) miligo nosaukumu, Iielakoties irkareMgas un agresivas, kas vienmer

rada lielu sabiedribas uzmanibu un

publicitati. Nonaca pat tik talu' ka

kampa4ai pret biotehnologiskaj am

izstradem rrsu audz€San a Gr eenp eace

Filipinds algoja vietejas militarasnemiernieku gruPas uzbrukumiemFilipinu Risu petijumu institilta ekspe-

rimentalajam fermam.O r ganizacli a nesaudziga dab as

izmantoSana pa5taisni vaino valdibas

un lielas korporacijas, tacu' augot

ietekmei, pati pamazam parvErtusies

par korporacijas tipa strukturu ar

investiciju portfeli noteiktas industri-jas. BijuSais Greenpeace Apvienot[sKaralistes nodalas prezidents lords

Piters Meldets (Peter Melchett) ir liela-

kais organiskas (eko) partikas fermeris

Eiropa.H ipertrofetais vienigas taisnibas

uzstadrjums organizaciju pastavigi

ievelk pretrunigos Projektos un -lidz ar to - publiskos skandalos.

Kadreiz€jais Greenpeace prezidents

un ilggadejais biedrs Patriks M[rs(Patrick Moore) avrzei Miami Herald

izteicas, ka kustiba ir atteikusies

no zinatnes un logikas Par labu

emocijam un sensacionalismam.

Greenpeace joprojdm cinas pret valu

populacijas samazinaianos, kaut

zinams, ka valu populecija nekad

isti nav samazinajusies, tapat ir ar

polirladiem. Cilveka raditais CO,pi.u.tg.r-. un siltumnicas efekts ka

klimata izmainu c€lonis ari zaud€

popularitati zinatnieku aprindas.

Kurioza ir ci4a par zafo elektroniku:

p€c Greenpeace apgalvojumiem, daZu

kompdniju sadzrves elektronika tok-

sisko savienoiumu ir mazak, bet citas

vairak... un ta talak.Interesanti, ka GreenPeace balsi,

piemeram, \imisko ierodu pielieto5a-

na Srrija gan nedzird.Greenpeace aktivistu arests Krievij i

liela mEra ir pa5as organizacijas

neveiksmigas politikas sekas. Lielaki

vai mazaki skandali, aPSaubamas

akcijas, lobisms acimredzami vajina

Greenpeace ietekmi'Sagada septembri Pavisam klusu

pagaja Somijas attrstrbas ministres,

Somijas Zalo partijas biedres Heidi

Hautaias skandals un atkaP5anas

no amata, kad atkldjas, ka Poiitifemegindja izdarit spiedienu uz valstij

piederoSas kompanijas Arctia Shippiit ;vadibu, lai ta atsauc pretGreenpeace

ierosinato kriminallietu. Ka zinams'

2012. gada maija 20 Greenpeace aktT-

vistu ieq€ma Helsinku osta pietau\roir

kompanijas ledlauzi Nordica, protest€-

jot pret naftas un gazes ieguves izpOti

Arktika.Varbot simboliski, bet vardam

green ir ari cita nozime - dolarsl G

Gints Turlajs,SIA Smort Continent LV

Ekoterm genera ldi rektors

tieiam tas ir pareizi? la, vairak aplikt

ar nodokliem tiek piedavats tie5i vis-

mazakos uz4Emumus. Interesanti arr,

ka ar nodokliem nekada gadijuminav planots vairak apiikt spekulativo

kapitalu, lielo uz4€mumu rpainiekus,

kas ir teju vai neaizskaramas katego-

rijas, bet atkal ir izvdi€ts darbaspdks,

turldat vismazakajos uz4€mumos.

PIRMIE NO OTRA GALASaskana ar Eurostat dLini \Gini)

koeficienta statistiku Latvija bija vis-

nevienlidzrgaka valsts Eiropas Savie-

niba (ES) 2011. gada, un Pdc Provi-zoriskajiem datiem Skiet, ka 5o titulumes var€tu saglabat at12012. gada'

Kada tad ir musu komPdnija?

2011. gada esam apdzinu5i vistuvako

sekotaju Bulgariju un ari treias vietas

ieguv6ju Portugali. DiemZel Latvija

Saja b€digaja sacensiba ir regulara

lauru pluc€j a: visnevienlidzrgakaES valsts bijam ari 2008., 2009. u. c.

gados. Ari publiskajd telpa iephsto-5a informacija to apstiprina. Nekas

netiek runats Par miljonaru, lielo

uz4emumu akcionaru vai nekustama

ipaiuma spekulantu aPlik3anu ar

nodok]iem. Tieii otradi - tie parast:

tiek att€loti ka nabadzi4i' kas karte''-

reizi tiek apkrapti, tadi, kuriem vals-;

atbalsts ir parak niecrgs, la\ izdnt'o-tu, tadi, kuriem atkal tiek at+emts

pedejais grasis. Toties tiek veikts

ieids nakts tirdzila, kur saw audzi

produkciju pardod Latvijas zemni"Dzirdam atgadinajumus, ka vispirn-''

nodok[i butu jamaksa ogu un sEnu

lasrtajiem. Protams, ekonomikas

teor€til5.i jau sen ir ilustreju5i tadu

daudzskaitligu un nabadzigu iedzi'''

taju grupu grrltibas efektivi aizstili:savas lntereses.

VAI EIPSI IR MAZAKKAITIGI NEKA DARBS?

Interesants bija satraukums La:-

vijas tvitosf€ra par akcizes nodoH'paaugstinasanu gazetajiem cukurc -

-

jiem dz€rieniem un diPsiem. Dien:

Zel ir kaut kas tads, kas jau sen tie-"

uzskatrts par stipri kaitigaku ikka:-

cilv€kam. Protams' tas ir darbs' N'- '

mot vera diezgan zemo un "."""t;_

li-r

I(ur nemt naudu?Protams, nonabagiem!

Cdeja laika atkal ir aktivizeju-

Sas runas par aizvien lielaku

nodok]u slogu mazajiem

uz4em€jiem un, Protams, tieii dar-

baspeka, nevis kapitala nodok]os. Vai

Kalitels r2i201i

Mums 5kiet, ka socidlivienlidziba ir tas patskomunism i, no kuraesam aizbEguii

ir foti augsta, salidzinot ar citam pre-cem un pakalpojumiem. Interesanti,kadef cilveki tadcjadi tiek attur€tino darba veik5anas. Vai bezdarbs irkrietni labaks un valstij izdevigaksrisinajums? Guntis Bojars raidijumaA izliegtai s paryEm iens visai pareizinorada, ka pabalstu sa4emsana, ipa5ipastavot transporta izmaksam, varbtt krietni izdevigaka neka strada5a-na. Lai ari cilveks, optimiz€jot savusienakumus, Sadi iegrist vien daZuslatus, valstij pabalstu maksaiana unnodok]u ie4€mumu nesanemsanagrieL. pa kabatu krietni sp€cigak.

|aunieiu un darbsp€jigo regularaaizbrauk5ana, nesp€jot sa4emt cilvd-ka cienigu atalgojumu, uz turigakamvalstim ar zemakiem darbasp€kanodokliem un labakam social4amgarantijam, protams, aizvien vairaksamazina paliceju iespejas salemtpensiju ka atalgojumu par augstajiemdzives laika maksatajiem nodokf iem.Kas gan mums liek atkal un atkal,redzot vienu pilnu kabatu un otruruk5u, Joti parliecinoSi apgalvot, kanauda ir meklEjama tuk5aja? Arigadijuma, ja pdc pCddjas naudasizgrabianas no turienes naksies kautdalEji likt atpaka! dzivibas uzture5a-nai. SlSiet, par Sadu logiku jebkuramskolniekam jau sen butu ielikts div-nieks.

Interesanti, ka maizes cepEjam,bernu audzinatajam, arstam vaieksporta preiu raZotajam irjasa-:raksa nodokfos daudz vairak nekasadam, kas veiksmigi spekulejis ar<adu ipaSumu, akcijam vai iz4emislividendes (sa4emot pietiekami-riezu Zriksni, protams, ir iesp€jams:.ri paziqot, ka naudas darbasp€kaalgo5anas turpinaianai nav). Laikam,rtras kategorijas darbibas tiek uzska-

titas par daudz c€lakam un valstijdaudz vairak nepiecie5amam. ButuJoti interesanti diskut€t par Sadas

pieejas pamatotibu. Protams, daZismiekligi argumenti ir dzird€ti, bettie pret cienigu oponentu neizturdtupat pirmo minriti.

KA STURET KUGI CITAVIRZIENA?

Visgrutakais ir mainit jau ilgiviena virziena peldeju5a kuga vir-zienu, jacer vienigi, ka Lafuijas de]Eurostat nebus ipaii nepiecieSamspagarinat dZini koeficienta skalu.Aizvien mums Skiet, ka sociala vienli-dziba ir tas pats komunisms, no kuraesam beidzot aizbegu5i. Vai tomernemeginam ap dzrt uz bezdibe! a

malas stavo5o? Domaju, ka tuvoSanasveseligajam geogr[fiski tuvas bagatas

Skandinavijas socialas vienlidzibasun tirgus ekonomikas triumfa mode-lim bitu izcili labs risinajums. Butulaiks beidzot integr€ties ar Zierrre!-rietumeiropas kaimi4iem ne tikai topredu un pakalpojumu patereiana,bet ari raZo5anas modeli. Un nevajagsev visu Iaiku ieskaidrot, ka esam jauiekaroju5i visaugstakas virsotnes unnag kur talak kapt, bet atliek tikaipaSapmierinati nodoties spekulaci-jas dzirem. Pailaik veiksmigo valstuattistiba nebija pilna ar sevis slavina-Sanu un nepartrauktu izjutu, ka vissjau ir sasniegts. Pec Horvatijas pievie-nodanas ES, pateicoties 5is Balkanuvalsts nedaudz mazakajai turibai,esam no tre5as nabadzigakas valstssavieniba k]uvu5i par ceturto, bet m[sS\iro5a labklajibas distance ir foti, lotinieciga. [F

!.'.,.

r2l20ri Kalftels