Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Ekonomikas fakultāte

Ekonomikas katedra

referāts studiju priekšmetā Starptautiskais mārketings

„Indijas tirgus un tā mārketinga specifikācijas”

Darba autore: Lelde Simanoviča

Ekonomikas fakultātes pilna laika 2.kursa

maģistrante, matr. nr. EF06044

Darba vadītāja: Doc., Dr.oec. G.Grīnberga-Zālīte

Jelgava 2011

SATURS

IEVADS......................................................................................................................................3

1. INDIJAS EKONOMIKA....................................................................................................4

2. LATVIJAS SAVSTARPĒJĀ TIRDZNIECĪBA AR INDIJU.............................................6

3. INDIJAS TIRGUS MĀRKETINGA SPECIFIKĀCIJAS.................................................10

SECINĀJUMI...........................................................................................................................13

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS AVOTU SARAKSTS........................................................14

2

IEVADS

Indija ir valsts Dienvidāzijā. Indiju dienvidos apskalo Indijas okeāns, austrumos

Arābijas jūra, bet rietumos Bengālijas līcis, nodrošinot ģeogrāfiskas priekšrocības. Galvenās

Indijas ostas ir Čennai, Mumbaja, Marmagao, Mangalūru, Koči, Višākhapatnama, Ennore,

Haldija, Kalkāta, Kandla. Rietumos Indija robežojas ar Pakistānu, ziemeļos ar Ķīnu, Nepālu

un Butānu, bet austrumos ar Bangladešu un Mjanmu. Tā ir septītā lielākā valsts pasaulē pēc

platības un otrā lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita. Indijā dzīvo vairāk nekā miljards cilvēku

un šajā teritorijā runā vairāk kā 1600 dažādās valodās. Galvenās Latvijas eksporta preces uz

Indiju ir optiskās ierīces un aparāti, mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas un metāla

izstrādājumi.

Pēc vairākām ekonomiska rakstura aplēsēm Indija nākotnē būs piektais lielākais

importētājs pasaulē, tāpēc darba autorei šķita interesanti noskaidrot, kādas ir eksporta iespējas

uz šo valsti un kādi ir raksturīgākie eksporta produkti.

Darba mērķis: izpētīt Indijas tirgu un tā mārketinga specifikācijas.

Darba uzdevumi:

1. Raksturot Indijas ekonomiku;

2. Analizēt, kāds ir Indijas importa un eksporta tirgus, kāda ir savstarpējās

tirdzniecības bilance starp Indiju un Latviju;

3. Raksturot nozīmīgākās Indijas tirgus mārketinga specifikācijas.

Darbs ir sarakstīts latviešu valodā uz 14 lapām, tajā iekļauti 7 attēli, izmantoti 14

literatūras avoti.

3

1. INDIJAS EKONOMIKA

Indija ir septītā lielākā valsts pasaulē, ar izteikti specifisku un atšķirīgu kultūru, kā arī

ģeogrāfisko raksturojumu – tajā ir gan kalnu masīvi, gan upes, gan jūra un pat tuksnesis.

Indijas dabu raksturo daudzveidīgā flora un fauna. Galvenie lauksaimniecības produkti - rīsi,

kvieši, augu eļļas, kokvilna, džuta, tēja, cukurniedres, kartupeļi, liellopi, Āzijas bifeļi, aitas,

kazas, mājputni un zivis. Pateicoties labvēlīgajiem agroklimatiskajiem apstākļiem un

bagātajiem dabas resursiem Indija ir līdere daudzu pārtikas produktu ražošanā. Indija ir viena

no galvenajām garšvielu piegādātājām pasaules tirgum, tajā audzē kardamonu, melnos

piparus, papriku, krustnagliņas, muskatriekstus, ingveru. Kafijas audzēšanā Indija ierindojas

pirmajā valstu desmitniekā. Galvenās rūpniecības nozares ir tekstilrūpniecība, ķīmiskā

rūpniecība, pārtikas ražošana, tērauda rūpniecība, transporta iekārtu ražošana, cementa

rūpniecība, kalnrūpniecība, naftas pārstrāde, mašīnbūve un programmatūru izstrāde. Indija

lielu vērību pēdējā laikā pievērš arī automašīnu ražošanai. Uzņēmums Tata Motors ražo

vislētāko automašīnu - Nano (2 500 ASV dolāri). Daudzas starptautiskas kompānijas plāno

investēt dažādās apstrādes rūpniecības jomās, piemēram, Louis Vuitton un Frette

tekstilrūpniecībā, SkodAuto, Hyundai, Suzuki, vieglo automašīnu ražošanā, LG un Panasonic

elektronikas jomā. Indijas dārgakmeņu un juvelierizstrādājumu tirgus ir visstraujāk augošais

pasaulē. Šajā jomā darbojas ļoti liels skaits individuālo uzņēmēju. Valstī ir aptuveni 450 000

zeltkaļi, 100 000 zelta juvelieri, 6000 dimanta apstrādātāji un 8000 dimanta rotaslietu ražotāji.

No 1947.gada līdz 1991.gadam Indijas valdība īstenoja sociāli demokrātisku politiku.

Ekonomiku ierobežoja plaši priekšraksti, protekcionisms un sabiedriskās īpašumtiesības, kas

noveda pie vispārējas korupcijas izplatības un lēna ekonomiskā pieauguma.

No 1991. gada Indijas valsts sāka virzīties uz tirgu sistēmu. Pirms tam tas bija

salīdzinoši slēgts un izteikts pašpatēriņa tirgus – valstī ieveda maz importa preču, eksports

attīstījās lēni, lielākā daļa produkcijas, kas tika saražota Indijā, turpat arī tika patērēta,

nenonākot starptautiskajos tirgos. (Trading Economics..., 2011.) Indijas iekšzemes

kopprodukta sastāvs 2010.gadā pa galvenajiem tautsaimniecības sektoriem redzams 1.1.attēlā.

4

Lauksaimniecība Pakalpojumu sektors Rūpniecība

29% 17%

54%

Avots: Autores veidots pēc Latvijas bankas datiem, 2011.

1.1.att. Indijas iekšzemes kopprodukta sadalījums pa galvenajiem tautsaimniecības

sektoriem 2010.gadā, procentos

Vislielāko kopprodukta daļu (aptuveni 54%) aizņem pakalpojumu sektors, autore

uzsver, ka visattīstītākās nozares šajā sektorā ir informācijas tehnoloģiju pakalpojumi,

farmācijas un medicīnisko iestāžu iekārtas un tehnoloģijas. Lai arī lauksaimniecība valstī

aizņem vidēji 17%, šajā sektorā ir visvairāk nodarbināto, aptuveni 60% no visiem ekonomiski

aktīvajiem iedzīvotājiem. (Indian statistics,.... 2011.)

Ar 5,8% vidējo ikgadējo IKP pieaugumu pēdējās divās desmitgadēs Indijas ekonomika

ir viena no visātrāk augošajām pasaulē. Pēc daudzu ekonomistu prognozēm šāds ilgstošs IKP

augšanas temps nākamajās dekādēs dos Indijai lielāku ietekmi pasaules tirgū.

Ekonomiska rakstura attiecības starp Indiju un Latviju ar katru gadu uzlabojas. Latvija

cenšas uzlabot šīs attiecības arvien vairāk, pamatojoties uz Indijas kā demokrātiskas un

ekonomiskas valsts atzīšanu un kopīgu kultūras sakņu uztveri. Latvija nodrošina labvēlīgu

vidi ārzemju investīcijām, esot daļa no Eiropas Savienības (ES) un atrodoties tiešā tuvumā

Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) tirgiem. Indija iegulda tādās jomās kā farmācija un

veselības aprūpe, telekomunikācijas, IT un programmatūras izstrāde, inženierzinātņu

biotehnoloģijas, koksnes un celulozes ražošana un pārstrāde. Tirdzniecības pieaugums var tikt

palielināts ar eksportu tekstilizstrādājumu, dārgakmeņu un juvelierizstrādājumu, ķīmisko

krāsvielu un farmācijas nozarēs. Indija eksportē uz Latviju tēju, kafiju, instrumentus,

farmācijas produktus, ķīmijas produktus, apģērbu, dzelzs un tērauda izstrādājumus. Indijas

imports satur ķimikāliju, mēslošanas līdzekļu, dzelzs un tērauda produktus un to

izstrādājumus. (Confederation of Indian Industry, 2011.)

2010. gadā Indija bija Latvijas 66. lielākais pakalpojumu eksporta un 33. lielākais

pakalpojumu importa partneris.

5

2. LATVIJAS SAVSTARPĒJĀ TIRDZNIECĪBA AR INDIJU

Indija importē pārsvarā metālus un to izstrādājumus. Eksports no Latvijas uz Indiju

2010.gadā redzams 1.2. attēlā.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, 2011.

1.2.att. Eksports no Latvijas uz Indiju 2010. gadā, procentos

Pēc 1.2. attēla redzams, ka Indija no Latvijas importē pārsvarā mehāniskas ierīces,

metāliska tipa pamatizejvielas un izstrādājumus, kā arī tekstilprodukciju. Pārtikas preces uz

Indiju netiek importētas, autore to skaidro ar Indijas lauksaimnieciskās darbības attīstību un

pašpietiekamību, kā arī ar pārtikas preču lietošanas derīguma termiņiem, kas lielai daļai preču

ir īsi, tādējādi apgrūtinot importētājus ar pārāk lielu risku, nogādājot preces no Latvijas uz

Indiju, kā arī ar augstajām loģistikas izmaksām.

Lielākie Latvijas uzņēmumi, kas ieved importu Indijā, ir SIA „Baltrotors”, SIA

„Biosan”, SIA „Bruker Baltic”, SIA „Elmi”,AS „Grindeks”, SIA „Kuusakoski”, AS „Latvijas

Balzams”, AS„Lemis Baltic”, SIA „Lesjofors Springs LV”, SIA „Mikrotīkls”, SIA „Pindstrup

Latvia”, AS „Valmieras stikla šķiedra” un citi. (Latvijas investīciju..., 2011.)

Indijas importa sastāvā ir tādas preces kā dzelzs atkritumi un lūžņi, raidaparatūras ar

uztveres iekārtām, ambra, bebru cirkšņu sekrēts, cibets un muskuss, alumīnija lūžņi, cinka

atkritumi un lūžņi, daļas un piederumi automašīnām, sekundārie alumīnija sakausējumi

stieņos vai šķidrā veidā, augstas stiprības pavediens no neilona, savienojumi, kas satur

nekondensētu piridīna gredzenu, fizikālās vai ķīmiskās analīzes ierīces un aparatūru, kā arī

citus produktus.

Indijas imports gada sākumā un vidū par pēdējiem trim gadiem redzams 1.3.attēlā.

6

Avots: Directorate General of Commerce in India

1.3.att. Indijas imports no 2009. – 2011.gadam, tūkstošos rūpiju

Pēc 1.3. attēla autore secina, ka imports pēdējo gadu laikā Indijā pieaug. Autoresprāt,

tas liecina par starptautisko attiecību uzlabošanos, tajā skaitā starptautiskā mārketinga

pielāgošanos Indijas kultūras specifikācijām, kā arī par vispārēju Indijas tirgus

paplašināšanos.

Izvērtējot Indijas un Latvijas savstarpējo tirdzniecību, autore secina, ka Indija Latvijā

ieved pietiekami lielu importa daudzumu, ja ņem vērā abu valstu ģeogrāfiskos attālumus.

Eksporta un importa salīdzinājums atspoguļots 1.4. attēlā.

Avots: Latvijas Banka, 2011.

1.4. att. Latvijas pakalpojumu eksporta - importa dinamika no 2000. – 2010.gadam,

miljonos latu

7

Pēc 1.4. attēla redzams, ka imports pārsniedz eksportu, tas nozīmē, ka Latvijā no Indijas

tiek ievests salīdzinoši vairāk nekā izvests uz Indiju. Indija uz Latviju eksportē 1.5.attēlā

atspoguļotās preces.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, 2011.

1.5.att. Imports no Indijas uz Latviju 2010. gadā, procentuāli

Pēc 1.5.attēla redzams, ka lielākoties Indija uz Latviju eksportē tādas preces kā ķīmiskās

rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija, kā arī tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi,

plastmasas un ar tām saistītie izstrādājumi.

Indijas importēto preču sastāvā ir arī tādas preces kā safasēti medikamenti, kafijas

ekstrakti, esences un koncentrāti, karbonskābes, jaunas gumijas pneimatiskās riepas,

kokvilnas dzija, Indijas rieksti, gurķi un kornišoni jeb pipargurķīši, sērkociņi, tualetes un

virtuves veļa no kokvilnas frotē, kosmētikas vai dekoratīvās kosmētikas līdzekļi un citas.

(Indijas tirdzniecības un rūpniecības...., 2011.)

Apskatot atsevišķi pakalpojumu sektoru, autore secina, ka pakalpojumu imports

Latvijā no Indijas ir salīdzinoši lielāks nekā eksports. Importēti tiek tūrisma pakalpojumi,

pārvadātāju pakalpojumi, kā arī informāciju tehnoloģiju pakalpojumi, laboratoriskie

pakalpojumi, kas saistās ar jaunu ierīču izstrādi medicīnā u.c. Pakalpojumu eksporta un

importa salīdzinājums redzams 1.6.attēlā.

8

Avots: Latvijas Banka, 2011.

1.6.att. Latvijas pakalpojumu ārējā tirdzniecība ar Indiju 2010. gadā pakalpojumu veidu dalījumā, miljonos latu

1.6.attēls apspoguļo eksporta un importa dalījumu pa pakalpojumu veidiem, taču sīkāku

eksporta un importa sastāvu 2010.gadā var redzēt sekojošā 1.7. attēlā.

Avots: Autores veidots pēc Centrālās pārvaldes un Latvijas Bankas Maksājumu bilances

operatīvajiem datiem, 2011.

1.7.att. Pakalpojumu tirdzniecība pa pakalpojumu veidiem, procentuāli un tūkstošos

eiro

Pēc 1.7.attēla autore secina, pakalpojumu importā vislielāko apmēru sastāda tūrisma

pakalpojumi un pārvadājumi ar jūras transportu, taču pakalpojumu eksportā papildus

iepriekšminētajiem pakalpojumu veidiem procentuāli lielu daļu (40%) aizņem arī citi mazākas

nozīmes pakalpojumi.

9

3. INDIJAS TIRGUS MĀRKETINGA SPECIFIKĀCIJAS

Visus tirgu ietekmējošos faktorus var iedalīt sekojošās grupās:

Ģeogrāfiskie aspekti

Indija ir kontrastu zeme. Cilvēku dzīvesstilu lielā mērā nosaka tieši ģeogrāfiskās

īpatnības, atsevišķu Indijas daļu aizņem Himalaju kalni. Klimats svārstās no sausa gaisa un

karstuma valsts vidusdaļā līdz vēsiem laikapstākļiem un aukstam gaisam valsts mežu ielejās.

Mainoties klimatiskajiem un fizioģeogrāfiskajiem nosacījumiem, mainās arī cilvēku vērtības

un līdz ar to ikdienišķo preču patēriņa grozs. Pārtikas un ģērbšanās paradumi tiešā mērā ir

atkarīgi no iedzīvotāju dzīvesvietas.

Kultūras aspekti

Līdzīgi kā valsts ģeogrāfijai, arī Indijas kultūrai ir vairākas variācijas. Iedzīvotāji runā

1600 dažādās valodās, ģērbjas atšķirīgi, seko atšķirīgām reliģijām, ēd atšķirīgu ēdienu, bet ir

vienāda temperamenta. Neatkarīgi no tā vai cilvēka dzīvē gadās priecīgs vai skumju pilns

notikums, indiešiem raksturīgi sajust laimi vai sāpes. Notikumi tiek svinēti kolektīvi.

Piemēram, kāzas ir svētki visai kopienai nevis tikai līgavai un līgavainim. Bēru gadījumā

kaimiņi un draugi spēlē svarīgu lomu sāpju remdēšanā.

Zinātniskie un reliģiozie aspekti

Indija globālajā tirgū par sevi atstāj attīstītas un progresējošas valsts tēlu. Indija ir

pārvarējusi vairāku sektoru ierobežojumus un šķēršļus, tajā skaitā komercdarbības,

tehnoloģiju un attīstības šķēršļus nesenā pagātnē, neļaujot citām nozarēm attīstīties pašplūsmā

un kontrolējot arī tās. Kopš neatkarības laikiem tiek praktizēta alternatīvā zinātne, arī

alternatīvā medicīna. Viena no populārākajām un no citviet pasaulē esošajām atšķirīgajām

alternatīvās medicīnas formām ir Ajūrvēda, kas sevī ietver procedūras ar dabīgām zālītēm un

ārstniecības augiem, kas spējot ārstēt jebkuru pasaules slimību. Ajūrvēda kā ārstniecības

forma esot minēt jau Seno indiešu poēmās, arī Ramajānā. Pat mūsdienās, kad rietumu

koncepti ir sasnieguši to zenītus, alternatīvās medicīnas formas joprojām ir aktuālas sava

daudzveidīguma dēļ. Cilvēku ikdienas komplicētības dēļ cilvēki meklē vidusceļu kā atpūsties.

Tajā mirklī rodas cits zinātnes paveids, kas apvij sevī meditāciju un garīgumu. Reliģiozitāte

Indijā ir ļoti augstā līmenī, iedzīvotāji pieder vairākām konfesijām, tajā skaitā hinduismā,

budismā, islāma ticībā un citās. Katra konfesija kaut ko aizliedz un kaut ko atļauj saviem

pārstāvjiem, piemēram, hinduisma piekritēji nedrīkst un neēd gaļu.

10

Sociālie aspekti

Salīdzinoši jauna aktualitāte ir mūsdienīgās sievietes tēls Indijā. Lielākā daļa Indijas

sieviešu ir mājsaimnieces, taču tendences rāda, ka tuvākajā laikā situācija varētu mainīties.

Daudzās vietās, īpaši metro un citās pilsētās, strādā sievietes, kas ir vienīgās ienākumu

guvējas ģimenē. Vairākos literatūras avotos minēts, ka indiešu kultūras skaistums slēpjas

iedzīvotāju strādīgumā un spējā būt tolerantiem.

Atsevišķas tirgus iezīmes autore skaidro, meklējot saistību ar mārketinga mix

elementiem. Šo elementu saistība ar Indijas tirgu:

Produkts

Indiešiem ir patīkami uzņemties iniciatīvu, vērtēt kādu produktu, tādējādi sniedzot

kolektīvu labumu. Marketologi iesaka produktu piemērot konkrētām valsts vajadzībām.

Globāla mēroga kompānija McDonalds savu piedāvāto sortimentu strikti iedala pēc Indijas

ēšanas paradumiem, kādi izstrādājušies pateicoties valsts ģeogrāfiskajām īpatnībām un

piederībai noteiktām reliģijām.

Cena

Indijas iedzīvotāju maksātspēja iedalās trīs līmeņos: augstākais līmenis, ar to saprotot

augstākās kastas (priesteri, miljonāri), kas gūst ienākumus tik lielā apmērā, lai varētu atļauties

luksus preces un preces ar īpaši augstu kvalitāti; vidējais līmenis, ar to saprotot vidējās kastas

(mazo uzņēmumu vadītāji, labi atalgoti darbinieki), kas ir nodrošinātas, bet ne bagātas

mājsaimniecības, to saimniecībā parasti ir viens ledusskapis, viens televizors, un citas sadzīvē

izmantotās elektroierīces, un noslēgumā –zemais līmenis, ar to saprotot pašas zemākās kastas

(bezpajumtnieki, ļoti slikti atalgoti darbinieki), kas atļaujas tikai pašu minimumu, lai spētu

eksistēt.

Cilvēki

Mūsdienu mārketologu galvenais koncepts Indijas tirgū ir ļaušana cilvēkiem apzināties,

ka tiem ir iespējas izvēlēties, noieta veicināšanai izmantojot saukļus „ņem tūlīt un tagad”.

Lielākā daļa indiešu piedzīvo pāreju no funkcionalitātes uz dzīvesstilu, ar to saprotot iespēju

izvēlēties konkrētas preces, kas raksturo konkrētas indieša vēlmes un vērtības. Jaunajās

Indijas pilsētās iedzīvotājus vairs nesatrauc iespēja iegādāties preces kredītā, tas vairs

neizraisa diskomfortu, kāds iedzīvotājiem bija pirms Indijas neatkarības iegūšanas. Indieši ir

ļoti strādīga nācija, strādājot pat 50 darba stundas nedēļā. Šai kultūrai raksturīga uzticēšanās

savā valstī ražotajām precēm. Atsevišķas preces var maksāt vairāk, tomēr indietis lielākajā

daļā gadījumu izvēlēsies tieši Indijā ražotu preci, jo tai visvairāk uzticas. Kultūras pamatā ir

augsta orientācija uz vērtībām – ģimene, attiecības, kolektīvs, sabiedrība. Lielāko daļu 11

pirkuma lēmumu apķērīgie indieši izdara skaidri apzinoties, kāds būs labums ģimenei. Šobrīd

aktuālākais ir sievietes tēls Indijā. Mūsdienīgās Indijas sievietes raksturojums: “es varu un es

darīšu!”, ietekmei ir liela loma lēmuma pieņemšanā, tā daudz ēd ārpus mājas, daudz runā pa

telefonu, no mājsaimnieces kļūst par algotu strādnieku, nebaidoties izvēlēties.

Vieta

Lielākā daļa uzņēmumu, kurus ietekmē indiešu paradumi, savus uzņēmumus izvieto

atbilstoši šiem paradumiem. Ja Indijas dienviddaļā cilvēki lielākoties neēd gaļu, tad jebkuram

uzņēmuma vadītājam, kas nodarbojas ar gaļas tirdzniecību, ir skaidrs, ka izvietot savu gaļas

tirdzniecības punktu iepriekšminētajā valsts daļā būtu absolūti nerentabli. Lielu lomu spēlē arī

potenciālo pircēju daudzums izvēlētajā vietā.

Virzīšana

Lielākajā daļā virzīšanas pasākumu tradicionāli izmanto Indijas simbolus, kas raisa pozitīvās

emocijas (ziloņi, krāsas), reklāmās un citos publiskos medijos nav atļauta vulgaritātes

izpausme, ķermeņa atkailināšana. Preses, drukātā un citu mediju reklāmas tiek veidotas tā, lai

tās veidotu pircējam pozitīvas asociācijas (zīds-maigums; govs – svētība utt.). (International

Trade statistics; India 2010; The indian consumer market..., 2011.)

12

SECINĀJUMI

1. Indijas importa sastāvā ir maz pārtikas preču, tas liecina par valsts spēju pietiekami

saražot savas valsts robežās un indiešu uzticību savā valstī ražotajām precēm;

2. Latvijas uz Indiju eksportē pārsvarā mehāniskas ierīces, metāliska tipa pamatizejvielas

un izstrādājumus, kā arī tekstilprodukciju;

3. Indijas ģeogrāfiskais novietojums un valsts fizioģeogrāfiskā daudzveidība ļauj attīstīt

savu uzņēmējdarbību plašam spektram ārvalstu uzņēmumu;

4. Indijas tirgus mārketinga galvenās iezīmes ir kulturālās atšķirības un paradumi, kas

galvenokārt ir veidojušās reliģiozu, politisku, un ģeogrāfisku apstākļu dēļ;

5. Globālā tirgū nostabilizēto uzņēmumu preču tīkli tiek ieviesti arī Indijā, izmantojot

unikālu un vienojošu konceptu, kas ir adaptēts Indijas tirgū, uzsverot indiešu vērtības.

13

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS AVOTU SARAKSTS

1. Confederation of Indian Industry. [tiešsaiste] [skatīts 23.09.2011] Pieejams:

2011http://www.ciionline.org/Country.aspx?enc=7pte/yD9Tk2p+488+KK4zYrF4OM

QiE0jz7y3rVWNtjbRSY1Zq2vjPf29ZjSOd6H/;

2. EEN Latvija Informatīvais izdevums Nr. 23. Februāris, 2010.;

3. Gupta Rahul. Rural India Calling. Voice and Data. Izdots 06/2006, 2lpp;

4. India. Economics. EDC. Maijs, 2011. 2lpp;

5. Indijas Finanšu ministrija. [tiešsaiste] [skatīts 23.09.2011] Pieejams:

http://www.finmin.nic.in/;

6. Indijas statistikas pārvalde. [tiešsaiste] [skatīts 20.09.2011] Pieejams:

http://www.indiastat.com/default.aspx;

7. Indijas Tirdzniecības un Rūpniecības ministrija. [tiešsaiste] [skatīts 20.09.2011]

Pieejams: http://commerce.nic.in/;

8. International Trade Statistics 2010. World Trade Organization. 254 lpp;

9. Latvijas investīciju un attīstības aģentūras mājaslapa. [tiešsaiste] [skatīts 19.09.2011]

Pieejams: http://liaa.lv/lv/eksportetajiem/eksporta_tirgi/indija/;

10. McKinsey Report. The ‘Bird of Gold’: The Rise of Indian Consumer Market.

McKinsey Global Institute. 2007.

11. Publications division, Monistry of information and broadcasting government of India.

India 2010. Reference annual. 2010. -1229.lpp

12. Rajesh K Aithal and Arunabha Mukhopadhyay. Rural Telecom in India: Marketing

Issues and Experiences from other countries. 2006. 7lpp;

13. SpencerStuart. The indian consumer market. Round table discussion. [tiešsaiste]

[skatīts 03.10.2011] Pieejams:

http://content.spencerstuart.com/sswebsite/pdf/lib/India_ConsumerRoundtable_web.p

df

14. Trading Economics.com. [tiešsaiste] [skatīts 23.09.2011] Pieejams:

http://www.tradingeconomics.com/india/indicators.

14