SĀGA par JONU

4. tēma 25. jūlijā, 2015

PRAVIETIS JONA“Un viņš atjaunoja Israēla robežas no ieejas uz Hamatu un līdz Tuksneša jūrai, kā Tas Kungs, Israēla Dievs, bija caur Savu kalpu, pravieti Jonu, Amitaja dēlu, kas bija no Gat-Heferas, runājis.” (2 Ķ 14:25)

Jona tiek stādīts priekšā kā Amitaja dēls (Jona 1:1), Galiliešu pravietis, kurš piedzima netālu no Nācaretes.Viņš ir sekmīgs pravietis. Viņa pravietojumi par Israēli tika piepildīti (Jer 28:9).Jonam piemita gan iespaidīgs spēks, gan vājības.Viņš bija ietiepīgs un dumpīgs, tajā pašā laikā – gatavs mācīties. Viņš bija uzticīgs Dievam, drosmīgs un lūdzošs vīrs. Un tomēr, viņam piemita šaurs redzesloks, atriebīgs un patmīlīgs.Dievs ir gatavs izmantot mūs neskatoties uz mūsu nepilnībām.

MISIONĀRS PIESPIEDU KĀRTĀ

“Bet kuģa ļaudis pārņēma lielas bailes Tā Kunga priekšā; viņi nesa Tam Kungam kaujamos upurus un deva Viņam solījumus.” (Jona 1:16)

Dievs atklāja Israēlim, ka pagāni vēlēsies pietuvināties Israēlim to sniegtās dzīvās liecības dēļ (5M. 4:5-6; Jes.56:7). Jona tika īpaši aicināts doties pie pagāniem un pasludināt tiem evaņģēliju.

Viņš tika aicināts iet pa

sauzemes austrumiem,

bet viņš devās uz austrumiem pa jūras ceļu.

Viņš nepaklausīja Dievam, bet vējš un jūra paklausīja

savam Radītājam.

Viņš gulēja, bet jūrnieki

aicināja viņu lūgt pēc

palīdzības.

Viņš nevēlējās runāt par

Dievu, bet bija spiests liecināt par savu ticību

un tam uzticēto misiju.

Jūrnieki, kas atradās uz kuģa, bija pirmie ticību iemantojušie pagāni, neskatoties uz Jonas attieksmi. Cik brīnišķa ir Dieva mīlestība!

JONAS PĀRVĒRTĪBA

“1 Bet Tas Kungs sūtīja lielu zivi aprīt Jonu. Un Jona sabija zivs vēderā trīs dienas un trīs naktis. 2 Un Jona no zivs vēdera raidīja pie Tā Kunga, sava Dieva, lūgšanu pēc palīdzība.” (Jona 2:1-2)

Saskaņā ar tā laika liecībām “trīs dienas un trīs naktis” bija nepieciešamas, lai izstaigātu un apietu apkārt Ninivei (Jona 3:3).

Jēzus izmantoja Jonas stāstu, kā piemēru tam, ka Viņš atradīsies “Zemes klēpī” (Mat 12:40). Pēc tam Viņš uzmostos no mirušiem, līdzīgi kā Jona tika atbrīvots no lielās zivs vēdera pēc noteiktā laika.

JONAS PĀRVĒRTĪBA

Dievs parādīja žēlastību Jonam. Tā pati žēlastība pamudināja Jonu iežēloties par Niniviešiem.

Jona ieskatījās nāvei acīs. Viņš uzticējās Dieva piedodošajai mīlestībai un ticēja, ka Dievs Viņu var izglābt. Viņš patiesi nožēloja(Jona 2:6-9).

1 Bet Tas Kungs sūtīja lielu zivi aprīt Jonu. Un Jona sabija zivs vēderā trīs dienas un trīs naktis. 2 Un Jona no zivs vēdera raidīja pie Tā Kunga, sava Dieva, lūgšanu pēc palīdzības ...

MISINĀRS IENAIDNIEKA TERITORIJĀ“‘2 "Celies un ej uz lielo pilsētu Ninivi un sludini tai, ko Es tev teikšu!" 3 Tad Jona cēlās un gāja uz Ninivi, kā Tas Kungs bija teicis. Ninive bija liela pilsēta Dieva priekšā; lai tai apietu apkārt un to kurmet izstaigātu, bija vajadzīgas trīs dienas. 4 Jona iesāka staigāt pa pilsētu un paveica veselas dienas gājumu, viņš sludināja un teica: "Vēl tikai četrdesmit dienas, tad Ninive tiks galīgi nopostīta!” (Jonah 3:2-4)

1. Dievs ir labprātīgs mums piešķirt otru iespēju, kad mēs paklūpam.

2. Mēs esam aicināti uzrunāt tos, kas Dievu vēl nepazīst.

3. Vēsts, kura mums jānes apkārtējiem, nav mūsu pašu, bet gan Dieva.

4. Evaņģēlijs un norāšana iet kopsolī. Grēkam jātop uzrādītam, lai vīri un sievas sajustu nepieciešamību meklēt pestīšanu Kristū.

5. Dievs vienmēr pieņem patiesu nožēlu. Viņš nesagaida grēcinieku pilnīgu patiesības izprašanu pirms to atsaukšanās Viņa aicinājumam un vēršanās pie Tā.

“Dieva vēstnešiem lielajās pilsētās nevajadzētu zaudēt drosmi ļaunuma, netaisnības un izvirtības priekšā, kam stāties pretī ar evaņģēlija vēsti tie ir aicināti. Kungs iedrošinātu katru savu vēstnesi līdzīgi kā Viņš iedrošināja apustuli Pāvilu tam atrodoties ļaunajā Korintā: ‘Nebīsties, bet runā un neciet klusu. Jo Es esmu ar tevi! Neviens necelsies pret tevi, lai darītu tev ļaunu, jo Man ir daudz ļaužu šinī pilsētā.’ ApD 18:9, 10… Katrā pilsētā, lai arī tā būtu pildīta ar ļaunprātību un noziegumiem, atrodas daudzi, kas saņēmuši pamācību, kļūs par patiesiem Dieva mācekļiem. Tūkstoši tādā veidā tiks vadīti pie Dieva ...”

E.G.W. (Prophets and Kings, cp. 22, pg. 277)

JONAS AICINĀJUMS“Ak, Kungs, vai tas nav tieši tas, ko es teicu, kad es biju vēl savā zemē? Tādēļ es priekšlaikus steidzos aizbēgt uz Taršišu, jo es zināju, ka Tu esi žēlīgs un mīlestības pilns Dievs, lēnprātīgs un bagāts žēlastībā, kam paredzamā ļaunuma pašam žēl. Tad nu, Kungs, pieņem manu dvēseli, jo es gribu labāk mirt nekā dzīvot!"” (Jona 4:2,3)

Neticami! Jona ir vienīgā Bībelē pieminētā persona, kas pārmet Dievam žēlastības izrādīšanu, līdzjūtību, lēnību dusmot un mīlestību. Viņš pārmet Dievam spēju piedod tā vietā, lai sūtītu postu pār atkritējiem. Kāpēc Jonam tā bija tik liela problēma?

Viņa lielākā problēma bija patmīlība. Jona nespēja iejusties un rūpēties ne par vienu citu, kā vienīgi par sevi. Viņa paša labumam un labajai slavai bija lielāka vērtība, nekā vairāk nekā 12 tūkstošu cilvēku pestīšana.

Vai mēs dažkārt neesam tikpat akli kā Jona? Vai apzinamies savu misiju – strādāt savu līdzcilvēku pestīšanas labā? Vai esam ar līksmību piepildīt šo uzdevumu?

“Katrs ir aicināts samazināt ciešanas un vairot savu cietošo līdzcilvēku svētības. Ja esam spēcīgi stāties pretī kārdināšanai, mēs tiekam aicināti palīdzēt tiem, kas vājāki un nespējīgāki... Ja mums piemīt gudrība, mums vajadzētu pamacīt neprātīgo. Ja Dievs mūs svētījis ar labklājību šajā pasaulē, mūsu pienākums ir atbalstīt trūkumā esošos. Mums jādarbojas arī līdzcilvēku labā. Katram no mums savā ietekmes sfēras zonā jāpieliek visas pūles vislabākajām izpalīdzības izpausmēm. Nevienam nav tiesības baudīt dzīvības koka augļus, nedaloties tajos ar tiem, kas līdzās..."

E.G.W. (Testimonies for the Church, vol. 5, cp. 74, pg. 606)