Annotation

GUNARS CIRULISMAGNOLIJA CIRULPUTENIIronisks detektivstastsRiga «Liesma» 1986Recenzente LIJA BRIDA KA

Makslinieks JURIS PETRASKEVICS

MAGNOLIJA CIRULPUTENIATKLATNEDAMU GAMBITSUZBRUKUMS KARALA SPARNAROKADES UZ DAZADAM PUSEMLAIKA TRUKUMA DRAUDIGALOTNE

SATURS

GUNARS CIRULIS

MAGNOLIJACIRULPUTENI

IronisksdetektivstastsRiga «Liesma» 1986Recenzente LIJA BRIDA KA

Makslinieks JURIS PETRASKEVICS (Piedzivojumi., fant., celoj.).Sesiem Augstakas milicijas skolas

absolventiem rodas iespeja «klusajasezona» atpusties zinatnes darbiniekujaunrades nama, kas atrodas netalu nonomala zvejnieku ciemata. Tur vinussagaida divains atgadijums: zinatniekam,kas ieradies pabeigt doktora disertaciju,noslepumaina karta pazud mape ar

nozimigu zinatnisku darbu. Turklat uzmapes vaka vel bijis uzrakstits«Slepeni»…

ATKLATNE Nams elpoja ar noskaitamiem

atvertiem logiem. Rits bija saulains untermometru stabini tadel krietnipastiepusies garuma. Augsejo stavuizlutinatie iemitnieki beidzot vareja bezbazam izlaist no istabam lauka labsajutaitik nepieciesamo siltumu, ko lidz sim bijaglabajusi ka savu privilegiju. Tuvak piezemes izvietotie atputnieki cereja, kasaules stari tiem dos sen karoto majigumu.Un vienigi videjo stavu iedzivotaji rikojaska katru ritu— izvedinaja telpas, apmainotnakti sastavejusos gaisu pret juras elpasatsvaidzinato un priezu ozoneto.

Pavasaris bija atnacis tiesi Jurgos, unsobrid neviens nedomaja, cik manigs ir sis

saulainais rits. Atvalinajuma jatic savaiveiksmei, nevis kalendaram.

«Magnolija»—vestija izkartne piestiklotajam virpul- durvim. Viss parejaispat saja skaidraja diena palika migla tits.Sikakiem burtiem akmeni kaltaiskomentejosais teksts diemzel neko daudznepaskaidroja, un seit stradajosas vietejassievietes deveja savu darbavietu par«inkubatoru». Talu no patiesibas vinasnebija. Ideju, atklajumu, atzinu inkubators— kadus vien argumentus neizvirzijaprojekta autori, lai izspiestu noVissavienibasV Zinatnu akademijas naududivpadsmit stavu nama celtniecibasfinansesanai. Turklat ar gudru zinuizvelejas nevis Jurmalu, bet nomaloPriezciemu, kur pat sikas bodites nebija,kur nu vel kafejnicas vai ednicas… Pec

iespejastalak no kardinajumiem, kas varetu

sagrozit zinatniekiem galvas, atraut vinusno domasanas procesa!

Sis skietamas prieksrocibas tomerradija ari sarezgijumus. Lidzas toposajamgalvenajam korpusam vispirms vajadzejauzcelt buvstradniekiem kopmitni, kuravelak dzivotu apkalpojosais personals.Bet, ta ka tuvakas apkaimes sievietesnebija ar mieru pamest gimeni, majlopus,iekoptus darzus, lai zinatnieki butupaedusi un vinu istabas uzpostas, lielsautobuss divreiz diena veda no attaliemjurmalas ciciniem ari ZTR laikmetanepieciesamas izpalidzes.

Namu atklaja nemiliga rudens diena.Pirmaja «Mag- . nolijas» pastavesanasmenesi celazimes izsniedza ka premijas

par ieverojamiem ieguldijumiem zinatne,otraja tas izlozeja Arodbiedribaskomitejas plenarsede, bet jau tresajabrivpratigus braucejus surp atvilinaja tikaiJaungada parsteigumu balles perspektiva,jo neslava par Latvijas untumaino klimatubija sasniegusi pat Vladivostokaszinatnieku sievu ausis. Lai nams nestavetupustukss, direkcija tagad klusaja sezonaiznomaja istabas ari oglraciem, divusstavus — nejausiem vientulibas un ertibucienitajiem un tikai tris augsejos atstajainstituta riciba.

Ja driksteja ticet ierakstiemregistracijas gramata, tads ari patlabanbija kurviesu sastavs. Leja oglraci, kamtadejadi tika samazinatas adaptesanasgrutibas, Olimpa augstumos — zinatnesspidekli, vidu — neizprotams starpslanis,

kura spektra analize sniegtu ieskatu namadirekcijas draudzigajas attiecibas ardazdazadam ietekmigam organizacijam unsagades uznemumiem…

No pirma acu uzmetiena varejalikties, ka verienigais vestibils ir tukss unpamests. Tomer gluzi ta vis nebija. Dzilaklubkresla pusgulus snauduloja namadirektora vietnieks, atvalinataisapakspulkvedis Gunars Apsitis. Kopsdemobilizacijas bija aizritejusi gandrizdivi gadi, bet ieradums vienmer atrastieskaujas posteni lika vinam te tupet ari sajaklusaja stunda starp brokastim un baraatversanas laiku. Vins tacu atbild par visu— seviski sobrid, kad direktors VilisIgaunitis aizbraucis atvalinajuma, uzatvadam skopi, toties daudznozimigipiekodinadams:

«Dzivo godigi un skaties, lai vissbutu…»

Ka lai skatas, ja pasa kabinetsatrodas pasaules vina mala, betprieksnieks savejo aizsledzis unaizzimogojis? Atlika vienigi iekartot sevnoverosanas poziciju iepreti liftiem.

Sobrid Apsitis tikpat labi varetugulet ari sava ertaja dzivokli rajonapilsetas galvenaja iela. Nekas netrauceja«Magnolijas» mieru — zemako stavuatputnieki bija aizbraukusi tradicionalajaekskursija pa Vecrigas vesturiskajamvietam, parejie vai nu tupeja savasistabas, nolikusi par skaitliem unformulam izraibinatiem manuskriptiem,vai mekleja iedvesmu vientulas pastaigaspa saules staru pielijuso liedagu un mezu.Apsisa kontemplaciju netrauceja ne

biljarda bumbu klikski, ne galda tenisabumbinas neritmiska pakskesana, kasatlidoja no pagraba telpam. Bet pietikalifta motoram klusi iedukties, lai direktoravietnieks tudal atvertu acis, ne velti tikdaudzi gadi bija modri aizvaditi dienesta.Ka par spiti, soreiz kabine lidz vestibilamnenokluva.

«Ko vini tur vizinas?» Apsitisnodomaja un atkal laidas snauda.

Aicinosi mirgoja gar ugunsdrososienu uzstadito spelu automatu raibasspuldzites, ik pec minutes ar tikski paciparnicu parvietojas elektriska pulkstenaraditajs. Tacu laiks «Magnolija» skitastavam uz vietas…

Viktors Kundzins nespeja izprast, kabeidzot tomer laimejies izrauties noagonijai lidziga miega. Nakti ne vienu

reizi vien likas, ka tulit sirds apstasies, kadzives loks noslegsies seit, pavisamnetalu no lauku majam, kuras vins pirmspusgadsimta bija piedzimis trucigaKurzemes jaunsaimnieka gimene. Uzmacasvela nozela un melni pasparmetumi — vaitiesam si nepratiga iedzersana, darbanobeiguma tradicionala svinesanaparvilks svitru visiem pedejo gadupuliniem, kuros sakauseta pieredze,noverosanas spejas un analitika dotibas?Vai bija verts censties, macities Riga unMaskava, vairakus gadus papildinatzinasanas arzemes, pec tam vadit institutasektoru un izsvist so doktora disertaciju,lai viena vakara iemitu dublos muza darbaauglus — gaidamo zinatnisko gradu unsuri nopelnito paaugstinajumu?

«Paldies dievam, esmu dzivs!»— ta

bija pirma doma, kas parvarejagalvassapju barjeru un izurbas lidztrulajam smadzenem. Vins paskatijas palogu un, skali iekunkstejies, atkal atsligaspilvenos. Spilgta gaisma dur- stija kanokaitetas adatas. Kundzins ar ierastukustibu sniedzas pec tabletem, kasglabajas pa rokai naktsskapisa atvilktne,nekludigi sataustija sirdszalu ripinas unmeginaja norit. Bet mele neklausija. Talikas nekustiga. Tikai tresais udens malksnoskaloja zales, tomer oazi mutes tuksnesineradija. Jagul nekustigi, jalauj tabletemiedarboties…

Tacu domas iemidzinat neizdevas.Tas spitigi atgriezas pie vakardienasnotikumiem. Kas tad isti pamudinaja rikotso noladeto rautu barina? Kops Kundzinspirms vairakiem gadiem bija skiries no

sievas, vins uz banketiem vairs negaja, betvienatne no laika gala nemedza dzert. Pattaja vakara ne, kad Austra bija pazinojusi,ka aiziet pie cita, jo tas likas vienigaispareizais kopdzives atrisinajums. Pats arivainigs — ja jau baidijas, ka arzemes bezgimenes bus vientuli, vajadzeja bildinatkadu no darba maritem, nevis sodivpadsmit gadus jaunako spariti, kuruvilinaja tikai zilbinosas komandejumaizredzes.

Atminas par Austru ncizkliedejasmago noskanu, gluzi preteji —padzilinaja savrupibas mokas. Bailes noneizbegama vientulnieka liktena, kasdraudigi iezimejas taja mirkli, kad vinspielika disertacijai punktu un redzejanakotne divas ne ar kadiem pienakumiemneaizpilditas atvalinajuma nedelas, laikam

notikumu gaitu bija tiesi paatrinajusas.Faktiski jau kops pirmas Priezciemadienas gribejas ielugt Rutu Grosu kaut kurkopa pasedet, un ar katru pastaigu garjuras malu si velesanas kluva specigaka.Varbut pie kafijas tases vins beidzotuzveiks biklumu un uzdrosinasies runat aripar savam jutam, ne tikai par dabasaizsardzibas problemam vien. Protams,kuram virietim gan nepatik, ka vinuuzklausa un ar saprotosiem galvasmajieniem atbalsta visfantastiskakos vinaieceretos projektus? Tomer pedeja laikaKundzinam ar to vairs nepietika — vinsalka iedragat pievilcigas sievietesklusesanas brunas, ieskatities vinasdvesele vai vismaz domu pasaule.

Bara Kundzins patiesam so touzzinaja. Izradijas, ka Ruta ir nesen

mirusa akademika Grosa vieniga meita tinjau desmit gadus bijusi vina vienigaaprupetaja. Pec visiem ar beremsaistitajiem rupestiem tagad sanemusi soIhi /.maksas celazimi, lai kaut mazlietatgutos. Noskaidrojas ari, kapec Rula reizbija sturgalvigi atteikusies kopanoskatities kadu filmu. Kinozinatniecebudama, vina tas visas jau sen bijaredzejusi. Bet, tiklidz Kundzins meginajauzsakt intimaku sarunu, vina piecelas,atbidija kreslu un rezigneti pasmaidija.

«Nokavetu vilcienu nenokersi. Un essaubos, vai verts braukt ar nakamo,— navtacu zinams, kurp tas aizvedis… Paldiespar jauko vakaru!»

Kundzins gribeja vinu pavadit. Netikai atvadities pie durvim, bet censtiesieklut Rutas istaba vai aicinat pie sevis.

Varetu uzvarit teju, kopa paklausitiesmuziku. Likas, ari vina baidas novientulibas.

Tomer Rutai lidzi vins negaja.Pieklajigi atvadijas un palika bara.Kundzins nebaidijas atraidijuma, vinsbaidijas neizpratnes vesuma, korektasvienaldzibas, kuru tik biezi bija lasijisbijusas sievas acis. Turpinajums bezabpuseja valdzinajuma-… Un kads pamatsceret, ka Ruta saskata vina vairak nekaneuzbazigu pastaigu partneri? Ne, vinamnav nekadu tiesibu parkapt biedriskumaslieksni, vismaz pagaidam ne.

Vins pasutija teju. Pec briza vinampiebiedrojas melnigsnejais MehtiTalimovs, kuram ari bija izjukusikompanija, jo instituta direktora sekretareiIrinai Vladirni- rovnai bija jaapgulda un

jaiemidzina ar kartejo pasaku meita. Labivien, ka Ruta aizgaja,— vakara otro pusiKundzins atcerejas tikai ka nepartrauktukausu cilasanu un tostu sauksanu.

«Vai tu vari iedomaties?» Talimovstutinaja, kaut lidz sim Kundzinu bija tikaipa gabalu sveicinajis. «Man,visuzticamakajam «Magnolijas»patriotam, ierada devindesmit tresoistabu, nevis tukstos simt vienpadsmito,manejo, pie kuras esmu pieradis! Kurauzrakstiju popularzinatnisko gramatu «Es,tu un musu robots», kas driz iznaksatkartota izdevuma. Es, saja istaba bijuiecerejis sakt darbu pie doktoradisertacijas! Mani gribeja iespundetkamera ar skatu uz mezu! Mani, vecujurnieku, kurs nevar dzivot bez skata uzjuru! Zini, parasti esmu lens ka jers. Bet

sev pari darit nevienam nelauju. Tad manipamostas lauva — istais Talimovs, karalaiku micmanis. Varbut esi dzirdejis, kapie Stalingradas dieneju Volgas flotile,pats pavelnieks savos memuaros atceras,ka nokapu krasta un atvedu vinam «meli».Un sie cereja, ka es tik vienkarsipadosos…» Vins bramanigi uzsita pazilba 1 ti svitraina kuginieka kreklaiespileto plato krusukurvi, tad ignipabraucija mucigo vederu. «Ne, manasmiesas joprojam majo cinitaja gars. Ardunci uzlauzu atslegu, okupeju savu istabuun pieteicu sedstreiku. Ara negaju

un nevienam durvis vala netaisiju.Sie pa skirbu baza ieksa vestules —sakuma draudeja, velak ludzas. Laikambaidijas, ka es nenospragstu bada,nezinaja tacu, ka man produktu krajumi

veselai nedelai. Bet tas glumais pielidejsVilis netiek atvalinajuma, kamer visi navsalikti pa plauktiem, prom brauktneuzdrikstas — nevar tacu atstat vestibilauz cemodaniem to Lietuvas nelaimesputnu, kura istaba aizbarikadejies dullaisTalimovs un iekartojis tur otru Brestascietoksni. Nu, beidzot bija pielauzusi soiet uz devito stavu, nav jau cilveks armanam ieksam.»

Vel Kundzins atminejas, ka ari patsbija dizojies ar saviem panakumiem—esotpabeidzis disertaciju un nakamreiz surpatbrauksot ka zinatnu doktors.

Nez no kurienes pie galdina bijauzpeldejis sirmais profesors Voblikovsun, ka parasti, dasni barstija pasadiedzetus domugraudus.

«Cilveka vertibu nosaka nevis tituls

pirms vina varda, bet gan viss pec si titulasarakstitais.»

Kundzins vel tagad juta, ka pec siaizradijuma saka svilt vaigi, bet ar to tadari iepriekseja vakara notikumu filmaapravas. Vienigais, kam driksteja drositicet,— vins atradas sava istaba unpulkstenis radija vienpadsmito rita stundu.

Kada laime, ka nosebotas brokastis!No domas vien, ka butu jaed muzigaiscukurotais biezpiens un dietiskais burkanusacepums, uznaca nelabums, saka spiestpakrute.

Vins uzmanigi parkarinaja kaju pargultas malu, piecelas, pamanija uz kreslapidzamu un secinaja, ka gulejis kails. Tadieraudzija uz gridas izmetatos apgerbagabalus. Piesardzigiem soliem Kundzinsiegaja darba istaba. Kajas gan skita

loganas, tomer kermena svaru tureja.Varbut atvieglojumu sniegs rita rosme, piekuras organisms pieradis ka pie dieniskastimulatora?

Kundzins nostajas atverto balkonadurvju prieksa, pa- (cl.r. 11/ pirkstgaliemun dzili ieelpoja. Smadzenes iepluda .lini., un vii,r. gandriz zaudeja lidzsvaru,tomer roku atiriur. izpildija n ilgos gadosiemantotu izveicibu. Pat dio inigi pjaajaspietupties, saja mirkli kads atvera un tudalaizvera istabas durvis, peksns caurvejsuzvir- puloja uz rakstamg ilda atstatospapirus un izrava tos , uz balkona.Kundzins metas tiem pakal. Ar spalgutroksni aiz vina aizcirtas balkona durvis,ar klusu klikski nokrita krampitis.

Pirmaja bridi tas Kundzinuneuztrauca — likas daudz

svarigak uzlasit pie margam un starpgridas nelidzenajam flizitem aizkerusaspiezimju bloka lapinas. Tikai dazas bijaparlidojusas pari un tagad ka milzigasparslas planeja virs kosuma krumiem.Atrak jasagerbjas un janobrauc leja —kamer tas nav pievacis ar spodrumamaniju apsestais darznieks. Kundzinsatliecas. Par muguru parskreja saltastirpas — izradijas, ara nemaz nav tik silti,ka bija licies iekspuse. Un kads turbrinums? skebinosi zilaja jura ka«peldosas salas» mellenu kiseli velsupojas aizvakardienas vetras atpustieledus gabali. Kundzins paraustija rokturi,bet tas nepakustejas. Vins ielukojas istabaun ieraudzija, ka lenam aizveras durvis uzgaiteni.

Ka tad ta? Vins tacu medza katru

vakaru ieslegties. Vesums jau bija izdzinisno galvas durnuma atliekas, atminaatplaiksnija parnaksanas aina: pareizi,tikai augsa vins atgidas, ka istabas atsleguno administratora nav panemis; velreizkapt lifta negribejas, tapec vins nolemauzbungot stava apkopeju Astru, kas sadtad, ipasi ki- novakaros, naksnoja mazajavelas kambariti; Talimova skalas balssuzmodinata, meica atsledza durvis, ielaidaKundzinu apartamentos un noveleja saldudusu. Diez cik salda ta gan nav bijusi, betsalidzinajuma ar pasreizejam sprukamskita laimes kalngals.

Un tad vins speji nosvida. Vai tiesamuz galda bija tikai tas dazas lapinas, kaspatlaban roka? Kundzins velreiz pieplakapie norasojusas ruts, paskatijas.Manuskriptu nekur nemanija, stikla

spogulojas vienigi pasa izspurusie mati unparbili izvalbitas acis.

— Mierigi, tikai mieru! — Kundzinsvelreiz centas atcereties visu, kas bijaatgadijies starp vakarinam un bridi, kadvins iekluva saja nejedzigaja slazda.Vakar, pabeidzis rakstit, vins bija uzvilcismugura rutaino zaketi, pasitis padusemanuskriptu un, gluzi ka pikadors ar asupiki, devies kaitinat liktena versus. BaraKundzins visu laiku bija sedejismanuskriptam virsu, jo baidijas apliet arvinu vai teju. Un velak? Negribejaspielaut, ka vins to aizmirsis leja, tad jauticamak — iebazis diplomata, kuranoslepumus sarga patentatslega ar sifru…

Lai ari ka Kundzins pulejas, vinspatlaban nespeja atcereties skaitlusavirknejumu. Ciparu kombinacijam pa

vidu jaucas pilnigi nejedziga unneaizgainajama iedoma: un ja nu kadsmanuskriptu nozadzis? Kas vinu,Kundzinu, didija trekniem burtiemuzrakstit uz pirmas lappuses magiskovardu «slepeni»! Vins bija gribejis, laimate nekeras klat un nesajaucnesanumuretas lappuses,— kadaberniskiba! Tikpat naivi bija ceret, kauzraksts pieskirs vina disertacijai lielakunozimi, ietekmes nakamos oponentus.Seviski tagad, kad atklajumi jau registretika starptautiski patenti… Pagaidam sisuzraksts bija iedarbojies tikai uz garnadzi,kuram pat nevajadzeja atmuket durvis.

Absurds! Ta var aizdomaties nez ciktalu. Jatiek drizak istaba, japarbaudadiplomats, tad japamekle bara. Gan jauatradisies, kam tad vajadzigs manuskripts,

kura formulu izvedumu briksnosapmalditos pat sektora masinrakstitaja?Jau ievaddala atsistos ka pret sienu un uzprieksu netiktu. Tapat ka tagad vins.

Kundzinam nezeligi sala. Vins paotram lagam parbaudija krampisapretestibu. Neka. Ar tuksam rokam durvisneizdosies atvert. Tapat nav ceribu izsistlogu dubultstiklus. Saukt paliga? Kauns pavisu pagastu. Bet klauvejieni diez vaisasniegs dzirdigas ausis. Parliecies partreliniem, vins meginaja iemest aciskaiminu balkona varbut Irina ir majas unizpestis? Ari veltigi. Muris divu kiegeluplatuma nelava neka saskatit. Paveriesapkart, Kundzins atviegloti uzelpoja:glabina cels iezimejas tepat — zemcibam.

Ja, vins staveja uz lukas, kas so

balkonu savienoja ar apaksejo, no turienespa kapnem vareja noklut vel zemak—lidzpat otrajam stavam, kuru nelaimesgadijuma aizsniegtu ugunsdzeseju masinasizbidamas trepes. Jadodas tikai leja, nevarbut, ka nekur negadisies kada dzivadvesele. Un, ja visi striki truks, vinsielavisies svesa istaba un izsaukspalidzibu pa telefonu.

Kundzins pietupas un meginaja araukstuma tricosiem pirkstiem paceltdzelzs vaku. Tas neizkustejas, drosi vienvisa nama pastavesanas laika nebija nereizi cilats. Vins meginaja vel un velreiz.Beidzot smaga platne padevas, •.akumaleni, tad arvien vieglak celas viras, lidznostajas stateniski.

Kund/.ins nometas uz celgaliem, kakurmis iesprauca galvu luka un tuda|

atravas atpakal. Tad sadusojas un atkalpablen/.a. Tur, slavu zemak, atlaidusiesaizveni nobidita gulamkresla pagriezusiglastosajiem saules stariem visus savussieviskigos krasnumus, pilnigi kailagozejas Ruta Grosa, aizsegusi ar dvieliacis un degunu.

¦ Ne velti apgalvo, ka sievietes daudzizturigakas par viriesiem I . le salstu nost,pat zobi klab, bet vina viena mierasaulojas,»— sis Kundzina domas ar joninomainija daudz vairak satriecosa atzina:vins pats tacu ari ir pliks, tatad cels uzleju slegts. Rutai vel nez kas ienaks prata,kad ieraudzis vinu tada izskata sev lidzas.Beidzot vina trulajas smadzenes radassledziens: «Es tacu uzvedos nepieklajigi.Ja Ruta piekers mani glunesana, nekadvairs nespesu skatities vinai acis.»

Puledamies netroksnot, Kundzins nolaidalukas vaku. . Izmisums uzbangoja ar jaunuspeku. Lai noladeta Priez- ciemavientuliba un klusums, i par kuru vins velvakar bija jusmojis! Cilveks iet boja, bettuvuma nav neviena, kas naktu paliga. Ilgivins vairs nespes izturet, saks kaukt vaigazisies bezdibeni… Interesanti, ko vinakolegi rakstis nekrologa: «Peksna unsmiekliga nave, radoso speku brieduma nomums skiries…» Vins negribeja skirties.Ne no tuksnesainas pludmales, ne nosaltas juras, kas vienaldzigi elpoja kapupiekaje. Vismazak no dzivibas!

Dzeltenigaja smilsu klaida Kundzinsieraudzija tadu ka pieblidusu pingvinu,paveras velreiz un apjedza, ka tas ir MehtiTalimovs, kuram, ka zobgalis Voblikovsapgalvoja, vieglak esot parlekt pari neka

apiet apkart. Bet Kundzins vina patlabanredzeja klasiska dailaudza iemiesojumu.

Vins jau grasijas ujinat, tomer laikusapravas un pamuka sienas aizsega.Talimovs nedriksteja pamanit, ka tieknoverots. Uz tadu nelietibu Kundzins,kuram no aukstuma vairs zobs uz zobaneturejas, tomer nebija spejigs. Izritulojissavu bumbveida rumpi no peldmetela,Talimovs iebrida udeni. Pec daziemsoliem apstajas, pa grieza galvu uz vienuun otru pusi un, parliecinajies, ka skatitajunav, atri apslakstinaja matus, tad steigsu*,likas lauka. «Bet vakar lielijas, ka irzverinats «ronis;» un peldas cauru ziemu,»Kundzins rugti pasmiknaja.

Pagaidijis, kamer Talimovs iznirst nopriezu enas,, vins uzsauca:

— Klausies, draugs, ienac pie

manis! Tikai nekur pa celam neiegriezies!…Izradijas, ka Talimovs ir ists

draugs, ar kuru, lietojot vina iemilotoizteicienu, var mierigi divata dotiesizlukgajiena. Vina seja nepakustejas nevaibsts — laikam pasam skurbuli bijaatgadijusies vel trakaki piedzivojumi.

— Tagad zigli zem karstas dusas!—Talimovs paveleja.— Kad saksu rivetmuguru, tu vel nozelosi, ka esi palicisdzivs.

— Man butu arkartigi svarigi zinat— vai tu sorit virinaji manas durvis?—Kundzins, atguvis valodu, apvaicajas.

— Es nekad neuzmacos slimamcilvekam,— Talimova mute tas skaneja kabauslim pielidzinata uzvedibas principudeklaracija.— Bet tev deretupadaktereties.

— Ludzams, pagaidi… Neatsakiesatbildet vel uz vienu jautajumu: vai nakti,kad braucam ar liftu, man rokas bija tadspabiezs manuskripts?

— Prasi ko vieglaku. Vienigais, kovaru teikt ar pilnu atbildibu: tev kadsmerins par navi nebutu. Un man ari — laiuzlabotu asinsriti pec aukstas peldes.Laipni ludzu manos apartamentos!

Talimova istaba atgadinaja drizakiesaceja kolekcionara trofeju izstadi nekazinatnieka kabinetu. Parsvara bija suveniriar jurniecisku noslieci, bet pat sauszemeszurkai Kundzinam radas iespaids, ka tiemasveida razoti turistu planajiem naudasmakiem: stilizeti burinieku modeli arpergamentpapira zegelem, termometri uzenkura pamatnes, visadu lielumu takelazasnazi. Un raibi padomju un arzemju

kurvietu suveniri: lellites matrozu izskata,kompasi, gliemezvaki, sturesrati uzsledzenu karekliem, krelles.

— Ja jau zales, tad iedarbigas,—lepni sacija Talimovs un atnesa noledusskapja plakanu, zalganu pudeli arcaurspidigu skidrumu. Taja bijaiegremdeta cuska, kas locijas vina soluraksta.

Malks apdedzinaja rikli, pec brizasaznaudza kungi un tudal prasijas uz aru.

— Tas tacu mediciniskais,— prastasnabi rapulis jau sen butu sapuvis…Uzdzer udeni! Ta, ta, tulit klus la- bak,mudinaja un mierinaja Talimovs.

Pec Talimova «zalu» lietosanaspatiesam radas apbrinojama vieglumasajuta, tada ka prata apskaidriba, kasbridinaja: vairak ne mutes! Bet lidz ar

speju sakarigi domat specigi uzvilnojaraizes par pazuduso manuskriptu.

— Ta ir diversija!— Talimovskategoriski pavestija savu spriedumu untudal piebilda:— Spiegu busana, tici man— vecam izlukam… Tu jautasi, kapectada gadijuma manuskripts netikanolaupits agrak, teiksim, Maskava, kurdaudz vieglak noslept galus udeni? Un estev atbilde .11 tapec, ka vini ir mulki —nezinatu, ko iesakt ai piisl.*aIa vu darbu.Un vispar — zog tikai tas, kurs patsnespej ne izdomat, ne uzrakstit, tikko tupabeidzi, sie klat un nosper uz karstampedam.

— Bet varbut es aizmirsu bara?—Kundzins vari protesteja.

— Tiesi tur parasti sakas visasnelaimes… Pietiek man paradities kroga,

lai tulit piecirstu visadi plagiatori: «Meh-ti Alijevic, dargais, pastastiet par saviemradosajiem planiem! Ka sauksies jusunakama gramata?» Kara gados tapat: kures, tur ap mani luncinas vismaz cetriokskeri, megina izvilkt noslepumus. BetTalimovs ir ciets ka krams.— Un, savudzelzaino modribu apliecinadams, vine ardurem noribinaja pa vareno krusukurvi.

Nu tikai Kundzinam atausa, kaTalimovs lapa pagiras jau no pasa rita.

— Ludzu piedosanu, man tomergribas parbaudit, vai tik neesmu to atstajisbara. Pedeja laika esmu kluvis mazlietaizmarsigs, pat neatceros cemodanaatslegas sifru…

— Ej vien,— Talimovs veligiatlava.— Es tai akcijai pievienosos, kadvajadzes pienemt izskirosus lemumus.

Talimovs nekad nenokave isto bridi…Bara nebija neviena apmekletaja.

Kafijas .automats vel tikai sila, unbarmenis tikmer rucinaja dzirnavinas,slaucija puteklus no dekorativajamdargdzerienu pudelem, skalojamertraucinus, ikkatra atstajot vismazdesmit pilienu tira udens, — kas kapeikuietaupa, tiek pie rubla.

— Piedodiet — vai vakar tenestradaja sieviete?— Kundzinssastomijas.— Nenemiet launa, esvelejos…

— Dzozefinei brivdiena. Darbs navatputa, tas jastrada uz mainam,—kalsenais Jekabs Kalnietis, kurs ar savuvecmodigo degunkniebi un tautiskoprieviti vairak lidzinajas lauku kapelasdirigentam noka krodziniekam, bargi

uzlukoja Kundzinu.— Bet, ja esat palicisvinai parada, no sirds iesaku nokartot jausodien. Parads nav bralis, tapec labs, kaspadarits.

Kalnietis izmantoja katru gadijumu,lai pamacitu citus, uzskatidams nodraztusteicienus par visiedarbigakoaudzinasanas lidzekli.

— Tiesi otradi,— Kundzinstaisnojas.— Es loti cereju, ka vina kaut koatstajusi man.

— Mes dzerienu atlikumusneglabajam. Nekad nedrikst atlikt lidzritam to, ko…

— Vai tad es izskatos pec tada?—Kundzins apzinajas, ka uznemis nepareizutoni, tomer nespeja tikt vala no vainasapzinas.— Vakar mes te ta mazliet ilgakpasedejam, un sodien nekur nevaru atrast

savu doktora disertaciju.— Par nodzertam muizam esmu

dzirdejis, bet… Jus esat parliecinats, ka tavispar ir uzrakstita?— Kalnietis stingripratinaja. — Varbut cerejat to atrastpudeles dibena?

— Ko jus, ko jus! — Kundzinsiegremdeja joprojam nodevigi tricosasrokas dzili kabatas. — Man tikai skiet, kaesmu aizmirsis manuskriptu bara. Tadasaprakstitas papira loksnes, paskatieties,ludzami, iespejams,) ka jusu kolege kautkur nolikusi…

Kalnietis pasupoja galvu.— Padomajiet pats — ko vina

iesaktu ar jusu krice- lejumu? Iekilatulombarda, vai? Bet pameginiet piezvanitDzozefinei uz majam. Ko tikai sievietesneizmanto zivju ietisanai…

Kad Kundzins jau nervozi spaidijalifta izsaukuma pogu, vins, protams,zinaja, ka butu vajadzejis atcirstbarmenim, ka atsedinat so rupuci. Diemzelsadas atzinas allaz nosebojas — ari domuapmainas ar instituta direktoru undarbabiedriem. Trapigakie argumentivienmer iesavas galva pec apspriedem.Ari tagad vins prata parcilaja iznicinosasatbildes.

— Vai jums kadas pretenzijas, biedriKundzin?—ierunajas pieglaimiga balss.Blakus staveja direktora vietnieks.— istinesaklausiju, ko jus teicat.

— Ta ir bezkauniba!— Kundzinspec inerces turpinaja savu monologu.—Piedodiet, biedri Apsit, tas neattiecas uzjums.

— Kas noticis? Runajiet tacu!—

Apsitim pamazam pielipa Kundzinauzbudinajums.— Vai jus kads aizvainojis?

— Parak maigi teikts-. Iesplavaacis! Bet vissapigakais, ka neko labakuneesmu pelnijis. Es patiesam vakar uz-vedos ka pedejais stulbenis. Un tagadcetru gadu darbs vej a.

— Saprotu…— Apsitis lidzcietiginolieca galvu, kaut gan nebija sapratisneka.— Jusu hipotezes nokluvusasstrupcela… Nenokariet degunu,pastaigajieties saulite, pec tam pagulietstundinu, un viss radisies pavisam citadagaisma,— vinam likas, ka ar zinatniekiemjadudo ka ar maziem berniem.

— Palugsu jusu praktisku palidzibu.— Kundzins saslejas.— Vai ir kadaiespeja sazvanit vakardienas bufetnieci?Varbut vina atradusi manu manuskriptu vai

vismaz to kur manijusi?— Tiks izdarits!Pec briza vins jau grieza telefona

aparata ripu. Beidzot atsaucassamiegojusies sievietes balss.

— Direktora vietnieks trauce. Vaipati 2ozite?

— Un kur tad pats direktors? Esnekadus vietniekus neatzistu, man vajagprieksnieku vai nevienu,— vinakircinajas.

— Klausies uzmanigi, mums tepazudusi svarigi dokumenti.

— Kas runa?— Beidz velnu dzit! Nu,

«Magnolijas» Gunars, ja tu citadi neveliesatbildet.

— Ak tad Gunars gan! Un kadsdokuments tev pazudis? Laulibas

aplieciba, ja zvani tada rita agruma?— Pasakiet vinai, ka uz titullapas

bija atzime «slepeni»,— Kundzinsiestarpinaja.

Apsisa pirksti vel stingrak saznaudzaklausuli.

— Vakar tev padotaja bara, parkuru tu esi atbildiga, kavejas vairakizinatnieki, musu nama viesi,— vins tagadskaldija vardus ka ar cirvi.— Pacentiesatcereties!

— Ak tie pletlzeri un platizeri?Kas spej tikai muldet un neko vairak…Pasuti vinus vienu maju talak!—Bufetnieci, dzirdams, Apsisa pavelosaistonis nebiedeja.

— Es tev jautaju pedejo reizi. Vaineesi pievakusi tadu brangaku papirazuksni?

— Man svesas mantas nevajag, totu labi zini, milumin.— Klikskisneparprotami liecinaja, ka bufetniecenolikusi klausuli.

— Vina nav vel pamodusies, betdriz jau pusdienlaiks,— Kundzins sasutiskonstateja.

— Arpus darbalaika es vinai nekanevaru liegt.— Apsitis noplatija rokas.—Ligavainis jurnieks, jau tris menesus navradijies krasta, varbut vina arste ilgas armiega terapiju. Bet citadi — sieviskis uzgoda, nekad neatsakas izpalidzet…—Peksni vins atskarta, ka tas patlaban navbutiski.— Kops es te stradaju, musu namapat biksu poga nav nozagta. Un tagad —slepeni dokumenti! Jus esat parliecinats?

— Ne gluzi.— Ne gluzi — par ko? Ka slepeni

vai ka izcibejusi?— Pastav alternativa, ka esmu tos

iesledzis sava diplomata,— Kundzinsatzinas.

— Un es jau baidijos, ka busjazino milicijai. Direktora prombutne!Vins man nekad to nepiedotu… Ko tadmes vel gaidam? Ejam parbaudit!

Vini uzbrauca augsa, atsledza 1116.istabu. Tai pasa mirkli blikskedamasaizkrita balkona durvis, un Kundzinsatcerejas rita mocibas.

— Taisiet vala!—skubinaja Apsitisun piebidija vinam plakano, cetrsturainocemodaninu.

Kundzins mulsi lukojas atslegasritulos. Nez kadel skaitlu kombinacijalikas divaini pazistama. 1812… Pareizi,tas tacu vina pasa dzimsanas datums —

astonpadsmitais decembris. Vai tiesamdiplomats visu laiku stavejis vala?

Vins pacela vaku. Diplomats bijatukss.

— Ko nu?— Apsitis izmisisvaicaja.

Direktora vietnieks jau dzilinozeloja, ka savas labsirdibas deliejaucies svesas nepatiksanas.Administracija atbildiga vienigi parglabasana nodotam vertslietam. Kadavelna pec vins iekulies pilniginevajadziga keza? No visa, kas saistits arjebkadiem noslepumiem, tacu jaturas peciespejas talak. Visvairak Apsiti nomacanepieciesamiba pities ar amatpersonam.Tiesa, vinu neviens nevainos, un tomerneladzigi — jau pirmaja diena pecdirektora aizbrauksanas «Magnolija»

arkartejs gadijums…— Nekaitetu vispirms aprunaties ar

kadu pratigu cilveku,— Kundzinaklusesanas iedrosinats, ierosinaja.Apsitis.— Izsludinat trauksmi pagusim aripec tam.

— Tikai bez publiska skandala!—Kundzins iesaucas. — Vai ta nu bus, kaneatradisies? Kam vajadziga manadisertacija, kuru pec daziem menesiem tikun ta butu izsutijis visiem radniecigaprofila institutiem?

— Bet taja ir slepenas zinas unsecinajumi,— Apsitis atgadinaja.

— Nonsenss! Nekapiet ari jusTalimova jajamzirdzina: vinam visurregojas galma intrigas.

— Mehti Alijevics ir gudrs unatsaucigs cilveks. Ar lielu dzives

pieredzi,— Apsitis domigi teica.— Vinsnekad nepamet draugus nelaime.

Talimova istaba skanejaaustrumnieciska muzika. Galds vel nebijanokopts. Pats saimnieks guleja uz divanaun, balstidams finiera deliti uzsakrustotam kajam, aizrautigi rakstija.

Ainaram apelet pie jusu racionalasaprata,— Kun- d/ii,i . Iru a Iv'ad.r., kabara es neko nebutu atstajis.

I. ui'iiiol iiaiidu Talimovs sacija, tadjautaja Ap- sitim: Dezurantes unapkopejas nopratinatas?

— Tiks izdarits! Apsitim tadskomandiera tonis bija ka balzamsdveselei, tagad vairs nevajadzeja pasamlauzit galvu.

— Nekavejoties sasaukt unizklausinat!— Talimovs paveleja.

— Varbut vispirms aprunaties arprofesoru Vobliko- vu?— Kundzinsieminejas.— Ja nemaldos, vins kopa armums brauca lifta.

— Tikai pec tam!—Talimova sejastaroja darbosanas prieka. Skita, no plikapakausa celas tvaiki, izveidojot virsgalvas tadu ka domu energijas staruvainagu.— Tas vecis man jau sen liekasaizdomigs: dzimis aiz Uraliem, dzivoMaskava, bet runa latviski.

— Pirmajos peckara gadosprofesors Voblikovs stra- daja Rigasaugstskola, pats macijos pie vina un velapbrinoju…

Talimovs nelava Kundzinam pabeigt.— Un tagad vecajam skauz bijusa

studenta panakumi — tas jau ir motivs.Varbut man atmest ar roku kibernetikai un

rakstit psihologiskus kriminalromanus?Ek, butu vairak laika… ViktoramJanovicam taisniba, paprieks jauzklausaVoblikova lieciba, iegaumejiet, Apsit!

— Bet ar kadam tiesibam? Neesmutacu milicijas izmekletajs ar pratinasanasorderi,— direktora vietnieks izvairigiiebilda. Izredzes staties vardu divkauja arvip- snigo profesoru vinu nemaznesajusminaja. Tomer Apsitis apvainojas,izdzirdejis Talimova uzsaucienu:

— Jus tur pat tuvuma neradieties,salaidisiet visu griste! Sai nama tacumilicu ir, ka cum un mudz. Lai pieliekroku, citadi vel aptaukosies valsts maize.

Direktora vietnieks nespeja sleptparsteigumu. Ir gan nags sim Talimovam!Laikam no tiesas dienejis par izluku. Tikaiotro dienu atputas nama un jau uzostijis

visu! Apsitis tacu bija jo stingripiekodinajis bralameitai — ne vina, nevinas biedri nedrikst nesat formas terpu.Vai Apsitim vareja parmest nelikumibu?Bija tacu oficials iesniegums, direktorapozitiva rezolucija, kvitis. Vai tadmilicijas darbinieki nav cilveki? Kapecvini nedrikstetu atpusties un papriecatiespec nule noliktajiem valsts eksameniem?Vienalga — Apsitis justos mierigak, janeviens neuzzinatu, ka Gunta Apsite vinamtik tuvs radagabals, vasara bus vieglakatkauties no citiem pazisanasmekletajiem.

Patlaban tas bija ideals atrisinajums.Novelt visus sirdestus uz milicu pleciem!Kam vajadziga pasdarbiba, ja tuvuma irprofesionali ar Minskas Augstakasmilicijas skolas diplomu, uz kura vel nav

nozuvusi tinte?— Ja nepieciesama mana

konsultacija, pecpusdiena busu jusuriciba,— Talimovs laipni pazinoja,— bettagad atstajiet mani divata ar muzu.—Vins pagriezas pret sienu un izlikasaizmidzis.

Vladimiram Zaicim — gluzi kaViktoram Kundzinam — si saulaina dienaiesakas nelagi. Vins gan nebija ieprieksejavakara uzdzivojis, tomer pamodasneizgulejies un ar stivu kaklu.

Gultu ar visiem palagiem unspilveniem Zaicis bija atvelejis velinajamviesnam, bet pats iekartojies uz sauradivana, apsedzies ar lietusmeteli unpabazis zem galvas cietu dekorativorulliti. Bet ari tas nebutu laupijis vinammiegu. Uztrukties ik pec briza lika bailes,

vai tikai vins nekrac. Sieva nemedzaparmest, jo parasti iemiga pirma, betbiedri, pietiekami nomocijusies Minskaskopmitne, seit visi ka viens piedavajaVladimiram vienvietigo istabu. Un tagadvins noladeja gan so istabu, gan arinegaidito apciemoj urnu.

Pirmaja bridi kapteinis Zaicis jutasvai gandarits, ka darbabiedrenes vinuatcerejusas un atbraukusas apsveikt araugstskolas beigsanu. Zaicis vinasiepazistinaja ar draugiem un aicinajapastaigaties. Velak izradijas, ka meitenesnav redzejusas arabu divserijumelodramu, un visi kopa gaja uz kino, pectam bija japavada viesnas uz autobusapieturu. Sakuma likas, ka laika papilnamun var izmest likumu gar juru, tad atklajas,ka pietura nemaz nav tik tuvu, un vini

nokaveja pedejo autobusu. Tas nevienuipasi neuztrauca — rit brivdiena,majiniekus var bridinat pa telefonu. Kaddraugi izklida, nekas cits neatlika kapiedavat damam naktsmajas Vladimiraistaba.

Vins ilgi nespeja aizmigt. Uzbudinajasieviesu tuvums, kaut gan, diendienatiekoties ar vinam darba, Vladimirs nekadneizjuta ne mazako satraukumu. Tacutagad vilinaja itin viss — gan vieglasmarzu dvesma, gan vienmerigie elpasvilcieni.

Kad atskaneja klauvejieni, Vladimirsvannasistaba tirija zobus.

— Kas tur ir?— vins sauca un arstindzinosam sausmam pazina sievasbalsi.

— Es, milais! Atbraucam ar Andriti

parbaudit, vai neesi mus aizmirsis.Vladimirs iemeta skatienu istaba.

Viesnas joprojam nebija piecelusas. Kapedejais stulbenis vins izsava pirmo, kasienaca prata:

— Pagaidiet, man janodzen barda!— Nedzen jokus, taisi vala!—

sieva, jau mazliet pikta, uzstaja.Ielaist Marutu sada bridi nozimetu

neizbegami izraisit gimenes traci, sievanemuzam netices, ka vins ir bez vainas. UnVladimirs iespitejas.

— Nevar. Es vel neesmu sagerbies.Uz pirkstgaliem vins iezagas istaba,

klusi aizvera starp- durvis un pietipinajapie telefona aparata.

— Imant, esmu meslos lidz ausim.Sieva uzkritusi ka perkons no skaidramdebesim… Pamegini ievilinat pie sevis,

lai es varu izdabut damas lauka. Vaiizdoma ko citu. Tikai atrak, kamer Marutanav uzlauzusi durvis!

Viesnas drudzaini gerbas. Ari vinasnejutas vainigas, tomer saprata situacijasnejedzibu un gribeja izvairities nokonflikta. Tada iespeja bija: ar milicijasdarbiniecu treneto aci vinas gandrizvienlaikus ieraudzija glabsanas celu —ugunsdzeseju kapnes, kas savienojabalkonus. Nakamaja mirkli meitenes jausutija caur logu gaisaskupstus un vienapec otras ienira luka.

— Sveika, Maruta!— aiz durvimatskaneja Imanta parspileti bezbedigabalss.— Tu pa so menesi esi kluvusi velsmukaka. Bet tronmantnieks — izsplautspapucitis… Butu es nojautis, ka jusatbrauksiet, tad vel divas tasites… Ak,

pareizi, sikais laikam dzer tikai pienu.Toties manas draudzenes jau no pasa ritapumpe kafiju. Vinas atskreja arieprieksejo autobusu, kad mans kaiminsvel guleja, tapec tikmer meitenes deponejuVladimira istaba, tavejais no pasa ritakajas, laikam tevi gaidija…

Vladimira izmisums pieauga ar katrudrauga vardu. Izdarijis laca pakalpojumu,bet pats drosi vien lepojas ar savuattapibu. Vladimirs palukojas balkonavirziena — tur no viesnam nebija neminas. Lielaku idiotismu gruti iedomaties!Tomer vilcinaties vairs nedriksteja,vajadzeja atvert durvis.

Nesasveicinajusies ar viru, Maruta,svildama aizvainojuma dusmas un tapec arvaru raudama sev lidzi cetrgadigo delenu,iebruka istaba un izaicinosi parlaida acis

tuksajai telpai.— Tavas viesnas aizgaja

izpeldeties,— apgalvoja Vladimirs untulit aptvera, ka galigi sapinies melos:kurs tad aprili kaps ledaina jura?

— Ronu matites!— Maruta nosnaca,izvilka no somas limonades pudeli, nolikauz Imanta atnestas paplates un dzeligipiebilda:— Laikam drizak dereja kasgradigaks…

Kadu bridi neviens nezinaja, ko teikt.Kluseja ari An- dritis, drosi vienjauzdams, ka gaisa virmo draudigasstravas. Beidzot Imants nolema izkliedetneveiklibas atmosferu.

— Tad korkesim vala,— vinsierosinaja un, kaut ari skaidri juta, ciknedabiski skan vina vardi, aicinaja:— Unvarbut uzdziedasim kadu tautasdziesmu…

uz trim balsim…Klusums kluva arvien vairak

nomacoss. Bet Vladimirs nedabuja nevarda par lupam. Beidzot Maruta atbidijakreslu un piecelas.

— Nu, paldies par viesmilibu,vismaz esam parliecinajusies, ka dzivs velesi… Braukusi, Andri! Ne, pavaditnevajag, celu atradisim.

Durvis vina atstaja pusvirus, tomerVladimiram radas tads iespaids, it kastarp vinu un gimeni butu nolaidies dzelzsaizkars.

— Cereji, ka es izstrebsu putru,—Imants parmeta, — pats ka udeni muteienemis.

Tikai tagad Vladimirs atskarta, kavisu so laiku nebija pateicis sievai nevarda. Varbut vajadzeja skriet pakal? Bet

ari tam pietruka viriskibas.Pie brokastu galda incidents tika

iztirzats no visadiem viedokliem — ganno morala, gan no tiesiska aspekta.

— Laikam iesniegs skirsanaspieprasijumu,— Gunta Apsite sausikonstateja.— Pat nenomuteja miesigobernu! Tas vien jau ir iemesls, laineturpinatu kopdzivi.

— Un ar ko tu to pamatotu? Arraksturu nesaderibu?— Vladimirs-Zaicisvaicaja, ne pa jokam nobazijies.

— Kamer nav piekerts, nav vainigs,— Imants Prieditis drosinaja draugu.—Marutai nav it nekadu pieradijumu.

— Tipiska viriesu pieeja: greko, cikuziet, ka tik gailis pakal nedziedatu!—Apsite bija ta uztraukusies, it ka butuaizskarts pasas gods.— Ka var jaukt divus

dazadus jedzienus—jutas unjurisprudenci! Vai zinat, kapec esmustingri nolemusi nelaist bernus pasaule?Tapec, ka pietiek nelaimigo radijumu, kasnekad nav redzejusi savu tevu skaidra.

— Par manu Andri varineuztraukties,— Vladimirs Zaicisaizstavejas.— Un vispar — tu tacu vakarpati ierosinaji, lai damas paliek pa nakti.Ja uzskati, ka esmu tads izvirtulis, kapecneaicinaji vinas sava istaba?

Gunta Apsite bija stradajusi Liepaja,kur vinas uzraudziba bija galanterijaskombinata stradniecu kopmitnes, bet savapieredze nedalijas ne ar vienu, tikai allazvilka vienlidzibas zimi starp abu dzimumutikumiem. Tagad vina driksteja ceret uzjaunu norikojumu — citadi tacu nebutubijis verts ziedot visu brivo laiku

macibam. Vel nebija skaidrs, kadasparmainas sagaidamas, tacu vina neskuma.Pat rakstu darbi pilsetas pasu galdavilinaja ka leiputrija. Lai tikai nevajadzetuatgriezties apnikusaja sieviesu valstiba!Tiesi tapec Gunta bija izgudrojusi sokopigo divu nedelu atvalinajumuPriezciema kapas, izkaulejusi no tevocaseptinas celazimes un pierunajusi atbrauktari diplomdarbu vaditaju, kriminalistikasprofesoru Berezineru. Bet ielaist divassvesas sievietes sava istaba — to neviensnedriksteja no vinas prasit. Durvis naktinetika aizslegtas pavisam cita apmekletajagaidas…

— Pareizi izdariji, ka neskrejisievai pakal. Vina vel nodomatu, kapatiesam juties vainigs,— Vladimiruuzslaveja Jazeps Murjans, kura diezgan

apsaubamas popularitates celonis bijamaka atri atrast kopeju valodu ar visiem,ari ar noziedzniekiem, vieta un nevietakatram piebalsojot.

— Savas sievas jus vienmer vertejatzemak neka svesas,— Gunta turpinajakaragajienu pret viriesu nepastavibu.

Gunta grasijas attistit so domu, betkapteinis Nahodko ar grupinas vecaka unvietejas varas parstavja tiesibam nelavavinai pacelties visparinajuma augstumos.

— Ka jums neapnikst deldet meli!Ejam, Sasin, mus gaida biljarda kaujas!

— Tik dieviga laika…— Guntauzmeta lupu.

— Tikai vienu partiju,— AleksandrsVoitkuss centas pielabinaties,— kamergaiss vel nav sasilis. Tad aizstaigasu artevi kaut vai lidz bakai un atpakal.

Nevienam nebija noslepums, kaGuntas ceribas parcelties uz Rigu balstasari uz gaidamajam kazam ar so bardainovalsts ipasuma izlaupisanas apkarosanasinspektoru. Gan pec tam pagus izlaistnagus, tagad pra- tlgak neliegt vinam sikospriekus. Vina devas viriesiem lidzi uzpagrabu, kur atradas «Magnolijas» galdaspeju zale.

Seit Gunars Apsitis beidzotieraudzija bralameitu, kuru pirms tam bijavelti izmeklejies pa istabam un darza.Vins sazvernieciski pameta Guntai ar aci— pec visiem konspiracijas noteikumiem.

— Aprunasos ar puisiem,— Guntatudal piekrita. — Vini noteikti bus armieru palidzet, liekezu dzive pat man sakapnikt. Bet tu tikmer pasuti visiem kafiju.

— Ne, ne, mani tu ieksa nejauc! Ne

pa kadu liniju,— direktora vietnieksatgainajas.— Es esmu amatpersona, piemilicijas drikstu griezties tikai oficiali.

— Tad izmaksa mums ka nezinamslabvelis — citadi es savus puisus nemaznesauksu,— vina kircinaja teva- brali.

Par savu Sasinu un Imantu PrieditiGunta nesaubijas — tie allaz atbalstijavisus dekainos planus. Ari Murjanu drosivien izdosies pielauzt. Vina baidijasvienigi no Vladimira, kurs pec sievasapmeklejuma likas tads ka no ratiemizsviests, un no Leonida Nahodko, kursdiez vai gribes rikoties prieksniecibai aizmuguras,— beigu beigas «Magnolija»tacu atradas vina rajona robezas. Tapecnedriksteja parsteigties.

— Kur tad sodien musu profesors?— Gunta vaicaja, kad visi bija

izvietojusies pie kopa sabiditajiemgaldiniem.

— Kopa ar manv prieksniekuritausma aizbraucis makskeret. Uz kautkadam simtprocentigam vimbu vietam,—kapteinis Nahodko skaudigi noputas.

Gunta jutas vilusies. Vinas planaprofesora jaunekligajam entuziasmam bijaparedzeta izskirosa loma.

— Ja, musu Bereziners protiekartoties. Laikam Savieniba nav tadaspilsetas, kur nestradatu vina bijusiestudenti,-— no Kamcatkas lidzKaliningradai.

— Un Latgale nebus nekadsiznemums,— M u r j a n a m uzklupasodien ipasi nigrais Vladimirs Zaicis.—Pamegini tikai neatmineties, ka vinsveselu nakti laboja tavus krievu valodas

stila ziedus, un es tev uzridisu virsu visussavas apsardzes dalas sunus. Cits prastosar akvalangu dzivot pa dzelmi un pieaketsava labvela makskerei visresnakoszusus…

— Vai tad es ko saku?—Murjansuzreiz piekapas. — Gribejas tikaiatgadinat, ka vins daudz pratigaks parmums. Neiznieko laiku, bet dzivo,—pedejo vardu vins izrunaja seviski svinigi.

— Ja, ta bumbinas trenkasana manari lidz kaklam,— Imants negaidotsadumpojas.— Un muziga «zolesana» pavakariem.

— Ja esi noilgojies pec saviemnoziedzniekiem, tevi neviens te netur,—Gunta patiesi apvainojas, bet tad atcerejassavu diplomatisko misiju.— Tomernenaktu par launu mazliet uzsist asinis.

— Tev tiesam ta skiet?— Voitkussneizradija ipasu sajusmu.

— Klausieties, puisi, sis ramaisezerins ir daudz dzilaks, neka jus domajat,— izmetusi aki, Gunta apklusa.

Piesaistit viriesu uzmanibu Guntaitomer neizdevas. Ka par spiti, tiesi sajamirkli bara ienaca «Magnolijas»nekroneta skaistuma karaliene IrinaPerova, vedot pie rokas savu sprigano unvisu lutinato atvasi Tatinu. Terpusiesspidigi melnas «diskobikses» unpiegulosa, balta ispiedurknu dzemperi,vina izskatijas gandriz ka sveskermenisatputnieku tradicionalo treninterpunesataju sabiedriba. Bet uzvediba nebijaneka izaicinosa, vairak tada kaatvainosanas, ka vina ir spiesta vilktmugura drebes, ko virs piegada no

arzemem, jo instituta sekretares algasnepietiek, lai pati iegadatos mazakuzkritosas. Priecigais smaids, ar kadu vinasveica klatesosos, bija atklats un vilsanas,ka netiek aicinata barina,— pavisamdabiska.

Glezni atbalstijusi elkonus uz letes,Perova veligi lava apbrinot savu smuidroaugumu, sejas svaigo iedegumu, kas tumsomatu ieloka pieskira vinas arieneidienvid- niecisku smulgumu.

«Tada spejiga sagrozit galvu patmanam Sasinam,» igni nosprieda Gunta undemonstrativi pagrieza Irinai muguru.

— Ja jums labak patik memais kino,es varu ari kluset,— Gunta pikti sacija.

— Runa!— visu varda sacijakapteinis Nahodko.

Jau pec pirmajiem Guntas teikumiem

neviens vairs neraudzijas Perovasvirziena.

— Un tu gribi, lai mes ka pionieripiedalitos saja kara spelite?—Vladimirsskeptiski vaicaja.— Paldies, man paslaikdaudz nopietnaki krenki.

— Bet ja nu patiesam?— Voitkussnostajas Guntas puse.— To pat iedomatiesnevar, kadas nelaimes atgadas, kad nodzerpratu.

— Tad jo vairak nav ko bazt galvucilpa. No tiem dullajiem zinatniekiemjaturas pec iespejas talak. Izvedinasgalvu, un izradisies, ka vispar tadasdisertacijas nekad nav bijis,— Nahodkocentas verst dzirdeto par joku.

Tacu piemanit Priedlti vinamneizdevas.

— No ka tu rausties?

— Labi, pateiksu skaidri un gaisi.Pienemsim, Kundzins runa patiesibu unmanuskripts, kaut nozimigs, tomer tikainosaciti ir slepens. To zina vins, tamticam mes. Visi parejie doma, ka tas saturvalsts noslepumu, piemeram, nejaussatradejs, zaglis, ja tads vispar pastav, vaiGuntas onkulis, kurs jau izstajies nospeles…

— Un tagad tu gribi, lai messekojam vina paraugam un ari piekopjamstrausa politiku?

Imanta Priedisa izaicinajums izskirajautajumu.

DAMU GAMBITS — Es jus pedejoreiz bridinu —

ordenus mums par to neviens nepieskirs,— Leonids Nahodko teica, kad vinivienpadsmitaja stava izkapa no lifta.

— Ir jau dzirdets!— Prieditisatvecinajas ar abam rokam.— Ko tu sic katads apnicigs nakts ods. Paskaties labak,vai manuskripts nevareja iegazties sajaskirba.— Vins noradija uz spraugu starpkabines gridu un stava slieksni.

— Nav tacu akmens,— Guntaiebilda.— Ka zinams, papira lapas kritotlido uz dazadam pusem. Pat ja tas vienokopeja doma.

— Un ja tas bija mapite?— soreizMurjans nezinaja, kura puse nostaties.—

Jauzprasa Kundzinam.— Vienkarsak nobraukt leja un

parbaudit,— nadzigais Prieditis mudinajavinu un jau pastiepa roku, lai nospiestupogu.— Tiri neticami, kas tik gadu gaitaneuzkrajas sahtas dibena.

— Pagusim izvizinaties velak. Vakarizrekinaju, ka sajos gliemeztempa liftosmes pavadam gandriz piecus procentus nocelazime paredzeta atputas laika. Un, joaugstak cilveks dzivo, jo vairak zaude.Menesi sanak vesela diena. Ja turklatgadas iesprust, var iesniegt tiesacivilprasibu un sanemt -kompensaciju,—ari ikdiena Aleksandrs Voitkuss bijapieradis izteikt savus sledzienus terminuvaloda.

Detektivi sasniedza gaitena galu, kurkreisaja puse atradas Kundzina istabas

durvis. Pirms pieklauvesanas vini bridipakavejas pie loga — skats no augsastiesam bija iespaidigs, daudz plasaks nekano vinu stava, kur balkoni skita balstamiesuz priezu galotnem. Seit nekas nesaistijapie zemes, iztelei paveras juras klaids,kuru ierobezoja tikai apvarsna dumakainasvitra.

— Pec pusdienam aizstaigasim lidztiem akmens blukiem,— Gunta atgadinaja.— Redzi melnos punktinus aiz bakas? Turesot noenkurots veca Raubina slavenaiszusu murds.

— Vai tiesam stavvadus izliek tiktuvu krastam?— taujaja Murjans,attiecinot ari uz zveju lidz sakamvardagoda limenim paaugstinato aplamibu: «Jotalak, jo labak.»

— Pie mums — tiesi aiz tresa sekla,

— jurmalnieks Vladimirs Zaicispaskaidroja.— Renges pavasari sturetaisni uz upes muti.

— Ja es seit dzivotu, neuzrakstitu nerindinu,— Gunta sapnaini sacija.— Augudienu skatitos skaistuma.

Nahodko vipsnigi noraudzijasbiedros.

— Tad varbut no disertacijasmeklesanas atteiksimies — kamer nav parvelu?

Prieditis piegrabinaja pie durvim,pec briza piedauzija ar duri, paraustijarokturi, bet tas neatveras.

— Naku, naku!— no iekspusesatskaneja aizsmakusi balss.

Sledzene pagriezas atslega. Uzslieksna staveja Viktors Kundzins.

«Vai tads cilveks var but ari

izklaidigs?» pratoja Prieditis, «bet varbutareja disciplina ir vina vienigais lidzeklispret aizmarsibu?»

— Atra palidziba!— Murjansbramanigi pavestija. — Piedodiet, jaiztraucejam nelaika.

— Tiesi otradi, man jaatvainojasjums,— Kundzins ar mulsu smaiduaicinaja apmekletajus istaba.— Peksniuznaca nespeks. Tas laikam no gaisaspiediena mainas…

— Drizak jau atslabums pec visiemuztraukumiem,— Voitkusam gribejas atrakrast skaidribu.— Tatad manuskriptslaimigi atradies, ja tik mierigi gulejat?

Kundzina sejas izteiksme spejiparvertas. Likas, no- miedzi aizmirsta sarita liksta atkal izspieda no apzinas visuparejo, pat smalkaja audzinasana

iemantotos pieklajibas refleksus.Nepiedavajis cieminiem apsesties, vinsiesteidzas gulamtelpa, no kurienesatgriezas taja pasa nakts- terpa, vienigiuzlicis brilles.

— Palidziet, biedri, eskompensesu…

Prieditis nejava vinam turpinat:— Vispirms mums jazina, ka tas

noticis. Stastiet visu, ko atceraties. Ariskietami mazsvarigus notikumus.

Kundzins atkal izgaja. Pa durvjuspraugu Gunta redzeja, ka vins iznem noatvilktnes vairakas medikamentu karbinas,saber sauja dazadu krasu tabletes, norijtas, kariem malkiem tiesi no pudelesuzdzerot virsu «Fantu». «Divas zilganas,divas baltas un viena melna,» Guntadrosibas del ielagoja, «vai tikai nav

narkomans?» Vina verigi nopetijaKundzina acu zilites, meginaja saskatit uzkreisas rokas atsegta apaksdelmainjekcijas adatas pedas. «Ne, laikam velnav tik zemu kritis, tomer bezstimulejosiem preparatiem vairs nespejdzivot…»

Vins stastija saraustiti — vairaksavas izjutas un hipotezes neka faktus, jotos atcereties speja visai miglaini. Betneviens vinu nepartrauca. Imants Prieditis,kurs bija apsedies pie rakstamgalda,atzimeja uz vestulu bloka lapas iespejamoliecinieku vardus. Parejie stavejanekustigi, neizradot ne lidzjutibu, nenosodijumu.

— Tad es izsudzeju savas bedasdirektora vietniekam, un ar vina laipnogadibu jus…— Kundzins apklusa

pusvarda un ceribu pilns uzlukoja viesus,it ka gaididams: tulit kads izvilks noazotes pazuduso manuskriptu.

— Ugunsdzeseji vienmer atbraucpar velu,— Prieditis konstateja.

— Ar jusu atlauju mes tagadcentisimies so to precizet, uzdosimjautajumus,— sapratis, ka Nahodkoneparko nenems iniciativu savas rokas,beidzot ierunajas Voitkuss, puledamiesizteikties iespejami smalki.— Likumaprieksa visi ir nevainigi — iekams tiesanav pieradits pretejais. Toties sinigadijuma, kamer neatklasies patiesiba,musu acis visi ir aizdomigi. Ari jus.

— Es esmu cietusais,— Kundzinsprotesteja.

— Simtprocentigi vainigs, seviskitapec, ka viss noticis dzeruma. Turklat jau

bibele paredzets pants par vesanukardinasana,— drumi pamacija apsardzesspecialists Zaicis, bet Nahodko ar savupiezimi ieleja ellu uguni:

— Mums ir tads izteiciens: «Kaspats sargajas, to ari milicija sarga.» Unvel mes sakam: cietusa nopratinasana,nevis iztaujasana. Jusu laime, ka soreiz estaja nepiedalisos — pec ienemama amatanav briv. Bet man nejausi ir lidziizmekletaja soma, un es palidzesubiedriem ka bezkaisligs eksperts.Palukosu, vai nav pirkstu nospiedumu, cituielausanas pedu.

Vins piecelas un, neprasotsaimniekam atlauju, iebaza kabataneiztuksoto «Fantas» pudeli un klusiizslideja gaiteni.

— Esmu jusu riciba,— Kundzins

teica.— Kas vel zinaja, ka jusu

disertacija ir slepena?— Prieditisvaicaja.— Pedinas vai pa istam, tampaslaik nav nozimes.

— Mana mate.— Tatad ari visi kaimini,— Prieditis

parliecinati secinaja.— Es jus palugtu!…— Kundzins

apslapeja sasutumu un rama balsipiebilda:—Vina tikai otro gadu Maskava,slikti runa krieviski un ne ar vienunekontaktejas.

— Un kam devat parrakstit armasinu?— Imants Prieditis neatlaidas.

— Pagaidam nevienam. Originaludrikeju pats ar diviem pirkstiem.Racionalak neka pec tam labotmasinrakstitajas kludas. Turklat man tada

masina ar nomainamiem burtu kodoliem.Ir pat garnitura ar matematiskam zimem ungrieku burtiem. Ja velaties, varudemonstret.

— Pienemsim… Tagadpaskaidrojiet, ludzu,— kapec stiepatrokrakstu uz krogu? Parasti tacu nenesajatto visur lidzi?

— Ka lai to pasaku?…— Kundzinsizskatijas apjucis. — Tas ir nopsihologijas sferas. Divu gadunepartraukta darba rezultats. Panemu to kamana triumfa simbolu, ka uzvaretajavimpeli…

— Ne visai logiski, bet saprotami,— Prieditim negribejas beznepieciesamibas traumet Kundzinu.— Unkur jus to turejat? Uz galda?

— Sakuma gan. Tad nobijos, ka

apliesim, un pabazu zem… vardu sakot,uzsedos virsu.

— Un visu vakaru nepiecelaties?—apslepis sminu, Prieditis taujaja.

— Ka nu ne! Pieslejos kajas, kadatvadijos no biedrenes Grosas, uztrukosstavus, kad Talimovs uzsauca tostus, kadsasveicinajos ar profesoru Voblikovu.

— Pie letes ne reizes nepiegajat?«Degvielu» pienesa Zozite?

— Kad pienaca mana kartapasutit, laikam pats gaju pakal. Kalabapgrutinat sievieti? Bet ta ir tikai hipoteze,kuru apzveret neuzdrosinos, jo istineatceros…

— Varbut atceraties atcelu?—jautaja Gunta.

— Talimovs apgalvo, ka atbraucamkopa, tatad lifta bijam trijata — vins,

Marats Makarovics un jusu padevigaiskalps,— Kundzins samociti pasmaidija.—Bet, kad profesors uzludza pie sevis uzzalo teju, mes bijam jau tikai divata.Laikam Talimovs bija devies atlaisties…

— Vai ari aizstiepa…— pirmoreizierunajas Murjans.

— Lai paliek!— Gunta nepacietigivinu partrauca. — Jus iegajat pieprofesora?

— Piedosanu, bet man ari gribejaspec iespejas atrak nokrist uz parisstundinam. Tad gaiteni paradijas Astra,laikam musu skalas balsis bija vinuuzmodinajusas, un atsledza manu istabu.

— Pagaidiet, tas ir loti butiski! Kadjus pamanijat, ka atslega palikusi leja?Izmeklejaties pa kabatam, vai ne?Pacentieties koncentreties — vai taja

mirkli manuskripts bija jums rokas?Kundzins sarauca pieri, izmisigi

cenzdamies atcereties, tad bezpalidzigiparaustija plecus.

— Nenemiet launa…— Iziesim gaiteni! Gadas, ka

situacijas rekonstrukcija palidzatsvaidzinat atminu,— Voitkussierosinaja. Turpinadams atdarinatKundzina runas veidu un manieres, vinspiebilda:— Neliels izmeklesanaseksperiments, ja jums nav iebildumu.

Durvis neveras. Kaa Voitkusspagruda tas ar plecu, ara kaut kas ar dobjubukski apgazas. Tas bija Nahodko darbaportfelis, kuru vins bija panemis lidziatvalinajuma tikai tapec, ka taja ietilpa arifotoaparats ar zibspuldzi un dazadu lenkuobjektiviem. Tagad vins bija tik nikns, ka

pat nejaudaja no sirds izlamaties.Nacas sakt visu no jauna. Vins

atskruveja pudeliti, ar otu uztriepa durvjutumsajam rokturim sudrabainu pulveri, taduzlimeja virsu pleviti.

— Kurs no mums pirmit pieskarasklinkim, liekas, tu, Imant?—vins barginoprasija.— Te vismaz pieci dazadinospiedumi…

— Viss saskan. Biedra Kundzina,Astras, Mehti Talimova, manejais unnoslepumaina rita apmekletaja.

— Kundzina paraugs man jau ir, tuari nekur ne- pazudisi,— Nahodkoapmierinati pasmiknaja.— Tagad nemsuprieksa diplomatu.

Ari gaiteni Kundzinam neizdevassasiet partrukuso atminu pavedienu. Vinsskatijas durvis, griestos, iebaza rokas

kabatas — nekas nelidzeja. Beidzot visiatgriezas istaba.

— Vai esat parliecinats, kamanuskriptu nav piesavinajusies RutaGrosa?

— Ja vispar sai pasaule esmu parkaut ko parliecinats, tad tas ir biedrenesGrosas godigums. Lieku galvu kila! Unkapec gan mana doktora disertacija butuvinai vajadziga?

— Seit jautajumus uzdodam mes,—Murjans mehaniski izsava repliku, tadkluva domigs.— Tiesam, kada joda pec?… No otras puses, varbut vina ielaidas arjums tikai manuskripta del?

— Sakiet, biedri Kundzin,—Voitkuss steidzas glabt neerto situaciju,—kadas ir jusu versijas? Jus, budamszinatnieks, tacu esat pieradis petit

miklainas paradibas, analizetlikumsakaribas… Vai kads te mekleja jusudraudzibu? Ar ko pavadat brivo laiku?Kas sez pie jusu galda edienreizes?

— Labi, atbildesu ari uz siemjautajumiem,— Kundzins parvarejaieksejo pretestibu.— Draudzejos vienigiar damu, par kuru' jusu biedrs uzdrikstejastik nekorekti izteikties. Pie musu galda sezvel igaunu zinatnieku paris — Zinatnuakademijas korespondetajloceklis KarelsLe- piks ar kundzi, loti cienijami cilveki.Justos pagodinats, ja vins iepazitos armanu disertaciju, kaut gan ceribu maz.Vina vecuma tas butu lieks apgrutinajums.

Voitkuss domas izsvitroja Lepikus noaizdomigo personu saraksta. Pie labakasgribas neizdevas izteloties zaglu loma sosaizkustinosos sirmgalvjus, kas likas ka sen

vesture aizgajusu laiku parstavji, ausisieskanejas Vob- likova dzeliga pratula parvinu vecigo kurlumu: «Bez laika zobadefektiem antikas statujas zaudetu pusi nosavas vertibas.»

— Tad te vel atpusas mans senaispazina profesors Voblikovs, musu institutadaila sekretare Irina Vladimi- rovnaPerova, pirmit pieminetais zinatnukandidats Mehti Talimovs. Ir vel dazikolegi, ar kuriem sasveicinos tikai pagabalu, piemeram…

— Draugi, mes minajamies uzvietas,— Murjans aprava Kundzinu.—Jasak darboties!

Vini atvadijas, paludza, lai Kundzinsnekur talu neaiziet,

un piekodinaja pagaidam nevienamnestastit par zaudejumu.

— Bet Talimovs un biedrsApsitis?— Kundzins dinaja.— Vajadzetubridinat.

— To mes pasi izdarisim.* * *«Razosanas apspriede» notika jumta

stava solarija. Izradijas, ka ariatvalinajuma laika vini nespej atmestbirokratiskos netikumus — viss jaiesakpec ieprieks apstiprinata plana. Tomerizdaudzinata kolegiala lemsana soreiz bututikai brivpratiga paklausanasprieksniecibai, kuras lomu joprojamneviens negrib uznemties, kaut gan klusibakatrs, protams, uzskatija, ka ir gudraks parcitiem…

Ja, tikai domas Gunta uzdrosinajassev atzities, ka ir pratigaka par sava kursaviriesiem. Gan pienaks laiks, kad

neglitajam pilenam izaugs verienigie unbaltie gulbja sparni. Tad vina ar Sasinupacelsies tados augstumos…

Gunta novilka vilnas jaku.— Karsti.Lai ari vejs te puta ar divkarsu speku

un briziem radas iespaids, it ka namsligotos, tomer plcksistikla vairogu aizsegavaldija isti tropiska sutona.

— Es gan busu spiests jus soreizpievilt,— negaidot ierunajas Zaicis unpiecelas.— Pasa sieva tomer tuvaka nekasvesi noslepumi, un Rigas autobuss atietpec pusstundas. Ar mani varat rekinatiestikai ka ar pilnvarotu sutni arkartejiemuzdevumiem.

Parejie atviegloti uzelpoja, jo sirdsdzilumos baidijas no Vladimiraprivatdetektiva pasdarbibas.

— Pasaki Marutai, ka sarita jezgasaistita ar musu jauno uzdevumu,—Prieditis ieteica.— Milicu sievas navparak izlutinatas, seviski taveja… Bet aries steidzos. Jaaprunajas ar damam, kamernav atdzisusas pedas.

— Zoziti atstaj mana zina,— Murjansludza.— Tik un ta grasijos sodienizkemmet rajona universalveikalu. Un piereizes…

— ista sieviete nekad nepiedos, kavinu apciemo tikai «pie reizes»,— Guntabridinaja.— Mes ar Sasinu kersimies piepersonala, vai ne, milumin?

savu atga-Voitkuss saviebas, bet neiebilda.— Ja disertacija patiesam nozagta,

nevis pazaudeta, ta jau atrodas aiztrejdeviniem kalniem. Nav tacu

kniepadata, ko var tepat paslept,— vinateica.

— Pec tavam domam, darbojieskads cilveks no malas? Nemaz nav zememetama versija…— Zaicis piekrita.

— Tas met enu uz jusu dievinatoZozefini. Neredzu neviena cita, kasnepamanita varetu te ieklut,— Apsite arlaunu prieku atgadinaja.

— Bet jega, jega? Pasakiet manprieksa motivu, un es pateiksu, kas irzaglis,— Murjans uzstaja.

— Pirmam kartam janoskaidro —ka, pec tam lauzisim galvu — kapec? —Voitkuss pratigi ierosinaja. —Manuprat,visticamakais ir apvienotais variants:manuskriptu ievilcis nasis kads no namaiemitniekiem, bet aiztransportejissvesinieks.

— Ar abam rokam balsoju par sohipotezi,— Zaicis atdzivojas.—Atcerieties, vakar, kad atvedam atpakalmanas nelaimigas viesnas, pie durvimstaveja sarkans zapins. Bet sorit vairsnebija.

— Nu, svesu masinu te netrukst.Katru dienu pie durvim ir melna volga,laikam noliktavas parzinei virs brauc noRigas pakal. Vajadzes mums abiem,Guntin, izpetit so gimenes dzivi uzriteniem.— Un Voitkuss smagi noputas.

Voblikova istabas likasneapdzivotas. Uz galda — viena kaudzelaikraksti, otra — gramatas, pasa vidu —atverta klade un vairaki uzasinati zimuli.Bet uzskirtaja lappuse nebija nevienaieraksta. Tikpat sterila — gandriz kaslimnicas reanimacijas palata —

izskatijas ari gulamtelpa ar sanitarajiemprieksrakstiem atbilstosi uzklato gultu.Vieniga dzivibas pazime — gaisigaissaules stars, kura dejoja neiznidejamieputeklisi.

Dienas pirmaja puse Voblikovsvienmer valkaja tumszilu treninterpu, it kaveledamies pasvitrot savu muzigosportisko formu. Uh patiesam —stiegrainais profesors nemaz neatgadinajasagrabejusos vecus, kadus Prieditisiztelojas tris gadsimta ceturksnusnodzivojusus viriesus. Vienigi nosliece uzmonologiem, kas atkal un atkal metaaspratibam izrotatas cilpas, liecinaja parvecuma sklerozi, bet iespejams ari, kaatspoguloja garaja universitates

pasniedzeja prakse par otro dabuparvertusos ieks'ejd nepieciesamibu

apzilbinat auditoriju.— Atnacu aprunaties par Viktoru

Janovicu Kundzinu. Ja nemaldos, jus vinupazistat jau sen,— nosaucis savu uzvardu,bet aizmirsis pieminet darbavietu undienesta pakapi, sacija Imants Prieditis.

Voblikovs tadiem sikumiemnepieversa uzmanibu. Vins priecajas parkatru apmekletaju, par katru ieganstu, kasattaisnotu slinkuma lapisanu.

— Sedieties, jaunais cilvek,sedieties un jutieties ka majas. Betuzvedieties ka ciemos un — galvenais —nesmekejiet,— profesors piebilda,ieraudzijis, ka Prieditis automatiski noliekuz galda cigaresu pacinu.— Visiinteligenti cilveki sen atmetusi, ieteiktu todarit ari jums, tikai tadejadi ir ceribassaglabat radosas potences lidz sirmam

vecumam… Ja, mans draugs Kundzins…Kad iepazinamies, vinu deveja partalantigu, jaunu zinatnieku. Tagad kluvisslavens, bet par vina talantu neviens vairsneruna. Pec daudziem gadiem vakargadijas izdeviba atkal sirsnigi paterzet.Tomer izradijas, ka varam viens otrampateikt vienigi: «Kads prieks jus redzet!»Atlikam sirsnigo sarunu vel uz pieciemgadiem, it ka mums visa dzive butuprieksa. Kaut gan — ja baumasattaisnosies un vins patiesam klus parmusu zinatnisko sekretaru — soapsaubamo prieku naksies izbaudit krietnibiezak…

Prieditim profesors iepatikas uzreiz.Citkart vins ar baudu klausitos, patcenstos iegaumet vienu otru pratulu, laiatstastitu biedriem, bet sodien vajadzeja

ievirzit sarunu velamaja gultne.— Ko jus domajat par Kundzina

darbu? Vai vina doktora disertaciju jauizlasijat?

— Izcils praktikis, bet diemzel nevairak… Zinat, iespeja but atklatam irvieniga privilegija, kas tiek pieskirta muzanovakare. Ja padomajam — ko jaunuiespejams pateikt, teoretiski analizejotarzemju sasniegumus saja pielietojamaszinatnes nozare? Bet vins pietiekami ilgidzivojis rietumos, lai butu parliecinajiespar lietderibas koeficientu un attistituperspektivas idejas. Ar to Kundzinsnoteikti bus spidosi ticis gala, nemaznesaubos. Tacu vina disertaciju neesmuredzejis.

— Vai tad vins jus neludza but paroponentu?

— Pagaidam tikai piedraudeja.Opozicija pat gadu gaita neklus parpoziciju, vai jums ta neliekas? Tapec

nesteidzos piekrist, man pilnigipietiek, ka seit janonemas ar Rigasaspirantu. Vakar atkal bija klat…

— Vakar Kundzins laikam bijakrietni kunga prata. Vins isti neatceras, kaatgriezies sava istaba.

— Kas tur ko neatcereties! Vispirmspavadijam lidz masinai manu aspirantu.Tas gan bija pilnas buras, neparkonegribeja palikt pa nakti. Vicinaja somuun viena laida atkartoja: «Riposu uzmajam, jus mani nemaciet!» i Galu gala —kur teikts, ka students nedrikst but gudraksi par savu profesoru?

— Un pec tam?— Pec tam uzbraucam augsa… Vai

ar Kundzinu kas noticis? Brokastis vinuneredzeju. Kundzins parasti ierodas ' tikpunktigi, ka pec vina var parbauditpulksteni.

— Vel viens jautajums, biedriprofesor… Vai vinam bija rokas kadstistoklis vai aktu vaki, kad jus kopa izgajatno bara?

— Klausieties, jaunais cilvek,— vaitikai neesat no profesora Berezinerakompanijas, ka tik uzstajigi iztau- ! jajatmani? Ja Kundzinam atgadijies kas launs,neslepiet patiesibu!

— Viss kartiba. Vins vienigineatceras, kur atstajis svarigu dokumentu,es cereju, ka jums bus palicis atmina.

— Atminu valstiba katrs pats irkungs un valdnieks. Pie labakas gribasnevaru jums palidzet.

— Iespejams, ka jusu aspirants kopamanijis?

— Uldis Vecmeistars?… Cik varuspriest pec uzrakstita, vins talak par savudegunu neko nesaredz. Vai zinat, kads irmusdienu analfabetisms? Cilveki prot ganlasit, gan rakstit, bet nedara ne vienu, neotru.

— Paldies, biedri profesor!—Prieditis grasijas piecelties.

— Jus esat loti bikls. Gribat aiziet,neizstastijis savu biografiju… Tas tacuvisizplatitakais hobijs. Sen nebiju bijisLatvija, tadel neesmu isti iegaumejis jusumodernos jaunvardus — visus sos«valaspriekus» un «gaisotnes»,«segumus» un «labestibas»… Mana laika«aizlika prieksa kaju», tagad «paklupina»,bet cietusajam no ta vieglak neklust.

Butu nepieklajigi neizteiktVoblikovam komplimentu par latviesuvalodas zinasanu. Diemzel uzslava paverajaunas dailrunibas sluzas:

— Dazi kraj suvenirus. Es uzskatu,ka sis pieminas lietinas nespej aizstatpieminu. Un, ta ka nekad neesmu

bijis turists un ari nebusu, no katrasvietas parvedu tautu lielako bagatibu —valodu. To mana kolekcija jaucetrpadsmit… Nu labi, jaunais cilvek,skrieniet, jusu darba panakumi laikamvairak atkarigi no kajam neka no galvas,kaut gan sena gudriba iesaka: «Lenakbrauksi, talak tiksi.»

Pedejoreiz iedzelis Prieditim,Voblikovs sirsnigi pakratija vina roku unnoveleja sekmes darba, gimenes un aripersoniskaja dzive.

Perovas istaba diemzel neviensneatsaucas, tapec Prieditis nokapa stavuzemak un pieklauveja pie Rutas Grosasdurvim. Ari seit vinu neviens neaicinajaistaba, bet ieksa salkoja udens, unPrieditis nekautredamies iegaja. Vinsdriksteja to atlauties, jo Grosu pazina sen— sakuma ka kaiminu skuki, kas labpratpalidzeja pirmziemniekiem tikt gala armajas uzdevumiem, tad ka rneicu, kurugandriz katru vakaru redzeja tumsajakapnu telpa skupstamies ar izstidzejusujaunekli, vel pec tam ka Rutastanti, kasbiezi naca aiznemties sali un serkocinus,jo nekadi nespeja apgut patstavigassaimniekosanas iemanas. Bet tagad? Bijapagajusi sesi gadi, kops Priedisi no savamkomunalajam istabam bija parvakusies uzatsevisku dzivokli cita pilsetas rajona, un

nu, sastapdams Rutu Priez- ciema, Imantsisti nezinaja, ka vinu uzrunat — ar «tu»vai ar «jus».

Istaba skita tiess Voblikovaapartamentu pretstats. Visur metajassieviesu tualetes piederumi. Uz kreslaatzveltnes bija nomestas biksites unkrusturis, bet saulosanas kostims guleja uzrakstamgalda starp kremu karbinam, nagulakas pudelitem, losjona flakoniem,skropstu tusas dozitem un dezodorantiem.

Aiz muguras atskaneja solu svikona.Prieditis pagriezas un ieraudzija Rutu.Vina bija ietinusies balta frote palaga, unseja bez sminka sargslana izskatijasparsteidzosi jaunaviga. Atri aplesis, kavinai jau ap trisdesmit pieciem gadiem,Prieditis nespeja slept apbrinu.

— Domaju, ka apkopeja,— Ruta

liksmi iesaucas. — Cik jauki, beidzotsadomaji mani apciemot! Un tiesi sodien,kad pirmoreiz jutos ka atvalinajuma.Sedies!

Prieditis piesliciinaja vinai cibas unerti iekartojas atzveltnes kresla.

— Vai drikst pipet?— Piedava man ari!Vini aizsmekeja, tad Prieditis

ievadija sarunu ar tiem pasiem vardiem kanupat pie Voblikova:

— Atnacu aprunaties par ViktoruKundzinu.

Ruta ievilka dzili dumu, aizvera acisun izputa tievu struklu. Bet atbildetnesteidzas. Kad Prieditim jau skita, kavina nolemusi laist sos vardus gar ausimtomer klusi apvaicajas:

— Un ko tu par vinu doma? Vai

ieteiktu iziet pie Kundzina par sievu?— Vai tad vins ir nemejs? Piedava

sirdi un roku?— Ko tu taisi lielas acis, vai tad

neka neredzi? Es pat tev varetu sagrozitgalvu, ja vien neatceretos, ka skraidiji papagalmu isas bikseles…

— Nopietni — vins tevi bildinaja?— Pagaidam ne. Bet mes, sievietes,

to nojausam, pirms viriesi lidz galamizdomajusi. Butu pamajusi ar mazopirkstinu, vins jau vakar atklatu savasjutas.— Un Ruta pasapzinigi pasmaidija.

— Par vakardienu runajot,—Prieditis atri pargaja uz naciena merki, jomilestibas jautajumos neuzskatija sevi parlietprateju,— vai tu neatceries — vinambara bija lidzi doktora disertacija?

— Ar kaut kadu mapiti vins visu

laiku nonemas ka ubags gar maizes kuli…Beigas kluvu pavisam nervoza.

— Un tapec tik agri aizgaji?— Mani aizvainoja vina skopums.

Esmu pieradusi pie svinibam, kurnepartraukti pauksk sampaniesa korki. Betsis cienaja mani ar skabuli, pats dzera tejuun runaja par dveselu radniecibu.

— Un tad tu vel prasi man padomu!Braucam leja iedzert kafiju — tas pasasvecas draudzibas varda.

— Tur tas joks, ka man Kundzinspatik.— Rutas zilajas acis iegula siltums.— Vins ir tik neaizsargats, tikaizkustinoss. Un tik loti atgadina manutevu.

— Tad preci vinu, ko vel gaidi!—Prieditis jutas ka vejradis svesu jutuviesulvetra.

— Varbut tiesi si lidziba manibiede,— ar vinai vien zinamu logikusudzejas Ruta.— Atkal bus jaauklejas kaar zidaini, jaupure personiskas intereses,jo vina darbs, protams, svarigaks parvisam manam kinoskatem, recenzijam unintervijam… Zini, tagad man skiet, kalidzsinejo dzivi esmu nodzivojusinepareizi. Vajadzeja gadat tevam mazdelu,tas vinu turetu pie dzivibas daudz stiprakneka visa mana aprupesana.

— Emancipacijas medalas otrapuse. Bet es skatos: vel nekas navnosebots.— Tu so laimi vari nestKundzinam, ja vien vins nav par vecu.

— Mani biede laulibas ikdiena,nevis iknakts… Es sos zinatniekus pazistuka savus piecus pirkstus — vini ir stipriar nevaribu un neizdarigumu. Ja jau iziet

pie vecaka vira, tad gribas, lai vins tevilutina, nolasa no lupam katru velmi, nevisotradi.

— Tu tacu neceri, ka izdosiesmilestibas svaros nodibinat lidzsvaru,— -Prieditis atkartoja mates iemiloto frazi.—Un vispar — saja joma neesmu tev nekadskonsultants. Atnacu, lai palidzetuKundzinam.

— Suta tevi par starpnieku?— Rutanicigi vaicaja. — Tipiski…

— Vins iekulies tadas nepatiksanas,ka laikam aizmirsis, vai tu vispar esi saipasaule vai neesi.

— Kapec uzreiz to neteici? Es tulit!Ruta uzvilka peldmeteli un izsteidzas

no istabas.* * *Perovas istabas durvis vel arvien

bija aizslegtas, un Prieditis nolemapameklet pludmale. Sev vins nebaidijasatzities, ka patiesiba 'dzen pedas nevisdiezgan noslepumainajai disertacijai, betdailajai Irai, kuras pievilcibu vertejaaugstak par visiem zinatnes atklajumiem.Nekur talu vina nevareja but — parastiTatina noenkuroja savus spainus unlapstinas tuvejas kapas smiltis.

Vestibila vins ieraudzija Guntuiznakam no kinozales, kur vina bijaaptaujajusi apkopejas un oficiantes.

— Neviena neka nav manijusi,—vina paklusu teica.

— Kadi jaunumi tava fronte?— Bara mape vinam vel bijusi, to

apliecina Grosa. Bet pec tam — ka aka.Tagad Zozite ir musu vieniga reala ceriba.

— Brauksi Murjanam lidzi?

— Ne prata nenak! Apvienosulietderigo ar patikamo un dosos piemelnas Iras.

Iemita tacina aizveda vinu ieplaka,kuru atputnieki bija nokristijusi par pannu,jo te vareja cepinaties ari vejainas dienas.Un tiesam — kapas nogaze uz raibapeldpalaga guleja Perova, lidzas knosijasTatina idigi cenz

damas aprakt mates kajas smiltis. bija silti

apgerbta un nezeligi svida, tacu tasnegausinaja vinas darbosanos.

Saklausijusi solus, Perova pagriezagalvu naceja virziena un atvera acis. Tadmeginaja uz muguras sasiet peldkostimalences, bet, velti nopulejusies, tada kabezspeka atsliga atpakal.

— Vai palidzet?— Prieditis

piedavajas.— Sausmigi neieredzu sis baltas

svitras. Ja jus ne- sokeju, varatnogrunteties blakam,— Perova teica,pavirzijas sanis un atbrivoja vinam saurupalaga stremeli.— Tikai neguliet uzsmiltim!

Prieditis asi nometa drebes, ieveroja,cik pretigi bals salidzinajuma ar Perovasbrungani mateto adu izskatas vina augums,un tulit juta, ka par muguru skrien tadas kavesas tirpas—Tatina barstija smiltis.

— Liec onkuli miera! Vins atnacisaprunaties ar mani.

Bet Prieditim prats sobrid nebutnenesas uz runasanu.

Bija labi. Visapkart tads klusums, itka vini atrastos vientula tuksnesi, nevisdazus solus no dzelzsbetona augstceltnes,

kas baztin piebazta ar tehnikas progresasasniegumiem — no puteklu sucejiem lidzgaisa kondicionesanas iekartam. Gribejaslauties tiksmigajam siltumam un ne par konedomat. Vismazak par pazudusomanuskriptu. Kada vinam dala? LaiKundzins mekle pats, ja nespej bez tadzivot. Peksni riebas nepieciesamibaiztaujat, izlikt slazdus, laipot uz atklatibasrobezas. Vins nespeja turet Irinuaizdomas. Kada vajadziba vinaipiesavinaties garlaicigu traktatu? Tadasieviete .varbut nocieps arzemju modeszurnalu, bet disertaciju…

— Par ko jus domajat?—jautajaPerova.

— Par jums.— Un tas palidz aizgainat miegu?—

vina kircinaja.— Bet dots pret dotu. Es

priecajos, ka atnacat pakavet man laiku. ,— Vai tad jus nemeklejat vientulibu?

Man skita: jus izvairaties no sabiedribas.— Tikai no musu instituta laudim.

Viniem vienmer kaut kas aiz adas, patneapzinati censas piebraukt, lai piemerotabridi aizlieku pie sefa labu vardu. Zina,slimesti, ka vins man uzticas… Bet jumstacu no manis nekas nav vajadzigs, vai ne?Varbut vienigi es pati… Un tas glaimokatrai sievietei. Ne, ne, nesaciet tulit laistrokas darba, es tacu neteicu, ka esmugatava uzsakt ar jums tradicionaloku'rvietas romanu, es tikai esmu paratklatibu.

— Ari ta ir veca spele — piecasminutes atklatibas.

— Ar mieru. Jusu gajiens pirmais.— Kapec atbraucat saja klusaja

sezona?— Varu atbildet. Tapec, ka neesmu

pati sev saimniece, esmu tehniskasekretare, kaut ari ar skanigu referentestitulu. Un man japieskanojas sefauntumiem. Vins gan formule smalkak: «Esnevaru, iztikt bez jums, ergo jums bezmanis nav ko darit.» Par bezmaksascelazimi parupejas arodkomiteja, un temes esam… Vai vel kads jautajums?

— Kapec reizem esat tik skumja?— Tikai ausas vienmer smaida. Un

par ko butu japriecajas, pasakiet man! Parto, ka esmu varena ar sefa pilnvaru? Parto, ka muzigi esmu viena? Ka virinsarzemes dzivo ka pa taukiem un divreizgada atved mums glitas mantinas?— vinapamazam iekaisa.— Bet es vairs neesmuTatinas vecuma, kad prieks par skaistu

rotallietu liek aizmirst visas parestibas.Tiesi otradi: cik ilgi manos gados vargaidit? Nav vairs tie laiki, kad sievasgaidija virus parnakam no kara.

— Bet jus milat vinu?— Pareizak sakot, mileju. Tagad

vairs nezinu. Vinam tur ir cita. Vai tadcitadi butu atteicies no starptautiskasdalas vaditaja postena Maskavasredakcija? Pats allaz deklare, ka nevelasatteikties no savas brivibas. Bet man arTatu sasaistijis rokas un kajas. Un tad velruna par sieviesu vienlidzibu. Smiekligi!

— Tatad jus joprojam milat viru untomer gribat skirties?

— Kapec uzreiz ta? Iekams to daru,labi jaapdoma, vai nepaliksu tuksa. Armanu algu un alimentiem mes ar Tatinuneizvilksim. Esam pieradusas pie Sergeja

honorariem. Tadu virieti, kura del es butugatava no tiem atteikties, pagaidamneesmu sastapusi… Ne, labak atspeletiesvinam citadi — tas pasas lidztiesibasietvaros.

Prieditis netika skaidriba, vai Perovapatiesi ir deku mekletaja, kas klajipiedava flirtu, vai ari, nejausi uzsaktasspeles pamudinata, nolemusi izkratit sirdi.Bet kadel tiesi vinam, ar kuru lidz sim bijaparmijusi tikai dazus pieklajibas vardus,ne vairak? Visticamak tapec, ka vini drizatvadisies uz neredzesanos. Nejausipazinas reizem ir vislabakie sarunu biedri— nenosoda, rfelien dvesele un nekoneparmet. Un tomer viriesa patmila justosgandarita, ja Irinas pedejie vardi butuadreseti tiesi vinam.

Lai butu ka budams, vins justos

brivak, ja varetu kaut uz mirkli aizmirst,ka ari pats nespele ar atklatam kartim.

To vinam atgadinaja Perovaspamudinajums:

— Pec divam minutem pienaks manakarta jums vaicat.

— Jautajums no citas dziesmas.Kadas ir jusu domas par Kundzinu?

— Instituta uzskata, ka vins irperspektivs zinatnieks, sefs daudz kogaida no Kundzina disertacijas, atlaidisradosa atvalinajuma, lai vins beidzotpieliek punktu. Bet jaatzistas, ka ViktorsJanovics ir nevarigs organizators — vinuspej apvardot kura katra laborante.Neesmu greizsirdiga, bet man nepatik vinaromans ar so blondo Rutu. Vinas del velpazaudes galvu, ne tikai disertaciju.

— Ka jus to zinat?

— Stop! Jusu laiks gala, tagadvaicasu es. Un nemeginiet manities —sekretares vienmer zina visu. Ari to, kajus esat kriminalinspektors un gribatizvilkt no manis informaciju… Pirmaisjautajums: vai viriesi atvalinajuma spejaizmirst darba pienakumus un paflirtet arpievilcigu sievieti? Bez nopietniemnolukiem, tikai prieka pec.

— Tad jau es neuzskatitu jus parsarmantu.

— Smalks kompliments, kaut ganparak sarezgiti izteikts. Atvalinajuma man.patiktos daudz tiesaks… Vai esatprecejies?

— Skirtenis.— Tas nav nekads nopelns. Sakiet —

vai noziedznieku medibas sagada jumsprieku?

— Tas ir mans darbs, kuru noladu ikdienas, bet bez kura tomer nevaruiedomaties savu dzivi. Gandriz katrudienu musejie apcietina kadunoziedznieku. Vai drikst to devet parprieku? Daudz svarigak apzinaties, katadejadi mes cinamies pret noziedzibuvispar. Atnemam tadam cilvekam iespejuizdarit vel citus noziegumus: slepkavibu,izvarosanu, zadzibu. Profesors Voblikovsapgalvo, ka pukim nocirstas galvas vietarodas vairakas jaunas, bet vai tapec jametsautene krumos? Arsti ari neizglabj visucilveci, tikai atseviskus cilvekus.

— Un jums nekad nav ienacis prata,ka ta var zaudet ticibu sev pasam? Jumsnav nakotnes…

— Ja, nemirstigu slavu milicijasdarba neiemantosi. Musu merkis ir

pieticigaks — stradat ta, lai visi saprastu,ka sods ir neizbegams. Tad riskes tikaivajpratigie.

— Labi, atgriezisimies uz sisgrecigas zemites. Vai jus pie|aujat iespeju,ka esmu musdienu Mata Hari? Ka ar virastarpniecibu nogadaju arzemes slepenuinformaciju par instituta atklajumiem? Uztelevizora ekrana tada versija tacu liktostiri pienemama, vai ne?

Prieditis nosarka un kluvaliekvardigs:

— Irina, tas nav godigi… tas irsitiens zem jostasvietas… es jus lugtu…

— Lugt nevajag, atbildiet uz pedejojautajumu: kapec tada gadijuma vel neesatpacenties mani noskupstit?

— Mammuk, man gribas est,—atskaneja Tatinas balss.

— Nu, vai es neteicu, ka man rokasun kajas saistitas?— Perova bezbedigiiesmejas, un Prieditim uzmacas aizdomas,ka vins visu laiku ticis azets.

…Edamtelpa Prieditis neapsedas piesava galda, bet brivaja vieta pie loga —tiesi aiz Kundzina kresla.

Vins bija ieradies pirmais un tagadka no orkestra lozas vareja parskatit visu«skatuvi», noverot darbojosos personuuznaksanu. Oglraci vel bija Riga, tapeczale pildijas sikam straumitem, kas,virpulodamas ap galdiniem, aizpludadazados virzienos. Par redzes atminastrukumu Prieditis nemedza sudzeties un pagabalu pazina gandriz visus. Luk,sakumpis virietis adita bezroci, vins patsurp naca ar nodzisusu smeki tuklajaslupas, daudzas arzemju akademijas

ievelets par goda locekli; negribedamsiemantot augstprasa neslavu, vins klanijaspa labi un pa kreisi, kaut ari drosi vienkatrreiz pat neapzinajas, ko sveicina.Turpreti brangais plikgalvis ar darbaveterana nozimiti pie rutainas zaketesatloka ij nedomaja skerdet pieklajibaszestus, un pec vina laipna smaida varejanekludigi spriest, kuram nopusdienotajiem ir ietekme instituta dzive.Ka vienmer vicinadams roka termosapudeli, iesteidzas pajauns lietuviesuzinatnieks un, vel kajas stavot, bera muteaukstas uzkodas, it ka baididamies zaudetpat minuti sava vertiga laika. Rokas uzkrutim sakrustojis, slucinot ritakurpesieautas kajas, instituta Vidusazijas filialessaimniecibas parzinis ieveda zale gimeni— sievu un divas bizainas knipas.

Tikai tagad Prieditis peksni apjedza,kadu bezcerigu pienakumu brivpratigiuznemies: kurs no sis raibas sabiedribasspejigs tisuprat vai aiz parpratuma pievaktsvesu rokrakstu? Vins atviegloti uzelpoja,kad telpa ka svaiga veja brazma iebrukabiedri.

Un tad, gandriz neviena nepamaniti,edamzale ienaca Maija un Karels Lepiki.Vina — melna zida kleita un augstpapezusnorzabacinos, vins — lidz gamuramsapogatos svarkos, kadi krievuinteligences aprindas bija mode pirmsrevolucijas, cetrsturainu samta cepuritigalva. Ar vienu roku balstidamies uzspieka, ar otru pieturedamies pie sievaselkona, vecais akademikis lenam uncienigi aizvilkas lidz galdinam, bet turspitigi izslejas, atbidija savas damas

kreslu un, galanti palocijies, negaiditiskala balsi noveleja vinai labu estgribu.Pirms apsedas, vel pagriezas pret Priediti.

— Mums ir jauns kaimins? Lotipatikami… Atlaujiet stadities prieksa:Karels Lepiks, universitates profesors,Tartu. Ar ko man tas gods?

Prieditis uzleca kajas un, atcerejies,ko bija dzirdejis par vecisu kurlumu, pilnabalsi atbildeja:

— Imants Prieditis, Riga.Lepiks saravas ka no stravas ladina

pa ausi. Drosi vien vins nebija izsledzisraga brilles iemonteto dzirdes aparatu.

Pie blakusgalda Prieditis ieverojalidz sim neredzetu atputnieku. Sagumzitaisapgerbs, nesukato matu erkulis, smagiemaisini un zilganie loki zem acimliecinaja, ka vina noskanojums nebija

ipasi optimistisks. Izzvejojis no zupasdazus marineta gurka gabalinus, vinsnolika karoti un edienam vairsnepieskaras.

— Pazudusais dels atgriezies,—oficiante pacuksteja Prieditim, pamanijusivina zinkari.— Vakar ar pedejo autobusu.Sorit, atnakusi uz darbu, pamodinaju barapie galda. Aizmirsis savas istabas,numuru. Vins te bija pavadijis tikai dazasminutes — pabidijis neizkravatocemodanu zem gultas, nometis kaklasaitiuz kresla atzveltnes un izgaisis nezinamavirziena. Laikam uz Rigu pie draudzenes— ta vismaz domaja direktors,mierinadams vietnieku, kurs taisijas celttrauksmi.

Velreiz uzlukojis svesinieku,Prieditis no tulitejas nopratinasanas

nolema attureties.Ruta un Kundzins pusdienas ieradas

kopa, bet Prieditim bija gruti spriest parparmainam vinu savstarpejas attiecibas.Ruta, ka parasti, bija terpusies savasneaizskaramibas brunas, ko stinga smaidapavertas lupas verta neiedragajamas.Kundzina skatiens bija nodurts, vins kautko klusi murminaja.

— Sodien sekojam jusu priekszimei,— Ruta apsedusies uzrunaja kaiminieni.—Nebraucam ar liftu, bet no vienpadsmitastava nokapam kajam.

— Uz augsu, milais berns, uz augsuvajag, ja gribat nodzivot lidz musuvecumam,— Maija Lepika pamacija.—Tas nekas, ka neiet tik atri, totiesnostiprinas sirds muskulis.

— Patlaban norudas tikai raksturs,

— Karels Lepiks piemetinaja.— Un mumstas no dzimsanas ir nelokams. Betnakamgad tomer vajadzes apmesties kadustavu zemak. Seviski pec pusdienampagrutak: kamer tiekam lidz istabai, jaulaiks kapt leja uz launagu.

— Tapec sodien panemu lidzisaulessargu un mes pec pusdienam iesimpastaigaties… Nieres!— beres!— vinabridinosi iesaucas.

Lepiks paklausigi nolika etika karafiatpakal uz galda un paskaidroja:

— Atsifrejuma sis skaitamaispantins skan daudz iespaidigak: «Kasnesaudze nieres, pats tuvina savas beres.»Originala gludi rimejas… Bet, mila, vaivajadzeja tik jaunas damas klatbutneatgadinat, ka man vairs nav sesdesmit?

Beidzot balsi pacela ari Kundzins:

— Piedodiet, bet es, piemeram,justos pagodinats, ja sieva par mani tarupetos.

— Nodzivojiet lidz maniem gadiem,tad sapratisiet, ka reizem tas sarezgi dzivi.— Un Karels Lepiks noskupstija sievairoku.

«Divi milas parisi pie viena galda.Vai nav par daudz? Es te noteikti esmulieks,» nodomaja Prieditis.

Tomer visnepatikamakais vel bijaprieksa. Ka sarkanu dranu ieraudzijisversis skersam pari zalei uzbrukumagaldinam trauca Mehti Talimovs. Caurpieri uzlukoja Priediti un nikni snaca:

— Ar tevi pie viena galda esnesedesu. Cienitais, ja esat paedis,staigajiet! Baidos, ka jusu klatbutnesabojas man estgribu.

Prieditim ne prata nenaca uzkaveties.Augsa vinu gaidija biedri.

— Tiesi laika!— iesaucas Nahodko,kad Imants atvera istabas durvis.— Padodsurp labo roku, ja vel neesi to kopa arsirdi piedavajis kadai no savam damam.Nevis Serloks Hotms, bet ists Kazanovaar milica uzpleciem.

Vins caur lupu ilgi petJja Imantapirkstu galus, tad lepni pazinoja:

— Tavejie, viss saskan! Lidz arto neidentificeta paliek tikai tulznaina rokaar zigzagveida retu uz plata ikska. Idealapazime — ka no macibu gramatas.

— Tu tacu negribi, lai mes staigatuapkart un pec kartas visiem atputniekiemspiestu roku,— Voitkuss protesteja.

— Ja ticat manam degunam, sajanama nav ko meklet. Tads kampiens var

but tikai zvejniekam, pateiksu velprecizak, tadam, kas uzplesis pirkstu uzzusu aka. Tas, protams, vel nenozime, kavins nozadzis manuskriptu.

— Ko citu vins vareja meklet svesaistaba?— Voitkuss bija gatavs piekristkapteina versijai.

— Varbut gribeja piedavat zivis.Vai es zinu…

— Parasti tas piegada DzirnavniekuToms, «Latvijas» soferis,— zinaja Apsite.— Bet. sodien fiksais zellis par- sedies uzliela autobusa un aizlaidies uz Rigu.

— Jo spiedigaks iemesls pasiemlukot kundes… No sirds iesaku tev, Sasin,paskaties, kura seta kup namins, un aizejiepazities.

— Noteikti,— Apsite labpratapsolija.— Mes tiesi posamies uz ciemu,

varbut kaut ko uzzinasim no kino-mehanika Olega. Vins esot «Magnolija»biezs viesis.

— Parak vinu netinciniet. Vismazpagaidam, kamer nav atgriezies Murjans.Manuprat, bez Zozites liecibas mesgrabstisimies ka aklie,— Prieditis sacija.

— Tad tev ari pa tukso?— Kapec ari?— Apsite tudal

atcirta.— Musu rokas vismaz cetripavedieni.

— Drosak butu, ja tikai viens,—Voitkuss pasupoja galvu.— Bet kaut kadasbledibas uzraksim, esiet mierigi! Un tadvares uzsutit reviziju.

— Ko tad jus vel gaidat?—Nahodko prieksnieka toni norikoja:— Piedarba, biedrisi!

UZBRUKUMSKARALA SPARNA

Ja skaitlotu pec minutem,vienpadsmitaja stava darba butu nepilnamcetram stundam. Tomer Astra nekad agrakpar pulksten trim no nama neizgaja. Vinauzskatija, ka japielagojas atputniekudzives ritmam, nevis jaievies savakartiba. Tada vinai likas apkalposanasdzilaka jega. Cilveks atbraucis pavaloties,tapec jalauj vinam mierigi izguleties vaistradat, kad ienak prata. Vina var uzkoptistabu ari pusdienlaika, pat vakara, janepieciesams. Tikai dazos jautajumosAstra nekad nepiekapas: reizi dienaputekli janoslauka, gulta jauzklaj, vanna

jaizmazga, pilnie pelnu trauki unpapirgrozi jaiznes. Kada tad izskatijasTalimova palata pec vina divu diennaksustreika? Neiedomajami! Tadas nebusanasvina sava stava vairs necietis! Saja zinaAstras parliecibu nespeja iedragat ari1115. istabas iemitnieks, kaut gan katruritu atsaka veltigu cinu pret meitenesspodribas akcijam.

Citada zina Zubkovs bija laga vecis— to Astra saprata atrak neka parejiepersonala locekli, nacas vienigi pierast,ka istaba jauzpos saimnieka klatbutne, jovins pat uz maltitem nedevas leja. Kaatbrauca, ta lauka vairs neizkustejas, likauznest sev edienu augsa, svaigu gaisuelpoja uz balkona.

— Kapec man seit jaredz tie pasigimji, kas jau instituta apriebusies?— vins

pirmaja diena izklastija Astrai savuviedokli.— Tad nebija verts izkauletradosu atvalinajumu. Man jastrada, kamervel galva uz pleciem.— Pamanijis, kameitene neizpratne raugas uz tukso galdu,vins kautrigi piebiida:— Man maksa algupar domasanu.

Astra saja nama ne par ko vairsnebrinijas. Viens cauram dienamneiztaisnoja par manuskriptu nolikusomuguru, otrs celas ap pusdienlaiku, totiesvina istaba lidz ritausmai dega gaisma unskaneja solu dipona. Dazi devas talaspastaigas, lai izvedinatu plausas unsmadzenes, citi nepartraukti indeja savasieksas ar nikotinu un kofeinu, jo spejastradat tikai uzbudinajuma stavokli.

«Zini, kad es jutos vislaimigaks?»kads zinatnieks vinai reiz bija atzinies.

«Kad butu jastrada, bet es lapu slinkumu.Tad atputa sagada vislielako baudu.Toties likumigaja atvalinajuma parastigarlaikojos un vienmer pakeru lidzi kadudarbinu — nerekinoties ar visiem sievaskrenkiem.»

Cik nebija dzirdets atputnieku sievuparmetumu un tragisku noputu!

«Ja jau tu par sevi nerupejies, butuvismaz padomajis par gimeni. Ko mes beztevis iesaksim?»

Vasara sievas diezgan atrinomierinajas — ritus pavadija pludmale,pecpusdienas ludza Astru paradit labakasogu un senu vietas. Un prasmigakaspavadones vinas nebutu atradusas visaPriezciema. Tiesa, uz savu slepeno bekuplantaciju meitene nevienu neveda, tomerpilsetnieces mulsa ari gailenu silos un

zemenu laukos. Pateicibas uzpluda kadakaisliga senotaja meginaja iebazt vinaikabata salocitu desmitnieku.

«Noperc konfektes! Un velreizpaldies par visu.»

Astra apjuka un rupji atgruda roku.«Es dzeramnaudu nenemu!» Vina

pagriezas un pameta sievieti uz mezatakas.

Savu rupjibu nozeloja nakamajadiena, kad aizbraukuso atputnieku istabaatrada sev adresetu vestuli un pacinu.

«Nepieminiet ar Jaunu un pienemietmazu suveniru ka talismanu veiksmigaisenosanai.»

Vistokli bija dazdazadiem vardiemizraibinats trikotazas krekls arasinssartiem burtiem veidotu love sirdsrajona. Kaut ari Astra skola bija

macijusies vacu valodu, vina tomer zinaja,ka angliski tas nozime milestibu, betcereja, ka mate to nesapratis, jo lotigribejas tudal vilkt mugura glito apgerbagabalu.

So pirmo davanu Astra labi atcerejastapec, ka tas del sakas vinas domstarpibasar mati. Dievbijiga atraitne, kassvetdienas centigi dziedaja baznicas kori,nekadi nespeja samierinaties ar to, kameita staiga apkart ka tads parvietojamsafisu stabs, piesaistot lauzu uzmanibunevis ar tiklumu, bet ar tik laicigiemreklamas panemieniem. Nesaskanasparauga atklata konflikta, kad Astra reizatlava Olegam pavadit sevi lidz majam unpat aicinaja puisi istaba. Ne, taduapgrecibu mate necietis, tad labak izsauktta kunga dusmas par cietsirdibu pret pasas

bernu.«Ka vins kaju par manu slieksni

vairs nespertu — sis gaismatainaispavedejs! Ja velreiz naksiet kopa, durvisneatversu, dievs ir mans liecinieks!»

Toties vinai nebija nekadu iebildumupret to, ka Astra nekad neparradas nodarba ar tuksam rokam. Treknas virassamazgas nodereja cuka-i, kads cukuragrauds — trusiem, zupas kauls — majassargam, kurs zivju kidas jau sen atedies.

Skita, ka mates bardziba irpiespiedusi meitu atgriezties uz pareizacela. Patiesiba Astra tagad katru vakaruparnaca majas tikai tapec, ka vinas velasun darbariku kambari naksnoja OlegsDavidovs. Un tiesam — ko lai ziemaslaika iesak kinomehanikis, kuram taja pasaPriez- ciema paredzets ari dienas seanss?

Nav jegas dzit masinu cetrdesmit divuskilometrus lidz rajona centram un atpakal.

«Ta butu valstiski nepareiza pieeja,»vins starp diviem skupstiem vardojaAstru, cenzdamies masket savus intimosmerkus. «Laid mani ieksa un paliec aripati, es tev pari nedarisu.»

Iespejams, ka Astra butu palikusi, jasaja bridi neizjustu lidzibu ar tik bieziapdziedato Kemermiestina Anninu.Pagaja vel menesis, pirms vina saprata, kaapsviedigais kinomehanikis, kas it karupejas tikai par personiskiem labumiem,butiba ir paraudzis berns bardaina milzaizskata. Berns, kurs savas klejotaja gaitasmekle nevis piedzivojumus, bet vienigilaimi. Gribedama vinam to sniegt, Astrapati kluva laimiga.

Olegs bija pirmais virietis vinas

dzive, un Astra loti cereja, ka arivienigais. Tapec jadara viss, lai patiktupuisim. Lasumaino seju ar uzrauto degununepartaisisi, bet rudajiem matiem gan varpieskirt ugunigu spidumu un nogrieztlaucinieciskas pelastes. Tapat vairsnedrikst gerbties, ka pagadas.

Pirmo davanu Astra sanema pretsavu gribu. Taga<l vina rikojas viltigak:draudzenes zinaja stastit, ka at- putniecesbiezi notere apkartejos universalveikalospedejas kapeikas, pat atpakalcela biletesnaudu, un tad leti pardodot so to noatvestajam dranam.

«Vai tad si kleita ir labaka par to, kojus vakar valkajat?» aicinata apbrinotkartejo pirkumu, Astra naivi vaicaja.

«Labaka? Diez vai. Bet katra zinacitada,» skaneja atbilde. «Ja gribi sev

piesaistit virieti, jabut allaz mainigai.Mans virs, piemeram, to pat "nepamana,bet zemapzina jut, ka pec katra manapirkuma vinam darisana ar citu sievieti.Un tas laulibas dzivei nak tikai par labu,tici manai pieredzei.»

5o pamacibu Astra iegaumeja, undriz ari vinai piemetas musdienigapirksanas un pardosanas serga. Dzinsubikses nomainija pret baltam stilbenem,kas sniedzas tikai lidz ikriem, burtiemizrakstito kreklu — pret batikota audumabluzi, rutainus bruncus — pret zvanveidasvarkiem. Vienigi no augstajiem papeziemvai platforrnenem vina neskiras nekad, jobaidijas lidzas Olegam izskatitiessmiekliga-

Olegs labprat lava sevi lutinat.Apzinadamies, ka sieviesu velibu vinam

nodrosina nepreceta puisiesa stavoklis,vins negribeja zaudet prieksrocibas un jauiepazisanas bridi medza bridinat:

«Zverinats vecpuisis bez jebkadiemprecibu nolukiem.»

Ari Astrai vins pirmaja kopejapastaiga gari un plasi izklastija uzskatuspar milestibas brivibu, kuru nedrikstierobezot dzimtsarakstu nodala apzimogotidokumenti. Runaja par jutu .notrulinasanosikdienas rutinas ietekme, par romantiku undveselu unisonu, kas neatzistbirokratiskus skerslus. Nomierinajissirdsapzinu, Olegs nemas risinatpraktiskus jautajumus un jau otraja vinusakaru nedela izgadaja meitenei bilesupardevejas un vietu iera- ditajas darbu.Tagad Astra, vareja ar' pilnam tiesibamcetrreiz nedela palikt «Magnolija» pa

nakti, bet kinomehanikis — bezkautresanas notiesat par vinas papildualgu nopirktos gardumus.

…Pirms Astras izprasnasanas Guntaun Voitkuss nolema ievakt par meitenisadas tadas papildu" zinas no sava stavaapkopejas — kapec gan neizmantot vinasgaro meli, ja tadejadi butu iespejamsatrast kopigu valodu ar liecinieci? Un sajasaruna tudal uzpeldeja Olega Davidovavards.

«Ta nabaga zoss pat nenojaus, ka simkatra ciema pa brutei. Tikai pucejas untere pedejo grasi, lai izdabatu garajamtevainim. Ek, butu es divdesmit piecusgadus jaunaka, gan zinatu, ka aplauztvinam ragus…»

Pusmuza apkopeja lepni izputa kupludumu, izlingoja cigareti pa atverto logu un

tudal iesprauda zeltzobainaja mute jaunusmeki.

«Citadi te var nospragt aizgarlaicibas… Bet direktors ka tads nikigspuika—jasez no septiniem lidz trim, janav ko darit, keriet musas. It ka majasnegaiditu darbs…»

«So to laikam piepelnat ar velasmazgasanu,» Voitkuss, kurs bijaizmantojis vinas pakalpojumus, meginajaaiz- dambet vardu pludus.

«Cik tad? li ka jus nezinatu, ko tagadmaksa visparastakie sulki… Butu manAstras gadini, es ari macetu atrastizdevigu robu. Tikai vienreiz manpaveicas izgriezt vinai pogas. Kad tedzivoja tads pusjucis pindzelmanis, kurspar diviem rubliem stunda vervejamodelus. Vina baidijas, ka bus japoze pa

pliko, un nepieteicas. Bet kas man — navjau zel, ka tikai samaksa! Un ko domajat?Sis mani pielika pie tiklu lapisanas un patnepieskaras. Notupas pa labu gabalu unviena laida maleja… Tik priecigu vinumuzsen netiku redzejusi…»

«Kada veida Astra piepelnas?»Gunta taujaja.

«Tapat ka mes, parejas,» apkopejaizvairigi atbildeja. «Nes ara visu, kas navpienaglots… Jus pat iedomaties nevarat,kadu mantu sie profesori met lauka — notuksam pudelem un makulaturas vienvaretu izdzivot. Vinai tas kinitis ari so toienes — aizmirst noplest bileti, untrisdesmit kapeikas kesa ka likts. Unvispar — meitietis, pilnigi galvupazaudejis, daris visu, ko tas banditsgribes.»

Vai kads brinums, ka viniem parAstru bija radies pavisam nelagsprieksstats? Pirmaja mirkli negribejasticet,, ka meiteniga rudmate, kas ar adiklisedeja vienpadsmita stava atputas istabasatzveltnes kresla, ir nule aprunatavejgrabsle. Vasaras raibumi, zilo acunaiva izteiksme, aizkustinosi zobosiekosta apakslupa, sakrustoto kajunobraztie celgali—labaku tipiska laukuskuka modeli makslinieks saja nama nezvai butu atradis, pieglezno klat plavmalu,un bilde gatava, turklat objekts daudzpateicigaks par lejas tenku vaceli.

— Ko tad jus, Astrin, tik jauka laikapa istabu dzivojat?— Sasa saka risinatvalodas.— Adit var ari piesaule.

— Nevar,— Astra neslepa ignumu.— Manejie sodien tadi ka prata sajukusi.

Vajadzetu skriet ka uz rumulem, bet sieieslegusies. Kundzins aizliedza uzkopt,Talimovs atkal nelaiz ieksa, pat vecaisVoblikovs ir atteicies no rita pastaigas unpienem apmekletajus. Gatavais trako-nams…

— Jo labak,— Gunta nesaprataAstras raizes.— Es jusu vieta sen butugabala.

— Tapec ka jus mana vietanestradajat.

— Vai tiesam uzskatat so darbu parsevis cienigu?

— Manam vecakajam bralim iruniversitates izglitiba, bet kadru uzskaitevinu sauc par kalpotaju. Es esmu beigusividusskolu, un man nakusi klat veseli diviburti. Apkalpotaja — skan pieklajigi,nekadas vainas.

— Bet ta tacu nav specialitate. Man,piemeram, netikas uzkopt pat savu istabu.

— Redzat nu! Tatad vajadzigs kadscits, kas to daritu. Un man sagada priekustradat citu laba. Internatskola mani saucapar muzigo dezuranti…— Astrapasmaidija.

— Vai ari tur jus par tadu nakotnivien sapnojat?

— Sapni ir parak cels vards. Visasmes sapnojam klut par aktrisem vaiarstem, bet pec tam stradajam parpardevejam un uzskaitvedem. Jus laikamari cerejat klut par tadu gudru sievietidetektivu, kadu nesen radija filma… Tajau nav, ka man nebija izveles. Aicinajamacities kursos, tomer tas nozimetu atkaldzivot prom no majam. Un es bez jurmalasnevaru, smoku nost,

kaut reizi dien;-, : lidz kapam…Nekad neesmu sapratusi, kadel cilveki tatiecas uz pilsetu — kadu laimi vini turmekle? Es grasos atrast savu laimi seit.

Voitkuss grozija galvu te uz vienas,te uz otras sievietes pusi. Sava taisnibaabam, bet vins par sievu gan nemtu drizakmeiteni ar Astras uzskatiem, lai ari tadsvecmodigs raksturs nesolitu rozlapamkaisitu kopcelu. Iejaukties strida likasbistami, jo vairak tapec, ka sadas reizessievietes diezgan negaiditi medzapvienoties pret stipro dzimumu.

— Vai si salle ari ir viens no jusupakalpojumu veidiem?— vins noradija uzAstras rokdarbu. — Kadam atputniekam?

— Nevajag apcelties, ludzu! Nekotadu neesmu jums nodarijusi.

— Davana Olegam?— Gunta

piedavaja pamieru.Astra, virpinadama adatas, pamaja ar

galvu.— Skaties tikai, lai nav jagatavo

purs sikajam. Sodienas viriesus ar tadiempanemieniem nepiesiesi.

— Un ja es nemaz negribu vinupiesiet?—Astra peksni iespitejas.— Ja esgribu vinu tiesi tadu — kas ierodas, laidalitos ar mani priekos, un pazud, kadsakas atpludi? Ja es vinu parak milu, laiuzbaztos ar savam prasibam?

— Vakar pec kino vins palika pietevis?— Gunta lietiski vaicaja.— Vinstacu bija tava kambari, kad parnacaKundzins, vai ne?

— Bija. Kas tur launs, es nesaprotu!Vai mate jus uzridijusi man kakla?

Juzdams, ka saruna atkal draud noklut

strupcela, Voitkuss metas starpa:— Dievs ar vinu!… Mus interese

tikai manuskripts, kuru Kundzins savaaizmarsiba kau kur iegrudis. Vai neesat tovakar,redzejusi?

— Ko jus, es pat neuzdrosinajospaskatities uz vina pusi. Kad izskrejugaiteni, man nekas nebija mugura, tikai tasisais uzsvarcis. Bet aiz durvim veselaviriesu kompanija. Labi, ka nedega lielagaisma, citadi butu tudal aizmukusi.Atsledzu Kundzina durvis un aizsmaucuatpakal. Loti baidijos, ka tik Olegsnepamostas.

— Vins guleja, kad atgriezaties?— Vina vairs nebija. Bet es

neuztraucos. Aukstas naktis Olegs sad tadnobrauc leja un padarbina motoru, lairadiatora nesasalst udens.

— Cik ilgi vins bija prom?— Nepateiksu. Kad vins ir

blakus, man vienmer loti ciess miegs,—Astra, ka atbalstu meklejot, ludzosiuzlukoja Guntu.— Olega pasparne jutostada aizsargata… Noguleju lidz pasamritam, un tad jau vins vairs nedrikst te but,jau ar pirmajiem gailiem direktoravietnieks sak apgaitu… Paskatijos palogu, masinas ari nav, tatad viss normali.

— Tu uzskati par normalu, ka vinspazud neatvadijies?— Gunta nenocietasnepajautajusi.

— Kapec jus vinu ta neieredzat?Driz bus dienas seanss, un tur messatiksimies.

…Ritos lauku cilveku pat ar mietu uzkino neaizdzisi. Par tadam izpriecam vardomat tikai pec tam, kad aprupeti lopi un

apdariti darbi maja un darza. Tapec Olegsparasti izsludinaja seansu pulksten trijos,bet saka puscetros, kad zuda pedejaceriba, ka vel kads varetu ierasties.

Filmas radija Priezciema vecaja tikluskuni, kas staveja tukss kops tiem laikiem,kad piekrastes brigade ar motorlaivam unvisam spailem bija parcelusies uz jaunoostu Licupites griva. Tagad skuni bijaiekartota skatitaju «zale» ar ekranu, ducissolu rindu un paaugstinajumu telpas gala,kur neliela, ar azbesta plaksnem apsistabuda atradas projicesanas aparatura.

Pat vispopularako filmudemonstresanas reizes solos sedeja tikaiberni. Sievietes un nedaudzie viriesukartas apmekletaji no majam nesa lidzikreslus un nolika tos, kur pagadas. Ja jauskatities, tad ar ertibam, cetrdesmit

kapeikas ir nauda. Un Olegs atlautu arilielakas valibas, ja vien tas palidzetupiepildit zali,— vina izpelna bija atkarigano plana.

Soreiz skatitaju piepludums bijavisai niecigs. Pat trekni ierametais filmaszanra apzimejums «melodrama», kasparasti atvera zvejnieku sievu aszlru.sluzas un naudasmakus, nespeja konkuretar pirmas saulainas dienas aicinajumu, unAstra, sededama tiesi uz robezas starpskuna kaplicas vesumu un dabas atmodassiltumu, jau uzdrosinajas ceret, kanepardos nevienu bileti. Tad varetu atceltseansu un piedabut Olegu aizbraukt uzmurkelu vietam. Senu, protams, vel nebus,bet vai tas ir galvenais? Pastaigasies pamezmalu un izbaudis kluso laimi, kasatsver visas kaislibas filmas varonu

gaume.Ka par spiti, atskreja divi bezmaksas

bilesu vecuma zeperi, nolika uz galdasanurcitu rubli un sauju kapara monetu.

— Vecamate driz bus klat, ludza bezvinas nesakt.

— Tad jau manis,— Astra nenoteiktiatbildeja un pa- gaidam naudainepieskaras.

Ceribas galigi izkupeja, kad meiteneieraudzija kinoteatrim tuvojamiesKundzinu, kurs nekad neizlaida nevienufilmu. Kapec vins nebija vakar atnacis?Tad sodien nesapetu galva un nevajadzetuslepties no saules… Bet varbut Rutaatrunas, vina nekad neskatijas filmas, vaitiesam neaizvilks Kundzinu prom?

Vini pirmoreiz gaja zem rokas, unpec visiem- siem vientulibas gadiem

Kundzins, kuru sieva ari saja zina nebijalutinajusi, apzinajas, cik jauki just blakamcilveku. Cilveku, kas gruta bridi atnakmierinat un ari pec pusdienam nepametvinu vienu. Ja tagad peksni vel atrastosmanuskripts, Kundzins uzskatitu so dienupar laimigako sava dzive.

— Nu, ka lai jums to pasaku?— vinsmeloja.— Automatizacija nav pasmerkis,ta nenesis cilvecei bezdvese- liskumabriesmas, no kuram jus ta baidaties.Drizak otradi — atraisis radosos spekus.Ta nenomaks cilveku, bet atbrivos… nu,-kaut vai musu milo Astrinu. Tasvienkarsak par vienkarsu: viens automatspar attiecigam kapeikam izsniegs zetonu,un ieejot to iemetis… Katra metro stacijair sada automatizacija, kapec to nevaretuieviest ari seit?

— Un es cereju, ka pabeigsietdisertaciju un vismaz lidz menesa beigamaizmirsisiet vardu «automatizacija»…Kapec laupit cilvekiem personigassaskares prieku,— Ruta iebilda.— Es patpielauju, ka tas ekonomiski izdevigi, untomer — ne, pat trisreiz ne! Jusu nozaresdizgari spejigi daudz ko izgudrot —konveijerus, pa kuriem gar musugaldiniem slidetu skivji ar edieniem. Betes gribu, • lai tas kotletes pienes klatAina, ar milu smaidu novel labu estgribuun katrreiz nosauc tas cita varda — parmaltu bifsteku, sniceli vai brizoli.Pasapkalposanas veikalos es neprotuiepirkties — labak pastavu rinda, bet manar kadu jaaprunajas. Ari tagad patiktosparmit dazus vardus ar Astru —apjautaties, vai verts skatities so filmu,

kaut gan labi zinu, ka ta ir drankis, palugtvinai, lai ierada labaku vietu…

— Tad jus esat ar mieru?—Kundzins nopriecajas.

— Viktor, milais draugs, tadu upurino manis gan neprasiet, saja kinomakslastempli jusu disertaciju tacu neatradisim,vai ne? Kada tad jega atkal ieslegtiescetras sienas? Jus sodien, ja nemaldos,vel neesat bijis pie juras, bet diena irvienreizeji skaista…— Vina uzlukojaKundzinu un atskarta, ka tas pat laganeklausas.— Galu gala ta ir jusu darisana,bet pasakiet vismaz — kapec katruvakaru, kops esam pazistami, ka pielimetssezat kiniti? Laikam iemiegat pec piecamminutem, atzistieties!

— Maskava netieku. Tur iebraucejiizperk visas biletes.

— Maskava daudz ko nevarat,piemeram, pavadit laiku kopa ar mani…Bet es jums kakla nekaros, ejiet vien,aizmirstiet visas savas nepatiksanas.—Vina izrava roku no Kundzina elkonaslazda un tik strauji devas prom, kagandriz uzskreja virsu Guntai unVoitkusam.— Ari jums es ieteiktu veltineteret laiku!

Sis ne ar ko neattaisnotais sasutumaizvirdums patiesiba bija pirmais soliscela uz kapitulaciju — vai tad vinanesaprata, ka daziem cilvekiem pecintensiva gariga darba nepieciesamaatslodze, ko sniedz parcelsanas citapasaule? Pati tiesi si iemesla del uz kinonegaja — gribejas izslegties no ikdienasvides, no ieraduma analizet rezijaspanemienus, operatora meistaribu un

aktieru sniegumu. Kundzina Rutuvisstiprak pievilka berniskiga atklatiba,kas reizem robezojas ar vientiesibu un peckinoaprindu izsmalcinato intriguparsatinatas atmosferas lava justies pilnigiatraisitai. Ari tagad aizkustinaja vinaapmulsums, tomer spert vel vienu solivinai negribejas —tas lidzinatos galigaisakavei. Un Ruta atstaja vinu.

Pie ieejas radas negaiditisarezgijumi. Astru mulsinaja fakts, kavinas stava zinatnieks, sava veida pasucilveks, gandriz tris stundas ka gailis uzlaktas tupes uz saura sola, turklat par savunaudu. Vel aizmigs un nogazisies… Unmeitene uzstajigi piedavaja Kundzinamsavu kreslu, no kura vins tikpat energiskiatteicas.

Atstajis Guntu pie durvim, Voitkuss

uzkapa kinome- hanika valstiba. Skita, kaviriesu saruna bus isakais cels uzvalsirdibu.

Olegs Davidovs bija varbut spridiisaks par apmekletaju, bet izskatijas daudzrazenaks, jo ar saviem svarcelaja pleciempiepildija visu sauro telpu starp aparatiemun filmas karbu piramidu. Zem melnasadas zaketes un tikpat ciesi piegulosajammelnajam biksem bija jausama ikvienamuskulaina kermena kustiba, un nomuguras vareja rasties iespaids, it kapustumsaja buda rositos gaismatainsnegeris. Kadu laiku Sasa veroja mehanikiun, neka vina darba nejegdams, tomernosprieda, ka puisis ir ists specialists —tik merktieciga likas katra kustiba.

Beidzot Davidovs pagrieza galvu undraudzigi uzlukoja apmekletaju.

— Atnaci izpetit, ka rodas pasaulesseptitais brinums?

Balss skaneja mazliet aizsmakusi, betnepauda ne mazako parsteigumu —acimredzot laukos sadi apciemojumiietilpa kinomehanika darba ikdiena. Toapliecinaja Olega nakamie teikumi:

— Neceri — no makslas te nav nesmakas. Tira tehnika. Un parcilveciskaizturiba. Gribi vai negribi, jaskatas —kaut pasam lidz kaklam un pirksti ta vienniez sajaukt dalu secibu, ka to darijam,kad vel braucu uz kugiem. Zini, kas musuprofesija galvenais? Pareizais fokuss,rupji izsakoties — asums. Un, protams,plans.

— Tas tacu nav atkarigs no tevis,—Voitkuss labprat ielaidas saruna.— It ka tupats uznemtu filmas… Jarada tas, ko tev

dod.— Ja es nemtu tikai to, ko man

megina iesmeret, sen jau butu pakariszobus vadzi,— pieradidams pretejo,Davidovs plati pasmaidija.— Kasesgabalus grib visi. Tacu katram no mums irsavs triks — fokuss, krievu valodaizsakoties.

— Kads ir tavs slepenais ierocis?—puisis Voitkusam iepatikas arvien vairak.

— Psihologija. Zel, ka tas stingriaizliegts, citadi nomainitu pusi nosaukumu— un zale butu parpildita. Pret skatitajiemjaizturas ar cienu, tad vini brivpratigiatvadisies no savam kapeikam un velpaldies teiks. Kas zinatniekam svarigak —laiks vai nauda? Nu luk! «Mag- nolija» esvienmer izsludinu pagarinatu seansu, galugala tam dokumentalajam filmam ari

janoklust lidz tautai… Sie sten un pus: navlaika, jastrada. Vai tad es nesaprotu, betman ari darbs un kases plans. Un te stajasspeka matematikas likums par saskaitamovietu mainam — vai nav vienalga, kuragala pagarinat seansu? Svarigi, lainemainitos ienakumu summa. Un es raduvispirms makslas filmu, pec tamapmaksatas piedevas. Kam nav laika, laiiet prom, izeja par brivu. Tu patiedomaties nevari, ka sis racionalizacijaspriekslikums palidz dzivot! Un visapamata — psihologija.

— Bet ja zale nepaliek neviens?— Tad ietaupu ari elektroenergiju.

Par to tapat pienakas premija.— Un pusstundu atrak tiec pie savas

sirdsdamas…—Voitkuss pasmaidija un nolema, ka

pret tadiem parkapumiem gan nekadnekaros.

Davidovs nedomaja ne liegties, neprotestet pret tadu jauksanos privatasdzives jautajumos. Drizak otradi, likas —vins jutas glaimots.

— Kas vainas, kamer jauni mes?Astra apgalvo, ka latviesi visu prototattaisnot ar dziesmu tekstiem. Ikvienam netikai sava daina, bet ari savs moto.

— Tulit tu meginasi man iestastit, katads dzivesveids tevi pilnigi apmierina.

— Protams. Dienesta gandriz divusgadus biju ka piesiets pie kuga. Totiestagad redzu pasauli divkarsi — daba un uzekrana. Filmas celo ar fotoaparatiemapkarusies pensionari, es gribu bauditdzivi ar savam acim, nevis caur kamerasobjektivu. Gan pienaks stundina, kad

pasam negribesies kusteties no majam araun gimenes miera kila bus televizors…

— Iznak, ka tev tas romans ar Astrunav nopietns… Zel, otru tadu meiteni busgruti atrast.

— Klausies — tevi Astra sutijusi,vai?—Davidovs beidzot attapasapvaicaties.— Tu esi vinas agents,atzisties!

No atbildes Voitkusu izpestijaGuntas balss:

— Ei, jus tur, viriesi! Astra ludzapateikt, ka vares sakt pec desmit minutem.Pardotas trisdesmit divas biletes. Tikzikerigu meiteni redzu pirmoreiz muza,ists velna pulveris! Un tik smukina…

Pamanijis, ka Davidova seja klustarvien drumaka, Voitkuss energiski apravaGuntas jusmigo tiradi:

— Izbeidz! Un, ja es tev, Oleg, tagadjautasu, kur tu nakti noziedeji, tad arivienigi tapec, ka sai pasa laika vienamzinatniekam nozudis manuskripts. Un, laitu nedomatu, ka esam ieradusies izspiegottavas milas dekas, izpaudisu vel vienunoslepumu: kad neatpusamies, tad abistradajam milicija. Skaidrs?

— Kur nu vel skaidrak,— Davidovsit nemaz neapmulsa.— Jus parbaudatkinomehanika versiju… Diemzel — laicik ta liktos vilinosa, tomer ir tikaivisprimitivaka sagadisanas. Pat acisneesmu redzejis ne jusu zinatnieku, nevina manuskriptu. Un, ko nevar celt, tonevar ari nozagt,— vins paspideja arparfrazetu idiomu.

— Tomer japarliecinas par tavualibi.— Voitkuss nemaldigi juta, ka

juridiska terminologija Olegam pa pratam— vins pazina to no kriminalfilmam.

Patiesam, daudz netieledamies,kinomehanikis pastastija par savamtalakajam naktsgaitam.

— Ja, izslideju no Astras kambarisa.Cels uz liftu bija brivs, un es nobrauculeja. Gribejas mazliet pasildit motoru, laino rita nenikojas, naktis vel aukstas. Untur viens nelaimes putns jau prieksa —Zozite. Zage un zage, bet nevar iedarbinatsavu glauno arzemju dampi. Sakumadomaju, ka parsuknejusi benzinu. Pec kadalaicina pats izmocijos. Velti milets — kanepielec, ta nepielec, un ej nu tumsasaproti, vai aizserejusi dizite vai udenskada caurule sasalis. No ievilksanas arinekada labuma, beidzot vajadzejaaizslepet Zoziti lidz pasam majam. Un tur

nonemos lidz ritam, kamer atradu istovainu… Nav mana daba atstat darbupusrata.

— Bet atstat sievieti nezina? Tasjusu kavaliera godam nerive kanti?—Gunta vinam uzklupa.

— Kapec atteikties no izdevigashalturas?— kinomehanikis neveiklitaisnojas.— Vietejais meistars visparbaidas pieskarties tam arzemju vagim. Unkajam Zozite nespej izskriet tadu gaisagabalu.

— Tu esi dross, ka nekadus cituspakalpojumus Zozitei nesniedzi?— sadadivdomiga jautajuma Voitkuss ieterpa pretbufetnieci verstas aizdomas.

Ja, Dzozefines vards saja lietauzpeldeja visdazadakajas sakaribas, unbutu tuvredzigi noliegt, ka vinai bija ne

tikai izdeviba piesavinaties bara aizmirstomanuskriptu, bet, ja tam patiesam ir valstsnoslepuma raksturs, ari iespeja nogadatdisertaciju uz arzemem, izmantojot parstarpnieku savu draugu talbraucejujurnieku, kura masina pati vizinajas.

Netira sirdsapzina lika Davidovamuztvert jautajumu burtiski.

— Un tomer jus esat Astras agenti.Godigi sakot, ja man nebutu bail no vinasgreizsirdibas, sodien pat vestu uzdzimtsarakstu nodalu…

— Ka tu doma, vinam kaut kas bijaar jusu sirdsmilo Dzozefini?— Guntavaicaja Voitkusam, kad vini jau soloja paPriezciema vienigo ielu.

Voitkuss pasmineja, tomerneatbildeja. Patlaban bija svarigi tiktskaidriba par kinomehanika

paskaidrojumiem.Ar visam nejausajam sakritibam tie

skaneja it ka ticami. Bet tikai «it ka».Galiga atbilde butu jamekle Olegarakstura, kurs pagaidam skita visaipretrunigs. Acu izteiksme, Davidovamrunajot par Astru, lika domat, ka vinsmeiteni iemilejis no sirds un tisupratizgudrojis stastu par naksnigo milas deku,lai sleptu to, kas saistits ar Kundzinamanuskriptu. Vina paskaidrojumu pirmopusi, protams, vares parbaudit, bet diezvai Dzozefine ielaidisies sarunas par savuintimo dzivi. Tatad atkal japalaujas uznojautu un cilveku pazisanu… Ar kobufetniece iekarojusi viriesu simpatijas?Ar smaidu, ar gluzi vai neizsikstosuaspratibu straumi, ar gatavibu iedzert kadulasi, ar divdesmit cetru stundu kreditu, ko

vina allaz labprat atvera patmazpazistamiem atputniekiem. Par to vinaipiedeva ieradumu ieliet alkoholiskosdzerienus bez merglazites un gandriznebaudamo gaisbruno dziru, ko patoptimistiski daltoniki nedevetu par pupinukafiju.

— Varbut beidzot pateiksi, uzkurieni ejam?— nesagaidijusi atbildi,Gunta nepacietigi jautaja.

— Atmaskot laupitaju ar retu uzlabas rokas ikska.

«Magnolijas» projekta autori bijaizvelejusies Priez-

ciemu galvenokart tapec, ka atskiribano citiem zvejnieku ciemiem soseja metaslaidu likumu ap maju puduri lielas kapaspiekaje. Bet, tapat ka citur, ari sejieniesibija sacelusi savus miteklus gari stiepta

virtene vienigas ielas abas puses, preciziatveidodami lica krasta ieliekumu.Pedejos gados tika apbuvetas ari lankas,kas stiepas lidz pasam liedagam,neatstajot brivu ne saurako, celtniecibainoderigo zemes stremeli. Ap augstceltnika rieksti, kas no lazdas talu nekrit,atradas kopmitne un dazu turigakudarbinieku vasarnicas. Viens otrsceltnieks tapat bija laidis saknesPriezciema smilsainaja augsne, vakaros unnedelas nogales likdams lieta darbalaikaietaupito energiju un buvmaterialus. Sistas bija atlecis ari zvejnieku gimenem, untagad vai katru setu, reizem diemzelizjaucot etnografisko harmoniju, izdailojasilikatkiegelu un putu betona piebuves,jumtistabas no spundetiem deliem undekorativiem paneliem, no armaturas

sametinati zogi, aiz kuriem vareja saskatitipasnieka radu un pazinu par lapenemnosauktos vasaras majoklus.

Ari pati iela bija parmainijusies lidznepazisanai. Parvertibas skara ne tikai arasfaltu noklato brauktuvi, no kurasmotorizetie satiksmes lidzekli sen bijapadzinusi pajugus un divritenus, bet vellielaka mera ietves, pa kuram tagadkustejas biksainas sievietes, jauneklisieviskigi izrakstitos kreklos, skukenisortos un garmataini puiseli augstpapezupuszabakos. Tomer si unificeta mode bijatikai areja «Magnolijas» ietekmesizpausme, daudz- krasak ta iezimejassadzives tikumu plaksne, kur materialaisstimuls arvien biezak kluva par noteicosoricibas motivu.

Gunta pirma sajuta dumu smaku.

Pagrozija galvu uz visam pusem, ievilkagaisu nasis, tad noradija uz iegarenu,sarkanu kiegelu eku.

— Tur! Vejs visu laiku mainavirzienu, tapec pagajam garam.

— Tev gan ir deguns! Mazs, betnemaldigs. Tava vieta es ietu uzparfimerijas fabriku par ekspertu.

— Cik var liet?… Paskaties labak,ar kadu joni tuvojas sis melnais makonis.Ka tik neuznak negaiss.

— Par agru pat musu kosmiskajalaikmeta. Drizak cirulputenis…—Voitkuss apstajas pie atvertajiem vartiemun nemas bungot pie pastkastites ar majunosaukumu «Raubini».— Saimniek,atsaucies!

Atskaneja kedes zvadzona un skalasrejas. Parvarejis nepatiku, Voitkuss iegaja

seta un pec daziem soliem ieraudzija aizmajas stura balta dumu mutuli tinusosnaminu, ko veidoja kopa saslietas viduparzagetas airlaivas puses. Kuts prieksapiesietais melnais suns bezspeciganiknuma atkal un atkal grasijas mestiesvirsu un ik reizi, vazas apstadinats, slejaspakalkajas. Beidzot paradijas saimniece.

— Nav vel nozavetas, nav vel,—atnemusi Voitkusa labdienas un patneapjautajusies par apmeklejuma merki,vina pazinoja.— Atkapiet pec stundinasvai atstajiet naudinu. Ja jus no lielasmajas, mans vecais pecak aizvedis.

— Vai vins maces atrast?—Voitkussit ka saubijas.

— Kurs virietis tad nezinas celu uzkrogu? Tapec saku — atstajiet naudinuman.

Ir sievietes, kuras lidz sirmamvecumam saglaba kadreizeja glitumaiezimes. Raubinu saimniece savagadagajuma lauzu vidu laikam nekadnebija izcelusies ar ipasu skaistumu,tomer sai pusmuza sievietei piemitapievilciba, kuras pamata ir labestiba.Spriezot pec apgerba, vina vel nesenbijusi krietni slaidaka, bet tad bija uz-barojusies apmeram par divdesmitiiekiem kilogramiem. Tas drosi vien bijanoticis tik strauji, ka vina joprojamnevelejas samierinaties ar so bedigo faktuun joprojam valkaja lidzsinejas kleitas.Bet kaut kur tiem taukiem japaliek, tapecbrunci bija uzravusies virs apaligajiemcelgaliem un atgadinaja no modesizgajusos minisvarcinus. Pasauro vilnasjaku vina bija atstajusi nesapogatu, tomer

nemitigi centas savilkt malas par kuplajamkrutim.

Raubinienes zilas acis raudzijaspasaule jautri un ar tadu ka izaicinajumu:«Tada, raugiet, esmu, nemiet par labu…»

Voitkuss necieta zivis no tas talasbernibas dienas, kad vinu ar kaklaiestregusu karpas asaku veda uz slimnicu.Pat negus needa. Tomer izvilkanaudasmaku — gan draugi notiesas.

— Baidaties, ka vins tur notrieksvisu lomu?

— Mans virs? Ka jus varat tiknesmuki izrunaties! — Raubinu Lavizeaizstaveja gimenes godu.— Nu, iegriezas,kad tur paradas tas arzemju bairitis vaiDzozefine izgada kadu citu smalkupamielojumu. Izskalo rikli un allazinparnes man kadu sokolades konfekti.

— Iznak, ka jus nemaz nenoladatlielo maju?

— Pasarg dies! Vai tad var noladetcilvekus, kas no talienes brauc pie mumsatpusties? Un cik ilgi ciems butuizdzivojis tumsoniba? Pat uz bodi bijajaskrien sesi kilometri. Pasas berns,kamer skola gaja, tikai pa svetdienammajas radijas. Bet tagad dzivo pie mums— strada lielaja maja par elektriki, arivedekla iekartojusies darba… Agrak aizvientulibas gribejas vai karties augsa, numajas man vismaz ir ar ko parunaties — imazmeita, i lopini…

— Uz mata ka Amerika, kad atklajazelta aderi,— Voitkuss zobojas.

— Vai nu gluzi zelta? Ta teresanareizem gan lielaka par visiem labumiem.Bet censamies, un tas ari uztur pie

dzivibas. Mans vecais lai. Pirms pieciemgadiem par gikti vien zudijas, patnejaudaja piecelties, kad tupeni nacarokami. Tagadin vinu tai pensionaruposma iecela prieksnieka karta, un nu tirizirgts sivere. Sorit vel pa tumsuaiztarkskinaja.

— Un ko parveda?— Uz laika mainam kurs jau nekad

nav tukss,— saimniece izvairigi atbildeja.— Ko tad juseja tuvak nenak, no Laca navko drebeleties, tam tikai ta balss tadaparupja…

Saimnieces rokas majienaiedrosinata, Gunta viniem piebiedrojas unuzreiz keras versim pie ragiem.

— Kur tad pats? Jura nemanijamnevienas laivas.

— Sis majas nemaz vairs nesez,—

ka jaunu plati uzlikusi, Raubinu Lavizepeksni saka sudzeties.— Teicas vakarabut atpakal, pa televizoru radis hokeju.Bet pirms tam vel aizvest uz kantoriprieksnieku tiesu — citadi tikai uz siltestads zvejnieku kolhozs skaitoties. Pie siemtoks ari no malu malam brauc pecsmekigakas zacenes. Nebutu manmodinatajs sabojajies, es akurat pateiktu,vai tagadin vel sez ar viriem uz stekiemvai suc alutinu jusu vinuzi.

— Kapec tev nepanemt unnesalabot?— piepesi ierosinaja Gunta, kaallaz jutot lidzi vientulam sievietem.

Pirms Voitkuss apjedza, kas vinaipadoma, saimniece paguva iesaukties:

— Tad jus esat pulkstenmeistars!Tudalin atnesisu… Nemiet naudu atpakalun manejam pasakiet, lai paluko, vai nav

kads zutis prieks labiem cilvekiemaizkeries, sorit platijas, ka veselu ducidabujusi. Pa kuru laiku tad paguvusiizandelet? Sakiet vien, ka Lavize likusi!

Vecie zvejnieki patiesam vel kavejaskrastmala — dazs bija iekartojies uzlaivas tilaudam, dazs uz laipam. Turpatstaveja motocikli un mopedi, bez kuriemvini nespeja iedomaties parvietosanos patciema robezas. Iztalem visi izskatijaspuslidz vienadi savos brezenta un gumijasapmetnos, kas pasreiz, debesim straujiapmacoties, vairs nelikas nepiemeroti.Tomer tuvuma krasi atskiras cits no cita— dazs uz vecumdienam bija izkaltis unkluvis liks ka pipes kats, ko turejabezzobainaja mute, cits gadu gaitaneveseligi uztucis un slepa asarojosas acisaiz brillu tumsajiem stikliem. Rokas gan

bija dzislainas un sastradatas visiem. Untiesi tam vajadzetu pieverst uzmanibu —ka tad citadi sazimesi Kundzina nelugtoviesi? Pret Jani Raubinu verstas aizdomaspagaidam bija tikai minejums, turklat peciepazisanas ar Lavizes tanti — diezganapsaubams.

— Ja, gandriz ka vecajos, labajoslaikos,— it ka pieliekot punktu pirms lababriza aizsaktai sarunai, sacija siks unsausnejs virins, kuru, likas, pat pavasarasipa aizpustu par bortu.

— Un ko tas lidz!—ar nesleptusarugtinajumu errojas blakam sedosaisplikgalvis.— Neaizmirsti, cik tagadmaksa brandvins. Rekini, ka gribi, polssvien par zuti sanak. Ar «Magnoliias»uzcenojumu mes galigi izputesim.

— Ko neatvedi no veikala?—

divaini rauduliga balsi,ne pie viena tiesi negriezoties,

vaicaja omuligs dizvederis.— Prieksnieks atkal par paldies

panema?— Nesac vilkt veco dziesmu!— asi

attrauca joprojam stalts un parsteidzosispekpilns sirmgalvis.— Ja ta labipadoma, vinam pat paldies nebutu jasaka.Ierakstija lomu musu vertigo zivjunozvejas plana un apsolija ceturksnapremiju, ja turpinasim tada gara… Kamnepatik, lai paliek mala, nav spiesta lieta.

— Pareizi, uz tam divam laivamtapat jau par daudz esam,— tudalpiebalsoja pirmais runatajs.— Sodien pat.Trisdesmit zusu, ko vel tu vari prasit?Nevis zivju par maz, bet musejo pardaudz!

— Varbut vel pateiksi, ka vispar pardaudz pensionaru saradies…—apvainojas gaudonis.

— Neciksti, bral, kas ir, tas ir. Musuciema vien tresa dala pensijas vecuma…Bet par varas makti tevi kapa nedzis.Kamer man ta teiksana, nemsu lidzi selga,— posmvedis apsolija, tad pieversasGuntai un Voit- kusam:

— Un kas jaunajiem cilvekiem uzsirds?

— Mus Lavizes tante sutija,— teicaVoitkuss, vairs nesaubidamies, ka vinamdarisana ar Jani Raubinu.

— Jaaprunajas.— Zem cetram acim?— zvejnieks

pasmineja, tomer ar puisi sarokojas.Lai cik savadi, rokas spiediens nebut

nebija tik ciess ka vareja gaidit. Patiesiba

vina sastradata plauksta tik tikkopieskaras Voitkusa pirkstiem, pakustinajatos ka ar rupju smilspapiru, un nebijaiespejams noteikt, kads ir vina ikskis.Nacas izgudrot viltigu gajienu.

— Mana draudzene jums paziles,-—piedavaja Voitkuss, aizvedis Raubinunostak.— Tas vinai asinis no vecmaminasciganietes.

isti nesaprazdams, ko no vina grib,Raubins sniedza kreiso roku.

— Labo!— paveleja Gunta,apbrinojami viegli ieklavusies spele.—Iesaksu ar pagatni, jo uz tas balstas katracilveka nakotne.

Beidzot Raubins apjedza, ka tiekizmulkots, un atri atrava roku.

— Ja vajag kadu asaku, tad ta aripasakiet un nejauciet pratu. Tapat atdodam

par pusvelti.Bet Gunta jau bija paguvusi ieraudzit

retu uz labas rokas ikska, un nu vinuvaretu apstadinat vienigi dzelzcelaparbrauktuves skerskoks.

— Sorit, cienitais, cela uz debesim,kur agri vai velu noklusim visi, jusapstajaties liela nama vienpadsmitajastava un, zemisku kaislibu vara budams,ielauzaties sava tuvinieka istaba, karojotpec laicigiem labumiem…

— Kas tie par. .labumiem? Par taduzuti tavas ciskas resnuma man patmelnsvarcis to pasu pieciti iedotu un velgrekus atlaistu. Bet vinreiz sis profesorsizbrakeja manas vecas zavejumu — v'aitik neesot iemilejusies, ka ta parsalijusi?Nu, aiznesu zalu, lai pats izvara vai uzcep,ja tik izveligs, vai man zel? Kur tas teikts,

ka viss loms caur sievas sparkasi jalaiz?Uzbraucu augsa un iegaju pie sima. Bet, kataisu durvis, ta elle vala, viss iet pa gaisu— papirisi un driskas. Aizlidoja patcedele, kas bija skirba iebazta. Provejusavangot, bet kur tu dievin — taisna celaizvilka pa logu ka pernas ziemas pedejosveicienu. Velak vedeklai ludzu palukotdarza, bet si tikai atnirdz — kam vajag,uzrakstis vel vienu. Vecis vakar esot bijiskrietni pielicies. Laikam taisniba, vai tadskaidra prata pliks pa balkonu dzivotu?

Raubina zimeta aina likas fantastiska,un Voitkusam uzmacas saubas, vai tikaizvejnieks nebija no rita ieturejies. Lai nukurs, bet Kundzins bez biksem…

— Raubintev, nenemiet launa, vaiaiz parpratuma ne- pakerat lidzi Kundzinadisertaciju?

— Ko?— Tadu papravu zuksni aprakstita

papira,— ka macedams skaidrojaVoitkuss.— Ar burtiem un skaitliem.

— Reiz jau aprakstits, kam velvajadzigs?— Raubins paraustija plecus.— Pat zavetas plekstes neietisi, nav vairstie laiki.

Vins strupi pagriezas un stivamkajam aizkatoja pie posma viriem.

Atcela Guntai un Voitkusam nacascinities pret arvien pieaugosu austrumuveju, kas meta seja asus smilsu graudus.Sargadami acis, vini puspievertiemplakstiem raudzijas tikai zem kajam unnebutu pamanijusi Kundzinu, ja vinsneierunatos pirmais.

— Cereju kinoteatri aizmirst savasbedas, bet nav miera ari zem Egiptes

olivkokiem, ja drikstu atlauties so varduspeli.

— Pagaidam nevaram ne ar koiepriecinat,— sapratis, ka Kundzinsneuzdrosinas uzdot izskiroso jaut/: unu,Voit- kuss devas vinam talka.— Bet ganjau. Kad beigsim atsijasanu, patiesiba patinaks gaisma.

— Kaut atrak! Es jutu, ka drizsajuksu prata.

Kundzins abam rokam iekerasgaisaja platmale, ko

spejs braziens bija pacelis virsgalvas, un, it ka piesaukdams debesis parliecinieku, iekunkstejas:

— Un par ko man tads sods, par ko?

ROKADES UZDAZADAM PUSEM

Teoretiski Gunta, protams, zinaja, cikliela mera viedoklis atkarigs noskatpunkta, tomer praktiski par toparliecinajas tikai sodien. Pirmoreiz muzavina kinozale sedeja nevis ar seju pretekranu, bet uz skatuves un nopaaugstinajuma veras telpa sapulcinatajosatputas nama darbiniekos. Kad tie iznirano pagrabstava, kur atradas virtuve undazadas noliktavas, kad pa parka celiniemno kantora vai garazu puses virzijas uzcentralo korpusu, likas, baltos un pelekosuzsvarcos terpusos cilveku plusma nekadnepartruks. Pat uzmacas iespaids, ka

apkalpojosa personala te vairak nekaatputnieku. Toties patlaban visas sisapkopejas un oficiantes, pavares un traukumazgatajas, administratores un sanitares,sie montieri un transportstradnieki, arstiun gramatvezi, darznieki un santehnikitikko aiznema pirmas septinas rindas —tas pasas, kas vakara seansos allaz palikatuksas. Mazliet savrup turejas neskiramodraudzenu trijotne. Pirma bijamelnmataina dentiste, kura ta juta lidzisaviem slimniekiem, ka zoba rausanasreizes pati dzera sirdszales. Blakus sedejasartvaidze velas parzine. Nespedama viradzimtaja zvejniekciema rast savaiaugstakajai filologiskajai izglitibaiatbilstosu pielietojumu, vina lika stavuapteksnem sevi devet parkastcljaunkundzi. Tresa bija izdilusi masa

dietologe, kuras varguligais izskats viesaiebraucejos saubas par vinas mediciniskopadomu lietderibu. Sai trijotnei, kaparasti, bija pievienojies sirmais biljardazales markieris, kas uzskatija sevi parzobarstes muzigu paradnieku un savupateicibu par jaunajam protezem centasizteikt ar ziediem un kafiju. Vel istineapradis ar maksligajiem zobiem, vinstos valkaja tikai ipasi svinigos gadijumos,bet darbdienas slepa skapi, kur aiz divamatslegam glabajas zilonkaula bumbukomplekts un kija, ko pats bija izvirpojisno melna ozola. Perlamutra

spidums muti greznoja ari taga-d, jo,gluzi tapat ka visi parejie, markierisuzskatija, ka kolektivs saaicinats uzpirmssvetku sanaksmi. Uz siem maldiemvedinaja ekrana prieksa novietotais galds,

pie kura sedeja tads ka sviniga mitinaprezidijs: Gunars Apsitis, vina bralameitaGunta, Aleksandrs Voitkuss un — iesanispret publiku pie vel mazaka galdina —bibliotekare, kurai bija uzdots protokoletvisas kaut cik saturigas liecibas.

«Tevocis parcenties,» pie sadasatzinas vienlaikus nonaca gan Gunta, ganVoitkuss. Un ko par Kundzina nozudusodisertaciju var zinat pavara palidze, kasvakar aizgajusi vel pirms launaga unvispar tikpat ka neiegriezas augsejo stavutelpas? Kadas vertigas zinas var sniegtgarazas autoatsledznieks vai kravejs, kasaugu dienu dzivo pa aru? Vajadzejasasaukt tos, kas dezureja vakara un nakti,un apklausinaties, vai nav manits kasaizdomigs. Bet tiesi vini pasreiz atputas…Tapec Gunta bija lugusi iespeju aprunaties

ar agrino rita mainu — apkopejam unviesmilem, kas varbut pievakusas kaut kuruz gridas vai kresla izmetatas rokrakstalapas. Bet — se tev!— direktora vietnieksizmanto ieganstu, lai izraditu savu varu, kouzsvera katra varda gala:

— Es jus sasaucu tapec, ka gribuaprunaties par nevelamam paradibam, kasmet enu uz «Magnolijas» labo slavu. Kadbiedrs Igaunitis aizbrauca, es paludzu, laivins iesledz sudzibu gramatu seifa unaizved lidzi atslegu. Tadejadi es apnemosstradat ta, lai atkristu jebkadanepieciesamiba pec tas. Un tagadnepatikams starpgadijums var izjauktmanus labos nodomus, apdraud saistibas,kuras gan nav ierakstitas nevienadokumenta, bet par kuram mes visiatbildam savas sirdsapzinas prieksa.

Tapec es palugsu katru darbinieku tikt arto skaidriba, pirms mes parejam piekonkreta notikuma iztirzasanas.

Piecos milicijas dienesta gadosleitnants Aleksandrs Voitkuss bija kluvispar izcilu fizionomistu. Draugi apgalvoja,ka vinam tikai jauzmet skatiens tirdzniekavaibstiem, lai nemaldigi spriestu par tagodigumu. Diemzel tiesa ar parliecibuvien nepietiek — nepieciesamineapstridami pieradijumi. Un nacas seviradinat pie domas, ka tie savacami rupiga,nogurdinosa darba, cilajot un parbaudottukstosiem pavadzimju, pienemsanas vainodosanas aktu, algu sarakstu, citugramatvedibas vai precu uzskaitesdokumentu, parrekinat pat divi plus divi,lidz fakti apstiprina vai apgaz pienemumu.Bet soreiz Voitkuss

nesteidzas izveidot savu prieksstatupar klatesosajiem', jo saprata, ka sajanomalaja atputas nama par apkalpesdarbiniekiem strada daudz «nejausu»cilveku — tuvako ciemu iedzivotaji,kuriem vina profesionala meraukla neder.

Pirmais vardu ludza treso reizi pararodbiedribas komitejas priekssedetajuieveletais administrators, kurs so pasuamatu bija ienemis ari buvdarbu laika.Toreiz gan vinam par to maksajaarodbiedriba, tagad vajadzeja pelnit iztikuaiz pults un ik pec trim diennaktimcensties izsniegt atputniekiem pareizasistabu atslegas, vestules un naudasparvedumu pasaknus. isti nezinadams, kasbutu jasaka, vins atkartoja tezi partiesibam uz atputu, parvietodams uzsvaruuz nama iemitniekiem, kuru radosa

potence tiesi proporcionali atkariga nopersonala saliedeta darba, tad, it kapeksni atjedzies, pateicas klausitajiem paruzmanibu un apsedas.

Kad kajas slejas nama kulturasdzives organizatore, Guntai radasiespaids, ka so kustibu var apturet vienigizales griesti — tik gara bija izaugusiSkaidrite Krumina. Liktos, meitenesdzivei jabut nesaraujami saistitai arsportu, bet pat izcilakajiem TTT unizlases treneriem nekadi neizdevasizmantot vinas auguma prieksrocibasrepublikas basketbola intereses. Trukagodkares, sportiska cinas gara. Diemzelnacas atteikties ari no baleta nodarbibamun citam skatuves makslas nozarem, uzkuram tiecas Skaidrites jutiga sirds unmuzikalais talants, jo neviens rezisors

nevareja sameklet vinai piemerotupartneri. Atlika tikai macities pardirigenti. Bet driz tomer izradijas, karaksturs nav piemerots karognesejapienakumiem,— Skaidrite neprata neiejusminat, ne izrikot citus. Vina patnemeginaja protestet, kad pec kulturasdarbinieku tehnikuma beigsanas tikanosutita uz^Priezciemu. Un seit beziebildumiem centas izpildit visus rajonaprieksniecibas noradijumus, kaut gan allazmainigais atputnieku kontingents versa parabsurdu galvenos apkartrakstu punktus.

— Atlaujiet man tapat no vietas,—-vinas dzila un dailskaniga balss lika visugalvam pagriezties.— Mums soreizgadijusies seviski veiksmiga maina: starpoglraciem ir vairaki dejotaji, viens protspelet balalaiku, sak veidoties ukrainu

tautasdziesmu dubultkvartets. Arizinatnieku vidu atklaju dazus apdavinatuscilvekus: profesors Voblikovs zongle artenisa bumbinam, tas jaunais lietuvietisDzin- dzilausks apsolija publiski risinatreizinasanas un da

lisanas uzdevumus ar trisciparuskaitliem, biedrs Talimovs, ka vienmer,lasis savus dzejolus. Vel neesmuaprunajusies ar milicijas darbiniekiem,bet vai nu ta bus, ka vini pa visiem kopanemaces paradit kadu triku. Vienigi arapvienoto kori mums joprojam neveicas.Tapec palugsu pec sapulces neizklist —noturesim pirmo meginajumu un, kad noekskursijas atgriezisies oglraci,— kopigo.Citadi nevaresim rajona skate izpilditobligato repertuaru. Vismaz «didam»visiem janodzied, tad jau manisim, ka

talak dzivot… Tas man bija viss, biedridirektora vietniek, piedodiet…

Tada ka neapmierinatibas rukonaparskreja rindas. Vareja just, kapapildslodze nevienam nav pa pratam untudal atskanes sasutuma pilnas balsis.Tomer Gunta laikus partvera iniciativu.Cenzdamas neskatities uz tevoca pusi,vina piecelas.

— Kolektiva ieksejie jautajumilaikam nav svesam ausim domati,— vinaka atvainodamas sacija.— Mes gribejamizmantot izdevibu tikties ar visiemdarbiniekiem reize, lai izlugtos jusupalidzibu. Tukstos simt sespadsmitasistabas iemitniekam Viktoram Kundzinamvakar pazudusi vina doktora disertacija.Apmeram simt piecdesmit masinrakstalappusu ar diagrammam un skaitliem pa

vidu. Pelekos aktu vakos, uz kuriem arsarkanu tinti atzimets, ka saturs ir slepens.Bet tam sobrid nav izskirosas nozimes,galvenais — atrast manuskriptu, kurazinatnieks ieguldijis vairaku gadu darbu.Autoram ar to saistiti visi nakotnes plani.Tapec vins piedava atlidzinat atradejampar pulem. Pec vina domam, butu jamekleednica, bara vai vestibila, varbut arikapnu telpas vai lifta sahta. Iespejams,kads vakus pamanijis, bet nav zinajis, koar tiem iesakt…

Vina aplaida skatienu zalei, betnemanija ne mazako sakustesanos. Cilvekisedeja, ka sedejusi, un lukojas tuksuma, itka gaididami, kad beidzot uz ekrana saksrisinaties filmas notikumi. Nervozejavienigi virtuves darbinieces, kas bijaatstajusas uz karstas plits zupas katlus, bet

cepeskrasni — sautejumu, un tas tagaddraudeja piedegt.

— Musu nama nekas nevar pazust!— no otras rindas malas atskanejaizaicinosa balss, un Voitkuss pazinasauceja pedeja stava apkopeju Astru Rozi.

— Ta tikai tev skiet. Pa savu augsudzivodama, tu pat iedomaties nevari, kames te leja sitamies. Man,

piemeram, vakar izcibeja divi skivji,daksas un naЈ|, Un pamegini tadus nopirktmusu ciema bode,— vaimanaja, aizdusasmocita, resna oficiante.

— Nomierinies. Tikko Talimovamparies karteja dzejosanas lekme, es tevnonesisu visus traukus, kuros vins stiepjuz istabu uzkozamos,— Astra apsolija.—Pa sim dienam tur bus vesela noliktavasakrajusies.

— Ko nu par to, tas tikai piliensjura,— sukstijas edamzales parzine.—Man katru vakaru pietrukst vismaz desmitglazu. It ka nevaretu ka cilveki izdzertkefiru un nolikt atpakal. Ne, stive prom unstrebj pa kaktiem—cits nakts vidu, cits norita tuksa dusa. Ceturksna beigas menesaalgas nepietiek, lai segtu iztrukumu.

— Tu gan neizskaties pec tadas, kasdzivotu pusbada,— vinai iedzeladezurejosais elektrikis.— Citadi tacu kautreizi butu redzeta pie musu kopgaldastradnieku virtuve.

— Ja, kopgalda jautajums beidzotjaatrisina,—«Mag- nolijas» galvena arsteSviridova pacela balsi.— Manospienakumos ietilpst trisreiz diena nogarsotedienus. Gribi vai negribi, ar apetiti vaibez. No domas vien, ka man vel

japiedalas kopejas maltites, gribaspieteikt badastreiku. Bet direktoram toneiestastisi — visparejas disciplinasvarda piespiez pierakstities.

— Un katru menesi atvelk no algaspar pilnu uzturu,— piebalsoja ednicasparzine.

— Tev zel to strunta kapeicinu?-1 -nicinosi izmeta sef- pavare VizbuliteLandovska, kura vieta un nevieta dizojasar to, ka vel no kulinarijas tehnikumalaikiem saglabajusi slaido figuru.

— Ne jau naudas man zel, betproduktu,— ednicas parzine nerimas.—Kapec sviest lauka? Lai man izsniedzgrauda, un es aiznesisu majiniekiem.

— Vari neuztraukties, zuduma nekasneiet,— negaidot ierunajas galvenaisgramatvedis.— Tava tiesa nemaz

nenoklust lidz stradnieku virtuvei… Esatlavos izdarit aptuvenu kalkulaciju…

Vins piecelas, vecigi drebuligiempirkstiem izmakskereja no tumsa uzvalkakrusu kabatas cetrkart salocitu papira lapuun piebaza to ciesi klat pie biezajiembrillu stikliem. Vajas redzes del PavilsAlnis tiesi sesdesmitaja dzimsanas dienabija juties spiests aiziet no bankas, kautgan vinam tur solija maksat pensiju unnodrosinat atvieglotus darba noteikumus.Ari patlaban kinozales apgaismojums bijanepietiekams, lai saburtotu pasauzrakstitas piezimes. Atlika vienigi ceret— visi notices vina lidz sim nekadneaptraipitajam godavardam.

— Pec maniem virspusejiemnoverojumiem, apmeram puse musukolektiva loceklu ik dienas edienreizes

neierodas — dazi ir izbraukuma vaiatpusas pec nakts dezuras, citi visparnekad nenak vai ari aiznemti svarigakasdarisanas par so maltiti piecdesmitkapeiku vertiba. Bet pareiziniet to ardivdesmit, un sanak apali desmit rublivalsts cenu izpausme. Man, protams, navne jausmas, ar kadu virspejnu tirgu varrealizet, teiksim, grikus, kuri mums jauapnikusi ka rugta nave, bet kurus veikalospat ar lukturi neieraudzisi, par cik rubliemvar pardot sviestu, galu, olas. Vardu sakot— salmins pie salmina, un putninamligzdina…

— Biedri, vai tiesam mums netiravela jamazga svesu cilveku klatbutne?

Voitkuss tikai tagad ieveroja augumapasiko tumsmati, kuras parsteidzosi skalabalss skita piepildam visu kinozali.

— Ja kads atradis pazaudetodisertaciju, lai nekautrejas atzities.Nenoraus galvu par to, ka taisijies pakluso nodot makulatura un sanemt deficitagramatu talonu. Mes laupam pilsoniemizdevibu tik smuka diena pastaigaties papludmali…

Zale kluseja. Sapratusi majienu, kaari savas sakotnejas ieceres izgasanos,Gunta atkal piecelas. Produktu noliktavasparzinei Olgai Grinbergai taisniba — kurspubliski atzisies, ka grasijies atradumupiesavinaties? Vajadzeja aprunaties arkatru iespejamo atradeju atseviski,paskaidrot manuskripta valstisko nozimi,nevis rikot so izradi, kas pamazam paraugvecu rekinu kartosanas farsa. Pedejaislaiks atkapties ar godu.

Bet Voitkuss satvera vinas roku.

— Sedies!—vins pavelosi cuksteja,iededzies mednieka kaisliba.— Mes teuzzinasim daudz lietderiga.

Zale viniem neviens vairsnepiegrieza veribu.

— Tev nav pamata sudzeties,—kliedza velas noliktavas parzine MarijaKazanovica.— Partikas precem varpiemerot tukstoti un vienu atlaidi: janesagrauz peles, tad sapele tapat, zudumino mitruma un sausuma, veikls preczinisprot nopelnit pat ar dumu desas snoritem.Bet ko lai daru es? Kops igaunitissaslimis ar modribas maniju, bez vinarezolucijas nedrikstu apmainit pat spil-vendranu. Agrak savu laiku nokalpojusospalagus sagriezu lupatas un izdalijuapkopejam. Tagad jasastada akts par katrulanckaru, ko vejs norauj no auklas, un

jadod apstiprinat personiski direktoram.— Tu vel neesi pastastijusi par

dvieliem,— Olga Grin- berga ironizeja.—Ari par to, ka baidies bez direktorapiekrisanas izsnaukt degunu dienestakitela sterbele.

— Tapec ka man ar vinu nav tadasdraudzibas ka tev,—Marija Kazanovicanepalika atbildi parada.— Atzisties, kovisu tavs virins pa celam uz Rigu izkraujdirektora pagalma!

— Nemegini dulkot udeni,—Grinberga neapjuka. — Pasaki skaidri ungaisi, vai esi piesavinajusies doktoradisertaciju vai neesi. Un ej kaisit naftalinuuz saviem vateniem. Citadi atkal naksiessaceret paskaidrojumus — pavasaris tacunak virsu ar joni, neredzi, vai?

— Pratiga sieva!— Gunta

piebikstija Voitkusam un ar acim noradijauz Grinbergu.

— Drizak gluma ka dunas izvartijieszutis,— tikpat klusu atteica Voitkuss.—Te klust aizvien interesantak.

— Tu tacu nedoma, ka tada dziludenshaizivs smeresies ar kaut kadudisertaciju?

— Tada nepalaidis garam nevienuizdevibu iebazt kabata lieku kapeiku. Unslepenas zinas apkart nemetajas, par tamvar izspiest smuku kapitalu. Mesnedrikstam aizmirst, ka mums darisana arzinatnisku atklajumu.

— Bet es atceros, ka tu apsolijiaizstaigat ar-mani lidz bakai,— Guntauzmeta lupu.— Varu aiziet ari viena.Kamer vel saule.— Vina pagriezas unneatskatijusies virzijas uz izeju.

Voitkuss grasijas sekot, bet tadnosprieda, ka tadu kolektivu aiziesanu variztulkot ka kernonstrativu zestu.

«Brinums, ka Apsitis nepartrauc sonebeidzamo kivinu,» vins nodomaja. «Betvarbut tiko pec direktora kresla un tisupratizprovoce kaislibas?… Jaizprot tikaimotivi: lai pats tiktu pie solisanas vai arilai beidzot nodibinatu kartibu?» Voitkussvertejosi nopetija direktora vietniekavaibstus, tomer tie vinam neizteica neko.

Uztveris inspektora skatienu, Apsitissarosijas. Parliecinajies, ka bibliotekarepieraksta katru vardu, vins pazinoja:

— Pateicos jums par apsveicamuatklatibu. Nesaubos, ka tikpat atklati butuapspriests ari nozudusas disertacijasjautajums, tapec uzdrikstos secinat, kaneviens no musejiem nav so manuskriptu

ne acu gala manijis.>! Gunta joprojam gaidija vestibila.

Vina nebut nebija tada arstniecibasterenkura piekriteja, ka centas izlikties,mudinot Voitkusu uz talam pastaigam. Betdivata vina ar sadereto sapratas daudzlabak neka draugu sabiedriba, kur peksniizradijas, ka ari vinam ir savi uzskati unsavs sakamais. Gluzi ka dzivsudrabalodite, kas tiecas savienoties ar sevlidzigam, Sasa izslideja caur pirkstiem unaizmirsa visu, ko bija solijis, kad atradasvinas tiesaja ietekmes sfera; to, ka nekadvairs nejauksies bezcerigas lietas, kas varapdraudet karjeru, un daris visu, laisanemtu norikojumu uz kadu mierigumazpilsetu, uzcels gimenes majinu, iekopsdarzu, vardu sakot, dzivos ka cilveks,nevis ka milicis, kuram nav laika atvilkt

elpu, kur nu vel rupeties par sievaslabklajibu. Pati vina par to domaja arvienbiezak. Dzivodama svesos laudis, Guntajuta lidzi kopmitnes sievietem, kas bija armieru atdot pedejo kapeiku, lai tiktu pieatseviska, pie s a v a majokla. Nesadamaformas terpu, kas drizak atbaidija nekapievilka pieludzejus, vina saprata, kameitenes gatavas uz kompromisiem arsirdsapzinu, ja vien tie palidz neatpaliktno jaunakas modes. Negodigi panemieni,protams, atkrita, bet tagad Gunta Apsitebija saskatijusi lidzekli un celu, kasasniegt savu pieticigo merki, un vinasolos pa to, ne par spridi nenovirzidamas,pat ja vajadzes upuret dalu no lepnuma.

Luk, tadel vina nekur talak parvestibilu nebija aizgajusi. Sedeja tevocaiemilotaja klubkresla un gaidija Voitkusu.

Pa gabalu vins neatgadinaja celvedi,kas spejigs parvaret skerslus, lauzties caurputeni, atrast pareizo virzienu ari migla.Bet Gunta no pieredzes zinaja, ka sis saur-plecainais gramatu tarps, kura sportiskasambicijas talak par biljarda partijunesniedzas, neapmaldisies* patvissarezgitakaja rikojumu unpapildlemumu labirinta. Ari patlaban vinsstureja tiesi uz nakamo merki — vecakasadministratores kabinetu — un, garamejot, izmeta Guntai:

— Parbaudisim iemitnieku sarakstu,man ta nejausa atradeja versija istinepielec.

— Ko tu ar to gribi teikt?— Guntasekoja vinam bez ierunam.

— Redzi, ja Kundzina manuskriptstiesam tik nozimigs, tad pilnigi

pielaujams, ka cilveks ipasi atbraucis tonolaupit — iekartojies saja nama,noverojis Viktoru Janovicu un beidzotsagaidijis izdevibu.

— Bet mes tacu isti nezinam, vaizaglis ielauzies istaba vai darbojiesbara…

— Tur jau ta nelaime. Tapecjamegina atklat motivus, un tie biezi vienslepjas biografijas. Cilveks, kuramKundzina disertacija tik nepieciesama, kavins gatavs parkapt likumu, pats nesmerespirkstus. Lidz ar to uzpeld starpniekavariants. Protams, vareja uzpirkt kaduapkopeju vai vietejo iedzivotaju, bet manskiet, ka soreiz veriens ir plasaks.

Vecaka administratore, kura soskanigo titulu un ar to saistito piemaksubija ieguvusi sakara ar rudeni paredzeto

aiziesanu pensija, par negaiditoapmeklejumu likas gluzi prieciga. Ta tikbija dienina! Vispirms si aizraujosasapulce, kura vina uzzinaja daudzinteresanta, tagad saruna ar diviemkriminalinspektoriem… Bus ko pastastitdirektoram, kad tas atgriezisies noatvalinajuma, nevajadzes izzist jaunumusno pirksta vai atkartot ciema sievutenkas… Bet par savam administrativajamfunkcijam vina nespeja pasacit nekasakariga.

— Mani te visi sauc par «buferi».Mans galvenais uzdevums — atvieglotdirektora dzivi. But par aizsargval- ni unatvairit uzbrukumus. Vins pienemapmekletajus reizi nedela, es — katralaika. Caur manam rokam iet visi lugumiun sudzibas. Vienigi es zinu, ko nozime

tas, ka datums zem direktora parakstauzkricelets nevis arabu, bet romiesucipariem. Un pat jums to neteiksu, tas iramata noslepums.

— Tatad bez vina rezolucijas jusnedrikstat pat noskaudities,— piemerotakuizteicienu Voitkuss sobrid neatrada.

— Ta gluzi nav. Es nesu pases uzpierakstisanu, ieradu atbraucejiem tasistabas, kas atzimetas celazimes, aprekinumaksu par uzturu un naktsmitni…

— Bet akceptu dod vienigi biedrsIgaunitis?

— Protams. Republika mumsaugstakas prieksniecibas nav. Uz Maskavuvins zvana tikai arkartejos gadijumos.

To liecinaja ari aktu vaki, kurosglabajas sagada iesniegumi. Uz visiembija rezolucija ar Igaunisa nesa-

burtojamo parakstu. Iesniegumi bija gan armasinu rakstiti, gan ar lodisu spalvuuzsnapti, gan uz iestades veidlapas arnaudas parveduma garantijas zimogu, ganuz vienkarsam vestulu bloka lappusem.Pedejas ipasi intereseja Voitkusu, josniedza ieskatu direktora draugu un pazinuloka.

Augsejo un apaksejo stavu iemitniekineizraisija nt mazakas saubas: zinatniekusatsutija instituta direkcija unarodkomiteja, oglraciem ik menesi bijaatvelets noteikts istabu skaits, kuru grozitvareja tikai pie gadskarteja ligumaslegsanas. Atlika vienigi videjie stavi —te bija meklejama atslega Igaunisa ricibasmotiviem.

Luk, kolhoza valdes vestule arlugumu sefibas karta pieskirt celazimi

priekssedetajam, kam pec sirdsoperacijas- nepieciesama atputa. Pozitivaattieksme liktos dabiska, jo saimniecibaatradas kaiminos un apgadaja«Magnoliju» ar svaigiem darzeniem.Kapec tad vajadzeja pierakstit «iznemumakarta»? Tacu driz izradijas, ka si piebildegrezno itin visus direktora lemumus — itka labveliba vina parastaja darba stilaieklautos tikai arkartejos gadijumos.

— Kada tev patika raknaties paveciem papiriem! — Gunta parmeta.—Tobrid pat Kundzins vel nezinaja, vaidabus so atvalinajumu un kur to pavadis.

— Iebildums pienemts,— Voitkussnoputas un negribigi parskira lappusi.—Tomer vajadzetu gut prieksstatu parIgaunisa veidolu… Tatad — aprilis. Kastie par parisiem septita stava

dubultistabas?Vins ar diviem pirkstiem, ka

aptraipities baididamies, pacela no kladesizplestu rutinpapiru.

— Ludz iekartot cetras personas, betparaksts tikai viens. Kas tas parieverojamu kukaini, sis LivsalnieksTautmilis Sergeja dels?

— Musu piekrastes slavenakaisekstrasenss,— goddevigi cuksteja sirmaadministratore.— Pietika ar vienu seansu,lai atpestitu mani no kaulu lauzeja, ar kurumocijos visus pedejos gadus.

— Pareizak sakot, puslotajs.— Kur nu! Vins ir medicinas zinatnu

kandidats ar milzigu pozitivu biostravasladinu.— Vareja just, ka vina pilnibaapguvusi sugestijas terapijasterminologiju. — Doktors Livsalnieks

arste pat pa telefonu — bez miksturam,bez ziedem. Soziem man tik drausmigisapeja galva — rapies kaut stavus pasienu. Nelidzeja ne piramidons, neizdaudzinatais baralgins. Beidzotneiztureju un piezvaniju dakterim uzmajam, sis piekodinaja neka vairs nedarit,vienigi domat par vinu un apsolija atsutitiztalem magnetisku impulsu. Un ko justeiksiet — pec pusstundas sapes bija ka arroku nonemtas. Vins ari to juta, jo tudalpiezvanija un apjautajas par rezultatiem.Redziet nu!

— Un aiz pateicibas jus pierunajatdirektoru pardot vinam cetras celazimes,— Voitkuss lietiski secinaja.

— Man pat iepiksteties nevajadzeja,— administratore atzinas.— Vai taddirektoram sava veseliba nav darga?

— Laikam gan, jo vins, acinepamirkskinot, iedeva diviemneprecetiem pariem divus apartamentus.

— Nevar but!— bez ieksejasparliecibas iebilda administratore.—Manos rakstos skaitas, ka viena dzivo abiviriesi, bet otra — sievietes.

— Tad viens no mums kritis parupuri Livsalnieka hipnozes izraisitajaihalucinacijai,— Voitkuss pavipsnaja,—jo isteniba krasi atskiras no jusudokumentacijas.

— Klausies, Sasa,— peksniierunajas Gunta, un vinas balsi jautastikko valdams niknums.— Es pamazamsaku ticet, ka tu ari esi apveltits arbiostravas ladinu. Tikai ar negativu!Taisni apbrinojami, ka tev vienmerizdodas uztaustit nebusanas.

— Kapec tev skiet, ka tas met enu uztava onkula darba stilu? Pat uz musuiesniegumiem nav vina paraksta.

— Par savu reputaciju lai rupejasvins pats. Es gribu tikt uz prieksu,—Gunta errojas.— Skir talak, vai kads naviebraucis vakar, aizvakar — katra zinapec Kundzina. Tai daktera kompanijaicelazimes beidzas rit, vini sovakar rikoatvadu balli.

— Se, skaties pati,— Voitkusssirdigi atstuma dokumentu mapi.— Ja esesmu tads neciesams pedants…

— Pasaules lapitajs, kurs par citiemdoma tikai vislaunako.

— Ari dzunglos nepieciesamisanitari,— Voitkuss aizstaveja savuviedokli.— Citadi es nestradatu milicija.

— Bet vecumdienas rakstisi

anonimas sudzibas. Ka es to izturesu!— Neviens tevi nespiez…Sai mirkli atveras kabineta durvis.

Sprauga paradijas dezuranta galva.— Zvana tads kapteinis Zaicis, ludz

paaicinat kadu no jusejiem. Pateikt sonumuru vai ari pienaksiet pie manaaparata?

Vini aizgaja uz dezuranta istabu.Gunta pirma satvera klausuli, tadpardomaja un ar mulsu smaidu pasniedzato Voitkusam.

r> — Vladimir, te Voitkuss, nokurienes zvani? Ka jutas Maruta, vaiatlaidusi tavus grekus?

— Tik talu nemaz netiku. Pa celamapdzinam milicijas «gaziku», kas vilka uzJurmalas pusi galigi sadauzitu sarkanuzapinu. Es, protams, izkapu un vel tagad

esmu autoinspekcija. Tas Voblikovaaspirants, ka vinu tur sauc… pareizi,Uldis Vecmeistars, nakti ietriecies koka.Labi, ka braucis viens, pasaziera puse noblekiem lauskas vien palikusas. Patsdzivs. Bet samanu vel neesot atguvis.

— Noteikti aprunajies ar vinu.— Talab ari taisos uz slimnicu. Vinu

tur nogadaja ar visam mantam.— Ko saka arsti?— apvaicajas

Voitkuss.— Bus dzivotajs. Aplipinas ar gipsi,

uzliks suves un laus izgulet smadzenusatricinajumu. Disertacijas aizstavesanugan vajadzesot parcelt uz rudeni, tomercitadi— nekadas vainas. Un bez vaditajatiesibam ari boja neaizies. Kajamgajejikatra zina bus vinnejusi… UzprasiVoblikovam, vai tam Vecmeistaram nebija

vel citu mantu. Kads tiklins vai polietilenakule? Es drosibas del vel piezvanisu noslimnicas.

— Ja aizveda uz traumatologisko,tad laikam nekas spozs nav,— teicaGunta, kas bija dzirdejusi katruVladimira vardu.— Pasaki, lai neaizmirstievakt zinas par Olgas Grinbergas viru.

Voitkuss ar pateicigu smaidupienema so pamiera piedavajumu, betvina, panemusi klausuli, piebilda:

— Marutu bridini gan! Lai nerastosiespaids, ka tu neliecies ne zinis.

— Pameginaju, bet majas neviensneatbild. Kad sastridamies, vina vienmerpaker siko un aizlaizas pie savas mammas,kur nav telefona. Nekas, puisi apsolija, kapados zinu, ta bus vel iespaidigak…Pasveicini parejos, viniem ari laikam nav

neka jauna…— Tagad braucam uz augsu!—Gunta

aicinaja Voitkusu, kad bija pabeigusitelefona sarunu ar Zaici.

— Pie profesora lai aiziet Imants,mums abiem te leja pietiekami daudzdarba.

— Atkritumu kastes tu vari bazt savudegunu viens pats,— Gunta atkal iekaisa.— Es atsakos! Patlaban, kad iezimejaspavisam reala versija, man ne prata nenakkrameties ar virtuves pabiram.

— Turpreti man ir tada nojauta, katie nav nekadi sikumi. Ne jau algas delOlga Grinberga parcelusies no Rigas uzsejieni. Un ari galvena pavare nav ar plikuroku nemama. Sajut, sajut mana nass,smarzo te pec aferas.

— Tad pieprasi, lai tevi atsauc no

atvalinajuma un uztic izmeklesanu. Bet esnegrasos sabojat brivdienas. Seviskitagad, kad uzspidejusi saulite,— Guntaiespitejas.— Aprunasos ar Voblikovu uniesu uz juru.

Vina apcirtas un devas uz lifta pusi.Velreiz piekapties — to nu ne! Lai tuppagraba kaut vai lidz celazimes terminabeigam! Lai cila lietvedibas papirus kautvai lidz muza pedejai stundinai! Janemainis principus, lai mekle citu sievu!Vina sai spele nepiedalisies, nelaus sevidzivu aprakt revizijas aktu kaudze. Guntadrizak nokostu sev meli neka atzitos, ka tabijusi vina, kas izraudzijusies Sasu parnakamo laulato draugu, bet Voitkussvienigi nav pretojies…

Apmeram tadas pasas pardomas saibridi risinaja ari Imants Prieditis.

Lukodamies istabas biedra Voitkusatuksaja gulta, vins nezinaja — apskaustdraugu vai priecaties par savu neatkaribu.Pec isas un neveiksmigas kopdzives arklases glitako meiteni, kura abos dienestagados bija vinam ik nedelu sutijusi vestuliar maniakali precizu savu gaitu atskaiti,patstaviba likas laimes kalngals. Pecsievas ieviestas pedantiskas kartibasPriedisu saimnieciba atkal valdijadraudziga saticiba, katrs gimenes loceklisnaca un gaja pec saviem ieskatiem, kadvajadzeja, uzsildija cepeskrasni atstatoedienu, brivdienas izgulejas pec sirdspatikas, neliekoties ne zinis paratdzisusajam brokastim. Sasu, ta Imantamlikas, gaida lidzigs liktenis, Voitkuss navno tiem viriesiem, kas prot uzspiest savugribu citiem, un demokratija Guntas

izpratne ir brivpratiga paklausanas vinaspatvaldibas rezimam. Par to Imantsparliecinajas, kad dzima si atvalinajumaideja. Patiesa braukt gribetaja bija tikaiApsite, ari profesors Bereziners, kurscereja lauku klusuma pabeigt sen iesaktukriminologijas apceri. Bet Guntai izdevaspierunat visus, pat Vladimiru un Marutu,kaut gan Zaicu gimene allaz pavadijabrivo laiku pie vira vecakiem, kurpalidzeja savakt sienu.

Kapec cilveki ta baidas novientulibas? Sodien pat, piemeram, par totika runats vairakkart. Ar pratu Ruta Grosaapjedza, ka jaturas drosa atstatuma noKundzina, tomer neatteiks, ja vien biklaiszinatnieks sadusosies bildinat, pametisvisu un sekos vinam. Un Irina Perova?

Kapec nesarauj formalas saites ar

neuzticigo viru? Materialie apsverumibija tikai iegansts, patiesiba biedejaskirtenes liktenis, vina laikam saprata, kastarp pasreizejiem pieludzejiem navneviena nopietna precinieka. Ne veltiapgalvo, ka sieviete pec vira naves klustpar atraitni, toties virietis, kuram sievamirusi, parversas iekarojama ligavaini…Kapec Olegs I>avidovs tik biezi naksnojaAstras smacigaja kambari, kur pat nespejaizstiept garas kajas? Tas bija ilgas pecsiltuma, cita cilveka tuvuma, pec sirsnigasarunbiedra. Un vins pats? Vai nebijapriecajies, satiekot jaunibas pazinu, vaivinu nevaldzinaja skaista Irina, ar kuruvareja tik atjautigi terzet?

Labi vien, ka pieklauveja Gunta.Berezinera istaba bija neparasti

daudz apmekletaju. Juzdami respektu vai

nu pret profesora amatu, vai personibu, tiestaveja gar sienam un pat diskusijaskarstuma daudz pa telpu vis nestaigaja.Smeket uzdrosinajas tikai soferis TomsDzirnavnieks, kurs pec atgriesanas noRigas vel nebija pargerbies. Un ari vins tonedarija istaba, bet, stavot balkonaatvertajas durvis, puta dumus jurasvirziena.

— It ka es bez Vecmeistara nezinatucelu. Ne jau pirmoreiz vedu uz so pirti,varu aizbraukt pat aizsietam acim,—soferis bramanigi pazinoja.

— Ko tad mes vel gaidam?Rullejam!— nepacietigi mudinajaadvokats Kaufmanis, cetrdesmit gadusvecs videja auguma virs ar mazlietizpludusiem sejas pantiem, betapbrinojami kupliem, cirtainiem matiem,

kas virs gludas pieres veidoja melnumuzamezu.

— Bez aspiranta butu ta ka neerti,—iebilda trausla gaismate, kuru Imantsvienmer jauca ar vinas draudzeni, tikpatneizteiksmigu sievieti ar skatlogamanekena arieni.— Galu gala Uldissarunajis somu pirti par godu profesoramVoblikovam un mes tikai pievienojamies.

— Un vins apsolija visu sagadat unatvest,— piebalsoja draudzene.— Cikosvins teicas te but?

— Tulit pec pusdienam, bet tas irstiepjams jedziens. Kad sieviete .stasta,ka vinai knapi pari trisdesmit, tas vel mazko nozime,— Voblikovs sacija.—Protams, par muzigi jaunajamklatesosajam es nerunaju.— Profesorspaklanijas Rutai Grosai, tadejadi

aizvainojot vinu vel sapigak.— Vismaz esbez Vecmeistara nekur nebrauksu.

— Ilgak gaidit nav jegas,—Livsalnieka vardi skaneja ka galigadiagnoze.— Man tads iespaids, ka vinsvispar neieradisies. Nekadi neizdodasnodibinat kontaktu.

Gunta un Imants saskatijas — vaitiesam sim druknajam plikpaurim arspalvainajam namdara rokam piemitgaisrega spejas? Bet varbut vins vadas nota, ka pesimistam nepareizas prognozespiedod drizak neka optimistamneizpilditus solijumus? Lai nu ka, vairsnedriksteja vilkt garuma.

— Uldis Vecmeistars vakar cela uzmajam cietis katastrofa un atrodasslimnica. Smaga stavokli. Morali atbildigiir visi, kas atlavusi vinam dzeruma sesties

pie stures.— Prieditim pasam riebasdidaktiskais tonis, bet vins nemacejaatrast citus vardus.— Sobrid man tikaiviens jautajums biedram profesoram.Pameginiet, ludzu, atmineties, kas jusuviesim bija lidzi. Portfelis, celasoma,kads vistoklis?

— Senajiem romiesiem nekad nebijabagazas, jo visu vertigo vini glabajasmadzenes. Musdienu jauniesiem galva irtuksums, tapec…— Voblikovs peksniapjedza, ka vina tradicionalas, dzeligaspiezimes soreiz ir nevieta.— Visu, kasbija portfeli, vins te atstaja, bet tajaiebaza tukso tiklinu, bez kura musdienasneviens nedodas cela. Sakiet — vins tacunav bezcerigs, tas ir, veselibas zina?

— Kads menesis bus jagulsna,varbut vairak,— Gunta atbildeja.

— Drosi vien luzumi,— Livsalnieksteica,— un smadzenu satricinajums.

— Tada gadijuma var ceret, ka vinsgalu gala tomer uzrakstis puslidz jedzigukandidata disertaciju,— ar to Voblikovainterese par aspirantu bija izsmelta.— Laipieprasa akademisko pagarinajumu un sakno gala. Bet es gan par vaditaju vairsneiesu.

— Un ka paliek ar somu pirti?—atgadinaja advokats.— Atvalinajumabeigas kaut ka janosvin. Pamat ar roku,novelet panakumus darba, laimi gimenesdzive un pazust uz neredzesanos—tas navmana gara.

Juzdams, ka vienam beidzot jasakaizskirosais vards, atkal ierunajas«Magnolijas» soferis:

— Man domat, nav ko raustities.

Pirts kuras jau vismaz stundu. Gadajietatspirdzinosos dzerienus, es tikmeraizsausu pie veciem pec kadas asakas.

— Jus piedalitos?—Irina klusivaicaja Imantam. — Tad mes ar Tatinuari, skukis jums loti piekeries.

Vins bija tik parsteigts, ka jaudajavienigi pamat. Vai tiesam ekstrasensaklatbutne ari citi prata lasit domas? Imantstikko gribeja ierosinat, lai Irina uzticmeitu Guntas gadibai un pievienojas.

— Un jus, Rutin?— Irina griezas pieGrosas.— Sagaidisim Kundzinu no kinoun brauksim pasildit kaulus!

Grosa energiski papurinaja galvu:— Vins ir tada oma, ka visiem

sabojas garastavokli, pirmam kartam —man. Tad jau labak paaicinat Talimovu.

— Ja profesors patiesam atsakas, tad

mana ore ir vel divas brivas vietas,—Dzirnavnieks skubinaja.

— Klau, Imant,— Gunta cuksteja.—Es tev varesu but tur noderiga. Tu velneesi izdibinajis, vai Vecmeistaradisertacijai un Kundzina petijumiem navkadu saskares punktu?

— To es jau sen noskaidroju,—Prieditis tikpat klusi atvairija vinasuzbrukumu.— Vecmeistaram pietiktu no-spikot divas Kundzina tezes, lai savainstituta iemantotu genija slavu. Tiesitadel tev japaliek seit. Uzturesi sakarusstarp Vladimiru un Sasinu. Ari OlgasGrinbergas un vinas vira versija velkarajas gaisa. Ta ka «Magnolija» naksiespasvist.

* * *Talimovs tudal nema grozus savas

rokas.— Es neesmu skops, bet tam kolhoza

priekssedim japiezvana,— vins deklareja.— Pern palidzeju automatizet pirtsiekartu, vai tad vins neatvedis tehniskajamkonsultantam mucinu alus? Un siltumnicanoteikti jau nogatavojusies pirmie gurkisi.Ar medu tie nemaz nav sliktaki pararbuziem.

— Dzen sviedrus,— lietpratigipiemetinaja parasti mazrunigaisLivsalnieks.

Talimovs, pieversies Imantam,saviebas.

— Un kads bus milicijasieguldijums kopeja katla? Nav jautramvajs, ka var izsliheret par brivu.

— Gadasu par damu drosibu,—Imants neapjuka.

Ruta saka nozelot, ka ierosinajusiuzlugt ekspansivo

dienvidnieku, kurs uzvedas ka bedigislavenais ^generalis provinces radu kazasun izrikoja visus parejos. Turklat bijaskaidrs, ka uz Priediti nav ko ceret — tasnenoversa sajusmas pilnus skatienus nomelnas Irinas. Un pareizi darija. Ja vinabutu virietis, tad noteikti izraudzitos scapburoso skaistuli. Ja, tomer zel, ka patiatteikusies no Kundzina sabiedribas…

Vestibils sagaidija vinus ar divainipazistamu melodiju. Kaut kas dzirdets untai pasa laika tik svesads pluda nokinozales, ka pagaja labs laiks, iekamsImants Prieditis apjedza, ka ta ir no bernakajas pazistama libiesu dziesma, tikaiukrainu temperamentigaja izpildijuma.Juras vienmerigo elpu, veja kluso salkonu

bija aizstajusi kracainas Dnepras straujaplusma, kazaku zirgu auleksiem piemerotsritmiskais raksts.

Pietika nogriezties no sosejas, laivairs nejustu juras tuvumu. Cels ka strautsvijas pa ieplaku starp kailiem osiem unberziem apaugusiem pakalniem, kuruziemelu nogazes vel baltoja sniegs.

«Vai tik si nav Astras slavena bekuvieta?» Imants nodomaja un iztelojasainavu, kas piebarstita sarkanam kundzinucepurem. Diemzel Irina bija caur un cauripilsetniece, un saruna par senosanaspriekiem nevedas.

— Lidz rudenim talu,— vina*atmeta ar roku.— Pastastiet labak, ka jumsveicas ar izmeklesanu. Bet varbut tonemaz nedrikst atklat aizdomas turetaipersonai?— Si aspratiba nez kadel

skaneja nedabiski.— Un es cereju, ka jus ieludzat mani

ka virieti, nevis ka informacijas avotu,—Imants izvairijas no tiesas atbildes.—Gribat mani atmieksket uz pirts lavinas?Neaizmirstiet — sauna ir sauss gaiss.

— Siltums nekad nav par launu. Estikai saubos, vai izturesu simt gradutemperaturu. Ludzu nesmejieties, sodienbusu sauna pirmoreiz muza.

Cels sazarojas, parvertas saura mezataka, beidzot gruti caurbraucama stiga.Dzirnavnieku tas nemulsinaja:

— Lauku viltiba. Cer, ka neviensneatradis vinu forelu upiti un diki ariebarotiem breksiem. Bet pasi ved uzsejieni visadus komponistus unrakstniekus. It ka tie butu spejigi pieturetmuti…

Koki peksni atkapas, un skatienampaveras plasa licu plava, kuru divas dalassadalija satiksmes vajadzibam ipasinograntets uzberums. Ta gala—ezerkrasta— dumoja iegarena gulbalku eka.

— Neizdevas pierunat, lai silda arelektribu,— Talimovs vilies noputas.

— Pirts bez dumiem ir tas pats, kaskaukaziesu anekdote bez akcenta. Navsals,— iebilda advokats un tiksmiizstaipijas.— Pa kreisi var pertiessenlatviesu vize — ar slotinu.

Ieksa kontrasts bija parsteidzoss —acimredzot kolhoza celtnieki bija likusilieta Talimova racionalizacijaspriekslikumus, sakot jau ar stikla durvim,kas atdalija vejtveri no atputas telpas. Tasatveras automatiski, pirms kads bijapaguvis pieskarties rokturim.

— Ka Maskavas starptautiskajalidosta!— Irina priecajas.

— Tapat atveras ari visas parejas.Pat dusas telpas apgadatas arfotoelementu,— dizojas Talimovs.

— Vai!— uzspeletas sausmasiespurdzas ekstrasensa draudzene.

Pat tads tehnikas analfabetismsnespeja sabojat Ta- limovam garastavokli— blakus kaminam staveja pa telefonupasutita alus mucina.

— Un bez kadam biostravam, —vins centas aizkert Livsalnieku. — Varetusacit — draudzibas tilts starpAzerbaidzanu un Latviju. Ta balstiiebetoneti labu cilveku sirdis.

— Ka tik netrapitos uz udens aderes.Ka si istaba, piemeram. Nekada zinaneieteiktu jums ilgstosi sedet pie galda,—

ekstrasenss atriebas.— Ar visu savu butnijutu, ka zem pamatiem burbulo avots.

— Tikai nesaciet vel meklet naftu,tas ir vibrators, ko liku iemontet baseina.Vilnu masaza pec Chaltubas parauga,—smejas automatizacijas apologets, tomerkatram gadijumam steidzas pazust.

— ists hidroflirts,— Prieditispavipsnaja un satvera Tatinas roku.—Nac, aiziesim lidz ezeram.

Pareizi uztverusi, ka aicinajumsdomats ari vinai, Irina Perovapievienojas.

Lidz krastmalai vini nokluva palaipam, kas no pirts durvim iesniedzaskrietnu gabalu ezera un beidzas ar tadu kaslidreni. Odens klaids bija nemiligs;atspogulodams apmakusas debesis, tasvela pelekus vilnisus, kas viegli tricinaja

steka koka palus. Irina noskurinajas.— Un seit bus jalaizas ieksa?— Nav spiesta lieta. Var atdzeseties

ari zem dusas vai baseina. Bet visi uzskatato par galveno kaifu.

— Un jus?—negaiditi asi jautajaIrina.— Vai vienmer darat ta ka visi?

— Parasti censos nepaklautiesmasu psihozei. Ta sau- camasvisparpienemtas normas man derdzas.Tomer kaut kads racionals kodols ir katraindeve.

— Nav dumu bez uguns, vai ne?— Tas attiecas uz lauzu valodam…— Par cilveku uzvedibu, pareizi. Jus

pat nevarat iedomaties, kadas baumaspaklidis musu instituta par sodienasekskursiju,— Irina atkal noserminajas unciesak ietinas sava milzigaja tamboretaja

lakata.— Tad nevajadzeja mani aicinat,—

Prieditis saercinats teica.— Bet man gribejas! Ar ko lai es te

pavadu laiku? Ar brinumdaktera kvartetu?No Talimova jau Maskava grutiatkratities. Vins man veltijis nepabeigtupoemu, un nu trukstot tikai apogeja, laiuzrakstitu himnisku finalu. Ar jums vismazjutos drosi.

— Smalks majiens ar slotas katu, laineceru uz kurvietas flirtu…

— Jus laikam vispar nespejat iztiktbez tadiem nodraztiem stampiem. Kadanozime vietai un laikam, ja jutas nak nosirds?

— To es nenoliedzu. Divi jauni unbrivi cilveki satiekas atvalinajuma laika,lai pec tam paliktu kopa uz muzu. Ar abam

rokam balsoju par! Man tikai nepatik tiemilas romanini, kas ilgst divdesmit cetrasdienas.

— Dzirdu vira valodu,— Irinaveikli parsledzas uz Imanta vilnu garumu.— Viens grakitis pirms iziesanas orbita?Kad draud bezsvara stavoklis? Kad pieapvarsna sabieze negaisa makoni? Bernaklatbutne?— Irinas balsi aizvien pieaugasasutums. Tad vina negaidot pasmaidija,iekeras Imanta elkoni un vilksus vilkaparsteigto leitnantu atpakal uz pirti.—Neatteiksos!

Atputas istabas kamina kuras uguns.Gaisu tas gan bija sasildijis, bet gaisotni?… Ta likas divaini sasprindzinata, it kacilveki runatu vienu, bet domatu kaut kocitu. Drosi vien par to, ka dzives celi teju,teju skirsies, driz vini aizmirsis sis

divdesmit cetras bezbedigas diennaktis unnekad vairs nesatiksies. Viriesi mierinajasevi ar to, ka jau ieprieks bija bridinajusi,lai nelolo nekadas ceribas, sieviesudomas rinkoja ap tradicionalo «vai bijaverts?».

Talimovs jau bija sauna. Panemis nogalda divus kausus ar putojosu alu, vinampievienojas advokats — varbut izdosiesizsviedret grutsirdibu? Ari Livsalniekslabprat butu aizmucis, bet Ruta Grosaneizlaida vinu no jautajumu krustuguns.

— Kapec jus domajat, ka vienigijusu arstesanas metode palidz cilvekiematgut veselibu?

— Nevis es, bet mani slimnieki tadoma. Diemzel daudzi nak pie manis, kadvaina ielaista un vini jau stav ar vienukaju kapa.

— Un ka tas iesakas? Ja nemaldos,jus stradajat slimnica par neiropatologu,pat aizstavejat kandidata disertaciju parelektroakupunkturas un magnetofoniizmantosanas iespejam neiralgijasarstesana…

— Patikami, ka mana slavaaizsniegusi ari humanitaro zinatniekuaprindas,— Livsalnieks glaimotspasmaidija.— Tiesi sai sakaribaparliecinajos, ka manam rokam ir lielaksiedarbibas speks neka elektriskajam vaimagnetiskajam laukam. Nu, ka lai labakjums to paskaidroju…

— Pec butibas, tikai ar kailiemfaktiem,— Grosa mudinaja.— Ja konesapratisu, pati pavaicasu.

— Redzat, katrai dzivai butnei irsavs energijas krajums, biostravas ladins,

— Livsalnieks pamazam iejutas praviesaloma.— To mes redzam pat bernavecuma. Viens ir miegains un vienaldzigs,otrs nevaldams palaidnis, jo vinam jatiekvala no parmeriga iekseja sprieguma. Aries peksni aptveru, ka notiksissavienojums, ja nenovadisu liekasrezerves. Un kadel pie viena nepalidzettiem, kuri cies sapes?

— Ka jus zinatniski pamatotu soparadibu?

— Loti vienkarsi. Ar magnetiskajamfunkcijam, kas nav vel lidz galamizpetitas. Es tacu neesmu sarlatans, man ijprata nenak sada veida arstet aklas zarnasiekaisumu vai dzelteno kaiti. Savu metodiizmantoju tajos gadijumos, kad sapesizraisa asins vai citu vadusasaurinasanas. Un ari psihoterapeitiska

plaksne.— Vardu sakot, vienmer* kad

maksa?—juzdama, ka noklust ekstrasensaparliecibas ietekme, Grosa meklejaglabinu rupjiba.

— Nekada zina! Man nauda navvajadziga,— Livsalnieks atgainajas.

— Ja, esmu dzirdejusi, ka pedejalaika slavenibas pieprasa honoraru tikaigrauda vai pretpakalpojumu veida.

— Bet vai esat dzirdejusi, ka starpdebesim un zemi notiek daudz kasneizprotams, ko sauc par septito pasaulesbrinumu vai par sesto manu?—tagadLivsalnieks pargaja uzbrukuma.— Par topat uznemta filma. Es allazin jutu, kadizdodas nodibinat kontaktu, un, piemeram,ar jums neielaistos ari tad, ja jus pati toloti lugtu! Bet sim jauneklim, kurs

patlaban megina apvardot «Magnolijas»skaistuma karalieni, esmu ar mieru kautvai tudal adreset biostravas ladinu. Pecmanas izjutas vins ari ir ekstrasenss, laigan pats to vel isti neapzinas.

— Un ka tas izpaudisies?—ka jaukinematografiste, Grosa.vairak palavas uzacim neka uz ausim.

— Lai pariet no vardiem piedarbiem.— Un Livsalnieks ciesi uzlukojaPriediti.

— Otro kausu jus sanemsiet tikai pecpirts, citadi procedura zaude jegu,—Prieditis teica Irinai.— Ejam pargerbties.

Pirmaja bridi Irinai aizsitas elpa.Kermeni un galvu apnema tik sakarsetsgaiss, ka bija bail vilkt to plausas — galugala te nav cirks ar uguns risanu. Kapalidzibu meklejot, vina paveras apkart un

ieraudzija pasa augseja lava Priediti.—.Salstu,—vins parmeta.— Aiztaisi

durvis," noliec te deliti un apsedies.—Sauna nebija pienemts jusoties.

Vina atlaidas gulus, un tudal kluvamazliet vieglak, vareja pat uzmanigiievilkt elpu, izbaudit, ka svelmenokaitetam adatam mase adu un atverporas. Vienigi acis sursteja, jo tajas kodaizkususi skropstu tusa. Varbut lidzigsliktenis piemeklejis ari matu laku unizjukusas pirms paris stundam veidotascirtas? Vina ar ierastu, glastosu kustibupieskaras frizurai un tudal atravaapdedzinatos pirkstgalus.

— Simt un piecpadsmit gradu,— noaugsas komenteja Prieditis, kurs nenolaidano vinas skatienu.

— Brinums, ka to var izturet.

— Tulit saksi svist. Kad no pierespari degunam norites piecdesmita perle,,pirmajai reizei pietiks. Ja baidies noezera, skriesim uz baseinu.

— Un vizu laiku jaskaita lidzi?— Varam ari paterzet. Tikai neko

butisku, ludzu. Es neticu pasacinam, kaSomijas valstsviri risina sauna svarigasproblemas.

— It ka mes vispar kaut reizi butunopietni aprunajusies. Tu tacu, cerams,nenemi par pilnu manas deklaracijas paremancipaciju?

Prieditis palika atbildi parada. Kovins vareja sacit? Ka patiesamnoskanojies uz bezbedigu milas deku?Tagad vins peksni apjedza, ka tadasieviete ka Irina iegustama tikai arsmagiem upuriem, lielu dveseles speku, ka

mutvardu flirts var paraugt dzilas jutas,kas turpinasies lidz muza beigam unparveidos vina dzivi pasos pamatos.Neatkarigi no ta, vai gus pretmilu, ta buspielugsana, un uz to vins nebija gatavs.Jau ta vins aizgajis par talu, aizmirsissavus pienakumus pret biedriem unnelaimigo Kundzinu, kam apsolitapalidziba. Taja laika, kad varejanopratinat nakti parradusos «Magnolijas»«pazuduso delu», kurs varbut redzejis koaizdomigu vai vismaz sastapis Berezineru,vins tagad gozejas uz lavas un telojaiemilejusos mulki…

— Piecdesmit,— Irina liksmipazinoja.— Ko tagad pavelesi darit?

Prieditis notentereja leja.— Ja nav drosmes, var noskaloties

ari zem dusas,— vins piedavaja, jo

apzinajas, ka tada nolaide tikai divkarsosIrinas spitu.

Vina skreja pa prieksu, baseina malaatsperas un, saritinajusies tada ka kamola,ar rokam apkerusi celgalus, leca. Kad pecmirkla galva atkal iznira virs udens, vinasacis bija aicinajums, un Prieditis aizmirsatikko pardomato atturesanas politiku.Pratu neatvesinaja pat ledusaukstais udens— vins piepeldeja klat, apskava Irinu unciesi noskupstija uz lupam, kas vel glabajapirts tviksmi.

«Magnolija» vini atgriezas agri un netikai tadel, ka Tatina, palikusi bezdiendusas, kaprizi prasijas cucet. Nezkadel neizdevas atraisities, un patjokupeteris Talimovs, jutot, ka vinadaudzkart parbauditas humoristiskas pa-rabolas, neatradusas dzirdigas ausis, krit

tuksuma, drumi kluseja un dzera beztostiem. Nebija viegluma, kas parastiiestajas pec saunas krasajam temperaturasmainam, nomaca peksnais melnums aizloga, kur sabiezeja draudigi negaisamakoni. Vejs nikni tricinaja rutis unbeidzot atrada spraugu, pa kuru ieklutistaba,— ielauzas caur kaminu, nesot lidzikrietnu rieksavu rugtu dumu, it kagribedams izkvepinat viesus. Vienigi Irinaun Imants butu labprat uzkavejusies, jonezinaja, ka izveidosies vinu attiecibaspec atgriesanas atputas nama. BetDzirnavnieks skubinaja:

— Braukusi, biedrisi! Ja uznakslietusgaze, mes sai dumbraja iestigsim, tasir ka amen baznica.

— Celakaju?—nedrosi ierosinajaTalimovs.

— No dieva puses!— nobijasGrosa.— Kad latviesi saka «met unbraucam», tad ista zuposana tikai sakas.

— Varbut tu autobusa apsestos Rutailidzas?— Irina teica.— Visu vakaru neesiar vinu ne varda parmijis. Jaunibasdraudzene tacu…

— Ari tas visiem zinams?—Prieditis neslepa parsteigumu.

— Sekretares vienmer zina visu…Nopietni, Imant, es baidos, ka Tatina pacelam aizmigs.

Patiesam, pie «Magnolijas» nacasiznest saldi guloso bernu no masinas.Prieditis grasijas piedavat savuspakalpojumus, bet, redzot, cik ciesimeitenes rocinas apvijusas ap mateskaklu, atturejas. Turklat vestibila vinu jaunepacietigi gaidija.

Nervoziem soliem merodams plasotelpu, surpu turpu staigaja VladimirsZaicis, kurs milicijas kapteina formasterpa seit izskatijas pavisam nevieta.

— Biji majas,— Prieditis saprotosipamaja ar galvu. — Saligi mieru arMarutu?

— Pazudusi bez vests… Bet man irdaudz svarigaki jaunumi.

— Vecmeistars?— Domaju, ka si versija atkrit.

Portfeli Torricelli tuksums, tiklinam varcauri redzet, vienvirziena parvadajumutara. Dakteris neieteica nopratinat, un esipasi neuzstaju.— Zaicis paraustijaplecus.— Vins pat neatceroties, kanokluvis slimnica, ko tad vel es arjautajumiem pa vidu maisisos…

— Un* kur apsolita sensacija?

— Uziesim mana istaba.— Vinspanema Priediti zem rokas.— Ka tu doma,Imant,— vai man ir izredzes pariet uzoperativo darbu? Tomer pavisam kas citsneka izrikot apsardzes tantinas unparbaudit trauksmes signalus.

Pec si ievada Prieditis vairsnegaidija neka iepriecinosa. Vins vel labiatcerejas laikus, kad kriminalmeklesanasdarbinieki skaitija dienas lidz Zaicakapteina zvaigznitei, kas lautu parceltcentigo detektivu jaunajai pakapeiatbilstosa amata, kur no arzemjukriminalromaniem aizgutas dedukcijasteorijas nevienam nejauktu pratu. Betsoreiz skita, ka Zaica uztaustitaispavediens tiesam velk aiz sevisatmudzinasanas vertu kamolu.

Milicijas parvalde Zaicim paveicas.

Dezureja kops Rigas dienesta laikiempazistams majors, kurs bez liekiemjautajumiem parakstija izzinaspieprasijumu. Par laimi, bija tikai viensagrak sodits Grinbergs —1939. gadadzimusais Raimonds ar visai raibubiografiju un sievu Olgu. Iecirknainspektora kabineta Zaicis parliecinajas,ka nokluvis uz pareizam sliedem.

— Atkal Grinbergs,— noputaspajaunais leitnants, kurs saja rajona bijauzaudzis un tapec labi pazina apkartnesiedzivotajus.— Tas, ko varu pateikt,nevienu neinterese, bet to, ko zinu, nevarupieradit. Sedejis par lidzdalibuspekulacijas afera, lieta par kulinarijasceha kreiso produkciju. Pec sodaizciesanas iekartojies darba sabiedriskasedinasanas tikla. Pienemts par santehniki,

kaut gan uz tirdzniecibas kuga braucis parpavaru, un medz lielities, ka ir vienigaisLatvija, kurs prot gatavot austeres un vinagliemezus. Sanem simt divdesmit rublumenesi, bet vizinas volga un vasara dzivouz mates varda noformeta vasarnica.Parasti naksno pie brutem, pedeja laikapie vienas un tas pasas, kurai pa dienu,kamer Olga darba, pamazam stiepj promvisu vertigo — japanu radio unstereomagnetofonu, svetbildes un makslasgramatas. Tomer skirties no sievas baidas,si laikam parak daudz zina par vinatumsajam septem. Vins katru vakaru dzenvagi uz Priezciemu un atpakal, nedomaju,ka svilina benzinu aiz tiras milestibas.Preci izkrauj kaut kur pa celam, ja butumana iecirkna robezas, es noteikti zinatu,kur.— Pasparliecinatibas inspektoram

netruka.— Domajat, vins pardod tirgu?— Ar tadiem sikumiem liktenigais

Raimondo nekra- mejas,— leitnantspakratija galvu.— Piegada vairuma an-gro, ka saka vietejie biznesmeni, un porto-franko — ar cena ierekinatiemtransportizdevumiem. Viniem visiempiemit viena kopeja kaite — neprot laikusmest mieru. Esmu gatavs saderet, kaGrinbergs sarausis pietiekamu kapitalu,lai lidz muza beigam dzivotu svilpodams.Bet ne! Kaut kads nesats dzen uz prieksu,jagrabj viss, kas nav pienaglots. Butu manvina galva un energija, es jau sen staigatuar prieksnieka portfeli paduse.

— Un, ka jums skiet, Grinbergsspejigs pastradat ari smagu noziegumu?—taujaja Zaicis.

— Visu, kas ienes skanoso, iznemotslepkavibu. Kaut gan dusmu uzpludumavai dzeruma… Es ne par ko negalvoju…Ko jus sacitu, piemeram, par so cilveku?

Leitnants caur logu noradija uzplecigu gaismati, kurs laiska soli skersojaskveru. Mugura tam bija pec jaunakasmodes sudinats puskazoks, galva —zveradas cepure.

— Tipisks spekulants,— Zaicispiekrita.— Tiesi tadu, pec jusu stasta,iztelojos Grinbergu.

— Redzat nu,— leitnantsapmierinats pasmineja. — Raimondo irtas brillainais ar riebigo takseli pavada.

Neizskatigs virelis nobruzatalietusmeteli ar varu vilka nabaga sunelipari laukumam, kur katrs koks likas karadits, lai paceltu pakalkepu.

— Neceriet, Grinbergs likuma burtuneparkaps. Uz- trenejis lopinu curat tikaiizpildkomitejas lemuma noraditajasvietas.

Tiesi sis pedejais piesitiens viesaZaici stingru parliecibu, ka Grinbergsnozadzis Kundzina disertaciju.

Zaicis izskatijas tik apmierinats arsevi, ka Prieditis neuzdrosinajas ne arvaibstu izradit skepsi. Kapteinis laikambija ipasi iegriezies majas un uzvilcismundieri, lai pilna formas terpaapcietinatu laundari. Bet krimi-nalmekletaja pieredze bridinaja, ka Zaicaversija ir visai apsaubama. Profesionalienoziedznieki — un tads pec visampazimem bija Raimonds Grinbergs —tikai retumis maina specialitati: kaspieradis spekulet, nepalaiz nagus svesa

metela kabata, dzivoklu uzlauzejsneaplaupa bankas inkasentu, precibuaferists nelieto ierocus.

— Sasinam pastastiji?— Prieditisapjautajas.

— Tur tas joks, ka vins no savaspuses izracies lidz tadam pasamsledzienam,— Zaicis neslepagandarijumu.— It ka mes .no abiemgaliem butu buvejusi tuneli un precizinonakusi satiksanas punkta.

— Vai zinams, cikos Grinbergsvakar atbrauca pec Olgas?

— Tas ir kedes vajakais posms,—Zaicis piekapas. — Pirms vakarinam. Unvairs nav te redzets… Bet varbut maldasKundzins, varbut vins sacis svinet jau pecpusdienam? Tu tacu zini, kada caura galvasiem profesoriem. Un vel pastav iespeja,

ka manuskripts pagaidam tikai paslepts unuz Rigu tiks nogadats sovakar vai rit.

— Ari par to Voitkuss ar tevi irvienispratis?

— Tam rup noliktava atklatasnebusanas, nekas cits. Pat grasas piemerotkadu pantu un uzsutit Grinbergu parimNahodko kantora virus ar arpuskartasreviziju.

Vari iedomaties, visus sos ziemasmenesus vina izrakstijusi vasaras sezonasproduktu normu.

— Un Kundzina disertacijas dejlikusi uz speles tadu zalu dzivi?

— Iespejams, ka vins bez sievaszinas,— Zaicis vel meginaja iebilst, tadnegaiditi viegli samierinajas ar sakavi:—Drosi vien tev taisniba…— Peksni vinaseja pavideja jauna atraduma atspids:—

Un ja sai lieta iejauktas manasvakardienas viesnas? Vai tad citadi bututa aizlaidusas pa galvu pa kaklu?

Sai mirkli Prieditis ciesi nolema, kadaris visu iespejamo, lai Zaicis pat arpulkveza uzpleciem neparkaptukriminalmeklesanas nodalas slieksni. Vinsuzlika biedram roku uz pleca un saudzigi,ka ar bezcerigu slimnieku runadams, sacija:

— Neparsteigsimies ar galigiemsecinajumiem. Vel nav atgriezies-Murjans, vel nav zinams, ko atklajusiVoitkuss un Gunta. Nobrauksim leja unviena miera iedzersim kafiju. Gan ar laikutur salasisies visi musejie.

Vins pats cereja, ka bara paradisiesIrina Perova.

LAIKA TRUKUMADRAUDI

Izgajis uz cela, Jazeps Murjans atrivien nozeloja, ka uzvilcis zilpelekovelveta zaketi, ko Minska bija nopircispar godu diplomdarba aizstavesanai. Seit,aizveja, saule nezeligi cepinaja un,atstarodamas sosejas tumsaja asfalt-betona, uzvedija smacejosus karstumavilnus. Ka par spiti, nekur neredzejanevienas masinas, rita satiksmes paisumsjau sen bija noplacis, tagad driksteja cerettikai uz nejausu brauceju. Betprivatipasnieki nelabprat apstajas —avarijas gadijuma viniem tacu jaatbild parsvesa pasaziera veselibu. Ari vins pats

medza bridinat pazinas, iai aptur vienigipec autoinspektora zizla majiena:autostopa ziedu laiki piedereja talaipagatnei.

Drosi vien butu pratigak atgrieztiesatputas nama, pargerbties un lidz autobusareisam atlikuso stundu pakaveties biljardazale. Tacu negribejas izradit biedriem, ciklepni vins uzcirties. Vel nodomas, kataisas apzilbinat Dzozefini — vai tad siespejigi saprast, ka reizem balts krekls,kaklasaite un izskatigs uzvalks ir ieksejasnepieciesamibas areja izpausme? Cienapret sevi un savu apkartni.

Rukona vestija, ka tuvojas masina,cela likuma paradijas platkrutains kamazsun, paklausot Murjana paceltajai rokai,nobremzeja blakam.

— Ja uz rajona centru, tad kapiet

ieksa,— soferis aicinaja.— Tikai veicigi!Murjans ierapas kabine. Specigais

motors iedardejas apvaldita niknuma,masina pakapeniski uznema gaitu.

Soferis bija apmeram divdesmitdivus gadus vecs melnigsnejs puisis.Kajas gumijas zabaki un armijas dranasbikses, mugura — zils vatenis, iaspurusiepika krasas mati krita uz pieres. Murjanspalukojas uz prieksu un peksni ieraudzija,ka ari soferis peta vinu spoguli arlabsirdigu sminu lupu kaktinos.

— Vai nav par karstu tada kloze?—Murjans apvaicajas. Kaut ko tacuvajadzeja sacit.

— Divus gadus dieneju Turkmenija,pieradu,— puisis atbildeja.— Betzivtinam sis laicins gan par labu nenak.Tapec ta steidzos.

Masina tiesam traucas devindesmitkilometru atruma, nezeligi svaidot lidzmalam piekrauto piekabi, kaspagriezienos draudeja ieraut gravi.

— Varejat kadu dalu atstat musunama. Visu so nedelu ne reizi neesamsvaigu zivi baudijusi.

— Ar sodienas lomu pietiktu puseirepublikas. Kolhoza saldetavas pilnas, unes jau otro reizi vedu. Ta dumja pavasararenge nenojaus, ka mums tagad limits unjau rit celsim stavvadu lauka,— pecazartiska tona Murjans noprata, ka soferissai puse dzivo nesen.

— Paldies par pakalpojumu,— vinsteica, kad masina apstajas tirgus laukuma,un tradicionala rubla vieta izvilka nokabatas dienesta apliecibu.— Kad apnikstransportet zivju likus, nac pie mums.

Murjans pameta skatienu apkart.Pirmaja mirkli likas, ka vins atrastosdzimtaja mazpilseta — tik loti musdienigatipveida arhitektura unificejusiurbanistiskas ainavas. Un laikam tiesamLeonidam Nahodko sai Kurzemes nomaletadas pasas rupes ka vinam Latgales puse,kur varbut vienigi pasbruvetais alussaldaks un stipraks, lamas — suligakas,skurbulis — kausligaks. . !

Precu izvele universalveikala mazatskiras no majas ierastas. Suvenirunodala noslepumaini smaidija tas pasasmasveida razotas gipsa nefretetes, skumakoka grebti kaki un suni, nika bezveja kugumodelu plastmasas buras, parklajas arputekliem nevienam sen vairs nevajadzigikorku vilki, kurus dizaineru fantazijaieterpa aizvien eksotiskakas formas.

Pratigak iegadaties kadu pieminas veltipie sievinam, kas vakaros piedavaja savusdarinajumus «Magnolijas» vestibila. Tambija dzintara saktinas, duraini aretnografisku rakstu, no krasotiem plumjukauliniem veidotas krelles, argliemeznicam aplimetas karbinasrotaslietu glabasanai, retumis pat kadastabule vai svilpite.

Apvaicajies par celu uz DzozefinesNorinas maju, Murjans uzzinaja, ka pirmsbriza pabraucis tai garam. Protams —Meza iela vareja atrasties tikaipriekspilseta, nevis centra,kriminalmekletajam tada klume godunedarija. Par sodu tagad nacas katotkrietnu gabalu lidz gimenes majinurajonam.

Tas vel atradas tapsanas stadija un uz

katra sola atspoguloja iedzivotaju raksturuun buvprincipus. Tiesa, setas bija uzcelusivisi — lai nenosper kiegelus, siferi undelus, ka nekludigi nosprieda Murjans,kurs atkal bija mobilizejis savasnoverosanas iemanas. Bet aiz tam…Vieni, pec iekoptajiem darziem spriezot,pagaidu nojumes mitinajas jau ceturto vaipiekto gadu. Otri savu maju uzskatija partadu ka piebuvi siltumnicai un citiemienesigiem kapitalieguldijumiem —galdnieka vai automobilu remontadarbnicai, smedei vai vistu un trusuaudzetavai. Tresie rupejas vienigi parsavam ertibam un it visu bija pakartojusiskaistdzivosanas principiem, kadussludinaja ilustretie prospekti — majas aratklatu terasi un stiklotu verandu, pagrabaiebuvetu garazu un segtu pareju uz

baseinu, kura dzilums labakaja gadijumabija piemerots kaju vannosanai.

Septinpadsmitaja gruntsgabalavaldija pilnigs juceklis, jo te iezimejasdivas atskirigas tendences: ieprieksejaipasnieka tieksme pasvitrot savu solidosabiedrisko stavokli, kas gan sabruka pecpirmas revizijas, bet vel izpaudas pilarubalstitaja jumola virs ieejas un sikru-totajos pirma stava logos. Launas melesmelsa, ka ta vins pieradinajis sevi pieneizbegama cietuma, tomer no Dzozefinessanemtas naudas summas pieticis, laisegtu iztrukumu. Jauna ipasniece sakumanetaisijusies ne pirkstu pakustinat — sak,dzivos, kamer strada «Magnolija», bet pectam maju pardos ar uzviju, jo nekustamaipasuma cenas, ka zinams, nav nekustigas.Bet uzradas piedzivotajs, kas nolema

ieguldit maja naudu un savas ambicijas.Desmit menesus gada kugodams garVidusjuras krastiem, sturmanis EldarsZotovs sapnoja dzivot viena no .tamgaisigajam ekam, kas sliga zalumos. Untagad peksni redzeja realu iespeju istenotieceri. Tapec bija atvesti kokmateriali undekorativi kiegeli, logu ramji un flizes,bija izrakti pamati majas piebuvei,izbetonets pagrabs, uzmureta garaza, kurasprieksa staveja kosi zilais fords —Dzozefines labklajibas simbols, betvienlaikus ari visadu ikdienas sarezgijumucelonis. Priezciema, piemeram, bija tikaiviena vieta, kur vina jaudaja apgrieztmasinu, un nacas katru dienu izmestlikumu lidz kupinasanas ceha asfaltetajaipiebrauktuvei, lai varetu doties atpakal uzmajam.

Murjans nospieda zvana pogu. Novartiniem bija gruti spriest, vai tasatbalsojas majas ieksiene. Vins jaugrasijas velreiz piezvanit, kad otra stavaloga sakustejas aizkars.

— Parausti klinki un nac ieksa!—atskaneja elektriskas skanu iericesizkemota kerkstosa balss, kura Murjanspirmaja bridi pat nepazina Dzozefinesparasti pieglai- migas intonacijas.

Klikskis liecinaja, ka iericeiedarbinata. Vins iegaja darza. Gar jumtapapes parsegto buvmaterialu gredu gluzika gar valni vins nokluva lidz ieejasdurvim, kuras staveja saimniece, unMurjans atskarta, ka lidz sim bijaDzozefini redzejis vienigi aiz letes, kurlaikam tacu vina stavejusi uzpaaugstinajuma. Patiesiba vina bija sicina

un krietni lunkanaka, neka tas varejalikties zem stivinata virssvarca. Mati,kurus darba sedza balta aubite, bijanobriedusu rudzu krasa un puiciski isiapcirpti, nesminketa seja — peleciga undivaini neizteiksmiga, pat acis izskatijastadas ka apdzisusas, drosi vien vina velnebija isti pamodusies.

— Vesels, Jazep!— vina nebutneskita parsteigta.— Ja atnacipaciemoties, vajadzes mazliet uzgaidit.Sakopsu istabu, uzspodrinasu savu fasadi,tad izdzersim tasiti kafijas. Manuprat, tamums abiem nebus par navi.

— Vai drikst tikmer apskatit tavuvagi? Sava muza neesmu sedejis tikglauna dampi.

— Juties ka majas.— Vina nonemano naglas atslegas un pasvieda Murjanam.

— Pie viena atnes man somu, vakaratbraucu tik velu, ka nebija spekaizkravaties.

Ne salona, ne bagaznieka Murjans,protams, neatrada Kundzina disertaciju.Neizpratni radija vienigi apstaklis, kasoma, kas smarzoja pec pupinu kafijas,bija pilnigi tuksa, pat tada ka izkratita unpec tam ar mitru lupatu izslaucita. Kadvina to paguvusi? Nakti, sorit? Un kapecneatceras? Vai tiesam Olegs Davidovs arisai zina sniedzis izpalidzigu roku?Jautajums jautajuma gala, un uz visiemjamegina neuzkritosi rast atbildi. Sinepieciesamiba nomaca Murjanu, untomer bija patikami vel kadu bridiuzkaveties greznaja masina, atgaztiesdzilak sedekli, just mikstas adaspieskarienu un izteloties, ka vins traka

atruma trauc pa piejuras soseju, apdzenotvolgas un zigulus, par tarkskosajiemzaporozeciem nemaz nerunajot

Turpreti .majas iekartojums likasvisai pieticigs. Radas iespaids, ka touzskata par pagaidu mitni, gaidot labakuslaikus, kad vares pa istam izversties —aplimet sienas ar gobelentapetem nopirktcehu kristala lustras, somu mebeles.

— Man no rita stipra pupinu kafijair brokastu vieta,— ka atvainodamassacija Dzozefine un novietoja tasites uzelkonbalstiem,— ̂ bez tas nespeju atgutformu.

Jau tagad, gatavojoties pirma malkaapdedzinosajai baudai, vinas acis spidejagaidisanas prieka. Citu parmainu arienenemanija — tie pasi garie ritasvarki, kasatsedza slutenes autas kajas ar izaicinosi

meli nolakotajiem nadziniem, ta patinekrasota seja, kurai dzivigumu bijapieskirusas dusas struklas. Divaina kartasi Dzozefine, kaut izskata vecaka ungurdaka, skita Murj-anam jaukaka parkairo bara saimnieci ar asinssarfajarrilupam pielimeto valskigo smaidu.

— Pasapkalposanas,— vina teica,piebididama kanninu viesim pa tverienam.— Atpusos pec kontrastu metodes, tapecmajas nekad nedaru to, ko darba.

— Un otradi?— vaicaja Murjans,ieliedams sev pilnu tasiti. Patiesiba vinamgarsoja tikai teja, bet bija bail aizvainotDzozefinl.— Ja tu meginatu but darba tadaka tagad? Dabiska un atraisita, bezpakalpina stikiem…

— Un man likas, ka jums tiesi patiksie Ietie joki,— Dzozefine runaja nopietni,

— ka atvalinajuma viriesi grib justies kasvesa pasaule nokluvusi. Rigas naktsbarauzvedos pavisam citadi, tur centos raditmajiguma atmosferu — lai veci atcerassievas un nepardzeras.

— Ko tad parnaci uz so dievaaizmirsto aizkaktu? Zeme svila zem kajam,vai?

— Kadreiz tacu jamet miers, visupasaules mantu, vienalga, nevar saraust.Turklat vel uzradas draugs ar nopietniemprecibu nolukiem.

— Tas talbraucejs jurnieks?— Kad sapinos ar vinu, pat prata

neienaca, ka Eldara peksni pamodisiessencu aicinajums. Pats sava muza zemesieksiene nekur talak par Siguldu nav ticisun — se tev!— grib rusinaties saknudobes, audzet gurkus un tomatus. Vardu

sakot, gatavo augsni laimigiem pensijasgadiem.— Vina iztuksoja tasiti un tulitieleja sev vel.— Vins pat vairs neved mandavanas no arzemem. Iedomajies — nesmarzas pudeliti, ne smuku panckinu.Pedejo kapeiku iegulda buvmaterialos,kad grib iemest krakiti, izfekte no manis.Un reisa panem lidzi musmaju dzeramo,lai tur iemainitu pret izdevigu preci, koliek man realizet. Un ar visu to — naudaska nav, ta nav, tu nenoticesi, ja teiksu, ciktada maja aprij!…

— Cik tad sim gadu?— Murjans pecmazas pauzes taujaja un nopetijaDzozefines smuidro augumu. Varbut saiapstakli slepas vinas dzivesveidaizskaidrojums.

— Vins ir tads virietis, ka dievs dodjums visiem. Bet krasta nokapj reizi pa

cetriem menesiem. Un tad te raujas melnasmiesas. Brauka apkart un meklespundetus delus, visadus stiklus, vai eszinu, ko… Marta pirms aiziesanas reisavisu pedejo nakti veda melnzemi. Sesasautokravas, kad nokusa sniegs, pari palikalabi ja puse. Kad parradisies, parmetis, kanenovakteju. Mani vins uzskata tikai partadu bezmaksas gruntsgabala sardzi,—Dzozefine jocigi saviebas, tomer vinasbalsi jaudas drizak siltums neka dusmas.

— Es tur neka launa nesaskatu,—Murjans pratigi iebilda.— Cilveks ilgojaspec normalas sievas, nevis pec bardarnas.Saregistrejusies vismaz esat?

— Kur nu! Mums jau tapatdomstarpibu pietiek. Es gribu vispirmsbernu, vins grib pabeigt maju, kada te velvar but runa par saskanigu gimenes

dzivi… Ta ari pateicu vinam, ka viena saisasoditaja buda nesedesu, kamer sis papasaules juram blandas. Lai gada siko, tadgaidisu krasta. Bet gaismataino Emiju laitelo citas, greizsirdiga jurnieka sievasloma man nav piemerota…

— Ja tik vien tas nelaimes! Galu galaes esmu amatpersona, — Murjansatgadinaja. — Ja tu zinatu, Zozit, mila…

— Zinu, zinu,— Dzozefineatvecinajas ar nevizigu rokas kustibu.—Piemers ne visai veiksmigs, nenem launa.Bet nakti te bija iemaldijies Olegs, nu, tasgarais ki- nornehanikis, varbut pazisti…Gandriz divas stundas nonemas ar manumasinu, pec tam vel pusstundu mazgajas.Ko pavelesi darit, nedzisi tacu nakts vidulauka?… Nu,

aicinaju pargulet. Butu man majas

normals virs — ta laikam tu izteicies —un nevis tads pasaules apcelotajs, tad visizinatu, ka uzklaju Olegam gultu viesistaba.Tagad to zina tikai vins un es.

— Un ka tad bija patiesiba?So jautajumu Murjanam gan

nevajadzetu uzdot tik klaji. Dzozefinesvaibstr apmacas, acis aizveras ka negaisabraziena aizcirsti slegi, pirksti saznaudzatukso kafijas tasiti.

— Tas nevienam nav jazina,vispedigokart — tev! — vina gandrizkliedza.—Un vispar — ko tev no manis'vajag? Dzert nedzer… Tikai megini ielistdvesele ka tads baptistu sludinatajs.

— Bridinaju tacu, ka atnacu kaamatpersona,— Murjans nolema runat bezaplinkiem.— Vai tad Apsitis tev neteicapa telefonu, ka pazudis dokuments, kura

del visiem var sanakt lielas ziepes?Neviens isti nenojaus, kadus noslepumusKundzins atklaj tai sava disertacija. Vaicitadi butu uzrakstijis virsu «slepeni»?Tomer nosargat nejaudaja. Un tagad mumsar tevi jacensas izprast, kur ta palikusi.

— Nopratinasana?—Dzozefine^pavipsnaja un ar klusu svilponu ievilkaelpu plausas.— Ar parakstu zem katrasprotokola lappuses…

— Iztiksim tapat,— Murjansmierinaja.— Tu tacu pa- saciji direktoravietniekam, ka neesi nemusi. Bet varbutizdosies atcereties, kas vakar notika bara.Stasti pec kartas, butisko es pats atsijasu.

Dzozefine bija laba stastitaja — nevelti apgalvo, ka krodziniekiem jabutsmalkiem noverotajiem un iejutigiemcilveku pazinejiem. Un Murjans ieraudzija

vakaru ar vinas acim.Tas iesakas ka parasti, un nekas

nevestija, ka turpinajums izvertisies tikjucekligs. Vispirms bara iegriezas tie,kuriem bija slinkums starp vakarinam unfilmu uzbraukt savas istabas. Pasutijasaldejumu vai tapat vien apsedas piegaldiniem, lai pakavetu laiku lidzkinoseansa sakumam. Vinu vidu bija ariigaunu akademikis ar sievu, kasneizprotama karta velejas noskatities tiesiegiptiesu melodramu. Tad Murjans pieletes saskatija ari sevi un citus izlaidumabiedrus, sadzirdeja Guntas balsi, kasluguma forma izteica paveli aprobezotiesar piena kokteili… «Divas serijas,»sprieda Dzozefine, «tad sodien nekads

viesu piepludums nav gaidams.Katram gadijumam noliksu mala dazas

pudeles un sagatavosos mainas nodosanai.Tiksu atrak majas un varesu iemerkt lielovelu.»

Bet jau pec nepilnas pusstundas nokinozales saka birt lauka apmekletaji.Vispirms pa vienam, tad, it ka nougunsgreka begot, bariniem vien. Dala noviniem kinozale sagandeto omu centasuzlabot barina.

— Zini, ir tadi,— Dzozefine stastija,— kas miega zalu vieta dzer kafiju. Kadgrib uzpulvereties, pasuta stipru teju. Vaitiesa, ka mes no pupinam izvelkam dalukofeina un izlietojam tabletes?

Murjans to nezinaja. Toties labiatcerejas Voitkusa aprekinu, cik Dzozefinediena iebaz kabata, gauneredamas arkafijas normam. Iznaca, ka var ievilktnasis turpat puskilogramu, turklat bez

tadam iekrisanas briesmam, kamanipulejot ar alkoholiskiem dzerieniem,kuru «kristisanu» nepiedotu neviens.

— Pec tavas krona kafijas es ari atriaizmiegu. Bet pec dazam stundam atkalpamostos un domaju, par ko gan esmumaksajis naudu,— Murjans iedzela.

— Rupes par tavu dargo veselibu,—Dzozefine nemaz nejutas aizskarta.—Klausies talak, reiz esi pamudinajis maniuz runasanu… Visadi lautini vakar bijanoskanoti uz tadu merenu plitesanu. Varbutslapes uzrodas pirms laika mainas, nezinu,bet pat tavs Kundzins pasutija pudeliskabula.

— Un ta aktu mapite vinam bijapaduse, neatceries?

— Ka tad! Vins visu laiku ar toplatijas…

— Ne tik strauji! Vai tu varetuapzveret, ka redzeji bara vina disertaciju?

— Ne vien redzeju, bet pat turejuroka,— Dzozefine kategoriski apgalvoja.— Vins grasijas atstat to kila, kadnevareju izdot no simtnieka. Ar varasmakti gribeja man uzspiest, apvainojas,kad teicu, ka vina godavards dargaks parvisadiem papirisiem. «Ar siem tepapirisiem, ka jums labpatikas izteikties,var nopirkt visu jusu nozelojamo bufeti unvel tikpat daudz importa pudelu!»— katads uzputies titars, kad es tev saku. Patnezinaju, ka tikt vala. Beidzot izgudroju,ka baidos uzliet vina acuraugam balzamu,un sis panema atpakal. Nolika uz kresla unuzsedas virsu ka peretaja kalkunmatite.

— Kad tas. bija? Vismaz aptuveni— pirms atnaca Talimovs vai pec tam?

— Resnais Mehti jau pec launagavispar nekur neizgaja.

Svineja savu uzvaru un cienaja visus,kas pagadijas tuvuma… Es pulkstenineskatijos, bet ara vel bija gaiss. Katrazina — pirms atvadijas ta klirigasirdsdamina. Vari iedomaties, si pienacaklat un piedavajas samaksat Kundzinarekinu. Ar tadu skermu gimi, it ka butuetiki dzerusi… Bet man tobrid kase jaubija pietiekami naudas, lai atteiktos,—Vecmeistars bija uzstajies ar viskiju.Saleja glazes un iznesaja apmekletajiem.Tik dusmigu es veco Voblikovu nekadnebiju redzejusi, skita, vins spejigsnoznaugt savu aspirantu. Un ne tikai aiziedzimta skopuma, bet aiz krenkiem, ka nusis pagalam izgazisies.

Bufetniece prata telaini stastit,

inspektors — klausities un iedzivotiesuzburtaja noskana. Kad biedriem jautaja,kads cilveks isteniba ir Murjans, viniparasti raustija plecus un atbildeja:«Nekads. Ne cepts, ne varits. Vienmernoklust karteja sarunas biedra ietekme untikai pecak jut sirdsapzinas parmetumus— vai tik nevajadzeja iebilst.» Si tieksmepielagoties nebija karjeras apsverumudikteta, bet izrieteja no raksturamikstCaulibas, no velesanas izpatikt,vienalga, kam,— prieksniekam, nejausamlieciniekam, aizdomas turetai personai.Diemzel uz vina secinajumiem nedrikstejadzelzaini palauties, tapec Jazeps Murjansari trisdesmit gadu vecuma joprojamstaigaja leitnantos.

— Lai jau paliek,— Murjanspartrauca Dzozefines parak izpluduso

stastu.— Pasaki labak — kur bijaKundzina disertacija, kad Ruta Grosaaizvilkas uz savu migu?

— Parceloja uz galdu un greznojaspasa vidu. Ta pagereja Talimovs — lairedz, kam par godu dzer. Vins pat gribejaapslacinat katru lapinu atseviski. Kundzinsjau ari bija pamiksts, bet, par laimi,Voblikovam pietika saprata dullossavaldit.

— Ka profesors gadijas pie ta pasagalda?

— Vai tad nezini, ka veci jau pecdazam glazitem to vien grib ka parunaties?Par skukiem vai par savu darbu. Un meklekompaniju pec profesionalam pazimem.Un sie visi bija tai stadija, kad sajauc velpietrukstoso ar jau lieko… Tu patiedomaties nevari, ko profesors pateica

par savu aspirantu. Nosauca to parsaputrotu vardnicu.

— Trapigak pateikt butu gruti. Un kosis?

— Apsolija laboties un ludzaKundzinu uznemties sefibu. Vins paradanepaliksot. Un avansa cela galda vel vienutrauku. Bet to pat Talimovs vairsnegribeja.

— Un kas notika pec tam?— Vini aizgaja, protams,—

Dzozefine noplatija rokas.— Ko tupesibara, ja nedzer…

— Un manuskripts?Murjans tisuprat iesaka katru

jautajumu ar vardinu «un»— lai pieskirtusarunai slidlentes sugestejoso speku unnerimtibu.

— Palika turpat zem pudeles.

— Un ko tad nepievaci, ja tas tikvertigs?

— Dziros, nudien grasijos noglabat.Bet man tikai divas rokas. Tiesi tai mirklipa durvim iepeldeja «pazudusais dels»,laikam ar pedejo autobusu atligoja.Piekeras bara lenterim ka slicejsglabsanas rinkim un pasutija kafiju arkonjaku.

— Un tu?— Iedevu pliku konjacinu. Kafija

nelauj aizmigt, vins butu atguvis energijuun kluvis kaskigs. So gudribu izlobijuviena amerikanu romana: dzerajiem jalaujmierigi aizmigt. Musejais ari atri viennoluza pie Kundzina galdina, pat nepaguvaiztuksot savu merinu.

— Nolicis galvu uz Kundzinadisertacijas…— Murjans palaida dzeligu

smieklinu.— Dievigs skats.— Nezinu, nepalukojos. Tikmer visa

akademiska kompanija bija atgriezusiespec aspiranta portfela. Varbut pakampaari tavu dargo mapiti… Es apkalpoju jusuBerezineru un nepagriezu galvu uz to pusi.Ar vinu nav joki. Pasniedza termosu unpasutija astonas tasites melnas kafijas, kopanemt lidzi uz zveju. Pats saproti, ka kri-minalprofesoram janomera ka aptieka.Iedos rubli dzeramnaudas, bet, janospriedis, ka apsmaukts kaut par vienukapeicinu, sacels traci. Vai tik nav kadreizstradajis tirdzniecibas sistema?

— Un vins bija tavs pedejais kunde?'— Kur nu! Administrators iegriezas

pec cigaretem, pec tam atnaca Janonkulis,tad divi oglraci pirms guletiesanasuztankoja mineraludeni.

— Un vel?— Vai tad nepietiek vienam

vakaram? Jau ta Kalniesu Jekabsnervozeja, it ka varetu nokavet vilcienu.

— Varbut patiesam steidzas?— Vakarejo dienu meklet, vai?—

Dzozefine pavipsnaja.— Tadu sausinu patnave nelabprat nemtu preti… Nu,aizklapes bufeti pusstundu velak, lielamuiza, vins tacu

tepat tuvuma ire istabu, kur parlaistnakti pec mainas. Uzkaps divriteni unaizkleberes…

— Un vairak neviens?— Murjansuzstajigi vaicaja.

— Pareizi, gandriz aizmirsu Olegu,— Dzozefine ne visai ticami notelojaaizmarsibu.— Iebaza galvu, kad jau bijusagerbusies uz promiesanu. Vins ara

darbinaja motoru un gribeja sasildities.Esot ieverojis gaismu loga. Kopa izgajamlauka, bet talako tu zini…

— Pag, pag! Kad nodzesi elektribu,vai nepamaniji: manuskripts vel bija uzgalda?

— Vajadzeja agrak bridinat, tad butudivreiz parbaudijusi,— Dzozefineizmisigi pulejas atcereties.— Bet netirostraukus tacu novacu, vai tad nebutuieraudzijusi?

«Ierobezotas ticamibas lieciba, tiesato apgazis pat viszalakais advokats,»bedigi konstateja Murjans un jau grasijasatvadities. Bet ari Dzozefine gribejaapmierinat savu zinkari:

— Dieva del, saki beidzot — kas taidisertacija tik svarigs, ka tu tas del merojitadu talu celu?

Pirmaja bridi likas pratigak izlocitiesar komplimentu, ka manuskripts bijisiegansts, lai apciemotu sievieti, par kurujau sen sapnojis. Tad Murjans tomernolema spelet ar atklatam kartim:

— Nav ne jausmas. Bet virsu bijarakstits «slepeni». Un tas vien var sajauktpratu visadiem saubigiem tipiem… Kas,pec tavam domam, spejigs to nozvejot?

— Neviens!—nesaubidamasatbildeja Dzozefine. — Nociept nazi, kasnoderes senosana, aiznest uz istabu glazi— kurs katrs, tici manai pieredzei, ari tu.Bet apzagt privatpersonu tacu irnoziegums.

— Tiesi par to es runaju. Jamanuskripta ir valsts noslepumi, tad ta irspiegosana.

— Tu doma?— Dzozefine neslepa

parsteigumu. Peksni vinas seja apmacas.— Varbut tu pat doma, ka es ari esmuiejaukta?—vinas balsi jautasuzbudinajums, kurs nesolija neka laba.—Klausies, Jazep, uz lidzenas vietasparmekle manu dzivokli! Tas nekas, ka tevnav prokurora sankcijas, tas ir manslugums. Brivpratigs, dzirdi! Necietisu, kauz mani krit kaut mazakas aizdomas. Vaitad nepazistu jusu primitivo logiku:brutganam sakari ar arzemem, pasairaduraksti migla titi, ne velti par Dzozefininokristita…— vina kliedza aizvienskalak, tomer kajas necelas un ari citadineizradija gatavibu atvert skapjus, vestleitnantu uz augsstava istabam.

— Nomierinies, Zozit, drizaknocirtisu sev roku neka vandisos pa tavammantinam. Es tev atklaju sirdi, bet tu

skrien ar pieri siena,— Murjans kamacedams atspekoja Dzozefinesparmetumus.— Un vispar.— mansautobuss atiet pec piecpadsmit minutem.Kada velna pec sis noladetas disertacijasdel nokavet pusdienas?

Sis pedejais arguments ar savuikdieniskumu skita parliecinam bufetnieci.Vel neuzsitusi augstako vilni, histerijanoplaka tikpat strauji, ka bija sacelusies,tomer balss joprojam skaneja naidigi:

— Ja tava apciemojuma programmaizsmelta, tad dzivo vesels. Bet es liksos uzauss — pirmaja brivdiena vienmergulsnaju lidz vakarinam. Viena, liec aizauss!

Atvadities tik vesa noskana? Ne, tasneatbilda Murjana dzives stilam. Paveriesloga, vins protesteja:

— Tik smuka.laika tas butu greks.Kapec tev neizbaudit pavasara jaukumus?

— Piedavajums pienemts!—Dzozefines garastavokla mainasneparegotu pat pieredzejusakaispsihologs. Patlaban vina staroja ka saulitevisoptimistiskaka laika prognozespavadbildite.— Uzkurbulesim vagi unbrauksim apcelot dzimto zemi.

— Ar tevi — lidz pasaules galam!—piebalsoja Murjans, arvien velneticedams, ka Dzozefine runa nopietni.

— Tik talu nevajag. Aizrullesim lidzRigai un atpakal. Man tur ir visadasdarisanas. Bet tu iestumsi masinu, kad taivelreiz uznaks vakardienas niki… Tulitpaskatisimies, vai motors vispar ar mierupielekt.

— Vai tad tu pirms tam

nepargerbsies?Dzozefine atmeta ar roku, un

Murjanam nekas cits neatlika ka sekotvinai.

Ta sanaca, ka vins nokaveja ne tikaipusdienas, bet ari vakarinas un atgriezas«Magnolija» vel pec velinajiem pirtsapmekletajiem.

* * *Par spiti murgu pilnajai naktij,

Kundzins kinoteatri tomer neaizmiga —tik loti vins joprojam pardzivoja divugadu darba zaudejumu.. Tadel nespejadzivot lidzi filmas varonu likteniem, tapecaizgaja pirms otras serijas sakuma.

«Magnolija» izmisums kluva daudzdzilaks, seviski pec tam, kadadministrators nez kadel uzskatija parsavu pienakumu pazinot, ka Ruta Grosa

aizbraukusi uz saunu un busot velu. Luk,ari svesi laudis doma, ka vini ir tuvidraugi, neskirams paris, bet patiesiba vinsir viens, palicis viens ka… Kundzinsnespeja atrast piemerotu salidzinajumu, jolidz sim nekad nebija zinajis, kas irvientuliba vai garlaiciba. Pat tajasmelnajas diena?, kad aizgaja sieva, vinsnejutas isti nelaimigs—bija darbs, kassniedza iekseju gandarijumu. Tagad nekavairs nebija. Tikai mazpazistami cilveki,ar kuriem var kopa liksmot, nevis dalitbedas; bija sis nemajigas istabas un aizloga gaudojosais vejs, kas svieda rutismitras sniega parslas. Tas pielipa piestikla, izveidoja baltas zaluzijas,atdalidamas no arpasaules unieslodzidamas tada ka cietuma. No ta ganvareja jebkura bridi izbegt, tomer vins

apzinajas, ka aizbegt no sevis, savamdrumajam domam — neizdosies. Tassekos ka ena, kas saruk vienigi dienasvidussaule. Vai ari izzud nakts tumsa.

Pareizi, deretu iedzert miegazales unmeklet glabinu aizmirstiba ̂ Tacu ne —tad vins nesagaidis Rutu, kuras durvis bijaiespraudis zimiti ar lugumu piezvanit —vienalga, cikos. Kundzins atveranaktsskapisa atvilktni un parlukojamedikamentu krajumu. Viena polietilenakulite glabajas nomierinosi lidzekli, cita— uzbudinosi, kas palidz atraisit garigoenergiju. Vins norija tableti, pec briza velotru. Tagad miegs neuzmaksies lidz velamvakaram — pec nostastiem Kundzinszinaja, ka saunas apmeklejumi varievilkties lidz rita pusei.

Kas isti nospieda vairak — ilgas pec

Rutas vai sirdesti par pazaudeto doktoradisertaciju? To tacu vareja uzrakstit nojauna, galu gala visi izejas datisaglabajusies, smadzenes vel nebijaparkalkojusas. Varbut pat labaku, jo vinstagad skaidri redzeja apjomigamanuskripta vajas vietas. Bet vai pietiksuznemibas? Vienatne — diez vai, divata— noteikti!

Un domas atkal atgriezas pie Rutas.Otru tadu sievieti, kas valdzinaja ganjutas, gan pratu, vins savu muzu nesastaps.To Kundzins apzinajas skaidri. Kopa arRutu vins atgus jaunibu un jaunradesprieku. Zalu ietekme likas neizprotami, kagan driksteja tik ilgi vilcinaties sonakt patjaatzistas milestiba! Citadi nav vertsdzivot — ne ar zinatnu doktora diplomukabata, nedz ari ar instituta zinatniska

sekretara menesalgu.…Tobrid Ruta Grosa jau atradas

«Magnolijas» vestibila, kura vakaroscentas uzkaveties iespejami retak, jonecieta dienasgaismas spuldzu raditooperacijas zales sterilo atmosferu —vinas gados sievietei,siltumsnepieciesams visur un vienmer. Tomersoreiz fznaca aizkersanas. Pirmaja liftakabine vina neiekluva — to ar ekskursijasrikotaju tiesibam okupeja ekstrasensakvartets. Otraja tudal iespraucasTalimovs, un, nojausot neizbegamouzaicinajumu turpinat vakaresanu vinaistaba, Ruta uzskatija par pratigaku sajakabine neiekapt. Apstajoties tresajamliftam, vestibila iepeldeja Karels Lepiks,un tas bija tik negaiditi, ka vina lavadurvim aizcirsties.

— Laikam gaisa spiediens mainas,— sirmais akademikis jutas spiestspaskaidrot.— Septitaja stava galva peksnisaka griezties, un Maija uzstaja, laiturpinu celu lifta. Izsauca kabini un ar varuiestuma mani sai buri.

— Un kur tad pati cienmate?— Kapj uz augsu. Bez manis vina

attista daudz sparigakus apgriezienus, taka driz bus klat…

— Bet jus tacu nobraucat leja.Lepiks palukojas apkart un atviegloti

pasmaidija:— Patiesi. Un es bazijos par savu

vestibularo aparatu, visu laiku likas, kagrimstu pazeme, pat ausis ieduras!…—Peksni vina vaiga iegula rupju izteiksme.— Dies tev a varu iedomaties, ka Maijauztraucas! Vina man allaz bijusi tada

panikas celaja, laikam redz mani nedzivusahtas dibena. Bet es te apmainoslaipnibam ar dailo galda damu,— vinssarosijas.— Ludzu, ja tas jus parakneapgrutina, palidziet tikt uz augsu. Istabasatslegas mana kabata, vina pat netiek piesavam sirdszalem.

Vins vel tikai grasijas iekapt lifta,kad blakam atveras durvis un no kabinesizteceja apaliga Maija Lepika.Ieraudzijusi viru, noputas un tudal nemaspatarot:

— Redzeju tacu, ka tu nospiedinepareizo pogu — ka tads mazs berns, kasnespej aizsniegt pareizo. Saucu, saucu, betvai tu kaut reizi muza esi mani klausijis?

Vina skatijas vira, un acis sariesasasaras. Izmisuma vai aizkustinajuma — toRuta nevareja pateikt, bet ari tapat bija

skaidrs, ka vina ir laimiga. Tik laimiga, kasai mirkli skita pareizak nebraukt lidzi unatstat vinus divata. Un Ruta atkal palikaleja.

Vai vinai gribejas but MaijasLepikas vieta, vai ir sapnojusi par tadunakotni? Tik talu Ruta nespejaaizdomaties, jo pazina sevi parak labi,tadel neticeja milestibai no pirma acuuzmetiena, savu jutu noturibai. Parak ilgibija grozijusies aprindas, kur kopejujusmu

par Fellini asociaciju plusmu vaiAntonioni krasu efektiem* uzskatija parpietiekamu prieksnoteikumu pavadit naktikopa. Un tomer Talimova neaizpllvurotiepiedavajumi derdzas. Varbut aizsnobisma, varbut tapec, ka teva naveizsitusi pamatu zem kajam un likusi

parvertet lidzsinejo dzivi… Vienalga, betpatlaban Kundzina kautrigums un bikliesimpatijas apliecinajumi bija vienigaisgaisums, ka bakas stars pirts gara raditajamigla, ka drosa osta, kur pec visiemmaldu reisiem var mest enkuru un rastpatverumu.

Ruta Grosa iekapa lifta kabine unnospieda pogu.

…Apmeram tai pasa laika pie«Magnolijas» saimniecibas ieejas piestajakinomehanika masina. Sovakar seanssnebija paredzets, tapec Olegs negribejaradities pie galvenajam durvim, nevelejas,lai vinu redz administrators, kura dienestapienakumos, skiet, ietilpa ari zinkariba.Vel nez ko nodomas… Palaidis baumas,ka Olegs sailgojies pec Astras.

Kad puisis bija veltigi izklauvejies

pie velas kambarisa aizslegtajam durvim,vins saprata, ka tas butu nevis tenkas, betneapgazama patiesiba. Nu vairs nebijajegas slapstities. Un izradijas, kaskietamais noslepums zinams visiem.

— Gul pie mates. Un atslegu pakeralidzi, it ka tur glabatos nez kadinoslepumi,— administrators pavestija.—Vienam ari tev tai pazobele.nav ko meklet.Nosalsi ka tai gaudu zinge ormanis stepe.Skaties, kas notiek lauka!

To Olegs labi zinaja. Pedejoskilometrus vins bija taustijies uz prieksuka akls, jo sniega nokepuso prozektorustari apravas masinas prieksa. Nacasvarda burtiska nozime urbties kritosassniega kepas sasvikataja tumsa, metru pametram lauzties cauri putena uzceltajiemaizsprostiem. Un tomer vins nerimas.

Svarigak par visu skita satikt Astru, mierunedeva jautajums, kapec vina pirmitaizgaja, nesagaidijusi seansa beigas.Parasti meitene uzkavejas lidz pedejaiminutei, palidzeja iekraut masina filmukarbas, uzkopa zali un tikai pec tam at»vadijas ar atkalredzi solosu skupstu. Vaitiesam tas garais milicis pacukstejisAstrai, ka vins pavadijis nakti

pie' Dzozefines? Tada gadijuma butugudrak nogaidit un laut greizsirdibasvetrai norimt. Bet gaidit vins peksni vairsnespeja, likas, pasaule ies boja, jasovakar pat nesastaps meiteni. Tiesipagajusaja nakti vins bija pa istamsapratis, ka mil Astru, ko vinam nozimemeitenes palavibas pilnais skatiens,glasmainas lupas. Vai tiesam viensvieglpratigs solis izpostis so saskanu,

kuras del vins paslaik bija gatavsatteikties no visiem agrak sludinatajiembrivas milestibas postulatiem? Un Olegstik pargalvigi dzina masinu pa slidenososeju, it ka ar dzivibas risku butuiespejams izpirkt vainu.

Un nu izradijas, ka cela gala vinuneviens negaida. Speja spits uzliesmojumaOlegs atrava bara dunvis. Aiz letessaimniekoja Kalniesu Jekabs, citadi nekasneskita mainijies — pie galdiniem,tinusies tabakas dumu mutulos, sedejaapmekletaji un uzbudinati parspriedaproblemas, kas butu pelnijusas daudznopietnaku risinajumu.

— Saldejumu,— vins noburkskeja.—Pa vienai bumbinai no katras zortes.

Olegam garsoja saldumi, un vinsnekautrejas to publiski izradit. Smeket

liedza profesijas specifika, snabi vinslietoja tikai augstos svetkos, kapecneatlauties tadu vajibu? Ja kads apsaubavina viriskibu, lai pamegina merotiesspekiem. Olegs izaicinosi paveras apkart,bet neviens vinam nepieversa uzmanibu.

Olega pamazam nobrieda lemumsaizbraukt pie Astras. Kapec laineuzdrikstetos radities matei acis, ko vinstai nodarijis? Ja dievbijiga sievina citadinebus ar mieru, Olegs vedis meitu piealtara, vinam nav zel… Par Astraspiekrisanu puisis nesaubijas, vins tacubija parvarejis sevi un gatavs pateikt tosvienkarsos tris vardus, no kuriem lidz simbija vairijies ka no vecmodigiem unsalkaniem,—«es milu tevi». Un Olegsstrauji pieleca kajas…

Guntas un Aleksandra attiecibas

turpreti bija nokluvusas strupcela. Tiesa,Voitkuss to vel tikai neapzinati nojauta, jopatlaban pratu nodarbinaja daudzbutiskaks jautajums: ka izspiest atzisanosno noliktavas parzines Olgas Grinbergas,par kuras noziedzigajam izdaribam vinsvairs nesaubijas. Bet Gunta ar sievietempiemitosu intuiciju jau bija sapratusi, kavinu raksturi ir diametrali preteji, kadzives uzskati nesaskan nevienajautajuma. Labak izdarit secinajumu tagadneka pec kazam, kad si nesaderibaizpaudisies ik uz sola, pat tados skietamossikumos ka mebelu iegade vai tapesuizvele. Sai zina «Magnolija» pavaditaislaiks bija devis neparprotamus rezultatus.Un tomer sirds sapeja.

Kapec? Lai to noskaidrotu, Guntanolema pastaigaties pa iemiloto marsrutu

lidz bakai un atpakal. Kas par to, kapeksni uzradusies negaisa makonibridinaja nekur talu neiet, ka no selgasatlidojis putiens neganti plosija matus?Daudz stipraka vetra plosijas apzina: vaitiesam vina nemil Sasu, ja tagad ar tikvesu pratu spej apsvert visus savasnakotnes «par» un «pret»? Bija tacu kveliskupsti, aizrautigi cuksti, tas tuvums starpsievieti un virieti, ko medz uzskatit parmilas augstako apliecinajumu… Vaivispar vina spejiga kadu iemilet pa istam,ja no ta visa tik viegli atsakas? Laikamtacu, jo negribeja turpinat attiecibas arSasu, atskartusi, ka tas neparaugs laimigagimenes dzive…

Par to Gunta bija galigiparliecinajusies pirmit, kad vini bijagajusi vakarinas — pa paradumam roku

roka. Vestibila, patverusas no nejaukalaika, staveja apkartnes ciemaiedzivotajas, ari dazas nama darbiniecesun pie- davaja atputniekiem savusrokdarbus. Gunta pat nepaskatijas uz vinupusi, bet Voitkuss nolasija kartejosprediki, uzkapa augstos plauktos unapsudzeja mietpilsonus spekulacijasveicinasana. «Bet vinas tacu nezog,pardod pasu izstradajumus, kam no ta kadslaunums?» Gunta bija iebildusi. «Bezmakslas padomes atlaujas, bez finansuinspekcijas zinas. Ne, ta irkaitnieciba!»—«Vai navvienalga?»—«Vienaldziba ir pirmapagrimuma pazime,» Voitkuss bijapazinojis.

Tomer Guntai patlaban viss bijavienaldzigs. Rit vina no sejienes

aizbrauks, atlikuso atvalinajuma nedelupavadis laukos pie vecasmates. Un pectam atgriezisies Liepaja vai dosies uzjaunu norikojuma vietu — Rigu, kaut kaduIndru vai Ainaziem, vienalga! Ka tikainenaktos stradat viena nodala ar Sasu, tovina neiztures!

Asaras jaucas ar sniega parslam,kuras virpulvejs trieca seja. Ka laiaizskalo sisdienas rugtumu?

Vina skersoja vestibilu un atverabara durvis.

Aleksandrs Voitkuss arvien velatradas produktu no liktava. Vins,protams, apzinajas, ka nav tiesigs pec darbalaika aizkavet un vel jo mazaknopratinat parzini, bet gribejas gutskaidribu. Un — divaina karta — OlgaGrin- berga neprotesteja, kaut tikpat labi

zinaja, ka inspektoram nav oficialauzdevuma, kur nu vel prokurora sankcijas

Ari vinai bija no svara pec iespejasatrak likvidet derdzigo parpratumu.Aizbrauks uz Rigu pusnakti, toties armierigu pratu.

Puspagraba telpa bija plasa, ardiviem lieliem logiem, kas gan ipasugaismu nesniedza, jo atduras kapasnogaze. Maisi ar putraimiem, miltiem,rozinem un zavetiem aboliem, karbas arvisdazadako darzenu konservu bundzam,kartupelu un burkanu aizgaldi, cukura unsals pacinu gredas, makaronu bundulukrauja, garsvielu trauku piramida, raibupudelu rindas. Bet galvena bagatibaglabajas aiz dzelzs apkaltam durvim, kasveda uz saldetavu: gala un desas, sviestsun siers, ka ari delikateses, kuras lika

galda lielos svetkos.Seit, pec Voitkusa domam, slepas

visu mahinaciju mezgla punkts, seitjamekle atslega nelikumibu atsegsanai.Nav iespejams lidz pedejai saujai izsekot,cik paterets mannas vai grubu, izskaitlot,cik olivu ieberts zupas katla vai oluiemicits pankuku mikla. Turpreti katramgalas vai sviesta kilogramamjaatspogulojas dokumentacija, jo ikdienasdevas bija stingri normetas. Instrukcijaierakstits, cik gramu taukvielu pienakaskatram atputniekam brokastis, pusdienas,vakarinas. Tikpat smalki aplesams, kadassummas var nobledit, manipulejot arsvariem. Tomer vispravako «kreiso»atlikumu nesaubigi veidoja produkti, kurusizdevas ietaupit uz vel neatbrau- kusu vaipirms termina aizbraukusu, vardu sakot, uz

promesosu personu rekina. Sie ietaupijuminemaz nenokluva virtuve, bet taisna celamelnaja tirgu.

Ka ikviens jauns milicijas darbinieksAleksandrs Voitkuss bija cerejis stradatnodala, kas apkaro seviski bistamusnoziegumus, tvarsta slepkavas unlaupitajus, izvarotajus un automobiluzaglus. Likas, tas prasa visu gara spejukoncentraciju, zinasanas psihologija,analitika dotibas. Bet ar laiku vins nacapie atzinas, ka tikpat bistami ir ari valstsnaudas izsaimniekotaji, kuri darbojas arvesu pratu, pec siki izstradatiem planiem,nevis afekta stavokli, slimigu vai zemiskutieksmju vara. Piekert tos reizem ir velgrutak, jo jazina ne tikai kriminalistikaspamati, bet ari tautsaimniecibas fineses —sakot ar gramatvedibu, beidzot ar

inventarizacijas sistemu.Darbs, lai ari cik tas nepatikams

butu, ir darbs, un tas javeic pec iespejaslabak — ja pie arkla esi piekeries, tadneskaties atpakal. Gadu gaita vecakaisinspektors Voitkuss iemantoja izcilaspecialista slavu, un vinam uzticejavissarezgitakos uzdevumus, pat tasamudzinatus, ka skita bezcerigi savaktpieradijumus. Savu izdaudzinatoneatlaidibu vins centas likt lieta aripatlaban.

— Sakiet — pec kadiem principiemjus izrakstat, pareizak sakot, izsniedzatproduktus?

— Pec skaitliska sastava, koiepriekseja diena sanemu no direkcijas,—ka no galvas iemacitu pantinu jau kuroreizi atkartoja Olga Grinberga.— Un

saskana ar edienkarti…— Tatad jus zinajat, ka sodien

apmeram puse atputnieku brauksekskursija uz Rigu un pusdienlaikaneatgriezisies?

— Tadus sikmus nevar iekalkulet.Pedeja bridi daudzi atsakas vai ariDzirnavniekam masina saiet deli unbraucienu vispar atcel.

— Pareizi. Bet sodien to neatcela.Kur palika ekskursantu nenotiesatieprodukti?

Grinberga paraustija plecus, it kapasvitrojot, ka tadi nieki vinu maz uztrauc.

— Vai es zinu? Aukstas uzkodas undesertu laikam atstaja uz galda — lai edlaunaglaika, ja Riga palikusi bada.Parejais aizgaja kopeja katla: oficiantem,trauku mazgatajam, citiem izsalkusajiem.

— Bet vareja ari norisket un paturetattiecigo produktu daudzumu noliktava,—Voitkuss neatlaidas.— Sanaktu tacu piecikilogrami sirgalas, ducis olu, kilogramssviesta, ja nemaldos. Par citam piedevamun saldumiem es nemaz nerunaju. Un pecdarba to visu aiztransportet uz Rigu… Parvakarinam es neka nesaku, pirtsapmeklejumu jus nevarejat paredzet.

— Ko jus piesienaties?— Grinbergabeidzot attapas iebilst.— Produktusnododu virtuvei pret parakstu, par talakoes neatbildu. Ne par to, cik maizes vini turiejauc kotletes, ne par kapostu zupas taukusaturu.

— Ja, bez galvenas pavareslidzdalibas jums neiztikt,— Voitkusspiekrita.— Drosi vien ari direktoramjamaksa mesli, bet ar jusu apgriezieniem

ta ir sika vieniba… Labi, nerunasim vairspar sodienu, nerunasim ari par Kundzinadisertaciju, man pasam skaidrs, ka tas navjusu zanrs. Bet varbut vira kungsieinteresejas?…

Nepabeigtais teikums ta ari palikagaisa karajamies. Izlikdamas, ka nesaprot,par ko inspektors runa, Grinberga kluseja,it ka taupitu savu dailskanigo balsipiemerotakam gadijumam. Un Voitkussbija spiests ievirzit nopratinasanu jaunassliedes.

— Saksim citu dziesmu. Cela noRigas uz sejieni un atpakal jusu gimenesvolga nosvilina apmeram divdesmitpiecus litrus benzina, nedela tas naudasizteiksme butu vairak neka sesdesmitrubli. Iznak, ka ar jusu abu algam pattransporta izdevumiem nepietiek. Jo jusu

virs, ka zinams, ari nepelna tukstosus. Kajus savelkat galus kopa?— vaicajaVoitkuss un pats juta, ka nosavis greizi.

— Ta, piedodiet par atklatibu, navjusu darisana,— Grinberga saslejas, unskita, ka vina tudal metisies inspektoramvirsu.— Varbut es stradaju te aizpatriotiska entuziasma un katru menesipardodu no mates mantotus briljantus, lainevajadzetu kratities autobusa… Labakbutu, ja jus neuzdotu tik mulkigusjautajumus, bet pieprasitu man personalupiemaksu, tad jusu sirdsapzina varetu butmierigaka.

«Ta es nekur talu netiksu, jaatgriezasuz zemes, kur var operet ar faktiem, nevisar minejumiem.» Voitkuss atskira piezimjubloku.

— Atvainojiet, ja esmu aizskaris jusu

svetakas jutas. Milestiba, ka redzu,patiesam neatzist materialus skerslus…Man te ir dazi izraksti no viesuregistracijas gramatas, kas liecina, kaiebrauksanas un aizbrauksanas dienasnams praktiski ir tukss. Izejot noedinasanas nominala, ik menesi butuiespejams ietaupit vai — ar jusu atlaujurunasu atklatu valodu — iebazt kabatasummu, kas parsniedz jusu algu par…

— Neturpiniet!— Grinberga vinupartrauca.— Man sis skaitlis tapat ilgulaiku nedeva mieru. Bet tad izdalija to arapkalpojosa personala skaitu, un tadadzeramnaudina vien sanaca. Lai tacu reizimenesi cilveciski paed… Un tomer jumstaisniba — kaut kas te nav isti, ka vajag.Neizrakstit produktus nedrikstu, man tacujaatskaitas pec celazimju datumiem. Tai

pasa laika zel produktu. Ietaupit jau nebutugruti, bet ka tos pec tam izmantot?Padomajiet kopa ar direktoru, vai navpareizak atjaunot kadreizejo tradiciju —dot atputniekiem lidzi celamaizi. Mansprats te par isu.

Voitkuss neticeja vinas isajampratam, tacu truka pieradijumu. Ar tadu kasesto manu nojautusi inspektora mulsumu,Grinberga pargaja pretuzbrukuma:

— Vai jus neveletos kadu nedelupastradat mana vieta? Tad redzetu—jasvaidas ka kisim pa pelniem. Es ka tadsuzvilkts pulkstenis — no rita lidz vakarampratoju tikai par to, ka izpildit atputniekupasutijumus. Musu edienkarte tacu ir arizveli. Planots, ka zivi polu gaume gribkatrs piektais pusdienotajs, bet peksniizradas, ka to velas gandriz visi. Un Olai

prasa zandartu. Kur es to izrausu, par tonevienam nav nekadas dalas. Varetu,protams, apmainit baze pret galu unatteikties no kompensacijas par cenustarpibu… Jus pirmit iepazinaties ar musugalveno gramatvedi, tapec iztiksu bezkomentariem. Tomer es seit stradatu lidzpat pensijai, ja nebutu so muzigoapvainojumu un parmetumu — reiznoliktavas parzine, tad noteikti krapniece,ja virs atbrauc pakal, tad ne jau bezsavtiga noluka. Ari jus, luk, neticat, kavins zelo sievu… Bet ko es te tik daudz —pavaicajiet Raimondam!

Tiesam, laukuma aiz noliktavaslogiem slapjdranka plan- cka nobremzejaantracita krasas volga un nozibsnija artalajam ugunim. Tad motora dukonaapklusa, dobji noklaudzeja masinas

durvis, un pec briza bez pieklauvesanasienaca parzines virs, videja augumapieCdesmit- g-ad nieks ar rupigisasukatiem tumsiem matiem un gludi skutuseju, kuras neizteiksmigie panti saistijauzmanibu jau tapec vien, ka neatklajanevienu gina rakstura iezimi. Slaucidamsnorasojusos brillu stiklus, Grinbergsnepamanija, ka sieva nav viena, un patnevizoja sasveicinaties.

— Sitada sunu laika neatmaksajaskusteties no garazas lauka, divreiz gandriziekulos gravi. Izglaba jaunas riepas, koatveda tas aptauretais talbraucejs. Bet tevbija zel naudas…

— Varbut pie viena izstastisibiedram ari savu biografiju?— Grinbergaibeidzot izdevas apraut vira monologu.—Milicijas inspektors bus loti pateicigs.

— Jus no Rigas? Tad varbut pacelam paterzesim,— Grinbergsneapmulsa.— Bet patlaban nedrikst zaudetne mirkli —ja piesals, es par jusu dzivibunegalvoju.

— Lidz ar to man nav moraiu tiesibujus aizkavet,— Voitkuss tudal saprata, kavinam darisana ar viltigu pretinieku.—Viss atkarigs no jusu atbildem. Jo tas buskodoligakas, jo atrak tiksim gala. Tatad:ko jus katru vakaru vedat no «Magnolijas»uz Rigu?

— Visvertigako, kas man ir,—sievu.

— Bet es dzirdeju, ka jus nemaz tadsparaugvirs neesot. Iesniedzat laulibasskirsanas pieprasijumu…

— Tiesi tadel. Vinai tacu tiesibas uzpusi no mantibas,— Grinbergs nekaunigi

pasmaidija.— Un cela uz Rigu nekur

neiegriezaties?— Jusu jautajuma ieprogrammeta

atbilde, kuru pats labi zinat. Kad izdodasizrauties agrak, allaz apstajamies baze vaikolhoza. No kurienes, ka jums liekas, uzjusu galda gurki un locinu salati? NebutuOlga tik apsviediga, atputnieki sen sirgtuar avitaminozi. Un par pliku paldiesneviens neka nedod. Visur sis tas jaatstaj— vismaz konfeksu karba vai ziedupuskis.

— Skaidrs,— Voitkuss gluzinegaiditi mainija sarunas temu.— Vainepateiksiet, cikos jus vakar braucat uzRigu?

— Ta ap cetriem. Puse piecos mesjau bijam pie «Ritausmas» priekssedetaja.

Ja vajag, vins apliecinas.— Vairs nevajag, es ar vinu jau

sazinajos. Un dzirdeju, ka no kolhozakantora braucat nevis uz Rigu, bet atkalPriezciema virziena. Varbut jus pastastitu,ko bijat «Magnolija» aizmirsis?

— Es?!— Grinbergs atzina parpareizu neliegties. — Es nekad nekoneaizmirstu. Sieva gan spejiga pat galvupazaudet,— vins centas parverst sostarpgadijumu leta joka.— Soreiz, parlaimi, ta bija tikai rokassoma ar visampavadzimem.

— Un tas del seit uzkavejatiesgandriz lidz pusnaktij…

— Uz tiem krenkiem, pasisaprotat…— Vins pakasija zodu.—Bet es— ne lasites, pie stures nekad nebrukeju.Un tik vels nemaz nebija.

— Tad jau bufetniece var apliecinat,cikos atvadijaties.

— Ko jus!—saruna iejaucas OlgaGrinberga.— Tik bagati neesam, laidzertu ar Zozites uzcenojumiem.Nelaimes gadijumiem man ir savarezerve. Eksportvariants. Ja Raimonds tanesteidzinatu, es jus labprat…

— Pilnigi izslegts,— Voitkuss atkalpieversas Olgas viram.— Un kur jusieraudzijat Kundzina slepeno disertaciju?

— Pirma dzirdesana. Svesinoslepumi satrauc tikai babas.

— Neesat ne acu gala redzejis? Tadikartona aktu vaki, sasieti ar baltu auklu…

— Vairak par «ne» diemzel pasacitnevaru. Labprat pakalpotu, bet soreiz tasnav manos spekos.

Paldies par to pasu. Ja tomer kaut ko

atceresieties, noteikti dodiet zinu. Mansvards ir Aleksandrs Voitkuss, un es tedzivosu vel veselu nedelu. Laimigu celu!

Atvadijies ari no Olgas Grinbergas,vins devas uz baru.

— Sis liktenigais Raimondo navpirmoreiz ar pipi uz jumta. Tapec bija nosvara radit iespaidu, ka jautajumi parproduktu aizvesanu bija tikai manevrs, lainovirzitu vina uzmanibu no galvena —Kundzina disertacijas.

— Bet tas patiesam ir galvenais,—nesaprata Zaicis.

— Ko tu ar to panaci?— Ka vins nejauks pedas, ka

nebridinas Igauniti, kurs var noatvalinajuma ari neatgriezties. Un bezdirektora ta kopaina nebus pilniga.

— Tu esi parliecinats, ka direktors?

…— Prieditis saubijas.— Tad jau iznak,ka vairs nedrikst ticet itin nevienam.

— Varbut launpratigi izmantojisdienesta stav9kli… Pastav tadsformulejums. Vai pavirsiba, kas robezojasar kaitniecibu,— to noskaidros revizija.Kur pazudis» Na- hodko? Vakarinasnetika manits.

— Starp citu, ari tavas Guntas tenav,— Zaicis teica ar tragisku zemtekstu.

— Laikam atkal pastaigajas, vina katraka uz svaigu gaisu.— Voitkussvienaldzigi paraustija plecus.

— Pats esi traks!— Imantsneiztureja.— Paskaties, kas ara notiek!

— Tu doma, ka jaiet vinu meklet?—Voitkuss negribigi celas kajas.

— Vari necensties.— Prieditisatsedinaja vinu kresla.

— Vina ir aizbraukusi. Uzneatgriesanos. Ar Zoziti, kas atveda musulielo sirzu lauzeju Murjanu. Lika pateikt,lai tu vinu nemekle! Un lai neturi launupratu. Ja gribi zinat, ko vina par tevidoma, pacienajies ar kafiju! Ta ir Guntasneizdzerta kruzite.

Voitkuss mehaniski izstiepa roku,tomer tasitei nepie- skaras. Tiesa, pedejosmenesos Guntas pastaviga klatbutne,neatlaidigie meginajumi stumdit vinu unbidit, vieta un nevieta uzbazties arpadomiem un vadosiem noradijumiemreizem sakaitinaja lidz baltkvelei, un tadgribejas gandriz vai skali kaukt, triekt duripret galdu, paslepties vai aizmukt uzpasaules galu, lai atgutu ricibas brivibu unpascienu. Guntas argumenti, kurus allazievadija paligteikums «Ja tu mani mili…»,

ar laiku izraisija saubas, vai vinamilestiba pietiekami stipra, lai tas delbutu janes visi sie nebeidzamie upuri. Pattagad Voitkuss nespeja isti saprast, kasvina gust parsvaru — atvieglojuma sajutavai sapes? Bija tikai aizvainota patmila untuksums. Un ari nozela, ka so izskirososoli nav -speris vins,— tad varbut butuizdevies saglabat draudzigas attiecibas.Nekas, gan sadzis ari si bruce — vai tadmaz draugu visapkart?

— Klausies, Sasin,— Zaicis stomigisacija.— Mes ar Guntu jau bijam pievinas tevoca. Ja ari tev nav iebildumu,Guntas vieta atbrauks Maruta un Andris unmes so pedejo nedelu pavadisim kopa.Bet tu parietu uz manu istabu un dzivotuviens ka kungs, varetu netrauceti petitnoliktavas papirinus.

To laikam nevajadzeja piemetinat, jotudal visu domas atkal pieversas bez vestspazudusajai doktora disertacijai.Apritejusi vesela diena, atklatas dazadasnebusanas, izjukusas skietami noturigasattiecibas un dibinatas jaunas,izkristalizejusas, svaigas atzinas,parbauditas cetras hipotezes, bet katranovedusi strupcela. Atlika vienigi ceret,ka driz atgriezisies Leonids Nahodko unpazinos: vina zinatniska metodevainagojusies ar panakumiem.

Citadi bus jasamierinas ar neveiksmiun jaludz pieredzejusa kriminalistikasprofesora Grigorija Berezinera palidziba.

GALOTNE Kapteinis Nahodko sevi uzskatija par

ugunim un udeniem cauri gajusu un ruditukriminalinspektoru, ko nekas nevarsatraukt. Pedeja laika vins parliecinajas,ka tomer spej pardzivot. Pirms katravalsts eksamena vins bija uztraucies kazalknabis un tikko valdija aizkustinajumaasaras, kad no Minskas augstakasmilicijas skolas prieksnieka sanemadiplomu un zetonu, kuram velak patpasutija dublikatu, lai ari civiluzvalkavaretu lepoties ar augstako izglitibu.Tagad, viens sededams sava istaba; vinsmocijas pasparmetumos. Biedri telojaindianus uz kara takas un bija aiznemti arpedu dzisanu, nopratinasanu, varbut pat

kratisanu, lidz ausim iestigusi meklesanasprocesa, iekvelojusies dazadu variantucilasana. Tikai Nahodko bija atteiciespiedalities saja pasdarbiba. Kapec?Biedri tacu bija lugusi uznemties vadibu.Vai tiesam vins jutas par vecu spontanairicibai, kas neieklaujas nekadu reglamentuietvaros? Tatad trisdesmit cetru gaduvecuma kluvis par iesikstejusu formalistuun birokratu? Pirma vecuma pali 2 zime?Diez vai — tevs noteikti butu atbalstijisGuntas ierosmi, kaut gan sen sanempulkveza pensiju, kas lauj dzivot, rokasklepi salikusam. Leonids Nahodko,seniors, neaizraujas ne ar gimenes darzinakultivesanu, ne ar makskeresanu, nedz arcitu par valasprieku parkristitu ienesigunodarbibu. Kara beigas vins bijapiedalijies rajona centra atbrivosana, bet

sodien pilda taja brivpratigo kartibassargu vienibu staba prieksniekapienakumus, kas itin labi saderas arhronisko bezmiegu, tacu vel vairak arjaunekligo entuziasmu.

Tapat ka tevs, Leonids, jaunakais,neatzina aplamo apgalvojumu, ka lielinotikumi neskarot klusas mazpilsetas, vinsticeja jurnieku pieredzei — vetra seklumair daudz bistamaka neka selga. Un loticereja, ka ari dels, protams, dels, kurapiedzimsana gaidama vasaras beigas,tapat iemiles kluso provinces pilsetu artas skietamo miegainibu.

Milicijas kapteinis Nahodko no pasasakuma bija noraidosi izturejies pret«Magnoliju» un visu, kas saistits armilziga atputas kompleksa celtniecibu unekspluataciju. Protams, butu tuvredzigi

noliegt labumus, ko tas atnesa rajonatautsaimniecibai. Pirmam kartam namsdeva darba iespejas zivju ieguve unapstrade neiesaistitajiem zvejniekciemuiedzivotajiem. Tomer vins nepiekritaoficialajam viedoklim, ka pasakumsnostiprinas gimeni. Atputas namanopelnita nauda nepaplasinaja kopejobudzetu, bet tika notereta Maskavas unRigas modes ietekme pieaugusajamvajadzibam — pat darza rusinatiesvietejam jaunavam gribejas vienigi firmasdzinsos un safari kreklos. Un kurs virietisgan speja tureties preti kardinajumamnobaudit konserveto somu alu, ko barapardeva par pusotru rubli bundza?

Agrak vins neparko nebutu noticejis,ka rajona var pazust kads slepensdokuments. Vairakums iedzivotaju pat isti

nezinaja, ko tas nozime — disertacija. Saizina Prieditim taisniba: vainigais jamekleupura tuvakaja apkartne— starpatputniekiem un cilvekiem, kas saistiti ar«Magnoliju».

Diemzel lidzsinejie rezultatiliecinaja, ka vins nepareizi «aizakejies».Zinatnieki nav berni, kuri nesaprot, kameliem isas kajas. Ja kads no viniem —Rigas aspirants Vecmeistars vai kadsMaskavas instituta lidzstradnieks — butupiesavinajies Kundzina doktoradisertaciju ceriba izmantot tas tezes pasadarba, plagiats driz neizbegami naktugaisma. Tikpat absurds skita variants, kaiejaukts

oglracis vai kads «Magnolija»iemaldijies cilveks — ki- nomehanikis,zvejas virs, garam braucoss automobilists.

Tiesa, ir tads sakamais, ka labasaimnieciba noder itin viss. Bet ne jauizlietots rakstampapirs, nav tacu pirmiepeckara gadi, kad to butu satinusi kulites,kur iebert mellenes vai meza avenes.Patlaban tirgu drizak ieraudzisiskaitlojamas aparaturas perfoloksnes.Lidzigu iemeslu del atkrit ari namapersonals — nav jegas, nav materialastimula… «Vai iespejams cits motivs?»Leonids Nahodko pratoja. «Psihologisks,personisks? Varbut atriebiba? Varbut tasir bezgaumigs joks no ta saucamasapcelsanas serijas? Pat egocentriskaisTalimovs nebutu tik ilgi azejis kolegi. Unciniskais profesors Voblikovs? Vins tacuatzist vienigi sevi un ik reizi, ieraugotsavu veidolu spoguli, paklanas, katrasaruna pasaka ne tikai pedejo vardu, bet

vismaz pedejos piecdesmit.» Nahodkoneapskauda vina enu, kurai muzigijauzturas profesora sabiedriba. Profesorsjau sen bija iekarojis to virsotni, no kurassvesi sasniegumi vairs neskietapskauzami. Aiz matiem pievilkt'a radijasfantastiska hipoteze, ka disertacijaiznicinata, lai laupitu Kundzinam izredzesienemt augsto amatu, pec kura tikoja citskandidats. Ne, jaatmostas no murgainiemsapniem!

Atlika secinat, ka seit tomerdarbojies cilveks no malas, noziedznieks,kurs rupigi planojis so laupisanu, nevisnevilsus ieraudzijis disertaciju un,izmantodams gadijumu, piesavinajies.Tads rfepalausies uz improvizaciju,neceres, ka Kundzins kaut kur pametismanuskriptu vai atstas durvis neaizslegtas.

Tads bus ieprieks izpetijis, ka var ieklutistaba. Bus pats vai ar pakalpinastarpniecibu uzzinajis, ka Kundzins ikvakaru dzer miega zales un allaz gul pieatverta loga. Luk, vienigais drosais cels,pa kuru iespejams iegut disertaciju, ja tapatiesam tada riska verta.

Nahodko piecelas un izgaja uzbalkona. Nemaz nav jabut alpinistam, laipa ugunsdzeseju kapnem uzraptos lidzvienpadsmitajam stavam, pie labas gribasari vins noklutu gala. Versija skita aizvienticamaka, vel tikai japarliecinas, vaiapartamenta puse tapat aug zarainaspriedes, kas, rapjoties augsup, atvieglotupirmos solus. Un tad dzima neatvairamaideja pasam izmeginat, vai sis teoretiskaispienemums ir reals, veikt «izmeklesanaseksperimentu». Ne jau velti vins no rita

bija pieteicies par ekspertu.Soreiz Kundzins atvera durvis pec

pirma klauvejiena, bet, ieraugot Nahodko,vina seja apmacas.

— Atnacat iepriecinat ar labamzinam?— vins jautaja divaini vienaldzigabalsi, pat necenzdamies slept vilsanos.

— Zinatnes merkis — izdibinatpatiesibu, ja nemaldos,— Nahodko savammerkim tuvojas aplinkus.— Gribuparbaudit vienu versiju, ja jums naviebildumu… Vai pagajuso nakti gulejatciesi?

Kundzins saviebas — acimredzotatgadijums nebija patikams.

— Parasti man ir loti caurs miegs.Pat ar miega zalem pamostos vismaz reizinakti. Bet vakar bija ipasi apstakli…

— Saprotu. Tatad nav izslegts, ka

istaba kads ielavijies un panemismanuskriptu, ko tomer uznesat no lejas?

— Es vienmer atstaju spraugu vala.Bet jus tacu nedomajat: kads nolaidies pavirvju kapnem no helikoptera? Citaspieejas manam . balkonam nav —vienpadsmitais stavs, nevis otrais vaitresais.

— Un no kaiminu balkona?— Cik gars, tik plats — es sorit

parliecinajos,— Kundzins pamazamiesila.— Ja nu vienigi cirka akrobats ardrosibas jostu…

— Tad paliek stateniskais cels. Arjusu atlauju es pa to nokapsu un atkaluzrapsos augsa.

Nenogaidijis atbildi, Nahodkograsijas pacelt zaluziju, ar kuru Kundzinsbija papildus izolejies no nemiligas

arpasaules, bet istabas saimnieksaizsteidzas prieksa — vel parak dziviiztele glabajas sorit Rutas balkonaredzetais.

— Vienu mirkli, ta var parbiedetcilveku. Tulit pa- bridinasu damu, kasdzivo zem manis…— Vins uzgrieza Rutasistabas telefona numuru, bet zvansizskaneja tuksuma. Vilies nolika klausuliun paspera soli sanis. — Laipni ludzu!Tikai paturiet prata, ja kas notiks, es jumspakal neleksu.

Plastmasas aizkars pacelas ar klususvikonu, pa atvertajam durvim istabaielidoja sniega parslas, kuras brazmainaisaprila vejs sagrieza verpetes. Durvis tudalatkal aizkrita, atdalidamas kapteini nomajigas telpas, un vins saprata, ka tikaitelo darbigumu. Kam sis letais teatris

vajadzigs, ja ne pasam, lai atjaunotu soritpazaudeto kopibu ar biedriem? Tumsatacu neieraudzisi nedz pirkstunospiedumus, nedz citas pedas. Vieniginevizigi aizverts lukas vaks varetupastastit, ka pirms vina so celu staigajiskads cits.

Vins palukojas lejup, bet nespejaneka saskatit. Sniegputenis auroja ungaudoja, baltiem plivuriem sitot, dejojarinka danci ap namu, izveidojot tadu kapunktainu bezdibeni, no kurienes ari vinu,protams, redzet nevareja. Veltigs bija arimeginajums saklausit, vai no istabamneatlido kads troksnis — ausis skanejatikai vetras vaidi, kas bridinajaneielaisties sai riskantaja pasakuma. Betatgriezties butu vel nejedzigak — ko teiksiKundzinam, ka raudzisies acis biedriem,

kuri gaida no vina vismaz kaut kaduversiju?

Nahodko piespieda sevi atliektsastingusos pirkstus, kas bija krampjainiiekerusies margas, un satvera dzelzsskavu, pacela svelosi auksto vaku. Tas, itka nesen ieellots, viegli pagriezas enges.Labi vien ir, ka vins uzavis kedas, tikpatlieti butu noderejusi ari cimdi, jo jaupirmaja «pietura»— Rutas Grosasbalkona — nacas sildit rokas zem vilnaskamzola.

Soreiz lukas vaks izradija spivupretestibu, viesot Nahodko apzina saubas.Kaut gan iespejams, ka no apaksas to armuguru un pleciem vieglak pacelt…

Devitaja stava kads bija majas. Cauroranzkrasas aizkariem spraucas siltagaisma, ka rietosa saule iezimejas galda

lampas apalais abazurs, spocigi — tesaraujoties, te augot auguma — surputurpu slideja cilveka ena, laikam urdosadoma nelava iemitniekam sedet uz vietas.Ari te Nahodko lieki nekavejas,baididamies iztraucet darba nogrimusozinatnieku. JaCer, ka tas neiznaks uzbalkona, kur pedas miklaja sniega vareturadit iespaidu par neidentificeta lidojosakermena pasaziera apciemojumu. Putenispeksni bija mitejies, sals pienemas,uzspideja meness.

Vel tris stavus zemak no tumsasistabas pluda klusa simfoniska muzika.Tikai pec briza Nahodko aptvera, ka tedzivo Imants Prieditis, kas drosi vienaizmirsis izslegt radiotranslaciju. Un aridurvis atstajis pusvirus. Kapteinim ta sala,ka vins nolema partraukt kapelesanu —

tapat skaidrs, ka fiziski normali attistitamvirietim iespejams tada veida ari naktiieklut pat vienpadsmita stava istaba. Javien pa celarn nesasalst raga — kapatlaban vins, kurs gatavs parkapt visuspieklajibas likumus un treninuzvalka palistzem drauga pelu segas, lai tikai asinisatsaktu rinkot. Vins parliecas par margamun pamanija krietni zemak uz treliniembaltojam it ka drebes gabalu, it ka sniegu,bet ta vareja but ari paprava papiradriska.

Velak Nahodko nemaceja izskaidrot,kads hipnotizejoss speks piespiedaatteikties no vilinosa patveruma unturpinat mokpilno celu.

Taustamais merkis iedvesa jaunusparu, un atlikuso gabalu Nahodko veicasamera atri. Vins piesardzigi at- lipinaja

papiru no slapjas margas, iebaza kabataun devas atcela. Priedisa istaba Nahodkoaizdedzinaja gaismu un meginaja saburtotizpluduso rakstu. Ka par brinumu,nesamirkusas bija palikusas locijumavietas, un izdevas izlasit uzrunu «Cien.biedri Kundzin», ka ari skaitli zemneatsifrejama paraksta—«1105». Paga,paga, vai tik tas nebija profesoraBerezinera istabas numurs? Nahodkopacela telefona klausuli.

— Biedri Kundzin, kapteinisNahodko trauce… Vai jus neatceraties, kojums rakstija Grigorijs Iljies Bereziners.Vabut pazinoja, kad bus atpakal nomakskeresanas?

— Man?— Kundzina parsteigumsbija neliekulots. — Mes pat isti pazistamineesam. Pirmaja diena vins pienaca pie

musu galdina, stadijas prieksa, bet kopstas reizes esam tikai sasveicinajusies…Ne, draugs milais, jus kaut ko jaucat. Unkur jus vispar esat — vel starp debesimun zemi?

— Priezciema sakaru kantori.Kundzins nesaprata kapteina

sarkasmu un moza balsi, kas it nemazneatbilda deklaretajai miegainibai,atvadijas:

— Nu tad paldies dievam! Jo esgribeju aizslegt balkona durvis un dotiespie miera.

Nahodko domigi uzlukoja atrastozimiti, kas zavejas uz lampas plastmasasabazura un viegli kupeja. Svitras gankluva arvien violetakas, tomer burtisakotnejas aprises neatguva. Kaut ari vinsnebija parliecinats, vai tas ir Berezinera

rokraksts, intuicija teica prieksa, kasutitajs ir 1105. istabas iemitnieks. Kaduinformaciju tas gribeja pavestitKundzinam, kapec nepiezvanija vainenodeva tam vestuli — uz siemjautajumiem vareja atbildet vienigiprofesors pats. Nahodko uzgriezaBerezinera telefona numuru, tadpiezvanija administratoram un uzzinaja, kamakskernieki vel nav parradusies. Bridivilcinajies, vins paludza sameklet Prieditiun pateikt, lai tas uzbrauc sava istaba,—peksni bija zudusi jebkura velesanasatsakt naksnigo eksperimentu.

Kad isi pec cetriem atskanejaelektroniska modinataja uzstajigiepikstieni, Grigorijs Bcreziners noladejasavu spitigo raksturu, kas nebija atlavisatzities, ka vina gados makskeresana

ritausma vairs nav nekads patikamspiedzivojums, bet gan ierasta dzives ritmatraucejums. Tagad lidz pat pusdienamsapes galva… Ja uzskata, ka bezmiegs irpirma vecuma pazime, tad profesors velbija jauns, jo vareja ar baudu sustdivpadsmit stundas no vietas. Bet rajonamilicijas prieksnieks bija iestastijis, kazandarti keroties tikai rita mijkresli, unvins ka pedejais mulkis neuzdrosinajasatteikties.

Pec aukstas dusas, kuru Berezinersneieredzeja ka zobu sapes, tomer uzskatijapar vienigo lidzekli jaunekligas formassaglabasanai, ap sirdi kluva mazlietvieglak, un, kad vins pec desmit minutemierausas iekslietu nodalas zalaja gazika,bija gruti pasacit, kurs no abiembraucejiem ir kadreizejais students, kurs

profesors. Ari neizgulejies vins izskatijasjaunaks par saviem sesdesmit septiniemgadiem — slaids, ar sauru galvu, kuruvainagoja isi apcirpti sirmi mati, unurbjosu skatienu aiz brillem baltmetalaramjos. Kalsna seja, kuras adas krasaatsauca atmina auzu parslu tumi unraksturoja vinu ka kabineta darbinieku.Bereziners neapsaubami bija viens notiem cilvekiem, kas, nepacelot balsi,vienmer panaca to, ko velejas. Rajonamilicijas prieksnieks Ralfs Klinskalnsturpreti bija miesas izpludis un pirmslaika par plikpauri parvertiescetrdesmitgadnieks ar aizdusu,plakanpedu, allaz sasvidusam padusem uncitam trafaretam komiska tela iezimem.Ari vins nebija nekads kaisligaismakskernieks, ezeru un ta ipatnibas pazina

tikai pec kolegu nostastiem, bet ko viencilveks nedara, lai izdabatu kadreizdievinatajam pasniedzejam, kuram labisakari pat visaugstakajas ministrijasaprindas!

Ezermala vini nebija pirmie. Bazesatputas istaba jau rosijas ieprieksejavakara sabraukusie spiningotaji: klastijasavu pieredzi, dizojas ar importa spolemun pastaisitiem vizuliem. Kad izradijas, kastarp naksnotajiem ir ari dazas sievietes,Berezinera oma uzlabojas — varbut tomerbija verts tik agri celties… Pec brokastukafijas profesors pilnigi samierinajas arlikteni. Gan pagus iejusties vectetinaloma, ierobezot savu interesu loku arkriminalistikas katedras problemam —kamer rita agruma garso stipraks kafijasmalks un satrauc dailais dzimums, nekas

nav zaudets. Un pareizi vien ir, ka vinsizravas no savas ikdienas, atbrauca uz soLatvijas nosturi un tagad gatavs arbadapatagu roka atcereties jaunibu.

Bereziners pieprasija atseviskulaivu. Ne tapec, ka vinam loti gribetosairet, bet likas neerti vizinaties ka tadamnevarigam pasazierim. Turklat Klinskalnasabiedriba neka iepriecinosa nesolija —provinces kriminalistu pieredzes izklastino slavenajiem makskernieku stastiematskiras ar pelecigu vienveidibu. Totiesvienatne profesors nekad negarlaikojas.Aizirsies lidz tuvakajam ezerlicim,nosnaudisies lidz saullektam, tadnesteidzigi risinas kadu domu, launakajagadijuma pat reizi vai divas pametasvizuli — ta sakot, sirdsapzinasnomierinasanai.

Rits uzausa nemanami — dzestrumspamazam atlaidas, tumsa soli pa solimatkapas, krasts iezaigojas dazadas krasas.Pamodusos putnu dziesmas vestija, kadiena bus saulaina. So gudribu Berezinersbija izlasijis kada bernu gramata, nekovairak vins no dabas nejedza. Apzinajastas jaukumus, bet, ja butu jaapraksta,nekas cits ka notikuma vietas apskatesprotokols nesanaktu.

Noenkurojis laivas piki meldros,vins piecelas kajas, laiski atvezejas unmeta. Vizula lidojums aprima pavisamnetalu un ar nicigu plunkski skela udensvirsmu. Vajadzeja pavilkt, kamer tasdziluma nav kaut kur aizkeries, bet ari toBereziners darija tikai formas pec.Pagrieza spoli, notirija aki no udenszalem,velreiz aizsvieda. Tad apsedas un

aizkupinaja resnu Havanas cigaru —priekspedejo no greznas karbas, kodiplomandi bija vinam pasniegusiizlaiduma balle.

Tiesam, soziem vinam bijagadijusies ipasi jauka ne- klatnieku grupa— un ne tikai tapec, ka saskarsme ar siemstudentiem uzvedija patikamas atminas pardarbu Latvijas PSR prokuratura. Ta nebijasentimentala nostalgija, kas pamudinajapiekrist sai kopejai atputai, vai velesanas«pirms naves» velreiz redzet vietas, kuraspavaditi «dzives labakie gadi». Ne,profesora atmina palika katrs atseviski unari visi kopa, jo vins apbrinoja vinudraudzibu un savstarpejo izpalidzibu, kasallaz parvareja atskirigo raksturu raditosskerslus* Tomer izskaidrot vinusaliedetibu ar vienotu merki butu

primitivi. Laikam tacu labestigo gaisotniradija kas cits—saknes, sis grutiizprotamais jedziens, kas liekridziniekiem, nejausi satiekoties Maskava,Gorkija iela, cauriem vakariem tupet kopaviesnicas istaba vai maskaviesiem, kassastapusies cita pilseta, kopigi izstaigatekskursiju celus. Un ari tas nav gluziprecizi—tad jau «Magnolija» sis saitesbutu sairusas… Drosi vien atbildejamekle personiskas simpatijas pret katruno si Latvijas seksteta.

Ar Guntu viss likas skaidrs,izskatigas meitenes Be- rezineram no laikagala bija patikusas, un, jo tasmazrunigakas, jo labak. Gunta, protams,bija diezgan sarezgita damina. Aiz glitassejinas un zilo acu neizteiksmiga skatienaslepas loti izteikta patmila, kas ikvienu

paradibu un lemumu reduceja lidzpraktiskajam jautajumam: «Vai tas manizdevigi?» Minska vinai bija izdevigidraudzeties ar visiem, «Magnolija» Guntaparsledzas uz Voitkusu, tomer centasnesabojat attiecibas ar iespejamiemnakamajiem darbabiedriem unprieksniekiem. Diemzel sada tipasievietes biezi apsezas starp diviemkresliem, bet jacer, ka Guntu nepiemeklestads liktenis.

Pec visam pazimem spriezot,Aleksandrs Voitkuss tomer norausies noaka. Tiesi vinam Bereziners bijapiedavajis macities aspirantura, joimponeja censona neatlaidiba unapnemiba izurbties lidz katras lietaskodolam.

Tomer vistuvak profesora sirdij bija

nelielas sabiedribas dvesele ImantsPrieditis, daudzpusigi apdavinataisspelmanis, kurs, ja apstakli to prasa, spejgandriz visu: iesaistities filozofiskadiskusija un «uzkapt uz divdienu plosta»,slepni pacietigi gaidit noziedzniekaierasanos un kompanijas pec piedalitiestresas grutibu pakapes turistu pargajiena.

Vinam lidzas Jazeps Murjansizskatijas ka bala ena, jo ta izricibamtruka individualitates. Kadu laiku,protams, var dizoties ar svesam spalvam,kugot zem svesa karoga, tomer konozimigu tada cela nesasniegsi. Tad jauvieglak satikt ar Vladimiru Zaici, kursnepretende uz spidekla slavu. Vins irierindnieks varda labakaja nozime, bezkura neiztiek neviena armija, cilveks, uzkuru, zinot vina dotibu diapazonu, drikst

palauties. Tapat ka uz Leonida Nahodkozemniecisko stradigumu un kartibasmilestibu. Nekada izteles lidojuma,nekada azarta, toties sistematiskimeklejumi pec sen parbauditam metodem.

Garam aizslideja Klinskalna laiva.Ar adu apsistie dulli ciksteja tikkodzirdami, tomer rita klusuma izskaneja kajunda. Tiesam, balganais saules ritulis jaubija pakapies lidz koku galotnem, betprofesors aizvien vel slinkoja un uzmilicijas nodalas prieksnieka diviemgaisa paceltajiem pirkstiem nespejaatbildet ne ar vienu. Ta var noguletvislabako «copesanas» laiku!

Bereziners negribigi piecelas unizstaipija notirpusas rokas. Iesmeldzastenisa spele savainota elkona "locitava,tapec metiens padevas vel tuvaks neka

pirmit. Asi jauz- spole aukla, lai galigineizblametos Klinskalna acis! Bet jau pieotra apgrieziena jautas pretestiba. Butupasa vizulis, vins pat nepuletos ataket —parkostu valgu, un miers majas. Tagadturpreti jamegina ar manisanu atbrivotniedraja aizkerusos aki. Bereziners pacelaspininga katu gaisa, atlaida auklu valigak,atkal pievilka. Ka par brinumu, soreizizdevas atkarot dzelmei dazus metrus, unvins peksni apjedza, ka necinas pa tukso— otraja gala uzkodusies zivs, turklatpaprava, spriezot pec pretspara. Profesorscentas atcereties jaunibu un ar viltigiempanemieniem, no uztraukuma viscaurnosvidis, atvilka lomu lidz laivas bortam.Ieraugot lidakas asos zobus, visa gudribapeksni bija veja. Ka dabut so nezverulaiva, ja vinam pat taurintikla nav, kur nu

vel kartiga smelama rika. Vins belza zivijar airi, bet tas atsitas pret udens virsmu untikai- apslakstija nemakuligomakskernieku. Varetu, protams, izceltlidaku ar rokam, bet Bereziners — nav koslept — baidijas pieskarties glumajamzvinam.

— Ralf!— vins kliedza aizlustosabalsi.— Skaties, kadu davanu tevsagatavoju!

Ari Klinskalnam nebija piemerotaskeseles, bet kopejiem spekiem viniiedzina lidaku trissturi starp enkura kediun airi, tad izkekseja lauka.

— Vismaz cetri kilogrami,—uzslaveja Klinskalns, nemaz neslepdamsskaudibu, kuru makskernieku aprindasuzskata par visaugstako atzinibu.— Manasieva nenoticetu, ka pasi esam izvilkusi,

tudal taujatu, cik par to tirgu samaksats.— Tad metam mieru un vedam vinai,

— Bereziners nopriecajas, ka tik atri tieksveika cauri.— Neko labaku tik un tavairs nenokersim.

Klinskalns uzreiz piekrita — arivinam makskeresana bija drizaksabiedriska slodze neka valasprieks.Briziem pat uzmacas keceriga doma, kadazam labam cieminam si nodarbiba tapatnesagada ipasu baudu. Bet pedeja laikamakskeresana un medibas bija ieklautasviesmilibas rituala, sis izklaidesanas tikauzskatitas par smalkakam neka godamielasti somu pirtis, modei paklavas gansaimnieki, gan visaugstaka rangaatbrauceji.

Toties Klinskalna virtuve abi nudienjutas labi. Apakspulkveza sieva rita

agruma bija aizbraukusi uz Rigu, un vinivareja pa istam izversties plasaja telpa,kas drizak atgadinaja lauku majas keki,nevis ar modernam mebelem parblivetoedienu gatavosanas cehu ar nikigajiemkombainiem, par kuriem sapno visassodienas jaunlaulatas. Pat nazi, tavubrinumu,, bija asi, un lidakas tirisananesagadaja ipasas grutibas. No zivjupildisanas gan vini vienpratigi atteicas —ta tomer bija sieviesu darisana. Tapatuzsviedis uz pannas un uzceps.

Driz viri izmetas lidz apakskrekliem,un valodas tulit kluva valsirdigakas, it kazaketes butu kavejusas izkratit sirdi.

— Vakar mani nomocija viensgalvaspilsetas zurnalists,— RalfsKlinskalns stastija.— Sogad musu rajonuuzskata par labako republika, un vins bija

atbraucis izdibinat, ka es to panaku.Meginaju pieradit, ka tas nav mansnopelns,— likuma parkapeji kluvusidumjaki, tapec tos vieglak nokert. Bet vinsuzskatija, ka mans pazinojums ircildenakas ipasibas — kautribas —izpausme. Galigi piespieda mani, ka saka,pie sienas, lai es dodot materialuliterarajam portretam. Lai sanakotpilnasinigs milicijas darbinieka tels arindividualiem piesitieniem… Beidzot manizspruka teikums par monetu kolekciju, koglabaju, atceries, vel no tiem laikiem, kadnacas nodarboties ar numismatu aferam.Lai iejustos, toreiz saku krat ari pats… Tubutu redzejis, cik pacilats vins bija, patizlikas nemanam, ka uz karbam vismazdesmit gadus veca puteklu karta. Un tagades avize figuresu ka kaisligs numismats,

man rakstis citi aptauretie, dalisiespieredze, piedavas mainas… Nu pasaki— vai ta nav bezdieviga krapsana?

— Ir dzirdeti launaki gadijumi,—Bereziners nepulejas liekulot lidzcietibu.— Tads jau pozitivo varonu liktenis…Zini, kapec neaizeju no katedras, kurdarbs man jau sen apnicis? Tapec, kavairak par visu baidos klut par nevienamnevajadzigu pensionaru, tapec, ka negribuzaudet sakarus ar studentiem, kurusabiedriba uztur mani jaunibas iluziju.

— Ja, par tavam milas dekamjoprojam stasta legendas.

— Pilnigi pareizs vards, jopatiesibas tajas nav pat tik, cik melns aiznaga. Un tiesi tapec es tas neapstridu, pretgreciniekiem visi izturas ar tadu kaapbrinu,— Bereziners viltigi pasmiknaja.

— Ari tu tacu ipasi aizsutiji sievu uz Rigu— gadijumam, ja man iesautos prata seitsarikot merenu balliti, nemaz neliedzies,Ralf.

— Un ka mes pavadisim dienasatlikuso pusi?— tads ka vilies vaicajaKlinskalns.— Varbut aizbrauksim uz somupirti, kur persies tavi draugi atputnieki?

— Tikpat labi varetu pasedet«Magnolijas» peldbaseina… Ne, labaktepat mazliet nosnausties.— Berezinersplati nozavajas.

* * *— Un kur kratisanas orderis?—

atsledzis durvis un pamanijis sava istabaLeonidu Nahodko, jautaja Prieditis.—Tev, protams, tiesibas turet aizdomasmani un Sasinu, bet likumiba tomerjaievero.

Tam bija jaskan ka jokam, tacuNahodko ar verigu ausi drauga balsisaklausija aizvainojuma dzeloni unsavukart nema launa. ~

— Ja tu nebutu mani parsteidzisnotikuma vieta, ta ari nomirtu nezina,—vins atkoda.— Mans mukizeris neatstajnekadas skrambas. To neviens nevarejaprognozet, ka tu peksni atskriesi no barina.Naudu aizmirsi izvilkt no zekes, vai?

— Administrators pateica prieksa,— Prieditis mulsi paskaidroja, tadpavipsnaja.— Laikam sajauca tevi arsniega cilveku. Ko tu spokojies pa namutada izskata, it ka butu sataisijies iekarotElbrusa virsotni un uzspraust tur rajonavimpeli?

— Katram savas izmeklesanasmetodes, nevar jau visi sildities sauna.

Kadam ari melnais darbs japadara. Un esnolemu parbaudit, vai iespejams ieklutKundzina istaba no arpuses.

— Atradis piemerotu laicinu!—Prieditis ar nesleptu aizrautibu uzlukojaNahodko.— Nav nekads brinums, kanoluzi puscela, es drosi vien pat lidzceturtajam stavam nebutu ticis.

— Ja, ta nebija viegla pastaiga,—Nahodko glaimots piekrita un,paraudzijies loga, teatrali nodrebinajas.

— Un bija verts?— neticedamsdrauga panakumiem, diezgan vienaldzigiapjautajas Prieditis.— Ne, tagad nestastineka, vispirms tev jaiedzer pamatigsgroks, citadi rit gulesi ar plausu karsoni…Nobrauksim leja, parejie ari grib dzirdetpedejos jaunumus.

Bara bija parsteidzosi maz

apmekletaju. Nezinadama labaka cela, kasavervet brivpratigos apvienotajam korim,Skaidrite Krumina bija mobilizejusi visus,kuriem nesas prats uz dziedasanu, unievilinajusi kinozale. Tur patlaban notikameginajums, caur puspievertajam durvimlauzas skanas, kas drizak atgadinajaciganu romanci neka obligataja repertuaraieklauto libiesu dziesmu.

— Ieteicu dziedat pec kanonasistemas, tas ir vienigais glabins, —pasapmierinati pazinoja profesorsVoblikovs.

— Vieni iesak, tad to pasu meldinuuznem citi, visubeidzot piesledzas tresie.Ne tur tekstu var izlobit, ne muzikaiizsekot, un zurijai kritikas ieroci busizsisti no rokam. Redzesiet, vel pieskirspunktus par izpildijuma originalitati.

Leonidam Nahodko nelava izteikties,pirms vins nebija lidz pedejam malkamiztuksojis «pretnaves lidzekli», koKalnietis pec vecas, labas kuginiekureceptes pagatavoja no verdosas tejas,citrona un krietnas devas ruma. Juzdams,ka gradigais dzeriens negaiditi atri sakapjgalva, Nahodko nolema izteikties ipasipiesardzigi.

— Man tada nojauta, ka Kundzinadisertacija varetu atrasties profesoraBerezinera istaba…

Talak vins netika — protesta vilnisnoslicinaja versijas pamatojumu.Visskalak smejas parasti atturigais Zaicis:

— Protams, vai tad citadi vins butumums atbraucis lidzi! Dzeimss Bonds noMinskas, tas tik ir numurs!

— Dzozefine vakar apkalpoja

profesoru, bet, iznemot termosu, nekanepamanija,— Murjans zinaja stastit.

— Un, ticiet man, tam sieviskim aciska rentgena stari, redz drebem cauri,—vins pasapmierinati piebilda.

— Laikam esam nokavejusies ararstesanu, vins jau murgo,— Prieditisnorupejies sacija.

— Ja, leti joki parasti nav bijusiLeonida gaume,— piebalsoja Voitkuss.

Nahodko no tiesas sadusmojas —par vinu runaja tresaja persona ka parcilveku, ar kuru vairs nav verts strideties,jo tas jau ar vienu kaju kapa. Bet tik atrivins neizstasies no speles!

— Ko tev, Sasa, pirmit iegalvojaJanonkulis, nu, tas zvejnieks, kurs atzinas,ka sorit virinajis Kundzina istabas durvis?Ka pa balkona logu izlidoja skirba

iesprausta arsta paveste, vai ne?—Sagaidijis Voitkusa apstiprinoso majienu,vins turpinaja:— Tad, raugi, man skiet, kaesmu

to atradis. Un tas ir aicinajumsierasties profesora Berezinera istaba,nevis daktera kabineta vai kaut kadalaboratorija.

— Vins teica, ka caurvejs pacelisgaisa visadus papirus,— Voitkusspiebilda.— Varbut ta Berezinera vestulenogulejusi uz Kundzina galda veselunedeju.

— Ari parbaudits variants. Vinipazistami tik pavirsi, ka ne par kadusaraksti nevar but ne runas.

— Ko mazojies! Pasaki beidzot —kas tai cedele bija?— uzstaja praktiskaisZaicis.

— Tur ta nelaime, ka neka neizdevassalasit,— Nahodko atzinas.— Bet kapecminet, ja var parbaudit?

— Un ' ko tu ierosini?—Prieditisvaicaja.— Atkal gribi ielauzties svesaistaba? Pa logu vai parmainas pec padurvim?

— Tavs priekslikums pienemts.—Nahodko piecelas. — Tika-i vispirmspaskatisimies, vai Bereziners nav at-stajis atslegu pie administratora.

Ta patiesam guleja 1105. istabasplauktina — ievistita aprakstita papira.

— Te sacits, lai izsniedz to ViktoramKundzinam,— saubijas administrators.

— Pilnigi pareizi. Vins mus gaidaaugsa,— nelaudams vecajam viramatjegties, Nahodko pakampa atslegu.

Lifta vini brauca klusedami. Tagad

neviens vairs nesaubijas, ka atradisdisertaciju profesora istaba. Bet kada celata tur nokluvusi, kapec? Vai tiesamGrigorijs Iljics nodomajis sarikotpeceksamenu un tada veidaparliecinaties, vai vini prot pielietotteoriju prakse? Maz ticams, kacienijamais katedras vaditajs saja nolukabutu izvelejies kara rotalu pionieruvecuma gaume… Te jabut citam akim.

Kapteinis Nahodko atsledza durvis,atgruda tas vala. Gaismas salti, kas nogaitena ielauzas istaba, vini ieraudzija uzgalda pelekus vakus un uz tiem ar sarkanutinti veidoto bridinajumu: «Slepeni».

Pec briza vini jau dauzijas pieKundzina durvim. Bet tas neveras. Ieksabija tumss un tik kluss, it ka vins butuaizturejis elpu, lai ne ar ko nenodotu savu

klatbutni. Kad darba laida dures, istabakaut kas sakustejas, atskaneja tadi kacuksti, kuros Prieditis saklausija ari RutasGrosas balsi. Beidzot Kundzins atsaucas:

— Ar ko varu pakalpot?— Taisiet vala! Disertacija

atradusies,— Murjans pasteidzas pavestit,it ka savus personiskos nopelnusuzsverdams.

— Paldies… Sirsnigs paldies!—Kundzins apklusa, tad, ka sankcijusanemis, ierunajas daudz raitak:—Vaidrikstu jus palugt noglabat to lidz ritam?

— Pie jums bus drosak…—Zaicisarvien vel neka nesaprata.— Deretu ariparbaudit, vai kada lappuse nav pazudusi.

Peksni aiz durvim atskaneja Grosasgraziga balss:

— Imant, tu ari tur esi? Tad izbeidz,

ludzu, so nepiedienigo jampadraci!— Labi, un uzskati atradumu par

musu kazu davanu.Tomer pazust bez lieka troksna

neizdevas — gaitenagala atveras citas durvis un sprauga

paradijas Irinas Perovas melna galva.— Klusak!— vina skali sauca.—

Tikko ar pulem aizmidzinaju Tatinu. Javina velreiz pamodisies, nebus miera lidzritam… Dzirdeju, ka jums ir satriecosijaunumi, pastastiet!

— Tikai ne seit, vel saskries laudisno visa vienpadsmita stava,— Prieditispielika pirkstu pie lupam un, atlaujuneprasidams, iemanijas Irinas istaba.

Ar klusu snakonu atveras lifta durvis,no kabines izkapa profesors Bereziners.Vateni un garos udenszabakos, ar sporta

somu pleca vins skita ka paradiba no citaspasaules.

— Administrators teica, ka jus esatpanemusi manu atslegu. Bet, ka tik svinigisagaidisiet, necereju. Trukst vienigiorkestra un tautumeitu ar ziediem…—pamanijis Nahodko paduse mapiti arKundzina manuskriptu, vins saraucauzacis:— Kapec joprojam neesatatdevusi? Cilveks varbut grasijas pa dienupastradat…

— Ja jus zinatu, Grigorij Iljic,-kadus krenkus mums sagadaja sidisertacija!—Gunta neiztureja.— Visudienu to vien darijam, ka dzinam taipedas.

- Neka nesaprotu,— Berezinerspakratija galvu. — Es tacu atstaju vjnamzimiti, lai panem mana istaba.

— Tas ir gars stasts…— Voitkussiesaka.

— Tad ejam pie manis, uzkarsesimpatvari, un pie tejas glazes jus visuizklastisiet.

— Un jus mums,— Nahodkopiebilda.

Odens vel isti nesica, kad profesorsjau bija beidzis savu stastijumu. Tasskaneja gauzam vienkarsi. Gaididamsbara, kamer Dzozefine piepilda lielotermosa pudeli, Bereziners bija pamanijisuz galda pamesto Kundzina

manuskriptu un drosibas delpicvacis, lai nenoklist,— galu galadisertacijai valstiska nozime. Veltiizklaudzi- najies pie Kundzina durvim,vins uzrakstijis zimiti, ka ritausmabrauksot projam, tapec ieslegsot atradumu

sava istaba un atstasot atslegu pieadministratora. isi, skaidri, logiski —brinums gan, ka tads atrisinajumsnevienam nebija ienacis prata. Bet ta jaubiezi gadas, ka virspuse peldosaisnepiesaista dziluma nireju uzmanibu.

Inspektoru piedzivojumu parstastsprasija daudz vairak laika. Profesors pratapacietigi klausities, un pie varda tika visi,ari Imants Prieditis, kurs bija viniempedeja mirkli pievienojies un tagad savusnoverojumus saistija ar Irinas neatvairamosarmu.

— Priecajos par jums,— Berezinerssacija. — Manuprat, sodien visi esat kautko ieguvusi. Ari tie, kuri pagaidam jutaszaudetaju loma.

— Jus runajat ta, profesor, it ka parvaritem gribetu notikumiem «Magnolija»

piekabinat kadu morali,— Prieditispasmiknaja.— Ta sakot, no sita jums busmacities…

— Tada gadijuma nemu savusvardus atpakal,— Bereziners tudalpiekapas, tomer gluzi bez pedagogiskapiesitiena iztikt nespeja:—Jo vairaktapec, ka ikviens jau bus izdarijis sispecdiploma prakses secinajumus…

» Paldies un nenemiet launa, bet manpec visiem jusu sodienas uztraukumiemmacas virsu miegs.

SATURS AtklatneDamu gambitsUzbrukums karala sparnaRokades uz dazadam pusemLaika trukuma draudiGalotne

Gunars Cirulis«MAGNOLIJA» CIRULPUTENIRedaktors A. Rijnieks.

Makslinieciska redaktore M. Dragune.Tehniska redaktore S. Balode. KorektoreM. Tirzite

Nodota saliksanai 17.08.85.Parakstita iespiesanai 04.12.85. JT04560. Formats

84X108/32. Avizu papirs.Literaturas garnitura. Augstspiedums. 6,72uzsk. iespiedi.; 7,51 uzsk. krasu nov., 7,73izdevn. I. Metiens 30 000 cks. Pasut. M>803-5. Cena 65 kap. Izdevnieciba«Liesma», 226047 Riga, Padomju bulv.24. Izdevn.

.Ne 21/32246/J-2835. Izdevumssagatavots dialoga sistema DIS.piedaloties Nozares kolektivas lietosanasinformativajam skaitlosanas centram.Programmists 1. Bulkins

Iespiesta Latvijas PSR Valstsizdevniecibu, poligrafijas un gramatutirdzniecibas lietu komitejas tipografija«Cina», 226011 Riga, Blaumana iela38/40. Vaks iespiests RigasParaugtipografija, 226004 Riga, Vienibasgatve II

************************************************Книга скачана с сайта:

www.OpLib.ru************************************************