Bezglutna ditas nodroinana brniem ar celiakiju visprizgltojoo skolu un pirmsskolas izgltbas iestdsKVANTITATVAIS PTJUMS2013.gada maijs

SATURSMetodoloisk informcija.Galvenie secinjumi.Brni ar celiakijas diagnozi Latvijas izgltbas iestds.Informcijas sniegana par bezglutna ditas nepiecieambu no brnu vecku puses.Bezglutna dinanas nodroinana brniem ar celiakijas diagnozi.Bezglutna dinanas nodroinanas iniciatori.Bezglutna dienu dienkartes esamba izgltbas iestu dncs.Bezglutna produktu iegde.Drobas noteikumu ievroana bezglutna dienu gatavoan izgltbas iestu virtuvs.Brnu ar celiakijas diagnozi dinanas krtba izgltbas iestu dncs.Nepiecieams izmaias esoaj bezglutna dinanas sistm.Izgltbas iestu mcbu personla informtba par situcijm, kurs brni ar celiakiju nedrkst piedalties.Nepiecieamais atbalsts izgltbas iestdm, lai atvieglotu rpes par brniem ar celiakijas diagnozi.Izpratne par celiakiju izgltbas iestds, kurs nav brnu ar celiakijas diagnozi.Bezglutna dinanas nodroinanas iespjas izgltbas iestds, kurs nav brnu ar celiakijas diagnozi.*

1. Metodoloisk informcija*

*

IZLASE: 222 visprizgltojos skolas un pirmsskolas izgltbas iestdes vis Latvij.METODE: Telefonintervijas.INTERVANAS LAIKS: 16.05.2013. 27.05.2013.

IZLASES SADALJUMSIzgltbas iestdeSkola16373,4%Brnudrzs5926,6%VietaRga8036,0%Citur Latvij14264,0%RespondentsDirektors7332,9%Direktora vietnieks/ saimniecbas przinis/ lietvedis2611,7%Medmsa/ rsts11853,2%Ar dinanu saistts darbinieks52,3%

2. Galvenie secinjumi*

Saska ar ptjuma rezulttiem:Brni ar celiakijas diagnozi ir prstvti vairk nek pus (54,1%) aptaujto visprizgltojoo skolu un pirmsskolas izgltbas iestu;27,4% aptaujto izgltbas iestu ir 5 un vairk audzku ar celiakijas diagnozi, 35,9% skolu un brnudrzu ir 2 4 brnu ar celiakiju, savukrt 36,7% izgltbas iestu ir tikai viens audzknis ar celiakijas diagnozi.Skols brni ar celiakijas diagnozi, galvenokrt (53,1%), ir prstvti skumskol, retk pamatskol (34%) un vidusskol (12,9%). Dominjo daa (84,2%) vecku brniem ar celiakijas diagnozi informja izgltbas iestdi par specils bezglutna ditas nepiecieambu.Bezglutna dinana piln apjom, specili ieprkot bezglutna produktus brniem ar celiakijas diagnozi, tiek nodrointa nedaudz mazk k pus (45%) visprizgltojoo skolu un pirmsskolas izgltbas iestu. 37,5% skolu un brnudrzu bezglutna dinanu cenas nodroint, izmantojot iestdes dnc pieejamos produktus, bet neieprkot specilos bezglutna produktus. 17,5% aptaujto izgltbas iestu atzina, ka nenodroina pau bezglutna dinanu brniem ar celiakijas diagnozi.Iniciatvu nodroint bezglutna dinanu ldzg mr ir izrdjui gan brnu vecki (33,3%), gan ar izgltbas iestdes (31,3%). Biei (27,3% gadjumu) tika nordts, ka t ir kopga sadarbba, kur nevar izdalt kdu vadoo lomu.

*

Trs ceturtdas (73,7%) aptaujto izgltbas iestu brniem ar celiakiju tiek gatavota bezglutna dienu dienkarte.41,7% izgltbas iestu specilos bezglutna produktus neieprk, dinanu nodroinot no iestdes rcb esoajiem produktiem. Visbiek (30,8%) bezglutna produktus nodroina izgltbas iestde vai dinanas firma. 15,8% izgltbas iestu nepiecieamos bezglutna produktus sarp brnu vecki. Da (10%) izgltbas iestu vrojams ar jaukts variants daji bezglutna produktus nodroina iestde, daji brnu vecki. Lielkaj da (55%) aptaujto izgltbas iestu nav redzam viet pieejams bezglutna ditai aizliegto un atauto produktu saraksts.Vairk k pus (55%) aptaujto skolu un brnudrzu virtuves personls bezglutna dieniem izmanto atsevius traukus un virtuves piederumus. Dominjo da (88,3%) izgltbas iestu brni ar celiakijas diagnozi maltti ietur kop ar citiem brniem. Atsevis skols, kur ir vairki brni ar celiakiju, viiem tiek nodroints atsevis galds.Runjot par vlamajm izmaim esoaj bezglutna dinanas sistm, visbiek izskanja sekojoas vlmes:Nodroint lielku finansjumu bezglutna dinanas jautjuma risinanai (minja 25,2% respondentu);Nepiecieams centralizts bezglutna produktu iepirkums/ centralizta produktu piegde (9,2%);Izstrdt paraugdienkartes bezglutna dinanai (9,2%).*

Gandrz viss izgltbas iestds medmsa ir informjusi ar celiakiju slimo brnu klases audzintjus, darbmcbas/ mjturbas skolotjus par to, ka situcijs, kurs ir saskare ar miltiem/ miltu dieniem (piemram, ekskursijas uz konditorejas fabrikm un citm aktivittm, kur bs kopgi jd; mjturbas nodarbbas, kad tiek izmantoti milti) brns ar celiakiju nedrkst piedalties.Runjot par nepiecieamo atbalstu, lai atvieglotu rpes par audzkiem ar celiakiju, visbiek (55,8% gadjumu) izskanja vlme pc druktajiem materiliem. Vairk nek 40% aptaujto izgltbas iestu labprt izmantotu tdas iespjas, k pavru un medmsu apmcbas uz vietas izgltbas iestd, seminrus vai ar videomaterilus internet.

Gandrz visas (90,2%) izgltbas iestdes, kurs nav audzku ar celiakijas diagnozi, ir informtas par o slimbu.Tikai nedaudz vairk par pusi (54,9%) izgltbas iestu, kurs nav audzku ar celiakijas diagnozi, btu gatavas nepiecieambas gadjum nodroint specilo bezglutna dinanu.*

3. Brni ar celiakijas diagnozi Latvijas izgltbas iestds*

Brni ar celiakijas diagnozi ir prstvti vairk nek pus (54,1%) aptaujto visprizgltojoo skolu un pirmsskolas izgltbas iestu.*

Brni ar celiakijas diagnozi ir prstvti 63,2% visprizgltojoo skolu un 28,8% aptaujto brnudrzu.*

Brnu ar celiakijas diagnozi skaits izgltbas iestds*

Brnu ar celiakijas diagnozi skaits visprizgltojos skols un brnudrzos*

Skols brni ar celiakijas diagnozi, galvenokrt (53,1%), ir prstvti skumskol, retk pamatskol (34%) un vidusskol (12,9%). Brnu ar celiakijas diagnozi sadaljums skols*

4. Informcijas sniegana par bezglutna ditas nepiecieambu no brnu vecku puses*

Dominjo daa (84,2%) brnu ar celiakijas diagnozi vecki informja izgltbas iestdi par specils bezglutna ditas nepiecieambu.*

Nav vrojamas btiskas rezulttu atirbas dads ptjuma apakizlass. Viss grups vairk nek 80% gadjumu vecki ir informjui izgltbas iestdes par specils bezglutna ditas nepiecieambu brnam.

*

5. Bezglutna dinanas nodroinana brniem ar celiakijas diagnozi*

Saska ar ptjuma rezulttiem, bezglutna dinana piln apjom, specili ieprkot bezglutna produktus brniem ar celiakijas diagnozi, tiek nodrointa nedaudz mazk k pus (45%) visprizgltojoo skolu un pirmsskolas izgltbas iestu. 37,5% skolu un brnudrzu bezglutna dinanu cenas nodroint, izmantojot iestdes dnc pieejamos produktus, bet neieprkot specilos bezglutna produktus. 17,5% aptaujto izgltbas iestu atzina, ka nenodroina pau bezglutna dinanu brniem ar celiakijas diagnozi.*

*

6. Bezglutna dinanas nodroinanas iniciatori*

Iniciatvu nodroint bezglutna dinanu ldzg mr ir izrdjui gan brnu vecki, gan ar izgltbas iestde. Biei tika nordts, ka t ir kopga sadarbba, kur nevar izdalt kdu vadoo lomu. *

Kopgo sadarbbu ilustr sekojoi komentri:Pienk diagnoze par celiakiju, uzreiz tiek runts ar dinanas firmu - nevar teikt, ka kda konkrta iniciatva, drzak t ir sadarbba;Iniciatva abpusja, gan no veckiem, gan no skolas;Kad ir informcija par celiakijas slimo brnu, skola uzreiz nk pretim, piedvjot viam bezglutna dinanu;Ja ir pieprasjums, ir piedvjums. Vecki inform par brna slimbu, skola rea un piedv brnam piemrotu prtiku. diens tiek gatavots skol uz vietas. Ja brns ar celiakiju nevar st konkrtu mrci, viam tiek pagatavota alternatva mrce. Ir reizes, kad vecki pai atnes, piemram, makaronus, ko pievienot zupm utt.;Ja ir vajadzba, ir piedvjums. To vartu nosaukt nevis par kda konkrta iniciatvu, bet par sadarbbu. Vecki inform - skola un dinanas iestdes attiecgi rea;Nav nodalma kda konkrta iniciatva - vecki inform par brna diagnozi, skola sazins ar dinanas firmu, vai ir iespjams du dienu nodroint;Sadarbojoties veckiem, skolai un dinanas virtuvei;T nav iniciatva, bet sadarbba visu starp - no veckiem, rstiem nk zia, ka brnam nepiecieama specila dita, skola attiecgi rkojas;Vecki zio, ka brnam ir celiakija, skola attiecgi rea sazinoties ar dinanas firmu;Visu iniciatva - medmsas, vecku, skolas, dinanas firmas.

*

7. Bezglutna dienu dienkartes esamba izgltbas iestu dncs*

Trs ceturtdas aptaujto izgltbas iestu brniem ar celiakiju tiek gatavota bezglutna dienu dienkarte.*

*

8. Bezglutna produktu iegde*

41,7% izgltbas iestu specilos bezglutna produktus neieprk, dinanu nodroinot no iestdes rcb esoajiem produktiem. Visbiek (30,8%) bezglutna produktus nodroina izgltbas iestde vai dinanas firma. 15,8% izgltbas iestu nepiecieamos bezglutna produktus sarp brnu vecki. Da izgltbas iestu vrojams ar jaukts variants daji bezglutna produktus nodroina iestde, daji brnu vecki. *

Respondenti, kuru iestdes specilos bezglutna produktus neieprk, sniedza sekojous komentrus:brni nk uz pusdiens, brokastis jau ir mjs padui, dod to, kas ir, bet nedod, to, ko nevar;Brniem paiem ldzi savos traucios ir vecku sagatavota (gatava) prtika no mjm. Brni pai ir oti labi informti par to, ko vii drkst st, ko nedrkst;Brns skol d tikai tajs diens, kad ir atbilstos diens. Vecki iepriek iepazstas ar dienkarti un tajs diens, kad diens nav atbilstos, brns em dienu ldzi no mjm;dot citu dienu, to produktu, ko nevar st, aizvieto ar to, kas ir atauts, specilie produkti netiek pirkti;dinanas firma piedv dienkart tos dienus (drzeus utt.) ko brns var st no viu piedvt klsta. Specilus produktus neprk (miltus, makaroni, maize);Firma produktus neieprk, vienkri piedv no sava dienu klsta produktus, kas nesatur glutnu;gatavo atsevii nepievienojot aizliegtos produktus no esoiem nespecializtiem produktiem;gatavo kop ar visiem, t brna procij vienkri nepievieno neatautos produktus (piem., zupai nepieliek krjumu), specializtu prtiku neprk, to vecki var iedot ldzi paam brnam;gatavo no pieejamiem produktiem, nepievienojot aizliegtos;Gatavo no t, kas nesatur glutnu. Specilo prtiku neieprk;paos produktus neprk, bet izmanto tos produktus, ko brni var lietot;mamma atnes pati, kaut ko , ko drkst, to d no skolas, pieliek klt mammas doto,, mammas dienu uzsilda;n, vecki neko nenes, pau prtiku neprk, bet gatavo atsevii, no parastiem produktiem;*

pai gatavojam tdus dienus, kuros nav milti utt.- ja citi d makaronus, tad uzvrm iem brniem rsus, gatavojot mrci, nosmeam pirms miltu likanas un pieliekam klt krjumu utt.Pusdienas tiek gatavotas no produktiem, kas nesatur glutnu. Speciali nekas netiek iepirkts.Sastdu dienkarti no produktiem, kas nesatur glutnu. Bet tie princip ir tikai augli un drzei. Brniem trkst kalorijas no da diena.Skol brni ar celiakiju ned, dienu em ldzi no mjm.skola nodroina dienus, kuros nav miltu, vecki atnes specializtas lietasSpeciala prtika netiek iepirkta, vecki uz skolu nenes. Tiek piedvti produkti no eso klsta, kas nesatur glutnu.Specili nekas netiek iepirkts, ja diens ietver aizliegtos produktus, tad tos nomainm ar citiem, piem., ja ir kotletes, tad brniem ar celiakiju dodam vistas gau vai ko citu.Specili produkti netiek iepirkti. Tiek piedvti produkti bez glutna no eso klsta. Skk neko nezinu, jo vecki pai iet uz virtuvi un krto dinanas jautjumus.Specili ie produkti netiek pirkti, bet no esoajiem produktiem pavrs izmanto atautos.ie brni skol ned pusdienas, nav ar nekad izrdjui vlmi to dart, tpc skola nav mekljusi risinjumus;ie brni skol ned, ldz ar to produktus neieprk;T k mums brokastis ldzi dod paii vecki, tad nav problmu ar to. Specilos produktus dinanas firma neieprk - pusdienas gatavo no tiem produktiem, ko konkrtais brns var st;Tiek piedvta brnam prtika, kas nesatur glutnu - specili neieprk miltus, maizi utt.;*

vra atsevi katl vai nepievieno aizliegtos produktus; ir ar bezglutna cepumi, bet brni ir oti neapmierinti ar tiem, jo viiem negaro. Iepirkum uzvar firma ar zemko cenu, tas attiecas ar uz specializto prtiku, bet visltk nav kvalitatvk, ldz ar to ir zaudjumi, jo ie produkti ir drgi, bet brni ned. Vecku pienesumus uzskata par nepieemamu lietu, jo nav skaidri derguma termii un uzglabana. Tiek iepirkti milti un prslas, maize n, jo tai ir prk ss derguma termi. Firma ieprk vairum, lai btu ltk, bet nav iespjas uzglabt. Ir atsevii trauki gatavoanai, vecki atnesa brnam ar savu vti, no kura d tikai brns. Kad paredzami svtki, audzintja brdina veckus, vii tad atnes kaut kdu pau kksiu, lai is brns ar var piedalties svtkos;vra kopg katl, nepieliekot tos produktus, kurus nedrkst st- ir zinms saraksts ar aizliegtajiem produktiem un no tiem izvairs.Vecki nekdu iniciatvu neizrdja, ka kaut ko vajadztu specili piedvt. Brns da ar visiem, laikam zinja, ko nevar st, to ari neda. Bet man liekas, ka nekdu specilo dietu neievro.

*

9. Drobas noteikumu ievroana bezglutna dienu gatavoan izgltbas iestu virtuvs*

Lielkaj da (55%) aptaujto izgltbas iestu nav redzam viet pieejams bezglutna ditai aizliegto un atauto produktu saraksts.*

*

Vairk k pus (55%) aptaujto skolu un brnudrzu virtuves personls bezglutna dieniem izmanto atsevius traukus un virtuves piederumus. *

*

10. Brnu ar celiakijas diagnozi dinanas krtba izgltbas iestu dncs*

Dominjo da (88,3%) izgltbas iestu brni ar celiakijas diagnozi maltti ietur kop ar citiem brniem. Atsevis skols, kur ir vairki brni ar celiakiju, viiem tiek nodroints atsevis galds.*

*

11. Nepiecieams izmaias esoaj bezglutna dinanas sistm*

Runjot par vlamajm izmaim esoaj bezglutna dinanas sistm, visbiek izskanja vlme pc papildus finansjuma, bezglutna dinanas paraugdienkartm, k ar centralizta bezglutna produktu iepirkuma/ apgdes.*

Respondentu atbildes:btu labi, ja skolai btu noteikta naudas summa o specilo produktu iegdei, vismaz skumskolai;Jpieir krietni lielki ldzeki ar celiakiju slimo brnu baroanai, jo obrd nav iespjams nodroint brniem pilnvrtgu dinanu par paredzto summu. Bezglutna dinana ir krietni drgka;Papildus finansjumu brnudrziem specproduktu iegdei un apmcba uz vietas;Firma pati ieprk produktus un to finanstu pavaldba;ideli btu, ja skol vartu specili gatavot, bet trkst finansjuma , jo t prtika ir drga;ideli, ja btu atsevii brnudrzi, jo daudziem brniem ir dadas alerijas, un pavrs var sajukt prt, lai visu atcertos, ar vecki ne vienmr inform, vai brns vispr odien bs drzi; kompleksa pieeja nepiecieama, diagnosticana pareiza nepiecieama; brnudrzs skotnji nebija ieplnojis dinanas iepirkum bezglutna produktus, tpc, kad tds brni pards, tad taj gad sarunja, ka vecki nes os produktus, bet tagad ir paredzjui iepirkum 17 produktu kategorijas. Vilsones Annas mamma aktvi darbojas biedrb "Dzve bez glutna", via atnesa bukletu uz brnudrzu, ko visi lasja, tai skait pavre, tas bija oti nodergi. Vlams btu kompenst dau dinanas iem brniem no valsts puses, jo specilie produkti ir drgi, u n o brnu kst arvien vairk.Ja btu vairk tdu brnu ar celiakiju, tad btu pagrti, jo tagad ari jau ir pagrti materil zi un tpc, ka jnodroina atsevia dinana;pagrti atbilstoajm prasbm nodroint, bet iespju robes par 80 sant. cenamies nodroint ar alternatviem produktiem- lielku finansjumu vajadztu;*

Mums jau viss ir atstrdts oti labi, brni ir gudri un pasi zina, ko var st un kpc - nav vajadzbas sdint pie atsevia galda. Tagad ari prtika Latvij gana pieejama - jautjums tikai par to, cik tas maks - izmaksas stipri drgkas, jo nodroinm bezmaksas dinanu, - viss kop sank daudz drgk nek parastajiem brniem, bet ms rinmies ar msu esoajiem resursiem un visu plnojam, lai vartu sniegt visiem bezmaksas dinanu;No valsts lielku finansjumu specili izdalt tiei celiakijas slimniekiem - lai var vairk nodroint augus, dzelzi, to , kas nesatur miltus utt.. obrd visiem brniem pusdienas apmaks 0.80 Ls - nav izdalts atsevii, ka iem brniem vartu makst vairk, bet reli viu pusdienas izmakstu vairk, ja gatavotu no bezglutna produktiem. Ar atseviu gatavoanu no citiem nodroint vartu. Vlama specila personla apmcba, bet tas viss atduras pret finansjumu lielku;Palielint finansjumu. Bezglutna dinana ir krietni drgka - ne dinanas firma to var nodroint, ne vecki atauties;Pavaldbai ir jpieir lielks finansjums. Laukos ir grti nopirkt bezglutna prtiku. Kaut vai veckiem, lai tiek pieirta 10 Ls cea nauda, lai var izbraukt pc s prtikas. Celiakijas slimais brns d pie specila galda ar veetrieiem;plakas telpas, jo ierobeota vieta, kur pilnb nodalt celiakijas brnus no parastajiem;priek virtuves tas ir grti, jo ir liels brnudrzs, ir bijusi seminr, bet visu izskaitt nevar, ko dot un cik kas maks, porcijas lielums saistb ar izdevumiem, tas ir sareti, jo ar vecku prasbas ir augstas; ja vecki ir adekvti, tad viss ir krtb;produkti drgi - cepumi, maizte specil drga - vajadztu risint kaut kd veid finansjuma jautjumu - vai nu no pavaldbas vai valsts kdu papildus atbalstu;produkti drgi, btu nepiecieams pas finansjums;*

Produktu izvle diezgan liela. Lai vartu ltk iegadties specialos produktus, lai valsts nk pret finansjuma zi, jo bezglutna dinana ir krietni vien drgka;Sniegt liekku finansilo atbalstu veckiem, lai vartu nodroint labku anu skols, jo bezglutna dinana ir krietni drgka. 1 Ls pusdienm ir par maz; problma jrisina valstisk lmen. Vartu bt parauga dienkartes. Btu nepiecieams specils finansjums, jo ie produkti ir drgi.Vairk informcijas, veckiem finansils atbalsts o produktu iepirkanai, ja ar brns neapmekl specilo brnudrzu.Vajag lielku finansjumu skolai, ja ir brni ar celiakiju; trk informt skolas medmsu par brniem ar celiakiju;valsts atbalstta specila samaksa iem brniem, jo t ir papildus slodze pavram un veckiem;Valsts finansjumu atseviu, jo produkti oti drgi;Veckiem btu tiesbas saemt lielku dinanas pabalstu. Pagaidm tie ir 70 Ls, bet lai brnam nodrointu bagtgkus dienus, vajadztu o finansjumu palielint. obrd pusdienas izmaksa aptuveni 1 Ls, bet lai btu bagtgks, stgks diens, tiem vajadztu bt aptuveni 2 Ls uz pusdienm;veckiem drgs prieks - vajadztu pavaldbas finansjumu o brnu dinanai, daji segt izmaksas;vecku iespjas ir nelielas, skolai nav naudas iepirkt specilo prtiku;Visu vajag izmaint, vajag skt nopietni risint o problmu valstisk lmen, jo tas saists ar lielm izmaksm;*

Izstrdtas paraug dienkartes ierosmei;Jsastda specila dienkarte;Nav pieejama informcija par celiakiju laukos, un firmas - reti kura piedv dus produktus - tas nav vienkri, btu labi, ja tdas dienkartes izstrdtu specilisti un nosttu izgltbas iestdm;Noregult o problmu, ieviest kaut kdu sistmu gan specilo produktu iepirkanai, gan izveidot parauga dienkartes. Tagad pai cenamies organizt o dinanu k protam.porcijas prk lielas, jo prk daudz kalorijas jnodroina brniem- vajadztu risint o jautjumu, jo porcijas ir prk lielas -var uztaist daudz mazku, bet pilnvrtgku, stgku dienu, bet ne ar nepiecieamajm likum noteiktajm kalorijm, jo kalorijs iekaujas daudz dienu, kurus brni ned. dienkarti obrd pielgoju pati no t, ko brni labprtk d un pa reizei pieliku klt, to kas nepiecieams no likum noteikt. Vajadztu lielku fleksibilitti;Vairk dadot dienkarti;Vairk ideju dina dadoanai, ko var pagatavot no atbilstoajiem produktiem.;Vajadztu piedvt gatavas dienkartes, lai atvieglotu ari dinanu firmu darbu;Vajadzgas btu kdas dienkartes paraugam;100% centralizta produktu piegde;Centralizti apmct pavrus un centralizti gatavot un piegdt dienu skolm. Uz vietm apmct pavrus nav nozmes, jo liela kadru mainba;Iespju centralizti iepirkt os specialos produktus par ltkm cenm. Izveidot kaut kdu sistmu, tagad katrs kuas k var;lai btu vairk produktu, lai vartu dadot dienus brniem ar celiakiju;Lai valsts vartu vairk organizt produktus, ja gads vairk tdu brnu;*

Msu skol ir bezmaksas dinana, tad ar iem brniem specilie produkti vartu bt bez maksas;paldzt ar speciliem produktiem;Virtuve vartu sagatavot tos dienus, nevis vecki nest;apmct virtuves darbiniekus;diagnozes vairk jprbauda - varbt ir daudz vairk brnu ar du diagnozi celiakija- ja brnam jau ir diagnoze ar gremoanas traucjumiem, tad tie btu imenes rstiem vairk jprbauda.Ir nepiecieama diagnostika trk;Izmaint kopjo skolas dienkarti - neprdot ne saldumus, ne citus neveselgos dienus, bet visiem dot viendi veselgu dienu;jlieto atbilstoi produkti ,informt paus brnus ,ko labk lietot, ko nest, bet nevajag pasvtrot un izdalt os brnus no citiem, lai vii nejustos nepilnvrtgi;liela nesapraana uzskot ditas, viens saka var biezpiena sierius, citi, ka nevar, skums bija grts, paldzba nepiecieama skuma proces;Mums ir jseko ldzi MK noteikumiem un to ms darm. Ldz ar to nekdas problmas obrd nesaskatu- viss it k apmierina. Ms brniem prkam gan specialos produktus, gan cenamies iekauties dinanas firmas produktu klst;Mums nav bezglutna dinanas, ms izgrozmies k protam, vispirms vajag to ieviest, tad jautt, ko maint;Nodroint viiem atseviu bezglutna dinanu;Sniegt vairk informcijas;*

Nepareizi ir tas, ka konkurs par dinanu em vr tikai cenu, ltkais nav tas labkais - firmas uzliek cenas zemas, bet nevar par to m zemajm cenm sagdt kvalitatvus produktus. Bet t k obrd ir prasba emt ltko dintju, tad dieml tie nespj nodroint augst kvalitt dinanu. Nepareizi ar ir tas, ka launag ir maz kaloriju un ka uzsvars kaloriju zi tiek likts uz brokastm - brni ir bad jau pc plkst. 18-iem;Valstij jmaina likums par iepirkumu - jmaina nosacjums "zemk cena" - par to nodroint kvalitatvu dinanu nedrkst un nevar. Firmas dempingo cenas un cenas dabt zemko cenu - lai ar veido specilu ditu un kvalitatvu dienkarti, tik un t saem konkursa krt tiesbas uz dinanu tas, kur uzliek zemko cenu;Nodroint nodoku atlaides uzmumiem, kas piegd skolm prtiku, lai btu ieinteresti piegdt ari bezglutna prtiku;Pirmkrt jau veckiem paiem ir jizrda iniciatva, ka brnam ir nepiecieama speciala dieta. Msu skolas gadjum vecki nav sti interesjuies par brnu dienkarti - brni d visu. Mums bija celiakijas slimnieks, viam palika slikti, bet turpinja st aizliegtos produktus. Vecki neliks ne zinis. Ms k skola tomr nevaram noteikt un regult via dienkarti;Problmas paiem skol nav. Viengais, ko vajadztu - vairk informcijas ar tiem brniem un viu veckiem, kuriem nav diagnoze celiakija, lai, aizejot ciemos pie citiem, brnam nav problmas ar dienu - lai ir ar kaut ko drkst st, lai ar viiem kds piemrots diens. Vairk informcijas vispusgas, ka ir vispr da slimba un ka di brni ir;Rkot seminrus dinanas firmm par iespjamo dienkarti brniem ar celiakiju. Dieml maz informti, ldz ar to piedvjumu klsts saldzinoi nabadzgs.

*

standarta skola ar standarta brniem- nav nekas pas. Vartu viengi bt bukleti jaunajiem veckiem, jo tie neizprot s nopietns slimbas btbu un iespjams sekas;vartu firmas ievest paas produktus nevis tikai skola iepirkt, jo obrd iepirkumu im produktiem veic pati skola. Dadkus piedvjumus pieejamajos bezglutna produktos- produktu klstu plaku, jo tas ir oti niecgs, lielku importu iem produktiem;Vecki ir apmierinti, viss ir kartb. Sadarbba izdodas laba;Vecki ir diezgan ambiciozi. Lai gan skola noprk brniem specilos cepumus, vii tik un t ldz galam nav apmierinti - grib lai palielina esoo produktu klstu;Veckiem vajag vairk informt skolu par brna veselbas problmm. Nenk prt ko vajadztu maint dinanas sistm - viss msu skol ir labi;ir bijis tikai viens brns, nav tik daudz pieredzes, cents individuli risint o problmu, visi pieiet jautjumam saprotoi;ir nopietna pieeja, ir kontakts ar veckiem, atnes medicnas dokumentus, tad iepazstas ar veckiem un brniem, rea atbilstoi, nav problmu;Mums viss apmierina, jo ir oti laba sadarbba dinanas iestdei ar veckiem - tiek iepirkta specila prtika, visas puses ir apmierintas.;Mums viss apmierina. Galvenais, lai ievro to anu ari mjs;Msu skol visi ir apmierinti - gan vecki, gan visi citi ir apmierinti ar dinanu;nav nek, esmu jauna aj sistm, vl daudz ko nezinu, kas un k darbojas;Neko nevajadztu maint, jo viss ir nodroints;Sadarbba skolai un veckiem ir laba. Veicam vecku aptauju, vecki vienmr uzraksta, kas neapmierina, kas ir uzlabojams. Pagaidm visas puses ir apmierintas.*

12. Izgltbas iestu mcbu personla informtba par situcijm, kurs brni ar celiakiju nedrkst piedalties*

Gandrz viss izgltbas iestds medmsa ir informjusi ar celiakiju slimo brnu klases audzintjus, darbmcbas/ mjturbas skolotjus par to, ka situcijs, kurs ir saskare ar miltiem/ miltu dieniem (piemram, ekskursijas uz konditorejas fabrikm un citm aktivittm, kur bs kopgi jd; mjturbas nodarbbas, kad tiek izmantoti milti) brns ar celiakiju nedrkst piedalties.*

13. Nepiecieamais atbalsts izgltbas iestdm, lai atvieglotu rpes par brniem ar celiakijas diagnozi*

Runjot par nepiecieamo atbalstu, lai atvieglotu rpes par audzkiem ar celiakiju, visbiek (55,8% gadjumu) izskanja vlme pc druktajiem materiliem. Vairk nek 40% aptaujto izgltbas iestu labprt izmantotu tdas iespjas, k pavru un medmsu apmcbas uz vietas izgltbas iestd, seminrus vai ar videomaterilus internet.*

Respondentu komentri, prieklikumi:Agrk bija skolu medmsu koordinators - reizi mnes bija sanksmes, kurs zioja par jaunumiem. Vajadzetu ts atjaunot. Citdi uz lauku skolu neviens nebrauc un no laukiem ir grti aizbraukt ar uz pilstu, jo autobusi reti kurs;atstt specilistu, kas novrotu, vai ms pareizi visu darm, apstkus, kas piemrots, kas nav;Centralizti risint o jautjumu;Ieviest organiztu bezglutna dinanas sistmu;Nepiecieama interneta mjas lapa, kur var paintersies par celiakiju;ja nevar nodroint bezglutna dinanu, tad kda jga seminriem;jorganiz seminri pieauguo cilvku imenes rstiem, jo vii maz kaut ko zina par celiakiju;medmsa vai kda cita kompetenta persona vecku sanksms vartu painformt reizi gad veckus par o problmu;Vecki neinform skolu par brnu kaitm - vispirms jau japank, ka tiek sniegta informcija par brnu veselbas stvokli;veckiem informatvi materili INFO stend;vltos seminrus Brnu Msu asocicij pie medmsas A.Ankmites, aprunties ar viu - oti zinos cilvks par dadiem jautjumiem;Sniegt informciju par jaunumiem, par jauniem produktiem;saraksti, ieteikumi dinanai - vizuli, kas brnam atgdintu nepiecieamo;Regulri tiek rkoti seminari, esam labi informti par celiakiju. Bet skolas, kur medmsas ir nesen uzskuas darbu, noteikti vajadztu izgltot seminru veid. Seminrus var rkot, ja ir kdi jaunumi utt.;ir bijusi seminr, ir ar grmatia no Dzves bez glutna;

*

pilna informcija no rsta-izzia jiesniedz, saraksts dintjam, lai var stingri izrunt, ko var, ko n, iekaut dienkart. Lielka sadarbba ar ar veckiem nepiecieama - lai vecki zintu, kas brniem jdod, vairk informcijas jsniedz, kas tendta tiei uz veckiem un viu izgltoanu - btu labi pat valstisk lmen piespiedu krt veckus informt par iem jautjumiem;Vispreczko informciju sniedz celiakijas slima brna vecki. Visa cita drukt informcija aj informcijas laik iet gar ausm;Atbalsts nav sti nepiecieams, jo slimba nav plai izplatta. Viss zinms un skaidrs - vecki par visu inform;braucu uz Rgu uz seminriem, papildus nekas nav vajadzgs;Informciju var pai atrast internet, vecki inform par ditas niansm utt.;Msdienas visa informcija ir atrodama internet, liekas, ka specili informcija nav nepiecieama;nav nepiecieama papildus informcija, jo meitene ar celiakiju pati par visu ir smalki informta. Seminri mums Rg notiek, vairk informcija nav nepiecieama;Nav vajadzbas, jo vecki ir tie, kas visvairk izglito personlu. Vii, k vistuvk esoie cilvki celiakijas slimniekiem sniedz vislabko informciju;Nekas nav sti nepiecieams, jo medmsas ir pietiekami izglitotas. Ja rodas kds jautjums, var atrast internet. Notiek ar elektroniska sazia ar veckiem par jaunkajm analzm utt.;obrd nav vajadzgs, jo brni, kas ir slimi ar celiakiju, pai ir labi informti, ko var st un ko nevar;vecki ir vislabkie informcijas nesji. Produktus cenas nodroint vecki. dinana ir krietni drgka un neizdevgka iestdei, jo vajadzgi atsevii trauki, diens japielgo brnam utt. Iespju robes cenamies pielgoties.*

Izgltbas iestdes rpus Rgas biek pauda interesi par tdm iespjm, k pavru un medmsu apmcbas uz vietas izgltbas iestd, seminri vai ar videomaterili internet.*

14. Izpratne par celiakiju izgltbas iestds, kurs nav brnu ar celiakijas diagnozi*

Gandrz visas (90,2%) izgltbas iestdes, kurs nav audzku ar celiakijas diagnozi, ir informtas par o slimbu.*

*

15. Bezglutna dinanas nodroinanas iespjas izgltbas iestds, kurs nav brnu ar celiakijas diagnozi*

Tikai nedaudz vairk par pusi (54,9%) izgltbas iestu, kurs nav audzku ar celiakijas diagnozi, btu gatavas nepiecieambas gadjum nodroint specilo bezglutna dinanu.*

*

**