replikas

Gints Turlajs,Latvijas Jauno zinatnteku apvienlbasvaldes loceklis

Kapec finan5u tirgosjaparvalda svarstaprincips?

Lai titari nelidotuEkonomika pieder pie tam nori-

sEm, kas ir cikliskas. Dzivaja dabd,

sabiedriba un tehnika tadu ir daudz.

Izteiktakas - zemes kustiba ap sauli

un no tas izrietoSie gadaiaiku un die-

nas un nakts cikli, pulkste4a radltajukustiba. Mazak paredzami - ekono-

mikas cikli, politiskais noska4ojums

utt. Tom€r par ekonomikas ciklisku-mu Saubu maz.

Protams, katra jauna cikla augiup-ejoSas fazes nosleguma vienmdr nojauna atsakas diskusijas un tiek pausti

viedokli, ka 5i kdrtiba beidzot pasaulc

atcelta un turpmak viss ies tikai viena

virziena - uz augbu. Tom€r, ieraugot

strauji augSupejo5u likni, parasti vardiezgan droii prognoz€t, ka ta tikpatstrauji spogufrakstd ndks atpakaf -lejup. Sis fenomens zinams jau sen,

un it ka visi par to inform€ti, tomdraizvien pasaule uzkapj uz td pa6a

grabekla.

|a vid€js nekustami ipaSuma cenu

cikls ir sam€ra gari - ap 10 un vairakgadiem, - tad, piem€ram, akcijucendm tas ir mazaks. Turklat atmi4air foti rsa - akciju tirgu tiek lEsts, ka

Kapitals 04/2012

ta vardtu nebut ilgdka par 6 gadiem.

Nepartraukta j aunu cilvEku pieplirde,

ka ari daudz piedzivojuSo tuvredzibaIiek nemitigi parv€rtet augiupejoSo

tendeniu noturigumu.

KAS PAKLAUTSMUZIGAJAIVICIKLISKU MAIVl

Cikliskumam un spekulativiemb urb uli em visvairak pak]auti j ebkadi

tirgi. Cilvekiem tirgojoties vienam

ar otru, noteikti notiek cenu svarsti-

bas uz augdu un uz leju. Ka viens no

slavenakajiem - lai ari noteikti ne

pirmais - tiek min€ts hrestomatiskais

gadijums ar tulpju sipoliem Holande,

uz kuru medz atsauk-

ties ka uz metaforu.No Turcijas ievestas

tulpes strauji k]uva po-pularas Eiropa. Tulpjusipoli tika pirkti unpardoti, un modes aug-

stdkajd punkta - 1673.

gada - daZu tulpjusrpolu cena var€ja butprivatmaj as vai prasmi-ga stradnieka 10 gadu

algas v€rtiba. Tomdr,

protams, driz vien 5is

burbulis parplisa un vel

nesen tik v€rtigie tulpjusipoli p€kigi vairs

nebijav€rti gandrlzneko. Lidzigas paradi-bas vairak vai mazakizteikti ir nov6rojamas

gandrlz visos tirgos

- gri\u tirgir, pirva-ddjumu kugu tirgu un,

protams, ari finanSu

tirgt. Cilveki viens

otram pardod daiadaspreces, iedroiina viens

otru par pleces cenas

nakotni, un neizbegami

rodas burbuli.Izteikti paklauts

cikliskumam ir finanbu

tirgus. Akciju tirgusdalibnieki parasti

apzinati riske - svar-

stibas uz aug5u un lejuSeit Joti pierastas. Sajos

tirgos eksist€ arr ipaia

spekulantu S\ira, kas cen5as nopelnitar tirgus svarstibam. loti interesanta

ir ari banku sist€mas darbiba. Td kibankas darbojas ar nogulditaju naudu,

tas parsvara drikst nodarboties tikaiar kredit€Sanu, Iielakoties ari \ilu.Turklat 5ai \ilai jabnt dro5ai.

Vislabakd, protams, ir nekusta-

ma ipa5uma \ila, kurai gandriz nav

nolietojuma, turklat tis cena parasti iraugstaka un stabilika neka citiem ak-

tiviem. Tas nodroSina nekustamajam

ipa5umam foti svarigu vietu pasaules

finaniu sistema. Tddef nekustama ipa-

Suma cenam bieZi ir milziga ietekme

uz ekonomikas attistibu. P€c iespai-

digd tirgus sabrukuma 2008. gadd

visi pekdqi atcerejas jau sen miruSo

wYI

,j,.d*F:

F.

ttL

\ i€€

b"

t: .-: .4.:::,;a..:a:-.

{:::,.1i:ii:*13!

replikasekonomistu Haimanu Minski, kurjatgadinaja par muiigajiem cikliem unkrediteSanas milzigo nozimi.

FinanSu tirgu ar augstakam cenamiegilta nauda parasti atgrieZas taja, veltalak stimulejot cenu augiupeju. Arilejupejas cikls ir lidzigs. Diezgan ne-senais fenomens - pasaulesfinandu tirgus globaliza-cija - nozime, ka no Siem

cildiem loti gr[ti izvairi-ties. Gandriz neiespejamitas ir fiks€tu valutas kursuun pilniba atvErtu finanSu

robe2u apstaldos. Vienigaiespeja saglabat ekonomi-kas augiupeju izradijusiesbut raZo5ana sp€cigai, uz

eksportuorientetaivalstij.

EASEI- // B IJAG LOBALAKIU DA

Protams, ka 2008.gada globalais grabek-Iis, uz kura uzkapa visikopa, izm€ros dro5ivien ir pat lielaks parslaveno macrbu gra-matas aprakstito Lieiodepresiju 30. gados,tidef gramatam nudaudz jauna materiala.2003. gada 7. jnlljelaikraksta Diena ma-ler Iala P r o c entu likm e s

- vEsturiski zemakasrakstiju, ka aizdevu-mu likmes pasaule

sasnieguSas vesturiskizemakos lime4us,piemEram, ASV tikzemas likmes nebijanoverotas jau kop51958. gada, ari latostas bija zemas. Tas no-zlm1ja bezprecedentaglobdlu gazi grtdabeznopietna pamata.

Tadeljau dnz- 2003. gada28.julija - turpat rakstaEkonomikas risks -parkariana rakstiju

par iesp€jamajiem riskiem pec kadalaika, jo taja bridr visas parkarbanaspazimes vel nebga noverojamas.Protams, ta izradijas sauceja balsstuksnesi. Ka saka ekonomisti, stipraveja lido pat titari, un eksponencialaaugiupeja kadu laiku turpinajas, bet

gudr5ki un ar laiku - pat pEc 10,30 un vairdk gadiem - mdcesimpaman-rt pdrkarsuius ti rg us

{$ % Cerams, ka tomer b0simg € kluvuSi kaut nedaudz

KAD TAKSOM ETRAVADTTAJS VAIAPKOPEJA JAUTAFAR NEKUSTAMOIpnSUMU TIRGU

Protams, driz vienpec globala sabrukumatika raditi jauni, lieiamera stingraki kapitalapietiekamibas noteikumiBasel III, kas atkal ar€jiizskatas pec neveiksmigasvarsta pri ncipa iem ieso-juma. Tomer, par laimi, tostaianas speka ir lEna unpakapeniska, turklat tajospirmo reizi tiks qemts v€raekonomikas cikliskums

un nepieciebamiba veidot lielakasrezerves un stingrakus noteikumustreknajos gados un atvieglot prasibasekonomikai grutakaj os brrZos.

Cerams, ka tomEr busim klur,uSikaut nedaudz gudraki un ar laiku- pat pec 10, 30 un vairik gadiem -macesim pamanit parkarsuSus tirgus.Uz parkarianu un cikla augd€ja pun-kta sasniegianu r-ar noradit t airakiindikatori. Akcijan - cenu attiecibapreL pe]nu, nekustama'am ipaiuntam- cenu attieciba pret ires Lenimumiemvai algam utt.

Ir an daZadi interesanti nemoneta-ri raditaji, piemEram, par to, kad tiekpardots nekustamais ipaSums. Istaisbrrdis, tiek uzskatits, pienacis tad, kadjrlsu taksometra vaditajs vai apkopejapekS4i pajauta par lieliskajam peiqasgtianas iespejdm nekustamo ipaSumutirgu. Protams, ped€jais nekustamaipabuma cenu cikls bija ]oti agresivs,un par to ka vienigo rsteno lielas pe]-nas avotu visi runaja daudzus gadus.Ista gudriba ir prast laicigi pardotjebkuru aktir,rr, negaidot pcdejo bridi- ipaii akciju tirgu, kur kritumi medzbut foti strauji.

Nakotne bttu nepiecieiams ariar organiz€tu valsts politiku laicigi\erties pie nevajadzigas parliecigasspekulativas aktivu cenu izaugsmes,kas nav balstita eksporta izaugsme uncitos fundamentalos iemeslos, ierobe-ioianas ar fiskaiiem, monetariem uncitiem lidzekliem. [E

ne |oti ilgi.Lai ari daudzi atzist, ka ASV

finaniu tirgus liberalizacija valrakusgadus pirms lielas finaniu krizes bijak]udaina, nekad netiek runats par kocitu. Kapitala pietiekamrbas vieno-$anas Basel II bija globala k]tda, kas

foti ietekmeja nepatikamos notiku-mus pasauld. Lai ari taja teiktais ir itka obligats tikai daiiem, praks€ 3o

vienoianos rsteno liela dafa pasaulesvalstu. Laika, kad regulejodas prasibasaug5upejas apstak]os bija japadarastingrakas, 5i vieno5anas padarija tasvajdkas. DiemZel pasaules finaniutirgus regulacijas v€sture kfudu bijis

]oti daudz, veiksmigu piem€ru pat irmazak.

DiemZel, kadu laiku turpinotlesizaugsmei, viss bijuiais tiek aizmirstsun tiek kapts atkal un atkal uz ta paiagrabek]a. Turklat nepartraukta tasaukta finaniu inovacija, kuru daudziekonomisti uzskata par kaitigu pa-rddibu pec bftibas, cenias regulacijuapiet. ]aunie finaniu instrumenti pa-rasti ari tiek nepamatoti uzskatiti parrevolucionariem, kas likvides tirguscikllskumu un cenu krituma risku.

Bie2i vien stingraka regulacijaatsakas, tikai paradoties problCmam,kad pec butibas regulcjoias prasibasjau butu japazemina, lai mikstinatukritienu. Tas tiek saukts par svarstaprincipu - regulacija bieZi vien svar-stas no parak vajas uz parak stingru,turklat nepiemerotos laikos.

Kapitels 04/2012