Aptiekas un slimnīcas Preiļos

Preiļos pirmo aptieku nodibināja provizors Hugo Šteins 1880.gadā. Tā atradās Liepu ielā 4 (Raiņa bulvāris ) un darbojās līdz 1939.gadam. Tās īpašnieki vēlāk bija provizori Aleksandrs Ritenbergs, Vilhelms Helds un viņa mantinieki. Otra aptieka – Preiļu Centrālā aptieka atvērta 1927.gadā tagadējā Raiņa bulvārī 5 (1936.g. īpašnieks- Meilahs Zibulis) un darbojas arī mūsdienās. Padomju varas gados tā bija aptieka Nr.66, tagad – Preiļu aptieka.

Senākās ziņas par ārstu Preiļos attiecas uz 1836.gadu – ir zināms, ka par ārstu grāfu Borhu muižā strādājis Volfgangs Savelijs. Ārstu skaits pieauga 19.gadsimta otrajā pusē, kad 1868.gadā Krievijas patvaldība izdeva ukazu par lauku ārstniecības izveidi, saskaņā ar kuru bija paredzēts 1 lauku ārsts katrā apriņķī, 1 feldšeris uz 7000 iedzīvotāju un 3 vecmātes apriņķī. Daudzi ārsti strādāja īslaicīgi, kamēr sameklēja labākus dzīves un darba apstākļus citviet. Brīvi praktizējoši ārsti Preiļos bija: Kīglers Ernsts 1884.-1885.g., Roza Jūlijs 1887.-1899.g., Karpovičs Sigizmunds Valentins 1894.-1897.g., Feiertāgs Maksis 1897.g., bet par Daugavpils apriņķa 2.lauku iecirkņa ārstiem Preiļos strādāja Pokrovskis Viktors 1889.-1900.g., Andrejevs Jevģēnijs 1901.-1903.g., Rehlevičs Boļeslavs 1904.-1908.g., Pavļucs Mečeslavs 1908.-1916.g.

Pirmo ārstniecības iestādi – slimnīcu Preiļos nodibināja 1859.gadā, bet par tās darbības pirmajiem gadiem ziņu nav. Regulāri pārskati par tās darbību arhīvā saglabājušies pēc 1889.gada, tad slimnīcā bija 10 vietu un to vadīja V.Pokrovskis. Pirmās vispārējās tautas skaitīšanas Krievijā 1895.gadā dokumenti liecina, ka šajā gadā Preiļu slimnīca atradās Rušonas (tagadējā Aglonas) ielā Ābrama Taragina mājā. Nav zināms, no kura laika, taču, izveidojoties Latvijas Republikai, Preiļu slimnīca atradās Raiņa bulvārī, (tagad Raiņa bulvāris 9). Par šo māju ir leģenda, ka to ap 1800.gadu cēlis Preiļu muižas grāfa brālis. Viņš nebija precējies un mūža nogalē uzrakstīja testamentu, kurā novēlēja savu māju slimnīcas ierīkošanai. Tai blakus bija uzcelta vēl viena koka māja un izmantota personālam kā dzīvojamā māja (nojaukta 1988. vai 1989.gadā, jo 1989.gadā sākta celt jauna stacionāra ēka). 2.pasaules kara gados Preiļu slimnīcu karavīru ārstēšanai izmantoja gan Sarkanās armijas, gan vācu armijas virspavēlniecība un okupācijas varas. 1944.gadā, atkāpjoties vācu armijai, viņi līdzi paņēma vērtīgāko, kas bija slimnīcā – operācijas zāles aparatūru, rentgena aparātu un citas ārstniecības lietas, bet daudz pērējās vērtības (mīksto inventāru u.c.) izlaupījuši arī vietējie iedzīvotāji, izmantojot bezsaimnieka periodu.

Pēc kara perioda pirmais galvenais ārsts bija Staņislavs Gžibovskis. Par terapeitu strādāja Donats Sangevičs, palīdzēja arī feldšeris Vladislavs Ilgačs, vēl bija 2 medmāsas, 3 sanitāres un pavāre. Preiļu rajona centrālās slimnīcas tika uzcelta 1963. gadā, celtniecības laikā tika nojaukts vecticībnieku lūgšanu nams, jo tas atrodas uz rajona slimnīcas celtniecībai iedalītās teritorijas. 1980. gadā tika uzbūvēta poliklīnika (līdz 1961.gadam Raiņa bulvārī 10, atradās poliklīnika, kuru pārcēla uz bijušo rajona IK ēku Pionieru laukumā 1 (tirgus laukums)), 1993. gadā- Preiļu slimnīcas stacionāra ēka.

Marta Veita- Dzimusi 1941. gada 11. martā Cēsīs. Absolvējusi Rīgas Medicīnas institūtu. Darba gaitas kopā ar dzīvesbiedru Juri „pēc Vissavienības sadales” uzsāka kā ārste Riebiņos 1962. gadā. No 1964. gada līdz 2013. gada 29. janvārim strādāja Preiļu slimnīcā. Bija Preiļu slimnīcas terapijas nodaļas vadītāja no 1967. gada līdz 2000. gadam. No 2000. gada līdz 2009. gadam strādāja terapijas nodaļā par ārsti internisti, bet kopš 2009. gada bija sava ģimenes ārsta prakse. 2010. gadā saņēmusi Latvijas ārstu biedrības apbalvojumu - II pakāpes Goda Zīmi Tempus hominis / Cilvēka laiks/ par izciliem sasniegumiem medicīnā un mūža ieguldījumu profilaktiskajā medicīnā, pacientu ārstēšanā un jauno kolēģu audzināšanā.

Paipals Augusts –(1918.g. 18.nov. -1997.g. 24. okt.)Piedzima Gulbenes rajona Zeltiņu pagastā, 1933.g. aizbraucis uz Rīgu, kur strādājis čugunlietuvē, vēlāk – par kurinātāju, tad par sanitāru Sarkanā Krusta slimnīcā. 1951.g. beidzis Rīgas Medicīnas institūtu un no 1952.g. 31.janvāra līdz 1986.g. 12.septembrim – 40 gadus nostrādājis Preiļu rajona centrālajā slimnīcā par ķirurģijas nodaļas vadītāju un rajona galveno ķirurgu.