Nr. 13 (60) 2014. gada 10. decembris PA “Ogres novada Kultūras centrs”

Atslēgt durvis un iedegt gaismu "Kultūras Ziņas" jautā Ogres Goda pilsonim PĒTERIM AULMANIM

Plašsaziņas līdzekļu uzmanība viņam – Ogres Mākslas skolas (OMS) dibinātājam un tās ilggadējam direktoram, studijas vadītājam, izstāžu organizatoram, kora Ogre dziedātājam – "sabiedriski un politiski aktīvam Latvijas pilsonim", kā viņš pats sevi raksturo, bijusi pievērsta bieži. Jo iemesls tam arī dots bieži. Gan skolas un viņa studijas audzēkņi atkal un atkal guvuši radošus panākumus, gan jaunas izstādes sarīkotas, gan koris skanīgi sevi apliecinājis. Arī mēs viņu esam intervējuši ne reizi vien. Šoreiz sarunu rosina divi novembra notikumi. Viņam piešķirts Ogres Goda pilsoņa nosaukums un viņš beidzis pildīt OMS direktora pienākumus. - Ogres Goda pilsoņa tituls jums bija pārsteigums? - Negaidīts pārsteigums. Paldies tiem, kuri uzskatīja, ka esmu to pelnījis, un mani izvirzīja! Tas ir ļoti

aizkustinoši. Nebiju jau skolā tā harizmātiskākā persona, kuru visi kolēģi kā viens cildinātu... Bet sevišķi patīkami ir tas, ka uz ielas nāk klāt cilvēki, kurus es nemaz nepazīstu, un arī mani sumina par šo goda nosaukumu. Apstādina, uzrunā un saka: "Apsveicu! Tu to sen jau biji pelnījis!" - Novada domes lēmumā minēts, ka tituls piešķirts "par ieguldījumu Ogres Mākslas skolas izaugsmē un kultūras dzīves attīstībā Ogres novadā". Laikam jau drīkst secināt, ka skola ir jūsu īstenotais apjomīgākais projekts? - Jā. Diez vai ko citu – lielāku – vēl paspēšu... Gandrīz trīsdesmit gadu skolai un studijai atdots. Tieši ar studiju 1985. gadā viss sākās, bet pirmajā laikā pulcējāmies dažādās vietās. Kad 1988. gadā durvis vēra kultūras nams, mums nodarbībām atvēlēja telpu tur. 1990. gada decembra beigās kultūras namā arī notika jaunās Mākslas skolas svinīga atklāšana. Māju, ko tagad saucam par savu, tolaik bija paredzēts pārbūvēt rajona Centrālās bibliotēkas vajadzībām, jo Bērnu bibliotēka jau te atradās. Taču naudas šim nolūkam pietrūka, un mums 1991. gadā atļāva ievākties otrajā un trešajā stāvā. Kad paputēja arī vakarskola (kopā ar savu tolaik jau pirms 16 gadiem izstrādāto kapitālā remonta plānu) un bankrotēja pirmā stāva veikali, mūsu skola aizņēma arī šīs telpas. Nodzīvojām vēl piecpadsmit gadu, līdz sākās lielā renovācija, un 2007. gadā Mākslas skola ieguva tagadējo veidolu. - Esmu jau pamanījusi, ka jūs, lai cik dāsns vārdos, saucot atmiņā ēkas pārdzimšanu un telpu labiekārtošanu, vēl vairāk iedegaties, stāstot par audzēkņiem, uzteicot pedagogu profesionalitāti par jau izdarīto un vēl darāmo, lai skola vienmēr īstenotu savu pamatuzdevumu. - Kā esmu teicis nu jau tālo astoņdesmito gadu otrajā pusē, tā uzskatu arī tagad. Mūsu primārais mērķis nekad nav bijis sagatavot audzēkņus iestājai vidējās speciālajās mākslas skolās vai veidot profesionālus māksliniekus, bet gan ļaut bērnam sevi attīstīt, bagātināt. Tāds arī bija galvenais motīvs, tolaik šādām skolām dibinoties visā valstī: audzināt estētiski. Jaunais termins – "profesionālās ievirzes izglītība" – pirmoreiz izskanēja 2004. gadā. Jā, mēs dodam šo "ievirzi", sagatavojam tā, lai talantīgākie un spējīgākie mūsu skolas beidzēji spētu nokārtot eksāmenus jebkurā vidējā vai augstākajā mācību iestādē, kur vajadzīga zīmēšana, gleznošana un kompozīcija. Domāju, ka šo funkciju esam sekmīgi veikuši vienmēr. Mūsu audzēkņi ik rudeni iestājas ne tikai vidējās speciālajās mācību iestādēs, bet arī augstskolās. Tostarp Mākslas akadēmijā, Latvijas Universitātē, Daugavpilī vai Liepājā, kur studē pedagoģiju un pēc tam atgriežas Ogrē, lai paši strādātu ar bērniem. Turklāt fakti, kas runā par labu visām šīm skolām, ir pietiekami izteiksmīgi. Astoņdesmito gadu vidū Latvijā bija tikai 5 mākslas skolas, deviņdesmito gadu sākumā – 16, bet tagad – 90. Savukārt mūsu skolai nodibinoties, tajā mācījās pusotra simta audzēkņu, tagad viņu ir tuvu pieciem simtiem. Manuprāt, tā ir liela vērtība, ka mēs varam dot iespēju bērniem darboties ar rokām, ar acīm un likt lietā arī galvu. Ļoti svarīgi ir darbiņu izdomāt, iesākt un izdarīt līdz galam. Tas derēs jebkurā profesijā, vai tu būsi bankas ierēdnis vai šefpavārs. Ik gadu mūsējie piedalās dažādās starptautiskās izstādēs un gūst panākumus ne vien Eiropā, bet pasaulē, un ar saviem talantiem pārsteidz pat "vecās" kultūras lielvalstis. Mums ir ar ko lepoties. Žēl, ka paši sevi ne vienmēr novērtējam, bet vaidam un apberam ar pelniem. Vienmēr esmu uzsvēris, ka mūsu skolas labo panākumu pamats ir mūsu skolotāju ieguldījums. Jo pedagogu kolektīvs ir ļoti profesionāls, augsti kvalificēts. Es tikai atslēdzu durvis, ieslēdzu gaismu un dodu iespēju strādāt... Pārējais viss ir atkarīgs no katra paša. - Tagad, kad jūsu pienākumi skolā mainījušies, ko iegūstat? Vairāk brīva laika radošam darbam? - Vēl īsti neesmu apzinājis. Droši vien, ka mēģināšu gleznot. Jo šajā laikā to neizdevās darīt tik bieži, cik gribētos. - Jauktajam korim "Ogre" joprojām būs nemainīgi liela vieta jūsu dzīvē? - Noteikti. Koris – tas ir brīnišķīgi. Ja šeit, skolā, visi ir apmēram vienai cunftei - mākslinieku – piederīgi (vienalga, keramiķis, grafiķis, interjerists vai tekstilnieks), koris apvieno visdažādākos cilvēkus. Gan krāvējus, gan Triju Zvaigžņu ordeņu kavalierus... - ... gan Ogres Goda pilsoņus... - Turklāt divus, Jānis Zirnis pirmais no mūsējiem to saņēma! Jā, mēs esam tik dažādi. Atceros, ka koristi pat savstarpēji ir izkāvušies... Tā notika reiz, kad mūsu dziedātāju bija pāri simtam – 108. Bet, par spīti tam – gadu starpībai, atšķirīgajām profesijām, interesēm, raksturiem – visi tomēr spējam vienoties vienā idejā, vienā dziesmā, vienā noskaņā un sasniegt kolosālu rezultātu. Šoruden mācījāmies Pučīni "Mesu" (divas daļas dziedājām pirmajā Adventā, visu dziedāsim pavasarī, Lutera baznīcā Rīgā) – šīs fantastiskās sajūtas grūti izstāstīt. Mans bērnības draugs Pēteris Vasks saka: "Tas dvēselīgais, garīgais, netveramais..." Korī to izcili jūt. Ne reizi vien esmu lepojies, ka dziedu korī arī tāpēc, ka, stāvot Lielajā estrādē, daudzu tūkstošu cilvēku vidū, vispilnīgāk jūtu: esmu latvietis, esmu mūsu tautas sastāvdaļa. Saviļņojumu allaž rada svētku gājiens Rīgas ielās – gaviles tādas, kādas senāk noteikti skanēja, romiešiem pēc uzvaras karagājienā atgriežoties mājās. Tā mēs ejam uz Dziesmu svētkiem. Pēc liela, grūta darba – uz svētkiem.

PIEKTĀS TAUTAS MĀKSLAS UN AMATU DIENAS

BALTĀ LAIPA12., 13., 14. decembrī Ogres Kultūras centrā

2014. gada tēma

ETNOGRĀFIJA IEDVESMO

IZSTĀDES 12., 13., 14. decembrī no plkst.10.00 līdz 17.00

193.telpā Latvijas novadu meistaru darbu izstāde - konkurss RADĪTS NO PĀCES VILNAS. Izstādes kuratore – Santa Grinberga.

Uz skatuves LMA studentu un absolventu – Lilitas Bauģes, Laimas Dambertes, Annikas Dzērves, Zanes Elertes, Gundegas Evelones, Līvas Kaprāles, Daces Pugas, Maijas Puncules darbu izstāde UZ SKATUVES JAUNĀ ŠODIENAS ETNOGRĀFIJA. Izstādes kuratore – Līva Kaprāle, scenogrāfs – Māris Ruskulis.

Kamerzālē Ogres tehnikuma dizaina nodaļas audzēkņu un pedagogu darbu izstāde GAISMAS ZĪMES. Izstādes kuratores – Armanda Auziņa un Velga Kaļeiņikova.

SVĒTKU DIENA – 13. decembris 10.00 -17.00 Deju zālē TAUTAS LIETIŠĶĀS MĀKSLAS UN AMATNIECĪBAS DARBU . OGRES NOVADA PAGASTU IZSTĀDE, DEMONSTRĒJUMI, TIRDZIŅŠAMATU PUDURI. 10.00 Atklāšana. Suntažu kultūras nama folkloras kopas Saule programma. 11.00 Ogres Kultūras centra bērnu vokālās grupas Svilpastes programma Ilgi gaidu Ziemassvētkus. 12.00 Folkloras kopas Saule programma. 13.00 Kapelas Hāgenskalna muzikanti programma. 15.00 Izstādes-konkursa Radīts no Pāces vilnas uzvarētāju apbalvošana.

10.00 - 17.00 Deju zāles foajē IZSTĀDE. ROTAĻLIETAS AR ETNOGRĀFISKIEM MOTĪVIEM. Darbu autores – Māra Gavare un Vija Šubina (TLMS Avots, Dobele).

10.00 - 17.00 Kamerzālē Ogres tehnikuma dizaina nodaļas radošā darbnīca RADI GAISMAS ZĪMES. Izstādes kuratores – Armanda Auziņa un Velga Kaļeiņikova.

11.00 - 17.00 Mazajā zālē VIDZEMES ROTU, JOSTU, TAUTAS TĒRPU BRUNČU AUDUMU IZSTĀDE-PĀRDOŠANA. KONSULTĀCIJAS PAR TAUTAS TĒRPU DARINĀŠANU. Aušanas darbnīca Vēverīšas (Cēsis), vadītāja Dagnija Kupče.

12.00 - 13.00 uz skatuves Tikšanās ar jaunajiem māksliniekiem.

12.00 - 14.00 Deju zāles foajē RADOŠĀS DARBNĪCAS.

14.00 - 15.30 Mazajā zālē LATVIEŠU TAUTAS TĒRPU SKATE.Piedalās: Ogres Kultūras centra amatiermākslas kolektīvi. Etnogrāfes, Dr.hist. Aijas Jansones komentāri un vērtējums.

15.30 - 16.30 Mazajā zālē ETNOGRĀFIJAS ELEMENTI MŪSDIENU TĒRPĀ.Demonstrējumi un komentāri. SIA Jaunais salons A (Rīga), Ogres tehnikuma Apģērbu dizaina specialitātes audzēkņu kolekcijas.

8.00 - 17.00 Kafejnīcā Ogres Kultūras centrā TRADICIONĀLIE ZIEMAS ĒDIENI.Organizē: Ogres Kultūras centrs

Atbalsta: Ogres novada pašvaldība, Ogres tehnikums, Ogres novada Bērnu un jauniešu centrs, vilnas fabrika Pāces dzirnavas, SIA Jaunais salons A, Aušanas darbnīca Vēverīšas

KKK jeb trīs iemesli, lai noskatītos jaunāko Ogres Tautas teātra izrādi –

Anšlava Eglīša OMARTIJA KUNDZIPirmais K jeb iemesls

KĀ lai atstāj bez ievērības ziņu, ka Ogres Tautas teātris (OTT) pēc vairāku gadu pārtraukuma ir ķēries klāt latviešu autora lugas iestudējumam?

Latviešiem ir labi dramaturgi un izcilas, vērtīgas lugas, bet gan vienu, gan otru nav nemaz tik daudz, tāpēc labākās, idejām un ierosmēm bagātākās lugas tiek iestudētas atkal un atkal, un atrast darbu, kas būtu pašiem un skatītājiem pārsteiguma un iedvesmas pilns, nav nemaz tik viegli. Tomēr, pārlasot Anšlava Eglīša darbus, sapratām, ka atrast formu un saturu, ar ko aizrautīgi darboties, var!

Otrais K jeb iemesls KAS mūs uzrunāja A.Eglīša lugā “Omartija kundze”? Pirmkārt, tā bija personība – lugas sižets veidots ap Amerikas latvieti Aleksandru Omartiju, viņai piederošo nekustamā īpašuma biznesu un viņas daudzajiem pielūdzējiem. Otrkārt, tas ir uzaicinājums “Omartija kundzei” atgriezties mūsu pilsētā – 1989.gada janvārī Ņujorkas Latviešu teātra studija viesojās ar A.Eglīša lugas iestudējumu vien dažās Latvijas pilsētās, tajā skaitā – arī Ogrē. Iespējams, kādam no skatītājiem tā būs atkaltikšanās ar A. Eglīša lugas varoņiem. Treškārt, tā ir iespēja caur pagātnes notikumiem paraudzīties uz šobrīd tik aktuālo parādību – Latvijas iedzīvotāju aizbraukšanu. Protams, vēsturiskā situācija ir cita, bet tomēr vilkt paralēles starp kara bēgļiem, kas devušies trimdā, un starp 21.gs. ekonomiskās krīzes piemeklētajiem latviešiem, kas devās labākas dzīves meklējumos, var. Jo gan vienus, gan otrus vieno nepieciešamība sākt jaunu dzīvi svešā valstī, cenšanās atrast savu vietu citādā pasaulē. Kā neatlaidīgiem cilvēka dabas pētniekiem mums šķiet svarīgi mēģināt saprast, kā jūtas latvietis ārpus Latvijas, kā “latviskais kods”, “latviskais gēns” pielāgojas svešai videi un kas notiek ar mūsu izslavēto darba tikumu, latvisko dzīvesziņu pavisam konkrētos apstākļos – Amerikas biznesa likumu veidotajā realitātē?

Trešais K KO skatītājs varēs sagaidīt no jaunās izrādes? Smieklus, kas palīdz runāt par svarīgām tēmām. Ironiju, kas ļauj ieraudzīt komisko tajā nopietnībā, ko nereti piešķiram sev un savai dzīvei. Vieglumu, ar kādu lugas varoņi pieņem jaunos apstākļus un iespējas, un smeldzi, kas pavada apziņu, ka, kaut ko iegūstot, kaut kas tiek arī pazaudēts. Bet, protams, tam visam klāt – laimīgas beigas.

Ar cerību, ka aizbraucēji atgriezīsies un ka mēs visi tiksimies mūsu izrādēs, Jūsu OTT

28. decembrī plkst. 17.00 un 4. janvārī plkst. 16.00 Ogres Kultūras centrā uz Lielās zāles skatuves

Ogres Tautas teātra pirmizrāde Anšlavs Eglītis OMARTIJA KUNDZE. Režisors Jānis Kaijaks. Biļešu cena: € 3. Vietu skaits ierobežots.

Fot

o -

Ogr

enet

.lv

Ogres Centrālajā bibliotēkāInformācija: Ogre, Brīvības iela 35, tālr: 65071947; e-pasts: info@ocb.lv

1. - 30.decembris. Tematiska literatūras izstāde Latvieša cimdi. 3. - 23.decembris. Literatūras izstāde Ziemassvētku tradīcijas Latvijā un citviet Eiropā. 18.decembris - 15.janvāris. Novadpētniecības izstāde 2014.gada Ogres Goda pilsonis - Pēteris Aulmanis. 12. - 31.janvāris. Literatūras tematiskā izstāde Debesīs mirdz zvaigznes.

Bibliotēkas lietotāju ērtībai – jauns pakalpojums Visiem labi zināms, ka bibliotēkā paņemto grāmatu lietošanas termiņš ir 30 dienas, tomēr dažādu iemeslu dēļ to gadās pārkāpt. Ne reti nācies dzirdēt – “atnācu, lai atdotu grāmatas, bet durvis bija ciet”. Protams, tā notiek, ja lasītājs ieradies ārpus bibliotēkas darba laika. Tagad Ogres Centrālās bibliotēkas lasītāji bibliotēkā (kā pieaugušo, tā bērnu nodaļā) paņemtās grāmatas var atdot arī ārpus bibliotēkas darba laika, tā sakot, 24/7. Šim nolūkam pie bibliotēkas ieejas novietota kaste – grāmatu nodošanas iekārta, kas darbojas līdzīgi pastkastei. Katra tajā ievietotā grāmata atgriezīsies bibliotēkā un tiks atpazīta pēc svītrkoda, un darbinieces tās reģistrēs kā saņemtas. Šis jaunievedums dos iespēju gan paātrināt grāmatu nokļūšanu pie lasītājiem, gan visiem mūsu lasītājiem izvairīties no nonākšanas parādnieka statusā. Aicinām izmantot jauno pakalpojumu!

Ogresgala bibliotēkāInformācija: Ogresgals, Bumbieru iela 9, tālr.: 65035141

8. - 30.decembris. Literatūras izstāde Adventa un Ziemassvētku laiks.Pirms iededz sveci egles zarā Dedz svētku liesmu sirdī savā. 15. - 30. decembris. Literatūras izstāde skolēniem Ziemassvētku rūķu darbnīcā. Idejas garajiem ziemas vakariem. 16. decembrī plkst.16.00 pasākums senioriem Ziemassvētku noskaņā Ar labām domām, mīlestību un mieru - tikšanās ar Ogres Dzimtsaraksta nodaļas vadītāju Lidiju Vītolu. 2. - 30. decembris. Literatūras izstāde skolēniem Kā jūtaties, mazie draugi? Putni un dzīvnieki ziemā. 10. - 23. janvāris. Literatūras izstāde Mūsdienu oriģinālliteratūras latviete ar lielo L - Rakstniecei Gundegai Repšei-55. 5. - 19. janvāris. Literatūras izstāde skolēniem Zvēru dārzs manā bagāžā Džeraldam Darelam - 90.

Lauberes pagasta bibliotēkāInformācija: Ozolmuiža, tālr: 65037326

12., 13. un 20. decembrī jauniešu iniciatīvas projekts Pacel sevi augstāk! 17.decembrī plkst.17.00 Rūķu darbnīcas skolas vecumu bērniem. 19.decembrī plkst. 17.00 Ziemassvētki brauc – pasākums bērniem. 2. – 30. janvāris. Brīvības cīņas Andreja Liepiņa fotogrāfijās.

2 2014. gada 10. decembris

Ar retrošarmu un nākotnes redzējumu Tos tālos pagājušajā gadsimta divdesmitos un trīsdesmitos gadus, kad Ogre bija populārs kūrorts, kur vasarās rīdzinieku gandrīz vai kuplāks pulks nekā vietējo, laika skrējiens arvien vairāk atbīda pagātnē. Taču visas liecības par šo laiku (no paaudzes paaudzē vēstītie atmiņu stāsti, ģimenes albumos glabātās fotogrāfijas, muzeju un arhīvu materiāli) iegūst arvien lielāku vērtību un pat rosina uzburt realitātē kādu ainu no tā.

Ēka ar savu stāstu Šomēnes aprit tieši divi gadi, kopš Ogrē durvis vērusi "M. Pūres beķereja", kuras fasāde piesaista pat pa Brīvības ielu garāmejošo uzmanību, bet katru slieksnim pāri kāpušo uzreiz savaldzina ar savu retrošarmu. Kafejnīcas īpašniece un saimniece IVETA ZĀĢERE atceras, ka pirmajā laikā cilvēkiem nosaukums asociējies ar vietvārdu un viņi nereti jautājuši pēc Pūres ievārījumiem. Atjokojusi, ka labs labu nemaitājot, viņa interesentiem labprāt vēstījusi par Latvijas brīvvalsts laikā kūrortpilsētā populāro beķereju ar Mārtiņa Pūres vārdu. Pati viņa to "lipinājusi" kopā no muzejā atrodamiem materiāliem, no Ulmaņlaika preses, bet lielāko daļu – no Oļģerta Pūres stāstījuma par savu tēvu un savu ģimeni. "Kad abi ar vīru izlēmām kafejnīcu atvērt tieši šeit," stāsta Iveta, "tikāmies ar mājas saimnieku Oļģertu Pūri, kurš dzīvo ASV, Kalifornijā, bet vismaz reizi gadā apciemo Latviju. Tā no pirmavota uzzinājām daudz vērtīga. Viņš arī neiebilda, ka paturam veco nosaukumu." Izrādās, pirms kara Mārtiņa Pūres beķereja atradusies blakusnamā (23. numurā), un sākumā tajā cepta tikai maize. To labi piepratusi no Kurzemes nākusī Oļģerta vecmamma, bet vectēvs ar zirgu maizīti izvadājis pa vietējiem veikaliņiem. Savukārt vasarās, kad Ogre pilna atpūtnieku, un dāmām pie kafijas kārojies arī kāds našķis, īpašnieks pieņēmis darbā Rīgas konditoru – kūkām, kliņģeriem un "smalkākām lietām". "Šo māju, domātu kā īres namu, Pūre uzcēla par beķerejā nopelnīto naudu," piebilst Iveta. "Taču nepaspēja līdz galam pabeigt, jo padomju okupācija visu mainīja. Sieva ar abiem dēliem vēl paguva aizbraukt uz Vāciju, bet Mārtiņu Pūri izsūtīja uz Sibīriju..."

Par maizītēm un noskaņu Ivetas un viņas vīra izlolotajā kafejnīcā cepējas ap lielām maizes krāsnīm, kā ierasts pagātnē, nelīkņā. Tāpat ceptu desiņu vai sautētu kāpostu garšas nemulsina. Beķereja taču – smalkmaizīšu, kūciņu, tējas un kafijas pasaule! Turklāt kā no senām "Atpūtām" izkāpusi – ar 20.-30. gadu mēbelēm un citiem interjera priekšmetiem, ar fonā skanošu retromūziku un "veco, labo laiku" noskaņu. To kā zīmīgāko šīs kafejnīcas raksturojošo iezīmi uzsver gandrīz vai katrs, kurš tajā iegriezies. "Es priecājos, ka telpa apmeklētājus uzrunā," saka Iveta. "Tieši tāda arī bija mūsu vēlme, to iekārtojot. Jo sajūtas taču rada viss kopā – telpa, mēbeles, pulkstenis pie sienas, grīdas lampa, tasītes, ko lietojam, mūzika, ko klausāmies, attieksme pret klientu..." Savukārt es priecājos, ka "Kultūras Ziņu" interesēs man nav sarunu biedrene jātincina par uzņēmējdarbības problēmām. Jo "noskaņa" pat mazā biznesa leksikonā noteikti ir svešvārds, tāpat kā gardākās maizītes un smaržīgākā kafija – ne paši izdevīgākie "sadarbības partneri"... Bet Iveta saka: "Kad man jautā – nu, kā bizness? – atbildu, ka tas nav bizness, bet gan dzīvesveids. Tāds tas ir visiem Latvijā. Katrs mēnesis – izaicinājums: savilksi galus kopā vai ne." Taču kā biznesa plānu šo beķereju Iveta ar vīru nekad arī nav uztvērusi. "Vienkārši gribējās darīt to, kas patīk un sniedz gandarījumu. Tāpēc mums jau no paša sākuma bija skaidrs, ka šo kafejnīcu neveidosim kā peļņas avotu, bet vairāk savam priekam. Tādējādi tagad nejūtamies milzīgi vīlušies. Ne visu var uzbūvēt, iepriekš aprēķinot, cik tas ienesīs. Turklāt to nemaz nevar izrēķināt, jo es nezinu, cik, piemēram, šodien būs apmeklētāju. Tu vari tikai pēc sirdsapziņas darīt labāko un cerēt, ka cilvēkiem tas būs vajadzīgs. Un šogad jau izskatās, ka ogrēniešiem raksturīgā piesardzība pret visu jauno ir pārvarēta, un mūsu kafejnīcu viņi novērtē. Tas ir lielākais gandarījums – par spīti tam, ka reizēm ir ļoti grūti. Jo tev nav iespējams nevienu dienu no šā darba kaut uz brīdi atiet. Tāpat kā ar bērniem. Iznāk, ka mums šī kafejnīca ir ceturtais "bērns" ģimenē, un visu laiku "jātur roka uz pulsa"."

Ieejas maksa – kafija, tēja vai kūka Saimniece arī neslēpj, ka doma piektdienās rīkot mūzikas vakarus, kas pēdējā pusgadā kļuvuši ļoti pieprasīti, radusies jau kafejnīcas atvēršanas brīdī, 2012. gadā. "Jā, jo tas viss pieder pie noskaņas. Turklāt sajūtas, klausoties mūziku šādā telpā, ir pavisam citas nekā cilvēku pilnā koncertzālē. Un viens ir ienākt te ikdienā, lai apēstu maizīti, vai atnākt piektdienā un baudīt pavisam ko citu." Pirmajā reizē, kad koncerts izziņots, bažījušies, vai maz kāds atnāks, bet nu jau esot tā, ka iepriekš jāpiesakās, un arī tad ne visiem vietu pietiekot. "Protams, ka šajā telpā mēs esam ierobežoti. 25 cilvēki – tas ir lielākais skaits, ko koncertu vakaros varam uzņemt. Tas nav daudz," nopūšas Iveta. "Taču priecājamies, ka mūsu piedāvātā programma klausītājiem iet pie sirds. Te neskan gluži 20.-30. gadu melodijas, bet repertuārs noteikti atšķiras no tā, ko caurmērā piedāvā." Atšķiras gan, jo, piemēram, kādā no oktobra piektdienām beķereja aicināja uz vakaru franču noskaņās: spēlēja akordeoniste Liene Dravniece, viena no radošās apvienības "Sus dungo" dalībniecēm. Savukārt divas nedēļas vēlāk mūzikas draugus pulcēja "Salonmūzika klavierēm" (uzstājās pianiste Ieva Sarja). Novembrī latviešu senās spēka dziesmas dziedāja ogrēniete Jolanta Kalniņa, sieviešu kora "Dzintars", Rīgas Doma meiteņu kora un Rīgas Angļu ģimnāzijas jauktā kora kormeistare. Nupat, decembra pirmajā piektdienā, klausītājiem tika dota iespēja baudīt darba nedēļas beigas, aizmirstoties džeza ritmos. Uzstājās saksofonists Guntis Veilands, visā Latvijā pazīstams kā grupas "Aarzemnieki" dalībnieks. Bet šajā piektdienā uz klavierkoncertu aicinās Gunta Trasune, kuras vārds ogrēniešiem nekādā gadījumā nevar būt svešs.

Līdzās piedāvātajai mūzikas dažādībai šie koncerti uzrunā ar vēl kādu priekšrocību. Proti – speciāla ieejas biļete nav jāpērk.

Savai pilsētai Taču šogad pamanīts ne tikai "M. Pūres beķerejas" pienesums Ogres kultūras dzīves dažādošanā, bet arī sportisko aktivitāšu un tūrisma veicināšanā. Vairāki desmiti pilsētnieku ar prieku atceras pirmo Tvīda braucienu (veclaicīgo divriteņu un īpašo retrotērpu parādi) 4. maijā, kas tika organizēts sadarbībā ar Ogres Vēstures un mākslas muzeju. Arī Iveta ir gandarīta: "Tā bija fantastiska atsaucība. Cilvēki bija gatavojušies un piedalījās – par spīti lietum un ļoti aukstajam laikam. Mani joprojām ļoti sajūsmina viens fotoattēls no šā brauciena: mēs startējam no kafejnīcas, braucam Domes virzienā, un visa iela aiz mums ir rotāta Latvijas karogiem. Tik svinīgi, tik skaisti. Kur vēl lielāks patriotisms! Mēs ar vīru bijām ļoti gandarīti. Un nolēmām, ka nākamajā gadā jārīko atkal." Klausoties par Tvīda braucienu, uzzinu arī, ka visa Ivetas ģimene, kad vien brīvais laiks to atļauj, labprāt dodas izbraucienos ar velosipēdiem. "Ogre ir liela, lai kājām visu izstaigātu. Taču ko redzēt ir." Šādus apsvērumus paturot prātā, viņi izdomājuši, ka arī kafejnīcas klientiem varētu piedāvāt nomāt velosipēdus. "Šovasar palaidām piecus velosipēdus "tautiņās". Tepat klienti paņem maizītes un kafiju līdzi braucienā, ieliekam arī pledu groziņā. Var aizbraukt pie upes, noklāt segu, iedzert kafiju... Romantiski, vai ne! Turklāt 20.-30. gados cilvēki daudz brauca ar velosipēdiem. Tā ir iespēja apskatīt pilsētu daudz plašāk. Protams, vietējiem ir savi velosipēdi. Taču pazīstam arī cilvēkus, kuri ierodas ar vilcienu, paņem velosipēdu un pavada visu dienu Ogrē. Šogad vēl nepaguvām, taču ir doma līdz nākamajai vasarai izstrādāt arī vairākus maršrutus. Lai atbraucējiem uzreiz ir skaidrs, kurp braukt, piemēram, kopā ar bērnu, kurp pieaugušajiem..." Nākamā gada ieceres daļēji atklājot, Iveta ieminas par Brīvības ielas svētkiem un saka: "Varētu būt jauks pasākums, kas ar gadiem pāraugtu skaistā tradīcijā." Lielu potenciālu kļūt vēl skaistākai viņa saredz arī pašā Ogrē. "Būtu mums vairāk uzņēmēju un radošu, ieinteresētu cilvēku, sadarbībā ar pašvaldību te varētu izveidoties ne mazāk apmeklēts kūrorts kā Ulmaņlaikā. Dabas dotās iespējas ir ļoti lielas, prasītos tikai cilvēku atsaucība. Žēl, ka daudzi ir pārāk kritiski, piesardzīgi un reti kad gatavi iesaistīties idejas vārdā. Ja mēs katrs būtu radošāks, atsaucīgāks un atbalstītu jaunas idejas, manuprāt, iegūtu visi un iegūtu pilsēta. Tad arī vairāk būtu to, kuri uzdrīkstas ko darīt."

Ar Ivetu Zāģeri tikās Inta Kārkliņa

Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolā 6.decembrī Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolā notika valsts mēroga pasākums – IV Mūzikas skolu audzēkņu ansambļu un kameransambļu konkurss. Konkursi tiek rīkoti ik pēc diviem gadiem. Šogad tajā piedalījās 33 kolektīvi no 22 Latvijas mūzikas skolām (vairāk nekā 80 dalībnieki). Audzēkņi muzicēja akordeonistu duetos, trio, kvartetos, pat kvintetos, kā arī uzstājās kameransambļos, kuros vismaz viens no instrumentiem ir akordeons. Kameransambļu kategorijā pirmo vietu ieguva Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas audzēkņi Ernests Valts Circenis (akordeona spēle) un Henrijs Augšpuls (saksofona spēle), pedagoģe Samanta Čipinska. Grand Prix ieguva E. Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas akordeonistu duets – Vitālijs Ginzikevičs un Vladislava Zubovica, pedagoģe Linda Rozentāle.

Vita Ervalde

Paldies! Pirmajā Adventa svētdienā, 30.novembrī, Ogres Kultūras centrā, piedaloties bērnu vokālajai studijai Svilpastes ar muzikālu izrādi “Kaķīša dzirnaviņas”, norisinājās labdarības akcija “Ogre, atver savu sirdi!" Ogrēnieši slimo bērniņu atbalstam ir saziedojuši EUR 567.06. Paldies izrādes veidotājiem, dalībniekiem un labdarības akcijas atbalstītājiem!

2014. gada 10. decembris 3

Suntažu Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā 14. decembrī plkst. 10.00 kora Suntaži Gaidīšanas svētku koncerts AR JAUNU CERĪBU.

Suntažu Kultūras namāInformācija: 65037246; e-pasts: suntazi.kn@inbox.lv

14. decembrī plkst. 12.00 amatierteātra Sauja pirmizrāde Jura Zvirgzdiņa lugai KĀ BRĀLĪTIS TRUSĪTIS UZVARĒJA LAUVU! Biļešu cenas pieaugušajiem 2 , bērniem 1€ € . No 16. decembra Suntažu audēju grupas SPOLE 10 gadu darba jubilejas IZSTĀDE. 20. decembrī no plkst. 10.00 līdz 14.00 Suntažu amatnieku, rokdarbnieču un kulināru darinājumu ZIEMASSVĒTKU IZSTĀDE - TIRDZIŅŠ. Folkloras kopas Saule sveiciens Saulgriežos. Aicinām tirgotājus līdz 18. decembrim pieteikties kultūras namā, tālr.: 65037246, Dzidra: 29217856, Sveta: 26402786 23. decembrī plkst. 18.00 TRĪS TENORI - Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis un Miervaldis Jenčs koncertā DARI MANU SIRDI ATKAL MIRDZOŠU!Biļešu cena iepriekšpārdošanā no 9. decembra 3; koncerta dienā 4 – € – € . 26. decembrī plkst. 21.00 ZIEMASSVĒTKU BALLE ar grupu Tālbraucēji. Biļešu cena 7, galdiņu iepriekšpieteikšana un izpirkšana līdz 22. decembrim kultūras namā.€Informācija, tālr.: 65037246, Dzidra: 29217856, Sveta: 26402786 28. decembrī plkst. 11.00 ZIEMASSVĒTKU EGLĪTE BĒRNIEM, kuri neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādes. Sīkāka informācija pie Tamāras Makarovas, tālr.: 65037187. 28.decembrī plkst. 15.00 PAGASTA SENIORU ZIEMASSVĒTKU pēcpusdiena ar populāras mūziķu grupas pārsteigumu. Aicināti visi tie, kam pāri 50 un sirds vēl jauna, tik jauna! Pieteikšanās galdiņa rezervēšanai pie Tamāras Makarovas, tālr.:65037187 Pašdarbnieku Jaungada balle 2015.gada 16. janvārī.

Kolektīvu izbraukumi 13. decembrī folkloras kopa Saule, pagasta amatnieki un rokdarbnieces piedalās Tautas mākslas un amatu dienās BALTĀ LAIPA Ogrē. Aicinām pagasta amatniekus un rokdarbnieces pieteikties un piedalīties tirdziņā!

Ķeipenes Tautas namāInformācija: 26545470; e-pasts: inese.daugaviete@inbox.lv

12. decembrī plkst. 11.00 Latvijas Leļļu Teātru Klubs piedāvā leļļu izrādi UPE. Biļešu cena 1,20 € 14. decembrī plkst. 14.00 3. Adventā koncerts ATMIŅAS, KUR PIESNIGUŠAS... Piedalīsies A.Upenieka vadītais ansamblis. 16. decembrī plkst. 10.00 ZIEMASSVĒTKU SAIETS pagasta un apkārtējo pagastu vecākajai paaudzei. Ziemassvētku koncerts. Deju ritmus spēlēs Inese un Ruta. 18. decembrī plkst. 10.00 bērnudārza “Saulīte” ZIEMASSVĒTKU EGLĪTE. 18. decembrī plkst. 16.00 Ķeipenes pamatskolas ZIEMASSVĒTKU PASĀKUMS. 20. decembrī Ķeipenes Vides centrs aicina uz KONCERTU. 21. decembrī plkst. 14.00 4. Adventā ielūdzam ģimenes uz izrādi A. Upenieks SPĒLĒSIM ZIEMASSVĒTKUS! Piedalās bērnu teātra studija Ķepa, 1. - 6. klašu deju kolektīvs Zelt-upīte. Režisore – Sarmīte Upeniece 25. decembrī plkst. 12.00 TIKŠANĀS AR ZIEMASSVĒTKU VECĪTI pirmsskolas vecuma bērniem. Ķeipenes pagasta mazuļiem, kuri neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādes, dāvaniņas garantētas, bet citu bērnu vecāki sazināties ar Ziemassvētku vecīti varēs ar tautas nama vadītājas palīdzību, tālr.: 26545470. 31. decembrī plkst. 22.00 JAUNGADA NAKTS PASĀKUMS kopā ar Santu un Kasparu Kasparsoniem. Ieejas maksa 5. Lūdzam galdiņus rezervēt iepriekš! €

Lauberes Kultūras namāInformācija: tālr.: 65037321; e-pasts: valdapluge@inbox.lv

12. decembrī plkst. 9.15 Latvijas Leļļu Teātru Kluba leļļu izrāde UPE. Biļešu cena 1.20.€ 13. decembrī plkst. 19.00 Ziemassvētku ieskaņas koncerts ZIEMASSVĒTKUS GAIDOT. Piedalās kultūras nama amatiermākslas kolektīvi. 27.decembrī plkst. 21.00 VECGADA BALLE. Spēlē Sikspārnis no Kokneses. Pieteikt vietas pie galdiņiem un izpirkt biļetes līdz 19.decembrim. Biļešu cena 5.€

Madlienas pagastā 14. decembrī plkst 12.00 Madlienas Kultūras namā 3. Adventa svētdiena ZIEMASSVĒTKU MĪĻLIETU TIRDZIŅŠ. 19. decembrī plkst 13.00 Madlienas Kultūras namā pirmsskolas bērnu ZIEMASSVĒTKU EGLĪTE.

21. decembrī Madlienas ev. lut. baznīcā10.00 4. Adventa svētdienas dievkalpojums.12.00 Kristus dzimšanas svētkiem veltīts koncerts.

24. decembrī plkst. 15.00 Madlienas ev. lut. baznīcā ZIEMASSVĒTKU VAKARA DIEVKALPOJUMS. 1.janvārī plkst. 1.00 Madlienas kultūras namā Jaungada balle JAUNGADA SLĪDE. Dj Žanis un Jāņonkulis, kopā ar Madlienas estrādes ansambli. Biļešu cena 3.€

Ogres Vēstures un mākslas muzejāOgrē, Brīvības ielā 15. Informācija: tālr.: 65024345

Turpmāk Ogres muzejā ieejas biļete nebūs jāpērk Kopš 1.decembra Ogres Vēstures un mākslas muzejā gan pastāvīgās ekspozīcijas, gan izstāžu apskate ir bez maksas. Tomēr dalības maksa tiek saglabāta daudziem pārējiem izglītojošajiem pakalpojumiem, kurus arī turpmāk sniegs muzejs. Tā, piemēram, gida vadīta ekskursija ekspozīcijā vai izstādēs maksās 4, dalība muzeja rīkotajās radošajās darbnīcās - 2, arī ieeja muzeja rīkotajos € € pasākumos būs par maksu, ko tāpat kā līdz šim noteiks Ogres Vēstures un mākslas muzeja maksas pakalpojumu cenrādis.

MUZEJPEDAGOĢISKĀS PROGRAMMASSvētku noskaņās

Programmas dalībnieki sausās filcēšanas tehnikā gatavo svētku rotu eglītei, kā arī iepazīstas ar slapjās filcēšanas procesu. Nodarbības gaitā bērni uzzina par seno latviešu laika skaitīšanu, Ziemassvētku tradīcijām, kā arī vingrina asprātību, minot mīklas. Mērķauditorija 1. - 6. klases skolēni. Maksa par programmu € 10 no grupas.

Ziemassvētkus gaidot Puzuru gatavošanas darbnīca. Programmas dalībnieki no smilgām, krāsainiem dzīpariem u.c. materiāliem ar adatas un izturīga diega palīdzību ver daudzveidīgas virtenes, darina tradicionālos puzurus, kā arī neparastākas rotas – ķistus. Nodarbības gaitā bērni iepazīst arī senās telpu rotāšanas tradīcijas un rotājumu simboliku. Mērķauditorija 1. - 6. klases skolēni. Maksa par programmu € 10 no grupas.

Ogre sniegā aicina ciemā! Dalībnieki lomās izspēlē pazīstamu latviešu tautas pasaku par cimdiņu. Tad ar krāsainām papīra sloksnītēm “izada” katrs savu cimdiņu, kā arī pavisam nopietni iemēģina roku īstā adīšanā. Darbu noslēdz mīklu minēšana, cimdiņu parāde un jaunās ziemas priekiem Ogrē veltītās izstādes apskate. Mērķauditorija 1. - 4. klases skolēni. Maksa par programmu € 10 no grupas.

Sestdien, 20.decembrī, plkst. 14.00 pasākums - darbnīca KAS KOPĪGS MUŠAS ŠŪPULIM UN DEBESU DĀRZIEM

Tā būs vakarēšana ar radošu rosīšanos, veidojot savu puzuru vai filcētu rotu eglītei. Vairāk nekā divas stundas katrs klātesošais veidos savu īpašo Ziemassvētku rotājumu, smels prieku jaunās un neparastās zināšanās par puzuriem, kā arī omulīgā gaisotnē uzzinās, vai mušas šūpulim ir kaut kas kopīgs ar Debesu dārzu. Lai darbs nevienu no klātesošajiem nenogurdinātu, starplaikā starp puzuru un filca darbiem atpūtīsimies, malkojot aromātiskās zāļu tējas un baudot gardās, vēl siltās, nule kā muzeja telpās tapušās vafeles. No attēlu prezentācijas un darbnīcas vadītājas stāstījuma uzzināsim, kā tradicionālos puzurus var veidot neierastā veidā, izmantojot dažādus materiālus un iegūstot savdabīgas formas. Tepat kaimiņvalstīs – Polijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā – puzuru darināšana notiek daudz brīvāk, radot oriģinālas, nesastingušas formas. Pēc prezentācijas darbi turpināsies un, kad Ziemassvētku dekors būs gatavs, katrs mazais dalībnieks saņems kādu patīkamu pārsteigumu. Šis būs pasākums, kur omulība un vienojošais kopā darbošanās prieks mūs visus ievedīs mierīgajā un gaišajā Ziemassvētku sajūtā. Ieejas maksa darbnīcā ir 2. Cenā iekļauti arī darbnīcā nepieciešamie materiāli, kā arī tēja un €našķi omulīgai pasākuma norisei. NO 9.DECEMBRA VAR APLŪKOT UN IEGĀDĀTIES RAKSTAINUS CIMDUS

Šī gada nogales izstādei "Ogre ziemā aicina" muzejs gatavojies jau kopš vasaras. No muzeja krātuvēm cēlām ārā rakstainos cimdus, meklējām profesionālas adītājas, sagādājām vilnas dziju no Pāces vilnas fabrikas, lai varētu tapt šo cimdu kopijas. Šobrīd šie cimdi muzejā gaida savus saimniekus. Tie ne tikai sasildīs rokas, bet arī stiprinās piederības sajūtu savam novadam un tautai.

Gunta Šmidre,Ogres Vēstures un mākslas muzeja Informācijas speciāliste

STARTS ZIEMAS PRIEKIEM - OGRES MUZEJĀ No 9. decembra apskatāma jauna izstāde OGRE ZIEMĀ AICINA. Ogres pakalni un pauguri, bagātīgie priežu meži ziemas prieku baudīšanai ir ļoti piemēroti, tāpēc slēpošana, slidošana, vizināšanās ar ragaviņām bija kļuvusi par ļoti iecienītu ogrēniešu brīvā laika pavadīšanas veidu jau no 20. gadsimta sākuma. Arī pēc svaiga gaisa un balta, tīra sniega izslāpušie rīdzinieki labprāt devās uz Ogri baudīt ziemas burvību. Pirmskara laikos no Rīgas uz Ogri tika norīkoti pat speciāli slēpotāju vilcieni. Vienā no 1938. gada janvāra nedēļas nogalēm Zilajos kalnos pulcējies rekordliels ziemas sporta cienītāju skaits – gandrīz 1500. Populārākais ziemas sporta un aktīvās atpūtas veids visos laikos bijusi slēpošana, tāpēc visplašāk izstādē pārstāvētas dažādu laiku slēpes un slēpju zābaki, no 1920. gadiem līdz 1980. gadiem. Tās lietojuši Ogrē dzīvojošie cilvēki, tai skaitā mākslinieki Uga Skulme un Jurģis Skulme. Gan pirmskara laikā, gan vēlāk Ogrē bija populāra lēkšana no tramplīna. Pirmais tramplīns uzcelts jau 1934. gadā, pēdējais tapis 2007. gadā. Izstādes apmeklētāji varēs aplūkot ogrēniešu Jāņa Kalniņa un Modra Krūzes tramplīnu slēpes, 1930. gadu pieskrūvējamos slidu zābakus, kā arī padomju laikā lietotās slidas. Daudzu zēnu bērnības dienu lepnums – hokeja nūjas - atsauks atmiņā aizrautīgo spēļu mirkļus uz Ogres upes ledus vai māju pagalmos. Iespējams, daudzi neko nebūs dzirdējuši par 1970. gadā Pārogrē uzcelto kamaniņu trasi, kas bija otrā Latvijā, uzreiz aiz slavenās Cēsu Cīrulīšu trases. Pirmoreiz publiskai apskatei savas 1973. gadā gatavotās kamanas atvēlējusi viena no Latvijas pazīstamākajām kamaniņu braucējām, 1980. gada olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvēja Ingrīda Amantova. Varēs aplūkot arī kamaniņu sportistu inventāru – kombinezonu, ķiveri, speciālos apavus – kalipšus. Ziemas prieku baudīšana atainota arī muzeja krājuma fotogrāfijās. Īpaši interesantas ir Konstantīna Mundes muzejam dāvātās fotogrāfijas, kurās redzami 30. gadu slēpotāji un

tramplīnlēcēji. Aktīva ziemas sporta cienītāja pirmskara laikā bijusi arī Kalniņu ģimene no “Svelmju” mājām. Aizrautīgie 1950.-1960. gadu slēpotāji Juris Zaķis un Gunta Kalniņa devuši iespēju arī citiem ielūkoties savos fotoalbūmos. Aicinām Ogres iedzīvotājus papildināt muzeja krājumus ar jauniem fotoattēliem, kuros atainota atpūta un sports ziemā Ogrē un tās apkārtnē, jo īpaši gaidām fotogrāfijas ar Ogres kamaniņu trasi.

Evija Smiltniece,Ogres Vēstures un mākslas muzeja speciāliste

Mazozolu Kultūras namāInformācija: 29364580; e-pasts: ingrida.gold@gmail.com

13.decembrī plkst. 13.00 Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas audzēkņu un pedagogu KONCERTS. 23. decembrī plkst. 12.00 pirmsskolas bērnu eglīte ZIEMASSVĒTKU DĀVANU PAUNIŅA. 31. decembrī plkst. 23.00 JAUNGADA NAKTS BALLE. Spēlē Gundars Vecumnieks no Jēkabpils.

Taurupes Tautas namāInformācija: nellija@taurupe.lv

21. decembrī ZIEMASSVĒTKU TIRDZIŅŠ un ZIEMASSVĒTKU KONCERTS. 23. decembrī ZIEMASSVĒTKU VECĪTIS gaidīs tos bērnus, kas vēl neapmeklē pirmskolas grupiņu (mājas bērnus). 1.janvārī plkst. 1.00 JAUNGADA BALLE ar grupu VIA (Cēsis). Ieeja brīva.

2014. gada 10. decembris 4

Koncepcijas autore Ligita Zadvinska, tālr.: 26543512. Tekstu redaktore Elita Priedīte, tālr.: 65035957, e-pasts: elita.priedite@okc.lv. makets - Ilga Eglīte. Tirāža 13000 eks.

Ogres Kultūras centrāOgrē, Brīvības ielā 15, www.okc.lv.

Informācija: diennakts dežuranta tālr.: 65024680,biļešu kases tālr.: 65047740, e-pasts: kulturascentrs@okc.lv

Kases darba laiks no 1. septembra līdz 31. maijamPirmdien slēgtsOtrdiena 10.00 - 13.00 14.00 - 19.00Trešdiena 10.00 - 13.00 14.00 - 18.00Ceturtdiena 10.00 - 13.00 14.00 - 18.00Piektdiena 10.00 - 13.00 14.00 - 18.00Kā arī stundu pirms pasākumiem. Tālr.: 65047740.Kases darba laikā ir pieejami “Biļešu paradīzes” kases pakalpojumi.

Kases darba laiks gadumijā22.decembrī slēgts23.decembrī 10 - 13 14 - 1824.decembrī slēgts25.decembrī slēgts26.decembrī slēgts27.decembrī slēgts

13. decembrī - PIEKTĀS TAUTAS MĀKSLAS UN AMATU DIENAS BALTĀ LAIPA

14.decembrī plkst.16.00 Mazajā zālē 3. Adventa koncerts ZVAIGZNĪTE SPOŽĀ UN SKAISTĀ, LAI VIENMĒR MIRDZĒTU TU! Piedalās bērnu vokālā studija Svilpastes, PII “Cīrulītis” deju grupa, Ogres Mūzikas skolas audzēkņi.

20.decembrī no plkst. 9.00Gadatirgus ZIEMASSVĒTKUS GAIDOT. Tirgotājiem pieteikšanās no 8. - 18. decembrim.

20. decembrī plkst. 11.00 un 18.00 Lielajā zālēBērnu deju studijas Pīlādzītis koncerts ZVAIGŽŅU CEĻŠ. Biļešu cena: € 1.

21. decembrī plkst. 12.00 Lielajā zālēMuzikālā komēdija visai ģimenei SNIEGBALTĪTES SKOLA. Bērniem līdz 4 gadu vecumam ieeja bez maksas, neaizņemot atsevišķu sēdvietu. Biļešu cenas: € 6; 7; 9; 11.

21.decembrī plkst.16.00 Mazajā zālē 4. Adventa koncerts SAJUST... Dzied Ogres Kultūras centra Jauniešu koris, diriģentes – Gunita Bičule, Daina Čudare.

23. decembrī plkst. 18.00 Lielajā zālē.Bērnu vokālā studija Svilpastes aicina pilsētas iedzīvotājus izbaudīt svētku noskaņu koncertāZIEMASSVĒTKU VECĪŠA AZOTĒ.

25.decembrī plkst. 16.00 Mazajā zālēKoncerts LAI NAKTĪ ŠAI SVĒTĀ DZIESMAS GAISOS TRĪC. Dzied senioru koris Atvasara, diriģents Alvis Bērziņš, koncertmeistare Sarmīte Reneslāce. Piedalās bērnu vokālā studija Svilpastes.Plkst. 17.00 SVEČU STUNDA Brīvības ielā un Ogres pilsētā.

28.decembrī plkst. 17.00 uz Lielās zāles skatuvesOgres Tautas teātra pirmizrāde – Anšlavs Eglītis OMARTIJA KUNDZE. Režisors Jānis Kaijaks. Šī ir iespēja caur pagātnes notikumiem paraudzīties uz šobrīd tik aktuālo parādību – Latvijas iedzīvotāju aizbraukšanu. Protams, vēsturiskā situācija ir cita, bet tomēr vilkt paralēles starp kara bēgļiem, kas devušies trimdā, un starp 21.gs. ekonomiskās krīzes piemeklētajiem latviešiem, kas devās labākas dzīves meklējumos, var, jo gan vienus, gan otrus vieno nepieciešamība sākt jaunu dzīvi svešā valstī, cenšanās atrast savu vietu citādā pasaulē. Biļešu cena: € 3. Vietu skaits ierobežots.

29.decembrī plkst. 17.00 Mazajā zālēOgres Danču kluba SADANCOŠANA. Piedalās muzikanti no Tomes, Rīgas, Ķeguma. Atnāc, dejosim dejas 100 gadu senās noskaņās!

31.decembrī plkst. 22.00 Deju zālēJAUNGADA BALLE. Spēlē grupa Vēja runa. Viesos Enrico Pezzoli brīnumdari. Biļešu cena iepriekšpārdošanā, lai rezervētu vietas pie galdiņiem, € 10, pasākuma dienā – € 15.

4.janvārī plkst. 16.00 uz Lielās zāles skatuvesOgres Tautas teātra izrāde Anšlavs Eglītis OMARTIJA KUNDZE. Režisors Jānis Kaijaks. Biļešu cena: € 3. Vietu skaits ierobežots. Izrādes dienā biļetes varēs iegādāties stundu pirms izrādes.

Ciemupes Tautas namāInformācija: tālr.: 65068716; e-pasts: daiga.sosnare@inbox.lv ‘

14.decembrī plkst.14.00 literāra pēcpusdiena SARUNAS PAR GRĀMATĀM. Viesosies Liega Piešiņa. Ieeja brīva. 20.decembrī plkst.15.00 Ziemas saulgriežu pasākums ģimenēm SVĒTKI NĀCA SVĒTĪTIES. Aicinām lielus un mazus apmeklētājus tērpties maskās! Kopā ar Tomes folkloras kopu Graudi dziedāsim, dancosim un iesim rotaļās. Noslēgumā iesim ārā vilkt bluķi. To sadedzināsim ugunskurā, lai saules gaismai vieglāk uzveikt tumsu. Ieeja brīva. 25.decembrī plkst.21.00 ZIEMASSVĒTKU BALLE. Spēlē grupa Ciemupe. Biļešu cena iepriekšpārdošanā, lai rezervētu vietas pie galdiņiem, 5, pasākuma dienā – 7. Tālr.: € € 28700053.

Radošā darbnīca aicina piedalīties bezmaksas nodarbībās 9.decembrī gatavosim kartiņas un kastītes. 16.decembrī liesim un dekorēsim sveces. Nodarbības notiek plkst.18.00 Ciemupes Tautas namā 2.stāvā.

18.janvārī plkst.12.00. Ciemupes Tautas nams organizē braucienu ar autobusu uz Nacionālā teātra izrādi TRĪS VĪRI KŪRORTĀ. Iespējamās biļešu cenas – 11,20; 13; 15,70 (biļete + €transports). Jāsamaksā līdz 15.decembrim. Aicinām pievienoties arī Ogres iedzīvotājus! Izbraukšana uz izrādi plkst.10.30 no Ciemupes Tautas nama. Informācija pa tālr.: 28700053.

21.decembrī senioru vokālais ansamblis IN VITA piedalīsies Ziemassvētku koncertā Rembatē.

Ogresgala Tautas namāInformācija: tālr.: 65035157; e-pasts: ogresgalatn@inbox.lv

14. decembrī plkst. 15.00 ZIEMASSVĒTKU PRIEKA DARBNĪCA. Kopā gatavosim egles rotu galvenajai Ogresgala eglei. Mācīsimies Ziemassvētku rotaļas. Gatavosim Ziemassvētku apsveikumus. 21. decembrī plkst. 18.00 Ogresgala SVĒTKU EGLES ROTĀŠANA. Skanīgas rotaļas, dejas kopā ar Ziemassvētku vecīti un viņa muzikantu, kā arī jautras izdarības kopā ar rūķiem. 31. decembrī plkst. 22.00 ĻAUJIES SVĒTKU PRIEKAM! Jautrībā, priekā un dejās pavadīsim veco un sagaidīsim Jauno gadu. Par jūsu labsajūtu rūpēsies omulīgs vakara vadītājs. Labākā mūzika un dejas ar grupu Kanēlis līdz rīta gaiļiem. Pasākuma norise pie galdiņiem ar pašu rūpētu cienastu. Biļetes iepriekšpārdošanā līdz 22. decembrim plkst. 19.00. Biļešu cena 7. Vietu rezervācija un biļešu iegāde Ogresgala Tautas namā. Tālrunis uzziņām €65035157, 26190756. 10. janvārī plkst. 17.00 ATPŪTAS VAKARS PENSIONĀRIEM. Pieteikties līdz 6. janvārim, tālr.: 65035157, 26190756. 16. janvārī plkst. 10.30 Leļļu teātra izrāde bērniem PUTNU BIEDĒKLIS. Biļešu cena 1,50€ 17. janvārī plkst. 19.00 Amatiermākslas kolektīvu pasākums SALIDOJUMS ar balli turpinājumā. 30. janvārī plkst. 18.00 Mazajā zālē foto vakars CIK SKAISTA IR LATVIJA! Tikšanās ar Mariju Zālīti par dabas sajūtām un mirkļiem caur foto objektīvu.

28.decembrī 16 - 1729.decembrī 11 - 1730.decembrī 11 - 1431.decembrī 21 - 221., 2., 3., 4. janvārī slēgts

Sirdī gaišu Adventa laiku, sirsnīgus Ziemassvētkus un veiksmīgu Jauno gadu!

Ogres Mākslas skolāInformācija: Ogrē, Brīvības ielā 11, tālr.:65022174, 65021459, e-pasts: omaksla@oic.lv

24. novembris –16. decembris. Izstāde MEISTARKLASE 2014, kurā ar saviem darbiem piedalīties tika aicināti visi Ogres Mākslas skolas darbinieki, sākot ar santehniķi un beidzot ar direktoru. Meistardarbs var būt vasarā savārīts ievārījums, glezna, adījums - katra darbs var būt meistara cienīgs, un dalībnieki tika lūgti sniegt arī nelielu ieskatu darba tapšanas procesā. Izstādē piedalās 17 autori ar gleznām, zīmējumiem, konceptuāliem un tehniskiem, rokdarbiem, aušanas darbiem u.c., par ko ir prieks un cerība, ka nākamajā gadā izdosies pievienoties pārējiem kolēģiem. 18.decembris – 10.janvāris. II stāva telpās OMS "Mazās skolas" pusgada darbu izstāde. 19. decembris – 10. janvāris. I stāva zālē OMS "Lielās skolas" pusgada darbu izstāde. 13.– 24.janvāris. Ievas Muzikantes personālizstāde – gleznu cikls LATVIJA – GADALAIKI. Darba laiks: darba dienās 10-19, sestdienās 10-18, svētdienās - slēgts. Ieeja bez maksas.https://www.facebook.com/omsgallery

Ogres Mūzikas skolāInformācija: Ogre, Brīvības iela 50, tārl.: 65045374, e-pasts: omuzskola@inbox.lv

17. decembrī plkst. 18.00 Ziemassvētku koncerts BRĪNUMU GAIDOT. Piedalās Ogres Mūzikas skolas stīgu kamerorķestris Valda Butāna vadībā, koris Cielaviņa. Solo un ansambļu priekšnesumi. Pirms un pēc koncerta būs iespēja nofotografēties kopā ar muzikālo, kautrīgo rūķīti Notiņu! Ieeja brīva.

22.decembrī plkst. 19.00 Ogres Kultūras centra Lielajā zālēJaunais Jaunatnes teātris piedāvā

ROMANCE PAR MĪLĒTĀJU SIRDĪM...Izrādes sižets ir pavisam vienkāršs. Puisis un meitene. Puisi sauc Sergejs, meiteni – Taņa. Viņi mīl viens otru. Ļoti mīl.

Taču abu laimi izjauc skarbā dzīves realitāte, sāpes un nodevība... Samītā mīlestība mirst. Aiziet mīlestība – mirst

vesela pasaule. Arī cilvēks mirst. Protams, viņš turpina dzīvot, pareizāk sakot – eksistēt. Atgriezt viņu dzīvē var tikai jauna mīlestība. Par to arī ir izrāde “Romance par mīlētāju sirdīm”. Par jaunību, cerībām un dzīves izjūtu – kā iespēju

mīlēt...Izrāde krievu valodā.

Biļešu cenas: 2 un € € 3.