viľam pašam netiek dota iespēju izteikties (vai neatsaucas uz komentāra

atteikumu), taču situāciju komentē jurists, vērtējot to kā attieksmes parādīšanu, lai arī viss ir

likumiski. Šāda veida vienpusīgi, tendenciozi materiāli, kas neveic sabiedrības izglītošanu, bet

gan galvenokārt uzmanības piesaisti, var tikt ievietoti dzeltenajā presē, nevis sabiedriska me-

dija ziľās. Ja ziľas veidošanā būtu ievēroti visi kvalitātes standarti, tā būtu izglītojoša ziľa arī

Panorāmā, bet ne šādā formā. Vēl viens piemērs (sk. 6. pielikumu) ir ziľa Nr. 235, kur politi-

ķis atbild par paveikto darba grupas vārdā, norādot, ka tēriľu griesti jāpalielina inflācijas dēļ.

Tā kā kontekstuāli par tēriľu griestu ierobeţošanu ir iebildušas nevalstiskās organizācijas un

tiesībsargi, tad viľu viedoklis šajā gadījumā pretstatīts netiek. Līdz ar to skatītājs, iespējams,

tiek maldināts ar vienu argumentu, kas saka, ka tēriľu griestu limits jāpalielina inflācijas dēļ,

lai arī zināms, ka vēlāk politologi pretstatīja citus argumentus, kas ir pretrunā ar siţeta vien-

pusīgi sniegto informāciju un nav pieļaujami Panorāmas ziľu veidošanas praksē.

Viens no faktoriem, kas ietekmē rezultāta pārsvaru vidējās robeţās ir sabiedrības kā

iesaistītās puses ignorance (kaut speciālistu, politologu, sociologu u.c. slēdzieni). Kopumā 8%

analizēto ziľu materiālu pietrūkst tā sauktās sabiedrības balss, jo tā ir viena no iesaistītajām

pusēm un kuru aktualizētais jautājums skar. Sabiedriskā medija ziľu veidotājiem mūsdienu

demokrātijas attīstības ceļā ir nozīmīgi runāt ar cilvēkiem, ekspertiem, nevalstisko organizāci-

ju aktīvistiem u.c., lai veicinātu pilsoniskas sabiedrības veidošanos un ļautu cilvēkiem izteik-

ties par, piemēram, arī politiskajiem lēmumiem, kas viľus ietekmē, ļaujot apzināties, ka arī

iedzīvotāji ir daļa no valsts uzbūves un to darbību spēj ietekmēt – jāveicina sabiedriskās die-

nas kārtības iekļaušanos arī politiskajā dienas kārtībā. Sabiedrības balss trūkums nav attieci-

nāms tikai uz politiskajiem jautājumiem. Vēl viens aspekts, kas teorētiski arī šajā darbā tiek

aprakstīts, ir viedokļa jautāšana iedzīvotājiem, kas dzīvo notikuma epicentrā, jo viľi vislabāk

zina reālo situāciju – īpaši, ja tie ir sociālas dabas jautājumi. Piemēram, ziľu siţetā Nr. 4 (sk.

6. pielikumu) ţurnālists notikuma vietā jautā par situācijas ietekmi uz vidi tikai tās novērsē-

jiem, bet nejautā viedokli apkārt dzīvojošajiem iedzīvotājiem, skaidrojot, kā viľus tas tieši

ietekmē. Vēlāk, siţetā Nr. 109, kur tomēr tiek jautāts viedoklis iedzīvotājiem par šo negadī-

40

jumu, kāds saka, - „skatoties siţetus, tiešām izskatījās atbaidoši, bet nav jau tā.‖ Līdz ar to tiek

pierādīts apgalvojums, ka skatītājs var tikt maldināts, ja ţurnālists neapkopo visas iesaistītās

puses. Savukārt kā vēl vienu sabiedrības un pilsoniskās aktivitātes ignorances gadījumu var

minēt ziľu materiālu Nr. 200, kur tiek ziľots par Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas celtnie-

cības iepirkumu konkursa izsludināšanu. Tajā netiek ľemts vērā fakts, ka šī iepirkuma kon-

kursa godīgumu un atklātību, kā arī ēkas celtniecību kopumā uzrauga NVO, kas arī ir sabied-

rības daļa, un ka saistībā ar šo projektu pirmo reizi Latvijā ir noslēgts šāds unikāls integritātes

līgums, kas būtiski ietekmē arī konkursa uzvarētāja darbību. Līdz ar to tiek ignorēta viena no

pamata iesaistītajām pusēm, kas šajā gadījumā ir sabiedrība un daļēji arī tās intereses, jo tā

netiek izglītota par šādu aktivitāšu iespējamību.

1.3. Vai reportieris palīdz izvērtēt avota sniegtos komentārus (interpretācijas), piedā-

vājot papildu faktisko informāciju par vai pret avota piedāvātajiem argumentiem?

Izvērtējot ziľu materiālus pēc minētā kritērija, tika iegūta vidējā vērtība – 4,3, kas no-

rāda, ka attiecīgais medijs ievērojis ţurnālistikas kvalitatīvās normas un tiecas skaidrot avotu

sniegtos komentārus, sniedzot papildu faktisko informāciju, kas pierāda vai turpretī apgāţ

avotu teikto. Rezultāti liecina, ka ţurnālists sniedz papildu faktisko informāciju, ja tā vajadzī-

ga 46% gadījumu (sk. 6.5. att.), kas nozīmē, ka šajos gadījumos ţurnālists ir identificējis un

faktoloģiski pamatojis iespējamās avotu sniegtās informācijas pretrunas, neprecizitātes, me-

lus, maldinošus priekšstatus, u.c. vai pretstatījis citu avotu, speciālistu slēdzienus. Šāda prakse

atbilst kvalitatīvas ţurnālistikas līmenim.

Žurnālists

sniedz papildu

faktoloģisko

informāciju

46%

Neizskaidro

avota sniegto

informāciju

1%

Daļēji papildina

avotu sniegto

informāciju

53%

6.5. att. Avotu sniegtās informācijas skaidrošana.

Savukārt vairāk nekā pusei – 53% ziľu siţetu avotu sniegtā informācija ir daļēji papil-

dināta, pamatota, kas nozīmē, ka ţurnālists sniedz papildu faktisko informāciju, bet ne pietie-

kami, neatbildot uz kontekstuāli nozīmīgiem jautājumiem, uz kuriem avots norāda, kā arī ne-

pamatojot avota teikto ar statistiskajiem, faktiskiem datiem, kur tas ir iespējams.

Viens procents ziľu materiālu pilnībā neatbilst kvalitātes līmenim, kas nozīmē, ka ziľā

tiek piedāvāts avota komentārs vai emocijas, bet informācija netiek pamatota, lai arī tas ir ie-

spējams. Līdz ar to netiek atspēkotas iespējamās nepatiesības, maldinot skatītāju, lai arī patie-

41

sība ir zināma, – piemēram, ja aizturētais nosoda prokuratūras darbu par viľa aizturēšanu ne-

piemērotā laikā, bet netiek paralēli izskaidrots, ka zagli drīkst ķert arī tad, ja viľš, piemēram,

guļ. Kā piemēru var minēt siţetu Nr. 39 (sk. 6. pielikumu), kur tiek norādīts, ka nav sniegti

pietiekami finanšu resursi, lai paveiktu uzdoto, bet neskatoties uz to, ministrija atbildīgo at-

stādina no amata par neizdarību. Līdz ar to tiek identificēta pretruna, bet, iztaujājot ministrijas

pārstāvjus, netiek uzdots jautājums, kāpēc līdzekļus uzstādītajām prasībām nepiešķir. Piemē-

ram, ziľu siţetā Nr. 61 vienīgais informācijas avots, kas piekrīt runāt, stāsta par situācijas ie-

spējamajiem rašanās iemesliem, kas balstīti uz viľa atmiľu (kas varbūt neviļ) un kam ir ko-

mentāra raksturs. Līdz ar to, ja ţurnālists sniegto informāciju nepamato, tad iespējama skatītā-

ja maldināšana gadījumā, ja avota sniegtā informācija tomēr ir kļūdaina. Kā piemērus var mi-

nēt arī ziľu siţetus, kur netiek atbildēts uz jautājumiem, kuru atbildes ţurnālistam ir iespējams

noskaidrot, piemēram, ja informē, ka rezultāti būs pēc kāda notikuma (piemēram, sapulces),

bet nenorāda, kad tas būs. Savukārt, piemēram, siţetā Nr. 152 skatītājs uzzina par T. Blēra

viedokli, ka vārdu „konstitūcija‖ jānomaina ar vārdu „vienošanās‖, bet neizskaidro skatītājam,

ko šāda vārdu maiľa nozīmētu dzīvē. Kopumā jāsecina, ka šajā sadaļā rezultāts varētu būt

augstāks, ja tiktu pieliktas lielākas pūles informācijas vākšanā, analīzē, apkopošanā un arī zi-

ľu materiālu kontrolē.

6.3.2. 2. Informatīvā pārpilnība

2.1. Citātu pamatotība - faktu intervijas, viedokļu intervijas.

Veicot pētījumu, tika iegūta vidējā vērtība 4,2, kas liecina par atbilstību ţurnālistiskās

kvalitātes līmenim attiecīgajā kritērija izvērtējumā. 28% ziľu materiālu, kas ir apmēram ¼

daļa, avotu sniegtā informācija pamatota vienīgi ar faktiem vai loģiskiem secinājumiem. Sa-

vukārt 72% jeb apmēram ¾ - ietver gan faktisku informāciju, gan viedokļus un emocijas (sk.

6.6. att.).

Viedoklis,

emocija

0%Pamatoti ar

faktiem,

loģiski

secinājumi

28% Gan viedoklis,

emocijas, gan

fakti

72%

6.6. att. Informācijas avotu citāti ietver faktoloģisku informāciju vai viedokli.

Rezultāti liecina, ka Panorāma ziľu veidošanas procesā izmanto gan viedokļus, kas ir

faktiski pamatoti un izriet kā loģiski secinājumi, gan emociju citātus, kas noteiktā līmenī at-

bilst kvalitatīvas ţurnālistikas standartiem, jo reizē izglīto sabiedrību par vidi, kurā tā dzīvo.

42

Piemēram, iedzīvotāju viedokļi parasti ir emociju un komentāra rakstura, nevis faktoloģiski

pamatoti, un kvalitatīvam ziľu materiālam arī šo pusi ir nepieciešams atainot.

Viedoklis, emocija 0% apmērā nozīmē, ka Panorāmas ziľu siţetos nav konstatēti tādi

gadījumi, kur visa sniegtā informācija tiek balstīta vienīgi uz avota sniegto viedokli vai emo-

ciju citātiem. Jāatzīmē, ka šajā kategorijā neietilpst ziľu siţeti, kuros kāds noteikts ziľas as-

pekts vai jautājums neobjektīvi tiek balstīts uz viena avota komentāriem vai kur ţurnālists

pats komentē un izrāda savas emocijas, - šie aspekti vērtējami pētījuma rezultātu objektivitā-

tes sadaļā, kurā minēti arī piemēri.

2.2. Citēto avotu skaits.

Izvērtējot Panorāmas ziľu siţetus, tika iegūta vidējā vērtība 3,7, kas liecina par atbil-

stību ţurnālistiskās kvalitātes līmenim attiecīgajā kritērija izvērtējumā. Vairāk kā ¾ jeb 76%

ziľu siţetos, ietverot visu pamata iesaistīto pušu citātus, atainoti 2 līdz 5 informācijas avoti

(sk. 6.7. att.). Savukārt gandrīz 1/5 daļa jeb 19% ziľu materiālu ietver vairāk par 5 informāci-

jas avotiem, ko pieprasa kvalitatīva ţurnālistika, kuras mērķis ir izglītot sabiedrību par vidi,

kurā tā dzīvo un kam būtu jābūt sabiedriska medija kvalitātes standartam. Atbilstoši teorētis-

kajam pamatojumam – jo daudzpusīgāki avoti un viedokļi, jo lielāks izglītošanas potenciāls,

neskatoties uz to, ka, piemēram, konfliktā iesaistītas divas pamata puses, kuras būtu obligāti

jāiztaujā.

No diviem

līdz pieciem,

aptverot

visas

iesaistītās

puses

76%

Vairāk par

pieciem

19%

Mazāk par

četriem,

neaptverot

visas

iesaistītās

puses

5%

6.7. att. Citēto avotu skaits.

Jāatzīmē, ka citēto avotu skaits ir tikai viens no kvalitatīvas ţurnālistikas rādītājiem,

kas negarantē kvalitāti kopumā, jo ziľu materiāls var ietvert piecus un vairāk avotus, bet siţe-

ta konteksts nav pietiekams vai ietverti ţurnālista personīgie komentāri. 5% ziľu siţetu neat-

bilst kvalitatīvas ţurnālistikas līmenim, jo tajos netiek atainotas visas iesaistītās puses un iz-

glītošanas potenciāls līdz ar to ir niecīgs, kas liecina par komerciālās ţurnālistikas tendenci.

Kopumā var secināt, ka Panorāmas veidotājiem jātiecas atainot pēc iespējas daudzpu-

sīgāki informācijas avoti un tas jādara vairāk. Šis kritērijs ir viszemāk vērtētais no visiem 7

43

metodes kritērijiem. Sabiedriska rakstura medijam būtu jāraugās, lai tiktu nodrošināts viedok-

ļu daudzpusīgums, kas nenozīmē tikai pretējo pušu viedokļu atainojumu.

2.3. Vai fona informācija ir pietiekama, lai skatītājs varētu izrast notikuma vai pro-

blēmas kontekstu, par kuru ir ziľa?

Izvērtējot Panorāmas ziľu materiālus, tika iegūta vidējā vērtība 4,4, kas liecina par at-

bilstību ţurnālistiskās kvalitātes līmenim attiecīgajā kritērija izvērtējumā. Kopumā vairāk ne-

kā pusei jeb 58% ziľu siţetu vērojams pārpilns konteksts (sk. 6.8. att.), kas nozīmē, ka ziľu

siţets ir saprotams arī skatītājam, kurš nav sekojis līdzi notikumiem, jo tiek sniegta informāci-

ja par situācijas rašanās cēloľiem un attīstību, kā arī izskaidrots, ko situācija nozīmē un kādas

sekas rada skatītājam, un, ja nepieciešams, tiek izmantoti grafiski u.c. vizuāli uzskates materi-

āli.

Pārpilns konteksts

58%

Niecīgs konteksts

0%

Daļējs konteksts,

neizskaidrojot, ko

situācija nozīmē

13%

Daļējs konteksts,

izskaidrojot, ko

situācija nozīmē

29%

6.8. att. Fona informācija, konteksts.

Konteksta un fona informācijas izskaidrošana ir nozīmīgs kvalitatīvas ţurnālistikas

aspekts, jo no tā pilnīguma ir atkarīga auditorijas izpratne par ziľoto tematu un notikuma ie-

spējamajām sekām. Līdz ar to ţurnālistiem ir jātiecas saprotamā veidā izskaidrot notiekošo,

sniedzot papildu kontekstuālo informāciju. Panorāmas ţurnālisti daļēji izskaidrojuši kontek-

stu 42% pētīto ziľu siţetu, no kuriem 13% gadījumos netiek sniegta informācija par situācijas

radītajām sekām un skaidrots, ko situācija nozīmē, bet 29% gadījumā netiek sniegta konteksta

informācija par iepriekš notikušo, kas palīdzētu skatītājam saprast sniegto informāciju (ţurnā-

lists, iespējams, pieľem, ka daļa skatītāju šo informāciju jau zina), kas liecina par notikuma

izskaidrošanu vispārīgi un pat virspusēji, nevis padziļinātā līmenī.

Tādu gadījumu, kur ţurnālists vispār neizskaidrotu kontekstu, terminoloģiju vai latvie-

šu valodā nesaprotamus jēdzienus, kā rezultātā skatītājs neizprastu notiekošā pamatinformāci-

ju, nav. Šie 13% liecina par iespējamu interpretāciju radīšanu, kas ir sekas nepilnīgi sniegtas

informācijas dēļ, un, iespējams, visos gadījumos nav arī bijusi apzināta ziľu veidošanas prak-

se. Šajā gadījumā ir būtisks kontroles mehānisms, kur arī producents izvērtē informācijas sa-

protamību. Piemēram, ziľu siţeta Nr. 4 (sk. 6. pielikumu) uzstādījums ir „piesārľojums Dau-

gavā mazinās‖, kur netiek atbildēts uz tādiem jautājumiem kā - "kādas sekas naftas noplūde

pašlaik rada Daugavai, dabai?", „kādas vispār ir iespējamās naftas produktu noplūdes sekas

44

un ko šī situācija kopumā nozīmē.‖ Līdz ar to ziľu siţets neattaisno kvalitatīvas ţurnālistikas

mērķi – izglītot par notiekošo un ziľot par sekām, kā arī netiek piedāvāts pietiekams kon-

teksts. Jāatzīmē, ka Panorāma turpināja sekot līdzi nelaimes gadījuma attīstībai, bet par iespē-

jamajām sekām sāka runāt tikai tad, kad piesārľojums jau bija likvidēts un varēja secināt, ka

videi netiks nodarīts nopietns kaitējums, kas ir nekvalitatīvas ţurnālistikas paraugs.

Kā vēl vienu piemēru var minēt ziľu Nr. 8, kas ietver tuvuma kritēriju un kura galve-

nais mērķis ir informēt par Igaunijā parakstīto valdības vienošanos par jauno koalīciju – tiek

uzskaitīti politiskie spēki, kas iekļuvuši koalīcijā, nepaskaidrojot to idejas, vīzijas par nākotni

un ko tas nozīmē Latvijai. Var teikt, ka ziľas mērķis ir pateikt „notika sapulce‖, neizskaidro-

jot, kāpēc un kādas tai ir sekas. Šāds ziľu materiāls Panorāmā ir nekvalitatīvas ţurnālistikas

paraugs, lai arī tiek balstīts uz faktisku informāciju. Šajā gadījumā ir maznozīmīgi, vai tā ir

Igaunija vai kāda nezināmāka valsts, par kuru tiek ziľots, - neizskaidrojot kontekstu, ziľai nav

jēgas. Arī siţetā Nr. 122 vērojama līdzīga problēma, kur Vitol Group pārstāvji tiekas ar minis-

tru prezidentu, pauţot satraukumu par strīdiem ar Ventspils naftas pārējiem akcionāriem un

investīciju drošību Latvijā (par ko liecinot tiesībsargu interese par Ventspils uzľēmumiem),

uz ko premjers atbild, ka baţām nav pamata, savukārt uzľēmuma pārstāvji no komentāriem

par tikšanos atsakās, kā rezultātā netiek atbildēts, piemēram, uz tādiem jautājumiem kā „ko

valsts un sabiedrība zaudē vai iegūst no šādiem strīdiem un vai Vitol Group baţas ir pamato-

tas?‖, „kāpēc vispār šāda tikšanās bija ziľās jāataino, – kāda ir problēma?‖ u.c. Līdz ar to si-

ţetam ir minimāls izglītojošais potenciāls un vairāk neatbildētu jautājumu, vēl jo vairāk tāpēc,

ka netiek jautāts viedoklis speciālistiem, piemēram, ekonomistiem, kas varētu raksturot šo

uzľēmējdarbības vidi.

Ziľu siţetā Nr. 156 tiek sniegta informācija, ka „vairākums [vantīs] kāpēju atzīti par

garīgi slimiem‖, bet netiek piedāvāti statistikas dati par kopējo kāpēju skaitu un cik no viľiem

atzīti par garīgi slimiem. Līdz ar to skatītājiem netiek radīts priekšstats par tiltā kāpšanas regu-

laritāti un izskaidrots, ko nozīmē „vairākums‖, - piemēram, 99% vai 51%, kas liecina par ne-

pilnīgu kontekstu un nekvalitatīvas ţurnālistikas praksi. Kā vēl vienu piemēru var minēt ziľu

siţetu Nr. 205, kur vērojama gramatiskā ambigvitāte - siţets tiek sākts ar vārdiem - „Šodien

bezvēsts pazudušās Justīnes meklēšanā iesaistījušies arī papildspēki‖ (līdzīgi kā „apţēlot ne-

drīkst nokaut‖), kuru skatītājs var pārprast, ja nezina, ka Justīne pazudusi jau agrāk un šodien

meklēšanā iesaistās papildspēki. Savukārt ziľu siţets Nr. 105 tiek noslēgts ar vārdiem

„..spriedzi varētu radīt starp sekulārajiem un islāmiskajiem koalīcijas partneriem‖, un tā kā

iepriekš siţetā nav norādīts, kas ir sekulārie spēki, tad pastāv iespējamība, ka nezinātājs šo

informāciju nespēs saprast.

45

Ziľu siţets Nr. 216 ietver gan ţurnālista personīgās emocijas, gan sniedz skatītājiem

kontekstuāli nepamatotu un arī stilistiski nekorektu informāciju, piemēram: „...par dusmām

sētniekiem un prieku bomţiem.." Vārda bomzis vietā korektāk lietot bezpajumtnieks. Jebkurā

gadījumā teikumam ir komentējošs raksturs, kuru nepamato nedz faktiski dati, nedz arī vizu-

ālais attēls un Panorāmas ziľu veidošanas praksē nav pieļaujami.

TV ir audiovizuāls medijs, un līdz ar to konteksta izskaidrošanā nozīmīga loma ir ne

tikai tekstuālajai informācijai, bet arī uzskates līdzekļiem, piemēram, izmantojot grafiskus at-

tēlus, kartes, tabulas, titrus, shēmas, attēlus, dokumentus u.c., kuru daudzveidīgums atkarīgs

no tehniskajām iespējām. 9% Panorāmas veidotajos ziľu materiālos tiek izmantoti daţādi uz-

skates materiāli, kas palīdz izskaidrot statistikas datus, notikumu secīgumu, iesaistīto pušu

saistību, ģeogrāfisko novietojumu (kartes), pētījumu rezultātus, notikumu sekas, pārkāpumu

uzskaitē, attēlus (piemēram, politisko amatu kandidātu) u.c. Savukārt apmēram 7% ziľu mate-

riālos ţurnālists izmanto interskaņu – TV audiovizuālās dabas specifikai un tehniskajām ie-

spējām atbilstošu vēstījuma nodošanas veidu, kur attēls bez ţurnālista aizkadra teksta iepazīs-

tina skatītāju ar notikumu.

Kontekstuāli nozīmīgs ir arī lokalizācijas aspekts. No pētījumā analizētajiem ziľu siţe-

tiem gandrīz ¾ jeb 71% ir iekšzemju ziľas, bet vairāk nekā ¼ jeb 29% ārzemju un pasaules

ziľas, kas ietver arī speciālkorespondenta Briselē veidotos ziľu materiālus. Rezultāti rāda, ka

12% ārzemju un pasaules ziľu tiek lokalizētas Latvijas vidē (jāatzīmē, ka to vienmēr dara

speciālkorespondents Briselē), savukārt 6% šo ziľu siţetu ir noteikti nepieciešama lokalizāci-

ja, jo līdzīgas situācijas vērojamas arī Latvijā, taču tās trūkst.

6.3.3. 3. Sniegtās informācijas galveno aspektu pamatotība. Vispārinājumi

Analizējot ziľu siţetu sniegtās informācijas un vispārinājumu empīrisko pamatojumu,

tika iegūta vidējā vērtība – 4,3, kas liecina par atbilstību ţurnālistiskās kvalitātes līmenim at-

tiecīgajā kritērija izvērtējumā. Šajā pētījuma kritērija sadaļā tika izvērtēts, vai ţurnālista izvir-

zītie stāsta aspekti ir pamatoti, kas nosakāms pēc ziľu mērķa - vai stāsta aspekti un sniegtā

informācija izglīto sabiedrību par vidi, kurā tā dzīvo. Otrkārt, tika izvērtēti vispārinājumu

adekvātums, kas nozīmē, ka tikai secinājumi, kurus vairākums skatītāju varētu pieľemt kā

vispārīgas zināšanas, drīkst prezentēt bez pierādījumiem.

Kopumā rezultāti rāda, ka vairāk nekā pusei jeb 59% ziľu materiālu ir daļējs informā-

cijas pamatojums un stāstu aspektu izvēles pamatojums, kas nozīmē, ka netiek sniegta pietie-

kami adekvāta informācija, vienmēr neizvēloties aspektus, kas varētu izglītot sabiedrību vai

vienmēr pietiekami neizskaidrojot sniegtos informācijas apkopojumus (sk. 6.9. att.).

46

Daļējs

informācijas

pamatojums

59%

Neadekvāts

informācijas

pasniegšanas

veids

1%Adekvāts

informācijas

pamatojums

40%

6.9. att. Informācijas adekvāts pamatojums. Vispārinājumi.

Savukārt 1% Panorāmas ziľu siţetu tiek pamatoti ar neadekvātiem vispārinājumiem,

slēdzieniem vai tiek piedāvāta informācija, kas skatītāju neizglīto. Šādi ziľu siţeti atbilst ko-

merciāla rakstura ziľām, vien piesaistot skatītāju uzmanību, vai arī tie neveic nedz apmierinā-

juma, nedz saturiskā ieguvuma funkciju un sabiedriska medija ziľu raidījumam nav pieļauja-

mi.

Šajā sadaļā kā adekvātiem vispārinājumiem ir vērtējami arī tie vispārinājumi vai siţe-

tiskais skatījuma leľķis, kuru ietekmē tā sauktais kultūras gaiss, kas tiek aprakstīta arī teorē-

tiskajā pamatojumā un kuru lielākā daļa skatītāju pieľem kā pašsaprotamu, piemēram, par to,

ka Dziesmu un deju svētkiem noteikti ir jānotiek. Šāds uzstādījums ir arī Panorāmas siţetam

Nr. 19, jo tā ir tradīcija. Turpretī Latvijas sabiedrībai, piemēram, ir vairāk jāskaidro ar iecietī-

bu saistīti jautājumi, kurus citas kultūras var pieľemt kā pašsaprotamus.

Panorāmas ziľu siţetos identificēju šādus nepamatotus vārdus un izteicienus, kas at-

tiecīgajos gadījumos būtu pieļaujami, ja tiktu adekvāti un auditorijai saprotami pamatoti un

vispārināti: tikai, beidzot, ţēl, diemţēl, pat, jau, krietni, neapskauţami, asas sarunas, lielais,

maz, daudz, vairāk, pārsteidzoši, gandrīz, visai, neviens, visi, skops, nesaudzīgs, ļoti, ilgi u.c.

(sk. 6. pielikumu). Kopumā secinu, ka Panorāmas ziľu siţeti, kuros ietverti minētie vārdi,

būtu atbilstoši augstākiem kvalitātes rādītājiem, ja ţurnālisti informāciju pamatotu ar faktis-

kiem vai loģiskiem slēdzieniem, kā arī skaidrojot jautājumus dziļāk, – uzdodot jautājumus

kāpēc?, kā?, kādā veidā?, kas līdz ar to pamatotu arī minētos vārdus un no to lietošanas varētu

izvairīties.

6.4. Ziņu raidījuma izvērtēšana

Izvērtējot ziľu raidījumu Panorāmu un tās ziľu materiālus, var secināt, ka gan tematu

atlases, gan reportāţas kvalitātes gala vērtējumi iekļaujas kvalitatīvas ţurnālistikas robeţās –

no 3,7 līdz 4,4, Vērtējumi, kas atsevišķajiem ziľu siţetiem ir zemāki par „3‖, Panorāmai kā

sabiedriska medija ziľu raidījumam nav attaisnojami. Iegūtie dati liecina, ka vidēji ţurnālisti-

kas pamatprincipi tiek ievēroti (sk. 6.10. tabulu).

47

6.10. tabula

Ziņu raidījuma kvalitātes pētījuma rezultāti

Kopumā 3,5% visu ziľu siţetu ir ieguvuši maksimālo vērtējumu visos septiľos kritēri-

jos atbilstoši materiāla veidam un mērķim. Apmēram 40% no šiem 3,5% ir Oditas Krenbergas

veidotie ziľu materiāli, pārējie ţurnālisti – Gundars Rēders, Zane Peneze, Zane Zālīte – Kļa-

viľa, Jānis Geste, Andrejs Volmārs un Toms Pastors.

Gadījumā, ja pēc pirmo divu pētījumu daļu veikšanas lielākā daļa rezultātu neatbilstu

kvalitatīvas ţurnālistikas līmenim, kas liecinātu par medija tendenci strādāt pēc komerciālas

ţurnālistikas principiem, būtu nepieciešams veikt ceturto pētījuma daļu, rīkojoties atbilstoši

metodes norādījumiem un pārbaudot, kā šīs ziľas pasnieguši citi mediji, ziľu aģentūras. Tā kā

iegūtie rezultāti ir kvalitatīvas ţurnālistikas robeţās, nav nepieciešams veikt pētījuma 4. daļu.

I Ziņu Temati

31% - kategorijas no 1 līdz 6



II Reportāţas kvalitātes izvērtējums

1. Objektivitāte:

4,3 - ţurnālista neitralitāte

4,2 - viedokļu daudzpusīgums

4,3 - fona informācija, papildu faktoloģiskais materiāls

2. Informatīvā pārpilnība:

4,2 - avotu citātu faktiskais pamatojums, loģiski slēdzieni

3,7 - avotu skaits

4,4 - konteksta pilnība

3. Reportiera galveno stāsta aspektu izvēles pamatotība

4,3 – ziľas aspektu izvirzījums, vispārinājumu pamatotība

48

7. ZIŅU ŢURNĀLISTISKĀS KVALITĀTES IZVĒRTĒJUMA DATU

ANALĪZE

Lai spētu salīdzināt Dţ. H. Makmanusa metodes uzstādījumus attiecībā uz kvalitatīvas

ţurnālistikas praksi LTV Ziľu dienestā, ir jābūt skaidram ziľu mērķim. Kā intervijā atzina

producente A. Brauna (sk. 7. pielikumu), Panorāmas mērķis ir atlasīt ziľas, kas Latvijas ie-

dzīvotājiem ir svarīgas un kas Latvijas iedzīvotājiem ir interesantas, savukārt ziľu dienesta

direktors M. Gailītis (sk. 8. pielikumu), uzskata, ka ziľu veidošanas virsmērķis ir „informēt

objektīvi, daudzpusīgi un tā, lai informācija būtu pieejama par daţādām sociālām grupām, par

daţādām tēmām.‖ LTV ģenerāldirektors uzskata, ka ziľas ir jāveido daudzpusīgi un jāpas-

niedz skatītājiem visu viedokļu spektru, ļaujot viľam pieľemt savu lēmumu par notikumu,

lietām, faktiem (sk. 9. pielikumu). Kopumā var teikt, ka Panorāmas ziľu mērķis atbilst pēt-

niecības metodes izvirzītajam ziľu mērķim – izglītot sabiedrību par vidi, kurā tā dzīvo, ļaujot

tai pašai izdarīt secinājumus par notiekošo. Pētījuma rezultāti, kas aprakstīti darba 6. nodaļā,

gan liecina, ka Panorāma ne vienmēr veic šo izglītošanas funkciju un ne vienmēr veido ziľas,

kas atbilst svarīguma un seku kritērijam par tematiem, kur tas ir nepieciešams.

Otrkārt, jādefinē medija vieta tirgū. Lai arī LTV strādā kā sabiedriskās televīzijas

medijs, intervijas parāda, ka vadības līmenī reitingi ir svarīgi, to pamatojot ar argumentu, ka

jebkurš raidījums ir kā produkts, kas piesaista reklāmdevējus, un reklāmas laiks pirms un pēc

Panorāmas ir dārgākais. Panorāmas budţetu veido vienīgi valsts finansējums, lai netiktu ra-

dīta vēlme ietekmēt tās saturu. Veicot pētījumu, secināju, ka Panorāmas veidotājiem ir sva-

rīgs jaunuma, interesantuma un reizē svarīguma kritērijs, kas varētu piesaistīt cilvēku uzma-

nību, jo galvenais ziľas vēstījums lielākoties dienas daļā jau medijos ir izskanējis.

Lai atbilstoši teorētiskajam pamatojumam identificētu, kādā kvalitātes līmenī medijs

tiecas veidot ziľas, nepieciešama arī specifiska informācija par budţetu un tā resursu sadalī-

jumu ne tikai Ziľu dienestā, bet arī LTV, kuru pētījuma veikšanas laikā diemţēl precīzi neiz-

devās iegūt (sk. 12. pielikumu). Līdz ar to secinājumus par šo jautājumu var izdarīt no kvalita-

tīvā pētījuma datiem, kur 8 no 15 aptaujātie ziľu ţurnālisti, kas veido Panorāmu atzīst, ka fi-

nansiālās problēmas tiešā veidā ietekmē ţurnālistisko kvalitāti. Konkrēti ietekmējošie faktori

tiks identificēti šīs nodaļas 2.4. apakšpunktā un darba secinājumos.

7.1. Izpratne par kvalitatīvu ziņu ţurnālistiku

Interviju un anketēšanas rezultāti ļauj secināt, ka ţurnālistiem nav vienotas izpratnes

par kvalitatīvas ziľu ţurnālistikas priekšnoteikumiem. Analizējot iegūtos rezultātus var seci-

nāt, ka nav ţurnālistu, kura uzskati identiski atbilstu šīm Makmanusa pētniecības metodes iz-

49

virzīto kritēriju prasībām un līmenim, bet tie ir daļēji. Ne tikai ţurnālistu, bet arī vadības lī-

menī. Manuprāt, ja ţurnālisti visi kopīgi izrunātu šos jautājumus, varētu efektīvāk strādāt gan

producenti, gan ziľu veidotāji, - zinot, ko viens no otra sagaida. Līdz ar to var secināt, ka Pa-

norāmas ţurnālistiem tomēr ir nepieciešama kāda rokasgrāmata vai apmācības, kur šī ziľu

veidošanas prakse tiktu definēta ar piemēriem, nevis uzstādījumiem – objektīvi; godīgi; visas

iesaistītās puses. Arī šie uzstādījumi ir nozīmīgi un svarīgi, lai ziľas tiktu veidotas kvalitatīvi,

tomēr, raidījuma izvērtēšanas pētījuma rezultāti liecina, ka – nepietiekoši, ko pierāda arī ţur-

nālistu atbildes, kur 100% aptaujāto ţurnālistu atzīst, ka ir nepieciešami konkrēti noteikumi

vai apmācības, lai būtu vienoti izskaidrots, kā rīkoties daţādās situācijās un kas ziľu materi-

ālos ir pieļaujami un kas nav (sk. 10. pielikumu). Lai arī ţurnālists būtu studējis ţurnālistiku,

jāatzīmē, ka katrs medijs izvēlas savu galveno ziľu mērķi un veidu, kā ziľas atainot, kādiem

jābūt leľķiem, kādi jautājumi noteikti jāuzdod u.c., kas ţurnālistiem būtu arī vienotā līmenī

jāzina, nevis jāstrādā, balstoties uz viľu iegūtās pieredzes un komunikācijas zinātnes studiju

zināšanām, kas tika atzīmēts arī darba teorētiskajā daļā. Piemēram, uzstādījums, ka jāataino

„visu pušu viedokļi‖154

ţurnālistam nedod priekšstatu par gadījumiem, kad jāuzrunā vienkār-

šie iedzīvotāji, par ko liecina arī anketu rezultāti – visi atzīst, ka to dara gadījumā, ja iedzīvo-

tājus skar kādas izmaiľas vai viľi ir tieši iesaistīti notikumā, bet citos gadījumos katrs rīkojas

kā uzskata par pareizu - viens mēģina vienmēr uzklausīt iedzīvotājus, bet otri – tad, ja to prasa

producents vai, ja ir laiks. Ir jābūt skaidrākai ziľu veidošanas sistēmai, jo raidījuma pētījuma

rezultāti pierāda, ka 8% gadījumu iedzīvotāji netiek uzrunāti, kad tas ir noteikti nepieciešams.

7.2. Ziņu veidošana

7.2.1. Ziņu veidošanas pirmais posms - ziņu apzināšana

Primāro ziľu apzināšanu veic Panorāmas producents, kur piedalās arī ziľu dienesta

direktors. Novērojuma laikā tika identificēta arī ţurnālistu pašiniciatīva, kur ţurnālists, sazi-

noties ar informācijas avotu, piedāvāja ziľu tematu, pamatojot tā nepieciešamību. A. Brauna

intervijā gan sacīja, ka vēlētos, lai tā būtu vēl labāka, nekā ir, jo katrs ţurnālists vidēji atbild

par savu sfēru, kurā viľam būtu jāseko līdzi notiekošajam, kas ir arī ţurnālista pienākums. Sa-

vukārt 29% ţurnālistu atbildēja, ka nav motivēti iedziļināties aktualizētajos tematos, kā arī ir

daudz darba un nav laika vai arī dara to, bet tikai privātās profesionālās intereses dēļ. M. Gai-

lītis minēja pašiniciatīvu, kā vienu no ziľu kvalitātes rādītājiem, kas tiek augsti vērtēta. Līdz

ar to var jautāt, kas rada ţurnālistu motivācijas trūkumu, kas tiks analizēta šīs nodaļas jautā-

jumā 2.4. Saskaľā ar teoriju, var secināt, ka Panorāmas ziľu apzināšanās līmenis atbilst vidēji

aktīvajam līmenim.

154

Latvijas TV Ziľu dienesta darbinieku ētikas kodeksa 4. punkts

50

7.2.2. Ziņu veidošanas otrais posms - ziņu atlase

No teorētiskā aspekta, pirmkārt, jānosaka dominējošā ziľu atlases loģika, kas identifi-

cējama pēc ziľu veidošanas virsmērķa – izklaidēt vai orientēt skatītāju vidē, kurā viľš dzīvo.

Kā jau tika secināts šīs nodaļas ievadā, Panorāma atbilst ziľu raidījumam, kas tiecas veidot

ziľas kvalitatīvā līmenī, ko neietekmē tirgus situācija, peļľa, pieprasījums. Raidījuma kvalitā-

tes pētījums šo slēdzienu gan pierāda daļēji – lai arī pirmajā vietā ir svarīguma un seku kritē-

rijs, otrajā un trešajā vietā ir tādi ziľu atlases kritēriji kā cilvēka interese (kas liecina par emo-

cionāli piesātinātu stāstu atainošanu) un konflikta kritērijs, kas liecina par tendenci veidot ma-

teriālus vairāk krīzes situācijās, nevis veikt pētniecību. Tā kā 71% šo ziľu siţetu ir politiska

rakstura, tas liecina par politiskās dienas kārtības dominanti. Arī aptaujas anketā kāds ţurnā-

lists ir norādījis, ka A. Braunas producēšanas praksē nepieciešams vairāk izvēlēties „tautas

ziņas, mazāk politikas un tiesu ziľas‖. Kopumā var secināt, ka Panorāmai vairāk jāpievēršas

tādiem tematiem kā veselība, izglītība, sociālās dzīves kvalitāte, lai tiktu radīts līdzsvars. Pro-

tams, paralēli nedrīkst zaudēt svarīguma un seku kritērija dominanti.

7.2.3. Ziņu veidošanas trešais posms – stāsta ziņošana

Galvenos ziľas pasniegšanas leľķus un jautājumus, kas jāaptver ziľu siţetā, nosaka

producents, kas tika arī identificēts, veicot novērojumu. Līdz ar to var teikt, ka Makmanusa

metodes 2. daļas 7. kritērija rezultāti pamatā ir atkarīgi no producenta profesionalitātes. Sa-

skaľā ar teoriju svarīgi ir izvēlēties gan leľķi, kas atbilst sabiedrības interesēm, gan arī uzdot

padziļinošos jautājumus – ko tas sabiedrībai nozīmē? Lai arī interviju rezultāti parāda, ka sa-

biedrība ir ziľu prioritāte, tomēr pētījuma rezultāti liecina, ka vismaz 8% ziľu siţetu trūkst

sabiedrības viedoklis, kur tas ir noteikti nepieciešams, jo tā ir viena no iesaistītajām pusēm, un

šāda situācija sabiedriskā medija ziľu raidījumam nav pieļaujama. Anketēšanas un interviju

rezultāti parāda, ka objektivitātes izpratne pamatā vienādojama ar viedokļu daudzpusīguma

jēdzienu. Svarīgi atzīmēt, ka arī šajā jomā nepieciešama vienojoša izpratne par objektivitāti

un avotu atainojumu, jo viedokļu līdzsvars un daudzpusīgums negarantē pašu objektivitāti.

29% ţurnālisti arī bija norādījuši, ka nedrīkst pieļaut kādas puses dominanci.

Nozīmīgs jautājums šajā nodaļā ir ţurnālistu personīgo emociju un secinājumu

pieļāvumi viľu veidotajos ziľu siţetos. Producente A. Brauna uzskata, ka tas ir atkarīgs no

ziľu veida, ko teorētiski varētu iedalīt – mīkstā vai cietā ziľa. Savukārt M. Gailītis ir katego-

riskāks un norāda, ka ziľās tas nedrīkst parādīties. Arī ţurnālistu vidū vērojamas daţādas at-

bildes, piemēram, drīkst izpaust tad, ja to izteicis kāds siţeta avots; tikai analītiskajos siţetos,

ja tas netiks rādīts ikdienas ziľās; ja ir motivēts iemesls; reportāţās u.c. vai arī norāda, ka to

neatļaujas darīt. Raidījuma kvalitātes pētījuma rezultāti rāda, ka pilnīga neitralitāte vērojama

45% ziľu materiālu. Līdz ar to var secināt, ka arī šajā jautājumā ţurnālistiem un vadībai nav

51

vienotas izpratnes. Kā vēl vienu piemēru var minēt citēto avotu skaitu, kur viens ţurnālists

saka, ka ir obligāti noteikts aptaujāt vismaz divus, vēl cits, ka - „divi un vairāk vai kā atļauj

laiks,‖ bet pārējie saka, ka intervējamo avotu skaits (minimālais) noteikts nav vispār. Raidī-

juma kvalitātes pētījuma rezultāti liecina, ka tieši šajā jautājumā iegūts viszemākais vērtējums

– 3,7. Var izdarīt slēdzienu, ka Panorāmas ţurnālistiem nav noteikts kvalitatīvas ţurnālistikas

uzstādījuma šajā jautājumā, līdz ar to tiek praktizēta nekvalitatīva ţurnālistika, iespējams, ne-

zināšanas vai uzstādījumu trūkumu dēļ.

7.3. Ietekmējošie faktori

7.3.1. Tehnoloģija

Gan intervijās, gan aptaujas anketās tehnoloģiskās problēmas parādās kā viens no bū-

tiskākajām ţurnālistisko kvalitāti ietekmējošajiem faktoriem. To atzīst gan LTV ģenerāldirek-

tors, sakot, ka pēdējos gados šāda resursu pietiekamība nekad neesot bijusi, kas skar absolūti

visu uzľēmumu, gan arī Ziľu dienesta direktors atzīstot, ka, strādājot ar pašreizējo tehnolo-

ģisko nodrošinājumu, sasniegt augstāko ziľu kvalitātes līmeni, nav iespējams. „Ir, protams,

vajadzības, bet pie tā tiek strādāts, un domāju, ka tuvākajā laikā notiks izmaiľas,‖ teic M. Gai-

lītis. Līdzīgi situāciju vērtē arī producente A. Brauna un aptaujātie ţurnālisti, kas tiešāk norā-

da uz tehnoloģisko problēmu saikni ar ziľu kvalitāti. Ţurnālistu atbildes liecina pat par nespē-

ju strādāt, jo, piemēram, ir nolietotas kasetes, bet jaunu nav, taču siţetam ir jābūt, kā arī par

maz montāţas vietu vai tiek uzsvērts, ka „ir novecojusi tehnika visās jomās‖ un nav izstrādāts

tehniskais attīstības plāns kopumā, kas ierobeţo kvalitatīvu ziľu veidošanu.

7.3.2. Likumi un regulācija (gan pašu noteikti, gan likumdošana)

Gan vadība, gan aptaujātie ţurnālisti (85%) uzskata, ka pašreizējā likumdošana tieši

neietekmē ţurnālistisko kvalitāti (sk. 4. pielikumu). Tomēr M. Gailītis un kāds ţurnālists ap-

taujas anketā norāda, ka ir radīts bīstams precedents tiesiskā ziľā saistībā ar ţurnālistu avotu

neizpaušanas neaizskaramību.

Attiecībā uz iekšējās regulācijas sistēmu, Panorāmas veidotājiem ir saistošs Ziľu die-

nesta ētikas kodekss un LTV ētikas kodekss. Lai arī vadība ir pārliecināta, ka visi ziľu dienes-

ta ţurnālisti pārzina ētikas kodeksu un ir ar to iepazīstināti, viena atbilde aptaujas anketā lieci-

na par pretējo, kas nozīmē, ka visticamāk šis ţurnālists strādā pēc sava godaprāta principiem.

43% aptaujāto ţurnālistu atzina, ka pilnībā nepārzina likumdošanu un savas tiesības

attiecībā uz informācijas pieejamību. Šāda situācija sabiedriskās televīzijas ziľu raidījumā nav

pieļaujama. Šis fakts vēl jo vairāk apstiprina precīzu noteikumu izstrādes nepieciešamību vai

apmācības par jautājumiem, kas ţurnālistiem ir jāzina, lai arī vadība uzskata, ka ţurnālisti ir

52

profesionāļi un to jau zina. Iespējams, ka jāveic iekšējā aptauja par jautājumiem, kas ţurnālis-

tiem ir visvairāk nepieciešams.

7.3.3. Organizācijas komunikācija

Aptaujāto ţurnālistu atbildes liecina par neuzticību vadībai - Ziľu dienesta direktoram

un LTV vadībai. Savukārt vadība norāda uz būtiskām organizācijas komunikācijas problē-

mām, kā rezultātā arī publiski izskan informācija par Ziľu dienesta problēmām. Ja ţurnālisti

Ziľu dienesta restrukturizāciju vērtē kā mēģinājumu vājināt ziľu kvalitāti, tad vadība to skaid-

ro ar saimniecisku jautājumu sakārtošanu.

Producente A. Brauna atzina, ka sadarbība ar iepriekšējo Ziľu dienesta direktoru bijusi

ciešāka, nekā ar Mareku Gailīti, ko apstiprina arī ţurnālisti, norādot, ka ir „izveidojusies milzu

plaisa starp Ziľu dienesta direktoru un Ziľu dienestu, un neviens viľu nerespektē, un vērtē kā

marioneti.‖ Ţurnālisti norāda, ka M.Gailītim būtu vairāk jākomunicē ar ţurnālistiem, ka vi-

ľam trūkst akadēmisko zināšanu ţurnālistikā vai pat vēlas, lai viľš tiktu nomainīts, novērtējot

viľa piemērotību amatam ar vidējo atzīmi „divi‖. Turpretī J. Holšteins uzskata, ka M. Gailītis

ir daudz piemērotāks šim amatam, nekā G. Rēders pirms tam, un Panorāmas kvalitāte, viľa-

prāt, pēdējā laikā ir uzlabojusies tieši pateicoties viľam. J. Holšteins norādīja, ka G. Rēders

nav bijis spējīgs vadītājs menedţmenta jomā, kā arī ļāvies pelēko kardinālu ietekmei, kas, vi-

ľaprāt, pastāv Ziľu dienestā. J. Holšteins arī atzīmēja, ka G. Rēders ne vienmēr spējis pieľemt

patstāvīgus lēmumus, bet konsultējies ar pārējiem. Viľš nav arī atbalstījis restrukturizāciju.

Ziľu dienestā atbildīgais par ziľu materiāliem, kas tiek, parādīti, ir attiecīgais produ-

cents. Aptaujas anketu rezultāti liecina, ka ţurnālisti savstarpēji ir sadalījušies nometnēs –

vieni augstākos vērtējumus dod A. Braunai, otri – D. Stirānei. Ţurnālisti identificē problēmas

attiecībā uz abu producentu darbu, kuras, manuprāt, būtu vērtīgi visiem ziľu veidotājiem sav-

starpēji pārrunāt. Piemēram, A. Braunai ieteikts uzlabot komunikāciju krīzes situācijās; iepa-

zīties ar TV ţurnālistikas darba specifiku, lai saprastu, kas ir un kas nav izdarāms u.c. Savu-

kārt D. Stirānei ţurnālisti ieteiktu definēt skaidrus mērķus un to sasniegšanas metodes; spēju

uztvert kritiku; vairāk paļauties uz saviem spriedumiem, nevis izteikumiem no augšas. Atbil-

dot uz jautājumu, vai ţurnālisti veic ziľu atlasi atbilstoši Panorāmas mērķiem, 80% atbildēja

apstiprinoši, 20% noliedzoši, kur viens ţurnālists komentējis, ka „Panorāmai šobrīd nav mēr-

ķu,‖ kas atkal liecina par vienu mērķu definēšanas un izpratnes neesamību, kā arī komunikāci-

jas problēmām kolektīvā. Šo aspektu pierāda arī ţurnālistu atzinumi par kolektīva sašķeltību;

nespēju pilnībā pieľemt sava darba kritiku (lai gan 100% atbildēja, ka paši spēj vai cenšas)

u.c. Organizācijas komunikāciju Ziľu dienestā raksturo arī regulārās iknedēļas sapulces, kas

no teorētiskā aspekta ir pozitīvi, jo ir vismaz viena diena nedēļā, kad ţurnālisti visi kopīgi var

apspriest plānus, darbību, problēmas u.c.

53

LTV Ziľu dienestu nevar raksturot kā vienotu un saliedētu komandu. 57% aptaujāto

gan uzskata, ka darbinieki ir kā vienota komanda, kur viens otru atbalsta, taču anketas parāda

arī tādas atbildes kā „iekšēji konflikti, skaldi un valdi princips, ārējs spiediens‖ vai „Ziľu die-

nestam raksturīga pīpētavas komunikācija; kolektīvs – sašķelts, praktiski nav nekādu atklātu

sarunu, profesionālu diskusiju,‖ vai, ka „radošā kolektīvā tā nenotiek,‖ domājot, ka šāds ko-

lektīvs pēc būtības nevar būt vienots. Kopumā var secināt, ka šī sašķeltība ietekmē arī ţurnā-

listisko kvalitāti, piemēram, konkurences dēļ, informācijas apmaiľas, diskusiju nepietiekamī-

bas dēļ u.c. ―Komunikācija ir viena no dominējošajām aktivitātēm, kas sastopama jebkurā

darba vietā. Tā ir nepieciešamība - izprast un efektīvi izmantot organizācijas komunikāciju kā

izglītošanas instrumentu.155

Līdz ar to, manuprāt, daloties pieredzē, spriedumos, veidos, kā

labāk strādāt u.c., iegūtu gan ţurnālisti, gan auditorija.

7.3.4. Kontrole

Pašlaik Panorāmas ziľu veidošanas procesā ir viens kontroles posms – ţurnālists uz-

raksta tekstu, kuru rediģē producents, kurš arī par paveikto atbild kopumā. Pirms Ziľu dienes-

ta restrukturizācijas strādāja arī galvenais redaktors, taču vadība uzskatīja, ka šāda štata vienī-

ba vajadzīga nav. Turpretī producente A.Brauna atzīst, ka laikā, kad strādājusi kopā ar galve-

no redaktoru, bijis vieglāk, jo divatā varēja arī apspriesties. Tagad gadoties tā, ka pēcpusdienā

ne vienmēr var pagūt visus tekstus izlasīt un izrediģēt, kā rezultātā ēterā parādās viľas nelasīti

materiāli. 75% aptaujāto ţurnālistu atzina, ka kontrole ir pietiekama, taču tika arī norādīts, ka

ir vajadzīga skaidra redakcija – galvenais redaktors un ārzemju ziľu galvenā redakcija, jo

viens cilvēks nevarot to fiziski kvalitatīvi izdarīt. Līdz ar to var secināt, ka ţurnālistiskās kva-

litātes uzlabošanas ziľā ir nepieciešams vēl kāds cilvēks, kas rediģē tekstus. Saskaľā ar teorē-

tisko pamatojumu ir svarīgi, ka ir kāds, kas pārlasa un pasaka, ka ziľa ir saprotama, lai arī

ţurnālisti ir profesionāļi. 80% aptaujāto ţurnālistu uzskata, ka ir nepieciešami ekspertu ziľu

izvērtējumi, kā arī regulāras recenzijas un salīdzinošā analīze, un savstarpējās diskusijas. Paš-

laik Ziľu dienestā nenotiek šādas regulāras ziľu izvērtēšanas ne ekspertu, ne Ziľu dienesta

vadības līmenī, lai arī ţurnālisti atzīst, ka šāda prakse ir nepieciešama.

7.3.5. Neatkarība

Pētījuma rezultāti liecina, ka aptaujāto ţurnālistu uzskati attiecībā uz Ziľu dienesta di-

rektoru kā neatkarības sargātāju ir nozīmīga problēma. Lai arī Ziľu dienesta vadītājs atzīst, ka

neizjūt politisko spiedienu, ţurnālistu atbildes liecina par pretējo. 75% aptaujāto ţurnālistu

uzskata, ka direktors nespēj sargāt Ziľu dienesta neatkarību, piemēram, norādot, ka:

155

Harris, T., E. (2002). Applied Organizational Communication: Principles and Pragmatics for Future Prac-

tice. Mahwah, NJ, USA: Lawrence Erlbaum Associates, Incorporated. 12. p.

54

- ziľu prioritātes un problēmas mainās atkarībā no vienas politiskās partijas interesēm;

- nekad neesmu jutusies ietekmēta vai manipulēta, bet zinu, ka citiem kolēģiem tā nav;

- vairāk vai mazāk direktora darbs ir atkarīgs no TV vadības, bet tā savukārt no NRTP.

Neatkarība ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem kvalitatīvas ziľu ţurnālisti-

kas realizēšanā. M. Gailītis gan intervijā pauda pārliecību, ka Ziľu dienests ir neatkarīgs, īpaši

politiskā ziľā, sakot - „(..) tādi spiedieni no politiskām pusēm.. – tie laiki ir beigušies.‖ Savu-

kārt J. Holšteins, atzīst, ka politiskie spēki mēģinājuši ietekmēt viľu pašu, bet šādu ietekmi

attiecībā uz M. Gailīti viľš neesot manījis. Tomēr kāds ţurnālists aptaujas anketā norādījis, ka

„M.Gailītis par ziľu saturu interesējas tikai tajās dienās, kad tās skar politisko eliti. Līdz šim

no manas pieredzes vienīgie gadījumi, kad viľš personiski pārlasījis siţetus, ir Lemberga kri-

mināllieta un parakstu vākšana par referendumu.‖ Turklāt producente A. Brauna teic: „Ne-

viens nevar mani piespiest veidot kaut ko tādu, ko es uzskatu par Panorāmas vai ţurnālista

necienīgu - paust kādus viedokļus vai veidot absurdus ziľu materiālus.‖ Viľas spēju pieľemt

patstāvīgus lēmumus raksturo arī aptaujātie ţurnālisti, norādot, ka producente spēj pateikt

„nē‖ arī Ziľu dienesta direktoram, ja uzskata, ka kāds materiāls nav iekļaujams ziľu raidīju-

mā. „Anita Brauna šobrīd ir galvenais garants Panorāmas ziľu objektivitātei un uzticamībai.

Vienīgā, kas nebaidās oponēt Ziľu dienesta direktoram politiski jūtīgu siţetu gadījumos.‖ Tā

kā šādus viedokļus pauduši vairāki ţurnālisti (sk. 10. pielikumu), iespējams izdarīt secināju-

mu, ka, iespējams, pastāv potenciāls drauds Ziľu dienesta neatkarībai un ka LTV Ziľu dienes-

ta ţurnālisti neuzticas vadībai, ko pierāda arī aptaujas rezultāts, kur Ziľu dienesta direktora

spēja sargāt tā neatkarību novērtēta ar atzīmi divi, kur pieci bija augstākais vērtējums. Ţurnā-

listi vēlas, lai Ziľu dienesta direktors bieţāk komunicētu ar viľiem un arī aizsargātu – „Ja

Gundara Rēdera vadīšanas laikā viľš bija Ziľu dienesta pārstāvis LTV vadībā, tad tagad Ma-

reks Gailītis ir LTV vadības uzraugs Ziľu dienestā. Tas spilgti izpauţas gadījumos, kad Ziľu

dienesta direktoram būtu jāaizstāv savi ţurnālisti. Baidoties no vadības kritikas, M. Gailītis to

izvairās darīt,‖ norāda kāds aptaujātais ţurnālists. Līdz ar to var secināt, ka ţurnālistu neuzti-

cība vadībai un iespējamais Ziľu dienesta neatkarības apdraudējums ir nozīmīgs faktors, kas

būtiski spēj ietekmēt ziľu kvalitāti. Pirmkārt, ja ziľu veidošanu ietekmē kādi politiski spēki

vai elite u.c. intereses, otrkārt, ja Ziľu dienesta vadītājs nestrādā kā profesionāls ziľu ţurnālis-

tikas pārzinātājs, kas var palīdzēt veidot šo raidījumu kvalitatīvākā līmenī, un, treškārt, ja di-

rektors nespēj aizsargāt ţurnālistu intereses ārpus ziľu veidošanas telpas.

Šādi apgalvojumi ir riska faktors sabiedriska medija kvalitatīvu ziľu veidošanas iespē-

jamībai, kā arī uzticamības un reputācijas sargāšanai. Ţurnālisti nedrīkstētu klusēt ne par vie-

nu gadījumu, ziľojot par tiem publiski ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā līmenī, piemēram,

EBU.

55

7.3.6. Finanšu resursu pietiekamība

Finanšu līdzekļu nepietiekamības jautājumu gan vadība, gan ţurnālisti primāri saista

ar nepietiekamo tehnisko nodrošinājumu. Ja vadības līmeľa atbildes liecina par tehnoloģiskā

nodrošinājuma trūkuma daļēju ietekmi attiecībā uz ziľu kvalitāti, tad ţurnālisti šo problēmu

raksturo, izdarot dziļākus secinājumus. Piemēram, ka nav naudas visnepieciešamākajam teh-

niskajam nodrošinājumam, kas rada dīkstājas vai rindas uz montāţas vietām. Kāds ţurnālists

arī norāda, ka budţeta nepietiekamība ietekmē ziľu kvalitāti, taču „mērķu kā tādu šobrīd

nav‖, domājot kvalitātes standarta mērķus, kas atkal liecina par savstarpējās komunikācijas

neatrisinātiem jautājumiem un vienotu izpratnes sistēmas trūkumu. Ţurnālisti arī norāda, ka

naudas trūkuma dēļ tiek veidoti vienkāršāki ziľu siţeti un mazāk var aptvert reģionus un ār-

zemes. Kā sekas finanšu nepietiekamībai tiek minēts arī motivācijas trūkums, kā rezultātā tiek

veidoti nekvalitatīvi siţeti. Anketu rezultāti rāda, ka šī problēma ietekmē arī citu ziľu veidotā-

ju darbu. Piemēram, tiek minēts, ka finanšu trūkuma dēļ „nav motivācijas strādāt. Arī video

inţenieriem, kuriem nav pat jēgas teikt, ka jāapmaina kāds kadrs vietām, jo viľus šī kvalitāte

nesatrauc. Panorāmas līmenis pēdējā laikā ir zem katras kritikas‖ vai, ka „raidījumi kļūst ne-

kvalitatīvi un daudzi ţurnālisti meklē jaunu darbu.‖ Kāds ţurnālists gan atzīst, ka „mēs varam

daudz labāk, bet nav nedz prasību, nedz reālu iespēju – ja aizbrauc uz filmēšanu un salūzt

kameras vai trūkst kasešu, bet visam atbilde ir „naudas nav‖, tad par ko mēs runājam? Šāda

situācija rada demotivāciju.‖ Līdz ar to var secināt, ka finanšu trūkums spēj būtiski ietekmēt

Panorāmas kvalitāti. Arī aptaujas rezultāti rāda, ka ţurnālisti kā būtiskākos faktorus, kas ie-

tekmē kvalitatīvu ziľu veidošanu, min 1) finansiālo ierobeţotību, 2) tehniskā nodrošinājuma

problēmas, kas saskan ar finansiālajām problēmām, 3) zināšanu trūkumu, kas pierāda, ka ţur-

nālistiem ir nepieciešamas bieţākas apmācības un kopīgas apspriedes. Savukārt par bieţāka-

jām kolēģu ţurnālistiskās kvalitātes kļūdām 86% aptaujāto pieredzējuši - neprecizitātes, faktu

kļūdas, paviršumu, neuzmanību; 28% - neiedziļināšanos, notikumu konteksta nepārzināšanu.

Tiek minētas arī tādas kļūdas un problēmas kā viena avota izmantošana; tiek veidota ziľa, lai

arī trūkst informācijas; nenozīmīgu notikumu nozīmes hiperbolizācija; grūtības, kas saistās ar

pārorientēšanos citā tēmā u.c.

56

Secinājumi un rezultāti

Veicot ziľu raidījuma Panorāma ţurnālistiskās kvalitātes izvērtējumu, iegūtie rezultāti

liecina, ka raidījums tiecas ziľas veidot atbilstoši ţurnālistiskās kvalitātes principiem, kas ko-

pumā atbilst kvalitatīvas ţurnālistikas standartiem. Rezultāti ļauj secināt, ka Panorāmas ziľu

mērķis atbilst pētniecības metodes izvirzītajam ziľu mērķim – izglītot sabiedrību par vidi, ku-

rā tā dzīvo, dodot iespēju tai pašai izdarīt secinājumus par notiekošo, kam gan neatbilst visi

veidotie ziľu materiāli, bet teorētiski šāds uzstādījums Ziľu dienestā pastāv. Iegūtie raidījuma

kvalitātes pētījuma 1. daļas rezultāti parāda, ka 58% Panorāmas ziľu siţetu atbilst tematu ka-

tegorijām Nr. 7 – 11, kas liecina par tendenci izvēlēties tematus, kas ir vairāk sabiedrību

orientējoši vidē, kurā tā dzīvo, nevis izklaidējoša rakstura. Kopumā var izdarīt secinājumu, ka

Panorāma nepievērš pietiekamu uzmanību regulāriem izglītības, ekonomikas un veselības

jomas jautājumiem, kuri būtu jāaktualizē ne tikai krīzes situācijās, piemēram, kad izglītības

iestāţu darbinieki gatavojas streikam, bet arī veicot pašiniciētu sistēmu analīzi un pētniecību.

Protams, paralēli nedrīkst zaudēt svarīguma un seku kritērija dominanti.

Empīriskā pētījuma 2. daļas rezultāti ir robeţās no 3,7 līdz 4,4, kur vērtējuma intervāls

ir no 0 līdz 5. Lai arī iegūtie rezultāti ir lielāki par „3‖, kas norāda, ka medijs tiecas ziľas atai-

not kvalitatīvi, piecos no septiľiem rādītājiem iegūti vērtējumi, kas ir zemāki par kvalitatīvas

ziľu ţurnālistikas līmeni un nav pieļaujami sabiedriska medija ziľu raidījuma praksē. Līdz ar

to tiek arī pierādīta darbā izvirzītā hipotēze, ka LTV1 ziľu raidījuma Panorāma ziľu siţeti ne

vienmēr atbilst kvalitatīvas ziľu ţurnālistikas līmenim.

Viszemākais vidējais vērtējums ir citēto avotu skaita izvērtēšanas kritērijam – 3,7. Lai

arī sabiedriska medija ziľām būtu jātiecas atainot pēc iespējas daudzpusīgāku informāciju,

parādot ne tikai iesaistītās puses, pētījums pierāda pretējo. Situāciju var skaidrot ar Panorā-

mas iekšējās komunikācijas problēmām un vienotu standartu trūkumu, kā tieši veidot ziľas un

kādiem kritērijiem tām jāatbilst. Aptaujas anketās pat tika norādīts, ka pašlaik Panorāmai no-

teikta mērķa nav, kas ir viens no būtiskākajiem faktoriem, lai ţurnālists ziľu veidotu kvalitatī-

vi. Ţurnālistam ir jāapzinās tās mērķis, lai spētu kvalitatīvi izvēlēties informācijas avotus, leľ-

ķus, kontekstu u.c. Lai arī producentes un vadības izvirzītais mērķis saskan ar teorijā aprakstī-

to, tas būtu vienotā līmenī jāzina arī ţurnālistiem. Kopumā secinu, ka Panorāmas ţurnālis-

tiem ir nepieciešama rokasgrāmata vai apmācības, kurās šie konkrētie jautājumi tiktu izrunāti,

lai zinātu gan producents, gan ţurnālists, ko viens no otra sagaida. Pētījums liecina, ka ţurnā-

listi nav pārliecināti par to, ko sagaida producents un precīzi kādā formā ziľas būtu jāveido.

Kā būtisku ziľu veidošanas problēmu jāakcentē arī sabiedrības viedokļa trūkums - 8% Pano-

rāmas ziľu materiālu tas netiek atainots, lai arī aktualizētais jautājums tieši ietekmē sabiedrī-

57

bu. Sabiedriskā medija ziľu veidotājiem mūsdienu demokrātijas attīstības ceļā ir nozīmīgi ru-

nāt ar cilvēkiem, ekspertiem, nevalstisko organizāciju aktīvistiem u.c., lai veicinātu pilsonis-

kas sabiedrības veidošanos un ļautu cilvēkiem izteikties par, piemēram, arī politiskajiem lē-

mumiem, kas viľus ietekmē, ļaujot apzināties, ka arī iedzīvotāji ir daļa no valsts uzbūves un

to darbību spēj ietekmēt. Secinu, ka jāveicina sabiedriskās dienas kārtības iekļaušana arī poli-

tiskajā dienas kārtībā. Kopumā var arī secināt, ka pašlaik Panorāmas dienas kārtību būtiski

nosaka politiskā dienas kārtība.

Pētījuma rezultāti ļauj identificēt nozīmīgu LTV Ziľu dienesta problēmu, kas potenci-

āli var ietekmēt arī Panorāmas ziľu ţurnālistisko kvalitāti – tā ir neatkarības sargāšana. Pretē-

ji vadības paustajam ¾ aptaujāto ţurnālistu norāda, ka pašreizējais direktors nespēj sargāt tā

neatkarību. Kāds ţurnālists aptaujā atzinis, ka Ziľu dienesta direktora prioritātes ir atkarīgas

no vienas politiskās partijas interesēm, taču viľa ietekme uz ziľu veidošanu ir minimāla, jo

ţurnālisti viľu nerespektē. Ţurnālistiem būtu publiski jāreaģē uz katru ietekmēšanas mēģinā-

juma gadījumu, piemēram, rīkojot streiku, jo neatkarība ir kvalitatīvas ziľu veidošanas

priekšnoteikums, kas jo īpaši jāievēro sabiedriska medija ziľu dienestam.

Panorāmas veidotāji tiecas auditoriju arī izklaidēt un uzturēt tās interesi par daţādiem

tematiem. Spēja sniegt skatītājam gan saturisko, gan emocionālo apmierinājumu vienā siţetā,

veicot arī izglītošanas funkciju, ir augsts ţurnālista profesionalitātes līmenis. Tomēr secinu, ka

Panorāmai ir radīts uzstādījums, ka ziľām jābūt arī interesantām, bet nav vienotu standartu

vai kritēriju, kādā veidā to panākt, līdz ar to rezultāti pierāda, ka šādi mēģinājumi pazemināju-

ši ţurnālistiskās kvalitātes līmeni 55% ziľu siţetu, jo reportieri mēģina lietot izteiksmes lī-

dzekļus, kas ir emocionāla rakstura vai vērtējoši, taču siţetā nav identificējams pamatojums,

kuru skatītāji varētu uzskatīt par pieľemamu, kas nav pieļaujami kvalitatīvas ziľu ţurnālisti-

kas praksē.

43% aptaujāto ţurnālistu atzina, ka pilnībā nepārzina likumdošanu un savas tiesības

attiecībā uz informācijas pieejamību. Šāda situācija sabiedriskās televīzijas ziľu raidījumā nav

pieļaujama. Šis fakts vēl jo vairāk apstiprina precīzu noteikumu izstrādes nepieciešamību vai

apmācības par jautājumiem, kas ţurnālistiem ir jāzina, lai arī vadība uzskata, ka ţurnālisti ir

profesionāļi un to jau zina. Iespējams, ka jāveic iekšējā aptauja par jautājumiem, kas ţurnālis-

tiem ir visvairāk nepieciešami. Piemēram, ţurnālisti norāda, ka viľiem ir vajadzīgi ekspertu

ziľu izvērtējumu, regulāras recenzijas un salīdzinošā analīze, kā arī savstarpējās diskusijas.

Veicot pētījumu, tika konstatēti vēl šādi galvenie nekvalitatīvas ziľu ţurnālistikas ie-

tekmējošie faktori LTV ziľu raidījuma Panorāma veidošanā:

- Finansiālo resursu trūkums, kas līdz ar to ietekmē arī kvalitatīva tehniskā aprīkojuma

trūkumu, kā rezultātā netiek nodrošināti primārie darba apstākļi, lai ţurnālists vienmēr spētu

58

ziľas veidot kvalitatīvā līmenī. Ţurnālisti norādīja, ka šādi apstākļi rada motivācijas trūkumu

strādāt un vēlmi meklēt citu darbu.

- Nepastāv vienotas izpratnes par kvalitatīvas ziľu ţurnālistikas standartiem, kurus bū-

tu visam kolektīvam vienoti jāizrunā. Nepietiek ar uzstādījumiem „objektīvi‖, „visu pušu at-

ainojums‖ u.c. Ţurnālisti norāda, ka ir nepieciešama konkrētāka izpratne par Panorāmas ziľu

veidošanas praksi. Līdz ar to arī saskaľā ar teorētisko pamatojumu varu ieteikt organizēt regu-

lāras rītu vai nedēļas sapulces, kurās tiek kritiski analizēti ziľu materiāli gan no tehniskā, gan

ziľu veidošanas viedokļa. Ţurnālistiem ir iespējam mācīties no kolēģu kļūdām un veidot pro-

fesionālāku komandu, kā arī skaidrāk izprast, kas no viľa tiek sagaidīts. Šādās sarunās iespē-

jams arī motivēt darbiniekus. Tā kā producents atbild par ziľu veidošanu un gala materiālu,

tad izvērtēšana būtu jāveic Ziľu dienesta direktoram.

- Nav pietiekams ziľu veidošanas kontroles mehānisms, kā rezultātā producents ne

vienmēr ir pārbaudījis visus ziľu materiālus, kas tiek pārraidīti ēterā. Ir nepieciešams vēl kāds

cilvēks, kas rediģē ziľu tekstus un kontrolē vizuālo materiālu, tādā veidā arī norādot, vai stāsts

ir saprotams vai nē, neskatoties uz to, ka tas ir profesionāli izveidots.

- Zināšanu trūkums, ko aptaujātie ţurnālisti norādīja kā trešo, viľuprāt, svarīgāko ţur-

nālistiskās kvalitātes ietekmējošo faktoru, kā arī atzina, ka ir nepieciešamas regulāras apmācī-

bas ne tikai ziľu ţurnālistikas jomā, bet arī tehnoloģisko iespēju, daţādu tēmu specifikas pār-

zināšanas jomā, kas citādi apgrūtina ziľu veidošanu par tādām tēmām, kas nav ţurnālista pa-

mata darbības joma.

- Organizācijas komunikācijas problēmas, ko pierāda arī ţurnālistu un vadības nespēja

savstarpēji konstruktīvi komunicēt, kā rezultātā konflikti tiek risināti arī publiskajā sfērā. Or-

ganizācijas komunikācijas problēma pastāv ne tikai vadības līmenī, bet arī Panorāmas redak-

cijas struktūrā, kur kolektīva sašķeltības dēļ ţurnālisti neizjūt vienotas komandas garu, kā re-

zultātā tiek ietekmēts arī ţurnālistiskās kvalitātes līmenis, kas varētu būt augstāks, ja nepastā-

vētu tāda veida konkurence, savstarpējās informācijas apmaiľas problēmas vai profesionālu

diskusiju nepietiekamība.

Saskaľā ar teorētisko pamatojumu varu secināt, ka Panorāmas ziľu veidošanas praksē

pastāv tādi kvalitatīvas ţurnālistikas pārkāpumu cēloľi – organizācijas komunikācijas pro-

blēmas, kontroles mehānisma un vienotu standartu trūkums, – kurus atšķirībā no ilgstošajām

LTV finansiālajām problēmām, ir iespējams novērst, ja abas puses ir gatavas rast kompromi-

sus un mēģināt vienoti uzlabot darba organizāciju un ziľu kvalitāti.

59

Pateicības

Vissirsnīgāko pateicību vēlos izteikt savai ģimenei - Egonam, Indrai, Maretai, Rai-

vo, Jānim, Mārai, Aijai, Oskaram, Dāvim, Baibai un Kristīnei Beitikai - par nozīmīgo

atbalstu šī darba tapšanas laikā. Vēlos izteikt pateicību arī LTV Ziľu dienestam un vadībai par

atsaucību un ieinteresētību darba veidošanas gaitā. Paldies Jānim Retējumam, Agrim Vārpi-

ľam un „Sabiedrībai par atklātību – Delna‖. Paldies Renātei Rimšai.

60

Izmantoto informācijas avotu saraksts

Izmantotie avoti

1. Ādamsone, A. (2005). Latvijas Televīzija pārveidos Ziņu dienestu. LETA. Sk. 2007. 27.

marts: http://www.leta.lv/archive_item.php?id=755B3CD5-AF2C-435E-9C58-

8EDEAE4C0800&phase

2. Arāja, D. (2006). Viedokļu sadursme. LTV ziņu dienests pret LTV vadību. Tikai V-Dienā.

V-Diena. Sk. 2006. 11. maijs:

http://www.vdiena.lv/lat/politics/talking/discussions/viedoklju_sadursme_ltv_zinju_dienests_pret_lt

v_vadiibu_tikai_v_dienaa

3. Arāja, D., „Diena‖. (2006). Grib aizbāzt muti Ziņu dienestam. LETA. Sk. 2007. 27. marts:

http://www.leta.lv/archive_item.php?id=3B25412F-CE6F-4881-80EE-

7F4FF739B753&phase

4. Bagātais, J. (2006). Protestējot pret LTV Ziņu dienesta reformu, Doma laukumā sadedzina

salmu lelli. LETA. Sk. 2007. 27. marts:

http://www.leta.lv/archive_item.php?id=C17013AA-7F90-45BD-B672-

07FCBA3ED6CC&phase

5. Beitika, I. (2005). Ziņu objektivitātes izvērtējums LTV1 ziņu raidījumā Panorāma: Kursa

darbs. Rīga: LU SZF Komunikācijas studiju nodaļa. 32. lp.

6. Brakovska, K. (2006). Rēders: LTV ziņu dienesta restrukturizāciju nevar īstenot līdz

10.martam. LETA. Sk. 2007. 27. marts:

http://www.leta.lv/archive_item.php?id=2CE038F6-EB9E-40BE-A708-

02F5A9F9F4D0&phase

7. Brakovska, K. (2006). Sabiedrībā pazīstami cilvēki sagatavojuši atbalsta vēstuli LTV Ziņu

dienestam. LETA. Sk. 2007. 27. marts:

http://www.leta.lv/archive_item.php?id=8957B0BD-DB2A-4FAD-A3C3-

252CADC0945D&phase

8. Brakovska, M. (2006). Nerod kompromisu diskusijās par LTV Ziņu dienesta reorganizāci-

ju. Leta. Sk. 2007. 10. apr.: http://www.leta.lv/archive_item.php?id=A1DBB7E0-BD19-

4523-A613-C156A685C588&phase

9. Brakovska, M. (2006). Nerod kompromisu diskusijās par LTV Ziņu dienesta reorganizāci-

ju. Leta. Sk. 2007. 10. apr.: http://www.leta.lv/archive_item.php?id=A1DBB7E0-BD19-

4523-A613-C156A685C588&phase

10. Dreģe, Z. (2006). Transparency International mudina stiprināt mediju neatkarību. LETA.

Sk. 2007. 27. marts: http://www.leta.lv/archive_item.php?id=5E80BC03-6120-475A-

A364-0EA85C0A91C7&phase

11. European Commission. (2006). Eirobarometrs 66. Sabiedriskā doma Eiropas Savienībā.

Rudens 2006. Ziľojums par valsti. Latvija. Eiropas Savienības informācijas aģentūra, 12.

Sk. 2007. 28. apr.: http://www.esia.gov.lv/lv/jaunumi/jaunumi/2006/2007-01-09/

12. Hāka, Ţ. (2006). NRTP ierosina Kotu atbrīvot no LTV valdes locekļa amata. LETA. Sk.

2007. 27. marts: http://www.leta.lv/archive_item.php?id=2DC0622A-08ED-4D3B-B8A3-

C342E5508013&phase

13. Intervija ar LTV Ziľu dienesta direktoru Mareku Gailīti 2007. gada maijā.

14. Intervija ar LTV ģenerāldirektoru Jāni Holšteinu 2007. gada 3. maijā.

15. Intervija ar LTV ziľu raidījuma Panorāma producenti Anitu Braunu 2007. gada 22. maijā.

http://www.leta.lv/archive_item.php?id=755B3CD5-AF2C-435E-9C58-8EDEAE4C0800&phase


http://www.vdiena.lv/lat/politics/talking/discussions/viedoklju_sadursme_ltv_zinju_dienests_pret_ltv_vadiibu_tikai_v_dienaa


http://www.leta.lv/archive_item.php?id=3B25412F-CE6F-4881-80EE-7F4FF739B753&phase


http://www.leta.lv/archive_item.php?id=C17013AA-7F90-45BD-B672-07FCBA3ED6CC&phase


http://www.leta.lv/archive_item.php?id=2CE038F6-EB9E-40BE-A708-02F5A9F9F4D0&phase


http://www.leta.lv/archive_item.php?id=8957B0BD-DB2A-4FAD-A3C3-252CADC0945D&phase


http://www.leta.lv/archive_item.php?id=A1DBB7E0-BD19-4523-A613-C156A685C588&phase




http://www.leta.lv/archive_item.php?id=5E80BC03-6120-475A-A364-0EA85C0A91C7&phase


http://www.esia.gov.lv/lv/jaunumi/jaunumi/2006/2007-01-09/

http://www.leta.lv/archive_item.php?id=2DC0622A-08ED-4D3B-B8A3-C342E5508013&phase


61

16. Jakovļeva, I. (2006). LTV ţurnālisti un darbinieki atklātā vēstulē iebilst pret Ziņu dienesta

reformu. LETA. Sk. 2007. 27. marts: http://www.leta.lv/archive_item.php?id=EE951D46-

FCE5-4CD4-B2CE-09B8B9396D63&phase

17. Karpovičs, A., Jakovļeva, I. (2006). Preses konferencē diskutēs par LTV Ziņu dienesta

reformu. LETA. Sk. 2007. 27. marts: http://www.leta.lv/archive_item.php?id=65E559FD-

846A-4DA6-B4D2-6A0D84443F84&phase

18. Karpovičs, A., Jakovļeva, I. (2006). Vēlas rīkot piketu LTV Ziņu dienesta atbalstam. LE-

TA. Sk. 2007. 27. marts: http://www.leta.lv/archive_item.php?id=95AC19BC-18E7-4408-

9C31-4D175AAC1BEF&phase

19. Latvijas Republikas Augstākā Padome. (1990. 20. dec.). Likums „Par presi un citiem ma-

su informācijas līdzekļiem‖. Ziņotājs. 1991, 14. febr., Nr.5. Sk. 2007. 29. apr.:

http://pro.nais.lv/naiser/results.cfm?RequestTimeout=120

20. Latvijas Republikas Saeima. (1995. 19. jūl.). Likums „Par valsts un pašvaldību finansu

līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu‖. Latvijas Vēstnesis, 1995, 2. aug., Nr. 114.

Sk. 2007. 27. apr.: http://pro.nais.lv/naiser/text.cfm?Key=0103012002061332778

21. Latvijas Republikas Saeima. (1995. 24. aug.). „Radio un televīzijas likums‖. Latvijas

Vēstnesis, 1995, 8. sept., Nr. 137., Sk. 2007. 27. apr.:

http://www.likumi.lv/doc.php?id=36673&mode=KDOC

22. Latvijas Republikas Satversmes Sapulce. (1920. 15. febr.) Latvijas Republikas Satversme.

Latvijas Vēstnesis, 1993, 1. jūl., Nr. 43. Sk. 2007. 27. apr.:

http://pro.nais.lv/naiser/text.cfm?Key=0121011922021532769

23. Latvijas Televīzija. (2005. 21. dec.). LTV programmu profesionālie standarti. Ţurnālisti-

kas un LTV darbinieku ētikas principi.

24. Latvijas Televīzija. LTV statūti.

25. Liepiľa, I. (2006). LTV ģenerāldirektors Jānis Holšteins laikrakstam „Diena” lūdz at-

saukt nepatiesas ziņas. LETA. Sk. 2007. 27. marts:

http://www.leta.lv/archive_item.php?id=4938D99A-9F2E-4BAB-8A6A-

F7B23FE6444B&phase

26. LTV ziľu raidījuma Panorāma arhīvs. 2007. gada aprīlis.

27. NRTP. (n.d.). Latvijas elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības NACIONĀLĀ

KONCEPCIJA 2006.-2008. gadam. NRTP. Sk. 2007. 17. apr.:

http://www.nrtp.lv/info/index.php?mid=94

28. NRTP. (n.d.). Raidorganizācijas. NRTP. Sk. 2007. 27. apr.:


29. Putnis, R. (2006). “Sabiedrība par atklātību Delna” starptautiskām ţurnālistu organizāci-

jām pauţ savas baţas par norisēm ap Latvijas Televīzijas ziņu dienestu. Sabiedrība par

atklātību - Delna. Sk. 2007. 27. marts:

http://www.delna.lv/?action=print&id=1434&PHPSESSID=dc5f8265b158c998120e58fc1

9546a98

30. Putnis, R. (2006). EBU ģenerālsekretārs izrāda satraukumu par norisēm LTV. Sabiedrība

par atklātību - Delna. Sk. 2007. 27. marts:

http://www.delna.lv/index.php?q=ful&story=1463&sec=90

31. TNS Latvia. (2007). TV Metri. TV kanālu auditorijas 2007. gada aprīlī. TNS Latvia. Sk.

2007. 15. maijā:


http://www.leta.lv/archive_item.php?id=EE951D46-FCE5-4CD4-B2CE-09B8B9396D63&phase


http://www.leta.lv/archive_item.php?id=65E559FD-846A-4DA6-B4D2-6A0D84443F84&phase


http://www.leta.lv/archive_item.php?id=95AC19BC-18E7-4408-9C31-4D175AAC1BEF&phase






http://www.leta.lv/archive_item.php?id=4938D99A-9F2E-4BAB-8A6A-F7B23FE6444B&phase




http://www.delna.lv/?action=print&id=1434&PHPSESSID=dc5f8265b158c998120e58fc19546a98




62

32. Tomsone, D. (2006). Iespējams, „De Facto” varētu pamest LTV. LETA. Sk. 2007. 27.

marts: http://www.leta.lv/archive_item.php?id=1D8EDC47-BCC0-4F69-A7A9-

32CF58339ED7&phase

33. Tomsone, D. (2006). Ziņu dienests prasa vērtēt LTV vadības atbilstību amatiem. LETA.

Sk. 2007. 27. marts: http://www.leta.lv/archive_item.php?id=E3D01194-15C3-43F6-

83BD-50F74445519E&phase



83BD-50F74445519E&phase



83BD-50F74445519E&phase

36. Vespere, K. (2006). Par raidījumu „De Facto” un "100.pants" jauno veidotāju izvēlēta

Iveta Elksne. LETA. Sk. 2007. 27. marts:

http://www.leta.lv/archive_item.php?id=0D447182-9DDC-478F-AA78-

E4407F1699D2&phase

37. Vikmanis, Ģ. (2006). Izsludina konkursu LTV Ziņu dienesta vadītāja amatam. LETA. Sk.

2007. 27. marts: http://www.leta.lv/archive_item.php?id=EA19FEB2-1A95-44D8-8A59-

A120F7B8F42B&phase

38. Vikmanis, Ģ. (2006). NRTP: LTV Ziņu dienesta konkursam nebija nolikuma. LETA. Sk.

2007. 27. marts: http://www.leta.lv/archive_item.php?id=0C049A53-7E1E-4ED6-BF2C-

5DF3FA6541FF&phase

39. Vikmanis, Ģ. (2006). NRTP: LTV Ziņu dienesta konkursam nebija nolikuma. Leta. Sk.

2007. 10. apr.: http://www.leta.lv/archive_item.php?id=0C049A53-7E1E-4ED6-BF2C-

5DF3FA6541FF&phase

40. Vikmanis, Ģ. (2006). NRTP: LTV Ziņu dienesta konkursam nebija nolikuma. Leta. Sk.

2007. 10. apr.: http://www.leta.lv/archive_item.php?id=0C049A53-7E1E-4ED6-BF2C-

5DF3FA6541FF&phase

41. Vikmanis, Ģ. (2006). Rēders būs LTV korespondents Briselē. LETA. Sk. 2007. 27. marts:

http://www.leta.lv/archive_item.php?id=1CE3ADA9-BD36-4EE3-A309-

60C49A6A3794&phase

42. Vikmanis, Ģ. (2006). Rēders pārtrauks darbu LTV Ziņu dienesta vadītāja amatā. LETA.

Sk. 2007. 27. marts: http://www.leta.lv/archive_item.php?id=44DE684D-949E-461C-

9261-D4FDC7F8209C&phase

43. Vikmanis, Ģ., Līcīte, M. Saeimas komisijas sēdē kritizē LTV darbu. LETA. Sk. 2007. 27.

marts: http://www.leta.lv/archive_item.php?id=7BF6C0C4-EEF0-4731-9C17-

D9CADBC0E02D&phase

Izmantotā literatūra

1. Alleyne, M. D. (1997). News Revolution Political and Economic Decision About Global

Information. London: Macmillan. 220 p.

2. Bennett, P., Slater, J., Wall, P. (2006). A2 Media Studies: the Essential Introduction. Lon-

don: Routledge. 286 p.

3. Berger, A., A. (2000). Media and Communication Research Methods: An Introduction to

Qualitative and Quantitative Approaches. Thousand Oaks: Sage Publications. 295 p.

http://www.leta.lv/archive_item.php?id=1D8EDC47-BCC0-4F69-A7A9-32CF58339ED7&phase


http://www.leta.lv/archive_item.php?id=E3D01194-15C3-43F6-83BD-50F74445519E&phase






http://www.leta.lv/archive_item.php?id=0D447182-9DDC-478F-AA78-E4407F1699D2&phase


http://www.leta.lv/archive_item.php?id=EA19FEB2-1A95-44D8-8A59-A120F7B8F42B&phase


http://www.leta.lv/archive_item.php?id=0C049A53-7E1E-4ED6-BF2C-5DF3FA6541FF&phase


http://www.leta.lv/archive_item.php?id=0C049A53-7E1E-4ED6-BF2C-5DF3FA6541FF&phase=zi%C5%86u+dienest%2A&sd=1&sm=10&sy=2006&ed=31&em=12&ey=2006&t%5b%5d=t0&t%5b%5d=t1&t%5b%5d=t2&t%5b%5d=t10&t%5b%5d=t3&t%5b%5d=t6&t%5b%5d=t9&t%5b%5d=t11&t%5b%5d=t5&t%5b%5d=t4&t%5b%5d=t8&t%5b%5d=t7&more=true&moreid=0




http://www.leta.lv/archive_item.php?id=1CE3ADA9-BD36-4EE3-A309-60C49A6A3794&phase


http://www.leta.lv/archive_item.php?id=44DE684D-949E-461C-9261-D4FDC7F8209C&phase


http://www.leta.lv/archive_item.php?id=7BF6C0C4-EEF0-4731-9C17-D9CADBC0E02D&phase


63

4. Bignell, J. (2002). Media Semiotics: An Introduction. Manchester; New York: Manchester

University Press. 241 p.

5. Brace, I. (2004). Questionnaire Design: How to Plan, Structure and Plan Survey Materi-

al for Effective Market Research. London: Kogan Page Limited. 289 p.

6. Bryant, J., Thompson, S. (2002). Fundamentals of Media Effects. Boston: McGraw-Hill.

395 p.

7. Burton, G. (2000). Television Talking: An Introduction on the Television. London: Ar-

nold. 319 p.

8. Chandler, D. (2007). Semiotics: The Basics. (2nd

ed.). London: Routlegde. Retrieved

March 3, 2007 from http://www.aber.ac.uk/media/Documents/S4B/the_book.html

9. Chandler, D. (n.d.). Notes on the Construction of Reality in TV News Programmes. The

University of Wales, Aberystwyth. Retrieved March 3, 2007 from


10. Comstock, G. Television in America. (1980). Beverly Hills, London: Sage Publications.

155 p.

11. Croteau, D., Hoynes, W. (2001). The Business of Media: Corporate Media and the Public

Interest. Thousand Oaks: Pine Forge Press. 302 p.

12. Curran, J. (2003). Media Organization in Society. Oxford: Oxford University Press. 308 p.

13. Donsbach, W., Klett, B. (1993). Subjective Objectivity. How Journalists in Four Countries

Define a Key Term of Their Profession. International Communication Gazette, 51 (53),

53-83.

14. Fiske, J. (1987). Television Culture. London: Routledge. 353 p.

15. Frost, C. (2002). Reporting for Journalists. London: Routledge. 169 p.

16. Gibson, R. (1991). Radio and Television Reporting. Boston: University of Utah. 292 p.

17. Harris, T., E. (2002). E. Applied Organizational Communication: Principles and Prag-

matics for Future Practice. Mahwah, NJ, USA: Lawrence Erlbaum Associates, Incorpo-

rated. 501 p.

18. Itule, B. D. (1994). News Writing and Reporting for Today’s Media. New York: McGraw

Hill. 716 p.

19. Krippendorff, K. (2004). Content Analysis: An Introduction to Its Methodology (2nd ed.).

Thousand Oaks: Sage Publications. 413 p.

20. Kroplijs, A., Raščevska, M. (2004). Kvalitatīvās pētniecības metodes sociālajās zinātnēs.

Rīga: RaKa. 178 lpp.

21. Kruks, S. (2001). Latvijas Televīzijas ziľu saturs. Grām.: Kruks, S. (red.) Latvijas mediju

analīze. (Daudzveidība III ). Rīga: Latvijas Universitātes komunikācijas studiju nodaļa.

125 lpp.

22. Lau, R., W., K. (2004). Critical Realism and News Production. London: Sage Publica-

tions. Media, Culture & Society, 26 (5), 693-711.

23. Macnamara, J. (2006). Media Content Analysis: Uses, Benefits And Best Practice

Methodology. A Research Paper. Carma Asia Pacific, 6. Sk. 2007. 30. apr.:

http://www.carmaapac.com/downloads/Media%20Content%20Analysis%20Research%20

Paper.pdf

24. Manning, P. (2001). News and News Sources: A Critical Introduction. London: Sage Pub-

lications. 251 p.

25. McManus, J. (1994). Market – Driven Journalism. Let the Citizen Beware? London: Sage

Publications. 264 p.





64

26. McQuail, D. (1987). Mass Communication Theory: An Introduction. (2nd

ed.). London:

Sage. 206 p.

27. McQuail, D. (1994). Mass Communication Theory. An Introduction. (3rd

ed.). 416 p.

28. McQuail, D. (2000). McQuail's Mass Communication Theory. (4nd

ed.). London: Sage

Publications. 542 p.

29. McQuail, D. (2005). McQuail’s Mass Communication Theory. (5nd

ed.). London: Sage

Publication. 616 p.

30. McQuail, D., Windahl, S. (1993). Communication Models for the Study of Mass Commu-

nications. (5nd

ed.). London: Prentice Hall. 229 p.

31. Mencher, M. (2000). News Reporting and Writing. Boston: McGraw-Hill. 794 p.

32. Oppenheim, A. N. (2001). Questionnaire Design, Interviewing and Attitude Measurement.

London, New York: Continuum. 303 p.

33. Perse, E. M. (2001). Media Effects and Society. Mahwah; New York: Lawrence Erlbaum

Associates. 341 p.

34. Retief, J. (2002). Media Ethics. Oxford: Oxford University Press. 331 p.

35. Schudson, M. (2001). The Objectivity Norm in American Journalism. Journalism, 2 (2),

149-170.

36. Shoemaker, P. J. (1996). Mediating the Message: Theories of Influences on Mass Media

Content. (2nd

). New York: Longman. 313 p.

37. Swindal, J. (2007). Can a Discursive Pragmatism Guarantee Objectivity? Habermas and

Brandom on the Correctness of Norms. Philosophy & Social Criticism, 33 (1), P. 113-126.

38. Tobias, J. (2005). Truth to Materials: Modernism and US Television News Design since

1940. Journal of Design History, 18 (2), 179-190.

39. Wodak, R., Meyer, M. (2000). Methods of Text and Discourse Analysis. London: Thou-

sand Oaks, New Delhi: Sage Pulications. 278 p.

65

Pielikumi

66

1. pielikums

LTV un ziņu raidījuma Panorāma raksturojums

LTV ir valsts bezpeļľas sabiedrība ar ierobeţotu atbildību, kura reģistrēta LR Uzľē-

mumu reģistrā 1992.gada 29.jūnijā ar reģistrācijas Nr.000308050. NRTP ir valsts kapitāla da-

ļu turētāja, kas veic dalībnieku pilnsapulces funkcijas, kā arī uzrauga LTV darbību likumā

„Radio un televīzijas likums‖ noteiktās kompetences ietvaros.156

LTV pamatkapitālu (statūtu fondu) veido valsts ieguldītā manta.157

LTV ir uzľēmums,

kurā valsts daļa pamatkapitālā ir 100% un atbilstoši likumdošanai158

šāda veida uzľēmumam

ar finanšu līdzekļiem un mantu jārīkojas lietderīgi un likumīgi, kas nozīmē, ka jārīkojas tā, lai

mērķis tiktu sasniegts ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, manta atsavināma

par iespējami augstāko cenu un iegūstama par iespējami zemāko cenu.159

LTV vada ģenerāl-

direktors, kuru ieceļ NRTP, noslēdzot darba līgumu uz 5 gadiem. NRTP var iecelt ģenerāldi-

rektoru atkārtoti ne vairāk kā divus termiľus pēc kārtas.160

Saskaľā ar LTV statūtiem LTV ir sabiedriska raidorganizācija, kuras pamatuzdevums

ir īstenot nacionālo pasūtījumu, gatavojot un izplatot programmas, kuras sastāv no informatī-

viem, izglītojošiem un izklaidējošiem raidījumiem, kā arī nodrošināt informācijas un izpaus-

mes brīvību, objektivitāti un raidījumu daţādību.161

„Raidorganizācija ir uzľēmums vai uz-

ľēmējsabiedrība, kura saľēmusi NRTP apraides atļauju, retranslācijas atļauju vai speciālo at-

ļauju (licenci) kabeļtelevīzijas, kabeļradio (radiotranslācijas) darbībai.‖162

„Sabiedrisko rai-

dorganizāciju veidotajām programmām jābūt uztveramām visiem Latvijas iedzīvotājiem visā

valsts teritorijā. Šim mērķim jāizmanto jebkuri iespējamie programmu izplatīšanas veidi, ja

vien tas nerada kaitējumu raidorganizācijai, un nav aizliegts likumdošanā. Sabiedrisko raidor-

ganizāciju mērķis ir kalpot sabiedrībai.‖163

LTV statūtos noteikti šādi organizācijas darbības

virzieni: - televīzijas programmu izgatavošana, tiraţēšana un izplatīšana; - reklāmas izgata-

vošana un izplatīšana; - audio, video un citas tehnikas iznomāšana; - kultūras pasākumu orga-

156

Latvijas Republikas Saeima. (1995. 24. aug.). „Radio un televīzijas likums‖, 60. panta 1. punkts. Latvijas

Vēstnesis, 1995, 8. sept., Nr. 137., Sk. 2007. 27. apr.: http://www.likumi.lv/doc.php?id=36673&mode=KDOC 157

Latvijas Republikas Saeima. (1995. 24. aug.). „Radio un televīzijas likums‖, 57. panta 3. punkts. Latvijas


Latvijas Republikas Saeima. (1995. 19. jūl.). Likums „Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas

izšķērdēšanas novēršanu‖. Latvijas Vēstnesis, 1995, 2. aug., Nr. 114. Sk. 2007. 27. apr.:

http://pro.nais.lv/naiser/text.cfm?Key=0103012002061332778 159

Latvijas Republikas Saeima. (1995. 19. jūl.). Likums „Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas

izšķērdēšanas novēršanu‖ 3. pants. Latvijas Vēstnesis, 1995, 2. aug., Nr. 114., Sk. 2007. 27. apr.:

http://pro.nais.lv/naiser/text.cfm?Key=0103012002061332778 160

Latvijas Republikas Saeima. (1995. 24. aug.). „Radio un televīzijas likums‖, 59. panta 1.-2. punkts. Latvijas


Latvijas Televīzija. LTV statūti, 1.1. punkts. 162

NRTP. (n.d.). Raidorganizācijas. NRTP. Sk. 2007. 27. apr.: http://www.nrtp.lv/info/index.php?mid=94 163

NRTP. (n.d.). Latvijas elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības NACIONĀLĀ KONCEPCIJA

2006.-2008. gadam. NRTP. Sk. 2007. 17. apr.: http://www.nrtp.lv/info/index.php?mid=94






67

nizēšana. 164

LTV budţeta ieľēmumu daļu veido: valsts budţeta līdzekļi, patstāvīgā uzľēmēj-

darbībā iegūtie līdzekļi un dāvinājumi, ziedojumi un sponsorējumi. 165

Panorāma ir LTV Ziľu dienesta veidots raidījums. Par Panorāmas darbību kopumā ir

atbildīgs Ziľu dienesta direktors, bet par ikdienas ziľu raidījumu (katru veidoto ziľu siţetu) –

dienas atbildīgais producents. Panorāmā strādā divi producenti (redaktori), un tie katru nedēļu

mainās.

Ziľu raidījums Panorāma ietver šādus ziľu materiāla veidus:

- ziľu siţets – materiāls, kuru veido un ierunā ţurnālists; ievadu lasa diktors;

- aizkadrs – materiāls, kuru veido ţurnālists, bet to lasa diktors;

- video citāts – materiāls, kuru veido ţurnālists, lasa diktors un kas ietver video avota citātu;

- tiešraide.

Att. Ziņu dienesta un Panorāmas struktūra.

Ţurnālisti: Judīte Čunka, Jānis Geste, Aija Kinca, Arnis Krauze, Odita Krenberga, Jā-

nis Krēvics, Ivo Kiršblats, Uģis Kronbergs, Inta Lase, Maija Migla, Zane Peneze, Karīna Ru-

bene, Dace Stirāne, Andrejs Volmārs un Zane Zālīte – Kļaviľa.

Producenti: Anita Brauna un Dace Stirāne.

164

Latvijas Televīzija. LTV statūti, 2.3. punkts. 165

Latvijas Republikas Saeima. (1995. 24. aug.). „Radio un televīzijas likums‖, 61. pants. Latvijas Vēstnesis,

1995, 8. sept., Nr. 137., Sk. 2007. 27. apr.: http://www.likumi.lv/doc.php?id=36673&mode=KDOC

Ziľu dienesta

direktors

Korespondenti

Gan ţurnālisti, gan

redaktori

Tehniskais personāls

no LTV radošās daļas

(operatori, video inţe-

nieri, datorgrafiķi)

arhivārs, valodas

konsultants

Atbildīgais redaktors

(producents)

Korespondenti

Redaktori

Tehniskais personāls


(producents)


(producents)

ziľām krievu valodā

Panorāmas ziľu veidošanas

pamatstruktūra un hierarhija


68

2. pielikums

LTV Ziņu dienesta publiskoto problēmu un to attīstības hronoloģija 2006 – 2007

Datums un

atsauce uz

informācijas

avotu

Notikums

Skaidrojumi, piezīmes

01.2006.1 LTV vadība uzsāk reformu

ieviešanu Latvijas televīzijā

un arī Ziľu dienestā.

LTV uzsāktās Ziľu dienesta reformas ietvaros

plānots sadalīt Ziľu dienestu, lai daļa ţurnā-

listu strādātu tikai ar ziľām, piemēram, Pano-

rāmu, bet otra daļa - ar dokumentālajiem un

analītiskajiem raidījumiem, piemēram, ar pār-

raidi Aculiecinieks, 100.pants, De Facto un

Tautas kontrole.

31.01.2006.2 LTV Ziľu dienesta darbinieki

izplata atklātu protesta vēstu-

li.

Vēstuli parakstījuši 33 LTV

Ziľu dienesta esošie un biju-

šie ţurnālisti un darbinieki.

Ziľu dienests iebilst pret šīs struktūrvienības

reformu, uzskatot, ka galvenais mērķis ir „ne-

kas cits, kā vēlēšanu gadā tikt galā ar LTV

Ziľu dienestu‖, norādot uz iespējamu politis-

ko spiedienu un vārda brīvības ierobeţošanas

mēģinājumiem.

Ziľu dienests: „Skaidri redzams, ka lielākā

daļa no runām par ţurnālistikas standartu pār-

kāpumiem LTV Ziľu dienestā ir pamatotas

nevis ar objektīviem argumentiem, bet ar kri-

tizētāju politiskajām simpātijām vai antipāti-

jām,‖ teikts vēstulē.

Ţurnālisti secina, ka mērķis ir radīt vājāku

komandu, kas vāc un analizē informāciju.

Ziľu dienesta sadalīšanas mēģinājums ar res-

trukturizācijas palīdzību, vadībai nespējot

pamatot tā būtisku nepieciešamību.

Restrukturizācijai nepiekrīt arī tā laika Ziľu

dienesta direktors Gundars Rēders. Viľš arī

medijiem uzsvēra, ka Vārda brīvība ir garan-

tēta Latvijas likumdošanā,‖ Viľš uzskata, ka

reforma būs pozitīva, ja LTV spētu nodrošināt

pilnvērtīgu finansējumu un infrastruktūru di-

vu atsevišķo redakciju darbam. Tomēr papil-

du finansējams nav gaidāms, tāpēc saskaldī-

šana neizbēgami novedīs pie daļas raidījumu

slēgšanas, kas, viľaprāt, ir reformētāju patie-

sais mērķis.3

01.02.2006.4 Dziedātāja L. Purmaliete iz-

plata paziľojumu, ka ir gata-

va organizēt piketu LTV Ziľu

dienesta atbalstam.

Piketā tiek vākti paraksti, lai atbalstītu LTV

Ziľu dienesta netraucētu darbību līdz Saeimas

vēlēšanām. I. Purmaliete: „Plānotā reforma

liekot domāt, ka tā ir atbildes reakcija uz pē-

dējā laika asajiem siţetiem Panorāmā.‖

01.02.2006.5 Ziľu dienesta atbalstītāji no-

sūta vēstuli NRTP priekšsē-

dētājam Aivaram Berķim.

Vēstulē tiek norādīts, ka autori kategoriski

iebilst pret jebkādu reformu veikšanu LTV

pirms Saeimas vēlēšanām un lūdz NRTP to

nepieļaut, jo pretējā gadījumā tas tiks uzska-

69

tīts „politiska spiediena izdarīšanu uz Latvijas

būtiskāko sabiedrisko mediju.‖

Atbalstu reformas neveikšanai līdz Saeimas

vēlēšanām izteikuši: Laima Muktupāvela, Ne-

llija Ločmele, Janīna Kursīte, Rolands Tjarve,

Valda Liepiľa, Māra Grudule, Anita Skalber-

ga, Ilze Purmaliete, Roberts Ošiľš, Ieva

Šteinberga, Rolands Zagorskis, Margita Gūt-

mane, Alberts Bels un Anda Roţukalne.

03.02.2006.6 L. Purmaliete rīko diskusiju

par LTV Ziľu dienesta reor-

ganizāciju, taču kompromisu

nerod.

Vadība joprojām iebilst ţurnālistiem un pieai-

cinātajiem ekspertiem, sakot, ka restrukturi-

zācija ir nepieciešama.

Gundars Rēders: "Vārda brīvība ir garantēta

Latvijas likumdošanā; reforma būs pozitīva,

ja LTV spētu nodrošināt pilnvērtīgu finansē-

jumu un infrastruktūru divu atsevišķo redak-

ciju darbam. Tomēr papildu finansējams nav

gaidāms, tāpēc saskaldīšana neizbēgami no-

vedīs pie daļas raidījumu slēgšanas. Rēders

uzskata, ka tas arī ir reformētāju patiesais

mērķis.

Eksperti norāda uz ziľu kvalitātes līmeľa pa-

sliktināšanos restrukturizācijas gadījumā.

LTV vadība un Ziľu dienesta un Nacionālās

radio un televīzijas padomes (NRTP) pārstāv-

ji. Sabiedrības pārstāvji: profesore Janīna

Kursīte, ţurnāliste Valda Liepiľa, Nellija

Ločmele, rakstniece Margita Gūtmane, Latvi-

jas Universitātes lektore Anda Roţukalne un

Arnis Terzens.

03.02.2006.7 Starptautiskā nevalstiskā or-

ganizācija Transparency In-

ternational aicina stiprināt

mediju neatkarību Latvijā.

Transparency International Eiropas reģionā-

lais direktors Miklošs Maršals (Miclos Mars-

chal) norāda, ka Latvijas politiskās elites pri-

mārajam uzdevumam jābūt mediju neatkarī-

bas garantēšanai un turpmākai stiprināšanai.

M. Māršals: „Jebkādi apdraudējumi LTV ne-

atkarībai liks starptautiskajai sabiedrībai ap-

šaubīt Latvijas demokrātijas kvalitāti.‖

04.03.2006.8 Ziľu dienesta atbalstītāji pi-

ketē Doma laukumā, protes-

tējot pret LTV Ziľu dienesta

reformu. Tiek savākti vairāk

nekā 250 Ziľu dienesta atbal-

stītāju parakstu.

07.02.2006.9 Sabiedrībā pazīstami cilvēki

sagatavojuši atbalsta vēstuli

„Pret ieceri reformēt LTV Ziľu dienestu ie-

bilst Latvijā pazīstamas personas - profesore

70

LTV Ziľu dienestam, kurai

tiek pievienoti protesta akcijā

savākto parakstu dokuments

un kura tika nosūtīta NRTP.

Maija Kūle, rakstniece Laima Muktupāvela,

folkloras un tradicionālās kultūras pētniece

Janīna Kursīte, Latvijas Universitātes Filolo-

ģijas fakultātes mācībspēki, Latvijas Kultūras

akadēmijas mācībspēki un studenti, kora Ave

Sol dziedātāji, kultūras darbinieki un skolotā-

ji.‖

09.02.2006.10

Sabiedrība par atklātību -

Delna izplata vēstuli‖:

Eiropas Raidorganizāciju ap-

vienībai;

Starptautiskajai ţurnālistu

federācijai;

Reportieriem bez robeţām,

starptautiskajai ţurnālistu

pašpalīdzības organizācijai

Journalists Help journalists;

izdevēju un ţurnālistu apvie-

nībai International Press In-

stitute Vīnē un

Transparency International

starptautiskajam sekretari-

ātam Berlīnē,

pauţot satraukumu par nori-

sēm LTV Ziľu dienestā.

Brīvi un neatkarīgi mediji ir valsts godaprāta

sistēmas neatľemams un svarīgs pīlārs. Jeb-

kādi apdraudējumi LTV neatkarībai liks

starptautiskajai sabiedrībai apšaubīt Latvijas

demokrātijas kvalitāti.

20.02.2006.11

Eiropas Raidorganizāciju ap-

vienība (EBU) ģenerālsekre-

tārs Jean Reveillon sniedz

atbildi uz Delnas 9. februāra

vēstuli, kurā pauţ patieso sa-

traukumu un norāda, ka šo

dokumentu ir nodevis izskatī-

šanai EBU izpildkomitejā, kā

arī EBU ģenerālsekretārs

plāno sazināties ar LTV di-

rektoru Jāni Holšteinu.

15.02.2006.12

Tā laika LTV Ziľu dienesta

direktors Gundars Rēders pēc

LTV darba grupas apspriedes

norāda, ka restrukturizāciju

nevar īstenot līdz 10.martam.

G. Rēders paudis uzskatu, ka arī darba grupas

apspriedē LTV vadība nav spējusi sniegt kon-

krētu atbildi par to, kādām būtu jābūt LTV

ziľām pēc Ziľu dienesta restrukturizācijas.

Ziľu dienests piekrīt, ka jāsakārto algu sistē-

ma, bet nedrīkst pieļaut iejaukšanos Ziľu die-

nesta struktūras un hierarhijas mākslīgā pār-

būvē.

26.07.2006.13

LTV ģenerāldirektors Jānis

Holšteins NRTP sapulcē pa-

ziľo, ka Gundars Rēders no-

lēmis atstāt Latvijas Televīzi-

jas Ziľu dienesta vadītāja

amatu.

Viľš sēdē sniedz šo informāciju pirms Gun-

dars Rēders vēl iesniedzis oficiālu dokumentu

par šo lēmumu.

Bijušais LTV Ziľu dienesta direktors Gundars

Rēders plāno turpināt darbu Briselē.

Jautājums: G. Rēders ar J.Holšteinu iepriekš

71

pārrunāja viľa iespēju strādāt Briselē - viľš to

pats vēlējās vai G. Rēderam šo vietu piedāvā-

ja?14

31.07.2006.15

LTV ģenerāldirektors Jānis

Holšteins ziľo, ka ir parakstī-

jis vienošanos ar G. Rēderu,

kurā noteikts, ka viľš turpi-

nās pildīt savus amata pienā-

kumus līdz 1.septembrim, bet

pēc tam dosies uz Briseli, kur

pildīs LTV Eiropas kores-

pondenta pienākumus. Uz

korespondenta punktu dosies

operators.

01.08.2006.16

LTV izsludina Ziľu dienesta

vadītāja amata konkursu.

Neatbildēti jautājumi:

„Kāpēc Ziľu dienesta „vārtu sargs‖, kam būtu

jāsargā Ziľu dienesta neatkarība un kas viľam

līdz šim veiksmīgi bija izdevies, vēlas pēkšľi

doties veidot ziľas uz Briseli? (Turklāt laikā,

kad tuvojas Saeimas vēlēšanas)

Kāpēc LTV uzreiz atrod līdzekļus, lai Briselē

nodrošinātu operatora darbu, ja līdz šim LTV

ZD to nebija varējis izcīnīt?

Kāpēc A. Krauzem kā bijušajam korespon-

dentam Briselē nav problēmu noslēgt darba

līgumu par darba turpināšanu Panorāmā, kas

bija aktualizēta problēma pārējiem Ziľu die-

nesta darbiniekiem šajā laikā?

29.09.2006.17

Pēc darba dienas beigām 29.

septembrī (piektdiena) LTV

vadība iepazīstina Ziľu die-

nesta ar grozījumiem darba

līgumos, kas jau no 1.oktobra

(svētdiena) būtiski izmaina

Ziľu dienesta darbinieku -

ţurnālistu un operatoru - at-

algojumu un statusu.

Bez iepriekšējas vienošanās

vai diskusijām, kompromi-

siem.

Bez iepriekšējas informēšanas un vienošanās

visi Ziľu dienesta ţurnālisti vienpusēji tiek

pārcelti darbā uz LTV Radošo daļu.

Daļa darbinieku uzzina, ka tiem ir mainīts

amats un ievērojami izmainīti darba pienā-

kumi.

Ziľu dienesta pauţ satraukumu arī par ziľu

raidījumu nākotni sabiedriskajā televīzijā.

Iepriekšminēto LTV vadības rīcību Ziľu die-

nesta uzskata par prettiesisku, jo saskaľā ar

likumu par darba līguma izmaiľām ir jāin-

formē vismaz mēnesi iepriekš.

02.10.2006.18

Ziľu dienests atklātā vēstulē

NRTP:

prasa izvērtēt LTV vadības

atbilstību amatam;

lūdz izvērtēt Ziľu dienesta

jaunā direktora iecelšanas

kārtību.

Prasa izvērtēt Jāľa Holšteina un viľa vietnie-

ka Edgara Kota atbilstību amatam.

Darbinieki vērš uzmanību uz LTV pēdējiem

lēmumiem attiecībā uz Ziľu dienesta, norā-

dot, ka LTV vadības rīcība liecinot "par ne-

kompetenci un apdraud kvalitatīvu ziľu raidī-

jumu pastāvēšanu LTV".

Neparakstot piedāvātos darba līguma grozī-

jumus, lielākā daļa Ziľu dienesta darbinieku

saľems ļoti nelielu atalgojumu - vidēji trešo

72

daļu no iepriekšējās darba samaksas, pausts

vēstulē.

Daļai darbinieku jaunajos amata pienākumos

nav norādīts, ka viľi veidos ziľu raidījumus,

līdz ar to rodoties jautājums - kas un kādus

ziľu raidījumus sabiedriskajā televīzijā veidos

turpmāk.

Ziľu dienesta norādījis, ka LTV vadība līdz

šim nav informējusi nedz par plānotajām iz-

maiľām ziľu raidījumos, nedz pamatojusi, kā

tās uzlabos ziľu raidījumu kvalitāti. Tieši pre-

tēji - LTV ģenerāldirektora vietnieka E. ota

izteikumi presē, ka raidījums De Facto patērē

pārāk daudz resursu, liekot paust baţas, ka šo

Latvijā patlaban skatītāko raidījumu varētu

likvidēt.

Otrkārt, izsludinātajā Ziľu dienesta vadītāja

amata konkursā pretendentiem tika prasītas

divas augstākās izglītības, tādējādi būtiski sa-

šaurinot kandidātu loku. Taču konkursa gaitā

spēles noteikumi mainīti, ļaujot uzvarēt pre-

tendentam, kuram vispār nav augstākās izglī-

tības un nav pieredzes televīzijas ziľu raidī-

jumu veidošanā.

02.10.2006.19

NRTP (Dzintra Geka) medi-

jos norādījusi, ka padome

vērtēs abu amatpersonu atbil-

stību amatiem.

Vēl jo vairāk tāpēc, ka Ziľu dienesta vēstule

nebūšot vienīgais iemesls, lai sāktu vērtēt

Holšteina un Kota rīcību.

Tiks ľemts vērā arī Valsts kontroles atzinums

par jau iepriekš konstatētiem pārkāpumiem

LTV darbā, turklāt bijušas arī vairākas citas

domstarpības, piemēram, par ţurnālista Jāľa

Dombura veidotā raidījuma "Kas notiek Lat-

vijā?" pastāvēšanu.

03.10.2006.20

NRTP ierosina atbrīvot tele-

vīzijas ģenerāldirektora viet-

nieku Edgaru Kotu no LTV

valdes locekļa amata.

Iepazīstoties ar situāciju LTV un izvērtējot

LTV Ziľu dienesta darbinieku izplatīto atklā-

to vēstuli 2006.,gada 2.oktobrī, kurā tika pie-

prasīts izvērtēt ģenerāldirektora Jāľa Holštei-

na un viľa vietnieka Edgara Kota atbilstību

amatam, NRTP ierosināja E. Kotu atbrīvot no

amata.

02.10.2006.21

Laikraksta Diena rakstā Grib

aizbāzt muti ziņu dienestam

Ziľu dienesta un LTV darbi-

nieki izsaka savas domas un

komentārus par notiekošo,

kas liecina, pirmkārt, par

steigu un savstarpējās komu-

nikācijas trūkumu šajā situ-

ācijā, un, otrkārt, par Ziľu

dienesta darbinieku neuzticī-

bu LTV vadībai.

Andrejs Volmārs – „Liekot parakstīt nekon-

krētus darba līgumus, LTV vadība izrēķinās

ar Ziľu dienestu un vājina to.‖

Anita Brauna – „Mums grib aizbāzt muti.‖

„Nez kādēļ vakarā, vēlu un pēkšľi,‖ saka ţur-

nālists Sandijs Semjonovs, kuram līgums pie-

gādāts, kad iepircies lielveikalā.

Ziľu dienesta ļaudis baţījas, kas notiks ar De

73

Facto, kurš gaismā cēlis Jūrmalgeitu un citas

mahinācijas. M.Gailītis sola, ka to nelikvidēs,

taču E. Kots atzīst, ka „De Facto noēd ziľu

resursus‖.

Ţurnālists Arnis Krauze uzsver, ka agrāk, kad

bija politiski mēģinājumi vājināt Ziľu dienes-

tu, LTV vadība to aizstāvēja, „diemţēl šai va-

dībai ziľas nav prioritāte‖.

Arī LTV kuratore Nacionālajā radio un tele-

vīzijas padomē (NRTVP) Dzintra Geka un

ţurnālists Jānis Domburs notiekošo uzskata

par izrēķināšanos ar Ziľu dienestu.

LTV ģenerāldirektora vietnieks Edgars Kots

un Ziľu dienesta direktors Mareks Gailītis

notiekošo sauc par iekšējās struktūras sakār-

tošanu.

05.10.2006.22

LTV vadība nepiekrīt publis-

ki izsaknējošajiem apgalvo-

jumiem par Ziľu dienesta res-

trukturizācijas mērķi.

LTV izplatītajā preses relīzē, norādot uz, vi-

ľuprāt, laikraksta Diena minētās 2.oktobra

publikācijas satura nepatiesajiem un maldino-

šajiem argumentiem, vadība norāda, ka

„2006. gada 29. septembrī Ziľu dienesta dar-

biniekiem tika iesniegtas informatīvas vēstu-

les, kurās darbinieki tika informēti par izmai-

ľām Ziľu dienesta struktūrā un tika piedāvāts

vienoties par izmaiľām darba līgumos atbil-

stoši Latvijas Republikas Darba likuma 97.

pantam, kas paredz labprātīgu darbinieka un

darba devēja vienošanos par izmaiľām darba

līgumā. Darbinieki tika lūgti līdz 2006. gada

3. oktobrim izvērtēt gan pievienotos papildus

vienošanās pie darba līguma projektus un

amata aprakstus. Minētā vēstule nesaturēja

norādi uz obligātu papildus vienošanās pie

darba līguma akceptu no darbinieka puses, bet

gan lūgumu izvērtēt un vienoties, līdz ar to

nav nekāda pamata uzskatīt, ka Televīzija bū-

tu "likusi" parakstīt papildus vienošanās pie

darba līguma piektdien, tas ir, 2006. gada 29.

septembrī.‖

11.10.2006.23

Diskusijā interneta portālā V-

Diena starp LTV vadību LTV

Ziľu dienesta darbinieki no-

rāda uz neuzticību LTV vadī-

bai. Ziľu dienesta darbinie-

kiem baţas par viľu darba

kvalitātes vājināšanu.

Citāti no diskusijas:

Inta Lase, LTV Ziľu dienesta galvenā redak-

tore. „Kur esmu bijusi mācībās citu Eiropas

valstu sabiedriskajās televīzijās, Ziľu dienests

visur ir specifiska struktūra, kurā ne tikai pro-

ducenti, raidījumu vadītāji, bet arī operatori ir

specifiska vienība, tā teikt, katras sabiedriskās

74

TV lepnums, jo reaģē un strādā ātri, un situ-

ācija, ka ir atsevišķa vadība un atsevišķa

struktūrvienība, nodrošina iespējas skatītājam

kā pirmajam iegūt informāciju. Ja mēs skatā-

mies no saturiskās puses un ja Jānis saka, ka

saturiski ar ziľām viss ir bijis ok, tad tas, kas,

manuprāt, līdz šim ir nodrošinājis saturisko

piepildījumu, bija tieši Ziľu dienesta redkolē-

ģija.‖

„Un par De Facto — cik es zinu no sabiedris-

kās TV Dānijā, Zviedrijā, un Vācijā, katram

sabiedriskās TV ziľu dienestam ir nedēļas

kopsavilkums, un uz to strādā visi spēcīgākie

Ziľu dienesta darbinieki. Gala vārds šajā jau-

tājumā vienmēr piederējis Ziľu dienesta di-

rektoram, un Odita var apliecināt, ka De Fac-

to sapulces mums regulāri notiek — cilvēki,

kas veidojam, arī sēţam un runājam.‖

O.Krenberga, ţurnāliste

„Es gribu paskaidrot, pie kā ir novedusi res-

trukturizācija dzīvē. Cilvēks, kurš saľem algu

par operatoru plānošanu Ziľu dienestā, arī pēc

restrukturizācijas dara to pašu — plāno un

plānos arī turpmāk. Bet vēl, lai radītu lielāku

bardaku, pie viľas nāk konsultēties lielās ope-

ratoru brigādes priekšnieks Juris Rudzītis, ku-

ram ar ziľām nav it nekāda sakara. Viľš ir vēl

starpposms un sareţģī procesu vēl vairāk. Un

tagad mūsu filmēšanu grupās parādās opera-

tori, kas nekad nav filmējuši ziľas, viľi nesa-

prot, uz kurieni viľi brauc, kas ir tie cilvēki,

kas viľiem jāfilmē, viľi neatšķir sejas, jo viľi

nav strādājuši ar tādiem cilvēkiem. Viľi ir

filmējuši pilnīgi specifiski citas lietas.‖

„Es varu pateikt tikai, kā es jūtos. No restruk-

turizācijas sākuma, kopš uzrakstījām atklāto

vēstuli, ka restrukturizācija nenovedīs pie po-

zitīva rezultāta, tas viss, kas ir turpinājies, lie-

cina, ka mūsu darbs tiek apgrūtināts. Tā, kā

mēs strādājām šovasar, mums nav nācies

strādāt nevienu citu vasaru tieši operatoru dēļ.

Es nepiekrītu argumentam, ka jūs sakāt, ka

operatori slimības dēļ nevar strādāt un ir jā-

meklē cilvēki no malas. Es zinu konkrēti ope-

ratoru, kurš pagājušajā nedēļā meklēja darbu

privātās struktūrās, jo viľam LTV nebija dar-

ba, tā vietā strādāja operatori no Rudzīša kan-

tora. Tas ir reāls fakts. Sadalīt vienu specifis-

ku organizāciju, kas ir Ziľu dienests, atraujot

75

tam roku vai kāju, ko var uzskatīt par operato-

ru dienestu, — to nevar saukt par saimniecis-

ku restrukturizāciju. Tāpat kā par saimniecis-

ku restrukturizāciju nevar nosaukt tādu, kuras

rezultātā tiek nomainīts galvenais redaktors.‖

„Tās ir nevis bailes, bet neuzticēšanās vadī-

bai. Tie līgumi, kuros ir ierakstīts mazāks at-

algojums, nekā jūs cilvēkiem solījāt, un par

kuriem televīzijas jurists pateicis, ka viľi ir

pareizi, šie paši līgumi, kad viľus aiznes pie

Latvijā labākajiem darba tiesību speciālis-

tiem, uzreiz tiek novērtēti kā tādi, kurus pa-

rakstīt nekādā ziľā nedrīkst. Tieši tāpēc, ka

šie līgumi pēc tam ir neapstrīdami — ja tu esi

piekritis tādai summai, tev nav tiesību prasīt

lielāku.‖

„Mēs jau neesam vainīgi, turklāt, kad mēs lī-

gumus slēdzām, bija pilnīga pārliecība, ka

mēs varam ticēt tam, kas notiek LTV vadībā.

Bet šobrīd vienkārši tā situācija ir stipri atšķi-

rīga. Pārliecības nav tieši tādēļ, ka ir sākusies

restrukturizācija, par kuru neviens nespēj at-

bildēt, kā vārdā tā tiek veikta.‖

A.Krauze, Panorāmas vadītājs, ţurnālists

„Tā ir neziľa, kas valda lielā daļā Ziľu die-

nesta darbinieku. Ja braucu uz filmēšanu, to

vien tik dzirdu, ka cilvēkiem neziľa, kas būs

rīt. Tā ir milzīga spriedze, jo galu galā tā ir

viľu alga. Tāpat situācija ir ar Ziľu dienesta

ţurnālistiem — nav dienas, kad es neredzu

kādu kolēģi, kas neraudātu. Tā nav normāla

psiholoģiska atmosfēra, kādā šobrīd, turklāt

svarīgākajā politiskajā nedēļā šajā gadā, top

sabiedriskās TV ziľas. Es uzskatu, ka tādu

situāciju nedrīkstēja pieļaut tīri psiholoģiskā

klimata ziľā. Ja vajadzēja restrukturizēt, to

visu varēja darīt daudz cilvēciskāk, runājot ar

cilvēkiem, nevis sapulcē pasakot — ja jums

kas nepatīk, jūs varat iet prom.‖

I.Lase: „Tas ir diezgan noţēlojami, ka saruna

tiek pārbīdīta par to — jūs baidāties par ama-

tiem, jūs nerunājat. Ja LTV uzskata, ka esošā

Ziľu dienesta vadība netika galā ar saviem

pienākumiem, pieľemiet lēmumu atlaist Gun-

daru Rēderu! Jūs no tā nobijāties un aizsūtījāt

viľu uz Briseli, pēkšľi atrodot naudu kamerai

un montāţai, ko, Arnis var pastāstīt, LTV ne-

varēja atrast gadiem. Jūs likvidējat galvenā

reţisora amatu, jo jums ir bail atlaist Artu Ģi-

gu. Jums ir bail atlaist mani, un tā vietā jūs

76

likvidējat galvenā redaktora amatu. Es nezinu

nevienu sabiedrisko TV, kurā ziľām pasaka,

ka te nav vajadzīgs galvenais redaktors. Es te

nerunāju par sevi personiski, man ir vienalga,

vai es tur esmu tajā amatā vai nē, bet tas, par

ko man sāp sirds, ka patiesībā tiek sagrauts

viens labi funkcionējošs organisms tikai tā-

pēc, ka vadībai ir bail atlaist trīs cilvēkus.‖

A.Krauze: „Panorāmas reitingi ar milzīgo

bardaku, nesakārtotību un tekošajiem jum-

tiem, liecina, ka tas neietekmē. Mēs jau vairāk

kā stundu runājam par horizontālām un verti-

kālām shēmām, struktūrām, budţetiem, teko-

šiem jumtiem. Tas viss ir svarīgi. Bet tas, par

ko daudz mazāk tiek runāts LTV, ka tas ir arī

medijs, un sabiedriskais medijs. Satura lietas

diemţēl vienmēr ir bijušas otrā plānā. Arī lie-

lajās sapulcēs, kur es piedalos, pārsvarā tiek

runāts par administratīvām lietām un par satu-

ru vienmēr pašās beigās. Tiek uzturēts mīts,

ka Panorāma ir valsts valstī, kam īpaši nein-

teresē, kas notiek apkārt. Mums ļoti interesē.

Es reitingiem cītīgi sekoju līdzi un redzu, ka

pirms trim, četriem gadiem LTV1 reitings vi-

dēji bija 14—15% auditorijas, bet jaunākais

augusta reitings — 10,2%. Mēs esam pāris

gados zaudējuši trešo daļu savu skatītāju.

Vienā privātā kompānijā būtu prāta vētras,

menedţmenta sapulces, kā darīt, ko likt pretī

konkurentiem.‖

„Rezumējot, es varu teikt, ka mēs ceram, ka

mūsu jaunajam priekšniekam būs tikpat

stingrs mugurkauls, kā tas bija Gundaram Rē-

deram, gan aizstāvot savus darbiniekus no

vadības norādījumiem, gan no politiķu pārme-

tumiem. Stingrais mugurkauls bija lieta, kā

dēļ tik daudz gadus Gundaru Rēderu Ziľu

dienesta darbinieki ir respektējuši un cienījuši

un kā dēļ daudzi ir strādājuši Panorāmā, jo

viľi ir jutuši, ka ir vadības un vadītāja atbalsts

un ka viľiem ir pārliecība, ka viľi var veidot

ziľas brīvi un objektīvi bez nekādiem rīkoju-

miem un norādījumiem. Un otra lieta, uz ko

ceru, ka nedaudz lielāka uzmanība no vadības

puses tiks pievērsta saturiskām lietām. Raidī-

jums De Facto ir precīzi gadu ēterā, tas šobrīd

LTV ir visskatītākais raidījums un gada laikā

no vadības viľi nav dzirdējuši nevienu repli-

ku. Kaut kādai reakcijai, pozitīvai, negatīvai,

kaut kādam vērtējuma būtu bijis jābūt. Ne ti-

77

kai par De Facto. Ir bijusi digitalizācijas lieta,

ir bijusi Jūrmalgeita, citi siţeti.‖

13.10.2006.24

NRTP, iepazīstoties ar LTV

Ziľu dienesta vadītāja iecel-

šanas procedūru, secinājusi,

ka LTV Ziľu dienesta kon-

kursam nav bijis nolikuma.

NRTP locekle Dzintra Geka (JL) atzinusi, „ka

potenciālie Ziľu dienesta vadītāji izvērtēti pēc

konkursa komisijas locekļu „domām‖, kā arī

respektējot pieaicinātā mediju eksperta Serge-

ja Kruka viedokli. Vērtēšana notika pēc fakta,

nevis pēc nolikuma.

Mēs uzskatām, ka notikusi sabiedrības maldi-

nāšana. Tas nav likuma pārkāpums, bet gan

morāli ētiska rakstura pārkāpums.‖25

J. Holšteins argumentēja, ka viľam kā uzľē-

muma vadītājam ir „pilnas tiesības‖ pieľemt

darbā LTV darbiniekus bez konkursa.26

24.10.2006.27

Saeimas Izglītības, kultūras

un zinātnes komisijas deputā-

ti, tiekoties ar NRTP pārstāv-

jiem kritizē LTV Ziľu die-

nesta darbu.

Kritizējusi gan NRTP, gan deputāti.

NRTP loceklis Imants Skrastiľš: „Tas ir uni-

kāls gadījums, ka Ziľu dienests veido sabied-

rības viedokli, bet nevienam nav tiesību ie-

jaukties.‖

Neatbildēts jautājums:

Vai NRTP saprot, ko nozīmē mediju neatka-

rība un ka vērtēt un iejaukties vajadzētu ţur-

nālistikas profesionāļiem, nevis politiķiem vai

viľu pārstāvjiem?

03.01.2007.28

Ziľu aģentūra Leta izplata

ziľu par domstarpībām starp

De Facto komandu un Ziľu

dienesta vadītāju Mareku

Gailīti par jauno De Facto

vadītāja kandidātu. Ziľā

pausts pieļāvums, ka De Fac-

to varētu pamest LTV un tur-

pināt strādāt kādā no komer-

ctelevīzijām.

„LTV Ziľu dienesta galvenā redaktore Inta

Lase aģentūrai LETA atturējās komentēt pie-

ļāvumu, ka De Facto varētu pamest LTV, sa-

kot, ka tie, kas izplatījuši šīs baumas, lai tās

arī komentē. „Uzskatu, ka izplatīt baumas nav

smuki, un es tajā negribu piedalīties,‖ sacīja

Lase.‖

„Krēvics aģentūrai LETA atturējās komentēt

situācijas detaļas un pieļāvumu, ka De Facto

varētu pamest LTV.‖

05.01.2007.29

De Facto situāciju skaidro kā

vadības vienpersoniska lē-

muma pieľemšanu, neskato-

ties argumentiem, kas liecina

par izvēlētās kandidātes neat-

bilstību ieľemamajam ama-

tam.

Faktu, ka De Facto vadītājai Ilzei Jaunalksnei

būs vajadzīgs vadītājs, Ziľu dienestā zināja

vismaz kopš oktobra. Līdz ar to, meklējot

jaunu kandidatūru, Ziľu dienests uzrunājis

ţurnālisti Baibu Strautmani vadīt gan De Fac-

to, gan raidījumu 100.pants. Ziľu dienesta

direktoram šī kandidatūra neesot bijusi pie-

ľemama. Arī vēlāk tikuši meklēti kandidāti,

visbeidzot decembra vidū Ziľu dienesta di-

rektors uzrunājis Ingu Spriľģi un vienojies

par darbu De Facto, kā arī par darba samaksu.

I. Spriľģe 17. decembrī jau klātienē vērojusi

un iepazinusies ar De Facto darbu un piedalī-

jusies 14. janvāra tēmu apspriešanā.

28.janvārī Ziľu dienesta direktors paziľojis

78

Ādamsone, A. (2005). Latvijas Televīzija pārveidos Ziņu dienestu. LETA. Sk. 2007. 27. marts:

http://www.leta.lv/archive_item.php?id=755B3CD5-AF2C-435E-9C58-8EDEAE4C0800&phase 2 Jakovļeva, I. (2006). LTV ţurnālisti un darbinieki atklātā vēstulē iebilst pret Ziņu dienesta reformu. LETA.

Sk. 2007. 27. marts: http://www.leta.lv/archive_item.php?id=EE951D46-FCE5-4CD4-B2CE-

09B8B9396D63&phase 3 Brakovska, M. (2006). Nerod kompromisu diskusijās par LTV Ziņu dienesta reorganizāciju. Leta. Sk.

2007. 10. apr.: http://www.leta.lv/archive_item.php?id=A1DBB7E0-BD19-4523-A613-

C156A685C588&phase 4 Karpovičs, A., Jakovļeva, I. (2006). Vēlas rīkot piketu LTV Ziņu dienesta atbalstam. LETA. Sk. 2007. 27.

marts: http://www.leta.lv/archive_item.php?id=95AC19BC-18E7-4408-9C31-4D175AAC1BEF&phase 5 Karpovičs, A., Jakovļeva, I. (2006). Preses konferencē diskutēs par LTV Ziņu dienesta reformu. LETA. Sk.

2007. 27. marts: http://www.leta.lv/archive_item.php?id=65E559FD-846A-4DA6-B4D2-

6A0D84443F84&phase 6 Brakovska, M. (2006). Nerod kompromisu diskusijās par LTV Ziņu dienesta reorganizāciju. Leta. Sk.

2007. 10. apr.: http://www.leta.lv/archive_item.php?id=A1DBB7E0-BD19-4523-A613-

C156A685C588&phase 7 Dreģe, Z. (2006). Transparency International mudina stiprināt mediju neatkarību. LETA. Sk. 2007. 27.

marts: http://www.leta.lv/archive_item.php?id=5E80BC03-6120-475A-A364-0EA85C0A91C7&phase 8 Bagātais, J. (2006). Protestējot pret LTV Ziņu dienesta reformu, Doma laukumā sadedzina salmu lelli. LE-

TA. Sk. 2007. 27. marts: http://www.leta.lv/archive_item.php?id=C17013AA-7F90-45BD-B672-

07FCBA3ED6CC&phase 9 Brakovska, K. (2006). Sabiedrībā pazīstami cilvēki sagatavojuši atbalsta vēstuli LTV Ziņu dienestam. LE-

TA. Sk. 2007. 27. marts: http://www.leta.lv/archive_item.php?id=8957B0BD-DB2A-4FAD-A3C3-

252CADC0945D&phase 10

Putnis, R. (2006). “Sabiedrība par atklātību Delna” starptautiskām ţurnālistu organizācijām pauţ savas

baţas par norisēm ap Latvijas Televīzijas ziņu dienestu. Sabiedrība par atklātību - Delna. Sk. 2007. 27.

marts: http://www.delna.lv/?action=print&id=1434&PHPSESSID=dc5f8265b158c998120e58fc19546a98

ţurnālistam Jānim Krēvicam un tajā laikā Zi-

ľu dienesta galvenajai reţisorei Artai Ģigai,

ka šo raidījumu vadīs Iveta Elksne, neskato-

ties uz to, ka ir panākta vienošanās ar I.

Spriľģi.

I. Elksne izvēlēta kā profesionāla televīzijas

ţurnāliste, ieguvusi NRTP balvas, atšķirībā

no I. Spriľģes var vadīt gan De Facto, gan

raidījumu 100.pants. Arguments, ka I. Elksnei

ir saistība ar sabiedrisko attiecību biznesu, kas

nav savienojams ar kvalitatīvu ţurnālistiku,

nebija pietiekoši spēcīgs iepretim iepriekš

minētajiem.

De Facto vērsies pie LTV vadības, lai situāci-

ju atrisinātu mierīgā ceļā bez mediju starpnie-

cības, norādot būtiskiem argumentiem, kāpēc

I. Elksne nav piemērota sabiedriskā medija

ţurnālistes amatam. Pēc šīs sarunas informā-

cija nokļuvusi medijos un Ziľu dienesta di-

rektora lēmums nav ticis mainīts.

Medijos izskanējusi informācija, ka vadības

un De Facto apspriedē nolemts rīkot proves

abām kandidatūrām, taču nākamajā dienā In-

ga Spriľģe atteikusies piedalīties provēs.

05.01.2006.30

Medijos tiek ziľots, ka par

De Facto un 100. panta vadī-

tāju izvēlēta Iveta Elksne.

















79

11 Putnis, R. (2006). EBU ģenerālsekretārs izrāda satraukumu par norisēm LTV. Sabiedrība par atklātību -

Delna. Sk. 2007. 27. marts: http://www.delna.lv/index.php?q=ful&story=1463&sec=90 12

Brakovska, K. (2006). Rēders: LTV ziņu dienesta restrukturizāciju nevar īstenot līdz 10.martam. LETA.

Sk. 2007. 27. marts: http://www.leta.lv/archive_item.php?id=2CE038F6-EB9E-40BE-A708-

02F5A9F9F4D0&phase 13

Vikmanis, Ģ. (2006). Rēders pārtrauks darbu LTV Ziņu dienesta vadītāja amatā. LETA. Sk. 2007. 27.

marts: http://www.leta.lv/archive_item.php?id=44DE684D-949E-461C-9261-D4FDC7F8209C&phase 14

Skatīt 9. pielikumu - interviju ar Jāni Holšteinu - 3.2. jautājumu. 15

Vikmanis, Ģ. (2006). Rēders būs LTV korespondents Briselē. LETA. Sk. 2007. 27. marts:

http://www.leta.lv/archive_item.php?id=1CE3ADA9-BD36-4EE3-A309-60C49A6A3794&phase 16

Vikmanis, Ģ. (2006). Izsludina konkursu LTV Ziņu dienesta vadītāja amatam. LETA. Sk. 2007. 27. marts:

http://www.leta.lv/archive_item.php?id=EA19FEB2-1A95-44D8-8A59-A120F7B8F42B&phase 17

Tomsone, D. (2006). Ziņu dienests prasa vērtēt LTV vadības atbilstību amatiem. LETA. Sk. 2007. 27.

marts: http://www.leta.lv/archive_item.php?id=E3D01194-15C3-43F6-83BD-50F74445519E&phase 18





Hāka, Ţ. (2006). NRTP ierosina Kotu atbrīvot no LTV valdes locekļa amata. LETA. Sk. 2007. 27. marts:

http://www.leta.lv/archive_item.php?id=2DC0622A-08ED-4D3B-B8A3-C342E5508013&phase 21

Arāja, D., „Diena‖. (2006). Grib aizbāzt muti Ziņu dienestam. LETA. Sk. 2007. 27. marts:

http://www.leta.lv/archive_item.php?id=3B25412F-CE6F-4881-80EE-7F4FF739B753&phase 22

Liepiľa, I. (2006). LTV ģenerāldirektors Jānis Holšteins laikrakstam „Diena” lūdz atsaukt nepatiesas zi-

ņas. LETA. Sk. 2007. 27. marts: http://www.leta.lv/archive_item.php?id=4938D99A-9F2E-4BAB-8A6A-

F7B23FE6444B&phase 23

Arāja, D. (2006). Viedokļu sadursme. LTV ziņu dienests pret LTV vadību. Tikai V-Dienā. V-Diena. Sk.

2006. 11. maijs:

http://www.vdiena.lv/lat/politics/talking/discussions/viedoklju_sadursme_ltv_zinju_dienests_pret_ltv_vadiibu_tikai_v_die

naa 24

Vikmanis, Ģ. (2006). NRTP: LTV Ziņu dienesta konkursam nebija nolikuma. LETA. Sk. 2007. 27. marts:

http://www.leta.lv/archive_item.php?id=0C049A53-7E1E-4ED6-BF2C-5DF3FA6541FF&phase 25

Vikmanis, Ģ. (2006). NRTP: LTV Ziņu dienesta konkursam nebija nolikuma. Leta. Sk. 2007. 10. apr.:


Vikmanis, Ģ. (2006). NRTP: LTV Ziņu dienesta konkursam nebija nolikuma. Leta. Sk. 2007. 10. apr.:


Vikmanis, Ģ., Līcīte, M. Saeimas komisijas sēdē kritizē LTV darbu. LETA. Sk. 2007. 27. marts:

http://www.leta.lv/archive_item.php?id=7BF6C0C4-EEF0-4731-9C17-D9CADBC0E02D&phase 28

Tomsone, D. (2006). Iespējams, „De Facto” varētu pamest LTV. LETA. Sk. 2007. 27. marts:

http://www.leta.lv/archive_item.php?id=1D8EDC47-BCC0-4F69-A7A9-32CF58339ED7&phase 39

De Facto. (2007. 5. janv.). Ziľu dienesta ţurnālistu sagatavotā informācija iekšējai apritei. 30

Vespere, K. (2006). Par raidījumu „De Facto” un "100.pants" jauno veidotāju izvēlēta Iveta Elksne. LE-

TA. Sk. 2007. 27. marts: http://www.leta.lv/archive_item.php?id=0D447182-9DDC-478F-AA78-

E4407F1699D2&phase























80

3. pielikums

Raidījuma ziņu kvalitātes izvērtēšanas metode

Dţ. H. Makmanus (J. H. McManus) grāmatā Market – Driven Journalism. Let the Ci-

tizen Beware? aprakstītā ziľu kvalitātes izvērtēšanas metodoloģija, pētot un analizējot ziľu

izlaidumus, paredz:

a) izlaist sporta un laika ziľu segmentus, koncentrējoties uz sabiedrības pilsoľu ziľu

vērtībām (gadījumā, ja laika apstākļu vai sporta stāsti tiek iekļautu ziľu daļā, t. i., to nolasa

ziľu diktors, tad tie ir jāizvērtē).

b) izlaist stāstus, kuriem nav specifiskas vietējās vai valstiskās saistības, t.i., nacionā-

lās vai starptautiskās ziľas, kas nav saprotami saistītas ar valsti vai galvaspilsētas apvidu.

Šāds saturs tiek galvenokārt lietots kā lēts papildus materiāls vietējiem ziľu izlaidumiem.

c) izlaist stāstus, kuri īsāki par 20 sekundēm, jo, kā metodes autors atzīst, pētījuma

gaitā darba veicējs būs pietiekami aizľemts, izvērtējot garākus stāstus. Šajā kategorijā tiek

iekļauti arī ziľu materiāli, kuru forma ir faktu apkopojums, neidentificējot konkrētus informā-

cijas avotus un kas līdz ar to nav jāizvērtē analīzes otrajā daļā.

Dţ. H. Makmanuss norāda - „jo noteiktāka loģika, jo analīze tiks paveikta labāk‖166

,

līdz ar ko viľš iesaka izvēlēties pēc iespējas skaidrākus kritērijus un skaidrāku analīzes formu.

Lai pētījuma rezultāti būtu iespējami kvalitatīvāki un reprezentatīvāki, svarīgi veikt arī inter-

vijas, kas var palīdzēt izprast medija pozīcijas, iekšējās normas, ētikas kodeksu, ja tāds ir,

mērķus, ziľu veidošanas prakses atbilstību kvalitātes kritērijiem u.c., kas noderēs vēlākajā

medija analīzes procesā, kad visi rezultāti būs apkopoti.167

Makmanuss iesaka veikt arī novē-

rojumu redakcijā, kas palīdz izprast rutīnas paradumus, ziľu veidošanas procesu, tehniskā no-

drošinājuma kvalitāti u.c. aspektus, kas varētu ietekmēt ziľu veidošanas kvalitāti, bet, iespē-

jams, nav atkarīgi no ţurnālistu profesionalitātes. Viľš iesaka izvēlēties darba dienu, kas ir

tuvāk nedēļas vidum un laiku, kad nav aktīvs ţurnālistu atvaļinājumu laiks.168

Darbā izmantotā metode ziľu mērķi definē kā apkārtējās vides, kurā mēs dzīvojam un

strādājam, darbības veidu izskaidrošanu, lai skatītājs pēc ziľas noskatīšanās varētu pieľemt

sev derīgus (īpaši pilsoniskus) lēmumus.

Pirmkārt, katrs analizējamais stāsts tiks ievietots atsevišķā kategorijā, kas vislabāk sa-

skan ar ziľas galveno tematu, ievērojot, ka šī stāsta temats ir atkarīgs no tā, kura stāsta daļai

veltīta lielākā laika kopsumma. Iegūtais minūšu skaits un minūtes daļas (sekundes) tiks ievie-

totas vienā no kategorijām, kas pamatā veidotas pēc stāsta tematikas.

166


Turpat. 168

Turpat. xiii. p.

81

Katram stāstam jādod tādu punktu skaitu, kas atbilst katram sekojošajām raksturīga-

jām pazīmēm.

I ZIŅU TEMATI

Ziľu atlase ir viens no ziľu veidošanas soļiem, kas ietekmē kvalitatīvas ziľu ţurnālis-

tikas praktizēšanu medijā. Līdz ar to jāizvērtē ziľu stāstu atbilstība noteiktai kategorijai, kas

ietver ziľu siţetu tematiku un rezultātā parāda medija tendenci – vai tas strādā sabiedrības la-

bā vai lielākas peļľas iegūšanas nolūkā.

Katru analizējamo stāstu ievieto atbilstošā tematiskā kategorijā. Jāievēro, ka gadījumā,

ja ziľa ietver vairākas tematiskās vadlīnijas, atbilstošākais stāsta temats būs tā stāsta daļa, ku-

rai veltīta lielākā laika kopsumma. Minūšu skaits un minūtes daļas (sekundes) jāievieto vienā

no sekojošajām kategorijām. Tie TV mediji, kas tiecas ziľas veidot kvalitatīvi, informāciju

lielākoties atainos no 7. līdz 11. kategorijai. Ja ţurnālistikas standarti tiek ievēroti, šo katego-

riju laika kopsumma veidos 50 vai vairāk procentu no visa ziľu izlaiduma. Komerciālā ţurnā-

listika uzsvērs kategorijas no 1 līdz 6, sporta, laika apstākļu un tās ziľas, ka savāktas no citu,

ne savu staciju reportieriem.

Kategorijas

Nr. Kategorija Skaidrojums

1. Noziedzība Noziegumi, izmeklēšanas, drošības iestāţu operatīvā darbība,

kas ietekmē noziegumā iesaistītās personas.

Ja problēmām (tendencēm sabiedrībā) ir plašāka ietekme (so-

ciālās, izglītojošās kampaľas – piemēram, nebrauc dzērumā),

jautājums jāievieto 10. vai 11. kategorijā. Piemēram, sociālu

problēmu risināšana.

2. Negadījums Specifisks negadījums, ugunsgrēks, katastrofa (nelaime) u.tml.

3. Emocionāli piesātināts

ziņas temats

Jūtu pārpilnību notikumi vai cilvēku pieredzētas cilvēciskās

emocijas - tādas kā seksuālā vēlme, mīlestība, prieks, dusmas,

bēdas, naids u.c. Piemēri var iekļaut pazudušus bērnus vai dzī-

ves biedrus, demonstrācijas, strīdi, salidojumi, intrigas, piedzī-

vojumi (mīlas sakari), stāsti par dzīvniekiem u.c.

4. Negaidītība Neparastums, negaidījums vai ironija.

5. Izklaide Ietver uzjautrinošus, izklaidējošus elementus.

6. Elites dzīve Slavenu (bagātu, bēdīgi slavenu u.tml.) cilvēku dzīves ataino-

jums.

7. Izglītība Izglītības sistēma, tās iespējas, izglītības kvalitāte, izglītības

iestāţu apstākļi, drošība, problēmas u.tml. jautājumi.

8. Ekonomika,

uzņēmējdarbība

Ekonomiskais stāvoklis, ekonomiskās tendences, uzľēmējdar-

bības izaugsme, nozaru attīstība u.tml.

Konkrētu uzľēmējsabiedrību ziľas jāievieto kategorijā Nr. 14,

82

TV ziľas parasti tiek iedalītas kategorijās, kuru vērtību nosaka faktors, ka nozīmīgai

auditorijas daļai ziľa varētu radīt konsekvences.169

Kategorijas funkcionē arī kā iespējamie

ziľu atlases kritēriji, kas ir būtisks faktors ziľu veidošanas procesā. „Jebkuras satura analīzes

galvenais instruments ir pati kategoriju sistēma: katrai analizējošajai vienībai jābūt kodētai -

ievietotai vienā vai vairākās kategorijās. Ar kategorijām tiek saprasta vairāk vai mazāk gatava

mainīgo definīcija. Jebkura kategoriju definīcija var būt precīzi formulēta, pilnīga un atbilsto-

ša. Kodēšanas procesā iesaka katru kategoriju ilustrēt ar tekstuāliem piemēriem, kas vēlāk tiek

izmantoti kā dotie un kuri atvieglo tālāko tekstu sadali pa kategorijām.‖170

Atbilstoši pētījuma

metodei ir izstrādāta piemērota kategoriju sistēma, kurā tiek parādīti iespējamie piemēri un to

iespējamās sfēras. „Lai sasniegtu akceptējamu kodēšanas līmeľa uzticamību, nepieciešami

skaidri kategoriju formulējumi.‖171

Ziņu atlases kritēriji

Ziľu atlases kritērijs ir faktors, pēc kura iespējams noteikt ziľu veidošanas tendenci –

vai tā virsmērķis ir piesaistīt lielāku auditorijas uzmanību, veidojot ziľu materiālus, kas vairāk

veic apmierinājuma funkciju, vai turpretī tiecas uz sabiedrības izglītošanu, skaidrojot notiku-

mu svarīgumu un sekas.

169


Wodak, R., Meyer, M. (2000). Methods of text and Discourse Analysis. London: Thousand Oaks, New Delhi:

Sage Pulications. 58. p. 171

Turpat.

ja vien tā nav kompānija, kur strādā liels skaits vietējo iedzīvo-

tāju vai daļa uzľēmuma kapitāldaļu turētāja ir valsts, vai ja

pastāv kāds cits iemesls, kāpēc uzľēmums ir ievērojams.

9. Veselība Veselības sistēmas, fiziskās sagatavotības, zinātnes (kas saistī-

ta ar veselības jautājumu attīstīšanu) atainojams.

10. Sociālie jautājumi,

pilsoniskā aktivitāte

Tādu svarīgu sociālo virzienu kā pilsoľtiesības, dzīves apstāk-

ļu, noziegumu, vides u.c. atainojums. Kultūra.

11. Valsts politiskās norises Valsts vai vietējās politikas un valdības darba atainojums

12. Praktiskie padomi Kā izdarīt kaut ko praktisku, piemēram, kā sastādīt dārzu, at-

rast darbu u.tml.

13. Ekonomiskie padomi Prātīga preču un pakalpojumu pirkšana.

Piemēram, nekustamo īpašumu tirgus svārstības un prognozes,

ļaujot skatītājam izvēlēties.

14. Citi temati Tādi, kurus nevar iekļaut nevienā no kategorijām.

83

Lai noteiktu ziľu galvenos atlases kritērijus, tiks izmantotas šādas desmit ziľu vērtī-

bas:

1. Laicīgums – cik jauns vai nesens ir notikums, problēma?

2. Tuvums – cik tuvu skatītāju lokalizācijas vietai notiek notikums, aktualizēta problēma?

3. Svarīgums, sekas – cik svarīgs notikums, problēma ir vietējiem skatītājiem?

4. Cilvēka interese – cik daudz emociju notikums vai problēmas atainojums rada?

5. Prominence – cik labi zināmi cilvēki tiek atainoti notikumā?

6. Neparastums – cik nepatīkams vai negaidīts ir notikums, problēmas aktualizācija?

7. Konflikts – cik liela nesaprašanās ir starp konfliktā iesaistītajām pusēm?

8. Vizuālā kvalitāte – cik pievilcīgi un skaisti vizuālie materiāli apkopoti par notikumu?

9. Laika kavēklis (izklaide) – cik ļoti notikums rada tūlītēju apmierinājumu, raisot tādas

emocijas kā smaids vai smiešanās, ironija, ziľkāres apmierinājums?

10. Aktualitāte – cik ļoti auditorijas interese jau ir radusies iepriekš par tematu?

Cilvēka intereses, neparastuma, konflikta, vizuālās kvalitātes un laika kavēkļa izklai-

des kritēriji tiecas uzturēt auditorijas interesi un ļauj tai iegūt emocionālu, nevis saturisku ap-

mierinājumu. Savukārt, laicīgums, tuvums, svarīgums un sekas, prominence un aktualitāte

tiecas izglītot un orientēt auditoriju vidē, kurā tā dzīvo.172

II REPORTĀŢAS KVALITĀTE

Kvalitatīva ţurnālistika pieprasa ţurnālista iedziļināšanos sabiedrisko attiecību darbi-

nieku fasādēs, parādot un izskaidrojot, kas patiešām notiek. Pat, ja tiek izvēlēti ziľu vērti te-

mati, parasti komerciālā ţurnālistika, veidojot ziľas dziļākā līmenī, izdevumu dēļ cieš neveik-

smi. Komerciālā ţurnālistikā ziľu vērtais temats var tikt atlasīts, bet parādīts tādā veidā, lai

drīzāk pievērstu lielākas auditorijas uzmanību, nevis izglītotu skatītājus. Šādas reportāţas vai-

rāk koncentrējas uz sensacionāliem un emocionālajiem stāstu aspektiem, nevis uz rūpīgu iz-

skaidrošana, no kuras skatītājs var mācīties par vietējo sabiedrību. Izvērtējot reportāţas kvali-

tāti, katra ziľa jāizvērtē punktu skalā no 0 līdz 5 atbilstoši to nosacījumiem.

Pirmkārt, tiek izvērtēts siţeta mērķis, kas nosaka avotu nepieciešamību un proporci-

onalitāti stāstā.

1. Objektivitāte

1.1. Vai reportāţa ietur tādu neitrālu stāvokli, ka nevar pateikt, kādas ir ţurnālista (-es)

personiskās emocijas par attiecīgo tematu?

0 – personīgās emocijas bez jebkāda pamatojuma.

1 – personīgās emocijas bez jebkāda pamatojuma; vienpusība, tendenciozitāte.

172

McManus, J. (1994). Market – Driven Journalism. Let the Citizen Beware? P. 119-120.

84

2 – ţurnālista izdarīti slēdzieni bez pamatojuma.

3 – lieto leksiskos izteiksmes līdzekļus, vārdu krājumu, slēdzienus, sniedz vērtējumus, kam

netiek rasts adekvāts pamatojums – ne vizuālā, ne tekstuālā veidā, bet ziľā ir iekļauti citu ie-

saistīto pušu viedokļi.

4 – lieto leksiskos izteiksmes līdzekļus, izdara secinājumus, kurus skatītājs varētu uzskatīt par

pieľemamiem, bet tiem ir komentējošs novērojuma raksturs (lai arī tos apliecina vizuālais vai

faktiskais materiāls).

5 – neitralitāte (faktoloģisks materiāls)

0 1 2 3 4 5

Parāda personīgās emocijas Neitrāls

1.2. Vai reportieris piedāvā visu diskusijā iesaistīto pušu viedokļus, atstājot izvēles iespē-

ju apkopot (rezumēt) viľu nostāju?

0 – vienpusīgs, tendenciozs, auditorijai netiek dota brīva izvēles iespēja izdarīt savus secinā-

jumus.

1 – vienpusīgu informācijas avotu izmantošana; izmantoti avoti, kas nav kompetenti runāt par

attiecīgo tematu.

2 – vienpusīgu informācijas avotu izmantošana, bet tiek piedāvāts faktoloģisks pamatojums

bez secinājumiem.

3 – iesaistītās puses attēlotas daļēji; vērojama viedokļu disproporcija (ja formāli ir visi vie-

dokļi), kāds viedoklis dominē; lai arī ţurnālists neizdara vienpusīgu secinājumu.

4 – attēlotas visas tieši iesaistītās puses (vai trūkst sabiedrības viedoklis (iesaistītie iedzīvotāji,

NVO pārstāvji, jomas eksperti)).

5 – attēlotas visas puses un auditorijai tiek dota brīva izvēles iespēja izdarīt savu secinājumu.

0 1 2 3 4 5

Vienpusīgs Attēlotas visas puses

1.3. Vai reportieris palīdz izvērtēt avota (informācijas) sniegtos komentārus (interpretāci-

jas), sniedzot papildu faktisko informāciju par vai pret avota piedāvātajiem argumen-

tiem?

0 – pamatā tikai avota izteikumi, neatspēkojot to iespējamo nepatiesību, maldinot skatītāju, lai

arī patiesība ir zināma.

1 – avotu sniegtie komentāri, emocijas netiek pamatotas, skaidrotas.

2 – avotu sniegtā informācija netiek pamatota, kur tas būtu jādara, ja tie ir komentāra rakstura,

ja ţurnālistam ir informācija par nepatiesību vai ja ţurnālistam ir iespēja precizēt informāciju,

bet viľš to nav darījis.

85

3 – avotu komentāriem, sniegtajai informācijai ir daļējs skaidrojums, kas iespējami norāda uz

avotu informācijas līdzsvara neesamību; nav konkrētu slēdzienu un norāţu, kad tie tiks snieg-

ti. Ţurnālists nepamato avotu teikto ar statistiskajiem datiem, kas ir pieejami.

4 – ţurnālists sniedz apkopojumu un papildu faktisko informāciju, bet ne pietiekami. Avotu

sniegtā informācija skaidri neatbild uz visiem kontekstuāli nozīmīgiem jautājumiem, kam ne-

pieciešama papildu informācija. Identificē pretrunas, ja tādas ir.

5 – avotu sniegtā informācija, viedoklis, tiek faktoloģiski papildināta, to pamatojot vai apgā-

ţot. Identificē pretrunas. Sniedz papildu informāciju, ja tas nepieciešams.

0 1 2 3 4 5

Nepiedāvā palīdzību Piedāvā papildu faktus

2. Informatīvā pārpilnība

Avotu sniegtā informācija var būt gan faktoloģiska un pamatota, gan balstīta uz avota

emocijām vai personiskā viedokļa ietveroša. Faktoloģiskas intervijas parasti ir ar ekspertiem,

vadītājiem vai amatpersonām. Atbildes par to, kas reāli notiek, parasti ir specifiskas un ar

bezpersoniskiem apgalvojumiem, vai tās ietver loģiskus argumentus. Faktu intervijas mēdz

būt neemocionālas. Turpretī viedokļu intervijas mēdz būt ar ikdienas cilvēkiem, iespējams, ar

tiem, kurus skar atainotais notikums. Viedokļu atbildes piedāvā personiskus novērojumus par

realitātes priekšrocībām vai trūkumiem. Viedokļi bieţi ietver ievērojamu daudzumu emociju.

Lai gan emocionāliem viedokļiem ziľās ir sava vieta, avotu komentāriem vairāk vajadzētu būt

faktiskiem.

2.1. Vairākums citātu (sniegtā informācija) stāstā ir:

0 – avotu emocionālie izteikumi (viedokļi) siţetā izmantoti kā pamata informācija bez fakto-

loģiska pamatojuma vai argumentācijas no, piemēram, atbildīgajām iesaistītajām pusēm.

Vienpusīga emocionālā siţeta līnija. Vienpusīgas emocijas.

1 – avoti sniedz emocionālu skatījumu, bet avotu nostājas par notikušo ir diferencējamas.

(Piemēram, gan „par‖, gan „pret‖) Emociju citāti, bet diferencējami.

2 – avoti, kas izsaka emocionālus spriedumus ir pārsvarā. Lielākā daļa emocijas, pieredze,

viedoklis.

3 – lielākā daļa (vai līdzsvarā) avotu sniedz informācija, kas balstīta uz emocijām, personisko

pieredzi, neoficiāli apstiprinātiem datiem; vai viedoklis tiek jautāts nekompetentam informā-

cijas avotam, kurš nespēj faktoloģiska pamatot savu viedokli. Līdz ar to pamatā nekompetenta

indivīda pieredze, nevis pamatots spriedums.

86

4 – lielākā daļa avotu sniedz faktoloģisku informāciju. Lielākā daļa faktoloģiski vai loģiski

slēdzieni.

5 – iesaistīto un atbildīgo pušu avoti sniedz faktoloģisku, pamatotu informāciju. Visi citāti

faktoloģiski vai loģiski slēdzieni.

0 1 2 3 4 5

Viedoklis vai emocija Fakts vai loģisks secinājums

2.2. Cik daudz avotu tiek citēts (vai norādīta atsauce)? Jo vairāk viedokļu tiek izteikti, it

īpaši tādi, kas sākotnēji domāti kā pretējā viedokļa problēmu pārstāvji, jo lielāks izglī-

tošanas potenciāls.

0 – neviens

1 – viens, divi avoti, neaptverot pretējās (citas) iesaistītās puses viedokli

2 – trīs, četri avoti, neaptverot pretējās (citas) iesaistītās puses viedokli

3 – divi, trīs, četri avoti, kuros neproporcionāli iekļautas visas pamata iesaistītā puses vai ie-

kļautas visas puses divu pušu gadījumā

4 – četri, pieci avoti, kuros iekļautas visas pamata iesaistītās puses

5 – vairāk par pieciem avotiem, kuros noteikti iekļautas visas pamata iesaistītās puses

0 1 2 3 4 5

< divi avoti > 3 avotiem, bet < 5 > 5 avoti

2.3. Vai fona informācija ir pietiekama, lai saprastu notikumu vai problēmu, par kuru stās-

tā tiek ziľots? Pietiekama (adekvāta) fona informācija nozīmē, ka skatītājs, kurš te-

matu nepārzina, spēj saprast, kas tiek stāstīts un kas notiek. Konteksts ietver tehnisku

vai profesionālu terminu vai procesu izskaidrošanu, kas iet pa priekšu vai seko kā re-

zultāts (sekas), kā plusi un mīnusi, un tā joprojām.

0 – ţurnālists neizskaidro notikumu attīstību, cēloľus, neatbildot uz sabiedrībai nozīmīgiem,

izglītošanas nolūkos svarīgiem jautājumiem. Skatītājs, nezinot nesaprot, par ko ir stāsts. Neiz-

skaidro sareţģītu terminu lietojumu.

1 – profesionālā terminoloģija un konteksts izprotams nozares speciālistiem un zinātājiem.

Neatbild uz sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, neskaidrojot, ko situācija kopumā nozīmē.

2 – tiek lietota profesionāla terminoloģija, kura nav izprotama, lai arī tiek skaidrota; piedāvāts

minimāls konteksts, neatbildot uz būtiskiem jautājumiem, kas skar sabiedrības interesi.

87

3 – stāsta konteksts izskaidrots daļēji, neizskaidrojot, ko situācija nozīmē skatītājam un kādas

sekas var radīt, kādi ir situācijas cēloľi; terminoloģija un jēdzieni skaidroti, bet ne pietiekami.

4 – stāsta konteksts izskaidrots daļēji (piemēram, neatsaucas uz jau ziľoto informāciju, kaut

varētu pieľemt, ka skatītājs to jau zina); izmantoti papildu vizualizējošie materiāli, grafiki

u.tml., ja tas nepieciešams.

5 – konteksts skaidrs, pārpilns; izmantoti papildu vizualizējošie materiāli, grafiki u.tml., ja tas

nepieciešams. Izskaidro, ko situācija skatītājam nozīmē.

0 1 2 3 4 5

Niecīgs konteksts Pārpilns konteksts

3. Reportiera pamatotība siţeta galveno aspektu izvēlē. Vispārinājumi.

Ziľu raidījuma laika ierobeţotības dēļ reportieris stāstos veido noteiktus skatījuma

leľķus vai pieejas, kas par problēmu vai notikumu uzsver noteiktus faktus un mazina citu

aspektu izvirzījumu. Leľķis ir pamatots, ja tas ir atbilstošs skatītāja informācijas nepiecie-

šamībai (lai izglītotu sabiedrību par vidi, kurā tā dzīvo) un ka reportiera interpretācijas un

secinājumi tiek balstīti uz viľa redzējumu un avotiem. Pētījumā tiks izvērtēti tikai adekvā-

ti ţurnālista vispārināšanas gadījumi (piemēram, pārstāstot viedokļu kopsavilkumu).

Adekvāta vispārināšana ir gadījumā, ja ţurnālista piedāvāto skatījumu auditorija var ak-

ceptēt kā loģisku vai kā saprotamu. Tikai secinājumi, kurus vairākums skatītāju varētu

pieľemt kā vispārīgas zināšanas, drīkst prezentēt bez pierādījumiem. Piemēram, protestan-

tu vai komentāru vākšana no aculieciniekiem ir nepietiekama – vajadzīgs faktisks pamato-

jums (norāde uz sistēmu).

0 – informācija balstīta uz iespējamību, nepiedāvājot jebkādu pamatojumu. Izvēlētie aspekti

neskaidro sabiedrību izglītojošus aspektus.

1 – informācija balstīta tikai uz aculiecinieku komentāriem. Izvēlētie aspekti neskaidro sa-

biedrību izglītojošus aspektus.

2 – informācija balstīta tikai uz aculiecinieku un cietušo, iesaistīto personu komentāriem, ne-

vis oficiāliem slēdzieniem, faktiem. Izvēlētie aspekti neskaidro sabiedrību izglītojošus aspek-

tus.

3 – informācija, kas tiek daļēji pamatota – pietrūkst visu iesaistīto pušu slēdzieni, lai veiktu

tik konkrētus vispārinājumus; izvēlētais skatījuma leľķis neizskaidro skatītājam situācijas se-

kas un neizglīto viľu par vidi, kurā viľš dzīvo. Tiek lietoti ambigvitatīvi leksikas izteiksmes

līdzekļi - gan gramatiskā ambigvitāte, gan leksiskā.

88

4 – informācija tiek pamatota daļēji; visi slēdzieni netiek adekvāti pamatoti, vispārināti.

Sniegtajai informācijai ir izglītošanas potenciāls.

5 – informācija balstīta uz empīriskiem datiem, adekvāti pamatota un vispārināta. Sniegtajai

informācijai ir izglītojošs raksturs, izskaidrojot notikuma sekas un kā tas ietekmēs sabiedrī-

bu/vidi, kurā tā dzīvo.

3.1. Informācijas un vispārinājumu pamatotība. Stāsts ir:

0 1 2 3 4 5

Empīrisku pierādījumu nesaturošs Empīrisko pierādījumu pamatīgi saturošs

III ZIŅU IZLAIDUMA IZVĒRTĒŠANA

Trešajā pētījuma sadaļā jāapkopo pirmajā un otrajā daļā iegūtie rezultāti – kategoriju

laiku procentuālā attiecība (Nr. 1 – 6; Nr. 7 – 11; Nr. 12 – 14) un septiľi vidējie vērtējumi. Ja

kategoriju Nr. 7 - 11 procentuālā laika attiecība pret kopējo siţetu laiku ir mazāka par 50% vai

ja iegūtie septiľu kritēriju vidējie vērtējumi ir mazāki par trīs, visticamāk medijs strādā pēc

komerciālās (tirgus pieprasījuma) ţurnālistikas, nevis kvalitatīvas ţurnālistikas standartiem.

Kaut arī medijs izvēlējies ziľu vērtus tematus, to reportāţa ir skatītāja maldināšana šī temata

izpratnes veidošanas aspektā. Šajā gadījumā jāveic pētījuma IV daļa.173

IV RĪCĪBA

Metode paredz, ka gadījumā, ja pēc pirmo divu pētījumu daļu veikšanas lielākā daļa

rezultātu neatbilstu kvalitatīvas ţurnālistikas līmenim, kas liecinātu par medija tendenci strā-

dāt pēc komerciālas ţurnālistikas principiem, būtu nepieciešamas pārbaudīt, kā šīs ziľas pa-

snieguši citi mediji, ziľu aģentūras vai sabiedrisko attiecību speciālisti, izmantojot šo pašu

metodi (pirmo un otro pētījuma daļu).

1. Jāpārbauda citu mediju ziľu avoti.

2. Jāiesniedz sūdzība medija vadībai, lūdzot paskaidrot (kā ikdienas skatītājam).

3. Jāiztaujā citi informācijas avoti par tiem pašiem notikumiem (piemēram, citus speci-

ālistus vai ekspertus).

173

McManus, J. (1994). Market – Driven Journalism. Let the Citizen Beware? 223-226. p.

89

4. pielikums

Likumdošana un regulācija, kas ietekmē ziņu raidījuma Panorāma veidošanu

1. Likumdošana

1.1. LR Satversmes174

100. pants

Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt

informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.

1.2. Likums „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem‖175

1. pants. Preses brīvība

Latvijas Republikā jebkurai personai, jebkurām personu grupām, valsts iestāţu un visu

veidu uzľēmumu un organizāciju institūcijām ir tiesības brīvi paust savus uzskatus un viedok-

ļus, izplatīt paziľojumus presē un citos masu informācijas līdzekļos, saľemot ar to starpniecī-

bu informāciju par jebkuru tās interesējošu jautājumu vai sabiedrības dzīvi.

Preses un citu masu informācijas līdzekļu cenzūra nav atļauta.

Nav atļauta nekāda preses un citu masu informācijas līdzekļu monopolizācija.

4. pants. Masu informācijas līdzekļu darbība

Masu informācijas līdzekļi vāc, sagatavo un izplata informāciju saskaľā ar Latvijas

Republikas likumiem. Nav pieļaujama iejaukšanās masu informācijas līdzekļu darbībā.

7. pants. Nepublicējamā informācija

Aizliegts publicēt informāciju, kas ir valsts noslēpums vai cits ar likumu speciāli aiz-

sargāts noslēpums, kas aicina uz vardarbību un pastāvošās iekārtas gāšanu, propagandē karu,

cietsirdību, rasu, nacionālo vai reliģisko pārākumu un neiecietību, kūda uz citu noziegumu

izdarīšanu.

Nav publicējami pirmstiesas izmeklēšanas materiāli bez prokurora vai izmeklētāja

rakstveida atļaujas. Tiesvedības procesa atspoguļojumā nav pieļaujama tādu materiālu publi-

cēšana, kuri pārkāpj nevainības prezumpciju. Atklātās tiesas sēdēs ţurnālisti drīkst izdarīt teh-

niskus ierakstus, ja tas netraucē tiesas procesa norisi.

Aizliegts publicēt pilsoľu korespondences, telefonsarunu un telegrāfisko ziľojumu sa-

turu bez adresāta un autora vai viľu mantinieku piekrišanas. Aizliegta un saskaľā ar likumu

tiek sodīta masu informācijas līdzekļu izmantošana, lai iejauktos pilsoľu personiskajā dzīvē.

Aizliegts publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieľu un ceļ

tām neslavu. Aizliegts publicēt ziľas par pilsoľu veselības stāvokli bez viľu piekrišanas. Aiz-

174

Latvijas Republikas Satversmes Sapulce. (1920. 15. febr.) Latvijas Republikas Satversme. Latvijas Vēstnesis,

1993, 1. jūl., Nr. 43. Sk. 2007. 27. apr.: http://pro.nais.lv/naiser/text.cfm?Key=0121011922021532769 175

LR Augstākā Padome. (1990. 20. dec.). Likums „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem‖. Ziņotājs.

1991, 14. febr., Nr.5. Sk. 2007. 29. apr.: http://pro.nais.lv/naiser/results.cfm?RequestTimeout=120



90

liegts publicēt komercnoslēpumus un patentu noslēpumus bez to īpašnieka piekrišanas. Aiz-

liegts publicēt informāciju, kas ļauj identificēt prettiesiskas darbības dēļ cietuša bērna, nepiln-

gadīga likumpārkāpēja vai liecinieka personību, ja nav saľemta Bērnu tiesību aizsardzības

likumā minēto personu un iestāţu piekrišana.

16. pants. Masu informācijas līdzekļa redaktors (galvenais redaktors)

Redaktors (galvenais redaktors) atbild par masu informācijas līdzekļa redakcijas un ci-

tu tā struktūrvienību darbu atbilstoši savai kompetencei, kuru nosaka šis likums, citi normatī-

vie akti, kā arī ar dibinātāju vai izdevēju noslēgtie līgumi.

Redaktors (galvenais redaktors) vada masu informācijas līdzekļa redakcijas darbu, pār-

stāv to attiecībās ar dibinātāju, izdevēju, citām juridiskajām vai fiziskajām personām. Redak-

tors (galvenais redaktors) atbild par masu informācijas līdzeklī publicējamo materiālu saturu.

Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem

21. pants. Nepatiesu ziľu atsaukšana

Personas, iestādes, uzľēmumi un organizācijas ir tiesīgas pieprasīt, lai masu informā-

cijas līdzekļi atsauc par tām publicētās (pārraidītās) ziľas, ja šīs ziľas neatbilst patiesībai. Ma-

su informācijas līdzekļa redaktoram ir pienākums izskatīt iesniegumu septiľu dienu laikā no

tā saľemšanas dienas. Ja masu informācijas līdzeklim nav pierādījumu, ka publicētā (pārraidī-

tā) informācija atbilst patiesībai, tam nekavējoties tā jāatsauc. Atsaukums jāpublicē tādā pašā

šriftā, tajā pašā izdevuma nodaļā (raidījumā), kurā bija publicētas nepatiesās ziľas.

22. pants. Informācijas avota noslēpums

Masu informācijas līdzeklis var nenorādīt informācijas avotu. Ja persona, kura sniegu-

si informāciju, prasa, lai tās vārds netiktu norādīts masu informācijas līdzeklī, šī prasība re-

dakcijai ir saistoša.

25. pants. Ţurnālista pienākumi

Ţurnālista pienākumi ir:

1) sniegt patiesu informāciju,

2) pirmo reizi publicējot izteikumu, pēc informāciju sniegušās personas vēlēšanās norādīt tā

autoru,

3) informēt redaktoru, ka iesniegtais materiāls skar valsts vai citus ar likumu aizsargātus no-

slēpumus,

4) atteikties pildīt uzdevumu, kura veikšana saistīta ar likuma pārkāpšanu,

5) ievērot valsts, sabiedrisko organizāciju, uzľēmējsabiedrību (uzľēmumu) un pilsoľu tiesības

un likumīgās intereses.

91

29. pants. Atbrīvošana no atbildības

Masu informācijas līdzekļi neatbild par nepatiesu ziľu izplatīšanu, ja tās satur:

1) oficiāli valsts varas un pārvaldes institūciju dokumenti, politisko un sabiedrisko organizāci-

ju paziľojumi,

2) oficiālo informācijas aģentūru ziľojumi,

3) amatpersonu publikācijas.

1.3. Radio un TV likums176

3.pants. Elektronisko sabiedrības saziľas līdzekļu darbības principi

(2) Raidorganizācija, respektējot uzskatu daudzveidību, aizstāv neatkarīgas, demokrā-

tiskas un tiesiskas Latvijas valsts ideju, starptautiski atzītās cilvēktiesības, tā darbojas Latvijas

sabiedrības interesēs.

(3) Raidorganizācijas ziņu pārraidēm jābūt objektīvām, un ziņas jāsniedz neitrāli.

(6) Neviens raidījums un neviena programma nav pakļaujama cenzūrai.

17.pants. Programmu veidošanas vispārīgie noteikumi

(2) Raidorganizācijai ir jānodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspogu-

ļoti godīgi, objektīvi un vispusīgi, atbilstoši vispārpieņemtajiem ţurnālistikas un ētikas

principiem. Komentāram ir jābūt atdalītam no ziņām, turklāt ir jānosauc komentāra

autors.

(3) Programma nedrīkst ietvert:

1) siţetus, kuros nevajadzīgi izcelta vardarbība;

2) pornogrāfiju;

3) musinājumu uz nacionālo, rasu, dzimumu vai reliģisko naidu, uz nacionālā goda un cieľas

pazemošanu;

4) aicinājumu uz karu vai militārā konflikta izraisīšanu;

5) aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teri-

toriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu.

35.pants. Raidorganizāciju tiesības uz informāciju

(1) Raidorganizācijām ir tiesības saľemt informāciju no valsts un pašvaldību institūci-

jām, sabiedriskajām organizācijām, valsts un pašvaldību uzľēmumiem.

(2) Raidorganizācijām tiek nodrošināta brīva pieeja plašai sabiedrībai paredzētiem,

vispārēju interesi izraisošiem pasākumiem, lai veidotu un izplatītu īsas ziľu reportāţas, kuru

raidlaiks nepārsniedz 90 sekundes.

176

Latvijas Republikas Saeima. (1995. 24. aug.). „Radio un televīzijas likums‖. Latvijas Vēstnesis, 1995, 8.

sept., Nr. 137., Sk. 2007. 27. apr.: http://www.likumi.lv/doc.php?id=36673&mode=KDOC


92

36.pants. Atsaukums

(1) Persona, par kuru kādas raidorganizācijas raidījumā minētas nepatiesas ziľas, var

pieprasīt, lai tā pati raidorganizācija izplata šo ziľu atsaukumu.

(2) Pieteikums par atsaukuma izplatīšanu jāiesniedz raidorganizācijai vai tiesai rakst-

veidā 14 dienu laikā pēc ziľu izplatīšanas, informējot par to Nacionālo radio un televīzijas

padomi.

(3) Pieteikums raidorganizācijā izskatāms septiľu dienu laikā no tā saľemšanas dienas.

2. Regulācija

2.1. LTV Ziľu dienesta darbinieku ētikas kodekss

Ziľu dienesta darbinieka vienīgā darbavieta ir Latvijas Televīzija. Veidot materiālus ci-

tos medijos vai raidījumos drīkst vienīgi ar ikreizēju TV ģenerāldirektora atļauju.

Ţurnālistam aizliegts veidot siţetus, lai gūtu sev slēptu materiālu labumu, pieņemt

dāvanas, ievieto siţetos slēpto reklāmu.

Par katru trešās puses mēģinājumu uzpirkt ţurnālistu nekavējoties jāinformē ziľu die-

nesta vadība.

Ţurnālistam ir pieļaujams doties veidot reportāţas ārpus Latvijas, ja to daļēji vai pilnī-

bā apmaksā trešā persona, taču ţurnālistam jāgarantē objektīvas, no naudas devēja neat-

karīgas informācijas pasniegšana.

Ţurnālistam jāpauţ ticama, objektīva, un vispusīga informācija. Jācenšas atspo-

guļot visu pušu viedokļi, īpaši konfliktsituācijās. Ja ar kādu no iesaistītajām pusēm nav izde-

vies sazināties, tas jānorāda raidījumā.

Jebkurai ziľai jānorāda informācijas avots. Ja persona vēlas palikt anonīma, ţurnā-

lists un ziľu dienests to respektē, taču pilnībā uzľemas atbildību par informācijas patiesumu.

Ja ţurnālista vaina dēļ pārraidīta kļūdaina informācija, tā tiek pēc iespējas ātrā izlabota

atsevišķā paziľojumā vai siţetā.

Ţurnālists respektē citu ţurnālistu un masu mediju autortiesības – materiālu izmanto-

šanas gadījumā nepieciešama atsauce. Nosodāms un nepieľemams ir plaģiāts.

Ţurnālists iepazīstina ar sevi intervējamo personu un lūdz atļauju intervijai vai telefon-

sarunas ierakstam. Ja ţurnālistam ir aizdomas, ka atbildīgā amatpersona varētu izvairīties no

informācijas sniegšanas, viľam ir tiesības ar kameru un/vai mikrofonu intervēt bez brīdināju-

ma, kā arī izmantot reportāţā bez iepriekšēja brīdinājuma ierakstītu telefonsarunu. Ar slēptu

kameru filmētu kadru pārraidīšana pieļaujama, ja tādā veidā tiek atmaskota acīmredzami

ļaunprātīga rīcība.

93

Ar īpašu pietāti jāatspoguļo negadījumi, katastrofas, noziegumi, tiesas prāvas: reportā-

ţās jāizvairās no vardarbīgu un nepiedienīgu katru pārraidīšanas. Ja tomēr šādi kadri ir iekļau-

ti, pirms siţeta par to jābrīdina skatītāji. Ja negadījumā iesaistīti bērni vai pusaudţi, jārūpējas

par viľu drošību, intervijās garantējot anonimitāti.

Bez īpašas vajadzības nevajadzētu publicēt negadījumā iesaistīto upuru, to radinieku

un liecinieku vārdus un uzvārdus.

Atspoguļojot tiesas prāvas, jāievēro nevainības prezumpcija.

2.2. LTV programmu profesionālie standarti. Ţurnālistikas un LTV darbinieku ētikas principi.

Profesionālie standarti:

1.1.Precizitāte

1.2.Objektivitāte

1.3.Faktu pārbaude

1.4.Faktu ticamība

1.5.Darba pieejamība sabiedrībā

1.6.Neatkarība

1.7.Godīgums

1.8.Valoda

1.9.Viedokļu daudzveidība programmā

1.9.1. Tēmu līdzsvarotība

1.9.2. Viedokļu daudzveidības nodrošināšana

1.9.3. Informācijas līdzsvars177

177

Latvijas Televīzija. (2005. 21. dec.). LTV programmu profesionālie standarti. Ţurnālistikas un LTV darbinie-

ku ētikas principi.

94

5. pielikums

LTV ziņu raidījuma Panorāma ziņu kvalitātes izvērtēšanas 1. daļas dati

Datums Nr. Veids178

Siţeta nosaukums Hronometrāţa Kategorija Atlases

kritērijs

Panorāmas

kategorizācija

02.04.2007. 1 siţ Talsu traģēdijas lieta 0:02:47 10 3 Tiesa

2 siţ Rīt sāksies parakstu vākšana 0:02:59 11 3 Sabiedrība

3 aiz Partiju jaunākie reitingi 0:01:19 11 1 Politika

4 siţ Daugavas piesārľojums mazinās 0:02:59 2 3 Ekoloģija

5 aiz Golden Sky aizvelk uz Ventspils ostu 0:00:39 2 2 Ekoloģija

6 aiz Klubā La Rocca aiztur narkotiku lietotājus 0:00:58 1 3 Drošība

7 v/c MADDEKI slēdziens par Jaundţeikara dēlu 0:01:03 1 10 Drošība

8 aiz Igaunijā sanāk jaunais parlaments 0:00:50 14 2 Ārzemes - Baltija

9 siţ Politiskās kaislības Ukrainā 0:02:16 10 1 Ārzemes - politika

10 aiz Zālamana salas un cunami 0:00:53 2 2 Ārzemes - traģēdijas

11 aiz Foklenda kara gadadiena 0:00:48 14 1 Ārzemes - valstis

12 siţ Mizgrauzis uzbrūk! 0:02:47 10 3 Daba

13 siţ Liepājā sāk atjaunot tiltu 0:02:13 10 10 Vide

14 aiz Ciparu monēta populārākā 0:00:39 4 6 Banka

15 siţ Spēlēju Dancoju filmiľa 0:03:04 5 9 Kultūra

03.04.2007. 16 siţ Rindas uz Krievijas robeţas 0:03:36 10 10 Robeţa

17 v/c Šlesers par rindām uz robeţas 0:01:06 11 3 Politika

18 siţ Diskvalificē hokejistu kausli 0:03:49 10 10 Sports

19 siţ Kas notiek ar Daugavas stadionu? 0:02:56 10 3 Sports

20 v/c Zālīte pamet darbu Rīgas domē 0:01:15 11 10 Politika

21 v/c Krievija boikotēs Igauľu preces 0:01:13 4 2 Ārzemes - politika

178

Ziľu materiāla veids: „siţ” – siţets, „v/c” – video (diktora aizkadra teksts un avotu citāts video formā); „aiz” – aizkadrs (video un diktora teksts).

95

22 siţ Kas notiks tālāk Ukrainā ? 0:03:08 14 7 Ārzemes - politika

23 siţ Baumas par Irānas bombardēšanu 0:02:33 14 7 Ārzemes - ieroči

24 aiz Lielā hašiša krava 0:00:45 1 3 Narkotikas

25 siţ Parakstu vākšana sākusies 0:02:20 10 3 Sabiedrība

26 siţ Bumba Rīgas centrā puķu dobē 0:02:05 4 6 Drošība

27 aiz Laimas šokolādes lācis 0:00:47 5 6 Sabiedrība

04.04.2007. 28 siţ Bērnu pabalsti 0:02:27 10 3 Sadzīve

29 siţ Saeima par 81.pantu 0:02:06 11 3 Politika

30 aiz Rājiens tiesnešiem 0:00:12 10 10 Tiesa

31 aiz Prezidente par tiesībsargu 0:01:18 11 10 Tiesībsargi

32 aiz LPP prezidenta kandidāti 0:00:35 11 3 Politika

33 siţ A. Lemberga partijas kopsapulce 0:01:26 10 10 Politika

34 siţ Vai var atrast parakstīšanās vietas? 0:02:20 10 10 Sabiedrība

35 aiz Krievija par Igaunijas boikotu 0:00:37 14 1 Ārzemes - politika

36 siţ Vai Brisele mazinās Latvijas rindas 0:01:29 11 3 Robeţa, politika

37 aiz Irānas jūrnieki 0:00:41 3 7 Ārzemes - karš

38 aiz Jaunumi par Ukrainu 0:00:45 14 7 Ārzemes - politika

39 aiz Atceļ Daugavas stadiona vadītāju 0:00:51 11 3 Sports?

40 siţ Kūlas akcija 0:02:54 7 3 Drošība

41 siţ Liepājā atrod nezināmu vielu 0:02:16 4 3 Drošība

42 siţ Cietumiem dāvina grāmatas 0:02:30 10 10 Sadzīve

43 v/c Mazulīši - kopā trīs !!! 0:01:19 9 10 Sabiedrība

05.04.2007. 44 siţ Ziņojums par Reģiem 0:02:27 2 4 Traģēdija

45 siţ Reģi pēc nelaimes 0:03:11 10 3 Traģēdija

46 aiz Samazina Latvijas kredītreitingu 0:00:38 8 3 Ekonomika

47 v/c Noplūde Daugavpilī 0:01:46 10 3 Ekoloģija

48 aiz MADDEKI par Lembergu 0:00:54 9 10 Medicīna

96

49 siţ Ventspils bez Lemberga 0:03:32 11 1 Politika

50 siţ Britu karavīri ierodas mājās 0:02:32 14 7 Ārzemes - politika, karš

51 aiz Kadirova inaugurācija 0:00:48 14 10 Ārzemes - politika

52 aiz Prezidente, iespējams, dosies uz Maskavu 0:00:38 11 5 Politika

53 siţ Ukrainas krīze 0:01:39 14 7 Ārzemes - politika

54 siţ Puķu reids tirgū 0:02:34 1 3 Policija

55 v/c Ļaunprātīgi dedzina kūlu 0:01:21 1 10 Drošība

56 aiz Aiztur policistus kukuļľēmējus 0:00:43 1 3 Policija, Drošība

57 siţ Gulbji Cēsu dīķī 0:02:03 3 8 Daba

06.04.2007. 58 siţ Lielā piektdiena pasaulē 0:02:00 3 10 Lieldienas, sadzīve

59 aiz Krusta ceļš Rīgā 0:00:42 3 10 Sabiedrība

60 siţ Malu zvejnieku ķeršana 0:02:50 1 10 Drošība

61 siţ Jūrmalā izcirstas priedes 0:01:40 1 3 Daba

62 aiz Tautas partijas ziedojumi 0:00:44 11 1 Politika

63 aiz Samazinās rindas uz robeţas 0:00:37 10 1 Robeţa

64 siţ Par daudz strādājam 0:03:01 10 10 Sabiedrība

65 aiz Talibi uzdarbojas Afganistānā 0:00:43 14 10 Ārzemes - karš

66 aiz ANO par klimata izmaiľām (cietīs nabagākie) 0:00:39 10 3 Ekoloģija

67 siţ Ţannas pelni neīsti 0:01:38 4 5 Ārzemes - zinātne

68 siţ Doreda filmas pirmizrāde 0:04:18 3 5 Kultūra

69 siţ Briseles latviešu teātris 0:03:05 10 9 Kultūra

70 siţ Eksotiskās olas Latgalē 0:02:02 12 6 Lieldienas, sadzīve

71 aiz ASV gorillas meklē olas 0:00:40 5 9 Lieldienas, sadzīve

09.04.2007. 72 siţ Gaujienas baznīca 0:03:40 10 4 Sabiedrība

73 siţ Bībeles jaunākais tulkojums 0:04:00 10 10 Kultūra

74 aiz Lieldienas aizvadītas mierīgi 0:00:50 10 4 Drošība

75 v/c Jaunumi par Daugavas piesārľojumu 0:01:16 2 3 Ekoloģija

97

76 siţ Bauskā cilvēks sadedzinās pie koka 0:02:06 1 3 Drošība

77 aiz Titavs pret Kalnieti 0:00:56 11 7 Politika

78 siţ Briselē māca latviešu valodu 0:03:22 7 4 Izglītība

79 siţ Jaunas versijas par britu jūrniekiem 0:02:29 14 7 Ārzemes - politika, karš

80 aiz Šiītu antiASV demonstrācijas 0:00:35 14 7 Ārzemes - politika, karš

81 aiz Austrumtimora, prezidenta vēlēšanas 0:00:33 14 1 Ārzemes - politika, nemieri

82 siţ Reportāţa no Ukrainas 0:02:11 14 7 Ārzemes - politika, nemieri

83 siţ Meţa stādīšana Strenčos 0:01:52 10 3 Daba

84 siţ Laulības Ukros 0:03:27 3 6 Sadzīve

10.04.2007. 85 siţ ES prezidentu diskusija 0:02:09 11 10 Politika

86 aiz Robeţlīgums nodots ratifikācijai 0:00:43 11 10 Politika - Krievija

87 siţ Izkrāpj zemi ar viltotiem dokumentiem 0:02:31 13 3 Drošība

88 aiz Spāru svētki jaunajai Augstākās tiesas ēkai 0:00:59 10 3 Tiesa

89 siţ Sirds transplantācijas gadadiena 0:03:58 9 3 Medicīna

90 siţ Reportāţa no Ukrainas 0:05:29 14 7 Ārzemes - politika, nemieri

91 siţ Austrālija pievelk spēku Afganistānā 0:01:57 14 10 Ārzemes - politika, nemieri

92 aiz Starts kosmosā sekmīgs 0:00:45 3 6 Ārzemes - zinātne

93 aiz Golden Sky jaunākās bildes 0:01:15 10 3 Ekoloģija

94 aiz Apbalvo Reģu ugunsdzēsējus 0:00:42 3 10 Politika

95 siţ 2.vsk. nekurina 0:02:11 10 3 Sadzīve

96 v/c IZM līgums par speciālistiem 0:01:12 7 10 Izglītība

97 siţ Latviešu mūzikas balva 0:03:40 3 4 Kultūra

11.04.2007. 98 v/c Inflācija 8,3% 0:01:25 8 3 Ekonomika

99 siţ CVK par parakstu vākšanu 0:03:30 10 10 Sabiedrība

100 aiz A. Lembergs zaudē tiesu Vācijā 0:01:05 1 10 Tiesa

101 siţ Notiesā Jaundţeikara dēlu 0:02:06 1 5 Tiesa

102 aiz Jaundţeikara dēls brauc ar auto 0:00:42 6 10 Drošība

98

103 siţ ES prezidentu diskusijas secinājumi 0:02:36 11 3 Politika

104 siţ Briselē Jūrmalas aizsardzības biedrība 0:01:51 10 3 Politika

105 siţ Alţīrijā teroristi spridzina 0:01:15 1 7 Ārzemes - noziedzība

106 aiz Dānijā notiesā terora plānotāju 0:00:43 1 1 Ārzemes - tiesa

107 siţ Reportāţa no Ukrainas 0:02:55 14 7 Ārzemes - politika

108 aiz Protesti Kirgistānā 0:00:54 14 7 Ārzemes - politika

109 siţ Latgales viesu nami pēc piesārľojuma 0:02:57 10 3 Sadzīve

110 aiz Lūdz palīdzību atklāt slepkavību Bauskā 0:00:45 1 10 Drošība

111 siţ Jūras spēku dzimšanas diena 0:02:53 3 4 Armija

112 aiz Karaļnamam ģimenes pieaugums 0:00:48 3 5 Ārzemes - slavenības

12.04.2007. 113 siţ Sociāldemokrātu līgums ar ventspilniekiem 0:03:19 11 1 Skandāls

114 v/c Kristovskis par referendumu 0:02:25 11 3 Politika

115 v/c Sabiedrība par referendumu 0:02:51 10 3 Sabiedrība

116 aiz Milušu tikai tagad izsludina meklēšanā 0:01:25 1 10 Tiesa

117 siţ Tiesā izbēgušos cietumniekus 0:02:56 1 1 Tiesa

118 aiz Disciplinārlietas pret Rīgas Apgabaltiesas tiesnesēm 0:00:50 1 3 Tiesa, tiesu sistēma

119 siţ Tāds līgums bija arī citām partijām 0:02:47 11 3 Politika

120 aiz Politiķu komentāri par līgumiem 0:00:54 11 3 Politika

121 siţ Prezidente, amatpersonas par līgumu 0:02:42 11 3 Politika

122 v/c Vitol Group tiekas ar Kalvīti 0:01:20 8 10 Ekonomika

123 aiz Šveices prezidente Rīgā 0:00:58 11 5 Politika

124 siţ Kurts Vonnegūts nomiris 0:01:37 6 4 Ārzemes-slavenības

125 aiz Bagdādē sprāgst tilts un parlamentā 0:00:50 1 1 Ārzemes - nemieri, karš

126 aiz Taizemes karalis apţēlo šveicieti 0:00:39 2 4 Ārzemes - noziedzība

127 v/c Acu akcija 0:01:16 9 10 Medicīna

128 siţ Atgrieţas Āfrikas ekspedīcija 0:03:34 3 6 Sabiedrība

13.04.2007. 129 siţ Vaivads varētu būt ārzemēs 0:02:38 1 10 Tiesa

99

130 aiz Bodem apsūdzība 0:01:04 1 3 Tiesa

131 v/c Privatizācijas aģentūras lielās algas 0:01:23 11 10 Privatizācija

132 aiz Vislielākie ienākumi - A. Amerikam 0:01:01 11 10 Politika, deklarācijas

133 v/c Skulte: līgums ar Lembergu bija arī LC 0:02:26 11 3 Politika

134 siţ Berķis un Baldzēns par Bojāra skandālu 0:02:55 11 3 Politika

135 siţ Aviācijas bumba Planētas ielā 0:02:20 10 3 Armija, drošība

136 v/c Ķīmiskie atkritumi Liepājā 0:01:06 4 3 Ekoloģija

137 siţ Volfovica skandāls 0:01:47 6 7 Ārzemes - skandāli

138 aiz Irākas parlamenta ārkārtas sēde 0:00:44 14 10 Ārzemes - drošība, nozie-

dzība

139 siţ Streiks Briseles lidostā 0:01:13 10 7 Ārzemes - ekonomika

140 aiz Berezovskis Krievijā sola revolūciju 0:00:48 1 2 Ārzemes - politika

141 aiz Taivānā piešuj krokodila nokostu roku 0:00:38 2 1

Ārzemes - medicīna, zi-

nātne

142 siţ Skaidro zemniekiem jauno atbalsta sistēmu 0:02:33 12 3 Lauki, struktūrfondi

143 siţ Meţaparka grandiozie plāni 0:03:51 8 8 Sabiedrība

16.04.2007. 144 siţ Vienošanās starp politiķiem un Ventspili 0:03:32 11 3 Politika

145 v/c Ā. Auders atmaksā pacientiem naudu 0:01:13 9 10 Tiesa

146 siţ Siguldas pazudusī meitene 0:03:50 1 3 Drošība

147 aiz Apsūdzība Daugavpils Zemes grāmatu tiesnesei 0:00:44 1 3 Tiesa

148 siţ Babītē pieķer maluzvejniekus 0:02:43 10 3 Drošība, daba

149 aiz Sabiedriskais transports vēl dārgāks 0:00:56 10 3 Sabiedrība

150 aiz Latvija vairs nav nabadzīgākā ES valsts 0:00:44 8 1 Ekonomika

151 v/c Amerikas skolā atkal šaušana 0:01:27 1 3 Ārzemes - traģēdija

152 aiz Blērs un Nīderlande pret ES konstitūciju 0:00:55 11 10 Ārzemes - politika - ES

153 aiz Kirgistānā turpinās protesti 0:00:33 14 7 Ārzemes - politika

154 siţ Irākas valdību pamet ministrs 0:02:13 14 7 Ārzemes - politika

155 siţ Spriedums cietumniekiem 0:02:13 1 10 Tiesa

100

156 siţ Vanšu tiltā kāpj nepieskaitāmie 0:02:31 3 4 Drošība

157 v/c Rīgas jaunais veloceliľš 0:01:18 10 3 Sabiedrība

158 siţ Arhitektūras gada balva 0:03:53 5 8 Kultūra

17.04.2007. 159 siţ Skolotāji prasa risināt krīzi 0:03:52 7 7 Izglītība

160 siţ Grasmanes drošības līdzeklis 0:03:04 1 3 Drošība

161 aiz Jaundţeikars pārsūdz tiesas spriedumu 0:01:03 1 1 Tiesa

162 siţ Vai atcels partiju naudas ierobeţojumus 0:03:13 11 3 Politika

163 aiz Ozoliľa nekandidēs vēlēšanās 0:00:31 11 1 Politika

164 siţ Slaktiľš Virdţīnijas universitātē 0:02:09 1 4 Ārzemes - noziedzība

165 aiz Ukrainas tiesa sāk skatīt Juščenko lēmumu 0:01:01 14 7 Ārzemes - politika

166 siţ Kas ir Ukrainas protestētāji? 0:05:27 14 7 Ārzemes - politika

167 aiz JL zaudē pēdējo amatu Rīgas Domē 0:00:57 11 1 Politika

168 aiz Jūrmalai jāpārstrādā attīstības plāns 0:00:44 11 3 Politika, vide, sabiedrība

169 siţ Kā gadījās aviācijas bumba? 0:03:28 12 3 Armija, drošība

170 siţ Makdonas izrāde Dailē 0:03:15 5 8 Kultūra

18.04.2007. 171 siţ Vrubļevskai rājiens 0:01:41 10 3 Tiesa

172 v/c Kriminālprocesa grozījumi 0:02:23 10 3 Tiesību sistēma

173 v/c Cik parakstu savākts referendumam? 0:01:19 10 10 Sabiedrība

174 siţ Ita Zālīte tomēr strādās Kurzemes namos 0:01:56 10 3 Sabiedrība

175 aiz Zlatoustovu pārceļ uz policiju 0:00:35 10 3 Drošība

176 aiz Prasa izsludināt Milušu starptautiskajā meklēšanu 0:01:07 1 10 Tiesa, drošība

177 siţ CSDD kampaľa 0:02:24 10 3 Satiksme, drošība

178 v/c Pētījums par politiķu retoriku - homofobija. 0:01:29 10 3

Iecietība, politika, sabied-

rība

179 siţ Jaunākais par Virdţīnijas šaušanu 0:02:13 1 4 Ārzemes - noziegums

180 aiz Irākā asinspirts 0:00:40 14 3 Ārzemes - karš, nemieri

181 v/c Demonstrācijas Ukrainā 0:01:05 14 7

Ārzemes - politika, kon-

flikts

101

182 aiz Naudas sods par alus karteļa izveidi 0:00:57 8 10 Ārzemes - noziedzība

183 siţ Globālā sasilšana ANO drošības padomē 0:01:57 10 3 Ekoloģija, Vide

184 aiz Ledlauţa pieredzes apmaiľa 0:01:05 14 1 Atpūta un darbs

185 siţ Vibrējošā māja 0:02:19 10 7 Sadzīve

186 siţ Izrakumi Tīreļpurvā 0:02:20 3 6 Vēsture

187 siţ Baleta festivāls 0:03:05 10 10 Kultūra

19.04.2007. 188 siţ Robeţlīgumu nodod komisijām 0:02:24 11 10 Politika

189 v/c Lavrovs par attiecībām ar Latviju, robeţu. 0:01:20 11 3 Robeţa

190 aiz Krūma - jaunā Satversmes tiesnese 0:00:40 11 1 Politika

191 v/c JL pieprasījums par Panteļejevu un Štokenbergu 0:01:47 11 3 Politika

192 aiz Izsniegtas 2 pielaides valsts noslēpumam 0:00:47 11 3 Drošība

193 siţ Vēlēšanu iecirkľus nevar atrast 0:03:10 10 10 Vēlēšanas

194 siţ Skolotāji par algām 0:02:42 7 7 Izglītība

195 aiz Pazudusī meitene nav atrasta 0:00:44 1 1 Drošība

196 aiz Sods par diskriminējošo reklāmu - 5000 Ls 0:00:54 10 3 Sabiedrība, iecietība

197 aiz Arestēts kuģis Golden Sky 0:00:31 2 7 Tiesa

198 v/c Studentu slepkava ASV izsūtījis video 0:01:59 1 4 Ārzemes - traģēdija

199 aiz EUR un mārciľas stiprāki par dolāru 0:00:43 8 3 Finanses, banka, valūta

200 v/c Izsludina konkursu par bibliotēkas māju 0:01:47 8 10 Ekonomika, kultūra

201 v/c Pasaules siena 0:01:19 4 6 Kultūra

202 aiz Atrasts pasaulē vecākais koks 0:00:31 4 8 Daba

203 siţ Franču dejotāji 0:02:31 10 8 Kultūra

204 siţ Iltneres izstāde 0:03:05 6 4 Kultūra

20.04.2007. 205 siţ Inčukalnā meklē Justīni 0:02:36 1 3 Drošība

206 aiz Vaiteniece mirusi, nesagaidot spriedumu 0:01:05 10 1 Sadzīve, tiesa

207 siţ Jaundţeikara dēlam neatliek spriedumu 0:01:29 1 3 Tiesa

208 aiz Pasaulē visbieţāk jaunieši mirst uz ceļa 0:00:56 10 10 Pasaule - drošība

102

209 siţ Skolnieki Medicīnas muzejā mācās par cilvēku 0:02:51 9 4 Medicīna

210 aiz Spānijā izstāde par vardarbības kultūru 0:00:43 4 6 Ārzemes – māksla, kultūra

211 siţ Cēsīs prezidentam izvirza Štokenbergu 0:02:54 11 10 Politika

212 aiz Francijas prezidenta vēlēšanu jaunumi 0:00:51 14 1 Ārzemes - politika

213 siţ McKeins dzied par Irākas bombardēšanu 0:01:43 4 4 Ārzemes - politika, elite

214 aiz Krievijā Kremlis aiztur un pratina šaha čempionu 0:00:48 14 3 Ārzemes - politika

215 aiz 3 mēnešos uz robeţas aizturēti 32 cilvēki 0:00:34 1 3 Robeţa, noziedzība

216 siţ Jauna atkritumu apsaimniekošanas kārtība 0:02:17 10 1 Sadzīve

217 v/c Vētra galvaspilsētā 0:01:23 10 10 Daba

218 aiz Sumbri atgriezušies mājās 0:00:45 3 1 Daba

219 aiz Pingvīns peldētājs-rekordists 0:00:53 4 6 Daba

220 siţ Traviatas pirmizrāde 0:03:51 10 4 Kultūra

23.04.2007. 221 siţ Lemberga drošības līdzeklis 0:02:31 1 3 Tiesa

222 aiz Justīnes meklēšana bez sekmēm 0:00:38 1 3 Drošība

223 siţ Marijas tante atrodas 0:04:02 10 1 Sabiedrība

224 aiz Ugunsdrošība skolās 0:00:39 7 3 Izglītība

225 v/c Līdzjūtības 0:05:30 3 10 Ārzemes - cilvēki, bēres

226 siţ Beļģijas karalis Rīgā 0:02:12 11 10 Politika

227 aiz

Par Francijas prezidenta amatu cīnīsies Sarkozī un Ro-

jāla 0:00:43 14 10 Ārzemes - politika

228 siţ Reportāţa no Francijas 0:03:16 14 10 Ārzemes - politika

229 aiz Krievija pret ASV pretraķešu vairogu 0:00:45 14 2

Ārzemes - politika, drošī-

ba

230 aiz Eiropā apvienojas 2 lielas bankas 0:00:40 8 1 Ārzemes - ekonomika

231 siţ Ţurnālistiem vēlas atľemt Reiterna namu 0:03:09 10 3 Sabiedrība

232 aiz Gaidāms vēl viens prāmis uz Stokholmu 0:00:33 10 10 Satiksme

233 siţ Sapnis par muzikālo strūklaku 0:02:48 10 4 Kultūra

24.04.2007. 234 siţ Jūrmalā iecementē kokus - "labiekārtošana" 0:04:26 10 3 Sabiedrība

103

235 aiz Partiju izdevumu griesti būs 0:00:40 11 3 Politika

236 siţ Kalvītis skolotājiem vairāk nesola 0:02:10 7 7 Izglītība

237 v/c PA tomēr paliks lielās algas 0:01:31 14 1 Skandāli

238 siţ J. Krūmiľš par Rīgas brīvostu 0:03:18 11 3 Ekonomika

239 aiz Baltkrieviem prasīs 400 000 latu 0:00:56 10 3 Politika, ekoloģija

240 aiz Beļģijas karalis Okupācijas muzejā 0:00:34 11 5 Politika

241 siţ Krievija gatavojas Jeļcina bērēm 0:01:57 3 4 Ārzemes - cilvēki, bēres

242 aiz Krievijas radio pozitīvās ziľas 0:00:50 10 3 Ārzemes

243 siţ LNT zaudē ietekmi Ventspils naftā 0:02:52 8 7 Ekonomika

244 aiz Sociālās aprūpes centrs Gudeniekos 0:00:49 10 10 Sabiedrība, sadzīve

245 siţ Osteorefleksoloģijai 50 0:02:23 9 4 Medicīna

246 v/c EP par AIDS 0:01:07 9 3 Politika

247 aiz Latvija arī turpmāk grib vasaras laiku 0:00:42 10 10 Sadzīve

248 siţ Santa Krusa 0:03:06 3 4 Kultūra

25.04.2007. 249 v/c Savākti 110 000 parakstu 0:01:04 10 3 Sabiedrība

250 v/c Vaira Vīķe - Freiberga par parakstiem 0:01:17 10 3 Politika

251 siţ Saeimas partijas par referendumu 0:03:24 11 3 Politika

252 siţ Tautas partija par prezidenta kandidātu 0:01:54 11 10 Politika

253 siţ Samazinās pilsonības gribētāju skaits 0:03:04 10 10 Sabiedrība

254 aiz Zaļie EP pārmet vides piesārľošanu 0:01:03 11 10 Vide

255 aiz Aiztur Bronzas kareivja aizstāvjus 0:01:06 14 2 Ārzemes - politika

256 siţ B. Jeļcina bēres 0:02:11 3 10 Ārzemes - bēres

257 aiz P. Jaundţeikars jau izcieš sodu 0:00:42 10 10 Tiesa

258 aiz Gundaru Bērziľu attaisno 0:00:38 10 1 Tiesa

259 v/c Sirds laboratorija 0:01:38 9 1 Medicīna

260 siţ Kāda būs Latvijas hokeja komanda? 0:02:47 10 10 Sports

261 siţ Izstāde - Rolands Kalniľš 0:03:02 10 8 Kultūra

104

262 siţ Vondas Šepardes koncerts 0:02:45 3 4 Kultūra

26.04.2007. 263 siţ Ēķim apsūdzība 0:02:29 1 3 Drošība, tiesa

264 v/c Policija aiztur zemes izkrāpējus 0:01:35 13 3 Drošība, noziedzība

265 siţ Robeţlīgums pirmajā lasījumā 0:02:14 11 7 Politika

266 v/c Debates Saeimā par svētku dienām 0:01:52 11 10 Politika

267 siţ Tallinā sāk karavīru pārapbedīšanu 0:03:34 11 7 Sabiedrība

268 v/c Putins par stāvokli valstī 0:01:40 11 2 Ārzemes - politika

269 siţ Černobiļu piemin 0:02:52 2 1 Sabiedrība

270 siţ Pensiju fondu zaudējumi 0:03:26 8 3 Ekonomika

271 aiz BBC par viesstrādniekiem 0:00:43 1 3 Ārzemes - sadzīve

272 siţ Prezidente Pelēkajā kāpā 0:02:46 10 7 Ekoloģija

273 v/c Atklāj Skursteľslauķi un mūrnieku 0:01:21 5 8 Kultūra

274 siţ Francijas cirks 0:02:50 5 4 Kultūra

275 siţ Fantāzijas filmu festivāls 0:02:42 10 8 Kultūra

27.04.2007. 276 siţ Izdemolē Tallinu 0:07:01 10 7 Politika

277 siţ Tautas partija izvirza prezidentam Riekstiľu 0:04:11 11 3 Drošība

278 sinh Partijas par M. Riekstiľu 0:01:09 11 1 Politika

279 v/c Advokāti par ētiku 0:01:43 10 3 Sabiedrība

280 aiz Varētu konfiscēt Miluša sievas īpašumus 0:00:46 1 10 Tiesa

281 v/c Drošas braukšanas skola 0:01:29 12 3 Satiksme

282 aiz Makulatūras rūpnīca Valmierā 0:00:52 12 3 Ekoloģija

283 aiz Sauda Arābijā aiztur 170 teroristus 0:00:46 14 10 Ārzemes - ieroči

284 aiz Miris Rostropovičs 0:00:53 3 2 Ārzemes - slavenības

285 v/c Kambala šľaucis kokaīnu 0:01:49 10 1 Sports

286 siţ Hokeja līdzjutēji dodas uz Maskavu 0:01:58 10 10 Sports

287 siţ Reportāţa no Maskavas 0:02:44 3 10 Sports

288 siţ Populāro cilvēku pasakas 0:02:15 3 9 Kultūra

105

30.04.2007. 289 siţ Lielais hokejs 0:02:10 3 10 Sports

290 siţ Pēdējās parakstīšanās dienas 0:02:35 10 3 Sabiedrība

291 siţ Dobelē nodeg milzīga ferma 0:03:34 2 10 Drošība

292 siţ Jaunākais par Igauniju 0:02:20 10 7

Ārzemes - politika, nemie-

ri

293 siţ Latvijas ārlietu ministrs par Igauniju 0:02:49 11 10 Politika

294 aiz Ukrainā nosaka vēlēšanu datumu 0:00:34 11 7 Ārzemes - politika

295 aiz ASV atkal šauj tirdzniecības centrā 0:00:46 1 10 Ārzemes - noziegumi

296 aiz Īrijā dedzina kūlu 0:00:43 10 7 Ārzemes - Latvija - nozie-

gums

297 siţ ES naudas izmantošana Zemgalē 0:02:57 8 10 Ekonomika

298 siţ Hermanis atgrieţas ar balvu 0:03:00 3 10 Kultūra

299 siţ Ar motociklu apkārt pasaulei 0:22:55 10 4 Sadzīve

300 siţ Aklais pilots 0:01:54 4 6 Ārzemes - cilvēki

6. pielikums

106

LTV ziņu raidījuma Panorāma ţurnālistiskās kvalitātes izvērtējuma 2. daļas dati

Datums Siţeta

Nr. 1.

Ob

jek

tivit

āte

2.

Info

rmatī

vā p

ārp

iln

ība

3.

Rep

ort

iera

pam

ato

tīb

a

siţe

ta g

alv

eno a

spek

tu i

zvēl

ē.

Vis

pā

rin

āju

mi

Piezīmes

1.1. 1.2. 1.3. 2.1. 2.2. 2.3. 3.1.

02.04.2007.

1

4 5 5 5 4 4 5

- Siţetā tiek atzīmēts, ka situāciju nekomentē divas iesaistītās puses. - Arhīva

kadri parāda notikuma brīţa emocijas un situāciju, kas kontekstuāli palīdz skatītā-

jam atcerēties vai izprast kontekstu. - Kā avoti izmantotas visas pamata iesaistītās

puses. - Avotu sniegtā informācija pārsvarā faktoloģiska. - Ja siţeta mērķis, ir bijis

parādīt sava veida precedentu, kur iespējams Latvijā cīnīties par šādiem jautāju-

miem, tad tas ir sasniegts. - Tiek lietots komentējošs vārds "tikai", kas šajā kon-

tekstā varētu būt pieļaujami, jo Latvijas likumdošana šajā jautājumā nesen tikusi

sakārtota, kaut tam vajadzētu būt izdarītam jau agrāk un tas palīdzētu pievērst ska-

tītāju uzmanību, ka tagad arī viľi to var darīt, ja ir šāda nepieciešamība.

107

2

5 3 3 4 3 3 4

- Vizuālais materiāls veiksmīgi saskaľots ar siţeta tekstu. - Siţetā pietrūkst avotu

sniegtās informācijas pamatojums, kur varēja izmantot eksperta, politologa vie-

dokli, vai parakstīšanās ir garants, ka Saeima nevarēs vēlreiz grozīt vai nē. Citādi

ir divi viedokļi pret, viens par un pietrūkst informācijas, kas skatītājiem pamatotu

avotu teikto. - Tā kā prezidente ir šo grozījumu ierosinātāja, tad pietrūkst prezi-

dentes viedoklis (kaut jau iepriekš paustais). Kopumā faktoloģiski plaši izklāstīta

parakstīšanās kārtība.

3

2 3 4 4 3 3 4

- Datorgrafika. – „zaudējusi lielu daļu vēlētāju‖, „vairs tikai‖, „atbalsts ir niecīgs‖

- komentārs, ţurnālista secinājums. Skatītājam jāļauj pašam izsecināt, kas ir daudz

un kas maz. Šādu secinājumu var izdarīt speciālisti, kas šajā gadījumā būtu soci-

ologi, politologi. Siţeta mērķis - reitingu rezultātus.

108

4

4 4 3 4 3 3 3

- Siţeta sākumā izmanto TV specifikas priekšrocības „attēls runā pats par sevi‖

bez ţurnālista teksta, ļaujot skatītājam pašam konstatēt situācijas apstākļus. -

Stand-up siţeta beigās, kas norāda uz reportāţas veida materiālu un ţurnālista

klātbūtni notikuma vietā. - Netiek jautāts viedoklis iedzīvotājiem, kas dzīvo tuvu-

mā - kā šis Daugavas piesārľojums viľus ietekmē. - Siţeta galvenais uzstādījums

„Piesārľojums mazinās‖ neattaisno sabiedriska medija mērķi - izglītot sabiedrību.

Netiek atbildēts uz tādiem nozīmīgiem jautājumiem kā "kādas sekas rada pašreiz

Daugavai, dabai?‖, kādas vispār ir iespējamās naftas produktu noplūdes sekas un

ko šī situācija kopumā nozīmē. Līdz ar to siţetā trūkst visu iesaistīto pušu ataino-

jums un trūkst konteksta informācijas.

5

x x x x x x x Siţetā "Golden Sky aizvelk uz Ventspils ostu" apkopota informācija bez avotu

identifikācija. Metode paredz šo stāstu šajā pētījuma sadaļā neizvērtēt.

6

3 3 4 4 2 4 3

- Siţets informē par sekām, sodu, kas tiek piemērots, ja persona atradusies narko-

tisko vielu reibumā vai uzglabājusi. - "krietns ķēriens" - komentārs. Lai to pama-

totu, nepieciešams informācijas avots vai salīdzinošie dati par citiem reidiem, kas

ļautu skatītājam izdarīt secinājumu, ka šajā gadījumā tiešām izdevies aizturēt

"daudz" aizturēto iespējamo narkotisko vielu lietotāji. - Izglītošanas nolūkos kaut

vienā teikumā būtu jāizskaidro konteksts un sekas - narkotisko vielu atkarības un

radīto seku iespējamība, vai statistiskie dati par narkotisko vielu kaitīgo ietekmi.

109

7

5 3 4 5 3 4 5

- Lai arī tiek norādīts, ka advokāts ir iesniedzis sūdzību, viena no iesaistītajām

pusēm ir pats P. Jaundţeikars. Līdz ar to ir nepieciešama atsauce uz viľa teikto, ka

viľš neatzīst sevi par vainīgu un nav apzināti lietojis narkotiskās vielas. -Nav pie-

tiekams konteksts. Skatītājs, kurš iepriekšējās ziľas par šo gadījumu nav redzējis,

nesapratīs, lietas apstākļus.

8

5 4 2 5 3 3 2

- Faktoloģisks materiāls par situāciju Baltijas kaimiľvalstīs. Aizkadra informatīvs

materiāls, atgādinot par norisēm Lietuvā un Igaunijā. Kopumā siţetā tiek sauktas

partijas, kas tikušas koalīcijā, bet netiek minētas to attīstības idejas, kas sašaurina

konteksta izpratni skatītājam. - Siţeta veids - "vakar notika sapulce", nepaskaidro-

jot, ko tas nozīmē. Notikums netiek arī lokalizēts Latvijas vidē un norādīts, vai

mūsu politiku tas kādā veidā ietekmē, vai, piemēram, veikts salīdzinājums ar situ-

āciju Latvijā.

9

5 5 5 4 5 5 5 - Visas iesaistītās puses (arī sabiedrības daţādie viedokļi); Konteksts pietiekams;

- Vizuālais materiāls papildina tekstu (pamato sacīto).

10

4 4 4 5 4 5 5 - Komentējošais vārds "tikai" ir adekvāts, jo seko paskaidrojums. - Atsaucas uz

iepriekšējo līdzīgo katastrofu, paplašinot kontekstuālo izpratni.

11 5 5 4 5 4 5 5 - Faktisks materiāls, īsa, informatīva ārzemju ziľa.

110

12

5 4 5 5 4 5 5

- Siţetā izskaidro, kas ir šis mizgrauzis, kādas sekas rada dabai un kas ir cēlonis. -

Siţetā izmantota karte, lai iedzīvotājiem uzskatāmāki parādītu, kuri pašlaik ir ap-

draudētākie rajoni Latvijā. - Speciālisti demonstrē mizgrauţu dzīvošanas vidi, līdz

ar to notiek skatītāja izglītošanas process. - Gan šodienas, gan vēsturiskais kon-

teksts. - Sniedz risinājumu, kas varētu šo situāciju novērst un kas tiek un tiks da-

rīts.

13

3 4 4 4 4 4 4

- Atsauce uz notikuma atainojumu TV iepriekš. - "iespaidīgais celtnis" - komen-

tārs (attēls pamato, bet jebkurā gadījumā tas filmēts no apakšas, kas to padara "va-

renāku", lai arī citādāk nevar). - "Ceļš ir vienkārši uz Metalurgu" - stilistiskas va-

lodas kļūdas. - Jautā viedokli vietējiem iedzīvotājiem.

14 4 4 4 4 3 5 4 - Īpašības. - Vēsturiskais konteksts.

15

4 4 5 4 4 5 4 - Atsaucas uz iesaistīto pusi, avotu, kurš nav Latvijā. - Ļauj "runāt" attēlam. -

Ţurnālista spriedumi, kas "mīkstajā" ziľā ir pieļaujami. Plašs konteksts.

111

03.04.2007.

16

2 4 4 5 4 5 2

- Skarbā ikdiena ievieš savas korekcijas. "Tādēļ visu lieko šoferi met, kur paga-

dās" - komentārs, lai arī tiek paskaidrots, ka atkritumu maisi ir pilni un viľiem

nav, kur likt atkritumus, ţurnālists var teikt, ka, piemēram, pēc viľa novēroju-

miem šoferi met atkritumus, kur pagadās. Ţurnālistam reāli nav iespējas noskaid-

rot visu 40 km garas rindas šoferu atkritumu izmešanas paraţas. Varbūt viľi gaida

nākamo reizi, kad tiks izlikts maiss. - Iztaujātas gan vietējās atbildīgās amatperso-

nas, gan daţādi šoferi, kas gaida rindās. - "Arī sausās tualetes ir zem katras kriti-

kas" - komentārs, ko pamato ţurnālista novērojums un video dokumentālais mate-

riāls. - Pietrūkst valdības atbildīgo amatpersonu viedoklis (bet tās runā nākamajā

siţetā). Siţeta beigās ţurnālists, izmantojot stand-up, sniedz papildu kontekstu

siţeta izvēlētajai līnijai, atsaucoties uz amatpersonu iepriekš darīto, lai uzlabotu

rezultātus un izdarot secinājumus. - "Maz cerību, ka situācija varētu mainīties" -

ţurnālista komentārs, pareģojums.

17

4 4 5 5 3 5 5 - Kā papildinājums iepriekšējam siţetam - amatpersonu viedoklis par notiekošo,

viľu piedāvātie risinājumi un situācijas atrisināšanas plānotā gaita.

112

18

4 4 4 5 4 5 4

- Ļauj attēlam siţeta sākumā 8 sekundes iepazīstināt ar situācijas kontekstu, kur

titri paskaidro vietu un laiku. - "Koziols sliecas domāt" - šajā situācijā ţurnālistam

bija iespējams lietot gramatiski precīzāku izteiksmes formu, jo viľam ir viedoklis,

ka par jautājumu vēl tiks spriests, bet pašreiz viľš domā, lūk, šādi. - Komentāru

par sodu bargumu prasa abiem klubu prezidentiem, ļaujot skatītājam pašam spriest

par situācijas nopietnību. - Vienam no avotiem ierakstītā telefona saruna - foto

un avota komentārs. - Pietrūkst hokeja līdzjutēju viedokļa.

19

3 4 4 5 3 5 4

- "taču stadiona ekspertīze nav pat sākta" - komentējošais vārds "pat", kuru var

nelietot un ļaut, lai skatītāji paši secina, ko tas nozīmē, ka rīt jādod slēdziens, bet

darbi vēl sākti nav. - Ja slēdziens jāiesniedz rīt, kāpēc šodien par to veidot siţetu?,

jo nākamajā dienā būtu zināms, kāds ir risinājums, turpmākais darbības plāns, kas

ar ministriju saskaľots, lai arī nav ekspertīzes slēdziena. - Līdz ar to skatītājs ie-

gūst mazāk informācijas.

20

5 4 5 5 4 5 3

- Plašs konteksts, izskaidrojot situācijas rašanās cēloľus. Pietrūkst skaidrojuma

amatpersonas (tātad - neētiskās) rīcības sekām - azartspēļu statistikas dati - cik ir

šo spēļu zāļu? Ko zaudēja sabiedrība?

21

3 4 4 4 3 3 3

- Tiek norādīts uz līdzīgo Latvijas situāciju, tādā veidā lokalizējot siţetu Latvijas

auditorijai (tuvuma faktors šajā gadījumā arī ir svarīgs). "Neapskauţama situācija"

- komentārs, kas jau sākotnēji norāda uz siţeta autora situācijas novērtējumu -

komentārs. - Jautājums, vai tas ir vienas amatpersonas viedoklis vai valsts nostāja,

netiek atbildēts.

113

22

5 4 5 4 4 5 4

- Atainotas visas politiskā līmeľa iesaistītas puses, politologu un Eiropas Komisi-

jas viedoklis, vienīgi trūkst iedzīvotāju nostājas raksturojums. Trūkst jebkāda vei-

da lokalizācijas vai sasaistes ar Latviju.

23

4 4 5 4 4 5 4 - "asu diplomātisko sarunu centra" tiek pamatots ar papildu faktiem. - Plašs kon-

teksts, salīdzinot situāciju arī ar pagātne notikumiem un līdzībām.

24

x x x x x x x - "Lielā hašiša krava."- stāsts netiek izvērtēts, jo informācija ir pārstāsts bez avo-

tu identifikācija. Metode paredz šo stāstu šajā pētījuma sadaļā neizvērtēt.

25

3 5 5 4 4 5 4

- Teksts "..bijis maz brīvu brīţu" un "četrās stundās savākti 23 paraksti" jeb vidēji

katrās 10 minūtēs viens parakstītājs neapliecina šīs milzīgās intensitātes apgalvo-

jumu, kas tiek apgalvots. Šo secinājumu izdara iecirkľu punktu darbinieces, ar

kuru citātu pamatošanai pietiktu ar ţurnālista savākto faktoloģisko informāciju,

nevis viedokļa pārstāstiem. - Plašs konteksts par paraksta vākšanas kārtību. - Sa-

biedrības viedoklis. Vienu parakstītāju filmē leľķī no apakšas (kas spēcina cilvēka

teikto), otru no augšas (kas semiotiski padara cilvēku vājāku, mazāku).

26

4 5 5 4 3 5 5

- Siţetam ne tikai informatīva, bet arī izglītojoša funkcija par notikumu - norādes,

kas iedzīvotājiem šādos gadījumos jādara. Sniedz statistikas datus par atrastajiem

šāda veida objektiem, kas skatītājam var palīdzēt izdarīt varbūtības slēdzienu, ka,

piemēram, kas tāds var atgadīties arī ar viľu.

114

27

5 3 4 4 4 4 3

- Salduma raţotāja "Laima" veiksmīgs mārketinga triks. Gramatiskā ambigvitāte,

kur nav skaidri saprotams, kas pasniegs lāci Roľu salas pašvaldības vadītājam -

"Laimas" pārstāvji vai Latvijas amatpersona. Ja to pasniedz uzľēmums, tad vēl jo

vairāk šis ir gandrīz kā reklāmas siţets. -Interesantuma un negaidītības elements.

04.04.2007.

28

5 4 5 5 3 4 3

- "sociālais budţets" - nav izskaidrots, kas tas ir, bet izskaidro, ko tas šajā situāci-

jā maina, izmantojot piemērus, kas šajā gadījumā tieši palīdz saprast situāciju. -

Pietrūkst kādas māmiľas, grūtnieces komentārs. - Pietrūkst aktuālās situācijas ap-

raksts.

29

5 4 5 4 3 5 4 - Plašs konteksts, izskaidrojot jautājuma aktualizēšanas cēloľus un sekojošās rīcī-

bas motivāciju, kā arī 81.panta līdzšinējos juridisko būtību vispār.

30

5 5 4 5 4 3 5

- Iesaistīto pušu viedokļi; - Trūkst eksperta slēdziens vai komentārs par situāciju,

kāpēc šādi pārkāpumi tiek pieļauti, dodot statistikas datus par uzskaitītajiem pār-

kāpumiem un uzraugu skaidrojumu par kontroles mehānisma darbības efektivitāti.

31

3 3 4 4 2 3 4

- "..norāda uz daudziem darbiem" - jāmin skaitlis (kaut apmēram), lai skatītājs

pats var izlemt, kas ir daudz un kas nav. - Atsauce uz nākotnes plānu neskaidrību,

kas ir arī atsauce uz risinājumu neesamību. Nav informācijas par Kalvīša reakciju

uz prezidentes vēstuli, kas viľam adresēta. Trūkst sabiedrības pārstāvja/eksperta

komentārs par prezidentes vēstules pamatotību.

115

32

x x x x x x x

- LPP prezidenta kandidāti. LPP/LC izvirzīto Valsts prezidentu kandidāti uzskaitī-

ti, izmantojot datorgrafiku - foto un amata nosaukumu. 35 sekundes ar grafiku.

Metode paredz šo stāstu šajā pētījuma sadaļā neizvērtēt.

33

5 5 4 4 5 5 5

- Reportieris ierunājis ziľu siţeta tekstu, izmantojot telefonu. Līdz ar to titros tiek

parādīts viľa foto un identifikācijas dati. - Viedokļu un secinājumu apkopojums

no partijas kongresa.

34

4 4 4 3 4 4 3

- Plašs situācijas raksturojums. - Lai arī siţetā tiek konstatēts, ka iecirkľus ir grūti

atrast, trūkst faktu par informācijas ieguves veidiem, piemēram, internetā. Brīdī,

kad parakstītājs runāja, ka viľš zvanījis uz informatīvo telefonu, būtu nepiecie-

šams kaut titru veidā atkārtoti informēt iedzīvotājus par informācijas iegūšanas

veidiem, lai arī par to jau ziľots vairākas dienas. Lai iegūtu lielāku viedokļu spek-

tru reprezentāciju, atbilstoši siţeta uzstādījumam, ka iecirkľus atrast ir grūti, au-

tors varēja izmantot papildu aptauju, uzdodot šo jautājumu un saľemot īsas atbil-

des.

35

5 3 4 4 2 3 4

- Atzīst, ka iepriekš skatītāji maldināti, jo Krievija uzskata, ka amatpersonas iz-

teikumi domāti kā emocionāls aicinājums, nevis kā valsts nostāja. - Izskaidro kon-

tekstu un situāciju vēlreiz. - Netiek pausta Igaunijas reakcija.

36

5 4 5 4 4 5 5 - Izskaidro notikumu attīstības gaitu un norāda, ka Eiropas Komisija mēģinās pa-

līdzēt, nevis pareģo, ka tā noteikti būs.

37 x x x x x x x - Irānas jūrnieki - īss apkopojums, kas metodoloģiski jāatstāj bez izvērtēšanas.

116

38

5 4 4 4 3 5 5

- Arī apkopota papildināta informācija no iepriekšējos raidījumos sniegtās infor-

mācijas. - Tiek sniegts īss skatījums notikumu attīstībā, neanalizējot situāciju, bet

norādot uz krīzes situācijas turpināšanos. - Skatītāji jau iepriekš iepazinušies ar

tematu, Panorāma turpina stāstīt un seko līdzi notikumu attīstības gaitai.

39

5 4 3 4 3 3 4

- Pietrūkst avotu sniegtās informācijas papildinoši fakti. Tiek norādīts, ka nav

sniegti finansiāli līdzekļi laikā, kad ekspertīzi varēja veikt, bet tagad, kad laika ap-

stākļi to atļauj, ministrija iebildes neľem vērā un atstādina no amata. Siţets, kas

tika rādīts iepriekšējā dienā, būtu bijis vērtīgāks šajā raidījumā, detalizētāki pa-

skaidrojot situācijas apstākļus, nevis tikai konstatēt faktu. Otrkārt, vakardienas

raidījumā tad bija jāuzdod jautājums - kāda būs ministrijas rīcība, kas netika da-

rīts.

40

4 5 5 4 5 5 5

- Siţetam ir izglītošanas potenciāls. - Ļauj "runāt" arī attēlam. - Izmantojot vienu

piemēru tiek skaidrota situācija kopumā. Izmantoti statistikas dati. - "Lielais sods"

- šādai vārdu izvēlei ir komentējošs raksturs (iespējams, ka tā ir gramatiskā nepre-

cizitāte, kuru skatītājs tāpat sapratīs), bet kura vietā vajadzētu būt, piemēram,

"Lielākais sods" vai "Maksimālais soda mērs". Izmanto bērnu viedokli, kas tikko

ir "apguvuši" kūlas dedzināšanas bīstamību un, iespējams, spēj uzrunāt citus bēr-

nus un arī pieaugušos (ja bērns ir informēts, ka cilvēkus liks cietumā, ja viľš de-

dzinās zāli ). Siţeta beigās diktors vēl piebilst, ka kāda sieviete par kūlas dedzinā-

šanu jau ir saľēmusi sodu - divu diennakšu arestu, kur šādi informācijai arī ir iz-

glītošanas potenciāls.

41

4 4 5 4 4 5 4 Plašs situācijas raksturojums, atbildot uz jautājumiem - kas, kur, kādā veidā, kas

tiek darīts, kāda būs turpmākā rīcība.

117

42

4 5 4 4 5 4 4

- Izglītojošs materiāls ne vien iepazīstinot skatītājus ar cietuma dzīves iespējamo

sastāvdaļu - grāmatu lasīšanu, - bet arī tiek radīts priekšstats, ka šīs grāmatas cie-

tumu sievietēm ir vajadzīgas un ka viľas tāpat kā jebkurš cits cilvēks var arī izglī-

toties. - Nav neviena viedokļa, kas apgalvotu, ka grāmatas nelasa un nav vajadzī-

gas. Ja visas aptaujātās atzina pretējo, tad vēlams to arī norādīt.

43 4 4 4 4 3 5 4 - Reportāţa, kurā vēl vajadzētu ārstu viedokli.

05.04.2007.

44

5 3 4 4 3 4 5

- Direktores pārkāpumi tiek uzskaitīti un parādīti datorgrafikas uzskatāmā veidā.

Pietrūkst Reģu pansionāta direktores viedoklis (kaut teikums, ka viľa vainu atzīst),

neskatoties uz to, ka nākamais ziľu siţets ir reportāţa par Reģos notiekošo.

45

4 5 4 3 5 4 4

- Apraksts. - Nakts deţurantes acis tuvplānā pastiprina viľas noţēlu par notikušo -

"mēs visi savu tiesu dabūjām". Viedokļu apkopojums. Pietrūkst direktores atbilde

par to, vai viľa savu vainu atzīst, kas ir arī neatbildēts jautājums, kopš iepriekšējā

siţeta. Viľas citāts "man tagad vienalga" var šādi tikt tulkots, bet pietrūkst papildu

informācijas, lai saprastu pilnīgu kontekstu šajā jautājumā. - Saka, ka par atstādi-

nāšanu uzzina no radio, bet nepaskaidro, vai ministrijai ir par to jāziľo un kam tas

būtu jādara, un vai šīs komunikācijas problēmas ir pamatotas.

46

x x x x x x x - Skaidro, ko pieņemtais lēmums valstij nozīmē bez, piemēram, valdības komentā-

ra. Metode paredz šo stāstu šajā pētījuma sadaļā neizvērtēt.

47

5 4 4 4 3 3 4

- Situācijas skaidrojums, - Salīdzinājums ar iepriekš notikušās noplūdes sekām. -

Arī šajā siţetā netiek skaidrots, kāds ir kaitējums, ko naftas produkti var nodarīt

videi. - Vizuālais materiāls - Latvijas karte ar vietas atzīmi. - Atsauce uz regulari-

tāti attiecībā uz naftas noplūdes bieţumu Latvijā.

118

48

5 4 4 4 4 4 4

- Kontekstuāli atgādina vēsturisko notikumu attīstību. - Lai arī siţetā veikts apko-

pojums, informācijas avoti tiek identificēti. Līdz ar to siţets tiek izvērtēts. - Netiek

paskaidrots, kāds bija Prokuratūras iemesls, kādēļ tā lūdza pārbaudīt A. Lember-

gam izsniegtās slimības lapas pamatotību.

49

4 5 4 4 5 4 4

- Siţeta uzstādījums - sajūtas Ventspilī bez Lemberga. "Pilsēta ir palikusi bez

stingrās rokas" - komentārs, kuru sabiedrība varētu pieľemt kā saprotami, zinot

konteksta informāciju. Lai arī aptaujātie iedzīvotāji apgalvo, ka dzīve bez

A.Lemberga varas turpinās praktiski bez izmaiľām, brīvostas strādnieks norāda uz

vairākām vietām, kur darbība ir apstājusies, jo darbinieki nespēj pieľemt lēmumus

bez apcietinātā mēra akcepta. Līdz ar to rodas pretruna, jo intervētais strādnieks

arī ir Ventspils iedzīvotājs un siţeta sākumā pieteiktais apgalvojums par dzīvi bez

pārmaiľām ir maldinošs, neskatoties uz to, ka ostas vadība šos apgalvojumus no-

liedz.

50 5 5 5 5 4 5 5 - Pārpilns konteksts, atgādinot par notikumu attīstību, cēloľiem un sekām.

51

x x x x x x x

- Ramzana Kadirova inaugurācija. Siţetā veiks informācijas apkopojums, neat-

saucoties uz informācijas avotiem, kā rezultātā Metode paredz šo stāstu šajā sa-

daļā neizvērtēt.

52

x x x x x x x

- VairaVīķe - Freiberga maijā, iespējams, dosies uz Maskavu. Siţetā veiks infor-

mācijas apkopojums, neatsaucoties uz informācijas avotiem, kā rezultātā Metode

paredz šo stāstu šajā pētījuma sadaļā neizvērtēt.

119

53

4 4 4 4 3 4 4

- Turpina iesākto siţetu sēriju par notikumu attīstību Ukrainā. (Lai lokalizētu situ-

āciju Latvijā, iespējams sniegt papildinošu informāciju, kādos gadījumos Latvijā

prezidents var atlaist Saeimu). - Komentāru, slēdzienu "Juščenko ir ļoti pesimis-

tisks" ţurnālists pamato ar sekojošajām premisām, kas ir pieļaujami. - Ko saka

iedzīvotāji?

54

3 4 5 4 3 5 4

- "Ţēl, bet iznīcinās" - komentārs, kurš ir pamatojams ar cilvēcisko faktoru. -

"Tulpes visās varavīksnes krāsās" - komentārs bez pamatojuma (kaut vizuāla). -

Izskaidro situāciju, kādā veidā var pārdot Latvijā un ārzemēs audzētus ziedus, no-

rādot uz atšķirībām un sekām kas var tikt (un konkrētajā gadījumā būtu radītas), ja

ievestie ziedi tiek pārdoti kā Latvijā audzēti, par kuriem netiek maksāti nodokļi.

55

5 4 4 4 3 4 4 - Netiek atgādināts par sodiem, kādi tiek piespriesti par kūlas dedzināšanu. Noti-

kuma konteksts skaidrs.

56

x x x x x x x

- Aiztur policistus kukuļņēmējus. Siţetā veiks informācijas apkopojums, neatsau-

coties uz konkrētiem informācijas avotiem, kā rezultātā metode paredz šo stāstu

šajā pētījuma sadaļā neizvērtēt. - Ņemot vērā korupcijas problēmu valstī, sabied-

riskajam medijam ar šādiem gadījumiem ir jāparāda problēmas nozīmīgums un

radītās sekas, ko nodara kukuļošana policijā, kas šajā gadījumā netika darīts. Ja

salīdzina iepriekšējo divu ziņu siţetu tematiku ar šo, kas ir kārtējais solis uz

priekšu korupcijas problēmas izskaidrošanai policijas institūcijā, tad, iespējams,

ka šim ziņu siţetam ir augstāka prioritāte. - Šo problēmu gan daļēji atsver atsauce

uz raidījumu 100.pants, kas seko pēc Panorāmas, kur tiek norādīts, ka tiks disku-

tēts par šī jautājuma nozīmīgumu.

57 5 5 4 4 4 5 4

- Siţets izglīto arī par melno gulbju kā sugas īpašībām un īpatnībām no zooloģijas

aspekta. - Ataino vietējo cilvēki viedokļus.

120

06.04.2007.

58

5 5 5 4 4 5 5

- Faktoloģisks apkopojums par norisēm divās pasaules vietās, uzsverot, ka Vati-

kāns tās noliedz. - Saikne ar situāciju Latvijā ir nākamā siţeta tēma, kas ir nepie-

ciešama.

59

x x x x x x x

- Siţets "Krusta ceļš Rīgā" ir informācijas (notikuma gaitas) apkopojums, neat-

saucoties uz informācijas avotiem, kā rezultātā metode paredz šo stāstu šajā sada-

ļā neizvērtēt.

60

5 4 5 4 3 5 5

- Izglītojošais aspekts - informācija par sodiem un zivīm, kuras konkrētajā laika

periodā ir aizliegts makšķerēt. - Statistikas dati par nelikumīgu makšķerēšanu Lat-

vijā.

61

4 4 3 4 4 4 3

- "tikai vakar Jūrmalas domes deputāti vienojās izmeklēt notiekošo"- komentārs,

kuru pamato laiks - nelikumības atklātas pirms divām nedēļām. Tā kā atbildīgā

amatpersonas no komentāriem atsakās, stāsta galvenais balsts ir viens avots - Il-

mārs Ančāns, - kura sniegtā informācija ir viedoklis, kuru nepamato vēl kāds

avots.

62

x x x x x x x - Siţets "Tautas partijas ziedojumi" ir jaunāko statistikas datu apkopojums. Iz-

mantotā metode paredz šo stāstu šajā pētījuma sadaļā neizvērtēt.

63

x x x x x x x

- Siţets "Samazinās rindas uz robeţas" ir jaunāko statistikas datu apkopojums,

turpinot sekot līdzi notikuma gaitai, paralēli sniedzot konteksta informāciju. Iz-


64 4 4 5 4 3 5 4

- Siţeta "objekts" ir sabiedrība, bet tās viedoklis kaut ielu intervijas veidā pajautāts

netiek.

65

x x x x x x x

- Siţets "Talibi uzdarbojas Afganistānā" ir jaunāko datu apkopojums, turpinot se-

kot līdzi notikuma gaitai, paralēli sniedzot konteksta informāciju. Izmantotā meto-

de paredz šo stāstu šajā pētījuma sadaļā neizvērtēt.

121

66

x x x x x x x

- Siţets "ANO par klimata izmaiņām (cietīs nabagākie)" ir ziņojuma datu apkopo-

jums bez citu avotu sniegtās informācijas. Izmantotā metode paredz šo stāstu šajā

sadaļā neizvērtēt.

67

4 4 5 5 3 4 4

- "Zinātnieki nonāca pie pārsteidzoša secinājuma" - komentārs, kas šajā gadījumā

ir pieļaujams, jo to pamato zinātnieku secinājumi tādā formā, ka skatītājs tos varē-

tu pieľemt par pārsteidzošiem. - Izklāstīts vēsturiskais konteksts un notikuma at-

tīstības gaita. - Galvenais avots - pētnieku secinājumi.

68

4 5 5 4 4 5 4

- Plašs konteksts. - Fragmenti no filmas (bez komentāriem) ļauj skatītājiem paš-

iem spriest par Dţ. Doredu. - Informācijas avots bez ierastajiem identifikācijas

titriem, bet pēc tam viľu identificē ţurnālists siţeta tekstā.

69

4 5 4 4 5 4 4

- "Mīkstā ziľa". - Iestudējums tiek filmēts, izmantojot arī ziľu ţurnālistikai nerak-

sturīgu kameras leľķi - no apakšas, kas filmēto personu vizuāli padara varenāku. -

Attēls bez ţurnālista teksta ļauj skatītājam novērtēt situāciju un ierēdľu teātra spē-

les mākslu, kā arī viľu azartu kopumā. - Nākotnes plāni.

70

4 3 3 4 3 4 4

- Būtu nepieciešams arī kāda eksperta (mediķa) viedoklis, cik daudz šādu olu var

ēst un vai tās patiešām ir tik veselīgas kā saimnieks, kuram strausu un vistu audzē-

šana ir peļľas avots, saka - izglītojošos nolūkos.

71

x x x x x x x - Siţets "ASV gorillas meklē olas" ir datu apkopojums bez citu avotu sniegtās in-

formācijas. Izmantotā metode paredz šo stāstu šajā sadaļā neizvērtēt.

122

09.04.2007.

72

4 5 5 4 4 5 5

- Dievkalpojumā ievada interskaľa un attēls bez teksta, kas ļauj skatītājam pašam

apzināt situāciju. - "Sanākušās kundzes gana labi iztiek pat bez dziesmu lapiľām"

- ţurnālistes vērtējums (un varbūt tādā gadījumā arī kungi iztiek; kas ir kundze?). -

Vēsturiskais konteksts un situācijas raksturojums. - Pietrūkst ţurnālistes stand-up,

stāstu noslēdzot.

73

4 4 5 4 3 5 4

- Vēsturiski hronoloģiskais konteksts. - Bībeles tulkojumi latviešu valodā, kam ir

izglītošanas potenciāls. - Ţurnālists skaidro avota sacīto (ekumēnisks - tāds, kuru

akceptē visas kristīgās konfesijas). Intervējot avotus baznīcā, skan ērģeļu mūzika,

kas piešķir, iespējams, svinīguma noskaľu. - Siţets sniedz ieskatu Bībeles tekstu

diferenciācijās. - Noslēdzot ziľu siţetu, ţurnālists izmanto stand-up.

74

x x x x x x x - Siţets "Mierīgas Lieldienas" ir apkopojums bez identificētu avotu sniegtās in-

formācijas. Izmantotā metode paredz šo stāstu šajā pētījuma sadaļā neizvērtēt.

75

4 3 3 4 2 4 4

- Ţurnālists uzticas vienīgajam informācijas avotam, kurš saka, ka viesu mājām

nav radīti finansiāli zaudējumi naftas noplūdes dēļ (Panorāmai šī informācija būtu

jāpārbauda). - Turpina sekot līdzi notikumu attīstības gaitai. - Panorāma joprojām

nerunā par sekām, kas tiek radītas ekoloģiskajai videi šādas naftas noplūdes dēļ.

76

4 4 3 3 3 4 3

- Lai arī vēl nav izdarīts ekspertīzes slēdziens, arī speciālisti secinājuši, ka izdarīta

slepkavība, par kuru ierosināts kriminālprocess. Ţurnālistam jāuzdod kritiski jau-

tājumi, bet šajā gadījumā speciālisti it kā sniedz informāciju, kas visticamāk ir pa-

tiesība. Ţurnālists noskaidro lietas apstākļus, uzrunā ekspertus, sniedz skatītājiem

statistikas datus par šādiem noziegumiem Bauskā.

123

77

4 3 3 4 3 3 4

- Kad būs ētikas komisijas rezultāti? - Kāpēc atbildi prasa vienam no iesaistītajām

amatpersonām - Inai Druvietei, bet Krišjānim Kariľam nedod iespēju apstiprināt

vai noliegt informāciju, kas par viľu izplatīta? Kādas iespējamās sekas vai sods

sagaida S. Kalnieti par saviem izteikumiem?

78

4 5 5 4 3 5 4

- "Pagaidām Briselē latviešu valodas apguvēju skaits nav liels, viľus gandrīz var

saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem." - komentārs, kur varēja izmantot konkrētu

skaitli un salīdzinājumu ar citu valodu apguvēju skaitu, lai skatītājs pats izsecina,

tas ir daudz vai maz. - Identificē problēmas, kāpēc, iespējams, tik maz cilvēku

Briselē apgūst latviešu valodu. - Radoši siţeta beigās, kur vien vizuālais materiāls

izsaka būtību - pieejamais Latvijas kanāls Briselē ir TV5, kas raida bieţāk svešva-

lodā, nekā latviešu valodā, ko skatītājs pats var identificēt.

79 5 5 5 5 4 5 5

- Atsaucas arī uz iepriekšējo notikumu gaitu. - Visu pamata iesaistīto pušu viedok-

ļi atainoti.

80

x x x x x x x - Siţetā "Šiītu antiASV demonstrācijas" apkopoti fakti, neidentificējot informācijas

avotus. Izmantotā metode paredz šo stāstu šajā sadaļā neizvērtēt.

81

x x x x x x x - Siţetā "Austrumtimora, prezidenta vēlēšanas" apkopoti fakti, neidentificējot in-

formācijas avotus. Izmantotā metode paredz šo stāstu šajā sadaļā neizvērtēt.

82

2 4 4 4 4 5 4

- Reportieris ziľu pa telefonu. Līdz ar to titros tiek parādīts viľa foto un identifi-

kācijas dati. - "kā tiek skaļi apgalvots paziľojumā" - šajā kontekstā iespējams iz-

vairīties no komentējošā vārda "skaļi", ja tā nozīmi nepamato kāds avots. - Atsau-

ce arī uz vietējās sabiedrības reakciju. - Ja ţurnālistei ir teksts, ka "mītiľi nav plaši

apmeklēti" un turpretī tiek rādīts kadrs, kuru aizpilda piketējoši cilvēki, tad rodas

pretruna.

124

83

4 3 4 3 3 4 4 - Kāda ir stādu pircēju motivācija, kāpēc viľi atjauno koku audzes, jo citādi seci-

nājumus izdara pārdevēji (ja blakus atrodas pircēji).

84 4 5 5 4 5 5 4

- Grafika uz sietiņa: Reģistrēto laulību skaits - vizuāls materiāls, kas palīdz uztvert

informāciju.

10.04.2007.

85

5 4 4 4 3 3 4

- Siţets iepazīstina ar situāciju. - Tiek norādīts, ka par šo pasākumu turpinās stās-

tīt. - Iezīmē diskusijas iespējamos jautājumus. - Neatbild uz jautājumu, ko šāda

tikšanās nozīmē Latvijai (eksperts, politologs).

86

x x x x x x x

- Siţets "Robeţlīgums nodots ratifikācijai Saeimā" apkopo notikuma vēstures kon-

tekstu un norāda, ka tas nodots Saeimā, neidentificējot informācijas avotus. Iz-


87

3 4 4 4 4 4 3

- Avots intervēts telefoniski - ekrāna kadrs - foto un citāts. – Ja ziľas ievadā tiek

norādīts, ka policija uzsākusi kārtējo kriminālprocesu par šādu noziegumu, tad

tekstā nepieciešamo konkrēti dati vai jau ievadā jāmin precīza informācija. - Aiz-

turētie un apcietinātais atzīst savu vainu? - Kāds ir iespējamais sods par šādu no-

ziegumu?

88

4 3 4 4 3 4 4

- Komentārs "strādāja visai saspiesti" pamatots ar faktisko situāciju. Gramatiski

piemērotāks būtu slēdziens "strādāja cieši - statistikas dati". - Ko domā paši ties-

neši? - Izskaidro, ko iegūst sabiedrība.

89

4 4 4 4 4 5 4

- Portrets. - Latvijas situācija. - Statistikas dati.- Norāda, ka šādu operāciju veikša-

nai vajadzīgi donori, kas ir sava veida aicinājums skatītājiem, izglītošana par sirds

operāciju praksi.

90

4 4 5 4 5 5 4 - Tiešraide no Ukrainas, kuras situācijas attīstībai Panorāma sekojusi līdzi arī ie-

priekš. - Plašs situācijas izklāsts un viedokļu apkopojums.

125

91

5 3 4 4 2 4 4

- Konteksta skaidrojumam pietrūkst lokalizācijas Latvijas vidē, papildinot fakto-

loģisko pamatojumu ar Latvijas pieredzi Afganistānā. - Pamatā viens avots un

vēsturiskais konteksts saistībā ar Austrāliju un Afganistānu.

92

x x x x x x x

- Siţets "Starts kosmosā sekmīgs" apkopo notikuma gaitu un neatsaucas uz daţā-

diem avotiem, personām. Izmantotā metode paredz šo stāstu šajā sadaļā neizvēr-

tēt.

93

4 5 4 4 4 4 5

- Atainotas visas iesaistītās, atbildīgas puses un arī iedzīvotāji. Nepieciešama no-

rāde uz nākotnes plāniem - kas tālāk notiks ar šo kuģi un kādas plānotas rīcības.

Kāds ir iespējamais soda apmērs?

94

x x x x x x x

- Siţets "Apbalvo Reģu ugunsdzēsējus" ataino notikuma gaitu un neatsaucas uz

daţādiem avotiem, personām. Izmantotā metode paredz šo stāstu šajā pētījuma


95

4 4 5 4 5 5 4 - "Tikai viena mācību iestāde atteikusies no apkures" - jāmin fakti bez komentāra.

- Apkopoti visu iesaistīto pušu viedokļi (arī "cietēju").

96

4 3 4 4 3 4 4 - Vienas koledţas direktore it kā apvieno pārējo direktoru viedokli. Netiek jautāts

IZM pārstāvju viedoklis (vai kas bijis iniciators)

97 4 5 5 4 5 5 5 - Plašs notikuma attīstības konteksts.

11.04.2007.

98

5 3 5 4 3 5 4

- Tekstā izskaidro terminoloģiju. - Uzskaita plaša patēriľa preces, kurām paaug-

stinājusies vai pazeminājusies cena un kas tieši ietekmē iedzīvotājus. - Skaidro

cēloľus. - Iepretim ministru prezidenta A.Kalvīša argumentam, ka šāds inflācijas

pieaugums ir adekvāts Latvijas attīstības tempiem, tiek piedāvāti nezināmu eks-

pertu viedoklis. Lai būtu līdzsvars, nepieciešams eksperta citāts.

126

99

3 4 5 4 3 5 4

- "Nepieciešams krietni vairāk" - komentārs, no kura šajā gadījumā varēja izvairī-

ties, minot konkrētu skaitli (vai salīdzinājumu, reiţu skaitu), lai skatītāji paši izda-

ra secinājumus, tas ir daudz vai nav. - Siţetā sākumā tiek parādīta grafika, kurā ir

atainota šī situācija, par kuru ievadā izteikts komentārs, iztiekot bez vārda "kriet-

ni". - Atsaucas uz iepriekšējo pieredzi. - Avotam sniedzot komentāru par iedzīvo-

tāju grūtībām atrast vēlēšanu iecirkľus, tiek parādīts telefona numurs, uz kuru var

zvanīt problēmu gadījumos. - Tiek sniegts arī referenduma ierosināšanas nepiecie-

šamības konteksts.

100 5 4 4 3 3 5 4 - "Tiesas spriedums vēl nav publiski pieejams" - kad būs?

101

4 5 5 4 3 5 3

- Izglītojošais faktors - noziegums un soda apmērs. - Trūkst informācijas par ie-

spējamā soda amplitūdu par šādu noziegumu. - "Beidzot pielika punktu" - komen-

tārs, ko pamato trīs reizes atliktās tiesas sēdes, bet šo spriedumu izdarīt var skatī-

tājs pats.

102

3 1 2 2 1 3 3

- Informāciju pamato attēls, kas tiek parādīts, identificējot šīs informācijas snie-

dzēju. - Siţetā ir juristu komentārs par jaunieša attieksmes demonstrēšanu, bet pa-

šam jaunietim viedoklis pajautāts par šo gadījumu nav, nedodot viľam iespēju

komentēt situāciju un neidentificēt juristu sacīto, kas ir komentārs par to, ko jaun-

ietis varētu domāt. - Citāts "patiešām rīkojas kā nepatiesi apvainots" vēl jo vairāk

pastiprina ţurnālista iesaistīto komentāru klātbūtni stāstā, ja likums viľam atļauj

vēl braukt ar auto, lai arī viľš ir atzīts par vainīgu.

103

5 5 5 5 5 5 5 - Sniedz galīgo secinājumu par pasākumu, apkopojot iesaistīto pušu viedokļus,

kontekstu un nākotnes perspektīvas. Pārpilns konteksts.

127

104

3 4 5 4 4 5 4

- Ievada teksts "jūrmalniekus dzen meklēt taisnību" ir pārspīlējums, jo sekojošajā

tekstā tiek paskaidrots, ka "jūrmalniekus aicināja vērsties Komisijā". - Izskaidrojot

kontekstu un līdzīgus gadījumus Eiropā, izmanto Eiropas karti kā vizuālu uzskates

līdzekli, iezīmējot VIA Baltica ceļa dēļ Polijā.

105 5 5 4 4 5 5 4 - Plašs viedokļu atainojums, situācijas raksturojums un video materiāls.

106

5 4 5 5 3 5 5

- Dānijas pieredze un līdzekļi terorisma apkarošanā, sniedzot arī detalizētāku in-

formāciju par šīs valsts likumdošanas noteikumiem attiecībā. Izglītojošais poten-

ciāls.

107

3 4 4 3 5 5 4

- Siţeta sākumā ţurnālistes stand-up, raksturojot situāciju. Muzikālais fons, kas ir

izklaidējoša rakstura, neatbilst ţurnālistes tekstam par amatpersonu lēmumiem,

taču rada sajūtu par vidi, kurā viľa atrodas un ka tur cilvēki apkārt piedalās mītiľā

(kurus gan neparāda). - Citāta tulkojumu sniedz titra veidā. - Atsaucas uz kontek-

stu un iepriekšējiem notikumiem. - Tekstu "zāle pustukša" precīzi pamato vizu-

ālais attēls. "Tomēr tam īsti neviens netic" - ţurnālistes komentārs, ko viľa deduk-

cijas veidā izsecina no viena piemēra par visu kopumu. - Vispirms pasaka, ka ielās

turpinās demonstrācijas, kuru it kā pamato smaidīgi muzikanti uz skatuves. Tikai

pēc tam parāda cilvēkus (koncerta klausītājus).

108

5 5 5 4 4 5 5 - Faktoloģisks situācijas raksturojums, apkopojot iesaistīto pušu viedokļus, rīcību

un plānotās darbības. - Sniedz notikuma attīstības gaitas kontekstu.

128

109

4 3 3 4 3 5 4

- Par situāciju runā ar vietējiem iedzīvotājiem, kas zina stāstīt arī par to, kā bija

pēc tam un kas viľus satrauc. - Panorāmas ţurnālisti brīnās, ka izplatījušās bau-

mas par dzīvnieku iespējamo uzvedību pēc Daugavas piesārľojuma, lai arī pirms

tam iedzīvotājiem skaidroja par postījumu apmēriem, nevis to kaitīgumu dabai un

iespējamajām sekām ekoloģijai. To pierāda arī iedzīvotājas citāts: "Skatoties siţe-

tus, tiešām izskatījās atbaidoši, bet nav jau tā. Līmenis Daugavā tik augsts, ka viss

aizgāja garām un prom. Atkal viss tīrs." Pirmo reizi par piesārľojumu runā vietējo

māju saimniece, bet kur ir kāds speciālists, kas precīzi izskaidrotu?

110

x x x x x x x

- Siţets "Lūdz palīdzību atklāt slepkavību Bauskā" tiek atkārtoti raksturota situ-

ācija un pausts policijas lūgums palīdzēt. Izmantotā metode paredz šo stāstu šajā


111

4 4 4 4 4 3 4

- "Tikai 12" - komentārs. - Sniedz faktoloģisku vēsturiskā konteksta un flotes sa-

stāva informāciju. - Raksturo problēmas, runājot ar strādājošajiem. - Siţets tiek

noslēgts ar ţurnālista stand-up, kur tiek atbildēts uz jautājumu "kad?" - jūras spēki

dosies gājienā pa Vecrīgu un sniegs īpašu defilē programmu publiski. - Neatbild

uz jautājumu -kur meklēt informāciju? - kaut titra veidā vajadzētu par to sabied-

riskajam medijam informēt.

112

x x x x x x x

- Siţets "Karaļnamam ģimenes pieaugums" tiek apkopota faktiska informācija par

bērna piedzimšanu, neiekļaujot konkrētu avotu informāciju. Izmantotā metode pa-

redz šo stāstu šajā pētījuma sadaļā neizvērtēt.

129

12.04.2007.

113

4 5 5 4 4 5 5

- "Politiķi par daudziem tūkstošiem latu apľemas" - komentārs. - Diktores ziľo-

jums, ka materiāls top un tiks parādīts ziľu gaitā, ir kā ievada teksts, kas varētu arī

noturēt skatītāju pie ekrāna līdz tā parādīšanai. Skaidrots dokumenta konteksts un

tā izpildes iespējamās sekas. - Vienošanās galvenos darbības regulējošos punktus

parāda grafiskā veidā uz ekrāna, tos nolasot. - Atsaucas uz visām minētajām ie-

saistītajām pusēm.

114

5 5 4 4 4 5 5

- Izmanto cita medija publicētos materiālus kā uzskates un saturisko avotu. - Jautā

viedokli aicinājuma parakstītājam, kurš ir valdošās koalīcijas partijas biedrs. - Pra-

sa viedokli šīs partijas priekšsēdētājam (telefoniski, attēls, foto, citāts). Pietrūkst

sabiedrības viedoklis, kas izcelts nākamajā ziľu siţetā.

115

5 5 5 4 5 5 5 - Apkopoti daţādi sabiedrības viedokļi, nekomentējot vai nepapildinot sacīto.

116

4 5 4 4 5 5 5

- "Beidzot" - komentārs, kuru jāapstiprina avotam, nevis ţurnālistam (neskatoties

uz triju nedēļu nerīkošanos). - Apzinātas visas pamata iesaistītās puses. - Sniedz

kontekstu un atskatu uz lietas būtību.

117 4 4 5 4 4 5 5

- Plašs situācijas apraksts, izmantojot uzskates materiālus - tiek parādīta shēma,

kādā veidā cietumniekiem izdevās izbēgt.

118 4 3 4 5 3 4 4

- Neatsaucas uz otras puses - apsūdzēto tiesnešu - viedokļiem, par ierosināto dis-

ciplinārlietu pamatotību.

119 5 5 5 5 3 5 5 - Atsauce pagātnē un arhīva materiāli. Plašs konteksts.

130

120

2 5 4 4 4 4 5 - "Komentāros bija visai skops". - "viľa vērtējums bija nesaudzīgs" - it kā izmanto

šo repliku, lai uzsvērtu politiķa viedokli, bet tas ir komentārs.

121

4 4 4 4 4 4 4

- Kalvītis pasaka, ka viľa Tautas partija nekad nav vienojusies ar kādu politisko

partiju vai sponsoru par pretdarbību attiecībā uz ādu citu politisko spēku vai kādai

politiskajai kustībai, bet neatbild konkrēti, vai viľa partijai vispār ir kādas vieno-

šanās. - Atgādina kontekstu.

122

5 3 3 4 3 3 2

- Pietrūkst ekonomistu (vai investoru, pētījumu) slēdziens par avotu sniegtajiem

apgalvojumiem. - Pāris desmitu minūšu tikšanās, par kuru viena no iesaistītajām

pusēm medijiem tikšanos nevēlas komentēt, bet Kalvītis paziľo, ka nevar palīdzēt

privātā strīdā. Netiek atbildēts uz jautājumiem, ko zaudē vai iegūst valsts, sabied-

rība no šādiem strīdiem un vai Vitol Group baţas ir pamatotas no ekspertu slē-

dzienu puses. Citādi siţets sniedz minimālu izglītojošu materiālu.

123 5 3 4 5 3 5 5

- Prezidente izsaka pateicību, bet kāds ir Šveices prezidentes viedoklis un motivā-

cija?

124

x x x x x x x - Faktu apkopojums par rakstnieka dzīves gājumu, neidentificējot citus informāci-

jas avotus. Izmantotā metode paredz šo stāstu šajā pētījuma sadaļā neizvērtēt.

125 x x x x x x x

- Faktu apkopojums par situāciju, neidentificējot citus informācijas avotus. Iz-


126

x x x x x x x

- Siţets "Taizemes karalis apţēlo šveicieti" Faktu apkopojums par situāciju, ne-

identificējot citus informācijas avotus. Izmantotā metode paredz šo stāstu šajā sa-

daļā neizvērtēt.

131

127 4 3 4 4 3 4 4

- Demonstrē acu atpūtināšanas vingrinājumus - izglītojošais faktors. Pietrūkst dar-

binieku komentāri, kurus it kā "apmācīja".

128

4 4 5 4 4 5 4

- Komentāru "bija apmainījis pret krietni skarbākiem apstākļiem" pamato vizu-

ālais materiāls. - Izglīto skatītāju par situāciju konkrētajās Āfrikas vietās. - Avoti

intervēti, izmantojot sejas tuvplānu, kas rada emocionālāku skatījumu un tuvuma

sajūtu.

13.04.2007.

129

5 5 5 4 4 3 4

- Atgādina lietas kontekstu. - Izmanto arhīva materiālus. - Neoficiāli zināmā in-

formācija. - Norāda, ka ar avotu nav izdevies sazināties. - Uzdod jautājumu, - ko

prokuratūra darīs tālāk. - Norāda, ka uz prokurora protesta izskatīšanu viľš neiera-

dās, bet neizskaidro, kādas ir sekas šādai rīcībai.

130

5 3 4 5 2 4 5

- Faktu izklāsts, atgādinot arī lietas kontekstu. - Nenorāda iespējamo apsūdzētā

sodu. - Trūkst apsūdzētā viedoklis (vai atteikums komentēt, vai aizliegums izpaust

jebkādu informāciju).

131

3 5 5 4 5 5 3

- Algu palielinājums (par 1/3) attaisnots skatītājam uzskatāmā - grafiskā veidā. -

Papildina avota teikto, taču faktu vietā piedāvā savu vērtējumu - VN akcijas priva-

tizēja par cenu, kas tikai nedaudz pārsniedza sākotnējo." - ţurnālistikas standarti

pieprasa konkrētus faktus, kurus varētu papildināt ar minēto slēdzienu, kas citādi

ir komentārs.

132

x x x x x x x

- Faktu apkopojums par situāciju, neidentificējot citus informācijas avotus un ne-

sniedzot iesaistīto pušu atsevišķus komentārus. Izmantotā metode paredz šo stāstu

šajā pētījuma sadaļā neizvērtēt.

132

133

4 5 4 4 4 3 5

- Tā kā partijas tā laika priekšsēdētājs jau ir izteicies, ka viľš neko nezina, ka par-

tija būtu slēgusi šādas vienošanās ar kādu citu politisko partiju un arhīvā ir atro-

dams viľa citāts, kur viľš to saka, varēja izmantot kaut tikai vizuālo materiālu. - Ja

viens apgalvo, ka šāds dokuments ir pastāvējis, bet otrs informācijas avots saka,

ka nav, tad nepieciešams vēl kāds informācijas avots - šajā gadījumā no LC tā lai-

ka valdes.

134

5 5 5 4 5 4 5

- Arhīva materiāli. - Telefoniska intervija (foto, amats, citāts). Ataino konfliktējo-

šās iesaistītās puses, ļaujot pretējām pusēm izskaidrot situāciju. - Atgādina kon-

tekstu.

135

3 5 5 4 3 5 4

- Siţeta sākumā ţurnālistes stand-up, kad tiek iepazīstināts ar notikuma apstāk-

ļiem. - "sprādziena trajektorija ir ļoti liela. Šķembas lidotu kilometra rādiusā" -

skatītājam pašam jāļauj izsecināt, vai 1 km rādiuss ir liels vai nav. - Izglītošanas

potenciāls - tiek izskaidrots, kas jādara gadījumā, ka tiek atrast lādiľš. - Sniedz

statistikas datus par šādiem gadījumiem Latvijā.

136

5 5 4 4 4 5 5

- Kā informācijas avoti izmantoti gan speciālisti, gan iedzīvotāji, kas zina stāstīt

mucu iespējami rašanās vēsturi. - Kontekstuāli papildina informāciju un atsaucas

uz jau iepriekš ziľoto.

137

4 4 4 4 3 5 4

- Sniedz situācijas aprakstu. - Norāda, ka jautājums vēl tiks skatīts. - "Turklāt ne

mazo [algu]" - komentārs, kuru jāpamato ar konkrētiem skaitļiem un salīdzināju-

miem. Lai arī tiek norādīts līdz kādai summai alga pāris gadu laikā palielinājās,

netiek sniegta informācija par sākotnējo algas apmēru šajā amatā, kad viľa sāka

strādāt.

133

138

x x x x x x x

- Siţetā "Irākas parlamenta ārkārtas sēde" faktu apkopojums par situāciju, ne-

identificējot citus informācijas avotus un nesniedzot iesaistīto pušu atsevišķus ko-

mentārus. Izmantotā metode paredz šo stāstu šajā sadaļā neizvērtēt.

139

5 4 5 4 4 5 5 - Situācijas raksturojums, reportāţa. - Lokalizācija ar Latviju, skaidrojot lidmašīnu

reisu no Rīgas uz Briseli pārceltos (un otrādi - atceltos) maršrutus.

140 5 5 4 3 5 5 5 - Apkopoti iesaistīto pušu viedokļus bez dziļākas analīzes.

141

x x x x x x x

- Siţetā "Taivānā piešuj krokodila nokostu roku" faktu apkopojums par situāciju,

neidentificējot citus informācijas avotus un nesniedzot iesaistīto pušu atsevišķus

komentārus. Izmantotā metode paredz šo stāstu šajā pētījuma sadaļā neizvērtēt.

142

5 5 5 4 5 5 4

- "Līdzi paľemtajās rūtiľu burtnīcās, zemnieki pieraksta.." - lai arī vizuāli pama-

tots novērojums, tiek veikts deduktīvs slēdziens. - Attēls runā pats par sevi, parā-

dot pasākuma gaitu un kārtību.

143

4 5 4 4 3 5 4 - Nākotnes plānus skaidro, atainojot faktoloģiskos skaitļus vizuālas grafikas veidā

(norādot informācijas avotu).

16.04.2007.

144

4 5 5 4 5 5 4 - Visas iesaistītās puses. - Komentāru "netīri fakti" apliecina sekojošie pierādījumi

un slēdzieni.

145 5 5 4 5 3 5 5 - Atgādina lietas kontekstu. Apzina visas iesaistītās puses.

146

4 5 5 4 5 5 4

- Reportāţa, izzinot Justīnes raksturu, dzīvesveidu un jaunāko informāciju par vi-

ľas meklēšanu. Iztaujāts plašs cilvēku loks. Pietrūkst statistikas datu par citiem

pazudušiem bērniem, kas tiek meklēti.

134

147

x x x x x x x

- Siţetā "Apsūdzība Daugavpils Zemes grāmatu tiesnesei" faktu apkopojums par

situāciju, neidentificējot citus informācijas avotus un nesniedzot iesaistīto pušu

atsevišķus komentārus. Izmantotā metode paredz šo stāstu šajā pētījuma sadaļā

neizvērtēt.

148

3 5 5 4 4 5 4

- Grafika uz sietiľa: statistika par pārkāpumiem, iekasētā soda nauda; soda apmēri

par attiecīgiem pārkāpumiem - informē un izglīto par makšķerēšanu, zvejošanu

liegumu laikā. - Lai arī acīmredzamie pierādījumi liecina, ka noķertie ir vainīgi,

viľu liecības atšķiras. Līdz ar to ţurnālists pasludina viľus par vainīgiem, lai arī

viľi paši saka, ka tādi nav, bet ţurnālistam arī nav citu pierādījumu, izľemot in-

spektoru slēdzienu. Šajā gadījumā var norādīt: "lai arī noķertie savu vainu neat-

zīst, inspektors, ..", nevis pašam izdarīt slēdzienus.

149

5 4 4 4 3 4 4

- Precīzāk būtu jāiezīmē Rīgas mēra teiktā pretruna, kur viľš pauţ uzskatu, ka bi-

ļešu cenas jāpalielina, bet otrā teikumā, ka vēl nav veikt pētījums, kādām vispār

vajadzētu būt cenām. Līdz ar to viľš pats nonāk pretrunā, jo nespēj pamatot savu

viedokli, taču tas analizēts netiek. - Pietrūkst iedzīvotāju; ekonomistu vai citu spe-

ciālistu viedoklis.

150

x x x x x x x

- Siţetā "Latvija apsteidz Poliju - vairs nav nabadzīgākā ES valsts" faktu apkopo-

jums par situāciju, neidentificējot citus informācijas avotus un nesniedzot iesaistī-

to pušu atsevišķus komentārus. Izmantotā metode paredz šo stāstu šajā pētījuma


151

4 4 4 4 3 5 4 - Norāda uz regularitāti. - Statistikas dati. - Sasaista ar pagājušajiem notikumiem -

kontekstuāli saprotami. - Saista ar ASV liberālo likumdošanu - cēloľa meklēšana.

135

152

4 5 3 4 3 4 3

- Lokalizācija Latvijas vidē, norādot Latvijas nostāju šajā jautājumā. - Statistikas

dati. - Neizskaidro skatītājiem T. Blēra sacīto - ko tas mainītu, ja vārdu "konstitū-

cija" nomainītu pret vārdu "vienošanās"?

153

x x x x x x x

- Siţetā "Kirgistānā turpinās protesti" faktu apkopojums par situāciju, neidentifi-

cējot citus informācijas avotus un nesniedzot iesaistīto pušu atsevišķus komentā-

rus. Izmantotā metode paredz šo stāstu šajā sadaļā neizvērtēt.

154

4 5 5 4 5 4 4

- Gala secinājums, ka situācijas risinājums "spriedzi varētu radīt starp sekulāra-

jiem un islāmiskajiem koalīcijas partneriem" kā pēdējais teikums netiek adekvāti

pamatots, jo siţeta gaitā tiek lietoti citi koalīcijas spēku apzīmētāji, kas varētu

traucēt skatītājam izprast kontekstu.

155

3 5 4 4 4 5 4

- "Bez īpašām emocijām" - it kameras nofilmētās sejas parāda šīs "emocijas", bet

ţurnālists nezina viľu vietā, kā viľi jūtas. Varēja teikt ‗ar šādām emocijām notie-

sāto sejās..‖ No otras puses notiesāto iepriekšējās rīcības un attieksmes varētu pie-

rādīt ţurnālistes sacīto.

156

3 4 4 4 3 5 4

- "Vairākums kāpēju atzīti par garīgi slimiem" - netiek piedāvāta kopējā statistika

un cik konkrēti cietuši no garīgas saslimšanas. Pēcāk saka "līdz šim vantis mēģi-

nājuši iekarot vairāki cilvēki", arī nenorādot šo nepieciešamo statistiku. - Netiek

norādīts apkopotās informācijas avots.

157

5 3 4 4 3 4 5 - Grafisks vizuāls attēls - karte, kurā atzīmēts plānotais veloceliľš. Nejautā vie-

dokli riteľbraucējiem.

158 3 5 5 4 5 5 3 - "Tikai divi darbi" - komentārs. - Beigās stand-up.

136

17.04.2007.

159

4 3 4 4 5 5 4

- Visu iesaistīto pušu viedokļi (izľemot skolēnus). - Nepietiekams atbildīgās mi-

nistrijas skaidrojums - ir kādi konkrēti plāni, kādas problēmas tā ir apzinājusi un

ko konkrētā laikā izdarījusi, lai situāciju uzlabotu.

160

4 5 5 4 3 5 4

- Advokāta argumentācija par Grasmanes apcietinājuma nepamatotību ir kļūdaina,

jo tas, ka citi iespējamie noziedznieki šajā lietā atrodas brīvībā, nenozīmē, ka arī

Grasmanei būtu tiesības neatrasties apcietinājumā. - Advokāta skaidrojumam ne-

pieciešams plašāks pamatojums, kuru sniedz arī prokurors. - Sniedz arī konteksta

informāciju.

161 4 3 4 5 3 4 4 - Atsaucas uz iepriekš ziľoto. - Plašs konteksts.

162

5 3 4 4 5 3 4

- Detalizēti izklāsta notikumu gaitu un situācijas rašanās cēloľus. - Atainojot kon-

krētas partijas, precīzi kontekstu papildina ar partiju simboliku un reklāmas kam-

paľām. - Trūkst sabiedrības viedokļa!!! - ľemot vērā, ka tika rīkots pikets un divas

nevalstiskās organizācijas vāca parakstus par partiju tēriľu limitu ierobeţošanu,

var secināt, ka šajā gadījumā sabiedriskā medija ziľas ignorē sabiedrības pilsonis-

kās aktivitātes. - Trūkst politologa viedokļa, kurš būtu papildinājums vai pretstats

ārvalstu eksperta viedoklim, kā rezultātā tiktu iegūts lielāks izglītošanas potenci-

āls.

163

x x x x x x x

- Siţetā "Ozoliņa nekandidēs vēlēšanās" tiek informēts, ka Ţ.Ozoliņa nekandidēs

vēlēšanās un šī informācija netiek analizēta, līdz ar to ir kā paziņojums bez citiem

informācijas avotiem. Izmantotā metode paredz šo stāstu šajā pētījuma sadaļā ne-

izvērtēt.

137

164

4 5 5 4 5 5 5

- Lai veiktu lokalizāciju, šajā gadījumā būtu iespējams norādīt, ka Latvijā ieroču

nēsāšanas atļaujai ir noteikta izvērtēšanas procedūra u.c. - Dziesma beigās - cilvē-

ciskuma faktors un vides, iespējamo sajūtu atainojums - audiovizuālais attēls "ru-

nā" pats par sevi.

165 5 4 4 4 3 4 5 - Pretējo pušu viedokļi, bet kontekstuāli trūkst novērotāja - politologa viedoklis.

166

4 5 4 4 5 4 4

- Ataino procesu - audiovizuālās televīzijas specifikas precīzs pielietojums. - Tei-

kumam "partija Mūsu Ukraina aprobeţojusies vien ar nelieliem mītiľiem, kas pul-

cē pāris tūkstošus" - jāsniedz skatītājam salīdzinājums, paskaidrojums, cik atbal-

stītāji ir citos mītiľos.

167

x x x x x x x

- Siţetā "JL zaudē pēdējo amatu Rīgas Domē" atainota pārvēlēšanas situācija un,

neiztaujājot iesaistītās amatpersonas, kā rezultātā siţetam ir tikai informatīvs rak-

sturs, kas metodoloģiski netiek šajā pētījuma sadaļā izvērtēts.

168

5 3 4 5 3 4 3

- Atainots iesaistīto pušu viedoklis un rīcības pamatojums. - Atgādināta kontek-

stuālā situācijas attīstība. - Nepiemin Jūrmalas aizsardzības biedrību, kas nepār-

traukti aktīvi cīnījusies par jūrmalnieku tiesībām, kas šajā gadījumā būtu arī sa-

biedrības izglītošana un piemērs, ka iespējams cīnīties par vides sakārtošanu un

dzīves kvalitātes uzlabošanu, kurā tā dzīvo.

169

4 5 4 4 4 4 5

- Vairākas dienas ziľo par atrastiem lādiľiem un beidzot tiek sniegti statistikas

dati. - Vēsturiskais konteksts. - Salīdzinājumam izmanto filmas kadrus. - Atgādi-

na, ka lādiľa atrašanas gadījumā jāzvana policijai - lai cilvēki labāk iegaumētu,

nepieciešams arī vizuāls telefona numuru uzraksts.

138

170 4 5 5 4 3 4 4

- Vēsturiskais konteksts. - Autora portrets. - Biogrāfisku faktu apkopojums un

komentāri.

18.04.2007.

171

5 5 4 4 4 3 3

- Neatbildēts jautājums - kad tiks saľemts lēmums? Izskaidrots situācijas kon-

teksts, sasaistot ar paralēlajiem notikumiem, kas varētu būt saistīti ar šo lietu. -

Neizskaidro, ko rājiens tiesnesei reālajā dzīvē nozīmē?

172

4 4 4 4 3 4 4

- Skaidrāk jānodala avota komentārs no ţurnālista teksta, pretējā gadījumā tiek

radīta gramatiskās ambigvitātes situācija, kurā skatītājs var uzskatīt, ka komentāru

sniedz ţurnālists, nevis avots.

173

3 3 4 4 2 3 4

- Jaunākie statistikas rādītāji. - Atgādina jau iepriekš minēto informāciju. - Bet

identificē būtiskas cilvēktiesību problēmas, lai nodrošinātu cilvēkiem ar īpašām

vajadzībām veikt savu pilsonisko izvēli, kas šobrīd ir apgrūtināta. - Vēlreiz neat-

gādina, kāda ir parakstu vākšanas nozīme un kādā laika periodā tā tiek īstenota. -

"savākti tikai 40% nepieciešamo parakstu" - komentārs.

174

3 5 4 4 3 3 4

- "Ļoti kritiski izteicās" - komentējošais vārds "ļoti" ir lieks, kuru var pateikt vai

pamatot pats avots. - Visu iesaistīto pamata pušu viedokļi. - Sniedz arī pagātnes

kontekstuālo informāciju, faktus. - Netiek atbildēts jautājums par jaunās darba vie-

tas pienākumiem un vai tie kādā tiešā veidā ir saistīti ar iepriekšējā amatā neētis-

kās rīcības aspektiem.

175

5 5 3 4 3 3 3

- Siţetam "Zlatoustovu pārceļ uz policiju" ir pamatā ir tikai informatīvs raksturs,

kur netiek dziļāk skaidroti cēloľu un sekas, izmaiľas un ietekmes. - Informē par

situāciju, par plāniem, bet detalizētāki nesniedz faktus.

176

4 4 4 5 3 4 3 - "ilgi nevarēja vienoties", "izcieš tikai Juris Hlevickis" - komentāri. - Izskaidro

notikumu attīstības gaitu - faktoloģisks pamatojums.

139

177

5 5 5 5 4 4 5

- Pētījumu dati. - Izglītojošais potenciāls; tiek parādīts kampaľas video materiāls -

Speciālistu (mediķu slēdziens). - Statistiskie dati par satiksmes drošības kampaľu

rīkošanu Latvijā.

178 5 3 5 5 2 4 4

- Plašs konteksts. - Netiek jautāts viedoklis politiķiem, par kuriem šis pētījums ir

veikts.

179

5 5 5 5 5 5 5 - Sniedz plašu situācijas aprakstu, identificējot iespējamos cēloľus, sekas, problē-

mas, atbildīgos.

180

x x x x x x x

- Siţetā "Irākā asinspirts" tiek sniegts faktu apkopojums par situāciju, neidentifi-

cējot citus informācijas avotus un nesniedzot iesaistīto pušu atsevišķus komentā-

rus. Izmantotā metode paredz šo stāstu šajā pētījuma sadaļā neizvērtēt.

181

5 5 4 4 3 5 5

- Situācijas raksturojums. - Audiovizuālais materiāls bez teksta siţeta sākumā uz

brīdi dod iespēju skatītājam spriest pašam par situāciju. Visas iesaistītās puses at-

ainotas.

182

x x x x x x x

- Siţetā "Naudas sods par alus karteļa izveidi" tiek sniegts faktu apkopojums par

situāciju, neuzrunājot visas pamata iesaistītās puses. Izmantotā metode paredz šo

stāstu šajā pētījuma sadaļā neizvērtēt.

183

5 5 5 5 5 5 5 - Secinājumu apkopojums. -Viedokļu daudzpusīgums. - Citātam "globālajā ziľā"

izmanto identificējošu attēlu, kur līdzās citāts un avota ieľemamais amats.

184

5 5 4 4 3 3 4 - Pietrūkst kontekstuālā skaidrojuma par igauľu raksta motīviem un norādi, ka Sā-

remā ostā šobrīd nav neviena kuģa.

140

185

5 5 5 4 4 5 5 - Vizuālais attēls pamato sacīto. - Norāda uz iespējamām sekām. - Meklē cēloľus.

- Atbild visas pamatā iesaistītās puses.

186

5 5 5 5 3 5 5 - Plašs vēsturiskais konteksts, kas arī skatītāju izglīto par Ziemassvētku kauju lai-

ku notikumu aspektiem.

187

3 3 4 5 3 4 3

- Ţurnālists komentē Litas Beires iespējamos mērķus - "iespējams, viľa gribējusi

likvidēt plaisu starp klasisko un moderno...," neskatoties uz to, ka avots tika inter-

vēts. - Siţeta beigās stand-up un atteikums. - Tiek rādītas daţādās vērotāju sejas,

bet šiem skatītājiem viedokli nepajautā.

19.04.2007.

188

4 3 5 5 4 3 4

- Tā kā vairāki avoti norāda, ka tiek izdarīts spiediens uz Satversmes tiesu, jājautā

viedoklis arī pašai tiesai, vai šie komentāri ir pamatoti - kas siţetā netiek darīts. -

Siţetā netiek skaidrotas tiešās konsekvences, kādas ir iespējamas, ja tiesa neatzīst

robeţlīgumu par likumīgu.

189

5 5 4 4 3 4 5 - Siţeta mērķis - atainot Krievijas nostāju, kuru skaidro analītiķi, norādot uz ratifi-

kācijas iespējamajām sekām.

190

x x x x x x x

- Siţetā "Krūma - jaunā Satversmes tiesnese" tiek informēts, ka K.Krūma ievēlēta

par Satversmes tiesnese un šī informācija netiek analizēta, līdz ar to ir kā paziņo-

jums bez citiem informācijas avotiem, kas metodoloģiski netiek šajā pētījuma sa-

daļā izvērtēts.

141

191

4 3 3 3 3 3 3

- Lai arī tiek norādīts, ka pretējā iesaistītā puse objektīvu apstākļu dēļ komentārus

nesniedz, siţetā vērojams disbalanss. Kas ministru prezidenta atvaļinājuma laikā

veic ministra pienākumu funkcijas? - Ja nav šīs pretējās puses, tad jautājums jāuz-

dod politologiem vai juridiskajiem analītiķiem, kas netiek darīts. - Izmanto grafi-

ku, lai atainotu vēstulē teikto. - Līdz ar to siţeta galvenā doma ir tāda, ka varētu

būt ētiskas problēmas, bet tas netiek apstiprināts.

192

3 5 5 4 4 3 4

- "Plašākos komentāros gan neielaiţoties" - komentāra raksturs, kuru var pateikt

stilistiski neitrālāk - "no plašākiem komentāriem atsakoties, izvairoties". - Ko tas

nozīmē skatītājam, ka šiem diviem cilvēkiem ir atjaunotas pielaides valsts noslē-

pumam?

193

3 4 5 4 4 5 4

- Sniedz jaunāko statistiku par savāktajiem parakstiem. - Sniedz informāciju, ka

cilvēki visbieţāk zvana uz bezmaksas informatīvo tālruni, lai uzzinātu, kur atrodas

parakstu vākšanas vietas, bet šo numuru nenosauc vai neparāda. - Tendenciozi at-

lasīti tikai viedokļi par grūtu atrašanu. Vai tad tiešām pilnīgi visi iedzīvotāji neva-

rēja atrast..? - "Oficiālas sūdzības uzrakstījuši vien 11 neapmierināto" - komentārs.

194

5 5 4 4 4 4 4 - Vairākkārt tiek norādīts uz atalgojuma apmēra problēmu, bet nenosauc skaitli -

kāda pašlaik ir vidējā skolotāja alga.

195

x x x x x x x

- Siţetā "Pazudusī meitene nav atrasta" tiek sniegts faktu apkopojums par notiku-

šo un lūgta palīdzība iespējamajiem aculieciniekiem. Siţets metodoloģiski netiek

šajā pētījuma sadaļā izvērtēts.

142

196

3 4 4 4 3 4 4

- Situācijas faktoloģisks apkopojums, ietverot abu iesaistīto pušu viedokļus. - "Iz-

pelnījies" - komentārs. - Netiek minēts kopīgais statistikas rādītājs valstī par šā-

diem pārkāpumiem. - Atainotā reklāma palīdz izskaidrot kontekstu.

197

x x x x x x x - Siţetā "Arestēts kuģis Golden Sky" tiek sniegta jaunākā informācija apkopojuma

veidā. Siţets metodoloģiski netiek šajā pētījuma sadaļā izvērtēts.

198

5 5 5 5 4 5 5 - Turpina stāstīt par jaunākajām ziľām, kas ar tematu tiek aktualizētas, atklātas,

sasaistot ar kontekstu.

199

x x x x x x x

- Siţetā "EUR un mārciņas stiprāki par dolāru" tiek sniegti jaunākie dati un skatī-

tāji iepazīstināti ar iespējamajām sekām. Izmantotā metode paredz šo stāstu šajā

pētījuma sadaļā neizvērtēt.

200

4 3 4 4 3 4 4

- Neľem vērā faktu, ka šo iepirkumu, par kuru tiek runāts, uzrauga nevalstiska or-

ganizācija un saistībā ar šo projektu Latvijā ir noslēgts unikāls integritātes līgums,

kura darbība būtiski ietekmēs arī konkursa uzvarētāju. Līdz ar to tiek ignorēta vie-

na no pamata iesaistītajām pusēm, kas šajā gadījumā ir sabiedrība un daļēji arī tās

intereses.

201

5 3 3 4 2 3 4

- Tikai viens citāts, kam nav pamatojuma un kopumā trūkst balansa. - Dod iespēju

iepazīties ar video grafiku, maketu. - Norāda uz nākotnes aktivitātēm. - Netiek iz-

skaidrots, kāpēc ir jāsavāc 2 miljoni parakstu, lai varētu sākt būvniecību? Parak-

stoties internetā būs jāmaksā šie 5 eiro? Neskaidrs konteksts.

143

202

x x x x x x x

- Siţetā "Atrasts pasaulē vecākais koks" pasniegts fakts, ka atrasts vecākās koka

fosilijas, sniedzot īsu faktu apkopojumu un neidentificējot konkrētus avotus. Siţets

metodoloģiski netiek šajā pētījuma sadaļā izvērtēts.

203 4 4 4 4 3 5 5

- Izglītojošais faktors - kultūru daudzveidība. - Vizuālā kvalitāte. - Situācijas rak-

sturojums.

204 4 3 4 4 3 5 4

- Mākslinieces portrets. Viľas darbu raksturojumi, analīze. - Izstādē nepajautā

viedokli klātesošajiem (izľemot profesoru).

20.04.2007.

205

4 5 5 4 4 3 4

- "Šodien bezvēsts pazudušās Justīnes meklēšanā iesaistījušies arī papildspēki" -

gramatiskā ambigvitāte (līdzīgi kā "apţēlot nedrīkst nokaut"), jo šodien iesaistīju-

šies papildspēki, nevis pazudusi meitene. - Titri, kuros redzami telefona numuri,

tiek rādīti paralēli siţetam. Tā kā netiek atgādināts, kad notika noziegums, pastāv

iespējamība, ka skatītājs, kurš nezina kontekstu, pārprot.

206

x x x x x x x

- Siţetā "Vaiteniece mirusi, nesagaidot spriedumu" skatītājiem hronoloģiski tiek

sniegts situācijas apraksts un konteksts, neatzīmējot konkrētus informācijas avo-

tus. Līdz ar to siţets metodoloģiski netiek šajā pētījuma sadaļā izvērtēts.

207

4 4 4 4 3 4 5

- Nesniedz informāciju, kāda ir iespējamā soda apmēra amplitūda šāda noziegu-

ma gadījumā. - Policijas viedoklis sniegts telefoniski, identificējot personas vārdu,

amatu un teikto rakstiskā veidā.

208

x x x x x x x

- Lai arī ziņu siţets ir gandrīz minūti garš un tam ir izglītojošs raksturs, tas vei-

dots faktu apkopojumu veidā un tajā netiek norādīti avoti. Izmantotā metode pa-

redz šo stāstu šajā pētījuma sadaļā neizvērtēt.

144

209

4 4 4 4 4 4 4

- Izglītojošs siţets. - Nepasaka, līdz kuram datumam izstāde būs pieejama apmek-

lētājiem, lai arī ieinteresētie skatītāji to varētu apmeklēt. - Nepajautā skolotājiem,

vecākiem viedokli.

210

x x x x x x x - Siţets "Spānijā izstāde par vardarbības kultūru" veidots faktu apkopojumu veidā

un tajā netiek norādīti avoti. Līdz ar to šajā metodes sadaļā tas netiks izvērtēts.

211

5 4 4 5 3 5 4

- Tiek izmantota datorgrafika informācijas uztveres atvieglošanai - izvirzītie kan-

didāti un viľu attēli, amati. - Skaidrojot viľu atbalstītāju loku, tiek rādīti atsevišķi

foto. - Reportāţa no reģiona. - Atrodoties uz vietas, nerunā ar vietējiem partijas

biedriem - iedzīvotājiem (nevis ar mēru, kuram ir noteikta ietekme un vara parti-

jā).

212

x x x x x x x

- Siţets "Francijas prezidenta vēlēšanu jaunumi" ataino jaunāko situāciju pirms

Francijas prezidenta vēlēšanām, sniedzot faktoloģisku informāciju par kandidā-

tiem. Līdz ar to šajā pētījuma sadaļā tas netiks izvērtēts.

213

5 4 4 4 3 5 5

- Makkeina komentārs, ka tas bijis tikai joks, iegūst papildu nozīmi, jo siţetā tiek

analizēta dziesmā paustā problēma, kas, iespējams, bijis viľa mērķis, kas izdevies.

- Makkeina politiskās karjeras profils. Izdevies sabiedrisko attiecību triks.

214

5 4 4 4 3 5 5

- Viedokli jautā arī Eiropas Savienības pusei, kas norāda uz Krievijas un Eiropas

kā reģiona attiecību zemo līmeni. Analizē valsts varas realizētās antidemokrātis-

kās rīcības ietekmi sabiedrībā un politiskajos lēmumos.

145

215

x x x x x x x - Siţetā "3 mēnešos uz robeţas aizturēti 32 cilvēki" apkopoti jaunākie statistikas

dati, neizvēršot to analīzi. Līdz ar to šajā pētījuma sadaļā tas netiks izvērtēts.

216

2 3 4 5 3 4 4

- Statistikas dati. - Situācijas raksturojums valstī. - Valodas literārajām normām

neatbilstoša vārdu izvēle, kas reizē ietver arī komentāra rakstura nokrāsu: "..par

dusmām sētniekiem un prieku bomţiem.." Vārda bomzis vietā korektāk lietot bez-

pajumtnieks. Jebkurā gadījumā teikumam ir komentējošs raksturs. "Turklāt ne vi-

sai parocīgā laikā apbraukā ielas, veicinot sastrēgumus" - komentārs, jo šāda situ-

ācija nav vērojama visur. Nepieciešami konkrēti dati, nevis ţurnālistes vispārinā-

jumi, kas izriet no atsevišķiem gadījumiem. - Sniedz ieskatu nākotnes situācijā. -

Skaidro, ko tas nozīmē iedzīvotājiem. - Kā ir citās Latvijas pilsētās vai tā ir tikai

Rīgas problēma? - Trūkst iedzīvotāju viedoklis.

217

5 4 5 5 3 5 5 - Izglītojošais faktors - ieteikumi, ko darīt, nedarīt vētras laikā, raksturojot iespē-

jamās situācijas un laika maiľas.

218

x x x x x x x

- Siţetā "Sumbri atgriezušies mājās" norādīts uz notikumu kā faktu un apkopots

notikuma konteksts, neizvēršot notikušā analīzi. Līdz ar to šajā metodes sadaļā tas

netiks izvērtēts.

219

x x x x x x x

- Siţetā "Pingvīns peldētājs-rekordists" norādīts uz notikumu kā faktu un apkopots

notikuma konteksts, neizvēršot notikušā analīzi. Līdz ar to šajā pētījuma sadaļā

tas netiks izvērtēts.

220

4 5 5 4 3 5 4 - Sniedz vēsturisko kontekstu. - Siţeta līnija. - Laikmeta raksturojums. Izglītojoša

informācija.

146

23.04.2007.

221

5 5 5 5 4 5 5

- Atgādina lietas kontekstu un notikumu hronoloģisko attīstību. - Atgādina uzrādī-

tās apsūdzības. - Apkopo informāciju par citām iesaistītajām pusēm un to lietu

virzību. - Tiek iegūts arī apsūdzētā komentāru.

222

x x x x x x x

- Turpina sekot līdzi un ziņot par pazudušās meitenes meklēšanas procesu un

sekmēm. - Informācijas papildināta ar policijas viedokli. Līdz ar to šajā pētījuma

sadaļā tas netiks izvērtēts.

223

4 5 5 4 4 5 5 - Visas iesaistītās puses. - Konteksts. - Izskaidro arī tiesiskās sekas, kuru šajā gadī-

jumā nav. Norāda uz iespējamo situācijas attīstību nākotnē.

224

x x x x x x x

- Siţetā "Ugunsdrošība skolās" apkopoti pārbauţu rezultāti, sodi un turpmākais

rīcības plāns, neizzinot atbildīgo amatpersonu viedokļus. Līdz ar to šajā pētījuma

sadaļā tas netiks izvērtēts.

225

4 5 5 4 5 5 5

- Biogrāfija. - Devums. - Sasaiste ar Latviju. - Kāda bija viľa nozīme Latvijai. Iz-

sakās Latvijas prezidenti. - Parasti nekrologos nerunā par sliktajiem darbiem. -

Līdzjūtības.

226

5 5 5 5 3 5 5 - Situāciju skaidro mirklis, kad ir tikai attēls. - Skaidro, ko tas nozīmē Latvijas,

Eiropas sabiedrībai, valstij. - Skaidro jau iepriekšējo sadarbību Latvijai ar Beļģiju.

227

x x x x x x x

- Siţetā "Par Francijas prezidentu amatu cīnīsies Sarkozī un Rojāla" tiek apkopoti

statistikas dati par vēlēšanu rezultātiem, nesniedzot detalizētāku informāciju. Līdz

ar to šajā pētījuma sadaļā tas netiks izvērtēts.

147

228

5 5 5 5 5 5 5

- Sniedz papildu kontekstu. - Raksturo pilsonisko aktivitāti. - Precīzi norāda, ka

visi Panorāmas aptaujātie ir vienisprātis, nevis izdara vispārinājumu. - Ţurnālista

stand-up, kas sniedz papildu kontekstu par notikuma vidi. - Runā ar iedzīvotājiem

arī, nevis tikai atstāsta politikas analītiķu prognozes, argumentus un viedokļus. -

Kā avots izmantots arī latviete - politoloģe.

229

x x x x x x x - Siţetā "Krievi pret ASV pretraķešu vairogu" apkopoti tikšanās rezultāti. Līdz ar

to šajā metodes sadaļā tas netiks izvērtēts.

230

x x x x x x x

- Siţetā "Eiropā apvienojas 2 lielas bankas" konstatēts apvienošanas fakts bez dzi-

ļākas analīzes un seku izzināšanas. Līdz ar to šajā metodes sadaļā tas netiks izvēr-

tēts.

231 4 5 5 4 4 5 5 - Konfliktā iesaistīto pušu viedokļi. - Identificē iespējamās rīcības un sekas. -

232

x x x x x x x - Siţets "Gaidāms vēl viens prāmis uz Stokholmu" ir informatīvs, neiesaistot avo-

tus un neanalizējot situāciju. Līdz ar to šajā metodes sadaļā tas netiks izvērtēts.

233 4 4 4 4 4 5 4

- Pašreizējās situācijas konstatācija. Sabiedrības viedoklis. Iezīmē nākotnes situ-

ācijas risinājumus. - Statistikas dati.

24.04.2007.

234

4 5 5 5 5 5 5

- Plašs konteksts. - Visas iesaistītās puses. - Ţurnālists piedāvā papildu faktoloģis-

ko informāciju. - Video materiāls precīzi savietots ar ţurnālista tekstu - gan kā pa-

pildinošs materiāls, gan kā sacītā pierādošs.

148

235

4 1 3 4 2 3 4

- Lai arī ziľas forma ir aizkadrs, kurā apkopota informācija un nav dziļākas analī-

zes, tā metodoloģiski nebūtu jāizvērtē, bet tiek intervēts viens politiķis, kurš atbild

darba grupas partiju vārdā. Tā kā kontekstuāli par tēriľu griestu ierobeţošanu ir

iebildušas nevalstiskās organizācijas un tiesībsargi, tad viľu viedoklis šajā gadī-

jumā pretstatīts netiek. Līdz ar to skatītājs, iespējams, tiek maldināts ar vienu ar-

gumentu, kas saka, ka tēriľu griestu limits jāpalielina inflācijas dēļ, lai arī zināms,

ka vēlāk politologi pretstatīja citus argumentus, kas ir pretrunā ar politiķa sacīto.

236

5 5 5 5 4 5 5

- Izskaidrots konteksts. - Ar grafikas palīdzību uzskatāmā veidā izskaidro, kāds ir

pašreizējais pedagogu atalgojums un kādā veidā tas tiks pakāpeniski paaugstināts.

- Visas iesaistītās puses. - Iespējamie nākotnes risinājumi.

237

4 5 5 5 4 5 5 - Sasaista ar iepriekšējo siţetu. - Raksturota situācija. - Meklēti varianti, vai ir ie-

spējams, ko mainīt. - Veic salīdzinājumu ar citu amatpersonu atalgojumu.

238

5 5 5 5 5 5 5

- Visas iesaistītās puses. - Meklē sniegtās informācijas apstiprinājumu/noliegumu.

- Veic apkopojumu par situāciju. - Meklē informācijas avotu saistības gan sav-

starpēji, gan ar siţeta objektiem.

239

x x x x x x x

- Siţetā "Baltkrieviem prasīs 400 000 latu" sniegta informācija par faktu, to pa-

matojot ar notikuma kontekstu, nesniedzot dziļāku skaidrojumu un analīzi. Līdz ar

to šajā metodes sadaļā tas netiks izvērtēts. Jāatzīmē, ka beidzot tiek sniegts speci-

ālistu atzinums par iespējamo piesārņojumu.

149

240

x x x x x x x

- Siţetā "Beļģijas karalis Okupācijas muzejā" apkopota informācija par Beļģijas

karaļa dienas gaitām Latvijā, neanalizējot situāciju un ko tas nozīmē. Līdz ar to

šajā metodes sadaļā tas netiks izvērtēts.

241

5 4 4 4 3 4 5 - Trūkst lokalizācijas Latvijas vidē un ko šis notikums nozīmē Latvijai (piemēram,

pēc tam, kad tiek runāts par viľa nozīmi Krievijas attīstībā).

242

5 3 5 5 3 5 4

- Situācijas raksturojums. - Iespējamās sekas un draudi. - Skaidro, ko šāda situāci-

ja nozīmē. - Trūkst Krievijas skaidrojuma šādiem atklātiem mediju un ţurnālistu

darbības noteikumiem, kas nosaka pozitīvu ziľu raidīšanu.

243

5 4 5 5 4 4 5

- Darbs ar dokumentāciju (kā arī to iegūšana). - Skaidro situāciju, bet pietrūkst

vizuāla grafika, kas uzskatāmi atainotu, piemēram, akciju īpašniekus. - Skaitliskas

informācijas salīdzināšana citās vienībās. - Norāda, ka neizdevās uzzināt pretējās

puses viedokli.

244

x x x x x x x

- Sekojot līdzi notikumu attīstībai, siţetā "Sociālās aprūpes centrs Gudeniekos"

tiek ziņots, ka pansionāta iemītnieki nonāks jaunā aprūpes iestādē vienkopus, ne-

analizējot situāciju. Līdz ar to šajā metodes sadaļā tas netiks izvērtēts.

245 5 5 5 5 4 5 5

- Izglītojošs siţets. Tiek sniegts arī ārstu atzinums, kādos gadījumos šī metode ir

efektīva.

246

5 4 4 5 3 5 5 - Sasaiste ar situāciju Latvijā (lokalizācija) un tiek sniegtas rekomendācijas no

avota puses, ko šajā situācijā vajadzētu darīt, lai to uzlabotu.

247 5 5 5 5 4 5 5

- Sniedz informāciju par Latvijas lēmumu, uzsverot arī Latvijas iedzīvotāju vie-

dokli šajā jautājumā, ko pierāda aptaujas rezultāti.

150

248

4 4 5 4 4 5 5 - Skaidrojot vēsturisko attīstību un darba pieejamību Latvijā, izmanto arhīva mate-

riālu, lai atainotu vienīgo ierakstu no šā darba Latvijā. - Viedokļu daudzpusīgums.

25.04.2007.

249

5 3 4 5 3 4 4

- Informē par situācijas attīstību. - Atgādina līdz kuram laikam cilvēkiem vēl ir

iespēja veikt savu pilsonisko izvēli - parakstīties par referenduma ierosināšanu. -

Neatgādina, kur meklēt informāciju.

250

x x x x x x x

- Siţetā "Vaira Vīķe - Freiberga par parakstiem" tiek atainots prezidentes aicinā-

jums parakstīties un viedoklis par referenduma nepieciešamību, kas būtu kā pie-

rādījums likumdevējvarai, kura ir atbildīga par pieņemtajiem lēmumiem sabiedrī-

bas priekšā un ka valsts lēmumu pieņemšanā var iesaistīties arī iedzīvotāji. Šajā

metodes sadaļā tas netiks izvērtēts.

251

5 5 5 5 5 4 4

- Visas iesaistītās puses. - Apkopo avotu viedokļus un izdara pamatotus secināju-

mus. - Atkārtoti gūst pierādījumus, ka paraksta vākšanas punktus ir grūti atrast,

bet nenorāda kaut titru veidā telefona numuru, kur meklēt palīdzību un atbildes uz

neskaidriem jautājumiem.

252 5 5 5 3 5 4 4 - Informācijas avoti līdzsvarā. - Piedāvā kandidātu viedokļus. - Analizē situāciju.

253

5 4 5 4 4 5 4

- Sniedz salīdzinošus datus. - Grafiks, kas parāda naturalizējušos skaitu Latvijā,

kopš 1995. gada un skaidro izmaiľu galvenos iemeslus katrā laika posmā. - Ap-

taujātie iedzīvotāji apstiprina amatpersonas paustos argumentus, bet parāda, ka ir

arī citi būtiski iemesli, kas motivē nepilsoľus naturalizēties, ļaujot skatītājiem paš-

iem spriest par situāciju kopumā. - Sniedz statistiskos datus par nepilsoľu skaitu

Latvijā.

151

254

5 4 4 4 3 5 4

- Sniedz situācijas skaidrojumu, norādot uz tās attīstības iemesliem un līdz ar to

arī izmaksām. - Norāda uz sabiedrības iniciatīvām, mēģinot situāciju mainīt. -

Analizē nākotnes diskusijas iespējamos pavērsienus, ľemot vērā līdzšinējās valstu

nostājas. - Apkopojums.

255

5 4 3 3 4 3 4 - Situācijas apkopojums. - Atstāstījuma izteiksmē apkopoti iesaistīto pušu viedok-

ļi. - Norāda uz rīcību. - Lokalizācija, sasaiste ar Latviju un Latvijas iedzīvotājiem.

256 x x x x x x x

- Notikuma apraksts, neizklāstot viedokļus. Šajā metodes sadaļā tas netiks izvēr-

tēts.

257

x x x x x x x

- Ziņo par faktu, neanalizējot situāciju, bet veic sabiedrības izglītošanu, parādot,

kādi apstākļi sagaida izolatorā un kāda tur ir dienas kārtība. Tā kā veikts apkopo-

jums, šajā metodes sadaļā siţets netiks izvērtēts.

258

x x x x x x x - Siţetā "Gundaru Bērziņu attaisno" apkopota informācija par lietas virzību, ne-

sniedzot avotu viedokļus. Šajā metodes sadaļā siţets netiks izvērtēts.

259

4 5 5 5 4 5 5

- Raksturo sirds slimnieku statistiku valstī. - Visu iesaistīto pušu viedokļi. - No-

rāda uz valsts un sabiedrības ieguvumu. - Atgādina par sirds slimību visbieţāka-

jiem rašanās cēloľiem.

260

4 4 4 4 4 5 4 - Raksturo situāciju un spēļu kvalitāti, attīstību. - Nākotnes perspektīvas. - Hoke-

ja fanu viedokļi. - Sniedz informāciju par sagaidāmo Krievijā.

261

5 5 5 5 5 5 5

- Vēsturiskais konteksts. - Autora portrets. - Biogrāfisku faktu apkopojums un

komentāri. - Filmu fragmenti. - Teksts saskan ar vizuālo attēlu - papildinošā fun-

kcija. - Izglīto par kinoreţisora veikumu - filmu specifiku un vēsturi.

152

262

4 4 4 4 3 5 5

- Siţetu sāk ar audiovizuālo kadru, kas ļauj cilvēkiem spriest pašiem par dziedātā-

ju un viľas talantu. - Netiek jautāts viedoklis skatītājiem (iespējams, ka filmēšanas

grupa pametusi koncertu, lai dotos montēt, ko pierāda Panorāmas vadītājas teksts,

ka koncerts vēl turpinās). - Dziedātājas portrets.

26.04.2007.

263

5 4 5 4 4 4 3

- Avota viedoklis tiek atainots grafiskā veidā. - Skaidro aktuālo situāciju. - -

Sniedz arī kontekstuālo informāciju, bet ne pietiekamo, jo neizskaidro, kādas se-

kas šis noziegums būtu radījis valstij.

264

5 4 4 4 3 4 5

- Skaidro, kādas būtu bijušas sekas, ja krāpnieki netiktu pieķerti. - Sniedz statistis-

kos datus un skaidro, kādi ir iespējamie iemesli šādas rīcības skaita pieaugumam. -

Izglīto skatītāju, sniedzot informāciju, ko preventīvi darīt, lai netiktu apkrāpti.

265

4 5 4 4 5 4 4

- Siţetu sāk ar sabiedrības piketa un aktivitāšu atainojumu lēmuma izskatīšanas

dienā. - Visas iesaistītās puses. - "Krievijā ratificēšanas process gaidām garš" -

netiek izskaidrots, kāpēc. - Sniedz iespējamo risinājumu variantus, piedāvājot

kaimiľvalsts Igaunijas pieredzi un sekas šajā jautājumā.

266

5 5 5 4 5 5 5

- Noskaľojumu, debates un diskusijas atmosfēru Saeimā raksturo interskaņa bez

ţurnālista teksta. - Informē par gaidāmajām izmaiľām. - Raksturo diskusijas ie-

meslus un argumentāciju.

267

5 5 5 4 4 5 5

- Plašs konteksts un situācijas raksturojums. - Daţādu vietējo cilvēku viedokļi.

Ţurnālistes stand-up gan siţeta sākumā, gan beigās, atainojot vidi, kurā notikums

risinās, sniedzot nākotnes perspektīvos risinājumus, kurus izteikusi Igaunijas val-

dība.

153

268

x x x x x x x

- "Sūrojās" - komentārs. - Pāris sekundes tiek rādīts kadrs, kas neskaidro kontek-

stu un nav ţurnālista teksta (tehniska neprecizitāte, kļūda). – Interskaņa. - Tulko-

jums no krievu valodas titru veidā. - Tā kā siţetā apkopots uzrunā sacītais bez dzi-

ļākas analīzes un viedokļiem par to, metodoloģiski tas netiks šajā sadaļā izvērts.

269

4 5 5 4 4 5 5

- Sekas skaidro vispārīgā kontekstā, ko nodara šāda radiācija cilvēka organismam.

- Statistika par cilvēkiem no Latvijas, kas tika iesaistīti glābšanā. - Iesaistīto ko-

mentāri. - Speciālistu slēdzieni par kaitējumu.

270

5 5 5 5 5 5 5

- Pensiju 2. līmeľa naudas iekasētāju peļľu/zaudējumus ataino tabulas veidā - gra-

fiski. Ar grafika palīdzību uzskatāmi skaidro arī kopieguldīguma pieaugumu gada

laikā un iemeslus, kāpēc ir attiecīgi rezultāti un stāvoklis. - Sniedz kontekstuālu

skaidrojumu. - Atgādina, kādām vecuma grupām 2.pensiju līmenis ir obligāts.

271

x x x x x x x - Siţetā "BBC par viesstrādniekiem" tiek atainoti secinājumi par ţurnālista pētī-

jumu. Metodoloģiski tas netiks šajā sadaļā izvērts.

272

5 5 4 5 4 5 5 - Jauniešu cīľu iemeslu raksturojums. - Stāstot prezidentei par situāciju Pāvilostā,

tiek izglītoti un informēti arī skatītāji.

273

5 4 4 4 3 5 4 - Izklāstīti pamata iesaistīto pušu viedokļi, izľemot blakus esošo cilvēku domas

par pieminekļa ideju, lomu, vajadzību u.c.

274

4 3 4 5 4 5 5

- Audiovizuālais materiāls un avotu raksturojumi ļauj cilvēkam izsecināt par sajū-

tām, kuras varētu būt, skatoties šovu. - Attēls "runā pats par sevi". Izglītojošais

faktors - cirka veids, kāds attīstījies, kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem un tā rak-

sturojums. - Nepajautā viedokli skatītājam.

154

275

4 4 4 4 5 5 4

- "Nekas nav salikts pedantiski pa plauktiľiem" - "mīkstā ziľa", kurā šāda vieda

komentāri ir pieļaujami, jo to pamato arī vizuālais attēls. - Izskaidrojot kontekstu,

notiek izglītošana par šo vidi. - Siţeta beigās stand-up.

27.04.2007.

276

5 5 5 5 5 5 5

- Reportāţa no Tallinas. - Hronoloģiski apkopoti novērojumi, kas ļauj skatītājam

izprast situāciju. - Nebrīdina, ka būs arī nepatīkams skats. - Sasaista ar Latviju. -

Viedokļu daudzpusīgums. - Vēsturiskais konteksts. Siţets veidots pa tematiskiem

posmiem, kuru katru atdala ţurnālistes stand-up.

277

3 5 5 4 4 5 4

- "Diplomātiskā paraugstunda Māra Riestiľa izpildījumā" - komentārs. - Plašs

konteksta apraksts. - Ievadā norāda, ka divas lielākās labējās partijas ir izvirzījušas

prezidenta kandidātu, bet siţeta gaitā (beigās, apkopojot situāciju) nenosauc šo

otru kandidātu.

278 x x x x x x x

- Apkopoti valdošo partiju viedokļi bez dziļākas analīzes. Šajā metodes sadaļā si-

ţets netiks izvērtēts.

279

5 4 5 3 4 4 5

- Tiek piedāvāts aktualizētās problēmas faktoloģiskas pamatojums. - Informācijas

uzskatāmībai lieto grafiku - sarunu transkripcijas kadru. - Ko saka paši advokāti? -

Netiek izskaidrota pašreizējā situācija attiecībā uz pašreizējām ētikas normu past-

āvošajām regulām.

280 x x x x x x x

- Siţetā "Varētu konfiscēt Miluša sievas īpašumus" ziņo par faktu, kas netiek ana-

lizēts, līdz ar to šajā metodes sadaļā siţets netiks izvērtēts.

281

5 4 5 3 5 5 5

- Faktoloģiski izglītojošs ziľas siţets. - Sniedz statistiskos rādītājus. - Sniedz in-

formāciju, kur izglītojošo filmu var noskatīties internetā (būtu nepieciešams iz-

mantot arī uzskatāmu informācijas pasniegšanu, piemēram, arī titru veidā). - Ne-

tiek taujāts viedoklis filmiľas skatītājiem.

155

282

x x x x x x x

- Siţets "Makulatūras rūpnīca Valmierā" sniedz faktoloģisku informāciju par pa-

pīra pārstrādi, neanalizējot situāciju un nepiedāvājot avotu viedokļus, līdz ar to

šajā metodes sadaļā siţets netiks izvērtēts.

283

x x x x x x x

- Siţets "Sauda Arābijā aiztur 170 teroristus" sniedz faktoloģisku informāciju, ne-

analizējot situāciju un nepiedāvājot avotu viedokļus, līdz ar to šajā metodes sada-

ļā siţets netiks izvērtēts.

284

x x x x x x x - Siţets "Miris Rostropovičs" ataino mākslinieka biogrāfiju, neidentificējot avotus,

bet sasaistot ar Latviju. Šajā metodes sadaļā siţets netiks izvērtēts.

285

4 5 4 4 4 4 5

- Raksturo situāciju. - Galvenais notikuma avots, kuram būtu jāsniedz komentārs,

nav sasniedzams, - kas arī tiek norādīts. - Skaidro, kāds ir sods par šādu pārkāpu-

mu pašam sportistam, kā arī kādam tam būs sekas.

286

4 5 5 4 5 5 4

- Izsmeļoši raksturo situāciju gan video, gan audio formā. - Interskaľa kā pierādī-

jums. - "Noskaľojums visiem labs"- komentārs, ko paskaidro nofilmētie līdzbrau-

cēji.

287

4 5 4 5 4 5 5 - Raksturo notikumu gaitu, plānotās aktivitātes. - Stand-up. Iztaujā hokejistus, tre-

neri. - Iztaujā Maskavas iedzīvotājus.

288

5 4 5 4 3 4 4

- Inovācija. - Izglītojošais elements - folkloras mantojums, kas tagad būs pieejams

interesentiem bez maksas. - Avots nosauc interneta adresi, bet to titros uzskatāmi

neparāda.

30.04.2007.

289

x x x x x x x

- Tiešraide - telefoniski, identificējot ţurnālista personību, atrašanās vietu un

pievienojot ekrānā foto. - Ţurnālista komentāru par spēli papildina/apstiprina vi-

zuālais attēls. - Skaidro arī nākotnē sagaidāmo un paredzēto. Šajā metodes sadaļā

siţets netiks izvērtēts, jo netiek izmantoti informācijas avoti.

156

290

5 5 4 5 4 3 4

- Raksturo situāciju, statistiku un cilvēku motivāciju. - Runā ar iedzīvotājiem, at-

bildīgajām amatpersonām. - Atgādina parakstu vākšanas kārtību un laiku, kad gai-

dāmi rezultāti. - Neatgādina, par kāda referenduma ierosināšanu iedzīvotājiem jā-

parakstās un kādas ir gaidāmās sekas.

291 4 5 5 4 4 5 4

- Avots izskaidro notikušo. - Plaša analīze, kuru pamato speciālistu skaidrojumi. -

Visas iesaistītās puses.

292

4 5 5 4 5 5 4

- Panorāma seko līdzi notikumu attīstībai un sniedz jaunāko informāciju un vie-

dokļus par notikušo, kā arī sagaidāmo attiecīgo rīcību no konfliktā iesaistītajām

pusēm. - Avotu daudzpusīgums.

293

5 5 5 4 4 5 5 - Situāciju Tallinā komentē Latvijas ārlietu ministrs, kas pretstatīts starptautiska-

jiem analītiķiem. - Latvijas politologs. - Atgādina kontekstu.

294 5 5 3 4 4 4 5

- Īss situācijas raksturojums un konfliktā iesaistīto pušu viedokļu apkopojums citā-

tu veidā.

295

x x x x x x x

- Siţetā "ASV atkal šauj tirdzniecības centrā" apkopota ārzemju ziņu aģentūru

materiāli, nesniedzot avotu komentārus par situāciju un neanalizējot to. Šajā me-

todes sadaļā siţets netiks izvērtēts, jo netiek izmantoti informācijas avoti.

296

4 4 4 5 3 4 5

- Lokalizē Latvijas vidē un sasaista ar Latviju un šīs valsts statistiku. Vietējo laik-

rakstu eksperti un komentāri izmantoti kā pamata avoti. - Nesniedz salīdzinoši

informāciju ar iepriekšējo gadu statistiku Īrijā.

157

297

4 4 5 5 3 4 5

- Raksturo faktisko situāciju, problēmas un sekas. - "Tikai šogad" - no faktiem

skatītājam pašam ir iespējams spriest par laika ilgumu, vienīgi jāsniedz papildinoši

dati par to, kāds ir paredzētais un kāds reālais laiks. - Skaidro, kas būtu jādara, lai

problēmas tiktu novērstas. - Neatgādina notikumu attīstības kontekstu.

298 4 4 5 5 4 5 4

- Raksturo saľemtās balvas nozīmi. - Izzina mākslinieka paveikto. Teātra kritiķu,

aktieru viedoklis.

299 4 5 5 5 4 5 4

- Interskaņa raksturo, pamato ţurnālistes aizkadra tekstu. - Avoti iepazīstina ar

gaidāmo.

300 5 3 4 5 3 5 5 - Raksturo paveikto un mērķi. - Portrets. - Sniedz kontekstu. - Ieguvumi.

158

7. pielikums

Intervija ar ziņu raidījuma Panorāma producenti Anitu Braunu 2007. gada 22. maijā

1. Raidījuma raksturojums; jēdzienu izpratne

1.1. Galvenais ziņu mērķis (uz ko tiecas tieši Panorāma)?

Mēs esam ziľu raidījums un mēs veidojam ziľas, kas tiek atlasītas pēc daţādiem kritē-

rijiem, bet galvenais - tās ir lietas, kas ir svarīgas Latvijas iedzīvotājiem un lietas, kas ir inte-

resantas Latvijas iedzīvotājiem.

1.2. Kādi kritēriji, jūsuprāt, raksturo ziņu kvalitāti?

Kvalitatīvs siţets ir tāds, kurā par konkrēto notikumu, gadījumu vai procesu ir ļoti iz-

smeļoša un skaidri izklāstīta informācija; arī pietiekami skaidrā un saistošā valodā. Televīzijai

svarīgs ir arī video materiāls, lai notikumam būtu laba un atraktīva bilde. Mūs ļoti bieţi aicina

uz semināriem un konferencēm, bet mēs reti tur braucam, jo televīzijai tas ir ļoti nepiemērots

notikums, kur praktiski var nofilmēt tikai galvas, kas sēţ un kaut ko runā.

1.3. Objektivitātes jēdziena izpratne

Es nezinu, cik pareizi ir attiecināt uz ţurnālistiku vai ziľām vārdu objektivitāte. Mums ir

jāpiedāvā un jānoskaidro, kas patiesībā ir noticis. Tas ir ţurnālista uzdevums, un to mūsu ţur-

nālisti, pirmkārt, cenšas arī darīt un, otrkārt, ja mēs piedāvājam kādu ziľu, tad viľi cenšas par

to apkopot pēc iespējas vairāk viedokļu.

Protams, tāda absolūtā objektivitāte nepastāv, - kaut, piemēram, veids, kā mēs vai jebkurš

cits medijs atlasa ziľas, - tā ir redakcijas izvēle. Mēs parādām to, kas mums šķiet svarīgs, inte-

resants vai noderīgs iedzīvotājiem.

2. Ziņu veidošanas pirmais posms - ziņu apzināšana

2.1. Kas veic primāro ziņu apzināšanu? (producents) - galvenais ziņu vākšanā

Pamatā tas ir producents, kas notiek sadarbībā ar kolēģiem.

2.2. Kā vērtējama pašiniciatīva no ţurnālistu puses?

Es būtu gribējusi, lai tā ir vēl labāka, nekā tā ir. Uzskatu, ka ţurnālistam tas ir pienākums.

Mums ir arī vairāk vai mazāk katram nodefinēta sava atbildības sfēra un es gribētu, lai cilvēki

seko šiem notikumiem, kas ir viľu laukā un nepārtraukti seko lietu notikumu attīstībai līdzi un

man ziľo, ja ir kāds pavērsiens un tad attiecīgi mēs izlemjam, kurā brīdī par to veidojam ziľu.

- Kas būtu vajadzīgs, lai ţurnālistus motivētu to darīt vairāk?

Varu spriest tikai no savas prakses. Ja es esmu ţurnālists un, pirmkārt, man patīk un es

gribu šo darbu darīt, tad mani interesē lietas, par kurām es rakstu. Tā ir mana galvenā motivā-

cija. Nezinu kāda vēl motivācija ir vajadzīga, – vai nu esi ţurnālists vai neesi, – vai tev patīk

urķēties, meklēt un noskaidrot vai nē.

Ja runā par vēl kādiem motivāciju veidiem, - tie ir darba apstākļi, labvēlīga vide tam, kas

motivē darbu izdarīt labi, - tāpat kā jebkurā citā profesijā.

- Kāda šeit, Ziņu dienestā, ir vide, lai ţurnālists varētu veidot kvalitatīvus ziņu ma-

teriālus?

Tehniskajā ziľā es domāju, ka mēs varētu vēlēties daudz labāku tehnisko nodrošinājumu.

Mums ir mašīnas un kameras, kuras salūzt, un mēs reizēm ar to zaudējam. Bet citādi – ţurnā-

listiskās intereses ziľā, - manuprāt, ţurnālisti šeit nestrādātu, ja viľiem tādas nebūtu. Tomēr

159

cilvēki cenšas savu darbu izdarīt labi. Un Ziľu dienestā lietas var notikt ļoti ātri – kā vakar

vakarā, piemēram, kad ir uzsprāgusi Vaškeviča mašīna, par ko mēs uzzinām sešos vakarā un

deviľos jau tas ir jārāda – cik mēs varam pagūt izdarīt 2,5 stundu laikā, tik mēs arī varam.

Mēs nevaram izveidot Monu Līzu 2,5 stundās.

3. Ziņu veidošanas otrais posms - ziņu atlase

3.1. Ziľu atlases lēmumu pieľemšanas kārtība Panorāmā?

3.2. Pēc kādiem pamata kritērijiem notiek ziľu atlase?

(Skatīt 2.1., 1.1 un 2.1. punktu)

4. Ziņu veidošanas trešais posms – stāsta ziņošana

4.1. Vai Ziņu dienestā ir kādi noteikumi, cik ļoti ţurnālists var būt iesaistīts ziņā gan

emocionāli, gan ar saviem vispārinājumiem? Kādos gadījumos ţurnālists drīkst

komentēt? Iesaistītība (ja vispār to drīkst darīt).

Pēdējos gados šajā ziľā ţurnālistika pasaulē ir kļuvusi brīvāka. Ja pirms desmit ga-

diem neuzdrošinājās, tad tagad to dara. Ja pati ziľa vairs nav tā lielā vērtība it sevišķi

mums, kas ir vakara raidījums, un par to, kas notiek no rīta, cilvēki plaši uzzina no radio,

interneta, kur to var izlasīt, un tad mums ir uzdevums tam visam radīt kādu pievienoto

vērtību – viena lieta, protams, ir attēls, jo televīzija vienmēr var parādīt, kā tas notika, otr-

kārt, mēs cenšamies iet soli tālāk un analizēt, kas pa dienu ir noticis, un stāstīt par notiku-

miem saistošā un interesantā valodā.

Ja runā tieši par emocijām, tad tas ir atkarīgs no tēmas, par kuru tu stāsti. Ja šovakar

būs valdības partiju sarunas par prezidentu kandidātu, tad loģiski, ka mūsu ţurnālists ne-

paudīs savas emocijas par cilvēku, kuru viľi izrādīs, un tā informācija būs pietiekami nei-

trāla, atainojot notikumu. Bet tajā pašā laikā, ja ţurnālists brauc uz Alsungas traģēdijas

upuru bērēm, kur vienā kapā apglabā 24 cilvēkus, tad par to nevar izstāstīt sausi, - nevar

teikt, ka šorīt apglabāja, bija liels kaps un salika tajā 24 cilvēkus, kas pēc absolūti sausiem

kritērijiem ir tā ziľa, bet, lai kāds gribētu to skatīties, loģiski, ka tas ir jāpastāsta ar kādu

zināmu emociju, kā tas viss izskatās un jāparāda.

5. Ietekmējošie faktori

5.1. tehnoloģija; likumi un regulācija, kultūra

5.1.1. Vai ir kādas regulācijas problēmas, kas ierobeţotu kvalitatīvu ziľu veidošanu?

(likumdošana, iekšējie kodeksi, normas, vadības lēmumi)

(Skat. 6.4.)

5.1.2. Kā ţurnālisti tiek iepazīstināti ar ētikas kodeksu?

Pieľemot darbā.

5.1.3. Eksistē vēl kādi iekšējie noteikumi kā rokasgrāmata? (Piemēram, kā rīko-

ties konkrētās situācijās – tiešraides situācijas vai stand-up nepieciešamība

u.tml.?)

Tāda kā rokasgrāmata nav, bet tad, kad mani pieľēma darbā pirms divarpus gadiem,

tad man iedeva tādu mapīti ar uzstādījumiem, kā televīzijas ţurnālistikā labāk savu darbu iz-

darīt, - veidojot siţetu, kam jāpievērš uzmanība, kas ir labi un kas ir muļķīgi u.c. ieteikumi.

Domāju, ka arī pārējiem, kas pieľemti darbā pirms un pēc manis, tāda mapīte ir iedota. Bet

cilvēki arī studē ţurnālistiku. Pārsvarā visi šeit ir studējuši ţurnālistiku.

160

Ir kādas citas profesijas?

Jā, Intai Lasei ir politoloģijas izglītība, man arī otrā izglītība ir politoloģija. Jānim

Gestem – juridiskā izglītība.

6. Organizācija

6.1.1. sadarbība ar LTV vadību. Vai ir kāda saistība?

Nē!

- Vai jūs vēlētos, lai būtu ciešāka komunikācija?

Tas, kas varbūt Latvijas Televīzijai trūkst, ir redakcionālās politikas visiem informatī-

vajiem un dokumentālajiem raidījumiem. Pieļauju, ka būtu saprātīgi, ja mēs koordinētu darbī-

bu, kā reaģēt uz attiecīgiem notikumiem. Piemēram, prezidentu vēlēšanas, kur mēs veidotu

ziľu un papildinājums būtu citos raidījumos, piemēram, „Valsts augstākās amatpersonas‖,

„Kas notiek Latvijā?‖ u.c. Šobrīd tā sadarbība ir minimāla. Mēs neizdiskutējam, bet strādājam

vairāk katrs pats par sevi. Vienīgi varbūt ar Domburu [Jāni] mēs saskaľojam un cenšamies

informēt tajās dienās - otrdienās jo sevišķi – par ko mēs diskutējam un par ko viľš trešdienā

diskutēs. Šāda veida sadarbība varētu būt labāka. Vai ģenerāldirektoram būtu jābūt iesaistī-

tam, es nezinu, grūti pateikt.

6.1.2. sadarbība ar Ziņu dienesta direktoru

Iepriekšējās vadības laikā179

sadarbība bija daudz ciešāka, nekā šobrīd tā ir ar Mareku

[Gailīti].

6.1.3. sadarbība ar ţurnālistiem – respekts, diskusijas, kompromisi, kritika?

Jā, respektē! Neatceros, kad būtu bijis citādi. Ir bijuši tādi gadījumi, kad cilvēks atsakās

veidot siţetu, bet tas ir bijis vienu vai divas reizes, kam ir bijis arī iemesls, kāpēc cilvēks ne-

var par kādu tematu siţetu veidot, piemēram, cits nevar psiholoģiski veidot siţetu par kādu

traģisku auto avāriju un bojā gājušajiem, ko es respektēju.

Es, protams, arī uzklausu idejas un priekšlikumus.

- Diskusija?

Jā! Jā, mēs arī diskutējam. Arī par tēmām, par kurām veidot ziľas. Es neesmu vispār-

zinītis, un ja man ir ideja - ir lietas, par kurām ir pilnīgi skaidrs, ka jāveido ziľa, bet ir lie-

tas, par kurām nevar īsti saprast, vai tas ir temats, par kuru Panorāmā ir vērts stāstīt vai

nē, - es, protams, apsprieţos ar saviem kolēģiem un ar cilvēku, kurš par šo jomu ir atbil-

dīgs, un tad mēs diskusiju un savstarpējo sarunu ceļā nonākam pie slēdziena – vai veido-

sim un kādā veidā labāk.

6.2. Kontroles mehānisms

6.2.1. Cik cilvēku iepazīstas un ir atbildīgi par ţurnālista uzrakstīto ziņu un ga-

laproduktu?

(sk. 2.1.)

- Tātad ir viens cilvēks, kas ir tāds kontroles posms?

Šobrīd, jā! Kādreiz bija arī galvenais redaktors, kad mēs bijām divatā, - kontrolējām un la-

sījām un rediģējām tekstus. Šobrīd to dara producents.

- Ir vajadzīgs tāds galvenais redaktors, kas reorganizācijas gaitā tika likvidēts?

179

Iepriekšējā vadība – Ziľu dienesta direktors līdz 2006. gada 31. jūlijam bija Gundars Rēders.

161

Man bija vieglāk strādāt, tad, kad bija galvenais redaktors, jo tad tā atbildība nebija tik

liela un mēs varējām vairāk apspriesties, - par ko mēs stāstām?, kā mēs stāstām? Bija vēl kāda

galva, kas palīdzēja par to spriest. Arī pēcpusdienā, - tad, kad notiek tekstu rediģēšana, - ne

vienmēr var pagūt to izdarīt. Tas ir atkarīgs no dienas – citu dienu teksti tiek laicīgi saraţoti,

un tad es pakāpeniski visu izlasu, citu reizi – viss sabirst vakarā un es visus fiziski nevaru iz-

lasīt. Līdz ar to ēterā aiziet gabali, kurus es neesmu lasījusi.

- Bieţi tā gadās?

Gadās, jā!

- Un kādi tad ir rezultāti?

Es uzticos ţurnālistiem. Milzīgas muļķības nekad nav aizgājušas ēterā. Bet pat, ja ir

ļoti labs ţurnālists, vienmēr ir labāk, ka kāds izlasa, jo varbūt kaut kas netiek pamanīts. Viss

notiek ļoti ātrā tempā. Ja ir vēl kāds, kas izlasa šo tekstu, tad viľš var pateikt, ka varbūt pār-

skatīšanās dēļ ir kāda kļūda. Ir arī tā, ka ir ļoti labs ţurnālists, kas lielā steigā ir uzrakstījis tek-

stu, un laika ir ļoti maz, bet viľš tomēr grib, lai es izlasu, jo nav pilnīgi drošs par uzrakstīto un

grib, lai ir vēl kāds, kas pasaka – ir labi vai nav.

6.3. Neatkarība (vadība, politiskais spiediens u.c.)?

Mani neviens nevar piespiest veidot kaut ko tādu, ko es uzskatu par Panorāmas vai

ţurnālista necienīgu paust kādus viedokļus vai veidot kādus absurdus ziľu materiālus. Tā ne-

kad nav noticis, kamēr es šeit strādāju. Pieļauju, ka pašreizējā Latvijas Televīzijas vadība ļoti

bieţi nav laimīgi ar to, ko mēs parādām. Droši vien gribētu, lai mēs būtu rāmāki un mazāk

zobaini, un varbūt atainotu kādus politiskos procesus mazāk intensīvi, piemēram, neiedziļinā-

ties kādās lietās tik dziļi, kā mēs to darām. Tiešā veidā viľi to mums nekad nav teikuši, un

spiediens varbūt tas nav.

Man nepatīk lasīt kādas ziľas, kas ir Nacionālajā radio un televīzijas padomē, - tiek

lemts par to, kā strādā Ziľu dienests, jo sevišķi padomes vadības nepārtrauktie komentāri lie-

cina, ka viľi nav mierā ar to, kā strādā Panorāma, kas, manuprāt, ir vairāk kādu politisku ie-

meslu dēļ, nevis tāpēc, ka tur strādātu cilvēki, kuriem ir izpratne par ţurnālistiku un ziľu ţan-

ru un kuri gribētu panākt, lai mēs pēc būtības esam kvalitatīvāks raidījums.

Tas nozīmē, ka Jūs spējat būt slieksnis, kas arī šo neatkarību sargā?

Jā! Droši vien ne tikai man, bet arī cilvēkiem, kas par jutīgām lietām veido siţetus, tas

ir jādara. Es domāju, ka viľi nesāks veidot stāstus citādāk vai mazāk godīgi tāpēc, ka kāds to

gribētu, kas būtu zem profesionālā ţurnālista goda. Es pilnībā varu paļauties uz šiem cilvē-

kiem.

6.4. Budţets

6.4.1. Vai resursi ir pietiekami, lai veiktu ziņu veidošanu atbilstoši uzstādītajiem

mērķiem?

- Var secināt, ka budţets nav pietiekams, lai sasniegtu augstāko ţurnālistiskās

kvalitātes līmeni, kādu Jūs to redzat reāli sasniedzamu?

Protams! Bet es ar budţeta jautājumiem nestrādāju. Nekādā veidā par to neatbildu un

neplānoju, kā mēs tērējam naudu, es varbūt nāku klajā ar saviem ieteikumiem. Pasaulē strādā

ar digitālajām tehnoloģijām. Mums ir iedota DVD iekārta, kas pieejama vienā LTV vietā. Šā-

das lietas – mašīnas, kas bieţi lūzt u.c.

162

- Algu apmērs?

Algu apmērs, salīdzinot ar komerctelevīziju cilvēkiem, kas raţo ziľas, mums ir zem-

āks.

6.5. Izglītošana un kopīgi pasākumi?

6.5.1. Darbinieki veido komandu? Konkurence.

6.5.2. Darbinieki ir motivēti veikt savu darbu kvalitatīvi un augstā līmenī?

(skatīt 2.2)

6.5.3. Ţurnālisti piedalās izglītojošos semināros?

Es loti ilgi nestrādāju šajā organizācijā, bet es zinu, ka ir bijuši šādi semināri un mēs

arī šobrīd gatavojamies - pie mums brauks no Francijas lektori un strādās individuāli ar ţurnā-

listiem.

- Vai arī operatoriem ir nepieciešams?

Droši vien, ka būtu nepieciešams – mācīties nekad nav par vēlu un par maz. Attiecībā

uz operatoriem – tiešām neatceros, ka viľiem notiktu kādi semināri.

6.6. Reorganizācija

Vai šīs izmaiņas ir ietekmējušas ziņu veidošanas kvalitāti (vai vispār ir kādas re-

ālas sekas)?

Nē! Tā bija klucīšu formāla pārbīdīšana – ne labāk, ne sliktāk. Varbūt sliktāk attiecībā

uz tehniskajiem darbiniekiem - operatoriem, video inţenieriem, šoferiem, kas vairs nestrādā

Ziľu dienestā, kas tagad visi ir vienā kopējā katlā. Un līdz ar to visu laiku notiek tāda rīvēša-

nās.

- Kā Jūs to domājat – rīvēšanās?

Tur ir milzīga birokrātija – Latvijas Televīzija ir valsts iestāde ar smagnēju birokrātiju

– attiecībā uz apmaksas, darba uzskaites veidu. Līdz tam Ziľu dienestā bija viena kārtība, ta-

gad ir cita. Piemēram, ja noteikta norma ir sasniegta, tad mūsu operatoriem neļauj strādāt un

sūta citus, kas ne vienmēr prot strādāt atbilstoši ziľām. Veidojas tāda jezga ap to.

163

8. pielikums

Intervija ar LTV Ziņu dienesta direktoru Mareku Gailīti 2007. gada 2. maijā

7. Medija raksturojums

1.4. Panorāmas vieta tirgū?

Jānodala divas atšķirīgas lietas. Pirmkārt, finansiāli Panorāmas budţets tiek veidots

tikai un vienīgi no valsts budţeta līdzekļiem, lai neradītu iespējas ar reklāmu ietekmēt saturu;

tā ir atšķirība no komcertelevīzijām. LTV kopējo budţetu veido aptuveni puse valsts finansē-

juma un otra puse, kas jānopelna pašiem, kas arī nosaka to, ka laikā pirms un pēc Panorāmas

ir reklāmas pauzes, ar kurām tiek pelnīta nauda, bet tas nekādā veidā neietekmē saturu. Līdz

ar to, ja runājam par vietu tirgū, tad mums ir pietiekami nozīmīgi, lai mēs būtu tirgus līderis.

Automātiski arī reklāmas devējiem tas ir svarīgi. Šobrīd - īpaši darba dienās - Panorāma

praktiski ir skatītākais raidījums. Brīvdienās – ir laiki, kur komerctelevīzijas kādu dienu ir

priekšā, turpretī kādās dienās mēs esam priekšā. Jebkurā gadījumā mēs sekojam tam līdzi, un

mums ir nozīmīga vieta tirgū.

Tā ir vesela māksla, kas saucas televīzijas programmas programmēšana – izprast, ko

kurā brīdī ielikt raidījumā un programmā. Katrs raidījums var pievienot vai samazināt audito-

riju sekojošajam raidījumam, – tā ir vesela ķēde. Jautājums, kāpēc tad mums brīvdienās tik

labi neveicas, kā LNT skaidrojams ar to, ka LNT pie pašreizējās brīvdienu programmas strā-

dājuši vairākus gadus un ko ir izdevies arī diezgan labi izveidot. 18:00 seriāls Komisārs Rek-

sis, 19 – Prāta banka un 20:00 – ziľas, kur pēc reitingu līknes ir redzams, ka tiek sasniegts

maksimālais pīķis.

Šajā aspektā Latvijas Televīzijai ģeniāls produkts ir pašu seriāls Neprāta cena, kas Pano-

rāmai palielina skatītāju skaitu. Vienīgi finansiālu ierobeţojumu dēļ seriāls netiek rādīts katru

darba dienu, bet no pirmdienas līdz ceturtdienai, kurās tad arī mums nav reitingu sasniegšanas

problēmu attiecīgajā līmenī.

Jebkurā gadījumā – LTV ir ziľu līderis Latvijā.

1.5. Galvenais Panorāmas ziņu veidošanas mērķis - virsmērķis?

Kāds ziľām var būt virsmērķis? – jāsāk ar to. Virsmērķis ir informēt, informēt objektīvi,

daudzpusīgi. Tā, lai informācija būtu pieejama par daţādām sociālām grupām, par daţādām

tēmām.

Ne tikai par Latviju. Lielu nozīmi pievēršam korespondentu līdzdalībai būtiskos notiku-

mos ārpus Latvijas, kur piemērs ir Igaunija [Tallinas grautiľi], - korespondentam bija iespēja

aizbraukt uz turieni; arī Briselē ir savs patstāvīgais korespondenta punkts. Daļēji darbu ir uz-

sācis arī korespondentu punkts Krievijā. Tātad tiek aptvertas kaimiľvalstis. Mērķis ir informēt

ne tikai par notikumiem, kas notiek šeit, bet arī apkārt, kas lielā mērā skar arī mūs.

- Reģioni?

Ziľu dienestam ir izveidota sadarbība ar Latvijas reģionālajām televīzijām. Katru darba

dienu skatāmi atsevišķi novadu ziľu raidījumi, bet šie materiāli tiek iekļauti arī Panorāmā, ja

atbilst kvalitātes rādītājiem. Diemţēl mēs uz visiem Latvijas notikumiem nevaram izbraukt,

līdz ar to uzskatām, ka šī sadarbība ir pietiekami veiksmīga. Skatītāju loks Panorāmai nav

tikai Rīga, bet patiesībā ir arī lauku reģioni. Līdz ar to mērķis ir informēt, informēt pietiekami

plaši par visiem Latvijas notikumiem iespēju robeţās.


Rezonanse, protams, kas parāda, kādu iespaidu ziľu siţets ir atstājis sabiedrībā. Pašinici-

atīva, kas tiek augsti vērtēta. Protams, objektivitāte, viedokļu daudzpusīgums. Piemēram, ir

nevis viens vai divi, bet varbūt trīs četri viedokļi.

164

Tā ir arī spēja strādāt krīzes situācijās, spēja strādāt ļoti ātri, operatīvi, kas mazāk skar

Latvijas notikumus, bet vairāk - ārzemju notikumus. Var minēt ļoti, ļoti pozitīvu piemēru, kā

Odita [Krenberga] nostrādāja Igaunijā. Tu no rīta izbrauc no Rīgas uz Tallinu un vakarā jau

jābūt materiālam, un materiāls ir ģeniāls, jo pāris stundu laikā ir izdevies iegūt tādu informāci-

ju, kas nav citiem. Tas ir augstas klases profesionāls darbs un augstu arī tiek vērtēts.

- Tātad arī svarīgums un nozīmīgums?

Protams, bet tas ir vairāk no ziľu plānošana. Svarīgākie notikumi ir pirmie, bet, ja mēs

konkrēti runājam par kādu siţetu, tad tie būtu šie manis pieminētie kritēriji.

1.7. Objektivitātes jēdziena izpratne.

Ja runājam filozofiski, tad objektivitāte vienmēr ir subjektīva. Ziľu dienesta mērķis ir

viedokļu daudzpusīgums, ar ko šo objektivitāti tad arī nodrošinām. Ţurnālistam var būt savs

viedoklis, piemēram, par politiskiem notikumiem, viľam var patikt vai nepatikt kāds politiķis

vai procesi, bet, ja tiek veidots materiāls par kādu notikumu, obligāti ir jābūt otras puses vie-

doklim. Viss! Tas arī ir mūsu objektivitātes kritērijs.

- Principā minējāt pretējās puses, bet kā ir, piemēram, ar sabiedrības viedokli, kas arī

ir iesaistītā puse?

Protams, tas ir trešās puses viedoklis, sauksim to tā. Labs piemērs, ar ko reizēm ir grē-

kojuši ţurnālisti, - rudeľos Latvijā bieţi vien ir vētras, kad ţurnālists aizbrauc uz Talsiem,

kur, manuprāt, bija lieli nodarījumi un cilvēki dzīvoja bez elektrības vairākas dienas, viľš ap-

runājas ar Latvenergo pārstāvi, aprunājas ar atbildīgo amatpersonu, bet nerunā ar cilvēkiem.

Līdz ar to, protams, šis sabiedrības viedoklis par jebkuriem notikumiem - kaut vai tāds pats

ekonomiskais rādītājs kā inflācija, kur mēs vienmēr cenšamies siţetos iekļaut cilvēkus, kurus

tas arī skar ikdienā.

Bet ir tādi politiskie lēmumi, kuri atrodas vēl diskusijas procesā, piemēram, Saeimā

pirmajā lasījumā tiek apspriests kāds likumprojekts. Ne vienmēr šādā gadījumā ir nepiecie-

šams sabiedrības viedoklis, bet maksimāli iespēju robeţās, ja ţurnālists un producents redz, ka

temats skar sabiedrību, tad tas arī tiek darīts. Šī ir tā viedokļu daudzveidība.

8. Ziņu veidošanas pirmais posms - ziņu apzināšana. Kāda ir Jūsu loma ziņu veidoša-

nā?

8.1. Vai Jūs iesaistāties sākotnējā ziņu apzināšanas procesā?

Pats, pats ziľu apzināšanās sākums ir katru dienu. Sākums ir arī brīvdienās. Ja Tu

strādā Ziľu dienestā, esi ţurnālists, esi producents, esi vadītājs, Tu visu laiku strādā ar šo in-

formāciju. Līdz ar to pateikt, kur ir sākums, kur ir beigas nevar. Novilkt robeţu, kur sākas un

kur beidzas šī apzināšana, ir neiespējami.

- Jā, bet es domāju, vai Jūs esat iesaistīts šajā ziņu apzināšanas līmenī?

Protams!

8.2. Pašiniciatīvas loma ziņu veidošanas procesā.

Tā tiek augsti vērtēta! Panorāma dienas laikā ir pēdējais ziľu raidījums, kas tiek rādīts

[iepretim citiem televīzijas ziľu produktiem, kas tiek rādīti agrāk]. Ja mēs strādātu tikai no tā,

ko iegūstam no ziľu aģentūrām, piemēram, Leta, BNS u.c., tad Panorāmu neviens neskatītos.

Mūsu uzdevums ir atrast savu skatu punktu, un, protams, parādīt arī tos galvenos notikumus,

lai arī tie ir jau rādīti citās televīzijās, bet, piemēram, paľemt kaut vēl kādu citu viedokli klāt.

Mērķis tomēr ir izveidot savu ziľu. Katru dienu izveidot vienu savu ziľu. Nereti atsauces uz

to nav, jo tas tiek vairāk saukts par tādu cilvēku stāstu, kas vairāk saistīts ar sociālo sfēru.

Producenti ikdienā seko līdzi arī tam, kas notiek reģionos. Tā kā Lursoft datu bāzē ir pieeja

165

reģionālajiem laikrakstiem, viľi skatās, kas tur notiek, no kurienes mēs arī ļoti bieţi iegūstam

labus cilvēku stāstus.

8.3. Kontroles mehānisms. Kas ir atbildīgs par informācijas pārbaudi?

Atbildīgais ir redaktors, kas principā ir producenti. Tie ir trīs - Panorāmai divi un

viens uz krievu ziľām.

- Anita Brauna un Dace Stirāne.

Jā, un Vladimirs Novodvorskis krievu ziľām.

- Runājot ar Gundaru Rēderu 2005. gadā180

, viņš norādīja uz problēmu, ka Panorā-

mā arī strādā ţurnālisti, kas sevi ļoti augstu vērtē un līdz ar to uzskata, ka materiāla

pārbaudes ir liekas, jo viņam var uzticēties. Taču tās ir svarīgas kaut tādēļ, ka tās

ļauj konstatēt, vai materiāls ir saprotams cilvēkam – nezinātājam.

Protams, un producents attiecīgajā nedēļā ir persona Nr.1. Viľa darbā iejaukties fak-

tiski nevar neviens. Tāpēc arī tur ir augstas klases profesionāļi, kas savu darbu pietiekami labi

pārzina. Darba procesā jautājumi tiek ar ţurnālistiem pārrunāti, bet producents ir uzdevuma

devējs, kas attiecīgajā dienā arī norāda, kas būtu jāaptver materiālā. Producents arī rezultātā

atbild par gala materiālu, kas tiek pārraidīts ēterā. Viľš tātad pārlasa tekstus un ar ţurnālistiem

tos izrunā. Tas nav autoritatīvi, radot uzstādījumu, ka noteikti ir jābūt tā, kā es domāju. Ir otra

puse siţetu veidošanai – notikumā ir bijis klāt ţurnālists, nevis producents. Sajūtas par to, kas

ir noticis uz vietas, ir redzējis tikai ţurnālists. Līdz ar to producentam autoritatīvi pateikt –

„nē, būs tā‖, tikai tāpēc, ka es tā domāju, nav ierasta prakse. Producents saľem materiālu un

arī izrunā ar reportieri, kas tur ir un kas varbūt pietrūkst.

9. Ziņu veidošanas otrais posms - ziņu atlase

9.1. Ziņu atlases galvenie raksturojumi, prakse – ir noteikti galvenie kritēriji, vadlī-

nijas – atbilstoši „Panorāmas” mērķim?

(Skat. 1.2.)

10. Ziņu veidošanas trešais posms – stāsta ziņošana

10.1. Emocionālā iesaistītība, secinājumi, komentāri, vispārinājumi. Vai ir kādi

noteikumi, kas ļauj konkrētos gadījumos to darīt, nosakot kad tas ir atļauts vai

varbūt nav atļauts vispār?

Tas ir stingri noteikts ētikas kodeksā. Šis jautājums ir atkal par viedokļu daudzpusī-

gumu – par objektivitāti. Mēs neesam analītiskais vai komentāru raidījums. Mēs esam ziľas.

Viss. Ar to arī viss ir izteikts. Analīzi, komentārus var veidot raidījumā De Facto, arī 100.

pantā no intervijām var kādus secinājumus izdarīt. Ziľās tas nedrīkst būt un viss.

- Bet, ja, piemēram, ir tāda situācija, ka ţurnālists ir atradies notikuma vietā un kaut

ko redzējis, vai tad viņš var arī izteikt komentāru par redzēto, kam gan būtu jābūt

retai praksei, ja nav cita pamatojuma. Piemēram, viņš ir bijis klāt ugunsgrēkā un

lai raksturotu vidi, ţurnālists var izmantot komentējošas frāzes, piemēram, „cilvēki

skaļi kliedza”. Ja šo komentāru pamatotu audiovizuālais materiāls, tad šis komen-

tārs jau būtu pamatotāks.

Tas nav komentārs. Komentārs būtu tādā gadījumā, ja tiktu sniegts ţurnālista redzē-

jums par to, kāpēc tad šis ugunsgrēks ir noticis. Tā ir reportāţa no notikuma vietas. Tas nav

komentārs. Reportāţa ir tādā gadījumā, ja tiek aprakstīts – 22:03 izcēlās ugunsgrēks. Panorā-

180

Beitika, I. (2005). Ziņu objektivitātes izvērtējums LTV1 ziņu raidījumā Panorāma: Kursa darbs. Rīga: LU

SZF Komunikācijas studiju nodaļa. 32. lpp.

166

ma bija vienīgie, kas bija klāt. To var stāstīt. Tā ir kā reportāţa. Piemēram, tagad arī no Talli-

nas, - ielās iziet policija ar ūdensmetējiem, ar asaru gāzēm, tālāk atrodas divi tūkstoši cilvēku

– tā ir reportāţa, tas nav komentārs.

- Bet komentārs ir arī tad, ja ţurnālists veic kādu vērtējumu, piemēram, - „cilvēki bi-

ja saniknoti”, kas, ja tiek apstiprināts ar vizuālo attēlu, var būt pieļaujami. Citādi ir

jābūt pamatojumam vai avotam, kas to apstiprina.

Bet ţurnālists ir tas, kurš... Televīzijas priekšrocība ir tā, ka tas viss tiek dokumentāli fiksēts.

11. Ietekmējošie faktori

11.1. Kultūra

11.1.1. Vai ir kādi jautājumi, par kuriem Panorāmai ir sava pozīcija tāpēc, ka lie-

lākā daļa auditorija pieņem to kā pašsaprotamu vai tās atbilst liberālām

vērtībām (piemēram, jautājums par homoseksuālismu, ko principā Satver-

sme jau nosaka). Vērtību sistēma. Vai to nevar sajust reportāţās - kādas

ţurnālistu vērtīborientācijas izpausmes?

Esat sajutusi?

Satversmē ir daudz kas noteikts. Arī nevainības prezumpcija. Reizēm ţurnālisti grēko,

sprieţot it kā tiesu un taisnību. Atkal atgrieţamies pie objektivitātes jautājuma – pie tā, ka ir

jābūt šiem daţādajiem viedokļiem, kas ir ţurnālistu mērķis. Mēs nedrīkstam uzspiest sabied-

rībai vienas puses viedokli. Nesaku, ka tas reizēm nenotiek. Tas reizēm notiek, bet pēc tam es

runāju ar producentiem un prasu, kāpēc tas tā ir bijis. Nereti šāda situācija izveidojas tāpēc, ka

otra puse varbūt nemaz negrib runāt, bet tad arī ţurnālists to pasaka, ka konkrētais cilvēks no

intervijas atteicās. Piemēram, tagad uzrādīja apsūdzību Andrejam Ēķim, un viľš no intervijas

atteicās. Tā kā viľš bija izplatījis mediju paziľojumu, kurā arī norādījis, ka tas ir viľa viedok-

lis un viss tur ir pateikts, tad mēs to arī citējām. Ţurnālista personīgas simpātijas vai antipāti-

jas, manuprāt, nedrīkst parādīties.

Runājot par kultūras jautājumu, - kultūra ir viss. Un, protams, ir lietas, kas nav ap-

sprieţamas. (Kā piemēru minēju Dziesmu svētkus - kā izveidojušos vērtību, kur Panorāma

visticamāk neuzsāks reportāţu veidošanu par to, vai tie ir vajadzīgi svētki vai nē, jo tie jau ir

izveidojusies kā sabiedrības tradīcija, kā vērtība.)

11.2. Tehnoloģija

11.2.1. Vai Panorāmas veidotājiem ir pieejama tehnika kvalitatīvu ziņu veidoša-

nai – gan informācijas ieguvē, gan apstrādē un pārraidīšanā, lai tiktu sa-

sniegta iespējami augstākā kvalitāte?

Lai sasniegtu augstāko mērķi, mēs varētu klopēt to bodīti ciet. Ir, protams, vajadzības,

bet pie tā tiek strādāts, un domāju, ka tuvākajā laikā notiks izmaiľas. Zinu, ka tās nav tikai

mūsu vajadzības. Ja paskatās, ko dara konkurenti [Latvijas komerctelevīzijas] un kas notiek

visā pasaulē, - ir jāpāriet uz citiem formātiem. Arī mēs pakāpeniski to gatavojamies darīt, bet

iespējas ir tādas, kādas tās ir, - visam naudas nepietiek, bet ziľas šajā gadījumā no televīzijas

vadības puses šogad ir prioritāte. Līdz ar to, ja būs iespēja, tad ziľas būs pirmās, kur tiks no-

mainīta jauna tehnoloģija un pāriets uz citiem formātiem.

- Jā, pašlaik LTV Ziņu dienestā ir tāds statīvs, uz kura kamera stāv nevis stabili, bet

slīd uz leju.

Tā nenotiek tikai Latvijas Televīzijā. Visas televīzijas vienmēr gribētu, lai tehnoloģiskais

nodrošinājums būtu augstākajā līmenī. Cenas, piemēram, Latvijā un Francijā šīm tehnoloģi-

jām neatšķiras, bet Latvijā ir 2,4 miljonu iedzīvotāju, bet Francijā tie ir vairāki desmiti miljo-

ni. Līdz ar to mums proporcionāli it kā ir grūtāk atpelnīt šo naudu atpakaļ. Es atkārtoju, ka

167

šajā gadījumā Ziľu dienests Latvijas Televīzijai ir prioritāte ne tikai programmas izkārtojumā,

bet arī investīciju piesaistīšanā. Ja būs šī finansiālā iespēja, tad ziľas būs pirmās, kurās pakā-

peniski tiks nomainīts šis tehnoloģiskais process.

11.3. Likumi un regulācija.

11.3.1. Ētikas kodekss tiek pievienots darba līgumam?

Ir divi ētikas kodeksi. Viens ir Latvijas Televīzijas ētikas kodekss, ar kuru tiek iepazīs-

tināts darba līguma slēgšanas brīdi, kur jāparakstās par iepazīšanos un Ziľu dienesta ētikas

kodekss.

- Tātad ţurnālistiem tas būtu jāpārzina?

Jā!

11.3.2. Eksistē vēl kādi iekšējie noteikumi, varbūt rokasgrāmata, kas varētu palī-

dzēt ţurnālistam, būt pārliecinātam par to, kā rīkoties attiecīgās situāci-

jās? (Piemēram, kā rīkoties konkrētās situācijās – tiešraides gadījumā kā la-

bāk izvēlēties fonu, kas atbilst informācijas saturam, bet nemazina auditorijas

uzmanību attiecībā uz ziņu pašu par sevi vai kādos gadījumos lietojams stand-

up181

? u.tml.?

Iekšējās rokasgrāmatas nav par šādiem jautājumiem. Daudz mācību grāmatu par to ir

sarakstīts. Ziľu dienestā pastāv nerakstīti likumi vai nerakstītas normas. Vienmēr stand-up

jāierunā tad, ja esi ārzemēs, jo tas rada līdzdalības efektu. Stand-up un dzīvie ēteri tiek izman-

toti arī tad, ja esi Latvijā pietiekami nozīmīgos notikumos. Tie var būt arī bēdīgi, traģiski no-

tikumi, piemēram, tā pati Reģu pansionāta sadegšana. Bet pārsvarā tas darbojas vairāk kā ne-

rakstītais likums. Ja esi ārzemēs, lai parādītu, ka esi tur bijis, obligāti ir jābūt šim stand-up.

- Un ţurnālisti to zina?

Jā! Šie noteikumi jau gadiem ir izstrādājušies. Nav iemesla, lai tagad to visu apzināti

rakstītu uz papīra. Mēs varbūt varam ar ţurnālistu izrunāt, vai tajā vietā vajadzētu stand-up

vai nē. Iespējams, ka šis tas man ziľās mainīsies šī gada laikā. Mēs esam procesā.

11.3.3. Vai ir kādas regulācijas problēmas, kas ierobeţotu kvalitatīvu ziņu veido-

šanu? (likumdošana, iekšējie kodeksi, normas, vadības lēmumi)

Tieši nē, bet ir viena cita lieta, par ko ţurnālisti ir sākuši satraukties un kur ir zaudēti tiesu

procesi, - piemēram, mūsu kolēģi no Neatkarīgās Rīta Avīzes, - par informācijas avotu atklā-

šanu.

- Informācijas avots nav jāatklāj, kamēr to neprasa tiesa.

Jā, bet arī tad, ja ţurnālists informācijas avotam ir apsolījis, ka viľš neatklās avotu, bet ot-

ra iesaistītā puse tiesiskā ceļā pieprasa un tiesa pasaka, ka avots ir jāatklāj, tad tas veido diez-

gan lielas problēmas.

Ir daţi precedenti bijuši arī maniem kolēģiem, kad prokuratūra prasa atklāt informācijas

avotus. Tā ir tāda bīstama iezīme, kas varētu parādīties.

Ţurnālista alga ir viľa vārds. Un neviens sevi cienošs ţurnālists necentīsies melot tādā

brutālā veidā, jo viľš automātiski zaudē sava vārda vērtību, savu uzticamību utt.

- Var būt gadījumi, kad tas ţurnālistam nav svarīgi, kaut LTV tā nedrīkstētu būt.

181

Tulkojumā no angļu valodas – kadrs, kurā ţurnālists par notikumu stāsta kameras priekšā.

168

Ja mēs runājam par Ziľu dienestu, tad tas ir svarīgi - tie ir cilvēki, kuriem katru dienu

uzticas vairāk 300 000 cilvēku, kuri skatās Panorāmu. Ţurnālistu vārds ir viľu uzticamības

garants.

- Līdz ar to Jums kā Ziņu dienesta vadītājam jādarbojas kā spēcīgam aizsargam starp

Ziņu dienestu un pārējo telpu, lai nodrošinātu Ziņu dienesta neatkarību, jo neatka-

rības zaudēšana vai kaut sabiedrībā radīts priekšstats vai aizdomas, ka Ziņu die-

nests nav pilnīgi neatkarīgs, ir pirmais signāls, ka šī reputācija var tikt zaudēta.

Vienmēr būs puses, kuriem patiks, ka par viľiem veido materiālus un vienmēr būs puses,

kam nepatiks, ka par viľiem veido materiālus. Mūsu darbs ir informēt un atklāt. Mūsu darbs

ir, - ja tiek noķerts zaglis, vienalga, vai tas ir deputāts, ministrs, premjerministrs, prezidents,

tam nav nozīmes, mūsu uzdevums ir informēt un tajā pašā laikā pajautāt viedokli arī zaglim.

Līdz ar to tādi spiedieni no politiskām pusēm.. – tie laiki ir beigušies.

- Bet no vadības puses?

Vadība neiejaucas redakcionālajā politikā vispār. Un ar vadību ir tikai sarunas par finansu

lietām, par resursu plānošanu u. tml. Man ir iedots budţets, kura ietvaros jāstrādā. Ja grāmat-

veţi un finansisti redz, ka kādā mēnesī ir, piemēram, pārtērēti finanšu līdzekļi, skaidroju vi-

ľiem, kāpēc.

Redakcionālā iejaukšanās vispār nav nekāda.

- Tātad lēmumus Jūs pieņemat pilnīgi neatkarīgi?

Protams! Redakcionāla iejaukšanās, piemēram, ir tāda, teiksim, 4. maijā Bonaparti.LV li-

do uz Helsinkiem. Tā kā televīzija ir Eirovīzijas atspoguļotāji, tad televīzijas sabiedrisko at-

tiecību daļa man lūdza, vai mēs Ziľu dienestā to negribētu parādīt. Es to neuzskatu par iejauk-

šanos. Tā nav pat iejaukšanās no vadības puses. Principā, ja tās ir lietas, kas ir saistītas ar Lat-

vijas Televīziju, tad, kāpēc tās neparādīt?

- Jā, bet ir bijuši skandāli restrukturizācijas aspektā. Kāds ir Jūsu vērtējums, kāpēc

ţurnālisti protestē, un līdz ar to rodas priekšstats, ka kaut kas tomēr nav kārtībā.

Pirmkārt, restrukturizācijas process jau ir gandrīz beidzies. Otrkārt, ja mēs atgrieţamies

pagātnē un paskatāmies, kā tas viss notika, tad drīzāk tās bija bailes par neziľu, – „kas būs‖.

Tā es to vienā vārdā varu teikt.

- Jā, bet analizējot šo notikumu gaitu un kaut, piemēram, darba līgumu jautājumu,

kur ţurnālisti publiski protestēja, kaut kā neizskatījās, ka restrukturizācijas gaita

būtu pārliecinoša, par ko liecina arī fakts, ka restrukturizācija netika ar visiem ie-

priekš apspriesta, pēc kuras visiem taptu skaidrs – jā, ejam un tā darām, jo tas ir

labākais ceļš.

Patiesībā šī apspriešana par restrukturizāciju sākās jau no pagājušā gada sākuma.

- Jā, un gribēja līdz martam jau to pabeigt – ātri tā kā.

Jā, pabeidza vēlāk. Restrukturizācija nebija iemesls vadības vēlmei ierobeţot redakci-

onālo neatkarību, es nezinu, kā tas ir izskanējis, vai iznīcināt Ziľu dienestu.. Tas bija finansi-

āli saimniecisks lēmums.

- Neloģisks.

Pilnīgi loģisks. Ja Valsts kontrole atnāk un paziľo, ka Jums ir 700 000 latu uzrēķins,

kas ir jāsamaksā, par nesamaksātiem nodokļiem un 80% no tā ir par Ziľu dienestu.

- Respektīvi, par finanšu plūsmas necaurskatāmību.

169

Jā! Tāpēc, ka Ziľu dienestam līdz tam algas veidojās faktiski 1/3 bija, no kuras tika mak-

sāti visi nodokļi, savukārt 2/3 no atalgojuma bija autorlīgums, autoratlīdzība, - darbs, no kura

netiek maksāts sociālais nodoklis. Valsts kontrole pateica, ka tas tā nedrīkst būt, jo tā ir apzi-

nāti redzama nodokļu nesamaksāšana, un par vienu un to pašu darbu mūsu likumdošana neat-

ļauj slēgt divus līgumus. Uzľēmuma vadībai bija jāpieľem lēmums par to, ka šī algu sistēma

ir jāsakārto utt.

- To visu saprotu, bet man nav skaidrs, kāpēc bija jāveido Radošo nodaļu vai jāmēģi-

na ţurnālistus sākotnēji sadalīt – De Facto un Panorāmas darbiniekos, kas tomēr ir

viens vesels mehānisms Latvijas Televīzijā – Ziņu dienests.

Restrukturizācija šobrīd ir izbeigta un nekādu problēmu arī nav.

- Jā, bet principā jau viss ir palicis tā, kā bija.

Nē!

- Reāli pastāv tāda radošo daļa?

Protams!

- Tad, otrkārt, ir jārunā par organizācijas komunikācijas problēmu Latvijas Televīzi-

jā, jo, ja ārpus televīzijas izskan šādas problēmas, tad tiek, var teikt, apzināti noda-

rīts kaitējums neatkarības pozīcijai, un tā ir reputācijas graušana, kas Ziņu dienes-

tam ir jāsargā. Jūs esat tas balsts, kam tas būtu jādara.

Pirmkārt, es saku, šī restrukturizācija sākās tad, kad es šeit vēl nestrādāju. Kad es atnācu,

tā jau bija faktiski pabeigta.

Otrkārt, šobrīd mēs varam runāt par iekšējās komunikācijas problēmām un tā tālāk. Mēs

varam runāt par iekšējo komunikāciju starp vadību, starp Ziľu dienestu un starp ţurnālistiem,

bet principā šobrīd no uzľēmuma vadības viedokļa būtība ir pavisam vienkārša – ir operatoru

nodaļa, ir video inţenieru un ir raidījumu radošā daļa. Šeit stāv Ziľu dienests, man ir iedots

gadā tik un tik daudz naudas. Es pasaku – man ir vajadzīgs tik daudz operatoru, tik daudz

video inţenieru, tik daudz ţurnālistu. Tās ir resursu vietas, no kurienes es viľus paľemu. Pēc

tam tīri juridiski tiek noformēti darbā uz Ziľu dienestu tādi un tādi cilvēki. Viss! – tā ir vien-

kārša sistēma, rupji sakot, tā ir noliktava, no kuras es paľemu ābolus.

- Un, piemēram, operatori – viņi strādā tikai Ziņu dienestā?

Nē, visi operatori ir zem operatoru nodaļas.

- Bet tad, kad viņi tiek „paņemti” strādāt Ziņu dienestā, viņi strādā vēl citos raidīju-

mos.

Nē, tikai Ziľu dienestā. Viľiem ir šī iespēja, - ja viľš grib ko citu darīt, viľš var strādāt

arī citos televīzijas projektos.

- Sapratu domu!

Nesapratāt domu! Iekšēji jūtu, ka esi sadalījusies nometnēs – ir viena labā un viena

sliktā puse. Nav labas vai sliktas lietas. Lietas ir tādas, kādas tās ir. Princips ir Latvijas Tele-

vīzija. Un Ziľu dienests ir Latvijas Televīzijas struktūra. Līdz ar to Ziľu dienests, kurā ir sava

autonomā grāmatvedība, savi autonomie šoferi, savi autonomie operatori utt., kurš par to gala

rezultātā atbild un kurš maksā Latvijas Televīzijai? Ne jau Ziľu dienests. Kāpēc Latvijas

Televīzijai ir jāmaksā par procesiem, kurus tā nevar ietekmēt. Uzľēmums ir viens.

- To tiešām saprotu, bet tad vēlaties teikt, ka tie skandāli bija lieki? Tie gan rāda, ka

problēmas ir!

170

Protams, šī komunikācija varēja būt citādāka, bet, ja ir divas puses un viena puse ne-

grib runāt, tad kāda tur var būt komunikācija? Šobrīd šis process ir pabeigts un atalgojumu

sistēma ir izveidota pilnīgi atšķirīga, un viss ir likuma ietvaros, jo faktiski šī atalgojumu sis-

tēma bija pretlikumīga. Televīzijas vadībai Valsts kontrole bija uzlikusi par pienākumu iz-

beigt šādas darbības, un televīzijas vadībai bija jārīkojas. Protams, apakšā tam visam ir emoci-

jas utt., un tas ir arī saprotams. Cilvēks baidās par to, kas ar viľu notiks – viľš saľems naudu,

nesaľems; kādi būs darba apstākļi.. tas ir saprotams process. Tas ir tikai dabīgi.

12. Organizācija

12.1. Vadība, hierarhija – organizācijas komunikācija, iespējamais spiediens,

iejaukšanās, tikšanās, apspriedes, atbalsts?

12.1.1. Sadarbība ar LTV ģenerāldirektoru – spējat sargāt Ziņu dienesta neatka-

rību?

12.1.2. Sadarbība ar ţurnālistiem.

Savstarpējā komunikācija ir ļoti demokrātiska, ļoti liberāla. Savstarpējās attiecības ir

ļoti draudzīgas. Nav nekādu problēmu.

12.2. Kontroles mehānisms

12.2.1. Vai ziņas tiek izvērtētas (piemēram, katru rītu, kur tiek norādīts uz kļū-

dām?)

Paši individuāli vērtējam un nosakām, kas ir bijis labs. Reizi nedēļā cenšamies sanākt

sapulcē, kur gan visiem sanākt kopā nav iespējams. Jā, un arī producents individuāli ţurnālis-

tiem pasaka, kas ir paticis, kas nav paticis. Es visas ziľas skatos. Es izrunāju individuāli ar

ţurnālistiem.

12.2.2. Vai ir cilvēki no malas, kas analizē raidījumus?

Protams, mēs arī piesaistām profesionālos mediju recenzentus, kuri arī izvērtē, kas ir

bijis labi, kas slikti.

12.3. Vai tiek veidota failu kategorizēta datu bāze, lai ikviens ţurnālists spētu

tai piekļūt un atrast sev vajadzīgo informāciju?

Ir arhīvs, kur ir siţeta nosaukums, apraksts u.c. informācija, kas noder. Mums ir ļoti

labs arhīvs. Tā ir liela mūsu veiksme.

12.4. Neatkarība (Skatīt 5.3.)

12.4.1. Varat teikt, ka Ziņu dienests ir neatkarīga LTV struktūra?

12.4.2. Ziņu dienesta restrukturizācijas vērtējums. Vai izmaiņas ietekmē ţurnālis-

tisko kvalitāti?

12.4.3. Kāpēc tika likvidēts galvenā redaktora amats, ko iepriekš pildīja Inta Lase?

Šāds amats nav vajadzīgs.

- Bet likums par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem nosaka, ka galve-

nais redaktors ir atbildīgs par gala produktu.

Producents atbild par katras nedēļas raidījumiem. Par visu galvenais atbildīgais esmu

es – likumā ir ierakstīts, - gan par finansēm, gan par saturu utt. Bet attiecīgajā nedēļā, pro-

tams, atbildīgais redaktors, kas praktiski ir producents.

171

12.5. Budţets (Skatīt 5.2.1. un 5.3.5.)

12.5.1. Vai resursi ir pietiekami, lai veiktu ziņu apzināšanu atbilstoši uzstādīta-

jiem mērķiem? Vai resursu trūkums traucē kvalitātei?

12.5.2. Kā budţeta apmērs ietekmē Panorāmas ziņu kvalitāti un galveno mērķu

sasniegšanu?

12.6. Komanda, kopīgi kolektīva veidošanas pasākumi un izglītošana?

12.6.1. Darbinieki veido komandu – dalās ar informāciju?

Daļēji jā, daļēji es teiktu, ka nē. Katram ţurnālistam gadu gadiem ir izstrādājies tēmu

loks, ar kuru viľš strādā un kurā viľam ir vislabākās zināšanas un vislabākie informācijas avo-

ti. Līdz ar to kāds cits ţurnālists ielēkt tajā tēma faktiski nevar. Līdz ar to, ja mēs runājam par

tēmām, tad konkurences nav, bet ir drīzāk kaut kāda konkurence profesionalitātes dēļ, piemē-

ram, - kā esi ieguvis kādu ekskluzīvāku informāciju.

12.6.2. Pastāv ţurnālistu savstarpējā konkurence?

- Ţurnālisti dalās ar šo informāciju, ja pastāv konkurences gars?

Protams, dalās. Dalās ar tādu informāciju, ja, piemēram, korespondents ir aizbraucis

uz ministru kabinetu un viľš ir kaut ko dzirdējis, ka kaut kas varētu notikt, piemēram, veselī-

bas jomā. Viľš atbrauc un pasaka producentam vai ţurnālistam, kurš ar to strādā. Tā tas no-

tiek.

Konkurence drīzāk ir jūtama starp De Facto komandām. Protams, notiek kopīgās ik-

nedēļas sapulces, kurās mēs izrunājam tēmas, kas būs raidījumā, kas ir bijis varbūt labs ie-

priekšējos raidījumos, kas būs nākamajos, bet ir kādas lietas, ar kurām viľi viens ar otru neda-

lās.

12.6.3. Ţurnālisti, darbinieki tiek motivēti veikt savu darbu kvalitatīvi un augstā

līmenī?

Finansiāli tiek, - ir izstrādāta prēmiju sistēma. Tas nav vienīgais veids. Motivācija rei-

zēm ir arī aiziet un pateikt – tu esi labi pastrādājis.

12.6.4. Notiek izglītojoši semināri, apmācības, citi kopīgi pasākumi?

Protams, mums nesen bija kolektīvs pasākums. Plānots, ka šādi neformāli pasākumi

notiks vairākas reizes gadā.

Maijā visticamāk brauks no Francijas televīzijas pārstāvji, kas tieši strādās ar ţurnālis-

tiem. Bija iespēja izvēlēties, vai ar producentiem, ţurnālistiem, vai vienkārši ar ziľu formātu,

un mēs izlēmām, ka, lai pastrādā ar reportieriem. Jā, tādas lietas tiek organizētas.

12.6.5. Notiek arī operatoru izglītošana atbilstoši ziņu ţanra ţurnālistikai?

Operatoriem ir sava specifika, bet faktiski visi , kuri šeit strādā, ir pietiekami augstas

klases profesionāļi. Operatoriem drīzāk būs nepieciešamas mācības, ja tiks ieviesti jauni for-

māti.

12.6.6. Ţurnālisti var pie jums doties, lai brīvi izrunātu savas problēmas? Uz-

klausāt?

Ļoti labi redzējāt, kā man Karīna [Rubene] pajautāja [par iespēju paľemt brīvas die-

nas]. Tā arī ir! Jā, var!

172

9. pielikums

Intervija ar Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoru Jāni Holšteinu 2007. gada 3. maijā

13. Medija raksturojums

1.8. Panorāmas vieta tirgū?

Tādā divdabja funkcijā, statusā mēs šobrīd esam. Manuprāt, šobrīd Panorāma jopro-

jām ir līderis gan profesionālajā ziľu pasniegšanas ziľā, gan arī kopējā skatītāju atsaucības

ziľā, - reitingu ziľā, neskatoties uz to, ka LNT pirms trim gadiem uzsāka lielu ofensīvu, lai

uzlabotu savu ziľu produktu, veidojot gan savu vizuālo tēlu, kas viľiem ir varbūt izdevies,

gan arī saturisko pusi, kas viľiem ne tik ļoti ir izdevies. Īslaicīgi reizēm viľi izraujas, un brīv-

dienās viľiem klājas labāk, nekā mūsu ziľu raidījumiem, taču darba dienās joprojām stabili

esam līderi.

Protams, no vienas puses Panorāma ir sabiedriskā medija, kam tādam arī būtu jābūt,

valsts galvenais ziľu raidījums. No otras puses, tas ir ļoti skatīts raidījums un tāpēc ir pietie-

koši labs tirgus produkts, kas interesē arī reklāmdevējus. Līdz ar to tā zona, kas ir pirms un

pēc ziľām, ir arī tās pieprasītākās reklāmdevēju vietas Latvijas Televīzijas programmā. Seriāls

Neprāta cena veiksmīgi iesilda publiku pirms ziľām.

1.9. Galvenais ziņu virsmērķis (uz ko tiecas tieši Panorāma)?

Ja mēs runājam vispār par sabiedriskās televīzijas ziľu raidījumiem, tad, pirmkārt,

tiem ir valsts dota iespēja, garantējot finansiālo bāzi, būt neatkarīgiem, kas varbūt atšķiras no

privātām televīzijas kompānijām. Protams, ka sabiedriskās televīzijas vadībai kā pienākums

tiek uzlikts skatīties pietiekoši toleranti un necensties īpaši iejaukties un varbūt reizēm pasar-

gāt no kādas ārējas ietekmes ziľu raidījumu; un tajā pašā laikā viľiem ir jābūt ārkārtīgi profe-

sionāliem cilvēkiem, kuri spēj uz lietām paskatīties pietiekami daudzpusīgi un pasniegt skatī-

tājiem visu viedokļu spektru, visu šo gammu, ļaujot skatītājam pieľemt savu lēmumu par no-

tikumu, lietām, faktiem.

- Šis „ļaujot skatītājiem pieņemt savu lēmumu” ir ļoti būtiski no ţurnālistiskās kvali-

tātes viedokļa, kur ţurnālists neiesaistās ar personīgām emocijām un nekomentē, un

neizdara kādus secinājumus, kas nav pamatoti.

Pieļauju, ka subjektīvāki var būt autorraidījumi, Tos veido konkrēta personība ar savu uz-

stādījumu, ar savu redzējumu, tāpēc tas reizēm var atļauties būt subjektīvs šādos jautājumos.

Ziľu cilvēkiem ir visas iespējas, protams, intervēt ekspertus u.c., bet tad arī ekspertiem ir jā-

būt pēc izvēles principa, gan nosacīti, - par un pret. Nav jēgas paľemt trīs vienādi domājošus

ekspertus, kas neko arī nedos ziľai. Bet tas ir svarīgi, jo esmu sastapies kādreiz arī ar pietieko-

ši inteliģentiem skatītājiem, kas saka, ka viľiem reizēm kaitina, ka ziľu raidījumos mēģina

ieskaidrot, kas ir labais un kas nē; par šo jābalso, par šo – nē u.tml., kas šajā gadījumā nav at-

tiecināms tieši uz Panorāmu. Noliec priekšā faktus, kas skaidri parāda, piemēram, politiskā

spēka, personības vai kāda vadītāja argumentus par vai pret un es būšu tas, kurš izlems.


Akadēmiski pamatot nemācēšu, bet, skatoties no profesionālās puses, - ja ţurnālists

saľem konkrētu Ziľu dienesta producenta, vadītāja uzdevumu, kas ir viľa dienas darbs - fakts

vai tēma, kas viľam šajā ziľu raidījumā ir jāmēģina parādīt, - tad būtu profesionāli, pirmkārt,

ja reportieris orientējas šajā tēmā. Tātad viľam, pirmkārt, visu laiku ir jāaktualizē savas zinā-

šanas pamattēmā, kurā viľš strādā, lai zinātu drēbi, par ko ir runa. Parasti tā arī apmēram ir,

ka ţurnālisti tiek sadalīti pa tēmām – rūpniecība, ekonomika, politika u.c.

Otrkārt, tad, kad ţurnālists ir uzzinājis savu uzdevumu, viľam iespēju robeţās ir jāmē-

ģina saskatīt visus aspektus, kas ir radījis vai ietekmējis kādu notikumu vai, piemēram, lēmu-

173

ma pieľemšanu. Ideālā variantā - jāmēģina atrast kādas zemstrāvas vai notikuma ietekmētā-

jus, kas ir izdarāms atkarībā no tā, cik daudz laika tam var atvēlēt. Pašlaik jau iegrimstu pēt-

nieciskās ţurnālistikas aspektos, kas ir augstākā kvalitāte, bet arī ziľas prasa ļoti lielu darbu.

Skaidrs, ka no ikdienas korespondenta to nevar pilnībā gaidīt, bet kādā mērā gan tomēr var.

Galvenais ir paskatīties uz šīm lietām pēc būtības – saprast gan virsslāni, gan ietekmes, vie-

dokļus, kas ir noteikuši attiecīgu notikuma virzību. Ja viľš to pietiekami veiksmīgi izdara, tad,

manuprāt, tas ir profesionāli. Pie tam, kas ir ļoti svarīgi, spējot neizpaust savas simpātijas vai

antipātijas par kādu notikumu vai spēku, jo, protams, ka mums katram ir kādas simpātijas vai

antipātijas tajā pašā politiskajā laukā, bet tas nedrīkst parādīties uz ekrāna ziľu raidījumā. Kā

jau teicu, autorraidījumā tas vēl būtu pieļaujams, bet ziľu raidījumā nē. To uzskatu arī par

vienu no mūsu profesionalitātes kritērijiem – pietiekoši racionāli raudzīties uz lietām, lai kā

tās patiktu vai nepatiktu.

- Daţkārt min tikai viedokļu sabalansētību un daudzpusīgumu, bet tas nav garants

objektivitātei. Piemēram, no viena politiskā spēka var paņemt citātu, kas to ceļ, sa-

vukārt no otra – kas to gremdē u.c.

Tieši tā! Un profesionāls cilvēks nekad necentīsies raut ārā frāzes vai vārdus no kon-

teksta. Ja atbilde ir kontekstā, tad tā kontekstā arī ir jāpasniedz. Tas ir tāds lēts ţurnālistikas

pamatprincips, ka es stāstu pasaku trīs lapaspušu garumā un izrauju vienu teikumu, ko ielieku

kā citātu, kas varbūt neraksturo viľa attieksmi kopumā vai viľa viedokli.

1.11. Objektivitātes jēdziena izpratne. LTV Ziľu dienesta ētikas kodeksā ir teikts, ka

„ţurnālistam ir jāgarantē objektīvas, no naudas devēja neatkarīgas informācijas pa-

sniegšana‖ vai „ţurnālistam jāpauţ ticama, objektīva, un vispusīga informācija.‖ Arī

likumdošana nosaka, ka ziľas jāveido objektīvi, bet jēdziens nav definēts? - Kā LTV

saprot normu objektivitāte?

Pirmkārt, ja tiek atspoguļots kāds fakts vai lēmums, tad mani interesē, ko tas maina

manā dzīvē un kas ir iespaidojis šāda lēmuma pieľemšanu. Tās ir divas lietas, kas man

liek notikumu ieraudzīt pilnvērtīgi. Otrkārt, es gribētu, lai būtu tad arī, piemēram, piemē-

ram, ietekmīgu ekonomistu, policistu, amatpersonu, vai pat arī ekspertu viedoklis, no kura

tad es mēģinātu saprast, vai tas ir labi un vai pieľemtais lēmums radīs pozitīvu ietekmi vai

nē. Ja es redzu, ka ir viens kaut kāds spēks vai eksperta viedoklis, kurš saka, ka tas ir galī-

gi garām, tad man jāsāk ausīties un saprast, kas tad tur ir galīgi garām un mēģināt saprast,

vai nav kāds cits viedoklis. Tātad manā skatījumā objektivitāte ir pasniegt skatītājiem pil-

nīgi precīzu notikumu un ja ir daţādi viedokļi, tad arī šos viedokļus parādīt.

14. Komunikācija ar Ziņu dienestu. Organizācijas komunikācija.

14.1. Kādā veidā notiek komunikācija ar Ziņu dienestu?

14.1.1. Kādas ir problēmas komunikācijas procesā? Kā tās uzlabot?

Kā jebkurā organizācijā arī mūsējā pastāv piramidālā administratīvā struktūra, kas nav

nekāds jaunums. Tātad notiek arī organizatoriskās sapulces un tiesības un pienākumi arī tiek

deleģēti atbilstoši šai piramidālajai struktūrai, kas nozīmē, ka man kā ģenerāldirektoram ir

sava sapulce, kurā piedalās augstākā un vidējā līmeľa vadītāji.

14.1.2. Cik regulāri?

Katru nedēļu.

Arī direktoriem reizi nedēļā ir savas organizatoriskās sapulces, kurās piedalās attiecī-

gās pakļautības dienesti un vidējā līmeľa vadītāji. Tās ir tikai administratīvā līmeľa sapulces,

bet ir arī tādas sapulces, kas vairāk skar visu uzľēmumu, piemēram, programmu padomes sa-

nāksmes, kas notiek retākais divas reizes nedēļā, kur mēs skatām jaunos projektus, skatām

174

esošos projektus, kas un kā strādā. Mēs izskatām, kādas ir problēmas vai iesniegtos pretenziju

rakstus, kas tieši ir par raidījumu kvalitāti – gan saturisko, gan tehnisko; padomē netiek skatī-

tas nekādi finansiālie jautājumi. Padome sastāv no cilvēkiem, kas ir profesionāli cieši saistīti

ar programmu veidošanu, - radošās daļas vadītājs, galvenais operators, galvenais skaľu reţi-

sors, sociologs, abu kanālu vadība, satura redaktori un administrācijas pāris pārstāvji - es un

ģenerāldirektora vietnieks, kas atbild par radošo nodaļu. Tur tad mēs arī skatāmies jaunos pro-

jektus, kā arī analizējam sasniegumus vai kļūdas, kas bijušas tekošajā programmu raţošanā.

Jā, un Ziľu dienesta direktors atbild par savu programmu kopumā.

Mums ir arī speciālas sanāksmes administrācijai, kur reizi divos mēnešos notiek sa-

pulces bez projektu vadītājiem, lai veidotu kontaktu nevis tikai pastarpināti caur administratī-

vo līmeni, bet lai es varētu uzklausīt personīgās vēlmes, problēmas, vajadzības vai kaut ko

izskaidrot, ja ir kādi jautājumi. Tātad runāju atsevišķi ar ţurnālistiem un redaktoriem, kuras ir

tās divas profesijas, kas pamatā veido produktu. Tāpat arī Ziľu dienestā, - ja ir kādi nopietnāki

pagrieziena momenti, kas prasa papildus kontaktēšanos tieši ar kolektīvu, tad tas arī notiek.

Ikdienā, ja ir kāda veiksme, tad tiek uzsists uz pleca, tiek nodots „paldies‖ ziľojums, jo ar 600

cilvēku kolektīvu ir grūti nepārtraukti komunicēt.

- Bet, ja ţurnālistam ir kādas problēmas ar direktoru vai kādu citu vadības struktū-

ru, tad varbūt ir vērts iedibināt sistēmu, ka viņš konkrētos gadījumos var doties arī

pie Jums, lai atrisinātu kādu situāciju?

Tas ir riskanti, jo es ļoti labi zinu, kā tas var pagriezties un kā tas var izskatīties no malas,

un kādas pēc tam var būt pretenzijas. Ja vadība, tieši uzľēmuma vadība, ģenerāldirektors pā-

rāk daudz komunicē ar ţurnālistiem, ar korespondentiem, ar ziľu producentiem, tad kāds no-

teikti tur saskatīs, ka administratīvā vadība mēģina ietekmēt saturu. Protams, ka diskusijās,

pārrunās, katrs aizstāv savu viedokli un ģenerāldirektora viedoklis kā administrācijas viedok-

lis šad tad droši vien varētu izrādīties kā dominējošais, un tas nebūtu labi. Manuprāt, cilvē-

kiem, ekspertiem un speciālistiem ir jākomunicē vairāk savā vidū, un tāpēc viľiem ir adminis-

trācijas dots dienesta vadītājs, kas šādos gadījumos signalizē, ja ir kāda problēma. Un, jā, vi-

ľiem ir jārunā ar juristiem – uzskatu, ka tas jādara bieţāk. Pāris gadu laikā ir bijušas pietiekoši

daudz pretenziju un tiesvedību, piemēram, ar to pašu Lemberga kungu un vēl ar citiem kun-

giem un dāmām, kas kādreiz varbūt ir neprecīzi noformulēta fakta dēļ vai faktu, kas ir paķerts

no cita medija un aiznests caur mūsu ekrānu, kas pēc tam izrādījusies neprecīza. Nesaskatu tur

ļaunprātību, bet vairāk neuzmanību. Jebkurā gadījumā ir jāapzinās tie jūtīgie jautājumi un ta-

jos brīţos jākonsultējas ar juristiem.

- Jūs pazīstat ţurnālistus?

Es?

- Jā!

Kā es varu nepazīt? Es no tās vides arī pats nāku. Pietiekami daudz esmu strādājis kā re-

ţisors un līdz ar to saikne ar ţurnālistiem man ir bijusi ikdiena. Esmu bijis redakcijas vadī-

tājs, kur pamatā strādāju ar kultūras laukā – teātris, kultūra, iestudējumi. Protams, ka arī Pa-

norāmas ţurnālistus es pazīstu ļoti labi.

15. Ziņu dienesta neatkarības nodrošināšana

15.1. Iestājaties par autonomu Ziņu dienesta neatkarību?

Kā neatkarīgu institūciju.. tas arī ir restrukturizācijas jautājums. Zinu, ka Jūs par to ru-

nājāt arī ar Mareku.182

Uzskatu, ka sabiedriskajai televīzijai kā medijam ir jābūt neatkarīgai, it

īpaši saturiski un ne tikai no Ziľu dienesta puses. Es uzskatu, ka arī jebkura programmai, vai

182

Mareku Gailīti, intervējot dienu iepriekš.

175

tas ir kultūras, ekonomikas raidījums vai rīta programma, jābūt pietiekošai radošai brīvībai,

pietiekoši neatkarīgiem un neietekmējamiem uzskatiem, piemēram, no spiediena vai naudas

ietekmes. Tas, manuprāt, arī veido šo sabiedriskās televīzijas programmu profesionālu, neat-

karīgu un uzticamu.

Savukārt Ziľu dienests kā atsevišķa, pilnīgi nodalīta struktūra pastāvēja vēl līdz pagā-

jušā gada sākumam, kas bija dienests ar savu auto transportu, saviem operatoriem, saviem

skaľu reţisoriem, kas ar viľiem strādāja, savu tehnisko resursu plānošanu. No resursu ap-

saimniekošanas viedokļa neuzskatīju, ka uzľēmumā šāda situācija ir pareiza, jo mēs neesam

tik liels uzľēmums, lai tajā būtu divas auto transporta daļas, divas operatoru daļas, divas ska-

ľu reţisoru daļas, divas video montāţas daļas, kas administratīvi ir ļoti neefektīvi.

- Kādēļ?

Paprasiet to jebkuram uzľēmējam – vai ir izdevīgi vadīt uzľēmumu, kur vienas profesijas

cilvēki ir apvienoti vienā ģildē (nosacīti), struktūrvienībā vai ja viľi ir izmētāti vairākās. Es

domāju, ka administrēšana vienmēr ir izdevīgāka, ja tā ir vienās rokās, jo visi cilvēki, kas

strādā konkrētajā daļā, saskaras ar vienām un tām pašām problēmām – gan profesionālajām,

gan tehniskajām. Manuprāt, Ziľu dienests nav tas, kuram ir jārūpējas par to, kādā stāvoklī ir

mašīnas, kas notiek ar šoferiem vai nenotiek, vai ir pārstrādājušies, vai slimo, vai lieto alkoho-

lu vai nelieto u.c.

Šobrīd, piemēram, operatoriem ir milzīgs deficīts. Viľi ir nemitīgi pārstrādājušies,

pārguruši. Es pat teiktu, ka, lai arī tas gudri tika noformēts, faktiski viľi strādāja pārslodzes,

ko nemaz darba likumdošana neatļauj un par to arī pagājušajā gadā tika norādīts Valsts kon-

troles atzinumā. Šobrīd, kad operatori ir apvienoti vienā dienestā, daudz efektīvāk var plānot

tos pašus cilvēkus, un tajā brīdī, ja ir nepieciešams kādu aizvietot vai iedot papildu darbu, nav

problēmu; arī pēc Ziľu dienesta izvēles, protams, ar varu nevar uzspiest, jo šajā darbā ir sava

specifika, kas ir jāpārzina. Tāpēc ir zināms darbinieku loks, kas spēj šo darbu darīt. Jebkurā

gadījumā plānošana ir elastīgāka. Domāju, ka arī autotransporta vadītāju līmenī ir izdevies

likvidēt pārslodzes. Ziľu dienesta vadītājam nosacīti vairs nav jānodarbojas ar tehnisku lietu

risināšanu, bet jāuzľemas atbildība tikai par budţetu, kas viľam tiek iedalīts, un par profesi-

onālu ţurnālistu vadību. Tas ir viss, kas viľam ir jādara, kur, protams, neviens neiejaucas.

Ja runājam par radošo nodaļu, tad situācija ir tāda, ka paralēli piramidālajai struktūrai

eksistē arī projektu vadības sistēma, kas attiecas uz jebkuru raidījumu, kas tiek rādīts ēterā.

Tātad raidījumu cikls vai atsevišķs raidījums, arī ziľu raidījumi. Ziľu raidījumi lieliski izska-

tās kā viens liels, protams, vislielākais un svarīgākais, bet projekts. Projekts bija arī atom-

bumbas radīšana, bet arī tikai projekts. Uzľēmuma vadībai ir jānodrošina, lai būtu nepiecie-

šamie resursi, kurus pieprasa projekta vadītājs, lai nokomplektētu komandu – šoferus, opera-

torus, mašīnas, kameras, ţurnālistus, producentus u.c.

Ziľu dienests ir pietiekoši suverēns un patstāvīgs, un tas strādā tikai savos ietvaros, uz

kuru attiecas iekšējā hierarhija, bet neattiecas administratīvā hierarhija. Brīdī, kad cilvēks pa-

liek bez darba vai, ja ţurnālists ir pieľemts darbā, bet vēl nekur nestrādā vai, piemēram, Ziľu

dienesta vadītāji saka, ka viens cilvēks, kas pieľemts darbā par korespondentu, tomēr to darīt

nav spējīgs un izskatās, ka viľam varētu būt piemērota cita specifika, tad šis cilvēks atgrieţas

piramidālajā struktūrā pie radošās daļas vadītāja, kura uzdevums ir skatīties, kas šim cilvēkam

ir atbilstošāks un ko viľam piedāvāt.

Vērojama arī problēma, kas vēl nav vēl līdz galam atrisināta; tā skar spēcīgākos un ta-

lantīgākos ţurnālistus, kas ir izauguši līdz pietiekami spilgtām personībām un ir spējīgi darīt

ko vairāk, piemēram, veidot savus autorraidījumus, bet viľiem vairs nav, kur izvērsties ziľu

dienestā. Savukārt, ja viľi ir vairāk integrēti kopējā uzľēmumā kā resursi, kā cilvēkresursi, tad

viľam ir iespēja vai vēlme pašam nākt ar iniciatīvu, ka viľš gribētu veidot autorraidījumu, -

tātad viľam ir iespēja atgriezties piramidālajā struktūrā un darboties cita projekta ietvaros. Tas

ir viens organisms, kas strādā pēc vieniem noteikumiem. Tas arī būtībā bija šīs restrukturizā-

cijas mērķis.

176

- Jūs uzskatāt, ka restrukturizācija pašlaik darbojas efektīvi un ir veiksmīga?

Tā faktiski ir noslēgusies. Protams, vienmēr ir lietas, kas attīstītās un kas ir jākoriģē.

Vienmēr atrodas lietas, kuras var uzlabot, labāk sakārtot vai attīstīt, bet lielās līnijās darbs ir

izdarīts.

- Bet kāpēc bija ţurnālistu protesti visa gada garumā? Ne vienu reizi vien.

Problēma vairāk vai mazāk bija emocionāla. Varu pateikt analoģisku problēmu šai si-

tuācijai, - šobrīd šajā biroja stāvā ir daudzi mazi kabinetiľi, kuriem ļoti ir vajadzīgs remonts,

jo mājā gadiem nav investēt finansiāli līdzekļi, tāpēc iespēju robeţās vajadzētu vismaz veikt

kosmētisko remontu tur, kur notiek saskarsme ar ārējiem sadarbības klientiem, lai nepazaudē-

tu savu seju. Iespēju robeţās cenšamies par šo problēmu arī runāt. Mūsu mērķis un redzējums

ir tāds, ka šī ēka ir pārāk noslēgta un darbinieki ir pārāk nošķirti viens no otra. Es vēl esmu no

tās paaudzes, kas strādāja vecajā televīzijas kompleksā bijušajā Laicena ielā, kas bija krietni,

krietni mazāks, un tur komunikācija bija daudz ciešāka; arī cilvēki satika viens otru vairākas

reizes dienā, bet šeit es varu nedēļu nostaigāt un nesatikt kādu konkrētu cilvēku, kuru labi pa-

zīstu, jo es esmu tur [rāda uz augšu], bet viľš – tur [rāda uz leju]. Atnākot uz šo ēku, savstar-

pējā komunikācija ļoti pasliktinājās, cilvēki atsvešinājās un tas nav nācis par labu uzľēmu-

mam. Tāpēc, piemēram, var apskatīties juristu stāvu, - sienas starp kabinetiem cenšamies

lauzt ārā un veidot atvērta tipa biroju, kur vienā telpā strādā vairāki vienas specifikas cilvēki.

Mūsu mērķis ir šādi situāciju mainīt arī radošo cilvēku stāvus mainīt, tos paremontējot un ap-

vienojot rādās kā tēmu redakcijās, blokos. Līdz ar to diezgan daudz mēs saskaramies ar ne-

apmierinātiem cilvēkiem, kas saka, ka tagad man ir savs kabinets, savs galds – es aizslēdzu

durvis un daru, ko gribu. Tā ir šī emocionālā attieksme. Domāju, ka to varam salīdzināt ar Zi-

ľu dienesta situāciju – mums bija savi operatori, mums bija savas mašīnas, mēs darījām, kā

mēs gribējām, saimniekojām, kā mēs mācējām, neatkarīgi no tā, kas notiek apkārt. Līdz ar to

restrukturizācija nojauca daţās sienas un viľi pēkšľi kļuva par vienas televīzijas kolēģiem.

Otrkārt, šajā savstarpējā norobeţotībā bija radusies slikta gaisotne ziľu cilvēku un pārējo rai-

dījumu veidotāju savstarpējās attiecībās – tie ir viľi un tie esam mēs; vieni vīzdegunīgi, otri –

muļķi; tie ir neprofesionāli un ar viľiem mēs nestrādāsim. Savstarpējie apvainojumi bija no

abām pusēm, neteiktu, ka viena vai otra puse ir tie vainīgi, bet tāda lieta bija.

Atkal parādās komunikācijas problēma. Cilvēki nespēj pieľemt, ka viľi ir Latvijas

Televīzijas cilvēki, viľi nav tikai kāda projekta cilvēki. Komunikācija ir pamatlieta, kas pie-

trūkst. Protams, ka to nevar ar vienu cirtienu izmainīt, un loģiski, ka tas nav noticis arī tagad,

ka visi iet un brāļojas, bet vismaz ir radīti nosacījumi, lai atvērtība veidotos.

- Līdz ar to varam secināt, ka LTV ir nopietnas organizācijas komunikācijas problē-

mas?

Jā!

- Bet tad izskatās, ka ir vajadzīgas bieţākas sapulces, lai veicinātu informācijas plūs-

mu un ar esošajām nepietiek?

Protams! Varu pateikt arī to, ka bieţākais, ko nākas dzirdēt, runājot ar radošajiem cil-

vēkiem, - ka mēs to tik forši to izdarījām, bet neviens nepamanīja un neuzsita uz pleca. Es to

jau par tādu pleca uzsišanas sindromu esmu nosaucis. Jā, pilnībā piekrītu, viľiem ir taisnība,

jo katrs grib, lai viľa darbu ievēro, un iespēju robeţās to darīt cenšamies, bet bieţi ikdienas

problēmas ir pārākas, līdz ar to tiešajiem priekšniekiem jāseko līdzi un arī jāuzsit uz pleca.

Augstākajai vadībai ne vienmēr atliek tam laiks. Kādreiz kāds arī apvainojas, kas ir pamatoti,

taču tad man būtu pusi dienas jāpavada, vien izstaigājot televīzijas ēku, uzsitot katram uz ple-

ca un pasakot paldies, ka tu strādā. Protams, lielākā daļa to arī būtu pelnījusi.

177

- Varbūt ir jārada kāda kopīga e-pastu sistēma, liste, kur Jūs varat katru nedēļu izsū-

tīt uzslavas vai citus komentārus par to, ko esat pamanījis šajā laikā un tad arī uz-

slavēt ţurnālistus, ja kāds to ir pelnījis?

Jā, tas tā varētu būt. Tāpēc arī viens no komunikācijas problēmu risinājumiem ir iekšē-

jā interneta sistēma, kas ir pakāpeniski ieviesta. Tā kā tas mums bija jauns resurss, varbūt ne-

mācējām arī labi to pielietot. Teorētiski esam paskatījušies, kā tas notiek citur un kur tas strā-

dā labāk, un kādi ir risinājumi. Domāju, ka tā varētu būt viena no papildu komunikācijas ie-

spējām.

Tā kā centrālās sapulces apmeklē ierobeţots cilvēku skaits un beidzot valdība mums ir

piešķīrusi avārijas apziľošanas iekārtu, kas nozīmē, ka katrā telpā būs skaļrunītis, pa kuru ir

iespējams ziľot daţādās situācijās, ko prasa arī drošības nodrošināšanas sistēma, ir doma at-

jaunot direktoru sapulces translēšanu, kas tā jau kādreiz ir bijis. Tā ir centrālā sapulce, kur

piedalās augstākā un vidējā līmeľa menedţments, kas izrunā visu, kas attiecīgajā nedēļā ir

svarīgs uzľēmumā. Vēl viena ideja ir izmantot iekšējo internetu un foajē, telpu pie liftiem, -

tur uzstādīt video projektoru, kur varētu nepārtraukti projicēt jaunākās ziľas, organizatoriskās

aktualitātes, kas konkrētajā dienā notiek, atzīmēt sasniegumus, jubilārus u.c.

15.2. Vai Mareks Gailītis kā Ziņu dienesta vadītājs spēj būt labs „vārtu sargs”? Jū-

tat viņa kritisko skatījumu uz visu, ko jūs ierosināt? (skatīt sekojošo interviju)

- Pirms vairāk kā gada, kad Jūs intervēju, sacījāt, ka Gundars Rēders ir labs Ziņu

dienesta vadītājs no ziņu veidošanas un profesionālās vadības puses, bet viņam pie-

trūkst menedţmenta spēju. Vai Mareks Gailītis ir labāks Ziņu dienesta direktors? 183

Jā, uzskatu, ka Gundars ir labs ţurnālists, arī pietiekami labs producents, par ko viľš

arī agrāk ir strādājis, bet kā dienesta vadītājam bija šīs vadītāja problēmas. Domāju, ka tas ne-

vienam nav noslēpums, jo es ar vairākiem cilvēkiem esmu runājis, un ir zināms, ka Ziľu die-

nestā kā jebkurā radošā kolektīvā eksistē pietiekoši daudz tenku, ir pietiekoši daudz pelēko

kardinālu ar savu ietekmi un ar saviem aģitētājiem, noliedzējiem. Tā tas radošos kolektīvos,

pat teātros tas tā ir.

Manuprāt, Gundars nemācēja tikt galā ar šo problēmu, kā arī ar lietām, kas.. Arī šo

restrukturizācijas procesu viľš uzľēma ar lielu neatsaucību un to visu neatbalstīja, un, ja starp

augstākā līmeľa vadītājiem nav vienotas komandas izpratnes par lietām, tad strādāt ir ļoti grū-

ti. Var strādāt, bet ir grūti.

Kas attiecas uz Mareku, tad par šo līmeni – kopējā uzľēmuma mērķu stratēģija - iz-

pratne viľam ir ievērojami labāka, un viľš ir arī ievērojami komunikablāks. Protams, nav tē-

mas, par kuru ar viľu nevarētu runāt par vadības jautājumiem. Savukārt, tajā pašā laikā, zinu,

ka viľu Ziľu dienestā pieľēma ne visai viegli pēc Gundara, jo, kā jau es teicu, Gundars pietie-

koši ļāvās šai ietekmei no ietekmīgajiem iekšējiem spēkiem. Tāpēc viľš bija ļoti izdevīgs un

183

Jānis Holšteins intervijā izdevumam Uz Delnas 2005. gada 12. decembrī: ―Augstu vērtēju viľa cilvēciskās

īpašības un viľa pasaules izpratni, bet kādreiz viľam pietrūkst spēka salikt lietas pa plauktiľiem menedţmenta

ziľā. Šobrīd ziľu dienestā ir redakcionālais sastāvs, ziľu dienesta vadītājs, galvenais redaktors, raţošanas daļas

vadītājs, attiecīgās dienas producents un Edijs Bošs, kas atbild par ārzemju ziľām; un tad viľi kopīgi izlemj, par

ko runāt un par ko nerunāt u.c. Šāds koleģiāls orgāns no vienas puses ir ļoti labs, jo izslēdz viena subjektīva cil-

vēka viedokli, no otras puses šādā situācijā ir diezgan grūti realizēt kādus vadības līmeľa lēmumus ziľās – do-

māju paša ziľu dienesta vadītāja lēmumus. Ja vadītājs konkrēti savā struktūrvienībā grib realizēt savus lēmumus,

viľam jābūt pietiekošai autoritātei, lai noteiktos brīţos - nevis satura ziľā, bet redakcijas kā organizatoriskas vie-

nības ziľā, spēj striktāk realizēt menedţmenta lietas, nevis arī tās pakļaut kolektīva apspriešanai. Tad tā ir paš-

pārvalde. Līdz ar to šad tad man gribētos izšķirīgākus lēmumus.‖

178

ērts. Cilvēks, kas potenciāli nāks ar savu redzējumu un mēģinājumu radīt vienotu politiku, es

šeit domāju uzľēmuma redakcionālo politiku, vienmēr bija riskanti.

Līdzīgi kā televīzijas ģenerāldirektoru maiľu gadījumā, darbiniekiem rodas doma -

kas nu tagad būs. Cilvēki domāja, ka viľš mēģinās ko mainīt uz slikto pusi, atlaidīs no darba

u.c. Tas ir iemesls, kāpēc, manuprāt, viľam sākotnēji negāja tik viegli un kāpēc viľu ne tik

ļoti pieľēma. Atkal es negribu teikt, ka visi, bet ir tāda iekšējie (nosacītie) viedokļu veidotāji,

kas eksistē katrā kolektīvā un kas skatījās ar lielām aizdomām. Manuprāt, viľš soli pa solim

savu prestiţu iegūst arī Ziľu dienesta kolektīvā. Jā! Tur noteikti nav viss ideāli, es pilnīgi to

saprotu un zinu, bet arī netiek prasītas nekādas galvas ciršanas un nekādi rezultāti, nekādas

revolūcijas šajā uzľēmumā. Pietiek, ja ţurnālisti tiek vadīti sabiedriskajai televīzijai atbilstoši

neatkarīgas, objektīvas ţurnālistikas līmenī, un, manuprāt, tas jau šobrīd ir ievērojami uzlabo-

jies, salīdzinoši ar pāris gadiem atpakaļ, ja mēs runājam tieši par ziľu raidījumu kvalitāti. Un

es to uzskatu par viľa nopelnu.

- Gundars Rēders pats vēlējās braukt prom uz Briseli?

Tā bija mūsu vienošanās. Bija tā, ka restrukturizācijas gaitā... Tātad sākotnējais

plāns bija tāds, ka ziľām jābūt ar vairākiem viedokļiem, kas ļauj cilvēkam izvēlēties savu vie-

dokli par notikumu, pieľemt savu lēmumu par faktu, un veidojās blakus produkti, kā, piemē-

ram, raidījums De Facto, Apkārt pasaulei, Tautas kontrole, kurus veido Ziľu dienests, bet tos

nevar saukt par ziľām tiešā izpratnē, tās nav ziľas. Jā, tie ir analītiski raidījumi. Tieši tā. Līdz

ar to tā kā ļoti bija saplūdusi šī menedţēšana ar ziľām, ar šiem analītiskajiem raidījumiem,

kur brīţiem nevarēja saprast, ka pie kā un kas dēļ kā tiek filmēts, un varu pateikt, ka raidījums

De Facto milzīgā apjomā patērēja arī ziľu raidījumiem izdalītos resursus, kas, manuprāt, no-

plicināja ziľu raidījumus, padarot tos vizuāli neinteresantākus un arī mazāka iespēja bija pie

tiem strādāt. Respektīvi, tur bija problēma, un tajā brīdī restrukturizācijas gaitā plānojām, ka

mēs varētu nosacīti pārdalīt iekšēji tajā pašā Ziľu dienestā, neceļot ārā, bet tomēr sadalīt divas

redakcionālās vadības, kur viena nodarbotos ar visiem analītiskajiem raidījumiem, bet otra

nodarbotos ar tīrām ziľām. Loģiski tas bija tāds kā vadības maiľas moments, un tajā brīdī es

Gundaram arī piedāvāju, lai viľš izvēlās, kuru daļu no šiem viľš Ziľu dienestā gribētu vairāk

vadīt, un viľš teica, ka viľš negribētu principā izvēlēties vienu vai otru, un mēs ilgstoši pali-

kām pie tā, ka ir tā, kā ir. Nekāds spiediens uz viľu netika izdarīts, bet, kā jau es teicu, viľš ne

īpaši atbalstīja Ziľu dienesta integrēšanu visā uzľēmumā [restrukturizāciju] un tāpēc tajā brī-

dī, kad Arnis Krauze bija devis viľam signālu, ka viľš gribētu braukt mājās, jo, godīgi sakot,

Arnim ne visai Briselē patika un viľam šķita, ka viľš tur nevar pilnībā izmantot savu kapaci-

tāti, bija jāmeklē jauns Briseles vadītājs. Tajā brīdī, es pat vēl to nezināju, bet Gundars atnāca

pie manis un teica, ka viľam ir piedāvājums un ka Arnis grib atgriezties Latvijā, bet viľš būtu

ar mieru braukt uz Briseli un atkal atgriezties radošajā laukā, kur ir jauni izaicinājumi, starp-

tautiskā arēna, valodas u.c. Tad mēs tā arī vienojāmies.

- Bet Gundaram Rēderam bija ļoti laba izpratne par ziņu ţurnālistiku.

Jā, bet, kā jau es teicu, vadītājam ar izpratni vien nepietiek.

- Mareks Gailītis ir spēcīgs Ziņu dienesta neatkarības sargātājs?

Tas bija arī viens no galvenajiem uzstādījumiem darba pārrunās. Nevienu brīdi es

neesmu jutis vai manījis, pasarg‘ Dies, gan dzirdējis, ka viľš mēģinātu ietekmēt ziľas uz vie-

nu vai otru pusi, respektīvi, tādā politiskā nokrāsā. Katrā ziľā viľš ir tas, kas uzskata, ka ir

jāiet pa vidu un jādod ir gan, gan. (Domāts, ka politiski jādod iespēja izteikties gan vieniem,

gan otriem).

15.3. Kāda būtu Jūsu rīcība, ja tiktu atklāts fakts, ka Ziņu dienesta darbinieks,

piemēram, būtu konsultējies ar politisko eliti, lai tiktu risināts kāds Ziņu dienes-

179

ta organizācijas jautājumu, piemēram, par kāda cilvēka pieņemšanu, nepieņem-

šanu darbā?

Jā, tad man vajadzētu faktus, protams, jo neba nu ir tā, ka man neviens nekur ne pa

vienu neko nav teicis. Arī par esošajiem Ziľu dienesta ţurnālistiem ir ļoti daudz no malas

teikts.

- Kādā ziņā?

Piemēram, ka tas ir uzpirkts un ka tam tur laikam maksā, un tas jau tur konsultējas,

tam tur ir sakari ar to iestādi, un tā iestāde tam pamet tādas ziľas, virza tādus procesus. Man

tāda informācija ir bijusi ļoti daudz. Es saku - dodiet man faktus, parādiet man vienu līgumu,

vienu faktu gadījumu. Es nevaru pret cilvēku izdarīt represijas uz aizdomu pamata.

Protams, ka, ja pēkšľi manītu, ka kāds cilvēks simptomātiski velk tos ratus uz vienu

pusi, tad tas droši vien būtu programmu padomes jautājums, kur izskatītu piecus, sešus, septi-

ľus, astoľus sistemātiskus gadījumus, kad tas vienos vārtos tiek spēlēts, tad to varētu izvērtēt

kā profesionālu neatbilstību, jo Jūs zināt, ka darba likumdošana ir ārkārtīgi darba ľēmēja aiz-

stāvoša un nemaz tā vienkārši nevar cilvēku atbrīvot no darba. Un īpaši tādā jomā, kas nav

eksakti izvērtējama. Tā nav kurpe, kur vari redzēt, vai papēdis ir šķībs vai nav, tas ir radošs

darbs. Jābūt ir ļoti izteiktam pierādījuma faktam vai izteiktai tendenciozitātei, ko var skaidri

konstatēt ilgākā laika posmā.

Uzskatu, ka, ja es kā darba devējs uzticos darbiniekiem, ar kuriem esmu parakstījis

darba līgumu, līdz brīdim, kamēr man kāds nav faktoloģiski pierādījis, ka šis cilvēks īsti neat-

bilst pēc savas kvalifikācijas un viľš nav spējīgs kvalitatīvi strādāt vai vēl ļaunāk, - ja apzināti

tiek veiktas kādas maldinošas darbības pret skatītājiem vai kvalitatīvi ir ļoti zems līmenis, tad

tiktāl, kamēr es uzticos un tas nenotiek, es uzskatu, ka administrācijai nav jāiejaucas radošajā

darbā itin nemaz. Administrācijai ir jāskaita nauda, jāplāno budţets, jāskatās likumības ievē-

rošana uzľēmumā, būtu raita darba organizācija un visiem būtu pietiekoši cilvēcīgi darba ap-

stākļi, protams, finanšu iespēju robeţās, aprīkotas darba vietas, darbinieku drošības ievēroša-

na – tas ir jebkura uzľēmuma vadības un augstākās vadības pamatuzdevums. Savukārt veikt

specifiskas profesionālās lietas – tēmu atlasi, kā, kad un cik daudz pasniegt – tas jāatstāj pro-

fesionāļu ziľā.

- Bet kā tas tiek vērtēts, ja vadība prasa ţurnālistiem paskaidrojumus, kāpēc tika uz-

doti attiecīgi jautājumi kādā intervijā?

Ja domājat to De Facto gadījumu, tur ir cits stāsts. Šajā gadījumā arī pietiekoši

daudz profesionālu speciālistu ļoti kritiski izteicās par šo raidījumu. Pirmkārt, tāpēc, ka tur

bija šī faktoloģiskā kļūda, kas varbūt nebija nāvējoša, bet tā tomēr bija kļūda izpratnes ziľā,

un to es uzskatu par vienu no neprofesionalitātes pazīmēm. Tātad cilvēks nezina drēbi, ja viľš

spēj faktoloģiski sajaukt, zīmējot shēmas un lietas. Bet ekspertu vērtējumu par šo gadījumu

deva Anda Roţukalne un Sergejs Kruks. Viľi bija praktiski vienisprātis, ka šis raidījums nebi-

ja kvalitatīvi sagatavots un būtībā, absolūti nesimpatizējot A. Kalvītim, viľi abi atzīst, ka Kal-

vītis uzvarēja šajā raundā tikai tāpēc vien, ka Inta [Lase] nebija pietiekoši sagatavojusies šādai

potenciāli iespējamai reakcijai no Kalvīša kunga puses un nespēja profesionāli pārorientēties

un kā ţurnālists panākt savu, intervējot valsts vadītāju. Ja ţurnālists operē ar kādiem argumen-

tiem, tad viľiem jādara tas pārliecinoši, lai skatītājam rodas priekšstats, kam tad te ir taisnība.

Savukārt, ja ministru prezidents pirmajā teikumā var pateikt, ka shēma, kuru jūsu uzzīmējāt, ir

nepareiza un neatbilst patiesībai un ţurnālists nav pārliecināts, vai tas tā ir vai nav, tad tie sva-

ra kausi uzreiz nosvērās pilnīgi citā pusē. Uzskatu, ka šis nebija profesionāls raidījums.

- Negribētos jums līdz galam piekrist par A. Kalvīti kā lielo uzvarētāju šajā raidīju-

mā, ņemot vērā, pirmkārt, ka viņš zaudēja savaldīšanos un nespēja skaidri atbildēt

uz jautājumiem.

180

Jā, tas arī viľam par labu nenāca. Bet runa ir par to faktoloģisko kļūdu, ar kuru ţurnā-

listi šajā brīdī neradīja skatītājiem pārliecību par to, ko ţurnālists saka, vai tā ir. To arī eksper-

ti atzina, un mēs arī programmu padomē jautājumu izskatījām šos atzinumus, bet nekas jau

nenotika. Patiesībā nav svarīgi, ka tas bija Kalvītis, tas varēja būt jebkurš cits cilvēks, kas ir

saistīts ar valstij ļoti būtiska lēmuma pieľemšanu, un ar kuru notiek šāda intervija.

- Pats spējat sargāt savu neatkarību?

Es?

- Jā!

- Piemēram, ir izskanējusi „doma”, ka kāda spiediena rezultātā vai nu Jums vai

Gundaram Rēderam bija jāatstāj amats!?

Jā, bija mēģinājumi! Tas gan vairāk jau kādu laiku atpakaļ, bet.. arī no ārpuses.. Tā ir,

ka tie Saeimas vēlēšanu gadi televīzijas ģenerāldirektoriem ir bijuši ļoti, ļoti izšķirīgi. Es es-

mu pirmais, kopš 1994.gada, kas ir pārdzīvojis Saeimas vēlēšanu gadu, bet, protams, smagi

pārdzīvojis, jo pagājušajā gadā tā laiva tika šūpota ne vienu reizi vien. Lai cik tas dīvaini ne-

liktos, brīţiem pat liekas neticami – Valsts kontrole, Valsts ieľēmumu dienests, Ziľu dienests,

vēl tur kāds mēģinājis, ko ietekmēt, tiesvedības, Lembergs, bet es tomēr uzskatu, ka tās visas

nav nejaušības, - ir bijuši pietiekami pārdomāti vadīti procesi ar mērķi atbrīvot šo krēslu, jo

šis krēsls it īpaši pēcvēlēšanu periodā ir pietiekoši kārdinošs tirgus avots, tirgus objekts. Tā-

pēc es domāju, ka tas tā pamatā ir noticis, bet man ir kaut kādā veidā izdevies, pieļauju, ka

kādā mērā pateicoties arī savai līdzsvarotajai komandai un ne histēriskajai attieksmei pret to,

tomēr saglabāt neitralitāti pilnā mērā un tomēr noturēties.

16. Ţurnālistiskās kvalitātes ietekmējošie faktori

16.1. Tehnoloģija

16.1.1. Piemērota tehnika kvalitatīvu ziņu veidošanai – gan informācijas ieguvē,

gan apstrādē un pārraidīšanā? Kameras, datori, telefoni, video montāţa?

16.1.2. Kas rada problēmas? Kas būtu vēl nepieciešams, lai ziņas veidotu vēl kva-

litatīvāk?

Tā ir smaga jautājumu sadaļa, jo pēdējos gados šāda resursu pietiekamība nekad nav biju-

si, kas skar absolūti visu uzľēmumu.

- Bet vai tas ietekmē ţurnālistisko kvalitāti?

Protams! Vienīgais, ko varu pateikt, ka ļoti strauji attīstās jaunas tehnoloģijas un šo-

brīd ārzemēs beidzot strauji paliek lētāka profesionālā tehnika. Mēs vēl neesam iepirkuši, bet

ir jau pirmās pazīmes, ka šogad varēs iepirkt jaunās ziľu kameras, kas darbosies ar bezlenšu

tehnoloģiju, izmantojot tādas pašas USB atmiľas kartes, kādas lieto datoram. Tā var ielikt

kamerā un iegūt pusotras stundas kvalitatīvu materiālu. Tās ir profesionālās Sony kameras,

kuras ir mazas pēc izmēra un kuru cena ir apmēram pieci līdz seši tūkstoši eiro. Lai iepriekš

nopirktu piemērotu kameru, bija vajadzīgi 25 000 latu. Mēs ļoti ceram, ka tas mums ļaus no-

mainīt kameru parku, jo tas šobrīd ir pirmais, kas stāv rindā. Nepieciešama pilnīga nomaiľa

un jānomaina arī Ziľu dienesta transports, kas ir novecojis. Jā, un arī ētera komplekss. Tātad

izbraukuma tehnika, Ziľu dienesta mašīnas un ētera kompleksa serveris, kas ir šobrīd ir vis-

karstākās.

Mēs esam katru gadu atjaunojuši investīciju plānu četriem gadiem, kas mums kā uz-

ľēmumam ir jāveido katru gadu, bet es varu pateikt, – ja Rīgā nebūtu bijis Eirovīzijas dzies-

mu konkurss un Buša kunga vizīte pagājušajā gadā Latvijā, tad varētu teikt, ka Latvijas Tele-

vīzija neko nav ieguvusi investīcijās pēdējos astoľus gadus. Atšķirībā no Latvijas Radio Kolā-

181

ta kunga, kas ļoti veiksmīgi ielēca un trāpīja, ko es viľam nepārmetu, – viľa investīciju prog-

ramma tik apstiprināta un līdz ar to, iedodot pirmo posmu, visu laiku tika atbalstīti arī nāka-

mie posmi. Tur kur pasaka „A‖, jāsaka arī – „B‖. Nevienai Latvijas Televīzijas vadībai nav

izdevies to vērienīgi izdarīt, ľemot vērā, ka tās ir ļoti lielas izmaksas, kur, piemēram, viena

pārvietojamā televīzijas stacija maksā 2,5 miljonu latu. Tāpēc priecājos, ka tagad cenas sama-

zinās un būs varbūt iespējas par mazāku līdzekļu daudzumu iegādāties jaunas tehniku. Šajā

jautājumā mēs esam katastrofālā stāvoklī – mēs jau saucam šo par televīzijas tehnikas muzeju.

Atrast kādu tehnisko speciālistu arī ir gandrīz neiespējami, jo paralēli daţām augstākās tehno-

loģijas lietām, ko esam ieguvuši minēto pasākumu saistībā, strādājam vēl ar daţām septiľ-

desmito gadu tehnoloģijām, par kurām augstskolās vairs nemāca. Tāpēc mēs tik intensīvi cī-

nāmies par jaunu televīzijas kompleksu.

16.2. Likumi un regulācija

16.2.1. Vai ir kādas regulācijas problēmas, kas ierobeţotu kvalitatīvu ziņu veido-

šanu? (likumdošana, iekšējie kodeksi, normas)

16.2.2. Vai NRTP regulācija kādā veidā ietekmē ziņu ţurnālistikas kvalitāti Pa-

norāmā?

Tieši pašreizējā likumdošana neietekmē ţurnālistisko kvalitāti. Arī NRTP nav tiesību

tieši iejaukties raidījumu satura veidošanā.

17. Organizācija

17.1. Vadība, hierarhija – komunikācija, spiediens, tikšanās, apspriedes, atbalsts

17.1.1. Sadarbība ar Ziņu dienesta direktoru - viņš spēj sargāt neatkarību? (Ska-

tīt 3.2.)

17.1.2. Sadarbība ar ţurnālistiem. Diskusijas; sapulces. (Skatīt 2.)

17.2. Budţets (Skatīt 4.1.2.)

17.2.1. Vai resursi ir pietiekami, lai veiktu ziņu apzināšanu atbilstoši uzstādīta-

jiem mērķiem? Ko Ziņu dienests darītu labāk ziņu apzināšanas posmā, ja

būtu vairāk resursu?

17.2.2. Kā budţeta apmērs ietekmē Panorāmas ziņu kvalitāti un galveno mērķu

sasniegšanu?

17.2.3. Ziņu dienesta darbinieku atalgojums ir adekvāts?

Algas šobrīd ir diezgan samērīgas, lai gan jāatzīst, ka inflācijas tempi ir tādi, ka algu

pielikumi vairs to nesasniedz. Šobrīd tieši notika algu paaugstināšana, un uzskatu, ka tas ir

diezgan adekvāts tirgus situācijai Latvijā. Iesācējs ţurnālists līdz jau pieredzējušam ţurnālis-

tam, ja mēs runājam bruto algu, atbilstoši saľem no 500 līdz 1000 latiem mēnesī, kas varbūt

kādai zvaigznei ir par maz, bet vidējam valsts līmeľa cilvēkam – pietiekoši.

Tajā pašā laikā ir citas profesijas, kur apmaksa nav atbilstoša. Piemēram, operatoriem.

17.2.4. Kādi jautājumi pašlaik tiek risināti attiecībā uz ZD problēmām?

- Tehnoloģiskais jautājums cieši saistīts arī ar budţeta jautājumu! Kā ir ar to?

182

Protams! Budţets tieši tāpat – pietiek vai nepietiek tehniskām investīcijām. Diemţēl

budţeta pārdalē, lai kā mums negribētos skatīties otrādi uz lietām, primāri būtu jānosaka prog-

rammas prioritātes, jāizrēķina, cik tā programma maksā un atbilstoši tam tad viss pārējais –

tehniskais nodrošinājums, cilvēkresursi, telpas, komplekss, - tad tas būtu pareizais budţets.

Mums kā vienai no viszemāk subsidētajām Eiropas Savienības sabiedriskajām televī-

zijām, tas ir veidojies otrādi – mums ir nepieciešamības. Mēs zinām, cik nākamajā gadā nāk-

sies maksāt par māju, ka nemitīgi pieaug TV centra izmaksas, ir jāmaina algas, lai cilvēki ne-

sāk bēgt projām, protams, jāmaksā visi nodokļi kā nodokļu paklausīgam uzľēmumam u.c. Vi-

si šīs izmaksas sarindojas pirmajā kārtā – ēkas izmaksas! Tikai tad mēs skatāmies – tik paliek

tam kanālam, tik paliek tam kanālam. Par to veidosim ziľu raidījumus, citus raidījumus u.c.

Tieši tāpat ar tehniskajām investīcijām, kur mēs skatāmies, kas ir tas, kas ir pilnīgi nāvējoši,

brūk kopā, jūk uz galvas, tad tam mēs sakasām no sava budţeta bez investīciju programmas

atbalsta, bet tie ir nelieli objekti, neko pamatīgu mēs nevaram izdarīt.

17.3. Komanda, kopīgi kolektīva veidošanas pasākumi un izglītošana?

17.3.1. Ziņu dienestā strādā profesionāli ţurnālisti?

Lai kā kādam neliktos, lai kādam arī neparādītos kādi stiķi, niķi un attieksmes, es to-

mēr uzskatu, ka mūsu Ziľu dienesta komanda ir profesionālākā Latvijā un diezin vai LNT iz-

dosies to mainīt, jo mēs arī domājam attīstīties, iespējams, ar rudeni tiks atjaunota Ziľu die-

nesta vizuālā forma.

17.3.2. Darbinieki ir motivēti veikt savu darbu kvalitatīvi un augstā līmenī?

17.3.3. Ţurnālisti piedalās izglītojošos semināros (arī citi darbinieki, piemēram,

operatori)?

Protams, piemēram, drīz ziľu reportieriem būs Francijas CFI (Canal France Internati-

onal) apmācību programma.

17.4. Reorganizācija (Skatīt 3.1.)

17.4.1. Restrukturizācijas pamatojums un efektivitāte.

17.4.2. Kādas ir izmaiņas – ietekmē ţurnālistisko kvalitāti?

10. pielikums

Strukturētās ţurnālistu aptaujas anketas rezultāti, 2007. gada 22. maijā

1. Ţurnālistiskās kvalitātes kritēriji

1.1. Kuri kritēriji, jūsuprāt, vislabāk raksturo ziņu kvalitāti? (Miniet trīs svarīgākos).

Objektivitāte 71%

Operativitāte 43%

Interesantums 29%

Novitāte, oriģinalitāte 29%

Precizitāte 29%

Svarīgums 29%

Aktualitāte 14%

Daudzpusība (un reizē analītiskums) 14%

Uzticamība 14%

183

1.2. Kādi kritēriji, jūsuprāt, raksturo „objektivitātes” jēdzienu ziņu veidošanas praksē?

Avotu daţādība 57

Nepieļaut vienas puses dominanci 29

Nepieļaut ţurnālista personīgās attieksmes izpaušanu 29

Galveno iesaistīto pušu pašu viedokļa atainošana 14

Faktu un apstākļu precizitāte 14

Atbilstošu (neitrālu, bet precīzu) epitetu izvēle 14

Daţādu viedokļu analīze 14

1.3. Kas, jūsuprāt, visvairāk ierobeţo kvalitatīvu ziņu veidošanu Panorāmā? (Lūdzu,

atzīmējiet katram no 1 līdz 10, kur atzīme „1” nozīmēs visvairāk ietekmējošo faktoru).

1. Finansiālā ierobeţotība kopumā

2. Tehniskais nodrošinājums

3. Zināšanu trūkums

4. Vide, kurā darbiniekiem jāstrādā

5. Darbinieku motivācija strādāt

6. Algas apmērs

7. Vadības lēmumi

8. Savstarpējā ţurnālistu konkurence

9. Ideoloģija

10. Regulācija (likumdošana, ētikas kodekss)

Cits - plānošanas trūkums, ţurnālistu savstarpējās komuni-

kācijas trūkums – novērtēts ar „3‖.

2. Ziņu veidošana

2.1. Jūs sekojat līdzi notikumu attīstībai, par kuriem iepriekš esat ziņojis/ziņojusi?

Jā

72%

Cenšos

14%

Ne vienmēr, jo

gadās, ka tēmu

turpina kāds cits.

14%

184

2.2. Sarindojiet no 1 līdz 10, kurus informācijas avotus/materiālus visbieţāk izmantojat

ziņu veidošanas praksē, kur „1” – visbieţāk izmantotais, bet „10” – visretāk.

1. Intervijas ar avotiem, ekspertiem

2. Citu mediju informācija

3.-4. Iedzīvotāju uzklausīšana

3.-4. Ziľu dienesta arhīva informācija/pārzināšana

5. Aptauju, pētījumu analīze

6. Dokumentu analīze

7. Preses relīzes

8. Preses konferenču materiāli

9. Avārijas dienestu informācijas analīze

10. Ārzemju informācijas/rīcības prakse

Cits - „Aģentu‖ tīkls – novērtēts ar „6‖.

2.3.Esat motivēts/motivēta meklēt, pētīt un iedziļināties aktualizētajos ziņu tematos, tādā

veidā radot pašiniciatīvu jaunu ziņu apzināšanā?

Nē

29%

Jā

71%

Paskaidrojumi:

Taču to daru tikai privātās profesionālās intereses dēļ;

Darba ir tik daudz, ka tā būtu vēl papildu pienākuma uzľemšanās.

2.4. Kādas ir bieţākās kolēģu ţurnālistikas kvalitātes kļūdas, ar kurām esat saskāries?

86% - neprecizitātes, faktu kļūdas, paviršums, neuzmanība;

28% - neiedziļināšanās, notikumu konteksta nepārzināšana;

Atšķirīgās atbildes:

Viena avota izmantošana

Nepilnīgs vai sauss apstākļu apraksts

Tēmas nepārzināšana

Veido ziľu, lai arī trūkst informācijas

Uzķeršanās uz sabiedrisko attiecību speciālistu sagatavotās informācijas

neprecizitātēm.

Nenozīmīgu notikumu nozīmes hiperbolizācija

Grūtības, kas saistās ar pārorientēšanos citā tēmā

185

2.5. Ţurnālistam ir noteikts, cik avotu viņam minimāli jāaptaujā, neskatoties uz

iesaistīto pušu skaitu? Ja ir, – cik?

71% - nē.

Atšķirīgās atbildes:

Vismaz divi;

Divi un vairāk, - cik atļauj laiks.

2.6. Kādos gadījumos uzrunājat vienkāršos iedzīvotājus kā informācijas avotus?

(Atzīmējiet)

Ţurnālistu skaits

Ja iedzīvotājus skar kādas izmaiľas 8

Ja iedzīvotāji tieši iesaistīti notikumā (pie-

mēram, kā konfliktējošā puse) 8

Ja producents pieprasa 6

Vienmēr, ja ir laiks 2

Vienmēr uzrunāju jebkurā gadījumā 1

Cits - „lai ilustrētu siţeta notikumu‖ 1

2.7. Kādos gadījumos drīkstat piedāvāt auditorijai komentārus, secinājumus vai

emociju aprakstus par situāciju (ja šāda veida komentāri vispār ir atļauti)?

Visi ţurnālisti nav snieguši atbildes uz šo jautājumu. Sniegtās atbildes:

Secinājumus vai emocijas – ja tos ir izteicis eksperts, iedzīvotājs vai kāda cita siţeta

persona;

Tikai analītiskajos siţetos, kas netiks rādīti ikdienas ziľās;

Ja ir motivēts iemesls to darīt;

Reportāţas, kad emocijas palīdz aprakstīt situāciju;

Ziľojot par emocionālu notikumu, aprakstot notiekošo, veidojot reportāţas;

Neatļaujos.

3. Ziņu veidošanu ietekmējošie faktori

3.1. Tehnoloģija

3.1.1. Vai Ziņu dienesta rīcībā ir pietiekams tehniskais nodrošinājums, lai

veidotu kvalitatīvu ziņu veidošanai – gan informācijas ieguvē, gan apstrādē

un pārraidīšanā?

100% - nē.

Skaidrojumi:

Nav naudas nav tehnikas nav kvalitatīva darba un rezultātu; naudas trūkuma dēļ

cieš kvalitāte.

Nolietotas video kameras, par maz montāţas vietu; novecojusi tehnika; novecojusi

tehnika visās jomās.

Nepietiekams finansējums, tehniskās attīstības plāna neeksistence.

Aprīkojuma atjaunošanai nepieciešamas būtiskas investīcijas - finansējuma trūkums.

186

3.1.2. Kas tehnoloģiski vēl būtu nepieciešams, lai ziņas spētu veidot kvalitatīvāk?

Ietvertās atbildes:

Mūsdienīgas video kameras, vēl vismaz divas montāţas vietas un autotransportu.

Lai būtu visi tehniskie un intelektuālie resursi šodienas prasībām atbilstošā

kvalitātē.

Jauns tehniskais nodrošinājums, sākot ar mikrofoniem, beidzot ar automašīnām.

Kameras, montāţas, portatīvie datori, kasetes; papildu tehniskais aprīkojums.

Iespēja ţurnālistam pašam montēt siţetus.

Mūsdienīgas tehnoloģijas.

Papildu tehniskais aprīkojums.

Pārvietojamu PTS busiņu.

4. Likumi un regulācija

Vai ir kādas regulācijas problēmas, kas ierobeţotu kvalitatīvu ziņu veidošanu, ko

nosaka likumdošana, iekšējie kodeksi, normas, vadības lēmumi u.c. saistošie dokumenti.

Jā – 15%

Nē – 85%

Skaidrojumi:

Tiesas spriedums, kas liek ţurnālistiem atklāt savus avotus.

Kādā veidā tikāt iepazīstināts ar Ziņu dienesta ētikas kodeksu?

Iedeva izlasīt.

Līdz ar darba līguma parakstīšanu; parakstot darba līgumu.

Neatceros.

Netika

Redakcijā sapulcē.

To izstrādāju kopā ar Ziľu dienesta direktoru G. Rēderu (papildināju).

Jūsuprāt, ţurnālisti kopumā ievēro Ziņu dienesta ētikas kodeksu?

Jā - 100%

Jūs labi pārzināt Ziņu dienesta ētikas kodeksu?

Jā – 71%

Nē – 29%

Jūs labi pārzināt likumdošanu un savas tiesības pieprasīt informāciju?

Jā – 57%

Nē – 43%

187

Vai un kādi noteikumi (piemēram, varbūt rokasgrāmata) būtu jāizstrādā,

lai veicinātu kvalitatīvāku ţurnālistiku (piemēram, noteikumi, kā rīkoties

tiešā ētera situācijās (fona skata izvēle) vai kādos gadījumos izmantot stand-

up u.c.)?

100% - noteikti vajadzētu, bet atšķiras formas. Pašlaik šāda veida informācijas nav.

Skaidrojumi:

Rokasgrāmata noderētu.

Jā, jo ir jābūt skaidriem spēles noteikumiem.

Nepieciešami nevis noteikumi, bet ţurnālistu apmācīšana.

Rokasgrāmatā nē, bet vienkārši Ziľu dienesta iekšienē to visu atrunāt, balstoties uz

ţurnālistikas kvalitātes principiem.

Noderīgas būtu vadlīnijas (guid-line), aptuvena formula par to, kā rīkoties

neparedzētos gadījumos.

Šādas informācijas nekad nevar būt par daudz! Ţurnālistam tāda ļoti noderētu.

5. Organizācija

Komunikācija ar vadību

Kā vērtējat sadarbību un komunikāciju ar LTV ģenerāldirektoru?

Ietvertās atbildes

Nevērtēju, jo šādas sadarbības nav; nekāda; tādas nav;

Šādas komunikācijas man nav bijis.

Vāja, demagoģiska, nepilnīga.

Nekāda; tādas nav;

Nevaru novērtēt.

Vāja.

Skaidrojumi:

Vadība mēģina pavājināt Ziľu dienestu. Piemēram, restrukturizācijas mērķis bija

pilnīgi skaidrs - 1) veids kā tikt vaļā no vadībai neērtā G. Rēdera. 2) izdalīt De Facto no

Ziľu dienesta, līdz ar to tas vairs nevarētu pretendēt uz pietiekoši lielu finansējumu un

labo ētera laiku svētdienās (bija versija De Facto pārcelt uz LTV7). Tas, ka šī

restrukturizācija bija formāla un nerealizējama, pierāda fakts, ka pat pusgadu pēc jaunā

priekšnieka stāšanās amatā, nekāda reorganizācija nav notikusi.

Tā saucamā restrukturizācija bija absolūti nepārdomāta. Arguments par to, ka

mazāk vērības ticis veltīts ziľām un visi resursi koncentrēti uz De Facto, ir pilnīgi

nepatiess, jo gadu gadiem svētdienās vienmēr ir bijis analītiskais raidījums – apkopojums

par nedēļas norisēm. Vienmēr tas bijis Ziľu dienesta neatľemama sastāvdaļa, jo mums jau

tie spēki nav tik lieli, lai kaut kā vēl īpaši dalītos nodaļās.

188

Lūdzu, novērtējiet Ziņu dienesta producentu darbu. „1” - zemākais

vērtējums; „5” – augstākais (lūdzu, izvēlieties vienu atbildi katrā pozīcijā).

Producenta vērtējums – Dace Stirāne:

Lūdzu, nosauciet citas īpašības, kas raksturo D. Stirānes darba stilu un

kas ietekmē ziņu ţurnālistisko kvalitāti?

Nepārliecinātība, skaidra personīgā uzstādījuma trūkums.

Lieliska reportiere, diemţēl producenta darbam daţas profesionālās un ētiskās

kvalitātes pietrūkst.

Labi pārzina TV ziľu veidošanu, jo pati bijusi reportiere – to ļoti jūt labā nozīmē.

Reportiera pieredze.

Daţreiz haotiska rīcība, haotiska reakcija, nespējot izvērtēt notikumu nozīmīgumu.

Labi saprot reportiera ikdienas darbu un zina, kā var labāk sadarboties ar

ţurnālistiem, ko var sagaidīt.

Ko, jūsuprāt, vajadzētu uzlabot D. Stirānes darba praksē, lai tiktu

uzlabota ziņu kvalitāte?

Definēt skaidrus mērķus un to sasniegšanas metodes.

Spēju uztvert kritiku.

Reizēm mazāk emociju, nezaudēt ieinteresētību ikvienā siţetā līdz dienas beigām.

Saīsināt darba nedēļu.

Vairāk paļauties uz saviem spriedumiem, nevis izteikumiem no „augšas‖.

Producenta vērtējums – Anita Brauna (lūdzu, izvēlieties vienu atbildi

katrā pozīcijā):

Vidējā atzīme

Ziľu ţurnālistikas profesionāle 4,14

Kvalitatīvi veic ziľu atlasi 3,86

Skaidri spēj dot norādījumus, kā veidot ziľu 3,29

Vienmēr ir laba motivētāja un atbalstītāja 2,14

Profesionāla padomdevēja 3,43

Vienmēr profesionāli rediģē ziľas melnrakstu 4,43

Vidējā atzīme

Ziľu ţurnālistikas profesionāle 3,18

Kvalitatīvi veic ziľu atlasi 3,00

Skaidri spēj dot norādījumus, kā veidot ziľu 2,49

Vienmēr ir laba motivētāja un atbalstītāja 3,12

Profesionāla padomdevēja 3,49

Vienmēr profesionāli rediģē ziľas melnrakstu 2,14

Spēj uzklausīt sava paveiktā kritiku 2,43

Vienmēr ir laba sadarbība 2,98

Piemērota savam amatam 2,69

189

Spēj uzklausīt sava paveiktā kritiku 3,43

Vienmēr ir laba sadarbība 3,29

Piemērota savam amatam 4,00

Lūdzu, nosauciet citas īpašības, kas raksturo A. Braunas darba stilu un

kas ietekmē ziņu ţurnālistisko kvalitāti?

Tad, kad viľai ir daudz darbu, viľa nervozē un ir grūti sarunāties.

Anita Brauna šobrīd ir galvenais garants Panorāmas ziľu objektivitātei un

uzticamībai. Vienīgā, kas nebaidās oponēt Ziľu dienesta direktoram politiski

jūtīgu siţetu gadījumos.

Profesionāla pieeja darbam, analītisks prāts, spēj un zina prioritātes.

Reportiera pieredze.

Mierīga, spēj argumentēt, kāpēc par šo notikumu jāgatavo siţets.

Rūpīgums un atbildības sajūta.

Spēj pateikt „nē‖ arī Ziľu dienesta direktoram, ja uzskata, ka viľa ieteiktais

materiāls nav iekļaujams ziľu raidījumā.

Ko, jūsuprāt, vajadzētu uzlabot A. Braunas darba praksē, lai tiktu

uzlabota ziņu kvalitāte?

Tiešo komunikāciju krīzes situācijā.

Kā laikraksta ţurnālistei, būtu vēlams tuvāk iepazīties ar TV ţurnālistu darba

specifiku un to, cik daudz siţetiem dod ne tikai teksts, bet arī labs vizuālais

materiāls.

Izveidot pašai kādu siţetu no A līdz Z, lai saprastu, kas ir un kas nav izdarāms.

Grūti kaut ko teikt, viľa ir laba producente.

Vajag vairāk „tautas ziľas‖, mazāk politikas un tiesu ziľas.

Uzskatāt, ka producenti veic ziņu atlasi atbilstoši Panorāmas mērķiem?

Jā – 80%

Nē – 20%

Skaidrojumi:

Panorāmai šobrīd nav mērķu.

Lūdzu, novērtējiet Ziņu dienesta direktora darbu. („1” - zemākais vērtējums;

„5” – augstākais (lūdzu, izvēlieties vienu atbildi katrā pozīcijā).

Vidējā atzīme

Neatkarības sargātājs 2,00

Profesijas (ziľu ţurnālistikas) lietpratējs 1,50

Profesionāls raidījuma izvērtētājs 1,50

Vienmēr spēj motivēt un atbalstīt darbiniekus 2,33

Profesionāls padomdevējs 1,83

Ziľu dienesta direktors spēj uzklausīt kritiku 2,83

Piemērots savam amatam 2,00

190

Viens ţurnālists nav vērtējis, norādot, ka nezina direktora spējas šajās jomās.

Lūdzu, nosauciet citas īpašības, kas raksturo Ziņu dienesta direktora

darba stilu, kas ietekmē ziņu ţurnālistisko kvalitāti?

Manuprāt, starp Ziľu dienesta direktoru un Ziľu dienestu ir izveidojusies milzu plaisa,

neviens viľu nerespektē un vērtē kā marioneti.

M.Gailītis par ziľu saturu interesējas tikai tajās dienās, kad tas skar politisko eliti. Līdz

šim no manas pieredzes vienīgie gadījumi, kad viľš personiski pārlasījis siţetus, ir

Lemberga krimināllieta un parakstu vākšana par referendumu.

Nezinu, nav bijusi saskare.

Paštaisns, nekompetents, bez akadēmiskajām un profesionālajām zināšanām.

Visam atbilde ir: „Ziľu dienestam nav tik daudz naudas!‖ Nevar strādāt, ja nav kasešu,

ja kameras plīst, un nav pat cerības, ka kaut kas varētu mainīties! Tad par ko mēs

runājam?

Ko, jūsuprāt, vajadzētu uzlabot Ziņu dienesta direktora darba praksē,

lai tiktu uzlabota ziņu kvalitāte?

Nomainīt.

Vairāk kontaktēties ar ţurnālistiem.

Viľam vajadzētu komunicēt ar Ziľu dienestu. Konkrētajā situācijā Ziľu dienesta

direktors var būt un var nebūt.

Ziľu kvalitāte, manuprāt, nav atkarīga no dienesta direktora.

Ziņu dienesta direktors spēj nodrošināt neatkarīgu Ziņu dienesta

darbību? (Ja atbildējāt „nē”, lūdzu, raksturojiet iemeslus vai

situācijas, kas to apliecina.)

Jā – 25%

Nē – 75%

Skaidrojumi:

Ziľu prioritātes un problēmas mainās atkarībā no vienas politiskās partijas interesēm.

Tā nekad neesmu jutusies ietekmēta vai manipulēta, bet zinu, ka citiem kolēģiem tā nav.

Vairāk vai mazāk direktora darbs ir atkarīgs no TV vadības, bet tā savukārt no Radio un

TV padomes.

Ja Gundara Rēdera vadīšanas laikā viľš bija Ziľu dienesta pārstāvis LTV vadībā, tad

tagad Mareks Gailītis ir LTV vadības uzraugs Ziľu dienestā. Tas spilgti izpauţas

gadījumos, kad Ziľu dienesta direktoram būtu jāaizstāv savi ţurnālisti. Baidoties no

vadības kritikas, M. Gailītis to izvairās darīt.

Ziľu dienesta direktors neietekmē saturu.

191

Kontroles mehānisms

Vai ziņas tiek regulāri izvērtētas (piemēram, rīta sapulcēs vai citā veidā tiek

norādītas pieļautās kļūdas)?

Nē – 100%

Skaidrojumi (vai tās ir vajadzīgas?):

Vajadzīgi regulāri recenzējumi un salīdzinošā analīze.

Jā, analīze – nepieciešamas diskusijas „prāta vētras‖ formā.

Vajag, bet tas ir jādara ekspertiem.

Ja tiek pieaicināti eksperti no malas, kas analizē raidījumus, vai jūs esat

motivēts izvērtēt viņu sniegto analīzi?

Jā – 80%

Nē – 20%

Skaidrojumi:

Ja eksperti ir patiesi zinoši. Esmu pieredzējusi arī ekspertus, kas ziľas nespēj izvērtēt.

Tas ir interesanti un noderīgi.

Kā vērtējat kolēģu spēju ieklausīties kritikā?

Var teikt, ka atbildes ietver visu intervālu no vājām spējām līdz labām.


Vāja

Apmierinoša.

Laba, - spēj ieklausīties, ľemt vērā.

Nekritizēju, tāpēc – nezinu.

Spējat pieņemt konstruktīvu kritiku no kolēģu, vadības puses?

Jā – 100%

Vienmēr esat gatavs norādīt uz kolēģu neprofesionālu rīcību viņa ziņu

veidošanas praksē? Kāda ir reakcija, ja to darāt?


Jā, reakcija visbieţāk negatīva;

Jā, lielākoties pozitīva; uzklausa;

Nē, grūti ko teikt; grūti jebkuram ko teikt; uztver ļoti personīgi

Jūsuprāt, Ziņu dienestā ir pietiekama ziņu materiāla kontrole no producentu puses?

Jā – 75%

Nē –25%

Skaidrojumi:

Vajadzīga skaidra redakcija – galvenais redaktors, ārzemju ziľu galvenā redakcija, jo

viens nevar to fiziski kvalitatīvi izdarīt.

192

Neatkarība

Varat apgalvot, ka LTV Ziņu dienests ir neatkarīga institūcija?

Jā – 67%

Nē –33%

Skaidrojumi:

Atkarīgs no mirkļa iespaidiem, politiskās konjuktūras, personīgā izdevīguma.

Vai jums kādreiz ir piedāvāta atlīdzība par noteiktas informācijas paušanu?

Jā – 33%

Nē – 67%

Skaidrojumi (no kādas sfēras?)

Uzľēmējdarbība.

Ļoti, ļoti senos laikos – medicīnā; neko neesmu pieľēmusi.

Zina, ka nav vērts.

Budţets

Kā budţeta apmērs ietekmē Panorāmas ziņu kvalitāti un galveno mērķu

sasniegšanu?

Budţeta trūkums ir jūtams jau minētajā tehnikas iegādes jomā. Ir brāķa video.

Ja nav naudas veidoti vienkāršāki siţeti un mazāk var aizbraukt uz rajoniem,

ārzemēm; vairāk siţetu par norisēm Rīgā.

Lielā mērogā – nav naudas visnepieciešamākajam tehniskajam nodrošinājumam, tas

rada dīkstājas, sastrēgumus, rindas uz montāţas vietām. Nevar kvalitatīvi strādāt.

Nepietiekams budţets traucē kvalitāti, taču mērķu kā tādu šobrīd nav.

Siţeti vāji nav motivācijas siţeti vājāki

Nav motivācijas strādāt. Arī video inţenieriem nav pat jēgas teikt, ka jāapmaina kāds

kadrs vietām, jo viľus šī kvalitāte nesatrauc. Panorāmas līmenis pēdējā laikā ir „zem

katras kritikas‖.

Raidījumi kļūst nekvalitatīvi un daudzi ţurnālisti meklē jaunu darbu.

Tieši – tehniskā nodrošinājuma trūkums kavē darbu un pazemina kvalitāti. Mēs varam

daudz labāk, bet nav nedz prasību, nedz reālu iespēju – ja aizbrauc uz filmēšanu un

salūzt kameras vai trūkst kasešu, bet visam atbilde ir „naudas nav‖, tad par ko mēs

runājam? Šāda situācija rada demotivāciju.

Jūs saņemat adekvātu atalgojumu padarītajam darbam?

Jā – 57%

Nē – 43%

Kāda būtu adekvāta summa?

Ne mazāk kā 1000 Ls uz rokas;

1500 – 2000 Ls;

193

800 latu uz rokas;

Komanda, komandas veidošanas pasākumi un izglītošana

Vai var teikt, ka darbinieki ir kā vienota komanda, kas viens otru atbalsta? Ja

atbildējāt „Nē”, kāds varētu būt iemesls?

Jā – 37%

Nē – 63%

Skaidrojums:

Iekšēji konflikti, skaldi un valdi princips, ārējs spiediens.

Radošā kolektīvā tā nenotiek.

Ziľu dienestam raksturīga „pīpētavas‖ komunikācija, kolektīvs – sašķelts, praktiski

nav nekādu atklātu sarunu, profesionālu diskusiju.

Ţurnālisti ir sadalījušies nometnēs.

Kā vērtējat sadarbību ar citiem ţurnālistiem attiecībā uz šādiem

jautājumiem:

Savstarpējā informācijas apmaiņa

Drīzāk

bieži

25%

Dažreiz

12%

Vienmēr

63%

Savstarpējā kontaktu apmaiņa

Drīzāk bieži

18%

Dažreiz

36%

Drīzāk reti

0%

Nekad

9%

Vienmēr

63%

0% - reti un nekad.

Savstarpējā konkurence

Drīzāk bieži

33%

Dažreiz

0%

Drīzāk reti

33%

Nekad

0%Nepārtraukti

63%`

Kā darbinieki tiek motivēti veikt savu darbu kvalitatīvi un augstā līmenī?


Kā liek paša godaprāts.

194

Nekā (varbūt vienīgi algas dienā).

Nekā. Jau labu laiku motivē tikai katra paša vēlme neveidot zemākās kvalitātes

siţetus, kas pēdējā laikā bieţi arī visiem neizdodas.

Nekā. Tikai administratīvi sodi par hronometrāţas pārsniegšanu.

Nekādi.

Faktiski nekā. Izľēmums – ārzemju ziľu veidotājiem. Tāpat neskaidras prēmijas.

Kādi izglītojoši pasākumi Jums būtu nepieciešami? Kādā ţurnālistikas

prakses jomā vēlētos sevi pilnveidot.


Izglītojos, lasot par sev interesējošām tēmām.

Ziľu veidošanas meistarklases ārzemēs.

Analītiskajā ţurnālistikā. Būtu LTV jāatjauno štata vieta cilvēkam, kurš atbild par

šādiem mācību pasākumiem un kursiem ārvalstīs.

Visās. Analīze, pētniecība.

Tas būtu nepieciešams visās sfērās.

Kursi, praktiska pieredze citos medijos - citās valstīs, lekcijas, konsultanti.

Skaidrojoši semināri konkrētās jomās – vide, armija u.tml.

Cik bieţi Ziņu dienesta darbinieki kopā izklaidējas? Ir nepieciešami kopīgi

komandas veidošanas vai atpūtas pasākumi?


1-2 gadā. Nav vajadzīgi.

Aptuveni reizi pusgadā.

Daţi ar daţiem bieţi. Būtu vajadzīgi, ja ir kvalitatīvi.

Daţreiz. Iespējams vajag, bet tas nav svarīgi.

Ja kāds vēlas kādu redzēt vēl bieţāk kā 12 stundas diennaktī, – iespēju atrod arī bez

darba palīdzības.

Mani tas neinteresē.

Šādi pasākumi notiek, bet reti.

Ja vēlaties pārspriest savu turpmāko attīstību, izaugsmi, vēlmes, problēmas

vai citus jautājumus, vai jebkurā laikā varat pieteikties uz vadības

pārrunām?


Nezinu.

Varbūt var, bet tam nav jēgas; runāt var vienmēr, bet tas nenozīmē, ka būs no tā jēga.

195

Varam, bet atbilde vienmēr ir, ka nav iespējas šobrīd neko mainīt, vai arī

„painteresēšos‖, ar ko arī viss beidzas.

Jā

11. pielikums

Novērojums LTV Ziņu dienestā 2007. gada 22. maijā

Veicot novērojumu Ziľu dienestā, galvenais tā mērķis bija izzināt, vai intervijās iden-

tificētā ziľu veidošanas prakse, organizācijas komunikācija, tehniskās iespējas, ţurnālistu paš-

iniciatīva, ikdienas rutīnas jautājumi atbilst realitātei, cik to iespējams novērot.

Tika konstatēti šādi slēdzieni:

- Ziľu apzināšanas posmā vērojama arī ţurnālistu pašiniciatīva (zvanot avotiem un jautājot,

kas notiek, kā arī apzinot ziľu aģentūru resursus), pēc tam iesakot producentam ziľas par

savu jomu, kas būtu jāparāda, argumentējot tās nepieciešamību un ziľas vērtumu.

- Ţurnālisti arī nepārtraukti seko līdzi jaunākajiem politiskajiem notikumiem, kas parādās

Latvijas ziľu aģentūru ziľu lentās vai portālā Delfi.

- Ţurnālists saľem dienas uzdevumu, to pārrunājot ar producentu, kurš norāda arī galvenos

jautājumus, virzienu un ziľas mērķi. Sarunu un diskusiju veids. Producents pamatā nosa-

ka ziľas leľķi.

- Ja ţurnālists, uzsākot veidot ziľu, tomēr nav sapratis galveno uzdevumu, viľš pārjautā.

- Ţurnālists konsultējas ar producentu, ja kādu informāciju nevar iegūt.

- Ziľu dienesta darbības plānu maiľu vistiešāk ietekmē politiskā dienas kārtība. Ţurnālists

ir saľēmis vienu uzdevumu, bet līdz dienas beigām viľam tiek uzdots vēl viens, jo ir noti-

cis kas jauns politiskajā sfērā.

- Producents un ţurnālisti seko līdzi notikumiem, par kuriem jau ziľots. (Piemēram, agrāk

tikuši pieľemti lēmumi, kas ietekmējuši iedzīvotāju dzīves, bet tagad Panorāma vēlas no-

skaidrot, kāda ir situācija pēc laika – kas reāli iedzīvotājiem ir mainījies un kā).

- Producents ziľu mērķi saista ar svarīgumu iedzīvotājiem.

- Regulāri sadarbojas ar krievu ziľu producentu. Šādā veidā Ziľu dienestam iespējams ie-

taupīt līdzekļus, piemēram, intervējot kādu amatpersonu gan vienām, gan otrām ziľām.

- Ţurnālisti jautā citiem, kādus avotus vēl varētu izmantot. Konsultējas.

- No organizācijas komunikācijas viedokļa – ţurnālistus dienas laikā vieno smēķēšana.

- Ţurnālisti informācijas avotus meklē, izmantojot paziľu loku. Savi avoti tiek izmantoti

visvairāk. Ţurnālisti jau ir iepazinuši savu sfēru un zina jomas cilvēkus un vislabākos ru-

nātājus.

196

- Ţurnālisti savstarpēji nodod zināšanas, padomu, piemēram, - lai nointervētu prokuroru

pēc sprieduma nolasīšanas, pirms tam noteikti intervija ar viľu jāsarunā, lai viľš uzkavē-

jas.

- Ziľu dienesta direktors regulāri ienāk ziľu veidošanas telpā un sarunājas ar producenti

(nebija sadzirdams, par kādiem jautājumiem).

- Ziľas vērtums jaunums (laicīguma izpratnē) un svarīgums. Piekrīt ziľas veidošanai, jo tas

ir kaut kas jauns un saistīts ar iedzīvotājiem.

- Tā kā aktualitāte ir prezidenta vēlēšanas, meklē viedokļus par kandidātu no daţādiem sa-

biedrības slāľiem. Tiek domāts ne tikai par elites viedokļu daudzveidīgumu, bet arī

„vienkāršo‖ iedzīvotāju viedokļu daudzveidīgumu.

- Pielāgojoties darba ritmam, plāni var ātri mainīties. Ir jauna ziľa un veido to, nevis plāno-

to.

- Ţurnālisti atzīst, ka viľiem ir ļoti saspringts darbs.

- Operatoru un ţurnālistu izbraukumu grafiks tiek atainots uz tāfeles – organizācijas komu-

nikācijas aspekts.

- Lai arī intervijās un anketās tika norādīts, ka nav norādīts noteikts avotu skaits, viens no

ţurnālistiem to saskaľo ar producentu, sakot, ka tagad viľam ir trīs avoti, bet vajadzētu

vēl kādu.

- Ţurnālisti savstarpēji apsprieţas par prezidenta vēlēšanu atainošanu, norādot, ka viľiem

tās jāparāda citādāk, nekā pārējiem medijiem. Līdz ar to var secināt, ka veidotājiem ir no-

zīmīgs auditorijas piesaistes un informācijas jaunuma faktors.

197

12. pielikums

Sarakste ar LTV par informācijas pieprasīšanu

1. Pirmā vēstule LTV

Latvijas Televīzijas sabiedrisko attiecību nodaļai

Rīgā, 2007. gada 11. aprīlī

Bakalaura darba ietvaros, kura nosaukums ir „Žurnālistiskās kvalitātes izvērtējums Latvijas Televīzijas ziņu raidījumā Panorāma”, veicu pētījumu atbilstoši amerikāņu pētnieka J. H. McManus izstrādātajai metodoloģijai, kas nosaka nepieciešamību iepazīties ar mediju raksturojošiem datiem, lai darba rezultāti būtu iespējami kvalitatīvāki. Līdz ar to lūdzu sniegt šādu informāciju:

6. Kādu summa no LTV kopīgā budžeta tiek tērēta ziņu dienesta struktūrai gadā, mēnesī?

7. Kāda Latvijas Televīzijas budžeta daļa latos tiek tērēta ziņu dienesta tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai, amortizācijai 2006.gadā? Vai ir aprēķini, kāda summa būtu nepieciešama, lai tā varētu maksimāli efektīvi funkcionēt.

8. Cik darbinieku strādā LTV ziņu dienestā? Kādus amata pienākumus viņi veic? Kāds ir ziņu dienesta darbinieku atalgojuma apmērs un to aprēķināšanas sistēma?

9. Vai līgumos ar ziņu dienesta darbiniekiem ir iestrādāti žurnālistiskās neatkarības un ētisku jautājumu regulējoši noteikumi? Kādi, ja ir?

10. Lūdzu pievienot Latvijas Televīzijas 2006.gada budžetu, no kura iespējams izzināt, kas tieši veido Latvijas Televīzijas ienākumu un izdevumu sadaļas.

11. Lūgums pievienot Mareka Gailīša izstrādāto ziņu dienesta stratēģiju, viņam kandidējot uz ziņu dienesta direktora amatu.

12. Lūgums pievienot Latvijas Televīzijas ziņu dienesta ētikas kodeksu.

13. Lūgums pievienot Latvijas Televīzijas statūtus.

Norādu, ka saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 10.pantu vispārpieejamo informāciju sniedz

jebkuram, kas to vēlas saņemt, ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā un pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par šādu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju. Lūdzu sniegt atbildi uz informācijas pieprasījumu likumā noteiktajā kārtībā (15 dienu laikā).

Lai lieki netiktu tērēts laiks un izdevumi pasta pārvadājumu dēļ, pastāv iespēja informāciju saņemt personīgi LTV, ja Jūs par to iepriekš ziņojat telefoniski vai e-pasta veidā. Paldies! Ar cieņu, Ieva Beitika

Adrese: Bruņinieku 27-38,

Rīga, LV-1001 Mob. 29464097

E-pasts: [email protected]

mailto:[email protected]

198

2. LTV atbildes vēstule, nesniedzot pieprasīto informāciju

199

3. Atbildes vēstule LTV

Valsts bezpeļľas SIA „Latvijas Televīzija‖

Ģenerāldirektoram J. Holšteinam

Zaķusalas krastmala 3,

Rīga, LV-1509

Ievas Beitikas

Bruľinieku iela 27-38,

Rīga, LV-1001

Mob. 29464097

E-pasts: [email protected]

IESNIEGUMS

Esmu saľēmusi un izvērtējusi VB SIA „Latvija Televīzija‖ (turpmāk − Televīzija)

27.04.2007. vēstuli Nr. 655/01-5, kurā skaidrota informācijas pieejamība par Televīzijas dar-

bību. Ľemot vērā, ka Televīzijas ģenerāldirektors saskaľā ar Radio un televīzijas likuma 59.

panta pirmo daļu vada un ir atbildīgs par Televīzijas darbības tiesiskumu, vēlos informēt par

sekojošo:

1. Latvijas Republikas 100. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas

ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzū-

ra ir aizliegta. Ar mērķi nodrošināt sabiedrībai objektīvu un daudzveidīgu informācijas

pieejamību Latvijas Republika, kā sākotnēja publisko tiesību juridiska persona ar

valsts varas orgānu starpniecību ir izveidojusi privāto tiesību juridiskās personas − sa-

biedriskās raidorganizācijas, kuru uzdevums, saskaľā ar Radio un Televīzijas likuma

5. panta otro daļu ir nodrošināt visām sabiedrības grupām daudzveidīgas un līdzsvaro-

tas programmas, kas sastāv no informatīviem, izglītojošiem un izklaidējošiem raidī-

jumiem, kā arī nodrošināt informācijas un izpausmes brīvību un objektivitāti un raidī-

jumu daţādību. Objektīvas un daudzveidīgas informācijas iegūšana ir būtiska publiski

tiesiska interese. Lai garantētu publiskas intereses īstenošanu, publiskai varai jāveic

konkrēti pārvaldes uzdevumi.

2. Saskaľā ar Radio un Televīzijas likuma 5. panta pirmo daļu Latvijas Televīzija ir sa-

biedriskā raidorganizācija, kas pilda pārvaldes uzdevumu. Televīzijai ar likumu ir de-

leģēts veikt šo uzdevumu. Informācijas atklātības likuma 1. panta 4. punktā noteikts

iestādes jēdziens. Atbilstoši Informācijas atklātības likuma 1. panta 4. punktam Tele-

vīzija ir uzskatāma par iestādi, jo veic ar likumu deleģētu pārvaldes uzdevumu − no-

drošina visām sabiedrības grupām daudzveidīgas un līdzsvarotas programmas, kas sa-

stāv no informatīviem, izglītojošiem un izklaidējošiem raidījumiem, kā arī nodrošina

informācijas un izpausmes brīvību un objektivitāti un raidījumu daţādību. Tāpēc nav

pamatots 27.04.2007. vēstulē Nr. 655/01-5 norādītais, ka Televīzija nav „institūci-

ja” jeb, precīzāk sakot „iestāde”, Informācijas atklātības likuma izpratnē.

3. Informācijas atklātības likuma 10. panta pirmajā daļā noteikts iestādes pienākums

sniegt informāciju pēc privātpersonas pieprasījuma. 2007. gada 11. aprīlī nosūtīju

Televīzijai informācijas pieprasījumu, bet līdz šim brīdim neesmu saľēmusi pieprasīto

vispārpieejamo informāciju.

Iestāde var atteikties sniegt informāciju, ja tā kvalificējas kā ierobeţotas pieejamības

informācija. Ciktāl tas nerunā pretī sabiedriskās raidorganizācijas neatkarības princi-

mailto:[email protected]

200

pam, Televīzija nevar atteikties sniegt informāciju par Radio un televīzijas likumā no-

teikto uzdevumu izpildi vai valsts budţeta līdzekļu izmantošanu, jo sabiedrībai ir tie-

sības iepazīties ar publisko līdzekļu izmantošanu un iegūt informāciju par publisku

funkciju un uzdevumu izpildi Ja iestāde nespēj sniegt pieprasīto vispārpieejamo in-

formāciju pilnā apjomā, tad iestādes pienākums ir sniegt vispārpieejamu informāciju

iespējamā apjomā, nevis atteikties sniegt pilnībā. Atteikšanās sniegt pieprasīto vispār-

pieejamo informāciju, argumentējot, ka zināma vienīgi daļa no pieprasītās informāci-

jas, uzskatāma par Informācijas atklātības likuma pārkāpumu.

4. Saskaľā ar Radio un Televīzijas likuma 59. panta divpadsmitās daļas otro punktu

Televīzijas ģenerāldirektors ar valdes piekrišanu sagatavo ikgadējo finanšu plānu. Lū-

dzu sniegt 2006. gada Televīzijas budţeta plānu.

5. Informācijas atklātības likuma 7. pantā noteikta informācija par komercnoslēpumu.

Komercnoslēpuma kritēriji noteikti arī Komerclikuma 19. pantā. Ja tiesisku apstākļu

dēļ Televīzija nevar sniegt informāciju par darbinieku atalgojumu, tad lūdzu sniegt

informāciju par darbinieku skaitu Ziņu dienestā, darbinieku amata aprakstu.

6. Ja nav iespējams sniegt informāciju par 2006. gada Televīzijas budţetu pilnā apmērā,

lūdzu sniegt vienīgi 2006. gada valsts budţeta finansējumu daļas ieņēmumu un

izdevumu sadaļas izlietojumu.

7. Informācijas atklātības likuma normas paredz, ka iestāde sniedz tās rīcībā esošo in-

formāciju arī tajā gadījumā, ja informāciju ir iespējams iegūt no citas iestādes. Norāde

privātpersonai vērsties citā iestādē pēc vispārpieejamas informācijas ir uzskatāma par

atteikumu sniegt vispārpieejamu informāciju bez tiesiska pamatojuma. Tāpēc lūdzu

sniegt Televīzijas statūtus.

8. Lūdzu, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 10. panta pirmo daļu, sniegt arī

šādu informāciju:

a. Televīzijas Ziľu dienesta ētikas kodeksu;

b. Ziľu dienesta darbinieku neatkarību un ētisku darbību regulējošu noteikumus,

kas ietverti līgumos ar Televīziju;

c. Televīzijas Ziľu dienesta direktora Mareka Gailīša izstrādāto ziľu dienesta

stratēģiju;

d. Televīzijas budţeta apmēru 2006. vai iepriekšējos gados, ko tērēja ziľu dienes-

ta tehniskajai nodrošināšanai un tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai. Ja iespē-

jams, ziľu dienesta maksimāli efektīvas darbības nodrošināšanai nepiecieša-

mais finansējuma apjoms 2006. un iepriekšējos gados.

Rīga, 2007. gada 8. maijā

Ar cieľu,

______________________

Ieva Beitika

201

4. LTV atbildes vēstule

202

Dokumentārā lapa

Bakalaura darbs „ŢURNĀLISTISKĀS KVALITĀTES IZVĒRTĒJUMS LATVIJAS

TELEVĪZIJAS ZIĽU RAIDĪJUMĀ PANORĀMA‖ izstrādāts LU Sociālo zinātľu fakultātē.

Ar savu parakstu apliecinu, ka pētījums veikts patstāvīgi, izmantoti tikai tajā norādītie

informācijas avoti un iesniegtā darba elektroniskā kopija atbilst izdrukai.

Autore: Ieva Beitika I.Beitika 28.05.2007.

Rekomendēju darbu aizstāvēšanai

Vadītājs: lektors Mag.soc.sc. Rolands Tjarve 28.05.2007.

Recenzente: profesore Dr. paed. Inta Brikše.

Darbs iesniegts Komunikācijas studiju nodaļā 28.05.2007.

Metodiķe: Zane Šadre Z.Šadre

Darbs aizstāvēts bakalaura gala pārbaudījumu komisijas sēdē

06.06.2007. prot. Nr._, vērtējums 10 (izcili)

Komisijas sekretāre: