vai tiesu iekārtas attīstības pasākumi ir veicinājuši …...(turpmāk – pamatnostādnes)...

Vai tiesu iekārtas attīstības pasākumi ir

veicinājuši tiesu darbības efektivitāti?

Rīga 2017

2

V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U

D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?

Revīzijas ziņojums

Vai tiesu iekārtas attīstības pasākumi ir veicinājuši tiesu darbības efektivitāti?

2017.gada 5.jūnijā

Lietderības revīzija “Tiesu iekārtas attīstības ietvaros laikā no 2009. līdz 2015.gadam īstenoto pasākumu

efektivitāte”.

Revīzija veikta, pamatojoties uz Valsts kontroles Otrā revīzijas departamenta 2016.gada 15.marta

revīzijas uzdevumu Nr.2.4.1-11/2016.

Revīzijas ziņojums apstiprināts ar Valsts kontroles Otrā revīzijas departamenta 2017.gada 5.jūnija

lēmumu Nr.2.4.1-11/2016.

Vāka noformējumā izmantota fotogrāfija no tīmekļa vietnes http://depositphotos.com.

Cienījamais lasītāj!

Valsts kontrole ir pabeigusi revīziju, kurā vērtēti

ar Latvijas tiesu sistēmas attīstību un tās

darbības efektivitāti saistīti jautājumi.

Tiesu sistēmas darbības efektivitātei ir cieša

saikne ar valsts ekonomikas sistēmas rādītājiem

– valsts ilgtspējīgu izaugsmi un investīcijām

pievilcīgas vides veidošanu, efektīvas tiesu

sistēmas sekmē ekonomisko izaugsmi un aizstāv

iedzīvotāju pamattiesības.

2009.gadā Tieslietu ministrija uzsāka īstenot

mērķtiecīgus pasākumus tiesu sistēmas

efektivitātes paaugstināšanai, lai sasniegtu laika

posmam līdz 2015.gadam noteiktos attīstības

mērķus. Šis attīstības posms ir noslēdzies un mēs

veicām revīziju, lai novērtētu, vai laikā no

2009.gada līdz 2015.gadam īstenotie pasākumi ir

veicinājuši tiesu sistēmas darbības efektivitāti,

novēršot Latvijas tiesu sistēmā pastāvošās

problēmas.

Diemžēl sabiedrisko organizāciju pētījumi un

iedzīvotāju aptaujas Latvijā vēl arvien uzrāda, ka

tiesu sistēmai uzticas mazāk par pusi Latvijas

iedzīvotāju. Iedzīvotāji par nozīmīgāko

problēmu Latvijas tiesu sistēmā uzskata garos

lietu izskatīšanas termiņus. Salīdzinoši bieži kā

nozīmīgas problēmas Latvijas tiesu sistēmā tiek

norādīti arī tiesnešu profesionālas darbības un

ētikas pārkāpumi, nepietiekama tiesas spriedumu

kvalitāte, nozīmīgais neizskatīto lietu skaits u.c.

Mēs ceram, ka mūsu vērtējums par līdz šim

veikto pasākumu ietekmi uz tiesu sistēmas

efektivitāti un ieteikumi Tieslietu ministrijai būs

noderīgi, plānojot turpmāko rīcību un

nepieciešamās reformas.

Pateicamies par sadarbību mūsu galvenajai

revidējamai vienībai – Tieslietu ministrijai un tās

darbiniekiem, kā arī pārējām institūcijām, kas

revidentiem sniedza informāciju un

nepieciešamo atbalstu – Tiesu administrācijai un

Augstākajai tiesai.

Pateicamies par sadarbību un sniegto

informāciju arī nevalstiskajām un

profesionālajām organizācijām – Tieslietu

padomei, Latvijas Tiesnešu biedrībai, Latvijas

Administratīvo tiesnešu biedrībai, Tiesnešu

Ētikas komisijai, Tiesnešu kvalifikācijas

kolēģijai, Tiesnešu disciplinārkolēģijai,

nodibinājumam “Latvijas Tiesnešu mācību

centrs”, biedrībām “Mediācijas padome” un

“Sertificētu mediatoru padome” un Latvijas

pārstāvim starptautiskajās cilvēktiesību

institūcijās.

Īpaši vēlamies pateikties mūsu piesaistītajam

ekspertam Dr.iur. Gatim Litvinam, kurš izteica

savu viedokli par tiesu iekārtas attīstību laikā no

2009.–2015.gadam, kā arī sniedza revidentiem

nepieciešamo atbalstu un skaidrojumus par tiesu

sistēmas specifiskiem jautājumiem.

Ar cieņu,

departamenta direktore

Ilze Grīnhofa

4

V A I T I E S U I E K Ā R T A S A T T Ī S T Ī B A S P A S Ā K U M I I R V E I C I N Ā J U Š I T I E S U D A R B Ī B A S E F E K T I V I T Ā T I ?

Saturs

Kopsavilkums ................................................................................................................ 7

Motivācija ................................................................................................................................................... 7

Galvenie secinājumi ................................................................................................................................... 8

Būtiskākie ieteikumi ................................................................................................................................. 18

Ziņojuma struktūra ................................................................................................................................... 19

Tiesu sistēmas raksturojums ........................................................................................ 20

Tiesu sistēmu raksturojošie rādītāji.................................................................................................. 25

Revīzijas secinājumi, konstatējumi un ieteikumi ........................................................ 27

1. Vai Tieslietu ministrija ir veikusi nepieciešamos pasākumus attīstības politikas

plānošanā, izstrādāšanā un īstenošanas koordinēšanā, lai uzlabotu tiesu darbības

efektivitāti? .................................................................................................................. 27

1.1. Vai, izstrādājot tieslietu nozares attīstības virzienus un mērķus, ir veikts visaptverošs problēmu

izvērtējums un izstrādātie tieslietu nozares attīstības virzieni un mērķi ir vērsti uz identificēto būtiskāko

problēmu novēršanu? ............................................................................................................................... 27

Tiesu varas neatkarība ..................................................................................................................... 31

Tiesas pieejamība ............................................................................................................................. 32

Pasākumi tiesu darbības efektivitātes palielināšanai ....................................................................... 40

Tiesu infrastruktūras un pārvaldības attīstība ................................................................................. 40

Cilvēkresursu attīstība tiesu varas institūcijās ................................................................................. 45

Tiesu noslodzes samazināšana un izlīdzināšana .............................................................................. 52

1.2. Vai, īstenojot noteiktos tieslietu nozares attīstības virzienus un mērķus, Ministrija ir vērtējusi

pasākumu un uzdevumu izpildes efektivitāti, tajā skaitā politikas mērķu izpildes sasniegšanas pakāpi? 55

Ieteikumi ................................................................................................................................................... 61

2. Vai valstī īstenotās tiesu sistēmas attīstības politikas ietvaros īstenotie pasākumi

ir veicinājuši savlaicīga un kvalitatīva tiesvedības procesa norisi? ............................ 62

5


2.1. Kāda ir Tieslietu padomes loma tiesu iekārtas attīstības plānošanā, izstrādāšanā un īstenošanas

koordinēšanā un vai, izveidojot Tieslietu padomi, ir sasniegti izvirzītie mērķi tiesu varas neatkarības

sekmēšanai? .............................................................................................................................................. 62

2.2. Vai plānoto pasākumu tiesu noslodzes izlīdzināšanai īstenošanas rezultātā ir uzlabojušies

tiesvedības efektivitātes rādītāji? ............................................................................................................. 67

2.3. Vai tiesu teritoriālās izmaiņas ir veicinājušas tiesu un tiesnešu noslodzes izlīdzinājumu? .......... 74

2.4. Vai izmaiņas tiesu pārvaldībā un darba organizācijā ir veicinājušas tiesvedības ilguma

samazināšanos? ........................................................................................................................................ 89

2.5. Vai tiesu noslodze ir samazinājusies, ieviešot alternatīvus strīdu risināšanas veidus? ................. 98

2.6. Vai papildus piesaistītais Eiropas fondu un ārvalstu sadarbības partneru finansējums tiesu

sistēmas modernizācijai ir veicinājis tiesu darba organizācijas pilnveidošanu? .................................... 102

Projekts “Tiesu modernizācija Latvijā” ......................................................................................... 104

Plānotie pasākumi tiesvedības procedūru efektivitātes uzlabošanai .............................................. 105

Plānotie pasākumi tiesu izmaksu pārvaldības uzlabošanai ............................................................ 105

Pašizmaksa ..................................................................................................................................... 107

Tiesu un ieslodzījuma vietu aprīkojums ar videokonferenču un ierakstu iekārtām ........................ 110

Ieteikumi ................................................................................................................................................. 112

3. Vai ir radīti priekšnoteikumi tam, lai tiesu sistēma būtu nodrošināta ar

pietiekamiem, kompetentiem un profesionāliem cilvēkresursiem? .......................... 114

3.1. Vai izveidotā tiesnešu amata kandidātu atlases kārtība nodrošina savlaicīgu tiesnešu resursu

atjaunošanu, uzlabojot tiesu darba efektivitāti? ..................................................................................... 114

3.2. Vai ir izveidota tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas sistēma, kas motivē un veicina

kompetenču paaugstināšanu? ................................................................................................................. 119

3.3. Vai izveidotā tiesas darbinieku un tiesnešu apmācību sistēma veicina zināšanu pilnveidi

tiesvedības procesa kvalitatīvai norisei? ................................................................................................ 125

3.4. Vai ir izveidota disciplinārlietu izvērtēšanas kārtība un vai tā nodrošina visu sūdzību un/vai

ziņojumu par iespējamiem pārkāpumiem izskatīšanu? .......................................................................... 130

Ieteikumi ................................................................................................................................................. 133

Tieslietu ministrijas viedoklis ................................................................................... 135

Revīzijas raksturojums, kritēriji un metodes ............................................................. 137

6


Revīzijas mērķis ..................................................................................................................................... 137

Revīzijas juridiskais pamatojums ........................................................................................................... 137

Valsts kontroles revidentu atbildība ....................................................................................................... 137

Tieslietu ministrijas atbildība ................................................................................................................. 137

Revīzijas apjoms un ierobežojumi ......................................................................................................... 137

Vērtēšanas kritēriji ................................................................................................................................. 140

Revīzijas metodes ................................................................................................................................... 147

1.pielikums. Tiesu administrācijas īstenotās budžeta programmas un apakšprogrammas un faktiskais

budžeta līdzekļu izlietojums šajās programmās laika posmā no 2010.līdz 2015.gadam, euro .............. 149

2.pielikums. Tiesu iekārtas attīstības politikas apakšmērķi un rīcības virzienu izpilde ......................... 150

3.pielikums. Tieslietu Padomes funkcijas .............................................................................................. 151

4.pielikums. Pamatnostādnēs plānotie politikas apakšmērķa “Tiesu noslodzes samazināšana un

izlīdzināšana” darbības rezultātu izpilde, 2009. un 2015.gads, mēneši ................................................. 153

5.pielikums. Saņemto, pabeigto un neizskatīto lietu skaita dinamika, 2010.-2016.gads ....................... 154

6.pielikums. Ekonomiskais efekts likvidējot tiesas priekšsēdētāja amatus, euro................................... 155

7.pielikums. Pamatnostādnēs plānoto politikas apakšmērķa “Cilvēkresursu attīstība tiesu varā ” darbības

rezultātu izpilde, 2009. un 2015.gads ..................................................................................................... 156

Saraksts ar atsaucēm ............................................................................................................................... 157


7

Kopsavilkums

Motivācija

Valsts kontrole atzinīgi novērtē Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādņu 2009. – 2015.gadam1

(turpmāk – Pamatnostādnes) izstrādi, kas ir pirmais nozīmīgais Latvijas tiesu sistēmas attīstības

plānošanas dokuments. Līdz tam Latvijā nebija šāda līmeņa dokumenta, kurā vienkopus būtu norādīti

tiesu iekārtas attīstības politikas pamatprincipi un mērķi, iezīmēti tiesu iekārtas attīstībai nozīmīgie

pamatjautājumi un apstiprināti rīcības virzieni politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai. Valstu tiesu

sistēmas efektivitātes uzlabošana ir Eiropas Savienības kopējā prioritāte un ir pozitīvi vērtējams, ka

Tieslietu ministrija šajā dokumentā ir aptvērusi visus tiesu sistēmas elementus – kvalitāti, neatkarību un

efektivitāti, ko kā nozīmīgus ir atzīmējusi Eiropas Komisija.

Par Pamatnostādņu izpildi sagatavotajā ziņojumā2 Tieslietu ministrija atzīst, ka izpildīti 87,5% no

plānotajiem pasākumiem, bet rezultatīvie rādītāji izpildīti 47% apmērā.

Valsts kontroles revīzijas mērķis bija pārliecināties, vai laikā no 2009. līdz 2015.gadam tiesu iekārtas

attīstības Pamatnostādņu ietvaros īstenotie pasākumi ir veicinājuši tiesu sistēmas efektivitāti, novēršot

Latvijas tiesu sistēmā pastāvošās problēmas. Revīzijā tika vērtēts:

vai, izstrādājot Pamatnostādnes un nosakot tieslietu nozares attīstības virzienus, ir veikts

visaptverošs tieslietu jomā pastāvošo problēmu izvērtējums un izstrādātie politikas attīstības

virzieni ir bijuši vērsti uz identificēto būtisko problēmu novēršanu;

vai, īstenojot tieslietu nozares attīstības politiku, Tieslietu ministrija ir vērtējusi pasākumu izpildes

efektivitāti un politikas mērķu sasniegšanu un, vai, pamatojoties uz izvērtējuma rezultātiem ir

veikta turpmākās rīcības plānošana, lai nodrošinātu līdz šim īstenoto pasākumu pēctecību un

tieslietu sistēmas tālāko attīstību;

vai Pamatnostādņu īstenošanas rezultātā veiktie pasākumi, tajā skaitā, tiesiskā regulējuma

pilnveidošana, tiesu teritoriālās izmaiņas, alternatīvo strīdu risinājumu ieviešana u.c., ir

veicinājuši savlaicīga un kvalitatīva tiesvedības procesa norisi;

vai Pamatnostādņu īstenošanas rezultātā ir radīti priekšnoteikumi tiesu sistēmas nodrošināšanai ar

pietiekamiem, kompetentiem un profesionāliem cilvēkresursiem.

Pirms Valsts kontroles revīzijas noslēguma Tieslietu ministrija virzīja izskatīšanai Ministru kabinetā

ziņojumu3 par Latvijas tieslietu sistēmas novērtējuma izstrādi, paredzot piesaistīt ārvalstu ekspertus.

Revīzijas laikā 2017.gada 14.februārī valdība pieņēma lēmumu atbalstīt Latvijas tieslietu sistēmas

novērtējuma izstrādi. Novērtējums paredz pētījumu veikšanu tiesu darbības, maksātnespējas un

komerctiesību jomās ar mērķi novērtēt esošo situāciju un iegūt rekomendācijas tieslietu sistēmas

turpmākai attīstībai. Novērtējumu līdz 2018.gadam beigām veiks Ekonomiskās sadarbības un attīstības

organizācijas (OECD), Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Padomes Komisijas Tiesu efektivitātei

(CEPEJ) eksperti.


8

Galvenie secinājumi

PAMATNOSTĀDNĒS PLĀNOTIE PASĀKUMI KVANTITATĪVI LIELĀKOTIES IR ĪSTENOTI, TOMĒR VĒL

NEVAR APGALVOT, KA TIESU DARBĪBAS EFEKTIVITĀTE LATVIJĀ IR BŪTISKI UZLABOJUSIES

Valsts kontrole vērš uzmanību, ka Pamatnostādnēs plānotie pasākumi kvantitatīvi (Tieslietu ministrijas

norādītajā4 apjomā – 87,5%) ir īstenoti, tomēr kvalitatīvi vēl nevar apgalvot, ka veikto pasākumu

rezultātā šobrīd vairs nepastāv iepriekš identificētās problēmas, kas ietekmē tiesu darbības efektivitāti

Latvijā.

Tiesu darbības efektivitātes rādītāji vairākās jomās uzrāda uzlabojumus, tomēr progress Valsts kontroles

ieskatā varētu būt nozīmīgāks:

Plānotais uzlabojums tiesvedības ilguma rādītājos nav sasniegts un šajā jomā Latvija ievērojami

atpaliek no kaimiņvalstīm. Samazinājumu lietu izskatīšanas vidējos rādītājos var konstatēt tikai

administratīvo lietu kategorijā, bet civillietu izskatīšanas kategorijā un krimināllietu kategorijā

tiesvedības ilgums pirmās instances tiesās pat ir palielinājies.

Latvijā joprojām pastāv būtiskas tiesnešu noslodzes atšķirības. Neraugoties uz veiktajām tiesu

teritoriju izmaiņām, joprojām visaugstākā noslodze ir Rīgas tiesu apgabalā, kur tiesnešu noslodzes

atšķirības dažādās lietu kategorijās ir divas līdz pat četras reizes.

Neraugoties uz tiesu modernizācijas ietvaros iegādātajiem risinājumiem tiesvedību pašizmaksas

noteikšanai, joprojām uzmanība nav pievērsta tiesu darbības izdevumiem, kas Latvijā, vērtējot pret

IKP, ir vieni no augstākajiem Baltijas valstīs un vēl arvien turpina pieaugt. Lai arī tiesnešu skaits ir

palielinājies, tomēr tas nav atstājis pozitīvu ietekmi uz tiesu darbības produktivitāti, jo 2016.gadā

pabeigto lietu skaitā nav būtisku izmaiņu – vidēji 51 tūkst. lietu gadā. Latvija un Bulgārija ir

vienīgās valstis Eiropā, kurās ikgadējā tiesu budžeta veidošanas pamatā ir vēsturiskās izmaksas,

neņemot vērā tiesu darbību efektivitāti raksturojošos rādītājus.

Nav samazinājies tiesneša amata kandidāta atlases un iecelšanas tiesneša amatā vidējais ilgums.

Pārsniedzot deviņus mēnešus, šis process joprojām būtiski ietekmē tiesu darbības efektivitāti.

Tiesnešu palīgi vēl arvien ir nepietiekami izmantots sistēmas iekšējais resurss. Tiesneša palīga

tiesību, pienākumu un atbildības pārskatīšana varētu radīt iespēju kvalificētāko darbinieku

karjeras izaugsmei līdz tiesneša amatam, tā palielinot gan darbinieku motivāciju turpmākam

darbam tiesā, gan novēršot tiesas darba efektivitātes problēmas, ko rada ilgstošā tiesneša amata

kandidātu atlase.

Lai gan ir vērojama tendence uzlaboties nolēmumu stabilitātes rādītajiem, tomēr joprojām pastāv

augsts grozīto un atcelto spriedumu īpatsvars. 2015.gadā Latvijā augstākās tiesu instancēs atcelti

vai grozīti vidēji 22,5% tiesas nolēmumu.

Tieslietu ministrijai iesāktais darbs ir jāturpina, izvērtējot līdz šim īstenoto pasākumu efektivitāti un

nosakot nākamā attīstības posma pasākumus turpmākai tiesu sistēmas darbības efektivitātes

pilnveidošanai.


9

I. PAMATNOSTĀDNĒS PLĀNOTIE ATTĪSTĪBAS VIRZIENI KOPUMĀ IR APTVĒRUŠI BŪTISKĀKĀS TIESU

SISTĒMĀ PASTĀVOŠĀS PROBLĒMAS, TOMĒR IR ARĪ VAIRĀKI ASPEKTI, KURU IETEKME NAV TIKUSI

PIETIEKAMI IZVĒRTĒTA.

Pamatnostādnēs noteiktais politikas mērķis bija nodrošināt tiesisku, efektīvu, kvalitatīvu un sabiedrības

vajadzībām atbilstošu tiesu iekārtas darbību, sekmējot tiesu neatkarību, pieejamību un tiesas procesa

efektivitāti.

Pamatnostādnēs plānotie attīstības virzieni definētā mērķa sasniegšanai kopumā aptver būtiskākās tiesu

sistēmā pastāvošās problēmas, kuras par tiesu darbības efektivitāti negatīvi ietekmējošām atzinuši arī

tieslietu nozares eksperti. Tomēr esam konstatējuši arī vairākus aspektus, kuru ietekme, plānojot tiesu

iekārtas attīstības virzienus, nav tikusi pietiekami izvērtēta, un jomas, kurās, atzīstot problēmu, rīcība

nav plānota vai arī plānotie pasākumi varētu būt visaptverošāki, piemēram:

Viens no tiesu sistēmas kvalitātes rādītājiem ir tiesas

pieejamība, tajā skaitā piekļuve valsts nodrošinātajai juridiskajai

palīdzībai un tiesas nodevas apmērs5. Diemžēl, šo aspektu

ietekme, plānojot rīcību tiesu pieejamības pilnveidošanai, nav

vērtēta.

Laikā no 2010. līdz 2016.gadam kopējais rajonu (pilsētu) tiesās

tiesvedībā saņemto civillietu, krimināllietu un administratīvo

lietu skaits ir samazinājies par 15%. Latvijā pirmās instances

tiesā iesniegto pieteikumu skaits uz 100 iedzīvotājiem ir viens

no zemākajiem Eiropas Savienībā.

Tieslietu ministrijai būtu jāizvērtē, vai šādu tendenci neietekmē

arī valsts nodevu apmēri un valsts nodrošinātās juridiskās

palīdzības pieejamība, kas tādā gadījumā būtu vērtējami kā tiesu

pieejamību samazinoši faktori. Revīzijā apkopotā informācija

liecina, ka Latvijā iedzīvotāju daļa, kas nevar atļauties

juridiskos pakalpojumus, var būtiski pārsniegt to iedzīvotāju

daļu, kam ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas

statuss un kas var pretendēt uz valsts garantētu juridisko

palīdzību.

Šobrīd ir atzīts6, ka salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības

dalībvalstīm Latvijai ir augsti sasniegumi tiesu modernizācijas

jomā saistībā ar iespējām elektroniski iesniegt dokumentus,

sekot lietas virzībai un saziņā ar tiesu, tomēr revidentu

vērtējumā progress varētu būt nozīmīgāks, ja Pamatnostādnēs

bez atsevišķiem fragmentāriem risinājumiem informāciju

tehnoloģiju risinājumu ieviešanai tiktu paredzēts izstrādāt

konceptuālu redzējumu, kādai būtu jābūt e-tiesu sistēmai Latvijā

un veicamos pasākumus pakārtot šim redzējumam.

Lai arī Ministrija ir atzinusi, ka tiesnešu specializācija varētu

nodrošināt augstāku tiesas procesa un nolēmumu efektivitāti,

tomēr Pamatnostādnēs nav ietvērusi pasākumus specializācijas

56771

48228

2010 2016

Kopējais saņemto lietu skaits (bez

ārpustiesas izskatāmiem

materiāliem)


10

principa izvērtēšanai un piemērošanai attiecībā uz tiesām un

tiesnešiem, specializāciju aplūkojot tikai no Tiesu informatīvās

sistēmas funkcionalitātes viedokļa attiecībā uz nejaušo lietu

sadali.

Latvijā nav izveidota sistēma, kā pastāvīgi mērīt sabiedrības

apmierinātību ar tiesu darbu un sabiedrības uzticēšanos tiesām.

Šāda sistēma ļautu operatīvi reaģēt un pieņemt lēmumus tiesu

sistēmas kvalitātes uzlabošanai. Sabiedrībā ir iesakņojies

priekšstats, ka tiesu sistēma ir neefektīva. Neuzticēšanos tiesām

lielākoties rada skaidrojumu un informācijas nepietiekamība.

Lai arī Pamatnostādnēs viens no plānotajiem politikas

rezultātiem ir paaugstināt sabiedrības daļas īpatsvaru, kas

pilnībā vai daļēji uzticas tiesām, tomēr netika paredzēti

pasākumi, kā novērtēt sabiedrības informētības līmeņa

paaugstināšanos, kā pastāvīgi mērīt sabiedrības apmierinātības

līmeni ar tiesu darbu un sabiedrības uzticību tiesām.

Tieslietu ministrija ir pievērsusi uzmanību tiesnešu ētiskas darbības jautājumam, paredzot veicināt

vienotu izpratni par profesionālās ētikas principiem tiesu sistēmai piederīgo profesiju vidū.

Tomēr, kaut arī konstatēta Tiesnešu ētikas komisijas pilnvaru un kompetences nepietiekamība,

nav tikusi plānota rīcība, kā attīstīt un vairāk izmantot Tiesnešu ētikas komisijas potenciālu.

2016.gadā veiktais pētījums7 liecina, ka Latvijā ir iesācies aktīvs profesionālās ētikas jomas

veidošanās process. Neatrisināts jautājums ir Tiesnešu ētikas kodeksa aktualizēšana, pēc kā nav

pieprasījuma plašākā tiesnešu kopienā un kura atjaunošanai ir trūcis resursu. 2016.gadā Latvijā

vēl arvien tiek meklēta ētikas vieta tiesnešu skatījumā uz savu profesiju, un aktuāls ir jautājums

par ētikas un profesionalitātes attiecībām.

Definējot rīcības virzienus un plānojot pasākumus tiesu darbības efektivitātes uzlabošanai, nav

vērtētas tiesu sistēmas budžeta optimizēšanas iespējas. Lai gan tiesu sistēmas budžeta rādītājiem

tāpat kā kaimiņvalstīs ir tendence pieaugt, Latvija ir viena no divām Eiropas Savienības valstīm,

kur ikgadējā tiesu budžeta veidošanas pamatā ir vēsturiskās izmaksas, bet netiek ņemti vērā tiesu

darbību raksturojošie rādītāji (piemēram, saņemto, izskatīto un nepabeigto lietu skaits).

MINISTRIJA NAV VEIKUSI VISAPTVEROŠU ANALĪZI PAR PAMATNOSTĀDNĒS PLĀNOTO

REZULTĀTU NEIZPILDES IEMESLIEM UN NAV VĒRTĒJUSI ĪSTENOTO PASĀKUMU EFEKTIVITĀTI, KĀ ARĪ

NAV IZSTRĀDĀJUSI RĪCĪBU TURPMĀKAI TIESU SISTĒMAS ATTĪSTĪBAI. KVALITATĪVI NOVĒRTĒT

PAMATNOSTĀDNĒS IETVERTO PASĀKUMU IZPILDES EFEKTIVITĀTI UN POLITIKAS MĒRĶU SASNIEGŠANU

TIESLIETU MINISTRIJAI LIEDZ TRŪKUMI NOVĒRTĒJUMA RĀDĪTĀJU SISTĒMĀ.

Par Pamatnostādņu izpildi sagatavotajā ziņojumā8 Tieslietu ministrija atzīst, ka izpildīti 87,5% no

plānotajiem pasākumiem, bet rezultatīvie rādītāji izpildīti 47% apmērā. Tā kā Pamatnostādnēs lielāks

īpatsvars ir kvantitatīvajiem, nevis kvalitatīvajiem rādītajiem, arī Pamatnostādņu izpildē Tieslietu

ministrija vairāk vērtējusi uzdevumu izpildes kvantitāti nevis kvalitāti.

Lai kvalitatīvi izvērtētu Pamatnostādņu īstenošanas rezultātus, būtu nepieciešama vispusīga novērtējuma

rādītāju sistēma. Diemžēl Pamatnostādnēs izvirzītie mērķi un pasākumi ir nepietiekami sasaistīti ar

atbilstošiem rezultatīvajiem rādītājiem. Piemēram, cilvēkresursu attīstības ietvaros tiesās līdztekus

mācību norises nodrošināšanai nav bijis plānots novērtēt tiesnešu un tiesas darbinieku kompetences

paaugstināšanos pēc apmeklētajām mācībām. Mācību notikšanas un apmeklēšanas fakts pats par sevi

Grūti

pateikt

20%

Uzticas

42%

Neuzticas

38%

Latvijas iedzīvotāju uzticības

līmenis tiesām 2016.gadā (SKDS)


11

neliecina par to, vai ir sasniegts iecerētais mērķis, piemēram, paaugstināta mācību dalībnieku

kvalifikācija. Tāpat būtu bijis iespējams noteikt precīzākus un vispusīgākus rādītājus tiesvedības

efektivitātes un tiesu kapacitātes novērtēšanai. Piemēram, citās valstīs tiesvedības efektivitātes

novērtēšanai izvirza rādītājus ne tikai attiecībā uz lietu izskatīšanas ilgumu, lietu apjomu un atlikumu

tiesās, bet arī uz nolēmumu stabilitāti un kvalitāti. Tieslietu ministrija tiesu iekārtas attīstības plānošanā

nepietiekami izmantojusi 2007.gada pētījumu, kurā pēc ministrijas pasūtījuma analizēta ārvalstu prakse

un sniegti priekšlikumi par rezultatīvo rādītāju noteikšanu daudziem ar tiesu sistēmas attīstību saistītiem

mērķiem un uzdevumiem.

Tieslietu ministrija nav veikusi visaptverošu analīzi par Pamatnostādnēs plānoto rezultātu neizpildes

iemesliem un nav vērtējusi īstenoto pasākumu efektivitāti, kā arī nav izstrādājusi rīcību turpmākai tiesu

sistēmas attīstībai. Valsts kontroles vērtējumā ir nepieciešams nodrošināt tiesu sistēmas efektivitātes

tālāku pilnveidošanu un līdz šim veikto pasākumu pēctecību.

Tieslietu ministrijai būtu jāpilnveido novērtējuma rādītāju sistēma tiesvedības efektivitātes un tiesu

kapacitātes novērtēšanai, kā arī jānodrošina rādītāju izpildes uzraudzība un regulārs izvērtējums.

Informācijas apkopošana par izvirzīto rezultatīvo rādītāju sasniegšanu tikai attīstības plānošanas cikla

noslēgumā ir nepietiekama, jo nesniedz iespēju laikus reaģēt un, ja nepieciešams, veikt korektīvus

pasākumus izvirzīto politikas mērķu efektīvākai sasniegšanai.

II. PAMATNOSTĀDŅU IETVAROS ĪSTENOTIE PASĀKUMI TIKAI DAĻĒJI IR VEICINĀJUŠI TIESVEDĪBAS

PROCESA EFEKTIVITĀTES UZLABOŠANOS. ILGĀ LIETU IZSKATĪŠANA TIESĀS JOPROJĀM

NENODROŠINA ĀTRU UN EFEKTĪVU TIESVEDĪBAS PROCESU.

Ar vairāku procesuālo normatīvo aktu grozījumiem ir radīti priekšnoteikumi tiesu noslodzes

samazinājumam, tajā skaitā lietu izskatīšanas vidējo ilgumu samazinājumam – atsevišķu kategoriju lietu

izskatīšana nodota citām institūcijām (piemēram, dzimtsarakstu nodaļām) un tiesu sistēmai

piederīgām personām (piemēram, notāriem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem), kā arī veicināta

plašāka rakstveida procesu izmantošana.

Tomēr tiesvedības ilguma ziņā Latvija ievērojami atpaliek no

kaimiņvalstīm. Tiesvedības ilgums Latvijā ir ilgākais Baltijas valstīs9,

piemēram, 2014.gadā Latvijā tas bija 159 dienas, Igaunijā 33 dienas,

bet Lietuvā 64 dienas visās pirmās instances tiesās (izņemot

krimināllietas).

Pamatojoties uz revīzijā konstatēto, Valsts kontrole secina, ka

Pamatnostādņu īstenošanas laikā nav izdevies panākt būtisku

uzlabojumu tiesvedības procesu ilguma rādītājos. Piemēram, civillietu

izskatīšanas ilgums pirmās instances tiesās ir palielinājies no 1,3

mēnešiem 2009.gadā līdz 2,2 mēnešiem 2015.gadā. Arī krimināllietu

izskatīšanas ilgums pirmās instances tiesās šajā periodā ir pieaudzis no

2,7 līdz 3,4 mēnešiem. Pirmās instances tiesās, kur tiesu sistēmas

efektivitātes rādītājiem būtu vispirms jāatspoguļojas, civillietu un

krimināllietu izskatīšanas ilgums pat ir palielinājies. Samazinājumu

lietu izskatīšanas vidējos rādītājos var konstatēt tikai administratīvo

lietu kategorijā, to izskatīšanas ilgums pirmās instances tiesās ir

samazinājies no 14,5 līdz 7,6 mēnešiem.

1,3 2,8 4,4

2,7

14,5

7,8 2,2 2,4

5,6

3,4

7,6

12,7

Tiesvedības ilgums, mēneši

2009 2015


12

Būtisku uzlabojumu sasniegt nav veicinājusi arī Latvijā kopš 2014.gada ieviestā lietu izskatīšanas

termiņu pārvaldība, kas paredz, ka atbilstoši starptautiskajai praksei10 un nacionālajām vadlīnijām11

tiesās ir jānosaka standarts – gadā plānotie vidējie lietu izskatīšanas termiņi. Revīzijā veiktā analīze

liecina, ka tiesas, plānojot vidējos lietu izskatīšana termiņus civillietās un krimināllietās, nemaz nav

tiekušās sasniegt Pamatnostādnēs Tieslietu ministrijas izvirzītos rezultatīvos rādītājus, jo tiesās plānotie

vidējie termiņi lietu izskatīšanai pirmās instances tiesās no ministrijas plānotā atpaliek par 16 – 40%.

Lietu izskatīšanas plānošana tiesās ir pilnībā nodota tiesu priekšsēdētāju kompetencē, un, kaut arī tiem ir

noteikts pienākums iesniegt informāciju Tieslietu padomei par tiesās noteikto standartu, tomēr neviena

institūcija nevērtē iesniegto informāciju un neplāno nepieciešamo rīcību situācijas uzlabošanai. Tieslietu

ministrijai būtu jāizvērtē, kādus pasākumus ir nepieciešams veikt, lai uzlabotu lietu izskatīšanas termiņu

pārvaldību.

Tieslietu ministrijai ir jāizvērtē Pamatnostādņu īstenošanas laikā veikto pasākumu efektivitāte un

jāplāno turpmākā rīcība tiesvedības efektivitātes uzlabošanai. Nepieciešams izvērtējums par faktoriem,

kas visbūtiskāk ietekmē tiesvedības ilgumu, jo pirmās instances tiesās saņemto lietu skaits

Pamatnostādņu īstenošanas laikā ir samazinājies, bet tiesnešu skaits tajā pašā laikā ir pieaudzis. Revīzijā

veiktā analīze arī liecina, ka tiesu darbības produktivitāte ir samazinājusies, par ko liecina tas, ka

pabeigto lietu skaits rajonu (pilsētu) tiesās nav būtiski mainījies, lai gan tiesvedībā saņemto civillietu,

krimināllietu un administratīvo lietu skaits ir par 15% samazinājies.

Savukārt lietu pabeigšanas rādītāji tiesās ir uzlabojušies, kas nozīmē, ka tiesās uzlabojas spēja laikus

izskatīt saņemtās lietas. Tomēr 2016.gadā šis rādītājs nevienā lietu kategorijā vēl nesasniedz 100%, kas

nozīmē, ka tiesas gada laikā vidēji izskata mazāk lietu, nekā saņem, un joprojām veidojas neizskatīto

lietu uzkrājums. Administratīvajās lietās Latvijā pat ir augstākais lietu pabeigšanas koeficients Baltijas

valstīs, tomēr kopumā Latvija visās lietu kategorijās vēl arvien atpaliek no Eiropas valstu vidējiem

rādītājiem.

TIESU NOSLODZE PAKĀPENISKI IZLĪDZINĀS PIRMĀS INSTANCES TIESĀS, BET PAMATNOSTĀDNĒS

IETVERTIE PASĀKUMI NAV SAMAZINĀJUŠI IEVĒROJAMO ATŠĶIRĪBU RAJONA (PILSĒTU) TIESU UN

APGABALTIESU TIESNEŠU NOSLODZĒ.

Pozitīvi ir vērtējama tiesu noslodzes pakāpeniska izlīdzināšanās pirmās instances tiesās, tomēr Latvijā

joprojām pastāv būtiskas tiesnešu noslodzes atšķirības. Atšķirības starp noslogotāko un mazāk

noslogoto tiesnesi ir samazinājušās, tomēr joprojām visaugstākā noslodze ir Rīgas tiesu apgabalā un

noslodze dažādās lietu kategorijās atšķiras divas līdz četras reizes.

Arī mediācijas procesa ieviešana līdz šim vēl nav sekmējusi tiesu noslodzes samazināšanu, jo gan

uzsākto procesu, gan pabeigto mediācijas procesu skaits attiecībā pret visām pirmajā instancē

saņemtajām un izskatītajām civillietām ir neliels. Šobrīd Latvijā mediācijas izmantošana tiesvedības

procesos ir iespējama, tomēr tās akceptēšanu no sabiedrības puses ietekmē informētības un atbalsta

mehānismu trūkums, tostarp Latvijā nav izveidota atbalsta sistēma personām, kuras finansiālu apstākļu

dēļ nevar atļauties saņemt mediatora pakalpojumus.

Tiesu teritoriālā reforma notiek gausi, ko ietekmē vienota redzējuma trūkums par kopumā

nepieciešamajām izmaiņām. Līdz šim veiktā tiesu teritoriju apvienošana Rīgas rajonā un Latgales tiesu

apgabalā nav veicinājusi būtisku tiesvedības efektivitātes rādītāju uzlabošanos. Tieslietu ministrija

turpina plānot pārējās Latvijas tiesu teritorijās veicamos pasākumus.


13

Rīcības plāna trūkuma un nepietiekamas scenāriju analīzes rezultātā, reorganizējot tiesas netiek ievērota

konsekvence un netiek piemēroti vienoti principi, jo tiek veidotas gan tiesas, gan tiesu nami, gan tiesu

reģionālās struktūrvienības. Kopumā Latvijā tiesu sistēma ir sadrumstalota un tajā ir liels pirmās

instances tiesu skaits.

Tieslietu ministrijai būtu jāizvērtē ieguvumi no līdz šim veiktajām

tiesu teritoriālajām izmaiņām un ieviesto organizatorisko modeļu

ietekme uz tiesu darbības efektivitāti. Izstrādājot rīcības plānu

turpmākām teritoriālām reformām, būtu ieteicams izvērtēt arī budžeta

izdevumu optimizēšanas iespējas, kas ietver arī Latvijā ilgtermiņā

nepieciešamo tiesnešu skaita plānošanu. Arī iedzīvotāju skaita

samazināšanās un cilvēku koncentrēšanās lielajos centros (pilsētās)

liek domāt ne tikai par tiesu vai tiesu namu skaitu un to atrašanās

vietu, bet arī par tiesnešu skaita plānošanu.

PAPILDUS PIESAISTĪTAIS ĀRVALSTU SADARBĪBAS PARTNERU FINANSĒJUMS 7,68 MILJ. EURO APMĒRĀ

TIESU MODERNIZĀCIJAI IR IZLIETOTS, TOMĒR TAS NAV ATSTĀJIS BŪTISKU IETEKMI UZ TIESVEDĪBAS

EFEKTIVITĀTES RĀDĪTĀJU UZLABOŠANOS.

Pamatnostādnēs bija paredzēts sekmēt tiesvedības vai atsevišķu tās posmu un procesuālo darbību

elektronisku norisi, tomēr izvēlētie risinājumi nav bijuši pietiekami tiesvedības procedūru efektivitātes

un tiesu izmaksu pārvaldības uzlabošanā, jo netika izvirzīti mērķi un attiecīgi netika plānots ieviest

elektronisku dokumentu apriti tiesvedības procesā un netika paredzēta elektroniskā paraksta obligāta

izmantošana tiesvedības procesā.

Īstenojot projektu “Tiesu modernizācija Latvijā” izlietoti 7,68 milj. euro, tomēr ne visi projekta ietvaros

izstrādātie risinājumi praksē ir ieviesti un pietiekami izmantoti.

Projekta ietvaros ar iegādātajām video un audio iekārtām ir aprīkotas gan tiesas, gan ieslodzījuma vietas.

Tomēr revīzijā konstatētais liecina, ka izlases veidā analizētajos tiesvedības procesos videokonferenču

iekārtas ir maz izmantotas, piemēram laikā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.jūnijam

videokonferenču iekārtas izmantotas vien 2% civillietu, 4% krimināllietu un 7% administratīvo lietu

izskatīšanā.

Valsts kontroles vērtējumā tādu risinājumu kā moduļa Optimālā tiesnešu skaita un nepieciešamo tiesas

darbinieku skaita noteikšanai un pašizmaksas aprēķina moduļa Microstrategy izstrādei un turpmākam

pielietojumam tiesu sistēmas politikas plānošanā ir pietrūcis Tieslietu ministrijas redzējuma, tādēļ ir

likumsakarīgi, ka to izmantošana nav uzsākta. Tomēr arī Tiesu administrācijas īstenotā Projekta

ilgtspējas pārvaldība nav veicinājusi Pamatnostādņu un Projekta mērķu sasniegšanu attiecībā uz

tiesvedības procedūru efektivitātes un tiesu izmaksu pārvaldības uzlabošanu, tā samazinot Projekta

izmaksu lietderību.

2,12

1,97529

543

520

525

530

535

540

545

1,85

1,90

1,95

2,00

2,05

2,10

2,15

2010 2016

Iedzīvotāju skaita un tiesnešu amata vietu

skaita izmaiņas

Patstāvīgo iedzīvotāju skaits

Tiesnešu amata vietu skaits


14

Tiesu darbības izdevumu īpatsvars no IKP Latvijā ir viens no

augstākajiem Eiropas valstīs, kā arī tiesu darbības izdevumi ir

pieauguši no 33 milj. euro 2010.gadā līdz 51 milj. euro 2016.gadā,

tāpēc iecere analizēt pašizmaksu ir vērtējama pozitīvi, tomēr ir jāvērtē,

vai izstrādātais risinājums, izmantojot pašizmaksas aprēķinu moduli

spēs nodrošināt pietiekamu informāciju tiesu sistēmas politikas

plānošanai, piemēram, vērtējot tiesu sistēmas budžeta optimizēšanas

iespējas, un vai tā uzturēšana ir samērīga ar patērētajiem resursiem un

iespējām to pilnveidot.

Tieslietu ministrijai arī būtu jāizvērtē, kādu ietekmi uz tiesu darba

efektivitāti ir ietekmējuši īstenotie tiesas procesa modernizācijas

pasākumi, un jāveicina elektroniskas dokumentu aprites ieviešana

tiesas procesā. Nepieciešams izvērtēt arī nepieciešamos risinājumus

plašākai skaņu ierakstu un videokonferenču izmantošanai. Piemēram,

pēc tam, kad normatīvajā regulējumā kā obligāta prasība tika ietverta

tiesas sēdes gaitas fiksēšana audio ierakstos civillietās, audio iekārtu

pielietojums palielinājās no 11 līdz 62% gadījumu.

TIESLIETU PADOME IR IZVEIDOTA, TOMĒR NAV RADĪTI PIETIEKAMI APSTĀKĻI TĀS NEATKARĪGAS UN

PATSTĀVĪGAS DARBĪBAS NODROŠINĀŠANAI.

Tieslietu padomes sastāvs, kurā ir politiķi un izpildvaras pārstāvji, ir pretrunā Eiropas tiesnešu

konsultatīvās padomes rekomendācijām, līdz ar to nevar apgalvot, ka arī Pamatnostādnēs noteiktie

mērķi tiesu varas neatkarības sekmēšanā ir sasniegti.

Tieslietu padomes funkcijas, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir definētas piesardzīgi un atbilstoši

starptautiskajām rekomendācijām, citu Eiropas valstu pieredzei un tiesu varas pārstāvju priekšlikumiem

tās būtu jāpaplašina.

Nepietiekamo pilnvaru dēļ Tieslietu padomei visā tās pastāvēšanas laikā nav izdevies kļūt par virzošo

spēku tiesu sistēmas attīstības politikas un stratēģijas izstrādē.

Tieslietu ministrijai būtu jāizvērtē, kā palielināt Tieslietu padomes lomu tiesu varas attīstības plānošanā,

institucionālajās un funkcionālajās reformās, kādi pasākumi jāveic, lai stiprinātu Tieslietu padomes

kapacitāti.

III. PAMATNOSTĀDŅU ĪSTENOŠANAS LAIKĀ NAV RADĪTI PRIEKŠNOTEIKUMI TAM, LAI TIESU

SISTĒMA BŪTU NODROŠINĀTA AR PIETIEKAMIEM, KOMPETENTIEM UN PROFESIONĀLIEM

CILVĒKRESURSIEM.

Pamatnostādņu īstenošanas laikā nav izdevies sasniegt plānoto mērķi – samazināt tiesneša amata

kandidāta atlases un iecelšanas tiesneša amatā vidējo ilgumu, – pārsniedzot deviņus mēnešus. Šis

process joprojām ir pārāk garš un ietekmē tiesas darba efektivitāti.

2009.gadā Ministru kabinetā ir apstiprināta Tieslietu ministrijas izstrādātā kārtība tieneša amata

kandidātu atlasei, tomēr izvēlētā procedūra ir laikietilpīga, sākotnēji intervējot visus kandidātus, kas

atbilst likuma12 prasībām, un tikai pēc tam veicot profesionālās sagatavotības pārbaudi. Neraugoties uz

0,210,17

0,19

25,6

21,629,4

0

5

10

15

20

25

30

35

0

0,05

0,1

0,15

0,2

0,25

Latvija Lietuva Igaunija

Tiesu sistēmas izdevumi uz

vienu iedzīvotāju un % no IKP

% Euro


15

jomas profesionāļu ieteikumiem tiesneša amata kandidātu atlases procesa efektivitātes uzlabošanai

Pamatnostādņu īstenošanas laikā, Tieslietu ministrija tikai 2018.gadā plāno pārskatīt tiesneša amata

kandidātu atlases un iecelšanas tiesneša amatā kārtību.

JOPROJĀM NEPIETIEKAMI TIEK IZMANTOTS TIESU SISTĒMAS IEKŠĒJAIS RESURSS – TIESNEŠU PALĪGI.

Jautājuma virzība saistībā ar tiesneša palīga institūta stiprināšanu norit gausi. Kaut arī Pamatnostādņu

izstrādes gaitā Tieslietu ministrija atzina, ka pašreizējā sistēma nespēj efektīvi un ilgtermiņā tiesai

piesaistīt tādu būtisku tiesas darbinieku amata kategoriju kā tiesnešu palīgi, plānojot rīcības plāna

izstrādi situācijas uzlabošanai jau 2010.gadā, tomēr šāds plāns nav izstrādāts un reāla tiesneša palīga

pilnvaru pārskatīšana paredzēta13 tikai 2018. gadā.

Uz iespēju plašāk izmantot tiesneša palīga profesionālo institūtu, jo tiesneša palīgam jau ir uzkrāta

pieredze, strādājot ar tiesu lietām, norāda arī tiesu varas pārstāvji. Tiesneša palīga tiesību, pienākumu un

atbildības pārskatīšana radītu iespēju kvalificētāko darbinieku karjeras izaugsmei līdz tiesneša amatam,

tā palielinot darbinieku motivāciju turpmākam darbam tiesā.

Par to, ka darbiniekiem trūkst motivācijas, liecina augstā tiesas

darbinieku personāla mainība, kas negatīvi ietekmē tiesu darba

efektivitāti un kvalitāti. Pamatnostādņu īstenošanas laikā tiesnešu

palīgu mainības īpatsvars vidēji saglabājas 22% līmenī, bet Rīgas

apgabaltiesā, Administratīvajā apgabaltiesā un Administratīvās rajona

tiesas Rīgas tiesu namā mainības īpatsvars ievērojami pārsniedz vidējo

rādītāju, 2014.gadā sasniedzot pat 56%. Savukārt tiesas sēžu sekretāru

mainības īpatsvars gadā ir vidēji – 48%.

TIESNEŠU PROFESIONĀLĀS DARBĪBAS NOVĒRTĒŠANAS IEVIEŠANA IR NOZĪMĪGA TIESU SISTĒMAS

DARBĪBAS ATTĪSTĪBĀ, TOMĒR VĒL IR JĀPILNVEIDO TĀS IZMANTOŠANA TIESNEŠU KVALIFIKĀCIJAS UN

PROFESIONĀLO IEMAŅU PAAUGSTINĀŠANAI.

Laikā no 2013. līdz 2016.gadam Latvijā tika veikta pirmreizējā Tiesnešu profesionālās darbības

novērtēšana, bet turpmāk kārtējo novērtēšanu veiks reizi piecos gados pēc tiesneša apstiprināšanas

amatā.

Revīzijā konstatētais liecina, ka izveidotā novērtēšanas sistēma nav pilnvērtīgi izmantota kā instruments

tiesnešu kvalifikācijas paaugstināšanas procesā. Pēc pirmreizējās tiesnešu profesionālās darbības

novērtēšanas procesa netika izvērtēti ne labās prakses piemēri, ne nepilnības, ne tiesnešu darbu

veicinošie vai kavējošie apstākļi, netika iegūta informācija, kas būtu noderīga turpmākai vērtēšanas

procesa pilnveidošanai. Tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas rezultātā netika arī noteiktas

apmācību vajadzības un veicamie pasākumi tiesnešu kvalifikācijas paaugstināšanas un profesionālo

iemaņu pilnveidošanai.

Vērtēšanā kopumā tiesnešu profesionālā darbība ir novērtēta pozitīvi (gandrīz izcili), tomēr tiesas

nolēmumu stabilitātes rādītāji (atcelto un grozīto nolēmumu īpatsvars, tajā skaitā arī apelācijas

instancēs) liecina par nepilnībām tiesnešu darba kvalitātē, kas neveicina sabiedrības uzticības līmeņa

tiesām paaugstināšanu.

Pastāv augsta tiesas

darbinieku personāla

mainība, kas ietekmē tiesu

darbības efektivitāti


16

Tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas sistēmas ieviešana ir vērtējama pozitīvi un tās efektīva

darbība būtu nozīmīga tiesu sistēmas pārvaldībai, lai veicinātu tiesneša nepārtrauktu profesionālo

izaugsmi visas viņa karjeras laikā, tādējādi uzlabojot tiesneša un tiesas darba kvalitāti, un negatīva

novērtējuma gadījumos lemtu par tiesneša atcelšanu no amata. Tomēr šī mērķa sasniegšanai tiesnešu

novērtēšanas sistēma būtu jāpilnveido:

tiesnešu profesionālās darbības vērtēšanas sistēmā pastāv augsta subjektivitātes pakāpe, turklāt tā

nenodrošina vienu no galvenajiem novērtēšanas mērķiem – vadoties no novērtēšanas rezultātiem,

papildus mācīties un paaugstināt kvalifikāciju gan konkrētam tiesnesim, gan tiesu sistēmā

kopumā;

normatīvajos aktos nav noteikta sasaiste starp tiesnešu profesionālās darbības kārtējo novērtēšanu

un tiesnešu tālākizglītību.

Arī tiesnešu atlīdzības sistēmā lielāka nozīme būtu jāpiešķir tiesneša profesionālās darbības

novērtēšanas rezultātiem. Normatīvie akti joprojām būtiskāku nozīmi atlīdzības piešķiršanā paredz

darba stāžam, nevis tiesneša profesionālajam sniegumam.

LATVIJĀ SAGLABĀJAS AUGSTS GROZĪTO UN ATCELTO SPRIEDUMU SKAITA ĪPATSVARS, KAS LIECINA, KA

TIESVEDĪBAS KVALITĀTE BŪTU JĀUZLABO.

Lai arī rezultatīvie rādītāji cilvēkresursu attīstībai kvantitatīvi ir

izpildīti, tomēr atsevišķi faktori joprojām liecina par iespēju pilnveidot

tiesnešu kompetences līmeni.

Piemēram, atceltie lēmumi procesuālo pārkāpumu dēļ joprojām

saglabājas augstā līmenī, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniegto

lietu skaits turpina pieaugt un tiesas pieņemtajos lēmumos tiek

norādīts uz vāju argumentāciju.

Viens no tiesvedības efektivitātes rādītājiem, ko izmanto citas valstis

attiecas arī uz nolēmumu stabilitāti un kvalitāti. Latvijā kopumā ir

augsts grozīto un atcelto spriedumu īpatsvars. Salīdzinot ar Igaunijas

rādītājiem, Latvijā 2015.gadā augstākās tiesu instancēs atcelti vai

grozīti vidēji 22,5% nolēmumu, savukārt Igaunijā vidēji 14,5%

nolēmumu14.

Valsts kontroles vērtējumā ir nepieciešama padziļināta iemeslu analīze, kādēļ, izpildot kvantitatīvos

apmācību rādītājus, nav izdevies sasniegt plānotos rezultātus tiesnešu un tiesu darbinieku kompetences

pieaugumam. Tostarp būtu jāizvērtē, kādu ietekmi uz izvirzīto rezultātu sasniegšanu ir atstājusi augstā

tiesas darbinieku mainība, jo ir iespējams, ka apmācītie darbinieki regulāri aizplūst no tiesu sistēmas, tā

samazinot apmācību procesa izmaksu lietderību.

Šāda analīze ir būtiska, lai nodrošinātu Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku

cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plāna 2015.-2020.gadam rezultātu

sasniegšanu, novēršot riskus, kas var ietekmēt apmācību procesa izmaksu lietderību.

Tieslietu jomas eksperti

norāda uz tiesas

nolēmumu zemo

stabilitātes līmeni


17

TIESNEŠU PROFESIONĀLĀS DARBĪBAS NOVĒRTĒŠANĀ LIELĀKA NOZĪME BŪTU JĀPIEŠĶIR TIESNEŠU

ĒTISKAS RĪCĪBAS PĀRKĀPUMIEM.

Revīzijā vērtējām, vai ir izveidota pret tiesnesi ierosināto disciplinārlietu izvērtēšanas kārtība. Valsts

kontrole secināja, ka kopumā Latvijā tiesnešu disciplinārās atbildības sistēma ir veidota atbilstoši

starptautiskajiem standartiem un praksei15, tajā skaitā ir noteikts subjektu loks, kam ir tiesības ierosināt

disciplinārlietas, Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvs un disciplinārlietu izskatīšanas kārtība, kā arī

piemērojamie disciplinārsodu veidi un to piemērošanas prakse.

No kopējā sūdzību skaita, ko saņem Tieslietu ministrija un Tiesnešu ētikas komisija, pret tiesnešiem

disciplinārlietas tiek ierosinātas vidēji 2,1% gadījumu, galvenokārt par tīšu likuma pārkāpumu (42,5%

gadījumu) un par rupju nolaidību (26% gadījumu) lietas izskatīšanā.

Normatīvais akts16 nosaka procedūras disciplinārlietu ierosināšanai, bet mazāk nozīmīgus tiesnešu

pārkāpumus, tajā skaitā ētikas pārkāpumus, izskata tiesas priekšsēdētājs17, kuram ir iespēja

vienpersoniski izvērtēt un izlemt sūdzības tālāko virzību.

Būtisks informācijas avots par tiesnešu pieļautajiem pārkāpumiem ir tiesās ienākošās sūdzības un

iesniegumi par tiesnešu darbu, tomēr ne Tieslietu ministrija, ne Tiesu administrācija nav informētas par

tiesās ienākošajām sūdzībām un iesniegumiem saistībā ar tiesnešu darbu, to skaitu un saturu, jo

normatīvie akti neparedz, ka tiesai būtu pienākums informēt par tām. Šādas centralizēti pieejamas

informācijas par tiesās saņemtajām sūdzībām un iesniegumiem trūkums nerada iespēju veikt risku

analīzi, plānot atbilstošus preventīvos un korektīvos pasākumus.

Tiesneša profesionālās darbības novērtēšanas laikā Tiesu administrācija Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai

sagatavo informāciju par tiesneša darbību, tajā skaitā informāciju par tiesnesim piemēroto

disciplinārsodu. Tā kā Tiesu administrācijā visa informācija par iespējamiem tiesneša darbības vai

ētiskas rīcības pārkāpumiem nav pieejama, tiesnešu pašpārvaldes institūcijas nepilnīgas informācijas dēļ

var pieņemt neatbilstošus lēmumus saistībā ar tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu un ar tiesnešu

karjeras jautājumiem.

Eiropas tiesnešu konsultatīvā padome ir norādījusi, ka izvēlētajiem rādītājiem, ko izmanto tiesnešu

profesionālās darbības rezultātu novērtēšanā, ir jābūt tādiem, lai vērtētāji varētu pārskatīt visus tiesnešu

profesionālās darbības aspektus un rezultātus18.

Valsts kontroles vērtējumā Tieslietu ministrijai ir jāturpina attīstīt tiesnešu kvalifikācijas un darba

rezultātu novērtēšanas sistēmu, piešķirot nozīmi arī konstatētajiem tiesneša darbības vai ētiskas rīcības

pārkāpumiem.


18

Būtiskākie ieteikumi

Pamatojoties uz revīzijas secinājumiem, Tieslietu ministrijai kā vadošajai valsts pārvaldes iestādei

tieslietu nozarē ir sniegti 22 ieteikumi tiesu sistēmas attīstības un darbības tālākai pilnveidošanai,

nodrošinot līdz šim veikto pasākumu pēctecību, vienlaikus nosakot vispusīgus rādītājus tiesvedības

efektivitātes un tiesu kapacitātes novērtēšanai, kā arī nodrošināt to uzraudzību un regulāru izvērtējumu.

Valsts kontrole aicina Tieslietu ministriju turpināt iesākto tiesu sistēmas darbības efektivitātes

pilnveidošanu, apsverot tādu aktivitāšu/pasākumu plānošanu, izstrādi un īstenošanu, kas veicinātu:

tiesu pieejamību, tajā skaitā valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieejamību un tiesas nodevas

apmēra pārskatīšanu;

iespējamo tiesu sistēmas budžeta plānošanas modeļu izvērtēšanu un ieviešanu;

ētikas principu izpratni tiesnešu un tiesas darbinieku vidū, kā arī pilnveidot Ētikas kodeksu;

sistēmas izveidi sabiedrības apmierinātības līmeņa ar tiesu darbu un sabiedrības uzticību tiesām

pastāvīgai mērīšanai.

Lai palielinātu Tieslietu padomes lomu tiesu varas attīstības plānošanā, institucionālajās un

funkcionālajās reformās, Valsts kontrole aicina Tieslietu ministriju izvērtēt nepieciešamo rīcību,

Tieslietu padomes kapacitātes stiprināšanā, tajā skaitā resursu nodrošinājumā, neatkarīga budžeta

veidošanā un funkciju paplašināšanā.

Lai turpinātu pilnveidot tiesu darbības efektivitāti, Valsts kontrole aicina Tieslietu ministriju sadarbībā

ar iesaistītajām institūcijām izvērtēt tiesvedību ilgumu ietekmējošos faktorus un plānot nepieciešamo

rīcību situācijas uzlabošanai, tajā skaitā:

veicot nepieciešamos pasākumus lietu izskatīšanas termiņu pārvaldības pilnveidošanai;

veicinot mediācijas kā alternatīvā strīdu risināšanas veida izmantošanu;

izvērtējot tiesvedības pašizmaksas aprēķinu moduļa Microstrategy un aprēķinu moduļa Optimālā

tiesnešu skaita un nepieciešamo tiesas darbinieku skaita noteikšanai izmantošanu un

pielietojumu tiesu sistēmas politikas un budžeta plānošanā.

Valsts kontrole aicina Tieslietu ministriju izvērtēt ieguvumus no līdz šim veiktajām tiesu teritoriālajām

izmaiņām un ieviesto organizatorisko modeļu ietekmi uz tiesu darbības efektivitāti, tajā skaitā saistībā ar

iespējamo tiesnešu specializāciju, un pamatojoties uz izvērtējuma rezultātiem, izstrādāt rīcības plānu

turpmākajai tiesu teritoriju reformai.

Revīzijas rezultātā ir sniegti seši ieteikumi saistībā ar tiesu sistēmas nodrošināšanu ar pietiekamiem,

kompetentiem un profesionāliem cilvēkresursiem. Valsts kontrole aicina Tieslietu ministriju:

stiprināt tiesneša palīga institūtu, tā paaugstinot tiesnešu palīgu motivāciju turpmākam darbam

tiesās un samazinot augsto tiesas darbinieku mainību, kā arī izvērtēt tiesnešu palīgu amata

kvalifikācijas pakāpju ieviešanu (atbilstoši pieredzes un kompetences līmenim) tiesnešu amata

kandidātu rezerves veidošanai;

izvērtēt un veikt nepieciešamos pasākumus efektīvākas tiesneša amata kandidātu atlases un

stažēšanās procedūru ieviešanai;

turpināt attīstīt tiesnešu kvalifikācijas un darba rezultātu novērtēšanas sistēmu;


19

izvērtēt un veikt nepieciešamos pasākumus, lai vienkopus tiktu uzkrāta informācija par tiesu

sistēmā saņemtajām sūdzībām ar norādēm par iespējamiem tiesneša darbības vai ētiskas rīcības

pārkāpumiem;

izvērtēt iemeslus, kādēļ Pamatnostādņu īstenošanas laikā nav izdevies sasniegt plānotos rezultātus

tiesnešu un tiesu darbinieku kompetences pieaugumam, lai novērstu riskus Tiesu varas un

tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču

attīstīšanas plāna 2015.-2020.gadam izvirzīto rezultātu sasniegšanai.

Ziņojuma struktūra

1. Informācija ziņojumā izklāstīta šādā secībā:

1.1. tiesu sistēmas raksturojums;

1.2. revīzijas secinājumi, konstatējumi un ieteikumi tiesu darbības efektivitātes uzlabošanā;

1.3. vispārīgs revīzijas raksturojums (mērķis, apjoms, juridiskais pamatojums, Valsts

kontroles un revidējamās vienības atbildība);

1.4. ziņojumā izmantotie termini un saīsinājumi;

1.5. ziņojuma pielikumi.

Katras nodaļas ievadā ir sniegts Valsts kontroles viedoklis, norādot būtiskāko, kas turpmāk pamatots ar

revīzijas konstatējumiem.


20

Tiesu sistēmas raksturojums

2. Neatkarība, kvalitāte un efektivitāte ir efektīvas tiesu sistēmas galvenie elementi. Neatkarīga

tiesu vara ir viens no demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatelementiem un tā ir instruments

cilvēka tiesību realizācijai un aizstāvībai, tajā skaitā personas brīvības un drošības

nodrošināšanai.

3. Sabiedrisko organizāciju pētījumi un iedzīvotāju aptaujas Latvijā liecina par zemo uzticības

līmeni tiesu sistēmai. 2014.-2016.gadā pēc pētījumu centra SKDS datiem uzticības un

neuzticības līmenis tiesām bija stabili nemainīgs19 - vidēji 41% Latvijas iedzīvotāju tiesām

neuzticas (1.attēls).

1.attēls. Cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji uzticas tiesām?

4. Arī prese un plašsaziņas līdzekļi regulāri un visaptveroši atspoguļo sabiedrības neapmierinātību

ar tiesu lēno lietu izskatīšanas gaitu, kā arī sabiedrībai neizprotamajiem tiesu pieņemtajiem

nolēmumiem, kas plašākai publikai netiek skaidroti. Sabiedrības acīs tiesu prestižs nav

nevainojams, piemēram, tiesu sistēmā ir bijuši vairāki gadījumi saistībā ar uzsāktiem

kriminālprocesiem un profesionālās ētikas pārkāpumiem, kuros iesaistīti tiesneši, tiesu varai

piederīgas amatpersonas (pieredzējušu tiesnešu apcietināšana sakarā ar aizdomām par

kukuļošanu). Pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu “900

sekundes” 2016.gada februāra beigās veiktais pētījums20 liecina, ka iedzīvotāji par nozīmīgāko

problēmu Latvijas tiesu sistēmā uzskata garos lietu izskatīšanas termiņus. Salīdzinoši bieži kā

nozīmīgas problēmas Latvijas tiesu sistēmā ir norādīti tiesnešu profesionālas darbības

pārkāpumi, nepietiekama tiesas spriedumu kvalitāte, t.i., salīdzinoši liels daļēji vai pilnībā

atcelto spriedumu īpatsvars, neizskatīto lietu skaits.

5. Tiesu sistēmas efektivitātei ir cieša saikne ar valsts ekonomikas sistēmas rādītājiem – valsts

ilgtspējīgu izaugsmi un investīcijām pievilcīgas vides veidošanai – par šādu kopsakarību savā

ziņojumā norāda Eiropas Komisija21. Jaunāko rezultātu apkopojumā22 tiesiskuma jomā Eiropas

Komisija aicina dalībvalstis uzlabot savu tiesu sistēmu efektivitāti. Tiek norādīts, ka divas

dalībvalstis – Latvija un Slovēnija, kurām tika sniegts ieteikums 2015.gadā, 2016.gadā

ieteikumu nesaņēma, pateicoties to panāktajam progresam. Tomēr vienlaikus atzīts, ka astoņas

dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, joprojām saskaras ar īpašām grūtībām, un Komisija tās rūpīgi

uzrauga Eiropas pusgada un ekonomikas korekciju programmu ietvaros.

6. Lai gan starptautiskās organizācijas atzinīgi vērtē pēdējos gados veiktās reformas Latvijas tiesu

sistēmā un uzlabojumus tiesvedības efektivitātē, tomēr joprojām pastāv neatrisinātas problēmas

(skatīt 2.attēlu).

40 42 38

17 21 20

43 37 42

2014 2015 2016

Uzticas Grūti pateikt Neuzticas


21

2.attēls. Latvijas organizāciju, aptauju un starptautisko organizāciju pētījumi par Latvijas tiesu

sistēmas problēmjautājumiem

Avots: “Eirobarometra” aptauja Transparency International pētījums23,

Latvijas pārstāvja starptautiskajās

cilvēktiesību institūcijās viedoklis24

, Ekonomistu apvienība 2010 pētījumi25

, GRECO novērtēšanas ziņojums26

, Ārvalstu

investoru padomes ziņojums27

, Eiropas Padomes Komisijas tiesu efektivitātei ziņojumi28

, Eiropas Padomes ieteikumi

Latvijai29

.

•45% aptaujāto tiesām neuzticas

•48% Latvijas iedzīvotāju uzskatījuši tiesu sistēmu par „korumpētu vai ļoti korumpētu”

•14% no iedzīvotājiem, kuri ir saskārušies ar tiesu sistēmu Latvijā, ir maksājuši kukuļus

Eirobaremeter Global Corruption Transparency International pētījums (2012./2013. gads)

• ilgstoša lietu izskatīšana Latvijā ir viens no iemesliem iedzīvotāju sūdzībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā

Eiropas cilvēktiesību tiesa (2016.gads)

•publisko aptauju rezultāti liecina par sabiedrības zemo uzticības līmeni tiesām

• tiesvedības process nav kļuvis ātrāks

• tiesu sistēmas reforma turpinās, tomēr tajā veiktie jauninājumi nav nozīmīgi un būtiski neuzlabos tiesu darbu lietu strīdu risināšanas kvalitātes vai efektivitātes jomā

Ekonomistu apvienība 2010 (2013.gads, 2015.gads)

•pārmērīga politiskā ietekme uz tiesnešu karjeru, īpaši Saeimas pilnvaras attiecībā uz tiesnešu apstiprināšanu

GRECO (Group of States against Corruption) (2012.gads)

• jāievieš vienots valsts eksāmens juridiskās kvalifikācijas paaugstināšanai

• jāpārskata esošā sistēma, kurā tiesneša amata kandidātus ieceļ par tiesnešiem;

• jāuzlabo nolēmumu kvalitāte ne tikai pirmās instances tiesu līmenī, bet arī tiesību aizsardzības iestāžu līmenī u.c.

Ārvalstu investoru padome (2016.gads)

•valdības izdevumi tiesām eiro uz vienu iedzīvotāju Latvijai katru gadu pieaug, šis rādītājs ir lielāks nekā citās Baltijas valstīs

• tiesas aptaujas lietotājiem Latvijā tikai par tiesas pakalpojuma pieejamību;

•sabiedrības priekšstats par tiesu neatkarību - 40% sabiedrības un 55% uzņēmumu pārstāvju uzskata, ka tiesu neatkarība Latvijā ir diezgan maza vai ļoti maza

•Latvijā ir salīdzinoši mazasTieslietu padomes pilnvaras

•Latvijā, līdzīgi kā Bulgārijā, tiesu sistēmai paredzēto finanšu resursu noteikšanas pamatā ir tikai vēsturiskās izmaksas. Piemēram, Igaunijā un Dānijā kā papildu kritērijus finanšu resursu noteikšanā pirmās un apelācijas instances tiesām izmanto arī saņemto un pabeigto lietu skaitu

• tiesvedības ilgumam ir tendence samazināties

Eiropas komisija (2013./2014.gads, 2016.gads)

• joprojām zems civillietu un komerclietu pabeigšanas koeficients - papildu slogs uzņēmējdarbībai

• jāstiprina tieslietu padomes un tiesu priekšsēdētāju nozīme tiesu iestāžu reformu īstenošanā

• joprojām pastāv problēmas maksātnespējas politikā un maksātnespējas administratoru uzraudzības sistēmā

•vēlami stingrāki pasākumi attiecībā uz interešu konfliktu un korupcijas novēršanu

Eiropas Padome (2013. - 2016.gads)


22

7. Likums “Par tiesu varu” nosaka30, ka Latvijas Republikā līdzās likumdošanas un izpildu varai

pastāv neatkarīga tiesu vara. Tiesu vara Latvijas Republikā pieder rajonu (pilsētu) tiesām,

apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai.

8. Likumā31 ir noteikti tiesu iekārtas un darbības principi, tiesu organizatoriskā struktūra, jautājumi,

kas saistīti ar tiesneša amatu, tajā skaitā Tieslietu padomes, tiesnešu pašpārvaldes institūciju

darbību, tiesu amatpersonu un tiesu sistēmai piederīgo personu, un iestāžu darbību, kā arī ar

tiesu sistēmas finansēšanu saistītie jautājumi.

9. Latvijā civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas izskata 35 tiesās32, kuras sadalītas trīs

līmeņos – 28 rajonu (pilsētu) tiesas, sešas apgabaltiesas un Augstākā tiesa. Tā tiek nodrošināta

pirmās instances tiesas nolēmumu pārsūdzēšana un lietas atkārtota izskatīšana apelācijas un

kasācijas instancēs. Atsevišķās lietu kategorijās revidējamā laika posmā pastāv jaukts tiesu

instanču modelis (skatīt 3.attēlu).

3.attēls. Tiesu sistēma Latvijā.

10. Satversmes tiesa ir neatkarīga tiesu varas institūcija, kura īsteno konstitucionālo kontroli.

Satversmes tiesa kā tiesu varas institūcija savas funkcijas īsteno, spriežot tiesu. Tiesas spriešanas

būtība Satversmes tiesā atšķirībā no citām tiesām ir izšķirt strīdus par tiesību normu atbilstību

augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Satversmes tiesas kompetenci, kā arī tiesnešu

iecelšanu un tiesvedību nosaka Satversmes tiesas likums.

11. Tiesu varas neatkarība izpaužas ne tikai neatkarīgas tiesas spriešanā (šaurākā nozīmē), bet arī

apolitiskā un tikai profesionalitātē balstītā tiesnešu karjeras sistēmā. Tajā būtiska loma ir

patstāvīgai tiesnešu pašpārvaldes sistēmai. Atbilstoši likumam33 tiesnešu pašpārvaldes

institūcijas ir:

11.1. Tiesnešu konference;

11.2. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija;

Tiesu sistēmas līmeņi

(tīro tiesu instanču modelis)

Pirmā instance - rajona (pilsētas) tiesa

Apelācijas instance - apgabaltiesa

Kasācijas instance -Augstākā tiesa

Jauktais tiesu instanču modelis

Otrās pakāpes tiesa (apgabaltiesa) vienlaikus pilda gan apelācijas

instances tiesas funkcijas, gan likumā noteiktos gadījumos ir pirmās

instances tiesa

Pirmās instances tiesas funkcijas veic Augstākā tiesa

Pirmās instances tiesas spriedums nav pārsūdzams, vai arī tas ir

pārsūdzams tikai kasācijas kārtībā u.c.


23

11.3. Tiesnešu ētikas komisija.

12. Tiesnešu disciplinārās atbildības izvērtēšanai un saukšanai pie disciplinārās atbildības ir

izveidota Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa34.

13. Lai stiprināt tiesu varas neatkarību un veicinātu sabiedrības uzticības līmeņa tiesu darbam

celšanos 2010.gadā tika izveidota jauna koleģiāla institūcija – Tieslietu padome. Tās

izveidošanas mērķis bija līdzsvarot attiecības starp izpildvaru, tiesu varu un likumdevēja varu,

nosakot tai nozīmīgu lomu jautājumos, kas skar tiesu sistēmu. Saskaņā ar likumu35 Tieslietu

padome piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba

organizācijas pilnveidošanā. Tās darbību regulē Tieslietu padomes reglaments36.

14. Tieslietu ministrija (Ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu (tiesību politikas un

tiesu administrēšanas) nozarēs. Saskaņā ar likumu37 tiesu organizatoriskās vadības jautājumos

tieslietu ministrs uzrauga apgabaltiesu un rajona (pilsētas) tiesu priekšnieku un viņu vietnieku

pienākumu izpildi u.tml., savukārt Tiesu administrācija38 organizē un nodrošina rajonu (pilsētu)

tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvo darbu, bet nodibinājums “Latvijas

Tiesnešu mācību centrs” (LTMC) nodrošina tiesnešu un tiesu darbinieku profesionālo

tālākizglītību (skatīt 4.attēlu).


24

4.attēls. Tiesu darbības nodrošināšanā iesaistītās institūcijas39

.

15. Ministrija un Tiesu administrācija sadarbojas ar tādām starptautiskajām organizācijām kā,

piemēram:

15.1. Eiropas Padomes Komisiju tiesu efektivitātei (European Commission for the Efficiency

of Justice (CEPEJ)) – organizāciju, kas apkopo un analizē statistikas datus par

tiesvedības procesiem un tiesu sistēmas kvalitātes rādītājiem dažādās valstīs un sagatavo

pētījumus un vadlīnijas tiesu sistēmas darbības efektivizēšanai;

15.2. Eiropas Zemes reģistru asociāciju (European Land Registry Association) saistībā ar

nekustamā īpašuma reģistrācijas jomu;

15.3. Starptautisko tiesu administrācijas asociāciju (International Association For Court

Administration), kur ikgadējās sanāksmēs tiek prezentēta dažādu valstu pieredze tiesu

darbības administrēšanā.

•uzrauga apgabaltiesu un rajona (pilsētas) tiesu priekšsēdētāju un

viņu vietnieku, rajona (pilsētas) tiesu zemesgrāmatu nodaļu

priekšnieku un viņu vietnieku, kā arī apgabaltiesu un rajona

(pilsētas) tiesu namu priekšsēdētāju pienākumu izpildi, tai skaitā

var pieprasīt paskaidrojumu par jautājumiem, kas saistīti ar

tiesas, tiesu nama vai zemesgrāmatu nodaļas darba vadību.;

•pieprasa no tiesnešiem paskaidrojumus;

• ierosina disciplinārlietas pret tiesnešiem u.c.

Tieslietu ministrs

tiesu organizatoriskās vadības jautājumos

• izstrādā un īsteno valsts politiku tiesu sistēmas jomā, tajā skaitā finansiāli un materiāltehniski nodrošina tiesu darbu

Tieslietu ministrija

vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu nozarēs

•sagatavo dokumentus un veic pasākumus, kas saistīti ar

tiesnešu iecelšanu un apstiprināšanu amatā, kā arī viņu

atstādināšanu, atbrīvošanu un atcelšanu no amata;

•plāno un nodrošina tiesnešu, tiesas un zemesgrāmatu nodaļas

darbinieku apmācību;

•apkopo tiesu un zemesgrāmatu nodaļu statistikas datus par to

darbu, analizē apkopotos datus un sniedz priekšlikumus par

nepieciešamajām izmaiņām statistikas pārskatos;

•plāno tiesu budžeta ieņēmumu un izdevumu resursus, kā arī

analizē ekonomiskos rādītājus;

•nodrošina mērķtiecīgu un efektīvu valsts budžeta līdzekļu

izlietojumu;

• izdod iekšējos normatīvos aktus par rajona (pilsētas) tiesu,

apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvā un

saimnieciskā darba organizēšanu, kā arī veic pārbaudes u.c.

Tiesu administrācija

organizē un nodrošina rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un

zemesgrāmatu nodaļu administratīvo darbu

•nodrošina tiesnešu un tiesu darbinieku profesionālo tālākizglītību Latvijas tiesnešu

mācību centrs


25

16. Tiesvedības procesa dokumentu virzības un tiesvedības gaitas uzskaiti nodrošina Tiesu

informatīvā sistēma (TIS). TIS izveidošanas un izmantošanas mērķis bija automatizēt tiesu

lietvedības ciklu, nodrošinot lietu datu reģistrēšanu, apstrādi, glabāšanu, pārraidīšanu un

pieejamību, radot iespēju operatīvi kontrolēt lietu virzību procesa gaitā, efektīvu nepieciešamās

informācijas (datu) apmaiņu starp tiesām un tieslietu sistēmas iestādēm, automatizētu statistikas

pārskatu sagatavošanu, kā arī datu apmaiņu automatizētā režīmā ar citām valsts informācijas

sistēmām.

Tiesu sistēmu raksturojošie rādītāji

17. 2015.gada 31.decembrī apgabaltiesās un pilsētu (rajonu) tiesās bija 2256 amata vietas, tajā skaitā

543 tiesneši un 1713 tiesu darbinieki, savukārt 2016.gada 31.decembrī 546 tiesneši un 1682

tiesu darbinieki.

18. Laikā no 2010. līdz 2016.gadam kopējais rajonu (pilsētu) tiesās tiesvedībā saņemto civillietu,

krimināllietu un administratīvo lietu skaits ir samazinājies40 no 57 tūkst. lietu līdz 50 tūkst. lietu

jeb par 15%, savukārt pabeigto lietu skaitā nav būtisku izmaiņu – vidēji 51 tūkst. lietu gadā

(skatīt 5.attēlu). Neizskatīto lietu atlikums ir samazinājies no 45,5 tūkst. lietu līdz 32,6 tūkst.

lietu.

Būtiskākā lietu kategorija ir civillietas – vidēji 75% no kopējā lietu skaita.

5.attēls. Kopējais saņemto, pabeigto un neizskatīto civillietu*, krimināllietu un administratīvo lietu

skaits rajonu (pilsētu) tiesās, 2010. – 2016.gads**.

* Saņemto un pabeigto civillietu skaits (TIS 1-43.kategorija) norādīts, neņemot vērā pieteikumus

(materiālus), kuri izskatāmi ārpus tiesas sēdes.

**Ņemot vērā, ka no 2012.gada 1.jūlija tika mainīta administratīvo pārkāpumu lietu piekritība no

administratīvajām tiesām uz vispārējās jurisdikcijas tiesām41, informācija attēlā par tām nav iekļauta,

kā arī tā ir skaitliski neliela lietu kategorija 2-4% no kopējā lietu skaita.

19. Laika posmā no 2010. līdz 2015.gadam Tiesu administrācijas kopējie izdevumi valsts budžeta

13 apakšprogrammu ietvaros bija 278 milj. euro (1.pielikums). No tiem tieši tiesu darbības

56771 50994 49661 47173 50504 50714 48228

49920 49925

54583 52370 51059 52484

49081

45515 46592

41742

36595 36066 34328 32671

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

Saņemto lietu skaits Pabeigto lietu skaits Neizskatīto lietu atlikums perioda beigās


26

nodrošināšanai budžeta apakšprogrammā “Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas” faktiski

izlietoti līdzekļi 250,2 milj. euro. Tiesu darbības nodrošināšanas viena gada izdevumi pieauguši

no 33 milj. euro 2010.gadā līdz 48 milj. euro 2016.gadā jeb par 54% (skatīt 6.attēlu).

6.attēls. Faktiskie izdevumi tiesu darbības nodrošināšanai 2010. – 2016.gadam42

, euro gadā*

*Attēlā nav iekļauti finanšu līdzekļi Augstākās tiesas darbības nodrošināšanai, kas tiek paredzēti

gadskārtējā valsts budžetā apropriācijas kārtībā bez Tiesu administrācijas starpniecības. Augstākās

tiesas darba organizāciju un nodrošināšanu atbilstoši likumam43 patstāvīgi īsteno Augstākās tiesas

Administrācija.

20. Saskaņā ar CEPEJ apkopotajiem datiem44 Latvijas tiesu sistēmas izdevumi laikā no 2010. līdz

2014.gadam palielinājušies no 16,60 euro līdz 25,60 euro uz vienu iedzīvotāju jeb 0,21% no

IKP.

33,0

39,5 40,0 43,5

46,2 48,0 51,0

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016


27

Revīzijas secinājumi, konstatējumi un ieteikumi

1. Vai Tieslietu ministrija ir veikusi nepieciešamos pasākumus

attīstības politikas plānošanā, izstrādāšanā un īstenošanas

koordinēšanā, lai uzlabotu tiesu darbības efektivitāti?

1.1. Vai, izstrādājot tieslietu nozares attīstības virzienus un mērķus, ir veikts

visaptverošs problēmu izvērtējums un izstrādātie tieslietu nozares attīstības

virzieni un mērķi ir vērsti uz identificēto būtiskāko problēmu novēršanu?

2009.gadā valdība apstiprināja Ministrijas izstrādātās Tiesu iekārtas attīstības

pamatnostādnes 2009.–2015.gadam. Līdz tam Latvijā tiesu sistēmas politika tika īstenota

bez vienota politikas plānošanas dokumenta, kurā būtu norādīti tiesu iekārtas attīstības

politikas pamatprincipi un mērķi, iezīmēti tiesu iekārtas attīstībai nozīmīgie pamatjautājumi

un apstiprināti rīcības virzieni politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai.

Pamatnostādnēs noteiktais politikas mērķis bija nodrošināt tiesisku, efektīvu, kvalitatīvu un

sabiedrības vajadzībām atbilstošu tiesu iekārtas darbību, sekmējot tiesu neatkarību,

pieejamību un tiesas procesa efektivitāti.

Pamatnostādnēs plānotie rīcības virzieni definētā mērķa sasniegšanai kopumā aptver

būtiskākās tiesu sistēmā pastāvošās problēmas, kuras par tiesu darbības efektivitāti negatīvi

ietekmējošām atzinuši arī jomas eksperti. Tomēr plānotie pasākumi identificēto problēmu

novēršanai vairākos būtiskos aspektos nav vērtējami kā pietiekami, jo:

nav apskatīta valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieejamība un tās ietekme uz

tiesas pieejamību, nav paredzēti pasākumi valsts juridiskās palīdzības sistēmas

pilnveidošanai;

nav vērtēta apstiprināto tiesas nodevu apmēra ietekme uz tiesas pieejamību, tiesu

nodevu un citu maksas pakalpojumu sistēmu apskatot salīdzinoši šauri un paredzot

vien tehnisku risinājumu – iespēju maksājumus tiesu iestādēs veikt elektronisko

norēķinu veidā;


28

tiek plānots veikt pētījumu par rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas procesa

pašizmaksu, bet nav ietverti pasākumi, kas liecinātu par nodomu veiktā pētījuma

rezultātus tālāk izmantot;

plānotie pasākumi, kuru mērķis ir palielināt IT izmantošanu tiesu procesos vērtējami

kā fragmentāri, jo nav plānots izstrādāt konceptuālu redzējumu, kādai būtu jābūt e-

tiesu sistēmai Latvijā;

nav noteikti pasākumi specializācijas principa izvērtēšanai un piemērošanai attiecībā

uz tiesām un tiesnešiem, specializāciju aplūkojot tikai no TIS funkcionalitātes

viedokļa attiecībā uz nejaušo lietu sadali;

netiek plānota rīcība, kā attīstīt un vairāk izmantot Tiesnešu ētikas komisijas

potenciālu, kaut arī ir konstatēta Tiesnešu ētikas komisijas pilnvaru un kompetences

nepietiekamība;

nav noteikti pasākumi vispārējā zināšanu līmeņa par ES tiesību jautājumiem, ES

dalībvalstu tiesību sistēmām un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi paaugstināšanai,

kā arī svešvalodu apguves intensificēšanai un starptautisko tiesiskās sadarbības

prasmju pilnveidošanai, kaut arī ir konstatēta problēma un izvirzīts uzdevums šīs

prasmes un zināšanas paaugstināt;

nav paredzēti pasākumi, kā pastāvīgi mērīt sabiedrības apmierinātības līmeni ar tiesu

darbu un sabiedrības uzticību tiesām, kaut arī viens no plānotajiem politikas

rezultātiem ir paaugstināt sabiedrības daļas, kas pilnībā vai daļēji uzticas tiesām,

īpatsvaru.

Definējot rīcības virzienus un plānojot pasākumus tiesu darbības efektivitātes uzlabošanai,

nav vērtētas tiesu sistēmas budžeta optimizēšanas iespējas. Lai gan tiesu sistēmas budžeta

rādītājiem tāpat kā kaimiņvalstīs ir tendence pieaugt, Latvija ir viena no divām ES valstīm,

kurā ikgadējā tiesu budžeta veidošanas pamatā ir vēsturiskās/reālās izmaksas, neņemot vērā

tiesu darbības raksturojošos rādītājus (piemēram, saņemto, izskatīto un nepabeigto lietu

skaitu).

21. Līdz 2009.gadam Latvijā tiesu iekārtas attīstība notika samērā spontāni un nesaskaņoti, risinot

aktuālās problēmas, bet neveicinot problēmu ilgtermiņa risinājumu izstrādi un ieviešanu. Kā

atzina pati Ministrija, – tiesu sistēmai nebija izstrādāts ilgtermiņa attīstības redzējums.

22. Ministrijā 2007.gadā tika izveidota darba grupa45, kuras uzdevums bija izstrādāt vidēja termiņa

tiesu iekārtas attīstības politiku. Darba grupu vadīja tieslietu ministrs, un tās sastāvā bija

pārstāvji no Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras, apgabaltiesām,


29

Tiesu administrācijas un Ministrijas, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, kā arī tika

organizētas diskusijas ar dažādu tiesu tiesnešiem un tiesu priekšsēdētājiem.

23. Diskusiju rezultātā 2009.gadā Ministrija izstrādāja un Ministru kabinets atbalstīja46 Tiesu

iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009. – 2015.gadam, kur definētais valsts politikas mērķis

bija nodrošināt tiesisku, efektīvu, kvalitatīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu tiesu iekārtas

darbību, sekmējot tādu no taisnīgas tiesas jēdziena izrietošu tiesu varas pamatvērtību realizāciju

kā neatkarīga, pieejama tiesa un efektīva tiesas procesa norise iespējami īsākā (saprātīgā)

termiņā.

24. Pamatnostādnēs noteiktie politikas apakšmērķi bija:

24.1. Indivīdam pieejama tiesa – veicināt tiesas pieejamību;

24.2. Tiesu infrastruktūras un pārvaldības attīstība – attīstīt tiesu infrastruktūru, pārvaldību un

darba organizāciju;

24.3. Cilvēkresursu attīstība tiesu varā – veicināt cilvēkresursu attīstību tiesu varā;

24.4. Tiesu noslodzes samazināšana un izlīdzināšana – samazināt un izlīdzināt tiesu noslodzi;

24.5. Tiesu varas neatkarības sekmēšana – sekmēt tiesu varas neatkarību;

24.6. Zemesgrāmatu procesa efektivizācija – efektivizēt zemesgrāmatu procesu.

25. Pamatnostādnēs definēto pasākumu īstenošana tika veikta piešķirto valsts budžeta līdzekļu

ietvaros, kā arī piesaistot ārvalstu līdzekļus dažādu projektu īstenošanai, tajā skaitā 7,68 milj.

euro “Latvijas un Šveices sadarbības programmas finansēto projektu un pasākumu īstenošanai

(2007-2013)” u.c.

26. Tajā pašā laikā, pievēršot uzmanību jautājumiem par tiesas neatkarību un tiesas efektivitāti,

2009.gadā pētnieku grupa veica pētījumu47 “Tiesu varas neatkarības un efektivitātes

palielināšanas un nostiprināšanas rezerves”. Darba autori norādīja, ka ļoti daudzi tiesu

neatkarību un tiesu darbības efektivitāti ietekmējoši jautājumi ir tikuši apspriesti arī agrāk,

turklāt ilgstoši, taču reāla rīcība nav sekojusi. Pētījumā vērsta uzmanība uz vairākiem aspektiem,

piemēram:

26.1. tiesu varas neatkarība – izteikta tiesu varas atkarība no izpildvaras, it īpaši tiesnešu

kandidātu atlases un karjeras virzības jautājumos, kā arī budžeta plānošanā;

26.2. tiesnešu ētika – reizēm tiesnešu neatkarība tiek pārprasta, radot augsni absolūtās varas

apziņai un nesodāmības sajūtai. Tiesneša neatkarība nevar tikt uzskatīta par absolūtu un

neierobežotu principu, to ierobežo tiesību uz taisnīgu tiesu princips, vienlīdzības princips

u. c. cilvēktiesību principi;

26.3. tiesas institucionālās reformas, veidojot sistēmu, kurā visas lietas vispirms nonāk rajona

(pilsētas) tiesā kā pirmās instances tiesā, tad apelācijā apgabaltiesā, bet kasācijā

Augstākajā tiesā;

26.4. tiesnešu kvalifikācija – valsts uzstādījumam ir jābūt, ka tiesneši ir juristu elite – tiesnesis

ir visas tiesu sistēmas “atslēgas amats”, cilvēka tiesību aizstāvības garants. Tāpēc ir tikai

loģiski prasīt cieņu pret tiesu un izvirzīt augstas prasības tiesneša amata kandidātiem un

tiesnešiem. Tiesnešu kvalifikācija nosaka visu tiesu sistēmas darba kvalitāti;

Tiesai ir jānodrošina personu vienlīdzība likuma un tiesas priekšā, bet tas nozīmē

vienveidīgu tiesas procesu un judikatūru. Tiesnešu apmācībā jāiekļauj tiesas sēdes

vadīšanas principu apguve, tiesas spriešanas kultūra un metodes.


30

26.5. tiesnešu kvalifikācijas uzturēšana – tiesneša darbā izmantojamā informācija ir cieši

saistīta ar nemitīgiem grozījumiem un papildinājumiem likumos, jaunu likumu

pieņemšanu, veco likumu atcelšanu, Satversmes tiesas spriedumiem utt. Tādēļ šīs

informācijas daudzums un tās novecošanas ātrums ir daudz izteiktāks nekā citās

profesijās. Līdz ar to tiesnešiem liela uzmanība jāvelta tieši kvalifikācijas uzturēšanai

u.c.

27. Izstrādājot Pamatnostādnes, Ministrija bija pievērsusi uzmanību iepriekš minētajām, kā arī citām

būtiskām tiesu sistēmā pastāvošām problēmām, uz ko norādījuši tiesu nozares eksperti un

pētnieki (skatīt 1.tabulu).

1.tabula. Pamatnostādnēs iekļautās tiesu sistēmā pastāvošās problēmas

Problēma Pamatnostādnēs

plānotais rīcības virziens48

Ekspertu, pētnieku,

citu organizāciju

norādes uz minēto

problēmu

Tiesas pieejamība 1.1.Tiesu sniegto pakalpojumu un valsts nodevas

iekasēšanas sistēmas uzlabošana

1.2.Tiesas procesa modernizācija

1.3.Sabiedrības informēšana par tiesu darbu

1.4.Tiesu nolēmumu pieejamība

Pētījums49

CEPEJ50

Ievērojamas atšķirības viena

līmeņa tiesu un tiesnešu

noslodzē

Nevienmērīga tiesu noslodze

2.1.Tiesu infrastruktūras attīstība

2.2.Tiesu pārvaldības pilnveidošana

4.3.Tiesu noslodzes izlīdzināšana

Pētījums51

Tiesvedības ilgums

Nepabeigto lietu uzkrājums

2.1.Tiesu infrastruktūras attīstība

2.2.Tiesu pārvaldības pilnveidošana

4.1.Alternatīvo domstarpību risināšanas veidu

izmantošanas veicināšana

4.2.Tiesvedības procesa efektivizācija

administratīvajās lietās, administratīvo pārkāpumu

lietās, civillietās un krimināllietās

4.4.Atsevišķu tiesas pašreizējo kompetenču nodošana

citām institūcijām un tiesu sistēmai piederīgām

personām

Pētījums52

Latvijas pārstāvis

starptautiskajās

cilvēktiesību

institūcijās53

CEPEJ54

Ekonomistu apvienība

201055

Elektroniska dokumentu aprite

Nepietiekami integrēti

informācijas tehnoloģiju

risinājumi

1.1.Tiesu sniegto pakalpojumu un valsts nodevas


1.2.Tiesas procesa modernizācija

1.3. Sabiedrības informēšana par tiesu darbu


6.1.Zemesgrāmatu procesa elektronizācija

6.2.Zemesgrāmatu nodaļu darba organizācijas

efektivizācija

Pētījums56


31

Problēma Pamatnostādnēs

plānotais rīcības virziens48

Ekspertu, pētnieku,

citu organizāciju

norādes uz minēto

problēmu

Tiesu varas neatkarība 5.1.Tieslietu padome

5.2.Tiesnešu darba samaksa un sociālās garantijas

Pētījums57

CEPEJ58

Eiropas Padome59

Eiropas tiesnešu

konsultatīvā padome60

Tiesās nodarbinātā personāla

kvalifikācija, profesionalitāte,

tiesnešu palīgu un tiesas

sekretāru mainība

3.1.Tiesnešu un tiesas darbinieku, kā arī tiesu

sistēmai piederīgo personu mācību modeļa un satura

pilnveidošana

3.2.Vienotas profesionālās ētikas principu izpratnes

veicināšana

3.3.Cilvēkresursu piesaistes tiesu varai efektivizācija

un to kapacitātes stiprināšana

6.3.Cilvēkresursu attīstība

Pētījums61

Ārvalstu investoru

padome62

Pētnieku grupa

2009.gada pētījums63

Nepietiekama sabiedrības

uzticēšanās tiesām

Korupcijas riski

1.3.Sabiedrības informēšana par tiesu darbu


1.5.Tiesas tēla uzlabošana

3.2.Vienotas profesionālās ētikas principu izpratnes

veicināšana

SKDS aptaujas

Eirobarometer Global

Corruption

Transparency

International pētījumi64

GRECO

novērtēšanas

ziņojums65

Eiropas Padome66

Sabiedriskā mēdiju telpa

28. Pamatnostādnēs ietvertais politikas mērķa definējums norāda, ka Ministrija bija paredzējusi

sekmēt tādu tiesu varas pamatvērtību īstenošanu kā neatkarīga, pieejama tiesa un efektīva tiesas

procesa norise iespējami īsākā (saprātīgā) termiņā.

Tiesu varas neatkarība

29. Nepieciešamība nodrošināt tiesu varas neatkarību no izpildvaras ir aktualizēta vismaz kopš

2003.gada, kad valdībā tika apstiprināta Tiesu administrācijas koncepcija67. Izstrādājot

koncepciju, kā problēma tika definēta Latvijas tiesu atkarība no izpildvaras, jo Ministrija ne tikai

izstrādā un pārrauga tiesu sistēmas politiku, bet arī īsteno pārvaldes, pārstāvniecības un

administrēšanas pilnvaras pār to. Risinājumam tika piedāvāta pakāpeniska pāreja uz tiesu

pašpārvaldi un Tieslietu padomes izveidi par neatkarīgu institūciju, kas pārstāv un vada tiesu

varu.

30. Eiropas tiesnešu konsultatīvās padomes (Consultative Council of European Judges (CCJE))

2007.gada ziņojumā “Par Tieslietu padomes lomu tiesiskā sabiedrībā” ir vērsta uzmanība uz


32

nepieciešamību Eiropas valstīs veidot institūciju – Tieslietu padomi likumdevēja, izpildvaras un

tiesu varas līdzsvarošanai, kā arī tiesiskuma efektivitātes un kvalitātes veicināšanai.

31. Lai stiprinātu tiesu varas neatkarību, viens no Pamatnostādnēs izvirzītajiem rīcības virzieniem

bija izveidot Tieslietu padomi kā tieslietu sistēmas politikas attīstību koordinējošu un virzošu

spēku, kurai piemīt pilnvaras sniegt autoritatīvu viedokli tiesu sistēmas un tiesu darba

organizatoriskajos jautājumos. Pamatnostādnēs ietverts uzdevums nodrošināt Tieslietu padomes

institūta tiesisko regulējumu.

32. Izveidojot Tieslietu padomi, jānodrošina kvalitatīva tiesu varas pārstāvju iesaiste un tiesu varas

interešu pārstāvība tiesu sistēmas attīstības plānošanas procesā, tādējādi veicinot tiesu varas

neatkarību un patstāvību, kā arī attīstības iniciatīvu ilgtspēju un pēctecību. Tai piešķiramas

patstāvīgi realizējamas funkcijas un kompetence. Tieslietu padomes sastāvam un tās

administratīvajam aparātam ir jāgarantē tās neatkarība un vienlaikus jānodrošina tās spēja

efektīvi veikt tai noteiktos uzdevumus un pieņemt argumentētus lēmumus.

Tiesas pieejamība

33. Viens no Pamatnostādnēs ietvertajiem attīstības politikas apakšmērķiem bija “Indivīdam

pieejama tiesa” ar mērķi veicināt tiesu pieejamību, ko Ministrija plānoja panākt:

33.1. uzlabojot tiesu sniegto pakalpojumu un valsts nodevu iekasēšanas sistēmu;

33.2. īstenojot tiesu procesa modernizāciju attiecībā uz informāciju tehnoloģiju risinājumu

pielietošanu;

33.3. uzlabojot sabiedrības informētību par tiesu darbu;

33.4. uzlabojot tiesu tēlu un sabiedrības uzticēšanos tiesām.

Politikas apakšmērķa izpildei plānotie rīcības virzieni un pasākumi to ietvaros parādīti 7.attēlā.


33

7.attēls. Politikas apakšmērķim “Indivīdam pieejama tiesa” pakārtotie rīcības virzieni un uzdevumi

34. Personu pieejamība tiesai ir viens no pamattiesību uz taisnīgu tiesu elementiem. Pieejamību

tiesām ietekmē tādi būtiski aspekti kā (1) tiesas reāla (fiziska) esamība; (2) valsts nodrošinātā

juridiskā palīdzība personām, kuras sava finansiālā stāvokļa dēļ nespēj apmaksāt advokāta

pakalpojumus; (3) valsts un kancelejas nodevas, drošības naudas apmērs; (4) procesuālo termiņu

izpildāmība (samērīgums); (5) sabiedrības informētība par tiesvedības jautājumiem u.c.

35. Diemžēl Pamatnostādnēs ne visos pieminētajos aspektos tika vērtētas un definētas problēmas, kā

arī piedāvāti risinājumi to novēršanai. Atbilstoši CEPEJ metodikai68 viens no tiesu sistēmas

kvalitātes rādītājiem ir tiesas pieejamība, tajā skaitā piekļuve juridiskajai palīdzībai un tiesas

nodevas apmērs. Pamatnostādnēs apskatītās problēmas attiecībā uz valsts nodevu nomaksu bija

saistītas ar personu veikto maksājumu saņemšanu, ko bija paredzēts uzlabot, ieviešot iespēju

tiesās norēķināties bezskaidras naudas veidā.

36. Ministrija Pamatnostādnēs norādījusi, ka ieņēmumi no valsts un kancelejas nodevām sedz tikai

aptuveni 16% no izdevumiem, kas nepieciešami tiesas procesa un tiesu darbības nodrošināšanai.

Vienlaikus Ministrija ir atzinusi, ka nav precīzi aprēķināta tiesas procesa pašizmaksa un

•Tiesās ieviests tiesu apmeklētāju apkalpošanas standarts

•Pētījums par rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas procesa pašizmaksu (izmaksām, tajā skaitā par tiesāšanās izdevumu optimizēšanu)

•Tiesu portāls papildināts ar funkcionalitāti tiesu nodevu aprēķināšanai un apmaksai

•Grozījumi Civilprocesa likumā par tiesāšanās izdevumiem un ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem

•Ministru kabineta noteikumi „Kārtība, kādā aprēķināmi izdevumi, kas saistīti ar liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas, prasības pieteikuma noraksta, tiesas pavēstu, kā arī citu procesuālo dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu un tulkošanu, sludinājuma ievietošanu laikrakstā un prasības nodrošināšanu, un to apmērs”

•Starpresoru vienošanās ar Valsts kasi par POS termināļu piegādāšanu un uzstādīšanu tiesās

Tiesu sniegto pakalpojumu uzlabošana

• Izstrādāts iekšējais rīcības plāns skaņu ierakstu un video konferenču ieviešanai un izmantošanai tiesvedības procesā

Tiesas procesa modernizācija

•Pētījums „Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju institūta darbības izvērtējums, tā iespējamās attīstības perspektīvas izpildes valsts labā nodrošināšanā”

•Koncepcija „Par piedziņas sistēmas valsts ienākumos uzlabošanu”

•Tiesu portālā izveidoti tiesvedības procesu apraksti viegli uztveramā valodā

•Aktualizēta tiesu portālā esošā informācija

•Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās mājaslapā esošās tiesu informācijas aktualizācija

Sabiedrības informēšana par tiesu darbu

• Internetā pieejama judikatūras datubāze

•Elektroniskā pakalpojuma "Tiesvedības gaitas dati" – ietvaros nodrošināta nolēmumu pieejamība

Tiesu prakses vienotības veicināšana un tiesu nolēmumu pieejamība

•Seminārs tiesnešiem un tiesas darbiniekiem, kuri atbildīgi par komunikāciju ar plašsaziņas līdzekļiem

• Izstrādātas tiesu komunikācijas vadlīnijas un iekšējās procedūras

Tiesas tēla uzlabošana


34

noteiktas visas to veidojošās izmaksu pozīcijas. Tāpēc tika plānots veikt pētījumu par rajona

(pilsētas) tiesas un apgabaltiesas procesa pašizmaksu (izmaksām, tajā skaitā par tiesāšanās

izdevumu optimizēšanu). Pamatnostādnēs nebija ietverti pasākumi, kas liecinātu par nodomu

veiktā pētījuma rezultātus tālāk izmantot, piemēram, pārskatot normatīvajos aktos noteiktos

maksājumus par tiesas procesa uzsākšanu un nodrošināšanu un kādi faktori tādā gadījumā pirms

lēmuma pieņemšanas būtu jāvērtē.

Valsts kontroles ieskatā īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī tādiem tiesas pieejamības elementiem, kā

valsts juridiskās palīdzības pieejamībai, tiesas un kancelejas nodevas apmērs.

37. Laikā no 2009. – 2016.gadam Civilprocesa likumā un Administratīvā procesa likumā izdarīti

grozījumi, ar ko palielinātas valsts nodevas un paplašināti to veidi. Piemēram, līdz 2013.gadam

zemās valsts nodevas prasībās ar ievērojamām summām veicināja negodprātīgu prasību tiesā

iesniegšanu, lai novilcinātu saistību izpildi, tādējādi palielinot tiesu noslodzi. 2013.gadā ar

likuma grozījumiem69 veiktas izmaiņas valsts nodevu apmērā, paaugstinot tās par prasībām, kas

novērtējamas naudas summā.

38. Vērtējot valsts nodevu apmērus salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, konstatēts, ka piemēram,

Igaunijā valsts nodevas par prasības pieteikumu tiesā, kas novērtējama naudas summā, ir

ievērojami zemākas70 (skatīt 2.tabulu).

2.tabula. Valsts nodevu apmēru salīdzinājums Latvijā un Igaunijā, euro

Prasības summa Valsts nodevas apmērs

Latvijā71

Valsts nodevas

apmērs Igaunijā Starpība

1000 150 175 -14,29%

5000 434,74 400 8,69%

10 000 611,65 550 11,21%

20 000 931,65 750 24,22%

50 000 1546,97 1000 54,70%

100 000 2346,97 1200 95,58%

200 000 3600,69 1800 100,04%

350 000 5100,69 2700 88,91%

500 000 6600,69 3400 94,14%

Avots: Eksperta ziņojums

39. Salīdzinot Latvijas un Igaunijas valsts nodevas un drošības naudas maksāšanas apmēru, var

secināt, ka Igaunijā šī kārtība ir izsvērtāka, jo paredzēts mehānisms negodprātīgu prasību

pieteicēju disciplinēšanai. Igaunijā pieteikumos, kuros persona lūdz zaudējumu atlīdzību un

pārsūdz nodokļu administrācijas lēmumus, paredzēta procentu likme, kas motivē lietas

dalībniekus iesniegt pārdomātus pieteikumus un pieprasīt pārdomātus zaudējumu atlīdzības

apmērus. Latvijā visos gadījumos ir viens valsts nodevas apmērs. Citos gadījumos Igaunijā

likmes ir līdzīgas vai mazākas nekā Latvijā72 (skatīt 3.tabulu).


35

3.tabula.Valsts nodevu apmērs Latvijā un Igaunijā, euro

N.p.k. Valsts nodeva/ drošības nauda

administratīvajā procesā Latvija Igaunija

73

1. Par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā 28,46 15

1.1. Par pieteikumu par zaudējumu atlīdzību NA 3% no prasības summas, tomēr

ne mazāk par 15 un ne vairāk

par 750

1.2. Par pieteikumu par zaudējumu atlīdzību, ja

atlīdzības apmērs nav konkretizēts

NA 250

1.3. Par pieteikumu par nodokļu un nodevu

administrāciju lēmumiem

NA 3% no nodokļu vai nodevu

summas, tomēr ne mazāk par 15

un ne vairāk par 750

1.4. Par pieteikumiem par publiskajiem iepirkumiem NA 640 vai 1280

2. Par apelācijas sūdzību 56,91 15

3. Par kasācijas sūdzību 71,14 25

4. Par blakus sūdzību 14,23 15

5. Par lūgumu par pagaidu aizsardzību 14,23 15

Avots: Eksperta ziņojums.

40. Piekļuve juridiskajai palīdzībai ir pamattiesības, kas nostiprinātas Eiropas Savienības

Pamattiesību hartā74.

41. Latvijā tiek garantēts finansiāls atbalsts juridiskās palīdzības saņemšanai75, tomēr valsts budžeta

līdzekļu apmērs valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai ir viens no zemākajiem Eiropā un,

rēķinot uz vienu iedzīvotāju, tas ir vairākas reizes mazāks nekā kaimiņvalstīs76 (skatīt 4.tabulu).

4.tabula. Valsts atbalsts juridiskās palīdzības sniegšanai Baltijas valstīs, euro

2010 2012 2014

Valsts Kopā Uz 1 iedz. Kopā Uz 1 iedz. Kopā Uz 1 iedz.

Latvija 842 985 NA 962 294 0,47 1 159 625 0,58

Lietuva 3 906 105 NA 4 543 826 1,51 5 900 767 2,01

Igaunija 2 982 213 NA 3 835 000 2,98 3 835 000 3,04

Avots: CEPEJ 2016.gada ES rezultātu apkopojums.

42. 2014.gadā juridiskās palīdzības saņemšanai novirzīto valsts budžeta līdzekļu uz vienu

iedzīvotāju atšķirība starp Latviju un Lietuvu sasniedza 3,5 reizes, bet ar Igauniju – 5,2 reizes.

Valsts kontroles ieskatā nepastāv īpaši apstākļi, kuri ļautu secināt, ka Latvijā iedzīvotājiem nav

nepieciešama valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība tādā pašā apmērā un kvalitātē kā Lietuvā un

Igaunijā.

43. 2014.gadā saskaņā ar CEPEJ apkopoto informāciju77 37 Eiropas valstu vidū Latvija bija to 13

valstu skaitā, kurās finansējums juridiskajai palīdzībai nesasniedza vienu euro uz vienu

iedzīvotāju, kamēr vidējais juridiskās palīdzības apjoms uz vienu iedzīvotāju bija 9 euro.

44. Lietuvā Juridiskās palīdzības likumā (Law on State-guaranteed Legal Aid)78 valsts nodrošinātā

juridiskā palīdzība iedalīta divos līmeņos: primārajā un sekundārajā.


36

45. Primārā juridiskā palīdzība ir pieejama ikvienai fiziskai personai bez konkrētiem nosacījumiem

un ietver juridiska rakstura informācijas nodrošināšanu, konsultācijas un dokumentu

sagatavošanu iesniegšanai valsts un pašvaldību iestādēs, izņemot procesuālus dokumentus. Šī

palīdzība ietver arī palīdzību ārpustiesas izlīguma noslēgšanai. To sniedz valsts amatpersonas,

advokāti un citi speciālisti, ja ar tiem pašvaldība ir noslēgusi sadarbības līgumu par šīs

palīdzības sniegšanu. To sniedz nekavējoties, tomēr, ja tas nav iespējams, tad ne vēlāk kā piecu

dienu laikā. Palīdzības ilgums nevar pārsniegt vienu stundu, atsevišķos gadījumos pašvaldība to

var ļaut pagarināt, un persona palīdzību var izmantot tikai vienu reizi79. Primāro palīdzību

nesniedz, ja personas argumenti lietā ir acīmredzami nepamatoti vai tās neaizsargā savas

subjektīvās tiesības un tiesiskās intereses.

46. Sekundārā juridiskā palīdzība ietver dokumentu sagatavošanu, pārstāvību tiesā un ārpustiesas

procedūras, kas noteiktas likumā vai ar tiesas lēmumu, izlīguma procesā. Šī palīdzība ietver arī

izdevumus saistībā ar administratīvo tiesvedību. Persona, kas saņem šo valsts palīdzību, ir

atbrīvota no valsts nodevām un citiem izdevumiem saistībā ar tiesvedību. Sekundāro palīdzību

piešķir, vērtējot fiziskās personas ienākuma līmeni un kopējo mantisko stāvokli, par pamatu

izmantojot Valsts ieņēmumu dienestā pieejamo informāciju. Par sekundārās palīdzības

piešķiršanu izlemj Juridiskās palīdzības administrācija (State-guaranteed legal aid services).

Piešķirot palīdzību, netiek vērtēta lietas juridiskā daba un sarežģītība. Dažās lietu kategorijās

netiek vērtēts pat mantiskais stāvoklis, piemēram, sociālo tiesību strīdos, bet tikai fiziskās

personas nepieciešamība pēc juridiska rakstura palīdzības. Atbilstoši likumam sekundāro

palīdzību atsaka, ja personas argumenti lietā ir acīmredzami nepamatoti, lietas iznākums būs

acīmredzami nelabvēlīgs, fiziska persona pati spēj nodrošināt sev pārstāvi.

47. Igaunijā Valsts juridiskās palīdzības likuma (State Legal Aid Act)80 mērķis ir nodrošināt laicīgu

un pieejamu kvalitatīvu juridisko palīdzību visām personām. Uz valsts juridisko palīdzību var

pretendēt gan fiziska, gan juridiska persona, ja tai tā ir nepieciešama Igaunijas tiesās vai valsts

pārvaldes iestādēs savu tiesību un tiesisko interešu aizsardzībai.

48. Fiziska persona var pieteikties, ja tai ir nepieciešama juridiskā palīdzība un tā nespēj atļauties

pilnībā vai daļēji nolīgt kompetentu pārstāvi sava finansiālā stāvokļa dēļ; ja arī spētu, tomēr tad

tai neatliktu finanšu līdzekļi pamatvajadzību apmierināšanai (Valsts juridiskās palīdzības likuma

6.panta pirmā daļa). Juridiskas personas var pretendēt, ja tās ir bezpeļņas organizācijas un

palīdzību var sniegt vides aizsardzības un patērētāju aizsardzības jomās vai arī pastāv cita

publiska interese sniegt valsts palīdzību (Valsts juridiskās palīdzības likuma 6.panta trešā daļa).

49. Valsts juridisko palīdzību atsaka, ja persona pati var aizstāvēt savas tiesības, juridiskās

palīdzības izmaksas divas reizes nepārsniedz personas vidējos ikmēneša ienākumus pēdējos

četros mēnešos u.c. Valsts nodrošināto juridisko palīdzību piešķir, valstij pilnībā kompensējot

valsts nodevu un juridiskās palīdzības izdevumus, kā arī paredzot personas pienākumu pilnībā

vai daļēji kompensēt valsts nodevu un juridiskās palīdzības izdevumus vienā maksājumā vai pa

daļām. Līdz ar to Igaunijā kārtība izveidota, lai primāri nodrošinātu juridisko palīdzību un tiesas

pieejamību, savukārt pēc tam paredzot privātpersonas iesaisti izdevumu kaut daļējā segšanā.

50. Latvijā tiesības pieprasīt juridisko palīdzību var šādos gadījumos81, ja :

50.1. persona ir ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu atbilstoši normatīvajos

aktos noteiktajai kārtībai;

50.2. persona ir pēkšņi nonākusi tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tai liedz nodrošināt

savu tiesību aizsardzību (stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas

neatkarīgu apstākļu dēļ), vai atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā.


37

51. Saskaņā ar likumu82 tiesvedības laikā civillietās, administratīvajās lietās un pārrobežu strīdos

valsts nodrošina juridiskās konsultācijas, procesuālo dokumentu sastādīšanu un pārstāvību tiesā,

bet krimināllietās procesuālo dokumentu sastādīšanu kriminālprocesā un aizstāvību vai

pārstāvību kriminālprocesā. Ārpus tiesas valsts nodrošina83 juridiskās konsultācijas un

procesuālo dokumentu sastādīšanu civiltiesiska rakstura strīdā aizskarto vai apstrīdēto personas

tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai un, ja persona ir iesaistīta juridiska rakstura

strīdā, kurā iespējama tiesvedība, lai sagatavotu pieteikumu vai prasības pieteikumu tiesai vai

izlīguma dokumentu.

52. No iepriekš minētā izriet, ka valstij ir jānodrošina bezmaksas advokāts mazaizsargātajām

sabiedrības grupām, kā arī jāveic visi iespējamie pasākumi, lai maznodrošinātās vai trūcīgās

personas varētu pilnībā realizēt savas tiesības uz taisnīgu tiesu. Pretēji Lietuvas un Igaunijas

praksei Latvijā valsts juridisko palīdzību var saņemt tikai maznodrošinātās un trūcīgās personas.

53. Latvijā persona atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī

pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 euro un tā atbilst citiem normatīvajā aktā84

noteiktajiem kritērijiem.

54. Valsts kontrole revīzijā 2014.gadā secināja85, ka maznodrošinātā statusam ienākumu līmenis var

atšķirties katrā pašvaldībā, jo Latvijā nav noteikts vienots ienākumu un materiālā stāvokļa

līmenis minētā statusa iegūšanai, atstājot to pašvaldību kompetencē. No 119 pašvaldībām

maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu bija ieviesušas tikai 82 pašvaldības, paredzot

dažādu ienākumu līmeni līdz pat 356 euro uz vienu ģimenes locekli, tāpēc faktiski personām ar

līdzvērtīgu ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni nebija vienādu tiesību iegūt maznodrošinātas

personas statusu un saņemt normatīvajos aktos paredzētos tiesiskos labumus.

55. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošajiem datiem86 Latvijā nabadzības riskam

2014.gadā (nabadzības riska slieksnis 2014.gadā – 291 euro) bija pakļauti 22,5% Latvijas

iedzīvotāju, kuru ekvivalentie rīcībā esošie (neto) ienākumi bija mazāki par 291 euro mēnesī.

56. Tādējādi var secināt, ka tā iedzīvotāju daļa, kas nevar atļauties juridiskos pakalpojumus, var

būtiski pārsniegt iedzīvotāju daļu, kam ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss

un, kas var pretendēt uz valsts garantētu juridisko palīdzību.

57. Saskaņā ar 2015. un 2016.gada ziņojumiem87 par tieslietu stāvokli Eiropas Savienības valstīs

Latvijā pirmās instances tiesā iesniegto pieteikumu skaits uz 100 iedzīvotājiem bija viens no

zemākajiem Eiropas Savienībā (2016. un 2015. gadā – 5.zemākais, bet par četrām valstīm nav

datu).

58. Tiesās saņemto lietu apjomi pakāpeniski samazinās un laikā no 2010. līdz 2016.gadam kopējais

rajonu (pilsētu) tiesās tiesvedībā kopējais saņemto civillietu, krimināllietu un administratīvo

lietu skaits ir samazinājies no 56,7 tūkstošiem 2010.gadā līdz 48,2 tūkstošiem lietu 2016.gadā

jeb par 15% (skatīt 5.attēlu). Ministrijai būtu jāizvērtē, vai šādu tendenci neietekmē arī valsts

nodevu apmēri un juridiskās palīdzības pieejamība, kas tādā gadījumā būtu vērtējami kā tiesu

pieejamību samazinoši faktori.

59. Vēl viens izvērtējams aspekts ir sabiedrības informētības līmenis par pieejamo juridisko

palīdzību. Arī personām sniegtā informācija par tiesu sistēmas vispārējiem aspektiem ir tiesu

pieejamības pamatā.


38

Pamatnostādnes neparedzēja pasākumus sabiedrības informētības līmeņa paaugstināšanās

novērtēšanai.

60. Saskaņā ar Eurobarometer88 apkopotajiem datiem par 2013.gadu Latvija kopā ar Grieķiju bija

pēdējā vietā sabiedrības informētībā par tiesībām saņemt juridisko palīdzību (skatīt 5.tabulu).

5.tabula. Sabiedrības informētība par tiesībām saņemt valsts juridisko palīdzību Baltijas valstīs un

vidēji Eiropā

Sabiedrības informētība Pilnībā informēts Pilnībā neinformēts Nav viedokļa

Latvija 23% 76% 1%

Lietuva 37% 61% 2%

Igaunija 37% 62% 1%

Vidēji ES valstīs 38% 60% 2%

Avots: Eurobarometer 2013.gada aptaujas rezultāti tiesiskuma jomā.

61. Pamatnostādnēs paredzētā rīcība sabiedrības informēšanas par tiesu darbu uzlabošanai bija

saistīta ar tiesu portāla tiesas.lv izmantošanas paplašināšanu, tajā skaitā Pamatnostādnēs tika

paredzēta tiesvedības procesu aprakstu izvietošana tiesu portālā vieglā saprotamā valodā.

62. Pamatnostādnes neparedzēja pasākumus attiecībā uz sabiedrības informētības līmeņa

paaugstināšanās novērtēšanu, savukārt pēdējo veikto pētījumu rezultāti uzrādīja negatīvu

situāciju. Piemēram, saskaņā ar Eurobarometer89 datiem 2013.gadā Latvija bija pēdējā vietā ES

par to, kā sabiedrība ir informēta par tiesvedības izdevumiem (skatīt 6.tabulu).

6.tabula Sabiedrības informētība par tiesvedības izdevumiem Baltijas valstīs un vidēji Eiropā

Sabiedrības informētība Pilnībā informēts Pilnībā neinformēts Nav viedokļa

Latvija 15% 84% 1%

Lietuva 24% 72% 4%

Igaunija 22% 75% 3%

Vid. ES valstīs 25% 72% 3%

Avots: Eurobarometer 2013.gada aptaujas rezultāti tiesiskuma jomā.

Latvijā nav izveidota sistēma, kā pastāvīgi mērīt sabiedrības apmierinātību ar tiesu darbu un

sabiedrības uzticību tiesām un arī Pamatnostādnes šādus risinājumus neietvēra.

63. Kā tiesu pieejamības aspekts Pamatnostādnēs apskatīta arī nepietiekamā sabiedrības uzticēšanās

tiesām. 2007. un 2008.gadā pētījumu centrs SKDS veica četras aptaujas par sabiedrības

attieksmi pret tiesām, kurās tika aptaujāti 1000 iedzīvotāji 110 Latvijas reģionos. Aptauju

rezultāti liecināja, ka Pamatnostādņu izstrādes brīdī tiesām 2007.gada septembrī uzticējās 25%

Latvijas iedzīvotāju, bet 2008.gada decembrī – 31%90.

64. Pamatnostādnēs atzīts, ka būtiskākais sabiedrības viedokli par tiesām ietekmējošais faktors ir

informācijas par tiesu darbību atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos, attiecīgi plānotie pasākumi


39

bija tiesu vizuālās identitātes uzlabošana, komunikācijas vadlīniju un iekšējo procedūru izstrāde,

kā arī tiesnešu un tiesu darbinieku izglītošana sadarbībai ar plašsaziņas līdzekļiem.

Sabiedrības uzticēšanās tiesu varai ir nozīmīga, jo tā veido sabiedrības un konkrētu lietu

dalībnieku attieksmi pret taisnīgumu un tiesiskumu. Tomēr līdzīgi kā sabiedrības informētības

līmeņa novērtēšanai Pamatnostādnes neparedzēja arī pasākumu ieviešanu sabiedrības

uzticēšanās tiesām novērtēšanai.

65. Dažādas sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka iedzīvotāji kopumā vairāk uzticas presei un citiem

plašsaziņas līdzekļiem, nekā lielākajai daļai valsts institūciju, tāpēc tajos izplatītā informācija

tiek uztverta kā uzticama. Bieži vien plašsaziņas līdzekļi pievēršas negatīvu notikumu

detalizētākai apskatīšanai un vadās no ziņu pieprasījuma apsvērumiem. Rezultātā iedzīvotajiem

var rasties maldīgs priekšstats par tiesu un tiesnešu darbību. Iedzīvotāji, kuri iegūst informāciju

par tiesām no masu informācijas līdzekļiem, biežāk pauž neuzticību tiesām, nekā tie iedzīvotāji,

kuriem ir bijusi personīga saskarsme ar tiesām.

66. Sabiedrībā pastāv spēcīgi iesakņojies priekšstats par to, ka tiesu sistēma ir neefektīva, smagnēja

un gausa. Pierādījumu par korupciju un negodprātīgu tiesnešu rīcību nav daudz, tomēr vispārējo

priekšstatu par tiesu sistēmu veido skaļi skandāli, piemēram, iespējamās telefonsarunas starp

tiesnešiem un advokātiem, tiesneša atrašanās darba vietā alkohola reibumā, tiesnešu un

maksātnespējas administratoru iespējamā negodprātīgā sadarbība u.c. Visos šajos gadījumos bija

nepieciešams tiesu sistēmas amatpersonu maksimāli ātrs un adekvāts skaidrojums, kas diemžēl

izpalika91. Savukārt skaidrojumu un informācijas nepietiekamība rada sabiedrības neuzticību.

67. Pēdējo gadu laikā sabiedrības uzticēšanās tiesām ir pieaugusi – no 25% aptaujāto 2007.gadā

līdz 38% - 2016.gadā92.

68. Eiropas Padomes Komisija tiesu efektivitātei (CEPEJ), apkopojot informāciju par tiesas

pakalpojumu lietotāju un praktizējošo juristu aptaujām, norāda, ka Latvija ir viena no retajām

Eiropas Savienības valstīm, kura veic aptaujas tikai par vispārējo uzticēšanos tiesu sistēmai93.

Lietuvā un Igaunijā sabiedrības uzticību un apmierinātību mēra, veicot tiesnešu un arī tiesu

darbinieku ikgadējas un speciālas regulāras aptaujas, kā arī aptaujas nacionālā un tiesas līmenī.

Igaunijā papildus tam ik gadu, ad hoc veidā un nacionālā līmenī aptaujā juristus, savukārt

Lietuvā regulāri aptaujā tiesvedības puses un citas ar tiesām saistītas personas, kā arī cietušos94.

69. Latvijā tiesu sistēma nav izveidojusi patstāvīgi darbojošos sistēmu sabiedrības apmierinātības ar

tiesu darbu un sabiedrības uzticības tiesām novērtēšanai. No dažādiem avotiem un auditorijām

apkopotā informācija ļautu apzināt nepilnības un trūkumus un veikt pasākumus situācijas

uzlabošanai.

70. Vēl viens būtisks aspekts tiesu pieejamībai Pamatnostādnēs aplūkota tiesas procesa

modernizācija, izmantojot informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumus.

Pamatnostādnēs plānoto pasākumu mērķis bija palielināt IT izmantošanu tiesu procesos, tomēr tie

vērtējami kā fragmentāri, jo netika plānots izstrādāt redzējumu, kādai būtu jābūt e-tiesu sistēmai

Latvijā.

71. Procesuālo tiesību normu likumi95 paredz, ka saziņa starp tiesu un personām un iestādēm var

notikt elektroniski, kā arī to, ka tiesas procesā var tikt izmantotas videokonferences un protokola

fiksēšana ar tehniskiem līdzekļiem96. Latvijā procesuālo tiesību normu likumi neparedz e-lietas

institūtu. Līdz ar to lietas materiālu un dokumentu aprite galvenokārt notiek papīra formātā.

Personas var iesniegt dokumentus elektroniski, tomēr šobrīd tiesās ir prakse pieprasīt no


40

elektronisko dokumentu iesniedzējiem veikt samaksu par elektronisko dokumentu drukāšanas

pakalpojumiem, jo elektroniski iesniegto dokumentu papīra izdrukas nepieciešamas

pievienošanai lietas materiāliem un nosūtīšanai citiem lietas dalībniekiem.

72. Piektajā 2017.gada ziņojumā par tieslietu stāvokli Eiropas Savienības valstīs Eiropas Komisija ir

atzinusi, ka Latvijai ir augsti sasniegumi tiesu modernizācijas jomā saistībā ar iespējām

elektroniski iesniegt dokumentus, sekot lietas virzībai un saziņā ar tiesu. Baltijas valstis ir līderes

citu ES valstu vidū97.

Pasākumi tiesu darbības efektivitātes palielināšanai

73. Tiesu darbības efektivitātes uzlabošanai Pamatnostādnēs izvirzītie politikas apakšmērķi aptvēra:

73.1. tiesu infrastruktūras un pārvaldības attīstību;

73.2. cilvēkresursu attīstību tiesu varā;

73.3. tiesu noslodzes samazināšanu un izlīdzināšanu.

Tiesu infrastruktūras un pārvaldības attīstība

74. Politikas apakšmērķa “Tiesu infrastruktūras un pārvaldības attīstība” īstenošanai Ministrija bija

izvirzījusi šādus rīcības virzienus:

74.1. tiesu infrastruktūras attīstība;

74.2. tiesu pārvaldības un tiesu darba organizācijas pilnveidošana.

Politikas apakšmērķa izpildei plānotie rīcības virzieni un uzdevumi to ietvaros parādīti 8.attēlā.

8.attēls. Politikas apakšmērķim “Tiesu infrastruktūras un pārvaldības attīstība” pakārtotie rīcības

virzieni un uzdevumi

• Izstrādāt tiesu izvietojuma un infrastruktūras attīstības koncepciju.

•Noteikt tiesu ēku standartus, tiesu ēku drošības prasības un nodrošināt to ieviešanu.

•Pilnveidot TIS funkcionalitāti.

Tiesu infrastruktūras attīstība

•Noteikt tiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un tiesu nama vadītāja amata izveides kritērijus un kompetences apjomu.

• Izvērtēt specializācijas principu tiesu varas sistēmā attiecībā uz tiesām un tiesnešiem.

• Ieviest vienotus kritērijus lietu sadalei.

Tiesu pārvaldības un tiesu darba organizācijas pilnveidošana


41

75. Pamatnostādņu izstrādes laikā saskaņā ar likumu98 vispārējās jurisdikcijas rajonu (pilsētu) tiesas

bija izvietotas katrā Latvijas Republikas rajonā un to darbības teritorijas sakrita ar attiecīgā

rajona administratīvajām robežām. Nosakot, kuras pirmā līmeņa tiesas ir pakļautas attiecīgās

apgabaltiesas kompetencei, apgabaltiesu darbības teritorijas bija pielīdzinātas novadu

vēsturiskajām robežām. Izņēmums ir Rīgas pilsētas tiesas un administratīvās tiesas

(Administratīvā rajona tiesa un Administratīvā apgabaltiesa).

76. Rīgas pilsētā darbojās sešas pirmā līmeņa vispārējās jurisdikcijas tiesas, kas bija izvietotas

atbilstoši Rīgas pilsētas administratīvajam iedalījumam, kuru darbības teritorijas noteicis

Ministru kabinets. No 2004.gada februāra darbu bija uzsākušas administratīvās tiesas, kad tika

izveidota viena pirmās instances un viena apelācijas instances tiesa, kā arī Administratīvo lietu

departaments AT Senāta sastāvā kā kasācijas instance. Sākotnēji gan Administratīvās rajona

tiesas, gan Administratīvās apgabaltiesas darbības teritorija bija vienāda ar Latvijas Republikas

administratīvo teritoriju.

77. Lai risinātu Administratīvās rajona tiesas pārslodzes problēmu, kuras sekas bija liels neizskatīto

lietu uzkrājums un nesamērīgi ilgi pirmās tiesas sēdes nozīmēšanas un attiecīgi arī lietas

izskatīšanas termiņi, kā arī lai nodrošinātu administratīvo tiesu pieejamību reģionos, saskaņā ar

likumu99 tika izveidotas Administratīvās rajona tiesas struktūrvienības – tiesu nami, kas uzsāka

darbu no 2009. gada 5.janvāra. Tiesu nami bija izvietoti pa vienam katrā tiesu apgabalā, pilsētās,

kurās Pamatnostādņu izstrādes laikā jau bija izvietotas vispārējās jurisdikcijas apgabaltiesas.

78. Ministrijas vērtējumā100 tiesu izvietojums pakāpeniski bija efektivizējams gan no uzturēšanai un

darbam nepieciešamo resursu viedokļa, gan no tiesas darba organizācijas (tajā skaitā tiesas

noslodzes) viedokļa, vienlaikus nodrošinot personu tiesības uz pieejamu tiesas aizsardzību.

Risinot jautājumu par tiesu izvietojumu, ir būtiski jebkuras izmaiņas tiesu izvietojumā veikt

plānveidīgi un pakāpeniski, nodrošinot sabiedrības informētību par plānotajiem pasākumiem.

Arī tiesu nami kā tiesas struktūrvienības ļauj saglabāt tiesas pieejamību, vienlaikus veicinot

tiesas darba organizācijas fleksibilitāti un ļaujot operatīvāk reaģēt uz slodzes izmaiņām.

79. Lai nodrošinātu plānveidīgu, pakāpenisku un saskaņotu tiesu izvietojuma un darbības teritoriju

optimizāciju un attīstību jau Pamatnostādņu izstrādes laikā bija uzsākta attīstības plānošanas

dokumenta – Tiesu izvietojuma un infrastruktūras koncepcija, izstrāde101, ko Ministrija plānoja

pabeigt 2011.gadā102.

80. Latvijā nepastāv normatīvs definējums speciālo tiesu jēdzienam. Atšķirībā no citām Eiropas

valstīm – Francijas, Portugāles, Spānijas, Zviedrijas, Luksemburgas un Vācijas, Latvijā nav

izveidota un nepastāv neviena speciālā tiesa.

81. Pamatnostādnēs Ministrija norādīja103, ka arī Latvijā ir bijušas diskusijas par speciālo tiesu

izveides nepieciešamību, piemēram, par nodokļu tiesu, nepilngadīgo personu lietu tiesu,

saimniecisko tiesu un citu tiesu. darbību. Vēsturiski, 1998.gada 21.oktobrī, Saeima bija

pieņēmusi Īrestiesu likumu, kas paredzēja, ka īres tiesa izšķirs visus strīdus gan par īri, gan par

apsaimniekošanu, savukārt no 2000.gada 1.janvāra Saeima Īrestiesu likumu atzina par spēku

zaudējušu un ar šo likumu paredzētās speciālās tiesas vēl netika izveidotas un darbību neuzsāka.

82. Ministrijas vērtējumā, domājot par speciālās tiesas izveidi kā par tiesas procesa paātrināšanas

iespēju, ir jāatceras, ka būs nepieciešams nodrošināt tās pieejamību, nejaušības principu lietu

sadalē, tiesas resursu racionālu izmantošanu (proti, samērīgu tiesas noslodzi). Konkrētas

kategorijas lietas pret kopējo saņemto lietu skaitu veidoja salīdzinoši nelielu īpatsvaru un

attiecīgi prognozējamais lietu skaits būtu krietni zemāks nekā vidējā tiesneša noslodze vispārējās

jurisdikcijas tiesās. Specialās tiesas izveide un tās uzturēšana prasītu būtiskus līdzekļus no valsts

budžeta, kas mērāmi vairākos miljonos euro un nebūtu samērīgi ar sasniedzamo mērķi.


42

Ministrija uzskatīja, ka tiesvedības ilgumu var uzlabot, efektivizējot procesus, veicot tiesnešu

apmācību u.c.

Valsts kontroles vērtējumā Ministrijas viedoklis, ka no izmaksu un procedūru efektivitātes viedokļa

rūpīgi vērtējama atsevišķu specializētu tiesu izveide, ir pamatots. Vienlaikus Valsts kontrole vērš

uzmanību, ka lēmumu pieņemšanā par tiesu izvietojuma un infrastruktūras attīstību kopumā būtu

nepieciešams pievērst uzmanību tiesu sistēmas budžetam un izvērtēt tā optimizēšanas iespējas.

83. CEPEJ104 apkopotā informācija liecina, ka Latvijas tiesu sistēmas izdevumi laikā no 2010. līdz

2014.gadam palielinājušies no 16,6 līdz 25,6 euro uz vienu iedzīvotāju jeb 0,21% no IKP.

Baltijas valstu vidū vismazākie izdevumi 2014.gadā bija Lietuvai – 21,6 euro uz vienu

iedzīvotāju jeb 0,17% no IKP, savukārt Igaunijai – 29,4 euro uz vienu iedzīvotāju jeb 0,19% no

IKP (skatīt 7.tabulu).

7.tabula. Tiesu sistēmas budžets procentos no IKP uz vienu iedzīvotāju Baltijas valstīs 2010. -

2014.gads.

Valsts 2010 2012 2013 2014

Latvija 0.21 0.20 0.21 0.21

Lietuva 0.19 0.16 0.15 0.17

Igaunija 0.19 0.17 0.18 0.19

Avots: CEPEJ 2016.gada ES rezultātu apkopojums

84. Latvijas tiesu sistēmas izdevumi attiecībā pret IKP ir augstāki nekā vidēji 28 ES dalībvalstīs,

proti, astotie augstākie Eiropas Savienībā, turklāt augstāki nekā Lietuvā un Igaunijā. Valsts

izdevumi tiesām, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvijā ir devītie zemākie, tomēr Latvijā tie ir

augstāki nekā Lietuvā un Igaunijā. Turklāt, Latvija un Bulgārija ir vienīgās valstis ES, kurās

ikgadējā tiesu budžeta veidošanas pamatā ir vēsturiskās/reālās izmaksas105.

85. Pamatnostādnēs nebija izvirzīti mērķi attiecībā uz tiesu administrēšanas izmaksu efektivitāti.

Citas valstis bija izvirzījušas šādus mērķus, piemēram, Francija – apturēt tiesvedību izmaksu

pieaugumu (2008.gads), Kanāda – ieviest ilgtspējīgu tiesu darba nodrošināšanas sistēmu, kas

labāk izmanto tehnoloģiju, optimizē resursus un nodrošina, ka ieguldītie līdzekļi tiek izmantoti

efektīvi (2007. – 2008.gads), Zviedrija – respektējot lomu sadalījumu starp tiesām, tiesu

administrāciju un citām iestādēm, tiesu administrācija rada priekšnosacījumus, lai tiesas varētu

izpildīt tiesu sistēmas daļu šīs politikas jomas mērķa, ar efektīvas un mērķtiecības resursu

sadales palīdzību (2006.gads)106. Vairākās valstīs – Dānijā, Somijā, Nīderlandē, Francijā un arī

mūsu kaimiņvalstī Igaunijā viens no kritērijiem tiesu iestādēm paredzēto finanšu līdzekļu

noteikšanai ir “pabeigto lietu skaits”107.

86. Tiesas lielākoties ir izvietotas tiesu vajadzībām pielāgotās ēkās un telpās. Atsevišķas tiesas ir

izvietotas ēkās, kas būvētas kā tiesu nami pirms 1990. gada (piemēram, Vidzemes apgabaltiesas

ēka, Zemgales apgabaltiesas ēka)108.

87. Pamatnostādnēs Ministrija norādīja109, ka, lai nodrošinātu kvalitatīva tiesas procesa norisi, ēkas

un telpas tiek pielāgotas tiesas darba vajadzībām, vienlaikus pēc iespējas ņemot vērā gan

starptautisko tiesību aktu prasības, gan nacionālajos tiesību aktos noteiktos tiesu varas

realizācijas pamatprincipus, jo īpaši valsts pienākumu nodrošināt tiesu varas pārstāvju


43

neatkarību un drošību, aizsargājot no neatļautas iejaukšanās, ietekmēšanas vai draudiem. Lai to

īstenotu, nepieciešams veikt tiesas telpu sadalījumu publiskajā jeb apmeklētāju zonā, slēgtajā

zonā un konvoja zonā, kā arī attiecīgi nodrošināt trīs (apmeklētāju, tiesnešu un tiesas

darbinieku, konvoja) neatkarīgu plūsmu kustību tiesā. Tāpat ieviešama apmeklētāju pārbaude,

liedzot ienest tiesu ēkās priekšmetus, kuri potenciāli varētu tikt izmantoti personu drošības

apdraudējumam. Attiecīgi Pamatnostādnēs Ministrija paredzēja izstrādāt vienotu tiesu ēku un

aprīkojuma standartu110, par izpildes termiņu nosakot 2009.gadu, kā arī līdz 2013.gadam

izstrādāt kārtību vienotu drošības prasību nodrošināšanai tiesās.

Valsts kontrole pozitīvi vērtē Ministrijas lēmumu uzsākt Tiesu izvietojuma un infrastruktūras

koncepcijas izstrādi, lai nodrošinātu plānveidīgu, pakāpenisku un saskaņotu tiesu izvietojuma un

darbības teritoriju optimizāciju un attīstību, kā arī Pamatnostādnēs izvirzīt uzdevumu noteikt tiesu

ēku standartus un drošības prasības, nodrošināt to ieviešanu.

88. Laika posmā no 1998.gada līdz 2005.gada oktobrim valsts investīciju programmas projekta

“Latvijas Republikas vienotā tiesu informatīvā sistēma” ietvaros tika izstrādāta un ieviesta īpaša

informācijas sistēma tiesu lietu datu reģistrācijai, glabāšanai un apritei – TIS. Saskaņā ar

likumu111 TIS pārzine un turētāja ir Tiesu administrācija.

89. Ministrijas vērtējumā viena no būtiskākajām TIS radītajām iespējām ir iespēja veikt tiesā

saņemto un TIS reģistrēto lietu datorizētu sadali. Datorizētās lietu sadales moduļa mērķis ir

automatizēti sadalīt tiesnešiem tiesā saņemtās lietas to saņemšanas secībā, konkrētu tiesnesi

izvēloties pēc nejaušības principa, vienlaikus ievērojot katra tiesneša slodzi, specializāciju un

citus apstākļus. Datorizētā lietu sadale tiesās tika pakāpeniski ieviesta 2006.gadā, savukārt

Augstākā tiesa to bija iecerējusi ieviest 2009.gadā112.

90. Pamatnostādņu izstrādes laikā Ministrija saskatīja problēmu, ka datorizētās lietu sadales moduļa

algoritms attiecībā uz datorizētajā lietu sadalē iekļauto tiesnešu slodzes noteikšanu ir nepilnīgs,

tādējādi netika ņemta vērā tiesneša faktiskā noslodze. Tāpat, automātiski izlīdzinot noslodzi, īsā

laika periodā tika iedalīts nesamērīgi liels lietu skaits tiesnesim, kas uzsāk vai pēc ilgākas

prombūtnes atsāk pildīt amata pienākumus. Lietām, kuru izskatīšana prasa daudz resursu,

reģistrē lielāku slodzes apjomu, vienkāršām vai ātri izskatāmām lietām – mazāku slodzes

apjomu, tomēr vienota metodoloģija slodzes apjoma noteikšanai nebija noteikta.

91. Ministrija, izstrādājot Pamatnostādnes, pievērsa uzmanību arī tienešu specializācijas

jautājumam, norādot, ka nav vienotu kritēriju tiesnešu specializāciju (tajā skaitā to apjoma)

noteikšanai.

92. Tiesnešu specializāciju tiesas ietvaros noteica tiesas priekšsēdētājs. Kā norādīja Ministrija,

tiesnešu specializācija nodrošina augstāku tiesas procesa un nolēmumu efektivitāti, kā arī

kvalitāti gadījumos, kad lietas izskatīšanai nepieciešamas īpašas zināšanas (piemēram, patentu

lietas, būvniecības lietas u. c.) vai īpaša apmācība (piemēram, krimināllietas, kurās cietušais ir

nepilngadīgs).

93. Izvērtējot TIS reģistrēto tiesnešu specializāciju sarakstus, Ministrija konstatēja, ka tiesnešu

specializācija tiesās noteikta gan veselas tiesību nozares veidā vai specifisku nozares tiesību

jautājumu veidā (piemēram, darba tiesības, ģimenes tiesības, maksātnespējas, adopcijas,

mantojuma lietas un patentu lietas), gan ļoti precīzi identificējot specializācijas robežas ar

likuma pantu un tā daļu, gan arī ņemot vērā lietas izskatīšanai noteikto termiņu (“ātri skatāmās

lietas” un “parastas lietas”).


44

94. Ja lieta TIS reģistrēta kā noteiktas specializācijas lieta, tad elektroniskajā lietu sadalē piedalās

tikai attiecīgās specializācijas tiesneši. Savukārt, ja pieļaujamās noslodzes robežās nav neviena

tiesneša, kurš specializējās attiecīgās lietas izskatīšanā, tad specializētās lietas tiek sadalītas

vispārējā kārtībā starp citiem tiesnešiem. Lai specializācijas ietvaros nodrošinātu lietu nejaušas

sadales principa piemērošanu, nepieciešams konkrētajā jomā specializēties vismaz trijiem

attiecīgas tiesas tiesnešiem. Atsevišķos gadījumos, jo īpaši attiecībā uz tā sauktajām mazajām

tiesām (tiesa, kurā ir līdz pieciem tiesnešiem), šo priekšnosacījumu var būt grūti vai pat

neiespējami izpildīt.

95. Ministrija uzskatīja, ka ir nepieciešams formulēt kritērijus tiesnešu specializācijā un lietu slodzes

noteikšanā, lai pilnveidotu lietu datorizētās sadales sistēmu. Tāpat arī būtu paplašināms TIS

reģistrējamo datu apjoms, aptverot visus tiesas procesu veidus un procesuālās darbības,

nodrošinot efektīvu lietu datorizētās sadales un Advokātu kalendāra darbību (TIS

funkcionalitāte, kas nodrošina ziņu par zvērinātu advokātu dalību citās tiesas sēdēs uzkrāšanu,

tādējādi radot iespēju izvairīties no vairāku tiesas sēžu ar viena un tā paša zvērināta advokāta

dalību nozīmēšanu vienā laikā), kā arī atslogojot tiesu no regulāras, liela apjoma un noteikta

veida datu nosūtīšanas normatīvajos aktos noteiktajiem subjektiem. Lai atslogotu tiesu darbu,

būtu apsverams papildināt TIS funkcionalitāti ar iespēju pilnīgi vai daļēji automatizēti sagatavot

atsevišķus tiesas paziņojumus vai dokumentus.

96. Lai arī Ministrija Pamatnostādnēs bija iekļāvusi atsevišķu uzdevumu – izvērtēt specializācijas

principu tiesu varas sistēmā attiecībā uz tiesām un tiesnešiem, tomēr netika plānoti pasākumi

minētā uzdevuma izpildei. Paredzēts pilnveidot TIS funkcionalitāti, izstrādājot TIS attīstības

plānu (tajā skaitā ieviest tiesvedību datu analīzes mehānismu, datorizētu lietu sadali un lietu

specializācijas kodifikatoru TIS).

Pamatnostādnēs bija ietverti pasākumi TIS funkcionalitātes pilnveidošanai, kas varētu radīt

priekšnoteikumus datu analīzei un pilnveidot automatizēto lietu sadales mehānismu. Lai arī

Ministrija bija atzinusi, ka tiesnešu specializācija nodrošina augstāku tiesas procesa un nolēmumu

efektivitāti, tomēr Pamatnostādnēs netika ietverti pasākumi specializācijas principa izvērtēšanai un

piemērošanai attiecībā uz tiesām un tiesnešiem, specializāciju aplūkojot tikai no TIS

funkcionalitātes viedokļa attiecībā uz nejaušo lietu sadali.

97. Tiesu pārvaldības pilnveidošanai Ministrijas vērtējumā būtu nepieciešams pārskatīt tiesas

priekšsēdētāja un tiesas priekšsēdētāja vietnieka ikdienas kompetenču un atbildības apjomu,

nosakot skaidrus kritērijus tiesas priekšsēdētāja vietnieka amata vietas izveides nepieciešamībai

tiesā113. Tiesu priekšsēdētāja pamatkompetencei būtu jābūt tiesnešu korpusa un tiesu darbinieku

kolektīva vadīšanai, kā arī diskusiju tiesnešu vidū par dažādiem tiesu prakses jautājumiem

veicināšanai un vadīšanai.

98. Tāpat Ministrijas ieskatā būtu jāievieš augsti tiesu apmeklētāju apkalpošanas standarti. Kā šo

standartu pamatvērtības būtu jānosaka pakalpojuma ērta pieejamība un augsta pakalpojuma

kvalitāte gan attiecībā uz tiesas apmeklētāju apkalpošanas kultūru, gan sniegtā pakalpojuma

saturu, jo īpaši nemainīga pakalpojuma kvalitāte, ko neietekmē atbildīgo tiesas darbinieku

maiņa.

99. Tiesu apmeklētāju apkalpošanas standartu paaugstināšana Pamatnostādnēs tika ietverta politikas

apakšmērķa “Indivīdam pieejama tiesa” rīcības virziena sadaļā “Tiesu sniegto pakalpojumu

uzlabošana”.


45

100. Tiesu darba organizācijas efektivitātes paaugstināšanai Pamatnostādnēs projekta “Latvijas tiesu

modernizācija” ietvaros 2013. un 2014.gada laikā bija plānots veikt pētījumu114.

Cilvēkresursu attīstība tiesu varas institūcijās

101. Tiesnešu un tiesas darbinieku profesionālai un kvalitatīvai darbībai ir izšķiroša nozīme tiesas

procesa nodrošināšanā. Ministrija, izstrādājot Pamatnostādnes, pamatoti bija pievērsusi

uzmanību šai jomai, izvirzot attīstības politikas apakšmērķi “Cilvēkresursu attīstība tiesu varā”

un plānojot vairākus rīcības virzienus:

101.1. tiesnešu un tiesas darbinieku, kā arī tiesu sistēmai piederīgo personu mācību modeļa un

satura pilnveidošana;

101.2. vienotas profesionālās ētikas principu izpratnes veicināšana;

101.3. cilvēkresursu piesaistes tiesu varai efektivizācija un to kapacitātes stiprināšana.



46

9.attēls. Politikas apakšmērķim “Cilvēkresursu attīstība tiesu varā” pakārtotie rīcības virzieni un

uzdevumi.

Tiesnešu un tiesu sistēmai piederīgo personu apmācība

102. Likums115 nosaka, ka Tiesu administrācija plāno un nodrošina tiesnešu, tiesas un zemesgrāmatu

nodaļas darbinieku un tiesu piesēdētāju apmācību.

103. Šim nolūkam Tiesu administrācija ar Latvijas tiesnešu mācību centru noslēdza līdzdarbības

līgumu, ar kuru centram tika piešķirtas tiesības nodrošināt rajona (pilsētas) tiesu, apgabaltiesu,

administratīvo tiesu tiesnešu, izmeklēšanas tiesnešu, zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu, tiesnešu

amata kandidātu un tiesas darbinieku apmācību.

104. Latvijas tiesnešu mācību centrs ikgadējās mācību programmas tēmu izvēlē ņem vērā Tiesu

administrācijas ieteikumus un Augstākās tiesas tiesu prakses vispārinājumos skartās tēmas.

Papildus tiek ņemts vērā arī tiesnešu aizpildītajās novērtējuma anketās norādītais, Latvijas

• Izstrādāt tiesnešu un tiesas darbinieku mācību funkcijas īstenošanas ilgtermiņa risinājumus.

•Veicināt institūciju, kuras atbildīgas par tiesnešu, tiesas darbinieku un tiesu sistēmai piederīgo personu mācībām, sadarbību mācību programmu satura izstrādē, kā arī starpdisciplinārā principa ieviešanu mācībās.

•Dažādot tiesnešu un tiesas darbinieku mācību metodes.

•Nodrošināt vispārējā zināšanu līmeņa par ES tiesību jautājumiem (tai skaitā Eiropas Kopienu tiesas praksi), ES dalībvalstu tiesību sistēmām un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi paaugstināšanos.

•Veicināt svešvalodu (īpaši ES oficiālo valodu) apguvi.

•Uzlabot tiesnešu un tiesas darbinieku starptautiskās tiesiskās sadarbības prasmes.

•Veicināt tiesnešu studijas maģistra grāda un tiesas darbinieku attiecīgi pirmā vai otrā līmeņa augstākās izglītības tiesību zinātnē iegūšanu.

Tiesnešu un tiesas darbinieku, kā arī tiesu sistēmai piederīgo personu mācību modeļa un satura pilnveidošana

• Izstrādāt pētījumu par tiesnešu, kā arī tiesu sistēmai piederīgo profesiju ētikas kodeksiem (izvērtējot vienota regulējama iespējamību vai savstarpēji saskaņota regulējuma noteikšanu).

•Veicināt vienotu profesionālās ētikas principu izpratni tiesu sistēmai piederīgo profesiju vidū.

Vienotas profesionālās ētikas principu izpratnes veicināšana

•Nodrošināt efektīvu tiesneša amata kandidātu atlases un stažēšanās procesa ieviešanu.

• Ieviest regulāru tiesnešu kvalifikācijas un darba rezultātu novērtēšanu.

•Stiprināt tiesneša palīga institūtu.

•Noteikt katras tiesas darbinieku amata kategorijas kompetences apjomu, izstrādājot amata aprakstu paraugus.

Cilvēkresursu piesaistes tiesu varai efektivizācija un to kapacitātes stiprināšana


47

tiesnešu mācību centra programmu vadītāju veiktās izpētes par konkrētiem tiesību jautājumiem

rezultāti, kā arī valsts pārvaldes iestāžu ieteikumi. Latvijas tiesnešu mācību centra ietvaros

izveidota arī mācību programmas darba grupa, kuras kompetencē ietilpst ikgadējās mācību

programmas detalizēta izstrāde. Minētā darba grupa sastāv no četrām apakšgrupām –

krimināltiesību, civiltiesību, starptautisko tiesību un administratīvo tiesību apakšgrupas. Katrā

no minētajām apakšgrupām ietilpst tiesneši un attiecīgo nozaru speciālisti116.

105. Pamatnostādņu izstrādes gaitā konstatēta problēma, ka līdzdarbības līguma noslēgšana starp

Tiesu administrāciju un Latvijas tiesnešu mācību centru ir smagnējs un laikietilpīgs process un

līdzdarbības līgums tiek slēgts uz īsu termiņu, tādēļ būtu jāveic pasākumi, lai sekmētu mācību

satura un procesa kvalitāti ilgtermiņā, papildus konkrētu mācību programmu izstrādes procesam

nodrošinot arī mācību plānošanu ilgtermiņā117.

106. Pamatnostādnēs Ministrija atsaucās118 arī uz ES tiesību aktos ietvertajām prasībām, tostarp uz

ES Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2008.gadā pieņemto

rezolūciju119, kur cita starpā ietverti mērķi – padziļināt vienotu izpratni jautājumos, kas ir kopīgi

tiesnešiem, prokuroriem un tiesu iestāžu darbiniekiem; uzlabot zināšanas par citu dalībvalstu

tiesību sistēmām un tiesību aktiem, jo īpaši veicinot attiecīgus salīdzinošo tiesību kursus; visā

ES uzlabot tiesnešu, prokuroru un tiesu iestāžu darbinieku svešvalodu prasmes.

107. Pamatnostādnēs Ministrija norādīja uz problēmu, ka tiesnešu un tiesas darbinieku mācību saturs

tiek veidots autonomi no prokuroru un citu tiesu sistēmai piederīgo personu mācību satura.

Starpdisciplinārās mācības nebija attīstītas un tādu mācību skaits, kurās vienlaikus piedalās gan

tiesneši un tiesas darbinieki, gan tiesu sistēmai piederīgās personas – prokurori, zvērināti

advokāti, zvērināti notāri un zvērināti tiesu izpildītāji, gan arī citi ieinteresētie subjekti,

piemēram, policijas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts probācijas dienesta darbinieki, bija

neliels120.

108. Arī Eiropas Komisija 2006.gada 16.jūnija paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par

tiesisko apmācību ES (COM(2006) 356) uzsvērusi, ka tiesnešiem, advokātiem un prokuroriem

jābūt iespējai saņemt līdzvērtīga līmeņa un kvalitātes apmācību un to, ka dalībvalstīm apmācībā

būtu jāiekļauj starpdisciplīnu pieeja un attiecīgi jāveicina viedokļu un pieredzes apmaiņa,

piemēram, starp tiesnešiem, prokuroriem, advokātiem un policijas darbiniekiem. Eiropas

Komisija paziņojumā norādījusi uz trim prioritātēm tiesnešu mācību jomā - zināšanu uzlabošana

par ES un Kopienas pieņemtajiem tiesību instrumentiem; valodu prasmju uzlabošana, lai tiesu

iestādēm būtu iespējams tieši sazināties savā starpā, kā to paredz lielākā daļa instrumentu;

dalībvalstu tiesību un tiesu sistēmu izpratnes attīstīšana, kas ļautu novērtēt katras valsts

vajadzības tiesiskās sadarbības jomā.

109. Ministrija Pamatnostādnēs bija paredzējusi vienošanās noslēgšanu par starpdisciplināro mācību

nodrošināšanu, tajā skaitā attiecībā uz finansiālā ieguldījuma sadali, starp Latvijas tiesnešu

mācību centru, Iekšlietu ministriju, Ģenerālprokuratūru, Latvijas Zvērinātu advokātu padomi,

Latvijas Zvērinātu notāru padomi un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi un izstrādāt

starpdisciplināro mācību programmu 2011.- 2015.gadam121.

110. Ministrija Pamatnostādnēs arī atzīmējusi Eiropas Parlamenta rezolūcijā par dalībvalstu tiesnešu

lomu Eiropas juridiskajā sistēmā (2007/2027(INI)) un Eiropas Parlamenta Juridiskās komitejas

2008.gada 6.marta ziņojumā par dalībvalstu tiesnešu lomu Eiropas juridiskajā sistēmā

(2007/2027(INI)) uzsvērto nepieciešamību pilnveidot tiesnešu mācības par Kopienas tiesību

aktiem un uzlabot tiesnešu svešvalodu prasmes. Svešvalodu zināšanu trūkums liedz tiesnešiem

pilnvērtīgi izmantot starptautisko mācību piedāvātās iespējas un integrēties Eiropas tiesiskuma

telpā. Lai tiesnešu dalība šādos starptautiskos pasākumos būtu iespējama un arī efektīva,


48

tiesnešiem nepieciešamas labas svešvalodu zināšanas. Kā liecināja Tiesu administrācijas

apkopotie dati, Pamatnostādņu izstrādes laikā tikai 40% tiesnešu pārvalda kādu no ES biežāk

lietotajām valodām122.

111. Vēl viena Pamatnostādnēs akcentēta problēma bija nepietiekamais tiesnešu zināšanu līmenis par

ES jautājumiem (tajā skaitā Eiropas Kopienas tiesas praksi), citu ES dalībvalstu tiesību

sistēmām un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi. Savukārt lielais tiesību aktiem neatbilstoši

noformētu starptautiskās tiesiskās sadarbības lūgumu skaits liecināja par tiesnešu un tiesas

darbinieku nepietiekamām starptautiskās tiesiskās sadarbības prasmēm123.

112. Ministrija norādīja, ka katru gadu pieauga starptautiskās tiesiskās sadarbības lūgumu skaits.

Starptautisko tiesisko sadarbību regulē nacionālie normatīvie akti124, starptautiskie normatīvie

akti – divpusējie, trīspusējie līgumi, konvencijas125, regulas126. Latvijā atšķirībā no citām ES

dalībvalstīm darbojas centralizēts starptautiskās tiesiskās sadarbības modelis. Latvijas tiesās

starptautiskās tiesiskās sadarbības lūgumu, ka arī atbildes uz tiem projektus sagatavo lielākoties

tiesneša palīgi, bet tiesnesis ir atbildīgā amatpersona, kura paraksta starptautiskās tiesiskās

sadarbības lūgumus un atbildes uz citu valstu tiesu lūgumiem. Ministrijas kompetencē ietilpst

tiesiskās palīdzības lūguma atbilstības nacionālajiem, ES un starptautiskajiem tiesību aktiem

izvērtēšana, tā tālākas izpildes, kā arī izpildes kontroles nodrošināšana127.

113. Svešvalodu zināšanas ir būtiskas arī, lai nodrošinātu regulāru informācijas un pieredzes apmaiņu

Eiropas tiesiskās sadarbības tīkla ietvaros civiltiesību un komerctiesību nozarē, krimināllietās. Šī

formāta ietvaros tiek risināti tiesiskās sadarbības jautājumi, veicināta ES instrumentu tiesiskās

sadarbības jomā krimināllietās efektīva piemērošana, tiek uzkrāta ES dalībvalstu prakse

problēmjautājumu identificēšanā, ar kuriem saskārušās ES dalībvalstu tiesas. Ja sadarbības tīkla

ietvaros civiltiesību un komerctiesību nozarē bez Ministrijas pārstāvjiem iesaistīti arī tiesneši,

tad krimināllietu jomā Pamatnostādņu izstrādes laikā nebija tiesnešu pārstāvju līdzdalības128.

114. Diemžēl pasākumus tiesnešu svešvalodu apmācību intensificēšanai turpmākās rīcības plānojumā

Pamatnostādnēs revidenti nekonstatēja. Politikas apakšmērķa “Cilvēkresursu attīstība tiesu varā”

darbības rezultāti ietvēra arī rezultatīvos rādītājus attiecībā uz svešvalodu apmācību, kas liecina,

ka šādas mācības tomēr tika plānotas. Plānots, ka tiesnešu skaits (% no kopējā tiesnešu skaita

gadā), kas būs piedalījušies juridisko svešvalodu (ES oficiālo valodu) mācībās no 0,5%

2009.gadā pieaugs līdz 5% 2015.gadā.

115. Līdzīgi arī par tiesnešu apmācību par ES tiesību jautājumiem un Eiropas Cilvēktiesību tiesas

praksi – to, ka šāda apmācība tiesnešiem plānota, var secināt no Pamatnostādnēs ietvertajiem

darbības rezultātiem, kas ietver rezultatīvos rādītājus attiecībā uz praktiskajām nodarbībām –

katrai mērķauditorijas kategorijai sākot no 2010.gada paredzēta viena nodarbība gadā, bet sākot

no 2013.gada – divas nodarbības. Jānorāda arī, ka sākot no 2010.gada, tika plānots regulāri

nodrošināt aktuālāko Eiropas Cilvēktiesību tiesas atlasi un informācijas par tiem publicēšanu

valsts valodā, kā arī ievietot informāciju par aktuālākajiem Eiropas Kopienas tiesas un Pirmās

instances nolēmumiem tiesu portālā.

116. Līdzīgi sasniedzamie rādītāji bija plānoti arī apmācībām, lai uzlabotu starptautiskās tiesiskās

sadarbības prasmes, turklāt šajā gadījumā mācības plānotas tiesnešu palīgiem, nevis tiesnešiem.

Arī šajā gadījumā turpmākās rīcības plānojumā pasākumus, kas saistīti ar šo mācību

organizēšanu, revidenti nekonstatēja.


49

Ministrija bija izvirzījusi uzdevumu pilnveidot tiesnešu, tiesas darbinieku un tiesu sistēmai

piederīgo personu mācību modeli un saturu, kas ietvēra gan vispārējā zināšanu līmeņa par ES

tiesību jautājumiem, ES dalībvalstu tiesību sistēmām un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi

paaugstināšanu, gan starpdisciplinārā principa ieviešanu, gan svešvalodu apguves intensificēšanu un

starptautisko tiesiskās sadarbības prasmju pilnveidošanu, tomēr konkrēti pasākumi šo uzdevumu

izpildes nodrošināšanai Pamatnostādnēs netika plānoti.

Tiesnešu profesionālās darbības ētika

117. 2007.gada 2.novembrī notika Latvijas Tiesnešu ārkārtas konference, kurā, apspriežot

izveidojušos situāciju saistībā ar publiskotajām tiesnešu un advokātu iespējamām

telefonsarunām, tika akcentēts, ka tiesu varas uzdevumu īstenošanas priekšnosacījums ir

neatkarīgs, objektīvs un godīgs tiesnesis. Zūdot uzticībai tiesnesim, zūd uzticība tiesu varai un

valstij un rodas priekšstats, ka valsts savus iedzīvotājus neaizsargā. Tiesnesim ir jābūt ārpus

jebkurām aizdomām par viņa neatkarību un objektivitāti. Konferencē katram tiesnesim izteikts

aicinājums turēt godā ētiskās vērtības un ievērot tādu uzvedības kultūru, kas apstiprinātu tiesu

varas godīgumu, savukārt izpildvara un likumdevējvara aicināta nevilcinoties nodrošināt

Tiesnešu ētikas komisijas normatīvā regulējuma pieņemšanu129.

118. Pēc konferences 2008.gadā likums130 tika papildināts ar jaunu nodaļu, kurā tika noteikti

Tiesnešu ētikas komisijas izveides un darbības pamatprincipi, funkcijas un sastāvs. 2008.gada

11.aprīļa Latvijas Tiesnešu konferencē tika apstiprināts Tiesnešu ētikas komisijas reglaments un

ievēlēti jaunizveidotās komisijas locekļi. Latvijas tiesnešu ētikas kodekss bija apstiprināts

tiesnešu konferencē jau 1995.gada 20.aprīlī131.

119. Pamatnostādņu izstrādes laikā Tiesnešu ētikas komisija bija sniegusi vairākus skaidrojumus,

tostarp par Latvijas Tiesnešu ētikas kodeksa 3.kanona, kas noteic, ka tiesnesis pilda tiesu varas

uzliktos pienākumus objektīvi un taisnīgi, 18.punktu, norādot, ka “tiesnesis atstata sevi no tiesas

procesa, kurā viņam personīgi, dzīvesbiedram (ei) vai citiem radiniekiem un ģimenes locekļiem

ir ekonomiska interese par izskatāmās lietas būtību vai prāvā iesaistīto pusi”.

120. Pamatnostādnēs Ministrija norādīja, ka, lai vairotu sabiedrības uzticību tiesu sistēmai piederīgo

profesiju pārstāvjiem un tiesu sistēmai kopumā, vairākos normatīvajos aktos jau ir noteikti

vienoti ierobežojumi personām, kuras piespiedu kārtā (tajā skaitā par profesionālas ētikas normu

pārkāpumu) atstājušas tiesneša amatu vai amatu tiesu sistēmai piederīgā profesijā, ieņemt

tiesneša amatu vai citu amatu tiesu sistēmai piederīgās profesijās, ja no lēmuma disciplinārlietā

spēkā stāšanās brīža nav pagājuši pieci gadi132. Šāda rakstura tiesiskais regulējums133 iestrādāts

Tiesu izpildītāju likumā, Notariāta likumā un Latvijas Republikas Advokatūras likumā.

121. Tomēr Ministrija Pamatnostādņu izstrādes brīdī saskatīja problēmu, ka nepastāv vienota

profesionālās ētikas principu izpratne tiesu sistēmai piederīgo personu (tiesnešu, prokuroru,

zvērinātu advokātu, zvērinātu notāru un zvērinātu tiesu izpildītāju) vidū. Tiesnešu un tiesu

sistēmai piederīgo profesiju ētikas kodeksi bija izstrādāti un tika piemēroti autonomi, tādējādi

nebija izslēgta savstarpēji nesaskaņota regulējuma un principu pastāvēšana un līdz ar to arī

atšķirīgas prakses veidošanās.

122. Minētās problēmas risināšanai Pamatnostādnēs bija paredzēts veicināt vienotu izpratni par

profesionālās ētikas principiem tiesu sistēmai piederīgo profesiju vidū, izstrādājot pētījumu par


50

tiesnešu un tiesu sistēmai piederīgo profesiju ētikas kodeksiem, izvērtējot vienota regulējama

iespējamību vai savstarpēji saskaņota regulējuma noteikšanu.

123. Kā vēl vienu problēmu Ministrija norādīja to, ka tiesnešu ētikas komisija veiksmīgi ir uzsākusi

savu darbu, tomēr esošās komisijas pilnvaras un kompetence neļauj maksimāli attīstīt un

izmantot Tiesnešu ētikas komisijas potenciālu. Rast risinājumu šai problēmai Pamatnostādnēs

nebija paredzēts.

Ministrija bija pievērsusi uzmanību tiesnešu ētiskas darbības jautājumam, paredzot veicināt vienotu

izpratni par profesionālās ētikas principiem tiesu sistēmai piederīgo profesiju vidū. Tomēr, kaut arī

identificēta Tiesnešu ētikas komisijas pilnvaru un kompetences nepietiekamība, netika plānota

rīcība, kā attīstīt un vairāk izmantot Tiesnešu ētikas komisijas potenciālu.

124. 2016.gadā pēc Tieslietu padomes iniciatīvas tika veikts pētījums “Tiesu ētiskā regulējuma

izpēte”134 un tā ietvaros izvērtēta Tiesnešu ētikas komisijas darbība kopš tās izveides 2008.gadā,

kā arī analizēta komisijas izveides mērķu sasniegšana.

125. Kā norādīja pētījuma autori, kopumā Tiesnešu ētikas komisijas darbības izpēte liecina, ka

Latvijā ir iesācies aktīvs profesionālās ētikas jomas veidošanās process. Neatrisināts jautājums ir

ētikas kodeksa aktualizēšana, pēc kā nav pieprasījuma plašākā tiesnešu kopienā un kura

atjaunošanai ir trūcis resursu. Tiesnešu slodze atsevišķās tiesās ne tikai kavē tiesnešus piedalīties

ētikas debatēs un neļauj reflektēt par ētikas jautājumiem ikdienā, bet arī apdraud ētikas principu

īstenošanu.

126. 2016.gada pētījuma autori atsaucas uz 2004.gadā veikto pētījumu (Birojs 2000), kurā secināts,

ka izpratne par ētiku Latvijas tiesu sistēmā ir divējāda. No vienas puses, ētika tika saistīta ar

procesuālu lietu ievērošanu, bet no otras puses cilvēcisko attiecību kultūras kontekstā. Šaurs

skatījums uz ētikas jautājumiem tiesu sistēmu attālina no mērķa radīt izpratni par taisnīgumu un

ētiskajiem standartiem, kā rezultātā cieš arī tiesu tēls.

127. 2016.gadā Latvijā vēl arvien tika meklēta ētikas vieta tiesnešu skatījumā uz savu profesiju, ir

jautājums par ētikas un profesionalitātes attiecībām. Vairākās intervijās ar Tiesnešu ētikas

komisijas dalībniekiem ir ticis uzsvērts, ka ētiku nav iespējams nodalīt no profesionalitātes un ir

nepieciešams veidot izpratni par ētikas normu ievērošanu kā neatņemamu profesionālās darbības

daļu, vienlaikus uzsverot ētikas nozīmi tiesnešu izglītības un tālākizglītības procesā.

Cilvēkresursu piesaiste tiesu varai, to kapacitātes paaugstināšana

128. Lai noteiktu vienotu un precīzu tiesneša amata kandidātu atlases procedūras kārtību, Ministrijā

izveidotā darba grupa 2008.gadā izstrādāja un Ministru kabinets izdeva noteikumus135, kas

nosaka detalizētu pirmo reizi izvirzīta tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un

kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību. Līdz tam, lai nodrošinātu tiesneša amata kandidātu

atlasi un organizētu stažēšanos, piemēroja instrukciju136.

129. Pamatnostādņu izstrādes noslēgumā Ministrija vēl nevarēja novērtēt iepriekš minētā jaunā

regulējuma piemērošanas praksi, bet norādīja137, ka līdz tam normatīvais regulējums par tiesneša

amata kandidātu atlases un stažēšanās procedūru nav bijis pietiekams un ir apdraudējis šī

procesa tiesisku un efektīvu norisi.

130. Pārāk garais tiesneša amata kandidāta atlases un iecelšanas tiesneša amatā vidējais ilgums (10

mēneši) Pamatnostādnēs akcentēts kā problēma, tādējādi tiek būtiski traucēts tiesas efektīvs


51

darbs, jo minēto laika posmu tiesa darbojas nepilnā sastāvā. Turklāt jāņem vērā, ka atlases

procedūra var tikt uzsākta tikai tad, kad tiesā jau ir izveidojusies tiesneša amata vakance138.

131. Lai nodrošinātu tiesu darba pastāvīgu efektivitāti, Ministrijas ieskatā būtu jāsamazina tiesneša

amata kandidāta atlases procesa (līdz iecelšanai amatā) ilgums. Tomēr minētais vienlaikus

nedrīkstētu negatīvi ietekmēt prasības, kas ir vērstas uz tiesneša amata kandidāta piemērotības

un profesionālās sagatavotības tiesneša amatam pārbaudi, jo īpaši stažēšanās procesa kvalitāti.

Tāpat arī kā neaizstājama ir aktīva tiesu varas pārstāvju dalība tiesneša amata kandidātu

izvērtēšanas procesā – gan sniedzot vispusīgu un rūpīgi izsvērtu atsauksmi par tiesneša amata

kandidāta prakses tiesā rezultātiem, gan Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā, veicot tiesneša amata

kandidāta piemērotības un profesionālās sagatavotības tiesneša amatam novērtējumu.

132. Turpmākās rīcības plānojumā139 Ministrija paredzēja izstrādāt iekšējo normatīvo aktu efektīvai

tiesneša amata kandidāta atlases un stažēšanās procedūras ieviešanai (pasākuma izpildes termiņš

– 2009.gads).

133. Vēl viena Pamatnostādnēs aplūkota problēma bija augstā tiesas darbinieku mainība tiesās140.

Tajā brīdī sistēma nespēja efektīvi un ilgtermiņā tiesai piesaistīt tādu būtisku tiesas darbinieku

amata kategoriju kā tiesnešu palīgi, jo tiesnešu palīgiem (1) tiesā netika piedāvātas izaugsmes

iespējas; (2) noteikts ierobežots kompetences, pilnvaru un atbildības apjoms; (3) bija zems

atalgojums.

134. Atbilstoši likumam141 tiesneša palīgs pieņem apmeklētājus, viņu iesniegumus, veic pasākumus

sakarā ar lietu sagatavošanu izskatīšanai tiesas sēdē, kā arī pilda citus tiesneša dotus uzdevumus.

135. Savukārt tiesneša palīga amata apraksta standartā bez apmeklētāju pieņemšanas un viņu

iesniegumu izskatīšanas ietverti plašāka spektra tiesneša palīga pienākumi,–apmācīt tiesas sēžu

sekretāru un kontrolēt viņa darbu; nepieciešamības gadījumā pildīt tiesas sēžu sekretāra

pienākumus; sagatavot lietu izskatīšanai tiesas sēdē; nodrošināt lietu izskatīšanai nepieciešamos

normatīvos materiālus, tajā skaitā tiesu prakses materiālus; sagatavot nolēmumu projektus; pēc

tiesneša norādījuma sagatavot pavadrakstus un vēstules; sagatavot nepieciešamo informāciju par

lietām un dokumentu paraugus; sagatavot atskaites un ziņojumus u.c.

136. Ministrija norādīja, ka tiesneša palīga faktiski veicamo pienākumu apjoms salīdzinājumā ar

likumā “Par tiesu varu” un tiesneša amata aprakstā ietverto ir ievērojami lielāks un detalizētāks,

par ko liecināja rajona (pilsētas) tiesu un apgabaltiesu sniegtā informācija. Turklāt tiesu

darbinieku veicamo pienākumu apjoms un saturs tiesās atšķīrās – nebija konceptuāla redzējuma

un attiecīgi arī vienotas izpratnes par katras tiesu darbinieku amata kategorijas kompetences

apjomu un robežām.

137. Tiesās atšķirīga bija arī situācija attiecībā uz tiesneša palīgu profesionālo kvalifikāciju.

Pamatnostādņu izstrādes laikā no 399 vispārējo jurisdikcijas tiesu un administratīvo tiesu

tiesnešu palīgiem otrā līmeņa augstāko juridisko izglītību bija ieguvuši apmēram 50%, bet liela

daļa no tiesneša palīgiem bija studenti – vidēji apmēram 35% no kopējā tiesnešu palīgu skaita.

Vienlaikus situācija tiesās bija ļoti atšķirīga, jo, piemēram Rīgas apgabaltiesā tikai 30% tiesnešu

palīgu bija augstākā juridiskā izglītība, savukārt citās tiesās augstākā izglītība bija visiem

tiesnešu palīgiem (Balvu rajona tiesā, Cēsu rajona tiesā, Jēkabpils rajona tiesā, Ludzas rajona

tiesā, Madonas rajona tiesā, Preiļu rajona tiesā, Valkas rajona tiesā).

138. Pamatnostādnēs142 norādīts, ka tiesu darbinieku, tostarp tiesneša palīga, atalgojumu nosaka

Ministru kabineta noteikumi143, un Pamatnostādņu izstrādes laikā tiesas priekšsēdētāja palīga

atalgojums bija 512–1506 euro (360–1059 Ls), senatora palīga atalgojums – 711–1276 euro


52

(500–897 Ls), savukārt tiesneša palīga atalgojums nosakāms 384–1138 euro (270–800 Ls)

robežās. Mēneša darba algas konkrēto apmēru nosaka iestādes vadītājs.

139. Ministrijas ieskatā, lai piesaistītu pastāvīgam darbam tiesā tiesnešu palīgus, jāapsver amata

kategoriju gradācijas mehānisma izstrāde, vienlaikus atbilstoši diferencējot arī atalgojuma

apmēra robežas. Šāds risinājums tiesneša palīgam tiesā piedāvātu izaugsmes iespējas, kā arī uz

darba pieredzi un rezultātiem balstītu novērtējuma sistēmu. Būtu jāapsver arī atvieglotas

kandidēšanas uz tiesneša amatu kārtības noteikšana, ja tiesneša amata kandidāts ir tiesneša

palīgs, novērtējot ilgstošu darbu tiesā tiesneša palīga amatā un nodrošinot pieredzējušu, tiesas

darba specifiku labi pārzinošu personu piesaisti turpmākam darbam tiesā tiesneša amatā.

140. Pamatnostādnēs Ministrija paredzēja izstrādāt rīcības plānu tiesneša palīga institūta

stiprināšanai, kā arī tiesisko regulējumu par tiesneša amata kandidātu sarakstu izstrādi

(pasākuma izpildes termiņš – 2010.gads)144.

141. Kā vēl viena risināma problēma Pamatnostādnēs norādīta regulāras tiesnešu kvalifikācijas un

darba rezultātu novērtēšanas mehānisma trūkums. Šāds mehānisms būtu nepieciešams, lai

līdzsvarotu tiesneša darba stāža (kvantitatīvais radītājs) un tiesneša kvalifikācijas, darba

rezultātu (kvalitatīvais rādītājs) nozīmi.

142. Atbilstoši likumam145 tiesnesim pēc atestācijas nokārtošanas varēja piešķirt piekto, ceturto,

trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi noteiktā secībā, kas atkarīga no tiesneša darba stāža. Kā

arī tiesnesim varēja piešķirt augstāku kvalifikācijas klasi arī tad, ja viņš ar iepriekšējo

kvalifikācijas klasi bija nostrādājis ne mazāk kā divas trešdaļas no noteiktā termiņa, kas

nepieciešams nākamās klases saņemšanai, un saņēmis pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas

atzinumu.

143. Izvērtējot likumā “Par tiesu varu” ietverto tiesisko regulējumu kopsakarā ar kvalifikācijas klašu

piešķiršanas praktisko norisi, Ministrija secināja, ka kvalifikācijas klašu piešķiršanas

priekšnosacījums ir tiesneša darba stāžs, nevis faktiskais profesionālais sniegums, un piešķirtā

kvalifikācijas klase nosaka piemaksas pie mēneša amatalgas apmēru, nevis apzīmē tiesneša

profesionālās kvalifikācijas pakāpi. Tātad kvalifikācijas klašu piešķiršanas procesā faktiski

netika vērtēta tiesneša kvalifikācija un darba rezultāti attiecīgajā laika posmā. Līdz ar to

gadījumā, ja Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija konstatēja, ka tiesnesis ir nostrādājis likumā146

noteikto termiņu, tiesnesim attiecīgā kvalifikācijas klase tika piešķirta automātiski, neizvērtējot

citu papildu informāciju (piemēram, atsauksmes par tiesneša darbu, statistikas rādītājus u. tml.).

144. Lai rastu risinājumu šai problēmai, Ministrija paredzēja izstrādāt tiesisko regulējumu regulārai

tiesnešu kvalifikācijas un darba rezultātu novērtēšanai (pasākuma izpildes termiņš – 2010.gads).

Izvērtējot Pamatnostādnēs cilvēkresursu piesaistes un kapacitātes problēmu novēršanai pieteiktos

risinājumus, var secināt, ka tie bija pamatoti ar problēmu izvērtējumu un varētu sekmēt

situācijas uzlabošanos.

Tiesu noslodzes samazināšana un izlīdzināšana

145. Pamatnostādnēs Ministrija bija pievērsusi uzmanību arī tādiem tiesvedības ilgumu

ietekmējošiem faktoriem, kā tiesu noslodze un nepietiekama alternatīvo domstarpību


53

izmantošana, ietverot Pamatnostādnēs atsevišķu politikas apakšmērķi “Tiesu noslodzes

samazināšana un izlīdzināšana”, tā ietvaros plānojot vairākus rīcības virzienus:

145.1. alternatīvo domstarpību risināšanas veidu izmantošanas veicināšana;

145.2. tiesu noslodzes izlīdzināšana;

145.3. tiesvedības procesa efektivizācija administratīvajās lietās, administratīvo pārkāpumu

lietās, civillietās un krimināllietās;

145.4. atsevišķu tiesas pašreizējo kompetenču nodošana citām institūcijām un tiesu sistēmai

piederīgām personām.


10.attēls. Politikas apakšmērķim “Tiesu noslodzes samazināšana un izlīdzināšana” pakārtotie

rīcības virzieni un uzdevumi

•Popularizēt mediāciju kā alternatīvo domstarpību risināšanas veidu juridisko profesiju pārstāvju vidū.

•Veikt nepieciešamos pasākumus, tai skaitā izstrādāt normatīvo aktu grozījumus, mediācijas ieviešanai civiltiesiska rakstura strīdu risināšanā.

•Veicināt mediācijas ieviešanu administratīvajā procesā iestādē un tiesā.

•Pilnveidot šķīrējtiesu darbības tiesisko regulējumu.

Alternatīvo domstarpību risināšanas veidu izmantošanas veicināšana

•Nodrošināt tiesiskā regulējuma pilnveidošanu, lai veicinātu tiesvedības procesa administratīvajās lietās, administratīvo pārkāpumu lietās, civillietās un krimināllietās efektivizāciju.

Tiesvedības procesa efektivizācija administratīvajās lietās, administratīvo pārkāpumu lietās, civillietās un krimināllietās

•Apzināt īstermiņā realizējamus tiesu noslodzes izlīdzināšanas mehānismus, izstrādāt procesuālos un darba organizācijas mehānismus viena līmeņa tiesu noslodzes izlīdzināšanai.

• Izvērtēt kompetences sadalījumu starp dažāda līmeņa tiesām ("tīrās tiesu instances”).

Tiesu noslodzes izlīdzināšana

•Nodot atsevišķu kategoriju lietu izskatīšanu dzimtsarakstu nodaļām, zemesgrāmatu tiesnešiem un tiesu sistēmai piederīgām personām, piemēram, zvērinātiem notāriem (paternitātes lietu, kurās nav strīda, nodošana dzimtsarakstu nodaļām; laulības šķiršanas lietu, kurās nav strīda, nodošana zvērinātiem notāriem un dzimtsarakstu nodaļām).

•Pārskatīt uzraudzības pār zvērinātu notāru un zvērinātu tiesu izpildītāju darbību realizācijas mehānismu.

Atsevišķu tiesas pašreizējo kompetenču nodošana citām institūcijām un tiesu sistēmai piederīgām personām


54

Izvērtējot Pamatnostādnēs pieteiktos tiesu noslodzes samazināšanas un izlīdzināšanas risinājumus,

var secināt, ka tie ir pamatoti ar problēmu izvērtējumu un varētu veicināt tiesu darbības efektivitāti.

146. Tiesu darba un noslodzes rādītāji Pamatnostādņu izstrādes laikā liecināja, ka gan pirmā līmeņa,

gan otrā līmeņa tiesu noslodze ir būtiski atšķirīga. Ministrijas vērtējumā, lai panāktu vienmērīgu

viena līmeņa tiesu noslodzes sadalījumu, būtu jāpilnveido normatīvajos aktos jau ietvertie tiesu

noslodzes izlīdzināšanas mehānismi.

147. Ministrija norādīja, ka nav izstrādāts vienots rīcības mehānisms tiesu noslodzes monitorēšanai,

lai laikus prognozētu tiesu noslodzes izmaiņas. Trūkst arī tādu tiesu darba organizācijas vai

procesuālu mehānismu, kas ļautu operatīvi atslogot tiesu un izlīdzināt tiesas noslodzi.

148. Pamatnostādņu izstrādes laikā Latvijas tiesu instanču sistēmai bija raksturīgs jaukts tiesu

instanču modelis – vienas pakāpes tiesa vienlaikus pildīja gan pirmās instances tiesas, gan

apelācijas instances tiesas funkcijas (apgabaltiesa) vai arī – gan apelācijas, gan kasācijas

instances tiesas funkcijas (Austākā tiesa). Lai tiesās paātrinātu lietu izskatīšanu Ministrija

paredzēja veikt jaukto tiesu instanču modeļa (kompetences sadalījuma starp dažāda līmeņa

tiesām) efektivitātes izvērtējumu un apzināt t.s. tīro tiesu instanču modeļa ieviešanas iespējas.

149. Ministrija norādīja uz vēl vienu problēmu – tiesas resursi tiek izmantoti tiesai neraksturīgu

funkciju izpildei, kas veido papildu noslodzi. Atbrīvojot tiesas no tādu lietu skatīšanas, kurās

nav strīda, un no tiesām neraksturīgiem pienākumiem (piemēram, zemesgrāmatu tiesnešiem,

zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru administratīvās darbības uzraudzība), saīsinātos

lietu izskatīšanas termiņi un palielinātos tiesu efektivitāte.

150. Pamatnostādņu izstrādes laikā Latvijā visvairāk izmantotais domstarpību risināšanas veids bija

tiesvedības process. Ministrija norādīja, ka modernā domstarpību risināšanas sistēmā tādi

alternatīvie domstarpību risināšanas veidi kā mediācija, samierināšana un šķīrējtiesa ir atzīstami

par tikpat patstāvīgiem kā tiesvedības process, turklāt tie atslogo tiesu sistēmu, samazinot lietu

izskatīšanas ilgumu tiesās147.

151. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva148 ietver mediācijas institūta regulējumu un atbilstoši

direktīvas prasībām Latvijai vēlākais līdz 2011.gada 21.maijam bija jāveic nepieciešamie

pasākumi direktīvas ieviešanai.

152. Pamatnostādņu izstrādes laikā mediācijas izmantošana Latvijā jau bija uzsākta kriminālprocesa

ietvaros, kā arī bija uzsākts darbs pie šī institūta ieviešanas arī civiltiesisku strīdu risināšanā un

tika apsvērta mediācijas ieviešana administratīvajā procesā.

153. Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 21.maija direktīvā 2008/52/EK par

konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās un Eiropas Padomes Ministru

komitejas rekomendācijās ietverto tiesisko regulējumu, tika izstrādāts atsevišķs attīstības

plānošanas dokuments – koncepcija “Mediācijas ieviešana civiltiesisku strīdu risināšanā”, kas

2009.gada 18.februārī tika atbalstīts149 Ministru kabinetā. Ministru kabinets atbalstīja

koncepcijas kopsavilkumā ietverto risinājuma variantu par mediācijas modeļu pakāpenisku

ieviešanu. Risinājuma variants paredzēja pakāpenisku mediācijas modeļu ieviešanu, vienlaikus

nosakot, ka no tiesas atvasinātās mediācijas efektivitātes un rezultativitātes atkarīga nākamo

mediācijas modeļu – tiesas mediācijas un integrētās mediācijas, ieviešana.

154. Ministrija Pamatnostādņu izstrādes laikā bija identificējusi problēmu, ka Civilprocesa likumā

ietvertais tiesas pienākums – veicināt pušu samierināšanos un izlīguma panākšanu, nesasniedza

savu mērķi. Civilprocesā nebija ietverts regulējums par to, kā puses var nonākt līdz izlīgumam.


55

Tas apgrūtināja minētā tiesas pienākuma efektīvu izpildi. Līdz ar to lielākā daļa ierosināto

civillietu Latvijā tika izskatītas, taisot spriedumu. Mediācija Latvijā nebija attīstījusies kā

patstāvīgs domstarpību risināšanas veids, trūka efektīvas tiesvedības procesa un mediācijas

sasaistes (mijiedarbības), kā arī nebija risināts jautājums par mediācijas pakalpojuma kvalitātes

nodrošināšanu. Arī spēkā esošais šķīrējtiesas izveidošanas un tās darbības kontroles mehānisms

nebija pietiekami efektīvs, kas radītu sabiedrības neuzticēšanos šķīrējtiesu darbībai un to

nolēmumiem.

155. Ministrijas ieskatā mediācijas kā patstāvīga domstarpību risināšanas veida attīstība būtu

jāveicina, tādējādi nodrošinot tiesu atslogošanu no tādu strīdu izšķiršanas, kuru puses pašas ar

profesionāla mediatora palīdzību var atrisināt, attiecīgi vienojoties par pusēm pieņemamu

risinājumu. Ņemot vērā mediācijas priekšrocības, īstenojama tās integrācija tiesvedības procesā

ne tikai civiltiesiska rakstura strīdu risināšanā, bet arī administratīvi tiesiskos strīdos.

1.2. Vai, īstenojot noteiktos tieslietu nozares attīstības virzienus un mērķus,

Ministrija ir vērtējusi pasākumu un uzdevumu izpildes efektivitāti, tajā skaitā

politikas mērķu izpildes sasniegšanas pakāpi?

Par Pamatnostādņu izpildi sagatavotajā ziņojumā150

Ministrija atzīst, ka izpildīti 87,5% no

plānotajiem pasākumiem, bet rezultatīvie rādītāji izpildīti 47% apmērā. Tā kā

Pamatnostādnēs ir lielāks kvantitatīvo, nevis kvalitatīvo rādītāju īpatsvars, arī

Pamatnostādņu izpildē vairāk vērtēta uzdevumu izpildes kvantitāte, nevis kvalitāte.

Kvalitatīvi novērtēt Pamatnostādņu īstenošanas rezultātu izvērtēšanu traucē arī tas, ka

Pamatnostādnēs izvirzītie mērķi un pasākumi ir nepietiekami sasaistīti ar atbilstošiem

rezultatīvajiem rādītājiem. Piemēram, cilvēkresursu attīstības ietvaros tiesās līdztekus

mācību norises nodrošināšanai nav bijis plānots novērtēt tiesnešu un tiesas darbinieku

kompetences paaugstināšanos apmeklēto mācību rezultātā. Mācību notikšanas un

apmeklēšanas fakts pats par sevi neliecina par to, ka rezultātā ir sasniegts iecerētais mērķis,

piemēram, paaugstināta mācību dalībnieku kvalifikācija. Tāpat būtu bijis iespējams noteikt

precīzākus un vispusīgākus rādītājus tiesvedības efektivitātes un tiesu kapacitātes

novērtēšanai. Piemēram, citās valstīs tiesvedības efektivitātes novērtēšanai izvirza rādītājus

ne tikai attiecībā uz lietu izskatīšanas ilgumu, lietu apjomu un atlikumu tiesās, bet arī uz

nolēmumu stabilitāti un kvalitāti. Ministrija jau 2007.gadā bija pasūtījusi pētījumu, kurā

analizēta ārvalstu prakse un sniegti priekšlikumi par rezultatīvo rādītāju noteikšanu

daudziem ar tiesu sistēmas attīstību saistītiem mērķiem un uzdevumiem.

Ministrija nav veikusi visaptverošu analīzi par Pamatnostādnēs plānoto rezultātu neizpildes

iemesliem, kā arī nav izstrādājusi turpmāko rīcību tiesu sistēmas attīstības un darbības

pilnveidošanai. Piemēram, nav veikta analīze par iemesliem, kas izraisījuši situācijas


56

pasliktināšanos un par pasākumiem, kas nākotnē būtu jāveic situācijas uzlabošanai attiecībā

uz personāla mainību tiesās, kā arī saistībā ar iemesliem, kāpēc nav izdevies sasniegt

plānoto mērķi tiesnešu un tiesas darbinieku kompetences paaugstināšanā. Šāda analīze būtu

noderīga un, iespējams, ļautu izvairīties no pieļauto kļūdu atkārtošanās, plānojot turpmāko

rīcību, kas iekļaujama tiesu varas iestāžu darbinieku kapacitātes stiprināšanas un

kompetenču attīstīšanas plānā 2015.–2020.gadam151

, ko valdība apstiprināja 2015.gada

9.martā.

Līdz 2018.gada beigām saskaņā ar noslēgto līgumu Eiropas Padomes Komisija tiesu

efektivitātei (CEPEJ) padziļināti vērtēs Latvijas tiesu darbību, tiesu administrēšanu, kā arī

to institūciju iesaisti, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē.

156. Pamatnostādnēs plānotie uzdevumi tika iekļauti Ministrijas kārtējā gada darba plānos, un tajās

definēto politikas rezultātu sasniegšanai atsevišķas uzraudzības procedūras nav bijušas

izstrādātas. Par Pamatnostādnēs plānoto uzdevumu un pasākumu izpildi ir sagatavots viens

informatīvais ziņojums, kurš izskatīts un pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2016.gada

22.februāra sēdē.

157. Sagatavotajā ziņojumā152 Ministrija atzīst, ka izpildīti 87,5% no plānotajiem pasākumiem

(skatīt 2.pielikumu), savukārt rezultatīvie rādītāji izpildīti 47% apmērā. No kopējā rezultatīvo

rādītāju skaita 34% nav izpildīti vai zaudējuši aktualitāti un par 19% rezultatīvo rādītāju izpildi

dati nav pieejami (skatīt 11.attēlu).

Piemēram, nav mērīts politikas rezultāta “nodrošināta labas pārvaldības principa realizācija

tiesas darba organizācijā” rādītājs “tiesu apmeklētāju, kas ir apmierināti ar tiesas darba

organizācijas (pakalpojumu) kvalitāti, īpatsvars (%)”.

11.attēls. Pamatnostādnēs izvirzīto rezultatīvo rādītāju izpilde 2015.gadā.

158. Pamatnostādnēs ietvertā pasākumu ietekmes (rezultātu) novērtēšanas sistēma liedz kvalitatīvi

novērtēt Pamatnostādņu īstenošanas rezultātus, vērtēt un plānot nepieciešamo turpmāko rīcību,

jo:

5

2

11 11

4

0 0

12 11

3

1

3 4

3 3

Indivīdam pieejama

tiesa (6)

Tiesu infrastruktūras un

pārvaldības attīstība (5)

Cilvēkresursu attīstība

tiesu varā (27)

Tiesu noslodzes

samazināšana un

izlīdzināšana (25)

Zemesgrāmatu procesa

efektivizācija (10)

Izpildīts Nav izpildīts/ zaudējis aktualitāti Izpilde nav izmērāma/ nav datu


57

158.1. Pamatnostādnēs ir lielāks kvantitatīvo, nevis kvalitatīvo rādītāju īpatsvars. Attiecīgi arī

Pamatnostādņu izpildē vairāk vērtēts uzdevumu izpildes kvantitatīvais aspekts, tajā

skaitā:

158.1.1. tiesu cilvēkresursu kapacitātes attīstība uzlabotu vairākus politikas rādītājus,

piemēram, pozitīvi ietekmētu arī lietu izskatīšanas vidējā ilguma izskatīšanas

rādītājus u.c. Attiecībā uz tiesnešu mācībām būtu izvirzāmi arī to kvalitātes

rādītāji. Mācību notikšanas un apmeklēšanas fakts pats par sevi neliecina par

to, vai rezultātā ir sasniegts iecerētais mērķis, piemēram, paaugstināta mācību

dalībnieku kvalifikācija (skatīt 8.tabulu);

8.tabula. Pamatnostādnēs izvirzītā 3.apakšmērķa “Cilvēkresursu attīstība tiesu varā” plānotie

politikas un darbības rezultāti.

Politikas rezultāts Darbības rezultāts

Celta tiesnešu un tiesas darbinieku

kompetence

Rezultatīvais rādītājs:

procesuālo pārkāpumu dēļ atcelto tiesas

lēmumu īpatsvars (%)

Informatīvie rādītāji:

tiesnešu skaits, kas piedalījušies

regulārajās LTMC mācībās (%)

starptautisku izglītojošu pasākumu

skaits, kuros piedalījušies tiesneši gadā

vienas juridiskās svešvalodas prasmes

īpatsvars tiesnešu vidū (%)

Veikti pasākumi, lai uzlabotu tiesnešu un tiesas darbinieku svešvalodu

zināšanas


tiesnešu skaits, kas piedalījušies juridisko svešvalodu mācībās (% no

kopējā tiesnešu skaita)

Tiesnešu mācībās ieviests starpdisciplinārais princips


starpdisciplināro lekciju skaits

Veikta tiesnešu apmācība par ES tiesību jautājumiem un Eiropas

Cilvēktiesību praksi


praktisko nodarbību skaits

Veikti pasākumi, lai veicinātu tiesnešu un tiesas darbinieku mācību

pieejamību elektroniski


pieejamo elektroniskās tālmācības kursu skaits

Uzlabotas tiesnešu tiesiskās

sadarbības prasmes


tiesību aktiem atbilstošu tiesiskās

palīdzības lūgumu skaita īpatsvars no

kopējā skaita (%)

Veikta tiesas darbinieku apmācība, lai uzlabotu starptautiskās

tiesiskās sadarbības prasmes


praktisko nodarbību skaits par starptautisko sadarbību

Efektivizēts kvalitatīvu cilvēkresursu

piesaistes process tiesu varai Rezultatīvais rādītājs:

vakantas tiesneša amata vietas ilgums

rajona (pilsētas) tiesās

Informatīvie rādītāji:

Tiesnešu palīgu (tiesas sēžu sekretāru)

mainības īpatsvars gadā visās rajona

(pilsētas) tiesās un apgabaltiesās

Saīsināts tiesneša amata kandidātu atlases procesa ilgums


saīsināts tiesneša amata kandidātu atlases procesa ilgums (mēnešos)

Avots: Pamatnostādnes.

158.1.2. kā liecina Ministrijas sagatavotā informācija par Pamatnostādņu izpildi153,

attiecībā uz tiesnešu un tiesas darbinieku kompetences paaugstināšanos

plānoto rezultātu (procesuālo pārkāpumu dēļ atcelto tiesas lēmumu īpatsvaru


58

no 2% 2009.gadā līdz 1% 2015.gadā) nav izdevies sasniegt. Rādītājs, kaut arī

katru gadu samazinājies, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tomēr 2015.gadā

veido 4,7%, būtiski atpaliekot no plānotā, kaut arī notikušo apmācību

(nodarbību) skaits ir pat pārsniedzis plānoto. Būtu nepieciešams analizēt,

kādēļ, piemēram, rādītāju attiecībā uz tiesnešu un tiesas darbinieku

kompetences paaugstināšanos nav izdevies sasniegt un vai to nav ietekmējusi

īstenoto mācību kvalitāte, saturs u.c. Diemžēl šāda analīze par pamatnostādņu

izpildi nav veikta un nebūtu arī iespējama, jo kvalitātes rādītāji nav definēti un

arī tos raksturojoša informācija nav tikusi apkopota;

158.1.3. informācijas apkopojumā par Pamatnostādņu izpildi154 nav ietverta analīze par

iemesliem, kas izraisījuši situācijas pasliktināšanos un par pasākumiem, kas

nākotnē būtu veicami situācijas uzlabošanai attiecībā uz personāla mainību

tiesās. Piemēram, tiesnešu palīgu mainības rādītāji rajona (pilsētu) tiesās nav

sasnieguši plānoto (2015.gadā – 8%) un būtiski atpaliek (18%), kaut arī,

salīdzinot ar 2009.gadu (26%) situācija ir uzlabojusies. Tiesas sēžu sekretāru

mainības īpatsvars gadā visās rajona (pilsētas) tiesās un apgabaltiesās (t.sk.

Administratīvās rajona tiesas tiesu namos un Administratīvajā apgabaltiesā),

ir pasliktinājies no 34% 2009.gadā līdz 59% 2015.gadā;

158.2. Pamatnostādnēs izvirzītie mērķi un pasākumi nepietiekami sasaistīti ar atbilstošiem

rezultatīvajiem rādītājiem. Jau 2007.gadā Ministrija bija pasūtījusi pētījumu155 par

tieslietu nozares rezultatīvajiem rādītājiem un to pilnveidošanas iespējām. Pētījuma

rezultātā tika secināts, ka Ministrija nav noteikusi rezultatīvos rādītājus daudziem ar

tiesu sistēmas attīstību saistītiem mērķiem un uzdevumiem, kuru sasniegšanu būtu

iespējams izmērīt. Pētījumā sniegti ieteikumi apsvērt tādu rādītāju ieviešanu, kā,

piemēram:

158.2.1. Mediānais lietu izskatīšanas ilgums un laiks, kurā tiek izskatīta lielākā daļa

(piem., 90% lietu) – šāds rādītājs ļautu precīzāk noteikt, kādā laikā tiek

izskatīts vairums lietu un kādu izskatīšanas laiku tiesu sistēma spēj garantēt

vairumā lietu;

158.2.2. Svarīgāko rādītāju atšķirības starp dažādām tiesām ar mērķi šīs atšķirības

samazināt – varētu tikt izvirzīta prasība tiekties uz līdzīgiem svarīgākajiem

rādītājiem dažādās viena līmeņa tiesās, kam varētu būt nozīme arī budžeta

sadalē;

158.2.3. Atlikumā esošo lietu skaita attiecība pret gadā ienākušo lietu skaitu – šāds

rādītājs ļautu jēgpilnāk novērtēt atlikumā esošo lietu skaita nozīmi. Atlikuma

apjoms absolūtos skaitļos var būt relatīvs rādītājs, mainoties izskatāmo lietu

kopapjomam, kamēr attiecība pret ienākušo lietu skaitu ļauj pilnvērtīgāk

spriest par tiesu kapacitāti efektīvi apmierināt pieprasījumu;

158.2.4. Pamatotu lūgumu labot un/vai paskaidrot tiesu nolēmumus skaits – kaut gan

tiesu nolēmumu kvalitāti ir grūti mērīt ar kvantitatīvu rādītāju palīdzību, kļūdu

labojumu un skaidrojumu skaits ir praktiski izmantojams nolēmumu tekstu

precizitātes un saprotamības indikators. Šis rādītājs var arī netieši liecināt par

tiesu noslodzi un tās ietekmi uz darba kvalitāti.

Tomēr Pamatnostādnēs izvirzītie rādītāji iepriekš minētos rādītājus neietver (skatīt 9.tabulu).


59

9.tabula. Pamatnostādnēs izvirzītā 4.apakšmērķa “Tiesu noslodzes samazināšana un izlīdzināšana”

plānotie politikas un darbības rezultāti.


Samazinājies lietu izskatīšanas ilgums pirmās instances tiesās un apelācijas tiesās

Rezultatīvie rādītāji:

Ilgāk par vienu gadu neizskatīto administratīvo lietu atlikums pirmajā instancē

Lietu izskatīšanas vidējais ilgums pirmajā instancē (mēneši, pa lietu veidiem)

Lietu izskatīšanas vidējais ilgums apelācijas instancē (mēneši, pa lietu veidiem)

Vidējais pirmās tiesas sēdes nozīmēšanas laiks pirmajā instancē (mēneši, pa lietu

veidiem)

Vidējais pirmās tiesas sēdes nozīmēšanas laiks apelācijas instancē (mēneši, pa lietu

veidiem)

Atlikto tiesas sēžu skaita īpatsvars no kopējā tiesu sēžu skaita (%, pa lietu veidiem)

Informatīvi rādītāji:

Saņemto civillietu skaits uz vienu tiesnesi apelācijas instancē

Civillietu izskatīšanas ilgums apelācijas instancē

Popularizētas alternatīvo

domstarpību risināšanas

veidu metodes


Semināru skaits par

mediāciju juridisko profesiju

pārstāvjiem


159. Citās valstīs tiesvedības efektivitātes novērtēšanai izvirza rādītājus ne tikai attiecībā uz lietu

izskatīšanas ilgumu, lietu apjomu un atlikumu tiesās, bet arī uz nolēmumu stabilitāti un kvalitāti

(piemēram, Zviedrija – nolēmumu skaits, kuros ir pārsūdzības; Francija – atcelto nolēmumu

skaits/īpatsvars)156. Iespējams, ka arī Latvijā politikas apakšmērķim “Cilvēkresursu attīstība

tiesu varā” vai “Tiesu noslodzes samazināšana un izlīdzināšana” būtu bijis izvirzāms nolēmumu

stabilitāti raksturojošs rādītājs, piemēram, “Kasācijas instancē pārsūdzēto un atcelto tiesas

lēmumu īpatsvars pa lietu veidiem”. Tāpat politikas apakšmērķim “Tiesu noslodzes

samazināšana un izlīdzināšana” nav noteikti tādi rezultatīvie rādītāji kā, piemēram “Nepabeigto

lietu skaita īpatsvars pret saņemto lietu skaitu (%)”, noslodzes izlīdzināšanu raksturojošs

rādītājs “Saņemto lietu skaits vienam tiesnesim pirmajā instancē” u.tml., kas ļautu efektīvāk

novērtēt tiesu kapacitāti un analizēt tiesu noslodzi.

160. Lai arī Ministrija tiesu pārvaldības pilnveidošanai saskatīja nepieciešamību un plānoja

paaugstināt tiesu apmeklētāju apkalpošanas standartus157, tomēr plānotā politikas rezultāta

sasniegšanai darbības rezultāti un rādītāji to novērtēšanai Pamatnostādnēs nav ietverti (skatīt

10.tabulu), izņemot atsevišķus darbības rezultātus, kas fragmentāri attiecas uz TIS

funkcionalitātes pilnveidošanu.


60

10.tabula. Pamatnostādnēs izvirzītā 2.apakšmērķa Tiesu infrastruktūras un pārvaldības attīstība”

plānotie politikas un darbības rezultāti.


Nodrošināta labas pārvaldības principa

realizācija tiesas darba organizācijā


Tiesu apmeklētāju, kuri ir apmierināti ar tiesu

darba organizācijas (pakalpojumu) kvalitāti,

īpatsvars (%)

Pilnveidota TIS funkcionalitāte


Elektroniski izsniegtu nolēmumu krimināllietās īpatsvars pret

visu tiesas izsniegto nolēmumu skaitu (%)

Administratīvajā procesā atbildētājiem elektroniski izsniegtu

tiesas nolēmumu īpatsvars pret visu tiesā izsniegto nolēmumu

skaitu (%)

Samazināts tiesnešu un tiesas darbinieku drošības tiesas ēkā

apdraudējuma risks

Tiesu skaits, kurās ieviests telpu sadalījums publiskajā un

slēgtajā zonā

Tiesu ēku skaits, kurās nodrošināta apmeklētāju kontrole

(pārbaude)


161. Pamatnostādnēs atsevišķu pasākumu izpildes termiņi un rezultātu rādītāji norādīti par

2009.gadu, kaut gan Pamatnostādnes pieņemtas tikai 2009.gada 7.oktobrī. Atsevišķi pasākumi

jau bija pilnībā vai daļēji izpildīti pirms Pamatnostādņu apstiprināšanas Ministru kabinetā.

Piemēram, tiesu ēku un aprīkojuma standarts izstrādāts 2009.gada 24.augustā158, iekšējais

normatīvais akts par tiesneša amata kandidātu atlasi un stažēšanos izstrādāts 2009.gada

1.jūlijā159, semināri par mediāciju strīdos, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām un

komercattiecībām notika 2009.gadā apstiprinātā projekta “Civiltiesību jaunākās un nākotnes

attīstības tendences Eiropas Savienības ietvaros” īstenošanas Eiropas Komisijas īpašās

programmas „Civiltiesības” 2007.gada darba programmas ietvaros160 u.c.

162. Revīzijas laikā Tieslietu ministrija virzīja izskatīšanai Ministru kabinetā ziņojumu161 par Latvijas

tieslietu sistēmas novērtējuma izstrādi, paredzot piesaistīt ārvalstu ekspertus. 2017.gada

14.februārī valdība pieņēma lēmumu atbalstīt Latvijas tieslietu sistēmas novērtējuma izstrādi.

Novērtējums paredz pētījumu veikšanu tiesu darbības, maksātnespējas un komerctiesību jomās,

un tā mērķis ir novērtēt esošo situāciju un iegūt rekomendācijas tieslietu sistēmas turpmākai

attīstībai. Novērtējumu līdz 2018.gada beigām veiks īpaši izraudzīti ārvalstu organizāciju

pārstāvji – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Starptautiskā Valūtas

fonda un Eiropas Padomes Komisijas Tiesu efektivitātei eksperti. Tā izstrāde tiks finansēta no

Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem projekta “Justīcija attīstībai” ietvaros, kura mērķis ir sniegt

tieslietu jomas ieguldījumu ekonomikas attīstībā un investīciju piesaistē. Plānotās izmaksas

novērtējuma izveidei ir 450 000 euro.

163. 2017.gada februārī ir parakstīts līgums ar Eiropas Padomes Komisiju Tiesu efektivitātei

(CEPEJ), kas paredz līdz 2018.gada beigām padziļināti novērtēt Latvijas tiesu darbību, tiesu

administrēšanu, kā arī to institūciju iesaisti, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas

izstrādē.


61

Ieteikumi

164. Aicinām Ministriju nodrošināt tiesu sistēmas efektivitātes tālāku pilnveidošanu un līdz šim

veikto pasākumu pēctecību:

164.1. izvērtēt Pamatnostādnēs plānoto rezultātu neizpildes iemeslus;

164.2. izstrādājot turpmāko rīcības plānu (aktivitātes un pasākumus) tiesu sistēmas attīstības un

darbības pilnveidošanai, noteikt precīzus un vispusīgus rādītājus tiesvedības efektivitātes

un tiesu kapacitātes novērtēšanai, kā arī nodrošināt to uzraudzību un regulāru

izvērtējumu.

Valsts kontroles viedoklis: Novērtējuma rādītāju pilnveidošana ir nepieciešama efektīvākai

sasniegto rezultātu mērīšanai. Būtu jārada sistēma regulārai attīstības rādītāju uzraudzībai.

165. Aicinām Ministriju izvērtēt, kā tiesu pieejamību ietekmē:

165.1. esošās valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieejamība, ja nepieciešams, nosakot

iespējamos pasākumus valsts juridiskās palīdzības sistēmas paplašināšanai;

165.2. tiesas nodevu apmērs, ja nepieciešams, plānojot esošo tiesu nodevu un citu maksas

pakalpojumu apmēru pārskatīšanu.

Valsts kontroles viedoklis: Latvijā pirmās instances tiesā iesniegto pieteikumu skaits uz 100

iedzīvotājiem ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Latvijā iedzīvotāju daļa, kas nevar

atļauties juridiskos pakalpojumus, var būtiski pārsniegt to iedzīvotāju daļu, kam ir piešķirts

trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss un kas var pretendēt uz valsts garantētu juridisko

palīdzību.

166. Lai nodrošinātu aktuālu informāciju par sabiedrības apmierinātības līmeni ar tiesu darbību,

aicinām Ministriju izveidot sistēmu, kas nodrošinātu pastāvīgu sabiedrības apmierinātības

līmeņa ar tiesu darbu un sabiedrības uzticību tiesām mērīšanu.

Valsts kontroles viedoklis: Šāda sistēma ļautu apzināt nepilnības un trūkumus un pieņemt

operatīvākus lēmumus tiesu sistēmas darbības kvalitātes uzlabošanai.

167. Aicinām Ministriju izvērtēt iespējamos tiesu sistēmas budžeta plānošanas modeļus, vērtējot

iespēju plānot tiesu budžetu, ne tikai balstoties uz vēsturiskajām izmaksām, bet arī ņemot vērā

tiesu darbības raksturojošos rādītājus (piemēram, saņemto, izskatīto un nepabeigto lietu skaitu).

Valsts kontroles viedoklis: Plānojot turpmākos pasākumus tiesu sistēmas efektivitātes

uzlabošanai, ir nepieciešams vērtēt tiesu sistēmas budžeta optimizēšanas iespējas, jo budžeta

izdevumi turpina pieaugt.

168. Lai veicinātu ētikas principu izpratni tiesnešu un tiesas darbinieku vidū, aicinām Ministriju

rosināt esošā ētikas kodeksa izvērtēšanu un iespējas to pilnveidot, sadarbojoties ar Ētikas

komisiju un visu līmeņu tiesu tiesnešiem.

Valsts kontroles viedoklis: Nepieciešami pasākumi vienotas izpratnes veicināšanai, jo

2016.gadā Latvijā vēl arvien tiek meklēta ētikas vieta tiesnešu skatījumā uz savu profesiju,

pastāv jautājums par ētikas un profesionalitātes attiecībām.


62

2. Vai valstī īstenotās tiesu sistēmas attīstības politikas ietvaros

īstenotie pasākumi162 ir veicinājuši savlaicīga un kvalitatīva

tiesvedības procesa norisi?

Ministrijas vērtējumā163

87,5% no tiesu sistēmas attīstības politikas plānotajiem

pasākumiem ir ieviesti. Valsts kontrole vērš uzmanību, ka pasākumi kvantitatīvi ir īstenoti,

tomēr kvalitatīvi nevar apgalvot, ka veikto pasākumu rezultātā šobrīd vairs nepastāv

iepriekš identificētās problēmas, kas ietekmē tiesu darbības efektivitāti Latvijā.

170. 2016.gadā Pasaules Bankas Doing Business pētījumā juridisko procesu kvalitātes indekss

Latvijā sasniedza rādītāju 12,5 (no 18,0), savukārt Lietuvā un Igaunijā, juridisko procesu

kvalitātes indekss ir augstāks – attiecīgi 14,5 un 13,6164. Global Competitiveness Index 2016-

2017165 tiesiskā regulējuma efektivitāte Igaunijā novērtēta 40.vietā un Lietuvā 61.vietā, savukārt

Latvijā tikai 116.vietā no 138 pasaules valstīm. Šis indekss rāda, cik efektīvi un cik kvalitatīvi

tiesa var palīdzēt darījumu dalībniekiem īstenot viņu tiesības tad, ja līguma partneri savus ar

līgumu uzliktos pienākumus nepilda. Kopumā tiesiskās vides vērtējumā Latvija minētajā indeksā

ne tikai nav pozitīvā aspektā pirmajās rindās, bet arī ir noslīdējusi stipri zemāk par Igauniju un

Lietuvu166.

2.1. Kāda ir Tieslietu padomes loma tiesu iekārtas attīstības plānošanā, izstrādāšanā

un īstenošanas koordinēšanā un vai, izveidojot Tieslietu padomi, ir sasniegti

izvirzītie mērķi tiesu varas neatkarības sekmēšanai?

Tieslietu padome ir izveidota, tomēr nav radīti pietiekami apstākļi tās neatkarīgas un

patstāvīgas darbības nodrošināšanai. Tieslietu padomes sastāvs, kurā ir politiķi un

izpildvaras pārstāvji, ir pretrunā Eiropas tiesnešu konsultatīvās padomes rekomendācijām,

līdz ar to nevar apgalvot, ka arī Pamatnostādnēs noteiktie mērķi tiesu varas neatkarības

sekmēšanā ir sasniegti.

Nepietiekamo pilnvaru dēļ Tieslietu padomei visā tās pastāvēšanas laikā nav izdevies kļūt

par virzošo spēku tiesu sistēmas attīstības politikas un stratēģijas izstrādē.

Tieslietu padomes funkcijas, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir definētas piesardzīgi, un

atbilstoši starptautiskajām rekomendācijām, citu Eiropas valstu pieredzei un tiesu varas

pārstāvju priekšlikumiem tās būtu jāpaplašina.


63

171. Tieslietu padomes izveide tika definēta kā viens no rīcības virzieniem Pamatnostādnēs tiesu

iekārtas politikas apakšmērķa “Sekmēt tiesu varas neatkarību” sasniegšanai, lai nodrošinātu

līdzsvarotu un kvalitatīvu tiesu varas pārstāvju iesaisti un tiesu varas interešu pārstāvību tiesu

sistēmas attīstības plānošanas procesā. Izpildot Pamatnostādnēs noteikto, 2010.gadā tika

izveidota Tieslietu padome, kā arī noteiktas tās pilnvaras un kompetence.

172. Kā savā ziņojumā uzsver CCJE167, lai realizētu Tieslietu padomes institūta izveides mērķus un

nodrošinātu tās neatkarību, būtiski ir vairāki aspekti – Tieslietu padomes sastāvs un tā iecelšanas

kārtība, Tieslietu padomes kompetence un tās darbības nodrošinājums, kas neapdraud tās spēju

darboties neatkarīgi un pastāvīgi.

173. Saskaņā ar CCJE viedokli uz optimālu Tieslietu padomes kompetences apjomu norāda šādas

funkcijas:

173.1. tiesnešu atlase un virzība iecelšanai amatā;

173.2. tiesnešu pārcelšana;

173.3. tiesnešu darba novērtēšana;

173.4. disciplinārlietu un ētikas pārkāpumu izskatīšana;

173.5. tiesnešu apmācība;

173.6. tiesu budžeta kontrole un pārvaldība;

173.7. tiesu administrēšana un organizatoriskā vadība;

173.8. tiesneša amata prestiža veicināšana un aizsardzība;

173.9. priekšlikumu un viedokļu sniegšana valsts varas institūcijām;

173.10. sadarbības nodrošināšana ar citu valstu līdzīgas kompetences institūcijām;

173.11. darbības atklātuma nodrošināšana un darbības pārskatu regulāru sagatavošana.

174. Ārvalstu pieredze liecina, ka katrā valstī tieslietu padome ir veidota atšķirīgi, piemēram:

174.1. dažās valstīs tieslietu padomes ir veidotas atbilstoši Dienvideiropas modelim. Šajā

modelī tieslietu padomes atbildība un pilnvaras pārsvarā attiecas uz (individuāliem)

tiesneša darbības jautājumiem. Parasti tās ir padomdevējs tiesu sistēmas darbinieku

iecelšanā amatā un pārcelšanā vai arī tās pašas lemj par iecelšanu amatā un pārcelšanu,

rūpējas par darbinieku izglītošanu, kā arī veic disciplinārlietu izskatīšanu;

174.2. citās valstīs tās veidotas saskaņā ar Ziemeļeiropas modeli, kur tieslietu padomju atbildība

un pilnvaras nav vērstas uz tiesnešu personiskās karjeras lēmumiem, bet gan uz efektīvu

un pienācīgu tiesu sistēmas institūciju vadību. Ziemeļeiropas modelī tieslietu padome

atbild par tiesu administrāciju, tiesvedības efektivitāti, tajā skaitā darba noslodzi, lietu

izskatīšanas ātrumu, juridiskās saskaņotības veicināšanu, kvalitāti u. tml., kā arī tiesu

darbības nodrošināšanas vadību (infrastruktūra, datorizācija, personālvadība, apmācība

utt.) un tiesu budžetu.

175. Vērtējot Latvijas Tieslietu padomes funkcijas un atbildību, konstatēts, ka tās vairāk atbilst

Dienvideiropas modelim.


64

Tieslietu padomes funkcijas ir definētas piesardzīgi. Atbilstoši starptautiskajām rekomendācijām,

citu Eiropas valstu pieredzei un tiesu varas pārstāvju priekšlikumiem tās funkcijas būtu jāpaplašina.

176. Saskaņā ar likumu168 Tieslietu padome ir koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas

politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Tomēr

jāsecina, ka Tieslietu padomes funkcijas likumā169 ir definētas daudz piesardzīgāk nekā CCJE

norādītās optimālās funkcijas (3.pielikums), jo padome:

176.1. sniedz viedokli par tiesu un tiesu namu darbības teritorijām un to atrašanās vietu, kā arī

par tiesu budžeta pieprasījumu, bet tai nav pilnvarojuma pieņemt lēmumus par tiesu

budžetu un tā pārvaldīšanu;

176.2. iesniedz priekšlikumus Saeimai tiesneša karjeras jautājumos un pēc tiesneša iecelšanas

vai apstiprināšanas amatā nosaka konkrētu tiesu, tiesu namu vai zemesgrāmatu nodaļu,

kurā pildāmi tiesneša pienākumi, kā arī lemj par tiesneša pārcelšanu darbā citā tādā pašā

tiesu instancē. Līdz ar to tai ir ierobežota ietekme tiesnešu atlasē un iecelšanā amatā, kas

palielina izpildvaras un likumdevēja varas ietekmi uz tiesu varu;

176.3. nav tiešas ietekmes uz tiesu administrēšanu un organizāciju. Padome uzklausa Tiesu

administrācijas ikgadējo pārskatu par darba rezultātiem, apstiprina lietas slodzes rādītāju

noteikšanas kārtību, kā arī izstrādā vadlīnijas citos tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba

organizācijas jautājumos, tomēr minēto vadlīniju ievērošana ir tiesu kompetence un

padome to piemērošanu neuzrauga;

176.4. apstiprina Tiesnešu ētikas komisijas reglamentu, bet disciplinārlietu un ētikas pārkāpumu

izskatīšana neietilpst tās funkcijās (CCJE rekomendācijas pieļauj arī tieslietu padomes

kompetenci attiecībā uz disciplināratbildības piemērošanu).

177. Atbilstoši likumam170 Tieslietu padome sniedz viedokli par tiesu budžeta pieprasījumu, tomēr

revīzijā konstatētais liecina, ka Tieslietu padomes funkcijas tiesu budžeta veidošanā ir

ierobežotas un faktiski tā tikai var norādīt uz problēmām vai aktualitātēm tiesu finansējuma

jomā.

178. Lai pieņemtu lēmumu saistībā ar budžeta pieprasījuma atbalstīšanu vai neatbalstīšanu Tieslietu

padome katru gadu iepazīstas ar apgabaltiesu, rajonu (pilsētu) tiesu un Augstākās tiesas budžeta

pieprasījumu nākamajam gadam. Gadījumos, kad Tieslietu padome nolemj neatbalstīt vai atzīt

par nepietiekamu finansējumu kādā izdevumu grupā, tam nav ietekmes uz budžeta lielumu,

budžeta apstiprināšanas kārtību un gaitu. Piemēram, 2015.gadā Tieslietu padome pieņēma

lēmumu171 atzīt par nepietiekamu finansējumu tiesu sistēmas darbinieku atalgojumam, tomēr

budžets tiesu sistēmas darbinieku atalgojumam netika palielināts.

Tieslietu padomei nav izdevies kļūt par virzošo spēku tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē.

179. Latvijas izraudzītais modelis ir pretrunā Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes

rekomendācijām, kurās uzsvērts, ka tieslietu padomes sastāvā nevar būt aktīvi politiķi,

parlamenta locekļi un izpildvaras pārstāvji.


65

180. Latvijā Tieslietu padome ir veidota pēc “jauktā sastāva” principa un tajā ietilpst gan vēlēti

locekļi – tiesneši, gan likumā172 precīzi noteiktas amatpersonas, tajā skaitā Satversmes tiesas

priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs u. c.

181. Saskaņā ar Tieslietu padomes priekšsēdētāja viedokli173 sastāva ziņā Latvijas Tieslietu padome

neatbilst starptautisko organizāciju rekomendācijai, kas paredz, ka jaukta sastāva tieslietu

padomēs vismaz pusei no tās locekļiem ir jābūt tiesnešiem, jo Latvijā par tiesnešiem ir

uzskatāmi tikai 7 no 15 Tieslietu padomes locekļiem.

182. Satversmes tiesas priekšsēdētāja iekļaušana Tieslietu padomes sastāvā ir izņēmums, ar ko

Latvija izceļas citu valstu vidū.

183. Latvijas tiesu sistēmas faktiskās neatkarības aspekti tiek vērtēti arī Starpvalstu pretkorupcijas

grupas Groupe d’Etats contre la corruption (GRECO) ceturtās novērtēšanas kārtas ziņojumā174.

Tajā Latvijai sniegtas rekomendācijas:

183.1. stiprināt attiecīgu tiesu pašpārvaldes institūciju (piemēram, Tieslietu padomes un

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas) izšķirošo ietekmi tiesnešu iecelšanā, atkārtotā

iecelšanā un karjeras virzībā;

183.2. izvērtēt Saeimas pilnvaras un ierobežot tās attiecībā uz tiesnešu apstiprināšanu, lai

samazinātu politiskās ietekmes riskus.

184. Saistībā ar sniegto rekomendāciju ieviešanu, GRECO pozitīvi vērtēja jaunu grozījumu izstrādi

likumā “Par tiesu varu”175, kas vērsti uz Tieslietu padomes ietekmes sfēras paplašināšanu

tiesneša karjeras jautājumos, kā arī atkārtoti izteica savas bažas par to, ka galavārds tiesnešu

iecelšanai amatā un atkārtotai iecelšanai amatā ir Saeimai. Arī Eiropas Padomes komisija

“Demokrātija caur tiesībām” (dēvēta par Venēcijas komisiju) ir norādījusi uz iespējamu

pārmērīgu politisko ietekmi uz tiesnešu iecelšanu amatā un atkārtotu iecelšanu amatā un aicināja

pārskatīt Saeimas pilnvaras šajā jomā176.

185. Starptautiskās organizācijas norāda uz nepieciešamību Tieslietu padomei veidot savu budžetu,

kas būtu jāpārvalda neatkarīgi no izpildvaras177. Tieslietu padomei Latvijā nav sava budžeta un

nav arī uzskaites par Tieslietu padomes darbības kopējām izmaksām. Tieslietu padomes

izmaksas ir iekļautas vairāku iestāžu, tajā skaitā Augstākās tiesas un Ministrijas budžeta

programmās.

186. Likums178 nosaka, ka Tieslietu padomes darbu nodrošina Augstākās tiesas Administrācija.

Nozīmīgu daļu no Tieslietu padomes izdevumiem sedz Augstākā tiesa no sava budžeta

līdzekļiem (izdevumi par telpu un materiāltehnisko nodrošinājumu, pētījumiem, u.c.). Saskaņā

ar Atlīdzības likumu179 tiesnesis, kurš ievēlēts tieslietu padomē, saņem piemaksu par katru

apmeklēto Tieslietu padomes sēdi. Šīs izmaksas ir iekļautas citu iestāžu, tajā skaitā Tiesu

administrācijas budžeta programmā “Tiesu sistēma”. 2017.gadā Tieslietu padomes darbības

nodrošināšanai Augstākajā tiesā izveidots Tieslietu padomes sekretariāts ar trīs amata vietām un

piešķirts finansējums180 88,3 tūkst. euro apmērā.

187. Par Tieslietu padomes nepietiekamām pilnvarām un darbību tiesu varas neatkarības sekmēšanā

liecina arī Valsts prezidenta izveidotās Tiesiskās vides pilnveides komisijas izstrādātais un

2016.gada maijā publiskotais dokuments “Ziņojums par Tieslietu padomes darba

pilnveidošanu”.

188. Kā norāda Tiesiskās vides pilnveides komisija savā ziņojumā181, Tieslietu padome pagaidām nav

spējusi būtiski ietekmēt tiesu sistēmas attīstību un kļūt par noteicošo sviru tiesu sistēmas

politikas un stratēģijas izstrādē. Šobrīd Latvijā nav stratēģiska skatījuma nedz uz tiesu sistēmas

vispārējo attīstību, nedz arī uz Tieslietu padomes nozīmi tajā. Diemžēl nav arī pašas Tieslietu


66

padomes darbības un attīstības nākotnes redzējuma ne tālākam, ne tuvākam laika periodam.

Tiesiskās vides pilnveides komisijas ieskatā būtu nepieciešams Tieslietu padomes kompetenci

paplašināt līdz tādam apjomam, par kādu pēc ilgstošām diskusijām vienojušies eksperti un kādu

pieprasa pati tiesu vara.

189. Ziņojumā ir sniegti priekšlikumi:

189.1. paplašināt Tieslietu padomes funkcijas attiecībā uz tiesnešu karjeras jautājumiem,

mazinot izpildvaras un likumdevēja varas ietekmi uz atsevišķu tiesnešu profesionālo

izaugsmi un tiesu varu kopumā;

189.2. aktivizēt Tieslietu padomes darbību tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē un

tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā;

189.3. apsvērt tieslietu ministra un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja klātbūtnes

nepieciešamību Tieslietu padomē un izvērtēt Eiropas Tieslietu padomju asociācijas

(General Assembly of the European Network of Councils for the Judiciary – ENCJ)

ieteikumu, tieslietu padomes modelī apvienot tieslietu speciālistu, akadēmisko aprindu

un sabiedrības pārstāvību;

189.4. lai nodrošinātu pilnvērtīgu un kvalitatīvu Tieslietu padomes darbību, jāveido pastāvīgs

birojs ar cilvēkresursu, materiāltehnisko resursu, informācijas un pakalpojumu

nodrošinājumu, kā arī ar iespējām piesaistīt ekspertus, rīkot pieredzes apmaiņas

pasākumus u.,c.;

189.5. veidot Tieslietu padomes budžetu kā atsevišķu neatkarīgu budžeta vienību, kas ļautu

novērtēt Tieslietu padomes izdevumu un darbības ekonomisko efektivitāti.

190. Ņemot vērā Valsts prezidenta izveidotās Tiesiskās vides pilnveides komisijas pētījumu un

priekšlikumus Tieslietu padomes darba pilnveidošanai, Tieslietu padome sadarbībā ar Ministriju

2016.gada vasarā uzsāka darbu pie Tieslietu padomes stratēģiskā plāna izstrādes turpmākajiem

trim gadiem un 2017.gada 13.februāra sēdē Tieslietu padome apstiprināja Tieslietu padomes

darbības stratēģiju 2017. – 2019.gadam, kurā noteikti mērķi un uzdevumi padomes darbības

pilnveidošanai un tās efektivitātes palielināšanai.

191. Stratēģijā iekļauts mērķis – tiesu varas neatkarības nostiprināšana un uzdevumi Tieslietu

padomes darbības funkcionalitātes paaugstināšanai, lai veicinātu tās spēju efektīvi realizēt tai ar

likumu “Par tiesu varu” uzliktās funkcijas un pildīt pienākumus, cita starpā izceļot arī tādus

uzdevumus kā paplašināt padomes pilnvaras tiesnešu iecelšanā un karjeras virzībā, piedalīties

neatkarīga tiesu budžeta veidošanā, aizstāvēšanā un administrēšanā182. Padome arī plāno

piedalīties tiesu politikas veidošanā un normatīvā regulējuma pilnveidošanā jautājumos, kas

tieši ietekmē tiesu sistēmas funkcionēšanu, iniciēt un rosināt nepieciešamās izmaiņas un

uzlabojumus tiesu sistēmas darbību regulējošajos tiesību aktos, līdzdarboties tiesību aktu

izstrādes procesā.

192. Stratēģijā ietverts arī mērķis – efektīva tiesu vara. Šī mērķa īstenošanai Tieslietu padome plāno

prioritāri pievērsties tādiem uzdevumiem kā vērtēt tiesu sistēmas darba efektivitāti un izstrādāt

risinājumus tās paaugstināšanai, analizēt Tiesu namu reformas gaitu un tās ietekmi uz tiesu

sistēmas darbību, izvērtēt lietu izskatīšanas termiņus un resursu pietiekamību tiesvedības

procesa nodrošināšanai.


67

2.2. Vai plānoto pasākumu tiesu noslodzes izlīdzināšanai īstenošanas rezultātā ir

uzlabojušies tiesvedības efektivitātes rādītāji?

Pamatnostādņu īstenošanas laikā nav izdevies panākt būtisku uzlabojumu tiesvedības

procesu norises ilguma rādītājos. Ilgā lietu izskatīšana tiesās joprojām nenodrošina ātru un

efektīvu tiesvedības procesu, lai gan ir īstenoti plānotie pasākumi tiesu noslodzes

mazināšanai un izlīdzināšanai. Pirmās instances tiesās, kur tiesu sistēmas efektivitātes

rādītājiem būtu vispirms jāatspoguļojas, civillietu un krimināllietu izskatīšanas ilgums pat ir

palielinājies. Samazinājumu lietu izskatīšanas vidējos rādītājos var konstatēt tikai

administratīvo lietu kategorijā.

Tiesvedības ilguma ziņā Latvija ievērojami atpaliek no kaimiņvalstīm. Tiesvedības ilgums

Latvijā ir ilgākais Baltijas valstīs, piemēram, 2014.gadā Latvijā tas bija 159 dienas,

Igaunijā - 33 dienas, bet Lietuvā - 64 dienas visās pirmās instances tiesās (izņemot

krimināllietas).

Ņemot vērā, ka pirmās instances tiesās saņemto lietu skaits Pamatnostādņu īstenošanas laikā

ir samazinājies, bet tiesnešu skaits pieaudzis, Ministrijai, plānojot turpmāko rīcību tiesu

iekārtas attīstībai, būtu jāvērtē faktori, kas ietekmē tiesvedības ilgumu. Iedzīvotāju skaita

samazināšanās un cilvēku koncentrēšanās lielajos centros (pilsētās) liek domāt ne tikai par

tiesu vai tiesu namu skaitu un to atrašanās vietu, bet arī par tiesnešu skaita plānošanu.

Savukārt lietu pabeigšanas koeficients (pabeigto un saņemto lietu skaita attiecība) tiesās ir

uzlabojies, kas nozīmē, ka tiesās uzlabojas spēja laikus izskatīt saņemtās lietas. Tomēr

2016.gadā šis rādītājs nevienā lietu kategorijā vēl nesasniedz 100%, kas nozīmē, ka tiesas

gada laikā vidēji izskata mazāk lietas nekā saņem un joprojām veidojas neizskatīto lietu

uzkrājums. Administratīvajās lietās Latvijā pat ir augstākais lietu pabeigšanas koeficients

Baltijas valstīs, tomēr kopumā Latvija visās lietu kategorijās atpaliek no Eiropas valstu

vidējiem rādītājiem.

Ir samazinājusies tiesu darbības produktivitāte183

- lai gan laikā no 2010. līdz 2016.gadam

kopējais rajonu (pilsētu) tiesās tiesvedībā saņemto civillietu, krimināllietu un administratīvo

lietu skaits ir par 15% samazinājies, pabeigto lietu skaitā nav būtisku izmaiņu – vidēji 51

tūkst. lietu gadā. Neizskatīto lietu atlikums minētajā periodā ir samazinājies no 45,5 tūkst.

lietu līdz 32,6 tūkst. lietu.


68

193. Izmantojot Eiropas valstu tiesu sniegto informāciju, CEPEJ katru gadu veido rezultātu

apkopojumus starp ES dalībvalstīm un kā galvenos rādītājus tiesvedības efektivitātei izmanto

“tiesvedības ilgumu”, “lietu pabeigšanas koeficientu” un “neizskatīto lietu skaitu”.

194. Tiesvedības ilgums184 ir laiks (dienās), kas nepieciešams, lai lietu izskatītu tiesā, t.i., laiks, kas

nepieciešams nolēmuma pieņemšanai pirmās instances tiesā. “Nolēmuma pieņemšanas laika”

rādītājs ir neizskatīto lietu skaits, kas dalīts ar pabeigto lietu skaitu gada beigās un reizināts ar

365 dienām. Lai gan dažādas pārsūdzības procedūras var būtiski ietekmēt tiesvedības ilgumu,

tiesu sistēmas efektivitātei būtu jāatspoguļojas jau pirmajā instancē.

195. Revidenti salīdzināja Pamatnostādnēs noteiktos sasniedzamos rezultātus ar faktiskajiem

tiesvedības procesu vidējā ilguma rādītājiem gan pirmās instances tiesās, gan apelācijas

instancēs. Revidentu konstatētais norāda, ka Pamatnostādnēs ietvertie risinājumi nav uzlabojuši

situāciju (skatīt 4.pielikumu). Atsevišķās jomās rādītāji pat ir pasliktinājušies. Turklāt jāņem

vērā, ka tie ir lietu izskatīšanas vidējie rādītāji.

196. Veicot datu analīzi185 konstatēts, ka:

196.1. salīdzinot 2009. un 2015.gada civillietu izskatīšanas vidējā ilguma rādītājus, var secināt,

ka kopumā tiesvedības ilgumam pirmajā instancē ir tendence palielināties – no 1,3

mēnešiem līdz 2,2 mēnešiem, savukārt apelācijas instancē tas nedaudz ir samazinājies no

2,8 līdz 2,4 mēnešiem (skatīt 12.attēlu);

12.attēls. Civillietu izskatīšanas ilgums pirmajā un apelācijas instancē.

196.2. salīdzinot 2009. un 2015.gada krimināllietu izskatīšanas vidējā ilguma rādītājus gan

pirmajā instancē, gan apelācijas instancē, redzams, ka tiem ir tendence pieaugt, kā arī

pastāv būtiska neatbilstība starp plānotajiem un faktiskajiem rādītājiem (skatīt 13.attēlu);

1,5 1,5 1,4 1,4 1,3 1,3 1,2 3,0 2,9 2,8 2,6 2,6 2,4 2,4

1,3 1,4 1,5 1,9 1,8 1,8

2,2

2,8 3,0 3,0

3,5

2,6 2,7 2,4

2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015

Plānots, pirmā instance CL Plānots, apelācijas instance CL

Izpilde, pirmā instance CL Izpilde, apelācijas instance CL


69

13.attēls Krimināllietu izskatīšanas ilgums pirmajā un apelācijas instancē.

196.3. arī administratīvajā tiesā tiesvedības ilguma problēma nav atrisināta, jo kopumā personai

tiesvedības ilgums ir saglabājies līdzīgs – lietu izskatīšanas vidējais ilgums pirmajā

instancē ir samazinājies, savukārt apelācijas instancē tas ir palielinājies (skatīt 14.attēlu).

14.attēls. Administratīvo lietu izskatīšanas ilgums pirmajā un apelācijas instancē.

197. Saskaņā ar CEPEJ apkopoto informāciju186 tiesvedības ilgums Latvijā ir ilgākais Baltijas valstīs

(skatīt 11.tabulu), piemēram, 2014.gadā Latvijā tas bija 159 dienas, Igaunijā 33 dienas, bet

Lietuvā 64 dienas visās pirmās instances tiesās bez kriminālprocesa. Pēc 2012.gada Latvijā

tiesvedības ilgums sāk nedaudz samazināties, tomēr joprojām tas nav atgriezies 2010.gada

līmenī un būtiski pārsniedz Igaunijas un Lietuvas tiesvedības ilguma rādītājus.

11.tabula Tiesvedības ilgums Baltijas valstīs pirmās instances tiesās, izņemot kriminālprocesu,

2010.-2014.gads187

(dienās).

Valsts 2010 2012 2013 2014

Latvija 139 181 167 159

Lietuva 43 44 59 64

Igaunija 120 44 - 33


1,7 1,7 1,7 1,5 1,5 1,3 1,3 1,7 1,7 1,7 1,5 1,5 1,3 1,3

4,4 5,2

5,7 6,0 6,5 6,2

5,6

2,7 3,0 3,2 2,9 3,5 3,3 3,4

2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015

Plānots, pirmā instance KL Plānots, apelācijas instance KL

Izpilde, pirmā instance KL Izpilde, apelācijas instance KL

18,0 17,0 16,0 16,0 15,0 15,0 14,0 8,0 7,0 6,0 6,0 5,0 5,0 4,0

14,5 15,4 14,5 13,4 13,5

10,0 7,6 7,8 7,0 7,7

8,9 11,3

13,0 12,7

2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015

Plānots, pirmā instance AL Plānots, apelācijas instance AL

Izpilde, pirmā instance AL Izpilde, apelācijas instance AL


70

Pozitīvu ietekmi uz lietu izskatīšanas termiņa samazināšanos tiesās ir atstājušas izmaiņas

normatīvajos aktos, ieviešot plašāku rakstveida procedūras piemērošanu un arī iespēju

tiesvedībā pieņemtās lietas nodošanu citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai.

198. Lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai tika grozīts normatīvais akts188, paredzot iespēju

augstas noslodzes gadījumos tiesvedībā pieņemtu lietu/as nodot citai tās pašas instances tiesai

(ar zemāku noslodzi).

199. Tiesvedības procesi var norisināties gan mutvārdu, gan rakstveida formā. Rakstveida procesā

tiesa pieteikumus, sūdzības un jautājumus izskata, nerīkojot tiesas sēdi. Atbilstoši Tiesu

Administrācijas sniegtajai informācijai189 laikā no 2010. līdz 2015.gadam rakstveida procesu

skaits būtiski pieaudzis - no 1320 līdz 21 728 visos lietu veidos (skatīt 15.attēlu).

15.attēls. Rakstveidā izskatīto lietu skaits, 2010. – 2015.gads.

200. Revīzijā izlases veidā izvērtētā informācija liecina, ka lietās, kas ierosinātas pēc 2013.gada,

palielinās rakstveidā izskatīto lietu īpatsvars visās lietu kategorijās pirmās instances tiesās,

piemēram, administratīvajām lietām tās sasniedz 57% un civillietās 43% no kopējā izskatīto

lietu skaita.

201. Apelācijas instancē saglabājas līdzīgas tendences kā pirmās instances tiesās – sākot ar 2013.gadu

rakstveida procesi tiek izmantoti vairāk, sasniedzot 53% krimināllietās, 75% civillietās, 59%

administratīvajās lietās un 60% administratīvo pārkāpumu lietās.

202. Plašāku rakstveida procesu izmantošanu, tādējādi samazinot vidējos lietu izskatīšanas ilgumus,

ir veicinājuši normatīvo aktu grozījumi, piemēram:

202.1. grozījumi Administratīvā procesa likumā190 paredz rakstveida procesu izmantošanu;

202.2. grozījumi Civilprocesa likumā191 paredz rakstveida procesu izmantošanu pirmās

instances tiesās, kā arī maza apmēra prasību lietu izskatīšanu apelācijā rakstveida

procesā;

1320 950

9065

13463 14348 16753

0

5000

10000

15000

20000

25000

30000

2010 2011 2012 2013 2014 2015

Administratīvo pārkāpumu

lietas, apelācijas instances

Administratīvo pārkāpumu

lietas, pirmā instance

Krimināllietas, apelācijas

instances

Krimināllietas, pirmā instance

Civillietas, apelācijas

instances

Civillietas, Zemesgrāmatu

nodaļas

Civillietas, pilsētu (rajonu)

tiesas


71

202.3. grozījumi Kriminālprocesa likumā192 nosaka iesniegto lūgumu par atbrīvošanu no

piespiedu naudas samaksas vai par tās apmēra samazināšanu izskatīšanu rakstveida

procesā u. c. grozījumi.

Ministrijai, plānojot turpmāko rīcību, būtu jāvērtē tiesvedības ilgumu ietekmējošie faktori, ņemot

vērā, ka Pamatnostādņu īstenošanas laikā tiesās saņemto lietu skaits sarucis, savukārt tiesnešu skaits

ir palielinājies.

203. CEPEJ dati liecina, ka Latvijā ir vērojams salīdzinoši straujš tiesnešu skaita pieaugums

salīdzinot ar kaimiņvalstīm un Eiropas vidējiem rādītājiem, turklāt tiesnešu skaita uz

100 tūkstošiem iedzīvotāju rādītāja pieaugums nav izskaidrojams tikai ar iedzīvotāju skaita

samazināšanos Latvijā, ir pieaudzis arī faktiskais tiesnešu skaits rajona (pilsētas) tiesās un

apgabaltiesās (skatīt 12.tabulu).

12.tabula Tiesnešu skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju Baltijas valstīs, 2008.-2014.gads193

Valsts 2008 2010 2012 2014

Latvija 20.8 21.2 21.5 24.4

Lietuva 21.5 23.9 25.6 25.8

Igaunija 17.8 16.7 17.7 17.6

Vidēji Eiropas valstīs 20.3 21.1 21.1 20.7

Avots: CEPEJ 2013. un 2015..gada ES rezultātu apkopojums

204. Pamatnostādņu īstenošanas laikā kopējais pirmajā instancē saņemto lietu skaits ir samazinājies

no 56,7 tūkstošiem 2010.gadā līdz 48,2 tūkstošiem lietu 2016.gadā jeb par 15%. Būtiskākās

izmaiņas saņemto lietu skaitā ir civillietu kategorijā – samazinājums no 42,8 līdz 35 tūkstošiem

lietu 2016.gadā jeb par 18%. Savukārt laikā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.janvārim

kopējais tiesnešu amata vietu skaits pilsētu (rajonu) tiesās un apgabaltiesās ir pieaudzis no 529

līdz 543 jeb par 2,6% (skatīt 16.attēlu).

16.attēls. Kopējā pirmajā instancē saņemto lietu skaita un tiesnešu amatu vietu skaita izmaiņas,

2010. – 2016.gads.

529 529 527 529 529

540 543

56771 50994 49661 47173

50504 50714 48228

515

520

525

530

535

540

545

0

10000

20000

30000

40000

50000

60000

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

Tiesnešu amata vietu skaits Saņemto lietu skaits (civillietas, krimināllietas, administratīvās lietas)


72

205. CEPEJ apkopotā informācija194 liecina, ka Latvijā ir zema tiesāšanās intensitāte. Visaugstākais

pirmās instances tiesās saņemto civillietu un administratīvo lietu skaits uz 100 iedzīvotājiem

2015.gadā ir bijis Dānijā – 45 lietas, Slovēnijā – 38 lietas un Austrijā – 37 lietas, savukārt

Latvijā tikai 3,6 lietas uz 100 iedzīvotājiem.

206. Laikā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.janvārim arī Latvijas iedzīvotāju skaits ir

samazinājies no 2,12 milj. līdz 1,97 milj. jeb par 7%195 (skatīt 17.attēlu).

Avots: Centrālās statistikas pārvaldes un Tiesu administrācijas informācija.

17.attēls. Latvijas iedzīvotāju skaita196

un tiesnešu amatu vietu skaita197

izmaiņas, 2010. –

2016.gads.

Iedzīvotāju skaita samazināšanās un cilvēku koncentrēšanās lielajos centros (pilsētās) Latvijā liek

domāt ne tikai par tiesu vai tiesu namu skaitu un atrašanās vietu, bet arī tiesnešu skaita plānošanu,

kas, kā rāda statistika, pakāpeniski pieaug.

207. Salīdzinājumā Latvijā rajonu (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās ir mazāks tiesnešu skaits nekā

Igaunijā198:

207.1. rajona (pilsētas) tiesā mazākais tiesnešu skaits Latvijā ir trīs, savukārt Igaunijā - 10.

Vidēji Latvijā – 11 tiesneši vienā tiesā, bet Igaunijā – 30 tiesneši tiesā;

207.2. apgabaltiesā mazākais tiesnešu skaits Latvijā ir 13, savukārt Igaunijā - 16 tiesneši. Vidēji

Latvijā – 22 tiesneši vienā tiesā, bet Igaunijā – 22,5 tiesneši vienā tiesā.

208. Piemēram, Igaunijā Ministrija ir izstrādājusi plānu199, kas tiek saskaņots ar tiesu varu, kurā plāno

ierobežot kopējo tiesnešu skaitu pirmajā un apelācijas tiesu instancēs. Minētais plāns saskan ar

kopējo Igaunijas Valdības plānu nodarbināto skaita valsts pārvaldē samazināšanai.

209. Saskaņā ar Ministrijas sniegto informāciju200 Latvijā tiesnešu skaita samazinājums nākotnē

netiek plānots. Ja būs nepieciešams samazināt tiesnešu skaitu, tad gadījumos, kad tiesnesis tiks

atbrīvots vai atcelts no amata, vakantā amata vieta netiks aizpildīta.

529 529 527

529

529

540

543 2,12

2,07

2,04 2,03 2,00

1,99 1,97

1,85

1,90

1,95

2,00

2,05

2,10

2,15

515

520

525

530

535

540

545

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

Tiesnešu amata vietu skaits Pastāvīgo iedzīvotāju skaits


73

210. Lietu pabeigšanas koeficients201 ir pabeigto lietu skaita un jauno lietu skaita attiecība. Ar šo

koeficientu novērtē, vai tiesa spēj laikus izskatīt jaunās lietas. Tiesvedības ilgums ir saistīts ar

ātrumu, kādā tiesas var izskatīt lietas, ar “lietu pabeigšanas koeficientu”, kā arī ar to lietu skaitu,

kuras joprojām tiek iztiesātas (“neizskatītās lietas”). Ja lietu pabeigšanas koeficients ir aptuveni

100% vai vairāk, tas nozīmē, ka tiesu sistēma spēj izskatīt vismaz tik daudz lietu, cik daudz ir

jauno lietu. Ja lietu pabeigšanas koeficients ir mazāks par 100%, tas nozīmē, ka lietu skaits, ko

tiesas izskata, ir mazāks par jauno lietu skaitu. Rezultātā perioda beigās neizskatīto lietu skaitu

pieskaita neizskatīto lietu skaitam. Ja šāds stāvoklis turpinās vairākus gadus, tas var norādīt uz

sistēmisku problēmu, jo lietu uzkrāšanās vēl vairāk palielina tiesu darba slodzi un izraisa

turpmāku tiesvedības ilguma palielināšanos.

211. Revīzijā apkopotā informācija liecina, ka laikā no 2010. līdz 2016.gadam Latvijā katru gadu

uzlabojas lietu pabeigšanas koeficients, kas raksturo pabeigto un jauno (saņemto) lietu skaita

attiecību procentos (skatīt 18.attēlu). Tomēr 2016.gadā šis rādītājs nevienā lietu kategorijā

nesasniedz 100%, kas nozīmē, ka tiesas gada laikā vidēji izskata mazāku lietu skaitu par

saņemto lietu skaitu un joprojām veidojas neizskatīto lietu uzkrājums.

212. Būtiskākais uzlabojums vērojams civillietās, lēnāks uzlabojums vērojams krimināllietās.

Savukārt administratīvajās lietās lietu pabeigšanas koeficients pat ir nedaudz pasliktinājies.

18.attēls. Lietu pabeigšanas koeficients (%), 2010.-2016.gads202

.

213. Atbilstoši ar CEPEJ informācijai203 lietu pabeigšanas koeficients Latvijā civillietās un

krimināllietās ir zemāks nekā Igaunijā un Lietuvā, savukārt administratīvajās lietās Latvijā ir

augstākais lietu pabeigšanas koeficients Baltijas valstīs. Tomēr kopumā Latvija visās lietu

kategorijās atpaliek no Eiropas valstu vidējiem rādītājiem (skatīt 13.tabulu).

13.tabula. Lietu pabeigšanas koeficients (%) Baltijas valstīs un vidēji Eiropā, 2014.gads.

Valsts Civillietas Krimināllietas Administratīvās lietas

Latvija 85,8 96,0 95,8

Lietuva 101,9 106,5 83,5

Igaunija 97,6 110,9 91,2

Vidēji Eiropas valstīs 98,7 101,1 97,7


94,8 97,4

105,7 105,9

94,5

129,1

97,8

90

100

110

120

130

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

CL pabeigšanas koeficients rajona (pilsētas) tiesās

KLpabeigšanas koeficients rajona (pilsētas) tiesās

ALpabeigšanas koeficients rajona (pilsētas) tiesās

Kopējais lietu pabeigšanas koeficients rajona (pilsētas) tiesās, vidējās vērtības


74

214. Neizskatīto lietu skaits204 ir to lietu skaits, kuras vēl ir jāizskata perioda beigās. Tas arī ietekmē

nolēmuma pieņemšanas laiku. Tāpēc, lai saīsinātu tiesvedības ilgumu, ir nepieciešami pasākumi

neizskatīto lietu skaita samazināšanai.

215. Neizskatīto lietu uzkrājuma veidošanās iemesli lielā mērā ir saistīti ar tiesu darba organizācijas

problēmām, tajā skaitā ar tiesu nevienmērīgo noslodzi. Būtiskākais neizskatīto lietu atlikums ir

civillietu kategorijā. Kopējais rajonu (pilsētu) tiesās 2010.gadā neizskatīto lietu atlikums bija

vairāk nekā 35 tūkstoši lietu, bet 2015.gadā tas ir samazinājies līdz 27,3 tūkstošiem. Savukārt

krimināllietu kategorijā būtiskas izmaiņas nav vērojamas, lietu atlikums laikā no 2010. līdz

2016.gadam vidēji bija 5 tūkstoši.

216. Lielākais neizskatīto lietu skaits ir civilprocesā (skatīt 5.pielikumu).

217. Saskaņā ar CEPEJ apkopoto informāciju 2014.gadā Latvijā neizskatīto lietu skaits (izņemot

kriminālprocesu) pirmās instances tiesās ir 1,6 lieta uz 100 iedzīvotājiem, no tām neizskatīto

administratīvo lietu skaits ir tikai 0,1205 lieta. Salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju situācija ir

līdzīga – Lietuvā neizskatīto lietu skaits (izņemot kriminālprocesu) pirmās instances tiesās ir 1,9,

bet Igaunijā - 1,6 lietas uz 100 iedzīvotājiem.

218. Neizskatīto lietu skaitam katra gada beigās pirmās instances tiesās un apelācijas instances tiesās

ir tendence samazināties. Nav iespējams precīzi noteikt, kurš faktors – saņemto lietu skaita

samazināšanās, tiesnešu skaita pieaugums, procesuālo likumu grozījumi – visbūtiskāk ietekmējis

šādu attīstību.

2.3. Vai tiesu teritoriālās izmaiņas ir veicinājušas tiesu un tiesnešu noslodzes

izlīdzinājumu?

Pamatnostādnēs ietvertie pasākumi nav samazinājuši ievērojamo atšķirību rajonu (pilsētu)

tiesu un apgabaltiesu tiesnešu noslodzē. Latvijā joprojām pastāv būtiskas tiesnešu noslodzes

atšķirības. Atšķirības starp noslogotāko un mazāk noslogoto tiesnesi ir samazinājušās, tomēr

joprojām visaugstākā noslodze ir Rīgas tiesu apgabalā un noslodzes atšķirības dažādās lietu

kategorijās ir divas līdz četras reizes.

Ministrija pēc informatīvā ziņojuma “Par tiesu darbības teritoriju izmaiņām” izstrādes, kas

ietver vispārēju mērķi – pārskatīt tiesu darbības teritorijas un apvienot apgabaltiesas

darbības teritorijā esošo rajonu (pilsētu) tiesu teritorijas, juridiski izveidojot vienu pirmās

instances tiesu, līdzšinējās tiesas pārveidojot par tiesu namiem - nav izstrādājusi vadlīnijas

vai detalizētu rīcības plānu tiesu teritoriālo izmaiņu veikšanai.

Tiesu teritoriālā reforma notiek gausi, ko ietekmē vienota redzējuma trūkums par kopumā

nepieciešamajām izmaiņām. Līdz šim veiktā tiesu teritoriju apvienošana Rīgas rajonā nav

veicinājusi būtisku tiesvedības efektivitātes rādītāju uzlabošanos. Latgales tiesu apgabalā

civillietu kategorijā par 30% samazinājies neizskatīto lietu atlikums, kas galvenokārt,


75

saistīts ar saņemto civillietu skaita samazinājumu par 23%, savukārt krimināllietu un

administratīvo lietu kategorijās tiesvedības efektivitāti raksturojošie rādītāji nav būtiski

mainījušies. Tieslietu ministrija turpina plānot pārējās Latvijas tiesu teritorijās veicamos

pasākumus.

Rīcības plāna trūkuma un nepietiekamas scenāriju analīzes rezultātā, reorganizējot tiesas

netiek ievērota konsekvence un piemēroti vienoti principi, jo tiek veidotas gan tiesas, gan

tiesu nami, gan tiesu reģionālās struktūrvienības. Kopumā Latvijā tiesu sistēma ir

sadrumstalota un tajā ir liels pirmās instances tiesu skaits.

Ministrijai būtu jāizvērtē ieguvumi no līdz šim veiktajām tiesu teritoriālajām izmaiņām un

ieviesto organizatorisko modeļu ietekme uz tiesu darbības efektivitāti. Izstrādājot rīcības

plānu turpmākām teritoriālām reformām, ieteicams būtu izvērtēt arī budžeta izdevumu

optimizēšanas iespējas, kas ietver arī Latvijā ilgtermiņā nepieciešamo tiesnešu skaita

plānošanu.

219. Izstrādājot Pamatnostādnes, Ministrija kā problēmas bija definējusi206 ievērojamās atšķirības

viena līmeņa tiesu un tiesnešu noslodzē dažādos Latvijas reģionos un elastīga slodzes

izlīdzināšanas mehānisma trūkumu vienas tiesas ietvaros, tajā skaitā iztrūkstot arī vienotai

metodoloģijai datorizētajā lietu sadalē iekļautas lietas slodzes indeksa noteikšanai. Mazo tiesu

nelielais tiesnešu skaits tiesās apgrūtināja esošo tiesnešu resursu piesaisti darbam pārslogotajās

tiesās, piemēram, uz laiku līdz lietu uzkrājumu likvidēšanai, jo nebija iespējams nodrošināt lietu

izskatīšanas nepārtrauktību un lietu sadales nejaušību tiesā, kas ir tiesneša pamata darba vieta207.

220. Minētās problēmas Ministrija plānoja risināt, izstrādājot tiesu izvietojuma un infrastruktūras

attīstības koncepciju, kā arī pilnveidojot tiesu pārvaldību un darba organizāciju208.

221. Pamatnostādnēs plānotais tiesu izvietojuma un infrastruktūras attīstības koncepcijas izstrādes

termiņš bija 2011.gads, tomēr tikai 2014.gadā Ministrija sagatavoja informatīvo ziņojumu par

tiesu darbības teritorijas izmaiņām209. Ziņojuma mērķis bija iezīmēt iespējamo tiesu politikas

rīcības virzienu, lai risinātu tādus ar tiesu efektivitātes paaugstināšanu saistītos jautājumus kā

nevienmērīga tiesu noslodze, tajā skaitā atšķirīgi tiesvedības ilgumi viena veida lietās, pārāk gari

tiesvedības termiņi, apgrūtināta vai neiespējama specializāciju izveide un lietu sadales

nejaušības nodrošināšana mazajās tiesās.

222. Vērtējot tiesu darbības teritoriālo izmaiņu iespējas, Ministrija ziņojumā210 norādīja, ka:

222.1. Latvijas apstākļiem par optimālu būtu atzīstama tiesa ar vidēji 40 tiesnešiem;

222.2. tiesu darba optimizācijai un efektivitātes paaugstināšanai būtu nepieciešams pārskatīt

līdzšinējās tiesu darbības teritorijas un apgabaltiesas darbības teritorijā esošās rajonu

(pilsētu) tiesu teritorijas apvienot, juridiski izveidojot vienu pirmās instances tiesu,

līdzšinējās tiesas pārveidojot par tiesu namiem. Tādējādi līdzšinējo piecu līdz desmit

rajonu (pilsētu) tiesu vietā apgabaltiesas darbības teritorijā būtu viena rajona (pilsētas)

tiesa ar vairākiem tiesu namiem līdzšinējo tiesu vietā;


76

222.3. apgabaltiesu darbības teritorijā esošo rajonu (pilsētu) tiesu apvienošana paredzama

pakāpeniski. Sākotnēji reforma ieviešama Rīgas tiesu apgabalā, apvienojot rajonu

(pilsētu) tiesu teritorijas, kā rezultātā tiktu izveidota viena tiesa (kā juridiska vienība),

kuras teritorija atbilstu visa Rīgas tiesu apgabala teritorijai. Šai Rīgas pirmās instances

tiesai būtu tiesu nami (iepriekš Rīgas tiesu apgabalā esošās rajona (pilsētas) tiesas);

222.4. Rīgas tiesu apgabalā izveidojama viena Rīgas tiesas zemesgrāmatu nodaļa, kuras

darbības teritorija aptvers Rīgas tiesas apgabalu;

222.5. pārējā Latvijas teritorijā reforma būtu ieviešama pēc tīro tiesu instanču reformas beigām,

papildus veicot detalizētu pieejamības risku un satiksmes infrastruktūras izvērtējumu;

222.6. līdz ar zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu integrēšanu rajona (pilsētas) tiesas sastāvā,

ievērojot likuma211 „Par tiesu varu” 33.panta trešās daļas 4.punktā noteikto rajona

(pilsētas) tiesas priekšsēdētāja pienākumu noteikt lietu un citu pienākumu sadali starp

tiesnešiem, rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja kompetencē tad būtu izlemt, kuru lietu

kategorijas un kādā apjomā tās tiktu nozīmētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnešiem.

Zemesgrāmatu nodaļas kā atsevišķas rajona (pilsētas) tiesas struktūrvienības beigtu

pastāvēt.

223. Turklāt Ministrija norādīja, ka problēmas ar tiesvedību savlaicīgumu ir saistītas ar tiesu

izvietojuma neefektivitāti un tiesu piekritības neelastīgumu, kuru iespējams kompensēt plašāk

izmantojot informācijas komunikāciju tehnoloģijas. Lietu nodošana starp tiesu namiem varētu

tikt nodrošināta, izmantojot tiesās pieejamo materiāltehnisko (informācijas komunikāciju

tehnoloģiju) nodrošinājumu. Respektīvi, izmantojot tiesās uzstādītos skenerus un Tiesu

informācijas sistēmu (TIS), lietu nodošanu citai tiesai var veikt elektroniski212.

224. Kā atzīst Ministrija, tiesā ar nelielu tiesnešu skaitu nevar nodrošināt vienlaikus tiesnešu

specializāciju un nejaušības principa ievērošanu lietu sadalē. Lai nodrošinātu minēto principu

vienlaicīgu ievērošanu, ir nepieciešams, lai attiecīgā tiesību nozarē vai tiesību jautājumā

specializētos ne mazāk kā četri tiesneši213. Šādā gadījumā ir iespējams nodrošināt gan nejaušības

principa un specializācijas principu ievērošanu lietu sadalē, augstāku tiesas spriešanas kvalitāti,

gan novērst nevēlamu korporatīvu saišu veidošanos. Tiesas ar nelielu tiesnešu skaitu rada

paaugstinātu interešu konflikta risku.

225. CEPEJ214 dati liecina, ka 2014.gadā Latvijā pirmās instances tiesu skaits (35) bija tikpat liels kā

Somijā (36), un tas ir vairāk nekā Dānijā (26) un Nīderlandē (12), lai gan teritoriāli un pēc

iedzīvotāju skaita šīs valstis ir lielākas nekā Latvija.

226. CEPEJ215 norāda, ka mazai tiesai var būt nepietiekams ražīgums, jo procesu plūsma ir pārāk

lēna, lai pilnībā izmantotu tiesas tiesnešu kapacitāti. Savukārt mazs tiesnešu skaits pret to

procesu tematu dažādību, kāda sastopama lielās tiesās, varētu izraisīt specializācijas trūkumu,

kas novestu ne tikai pie zemākas lietderības (koncentrējoties uz izmaksām), bet arī pie zemākas

efektivitātes (koncentrējoties uz kvalitāti).

227. 2014.gadā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijā bija 1,7

pirmās instances tiesas, bet Igaunijā 0,5 un Lietuvā divas pirmās instances tiesas (skatīt

14.tabulu). Vidēji Eiropā šis rādītājs ir 1,2, un lielāks pirmās instances tiesu skaits ir tikai tādās

valstīs kā Grieķija, Portugāle, Slovēnija un Spānija216.


77

14.tabula. Pirmās instances tiesu skaits Baltijas valstīs un vidēji Eiropā uz 100 tūkstošiem

iedzīvotāju, 2014.gads.

Valsts Tiesu skaits

Latvija 1.7

Lietuva 2.0

Igaunija 0.5

Vidēji Eiropas valstīs 1.2


228. Informatīvā ziņojuma217 izstrādes laikā Latvijā bija plašs tiesu izvietojuma tīkls ar nelielu

tiesnešu skaitu tiesā. No 34218 vispārējās jurisdikcijas rajonu (pilsētu) tiesām:

228.1. lielākā daļa – 22 rajonu (pilsētu) tiesas – bija nelielas tiesas ar tiesnešu skaitu no trim

līdz septiņiem tiesnešiem (neskaitot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešus);

228.2. deviņas rajonu (pilsētu) tiesas ar astoņiem līdz 14 tiesnešiem;

228.3. trīs rajonu (pilsētu) tiesās bija vairāk par 14 tiesnešiem.

229. Latvijā tiesu teritoriālās izmaiņas tiek veiktas, pamatojoties uz šādiem dokumentiem, kuros

noteikti vispārējie sasniedzamie mērķi:

229.1. iepriekš jau pieminētais Ministrijas 2014.gadā sagatavotais informatīvais ziņojums “Par

tiesu darbības teritoriju izmaiņām”219, kurā ir noteikti tikai vispārēji uzdevumi un mērķi

tiesu teritoriju pārskatīšanā. Tajā ir sniegta informācija par nodomu pārskatīt tiesu

darbības teritorijas un apvienot apgabaltiesas darbības teritorijā esošo rajonu (pilsētu)

tiesu teritorijas, juridiski izveidojot vienu pirmās instances tiesu, līdzšinējās tiesas

pārveidojot par tiesu namiem;

229.2. Valdības rīcības plāns (apstiprināts 2016.gada 3.maijā), kurā ietverti uzdevumi

Tautsaimniecības stiprināšanas jomā:

229.3. turpināt iesāktās tiesu teritoriju reformas, veidojot lielākas un spēcīgākas tiesas,

izlīdzinot tiesnešu noslodzi, samazinot lietu izskatīšanas ilgumu un labāk nodrošinot

tiesnešu specializāciju un nejaušības principu un efektivizējot tiesu darba organizāciju

(viena tiesu apgabala ietvaros apvienot vairāku tiesu teritorijas, juridiski izveidojot vienu

lielāku tiesu, tajā skaitā tiesu un to sastāvā esošo zemesgrāmatu nodaļu reforma

organizatoriskā līmenī – tiesu vada viens tiesas priekšsēdētājs, tajā ir vienota lietu

sadales sistēma un tiesnešu slodžu izlīdzināšana notiek pēc vienota principa);

229.4. īstenot Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes

stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plānā 2015.-2020.gadam noteiktos rīcības

virzienus, lai īstenotu cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanu tiesu varā, tādējādi

nodrošinot ātrāku, kvalitatīvāku lietu izskatīšanu komercdarbības vides uzlabošanas

sekmēšanai u.c.

230. Revīzijā konstatēts, ka Ministrijā nav izstrādātas ne vadlīnijas, ne arī plāns tiesu teritoriālo

izmaiņu veikšanai un aktivitāšu plānošanai, kas aptvertu visu plānoto izmaiņu kopumu.

231. Uz vienota redzējuma un skaidri noteiktu kritēriju trūkumu tiesu teritoriālo izmaiņu īstenošanā

norāda gan Tieslietu padomes priekšsēdētājs, gan arī vairāku apgabaltiesu priekšsēdētāji220.


78

232. Revīzijā iegūtā informācija liecina, ka tiesu teritoriālās izmaiņas tiek plānotas tiesu sistēmas

institūciju kopīgu diskusiju rezultātā. Prioritātes un/vai kritēriji vispirms reorganizējamo

teritoriju izvēlē nav noteikti. Uzsākot konkrēta tiesu apgabala reorganizāciju, tiek izstrādāts un

ar Tieslietu padomes lēmumu apstiprināts reorganizācijas plāns.

233. Latvijā, īstenojot tiesu darbības teritoriālās izmaiņas, ir vērojama vēlme tās veikt piesardzīgi un

ilglaicīgi – vispirms reorganizējot atsevišķas tiesas, pēc tam tiesu apgabalus. Savukārt Igaunijā

tiesu skaitu samazināja ar vienu lēmumu, un reforma tika īstenota uzreiz visā valsts teritorijā221.

Kopumā Latvijā tiesu sistēma ir sadrumstalota un tajā ir salīdzinoši liels pirmās instances tiesu

skaits. Nepastāvot vienotam skatījumam un vadlīnijām tiesu organizatoriskajā sistēmas pārveidē,

īstenojot tiesu darbības teritoriālās izmaiņas, faktiski ir izveidotas gan tiesas, gan tiesu nami, gan

tiesu reģionālās struktūrvienības.

234. Saskaņā ar likumu222 Latvijā katras apgabaltiesas darbības teritorijā tiek izveidota vismaz viena

rajona (pilsētas) tiesa, kā arī rajona (pilsētas) tiesai var būt struktūrvienības – tiesu nami.

Normatīvais akts223 nosaka rajonu (pilsētu) tiesas un attiecīgo apgabaltiesu darbības teritorijas,

proti, Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales. Atsevišķi izdalīta Administratīvā

apgabaltiesa. Īstenojot tiesu darbības teritoriālās izmaiņas, laikā no 2009.gada normatīvie akti

grozīti vairākas reizes224.

235. 2016.gada beigās Latvijā civillietas un krimināllietas pirmajā instancē izskatīja 27 rajonu

(pilsētu) tiesās un Rīgas rajona tiesai piekritīgajā tiesu namā Jūrmalā, kā arī piecās tiesu

reģionālajās struktūrvienībās Siguldā, Krāslavā, Preiļos, Ludzā un Balvos. Administratīvās lietas

izskata Administratīvā rajona tiesa piecos tiesu namos Rēzeknē, Liepājā, Rīgā, Valmierā un

Jelgavā. Apelācijā pārsūdzētās lietas izskata sešas apgabaltiesas – Kurzemes, Latgales, Rīgas,

Vidzemes, Zemgales un Administratīvā apgabaltiesa. Kasācijas instance ir Augstākā tiesa.

236. Revīzijā salīdzinātas Latvijas, Igaunijas un Lietuvas tiesu sistēmas (skatīt 15.tabulu):

236.1. Igaunijas tiesu sistēmā225 ir tiesas un tiesu nami. Igaunijas tiesu sistēmu veido vispārējās

jurisdikcijas rajona (pilsētas) tiesas un administratīvā rajona tiesas. Apgabaltiesas skata

gan civillietas un krimināllietas, gan administratīvās lietas. Igaunijā nav atsevišķa

administratīvā apgabaltiesa. Līdz ar to Igaunijā ir sešas rajona tiesas un 21 tiesu nams un

divas apgabaltiesas226;

236.2. Lietuvā rajona (pilsētas) tiesas ir tikai vispārējās jurisdikcijas tiesām, savukārt

apgabaltiesas ir gan vispārējās jurisdikcijas, gan administratīvās tiesas227.

Administratīvajai tiesai ir tikai divas tiesu pakāpes – apgabaltiesa un Augstākā tiesa.

Kopumā Lietuvā ir 49 rajona (pilsētu) tiesas un 10 apgabaltiesas.

15.tabula. Tiesu sistēmu salīdzinājums Baltijas valstīs228

.

Rajona (pilsētas) tiesas Apgabaltiesas Augstākā tiesa

Tiesas Tiesu nami Tiesas Tiesu nami

Latvija 28* 6 6 2 1

Igaunija 6 21 2 - 1

Lietuva 49 - 10 - 1

Avots: Eksperta ziņojums.


79

*Trim tiesām - Rīgas rajona tiesai, Daugavpils tiesai un Rēzeknes tiesai ir izveidotas piecas reģionālās

struktūrvienības Siguldā, Krāslavā, Preiļos, Ludzā un Balvos.

Tiesu teritoriālās izmaiņas nenotiek atbilstoši iecerētajam rīcības modelim, papildus tiesu namiem

ieviešot vēl vienu organizācijas elementu – tiesu reģionālo struktūrvienību. Līdz 2016.gada beigām

ir izveidots viens tiesu nams Rīgas rajona tiesai Jūrmalā un reģionālā struktūrvienība Siguldā,

savukārt Latgales apgabalā ir izveidotas reģionālās struktūrvienības Preiļos, Krāslavā, Balvos un

Ludzā, nevis tiesu nami.

237. Sākotnēji tiesu darbības teritoriju pārskatīšanu tika plānots uzsākt Rīgas tiesu apgabalā, kur

lielākā tiesu noslodze ir Rīgas tiesās. Līdz 2016.gada beigām tiesu teritoriālā reforma pilnībā ir

pabeigta Latgales tiesu apgabalā, kur tiesu noslodze bija ievērojami zemāka. Piemēram, Latgales

reģionā vidēji vienam tiesnesim mēnesī saņemto civillietu skaits 2014. un 2015.gadā bija

zemāks nekā kopumā vidējais rādītājs rajona (pilsētas) tiesās, savukārt Rīgā un Rīgas rajonā

augstāks (skatīt 16.tabulu).

16.tabula. Vidējais saņemto civillietu skaits tiesnesim vienā mēnesī 2014. un 2015.gadā229

.

Civillietas 2014 2015

Rīga

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 12.5 0.0

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa 18.4 17.2

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 14.5 13.1

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 16.0 17.4

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 18.1 13.3

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 21.4 15.4

Rīgas rajons

Jūrmalas pilsētas tiesa 18.2 31.7

Rīgas rajona tiesa 21.2 17.0

Siguldas tiesa 23.3 0.5

Ogres rajona tiesa 22.0 15.2

Latgale

Balvu rajona tiesa 12.7 10.4

Daugavpils tiesa 13.2 12.7

Krāslavas rajona tiesa 14.0 11.5

Ludzas rajona tiesa 12.8 10.8

Preiļu rajona tiesa 14.1 11.5

Rēzeknes tiesa 12.7 12.7

Vidēji visas rajona (pilsētas) tiesas 15.3 13.8

Avots: Tiesu administrācijas sniegtā informācija.


80

238. Līdz 2016.gada beigām tiesu teritoriālā reforma pilnībā ir pabeigta Latgales tiesu apgabalā,

līdzšinējo sešu rajonu (pilsētu) tiesu vietā izveidojot divas tiesas. Rīgas tiesu apgabalā reforma

īstenota vien daļēji:

238.1. 2015.gadā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa likvidēta, pārceļot tās tiesnešus darbā Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā un

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā (skatīt 19.attēlu);

19.attēls. Tiesu teritoriālās reformas īstenošana Rīgas tiesu apgabalā, pirmais posms.

238.2. 2015.gadā Rīgas rajona tiesā apvienotas trīs rajona (pilsētas) tiesas (skatīt 20.attēlu),

izveidojot vienu tiesu, tomēr saglabājot to fiziskās adreses/pieejamību Siguldā, Jūrmalā

un Rīgā. Veiktas arī organizatoriskā līmeņa izmaiņas – trīs tiesu priekšsēdētāju amatu

vietā ir viens tiesas priekšsēdētājs un viens tiesu nama priekšsēdētājs.

Siguldas tiesa likvidēta, pievienojot tās tiesu sastāvus Rīgas rajona tiesai.

Jūrmalas pilsētas tiesa pārveidota par Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namu.

20.attēls. Tiesu teritoriālās reformas īstenošana Rīgas tiesu apgabalā, otrais posms.

238.3. 2016.gadā Latgales tiesu apgabalā no sešām tiesām izveidotas divas tiesas (skatīt

21.attēlu) – Daugavpils tiesa, saglabājot fiziskās adreses/pieejamību Preiļos un Krāslavā,

un Rēzeknes tiesa, saglabājot fiziskās adreses/pieejamību Ludzā un Balvos. Veiktas arī

organizatoriskā līmeņa izmaiņas – sešu tiesu priekšsēdētāju vietā ir divi tiesas

priekšsēdētāji.

21.attēls. Tiesu teritoriālās reformas īstenošana Latgales tiesu apgabalā.

Rīgas Vidzemes pr. tiesa

Rīgas Centra r. tiesa

Rīgas Latgales pr. tiesa

Jūrmala Rīgas rajons Sigulda

Preiļu rajons Daugavpils Krāslavas

rajons

Ludzas rajons Rēzekne Balvu rajons


81

239. 2017.gada 1.februārī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa pievienota Rīgas pilsētas

Kurzemes rajona tiesai, vienlaikus nosakot tiesas nosaukumu – Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

(skatīt 22.attēlu).

22.attēls. Tiesu teritoriālās reformas īstenošana Rīgas tiesu apgabalā, trešais posms.

240. Revīzijā konstatēts, ka līdzšinējās tiesu darbības teritoriju pārskatīšanas rezultātā neviena no

reorganizētajām tiesām nav tuvojusies optimālajam tiesnešu skaitam vienā tiesā – 40 tiesneši230.

No 27 vispārējās jurisdikcijas rajonu (pilsētu) tiesām:

240.1. 17 rajonu (pilsētu) ir no trīs līdz astoņiem tiesnešiem (neskaitot zemesgrāmatu nodaļu

tiesnešus);

240.2. sešās rajonu (pilsētu) ir no 13 līdz 16 tiesnešiem;

240.3. četrās rajonu (pilsētu) tiesās ir no 21 līdz 29 tiesnešiem.

241. Tiesu darbības teritoriju pārskatīšanas rezultātā ir samazinājies tiesu skaits un centralizēta tiesu

vadība (samazināts tiesu priekšsēdētāju un to vietnieku amata vietu skaits). Saskaņā ar revīzijas

laikā veiktajām aplēsēm, līdz 2016.gada beigām reorganizētajās tiesās paredzamā tiesnešu

atlīdzības līdzekļu ekonomija viena gada laikā veido 44,0 tūkst. euro (skatīt 6.pielikumu).

Rīgas rajona tiesas reorganizācijas rezultātā no trīs nelielām tiesām ir izveidota viena tiesa ar

tiesnešu skaitu virs 25 tiesnešiem un līdz ar to ir nodrošināta lietu sadales nejaušības principa

ievērošana. Tomēr tāds tiesvedības efektivitāti raksturojošais rādītājs kā neizskatīto lietu atlikums

nav uzlabojies.

No 2016.gada 1.februāra Latgales tiesu apgabalā līdzšinējo sešu rajonu (pilsētu) tiesu vietā ir

izveidotas divas tiesas Daugavpilī ar 21 tiesnesi un Rēzeknē ar 16 tiesnešiem, tādējādi, ir

nodrošināta lietu sadales nejaušības principa ievērošana. 2016.gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem

diviem gadiem ir samazinājies neizskatīto civillietu atlikums vidēji par 911 jeb par 30%, kas

galvenokārt, saistīts ar saņemto civillietu skaita samazinājumu par 1156 lietām jeb par 23%,

savukārt krimināllietu un administratīvo lietu kategorijās tiesvedības efektivitāti raksturojošie

rādītāji nav būtiski mainījušies231

.

242. Lai novērtētu tiesu teritoriālo izmaiņu ietekmi, salīdzināti tiesu darbības rādītāji :

242.1. Rīgas rajona tiesā pirms reformas (kopā Rīgas rajona, Jūrmalas pilsētas, Siguldas tiesa) –

par 2014.gada 4.ceturksni un par līdzīgu periodu pēc reformas (kopā Rīgas rajona tiesa

un Rīgas rajona Tiesu nams Jūrmalā) – par 2015.gada 4.ceturksni un 2016.gada

4.ceturksni;

Rīgas Zemgales pr.

tiesa

Rīgas Pārdaugavas

tiesa

Rīgas Kurzemes

r. tiesa


82

242.2. Latgales tiesu apgabalā pirms reformas (kopā Daugavpils, Preiļu rajona, Krāslavas

rajona, Rēzeknes, Ludzas rajona un Balvu rajona tiesas – 2014. un 2015.gads un par

periodu pēc reformas (kopā Daugavpils un Rēzeknes tiesas) – 2016.gads.

243. Revīzijas laikā apkopotā informācija par tiesu darbības efektivitāti raksturojošo rādītāju pirms

un pēc Rīgas rajona tiesas reformas liecina, ka veiktā tiesu teritoriju apvienošana un Jūrmalas

tiesu nama izveide nav veicinājusi būtisku tiesvedības efektivitātes rādītāju uzlabošanos

civillietās, bet krimināllietu kategorijā, lai arī ir samazinājies neizskatīto lietu skaits, ir

samazinājies arī saņemto lietu skaits. Līdzīga situācija ir vērojama arī administratīvo pārkāpumu

lietu kategorijā (skatīt 23.-25.attēlus).

23.attēls. Tiesvedības efektivitāti raksturojošo rādītāju izmaiņas civillietu kategorijā pirms un pēc

Rīgas rajona tiesas reformas – 2014.g. 4.cet., 2015.g. 4.cet. un 2016.g. 4.cet.232

.

24.attēls. Tiesvedības efektivitāti raksturojošo rādītāju izmaiņas krimināllietu kategorijā pirms un

pēc Rīgas rajona tiesas reformas – 2014.g. 4.cet., 2015.g. 4.cet. un 2016.g. 4.cet.233

.

3574

1173 1310

3437

3764

1234 1175

3823

3890 920 1210 3521

Neizskatīto lietu skaits

pārskata perioda sākumā

Saņemto lietu skaits Pabeigto lietu skaits Neizskatīto lietu skaits

pārskata perioda beigās

2014.g. 4.cet. 2015.g. 4.cet. 2016.g. 4.cet.

443

262 268

438

358

204 181

374

398 219 149 185





2014.g. 4.cet. 2015.g. 4.cet. 2016.g. 4.cet.


83

25.attēls. Tiesvedības efektivitāti raksturojošo rādītāju izmaiņas administratīvo pārkāpumu lietu

kategorijā pirms un pēc Rīgas rajona tiesas reformas – 2014.g. 4.cet., 2015.g. 4.cet. un 2016.g.

4.cet.234

.

244. Revīzijas laikā apkopotā informācija par tiesu darbības efektivitāti raksturojošo rādītāju divus

gadus pirms un gadu pēc Latgales tiesu apgabala tiesu teritoriju izmaiņām liecina, ka civillietu

kategorijā 2016.gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir samazinājies gan kopējais saņemto,

gan pabeigto lietu skaits, bet neizskatīto lietu atlikums ir nedaudz pieaudzis (3–13%). Līdzīgas

tendences ir vērojamas arī krimināllietu un administratīvo lietu kategorijās (skatīt 26.-28.attēlu).

26.attēls. Tiesvedības efektivitāti raksturojošo rādītāju izmaiņas Latgales tiesu apgabalā civillietu

kategorijā, 2014.-2016.gads235

(informācija no TIS 2016.gada 2.septembrī un 2017.gada 27.martā).

236 232

314

154

140

216 199

147

197 189 230 156





2014.g. 4.cet. 2015.g. 4.cet. 2016.g. 4.cet.

2005

4863

3973

2899

2899

4508 4853

2577 2577 3673 3213 2987





2014 2015 2016


84

27.attēls. Tiesvedības efektivitāti raksturojošo rādītāju izmaiņas Latgales tiesu apgabalā

krimināllietu kategorijā, 2014.-2016.gads236

(informācija no TIS 2016.gada 2.septembrī un

2017.gada 27.martā)


administratīvo pārkāpumu lietu kategorijā, 2014.-2016.gads237

(informācija no TIS 2016.gada

2.septembrī un 2017.gada 27.martā)

245. Revīzijas ziņojuma projekta saskaņošanas gaitā Ministrija norādīja, ka Latgales tiesu apgabala

tiesu darbības efektivitātes raksturojošie rādītāji ir mainījušies un iesniedza precizētus datus.

Ņemot vērā Ministrijas sniegto informāciju238 civillietu kategorijā 2016.gadā, salīdzinot ar

iepriekšējiem gadiem, nedaudz pieaudzis pabeigto lietu skaits – vidēji par 398 lietām jeb par 9%.

Būtiski samazinoties saņemto lietu skaitam – vidēji par 1156 lietām vai par 23% ir samazinājies

arī kopējais neizskatīto civillietu atlikums – vidēji par 911 jeb par 30%. Savukārt krimināllietu

un administratīvo lietu kategorijās Latgales tiesu apgabala tiesu teritoriju izmaiņas nav atstājušas

ietekmi uz tiesvedības efektivitāti raksturojošajiem rādītājiem (skatīt 29.-31.attēlu).

689

1294 1353

633

633

1512 1527

652 652 1246 881 973





2014 2015 2016

61

747 750

58 58

894 897

66 66 666 565 156





2014 2015 2016


85

29.attēls. Tiesvedības efektivitāti raksturojošo rādītāju izmaiņas Latgales tiesu apgabalā civillietu

kategorijā, 2014.-2016.gads239

(Tieslietu ministrijas sniegtā informācija 2017.gada 1.jūnijā)


krimināllietu kategorijā, 2014.-2016.gads 240

(Tieslietu ministrijas sniegtā informācija 2017.gada

1.jūnijā)


administratīvo pārkāpumu lietu kategorijā, 2014.-2016.gads241

(Tieslietu ministrijas sniegtā

informācija 2017.gada 1.jūnijā)

1973

5003

4007

2969

2969

5080 4935

3114 3114 3885 4869 2130





2014 2015 2016

689

1302 1358

633

633

1563 1544

652 652 1387 1346 693





2014 2015 2016

61

747 750

58 58

906 898

66 66 850 852

64





2014 2015 2016


86

246. Revīzijas laikā konstatēts, ka tīmekļa vietnē www.tiesas.lv publiski pieejamajos (TIS) statistikas

pārskatos par tiesu darbību atspoguļotie dati ir mainīgi – dažādos datumos aplūkojot viena un tā

paša statistiskas pārskata datus, tajā iekļautā informācija atšķiras, piemēram 2017.gada janvārī

“Pārskatā par rajona (pilsētas) tiesu darba izpildes rezultātiem (335)” neizskatīto civillietu skaits

2016.gada beigās bija norādīts 28 586, savukārt 2017.gada 2.jūnijā – 26 788. Saskaņā ar Tiesu

administrācijas sniegto skaidrojumu242 datu atšķirības laika griezumā var ietekmēt TIS

nepietiekamā funkcionalitāte, mainoties tiesu teritorijām, kā arī lietu pārdale starp tiesām lietu

ātrākai izskatīšanai Civilprocesa likuma 32.1 panta kārtībā u.c. faktori.

Latvijā joprojām pastāv būtiskas tiesnešu noslodzes atšķirības. Atšķirības starp noslogotāko un

mazāk noslogoto tiesnesi ir samazinājušās, tomēr joprojām visaugstākā noslodze ir Rīgas tiesu

apgabalā un noslodzes atšķirības dažādās lietu kategorijās ir divas līdz četras reizes.

Pamatnostādnēs īstenotie pasākumi nav samazinājuši ievērojamo atšķirību rajona (pilsētu) tiesu un

apgabaltiesu tiesnešu noslodzē.

247. Revīzijā iegūtā informācija liecina, ka kopumā civillietu un krimināllietu kategorijās joprojām

pastāv ievērojama tiesnešu noslodzes atšķirības, lai gan 2015.gadā tās ir mazinājušās, salīdzinot

ar 2010.gadu. Vislielākā noslodzes izlīdzināšanās notikusi Administratīvajās tiesās.

248. Būtiskākās noslodzes atšķirības tiesnesim vērojamas civillietu kategorijā. Kopumā, salīdzinot

2010. un 2015.gada vidēji saņemto lietu skaitu vienam tiesnesim mēnesī, noslodze ir

izlīdzinājusies. Visaugstākā noslodze 2015.gadā bija Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā –

34 lietas vienam tiesnesim mēnesī, viszemākā Jelgavas tiesā – 7,1 lieta vienam tiesnesim

mēnesī, bet vidēji vienam tiesnesim 13,8 lietas (skatīt 17.tabulu). Rīgas tiesu apgabalā noslodze

vienam tiesnesim vairumā gadījumu ir virs vidējā rādītāja valstī, savukārt Latgales, Zemgales un

Vidzemes tiesu apgabalā noslodzes rādītāji ir zemāki par vidējiem rādītājiem valstī.

17.tabula. Saņemto civillietu skaits rajona (pilsētas) tiesā un vidēji vienam tiesnesim mēnesī 2010.

un 2015.gadā.

2010 2010 2015 2015

Apgabals Tiesa Tiesā Vienam

tiesnesim

Tiesā Vienam

tiesnesim

Izmaiņas,

%

Rīgas tiesu

apgabals

Rīgas Centra rajona tiesa 1516 15,2 13 1,0 -

Rīgas Kurzemes rajona tiesa 2401 24,1 2147 17,2 -29%

Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa 4479 21,4 3373 13,1 -39%

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 3871 26,4 4411 17,4 -34%

Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesa 2559 28,4 1830 13,3 -53%

Rīgas Ziemeļu rajona tiesa 1959 17,4 1782 15,4 -11%

Rīgas rajona tiesa 2877 26,2 2772 17,0 -35%

Jūrmalas tiesa 1126 15,8 558 31,7 101%

Rīgas rajona tiesa Jūrmalas tiesu

nams

0 0 1378 34,0 -

Siguldas tiesa 967 23,7 3 0 -98%

Ogres rajona tiesa 1224 20,9 964 15,2 -27%

http://www.tiesas.lv/


87

2010 2010 2015 2015

Kurzemes

tiesu apgabals

Kuldīgas rajona tiesa 543 10,7 497 12,2 14%

Liepājas tiesa 2948 24,0 1944 13,5 -44%

Saldus rajona tiesa 561 14,1 509 16,0 13%

Talsu rajona tiesa 664 17,6 601 14,5 -18%

Ventspils tiesa 1029 12,8 1170 14,2 11%

Vidzemes tiesu

apgabals

Alūksnes rajona tiesa 301 7,3 356 10,5 44%

Cēsu rajona tiesa 994 16,9 792 13,0 -23%

Madonas rajona tiesa 552 10,8 543 10,7 -1%

Gulbenes rajona tiesa 465 11,8 419 10,5 -11%

Valmieras rajona tiesa 873 12,1 954 13,6 12%

Valkas rajona tiesa 304 9,6 391 12,5 30%

Limbažu rajona tiesa 466 11,4 520 12,7 11%

Zemgales tiesu

apgabals

Bauskas rajona tiesa 747 12,2 674 12,7 4%

Tukuma rajona tiesa 1045 19,4 834 13,8 -29%

Jēkabpils rajona tiesa 821 13,5 720 14,2 5%

Jelgavas tiesa 2064 15,9 1614 7,1 -55%

Aizkraukles rajona tiesa 648 12,8 564 1,.6 -9%

Dobeles rajona tiesa 479 12,1 532 12,2 1%

Latgales tiesu

apgabals

Balvu rajona tiesa 342 8,7 323 10,4 20%

Daugavpils tiesa 1980 14,6 1771 12,7 -13%

Krāslavas rajona tiesa 262 6,6 384 11,5 74%

Ludzas rajona tiesa 287 7,1 305 10,8 52%

Preiļu rajona tiesa 466 12,3 436 11,5 -7%

Rēzeknes tiesa 987 10,6 1150 12,7 20%

Vidēji 1259 17,2 1064 13,8 -20%


249. Kopējais rajonu (pilsētu) tiesās saņemto civillietu skaits gadā laikā no 2010. līdz 2015.gadam ir

samazinājies par 15%, savukārt pabeigto civillietu skaits pieaudzis par 8%, bet neizskatīto

civillietu skaits perioda beigās ir samazinājies par 28%. Savukārt saņemto krimināllietu skaits

pieaudzis par 5%, pabeigto - par 6%, bet neizskatīto lietu skaits perioda beigās palicis tajā pašā

līmenī243.

250. Revīzijā konstatēts, ka rajonu (pilsētu) tiesu līmenī saņemto un izskatīto civillietu un

krimināllietu skaits vienam tiesnesim dažādās tiesās būtiski atšķiras244. Piemēram:

250.1. 2010.gadā Rīgas tiesās noslodze vienam tiesnesim atsevišķos gadījumos pārsniedz 500

civillietas gadā, bet Ludzas rajonā tās ir mazāk par 100 civillietām gadā. Savukārt

saņemto krimināllietu skaits Rīgas tiesās vienam tiesnesim vairākos gadījumos pārsniedz

200 lietas gadā, bet Krāslavas rajona tiesā viens tiesnesis gadā saņēma tikai 52 lietas.

Noslodzes tiesnesim gan civillietās, gan krimināllietās atšķiras vairāk nekā četras reizes;

250.2. 2015.gadā Rīgas tiesās noslodze vienam tiesnesim atsevišķos gadījumos pārsniedz 300

civillietas gadā, bet Gulbenes rajona tiesā noslodze vienam tiesnesim bija 133 civillietas

gadā. Savukārt saņemto krimināllietu skaits Rīgas tiesās vienam tiesnesim atsevišķos


88

gadījumos pārsniedz 140 lietas gadā, bet Daugavpils tiesā tās ir 79 un Ventspils tiesā –

64 krimināllietas. Noslodze atšķiras gandrīz trīs reizes civillietās un divas reizes

krimināllietās.

251. Apelācijas instancēs saņemto civillietu skaits gadā, līdzīgi kā rajonu (pilsētu) tiesās laikā no

2010. līdz 2016.gadam pieaudzis no 4 604 līdz 5 428 lietām jeb par 15%, bet pabeigto lietu

skaits gadā no 4454 līdz 5108 lietām jeb par 13%. Savukārt neizskatīto civillietu skaits gada

beigās ir samazinājies no 2870 līdz 1883 lietām245.

252. Saņemto un neizskatīto krimināllietu skaits laikā no 2010. līdz 2016.gadam ir bez būtiskām

svārstībām – saņemtas vidēji 1960 lietas gadā, pabeigtas vidēji 1936 lietas gadā un neizskatītas

vidēji 510 krimināllietas gadā 246.

253. Revīzijā konstatēts, ka tiesnešu noslodze apgabaltiesās, kā apelācijas instances tiesās, 2015.gadā

salīdzinot ar 2010.gadu, gan civillietu, gan krimināllietu kategorijās ir mainījusies robežās no 3

– 128% (skatīt 18.tabulu). Būtiskākais noslodzes pieaugums (saņemto lietu skaits gadā) vidēji

vienam tiesnesim ir Vidzemes apgabaltiesas Civillietu kolēģijā un Zemgales apgabaltiesas

Krimināllietu kolēģijā.

18.tabula. Saņemto lietu skaits vidēji vienam tiesnesim apgabaltiesās, 2010. un 2015.gads247

.

Apgabaltiesa 2010 2015 Vidēji vienam

tiesnesim 2010.

gadā

Vidēji vienam

tiesnesim 2015.

gadā

Izmaiņas,

%

Zemgales apgabaltiesa, saņemtās

civillietas

241 268 30,1 33,5 11,2

Kurzemes apgabaltiesa, saņemtās

civillietas

492 518 70,3 74,0 5,3

Latgales apgabaltiesa, saņemtās

civillietas

379 368 47,4 46,0 -2,9

Vidzemes apgabaltiesa, saņemtās

civillietas

246 561 35,1 80,1 128,0

Rīgas apgabaltiesa, saņemtās

civillietas

3168 3589 96,0 112,2 16,8

Zemgales apgabaltiesa, saņemtās

krimināllietas

341 470 42,6 58,8 37,8

Kurzemes apgabaltiesa, saņemtās

krimināllietas

221 245 31,6 35,0 10,9

Latgales apgabaltiesa, saņemtās

krimināllietas

257 215 36,7 30,7 -16,3

Vidzemes apgabaltiesa, saņemtās

krimināllietas

214 237 30,6 39,5 29,2

Rīgas apgabaltiesa, saņemtās

krimināllietas

942 1060 41,0 40,8 -0,5


254. Datu analīzes rezultāti liecina, ka 2010. un 2015.gadā apgabaltiesās:

254.1. civillietu kategorijā saglabājas viena un tā pati tendence – Rīgas apgabaltiesas tiesneši

saņem vidēji visvairāk civillietas, savukārt Latgales apgabaltiesas un Zemgales

apgabaltiesas tiesneši saņem vidēji vismazāk lietas. Vidzemes apgabaltiesā saņemto

civillietu skaits pieaudzis vairāk nekā divas reizes. Rīgas un Zemgales apgabaltiesā

tiesnešu vidējā noslodze atšķiras vairāk nekā trīs reizes;


89

254.2. krimināllietās saglabājas līdzīga tendence – abos gados lielākais saņemto lietu skaits ir

Zemgales un Rīgas apgabaltiesā. Vismazākais saņemto krimināllietu skaits ir Latgales

apgabaltiesā un noslodze atšķiras gandrīz divas reizes;

254.3. revīzijā konstatēts, ka Administratīvajās tiesās tiesnešu noslodze atšķiras dažādos tiesu

namos, bet 2015.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, kopumā vērojama slodzes izlīdzināšanās

dažādos tiesu namos (skatīt 32.attēlu).

32.attēls. Saņemto un pabeigto lietu skaits vidēji vienam tiesnesim Administratīvās rajona tiesas

tiesu namos, 2013. – 2015.gads248

.

255. Sākotnēji, vērtējot tiesu darbības teritoriālo izmaiņu iespējas, Ministrija paredzēja249 pēc tīro

tiesu instanču reformas beigām plānot tiesu darbības teritoriālās izmaiņas pārējā Latvijas

teritorijā. Šobrīd pāreja uz tīro tiesu instanču modeli ir pabeigta. Ministrijai būtu jāizvērtē

ieguvumi no līdz šim veiktajām tiesu teritoriālajām izmaiņām un ieviesto organizatorisko

modeļu ietekme uz tiesu darbības efektivitāti. Izstrādājot rīcības plānu turpmākām teritoriālām

reformām, ieteicams būtu izvērtēt arī budžeta izdevumu optimizēšanas iespējas, kas ietver arī

Latvijā ilgtermiņā nepieciešamo tiesnešu skaita plānošanu.

2.4. Vai izmaiņas tiesu pārvaldībā un darba organizācijā ir veicinājušas tiesvedības

ilguma samazināšanos?

Pamatnostādnēs plānotos mērķus tiesvedības ilguma samazināšanai civillietu un

krimināllietu izskatīšanā nav izdevies sasniegt, rādītāji uzlabojušies tikai administratīvo

lietu izskatīšanā.

Latvijā kopš 2014.gada ieviesta lietu izskatīšanas termiņu pārvaldība, paredzot, ka atbilstoši

starptautiskajai praksei un nacionālajām vadlīnijām tiesās ir jānosaka standarts – gadā

plānotie vidējie lietu izskatīšanas termiņi.

494

384

149 159

68 73

150 91

56 80 89 79

177 116 56 88 62 55

138 76 57

87 47 50 67 49 37 49 46 44

Pabeigto lietu

skaits 2013

Saņemto lietu

skaits 2013

Saņemto lietu

skaits 2014

Pabeigto lietu

skaits 2014

Saņemto lietu

skaits 2015

Pabeigto lietu

skaits 2015

Jelgavas TN Liepājas TN Rēzeknes TN Rīgas TN Valmieras TN Vidēji


90

Revīzijā veiktā analīze liecina, ka pirmās un apelācijas instances tiesas piesardzīgi plāno

vidējos lietu izskatīšanas termiņus civillietās un krimināllietās, līdz ar to tiesās plānotie

vidējie termiņi lietu izskatīšanai par 16-40% atpaliek no Pamatnostādnēs izvirzītajiem

rezultatīvajiem rādītājiem.

Nav izveidots uzraudzības mehānisms pār lietu izskatīšanas plānošanu tiesās, jo tā ir pilnībā

nodota tiesu priekšsēdētāju kompetencē, un kaut arī tiem ir noteikts pienākums iesniegt

informāciju par tiesās noteikto standartu, tomēr ne Tieslietu padome, ne Ministrija, ne arī

Tiesu administrācija nevērtē iesniegto informāciju un neplāno nepieciešamo rīcību situācijas

uzlabošanai.

Tiesu darba organizācija būtu jāuzlabo, jo vairāk nekā trešdaļā gadījumu, atliekot tiesas

sēdi, nākamā tiek nozīmēta pēc pusgada vai deviņu mēnešu laikā.

256. Tiesu darbību uzraudzība un novērtējums palīdz atklāt trūkumus tiesu darbā un vajadzības,

tādējādi ļaujot tiesu sistēmai operatīvāk atbildēt uz esošajiem un nākotnes izaicinājumiem. Ar

atbilstošiem IKT rīkiem ir iespējams nodrošināt reāllaika lietu pārvaldības sistēmas, un tie var

palīdzēt sniegt standartizētu tiesu statistiku valsts mērogā. Tos var izmantot arī lietu uzkrāšanās

pārvaldībai un automatizētām agrīnās brīdināšanas sistēmām250.

257. Atbilstoši likumam251 tiesas darbu organizē tiesas priekšsēdētājs. Lai nodrošinātu vienmērīgu

tiesnešu noslodzi un darba efektivitāti tiesas priekšsēdētājs var252:

257.1. pārbaudīt procesuālo termiņu ievērošanu tiesneša tiesvedībā esošajās lietās, kā arī lietu

kārtošanas atbilstību normatīvo aktu, tai skaitā tiesu lietvedības noteikumu, prasībām;

257.2. pieprasīt tiesnesim paskaidrojumu par tiesneša darba organizācijas un citiem

jautājumiem šajā pantā noteiktās kompetences ietvaros;

257.3. dot tiesnesim rīkojumus, kas saistīti ar tiesneša darba organizāciju amata pienākumu

izpildei;

257.4. ja tiesnesis bez pamatota iemesla neveic nepieciešamās procesuālās darbības, lai

nodrošinātu lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, kā arī gadījumos, kad tiesneša plānotais

termiņš nenodrošina lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, tiesas priekšsēdētājs var uzdot

tiesnesim noteikt atbilstošu termiņu, kurā, ņemot vērā lietas apstākļus, jāveic attiecīgā

procesuālā darbība, kā arī veikt lietu pārdali.

258. Tiesnešu profesionālās darbības uzraudzību var nodrošināt, sekojot katra tiesneša darbības

rādītājiem par saņemto un pabeigto lietu skaitu, lietu izskatīšanas ātrumu un citiem rādītājiem,

jo:

258.1. TIS ir pieejama detalizēta atskaite par tiesnešu darba rādītājiem;

258.2. tiesnešu darba rādītājus pastāvīgi uzrauga tiesas priekšsēdētājs;

258.3. informāciju par tiesnešu darba rādītājiem vērtē Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, veicot

tiesnešu darbības profesionālo vērtēšanu.


91

259. Pārbaudes par tiesnešu procesuālo pienākumu izpildi atbilstoši noteiktajai likumdošanai, tajā

skaitā tiesu un tiesnešu darbības analīzi, veic Ministrijas Tiesu sistēmas uzraudzības

departaments.

260. Katra kalendāra gada sākumā tiesas priekšsēdētājs, izvērtējot pieejamos tiesnešu resursus,

apstiprina lietu sadales plānu, ko, ja nepieciešams, iespējams grozīt253. Katras tiesas aktuālais

gada lietu sadales plāns ir publiski pieejams tīmekļa vietnē www.tiesas.lv.

Lietu sadale tiesās notiek automatizēti, un manuālās pārdales, ja tādas ir veiktas, ir izsekojamas un

pamatotas ar tiesas priekšsēdētāja rīkojumu.

261. Ministrijas tiesību akts254 nosaka saņemto lietu un pieteikumu sadali veikt automatizēti,

izmantojot TIS lietu elektroniskās sadales režīmu. Savukārt citus ar lietu saistītus ienākošos

materiālus un pieteikumus, kas netiek reģistrēti TIS, sadala tiesnešiem atbilstoši lietu sadales

plānam. Vispārējā kārtībā lietu sadale starp tiesnešiem notiek automatizēti, izmantojot TIS

funkcionalitāti. Atsevišķos gadījumos tiesas priekšsēdētājam ir tiesības veikt lietu manuālu

pārdali, piemēram, tiesneša ilgstošas prombūtnes gadījumos vai paaugstinātas noslodzes dēļ

u. tml.

262. Revīzijā, izlases veidā pārbaudot 894 tiesvedības, kuras uzsāktas un pabeigtas laika posmā no

2009.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.jūnijam, tika vērtēts saņemto lietu sadales process –

automatizētā lietu sadale un manuālā lietu pārdale tiesās (skatīt 19.tabulu).

19.tabula Manuāla lietu pārdale tiesvedības procesos

Tiesvedības procesi Civillietas Krimināllietas Administratīvās

lietas

Administratīvo

pārkāpumu

lietas

Kopējais izlasē iekļautais

procesu skaits pirmajā instancē 256 256 257 127

Procesu skaits, kuros mainīts

tiesnesis 21 5 0 13

Procesu īpatsvars, kuros

mainīts tiesnesis,% 8 2 0 10

Avots: TIS.

263. Pārbaudēs konstatēts, ka kopumā lietu sadale ir notikusi automatizēti un manuālās pārdales

veiktas ar tiesas priekšsēdētāja rīkojumu. Tiesnešu nomaiņas iemesli pārbaudītajās lietās ir darba

attiecību pārtraukums, tiesneša atstādināšana no konkrētas lietas izskatīšanas, ātrāka lietas

izskatīšanas nepieciešamība u.tml.

Latvijā kopš 2014.gada ieviesta lietu izskatīšanas termiņu pārvaldība, paredzot, ka atbilstoši

starptautiskajai praksei255

un nacionālajām vadlīnijām256

tiesās ir jānosaka standarts – gadā plānotie

vidējie lietu izskatīšanas termiņi.

Pirmās instances tiesas, plānojot vidējos lietu izskatīšana termiņus civillietās un krimināllietās,

netiecas sasniegt Pamatnostādnēs Ministrijas izvirzītos rezultatīvos rādītājus. Revīzijā analizētā



92

tiesu prakse liecina, ka tiesās plānotie vidējie termiņi lietu izskatīšanai pirmās instances tiesās

atpaliek par 16-40%. Nav izveidots uzraudzības mehānisms pār lietu izskatīšanas plānošanu tiesās,

jo tā ir pilnībā nodota tiesu priekšsēdētāju kompetencē un kaut arī tiem ir noteikts pienākums

iesniegt informāciju par tiesās noteikto standartu ne Tieslietu padome, ne Ministrija, ne arī Tiesu

administrācija nevērtē iesniegto informāciju un neplāno nepieciešamo rīcību situācijas uzlabošanai.

264. Sabiedrības interesēs ir nodrošināt savlaicīgu lietu izskatīšanu tiesas procesā saprātīgā termiņā,

t.i., lietu izskatīšana nedrīkst vilkties pārmērīgi ilgi. Izvirzot mērķi samazināt lietu izskatīšanas

ilgumu tiesās, Ministrija Pamatnostādnēs ir noteikusi sasniedzamos rezultātus civillietu,

krimināllietu un administratīvo lietu kategorijās pirmās instances un apelācijas instances tiesās

(skatīt 4.pielikumu).

265. Tiesu un tiesnešu darba organizācijas pilnveidošanai CEPEJ 2008.gada decembrī apstiprināja

vadlīnijas257 lietu izskatīšanas laika plānošanai. Kopumā tika izteikti 63 priekšlikumi piecos

virzienos:

265.1. Vispārējie principi un vadlīnijas;

265.2. Vadlīnijas likumdevējiem un politikas veidotājiem;

265.3. Vadlīnijas iestādēm, kas atbild par tiesu darba administrēšanu;

265.4. Vadlīnijas tiesu vadītājiem;

265.5. Vadlīnijas tiesnešiem.

266. Latvijā ieviešot CEPEJ vadlīnijas, no 2013.gada 1.septembra likumā258 noteikta lietu

izskatīšanas termiņu pārvaldība, kas paredz tiesas priekšsēdētāja pienākumu katra kalendāra

gada sākumā izvirzīt konkrētā gada mērķus saistībā ar vidējiem lietu izskatīšanas termiņiem

tiesā, kā arī apstiprināt lietu izskatīšanas termiņu standartu tiesā un pārraudzīt to ievērošanu.

Tiesas priekšsēdētājs līdz katra gada 1.februārim sniedz informāciju Tieslietu padomei par

apstiprināto lietu izskatīšanas termiņu standartu konkrētam gadam. Pozitīvi vērtējams šāds darba

organizācijas mehānisms, kas ir būtisks priekšnosacījums tiesvedības ilguma cēloņu

konstatēšanai un to novēršanas iespēju apzināšanai.

267. Lietu izskatīšanas termiņu standartu vienotai piemērošanai Tieslietu padomē tika saskaņotas

vadlīnijas259, kas ietver gan izmantojamos rādītājus, lietu kategorijas u. c. Ministrija rajonu

(pilsētu) tiesām un apgabaltiesām sniedza skaidrojumu260 par lietu izskatīšanas termiņu standartu

tiesā ieviešanu, standartu mērķiem un izmantošanas iespējām.

268. Pirmo reizi lietu izskatīšanas standarti tiesās tika izstrādāti 2014.gadam. Par izstrādātajiem

standartiem, Ministrija veica analīzi261, apkopojot labās prakses piemērus un nepilnības.

269. Revīzijā konstatēts, ka vairākas tiesas Tieslietu padomei nav iesniegušas informāciju par

vidējiem lietu izskatīšanas termiņiem, piemēram Alūksnes rajona tiesa Tieslietu padomē nav

iesniegusi vidējos lietu izskatīšanas termiņu standartus 2015.gadam un Ogres rajona tiesa 2014.,

2015. un 2016.gadam. Turklāt, neievērojot vadlīnijas262, 2016.gada vidējos lietu izskatīšanas

termiņu standartos atsevišķās tiesās:

269.1. netiek norādīts kopējais vidējais lietu izskatīšanas termiņš konkrētam lietu veidam, bet

tikai to kategorijām, piemēram, lietas, kurās veicama ekspertīze263;

269.2. tiek norādīts maksimālais/plānojamais izskatīšanas termiņu standarts laika intervālā,

piemēram, bērnu tiesību lietas izskatīšanas ilgums 3-6 mēneši264;


93

269.3. gan civillietās, gan krimināllietās apgabaltiesas vidējos lietu izskatīšanas termiņus tās

plāno piesardzīgi – paaugstinot plānotos lietu izskatīšanas vidējos termiņus, salīdzinot ar

faktisko iepriekšējo gadu rādītājiem u. c.

270. Revīzijas laikā, salīdzinot tiesu plānotos vidējos lietu izskatīšanas termiņus 2014.-2015.gadā ar

Pamatnostādnēs norādītajiem rezultatīvajiem rādītājiem (Politikas rezultāts “Samazinājies lietu

izskatīšanas ilgums pirmās instances tiesās”), konstatēts, ka tiesas plānoja vidējos lietu

izskatīšanas termiņus civillietās un krimināllietās piecas līdz septiņas reizes garākus nekā

Pamatnostādnēs izvirzītie mērķi. Savukārt administratīvajās lietās izskatīšanas termiņi tiek

plānoti vidēji 2,3 reizes mazāki par Pamatnostādnēs plānoto (skatīt 33.attēlu).

33.attēls. Tiesās plānotie vidējie lietu izskatīšanas termiņi, salīdzinot ar Pamatnostādnēs

plānotajiem, mēnešos.

271. Revīzijā konstatēts, ka Ministrija pēc savas iniciatīvas vienu reizi 2014.gadā, veikusi tiesu

iesniegto lietu izskatīšanas termiņu standartu analīzi. Par veikto analīzi Ministrija sagatavoja

vēstuli265 Tieslietu padomei. Jautājums par lietu izskatīšanas standartu sagatavošanu tiesās tika

izskatīts Tieslietu padomes 2014.gada 16.jūnija sēdē, tomēr tālāka rīcība nav sekojusi. Pēc

2014.gada tiesās izstrādāto lietu izskatīšanas termiņu standartu analīze un izvērtējums nav

veikts. Revīzijas laikā Ministrija informēja266, ka normatīvais akts nenosaka tai šādu pienākumu

un Tieslietu padome nav iniciējusi veikt to atkārtoti. Savukārt Tieslietu padome norāda, ka tās

kapacitāte neietver statistikas datu tehnoloģisku apstrādi un visa saņemtā informācija no Latvijas

tiesām tiek apkopota un ir pieejama Ministrijai un Tiesu administrācijai tālākai datu analīzei267.

272. Nav saskatāma jēgpilna rīcība formālai dokumentu sagatavošanai un iesniegšanai Tieslietu

padomē, ja ne Tieslietu padomei, ne Ministrijai, ne arī Tiesu administrācijai nav noteikts

pienākums vērtēt un analizēt tiesu iesniegtos lietu izskatīšanas termiņu standartus.

Revīzijas laikā veiktās izlases veida pārbaudes liecina, ka administratīvo lietu izskatīšanā termiņi ir

ievērojami samazinājušies, bet civillietu un krimināllietu izskatīšanā vērojama kopīga tendence –

lietu izskatīšanas ilguma Pamatnostādnēs plānotos mērķus nav izdevies sasniegt. Tas norāda uz

Pamatnostādņu ietvaros izvirzīto uzdevumu un pasākumu nepietiekamību mērķa sasniegšanai, kā

arī laikā no 2010. līdz 2016.gada 1.jūlijam īstenoto pasākumu nepietiekamu efektivitāti.

10,7 9,5 9,3

7,3 6,7 6

1,3 1,2 1,3 1,3

15 14

2014 2015 2014 2015 2014 2015

Civillietas Krimināllietas Administratīvās lietas

Kopā vidēji Pamatnostādnēs plānotais


94

273. Revīzijas laikā veicot analīzi par lietu izskatīšanas termiņu Pamatnostādnēs plānoto rezultatīvo

rādītāju izpildi, konstatēts, ka, salīdzinot 2009. un 2015.gadā tos kopumā par visām pirmās

instances un apelācijas instances tiesām:

273.1. civillietu pirmās instances tiesās izskatīšanas ilgums ir būtiski palielinājies – gandrīz

divas reizes. Savukārt apelācijas instancē tas ir samazinājies un 2015.gadā ir sasniegts

plānotais vidējais lietu izskatīšanas ilgums 2,4 mēneši;

273.2. krimināllietu izskatīšanas ilgums pirmajā instancē pieaudzis no 4,4 līdz 5,6 mēnešiem

jeb par 21%, savukārt apelācijas instancē attiecīgi no 2,7 līdz 3,4 mēnešiem jeb par

20,6%. 2015.gadā plānotais vidējais lietu izskatīšanas ilgums pirmajā instancē 1,3

mēneši un 1,3 mēneši apelācijas instancē nav sasniegts;

273.3. administratīvo lietu izskatīšanas vidējais ilgums pirmajā instancē ir būtiski samazinājies

par 52% – gandrīz divas reizes. Savukārt apelācijas instancē vērojama pretēja tendence –

apelācijas instancē tas ir palielinājies par 61%. 2015.gadā plānotais vidējais lietu

izskatīšanas ilgums pirmajā instancē 14 mēneši ir sasniegts un faktiski tas ir divas reizes

īsāks – 7,6 mēneši. Savukārt apelācijas instancē plānotais vidējais lietu izskatīšanas

ilguma mērķis četri mēneši - nav sasniegts, faktiski tas ir 12,7 mēneši.

274. Lietu izskatīšanas ilgumu ietekmē tādi faktori kā laiks līdz pirmās tiesas sēdes nozīmēšanai, lietu

izskatīšana mutvārdu vai rakstveida procesos, atlikto un nenotikušo tiesas sēžu skaits, kā arī

laiks līdz nākamās tiesas sēdes nozīmētajam datumam u.c.

275. Lai iegūtu pārliecību par veikto pasākumu tiesvedības procesa efektivitātes uzlabošanai ietekmi,

revīzijas laikā tika veiktas izlases veida pārbaudes par 448 noslēgto tiesvedības procesu gaitu

laikā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim un 446 noslēgto tiesvedības procesu

gaitu laikā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.jūnijam268, tajā skaitā par faktisko laiku no

lietas ierosināšanas līdz pirmajai tiesas sēdei, tiesvedības ilgumu, tiesas sēžu atlikšanas

iemesliem, videokonferenču un audio ierakstu izmantošanu, ekspertīžu nozīmēšanu, tiesnešu

maiņas iemesliem u. c.

276. Salīdzinot lietu izskatīšanas termiņus izlasē iekļautajās tiesās ar Pamatnostādnēs plānoto

rezultatīvo rādītāju izpildi, konstatēts, ka:

276.1. civillietu vidējais izskatīšanas termiņš izlasē iekļautajiem procesiem sasniedz 6,7

mēnešus un tas neatbilst Pamatnostādnēs plānotajiem 2,2 mēnešiem 2015.gadā

(skatīt 34.attēlu);

34.attēls. Lietu izskatīšanas termiņi izlasē iekļautajās tiesās, civillietas.

14,4

8,9

5,7 6,6

9,8

5,0 7,3 6,4

Līdz 2013.gadam Pēc 2013.gada

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa Dobeles rajona tiesaLiepājas tiesa Daugavpils tiesaKopā vidēji Pamatnostādnes, plānsPamatnostādnes, fakts


95

276.2. krimināllietu vidējais izskatīšanas ilgums samazinājies līdz 3,9 mēnešiem, tomēr

nesasniedz Pamatnostādnēs plānoto mērķi - 1,3 mēnešus 2015.gadā (skatīt 35.attēlu);

35.attēls. Lietu izskatīšanas termiņi izlasē iekļautajās tiesās, krimināllietas.

276.3. administratīvo lietu izskatīšanā vērojama tendence, ka pēc 2013.gada tās tiek skatītas

divreiz ātrāk jeb vidēji 5,2 mēnešos salīdzinot ar Pamatnostādnēs plānotajiem 10,3

mēnešiem (skatīt 36.attēlu). Tomēr jāatzīmē, ka revīzijā tika analizēti tikai pabeigtie

tiesvedības procesi. Piemēram, no sākotnēji atlasītajiem 32 procesiem Administratīvā

rajona tiesas Rīgas tiesu namā, kas ierosināti pēc 2013.gada,12 tiesas procesi nebija

beigušies un tika atlasīti citi, tajā skaitā process, kas ierosināts 2013.gada sākumā un

ilgst jau gandrīz četrus gadus, divi 2014.gada sākumā ierosināti procesi, kas ilgst vismaz

trīs gadus u.c.

36.attēls. Lietu izskatīšanas termiņi izlasē iekļautajās tiesās, administratīvās lietas.

277. Revīzijas laikā veiktās izlases veida pārbaudes liecina, ka administratīvo lietu izskatīšanā termiņi

ir ievērojami samazinājušies, bet civillietu un krimināllietu izskatīšanā vērojama kopīga

tendence – lietu izskatīšanas ilguma Pamatnostādnēs plānotos mērķus nav izdevies sasniegt. Tas

norāda uz Pamatnostādņu ietvaros izvirzīto uzdevumu un pasākumu nepietiekamību mērķa

sasniegšanai, kā arī laikā no 2010.gada līdz 2016.gada 1.jūlijam īstenoto pasākumu

nepietiekamu efektivitāti.

8,4

6,3 6,7 5,0

6,1

2,0

9,9

2,4


Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa Dobeles rajona tiesa

Liepājas tiesa Daugavpils tiesa

Kopā vidēji Pamatnostādnes, plāns

Pamatnostādnes, fakts

12,6

6,1

9,5

4,2


Rīgas tiesu nams Valmieras tiesu nams Kopā vidēji

Pamatnostādnes, plāns Pamatnostādnes, fakts


96

278. Kā viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē lietu izskatīšanas ilgumu, ir laiks līdz pirmās

tiesas sēdes vai pirmās procedūras nozīmēšanai. Revīzijā konstatēts, ka kopumā vidējais pirmās

tiesas sēdes vai procedūras nozīmēšanas laiks ir samazinājies (skatīt 37.-39.attēlu) un arī izlasē

iekļauto tiesu pārbaudītajās lietās vidējais pirmās tiesas sēdes vai procedūras nozīmēšanas laiks

samazinās:

278.1. civillietās vidējais pirmās tiesas sēdes vai procedūras nozīmēšanas laiks pēc 2013.gada ir

samazinājies (izņemot Dobeles rajona un Daugavpils tiesas). Vidēji tas ir 4,4 mēneši

iepriekšējo 5,6 mēnešu vietā;

37.attēls. Vidējais pirmās tiesas sēdes vai procedūras nozīmēšanas laiks pirmajā instancē civillietās,

mēnešos.

278.2. kriminālprocesiem ir līdzīga situācija kā civillietās un vidējais pirmās tiesas sēdes vai

procedūras nozīmēšanas laiks pēc 2013.gada ir samazinājies (izņemot Rīgu) un tas vidēji

ir 2,5 mēneši iepriekšējo 2,7 mēnešu vietā. Tomēr dažādās tiesās šis rādītājs būtiski

atšķiras, piemēram, Dobeles rajona tiesā lietām, kas ierosinātas pēc 2013.gada tas ir 3,9

mēneši, savukārt Liepājas tiesā - mēnesis;

38.attēls. Vidējais pirmās tiesas sēdes vai procedūras nozīmēšanas laiks pirmajā instancē

krimināllietās, mēnešos.

7,7

5,3

7,8 7,1 6,8

3,1

7,0

3,2

4,3 4,8

4,4

5,8

3,7 4,5

3,8

4,9

Līdz 2013.gadam Pēc 2013.gada Līdz 2013.gadam Pēc 2013.gada

Vidējais pirmās tiesas sēdes vai procedūras nozīmēšanas laiks Vidējais pirmās tiesa sēdes nozīmēšanas laiks mutvārdu

procesiem

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa Liepājas tiesa

Dobeles rajona tiesa Daugavpils tiesa

Vidēji kopā

2,8 3,5

2,8

4,1

1,8 1

1,8 1

4,2 3,9 4,2 3,9

2,1 1,5

2,1 1,5


Vidējais pirmās tiesas sēdes vai procedūras

nozīmēšanas laiks

Vidējais pirmās tiesa sēdes nozīmēšanas laiks

mutvārdu procesiem

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa Liepājas tiesa

Dobeles rajona tiesa Daugavpils tiesa

Vidēji kopā


97

278.3. administratīvajās lietās pirmā tiesas sēde/procedūra tiek noteikta divas reizes ātrāk

lietām, kas ierosinātas pēc 2013.gada sasniedzot 4,3 mēnešus iepriekšējo 8,7 mēnešu

vietā.

39.attēls. Vidējais pirmās tiesas sēdes vai procedūras nozīmēšanas laiks pirmajā instancē

administratīvajās lietās, mēnešos.

Tiesu darba organizācija būtu jāuzlabo, jo vairāk nekā 35% gadījumu, atliekot tiesas sēdi, nākamā

tiek nozīmēta pēc pusgada vai deviņu mēnešu laikā. Nākamo tiesas sēžu savlaicīgu ieplānošanu

ietekmē tiesneša noslodze.

279. Revīzijā iegūtā informācija liecina, ka krimināllietu izskatīšanas ilgumu ietekmē arī tiesneša

darba organizācija.

280. Revīzijas laikā izlases veidā analizējot galvenos lietu izskatīšanas atlikšanas iemeslus konstatēts,

ka tā ir tiesas procesa dalībnieku slimība (biežāk krimināllietās), papildus iesniegto pierādījumu

izvērtēšana, dalībnieku neierašanās (biežāk civillietās), izlīgumu slēgšana u.c. Tiesu

priekšsēdētāji pauda viedokli, ka galvenais savlaicīgas lietu neizskatīšanas iemesls ir tiesas

procesa dalībnieku vēlme tos novilcināt.

281. Izlases veida pārbaudēs konstatēts, ka no 80 krimināllietās atliktajām tiesas sēdēm 65%

gadījumu nākamā tiesas sēde ir nozīmēta trīs mēnešu laikā, savukārt laikā līdz sešiem mēnešiem

24% gadījumu un līdz deviņiem mēnešiem - 11% gadījumu (skatīt 20.tabulu). Plānojot nākamo

tiesas sēdes laiku svarīgs faktors ir tiesneša noslodze un iespēja ieplānot nākamo tiesas sēdi

savlaicīgi. Bieži vien negodprātīgiem lietas dalībniekiem ir izdevīgi novilcināt tiesas procesu, jo

gadījumos, kad tiesas process kādu iemeslu dēļ nenotiek, atliktā lieta nereti tiek izskatīta tikai

pēc trīs un vairāk mēnešiem.

10,3

5,2

11,7

6,9 7,1

3,3

7,6

3,6


Vidējais pirmās tiesas sēdes vai procedūras

nozīmēšanas laiks

Vidējais pirmās tiesa sēdes nozīmēšanas laiks

mutvārdu procesiem

Rīgas tiesu nams Valmieras tiesu nams Vidēji kopā


98

20.tabula. Laiks no 1.atliktās tiesas sēdes līdz 2.tiesas sēdei krimināllietās.

Tiesa Pārbaudīto

krimināllietu skaits

Atlikta 1.tiesas

sēde (skaits) Nozīmēta 2.tiesas sēde

0-3 mēn. 3-6 mēn. 6-9 mēn.

Daugavpils tiesa 64 22 19 2 1

Liepājas tiesa 64 17 14 3 0

Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesa

64 30 17 11 2

Dobeles rajona tiesa 64 11 2 3 6

Kopā 256 80 52 19 9

Avots: Tiesvedību dokumentācija (lietas).

282. Šāda situācija ietekmē arī tiesneša darba efektivitāti, jo tiesnesim plānojot lietu izskatīšanu cieši

vienu pēc otras, ne vienmēr ir iespēja atlikto lietu atkārtoti skatīt ātrāk kā pēc trim mēnešiem un

ilgāk. Turklāt vienreiz skatītu lietu izskatot pēc ilgāka laika perioda, faktiski lieta jāpārskata

vēlreiz, lai atcerētos/atsvaidzinātu lietas apstākļus un būtību.

283. Pamatnostādnēs viena no prioritātēm tiesu infrastruktūras attīstībā bija vērsta uz TIS darbības un

atbilstības tiesas vajadzībām nodrošināšanu, tajā skaitā paplašinot TIS funkcionalitāti, kas

nodrošina ziņu par zvērinātu advokātu dalību citās tiesas sēdēs uzkrāšanu, tādējādi radot iespēju

izvairīties no vairāku tiesas sēžu ar viena un tā paša zvērināta advokāta dalību nozīmēšanu vienā

laikā.

284. Revīzijā konstatēts, ka saskaņā ar Pamatnostādnēs iekļautajiem mērķiem, ir izveidots Advokātu

noslodzes kalendārs, kā arī papildus ir izveidots Prokuroru noslodzes kalendārs. Tiesu

administrācijas atbildīgo personu vērtējumā noslodzes kalendāru ieviešanas rezultātā samazinās

tiesas sēdes atlikšana prokuroru vai advokātu neierašanās dēļ. Arī revīzijā veiktās pārbaudes

liecina, ka tādi faktori kā prokuroru un/vai advokātu aizņemtība pēc Advokātu noslodzes

kalendāra un Prokuroru noslodzes kalendāra ieviešanas neietekmē tiesvedības procesu vidējo

ilgumu. Būtiski šo rādītāju ietekmē arī papildu ekspertīžu nozīmēšana.

285. Analizējot 398 civilprocesu, 526 kriminālprocesu un 149 administratīvā procesa lietās iekļauto

informāciju par tiesas sēžu atlikšanas iemesliem, konstatēts, ka tā ir tiesas procesa dalībnieku

slimība (biežāk krimināllietās), papildus iesniegto pierādījumu izvērtēšana, dalībnieku

neierašanās (biežāk civillietās), izlīgumu slēgšana u. c.

2.5. Vai tiesu noslodze ir samazinājusies, ieviešot alternatīvus strīdu risināšanas

veidus?

Tiesu sistēmas attīstības ietvaros ir veikti pasākumi, lai nodotu atsevišķu tiesvedības

procesu veidu izskatīšanu citām tiesu sistēmai piederīgām personām tiesu sistēmas

atslogošanai.

Alternatīvā strīdu risināšanas tiesiskā regulējuma izstrāde ir noritējusi lēni un smagnēji, tā

neradot plānotās izmaiņas, lai mazinātos tiesu noslodze.


99

Tiesiskā regulējuma izstrāde civiltiesisku strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā ilgusi desmit gadus,

Pamatnostādnēs plānoto izpildes termiņu pārsniedzot par vismaz pieciem gadiem.

Arī Mediācijas likuma izstrāde un pieņemšana Latvijā noritējusi gausi. Mediācijas likums

pieņemts trīs gadus vēlāk nekā Pamatnostādnēs plānotais un Eiropas Parlamenta un

Padomes direktīvā noteiktais ieviešanas termiņš.

Mediācijas procesa ieviešana līdz šim vēl nav sekmējusi tiesu noslodzes samazināšanu, jo

gan uzsākto procesu, gan pabeigto mediācijas procesu skaits attiecībā pret visām pirmajā

instancē saņemtajām un izskatītajām civillietām ir nenozīmīgs.

Šobrīd Latvijā mediācijas izmantošana tiesvedības procesos ir iespējama, tomēr tās

akceptēšanu no sabiedrības puses ietekmē atbalsta mehānismu trūkums, tostarp Latvijā nav

izveidota atbalsta sistēma personām, kuras finansiālu apstākļu dēļ nevar atļauties saņemt

mediatora pakalpojumus.

286. Tiesu noslodzes mazināšanai Pamatnostādnēs tika izvirzīti uzdevumi, gan veicinot alternatīvo

strīdu risināšanas veidu izmantošanu, gan arī atslogojot tiesas no tām neraksturīgām funkcijām,

piemēram, atbrīvojot tiesas no tādu lietu skatīšanas, kurās nav strīda, un nodrošinātu efektīvāku

tiesu resursu izmantošanu:

286.1. nodot atsevišķu kategoriju lietu izskatīšanu dzimtsarakstu nodaļām, zemesgrāmatu

tiesnešiem un tiesu sistēmai piederīgām personām, piemēram, zvērinātiem notāriem

(paternitātes lietu, kurās nav strīda, nodošana dzimtsarakstu nodaļām; laulības šķiršanas

lietu, kurās nav strīda, nodošana zvērinātiem notāriem un dzimtsarakstu nodaļām).

286.2. pārskatīt uzraudzības pār zvērinātu notāru un zvērinātu tiesu izpildītāju darbību

realizācijas mehānismu.

287. Revīzijā konstatēts, ka Pamatnostādņu rīcības virziena “Atsevišķu tiesas pašreizējo kompetenču

nodošana citām institūcijām un tiesu sistēmai piederīgām personām” sasniegšanai ir īstenoti visi

plānotie pasākumi, tajā skaitā ir izdarīti grozījumi normatīvajos aktos, lai nodotu atsevišķu

kategoriju lietu izskatīšanu citiem subjektiem un tiesu sistēmai piederīgām personām. Piemēram:

287.1. zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem no 2012.gada 1.janvāra ir nodoti izskatīšanai

pieteikumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un pieteikumi par saistību

piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā;

287.2. tiesu zemesgrāmatu nodaļām no 2014.gada 1.novembra nodota pieteikumu par izsoles

akta apstiprināšanu izskatīšana;

287.3. grozījumi likumā269 paredz bezstrīdus laulības šķiršanas lietu izņemšanu no tiesu

kompetences un nodošanu zvērinātu notāru kompetencē, tāpat noteikts, ka tiesu

kompetencē nav arī saistības priekšmeta pieņemšana glabājumā, bet gan tas tiek nodots

zvērinātu notāru kompetencē.


100

288. Latvijā vispopulārākais domstarpību risināšanas veids ir tiesvedības process, tomēr arī tādu

alternatīvo strīdu risināšanas (ADR – Alternative Dispute Resolution) veidu kā mediācijas,

samierināšanas un šķīrējtiesas efektīva izmantošana palīdz atslogot tiesu sistēmu tādējādi

samazinot lietu izskatīšanas ilgumu tiesās.

289. Alternatīvo strīdu risināšanas tiesiskā regulējuma izstrāde kopumā ir noritējusi gausi.

Civiltiesisku strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā Ministrija sāka darbu pie Šķīrējtiesas likuma jau

vismaz 2005.gadā270. Pamatnostādnēs ietvertā mērķa – izdarīt grozījumus Civilprocesa likuma

sadaļā “Šķīrējtiesa” - izpilde bija plānota 2009.gadā, tomēr tas notika tikai 2015.gadā271.

Tādējādi apmēram desmit gadi bija nepieciešami, lai radītu tiesisko regulējumu un nodrošinātu

uzticamu šķīrējtiesas procesu.

290. Arī Mediācijas likuma pieņemšana ir noritējusi smagnēji. Saskaņā ar Strasbūrā pieņemto

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu272 Latvijai līdz 2011.gada 21.maijam bija jāizstrādā

normatīvie akti mediācijas kā alternatīvā domstarpību risināšanas veida izmantošanai civillietās

un komerclietās. Pamatnostādnēs ietvertais Mediācijas likuma izstrādes mērķis bija 2010.gads,

tomēr likums stājās spēkā tikai 2014.gada vidū273.

291. Lai gan daudzās ES valstīs mediācija kļūst par vienu no visvairāk izmantotajiem domstarpību

risināšanas procesiem, Latvijā tā vēl netiek izmantota pietiekami plaši un efektīvi.

292. Pamatnostādņu izstrādes brīdī mediācija kā ADR veids tika izmantota krimināllietās, kur

izlīgumu (samierināšanos) veicina Valsts probācijas darbinieks pārrunu ceļā, kas nostiprināta

tiesiskajā regulējumā274, un bija uzsākta izvērtēšana ieviešanai administratīvajā procesā

293. Lai veicinātu mediācijas attīstību Ministrija jau 2009.gadā izstrādāja koncepciju “Mediācijas

ieviešana civiltiesisku strīdu risināšanā”275, kā arī Pamatnostādnēs izvirzīja šādus veicamos

uzdevumus276 :

293.1. popularizēt mediāciju kā alternatīvo domstarpību risināšanas veidu juridisko profesiju

pārstāvju vidū;

293.2. veikt nepieciešamos pasākumus, tajā skaitā izstrādāt normatīvo aktu grozījumus

mediācijas ieviešanai civiltiesiska rakstura strīdu risināšanā;

293.3. veicināt mediācijas ieviešanu administratīvā procesa iestādē un tiesā.

294. Ministrija norāda277, ka veicinot alternatīvo domstarpību risināšanas veidu izmantošanu, ir

izpildīti visi pasākumi, tajā skaitā izstrādāts Pasākumu plāns mediācijas ieviešanai civiltiesisku

strīdu risināšanā, izstrādāts Mediācijas likums un organizēti divi semināri par mediāciju strīdos,

kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām un komerctiesiskajām attiecībām.

295. Saskaņā ar Sertificētu mediatoru padomes informāciju278 Latvijā ir 44 sertificēti mediatori. No

pakalpojuma saņemšanas ģeogrāfiskā viedokļa deviņi sertificēti mediatori piedāvā saņemt

pakalpojumus tikai Rīgā, viens - tikai Jelgavā, taču 29 sertificēti mediatori - gan Rīgā, gan citās

vietās. Tomēr strīdā iesaistītās puses var izvēlēties arī mediatoru, kas nav sertificētu mediatoru

sarakstā.

Noteicošākais mediācijas pieejamības aspekts ir samaksa. Vidējā mediācijas pakalpojuma stundas

likme ir 50 euro. Latvijā nav radīts atbalsta mehānisms personām, kuras nevar atļauties mediatora

pakalpojumus. Arī mediācijas kā alternatīvas strīdu risināšanas iespējas popularizēšana valstiskā

līmenī varēja būt aktīvāka.


101

296. Jāatzīmē, ka mediācijas process ir saistīts ar izmaksām – mediācijas procesa sākumā mediators

vienojas ar klientiem par atlīdzības lielumu, kas var būt gan stundas likme, gan fiksēta summa

par procesu. Atlīdzības lielumu ietekmē gan nepieciešamais sesiju skaits līdz vienošanās

panākšanai/noslēgšanai, gan mediatora kvalifikācija un pieredze. Civilstrīda veida –

komercstrīdu gadījumos vai strīdos par būtiskām finansiālajām vērtībām mediatora atlīdzības

likme parasti ir augstāka nekā ģimenes tiesību strīdos. Mediācijas stundas likme un kopējās

izmaksas ir pietiekami augstas. Piemēram279, ģimenes strīdos mediācijas procesa ilgums ir no 1

līdz 16 stundām (vidēji ~ trīs tikšanās reizes jeb sešas stundas). Tādējādi izmaksas var

svārstīties no 50 euro līdz 800 euro.

297. Ministrija 2015.gadā280 ir veikusi sertificēto mediatoru aptauju, kurā piedalījās 27 sertificēti

mediatori. Aptaujas rezultāti liecina, ka 79% gadījumu konsultācijas stundas likme ģimenes

strīdu jautājumos ir līdz 50 euro, pārējos gadījumos - līdz 100 euro. Savukārt stundas likme citos

strīdos, 70% gadījumu ir no 71 līdz 100 euro, pārējos gadījumos tā ir zemāka.

298. CEPEJ rosina valstij nodrošināt gan finansiālu palīdzību mediācijas procesos281, gan rosina arī

izplatīt vispārēju informāciju par mediāciju u.tml.

299. Dažās valstīs, piemēram, Nīderlandē pirmās 2,5 mediācijas stundas atmaksā valsts282, Igaunijā,

ja tiesa uzskata, ka strīda atrisināšanai ir nepieciešams pieaicināt mediatoru, ekonomiski vājākā

puse var lūgt valsts palīdzību, lai pilnībā un daļēji segtu mediācijas izmaksas283.

300. Latvijā mediācijas procesa ieviešana ir uzsākta un iespēju robežās paši mediatori popularizē tā

izmantošanu. Ministrija sadarbībā ar Sertificētu mediatoru padomi atsevišķās tiesās ir uzsākusi

pilotprojektu, lai veicinātu mediācijas izmantošanu tiesvedībā esošajās civillietās. Tāpat plānots

iesaistīt arī tiesas konsultantu – saņemot pieteikumu tiesā, puses tiks aicinātas uzreiz izmanot

iespēju un doties uz mediācijas konsultāciju284.

301. Pilotprojekta laikā no 2016.gada 15.septembra līdz 30.decembrim klienti kopumā ir saņēmuši 57

bezmaksas konsultācijas, no kurām reģionu tiesu namos (Jelgavā, Valmierā, Jūrmalā, Siguldā un

Aizkrauklē) sniegtas 22 konsultācijas, bet Rīgā – (Latgales priekšpilsētas un Rīgas rajona tiesā,

kā arī Vidzemes priekšpilsētas tiesā) – 35 mediācijas konsultācijas. Pamatojoties uz

konsultācijām, trešajā daļā gadījumu uzsākti mediācijas procesi, t.i., kopumā šobrīd uzsākti 19

mediācijas procesi, no kuriem septiņos gadījumos jau ir panāktas vienošanās285. Iniciatīva ir

vērtējama pozitīvi, tomēr salīdzinājumā ar civillietu skaitu tiesā gadā konsultāciju skaits ir

niecīgs.

Lai gan Ministrijas Pamatnostādnēs noteiktie pasākumi mediācijas attīstībā ir veikti, tomēr tie nav

bijuši pietiekami, kā arī nav sekmējuši tiesu noslodzes samazināšanu. Gan 2015.gadā, gan arī

2016.gadā uzsākto procesu, kā arī ar rezultātu pabeigto mediācijas procesu skaits attiecībā pret

visām pirmajā instancē saņemtajām un izskatītajām civillietām ir nenozīmīgs.

302. Analizējot izlasē iekļautās civillietas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, Dobeles

rajona tiesā, Liepājas tiesā un Daugavpils tiesā, konstatēts, ka tiesa procesa dalībniekus informē

par iespēju risināt strīdu, izmantojot mediāciju, tomēr nevienā no izlases veidā pārbaudītajām

civillietām netika konstatēts neviens gadījums, kur puses būtu piekritušas risināt strīdu

mediācijas ceļā un būtu uzsākts mediācijas process.


102

303. Revīzijas laikā kopumā vērtējot mediācijas procesa ietekmi uz tiesu noslodzi, konstatēts, ka tā

ietekme ir nenozīmīga, jo tikai 0,13% gadījumu civillietas pabeigtas ar pilnīgu vai daļēju

vienošanos, izmantojot mediācijas procesu (skatīt 21.tabulu).

21.tabula. Saņemto, izskatīto un pabeigto civillietu, tajā skaitā ar izlīgumu un izmantojot mediāciju,

skaits pirmās instances tiesās 2015. un 2016.gadā

Civillietas (skaits) 2015 2016 Kopā

Saņemtas, 40 680 36 549 77 226

t.sk. 1.- 38.kat. 37 114 33 320 70 434

Pabeigtas, 42 740 38 223 80 963

t.sk. 1.- 38.kat., 39 140 34 982 74 122

t.sk. ar izlīgumu 1 209 1 333 2 542

Ar izlīgumu pabeigto civillietu īpatsvars % no

pabeigtajām 1.- 38 kat. civillietām

3,1 3,8 3,4

Tajā skaitā izbeigti mediācijas procesi ar pilnīgu

vienošanos vai izlīgumu286

41 33287

74

Tajā skaitā izbeigti mediācijas procesi ar daļēju

vienošanos288

12 13289

25

Ar pilnīgu vai daļēju vienošanos pabeigto mediācijas

procesu īpatsvars % no pabeigtajām 1.- 38 kat. civillietām

0,13 0,13 0,13

Avots: Sertificētu mediatoru padome.

304. Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un

kompetenču attīstīšanas plānā 2015.–2020.gadam290 ir izvirzīts mērķis, ka 2022.gadā no kopējā

tiesās izskatāmo strīdu skaita mediācijai nodoto lietu skaits būs 10%. Valsts kontroles ieskatā

mērķis ir ambiciozs, tomēr šobrīd vienīgais piedāvātais risinājums ir veicināt tiesu darbinieku,

tiesnešu, izmeklētāju un prokuroru izpratni par mediāciju.

2.6. Vai papildus piesaistītais Eiropas fondu un ārvalstu sadarbības partneru

finansējums tiesu sistēmas modernizācijai ir veicinājis tiesu darba

organizācijas pilnveidošanu?

Pamatnostādnēs paredzēts sekmēt tiesvedības vai atsevišķu tās posmu un procesuālo

darbību elektronisku norisi, tomēr izvēlētie risinājumi ir fragmentāri un tie nav bijuši

pietiekami tiesvedības procedūru efektivitātes un tiesu izmaksu pārvaldības uzlabošanā, jo

netika izvirzīti mērķi un attiecīgi netika plānots ieviest elektronisku dokumentu apriti

tiesvedības procesā un netika paredzēta elektroniskā paraksta obligāta izmantošana

tiesvedības procesā.

Īstenojot projektu “Tiesu modernizācija Latvijā” izlietoti 7,68 milj. euro, tomēr ne visi

projekta ietvaros izstrādātie risinājumi praksē ir ieviesti un pietiekami izmantoti.


103

Projekta ietvaros ar iegādātajām video un audio iekārtām ir aprīkotas gan tiesas, gan

ieslodzījuma vietas. Tomēr revīzijā veiktā informācijas analīze norāda uz salīdzinoši nelielu

videokonferenču iekārtu izmantošanu tiesvedības procesos, piemēram laikā no 2013.gada

1.janvāra līdz 2016.gada 30. jūnijam videokonferenču iekārtas izmantotas vien 2%

civillietu, 4% krimināllietu un 7% administratīvo lietu izskatīšanā.

Revidentu vērtējumā tādu risinājumu kā moduļa optimālā tiesnešu skaita un nepieciešamo

tiesas darbinieku skaita noteikšanai un pašizmaksas aprēķina moduļa Microstrategy

izstrādei un turpmākam pielietojumam tiesu sistēmas politikas plānošanā ir pietrūcis

Ministrijas redzējuma, tādēļ ir likumsakarīgi, ka to izmantošana nav uzsākta. Tomēr arī

Tiesu administrācijas īstenotā Projekta ilgtspējas pārvaldība nav veicinājusi Pamatnostādņu

un Projekta mērķu sasniegšanu attiecībā uz tiesvedības procedūru efektivitātes un tiesu

izmaksu pārvaldības uzlabošanu, tā samazinot Projekta izmaksu lietderību.

Tiesu darbības izdevumu īpatsvars no IKP Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropas valstīs,

tāpēc iecere analizēt pašizmaksu ir vērtējama pozitīvi, tomēr ir jāvērtē, vai izstrādātais

risinājums, izmantojot pašizmaksas aprēķinu moduli Microstrategy, nodrošina Ministriju

vai Tiesu administrāciju ar pietiekamu informāciju tiesu sistēmas politikas plānošanai,

piemēram, vērtējot tiesu sistēmas budžeta optimizēšanas iespējas, un vai tā uzturēšana ir

samērīga ar patērētajiem resursiem un iespējām to pilnveidot.

Ministrijai arī būtu jāizvērtē, kādu ietekmi uz tiesu darba efektivitāti ir atstājuši īstenotie

tiesas procesa modernizācijas pasākumi un jāveicina elektroniskas dokumentu aprites

ieviešana tiesas procesā. Jāizvērtēt arī nepieciešamie risinājumi plašākai skaņu ierakstu un

videokonferenču izmantošanai. Piemēram, ietverot normatīvajā regulējumā obligātu prasību

civillietās tiesas sēdes gaitu fiksēt audio ierakstos, audio iekārtu pielietojums palielinājās no

11 līdz 62% gadījumu.

305. Pamatnostādnēs291 kā viens no rīcības virzieniem tiesu pieejamības veicināšanai bija iekļauta

tiesas procesa modernizācija, paredzot:

305.1. sekmēt tiesvedības vai atsevišķu tās posmu un procesuālo darbību elektronisku norisi;

305.2. sekmēt skaņu ierakstu un videokonferenču ieviešanu administratīvajā procesā tiesā,

administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas procesā, civilprocesā un kriminālprocesā;

305.3. izstrādāt standartizētus procesuālo dokumentu paraugus un nodrošināt to pieejamību

elektroniski, lai atvieglotu privātpersonu vēršanos tiesā.

306. Ministrija paredzēja, ka tiesas procesu modernizācijas rezultātā uzlabosies tiesas darba

efektivitāte, piemēram:


104

306.1. atsevišķu procesuālo darbību veikšana elektroniskā veidā mazinās tiesu noslodzi un līdz

ar to arī kopumā veicinās tiesneša un tiesas darbinieku amata pienākumu efektīvāku

izpildi;

306.2. skaņu ierakstu izmantošana iztiesāšanas laikā atvieglos tiesas sēdes gaitas fiksēšanu,

samazinās tiesas sēžu sekretāra darba apjomu, disciplinēs tiesas sēdes dalībniekus, tiesas

sēdes protokols būs pieejams nekavējoties pēc tiesas sēdes beigām, kā arī audio

protokols ir precīzāks par rakstveida protokolu;

306.3. ieviešot videokonferences un samazinot konvojēto apsūdzēto vai notiesāto skaitu,

samazināsies apsūdzētā vai notiesātā konvojēšanas resursu patēriņš, sabiedrības drošības

apdraudējums, uzlabosies piekļuve tiesai (nodrošināta iespēja lietas dalībniekam doties

uz tuvāko tiesu un ar video konferences starpniecību piedalīties tiesas sēdē), uzlabosies

piekļuve tiesai personām ar īpašām vajadzībām, samazināsies atlikto tiesas sēžu skaits

lietas dalībnieku neierašanās dēļ u. c.

307. Laikā no 2009. līdz 2015.gadam Tiesu administrācija ir īstenojusi dažādus ārvalstu finansētus

projektus 11 milj. euro apmērā (skatīt 1.pielikumu). Būtiskākā ārvalstu līdzekļu apguve ir

budžeta apakšprogrammā “Latvijas un Šveices sadarbības programmas finansēto projektu un

pasākumu īstenošana (2007-2013)”. Šīs apakšprogrammas ietvaros Tiesu administrācija īstenoja

Šveices finansiālās palīdzības projektu “Tiesu modernizācija Latvijā” Pamatnostādnēs plānoto

aktivitāšu izpildei.

Projekts “Tiesu modernizācija Latvijā”

308. Projekta “Tiesu modernizācija Latvijā” (Projekts) mērķis bija tiesu sistēmas kapacitātes

stiprināšana un kvalitātes uzlabošana, ieviešot jaunās tehnoloģijas. Tā īstenošanas laikā bija

plānots aprīkot tiesas un ieslodzījuma vietas ar videokonferenču un ierakstu iekārtām, pilnveidot

elektronisko dokumentu apriti, uzlabot tiesu izmaksu pārvaldību, kā arī veikt citus pasākumus

tiesu darbības efektivitātes paaugstināšanai.

309. Projekta aktivitātēm kopumā izlietoti līdzekļi 7,68 milj. euro apmērā, un tas tika īstenots laikā

no 2010.gada 15.februāra līdz 2013.gada 12.jūnijam.

310. Projekta ietvaros, lai uzlabotu tiesu izmaksu pārvaldību, tika noteiktas šādas aktivitātes:

310.1. Tiesvedības procedūru efektivitātes uzlabošana;

310.2. Tiesu izmaksu pārvaldības uzlabošana.

311. Lai nodrošinātu sekmīgu sasniegto Projekta rezultātu ilgtspēju, tā noslēgumā Tiesu

administrācijas uzdevumā saskaņā ar noslēgto līgumu292 SIA “Ernst&Young Baltic”293 izstrādāja

projekta “Tiesu modernizācija Latvijā” Ilgtspējas plānu. Savukārt Tiesu administrācija izveidoja

Projekta ilgtspējas uzraudzības darba grupu294 un noteica atbildīgās struktūrvienības katrai

Projekta aktivitātei, kā arī apstiprināja detalizētas Projekta uzraudzības procedūras295, bet

Ministrija izveidoja stratēģiskās plānošanas darba grupu Projekta ilgtspējas nodrošināšanas

uzraudzībai296.

312. Revīzijā konstatētais liecina, ka Projekta ilgtspējas uzraudzības pasākumi nav bijuši pietiekami

un savlaicīgi, jo tiesu izmaksu pārvaldības pasākumi (piemēram, pašizmaksas uzskaites moduļa

Microstrategy integrēšana) ir uzsākti tikai trīs gadus pēc Projekta noslēguma.


105

Plānotie pasākumi tiesvedības procedūru efektivitātes uzlabošanai

313. Lai izpildītu aktivitātei “Tiesvedības procedūru efektivitātes uzlabošana” noteikto sasniedzamo

mērķi – izstrādātas un efektivizētas tiesvedību procedūras, Tiesu administrācija noslēdza

līgumu297 “Par tiesvedības procesu izvērtēšanu un efektivitātes uzlabošanu”. Līgumā paredzētie

darbi tika pabeigti 2013.gada aprīlī298 un Tiesu administrācija saņēma piecus nodevumus, tajā

skaitā:

313.1. Ziņojums “Esošo tiesvedības procesu analīze”;

313.2. Optimizētie tiesvedības procesi, to apraksti, shematiska dokumentācija un procesu

raksturojošo rādītāju apkopojums;

313.3. Metodiskie norādījumi aprēķinu modulim optimālā tiesnešu skaita un nepieciešamo

tiesas darbinieku skaita noteikšanai;

313.4. Tiesvedības procesu rokasgrāmatas visiem tiesu veidiem, kā arī atbalsta procesu

rokasgrāmata;

313.5. Metodiskais materiāls optimizēto tiesvedības darba organizācijas procesu ieviešanai.

314. Revīzijā konstatēts, ka Projekta aktivitātes “Tiesvedības procedūru efektivitātes uzlabošana”

ietvaros plānotie pasākumi tika paveikti, kā arī tika īstenota nozīmīga daļa no optimizēto

tiesvedības darba organizācijas procesu ieviešanas plāna299 priekšlikumiem, kas saistīti ar

informāciju sistēmu un tehnisko resursu attīstību un ārējā normatīvā regulējuma attīstību.

Tomēr, Valsts kontroles ieskatā, izstrādāto risinājumu ieviešana vēl nav pabeigta un tās rezultātu

izmantošanā pastāv ierobežojumi, jo:

314.1. revīzijas laikā netika iegūta pārliecība par aprēķinu moduļa Optimālā tiesnešu skaita un

nepieciešamo tiesas darbinieku skaita noteikšanai izmantošanu un pielietojumu tiesu

sistēmas politikas un budžeta plānošanā, tajā skaitā tiesnešu un tiesu darbinieku skaita

plānošanā. 2016.gada sākumā aprēķinu modulis tika aktualizēts un pārstrādāts,

papildinot to ar modelēšanas iespējām tiesu apvienošanas gadījumos, taču jaunā

aprēķinu modeļa versija vairs neparedz tiesu darbinieku skaita noteikšanas iespējas300;

314.2. izstrādātās tiesvedības procesu un atbalsta procesu rokasgrāmatas ir pieejamas visiem

interesentiem tiesu sistēmas iekšējā portālā un ir izmantojamas kā vadlīnijas ikdienas

tiesas darba organizācijā. Rokasgrāmatas tika izstrādātas, pamatojoties uz tobrīd spēkā

esošajiem Ministrijas iekšējiem noteikumiem301. Saturiskajā izklāstā iekļauti procesa

soļu izpildes apraksti, kurus tiesas darbinieki izpilda atbilstoši spēkā esošajam

normatīvajam regulējumam un iekšējiem normatīvajiem aktiem, kā arī aprakstīta

iespējamā nākotnes situācija procesa soļu izpildei mainoties normatīvajiem aktiem, taču

no to izstrādes brīža 2013.gadā līdz 2016.gada decembrim tās ne reizi nav aktualizētas,

lai gan ir mainījies normatīvais regulējums.

Plānotie pasākumi tiesu izmaksu pārvaldības uzlabošanai

315. Lai izpildītu aktivitātei “Tiesu izmaksu pārvaldības uzlabošana” noteikto sasniedzamo mērķi:

izstrādātas un ieviestas tiesas sēžu izmaksu kontroles un izmaksu samazināšanas procedūras,

Tiesu administrācija noslēdza līgumu “Par tiesvedības procesu pašizmaksu izvērtēšanu un


106

optimizāciju”302 un kopējā līguma summa bija 224 216 euro303. Līguma izpildes rezultātā304

Tiesu administrācijai 2013.gada aprīlī tika iesniegti šādi nodevumi305:

315.1. Esošās situācijas analīze un tiesvedības procesu pašizmaksa;

315.2. Priekšlikumi tiesvedības procesu pašizmaksas optimizācijai;

315.3. Izmaksu kontroles procedūras un metodiskais materiāls procedūru ieviešanai, tajā skaitā,

izstrādāta pašizmaksas aprēķinu modeļa Microstrategy lietošanas instrukcija u.c.;

315.4. Pašizmaksas aprēķina principi.

316. Priekšlikumi tiesvedības procesu pašizmaksas optimizācijai sniegti divās vispārīgās kategorijās:

316.1. ierosinājumi tiesvedības procesu pašizmaksas samazināšanai, ieviešot e-risinājumus:

316.1.1. atslogot tiesnešu darbu, atsevišķos gadījumos nododot dokumentu

sastādīšanas vai paraksta tiesības tiesneša palīgiem, kā arī aizstājot papīra

formas tiesas protokolus ar audio protokoliem;

316.1.2. tiesvedības procesā aizstāt papīra lietas ar elektroniskām lietām;

316.1.3. elektronizēt korespondenci ar lietā iesaistītajiem dalībniekiem;

316.1.4. automatizēt atvasināto dokumentu sagatavošanu, piemēram, norakstus,

pavadrakstus u. tml.;

316.2. ierosinājumi ar tiesvedības procesiem saistīto resursu patēriņa samazināšanai:

316.2.1. optimizēt telpu izmantošanu, ierobežojot darba vietas vidējo izmēru un

palielinot telpu izmantošanas intensitāti;

316.2.2. palielināt tiesas sēžu zāļu noslodzi;

316.2.3. apvienot arhīva funkcijas reģionālā līmenī.

317. Tiesu pieejamības veicināšanas un izmaksu samazināšanas iespējas ir saistītas ar iespēju

prasības tiesā iesniegt elektroniskā veidā un elektronisku saziņu starp tiesām un advokātiem.

318. Tiesu modernizācijas procesa ietvaros, veicinot elektronisko saziņu, informācijas sistēmu un

tehnisko resursu attīstības jomā veiktas dažādas aktivitātes, lai atvieglotu un sekmētu tiesas

darbu, kā arī veicinātu pieejamību tiesām, piemēram:

318.1. audio protokolu marķēšanas sistēmas un ierakstu uzglabāšanas sistēmas izveidošana un

ieviešana;

318.2. izveidoti jauni e–pakalpojumi – https://manas.tiesas.lv/eTiesas/ (informācija par

tiesvedības gaitu, nodevu kalkulators, elektroniskās veidlapas u.c.);

318.3. TIS funkcionalitātes papildināšana – pavēstu un paziņojumu elektroniska izsūtīšana un

elektroniski parakstītu dokumentu nosūtīšana u.c.

319. Arī turpmāk saskaņā ar Tiesu administrācijas darbinieku sniegto informāciju306 plānots radīt

jaunus e–pakalpojumus sabiedrībai, kā arī pilnībā no jauna attīstīt TIS, īstenojot e–lietas

projektu “Tiesu informatīvās sistēmas attīstība”307.

320. Latvijas tiesu iestādēs elektronisko risinājumu izmantošana vēl ir attīstāma. Lai gan Tiesu

administrācija un tiesu iestādes savā ikdienas darbā aizvien intensīvāk sāk izmantot elektronisko

dokumentu apriti un kopš 2012.gada pieaug elektroniskā paraksta izmantošana – 2015.gadā

elektroniskais paraksts ir izmantots 26 823 reizes jeb par 50% vairāk nekā 2014.gadā308, tomēr

tas ir nepietiekami. Bez tam, projekta ietvaros tika sagatavoti 40 elektronisko veidlapu paraugi,

https://manas.tiesas.lv/eTiesas/


107

lai tās varētu aizpildīt un iesniegt tiešsaistes režīmā, tomēr iesniegt tiešsaistē tās nav iespējams.

Tās var lejupielādēt un aizpildīt papīra formātā un tad iesniegt tiesai309;

321. Latvijā elektronisko dokumentu izmantošana ir pašu procesa dalībnieku izvēle, piemēram, tiesas

dokumentus piegādā elektroniskā pasta sūtījumā, ja lietas dalībnieks paziņojis tiesai, ka viņš

piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu310 u.tml., bet Igaunijā likums311 nosaka, ka

elektroniskie risinājumi ir obligāti izmantojami – tiesnesim nav izvēles izmantot vai neizmantot

elektronisko parakstu. Visi tiesas nolēmumi Igaunijā tiek parakstīti elektroniski. Likums paredz

tikai dažus izņēmuma gadījumus, turklāt šajos gadījumos papīra dokumentu parakstīšana ir

neatkarīga no tiesas vai tiesneša gribas. Arī Eiropas Komisija312 norāda uz izmaksu

samazināšanas iespējām kā piemēru minot, ka vienai no Eiropas Savienības dalībvalstīm, tiesām

radot iespēju tiesvedības procesā iesaistītajām pusēm un advokātiem nosūtīt dokumentus

elektroniski, 2015.gadā izdevās ietaupīt vairāk nekā 4,2 miljonus euro (vairāk nekā 2 % no tiesu

budžeta).

322. Revīzijā konstatēts, ka nav ieviesti ar tiesvedības procesiem saistīto resursu patēriņa

samazināšanai izstrādātie ierosinājumi, tajā skaitā, nav īstenoti pasākumi arhīvu funkciju

apvienošanai reģionālā līmenī (izņemot Rīgas reģionu), telpu izmantošanas optimizēšanai u. c.

323. Revīzijas ietvaros, izlases kārtībā pārbaudot 128 civillietas, 128 krimināllietas, 127

administratīvo pārkāpuma lietas un 63 administratīvās lietas, kas ierosinātas pēc 2013.gada,

konstatēts, ka tiesvedību lietas materiālu un dokumentu aprite galvenokārt notiek papīra formātā,

kā arī visās izlases kārtībā pārbaudītajās lietās atbilstoši noteikumiem313 bija pieejami visi

galīgie nolēmumi – spriedumi, lēmumi par lietas izbeigšanu u.c.

324. Pārskatot normatīvo regulējumu civilprocesā, kriminālprocesā un administratīvajā procesā no

2017.gada daļēji tiks īstenots plānotais tiesvedības procesa izmaksu samazinājums, jo tiek

vienkāršota elektroniskā saziņa ar procesa dalībniekiem gan saistībā ar dokumentu nosūtīšanu

ierakstītā pasta sūtījumā, gan paplašinot elektroniskās komunikācijas iespējas.

Pašizmaksa

325. Revīzijā konstatēts, ka Pamatnostādnēs izvirzītie mērķi, galvenokārt, saistīti ar tiesvedības

procesa efektivitāti, bet tajās netika aplūkotas tiesu sistēmas budžeta optimizēšanas iespējas

kopumā un arī atsevišķu budžeta pozīciju ietekme uz tiesu sistēmas izdevumu pieaugumu vai

samazinājumu, piemēram infrastruktūras uzturēšanas un attīstības izdevumi u.c.

326. Ministrija, izstrādājot Pamatnostādnes, ir atzinusi, ka nav precīzi aprēķināta tiesas procesa

pašizmaksa un identificētas visas to veidojošās izmaksu pozīcijas. Tāpēc tika plānots veikt

pētījumu par rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas procesa pašizmaksu (izmaksām, tajā skaitā

par tiesāšanās izdevumu optimizēšanu). Tomēr Pamatnostādnēs nebija ietverti pasākumi, kas

liecinātu par nodomu veiktā pētījuma rezultātus tālāk izmantot.

327. Par tiesu sistēmas budžeta izvērtējuma nepieciešamību liecina CEPEJ314 apkopotā informācija.

Piemēram, Latvijas tiesu sistēmas izdevumi laikā no 2010. līdz 2014.gadam palielinājušies no

16,6 euro līdz 25,6 euro uz vienu iedzīvotāju jeb 0,21% no IKP. Latvijas tiesu sistēmas

izdevumi attiecībā pret IKP ir augstāki nekā vidēji 28 ES dalībvalstīs, proti, 8.augstākie Eiropas

Savienībā, turklāt augstāki nekā Lietuvā un Igaunijā. Latvija un Bulgārija ir vienīgās valstis ES,

kurās ikgadējā tiesu budžeta veidošanas pamatā ir vēsturiskās/reālās izmaksas315.


108

328. Arī Valsts prezidenta Tiesiskās vides pilnveides komisija 2016.gadā316 ir vērsusi uzmanību uz

tiesu sistēmas izdevumu apjomu.

329. Īstenojot projekta aktivitāti “Tiesu izmaksu pārvaldības uzlabošana”, noslēgtā līguma317 ietvaros

2013.gadā tika izstrādāts tiesvedības procesu pašizmaksas aprēķina modulis Microstrategy.

Izveidoto pašizmaksas aprēķina moduli Microstrategy bija plānots integrēt Tiesu administrācijas

resursu vadības sistēmā Horizon, lai nodrošinātu automatizētu datu importēšanu, atskaišu

sagatavošanu un veiktu tiesvedības procesu pašizmaksas monitoringu.

Projekta ietvaros radītais aprēķinu modulis Microstrategy pašizmaksas pastāvīgai uzraudzībai

kopumā ir vērtējams pozitīvi. Tomēr bez šāda rīka pielietojuma tālāka redzējuma tiesu sistēmas

politikas (attīstības) plānošanā tā izstrāde šobrīd nav attaisnojusies, kā arī izstrādātais modulis

nesniedz pilnīgu priekšstatu par tiesvedības procesu pašizmaksu. Ministrijai būtu jāizvērtē

ieguvumi, kādus varētu sniegt tiesvedības procesu pašizmaksas monitorings un jāplāno izstrādātā

risinājuma pielietošana, ja nepieciešams, izstrādāto rīku pilnveidojot.

330. Laika posmā no 2010. līdz 2015.gadam Tiesu administrācijas kopējie izdevumi valsts budžeta

13 apakšprogrammu ietvaros bija 278 milj. euro (1.pielikums). No tiem tieši tiesu darbības

nodrošināšanai budžeta apakšprogrammā “Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas” faktiski

izlietoti līdzekļi 250,2 milj. euro jeb 90%.

331. Revīzijā konstatēts, ka faktiski aprēķina modeļa Microstrategy integrācijas process tika uzsākts

tikai 2016.gada martā, bet pilns tiesvedības procesu pašizmaksas monitorings, izmantojot šo

moduli līdz 2016.gada decembrim, Tiesu administrācijā nebija uzsākts.

332. Pašizmaksas aprēķinu modulis Microstrategy paredz aprēķinos iekļaut tiešos tiesu darbības

izdevumus, piemēram, tiesnešu un tiesu darbinieku atlīdzības, komandējumu, telpu uzturēšanas,

pasta un sakaru pakalpojumu, telpu nomas un remonta, pamatlīdzekļu nolietojuma izdevumus

u.tml. Tāda būtiska netiešo izmaksu sastāvdaļa kā tiesu administrēšana nav iekļauta, t.i., Tiesu

administrācijas izdevumi, tajā skaitā darbinieku atlīdzības, darbības nodrošināšanas,

informācijas sistēmu un tehnoloģiju nodrošinājuma, tiesnešu un tiesu darbinieku apmācību

izdevumi u. c.

333. Projekta “Tiesu modernizācija Latvijā” ietvaros, aprēķinot tiesvedības procesu pašizmaksu,

galvenie izmaksu attiecināšanas un uzskaites principi bija šādi:

333.1. izmantoti izmaksu dati no Tiesu administrācijas resursu vadības sistēmas Horizon,

atsevišķas izmaksu pozīcijas, kuras tiek uzskaitītas uz vairāk nekā uz vienu tiesas iestādi,

pārdalītas starp tiesām;

333.2. personāla resursu pašizmaksas aprēķinā ņemts vērā efektīvais darba laika apmērs (laiks,

ko darbinieks faktiski pavada darba pienākumiem gada laikā) un kopējās izmaksas katra

amata darbiniekam;

333.3. atsevišķu resursu pašizmaksas aprēķins, piemēram, Informācijas sistēmu izveides un

uzturēšanas izmaksas, pasta sūtījumu, tulkojumu, ekspertīžu izmaksas;

333.4. tiesvedības procesu izpildes anketēšana un resursu izmaksu attiecināšana uz tiesvedības

procesiem.


109

334. Revīzijas laikā tika analizētas tiesu darbības izmaksas un izmaksu faktori, kā arī projekta “Tiesu

modernizācija Latvijā” ietvaros īstenotie priekšlikumi tiesvedības procesu izmaksu

optimizēšanai. Analizējot izmaksas, veikti tiesvedības procesu pašizmaksas aprēķini izlases

veidā atsevišķās tiesās. Aprēķinos ir izmantota tikai Tiesu administrācijas sniegtā grāmatvedības

analītiskās uzskaites informācija par konkrētu tiesu iestāžu izdevumiem 2012. un 2015.gadā pēc

uzkrāšanas principa318. Lai noteiktu vienas izskatītās lietas vidējo pašizmaksu, tiesas kopējās

izmaksas starp lietu kategorijām (civillietas, krimināllietas un administratīvo pārkāpumu lietas)

ir sadalītas, ņemot vērā tiesnešu iesaisti konkrētu lietu kategoriju izskatīšanā, kā arī lietu

izskatīšanas vidējos svērtos ilgumus. Ņemot vērā, ka pabeigto lietu skaits dažādos informācijas

avotos atšķiras, aprēķinos izmantota informācija no publiski pieejamās Tiesu informācijas

sistēmas319.

335. Veiktie aprēķini un izmaksu analīze izlases tiesās320 liecina, ka būtiskākie tiesu izmaksu faktori

ir:

335.1. atlīdzības izmaksas tiesnešiem un tiesu darbiniekiem, kas 2012.gadā veido 67 – 86% un

2015.gadā 63 – 78% no kopējām izmaksām;

335.2. telpu noma un uzturēšanas izmaksas, kas 2012.gadā bija līdz 22% un 2015.gadā līdz

17% no kopējām izmaksām;

335.3. pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksas, kas, salīdzinot ar 2012.gadu, 2015.gadā ir

pieaugušas divas reizes (izmaksu palielinājums saistīts ar projekta ietvaros tiesām

iegādātajām video un audio ierakstu iekārtām, datortehniku un biroja tehniku).

336. Savukārt, tiesvedības procesa pašizmaksa konkrētā tiesā ir saistīta ar attiecīgās tiesas darbības

efektivitātes rādītājiem, galvenokārt ar periodā pabeigto lietu skaitu un lietu izskatīšanas ilgumu,

kā arī ar tiesu darbības nodrošināšanas tiešajām izmaksām, piemēram atlīdzības izmaksām un

telpu nomas izmaksām.

337. Revīzijas laikā veiktie aprēķini un apkopotā informācija par tiesvedības procesa pašizmaksu

liecina, ka, pieaugot kopējiem tiesu uzturēšanas izdevumiem un samazinoties pabeigto lietu

skaitam, 2015.gadā salīdzinot ar 2012.gadu (skatīt 5.attēlu), tiesvedības procesu pašizmaksas ir

pieaugušas visās izlases tiesās.

338. Revīzijā konstatēts, ka Projekta ietvaros īstenoto pašizmaksas optimizācijas pasākumu (telpu

izmantošanas optimizēšana, tiesas sēžu zāļu noslodzes palielināšana, korespondences ar lietā

iesaistītajiem dalībniekiem elektronizēšana u. c.) ietekme ir nenozīmīga, jo būtiskākie tiesu

izmaksu faktori ir atlīdzības, telpu nomas un uzturēšanas un pamatlīdzekļu nolietojuma

izmaksas. Piemēram:

338.1. gandrīz divas reizes ir pieaugušas pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksas, kas saistīts ar

tiesu modernizācijas ietvaros tiesām iegādātām video un audio ierakstu iekārtām,

datortehniku un biroja tehniku;

338.2. izdevumi par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas telpu nomu pieauguši no

49,5 tūkst. euro 2012.gadā līdz 194 tūkst. euro 2015.gadā jeb vairāk nekā trīs reizes u.c.

339. Valsts kontroles ieskatā ar izstrādāto tiesvedības pašizmaksu aprēķinu moduli Microstrategy

nevar iegūt pilnīgu informāciju par tiesvedības procesu pašizmaksu, jo pašizmaksas aprēķinu

modulī Microstrategy ir iekļauti tiešie tiesu darbības izdevumi, bet nav ņemtas vērā būtiskas

tiesu administrēšanas izmaksas, kas ir saistītas ar Tiesu administrācijas kā iestādes uzturēšanas

izdevumiem. Tiesu modernizācijas pasākumu nepieciešamība ir neapstrīdama un tā ir jāturpina,

lai īstenotu tiesu darbības efektivitātes uzlabošanu un veicinātu tiesu pieejamību. Vērtējot

tiesvedības procesa pašizmaksu ietekmējošos faktorus, jāizvērtē gan kopējie tiesu sistēmas


110

resursi, gan tiesvedības procesa pašizmaksas pastāvīga monitoringa lietderība, gan arī jāuzlabo

tiesvedības procesa efektivitāte, tajā skaitā jāuzlabo tiesvedības ilguma rādītāji u. c.

Tiesu un ieslodzījuma vietu aprīkojums ar videokonferenču un ierakstu iekārtām

340. Projekta ietvaros tiesas un ieslodzījuma vietas aprīkotas ar videokonferenču aparatūru un tiesas

sēžu zāles ar skaņas ierakstu aparatūru, kā arī veikta tiesas zāļu aprīkošana ar atbilstošu

datortehniku un mēbelēm u.tml. par kopējo summu 5 235 887 euro ar PVN.

341. Videokonferences bija plānots izmantot gadījumos, kad lietas dalībnieks nevarēs ierasties tiesā,

piemēram, atrodoties citā pilsētā vai valstī. Tika plānots, ka videokonferenču izmantošana

uzlabos tiesu pieejamību, jo samazinātos lietas dalībnieku ceļa izdevumi un patērētais laiks

u.tml. Savukārt, tiesas sēžu zāļu aprīkošana ar skaņas ieraksta aparatūru varētu palīdzēt uzlabot

tiesas procesa un tiesas sēžu protokolu kvalitāti, kā arī samazinātu tiesu darba apjomu

dokumentu sagatavošanā.

342. Revīzijā konstatēts, ka 2016.gada 2.jūnijā321 tiesās un ar tiesu sistēmu saistītajās iestādēs

(ieslodzījumu vietās, Valsts tiesu ekspertīžu birojā, Valsts probācijas dienestā u. c.) kopumā bija

uzstādītas 314 audio ieraksta iekārtas un 89 videokonferenču iekārtas. Lielākais audio ierakstu

un videokonferenču iekārtu skaits izvietots Rīgas apgabala tiesās (skatīt 40.attēlu). Attēlā rajonu

(pilsētu) tiesas sagrupētas atbilstoši tiesu teritoriju izvietojumam apgabalos.

40.attēls. Audio ieraksta iekārtu un videokonferenču iekārtu izvietojums un skaits.

343. Saskaņā ar Tiesu administrācijas atbildīgo darbinieku skaidrojumiem precīza informācija par

tiesas sēdēs izmantoto audio iekārtu un videokonferenču izmantošanu pieejama tikai no

2016.gada. 2016.gada pirmajā pusgadā videokonferences izmantotas 1 064 tiesas sēdēs, t.i.

vidēji viena videokonferences iekārta tiesas sēdēs izmantota 12 reizes jeb divas reizes mēnesī,

kas liecina par nepietiekamu iekārtu izmantošanu tiesvedības procesos vai neprecīzu uzskaiti

(skatīt 22.tabulu).

23

8

95

32

33

35

27

58

2

1

5

1

18

5

12

9

7

9

18

2

Administratīvajā rajona tiesā

Administratīvā apgabaltiesa

Rīgas apgabalā kopā

Kurzemes apgabals kopā

Latgales apgabalā kopā

Zemgales apgabalā kopā

Vidzemes apgabalā kopā

Apgabaltiesās kopā

Citām institūcijām lietošanā nodots

TA

Videokonferenču iekārtas Audio ieraksta iekārtas


111

22.tabula. Audio ierakstu un videokonferenču iekārtu izmantošanas intensitāte tiesvedības procesos.

Rādītājs Veikto audioierakstu

skaits

Tiesas sēdēs notikušās

videokonferences

2015.gads 42 855 1 761

2016.gada I pusgads 24 742 1 064

Iekārtu skaits 2016.gadā 314 89

Ierakstu skaits uz vienu iekārtu

2016.gada I pusgadā

79 12

Avots: Tiesvedības dokumentācija (lietas).

344. Revīzijas laikā, analizējot informāciju par izlasē iekļautajiem 446 uzsāktajiem un pabeigtajiem

tiesvedības procesiem, sākot no 2013.gada322, konstatēts, ka:

344.1. 130 civillietu izskatīšanā videokonferenču iekārtas izmantotas trīs gadījumos jeb 2%

gadījumu;

344.2. 277 krimināllietu izskatīšanā videokonferenču iekārtas izmantotas 11 gadījumos jeb 4%

gadījumu;

344.3. 67 administratīvo lietu izskatīšanā videokonferenču iekārtas izmantotas piecos

gadījumos jeb 7% gadījumu.

345. Civillietās, sākot ar 2014.gada 4.janvāri323, noteikta prasība tiesas sēdes gaitu fiksēt, izmantojot

tehniskos līdzekļus (audio ierakstu iekārtas), izņemot gadījumus, ja neviens dalībnieks nav

ieradies. Izlases veida pārbaudes liecina, ka līdz normatīvā akta grozījumiem šīs tehnoloģijas

tika izmantotas tikai 11% gadījumu, savukārt pēc 2014.gada 4.janvāra audio ieraksti tika

izmantoti, izskatot 130 civillietas 81 gadījumā jeb 62% gadījumu (40 tiesas sēdēs jeb 31%

gadījumu neviens dalībnieks nebija ieradies).

346. Lietu veidos, kuros ar normatīvo aktu nav noteikta prasība ierakstīt tiesas sēdes gaitu, izmantojot

audio ierakstu iekārtas, revīzijā konstatēts, ka tās tiek izmantotas reti – krimināllietās 277 tiesas

sēdēs audio ierakstu iekārtas izmantotas 45 gadījumos jeb 16% gadījumu un administratīvajās

lietās 67 tiesas sēdēs tās izmantotas sešos gadījumos jeb 9% gadījumu.

347. 2017.gada 1.janvārī stājās spēkā Civilprocesa likuma grozījumi, kuri paplašina tehnoloģiju

izmantošanas iespējas civilprocesā. Izmaiņas aptver grozījumus, kas saistīti ar atteikšanos no

ierakstītu sūtījumu izmantošanas civilprocesā, lai veicinātu elektronisko saziņu starp tiesu un

noteiktu personu grupām, tajā skaitā saziņā izmantojot elektroniskā pasta starpniecību vai

paziņošanu tiešsaistes sistēmā324. Tomēr līdzīgas izmaiņas vēl nav paredzētas pārējos procesa

likumos.

348. 2017.gada 1.janvārī stājās spēkā Kriminālprocesa likuma grozījumi325, kuri nosaka, ka

pirmstiesas kriminālprocesā pavēsti var nosūtīt arī uz personas norādīto elektroniskā pasta

adresi. Aizstāvim, valsts un pašvaldību iestādēm tiesa pavēsti nosūtīs elektroniskā pasta

sūtījumā326.


112

Ieteikumi

349. Aicinām Ministriju izvērtēt nepieciešamo rīcību, lai palielinātu Tieslietu padomes lomu tiesu

varas attīstības plānošanā, institucionālajās un funkcionālajās reformās, Tieslietu padomes

kapacitātes stiprināšanā, tajā skaitā resursu nodrošinājumā, neatkarīga budžeta veidošanā un

funkciju paplašināšanā, ņemot vērā Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes rekomendācijas.

Valsts kontroles viedoklis: Tieslietu padomes loma un funkcijas būtu jāpaplašina.

350. Aicinām Ministriju izvērtēt ieguvumus no līdz šim veiktajām tiesu teritoriālajām izmaiņām un

ieviesto organizatorisko modeļu ietekmi uz tiesu darbības efektivitāti un, pamatojoties uz

izvērtējuma rezultātiem izstrādāt rīcības plānu turpmākajai tiesu teritoriju reformai, definējot

mērķus, tajā skaitā saistībā ar iespējamo tiesnešu specializāciju, sagaidāmos rezultātus un

turpmāk attīstāmos tiesu organizatoriskos modeļus.

Valsts kontroles viedoklis: Nepieciešams vienots redzējums par Latvijā kopumā

nepieciešamajām izmaiņām pēc pārejas uz tīro tiesu instanču modeli. Joprojām pastāv būtiskas

tiesnešu noslodzes atšķirības. Būtu jāvērtē, vai Latvijā ir nepieciešams tik liels pirmās instances

tiesu skaits un tik dažādas organizatoriskās formas. Tiesu teritoriju reformā būtiski vērā ņemami

aspekti ir tiesnešu skaits un budžeta izdevumu apmērs.

351. Aicinām Ministriju izvērtēt tiesvedību ilgumu ietekmējošos faktorus un plānot nepieciešamo

rīcību situācijas uzlabošanai. Tajā skaitā, lai panāktu lietu izskatīšanas termiņu samazināšanos,

veikt nepieciešamos pasākumus lietu izskatīšanas termiņu pārvaldības pilnveidošanai:

351.1. tiesās sasniedzamo rezultātu definēšanai un tiesu priekšsēdētāju izpratnes par šo rādītāju

piemērošanu tiesu darbības plānošanā veicināšanai;

351.2. tiesās noteikto lietu izskatīšanas termiņu un sasniegto rezultātu uzraudzībai.

Valsts kontroles viedoklis: Pirmās instances tiesās saņemto lietu skaits ir samazinājies, tiesnešu

skaits palielinājies, tomēr nav izdevies panākt būtisku uzlabojumu tiesvedību ilguma rādītājos

(izņemot administratīvo lietu kategoriju). Līdz šim ieviestā lietu izskatīšanas termiņu pārvaldība

nav devusi būtisku rezultātu lietu izskatīšanas termiņu uzlabojumā (izņemot administratīvo lietu

kategoriju).

352. Ministrijai izvērtēt, kādi risinājumi būtu nepieciešami, lai palielinātu mediācijas kā alternatīvā

strīdu risināšanas veida izmantošanu, tajā skaitā:

352.1. paaugstinot sabiedrības informētību un izpratni par šāda veida strīdu risināšanas kārtību;

352.2. izvērtējot valsts vai pašvaldības finansiālā atbalsta iespējas un tā ietekmi tiesu noslodzes

samazināšanā.

Valsts kontroles viedoklis: Mediācijas procesa izmantošana varētu veicināt tiesu noslodzes

samazināšanos, tāpēc nepieciešams palielināt šī alternatīvā strīdu risināšanas veida

izmantošanu.

353. Lai paaugstinātu projekta “Tiesu modernizācija Latvijā” izmaksu lietderību, aicinām Ministriju

un Tiesu administrāciju izvērtēt:

353.1. izstrādātā tiesvedības pašizmaksas aprēķinu moduļa Microstrategy turpmākas

izmantošanas iespējas tiesu sistēmas budžeta plānošanai, tajā skaitā nodrošinot, ka

atbilstoši nepieciešamībai tiek izvērtētas moduļa Microstrategy pilnveidošanas iespējas,

pārskatot arī modulī iekļautos izmaksu faktorus, un moduļa Microstrategy uzturēšanai

patērēto resursu samērīgums;


113

353.2. aprēķinu moduļa Optimālā tiesnešu skaita un nepieciešamo tiesas darbinieku skaita

noteikšanai izmantošanu un pielietojumu tiesu sistēmas politikas un budžeta plānošanā;

353.3. iespējas plašākai elektronisko dokumentu apritei tiesu procesos un e-tiesu sistēmas

ieviešanas iespējas.

Valsts kontroles viedoklis: Iespēja iegūt pastāvīgu informāciju un uzraudzīt tiesvedības procesa

pašizmaksu, kā arī plānot optimālu tiesnešu un tiesas darbinieku skaitu, pilnveidotu tiesu

sistēmas budžeta plānošanu.


114

3. Vai ir radīti priekšnoteikumi tam, lai tiesu sistēma būtu nodrošināta

ar pietiekamiem, kompetentiem un profesionāliem

cilvēkresursiem?

354. Cilvēkresursu attīstībai tiesu varā Pamatnostādnēs Ministrija bija izvirzījusi attīstības politikas

apakšmērķi “Cilvēkresursu attīstība tiesu varā” ar vairākiem rīcības virzieniem:

354.1. tiesnešu un tiesas darbinieku, kā arī tiesu sistēmai piederīgo personu mācību modeļa un

satura pilnveidošana;

354.2. vienotas profesionālās ētikas principu izpratnes veicināšana;

354.3. cilvēkresursu piesaistes tiesu varai efektivizācija un to kapacitātes stiprināšana.

3.1. Vai izveidotā tiesnešu amata kandidātu atlases kārtība nodrošina savlaicīgu

tiesnešu resursu atjaunošanu, uzlabojot tiesu darba efektivitāti?

Pamatnostādņu īstenošanas laikā nav izdevies sasniegt plānoto mērķi – samazināt tiesneša

amata kandidāta atlases un iecelšanas tiesneša amatā vidējo ilgumu. Pārsniedzot deviņus

mēnešus, šis process joprojām ir pārāk garš un ietekmē tiesas darba efektivitāti.

2009.gadā Ministru kabinetā ir apstiprināta Ministrijas izstrādātā kārtība tienešu amata

kandidātu atlasei, tomēr izvēlētā procedūra ir laikietilpīga, sākotnēji intervējot visus

kandidātus, kas atbilst likuma327

prasībām, un tikai pēc tam veicot profesionālās

sagatavotības pārbaudi. Neraugoties uz jomas profesionāļu ieteikumiem tiesneša amata

kandidātu atlases procesa efektivitātes uzlabošanai Pamatnostādņu īstenošanas laikā,

Ministrija tikai 2018.gadā plāno pārskatīt tiesnešu amata kandidātu atlases un iecelšanas

tiesneša amatā kārtību.

Tikpat gausi norit jautājuma virzība attiecībā uz tiesnešu palīgu institūta stiprināšanu. Kaut

arī Pamatnostādņu izstrādes gaitā Ministrija atzina, ka pašreizējā sistēma nespēj efektīvi un

ilgtermiņā tiesai piesaistīt tādu būtisku tiesas darbinieku amata kategoriju kā tiesnešu palīgi,

plānojot rīcības plāna izstrādi situācijas uzlabošanai jau 2010.gadā, tomēr šāds plāns nav

izstrādāts un reāla tiesneša palīga pilnvaru pārskatīšana paredzēta328

tikai 2018. gadā.

Tiesnešu palīgi vēl arvien ir nepietiekami izmantots sistēmas iekšējais resurss, uz ko jau

ilgstoši norāda tiesu varas pārstāvji. Tiesneša palīga tiesību, pienākumu un atbildības

pārskatīšana radītu iespēju kvalificētāko darbinieku karjeras izaugsmei līdz tiesneša

amatam, tā palielinot darbinieku motivāciju turpmākam darbam tiesā.


115

Par to, ka darbiniekiem trūkst motivācijas, liecina augstā tiesas darbinieku personāla

mainība, kas negatīvi ietekmē tiesu darba efektivitāti un kvalitāti. Pamatnostādņu

īstenošanas laikā tiesnešu palīgu mainības īpatsvars vidēji saglabājas 22% līmenī, bet Rīgas

apgabaltiesā, Administratīvajā apgabaltiesā un Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu

namā mainības īpatsvars ievērojami pārsniedz vidējo rādītāju, 2014.gadā pat sasniedzot

56%. Savukārt tiesas sēžu sekretāru mainības īpatsvars gadā ir vidēji – 48%.

355. Nozīmīga loma tiesu sistēmas nodrošināšanā ar pietiekamiem, kompetentiem un profesionāliem

cilvēkresursiem ir efektīvai tiesnešu amata kandidātu atlases procesa norisei.

356. Pamatnostādņu izstrādes gaitā tika atzīts329, ka ir jāsamazina tiesneša amata kandidāta atlases

procesa (līdz iecelšanai amatā) ilgums. Vienlaikus norādīts, ka tas nedrīkst negatīvi ietekmēt

prasības, kas ir vērstas uz tiesneša amata kandidāta piemērotības un profesionālās sagatavotības

tiesneša amatam pārbaudi, jo īpaši stažēšanās procesa kvalitāti. Tiesneša amata kandidāta atlases

un iecelšanas tiesneša amatā ilgums būtiski ietekmē tiesas darba efektivitāti, jo attiecīgo laika

posmu tiesa darbojas nepilnā sastāvā.

357. Identificējot minētās problēmas tiesneša amata kandidātu atlases un stažēšanās procedūrā, tika

izvirzīts330 mērķis samazināt vakantas tiesneša amata vietas ilgumu rajona (pilsētas) tiesās no 10

mēnešiem 2009.gadā līdz astoņiem mēnešiem 2015.gadā. Tiesneša amata kandidāta atlases

procesa ilguma samazināšanai plānotie pasākumi bija gan Tiesu administrācijas iekšējā

normatīvā akta izstrāde efektīvai tiesneša amata kandidātu atlases un stažēšanās procedūras

ieviešanai, gan arī ārējā tiesiskā regulējuma izstrāde.

358. Rekomendācijas tiesnešu kandidātu atlases novērtējuma un eksaminācijas sistēmas izveidei

Ministrija saņēma jau 2005.gadā Phare Twinning projekta “Latvijas tiesu sistēmas kapacitātes

stiprināšana” ietvaros331. Tika sniegta arī informācija par visbiežāk izmantoto atlases kārtību,

kas ietver šādus soļus:

358.1. amata vakances izsludināšana (pamatojoties uz darba aprakstu un kandidātam

nepieciešamo kvalifikāciju);

358.2. pieteikšanās;

358.3. atsauksmes (personīgās references un cilvēka kriminālās pagātnes pārbaudes);

358.4. testēšana (nosakot galvenās spējas kandidāta atbilstībai vai neatbilstībai pirms

intervijas);

358.5. intervijas (vēlams, izmantojot strukturētu vai daļēji strukturētu formātu);

358.6. stažēšanās, pārbaudes laiks amatā vai apmācība.

359. Tiesneša amata kandidātu atlases kārtas tika rekomendēts sakārtot pēc ieguldījuma līmeņa –

sākotnēji atsijājot nepiemērotos kandidātus (pēc pirmās kārtas jebkurā nākošajā kārtā kandidātu

var noraidīt) un dārgākās un laikietilpīgākās procedūras veicot procesa beigās.

360. Normatīvais akts, kurš nosaka tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas

eksāmena kārtošanas kārtību332 stājās spēkā 2009.gada martā. Tajā ir iestrādātas rekomendētās

atlases kārtas, taču izvēlēta cita secība, kā arī nav paredzēta iespēja kandidātus noraidīt jebkurā

kārtā jeb nav ieviests tā sauktais “sliekšņa princips”. Sākotnēji visi kandidāti, kas atbilst


116

likuma333 prasībām, tiek aicināti uz strukturētu interviju (1.kārta). Tikai pēc tam seko

profesionālās sagatavotības pārbaude, izpildot testu un sagatavojot eseju (2.kārta). Pēc abu kārtu

rezultātu kopvērtējuma notiek tiesneša amata kandidātu atsijāšana, stažēšanās un iecelšana

tiesneša amatā sākotnēji uz trīs gadiem (pārbaudes laiks).

361. 2012.gadā Tiesu administrācija ziņojumā334 Ministrijai ierosināja mainīt tiesneša amata

kandidātu atlases procesa soļu kārtību un kritērijus, lai veicinātu tiesneša amata kandidātu

atlases procesa efektivitāti, samazinot tiesneša amata kandidātu skaitu uz otro kārtu un līdz ar to

arī tiesneša amata kandidātu atlases komisijas laika patēriņu intervijām, t.i.:

361.1. 1.kārta – profesionālās sagatavotības pārbaudes tests;

361.2. 2.kārta – esejas prezentācija eseju un atlases komisijas locekļu intervija ar kandidātiem,

kas izturējuši pirmo kārtu u.c.

362. Tiesu administrācijas un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pārstāvji335, kā arī Tiesu

administrācijas sarakste336 ar Ministriju norāda uz iespējām un priekšlikumiem tiesneša amata

kandidāta atlases procesa pilnveidošanai, kuri vēl līdz šim nav pienācīgi izvērtēti. Piemēram,

priekšlikums normatīvajos aktos iekļaut:

362.1. prasību par kandidātu psiholoģisko izvērtēšanu,

362.2. prasību iesniegt apliecinājumus par veselības stāvokli;

362.3. kārtot kvalifikācijas eksāmenu kompetentākajiem un tiesneša amata kandidāta

prasībām337 atbilstošajiem tiesnešu palīgiem pirms vakances izveidošanās, tādējādi

veidojot tiesnešu amata kandidātu rezerves un piesaistot tiesnešu palīgus ilgtermiņā

darbam tiesu sistēmā.

363. Revīzijā izvērtētā informācija liecina, ka Pamatnostādnēs izvirzītais mērķis – samazināt

vakantas tiesneša amata vietas ilgumu rajona (pilsētas) tiesās no 10 mēnešiem 2009.gadā līdz

astoņiem mēnešiem 2015.gadā nav sasniegts, jo 2014. un 2015.gadā vakantas tiesneša amata

vietas ilgums rajona (pilsētas) tiesās bija 9,3 mēneši338.

364. Analizējot atsevišķus tiesneša amata kandidāta atlases posmus (līdz apstiprināšanai amatā) var

novērot sekojošu tendenci:

364.1. 2015.gadā vidējais ilgums atlases procesam no vakantās tiesneša amata vietas

izsludināšanas līdz atlases rezultātu noteikšanai bija 2,8 mēneši. Tas pārsniedz

Pamatnostādņu izstrādes laikā 2009.gadā minētos 2,6 mēnešus;

364.2. 2015.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, būtiski, par 2,2 mēnešiem, ir pieaudzis tiesneša

amata kandidātu stažēšanās vidējais ilgums (skatīt 41.attēlu).

41.attēls. Tiesneša amata kandidātu atsevišķu atlases posmu vidējais ilgums.

365. Vislaikietilpīgākais tiesneša amata kandidāta atlases posms ir stažēšanās. Tiesneša palīga

augstāks kompetences līmenis ļautu samazināt tiesnešu amata kandidāta atlases procedūras, tajā

2,6

4,5

2,8

6,7

Vidējais laiks no vakantās tiesneša amata

vietas izsludināšanas līdz atlases rezultātu…

Stažēšanās procesa vidējais ilgums (mēneši)

2015.gads 2009.gads


117

skaitā stažēšanās un iecelšanas tiesneša amatā ilgumu, t.i., samazināt laiku, kurā tiesa strādā

nepilnā sastāvā.

366. Saskaņā ar Tiesu administrācijas sniegto informāciju laikā no 2009. līdz 2015.gadam 55,5% no

tiesneša amata kandidātu kopējā skaita ir bijusi iepriekšēja pieredze tiesneša palīga amatā.

367. Tiesnešu palīgi nav vienīgais resurss, uz ko būtu balstāmi nākotnes plāni saistībā ar tiesneša

amata vakanču efektīvu aizpildīšanu, taču tas noteikti ir vērā ņemams tiesu iekārtas iekšējais

resurss.

368. Komentējot tiesneša amata kandidātu atlases sistēmu, Latvijā Augstākās tiesas tiesnesis Jānis

Neimanis339 norāda uz neapmierinošu esošo stažēšanās sistēmu, kā arī uz iespēju izmantot

plašāk tiesneša palīga profesionālo institūtu, jo tiesneša palīgam jau ir uzkrāta pieredze, strādājot

ar tiesu lietām. Līdzīgs viedoklis ir Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājam340, kurš

pauž uzskatu, ka tiesnešu palīgi ir nozīmīgs un tiesu sistēmā jau labi sagatavots iekšējais resurss,

ar kuru būtu mērķtiecīgi jāstrādā.

369. Pirms vairāk nekā astoņiem gadiem, 2008.gadā toreizējais tieslietu ministrs norādīja uz

nepieciešamību palielināt tiesnešu palīgu pienākumus un pilnvaras, nostiprinot to likumā, un

izteica aicinājumu ieviest jaunu amatu – jaunākais tiesnesis341. Tā rezultātā būtu iespējams

vienlaikus gan samazināt tiesnešu slodzi, gan, nosakot konkurētspējīgu atalgojumu, augstāko

juridisko izglītību ieguvušos piesaistīt turpmākam darbam tiesās.

370. Izstrādājot Pamatnostādnes, Ministrija ir atzinusi, ka pašreizējā sistēma nespēj efektīvi un

ilgtermiņā tiesai piesaistīt tādu būtisku tiesas darbinieku amata kategoriju kā tiesnešu palīgi, jo

tiesnešu palīgiem (1) tiesā netiek piedāvātas izaugsmes iespējas; (2) noteikts ierobežots

kompetences, pilnvaru un atbildības apjoms; (3) ir zems atalgojums.

371. Pamatnostādņu izstrādes gaitā Ministrija bija konstatējusi, ka tiesneša palīga faktiski veicamo

pienākumu apjoms salīdzinājuma ar likumā “Par tiesu varu” un tiesneša amata aprakstā ietverto

ir ievērojami lielāks un detalizētāks, kā arī, iztrūkstot konceptuālam redzējumam un vienotai

izpratnei, šo tiesu darbinieku veicamo pienākumu apjoms un saturs tiesās atšķiras.

372. Lai piesaistītu pastāvīgam darbam tiesā tiesneša palīgus, Pamatnostādnēs tiek apsvērta amata

kategoriju gradācijas mehānisma izstrāde, vienlaikus atbilstoši diferencējot arī atalgojuma

apmēra robežas. Šāds risinājums tiesneša palīgam tiesā piedāvātu izaugsmes iespējas, kā arī uz

darba pieredzi un rezultātiem balstītu novērtējuma sistēmu. Turklāt tiek apsvērta atvieglotas

kandidēšanas uz tiesneša amatu kārtības noteikšana, ja tiesneša amata kandidāts ir tiesneša

palīgs342.

373. Ministrija, iesaistot Tiesu administrāciju, apņēmās izstrādāt rīcības plānu tiesneša, tai skaitā

zemesgrāmatu nodaļas tiesneša, palīga institūta stiprināšanai343 un noteica izpildes termiņu –

2010.gads. Tomēr līdz šim tāds plāns nav izstrādāts un, kā norāda Ministrija344, iepriekš minētā

pasākuma izpilde joprojām turpinās.

Apzinoties problēmas ar tiesnešu palīgu piesaisti tiesu sistēmai, astoņu gadu laikā kopš

Pamatnostādņu izstrādes tomēr nav rastas iespējas tiesneša palīga amata attīstībai un tas vēl arvien

ir nepietiekami izmantots sistēmas iekšējais resurss.


118

374. Latvijā normatīvajā aktā345 joprojām tiesneša palīga pienākumi noteikti vienā teikumā – tiesneša

palīgs pieņem apmeklētājus, viņu iesniegumus, veic pasākumus sakarā ar lietu sagatavošanu

izskatīšanai tiesas sēdē, kā arī pilda citus tiesneša dotus uzdevumus.

375. Salīdzinājumam, piemēram, Igaunijā Tiesu iekārtas likumā346 veltīta vesela nodaļa, kurā noteikts

tiesneša palīga statuss, amata kandidāta prasības, iecelšanas un eksaminācijas kārtība,

sagatavošanās un apmācību plāns, zvērests, atlīdzības noteikumi un sociālās garantijas, rotācija.

Tādējādi var secināt, ka Igaunijā tiesneša palīga amatam ir noteikta svarīga loma tiesu sistēmas

efektīvas darbības nodrošināšanai.

376. Laikā no 2009. līdz 2016.gadam tiesneša palīgu mainības īpatsvars joprojām saglabā augstu

līmeni un nav samazinājies – 2015.gadā vairāk nekā divas reizes pārsniedz Pamatnostādnēs

plānotos (skatīt 41. un 42.attēlu) rādītājus347.

377. Tiesneša palīga mainību ietekmē gan vājais tiesneša palīga institūts, tajā skaitā – amata

kategoriju gradācijas (diferenciācijas) trūkums, gan zemais atalgojuma līmenis. Lai gan

2014.gadā tika veikta tiesnešu palīgu mēnešalgas paaugstināšana no vidēji 656 euro līdz 678

euro mēnesī jeb par 3,3% un tiesas sekretāru mēnešalgas paaugstināšana no vidēji 491 euro līdz

509 euro mēnesī jeb par 3,7% - mēnešalgas apmērs joprojām nav motivējošs.

41.attēls. Tiesnešu palīgu mainības īpatsvars gadā visās rajona (pilsētas) un apgabaltiesās (tai skaitā

Administratīvās rajona tiesas tiesu namos un Administratīvajā apgabaltiesā, %).

42.attēls. Tiesnešu palīgu mainības īpatsvars gadā Rīgas apgabaltiesā, Administratīvajā apgabaltiesā

un Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā, %.

378. Revīzijā konstatēts, ka 2009.-2015.gadā348:

12 11 10 10 10 9 8

26

14

19

26 24

28

18

2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015

Plānots Izpilde

20 15 15 15

10 10 10

35

27 27

5

32

56

29

2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015

Plānots Izpilde


119

378.1. tiesnešu palīgu mainības īpatsvars vidēji ir 22%. Rīgas apgabaltiesā, Administratīvajā

apgabaltiesā un Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā mainības īpatsvars

ievērojami pārsniedz vidējo tiesnešu palīgu mainības īpatsvaru, 2014.gadā pat sasniedzot

56%;

378.2. tiesas sēžu sekretāru mainības īpatsvars gadā ir vidēji – 48%.

379. Augstā tiesas darbinieku personāla mainība mazina tiesu darba efektivitāti un kvalitāti, līdz ar to

var ietekmēt tiesas pieejamību.

380. Pamatnostādnēm sekojošā attīstības plānošanas dokumentā “Tiesu varas un tiesībaizsardzības

iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plānā

2015.–2020.gadam”349 Ministrija ir plānojusi līdz 2018.gada vidum pārskatīt tiesneša palīga

tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī pārskatīt tiesneša amata kandidātu atlases un iecelšanas

tiesneša amatā kārtību350, lai samazinātu vakantās tiesneša amata vietas ilgumu. Plānots arī

izveidot darba grupu tiesneša amata kandidātu atlases procesa izvērtēšanai.

381. Valsts kontroles ieskatā, lai nodrošinātu savlaicīgu tiesneša amata vakanču aizpildīšanu,

atbalstāma būtu doma par tiesneša amata kandidātu rezerves veidošanu. Piemēram, atļaut kārtot

kvalifikācijas eksāmenu kompetentākajiem un tiesneša amatam piemērotākajiem tiesneša amata

kandidātiem, tajā skaitā tiesnešu palīgiem pirms vakances izveidošanās. Tādējādi tiktu veidotas

tiesnešu amata kandidātu rezerves un tiesnešu palīgi tiktu piesaistīti ilgtermiņā darbam tiesu

sistēmā. Izveidojoties tiesneša amata vakancei sarakstā iekļautie kandidāti būtu gatavi virzīšanai

tiesneša amatā. Turklāt kandidāti no tiesnešu palīgu vidus paralēli saviem tiešajiem darba

pienākumiem tiesā, varētu iziet stažēšanos kā tiesneša amata kandidāti. Tas būtu iespējams,

pārskatot tiesneša palīga pilnvaras un pienākumus pēc kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas līdz

iecelšanai tiesneša amatā, par atbildīgāku pienākumu izpildi paredzot arī lielāku atalgojumu.

382. Šāda pieeja radītu iespēju samazināt tiesnešu palīgu mainību, jo būtu radītas iespējas karjeras

izaugsmei. Vienlaikus tiktu samazināta tiesnešu slodze līdz iecelšanai tiesneša amatā un tiesnešu

vakanču aizpildīšanai.

3.2. Vai ir izveidota tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas sistēma, kas

motivē un veicina kompetenču paaugstināšanu?

Laikā no 2013. līdz 2016.gadam Latvijā tika veikta pirmreizējā Tiesnešu profesionālās

darbības novērtēšana, bet turpmāk kārtējo novērtēšanu veiks reizi piecos gados pēc tiesneša

apstiprināšanas amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Pēc pirmreizējās tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas procesa netika izvērtēti ne

labās prakses piemēri, ne nepilnības, ne tiesnešu darbu veicinošie vai kavējošie apstākļi,

netika apkopota informācija, kas būtu noderīga turpmākai vērtēšanas procesa

pilnveidošanai. Tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas rezultātā netika arī noteiktas

apmācību vajadzības un veicamie pasākumi tiesnešu kvalifikācijas paaugstināšanas un

profesionālo iemaņu pilnveidošanai. Minētais ļauj secināt, ka izveidotā novērtēšanas


120

sistēma nav pilnvērtīgi izmantota kā instruments tiesnešu kvalifikācijas paaugstināšanas

procesā.

Vērtēšanas rezultātā kopumā tiesnešu profesionālā darbība ir novērtēta pozitīvi (gandrīz

izcili), diemžēl sabiedrības viedoklis neliecina par uzticības līmeņa paaugstināšanos tiesām,

kā arī tiesas nolēmumu stabilitātes rādītāji (atcelto un grozīto nolēmumu īpatsvars, tajā

skaitā arī apelācijas instancēs) norāda uz nepilnībām tiesnešu darba kvalitātē.

Tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas sistēmas ieviešana ir vērtējama pozitīvi un tās

efektīva darbība būtu nozīmīga tiesu sistēmas pārvaldībai, lai veicinātu tiesneša

nepārtrauktu profesionālo izaugsmi visas viņa karjeras laikā, tādējādi uzlabojot tiesneša un

tiesas darba kvalitāti, un negatīva novērtējuma gadījumos lemtu par tiesneša atcelšanu no

amata. Tomēr, lai šo mērķi sasniegtu, tiesnešu novērtēšanas sistēma būtu jāpilnveido:

tiesnešu profesionālās darbības vērtēšanas sistēmā pastāv augsta subjektivitātes

pakāpe, turklāt tā nenodrošina vienu no galvenajiem novērtēšanas mērķiem –

atkarībā no novērtēšanas rezultātiem papildus mācīties un paaugstināt

kvalifikāciju gan konkrētam tiesnesim, gan tiesu sistēmā kopumā;

normatīvajos aktos nav noteikta skaidra sasaiste starp tiesnešu profesionālās

darbības kārtējo novērtēšanu un tiesnešu tālākizglītību.

Arī tiesnešu atlīdzības sistēmā lielāka nozīme būtu jāpiešķir tiesneša profesionālās darbības

novērtēšanas rezultātiem. Normatīvie akti joprojām būtiskāku nozīmi atlīdzības piešķiršanā

paredz darba stāžam, nevis tiesneša profesionālajam sniegumam, jo iespēja saņemt izdienas

piemaksu ir gan tiem tiesnešiem, kas saņēmuši pozitīvu vērtējumu, gan arī tiem, kuru

profesionālā snieguma vērtējums ir negatīvs.

383. Svarīgs priekšnoteikums kvalitatīvam tiesu darbam ir atbilstoša tiesnešu kvalifikācija.

384. Pamatnostādnēs kā problēma tika formulēta situācija, ka nav izveidots tāds tiesnešu

kvalifikācijas un darba rezultātu regulāras novērtēšanas mehānisms, kas varētu efektīvi veicināt

tiesnešu turpmāko profesionālo attīstību un būt līdzeklis tiesnešu vispārējās kapacitātes

uzlabošanai. Tiesnešiem pēc atestācijas nokārtošanas tika piešķirta kvalifikācijas klase noteiktā

secībā, un kvalifikācijas klašu piešķiršanas priekšnosacījums bija tiesneša darba stāžs, nevis

faktiskais profesionālais sniegums. Kvalifikācijas klašu piešķiršanas procesā netika vērtēta

tiesneša kvalifikācija un darba rezultāti attiecīgajā laika posmā – klase tika piešķirta automātiski

pēc likumā noteiktā termiņa nostrādāšanas tiesneša amatā, neizvērtējot citu papildu informāciju

(piemēram, atsauksmes par tiesneša darbu, statistikas rādītājus u.tml.). Turklāt atbilstoši

piešķirtajai kvalifikācijas klasei bija noteikts mēneša amatalgas piemaksas apjoms.


121

385. Lai veicinātu tiesneša nepārtrauktu profesionālo izaugsmi visas viņa karjeras laikā, tādējādi

uzlabojot tiesneša un tiesas darba kvalitāti, 2013.gadā stājās spēkā likuma351 grozījumi, kā

rezultātā tika izveidota jauna tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas sistēma.

386. Saskaņā ar likumu352 tiesnešu novērtēšanu veic Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija un atbilstoši

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas reglamentā noteiktajai kārtībai tā izvērtē katra tiesneša darbu

un sniedz atzinumu par tiesneša profesionālajām prasmēm.

387. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija sniedz vai nu pozitīvu vai negatīvu vērtējumu par tiesneša

profesionālajām prasmēm. Revīzijas laikā, iepazīstoties ar tiesnešu novērtēšanas dokumentiem,

konstatēts, ka tiesneša profesionālā darbība tiek izvērtēta, balstoties uz vērtēšanas dokumentos

ietverto informāciju un pārrunām ar novērtējamo tiesnesi.

388. Tiesnešu profesionālās darbības pirmreizējā novērtēšana tika veikta laikā no 2013.gada 1.janvāra

līdz 2016.gada 1.janvārim, bet turpmāk kārtējo novērtēšanu veiks reizi piecos gados pēc tiesneša

apstiprināšanas amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Turklāt, izlemjot jautājumu par

tiesneša karjeras virzību (tiesneša pārcelšanas vai aizstāšanas gadījumos), tiek veikta tiesneša

profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšana. Līdz ar to tiesneša profesionalitāte tiek novērtēta

arī pirms tiesneša virzīšanas pārcelšanai augstākas instances tiesas tiesneša amatā353.

389. Pirmreizējā profesionālās darbības novērtēšana tika veikta 495 rajonu (pilsētu) tiesu un

apgabaltiesu tiesnešiem. Pozitīvu profesionālās darbības novērtējumu saņēma 489 tiesneši,

negatīvu – seši tiesneši. Visi 45 Augstākās tiesas tiesneši saņēma pozitīvu novērtējumu. No

negatīvu novērtējumu ieguvušajiem tiesnešiem - viens atbrīvots no tiesneša amata pēc paša

vēlēšanās, viens - veselības stāvokļa dēļ, divi tiesneši atcelti no tiesneša amata, pamatojoties uz

tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu, diviem tiesnešiem veikta atkārtota novērtēšana un abos

gadījumos saņemts pozitīvs vērtējums354.

390. Valsts kontroles ieskatā pastāv risks, ka Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas noslodze veicina

formālu vērtēšanas procesa norisi. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvā esošie deviņi tiesneši

papildus saviem tiesneša pienākumiem veic kolēģijas locekļa pienākumus. Laikā no 2013.gada

1.janvāra līdz 2016.gada 1.janvārim tiem bija jānovērtē un jāsastāda atzinumi par apmēram 540

tiesnešiem, t.i., 180 tiesneši gadā vai 15 tiesneši mēnesī. Turklāt tiesnešu profesionālās darbības

novērtēšana jāveic papildus citām funkcijām – tiesneša amata kandidāta kvalifikācijas eksāmena

pieņemšanai un atzinuma sniegšanai tiesneša pārcelšanai uz vakanto tiesneša amatu citā tāda

paša līmeņa tiesā vai tiesu namā, augstāka līmeņa tiesā, augstāka līmeņa tiesas tiesneša

aizstāšanai vakances vai pagaidu prombūtnes gadījumā.

391. Likumā355 ir noteiktas tiesneša profesionālās darbības un to rezultāti, kas Tiesnešu kvalifikācijas

kolēģijai jāanalizē, vērtējot tiesneša profesionālo darbību, piemēram:

391.1. sagatavoto nolēmumu struktūra, tajos ietverto juridisko argumentācija, materiālo un

procesuālo normu piemērošana, kā arī tiesību palīgavotu izmantošana;

391.2. tiesas procesu vadība;

391.3. darba organizācija tiesas lietu izskatīšanas nodrošināšanai;

391.4. darba organizācijas noteikumu un tiesas priekšsēdētāja rīkojumu ievērošana tiesneša

darbā;

391.5. dalība kvalifikācijas celšanas pasākumos (tostarp maģistra vai doktora grāda iegūšanu),

kā arī pedagoģiskā un zinātniskā darbība;

391.6. statistikas dati par tiesneša darbu.


122

392. Pamatojoties uz tiesneša profesionālās darbības analīzi, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai

jāsniedz vērtējums356 arī par tiesneša profesionālajām prasmēm:

392.1. iegūt un analizēt informāciju, lai izdarītu pamatotus secinājumus;

392.2. pieņemt lēmumus, izvērtējot informāciju un izmantojot dažādas pieejas problēmas

risinājumam;

392.3. izskaidrot savu viedokli un pārliecināt par tā pareizību;

392.4. analizēt savu rīcību un uzklausīt kritiku, rast kompromisu problēmsituācijās, saglabāt

emocionālo līdzsvaru stresa situācijās.

393. Vērtēšanas rezultāti liecina, ka tiesnešu profesionālā darbība ir novērtēta pozitīvi, tomēr tiesas

nolēmumu stabilitātes rādītāji357 norāda uz nepilnībām tiesnešu darba kvalitātē (skatīt 43. un

44.attēlu).

43.attēls. Kasācijas kārtībā pārsūdzēto apelācijas instances nolēmumu stabilitāte, 2011.-2015.gads.

44.attēls. Kasācijas kārtībā pārsūdzēto rajonu (pilsētu) tiesu nolēmumu stabilitāte, 2011.-

2015.gads.

918

1201

1605

28% 15%

16%

668 644 605

15% 34%

22%

2011 2013 2015

Pārsūdzētie nolēmumi civillietās Atcelti vai grozīti nolēmumi civillietās

Pārsūdzētie un noprotestētie nolēmumi krimināllietās Atcelti vai grozīti nolēmumi krimināllietās

0

69

153

0 17%

25% 31 36

81

58% 64% 33%

2011 2013 2015

Pārsūdzētie nolēmumi civillietās Atcelti vai grozīti nolēmumi civillietās

Pārsūdzētie un noprotestētie nolēmumi krimināllietās Atcelti vai grozīti nolēmumi krimināllietās


123

394. Revīzijā konstatēts, ka Latvijā kopumā ir augsts grozīto un atcelto spriedumu īpatsvars.

Salīdzinot ar Igaunijas rādītājiem, Latvijā atcelti vai grozīti augstākās tiesu instancēs vidēji

22,5% nolēmumu 2015.gadā, savukārt Igaunijā atcelti vai grozīti augstākās tiesu instancēs vidēji

14,5% nolēmumu358. Augstākās tiesas tiesnesis Jānis Neimanis pamatoti norādīja, ka šāds

nolēmumu nestabilitātes līmenis “ir stipri, stipri daudz. Tas ir ļoti nestabili”359.

395. Analizējot tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas procesu, konstatētas nepilnības, kas

galvenokārt saistītas ar novērtēšanas praktisko realizāciju. Piemēram:

395.1. saistībā ar tiesnešu kompetences līmeni Pamatnostādnēs ir izvirzīts rezultatīvais rādītājs

“procesuālo pārkāpumu dēļ atcelto tiesas lēmumu īpatsvars (%)”, savukārt vērtēšanā

konkrēts pieļaujamais rādītājs atcelto spriedumu un lēmumu īpatsvaram, kas raksturotu

tiesneša darbības kvalitāti, nav nodefinēts;

395.2. no izlases veidā analizētajām 25 tiesnešu personāllietām360 sešos gadījumos jeb 24%

gadījumu, sniedzot atsauksmi par tiesneša profesionālo darbību, tiesas priekšsēdētājs un

augstākās instances tiesnesis nav sniedzis nepārprotamu viedokli par vērtējamā tiesneša

darbību, ieturot neitrālu pozīciju. Tas liecina par formālu pieeju vai vērtētāja nevēlēšanos

paust skaidru viedokli tiesneša darbības izvērtēšanā, kā arī nevēlēšanos uzņemties

līdzatbildību tiesneša profesionālās darbības trūkumu identificēšanā un līdz ar to

profesionālā snieguma uzlabošanas veicināšanā;

395.3. tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas dokumentācija neietver

informāciju/statistiku par tiesneša ētikas kodeksa pārkāpumiem, kas liecina, ka tiesneša

ētiskas rīcības un uzvedības kritērijiem nav piešķirta pietiekami svarīga nozīme, vērtējot

tiesnešu profesionālo darbību. Ētikas aspektu novērtē, vērtējot saskarsmes prasmes tiesas

procesu ietvaros, un to norāda tiesas priekšsēdētājs savā atsauksmē. Revīzijas laikā

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs izteica viedokli, ka “tiesas

priekšsēdētājam ir jāredz un jāvērš uzmanība, ja konstatētas neētiskas rīcības

pazīmes”361;

395.4. saskaņā ar normatīvo aktu362 Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs kolēģijas

loceklim uzdod sastādīt atzinumu par izlases veidā iepazītiem tiesneša taisītajiem

nolēmumiem un vadītajiem procesiem, taču nav noteikti skaidri kritēriji, kā šie

nolēmumi un procesi tiek izvēlēti;

395.5. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sēdes protokolos netiek fiksētas tiesneša profesionālajā

darbībā uzlabojamās jomas, līdz ar to sniegtās informācijas apjoms par tiesnešu

profesionālās darbības novērtēšanu nav pietiekams, lai nākamajā novērtēšanā varētu

noteikt tiesneša profesionālās darbības progresu.

396. Revīzijā konstatēts, ka normatīvajos aktos nevienai institūcijai, kas ir saistīta ar tiesnešu

profesionālās darbības novērtēšanu, nav noteikts pienākums un atbildība par tiesnešu

profesionālās darbības novērtēšanas procesa izvērtēšanu, secinājumiem un pasākumu iniciēšanu

procesa pilnveidošanai tiesnešu prasmju/kvalifikācijas attīstības nolūkā.

397. Ne Tiesu administrācija, ne Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas, ne arī Ministrija neveica

vērtēšanas procesa rezultātu apkopošanu. Pēc pirmreizējās tiesnešu profesionālās darbības

novērtēšanas procesa identificētie labās prakses piemēri un/vai nepilnības, tiesnešu darbu

veicinošie un/vai kavējošie apstākļi nav apkopoti turpmākai vērtēšanas procesa pilnveidošanai

un uzlabošanai. Tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas rezultātā nav identificētas

apmācību vajadzības un veicamie pasākumi tiesnešu kvalifikācijas paaugstināšanas un

profesionālo iemaņu pilnveidošanai.


124

398. Līdz ar to izveidotā novērtēšanas sistēma netiek pilnvērtīgi izmantota kā instruments tiesnešu

kvalifikācijas paaugstināšanas procesā. Par to netieši liecina arī fakts, ka Tieslietu padomes

2016.gada 25.aprīļa sēdē, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai sniedzot informāciju par pirmās

tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas rezultātiem, kolēģijas priekšsēdētājs rosinājis tiesu

priekšsēdētājus un Tiesu administrāciju analizēt tiesnešu pašnovērtējumā norādītos darbu

veicinošos un kavējošos apstākļus un ņemt tos vērā tiesu darba organizācijā363.

399. Tiesnešu novērtēšanas rezultātā sniegtajam formālajam atzinumam nav jēgpilnas nozīmes, ja

nav skaidri priekšlikumi par pilnveidojamām zināšanām un prasmēm un noteiktiem konkrētiem

sasniedzamajiem rezultātiem līdz nākošajai vērtēšanai, piemēram, “Atcelto un/vai grozīto

nolēmumu īpatsvara” samazinājums. Valsts kontroles ieskatā šādi būtu iespējams veicināt

tiesneša nepārtrauktu profesionālo izaugsmi visas viņa karjeras laikā. Piemēram, Lietuvā364

novērtēšanas rezultātus izmanto apmācību stratēģijas, programmu un plānu izstrādē, tiesu

administratīvās pārvaldības pilnveidošanai u.tml.

400. Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes (Consultative Council of European Judges) viedoklis

par tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu ir, ka izvēlētajiem rādītājiem, ko izmanto

tiesnešu profesionālās darbības rezultātu novērtēšanā, ir jābūt tādiem, lai vērtētāji varētu

pārskatīt visus tiesnešu profesionālās darbības aspektus un rezultātus365. Daļa tiesnešu uzskata,

ka ētiku nevar nodalīt no profesionalitātes un ir nepieciešams veidot izpratni par ētikas normu

ievērošanu kā neatņemamu profesionālās darbības daļu366. Arī Latvijas tiesnešu ētikas kodeksā

(2.kanons) ir teikts, ka tiesnesim:

400.1. jābūt gatavam vienmēr atrasties sabiedrības uzmanības centrā;

400.2. jāpieņem tādi uzvedības ierobežojumi, kas parastam pilsonim var šķist apgrūtinoši,

turklāt tas jādara pēc brīvas gribas;

400.3. ir aizliegums “neatbilstoši uzvesties, kā arī izraisīt neatbilstošu uzvedību” un tas attiecas

gan uz tiesneša profesionālo darbību, gan arī uz personisko dzīvi.

401. Tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas rezultāti ir daļēji saistīti ar tiesneša atalgojuma

līmeni, jo speciālās/izdienas piemaksas (līdz 2013.gada 1.janvārim piemaksa par kvalifikācijas

klasi) saskaņā ar likumu367 nosaka atbilstoši stāžam 7-35% robežās. Lai gan, stājoties spēkā

tiesnešu novērtēšanas sistēmai likumā368 noteikts, ka kārtējā novērtēšanā saņemtais pozitīvais

atzinums ir priekšnoteikums piemaksas piešķiršanai, bet atkārtots negatīvs atzinums par tiesneša

profesionālo darbību ir pamats tiesneša atbrīvošanai no amata, grozījumi likumā369 nosaka, ka

tiesnešiem, kuriem līdz 2013.gada 1.janvārim piešķirta piemaksa par kvalifikācijas klasi,

piemaksas apmērs saglabājas.

402. Revīzijā konstatēts, ka arī gadījumos, kad par tiesneša profesionālo darbību sniegts negatīvs

vērtējums, tiek saglabāta iepriekš piešķirtā kvalifikācijas klase par darba stāžu un līdz ar to arī

iepriekš piešķirtās piemaksas apmērs.

403. Tiesneša profesionālās darbības negatīva novērtējuma gadījumā atbilstoši likumam370 atkārtota

tiesneša profesionālās darbības novērtēšana tiek veikta Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas

noteiktajā termiņā, taču ne vēlāk kā divu gadu laikā no iepriekšējās novērtēšanas. Revīzijā

konstatēts, ka šajā laikā tiek saglabāta iepriekš piešķirtā kvalifikācijas klase par darba stāžu un

līdz ar to arī iepriekš piešķirtās piemaksas apmērs, lai gan profesionālais sniegums ir bijis vājš.

404. Lai gan tiek vērtēti darba snieguma rezultāti, iespēja saņemt izdienas piemaksu ir gan tiem

tiesnešiem, kas saņēmuši pozitīvu vērtējumu, gan arī tiem, kuru profesionālā snieguma

vērtējums ir negatīvs. Tas norāda, ka izšķirošā nozīme atlīdzības noteikšanā joprojām ir darba

stāžam, nevis faktiskajam profesionālajam sniegumam. Var secināt, ka lai arī likumā mainījies


125

piemaksas nosaukums – tā nosaukta par izdienas piemaksu līdzšinējās piemaksas par

kvalifikācijas klasi vietā, tās būtība nav mainījusies.

3.3. Vai izveidotā tiesas darbinieku un tiesnešu apmācību sistēma veicina zināšanu

pilnveidi tiesvedības procesa kvalitatīvai norisei?

Lai arī rezultatīvie rādītāji cilvēkresursu attīstībai kvantitatīvi ir izpildīti, tomēr joprojām

atsevišķi faktori liecina par iespēju, pilnveidot tiesnešu kompetences līmeni, – atceltie

lēmumi procesuālo pārkāpumu dēļ joprojām saglabājas augstā līmenī, kā arī Eiropas

Cilvēktiesību tiesā iesniegto lietu skaits turpina pieaugt un tiesas pieņemtajos lēmumos tiek

norādīts uz vāju argumentāciju.

Nepieciešama padziļināta analīze par iemesliem, kādēļ, izpildot kvantitatīvos apmācību

rādītājus, nav izdevies sasniegt plānotos rezultātus tiesnešu un tiesu darbinieku kompetences

pieaugumam. Tostarp būtu izvērtējams, kādu ietekmi uz izvirzīto rezultātu sasniegšanu ir

atstājusi augstā tiesas darbinieku mainība, jo iespējams, ka apmācītie darbinieki regulāri

aizplūst no tiesu sistēmas, tā samazinot apmācību procesa izmaksu lietderību.

405. Apvienoto Nāciju Tiesu varas neatkarības pamatprincipi371 paredz, ka personām, kuras tiek

atbalstītas tiesnešu amatam, jābūt godīgām un spējīgām personībām, ar atbilstošu apmācību vai

kvalifikāciju tiesībās. Minētais princips ir nostiprināts arī Eiropas Tiesnešu hartā un citos

starptautiskos dokumentos. Diskusijā par Eiropas Tiesnešu hartas saturu, uzsvērts, ka tiesnešu

apmācības procesam ir jābalstās uz šādiem principiem372:

405.1. tiesnesim ir tiesības apmācību saņemt no valsts, tas nozīmē, ka apmācība jāorganizē un

jāfinansē ar valsts atbalstu;

405.2. tiesneša zināšanu paaugstināšana, lai viņš savā darbībā varētu izpildīt ANO

pamatprincipos tiesneša amatam noteiktās prasības, jābūt arī viņa paša rūpei un

atbildībai, jo tiesneša pienākums ir pašam pastāvīgi celt savu zināšanu līmeni;

405.3. apmācība ir cieši saistīta ar tiesu varas neatkarību, tas ir, apmācības programmas

jāpieņem institūcijai, kura ir neatkarīga no izpildvaras un likumdošanas varas un kuras

sastāvā vismaz puse ir tiesneši, kurus ievēlējuši paši tiesneši;

405.4. tiesnešu apmācībā ir jāievēro konstitucionālā garantija par zinātnes un izglītības brīvību.

406. Atbilstoši likumam373 tiesnesim ir pienākums pastāvīgi papildināt savas zināšanas visas tiesneša

karjeras laikā. Uzdevums plānot un nodrošināt tiesnešu, tiesas un zemesgrāmatu nodaļas

darbinieku apmācību ir noteikts Tiesu administrācijai374.

407. Saistībā ar tiesnešu un tiesas darbinieku apmācību modeli un mācību programmu kvalitāti jau

2008.gadā atbildīgās institūcijas identificēja problēmas, kuras arī Pamatnostādnēs tika iekļautas

kā būtiskākās pilnveidojamās jomas tiesu sistēmai piederīgo personu mācību modeļa un satura

pilnveidošanā:


126

407.1. ilgtermiņa līdzdarbības līguma noslēgšana starp Tiesu administrāciju un LTMC par

tiesnešu un tiesas darbinieku mācību nodrošināšanu (līdzdarbības līguma noslēgšana

starp Tiesu administrāciju un LTMC par tiesnešu un tiesas darbinieku mācību

nodrošināšanu ir smagnējs un laikietilpīgs process, kā arī tas tika slēgts uz īsu termiņu

(diviem vai trim gadiem), kas apgrūtināja mācību plānošanu ilgtermiņā);

407.2. nav attīstīts starpdisciplināro apmācību modelis (mācības, kurās vienlaikus piedalās gan

tiesneši un tiesas darbinieki, gan tiesu sistēmai piederīgās personas – prokurori, zvērināti

advokāti, zvērināti notāri un zvērināti tiesu izpildītāji, gan arī citi ieinteresētie subjekti,

piemēram, policijas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts probācijas dienesta darbinieki);

407.3. nav attīstītas tiesnešu un tiesas darbinieku mācības elektroniskajā vidē;

407.4. nepietiekams tiesnešu zināšanu līmenis par ES jautājumiem u. c.

408. Nodrošinot tiesnešu un tiesas darbinieku apmācības Tiesu administrācija sadarbojas ar

pašvaldībām, organizē iepirkumu procedūras atsevišķām mācību tēmām (vai blokiem), kā arī

izmanto valsts pārvaldē nodarbinātajiem piedāvātās bezmaksas apmācību iespējas.

409. Lielākais mācību pakalpojumu sniedzējs tiesnešiem, tiesas un zemesgrāmatu nodaļas

darbiniekiem ir nodibinājums “Latvijas Tiesnešu mācību centrs” (LTMC). Laikā no 2010. līdz

2015.gadam (ieskaitot) LTMC ir sniedzis pakalpojumus 953 tūkst. euro apmērā jeb 72,4%

apmērā no kopējiem Tiesu administrācijas izdevumiem mācību pakalpojumiem 1317 tūkst.

euro.

410. Tiesnešu un tiesas darbinieku apmācību plānošanai LTMC ir izveidotas darba grupas katrā no

tiesību jomām – civiltiesībās, krimināltiesībās, administratīvajās tiesībās un starptautiskajās

tiesībās. Darba grupu sastāvā ir iekļauti arī tiesneši un mācībspēku pārstāvji un, veidojot mācību

programmas saturu darba grupu apspriedēs tiek pieaicinātas arī Ministrijas un Tiesu

administrācijas atbildīgās amatpersonas. Mācību plāna un programmas izstrādei LTMC apkopo

informāciju par mācību aktualitātēm gan balstoties uz Ministrijas izvirzītajām prioritātēm, gan

tiesnešu izteiktajām vēlmēm mācību novērtējuma anketās.

411. LTMC apmācību īstenošana notiek atbilstoši saskaņotajam mācību plānam un līdzdarbības

līgumā noteiktajam finansējumam. Visa informācija par mācību norises vietu un laiku ir

pieejama interesentiem LTMC izveidotajā mācību informācijas sistēmā (MIS), kas nodrošina

mācību procesa administrēšanu un datu apkopošanu. MIS tiesneši un tiesu iestāžu darbinieki var

reģistrēties gan nacionāliem, gan starptautiskiem semināriem (arī iespēju atteikties no semināra

apmeklējuma), kā arī MIS reģistrētiem lietotājiem ir pieeja visiem mācību materiāliem, tajā

skaitā audio ierakstiem.

412. Laika posmā no 2010. līdz 2015.gadam LTMC finansējuma apmērs tiesnešu un tiesas

darbinieku apmācībai pakāpeniski pieauga, un 2015.gadā tas bija 173,1 tūkstoši euro. Salīdzinot

ar 2010.gadu, 2015.gadā izmaksas uz vienu apmācību dalībnieku pieauga par 16,5%.

413. Tiesnešu un tiesas darbinieku kompetences paaugstināšanu veicina arī sadarbība ar tādām

starptautiskajām organizācijām kā CEPEJ, kā arī izmantojot ārvalstu un Eiropas Savienības

fondu finanšu līdzekļus, piedaloties dažādās starptautiski organizētās konferencēs, pieredzes

apmaiņas semināros un citos pasākumos par tiesu sistēmas un tiesvedībai aktuāliem

jautājumiem.

414. Ministrijas vērtējumā375 Pamatnostādnēs definētie pasākumi attiecībā uz tiesnešu un tiesu

darbinieku, kā arī tiesu sistēmai piederīgo personu mācību modeli un satura pilnveidi izpildīti

100% apmērā, tajā skaitā:


127

414.1. noslēgts ilgtermiņa līdzdarbības līgums starp Tiesu administrāciju un LTMC376 par

tiesnešu, tiesneša amata kandidātu un tiesu darbinieku apmācību līdz 2024.gada

31.decembrim;

414.2. izstrādāta starpdisciplinārā mācību programma 2011.–2015.gadam tiesnešiem, tiesnešu

palīgiem, advokātiem, prokuroriem un Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem u.c.

415. Revīzijā konstatēts, ka atbilstoši līdzdarbības līguma377 nosacījumiem, LTMC izstrādā Mācību

programmu kalendāra gadam un nodrošina tās izpildi. LTMC ir izveidota mācību programmu

darba grupa378 (MPDG), kas izskata iepriekšējo gadu programmas, apmācību dalībnieku

(tiesnešu un tiesu darbinieku) sniegtos vērtējumus par notikušajām mācībām vai citu ieinteresēto

personu un iestāžu ierosinājumus, nosaka mācību vajadzības, apkopojot sniegtos ierosinājumus,

un gatavo priekšlikumus nākamā gada mācību programmas saturam. Lai nodrošinātu mācību

programmas aktualitāti, tās izstrādes gaitā notiek konsultācijas gan ar tiesību politikas

veidotājiem, gan tiesnešiem.

416. Kvalitatīvu mācību nodrošināšanai LTMC mācību programmu sagatavošanai un apmācību

procesa izvērtēšanai izmanto šādus kritērijus379:

416.1. juridisko/nejuridisko tēmu proporcionalitāte – tiek piedāvātas mācības tiesību nozarēs un

prasmes attīstošie semināri (oratora prasmes, tiesas sēžu vadīšanas prasmes, tiesneša

loma un ētika, komunikācija ar nepilngadīgo tiesas sēdes laikā, krīžu psiholoģija u. tml.);

416.2. semināru sagatavošanā tiek lūgts iesaistīties arī pašai auditorijai (tiesnešiem tiek lūgts

iesūtīt problēmu vai diskusiju jautājumus, spriedumus vai nolēmumus konkrētā lietu

kategorijā);

416.3. programmas izstrādē tiek iesaistīti tiesību speciālisti – MPDG;

416.4. semināru izvērtēšana – obligāts semināru kvalitātes izvērtēšanas priekšnosacījums, kas

sniedz nekavējošu reakciju par semināra saturu, pasniedzēju zināšanu un pasniegšanas

prasmju izvērtējumu, auditorijas vēlmju un ierosinājumu uzskaiti;

416.5. attīstot starpdisciplināro apmācību pieeju, LTMC ārvalstu projektu pieteikumos aizvien

biežāk aicina iesaistīties Ģenerālprokuratūru un Zvērinātu advokātu padomi, kā arī

piedāvā citu juridisko profesiju pārstāvjiem piedalīties tiesnešu un tiesu darbinieku

plānotajās mācībās;

416.6. nodrošinot iespēju tiesnešiem un prokuroriem piedalīties starptautiskos semināros,

konferencēs un apmaiņas programmās, paplašinās šo profesiju pārstāvju izpratne par ES

tiesību telpu un normu piemērošanu (nodrošina LTMC starptautiskā darbība Eiropas

Juridiskās tālākizglītības tīklā).

417. Revīzijā konstatēts, ka kopumā Pamatnostādnēs izvirzītie rezultatīvie (kvantitatīvie) rādītāji ir

izpildīti gan saistībā ar praktiskām apmācībām Eiropas Savienības tiesību jautājumos un Eiropas

Cilvēktiesību tiesas praksi, gan svešvalodu zināšanu pilnveidošanu, gan arī pasākumiem, kas

nodrošina tiesnešu un tiesas darbinieku attālinātu pieejamību mācībām un mācību materiāliem,

tajā skaitā mācību prezentācijas, audiofaili un video tiešraides u. c.380 (skatīt 7.pielikumu).

Nepieciešama padziļināta analīze par iemesliem, kādēļ, izpildot kvantitatīvos apmācību

nodrošināšanas rādītājus, nav izdevies sasniegt plānotos rezultātus tiesnešu un tiesu darbinieku

kompetences pieaugumam. Tostarp būtu jāizvērtē, kādu ietekmi uz izvirzīto rezultātu sasniegšanu ir


128

atstājusi augstā tiesas darbinieku mainība, jo iespējams, ka apmācītie darbinieki regulāri aizplūst no

tiesu sistēmas. Minētais apstāklis var negatīvi ietekmēt arī “Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu

darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plāna 2015.–

2020.gadam” mērķa sasniegšanu attiecībā uz darbinieku kompetences paaugstināšanu.

418. Pamatnostādnēs izvirzīto rezultatīvo rādītāju izpilde attiecībā uz mācību nodrošināšanu un

mācību apmeklēšana pati par sevi vēl nenozīmē, ka ir paaugstinājusies tiesnešu un tiesas

darbinieku kvalifikācija un kompetences.

419. Iepriekš šajā ziņojumā jau vērsām uzmanību uz to, ka tiesnešu profesionālās darbības

novērtēšanas rezultātā netiek identificētas apmācību vajadzības un veicamie pasākumi tiesnešu

kvalifikācijas paaugstināšanas un profesionālo iemaņu pilnveidošanai (detalizēta informācija

ziņojuma 3.2.nodaļā Vai ir izveidota tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas sistēma, kas

motivē un veicina kompetenču paaugstināšanu?).

420. Atbilstoši likumam381 Latvijā tiesnešu dalībai apmācībās ir brīvprātības princips – tiesnesim ir

pienākums pastāvīgi papildināt savas zināšanas visas tiesneša karjeras laikā. Salīdzinājumam,

piemēram, Igaunijā382 tiesnesim apmācības ir obligāta prasība. Katrai tiesai tiek izstrādāts savs

mācību plāns un tiesas priekšsēdētājam ir jāseko līdzi plānai izpildei.

421. Lai veicinātu tiesnešu un tiesas darbinieku kompetences paaugstināšanu Pamatnostādnēs

izvirzītā apakšmērķa “Cilvēkresursu attīstība tiesu varā” noteikts rezultatīvais rādītājs “Atcelto

tiesas lēmumu īpatsvars (procesuālo pārkāpumu dēļ)”. Revīzijas laikā, analizējot rezultatīvo

rādītāju izpildi, esam konstatējuši, ka atcelto tiesas lēmumu īpatsvars procesuālo pārkāpumu dēļ,

salīdzinot ar 2009.gadu ir samazinājies, tomēr vēl ar vien tas būtiski pārsniedz plānoto rezultātu,

kas ļauj secināt, ka plānotais rezultāts attiecībā uz tiesnešu un tiesu darbinieku kompetences

paaugstināšanos nav sasniegts (skatīt 45.attēlu).

45.attēls. Atcelto tiesas lēmumu īpatsvars (procesuālo pārkāpumu dēļ) % laika posmā no 2009. līdz

2015.gadam.

422. Turpinot risināt Pamatnostādnēs iekļautos, bet neizpildītos uzdevumus cilvēkresursu attīstības

jomā tiesu varā, Ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets ir atbalstījis383 attīstības

plānošanas dokumentu “Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu

kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plāns 2015.–2020.gadam”. Minētais

dokuments izstrādāts, lai īstenotu cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanu tiesu varā, tādējādi

nodrošinot ātrāku, kvalitatīvāku lietu izskatīšanu komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai,

kas arī ir definēts kā šī dokumenta mērķis.

2 1,8 1,6 1,4 1,2 1 1

7,9 8,6

7,9

6 5,5 5,4 4,7

2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015

Mērķis Izpilde


129

423. Plānā, atsaucoties uz Pamatnostādnēm, norādīts, ka nav izpildīti Pamatnostādnēs izvirzītie

uzdevumi, kas saistīti ar cilvēkresursu kapacitātes celšanu tiesu varā. Uzdevumu daļēja izpilde

un neizpilde pamatota ar to, ka ekonomiskās situācijas dēļ valstī nav bijis pietiekams

finansējums Pamatnostādnēs doto uzdevumu izpildei. Kā viens no joprojām neatrisinātiem

jautājumiem tiek norādīts vienota un ilgtermiņa apmācību modeļa trūkums, tajā skaitā

starpdisciplināro apmācību modeļa trūkums tiesu varai un tiesībaizsardzības iestādēm.

424. Saskaņā ar Ministrijas sagatavoto informāciju par Pamatnostādņu izpildi384 rīcības virziena

“Pilnveidots tiesnešu un tiesas darbinieku, kā arī tiesu sistēmai piederīgo personu mācību

modelis un saturs” sasniegšanai paredzētie pasākumi izpildīti 100% apmērā. Ministrija ir arī

norādījusi, ka ir izstrādāta starpdisciplināro mācību programma 2011.–2015. gadam, LTMC

kopš 2013.gada organizē starpdisciplinārus seminārus par finanšu un ekonomisko noziegumu

izcelsmi un tiesu praksi, kuros piedalās tiesneši, tiesnešu palīgi, advokāti, prokurori, Valsts

ieņēmumu dienesta darbinieki. LTMC katru gadu īsteno sadarbības līgumus ar Latvijas

Zvērinātu advokātu padomi par mācību organizēšanu advokātiem un ar Ģenerālprokuratūru par

atsevišķu mācību nodrošināšanu prokuroriem, prokuroru kandidātiem un jaunajiem

prokuroriem. Arī darbības rezultāti “Starpdisciplināro lekciju skaits rajona (pilsētas) tiesnešu

mācībās” un “Starpdisciplināro lekciju skaits apgabaltiesas tiesnešu mācībās” ir būtiski

pārsnieguši plānotos rezultātus.

425. Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un

kompetenču attīstīšanas plānā 2015. – 2020.gadam noteikti vairāki rīcības virzieni, tostarp

rīcības virziens – Plānveidīga tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku nepieciešamo

zināšanu, prasmju un iemaņu nodrošināšana. Tā ietvaros plānots pilnveidot apmācību saturu,

programmas un apmācību institucionālo modeli, tostarp radīt mācību programmu

individualizācijas līmeni, ieviešot starpdisciplināro pieeju apmācību programmu plānošanā un

īstenošanā u.c.

426. Minētais ir apstiprinājums tam, ka mācību notikšanas un apmeklēšanas fakts pats par sevi

neliecina, ka to īstenošanas rezultātā ir sasniegts iecerētais mērķis attiecībā uz kompetences

paaugstināšanos. Lai arī Pamatnostādņu īstenošanas laikā apmācību skaits ir būtiski pārsniedzis

plānoto, tomēr vēl arvien pastāv tās pašas problēmas, kas pastāvēja Pamatnostādņu izstrādes

laikā. Detalizēta iemeslu analīze, tajā skaitā par Pamatnostādņu īstenošanas laikā rīkoto mācību

saturu un kvalitāti, būtu būtiska un noderīga, secīgi plānojot cilvēkresursu kapacitātes un

kvalifikācijas attīstību tiesu varā.

427. Revīzijā konstatēts, ka joprojām nav novērstas un pastāv Pamatnostādņu izstrādes gaitā

konstatētās problēmas Eiropas Savienības tiesību jautājumos un Eiropas Cilvēktiesību tiesas

(ECT) prakses jautājumos, tajā skaitā, nav nodrošināta valsts valodā pieejama aktuāla

informācija par ECT nolēmumiem lietās, kurās atbildētāja nav Latvija, bet kurām ir būtiska

ietekme uz cilvēktiesību judikatūru.

428. Lai arī rezultatīvie rādītāji attiecībā uz tiesnešu apmācību par Eiropas Savienības tiesību

jautājumiem un ECT tiesas praksi kvantitatīvi ir izpildīti, nav sasniegti Pamatnostādnēs definētie

mērķi. Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes

stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plānā385 Ministrija atkārtoti uzsver nepieciešamību

pastiprināt tiesnešu apmācības pamattiesību un cilvēktiesību jautājumos, pamatojot to ar arvien

pieaugošo sūdzību skaitu pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

429. Atbilstoši Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās sagatavotajā darba

pārskatā386 “Par Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās darbu 2015.gadā”


130

iekļautajai informācijai Eiropas Padomes Ministru komiteja uzrauga ECT nolēmumu izpildi 62

Latvijas lietās.

430. Jau kopš 2014.gada Darba pārskatā387 ir norādīts, ka ECT saņemtajās lietās vislielākais īpatsvars

ir sūdzībām par tiesību uz taisnīgu tiesu iespējamiem pārkāpumiem Latvijā dažādos aspektos, tai

skaitā, saistībā ar tiesvedības ilgumu civilprocesā un administratīvajā procesā. Saskaņā ar

Latvijas pārstāvja ECT sniegto informāciju388 tipisks iemesls konstatētajiem pārkāpumiem

cilvēktiesību jomā ir nolēmumu sliktā argumentācijas kvalitāte – skopa un nepārliecinoša

argumentācija, slikta juridiskā rakstu valoda.

431. Kā jau iepriekš ziņojumā minēts, pastāv augsts tiesas darbinieku mainības līmenis, tiesnešu

palīgiem vidēji 22% un tiesas sekretāriem - 48%. Ir apšaubāms, vai pie tik augsta darbinieku

mainības līmeņa ir iespējams sasniegt mācību mērķi – paaugstināt darbinieku kompetences, ja

sagatavotie/apmācītie darbinieki regulāri aizplūst no tiesu sistēmas.Turklāt, neuzlabojot tiesu

darbinieku mainības rādītājus, rodas riski arī Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku

cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plānā 2015.–2020.gadam

izvirzīto mērķu sasniegšanai.

3.4. Vai ir izveidota disciplinārlietu izvērtēšanas kārtība un vai tā nodrošina visu

sūdzību un/vai ziņojumu par iespējamiem pārkāpumiem izskatīšanu?

Kopumā Latvijā tiesnešu disciplinārās atbildības sistēma ir veidota atbilstoši

starptautiskajiem standartiem un praksei389

, tostarp ir noteikts subjektu loks, kam ir tiesības

ierosināt disciplinārlietas, Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvs un disciplinārlietu

izskatīšanas kārtība, kā arī piemērojamie disciplinārsodu veidi un to piemērošanas prakse.

Normatīvais akts390

nosaka procedūras disciplinārlietu ierosināšanai, bet mazāk nozīmīgus

tiesnešu pārkāpumus, tajā skaitā ētikas pārkāpumus, izskata tiesas priekšsēdētājs391

, kuram

ir iespēja vienpersoniski izvērtēt un izlemt sūdzības tālāko virzību.

Būtisks informācijas avots par tiesnešu pieļautajiem pārkāpumiem ir tiesās ienākošās

sūdzības un iesniegumi par tiesnešu darbu, tomēr ne Ministrija, ne Tiesu administrācija nav

informētas par tiesās ienākošajām sūdzībām un iesniegumiem saistībā ar tiesnešu darbu, to

skaitu un saturu, kā arī tiesai nav pienākums informēt par tām, jo normatīvie akti to

neparedz.

Centralizēti pieejamas informācijas par tiesās saņemtajām sūdzībām un iesniegumiem

trūkums nerada iespēju veikt risku analīzi, ja nepieciešams, plānojot atbilstošus preventīvos

un korektīvos pasākumus.


131

No kopējā sūdzību skaita, ko saņem Ministrija un Tiesnešu ētikas komisija, pret tiesnešiem

disciplinārlietas tiek ierosinātas vidēji 2,1% gadījumu, galvenokārt par tīšu likuma

pārkāpumu (42,5% gadījumu) un par rupju nolaidību (26% gadījumu) lietas izskatīšanā.

Tā kā Tiesu administrācijā visa informācija par iespējamiem tiesneša darbības vai ētiskas

rīcības pārkāpumiem nav pieejama, tiesnešu pašpārvaldes institūcijas, nepilnīgas

informācijas dēļ var pieņemt neatbilstošus lēmumus saistībā ar tiesnešu profesionālās

darbības novērtēšanu un ar tiesnešu karjeras jautājumiem.

Arī Eiropas Tiesnešu konsultatīvā padome ir norādījusi uz risku, ka Latvijā izveidotā

tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas kārtība, vērtējot tiesnešu profesionalitāti,

nenodrošina tiesnešu ētisko aspektu izvērtēšanu392

.

432. Lai stiprinātu tiesnešu lomu Eiropā, ir izveidota Eiropas tiesnešu konsultatīvā padome

(Consultative Council of European Judges (CCJE)). CCJE ir padomdevēja institūcija tajos

jautājumos, kas skar tiesu neatkarību, objektivitāti un darbību. CCJE norāda393, ka katrā valstī

likumā vai pamatdokumentā, kas attiecas uz tiesnešiem, ir jābūt noteiktiem amata pārkāpumiem,

kuru rezultātā pret tiesnesi var tikt ierosināta disciplinārlieta un piemērotas disciplinārās

sankcijas.

433. Lai vairotu sabiedrības uzticību tiesu sistēmai piederīgo profesiju pārstāvjiem un tiesu sistēmai

kopumā un novērstu esošās problēmas394, piemēram, vienotas profesionālās ētikas principu

izpratnes trūkumu tiesu sistēmai piederīgo personu, tiesnešu un tiesu sistēmai piederīgo

profesiju ētikas kodeksu iespējamā savstarpējā regulējuma un principu nesaskaņotību u. c.

Ministrija Pamatnostādnēs bija izvirzījusi uzdevumus:

433.1. izstrādāt pētījumu par tiesnešu, kā arī tiesu sistēmai piederīgo profesiju ētikas kodeksiem

(izvērtējot vienota regulējama iespējamību vai savstarpēji saskaņota regulējuma

noteikšanu);

433.2. veicināt vienotu profesionālās ētikas principu izpratni tiesu sistēmai piederīgo profesiju

vidū.

434. Revīzijā konstatēts, ka Pamatnostādnēs definētais uzdevums, veicināt vienotas profesionālās

ētikas principu izpratni - nav izpildīts – pētījums par tiesnešu un tiesu sistēmai piederīgo personu

profesionālās ētikas regulējumu nav veikts.

435. Latvijā izveidotās tiesnešu disciplinārās atbildības izvērtēšanas kārtību nosaka Tiesnešu

disciplinārās atbildības likums395. Atbilstoši likumā396 noteiktajam disciplinārlietas var ierosināt

Augstākās tiesas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, tiesu priekšsēdētāji un Tiesnešu ētikas

komisija.

436. Tiesnešu disciplināratbildības ietvaros tiek skatīti arī tiesnešu necienīgas rīcības vai tiesnešu

ētikas kodeksa normu rupji pārkāpumi. Starp institūcijām, kas var ierosināt disciplinārlietas par

Tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu, ir Tiesnešu ētikas komisija.

437. Galvenais informācijas avots par tiesnešu pieļautajiem pārkāpumiem ir ienākošās sūdzības par

tiesnešu darbu. Papildus tam minami arī citi informācijas avoti pārkāpumu noteikšanai tiesnešu


132

darbā, tai skaitā, tiesu darba organizatoriskās pārbaudes, sabiedriskajos medijos izskanējusi

informācija, u. c.

438. Revīzijā konstatēts, ka iesniegumus un sūdzības saistībā ar tiesnešu darbu saņem un izvērtē (1)

Ministrijas Tiesu sistēmas uzraudzības departaments; (2) tiesas (tiesu priekšsēdētāji); (3)

Tiesnešu disciplinārkolēģija; (4) Tiesnešu ētikas komisija.

439. Ministrija ir izstrādājusi iekšējo normatīvo aktu397, kas nosaka iepriekšējās pārbaudes veikšanas,

paskaidrojumu pieprasīšanas un disciplinārlietas ierosināšanas pret rajonu (pilsētu) tiesu,

apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem kārtību gadījumā, ja

sūdzība nonāk Ministrijā.

440. Saskaņā ar sniegto informāciju398 Tiesu administrācija par tiesnešu darbu saņemtās sūdzības

pārsūta Ministrijai.

441. Atbilstoši normatīvajam aktam399 par lietvedības organizēšanu rajonu (pilsētu) tiesās un

apgabaltiesās tiesas priekšsēdētājs, saņemot tiesai adresētu dokumentu, tajā skaitā arī sūdzību,

pieņem lēmumu par tā tālāko virzību. Sūdzības saņēmējs vai nu izskata saņemto iesniegumu par

tiesnešu darbību, vai novirza to izvērtēšanai Ministrijas Tiesu sistēmas uzraudzības

departamentam, Tiesnešu disciplinārkolēģijai vai Tiesnešu ētikas komisijai.

442. Laika periodā no 2010.gada līdz 2016.gada 30.jūnijam ierosinātas 73 tiesnešu disciplinārlietas

(skatīt 23.tabulu), tajā skaitā, 84% gadījumu no kopējā skaita tās ierosinātas pret rajona

(pilsētas) tiesas tiesnešiem:

442.1. visbiežāk jeb 55% gadījumu disciplinārlietas ir ierosinājis tieslietu ministrs, savukārt,

Tiesnešu ētikas komisija ir ierosinājusi disciplinārlietas 3% gadījumu;

442.2. no kopējā sūdzību skaita400 pret tiesnešiem tiek ierosinātas disciplinārlietas vidēji 2,1%

gadījumu. Galvenokārt tās tiek ierosinātas par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas

izskatīšanā (42,5% gadījumu) un par rupju nolaidību lietas izskatīšanā (26% gadījumu),

bet pārējos gadījumos disciplinārlietas pret tiesnešiem tiek izbeigtas nepiemērojot

disciplinārsodu.

23.tabula Ministrijā un Tiesnešu ētikas komisijā saņemtie iesniegumi un ierosinātās

disciplinārlietas, 2010.gada 1.janvāris – 2016.gada 30.jūnijs401

.

Rādītājs/ laika posms 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

I pusg. Kopā

TM saņemtie iesniegumi, skaits 480 489 582 533 478 531 199 3292

Tiesnešu ētikas komisijā

saņemtie iesniegumi, skaits 26 28 46 22 34 30 19 205

Ierosinātās disciplinārlietas,

skaits 7 12 7 10 17 14 6 73

Ierosinātās disciplinārlietas, %

no kopējā saņemto iesniegumu

skaita

1,4 2,3 1,1 1,8 3,3 2,5 2,7 2,1

Avots: Tieslietu ministrija.

443. Tiesneša profesionālās darbības novērtēšanas laikā Tiesu administrācija Tiesnešu kvalifikācijas

kolēģijai sagatavo informāciju par tiesneša darbību, tajā skaitā informāciju par tiesnesim

piemēroto disciplinārsodu (ja nav pagājis minētajā tiesību normā norādītais termiņš, kad

disciplinārsods uzskatāms par dzēstu). Savukārt tiesas priekšsēdētājs, sagatavojot atsauksmi par


133

tiesneša darbu, norāda informāciju par saņemtajām pamatotajām sūdzībām saistībā ar tiesneša

rīcību, pildot amata pienākumus.

Ministrijas izstrādātie normatīvie akti pieļauj saņemto sūdzību izvērtēšanu rajonu (pilsētu) tiesās vai

apgabaltiesās bez tālākas virzības.

444. Jau 2013.gadā projekta “Tiesu modernizācija Latvijā” ietvaros ziņojumā “Esošo tiesvedības

procesu analīze”402 norādīts uz subjektivitātes faktoru, tiesas priekšsēdētājam izskatot sūdzības

par attiecīgās tiesas tiesnesi un iespēju sūdzību izskatīšanu novirzīt augstākstāvošai tiesai

(apgabaltiesai). Revīzijas laikā noskaidrots, ka iepriekš minētā prakse nav mainīta, tiesai

adresētās sūdzības un iesniegumus atbilstoši Ministrijas iekšējiem noteikumiem403 joprojām

izskata tiesas priekšsēdētājs, tajā skaitā sūdzības par tiesnešu darbu un ētikas pārkāpumiem.

445. Tiesu administrācija, kas sagatavo/apkopo informāciju tiesneša profesionālās darbības

novērtēšanai, nesaņem informāciju par nebūtiskiem pārkāpumiem vai ētikas normu

neievērošanas gadījumiem un pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz konstatētajiem

pārkāpumiem. Tādējādi arī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai šī informācija nav pieejama.

446. Saskaņā ar Ministrijas sniegto informāciju404 arī Ministrija nav informēta par tiesās ienākošajām

sūdzībām un iesniegumiem saistībā ar tiesnešu darbu, to skaitu un saturu, kā arī tiesai nav

pienākums informēt ministriju par tām.

447. Ministrija nav iekšējos normatīvajos aktos paredzējusi tiesneša personas lietā uzkrāt visu ar

tiesneša darbību saistīto pamatoto sūdzību un to izvērtēšanas rezultātiem saistīto informāciju.

Tāpēc revīzijā nevarējām pārliecināties, vai Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija saņem pilnu

informāciju par vērtēšanas periodā saņemtajām pamatotajām sūdzībām par tiesneša darbību un

pieņemtajiem lēmumiem, tajā skaitā Tiesnešu ētikas komisijas atzinumus par Tiesnešu ētikas

kodeksa normu pārkāpumiem.

448. Arī Eiropas tiesnešu konsultatīvās padomes viedoklis par tiesnešu profesionālās darbības

novērtēšanu ir, ka izvēlētajiem rādītājiem, ko izmanto tiesnešu profesionālās darbības rezultātu

novērtēšanā, ir jābūt tādiem, lai vērtētāji varētu pārskatīt visus tiesnešu profesionālās darbības

aspektus un rezultātus405.

Ieteikumi

Ministrijai ir jāturpina uzsāktie pasākumi, lai padarītu efektīvāku cilvēkresursu piesaisti tiesu varai un

stiprinātu to kapacitāti, pievēršot uzmanību šādiem aspektiem:

449. Stiprinot tiesneša palīga institūtu, Ministrijai veikt nepieciešamos pasākumus normatīvā

regulējuma izstrādei tiesnešu palīgu amata kvalifikācijas pakāpju diferenciācijas ieviešanai

(atbilstoši pieredzes un kompetences līmenim) un tiesnešu amata kandidātu rezerves veidošanai,

tā paaugstinot tiesnešu palīgu motivāciju turpmākam darbam tiesās un samazinot augsto tiesas

darbinieku mainību.

Valsts kontroles viedoklis: Tiesneša palīgam, kurš ir iekļauts tiesneša amata kandidātu

(rezervistu) sarakstā pēc kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas līdz iecelšanai tiesneša amatā


134

būtu nosakāma augstāka kvalifikācijas pakāpe, atbildīgāki amata pienākumi un attiecīgi

augstāks atalgojums.

450. Ministrijai izvērtēt un veikt nepieciešamos pasākumus efektīvākas tiesneša amata kandidātu

atlases un stažēšanās procedūru ieviešanai.

Valsts kontroles viedoklis: Pastāvot tiesneša amata vakancei, tiesa strādā nepilnā sastāvā.

Vislaikietilpīgākais tiesneša amata kandidāta atlases posms ir stažēšanās. Pastāvot augstākam

tiesnešu palīga kompetences līmenim un tiesneša amata kandidātu rezervei, būtu iespēja

samazināt stažēšanās un iecelšanas tiesneša amatā ilgumu.

451. Ministrijai turpināt attīstīt tiesnešu kvalifikācijas un darba rezultātu novērtēšanas sistēmu,

izvērtējot un nosakot novērtējuma rādītājus tiesneša darba rezultātiem un piešķirot nozīmi

konstatētajiem tiesneša darbības vai ētiskas rīcības pārkāpumiem.

Valsts kontroles viedoklis: Tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas sistēmai būtu jāveicina

tiesneša nepārtraukta profesionālā izaugsme visas viņa karjeras laikā, tādējādi veicinot

vispārējās tiesnešu kapacitātes uzlabošanos. Vienlaikus sistēmai būtu arī jānodrošina, ka

pārkāpumi tienešu darbībā un neētiska rīcība tiek ņemta vērā, vērtējot tiesneša profesionālo

sniegumu un lemjot par tienešu karjeras jautājumiem.

452. Ministrijai pārskatīt tiesnešu atlīdzības sistēmu, piešķirot lielāku nozīmi tiesneša profesionālās

darbības novērtēšanas rezultātiem.

Valsts kontroles viedoklis: Normatīvie akti joprojām būtiskāku nozīmi atlīdzības piešķiršanā

paredz darba stāžam, nevis tiesneša profesionālajam sniegumam.

453. Ministrijai izvērtēt un veikt nepieciešamos pasākumus, lai vienkopus tiktu uzkrāta informācija

par tiesu sistēmā saņemtajām sūdzībām un iesniegumiem, kuros ir norādes par iespējamiem

tiesneša darbības vai ētiskas rīcības pārkāpumiem, tā novēršot risku, ka tiesnešu pašpārvaldes

institūcijas, nepilnīgas informācijas dēļ var pieņemt neatbilstošus lēmumus saistībā ar tiesnešu

profesionālās darbības novērtēšanu un ar tiesnešu karjeras jautājumiem.

Valsts kontroles viedoklis: Zūdot uzticībai tiesnesim, zūd uzticība tiesu varai un valstij un rodas

priekšstats, ka valsts savus iedzīvotājus neaizsargā. Tiesnesim ir jābūt ārpus jebkurām

aizdomām par viņa neatkarību un objektivitāti.

454. Ministrijai veikt analīzi un izvērtēt iemeslus, kādēļ Pamatnostādņu īstenošanas laikā izpildot

kvantitatīvos apmācību rādītājus, nav izdevies sasniegt plānotos rezultātus tiesnešu un tiesu

darbinieku kompetences pieaugumam un, kā izvirzīto rezultātu sasniegšanu ir ietekmējusi augstā

tiesas darbinieku mainība. Pamatojoties uz analīzes rezultātiem, veikt nepieciešamās darbības,

lai nodrošinātu Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes

stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plāna 2015.-2020.gadam rezultātu sasniegšanu,

novēršot riskus, kas var ietekmēt apmācību procesa izmaksu lietderību.

Valsts kontroles viedoklis: Svarīgs priekšnoteikums kvalitatīvam tiesu darbam ir atbilstošs

tiesnešu kvalifikācijas un kompetences līmenis.


135

Tieslietu ministrijas viedoklis

Par veikto revīziju

Valsts kontroles veiktā Revīzija un tās ietvaros izdarītie secinājumi un ieteikumi līdztekus

informatīvajam ziņojumam “Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs 2009.-2015. gadam

iekļauto pasākumu īstenošanu” (turpmāk – Informatīvais ziņojums) ir papildu dokuments, kas būs

izmantojams turpmākajā darbā, plānojot tiesu sistēmas politikas turpmāko attīstību.

Ņemot vērā Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs 2009.-2015.gadam (turpmāk -

Pamatnostādnes) ietverto pasākumu īstenošanas laika grafiku, Revīzijas īstenošana nebija uzsākama

ātrāk. Kā tas norādīts Revīzijas ziņojumā, dažos gadījumos, lai gūtu pilnīgu priekšstatu par

atsevišķiem Revīzijā pētāmiem tiesu efektivitātes rādītājiem un to dinamiku, informācija iegūta un

analizēta ārpus Revīzijas laika posma, tas ir, pēc 2016.gada 1.jūlija. Minētais apliecina, ka īstenoto

pasākumu ietekmi uz tiesu darbības efektivitātes rādītājiem, it īpaši, ja to īstenošana uzsākta

2015.gadā, īsā laika periodā nav iespējams vispār novērtēt vai arī novērtējums nesniegtu pilnīgu

priekšstatu par pasākumu ietekmi uz tiesu efektivitātes rādītājiem. Ievērojot minēto, pilnīgam

priekšstatam par laika periodā līdz 2015.gadam īstenoto pasākumu ietekmi uz tiesu darbības

efektivitātes rādītājiem darbs pie šo rādītāju analīzes ir turpināms. Jānorāda, ka visaptverošas

analīzes veikšana par Latvijas tieslietu sistēmu plānota līdz 2018.gada beigām, izstrādājot Latvijas

tieslietu sistēmas novērtējumu, kura veikšanai plānots piesaistīt arī Eiropas Padomes Tiesu

efektivitātes komitejas ekspertus.

Par revīzijas secinājumiem

Attiecībā uz Revīzijas ietvaros veikto secinājumu cēloņiem un iemesliem norādām, ka tiesu

darbs un tā rezultāti vērtējami kopsakarā ar virkni ārēju faktoru. Piemēram, normatīvo aktu izmaiņām

(jaunām tiesu kompetencēm jeb tiesu kompetencē nodotām jaunām lietu kategorijām, jauni lēmumu

veidi un pārsūdzības iespējas, u.c.), pieejamajiem finanšu resursiem un ekonomisko situāciju valstī

kopumā. Piemēram, saņemto lietu īpatsvara pieaugums, jo īpaši straujš pieaugums, var radīt

nozīmīgu neizskatīto lietu skaita pieaugumu, un cita starpā atstāt ietekmi uz lietu izskatīšanas

termiņiem. Ekonomiskās krīzes rezultātā 2009. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, par 29,4% pieaudzis

saņemto civillietu skaits. Ļoti augsts rajona (pilsētu) tiesās saņemto civillietu īpatsvars saglabājās

līdz pat 2012.gadam. Šāds lietu pieaugums atstāja nenoliedzamu ietekmi uz tiesu kapacitāti un tiesu

darba rādītājiem. Turklāt ekonomiskās krīzes apstākļi būtiski ierobežoja arī iespējas reaģēt uz šo

noslodzes pieaugumu. Tā vietā, lai palielinātu tiesu rīcībā esošos resursus (cilvēkresursus) bija

nepieciešams rast resursu ietaupījumu. Lai gan tika veikta virkne grozījumu procesuālajos likumos,

vienkāršojot un paātrinot procesuālo kārtību, tomēr norādāms, ka šis rīks nav absolūts, jo procesa

vienkāršošana ir samērojama ar personas tiesībām uz taisnīgu tiesu. Turklāt atzīmējams, ka

parādsaistību lietas, kas radušās ekonomiskās krīzes rezultātā, tiesas turpināja saņemt arī pāris

turpmākos gadus pēc ekonomiskās krīzes. Ievērojot minēto, atzīstams, ka ekonomiskās krīzes

radītais lietu apjoms un to radītais neizskatīto lietu uzkrājums atstāja būtiskas sekas arī turpmākajos

gados. Savukārt neizskatīto lietu samazinājums korelē ar vidējiem lietu izskatīšanas ilgumiem. Proti,

lietu uzkrājums veidojas ilgākā laika periodā, un, pieaugot šo lietu izskatīšanas īpatsvaram, attiecīgi

palielinās vidēji svērtais lietu izskatīšanas ilgums. Ņemot vērā, ka ilgtermiņā nav racionāli palielināt


136

tiesnešu kopējo skaitu, lai likvidētu konkrētas valsts situācijas radītu lietu sastrēgumu tiesās,

uzkrājums tiek likvidēts pakāpeniski esošo resursu ietvaros, izmantojot gan darba organizācijas rīkus

(piemēram, tiesnešu amata vietu pārdali uz vairāk noslogotajām tiesām), gan turpinot tiesu procesu

norises efektivizāciju (piemēram, ieviešot jaunas vienkāršotas procesa norises formas un ieviešot

moderno informācijas tehnoloģiju iespējas tiesās).

Par revīzijas ieteikumiem un to ieviešanu

Ministrijas un Tiesu administrācijas ieskatā Revīzijā izteiktie ieteikumi ir saprotami un tie ir

vērsti uz tiesu darbības efektivitātes paaugstināšanu. Revīzijā izteikto ieteikumu ieviešanai plānots

izstrādāt Valsts kontroles revīzijas ieteikumu ieviešanas plānu. Kā jau minēts, līdztekus līdz šim

veiktajiem, kā arī turpmāk pastāvīgi veicamajiem tiesu darbības efektivitātes novērtējumiem,

2018.gadā piesaistot starptautiskos ekspertus plānots veikt visaptverošu analīzi, izstrādājot Latvijas

tieslietu sistēmas novērtējumu, kas tiks izmantots vairāku Valsts kontroles ieteikumu sekmīgai

īstenošanai, tādejādi piešķirot minētajam novērtējumam papildu dimensiju. Plānots, ka ministrija par

izvērtējuma secinājumiem un turpmāko rīcību, iesniedzot attiecīgus politikas dokumentus, informēs

Tieslietu padomi, kuras viedoklis, ņemot vērās tās lomu tiesu sistēmas politikas un stratēģijas

izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā, ir būtisks, lemjot par turpmākajiem

pasākumiem tiesu darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Norādām, ka vairāki Revīzijā izteiktie ieteikumi, piemēram, saistībā ar tiesu darbības

teritorijas reformas turpmāku ieviešanu, Tieslietu padomes lomas stiprināšanu, tiesneša amata

kandidātu atlases un stažēšanās procedūras efektivizēšanu, sabiedrības informētības par mediācijas

kā alternatīva strīda risināšanas veidu paaugstināšanu, jau ir ministrijas darba kārtībā. Tāpat arī Tiesu

administrācija ir uzsākusi darbu, lai biznesa inteliģences rīku “Microstrategy” varētu efektīvi

izmantot tiesu darba datu, izmaksu analīzē un pārskatu sagatavošanā, tostarp, turpmākai

izmantošanai finanšu plānošanā. Mūsu ieskatā uzsāktās aktivitātes, vērtējot kopsakarā ar Revīzijā

izteiktajiem ieteikumiem, apliecina Tieslietu ministrijas un Valsts kontroles uzskatu vienādību par

turpmākiem tiesu sistēmas attīstības un darbības pilnveidošanas aspektiem. Revīzija un tajā izteiktie

ieteikumi būs nozīmīgs turpmāko tiesu sistēmas attīstības jautājumu virzītājspēks un sekmēs izvirzīto

mērķu sasniegšanu.


137

Revīzijas raksturojums, kritēriji un metodes

Revīzijas mērķis

455. Revīzijas mērķis ir gūt pārliecību par to, vai tiesu iekārtas attīstības ietvaros laikā no 2009.

līdz 2015.gadam īstenotie pasākumi ir veicinājuši tiesu darbības efektivitāti.

Revīzijas juridiskais pamatojums

456. Pamatojoties uz Valsts kontroles 2016.gada darba plānu un Otrā revīzijas departamenta

2016.gada 15.marta revīzijas uzdevumu Nr.2.4.1-11/2016, ir veikta lietderības revīzija par Tiesu

iekārtas attīstības ietvaros laikā no 2009. līdz 2015.gadam īstenoto pasākumu efektivitāti.

457. Revīziju veica revīzijas grupas vadītāja, vecākā valsts revidente Ilze Lejniece un vecākā valsts

revidente Diāna Žunna, valsts revidentes Larisa Reine, Inga Kaltniece un Beata Pļaviņa.

Valsts kontroles revidentu atbildība

458. Valsts kontroles revidenti ir atbildīgi par revīzijas ziņojuma sniegšanu, kas pamatojas

uz revīzijas laikā gūtiem atbilstošiem, pietiekamiem un ticamiem revīzijas pierādījumiem.

Tieslietu ministrijas atbildība

459. Ministrija ir atbildīga par normatīvo aktu ievērošanu un revidentiem sniegtās informācijas

patiesumu.

Revīzijas apjoms un ierobežojumi

460. Revīzija veikta saskaņā ar Latvijas Republikā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem.

Revīzija ir plānota un veikta tā, lai iegūtu pietiekamu pārliecību par revīzijas apjomā iekļautās

revidējamās vienības – Ministrijas un Tiesu administrācijas veiktajiem pasākumiem, lai

nodrošinātu Tiesu iekārtas attīstības ietvaros laikā no 2009. līdz 2015.gadam īstenoto pasākumu

efektivitāti.

461. Revīzija ir veikta saskaņā ar Latvijas Republikā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem.

Revīzija plānota un veikta tā, lai iegūtu pietiekamu pārliecību.

462. Revīzija veikta par laika posmu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.jūlijam. Dažos

gadījumos, lai gūtu pilnīgu priekšstatu par tiesvedību skaita dinamiku un tiesu darbības

efektivitātes rādītāju izmaiņām pārskatot tiesu teritorijas, iegūta un analizēta informācija ārpus

norādītā laika posma.


138

463. Revīzijas izlasē informācijas analīzei par tiesvedības gaitu ietvertas četras vispārējās

jurisdikcijas tiesas Rīgas, Latgales, Zemgales un Kurzemes tiesu apgabalos un divi

Administratīvās rajona tiesas Rīgas un Valmieras tiesu nami. Kopumā izlasē tika iekļautas 448

lietas, kuras saņemtas pirmās instances tiesās laika posmā no 2009.gada 1.janvāra līdz

2012.gada 31.decembrim un 446 lietas, kuras saņemtas tiesās laika posmā no 2013.gada

1.janvāra līdz 2016.gada 30.jūnijam, aptverot visus tiesvedības procesa veidus (skatīt 24.tabulu).

24.tabula Izlasē iekļauto saņemto tiesvedības lietu skaits pirmās instances tiesās

Tiesa Civillietas Krimināllietas Administratīvo

pārkāpumu lietas

Administratīvās

lietas 01.01.2009.

–

31.12.2012.

01.01.2013.

–

30.06.2016.

01.01.2009.

–

31.12.2012.

01.01.2013.

–

30.06.2016.

01.01.2009.

–

31.12.2012.

01.01.2013.

–

30.06.2016.

01.01.2009.

–

31.12.2012.

01.01.2013.

–

30.06.2016.

Rīgas pilsētas

Vidzemes

priekšpilsētas tiesa

32 32 32 32 32 32

Daugavpils tiesa 32 32 32 32 32 32

Dobeles rajona

tiesa 32 32 32 32 32 32

Liepājas tiesa 32 32 32 32 32 31

Administratīvā

rajona tiesa Rīgas

tiesu nams

32 32

Administratīvā

rajona tiesa

Valmieras tiesu

nams

32 31

Kopā 128 128 128 128 128 127 64 63

464. Revīzijas izlasē par tiesnešu profesionālās darbības pirmreizējo novērtēšanu laikā no 2013.gada

1.janvāra līdz 2016.gada 1.janvārim iekļauta dokumentu pārbaude par 25 rajonu (pilsētu) tiesas

un apgabaltiesas tiesnešu novērtēšanas rezultātiem jeb 5% no kopējā novērtēto rajonu (pilsētu)

tiesas un apgabaltiesas tiesnešu skaita.

465. Revīzijā netika vērtēta:

465.1. datu izplatīšanas sistēmas izstrāde tiesu informatīvajā sistēmā (TIS);

465.2. TIS noteiktā laika posmā ievadīto datu kvalitāte un aktualitāte;

Saskaņā ar Tiesu administrācijas sniegto skaidrojumu TIS pārskatu datu atšķirības laika

griezumā var ietekmēt TIS nepietiekamā funkcionalitāte, mainoties tiesu teritorijām, kā arī lietu

pārdale starp tiesām lietu ātrākai izskatīšanai Civilprocesa likuma 32.1 panta kārtībā u.c.

faktori.

465.3. TIS papildināšana ar saskarnēm un citiem valsts reģistriem;

465.4. Zemesgrāmatu procesa efektivizācijas pasākumi.

466. Laikā, kad tika īstenotas Pamatnostādnes Valsts kontrole veica revīzijas “Latvijas Republikas

tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbības nodrošināšana” un “Vai tieslietu nozares nekustamie

īpašumi tiek pārvaldīti likumīgi un efektīvi?”406, kurās tika vērtēti arī tiesu infrastruktūras

attīstības jautājumi, pozitīvi novērtēts Tiesu administrācijas izstrādātais tiesu ēku un aprīkojuma

standarts. Ieviešot revīzijas ieteikumus, tika sakārtots tiesu iestāžu apsardzes jautājums.

467. Lai sasniegtu revīzijas mērķi, tika vērtēti šādi jautājumi:


139

467.1. vai Ministrija ir veikusi nepieciešamos pasākumus attīstības politikas plānošanā,

izstrādāšanā un īstenošanas koordinēšanā, lai uzlabotu tiesu darbības efektivitāti;

467.2. vai valstī īstenotās tiesu sistēmas attīstības politikas ietvaros īstenotie pasākumi ir

veicinājuši savlaicīga un kvalitatīva tiesvedības procesa norisi;

467.3. vai ir radīti priekšnoteikumi tam, lai tiesu sistēma būtu nodrošināta ar pietiekamiem,

kompetentiem un profesionāliem cilvēkresursiem.

468. Lai izvērtētu vai tiesu iekārtas attīstības ietvaros laikā no 2009. līdz 2015.gadam īstenotie

pasākumi ir veicinājuši tiesu darbības efektivitāti, revīzijā tika iegūta informācija no šādām

institūcijām:

468.1. no Ministrijas un Tiesu administrācijas;

468.2. no rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesām;

468.3. no nevalstiskajām un profesionālajām organizācijām – nodibinājuma “Latvijas tiesnešu

mācību centrs”, biedrības “Mediācijas padome”, Tieslietu padomes, Latvijas

Administratīvo tiesnešu biedrības un Latvijas Tiesnešu biedrības.

469. Tā kā revidējamais laiks ietvēra LR nacionālās valūtas – lata maiņu pret euro, revīzijas ziņojumā

visas skaitliskās vērtības ir izteiktas euro, piemērojot valūtas kursu – viens euro ir 0,702804

lati.


140

Vērtēšanas kritēriji

Revīzijas jautājums Noteiktais kritērijs Kritērijs ir sasniegts / nav sasniegts

1. Vai Tieslietu ministrija ir veikusi nepieciešamos pasākumus politikas plānošanā, izstrādāšanā un

īstenošanas koordinēšanā, lai uzlabotu tiesu darbības efektivitāti?

Vai, izstrādājot tieslietu

nozares attīstības virzienus un

mērķus ir veikts visaptverošs

problēmu izvērtējums un

izstrādātie tieslietu nozares

attīstības virzieni un mērķi ir

vērsti uz identificēto

būtiskāko problēmu

novēršanu?

Ministrija ir izstrādājusi

politikas (attīstības)

plānošanas dokumentu

tiesu iekārtas attīstībai

Jā – kritērijs ir sasniegts, jo Ministrijā tika

izstrādātas un ar Ministra kabineta rīkojumu

atbalstītas407

Tiesu iekārtas attīstības

pamatnostādnes 2009. – 2015.gadam

Ietvertie risinājumi

(attīstības virzieni,

veicamie pasākumi un

uzdevumi) aptver visas

būtiskās identificētās tiesu

darbības efektivitāti

ietekmējošās problēmas

Kritērijs ir sasniegts daļēji, jo neaptver visas

identificētās tiesu darbības efektivitāti

ietekmējošās problēmas, piemēram:

- netika paredzēti pasākumi, kas

pilnveidotu valsts nodrošinātās juridiskās

palīdzības sistēmu;

- netika aplūkota apstiprināto tiesas

nodevu apmēra ietekme uz tiesas

pieejamību;

- netika plānots izstrādāt redzējumu, kādai

būtu jābūt e-tiesu sistēmai Latvijā;

- netika noteikti pasākumi vispārējās

jurisdikcijas tiesu darbinieku (tiesnešu

palīgu un tiesas sēžu sekretāru)

kompetences un atbildības

paaugstināšanai;

- netika paredzēti pasākumi, kā pastāvīgi

mērīt sabiedrības apmierinātības līmeni

ar tiesu darbu un sabiedrības uzticību

tiesām;

- netika aplūkotas tiesu sistēmas budžeta

optimizēšanas iespējas, jo Ministrijā tika

izstrādātas un ar Ministru kabineta

rīkojumu atbalstītas408

Tiesu iekārtas

attīstības pamatnostādnes 2009. –

2015.gadam

Vai, īstenojot noteiktos

tieslietu nozares attīstības

virzienus un mērķus,

Ministrija ir vērtējusi

Ministrija ir nodrošinājusi

politikas plānošanas

dokumentā definēto mērķu

un uzdevumu izpildes

Jā – kritērijs ir sasniegts, jo plānotie

uzdevumi tika iekļauti Ministrijas kārtējā

gada darba plānos. Plāna izpildes uzraudzību

veica Ministrijas Stratēģijas departaments


141


pasākumu un uzdevumu

izpildes efektivitāti, tajā

skaitā politikas mērķu

izpildes sasniegšanas pakāpi?

uzraudzību

Periodiski tiek novērtēts

uzdevumu un veicamo

pasākumu izpildes

progress

Nē – kritērijs nav sasniegts, jo uzdevumu un

veicamo pasākumu izpildes progress

starpposmos netika vērtēts. Par plānoto

uzdevumu un pasākumu izpildi sagatavots

viens informatīvais ziņojums 2016.gada

februārī.

Periodiski veikta tendenču

analīze par ieviesto

pasākumu efektivitāti tiesu

sistēmas attīstībā

Nē – kritērijs nav sasniegts, jo ieviesto

pasākumu efektivitāte netika vērtēta. Par

plānoto uzdevumu un pasākumu izpildi

sagatavots viens informatīvais ziņojums

2016.gada februārī.

Latvijas tieslietu sistēmas novērtējumu līdz

2018.gada beigām veiks ārvalstu eksperti

(CEPEJ, OECD, Starptautiskais valūtas

fonds).

Vai ir noteikta turpmākā

rīcība, piemēram, izstrādāts

politikas (attīstības)

plānošanas dokuments, kurā

noteiktie attīstības virzieni un

mērķi ir saistīti ar iepriekš

izvērtēto pasākumu un

uzdevumu izpildes

efektivitāti un nodrošina

pasākumu pēctecību?

Izstrādājot jaunu/us

attīstības plānošanas

dokumentu/us, tajā

noteiktie attīstības virzieni

un mērķi ir saistīti ar

iepriekšējos periodos

īstenoto politikas mērķu

izpildi un nodrošina

turpmāku pasākumu

pēctecību

Nē – kritērijs nav sasniegts, jo Ministrija nav

veikusi visaptverošu analīzi par

Pamatnostādnēs plānoto pasākumu un

uzdevumu neizpildes iemesliem, kā arī nav

noteikusi turpmāko rīcību tiesu sistēmas

attīstības un darbības pilnveidošanai.

Tiesu un tiesvedības

darbības rādītāji uzrāda

pozitīvu dinamiku (tas

liecina, ka tiesu darbības

efektivitāte uzlabojas)

Nē – kritērijs nav sasniegts, jo kopumā

tiesvedības ilgumam pirmajā instancē ir

tendence palielināties

2. Vai valstī īstenotās tiesu sistēmas attīstības politikas ietvaros īstenotie pasākumi ir veicinājuši

savlaicīga un kvalitatīva tiesvedības procesa norisi?

Vai Tieslietu padome ir

izveidota kā neatkarīga tiesu

sistēmas sastāvdaļa un vai

Tieslietu padomes pilnvaras

nodrošina tiesu sistēmas

darbības neatkarību?

Tieslietu padome aktīvi

piedalās (ierosina tieslietu

sistēmā esošo

problēmu/jautājumu

risināšanu, sniedz

priekšlikumus) tiesu

Nē – kritērijs nav sasniegts, jo Tieslietu

padomes funkcijas ir ierobežotas. Piemēram,

Padome sniedz viedokli par tiesu un tiesu

namu darbības teritorijām un to atrašanās

vietu, kā arī par tiesu budžeta pieprasījumu,

bet tai nav pilnvarojuma pieņemt lēmumus


142


sistēmas politikas un

stratēģijas izstrādē un tiesu

sistēmas darba

organizācijas

pilnveidošanā.

par tiesu budžetu un tā pārvaldīšanu.

Tieslietu padomes sastāvs

ir politiski neatkarīgs

Nē – kritērijs nav sasniegts, jo Latvijas

Tieslietu padomes sastāvs ir pretrunā Eiropas

Tiesnešu konsultatīvās padomes

rekomendācijām, kurās uzsvērts, ka tieslietu

padomes sastāvā nevar būt aktīvi politiķi,

parlamenta locekļi un izpildvaras pārstāvji

Tieslietu padomei ir savs

budžets tās darbības

nodrošināšanai

Nē – kritērijs nav sasniegts, jo nozīmīgu daļu

no Tieslietu padomes izdevumiem sedz

Augstākā tiesa no sava budžeta līdzekļiem.

No 2017.gada piešķirts finansējums Tieslietu

padomes sekretariāta darbības nodrošināšanai

Vai tiesnešu teritoriālais

izvietojums nodrošina

vienmērīgu noslodzi tiesu

sistēmā?

Tiesu noslodze (vidējais

lietu skaits) teritoriālā

griezumā ir vienmērīga un

atšķirības nepārsniedz

30%

Nē – kritērijs nav sasniegts, jo atsevišķās

tiesās tiesnešu noslodzes atšķiras četras reizes

Ir izstrādāts ilgtermiņa

rīcības plāns tiesu darbības

teritoriju pārskatīšanā,

noteiktas prioritātes,

kritēriji tiesu namu izveidē

un veicamie pasākumi

Nē – kritērijs nav sasniegts, jo nav izstrādāts

ilgtermiņa rīcības plāns un nav noteiktas

prioritātes, kritēriji tiesu namu izveidē un

veicamie pasākumi

Tiesu teritoriālo izmaiņu

dēļ samazinās neizskatīto

lietu uzkrājums un vidējais

tiesvedības procesa

ilgums, uzlabojas lietu

pabeigšanas koeficents

Nē - kritērijs nav sasniegts, jo neizskatīto

lietu uzkrājums pēc tiesu teritoriju

pārskatīšanas Latgales tiesu apgabalā nav

samazinājies, Rīgas rajonā izmaiņas ir

pozitīvas, bet tās nav būtiskas

Vai ir izveidots tiesnešu

profesionālās darbības

uzraudzības mehānisms, lai

nodrošinātu profesionālu un

savlaicīgu tiesvedības

procesu?

Ir noteikti vienoti standarti

un kritēriji lietu

izskatīšanas pieņemamam

ilgumam

Kritērijs ir sasniegts daļēji, jo ir izstrādātas

Vadlīnijas lietu izskatīšanas termiņu standarta

noteikšanai, tomēr tiesas piesardzīgi plāno

vidējos lietu izskatīšanas termiņus civillietās

un krimināllietās, līdz ar to tiesās plānotie

vidējie termiņi lietu izskatīšanai par 16-40%

atpaliek no Pamatnostādnēs izvirzītajiem

rezultatīvajiem rādītājiem


143


Ir noteikti vienoti kritēriji

lietu gradācijai pēc to

sarežģītības pakāpes

Nē – kritērijs nav sasniegts, jo kritēriji lietu

gradācijai pēc to sarežģītības pakāpes nav

noteikti

Lietu sadale ir

automatizēta

Jā – kritērijs ir sasniegts, lietu sadali

automatizēti veic TIS

Samazinās neizskatīto

lietu uzkrājums

Jā – kritērijs ir sasniegts, jo neizskatīto lietu

atlikums kopumā (civillietu, krimināllietu un

administratīvo lietu kategorijās) ir

samazinājies

Samazinās lietu

izskatīšanas vidējais

ilgums

Nē – kritērijs nav sasniegts, jo pirmās

instances tiesās civillietu un krimināllietu

izskatīšanas ilgums ir palielinājies.

Samazinājums ir tikai administratīvo lietu

kategorijā.

Samazinās vidējais pirmās

tiesas sēdes nozīmēšanas

laiks

Jā – kritērijs ir sasniegts, kopumā vidējais

pirmās tiesas sēdes vai procedūras

nozīmēšanas laiks ir samazinājies

Uzlabojas lietu

pabeigšanas koeficients

Jā – kritērijs ir sasniegts, jo laikā no 2010.

līdz 2016.gadam Latvijā katru gadu uzlabojas

lietu pabeigšanas koeficients

Vai papildus piesaistītais

Eiropas fondu un ārvalstu

sadarbības partneru

finansējums tiesu sistēmas

efektivizēšanai ir veicinājis

tiesu darba organizācijas

pilnveidošanu?

Ir noteiktas esošo

tiesvedības procesu

aktivitātes un izmaksu

faktori

Kritērijs ir sasniegts daļēji. Projekta “Tiesu

modernizācija Latvijā” ietvaros ir noteiktas

esošo tiesvedības procesu aktivitātes un

izmaksu faktori, bet tie netiek izmantoti tiesu

sistēmas budžeta plānošanā

Ir veikti pašizmaksu

aprēķini un Tiesu

administrācija atbilstoši

sadarbības projekta “Tiesu

modernizācija Latvijā”

ietvaros izstrādātajai

metodikai turpina

tiesvedības procesu

pašizmaksas monitoringu

Nē - kritērijs nav sasniegts, jo aprēķina

moduļa Microstrategy integrācijas process

tika uzsākts tikai 2016.gada martā, bet pilns

tiesvedības procesu pašizmaksas monitorings,

izmantojot šo moduli, līdz 2016.gada

decembrim Tiesu administrācijā nebija

uzsākts

Sadarbības projekta “Tiesu

modernizācija Latvijā”

Jā – kritērijs ir sasniegts. Projekta “Tiesu

modernizācija Latvijā” noslēgumā izstrādāts


144


ietvaros sniegtās

rekomendācijas

pašizmaksas

samazināšanai tiesvedības

procesos ir izvērtētas un

ieviestas

tā Ilgtspējas plāns, izveidota Projekta

ilgtspējas uzraudzības darba grupa un

apstiprinātas detalizētas Projekta uzraudzības

procedūras, tajā skaitā izvērtētas sniegtās

rekomendācijas un īstenota nozīmīga daļa no

optimizēto tiesvedības darba organizācijas

procesu ieviešanas plāna priekšlikumiem, kas

saistīti ar informāciju sistēmu un tehnisko

resursu attīstību un ārējā normatīvā

regulējuma attīstību

Tiesvedības procesi ir

optimizēti, t.sk. tiek

izmantotas

videokonferences, audio

ierīces (audio protokoli)

un dokumentu skeneri

Jā – kritērijs ir sasniegts. Tiesas un

ieslodzījuma vietas ir aprīkotas ar

videokonferenču aparatūru un tiesas sēžu

zāles ar skaņas ierakstu aparatūru un tās tiek

izmantotas

Vai izmantojot alternatīvus

strīdu risināšanas veidus ir

samazinājusies tiesu

noslodze?

Ir izveidots alternatīvo

strīdu risināšanas tiesiskais

regulējums

Jā – kritērijs ir sasniegts, jo ir izdarīti

grozījumi normatīvajos aktos, kā arī

izstrādāts Mediācijas likums

Alternatīvas strīdu

risināšanas rezultātā ir

samazinājusies tiesu

noslodze

Jā – kritērijs ir sasniegts, jo atsevišķu

kategoriju lietu izskatīšana nodota

zemesgrāmatu tiesnešiem un tiesu sistēmai

piederīgām personām, piemēram, zvērinātiem

notāriem u.tml.

Tiek izvērtēti mediācijas

attīstības iespējamie

virzieni, tajā skaitā ir

veiktas mediācijas procesa

izmaksu aplēses

Kritērijs sasniegts daļēji, jo tikai 2016.gada

otrajā pusē, lai veicinātu mediācijas

izmantošanu tiesvedībā esošajās civillietās

Ministrija sadarbībā ar Sertificētu mediatoru

padomi atsevišķās tiesās uzsāka pilotprojektu

sniedzot bezmaksas mediācijas konsultācijas.

Mediācijas attīstības iespējamie virzieni nav

izstrādāti.

Vai sadarbība ar tiesvedības

procesā iesaistītajām

personām un institūcijām

veicina savlaicīga un

kvalitatīva tiesvedības

procesa norisi?

Tiesnesis, nozīmējot tiesas

sēdi, saskaņo laiku ar

iesaistīto prokuroru un/vai

advokātu

Jā – kritērijs ir sasniegts, jo ir izveidoti

advokātu un prokuroru kalendāri tiesas sēžu

laika saskaņošanai

Tiesas sēdes netiek atliktas

prokuroru un advokātu

aizņemtības dēļ

Jā – kritērijs ir sasniegts, jo ir izveidoti

advokātu un prokuroru kalendāri tiesas sēžu

laika saskaņošanai un tiesas sēdes netiek


145


atliktas prokuroru un advokātu aizņemtības

dēļ

Eksperta atzinums ir

sagatavots pirms tiesas un

tiesas sēdes netiek atliktas

ekspertīžu neesamības dēļ

Jā – kritērijs ir sasniegts, jo tāds faktors kā

papildus ekspertīžu nozīmēšana būtiski

neietekmē tiesvedības procesu vidējo ilgumu

3. Vai ir radīti priekšnoteikumi tam, lai tiesu sistēma būtu nodrošināta ar pietiekamiem, kompetentiem

un profesionāliem cilvēkresursiem?

Vai ir izveidota tiesnešu


novērtēšanas sistēma, kas

motivē un veicina

kompetenču paaugstināšanu?

Ir izveidota tiesnešu


izvērtēšanas sistēma, kas

nodrošina profesionālās

darbības trūkumu

identificēšanu

Jā – kritērijs ir sasniegts, jo ir izveidota

tiesnešu profesionālās darbības izvērtēšanas

sistēma un vērtēšanas laikā tiek identificēti

tiesneša profesionālās darbības trūkumi




nodrošina zināšanu līmeņa

atbilstības novērtējumu

Kritērijs sasniegts daļēji, jo ir izveidota

tiesnešu profesionālās darbības izvērtēšanas

sistēma un vērtēšanas laikā tiek vērtēts

tiesneša profesionālo kompetenču kopums,

tomēr izveidotā sistēma būtu pilnveidojama,

lai vērtēšanā nodrošinātu visus tiesnešu

profesionālās darbības aspektus un rezultātu

sasaisti ar turpmāko apmācību

nepieciešamību.




nodrošina tiesneša

darbības ētisko aspektu

izvērtēšanu

Nē – kritērijs nav sasniegts, jo tiesnešu

profesionālās darbības novērtēšanas

dokumentācija neietver informāciju par

tiesneša ētikas kodeksa pārkāpumiem

Tiesnešu profesionālās

darbības izvērtēšanas

rezultātā tiek apkopotas

apmācību vajadzības un

tās tiek ņemtas vērā,

plānojot turpmāko tiesnešu

mācību nepieciešamību.

Nē – kritērijs nav sasniegts, jo pirmreizējais

tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas

process netika pietiekami izvērtēts, tajā

skaitā nebija apkopotas vērtēšanas rezultātā

konstatētās tiesnešu profesionālo prasmju

nepilnības un noteiktas turpmākās apmācību

vajadzības.


146


Vai izveidotā tiesas

darbinieku un tiesnešu

apmācību sistēma veicina

zināšanu pilnveidi tiesvedības

procesa kvalitatīvai norisei

(cilvēkresursu kapacitātes

attīstība)?

Apmācību plānošanas

procesā ir iesaistītas tiesu

sistēmai piederīgas

institūcijas

Jā – kritērijs ir sasniegts, jo Mācību

programmu izstrādē piedalās konsultatīva

speciālistu grupa, kurā ir pārstāvēti visu

instanču tiesneši un eksperti krimināltiesību,

civiltiesību un administratīvo tiesību jomās.

Apmācību plānošana ir

ilgtermiņa

Jā – kritērijs ir sasniegts, jo līdzdarbības

līgums par apmācību nodrošināšanu, tajā

skaitā apmācību plānošanu starp Tiesu

administrāciju un LTMC ir noslēgts uz

desmit gadiem.

Apmācību process

nodrošina savlaicīgu

apmācību par aktualitātēm

tiesvedībā

Jā – kritērijs ir sasniegts, jo aktuālu un

kvalitatīvu mācību nodrošināšanai LTMC

apkopo informāciju par mācību aktualitātēm

gan balstoties uz Ministrijas izvirzītajām

prioritātēm, gan tiesnešu izteiktajām vēlmēm

mācību novērtējuma anketās, konsultatīva

speciālistu grupa izstrādā mācību

programmas, kā arī tiek veikta tūlītēja

apmācību semināru izvērtēšana, kas pamatā

sniedz (a) momentānu reakciju par semināra

saturu, (b) pasniedzēju zināšanu un

pasniegšanas prasmju izvērtējumu, (c)

auditorijas vēlmju un ierosinājumu uzskaiti.

Vai cilvēkresursu pārvaldībā

izveidotā tiesnešu amata

kandidātu atlase nodrošina

piemērotu un profesionālu

tiesnešu resursu atjaunošanu?

Ir noteikti pasākumi, kas

jāveic tiesneša amata

kandidāta atlases procesa

(līdz iecelšanai amatā)

ilguma samazināšanai

Jā – kritērijs ir sasniegts – plānotie pasākumi

bija gan Tiesu administrācijas iekšējā

normatīvā akta izstrāde efektīvai tiesneša

amata kandidātu atlases un stažēšanās

procedūras ieviešanai, gan arī ārējā tiesiskā

regulējuma izstrāde

Saīsinās tiesneša amata

kandidāta atlases procesa

ilgums

Nē – kritērijs nav sasniegts, jo kandidāta

atlases procesa ilgums ir pieaudzis, tajā skaitā

pieaudzis vidējais laiks no vakantās tiesneša

amata vietas izsludināšanas līdz atlases

rezultātu noteikšanai, kā arī stažēšanās

vidējais ilgums

Ir noteikti pasākumi

piemērotu un profesionālu

tiesnešu resursu

atjaunošanai

Jā – kritērijs ir sasniegts, jo Pamatnostādnēs

bija plānots izstrādāt tiesisko regulējumu

tiesneša amata kandidātu saraksta veidošanai

un stiprināt tiesneša palīga institūtu - tuvāko

tiesneša amata kandidātus


148

Termini un skaidrojumi

Saīsinājums Skaidrojums

AL Administratīvā lieta

CCJE Eiropas tiesnešu konsultatīvā padome (Consultative Council of European Judges)

CEPEJ Eiropas Padomes Komisija tiesu efektivitātei (European Commission for the

Efficiency of Justice)

CL Civillieta

ECT Eiropas Cilvēktiesību tiesa

ES Eiropas Savienība

IKP Iekšzemes kopprodukts

IKT Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas

KL Krimināllieta

LTMC Nodibinājums “Latvijas Tiesnešu mācību centrs”

Ministrija Tieslietu ministrija

MPDG Nodibinājuma “Latvijas Tiesnešu mācību centrs” mācību programmu darba

grupa

OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

TIS Tiesu informatīvā sistēma

TN Tiesu nams

VSAOI Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

4. un 7.pielikumā informācija par rezultatīvajiem rādītājiem:

Izpildīts

Nav izpildīts

Nav datu


149

1.pielikums. Tiesu administrācijas īstenotās budžeta programmas un

apakšprogrammas un faktiskais budžeta līdzekļu izlietojums šajās

programmās laika posmā no 2010.līdz 2015.gadam, euro

Gads /

Budžeta programmas un

apakšprogrammas 2010 2011 2012 2013 2014 2015 KOPĀ

01.04.00 Tiesiskās un

starpvalstu sadarbības

pasākumu īstenošana

0 0 0 7 305 0 0 7 305

36.01.00 Tiesu

administrācija /03.01.00

Tiesu administrēšana

1 821 652 2 120 998 2 566 590 2 700 019 3 518 710 3 346 981 16 082 255

36.02.00 un 03.02.00

Apgabaltiesas un rajonu

(pilsētu) tiesas

33 073 829 39 543 810 40 040 720 43 490 697 46 256 224 48 050 704 250 455 984

36.04.00 Veselības un

dzīvības apdrošināšana

118 539 127 095 128 470 0 0 0 374 104

36.05.00 Tiesnešu

izdienas pensija

208 946 0 0 0 0 0 208 946

56.00.00 un 62.06.00

ERAF projektu un


(2007-2013)

98 049 817 864 553 581 80 490 0 0 1 584 307

63.06.00 ESF projektu

un pasākumu īstenošana

(2007-2013)

34 708 0 0 0 0 0 34 708

70.02.00 Atmaksas valsts

pamatbudžetā par ES

politiku instrumentu un

pārējās ārvalstu finanšu

palīdzības finansējumu

(2007-2013)

0 67 991 0 53 106 174 121 271

70.06.00 Citu ES politiku

instrumentu projektu un


(2007-2013)

21 514 327 386 470 356 450 599 13 052 15 515 1 298 422

72.06.00 Latvijas un

Šveices sadarbības

programmas finansēto

projektu un pasākumu

īstenošana (2007-2013)

596 889 1 637 791 3 914 151 1 452 053 82 795 0 7 683 679

73.06.00 Pārējās ārvalstu

finanšu palīdzības

līdzfinansētie projekti

(2007-2013)

23 160 19 135 22 988 13 002 17 002 0 95 287

73.07.00 Pārējās ārvalstu

finanšu palīdzības

līdzfinansētie projekti

(2014-2020)

8 898 8898

99.00.00 Līdzekļi

neparedzētiem

gadījumiem

135 688 0 0 0 0 0 135 688

KOPĀ 36 132 973 44 594 079 47 764 846 48 186 861 49 940 889 51 422 272 278 056 526


150

2.pielikums. Tiesu iekārtas attīstības politikas apakšmērķi un rīcības

virzienu izpilde

Indivīdam pieejama tiesa

Tiesu sniegto pakalpojumu uzlabošana un valsts nodevas


Tiesas procesa modernizācija

Sabiedrības informēšana par tiesu darbu

Tiesu nolēmumu pieejamība

Tiesas tēla uzlabošana

Tiesu infrastruktūras un pārvaldības

attīstība

Tiesu infrastruktūras

attīstība

Tiesu pārvaldības

pilnveidošana

Cilvēkresursu attīstība tiesu

varā

Tiesnešu un tiesas darbinieku, kā arī tiesu sistēmai piederīgo

personu mācību modeļa un satura pilnveidošana

Cilvēkresursu piesaistes tiesu varai efektivizācija un to kapacitātes stiprināšana

Vienotas profesionālās ētikas principu izpratnes

veicināšana

Tiesu noslodzes samazināšana un

izlīdzināšana

Alternatīvo domstarpību risināšanas veidu izmantošanas veicināšana

Tiesvedības procesa efektivizācija administratīvajās lietās,

administratīvo pārkāpumu lietās, civillietās un krimināllietās

Tiesu noslodzes izlīdzināšana

Atsevišķu tiesas pašreizējo kompetenču nodošana citām institūcijām un tiesu sistēmai

piederīgām personām

Tiesu varas neatkarības sekmēšana

Tieslietu padome

Tiesnešu darba samaksa un

sociālās garantijas


efektivizācija


elektronizācija

Zemesgrāmatu nodaļu darba organizācijas efektivizācija

Cilvēkresursu attīstība

Izpildīts Daļēji izpildīts


151

3.pielikums. Tieslietu Padomes funkcijas

CCJE Tieslietu padomes likumā noteiktās funkcijas409

Tieslietu padomes darbības funkciju īstenošanā410

tiesnešu atlase un virzība

iecelšanai amatā;

tiesnešu pārcelšana;

Pēc tiesneša iecelšanas vai apstiprināšanas amatā

Tieslietu padome nosaka konkrētu tiesu, tiesu namu vai

zemesgrāmatu nodaļu, kurā pildāmi tiesneša

pienākumi, kā arī lemj par tiesneša pārcelšanu darbā

citā tādā pašā tiesu instancē;

Tieslietu padome uzklausa Satversmes tiesas tiesneša

amata kandidātus un sniedz Saeimai viedokli par

viņiem.

Tieslietu padome uzklausa Augstākās tiesas

priekšsēdētāja amata kandidātus un sniedz Augstākās

tiesas plēnumam viedokli par viņiem.

Apstiprina tiesneša amata kandidātu atlases konkursa nolikumu

Rajona (pilsētas) tiesas reorganizācijas gadījumā apstiprina tiesas

reorganizācijas plānu un lemj par šīs tiesas tiesneša pārcelšanu (arī

bez viņa piekrišanas) darbā citā rajona (pilsētas) tiesā tajā pašā

apgabaltiesas darbības teritorijā

Pieņem lēmumus tiesnešu karjeras jautājumos

Iesniedz priekšlikumus Saeimai:

par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu;

par tiesneša pārcelšanu darbā augstāka līmeņa tiesā

vai pārcelšanu zemāka līmeņa tiesā

par Augstākās tiesas priekšsēdētāja atbrīvošanu no

amata pēc paša vēlēšanās vai sakarā ar ievēlēšanu

citā amatā

par tiesnešu atbrīvošanu no amata veselības stāvokļa

dēļ, ja tas neļauj turpināt tiesneša darbu, vai ja viņš

atkārtotā tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā

saņēmis negatīvu atzinumu

tiesnešu darba novērtēšana;

Tieslietu padome nosaka tiesnešu profesionālo zināšanu

pārbaudes saturu un kārtību, kā arī apstiprina tiesnešu

profesionālo zināšanu pārbaudei nepieciešamo dokumentu

paraugus.

Apstiprina Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas reglamentu

Nosaka tiesneša profesionālo zināšanu pārbaudes un satura

kārtību, kā arī pārbaudei nepieciešamo dokumentu paraugus

Apstiprina tiesnešu sarakstu, atbilstoši kuram secīgi tiks veikta

tiesnešu profesionālās darbības kārtējā novērtēšana

disciplinārlietu un ētikas

pārkāpumu izskatīšana;

-

tiesnešu apmācība;

Nosaka kārtību, kādā tiesneši likumā „Par tiesu varu” noteiktajos

gadījumos kārto kvalifikācijas eksāmenu

tiesu budžeta kontrole un

pārvaldība;

Tieslietu padome sniedz viedokli:

par tiesu un tiesu namu darbības teritorijām un to

Tieslietu padome iesniedz priekšlikumus Saeimai:

par tiesnešu kopskaitu visu līmeņu tiesās


152

priekšlikumu un viedokļu

sniegšana valsts varas

institūcijām;

atrašanās vietu;

par tiesu budžeta pieprasījumu.

Ar Tieslietu padomi saskaņo:

priekšlikumu par Ģenerālprokurora iecelšanu amatā (izvirza

Augstākās tiesas priekšsēdētājs, lēmumu pieņem Saeima).

Tieslietu padome:

nosaka tiesnešu skaitu katrā pirmās instances un apgabala tiesā

(pēc tieslietu ministra priekšlikuma),

nosaka tiesnešu skaitu katrā apgabaltiesā (pēc tieslietu ministra

priekšlikuma),

nosaka tiesnešu kopskaitu Augstākās tiesas departamentos un

tiesu palātās (pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma),

tiesu administrēšana un

organizatoriskā vadība;

Tieslietu padome apstiprina tiesnešu specializācijas

pamatprincipus un lietas slodzes rādītāju noteikšanas

kārtību, kā arī izstrādā vadlīnijas citos tiesu un

zemesgrāmatu nodaļu darba organizācijas jautājumos

Tieslietu padome uzklausa Tiesu administrācijas ikgadējo

pārskatu par darba rezultātiem

apstiprina tiesnešu konferences nolikumu,

apstiprina tiesnešu specializācijas pamatprincipus,

apstiprina lietas slodzes rādītāju noteikšanas kārtību,

izstrādā vadlīnijas citos tiesu darba organizācijas jautājumos,

uzklausa Tiesu administrācijas ikgadējo ziņojumu par darbu,

izskata tiesu priekšsēdētāju iesniegto informāciju par lietu

izskatīšanas termiņu standartu tiesās,

tiesneša amata prestiža

veicināšana un aizsardzība;

Tieslietu padome apstiprina Tiesnešu konferences

nolikumu, kā arī sasauc Tiesnešu konferenci, nosakot tajā

izskatāmos jautājumus

apstiprina Tiesnešu ētikas komisijas reglamentu,

sasauc tiesnešu konferenci, nosaka izskatāmos jautājumus,

sadarbības nodrošināšana ar

citu valstu līdzīgas

kompetences institūcijām;

Tieslietu padome Satversmes tiesas likumā noteiktajos

gadījumos un kārtībā var iesniegt pieteikumu par lietas

ierosināšanu Satversmes tiesā

-

darbības atklātuma

nodrošināšana un darbības

pārskatu regulāra

sagatavošana.

Tieslietu padome veic citas likumā noteiktās funkcijas.

https://likumi.lv/ta/id/63354-satversmes-tiesas-likums

153


4.pielikums. Pamatnostādnēs plānotie politikas apakšmērķa “Tiesu noslodzes

samazināšana un izlīdzināšana” darbības rezultātu izpilde, 2009. un 2015.gads, mēneši

Rādītājs

Plānotais civillietu izskatīšanas vidējais ilgums pirmajā instancē

Izpilde

Plānotais civillietu izskatīšanas vidējais ilgums apelācijas instancē

Izpilde

Plānotais krimināllietu izskatīšanas vidējais ilgums pirmajā instancē

Izpilde

Plānotais krimināllietu tiesvedības vidējais ilgums apelācijas instancē

Izpilde

Plānotais administratīvo lietu izskatīšanas vidējais ilgums pirmajā instancē

Izpilde

Plānotais administratīvo lietu izskatīšanas vidējais ilgums apelācijas instancē

Izpilde

Vidējais pirmās tiesas sēdes nozīmēšanas laiks civillietās pirmajā instancē (mēneši)

Izpilde

Vidējais pirmās tiesas sēdes nozīmēšanas laiks civillietās apelācijas instancē (mēneši)

Izpilde

Vidējais pirmās tiesas sēdes nozīmēšanas laiks krimināllietās pirmajā instancē (mēneši)

Izpilde

Vidējais pirmās tiesas sēdes nozīmēšanas laiks krimināllietās apelācijas instancē (mēneši)

Izpilde

Vidējais pirmās tiesas sēdes nozīmēšanas laiks administratīvajās lietās pirmajā instancē (mēneši)

Izpilde

Vidējais pirmās tiesas sēdes nozīmēšanas laiks administratīvajās lietās apelācijas instancē (mēneši)

Izpilde

Ilgāk par vienu gadu neizskatīto administratīvo lietu atlikums pirmajā instancē

Izpilde

Atlikto tiesas sēžu skaita īpatsvars no kopējā tiesas sēžu skaita civillietās (% gadā)

Izpilde

Ar labprātīgu vai piespiedu izpildi noslēgušos procesu skaita īpatsvars no visu pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā skaita

(%)

Izpilde

Atlikto tiesas sēžu skaita īpatsvars no kopējā tiesas sēžu skaita krimināllietās (%)

Izpilde

2009

1.5

1.3

3

2.8

1.7

4.4

1.7

2.7

18

14.5

8

7.8

4

n

10

n

2

n

2.6

n

12

n

9

15.1

1900

1826

34

32.8

35

44.6

33

31.4

2015

1.2

2.2

2.4

2.4

1.3

5.6

1.3

3.4

14

7.6

4

12.7

2.5

3.8

7

4

1.5

n

2

n

6

4.2

4

5.9

800

628

30

24

50

43.6

30

24.5

154


5.pielikums. Saņemto, pabeigto un neizskatīto lietu skaita dinamika, 2010.-

2016.gads411

Rādītājs 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

Saņemto civillietu skaits 42854 36966 36146 35258 38630 37882 34982

Pabeigto civillietu skaits 35869 36074 39999 38571 37901 39384 36496

Neizskatīto civillietu

atlikums perioda beigās 35180 36072 32219 28906 29634 28125 25889

Saņemto krimināllietu skaits 9549 9427 9524 9122 9482 10477 10741

Pabeigto krimināllietu skaits 9544 9248 9379 9196 9717 10579 10198

Neizskatīto krimināllietu

atlikums perioda beigās 4912 5091 5242 5181 4967 4902 5360

Saņemto administratīvo lietu

skaits 4368 4601 3991 2793 2392 2355 2505

Pabeigto administratīvo lietu

skaits 4507 4603 5205 4603 3441 2521 2387

Neizskatīto administratīvo

lietu atlikums perioda beigās 5423 5429 4281 2508 1465 1301 1422

155


6.pielikums. Ekonomiskais efekts likvidējot tiesas priekšsēdētāja amatus, euro

Tiesa Piemaksa pie

mēnešalgas

piemērojot

koeficientu*, gadā

Darba devēja

VSAOI

gadā**

Kopā Piezīmes

Siguldas tiesa 3952.,0 932.47 4885,27 -

Jūrmalas pilsētas

tiesa (Rīgas rajona

tiesas Jūrmalas Tiesu

nams)

3952,80 932.47 4885,27 Īslaicīgs efekts – 2016.gadā

Jūrmalas tiesu namam

izveidots tiesu nama

priekšsēdētāja amats un

nozīmēts pienākumu

izpildītājs

Jūrmalas rajona tiesa

Zemesgrāmatu

nodaļa

1976,40 466.23 2442,63 -

Rīgas Centra rajona

tiesa

3952,80 932.47 4885,27 -

Preiļu rajona tiesa 3952,80 932.47 4885,27 -

Preiļu rajona tiesa

Zemesgrāmatu

nodaļa

1976,40 466.23 2442,63 -

Krāslavas rajona

tiesa

3952,80 932.47 4885,27 -

Ludzas rajona tiesa 3952,80 932.47 4885,27 -

Ludzas rajona tiesa

Zemesgrāmatu

nodaļa

1976,40 466.23 2442,63 -

Balvu rajona tiesa 3952,80 932.47 4885,27 -

Balvu rajona tiesa

Zemesgrāmatu

nodaļa

1976,40 466.23 2442,63 -

Kopā 43 967,41

* Tiesas priekšsēdētājam tiek piemērots koeficients 1,2, Zemesgrāmatu nodaļas priekšniekam – 1,1.

** Darba devēja Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu pamatlikme 2016.gadā 23.59%.

156


7.pielikums. Pamatnostādnēs plānoto politikas apakšmērķa “Cilvēkresursu attīstība

tiesu varā ” darbības rezultātu izpilde, 2009. un 2015.gads412

*LTMC Mācību informācijas sistēmā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2015.gada 4. decembrim ir publicētas 1193

prezentācijas un 420 audiofaili, kā arī kopš 2014. gada nodrošinātas video tiešraides (2014. gadā - 14 video tiešraides,

bet līdz 2015. gada 4. novembrim - 8 video tiešraides).

**Dati ir aprēķināti līdz 2015.gada 4.novembrim.

Rādītājs

Praktisko nodarbību skaits tiesnešiem par Eiropas Kopienas tiesas un Pirmās instances tiesas praksi (katrai mērķauditorijas kategorijai)

Izpilde

Praktisko nodarbību skaits tiesnešiem par Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi (katrai mērķauditorijas kategorijai)

Izpilde

Tiesnešu skaits, kas piedalījušies juridisko svešvalodu (ES oficiālo valodu) mācībās (% no kopējā tiesnešu skaita gadā)

Izpilde

Mācību skaits tiesas tulkiem par krievu valodas juridisko terminoloģiju

Izpilde

Pieejamo elektronisko tālmācības kursu skaits

Izpilde

LTMC regulāro semināru pieejamība audio versijā, % no kopējā semināru skaita

Izpilde

Starpdisciplināro lekciju skaits rajona (pilsētas) tiesnešu mācībās gadā, ieskaitot starpdisciplināro mācību programmā 2011. – 2015. gadam ietvertās)

Izpilde

Praktisko nodarbību skaits par starptautisko tiesisko sadarbību (tiesnešu palīgiem gadā, atkarībā no specializācijas)

Izpilde

Starpdisciplināru diskusiju par aktuāliem ētikas jautājumiem tiesu sistēmai piederīgo personu vidū skaits

Izpilde

2009

0

35

0

6

0.5

0

0

0

0

n

20

n

0

36

1

6

2

5

2015

2

24

2

16

5

4.9

2

1

20

*

25

9**

4

181

2

6

4

3

157


Saraksts ar atsaucēm

1 Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (atbalstītas 2009.gada 7.oktobrī ar Ministru kabineta

rīkojumu Nr.685). 2 Tieslietu ministrijas 2016.gada 22.februāra informatīvais ziņojums „Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs

2009.-2015.gadam iekļauto pasākumu īstenošanu”. 3 Ministru kabineta 2017.gada 14.februāra sēdes protokola Nr.7 43.§ Informatīvo ziņojums "Par Latvijas tieslietu

sistēmas novērtējuma izstrādi”. 4 Turpat.

5 Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta 3. punkts.

6 Eiropas Komisijas 2017.gada 10.aprīļa paziņojums Eiropas parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālai bankai, Eiropas

Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. 2017.gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, Pieejams:

http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2017/LV/COM-2017-167-F1-LV-MAIN-PART-1.PDF, skatīts 2017.gada

26.aprīlī. 7 Pētījuma ziņojums “Tiesu ētiskā regulējuma izpēte “, autori Aivita Putniņa un Signe Mežinska, 2016.gads marts –

aprīlis, pieejams http://at.gov.lv/files/uploads/files/9_Tieslietu_padome/Dokumenti/Tiesu%20etiska%20petijuma%20izpete%2C2016.pdf. 8 Tieslietu ministrijas 2016.gada 22.februāra informatīvais ziņojums „Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs

2009.-2015.gadam iekļauto pasākumu īstenošanu”. 9 http://ec.europa.eu/justice/newsroom/files/scoreboard/2016_cepej_study_-_part_1_indicators.pdf ,

Study on the functioning of judicial systems in the EU Member States. Facts and figures from the CEPEJ questionnaires

2010-2012-2013-2014, 259.lpp. 10

Eiropas tiesu sistēmas efektivitātes komisijas vadlīnijas lietu izskatīšanas laika plānošanai. Pieejams:

https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?p=&Ref=CEPEJ(2008)8Rev&Language=lanLatvia&Ver=original&BackColorInternet

=DBDCF2&BackColorIntranet=FDC864&BackColorLogged=FDC864&direct=true, skatīts 2016.gada 29.novembrī. 11

Vadlīnijas lietu izskatīšanas termiņu standarta noteikšanai, saskaņotas ar Tieslietu padomes 2013.gada 16.decembra

lēmumu Nr.98. 12

Likuma “Par tiesu varu” 7.nodaļa. Tiesneša kandidāts. 13

“Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču

attīstīšanas plāns 2015.–2020.gadam” (apstiprināts 2015.gada 9.martā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.115 “Par tiesu

varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plānu

2015.–2020.gadam”). 14

Yearbook of Estonian courts, 2015., 119.-124.lpp., pieejams:

http://www.riigikohus.ee/vfs/2071/Riigikohtu_aastaraamat_eng_veebi.pdf. 15

Sabiedriskās politikas centra “Providus” 2008.gada pētījums “Tiesnešu ētika, kvalifikācija un atbildība Latvijā: kā

neapstāties pie sasniegtā”, 76., 77., 80. un 99.lpp., Opinion no. 3 of the Consultative Council of European Judges

(CCJE) to the attention of the Committee of Ministers of the Council of Europe on the principles and rules governing

judges’ professional conduct, in particular ethics, incompatible behavior and impartiality. 16

Tieslietu ministrijas 2008.gada 14.oktobra kārtība Nr.1-2/31 “Rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu

nodaļu tiesnešu disciplinārlietu ierosināšanas kārtība”. 17

Tieslietu ministrijas 2011.gada 15.marta iekšējie noteikumi Nr.1-2/6 “Rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu

lietvedības organizēšanas noteikumi”. 18

Latvijas Republikas Augstākās tiesas biļetens Nr.10/2015 aprīlis., 12.lpp. - “Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes

viedoklis par tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu”. 19

Neatkarīgās Rīta Avīzes 2016.gada 28.decembra publikācija, pieejama: http://nra.lv/latvija/196009-uzticibas-krize-

padzilinas-reitingi-krit-visiem-ari-valsts-prezidentam.htm, skatīts 2016.gada 28.decembrī. 20

Aptauju pētījumu kompānijas TNS veiktā iedzīvotāju aptauja, laikā no 2016.gada 23. līdz 25.februārim,

http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4921, skatīts 2016.gada 16.jūnijā. 21

European Commission for the Efficiency of Justice „The functioning of judicial systems and the situation of the

economy in the European Union Member States”, Strasbourg 15 January 2013. http://ec.europa.eu/justice/effective-

justice/files/cepej_study_justice_scoreboard_en.pdf, skatīts 2016.gada 6.jūnijā. 22

Eiropas Komisijas 2017.gada 10.aprīļa paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai,

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. 2017.gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 6.lpp., pieejams:

http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2017/LV/COM-2017-167-F1-LV-MAIN-PART-1.PDF

http://at.gov.lv/files/uploads/files/9_Tieslietu_padome/Dokumenti/Tiesu%20etiska%20petijuma%20izpete%2C2016.pdf

http://ec.europa.eu/justice/newsroom/files/scoreboard/2016_cepej_study_-_part_1_indicators.pdf

https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?p=&Ref=CEPEJ(2008)8Rev&Language=lanLatvia&Ver=original&BackColorInternet=DBDCF2&BackColorIntranet=FDC864&BackColorLogged=FDC864&direct=true


http://www.riigikohus.ee/vfs/2071/Riigikohtu_aastaraamat_eng_veebi.pdf

http://nra.lv/latvija/196009-uzticibas-krize-padzilinas-reitingi-krit-visiem-ari-valsts-prezidentam.htm

http://nra.lv/latvija/196009-uzticibas-krize-padzilinas-reitingi-krit-visiem-ari-valsts-prezidentam.htm

http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4921

http://ec.europa.eu/justice/effective-justice/files/cepej_study_justice_scoreboard_en.pdf

http://ec.europa.eu/justice/effective-justice/files/cepej_study_justice_scoreboard_en.pdf

158


http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2017/LV/COM-2017-167-F1-LV-MAIN-PART-1.PDF, skatīts 2017.gada

26.aprīlī. 23

Aleksejs Šņitņikovs, Ieva Kārkliņa “Tiesu uzticamība un korupcijas uztvere tiesu darbībā Latvijā”, 2013.gads,

11.lpp., Transparency International. Global Corruption Barometer 2013., pieejams:

http://www.transparency.org/research/gcb/overview, http://m.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/262441-ko-sabiedriba-

doma-par-tiesam-un-cik-tas-ir-svarigi/, skatīts 2015.gada 27.augustā. 24

2016.gada 8.novembra intervija ar Latvijas pārstāvi starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās. 25

Latvijas ekonomiskās attīstības monitorings “Valdības paveiktais tieslietu jomā 2013.gadā”, sagatavoja: ZAB

BORENIUS zvērināts advokāts Lauris Liepa un juriste Marija Berdova, 21.lpp., pieejams:

http://www.ekonomisti.lv/article.php?id=180 un Latvijas ekonomiskās attīstības monitorings “Valdības paveiktais

tieslietu jomā 2015.gadā”, sagatavoja: ZAB BORENIUS zvērināts advokāts Lauris Liepa un zvērinātas advokātes

Regīnas Keišas palīdze Marija Berdova 4. un 14.lpp., pieejams: http://www.ekonomisti.lv/article.php?id=225. 26

GRECO Ceturtā novērtēšanas kārta. Korupcijas novēršana attiecībā uz parlamenta deputātiem, tiesnešiem un

prokuroriem. Novērtēšanas ziņojums – Latvija, 2012.gada 17. decembris, 50.-51.lpp., pieejams:

http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/greco/evaluations/round4/Eval%20IV/GrecoEval4(2012)3_Latvia_LV.pdf. 27

2016.gada 27.maija Progresa ziņojums par FICIL rekomendāciju ieviešanu investīciju aizsardzības jomā (Progresa

ziņojums Nr.2), 5., 6.lpp. 28

http://ec.europa.eu/justice/effective-justice/scoreboard/index_en.htm, The 2015 EU Justice Scoreboard On 9 March

2015 the European Commission, The 2014 EU Justice Scoreboard On 17 March 2014 the European Commission, The

2013 EU Justice Scoreboard On 27 March 2013 the European Commission. 29

http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/csr2013/latvia/csr2013_council_latvia_lv.pdf,

http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/csr2014/csr2014_council_latvia_en.pdf,

http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/csr2015/csr2015_council_latvia_lv.pdf,

http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/csr2016/csr2016_latvia_lv.pdf. 30

Likuma “Par tiesu varu” 1.pants. 31

Likums “Par tiesu varu”. 32

Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumi Nr.412 “Noteikumi par rajona (pilsētas) tiesām, apgabaltiesām un šo

tiesu darbības teritoriju” (redakcijā, kas spēkā līdz 2017.gada 1.februārim). 33

Likuma “Par tiesu varu” 91.1, 92. un 93.pants.

34 Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 2. un 2.

1 pants.

35 Likuma “Par tiesu varu” 89.

1 pants (spēkā no 2010.gada 1.augusta).

36 Apstiprināts Tieslietu padomes 2010. gada 4. oktobra sēdē.

37 Likuma “Par tiesu varu” 108.pants.

38 Likuma “Par tiesu varu” 107.

1 pants.

39 Likuma “Par tiesu varu” 107. , 107.

1 un 108.pants.

40 TIS statistika, statistikas pārskats par civillietām pirmajā instancē (50), statistikas pārskats par krimināllietām pirmajā

instancē (47) un statistikas pārskats par administratīvo lietu izskatīšanu pirmajā instancē rajona (pilsētas) tiesās (52),

pieejams: https://tis.ta.gov.lv/tisreal?Form=TIS_STAT_O&topmenuid=0, skatīts 2016.gada septembrī un 2017.gada

martā 41

No 2012.gada 1.jūlija tika mainīta administratīvo pārkāpumu lietu piekritība no administratīvajām tiesām un

vispārējās jurisdikcijas tiesām. 42

Tiesu administrācijas 2009., 2010., 2011., 2012., 2013., 2014.un 2015.gada pārskata Veidlapa Nr.2 „Pārskats par

budžeta izpildi” 4.aile. 43

Likuma „Par tiesu varu” 50.1 panta pirmā daļa. 44

http://ec.europa.eu/justice/newsroom/files/scoreboard/2016_cepej_study_-_part_1_indicators.pdf, Study on the

functioning of judicial systems in the EU Member States. Facts and figures from the CEPEJ questionnaires 2010-2012-

2013-2014, 13., 17.lpp. 45

Tieslietu ministra 2007.gada 10.augusta rīkojums Nr.1-1/368 “Par darba grupas izveidi pamatnostādņu projekta

izstrādei”. 46

Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (atbalstītas 2009.gada 7.oktobrī ar Ministru kabineta

rīkojumu Nr.685). 47

Pētījums “Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves”, autori prof. Dr.iur.

Sanita Osipova, Aigars Strupišs, Aija Rieba. 48


rīkojumu Nr.685).


http://www.transparency.org/research/gcb/overview

http://m.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/262441-ko-sabiedriba-doma-par-tiesam-un-cik-tas-ir-svarigi/


http://www.ekonomisti.lv/article.php?id=180


http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/greco/evaluations/round4/Eval%20IV/GrecoEval4(2012)3_Latvia_LV.pdf

http://ec.europa.eu/justice/effective-justice/scoreboard/index_en.htm

http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/csr2013/latvia/csr2013_council_latvia_lv.pdf

http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/csr2014/csr2014_council_latvia_en.pdf

http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/csr2015/csr2015_council_latvia_lv.pdf

http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/csr2016/csr2016_latvia_lv.pdf

https://tis.ta.gov.lv/tisreal?Form=TIS_STAT_O&topmenuid=0


159


49



The 2015 EU Justice Scoreboard On 9 March 2015 the European Commission, The 2014 EU Justice Scoreboard On

17 March 2014 the European Commission, The 2013 EU Justice Scoreboard On 27 March 2013 the European

Commission, pieejams: http://ec.europa.eu/justice/effective-justice/scoreboard/index_en.htm. 51



Turpat. 53





Latvijas ekonomiskās attīstības monitorings “Valdības paveiktais tieslietu jomā 2013.gadā”, sagatavoja: ZAB

BORENIUS zvērināts advokāts Lauris Liepa un juriste Marija Berdova, 21.lpp., pieejams:

http://www.ekonomisti.lv/article.php?id=180 un Latvijas ekonomiskās attīstības monitorings “Valdības paveiktais

tieslietu jomā 2015.gadā”, sagatavoja: ZAB BORENIUS zvērināts advokāts Lauris Liepa un Zvērinātas advokātes

Regīnas Keišas palīdze Marija Berdova, pieejams: http://www.ekonomisti.lv/article.php?id=225. 56



Turpat. 58







http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/csr2016/csr2016_latvia_lv.pdf. 60

Opinion no.10(2007) of the Consultative Council of European Judges (CCJE) to the attention of the committee of

Ministers of the Council of Europe on the Council for the Judiciary at the service of society. P.6, para 23. Pieejams:

https://www.coe.int/t/dghl/monitoring/greco/evaluations/round4/CCJE-opinion-10-2007_EN.pdf. 61



2016.gada 27.maija Progresa ziņojums par FICIL rekomendāciju ieviešanu investīciju aizsardzības jomā (Progresa

ziņojums Nr.2). 63



Aleksejs Šņitņikovs, Ieva Kārkliņa “Tiesu uzticamība un korupcijas uztvere tiesu darbībā Latvijā”, 2013.gads,

11.lpp., Transparency International. Global Corruption Barometer 2013.

http://www.transparency.org/research/gcb/overview, http://m.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/262441-ko-sabiedriba-

doma-par-tiesam-un-cik-tas-ir-svarigi/, skatīts 2016.gada 27.augustā. 65

GRECO Ceturtā novērtēšanas kārta. Korupcijas novēršana attiecībā uz parlamenta deputātiem, tiesnešiem un

prokuroriem. Novērtēšanas ziņojums – Latvija, 2012.gada 17. decembris. Pieejams:

http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/greco/evaluations/round4/Eval%20IV/GrecoEval4(2012)3_Latvia_LV.pdf. 66

Eiropas Padomes ziņojumi, pieejami:




http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/csr2016/csr2016_latvia_lv.pdf. 67 Tiesu administrācijas koncepcija (apstiprināta ar Ministru kabineta 2003.gada 28.augusta rīkojumu Nr.547). 68

Eiropas Komisijas 2017.gada 10.aprīļa paziņojums Eiropas parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālai bankai, Eiropas

Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. 2017.gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 22.-24.lpp., skatīts

2017.gada 26.aprīlī. Pieejams: http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2017/LV/COM-2017-167-F1-LV-MAIN-

PART-1.PDF. 69

2012.gada 15.novembra Grozījumi Civilprocesa likumā (spēkā no 2013.gada 1.janvāra) 34.panta pirmās daļas

1.punkts un pārejas noteikumu 58.punkts.










http://www.transparency.org/research/gcb/overview



http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/greco/evaluations/round4/Eval%20IV/GrecoEval4(2012)3_Latvia_LV.pdf







160


70

Viedoklis “Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēm 2009.–2015.gadam”, 2016.gads, Dr.iur. Gatis Litvins, 10.-

12.lpp. 71

Aprēķināta ar nodevu kalkulatoru – prasība, kas novērtējama naudas summā, pieejams

https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/e-pakalpojumi/nodevu_kalkulators. 72

Viedoklis “Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēm 2009.–2015.gadam”, 2016.gads, Dr.iur. Gatis Litvins,

10.-12.lpp. 73


10.-12.lpp., https://www.riigiteataja.ee/en/eli/ee/Riigikogu/act/531102016004/consolide, 60.pants;

https://www.riigiteataja.ee/en/eli/ee/Riigikogu/act/513042016001/consolide, 107.pants. 74

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta 3. punkts. 75

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums. 76

CEPEJ, pieejams:

http://www.coe.int/t/dghl/cooperation/cepej/evaluation/2016/publication/CEPEJ%20Study%2023%20report%20EN%2

0web.pdf, 78. lpp. 77

CEPEJ, pieejams:


0web.pdf, 72. lpp 78

Lietuvas Juridiskās palīdzības likums, pieejams:

http://www3.lrs.lt/pls/inter3/dokpaieska.showdoc_e?p_id=429287&p_query=&p_tr2=2. 79

Lietuvas Juridiskās palīdzības likums, pieejams: http://www.teisinepagalba.lt/en/pirmine/tm/whatisit/. 80

https://www.riigiteataja.ee/en/eli/ee/Riigikogu/act/504072016005/consolide. 81

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 3.panta otrā daļa. 82

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 11., 14.3, 16. un18.pants.

83 Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 10.pants.

84 Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumu Nr.299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas

atzīšanu par trūcīgu” 2.punkts. 85

Valsts kontroles 2014.gada 19.decembra likumības revīzijas “Pašvaldību sniegtās sociālās palīdzības tiesiskums un

efektivitāte” ziņojums. 86

Centrālās statistikas pārvalde, pieejams: http://www.csb.gov.lv/notikumi/nabadzibas-riskam-vai-socialai-atstumtibai-

latvija-paklauti-3-no-10-cilvekiem-43858.html , skatīts 15.03.2017. 87

EU Justice Scoreboard 2016, Figure 2; pieejams

http://ec.europa.eu/justice/effective-justice/files/justice_scoreboard_2016_en.pdf un EU Justice Scoreboard 2015,

Figure 2, pieejams: http://ec.europa.eu/justice/effective-justice/files/justice_scoreboard_2015_en.pdf. 88

Eurobarometer aptauja, pieejams: http://ec.europa.eu/public_opinion/flash/fl_385_en.pdf, 20.lpp. 89

Eurobarometer aptauja, pieejams: http://ec.europa.eu/public_opinion/flash/fl_385_en.pdf, 21.lpp. 90

Pētījumu centra SKDS aptauja “Sabiedrības attieksme pret tiesām”, Latvijas iedzīvotāju aptauja 2007.gada septembrī

un 2008.gada decembrī, pieejams: https://www.tm.gov.lv/lv/nozares-politika/petijumi. 91

Pētījums “Cik demokrātiska ir Latvija?: Demokrātijas audits 2005.-2014., Likuma vara un taisnīguma nodrošināšana,

Gatis Litvins, LU Sociālo un politisko pētījumu institūts, 2014., 57., 58.lpp. 92

Pētījumu centra SKDS aptauja “Sabiedrības attieksme pret tiesām”, Latvijas iedzīvotāju aptauja 2007.gada septembrī

un 2008.gada decembrī, pieejams: https://www.tm.gov.lv/lv/nozares-politika/petijumi un http://nra.lv/latvija/196009-

uzticibas-krize-padzilinas-reitingi-krit-visiem-ari-valsts-prezidentam.htm. 93

40.diagramma: Tiesas pakalpojumu lietotāju vai praktizējošu juristu aptaujas, pieejams:

http://ec.europa.eu/justice/effective-justice/files/justice_scoreboard_2016_lv.pdf 35.-36.lpp. 94

http://www.coe.int/t/dghl/cooperation/cepej/evaluation/2016/publication/CEPEJ%20Study%2023%20report%20EN%

20web.pdf, 181.lpp. 95

Civilprocesa likuma 56.panta 61

daļa, 128.panta otrās daļas 9.punkts, 148.panta otrās daļas 51

punkts, Administratīvā

procesa likuma 1141.pants, Kriminālprocesa likuma 60

1.panta pirmā daļa, 103.panta trešā daļa, 111.panta otrā daļa,

321.panta ceturtā un piektā daļa, 330.panta otrā daļa. 96

Civilprocesa likuma 154.panta 2.punkts, Administratīvā procesa likuma 135.1.pants, 210.pants, Kriminālprocesa

likuma 140.pants, 483.pants. 97

Žurnāls “Jurista vārds” Nr.18 (972), 2017.gada 25.aprīļa raksts “Piektais ziņojums par tieslietu stāvokli Eiropas

Savienības valstīs” 7.lpp. 98

Likuma “Par tiesu varu” 29.panta pirmā daļa (redakcijā, kas spēkā no 2015.gada 28.jūnija). 99

Turpat, 29.panta otrā daļa (redakcijā, kas spēkā no 2015.gada 28.jūnija).

https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/e-pakalpojumi/nodevu_kalkulators

https://www.riigiteataja.ee/en/eli/ee/Riigikogu/act/531102016004/consolide


http://www.coe.int/t/dghl/cooperation/cepej/evaluation/2016/publication/CEPEJ%20Study%2023%20report%20EN%20web.pdf




http://www3.lrs.lt/pls/inter3/dokpaieska.showdoc_e?p_id=429287&p_query=&p_tr2=2

http://www.teisinepagalba.lt/en/pirmine/tm/whatisit/


http://www.csb.gov.lv/notikumi/nabadzibas-riskam-vai-socialai-atstumtibai-latvija-paklauti-3-no-10-cilvekiem-43858.html

http://www.csb.gov.lv/notikumi/nabadzibas-riskam-vai-socialai-atstumtibai-latvija-paklauti-3-no-10-cilvekiem-43858.html

http://ec.europa.eu/justice/effective-justice/files/justice_scoreboard_2016_en.pdf

http://ec.europa.eu/justice/effective-justice/files/justice_scoreboard_2015_en.pdf

http://ec.europa.eu/public_opinion/flash/fl_385_en.pdf

http://ec.europa.eu/public_opinion/flash/fl_385_en.pdf

https://www.tm.gov.lv/lv/nozares-politika/petijumi

https://www.tm.gov.lv/lv/nozares-politika/petijumi

http://ec.europa.eu/justice/effective-justice/files/justice_scoreboard_2016_lv.pdf



161


100


rīkojumu Nr.685), 69.lpp. 101

Turpat, 21., 22. lpp. 102

Turpat, V. nodaļa “Turpmākās rīcības plānojums”, 95.lpp. 103

Turpat, 21.lpp. 104

Study on the functioning of judicial systems in the EU Member States. Facts and figures from the CEPEJ

questionnaires 2010-2012-2013-2014, 13., 24.lpp., pieejams:


un Study on the functioning of judicial systems in the EU Member States. Facts and figures from the CEPEJ

questionnaires 2010-2012-2013 33.lpp, pieejams: http://ec.europa.eu/justice/effective-

justice/files/cepj_study_scoreboard_2015_en.pdf. 105


questionnaires 2010-2012-2013-2014, 51.diagramma 48.lpp., pieejams:

http://ec.europa.eu/justice/newsroom/files/scoreboard/2016_cepej_study_-_part_1_indicators.pdf. 106

Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS veiktais pētījums “Tieslietu nozares rezultatīvie rādītāji un to

pilnveidošanas iespējas”, 2007.gads. 107

Eiropas Komisijas 2017.gada 10.aprīļa paziņojums Eiropas parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālai bankai,

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. 2017.gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 31.lpp., skatīts


PART-1.PDF. 108



Turpat, 22. 110


Likuma “Par tiesu varu” 28.6 panta trešā daļa.



Turpat, 70.lpp. 114


Likuma “Par tiesu varu” 107.1 panta otrās daļas 9. punkts.



Turpat. 118

Turpat, 28., 29.lpp. 119

2008.gada 28.oktobrī pieņemtā ES Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par

tiesnešu, prokuroru un tiesu iestāžu darbinieku apmācību ES. 120




Turpat, 29.lpp. 123

Turpat, 31.lpp. 124

Civilprocesa likums, Kriminālprocesa likums. 125

Eiropas Padomes konvencija par kriminālspriedumu starptautisko spēkā esamību (1970.gada 28.Maijs), Eiropas

Padomes Konvencija par savstarpējo palīdzību krimināllietās (1959. gada 20. aprīlis), Hāgas 1965.gada 15.novembra

Konvencija par tiesas un ārpustiesas dokumentu izmantošanu civilajos un komerciālajos jautājumos. 126

Padomes regula par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu

izsniegšana), ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1348/2000; ES Padomes regula Nr.1206/2001 par sadarbību starp

dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās. 127



Turpat. 129

Latvijas vēstnesis, pieejams https://www.vestnesis.lv/ta/id/165835, skatīts 30.04.2017. 130

Likuma “Par tiesu varu” 2008.gada 3.aprīļa „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” 14.1nodaļa.

131 Tiesnešu ētikas komisijas atziņu krājums: skaidrojumi, atzinumi, lēmumi. 2008 – 2016, Tiesu namu aģentūra, Rīga,

2016, 6.lpp.


http://ec.europa.eu/justice/effective-justice/files/cepj_study_scoreboard_2015_en.pdf

http://ec.europa.eu/justice/effective-justice/files/cepj_study_scoreboard_2015_en.pdf




http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:32007R1393:LV:NOT

https://www.vestnesis.lv/ta/id/165835

162


132



Tiesu izpildītāju likuma 13.panta 6.punkts, Notariāta likuma 10.panta 8.punkts un Latvijas Republikas Advokatūras

likuma 15.panta 9.punkts. 134

Pētījuma ziņojums “Tiesu ētiskā regulējuma izpēte “, autori Aivita Putniņa un Signe Mežinska, 2016.gads marts –

aprīlis,

http://at.gov.lv/files/uploads/files/9_Tieslietu_padome/Dokumenti/Tiesu%20etiska%20petijuma%20izpete%2C2016.pd

f. 135

Ministru kabineta 2009.gada 3.marta noteikumi Nr.204 Tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas

eksāmena kārtošanas kārtība. 136

Tiesu administrācijas 2009.gada 1.jūlija iekšējā kārtība Nr. 1-3/51 “Tiesneša amata kandidātu atlases un stažēšanās

norises nodrošināšanas kārtība”. 137



Turpat, 33., 34.lpp. 139

Turpat, 96.lpp. 140

Turpat, 35.,36.lpp. 141

Likuma „Par tiesu varu” 99.panta pirmā daļa. 142



Ministru kabineta 2004.gada 23. novembra noteikumi Nr. 960 „Prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas

noteikumi” (zaudējuši spēku 2010.gada 30.jūnijā). 144


rīkojumu Nr.685), “Turpmākās rīcības plānojums” 96.lpp. 145

Likuma „Par tiesu varu” 98. panta pirmā un otrā daļa (redakcijā, kas spēkā līdz 2011.gada 9.jūnijam). 146

Turpat. 147



Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 21.maija direktīvas 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem

civillietās un komerclietās 12.panta pirmā daļa. 149

Ministru kabineta 2009.gada 18.februāra rīkojuma Nr.121 (prot. Nr. 13 29. §) 1. punkts. 150

Tieslietu ministrijas 2016.gada 22.februāra informatīvais ziņojums „Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs

2009.-2015.gadam iekļauto pasākumu īstenošanu”. 151

Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču

attīstīšanas plāns 2015. – 2020.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2015.gada 9.marta rīkojumu Nr.115). 152



Turpat. 154

Turpat. 155

Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS veiktais pētījums “Tieslietu nozares rezultatīvie rādītāji un to

pilnveidošanas iespējas”, 2007.gads. 156

Turpat. 157



Tiesu administrācijas 2009.gada 24.augusta iekšējā kārtība Nr.1-3/53 „Rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu ēku un

telpu aprīkojuma prasības un to piemērošanas kārtība”. 159

Tiesu administrācijas 2009.gada 1.jūlija iekšējā kārtība Nr. 1-3/51 “Tiesneša amata kandidātu atlases un stažēšanās

norises nodrošināšanas kārtība”. 160


2009.-2015.gadam iekļauto pasākumu īstenošanu”, 44., 45.lpp. 161

Ministru kabineta 2017.gada 14.februāra sēdes protokola Nr.7 43.§ Par informatīvo ziņojumu "Par Latvijas tieslietu

sistēmas novērtējuma izstrādi”. 162


rīkojumu Nr.685).



163


163



Žurnāls “Jurista vārds” Nr.43, 2016.gada 25.oktobris raksts “Latvijas tieslietu sistēma uzņēmēju vērtējumā” 4. un

25.lpp. 165

Gobālās konkurētspējas indekss, pieejams: http://reports.weforum.org/global-competitiveness-index/competitiveness-

rankings/#series=EOSQ040. 166

http://www.diena.lv/uznemeja-diena/advokats-liepa-arvalstu-investiciju-piesaistei-tiesiska-vide-ir-loti-svariga-

14126560, skatīts 2016.gada 14.oktobrī. 167

Opinion no.10 (2007) of the Consultative Council of European Judges (CCJE) to the attention of the Committee of

Ministers of the Council of Europe on the Council for the Judiciary at the service of society, V.Extensive powers in

order to guarantee the independence and the efficiency of justice, pieejams:

https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?p=&id=1221839&direct=true. 168

Likums “Par tiesu varu” 89.1 pants.

169 Turpat, 89.

11 pants.

170 Turpat, 89.

11 panta pirmā daļa.

171 Tieslietu padomes 2015.gada 28.septembra lēmums Nr.89 “Par apgabaltiesu, rajonu (pilsētu) tiesu un Augstākās

tiesas budžeta pieprasījumu 2016.gadam”. 172

Likuma “Par tiesu varu” 89.2 pants.

173 2016.gada 24.maija intervija ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju.

174 GRECO ceturtās novērtēšanas kārtas atbilstības ziņojums “Korupcijas novēršana attiecībā uz parlamenta deputātiem,

tiesnešiem un prokuroriem”, pieņemts GRECO 67. plenārsēdē, kas norisinājās no 2015.gada 23. līdz 27. martam

Strasbūrā. 175

Likums ”Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (spēkā no 2015.gada 21.maija) un likums ”Grozījumi likumā “Par tiesu

varu” (spēkā no 2015.gada 28.jūnija). 176

GRECO ceturtās novērtēšanas kārtas atbilstības ziņojums “Korupcijas novēršana attiecībā uz parlamenta deputātiem,

tiesnešiem un prokuroriem”, pieņemts GRECO 67. plenārsēdē, kas norisinājās no 2015.gada 23. līdz 27. martam

Strasbūrā. 177

General Assembly of the European Network of Councils for the Judiciary. Resolution on Self Governance for the

Judiciary: Balancing Independence and Accountability,

http://www.encj.eu/images/stories/pdf/opinions/budapestresolution.pdf. 178

Likuma “Par tiesu varu” 89.10

pants. 179

Valsts un pašvaldību atlīdzību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmā prim daļa. 180

Likuma “Par valsts budžetu 2017.gadam” paskaidrojumi, 796.lpp., pieejams:

http://fm.gov.lv/files/valstsbudzets/FMPask_Z_131016_proj2017.pdf. 181

Tiesiskās vides pilnveides komisijas 2016.gada 24.maija ziņojums “Ziņojums par Tieslietu padomes darba

pilnveidošanu”. 182

Turpat. 183

Produktivitāte ir darba efektivitātes rādītājs, kas raksturo pieejamo resursu racionālu izmantošanu, izvērtējot, vai ar

izlietotajiem līdzekļiem tiek panākta optimāla atdeve. To mēra salīdzinot līdzīgas darbības, aktivitātes citos laika

posmos vai arī ar pieņemtiem standartiem. 184

European Commission for the Efficiency of Justice – 2015.gada izdevums, 9.lpp. 185


2009.-2015.gadam iekļauto pasākumu īstenošanu”, 44., 45.lpp. 186


questionnaires 2010-2012-2013-2014, 259.lpp., pieejams:





Civilprocesa likuma (redakcijā, kas spēkā no 2014.gada 4.janvāra) 32.1pants.

189 Tiesu administrācijas Tiesu un zemesgrāmatu departamenta Tiesu iestāžu informācijas sistēmas nodaļas 2016.gada

10.decembrī elektroniski sniegtā informācija. 190

Administratīvā procesa likums (redakcijā, kas spēkā no 2013.gada 1.janvāra). 191

Civilprocesa likums (redakcijā, kas spēkā no 2013.gada 22.maija un redakcijā, kas spēkā no 2014.gada 11.aprīļa). 192

Kriminālprocesa likums (redakcijā, kas no spēkā 2012.gada 1.jūlija).

http://reports.weforum.org/global-competitiveness-index/competitiveness-rankings/#series=EOSQ040

http://reports.weforum.org/global-competitiveness-index/competitiveness-rankings/#series=EOSQ040

http://www.diena.lv/uznemeja-diena/advokats-liepa-arvalstu-investiciju-piesaistei-tiesiska-vide-ir-loti-svariga-14126560

http://www.diena.lv/uznemeja-diena/advokats-liepa-arvalstu-investiciju-piesaistei-tiesiska-vide-ir-loti-svariga-14126560

https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?p=&id=1221839&direct=true

http://www.encj.eu/images/stories/pdf/opinions/budapestresolution.pdf

http://fm.gov.lv/files/valstsbudzets/FMPask_Z_131016_proj2017.pdf



164


193

CEPEJ, pieejams: http://www.coe.int/t/dghl/cooperation/cepej/evaluation/2014/Rapport_2014_en.pdf, 161.lpp. un


0web.pdf, 93.lpp. 194




PART-1.PDF. 195

http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__iedzskaits/IS0010.px/table/tableViewLayout2/?rxid=

cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0, skatīts 2016.gada 7.novembrī. 196

Dati par patstāvīgo iedzīvotāju skaitu gada sākumā. 197

Dati par tiesnešu amatu vietu skaitu iepriekšējā gada 31.decembrī. 198


46.lpp. 199

http://www.riigikohus.ee/vfs/2071/Riigikohtu_aastaraamat_eng_veebi.pdf, 12.lpp. 200

2016.gada 28.septembra intervija ar Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieci tiesu jautājumos un Tiesu sistēmas

politikas departamenta direktori. 201

CEPEJ, European Commission for the Efficiency of Justice – 2015.gada izdevums, 9.lpp. 202

TIS 335.pārskats (Ņemot vērā tiesu teritoriālās reformas gaitu 2015.gadā izslēgti dati par Rīgas pilsētas Centra

rajona, Siguldas un Jūrmalas tiesu un 2016.gadā izslēgti dati par Rīgas pilsētas Centra rajona, Siguldas, Jūrmalas

pilsētas, Balvu rajona, Ludzas rajona, Krāslavas rajona un Preiļu rajona tiesām), pieejams:

https://tis.ta.gov.lv/tisreal?Form=TIS_STAT_O,. 203




CEPEJ, European Commission for the Efficiency of Justice – 2015.gada izdevums, 9.lpp. 205





rīkojumu Nr.685), 22. – 25.lpp. 207

Turpat, 26. - 27.lpp. 208

Turpat, V nodaļa “Turpmākās rīcības plānojums”. 209

Tieslietu ministrijas 2014.gada 5.augusta Informatīvais ziņojums „Par tiesu darbības teritoriju izmaiņām”

(apstiprināts Ministru kabinetā 2014.gada 5.augustā, protokols Nr.42, 35.§). 210

Turpat, 17.lpp. 211

Likuma „Par tiesu varu” 33.panta trešās daļas 4.punktā noteiktais rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja pienākums

noteikt lietu un citu pienākumu sadali starp tiesnešiem. 212

Tieslietu ministrijas 2014.gada 5.augusta Informatīvais ziņojums „Par tiesu darbības teritoriju izmaiņām”, 18.lpp. 213

Turpat, 17.lpp. - “2014.gadā 65% no rajona (pilsētu) tiesām tiesnešu skaits ir no 3 līdz 7 tiesnešiem, kas faktiski

padara neiespējamu specializāciju izveidi tiesās. Savukārt specializācija pie mūsdienu tiesisko attiecību intensitātes un

pieaugošās sarežģītības ir atzīstama par būtisku nolēmuma kvalitātes nodrošināšanas rīku”. 214

CEPEJ, pieejams:


0web.pdf, 166.-167.lpp.; http://www.coe.int/t/dghl/cooperation/cepej/evaluation/2014/Rapport_2014_en.pdf, 112.lpp.;


0web.pdf, 166.-167.lpp.; http://www.coe.int/t/dghl/cooperation/cepej/evaluation/2014/Rapport_2014_en.pdf, 117.lpp.,

http://www.uihj.com/en/ressources/21583/40/rapport_en.pdf, 102.lpp.;

http://www.coe.int/t/dghl/cooperation/cepej/evaluation/2010/JAReport2010_GB.pdf, 86.lpp. 215

CEPEJ, pieejams:

http://www.coe.int/t/dghl/cooperation/cepej/quality/2013_7_cepej_Judicial_maps_guidelines_en.pdf 216

Study on the functioning of judicial systems in the EU Member States, Facts and figures from the CEPEJ

questionnaires 2010-2012-2013-2014. Table 2.1b Number of first instance courts (general and specialised) as legal

entities and number of all courts (first, appeal and high courts) as geographic locations per 100 000 inhabitants in

2010, 2012, 2013 and 2014 (Q42), 191.lpp. 217

Tieslietu ministrijas 2014.gada 3.jūlija Informatīvais ziņojums "Par tiesu darbības teritoriju izmaiņām".

http://www.coe.int/t/dghl/cooperation/cepej/evaluation/2014/Rapport_2014_en.pdf





http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__iedzskaits/IS0010.px/table/tableViewLayout2/?rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0

http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__iedzskaits/IS0010.px/table/tableViewLayout2/?rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0


https://tis.ta.gov.lv/tisreal?Form=TIS_STAT_O



http://www.coe.int/t/dghl/cooperation/cepej/quality/2013_7_cepej_Judicial_maps_guidelines_en.pdf

165


218

Bez Administratīvās rajona tiesas. 219

Tieslietu ministrijas 2014.gada 5.augusta Informatīvais ziņojums „Par tiesu darbības teritoriju izmaiņām”. 220

Latvijas tiesu priekšsēdētāju un zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku konferences “Turpmākie soļi tiesu namu reformas

ieviešanā” 2016.gada 6.-7.oktobrī protokols Nr.15-6/1, 2., 4., 8.lpp. 221


53.lpp. 222


Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumu Nr.412 “Noteikumi par rajona (pilsētas) tiesām, apgabaltiesām un

šo tiesu darbības teritoriju” 1.pielikums. 224

Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija noteikumi Nr.569 “Noteikumi par rajonu (pilsētu) tiesu, to tiesu namu un

apgabaltiesu tiesu namu darbības teritorijām” (zaudējuši spēku 2012.gada 1.janvārī), Ministru kabineta 2011.gada

13.decembra noteikumi Nr.951 “Noteikumi par tiesu un tiesu namu darbības teritoriju” (zaudējuši spēku 2015.gada

1.augustā), Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumi Nr.412 “Noteikumi par rajona (pilsētas) tiesām,

apgabaltiesām un šo tiesu darbības teritoriju” (spēkā no 2015.gada 1.augusta) un Ministru kabineta 2016. gada

12.janvāra noteikumi Nr.23 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumos Nr. 412 "Noteikumi par

rajona (pilsētas) tiesām, apgabaltiesām un šo tiesu darbības teritoriju"”. 225

Estonian Court System, pieejams: http://www.kohus.ee/en/estonian-court-system/circuit-courts, skatīts

2016.gada16.decembrī. 226


44.lpp. 227

Lithuanian courts, pieejams: http://www.teismai.lt/en/courts/contacts-of-courts/contacts-of-courts/652, skatīts

2016.gada 16.decembrī. 228


45.lpp. 229

Tiesu administrācijas 2016.gada 23.septembra elektroniski sniegtā informācija par tiesu un tiesnešu darba rādītājiem. 230


Ņemot vērā ar Tieslietu ministrijas 2017.gada 1.jūnija vēstules Nr.1-8.1/110-IP “Par Valsts kontroles revīzijas

ziņojuma projektu revīzijas lietā Nr.2.4.1-11/2016” 4.pielikumā iesniegtos datus pēc stāvokļa uz 2017.gada 1.jūniju.

Tīmekļa vietnē www.tiesas.lv publiski pieejamajos statistikas pārskatos par tiesu darbību atspoguļotie dati ir mainīgi –

dažādos datumos aplūkojot viena un tā paša statistiskas pārskata datus, tajā iekļautā informācija atšķiras. Datu atšķirības

laika griezumā var ietekmēt TIS nepietiekamā funkcionalitāte, mainoties tiesu teritorijām, kā arī lietu pārdale starp

tiesām lietu ātrākai izskatīšanai Civilprocesa likuma 32.1 panta kārtībā u.c. faktori. 232

TIS statistika > Civillietu statistikas pārskati > Statistikas pārskats par civillietām pirmajā instancē (50). Skatīts

2016.gada septembrī un 2017.gada februārī. Pieejams:

https://tis.ta.gov.lv/tisreal?Form=TIS_STAT_O&topmenuid=0&id=94. 233

TIS statistika > Krimināllietu statistikas pārskati > Statistikas pārskats par krimināllietām pirmajā instancē (47).

Skatīts 2016.gada septembrī un 2017.gada februārī. Pieejams:


TIS statistika > Administratīvo pārkāpumu lietu statistikas pārskati > Statistikas pārskats par administratīvo

pārkāpumu lietu izskatīšanu pirmajā instancē rajona (pilsētas) tiesās (201). Skatīts 2016.gada septembrī un 2017.gada

februārī. Pieejams: https://tis.ta.gov.lv/tisreal?Form=TIS_STAT_O&topmenuid=0&id=201. 235

TIS statistika > Civillietu statistikas pārskati > Statistikas pārskats par civillietām pirmajā instancē (50). Skatīts

2016.gada septembrī un 2017.gada 27.martā. Pieejams:


TIS statistika > Krimināllietu statistikas pārskati > Statistikas pārskats par krimināllietām pirmajā instancē (47).

Skatīts 2016.gada septembrī un 2017.gada 27.martā. Pieejams:


TIS statistika > Administratīvo pārkāpumu lietu statistikas pārskati > Statistikas pārskats par administratīvo

pārkāpumu lietu izskatīšanu pirmajā instancē rajona (pilsētas) tiesās (201). Skatīts 2016.gada septembrī un 2017.gada

27.martā. Pieejams: https://tis.ta.gov.lv/tisreal?Form=TIS_STAT_O&topmenuid=0&id=201. 238

Tieslietu ministrijas 2017.gada 1.jūnija vēstules Nr.1-8.1/110-IP “Par Valsts kontroles revīzijas ziņojuma projektu

revīzijas lietā Nr.2.4.1-11/2016” 4.pielikums. 239

Turpat. 240

Turpat. 241

Turpat.

http://www.kohus.ee/en/estonian-court-system/circuit-courts

http://www.teismai.lt/en/courts/contacts-of-courts/contacts-of-courts/652


https://tis.ta.gov.lv/tisreal?Form=TIS_STAT_O&topmenuid=0&id=94






166


242

2016.gada 23.septembra intervija ar Tiesu administrācijas Tiesu iestāžu informācijas sistēmas nodaļas vadītāju un

Tiesu iestāžu informācijas sistēmas nodaļas vadītājas vietnieku, Tiesu administrācijas Darbības risku vadītāja 2017.gada

2.jūnijā elektroniski sniegtā informācija. 243

Tiesu administrācijas 2016.gada septembrī elektroniski sniegtā informācija par rajona (pilsētas) tiesu tiesnešu darba

rezultātiem 2010-2015.gadā. 244

Turpat. 245

Turpat. 246

Turpat. 247

Tiesu administrācijas 2016.gada septembrī un 2017.gada janvārī elektroniski sniegtā informācija par tiesnešu darba

rezultātiem 2010-2015.gadā. Aprēķinot vidējo lietu skaitu vienam tiesnesim izmantoti dati par faktiski nodarbināto

tiesnešu skaitu. 248

TIS statistika, Administratīvās rajona tiesas darba izpildes rezultāti (337), 2013.-2015.gads. PIEZĪME: No

01.07.2012 administratīvo pārkāpumu lietas skata vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesneši. Pieejams:

https://tis.ta.gov.lv/tisreal?Form=TIS_STAT_O. 249





PART-1.PDF. 251

Likuma “Par tiesu varu” 33.panta trešā daļa un 40.panta trešā daļa. 252

Turpat, 33.panta ceturtā un piektā daļa. 253

Turpat, 281.pants.

254 Tieslietu ministrijas 2011.gada 15.marta noteikumi r.1-2/6 “Rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu lietvedības

organizēšanas noteikumu 45., 82., 136., 164.punkts. 255





lēmumu Nr.98. 257




Likuma "Par tiesu varu" 27.1 pants (redakcijā, kas spēkā no 2013.gada 1.septembra).

259 Vadlīnijas lietu izskatīšanas termiņu standarta noteikšanai, saskaņotas ar Tieslietu padomes 2013.gada 16.decembra

lēmumu Nr.98. Pieejams: Lietu izskatīšanas standarti\Metodika_terminu_standarta_noteiksana.docx 260

Tieslietu ministrijas 2013.gada 20.decembra vēstule Nr.1-22/4805 “Par grozījumiem likumā “Par tiesu varu” un

vadlīnijām lietu izskatīšanas termiņa standarta noteikšanai”. 261

2014.gada 13.jūnija vēstule Nr.1-12/2382 Tieslietu padomes priekšsēdētājam “Apkopojums par lietu izskatīšanas

standartiem un tiesu viedokļi par termiņu atšķirībām”. 262


lēmumu Nr.98. Pieejams: Lietu izskatīšanas standarti\Metodika_terminu_standarta_noteiksana.docx. 263

Daugavpils tiesa, Preiļu tiesa, apgabaltiesas u.c. 264

Vidējie lietu izskatīšanas termiņu saraksti Daugavpils tiesa, 2016.gads. 265

Tieslietu ministrijas 2014.gada 13.jūnija vēstule Nr.1-12/2382 Tieslietu padomes priekšsēdētājam “Apkopojums par

lietu izskatīšanas standartiem un tiesu viedokļi par termiņu atšķirībām”. 266

Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta juriskonsultes 2016.gada 22.novembra e-pasts. 267

2016.gada 12.jūlija Augstākās tiesas Administrācijas vadītājas e-pasts. 268

Izlases veida pārbaudes sadalītas divos laika posmos – pirms un pēc izmaiņu stāšanās spēkā (2013.gada 1.janvārī)

Administratīvā procesa un Civilprocesa likumos, uzsākot plašāku rakstveida procesu ieviešanu atsevišķās lietu

kategorijās. 269

2010.gada 28.oktobra Grozījumi Civilprocesa likumā, kas stājas spēkā 2011.gada 1.februārī, 1993.gada 1.jūnija

Notariāta likuma P sadaļa Laulības šķiršanas lietu vešana stājās spēkā 2011.gada 1.februārī ar Grozījumi Notariāta

likumā (pieņemts 28.10.2010.). 270

Žurnāls “Jurista vārds”, 2007.gada 18.decembra Nr.202 (3778), pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/168084,

skatīts 2016.gada 23.novembrī.

https://tis.ta.gov.lv/tisreal?Form=TIS_STAT_O





http://likumi.lv/ta/id/62847-par-tiesu-varu

https://www.vestnesis.lv/ta/id/168084

167


271

2013.gadā Saeimā iesniegts likumprojekts, 2014.gada 11.septembrī pieņemts Šķīrējtiesas likums un tas stājās spēkā

2015.gada 1.janvārī. 272

2008. gada 21. maijā pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2008/52/EK 12. panta pirmā daļa. 273

Mediācijas likums pieņemts 2014.gada 22.maijā, stājas spēkā 2014.gada 18.jūnijā. 274

Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra noteikumi Nr.825 „Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests organizē un

vada izlīgumu ar starpnieka palīdzību” un 2007.gada 20.novembra noteikumi Nr.782 „Kārtība, kādā Valsts probācijas

dienests sertificē brīvprātīgos probācijas darbiniekus, kuri ir starpnieki izlīgumā”. 275

Koncepcija “Mediācijas ieviešana civiltiesisku strīdu risināšanā” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2009.gada

18.februāra rīkojumu Nr.121). 276



Tieslietu ministrijas 2016.gada 22.februāra informatīvais ziņojums “Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs

2009.-2015.gadam iekļauto pasākumu īstenošanu”, 2.lpp, 43.-44.lpp. 278

Mediācija LV, http://www.mediacija.lv/?Mediatoru_saraksti, skatīts 2016.gada 19.decembrī. 279


76.lpp. 280

Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 3.septembra noteikumos Nr.737 "Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības

taksēm un to noteikšanas kārtību", anotācija, pieejama: http://likumi.lv/ta/id/284030-grozijumi-ministru-kabineta-2013-

gada-3-septembra-noteikumos-nr-737-noteikumi-par-zverinatu-notaru-atlidzibas-taksem-un-to-note 281

http://www.coe.int/t/dghl/cooperation/cepej/series/Etudes5Ameliorer_en.pdf, 19.lpp. 282

Reitsma J., Tumewu M., Voert M. Mediation monitor 2007. Interim report. Cahier 2007-6a. Hague: WODC, 2007. -

p.37. 283

Igaunijas Civilprocesa likuma 180.pants. 284

Tieslietu ministrija, http://m.lvportals.lv/visi/preses-relizes/283603-no-sodienas-ari-rigas-pilsetas-vidzemes-

priekspilsetas-tiesa-ir-pieejamas-mediatoru-bezmaksas-konsultacijas/. 285

Tieslietu ministrija, https://www.tm.gov.lv/lv/aktualitates/tm-informacija-presei/tm-pieaug-pieprasijums-pec-

mediacijas-civiltiesiskajos-stridos. 286

Tieslietu ministrijas 2016.gada 16.maija e-pasts un Tiesu administrācijas 2016.gada 17.novembra prezentācija

diskusijai par mediācijas attīstību. 287

Sertificētu mediatoru padomes dati par 2016.gada 11 mēnešiem. 288

Tieslietu ministrijas 2016.gada 16.maija e-pasts un Tiesu administrācija 2016.gada 17.novembra prezentācija

diskusijai par mediācijas attīstību. 289

Sertificētu mediatoru padomes dati par 2016.gada 11 mēnešiem. 290


attīstīšanas plānu 2015.–2020.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2015.gada 9.marta rīkojumu Nr.115), Ievads,

III. Veicamie uzdevumi 291


rīkojumu Nr.685), Kopsavilkums II sadaļa “Rīcības virzieni tiesu iekārtas politikas mērķu sasniegšanai”. 292

2014.gada 16.aprīlī starp Tiesu administrāciju un SIA “Ernst&Young Baltic” noslēgts līgums

Nr.4.2-13/105-14 par projekta “Tiesu modernizācija Latvijā” rezultātu un ietekmes novērtēšanu, izmaiņu vadības,

projekta ilgtspējas nodrošināšanas plāna un nākotnes attīstības scenāriju izstrādi. 293

Vienotais reģistrācijas Nr. 40003593454. 294

Tiesu administrācijas 2015.gada 23.februāra rīkojums Nr.1-2/61 “Par projekta “Tiesu modernizācija Latvijā”

ilgtspējas uzraudzības darba grupas sastāva noteikšanu”. 295

Tiesu administrācijas 2015.gada 6.maija rīkojums Nr.1-2/132 “Par Latvijas un Šveices sadarbības programmas

individuālā projekta “Tiesu modernizācija Latvijā” ilgtspējas nodrošināšanu”. 296

Tieslietu ministrijas 2015.gada 4.marta rīkojums Nr.1-1/84 “Par stratēģiskās plānošanas darba grupas izveidi

Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projekta “Tiesu modernizācija Latvijā” ilgtspējas

nodrošināšanas uzraudzībai”. 297

2012.gada 9.jūlijā starp Tiesu administrāciju un personu grupu AA Projekts, SIA (vienotais reģistrācijas

Nr.40003572522) un zvērinātu advokātu birojs Tark Grunte Sutkiene, SIA (vienotais reģistrācijas Nr.90009071741)

noslēgts Līgums “Par tiesvedības procesu izvērtēšanu un efektivitātes uzlabošanu”. 298

Tiesu administrācijas 2013.gada 25.jūnija vēstule Tieslietu ministrijai Nr.1-38/73 “Par Latvijas un Šveices

sadarbības programmas individuālā projekta “Tiesu modernizācija Latvijā” informatīvā ziņojuma izstrādi (atbilde uz

Tieslietu ministrijas 2013.gada 11.jūnija vēstuli Nr.1-14.8/2274).

http://www.mediacija.lv/?Mediatoru_saraksti

http://likumi.lv/ta/id/284030-grozijumi-ministru-kabineta-2013-gada-3-septembra-noteikumos-nr-737-noteikumi-par-zverinatu-notaru-atlidzibas-taksem-un-to-note

http://likumi.lv/ta/id/284030-grozijumi-ministru-kabineta-2013-gada-3-septembra-noteikumos-nr-737-noteikumi-par-zverinatu-notaru-atlidzibas-taksem-un-to-note

http://www.coe.int/t/dghl/cooperation/cepej/series/Etudes5Ameliorer_en.pdf

http://m.lvportals.lv/visi/preses-relizes/283603-no-sodienas-ari-rigas-pilsetas-vidzemes-priekspilsetas-tiesa-ir-pieejamas-mediatoru-bezmaksas-konsultacijas/

http://m.lvportals.lv/visi/preses-relizes/283603-no-sodienas-ari-rigas-pilsetas-vidzemes-priekspilsetas-tiesa-ir-pieejamas-mediatoru-bezmaksas-konsultacijas/

https://www.tm.gov.lv/lv/aktualitates/tm-informacija-presei/tm-pieaug-pieprasijums-pec-mediacijas-civiltiesiskajos-stridos

https://www.tm.gov.lv/lv/aktualitates/tm-informacija-presei/tm-pieaug-pieprasijums-pec-mediacijas-civiltiesiskajos-stridos

168


299

Nodevuma “Metodiskais materiāls optimizēto tiesvedības darba organizācijas procesu ieviešanai” virziens

“Informācijas sistēmu un tehnisko resursu attīstība”. 300

Tiesu administrācijas Personālvadības un juridiskā departamenta Personālvadības nodaļas vadītājas 2016.gada

6.decembrī elektroniski (e-pastā) sniegtā atbilde. 301

Tieslietu ministrijas 2011.gada 15.marta noteikumi Nr.1-2/6 “Rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu lietvedības

organizēšanas noteikumi”. 302

2011.gada 24.augustā starp Tiesu administrāciju un Corporate Solutions, SIA (vienotais reģistrācijas

Nr.40003861875) noslēgts līgums Nr.4.2-13/113-11 “Par tiesvedības procesu pašizmaksu un optimizāciju”. 303

Līgumā summa norādīta LVL valūtā, attiecīgi līguma summa ir 157 580,00 LVL (bez PVN), kas pārrēķināta pēc LB

noteiktā kursa 0,702804. 304



Tieslietu ministrijas 2013.gada 11.jūnija vēstuli Nr.1-14.8/2274). 305



Tieslietu ministrijas 2013.gada 11.jūnija vēstuli Nr.1-14.8/2274). 306

Tiesu administrācijas 2016.gada 9.decembra Projektu vadības un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja

elektroniski sniegtā informācija un 2016.gada 13.decembra intervija ar Tiesu administrācijas direktora vietnieci

attīstības un juridiskajos jautājumos, Personālvadības nodaļas vadītāju un Budžeta nodaļas vadītāju. 307

E-lietas projekta galvenie uzdevumi ietver kriminālprocesa un administratīvā procesa materiālu digitalizāciju,

materiālu elektronisku pieejamību iesaistītajām pusēm (tiesu iestādēs, prokuratūrā un izmeklēšanas, kā arī citās

iestādēs) un datu uzglabāšanas un apmaiņas risinājumu pilnveidošanu. 308

Tiesu administrācijas 2015.gada publiskais pārskats, pieejams:

https://ta.gov.lv/UserFiles/1466595400_Tiesu_administracijas_2015.gada_publiskais_parskats.pdf, 20.lpp. 309

SIA „Ernst & Young Baltic” 2014.gada 30.aprīļa Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projekta

“Tiesu modernizācija Latvijā” rezultātu un ietekmes izvērtēšanas ziņojums. 310

Civilprocesa likuma 56.panta 6.1 daļa.

311 Riigikogu Code of Civil Procedure, § 441.Preparation of judgment, § 458.Notation on entry into force of judgment,

pieejams: https://www.riigiteataja.ee/en/eli/513122013001/consolide. 312

2016.gada 11.aprīļa Komisijas paziņojums Eiropas parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālai bankai, Eiropas

Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, 2016.gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā,

22.lpp, 40.lpp. 313

Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumu Nr.618 “Tiesu informatīvās sistēmas noteikumi”

8.11.5.apakšpunkts. 314


questionnaires 2010-2012-2013-2014, 13., 17.lpp. un 28. un 29.diagramma 29.lpp., pieejams:



questionnaires 2010-2012-2013-2014, 51.diagramma 48.lpp., pieejams:


Tiesiskās vides pilnveides komisijas 2016.gada “Ziņojums par Tieslietu padomes darba pilnveidošanu”, 18.lpp.,

pieejams: http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/20160615_TVPK_zinojums.pdf. 317

2011.gada 24.augustā starp Tiesu administrāciju un SIA Corporate Solutions, (vienotais reģ. Nr.40003861875)

noslēgts līgums Nr.4.2-13/113-11 “Par tiesvedības procesu pašizmaksu un optimizāciju”. 318

Ņemot vērā, ka aprēķinu modulī Microstrategy nav iekļautas tiesu administrēšanas izmaksas jeb pašas Tiesu

administrācijas izmaksas arī revīzijas laikā veiktajos aprēķinos tās netika iekļautas . 319

TIS statistika> Darba izpildes salīdzinošie rezultāti> Pārskats par rajona (pilsētas) tiesu darba izpildes rezultātiem,

pieejams: https://tis.ta.gov.lv/tisreal?Form=TIS_STAT_O&topmenuid=0&id=335, skatīts 2016.gada novembrī. 320

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa Daugavpils tiesa, Dobeles rajona

tiesa, Liepājas tiesa un Valmieras rajona tiesa. 321

2016.gada 2.jūnija Tiesu administrācijas Projektu vadības un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja sniegtā

informācija. 322

Laikā no 2013.gada līdz 2016.gada 30.jūnijam. 323

Civilprocesa likuma 61.pants (redakcijā, kas spēkā no 2014.gada 4.janvāra).

https://ta.gov.lv/UserFiles/1466595400_Tiesu_administracijas_2015.gada_publiskais_parskats.pdf

https://www.riigiteataja.ee/en/eli/513122013001/consolide



http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/20160615_TVPK_zinojums.pdf


169


324


54.lpp. 325

http://likumi.lv/ta/id/287268-grozijumi-kriminalprocesa-likuma. 326

Kriminālprocesa likuma 330.pants (redakcijā, kas stājās spēkā 2017.gada 1.janvārī). 327



attīstīšanas plāns 2015.–2020.gadam” (apstiprināts 2015.gada 9.martā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.115 “Par tiesu

varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plānu

2015.–2020.gadam”). 329


rīkojumu Nr.685) 72.lpp. 330

Turpat, 83.lpp. 331

Phare Twinning projekts Nr.2003/-004-979-07-01 Latvijas tiesu sistēmas kapacitātes stiprināšana. 2.komponentes c.

daļa: Novērtēšanas procesa izstrāde tiesnešu kandidātiem. Ziņojums. 332

Ministru kabineta 2009.gada 3.marta noteikumi Nr.204 “Tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un

kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtība”. 333


Tiesu administrācijas 2012.gada 17.oktobra ziņojums Nr.1-12/414 Tieslietu ministrijai “Par pirmo reizi izvirzīta

tiesneša amata kandidāta atlases problēmjautājumiem”. 335

2016.gada 14.septembra intervija ar Tiesu administrācijas Personālvadības un juridiskā departamenta

Personālvadības nodaļas vadītāju un 2016.gada 29.septembra intervija ar Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas

priekšsēdētāju. 336

Tiesu administrācijas 2012.gada 21.septembra vēstule Nr.1-12/374 tieslietu ministra Biroja vadītājai “Par tiesneša

amata kandidātu un tiesnešu psiholoģisko izvērtēšanu”. 337


Informatīvais ziņojums „Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs 2009.-2015. gadam iekļauto pasākumu

īstenošanu” (pieņemts zināšanai Ministru kabinetā 2016.gada 23.februārī). 339

http://www.juristavards.lv/mikrofons/73-ka-stiprinasim-tiesu-kvalitati/, skatīts 2016.gada 21.septembrī. 340

2016.gada 29.septembra intervija ar Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētāju. 341

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/222200-

tieslietu_ministrs_velas_palielinat_tiesnesu_paligu_pienakumus_un_pilnvaras, skatīts 2016.gada 21.septembrī. 342


rīkojumu Nr.685) 73.lpp. 343

Turpat, V daļa “Turpmākās rīcības plānojums”, 3.3.3.apakšpunkts. 344


īstenošanu” (pieņemts zināšanai Ministru kabinetā 2016.gada 23.februārī)), 41.lpp. 345


Igaunijas Tiesu iekārtas likums, Chapter 14 Assistant judges, pieejams:

https://www.riigiteataja.ee/en/eli/ee/Riigikogu/act/515072016002/consolide. 347



Turpat, 105.lpp. 349


attīstīšanas plāns 2015.–2020.gadam” (apstiprināts 2015.gada 9.martā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.115). 350

2016.gada 6.jūnijā Tiesu administrācija noslēdza līgumu ar Centrālo un finanšu līgumu aģentūru par projekta

“Justīcija attīstībai” aktivitāšu īstenošanu. 351

Likums “Par tiesu varu”, 2011.gada 9.jūnija grozījumi, Pārejas noteikumu 45.punkts (94.1

pants stājas spēkā

2013.gada 1.janvārī). 352

Likuma “Par tiesu varu”, 93.pants (redakcijā, kas spēkā no 2011.gada 13.jūlija). 353

Likuma “Par tiesu varu” 94.1 panta trešā daļa. 354



Likuma “Par tiesu varu” 94.2 panta pirmā daļa (redakcijā, kas spēkā no 2011.gada 13.jūlija).

356 Turpat, 94.

2 panta otrā daļa.

357Tiesu administrācijas 2017.gada 10.janvārī elektroniski sniegtā informācija par nolēmumu stabilitātes rādītājiem.

http://likumi.lv/ta/id/287268-grozijumi-kriminalprocesa-likuma

http://www.juristavards.lv/mikrofons/73-ka-stiprinasim-tiesu-kvalitati/

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/222200-tieslietu_ministrs_velas_palielinat_tiesnesu_paligu_pienakumus_un_pilnvaras

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/222200-tieslietu_ministrs_velas_palielinat_tiesnesu_paligu_pienakumus_un_pilnvaras


170


358

Yearbook of Estonian courts, 2015., 119.-124.lpp., pieejams:

http://www.riigikohus.ee/vfs/2071/Riigikohtu_aastaraamat_eng_veebi.pdf. 359

Žurnāls IR elektroniskā versija, http://www.irlv.lv/2016/12/23/brakim-sabiedriba-netic, 2016.skatīts 23.decembrī. 360

18 pirmās instances tiesnešu, t.sk. 2 tiesas priekšsēdētāju, un 7 apelācijas instances tiesnešu personāllietas. 361

2016.gada 29.septembra intervija ar Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētāju. 362

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas reglamenta V daļa (apstiprināts ar Tieslietu padomes 2012.gada 18.jūnija lēmumu

Nr.50). 363

Augstākā tiesa, pieejams: http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-tieslietu-padomi/2016/aprilis/7656-tiesnesu-

profesionalas-darbibas-izvertesana-rosina-tiesnesus-pilnveidoties/. 364

Lietuvas Tiesu iekārtas likuma 91.1 pants, pieejams: https://www.e-

tar.lt/portal/lt/legalAct/TAR.522B3E415B52/dSjYeHJlGn. 365

LR Augstākās tiesas biļetens Nr.10/2015, “Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes viedoklis par tiesnešu

profesionālās darbības novērtēšanu”, 12.lpp. 366

http://at.gov.lv/files/uploads/files/2_Par_Augstako_tiesu/Informativie_materiali/ATBiletens10_web.pdf, 12.lpp. 367

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 15.panta ceturtā daļa (redakcijā, kas

spēkā no 2013.gada 27.marta). 368

Turpat. 369

Turpat 15.panta ceturtā daļa un pārejas noteikumu 20.punkts. 370

Likuma “Par tiesu varu” 94.4 pants.

371 Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejas 1985.gada 13.decembra dokuments “Apvienoto Nāciju Tiesu

varas neatkarības pamatprincipi”, rezolūcija Nr.40/14., 10.p. 372

M. soc. L.Grīnbergas, M.iur. U.Ķiņa 2003.gada pētījums “Tiesnešu mācību programmu novērtējums un jaunu

programmu izstrāde”, 4.-5.lpp. 373

Likuma „Par tiesu varu” 89.panta piektā daļa. 374

Likuma „Par tiesu varu” 107.¹ panta otrās daļas 9.punkts un Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumu

Nr.589 „Tiesu administrācijas nolikums” 4.4.apakšpunkts. 375

2016.gada 22.februāra Tieslietu ministrijas informatīvais ziņojums ”Par tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs

2009.-2005.gadam iekļauto pasākumu īstenošanu”, 2., 34., 35.lpp. 376

2014.gada 15.septembrī starp Tiesu administrāciju (vienotais reģistrācijas Nr.90001672316) un nodibinājumu

“Latvijas tiesnešu mācību centrs” (vienotais reģistrācijas Nr.500325361) noslēgts līdzdarbības līgums Nr.4.2-9/210-14. 377

Turpat. 378

Darba grupas sastāvu katru gadu apstiprina LTMC Padome. Tā ir konsultatīva speciālistu grupa, kurā ir pārstāvēti

visu instanču tiesneši un eksperti krimināltiesību, civiltiesību un administratīvo tiesību jomās. 379

Nodibinājuma ”Latvijas Tiesnešu mācību centrs” 2013.g., 2014. un 2015.gada pārskats. 380

Informatīvais ziņojums „Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs 2009.-2015.gadam iekļauto pasākumu

īstenošanu” (pieņemts zināšanai Ministru kabinetā 2016.gada 23.februārī), 103.-104.lpp. 381

Likuma “Par Tiesu varu” 89.panta piektā daļa. 382


20.lpp. 383


attīstīšanas plāns 2015.–2020.gadam (apstiprināts 2015.gada 9.martā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.115). 384




attīstīšanas plāns 2015.–2020.gadam (apstiprināts 2015.gada 9.martā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.115). 386

Par Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās darbu 2014.gadā, pieejams:

http://www.mfa.gov.lv/images/archive/data/MK-

Parstavis/Par_Latvijas_prstvja_starptautiskajs_cilvktiesbu_institcijs_darbu_2015.pdf. 387

Par Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās darbu 2014.gadā, 5.lpp., pieejams:

http://www.mfa.gov.lv/images/File/AS/Par_Latvijas_parstavja_starptautiskajas_cilvektiesibu_institucijas_darbu__2014

.pdf. 388


Sabiedriskās politikas centra “Providus” 2008.gada pētījums “Tiesnešu ētika, kvalifikācija un atbildība Latvijā: kā

neapstāties pie sasniegtā”, 76., 77., 80. un 99.lpp., Opinion no. 3 of the Consultative Council of European Judges


http://www.irlv.lv/2016/12/23/brakim-sabiedriba-netic

http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-tieslietu-padomi/2016/aprilis/7656-tiesnesu-profesionalas-darbibas-izvertesana-rosina-tiesnesus-pilnveidoties/

http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-tieslietu-padomi/2016/aprilis/7656-tiesnesu-profesionalas-darbibas-izvertesana-rosina-tiesnesus-pilnveidoties/

https://www.e-tar.lt/portal/lt/legalAct/TAR.522B3E415B52/dSjYeHJlGn

https://www.e-tar.lt/portal/lt/legalAct/TAR.522B3E415B52/dSjYeHJlGn

http://at.gov.lv/files/uploads/files/2_Par_Augstako_tiesu/Informativie_materiali/ATBiletens10_web.pdf

http://www.mfa.gov.lv/images/archive/data/MK-Parstavis/Par_Latvijas_prstvja_starptautiskajs_cilvktiesbu_institcijs_darbu_2015.pdf

http://www.mfa.gov.lv/images/archive/data/MK-Parstavis/Par_Latvijas_prstvja_starptautiskajs_cilvktiesbu_institcijs_darbu_2015.pdf

http://www.mfa.gov.lv/images/File/AS/Par_Latvijas_parstavja_starptautiskajas_cilvektiesibu_institucijas_darbu__2014.pdf

http://www.mfa.gov.lv/images/File/AS/Par_Latvijas_parstavja_starptautiskajas_cilvektiesibu_institucijas_darbu__2014.pdf

171


(CCJE) to the attention of the Committee of Ministers of the Council of Europe on the principles and rules governing

judges’ professional conduct, in particular ethics, incompatible behavior and impartiality. 390





Latvijas Republikas Augstākās tiesas biļetens Nr.10/2015 Aprīlis., 12.lpp. - “Eiropas Tiesnešu konsultatīvās

padomes viedoklis par tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu”. 393

Eiropas Tiesnešu konsultatīvā padomes 2010.gada 17.–19.novembrī 11.plenārsēdē pieņemtie Tiesnešu pamatprincipi

(Magna Carta). 394



Tiesnešu disciplinārās atbildības likums. 396

Turpat 3.pants. 397



Tiesu administrācijas kancelejas vadītājas 2016.gada 19.oktobra e-pasta vēstule. 399

Tieslietu ministrijas 2011.gada 15.marta iekšējie noteikumu Nr.1-2/6 “Rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu

lietvedības organizēšanas noteikumi” 28.punkts. 400

Nosakot kopējo sūdzību skaitu, ir ņemtas vērā sūdzības, kas ienāk Tieslietu ministrijā un Tiesnešu ētikas komisijā,

tiesās ienākošās sūdzības nav uzskaitītas. 401

Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas uzraudzības departamenta direktores 2016.gada 20.oktobrī elektroniski sniegtā

informācija. 402

AA Projekts, SIA (vienotais reģistrācijas Nr.40003572522), nodevums 2013.gads, 25.lpp. 403



Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas uzraudzības departamenta direktores 2016.gada 26.oktobrī elektroniski sniegtā

informācija. 405

Augstākās tiesas biļetens Nr.10/2015, “Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes viedoklis par tiesnešu profesionālās

darbības novērtēšanu”, 12.lpp. 406

2012.gada 20.decembra revīzijas ziņojums “Latvijas Republikas tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbības

nodrošināšana” un 22.01.2016.gada 22.janvāra revīzijas ziņojums “Vai tieslietu nozares nekustamie īpašumi tiek

pārvaldīti likumīgi un efektīvi?”. 407


rīkojumu Nr.685). 408

Turpat. 409

Likuma “Par tiesu varu” 89.11

pants. 410

Augstākās tiesas mājas lapā publiskotā informācija par Tieslietu padomes funkcijām http://at.gov.lv/lv/tp/funkcijas/,

skatīts 2017.gada 3.janvārī. 411

TIS statistika, statistikas pārskats par civillietām pirmajā instancē (50), statistikas pārskats par

krimināllietām pirmajā instancē (47) un statistikas pārskats par administratīvo lietu izskatīšanu pirmajā

instancē rajona (pilsētas) tiesās (52), skatīts 2016.gada septembrī un 2017.gada martā, pieejams:

https://tis.ta.gov.lv/tisreal?Form=TIS_STAT_O&topmenuid=0. 412

Informatīvais ziņojums „Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs 2009.-2015.gadam iekļauto pasākumu

īstenošanu” (pieņemts zināšanai Ministru kabinetā 2016.gada 23.februārī), 103.-104.lpp.

http://at.gov.lv/lv/tp/funkcijas/

https://tis.ta.gov.lv/tisreal?Form=TIS_STAT_O&topmenuid=0

vai tiesu iekārtas attīstības pasākumi ir veicinājuši …...(turpmāk – pamatnostādnes)...

Documents