kvantitatĪvais pĒtĪjums

Bezglutēna diētas nodrošināšana bērniem Bezglutēna diētas nodrošināšana bērniem

ar celiakiju vispārizglītojošo skolu un ar celiakiju vispārizglītojošo skolu un

pirmsskolas izglītības iestādēspirmsskolas izglītības iestādēs

KVANTITATĪVAIS PĒTĪJUMS

2013.gada maijs

92,07% no Projekta “Biedrības “Dzīve bez glutēna” kapacitātes stiprināšana ar celiakiju slimo bērnu interešu aizstāvības procesos”

finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.

Pētījums «Bezglutēna diētas nodrošināšana bērniem ar celiakiju vispārizglītojošo skolu un pirmskolas izglītības iestādēs» ir veikts un tā

rezultātu atskaite ir veidota ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu. Par pētījuma atskaites saturu atbild SIA "Latvijas Fakti" un

biedrība "Dzīve bez glutēna".

SATURSSATURS1. Metodoloģiskā informācija.

2. Galvenie secinājumi.

3. Bērni ar celiakijas diagnozi Latvijas izglītības iestādēs.

4. Informācijas sniegšana par bezglutēna diētas nepieciešamību no bērnu vecāku puses.

5. Bezglutēna ēdināšanas nodrošināšana bērniem ar celiakijas diagnozi.

6. Bezglutēna ēdināšanas nodrošināšanas iniciatori.

7. Bezglutēna ēdienu ēdienkartes esamība izglītības iestāžu ēdnīcās.

8. Bezglutēna produktu iegāde.

9. Drošības noteikumu ievērošana bezglutēna ēdienu gatavošanā izglītības iestāžu virtuvēs.

10. Bērnu ar celiakijas diagnozi ēdināšanas kārtība izglītības iestāžu ēdnīcās.

11. Nepieciešamās izmaiņas esošajā bezglutēna ēdināšanas sistēmā.

12. Izglītības iestāžu mācību personāla informētība par situācijām, kurās bērni ar celiakiju nedrīkst piedalīties.

13. Nepieciešamais atbalsts izglītības iestādēm, lai atvieglotu rūpes par bērniem ar celiakijas diagnozi.

14. Izpratne par celiakiju izglītības iestādēs, kurās nav bērnu ar celiakijas diagnozi.

15. Bezglutēna ēdināšanas nodrošināšanas iespējas izglītības iestādēs, kurās nav bērnu ar celiakijas diagnozi.

3

1. Metodoloģiskā informācija1. Metodoloģiskā informācija

4

IZLASE: 222 vispārizglītojošās skolas un pirmsskolas izglītības iestādes visā Latvijā.

METODE: Telefonintervijas.

INTERVĒŠANAS LAIKS: 16.05.2013. – 27.05.2013.

IZLASES SADALĪJUMSIzglītības iestāde

Skola 163 73,4%Bērnudārzs 59 26,6%

Vieta

Rīga 80 36,0%Citur Latvijā 142 64,0%

Respondents

Direktors 73 32,9%Direktora vietnieks/ saimniecības pārzinis/ lietvedis 26 11,7%Medmāsa/ ārsts 118 53,2%Ar ēdināšanu saistīts darbinieks 5 2,3%

5

2. Galvenie secinājumi2. Galvenie secinājumi

6

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem:

Bērni ar celiakijas diagnozi ir pārstāvēti vairāk nekā pusē (54,1%) aptaujāto vispārizglītojošo skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu;

27,4% aptaujāto izglītības iestāžu ir 5 un vairāk audzēkņu ar celiakijas diagnozi, 35,9% skolu un bērnudārzu ir 2 – 4 bērnu ar celiakiju, savukārt 36,7% izglītības iestāžu ir tikai viens audzēknis ar celiakijas diagnozi.

Skolās bērni ar celiakijas diagnozi, galvenokārt (53,1%), ir pārstāvēti sākumskolā, retāk pamatskolā (34%) un vidusskolā (12,9%).

Dominējošā daļa (84,2%) vecāku bērniem ar celiakijas diagnozi informēja izglītības iestādi par speciālās bezglutēna diētas nepieciešamību.

Bezglutēna ēdināšana pilnā apjomā, speciāli iepērkot bezglutēna produktus bērniem ar celiakijas diagnozi, tiek nodrošināta nedaudz mazāk kā pusē (45%) vispārizglītojošo skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu. 37,5% skolu un bērnudārzu bezglutēna ēdināšanu cenšas nodrošināt, izmantojot iestādes ēdnīcā pieejamos produktus, bet neiepērkot speciālos bezglutēna produktus. 17,5% aptaujāto izglītības iestāžu atzina, ka nenodrošina īpašu bezglutēna ēdināšanu bērniem ar celiakijas diagnozi.

Iniciatīvu nodrošināt bezglutēna ēdināšanu līdzīgā mērā ir izrādījuši gan bērnu vecāki (33,3%), gan arī izglītības iestādes (31,3%). Bieži (27,3% gadījumu) tika norādīts, ka tā ir kopīga sadarbība, kurā nevar izdalīt kādu vadošo lomu.

7

Trīs ceturtdaļās (73,7%) aptaujāto izglītības iestāžu bērniem ar celiakiju tiek gatavota bezglutēna ēdienu ēdienkarte.

41,7% izglītības iestāžu speciālos bezglutēna produktus neiepērk, ēdināšanu nodrošinot no iestādes rīcībā esošajiem produktiem. Visbiežāk (30,8%) bezglutēna produktus nodrošina izglītības iestāde vai ēdināšanas firma. 15,8% izglītības iestāžu nepieciešamos bezglutēna produktus sarūpē bērnu vecāki. Daļā (10%) izglītības iestāžu vērojams arī jaukts variants – daļēji bezglutēna produktus nodrošina iestāde, daļēji – bērnu vecāki.

Lielākajā daļā (55%) aptaujāto izglītības iestāžu nav redzamā vietā pieejams bezglutēna diētai aizliegto un atļauto produktu saraksts.

Vairāk kā pusē (55%) aptaujāto skolu un bērnudārzu virtuves personāls bezglutēna ēdieniem izmanto atsevišķus traukus un virtuves piederumus.

Dominējošā daļā (88,3%) izglītības iestāžu bērni ar celiakijas diagnozi maltīti ietur kopā ar citiem bērniem. Atsevišķās skolās, kur ir vairāki bērni ar celiakiju, viņiem tiek nodrošināts atsevišķs galds.

Runājot par vēlamajām izmaiņām esošajā bezglutēna ēdināšanas sistēmā, visbiežāk izskanēja sekojošas vēlmes:

Nodrošināt lielāku finansējumu bezglutēna ēdināšanas jautājuma risināšanai (minēja 25,2% respondentu);

Nepieciešams centralizēts bezglutēna produktu iepirkums/ centralizēta produktu piegāde (9,2%);

Izstrādāt paraugēdienkartes bezglutēna ēdināšanai (9,2%).

8

Gandrīz visās izglītības iestādēs medmāsa ir informējusi ar celiakiju slimo bērnu klases audzinātājus, darbmācības/ mājturības skolotājus par to, ka situācijās, kurās ir saskare ar miltiem/ miltu ēdieniem (piemēram, ekskursijas uz konditorejas fabrikām un citām aktivitātēm, kur būs kopīgi jāēd; mājturības nodarbības, kad tiek izmantoti milti) bērns ar celiakiju nedrīkst piedalīties.

Runājot par nepieciešamo atbalstu, lai atvieglotu rūpes par audzēkņiem ar celiakiju, visbiežāk (55,8% gadījumu) izskanēja vēlme pēc drukātajiem materiāliem. Vairāk nekā 40% aptaujāto izglītības iestāžu labprāt izmantotu tādas iespējas, kā pavāru un medmāsu apmācības uz vietas izglītības iestādē, seminārus vai arī videomateriālus internetā.

Gandrīz visas (90,2%) izglītības iestādes, kurās nav audzēkņu ar celiakijas diagnozi, ir informētas par šo slimību.

Tikai nedaudz vairāk par pusi (54,9%) izglītības iestāžu, kurās nav audzēkņu ar celiakijas diagnozi, būtu gatavas nepieciešamības gadījumā nodrošināt speciālo bezglutēna ēdināšanu.

9

3. Bērni ar celiakijas diagnozi Latvijas 3. Bērni ar celiakijas diagnozi Latvijas

izglītības iestādēsizglītības iestādēs

10

Jā54,1%

Nē45,9%

Vai Jūsu skolā (bērnudārzā) mācās bērni ar diagnozi celiakija?

(Visi aptaujas dalībnieki; N=222)

Bērni ar celiakijas diagnozi ir pārstāvēti vairāk nekā pusē (54,1%) aptaujāto

vispārizglītojošo skolu un pirmsskolas izglītības

iestāžu.

11

28,8%

63,2%

0% 20% 40% 60% 80%

Bērnudārzi (N=59)

Skolas (N=163)

Mācās bērni ar diagnozi celiakija(Visi aptaujas dalībnieki; N=222)

Bērni ar celiakijas diagnozi ir pārstāvēti 63,2%

vispārizglītojošo skolu un 28,8% aptaujāto

bērnudārzu.

12

36,7%

16,7%

12,5%

6,7%

10,8%8,3%

2,5% 2,5% 3,2%

0%

10%

20%

30%

40%

50%

1 2 3 4 5 6 7 8 9 un vairāk

1 bērns36,7%

2-4 bērni35,9%

5 un vairāk27,4%

Cik bērnu ir Jūsu skolā (bērnudārzā) ar diagnozi celiakija?

(Izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=120)

Bērnu ar celiakijas diagnozi skaits izglītības iestādēs

13

33,0%

16,5%

12,6%

6,8%

12,6%9,7%

2,9% 2,9% 2,9%

58,8%

17,6%

11,8%

5,9%

0 0 0 0

5,9%

0%

25%

50%

75%

1 2 3 4 5 6 7 8 9 un vairāk

Skolas (N=103)

Bērnudārzi (N=17)

58,8%

35,3%

5,9%

33,0%

35,9%

31,1%

0% 20% 40% 60% 80%

1 bērns

2-4 bērni

5 un vairāk

Cik bērnu ir Jūsu skolā (bērnudārzā) ar diagnozi celiakija?


Skolas (N=103)

Bērnudārzi (N=17)

Bērnu ar celiakijas diagnozi skaits vispārizglītojošās skolās un bērnudārzos

14

Sākumskolā53,1%

Pamatskolā34,0%

Vidusskolā12,9%

Cik no viņiem mācās ... ? (Skolas, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=103)

Skolās bērni ar celiakijas diagnozi, galvenokārt (53,1%), ir pārstāvēti

sākumskolā, retāk pamatskolā (34%) un vidusskolā (12,9%).

Bērnu ar celiakijas diagnozi sadalījums

skolās

15

4. Informācijas sniegšana par 4. Informācijas sniegšana par

bezglutēna diētas nepieciešamību no bezglutēna diētas nepieciešamību no

bērnu vecāku pusesbērnu vecāku puses

16

Jā84,2%

Nē15,8%

Vai bērnu vecāki informēja skolu (bērnudārzu) par speciālo diētu?


Dominējošā daļa (84,2%) bērnu ar celiakijas diagnozi vecāki informēja izglītības

iestādi par speciālās bezglutēna diētas nepieciešamību.

17

86,2%

81,8%

94,1%

82,5%

84,2%

13,8%

18,2%

5,9%

17,5%

15,8%

0% 25% 50% 75% 100%

Citur Latvijā (N=65)

Rīga (N=55)

Bērnudārzi (N=17)

Skolas (N=103)

Kopā (N=120)

Vie

taIe

stā

de

Ko

pā

Vai bērnu vecāki informēja skolu (bērnudārzu) par speciālo diētu?


Jā Nē

Nav vērojamas būtiskas rezultātu atšķirības dažādās

pētījuma apakšizlasēs. Visās grupās vairāk nekā 80% gadījumu vecāki ir informējuši

izglītības iestādes par speciālās bezglutēna

diētas nepieciešamību bērnam.

18

5. Bezglutēna ēdināšanas 5. Bezglutēna ēdināšanas

nodrošināšana bērniem ar celiakijas nodrošināšana bērniem ar celiakijas

diagnozidiagnozi

19

Jā, iepērkot bezglutēna produktus

45,0%

Jā, bet neiepērkot bezglutēna produktus

37,5%

Nē17,5%

Vai ēdināšanas firma, ar kuru skolai ir līgums, nodrošina bezglutēna ēdienus šiem bērniem?


Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, bezglutēna ēdināšana pilnā apjomā,

speciāli iepērkot bezglutēna produktus bērniem ar celiakijas diagnozi, tiek

nodrošināta nedaudz mazāk kā pusē (45%) vispārizglītojošo skolu un

pirmsskolas izglītības iestāžu. 37,5% skolu un bērnudārzu bezglutēna

ēdināšanu cenšas nodrošināt, izmantojot iestādes ēdnīcā pieejamos produktus, bet

neiepērkot speciālos bezglutēna produktus. 17,5% aptaujāto izglītības iestāžu atzina, ka nenodrošina īpašu

bezglutēna ēdināšanu bērniem ar celiakijas diagnozi.

20

26,3%

48,5%

45,5%

44,2%

45,5%

47,7%

41,8%

41,2%

45,6%

45,0%

42,1%

36,6%

29,5%

39,5%

45,5%

30,8%

45,5%

41,2%

36,9%

37,5%

31,6%

14,9%

25,0%

16,3%

9,1%

21,5%

12,7%

17,6%

17,5%

17,5%

0% 25% 50% 75% 100%

Nē

Jā

1 bērns

2-4 bērni

5 un vairāk


Rīga (N=55)

Bērnudārzi (N=17)

Skolas (N=103)

Kopā (N=120)

Vai

vec

āki

info

rmēj

a p

ar

spec

iālo

d

iētu

Ar

celia

kiju

slim

o

bēr

nu

ska

its

Vie

taIe

stād

eK

op

ā

Vai ēdināšanas firma, ar kuru skolai ir līgums, nodrošina bezglutēna ēdienus šiem bērniem?


Jā, iepērkot beglutēna produktus Jā, bet neiepērkot beglutēna produktus Nē

21

6. Bezglutēna ēdināšanas 6. Bezglutēna ēdināšanas

nodrošināšanas iniciatorinodrošināšanas iniciatori

22

1,0%

7,1%

27,3%

31,3%

33,3%

0% 10% 20% 30% 40% 50%

Nezin/ NA

Ēdināšanas firmai

Kopīga vecāku un izglītības iestādes

sadarbība

Skolai/ bērnudārzam

Bērnu vecākiem

Kam pieder iniciatīva nodrošināt bezglutēna ēdināšanu? (Izglītības iestādes, kurās tiek nodrošināta bezglutēna

ēdināšana; N=99)

Iniciatīvu nodrošināt bezglutēna ēdināšanu

līdzīgā mērā ir izrādījuši gan bērnu vecāki, gan arī

izglītības iestāde. Bieži tika norādīts, ka tā ir

kopīga sadarbība, kurā nevar izdalīt kādu vadošo

lomu.

23

Kopīgo sadarbību ilustrē sekojoši komentāri:- Pienāk diagnoze par celiakiju, uzreiz tiek runāts ar ēdināšanas firmu - nevar teikt, ka kāda

konkrēta iniciatīva, drīzak tā ir sadarbība;- Iniciatīva abpusēja, gan no vecākiem, gan no skolas;- Kad ir informācija par celiakijas slimo bērnu, skola uzreiz nāk pretim, piedāvājot viņam

bezglutēna ēdināšanu;- Ja ir pieprasījums, ir piedāvājums. Vecāki informē par bērna slimību, skola reaģē un piedāvā

bērnam piemērotu pārtiku. Ēdiens tiek gatavots skolā uz vietas. Ja bērns ar celiakiju nevar ēst konkrētu mērci, viņam tiek pagatavota alternatīva mērce. Ir reizes, kad vecāki paši atnes, piemēram, makaronus, ko pievienot zupām utt.;

- Ja ir vajadzība, ir piedāvājums. To varētu nosaukt nevis par kāda konkrēta iniciatīvu, bet par sadarbību. Vecāki informē - skola un ēdināšanas iestādes attiecīgi reaģē;

- Nav nodalāma kāda konkrēta iniciatīva - vecāki informē par bērna diagnozi, skola sazinās ar ēdināšanas firmu, vai ir iespējams šādu ēdienu nodrošināt;

- Sadarbojoties vecākiem, skolai un ēdināšanas virtuvei;- Tā nav iniciatīva, bet sadarbība visu starpā - no vecākiem, ārstiem nāk ziņa, ka bērnam

nepieciešama speciāla diēta, skola attiecīgi rīkojas;- Vecāki ziņo, ka bērnam ir celiakija, skola attiecīgi reaģē sazinoties ar ēdināšanas firmu;- Visu iniciatīva - medmāsas, vecāku, skolas, ēdināšanas firmas.

24

7. Bezglutēna ēdienu ēdienkartes 7. Bezglutēna ēdienu ēdienkartes

esamība izglītības iestāžu ēdnīcāsesamība izglītības iestāžu ēdnīcās

25

Jā73,7%

Nē26,3%

Vai ēdināšanas firma/ vai iestādes medmāsa sastāda bezglutēna ēdienu ēdienkarti bērniem ar celiakiju?(Izglītības iestādes, kurās tiek nodrošināta bezglutēna

ēdināšana; N=99)

Trīs ceturtdaļās aptaujāto izglītības iestāžu bērniem ar celiakiju tiek gatavota

bezglutēna ēdienu ēdienkarte.

26

76,5%

70,8%

85,7%

71,8%

73,7%

23,5%

29,2%

14,3%

28,2%

26,3%

0% 25% 50% 75% 100%


Rīga (N=48)

Bērnudārzi (N=14)

Skolas (N=85)

Kopā (N=99)

Vie

taIe

stā

de

Ko

pā

Vai šī firma/ vai iestādes medmāsa sastāda bezglutēna ēdienu ēdienkarti šiem bērniem?

(Izglītības iestādes, kurās tiek nodrošināta bezglutēna ēdināšana; N=99)

Jā Nē

27

8. Bezglutēna produktu iegāde8. Bezglutēna produktu iegāde

28

1,7%

10,0%

15,8%

30,8%

41,7%

0% 10% 20% 30% 40% 50%

Nezin/ NA

Daļēji produktus nodrošina iestāde, daļēji - vecāki

Bērnu vecāki paši atnes nepieciešamos produktus

Ēdināšanas firma/ skola/ bērnudārzs nodrošina bezglutēna produktus

Speciālos bezglutēna produktus neiepērk, ēdināšanu nodrošina

no iestādes rīcībā esošajiem produktiem

Vai ēdināšanas firma nodrošina bezglutēna produktus, iepērkot tos, vai bērna vecāki paši atnes nepieciešamos

produktus? (Izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar celiakiju; N=120)

41,7% izglītības iestāžu speciālos bezglutēna produktus neiepērk,

ēdināšanu nodrošinot no iestādes rīcībā esošajiem

produktiem. Visbiežāk (30,8%) bezglutēna

produktus nodrošina izglītības iestāde vai

ēdināšanas firma. 15,8% izglītības iestāžu

nepieciešamos bezglutēna produktus sarūpē bērnu

vecāki. Daļā izglītības iestāžu vērojams arī jaukts variants – daļēji bezglutēna

produktus nodrošina iestāde, daļēji – bērnu

vecāki.

29

Respondenti, kuru iestādes speciālos bezglutēna produktus neiepērk, sniedza sekojošus komentārus:- bērni nāk uz pusdienās, brokastis jau ir mājās paēduši, dod to, kas ir, bet nedod, to, ko nevar;- Bērniem pašiem līdzi savos trauciņos ir vecāku sagatavota (gatava) pārtika no mājām. Bērni paši

ir ļoti labi informēti par to, ko viņi drīkst ēst, ko nedrīkst;- Bērns skolā ēd tikai tajās dienās, kad ir atbilstošs ēdiens. Vecāki iepriekš iepazīstas ar ēdienkarti

un tajās dienās, kad ēdiens nav atbilstošs, bērns ņem ēdienu līdzi no mājām;- dot citu ēdienu, to produktu, ko nevar ēst, aizvieto ar to, kas ir atļauts, speciālie produkti netiek

pirkti;- Ēdināšanas firma piedāvā ēdienkartē tos ēdienus (dērzeņus utt.) ko bērns var ēst no viņu

piedāvātā klāsta. Speciālus produktus nepērk (miltus, makaroni, maize);- Firma produktus neiepērk, vienkārši piedāvā no sava ēdienu klāsta produktus, kas nesatur

glutēnu;- gatavo atsevišķi nepievienojot aizliegtos produktus no esošiem nespecializētiem produktiem;- gatavo kopā ar visiem, tā bērna procijā vienkārši nepievieno neatļautos produktus (piem., zupai

nepieliek krējumu), specializētu pārtiku nepērk, to vecāki var iedot līdzi pašam bērnam;- gatavo no pieejamiem produktiem, nepievienojot aizliegtos;- Gatavo no tā, kas nesatur glutēnu. Speciālo pārtiku neiepērk;- Īpašos produktus nepērk, bet izmanto tos produktus, ko bērni var lietot;- mamma atnes pati, kaut ko , ko drīkst, to ēd no skolas, pieliek klāt mammas doto,, mammas

ēdienu uzsilda;- nē, vecāki neko nenes, īpašu pārtiku nepērk, bet gatavo atsevišķi, no parastiem produktiem;

30

- paši gatavojam tādus ēdienus, kuros nav milti utt.- ja citi ēd makaronus, tad uzvārām šiem bērniem rīsus, gatavojot mērci, nosmeļam pirms miltu likšanas un pieliekam klāt krējumu utt.

- Pusdienas tiek gatavotas no produktiem, kas nesatur glutēnu. Speciali nekas netiek iepirkts.- Sastādu ēdienkarti no produktiem, kas nesatur glutēnu. Bet tie principā ir tikai augli un

dārzeņi. Bērniem trūkst kalorijas no šāda ēdiena.- Skolā bērni ar celiakiju neēd, ēdienu ņem līdzi no mājām.- skola nodrošina ēdienus, kuros nav miltu, vecāki atnes specializētas lietas- Speciala pārtika netiek iepirkta, vecāki uz skolu nenes. Tiek piedāvāti produkti no esošā klāsta,

kas nesatur glutēnu.- Speciāli nekas netiek iepirkts, ja ēdiens ietver aizliegtos produktus, tad tos nomainām ar citiem,

piem., ja ir kotletes, tad bērniem ar celiakiju dodam vistas gaļu vai ko citu.- Speciāli produkti netiek iepirkti. Tiek piedāvāti produkti bez glutēna no esošā klāsta. Sīkāk neko

nezinu, jo vecāki paši iet uz virtuvi un kārto ēdināšanas jautājumus.- Speciāli šie produkti netiek pirkti, bet no esošajiem produktiem pavārs izmanto atļautos.- šie bērni skolā neēd pusdienas, nav arī nekad izrādījuši vēlmi to darīt, tāpēc skola nav

meklējusi risinājumus;- Šie bērni skolā neēd, līdz ar to produktus neiepērk;- Tā kā mums brokastis līdzi dod pašii vecāki, tad nav problēmu ar to. Speciālos produktus

ēdināšanas firma neiepērk - pusdienas gatavo no tiem produktiem, ko konkrētais bērns var ēst;- Tiek piedāvāta bērnam pārtika, kas nesatur glutēnu - speciāli neiepērk miltus, maizi utt.;

31

- vāra atsevišķā katlā vai nepievieno aizliegtos produktus; ir arī bezglutēna cepumi, bet bērni ir ļoti neapmierināti ar tiem, jo viņiem negaršo. Iepirkumā uzvar firma ar zemāko cenu, tas attiecas arī uz specializēto pārtiku, bet vislētākā nav kvalitatīvākā, līdz ar to ir zaudējumi, jo šie produkti ir dārgi, bet bērni neēd. Vecāku pienesumus uzskata par nepieņemamu lietu, jo nav skaidri derīguma termiņi un uzglabāšana. Tiek iepirkti milti un pārslas, maize nē, jo tai ir pārāk īss derīguma termiņš. Firma iepērk vairumā, lai būtu lētāk, bet nav iespējas uzglabāt. Ir atsevišķi trauki gatavošanai, vecāki atnesa bērnam arī savu šķīvīti, no kura ēd tikai bērns. Kad paredzami svētki, audzinātāja brīdina vecākus, viņi tad atnes kaut kādu īpašu kēksiņu, lai šis bērns arī var piedalīties svētkos;

- vāra kopīgā katlā, nepieliekot tos produktus, kurus nedrīkst ēst- ir zināms saraksts ar aizliegtajiem produktiem un no tiem izvairās.

- Vecāki nekādu iniciatīvu neizrādīja, ka kaut ko vajadzētu speciāli piedāvāt. Bērns ēda ar visiem, laikam zināja, ko nevar ēst, to ari neēda. Bet man liekas, ka nekādu speciālo dietu neievēro.

32

9. Drošības noteikumu ievērošana 9. Drošības noteikumu ievērošana

bezglutēna ēdienu gatavošanā bezglutēna ēdienu gatavošanā

izglītības iestāžu virtuvēsizglītības iestāžu virtuvēs

33

Jā40,8%

Nē55,0%

Nezin/ NA4,2%

Vai virtuvē redzamā vietā ir pieejams aizliegto un atļauto produktu saraksts?


Lielākajā daļā (55%) aptaujāto izglītības

iestāžu nav redzamā vietā pieejams bezglutēna

diētai aizliegto un atļauto produktu saraksts.

34

27,3%

51,2%

45,5%

40,0%

41,8%

47,1%

39,8%

40,8%

68,2%

44,2%

51,5%

56,9%

52,7%

47,1%

56,3%

55,0%

4,5%

4,7%

3,0%

3,1%

5,5%

5,9%

3,9%

4,2%

0% 25% 50% 75% 100%

1 bērns

2-4 bērni

5 un vairāk


Rīga (N=55)

Bērnudārzi (N=17)

Skolas (N=103)

Kopā (N=120)

Ar

celia

kiju

slim

o

bēr

nu

ska

its

Vie

taIe

stād

eK

op

ā

Vai virtuvē redzamā vietā ir pieejams aizliegto un atļauto produktu saraksts?


Jā Nē Nezin/ NA

35

Jā55,0%

Nē37,5%

Nezin/ NA7,5%

Vai virtuves personāls bezglutēna ēdieniem izmanto atsevišķus traukus un rīkus?


Vairāk kā pusē (55%) aptaujāto skolu un

bērnudārzu virtuves personāls bezglutēna

ēdieniem izmanto atsevišķus traukus un virtuves piederumus.

36

50,0%

60,5%

54,5%

55,4%

54,5%

76,5%

51,5%

55,0%

40,9%

34,9%

36,4%

36,9%

38,2%

17,6%

40,8%

37,5%

9,1%

4,7%

9,1%

7,7%

7,3%

5,9%

7,8%

7,5%

0% 25% 50% 75% 100%

1 bērns

2-4 bērni

5 un vairāk


Rīga (N=55)

Bērnudārzi (N=17)

Skolas (N=103)

Kopā (N=120)

Ar

celia

kiju

slim

o

bēr

nu

ska

its

Vie

taIe

stād

eK

op

ā

Vai virtuves personāls bezglutēna ēdieniem izmanto atsevišķus traukus un rīkus?


Jā Nē Nezin/ NA

37

10. Bērnu ar celiakijas diagnozi 10. Bērnu ar celiakijas diagnozi

ēdināšanas kārtība izglītības iestāžu ēdināšanas kārtība izglītības iestāžu

ēdnīcāsēdnīcās

38

Tiek nosēdināts pie atsevišķā

galda9,2%

Ēd kopā ar visiem88,3%

Nezin/ NA2,5%

Vai bērns ar celiakiju tiek nosēdināts pie atsevišķā galda, vai viņš/-a ēd kopā ar visiem?


Dominējošā daļā (88,3%) izglītības iestāžu bērni ar celiakijas diagnozi maltīti

ietur kopā ar citiem bērniem. Atsevišķās

skolās, kur ir vairāki bērni ar celiakiju, viņiem tiek nodrošināts atsevišķs

galds.

39

14,0%

15,2%

10,8%

7,3%

10,7%

9,2%

97,7%

81,4%

84,8%

86,2%

90,9%

100,0%

86,4%

88,3%

2,3%

4,7%

3,1%

1,8%

2,9%

2,5%

0% 25% 50% 75% 100%

1 bērns

2-4 bērni

5 un vairāk


Rīga (N=55)

Bērnudārzi (N=17)

Skolas (N=103)

Kopā (N=120)

Ar

celia

kiju

slim

o

bēr

nu

ska

its

Vie

taIe

stād

eK

op

ā

Vai bērns ar celiakiju tiek nosēdināts pie atsevišķā galda, vai viņš/-a ēd kopā ar visiem?


Tiek nosēdināts pie atsevišķā galda Ēd kopā ar visiem Nezin/ NA

40

11. Nepieciešamās izmaiņas esošajā 11. Nepieciešamās izmaiņas esošajā

bezglutēna ēdināšanas sistēmābezglutēna ēdināšanas sistēmā

41

28,3%

17,5%

3,3%

1,7%

1,7%

1,7%

3,3%

4,2%

4,2%

5,0%

9,2%

9,2%

22,5%

0% 10% 20% 30% 40%

Nezin/ grūti pateikt/ maza pieredze/ NA

Viss kārtībā/ viss apmierina

Cits

Veikt plašākus celiakijas diagnosticēšanas pasākumus bērniem

Atcelt prasību konkursos par produktu iegādi/ ēdināšanu izvēlēties lētāko piedāvājumu

Nodrošināt plašāku bezglutēna produktu piedāvājumu

Izveidot/ nodrošināt bezglutēna ēdināšanas sistēmu, pašlaik tādas nav

Semināri, apmācības ēdināšanas firmām, pavāriem, virtuves darbiniekiem

Sniegt plašāku informāciju par celiakiju, atļautajiem/ neatļautajiem produktiem, kā pareizi rīkoties

Lielāka atbildība jāuzņemas bērnu vecākiem/ izglītot vecākus par celiakijas jautājumiem

Nepieciešams centralizēts bezglutēna produktu iepirkums/ centralizēta produktu piegāde

Izstrādāt paraugēdienkartes bezglutēna ēdināšanai

Nodrošināt lielāku finansējumu bezglutēna ēdināšanas jautājuma risināšanai

Ko, Jūsuprāt, vajadzētu mainīt esošajā bezglutēna ēdināšanas sistēmā?


Runājot par vēlamajām izmaiņām esošajā bezglutēna ēdināšanas sistēmā, visbiežāk izskanēja vēlme pēc papildus

finansējuma, bezglutēna ēdināšanas

paraugēdienkartēm, kā arī centralizēta bezglutēna

produktu iepirkuma/ apgādes.

42

Respondentu atbildes:- būtu labi, ja skolai būtu noteikta naudas summa šo speciālo produktu iegādei, vismaz

sākumskolai;- Jāpiešķir krietni lielāki līdzekļi ar celiakiju slimo bērnu barošanai, jo šobrīd nav iespējams

nodrošināt bērniem pilnvērtīgu ēdināšanu par paredzēto summu. Bezglutēna ēdināšana ir krietni dārgāka;

- Papildus finansējumu bērnudārziem specproduktu iegādei un apmācība uz vietas;- Firma pati iepērk produktus un to finansētu pašvaldība;- ideāli būtu, ja skolā varētu speciāli gatavot, bet trūkst finansējuma , jo tā pārtika ir dārga;- ideāli, ja būtu atsevišķi bērnudārzi, jo daudziem bērniem ir dažādas alerģijas, un pavārs var

sajukt prātā, lai visu atcerētos, arī vecāki ne vienmēr informē, vai bērns vispār šodien būs dārziņā; kompleksa pieeja nepieciešama, diagnosticēšana pareiza nepieciešama; bērnudārzs sākotnēji nebija ieplānojis ēdināšanas iepirkumā bezglutēna produktus, tāpēc, kad tāds bērniņš parādās, tad tajā gadā sarunāja, ka vecāki nes šos produktus, bet tagad ir paredzējuši iepirkumā 17 produktu kategorijas. Vilsones Annas mamma aktīvi darbojas biedrībā "Dzīve bez glutēna", viņa atnesa bukletu uz bērnudārzu, ko visi lasīja, tai skaitā pavāre, tas bija ļoti noderīgi. Vēlams būtu kompensēt daļu ēdināšanas šiem bērniem no valsts puses, jo speciālie produkti ir dārgi, u n šo bērnu kļūst arvien vairāk.

- Ja būtu vairāk tādu bērnu ar celiakiju, tad būtu pagrūti, jo tagad ari jau ir pagrūti materiālā ziņā un tāpēc, ka jānodrošina atsevišķa ēdināšana;

- pagrūti atbilstošajām prasībām nodrošināt, bet iespēju robežās par 80 sant. cenšamies nodrošināt ar alternatīviem produktiem- lielāku finansējumu vajadzētu;

43

- Mums jau viss ir atstrādāts ļoti labi, bērni ir gudri un pasi zina, ko var ēst un kāpēc - nav vajadzības sēdināt pie atsevišķa galda. Tagad ari pārtika Latvijā gana pieejama - jautājums tikai par to, cik tas maksā - izmaksas stipri dārgākas, jo nodrošinām bezmaksas ēdināšanu, - viss kopā sanāk daudz dārgāk nekā parastajiem bērniem, bet mēs rēķināmies ar mūsu esošajiem resursiem un visu plānojam, lai varētu sniegt visiem bezmaksas ēdināšanu;

- No valsts lielāku finansējumu speciāli izdalīt tieši celiakijas slimniekiem - lai var vairāk nodrošināt augļus, dzelzi, to , kas nesatur miltus utt.. Šobrīd visiem bērniem pusdienas apmaksā 0.80 Ls - nav izdalīts atsevišķi, ka šiem bērniem varētu maksāt vairāk, bet reāli viņu pusdienas izmaksātu vairāk, ja gatavotu no bezglutēna produktiem. Arī atsevišķu gatavošanu no citiem nodrošināt varētu. Vēlama speciāla personāla apmācība, bet tas viss atduras pret finansējumu lielāku;

- Palielināt finansējumu. Bezglutēna ēdināšana ir krietni dārgāka - ne ēdināšanas firma to var nodrošināt, ne vecāki atļauties;

- Pašvaldībai ir jāpiešķir lielāks finansējums. Laukos ir grūti nopirkt bezglutēna pārtiku. Kaut vai vecākiem, lai tiek piešķirta 10 Ls ceļa nauda, lai var izbraukāt pēc šīs pārtikas. Celiakijas slimais bērns ēd pie speciāla galda ar veģetāriešiem;

- plašākas telpas, jo ierobežota vieta, kur pilnībā nodalīt celiakijas bērnus no parastajiem;- priekš virtuves tas ir grūti, jo ir liels bērnudārzs, ir bijusi seminārā, bet visu izskaitīt nevar, ko dot

un cik kas maksā, porcijas lielums saistībā ar izdevumiem, tas ir sarežģīti, jo arī vecāku prasības ir augstas; ja vecāki ir adekvāti, tad viss ir kārtībā;

- produkti dārgi - cepumi, maizīte speciālā dārga - vajadzētu risināt kaut kādā veidā finansējuma jautājumu - vai nu no pašvaldības vai valsts kādu papildus atbalstu;

- produkti dārgi, būtu nepieciešams īpašs finansējums;

44

- Produktu izvēle diezgan liela. Lai varētu lētāk iegadāties specialos produktus, lai valsts nāk pretī finansējuma ziņā, jo bezglutēna ēdināšana ir krietni vien dārgāka;

- Sniegt liekāku finansiālo atbalstu vecākiem, lai varētu nodrošināt labāku ēšanu skolās, jo bezglutēna ēdināšana ir krietni dārgāka. 1 Ls pusdienām ir par maz;

- Šī problēma jārisina valstiskā līmenī. Varētu būt parauga ēdienkartes. Būtu nepieciešams speciāls finansējums, jo šie produkti ir dārgi.

- Vairāk informācijas, vecākiem finansiāls atbalsts šo produktu iepirkšanai, ja arī bērns neapmeklē speciālo bērnudārzu.

- Vajag lielāku finansējumu skolai, ja ir bērni ar celiakiju; ātrāk informēt skolas medmāsu par bērniem ar celiakiju;

- valsts atbalstīta speciāla samaksa šiem bērniem, jo tā ir papildus slodze pavāram un vecākiem;- Valsts finansējumu atsevišķu, jo produkti ļoti dārgi;- Vecākiem būtu tiesības saņemt lielāku ēdināšanas pabalstu. Pagaidām tie ir 70 Ls, bet lai bērnam

nodrošinātu bagātīgākus ēdienus, vajadzētu šo finansējumu palielināt. Šobrīd pusdienas izmaksa aptuveni 1 Ls, bet lai būtu bagātīgāks, sātīgāks ēdiens, tiem vajadzētu būt aptuveni 2 Ls uz pusdienām;

- vecākiem dārgs prieks - vajadzētu pašvaldības finansējumu šo bērnu ēdināšanai, daļēji segt izmaksas;

- vecāku iespējas ir nelielas, skolai nav naudas iepirkt speciālo pārtiku;- Visu vajag izmainīt, vajag sākt nopietni risināt šo problēmu valstiskā līmenī, jo tas saistās ar

lielām izmaksām;

45

- Izstrādātas paraug ēdienkartes ierosmei;- Jāsastāda speciāla ēdienkarte;- Nav pieejama informācija par celiakiju laukos, un firmas - reti kura piedāvā šādus produktus - tas

nav vienkārši, būtu labi, ja tādas ēdienkartes izstrādātu speciālisti un nosūtītu izglītības iestādēm;

- Noregulēt šo problēmu, ieviest kaut kādu sistēmu gan speciālo produktu iepirkšanai, gan izveidot parauga ēdienkartes. Tagad paši cenšamies organizēt šo ēdināšanu kā protam.

- porcijas pārāk lielas, jo pārāk daudz kalorijas jānodrošina bērniem- vajadzētu risināt šo jautājumu, jo porcijas ir pārāk lielas -var uztaisīt daudz mazāku, bet pilnvērtīgāku, sātīgāku ēdienu, bet ne ar nepieciešamajām likumā noteiktajām kalorijām, jo kalorijās iekļaujas daudz ēdienu, kurus bērni neēd. Ēdienkarti šobrīd pielāgoju pati no tā, ko bērni labprātāk ēd un pa reizei pieliku klāt, to kas nepieciešams no likumā noteiktā. Vajadzētu lielāku fleksibilitāti;

- Vairāk dažādot ēdienkarti;- Vairāk ideju ēdina dažādošanai, ko var pagatavot no atbilstošajiem produktiem.;- Vajadzētu piedāvāt gatavas ēdienkartes, lai atvieglotu ari ēdināšanu firmu darbu;- Vajadzīgas būtu kādas ēdienkartes paraugam;- 100% centralizēta produktu piegāde;- Centralizēti apmācīt pavārus un centralizēti gatavot un piegādāt ēdienu skolām. Uz vietām

apmācīt pavārus nav nozīmes, jo liela kadru mainība;- Iespēju centralizēti iepirkt šos specialos produktus par lētākām cenām. Izveidot kaut kādu

sistēmu, tagad katrs kuļas kā var;- lai būtu vairāk produktu, lai varētu dažādot ēdienus bērniem ar celiakiju;- Lai valsts varētu vairāk organizēt produktus, ja gadās vairāk tādu bērnu;

46

- Mūsu skolā ir bezmaksas ēdināšana, tad arī šiem bērniem speciālie produkti varētu būt bez maksas;- palīdzēt ar speciāliem produktiem;- Virtuve varētu sagatavot tos ēdienus, nevis vecāki nest;- apmācīt virtuves darbiniekus;- diagnozes vairāk jāpārbauda - varbūt ir daudz vairāk bērnu ar šādu diagnozi celiakija- ja bērnam jau

ir diagnoze ar gremošanas traucējumiem, tad tie būtu ģimenes ārstiem vairāk jāpārbauda.- Ir nepieciešama diagnostika ātrāk;- Izmainīt kopējo skolas ēdienkarti - nepārdot ne saldumus, ne citus neveselīgos ēdienus, bet visiem dot

vienādi veselīgu ēdienu;- jālieto atbilstoši produkti ,informēt pašus bērnus ,ko labāk lietot, ko neēst, bet nevajag pasvītrot un

izdalīt šos bērnus no citiem, lai viņi nejustos nepilnvērtīgi;- liela nesaprašana uzsākot diētas, viens saka var biezpiena sieriņus, citi, ka nevar, sākums bija grūts,

palīdzība nepieciešama sākuma procesā;- Mums ir jāseko līdzi MK noteikumiem un to mēs darām. Līdz ar to nekādas problēmas šobrīd

nesaskatu- viss it kā apmierina. Mēs bērniem pērkam gan specialos produktus, gan cenšamies iekļauties ēdināšanas firmas produktu klāstā;

- Mums nav bezglutēna ēdināšanas, mēs izgrozāmies kā protam, vispirms vajag to ieviest, tad jautāt, ko mainīt;

- Nodrošināt viņiem atsevišķu bezglutēna ēdināšanu;- Sniegt vairāk informācijas;

47

- Nepareizi ir tas, ka konkursā par ēdināšanu ņem vērā tikai cenu, lētākais nav tas labākais - firmas uzliek cenas zemas, bet nevar par to šīm zemajām cenām sagādāt kvalitatīvus produktus. Bet tā kā šobrīd ir prasība ņemt lētāko ēdinātāju, tad diemžēl tie nespēj nodrošināt augstā kvalitātē ēdināšanu. Nepareizi arī ir tas, ka launagā ir maz kaloriju un ka uzsvars kaloriju ziņā tiek likts uz brokastīm - bērni ir badā jau pēc plkst. 18-iem;

- Valstij jāmaina likums par iepirkumu - jāmaina nosacījums "zemākā cena" - par to nodrošināt kvalitatīvu ēdināšanu nedrīkst un nevar. Firmas dempingo cenas un cenšas dabūt zemāko cenu - lai arī veido speciālu diētu un kvalitatīvu ēdienkarti, tik un tā saņem konkursa kārtā tiesības uz ēdināšanu tas, kurš uzliek zemāko cenu;

- Nodrošināt nodokļu atlaides uzņēmumiem, kas piegādā skolām pārtiku, lai būtu ieinteresēti piegādāt ari bezglutēna pārtiku;

- Pirmkārt jau vecākiem pašiem ir jāizrāda iniciatīva, ka bērnam ir nepieciešama speciala dieta. Mūsu skolas gadījumā vecāki nav īsti interesējušies par bērnu ēdienkarti - bērni ēd visu. Mums bija celiakijas slimnieks, viņam palika slikti, bet turpināja ēst aizliegtos produktus. Vecāki nelikās ne zinis. Mēs kā skola tomēr nevaram noteikt un regulēt viņa ēdienkarti;

- Problēmas pašiem skolā nav. Vienīgais, ko vajadzētu - vairāk informācijas arī tiem bērniem un viņu vecākiem, kuriem nav diagnoze celiakija, lai, aizejot ciemos pie citiem, bērnam nav problēmas ar ēdienu - lai ir arī kaut ko drīkst ēst, lai arī viņiem kāds piemērots ēdiens. Vairāk informācijas vispusīgas, ka ir vispār šāda slimība un ka šādi bērni ir;

- Rīkot seminārus ēdināšanas firmām par iespējamo ēdienkarti bērniem ar celiakiju. Diemžēl maz informēti, līdz ar to piedāvājumu klāsts salīdzinoši nabadzīgs.

48

- standarta skola ar standarta bērniem- nav nekas īpašs. Varētu vienīgi būt bukleti jaunajiem vecākiem, jo tie neizprot šīs nopietnās slimības būtību un iespējamās sekas;

- varētu firmas ievest pašas produktus nevis tikai skola iepirkt, jo šobrīd iepirkumu šim produktiem veic pati skola. Dažādākus piedāvājumus pieejamajos bezglutēna produktos- produktu klāstu plašāku, jo tas ir ļoti niecīgs, lielāku importu šiem produktiem;

- Vecāki ir apmierināti, viss ir kartībā. Sadarbība izdodas laba;- Vecāki ir diezgan ambiciozi. Lai gan skola nopērk bērniem speciālos cepumus, viņi tik un tā līdz galam

nav apmierināti - grib lai palielina esošo produktu klāstu;- Vecākiem vajag vairāk informēt skolu par bērna veselības problēmām. Nenāk prātā ko vajadzētu

mainīt ēdināšanas sistēmā - viss mūsu skolā ir labi;- ir bijis tikai viens bērns, nav tik daudz pieredzes, centās individuāli risināt šo problēmu, visi pieiet

jautājumam saprotoši;- ir nopietna pieeja, ir kontakts ar vecākiem, atnes medicīnas dokumentus, tad iepazīstas ar vecākiem

un bērniem, reaģē atbilstoši, nav problēmu;- Mums viss apmierina, jo ir ļoti laba sadarbība ēdināšanas iestādei ar vecākiem - tiek iepirkta speciāla

pārtika, visas puses ir apmierinātas.;- Mums viss apmierina. Galvenais, lai ievēro to ēšanu ari mājās;- Mūsu skolā visi ir apmierināti - gan vecāki, gan visi citi ir apmierināti ar ēdināšanu;- nav nekā, esmu jauna šajā sistēmā, vēl daudz ko nezinu, kas un kā darbojas;- Neko nevajadzētu mainīt, jo viss ir nodrošināts;- Sadarbība skolai un vecākiem ir laba. Veicam vecāku aptauju, vecāki vienmēr uzraksta, kas

neapmierina, kas ir uzlabojams. Pagaidām visas puses ir apmierinātas.

49

12. Izglītības iestāžu mācību personāla 12. Izglītības iestāžu mācību personāla

informētība par situācijām, kurās informētība par situācijām, kurās

bērni ar celiakiju nedrīkst piedalītiesbērni ar celiakiju nedrīkst piedalīties

50

Jā93,3%

Nē6,7%

Vai izglītības iestādes medmāsa ir informējusi ar celiakiju slimo bērnu klases audzinātājus, darbmācības/

mājturības skolotājus par to, ka situācijās, kurās ir saskare ar miltiem/ miltu ēdieniem bērns ar celiakiju

nedrīkst piedalīties?


Gandrīz visās izglītības iestādēs medmāsa ir informējusi ar celiakiju slimo bērnu klases audzinātājus, darbmācības/

mājturības skolotājus par to, ka situācijās, kurās ir saskare ar

miltiem/ miltu ēdieniem (piemēram, ekskursijas uz

konditorejas fabrikām un citām aktivitātēm, kur būs kopīgi jāēd; mājturības nodarbības, kad tiek

izmantoti milti) bērns ar celiakiju nedrīkst piedalīties.

51

13. Nepieciešamais atbalsts izglītības 13. Nepieciešamais atbalsts izglītības

iestādēm, lai atvieglotu rūpes par iestādēm, lai atvieglotu rūpes par

bērniem ar celiakijas diagnozibērniem ar celiakijas diagnozi

52

2,5%

11,7%

14,2%

40,8%

45,8%

47,5%

55,8%

0% 25% 50% 75%

Nezin/ NA

Informācijas pietiek, papildus informatīvais

atbalsts nav nepieciešams

Cits

Videomateriāli internetā

Semināri

Pavāru un medmāsas apmācības uz vietas

Drukātie materiāli

Kāds atbalsts Jums būtu nepieciešams, lai atvieglotu rūpes par bērniem ar celiakiju Jūsu iestādē?


Runājot par nepieciešamo atbalstu, lai atvieglotu rūpes par

audzēkņiem ar celiakiju, visbiežāk (55,8% gadījumu)

izskanēja vēlme pēc drukātajiem materiāliem. Vairāk nekā 40%

aptaujāto izglītības iestāžu labprāt izmantotu tādas iespējas,

kā pavāru un medmāsu apmācības uz vietas izglītības

iestādē, seminārus vai arī videomateriālus internetā.

53

Respondentu komentāri, priekšlikumi:- Agrāk bija skolu medmāsu koordinators - reizi mēnesī bija sanāksmes, kurās ziņoja par jaunumiem.

Vajadzetu tās atjaunot. Citādi uz lauku skolu neviens nebrauc un no laukiem ir grūti aizbraukt arī uz pilsētu, jo autobusi reti kursē;

- atsūtīt speciālistu, kas novērotu, vai mēs pareizi visu darām, apstākļus, kas piemērots, kas nav;- Centralizēti risināt šo jautājumu;- Ieviest organizētu bezglutēna ēdināšanas sistēmu;- Nepieciešama interneta mājas lapa, kur var painterēsies par celiakiju;- ja nevar nodrošināt bezglutēna ēdināšanu, tad kāda jēga semināriem;- jāorganizē semināri pieaugušo cilvēku ģimenes ārstiem, jo viņi maz kaut ko zina par celiakiju;- medmāsa vai kāda cita kompetenta persona vecāku sanāksmēs varētu painformēt reizi gadā vecākus

par šo problēmu;- Vecāki neinformē skolu par bērnu kaitēm - vispirms jau japanāk, ka tiek sniegta informācija par bērnu

veselības stāvokli;- vecākiem informatīvi materiāli INFO stendā;- vēlētos seminārus Bērnu Māsu asociācijā pie medmāsas A.Anškmites, aprunāties ar viņu - ļoti zinošs

cilvēks par dažādiem jautājumiem;- Sniegt informāciju par jaunumiem, par jauniem produktiem;- saraksti, ieteikumi ēdināšanai - vizuāli, kas bērnam atgādinātu nepieciešamo;- Regulāri tiek rīkoti seminari, esam labi informēti par celiakiju. Bet skolas, kur medmāsas ir nesen

uzsākušas darbu, noteikti vajadzētu izglītot semināru veidā. Seminārus var rīkot, ja ir kādi jaunumi utt.;- ir bijusi seminārā, ir arī grāmatiņa no Dzīves bez glutēna;

54

- pilna informācija no ārsta-izziņa jāiesniedz, saraksts ēdinātājam, lai var stingri izrunāt, ko var, ko nē, iekļaut ēdienkartē. Lielāka sadarbība arī ar vecākiem nepieciešama - lai vecāki zinātu, kas bērniem jādod, vairāk informācijas jāsniedz, kas tendēta tieši uz vecākiem un viņu izglītošanu - būtu labi pat valstiskā līmenī piespiedu kārtā vecākus informēt par šiem jautājumiem;

- Visprecīzāko informāciju sniedz celiakijas slima bērna vecāki. Visa cita drukātā informācija šajā informācijas laikā iet gar ausīm;

- Atbalsts nav īsti nepieciešams, jo šī slimība nav plaši izplatīta. Viss zināms un skaidrs - vecāki par visu informē;

- braucu uz Rīgu uz semināriem, papildus nekas nav vajadzīgs;- Informāciju var paši atrast internetā, vecāki informē par diētas niansēm utt.;- Mūsdienas visa informācija ir atrodama internetā, liekas, ka speciāli informācija nav nepieciešama;- nav nepieciešama papildus informācija, jo meitene ar celiakiju pati par visu ir smalki informēta.

Semināri mums Rīgā notiek, vairāk informācija nav nepieciešama;- Nav vajadzības, jo vecāki ir tie, kas visvairāk izglito personālu. Viņi, kā vistuvāk esošie cilvēki

celiakijas slimniekiem sniedz vislabāko informāciju;- Nekas nav īsti nepieciešams, jo medmāsas ir pietiekami izglitotas. Ja rodas kāds jautājums, var

atrast internetā. Notiek arī elektroniska saziņa ar vecākiem par jaunākajām analīzēm utt.;- Šobrīd nav vajadzīgs, jo bērni, kas ir slimi ar celiakiju, paši ir labi informēti, ko var ēst un ko nevar;- vecāki ir vislabākie informācijas nesēji. Produktus cenšas nodrošināt vecāki. Ēdināšana ir krietni

dārgāka un neizdevīgāka iestādei, jo vajadzīgi atsevišķi trauki, ēdiens japielāgo bērnam utt. Iespēju robežās cenšamies pielāgoties.

55

1,5%

16,9%

13,8%

47,7%

53,8%

52,3%

53,8%

3,6%

5,5%

14,5%

32,7%

36,4%

41,8%

58,2%

0% 25% 50% 75%

Nezin/ NA

Informācijas pietiek, papildus informatīvais

atbalsts nav nepieciešams

Cits

Videomateriāli internetā

Semināri

Pavāru un medmāsas apmācības uz vietas

Drukātie materiāli

Kāds atbalsts Jums būtu nepieciešams, lai atvieglotu rūpes par bērniem ar celiakiju Jūsu iestādē?


Rīga (N=55)


Izglītības iestādes ārpus Rīgas biežāk pauda interesi par tādām

iespējām, kā pavāru un medmāsu apmācības uz vietas izglītības iestādē,

semināri vai arī videomateriāli internetā.

56

14. Izpratne par celiakiju izglītības 14. Izpratne par celiakiju izglītības

iestādēs, kurās nav bērnu ar celiakijas iestādēs, kurās nav bērnu ar celiakijas

diagnozidiagnozi

57

Jā90,2%

Nē9,8%

Vai jūs zināt, kas ir celiakija? (Izglītības iestādes, kurās nav bērnu ar celiakiju; N=102)

Gandrīz visas (90,2%) izglītības iestādes, kurās

nav audzēkņu ar celiakijas diagnozi, ir informētas

par šo slimību.

58

89,6%

92,0%

97,6%

85,0%

90,2%

10,4%

8,0%

2,4%

15,0%

9,8%

0% 25% 50% 75% 100%


Rīga (N=25)

Bērnudārzi (N=42)

Skolas (N=60)

Kopā (N=102)

Vie

taIe

stā

de

Ko

pā

Vai jūs zināt, kas ir celiakija?(Izglītības iestādes, kurās nav bērnu ar celiakiju; N=102)

Jā Nē

59

15. Bezglutēna ēdināšanas nodrošināšanas 15. Bezglutēna ēdināšanas nodrošināšanas

iespējas izglītības iestādēs, kurās nav bērnu iespējas izglītības iestādēs, kurās nav bērnu

ar celiakijas diagnoziar celiakijas diagnozi

60

Jā54,9%

Nē32,4%

Nezin/ NA12,7%

Vai jūsu iestāde būtu gatava nodrošināt speciālo ēdināšanu bērnam ar celiakijas diagnozi?

(Izglītības iestādes, kurās nav bērnu ar celiakiju; N=102)

Tikai nedaudz vairāk par pusi (54,9%) izglītības

iestāžu, kurās nav audzēkņu ar celiakijas diagnozi, būtu gatavas

nepieciešamības gadījumā nodrošināt speciālo

bezglutēna ēdināšanu.

61

58,4%

44,0%

52,4%

56,7%

54,9%

29,9%

40,0%

42,9%

25,0%

32,4%

11,7%

16,0%

4,8%

18,3%

12,7%

0% 25% 50% 75% 100%


Rīga (N=25)

Bērnudārzi (N=42)

Skolas (N=60)

Kopā (N=102)

Vie

taIe

stā

de

Ko

pā

Vai jūsu iestāde būtu gatava nodrošināt speciālo ēdināšanu bērnam ar celiakijas diagnozi?

(Izglītības iestādes, kurās nav bērnu ar celiakiju; N=102)

Jā Nē Nezin/ NA

62

kvantitatĪvais pĒtĪjums

Documents