folklorisms v.muktupavels
DESCRIPTION
TRANSCRIPT
Tradicionālie instrumenti Tradicionālie instrumenti mūsdienāsmūsdienās
no nacionālā romantisma idejām līdz pasaules mūzikas realitātei
Projekts “Profesionālās kultūrizglītības pedagogu tālākizglītība”Projekta Nr. 2009/0208/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/005
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība
Ieguldījums Tavā nākotnē!
Tālākizglītības kurss
„Daudzveidīgas mācību metodes profesionālās ievirzes izglītības programmā
Tradicionālā mūzika”
Lektors: Valdis Muktupāvels
FolklorismsFolklorismsFolklorisms – integrāls termins,
kas attiecas uz tradicionālās kultūras interpretāciju mūsdienu kultūras kontekstā
Folklorisms ietver visas interpretācijas formas, veidus, procesus, rezultātus
No “folklorisma” atšķirīgas parādības: folklora, folkloristika, folklorēšana, mūsdienu folklora
Folklorisma posmiFolklorisma posmiNacionālais romantismsTautiskais folklorisms
◦pirms 2. pasaules kara◦pēc 2. pasaules kara
Postmodernais folklorismsPasaules ciema folklorisms
Nacionālā romantisma laika Nacionālā romantisma laika nozīmenozīmeInstrumentālās mūzikas un
mūzikas instrumentu vākšanas, krāšanas un publicēšanas darbs
Simboliskas nozīmes piešķiršana tautas garamantām
Latviešu nacionālās Latviešu nacionālās identitātes stūrakmeņiidentitātes stūrakmeņilatviešu valoda tautasdziesmasDziesmu svētkieposs “Lāčplēsis”(kokles)
Tautiskais folklorismsTautiskais folklorismslaikā starp abiem pasaules kariem
Emilis Melngailis (1874-1954) - Emilis Melngailis (1874-1954) - latviešu mūzikas tautiskā stila latviešu mūzikas tautiskā stila veidotājsveidotājsDomas par tautisko instrumentu
lietošanas atjaunošanu:◦3 x 9 kokļu orķestris◦Tautasinstrumentu orķestris: kokļu
kopa, stabuļu grupa, bungu kopa, bukarags, taure
◦4 varataures – fanfaras◦Somudūdu spēlētāji
Dievturu darbība Dievturu darbība instrumentālajā muzicēšanāinstrumentālajā muzicēšanāErnests Brastiņš par latviskās
mūzikas atjaunošanuJānis Norvilis – mazpulcēnu
koklētāju ansambļa veidotājsArturs Salaks un koklēšana
Tautiskais folklorismsTautiskais folklorismslaikā pēc 2. pasaules kara
Padomju ideoloģijas Padomju ideoloģijas imperatīvi kultūrāimperatīvi kultūrā[Māksla ir] internacionāla pēc
satura un nacionāla pēc formasMāksla pieder tautai –
samodejatel’nost’ (amatiermāksla)
Padomju laika folklorisma Padomju laika folklorisma formasformasTautas mūzikas instrumentu
orķestris (“Sakta”)Kokļu ansamblisTautas deju kolektīvsDziesmu un deju svētki
Tautas mūzikas instrumentu Tautas mūzikas instrumentu modernizācijamodernizācijaModernizētās jeb koncertkokles
◦mērena modernizācija◦pustoņu pārslēgi, liels stīgu skaits
Ganu ragu grupaĢīgu grupaCelma bungas
Dzīves veida folklorismsDzīves veida folklorismsno 1978. gada līdz mūsdienām
Folkloras kustību raksturojoši Folkloras kustību raksturojoši aspektiaspektiSinkrētisms – folkloras nesadalītība
pēc profesionālās mākslas žanru principa
Koncerta situācijas nojaukšanaSpontanitāte, situativitāte,
improvizācijaAutentiskums - lokalitātes izcelšana,
tuvošanās pirmtekstam, stilistikaTradicionālie, nevis modernizētie
instrumentiKontrkultūra
Folkloras kustībā radušās Folkloras kustībā radušās jaunas iezīmesjaunas iezīmesMuzicēšanas profesionalizēšanāsDarbošanās koncerta situācijāIntuitīvā muzicēšana, improvizācijaAtsevišķu autentiskuma elementu
(simboliska) saglabāšana, vienlaicīgi pieņemot citu mūzikas kultūru elementu ienākšanu un sintēzi
Tradicionālie, mēreni modernizētie un izgudrotie instrumenti
Folklorisma institucionalizēšanās
Iļģi “rāmi rāmi” latviešu Iļģi “rāmi rāmi” latviešu mūzika postfolklora 1993mūzika postfolklora 1993 Ilga Reizniece: Līdz apzīmējumam postfolklora mēs
nonācām tikpat lēni, cik pēkšņi. Varat to vērtēt kā joku, bet veids prasījās nosaucams. Ilgu laiku sevi uzskatījām par folkloras kopu. Tas, ko darām tagad, par folkloru vairs nav saucams. Arī tautasdziesmu apdares tās nav, jo spēlējot mums mirkļa patiesīgums un izjūta ir svarīgāki nekā reiz atrasts un par labu atzīts skanējuma veids. Vairāk par precīzu autentiskuma imitāciju mūs interesē tradicionālās mūzikas rosināta radoša izpausme. Folkloras materiāls mums ir impulss brīvai muzicēšanai. Un mēs esam priecīgi, ka varam saņemt šo impulsu savas tautas kultūrā. Viens varbūt to sauks par tautasdziesmu sabojāšanu, cits – par attīstīšanu. Mums tā ir saruna. Savā starpā, klātesot vēl kādam, kas dzīvojis un dziedājis te, pirms simts un tūkstoš gadiem. Protams, ka mēs neesam un nevaram būt tādi, kā viņi, bet šī saikne mums ir nepieciešama, lai dzīvotu un izdzīvotu kā latvieši.
Pasaules mūzikas Pasaules mūzikas veidošanāsveidošanāsGlobalizācijas ietekmes
◦Dažādu mūzikas kultūru klātbūtne Latvijas kultūras telpā
Latvijas mūzikas folklorisma fenomenu iekļaušanās globālajā mūzikas telpā◦Latviešu mūzikas ieraksti pasaules
apritē
1998
The mystical folk traditions of Latvia, stretching back over a thousand years. These forms provide the missing link - both geographical and musical - between the beloved Eastern European traditions of Bulgarian choirs and Hungarian folk on the one side to the increasingly popular folk revival in Scandinavia on the other. Wonderfully atmospheric, here is the ideal introduction to this little-known but rich and ancient tradition.
Auri, Iļģi, Grodi, Rasa
Folklorisms un Folklorisms un globalizācijaglobalizācijaJaunu folklorisma formu izveidē
liela loma ir kultūru mijiedarbības procesiem, kā arī folkloras kustības institucionalizācijai un komercializācijai (pasaules mūzika).
Folklorisma attīstības procesi Latvijā ir iezīmējuši jaunu posmu - “globālā ciema” folklorismu.
Literatūra par folklorismuLiteratūra par folklorismuArnolds Klotiņš. Atskats folkloras
kustībā // Letonica nr. 17, 2008.Valdis Muktupāvels. Varas un
pretestības valoda, zīmes un simboli 20. gs. 80. gadu folklorisma mūzikā un muzicēšanā // Kultūra un vara. Raksti par valodu, literatūru, tradicionālo kultūru. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007.
Valdis Muktupāvels. On some relations between kokles styles and contexts in the twentieth century // Journal of Baltic Studies, vol. XXXI, nr. 4, Winter 2000.