life magazine (lv)

Demogrāfi ja -

IZAICINĀJUMI UN IESPĒJAS BIZNESĀ

KOMANDAS VEIDOŠANA, KARUSEĻI, NAUDA UN DZĪVE

2012/2013

Tavs partneris Privātā kapitāla pārvaldē

Mandatum Life ir Somijas uzņēmums ar stabilu fi nansiālo stāvokli. Mūsu pārvaldei uzticēto klientu aktīvu apjoms pārsniedz 7 miljardus eiro.

Privātā kapitāla pārvaldi piedāvājam, sākot no investīciju apjoma 250 000 eiro. Ar pakalpojumu apmierināts būs arī visprasīgākais klients.

Zvani 67 503 333, lai vienotos par tikšanos.

M

AN

DA

TU

M L

IFE

INS

UR

AN

CE

BA

LTIC

SE

LA

TV

IJA

S F

ILIĀ

LE

, KR

ON

VA

LD

A B

ULV

. 3-3

, RĪG

A, L

V-1

010

Tel

. 67

50

3 3

33

INFO

@M

ANDA

TUM

LIVE

.LV

Čuncina, Ķīna

5

KAS NOTIEK PASAULĒTeksts: Paula Launonena, Noora Lintukangas, Pia Sievinen, Ina Thieulon, Deniss Paškevičs

Foto: Tim Bird/ Finnair, Joanna Moorhouse, Kari Voutilainen, Ģirts Grenevics

AKTUĀLI

DANS ŠTEINBUKS (DAN STEINBOCK)Ņujorka, 26.3.2012

„Pēdējos trīsdesmit gadus pasaules eko-

nomikā galvenokārt notikusi pāreja no

Ziemeļamerikas un Rietumeiropas uz

jaunattīstības valstu, piemēram, Āzijas,

ekonomiku. Parādu krīzes dēļ Rietumu

valstīs šī globalizācija, kura, kā tika uzska-

tīts, ilgs trīs vai četras desmitgades, norisi-

nāsies galvenokārt nākamajā desmitgadē.

Īsākā perspektīvā Rietumu valstis zaudē

savu „AAA” reitingu, savukārt jaunat-

tīstības valstu ekonomikas riska reitings

uzlabojas. Tajā pašā laikā daudzpusējās

un starptautiskās organizācijas iestrēgst

iekšējo izmaiņu procesos, jo palielinās

vajadzība atspoguļot jaunattīstības valstu

ekonomikas priekšrocības.

Ilgtermiņa perspektīvā šīs izmaiņas ir

pozitīvas, jo tas nozīmē, ka globālie izaug-

smes avoti kļūst daudzveidīgāki. Globālā

izaugsme nevar paļauties vienīgi uz Ame-

rikas patērētājiem un novecojošajiem

Rietumeiropas iedzīvotājiem. Nākamajos

gados izmaiņu temps un apjoms prasīs

ārkārtīgu elastīgumu, galvenokārt Rietu-

mu valstīs. Ja pensiju sistēma netiks piln-

veidota un Rietumu darba tirgus nekļūs

elastīgāks, vājā izaugsme aizēnos tradi-

cionālās sociālās politikas priekšrocības.

Tiklīdz globālās izaugsmes pamatā esošās

norises kļūs daudzveidīgākas un plašākas,

palielināsies arī pieprasījums pēc enerģi-

jas, precēm un materiāliem. Ja enerģiju

ražojošās valstis iesaistīsies konfl iktos,

vispārējās ekonomikas atveseļošanās lai-

kā radīsies ar cenu paaugstinājumu sais-

tītas problēmas.

Vispārējās krīzes faktiskie apmēri vēl

nav apzināti. Eirozonā sekas vēl tikai būs.

Tiklīdz situācija kļūs skaidrāka, pasaule

vairs nebūs tāda kā līdz šim.”

AMLANS ROJS (AMLAN ROY)Helsinki, 28.3.2012

„Uzvarētājas būs tās valstis, kas pazīs, ieraudzīs un izpratīs iespējas, ko sniedz sabiedrības novecošanās.”

VORENS BAFETS (WARREN BUFFETT)CBS News: Person to Person, 8.2.2012

„Kad tev būs 81, tev būs jautrāk nekā ta-

gad. Es domāju, ka 81 – tas ir lielisks ve-

cums. Es turpināšu darīt to, ko daru...

Neatceros, vai tas bija Mels Ots (Mel Ott),

kad viņš spēlēja Giants komandā, vai kāds

cits, kurš teica: „Zini, viņi domā, ka viņi

man par to maksā...” Tā es jūtos.”

6LIFE 2012/2013

Teksts: Deniss Paškevičs, džeza mūziķis, pasniedzējs, komponists * Foto: Ģirts Grenevics * Stils: Biruta Magele

7

LAIKS

Šajā laikā mūzikas tendencēs vērojam mākslinieka organizētu, stratēģisku sevis attīstību un savu darbu plānošanu. Laiks nosaka arī divu vai vairāku mūziķu iekšējā ritma izpratni. Varam sastapt džeza un ritmiskās mūzikas māksliniekus ar dažādu laika izpratni improvizācijā. Taču profesionāla snie-

guma rezultāts ir mākslinieka spēja virzīt idejas vienotā ritmā un laikā. Mūzikas projekts būs izdevies, ja laika ritms sakritīs.

TELPA

Mūsdienu džezā pastāv simtiem dažādu novirzienu un krāsu. Mākslinieku snieguma stilistikā strauji attīstījušies dažādi kompozīcijas virzieni – trokšņu

veidotāji, melodiķi un tā saucamie ritmiķi. Mūziķi iespaidojas tik dažādajā vēsturiski attīstītā etnisko grupu mūzikā. Jāatzīst – liels iedvesmas avots ir ne tikai džeza pamatlicēji Džons Koltreins, Mails Deiviss, Luiss Armstrongs, bet arī akadēmiskā mūzika un tādi izcili autori kā Debisī, Stravinskis, Bahs, Slaminskis, Čaikovskis. Arī mūsu – Bal-tijas – komponisti Arvo Pērts un Pēteris Vasks ir iespaidojuši daudzus jaunās

paaudzes džeza mūziķus visā pasaulē.Šobrīd mīts par Amerikas vadošo lomu džeza pasaulē sāk šķobīties. Paaudze nomaina paaudzi, un Eiropas džezs ir sevi pieteicis kā intelektuāls un pašpie-tiekams mūzikas virziens. Piemēram, skandināvu džeza mūzikas izpildītājus

pazīst visā pasaulē. Sāk izgaist mīts par mūziķu bohēmisko dzīves uztveri. Šodienas profesionā-lajā vidē un milzīgās konkurences apstākļos džeza mūziķis vairāk līdzinās

sagatavotam, pārdomātam mehānismam.

DZIĻUMS

Es uztveru džezu kā vienu no pasaules valodām. Stilistika liek ievērot savas formas un likumus, taču tie ir saprotami jebkuram mūziķim. Satiekoties pil-nīgi svešiem māksliniekiem, pārsteidz iespēja radīt mūziku kopā. Tā ir džeza

mūzikas priekšrocība. Liela nozīme ir izpildītāju tehniskajām iespējām un zināšanu spektram sava

instrumenta pārvaldīšanā. No izklaides objekta džeza mūzika šobrīd ir pāraugusi par klausītāja un auto-ra garīgas saskarsmes vietu. Koncerta mērķis ir daudz plašāks. Mūziķa loma ir mainījusies. Šobrīd tendences vairāk runā par personību tikšanos. Tā kā džeza mūzika ir cieši saistīta ar dažādām improvizācijas tehnikām, katru džeza mūziķi droši var saukt par komponistu. Daudzas kompozīcijas top, pie-ņemot ātrus, vienreizējus lēmumus. Tieši tas raksturo džeza mūzikas dziļu-

mu. Sekundes simtdaļā dzirdēt un izlemt, būt šajā mirklī un izdzīvot to.

TRĪS DIMENSIJAS DŽEZĀ

8LIFE 2012/2013

Battersby, Bruklina, Ņujorka, ASV

Nelielajā virtuvītē žūst ar rokām gatavoti makaroni, un uz plīts burbuļo tradicionālas

franču zupas. Vienkāršs lauku ēdiens, nepiespiesta Bruklinas atmosfēra un jaunie šef-

pavāri Džozefs Ogrodņeks un Vokers Sterns – Alēna Dukasa mācekļi, kuri neilgā laikā

padarījuši Battersby par vienu no populārākajiem restorāniem Ņujorkā.

Čuncina, Ķīna

Čuncina ar saviem 30 miljoniem iedzīvotā-

ju ir viena no lielākajām un visātrāk augo-

šajām pilsētām Ķīnā. Finnair ir pievienojis

šo Ķīnas dienvidrietumu pilsētu saviem

galamērķiem, un tai ir lieliski savienojumi

ar citām pilsētām Ķīnā un Āzijā.

Vīndaris Dīns Hjūitss,Barosas ieleja, Austrālija

Dienvidaustrālijas vīndari ir sajūsmā par 2012. gada martā ievāk-

to ražu. Ideāli audzēšanas apstākļi gada sākumā ļauj mums darīt

bagātīgus, labi izturētus vīnus ar koka aromātu. Barosas ielejas

mourvèdre paceļas kā raķete.

Kondao, Vjetnama

Elpu aizraujoši koraļļu rifi , krāšņi mangrovju meži, nelieli līcīši

un vientuļas smilšainas pludmales. Kondao arhipelāgs Vjetnamas

dienvidos ir paradīze tiem, kuriem patīk ūdens un miers. Šo dabas

rezervātu ir iemīļojuši arī jūras bruņurupuči un retas jūras govis.

9

2-EIGHT,Motjē, Šveice

Kari Voutilainena jaunākais pulkstenis, kas pirmoreiz tika parādīts 2012. gada martā

pulksteņu izstādē Bāzelē, ir 2-EIGHT. Šis modelis, kura diametrs ir nedaudz mazāks par

ierasto, piemērots kā vīriešiem, tā sievietēm. Pulksteņa mehānisms ir darināts no niķeļa,

zobratiņi – no zelta. Asis izgatavotas no Zviedrijas Sandvik tērauda. Pulksteņa cena bez

nodokļiem ir 72 000 Šveices franku jeb gandrīz 62 000 eiro.

10LIFE 2012/2013

KAS NOTIEK PASAULĒDaži iedvesmojoši ceļojumu galamērķi.

Deniss Paškevičs par aktuālo džeza pasaulē

MONEY & LIFEMandatum Life ziņas par golfu, e-laikmetu

klientu apkalpošanā, naudu un dzīvi

IEVADSMandatum Life Latvijas fi liāles vadītāja

Ulda Mucinieka vēstule lasītājam

FINANŠU TIRGIPauls Lukka meklē atbildi uz jautājumu, kas ir fi nanšu pasaule –

viens no efektīvākajiem tirgus veidiem vai emocionāls kaujas lauks?

JAUNA ZINĀTNE IZCILU KOMANDU VEIDOŠANĀ

Kas raksturo izcilu komandu? Kādi ir komunikācijas modeļi un dalībnieki

komandā, kas darbojas ar panākumiem?

KO DOMĀ UZŅĒMĒJIAleksandrs Oskins, Arta Bažovska un Dina Vjatere dalās

savā pieredzē par izcilu komandu veidošanu,

iedvesmošanu un motivēšanu

SILVER PREMIUM Viesturs Celmiņš par demogrāfi skās situācijas attīstības

tendencēm un to ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi

KO DOMĀ UZŅĒMĒJI Alda Kušķa, Andra Morozova un Jāņa Lielcepures

pārdomas par to, kā izjūtam un vai gatavojamies

pārmaiņām demogrāfi skajā situācijā4

15

24

26

30

33

16

202012/2013

11

GARLAICĪGĀKIE AMERIKĀŅU KALNIŅI PASAULĒ

Mandatum Life padara braucienu dzīvē par garlaicīgāko amerikāņu kalniņu

pasaulē. Stāvas nogāzes un straujus pagriezienus labāk piedzīvot atrakciju

parkā, nevis reālajā dzīvē

KAS IR PILNĪGA LAIME Gan kanādietis Maiks Vīgele, gan latvietis Lauris Liepa ir pārliecināts,

ka pilnīgu laimi sniedz traukšanās ar slēpēm vai sniegadēli lejup pa

neskartām svaiga sniega virsotnēm

DZĪVES MEISTARĪBA Kādēļ, runājot par sportu un biznesu, lietojam vienus un tos pašus jēdzie-

nus? Uzvara. Zaudējums. Mērķis. Rezultāts. Mērķtiecība. Gribasspēks.

Veiksme. Pārdomās dalās Armands Puče un Māris Saukāns

SKAT, KĀDAS ŪSAS!Kas tavai sejai piestāv vislabāk – jautrais Vinfīlds, apņēmīgais Zapa,

stingrais policistu ūsu standarts vai apjomīga veco holandiešu stila bārda?

PATS SAVAS LAIMES KALĒJSŠveices pulksteņmeistara izstrādājumu noslēpums

INVESTĪCIJU GARDĒŽIUzņēmēji un investori Lidija un Vitālijs Gavrilovi par talanta un smaga

darba nozīmi biznesā, par risku un personībām, kas iedvesmo

42

48

5236

54

62

12LIFE 2012/2013

2012 / 2013

MANDATUM LIFE

Kronvalda bulvāris 3-3, Rīga, LV-1010 Tālr.: 67 503 333

[email protected]

REDAKTORE

Alise Limba-ĶuzuleTālr.: 67 094 781

[email protected]

DIZAINS

Pärtel Eelma, [email protected]

DRUKA

Printall, Igaunija

PAPĪRS

Vāks – Galerie Art Glos 250 g Iekšlapas – UPM Star Matta 90 g

KLIENTU APKALPOŠANA

Kronvalda bulv. 3-3 Darba laiks: P.– C.: 08:30–17:30; P.: 08:30–16:30; S., Sv. Slēgts

Tālr.: 67 503 333, fakss: 67 503 555 [email protected]

VĀKA FOTO:

Matti Pyykkö

Esi lietas kursā, kas notiek ar tavu naudu. Vienmēr. Mandatum Life Portfeļa pārvaldes pakalpojums - individuāla pieeja tavu

ieguldījumu pārvaldei un užkrajumu veidošanai. Neatkarīgi no ieguldījumu apjoma

apkalpošana ir līdzvērtīga personīgā ieguldījumu pārvaldnieka sniegtajai.

Piesakies uz tikšanos ar Mandatum Life konsultantu un uzzini par iespējām!

www.mandatumlife.lv/pms

Ieguldījumi. Privātā kapitāla pārvalde. Dzīvības apdrošināšana.

M

AN

DA

TU

M L

IFE

INS

UR

AN

CE

BA

LTIC

SE

LA

TV

IJA

S F

ILIĀ

LE

, KR

ON

VA

LD

A B

ULV

. 3-3

, RĪG

A, L

V-1

010

Tel

. 67

50

3 3

33

INFO

@M

AN

DA

TU

ML

IVE

.LV

15

A r lielu prieku piedāvājam pirmo

žurnāla Life Magazine numuru,

kas stāstīs par lietām tā, kā to

redz, dzird un izprot Mandatum Life.

Mēs aplūkojam tēmas, ko uzskatām

par interesantām un aktuālām tieši šo-

brīd. Galvenā tēma šajā numurā ir de-

mogrāfi ja. Tai esam veltījuši uzmanību,

redzot, ka ar šo izaicinājumu saskaras

visa Rietumu pasaule, taču vienlaikus tas

paver arī daudz iespēju. Sarežģīti apstāk-

ļi mudina mūs centīgi strādāt un kritiski

apdomāt savu līdzšinējo darbību; tas ļauj

dzimt jaunām perspektīvām, mērķiem un

līdzekļiem to sasniegšanai. Biznesā mērķu

sasniegšanā galvenā nozīme ir komandai,

jo uzņēmums bez saviem darbiniekiem

nav nekas. Bet kādas ir izcilas komandas

galvenās īpašības?

Divas galvenās jomas, par kurām rū-

pējas Mandatum Life, – jūsu nauda un

dzīvības apdrošināšana. Daži apgalvo, ka

naudas lietas ir tikai skaitļi, un skaitļi ir

garlaicīgi. Tā ne vienmēr ir taisnība. Paula

Dārgais lasītāj!

Lukkas raksts mums atklāj globālo fi nan-

šu tirgu emocionālo pusi. Taču, rūpējoties

par savu klientu fi nansēm, būt garlaicī-

giem ir mūsu mērķis. Mēs vēlamies savu

klientu fi nanšu lietas padarīt līdzīgas gar-

laicīgiem amerikāņu kalniņiem – drošas

un stabilas visos dzīves līkločos.

Ja naudas jautājumos zināms garlaicī-

gums ir vēlams, tad pati dzīve ir krāsai-

nāka, ja to piepilda ar dažādiem patīka-

miem piedzīvojumiem un zināmu devu

drošības. Tas sniedz mums baudu, aizrauj

un nes arī neskaitāmus pārsteigumus. Ar

šo žurnālu vēlamies sniegt jaunas idejas,

kā padarīt dzīvi krāsaināku. Vienalga, vai

jūs izvēlaties slēpošanu no helikoptera

neskartās kalnu smailēs, meklējat jaunus

iespaidus džeza pasaulē vai vienkārši vē-

laties padarīt savas ūsas par viselegantā-

kajām pasaulē – tas viss var dzīvi padarīt

priecīgāku!

Mēs novēlam jums interesanti pavadīt

laiku, lasot Life Magazine. Un, ja vēlaties

kādu, kas parūpēsies, lai jūsu fi nanšu ceļš

būtu drošs un stabils, Mandatum Life ir

jūsu rīcībā.

Uldis Mucinieks,Mandatum Life Latvijas fi liāles vadītājs

16LIFE 2012/2013

* Sudraba gadi

SILVER PREMIUM*

Iedomājieties sabiedrību, kurā ir maz bērnu un salīdzinoši maz vecu cilvēku. Iedzīvotāju lielāko daļu veido ekonomiski aktīvi pieaugušie. Pielāgojiet ainu, vēl iekļaujot tajā lielu skaitu sieviešu, kuras pirmoreiz

uzsāk savas darba gaitas. Pievienojiet mazākas ģimenes, augošus ienākumus un paredzamo dzīves ilgumu. Vai tas izklausās pazīstami?

Tā vajadzētu būt. Tie ir mums labi zināmie Rietumi laikposmā no 1945. līdz 1975. gadam. Tā ir liela daļa Austrumāzijas no

1980. līdz 2010. gadam, un nupat šai posmā ieies arī Āfrika.

Teksts: Viesturs Celmiņš, doktorants sociālajā antropoloģijā Kembridžas Universitātē * Foto: Māris Lapiņš, M.L.studio

18LIFE 2012/2013

Šo stāvokli, kad sabiedrības lielāko daļu veido darbspējīga

vecuma pieaugušie, bieži dēvē par demogrāfi skā sprā-

dziena paaudzi – paaudzi, kas ir lielāka par iepriekšējo

un par nākamo. Hārvarda ekonomists Deivids Blūms to

ir nosaucis par demogrāfi sko dividendi – procesu, kurā

valsts vai uzņēmums, izmantojot īsto stratēģiju īstajā laikā, var

saņemt ieguvumus no iedzīvotāju skaita palielināšanās. Taču, kā

mēs uzzināsim, galvenais nav pati demogrāfi ja, bet gan tas, kā tā

tiek izmantota.

PĀRMAIŅU VĒSTNEŠIJau šobrīd mēs labi apzināmies, ka Eiropas demogrāfi ja mainās.

Eurostat prognozes par 2030. gadu liecina, ka Eiropā būs vairāk

cilvēku, kuri vecāki par 65 gadiem, nekā to, kas jaunāki par 15

gadiem. Demogrāfi skā sprādziena paaudze nosirmo. Tas attieci-

nāms uz visu Eiropu, taču, iespējams, tieši Baltijas valstis ir šo

pārmaiņu pirmie vēstneši. Ir iespaids, ka demogrāfi skā dividende

piedzīvo pārvērtības.

Kā Baltijas valstis reaģēs uz šīm demogrāfi skās dividendes

pārmaiņām? Kā tas mainīs patēriņa modeļus un darba tirgu? Kas

jādara uzņēmumiem, un ko tas nozīmē plašākai sabiedrībai? Aplū-

kosim Baltijas demogrāfi sko kontekstu un iespējas, ko tas paver.

Visai straujās sociālās izmaiņas Baltijas valstīs pēdējo divdes-

mit gadu laikā apvienojumā ar augstiem migrācijas līmeņiem var

atstāt iespaidu arī uz nākamo desmitgadi. Eurostat norāda, ka

tuvākā desmitgade mums sola vismaz četras lietas. Vairāk cilvē-

ku strādās un patērēs pilsētās; darbaspēkam pievienosies mazāk

jauniešu; palielināsies vecāka gadagājuma cilvēku skaits, kuri vē-

lēsies mācīties un būt aktīvi darba tirgū; darba tirgum pirmoreiz

vai atkārtoti pievienosies vairāk sieviešu.

Lai gan daži to redz kā problēmu, tā var pavērt arī iespējas.

Dati liecina, ka tuvākajā desmitgadē Baltijas valstīs ir gaidāms

lielāks jaundzimušo paredzamā mūža ilguma pieaugums, zemā-

ki mirstības līmeņi un potenciāls ražīguma pieaugums. Tādējādi

Baltijas valstis ir uzskatāmas par sava veida demogrāfi jas labora-

toriju pārējai Eiropai.

Tātad tas, kā Baltijas valstīm pietrūkst kvantitātes ziņā, tām

jākompensē ar kvalitāti. Bet kā Baltija tiks galā ar gaidāmajiem

demogrāfi skajiem izaicinājumiem? Patiesībā iespēju var būt vai-

rāk, nekā sākumā šķiet.

IZMAIŅAS PATĒRIŅA TENDENCĒSNākamā desmitgade solās nest izmaiņas patēriņa un darba mo-

deļos. Tas ir saistīts ar sociāli un fi ziski aktīvākiem vecāka gada-

gājuma cilvēkiem, lielākam sieviešu skaitam darbaspēkā un jau-

niešiem, kuri ilgāk turpina izglītošanos. Demogrāfi jas dividendes

izmaiņas ietekmēs arī sabiedrības patēriņa modeļus.

Pirmkārt, var palielināties vecāku cilvēku īpatsvars, palielinot

viņu daļu tirgū. Tas paver iespējas uzņēmējdarbībai. Pateicoties

veselības pakalpojumu tehnoloģiskai attīstībai, ir iespējams, ka

vecāka gadagājuma ļaudis būs fi ziski un sociāli aktīvāki, nekā

tas bijis iepriekš. Tādējādi var pastāvīgi pieaugt pieprasījums

pēc precēm un pakalpojumiem, kas palīdz uzturēt veselību un

sniedz iespējas tikties ar citiem cilvēkiem. Var izveidoties arī niša

ikdienas precēm un pakalpojumiem, kas īpaši pielāgoti vecākiem

cilvēkiem – piemēram, viegli lietojami mobilie telefoni, personā-

lie datori, dārzkopības rīki, mājsaimniecības piederumi utt. Šajā

segmentā piedāvātajiem produktiem ir jāsniedz laba vērtība par

prasīto cenu, savukārt pakalpojumiem ir jāuzsver viegla pieejamī-

ba, drošība un tā saucamā piegāde līdz durvīm.

Otrkārt, ir gaidāms, ka darba tirgum pirmoreiz vai atkārtoti

pievienosies lielāks skaits sieviešu, vienlaikus kļūstot par aktīvā-

kām patērētājām. Visai iespējams, ka sievietēm būs galvenā loma

mājsaimniecības budžeta plānošanā, turklāt arī praktiski izdarot

izvēles un iepērkoties citu mājsaimniecības locekļu (dzīvesbied-

ru, bērnu, vecāku) vietā. Tā kā sievietes bieži vien vēlas ietaupīt,

iegādājoties ikdienas preces, ir paredzams, ka viņas izvēlēsies

noguldīt ietaupījumus, izmantot tos apdrošināšanai vai rūpīgi iz-

vēlētu luksusa preču iegādei. Tirgvedības speciālistiem derētu to

paturēt prātā.

Tas, kā Baltijas valstīm pietrūkst kvantitātes ziņā,

tām jākompensē ar kvalitāti.

19

Ir gaidāms, ka darba tirgum pirmoreiz vai atkārtoti pievienosies lielāks skaits sieviešu,

vienlaikus kļūstot par aktīvākām patērētājām.

NE VISA IZAUGSME IR ATTĪSTĪBAKā jau secinājām, labi demogrāfi skie rādītāji nenozīmē automā-

tisku sabiedrības labklājību; tā nav arī burvju nūjiņa, kas var pār-

vērst visu sabiedrību talantīgā darbaspēkā, radīt peļņu vai celt

dzīves kvalitāti. Demogrāfi skā sprādziena paaudze bija plaši pa-

zīstams iepriekš nepieredzēta iedzīvotāju skaita pieauguma feno-

mens. Tomēr nepieminēts bieži paliek ražīguma pieaugums. Šiem

cilvēkiem bija ļoti nopietna attieksme pret individuālo atbildību,

un tā patiesībā bija viena no strādīgākajām un produktīvākajām

paaudzēm. Baltijas gadījumā, kur demogrāfi skie rādītāji var kļūt

mazāk labvēlīgi, uzņēmumiem, lai saglabātu izaugsmi, ir jāuzlabo

ražīgums.

KONTEKSTS UZŅĒMĒJDARBĪBAIUzņēmējdarbībai tas var nozīmēt vismaz divas lietas: tirgiem

kļūstot tehnoloģiski attīstītākiem, darbaspēka prasmju un zinā-

šanu uzlabošana vai jaunu talantu meklēšana var kļūt par normu.

Daži lielākie Baltijas uzņēmumi var izlemt apmācīt darbiniekus

paši vai regulāri meklēt jaunus talantus. Mazi un vidēji uzņēmumi

var izvēlēties izmantot ārēju apmācību vai darbinieku atkārtotu

apmācīšanu zināšanu nodošanas ceļā. Darbiem, kur piemērotus

talantus atrast ir grūti vai dārgi, var tikt izmantoti ārpakalpojumi.

Otrkārt, darbinieki var meklēt elastīgākus darba grafi kus un

mobilitāti. Jaunieši, kuri ilgāk turpina mācības, var meklēt prak-

ses vietas, darbu uz laiku vai uz nepilnu slodzi. Vecāka gadagā-

juma ļaudis, kuriem Baltijas gadījumā bieži vien ir nepieciešams

uzlabot savu kvalifi kāciju, var vēlēties lielāku elastību vai nepilnas

slodzes iespējas, lai izbrīvētu laiku kvalifi kācijas celšanai. Sievie-

tes, kurām ir dažādi svarīgi mājsaimniecības darbi, var meklēt

lielāku mobilitāti, piemēram, attālinātu darbu vai brīvāku grafi ku.

Darba devējiem tādējādi ir iespēja apmierināt īstermiņa vai nepil-

nas slodzes darba prasības vecākā darbaspēka un sieviešu vidū,

vienlaikus atlasot talantus jauniešu vidū un pārbaudot to zināša-

nas un spējas praksē.

JAUNI UZDEVUMI SABIEDRĪBAIPieredze liecina, ka, neskatoties uz augstiem bezdarba rādītājiem,

piesaistīt jaunus, prasmīgus talantus šajās valstīs nav ne vien-

kārši, ne lēti un ātri. Uzlabojoties veselības aprūpei un turpinot

uzplaukt dažādiem tālākizglītības veidiem, došanās pensijā vairs

nav vis ceļa gals, bet gan trešais vecums, kas pilns ar vēl realizēja-

mu personisku un sabiedrisku potenciālu. Daļēji tas var nozīmēt,

ka seniori izvēlēsies turpināt strādāt ilgāk, salīdzinot ar jebkuru

līdzšinējo paaudzi.

Tas jāpatur prātā ikvienam uzņēmumam, izlemjot, kad pie-

ņemt jaunus darbiniekus, kad nodrošināt atkārtotu apmācību un

kad nodot zināšanas. Uzņēmumiem ir jākoncentrējas uz darba-

spēku, kas nes būtiskas zināšanas – vienalga, vai tie ir klientu me-

nedžeri, tehniskie speciālisti vai procesu vadītāji. Ja uzņēmums

pieļauj, ka šādi cilvēki dodas pensijā, nenododot savas zināšanas

jauniem darbiniekiem, tas faktiski daļēji atsakās no savas tirgus

daļas, konkurētspējas un peļņas.

DEMOGRĀFIJA VAI LIKTENISŅemot vērā pēdējā laika ekonomiskās pārmaiņas, iespējams, ka

nākotnē mūs gaida gan sarežģītas problēmas, gan aizraujošas ie-

spējas. Ne velti Baltijas valstis var uzskatīt par pārmaiņu vēst-

nešiem. Taču mēs zinām, ka demogrāfi ja nav nolemtība. Baltijas

valstīm ir visas iespējas konstruktīvi un radoši risināt uzdevu-

mus, kuri tās sagaida nākamajās desmitgadēs. Beigu beigās Bal-

tijas lielākais resurss ir tās cilvēki. Un, lai kāda arī būtu vecuma

struktūra sabiedrībā, demogrāfi skā sprādziena paaudze ir mums

parādījusi, ka kolektīvi ieguvumi visbiežāk sākas individuālā līme-

nī – vienalga, vai runa ir par stratēģisku darbaspēka plānošanu,

zināšanu nodošanu, ražīgumu vai mūsu personīgo izpratni par to,

ko nozīmē jēdziens vecs. Demogrāfi ja nes augļus tikai tad, ja ik-

viens labi spēlē savu lomu.

***

20LIFE 2012/2013

90. gadu pārmaiņas uzņē-

mējdarbībā deva iespēju

daudziem profesionāļiem

40–50 gadu vecumā izveidot veiksmīgu

biznesu, kura sākuma posmā sakari un

spēja strādāt postsovjetiskā vidē bija

vērtīgāki nekā Eiropas/Amerikas bizne-

sa izglītība. Šobrīd, sasniedzot 60–70 jeb

sudraba gadus, viņiem atbrīvojas naudas

līdzekļi savu personisko vēlmju pilnīgākai

apmierināšanai, jo kapitāla uzkrāšana,

ieguldījumi bērnu izglītībā un sākotnējie

attīstības izdevumi jau ir veikti. Labākie

gadi ceļošanai – Silver Premium.

U zkrāta vērā ņemama pieredze, zinā-

šanas par pasauli un atbrīvojies arī

laiks, ko veltīt savai veselībai, atpūtai un

kultūras/mākslas/vīna baudīšanai. Ideāli

klienti. Klienti, kuri zina, ko grib. Mums

kā ceļojumu konsultantiem vislielākais

prieks strādāt ar šo auditoriju – jo piere-

dzējušāks klients, jo garšīgākus maršrutus

varam izstrādāt un realizēt.

T uvākajos 20 gados šai auditorijai pie-

vienosies šodienas četrdesmitgadnie-

ki ar savu unikālo spēju/ātrumu apgūt un

apstrādāt informāciju, ar savām vēl spe-

cifi skākajām izkoptajām interesēm, brīva-

jām valodu prasmēm un pieradumu bez

ierobežojumiem pārvietoties pa pasauli.

Ceļojumu industrijas profesionāļiem tas

būs jauns izaicinājums. Saglabāt augsto

konsultanta statusu spēs tikai tie, kuri

nepieciešamo informāciju pārvalda gan

plašāk, gan dziļāk, gan spēj nodrošināt to

ātrāk nekā nākamā Silver Premium turbo

paaudze.

P rofesionāli ceļojumu konsultanti ap-

kalpo Silver Premium auditoriju, ie-

dziļinoties klientu vajadzībās un vēlmēs

līdzīgi kā ģimenes advokāti vai ārsti jau

vairākās paaudzēs. Nostiprinoties mūsu

profesijas un industrijas reputācijai, jau 20

gadus augam kopā ar klientiem. Latvijas

labākie konsultanti, pastāvīgi papildinot

zināšanas par galamērķiem un apgūstot

jaunākās tehnoloģijas, nodrošina sudraba

gadu vecuma ceļotāju prasību kvalitatīvu

un ātru izpildi. Šo auditoriju visa viesmī-

lības industrija augsti novērtē kā prasīgus

un zinošus klientus.

Labākie gadi ceļošanai – Silver Premium.

Aldis Kušķis,ceļojumu konsultants, Vanilla Travel padomes priekšsēdētājs

Foto: Māris Lapiņš, M.L.studio

KO DOMĀ UZŅĒMĒJI

21

Ļ oti straujā tehnoloģiju attīstība

maina dzīvi tik ātri un pašsaprota-

mi, ka pārmaiņas mēs pat nepama-

nām. Divas tendences attīstās aiz-

vien galvu reibinošākā ātrumā – paaudžu

nozīmes izzušana un urbanizācija.

Vēl pavisam nesen uzņēmumi, veidojot

savus interneta risinājumus preču

vai pakalpojumu pārdošanai, koncentrē-

jās uz izpatikšanu gados jaunai paaudzei.

Šobrīd daudz lielāku pievienoto vērtību

gūst tie uzņēmumi, kas arī interneta vidē

spēj iepatikties gados vecākiem pircējiem,

kuri ir lojālāki savām iepriekš izdarītajām

izvēlēm.

I f P&C Insurance, pirms desmit gadiem

uzsākot pakalpojumu sniegšanu inter-

netā, domāja par šo izplatīšanas kanālu kā

par kanālu nākamajām paaudzēm. Tagad

mēs saprotam, ka toreiz tas piesaistīja

tālaika ekonomiski visaktīvākos cilvēkus,

kuriem bija trīsdesmit līdz četrdesmit

gadu. Šobrīd viņi jau ir par desmit gadiem

vecāki, un ir tikai loģiski, ka visvairāk pār-

stāvētā vecuma grupa internetā pašlaik ir

starp četrdesmit un piecdesmit.

E s ticu, ka paaudžu nozīmes straujo

mazināšanos sabiedrība pat īpaši

nepamana. Daudz grūtāk Baltijas valstu

cilvēkiem ir pieņemt faktu, ka nākotne

pieder pilsētām, atstājot laukos ļoti ne-

lielu sabiedrības daļu, kas ar augsti ra-

žīgām tehnoloģijām un mazu iesaistīto

cilvēku skaitu spēj apgādāt pilsētas ar

tām nepieciešamo pārtiku un citiem da-

bas resursiem. Viss mūsu tautu kultūras

mantojums apcer lauku dzīves skaistumu

un vērtības – to dzīvi, kādu daudzās paau-

dzēs dzīvoja mūsu senči. Mums jāiemācās

pašiem dzīvot pilnīgi savādāku pilsētas

dzīvi ar atbilstošu mūsdienu ritmu, bet

vienlaikus cienīt un godāt savas saknes.

Sīvas konkurences spiesti, uzņēmumi

domā par efektīvu savu preču un pakal-

pojumu nodrošināšanu patērētājiem. To

daudz vieglāk un lētāk var izdarīt lielās

aglomerācijās, nevis reti apdzīvotās lauku

teritorijās. Lai arī strauji attīstās iespējas

piekļūt jebkādai informācijai no jebkuras

vietas, aizvien dārgākas kļūst enerģijas iz-

maksas, kas liek cilvēkiem koncentrēties

ciešāk, lai efektīvāk izmantotu šos resur-

sus.

Andris Morozovs,If P&C Insurance AS valdes priekšsēdētājs


Šobrīd daudz lielāku pievienoto vērtību gūst tie uzņēmumi, kas arī interneta vidē spēj iepatikties gados vecā-kiem pircējiem, kuri ir lojālāki savām iepriekš izdarītajām izvēlēm.


22LIFE 2012/2013

Š īsdienas demogrāfi jas problēmas,

iespējams, ir mūsu uzņēmēju nā-

kotnes iespējas. Bet, ja runājam

par nākotni, tā vispirms būtu jāplāno!

P ēc maniem novērojumiem, vidēja un

ilgtermiņa plānošana Latvijā ir vāja.

Lēšu, ka caurmēra Latvijas uzņēmējs plā-

no savu biznesu divus gadus uz priekšu,

kas varētu pat šķist loģiski mūsu ikdienas

dinamiskajā ritmā. Tā kā ražotnes pārsva-

rā ir mazas, uzņēmēji operatīvi tver ten-

dences tirgū un mēģina maksimizēt ienā-

kumu uz esošo ražošanas līdzekļu bāzes.

Tajā pašā laikā bez stratēģiskās plānoša-

nas grūti iedomāties liela starptautiska

koncerna darbību un efektīvu akumulēto

resursu izlietošanu.

Kaut arī tendences Eiropas sabiedrībā,

no vienas puses, varētu pavērt jaunas ie-

spējas mūsu ražotājiem un pakalpojumu

sniedzējiem, demogrāfi jas svārstības mūs

kā darba devējus pozitīvi ietekmē jau paš-

laik. Lai arī diemžēl sabiedrība noveco,

darba devējiem ir milzīgs stimuls investēt

efektīvās mūsdienu tehnoloģijās un aiz-

vietot trūkstošās un novecojošās darba

rokas. Arī man tuvajā fi nanšu pakalpoju-

mu jomā, izmantojot tehnoloģijas, viens

speciālists tagad spēj ģenerēt tikpat lielus

ienākumus, cik trīs darbinieki pirms des-

mit gadiem kopā.

P ēdējo gadu demogrāfi jas attīstības

tendences ir veicinājušas un arī turp-

māk stimulēs strauju izaugsmi privātās

veselības aprūpes un farmācijas jomā. Iz-

augsme gaidāma ne jau tikai tāpēc, ka šis

segments no valsts lēnām pāriet privātās

rokās, kas ir efektīvākas, bet arī tāpēc, ka

vidējais iedzīvotājs noveco, grib ilgāk dzī-

vot, izskatīties labāk. Augšupejošas līknes

sava biznesa attīstībai var zīmēt gan me-

dikamentu, gan veselīga uztura ražotāji un

tirgotāji, arī ambulatoro medicīnas pakal-

pojumu sniedzēji un vecu cilvēku aprūpes

namu operētāji, apdrošinātāji, arī pensiju

fondu pārvaldnieki.

Foto: Māris Lapiņš

Lai arī diemžēl sabiedrība noveco, darba devējiem ir milzīgs stimuls investēt efektīvās mūsdienu tehnoloģijās un aizvietot trūkstošās un novecojošās darba rokas.

Jānis Lielcepure,Prudentia partneris,padomes priekšsēdētājs



24LIFE 2012/2013

Mandatum Life Esiet lietas kursā, kas notiek ar jūsu naudu. Vienmēr.

Jaunums Latvijas ieguldījumu risinājumu tirgū, kas nodrošina

iespēju ikvienam neatkarīgi no investēto naudas līdzekļu apjo-

ma, saņemt individuālu ieguldījumu pārvaldi atbilstoši izvirzīta-

jiem mērķiem. Uzticot ikdienas investīciju lēmumu pieņemšanu

Mandatum Life profesionāļiem, jūs vienmēr būsiet lietas kursā

par ieguldījumu pārvaldes procesiem. Jaunais pakalpojums pa-

redz klientu informēšanu katru reizi, kad tiek veiktas nozīmīgas

izmaiņas klienta investīciju portfelī. Regulārie ziņojumi e-pastu

un īsziņu veidā ļaus pārliecināties, ka ieguldījumu pārvalde norit

atbilstoši jūsu izvēlētajai stratēģijai. www.mandatumlife.lv/pms

2012 – E-gads Mandatum Life klientu servisā

Lai sniegtu saviem klientiem mūsdienīgu servisu un savstar-

pējo komunikāciju padarītu ērtāku un efektīvāku, 2012. gadā

esam ieviesuši vairākus jaunumus klientu apkalpošanas jomā.

Mūsu klienti jau novērtē internetā pieejamās klientu apkalpo-

šanas sistēmas E-life priekšrocības – drošu piekļuvi personis-

kajam kontam, lai veiktu vēlamās izmaiņas, sekotu savu iegul-

dījumu stāvoklim un atdevei. Mandatum Life klienti atbalsta

jaunieviestos risinājumus, kas ļauj atteikties no papīra rēķi-

niem un iesniegumiem. SMS atgādinājums par regulārā mak-

sājuma veikšanu un autorizēta e-pasta izmantošana iesniegu-

miem ne vien saudzē dabu, bet arī taupa mūsu klientu laiku.

www.mandatumlife.lv/client

Golfs un Mandatum Life Ar tradicionālo turnīru Mandatum Life Birdie Day 29. septembrī tiek

noslēgta jau trešā Ozo golfa kluba un Mandatum Life kopā pavadītā

sezona. Šajā laikā notikuši pieci Mandatum Life golfa turnīri, ku-

ros spēlētājiem izdevušies ne vien bērdiji, bet arī hole in one. Popu-

larizējot golfu, ar šo spēli iepazīstināti jau vairāki desmiti uzņēmu-

ma klientu un darbinieku. Apņēmīgi skatāmies nākotnē ar mērķi

turpināt iesākto un jau 2013. gada aprīlī turnīrā Mandatum Life

PAR Day pulcēt savus klientus, Latvijas un kaimiņvalstu golferus.

www.mandatumlife.lv/golf

25

ZIŅASJaunums Latvijas darbinieku apdrošināšanas tirgū – darba nespējas apdrošināšana

Pieaugot ekonomiskajai aktivitātei, aktu-

alizējas arī uzņēmumu savstarpējā kon-

kurence par labākajiem speciālistiem un

uzņēmējiem jādomā, kā pilnveidot savu

darbinieku motivācijas paketi. Mandatum

Life ir papildinājis darbinieku apdrošinā-

šanas risinājumu klāstu, ieviešot divus

darba nespējas apdrošināšanas veidus. Tie

paredz kompensāciju, ja darbiniekam ir

iestājusies īslaicīga darba nespēja vai pie-

šķirta invaliditāte. Pretstatā līdz šim vairāk

izplatītajai nelaimes gadījumu apdrošinā-

šanai šie segumi nodrošina kompensācijas

izmaksu darba nespējas gadījumā neatka-

rīgi no tās iemesliem. Lai palīdzētu uzņē-

mējiem fi nansiāli nodrošināties pret šiem

riskiem, darbinieku apdrošināšanas līgumi

papildināti ar iespēju noteikt darba devē-

ju kā apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju

(pilnā apmērā vai daļēji).

www.mandatumlife.lv/corporate

26LIFE 2012/2013

Finanšu tirgi – viens no efektīvākajiem tirgus veidiem vai emocionāls kaujas lauks?

Ne bez iemesla pasaules akciju tirgi asociējas ar spriedzi un uztraukumu. Tos uzskata par vienu no efektīvākajiem tirgus veidiem, kur visa jaunākā informācija teju sekundes simtdaļā atspoguļojas uzņēmumu, izejvielu un valūtu cenās, procentu

likmēs utt. Tā ir vieta, kur saplūst informācija, kas tiek apkopota un pārveidota cenās. Finanšu tirgus var uzskatīt

par ekonomikas termometru.

Teksts: Pauls Lukka * Foto: Imre Klaasen

27

Uzņēmumu vērtību daļēji nosaka aktīvi,

kas tiem pieder. Uzņēmuma aktīvus ir ie-

spējams novērtēt visai precīzi. Taču vairā-

kumā gadījumu lielāka nozīme uzņēmuma

vērtības noteikšanā ir nākotnē sagaidā-

majiem ieņēmumiem. Ieņēmumi nākotnē

ir uzņēmuma izaugsmes pamats, tāpēc

tie ietekmē akciju cenu izmaiņas. Lai mo-

delētu uzņēmumu nākotnes ienākumus,

investori seko visai pieejamajai informā-

cijai – no patērētāju uzticības rādītājiem

līdz pat laika apstākļiem, kas var ietek-

mēt ražu. Uzņēmumu vērtējumi apvieno

visu šo informāciju, atspoguļojot daudzus

ekonomiskos rādītājus un novērtējumus,

tādējādi arī „ekonomikas temperatūru”.

Visas informācijas apkopošana un uzņē-

muma nākotnes ieņēmumu novērtēšana

ir drīzāk māksla, nevis precīza zinātne.

Uzņēmumu vērtība satur informāciju par nākotni un tādēļ ir uzmanības centrā visā pasaulē

Pauls Lukka,Mandatum Life Baltija privātā kapitāla pārvaldes vadītājs

28LIFE 2012/2013

Vēsture rāda, ka arī efektīva sistēma var noiet no sliedēm

Finanšu tirgus mēdz uzskatīt par racionā-

lām un efektīvām sistēmām, ko vada cil-

vēki. Taču viņi reizēm ļauj emocionāliem

apsvērumiem gūt virsroku pār saprātu.

Lēmumus var pieņemt arī baiļu vai alka-

tības iespaidā. Šķiet, pastāv kāds sliek-

snis, kuru pārkāpjot cilvēkiem ir tenden-

ce nonākt galējībās, ļaujoties panikai vai

eiforijai. Pēc Lehman Brothers bankrota

2008. gadā bija dzirdami galējas katastro-

fas scenāriji. Krīzes karstumā daži pat

apšaubīja tirgus ekonomikas ilgtspējību.

Tas, protams, atspoguļojās akciju cenās,

un daudzi uzņēmumi zaudēja pusi savas

tirgus vērtības. Kad šis, teju pasaules

gala, scenārijs tomēr neīstenojās un eko-

nomika lielākā vai mazākā mērā atgriezās

uz ierastā ceļa, arī uzņēmumu vērtība

atjaunojās iepriekšējā līmenī. Pretēja re-

akcija bija vērojama IT burbuļa periodā

90. gadu beigās, kad tirgus dalībnieki bija

gatavi ticēt nebeidzamai augšupejai. Teh-

noloģiju uzņēmumu vērtība NASDAQ in-

deksā laikposmā no 1998. gada rudens līdz

2000. gada martam palielinājās par 170%.

Kad pārmērīgi optimistiskās cerības par

ieņēmumu apmēriem nepiepildījās, IT

uzņēmumu novērtējums kritās līdz saprā-

tīgākam līmenim, līdz 2001. gada aprīlim

zaudējot pusi savas vērtības (salīdzinot ar

augstāko līmeni martā). Šāda veida satri-

cinājumi nav nekas neparasts, un laiku pa

laikam tie atkārtojas.

Publiski pieejamās akciju cenas raisa spekulācijas

Finanšu tirgi sniedz iespēju efektīvi mai-

nīt aktīvu īpašumtiesības, pērkot un pār-

dodot uzņēmumu akcijas. Tā pat publiski

pieejamās akciju pirkšanas un pārdošanas

cenas sniedz mums svarīgu informāciju

par uzņēmumu vērtību. Neatkarīgi no tā,

vai to vēlamies vai ne, brīvi pieejamā in-

formācija par biržā kotēto uzņēmumu ak-

ciju cenām un iespēja tās pirkt vai pārdot

automātiski raisa spekulācijas par to, vai

uzņēmuma cena ir pārāk augsta vai pā-

rāk zema. Pārdot vai pirkt? Taču cilvēks

nespēj paredzēt nākotni, tāpēc pārāk liels

uzsvars tiek likts uz tuvāko pagātni, pie-

mērojot to tālai nākotnei. Tas rada situāci-

ju, kurā investoru uzmanība koncentrējas

uz īstermiņa informācijas plūsmu, vērtē-

jot visas jaunākās ziņas. Investori nereti

pieņem lēmumus, balstoties uz šādu in-

formāciju, nevis uz uzņēmuma darbības

rādītājiem un ieņēmumu prognozēm. Lai

gan investori cenšas novērtēt, kā jaunu-

mi ietekmē individuālus uzņēmumus, tie

bieži vien pārāk lielu vērību pievērš tieši

pēdējām ziņām un, pamatojoties uz tām,

pāragri izdara secinājumus par nākotni.

Tas var būtiski pavērst uzņēmuma vērtī-

bu vienā vai otrā virzienā. Pat svārstības

no +5% līdz -5% nav nekas neparasts. Tas

parāda, cik grūti ir novērtēt informāciju

un kā pārmērīga uzmanības pievēršana

īstermiņa notikumiem var likt uzņēmu-

ma vērtībai dažu stundu laikā mainīties

par 10%. Ziņas medijos par akciju tirgus

svārstībām vienas dienas laikā (kritumu

par 2,1% vai kāpumu par 2,3%) rada ie-

spaidu, ka šis tirgus ir spekulatīvu rotaļu

laukums, kura dalībnieki veic vairāk vai

mazāk pamatotus minējumus par uzņē-

mumu tālāko virzību.

Tas tomēr ir diezgan pārsteidzoši, kā

mainās attieksme situācijā, kad uzņē-

mums netiek kotēts biržā. Tad uzņēmuma

daļu turētāji galvenokārt koncentrējas uz

fundamentālajiem uzņēmuma darbības

rādītājiem. Viņi neprāto, kā uzņēmuma

tirgus cena mainīsies, ja globālās ekono-

mikas izaugsme būs nedaudz mazāka par

prognozēto. Viņi nesteidz apsvērt uzņē-

muma pārdošanu, ja tā vērtība ir kritusies

par 5%. Uzņēmēji koncentrējas uz uzņē-

muma darbības un rezultātu uzlabošanu.

Cilvēks nespēj paredzēt nākotni, tāpēc pārāk liels uzsvars tiek likts uz tuvāko pagātni,

piemērojot to tālai nākotnei. Tas rada situāciju, kurā investoru uzmanība koncentrējas uz

īstermiņa informācijas plūsmu, vērtējot visas jaunākās ziņas.

29

Emocionāls handikaps rada draudus un iespējas

Viens no slavenākajiem un cienītākajiem

investoriem Vorens Bafets ir teicis, ka

akcijas jāpērk, kad „ielās ir asinis”, bet

jāpiesargās, kad visi ir optimistiski. Bie-

ži vien šis padoms ir loģisks, jo, kad visi

gaida lielu peļņu, ir ļoti grūti pārspēt ce-

rības, turklāt uzņēmumi ir dārgi. Galējais

optimisms, kas valdīja tirgū iepriekš mi-

nētā IT burbuļa laikā, tirgus dalībniekiem

lika cerēt uz milzīgu peļņu. IT uzņēmumu

vērtība arvien turpināja celties, un tirgus

dalībnieki 2000. gadā par uzņēmumiem

bija gatavi maksāt cenas, kas 400 rei-

žu pārsniedza to ieņēmumus. Protams,

šādas cerības nebija reālistiskas, un IT

uzņēmumi nespēja tās izpildīt. Gadu vē-

lāk par sevi atgādināja realitāte, un tie

paši uzņēmumi zaudēja pusi savas tirgus

vērtības, savukārt investori par šiem uz-

ņēmumiem bija gatavi maksāt cenas, kas

to ieņēmumus pārsniedza vairs „tikai” 50

reižu (PE – price per earning rādītājs). No

otras puses, kad „ielās ir asinis” un visi

apgalvo, ka akcijām nav perspektīvas, tas

patiesībā var būt īstais brīdis akciju iegā-

des apsvēršanai. Galējs pesimisms paze-

mina uzņēmumu peļņas prognozes līdz

nereālistiski zemiem līmeņiem, kā tas no-

tika 2008. gada fi nanšu krīzes laikā. Šādos

apstākļos, kad interese par uzņēmumu

daļu iegādi ir maza, uzņēmumi kļūst lēti

(sastopamas cenas, kas mazākas par des-

mitkāršu ieņēmumu apjomu), un faktiskā

peļņa parasti pārspēj drūmās prognozes

– tādējādi jūs saņemat lielāku ieguvumu,

maksājot mazāk.

Neskatoties uz izaicinājumiem, kas sais-

tās ar nākotnes neparedzamību un cilvēku

nespēju atdalīt emocijas no racionāliem

lēmumiem, vērtspapīru tirgi joprojām ir

efektīvākie tirgi pasaulē.

***

30LIFE 2012/2013

JAUNA ZINĀTNE IZCILU KOMANDU

VEIDOŠANAIPar ko jūs domātu, apmeklējot pavisam parastu zvanu centru un

redzot visus darbiniekus plašā telpā veicam savus ierastos darbus – apkalpojot ienākošos zvanus vai pārdodot žurnālu abonementus,

vienlaikus nedēļām ilgi nēsājot nozīmītes ar sensoriem?

Teksts: Marge Tooming-Pullisaar * Ilustrācijas: Inka Järvinen

J auni sasniegumi bezvadu un sensoru tehnoloģijā ir palīdzē-

juši Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) zinātniekiem

Aleksa Sendija Pentlenda vadībā atklāt un pierādīt, kādā

veidā saziņas modeļi starp individuāliem komandas locekļiem ļauj

paredzēt komandas rezultātus. Turklāt, vienkārši aplūkojot ar šo

tehnoloģiju palīdzību iegūtos datus, mēs spējam paredzēt, kuras

komandas uzvarēs biznesa plānu konkursā.

Sabiedriskās zinātnes pētījumi vēsturiski un līdz pat šodienai

tikuši veikti vienkāršu novērojumu ceļā, kas nespēj atainot katru

cilvēka uzvedības niansi. Pētnieki ir vērojuši, kodējuši un analizē-

juši, un veiksmes gadījumā arī modelējuši. Tādējādi ir pieejami

vairāki labas prakses modeļi – no Deivida Makklelanda līderu mo-

tivācijas modelim līdz tā saucamajai cietumnieka dilemmai. Dau-

dzi zinātnieki un biogrāfi praktizējuši arī retrospektīvu uzvedības

analīzi. Viens no pazīstamākajiem šajā jomā ir Džims Kolinss, kura

secinājumi pausti bestsellerā No laba par izcilu (Good to Great) un

nesen arī Stīva Džobsa biogrāfi jā, kuras autors ir pazīstamais sla-

venību biogrāfs Valters Aizaksons. Šie piemēri ir ļoti vērtīgi, un

līderi no tiem var daudz mācīties, taču tie nav sevišķi zinātniski,

un tos nav viegli izmantot konkrētajā situācijā jūsu uzņēmumā.

Lai mērītu saziņas ietekmi uz darba rezultātiem, pēdējo septi-

ņu gadu laikā Pentlenda pētījumā piekritusi piedalīties 21 organi-

zācija, no zvanu centriem un bankām līdz inovācijas uzņēmumiem.

Pētījuma 2500 dalībnieki valkā īpašas piespraudes ar sensoriem,

kas ģenerē vairāk nekā 100 datu punktus minūtē. Tie darbojas pil-

nīgi neuzkrītoši un sniedz sociometriskus mērījumus par cilvēku

savstarpējo mijiedarbību: piemēram, kāds ir viņu balss tonis, vai

viņi skatās viens otram sejā, cik daudz viņi runā, klausās un pār-

trauc, un pat ekstraversijas un empātijas līmeņus; pats saziņas

saturs netika reģistrēts.

Vadoties pēc šiem datiem, pētījuma veicēji spēj visai precīzi

noteikt, kurām komandām ir labi rezultāti un kuri ir labi koman-

das spēlētāji. Komunikācijas modeļos izcilu rezultātu gadījumos

ir ļoti mazas atšķirības – neatkarīgi no konkrētās komandas veida

un mērķiem. Ražīgām komandām ir noteiktas īpašības, kas ļoti

labi ļauj paredzēt komandas sekmes.

Šajā pētījumā ir noteikti trīs būtiskākie faktori, kuros vēroja-

mas labāko komandu atšķirības no mazāk ražīgajām. Pirmkārt,

izcilām komandām parasti ir augstāks enerģijas līmenis. Enerģijas

31

Tas nav nekas jauns – komandas darba rezultativitātes jautājumus joprojām vislabāk risināt ar savu piemēru – veicināt vienlīdzīgu iesaistīšanos un vairāk komunicēt personiski.

32LIFE 2012/2013

līmeņi komandās nav statiski; neviens negaida lielu enerģijas lī-

meni kārtējā iknedēļas sanāksmē, taču, kādam paziņojot par lie-

lisku atklājumu, tie ir daudz augstāki. Ļoti augsti enerģijas līmeņi

pozitīvi ietekmē komandas locekļu iesaistīšanos – to, cik liela ir

viņu atdeve komandā. Tāpat komandas ar labākiem rezultātiem

vairāk meklē ārējus sakarus, piemēram, ja rodas problēma, kuras

risināšanai ir vajadzīgs padoms no ārpuses, sekmīgas komandas

locekļi ātri sazinās ar ārējo komandu un nogādā atbildi atpakaļ

savējā. Visefektīvākās komandas ir atradušas labu līdzsvaru starp

pašu darbiem un sadarbību ar citām komandām.

VISVEIKSMĪGĀKAJĀM KOMANDĀM IR VAIRĀKAS KOPĪGAS BŪTISKAS ĪPAŠĪBAS

Katrs komandā runā un klausās apmēram vienādi daudz, nododot

informāciju vienkārši un precīzi.

Komandas locekļi skatās viens otram acīs, un to sarunas un žesti

ir enerģiski.

Komandas locekļiem ir tiešas saites vienam ar otru – ne tikai ar

komandas vadītāju.

Komandā notiek arī neofi ciālas un neformālas sarunas.

Komandas locekļi periodiski iziet ārpus komandas un atgriežas

ar jaunu informāciju.

Kā noprotams, visvērtīgākā saziņas forma ir saruna aci pret aci,

notiekot enerģijas apmaiņai starp cilvēkiem. Nākamais vērtīgā-

kais veids ir saziņa pa telefonu vai videokonference – ar norādi,

ka šīs metodes kļūst neefektīvākas, pieaugot sarunas dalībnieku

skaitam. Vismazākā vērtība ir e-pasta vēstulēm un īsziņām.

Vai ir iespējams, ka Pentlenda darbā lietotā metodoloģija

aizsāk jaunu ēru organizatoriskā darba konsultantiem, kurā to

klientu darbiniekiem tiks prasīts valkāt nozīmītes ar sensoriem,

savukārt vadītājiem – novērot un analizēt saziņas modeļus? Tikai

iedomājieties, kā saziņas karšu vērošana ekrānā var uzlabot jūsu

izpratni pašam par sevi un par komandu, par enerģiju un iesais-

tīšanos! Kā jūs varētu uzlabot komandas rezultātus, piemēram,

vienkārši iegādājoties lielāku galdu biroja virtuvei vai ieviešot

kopīgus pārtraukumus darbiniekiem, lai tiem būtu vieta un laiks

komunikācijai. Tieši to pēc dalības Pentlenda pētījumā izlēma da-

rīt zvanu centra vadītāji, lai uzlabotu rezultātus, vienkārši dodot

iespēju darbiniekiem tikties un sarunāties.

Tas nav nekas jauns – darba rezultativitātes jautājumus jopro-

jām vislabāk vadīt ar savu piemēru – veicināt vienlīdzīgu iesais-

tīšanos un vairāk komunicēt personiski. Organizācijas, kurām

sniegta iespēja izmantot šo tehnoloģiju, var uzlabot rezultātus,

apmācot darbiniekus, sniedzot atbilstošus ieteikumus un attīstot

saziņas prasmes. Cilvēki komandās apzināti centīsies vienlīdzīgi

komunicēt ar visiem komandas locekļiem, pavadīs vairāk laika

kopā un vairāk sadarbosies ar citām komandām.

Šķiet, ka ļoti jaunā komandu zinātne joprojām attīstās un laika

gaitā var kļūt par eksaktu zinātni. Vai iespēja vērot darbu no pla-

šāka skatu punkta nākotnē mainīs veidu, kā organizācijas strādā?

Iespējams.

Sagatavots pēc Aleksa Pentlenda raksta

The New Science of Building Great Teams. The chemistry of high performing groups is no longer a mystery

HBR 2012. gada aprīļa numurā.

SEVIŠĶI REZULTATĪVU KOMANDU SAZIŅAS MODEĻI

Komandas locekļi sniedz ieguldījumu visas komandas darbā; kat-

ram ir vienlīdzīgas saziņas līnijas ar visiem pārējiem.

Nepastāv komandas komandā; individuālām atšķirībām praktiski

nav nozīmes. Nav „neredzamu”/neiesaistītu komandas locekļu.

Rezultatīvās komandās visi locekļi, ne tikai vadītāji, dalās infor-

mācijā ar citām komandām.

SAVIENOTĀJS – IDEĀLAIS KOMANDAS SPĒLĒTĀJS

Savienotājs spēj brīvi uzrunāt citus un vairāk klausās nekā runā.

Komunicē ar visiem vienlīdzīgi un nodrošina, lai visiem koman-

das locekļiem būtu iespēja sniegt savu ieguldījumu. Sarunājas aci

pret aci un meklē idejas arī ārpus grupas, taču nemazina grupas

iesaistīšanos. Jo vairāk grupā ir savienotāju, jo tā ir veiksmīgāka.

33Aleksandrs Oskins,WESS Auto Grupaspadomes priekšsēdētājs


I zcila komanda ir tāda, kas spēj adap-

tēties tirgus situācijai, jo minēt krīzi

kā neveiksmes iemeslu ir atruna. Arī

krīzes laikos izcila komanda spēj attīstī-

ties neatkarīgi no apkārtējiem apstākļiem

un sasniegt labus rezultātus. Komandas

noslēpums ir pareizi atlasīti darbinieki

ar stipru iekšējo motivāciju, savukārt

komandu par izcilu padara daudzu lietu

kombinācija, tai skaitā disciplīna un dar-

binieki, kuri rada disciplinētu darbību.

Tas sniedz kompānijai prognozējamus re-

zultātus. Entuziasms, aizrautība, dinami-

ka un spēja strādāt sarežģītos apstākļos

ir izcilas komandas raksturojums. Šiem

cilvēkiem biznesa grūtības rada pozitīvu

stresa sajūtu, kurā ir iespējams viss un

nepastāv atbilde „tas nav iespējams”.

Savukārt izcils komandas loceklis ir

cilvēks, kurš uzņemas atbildību ne

tikai par saviem, bet par visas kompāni-

jas – komandas – rezultātiem kopumā. Šis

cilvēks nekad neatbild ar komentāru, ka

tas uz mani neattiecas vai ka tas nav mans

uzdevums. Viņš nerunā vispārinātām frā-

zēm, bet piemin konkrētus argumentus

un termiņus, lai ar viņa darbiem var rē-

ķināties apkārtējie. Cilvēks var kļūdīties,

tas ir dabiski, bet nevar atkārtot vienas un

tās pašas kļūdas atkal un atkal, tas jau ir

neprofesionālisms. Taču es gribētu minēt

vēl kādu jēdzienu. Muda – jēdziens, kas ja-

pāņu valodā nozīmē nedarīt to, ko nevajag

darīt. Atteikšanās no liekajiem līdzekļiem,

soļiem, nevajadzīgajām lietām un tēri-

ņiem. Galvenā enerģija tiek patērēta tam,

kas patiešām ir svarīgs.

Šobrīd tādas lietas kā komandas darbs

mēs vērtējam, paļaujoties uz intuīci-

ju vai arī savstarpējo vērtējumu un, pro-

tams, tas var būt diezgan subjektīvi. Raks-

tā pieminētās sensor technology varētu būt

objektīvs papildu mērinstruments, pie-

mēram, kā izmērīt pārdošanas komandas

darbību. Tomēr tas noteikti nevarētu būt

vienīgais veids, kā vērtēt cilvēkus, bet in-

tegrācijā ar citām metodēm, kas balstītas

arī uz vadītāja un apkārtējo vērtējumiem, –

kāpēc gan ne?

Muda – jēdziens, kas japāņu valodā nozīmē nedarīt to, ko nevajag darīt. Atteikšanās no liekajiem līdzekļiem, soļiem, nevajadzīgajām lietām un tēriņiem. Galvenā enerģija tiek patērēta tam, kas patiešām ir svarīgs.


34LIFE 2012/2013

Arta Bažovska,SIA VentEko īpašniece un vadītāja


Jau 15 gadus vadu izcilu komandu

VentEko. Kopā esam gājuši caur

uguni un ūdeni, gozējušies arī spožā

saulītē, bet jebkuros apstākļos mēs viens

pret otru kultivējam cieņu, atbildību un

prieku strādāt kopā. Komandu par izcilu

veido process. Šeit ļoti svarīgu lomu spēlē

procesa diriģents un enerģijas ģenerators

– komandas vadītājs. Ja komandai patīk

process, kurā tā piedalās, un spēlētāji zina

un jūt, ka līderis viņiem uzticas, tad arī ko-

pējais sniegums būs atbilstošs. Katrs mēs

esam atšķirīgi, un mūsu uztvere darbojas

dažādi, bet ir pamatlietas, kam jāsakrīt –

morāle, cieņa un atbildība.

I zcilā komandā valda pozitīva atmosfē-

ra, azarts un kopējs sapnis par mērķa

sasniegšanu. Komunikācijai komandā

jābūt brīvai un radošai, lai veicinātu kat-

ra indivīda motivāciju rīkoties un sniegt

maksimālu atdevi kopējā mērķa sasnieg-

šanā. Turklāt katram komandas loceklim

ir jābūt spējīgam operatīvi veikt situācijas

analīzi un pieņemt adekvātus lēmumus;

apveltītam ar drosmi un prasmi pasniegt

komandai arī negatīvu informāciju tā, lai

citi to izprot un pieņem. Lai neiestātos ru-

tīna, nevar strādāt un dzīvot tikai saska-

ņā ar plānu. Ik pa laikam komandai jādod

jauni profesionālie izaicinājumi, pārbaudī-

jumi un iespējas, lai celtu kopējo pašapzi-

ņas un enerģijas līmeni.

S ensor technology kā pētniecības meto-

de ir ļoti efektīva un sniedz salīdzinoši

objektīvus datus, kas izmantojami jaunu

atklājumu radīšanā. Taču apšaubu šīs me-

todes izmantošanu kā ikdienas pamatins-

trumentu konkrētu organizāciju komandu

izpētē.

U zskatu, ka mūsu sabiedrībā jau tā

ir pārāk daudz kontroles un izpētes

procesu, bet trūkst pavisam elementāra

cilvēcīgu attiecību veidošana. Tiešajiem

vadītājiem ir jāspēj komunicēt ar saviem

padotajiem un jādod augstākai vadībai

pietiekami objektīvs vērtējums par situāciju.

Man kā komandas vadītājai pietiek

paskatīties uz kādu no saviem ko-

lēģiem, lai sajustu vārdos nepateikto un

nolasītu sev nepieciešamo informāciju si-

tuācijas vērtējumam.

Katram komandas loceklim ir jābūt spējīgam operatīvi veikt situācijas analīzi un pieņemt adekvātus lēmumus; apveltītam ar drosmi un prasmi pasniegt komandai arī negatīvu informā-ciju tā, lai citi to izprot un pieņem.


35Dina Vjatere,Taka Spa dibinātāja un partnere


A r lielāko prieku runāju par šo

tēmu, jo pavisam noteikti mūsu

spēks ir komanda. Abas Taka Spa

radītājas – Agnita Vāvere un es –, pretēji

biznesa zelta likumam, esam draudzenes

kopš studiju laikiem. Esam ļoti atšķirīgi

cilvēki, bet mūs vieno kopīga izpratne par

to, ko ir vērts dzīvē radīt. Mūsu ambīcijas

kopš sākuma bijušas gana skaidras: ja reiz

ko veidojam, tad tikai ļoti labu. Tas neno-

zīmē pašu lielāko, pašu varenāko, pašu

pelnošāko, bet pašu izcilāko savā nozarē

gan. Un šīs vērtības esam likušas par pa-

matu savam kolektīvam, kas ir pārņemts

ar ideju sniegt cilvēkiem vislabāko – savu

uzmanību, mīļumu, gādību, profesionālu

palīdzību un teicamu servisu.

T as, ka Taka Spa strādājošie cilvēki ir

vissvarīgākais, mums bija skaidrs no

paša sākuma, bet nebija izkristalizējušās

būtiskākās kvalitātes, izvēloties kolēģus.

Par speciālistiem likās, ka nozīmīgākais

ir zelta rokas. Šobrīd ir skaidrs, ka Taka

Spa cilvēks ir Personība. Gudrs, izglītots,

pieredzējis, aizrautīgs un prasmīgs. Un

ļoti svarīgi – tas ir cilvēks ar aicinājumu

palīdzēt citiem, ar patiesu vēlmi darīt ot-

ram labu.

Š ī dabiskā vēlme palīdzēt izpaužas arī

kolektīva saliedētībā, jo ikviens otram

ar prieku palīdz, atbalsta, mums nav dar-

binieku iekšējās konkurences, bet gan ļoti

spēcīga komandas sajūta, ko novērtē arī

Pie mums netiek stimulēta iekšējā sacensība, piemēram, par produktīvāko speciālistu, jo centrā ir klients un viņa individuālā vajadzība, turklāt nepastāv nekādas gradācijas, kas iezīmētu statusu.

klienti. Pie mums netiek stimulēta iekšējā

sacensība, piemēram, par produktīvāko

speciālistu, jo centrā ir klients un viņa in-

dividuālā vajadzība, katrs speciālists jūtas

kā maza savas nišas zvaigzne, turklāt ne-

pastāv nekādas gradācijas, kas iezīmētu

statusu. Atbildība, lemtspēja, kreativitāte

– šīs īpašības mūsu vidē ļoti labā līmenī

attīsta katrs darbinieks. Tā ir karjera, ko

darbinieki šeit apgūst. Ārkārtīgi būtisks

darbiniekus motivējošs faktors ir zīmola

personība jeb šarms, kā smejamies. Tā

kaldināšanai ir vienlīdz svarīga nozīme

kā klientu acīs, tā kolektīva pašapziņas

spēcināšanai. Jo darbinieki jūtas no tiesas

lepni, ka strādā Taka Spa.


36LIFE 2012/2013

Investīciju gardēži

Starp biznesa pildītu rītu un golfam atvēlētu pēcpusdienu uzņēmēji un profesionāli investori Lidija un Vitālijs Gavrilovi

pavada pāris laba baltvīna un jūrasvelšu krāšņotas stundas ar Life Magazine.

Teksts: Kate Krūmiņa * Foto: Gatis Rozenfelds, f64

37

Talants uzņēmējdarbībā nepiemīt katram. Kad pirmoreiz ap-jautāt, ka jums šajā jomā ir dotības?

Lidija: Gan man, gan Vitālijam padodas vadīšana, un tas kļuva

skaidrs jau bērnībā. Ieskatieties jebkurā pagalmā vai skolas klasē –

ikvienā cilvēku kopā ir tie, kuri iet pa priekšu, un tie, kuri seko.

Vitālijs: Tieši tie neformālie jeb pagalma līderi vēlāk dzīvē no-

kļūst vadošās pozīcijās, dibina uzņēmumus.

ASV tie ir vidēji 84 uzņēmēji no 1000 iedzīvotājiem, Eiropā –

54 no 1000, Latvijā – 31 no 1000. Mēs

abi ar Lidiju mācījāmies Rīgas Poli-

tehniskajā institūtā, uz biznesu vērstā

augstskolā, lai gan tie bija sešdesmitie

gadi. Inženiera, jo sevišķi galvenā inže-

niera, darbs jau padomju laikos faktiski

nozīmēja strādāt biznesā.

Taču es nedomāju, ka uzņēmējdar-

bībai ir nepieciešams liels talants. Būt

ar ambīcijām, mērķiem un pārliecību

par sevi – tas gan. Talanta vietā es lab-

prātāk runāju par īpašību kopumu, ko

iespējams attīstīt.

Kā nepazaudēt šo īpašību – uzņēmību?Vitālijs: Mēs abi no biznesa gūstam

milzīgu enerģiju. Gan no veiksmēm,

gan no dažādām neveiksmēm. Tas ir kā

apburtais loks, kas dzen mūs uz priek-

šu.

Lidija: Un neiesīkstēšanas recepte,

manuprāt, ir nepārtraukta mācīšanās

un sevis pilnveidošana absolūti visās jo-

mās. Analizēt sevi, savas rakstura īpa-

šības, lēmumus un to sekas, lai mācītos

un mainītos uz augšu. Turklāt gadi nav

nekāds attaisnojums, lai sevis attīstīša-

nu pārtrauktu.

Minējāt enerģiju, ko gūstat no šķēršļiem un neveiksmēm.Vitālijs: Jā, ir tāds teiciens – Tot, kto padajet duhom, tot bis-

treje pogibajet. Mums piemīt uzņēmēja gars, stimuls pierādīt, ka

varam, neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem biznesā.

Lidija: Ziniet, tieši šis uzņēmēja gars mums naktīs neļauj gulēt.

(Smejas.) Cilvēki, manuprāt, dalās divās daļās. Vieni ir enerģiskie,

strādīgie, ar idejām un risinājumiem. Otra daļa – slinkie. Turklāt

starp slinkajiem mēdz būt tādi, kuriem viss vienalga, un tādi, kuri

domā un saprot, kā jādzīvo, bet vienkārši nespēj piecelties no dī-

vāna. Kad dibinājām savus pirmos uzņēmumus pirms 20 gadiem,

protams, bija arī neveiksmes, taču rokas nekad nenolaidām – ana-

lizējām kļūdas, lai tās neatkārtotu.

Kad un kā nāca izpratne par to, kā likt naudai strādāt?Lidija: Būdami izglītoti, protams, zinājām, kā strādā fi nanšu

pasaule, bet tāda īsta saprašana atnāca, kad parādījās brīva nau-

da. Sākām pētīt, ko piedāvā bankas, ko apdrošinātāji. Ar Manda-

tum Life esam sastrādājušies vairāk nekā astoņus gadus, sākām

vēl laikos, kad kompāniju sauca Sampo Life. Vienā grozā visu nau-

du nevar turēt, tādēļ mums ir dažādi biznesi. Tas prasa lielu spēju

sadalīt uzmanību, tāpēc arī smejos – fi nanses mums aizņem nevis

visu dienu, bet diennakti.

Vitālijs: Pats sākums, protams,

bija izpētīt iespējas savā darba vietā.

Sāku ar Aldari, pēc tam nāca Grindeks.

Pēcāk pievienojās arī daudzi citi pro-

jekti, piemēram, start-ups Ukrainā.

Vai naudas lietās ir tāds jēdziens kā veiksme?

Lidija: Protams! Turklāt – Vitālijs

man neļautu samelot – pieskaitu sevi

pie veiksminiekiem. Reizēm ir bijusi

tāda sajūta, ka gluži kā no debesīm

nokrīt risinājumi, lietas, pavērsieni.

Taču nokrist var vienu, divas reizes.

Pēc tam sākas tas, ko allaž mīlu atkār-

tot – Dievs mīl strādīgos.

Kāda loma tajā visā ir drosmei?Vitālijs: Pat ļoti liela. Ir daudz cil-

vēku, kuri savus iekrātos 10 tūkstošus

noliek depozītā ar 1,5% vai 2% peļņu.

Droši, bet mēs mīlam riskēt tā vārdā,

lai iegūtu vairāk.

Lidija: Tas ir arī ar mentalitāti

saistīts jautājums. Latviešiem dažā-

dos veidos, arī caur dainām, gadsimtu

garumā ir stāstīts, ka parāds nav brālis, ka labāk zīle rokā nekā

mednis kokā. Un tāpēc arī kredītus latvieši ņem mazāk, mazāk

riskē ar savu naudu. Tomēr tas ar katru paaudzi atkāpjas.

Par mums reizēm pat Mandatum Life privātbaņķieri brīnās.

Smejas un saka – ja viņiem būtu miljons, viņi ar to rīkotos pie-

sardzīgāk. Protams, mūsu lēmumi balstās uz savāktu informāciju,

pamatīgu analīzi. Dažreiz laimējam, dažreiz ne.

Vitālijs: Esmu no skolotāju ģimenes, un maniem vecākiem bija

pilnīgi citi ieskati. Dzīvē obligātas bija trīs lietas – labi pabeigt in-

stitūtu, tikt pie laba darba un labas pensijas. Visam pamatā ir dro-

šība un paredzamība. Mums ir savādāk, neesam konservatīvi un

mīlam izmēģināt visu jauno banku un apdrošināšanas kompāniju

ēdienkartē. Var teikt, ka esam investīciju gardēži.

Mēs abi no biznesa gūstam milzīgu enerģiju. Gan no veiksmēm, gan no dažādām neveiksmēm. Tas ir kā apburtais loks, kas dzen mūs uz priekšu.

Par mums reizēm pat Mandatum Life

privātbaņķieri brīnās. Smejas un saka – ja viņiem būtu miljons,

viņi ar to rīkotos piesardzīgāk.

Protams, mūsu lēmumi balstās uz

savāktu informāciju, pamatīgu analīzi.

38LIFE 2012/2013

39

Kādas lielas personības, viņu teiktais vai darītais ir jūs ietek-mējušas?

Vitālijs: Viens no spēcīgākajiem ir Panasonic dibinātājs Kono-

suke Matsušita (Konosuke Matsushita). Viņš bija starp 20. gadsimta

pasaules bagātākajiem cilvēkiem. Matsušitas ofi ciālā izglītošanās

beidzās deviņu gadu vecumā, jo vecāki vienkārši nespēja tālāko

apmaksāt. Iespējams, tādēļ, ka viņš savu dzīvi veidojis no nulles,

Matsušita nekļuva vienkārši par uzņēmēju, bet uzņēmēju ar fi lo-

zofi ju. Viņš uzstāja, ka biznesa mērķis ir mazināt nabadzību līdz

ar jaunu darbavietu radīšanu un sabiedrības izglītošanu kopumā.

Nevis gūt peļņu?Vitālijs: Nē, vispirms mazināt nabadzību. Ar darbavietām un

stabiliem ienākumiem sabiedrībā saruks diskomforts. Ja kompā-

nija pelna, cilvēki dzīvo labāk. Taču Matsušita arī teica, ka viena

uzņēmuma ietvaros tas nav izdarāms. Ir nepieciešams uzņēmēju

kopīgs darbs ar pašvaldībām, valsts pārvaldi. Kad viņa dibināto

Matsushita Institute of Government and Management, elitāro līderu

kalvi, bija absolvējuši 130 studenti, 15 no tiem iekļuva parlamentā.

Pretstatam varam ņemt Hārvarda Universitāti, kur no 17 000 ab-

solventu tikai 17 ir bijuši kongresa locekļi. Izveidojot jaunu valsts

un biznesa pārvaldes struktūru, aug visa sabiedrība – izglītības

līmenis, izpratne par dzīvi, vidusslānis. Daudz atkarīgs no uzņē-

mējiem, sabiedrības proaktīvās daļas. Starp citu, mums pašiem

ir daudz fantastisku piemēru, no kuriem mācīties un mācīties, –

Aiva Vīksna, Juris Biķis, Vasīlijs Meļņiks, Ivars Strautiņš, Juris

Binde, Uģis Magone un citi.

Lidija: Taču pirmais, kura atziņas kopīgi lasījām un apguvām

vēl astoņdesmitajos, bija Deils Kārnegī ar savu Kā iegūt draugus

un iepatikties cilvēkiem.

Vitālijs: Tas deva citu skatu. Piemēram, ja vēlies apgūt jaunu

tirgu, skaidrs, ka pirmais darbs – analizēt. Taču reizēm ar to ne-

pietiek. Ir vajadzīgi kontakti, sarunas, iepazīšanās, pievilināšana,

pārliecināšana. Kad Kārnegī neizdevās piekļūt un uzsākt sarunu

ar potenciālu biznesa partneri, viņš noskaidroja, ka biznesmeņa

dēla hobijs ir sērkociņu kastīšu kolekcionēšana. Viņš to izmantoja

par sarunas sākumu, un viss aizgāja.

Lidija: Bet ar mums sarunas aiziet tad, kad tiek pieminēts

golfs... (Smejas.)

Neesam konservatīvi un mīlam izmēģināt visu jauno banku un apdrošināšanas

kompāniju ēdienkartē.

40LIFE 2012/2013

Par golfu runājot, līdz novembrim jums rit sezona tepat Lat-vijā. Savukārt tenisu spēlējat katru nedēļu. Kuram no jūsu hobijiem ir vislielākā atdeve?

Lidija: Ir jau vēl arī skriešana, riteņbraukšana un kalnu slēpo-

šana. Tieši slaloms palīdz atslēgties visātrāk, pietiek ar minūti, jo

uz kalna vienkārši nevari atļauties domāt par kaut ko citu. Reizēm

redzu Vitāliju golfa laukumā tūlīt pēc kādas sanāksmes. Paņem

vienu, otru, trešo bedrīti, bet domas klejo pilnīgi citur.

Ar mani ir tā, ka tieši golfs visvairāk nomierina un vienlaikus

uzlādē. Varu spēlēt visu dienu – miers, klusums, daba un azarts.

Es arī labprāt sēdētu pie šaha galdiņa piecas stundas [Lidija ir

bijusi Latvijas PSR čempione šahā meiteņu

grupā un Latvijas PSR vicečempione sieviešu

grupā 1966. gadā].

Miers man ir ļoti svarīgs, un lielos pasā-

kumos ātri nogurstu. Pilnīgs pretstats tam ir

Vitālijs, mūsu uzskati un vēlmes šajā ziņā at-

šķiras. Vitālijs jūsmodams brauc uz alus festi-

vāliem vai iet uz Jauno Vilni. Viņš tur uzlādē-

jas. Reizēm mēs viens otram piekāpjamies šajā

ziņā. Vitālijs paliek ar mani mājās, bet es aizeju

uz kādu no lielajiem pasākumiem. Un tā mēs

veiksmīgi dzīvojam kopā jau 44 gadus.

Cik labi pieprotat nekā nedarīšanas mākslu?Lidija: Tam mums nav laika. Arī stundas,

kad it kā varētu neko nedarīt, es plānoju. Katru nedēļu saskaņo-

jam, kādi kuram plāni, kādi braucieni. Trīs mēnešus uz priekšu

varu jums precīzi nosaukt, kur, kad būsim un ko darīsim.

Vitālijs: Domāju, ka pat līdz janvārim.

Bet, ja, piemēram, biznesā nupat veiksmīgi aizgājis kāds pro-jekts, cik ilgi spējat baudīt mieru?

Lidija: Vārds “miers” šeit neder. Mēs dzīvojam savādāk. Ir cil-

vēki, kuriem šķiet, ka mūsu dzīve ir nemitīgs atvaļinājums – ceļo-

jumi un golfs. Bet to, ka vēlu vakaros skatāmies biržu, analizējam

savu investīciju portfeli, neviens neredz. Latvijā ir daudz piemēru,

Cilvēks ir radīts, lai attīstītos garīgi

un materiāli, turklāt – tieši šādā secībā.

kur cilvēks ātri nopelnījis, iekļuvis miljonāru sarakstā un apstājas,

enerģija ir noplakusi. Privātais bizness prasa laiku, liek nemitīgi

stresot un nedod miera ne Ziemassvētkos, ne Lieldienās. Dažiem

cilvēkiem tas vienkārši nav piemērots.

Kur smeļaties enerģiju?Lidija: Mīlot viens otru. (Smejas.) Ievērojam arī veselīgu dzī-

vesveidu – daudz nedzeram, nesmēķējam un sportojam. Ja ir ve-

selība, cilvēks var daudz.

Vitālijs: Jā, tie ir mūsu enerģijas avoti. Tāpat kā darbs ar cil-

vēkiem. Ne tikai savā kompānijā, bet arī ārpus tās, ziedojot laiku

sabiedriskām lietām. Tas ir darbs, kas veltīts

jaunas Latvijas, Eiropas un pasaules veidoša-

nai.

Lidija: Arī labdarībai, ar kuru sāku nodar-

boties vēl pirms 20 gadiem, kolīdz nodibinā-

jās Lietišķo sieviešu klubs. Sākām pavisam

vienkārši – dalot sadzīvē nepieciešamas lietas.

Pēcāk sapratām, ka daži cilvēki tās aiz stūra

pārdod un naudu nodzer. Kopš tā laika zinu –

cilvēkam jādod makšķere, nevis zivs. Bet ir tā –

jo vairāk tu kādam dod, jo lielāka ir tava moti-

vācija darīt vēl vairāk, lai spētu dot vēl vairāk.

Labdarība ir motivējoša.

Man patīk atziņa no Aleksandra Klizovska

Jaunā laikmeta pasaules izpratnes. Cilvēks ir ra-

dīts, lai attīstītos garīgi un materiāli, turklāt – tieši šādā secībā.

Un ka ik pa septiņiem gadiem mums dzīvē mainās uzsvari – kādu

brīdi būtiskākā ir nauda, tad vairāk kultūra, reliģija vai labdarība

un tā visu mūžu.

Vitālijs: Bez materiālā iztikt mēs nespējam. Taču vienlaikus

jāapzinās, ka esam ne tikai patērētāji, bet arī veidotāji. Tas ir kā

pievienot kaut ko no sevis vēsturiskas ēkas atjaunošanā. Savulaik,

kad no jauna tapa Melngalvju nams, tur ielikām ne vienu vien ķie-

ģeli.

***

Ir cilvēki, kuriem šķiet, ka mūsu dzīve ir nemitīgs atvaļinājums – ceļojumi un golfs.

Bet to, ka vēlu vakaros skatāmies biržu, analizējam savu investīciju portfeli, neviens neredz.

42LIFE 2012/2013

43

Dzīves braucienā jūs nekad droši nezināt, kas jūs sagaida nākotnē. No riska viedokļa, Mandatum Life padara šo braucienu par

garlaicīgāko pasaulē. Stāvas nogāzes un straujus pagriezienus labāk piedzīvot atrakciju parkā, nevis reālajā dzīvē.

Teksts: Risto Pennanen * Foto: Werner Hannappel

Garlaicīgākie amerikāņu

kalniņi pasaulē

44LIFE 2012/2013

K ad amerikāņu kalniņu atrakcija Koloss Anglijā des-

mitreiz apmet cilpu savā 850 metru garajā sliežu

ceļā, tās pasažieri izbauda šausmu radītās sajūtas.

Augšupeja un kritumi fi nanšu tirgos var izraisīt tādas

pašas šausmas, tikai tajās vairs nav nekā patīkama.

Tādēļ mēs esam izveidojuši risinājumus, lai palīdzētu investo-

riem gūt atdevi no saviem ieguldījumiem jebkādos tirgus apstākļos.

Straujiem pagriezieniem ir nepieciešamas ātras un efektīvas

drošības sistēmas. Absolūta atdeve ir iespējama, izmantojot pa-

reizos rīkus. Mēs lietojam atvasinātos instrumentus papildus

tādiem tradicionāliem ieguldījumu veidiem kā obligācijas un ak-

cijas, lai nepieciešamības gadījumā varētu ātri mainīt investīciju

portfeļa saturu. Ekonomiskās augšupejas laikā akciju īpatsvars

portfelī var pārsniegt 100 procentus, savukārt lejupslīdes brīžos

tas var būt pat negatīvs.

Mēs ieliekam naudas līdzekļus vagoniņos, kas dodas augšup,

un lejupceļā pārceļam tos uz pavisam citu – mierīgāku – sliežu

ceļu. Izmantojot atvasinātos instrumentus, vagoniņus var pie-

kraut vairāk par 100 procentiem vai iztukšot zem nulles līmeņa.

Tie ir garlaicīgi amerikāņu kalniņi, kuros klients tiek pasargāts no

šausminošajām izjūtām, ko izraisa strauji kritumi. Tos, kuri tomēr

alkst šādu izjūtu, mēs mudinām vērsties pie šīs jomas profesionā-

ļiem – doties uz atrakciju parku.

BIĻETES PIEEJAMAS ARĪ JAUNIEM INVESTORIEM

Pārāk daudz cilvēku joprojām domā, ka investēšana paredzēta

tikai tiem, kuri sasnieguši pusmūža vecumu un ir bijuši veiksmī-

gi fi nanšu lietās. Investīcijas dzīvības apdrošināšanas līgumā jo

sevišķi izklausās pēc tāda produkta, kas paredzēts galvenokārt

miljonāriem.

Tomēr pasaules garlaicīgākie amerikāņu kalniņi ir piemēroti

arī jauniem investoriem. Viss iesākumam vajadzīgais ir ikmēne-

ša ietaupījumi 30 eiro apmērā vai vienreizējs 2000 eiro ieguldī-

jums. Tas ir pielīdzināms summai, kas vajadzīga motorollera uz-

turēšanai. Turklāt tas nodrošina tādu pašu brīvību izvēlēties sev

piemērotāko ceļu, pa kuru doties uz izvirzīto mērķi. Konservatīvi

risinājumi un stabila peļņa vai instrumenti ar augstu riska un

potenciālās atdeves līmeni, vai kāds šo divu pieeju apvienojums.

Ieguldījumu objektus un uzkrājuma summu ir iespējams brīvi

mainīt, izmantojot interneta risinājumus. Ieguldījumu peļņa tiek

aplikta ar nodokļiem tikai tad, kad no līguma izņemtā summa pār-

sniedz sākotnējo ieguldījumu.

Labvēlīgiem nodokļu nosacījumiem nevajadzētu būt galvena-

jam iemeslam, kāpēc veikt ieguldījumus. Tomēr tas ir viens no

būtiskajiem faktoriem, kas ietekmē no ieguldījumiem gūstamo

peļņu, un tādēļ ir jāņem vērā investīciju plānošanā.

Tātad – jums nav jābūt turīgiem, lai investētu, taču gluži iespē-

jams, ka investējot jūs varat tādi kļūt.

JAUNAIS UZŅĒMĒJS DROŠI IEKĀPJ AMERIKĀŅU KALNIŅU VAGONIŅĀ. KAD TAS SASNIEDZIS AUGSTĀKO PUNKTU, IR LAIKS PIETURĒTIES PIE CEPURES!

Daudziem kļūšana par uzņēmēju ir mūža sapnis. Cilvēkam, kurš

atstāj stabilu darbavietu, lai kļūtu par uzņēmēju, ir pašam jāpa-

rūpējas par savu drošības spilvenu. Finansiālā kompensācija var

izrādīties izšķiroša ģimenes vai uzņēmuma nākotnes nodrošinā-

šanai brīdī, kad iestājas kāds no riskiem.

Uzņēmēji parasti ir optimistiski ļaudis. Ne vienmēr tiek pievēr-

sta pienācīga uzmanība nepatīkamajām lietām, kas dzīvē mēdz

atgadīties. Piemēram, kas notiktu ar uzņēmumu, ja īpašniekam

nāktos doties mēnesi ilgā slimības atvaļinājumā? Ja īpašnieks kļū-

tu pastāvīgi darbnespējīgs? Nereti naudas plūsma var apsīkt jau

pēc divām slimības nedēļām.

Uzņēmējam ir rūpīgi jāapsver, kāds ir vismaz minimālais dro-

šības segums, kas būtu nepieciešama uzņēmumam un ģimenei.

Šajā līgumā var tikt iekļauti arī citi apdrošināšanas segumi, pie-

45

mēram, dzīvības apdrošināšana un ienākumi invaliditātes gadīju-

mā vai dodoties pensijā.

Taču gatavošanās rītdienai nenozīmē tikai nepatīkamu pār-

steigumu paredzēšanu. Lai cik ļoti uzņēmējam patiktu savs darbs,

pēc smagas strādāšanas ir jābūt iespējai baudīt dzīvi – piemēram,

nododot uzņēmuma vadību savu bērnu rokās. Lai gan var šķist, ka

tā vēl ir tāla nākotne, gudrāk ir sākt tam gatavoties laikus. Veido-

jot uzkrājumu pensijai, var gūt pārliecību, ka fi nansiālais nodro-

šinājums vecumdienās nebūs atkarīgs tikai no uzņēmuma spējas

apgādāt tā dibinātāju. Stabils uzkrājums veidojas laika gaitā, tā-

pēc, jo agrāk sāksit krāt, jo lielāka būs pārliecība par nākotni.

UZTICĪGI DARBINIEKI NEPAMETĪS JŪS BRAUCIENA VIDŪ, LAI KĀDUS LĪKLOČUS PIEDZĪVOTU

Uzņēmējs, kurš paplašina darbību, pieņemot jaunus darbiniekus,

uzņemas arī jaunas atbildības. Svarīga darbinieka pēkšņa saslim-

šana var būt nopietns trieciens uzņēmumam – un, protams, arī

pašam darbiniekam. Ar apdrošināšanas palīdzību ir iespējams

nodrošināt, ka gan uzņēmums, gan attiecīgais darbinieks var ne-

raizēties par fi nanšu jautājumiem laikā, kad uzmanība jāvelta ci-

tām lietām.

Apdrošināšana un uzkrājuma veidošana darbiniekam ir laba

personāla politika. Tas ir arī stratēģisks solis uzņēmuma profe-

sionāļu motivēšanai un saglabāšanai. Kad talantus pārvilina kon-

kurenti, uzņēmumam tas nozīmē papildu izmaksas. Sliktākajā ga-

dījumā var tikt apdraudēti arī svarīgi projekti. Jauna darbinieka

atrašana un apmācīšana var aizņemt pat veselu gadu.

Uzņēmumam nevajadzētu atstāt pārāk lielu rīcības brīvību

saviem konkurentiem. Daudzi uzņēmumi ir labi uzbrucēji, taču

atstāj caurumus savā aizsardzībā. Mazie un vidējie uzņēmumi jo

sevišķi mēdz izmantot tikai vienpusējus līdzekļus, lai motivētu

darbiniekus neatstāt uzņēmumu, kamēr lieli konkurenti piedāvā

dažādus tieši uz darbinieku interesēm vērstus stimulus.

Izmantojot pareizos rīkus, uzņēmums var nodrošināt, ka viss

personāls paliek tam uzticīgs līdz pat brauciena beigām. Ar uz-

krājumu darbinieka pensijai uzņēmums var vairot darbinieku

uzticību un atalgot tos. Pensiju uzkrājumi var tikt piemēroti gan

visam personālam, gan vadošajiem darbiniekiem selektīvi. Darbi-

niekus, kam veidot uzkrājumu, var izvēlēties pēc dažādiem kri-

tērijiem, piemēram, pēc ieņemamā amata, stāža, vecuma vai pēc

jebkuriem citiem parametriem atbilstoši darba devēja ieskatiem.

Līgumā var noteikt, ka darbinieks saņem uzkrājumu tikai pēc

noteikta laika perioda. Tādējādi darbinieki redz savus uzkrāju-

mus augam gadu no gada, un viņu lojalitāte aug līdz ar tiem. Da-

žādi stimuli nevar aizstāt labu vadību, taču tie neapšaubāmi var

to veiksmīgi papildināt.

PĒC PĒDĒJĀ BRAUCIENA IR LAIKS IZBAUDĪT ATPŪTU

Tuvojoties pensijas vecumam, daudzi sāk domāt par savu uzkrā-

jumu nodošanu nākamajai paaudzei. Investīcijas dzīvības apdro-

šināšanas līgumā ir labs veids, kā droši un laikus parūpēties par

pietiekamu naudas līdzekļu atstāšanu saviem bērniem. Ieguldī-

jumi dzīvības apdrošināšanas līgumā ir labs risinājums efektīvai

mantojuma lietu sakārtošanai. Uzkrātie naudas līdzekļi investo-

ra nāves gadījumā tiek izmaksāti norādītajiem labuma guvējiem

dažu nedēļu laikā. Tie nepakļaujas vispārējai mantošanas kārtībai,

kas parasti aizņem ilgu laiku. Tādējādi pareizi izvēlēti risinājumi

savu ietaupījumu ieguldīšanai var nodrošināt pietiekamus naudas

līdzekļus bērniem un dzīvesbiedriem. Vienlaikus apdrošināšanas

līgums kā savu uzkrājumu ieguldīšanas risinājums paver iespēju

baudīt vairākas nodokļu priekšrocības.

Dzīves kalni un lejas dažkārt ir pārāk stāvas – kā uzņēmējiem,

tā ikvienam citam. Taču tam ir iespējams sagatavoties neatkarīgi

no tā, vai runa ir par ģimeni, uzņēmumu vai labākajiem darbinie-

kiem valstī. Turklāt risinājums visiem šiem jautājumiem ir atro-

dams vienuviet.

***

46LIFE 2012/2013

MIERĪGĀKIE AMERIKĀŅU KALNIŅI PASAULĒVācijā, Dīsburgas pilsētas dienvidos, ir atrodami visai iespaidīgi amerikāņu kalniņi. Dinamiskā tērauda būve paveras horizontā ar straujiem līkumiem un iespaidīgām, izaicinošām

cilpām. Pēc saulrieta to vēl aizraujošāku padara atrakcijas izgaismojums. Tomēr, aplūkojot to tuvāk, atklājas, ka būve patiesībā ir ainavu mākslas instalācija un sliežu ceļi ir

meistarīgi veidotas kāpnes. Šiem amerikāņu kalniņiem bremzes nav nepieciešamas, jo ātrums, kas sasniedzams, pa tiem ejot, neliks jūsu galvai griezties. No būves virsotnes 45

metrus virs zemes paveras skats uz elpu aizraujošu lauku ainavu. Instalāciju, kuras nosaukums ir Tīģeris un Bruņurupucis – Burvju kalns, veidojuši Hamburgas mākslinieki Heike

Mutera un Ulriks Gents. www.phaenomedia.org

Pasaules mežonīgākie amerikāņu kalniņiLai gan cilvēki cenšas izvairīties no radikāliem pavērsieniem savās fi nansēs un privātajā dzīvē, daudzi joprojām izjūt saviļņojumu amerikāņu kalniņu brauciena laikā. Ja esi viens no viņiem, izmēģini šos braucienus.

PASAULES ĀTRĀKIE AMERIKĀŅU KALNIŅI Maksimālais ātrums - 217,02 km/h, kas tiek sa-

sniegts 2,5 sekundēs.

1. formulas sporta auto paātrinājums ir tikai puse

no tā.

Ring Racer, Nirnburgringas izklaides parks,

Nirnberga, Vācija.

(2011. gada Pasaules Ginesa rekordu grāmata)

PASAULES AUGSTĀKIE AMERIKĀŅU KALNIŅI 139 metri.

Kingda Ka, izklaides parks Six Flags Great

Adventure, Džeksona, Ņūdžersija, ASV.

AMERIKĀŅU KALNIŅI AR PASAULĒ GARĀKO APGRIEZIENU SĒRIJU10 reižu kājām gaisā 850 metru garā braucienā.

Colossus, atrakciju parks Thorpe Park, Čērtsija,

Sari, Lielbritānija.

STĀVĀKIE AMERIKĀŅU KALNIŅI PASAULĒMaksimālais vertikālais kritums ir ar 121 grāda leņķi.

Takabisha, atrakciju parks Fuji-Q Highland, Fudži-

jošida, Jamanaši, Japāna.

PASAULES ĀTRĀKIE UN AUGSTĀKIE AMERIKĀŅU KALNIŅI NO KOKA120 km/h, augstums – 60 metru.

Koloss, atrakciju parks Heide-Park, Zoltava,

Vācija.

47

Brîvîbas iela 31 (Radisson BLU Hotel Latvija), Rîga

Tâlr. +371 67610555

[email protected],

www.scandinaviandesign.lv

SKANDINÂVU DIZAINA MÇBELES GAISMAS ÍERMEÒI AKSESUÂRI DÂVANAS

Under The Bell, MUUTO

48LIFE 2012/2013

Golfa klubā tovakar viss kā ierasts – klusi un mierīgi. Vējš sašūpo ezera viļņus, un viegla brīze mūs atveldzē karstās

darba dienas vakarā. Taču tas ir mānīgs miers. Uz laukuma viss ir pretēji. Tur notiek cīņa. Turklāt visbiežāk pašam ar sevi.

Runājot par sportu un biznesu, mēs lietojam vienus un tos pašus jēdzienus. Uzvara. Zaudējums. Mērķis. Rezultāts. Mērķtiecība.

Gribasspēks. Nauda. Ieguldījums. Veiksme. Sarunai par šīm tēmām mēs aicinājām divus cilvēkus, kas abi ir iesaistīti kā sportā, tā biznesā.

Teksts: Ieva Šmite * Foto: Gatis Rozenfelds

Armands Puče: Abās jomās patiešām ir ļoti daudz līdzību, bet

man šķiet, ka nevajadzētu nodalīt – sports, bizness, kultūra. Dabā

pastāv harmonija, taču mēs visu laiku vēlamies no tās iet prom.

Mēs paši būvējam sētas un liekam rāmjus. Mēs gribam salīdzināt

divas lietas, bet nevajadzētu. Gan biznesā ir kā sportā, gan kultūrā

ir kā sportā.

Māris Saukāns: No rīta uzvelku baltu kreklu, vakarpusē – citas

drēbes, aizbraucu uz autotrasi, kur esmu autosportists, vēlāk –

līdz jūrai, uzvelku jūrnieku kreklu un esmu kapteinis. Lomas mai-

nās, bet nemainos es. Es esmu tāds pats Māris, kāds esmu, un

tā fi lzofi ja, kas mani vada, ir šāda – es dzīvoju vienādi visās šajās

lomās.

Taču pirmais, kas man nāk prātā, salīdzinot šīs divas lietas,

ir dabas likums, kas darbojas labāk par visiem citiem likumiem,

ko sarakstījis cilvēks. Cēloņu un seku likums. Ko esi iesējis, kādu

darbu ielicis, tāds arī būs rezultāts.

Dzīvesmeistarība

Taču sportā, salīdzinot ar uzņēmējdarbību, rezultāts izšķir

visu. Varam iesniegt apelāciju, taču ir laukums, apkārt ir skatī-

tāji, uz laukuma ir tiesnesis, un visi redzēja – ripa vārtos. Ārpus

laukuma viss nav tik uzskatāmi redzams. Varbūt nav tik tīrs. Tik

precīzs.

Armands Puče: Jo noteikumi ir precīzi uzrakstīti. Dzīvē arī tie

pastāv, taču nav tik precīzi defi nēti... Piemēram, es dzīvoju ar

maskām, un tās man ir vajadzīgas. Katra vide diktē kārtību un

nosacījumus, un varbūt pat nevajadzētu vairīties no maskām. Es

tās esmu pat apzināti veidojis. Tāds esmu darbā, tāds es cenšos

būt mājās, un darbinieki nezina, kāds es esmu vīrs un tēvs. Viņiem

tas arī nav jāzina. Taču šī robeža... Tā ir kā akvareļi, kuros krāsas

ir izpludinātas...

Uzliec masku un nevairies no tās! Taču maskai jābūt profesionā-

lai, ir jāzina iemesls, kādēļ to uzliekam. Jāzina vieta un laiks, kurā

ar šo masku darboties. Tā ir atbildība. Pirmām kārtām pret sevi.

49

Armands Puče ir Ozo golfa kluba direktors jau desmit gadu, kopš tas tika

atklāts 2002. gada vasarā. Taču vispirms pazīstams kā sporta žurnālists un

vairāku grāmatu autors, kas stāsta par izcilām sporta personībām. Viņam ir

bijusi laime būt klāt dažādos notikumos un intervēt cilvēkus, kuru vārdi spor-

tā ir tikpat spoži kā zelta medaļas. Kādu brīdi viņš no sporta bija pagājis malā,

taču tagad atkal ir atpakaļ.

Māris Saukāns pirms 20 gadiem dibināja vienu no šobrīd lielākajiem būvnie-

cības uzņēmumiem RBS Skals. Šobrīd viņš ir tā padomes priekšsēdētājs, taču

paralēli pēdējos 13 gadus arī aktīvs autosportists un vairākkārtējs Dakāras

rallijreida dalībnieks. Kopā ar Latvijas autosporta leģendu Andri Dambi viņi

strādā pie pasaulē pirmā elektriskās piedziņas automobiļa OSCar projekta.

Māris ir šīs idejas autors un virzītājspēks.

Citos gadījumos veiksme ir tik mānīgs lielums, ka tā var pat... apreibināt. Iegāzt. Pat olimpiskā medaļa vienā otrā gadījumā cilvēkam noteikti nav bijusi veiksme.

Māca neveiksmes. Taču, ja 40 gados 40. reizi uzkāp uz tā paša grābekļa, tad gluži vienkārši

esi stulbs un neko neesi ņēmis vērā.

50LIFE 2012/2013

Ko jūs domājat par veiksmi? Sportisti bieži saka: pietrūka veiksmes.

Māris Saukāns: Es iedomājos, vai tajā brīdī neveiksme tiešām ir

neveiksme? Varbūt tā ir veiksme?

Armands Puče: Interesanti pavērot, kādā vecumā sportisti par

to runā. Jo tas ir stāsts par briedumu, un spēka pilnbrieds spor-

tā ir vecumā no 20 līdz 30 gadiem. Taču mēs ļoti maz atradīsim

tādus sportistus, kuri pēc 30 runās par veiksmi kā par faktoru,

kas izšķir konkrēto spēles setu, punktu vai rezultātu, jo cilvēki

mainās, iegūst pieredzi un uzkrāj to. Izpratne par veiksmi mainās

pieaugot.

Man patika, ko Māris teica par neveiksmi. Citos gadījumos

veiksme ir tik mānīgs lielums, ka tā var pat... apreibināt. Iegāzt.

Pat olimpiskā medaļa vienā otrā gadījumā cilvēkam noteikti nav

bijusi veiksme. Jo sportists vairs sevi nekontrolē, neadekvāti rīko-

jas, sadeg, neiztur pārbaudījumus.

Māris Saukāns: Māca neveiksmes. Taču, ja 40 gados 40. reizi

uzkāp uz tā paša grābekļa, tad gluži vienkārši esi stulbs un neko

neesi ņēmis vērā. Mani ir mācījušas tikai neveiksmes.

Bijām sanākuši vairāk nekā 120 1969. gadā dzimušie puikas, un

mums ļoti skaidri pateica, kas mūs sagaida, kļūstot par profesio-

nāliem sportistiem, taču tas mani nebiedēja. Ļoti būtisks pavēr-

siens manā dzīvē bija lēmums aiziet no sporta.

Latvijas junioru hokeja izlase nebija tikusi PSRS fi nālos 18

gadu, un viens no maniem treneriem, kurš joprojām ir mana au-

toritāte un piemērs, Vasilijs Tihonovs, slavenā Viktora Tihonova

dēls, Latviju aizveda līdz šim fi nālam, un es biju šīs komandas kap-

teinis. Tajā pavasarī pirms turnīra nokļuvu slimnīcā ar smagām

traumām un bija skaidrs, ka es nekur nebraukšu. Taču komanda

aizbrauca. Man bija 19 gadu, un es biju tik ļoti apvainojies uz dzīvi,

ka pieņēmu lēmumu neturpināt sporta gaitas. Tas bija pārstei-

gums visiem. To vasaru es pavadīju, cītīgi mācoties. Bija ļoti grūti,

bet es nokārtoju eksāmenus un iestājos augstskolā.

Vēlāk sportā atgriezos, pēdējos gadus esmu arī treneris – tre-

nēju bērnu komandas. Daudzi jautājuši, vai es to nožēloju. No-

teikti nē. Kā teicis Māris Čaklais, man pieder tas, kas ar mani ir

noticis... Un tas viss ir mans. Tas, ka sports man ļoti palīdz dzīvot

šeit un tagad, ir nenoliedzami.

Es ļoti reti saku, ka es zinu. Viss patiesībā ir versija.

51

Sportā uzvara ir ļoti skaidrs jēdziens, bet biznesā?

Armands Puče: Kad ir tikai 25 vai 30 gadu, vienalga – biznesā vai

sportā, bet mēs patērējam ļoti daudz emociju. Esam neiecietīgi,

turklāt tas notiek ļoti agresīvā formā. Taču tā mēs veidojamies. Es

ne tuvu neesmu tāds cilvēks, kāds es biju pirms 10, 15 gadiem. Bet,

ja es nebūtu šim posmam gājis cauri, kura laikā, pieļauju, esmu

iemantojis arī daudz ienaidnieku, es nebūtu tāds, kāds esmu.

Māris Saukāns: Es ļoti reti saku, ka es zinu. Viss patiesībā ir ver-

sija. Bet, ja runā par uzņēmumu – ja nebūtu man visas manas ie-

priekšējās pieredzes sportā, ar visiem notikumiem, ar lēmumiem,

es nebūtu izveidojis uzņēmumu tādu, kāds tas ir. Ja es nebūtu iz-

mācījies visas šīs komandas attiecības – savā starpā, ar treneriem,

treneriem ar viņu vadību, ticis līdz komandas kapteiņa pozīcijai...

Tik daudz attiecību mijiedarbības.

Kas biznesā ir mērķis? Bet kas biznesā šos mērķus izvirza?

Mēs paši. Pirms 20 gadiem es gribēju izveidot uzņēmumu, kas ir

pazīstams nevis kā kāda konkrēta cilvēka uzņēmums, bet kā uzņē-

mums, kurā varat pasūtīt profesionālu būvniecības pakalpojumu.

Armands Puče: Māris aizskāra ļoti interesantu tēmu par attiecī-

bām. Es piekrītu – jebkura uzņēmuma panākumu pamatā ir attie-

cības. Būtībā dzīve ir kā intervija, mēģinot atrast labāko veidu, kā

uzdot jautājumu, un prast noklausīties atbildi, kas reizēm atnāk

ļoti netiešā veidā.

Uldis Mucenieks no Mandatum Life reiz teica, ka sākumā ļoti

gribējies būt komandas līderim, tam, kurš taisa tos slum dunk. Jo

sajūta ir, ka citādi neviens golu neiemetīs. Vēlāk – kā trenerim un

nemaz nebūt laukumā. Tomēr, viņaprāt, augstākā pilotāža ir tad,

ja uzņēmuma vadītājs, līdzīgi kā sporta komandās, ir kā puika, kas

pienes ūdeni uz soliņa sēdošajiem. Pieņemot, ka uzņēmums ir kā

pastāvīgs organisms, un vadītājs tikpat kā nav redzams. Tomēr,

iespējams, tas ūdens un dvielis tajā brīdī ir vissvarīgākais.

Redzi, tu vari pienest ūdeni komandai uz soliņa, bet pienāk brī-

dis, kad visi skatīsies uz tevi un gaidīs lēmumu: ko darīt. Un tad tu

saki – ejam šo ceļu! Kāds iebildīs un negribēs, bet desmit piekritīs,

un tā ir tava atbildība lēmumu pieņemt. Tas liekas tik vienkārši,

bet patiesībā lēmumus ir ļoti grūti pieņemt. Taču tieši tas virza

uz priekšu. Daudz smagāk ir neizlēmības dēļ stāvēt uz vietas un

domāt. Bet laiks iet...

***

Būtībā dzīve ir kā intervija, mēģinot atrast labāko veidu, kā uzdot jautājumu, un prast noklausīties atbildi, kas reizēm atnāk ļoti netiešāveidā.

52LIFE 2012/2013

Kas tavai sejai piestāv vislabāk – jautrais Vinfīlds, apņēmīgais Zapa, stingrais policistu ūsu standarts vai apjomīga veco holandiešu stila bārda? Izaudzē ūsas, kas atbilst tavai gaumei un raksturam!

Teksts: Riitta Mettomäki * Ilustrācijas: Inka Järvinen

SKAT, KĀDAS ŪSAS!

VITAMĪNIūsāmVīrieša bārda atklāj visu par viņa veselību.

VitaBeard, pasaulē pirmie vitamīni ūsām,

liek bārdai augt ātrāk, padara to stiprāku

un mazina ādas sausumu un niezēšanu.

Pagaidām VitaBeard ir pieejams tikai ASV.

www.beardvitamin.com/international

Bārdas audzēšanas pamācība trīs soļos1. APŅEMŠANĀS. Mūsdienās skūšanās ir norma,

un, lai ļautu bārdai augt, ir nepieciešams raksturs.

2. PĀRSTĀJ SKŪTIES. Vismaz pirmās četras nedē-

ļas neskujies vispār.

3. KOP SAVU BĀRDU. Iegādājies bārdas griezēju un

ūsu šķērītes. Mazgā bārdu ar šampūnu vai ziepēm.

Nobeigumā izmanto ūsu ķemmi.

www.beards.org

53

Pasaules bārdu un ūsu čempionāts ikgadēji norisinās jau

kopš 1996. gada. Pagājušajā gadā Norvēģijā soms Juhani Hel-

menkalastaja tika kronēts par čempionu Dalī kategorijā. Nā-

kamais atklātais čempionāts gaidāms novembrī Lasvegasā.

www.worldbeardchampionships.com

NANOTEHNOLOĢIJAS un daļiņu fi zika

Lai uzturētu ūsas glītas un koptas, ir ne-

pieciešams kvalitatīvs aprīkojums. No

liekā sejas apmatojuma iespējams at-

brīvoties, izmantojot augsto tehnoloģiju

skuvekli Zafi rro Iridium. Tas izgatavots

no unikāliem izturīgākajiem un tehniski

progresīvākajiem materiāliem, kādi vien

cilvēcei ir zināmi. No balta safīra vei-

dotais asmens ir piecus tūkstošus reižu

plānāks par cilvēka matu. Pavisam ir pie-

ejami tikai 99 šādi skuvekļi, un to 100 000

dolāru cenā ir iekļauti apkopes un asi-

nāšanas pakalpojumi 20 gadu garumā.

www.zafi rro.com

Vai jāaudzē ūsas, lai kļūtu par ģēniju vai diktatoru? Slavenas vēsturiskas personības ar ūsām:Salvadors DalīFrīdrihs NīčeĀdolfs HitlersJosifs StaļinsAlberts EinšteinsGraučo MarkssSadams HuseinsKlārks GeiblsČārlijs ČaplinsFrenks ZapaMārtins Luters KingsFredijs MerkūrijsFidels KastroŽans SibēliussErkils PuaroKurts Vonnegūts

PASAULES LABĀKĀS ŪSAS

Skūšanās vēsture aizsākās akmens laikmetā, kad vīrieši izmanto-

ja no akmens vai raga izgatavotus skuvekļus.

Vārds ūsas mūsdienu angļu valodā (moustache) cēlies no sengrie-

ķu valodas, kurā mullon nozīmēja lūpu, bet atvasinājums mustax –

augšlūpu vai bārdu. Viduslaikos no tā tika atvasināts vārds mous-

takion.

Krievijas imperators Pēteris Lielais tik ļoti necieta bārdas, ka ievie-

sa īpašu bārdas nodokli. Viņš vēlējās, lai visi vīrieši būtu gludi skū-

ti, lai parādītu visai Eiropai, ka Krievija ir izglītota rietumvalsts.

Jau vairākus gadus dažādās pasaules valstīs novembra mēnesi

dēvē par Movember jeb Ūsu novembri. Šī kampaņa mudina vīriešus

visā pasaulē audzēt ūsas. Tās mērķis ir vākt līdzekļus prostatas

vēža izpētei un ārstēšanai. Daži atcerēsies, ka pirms pāris gadiem

arī Latvijā Intars Busulis nēsāja ūsas, lai tādējādi pievērstu sa-

biedrības uzmanību prostatas problēmai.

Citi interesanti fakti par ūsām

54LIFE 2012/2013

Kad KARI VOUTILAINENS vēl bija mazs, viena no viņa mīļākajām vietām bija kāda pulksteņu darbnīca Kemi, kas piederēja ģimenes draugam.

Šobrīd viņš ir viens no pasaules pulksteņmeistaru elites un pats savām rokām rada mākslas darbus, par kuriem pasūtītāji ir gatavi maksāt lielu naudu.

Teksts: Elna Nykanen Andrersson * Foto: Esther Michel

Pats SAVAS laimes kalējs

55

Kari Voutilainens dzīvo un strādā Motjē ciematā Šveices tradicionālajā pulksteņmeistaru reģionā.

56LIFE 2012/2013

K ari Voutilainens, iespē-

jams, izvēlējās savu nā-

kotnes profesiju jau seš-

desmito gadu sākumā

Somijas pilsētiņā Kemi,

kad kādu dienu pārstā-

ja darboties viņa tēva pulkstenis. Visa

ģimene kopā devās pie kāda pazīstama

pulksteņmeistara. Turpmākajos gados

Kari viņa darbnīcā atgriezās vēl daudzas

reizes.

Zēns vienmēr devās līdzi vecākiem, lai

nepalaistu garām izdevību redzēt sarež-

ģītos mehānismus un pulksteņmeistara

precīzo darbu. Mājās viņš pats izjauca un

atkal salika visus mehānismus, kam vien

tika klāt.

„Es biju apmēram četrpadsmit gadus

vecs, kad tēvs man vaicāja, kas es vēlos

būt, kad izaugšu liels. Es atbildēju, ka

gribu darināt lietas pats savām rokām un

strādāt kā privātuzņēmējs,” atceras Vou-

tilainens.

Vairākas desmitgades vēlāk viņš sēž

automašīnā, kas ir ceļā uz lielāko pulkste-

ņu izstādi pasaulē Bāzelē, Šveicē. Izstāde

BaselWorld ir viņa galvenais mārketinga

kanāls. Tā ir vieta, kur viņam un vēl di-

viem tūkstošiem dalībnieku ir iespēja tik-

ties ar pulksteņu nozares žurnālistiem un

blogeriem un – galvenais – ar ievērojamu

skaitu klientu.

Tā gan nav, ka Voutilainenam patiešām

vajadzētu savus pulksteņus reklamēt.

Viņa uzņēmums, kurā strādā trīspadsmit

darbinieku, jau šobrīd noraida jaunus pa-

sūtījumus, jo Voutilainens nevēlas uzņē-

mumu paplašināt.

K ari Voutilainens ir visslavenākais

somu pulksteņmeistars un, ļoti ie-

spējams, arī panākumiem bagātākais.

Mehāniskos rokas pulksteņus, kas izgata-

voti viņa studijā Motjē, Šveicē, apbrīno un

iekāro pulksteņu cienītāji visā pasaulē.

Taču iegūt šādu pulksteni ir lemts ti-

kai retajam. Cenu diapazons ir no 50 līdz

60 tūkstošiem eiro, un, pat ja jūsu bankas

kontā ir pietiekama summa, var paiet

vairāki gadi no brīža, kad izdarāt savu

pasūtījumu, līdz saņemsiet pulksteni.

Voutilainens teic, ka viņa pēdējā darba pa-

beigšanai vajadzēja sešus gadus. Kas īsti

padara šos pulksteņus tik dārgus? No vie-

nas puses, tas ir kvalitatīva izstrādājuma

radīšanai nepieciešamais laiks, no otras –

dārgie materiāli. Piemēram, bija vajadzī-

gi vairāki gadi, lai izveidotu mehānismu

pulkstenim Vingt-8, ko Voutilainens laida

klajā pagājušajā gadā un kas izgatavots no

zelta vai platīna. Pulksteņa aizmugure ir

veidota no safīra stikla, un tā krokodilādas

siksniņa ir roku darbs. Voutilainens un

viņa darbinieki gandrīz visas pulksteņa

detaļas darināja paši. Voutilainena darb-

nīcā tiek izgatavoti 40 līdz 50 pulksteņu

gadā, un tie visi ir roku darbs.

V outilainens salīdzina pulksteņus ar

automašīnām. „Piemēram, Mercedes

ir ērti un uzticami auto, taču tie vienmēr

būs masveida ražošanas produkti. Ir arī

tādi automobiļi kā Bentley, kas tiek pielā-

goti un īpaši veidoti individuālajam pasūtī-

tājam. Arī šo automašīnu iegādes process

ir citāds; tās nemēdz iegādāties autosalo-

nos, bet gan rūpnīcās, kur tiek pielāgotas

dažādas detaļas – piemēram, sēdekļi tiek

piemēroti klienta mugurai.”

Voutilainens savus pulksteņus veido lī-

dzīgi – tie galvenokārt tiek izgatavoti pēc

pasūtījuma un atbilstoši klientu vēlmēm.

„Īpaša pasūtījuma gadījumā paiet gads, lai

saskaņotu tehniskās detaļas un izveidotu

ietvaru un ciparnīcu. Unikāls darbs ne-

dzimst dažos mēnešos,” viņš saka.

“Mani klienti dzīvo ASV, Eiropā un Āzijā. Viņi ir vecumā no 28 līdz 88 gadiem, un viņu vidū ir aristokrāti, juristi, baņķieri un ārsti.”

57

Blakus Voutilainena mājām atrodas arī viņa darbnīca. Pulksteņmeistars

joprojām aktīvi piedalās savu pulksteņu veidošanā. „Man patīk mans darbs,

tas sniedz man gandarījumu,” viņš saka. Strādājot Parmigiani, Voutilainens

apguva arī ļoti sarežģītu pulksteņu detaļu veidošanu.

58LIFE 2012/2013

tikuši darināti jau četrsimt gadu; es dedzī-

gi vēlējos apgūt vēl vairāk.”

1990. gadā Voutilainens iekār-

tojās amatā pie Šveices

pulksteņmeistara Mišela Parmidžāni. Tur

Voutilainenam bija iespēja pilnveidot sa-

vas prasmes senu un vērtīgu pulksteņu

restaurēšanā, kā arī apgūt ļoti sarežģītu

pulksteņu detaļu veidošanu. Parmigiani

darbnīcā Voutilainens pavadīja deviņus

gadus. Šī vieta viņam nebija nozīmīga tikai

darba pieredzes dēļ. „Strādājot Parmigia-

ni, es iepazinos ar Čārlzu Meilanu, 70 ga-

dus vecu pulksteņmeistaru, kurš patiesībā

jau bija pensijā. Es daudz no viņa iemācī-

jos. Viņš arī bija tas, kurš mani pamudinā-

ja sākt izgatavot pašam savus pulksteņus,”

stāsta Voutilainens. Savu pirmo pulksteni

viņš izveidoja 1994. gadā. Meistardarbs

tika radīts vēlās vakara stundās, kad visi

dienas darbi bija pabeigti. Simtiem dar-

bam veltīto stundu atmaksājās – Voutilai-

nena kabatas pulkstenis sudraba ietvarā

ar pašizgatavotu mehānismu piesaistīja

uzmanību un iedēstīja Voutilainena apzi-

ņā sapni kādu dienu izveidot pašam savu

pulksteņu darbnīcu. Voutilainens dažus

gadus strādāja par pulksteņmeistaru

skolotāju, līdz 2002. gadā nodibināja pats

savu uzņēmumu.

„Sākums bija viegls, jo papildus pats

savu pulksteņu izgatavošanai es uzņēmos

arī daudz līgumdarbu. Jau deviņdesmito

gadu sākumā es īrēju pats savu darbnīcu

Pēc pasūtījuma izgatavoti pulksteņi tiek rūpīgi

pielāgoti līdz pat vissīkākajai detaļai. Attēlā re-

dzams Vingt-8 pulkstenis no mehānisma puses.

Voutilainena veidotais Decimal Repeater pavēsta

lietotājam par stundu, desmit minūšu un minū-

tes paiešanu. Voutilainens izgatavoja savu pirmo

pulksteni 1994. gadā. Šis kabatas pulkstenis sud-

raba ietvarā piesaistīja uzmanību un iedēstīja

viņa apziņā sapni kādu dienu izveidot pašam savu

pulksteņu darbnīcu. Ar rokām izgatavotu pulk-

steņu vidējais izgatavošanas laiks ir no viena līdz

pusotram gadam; pēdējā pulksteņa pabeigšana

aizņēma sešus gadus.

Savu arodu Voutilainens apguva Tapio-

las pulksteņmeistaru skolā astoņdesmito

gadu sākumā. Jau uzreiz pēc studiju uz-

sākšanas viņš zināja, ka ir nonācis īstajā

vietā. „Tā bija pirmā reize, kad es jutu, ka

skola patiešām ir man piemērota. Pēc tam

man vairs nekad nav šķitis, ka es daru dar-

bu. Patiesībā tā ir tīrā bauda,” viņš saka.

Pirmie trīs mācību gadi neremdēja

jaunā pulksteņmeistara slāpes pēc zināša-

nām, un drīz pēc absolvēšanas viņš devās

uz Šveici, lai turpinātu studijas. Tur viņš

ieguva prestižo Šveices pulksteņmeista-

ru apmācības un izglītības programmas

(WOTSEP) kvalifi kāciju. „Jo vairāk ap-

gūstat, jo vairāk saprotat, cik patiesībā

sena ir šā aroda vēsture. Šveices pulksteņi

59

un biju sagādājis visu nepieciešamo aprī-

kojumu. Es pazinu rūpnīcas un ražotājus –

pateicoties tam, man drīz bija daudz pasū-

tītāju. Šobrīd man ir līgums tikai ar vienu

klientu,” stāsta Voutilainens.

Valdetravēras apgabalā, kur Voutilai-

nens dzīvo un strādā, ir senas pulkste-

ņu darināšanas tradīcijas; šajā reģionā

darbojas arī slavenie Šveices uzņēmumi

Parmigiani, Chopard un Piaget. Šā aroda

pirmsākumi Šveicē meklējami 16. gadsim-

tā, kad reformators Žans Kalvins aizlie-

dza rotaslietu nēsāšanu, liekot zeltkaļiem

un juvelieriem meklēt citus izpausmes

veidus. Līdz gadsimta beigām Ženēvas

pulksteņi jau bija kļuvuši pazīstami ar

savu izcilo kvalitāti, un 1601. gadā Šveicē

tika nodibināta pasaules pirmā pulksteņ-

meistaru ģilde.

Pulksteņu masveida ražošana sākās

20. gadsimtā, un Pirmā pasaules kara lai-

kā popularitāti iemantoja rokas pulksteņi.

Gadsimtu gaitā ir attīstījusies pulksteņu

tehnoloģija, un ap 20. gadsimta piecdesmi-

tajiem gadiem mehāniskajiem pulksteņiem

pievienojās arī elektroniskie. Taču visdār-

gākie joprojām ir mehāniski uzvelkamie

pulksteņi. Voutilainena pazīstamāko darbu

vidū ir rokas pulksteņi ar stundu sišanas

mehānismu. Voutilainens ir pārliecinājis

pulksteņmeistaru pasauli ar savu izgudro-

jumu, kas sit katras desmit minūtes.

Šāda veida pulksteņi parasti pavēs-

ta laiku, radot cita toņa skaņu, kad paiet

stunda, stundas ceturksnis vai minūte.

Voutilainena pulkstenis Decimal Repe-

ater, kas pirmoreiz tika parādīts Bāzelē

2005. gadā, vēsta tā lietotājam par katras

stundas, desmit minūšu un minūtes paie-

šanu. Tas ievēro laika aprēķinu loģiku un

tādējādi ir vieglāk nolasāms.

Voutilainena pulksteņi, kas ietver sim-

tus vai pat tūkstošus mazu detaļu, ir pie-

saistījuši plašu klientu loku visā pasaulē.

„Mani klienti dzīvo ASV, Eiropā un Āzijā.

Viņi ir vecumā no 28 līdz 88 gadiem, un

viņu vidū ir aristokrāti, juristi, baņķieri

un ārsti,” viņš stāsta.

Tomēr viņu vidū nav arābu naftas mil-

jardieru vai krievu jaunbagātnieku. Ie-

mesls ir pārsteidzoši vienkāršs – valodas

barjera. „Lielu daļu no saviem pulksteņiem

es pārdodu tieši klientiem, un, piemēram,

Krievijā ļaudis bieži vien nerunā angļu vai

franču valodā. Krievi galvenokārt iegādā-

jas pulksteņus veikalos, bet veikali grib

iepirkt uzreiz divdesmit pulksteņus. Es

nevēlos to darīt. Tā būtu gandrīz puse no

visiem pulksteņiem, ko es saražoju gada

laikā,” Voutilainens paskaidro.

L ai gan vairākums cilvēku pasaulē lieto

salīdzinoši lētus pulksteņus, palieli-

nās arī pieprasījums pēc pulksteņiem, kas

izgatavoti ar rokām. Voutilainens apgalvo,

ka senās pulksteņu darināšanas prasmes

nav zudušas un joprojām tiek novērtētas.

Šīs tradīcijas sevišķi ciena Šveicē un Ja-

pānā. Mūsdienās Šveicē trūkst pulksteņ-

meistaru, jo skolas nespēj apmācīt pietie-

kamu daudzumu speciālistu. Voutilainens

vēlētos redzēt vecās mācekļu sistēmas

atgriešanos – tāda joprojām tiek īstenota,

piemēram, Japānā. „Japānā vecos meista-

rus ciena un vēlas no viņiem mācīties. Pie

mums strādā kāds trīsdesmitgadīgs japā-

ņu pulksteņmeistars, kurš reiz noraidīja

kādu darba piedāvājumu, jo viņš būtu bijis

vecākais tajā darbavietā.”

60LIFE 2012/2013

61

Valdetravēras apgabalā, kur Voutilainens dzīvo un strādā, ir senas pulksteņu darināšanas tradīcijas; šajā reģionā darbojas arī tādi slaveni

Šveices uzņēmumi kā Parmigiani, Chopard un Piaget.

T as var šķist nedaudz pārsteidzoši,

taču profesijas galvenās cerības sais-

tās ar Somiju. Tapiolas pulksteņmeistaru

skola ir viena no prestižākajām pasaulē,

un somu pulksteņmeistari strādā daudzos

slavenos Šveices pulksteņu ražošanas uz-

ņēmumos. „Tapiolas skola ir vienīgā pulk-

steņmeistaru skola pasaulē, kas pieder

pašiem pulksteņu speciālistiem. Vēl viens

izņēmums ir Rolex skola, kura pieder rūp-

nīcai. Tas skolā rada pozitīvu atmosfēru,

jo pasniedzēji nav valsts darbinieki. Švei-

cē lietas nenotiek tādā līmenī, un attiek-

sme ir citāda. Somijā gan pasniedzējiem,

gan studentiem ir labāka motivācija, kas

atspoguļojas arī darba dzīvē.”

A tgriežamies izstādē Bāzelē. Šogad

Voutilainens parādīja savu pirmo

īpaši sievietēm paredzēto modeli, kas ir

nedaudz mazāks par iepriekšējiem. Vou-

tilainens uzsver, ka pulksteņu mode šo-

brīd ievirzās smalkākā gultnē. „Pulkste-

ņu mode ir viļņveida. Pirms neilga laika

populāri bija milzīgi pulksteņi, daži pat

apakštasītes izmērā. Tagad atgriezušies

sevišķi plāni un mazāki modeļi,” viņš saka.

Bet kā ar pašu pulksteņmeistaru? Vouti-

lainens atklāj, ka viņam pieder ap divdes-

mit, trīsdesmit pulksteņiem, taču viens no

tiem ir īpašs un gadu gaitā viņam kļuvis

sevišķi dārgs. „Jā, tas ir pirmais kabatas

pulkstenis, ko es izgatavoju. Tas prasīja

laiku un pūles, taču bija visa aizsākums.”

***

KĀ DZIMST UNIKĀLI PULKSTEŅI?

LAIKS

Ar rokām gatavotu pulksteni pielāgo individuāla-

jam pasūtītājam līdz pat vissīkākajām detaļām,

tādēļ ietvara un ciparnīcas izveidošana vien var

ilgt veselu gadu. No pasūtījuma veikšanas līdz

pulksteņa saņemšanai var paiet vairāki gadi.

CENA

Unikāls Kari Voutilainena darināts pulkstenis

maksā 50 000 līdz 60 000 eiro. Augsto cenu veido

izgatavošanai nepieciešamais laiks un augstākās

klases materiāli, piemēram, zelts, platīns vai kro-

kodilāda.

PIELĀGOŠANA

Dārgi, ar rokām izgatavoti pulksteņi tiek pilnībā

pielāgoti. Izmēru noteikšana un ietvara, ciparnī-

cas un rādītāju veidošana tiek veikta precīzi sa-

skaņā ar pasūtītāja vēlmēm.

MODE

Pulksteņu mode, kas atspoguļojas arī vērtīgāko

pulksteņu segmentā, ir viļņveida. Pēdējā laikā

populāri bijuši lieli pulksteņi; pašreizējā tendence

ir pāriešana pie smalkākiem, sevišķi plāniem un

mazākiem modeļiem.

TRADĪCIJAS

Pulksteņu darināšanas tradīcijas Šveicē sakņojas

16. gadsimtā, kad reformators Žans Kalvins aizlie-

dza rotaslietu nēsāšanu, liekot zeltkaļiem un ju-

velieriem meklēt citus izpausmes veidus. 20. gad-

simtā aizsākās pulksteņu masveida ražošana, taču

visdārgākie joprojām ir uzvelkamie pulksteņi.

62LIFE 2012/2013

KAS IR PILNĪGA LAIME

Tas ir, kā izbaudīt neierobežotu brīvību. Helislēpošana ļauj jums nokļūt teju nepieejamās

vietās un tad traukties lejup pa nogāzēm. Un ir daudzi, kuri vēlētos saukties par tās pionieriem, šā slēpošanas

veida atklājējiem, taču, ja ticam kanādiešiem, helislēpošanas aizsācējs ir Maiks Vīgele (Mike Wiegele),

jauns imigrants no Austrijas. Viņš ir vietējā leģenda un arī tagad, septiņdesmit gadu vecumā, joprojām

izbauda sniegu kalnu nogāzēs.

Teksts: Markku Vänskä * Foto: John Schwirtlich un Shutterstock

63

vēlējās strādāt kalnu nogāzēs. Līdz 1964.

gadam Vīgele bija ieguvis ceturtās pakā-

pes slēpošanas instruktora kvalifi kāciju

un kļuva par Leikluīzas slēpošanas skolas

vadītāju, apmācot vairākus daudzsološus

slēpotājus, kuri vēlāk guva starptautiskus

panākumus.

DEJAS AR KALNUBrīva traukšanās lejup pa neskartām kal-

nu nogāzēm ir katra slēpotāja sapnis. Slē-

pojot ārpus īpaši veidotām trasēm, likmes

ir augstākas, taču atmiņas – neaizmirsta-

mas. Pateicoties Vīgelem, iespēja iekarot

līdz šim neskartu kalna nogāzi paveras

arvien lielākam skaitam cilvēku. Par helis-

lēpošanas aizsākumu var uzskatīt to brīdi,

kad Vīgele ievietoja avīzē pirmo reklāmu

par šo unikālo slēpošanas piedzīvojumu.

Tolaik aizsākto fenomenu tā sekotāji ir

aprakstījuši kā „ceļu pa gaisu uz debesīm”

un „deju ar kalnu”. Jau pēc gada Veil-

mauntā tika organizēti regulāri helislēpo-

šanas braucieni. Vēlāk Vīgele nodibināja

pats savu slēpošanas centru Karibū un

Monašī kalnu apgabalā, neskartās dabas

vidū. Viņš atzīst, ka izvēlējās šo vietu tieši

sniega dēļ – sniegs šajos kalnos krīt lielās

pārslās, veidojot vislabāko pūdera kārtu

slēpošanai.

Es esmu izlutināts,” Vīgele

smejas, „dzīve man ir devusi

iespēju dzīvot visneticamāko

kalnu ainavu ieskautam. Pa-

saulē nav skaistākas vietas!” Vīgele devās

uz Kanādu 1959. gadā, viņam bija divdes-

mit viens gads, un viņš bija apņēmības

pilns. Iztikas pelnīšanai viņš izmēģināja

dažādus amatus. Sākumā Vīgele bija būv-

niecības palīgstrādnieks, nodarbojās ar

galdniecību un strādāja arī par apdroši-

nāšanas aģentu. Taču mīlestība pret dabu

un vēlme nokļūt kalnos lika jau pieredzē-

jušajam slēpotājam pamest visu pārējo

un nodoties sava sapņa īstenošanai – viņš

64LIFE 2012/2013

VIENS AR DABUSlēpošana no helikoptera, kas īstu popu-

laritāti iemantoja astoņdesmito gadu bei-

gās, pieredzējušā slēpotāja acīs nav zau-

dējusi ne drusciņu savas pievilcības. „Jūs

atrodaties tik augstu, gandrīz pašā kalna

virsotnē. Mirkli, pirms sākt laisties lejup,

jūs gandrīz varat pieskarties debesīm,”

Vīgele stāsta, acīm mirdzot. Slēpošana no

helikoptera ļauj būt vienatnē ar dabas va-

renumu. Lai nolaistos pa neskartu nogāzi,

ir nepieciešamas prasmes un tehnika, un

to apgūšana prasa pacietību. Iesācējam

tas šķiet grūti. Kad prasmes uzlabojas,

atalgojums par to ir brīvība – kustības

vieglums un sniegs, kas šķietami mētā slē-

potāju no viena līkuma uz otru. „Slēpoša-

nā no helikoptera ir kaut kas unikāls. Ne-

Tā ir unikāla pieredze, kas nav salīdzināma ne ar ko citu!Cilvēki, kuri izmēģinājuši slēpošanu no helikoptera, visi kā viens raksturo šo pieredzi kā neaprakstāmu.

PIEREDZI PIEDĀVĀ:

www.wiegele.com

www.heliskinepal.com

skartais pūdera sniegs tevi aicina, priekšā

ir neskaitāmas trases. Es šo sajūtu nevaru

aprakstīt citādi kā eiforiju, apreibinošo

Mātes Dabas dāvanu,” saka slēpošanas

leģenda.

PIONIERIS, KURŠ NESKARTĀS KALNU VIRSOTNES PADARĪJA SASNIEDZAMAS IKVIENAMVīgele ir ieviesis arī citus apvērsumus slē-

pošanas pasaulē. Viņa aktīvā attieksme ir

nesusi prieku daudziem slēpotājiem. De-

viņdesmito gadu beigās viņš piedalījās tā

dēvēto Fat Boy slēpju izstrādē – tās tiku-

šas dēvētas par revolucionāru jaunievedu-

mu slēpošanā pa pūdera sniegu. Šīs slēpes

ir padarījušas kalnu smailes pieejamas arī

citiem slēpotājiem, ne tikai profesionā-

ļiem. Vīgelem ir simtos vai pat tūkstošos

stundu mērāma pieredze slēpošanā no

helikoptera. Arī pēc došanās pensijā viņš

katru gadu ir vadījis vairākas grupas, kas

meklē līdzīgus piedzīvojumus. „Kad sākat

laisties lejup, ķermenī ieplūst adrenalīns.

Kad sākat slēpot, tas ir kā deja, peldēšana

uz sniega. Vienkāršība, ar kādu laižaties

lejup ielejā, rada neticamas sajūtas. Tas ir

jāpiedzīvo pašam, lai saprastu, kādu mie-

ru, klusumu un brīvību var sniegt neskar-

tas nogāzes. Pūdera sniegs un daba. Tikai

jūs, pavadonis un daži tuvi draugi. Tā ir

tik unikāla pieredze, ka to nevar salīdzināt

ne ar ko citu. Man tās ir debesis zemes vir-

sū,” saka Vīgele.

***

65

Svaigā sniega atkarība

Nācās meklēt lietas, kas sniega dēļa brīvdienu tērpu papildina ar lavīnu glābšanās ierīcēm un biezāku drēbju kārtu, kura kalnu kūrortos navnepieciešama.

L ēmumu pieņēmu pagājušās vasaras

beigās, kalnu taku domubiedru ie-

dvesmots, rudenī nobrieda komanda un

nolēmām pavasarī iekarot Aļaskas virsot-

nes. Ceļojuma izdevumus pareizāk samak-

sāt tūlīt pēc lēmuma pieņemšanas, lai šau-

bu mirklī grūtāk atteikties no brauciena,

jo pirmās šaubas parādījās, jau pārskatot

ceļojuma inventāra sarakstu. Nācās mek-

lēt lietas, kas sniega dēļa brīvdienu tērpu

papildina ar lavīnu glābšanās ierīcēm un

biezāku drēbju kārtu, kura kalnu kūrortos

nav nepieciešama.

Vai helidēļošanai vajag sagatavoša-

nos? Noteikti. Sajūtas ir daudz pilnīgā-

kas, ja braukšanas prasme jau pārvērtu-

sies instinktos. Arī iepriekšēja lidošanas

pieredze ļauj drošāk baudīt skatu aiz

helikoptera loga. Tomēr vissvarīgākā ir

gatavība pacelties neskarto kalnu virsot-

nēs un traukties svaigajā sniegā, neredzot

tālāko ceļu.

Stāvot pie helikoptera pacelšanās lau-

kuma, vēl pēdējo reizi nākas sev kritiski

pārjautāt, vai tiešām es to pats izvēlējos?

Iekāpjot lidaparātā, aiz muguras paliek

šaubas un ir vairs tikai sajūsmas un sa-

traukuma sajaukums, ceļoties pāri aizvien

jaunām sniega korēm un klinšu kraujām.

Lejā dziļi ēnojas zilgana ledāja klajumi.

Nosēšanās neskartā virsotnē, helikop-

ters pazūd. Esi viens ar elpu aizraujošu

mežonīgo kalnu korēm un zilā okeāna kla-

juma panorāmu. Un tad pienāk tava kārta

šķelt pūdera žilbinošo virsmu un iezīmēt

savu lenti baltajā klājumā. Vijīgais ilgais

ceļš lejup sāk atkal jaunu pacelšanos pāri

korēm, uz vēl neskartām virsotnēm. Tas ir

ceļš, kurā iepazīsti sevi un izjūti neizmēro-

jamu cieņu pret kalniem un pret debesīm.

***

Lauris Liepa,Borenius partneris, zvērināts advokāts


To var saukt dažādi – par kalnu sindromu, virsotņu adrenalīnu vai ātruma atkarību, tomēr viens ir skaidrs – kalni ir vareni, un to aicinājumam nav iespējams pretoties. Tādēļ es ļoti labprāt pieņēmu piedāvājumu pamēģināt vēl nebijušu piedzīvojumu: apvienot vēlmi pēc augsto virsotņu sasniegšanas ar traukšanos lejup pa nepazīstamu neskarta sniega nogāzi.

Ja tu pārvaldi savus riskus, tu pārvaldi savu dzīvi.

Tev tikai nepieciešams īstais partneris. Zvani 67 503 333 un piesakies uz tikšanos ar konsultantu!

www.mandatumlife.lv

Ieguldījumi. Privātā kapitāla pārvalde. Dzīvības apdrošināšana.

M

AN

DA

TU

M L

IFE

INS

UR

AN

CE

BA

LTIC

SE

LA

TV

IJA

S F

ILIĀ

LE

, KR

ON

VA

LD

A B

ULV

. 3-3

, RĪG

A, L

V-1

010

Tel

. 67

50

3 3

33

INFO

@M

AN

DA

TU

ML

IVE

.LV

life magazine (lv)

Documents