10.lekcija. Vadžrajānas budisms Tibetā un

Mongolijā.

Himalaju budisms

Tibeta, kā budisma izplatības pēdējais ietekmīgais reģions

Lamaisms

lama - guru

Indijas tantriskās mahajānas tradīcija

Indiešu budisma tradīcijas turpinājums Tibetā

Indijas mahajānas monasticisms Tantriskais misticisms un rituāls

Šamanisms, bon reliģija

Songtsens Gampo (mir. 650)

Dharmas valdnieks čogjal

Trisongs Detsens (742-797) Ralpačans (vald. 815-838)

Princeses Veņčena un Brikūtī Džokangs un Ramoče tempļi

Trisongs Detsens (742-797)

Samje klosteris (780) Šāntarakšita Kamalašīla

Padmasambhava (775)

Budistu tekstu tulkošana Klasiskā tibetiešu valoda (9.gs.)

Duņhuana

Mogao

Indiešu un ķīniešu budisma sāncensība

Ziemeļu čaņ skola

Samje debates (792-794)

Kamalašīla Hešans Mohejeņs

Njingma-pa tradīcijs

“Vecā stila” skola

Guru Rinpoče – Padmasambhava

Tantriskā prakse un maģija

Atijoga: augstākā mācība

Dzogčen doktrīna un prakse: “Lielā pilnība”

Rigpa (snsk. vidjā “zināšanas”) – pilnīgā

apziņa

Rigpa – pilnīgā apziņa: neapzināta, bet klātesoša ikvienā jutekliskajā pieredzē.

Spontanitāte, klātbūtne, spīdums,

skaidrība, atbrīvotība, bez piepūles u.c.

Nepiejama loģiskai analīzei. Mūžīgi tīrs stāvoklis, brīvs no subjekta

un objekta duālisma, bezgalīgs un pilnīgs

Dzogčen un čaņ līdzības

Lindži – dievišķās zināšanas Čaņ apgaisme – bodhi

Tathagātagarbha Budas daba – fosjin

Sākotnējā seja – beņlai mjeņmu

Njingmapa un seksuālā joga

Sēkla – bodičittas simbols

Sēklas aizturēšana un virzīšana pa muguras kanālu uz galvu

“Dārgumu” terma literatūra (10.gs.) Garīgi un fiziski teksti, ko noslēpuši

karaliskās dinastijas svētie

Langdarma (vald. 838-841) Hueičanas perioda budisma vajāšana

(843-845)

Tibetiešu impērijas fragmentācija

Jaunu tekstu tulkošanas tradīcija sarma

Atiša Dīpamkarašridžņāna (982-1054) Bengāles tantrisms (mūsd. Bangladeša)

“Lielais tulkotājs ” Ričens Dzanpo (958-1055)

Guge karaļvalsts (R-Tibeta)

Tolinga klosteris

Pradžņapāramitā literatūras tulkošana

“Bodhipathapradīpa” “Apgaismes ceļa lampa”

Ietekmē tekstu tipa lam rim “ceļa

posmi” izveidošanos

Kadampa skolas priekšteči

Bengāles Tārā dievietes kults

Mahajānas monasticisma un tantriskās prakses sintēze

Tantras un Mahajānas monasticisma evolūcija

Marpa Čokji Lodro (1012-1097)

Kagjupa skolas dibinātājs “Mutvārdu līnija” “Budas vārdu līnija”

Mahāsidhas

Tilopa (988-1069) Nāropa (1016-1100)

Mahāmudrā tantriskā tradīcija: ikdienas un apgaismotā prāta identiksums

   

Milarepa

(1028/40-1111/23)

Gampopa Sonams Rinčens

(1079-1153)

Kadampa tradīcija

Kagju skolas apakšvirzieni:

Karma/Drikun/Drukpa

Reinkārnēto lamu tradīcija Tulku – nirmānakāja

Trīs budas ķermeņi - trikāja Trīs personas: ķermeņa, runas un apziņas

manifestācijas Politiskā un garīgā vara tulku tradīcijā

1. Karmapa Djusums Khenpa (1110-1193) 16. Karmapa

Randžungs Rigpe Dordže (1924-1981)

17.Karmapas Urgjens Trinlejs Dordže Trinlejs Thae Dordže

Sakjapa skola (13., 14.gs.) Sakja Trizin “Sakja troņa īpašnieks” Pakpa (1235-89) – Hubilaja skolotājs

Mongoļu varas noriets Tai Situ Džančubs Gjalcens (1302- 1364)

Pagmodrupa (līdz 1435.g.) dinastijas aizsācējs

Butons Rinčens Drubs (1290-1364)

Budistu tekstu kataloģizācija Tibetiešu budistu kanona sistematizētājs Budisma vēsture Indijā un Tibetā (1332)

Tibetiešu budistu tekstu kanons

Kangjurs (sūtras un tantras) “Budas vārdu tulkojums”

Tengjurs (traktāti-šāstras)

Gandžurs un Dandžurs (kr.val. no

mong.val. )

Klosteru ordeņi kā sociālās un politiskās institūcijas

Tibetiešu budisma reforma

Conkapa (1357-1419)

Ganden klosteris (1409) Gelug skola

Jaunā Kadampa tradīcija

Ganden

Sera

Drepung

Vīzijas un atklāsmes (Nāgardžuna un bodhistva Mandžušrī)

Atiša (11.gs.)

“Lamrim čenmo” Madhjamakas un jogačāras sintēze

Prasangika-madhjamaka Čandrakīrti, Budapālita

Vinajas kodeksa reforma (1403)

Monlam čenmo “Lielās lūgšanas” festivāls (1408, Džokangs, Lhasa)

Genduns Drups/Kundun Drups

(1391-1474) Čenrezi/Avalokitešvaras emanācija

Dalai Lama

Sonams Gjatso (1543-1588) Dalai Lama III

Altan Hans

Gjatso – okeāns

Dalai Lama IV – Jontens Gjatso

Altan Hana mazmazdēls

Reliģiskā un sekulārā vara

Dalai Lama V ( vald. no 1642) Ngavangs Losangs Gjatso

(1617-1682)

Guši Hans (mir. 1654) Hošud mongoļi

Nodrošina gelugpa skolas dominanci

Pančen lama

Dalailamas V skolotājs:

Lobsangs Čokji Gjaltsens

Tašilumpo (dib. 1447) klostera lama

Tašilunpo

Mandžūru Cjin dinastija

(1644-1911) Kansji impetarors (vald. 1661-1722)

Džungāru hanāts (1717)

Valdības izveidošana Lasā (1721)

19.gs.-20.gs. sākums

“Lielā spēle” Janghasbenda ekspedīcija (1904)

Tibetas okupācija (1950)

Tibetas valdība izsūtījumā (1959)

Mongoļu cilšu konsolidācija

Čingizhans (1162-1227)

Ogodejs (1186-1241)

Godan Hans (1206-1251) Sakja Pandita (1182–1251)

Munke Hans (1209-1259) Karma Pakši (1204-1283)

Hubilajs (vald. 1260–1294)

Drogons Čogjals Pagpa (1235-1280) Hevadžra tantras iesvētība un Mahākālas

aizsardzība “Valsts skolotājs” guoši

R-mongoļu tumedu/tumen cilts

Altan Hans (1543–1582) Karakorum

Tikšanās ar Sonam Gjatso Kokonorā (mūsd. Cjinhai prov.; Tibetas

vēsturiskais Amdo reģ.) Altan Hans – Hubilaja iemiesojums

Čingizhana pēctecis Abdai Hans no Halha cilts

Tikšanās ar Sonam Gjatso (1556-57)

Abdai Hana mazdēls

Dznabadzars (1635-1723) Bogdo-gegens I

Tāranathas (1575–1634) reinkarnācija Džonang skolas iekļaušana gelugpa

Mandžūru dinastija Cjin (1644-1912)

Imperators Cjeņluns (vald. 1736–1795)

Impēriskās varas kontrole pār

nozīmīgākajām tibetiešu un mongoļu tulku līnijām